• Embed Doc
  • Readcast
  • Collections
  • CommentGo Back
 
Kla’ak 
Semanal 28 Dezembru 2008
2
L E N O
Hakarak haruka lia menon, bele tatoli liuhusi nomeru telefone
7363738
(
No.foun 
)ka ho SMS ba numeru ne’e ho dalan(
dengan cara 
) hakerek hanesan ne’e:
[Lia Menon]_ 
Mensajen..............
 
Bele mos liu husi E-mail: 
klaak_investigativu@yahoo.com
ka 
 
klaak.redasaun@gmal.com
Tamba quarto governu inkonsti-tusional mak sira nebe faz parte AMP la fiar konstituisaun. Iha inicio,kuandu fo poder ba AMP sira naintolu la fiar ona konstituisaun tanbaiha sira nia kakutak Timor oan
Sira mak lei
mesak beik ten. Sira mak lei, siramak konstituisaun.
Duarte F. Costa.
Lospalos, Mobile: 7335XXX.
T
anba korrupsaun sae makas liumak nasaun Timor-Leste lakonfundus dollar juta ba juta hodihatun kiak husi Governu EstadusUnidus nian, naran MCA (Mille-nium Challenge Account).
Millenium Challenge Corporation 
(ka MCC),neebe kaer MCA, hasai Timor-Leste husilista rain hirak neebe kualifika atu hetan osanhusi “assistensia kompak” – osan barak tebe-tebes atu halo investimentu atu hamenuskiak. “MCC nia desizaun ne’e sai depois deTransparensia Internasional públika sira nianrelatoriu kona ba Indise Persepsaun Korrup-saun ba tinan 2008, ne’ebe hatudu katak Timor-Leste iha Xanana Gusmão no AMP niaokos hamosu situasaun aat liu kona-ba nivelkorrupsaun iha mundu tomak,” hateten par-tidu opozisaun FRETILIN ne’ebe hato’o kartakomunikadu ba imprensa iha 17 Dezembrufoin lalais ne’e.Sinál ne’ ebe partidu opozisaun FRETILINhateten sai katak governu AMP ne’ e foin kaerukun iha tinan ida ho balun deit maibekorrupsaun buras ba bebeik ne’e la’os tanbapartidu ne’ e la kaer governu, maibe Repre-zentante UNDP iha Timor-Leste deit mos re-koñese katak korrupsaun aumenta ihaTimor-Leste. Finn Rieske Nielsen, iha loron10 Dezembru, liu husi Radio Timor-Lestekonfirma katak korrupsaun aumenta ihaTimor-Leste.Iha parte seluk, koalia konaba MCC, XefiBankada Parlamentar FRETILIN nian, Ani-ceto Guterres dehan katak MCC hasai Timor-Leste husi programa MCC nian tanba kor-rupsaun aumenta makas; inklui alegasaunbarak ne’ebe mosu kontra ministru boot siraiha governu de facto AMP nian. “Primeira ves desde ita tama iha MCCnia programa iha tinan 2003, Timor-Lestela konsege tama iha MCC ninia kriterius kona-ba ‘Kontrole ba Korrupsaun’. Iha tinan idane’e Sr. Gusmão ninia governu mos la kon-sege tama iha kriteriu kona ba ‘Estadu deDireitu’ no ‘Efetividade Governu nian, “ Gu-terres tenik.Liu husi komunikadu ba imprensa, Guter-res hatutan liu tan katak Primeiru Ministrude facto Xanana Gusmão nia promessa atuluta hasoru korrupsaun sai fali anedota idaiha ohin loron. “Publiku no media tomak sei husu nafa-tin perguntas kona-ba PM Gusmão ninia ha-halok rasik; liliu kona ba sosa foz ho folin juta US$ 14 ne’ebe entrega deit ba niniamaluk husi CNRT Germano da Silva,” hatu-tan Guterres. Iha komunikadu ba imprensane’ e, Guterres mos ezije ba PM de facto Xa-nana atu demiti Ministra Justisa, Lucia Lo-bato, ne’ebe hetan alegasaun korrupsaunsériu iha media