www.db.

lv
Trediena
2009. gada 6. maijs. Nr. 84 (3592)
Dzedegviela 471.75 USD/t
+1.07%
Benzns 525.00 USD/t
+6.06%
ULSD markas cena Eirop PREMIUMunleaded cena Eirop
2
0
4
1
cena 75 santmi
I
S
S
N
1
4
0
7
-
2
0
4
1

USD/LVL: 0.526
0.57%
Latvijas Bankas noteiktais grmatvedbas kurss Tirgus kurss
* 17.00 pc Latvijas laika
Raoana 8-9
Invest
mrtiecgi
SIA Fazer maizncas prn
ieguldjusi 2 miljonus Ls.
Ieguldts darba efektivitti
uzlabojoos un izmaksu sa-
mazinanas paskumos.
paums 6-7
Piesaka
makstnespju
Viena no lielkajm nekus-
tam pauma kompnijm
SIA Balsts nolmusi pie-
teikt savu makstnespju.
Bizness ir bizness, risks ir
risks, Db atzst SIA Balsts
panieks, valdes prieksd-
tjs Aigars Zari.
Viedoklis 3
Tari var augt
Nav izslgts, ka, neraugoties
uz patria kritumu, k ar
ekonomikas lejupsldi, elek-
troenerijas cenas var augt,
t E.Energi valdes prieksd-
tjs Aivars Tihane.
Autobve 7
Grib bt Nr.2
aiz Toyota
Neviens vairs neaubs, ka
ldera General Motors, par ku-
ra bankrotu paziojums tiek
gaidts, vietu, visticamk,
ieems Toyota. Par ts svko
konkurentu var kt Fiat.
Investors 11
Vl var krist
Lai ar izskats, ka mnea
laik akciju tirgi vartu svr-
stties ap o pau lmeni vai
augstk, joprojm pastv ris-
ki no ASV, uzskata eksperti.

pelns mazk
Izdzvos,
bet
Maz biznesa
pea prn
sarukusi par
60 % 4 5
Vidjo un mazo uzmumu
ienkumi 2008. gad saldzi-
njum ar 2007. gadu krituies
par 10.5 %, bet pea rukusi
par 60 %.
gada rezulttus pragri
prognozt, atzst bioloisks
produkcijas tirgotja SIA ZT
valdes prieksdtja Irna
Danga.
FOTO: EVAAVDINE, DB
EUR/USD 1.339
+0.19%
N
p
P
l
e
n
L
J
v
a
m
n
l
l
s
t

f
P
p
ju
e
k
p
a
k
U
Krievijas miljardieris Romns Abramovis pokera spl zaudjis
vienu no savas paprvs flotes jahtm, zio Moskovskij Komsomo-
ec. 375 000 eiro (263 000 latu) vrto jahtu R. Abramovis zaudjis,
spljot pokeru Barselon, kur pats ieradies, lai kltien vrotu, k
spl via Londonas futbola komanda Chelsea. Jpiebilst, ka R. Abra-
movia jahtu kolekcija kopum vartu bt vairkus simtus miljonu
eiro vrta.
Briest absolti neprognozjams
protesta balsojums
Ar satiksmes ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) svtbu biju-
ais Saeimas deputts Jnis Straume (TB/LNNK) turpmk vars
strdt Rgas brvostas vald. Proti, Ministru kabinets atbalstjis
Satiksmes ministrij tapuus rkojumus, saska ar kuriem J. Strau-
me Rgas brvostas vald nomains biju satiksmes ministra Ain-
ra lesera (LPP/LC) savulaik izvirzto Daini Liepiu. Pret J. Straumes
iecelanu neiebilda ne premjers Valdis Dombrovskis, ne ministri.
Uzvartjs
Jnis Straume
Zaudtjs
Romns Abramovis
www.db.lv lastji pau
savu viedokli par iespju,
ka uz lidostu Rga kaut kad
nkotn vartu tikt izbvta
dzelzcea lnija.
Dzelzceu uz lidostu sen
vajadzja!
Dzelzce simt gadus tur
nav vajadzgs - var miergi simto
dau ts investciju naudas
izmantot eso 22. autobusa
servisa uzlaboan - bietes
noprkamas par eiro vai ASVdo-
lriem, ar maksjumu kartm,
bieki un agra rta, k ar vlas
nakts reisi, angliski runjoa
konduktore, info, kur pietur,
u.tml. un viss btu pa lto un
ar glanci!
Patiesb nesaskatu neko
sliktu, ka ie plni turpina rea-
lizties. Protams, di plni ir
oti ambiciozi, bet vai tad tpc
vien tie btu noraidmi? Un
ir patkami, kad redzi vismaz
pusi msu lidmanas pilnu ar
lietuvieiem un igauiem. Krze
ir visiem, bet Rgas lidosta tur-
pina attstties un AirBaltic lidot,
kamr tuvkajiem kaimiiem ir
oti smagi. Btu patkami, ja ar
cits nozars kaut kas pozitvs
notiktu.
Diskusija Db viedoklis
Viens mnesis tiei tik daudz laika ir
atlicis ldz jnij gaidmajm pavaldbu
un Eiropas Parlamenta (EP) vlanm. Jau
tagad jteic to rezultti ir tik neprogno-
zjami, ka var izrdties viens no inte-
resantkajiem notikumiem visa gada
griezum.
Turklt katrm no m abm vlanm
liktenis var bt pietiekami atirgs. Ru-
njot par pavaldbu vlanm, pirmm
krtm ir tradicionlais jautjums par to,
cik daudz balsstiesgo iedzvotju uz tm
aizies vai neaizies.
Katram no iem izvles variantiem ir savi
argumenti. Lai aizietu Pdjais laiks
iedzvotjiem ir bijis ne tikai ekonomiski
smags tas saists ar ar pamatgu poli-
tisks uzticbas krzi. Jdziens politiis
ir kaut kas oti ldzgs parupjam lamuvr-
dam. Tas var likt doties uz vlanu iecir-
kiem, lai nobalsotu par kdu, kur vl nav
bijis pie varas. Vl to mdz saukt par pro-
testa balsojumu. Lai neietu Nav izslgts,
ka daudziem vltjiem ir iestjies kaut kas
ldzgs politiskajai aptijai, kad sk ist
balso, par ko gribi, vienalga jau labk ne-
kas nebs. Savukrt ldz im apzingajiem
vltjiem izvles izdaranu btiski ap-
grtins vlanu sistmu maia, btiski
samazinot vlto pavaldbu skaitu. Ja ldz
im cilvki, it pai lauku rajonos, balsoja
ne tik daudz par sarakstu nosaukumiem
k par konkrtm personm, tad oreiz
daudzos gadjumos da iespja atkrt, jo
tlk no pagastu centriem dzvojoajiem
kandidtu vrdi nereti vairs neko pau ne-
izsaka. paa iemesla d var izveidoties
situcija, kad cilvki izdara izvli par labu
tiem sarakstiem, kuru pirmajs rinds ir
izbdti taut slaveni mzii, aktieri utt.
Atsevi ststs ir par Rgu, kur vlanm
politii parasti ir gatavojuies glui k Sta-
ingradas kaujai, tau oreiz ar tas vismaz
pagaidm izpaliek viengais, kur ldz
im ir izvrsis relu paslavinanas kam-
pau, ir lesers, kur gan cits.
Pavisam cita situcija ir attiecb uz EP
vlanm. Pirmkrt, liela daa iedzvo-
tju uzskata (nereti visai pamatoti), ka EP
un msu dai deputti tpat msu dzvi
diez ko neietekm. Otrkrt, pdjo piecu
gadu laik daudzos potencilajos vlt-
jos ir radusies pamatga prliecba, ka EP
deputta status msu politii vlas nokt
vien tpc, lai noteiktu savas dzves posmu
vartu klusi un miergi dzvot komfortabl
vid, neko prtgu nedarot, tau saemot
par to visnota piekljgu atalgojumu.
Katr zi vieng EP deputte no Latvijas,
par kuras parlamentro darbu ms o gadu
laik kaut ko esam dzirdjui, ir kreis
Tatjana danoka, turklt ar vairk ar
dadu trobeu taisanu, nevis praktisko
jgu no savas darbbas. Rezultt Latvija ir
starp tm ES valstm, kur ir gaidma viena
no viszemkajm aktivittm, vlot EP
deputtus.
Lai nu k,bet uz vlanu iecirkiem tomr
ir jmro ce. Kaut vai tpc, lai ar savu
balsi ietekmtu to, lai nkamos daus
gadus pie varas nebtu cilvki, kuri katram
no mums nepatk. Var teikt, ka t ir daa
no katra politisks atbildbas par aj valst
notiekoajiem procesiem.
Var izveido-
ties situcija,
kad cilvki
izdara izvli
par labu
tiem sarak-
stiem, kuru
pirmajs
rinds ir
izbdti
taut slaveni
mzii, ak-
tieri utt.
Redakcija
1
Veselbas apdrointji
negrib apmakst pacien-
tu viztes privtklniks.

