• Embed Doc
  • Readcast
  • Collections
  • CommentGo Back
Download
 
Kla’ak 
Semanal 28 Outubru 2008
2
L E N O
Hakarak haruka lia menon, bele tatoli liuhusi nomeru telefone
7363738
(
No.foun 
)ka ho SMS ba numeru ne’e ho dalan(
dengan cara 
) hakerek hanesan ne’e:
[Lia Menon]_ 
Mensajen..............
 
Bele mos liu husi E-mail: 
klaak_investigativu@yahoo.com
ka 
 
klaak.redasaun@gmal.com
Hau hakfodak tebes bainhira le (sa-ni,red) edisaun
kla’ak online 
, furak no kapas tebes. Hau hanoin oin-saatu kontribui intelektualmente bahariku publikasaun ida ne’e.
Hakarak Fo Kontribuisaun
P
rimeiru Ministru Governu AMP,Xanana Gusamo foin lalais ne’eliu husi konferencia ba imprensaiha Palacio do Governo, amesasei uza liman besi atu “kaer” liderbalu Fretilin nian se Fretilin hodi-biit haloduni marxa ba Pás ne’ebe planeia ona. Ka-rik tanba tauk marxa ne’e mai atu doko governunia kadeira la metin ou hanesan presaun deitba Fretilin para labele realiza marxa ba Pazne’e? “Nudar xefe do governu, hau la kohi atumoe tan dala ida. Se buat ruma mosu taniha ita nia rain hanesan 2006, hau la preoku-pa atu bolu hau ditador ka bolu saida. Bahau seguransa estadu nian ba povu bo’ot liuduke naran ne’ebe ema soe mai hau. Buatruma akontese la persiza atu ema balu rezig-na an, maibe hau sei kaer ema balu karik,tanba hau iha ne’e atu garante seguransa bapovu tomak,” Xanana halo ameasa ne’e rela-siona ho marxa da pas ne’ebe Fretilin preparaatu hala’o.Hatan ba deklarasaun Xanana nian ne’e,liu husi konfrensia ba imprensa iha sala ban-kada Fretilin nian, vise-prezidenti Fretilin, Ar-senio Bano sadik tan primeiru ministru Xa-nana atu kaer metin ninia liafuan hodi dehankatak Fretilin nein hakfodak tanba “Fretilinhatene hela Xanana sei koalia deit no sei latau ba pratika”.Iha deklarasaun ne’e mos Arsenio husu ba “militantes no simpatizantes sira atu lalikahakfodak no tauk ho deklarasaun PM de-faktu nian tanba Fretilin la tauk ema ida, sorespeita deit ba konstitusaun. Arsenio realsanafatin durante konferensia ne’e kona baFretilin nia direitu atu organiza marsa da Páshanesan “direitu kualker sidadaun sira nianne’ebe konsagra ona iha lei inan Timor Leste”.Iha konfrensia ne’e Fretilin garante nafatinkatak marsa ba pas sei realiza nafatin no ex-plika katak organizador sira sei servisu ha-mutuk ho PNTL atu evita violensia hanesangrupo balu halo iha krize 2006 nian. “Fretilin, hahu kedas ho formasaun go-vernu AMP, la rekoinese governu AMP hodikonsidera governu ne’e inkonstitusional. “Fretilin la fiar Xanana sei uza liman besiatu kaer ema balu, tanba knar atu fo ordemkaer ema iha Tribunal nia liman, laos iha pri-meiru ministru. “Fretilin la hakfodak ho deklarasaun PMXanana atu sai ditador, tanba esperiensiahatudu ona ditador sira sei monu no sei res-ponsabiliza sira nia hahalok. “Ba sira ne’ebe simu ordem atu kaer liderFretilin nian sei simu konsikuensia iha lorornikus