hasoru nia tanba nia labelekaer hela pasta justisa enkuantu investi-gasaun lao hela.Xefi Bankada FRETILIN ne’e afirma katak governu uluk FRETILIN nian halo atu Timor-Leste bele kualifika atu hetan osan husi ‘assistensia kompac’ MCC nian iha 2004. “Maibe tanba krize 2006 prosessu atu hetanosan ne’e atraza to’o eiz Primeiru MinistruDr. Mari Alkatiri resigna a’an. Governu FRE-TILIN hetan rekoñesimentu internasionaltanba sira iha transperensia makas ba jes-taun ekonomia no finansas nian no tanbaharii sistema hasoru korrupsaun forte. Buathirak ne’e mak kriteriu atu hetan osan husiMCA,” dehan Guterres.Maibe tuir Guterres depois de eleisauniha 2007, korrupsaun sai makas no emahotu-hotu kolian kona ba ida ne’e. “Amihatene katak bainhira diretores MCC nianmai vizita Timor-Leste iha fulan Agostu2008 hodi halo avaliasaun ba ita, empre-zariu nasionál boot ida hatete sai ba sirakatak korrupsaun agora makas liu iha AMPnia governasaun laran. Emprezariu ne’eapoiante boot PSD nian, aliadu ida ihagovernu de factu AMP nian,” tenik nia.Governu Gusmão nian haluha hela revi-zaun kona ba lei anti-korrupsaun no atuharii Komissaun Anti-Korrupsaun. ”FRETILINmos hanoin katak lei anti-korrupsaun idane’ebe forte liu presiza duni. Maibe komis-saun foun ida la’os solusaun ba moraskorrupsaun iha ita nia rain. Ami hanoinkatak diak liu aumenta rekursus no for-masaun ba Provedoria Direitus Umanus noJustisa nian, Ministeriu Publiku no Tribunais.Ida ne’e mak diak liu atu loke dalan ba lutahasoru korrupsaun,” dehan Guterres.Iha komunikadu imprensa Bankada FRE-TILIN nian ne’e hatutan liu tan katak: “Amiharee katak Prezidenti Republika mos kon-korda, tanba ida ne’e mak nia dehan baParlamentu Nasional iha loron boot mundialdireitus umanus nian iha 9 Dezembru 2008,bainhira nia afirma dehan nia la fiar “katak parlamentu bele hetan ema nain 5 ne’ebela iha ligasaun politika no independenti losatu tama iha komissaun anti korrupsaunida.” Guterres dehan katak PM Gusmão to’oohin loron seidauk haruka ba Provedor Di-reitus Umanus no Justisa, deklarasaun debens neebe nia hatete sai iha ninia interven-saun bainhira nia simu tomada de posseiha tinan kotuk, katak nia sei haruka ba Pro-vedor iha semana ida nia laran. ”Ida ne’eezemplu ida tan atu hatudu ba ita hotu katak nia koalia buat ida kona ba korrupsaun,maibe nia halo fali buat seluk, tuir ne’ebehodi lori MCC atu lakon konfiansa mos, nohodi lori Timor-Leste lakon osan boot husiMCC,” Guterres tatoli. “Desizaun husi MCC ne’e mosu hanesansinu atu fanu ami nia maluk AMP sira ihaparlamentu ne’ebe ikus mai fiar makas katak  ‘MCC sei mai’ hanesan Presidenti Parlamentumos dehan. Ami iha Bankada FRETILIN husuboot ba sira atu servisu besik liu ho ami, hososiedade sivil no Provedor atu aprova leianti-korrupsaun ida ne’ebe efetivu liu atuluta hasoru korrupsaun,” deklara Guterres.Depois la hetan osan husi MCC, Prezi-dente Ramos-Horta hato’o ninia sentimentula diak ba Estadus Unidus da Amerika. “Haula fiar ona Estadus Unidus da Amerika tanbahau koñese diak politika Amerika nian kebosok mak