2
Piergas pavas vairs ne-
vienam nav vajadzgas.

3
Ka jaunus atviegloju-
mus jaunajm mmi-
m.
db.lv top 3
2 Viedoki
Dienas bizness Trediena, 2009. gada 6. maijs. Redaktors: Andrejs Vaivars, tlr. 67084442, e-pasts: bizness@db.lv
Redakcija
tlr. 67084444, fakss 67084445
bizness@db.lv
Galven redaktore
DaceAndersone, bizness@db.lv
Numura redaktore
Rudte Spakovska
Kurzeme
Vsma Lvalde Liepj,
Ludvia iela 4 2.
db@e-liepaja.lv, tlr. 34 80272
Reklma
reklama@db.lv
tlr. 67084464, fakss 67084433,
Citanas gadjumatsauce
obligta. Prpublicanatikai ar
rakstiskuatauju.Reistrcijas
apliecbas nr. 1139. Iespiests
Poligrfijas grupaMkusala
Mkusalas 15a.
Metiens 11 000.
www.db.lv
www.rus.db.lv
Maksiml auditorija 50 000
Avots: TNS Latvia Nacionlais mediju ptjums/ prese/ Ziema 2009
80003232
http:// abonesana.db.lv | abonesana@db.lv | fakss 7084489
E
R
D
s
v
b
n
u
v
Ja
n
r
n
t
t
v
t
e
n
a
p
m
E
ie
ie
c
N
p
P
Neraugoties uz elektroenerijas
patria kritumu, tarifi var pieaugt
Pdjo mneu laik regu-
lri tiek konstatts elektro-
enerijas patria samazi-
njums gan pasaul, gan ar
Latvij.
Jatzst, ka is process
vistiekaj mr ir saistts
ar visprjo raoanas sa-
mazinanos, un vislielko
negatvo efektu rada tiei
lielie uzmumi, kas pdj
laik btiski ir samazinjui
savas darbbas apjomus. At-
tiecb uz mjsaimniecbm
ds patria samazinjums
faktiski nav novrots.
Pareizj situcij grti
prognozt, cik ilgi da le-
jupslde turpinsies. Elektro-
enerijas patri vistie-
kaj mr ir saistts ar tiem
procesiem, kas norisins
attiecb uz IKP kpumu vai
kritumu katr konkrtaj
valst. Ja IKP kpj, pieaug ar
elektroenerijas patri,
savukrt, ja tas krtas, ar
enerija tiek patrta mazk.
Nenoliedzami Baltijas tirgus
elektroenerijas jom ir j-
skata k vienots veselums,
tau zinmas atirbas
starp Latvijas, Lietuvas un
Igaunijas tirgiem aj jom
tomr pastv. Ja tik liels
elektroenerijas patria
kritums, kds tas pdj
laik tiek novrots Latvi-
j, btu Igaunij, tas manis
prstvtajam uzmumam
vartu radt zinmas prob-
lmas, bet Latvij situcija
ir citdka jo mazks ir
energoresursu patri, jo
mazk ir jdom par to im-
portanas nepiecieambu.
Tomr interesantkie noti-
kumi ir gaidmi tiei saist-
b ar tuvk laika procesiem
Lietuv. Jautjums ir par to,
kdu politiku energoresursu
jom Lietuva realizs pc
Ignalinas AES slganas. Ci-
tiem vrdiem sakot, ir btis-
ki, kdu lmumu aj jom
pieem Lietuva, k risins
o jautjumu, k nodroins
nepiecieams piegdes
jaudas, un k tas ietekms
prjs Baltijas valstis.
Nav izslgts, ka, neraugoties
uz elektroenerijas patria
kritumu, k ar visprjo
ekonomikas lejupsldi,
energoresursa cenas pat-
rtjiem var palielinties.
Tiesa, obrd ir oti grti
prognozt, par cik procen-
tiem un konkrti kur brd
tas vartu notikt. oti daudz
kas aj jom ir atkargs no
t, cik lielas bs elektroener-
ijas vairumtirdzniecbas
cenas. To svrstbas 20 ldz
30% robes energoapgdes
uzmumiem ir normla
situcija, tau, ja is kpums
bs lielks, nav izslgts, ka
var nkties celt tarifus.
j: 30%
n: 70%
Uzmja viedoklis db.lv aptauja
Es neieu. Savu balsi es
paturu pie sevis, nebalsou
par tiem, kuri 19 gadu garum
sdja savos krslos un urbinja
degunus - un nu ms esam tur,
kur esam!
Paavaldb jau sen zinu,
par ko,bet ES nevar vl saprast.
Gribju nobalsot, bet laik
no 2-6.jnijam nebu Latvij.
Gribju noskaidrot, vai var trk
nobalsot par 2. datumu, bet
man atteica. Gribju nobalsot ar
interneta starpniecbu, pateica,
ka tdas normlas msdienm
Daudz kas
atkargs no
t, cik lielas
bs elektroenerijas
vairumtirdzniecbas
cenas.
Aivars Tihane
SIA E.Energy valdes prieksdtjs
Komentri no db.lv
Vai esat izlmui, par ko balsot gaidmajs pavaldbu un Eiropas
Parlamenta vlans?
AVOTS: WWW.DB.LV
Nedas skaiti
atbilstoas lietas msu akmens
laikmeta Latvij nav pieejamas.
Cilvki ir gjui uz vla-
nm visus os gadus. Lai par
ko vii btu balsojui, vienmr
iznkums ir viens un tas pats.
Vairs neieu uz vlanm, jo
Latvij tdas privilijas k v-
lanas nav, ir tikai izrde, kur
tiek tlota vlanu norise.Tau
labprt piedaltos jebkur cit
proces, kura rezultt Latvij
tiktu radta vlanu sistma,
kur tautai btu iespjams
paai izvlties sev vadtjus.
Runjot par lielko dau laik-
rakstu ASV, ms tos nepirktu ne
par kdu cenu. Tiem pastv iespja
nonkt bezgalgos zaudjumos.
Spilgts citts
Vorens Bafets, finansists (DB.LV)
-
t
u