tanba viola direitu ema nian i kumpri deitordem mais la tuir lei,” tuir deklarsaun Fretilinnian ne’e.Sr. Xanana hateten wainhira nia tomanema ruma organiza grupo oan ruma atu “Hau husu, liu-liu Dr Alkatiri, Maun Xa-nana no irmaun Ramos-Horta, imi sira ne’emak uluk inspirador ba ukun rasik an agorahau husu bainhira mak imi hamutuk parakoalia diak ba malu atu ita nia rai ne’e labelemonu tan ba krize,” Sr. Reak Leman apela.Deputadu Manuel Tilman hosi bankada AD mos hateten katak marsa ba pás ne’edireitu no liberdade sidadaun sira nia atuejerse sira nia hanoin no hakarak ba estaduida ne’e. Ida ne’e garante ona iha konstitui-saun da Republika, deputadu Tilman hak-tuir.Deputadu Tilman mos husu ba PrimieruMinistru Xanana Gusmao atu labele deit kaerema ne’ebe halo violensia iha marsa ba pásmaibe kaer mos ema ne’ebeimpede ema seluk atu batuir marsa ba pás. “Se governu ba im-pede ema atu mai tuirmarsa ba pás signi-fika impede fali emania direitu entaun haukonkorda ho PM nialia-fuan kaer. Entaunba kaer mosema ne’ebeimpede ema tuir marsa ba pás,” dehan Tilmaniha sesaun plenaria.Entertantu, deputadu Francisco Brancohosi bankada Fretilin hatete katak prosesuhatun hasae malu hahu ona iha 2006 wainhiraXanana ho ninia aliadu sira uza grupo baluhalo violensia iha 2006 para hatun governuFretilin hodi ikus mai obriga Dr. Mari Alkatirirezigna an. Tanba ne’e AMP labele preokupase Fretilin mos uja meius de asaun marsa bapas atu hatun governu, Branco responde bapreokupasaun hosi bloku AMP. “Hau mos hateten katak ita husik onapresedente ne’ebe la diak tanba governu idauluk ukun seidauk to’o tinan, ita ba hatun ti-ha ho meius violensia hanesan iha 2006.Komesa iha 2004 sira doko governu Fretilin.Sira doko, doko to’o 2006 sira hetan sira niaobjetivu i governu monu duni. Entaun ba hauita mak husik ona presedente at ba ita niaistoria i nudar sidadaun hau lamenta tebes
Xanana Ameasa Kaer Lider Fretilin,
Fretilin Nein Hakfodak 
ho presedente at ne’ebe lider sira husik helaba futuru oin mai,” dehan Branco.Hatan ba ida ne’e Riak Leman hatetenkatak governu Fretilin laos AMP mak halo mo-nu. “Kestaun momentu ne’eba governu mo-nu tamba problema governu Fretilin nianduni, tanba iha momentu ne’eba sira bukamak soke deit lider seluk. Ita nia povu ne’ela gosta ofende malu, ida kolia seluk ida maisoke. Ida tan mak kazu peti-sionarius. Hoida ne’e mak halo governu monu. Se momen-tu ne’e governu iha inisiativa hodi rezolvepetisionariu nia proble-ma, ohin loron la sainune’e karik,” de-han Riak Leman.Tuir depu-tadu PSD ne’e,agora proble-ma sira ne’ebeakontese iharai laran rezol-ve ona, hane-san problemapetisio-nariu nian, IDP nian, ho rebelde AlfredoReinado ho ninia membru sira. Oras ne’esitasaun hakamtek no paz ona, la iha onaproblema, tanba ne’e Fretilin laiha razaunatu halo marsa ba pás.Hatan ba kestaun ne’e, deputadu ManuelTilman fo hanoin katak governu oras