NEMIRSTBAS NEKTRS

Sarunas ar r Nisargadatta Maharad Redijis Roberts Pauvels

1

SATURS
Priekvrds.........................................................................................3 1. Pirms ieemanas kas es biju?....................................................4 2. Esbas pardans.......................................................................13 3. Laiks ir neauglgas sievietes brns...............................................22 4. Nekas nekad neiejaucas piecu elementu spl..............................31 5. Pri Upaniadiem.........................................................................41 6. Nektrs pie Kunga kjm.............................................................49 7. Lai realiztu Absoltu, pat esbai ir jbt transcendtai...............54 8. Kad nav ermea identittes, kur ir prts?...................................63 9. Caur esbas pieskrienu pards viss kosmoss.............................72 10. Kur vien ir prtika, tur mjo Tas................................................80 11. Augstkajam pat no Augstk nav nekdas jgas......................86 12. Tas, kas tiek uztverts, neesi tu....................................................96 13. Tev ir jeksist pirms vroanas, lai vroana notiktu..............105 14. Es esmu sajta ir smalkka par telpu....................................113 15. Esbas saplana paai sev ir pats svtlaimes rezervurs.........117 16. Mini saprast nezino brna principu...................................119 17. Lai zintu, kas kds ir, ir jzina t skums...............................121 18. Tava esba ir prta skums un beigas.......................................128 19. Realiztajam visa pasaules funkcionana ir bhadans............132 20. Turies pie savas esambas sajtas.............................................137 21. Atgriezies uz stvokli pirms piedzimanas...............................141 Vrdu skaidrojumi.........................................................................149

PRIEKVRDS
Vsts, kas r Nisargadatta Maharad pdj mcb skan skai un skaidri, ir: Atgriezies taj, kas tu biji pirms tavas t saukts piedzimanas - konkrta ermea, ar kuru tu sevi esi labprtgi un neapdomgi identificjis, pardans. Esi taj mb, kas ir veseluma stvoklis, kaut tavs ermenis vartu bt salauzts; pilnbas stvoklis, kaut tev vartu ar nebt nekdu zemes bagtbu; nesatricinma miera un klusuma stvoklis, kaut pasaule ap tevi vartu degt liesms. Tas stvoklis pirms nves ir pat tagad, un vienmr tagad jo tas ir pirms laika paa, pirms pardjs laiks kanas mask k tirniskais koncepts, kas valda pri msu dzvm un paverdzina ms. T ir nemaing realitte, no kuras nkuas visas izmaias telpa, laiks, visa pieredu pasaule un visas msu lolots ilzijas. Tpc Maharada gudrbas apsvrana un emana pie sirds patiesi ir dzerana no Dievu nektra, jo tas ms atved atpaka uz msu oriinlo, pirmatnjo un laimgo stvokli, uz msu Avota atkalatklanu.

1. PIRMS IEEMANAS KAS ES BIJU?

Maharad: Viam vairs nav nekdu daranu ar ego. Tikmr, kamr ir identificans ar formu, tur ir ego. Tpc, ka sevi realizjuajam vairs nav identificans ar ermea formu, tds jautjums nemaz nerodas. Turklt vi pat neapjau sevis paa eksistenci.1 Tas nozm, ka sevi realizjuais princips ir liecinieks manifesttajam principam, kas ir dzvbas spks kop ar esambu. J: Vai, kad kdam vairs nepiemt forma, personai problmu vairs nav? M: Ne kripata no ermea viu vairs neskar. T sevi-realizju vienba ir liecinieks visam manifesttajam, ieskaitot pasauli un ar esambu. J: Vai tda sevi realizjua cilvka gadjum visas ermea darbbas notiek spontni? M: Visas darbbas notiek spontni. Kad tika ieemta esba, ermenis ap to veidojs spontni; tur nepastvja jautjums, ka kdam tas ermenis btu jveido. J: K dnn2, t, kur ir Absolt, gadjum ap viu notiek lietas via uztura nodroinanai? Brna gadjum daba ir parpjusies par veckiem, lai vi ar viu paldzbu vartu attstties, bet ap dnn neviena tda nav. M: Kad esba bija dzemd, ermea veidoans notika spontni, ne
1 2 Balstoties uz Maharada teikto, visa eksistence, kas nozme ierobeojumus, ir nerela. Tdjdi dnn neapjau savu eksistenci k ierobeotu vienbu, jo vi ir apjausma pati. Sevi realizjis Meistars (burtiski: zintjs)

Jauttjs: Vai pc sevis realizcijas cilvkam vl ir ego?

t? T pat ir ar dnn gadjum, jo vi ir viens ar dabu, vi ir daba pati, tpc t ir dabas rpe lkoties par viu; personbas k tdas nav nepiecieamas, ap viu viss vienkri notiek. V: Ir daudzi dii jogi, kuri mina dzvot tksto gadus. Vii karjas ar galvu uz leju, dzvo tikai no gaisa vai tikai no dens. Kas vius interes, un kpc vii tik ilgi dzvo ar tik daudz cieanm? M: Vii no t gst kaut kdu baudu, no fakta, ka vii dara kaut ko gargu, ka nodarbojas ar askzm. Vii to grib paildzint un jt, ka viiem ir kaut kds pienkums paildzint savu dzvi taj gargum. No k esba ir atkarga? K d tu izdzvo? dzve neturpins. Kpc? Kad kaut kas ar ermeni aiziet greizi, tas nonk savs beigs. Tu esi prliecints par to, ka tu esi, bet no k tas ir atkargs? Un kas ir iemesls tam, ka prliecba, esba, izzd? Taj proces esamba kst par neesambu. Un neesamba savukrt spontni kst par esambu. Tagad, kam mums vajadztu jautt, k is notiek? Ir jizpta sevi. Tev ir ticba tu esi; no k tas ir atkargs? Neviens to di neizpta. Kpc ir esba, k es esmu, kpc es esmu, no k tas ir atkargs? is aspekts nekad netiek apsvrts; cilvki apsver tikai relatvus, ar ermeni-prtu saisttus faktorus, un sfr, kas ir pri tam, vii nekad neieskats. Ko tu dom ar nvi, o pierasto vrdu? ticba es esmu ir izzudusi, prliecba, ka es esmu, ir zudusi t ir nve. J: Dai grib paildzint savas dzves; tas nozm, ka vios ir mlestba uz sevi. Vai tas nozm, ka vii ir maijas (ilzijas) robes, vai vii to ir transcendjui? M: Kad tu esi transcendjis ermea ideju, nav svargi, vai tu dzvo ilgi vai neilgi. Tu neesi atkargs ne no k, lai eksisttu. Mini pats noskaidrot, kas tu esi, neesot atkargs ne no viena un ne no k. Vienalga, par ko tu gribi domt, ko apsvrt, tas, par ko tu dom, ir kaut kas cits, ne tu. Tu vienmr prto par kaut ko, kas neesi tu! Tad k domt par sevi? o tu nevari. Uztverot o skaidri, tu ksti 5

brvs no domm. Lai ko tu dartu, tu dom par kaut ko, kas neesi tu, pat par tdu clu domu k vara (Dievs), kas vl joprojm ir konceptuls, un tpc atirts no tevis. Tagad, vai ir iespjams domt par sevi Pau, tds ir jautjums. J: Tu saki, ka mums btu jbt neatkargiem no msu funkcionls esambas (t.i., ermea-prta eksistences), ko es minu dart, bet kaut k es nespju bt neatkargs no savas veselbas. M: Tev vajadztu uzdot jautjumus, kas ir par apspriesto tmu. Tu uzdod jautjumus, kas ir prasti un uz tmu neattiecas. Es runju par tmu, kur ir japsver sevi; vrdiem (koncepcijm) eit nav vietas. Un, kad nav vrdu, nav ar domu. Ko tu darji devias dienas pirms ieemanas tavas mtes dzemd, tu zini, vai es? Paskaidro man situciju, kda bija pirms ieieanas dzemd, k tu biji? Tikai tu kaut ko vari pateikt par to stvokli. J: Es neatceros, bet... Es biju esba? Tulks: Esba skas dzemd. Esba snaudo stvokl ir embrij mtes dzemd. M: Kur zina par esbu pirms ieemanas? Ja tu apjaustu esbu pirms ieemanas, tu nebtu gjis dzemd. J: Es neatceros. M: Tas nav iespjams, jo tas ir stvoklis bez uzmanbas. Tpc kur ir atcerans jautjums? Uzmanba skas vlk ldz ar esbu. Dzemd esba ir snaudo stvokl. T robelnija starp banu un nebanu ir mlamaija. Tai tiek doti vareni vrdi. Skum uzmanbas nav, un pki skas uzmanba. Te ir manta [Maharad rda savas iltavas]; pirms t nonca esamb, kds bija ts vrds? No neesambas uz esambas stvokli, k tas tika novrots? Tu vienkri sajuti to pieskrienu. Pirms jebk 6

novroanas ms jtam to es esmu pieskrienu. Realizt to stvokli pirms ieemanas, to mgo stvokli, lai kas tas stvoklis btu, mjot taj ir augstkais. Tagad tevis labad es tam pieu vrdu, Parabrahman stvoklis Absolts. J: Pirms ieemanas? M: Pirms ieemanas, lai kds tad pastvtu stvoklis, tas ir tavs visdabgkais, visperfektkais stvoklis, tas valda vienmr. Kad esba aiziet, tas stvoklis pastvs, tas ir vienmr. Stvoklis, kur tu biji astoas dienas pirms ieemanas un miljoniem gadu atpaka, lai kas tas bija, tas valdja, un ar tagad tas valda, un pc esbas aizieanas tas vl joprojm valda. Veselbas d es negribu daudz runt. Runjot tikai par o tmu, tikai retais saprats, uz ko es virzu. Kad kds man jaut prastus jautjumus, vai tu gribi, lai es kpju lej uz to lmeni un skaidroju visus skumus k td brnudrza grupi? Man ir dai pavisam dvaini jautjumi! Pirms manas piedzimanas, man ieemanas brd, kur mani ievilka dzemd? Mans tvs? Mana mte? Un kd form? Tas btu iespjams, ja pirms ieemanas man btu kda konkrta forma, krsa vai veidols; tikai tad es vartu bt ievilkts iek. Tas, kur ir atrisinjis o mklu, nonk pie sldziena, ka esba un visa manifestt pasaule ir nerela. Kad esba nebija, nebija vajadzbas zint. Kad pat tdi vareni dievi k Brahma un Viu nonca s mklas priek, vii aizvra savas acis un iegja samdhi un vienkri izzuda. J: Vii neko neieska? M: Ko vii varja ieskt? Pareiz tu jti tu esi asocicijas ar dzvbas elpu d; jo darbojas dzvbas elpa, tu zini tu esi. Kad s asocicijas nav, ko tu vari ieskt? Vai tu vispr kaut ko vari ieskt? J: Ko es varu dart, lai gtu zinanas? 7

M: Nedari neko, izemot turies pie sevis, tikai esi taj esamb, tad t tev paststs, k esamba kst par neesambu. Tpc es tev saku tikai vienu lietu: Tikai notver to es-esmu pieskrienu, to esbu, esi taj un kontempl tikai uz to. J: Vislabk lieta, ko dart, ir bt tur taj es esmu stvokl? Meditcija ir bt? M: Nav esi tur, tikai esi. J: Vai ir iespjams to dart visu dienu? Vai ir kda paa meditcija? M: Kur saka, ka visu dienu? Kur vl varja pateikt, ka visu dienu, ja ne esba? aj kontemplcij t var notvert visu, bet t nespj notvert sevi pau. J: Vai karma ir problma, kuru ms radm? M: Tas, kas ir radjis tevi, ir radjis o karmu un karmas problmas, lai tu taj iesaisttos. Kur ir radjis tevi? Ko tu dom ar karmu? T ir kustba, aktivitte. J: Tikmr, kamr kds ir saistts ar karmu, tikmr t tiek piedzvota, un t izskats k kaut kas rels. Bet vai t stenb nav ilzija? M: Es cenos tevi noturt skum, it k tu btu dzemd. Ja tu klausies mani uzmangi un klusi, viss notiks pats. T ir parast kda, klupanas akmens, ka ms identificjm sevi ar ermea formu. J: Pdj kda? M: Pirm un pdj. Atceries atkal manus iepriek teiktos vrdus. Sklu, kura ir radjusi o ermeni un visu prjo, tikmr, kamr t ir dzva, mitra, tu runsi os vrdus. Kad sklas vairs nav, tu esi tikai mb, sav mgaj stvokl. No pavisam mazas sklas debess izstiepjas milzgs koks. Ldzgi maz skla, esamba es-esmu pieskriens no ts sklas ir 8

radta visa manifestt pasaule. eit vrdos vairs nav enerijas; tpc nevar to tlk paskaidrot vrdiski. J: Mans ego, mans ermenis, citu ego ermei eit aj telp... tas, ko vii dzird, viss ir tikai koncepti, kustbas aj esb. Vai tas ir tiesa? M: J, ja tu gribi saprast skaidrk, emsim sapa piemru, tava sapa. Jo es skaru augstkos zinanu aspektus, es neesmu situcij, lai atbildtu uz parastiem jautjumiem. Ja kds run vai uzdod jautjumus, es viu neapstrdu, jo no via skata punkta un no via lmea tie ir pareizi jautjumi. Tagad, ja vispr es esmu ieinterests kd stvokl, tad tas ir stvoklis, kas ir astoas dienas pirms ieemanas, Parabrahman stvoklis. Vakar tika lietots vrds ego, ar odien. Pie kda lmea tiek attiecints is ego, un kad? Viss ir vissvtkais un visnesvtkais. Jautjums par svtumu un ne-svtumu pastv tikmr, kamr t esba ir tur. Ja esbas nav, kur ir jautjums par svtumu un ne-svtumu? Tu satiec kaut kdus audis un sauc vius par oti zinoiem. Vii tev paststa, ka nkoaj dzv tu bsi dis karalis, un dzv pc ts tu bsi vl diks karalis. Kad ds padoms tiek dots, klaustjs ir oti priecgs, oti apmierints. Sevis mlestba ir pamata ilzija, bet neviens to negrib atzt. Neviens negrib atteikties no savas esbas, no savas es esmu zinanas. Iedomjies, ka intelientai personai tiek uzdots sekojos jautjums: Pirms ieemanas, k tu biji? persona atbildtu sekojoi: Es biju latent stvokl savu vecku viels. T atbildtu gudrs cilvks. Tas tomr balsts visprpieemtaj skatjum, un, ja tu izseko tlk uz vecku veckiem, utt., tev bs bezgalga regresija. Tpc, ja tu im principam, kam nav formas, bet kas ir tikai zinana latent stvokl, izseko uz t avotu, tas ved atpaka uz mbu. Tpc is princips ir mgs. Tagad es tev dou divus cerus tlkai izptei. Viens ir nostdt sevi taj stvokl pirms ieemanas, un otrs ir tas, ka tu ievsti sevi tradicionlajos jdzienos par veckiem. Otraj 9

gadjum tev neizdosies notvert sevis paa patieso dabu. Visprpieemts zinanas netiek izncintas, bet tm nav nepiecieambas, jo pamatos ts ir nerelas, nepatiesas. Lai ko teiktu nezinos brns vai sasniegumus guvuais viedais, abiem ir taisnba. Es tev varu iedot vl vienu koncepciju: Kas ir tas perfektais princips vai personba, kas eksistja pirms jebkura piedzimanas? eit atkal ir ldzba starp brnu pul un perfektu dnn. Kad brns nogaro dienu, vi nezina, vai tas ir urns, vai izkrnjumi, prtika vai piens, visas s lietas viam garo viendi. K brns sevi zina taj stvokl? Tikai vi zina. Ko tu tagad gribi pateikt par to brnu un dnn? J: Es ticu, ka ir svargi kt par brnu, atmest visas pieerans. M: Kur ir atmeanas, atteikans no visa jautjums? Tas ir atncis spontni, tev nekas nav jizmet. Tev ir tikai jsaprot. Tu esi spiests ciest vai pieredzt tikai esbas pardans d. Vai tu devies un notvri to esbu? T atnca spontni. Vai brns kaut ko tver, vai viam ir jebkdi koncepti, idejas vai ego? Dnn, sapratis o esambas stvokli un ts spli, ir transcendjis to un mjo stvokl pirms ieemanas. Vi vienmr mjo taj perfektaj stvokl, vai esamba pards, vai izzd. Savas dzves laik tu esi sasniedzis daudzas lietas, tev ir bijuas tik daudz identittes, un visas s identittes un t sapratne tevi ir atstjusi. Ar kdu identitti tu beigs mirsti? Ja tu esi sapratis, kas tu stenb esi, vai vl pastv gargo centienu nepiecieamba? J: stenb n. Es sev vaicju, kpc es esmu eit, kds ir iemesls? Es tikai prk labi zinu, ka man ir nezia [ignorance]. Domju, ka mans urp nkanas iemesls ir s nezias izncinana. M: Tava nezia ir kliedta. Apraksti tagad, ko tu dom ar neziu? J: Es to skaidri neuztveru, kaut ar es redzu daudzas lietas. Dareiz 10

man ir problmas; es domju, tas ir manas nezias d. M: Nomodas stvoklis, miegs, esamba, visa pieredze kop ir tikai nezia. T nezia, saukta par piedzimanu, nozm os trs. Kad reiz tu o zini, tu vari dart jebko, tu esi brvs. Kad tu zini aplamo k aplamu, tad tev vairs nav jpieldz. Jebkda daranas ideja ka lietas notiek tpc, ka tu kaut ko dari ar izzd. Pirms s esambas pardans tu biji viengi Parabrahman, Absolts. Dnn nepieir nozmgumu ai nomodai, miegam un esambai. Tu nebaidies no skas, kas taista no gumijas, ldzgi dnn nav ieinterests aj nomodas stvokl un esamb. J: Viss ir viends? M: Vai tu izmantosi s zinanas? Lai redztu un apstiprintu to k aplamu, vai tev ir jpieliek ples? J: Viss tiek redzts bez pieples. M: Kad tu zini ignoranci, pieples nav, jo tu to esi atmetis k ignoranci, un nenotiek ts piefiksana, lai turpmk uz to atsauktos. Kas ir tas, ko tu ciet vai pieredzi? ermea vrdu un to, kas ar to asocijas, un to esambu. Ja tu to apsver, tev bs momentns risinjums. J: Tu runji par stvokli ieemanas brd. Ar par to, ka ms esam mgais Parabrahman stvoklis; bet kas ir karma, vai t ir mg stvoka varicija? M: Parabrahman stvokl nav karmas. Kur ir karmas jautjums? J: Bet tu runji par ieemanu, par ermeni-prtu. M: Kur iegja ermea-prta form? J: Es...? Ms...? 11

M: aj istab ir ienkusi telpa, telpa ir te. Kpc un k telpa ir ienkusi aj istab? J: No skuma nebija telpas... nebija laika? M: Telpa ir rpus, telpa ir ar eit; nav atirbas starp telpu rpus un telpu iekpus, t visa ir tikai telpa! Tad kur ir nkanas un ieanas jautjums? 1980. gada 8. janvris

12

2. ESBAS PARDANS
Maharad: Kas saists ar Kristu, Kriu vai jebkuru citu pravieti, ldzu, saproti vienu lietu skaidri. Kad vii tika iemiesoti, viengais izejmaterils un rks, kas aj proces piedaljs, bija pieci elementi. 3 Tlk esba, kura pardjs no m iemiesotajm formm, bija o piecu elementu savstarpjs mijiedarbbas rezultts. T izpauda sevi caur trs gunm4 un ilga tikai tikmr, kamr bija pieejama piecu-elementu prtikas esence. Un, kad esba izzuda, tie glbji nezinja savu eksistenci, ne ar savu rcbu sav iemiesotaj stvokl. Kad un k no skuma tiek pieredzta pasaule? pieredze kst iespjama tikai pc esbas pardans no piecu-elementu prtikasesences ermea. Ttad esba ir kaut kas ldzgs teleskopam. Vrotjs redz sauli, mnesi, zvaigznes, utt. caur teleskopu. Bet vrotjs nav ne teleskops, ne caur to novrojamais lauks. Ldzgi, piecu-elementu manifestts pasaules un kosmosa vroana notiek ar Absoltu, t.i., ar Nedzimuo mgo principu, ko sauc par Parabrahman. Bet Absolts Liecinieks nav esba, vroanas instruments, un nav ar vrot manifestt pasaule. Tagad jautjums. Desmit dienas pirms tevis ieemanas ko tu darji? J: Tikai vroju. M: atbilde ir nepareiza. No kda skata punkta tu run? Es gribu tevi pienaglot pie t punkta, kur ir teleskops. Es tevi vedu lej pie
3 4 Hinduism pieci elementi zeme, dens, uguns, gaiss un ters tiek uzskatti par visa fizisk universa pamata izejvielu. Trs gunas satva (trba, skaidrba, harmonija), radas (kaisle, enerija, aktivitte) un tamas (inerce, pretestba, tumsa) balstoties hinduisma mcbs, ir pamata atribti jeb pabas, kuras ir pasaules procesu pamat.

Jauttjs: Es jtu to, ka kristietba ved no ermeaprta uz apziu, bet neved tai pri.

13

esbas, bet tu novirzies. Par kuru teleskopu es tev ststju? Tiei tagad, kas ir tas teleskops? Tas ir no kaut k uztaists; tas no kaut k ir pardjies. T viet, lai koncentrtos uz o punktu, tu novirzies urpu, turpu un uzskati sevi par gudru. Vai tas nav teleskops, caur kuru tu pieredzi un vro pasauli? Bet tu, Absolts, neesi tas teleskops. Vai esi? Labk paliec eit pie punkta, esb. Bet tu lk urpu, turpu, atstjot savu skata punktu. Tad k tu gsi mieru? J: T ir visa s dzves sple. M: Ar tavu pareizjo attieksmi nekds zinanu daudzums tev nedos mieru. Esbai tiek doti neskaitmi vrdi un nosaukumi. Lai no pieciem elementiem radtu o teleskopu o esbu, bija nepiecieami devii mnei. Vai tu jebkad o apsver? Ar o teleskopu viss is tiek pieredzts un redzts, bet Vrotjs nav teleskops. J: K apgalvoja Kria, nav bijui laiki, kad es nebiju... M: Caur o teleskopu, t.i. esbu, kura ir tikai Vrotja izpausme, vi vro manifestto pasauli. Bet vai tu dom, ka Vrotjs ar izzuda, kad izzuda teleskops un vrotais lauks? Lai teiktu, ka objekts eksist, ir jbt diviem prieknosacjumiem. Viens ir objekts, un otrs ir objekta vrotjs, kur saka objekts pastv. Primr esbas paba ir es esmu sajta. Vlk rodas neskaitmas pabas. Bet Vrotjs Absolts ir pilngi brvs no jebkdm pabm; tpc to sauc par nirguna, kas nozm bez pabm, bez atribtiem, utt. J: Tu piekriti, ka Kria nespja izteikt nekdus apgalvojumus, kad vi nebija ermea form, jo nebija neviena, kam os apgalvojumus izteikt. M: Protams, jo Kriam Absolta stvokl nav instrumenta, ar kuru izteikt kdu apgalvojumu... un kam to teikt!? Kad tu reiz realiz, ka visi ie notikumi ir piecu elementu sples 14

produkti esbas sfr, tu ksti t neiespaidots un atstatus no t. Mana uzmanba ir tikai uz mdiju, caur kuru tu zini es esmu un caur kuru tu pieredzi pasauli. Es nepievru uzmanbu siddhi spjm un jebkam, kas pards. Viengais nozmgais jautjums ir: k ir t, ka pastv is mdijs? urp nk apmekltji ar iegtm zinanm, un vii gaida, ka es ts komentu. K es to vartu? Vii jau ir apkrvuies ar tm zinanm. Tpc lai vii pai ts sarg. Miris cilvks nejaucas dzvo darans. Ldzgi tas, kur ir sapratis un realizjis esbu, nav ieinterests aktivitts un notikumos esbas sfr. eit ms diskutjam par zinanm, kas transcend esbu. Bet kur pasaul ir ieinterests tds dzis zinans? T ir milzga privilija, ka tu tiecies klausties ds saruns. Daudziem, neskatoties uz iespju, btu vienalga par m sarunm. J: Ir tds ststs par Dzen Meistaru. Kad pie via atnca mceklis, Meistars nokliedzs: Kpc tu esi atncis? Vai neesi vl beigts? Ar Ramana Mahari esot teicis, ka prtam ir jbt pilnb nogalintam. M: Izmet r visu savu domanu, konceptus un vrdus! Beigu beigs, kas ir prts? Tas ir tikai iek notiekos troksnis. Ldz ar pamoanos skas ppana, un runana pc tam notiek nebeidzami. is ir tavs prts, un tu tam skrien paka. Pati tava elpa ir t runana. Ja elpa apstjas, runanas nevar bt. J: Par o tmu reflektjot, es manu, ka mlestba un patiesba ir viens un tas pats, un es ar saprotu, ka mlestbas realizcija ir pavisam pri prtam. M: Visa runa ir prta lmen. Bet es nerunju no indivda skata punkta, bet no totls manifestcijas lmea. Indivds sevi saprot ar konkrtu jdzienu paldzbu, un, balstoties uz tiem, vi attiecgi piedzvo baudu un spes. Bet stenb tas nav t. Prts, kas interpret 15

laimi un nelaimi, ir paredzts tam, lai rkotos pasaul. J: Pielganas rituli tdi k ar svecm, t.i. arati, un bhadanu dziedana ir nepiecieami, lai uzturtu dzvu msu degsmi pc Dieva un lai izvairtos no garlaicbas. M: Ko pc tavas sapratnes nozm arati? J: paa mlestba. M: Marati valod arati nozm paa vajadzba. pa vajadzba ir mlestba, kda katram dzvniekam ir uz sevi. T ir t mlestba bt, kas katram dzvniekam liek turpint savas aktivittes aj pasaul; t ir katras btnes iedzimta daba. Jo katra btne identificjas ar savu veidolu, rodas ideja par citu, un t ir sveuma sajta, kas ir pamatclonis baudm un spm. Mlestba bt ir sevis mlestba. Kur neml sevi? Tiei mlestba tiek saukta par tmprem jeb Sevis-Mlestba. Tpc, ka cilvks uzskata sevi par indivdu, vi cie spes un baudas; tikai apzias stvokl nepastv laimes un nelaimes jautjums ie tiek pieredzti tikai ermea-prta lmen. Es o ermea-prta stvokli t.i., indivda stvokli esmu transcendjis, un es runju ar tevi no dinamisks manifestts apzias. Pati ideja, ka ar mani notiks labs vai slikts, no manis ir pilnb izdzsta. Turklt man nav nekdu koncepciju sakarb ar piedzimanu un nvi. Mans fiziskais stvoklis ir vj. Jebkura cita persona d stvokl nebtu spjga pat piecelties. Pilngs lepnuma par individualitti zudums ir mana nirvna; t.i., bez-identittes stvoklis. Tu visas savas pasaulgs un gargs daranas veic ar identitti. Tikmr, kamr tava individualitte nav pazaudta, tu satrauksies par baudm un spm, pagtni un nkotni, dzimanu un nvi, utt. Vai ds lnijs tu esi kdreiz domjis? Kur tev o jautjumu uzdod? Es, bez-formas, dinamisk, manifestt apzia, tev jautju. Kpc tu ciet spes? Tu sevi esi saspiedis form un identitt, 16

td ir cieanas. Tu nodarbojies ar gargumu no t paa ierobeot un nosact skata punkta, un td tu nespj ajos mekljumos nodroint sev zemi zem kjm. Lai vai kd tm tu btu iegrimis, tu uz to skaties no persongas vienbas skata punkta, ne k dinamisk manifestt apzia. Zinana, ka tu esi ir manifestta un visuresoa. T ir trka un smalkka par o gaismu, un tpc t atpazst gaismu. Jo tu turies pie s indivda atmias, tu neesi spjgs sagremot s zinanas, un tpc tev nav miera. Ir neskaitmi hatha-jogi, k ar tdi, kuri skaita svtos vrdus (dapa), un tdi, kuri praktiz asktismu (tapa). iet, daudzi no viiem ir uz garg cea. Bet vii ir apmierinti ar iegtm siddhi spjm, lai vartu iesaistties brnumos. Vii nespj progrest stu gargu zinanu virzien, un vii lepojas ar savm konkrtajm sistmm, gtajm spjm un savm individualittm. s galgi nav gargas zinanas. Cilvkam, kur strd kda lab, ir vai nu jbt apmierintam ar savu niecgo algu, vai jatsaks no darba. Ldzgi ar dnn vajadztu bt apmierintam ar trs nomodas, dzia miega un zinanas stvokiem vai jatsaks no tiem. Es k dnn ststu tev savu ststu. Kds man ir labums no s dzia miega un nomodas nemitgs savstarpjs nomaias? Es to negribu. is uztveramais universs ir bez robem un bezgalgs. Saglabjot to, ko es gu? Jo realizjis viedais mjo pilnb, viam nav nekdu vajadzbu kaut ko gt. Tomr mekltjs gs miljoniem labuma, tikai atceroties un apsverot vied dzvi vien, tik milzgs taj ir potencils. Parasts cilvks nevar gt pat zibsni vai nojausmu par dnn Absolta stvokli. Viam ir jpietiek ar dnn uzvedbu un fizisko izpausmi, kas ir via esambas iznkums. Tds viedais tomr nav ne ermenisk izpausme, ne ar esba. Piemram, armijas oficieris ns formu ar uzpleiem, kuri norda via rangu. Tas viss sastda oficieri, bet forma un uzplei nav oficieris. Ttad tavs ermenis, kas ir prtikas paka, neesi tu, bet iekup mjojoais tu-esi-sajtas princips ermen ir tas tu sav btb. Tu neesi spjgs atteikties no savas identittes ar ermeni. ir 17

varen maija Ilzija. Tpc tu neabsorb to, ko es saku. J: K dnn zina, ka vi ir realizjis? M: Kad vi atpazst savu zinanu, kas ir es esmu sajta. eit un tagad tu esi realiztaj stvokl. Bet tu centies to vrtt ar vlmm un prta konceptiem, tpc tu nespj to uztvert un mjot taj. Dnn stvokl nav nekdu vajadzbu, pat ne zint sevi. Tu esi pieries pie ermea mam. Tpc, kaut ar tu vartu sasniegt simts gadu vecumu, tu tik un t alksi vairk gadu. J: Sr, vai tev nav l un vai tu nejties norpjies par mums, nezinoajiem mekltjiem, kuri tevi apmekl? M: Kpc man t btu jjtas? Es esmu pati zinanu saule un uz visiem skatos k uz tdiem. J: Cik nozmga ir astroloija, zvaigznes, laba veiksme, slikta veiksme? M: Viss sav konkrtaj viet ir svargs. Tas, kur nav atpazinis savu patieso identitti, dabgi mekls nozmgumu astroloij, zvaigzns, veiksm, utt. Bet tam, kas ir nostabilizjies Sev, nekas nav svargs vai nesvargs. Tds nav norpjies ne par ko. J: Saka, ka Absolta stvoklis ir mgs. K notika t, ka no tda mbas stvoka rads gaistos un slaicgs esambas stvoklis? M: Tam, ka ir pardjies tds slaicgs stvoklis, ir jbt kdam iemeslam. Piemram, ir divi intmi draugi, kuri viens ar otru ir harmonij, bet pki vii uzsk strdu. im ir jbt kdam iemeslam: kaut kdai berzei, kaut kdam prpratumam. Ldzgi, ir jbt ar kdam iemeslam, kpc no Absolta stvoka esamb ir nonkui pieci elementi un manifesttais universs. is primrais clonis nav izskaidrojams. Tiei t pat k savu atirbu un berzes rezultt izrs draugi,