barak,” katak Ramos-Horta ba jornalista sira iha eskola Portuguesa Balide,depois de halo festa natal hamutuk ho ko-munidade eskola ne’ebe refere.Maske nune’e Ramos-Horta la kohi reko-ñese nafatin korrupsaun akontese iha go-vernu AMP nia laran. Korrupsaun iha gover-nu AMP ne’ebe lidera husi Primeiru MinistruXanana Gusmão ne’e laos deit sai polémikano levanta iha nivel politiku-nain sira. Maibepovu bai-bain mos haree katak governu AMP ne’e halo korrupsaun. Depois de elei-saun, hanoin kala la iha ona korrupsaun.Tanba Xanana rasik iha kampania partiduCNRT hateten katak se mak nauk 50 centa-vaus, tenki sai husi ministru ka ministra. “Maibe iha realidade Xanana garganta deit.Tan sá Xanana la hasai Lucia Lobato husiMinistra Justisa tanba jornál fó sai onadadus konaba nia fo tender ba nia laen rasik.Tan sa PM Xanana la hasai Ministru Gil Alveshusi ninia kargu wainhira ministru rasik hasaiosan $ 8 miloens ba foz, maibe la liu tender,” katak Antonio Soares, hela iha Fatuhada ba
kla’ak 
foin lalais ne’e.Uluk Prezidente Parlamentu Nasional,Lasama hateten katak nia rasik sei harukakarta ba Transparensia Internasional atumai PN hodi esplika korrupsaun ne’e akonteseiha ne’ebe. Agora dadaun, Lasama sei bolutan Reprezentante UNDP iha Timor-Leste,Finn Rieske Nielsen atu ba PN hodi esplikakonaba korrupsaun ka lae? Tanba Repre-zentante UNDP ne’e rasik mos rekoñese katak korrupsaun aumenta iha Timor-Leste.
Timor-Leste Lakon MCC Tanba Korrupsaun
almerio ALVAREZ
Prezidente Ramos Horta lakon fiar ba governu Estadus Unidus, tan deit governu AMP la hetan fundus
Millenium Challenge Corporation 
(MCC). Parte governu nian, sei tenta nafatin atu Timor-Leste hetannafatin fundus. Maibe tuir bankada opozisaun husi partidu FRETILIN, Timor-Leste labele hetan fundusMCC ne’e tanba korruptor sira iha governu AMP, buras ba bebeik. Reprezentante UNDP iha Timor-Leste,Finn Rieske Nielsen rasik mos rekonese katak korrupsaun aumenta iha Timor-Leste.
 
Kla’ak 
Semanal 28 Dezembru 2008
3
LENO
REDASAUN KLA’AK 
Responsavel Jornál Semanal
kla’ak 
:
Kolektiva 
1.
Responsavel Jeral
: almerio ALVAREZ2.
Xefe Redasaun
: zevonia VIEIRA3.
Manu Ain
: maria BIBEL, agostinha XIMENES, efremdos ANJOS, almerio ALVAREZ, isolino VASGA, waidinik,nico zecoro SANTOS, noolok CARMO, danu FREITAS,gerson abel GEMCY,memia FERNANDES, juvito CRÚZ,bendita RIBEIRO 4.
Hakerek Nain
: nuno RODRIGUEZ, zevonia VIEIRA,celina HANJAN, gill GUTERRES, almerio ALVAREZ,efrem dos ANJOS, zeloy aquino VIEIRA, ze’sopolCAMINHA,vital da CRÚZ
klaak-semanal.blogspot.com
referensi:
Mak Sait
(Kolektiva Media Kla’ak),
Knar Fatin
(Alamat),
Hakerek Nain
(Penulis),
Manu Ain
(Wartawan)
, Tatoli Lia
(Koresponden),
Duru basa
(Penerjemah),
Duru Foto
(Foto Grafer),
Banati & Ilas Nain
(Layout & Grafik Design),
Makaer Fukun
(Pengacara),
Lian Maus
(Iklan),
Habelar
(Pemasaran)
Fafahek 
(Distribusi), Banku (Bank)
5.
Duru foto
: ze’sopol6.
Tatoli Lia:
guteriano NEVEZ (Hawai, USA)7.
Banati & Illas Nain
: Zeloy.8.
Makaer Fukun:
arlindo SANCHES9.
Lian Maus
: iva SERAN, julião SOARES,nico ZECORO10.