ne’e,problema ki’ik ka bo’ot fahe osan deit. Mem-bru governu nian ba pasiar mos hetan sub-sidiu, gasta osan arbiru deit hodi halo go-vernu agora ne’e sai tiha “governu de sub-sidiu”.Nune’e mos tuir xefi bankada Fretilin, Ani-ceto Guterres katak, governu AMP oras ne’efakar osan barak. Osan tinan lima nian ba ti-nan ida deit, maibe realidade povu la senteninia benefisiu.Eis komisariu CAVR ne’e mos lamentatebes ho preokupasaun ba marsa da pas ne’eboot liu fali duke isu korupasaun iha governu AMP nia laran.danu FREITASestraga komunidade, estadu iha kbi’it parahanehan tiha, tamba estadu mak garantesiguransa. Arsenio Bano hateten, Xanana nia hanoinno hahalok oras komesa ona hanesan dita-dura maibe Fretilin la preokupa tanba hohanoin hanesan ne’e Fretilin bele organizaan diak liu tan.Jose Manuel Fernandes, adjuntu sekre-tariu jeral Fretilin, fo hanoin tuir experien-sia iha nasaun Zimbabwe, dehan, “limanbesi sei la dura naruk”. “Ita labele adora ema demais, dehannia mak lutador. Experiensia Robet Mugabenian iha Zimbabwe hatudu, uluk lutador ikusmai sai ditador, i Xanan mos sei bele nune’e.Fretilin la tauk hasoru Xanana tanba niaindividual, Fretilin ne’e instituisaun ida,” JoseManuel Fernandes, ne’ebe mos hola fatiniha konfrensia ne’e, explika.Maske Fretilin la apoia deklarasaunXanana nian atu uza liman besi, bloku AMP iha Parlamentu Nasional fo apoiutomak.Iha plenariaiha Uma Fu-kun, Tersa-feira 21/10,JoseManuel Carrascalao, xefi bankada ASDThusi bloku AMP, apoia deklarasaun Xananania atu uza liman besi hodi kaer lider baluse mosu violensia iha asaun nia laran. Niamos husu ba lideransa Fretilin atu simukonsikuensia wainhira hakarak realiza marsaba pas.Reak Leman husi bankada PSD ba jor-nalista sira dehan nia triste tebes ho lideransasira ne’ebe lakohi tur hamutuk ho ulun ma-lirin atu halo dialogu para rezolve diferensane’ebe iha, maibe buka deit dalan violen-sia.Nia husu ba lider sira liu-liu Xanana no Alkatiri atu buka dalan oinsa tur hamutuk hodi bele halo dialogu no lalika lori povu paraestraga malu. Tuir Leman povu nasaun ne’eterus demais ona iha tinan 24 nia laran nooras ne’e povu buka atu moris hakmtek hodi dezenvolve sira nia an.
Membru Parlamentu Nasional (PN) Bankada FRETILIN. Husi Karuk; Aniceto Guterres, Arsenio Bano no Jose Manuel.
 Abele
University of Western Australia+61430279XXX
Redasaun:
Obrigado ba ita niaapresiasaun mai
kla’ak 
. Ita belekontribui
kla’ak 
ho opiniaun kainformasaun nebe
kla’’ak 
belepublika.
 
Kla’ak 
Semanal 28 Outubru 2008
3
LENO
REDASAUN KLA’AK 
Responsavel Jornál Semanal
kla’ak 
:
Kolektiva 
1.
Responsavel Jeral
: almerio ALVAREZ2.
Xefe Redasaun
: zevonia VIEIRA3.
Manu Ain
: maria BIBEL, anita MARQUEZ, agostinhaXIMENES, efrem dos ANJOS, almerio ALVAREZ,deomentino da CRUZ, isolino VASGA, waidinik, nicozecoro SANTOS, noolok CARMO, olegario de JESUS,danu FREITAS, gerson abel GEMCY,memia FERNANDES4.
