• Embed Doc
  • Readcast
  • Collections
  • CommentGo Back
Download
 
Brīvmūrniecība - Vikipēdijahttp://lv.wikipedia.org/wiki/Brīvmūrniecība#Literat.C5.ABra
[07/02/2012 09:58:20]
Brīvmūrniecība
Vikipēdijas raksts
Brīvmūrniecība
, arī 
Brīvmūrnieku ordenis
, arī 
masonu kustība
, ir saskaņā ar brālības
principiem
veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kurasdalībniekus - brīvmūrniekus - vieno kopīgimorāles
,
.
Satura rādītājs
[
]
1
2
3
4
5
6
7
Brīvmūrniecības vēsturē mēdz nošķirt divusposmus - pirms un pēc
izveidošanas 1717. gadā. Pirmā, jeb agrīnāposma brīvmūrniecībasvēsturenav īsti skaidra.Pārbaudīti zinātniski fakti šeit mijas ar leģendām
,
,
ticējumiemun nepierādītāmteorijām
.
Tā, par brīvmūrniecības atskaitespunktu nereti tiek pieņemts ķēniņaZālamanatempļa
būvniecības laiks. Brīvmūrniecībasizveidošanos mēdz saistīt arī ar 
kura nosaukums arī cēlies noZālamana tempļa un arī daudzi šī ordeņa likteņapavērsieni ar to ir saistīti.Savukārt otro vēstures posmu līdz patmūsdienām varētu apzīmēt kā apzinātubrīvmūrniecības instituēšanas sākumu un tas ir samērā labi dokumentēts un aprakstīts.Informācija par brīvmūrnieku ložām un to darbību mūsdienās ir pieejama daudzos drukātos unelektroniskos ziņu avotos, tai skaitā arī Latvijā.
Sabiedrībā vienmēr ir bijusi noteikta interese par brīvmūrnieku sarakstiemun ir pat izdotas veselas grāmatas ar šādiem uzskaitījumiem.XX gs. ar brīvmūrnieku vārdu saistās 80. gadosItālijāplašu publicitāti ieguvusī skandālu virknesaistībā ar neregulāro ložu
, kad atklātībā nāca šīs ložas saistība ar 
mafiju, valsts amatpersonukorupciju
un nevēlamu personu nogalināšanu.Regulārā brīvmūrniecībakrasi vēršas pret šādām
Brīvmūrniecības vēsture
 
[
]
PirmaisASV prezidentsDžordžs Vašingtons ar
brīvmūrnieku simboliku
Citās valodās
Mekl
ē
t
 