u
o
a
r
m

Viedoki 3
Dienas bizness Trediena, 2009. gada 6. maijs. Redaktors: Andrejs Vaivars, tlr. 67084442, e-pasts: bizness@db.lv
Ekspertu aptauja
Rezultti ir neprognozjami
Db ldza ekspertus paust
savu viedokli par to, cik liela
vltju aktivitte vartu
bt sagaidma 6. jnij
notiekoajs pavaldbu
un Eiropas Parlamenta
vlans.
Ja Latvij nebtu tdas eko-
nomisks situcijas k pa-
reiz, tad vltju aktivitte
nebtu sevii augsta. Tau
tagad ir btiski mainjies
tas, k cilvki dzvo, un cil-
vku galvs ir izveidojusies
tiea saikne starp politisks
elites rcbu un socileko-
nomiskajm sekm, un tas
aktivizs cilvkus viedoku
pauanai. Vlanas pie
mums ir viedoka pauana.
Es prognozju, ka vlanu
iecirkos vis Latvij vidji
ieradsies vairk nek 70%
cilvku no balsstiesgajiem.
Nesaku, ka visi balsos gan
pavaldbu, gan Eiropas
Parlamenta vlans, tur ir
zinmas atirbas. Tomr
tas, ka abas notiek kop, vai-
ros ar dalbu EP vlans.
Savukrt par rezulttiem
to gan grti prognozt.
obrd to ir grti progno-
zt. Es teiktu, ka aktivitte
drzk bs augsta nek
zema. Iziroais bs tas,
ka sabiedrba obrd ir
politiski aktva, to liecina
virkne manifestciju un
piketu, ko organiz dadu
grupu prstvji. Vl jem
vr, ka diezgan ilgi msu
valsts nesen vstur ir bijis
tds posms, ka ir noritjui
vairki politisks ldzdalbas
notikumi, piemram, prn
notikuie divi referendumi,
kas palikui bez tltjm
politiskm sekm. Tagad cil-
vki ir izslpui pc vismaz
kaut kdm prmaim, kas
vartu bt spcgs stimuls
iet un piedalties ajs
vlans. Teikt, ka tiks
sasniegti vltju aktivittes
rekordi, es nerisktu, bet ur
tur izskanjuajam viedok-
lim, ka aktivitte bs oti
zema, nepiekrtu.
Aptaujas liecina, ka ir cil-
vki, kas ies uz vlanm,
ir cilvki, kas neies, un ar
tdi, kas nav izruies.
Pieemu, ka vltju aktivi-
tte diezgan liel mr bs
atkarga no partiju kam-
paas, kas vl aizvien nav
sti skusies. Kampam
ir motivjo, mobiliz-
jo funkcija. Tpc mani
izbrna, ka ldz im ts nav
skus. Ja kampaas t ar
nesksies un izrdsies, ka
partijm nav bijusi nauda,
ko trt, tas viennozmgi
bs faktors zemkas aktivi-
ttes virzien. Sprieot pc
t, kds kopum ir sabiedr-
bas noskaojums pret vl-
anm un politiku no vienas
puses un no otras puses
redzot, ka kampaa ir at-
irga no iepriekjm, tas
vedina domt, ka, visdrzk,
aktivitte bs zemka nek
pdjs vlans. Par cik
zemka to grti spriest.
Es negaidtu nekdus izteik-
tus aktivittes lcienus, ja
vien partijas neatrads oti
efektvus jaunus veidus,
k uzrunt sabiedrbu. No
vienas puses, cilvkus jau
kaut kd mr nomc
krzes smagums, no otras
oti skaidra vstjuma no
partijm par to, k sabiedr-
bas problmas tiks risintas,
nav. Viena no pazmm, kas
par to liecina, ir tas, cik grti
ir jaundibintajm partijm
iegt lielku popularitti, jo
sabiedrba ir diezgan grti
uzrunjama. Tdjdi nekas
neliecina, ka vlans btu
gaidma lielka cilvku
aktivitte nek parasti.
Sagatavojusi Paula Praulia
Roberts
lis
socilantropologs
Aigars
Freimanis
sociologs
Arnis Kakti
sociologs
Valts
Kalni
politologs
T vairums aptaujto progno-
z o gadu. Uzmji norda,
ka globls finanu krzes
praugana ekonomiskaj kr-
z tikusi novrota jau prn,
tomr atkarb no nozares, k
ar darjuma partneriem, ts
ietekme ir oti atirga.
2009. gad ir aizvadta jau
viena tredaa gada 4 m-
nei, un prognozes nav ts ie-
priecinoks, kaut ar netiek
noliegts, ka grtkais ir bijis
tiei gada skums.
Svargkais izdzvot
Vairki nelielo uzmumu va-
dtji neformls saruns at-
klja, ka ogad svargkais bs
nevis pea vai apgrozjums,
bet gan uzmuma spja iz-
dzvot un pielgoties parei-
zjm tirgus tendencm. Dai
pat uzskata, ka 2009. gad par
jebkdu peu ir jaizmirst un
ldz ar to valstij ienkumi no
nodoka bs oti niecgi, jo
avansa maksjumus veiks ti-
kai oti neliels skaits.
Dieml peas btisks kri-
tums vai pat strdana ar
zaudjumiem, pc uzmju
domm, apgrtina vai pat
pilnb padara neiespjamu
aizemanos banks ar sapr-
tgm raotjiem panesa-
mm kredtprocentu likmm
un nosacjumiem. Savukrt
pau nelielo uzmju rcb
tdu naudas resursu, ko iegul-
dt attstb, nav un ldz ar to,
sarkot kredtu pieejambai,
saruks uzmju iespjas,
jo apgrozmo ldzeku vai
iekrtu kredtu neesot tikai
retajiem.
Sarucis pieprasjums
Pieprasjuma kritums tirg ir
galvenais iemesls uzmuma
ienkumu kritumam, atzst
poligrjas SIA Erante valdes
prieksdtjs Jnis Eri.
Vi atzst, ka iemesla
d ienkumi bs mazki,
nek skotnji tika progno-
zti. Lai ar obrd ir btiski
mainta paizmaksas posteu
struktra, tomr ir atsevii
izdevumu postei, kurus nav
iespjams samazint ag-
rk emto kredtu atmaksa.
Tomr, neraugoties uz to, ir iz-
devies samazint savus tri-
us, tau cenas joprojm tiek
noteiktas saldzinoi smags
saruns. Nkamgad jau bs
vieglk, prognoz J. Eri.
Mazk prk
Bioloisks produkcijas tir-
gotja SIA ZT valdes priek-
sdtja Irna Danga atklj,
ka krzes d jau prno gadu
uzmums pabeidzis ar zau-
djumiem, tau gada re-
zulttus vl esot pragri prog-
nozt. Tiesa, ldz gada beigm
nebot jgaida un rezultti
jau bot skaidri vl pirms
ziemas Saulgrieiem.
I. Danga ststa, ka obrd
pircju skaits neesot samazi-
njies, bet sarukusi summa,
ko pircji gatavi trt par pir-
kumu. Situciju ietekmjot ar
t saucamie zemnieku tirgi,
kas iemantojui lielu popu-
laritti.
Es nekd zi nevlos
teikt, ka zemnieku tirgos rea-
lizt produkcija ir slikta. Bet
obrd pircjs ir neizpratn,
kas ir bioloiskais produkts
un kas ir vienkri laba prece.
Kpc man jveic sertikcija
un jiziet trskras prbau-
des, bet taj pa laik citiem
sertikcija nav vajadzga?
par neviendiem sples notei-
kumiem sautusi bioloisko
produktu tirgotja.
Izmanto diibeli
Ar msu uzmumam pe-
as un apgrozjuma krituma
attiecba ir ldzga ar to, ko
apkopojis SIA Lursoft, sts-
ta metlapstrdes SIA Hidro-
lats L komercdirektors Ainis
Pujns.
Iemesli tam ir oti vienkri
strauji krt produkcijas ce-
na un sadrdzins izmaksas
kavto maksjumu d. T
saukto diibeli daudzi iz-
manto aunprtgi vai nu js
pazemint produkcijas cenu,
vai ar ms no jsu raojuma
atsakmies, t A. Pujns.
Viaprt, nopietnkais ie-
mesls ir kavtie maksjumi
mneiem ilgi tagad neno-
rins par piegdto pas-
tjumu. Rezultt raotjs ir
spiests meklt overdraftu, kas
sadrdzina izmaksas. Maziem
uzmumiem tas ir pai j-
tams.
Ar maksjumu kavana
ne vienmr saistta ar objek-
tvm grtbm, biei t ir
aunprtga nemaksana,
t A. Pujns.
Vsma Lvalde, Sandra Diezia,
Mris irsons
kirsons@db.lv 67084410
Izsaki savu viedokli!
www.db.lv
Diskut!
4 Zias
Dienas bizness Trediena, 2009. gada 6. maijs. Redaktore: Rudte Spakovska, tlr. 67084444, e-pasts: bizness@db.lv
APGROZJUMA KRITUMS
nav dramatisks
-10%
Par tik samazinjies MVU vidjais
apgrozjums 2008. gad, saldzinot ar
2007. gadu.
Avots: SIA Lursoft
7.3
3.3
2005 2006 2007 2008
0.45
2007 2008 2004 2005 2006
7.2
4.8
50
100
150
200
91.6
2007 2008 2004 2005 2006
99.8
64.9
228.9
189.9
VIDJAIS UZMUMU* APGROZJUMS
milj. Ls
VIDJ UZMUMU* PEA
milj. Ls
VIDJ UZMUMU* RENTABILITTE
%
0.26
0.34
0.42
0.50
PEA ATGRIEAS
2005. gada lmen
-60%
Par tik samazinjusies MVU vidj pea
2008. gad, saldzinot ar 2007. gadu.
RENTABILITTE
samazins
-4%punkti
Par tik samazinjusies MVU vidj
rentabilitte 2008. gad, saldzinot ar
2007. gadu.
Mazie un vidjie
uzmumi
ir mazk nek
10 darbinieku
un t gada
apgrozjums
un/vai kopj
gada bilance
neprsniedz
2 milj. eiro.
* 6236 nejaui atlasti mazie un vidjie uzmumi, kuri ar komercdarbbu nodarbojas vismaz 6 gadus
p
i