Hakerek Nain
: nuno RODRIGUEZ, zevonia VIEIRA,celina HANJAN, gill GUTERRES, almerio ALVAREZ,efrem dos ANJOS, zeloy aquino VIEIRA, naldo REI,ze’sopol CAMINHA,vital da CRÚZ
klaak-semanal.blogspot.com
referensi:
Mak Sait
(Kolektiva Media Kla’ak),
Knar Fatin
(Alamat),
Hakerek Nain
(Penulis),
Manu Ain
(Wartawan)
, Tatoli Lia
(Koresponden),
Duru basa
(Penerjemah),
Duru Foto
(Foto Grafer),
Banati & Ilas Nain
(Layout & Grafik Design),
Makaer Fukun
(Pengacara),
Lian Maus
(Iklan),
Habelar
(Pemasaran)
Fafahek 
(Distribusi), Banku (Bank)
5.
Duru foto
: ze’sopol6.
Tatoli Lia:
guteriano NEVEZ (Hawai, USA)7.
Banati & Illas Nain
: Zeloy.8.
Makaer Fukun:
arlindo SANCHES9.
Lian Maus
: anita Marquez, nico Zecoro SANTOS10.
Karikatura
:
 
bayu, zecoro,11
Habelar
: noolok CARMO, basilio12.
Fafahek 
: noolok CARMO
Knar Fatin
: Farol Rua. De Monzambique 1/IA Palapaso,Dili Timor-Leste
Email:
klaak.redasaun@gmail.com
Númeru kontaktu:
+670 735 1360, +670 727 8247
Pintor logo
:
Alit Ambara
Resposavel
online 
: atero
“...Sofrementune’ebe akontese ihamundu, labelekompriende didiak,kuandu sira be terusne’e maka labarikinosente sira”
- Albert Camus
Numeru 33/20 Outubro
 
2008
 “Hau la hatene tanba sa ema preokupaliu ba marsa ba pas duke preokupa ba korup-saun ne’ebe oras ne’e nab-naba iha governu AMP. Fe’en ministra fo single source ba niala’en kaer projetu. La’en ministru fo singlesouce ba nia fe’en kaer projetu. Agora idane’e ita husik tiha, preokupa fali liu mak bamarsa Fretilin nian hanesan fali isu nasional,”  Aniceto deklara.
I
ha fulan Setembru Kompania Mi-dori hatama pedido ho nia nome-ru No.0017/AP25/09/08 ba Di-resaun Nasional Transportes eTerrestres (DNTT) atu aprova sirania do kumentus ba kareta tolu ne’e-be atu importa mai. Kareta hirak ne’e ho nia modelu Mitsubishi V45W, Mitsubishi E-V45 noHonda E-TJ40S ne’ebe hakerek iha pedidu ho tinan produsaun1998. Maibe wainhira ba
chek 
kareta sira ne’enia produsaun ida iha1997, no rua seluk laiha tinan produsaun.Tuir Diretor Dire-saun Nasional Trans-portes no Ter-restres(DNTT), Basilio Te-xeira ba jornalista
kla’ak 
iha nia servi-su fatin katak foin la-lais ne’e kompaniaMidori hatama pe-dido ba iha DNTTiha fulan Setembrunia laran. Iha pedidone’e nia laran hate-ten katak kareta sirane’ebe importa mai Timor-Leste ne’e, tinanprodusaun iha 1998. Maibe wainhira ekipainspeksaun ba halo inspeksaun hetan katak kareta sira ne’ebe iha pedidu tinan pro-dusaun 1998 lalos. Tanba hafoin
check 
Kareta Luxu ba PN,
Midori FalsifikaDokumentus
 Kompania Midori husi Korea do Sul ne’ebe mak Diretor Paralamentu Nasional fo single source atu sosa kareta luxu ba deputadu ida-idak iha Parlamentu Nasional, halo azeneiras hodi halo falsu dokumentus ba Kareta besi tua ne’ebe ho tinan produz iha tinan 1997 no 1998 hodi haruka mai fa’an iha rai laran.
