inform
ā
cijas tur
ē
t
ā
ji – personas, kam ir pieeja nepubliska inform
ā
cija, kas b
ū
tiski var ietekm
ē
t akcijucenas.Savuk
ā
rt
stipr
ā
s formas efektivit
ā
te
izdz
ē
š jebk
ā
das cer
ī
bas nopeln
ī
t liel
ā
ku atdevi nek
ā
tirgus. Šaj
ā
,visekstr
ē
m
ā
kaj
ā
gad
ī
jum
ā
, akciju cen
ā
s ir iek
ļ
auta pat t
ā
svar
ī
g
ā
inform
ā
cija, kas v
ē
l nav publiskipieejama – uz
ņē
mumu v
ē
l nepublic
ē
tie finanšu r
ā
d
ī
t
ā
ji, statistikas dati, kas izn
ā
ks tikai r
ī
t, utt. Citiemv
ā
rdiem sakot, pat svar
ī
gas iekš
ē
j
ā
s inform
ā
cijas tur
ē
t
ā
jiem vairs nav nek
ā
du priekšroc
ī
bu pret citiemtirgus dal
ī
bniekiem.Vadoties no tai br
ī
d
ī
jau tapušajiem saviem un citu autoru p
ē
t
ī
jumiem Fama secin
ā
ja, ka stipr
ā
s formasefektivit
ā
te tom
ē
r neatspogu
ļ
o realit
ā
ti, bet vairums v
ā
j
ā
s un da
ļē
ji stipras formas efektivit
ā
tes testu tom
ē
r ir apstiprin
ā
juši š
ī
s divas hipot
ē
zes. P
ā
ris gadu laik
ā
liel
ā
k
ā
da
ļ
a akad
ē
mi
ķ
u pie
ņē
ma šos rezult
ā
tus, betinvestoru vid
ū
tie rad
ī
ja asas diskusijas – ja reiz tirg
ū
past
ā
v vid
ē
ji stipr
ā
s formas efektivit
ā
te, tad jebkuršiemesls (augoša pe
ļņ
a, zems P/E vai cits sal
ī
dzinoš
ā
s v
ē
rt
ē
šanas r
ā
d
ī
t
ā
js, augšupejošs trends un p
ā
r
ē
jietehnisk
ā
s anal
ī
zes sign
ā
li, perspekt
ī
va nozare, laba uz
ņē
muma vad
ī
ba, utt), p
ē
c kura vadoties investorsieg
ā
d
ā
sies akcijas, jau b
ū
s „iek
ļ
auts” to cen
ā
. Citiem v
ā
rdiem sakot, t
ā
ietekme uz komp
ā
nijas n
ā
kotnesnaudas pl
ū
sm
ā
m jau ir ier
ēķ
in
ā
ta akciju cen
ā
, un investoru p
ū
li
ņ
i, analiz
ē
jot komp
ā
nijas un atlasotlab
ā
kas invest
ī
cijas, ir velt
ī
gi – ilgtermi
ņā
vi
ņ
iem tik un t
ā
nep
ā
rsp
ē
t tirgu.T
ā
dej
ā
di, saska
ņā
ar tirgus efektivit
ā
tes teoriju, no investora viedok
ļ
a optim
ā
lais l
ē
mums b
ū
tu vienk
ā
ršiieg
ā
d
ā
ties indeksa fondus, kuru p
ā
rvald
ī
šanas izmaksas ir krietni maz
ā
kas par akt
ī
vi menedž
ē
tajiemfondiem. Ar
ī
iebildumi no veiksm
ī
g
ā
ko investoru puses, ka tie ir sp
ē
juši apsteigt tirgu ar
ī
sal
ī
dzinoši ilg
ā
k
ā
laika posm
ā
(piem
ē
ram, piecu gadu griezum
ā
), tiktu norakst
ī
ti uz vienk
ā
ršu veiksmi. L
ī
dz
ī
gi k
ā
ar mon
ē
tas mešanu, iesp
ē
ja, ka investors gada griezum
ā
p
ā
rsp
ē
s tirgu, ir aptuveni 50%. T
ā
dej
ā
di, iesp
ē
ja,ka k
ā
ds investors p
ā
rsp
ē
s tirgu piecus gadus p
ē
c k
ā
rtas ir Viena investora kontekst
ā
t
ā
ir diezgan maza varb
ū
t
ī
ba, ta
č
u pasaul
ē
šobr
ī
d ir vair
ā
k k
ā
10 000 re
ģ
istr
ē
tuinvest
ī
ciju fondu un v
ē
l vair
ā
k priv
ā
to investoru. Pie
ņ
emot, ka finanšu tirgi ir efekt
ī
vi, m
ē
s ieg
ū
stam vair
ā
kk
ā
300 fondus un neskait
ā
mus investorus, kas nepamatoti lepojas ar sasniegumiem, kuru pamat
