Katuoļu Dzeive februars 2012

1

Katōļu Dzeive 2`2012

Pirms Psules Juniešu dienāmMdridē pāvests Benedikts XVI bijuzrkstjis vēstuli, kurā, tcerotiessvus junbs gdus, viņš tklāj,k junbā „mēs negribējām smieri

-

nāties r prstu pilsoņ dzvi. Mēsvēlējāmies kut ko ptiesi lielu. Mēsgribējām tklāt dzvi visā tās krāšņumāun skistumā”. Pāvests jutāj: „Vi tsir tiki tukšs spnis, ks, gdiem ritot,izgist?” Un tbildēj: „Nē! Visi cilvēkiir rdti kut km lielākm – MūžīBaI.Ilgs pēc jēgpilns dzves ir zme tm,k mēs esm Diev rdti un k nesmsev Viņ ttēlu.”Tču ik diens mēs piedzvojmdād veid ciešns un visizplt

-

tākis to veids ir slimb. Ciešns unslimbs ir dļ no cilvēk personsnoslēpum, kuru iepzt vrm tikiJēz Krist, ks tklāj cilvēkm viņdziļāko btbu un identitāti.Evņģēlijā mēs lsām, k Jēzusdziedināj dudzus slimniekus. Tā bijzme, ks vēstj pr Diev Vl stbstnākšnu un uzvru pār grēku, sātnuun nāvi cur Kristus Lieldienu noslē-pumu. ar svu nāvi uz krust Jēzus ir piešķris ciešnām junu jēgu: turpmāktās vr ms drt ldzgus Viņm unsvienot ms r Viņ ciešnām, ksnes pestšnu (sl. KBK 1505).Tāpēc Bzncs tēvi skidroj,k slimb, ciešns un vecums ir cilvēk vislbākie drugi, ks mācdzvot ptiesbā. Bdms slims, cilvēkspārliecinās pr svs eksistencestruslumu, – nespēju ktvi drboties,vientulbu, nedrošbu pr nākotni untkrbu no citu cilvēku pldzbs. Ktrslimb liek mums uzlkot nāvi, meklētdzves jēgu un tgriezties pie Diev.Kāds smgi slims cilvēks sdzējāsslimncs kpelānm, k ciešnsviņm ir tņēmušs gribu dzvot, trucēstrādāt, iegt zināšns un lgties.Tču grdznieks, uzlikdms svu ro-ku uz viņ glvs, scj: „Kā tu zini,ks Dievm ir virāk ptkms – tvdrbošnās vi tvs ciešns?”Jēzus sk: „Es esmu vnkoks, js est tvses.” (Jņ 15, 5) Tik dzi- ļ drudzb un vienb r Kristukļst iespējm cur svētjiemskrmentiem, ks dziedin msuievinojumus un veido ms pēc Kristusldzbs. Skrmenti ir kā knāli, cur kuriem plst Diev ēlstb.Viens no svrgākjiem, bet bieipārprstiem Dziedināšns skr-mentiem ir

Slimnieku svaidīšana

. Tsnv tiki

mirstošo sakraments

, kuru btu jāpieņem neilgi pirms nāves, kd nvvirs nekādu cerbu. Vtikān II koncilsminj šā skrment nosukumu unnoteic, k ilgstošs slimbs likā šoskrmentu vr tkārtot, j slimniekstāvoklis psliktinās.

Slimnieku svaidī šanu

vr sņemtr pirms kāds sreģts ķirurģiskāsoperācijs. Ts pts ttiecs r uzgdos veciem cilvēkiem, kd viņu spēkiizskst.