18

t berzes un mijiedarbbas rezultt no Augstk rads primrie elementi telpa, gaiss, uguns, dens un zeme. Procesam turpinoties, rads dadas formas, kas noveda pie augu un dzvnieku valstbu raans. Augu valstb, ko sauc par vanaspati, ms atrodam krmus, augus, kokus, u.c., kas aug vien viet un nestaig apkrt. Nkoais evolcijas posms tiek saukts par vcaspati, dzvnieku valstba, kas ir pilna ar mikrobiem, trpiem, dzvniekiem un cilvka btnm. m radbm ir prvietoans un komunicanas privilija. Cilvkbtnes, kaut bioloiski dzvnieki, ir prkas radbas, un ts sauc par brihaspati. Augsti attstt iekup mjojo principa, apzias, d cilvks ir spjgs gt gudrbu intuitvi un ir spjgs transcendt sevi Augstkaj. Procesa gait via apzia, kas ieskum ir ermea-prta nosacta, attsts universl apzi, piencgi attaisnojot nosaukumu brihaspati. Tas nozm milzga apmra Kungs, nordot uz visuresoo principu. Beigs universl apzia norimstas Absolt. J: Vai ir kdas fiziskas spes, kad dzvbas elpa atstj ermeni? M: Tas, kur ir iesaistjies koncepcijs, nves brd cie. Cieanu intensitte ir atkarga no koncepciju, pie kurm turas, nozmes. Tas, kur ir veltjies Dievam un brvs no koncepcijm, mirst laimgi un mierpilni, k ieejot snaud. Vai tu ciet, kad tu iemiedz? Viedais-dzejnieks Tukarama vien no saviem dzejoiem minja, ka augi ir msu draugi un radi, un ar msu seni. Bet k vartu bt savdk, ja augu esence ir absolti nepiecieamba dzvnieku valstbas, vcaspati imenes, radanai, un ar brihaspati, cilvkbtu imenes, radanai? Dieviem debess ir jieem cilvka forma, lai manifesttos uz zemes, un viu ermeiem ir jtiek uzturtiem un bagtintiem ar augu esencm. Lai sasniegtu dievio stvokli, ir nepiecieams cilvka ermenis un apzia. Lai mjotu augstkaj stvokl, tev nav jdara nekas cits, k tikai 19

rpgi jklauss ajs saruns, un tad viss notiks pareizi, attiecgi tavam gargajam progresam. Tagad es tev esmu paststjis par esbu, kas ir piecu elementu sples iznkums un prtikas-ermea esenu rezultts. Bet Tu k Absolts neesi ermenis, un pat ne iekup mjojo esba. Tad kpc tev btu juztraucas par t aizieanu? J: Jo ms esam dzimui, ms mirsim... M: Dnn nav dzimis, un vi nemirst. Bet, kad dnn ermenis atkrt, cilvki ap viu vartu raudt bds, jo vii sevi identific ar ermeiem. Tpc vii uzskata, ka dnn ir iemiesojusies persona, kas tomr vi nav. J: K ir t, ka dnn, kur mjo nezinanas stvokl, ir spjgs ar mums komunict? M: Dnn t tiek saukts, jo viam ir piederga dnna esba, kas tiek ermea uzturta. Kamr viam ir dnna, dnn ir nezinan, Absolta stvokl. Esba un ermenis priek dnn ir rks komunicanai. Bet vi nav vrdi, kas tiek izpausti komunikcijai. Ar tu vartu bt dnn stvokl, ja tu ej atpaka un mjo stvokl, pirms tev pards vrdi. Tds stvoklis tiek atklts robe starp dziu miegu un nomodas stvokli, kas ir pats apzias pardans skums. is stvoklis tiek saukts par paraakti vai paravn stvokli, kas ir vrdu jeb valodas avots. No avota, kas ir pirmais posms, ldz t eksplod r no mutes komunikcijai, valodai ir jiziet cauri vl trs posmiem t.i., kop etri posmi. Otrais ir pajant, skotnjais posms, kur skas netaustma valodas formans. Treais posms ir madhjama jeb vidusposms, kur notiek taustma valodas veidoans prta zon. Ceturtais un pdjais posms ir vaikhar, kad elpa liek valodai izsprgt no mutes skang izteiksm. Paravn ir vissmalkk valodas forma. im terminam ir dzika 20

nozme. Para nozm cits, nordot uz atdaltbu no Absolta stvoka, bet tas tam ir vistuvkais. Dnn vai Kungs Kria saka, Es neesmu paravn, jo vii mjo Augstkaj. Kad es runju par Kriu, neuzskati viu par personbu; vi ir Augstkais. Var likties, ka ir kaut kas saprasts, kad tiek iedota kda koncepcija, nosaukums vai vrds k Kria; bet tas nav k. Ir jbt par Kriu, lai patiesi viu saprastu. Paravn nav Absolta valoda, jo t vl joprojm ir esbas iznkums. Izgjusi cauri etriem attstbas posmiem, t beigs izpau sevi vokli k konceptu, kas, mums to pieemot, prem ms. aj proces ms pilngi sevi identificjam ar konceptu un zaudjam savu patieso identitti. J: Reiz meditcij es biju nostabilizjies paravn stvokl, pirms prta, un es redzju pagtnes un nkotnes vzijas. M: Paravn stvokl var tikt gtas siddhi spjas un var tikt lasta pagtne un nkotne. Tas ar noved pie kundalin enerijas pamoans. 1980. gada 9. janvris

21

3. LAIKS IR NEAUGLGAS SIEVIETES

BRNS

Maharad: Kad traucjumi ir ermen, cieanas ir fiziskas; bet, kad traucjumi ir domu un ideju d, cieanas ir psiholoiskas. Vai tev ir kda nojausma, kad tas viss sks? J: Es nezinu. M: Tas ir spontni un tas ir iekpus. Bet k un kad tika piefiksta pirm dzves diena? J: No nves notika piedzimana; pirms t apzias nebija. M: Kam tika iedots piedzimanas nosaukums? Ieskaties taj, kas sti piedzima? J: Piedzima koncepts. M: Pat teikt, ka piedzima koncepts, nav pilnga patiesba. Kas sti notika? J: Pardjs laiks un telpa. M: Lai nonktu pie pareizas atbildes, tev bs jdara daudz dhijna joga. Ir lrums Upaniadu un tdu jogu k hatha joga, Patandal joga un citas. Bet es zinu tikai tm jogu, kas ir Sevis-zinana un nekas cits. No parastu miltu upas, izmantojot dadas metodes, tiek pagatavoti dadu veidu dieni. Td pa veid ir daudzas garguma sistmas. Es neesmu ieinterests knakstties ar dadm delikatesm, metodm un tehnikm, bet tikai ar galveno dienu, kas ir 22

Jauttjs: Kda ir atirba starp fiziskm cieanm un psiholoiskm cieanm?

pirmatnjais visas eksistences Avots. K un kpc rads mans esambas stvoklis, mana eksistence un visa manifestcija, un no k? Taj oriinlaj avot nav manas kltbtnes sajtas. K ar to augstko avotu notika eksistences stvoklis, kas rezultt deva atirambu (dualitti)? Upaniadi un dads jogas sistmas ir konceptulas fantzijas. Un es tajs galgi neiesaistjos. Es taujju tikai par savu neesambu un esambu, un k un kpc ts rads. J: Tas, ka esmu dzimis, pats ir... M: Bet ir tikai koncepcija, ko tu esi piemis. Ts ir baumas. J: Katru mirkli ms dzimstam. M: J, katru mirkli notiek dzimana. Bet kas ir tas materils, kas dzimst? J: Kas tas btu? M: Pri neesambai pardjs esamba; un esamb vien mirkl tiek radtas tkstoiem piedzimanas un dzvas formas. J: Bet visa fons tik un t ir tikai tukums. M: Ir ar jbt tukuma zintajam, un zintjs ar ir nekas! K neesamb tas vartu tikt izpausts, un kur to dartu? Taj stvokl nav ne subjekta, ne objekta, un tas tiek saukts par nirviaija. Bet esambas stvokl ir abi, gan subjekts, gan objekts, tpc tas tiek saukts ar saviaija. Vai tu esi sapratis, ka Patandal joga run par dualitti? Vai esi studjis to jogu? Vai t run par savienoanos5 vai atvienoanos? J: Esmu tikai mazliet lasjis. Joga run par dualitti. M: No k Patandal radja dualitti? Kad vi radja dualitti, ko
5 Vrds joga nk no sanskrita vrda yuga, kas nozm savienoanos.

23

vi sadalja? Lai ko vi btu sadaljis, vai tas nenotika esbas sfr subjekta-objekta sfr? J: Mirkl, kad kds mina kaut ko sadalt, tas kst objektvs. M: Bet augstkais princips ir pirms subjekta-objekta sfras. Es gribtu zint, k tu sadali to stvokli. No neesambas stvoka pardjs esamba kop ar manifestciju, radot tdu sajtu, it k es esmu. Kas tas ir, nav svargi; tikai es esmu ir svargi. Ms runjm par dualitti. Vai t sks ar esbas pardanos pri neesambai, vai t attstjs vlk? Tas ir vienkri. Kad tiek sajusta esba t.i., es-esmu-sajta ir acmredzami, ka ir skusies paba6. Vlk esba manifest k daudzskaitlba, funkcionjoa caur neskaitmajm formm. Skotnj esbas dkana k es esmu, es esmu ir t dualitte. Bet kur pieem o dualitti? Neesamba pieem dualitti ldz ar esambu. Absolta neesambas stvoklis, pieemot esambas stvokli, kst duls manifestcij. Vrdi starp mums rada dualitti. Divi cilvki s klusi, tpc strdu nav. Bet mirkl, kad vii sk runt, skas dualitte. Kad neesambas stvoklis caur esambas stvokli izpau objektivitti7, otrais tiek saukts par maija, sievio aspektu, kamr neesambas stvoklis tiek uzskatts par vrio aspektu. Tpc manifestt universa funkcionanu sauc par prakriti un purua, t.i., sievi un vri aspekta spli. J: Es centos sekot ceam, caur kuru esba vartu pieredzt neesambu, kas nozmtu, ka manifesttais pieredz Nemanifestto. Jau no paiem skumiem mums btu jsaprot neiespjamba. M: Es tev tiei to ar saku. Tev vajadztu daudz meditt. Esbai vajadztu pilnb saplst neesambas stvokl. Katru dienu es tieku va no sava stresa un saspringuma, kad es ieeju dzi mieg. d
6 7 T.i., atribtu, pabu apjausma apzi ir kuvusi iespjama. Pasauli k objektus, t.i., manifestto.

24

veid es aizmirstu sevi, notiek aizmirans un atpta. Ttad esbai btu jbt pazaudtai neesamb. Ja dhijna joga tiek darta pareizi, esba pakpeniski izgaist neesamb. Vidusposm starp dziu miegu un nomodu pards sapu ainava. Ldzgi ar dzi meditcij tev tiek atkltas visas nepiecieams zinanas. Visu o sapratis un realizjis, ka manifestt pasaule ir nerela, vai tu vl joprojm sevi uzskati par personbu? Esambas stvoklis ir manifesttais stvoklis. Tas nav individuls; tas ir veidots no pieciem elementiem, trs gunm un prakriti-purua sievi un vri principa. Esba vlk saplst neesamb. Tpc es saku, ka mans process ir tm joga, kas nozm mjoanu Sev. Kad neesambas stvoklis kuva par esambas stvokli, eksistenc nonca pasaule kop ar tik daudz lietm. Pc sava guru nordjumiem, es kuvu viens ar esbu. Esba nozm, ka ir tds redzjums, ka tu esi viss dinamiskais universs. Kad tiek transcendta individualitte, tu esi tikai manifestt esba. aj proces sevi atklj Nemanifesttais. J: Tas ir tas, ko Maharad sauc par meditciju; t.i., palikanu esbas stvokl. M: Nav radtja, un neviens mani neradja. J: Radtjs jau ir manifesttais. No skuma mums bija nepiecieama esambas sajta, pirms ms kuvm par radtju. M: Radana notiek caur via prtu un koncepcijm. Caur dkou via prt tiek radta pasaule. Pat, ja tu esi viens, tava mentl ppa turpins. J: Tiek radts ar prts. M: J, bet kad? Kad neesamba kst par esambu, tikai tad pards un funkcion prts. oti retais, viens no miljona, pareizi uzems manas runas. 25

J: Kad tas tiek uzemts, personas nepastv. M: Nepastv jautjums par tavs un mans. Manas manifestcijas oken miljoniem tdu k tu rpo apkrt k vii un vilni. J: Izemot guru, visi prjie ir vilni. M: Bet kas ir guru? Vai vi ir materils, kas tiek maizes rikas uzturts? J: Tas ir vl viens vrds neaprakstmajam. Mans guru man teica, ka no skuma man k indivdam ir jpieem guru, un ka guru no skuma noveds mani ldz manifesttajam un tad ldz Nemanifesttajam. M: Bet guru ir manifesttais stvoklis. Ja tu pieem individualitti, tev nebs progresa. Tev ir jidentificjas ar totlo manifestciju jau no pirm dienas mirka. Pilngas skaidrbas gaisma piepilda visu apkrt. d veid tev btu jidentificjas ar manifestto k veselumu, tu esi visuresos. No otras puses, ja tu turies pie individuls vienbas, tu nevari progrest. Kop nve ir neizbgama, kpc man neklaust sava guru nordjumam? Sekojot viam neapaubot, bez pieples un spontni, manifesttais kst par nemanifestto, esba saplst neesamb. Nemanifesttais nozm totlu mieru un atptu; tad vairs nav dzimanas un nves, nav nkanas un ieanas. Pasaulgs aktivittes nav iespjamas bez esbas dkanas. Individualitte un manifestcija ir neesambas stvoka kanas par esbu iznkums, k personas pamoans no dzias snaudas. Persona dzi mieg un persona pilng nomod ir viens un tas pats. Tas, kur gu, ir ar tas, kur pamostas. J: Nomodas stvoklis ir vl viens nosaukums pasaulei. M: Nomoda nozm totlo pasaules manifestciju.

26

J: Kad vi ir pamodies, vi vienmr iet atpaka uz dualitti. M: Jo es runju ar tevi, tu turpini runt ar mani. Ja tu zini kdu patiesi dedzgu cilvku, ved viu ar urp. J: Es oti reti kdam saku nkt urp; vienu vai divas reizes es to esmu darjis. M: Man patk cilvki, kuri alkst saprast. Es metu visus r, kuriem patk tikai strdties strdans pc. Es vienmr mjoju Nemanifesttaj. Bet viss notiek jogamaija spka, esbas, d, kas ar ir manifestts stvoklis. Kds dis marati dzejnieks sav dzej, runjot par Nemanifestto, saka tdas rindas. Tikai iedomjies neauglgu mti, neviena neskartu, kas ieem un sagd brnu. Td pa veid jogamaija ir sagdjusi manifestto pasauli. Tas ir, esba, kas ir prtikas-esences ermea iznkums, ir projicjusi o manifestciju, un t ir guru attls. Nemanifesttais un manifesttais, jogamaija, nekad nevar bt kop. J: Kds iztulkoja grmatu Es Esmu Tas [I Am That] kd svevalod, un vi grib tai iedot nosaukumu Tat-Tvam-Asi. M: Man tas nepatk. Vai nu paturi nosaukumu Es Esmu Tas vai vispr nekdu. J: Bet M. Frdmena kungs esot piekritis. M: Es nepiekrtu. K ar nepiesro grmatas saturu ar savu sapratni, pat ja tu sevi uzskati par dnn. Dari tpat, k darja Frdmens; ir jbt tulkotam preczi oriinlajam tekstam, bez nekdm izmaim. J: Pc meditcijm es tagad saprotu, ka tavas mcbas btba ir grmat Es Esmu Tas. M: Ja tu gribi realizt Es Esmu Tas nozmi, ej dzi meditcij, bet tev, manifesttajam, vajadztu saplst Tev, Nemanifesttaj. 27

ir augstk nozme. Lai kdu pieredzi es gtu no pasaules un Dieva, t nav nekdu Dieva labvlbas vai pienkumu d, bet pilnb manis d, mana stvoka d. Ja manis nebtu, man nebtu s pieredzes. Es vienmr biju un vienmr bu. Manas esbas d es pieredzu pasauli. Es tagad skaidri redzu vienotbu o trs redztju jeb crju ankara, Mdhava un Ramanuja mcbs. Visas radbas izstarojas no mlamaijas, primrs ilzijas, un ts apslpts dkanas. Visi vrdi, runas un nosaukumi attiecs tikai uz tiem izstarojumiem. Ldzgi visi ie attli ir kda aloana un izpausmes. Attli ir mlestbas-sarunu un divu cilvku kop sankanas produkti. Esbas stvokli sauc par Dievu. Dieviais stvoklis ir visa manifestcija. Tas ir mans stvoklis pieredz; t ir dualitte. Bet mans Nemanifesttais stvoklis ir neduls, un taj stvokl nav pieredzes un manifestcijas. Es, Absolts, neesmu esambas stvoklis. Neskatoties uz vism tm gargajm zinanm, tu negrasies atteikties no pieredzm ermea-prta lmen. Ja tu neidentific sevi ar ermea-prta sajtu, tu no skuma transcendsi esb, un vlk tu transcendsi pat esbu. Tomr tu vlies paturt savu individualitti ermea-prta lmen, k ar pieredzt un bt abos, gan esambas, gan neesambas stvokos, kas nav iespjams. Es, Absolts, esmu savas esambas, kas ir totl manifestcija, liecinieks. o stvokli glorific ar tdiem augstiem atribtiem k Dievs, Mahevara, u.c., un to pieldz daudzi cilvki. Viiem da mana saruna vartu smarot pc kaut k nelaba. J: Ja es saku Es neesmu Tas, tad tur ir ar Es esmu Tas. M: Pieredze nenozm pieredztju. J: Pieredztjs tiek pieredzts. Pieredztjs ir objekts, bet tas tiek uzskatts par subjektu. Es pieredzu tevi, un es esmu ir objekts, bet ar to apejamies k ar subjektu. Vai objektu uzskatt par subjektu nav

28

ilzija? M: Ja tu saki, ka tu run, tu esi melis. Visas s tavas runas ir intelektulas, tikai atbildoas uz manu runanu. Vai tu tie veid praktiz to, ko tu run? J: T ir prakse. Es visur esmu izmekljies o es. Lai kur es dotos meklt mani, manis tur nav. M: Es nav vrds es, tas ir viss. J: Es k indivds neesmu spjgs tikt pie t visa. M: Es nevienu neapsdzu esam par personbu. Tu identific sevi k indivdu. Bailes no nves neauj tev transcendt esb. J: Tikai aplamais grib turpinties k aplamais. M: Es, Absolts, neesmu persongais es. Persongais es nespj paciest bezpersonisko esambu un baids no nves. Faktiskais, mgais Es, Absolts, nebaids no nves. Tas, ko tu gribi saglabt, bagtint un uzturt ar piecu elementu vielm, neesi tu. Kop tu identificjies ar kaut ko nerelu, ir bailes no nves. Tu, Absolts, neesi persongais es. Bet visas divdesmit etras stundas persong vienba tu tiek pieskatta, uzturta un aizsargta t, lai t var turpinties vl un vl. sum, tu vro, uzturi un aizsarg to, kas tu stenb neesi. J: Kad tu satiecies ar lauvu, tev ir divas iespjas. Vai nu tu mc, vai atauj viam sevi apst. M: Ir ar vl tre iespja. Tu nobaidi lauvu, jo vi tik un t tevi nogalins. Tad kpc mirt k gvulim savu baiu d? Meties virs lauvai un izsit viam kdu zobu. Tas, kur baids no laika, kst par laika medjumu. Bet laiks pats kst par medjumu tam, kur no t nebaids. 29

Tas, kur transcend laiku, esbu un ts atribtus, mjo Absolt. Dnn pastvgi patr laiku, kamr visi citi tiek laika patrti. Dnn ir pri laikam, (pieciem) elementiem, atribtiem un emocijm. J: Mums btu jbt oti uzmangiem, lai ms neuzteiktu par relu kaut ko, ko grasmies patrt. M: Tu sevi uzskati par dnn, bet tu esi prbzts ar tik daudz lietm. Bties no laika ir k bties no nedzimua brna. J: Es neesmu apgalvojis, ka es sevi uzskatu par dnn. M: Laiks ir neauglgas mtes brns. [Maharad norda uz apmekltju un vl vienu citu personu.] Js abi esiet ievrojamas personbas, pazstamas sava garguma d, un js esiet urp atnkui labi apbruojuies, lai man uzbruktu. Bet es jums saku, js nevariet mani atrast un nordt. Kpc es nebaidos no laika? Jo pat manifestt universa, Brahman, beigas nevar mani izncint. Pirms, t laik un pc beigm Es, Absolts, valdu vienmr, neskarts, neaptraipts un nemaings. Mirstot ar kdu identitti tu mirsi? Ja tu esi prliecints, ka tu mirsi, kpc ciest zemisku nvi? Mirsti cli un cienjami. Pirms nves esi Augstkais, esi Bezgalgais, Absolts. 1980. gada 14. janvr

30

4. NEKAS NEKAD NEIEJAUCAS PIECU

ELEMENTU SPL

Maharad: No skuma tev ir t sauktais aham-bhva t.i., es esmu sajta. Vlk sajta identificjas ar ermea formu, tad t tiek saukta par aham-kara, es esmu formu. is ir ego. J: Kpc tas cilvkos neizzd? Vii jt, ka vii ir dartji, un vii grib bt mlti. M: Tas ir dabgais trs gunu iznkums. Kamr ermenis ir prtikasesences produkts, tas ir ar mdijs, caur kuru visas s trs gunas funkcion. Ego ir pati o gunu daba. Cilvks dom, ka vi ir dartjs, kaut ar vi neizpilda nevienu darbbu, bet stenb visas darbbas ir trs gunu d; tikai dnn o realiz un transcend ego. Ego nekad nav nosaukums vai vrds, bet tikai es esmu sajta pirms vrdiem. Ego sastda nomodas stvoklis, miega stvoklis un zinana es esmu. o trs stvoku kltneesamb, kas tu dom, ka tu esi? Kda btu liecba par tavu eksistenci? J: Vai ego nevartu pastvt domu d? M: ie trs stvoki ir esambas jeb es-esmu-sajtas dabgs iznkums. Tas, kur atpazst esbu, transcend visas trs gunas, t.i., satva apzia; radas dinamisko kvalitti; un tamas dartja sajta. Bet apzias manifestcijai absolti nepiecieams ir ermenis. Bez tda ermea nevar bt ne apzias, ne trs gunas, pat ne ie trs stvoki nomoda, miegs un zinana. J: Vai ar apziu tu dom mentlu apziu?

Jauttjs: Kas ir ego? Kpc tas visu laiku par sevi dom?

31

M: Kur attl pards prts, kad ms runjam par trs stvokiem? Bez nomodas, dzia miega un zinanas kur ir prts? Bez apzias tu nezini, ka tu esi. J: Vai vartu tad bt t, ka domas pards apzi? M: [Rda uz degou vraku.] J, kad vraks deg, bs smara. Ko tu dom ar piedzimanu? Tas nozm: nomodas, dzia miega un zinanas piedzimana. Bet materils ai piedzimanai ir prtikas ermea esence. Ja tev ir kdi jautjumi, k vien vari, uzdod tos. Bet kur parpsies par taviem jautjumiem, ja ne tu pats? Ja tevis nav, kur var bt tavi jautjumi, pat tie, kas attiecs uz tavu piedzimanu un nvi? J: Piedzimana notiek tikai ermenim. M: Bet, kad tu run par ermeni, vai tas nav prtikas esenu esence? J: Kas, nkot vecumam un ldz ar ermea nodilanu, izraisa ego palielinanos, k tas ir paranoiiem? Ldz ar vecumu ego, iet, palielins. M: Bet k produkts ir ego? Lai kdai pieredzei tu ietu cauri, t ir esbas produkts, un esba ir prtikas iznkums. No prtikas tiek atvasinta ermea forma, un no ermea esences tiek atvasinta piedzimana. Ko vl tu gribi? Ldz ar esbas pardanos, tev tiek iedots piedzimanas tituls; t.i., tu tiec apsdzts piedziman. Ar tdm atbildm tavi jautjumi un runa zaud jebkdu nozmgumu. Tagad saki man, kur run? Vai tu dari runanu, vai t ir esbas kvalitte, kas run? J: Nekad nav tda es, kur runtu. M: Tu vl joprojm neaptver, ko es saku. Pasaules-pieredzes skla ir esba. Kur aj vis ir es? Runanu dara esba. Bet t ir atkarga no ermea esences, kas ir prtikas produkts. Kad prtikas esence

32

ermen zaud savu kvalitti, esba kst vja, un ir bailes no nves. [Apmekltjs murmina kaut ko nesadzirdamu.] Izmanto kdus vrdus vien vlies, bet izsakies; tu esi sarakstjis grmatas, bet kdu informciju tu tajs devi? Es esmu vai Es neesmu attiecs uz esbu. Visi vardi tiek esbas runti. Ja sajtas es esmu nav, kas nozm, ka nav esbas, kur tur ir, lai teiktu es esmu? J: Man nekad nav bijusi tda ideja, ka es rakstu grmatu. M: Kda jga ar tevi diskutt? Nav jgas noliegt to, ko es saku. Kas tu esi, un kas tu vartu bt bez iem trs nomodas, dzia miega un zinanas es esmu stvokiem? J: Tpc es noliedzu, ka es kaut ko daru. M: Bet izskats, ka tav run ir kaut kda paprliecintba. Ldzu, nerun tikai runanas pc. Ja tu klusi klaustos, viss atkltos. Kad kds urp nk, es zinu, ka tai personai nav ne kripata zinanu. Cilvki man nes dvanas. Bet slimba un es neesmu taj. Ldzgi ar tav dzv tiek izraksttas gargs disciplnas un rituli, bet es vienmr esmu rpus ai nosactbai. is man ir absolti skaidrs. Man uzdvinja o nieu tepii, kur, k saka, esot vairkus tkstous rpiju vrts. Bet man uz to nav nekdu emociju. Ldzgi man ne kripatu nesatrauc t saukt piedzimana, ko man ir uzspiedui. Piedzimanai ir sakars ar trs gunm, trs esbas stvokiem, un es galgi neesmu tas. Es izmantoju o tepii, bet es neesmu tepiis. Td pa veid es izmantoju esbu. Cilvki, kuri apmekl o vietu, krt pie manm kjm cieas d; bet ciea tiek izrdta tai esbas kvalittei, un es esmu nepieejams. Visas s gargs zinanas pieder esbas sfrai, un ir skaidrs, ka ts aizies, k aiziet ciemii. Jautjums ir, kur, kad un k tev bs augstks zinanas? J: Kuram ir augstks zinanas? 33

M: Nevienam nav sevis-zinana. Zinana es esmu nav Absolta stvoklis. Esba, sastvoa no trs gunm, tiek saukta tdos dievios vrdos k Brahma, Viu un Mahea. Brahma ir radtjs, Viu ir sargtjs un Mahea ir izncintjs, un o trs dievu kombinciju ms pieldzam un cildinm, kad ms dziedam bhadanus. Bet visi ie dievi rimstas un iet atpt sevi realizju viedaj, ko sauc par dnn. Dnn stvoklis transcend laika sajtu un pat clas emocijas. Tam augstkajam stvoklim tiek doti tdi nosaukumi k Parabrahman, Paramtman u.c. Izlasjui gargas grmatas, cilvki strdas par interpretcijm. Bet kda ir jga tdiem strdiem? Visas s runas notiek esambas sfr, un Tu, Augstkais, neesi esba. J: Vakar Maharad ldza man meditt uz to, kad pardjs esba. Vartu bt uzdoti ar jautjumi par stvokli pc esbas pardans tdi k kpc, kad, k, utt. M: J, ie jautjumi var tikt uzdoti tikai pc esbas pardans, un esba uztursies tikmr, kamr bs pieejama prtikas esence. Kpc un kad mirst persona? Kad netiek piegdta prtikas esence, personas ermea funkcionana apstjas, un iekup mjojo esba izzd. tiek saukta par nvi. Bet kur mira? J: Nomira viens objekts. M: Bet kur o saka? Vai tas var bt tas, kur mira? Ja n, kur to saka? J: To var redzt katru dienu, ka esba pards un izzd. Ir jbt kaut kam vl. M: Augstkais redztjs nespj redzt skatoties; bet neskatoties redztjs redz. Bet augstkais redztjs nepieder pie esbas sfras. J: Man izskats, ka redzana pati tiek redzta. 34

M: Bet kas ir iemesls? T ir tikai esba trs aspektu satva-guna. Ja tu nesaproti, ldzu turies kluss. Absolts nevar tikt saprasts. Lai ko tu saprastu, tu neesi tas. Nesaprotot tu saproti sevi. J: Tad k trs gunas var bt atbildgas par vroanu? M: [Grieoties pie jauna apmekltja ar brdu.] Tu esi izaudzjis un rpjies par brdu k tdam Mahatmai. Uz prieku, uzdod jautjumus. J: Tu runji par dnn. Vai vi dom? Vai vi var bt bez jtm? M: Komunikcijas nolkiem viam ir jizmanto tdi vrdi k dnn dom vai dnn run, u.c. J: Bet stenb tda tur nek nav. T ir apliecinana, ka vi run par domanu, un ka vi jt. M: Dnn ir pri trs gunu atribtiem un pri emocijm. K dnn vartu bt iesaistts doman un emocijs? J: Es redzu starpbu starp domanu un emocijm. Ar jtm es domju ts, kuras ir k upes straume; ts nk un iet. M: J, jtu un emociju pardans un izzuana ir tiei trs gunu daba, un ne tava. J: Es saprotu, ka is ir dabgs trs gunu iznkums un nekas no Absolta. M: Tu esi prliecints par tukumu/neko, bet kura tukumu? Vai tu esi prliecints, ka dnn ir Nekas, vai zinana es esmu ir nekas? Zinana es esmu ir nekas. T zinana ir k viesis; tas nk un iet. Tu esi urp atncis; tu esi oti gudrs. Kas tagad notika? Visas zinanas, kuras tu esi savcis citur un urp atnesis, eit tiek padartas par nelietdergm un liekm. [Rda uz diviem apmekltjiem.] o 35

divu zinanas ks nelietdergas. obrd vii ir pats zinanu okens. Bet, kad viu trs gunas un esba izzd, izzd ar visas viu zinanas. Tikmr, kamr esba ir eit, turpins visas pasaulgs aktivittes. Bet tu tagad realiz, ka Tu neesi ne aktivittes esb, ne esba. Tu k Absolts neesi nekas no t. J: Lai medittu uz to, kas nk pc esambas . . . Viengais veids, k es to redzu, ir vrot, kas paliek, kad viss ir izzudis. Kad laiks, telpa un viss izzd, kas paliek? M: Kad manifestt trs gunu pasaule vairs nav, lai kas paliktu, tas norda uz to, kas tu biji simts gadus atpaka un pirms tavas piedzimanas. Taj stvokl Tu biji bez iem trs nomodas, dzia miega un zinanas stvokiem. Meditcij tev btu jmjo taj stvokl. J: K d meditcij izvairties no ieieanas samdhi? M: Ieieana samdhi vai iznkana no samdhi nav tavas pabas. Tu esi pri pabm. J: Mans jautjums ir, k no t izvairties. M: Ieieana un nkana r no samdhi ir pabas k visas citas trs gunu pabas. Un nemini izvairties no samdhi. T ir dabga trs gunu sple. Samdhi tur bs, bet Tu, Absolts, neesi taj samdhi. J: Man bija tda tendence, tpc mans guru aizliedza man meditciju un vroanu. M: Bet vai tu vartu man paststt, k un kur Tu tiki iepazstints ar zinanu tu esi? Vai tavs guru tev to paststja? Kur un k notika esbas un Absolta apvienoans? J: Tds jautjums nekad nerads. M: Viena nezinoa persona otrai nezinoai personai var teikt jebko. 36

Bet tas viens, kur atpazst, kas ir nezia, btu juzskata par zintju, dnn. Daudzi cilvki uzskata sevi par dnn, bet vii ir tikai nezi. Viena persona saka Es esmu zinos, otra saka Es zinu, bet abi ir nezinoi. Nomodai seko dzi miegs, un dziam miegam seko nomodas stvoklis, un t tas cikls turpins. is cikls sastda esambu. Tev ir jbt tik oti modram k laik, kad kds tm uz tevi auteni, un tu centies izvairties no lodes. Redzt cauri neziai nav brna rotaa. J: Es minu. M: Vai tu grasies uzdot jautjumus no rpus iem trs stvokiem, vai no iekup iem trs stvokiem? J: Izmantojot os trs stvokus. M: Tad kds no t labums? Iepriek tu gribji eit palikt uz trs nedm. Vai tu vl joprojm vlies palikt uz tdu laiku? Vai tas ir nepiecieams? J: Iepriek Maharad man uzdeva jautjumu un es atbildju. Bet, kad mans mris reiz bs sasniegts, es vartu doties. M: Vai ir vl kaut kas palicis, ko neesi sasniedzis? Un ko tu dom ar mri? J: Vai es vartu uzzint, k tikt gal ar mri pilngi un apzinti? M: Mra sasnieganas process ir iek trs gunm, turpret mris pats ir pri trs gunm. J: Tad izzd mra sasnieganas process? M: Medittjs, kas iesaistjies proces, nav stais, bet mris ir sts. J: [Rda uz grmatu.] is ir pdjais rslis.