Brīvmūrniecība - Vikipēdijahttp://lv.wikipedia.org/wiki/Brīvmūrniecība#Literat.C5.ABra
[07/02/2012 09:58:20]
"kaktu ložām", kas netiek uzskatītas par brīvmūrnieku kustības sastāvdaļu.Viens no galvenajiem brīvmūrniecības principiem ir Augstākās būtībasatzīšana, kā arī brīvmūrniekutradīciju
,
un
procedūrusaistība ar to.Reliģijāaugstākā būtība nav nekas cits, kā
. Tačubrīvmūrniecībā Augstākā būtība netiek tieši identificēta ar Dievu teoloģiskajā (Bībeles) izpratnē.Augstākā būtība ir daudz plašāks, komplicētāks, drīzāk filosofisks, nekā teoloģisks jēdziens. Galvenāsaikne ar reliģiju šeit saglabājas morāles un ētikas aspektā. Savukārt, Augstākā būtība atklājas kā
, arī Lielais Visuma Celtnieks, kas var būt gan Dievs, gan Pasaules kārtība,kuras izcelsme cilvēkiem nav precīzi zināma, varbūt nav arī svarīga, bet, kurā tie tic taisnīgumam,godam un citiem morāles un ētikas principiem, pieņemot tos kā absolūto patiesību un pakārtojot tiemsavas domas un rīcību.Lielo Visuma Celtnieku brīvmūrniecība redz kā tikumisku būtību, kas ir iedzimta katrā cilvēka dvēselē,tai pat laikā atstājot pilnīgu uzskatu brīvību par šo Augstāko būtību, katram cilvēkam veidot savupriekšstatu un tiecoties uz to saskaņā tikai ar savu pārliecību.Tādā veidā var teikt, ka brīvmūrniecība iet paralēlu ceļubaznīcai,taču ar to neidentificējas. Reliģiskajos jautājumos brīvmūrniecības vairums iestājas par ticības brīvību un cīnas pret šauru
dogmatismuunsektantismu,tos uzskatot par vienu no
sabiedrībassašķeltības un cilvēka cieņu
pazemojošiem faktoriem.
Bez regulārās Brīvmūrniecības, proti, tās kura nosaka, ka piebiedroties Ordenim var tikai tāds, kasatzīst Augstākās Esības eksistenci, pastāv arī tā saucamā liberālā Brīvmūrniecība, kas vēsturiski ir saistīta ar Francijas Lielajiem Austrumiem (
Grand Orient de France 
). Lielajiem Austrumiem
piebiedroties var arī tie, kas sevi uzskata par agnostiķiem, ateistiem vai panteistiem. Gadsimtu mijā,daudzas Ložas, kas ir piederīgas Liberālajai Brīvmūrniecībai sāka uzņemt sievietes. Krievijas impērijāpēc konstitucionālo reformu veikšanas 1912. gadā tika nodibināts
kura sastāvā viena loža darbojās arī Rīgā. No 2009.gada Rīgā darbojas Loža Moria, kas vadās pēcdzimumu vienlīdzības principa un tās biedri ir gan vīrieši, gan sievietes. Loža Moria pieder Adogmātiskās (Liberālās) Brīvmūrniecības tradīcijai.Brīvmūrnieku pamata organizatoriskā vienība ir 
. Mūsdienāsbrīvmūrnieku ložas apvieno pārsvarā izglītotus un attiecīgiiesvētītus cilvēkus. Par viņu galveno uzdevumu tiek uzskatītskopīgi strādāt, lai tikumiski un garīgi pilnveidotu paši sevi unsabiedrību. Brīvmūrnieku darbība ir virzīta uz morāles sistēmasveidošanu, kas apslēpta alegorijās un atklājas simbolos. Var arī teikt, ka brīvmūrniecības uzdevums ir būtības likumu izzināšana,lai tos mērķtiecīgi pielietotu un ietekmētu cilvēci tāsevolūcijasgarīgajā un tikumiskajā pilnveidošanas ceļā. Tik plašs mērķisbrīvmūrniekiem liek saskarties ar daudzveidīgiem jautājumiem,piemēram, reliģiskajiem, filosofiskajiem, sociālajiem, morāles un
patokulta
un citiem jautājumiem.Viens no svarīgākajiem brīvmūrniecības postulātiem uzsver, kapatiesība ir neuzvarams spēks tam, kurš prot tajā orientēties unrīkoties bez prāta aptumšojušās pārliecības un kaislībām. Brīvmūrnieku vidū var tikt uzņemts katrsbez īpašām ārējām atšķirībām — cilvēkam tikai jābūt iekšēji brīvam un ar labiem tikumiem. Galvenais
Brīvmūrniecība un Augstākā būtība
 