Pr. Andris ŠEVELS MIC

Ciešanu

kristīgā jēga

2

Katōļu Dzeive 2`2012

Šis cilvēks ir ptiess, runā ptiesi undr ptiesi. Viņš ir gudrs un r lbu sirdi,prot uzrunāt visdādākos likbiedrus.ar svu eiropeisko stāju un ttieksmidevis tsvidzinoši dzidru, msdienguun vienlikus dziļu tspērienu bznci,ticgjiem un sbiedrbi kopumā, tāRoms ktoļu bzncs Rgs rhibs

-

kpu metropoltu Zbigņevu Stnkevičubij rksturojuši viņ tblsttāji, izvirzotbskp kndidtru blsojumm pr Eirops Gd cilvēk Ltvijā titulu. ar

-

hibskps ir pirmis grdznieks, kurusbiedrb tzinusi pr tādu, kurš vispār

-

liecinošāk „r sviem drbiem un idejāmveicinājis Ltvijs integrāciju Eiropā unEirops integrāciju Ltvijā”. EiropsGd cilvēku Ltvijā sbiedrb 2011.gdā blsojumā noteic ju četrpdsmi

-

to reizi un pērn šim titulm bij pieteiktivirāk nekā 35 dādu jomu pārstāvji.Pr Gd cilvēku iepriekš tzti gn vi

-

rāki politiķi, tostrp eksprezidente VirVķe-Freiberg, gn mziķi un urnālisti.Blsojums pr Eirops Gd cilvēk Lt

-

vijā titulm izvirztjiem pretendentiem,tāpt kā iepriekšējos gdos, norisinājāsinternetā un nozmgā titul ieguvēj uz

-

vārds nebij zināms ldz pt noslēgumpsākumm, ks 29.decembr risinājāsRgs Ltviešu biedrbs nmā.Pziņojot pr Stnkeviču kā 2011.gd Eirops cilvēku Ltvijā, LtvijsUniversitātes profesore, lozojs zināt

-

ņu doktore Skidrte Lsmne

laudatio

jeb cildināšns runā scj: „Domā

-

šns plšums, tvērtb mingjāmnorisēm sbiedrbā, neizspriedumi

-

nb, doms skidrb un ptiesums,ptbs uglgis piemērs – šie un citirksturojumi ir iekļujmi to noscjumukopā, ks virzjuši demokrātisko Eiropscilvēk blsojumu pr lbu Stnkevičkndidtri. Meklējot ceļu, ks ved uzmsdiengu grgo pieredzi, Stnkevičsiestājs pr sesbu, pr sbšnu kopār citām konfesijām, r citām tutbāmLtvijs vlst, pr dādu dzimumu,vecumu, tutbu, nāciju ldztiesgusbšnu kopā mteriāli lbklājgāEirops kontinentā, kā r psulē, kspvienot mzjā, bet mums visiemnozmgjā Visum punktā, plnētā r nosukumu Zeme.”Uzrunājot klātesošos, pts rhibs

-

kps tzin – viņm bijis pārsteigums,k ir viens no Eirops Gd cilvēk titulkndidātiem. Viņš tzin, k šodien Eiro

-

ps kodols un pts vērtgākis ir tskārtpr cilvēk personi pienākošos cieņu,cilvēk vērtbu. „Cilvēk cieņ okupācijslikā ir bijusi stipri sbrdāt un diemēlr šodien ir ievinot cur to, k cilvēkgrgā dimensij netiek ugstu vērtēt,”scj rhibskps, icinot r cieņu iztu

-

rēties citm pret citu un veicināt nevisotr klupienus, bet gn izugsmi.Šobrd notiek cņ pr Eirops dvē

-

seli un tās „tālākis liktenis ir tkrgsno tā, vi Eirop spēs tgt ldzsvrustrp grgo, dvēselisko un mteriālodimensiju,” rezumēj rhibskps, ici

-

not ikvienu nākt tlkā un strādāt pie tā,li kopgiem spēkiem izldzinātu Eiropskuģ gitu.