37

Cits apmekltjs: Kda ir grmatas vrtba? M: Grmata ir vrtga lastjam, ja vi ir nezinoks par ts autoru. Autors grmat ir skaisti sarakstjis neziu, un ms ar to tik oti tiekam premti, ka ms aizmiegam. J: Bet pc grmatas izlasanas daudzi ir atnkui pie tevis. M: Kpc vii ir atnkui? J: Lai gtu nordjumus savm meditcijm. M: Ldz ar zinanas es esmu transcendanu valda Absolts. Stvoklis tiek saukts par Parabrahman, kamr zinanu es esmu sauc par Brahman. zinana es esmu jeb esba ir tikai ilzija. Tpc, kad Brahman tiek transcendts, pastv tikai Parabrahman, kur nav ne mazko es esmu pdu. Kad ie trs stvoki nomoda, dzi miegs un zinana nebija, vai varja bt esba? Kpc? Vai taj stvokl pardjs tava esamba? Vai Parabrahman stvokl btu jebkdu vajadzbu pc esbas? Vai, kad nav esbas, Tu debess jum redzi sauli, mnesi un zvaigznes? Esamba ir prkljums, ilzijas apmetnis Absoltam. Citiem vrdiem, esba, kas ir pats pirmais un primrais koncepts es esmu, pati par sevi ir konceptula ilzija. Manifestt pasaule ir piecu elementu dinamisk sple. Taj nav pastvanas iespju indivdam. Dimants izstaro gaismu visapkrt; tas ir mirdzums pats. Dzik meditcij tu realizsi, k ldzgi mirdzumam, kas uz vism pusm izspd no dimanta, manifestt pasaule izspd no tevis; tas ir tikai tavs spdums. J: K vecmodg kafejnc, kur ir spogui uz sienm, un kuri atspoguo daudzos tavus attlus. M: Viss universs manifest no t principa, kur tiek saukts par esbu vai piedzimanu. esba ilumin visu, kas eksist, kas nozm, ka 38

viss universs manifest k esbas ermenis. Uz televizora ekrna tu redzi dadas formas, attlus un ainavas, bet tas viss ir tikai elektronu sple. Ldzgi, visa manifestt pasaule tav redzeslok ir esbas produkts. Kad tu ej dzi klusum pc krtgas o sarunu apsvranas, tu novrosi, ka zinan es esmu potencili eksist neskaitmi universi. [Maharad rda uz rzemniekiem.] Tie ir patiesu zinanu mekltji, bet vietjie cilvki velts dievam, lai tiktu apmierintas viu ikdienis vajadzbas. Tpc visvairk es cienu rzemniekus, jo, lai pie k vii btu ruies, vii tam redz cauri ldz galam. Es apbrnoju viu neatlaidbu. J: Lai nktu urp, daudzi no mums ir pilnb atstjui savus dzios crjas. M: Tdi gargie personi nepieder ne pie vienas valsts. Tie ir piecu elementu sples produkts. Cilvki apzias spl uzem piedzimanu un mirst. Nkoajos simts gados visi ie cilvki mirs, un pasaul ieradsies jauna raa iedzvotju. Ar ir piecu elementu sple. Daudzi crjas ir nkui un gjui, bet neviens nav spjis pat mazliet izmaint radbas, saglabans un izncbas procesu piecu elementu spli. Ne tikai crjas, pat dis inkarncijas k Rma, Kria un citi nav spjui to izdart. To pau var pateikt ar par rii, viedajiem un siddhapurm gargi augsti attsttm dvselm. Liel drma nelgi turpins, kaut ar t tiek tdu riebgu principu vadta k: Vienas btnes med citas btnes. Pastv organizcijas, lai mazintu nelgumu pret dzvniekiem, bet ts tikai paildzina dzvnieku dzvi un cieanas. Vai vii vartu apstdint dzvnieku radanu? s radbas rezultt abi, gan cilvki, gan dzvnieki, cie aj pasaul. Vai ir jebkds progress imeu plnoan, gan cilvkbtnm, gan dzvniekiem kopum? Kda vara pr sevi kdam ir? Cilvkiem nav pilngi nekdas autorittes iejaukties aj grandiozaj piecu elementu drm, lai panktu jebkdas izmaias, jo viu primr daba vienmr paliek tda 39

pati. 1980. gada 15. janvris

40

5. PRI UPANIADIEM
Maharad: Man nerp brnumi, kas notiek rpus, bet tikai tie, kas notiek iekup manis. Man oriinlaj neesambas stvokl es nezinju manas esambas sajtu. Bet pki spontni tika sajusta esamba; is ir pirmais brnums. Tad zibsn es novroju o milzgo manifestto pasauli un ar manu ermeni. Vlk es aptvru, ka viss universs ir manifestjis tikai manas esbas kripat. Kpc gan nepievrst uzmanbu iem brnumiem? Notiek daudz brnumu, viens lielks par otru. Bet k ar iem, es atkrtoju. No skuma nebija vsts es esmu, un nebija ar pasaules. Mirkl vsts es esmu, un grandioz pasaule materializjs no nek! Cik apbrnojami! vsts es esmu nav nekas cits k Mgs Patiesbas sludinjums. Ldzgi, redztju un Mahatmu vrdi, tituli un formas ir tikai to pau principu paziojumi. Piemram, kad tu pagatavo vairkus dienus no miltiem, tiem tiek doti dadi vrdi, bet tiei milti ir tie, kas ir visu o dienu pamat. Lai nostabiliztu mani aj Mgaj Princip, mans guru inicija mani, izrunjot svtos vrdus tat tvam asi, kas nozm Es Esmu Tas. No t bra es zaudju visu interesi pasaulgajs liets. ie svtie vrdi tiek saukti par mahvkja, kas ir apgalvojums ar dziu nozmi.

Jauttjs: Ko nozm Es esmu Tas? M: Vrds Tas aj apgalvojum attiecs uz pilnb visu, kas ir. J: Vai ir iespjams gt kaut mazu ieskatu mgaj stvokl no pieredzm, kas tiek gtas caur ermeni un pasauli? M: Pilngi noteikti n. Tas ir bez-pieredu stvoklis. Pirms pieredzanas, kas bija mans stvoklis? Kur tur bija, lai atbildtu uz o? im ir jbt saprastam. 41

Taj pirmatnj stvokl man nebija informcijas par sevi. Tagad man ir uzspiesta forma kop ar informciju es esmu. Tu gribi, lai tev ststa par o stvokli, un tu gribi, lai tam tiktu dots vrds. Ja t, sauc to vrdos Parabrahman vai Paramtman. Bet kam tas vrds tiek iedots? Tam Man, kuram nebija formas un sevis-informcijas es esmu. Tu dom, ka tu esi gudrs un dnn un lepojies par to. Bet vai tu jebkad dom, k un kpc tu esi aj pieredu stvokl? Tikai apsver o. Zem gulja gandrz nemanma, nedzva maztia skudra. Kamr es uz to skatjos, t ska izrdt dzvbas pazmes, un pki no ts pardjs milzga lauva! K es tdu lauvu varu uztvert par relu? Td pa ldzb, k es varu uztvert pasauli par relu? Visa radba un tas, kas tiek saukts par Dievu, tiek pielgts, bet kop kura bra? Tas Dievs pardjs no idras vielas enerijas un iema formu. Kaut ar tas tiek godts un t bstas, tas ir spviena produkts. Ne t? Pirms manas formas ieemanas man nebija informcijas par to, kas vai kop kuriem laikiem, vai kur es biju. Bet mirkl, kad mans guru pamodinja mani ar saucienu, viss tika atklts. manis esamba pieredu stvoklis ir nekrietns, zemisks un nicinms. Mazti skudra, par ko runjm iepriek, bija gandrz beigta. Tai bija idrumu forma, izmeu rezultts. No ts slapjuma un idrumu enerijas izleca lauva. is idrums nebija nekas, tikai spviens. No ts paas idrumu enerijas ermea forma iema veidolu, un tas izrdjs esbas mjvieta; tas ir, mlestbas bt stvoklis. Turklt, lai kas btu radts, tam ir sevis-mlestbas, mlestbas bt, slapjums k pats pamats. Tiei is slapjums ir spjgs manifestt sevi vis kustgaj un nekustgaj pasaul. ermen mjo idrumu enerija, un idrumu enerij mjo potencilais ermenis. idrumu enerija ir teriska, smalka un visspjgk. Ja tev ir jebkdi jautjumi s tmas sakar, ldzu jaut. 42

J: K iet pri vroanas stvoklim? M: Tavs jautjums nav uz o attiecinms. Ko es tev teicu? No spviena sevis-mlestba ir iemusi formu. Sevis-mlestbas telp manifest viss universs, kas no principa trc un puls. Esmu o tmu iztirzjis pilngi, un tu jaut jautjumus, kas uz to neattiecas. Es tev skaidroju, kas tu esi, un tu prlec uz vroanu! Vai tu aptvri, ka esbas avots ir spviens, un ka tas ir nicinms? J: J. M: Vai tu zini, ka tava esba ir nerela, nevrtga, zemiska un viltojums? esba, kas liek tev domt Es esmu ds, un es esmu tds ir iluzora un bldga. J: Kad kds ir liecinieks, tas nenozm, ka vi ir ds vai tds. M: Pareiz tu neesi liecinieks. Jautjums ir, kds ir tavs pareizjais stvoklis, kas tu esi? Tu gribi izrdties, sakot, ka tu esi liecinieks. K es biju bez s vsts es esmu - t.i., pirms esambas? Es tev devu vrdu birkas tam stvoklim. ie nosaukumi ir Parabrahman, Paramtman, u.c.; ts ir tikai nordes uz to stvokli, bet ne stvoklis pats. Augstkaj s nordes ir liekas, nedergas un nestas. J: Esba ir liecinieks, un es zinu, ka ir kaut kas pri. Tpc es uzdodu jautjumu: K iet pri? M: Es runju par esbu un ts avotu, ttad ar par ermea un pasaules avotu, kamr tu run par pasauli un ts vroanu no esambas stvoka. Tda veida sarunas ir tpc, ka cilvki tic brnumiem. Tas, ko es saku, ir, ka nav lielka brnuma par Es, kas pieredz pasauli. Primrais brnums ir tas, ka es pieredzu es esmu un pasauli. Pirms s pieredzanas es mjoju sev, sav mgaj Absolta stvokl. Nosaukumi, kuri tika pieminti iepriek, norda uz o stvokli. 43

J: Esmu sapratis, bet vl mazliet paskaidrojumu nenktu par sliktu. M: Vl paskaidrojumus! Tad, vai man nav taisnba, sakot, ka tava galva ir pilna ar skaidm? [Maharad ldz kdam skolniekam o lietu apmekltjam paskaidrot atkal un nenovirzties no tmas.] Pc sava guru satikanas es atmetu skraidanu paka dadajiem viedajiem un guru, un pilnb virzju savu uzmanbu tikai uz sevi. Tikai tad, ja ir esba, var eksistt viedie un guru. Tie pastv un ze man esb, kamr t te ir. Bez manas esambas t.i., bez vsts es esmu valda tikai mans mgais Absolts. J: Tas ir preczi tas, ko es gribju prast, kad teicu: pri lieciniekam. M: Es tev preczi ststu par manu stvokli. Es tev nedodu nekdu citu informciju. Iespjams, tu gribi gt zinanas, lai vartu izrdties un kt par pseido-guru. Nkoi no manas esambas, ts sple un ts kriana, ir trs manas esbas stvoki (nomoda, dzi miegs un zinana). Kad es runju, attiecoties uz mani, tev btu tas jattiecina uz sevis paa esbu un pilnb tas jsaprot, jo viss, ko es esmu teicis, ir identiski attiecinms ar uz tevi. Tagad pc garguma urp nk tie nenobrieduie puikas. Ko es viiem varu pateikt? Ja vii uzstj uz zinanu ganu no manis, man vii bs jved pie mana stnieka, kur viiem vartu dot zinanu elementus laik, kad vii eit kaut kd veid kalpo, td k slaucana un trana. Msu dievu hierarhij ir dai pusdievi, kuri ir apmierinti, ja viiem ziedo gau un vnu. Tdas zemks dievbas savus gargos spkus ir guvuas kalpojot augstkm dievbm k verdziski kalpi. Iedomjies, ka kda no tdm dievbm ir saniknota un grib man atriebties. Ko via var izdart? Pats lielkais via saaids mani zem savm kjm un izncins o trs gunu simbolu, kas ir mana esba. Bet kuram tas rp? Jo Es, Absolts, vienmr palieku neskarts. [Saka apmekltjam] Vai tu urp esi atncis gt zinanas vai iemcties

44

par guru? J: Es neesmu traks. M: Tad kpc tu runji par vroanu? J: Pirms nkanas urp mani noveda ldz vietai, kur notiek vroana. M: Kas tiek vrots? J: Viss, kas pards un izzd. M: Lai notiktu vroana, tur ir jbt tai vielai esbai. J: J. M: Tad kur ir vroanas jautjums? Un k vroanas? Esmu tev nordjis, k no spviena idrumu enerijas turpins inkarncijas un piedzimanas. Bez t, kas tu esi? J: Nekas. M: Tpc, k es varu kdu vrtt k labu vai sliktu? Es savu vrtjumu atstju tikai visa avotam esbai. Mana pieeja ir vienkra un tiea. No Absolta neesambas stvoka man priek pardjs esba kop ar manifestto pasauli. K is notika? Mans guru man atklja, man esot dzi meditcij, k un kdu iemeslu d tika radta manifestt formu pasaule. J: Tas, kas tev tika atklts tav meditcij, un tas, ko tev paststja tavs guru, vai tiem tas ir tik svargi? M: Nav aubu, ka abi ir oti svargi. Bet manis mgais Absolta stvoklis pirms esambas, kad nebija vsts es esmu, ir vissvargkais. Kur btu liecinieks vstij es esmu, ja nebtu bijis mans iepriekjais neesambas stvoklis? J: Kur btu tos radjis?

45

M: Radba ir pa-izstarojoa un spontna. Radtja nav. No maztias sklas izdgst milzgs koks. [Maharad ldz apmekltjiem uzdot jautjumus, bet neviens neuzdod, tpc vi koment:] K vartu rasties kdi jautjumi, kad es pie paas radbas saknes esmu pielicis cirvja asmeni? Marati valod vrds mla nozm koka sakni; un ar nelielm izmaim izrun tas nozm brns. Tiei k grandiozs koks iesakojas no mazas sklas, pieaugusi persona sakojas brn un via esb. Bet Es k Absolts esmu pirms saknes, brna un esbas. Tu d dadus dienus un uzturi sevi, kas ir tavs brnbas princips esba. Kad t izzd, tevi nosauks par miruu. Kas stenb ir tas, ko tu sarg no nves? T ir pamata brna-esba sakne. Ar brna pardanos skas pirm pieredu diena. J: Vai stvoklis pirms esbas tiek Maharada apzinti pieredzts? M: Taj stvokl valda viens Es, pat bez es esmu vsts. Nav nekdu pieredu. Tas ir bez-pieredu mgais stvoklis. J: K man zint, ka tu to zini no tieas pieredzes, bet ne no kdas grmatas? M: Es atkrtoju, Es viens valdu taj stvokl; td nav cita. Jebkdai pieredzei ir nepiecieams cits. J: Bet tas ir tiesa katram. Dai to zina; dai n. M: Kpc man btu juztraucas par citiem? Kur vl ir te? Taj Vienpatbas stvokl eksist tikai Es. J: K tas stvoklis tiek atpazts? M: Kad esbas stvoklis tiek pilnb norts, lai kas paliktu, tas ir mgais Es. J: Jo tas Absoltais Es stvoklis sajuts vientu, tam ienca prt 46

Es esmu vientu, bu es daudzi k uz to atsaucs andogja Upaniads. M: is var notikt uz esbas slieka. Bet, jo mans stvoklis ir pri Upaniadu tvrienam, es tos noraidu. Upaniadi ir zinanu glabtuve, kas tomr ir nkusi no nezias stvoka. Izejmaterils, kas tiek izmantots mcbu pasnieganai, ir tikai nezia. Visas trs gunas ir emociju saisttas un uzldtas, bet ts nav patiesba. Tpc, ka viltot pasaule ir radta no spviena, cilvki ir patiesi nokaunjuies. Tpc viiem nepatk rdt vaininieku, caur kuru is spviens tika ejakults. o aspektu emot vr, k tev vispr var bt ego? No kurienes tu esi ncis, un uz kurieni tu dodies? J: No nekurienes uz nekurieni. M: Kad notiek tik dzias sarunas, tikai veiksmgie bs kltbtn. [Grieoties pie apmekltja, kur uzdeva jautjumus:] eit tava paprliecba ir pilnb atmaskota. Vai tev tas patk? J: Man nav nek slpjama. Tu man teici celties kjs un cnties. [Maharad cit pantu no tautasdziesmas, ko parasti dzied dejojoas meitenes, ceojot pa laukiem. Dziesmu ar dzio nozmi sakomponja kds slavens viedais vairkus gadsimtus atpaka:] Jo mkajiem bagta biju, Es liku dejot, un vii lja sviedrus. Bet ar manu guru bija nevainojama saderba. Vi lika man dejot pc sava meldia. Ak, mani draugi, klausties: Uzmanieties no sta guru. Kad reiz tu viu satiksi, kur bsi tu Ar pilnb noslauctu savu ego-sajtu. Kabirs, diais dzejnieks-viedais, kd pant saka: 47

Es skaitju svtos vrdus miljoniem reiu; nodevos askzm un grku nolm, Bet es nerealizju sevi. Kad es satiku perfektu Meistaru, Niranjan Nevainojamo, Mirkl es realizju Augstko Un paliku Bez-Uzmanbas stvokl alak8. 1980. gada 16. janvr

stvoklis pirms ieemanas.

48

6. NEKTRS PIE KUNGA KJM

Maharad: Ja gst un bauda nektru pie Kunga kjm, caraa-amrit, prts var tikt uzvarts. is nozm, ka prts vairs pr mums neems varu; t kundzba pr mums, uzspiesta jau no brnbas, vairs ms neapspieds. is tiek saukts par manojaja uzvara pr prtu. Bet is tiek padarts par iespjamu tikai ar Via Svtbu. Bez Svtbas ms nespjam baudt o nektru. Tomr tikai patiesi veltjies, bhakta, dievs, var gt caraaamrit. Bet kur un kas ir is bhakta? Tas nav nekas cits k apzia, esambas sajta, zinana, ka ms esam, kas msos ir pardjusies spontni un mums nezinot. Apzia ir caraa-amrit, nektrs pie Kunga kjm. Visu kosmosu sav vibrjoaj, uzvandoaj kustb prstv apzia, Kunga kjas, un viss universs ir apzias ermenis. Bet kda ir ts saistba ar vism btnm? T mjo visu btu kodol k zinana es esmu, mlestba bt, caraa-amrit. Tas, kur dzer nektru pie Kunga kjm, ir patiesi veltjies. Vi mjo zinan es esmu. Vi ir dievis. Tdjdi, kad tiek pastvgi malkots no nektra, esot par liecinieku apziai jeb esbas sajtai, prts, kur defin un izir personas, kas tiek novrotas k vriei un sievietes, pakpeniski novirza sevi no uzmanbas fokusa, atstjot apziu sav dabiskaj dium. Bet k tds stvoklis var tikt sasniegts? Tikai tad, ja ar pilngu prliecbu un nodoanos tiek pilnb pieemta zinana es esmu k es pats, un stingri tiek ticts apgalvojumam Es esmu tas, ar ko es zinu 'es esmu'. zinana es esmu ir caraa-amrit. Kpc t tiek saukta par amrit nektru? Jo ir teikts, ka, dzerot nektru, kst nemirstgs. Tdjdi patiesi veltjies, mjojot zinan es esmu, transcend nves pieredzi un gst nemirstbu. Bet tikmr, kamr prts netiek uzvarts, nves pieredze ir neizbgama. Kaut ar manas runas turpins ar tik daudziem apmekltjiem,

49

mans skata punkts paliek nemaings. Kpc? Jo mans skata punkts ir stabilizts caraa-amrit. Tas paliek apzi, konceptu un valodas avot. No ts izstaro valoda, skot ar vissmalkko formanos ldz rupjkajai voklajai izpausmei - para, pajant, madhjama un vaikhar. Ja tu tikai vartu atmest visus prjos gargos centienus un disciplnas un, mjojot apzi, iegremdties caraa-amrit baudan, prts atlaistu tevi no sava tvriena. Pareiz tu padevgi pieem visu, ko tev prts dikt k tevis paa. Ja prts ieiet klusum, kur un kas tu esi? Kad reiz tu iegrimsti apzi, tev tiks atklts faktiskais Realittes stvoklis ar zinanm, kas izspds no tevis intuitvi k avota dens. is tev dos iespju atirt ne tikai to, kas ir rels un nerels, bet vissvargkais realizt, kas es esmu. Kas es esmu priek sevis paa? Kas ir dzve? Kad ie jautjumi tiek intuitvi atrisinti, un uzaust Realitte, prts vairs nav spjgs domint. Tomr prta funkcionana turpinsies, bet t funkcionanas kvalitte bs pilngi savdka. Tas viens, kur tdu stvokli ir sasniedzis, paliek jebkdu notikumu neskarts, jo prta ppai vairs nevar bt ietekmes. Un kur btu tas viens? Protams, ne indivds, kur ir ieslodzts prta aul. Bet tas viens ir zinana es esmu apzia. Saka, ka mums btu jnomet vaas, kas tur ms pie ermea un pasaules. Ko tas nozm? Vienalga, kas tiktu redzts vai uztverts, ir ermea vai prta lmen. Ar uztvertajiem objektiem tiek izveidota pieerans, un tad ms identificjamies ar ermeni k sevi un pretendjam uz objektiem k uz saviem. Pieerans ir prta daba, un tas strgalvgi uzstj uz o pieeranos. Bet, ja tu dzer caraaamrit, stabilizjoties apzi, viss tev atrisinsies, un tu bsi apgaismots. Tev nav jiet vairs ne pie viena, lai kliedtu savas aubas. Darot savus ikdienas darbus un dziedot bhadanus slavjot Dievu, utt., tev es izskatos dzii iesaistjies tajs aktivitts. Bet 50

stenb es palieku atstatus no sevis, bez ermea un prta sajtas, un tad bana par o aktivitu liecinieku notiek ar Mani. Interesanti, vai tu to esi pamanjis! Td vai d veid ar mani ir saisttas daudzas personas. Kaut ietami es ar viiem esmu uz tu, es esmu atstatus no viiem. Priek manis paa es esmu pilnb realizjis, kas es esmu, un tagad man tas ir absolti skaidrs, kas un k es esmu. Vii uzskata, ka ir guvui zinanas, sasniegui kaut kdu gargu statusu, kas btu augstks par citiem... utt. T tam ir lemts notikt, jo vii vl joprojm ir sava prta vergi. Man gadjum tas nevar notikt. Es pilnb esmu absorbjis Kunga kju nektru apziu. Pareiz visa komunikcija un funkcionana notiek caur o mdiju nektru apziu. Un kas ir is mdijs? Zinana es esmu. To prstv Kungs Viu, augstkais dievs, kur svtlaim atgzies uz skas virtenes, sahasaij, un tpc to zina k sahasaij-Bhagavnu. Ir jauki, ka ir das sarunas, bet uzskt un realizt to btbu patiesi ir oti grti. Kpc? Jo tu stingri tici, ka tu esi ermenis un tam atbilstoi dzvo, izklaidjot mlgas vlmes, ka tu pasaul sasniegsi kaut ko labu, un vlk vl labku. s gaidas pamat ir balsttas prpratum, ka tu esi ermenis. aplam identifikcija tomr izgaist nektr pie Kunga kjm, kad tu pilnb iegrimsti apzi un pazaud savu individualitti. Individualittes izzuana nav iespjama bez veltans Meistaram guru-bhakti kas citiem vrdiem atkal ir apzia, guru-caraaamrit. Mjoana apzi aizvc visas pagtnes un nkotnes problmas un nostabiliz tagadn eit un Tagad. Apzia ir zinanas es esmu sajta bez vrdiem, un t pardjs nezinoi un neaicinti. Tas ir manifesttais universlais dzvbas spks, un tpc tas nekdi nevar bt individuls. Tas pleas iekpus un rpus k dimanta spoums. Ja apzia valda, iekup sevis tu redzi sapu pasauli un uztveramu pasauli rpus tevis. No ermea lmea tu vartu teikt iekpus un rpus ermea, bet no apzias skata punkta, kur un kas ir iekup un rpus? Tikai zinanas es esmu apzias sfr var bt pasaule, k ar pieredze. 51

Turies pie s zinanas es esmu, un tev izvirds zinanu fontns, atkljot Universa mistriju, tava ermea un psihes, piecu elementu sples, trs gunu un prakriti-purua, un visa prj mistriju. s atklsmes proces tava pie ermea piesaistt individul personba izpletsies manifesttaj univers, un tiks realizts, ka tu prem un apskauj visu kosmosu k savu ermeni. is tiek zints k Tra Superzinana - uddhavidnna. Tomr pat smalkaj uddhavidnna stvokl prts atsaks tict, ka tas nav konkrta vienba. Bet ldz ar iegrimanu apzi tiek attstta stingra prliecba, ka zinana es esmu tavas esambas sajta ir pats pasaules avots. Tiei sajta liek tev justies, ka tu esi, un pasaule ir. stenb manifestt zinana, kas ir piepildjusi un prmusi kosmosu, mjo tev k zinana tu esi. Turies pie s zinanas. Necenties tai dot vrdu vai nosaukumu. Tagad, nonkot pie s oti smalks situcijas, kas tev tas ir, kas saprot o zinanu tu esi vai no tava skata punkta es esmu, bez vrdiem? Grimsti taj visiekjk centr un esi liecinieks zinanai es esmu, un tikai esi. ir banas svtlaime svarpnanda. Tu gsti baudu un prieku caur dadiem rjiem palgiem un procesiem. Daiem patk izbaudt labu dienu, daiem patk skatties bildes, dai iegrimst mzik... utt. Vism m baudm ir nepiecieams kds rjs faktors. Bet, lai mjotu banas svtlaim, nav vajadzgi nekdi rjie palgi. Lai saprastu o, emsim dzia miega piemru. Kad tu esi dzi mieg, netiek pieprasti nekdi palginstrumenti un nekdi procesi, lai tu vrtu baudt klusu laimbu. Kpc? Jo taj stvokl tiek pilnb aizmirsta identitte ar ermeni k vrieti vai sievieti. Dai apmekltji man vaic, Ldzu pardi mums ceu, kas veds ms uz Realitti. K es to vartu? Visi cei ved uz nerealitti. Cei ir radjumi zinanu sfr. Tpc cei un kustba nevar tevi aizvest uz Realitti, jo to funkcija ir sapt tevi zinanu dimensij, kamr Realitte valda pirms tm. Lai aptvertu o, tev ir jpaliek savas radbas avot, zinanas es esmu skum. Tikmr, kamr tu o 52

nesasniedz, tu bsi samezglots ds, ko kalis tavs prts, un tu sasaistsi tajs ar citus. Tpc es atkrtoju, tev ir jnostabilizjas tavas esbas avot, un tad visas vaas trks, un tu bsi atbrvots. Tu transcendsi laiku, k rezultts bs tds, ka tu bsi pri t tausteku tvrienam, un tu mjosi Mb. Un is smalkais stvoklis var tikt sasniegts tikai neprtraukti dzerot guru svto kju nektru guru-caraa-amrit. Tas ir eksttiska skaistuma stvoklis pats, kur baudpilni mjo Sev. ekstze ir pri vrdiem; t ir ar apjausma pilng klusum. Runas pati esence ir skaidra. Tavs vissvargkais rks ir zinana, ka tu esi pirms prta pardans. Turies pie s zinanas un medit. Nekas nav prks par o, pat ne veltans guru guru-bhakti vai veltans Dievam vara-bhakti. 1980. gada 25. janvr

53

7. LAI REALIZTU ABSOLTU, PAT

ESBAI IR JBT TRANSCENDTAI
Maharad: Skatoties no zemes, izskats, ka saule lec un riet. Bet no saules skata punkta t spd nemitgi, un tai nav zinanu par ts auanu un rietanu. Kaut ar esba un ts manifestcija, ieskaitot taj notiekos aktivittes, ir pagaidu un slaicga, tas, kas ir pirms esbas, ir mgs. Tu esi Bhagavad-gtas students; lai ko es teiktu, vai tas sakrt ar Gtu?

Jauttjs: Pc klausans tavs runs, esmu spjgs skaidri saprast Gtas piecpadsmito sadau, kur tiek mints Puruottama. M: Puruottama ir Absolts, Mgais. Absolts ir bez nekda rja balsta, pilngi sevi-balstos, bet tas pats par sevi ir visa manifestt balsts. J: Kria ir teicis: Tikai tie, kuri saprot, ka Es, Absolts, esmu pri esambas un neesambas stvokiem, realiz manu dabu, un visi prjie ir mui. M: Tie, kas ir radti stulbas rcbas rezultt, ir ar mui. J: Lai ko dnn runtu, ts ir gargas zinanas, un pat via uzvedba atklj zinanas. M: stenb visa msu uzvedba ir no prtikas esences izpausta satva-guna kvalitte, un t nav ne tava, ne mana. Satva-gunai ir trs stvoki, nomoda, dzi miegs un esba. Kad zinana tiek pareizi saprasta, tu esi tikai trs Brahman, kaut ar ar ermea formu. Tam nav prta modifikciju9. di to ir teicis Kria.
9 Novienkrojot vartu teikt, ka domu neuztramdts prts pilnga miera un trbas stvokl ir satva guna. Tad prts nav atirgs no Sevis. Mentls modifikcijas (vritt) ir prta uzvandjumi, kas raduies tamas un radas savstarpjs mijiedarbbas rezultt; s ir vaingas pie t, ka cilvks zaud redzjumu, ka vi ir Pats, un ka viam nav

54

ermenis ir prtikas esenu produkts. Visi augi, krmi, koki, dzvnieki, utt. ir radti no sklm, un skla (bda) nozm atkalradanu iepriekj form. Ar skla ir satva-guna produkts. No sklas izdgst augs un vlk liels koks, bet avots ir tikai skla. Ar no cilvka sklas, kas ir trs gunu (satva, radas un tamas) un prtikas esences produkts, izdgst ermenis, esba un manifestcija. o realizt spj tikai cilvks. Sapratis o, es esmu realizjis tru Brahman, kaut ar man ir ermea forma. Reti kds uzsc o gudrbu. Daudzi iegst t saukts zinanas, bet, lai kas btu gts, ts nav patiesas zinanas. J: Vai esba jeb zinana es esmu, tad ir augstk, paties zinana? M: paties zinana, zinana es esmu, ar gst statusu nezinana pdjaj Absolta stvokl. Kad nostabilizjas aj pdjaj brvaj stvokl, zinana es esmu kst par nezinanu. Kad tu redzi ziedou koku, tu skaties tikai uz lapotni, bet tu nedom par t saknm un sklu, no kuras tas izdga. Kamr tu nesaproti ar sklu, pilngas sapratnes nebs. Pareiz tu sevi saproti k ermeni, bet tu sapratn neiekauj avotu un sklu, no kuras is ermenis ir manifestjis. Pildspalvas gals, iemrkts tint, raksta grmatu pc grmatas. Pildspalvas gals ir visu rakstu avots. Ldzgi tava esba ir avots un visas tavas pasaules skums. Uzrakstto materilu ir viegli apskatt un izlast, bet t avots pildspalvas gals, kas ir gandrz bezdimensionls nav viegli uztverams. T pat ar sklas-esba, kas ir bez-formas, ir visizvairgk. Tu neidentificjies ar savu esbu, bet tu tri identificjies ar savu redzamo ermea formu. Tu turies pie formas k es nevis pie
jpieliek pu, lai to atgtu. Ramana Mahari teica oti ldzgi, kad vi apgalvoja: Parastais cilvks apjau sevi tikai tad, kad intelekt paceas modifikcijas; ts ... ir prejoas ts aust un riet. Kad ir palikusi tikai tra apjausma, t pati par sevi ir it (Pats) jeb Augstkais. (Talks with Sri Ramana Maharshi, 7th edition, 1984, page 587)

55

esbas. Tomr esbas uzturanai btiska ir ermea forma. Pat ja Kungs Kria nolemtu atkal inkarnties, vi to btu spjgs izdart tikai ar sklas-esbas mdiju, kas savukrt bs prtikas-esences ermea produkts. Ne tikai Kria, bet ar Kristus un Buda manifest tikai caur prtikas-esences esbu. Bet vai tu zini, ko nozm Buda, bodhisattva? J: Buda nozm msu visu iedzimto dabu. M: Un, kad tu tiki inicits, kda bija inicicijas forma, un kas ir tas, kur tu tiki inicits? J: Mani piema svt sanga orden k mku, kur strdja pretim pilngai laimbai... M: Neststi man visu o. Dk (inicicija) nozm tikai esi, modri esi, kas tu esi. Kds padoms tev tika dots inicicijas laik? J: Vrot manu ermeni-prtu. M: No kda skata punkta jeb identittes tu vroji? J: Es nevroju savu ermeni no nekda skata punkta. Bija tikai vroana. M: Kad tu sevi nezini, kas tad vro? Un k tas notiek? J: Manas vroanas objekts pards vrotj. Caur o objektu, kas sastv no domm-emocijm un ermeni, ir sevis sajta. Es o sevis sajtu varju novrot. Esmu diezgan skaidri redzjis, ka aj prtaermea proces nek substancila nav. M: K tev inicicijas laik lika bt modram? J: Visu laiku. M: Bet ar kdu identitti tev btu jbt modram?

56

J: Vii man neko neteica par identitti. Vii man teica vienkri bt modram. M: Kam vii to teica? Vai viiem nevajadzja nordt, kam ir jbt lieciniekam? J: N. M: ir zemka veida inicicija. No skuma atpazsti iekup mjojoo principu, zinanu es esmu jeb sevis-mlestbu, kas veic vroanu. Vroana vienkri notiek ar to. Kad ir spes, es spontni esmu liecinieks spm, kuras es pieredzu. J: iet, ka ir atdaltbas sajta starp mani un vroto objektu. Tpc, kad es vroju... M: Bet kad tu vro? J: Kad es vroju ermeni-prtu, es jtu atdaltbu no ermea-prta. M: Ar ko vroana notiek? J: To es nezinu. M: Tad kda veida gargumu tu praktiz? J: Kaut ar es nsju mka apmetni, es nesekoju nekdam konkrtam garguma atzaram vai ordenim. Es tikai minu apjaust to, kas es esmu. M: Vism btnm t ir tda pati pieredze. Agri no rta, uzreiz pc pamoans iek tiek justa tikai sajta es esmu jeb notiek esamba, un pc tam notiek visa prj vroana. Pirm vroana notiek ar to es esmu. primr vroana ir prieknosacjums jebkdai turpmkai vroanai. Bet ar ko vroana notiek? Nomodas stvoka vroana notiek ar to vienu, kas vienmr ir, pat bez pamoans, ar to vienmr-kltesoo apak-sfru. Pasaules pieredzes mistrija ir aj punkt. Ar ezotrisks zinanas par sklas-esbu ar 57

ir eit. Tagad tu esi pamodies, un notiek nodmodas vroana. Primri vrota tiek manis paa kltbtne, mana eksistence. nomoda jeb eksistences sajta ir pagaidu stvoklis, esos viens no dzia miega, nomodas un zinanas stvoku trijotnes, kas kop sastda esbu. esba ir k t slapj pildspalvas gala paba. o trs summa ir smalk enerija, ko prstv vriais un sieviais princips, ko sauc par puruaprakriti. aj esb, satva-gun, ir vivastra, brahma-stra, tm-stra. Taj esb mjo universl manifestcija. satva-guna ir diegs, ap kuru karjas Brahman un manifesttais universs. J: Jautjums, kuru es... M: Kdi s tmas sakar tev vl vartu bt jautjumi? Pats t slapj punkta fokuss ir iemis neskaitmas formas. T esba tiek saukta par satva-akti un prakriti-puruaakti. Satva-guna, kas deva iespju rasties esbai, ir vecku, kuri pieder pie vcaspati veida, esences produkts. Pati esence iema formu, un ts iekpus un rpus pardjs universs. Saproti avotu skaidri. Tas ir k maztia banjna skla, izaugoa milzg kok un ieemoa daudz vietas, bet kur ir tas, kas aizem telpu? Tas ir ts mazs sklas spks. Ldzgi, saproti o vecku esenu izmetumu, kas noved pie es-esmu-sajtas pieskriena, kas manifest sevi univers. Tpc ej uz to avotu un saproti to krtgi. Tiei k skla nes potencilu auga formu, t ar vecku skla nes potencilo vriea vai sievietes formu savu vecku attl. Tvs un mte ar ir satva-guna izpausme, tikai esencilais princips. Berzes rezultt notiek izdaljumi. ie izdaljumi, nofotografjui veckus, izaug brn vecku ldzb. Pirms tavas piedzimanas kur dusja tava esba? Vai t nebija tavu vecku esenc? Vai t nav mg visu btu reprodukcija caur satvas principu un eneriju, ko sauc par puruaprakriti? J: Es-esmu-sajtas pieskriens pats par sevi nav nekas personisks; tas iet personisks tikai tad, kad tiek sasaistts ar ermeni un prtu.