Karikatura
:
 
bayu, zecoro,11
Habelar
: noolok CARMO, basilio12.
Fafahek 
: noolok CARMO
Knar Fatin
: Farol Rua. De Monzambique 1/IA Palapaso,Dili Timor-Leste
Email:
klaak.redasaun@gmail.com
Númeru kontaktu:
+670 735 1360, +670 727 8247
“Se hatene,hanorin!Se La hatene,aprende!”
- Lema Kampaña NasionalAlfabetizasaun iha Cuba (1961)
Resposavel
online 
: atero
Pintor logo
:
Alit Ambara
H A L I R I
T
imor-Leste la merese fundu husi MCC (Millennium ChallengeCoorporation), deklara instituisaun ne’ebé kaer fundu ne’e. Fundu MCCne’e nasaun amigu Estadus Unidus da Amérika mak estabelese atuajuda nasaun ki’ak sira hanesan ita. Se ita merese karik, fundu ne’e seiosan ba ita nia nasaun tokon atus ba atus atu ajuda harii infraestruturasira ne’ebé bele ajuda ita sai husi pobreza. Maibé lae. Tinan ida ne’e, hanesantinan uluk, Timor-Leste kontinua la merese. Tanba sá? Tanba korrupsaun.Korrupsaun ida ne’ebé, oinsá? Ida ne’e mak agora sai fali debate boot. Ita dunba malu sé mak halo korrupsaun, sé mak na’ok Estadu nia osan, sé mak fó
proyek 
ba fe’en sira ho la’en sira, ba sobriñu sira. To’o ikus, enkuantu boot sira dun maluba mai, sira haluhan tiha katak povu ki’ik sira dun duni ba sira.Presidente Ramos-Horta responde ba fallansu husi Timor-Leste atu hetan fundune’e hodi dehan fali katak MCC ne’e ko’alia arbiru de’it. Korrupsaun iha Timor-Lestelaiha, oinsá mak MCC bele dehan ita nia nasaun ne’e pratika korrupsaun? Ne’e haloema barak mak hamnasa, liu-liu ema-boot sira husi komunidade internasionáltanba ita nia Prezidente halo-an hanesan labarik no laiha maturidade. Maluk siraiha Timor-Leste hatete momoos de’it, Sr. Presidente da Repúblika fasilita korrupsauniha ita nia rai doben.Depois mai fali intelektuál ekonomista ida naran Dr. João Mariano Saldanha. Dr.João Mariano hatudu liman katak governu anteriór, governu FRETILIN, mak satannetik Timor-Leste nia xanse atu hetan fundu ida ne’e. Sé mak la koñese Dr. JoãoMariano nia istória mak monu ba ninia fitas. Atu defende ninia kadeira, nia tenkeko’alia tuir versaun ne’ebé ninia patraun sira fó-sai hanesan versaun ofisiál.Ita haree didi’ak istória ba Timor-Leste nia esforsu atu hetan fundu husi MCC,komesa husi tinan 2003, Timor-Leste nunka falla dala ida atu atinje (memenuhi)standar ka
syarat 
sira ne’ebé MCC estabelese. Porezemplu, Timor-Leste sempreiha kontrolu ida di’ak ba korrupsaun. Iha 2007 ho 2008, indikadór ida ne’e monukedan ba mean i indikadór ida ne’e tun hela ba bebeik. Iha 2007 Timor-Leste hetanpontu mean ba dala-uluk, iha 2008 pontua mean ne’e tun aat liu fali.Iha 2007 bainhira Timor-Leste la konsege hetan indikadór ida di’ak, MCC sei husuba governu Timor-Leste atu hadi’a sira nia an halo didi’ak, katak implementamedida para halakon korrupsaun. Maibé saida maka akontese? Korrupsaun honepotizmu komesa mosu kedan husi lideransa máximu. Vice Primeiro Ministro niafeen rasik hetan fali saláriu internasionál tanba vida iha sidade boot New York ne’ekarun. Nu’usá mak la tuir nia la’en mai Dili ona? Ema husu.Depois Secretario de Estado Miguel Manetelu ho Vice Ministra Madalena Hanjamhalo mainupalasaun hodi sira mak simu uluk fali pakote rekuperasaun ba IDP sira,maske sira na’in rua la hetan estragu ruma ba sira nia sasán durante krize 2006.La kleur Primeiro Ministro rasik, Sr. Xanana, fó fali kontratu
