• Embed Doc
  • Readcast
  • Collections
  • CommentGo Back
 
Makroekonomikas un industrijas anal
 ī 
ze
Zane Tilt
ā
nova
 
24.10.2008
Apskats ir tikai informat
 ī 
vs materi
ā
ls un nav iecer
ē
ts k
ā
rekomend
ā
cija l
ē
mumu pie
emšanai dar
 ī 
 jumiem v
ē
rtspap
 ī 
ru tirg
ū
 AS Lõhmus, Haavel & Viisemann, Duntes iela 6, R
 ī 
ga LV-1013tel: 67 502 100 | fax: 67 502 102 | web: www.lhv.lv | info@lhv.lv
Glob
ā
l
ā
ekonomika
Katra uz
ē
muma anal
 ī 
ze s
ā
kas ar glob
ā
l
ā
s ekonomikas apskatu. Starptautisk
ā
ekonomika ietekm
ē
 gan uz
ē
muma eksporta apjomu, gan atspogu
 
o konkur
ē
 jošos
ā
rvalstu uz
ē
mums, k
ā
ar
 ī 
dodieskatu iesp
ē
 jamaj
ā
 
ā
rvalstu invest
 ī 
ciju ienes
 ī 
gum
ā
. Lai ar
 ī 
m
ū
sdien
ā
s visas valstis ir vair
ā
k vaimaz
ā
k saist
 ī 
tas glob
ā
l
ā
s ekonomikas t
 ī 
mekl
 ī 
, un aizvien biež
ā
k tiek run
ā
ts par pasaulesglobaliz
ā
ciju, joproj
ā
m katrai valstij ir savas rakstur
 ī 
g
ā
s ekonomisk
ā
att
 ī 
st
 ī 
bas cikla iez
 ī 
mes.Nacion
ā
l
ā
ekonomisk
ā
situ
ā
cija ir
 
oti noz
 ī 
m
 ī 
ga, ja m
ē
s v
ē
lamies nov
ē
rt
ē
t k
ā
du sektoru vaikonkr
ē
tu uz
ē
mumu, jo gluži vienk
ā
rši – uz
ē
mumam kl
ā
 jas lab
ā
k ekonomikas augšupejas f
ā
z
ē
 nek
ā
recesij
ā
.Blakus ekonomikas izaugsmei
 
oti svar
 ī 
gi ir p
ā
rzin
ā
t konkr
ē
t
ā
s valsts politisko situ
ā
ciju, un p
ē
d
ē
 jodesmit l
 ī 
dz divdesmit gadu laik
ā
ir bijuši vair
ā
ki spilgti piem
ē
ri. Nesen
ā
kais piem
ē
rs šeit var
ē
tu b
ū
tKrievijas akciju tirgus kritums, ko liel
ā
m
ē
r
ā
izrais
 ī 
 ja milit
ā
rais konflikts Gruzij
ā
, k
ā
ar
 ī 
skand
ā
ls apKrievijas uz
ē
mumu Mechel.Protams, ne vienm
ē
r politiskajiem notikumiem ir j
ā
b
ū
t tik dramatiskiem. Liela ietekme uz akcijutirgu ir ar
 ī 
protekcionismam, tirdzniec
 ī 
bas politikai, kapit
ā
la pl
ū
smai un situ
ā
cijai valsts darbasp
ē
katirg
ū
.Viens no vislab
ā
k paman
ā
majiem faktoriem, kas ietekm
ē
starptautisko uz
ē
muma konkur
ē
tsp
ē
 ju,ir viet
ē
 j
ā
s val
ū
tas kurss attiec
 ī 
b
ā
pret
ā
rvalstu val
ū
t
ā
m. Val
ū
tas kursam sv
ā
rstoties, sv
ā
rst
ā
s ar
 ī 
 eksporta pre
č
u cenas. Paaugstinoties viet
ē
 j
ā
s val
ū
tas kursam attiec
 ī 
b
ā
pret eksporta valsts val
ū
tu,paaugstin
ā
s ar
 ī 
eksporta preces v
ē
rt
 ī 
ba attiec
 ī 
gaj
ā
tirg
ū
. Palielinoties preces cenai, pat
ē
r
ē
t
ā
 jsv
ē
l
ē
sies ieg
ā
d
ā
ties maz
ā
ku daudzumu preces, l
 ī 
dz ar to eksport
ē
t
ā
 jam ir gr
ū
t
ā
k sacensties arviet
ē
 jo ražot
ā
 ju.
Indikators Latvij
ā
2007. gad
ā
 