58

M: is es-esmu-sajtas pieskriens ir tikai manifesttais un taj nav nek individula. J: Tu runji par es-mlu stvokli. Ja es saku, ka es mlu kdu, tas stenb nozm, ka es-esmu-sajta aj viet atpazst es-esmusajtu taj viet. M: Nav vispr cita, kuru mlt. Izdgusi ir tikai mlestba bt. Lai saglabtu o bt mlestbu, tu ej cauri daudz grtbm un postam. Tikai lai uzturtu to stvokli apmierintu, tu iesaisties tik daudzs aktivitts. J: Cieanas ir, lai novrstu uzmanbu uz kaut ko citu bez es mlu stvoka, bet, ja viss is ir domts tikai tam, lai turpintu es-esmusajtu, vai tad nav vlme? M: nav vlme, t ir pati es-esmu-sajtas daba bt. Esba grib bt un turpint sevi. T ir ts pati daba; t nav indivda daba. J: Pat tad, ja t tiek sasaistta ar ermeni-prtu? M: No t principa formjas neskaitmi prti un ermei. Tas ir radbas avots. No t pamatprincipa tiek radtas miljoniem btnes. T ir mlamaija, ilzijas-skla. J: Vai es esmu tevi rada? M: No manas esbas tiek radtas s trs pasaules. Man sapu pasaul tiek radti miljoniem trpu, cilvkbtu, utt. Kad un no kurienes pardjs t sapu pasaule? T pardjs no sapu stvokl redzams nomodas. J: Ja es aizveru savas acis, vai tas nozm, ka tu neeksist? M: Kur tev pateica, ka tavas acis ir aizvrtas? J: Mana esba.

59

M: Kad tu aizver savas acis, vai ar tava apzia ir aizvrta? J: N. M: Iemiesotu objektu, sauktu par veckiem, mlestbas savienojuma rezultt tu esi atgdinjums, ka tu esi viu baudpiln mirka radjums. Atmia, es esmu, atgdina par to baudpilno mirkli. forma, iemiesot persona, ir baudas atgdinjums. Tu esi savcis daudz zinanu, un tu dom, ka esi gatavs bt par guru, un tad tu dalsies ar zinanm, t.i., ar savktajm zinanm, ne tevis paa atkltajm zinanm. Tev nav pilnb atkltas zinanas, tu neesi sevi realizjis, un tpc tu bsi pseido-guru. Tava eksistence snaudo stvokl bija tav tv un mt. Tu tagad gribi turpint no ejienes. No kurienes tu nci? Ej uz avotu, no kurienes tu pardjies. Esi pirmais. Kdam bija baudas prieks, un tu simts gadus ciet un raudi. J: Vai ir pareizi saldzint es-esmu-sajtu ar istabu, kur ir divas durvis? Vien pus tu redzi pasauli, un caur otrm tu uztver Parabrahman. M: Uz Parabrahman nav durvju, drgais dls. Skaties uz durvm no kurm tu pardjies. Pirms pardans no tm durvm, k un kur tu biji? Vai saistb ar o tematu tu vari uzdot kdu jautjumu? J: Ir mlestba un ar cieanas, aj es esmu. M: Clonis ir laimba, un rezultts ir es-esmu-sajta. Clonis ir bauda, bet iznkumam ir jcie no skuma ldz pat beigm. J: Vai pareizj mirkl ir vienlaicga mlestbas un cieanu apjausma? M: Viss, kas kosmos valda mlestbas brd, tiek reistrts iznkum; un iznkums nejaui ieem formu, t ir savu vecku

60

kopija. Tava piedzimana nozm universa, kas taj brd bija, attlu. T nav tikai piedzimana, t iekup un rpus ir uzldta ar universu. J: Kad reiz tu esi dzimis, apzia ir bez prtraukumiem, bet meditcij t nk un iet. M: Esba ir bez prtraukumiem, un t zina sevi tikai ar ermea formas paldzbu, bet bez t t nezina sevi (t.i., t ir Absolta stvokl). Kur ir apzias nkanas un ieanas liecinieks? J: Tikai apjausma. M: Tas, ko tu saki, ir sav zi pareizi, bet stenb tas t nav. Tas ir k pateikt, ka es apsolu tev iedot desmit tkstous rpijas, bet... Apjausma ir Parabrahman stvoklis, bet tas ir tikai vrds; tev ir jbt taj stvokl. Pareiz es esmu ir esbas stvokl. Bet, kad man nav es esmu ilzijas zinana, tad valda Prabrahman jeb Parabrahman stvoklis. Kad nav es-esmu-sajtas pieskriena, es esmu totls Prabrahman stvoklis, pastvgais stvoklis. Esambas un neesambas robelnija ir intelektu-satricinoa, jo intelekts mjo tiei taj viet. robelnija ir maha-joga. Frz tu un es, kad tiek aizvkts savienojums es, dualittes neeksist t.i., nav atdaltbas starp tu un es. Ldzgi ar esba ir k savienojums: kad t tiek aizvkta, dualitte nepaliek. Tev ir jbt uz ts robelnijas, taj maha-joga stvokl. Tu nolaidies t stvoka, kas tiek saukts par piedzimanu, godaun 10. J: Kur taj godaun ir vieta dusmm, bailm un naidam? Esb, piedzimanas princip, taj es esmu pieskrien? M: To divu formu (vecku) skl ir potencils neskaitmiem universiem. J: Tas, ko tu saki, oti sakrt ar D. Krinamurti mcbm.
10 Orientla noliktava.

61

M: Tas, kur saprot o ignorances kripatu t.i., esbu var runt jebko, ko vi vlas. Ts esbas kripatas telp mjo neskaitmi universi. Ja tu gribi o saprast labk, em sapu pasaules piemru. sapu pasaule nav nekas cits k ietams nomodas stvoklis dzi mieg uz oti su brdi tas ir k pieskaries un ej. Sapn tiek radti daudz sapu universi. 1980. gada 28. janvris

62

8. KAD NAV ERMEA IDENTITTES, KUR IR PRTS?

Jauttjs: Vai, skaitot dapa (t.i., svto vrdu skaitana), uzmanbas fokus mums btu jieved vrdu nozme? M: Tev nevajadztu specili mint noskaidrot dapa nozmi. Nozme tev ieplds pati par sevi, t drzum uzlds tevi atkarb no tavas kvalittes. Dinamisk akti jeb enerijas manifestcija notiek caur personu, un ar katru personu t ir atirga. K vien vari, dari savus imenes darbus, ar interesi un entuziasmu pildi savus pasaulgos un socilos pienkumus, bet vismaz saproti tevis paa sevi, kas tu esi. Un pakpeniski tu realizsi, ka k zintjam tev nav identittes, kas attiektos uz vietu vai formu. Visa uztveram un taustm kustba univers un pasaul vienkri notiek, bez nekda konkrta iemesla; t.i., ir funkcionana, rotana, vibrana, dkana bez iemesla. Tomr Tu valdi vienmr bez ermea formas, vrda vai jebkdu citu iluzoru lielumu identittes. Un lai kas btu tas otrais princips, kas ir formas, ilzijas, vrda un ermea defints un identificts, tas rada, uztur un gd par sevi pats. Vlk tam bs jizzd. Zinanas ir visas s sples sapratne. Kungs Kria runja tikai par Paramtman t.i. par Augstko k par sevi. Ar citi ir runjui, bet vii ir sapinuies savos konceptos. Ja es vispr domju, tas attiecas uz manifestciju un ts dabgo spli. Es nedomju maint manifestcijas uzemto kursu. Tomr, kad tu iesaisties doman, tas bs personbas vai indivda lmen, par tavm persongajm problmm. Nav nek, kas btu jdara, tikai atrodi, k tev pardjs es-esmu-sajta. J: Kad es runju, nav tdas sajtas, ka es runtu. 63

Maharad: Nav dartja, nav s manifestts pasaules un universa radtja. Nav baudtja; viss is notiek spontni.

M: Tagad tu run no identittes, lai kda tev t btu. Kas ir ts identittes balsts? J: Vrdi vienkri iznca r. M: Kad tu run, vai tu esi atkargs no sevis paa eksistences vai no kda cita? J: No sevis paa identittes. M: sevis esamba ir uz su laiku; t tiek pieredzta tikai su laiku. Bet tas viens, kas pieredz esambu, eksist mgi. Tev ir jrealiz, ka Pieredztjs, Tu, ir vienmr-kltesos, eksistjos princips. No kdas identittes tu runsi? J: Jo man absolti nav vlmes runt, tas nenk no iepriekmint. M: Es gribu preczu atbildi uz savu jautjumu. Kpc tu izdvesi kaut kdus vrdus, kam nav ar o nekda sakara? Es atkal atkrtoju savu jautjumu, Vai tu run no slaicgs esbas skata punkta, vai no Mg? J: Nav tda persong es, kur runtu. M: Nesaki man to! Es apsdzu tevi, ka tu viens run. Vai tu run no pagaidu pozcijas, vai no pastvgs? J: Ne no pagaidu pozcijas. M: Tu nerun taisnbu. J: T ir mana pieredze, ka nav tda es, kur runtu. Kad tu saki, ka es, persona, runju, t nav tiesa. M: Tu esi mutis, o sakot, jo patiess zinanas tev nav atkltas. Vai tu dosi man informciju no pagaidu fzes skata punkta, vai no otra? Neiet, ka tu saproti manu jautjumu. 64

J: Es to redzu skaidri, ka tas, kas pards slaicgs, ir patiesi slaicgs. M: Td kda veida informciju tu par o stvokli, kas ir pastvgs, kdam dosi? J: Es uzstu, ka viam btu jiet pie sat-guru. M: Tad kda ir personas, kura rda ceu, vrtba? J: Vi bs cevedis tiem daiem, kuri pie via ies. M: Man bs jsta tevi no ejienes prom. Es netaisos tev dot nekdas zinanas. Vai man btu jmca visa bece? Lasi grmatu Es Esmu Tas un apsver to. Vai katru reizi, kad kds deks urp atnk, man btu jmca vi no paiem skumiem? K es biju pirms esbas pardans? K un kpc pardjs esba? Mums ir jgst atbildes tikai uz iem jautjumiem. J: Es sekoju pieejai, ko man pardja mans guru. Lai kas btu iegts, tas ir nerels un laika ierobeots. M: Tdu jebkur var pateikt. K is ermenis un esamba rads? Es gribu zint to. J: Es neesmu nolmis, par ko man btu jrun. Kas man ir uzscies, tas sevi izpauds. M: Neviens iepriek nevar nolemt, par ko runs. Pieemsim, ka tu iepriek sagatavojies eit daudz runt, un tu nevari vairs to atcerties; ko tad? Nav t, ka tas, ko tu nolem, tiem katru reizi notiks. Sajta, ka tu esi, ir liela lieta. Kas ir vissvargkais, ir fakts, ka tu atceries savu esambas sajtu. Tam sekojoi, pards visas prjs lietas. Agrk s es esmu atmias nebija, un pki t pardjs. Tagad es runju runu, ko sauc par nirpa, kas nozm vsts. Tpc, lai runtu jebkdu gargu runu, kltbtn ir jbt primrajai vstij es esmu; tad, lai kas nktu no s primrs vsts, t bs garg runa. Garg vsts, kas tiek teikta, dod informciju par tiem, kuri vst 65

klauss. Lai piegdtu vsti, Absoltais Es ieem esambu. emsim valdbas vstnea piemru; vi tikai piegd valdbas vsti, bet vi nav valdba. Vi pilda savu pienkumu k valdbas kalps. Bet eit esba pati ir valdba un piegdtjs. Dai praviei saka, ka vii ir Dieva vstnei. Bet Kria to nesaka. Vi uzstjgi pazio: Visa radba nk no Manis, bet Es Absolts esmu atstatus no t. Un, lai kas btu radts no manis, tas dzirkst k salts svtkos un izdziest, bet Es Absolts valdu vienmr. Garguma skaidroanai ir dadas metodes. Es nemcos no citu gargajiem apgalvojumiem. Galvenais, kas ir jsaprot, ir is. K un kpc pardjs mana esambas sajta ar piedzimanas nosaukumu; un k es biju pirms esambas sajtas? Tikai oti retais o saprot. Viiem ir bijuas daudzas inkarncijas. Bet tikai Bhagavns Kria teica: Es esmu visu avatru radtjs un es ar esmu to zintjs. Abi, gan ankaraarja, gan Ramana Mahari, ir skaidri izskaidrojui o garguma aspektu. K es esmu mgais Es? Un k esmu es tas, kur tiek esbas sajtas un laika aprakstts? im ir jbt saprastam. Tas ir viss. Bet varen mlamaija tevi maldina, iespaidojot tevi, lai tu tictu, ka tu esi iemis miljoniem piedzimanu. Bet tu, nezinoais, o nekad neapsver pareiz veid. Pirms tavas piedzimanas tev nebija zinanas, ka tu esi un ka tu btu pieredzjis miljoniem tdu piedzimanu. Vai tdam ststam vispr var tict? Tu tici, ka tu esi dzimis un ka tu prdzimsti, ne t? Kas tu esi, un k tu esi? Kamr im netiek pievrsta uzmanba, un tas netiek krtgi saprasts, tu netiksi atbrvots no tdu koncepciju varas. Ts tiek ar etru Vdu ststtas, kas ir licis daudziem cilvkiem dejot pc ts stabules. Kad es koncentrju savu uzmanbu uz moans punktu, Vdas salika kop savas plaukstas pilng padevb un iegja klusum. Lai saprastu o procesu, no skuma apsver prakriti un purua, divus mgos principus. To mijiedarbbas rezultt pardjs pieci elementi un trs gunas. Telpa, gaiss, uguns, dens kop ar satva, 66

radas un tamas formja zemi, padarot to gatavu turpmkai attstbai. Uz zemes izauga flora, un, kad augu sulas iema ermea formu, taj pardjs ar latents esbas princips. Pieciem elementiem nav to esambas sajtas nojausma. Esba manifestjs ermea form piecuelementu procesa laik. Kop t laika tika formulti likumi, regulas un rituli, utt. Tagad tas mgais princips, kas nezinja savu eksistenci, ir manifestts caur miljoniem formu. Pirms piedzimanas viens otru nezinja ne tas princips, ne ar vecki. Tas princips idruma form tika iests mtes dzemd. Deviu mneu laik tas attstjs zdaia form, kur ir pati skla vism turpmkajm pieredzm. sklas-esba ir tra satva, un ir ermea esenu esence, un t ir tikai pilnga ignorance. Nkotnes pieredu skla nosaka prrabdhu, kas ir viss, kas brnam nkotn bs jcie un jpieredz. Brnam, kuram nu nav paveicies un kur pirms piedzimanas nebija sav zinanas kvalitt, piedzimstot, tiek iedota vesela cieanu gamma. Brna ieemanas brd vi tiek izdarts kosmosa kopjs situcijas, ieskaitot materila, no kura tas tika izveidots (vecku), plantu atraans vietu, zvaigu, nospiedums. Kas ir tas princips, kas uzem o fotogrfiju? Tas augstkais princips tiek saukts tdos vrdos k brahma-stra, mlamaija, maha-tattva11, jo tas pasaul ir vissvargkais. mahatattva tlk tiek zinta tdos dievios vrdos k Kristus, Kria, iva un Viu. To ar sauc par prrabdhi t.i., dzves okens, kas burbuo no miljoniem formm. Kungs Kria saka, ka caur o jogamaija, Augstko Principu, Es pasaul izpildu visas universls funkcijas, kamr Es, Absolts, palieku savrups. Viss manifesttais universs ir s enerijas sasaistts un uzldts caur jogamaija, o jogaakti. Dzemd esba nebija pilnb manifestjusi. Tpc tu atceries, ka tava es-esmu-sajta, tavs liktenis, pardjs spontni un neaicinti. esba, kas ir manifestta, cik t ilgs? T ir atnkusi ar sevis paas beigu termiu; ttad t ir laika ierobeota. Dzemd esba sevi nezina.
11 Burtiski: Liel Patiesba.

67

Dnn par tdu tiek saukts, jo vi saprot esambas saknes, un tas ir tikai tra ignorance. Vi neiesaists esbas spl, tpc transcend to. Vi vro principa pardanos, saglabanos un izzuanu un zina, vi nav tas princips. Vi ir ts esambas, ts prrabdha, liecinieks un zintjs. T esba, kas dzemd bija topo stadij, sajuta savu esambu neilgi pc nkanas pasaul un piema ts ermea identitti k sevi pau. Apgdta, forma ska attstties vecku attl, kds tai bija uzzmogots ieemanas laik. is mazais prtikas esences trauks tiek dienu un nakti ts esbas, es esmu, zsts. Princips, kur z ermeni, nav ermenis, tas ir atstatus no ermea. is esbas princips mjo taj prtikas ermen pa. Tiei k brns z mtes krti, t esba patr ermeni. Tu gribi sevis-zinanas, ne t? T nekdi nav brnu rotaa. Ja tu gribi bt dnn, tev ir jsaprot, kas tu esi; t.i., kas ir es-esmusajta un k t pardjs. Kds bija tavs patiesais stvoklis pirms es-esmu-sajtas? Tikai Kungs Kria o ir ststjis skaidri. Vi saka, jo es-esmu-sajta pards un izzd, Es, Absolts, nevaru bt tas. Es valdu vienmr. Mans sat-guru man teica: Par spti tavm pasaulgajm aktivittm, tu esi nedzimis, tu esi atstatus no visa. Ttad jebkura persona var kt par dnn, ja vien vi skaidri saprot sekojoo: Esba pards k prtikas-esences ermea rezultts, funkcion pati par sevi un izzd, kad prtikas-ermea kvalitte vairs nespj to uzturt. s sapraanas proces vi realiz, ka vi nav esba, un tdjdi vi mjo dnn stvokl. Ir bijuas tik daudz inkarncijas, kuras ir apgalvojuas savu augstko gargo statusu, bet vii iesprda koncepcijs, ko bija savkui no rpus sevis vai klausoties, vai lasot grmatas. Lai veiktu jebkdu pasaulgu vai gargu aktivitti, ir nepiecieami vrdi. Jo dnn transcend konceptus, vi ir vrdu-brvs. Dnn klusb vrdi iegja klusum, jo Vdas, sakot es neesmu is, es neesmu

68

tas12, pilnb izsmla visus savus vrdus un kuva Vednta t.i., Vdu beigas, vrdu beigas. Esmu tev gana paststjis par prrabdha un ts pieredzm, un k un kpc ts tika radtas. Tagad, vis aj spl, kur esi tu? Kda ir tava atraans vieta? Kas ir tava identitte, kuru tu gribtu saglabt? Kda identitte jau kop brnbas ldz im brdim ir vienmr palikusi tev uzticga? Reiz tev bija brna identitte, kurai sekoja jaunba, tad brieduma gadi un beigs tas vecais vrs. Kura o starp ir tava paties identitte? Patiesb vispr nav nekdu liecbu, ka tu dzimi. J: Es nedomju par identitti k tdu. Vis man pieredz reizm es es sajtu sajtu daudz mazk. T ir tikai uzmanba un uzmanbas objekts. Bet, kad uzmanba ir uz es esmu, tad es esmu samazins. M: Kad tu vrs uzmanbu uz es esmu, vai tu jti kdas fiziskas sajtas? J: Kad mana uzmanba nav uz es esmu, tas vairs nav. Bet, kad mana uzmanba ir oti spcga, tiek uztverti objekti. M: Bet vai tava uzmanba ir stabila, pastvgi? J: J. M: Ja t, tad apraksti to. Un vai tev ir pieredze? J: J. M: Tad kpc tu urp nci? J: Pieredze nav pastvga. M: Ja t ir krtgi nostabilizta, tai ir jbt pastvgai un uz visiem laikiem.

12

Par slaveno izteikumu neti-neti; totlu negciju, lai nonktu pie t, kas esi.

69

J: T ir stabila uz brdi. M: Kur ir o divu stvoku, tras un netras uzmanbas, liecinieks? J: Varbt uzmanbas zintjs. Iespjams, kds izsaka piezmes par uzmanbu, bet es nerunju. M: Kur im visam pievr uzmanbu, tu vai kds cits? J: Patiesba zina. M: Izpti to krtgi. Medit, cik vien biei iespjams. Ieej samdhi stundm ilgi. J: Mans prts ir rms, bet tas ir vrgs. Es skatos uz o es esmu. M: Tu esi noncis pie zinanas stadijas, bet tev vl ir jsasniedz savs mris. is ir iespjams tikai tad, kad uzmanba saplst uzmanb. Ja t pati sevi btu patrjusi, tu nebtu urp ncis. J: , es redzu, man vajadztu sagremot savu uzmanbu. M: J. Pareiz tu stagn uzmanbas posm. Tai btu jbt pilnb patrtai. Tu tagad run no zinanas posma, es esmu, kas ir laika ierobeots un pagaidu. Otrs apmekltjs: Bez-objektu uzmanba, vai tas ir tas? M: Vai var bt uzmanba bez objekta? Ja ir uzmanba, ir ar objekts. J: Kad uzmanba un ts objekts izgaist, tad var sasniegt samdhi? M: Kur ir t zintjs? J: Tu man liec smu? M: Run par sevi. Otrs apmekltjs: Mans prts ir oti rms, un tas nekusts neviena objekta virzien; tas, iet, ir prta rmums, klusums. Tds eit ir 70

manu pieredu rezultts. M: Ko vi teica? J: Kad kaut kas nk, lai btu sajtama uzmanba, mans rmums tiek prtraukts, un esamb nk es esmu sajta. Taj mirkl mans prts skats rpus uz objektu, tdjdi vienlaicgi rodas objekts un sajta es esmu. M: Izskats, ka tu run no ermea-prta stvoka. Es runju no bezprta stvoka. Prts turpins tikmr, kamr tur ir ermea identitte. Kad ts vairs nav, kur ir prts? Nomodas stvoklis, dzi miegs un esamba tiek saukti vrd piedzimana, un t ir pagaidu fze. J: Bet, lai zintu to, vai man nav jpta ermenis-prts no t stvoka? M: Vai es esmu brnudrza skolotjs, ka man btu jsk no beces t.i., no ermea-prta stvoka? Manas runas skas no prrabdha un esbas saknes. Es nerunju par ermeni-prtu. 1980. gada 31. janvris

71

9. CAUR ESBAS PIESKRIENU PARDS

VISS KOSMOSS
Maharad: Viss kop redztais un justais, ldzgi k telpa, ir universl manifestcija Brahman. Bet pardjs formas, un ts tiek justas k atirtas un izoltas viena no otras. Priek dnn viss ir Brahman tikai t izpausme. Katrai dzvai btnei ir kltbtnes sajta. sajta identific sevi ar ermea formu un tdjdi funkcion pasaul. Kltbtnes, esambas sajtai ir milzgs potencils, pai cilvka ermen, jo ermea maas ajs radbs ir attstjus augstkaj mr. ai esambas sajtai, kas ir apzia, ir spja realizt savu patieso dabu un mjot vara stvokl t.i., dieviaj stvokl. Senie svtie raksti, etras Vdas, o esbas sajtu ir apstiprinjuas k tikai tru Brahman, ko galvo ar viedie un svtie. Okena akata satur neskaitmas piles. Bet ts ir tikai okens, kad ts nav atdaltas no okena. Ldz ar atdalanos ts ir individulas piles. Tomr s dens gara, vai oken, vai t pils, ir t pati. Tiei k s gara ir vis oken, esbai jeb es esmu sajtai cilvka form ir spja bt visuresoai. Bet ldz ar to, ka t ir nosacjusi un tdjdi ierobeojusi sevi ermea form, t ir ieinteresta tikai ermea aizsargan un saglaban. ermeu formu pardans rezultt manifestt apzia ietami tika fragmentta. Bet ai fragmentcijai vajadztu bt skattai k tdai tikai attiecb uz ermeu formm, jo stenb valda apzia, gan iekup, gan rpus ermeiem. Prts ir piecu vitlo eneriju 13, paca-prna, iznkums. Tas

13

Hinduisma filozofij prna (Sanskrit elpa), pirmatnj enerija jeb dzvbas elpa, sadala sevi pieckrt. K karalis iece ierdus, lai tie valdtu pr dadm savas karavalsts dam, t prna sevi asoci ar etrm citm prnm, katra ir daa no ts, un katrai ir sava funkcija (Prasna Upaniad) etras prjs prnas ir apna, samna, vijna un udna. Prnas ir btisk enerijas daa tds fizioloisks funkcijs k elpoana, prtikas gremoana un barbas vielu uzskana, ekskrcija un dzemdana.

72

cildins no un tksmins par iespaidiem samskrm kas tiek saemti no rpuses caur ermea mam. Bet prts var sevi attrt viedo un svto kompnij, kuri im nolkam iesaka svto Dieva vrdu skaitanas praksi, grku noloanu, utt. Tas ir dabgs fenomens, ka trais dinamiskais Brahman k aprbus velk dadus ermeus un tad caur tiem funkcion. rezultt rodas pasaules uztvere caur o ermeu mam. Bet aj darjum iekup mjojoais princips t.i., esbas sajta apskauj ermeni k sevi, un rkojas, atbildot ermea dikttam un prasbm. Bet par spti visiem sarejumiem un modifikcijm, esbas sajta paliek nemainga sev raksturgaj dab. Koldz is trais dinamiskais Brahman, kas ir ermea funkcionanas motivjoais spks, atem stimulu, ermenis sabojjas, notiek t saukt nve. Ttad apzia nekur neaiziet; tikai ts funkcionana caur beigto ermeni tad un tur izdziest, un trais dinamiskais Brahman paliek neiespaidots. Tikmr, kamr ermen mjojo banas sajta jeb apzia nerealiz savu patieso dabu, tai bs nolemts identificties ar ermeni un vism t darbbm, uzstjot par dartju. Bet s uzstanas rezultt t tiek pakauta intensvm cieanm, kad ermenis disintegrjas un tuvojas nvei. Vesel ermen dzvbas elpa tiek skaidri sajusta. Bet, kad notiek nve, dzvbas elpa pamet ermeni un momentni apstjas kustba. Tomr, Brahman gadjum, vispr nav jautjuma par kustbu, un tas turpina bt visuresos. Punkts, kas ir skaidri jsaprot, ir, ka, kad mirst ermenis, is pamatprincips trais Brahman neaiziet un nekur nedodas k individula vienba, jo tas vienkri vienmr piepilda visu un ir visur. Bet ermea nves mirkl t izpausme caur to ermeni norimstas tikai tad un tur. Kad tiek splts mzikas instruments, no t izstarojo skaa piepilda telpu visapkrt. Bet, mirkl, kad instrumentu beidz splt, skaa nekur neaiziet; t rimstas un nonk savs beigs. Pareiz is ermenis ir piecu elementu produkts. ie elementi ir 73

radti no tmana. Bet k tiek atpazts tmans? Saprotot zinanu es esmu - tm-dnna. Tiei t pat k telpa ir visuresoa, t ar zinana es esmu ir visuresoa, neierobeota un bezgalga. Cik dvaini, tds augstkais princips tiek uzskatts par ermeni! Visas cieanas ir s prprasts identittes d. Ja tu tai izrdsi augstko cieu, ar tevi nenotiks ne cieanas, ne nve. Dzimana un nve ir baumas. Piedzimana norda uz ermea piedzimanu; tas ir izveidots no prtikas sulm. tmanam nepastv ieanas ermen jautjums, jo tas jau ir visur, k debesis. Ja ermenis ir vesels, t funkcionana uzsksies dabiski tmana-principa izplatbas d. is princips ir nemirstgs un neizncinms. Ja tu gribi gt t garu, saproti krtgi, ka tas nav nekas cits k tava zinana tu esi, esbas pieskriens. Neaizmirsti o pamatprincipu. is varenais princips tmans paliek jebkdu darbbu, ko tu dari no ermea-identittes, neskarts. Tomr es-esmu-sajtas pieskriens pards tikai tad, kad ir pieejams ermenis. Kad tu saki Es esmu oti stiprs un vesels, tas nozm, ka, lai ermeni padartu stipru, tu esi patrjis un prstrdjis daudz veselgas prtikas. Bet ermenis nav tava esambas sajta. Pat, ja tas ir spcgs, tam katru dienu ir jbt atjaunotam ar dienu un deni. Dzvbas elpa bez lpm un mles sagremo un sc no ermea prtikas esences, kamr prts dzied slavas iespaidiem, kurus tas ir savcis no rpuses caur ermea mam. Un tu savukrt jties, ka tu visas s darbbas dari, un tu uzsaki ts par savm. Sauksim esambas sajtu par gunu t.i., pabu jeb dnnu kas nozm zinanu es esmu. guna jeb dnna vienmr latenti eksist prtikas element. Tpc, kad vien ir pieejama prtikasforma, sevi manifest latent paba ieskum kustb un pulscij, pc tam k prts. o augstko visuresoo principu, kura izpausme caur ermeni tiek saukta par gunu, Vds sauc par saguabrahman. im vrdam ir vairkas nozmes mlestba bt, esbas sajta, esamba, utt. im stvoklim nav formas vai veidola, pat prtam nav veidola. Tikai 74

prtikas-ermenim ir forma. Tas ir tiei is princips, kas no pstoa ermea izpauas k trpi un baktrijas. Vienmr, kad r tiek izmesta prtika un tiek auts tai pt, tu taj atradsi dzvas formas, rpojoas iek un r. Dzvidodoais, dinamiskais saguabrahman anim prtikas-formas, kad vien ir tdi apstki; bet t izpausme ir atirga atkarb no formm. Tpc ms atpazstam os trpus, insektus, putnus, dzvniekus, utt. pc paas viu formas. Paam saguabrahman, kad tas ir manifestts caur cilvka ermeni, ir potencils aizvest mekltju ldz Augstkajam, ja vien tas tiek saprasts un realizts pareizi. Un saguabrahman nav nekas cits k tava esambas sajta un t mjo katr cilvka ermeni. Esot aj stvokl, tiks transcendta piedzimana un nve. im iemeslam tev nav jpraktiz nekdi rituli vai gargs disciplnas. Tikai esi pirms prta, tikai esi. Daudzi cilvki garguma vrd ir aizemti ar askzm, svto vrdu antoanu, svtceojumiem un citm disciplnm savas glbans labad. Lai vii dara, ko vii grib. Iespjams, viiem ir jattra savu iepriekjo dzvju grki, k tas ir viu prrabdh. Ja tev sank tikties ar viedo, kur ir realizjis savu patieso dabu, tev neliks neko dart gargo disciplnu veid. is ir tpc, ka caur savm mcbm vi tev atkls tavu patieso dabu, k pieliekot tav priek spoguli. Daudzi t sauktie viedie brauk no vienas vietas uz otru, izplatot savas gargs zinanas. Bet kpc man btu jklaio apkrt un kurp? Man stvokl es esmu visur. o ar tu realizsi, kad mjosi zinan es esmu. Tu dodies pie sava onkua vai brlna, jo tu ar viiem esi saistts caur savu ermeni. Bet, ja tu esi visur, kpc tev btu jstaig apkrt? Ja tu pilnb uzsc to, ko esmu teicis, tev vairs nebs vajadzgas nekdas gargs disciplnas. Ar o sapratni tu novrosi un secinsi to, ka, lai kdas gargs vai pasaulgs aktivittes caur tevi notiktu, ts ir tikai izklaide laika 75

pavadanai, un ka t ir tikai manifestt dinamisk principa maijas funkcionana. Mjot zinan es esmu ir patiesa reliija svadharma. Bet t viet, lai tai sekotu, tu izvljies bt nereliiozs, padodoties savu koncepciju dikttam, kas noveda tevi pie prliecbas, ka tu esi ermenis. is prpratums ir devis tikai nves bailes. Ja tavam ermenim netiek piegdta prtika, tas paliks vjks un vjks, un vienu dienu tava dzvbas elpa atsts ermeni. Cilvki tevi pazios par beigtu, bet tev s informcijas nebs. Vartu bt, ka tu esi grcinieks, bet tas ir tikai attiecb pret tavu identitti k ermeni; t ar nve attiecas uz tavu ermea identitti. Ldzu, aptver o krtgi, ka Tu Absolts bez ermea identittes esi pilngs, perfekts un Nedzimuais. Bet tevi apsdz miljoniem piedzimans iepriekjs dzvs. aj sakarb vai tu vartu man pateikt par kaut vienu no tavm iepriekjm dzvm, ja tu atceries? Nerun, ko run citi, bet run godgi pats par sevi, tikai no tieas pieredzes. stenb tev nekad nav bijusi dzimana. Dadas formas pards un izzd piecu-elementu sples rezultt. Kur un kas aj spl esi tu? Un kur ir is tevis nkanas un ieanas jautjums? Kas ir ts reliijas un kulti? Vai t nav tikai jauku ideju izplatans, koncepciju, kas ienca galv viedajiem un pravieiem? Un is varja t notikt, jo viedie un praviei ieskum atpazina esambas sajtu. Tad vii meditja un mjoja taj, un beigs transcendja to, novedot pie beigu realizcijas. Pc tam, lai kdas zinanas no viiem btu spontni nkuas, ts kuva par reliijm un sekotju kultiem viu dzis emocionls iesaistans d. Vissvargkais fakts, kas btu jsaprot, ir tikai is. Ja ir esbas pieskriens, tad viss ir. Ja nav esbas, pasaules nav, kosmosa nav, un nek tur nav. Vai tev tagad ir kdi jautjumi? Jauttjs: Tu runji par esbu, ko uztur prtikas-ermenis, un par dinamisko manifestto apziu. Vai tie ir viens un tas pats?