single source 
hofolin $14 jutas ba ninia belun di’ak no mós militante ninia partidu, Sr. Germano daSilva Cs. atu sosa foos. Sr. Germano nia parseiru sira iha kompañia Três Amigosne’e mak la seluk la leet, Ministro da Economia e Dezenvolvimento nia feen rasik, Sra.Kathleen Gonçalves.Tuir fali mai, Ministra da Justiça, Sra. Lucia Lobato mós lakohi lakon hodi fó kontratusingle source ba ninia la’en, Sr. Americo Lopes atu hadi’a prizaun Becora. Kontratuseluk nia fó fali ba ninia belun sira iha Indonézia. Depois, uainhira kuandu jornalistasira fó-sai ninia hahalok korruptu sira ne’e, nia tenta taka fali jornalista sira nia ibunho lei difamasaun.Lista insidente korrupsaun ne’ebé involve ministru ho ministra sira kontinua, itamak laiha de’it fatin atu hakerek hotu. Agora tansá mak Timor-Leste la meresehetan fundu MCC ba tinan ida ne’e, imi husu?Imajina. MCC ne’e fundu ida atu ajuda governu husi rai sira ne’ebé kiak atu tulunsira nia povu sai husi pobreza. MCC ne’e osan barak, dolar juta atus ba atus. SeMCC fó karik fundu ne’e ba governu ne’ebé Sr. Xanana kaer, osan juta atus resinsei monu hotu ba se nia bolsu? Povu kiak sira nia bolsu? La hetan boy! MCC mósla’ós beik i sira mós la mehi atu halo ministru ho ministra sira iha nasaun terseirumundista ida hanesan ita nian sai riku ho povu Amerikanu nia kosar-been.Felizmente ba ministru ho ministra sira, ba señór deputadu sira, osan husiFundo de Petróleo agora ajuda hela hasai sira husi pobreza. Sira nia saláriu fulan-fulan boot tan ba beibeik de’it, sira simu tan karreta luxu Prado ka Pajero. Germanosira ho Lucia Lobato sira, Romeu sira ho Natalino sira goza ho riku-soi ida Timor-oan nein ida konsege goza iha ninia vida. Dr. João Mariano Saldanha mós gozanafatin ho ninia kadeira hanesan nia sempre goza husi tempu uluk kedan. Agorasira hakilar ho lian aas atu dun kulpa ba malu to povu nia halerik mak sai falihanesan buat barullu biasa ida.Infelizmente ba povu ki’ik sira, sira tenke kontinua ho sira nia
mimpi di siang bolong 
atu loron ida sira mós sai netik husi pobreza.
Timor-oan la merese hetan MCC tanba?...
G
overnu deklara tinan 2009 nudartinan ba infrastutura, dezenvolvi-mentu rekursu humanu no dezenvol-vimentu rural. Husi parte dezenvolvimentururais governu fo atensaun liu dis-tritu 13.Orsamentu nebe sei aloka ba distritu mak hanesan salariu ba funsionariu sira iha dis-tritu, pensaun no subsidiu idiozu husi minis-teriu solidariedade, antigu kombantentes,konseisaun publika hanesan konsensaun baautoridade lokal, eskola iha distritu, refei-saun eskolar, enerjia alternativa husi Sekre-tariadu Politika Enerjetika no asoens des-portiva sira.