t
p

d
n
a
s
t
k
i
d
p
i
n
m
s
a
B
r
b
n
s
n
d
t
d
k
n
u
B
j
b
l
v
d
p
(n
u
Nelielie izdzvoanas vrd u
Lai krzes apstkos
nelielie uzmji
noturtos tirg,
tiem nkas upurt
savu peu
Viedoklis
Izmanto
aunprtgi
SIA Hidrolats L
komercdirektors Ainis
Pujns:
T saukto diibeli
daudzi izmanto aun-
prtgi vai nu js pazemi-
nt produkcijas cenu, vai ar
ms no jsu raojuma atsa-
kmies.
Viedoklis
Galvenais ir
neizputt
Asocicijas Latvijas koks
izpilddirektors Andris
Plezers:
Lielk bedre bija
prn gada decem-
br gada janvr, tagad
jau situcija ir uzlabojusies.
Tau kopum ogad btisk-
kais uzdevums bs nevis gt
peu, bet gan neizputt, it
pai pareizjos apstkos,
kad pieaug nesamaksto
rinu apmri.
Nelielie uzmumi
prn izdzvoanas
vrd upurjui
peu
Vairk nek 6230 (ar komerc-
darbbu nodarbojas vismaz
6 gadus) vidjo un mazo ko-
mercsabiedrbu kopjie ien-
kumi 2008. gad saldzinju-
m ar 2007. gadu krituies par
10.5 %, bet tr pea kritusies
par 60 %.
Par to liecina SIA Lursoft
apkopot informcija pc uz-
mumu gada prskatiem.
Strauji krto pea nelie-
lajiem uzmumiem ir vairk
nek divas reizes samazi-
njusi rentabilitti, secina
SIA Lursoft prstvis Ainars
Brvelis. Vi norda, ka prn
o 6236 uzmumu (ap 10 % no
gada prskatus iesniedzoo
uzmumu kopskaita) vidj
rentabilitte (3.3 %) ir bijusi
viszemk pdjs piecgades
laik, jo pat 2005. gad t ir bi-
jusi augstka - 4.8 %. Viaprt,
s izlases grupas uzmu-
mu dati pietiekami labi rda
tipisk maz uzmuma
ekonomisks attstbas ten-
dences, jo to vid nav Latvijas
ekonomikas agmau ne
lielo uzmumu, ne ar banku
un apdrointju, k ar o
atlasi neiespaido jaunpien-
cji un likvidtie uzmu-
mi. Vi ar atgdina: lai ar
kopum nelielie uzmumi
prn iemui 2.81 miljardu
Ls, tomr vidjais viena da
uzmuma apgrozjums prn
bija tikai 0.45 milj. Ls pretstat
0.5 milj. Ls 2007. gad.
Peas krituma iemesli
Jrins, ka s grupas uz-
mumi kopum prn nopeln-
jui tikai 91.6 milj. Ls, kas ir
mazk nek 2005. gad, kad
tika nopelnti nepilni 100 milj.
Ls. Trs peas rdtji prn
ir atgriezuies 2004. 2005.
gada apmr, kamr ienku-
mi ir tikai nedaudz mazki
k 2007. rekordgad, secina
A. Brvelis. Dai aptaujtie
uzskata, ka peas noana
ir vusi uzmumiem iz-
dzvot, jo prn, it pai pd-
jos mneos pieaudzis spie-
diens no partneriem par cenu
samazinanu, k ar pieau-
gui nesamakstie rini.
Krze nav clonis
Protams, uzmumu sliktos
rdtjus liel mr ietekm
ekonomisk krze, bet ts se-
kas ir pai smagas nepr-
domts valsts politikas d.
Nekustam pauma speku-
lcijas Latvij pc btbas bija
vieng valsts pai atbalstt
jom, jo joma bija atbrvo-
ta no jebkuriem nodokiem
(vai esoie bija legli apejami).
Rezultt ne tikai tika hiper-
troftas paumu cenas, kas
mkslgi sadrdzinja pau-
mus un to nomu, bet radja
ar daudzus nelielus uzmu-
mus, kuri specializjs liel-
ku celtniecbas uzmumu
apkalpoanai, jo t stermi
bija izdevgka k jebkura ci-
ta joma, skaidro A. Brvelis.
Vienlaikus joma ilglaicgi
piesaistja pieejamos nanu
resursus, atemot tos jomm,
kuras tobrd saldzinoi ita
mazk rentablas.
Plstot burbulim, o uz-
mumu darbba ievrojami
saaurinjs un nereti no-
veda ldz makstnespjai.
Nodoku politikas virztjiem
btu jmcs no s kdas un
pas atbalsts (samazintu
vai neesou nodoku veid)
kdai jomai jsniedz, tikai
rpgi izvrtjot nozares per-
spektvas, secina A. Brvelis.
Viaprt, celtniecbai nkotne
bs tikai tad, ja jaunuzceltos
osus sps nort citu nozaru
uzmumi, bet dzvokus ja
bs atbilstoas algas un brnu
skaita pieaugumu veicinoa
imenes politika. pas at-
balsts valstij jsniedz joms,
kurs ir augsta pievienot
vrtba - IT, biotehnoloijas,
medicna, misk rpniec-
ba, nevis spekulcijm ar ne-
kustamo paumu vai nanu
sektoram, t A. Brvelis.
Kdain politika
Valsts neprdomt kadru
politika, hipertrofjot valsts
sektor strdjoo skaitu,
un avansa nodoku politika,