76

M: Abi nozm vienu un to pau. im principam nav ne formas, ne veidola, tiei k dzvbas elpai nav formas, kas tomr ir dinamiska un pulsjoa. Dzvbas elpa ir vieng, kas ermeni anim, un t darbosies tikmr, kamr ermenis ir vesels. Lai kas tiktu redzts un uztverts, tas pastvgi ir radans un iznkanas stvokl, bet Tu sav patiesaj dab esi nedzimis un neizncinms. Kamr tu nerealiz savu patieso dabu, tev miera nebs. Vienalga, cik tu censtos gt jebkdus pasaulgos labumus, tiem bs lemts iet; tas t ar ir ar tavm dadajm identittm. Pat ja tu seko jebkdai reliijai cerb gt kaut ko pastvgu no rpuses, tu bsi rgti vlies. Galvenais patiesa garguma nolks ir pilnb atbrvot sevi no konceptiem un nosactbas. Sekojot jebkdai reliijai, kultam vai prliecbai, cilvks neizbgami kst nosacts, jo ir pienkums pieemt un sekot to disciplnm, gan fiziskm, gan mentlm. Vartu uz kdu brdi bt gts mazliet miers, bet tds miers nepaliks uz ilgu. Tav patiesaj dab tu esi konceptu zintjs, tpc pirms tiem. J: Uz zemes gu beigts ermenis. Un, jo manifesttais Brahman ir visur, tas nevartu bt atstjis ermeni. Tad kas ir tas princips, kas atstja ermeni, padarot to par beigtu? M: s diskusijas nolkam uzskatsim Brahman k par telpu. Vai telpa var bt ieslogota ermen? Tlk saki man, kur visuresoaj telp sks (t ermea) nve? Vai tas ir iespjams? Kas tas par jautjumu? Labk prfrz to, lai var saprast. J: Dzv ermen ir jbt kaut kam vl citam bez telpas! M: Citam bez telpas? J: Telpa tur ir. M: Telp bija prtikas kaudze, un no ts prtikas formjs ermenis. Manifesttais Brahman, kuru ms nosaucm par telpu, izpau sevi caur veselu prtikas-ermeni. Tu sliecies to saukt par tmanu. Bet 77

tmans netiek radts k ermenis; tas ir nedzimuais princips, Brahman. J: , tas nozm, ka tmans nekad netiek radts! M: Pavisam noteikti, tmanam nav piedzimanas. ermenis kop ar dzvbas elpu funkcion tiei caur visuresoo Brahman. Un tad tu interpret o procesu k tmana piedzimanu. ststana ir tikai tiem, kuriem ir patiesa degsme saprast gargumu. Tiem, kuri grib labk dzvot savas dzves, tiek ieteikts pielgt dadus dievus. Kad kop funkcion vesels ermenis un dzvbas elpa (prna), sevi izpau esbas sajta, liekot strdt ermea dam un mam. izpausme ir sludinjums, kas pazio augstk principa Absolta, Parabrahman mgo eksistenci. Kad ermenis mirst, izzd esbas sajta, un Absolta sludinjuma caur ermeni vairs nav; tomr Absolts turpina valdt k vienmr. J: To es ar gribju zint. M: Guru mekltjam deva padomu: Skaties atpaka. Un vientiesgais mekltjs skatjs atpaka, uztverot o pavli burtiski, tpc guru viam atkal teica: Saproti nozmi, kas ir zem vrdiem. Saproti savu stvokli pirms pareizj. Ej uz avotu. Skaties atpaka. Atkpies. Tu pieem konceptu un apstjies pie t. Tdjdi tavs gargais progress stagn konceptul lmen. Tu nordji savu identitti dados tavas dzves posmos ar tdiem vrdiem k brns, zns, jauneklis, vrietis brieduma gados utt. Bet kda konceptula identitte ir palikusi tev uzticama? Visas s identittes laika gait izrds iluzoras. Pat pats princips, kas ir zem identittm, kas ir esambas sajta, izrdsies iluzors. Jo tas ir pardjies, tam ir jizzd; tpc tas ir pagaidu un laika ierobeots. Bet esambas zintjs ir mgais Absolts. Lai ko tu pieredzi, tas ir neperfekts. Tomr tu turpinsi kaut kdu 78

gargo praksi, jo prts tev neataus bt klusam. Zinanu ganas nolkiem un lai zintu Brahman, tu uz kaut ko medit. Bet kas k medittjam ir tava identitte? Tu neesi ne meditcija, ne meditcijas objekts. Lai kas tas btu, Tu, kas ir atstatus no meditcijas un ts objekta, esi Perfektais, Veselums, Mgais-Absolts. 1980. gada 2. februris

79

10. KUR VIEN IR PRTIKA, TUR MJO TAS

Maharad: Tu melo. K tu vari zint, ka apzias nav? Tikai mieg apzias nav. No pamoans bra ldz aizmiganai tur ir apzia. Vienmr, kad tu vro kdu objektu, tur ir jbt prtam, lai to interprettu. Ldz ar apziu tur ir prts, lai uztvertu. J: Kad objekts tiek redzts, notiek vroana. Es nezinu k man vroana btu jsauc. M: Bez prta nevar bt nekdas vroanas. Tas var notikt tikai tad, kad eksist prta objekti, kas pamatojas apzias kltbtn. Primr vroana notiek ar apziu, prta sfr. Visas aktivittes notiek ar prtu un intelektu, un t vroana notiek ar Sevi. Ja apzia turas pie ermea k pie savas identittes, patiess zinanas nekad tev neuzauss. Paam tiek iedota ermea maska tpc ar visas likstas. J: Ir daudzi guru un daudzi cei. K mums izvlties pareizu guru un pareizu ceu? M: urp nk daudzi. Un daudzi no viiem prsvar ir ieinteresti tms, kas saists ar ermeni un prtu, bet es tajs tms neesmu ieinterests. Reti kds grib Sevis zinanu. Manas pareizjs tmas saturs ir: Lai kas aizietu, tas neizgaist un nemirst, bet izklst un manifest multiplicitt. Kaut apzia atstj ermeni, t paliek bagtgi, visur un manifestta. Manifesttaj pasaul avatri un sabiedriskie darbinieki tkstoiem gadu ir minjui ieviest izmaias. Bet par spti viu kolektvajiem pliiem nav bijui nekdi uzlabojumi. Cilvka btnm vism ir vienda veida prts un intelekts, kuros vii ievilkti 80

Jauttjs: Man apzia pards un izzd.

un iepinuies. Bet taj stvokl nav iespjami nekdi uzlabojumi. Es vienmr esmu ar to pamata principu fon. Nezinot viss notiek uz t fona, no t principa. Persona parasti ir iesaistjusies aktivitts, kuras vartu tikt uzskattas par labm vai sliktm, bet stenb ir tikai mentla nodarbe. Vis cenas aizsargt un paturt laika faktoru t.i., apziu. Tikmr, kamr ir laiks, ir apzia; un laiks ir tikmr, kamr ir ermenis. Kad dzve ir gal, laiks vairs nav. Kad laika vairs nav, apzias nav. Kad reiz tu realiz, ka tu neesi ermenis, tad vairs nav pievilcbas uz manifestciju. Kad ir nostiprinjusies stingra prliecba, ka tu neesi ermenis, uzvedba kst tdi pati k pieciem elementiem, neuzstjot uz savu ieguldjumu, jo lietas notiek vienkri paas par sevi. Tdam nevar bt ne vajadzbu, ne prasbu. Daudzi cilvki, kas trpuies gargs attieksms, nedom atteikties no savas ermenisks identittes. Garguma vrd vii turpina sekot savm prliecbm, ticbm un disciplnm. Bet vii neatmet savu loloto identitti, ne ar vii iet iekup uz Sevi. Visas ts dads maskas, kas tiek pieemtas, ir prta pabas t dads tieksmes, tendences un ne Paa pabas. Daudzi cilvki maina prliecbas, k citi maina sievas, kad t dikt viu prti. Kad kvjs sasniedz realiztu stvokli, vi turpina savu dzvnieku slaktanas arodu, jo vi zina, ka t ir tikai ermea funkcija, bet vi nav ermenis un prts. Viam par nav vajadzgs Dievs, ne ar Brahman zinana. Kad reiz tu realiz, ka tu neesi ermenis un prts, tev nav vajadzbu un prasbu; tad tu esi viens ar manifestto apziu. Drzum tu neesi pat vairs apzia, kad tu mjo Augstkaj, beigs transcendjot ar apziu. Manifestt apzia ir Brahman. Kad reiz stabilizjies Brahman, Brahmana t.i., Sevis zinanai vairs nav nekda pielietojuma. Kds Brahmanam vartu bt Brahmana pielietojums? Tpc Es, Brahman, nedaru neko un 81

man nevajag neko aj videhisthiti, no ermea brvaj stvokl. Taj stvokl nav augas, nav lejas; nav rela, nav nerela; nav iekup, nav rpus un nav nekda veida dimensiju. Garguma vrd cilvki k savu reliiju pieem konkrtas prliecbas un koncepcijas un attsta lepnumu. Vlk vii no visa t atsaks un pieem citu prliecbu, utt. Beigs vii nekad nezina, kad viu ermei atkrt. Pareiz tu liec savu ticbu ermen. Kad tu atsakies no s ticbas, tu esi Brahman manifesttais princips. Bhagavns Kria teica, Atceries mani, es vienmr esmu eit. Kas ir tas Krias stvoklis? Vi ir pri ermea-prta stvoklim; tas nozm, vi ir apzia. Tlk Kria k Absolts ir ar apzias liecinieks; ttad, kad kds par viu run, tas ir tikai par mgo principu. Tdjdi domjot, tas kas veltjies, mjo mb. Tpc Kria saka, Atceries mani, atceries mani. Neizmanto savu identitti ar ermeni, bet k vien vajag izmanto ermeni. Kaut ar esba mjo ermen, t atraida ermeni k es neesmu tas. Es, Krias stvokl, nepiederu pie hinduisma, kristietbas vai musulmau ticbas. Kpc? Jo es neesmu ermenis, un tpc es esmu gan hinduist, gan kristiet, gan musulman katr un vis. Atved man musulmani vai kristieti bez ermea. Vai vari atvest kaut ko tdu? Visas reliijas un prliecbas ir ermea-prta lmen. Vai ir kaut kas tds k hinduisma, kristieu vai musulmau princips, kas mjotu prtik, ko ms kultivjam un dam? Ttad diens nedod nekdu reliisku barbas vielu, lai nordtu uz personas reliiju. Tradicionli musulmaa prtikas-ermea brns tiek uzskatts par musulmani. T tas ar ir ar hinduistu. Jo vecki sevi sauc par hinduistiem vai musulmaiem, vii uzspie savu konkrto reliiju savm atvasm. Vai prtik piecu elementu produkt vartu bt kda reliija, prliecba vai ticba? Vien un taj pa anas iestd pad dadu ticbu cilvki. Bet mirkl, kad prtika ir ermea patrta, tai tiek iedots attiecg prtikas-ermea reliiskais status. Cik dvaini! 82

Prtik iebvti un snaudoi jau pastv es-esmu-kvalittes sajta. Kad prtika ir patrta un uzskta ermen, es-esmukvalitte sevi manifest. Ldz ar ermea pardanos tiek sajusta nepiecieamba dot vrdu. Ms dodam vrdu, lai identifictu to ermeni, un tad pats vrds tiek uzskatts par personu. Ar ermeni pards forma, un ar formu vrds, ar ko to identifict. Bet cik dvaini, vrds pats tiek uzskatts par pau personu! Pasaule ir pilna brnu. stenb vii ir prtikas radjumi, un brni, kam vl bs jpiedzimst, jau ir pastvoi prtikas esenc, kaut vl latent stvokl. Kad prtikas esence ieem formu, t manifest ermeni, un ermenis gd uzturu iekupmjojoajam es esmu principam. Tiei k piens, kas no pudeltes tiek brna zsts, t no ermea esba patr prtikas esenci. T visu dienu tiek es-esmuprincipa sta un gremota. Ar o sapratni mums btu jrealiz, ka ms neesam ermenis. ir atbrvoans un realizcija. Visi js tagad klusjiet. Kpc? Jo jums tiek dzsta pareizj identitte, jsu prliecba, ka esiet ermenis un prts. Tpc js neesat spjgi uzdot jautjumus. Man gadjum ermea-prta vroana vienkri notiek, Tagad iedomjies, kaut kda iemesla d tiek sajusta spe. Kur to saprot? T ir apzia, kas ir prtikas-esences ermea uzturta. Ar apziu es domju tikai universlo apziu. Bet apzias liecinieks ir augstkais princips Absolts. Prtikas-esences ermea smara jeb saldums ir zinana es esmu. Tai nav ne vrda, ne formas. Tas ir es mlu stvoklis, esgara. Bet no tava ermea-prta stvoka tu dosies svtceojumos un pie dadiem guru. Tikmr, kamr apzia ir tur, t dkana turpins, un kur o dkanu dara? Princips, kur dc un saka es esmu, es esmu, pats ir tavs guru. Ja tu uzsc to, ko es saku, un saproti o guru, apziu, un mjo tur, tu bsi sevi-realizjis. Tad vairs nekdi rituli, disciplnas un gargums nebs nepiecieami. Vai tev ir skaidrs, kas tiek saukts par 83

guru? T ir es-esmu-kvalittes sajta. Veltans pieej tiek ieteikta pielgana. Ritul no skuma tiek pagatavota prasda, kas ir diens, ko piedv pielgtajai dievbai. Pirms dievbas izsaukanas, iezvanot zvanu, ir jbt gatavai prasdai, jo Dievs tiek uzturts no prtikas, un Dievs nav nekas cits k apzia, kas ir atkarga no prtikas. Reiz kds mceklis, kur bija iemcjies atgrieanas no miruajiem mkslu, iedams pa meu, uz takas ieraudzja kaulu. Vi sajuts, ka vajadztu prbaudt savu prasmi uz o kaulu, kas stenb bija lauvas kauls. T vi ska antot mantras un veikt attiecgos ritulus. Bet aizmirsa par ziedojumu. Kauls materializjs lauv, kas izskatjs pavisam izsalkusi. Tpc zvrs apskatjs visapkrt un tuvum neatrada neko damu, meongi norcs un uzleca mceklim, un aprija viu. Vienmr, kur ir pareizas kvalittes prtika un pieejama pareiza forma, un kad taj funkcion dzvbas elpa, caur to sevi manifest es-esmu-kvalittes princips. es-esmu-kvalitte ir Bhagavns dieviais princips. Manas klaioanas laik, pc sava guru satikanas, reiz es apmeklju kdu svtu vietu, sauktu par Pandharpuru. vieta ir slavena ar savu templi Dievam, Vithoba. Man toreiz bija nja un, lai apsegtu sevi, man bija tikai lauvas das gabals. Toreiz es uzgju kdai krematorijai. Mani neinteresja tempu apmeklana, bet man patika vrot tempu arhitektru, vairk nek statujas to iekpus. Krematorijas teritorij str sdja kds kaulains vrs. Zikres mudints, es viam gju klt un izpraju: O, sr, kpc tu sdi aj dieva pamestaj viet? Vi atbildja: Kpc es te su? Es tiem nezinu. Vai tu neapmekl Kunga Vithoba templi? es viam vaicju. N, kpc man tas btu jdara? bija via s atbilde. Bet k tu tiec pie diena? es vaicju. Nu t nav problma. Es du diena bumbas, ko atstj k ziedojumus miruajiem. Un, lai apsegtos, es izmantoju audumu, kur 84

tiek ietti beigtie ermei. di vi teica, kamr es stvju pavisam apstulbis par via naivajm atbildm, un vi turpinja: Kpc man kaut kur btu jiet pc savm vajadzbm? Lai kur btu diens, tur mjo Tas. ajos vrdos bija dzia nozme, un es sajutu, ka vi bija gargi oti attstta dvsele. Kpc man kaut kur btu jiet? Kur vien ir prtikas-forma kop ar dzvbas elpu, tur mjo Dieviais Princips. Tpc es nekur neeju. is Dieviais Princips tiek ar saukts par Bhagavnu, apziu, esbu, utt., un to slav daudzos vrdos un nosaukumos. Pc sevis-realizcijas jebkda rcba, kas tiek vied ermea izpausta, ir spontna un totli nenosacta. Vii nevar tikt nekdu disciplnu saistti. Realiztu viedo vartu atrast gan nevg person, kas vrts krematorijas pelnos, gan spilveniem piln gult karaa pil. Pc aroda vi vartu bt gan kvjs, gan veiksmgs uzmjs. Tomr realizjuais, transcendjis esbas sfru, vienmr mjo Mgaj Absolt. 1980. gada 4. februris

85

11. AUGSTKAJAM PAT NO AUGSTK

NAV NEKDAS JGAS

Maharad: Lai ko tu teiktu, ar to viss ir krtb no ermea-prta stvoka. Kad no ermea-prta stvoka tiek iztrta esambas sajta, tad t ir universla. is ir avots piecu elementu, trs gunu radanai, kam seko augu un dzvnieku valstbas. J: Augos ir prna, dzvbas spks. Vai ar augos ir apzia? M: Viss, kas tiek redzts un uztverts telp, ir apzias radjums un ir piepildts ar to. Visa radt formu pasaule beigs saplds telp. No ermenisk skata punkta visas formas izskats k atirtas vienbas. Bet apzias lmen ts ir manifestjusi apzia un nav atirtas. Kad tu gargi progressi, tu realizsi, ka universa avots ir tikai tava apzia. Pareiz tu esi saraustt intelekta tvrien savas identittes ar ermeni d; tpc tu neesi spjgs saprast. Jebkdas zinanas, ko tu tagad vc, ir no s identittes, bet ts nav patiesas zinanas. Bet, kad tev ir zinanas par to kas tu esi, tu sapratsi, ka pati pasaule un universs ir tavas apzias kripatas saturti. aj posm tu bsi transcendjis savu ermea-prta sajtu. Bet odien, lai kdas zinanas tu gtu, ts ir caur tavu stingro ticbu, ka tu esi ermenisprts. Kad tu iekjo pasauli redzi k kaut ko rju, tu to sauc par sapni. Bet kas tas ir, kas tiek uztverts iekpus? Tas ir tavas sajtas, ka tu esi, tavas apzias, saturts. Preczi tas pats process notiek ar nomodas stvokl. Tava apzia, kltbtnes sajta, ir tiei t aula, kur pleas nomodas un miega pasaules. da ir paties lietu btba. Bet tu pieem visu, ko tu redzi ar 86

Jauttjs: Man izskats, ka, koldz form tiek iedvesta dzve, rodas apzia, kas pards k apjausmas atspulgs matrij. Vai tam nebtu jbt otrdk?

savu ermea sajtu; un, lai ko tu uztvertu, tas ir caur neadekvto tava ierobeot intelekta mrauklu. Lai kas btu redzams vai uztverams, tas ir tikai telpas iznkums. Kad tas viss pazd, atkal valda telpa. Kad tava pasaule no telpas un laik kst konkrta, rtbas labad tu to visu sauc dados vrdos un nosaukumos, lai vartu veikt savus ikdienas darbus. stenb neeksist tdu vrdu un nosaukumu. Nekam no tdiem radjumiem paam par sevi nav ne noteiktas, esoas formas, ne individualittes. Lai o realiztu, tev ir jsasniedz dnna-joga, kas nozm: paa iegrimana Sev. Atkal, dnna-joga nozm taujt, k pardjs es-esmu-kvalitte un pasaule. Realizt, ka es-esmu-kvalitte un pasaule ir viens, ir dnna-joga. eit zinanai es esmu ir jnorimst sev pa. Bet viss, ko tu stenb gribi, ir paturt savu ermea-prta sajtu neskartu; t tas nestrds. Tpc realizcija, ka es-esmu-kvalitte nozm manifestto pasauli un universu, ir pats dnna-jogas piepildjums. Kad pards esambas sajta, tai nav ermea sajtas. No ts esambas sajtas tiek radts viss kosmoss. Taj vis tev ar ir forma, bet tu ermeni pieem k savu identitti, un tad tu pasaul kusties apkrt un funkcion. Princips, kas motiv un atdzvina ermeni, ir tikai esambas sajta, bet tas nav ermenis. Visa sple kosmos un pasaul funkcion tikai apzi, un beigs sple saplds apzi. Apdom o, neidentificjoties ar ermeni, tu, apzia, zinsi, ka pieemt formu k identitti ir maija, ilzija. Ttad apzia ir pats visa kosmosa sklas-princips. Tas sastv no dinamisk dzvbas spka, gunas, kas ir esambas kvalitte, un no prnas, dzvbas elpas. Apzia dod zinanu, ka tu esi. Kad no skuma pards apzia, t ir brva no jebkdm identifikcijm ar o vai to. Kaut ar tas ir dinamiskais manifesttais princips, tas savas identificans ar ermeni d cie spes un baudas. Apzia zina sevi caur sevi. Tikai retais realizs, ka visa kosmosa manifestcija nk no via sklasapzias. No tm-joga, tikai vizva-joga t.i., vienotba ar kosmosu 87

tiek realizta, kad savienojas ar sevi. Pats, mjojos Sev, ir dnnajoga, kas ir bez-vrdu un bez-formas stvoklis, bet vlk, lai kas manifesttos, tas ieem vrdu un formu. Ar zinanu vkanu vien neviens nevar sevi paziot par dnn. Dna-jogam nav nepiecieams neko zint, jo vi ir zinana pati. Dnna-joga ir augstkais stvoklis gargum. aj stvokl nav individualittes, jo is ir visur-esoais stvoklis. Reti kds jauts no skata punkta, un vl retk bs kds, kur atbilds uz iem jautjumiem. Individualittes sajta un vajadzbas tiek sajustas pirms dnna-joga. Bet pc dnna-jogas sasnieganas, tu esi pri vajadzbm un individulajai personbai. Kundalin-jogas eksperti gozjas vzijs un spjs, kas gtas caur jogu, bet neruns par kundalin enerijas avotu. J: Es pilngi piekrtu, ka mums btu jsasniedz augstkais lmenis. Bet tu teici, ka no augstk pki pards es-esmu-kvalitte. Tdjdi ms esam pie totlas mistrijas saknes. M: Kas ir tas, kas tev liek runt par lmeiem un domt par augstko lmeu sasnieganu? Lmenis ir tikai koncepts. Atdalans no Augstk rezultt rads primrais koncepts es esmu, un tam secgi attstjs visi prjie koncepti. Atdaltba nozm, ka pastv cits, dualitti. J: Man liks, ka es dzirdju tevi sakm, ka augstkaj lmen ir totla neatiramba. Vai taj augstkaj lmen ir ar totla es-esmukvalitte? M: No nezinanas pards zinana: ai zinanai ir jrealiz paai sevi. Kad ms runjam, mums btu jizpta, no kurienes rodas valoda. T izdgst no es-esmu-kvalittes sajtas, bet kas ir s esesmu-kvalittes avots? Es stenb nerunju; tikai tad, kad tas spontni notiek, tad runa sevi izpau. Bet primrais notikums ir es esmu atgdinjums, no kura nk valoda un runa. Ttad, kas ir es-esmu-kvalitte? 88

Atceries, ka primraj atgdinjum es esmu eksist viss kosmoss un tavs ermenis. Visi ermei ir radti no un tiek uzturti no (bioloisko) materilu esencm, bet esambas sajta ir ermea esenu esence, satva-guna. Kas un no kurienes ir esambas sajta? im ir jbt krtgi izpttam. Kad is ir izdarts, mjojot zinan es esmu esambas sajt notiks prsteidzoa atklsme, t.i., ka no tevis paa sklas-esambas tiek projicts viss manifesttais universs, ieskaitot tavu ermeni. is augstkais un spkpilnais princips, kaut pats bez formas un vrda, sajtot es esmu, pki apskauj ermeni un kmgi pieem o k sevis paa. Tas pieeras ermea-identittei tik tri, ka t paa neatkargs eksistences fakts tiek viegli palaists garm. Esbas esence, kas ir dcoais es esmu, ir prieknosacjums jebkdai ermea funkcionanai. Kad persona ir slima un neatbild uz saucienu, esambas sajta ir samiglota. J: Vai vajadztu pc iespjas vairk reizes aizmigt, lai nomod pieredztu es-esmu-kvalitti? M: Es-esmu-kvalitti nevar pieredzt vai atpazt no ermea-prta sajtas. T ir es-esmu-kvalitte, kas liek ermenim un mam funkciont un pieredzt. Tu esi diezgan gudrs; tagad saproti o: ja tu dom, ka tu mirsti, tas parda, ka tu vl joprojm identificjies ar savu ermeni, un ka tava zinana es esmu vl nav sapldusi pati sev, kas ar norda to, ka tu neesi sasniedzis dnna-jogu. Tavas gargs zinanas td garo pc netrbas. Kaut tu stenb esi manifestt zinana es esmu, tu turies pie ermea k pie sevis. ir t netrba. Ms runjm par nvi, kas ir dzves beigu punkts; bet k ar skuma punktu, ar piedzimanu? Pirms piedzimanas tu devius mneus biji dzemd. Vai tev perioda laik bija humkra esbas dkana? Uzreiz pc piedzimanas iekup mjojo esba vl nejt sevi. Pc daiem mneiem skas atpazana. Vl vlk brns sk zint dadus objektus, tdus k via 89

ermenis un via mti, ar skaas un vrdus. aj posm caur mti vi zina savu vrdu un citas idejas. Vai tu k embrijs zinji sevi mtes dzemd? J: Bet taj form nebija apzias. M: Vai o deviu mneu dzemd laik tas sevi zinja? J: N, bet tas tur bija. M: Apzia ir visuresoa, bet embrij t bija latent stvokl, jo tas vl nebija pilngi attstjies ermenis. J: Bet embrij t bija. M: Par ko ir strds? Apzia ir visur, t ir ziedos, tev, man, visur! J: Labi, labi, esmu sapratis. M: Ko tu saprati? J: Ka nav nek cita, izemot apziu. M: N, tas nav tas. Pareiza sapratne bs tad, kad tu realizsi, ka lai ko tu ldz im btu sapratis, tas ir aplams. Ldz ar dnna-jogas piepildjumu, viss, kas ir saprasts, ir padarts par nerelu. Tie t sauktie viedie, kuri gozjs savs gtajs spjs un t rezultt gtajos pagodinjumos, nav pilnb realizjui, jo viu mjoana Sev nav pilnga. Brns, kur bija nevaings, tiek barots ar idejm, tiei k tukais televizora ekrns rda attlus, kuri tiek prraidti no rpuses. Brna princips, kas ir apzia, ir miska procesa rezultts. Man patk uz apziu vrsties k uz misku. Bet Tu augstkaj lmen neesi t misk viela, kur notiek pasaules drma. Iedomjies, ka tu esi simts gadus vecs, kur turas pie s atmias, ka vi ir simts gadus vecs. T ir t misk viela. Piemram, skaties uz mana guru attlu tur uz sienas. Tagad, kur turas pie t mana guru attla? T ir ts fotogrfijas mija. 90

Tagad misk viela ermen turas pie identittes un dara aktivittes caur ermeni. Es o izpausmi saucu par mehnisku. J: Bet fotogrfijas mija nevartu bt paturjusi tava guru attlu, ja vi nebtu tur bijis. M: Bet kur ir is guru, un kur citur btu atmia es esmu k ar t misk viela, ja Augstkais, t.i., Absolts, nebtu tur? Tikai mg Absolta eksistence vien dara iespjamu apzias pardanos un pasaules spli, ttad pasaules sple ir attls, ko ir radjusi apzia. J: Vai universl apzia ir iemusi Maharad formu? M: T apzias kripata ir iemusi universls apzias formu. Ts attls ir viss universs, tiei k apzias pieskriens dzi mieg attsts sapu pasaul. J: Vai tas nozm to, ka tu esi man sapu pasaul? M: Pirms nordanas uz mani k uz tevi, izpti, kas ir tas tu. Tiei k bumerangs trpa personai, kura to met, tevis paa jautjums ir atlecis atpaka pie tevis, ttad tu - kas tas ir? Un turklt es neesmu ermenis, pat ne t misk viela. misk viela jeb apzia tiek saukta ar par maha-tattva, mlamaija, hirajagarbha, brahma-stra utt., bet visa summa ir tm-prem, Sevis mlestba. Tas viens, kur saprot un realiz mahatattva, tiek saukts par Mahatma. Pieemsim, tu vartu domt, ka tu esi dnn, bet, ja tu t dom, tu esi tikai ignoranta persona. J: Tad Apjausma ir visaugstkais termins. Izskats, ka Apjausma ir pri esbai. M: J, ar nosacjumu, ka Apjausma nejt esbu. Visa universa zinana saplst taj augstkaj stvokl. Lai kda btu kvalitatv manifestcija, t tiek saukta par Bhagavn. Visi nosaukumi un statusi, kas tiek nosaukumu nordti, un viss prjais ir sapldis

91

Nebtb. vara, kas ir kuvusi par vizvaviaija t.i., universlo manifestciju ir kuvusi par nirviaija t.i., tdu, kas ir pat bez subjektivittes. o var saprast tikai tie, kuri ir rkrtgi dedzgi zint sevis paa dabu. Lai kdu es dotu informciju, t ir par to dzirksteli, to apzias kripatu, kas ir piegdjusi o manifestto universu. Turklt Es, Absolts, neesmu t kripata. Bet es nespju dot nekdu informciju par Mani, Absoltu. Ir bijui tik daudzi kosmosu un universu sabrukumi, k ar ir nkui un gjui laikmeti, bet Es, Absolts, palieku neskarts, un mana valstba ir mgi klusa. Iedomjies, tev tiek pajautts, kas tu biji simts gadus atpaka? Tu atbildtu: Es nebiju. Tas nozm, es nebiju tds k is, t.i., k pareizjais es esmu. Kur (un k) vartu pateikt Es nebiju tds k is? Tas viens, kur o saka, vai vi nebija tur? Tas viens, kur bija pirms simts gadiem, nebija k is pareizjais es esmu, bet vi bija un ir tagad. J: Vi ir is Es, Absolts. M: Ir jau labi, izmanto kdus vrdus un koncepcijas tu gribi un apmierini sevi. Kad es kdu nosaucu par bldi, tas mani apmierina, un es ar saucu kdu par Mahatmu, jo tas mani apmierina. Kas tu biji simts gadus atpaka? Apdom o. Kpc tu neizpti ieemanas punktu un ts turpmko attstbu? T viet tu esi aizrvies ar gargajiem un pasaulgajiem guvumiem. Tas neldzs. Augu suls un diena esencs svarasa, zinanas sajta, un prrabdha, liktenis, jau eksist latent stvokl. Un diena esenu un sulu pati esence ir esambas sajta jeb zinana es esmu. J: Bet vai tas princips tur vartu bt bez prnas? M: Kam tur vajadztu bt bez prnas? J: Vai tas ir zied? M: Ne tikai ziedos, bet pat krs. Tas ir visur. Kas notiks pc 92

klausans zinans, ko es skaidroju? Tas, kur saprot un uzsc s zinanas, nonks pie secinjuma, ka, lai kas btu redzts, dzirdts, pieredzts un iegts, tas ir pilngi nelietdergs un lieks. Beigs nepaliks neviens, bet tikai nikma Parabrahman, bez-vlmju mgais Absolta stvoklis. Ms nodarbojamies ar tdm gargm disciplnm k Dieva pielganu, grku noloanu, dapa, utt., lai gtu kaut ko gargu. Un, ja mris tiek sasniegts, tas bs nikma Parabrahman, kas pierds, ka viss ir bezjdzgs. Pat augstkais augstkajam ir bezjdzgs. o stvokli sauc ar par Pra-brahman, Paramtman un Paramevara. Tagad ej atpaka vienu dienu pirms tavas ieemanas. Tas ar ir Pra-brahman stvoklis; tad nebija vajadzbu ne pc k. J: Es minu sekot savm domm un jtm, bet es redzu, ka ts visu laiku mains. Es zinu, ka is maingais process notek pri nemaingajam fonam man. Vai da veida domana man bs lietderga? M: J, tas bs lietdergi, bet... Intelektuli ar to viss ir krtb, bet domana ir nerela. Ko tu dom ar nemaingo? Kad vartu bt nemaingais? Tikai tad, kad tu nezini tu esi... kad esambas sajta pilnb saplst sev. Vai tu nebiji nemaingaj stvokl dienu pirms tavas ieemanas? No ermea-prta sajtas tu visu vro k atdaltas lietas, tdas k es, tu, ms, tie, utt. Bet nemaingajam Absoltam visa kosmosa un universa sple notiek esambas cell. Kda identitte ir palikusi nemainga no brnbas ldz tavam pareizjam vecumam? Nekda identitte pasaul nav spjga palikt tda pati un nemainga! J: Es domju, ka Es princips nemains, ne t? M: Tavs Es princips vl nav sapratis. Tas ir piecu-elementu sples produkts, kas vienmr ir mijiedarbbas stvokl. Tad k tu vari esesmu-kvalitti attiecint uz Absolta stvokli? Taj stvokl pilngi nav vietas piecu elementu splei! Tas ir stvoklis bez atribtiem. 93