 Alokasaun OJE ba Distritu
Distritu
 
Alokasaun KapitalDezenvolvimentu
DiliBaucau Aileu AinaroBobonaroErmeraLautemLiquisaManatutoManufahiOecusseKovalima ViquequeMiloens $17,605Miloens $2,673Miloens $1,624Miloens $1,489Miloens $3,378Miloens $1,733Miloens $1,643Miloens $1,867Miloens $1,639Miloens $1,548Miloens $3,347Miloens $3,963Miloens $6,981
H
anesan mos OJE 2008, tinanne’e governu sei foti liu Ren-dimentu Sustentavel Estimadu(RSE).Konsellu Konsultivu Fun-du Petroliferu (KKFP) konsiderauza folin mina USD 60/baril atu halo kalku-lasaun RSE la prudenti maski governu hatootiha karta esplikasaun konaba foti liu RSE.Iha loron 10/12 komisaun organiza au-diensia publika hodi rona pareseres husi KKFPno NGO forum i mos eplikasaun husi Sekre-tariadu Estadu ba Rekursu Naturais konabaprograma husi departementu ne’e. KonselluKonsultivu Fundu Petroliferu hatoo katak uzafolin mina iha fulan Outobru tinan ne’e USD60/barril la prudenti tamba folin mina ohinloron tun USD 43-45/baril.Rendimentu Sustentavel Estimadu batinan ne’e mak miloens USD 407.8. Governusei transfere liu miloens USD 181.2. Totaltransferensia husi Fundu Petroliferu hamu-tuk miloens USD 589. Iha pareser hanesannebe hatoo iha Com, Lospalos iha loron 15Dezembru, KKFP hatoo katak tuir asumsinebe governu halo relasiona ho analiza sen-sibilidade hatudu katak mudansa iha presumina bainhira menus $ 10 kada bariil, sig-nifika presu mina $ 50/barril, RSE sei menusmiloens USD 85. Autoridade Bankaria no Pagamentun(ABP) iha ninia pareser nebe hatoo hatetenkatak folin USD 60/barril nudar folin razoa-vel maibe presiza kuidadu ho volatilidadefolin mina nian.Maski governu iha nia karta iha esplikas-aun konaba foti osan liu RSE, maibe tuirKKFP katak esplikasaun nebe governu foseidauk esplika detallu konaba planu uza
Uza Folin Mina USD60/barril La Prudenti
nuno rodriguez TCHAILORO
osan liu RSE no nia retornu.Deputadu CNRT Aderito Hugo hateten ihaCom katak esplikasaun nebe KKFP hatoone’e tuir intrepretasaun KKFP ninian; iha mosintrepretasaun sira seluk. Fernanda Borgeshusi PUN konkorda ho pareser KKFP hodi de-han governu tenki duni fo esplikasaun de-tallu hanesan Lei Fundu Petroliferu haktuir,atu nune’e Tribunal labele deklara tan ilegal.Tuir deputada ne’e katak mayoria tenki uzamos mayoria ho konsiente.Preokupasaun hanesan mos mai husi NGOForum katak sosiedade sivil lakoi atu gover-nu repete fali faillansu mak akontese ho OJE2008 ba inkonstitusionalidade OJE nebe es-traga kredibilidade estadu nudar nasaun so-beranu no demokratiku.NGO forum rasik mos hatoo nia pre-okupasaun konaba alokasaunba bens iservisu nebe boot liu fali kapital dezenvol-vimentu. NGO Forum kestiona fali tinan2009 nebe konsidera nudar tinan infrastru-tura. Deputada PUN Fernanda Borges moshusu ba Ministeriu Finansas atu bele esplikakonaba osan hira mak uza ba asesor lokalno hira mak uza ba asesor internasional atunune’e fasil atu bele hatene alokasaun babens no servisu. Orsamentu ba salariu nebesae fo impaktu ba KKFP iha nia pareser nebehatoo iha Com hateten katak reseita minaiha tinan 2008 hamutuk biloens USD 2,510.Reseita mina iha tinan 2009 sei sai biloensUSD 1,253. Tuir KKFP katak previzaun ne’ehatudu katak reseita Fundu Petroliferu seitun kuaze 50 %.Produsaun
Bayu-Undan 
, uniku posumina nebe fo reseita mai Timor-Leste tootiha ona nia tutun, katak produsaun sei tunno labele hasae tan. Preokupasaun seluk nebe KKFP hatoo mak total retornu iha 2008sei iha miloens USD 164.2
Numeru 38/12 Dezembru
 
2008
of 00

Leave a Comment

You must be to leave a comment.
Submit
Characters: ...
You must be to leave a comment.
Submit
Characters: ...