IKP 13 957.4 mil. LVLInfl
ā
cija 14.11%
Ā
r
ē
 j
ā
s tirdzniec
 ī 
bas bilance (no IKP) -26.8%Tekošais konts -23.8Bezdarba l
 ī 
menis 6.0%Mazumtirdzniec
 ī 
bas apgroz
 ī 
 jums 18.8%R
ū
pniec
 ī 
bas produkcijas izlaide +0.5%
Industrijas anal
 ī 
ze
Katram investoram ir savu komp
ā
niju tops, kur
ā
m tiek sekots l
 ī 
dzi diendien
ā
. Tom
ē
r br
 ī 
d
 ī 
, kadm
ū
su uzman
 ī 
bu piesaista k
ā
ds jauns uz
ē
mums, atkal ir j
ā
atgriežas pie uz
ē
muma anal
 ī 
zes. Šeit
 
oti noz
 ī 
m
 ī 
gi ir izanaliz
ē
t industriju kopum
ā
, izv
ē
rt
ē
t konkurentus un biznesa vidi. Paties
 ī 
ba šeit ir
 
oti vienk
ā
rša – ja sektoram kl
ā
 jas slikti, ir maz ticams, ka k
ā
ds konkr
ē
ts š
 ī 
sektora uz
ē
mums sp
ē
sstr
ā
d
ā
t ar iev
ē
rojamu pe
 
u.
Sektora j
ū
t
 ī 
gums attiec
 ī 
b
ā
uz ekonomikas cikla izmai
ā
m
Uz
ē
muma j
ū
t
 ī 
gumu pret ekonomikas cikla izmai
ā
m nosaka tr
 ī 
s faktori. Pirmk
ā
rt, t
ā
irapgroz
 ī 
 juma izmai
a, mainoties ekonomiskajai situ
ā
cija. Parasti uz
ē
mumam viegl
ā
k kl
ā
 jas tiešitad, kad ekonomik
ā
ir v
ē
rojama augšupeja.Tom
ē
r ar
 ī 
šeit ir iz
ē
mumi, un ir uz
ē
mumi, kurus ekonomikas lejupsl
 ī 
de ietekm
ē
maz
ā
k vai ar
 ī 
 neietekm
ē
nemaz. Piem
ē
ram, ar
 ī 
ekonomikas lejupsl
 ī 
des f
ā
z
ē
piepras
 ī 
 jums p
ē
c
ū
dens, siltuma unp
ā
rtikas prec
ē
m, medikamentiem un medic
 ī 
nisk
ā
s apr
ū
pes main
 ī 
sies
 
oti minim
ā
li vai ar
 ī 
 nemain
 ī 
sies nemaz. Nemain
 ī 
sies ar
 ī 
piepras
 ī 
 jums p
ē
c prec
ē
m, kuras pat
ē
r
ē
t
ā
 jam ir izveidojušassava veida atkar
 ī 
bu no t
ā
m un neprasa lielus naudas t
ē
ri
us. Šeit spilgts piem
ē
rs ir cigarešuražot
ā
 ji.
 
 
Apskats ir tikai informat
 ī 
vs materi
ā
ls un nav iecer
ē
ts k
ā
rekomend
ā
cija l
ē
mumu pie
emšanai dar
 ī 
 jumiem v
ē
rtspap
 ī 
ru tirg
ū
 AS Lõhmus, Haavel & Viisemann, Duntes iela 6, R
 ī 
ga LV-1013tel: 67 502 100 | fax: 67 502 102 | web: www.lhv.lv | info@lhv.lv
 Taj
ā
paš
ā
laik
ā
uz ekonomikas cikla izmai
ā
m
 ī 
paši j
ū
t
 ī 
gi ir autoražot
ā
 ju un ap
ē
rbumazumtirgot
ā
 ju darb
 ī 
bas rezult
ā
ti, un citi uz
ē
mumi, kas pied
ā
v
ā
preces vai pakalpojumus, nokuriem cilv
ē
ks var ar
 ī 
atteikties. Baltij
ā
lielisks piem
ē
rs ir Apranga, Baltika un Olympic, kuru akcijucenas kopš saviem augst
ā
kajiem punktiem 2007. gada vasar
ā
, kas sakrita ar periodu, kad Baltijasvalstu ekonomikas atrad
ā
s savos augst
ā
kajos punktos, aptuveni ir samazin
ā
 juš
ā
s attiec
 ī 
gi par -77%, -75.37% un -75.50%Otrk
ā
rt, j
ā
em v
ē
r
ā
konkr
ē
t
ā
uz
ē
muma fiks
ē
to un main
 ī 
go izmaksu attiec
 ī 
ba. Parasti uz
ē
mumsar liel
ā
k
ā
m main
 ī 
gaj
ā
m izmaks
ā
m atrodas lab
ā
k
ā
poz
 ī 
cij
ā
nek
ā
uz
ē
mums, kura izdevumuspamat
ā
veido fiks
ē
t
ā
s izmaksas, jo ekonomikas lejupsl
 ī 
des gad
 ī 
 jum
ā
main
 ī 
g
ā
s izmaksas varsamazin
ā
t proporcion
ā
li apgroz
 ī 
 juma kritumam. Lai nov
ē
rt
ē
tu cik liela ir attiec
 ī 
ba starp fiks
ē
taj
ā
mun main
 ī 
gaj
ā
m izmaks
ā
m var izmantot sekojošu formulu:
 p fc x x DOL
s p
+==
1
,kur
ir pe
 