Iedomjies, ka Absoltam btu maztia es-esmu-kvalittes sajta, vai tam btu rpjis ieiet dzemd? J: Manas meditcijas laik uzmanba ir uz apziu pau. Es redzu, ka es apjauu to tro apziu, un tdjdi es taj neesmu. M: Tavs gargais fons ir labs. Tu run par tru apziu, kas ir visureso manifestcija un funkcionana. Un aj stvokl notiek vroana. Meditcijas piepildjums gulst pilng manifestcijas kop ar esambas sajtu izsvtroan. Tikmr, kamr tur ir guna, esambas sajta, notiek vroana. Mjoana ne-vroanas stvokl ir advaitas stvoklis, augstkais; tpc ir jbt nortm vism pieredzm, ieskaitot esambas sajtu, kas ir primr pieredze. J: K teicu iepriek, kad es apjauu to tro apziu, taj punkt es esmu pavisam neatkargs no sava ermea un apstkiem. Es jtu sevi, Absoltu, k ts apzias avotu. Un aiz s apzias, Es k Absolts paliek klus atpt. M: Tu run par apziu, tagad pasaki man: Kas ir apzias clonis? K rezultts tas ir, k produkts? Otrs apmekltjs: Apzia ir prtikas produkts. M: J, prtikas esenc, aj gunas kvalitt mjo es-esmukvalittes sajta. Bet saproti krtgi, tu vai es no Absolta skata punkta neesam t guna. Ms, Absolts, tikai uzdodamies par esbu; k Absolts ms neesam t misk viela es esmu. Pirmais apmekltjs: Vlk sav meditcij es aizeju prom no sava tras apzias apjausmas stvoka un atsldu atpaka ermenisk un mentl eksistenc. aj punkt es ldzu tavu paldzbu. M: Nedari neko, absolti neko! Tikai esi, esi tikai zinana es esmu un mjo tur. Lai uzsktu o, medit tikai uz esambu. Notver meditcij

94

zinanu es esmu. aj proces notiek realizcija, ka Es, Absolts, neesmu guna es esmu; tpc meditcij nekam nav jbt paturtam atmi. Tomr kaut kas rdsies uz atmiu ekrna, bet esi nenorpjies; tikai esi, nedari neko. Meditcij atturies no kaut k tveranas; mirkl, kad tu to dari, attl ienk cits, un ttad dualitte. Nekas nav jdara. Tad visas tavas mklas tiks atrisintas un izgaisintas. Mlamaija t.i., primr ilzija atlaids tvrienu pr tevi un pazuds. Gargum nav peas vai zaudjumu, tpc nebs ar piedzimanas un nves jautjumu. Patiesb tev nav tieas piedzimanas pieredzes! Tas ir kaut kas tds k aplaupana, kas notika Kalkut, un par ko es, dzvojos Bombej un nekad nebijis Kalkut, tieku apsdzts. Ldzgi mani apsdz ne tikai par o piedzimanu, bet ar par simtiem iepriekjo dzvju. Es neapjauu nevienu piedzimanu; tikai mani vecki, kurus es nekad nezinju, mani apsdz ar o piedzimanu. d lietu krtb, vai tev nav kauns pieemt savas piedzimanas apsdzbu? Es tiku atbrvots no vism tm iedomtajm apsdzbm, kad es satiku savu sat-guru, kur iededzinja gudrbas lpu un pardja man manu patieso Nedzimu dabu. Nedzimu sfr nav vietas ne es esmu, ne saulei, ne mnesim, ne zvaigznm, ne kosmosam, utt. 1980. gada 10. februris

95

12. TAS, KAS TIEK UZTVERTS, NEESI TU

J: Pirmo pusi esmu izlasjis pilnb, otru pusi daji. M: Izlasjis grmatu, vai tu nonci pie sevis liecinieka stvokl? J: J, es sapratu, bet es nejtu to. Man nav prta miera. M: Vai tev ir kda nojausma, k tu esi savienots ar sevi? J: Mazliet. M: Vai tu vlies uzdot kdus jautjumus? J: Ne daudz, bet es btu pateicgs, ja man pateiktu, k pankt miergu prtu. M: Sevis, tmana, d tu caur ermeni esi savienots ar pasauli. Pats nav nekas cits k zinana, ka tu esi. Medit uz to principu, caur kuru tu zini tu esi, un kura d tu pieredzi pasauli. Medit uz o zinanu tu esi, kas ir apzia, un mjo taj. J: Bet nav tur koncentrans. M: Ignor prtu t, k tu ignor pli, ko satiec uz ielas. J: Es minu. M: Patiesb prts ir universlais dinamiskais princips, bet ms to ierobeojam ermea robes un tad esam atkargi no t tpc ar visas likstas. Iedomjies deni Tansa ezer. Tas dens pieder visai Bombejai. Vai ms varam o deni piesavinties k tavu vai manu? Ldzg veid saproti, ka pats ir universls. Bet tu to esi nosacjis, 96

Jauttjs: Es lasju Es Esmu Tas un ierados urp pats. Maharad: Vai izlasji visu grmatu?

sasaistot to ar ermeni; tpc tu tiecies ar problmm. is pats tiek saukts ar par vara Dievu Universlo Principu. Ja tu turies pie t, pr tevi nks dzias zinanas, un tu bsi mier. J: Es minu uz to meditt, bet prts klaio turpu un urpu. Ja es minu bt vienaldzgs uz prtu, tas bs ilgs process. M: Bet vai tu neesi jebkda procesa sakne? J: Visa sakne ir dzve. M: J, bet dzves spks ir universls, ne personificts. Kad reiz tu o realiz, tev vairs nebs likstu. J: Tas t ir, bet, kad prts noklst, man ir problmas. Dareiz es jtu, ka dzve ir universla, bet reizm t kst individualizta. K tikt no va? M: T run parasti. dens ir universls, izmanto to, kad tev tas ir. Ldzgi izmanto prtu savm vajadzbm un tad auj tam plst paam par sevi bez iejaukans un iesaistans, k upes plsma, no kuras tu em deni tikai tad, kad tev vajag. Manas runas ir domtas intelientiem cilvkiem. [Saka vietjam apmekltjam:] Kpc esi urp atncis? Tu s runas nesapratsi; tu tikai dziedi bhadanus Dieva godanai. Kpc es respektju tos rvalstu apmekltjus? Vii ir patiesi mekltji, mekljoi Patiesbu, bet vii nav bijui spjgi to atrast. Es novrtju viu patiesumu un dzio degsmi saprast. J: Vii patiem tiek tlu. Jebkdu tmu, kur tie iesaists, vii izpta dzii. M: Kaut ar ie divi vienbu) eit nav. Pki ir viens un tad vienu un beigs uz ms te runjam, stenb viu (o divu ir odienas tma. No skuma neviena nav. divi. Runas tma ir: K ie divi reducjas uz neko? No nebtbas spontni tiek sajusta

97

esambas sajta is ir viens. Vlk, kad esambas sajta zina es esmu, skas dualitte. Tad, kad ir radusies dualitte, esambas sajta identificjas ar formu, utt. stenb runt par esambas sajtu k vienu nav sti pareizi. aj stvokl valda tikai esambas sajta, tad kur ir nepiecieamba pat teikt viens? Ldz ar cita (dualittes) pardanos abi, nr. 1 un nr. 2 pards vienlaicgi. Lai pateiktu kaut kas ir, es ir jbt pirmajam. Ja es nav, es nevaru pateikt kaut kas ir. Ttad fundamentlais princips gargum ir tas, ka ir jbt es, pirms var bt jebkas cits. is es ir esba, kas ir pirm. J: Tu teici, ka no skuma ir viens, un vlk ir neviens. M: Kad skats sev, t.i., kad mjo sev, tad ir neviens. J: Tomr, kad kds saplst kop, tad kds ar paliek. M: Kaut ko tdu teikt ir O.K. parastaj argon, bet stenb nek tda nav. J: Bet tu teici, ka dzve ir mga, ttad dzve tur ir. M: Bet ne indivda dzve; tas ir Absolts, transcendjos universlo apziu. J: Dzve ir mga, tas nozme, ka dzve tur ir uz visiem laikiem. M: J, dzves potencils ir vienmr. Bet, kamr nav pieejama ermea-forma, nevar bt nekdas uztveranas sajtas. Kad ermenis pakrt beigts, maas nefunkcion; tpc tai vienbai nenotiek pasaules uztvere jeb zinana. Tikai tikmr, kamr darbojas maas, ir iespjama pasaules uztvere un zinana. Ttad sav zi mau funkciju nekltbtne ir atbrvoans. Vai tas nav tiesa? Pareiz es esmu dzvs, un manas maas un refleksi rea uz situcijm. Beigta cilvka maas un refleksi nerea. Kad manifesttaj univers ermea form tiek radta iespja mau

98

uztverei un kustbm, tikai tad ir iespjama uztveramas pasaules eksistence. Galvenais punkts ir tas, ka, lai eksisttu universs, ir jbt vrotjam ar funkcionjoiem mau orgniem. Prts os mau uztvrumus interpret un secina, ka pasaule eksist. Tpc, ja personas mau orgni un prts nestrd, tad vrotja pasaule neeksist. J: Bet redzes, dzirdes un taustes, u.c. maas pieder ermenim, ne sev, tmanam. M: Bez tmana maas nevar funkciont. Bet tas atrodas ermea esenu esenc. Kad tas iegrimst pats sev, paliek tikai nirguna bezkvalitu Absolts. J: tmans var nomaint ermeus. M: tmanam nav ermea, tad k tas var tos nomaint? Pareiz tas uzskata, ka es esmu nozm tikai ermeni. J: aj materilistiskaj pasaul, kad ms sakm ms, ms domjam tikai ermeni. Bet, ja manas kjas tiek amputtas, ts no manis ir atdaltas. Tpc es jtu, ka es k tds neesmu ermenis. M: Tas ir pareizi. J: Tad tmans ir kaut kas cits, ne ermenis. M: tmans nav indivds, im ir jbt krtgi aptvertam. tmans jt esambas sajtu tikai caur ermeni, kur strd maas, savdk tmans sevi nejt. J: Vai, lai o realiztu, man ir jmedit? M: J, meditcija ir oti vajadzga. Ja tu to vari dart pastvgi, tas ir labi, bet ikdienas aktivitu d tas ne vienmr ir iespjams. Meditcija, ko dara agrs rta stunds paldz un ir efektva. Bet tu vartu to dart, kad vien tev ir brvs laiks. Mekltji ar dzim alkm 99

var meditt jebkur laik. Skum mekltjam vajadztu sdt vienam, klus viet, ar pavisam atbrvotu laiku im nolkam. Kad vi meditcij sasniedz stabilitti, vi var sdt jebkur, jebkad. Iedomjies, ka ds uz prieku pavirzjies mekltjs eit s meditcij. Vi bs pilnb pazudis sev. Via uzmanba bs fokusta tikai uz uzmanbu, un t rezultt vi neapjauts apkrt notiekoo. Turklt d stvokl viam nekas nerdsies. Meditcijai vajadztu bt dai kvalittei. Iedomjies, ka kds ir oti noraizjies, vai vi mans apkrt notiekoo? Kad tu sdi dzi meditcij, tava esambas sajta ir pilnb piestinta tikai ar es esmu zinanu. Td stvokl tev intuitvi tiks atklts, k un kpc pardjs tava esambas sajta. J: To atkls esba? M: Apzia, esba, esambas sajta, es-esmu-kvalitte, visi tev ir viens un tas pats, pirms jebkdu vrdu pardans. is ir smalks moments, tpc mini to saprast skaidri. Kad es saku, es nebiju pirms ieemanas, es nebiju k is pareizjais es esmu. Bet tam es, kur varja atpazt o, bija tur jbt, lai spriestu par pareizj es esmu nekltbtni. ermea neesambas d tam es pirms ieemanas nebija esambas sajtas jeb es-esmu-kvalittes sajtas. Ldz ar ermea ieraanos im iepriekjam es tiek prklta es-esmu-kvalittes sajta. es-esmu-kvalittes sajta meditcij pards, k un kpc t ir radusies. Tev ir jbt premtam ar o ideju noskaidrot, kas ir es-esmu-kvalitte, tiei k tu nerimsties, ldz tu neatrodi, no kurienes nk kaut kda smaka. Piemram, ja ir riebga smaka, tev bs jiet uz turieni, no kurienes t nk; un, kad tu atradsi, ka t ir sapuvusi urka, tev bs jtiek va no ts urkas, lai tiktu va no smakas. Ldzgi, ja tav virzien nk jauka smara, tu vlsies atrast to ziedu. Tev ir jiet uz s es-esmu-kvalittes smaras avotu un jnoskaidro ts k un kpc. 100

J: K to notvert? M: Princips, kas liek rasties ai es-esmu-kvalittes smarai, tiek saukts par Bhagavn-vasudeva dievs, kur dod smaru. Tas, kur gst o smaru, par katru cenu to grib saglabt. J: K taj stvokl var ieiet? M: No ermea-prta lmea tu neesi spjgs to atrast. Bet tas princips atrads pats sevi. Kds, kuru tu vartu saukt par Bhagavnu vai Vittal, vai Dievu, ir tik apmts ar o smaru, ka vi to grib iemint. J: Kdu dienu mani plii ness augus, un es viu atradu automtiski. M: Via btiskums priek tevis bs nullificts mirkl, kad vi bs atklts, un tu bsi atbrvots no ts apmtbas ar vasudeva. J: Citiem vrdiem, es domju, kad tu vienmr t jties, tu to nemekl. Kad reiz tu realiz sevi, tad tas nk pie tevis automtiski, tpc tev vairs nav nepiecieambas to meklt. Ttad, kad reiz ms to realizjam, ms to varam izmantot, k vien vlamies. M: Taj stvokl tu bsi pri jebkdm vajadzbm un vlmm; tev nebs jgas ne no k. Nebs palikuas vlmes, jo ts visas tiek piepildtas. J: Es nedomju, ka man tas btu jpielieto kaut kdm pasaulgm vajadzbm. Es biju domjis to, ka ms ktu viens ar to. M: stenb tu nekad nebiji no t atdalts. Tpc kur ir jautjums par banu vienam ar to? J: Ir jauki, ka es nekad neesmu bijis no t atdalts, bet man pareizj stvokl es sevi uzskatu tikai par ermeni. M: is ir tavs koncepts, ka tu esi ermenis, un tas tevi maldina. 101

J: Tad es bu brvs. M: [Cit pantu no Guru Nanaka:] O, prts, ko tu mekl? Iekpus un rpus, tas ir tikai viens. T ir koncepcija, kas liek tev sajust iekpus un rpus. Kad mla pods, saukts vrd par Nanaku, saplst, tiekot va no koncepta, ka es esmu ermenis, kur ir iekpus un rpus? Tas ir tikai Es, valdos visur. Nanaka tlk saka: K zieda smar, k attls spogul ermen tiek justa esbas sajta. Tpc atsakies no sava vrda Nanaka un ar no savas identittes ar ermeni. Mjo esbas sajt un tu bsi atbrvots. J: Kad es minu atrast sevi, man iet, ka tas rada vl vairkus paus. M: Bet kur ir tas, kur redz tik daudzus paus? Viena doma rada turpmks domas. Kur vro pirmo domu? J: is ir tas, ko es gribu zint. M: Tikai tu esi pirms domas vrotjs. Ja paas pirms domas vrotja nav, kur vros prjs domas? J: Ja zintja nav, nebs ar domu. M: Ja tu o saproti, viss ir beidzies tu vari iet. Runt un izplatt koncepcijas ir viegli. Bet atmest visus konceptus ir grti, un tas notiek reti. J: K man aizvkt domas un jaunas koncepcijas? Ja koncepti un domas tiek aizvkti, vai es bu viens ar to?

102

M: Nemini ne par ko kt. Nedari neko! Bez domanas par jebkdiem taviem vrdiem paliec kluss. Kad izdgst vrds, tas rada nozmi, un tad tu sdies tam sedlos. Tu seko savu vrdu nozmm un uzstj, ka tu esi sevis mekljumos. Tpc esi modrs uz to stvokli, kas ir pirms vrdu izdganas. Vai tu esi sevi asocijis ar kdiem viedajiem? J: ir pirm reize. M: Vai esi lasjis kdas grmatas? J: Esmu lasjis Paula Bruntona darbu par Ramana Mahari. M: Tavs gargais fons ir gatavs, tpc tu klausies ajs saruns un mini ts saprast. Citi strdas ar mani ar savm koncepcijm. Vii plst pri malm ar konceptiem, un t rezultt vii nav spjgi klausties taj, ko es saku. Daudzi urp nk, uzskatot sevi par oti zinoiem, bet es zinu, ka vii ir tikai ignoranti. Tomr, es vius uzskatu tikai par apziu. Visas tavas identittes ermea-prta lmen ir pastvgi mainjus, un neviena no tm nav bijusi konstanta un tev uzticga. Kpc tad tev jebkura no m identittm iet pievilcga, apgalvojot es esmu tds, es esmu ds? J: is viss ir mentls. Daos bros es domju, es esmu ds, citos bros es domju, es esmu tds. M: Kur cits, ja ne tu, vro os brus? Tu esi o bru liecinieks. Lai kas tiktu redzts un uztverts un ar lai ko tu redztu iekpus un rpus sevis, tas neesi tu. J: Es minu saprast. M: Meditcij tu vartu prliecint sevi Es esmu tikai Guru Nanaka, vai k dai savs meditcijs stingri tic: Es esmu tikai Bhagavns r Kria. Nevienai no tdm identittm nav

103

stabilittes. Vieng stabil ir o identitu vrotjs, un tikai tu esi tas vrotjs mgais. emsim nabaga aktiera piemru, kur splja karaa lomu tik prliecinoi, ka vi sama lrumu ovciju. Bet vi nav karalis. Ldzgi tu neesi Guru Nanaka. Tu esi vrotjs. Lai ko tu redztu un uztvertu, tas viss ir maijas, iluzor principa, sple. 1980. gada 19. februris

104

13. TEV IR JEKSIST PIRMS VROANAS, LAI VROANA NOTIKTU

M: Ja nav sevis-zinanas, kas tad ir raksttjs? J: Es rakstu grmatu par jogas sanm kop ar skolotju. Tas nav kaut kas, kas btu no manis paa prta. M: Ir jau labi. Bet k ar tevi, tavu dabu, identitti? Tu raksti kaut ko par fiziskm aktivittm. J: Galu gal j, es gribtu zint sevi. M: Ja tevis nav, kas cits vartu bt? Kpc tu raksti par m disciplnm? Tikai lai zintu sevi, ne t? J: is sagatavos mekltja pamatu, lai sagatavotu viu saviem Sevis mekljumiem. M: Bet vai tavs pamats ir gatavs? J: N, protams, n! M: Tad kpc tu raksti grmatu? J: Tpc, ka t ir tehniska, ar attliem. M: Bet autors nezina sevi, tad kda jga no tdiem rakstiem? J: Td gadjum es labprtk btu ar tevi, bet, k jau teicu, grmata ir tehniska, un tas notiek skolotja pavadb. M: Bet kds tev no t ir guvums? Darot o darbu, tu sasniedz Sevi? 105

Maharad: Tu saki, ka tu raksti grmatu. Vai tev ir nepiecieam sevis-zinana, vai tu to dari bez ts? Jauttjs: Es nerakstu grmatu par sevis-zinanu.

Vissvargkais guvums dzv ir realizt Sevi. J: Es tev piekrtu. Sav zi, kad es strdju ar o grmatu, es, iespjams, kaut ko guvu, ar to es domju, ka esmu izaudzis pieredz un briedum. M: Tas nozm, ka ar savm pieredzm tu esi savcis vairk koncepciju. Vai tu esi tas, kas aug augstum un plaum? J: N. M: Kds ir tavas urp ieraans nolks? J: Katru reizi, kad es tevi apmeklju, man ir iedvesmas un paciltbas sajta. M: Un ar no t - kds labums? J: Es saprotu, uz ko tu vedini. M: Kur vro visu o iedvesmu un paciltbu? Kur ir zintjs? Tu neskaties uz sevi, t viet tu esi aizemts ar citm lietm. J: Vai tu gribi teikt, ka, kad skatos sev, man btu jem atvainjums? M: Kad reiz tu skaties iekup, viss priek tevis plds spontni. Pirms tu atpazini savu mti, visas lietas, kam ar tevi bija sakars, notika spontni, bez zinanas. J: J, es piekrtu. M: Cilvka btn tu esi attstjies dabgi. Pirms izskata, vai tev bija kdas zinanas? T viet, lai pievrstu uzmanbu im aspektam, tu iesaisti sevi citu darans! J: Vai man prstt pareizjo nodarbi? M: Nav jautjuma par tavas nodarbes turpinanu vai neturpinanu. 106

Tev btu juzzina sevi. J: Bet ko man dart, ldz es redzu sevi? M: Tu kaut ko darji... J: Iepriek tu teici, kpc es sevi iesaistu aktivitts... M: Nesatraucies par daranu vai nedaranu; vissvargkais ir, ka tu skaties uz sevi. Otrs apmekltjs: Bet vismaz vi dara kaut ko lietdergu raksta grmatu par jogu. M: Kas ir joga, kas ir t savienoans? Kur satiek ko? J: Dvseles apvienoans ar Dievu. M: Dievs ir vrds, ko tu esi dzirdjis, kamr dvsele ir tiea eksistences pieredze. J: Es tikko pateicu jogas nozmi, kd t parasti tiek saprasta. M: Tas nozm to, ka tu nesaproti patiesu jogu. Vai tu zini, ka tikai sevi-realizjui viedie tiek pielgti, bet ne jogi? J: Vai es daru nepareizi, sekojot jogai? M: Daudzi rii un askti ir praktizjui jogu; bet vai vius pieldz? [Run ar tikko ieraduos apmekltju, kur bija ticies ar nanda Maj M] Vai tu sasniedzi nandas stvokli, kad tu pie vias biji? Ja tu btu realizjis nanda maj, tu nebtu viu vairs apmekljis, ne ar btu ncis urp. Ja tu saproti, ko es saku, tas ir vairk nek gana. J: Nav grti to saprast. M: Tad kpc tu te sdi? J: Es gribtu eit kdu laiku pasdt. 107

M: Jo tu esi bijis pie nanda Maj, paststi mums, kas ir nanda. Vai nandai Svetlaimei ir taustma forma? J: Es t nedomju. Bet laimbu var just. M: Piekrtu, bet vai tu to redzi, vai tu to vari novrot? J: Dareiz, es varu redzt no nanda Maj M izstarojou laimbas esenci. M: Vai tu nedom, ka, pirms ir jebkda redzana vai juana, kltesamb ir jbt zintjam? J: Pc Es Esmu Tas izlasanas es saprotu, ka pirms jebk redzanas, juanas vai pieredzanas ir jpastv zintjam. M: Tu k liecinieks esi pirms laimbas. Bet augstkais tu, stais tu, esi pirms liecinieka-tevis. Laimba neilgst. J: Ieskum savas meditcijas laik, kad man bija liecinieka pieredze iekup sevis, es biju rkrtgi nobijies, jo es jutos t, it k es btu salies divos; tds man vairs nav. M: Tu juti o saelanos. Tagad, kur bija tu, redzanas koncepts jeb koncepta liecinieks? J: Man nebija tdas skaidrbas. M: Run vismaz no intelektula lmea, ja tev nebija tieas smalk aspekta pieredzes. J: Es esmu saelans vrotjs. M: Paskaidro os divus posmus. J: Man bija bail, ka es vartu redzt saelanos. M: Vai t bija koncepta saelans vai tevis paa saelans?

108

J: Ne viens, ne otrs. M: J, Tu, Absolts, neesi neviens no tiem, ne abi. Bet tu esi pirms abiem. Agrk Indij, kad valsts galva brauca sav man, ts numura zme bija bez numura. Ldzgi, esot Augstkajam, ar tev nav vajadzgs numurs. [Maharad atkal run ar apmekltju, kur rakstja grmatas par jogu] Tu esi jogs, tad tu saproti, ko es saku. J: J, mazliet es saprotu, bet es neesmu jogs. M: Bet tu esi studjis jogas sistmas un praktizjis jogu. Kad tu den iemet cukuru vai sli, tas taj izst. Tagad es prasu tev, iek k tu sapldi? J: Dareiz es saplstu. M: Un cits reizs? J: Es skaitju svto vrdu, darju dapa. M: Dapa nolks ir saglabt sevi, tas nozm, ka ir jpatur zinana. Dapa marati valod nozm sargt, glabt. Tev btu jaizsarg sava esba ar dapa. Cits apmekltjs: Kas ir esba? M: Kas tu esi, zinana, ka tu esi, bez vrdiem, tikai esambas sajta. Kur bija pie nanda Maj M, ermenis vai esba? Otrais ir pirms ermea, prta un jebkdu vrdu izviranas. Vai tu praktizji dapa? J: J. M: Dapa ir k zles, ko iedod tavai esbai, tiei k tu dzer zles un liec kompreses savam ermenim t veselbai. J: To es oti labi jtu. 109

M: Tu jties atslbis. J: J, oti, bet tagad es zinu kaut ko par vroanu, interesanti, k es daru dapa. M: Tomr taj laik tu zinji, ka tu dari dapa. J: J. M: Tad vai nav vroana jeb vroanas notikana ar tevi? J: J. M: Vroana notiek dabgi. Kad tavi vrdi ienk man, es atbildu. Ldzgi, kad ms uztveram kaut ko caur mam, notiek uztvrumu vroana. Nekdas paas ples nav nepiecieamas. J: Es gribu vaict par meditciju un jogu. Pirms desmit gadiem nanda Maj M teica man dart dapa. Pc kda laika es sku bt par dapas, kas man notika, liecinieku. Tad nanda Maj M teica man to turpint. Mana problma ir, k sasniegt es-esmu-kvalitti un esbu? M: Pirm vroana ir, ka tu esi; pc t notiek visa prj vroana. Ja no skuma nenotiek primr es esmu vroana, nekda turpmka vroana nav iespjama. Kad no tevis izvirst vrdu plsma, k jau es teicu, to vroana tev notiek dabgi. Es atkrtoju vlreiz: Sajtai, ka tu esi ir jpards no skuma, un tam sekojoi vrdu plsma un ts vroana notiek vienlaicgi. Ttad, vai tu neesi pirms vrdiem? J: Es nezinu. M: Tiei t ir ignorance, un ts atpazana ir zinana. Pdj analz Tu, Absolts, neesi zinana. J: Vai es vartu uzdot jautjumu?

110

M: Atceries nanda Maj, un, paturot o prt, uzdod jautjumu, jo via ir tavs guru. J: Tagad es jtos, ka esmu viens, un ka nav guru. M: Tas, ko tu saki, ir pareizi. Td sapratn un tikai taj tev btu jnostabilizjas. Bet pirms tu nonci pie secinjuma, vai tu saprati, kas tu esi, un kas ir guru? J: Guru ir kds, kur man pasaka, ko dart, un es klausu nordjumiem. M: Vai ms vartu zinanu es esmu saukt par guru? J: J. M: Bet pat t zinana neesi tu! J: Kad tu saki zinana, vai tu dom apziu? M: Protams, zinana, es esmu, nozm apziu, Dievu, avaru, guru, utt., bet Tu, Absolts, neesi tas. Cits apmekltjs: Vai drkstu jautt, kas es esmu? M: Vai tu esi tur pirms jautanas vai pc? J: Abjdi. M: im ir jbt saprastam un realiztam, ka es esmu ir pat pirms jebkdu vrdu un jautjumu raans man. Cilvki vienmr grib kdu vrdu vai konceptu, lai nordtu es esmu stvokli pirms vrdiem. Kad to dara, dodot tam vrdu, k, piemram, Brahman, vii jtas apmierinti. J: Es neesmu priecgs, esmu oti nobijies. M: Ar tagad vai iepriek?

111

J: Pat tagad. M: Ts bailes ir tavas identificans ar ermeni-prtu d. Kad tev nav ermea zinanas, vai var pastvt bailes? J: N, kad mans guru man pateica, ka es esmu Brahman, sks s bailes. M: Preczi, ar iem guru vrdiem tavam ermenim-prtam bija oks, jo sks t ana. Bailes, kas tev ir, ir prt. J: Es to zinu, bet tomr man ts ir. ermenim ir bail vairs nebt. M: Atgrieoties pie nanda Maj M. Kad nanda Maj saplst iek nanda maj (vi Pa), tas ir Augstkais, tikai Absolts. nanda Maj norda uz svtlaimes stvokli, bet tas vl joprojm ir ar pabm. T ir apzia. J: Vai nanda maj ir no s pasaules? M: Ir otrdk, visas pasaules gulst vias dzemd. Kas ir nanda maj? Tavs svtlaimes stvoklis, zinana tu esi. Ja nav, nek nav! Tu nanda maj uztver k personbu, bet tas nav nekas tds. nanda maj ir Banas stvoklis. 1980. gada 13. marts

112

14. ES ESMU SAJTA IR SMALKKA

PAR TELPU
Maharad: Esba pasaul rkoties var tikai ar ermea paldzbu. is ermenis ir piecu elementu esence, un ermea-esences esence ir zinana es esmu. Kad nav ermenis, esba nevar sevi zint. Tpc tev vajadztu turties tikai pie t iekupmjojo principa, tikai pie esbas. Visu aktivitu potencils ir rodams tikai esb, kas ir latent stvokl prtikas-ermea suls. s sulas izstaro no pieciem elementiem. Prieknosacjuma princips visai ai funkcionanai ir zinana es esmu, kas ir piecu elementu ermea pati esence. ai zinanai es esmu ir jbt pareizi saprastai. Esba, dzvbas elpa un prts ir bez-formas. Piecu elementu plsmas gait tiek radtas dadas btu formas. Kad s formas piepludina dzvbas elpa, caur tm sevi izpau ar esba. Augu esence, kas tiek saukta par satva, ir o dado btu ermeu uzbv. Un ermeos mjo satvas esambas sajta. Katrai btnei tiek dots vrds atbilstoi ts ermea formai. Btu izpausme un rcba ir dada atkarb no viu ermeu formm. Visattsttk no vism btnm ir cilvkbtne, kas tpc kvalificjas nosaukumam vara, Dievs. Ldz ar dzvbas elpas funkcionanu cilvka ermen skas prta plsma; un notiek rcba atkarb no samskrm14, kas ir no rpasaules savktie iespaidi. ermenis vartu bt tums, gaimatains, gar vai ss, bet iekupmjojoam principam kas ir zinana es esmu nav ne krsas, ne dimensiju, tiei k dzvbas elpai un prtam. T ir tikai kltbtnes sajta, starojuma sajta. Un prts funkcion k ts mdijs vai rks pasaulgo aktivitu veikanai. Tu gribi meditt, un tev vajadztu. sta meditcija ir mjot aj esambas sajt. stenb meditcija nozm s esambas sajtas

14

Rietumu jdziens, kas vartu bt tuvs sanskrita nozmei ir engrami.