ā
ir ban
ā
la veiksme... Tiesa, intu
ī
cija teic, ka tirgiem, kas v
ē
l ir tikai att
ī
st
ī
bas auti
ņ
os vajadz
ē
tu b
ū
tneefekt
ī
v
ā
kiem nek
ā
att
ī
st
ī
tajiem tirgiem, kas ir daudz liel
ā
ki un likv
ī
d
ā
ki. Lielos vilcienos t
ā
ar
ī
ir, unvair
ā
ki p
ē
t
ī
jumu autori ir secin
ā
juši, ka att
ī
st
ī
bas tirgiem piem
ī
t v
ā
j
ā
ka efektivit
ā
te nek
ā
att
ī
st
ī
tajiemtirgiem, kas noz
ī
m
ē
, ka šajos tirgos sp
ē
c
ī
gi un labi inform
ē
ti investori tom
ē
r sp
ē
j ilgtermi
ņā
p
ā
rsp
ē
t tirgu.Tas pats attiecas uz Baltijas akciju tirgiem – lai ar
ī
rezult
ā
ti ir neviennoz
ī
m
ī
gi, liel
ā
k
ā
da
ļ
a tom
ē
r atbalstat
ē
zi, ka Lietuvas un Latvijas tirg
ū
ir v
ā
j
ā
s formas efektivit
ā
te – t
ā
dej
ā
di ar
ī
m
ū
sm
ā
j
ā
s lab
ā
kajieminvestoriem ir iesp
ē
jams p
ā
rsp
ē
t tirgu, bet fundament
ā
l
ā
anal
ī
ze ir noder
ī
g
ā
ka par tehnisko.
Autors Nosaukums Secin
ā
jumi
K.
Ķ
iete & G.UlozaThe Information Efficiency of the Stock Market inLithuania and LatviaLietuvas tirgus - vid
ē
ji stipr
ā
s formas E;Latvijas akciju tirgus - v
ā
j
ā
s formas EG. MilieskaThe Evaluation of the Lithuanian Stock Market withthe Weak-form Market Efficiency HypothesisLikv
ī
d
ā
k
ā
s Lietuvas akcijas v
ā
j
ā
s formasE; maz
ā
k likv
ī
d
ā
s akcijas neefekt
ī
vasM. JanuskeviciusTesting Stock Market Efficiency Using NeuralNetworks. Case of LithuaniaLietuvas tirgus - neefekt
ī
vs
Jaun
ā
kie p
ē
t
ī
jumi un tirgus efektivit
ā
tes kritika
Tirgus efektivit
ā
tes koncepts ziedu laiki bija p
ē
rn
ā
gadsimta 60.-70. gadi, bet p
ē
d
ē
jos divdesmit gadus tasir zem smagas kritikas uguns. Pirmk
ā
rt, efektivit
ā
tes teorija balst
ā
s uz vair
ā
kiem nere
ā
liempie
ņē
mumiem, no kuriem kliedzoš
ā
kais ir par investoru racionalit
ā
ti. Saska
ņā
ar teoriju, investori ir labiinform
ē
ti, perfekti racion
ā
li dom
ā
joši cilv
ē
ki, kas sp
ē
j
ā
tri un prec
ī
zi izv
ē
rt
ē
t riska un sagaid
ā
maienes
ī
guma likumsakar
ī
bas un atrast pievilc
ī
g
ā
ko invest
ī
ciju pie noteikta riska l
ī
me
ņ
a. Pat ja tirg
ū
ir ar
ī
neracion
ā
li investori, vi
ņ
u viedok
ļ
i „ir l
ī
dzsvar
ā
” (piem
ē
ram, aptuveni puse uzskata, ka akciju cenai j
ā
b
ū
taugst
ā
kai, un puse uzskata, ka tai j
ā
b
ū
t zem
ā
kai). Un pat ja akciju cena uz br
ī
di novirz
ī
tos no savaspaties
ā
s v
ē
rt
ī
bas (intrinsic value), super-racion
ā
lie investori paman
ī
tu, ka akciju cena ir k
ļ
uvusi nepareiza,un jau n
ā
kamaj
ā
moment
ā
t
ā
b
ū
tu atpaka
ļ
tur, kur tai j
ā
b
ū
t.Atš
ķ
ir
ī
b
ā
no teorijas, realit
ā
t
ē
investori nav aukstasin
ī
gas maš
ī
nas, un tie bieži pie
ņ
em subjekt
ī
vusl
ē
mumus emociju iespaid
ā
. Psiholo
ģ
ijas ietekme uz invest
ī
ciju l
ē
mumu pie
ņ
emšanu ir tik liela, ka
Leave a Comment