g
s
Prn strauji sarukusi m
Zias 5
Dienas bizness Trediena, 2009. gada 6. maijs. Redaktore: Rudte Spakovska, tlr. 67084444, e-pasts: bizness@db.lv
Nosaka algu skalu
kapitlsabiedrbs
No gada 1. maija pai lielu
valsts vai pavaldbu kapitl-
sabiedrbu valu prieksd-
tju algas nevars prsniegt
2835 Ls mnes, bet mazu
1247 Ls mnes. To paredz nule
akcepttie Ministru kabineta
noteikumi, kas nosaka algu
skalu valsts un pavaldbu
valdm un padomm.
Saska ar iem noteiku-
miem, valsts un pavaldbu
kapitlsabiedrbu amatper-
sonu algas bs atkargas no
konkrts kapitlsabiedrbas
lieluma, proti, darbinieku
skaita, bilances kopsummas
un neto apgrozjuma atka-
rb no iem rdtjiem tiks
noteikts sabiedriskaj sektor
strdjoo iepriekj gada
vidjai darba samaksai piem-
rojamais koeficients, kuru
izmantojot tiks aprinti
attiecgs kapitlsabiedrbas
valdes prieksdtja mne-
algas griesti. Savukrt valu
un padomju loceku atalgo-
jums tiks izteikts procentos
no attiecgs kapitlsabied-
rbas valdes prieksdtja
algas.
Mazu kapitlsabiedrbu
valdes prieksdtjiem
algas tiks aprintas, sa-
biedriskaj sektor strd-
joo iepriekj gada vidjai
darba samaksai piemrojot
koecientu, kas nedrksts
prsniegt 2.2, vidju kapitl-
sabiedrbu valu prieksd-
tjiem is koecients bs 3.6,
lielu 4.6, bet pai lielu kapi-
tlsabiedrbu valu prieks-
dtjiem algu aprinan
tiks izmantots koeficients,
kas neprsniedz 5.
Valstij un pavaldbm
piederoo kapitlsabiedrbu
valu loceku algu griesti no-
teikti 90 % apmr no attiec-
gs kapitlsabiedrbas valdes
prieksdtja algas. Padomju
prieksdtju mnealgas
nedrksts prsniegt 20 % no
attiecgs kapitlsabiedrbas
valdes prieksdtja mne-
algas, bet padomju loceku
mnealgas 15 % no attiec-
gs kapitlsabiedrbas valdes
prieksdtja algas.
Jaunie noteikumi ierobeos
ar prmiju izmaksas valstij
un pavaldbm piederoa-
js kapitlsabiedrbs pr-
mijas o uzmumu valdm
drksts makst ne biek k
vienu reizi gad un to apmrs
nedrksts prsniegt vienu
mnealgu.
Madara Fridrihsone
Vidj alga
reizinta ar
pieci griesti
Organizcijas
Jauna asocicija
Latvij nodibinta Latvijas
Energoefektivittes asoci-
cija (LATEA), kas aicina ap-
vienoties nozar strdjoos
mazos un vidjos Latvijas
uzmjus. Sagaidms, ka
LATEA aktvi darbosies pub-
liskaj jom, ar mri moti-
vt valdbu beidzot skt ste-
not praktiskus paskumus
valsts ekonomikas atdzvi-
nanai. K. Ijinska db.lv
Enertika
Par 30% samazins
atbalstu
Ekonomikas ministrs Artis
Kampars ir parakstjis un ie-
sniedzis saskaoanai ar ci-
tm ministrijm grozjumus
Noteikumos par elektroener-
ijas raoanu, izmantojot
atjaunojamos energoresur-
sus, un cenu noteikanas
krtbu. Iecerts, ka valdb
jaunos noteikumus izska-
ts nkamned. Grozjumu
projekt piedvts vidji par
30% samazint cenu elektro-
enerijai, kas tiek saraota
no galvenajiem Latvij iz-
mantojamiem atjaunojamo
energoresursiem vja, bio-
gzes, dens caurteces un
kas saska ar likumu ob-
ligt iepirkum ir jieprk
Latvenergo. L. Melbrzde db.lv
Muita
Uzliek ievedmuitu
importam
Krievijas muitas tarifu poli-
tika tuvkaj laik bs atka-
rga no Krievijas preu kon-
kurtspjas. To, atsaucoties
uz Krievijas valdbas Bude-
ta komisiju, ko vada prem-
jers Vladimirs Putins, raksta
dv.ee. s nedas skum ko-
misija apstiprinjusi galve-
nos virzienus muitas tarifu
politikai 2010.-2012. gadam.
Visas preces ir sadaltas pie-
cs kategorijs, atkarb no
to konkurtspjas iekj
tirg (muitas nodoka likmes
un to ievieanas termii nav
nordti). Viskonkurtspj-
gkaj kategorij ietilpst iz-
ejvielas. L. Melbrzde db.lv
Tiesu darbi
Ierosina
makstnespju
Rgas pilstas Zemgales
priekpilstas tiesa ierosin-
jusi a/s Latvijas zoovetapgde
makstnespjas procesu,
liecina Makstnespjas re-
istra informcija. Iepriek
NASDAQ OMX Riga bira
apturja tirdzniecbu ar uz-
muma akcijm, pamatojo-
ties uz ziu aentras Baltic
Business Service mjaslap
publicto informciju par
tiesas 27. aprl ierosinto
Latvijas zoovetapgdes mak-
stnespjas lietu. Uz-
mums gan taj dien snie-
dza birai komentru, ka t
rcb nav ocilas inform-
cijas par to, ka tiesa o lietu
ir ierosinjusi. . Hka db.lv
pc A. Brvea teikt, ir otrs
iemesls, kas padziina krzi
kamr komercdarbba at-
tstjs, valstij bija izdevga
prettiesiska nodoku iekas-
ana avans, os nodokus ar
dectu notrjot jaunradtu
neprofesionlu prvaldtju
atalgoanai. Komercdarbbai
saaurinoties, ie nodoki b-
tu jatskaita atpaka, bet t
k hipertroft ierdniecba
ir pieradusi dzvot ar budeta
dectu- ievrojami pri tai
pieejamiem ldzekiem, tas
ir iespjams, tikai palielinot
nodokus, kas vl vairk sa-
mazina komercdarbbas un
starptautisks konkurences
attstbas iespjas, norda A.
Brvelis. Turklt nodoki jop-
rojm tiek iekasti avans un
bez attiecgu kredtprocentu
nomaksas no valsts puses ap-
stkos, kad uzmumiem
nav iespjams aizemties kre-
dtresursus no bankm un
tiem pieaug makstnespjgo
debitoru skaits.
Tuvko gadu laik btis-
ku aunumu uzmumiem
nodars neprdomt nodok-
u palielinana, skaidro A.
Brvelis. Proti, ja daudzm
jomm PVN nodoklis pc
btbas ietekm tikai ga-
la patrtju, tad daudziem
vietjiem pakalpojumu snie-
dzjiem un to jomm k,
piemram, viesncu bizness
(nodoklis palielints 4 reizes
un pie saldzinoi viendm
izmaksm sekojoi ir 4 rei-
zes lielks k prsmit km at-
tls kaimivalsts) tas n-
kotn ievrojami samazins
konkurtspju. Neprdomta
nodoka palielinana samazi-
na konkurtspju intelektuli
ietilpgs joms, k informci-
jas tehnoloiju izstrdtjiem
(kur PVN pc btbas ir nevis
pievienots vrtbas, bet gan
apgrozjuma nodoklis).
Japcrp valsts aparts
Pamatsoi komercdarbbas
vides sakrtoanai jau ir sen
zinmi un vienkri izpild-
mi, dieml tie netiek reali-
zti politisko spu vla-
nu, valdbas maiu u.c. d,
uzskata A. Brvelis. Viaprt,
primri btu jsakrto uz-
mjdarbbas vide likvidjot
desmitiem biroju un aentru
un samazinot valsts apar-
t strdjoo skaitu par 50%-
70%, jo, imitjot darbbu, tie
ne tikai trauc uzmjiem,
bet ar notr jau t nepietie-
kamos budeta ldzekus; at-
likus funkcijas maksimli
liel apjom jnodod priv-
tajam biznesam, realizjot
PPP projektus, jo, prvarot
treo krzi, privtais sektors,
pc A. Brvea teikt, daudz
efektvk var prvaldt tam
uzticto jomu; valsts iestdm
jprtrauc terorizt uzm-
ji, liekot tiem nst izzias
no vienas iestdes uz citu, jo
tm vism jau sen reistri ir
pieejami tiesaist. Otrkrt,
jpank tds nodoku sama-
zinjums, lai uzmju un
investciju piesaist Latvij
sptu konkurt vismaz ar tu-
vkajm kaimivalstm un,
protams, retajos gadjumos,
ja nodoki no uzmja tiek
iekasti avans, par tiem j-
maks vismaz vidjais kre-
dtprocents k par aiz-
mumu, ierosina A. Brvelis.
Tpat nodoku politikai jbt
stabilai un sabalanstai, lai at-
kal netiktu radts nepamatots
nodoku ofors, k nekustamo
paumu jom.
Mris irsons
upur peu
-
-
u