113

turanos pie sevis paas. Saka, ka pc nves cilvks dodas uz debesm vai uz elli. Bet ir tikai koncepcija un baumas. Kad ermenis ir miris, iekupmjojoais tmans, esambas sajta, zaud savas esambas atmiu un nezina, ka tas ir. Taj stvokl nav miega, nomodas vai zinanas. Tev btu is jsaprot skaidri. Ja kds dom, ka vi ir ermenis, tad vi kst par prta vergu un attiecgi cie. Tpc tev btu pilnb jidentific sevi ar augstko principu sev, kas ir zinana es esmu. is tevi pacils ldz brihaspati dievu guru statusam. Tu dom, ka tu esi kaut kas; bet tu nekas tds neesi. Esbas sajta tiek izpausta caur ermeni visureso Absolta rezultt. esambas sajta ir dzii premta ar sevi, un to sauc par tm-prem, Sevismlestbu. To sauc ar par guna, iva un Brahman. T ir Sevismlestba, kas funkcion caur dadajiem ermeiem. Jo ir tikai is princips, kas izpau sevi dados veidos, caur dadiem rkiem, nav tda tu, es vai vi. Kad ermenis mirst, tas sairst piecos primrajos elementos; un dzvbas elpa, prna, saplst ar universlo gaisu. Un guna t.i., esambas sajta moment kst par nirguna jeb neesambu, tiei k pki izdziest liesma. Ldzu, klausies man run vrgi. Ja nav dzvbas elpas, gunai nav esambas kvalittes. Tikai tikmr, kamr eksist guna, ir attiecinmi tdi grandiozi nosaukumi k iva, Brahma un Viu. Bez prnas, dzvbas elpas, nav ne ermea, ne pat gunas kustbas jeb dinamisks kvalittes. sum, kad ermea drgais draugs un pieskattjs prna pamet ermeni, izgaist ar valdoais princips, guna. Graudu up latent stvokl ir apzia, un labvlgu apstku kltbtn t manifestsies atkarb no btu formas un kvalittes. Ja tev ir jebkdi jautjumi sakar ar o tmu, ldzu, prasi. Jauttjs: Vai bioloisks formas tiek radtas dabgi, bez nekda iemesla? M: J, bet konkrtas btnes vairojas tikai sevis paas veidola 114

ietvaros. Cilvks nekst par zemku dzvnieku vai otrdk. Atgrieoties pie es-esmu-kvalittes sajtas, tev btu jsaprot, ka tas ir vissmalkkais princips, vl smalkks par telpu. Kad tas izdziest ermea nves un dzvbas elpas apstans d, notikums tiek saukts par nirjna jeb nirvna. is ir stvoklis, kur vairs nav palikusi esesmu-kvalittes gara absolti bezgaras stvoklis. Tas stvoklis nezina, ka tas ir, un ir pri laimei un cieanm, un ir pilnb pri vrdiem; tas tiek saukts par Parabrahman bez-pieredu stvoklis. J: Kas ir svtlaimes stvoklis meditcij? M: Kad medittjs meditcij pilnb sevi aizmirst; tas ir virnti, kas nozm pilngu atslbumu, kas noved pie aizmirans. is ir svtlaimes stvoklis, kad nav nepiecieambas vrdiem, konceptiem vai pat es esmu sajtai. J: Visi koncepti msos dgst no t principa, kas bija latents embrij. Vai tas nav t? M: J. J: Vai vartu bt t, ka domu izstaroana ar jau ir iepriek noteikta? M: Domas nav iepriek noteiktas, bet ts ir reakcija uz iespaidiem, samskrm, kurus tu tagad saem. J: Saka, ka Dievs jeb vara ir visuresos visu-zinos. Ko tas nozm? M: vara nav individula persona. Tas ir visur-valdoais princips, kas ir latents vis. Tas ir manifestts piecos elementos, trs guns un nomodas, miega un zinanas cikl. J: Vai tas nozm, ka nav dualittes? M: Dualitte ir tikai ermea-prta lmen. Visur-valdoaj universlaj apzi katru dienu notiek miljoniem piedzimanu, bet 115

sav pamata Absoltum tas ir ajanma Nedzimuais. Kaut ar universl apzia ir ar daudz pabm, k Absolta stvoklis tas ir nirguna, bez pabm. [Saka kdai ameriknietei, kura ir rakstniece] Labk drz brauc mjs, pirms tu esi uzskusi s zinanas; savdk tu bsi apmaldjusies savs identitts. J: Es nevaru pateikt... M: Bet es saku, tu bsi atvieglota no visu tavu konceptu nkanas un ieanas; pat tava es-esmu-kvalittes sajta bs likvidta. aj valst kop seniem laikiem ir bijis pieemts, ka svt vrd ir gargs potencils, ja to pareizi skaita; tam nav labka aizvietojuma. Miljoniem cilvku pasaul personificjas ar viiem dotajiem vrdiem, jo vrdam ir lietderba pasaulgaj lmen. Kad tu tiec inicits garg discipln ar svtu vrdu, tas nozm, ka tas norda uz tavu augstko patieso dabu. Esi pilnb viens ar to svto vrdu, tad tas tev dos visas nepiecieams zinanas, kas vajadzgas tava garguma paclumam. Tas tevi atmodins tav mgaj apjausm. is ir mistiskais Navanat-Sampradaija, tradicionl Deviu Guru ordera, atslgvrds. ie guru nebija ne kulturli, ne pai skoloti. K saka viens no ststiem, kds sdja uz augstkajiem koka zariem, crtot nost to pau zaru, uz kura vi sdja! Guru, kur gja garm, redzot naiv vra aso vienvirziena uzmanbu, aplojs viu un svtja viu ar vrdu, kuru vrs ctgi atkrtoja. Drzum is vienkrais vrs pats kuva par diu viedo. Tds ir svt vrda spks, kad to atkrto ar koncentrtu uzmanbu. 1980. gada 29. marts

116

15. ESBAS SAPLANA PAAI SEV IR

PATS SVTLAIMES REZERVURS
Maharad: Pirms jebkdu vrdu izstaroans Es jau eksistju; vlk es mentli saku es esmu. Stvoklis, kas ir brvs no vrdiem un domm, ir tmans. tmans pats par sevi ir papietiekos. Bet, kad tas pieeras pie ermea, kst nepiecieamas tdas zles k mentlas un fiziskas izklaides un nodarbes; bez m persona nespj izturt tmanu. Gargai attstbai, kas ir prieknosacjums tmana atraisanai no ermea identittes, tiek rekomendtas dadas disciplnas. Starp m vislabk ir namasmaraa Dieva svt vrda skaitana. Bet aj gadjum Dievs nozme tev mjojoo principu tmanu, kam tiek doti dadi vrdi. Tie norda uz iekjo-Dievu, kur atbilds, lai vai kdus citu Dievu vrdus tu skaittu. Paraa skaitt rou kroa prltes ir tikai tpc, lai dotu tavm rokm nodarbi, bet tas ir is iekjais Dievs, kuru tev btu jpiesauc. is Dievs tiek pamodints, kad tu atkrto via vrdu. Tiei k govs tesmenis dod pienu, kad t redz savu teu, kur skrien pie mtes minot ama-ama, t ar esba appludina ar svtbu to, kur anto ts svto vrdu un saka vrdus vis sav patiesum, ievedot viu klusum. Skaitanas tonim ir jsader ar o es-esmu-kvalitti iekup sevis. Klaustjs tev klauss antoan un jtas oti gandarts. is ir iemesls tam, kpc cilvki, kuri ir pieradui pie ikdienas antoanas, kst nemiergi, kad nav iespjams to dart. Tukarama, Maharatras dzejnieks-viedais, apstiprina o principu, kad vi vien no saviem pantiem dzied:

Ar uzvaru vainagots es esmu, ieslogojot savu esbu pau sev ar savu veltanos. Tdjdi sasniedzis es esmu pau manu mekljumu virsotni,

117

k rezultt ir izskuas manas mentls tieksmes15. Esbas saplana paai sev ir pats svtlaimes rezervurs. Daudzi svtie, kuri ir td stvokl, pavisam neapzins savu fizisko stvokli un vienkri gu zem, baudot sevi. Dai nomaldjuies mekltji ar narkotiku, tdu k marihuna, paldzbu mkslgi induc aizmirans stvokli. Bet ir mau notrulinana ar rjiem ldzekiem. Tdiem cilvkiem nebs ilgstoa miera, tikai pairas. Ja tu gribi mgu mieru, tev tas var bt un tu tas vari bt, absorbjoties veltans ce nama-dapa vai bhakti-joga. 1980. gada 30. marts

15

Ar mentlm tieksmm Tukarama, acmredzot, dom to, ko hinduism parasti sauc par vsanm. Ts sastv no snaudom vlmm (t.i., vlmes zem apzint lmea), iedzimtm tendencm un dziiem paradumiem, kuri visi nodroina pseido-vienbas ego turpinanos. To dzanai ir jbt skattai k nepiecieamam Atbrvoans prieknosacjumam. o psiholoisko eneriju (kas ir mentlo modifikciju pamat) izsmelanu un eliminanu dareiz Indijas viedie sauc par prta attranu.

118

16. MINI SAPRAST NEZINO BRNA

PRINCIPU
Maharad: Tas, par ko es runju, ir veseluma zinana. Es apsveru manifestciju k veselumu, bet tu izvlies tikai fragmentu, koncepciju no manm runm un tad saki Man patk ideja, un tad tu iedod tai augstu statusu, nosaucot to par Brahma, Viu, u.c. Bet tu necenties aptvert totlu un veselo nozmi.

Jauttjs: Tu esi runjis par nezino brna principu. Vai tu vartu o mazliet vairk paskaidrot? M: Kad ir piedzimis zdainis, vi ir tikai nekaitga miesas un kaulu forma un viena nevainba. Vi nav domanas procesa, bet ir anas, evakucijas un raudanas instinkts. Drzum is miesas gabals attsta spju zint un rkoties. Pakpeniski tiek sajusta zinana es esmu, un tam seko prts. es-esmu-kvalittes sajta pirms prta noformans ir nezino brna princips, ko sauc par balkria stvokli. Tas ir tiei is princips, kas ir avots vai pamats, uz kura zdainis attsts brn, pusaudz, utt., visu laiku ejot cauri bioloiskm izmaim. Beigs tiek sasniegs pieaugua vecums, kad visas fizisks un mentls spjas sasniedz savas virsotnes. Bet kas ir visu o sasniegumu sakne? Tas ir tikai tas nezino brna princips, kas augot attstjs tikai un viengi no iekpuses uz ru. Savas auganas ldz pieauguam vecumam laik un vlk tas saem, ieraksta un rea uz visiem iespaidiem, caur savm mam un prtu. Bet viss is notiek tikai pc tam, kad vi sevi zina. Tavs maldgais zinanas koncepts ir, ka tiek vkta informcija un idejas no rpuses caur piecm uztveres jeb zinanas mam. Tad tu dod o informciju citiem k svargas zinanas un esi aizrauts ar to. Bet, kad es runju par zinanu, es neattiecos uz o, bet uz zinanu, ka tu esi, tavu esbu, uz brna principu jeb balkria 119

stvokli, kas ir pamata clonis visiem taviem guvumiem, gan gargiem, gan pasaulgiem. Tev btu jmina saprast, kas ir is brna princips. Es runju tikai par o un ne par tavm t sauktajm zinanm, ko esi guvis no rpuses caur mam. im balkria principam ir milzgs potencils. T ir t misk viela, kas var attstt fotogrfisks atmias, var paturt un reproduct visu, kas ir bijis lasts vai dzirdts kaut tikai reizi. ir dabiska nezinanas, nezino brna principa, balkria, spja. eit bal nozm prtikas esenci, brna ermeni, un kria nozm nezinanu, t.i., ignoranci. Bet tam ir potencils saemt, atbildt un reat. Tu neko nedari. Viss is tev notiek spontni. Ja tu gribi saprast dzio nozmi, ej uz pau avotu, uz savu esambu, un turies pie ts. Bet vissvargkais nevc konceptus. eit s sarunas notiek automtiski k elpoana. Simtiem cilvku nk un klauss saruns, bet es neieemu nekdu pozu. Kpc? Manas esbas kripat, ar esbu, kamr es vroju sevi un visu prjo, ar mani notika realizcija. Turpmk visi notikumi notika spontni. Pat runas eit ir spontni notikumi, un tpc es neesmu runtjs. Ne ar es esmu aj stvokl, brna princip, balkria, jo es mjoju Absolt. 1980. gada 4. aprlis

120

17. LAI ZINTU, KAS KDS IR, IR

JZINA T SKUMS

Maharad: Diskrimincija nozm izvlties vrdus un nozmi, kas ir msu vrta. Tomr vrdi, kas btu msu patiess dabas vrti un kas apraksttu msu augstko stvokli, nekad nav pieejami. No graudu kaudzes tu patriam em tikai labos graudus, noraidot akmeus un sliktos graudus. Ldzgi ir jbt izmantotai diskrimincijai. Pareiz tu identific sevi ar ermeni un prtu. Tpc savas gargs prakses ieskuma posmos tev btu jnoraida identitte, uzscot principu, ka es esmu ir tikai dzvbas elpa un apzia, ne ermenis un prts. Vlkos posmos dzvbas elpa un apzia t.i., zinana es esmu saplst augstkaj dab, tiei k profesora domas vi saplst, kad vi aiziet gult. Persona dzi mieg sevi nezina, jo pat esambas sajta ir sapldusi vi. Kad tu realiz, ka tu neesi ne ermenis, ne prts, tu ksi jebkdu mentlo modifikciju neiespaidots. Taj stvokl tu esi dinamisk universl apzia. Tev btu jmjo taj stvokl. Baudas, spes un likstas tiek justas tikai tikmr, kamr tiek paturta identifikcija ar ermeni un prtu. Iedomjies, ka okena vid ir nogrimis kuis ar tkstoiem pasaieru. Vai viu identittes vartu izdzvot o nelaimes gadjumu savu ermeu un prtu nekltbtn? Tlk, vai cietuajiem vartu bt jebkdas idejas par sevi pc tdas tradijas, ja viu ermei ir pilngi izzudui? dos apstkos pat viu izdzvojuie radi nav spjgi vizualizt nelaimgo pasaieru stvokli. Identittes noteikanas prieknosacjumi ir ermenis, dzvbas elpa un esamba.

Jauttjs: Kda ir atirba starp gargumu un diskriminciju [spju izirt]?

121

J: Ldzjtba, piedoana, miers un pieerans attiecas uz cilvka eksistences sfru. Vai man ir taisnba, to sakot? M: s pabas ir nozmgas tikmr, kamr ir esba k ermea un dzvbas elpas funkcionanas rezultts. Kad ie trs principi darbojas saskaoti, viss ir, savdk nek nav. Gargums nozm mjoanu Sev. Kad tu diskut vai run par jebkdu tmu k, piemram, diskrimincija un gargums, tu to pti objektvi16 un fragmentri. Bet es to daru subjektvi un veselum, nordot uz to visu-apskaujoo principu, Sevi. Saproti Sevi; esi Pats. Tikmr, kamr tur ir tavs ermenis, dzvbas elpa un esamba, tu zini, ka tu esi. Kad dzvbas elpa iet, ermenis atkrt, un esamba izdziest; is process tiek saukts par nvi. Tas, kur ir beigts, nevar neko zint. Beigtais nezina, ka vi ir vai vi bija. Ttad tda miru eksistence netiek ne msu, ne ar miru reistrta. Ej uz savas esbas sakni. Proces esba tiks transcendta, un paliks tikai augstkais Tu, bez zinanas tu esi. Augstko stvokli mdz saukt par virnti, kas nozm totlu atptu, pilngu relaksciju, absoltu klusumu, utt. Cita nozme, sadalot vrdu, btu vir-anti beigs aizmirsti sevi. Tas nozm, ka augstkaj stvokl tu-esi-kvalitte tiek pilnb aizmirsta. Gan es esmu, gan es neesmu, abi tiek aizmirsti. ir visaugstk veida atpta parama-virnti. Nepieem vienkri akli to, ko es saku. Ja tev ir aubas, k vien vari, uzdod jautjumus. Ja kds uzdos jebkdus jautjumus, tie bs no ermea-prta lmea, un prts nozm visu to, ko kds ir savcis no rpuses. Tas nav tavs. Tpc vaic tikai par to, ko esam diskutjui, un no pareiz skata punkta. J: K pieredzt Augstko Stvokli? M: Nav pieredzanas jautjuma. Tu esi tas stvoklis.
16 No dulistisk skata punkta, ka pastv atdalti objekti (objektvi), kur subjekts pats par sevi ir viens no objektiem starp citiem, nevis no Paa skata punkta, kur ir veselums, un tdjdi augstkais Subjekts vai Subjektivitte (subjektvi)

122

J: Visas pieredzes tiek gtas caur mam. M: J, bet Tu, augstkais pieredztjs, neesi tikai pieredu summa. Pamostoties tu zini tu esi; ir tava zinanas-paba. Pirms s zinanas, lai kas tu esi, t nav zinana. J: Vai tam ir kds sakars ar Augstko? M: Ir daudzi nosaukumi un pabas, bet pirms vism pabm Tu esi. J: Vai mums ir realizcija? M: ie visi ir koncepti. Augstkais stvoklis savukrt ir pri vrdu tvrienam. No viena koncepta dzimst vairki, un viss notiek ar un caur iem konceptiem. Ttad noliktava ir pilna ar konceptiem. Bet, kad tiek atmests pats primrais koncepts, kur ir turpmku konceptu jautjums? J: Vai is es ir prsplts, vai n? M: Cik tev ir gadi? J: Sedesmit viens. M: Ejot atpaka laik, vienu dienu pirms sedesmit viena gada, vai tu zinji, ka tu grasies piedzimt? J: Acmredzot, n. Pirms piedzimanas man nebija nekdu nojausmu par to, ka es piedzimu. M: Tagad, kad esi piedzimis, vai tu jebkad tauj taj, kpc vispr tu piedzimi? Pirms piedzimanas s es-esmu-kvalittes zinanas nebija. J: Es nezinu, kad es dzimu, ne ar to, kad es miru. M: Bet visus os gadus, kpc tu neptji? Tagad, kad tev ir

123

zinana es esmu, k tu pie ts nonci? Ir skaidrs, ka tu piedzimi par to nezinot, bet vai cilvks, kur pamostoties ierauga, ka viam ir liels augonis, netaujs: Kad es tdu augoni dabju? J: Es taujju. M: Ar ko tu taujji? Kdu atbildi tu guvi? J: Bet es neguvu nekdu atbildi. M: K un kpc zinana es esmu? Tas tev ir jzina. K zinana es esmu pardjs no nezino stvoka? J: Es nezinu. M: Tev tas ir jzina. Kds labums no visa veida informcijas? Tkstoiem cilvku ir nogrimui ar kui. Kda informcija tev var bt par viu pareizjo stvokli? J: Nve. M: Acmredzami, nekda. Vai tam, kur nezinja par nvi vai piedzimanu, var bt savas nves zinana? J: Tas mums btu jprasa miruam cilvkam. M: Tu grasies prast miruajiem? Nezinot pardjs zinana. K? No nebtbas pardjs es-esmu-kvalitte. K? Pirms tavas nves, vai tu jebkad pieredzi savu es-esmu-kvalitti? J: Droi vien n. M: Kpc droi vien? J: Pavisam noteikti n. Jebkdas informcijas vkana par nezinanas stvokli ir tikai tuka taujana. M: Kpc tu turies pie ts zinanas tagad, ja tu pavisam noteikti 124

tiksies ar nvi? Pirms piedzimanas tu nezinji, ka tu esi. Tu mirsi, tad kpc tu turies pie visiem tiem debess, elles, tikumu un grku konceptiem? Vai tagad, kad tu esi klausjies viss ajs runs, tev rps griezties otrdi un vrot? J: Dareiz es to daru. M: Kds no t labums? Beigs tev ir jnonk pie secinjuma, ka nav tdas lietas k es un mans. Redzi vismaz savu skumu. J: Iespjams, mums ir tiesbas uz skumu, bet ne uz beigm. M: Esmu ieinterests tikai tav skum. K notika t, ka tu esi? Tas ir vissvargkais. J: Esmu ieinterests sev. M: Bet k tu nonci pie zinanas, kas tu esi? J: Svti mani. M: Liec man priek savu identitti, tad es to svtu. Kad kds nezina pau savu skumu, k vi kdam lgties? Kaut ar tu pilngi skaidri zini, ka tu nezini, kpc tu vl joprojm visu o apskauj? J: Tas ir instinkts; ms dabgi o visu apskaujam. M: Kas ir t instinktv uzaugana? Kas ir tas, kas ir piedzimis? Tev tas nerp. Tev nav o zinanu, jo tev nav dziu alku. Tikai tad, ja tev ir dzias alkas, tur bs ilumincija. Ldz tam tu darsi visas ples, kamr kds cits izmantos priekrocbas, k akls vrs, kur grie dzirnakmeni, kamr suns apd visus miltus. J: K mums tikt va no akluma? M: Ar krtgu uzstjbu turoties Sev. Medit uz Sevi. Tev ir jdara 125

hatha joga uzstjba un neatlaidba lai gtu perfektas zinanas par Sevi. J: Vai ir kds, kuram tdas zinanas ir? M: J, retajam, vienam desmit miljonos. Izdzirdjis o matemtisko varbtbu, vai tu tagad gribi atmest paizpti? J: Es negribu padoties. M: Vai tu pie secinjuma nonci pc iekniebanas savs auss? J: Kds labums no cenans? M: Kds labums no taviem konceptiem? Dnn ir pri konceptiem. Vi nedod svargumu nevienam konceptam. J: Vi vartu nezint, cik oti ms cenamies tagad un esam centuies iepriek; tev nav par to nojausmas. Ramakria Paramahamsa uzrunja Mti: Ak, Mte, ved mani pri domai un zinanm, jo es topu to premts. M: Vai tu pats to minji, iet pri domai un zinanm? Ja n, kpc tu run par citiem? J: N. M: Ja tu pats neesi izminjis recepti, kpc tu par to run? Kpc tu ievies kda cita spriedumu? Vai tu vari palikt dzvs bez vrdiem? K bez tiem tu esi spjgs veikt savas ikdienas aktivittes? Es zinu tavas piedzimanas vsturi. Kpc tu sauc kdu cilvku par savu tvu un mti, es zinu pavisam labi. Kpc tev uztrauc citi t viet, lai uztrauktos par sevi pau citi tdi k Ramakria Paramahamsa? Ja tu esi nezinos, tas ir O.K. prast par citiem. Bet, kad tev rp tu pats, tad tauj tikai par sevi. Kad es iztapu savai esesmu-kvalittei, saprotot to, tikai tad es iepazinu o es-esmukvalitti, un proces es ar atklju, ka Es, Absolts, neesmu tas 126

es esmu. Paliec vien viet. Savcis visas zinanas, apsver ts noslgtb. J: Ja Maharad mani svts, es gu apgaismbu. M: Tas nav tik vienkri. Tas ir k pateikt, ka precjies pris tiks pie brniem tikai no t, ka kds vius svts. J: zinana es esmu ir lsts. M: T ir nejaua, spontna. es esmu skums ir, kad es samu telefona ziojumu, ka es esmu. Un, kad man ir informcija es esmu, tas ir gaea stvoklis. J: Kpc gaea tiek pieldzinta pirmatnjai skaai praava, kas ir Om? M: Jo gaea ir zinanas prna, dzvbas elpa. No praava, prnas produkta, attsts vokl valoda, kad t ir izgjusi cauri etriem posmiem para, pajant, madhjama un vaikhar. Para ir avots un smalkkais posms, kamr vaikhar ir rupjkais, tas ir vrdu eksplodana vokl valod. Stvoklis pirms para ir mlestba bt, mlestbas sajta, kas ir visu aktivitu radtjs. Tas stvoklis ir gaea. 1980. gada 26. jlijs

127

18. TAVA ESBA IR PRTA SKUMS UN

BEIGAS

Maharad: Tikmr, kamr tu esi pieries pie ermea, tu nebsi spjgs transcendt pieeranos dadiem cilvkiem un lietm. J: Kad es minu notvert sevi, es jtu, ka pazd mlestba uz maniem radiem. M: Nesatraucies par citiem cilvkiem, satraucies par sevi. J: Pc meditcijas esmu pazaudjis mlestbu uz citiem. M: Nav t, ka tava mlestba ir kuvusi mazka. Mlestba tagad ir sapldusi ar tevis pau. Tevis paa esba ir mlestba un svtlaime. Tu esi objektivizjis17 savu mlestbu. Pati tava daba ir mlestba. Stabilizjoties esb tu savc visu to mlestbu, kas bija izkliedta rpus. Tu mjo taj zinan es esmu. Lai kas tu esi iekup ermea, ir tikai mlestba. mlestba strd, vc prtiku, d, gremo un gst zinanas. Tu esi ir mlestba, un t sevi izpau caur dzvbas elpu; t.i., aktivittes turpins dzvbas elpas d. Tiei k ermenim ir vairki orgni pasaulgo aktivitu veikanai, t ar zinanai tu esi dzvbas elpa ir k orgns aktivittes veikanai. Tas nav citu mlanas jautjums, bet tiea zinana, kas tu esi. T mlestba tevi pieskata; t ir tava barba, tavs motvs un rosinoais spks. Fokus savu uzmanbu tur. Uz ts kustbu norda dzvbas elpa; tas ir dzvbas spks. Taustm ts manifestcijas sajta ir zinana tu esi. mlestba ir universl mlestba. T nav virzta
17 T.i., identificjoties ar objektiem (un is termins iekauj ar subjektus), mlestba, kas ir bezgalga, nenovrami kst par ierobeotu un relatvu lietu.

Jauttjs: Kds kungs no Spnijas, kur eit bija, esot praktizjis daudz meditciju, bet neesot bijis spjgs tikt va no pieerans.

128

uz nevienu konkrtu personu vai lietu, t ir tda k telpa. Telpa nesaka, Es esmu ekskluzvi tikai priek t un t. T Neml kdu privti. T mlestba ir manifestta un universla. Tpc, ka tu identificjies ar ermeni, skas visas likstas. Primr mlestba ir mlestba bt; tikai pc tam tu vari domt par citu mlanu. Kpc tu tiecies bt? Vienkri tpc, ka tu mli bt. Lielkais klupanas akmens ir identificans ar ermeni-prtu. Saproti, ka nav t, ka tu vari kt par Dievu; tu esi Dievs. Tu esi dievis, ieskum, bet tu vari kt kaut kas, kas tu neesi. Tev btu jsaprot, ka tavs galamris ir tevis paa pats, es esmu. Tas ir pats visa avots. Tas es esmu ir jrealiz. J: Tas ir galamris, bet k to sasniegt? M: Tu esi nogjis no mekljumu sliedm ermea d. Tu pakriti no dievi skata punkta, notverot ermeni. Jo tu esi, apzia ir. Pirms tu saki es esmu, tu jau esi. J: Piekrtu. M: Tu tagad zini, ka tu esi. Esi tas. eit es negrasos tev ststt to, kas ir svtajos rakstos, lai cik izsmalcinti tie btu. Es teiku tev tikai to, ka tu esi. Ja tev patk manas runas, tu vari nkt; ja tev ts nepatk, tad turies pa gabalu. Pareiz tu vartu sevi uzskatt par nenozmgu personu ar ierobeotu vrtbu, intelienci. Bet stenb t tas nav. Tu esi oti sens. Tu esi bezgalgs, mgs. es-esmukvalittes sajta ir k sludinjums; tas norda uz to mgo stvokli. Es esmu vrds vai es esmu sajta, kda tev ir nav mga. Bet Tu esi mgs un sens. J: K saprast, ka es esmu mgs? M: o nevar saprast parastaj intelektulaj veid; is stvoklis tiek realizts spontni. Kad tu esi es-esmu-kvalittes stvokl, tu saplsti mgaj stvokl. Tagad tu zini, ka tu esi un ka tu sdi. K tu attstji o prliecbu? 129

J: Es zinu, es eit su. M: Td pa veid tev ir jattsta prliecba, ka tu esi Absolts; is ir vissvargkais. Tev ir jfokus savu uzmanbu tikai uz to. Pirms s esbas vai zinanas pardans Es, Absolts, jau esmu tur, mgi. Kur fokuss uzmanbu? Kur zina, ka is fokus uzmanbu? Tas, kur fokus uzmanbu, ir pirms uzmanbas. K tu vari prt meditt? Tam, ko tu sauc par meditciju ir nepiecieams objekts. Kur vro meditciju? Kur praktiz meditciju? Process pieprasa kda kltbtni k ar objektu, ne t? Bet pirms visa prj kltbtn ir jbt Medittjam. Tagad auj Viam vienam bt, bez neviena objekta. st meditcij Medittjs ir viens, bez nekda objekta, uz ko meditt. Pirms nomodas stvoka Es jeb Absolts vienmr ir. Pamostoties man uzaust zinana, ka es esmu. Un tikai pc tam prt nk visi prjie notikumi un lietas. Atkal, Man, Absoltam, ir jbt pirms nomodas stvoka. Paliec eit. Mjo aj. Tev ir jstabilizjas sav patiesaj dab, es esmu. No visiem prjajiem sekundriem un liekiem objektiem ir jtiek va. Nefokus savu uzmanbu uz nevienu no m lietm. Viss process ir bt sav avot. Pareiz, kas ir tavs avots? Es esmu. Notver to es-esmu-kvalitti un esi taj. Tev ir jrealiz tevis paa sevi. Tev ir jbt uz robelnijas starp es esmu un Ne-'es esmu'. Iedomjies, ka ar tevi nenotiek sajta es esmu. Vai tas nozm, ka tu neesi? Ja ts es-esmu-kvalittes nav tur, Tu, Absolts, esi. K tds Tu valdi pirms, pc un nomodas stvoka laik. Nomodas stvoka laik tavas es-esmu-kvalittes sajta uztver pasauli; un no Tava, Absolta, skata punkta notiek tavas es-esmu-kvalittes un ts uztvrumu vroana. J: Es gribu dart kaut ko gargu. M: Vai tu gribi sevis-zinanu vai n? Tu gribi dart kaut ko gargu, bet tev ir jbt tur, lai kaut ko dartu. Tev ir jzina Tevi. Kur ir garguma dartjs? Es esmu ir dartjs. Kad tu iesaisties ikdienas

130

aktivitts mjs, uz ielas un biroj, kur ir kopjais faktors. T ir tava es-esmu-kvalitte. tava es-esmu-kvalitte dara visu. Pieemsim, ka es no rta ldz vakaram esmu darjis daudz lietas. Kda ir manu aktivitu summa? Visas s daudzs aktivittes notika man esambas stvokl. Dzi mieg es esmu iegja aizmirstb; tas aizmirsa sevi. Tad kda ir jga no visa, kas tika darts? Esba nav mgais stvoklis. T ir prejoa fze notiekoa izrde. Apzia ir piecu elementu un to mijiedarbbas produkts. Piecu elementu rezultts ir pagaidu un laika ierobeots. Tava zinana un viss, ko tu savc, vienmr nk sekojoi tavai esambai. Tu vari zint kaut ko tikai tad, kad zinana zina, ka t ir. Tava kriana notiek tad, kad tu mini identifict kaut ko iek apzias sfras k sevi. Tava apzia manifest pasauli. Kad tu mini pieldzint ermeni ar sevi, skas kriana. J: Kur dom, es esmu apzia? M: Tu! Bez esambas nav domanas. Esba ir pamata prieknosacjums domanai un nedomanai. Iedomjies, tev ermen ir spe. Kur ir spju liecinieks? To vro tikai tava esba. Esbas nekltbtn, k vispr vartu bt vroana? stais liecinieks ir tikai mgais Pats. Tikmr, kamr tur ir esba, tu esi esba. Kad esbas nav, tu esi Absolts. Visiem, kuri urp ir atnkui, bs jaiziet. Ldzgi ar esbai, kas ir atnkusi, ir jaiziet. 1980. gada 28. jlijs

131

19. REALIZTAJAM VISA PASAULES

FUNKCIONANA IR BHADANS

Maharad: T visa ir tikai izklaide. Liec to mier. Kas tu esi un kas es esmu ar ir koncepti. J: Bez konceptiem pasaule nevartu funkciont. M: Pasaule notiek. Tomr, lai kas pardtos pasaulgaj dzv, tas ir tikai ilzija. Notikums, kas jau ir noticis (vai jebkas, kas ir aizgjis), vai tas atgrieas? J: Neviens to nezina. M: Ldzgas lietas vartu notikt, bet ts nekad nebs identiskas. J: Vai tu vartu man paststt par reinkarnciju? M: Balstoties uz savu stingro prliecbu, tam, kur mirst, bs cits sapnis, kur vi atdzims. J: Kas ir atdzimanas ietamais clonis? Vai tas notiek pagtnes karmas d? Un vai vispr ir tda lieta k karma? M: Karma sastv no tavm fiziskajm un mentlajm aktivittm. Bet stenb tie ir notikumi, kas notiek trs gunu d satva, radas un tamas; t.i., esba, dinamisk kvalitte un dartja sajta. J: K notiek aizklana no sevis? Prsvar cilvku, iet, ir iesprdui rmjos, kas ir konceptu pineki. M: Kur to saka? 132

Jauttjs: Ko Maharad dom par fizisku objektu materializanu un dematerializanu k to demonstrja Satja Sai Baba? Tomr es negribtu o fenomenu piedvt tikai Satja Sai Babam?

J: Mans novrojums. M: Tikmr, kamr tu zini tu esi, tas vienmr ir ar tevi un nekad tevi neatstj. J: K man bt atbrvotam no konceptiem? M: No skuma tev ir jnonk pie zinanas, ka tu esi. J: Vai vari ieteikt kdas tehnikas? M: Ts ir tantra, mantra un jantra. Tantra ir tehnika, mantra ir konkrtu svto vrdu sarindojumi, un jantra ir garg progresa mana. Tev btu jsaprot un juzsc tas, ko es ststu un skaidroju; tad esi pats un visu atlaid. J: Es nespju tik viegli ieviest rcb to, ko tu man saki. M: Nav t, ka tev btu sevi jtransform. Tu stenb esi sevi konvertjis par kaut ko citu, nek sevi. Tagad tev vajadztu atpakakonvertt sevi sav oriinlaj sev. Stabilizjies sev. Jo tu gribi bt, tu sevi nodarbini ar runanu un visu prjo. Lai uzturtu o tu esi, tu veic dadas aktivittes; tdjdi tu turi savu prtu nodarbintu. Bet realiztajam prta plsma ir k no apakpuses izlaistas nepatkamas gzes. Tas, kur ir stabilizjies sev, uz prta aloanu skats uz kaut ko, kas btu netrs un nevlams k ts gzes no vdera. Kad tu esi ignorantaj stvokl, rodas jautjumi par labu un sliktu, un par pieemanas vai noraidanas izvles veikanu. Bet zinanas stvokl lietas notiek spontni, un nav izvlans un atmeanas. Pat ietami ritulistiska realizt rcba, tda k bhadani, dziedana un antoana dievu godanai utt., ir spontnas izpausmes. Ts netiek plnotas, bet vienkri notiek. Realiztajam visa pasaules funkcionana ir bhadans. Visi notikumi ir tevis, motivjo spka, rezultts. Kaut ar aktivittes notiek spontni, tu uzstj par to dartju. Bet tda uzstana rodas no tavas identittes ar ermeni133

prtu. Guvis gargs zinanas, ko tu darsi pasaules lab? J: Es tikai bu. M: Cilvki, kuriem patk socilais darbs, grib dart kaut ko labu. Vii grib transformt citu cilvku intelekta kvalitti, lai vii viens ar otru vartu dzvot harmonij. J: Pasaule ir patiesbas izpausme, un cilvkiem vajadztu paldzt o saprast. M: Ja tam ir jnotiek, tas notiks pats par sevi. Tas, kur pastvgi mains, ir nerelais. Izmaias var tikt ieviestas tikai nerelaj. Relaj, patiesb, nekdas izmaias nevar tikt ieviestas. Pasaul tu vari iespaidot konceptu uzlabojumus, bet neuzdrksties konceptus saukt par patiesbu. Patiesba var saprast nepatiesbu; bet vai nepatiesba var saprast patiesbu? Tiei k tu maini aprbu, tu maini savus konceptus, un tad tu jties laimgs. Patiesba nevar tikt redzta vai uztverta; bet patiesba var novrot nepatiesbu. J: Ar konceptiem es laimgs nebu. Vai tas t ir? M: Tu dom, ka ar konceptiem tu vari bt laimgs. Laimba jeb svtlaime, kas atklj sevi bez-konceptu stvokl, nevar tikt uztverta. J: Dzv ir mirki, kad ms gstam patiesbas zibus, un ticba, kas tiek attstta k to rezultts, iespaido un vada msu dzvi. M: ie ir tikai vrdi, un vrdi nesatur patiesbu. Patiesbai nav nepiecieama vrdu paldzba. Lai ko tu saki, t ir pieredze. Bet tu esi pieredztjs, un ar bez tm tu esi. Pieredzes nk un iet, bet pieredztjs paliek. Tu pieredzi pasauli, bet tu esi pirms pasaules. Pasaule ir pieredu sfra, bet Tu, Absolts, esi bez-pieredu.