danu, gerson
afinal kareta sira ne’e balu produs iha tinan1997 no balu nia tinan produsaun la iha. “Sira fo pedidu mai ami katak karetasira ne’ebe atu importa mai ne’e, tinan pro-dusaun iha 1998. Maibe wainhira ami niaekipa ba check, ami hetan kareta balu haloiha 1997 no balu la iha tinan produsaun.Tanba ne’e ami tahan hela iha Alfandega,” dehan Basilio Texeira ba jornalista
kla’ak 
iha Kinta-feira foina lalais ne’e ihaninia kna’ar fatin DNTT, Balide.Kona ba kareta besi tua ne’ebemak kompania Midori haruka maiiha Timor-Leste atu fo deputadusira sae, tuir Basililo katak husi niaparte, nia fo ona atensaun atu la-bele halo tan. “Maibe kom-pania ne’e halo tan falidokumentus falsu bakareta sira seluk atu importa mairai laran,” tenik nia.Basilio es-plika liu tankatak sir-kular Pri-meiru Mi-nistru ni-an, karetaou vekulusira ne’ebeimporta maiTimor-Leste atu fa’an, maximu nia tinanprodusaun labele liu tinan 10. Se liu husine’e, DNTT sei la autoriza importa mai hodifa’an iha Timor-Leste.
Basilio Texeira,
Direitur DNTT(Diresaun Nasional Transportes e Terrestres)
 
 ba pajina 5
HALIRI
H
a’u-nia belun ida hatete mai ha’u katak oinsá ita rekorda lider hotu-hotu iha istória la’ós depende ba ninia entrada iha lideransa ne’e maibéoinsá nia husik ninia lideransa. Ha’u fó ezemplu hosi lider na’in rua ihamundu kontemporáneu: Nelson Mandela hosi Áfrika du Súl ho RobertMugabe hosi Zimbábue. Ha’u lalika explika tan buat barabarak maibé itahotu hatene katak maske lider na’in rua ne’e husik hela istória ida nakonu hosabedoria, korajen ho izensaun (ema ne’ebé sakrifika nia an atu luta ba ema seluk nia di’ak), ohin loron sira na’in rua ramata ho fama (reputasaun) la hanesan. NelsonMandela kontinua hanesan estadista ida ne’ebé hetan respeitu, la’ós de’it hosi niniapovu maibé povu mundu tomak, i Robert Mugabe sai ema ne’ebé ema hotu-hotuhakribi, iha ninia rain Zimbábue ka iha rai-seluk.Iha ita-nia rain, prosesu hakerek istória kona-ba ita-nia luta sei nurak hela, karik tanba ita-nia istória ba libertasaun maka seidauk ramata. Asua’in sira ne’ebé monuona iha funu-laran, sira nia istória hein de’it atu hakerek, maibé asua’in balu seikontinua luta nafatin hodi kaer kargu polítiku nu’udár prezidente ka primeiru ministru.Karik sakrifísiu ne’ebé sira halo durante tinan 24 nia laran seidauk hotu, tan ne’esira sei ejije nafatin espasu atu fó últimu sakrifísiu ba sira nia povu? Ka sira ladúniha konfiansa ho buat ne’ebé sira alkansa bainhira sira lidera luta ba ukun-rasik-an? Asua’in sira ne’e loke nafatin sira nia an ba mundu tomak atu halo julgamentu finálba sira nia an.Rober Mugabe halo duni buat ne’e. Hafoin lidera ninia povu kore-an hosi rejimeema-mutin nian iha Rhodesia, Mugabe hakarak kontinua nafatin lidera ninia povuiha era libertasaun no Rhodesia muda tiha naran ba Zimbábue. Maibé ohin loronmundu tomak hateke ba Robert Mugabe nu’udár lider ida aat liu iha Áfrika hafoin niahalo manobra tun-sa’e para mantein nia an iha podér enkuantu ninia povu