-
s.
i
u
m,
a
-
i
-
.
m
n
u
)
i
r-
s.
e
s
u
a
u
a
t-
s,

s,
-
-
u
u
s
,
a,
straujs izaugsmes laiks, kad
ienkumi gad vidji palielinjs
par 25 30 % (pai izteikti 2005. 2006.
gad), Latvij obrd ir beidzies, un daudzi
uzmumi dom, k izdzvot krzes
apstkos
SIA Lursoft prstvis Ainars Brvelis
Poligrfijas SIA Erante valdes prieksdtjs Jnis Eri: Pieprasjuma kritums tirg ir
galvenais iemesls uzmuma ienkumu sarukumam, un obrd btiskkais uzdevums ir
saglabt pozitvu naudas plsmu. FOTO: RITVARSSKUJA, DB
i mazo rentabilitte
Bizness ir bizness, risks ir
risks. Makstnespjas process
nav nekas briesmgs, Db pau-
da SIA Balsts panieks, valdes
prieksdtjs Aigars Zari.
Vi arvien saskata potenci-
lu un pieprasjumu pc pro-
fesionliem, augstvrtgiem
pakalpojumiem nekustam
pauma tirg, vi tic tirgum
un gatavojas ar nkotn taj
darboties.
Ir iegta ar starptautis-
ka pieredze kaimivalsts
tirg dibints, attstts un
vlk ar veiksmgi prdots
bizness. Darjum iegtais
un ar persongie ldzeki 2007.
gad tika ieguldti Balst, kam
bija ambiciozi attstbas plni.
Kompnija, strauji paplain-
jusies, atvra liles, inves-
tja mrketinga aktivitts.
Ieguldjumi attstb sakri-
tui ar globls ekonomisks
krzes skumu, turklt vl
jievrt ar pirktspjas strau-
jais samazinjums tepat Lat-
vij, uzpsts paumu cenas
un to kritums. Kompnijas
izmaksas palielinjus trs
reizes, bet iemumi palikui
iepriekj lmen.
Nevarjm ilgk gaidt.
Skatoties uz zaudjumiem,
sapratu, ka, jo ilgk min-
sim kaut ko dart, jo tie bs
lielki. Tpc tika pieemts
lmums ierosint makstnes-
pju, vi ststja. Uzskatu,
ka tas ir veiksmgs paskums.
T nav sakve, bet gan iesp-
jas mcties. Krze auj paska-
tties uz sevi un darbbu no
malas. Saprast, kas ir svargi,
kas n.
Retkas rindas
Db jau zioja, ka ogad par
makstnespjgu tika atzta
ar pazstama starpniecbas
kompnija Amber Nekustamie
paumi. Tikmr no kdreiz tir-
g strdjuiem 5 6 tksto-
iem starpnieku varbt ir pa-
licis nedaudz vairk par vienu
tkstoti, pauda A. Zari,
kas aktvi darbojas Latvijas
nekustamo paumu darju-
mu asocicij LANDA.
s asocicijas un SIA La-
tio vadtjs Edgars ns ie-
priek sarun ar Db atzina,
ka, viaprt, starpniecbas
kompnijm, kam starpnie-
cbas pakalpojumi ir viengais
nodarboans veids, faktiski
nav izredu. Tm ir vai nu
jpaliek par imenes uz-
mumiem vai jmekl papildu
nodarbe, kas neesot saistta
ar riskiem, kam palaik eks-
ponjas starpnieki. Kamr
ir is brvais kritiens tirg un
kamr bankas nesadosies
pieemt lmumus, ko dart ar
saviem paumu portfeiem,
starpniecbas uzmums k
tds nav spjgs pastvt,
vi pauda.
Latio ogad ir pievrsies ap-
saimniekoanas biznesam,
savukrt iepriekjos gados
attstjis mrniecbas biznesu
SIA Metrum.
Serviss pieprasts
Tikmr Aigars Zari ir prlie-
cints, ka pakalpojumu kom-
pnijas var izdzvot ar dos
laikos. Mklerim ir jbt ag-
resvam pozitv nozm. Pr-
doanas kultra tiei krzes
apstkos veidosies, kdai tai
patiesb ir jbt, kda t ir
London, attsttajs valsts.
Pakalpojumi tirg bs vaja-
dzgi, vartu mainties ak-
centi, segmenti. Un ir jmk
tri reat, prlkt no viena
segmenta uz otru. Ja apkal-
poanas kultras uzmu-
mos nav, vari taist, ko gribi,
bizness var neveikties, vi
uzsvra.
Kopum tirgus attrsies,
paliks stiprkie. Balsta mak-
stnespjas process saistts
ar ekonomisko situciju, ne-
vis spju konkurt, vi pie-
bilda, ilustrjot to ar boksu.
Makstnespjas process ir k
tehniskais nokdauns boks.
Esi stiprs un esi spjgs cn-
ties, bet tev uzacs ir prsista,
asinis plst, tiesnesis saka
stop, tu vairs nevari cnties
veselbas d.
Balsts piesaka s
makstnespju
Nevarja ilgk gaidt, zaudjumi ja
Makstnespjas process
nav sakve, t ir iespja
mcties, vrtja SIA
Balsts panieks, valdes
prieksdtjs Aigars Zari.
FOTO: VITLIJSSTPNIEKS, DB
6 Zias
Amati
Kurzemes atslga
1 investors dezert
A/s Kurzemes atslga 1 no-
mainta valde un atsauktas
ldzinj valdes prieksd-
tja rika Miktas pilnvaras,
liecina informcija NAS-
DAQ OMX biras mjaslap.
. Miktas viet turpmk
strds Pteris Frdenbergs.
Valdes loceku amatus pilds
Aldis Ozols un Andris Tau-
ri. Ogr bzt SIA Pro-
metls valdes prieksdtjs
. Mikta Kurzemes atslga
1 stjs amat gada feb-
rur. Neocili tika pausts
nodoms raoanu no Ogres
daji prcelt uz Aizputi,
ar, ka Prometls vartu kt
par stratisko investoru
Kurzemes atslg 1. Abi uz-
mumi parakstja sadarbbas
lgumu. Izskatjm, ka o
projektu realizt nav iesp-
jams, Db valdes maiu ko-
mentja Pteris Frdenbergs,
kur valdes prieksdtja
amat stjies 28. aprl.
2008. gadu SIA Kurzemes at-
slga 1 pabeidza ar 1.767 milj.
Ls apgrozjumu un 9353 Ls
peu. V. Lvalde Db.lv
Ptjums
Zemk vrtba
Mart Parex indekss tur-
pinja samazinties un
sasniedzis jaunu zemko
vrtbu kop 2004. gada, kad
tas tika izveidots, liecina
ptjuma rezultti. Mart in-
deksa vrtba sasniedza 33.66
punktus, un, saldzinot ar
pagju gada decembri, tas
ir krities par 1.60 punktiem.
Kaut ar indekss ir samazi-
njies, kritums ir ievrojami
mazks nek iepriekjos ce-
turkos, jo prn gada 4. ce-
turksn kritums prsniedza
6 punktus . . Hka Db.lv
Likumi
Apvienos ar
Komerclikumu
Koncernu darbbas regul-
jums, ko patlaban nosaka
Koncernu likums, tiks ie-
kauts Komerclikum, savu-
krt Koncernu likums zau-
ds spku, paredz valdbas
atbalstu guvus koncepcija
par koncernu tiesisk regu-
ljuma efektivittes uzlabo-
anu. M. Fridrihsone Db.lv
Reorganizcija
Apvienos
administrcijas
No 1. jnija vairku dabas
parku un rezervtu adminis-
trcijas tiks reorganiztas,
ts apvienojot vien instit-
cij, proti, Dabas aizsardz-
bas prvald. T prems
funkcijas, kuras ldz im vei-
ca Gaujas nacionl parka,
Ziemevidzemes biosfras
rezervta, Rznas nacion-
l parka, emeru nacionl
parka, Slteres nacionl par-
ka un Teiu dabas rezervta
administrcijas. To paredz
valdb akcepttais rkojuma
projekts.M. Fridrihsone Db.lv
k-
k
a
-
-
i,

,
k-
s
-
-
u.