134

Pareiz tiek justa tava tu-esi-kvalittes sajta, bet tas ir tikai pagaidu stvoklis; tas aizies. Pirms simts gadiem, t.i., pirms tavas piedzimanas, tu-esi-kvalitte nebija asocijusies ar Tevi, Absoltu. tu-esi-pieredze ir atnkusi k drudzis. K un kpc is drudzis ir atncis, im nav ne izskaidrojumu, ne iemeslu. J: Vien mirkl tu izkpi r no s slimbas tu esi. Vai ar man ir kda cerba pieredzt du diu mirkli? M: J, ja tu saproti un uzsc s sarunas. Lai kas ir tagad, t mums visiem ir esambas sajta. No skuma ir jmjo taj, un beigs tai ir jbt transcendtai. J: ort meditcij es jtu, ka es neesmu ermenis-prts, bet tikai esba. M: T ir apzia. Tas ir manifesttais stvoklis, kur nav personbas, nav vriea vai sievietes. T ir zinana tu esi. J: Kdu brdi nebija ar esambas sajtas. M: Tas bija rmuma stvoklis, un tur bija tikai apzia. J: Dai saka, ka sajta es esmu atrodas labaj kru pus, apmram etru pirkstu attlum no centra. M: Tas ir atkargs no individulas pieredzes. Atraans vieta vartu atirties, atkarb no personas. Bet nesaproti to vai nemekl ts atraans vietu attiecoties uz ermeni. [Kds indieu mekltjs atnk pie Maharada, ilgi maldjies, mekljis adresi.] M: Vai tu pazsti o vietu? Vai tu ilgi staigji apkrt mekljot? J: J, Sr. Es esmu aj rajon bijis daus gadus atpaka, lai satiktu kdu viedu faru.

135

M: Vai vi tev kaut ko iemcja? J: N. Bet viam bija dadas spjas. Daus gadus atpaka uz kua, kas bija noenkurojies Bombejas ost, bija sprdziens. im faram, kur pirms sprdziena nejaui atrads tuvum, bija nojausma. Vi kliedza uz cilvkiem ap sevi un pavlja viiem no ts vietas moment skriet prom. Reiz vi mani svtja, paplikinot man pa galvu, un es sajutu, ka mana kundalin enerija pacls augup. M: Tas man atgdina kdu citu faru ar diiem sasniegumiem, kuru sauca Tikku-Baba. Vi dzvoja Kolaba rajon. Kaut ar es viu persongi nebiju saticis, mums bija sarakste caur zinesi-faru, kur biei apmeklja manu bidi 18 vaikalu. Tikku-Babai bija dias spjas brnumu veikanai. Kdu dienu vlu vakar zinesis-fars bija aizgjis pie Tikku-Babas. Pavisam apmulsis, vi atrada TikkuBabas ermeni sadaltu, un via daas sakrautas kop. Nobijies, ka t vartu bt slepkavba, vi aizmuka prom no ts vietas, kur dzvoja fars. Zikres dzts, vi atgriezs nkoaj rt, un pavisam prsteigts atrada Tikku-Baba sveiku un veselu. Kdu dienu zinesis ierads man veikal ar ziu no TikkuBabas, ka man btu jierodas pie via pc iespjas trk, jo via gals esot tuvs. Atbildot es piedvju savu pateicbu un zinesim teicu, Ldzu, saki Tikku-Babai, ka darjumu sldz tikai vienreiz. Ar o es biju domjis, ka patiess skolnieks guru pieem tikai vienu reizi un paliek veltjies viam, un vi neskrien vairs pc citiem guru. Kad o ziu sama Tikku-Baba, vi teica: O, vi ir sasniedzis savu galamri un ir pri jebkdm vajadzbm. 1980. gada 22. oktobris

18

Ltu indieu cigareu paveids

136

20. TURIES PIE SAVAS ESAMBAS

SAJTAS
Maharad: Universl apzia ir visuresoa, un piecu elementu sples mijiedarbbas rezultt t necie ne zaudjumus, ne guvumus. Tomr aj mijiedarbbas proces t manifest taustm veid. [Maharad pace metla ziedu vzi un nomet to uz grdas, kas rada indou skau.] Kad viens objekts saskrs ar otru, skaa, kas bija latenta, kuva dzirdama. [Maharad paem dvieli un norda, ka audum latents ir uguns.] Uguns manifest tikai tad, kad ir ietekme uz dvieli (t.i., tam pieliekot liesmu), un k reakcija manifest uguns, un dvielis deg. Apzia tur ir visu laiku. Dzve tur ir visu laiku, un dzve sevi manifests, kad vien bs pieejama forma. Apzia nonk darbb (t.i., kst manifestta, uztverama) tiei t pat, k notiek skaa vai aizdegas audums. Un ldzgi im faktam, ka konkrtas identittes nav ne skaai, ne ugunij, t ar apziai nav identittes. Ignorances un identificans ar ermeni d tu pieredzi baudas un spes, kaut ar apzia ir universla, un t vienkri funkcion caur ermeni. Ttad, tik daudzi cilvki ir mirui, tik daudzi nogalinti, bet apzia vienmr ir palikusi tda pati. T nav samazinjusies vai palikusi lielka nekd veid t ne pavisam nav cietusi. [Maharad atkal sit pa vzi un norda, ka skaa vienkri notiek.] Skaai nav ne spju, ne baudu. T vienkri manifest, t ar apzia; tai nav ne spju, ne baudu. Pieciem elementiem nav ne zaudjumu, ne guvumu. Visas s nelaimes, ko pieredz cilvks, nedos baudu vai spes ne tikai pieciem elementiem, bet ar dadajm pabm (gunm), ko uztver maas. Piecas pabas ir: tauste, forma, smara, gara un skaa. Tagad, kds nozmgums ir tam tev priek tevis? Neiesaisties savs vlms. Kurp tu dodies? Dom dos vilcienos: pieci elementi spljas; un to sples rezultt tiek radtas formas, un ts tiek apgdtas ar piecm mam. No piecu-elementu objektiem t.i., augiem un prtikas

137

veidolu ieem forma. Tagad, caur o formu apzia atkal manifest piecu elementu pabas (gunas). Apsver o un noskaidro: Kas esi tu? un Kurp tu dodies? Ir bijui tkstoiem karu. Kds ir bijis t visa efekts uz pieciem elementiem? ie pieci elementi tiek piecu ermea mau uztverti. Piecu elementu krianas no Augstk d ir pardjusies guna apzia. Iedomjies, kds tiek nogalints, kas stenb notika? apzia, kas mjoja nogalintaj ermen, aizgja aizmirstb, un piecu mau funkcionana beidzs. Miljoniem cilvku ir bijui nogalinti un aizgjui; vai viu maas un viu apzia pie tevis nk, lai uzsktu kdus strdus? Ar ermeni tiek piegdtas piecas uztveres maas un pieci rcbas orgni19. Nkot vecumam, ermenis sabojjas, un maas un orgni vairs nedarbojas tik efektvi. Tdjdi novecoanas d notiek pakpeniska mau un orgnu atteikans, guna, kas ir apzia, ar pavjins (t.i. ts manifestcija pavjins). Viss ajs ermea, mau, orgnu un apzias funkcijs kur iederies tu? Un kur tu dodies? Dadie procesi un notikumi notiek prtikas ermea un prnas d; kur taj vis ir tava vieta? Apmekltjs: Vai apzia ir neatkarga no ermea; t.i., netiek t iespaidota? M: K tas t vartu bt? T ir prtikas-esences ermea iznkums, un to sauc par satva-guna. Ldzgi k brns ir savu vecku ermeu esence. Ja brns ir deformts, tas ir kaut kdu kvalittes nepietiekambu prtikas ermen d. Pasaulgs k ar gargs aktivittes, kas tiek veiktas ar prtu, ir tikai izklaides ignorances stvokl. Ts sks, kad ska funkciont esba ar savu nomodas un miega ciklu. Ja persona dom, ka praktizjot gargumu kaut kas var tikt gts, es labprt gribtu zint tda izskatu un identitti. Gargie mekltji t
19 Hinduisma filozofij ermea pieci rcbas orgni ir: mle, kjas, rokas un evakucijas un vairoans orgni.

138

viet lai taujtu sevis paa dab, kas ir viu apzia, iegrimst gargs grmats pc zinanm. J: Vai mums btu jatsaks no visiem ldz im savktajiem konceptiem un idejm? M: Neko tdu nedari. Tikai turies pie savas esbas sajtas, kamr tu zini, ka tu esi, esi tikai taj stvokl. Neuztraucies par t aizieanu. J: Vai mums btu jgrieas pie savas esambas sajtas atmias? Bet tas nozmtu piepli. M: Kur ir pieples jautjums no tavas puses? Apzia esamb nonca spontni. Esi tur, nemini neko maint vai modifict. Lai kas ir, ir tur, un t ir sevis mlestba, tm-prem. Ja tu gsti kaut kdu baudu no lasanas un sekoanas tradicionlajiem t sauktajiem gargajiem ceiem, dari to. J: Bet Maharad saka, mums btu jsasniedz galamris. M: Kur ir doans uz galamri jautjums un kur tur ir, lai dotos? [Maharad uzsit pa metla gabalu.] Re, skaa, kurp t aiziet? Dnn ir pilnb atstatus no visiem konceptiem. Taj punkt nek nav. J: Vakar tu runji par guru un sat-gurucara sat-guru kjm. M: J, runju. Sat-gurucara nozm spontnu apzias pardanos, kad tu zini tu esi. Viss mjo aj zinan tu esi, un t ir neierobeota un visur-valdoa. Svts sat-guru kjas attlo o stvokli. J: Es pavisam nedomju kdu apvainot, uzdodot o mugo jautjumu: Kpc uz m sienm ir tik daudz fotogrfijas? Man tas iet pretrun ar tavu mcbu. M: Ts ir ignorances perioda atliekas. Lai kliedtu ignoranci, tdi 139

palgrki ir nepiecieami. Kad tie ir nokalpojui savam mrim, tie vairs nav vajadzgi. is ermenis, ko es izmantoju, ar ir nezias posma iznkums, bet tas vl joprojm tiek izmantots, kaut ar es esmu transcendjis nezias posmu. Tpc lai ts fotogrfijas paliek k sienas dekori; taj nav nekda sliktuma. T viet lai maintu lietas rpus, kpc neieviest izmaias iekpus, aizvcot aplams identittes? Tu run t, it k tev btu viedums, bet kdas zinanas tev stenb ir? Tavs pareizjais kapitls ir nomodas, dzia miega un zinanas cikls, un zinana es esmu. Kas cits tev vl ir? is cikls ir pardjies pats par sevi, tev neprasot; visu prjo tu esi iemcjies un guvis vlk. Jebkur, kur eit nk, ir k nezinos brns, par spti vism t sauktajm zinanm, ko vii ir guvui no rpuses. 1980. gada 13. novembris

140

21. ATGRIEZIES UZ STVOKLI PIRMS

PIEDZIMANAS

Jauttjs: Vai tas notika vienkri t pat vien? M: Mirkl, kad pardjs s slimbas vrds, rads banas par indivdu sajta. Tagad individualittes sajta ir zudusi, un paliek tikai universlas apzias sajta. Individualitte ir zudusi kop ar ermea formas identitti. ermenis nav mans veidols, neesmu es ne vrietis, ne sieviete. Viss notiek spontni. Kur redz to, ka ir uzaususi diena un spd saule? Vai zinana, ka ir diena, vartu bt indivda zinana? Mirkl, kad kds pamostas, pards es-esmu-kvalitte, kas nozm tikai esambas sajtu; vlk ir ar ermea sajta. esambas sajta ir visuresoa, un tai nav ne vrda, ne formas t ir eksistence pati. J: Kas sti notiek, kad cie ermenis? Kda ir attiecba starp Nemanifestto un ermeni, vai starp faktisko un iluzoro pasaules redzambu? M: Tie ir intmi saistti. Katra atoma kultra un noskaa ir atirga, t ar katrs indivds aj pasaul ir atirgs. Ir dadas izpausmes atomos un sub-atomos. J: Vai patiesba ir manifestta vai nemanifestta? Ja patiesba manifest caur ermeni, tad visas ermea slimbas ir Nemanifesttaj. M: Kad manifest Nemanifesttais, to sauc par sagua-brahman. is brahmana princips ir visur un manifestts, un tas sastda piecus 141

Maharad: Reiz es jutu individualittes sajtu, bet tagad man vairs nav ts individualittes. Individualittes sajta ir sevi transformjusi universlaj manifesttaj stvokl.

elementus, trs gunas un prakriti-purua; tas ir is, kas atpazst sauli un telpu, un tas ir visur-valdoks un smalkks pat par telpu. J: Kas ir visa sple? aj manifesttaj univers, kas ir Nemanifestt iznkums, ermenis cie slimbu Maharada ermenis. Un t rezultt, kad esam s slimbas liecinieki, cieam ar ms. Priek kam is traucklis? M: Ja tavas es-esmu-kvalittes nav, kur novrotu saules auanu? J: Kaut tu o esi izskaidrojis tkstoiem reiu, es vl joprojm neesmu sapratis. M: Kur un kas augstkaj lmen ir Nekas; viss, kas ir, ir oti skaidrs un acmredzams. Bet tds vienkrs fakts ir prvrties par mklu, jo tas princips ir aplami identificjis sevi ar formu, un tad lepojas par o identifikciju. Tas ir piemis ermeni k savu identitti. J: Bet kpc im btu jnotiek ar tevi, caur kura ermeni sevi manifest Nemanifesttais? M: Lai gtu atbildi uz o jautjumu, tev bs jatkpjas sev. No atomr pieskriena, no s apzias kripatas, ir materializjusies viss is grandiozais universs. K un kas vartu atbildt uz o jautjumu: Vai tas radja sevi, vai tas noorganizja, lai btu radba? Tavas atbildes bs tikai minjumi. Kdi pierdjumi tev ir par savm piedzimanm un nvm? Kdi tev ir pierdjumi par savu prdzimanu? J: Tu gribi teikt, ka mums btu jpaliek aj apzias pardans punkt? Vai tad ms to sapratsim? M: J, es ststu cilvkiem preczi to. J: Tad tu gribi teikt, ka, kamr es neapstjos pie apzias uzauanas, es nesapratu o Nemanifestt, manifestt, ermea cieanu, utt. 142

spli, un ka visa mana runana stenb ir tikai ppa un tpc tikai traucklis. M: J, t ir tikai izklaide laika pavadanai. J: Tas nozm, ka, kad ms tevi apmekljam un sam tev blakus, stenb tas tev trauc. M: Man netrauc pat pieci elementi, kas ir mani radjumi. Tad k tu vartu bt man traucklis? Ja es identificju sevi ar ermeni, tad nenovrami man bs jiet cauri visiem tiem trauckiem un cieanm, kas ar to nk komplekt. J: Vai es vartu uzdot vl vienu jautjumu? Tev ir apzia, kas ir sasniegusi kaut kdu konkrtu augstu lmeni. Vai tam vartu bt kda labvlga ietekme uz mums, tikai esot mums kltbtn vien, bez runanas? M: Ne tikai tev, bet pat baktrijm, skudrm, trpiem, utt., ir labums. J: Tas nozm, ka tavs starojums pastvgi uz mums iedarbojas, ieskatot vismazkos? M: Runanas pc ar to viss ir krtb, bet stenb neviens nevienu neiespaido. Vai izdganas mirkl manam piedzimanas principam bija kda intelience? is piedzimanas princips, kas ir brna princips, aug spontni, attsta prtu un intelektu, un laika gait vartu kt par Mahatma pat par diu viedo bet t vied sakne ir tikai t brna principa izdgana. Vai tas t nav? Tagad garguma vrd tu vc daudz zinanas, bet t ir tikai izklaide. J: K brna princips var sasniegt dnn vai vied statusu? M: Lai saprastu o, paliec izdganas punkt (ankra), esi tas ankra (omkra). [Om ir vrdu skums, un Maharad norda apmekltjam bt stvokl pirms vrdu formans via prt.]

143

J: Labi, un es nolemju palikt taj omkra stvokl. Tad k ar vardarbbu, kas notiek rpus Irn, Amerik, PSRS, utt.? Vai tam nav saistbas, vai man ir pasvi js omkra stvokl? M: Abi ir intmi saistti. J: Bet izvairties no vardarbbas, cieanm, citu izmantoanas... M: Visa tava runa ir tavas individualittes aizsardzbai. stenb tevi btu japsdz visos tajos notikumos. Izemot tevi, kuru vl vartu apsdzt? Lai to visu teiktu, kur bez tevis, tavas es-esmukvalittes ir tur? Lai apgalvotu, ka nek nav, kdm jau ir jbt. Tav esb tiek darti miljoniem grku, un tagad tu gribi izvairties no atbildbas, pieeroties un slpjoties individualitt. Visi ie notikumi ir tikai tavi radjumi. J: Bet sav esb ar tu esi tas. M: Pilngi viss ir man esb, ieskaitot tevi. Bet ne man, ne tev netiek dota absolti nekda autoritte savest lietas krtb. J: Vai, lai savestu lietas krtb, noderga vartu bt omkra? M: Omkra ir noderga visam; un viss ir omkra, ieskaitot cieanas. K vl vartu pastvt baudas un spes, ja nebtu omkras sfras? J: K ar omkru var apstdint ankra (izdganu)? M: Td pa veid k t izdga. J: Vai omkra var apstdint izdganu (ankra), vai ankra ir omkras sple? M: Omkra un ankra, abi, ir pieredu stvoki. Vai tie vartu bt atdalti? Kas var bt bez omkras? J: Es gribu zint, vai ir kds process, kur var apstdint ankra izdganu? Pieemsim, skaitot svto omkra mantru; vai mums btu 144

pasvi jvro visi notikumi? M: Katrai mantrai ir nolks; nevar bt mantra bez nolka. J: Tad skaitot mantru viss tiks atkal-radts? M: J. J: Tad kpc vispr mums btu jskaita mantra? M: Bet mantra ir bez jebkdas valodas, bez jebkdiem vrdiem. Ej uz sakni, redzi faktisko situciju, pirms tu mirsti, mjo sav patiesaj dab. Bet t viet tu esi aizemts ar sava ermea, kuru tu uzskati par savu identitti, loloanu. Cilvki velts Dievam tikai, lai gtu pasaulgas lietas. J: Tas nozm, ka msu veltans Dievam ir pieldzinma ieanai uz tirgu pc pirkumiem. M: T notiek cilvka dzve. Normlais motivjoais spks ir guvums no jebkdas rcbas. J: Tikmr, kamr kds pieldz Dievu ar guvumu nolku, pielgana nebs efektva; vai ne t? M: Primrais motvs ir mlestba-bt, paturt sevi dzvu. J: Kad tiek pazaudta mlestba-bt, kas notiek? M: Kur tur ir, lai to atbildtu? Kad mlestba-bt ir norimusi, kur ir tur, lai pateiktu, ka t ir norimusi? Vai ir iespjams pieredzt akti (enerijas potencilu), nandu (svtlaimi) un sat-it-nanda (bana-apzia-svtlaime)? Vai stenb nek tda nav? J: Mums ir ststjui par sat-it un nanda jau sen. Ja tie ir reli, vai mums nebtu uz tiem jtiecas? Un, ja tie k tdi nepastv, kpc vispr mums btu pc tiem jdzenas? 145

M: Msu avots, sakne, ir msu esambas sajta jeb brna princips. Vai tas jebkds aktivitts iesaistjs apzinti? Vai tam taj posm vispr bija kda intelience? Kas vl ir tur, izemot o primro brna principu? J: Kds vartu tagad uzdot jautjumus. M: K vii var uzdot relus jautjumus? Vii uzdos jautjumus pc pieerans kdai identittei, un tdas identittes tiek uzbvtas pc klausans kd vai pc lasanas. Viss is ir informatvas zinanas, kas tiek savktas no rpuses, un ts nav spontnas zinanas, patiesas zinanas. Kuram ir zinana, ka vi ir, un kas ir tas vi ir? Kas ir is ivas princips? Marati valod iv nozme pieskriens. Pardi man o esbas pieskrienu. Krtgi novro un izpti: K ir t, ka ir is princips, is esbas pieskriens? Visa kosmisk izpausme ir esbas pieskriena izplatjums. is princips sastv no pieciem elementiem, trs gunm un prakriti-purua. J: Visa grandioz radba nk no omkras, esbas pieskriena. Vai t ir enerija, spks, vai tikai doma? M: Lai kdi tev btu vrdi, nosaukumi vai idejas, tie visi ir O.K. im nolkam. J: im principam tiek doti tdi nosaukumi k Dagadamba universa mte Mahiasura Mardini dmona Mahia izncintjs, utt. M: Ko tu dom ar Dagadamba? Princips, kas atpazst dienu, nomodas stvokli, vai tas ir Dagadamba? J: Bet vai is princips ir tikai enerija vai tikai koncepts, vai ilzija? M: Vai tam ir intelience? J: Vai tas ir kaut kas k intelience?

146

M: Tu to t vartu uzskatt. J: Tas, ko es gribu zint, ir is: manifestcija, kas ir nkusi no manis, vai es esmu daa no ts, vai esmu atstatus no ts? M: Tu neesi atstatus no ts. T ir tikai tava gaisma. J: Atkal un atkal dads reliijas, tantras, puranas, utt. apgalvo, ka tas ir enerijas potencils, tas ir nanda, tas ir akti, tas ir uzldts ar mlestbu, utt. ie ir msu dzii iesakojuies iespaidi, un ja ms tos atmetam, atsakmies no tiem, ko mums dart? M: Kur ir nepiecieamba no tiem atteikties? J: Tu man esi devis divus lmeus: vien lmen es redzu o attiecbu starp manu manifestciju un Mani, un otrs lmenis ir es-esmukvalittes sajtas izdgana jeb pardans. Ko man dart? M: Ja tu esi ieinterests lmeos, to ir miljoniem, un tu vari skt tos skaitt. Bet tas princips nevar tikt objektivizts priek skaitanas nolkiem. Kas tu esi? Ko tu jti k sevi, kas ir tava btne? Kda jga skraidt apkrt, darot socilu darbu... Vai aj objektvaj pasaul ir kaut kas pastvgs? Tu mini dart tik daudzas lietas, tdas k socil paldzba, lai padartu cilvkus laimgus. Tu odien noskujies, un rt tu atkal sksies, jo tava brda aug, utt. Ldzgi, tu odien cilvkus padari priecgus, un rt vii atkal ir nelaimgi, un atkal tu ej un padari vius priecgus, un t cikls turpins, un tu taj esi notverts. Ieskum, kad es gribju nodoties gargumam, es atteicos no prapaca, pasaulgs dzves. Vlk es sapratu garguma nozmi un noncu pie secinjuma, ka tas ir izsvieams k lietots traukdens. Tpc pareiz man nekd veid nerp gargums, jo es to esmu transcendjis. Es d veid nevaru diskutt par o tmu parasts publikas priek. Vii uz mani mestu akmeus. Kas tu esi? Kas ir tava identitte? Vai esi sevi redzjis pareizi? Vai tu vari nofotograft savu patieso identitti bez ermea147

prta? di runjot, vai tev rps mani apmeklt atkal? J: Maharad, pc tdiem apmekljumiem man ir vislielk privilija ar tevi asocities, ar o personu, sauktu par Nisargadatta Maharad, man ir sajta, ka man ir dots grdiens maniem gargajiem mekljumiem. Varbt sajta, kas ilgst trs, etrus mneus pc diem apmekljumiem, ir tda k dvains gaviu stvoklis. Tas man dod drobu, ka ir iespjams apstties ankra stvokl es-esmukvalittes izdgan. sajta pati ir gudrbas un intuitvas aptveranas norde. Pdjo trs vai etru gadu laik, kad es tevi apmeklju, es devos mjup ar iem iespaidiem, un man mdza bt kaut kds miers tds k klusums. M: J, bet t ir tikai tava mentl troka norimana. Izemot o, tas nekas nav. J: Bet, Maharad, vai tas ir slikti? Pc apmekljumiem ms gstam miera sajtu un labsajtu. Kpc tu to noraidi? M: Tas ir tikai prejos stvoklis; pc kda laika tas izzuds. Ldz ar piedzimanu funkcion trs stvoki dzi miegs, nomoda un zinana. Tas, ko tu pieredzji, ir zinanas sfr, laika ierobeot stvokl. Pirms piedzimanas, vai ir nepiecieamba pc jebk? 1980. gada 20. novembris

148

VRDU SKAIDROJUMI
crja dis skolotjs, gargais meistars. advaita nedualitte. aham-bhva es esmu sajta. aham-kara burtiski es-taistjs; es esmu vai ego; dartja sajta, sajta, ka kaut kas pieder, utt. adanma bez piedzimanas, neradts, bez esambas; Nedzimuais. alak bez-uzmanba. amrit nektrs, Dievu diens. nanda svtlaime, transcendentls prieks. nanda maj sastvos no svtlaimes, pildts ar svtlaimi. ankra izdgt, (es-esmu-kvalittes) izdgana . arati rituls, kur svtas bildes priek tiek vzta lampa ar atvrtu uguni; marati valod: paa vajadzba, katras radbas mlestba uz sevi. sanas pozas, k jog. tm, tmans Pats; patiesais, gargais Pats pretji empriskajam paam, ermenim-prtam. tm-dnna Sevis-zinana, tiea tmana realizcija. tm-prem sevis-mlestba, emprisk paa mlestba vai tmana, augstk Paa, mlestba. tm-stra Sevis pavediens, Universlais Pats, kas ir viscaur un balsta kosmosu. tm-joga disciplna jeb Sevis-zinanas ce; prakse, kas noved pie tmana zinanas. avatrs dievia inkarncija. balkria burtiski brns Kria, zns Kria, norde uz avatra Krias rotago brnbu; Maharad o izmanto, lai apzmtu brna-apziu, es-esmu-kvalittes sajtu pirms prta formans. 149

bhadani veltans dziesmas, kurs tiek antots Dievis vrds, svargs bhakti jogas aspekts. bhakti veltans Dievam, Dieva mlestba. bhakti-joga mloas veltans Dievam ce, kur pie Dieva pieiet ar mlou atdoans attieksmi. bda skla, avots. bodhisattva budism, apgaismota btne, kura paliek pasaul, lai paldztu citiem sasniegt apgaismbu. Brahman Absolt Realitte. Brahma-stra Brahmana pavediens, Brahmans k tas, kas ir viscaur un balsta pasauli. brihaspati burtiski Milzgi varens Kungs. caraa-amrit nektrs no t Kunga kjm, aromatizts svtais dens, ar kuru mazg dievu veidolu kjas; tiek uzskatts par oti svtu. it apzia, Universl Apzia, Pats. dhijna-joga meditcijas ce, meditatva pieeja gargumam. dk inicicija. ganea es-esmu stvoka realizcija; stvoklis pirms valodas formans posma para; ar dievbas vrds. guru-bhakti veltans gargajam skolotjam. hatha-joga sistma hinduism, kas sagatavo ermeni ilgm meditcijm. humkra skaa hum, dco (esbas) skaa, ko dzird meditcij. vara Kungs, Dievs. vara-bhakti veltans Dievam. jantra ritulas pielgsmes objekts, parasti mistiska diagramma. 150

jogamaija manifestcijas spks, esba, manifesttais stvoklis. jogaakti kosmisk enerija joga burtiski savienoans vai apvienoans, garga disciplna vai prakse, kas ir izveidota t, lai attrtu prtu un novestu tuvk Sevis-realizcijai. karma aktivitte, kustba; morls rcbas sekas, kas, atgrieoties pie dartja, rada nkotnes pieredzes, labas un sliktas. kundalin universl garg enerija (akti), kas snaudoa gulst mugurkaula apak un tiek aktivizta garg praks. kundalin-joga prakse, kas tiecas pc garg progresa un spka, atmodinot kundalin eneriju. madhjama runas un apzias manifestans vidusposms, starp pajant un vaikhar, kur norisins taustmas runas formans. maha-tattva burtiski Diais Princips; apzia. maha-vkja burtiski dis sakmais; sakmais no Upaniadiem, kas izpau patiesbu par Brahman, Augstko Realitti. maha-joga burtiski Di Apvienoans; Maharad ar o norda uz robelniju starp esambu un neesambu. mahatma dia dvsele. manojaja uzvara pr prtu. mantra svtais vrds vai vrdiska formula, kam ir spja pazilt un attrt prtu, savienojot to ar Dievio; konkrtu vrdu sarindojums. marati valoda, kd run Bombej un Maharatra tat, kur dzvoja Maharad. maija kosmisk ilzija, konkrtk primr identificans ar ermeni ilzija; dinamiskais manifestcijas princips, kas projic kosmisko ilziju un prklj transcendentlo vienotbu. mla sakne (k koka), pamats; marati valod brns. mlamaija saknes jeb pamata ilzija; robelnija starp esambu un neesambu. 151

nama-dapa svta Dieva Vrda atkrtoana. namasmaraa svta Dieva Vrda skaitana. Navnat Sampradaija tradicionlais Deviu Guru ordenis neti-neti ne is, ne tas, sakmais Upaniads, kura nozme ir tda, ka augstkais Brahman ir pri jebkdiem atribtiem vai kvalittm. nirguna bez atribtiem, nenosacts, bez-pabu stvoklis; Absolts Brahman, neesamba. nirpa vsts nirvna bez-identittes stvoklis vai pilnga ego transcendence; es-esmu-kvalittes zudums; Parabrahman. nirviaija bez objekta, stvoklis, kur nav uztveres objekta, tpc ar nav subjekta; neesambas stvoklis. nirjna stvoklis, kas valda, kad izgaist es-esmu sajta nikma Parabrahman bez-vlmju (nikma) augstk Absolta (Parabrahman) stvoklis. Om (vai Aum) svt skaa, pirmatnj skaa, kas ietver Realitti, manifestto un nemanifestto. Omkra skaa Om; stvoklis pirms vrdu formans. paca-prna piecveidg dzvbas elpa. para Augstkais; runas avots; Absolts. Parabrahman augstkais Absolta stvoklis; stvoklis pirms laikatelpas, pirms manifestcijas; Nedzimuais mgais princips, stvoklis augstk par es esmu jeb esambu, kas ir prejoa. parabdhi - varenais okens; dzves okens; laiks; nve. Paramtman Augstkais Pats; mgais Absolta stvoklis. parama-virnti augstk atpta, augstkais Absolt mjoanas stvoklis. Paramevara Augstkais Kungs, ivas vrds; Absolts. para-akti Augstk Enerija; k para, augstkais runas stvoklis. 152

para-vn Augstk Runa, transcendetls runas stvoklis, tas pats, kas para, para-akti. pajant runas manifestans skuma posms. prakriti-purua - Matrija un Gars, dulais vri-sievi princips, kas rada piecus elementus un trs gunas. prna dzvbas elpa, dzvbas spks. praava Om, pirmatnj skaa. prapaca manifestt pasaule, pasaulg dzve. prrabdha liktenis, karma, kas nosaka pareizjs dzves gjumu. prasda svtts diens, ko padara par gargu, piedvjot to dievbai vai guru. purua tra Gara jeb apzias princips, simboliski vrietis; Apjausma, kas ir liecinieks prakriti jeb maijas kosmiskajai splei. radas enerija, kaisle, dinamisk kvalitte; viena no trs gunm. ri redztji, seno laiku viedie sagua-brahman Brahman ar atribtiem, manifesttais nosactais Brahman aspekts; Maharad to lieto, nordot uz esesmu-kvalitti, esbu. samdhi burtiski absorbcija; augstkais jogas meditcijas posms, biei aprakstts k transam ldzgs samskras impresijas, reistrtas zemapzi, pieredu radtas aj un iepriekjs dzvs. sangha mku orderis sat-it-nanda Bana-Apzia-Svtlaime; Vedntas filozofij, Brahman dabas btbas defincija. sat-guru sts gargais skolotjs sat-gurucara sat-guru kjas satva apzia; ar sklas-esba; skaidrba, trba, harmonija; viena no trs gunm. satva-akti burtiski, trbas enerija; Maharad lieto k esba. saviaija burtiski ar objektu; stvoklis, kur pastv subjekts un 153

objekts; Maharad lieto k esbu. akti enerija, spks, garg enerija. uddhavidnna tra zinana; tra Superzinana. siddhapurua augsti attstta dvsele. siddhi prdabiskas spjas. svarpnanda sevis paa dabas svtlaime; banas svtlaime. tamas inerce, pretestba, tumsa, viena no trs gunm; ar dartja sajta tantra apziu paciljoas tehnikas, ieskaitot mantru un jantru; teksts, kas das tehnikas izskaidro. tapa atturbas prakse tat tvam asi - Tu Esi Tas, slavens Vedntisks mahvkja. vcaspati burtiski Runas Kungs, dieviete hinduisma mitoloij; Maharad lieto attiecoties uz dzvnieku valstbu, ieskaitot cilvkus. vaikhar runas manifestans beigu posms, pc para, pajant un madhjama. vanaspati burtiski Meu Kungs, augu valstba. vsanas snaudoi iespaidi, kas atrodas zemapzi; iedzimts tendences. virnti absolta atpta, pilnga relakscija, kas meditcij noved pie totlas aizmirans. vivajoga vienotba ar kosmosu. vritt mentlas modifikcijas, prta svrstbas.

154