as izmai
a procentos,
ir apgroz
 ī 
 juma izmai
a procentos,
fc 
ir fiks
ē
t
ā
s izmaksas un
 ir pe
 
a. Jo liel
ā
ks ir ieg
ū
tais rezult
ā
ts, jo liel
ā
ks ir fiks
ē
to izmaksu
 ī 
patsvars un uz
ē
muma pel
a ircieš
ā
k saist
 ī 
ta ar ekonomikas cikla izmai
ā
m.Trešais faktors ir uz
ē
muma kred
 ī 
tu lielums. Aiz
ē
muma procentu maks
ā
 jumi uz
ē
mumam b
ū
s j
ā
maks
ā
neatkar
 ī 
gi no ekonomisk
ā
s situ
ā
cijas un apgroz
 ī 
 juma lieluma, un tie palielina uz
ē
mumafiks
ē
t
ā
s izmaksas.
Sektora att
 ī 
st
 ī 
bas cikls
Ieguldot savus ietaup
 ī 
 jumus k
ā
d
ā
uz
ē
mum
ā
, ir svar
 ī 
gi nov
ē
rt
ē
t, kur
ā
att
 ī 
st
 ī 
bas cikla f
ā
z
ē
atrodaskonkr
ē
tais sektors. Tipiskais sektora att
 ī 
st
 ī 
bas cikls sast
ā
v no
č
etriem posmiem: s
ā
kuma f
ā
ze(sektors ir savas att
 ī 
st
 ī 
bas s
ā
kum
ā
, apgroz
 ī 
 jums s
ā
k pieaugt), att
 ī 
st
 ī 
bas f
ā
ze (apgroz
 ī 
 jums pieaugdaudz strauj
ā
k nek
ā
tirg
ū
kopum
ā
), stabiliz
ā
cijas f
ā
ze (apgroz
 ī 
 jums ir ekvivalents ar kop
ē
 jo tirgusapgroz
 ī 
 jumu) un lejupsl
 ī 
des f
ā
ze (apgroz
 ī 
 juma pieaugums ir maz
ā
ks nek
ā
tirg
ū
kopum
ā
unsamazin
ā
s).Ieguld
 ī 
 jums sektor
ā
, kas atrodas s
ā
kuma f
ā
z
ē
, tiek uzskat
 ī 
ts par riskantu. Tas galvenok
ā
rt irskaidrojams ar faktu, ka sektora att
 ī 
st
 ī 
bas s
ā
kumposm
ā
ir
 
oti gr
ū
ti noteikt, kurš no uz
ē
mumiemb
ū
s veiksm
 ī 
gs ar
 ī 
n
ā
kotn
ē
, bet kurš neiztur
ē
s skarbo biznesa vidi un pamet
 ī 
s tirgu.Att
 ī 
st
 ī 
bas f
ā
z
ē
jau ir atsij
ā
 jušies tirgus l
 ī 
deri, un s
ā
k par
ā
d
 ī 
ties aizvien jauni konkurenti, kas v
ē
lcenšas g
ū
t labumu no strauj
ā
s nozares att
 ī 
st
 ī 
bas. Tom
ē
r ar
 ī 
šaj
ā
f
ā
z
ē
investoram ir j
ā
b
ū
tuzman
 ī 
gam, jo atseviš
ā
s akcij
ā
s jau var b
ū
t iecenots gaid
ā
mais apgroz
 ī 
 juma pieaugums, t
ā
d
ē
 j
ā
dipadarot t
ā
s par p
ā
rv
ē
rt
ē
t
ā
m.
of 00

Leave a Comment

You must be to leave a comment.
Submit
Characters: ...
You must be to leave a comment.
Submit
Characters: ...