.
-
a,
a
s
savu
u
mi jau palieli
Itu koncerns grib
bt Nr.2 aiz Toyota
Neviens vairs neaubs, ka
ilggadjais pasaules autob-
ves lderis ASV kompnija
General Motors (GM) nesps
pretendt uz o titulu pc tam,
kad pasaule izepurosies no
krzes. GM, par kura bankrotu
paziojums tiek gaidts 1.j-
nij, vietu visticamk stabili
ieems Toyota. Tau par ts s-
vko konkurentu var kt Fiat,
kur pareiz im nolkam da-
ra visu iespjamo.
Pasaules mroga gigants
Fiat izpilddirektors Serdio
Markjone paziojis par pl-
niem veidot pasaules mro-
ga autogigantu. Taj btu
iekauta Fiat grupas vieglo
auto strukturvienba Fiat
Group Automobiles, daa no
ASV mila Chrysler, k ar GM
bizness Eirop. dus plnus
intervij laikrakstam The
Financial Times (FT) klst-
jis Markjone. Skaidrbai par
to, cik rels ir is plns, j-
bt tuvkajs neds, teikts
Fiat direktoru padomes pa-
ziojum.
Chrysler pazioja par lab-
prtgu bankrotu, bet itu
kompnija vienojs par 20%
daas ieganu taj apmai
pret tehnoloijm un bizne-
sa attstbas iespjm ASV.
Nkotn Fiat daa var palieli-
nties ldz akciju kontrolpake-
tei. Prdoanai izlikta krahu
piedzvojus GM zviedru mei-
ta Saab, un Markjone nolko
ar to. Fiat Automobiles, kuras
daa Fiat grupas prdoanas
apjom veido gandrz pusi,
tiks nodalta atsevi uz-
mum. Markjone cer aktvu
apvienoanas darjumu pa-
beigt ldz maija beigm, bet
ldz vasaras beigm izvietot
bir jaun mila akcijas.
Laulbu sldz debess
Pc Fiat vadbas domm, -
da apvienoans btu neti-
cami vienkrs risinjums
oti saretm problmm.
No tehnoloiju un rao-
anas viedoka laulba ir
noslgta debess, Markjoni
cit FT. Iepriek vi ir teicis,
ka izdzvoanai ilgtermia
perspektv Fiat btu jpr-
dod ne mazk par 5.5 milj. au-
to gad. Ja tiks apvienoti Fiat,
Chrysler un GM Europe aktvi,
is apjoms tiks prsniegts, un
iecertais gigants konkurs ar
Volkswagen par 2. vietu pasau-
l aiz Toyota, kura prn prde-
va 8.97 milj. auto. Iecertaj
koncern vartu tikt iekauti
ar GM aktvi Latamerik.
Inese Cira
Fiat gatavo revolciju tirg
Skaitlis
6 7
Tik miljonus automobiu
gad raotu Fiat iecertais
autobves uzmums, pc
rdtja atpaliekot tikai no
Toyota.
AVOTS: FT
Uzziai
Iecertais Fiat
automilzis
Iti grib nopirkt dau ASV
autoraotj Chrysler un
General Motors biznesu Eirop
vcu Opel, britu Vauxhall
un zviedru Saab. Kompnijas
iemumi btu 80 mljrd. eiro.
AVOTS: ZIUAENTRAS
Informcijai
Nosaukums SIA Balsts
Nozare nekustam pau-
ma starpniecbas pakalpoju-
mi, vrtana, konsultcijas
Dibinta 1992. g.
panieks Aigars Zari
Apgrozjums 960 tkst.
latu 2008.g., 1.15 milj. latu
2007.g.
Zaudjumi 298 tkst. latu
2008.g., iepret peai ap 20
tkst. latu 2007.g.
Strdjoo skaits vairk
nek 70
AVOTS: SIABALSTS
v
Zias 7
Dienas bizness Trediena, 2009. gada 6. maijs. Redaktore: Rudte Spakovska, tlr. 67084444, e-pasts: bizness@db.lv
Mrtiecgi
invest Fazer
maizncas
Uzmums prn modernizcij
ieguldjis 2 miljonus latu
Investcijas ieguldtas plau-
cjuma un ierauga sagatavo-
anas sistmas pilnveidoa-
n, kastu padeves sistmas
automatizan, ekspedcijas
paplainan un citos darba
efektivitti uzlabojoos un
izmaksu samazinanas pa-
skumos.
Kopum kop 2002. gada
otrs lielkais Latvijas maizes
raoanas uzmums Fazer
maizncas attstb jau iegul-
djis 14.8 miljonus Ls, bet no-
dokos nomaksti 5 miljoni Ls.
No aptuveni 4 % maizes tirgus
daas 2002. gad kompnija
to spjusi palielint ldz 23 %
prn, bet gada prognoze
ir 25 %.
Turpina izaugsmi
Ms virzmies uz prieku
un turpinm izaugsmi, kas
patlaban gan nav tik strauja
k pirmajos darbbas gados.
obrd situcija ir smaga v-
rojamas daudzas cenu akci-
jas, kad katrs mina izdzvot
un prdot pc iespjas ltk,
kas nevienam labumu ne-
nes, situciju koment Fazer
maizncu rkotjdirektors Ivars
Skrebelis.
Kompnija kop 2002. gada
apgrozjumu spjusi audzt
vairk nek seas reizes, bet
darbinieku skaits audzis daudz
lnk un attstba izdevusies,
mrtiecgi investjot.
I. Skrebelis uzsver, ka darbs
pie sasniegt neapstsies, jo
uzmuma mris ir samazi-
nt produkcijas paizmaksu,
izlaist arvien jaunus produk-
tus, ko piedvt par konkurt-
spjgu cenu. Pagjuaj gad
strauji pieauga izmaksas un
spiediens no tirgus bija sp-
cgs, bet pateicoties izmaksu
optimizcijai, uzmums
spjis noturt cenas un ts
btiski nepaaugstint.
Fazer maizncu tirdzniecbas
direktors Dinrs Ozols atklj
ja iepriek maizes tirgus
cenu kpuma d saruka ldz
kritiskam lmenim, jo, iesp-
jams, patrtji mainja savu
dienkarti, kop 2008. gada s-
kuma maizes tirgus ir stabils
un prognozes liecina, ka tds
t
t
d
lo
v
t
p
g
s
n
la
v
j
g
P
R
t
k
Biznesa fakti
Nosaukums SIA Fazer
maizncas
Atraans vieta Ogre
Apgrozjums 13.04 miljoni
Ls (2008.g., neauditti)
panieki Fazer
Darbinieku skaits 320
Dibinanas gads 2001
AVOTS: FAZERMAIZNCAS
paumi
Prdos valstij
piederoo u
Valsts nekustamajiem pau-
miem uzdots organizt valstij
piederoam nekustamam
paumam Rg, Zausalas
krastmal 5 esoai divstvu
mra kai, kuras apbves
laukums ir 120.5 m
2
.
Mint ka saistta ar ze-
mesgabalu Zausalas krast-
mal 5. pauma tiesbas uz
zemesgabalu, kura kopj
platba ir 1554 m
2
, ir nostipri-
ntas Esrai Mirskai un Ga-
inai Teilnei. Katrai pieder
puse no pauma domja-
ms daas. Zemesgabala ldz-
panieces Esras Mirskas
pilnvarot persona Alek-
sandrs Mirskis 2008. gada 18.
septembr ir iesniedzis atsa-
vinanas ierosinjumu par
o ku. M. Fridrihsone db.lv
Apsardze
Lgumi var tikt
privtajiem
Likvidcijai nolemts Valsts
policijas Krtbas policijas
apvienbas Apsardze noslg-
tos lgumus Ieklietu minis-
trija vartu prdot privta-
jm apsardzes kompnijm.
Ieklietu ministre Linda
Mrniece Db.lv atzina, ka is
vartu bt viens no risinju-
miem apvienbas likvidci-
jai, tau neko skk vl neva-
rja paststt, jo joprojm no
Valsts policijas vadbas tiek
gaidti iespjamie likvidci-
jas veidi. J. Lasmanis db.lv
Nauda
Uzpirkti 350
miljoni eiro
Pagju ned turpinjs
latu prdoana un Latvi-
jas Banka, uzprkot latus,
prdevusi vl 63 milj. eiro.
Kopum ogad tirg prdoti
jau 503.37 milj. eiro, uzprkot
353.8 milj. Ls. Latvijas Ban-
kas dati liecina, ka nedu ie-
priek t bankm un Valsts
kasei prdeva 77.5 milj. eiro,
pret uzprkot latus. Eiro uz-
pirkana ogad vl nav biju-
si. Pc Latvijas Bankas pr-
stvja Mrtia Grva ie-
priek Db teikt, intervenu
ierosintjs varja bt gan
banku klientu uzmumu
un mjsaimniecbu piepras-
jums pc eiro, gan pieaugu-
si valtas tirgus dalbnieku
piesardzba pret Austrumei-
ropas valtu. I. Mrtia db.lv
Bankas
Danske Bank -
zaudjumi
Uzkrjumu d nedroajiem
pardiem Danske Bank dar-
bbas rezultts Latvij ogad
pirmaj ceturksn bija nega-
tvs zaudjumi 3.6 milj. Ls.
Tiesa, banka inform, ka pe-
a pirms uzkrjumiem o-
gad sasniegusi miljonu latu
iepretim 120 000 Ls prn pir-
maj ceturksn. Danske Bank
pamatdarbbas ienkumi
gada 1.ceturksn bija 1.9 milj.
Ls, pieaugot par 70 %, saldzi-
not ar iepriekj gada attie-
cgo periodu. Pozitvu ten-
denci uzrdja tro procentu
ienkumi, pieaugot par 27 %.
Tomr kopum bankas dar-
bba ir ciei saistta ar ekono-
misks situcijas pasliktin-
anos Latvij, ts uzkrjumu
apjoms nedroiem pardiem
1. ceturksn sasniedza 4.6
milj. Ls. I. Mrtia db.lv
F
p
REKLMA
Dienas bizness Trediena, 2009. gada 6. maijs. Redaktore: Rudte Spakovska, tlr. 67084444, e-pasts: bizness@db.lv
8 Zias