hetanviloénsia, hamlaha ho terus oioin. Hosi asua’in sai fali ba ema ne’ebé mundu tomak hakribi tan de’it ambisaun ba podér.Iha Áfrika du Súl, Nelson Mandela mós lidera ninia povu atu kore-an hosi rejimeema-mutin nian. Bainhira hetan tiha libertasaun, Mandela hetan pressaun hosi niniakonterráneu sira no mós nasaun sira seluk atu lidera nafatin ninia povu ba oin.Maibé liu tiha ninia primeiru termu, Nelson Mandela husik kedan ninia kadeira hodientrega ba lideransa foun. Ba ida ne’e Nelson Mandela hetan respeitu maka’as liutan, hosi ninia nasaun no mós hosi mundu tomak.Saida maka ita nia lider sira iha ita nia rain bele aprende hosi ne’e? Ita haree baita nia lider karizmátiku, José Alexandre Gusmão, koñesidu liu ho naran funu, KayRala Xanana. Hafoin ukun-rasik-an, hanesan Nelson Mandela, Xanana hetan pressaunhosi ninia povu ho nasaun sira seluk atu lidera nafatin Timor-Leste ba oin. Maibédiferente hosi Mandela, Xanana buka meiu oioin atu nia kontinua nafatin kaer podérpolítiku. Nia forma fali partidu ida atu konkorre iha eleisaun para sai primeiru ministru.Rezultadu hosi Xanana nia desizaun ne’e hanesan dezastre boot ida, ba ninia prestíjiuno mós ba ninia povu.Iha eleisaun jerál, Xanana ho ninia partidu CNRT lakon boot maske iha tinan limaliubá povu tomak hateke ba naran Xanana ho CNRT nu’udár objetu sagradu ne’ebéhalibur Timor-oan tomak, hosi lorosa’e to’o loromonu, hosi tasi-feto to’o tasi-mane.Piór liután, oras ne’e Timor-oan barak liu maka hateke ba Xanana hanesan liderne’ebé iha maka ambisaun ba podér. Balu até du’un ba nia hanesan autór ba krizeiha 2006 hodi liga mós nia ho atentadu iha 11 Fevereiru. Ninia prestíjiu iha komunidadeinternasionál mós monu. Até agora nia seidauk sama ain iha Portugal, maske nasaunamigu ida ne’e iha relasaun ida espesiál tebetebes ho ita-nia rain.Indikasaun hosi instituisaun internasionál sira seluk mós hatudu katak Xananala’ós lakon de’it ninia prestíjiu maibé lakon mós ninia moral polítika, se nia iha duniuitoan. Timor-Leste sai koñesidu ho korrupsaun dezde Xanana kaer kargu primeiruministru. Depois, foin daudaun Xanana ameasa atu kaer ema ne’ebé expresa sirania polítika liu hosi demonstrasaun. Xanana haluhan tiha katak nia primeiru ministrude’it, la’ós juís, nein polísia.Se ita haree fali ba Robert Mugabe nia istória, iha paralelu (buat hanesan) barak entre figura rua ne’e. Robert Mugabe konsege dura liu tinan 20. Xanana foin komesaiha tinan ida nia laran. Se Xanana sai figura ida koñesidu iha livru istória kona-baTimor-Leste iha aban-bain-rua, iha tendénsia atu hatudu katak figura ne’e sei koñesiduliu ho ninia paralelu ho figura sira seluk hanesan Robert Mugabe, Idi Amin, GeneralSoeharto ho Mobuto Sesi Seko duké Xanana nia lideransa iha luta ba ukun-rasik-an.Ba Timor-Leste nia di’ak, ita hein katak istória sei la hakerek nune’e.
Xanana:
Mandela ka Mugabe?
of 00

Leave a Comment

You must be to leave a comment.
Submit
Characters: ...
You must be to leave a comment.
Submit
Characters: ...