[
]
Liberālā Brīvmūrniecība
 
[
]
Brīvmūrniecības uzdevumi, organizācija un darbība
 
[
]
Viens no galvenajiem brīvmūrniekusimboliem - stūrenis un cirkulis
 
Brīvmūrniecība - Vikipēdijahttp://lv.wikipedia.org/wiki/Brīvmūrniecība#Literat.C5.ABra
[07/02/2012 09:58:20]
nosacījums, lai kāds (meklētājs) tiktu uzņemts brīvmūrniecībā ir - krietns vīrs ar labu slavu, kurš vēlaspievienoties citiem sev līdzīgiem. Līdz ar to brīvmūrnieku vidu atrodami gan
un valdībupārstāvji, gan vienkārši strādnieki, gan bagāti, gan maznodrošināti. Taču viņi visi uzskata viens otrupar līdzīgiem brāļiem.Kā vienu no aktuālākajiem saviem uzdevumiem brīvmūrniecība uzskata veicināt izlīdzinošusintēzistarp reliģiju unzinātni,rast savstarpēju līdzsvaru starp sociālajām grupām. Lai radoši pildītu šo uzdevumu brīvmūrnieku ložas parasti cenšas veidot mierīgu iekšējo atmosfēru, kur katram ir  jāabstrahējas no savas oficiāli veicamās lomas ikdienas dzīvē. Taču, kā ložā, tā arī ikdienas dzīvēkatrs brīvmūrnieks tiek aicināts kļūt par sociālu strādnieku kopīgo brīvmūrniecības mērķu labā.Tāpat kā attiecībās ar reliģiju, brīvmūrniecība savos uzskatos nebalstas arī tikai uz zinātni. Līdztekusracionālo zināšanu izmantošanai, brīvmūrniecība ir pieņēmusi arī virkni okultisma elementu, tādu, kaslikušies nepieciešami un noderīgi. Tā, atsevišķas brīvmūrnieku paražas un rituāla sastāvdaļas ietver sevī ceremoniālās maģijas pēdas. Piemēram, tradīcija veikt visai stingru pārbaudi jaunpienācējamložā dažādu rituālu veidā, vai arī savienoties ķēdē sadotām rokām, simbolizējot brīvmūrniecībasspēku un vienotību. Šādā ķēdē tiek mēģināts radīt pastiprinātu
egregoru, tas ir - savienojoties tiek
apvienots un pastiprināts katra ķēdē stāvošā atsevišķais
 spēks. Tai pat laikābrīvmūrniecība skaidro atšķirību starp rituālu reliģisko aspektu un maģijas rituālu. Pirmajā gadījumācilvēks, no brīvmūrniecības viedokļa, kļūst par pasīvu būtniLielā sākuma priekšā un tas izpaužas lūgšanā. Taču maģija brīvmūrniecības interpretācijā ir ar zināšanu sistēmu saistīts rituāls, kasapliecina cieņu un godbijību Dižā Pasaules Arhitekta priekšā, vienlaicīgi attīstot garu un apslēptosdabas spēkus katrā indivīdā.Sociāli politisko jautājumu sfērā brīvmūrniecība par savu uzdevumu uzskata harmoniskāk attīstītatsevišķu cilvēku personību un ciešāk integrēt šīs personības vienotā sabiedriskā kolektīvā. Tasizpaužas arī vēsturiskajā brīvmūrniecības devīzē "Brīvība, Brālība, Vienlīdzība" (šo devīzi frančubrīvmūrniecībā ieviesa pazīstamais franču mistiķis
 XVll gadsimta beigās.Brīvmūrniecības sena devīze ir arī "
Deus Meumque Jus 
"). Šī latīņu valodas devīze dažkārt tiektulkota kā "Dievs un manas tiesības". Taču tā jēga precīzāk būtu izsakāma kā "Dievs (arī taisnīgums)ir cilvēka tiesības".
Lai gan brīvmūrniecība kā vēsturiska parādība vienmēr bijusi attīstībā, atšķirībā nopolitiskāmpartijām, tā gadsimtu garumā nav ieguvis kādas politisku
veidolu. Politiskās partijasbrīvmūrniecība uzskata par pārejošām sabiedrības parādībām, kuru mūžs parasti ilgst tikai divu, trīsgadu desmitus. Brīvmūrniecība uzskata, ka tās platformai jāveidojas no mūžīgām cilvēces vērtībām,kuru pamats ir Absolūtā patiesība. Tikai formas ziņā tā tiek piemērota un ieviesta dzīvē atkarībā no
laikmeta un valsts.
Līdz ar to brīvmūrniecība, atšķirībā no plašākā sabiedrībā visai izplatītiem uzskatiem, pastāv ārpuspolitikas un, saskaņā ar savām tradīcijām, iekšējo kārtību un rituālu, jebkura veida politiskasdiskusijas un strīdi brīvmūrnieku ložās ir stingri aizliegti. Tā ir viena no galvenajām brīvmūrniecībasiezīmēm. Tai pat laikā brīvmūrniecība ir bijusi un sagaidāms, ka arī nākotnē būs ievērojams faktorskatras valsts sabiedriskajā dzīvē.Kaut arī, ar ļoti labām idejām, brīvmūrniecība bieži ir sastapusies arī ar dažādiem šķēršļiem - viņuneviennozīmīgi uztveramo simboliku un rituālus, saistību ar dažādām apslēptām (tikai šauram lokam)organizācijām.Aleksandrs Gīze.
Brīvmūrnieki 
. - Jumava, Rīga, 2005.Kērks V. Maknaultijs.
Brīvmūrnieki. Simboli, noslēpumi, ietekme
. - Jāņa Rozes apgāds, Rīga,
2006.Domenico V. Ripa Montesano, Vademecum di Loggia, Edizione Gran Loggia Phoenix-Roma Italia
Literatūra
 
[
]
of 00

Leave a Comment

You must be to leave a comment.
Submit
Characters: ...
You must be to leave a comment.
Submit
Characters: ...