Pēc Latvijas Romas katoļu baznīcasInformācijas centra materiāliem sagatavoja

Marija Tomsone

Arhibīskaps Stankevičs

–

2011.gada Eiropas cilvēks Latvijā

aKTUaLITĀTES

3

Katōļu Dzeive 2`2012

Svinot šo Sv.Misi Jelgvs ktedrālē,mn sirds ir pteicg Dievm.Es tiku nokristts Vrkļānu bzncāun nosukts tēv vārdā kā pirmdzimtisanton un Leonors ģimenē.atsktoties uz sviem 80 dzves, 52priesterbs un 15 bskp klpošnsgdiem, tzstu, k mn spršn pr grgo psuli nāc no mn mātes brāļKonstntn, ks bij mriānis Viļānukloster. Viņš vēl Pirmā psules krlikā bij psoljis Dievm iestāties klos

-

ter, j pliks dzvs. To viņš r izdrj.Msu ģimeni viņš pciemoj reizi gdā.Kā puik es ievēroju, k vkrā pirmsgulēt iešns viņš, ceļos nometies, l

-

dzās. Gidju, kd viņš beigs, bet prstiizmigu un rtā, kd pmodos, viņš vēlizvien ldzās. Bērn prātā sprtu, kto vjg drt.Mni vecāki bij ticgi cilvēki. Nomsu Šķēļu sāds Vrkļānu bzncbij 7 km, bet msu ģimene bzncucentās pmeklēt ktru svētdienu. Tur gāju pie Pirmās Sv.Komnijs, betiestiprināts tiku Viļānos, mns mātesdzimtjā bzncā.Mn pziņ kļt pr priesteri nostipri

-

nājās 1940.g., kd pie priester Litunie

-

k gtvojos I Sv.Komniji. Komunisti ju bij Ltvijā, un priesteri nedrkstējmāct bērnus. atnāc miliči un priesteripcietināj msu visu cu priekšā. Li

-

km, li bērnus iebiedētu un liktu neticētDievm. Kd priesteri ved prom, es no

-

domāju: „Kādm ir jāieņem viņ viet!” Estobrd to nettiecināju uz sevi, bet vēlākpēc Otrā psules kr es redzēju, kā1945.g. sņem gstā vācu krvrus unģenerāļus. Noruj viņiem uzplečus, godzmes un smet tās bruņu cepurēs. Piesevis domāju:„Lk, tā izietpsules go

-

db.” Tāpēcgribēju drtko virāk.Dievsmn pldzē

-

j iestātiesseminārā untur stikt bs

-

kpu B.Sloskānu. Beļģijā 1960.g. bs

-

kps mni iesvētj pr priesteri. Esmuviņm pteicgs kā grgjm vdtājm.Dudz cietis no komunistu vjāšnām,bet nekd pr to nesdzējās un ticbskrustu nes Kung vārdā.Svā dzvē esmu sticis izcilus pries

-

terus, bskpus un svētgo pāvestu JāniPāvilu II, kurš mni iesvētj un konsek

-

rēj pr bskpu Romā, sv.Pēter bzilikā1996.g. 6.jnvār. No svētgā pāvestJāņ Pāvil II es mācjos uzrunāt unsdzvot r dādu konfesiju, dādu pār

-

liecbu cilvēkiem. Pieredze, drbojotiesBeļģijā, austrijā un aSV, mn ir pldzējusinovērtēt cilvēkus un viņus uzrunāt.Mnos bskp klpojum gdos Jel

-

gvs diecēzē ir uzcelts un konsekrēts6 juns bzncs. Kāds ts ir grgssviļņojums redzēt, k pirmo reizi junjābzncā tiek iedegt gism!Es piedzimu brvā Ltvijā, pieredzējur tās bojāeju, msu ģimenes došnostrimdā. Ltvij tik pjozt r dzelzs iz

-

kru. Un tā 50 gdu grumā. Šodien Lt

-

vij tkl ir BRīVa. Mn tliek tiki noliektglvu Diev Kung priekšā un pteiktiespr Priesterbs dāvnu. Mn gtvbklpot Ltvijs Bznci nebeidzs. Svēt mni, Kungs, tlikušjā dzves posmā!Pldzi Ltvijs Bzncu sultē celt!

Pateicībā Dievam!

Jelgavas katedrālē 2012.g. 8.janvārī

No bīskapa A.Justa sprediķa

SVEICaM!

Category:	Uncategorized.
Rating:
Upload Date:	01/25/2012
Copyright:	Attribution Non-commercial
Tags:	This document has no tags.

Documents

People