z
s,
s
o
-
u,
k-
t-

n
-
u
s
s
s
j
s
z
-
u
-
s
s
tas vartu saglabties ar ilg-
termi. obrd vrojama ten-
dence, ka cenai ir btiskk
loma un pircji iegdjas gal-
venokrt ltkus produktus,
tau otrs btiskkais faktors
produkta izvl ir kvalitte un
gara. Uzmuma vadba uz-
skata, ka obrd cenas vairk
nav iespjams samazint, jo,
lai gan atsevii resursi ku-
vui nedaudz ltki, to cena
joprojm ir augstka nek
gadu iepriek.
Paredz konsolidciju
Raksturojot kaimivalstu
tirg notiekoo, I. Skrebelis,
kur kop 2007. gada skuma
ir Fazer Bakeries Baltic rkotj-
direktors, uzsver, ka Igaunij
pieaudzis pieprasjums pc t
saucams lts produkcijas,
savukrt Lietuv maizes tir-
gus samazinjums ir ievro-
jams. Lai audztu apjomus,
uzmums abs valsts iece-
rjis paplaint ar eksporta
apjomus, kas prn sasniedza
1.6 miljonu Ls kopvrtbu.
Savukrt Latvijas maizes
tirg turpinsies konsolid-
cija un tie, kas labk sagata-
vojuies, vars labk prdzvot
ekonomisko krzi, uzskata I.
Skrebelis. Tomr vi pieauj,
ka nozar vartu pieaugt pel-
kais sektors var palielinties
to uzmumu skaits, kuri kr-
zes d izvairsies no nodoku
nomaksas.
Par tredau vairk
Db jau vstja, ka pc neaudi-
ttajiem datiem uzmums
prn strdjis ar 13.04 milj.
Ls apgrozjumu, kas ir iev-
rojami vairk nek gadu ie-
priek, kad kompnija apgro-
zja 10.23 miljonus Ls. Fazer
maizncas ir viens no Oy Karl
Fazer AB uzmumiem, un
t izveidota uz divu Latvij
zinmu uzmumu Druva
un Ogres maiznieks bzes.
Sandra Diezia
sandrad@db.lv, 67084441
Viedoklis
Latvijas
Maiznieku
biedrbas
vadtjs
Valdis
Circenis:
Fazer maizncas teh-
noloisk zi ir tlu
priek citiem nozares uz-
mumiem Baltijas mrog.
Moderns tehnoloijas un
strdjoo skaits rda, cik
oti efektvs ir uzmums. Ja
firma vlsies palielint apjo-
mus, t var kt par absoltu
maizes nozares lderi.
Fazer maizncas rkotjdirektors Ivars Skrebelis: Darbs pie sasniegt neapstsies, jo uzmuma mris ir samazint
produkcijas paizmaksu, izlaist arvien jaunus produktus, ko piedvt par konkurtspjgu cenu. FOTO: ELNAKURSTE, DB
Eiropa grib lielku
aizstvbu jaunajm
mmim
Jaunajm mmim jdod
tiesbas ilgkai atptai un
jnodroina lielks materni-
ttes pabalsts. Par diem di-
rektvas grozjumiem 6.maij
lems Eiropas parlaments.
obrd Latvij grtniecbas
un dzemdbu atvainjums
ilgst 112 kalendrs dienas,
tau Eiropas Parlamenta Sie-
vieu tiesbu un dzimumu
ldztiesbu komitejas deputti
uzskata, ka is laiks jpagari-
na ldz 140 dienm.
Rosinot grozjumus direk-
tv par paskumu ieviea-
nu, lai veicintu drobas un
veselbas aizsardzbas darb
uzlaboanu strdjom grt-
niecm, sievietm, kas str-
d pcdzemdbu period, vai
strdjom sievietm, kas
baro brnu ar krti, dzemdbu
atvainjumu rosinja paga-
rint ldz 168 dienm, tau
eirodeputti uzskatja, ka tik
gar atvainjums nelabvlgi
ietekmot sievietes konku-
rtspju darba tirg.
Eirodeputti iecerjui ar
palielint ES dalbvalstu ie-
dzvotjm izmaksjamo ma-
ternittes pabalstu. Tam jbt
100 % apmr no pdjs m-
nea algas vai vidjs mnea
algas vis obligti noteiktaj
atvainjuma laik. Savukrt
atlikuaj attiecgs strdjo-
s personas atvainjuma lai-
k tas nedrksts bt mazks
par 85 % no pdjs mnea
algas vai vidjs mnea al-
gas. Dalbvalstis vars noteikt
laikposmu, par kuru aprina
vidjo mnea algu.
Ar Latvij obrd t dvts
mmiu algas tiek makstas
100 % apmr no sievietes vi-
djs apdroinanas iemak-
su algas. Eiropas Komisija ir
ierosinjusi pareizjo mini-
mlo 98 dienu maternittes
atvainjumu pagarint ldz
126 dienm, savukrt Eiropas
Parlamenta atbildg komi-
teja prasa 140 dienas, k ar
to, lai jaunaj direktv tiktu
iekauti noteikumi par tva
atvainjumu.
Eiropas Parlaments par
prieklikumu balsos pirmaj
lasjum. Parlaments izskats
ar atseviu prieklikumu
par panodarbintu sievieu
tiesbm brvprtgi izmantot
grtniecbas un dzemdbu
atvainjumu.
Panodarbintm sievie-
tm un to dzvesbiedriem j-
bt tiesbm uz maternittes
atvainjumu pc viu brvas
izvles, tau ts nedrkst pr-
sniegt darba mju tiesbas,
skaidro Eiropas Parlamenta
ziojuma autore Astrda Lu-
linga (Astrid Lulling).
Jnis Lasmanis
Eiropas Parlaments
prasa vairk laika
atptai mmim
Dienas bizness Trediena, 2009. gada 6. maijs. Redaktore: Rudte Spakovska, tlr. 67084444, e-pasts: bizness@db.lv
Zias 9
A
s
t

d
c
n
t
u
k
c
m
n
p
m
k
d
i
b
d
g
u
u
z
f
p
U
s
k

p
P
N
c
a
k
l
k
i
u
g
v
r
a
k
s
n
p
m
u
t
a
i

p
k
r
l
m
n
d
z
I
F
I
A
Mart, saldzinot ar
2008. gada martu,
rpniecbas produk-
cijas izlaide kritu-
sies par 23.4 %
Mart rpniecbas produkci-
jas izlaide bija 297.6 milj. Ls,
liecina Centrls statistikas
prvaldes dati. Mart rpnie-
cbas produkcijas izlaides kri-
tums ir mazks nek februr,
jo februr tas bija 24.2 %.
Mazk tekstila
Mart, saldzinjum ar ie-
priekj gada attiecgo perio-
du, apstrdes rpniecb sa-
mazinjums bija 26.6 %, elek-
troenerijas un gzes apgd
- 14.1 %, bet pieaugums bija
ieguves rpniecb un karjeru
izstrd par 25 %. Lielkais
rpniecbas produkcijas izlai-
des kritums bija tekstilizstr-
djumu raoan par 59.2 %,
automobiu detau, piekabju
un puspiekabju raoan par
52.9 %, citur neklasictu ie-
krtu, mehnismu un darba
manu raoan par 47.2 %.
Vairk iekrtu
Mart, saldzinot ar 2009. ga-
da februri, rpniecbas pro-
dukcijas apjoms pc sezonli
izldzintiem datiem sama-
zinjs par 0.8 %. Tai skait
apstrdes rpniecb - par 0.7
%, elektroenerijas un gzes
apgd - par 2.6 %, bet pieau-
gums bija ieguves rpniecb
un karjeru izstrd par 7.1
%. Tekstilizstrdjumu rao-
an bija kritums par 16.3 %,
automobiu detau, piekabju
un puspiekabju raoan par
12.3 %, gatavo metlizstr-
djumu raoan, izemot
manas un iekrtas, 9.5 %.
Raoanas apjoma pieaugums
bija elektrisko iekrtu raoa-
n par 35%, citu transportl-
dzeku raoan par 13.3%,
papra un papra izstrdjumu
raoan par 12.3%.
Kritums ar ceturksn
2009. gada 1. ceturksn, sa-
ldzinot ar 2008. gada 4. ce-
turksni, rpniecbas produk-
cijas izlaide pc sezonli iz-
ldzintiem datiem samazi-
njs par 11.9 %, tai skait
apstrdes rpniecb - par 12.8
%, elektroenerijas un gzes
apgdes nozar - par 9.8%, bet
ieguves rpniecb un karjeru
izstrd bija pieaugums - par
4.3%. Lielkie apjomu kritumi
bija misko vielu un misko
produktu raoan - par 51.4%,
tekstilizstrdjumu raoan
par 42.6%, automobiu deta-
u, piekabju un puspiekabju
raoan par 36.1%. 1. ce-
turksn, saldzinot ar iepriek-
j gada atbilstoo ceturks-
ni, rpniecbas produkcijas
izlaide pc darba dienu skaita
izldzintiem datiem samazi-
njs par 23.2 %.
Katrna Ijinska
Rpniecbas tempi
sark par 23 % gad
Viedoklis
Turpins
pasliktinties
Dainis Gapuitis
SEB bankas makroeko-
nomikas eksperts:
Rpniecba 1. ceturk-
sn ir piedzvojusi oti
krasu kritumu.
To veicina jau ierastie fak-
tori: cenu, k ar iekj un
rjo tirgu samazinans.
Sarejumus radjusi biznesa
atbalsta paskumu ieviea-
nas kavans.
Mart rpniecbas gada kri-
tums bija mazks nek feb-
rur. Tas vartu liecint, ka
kritums var skt stabilizties.
Vietjais patri turpina
traukties lejup, samazins ar
eksports.
Tas nozm, ka ar rpniecb
situcija tik drz neuzlabosies,
bet turpins pasliktinties.
Paveras jaunas
iespjas Baltijas
jras piekrastes
apbvei
Saeimas Tautsaimniecbas,
agrrs, vides un reion-
ls politikas komisija beidzot
izskatjusi 3. lasjumam ie-
sniegtos grozjumus Aizsarg-
joslu likum. 6. maij uzliekot
pdjo puljumu atseviu
punktu formuljumiem, il-
gi skattie likuma grozjumi
vartu bt gatavi balsoanai
Saeimas sd.
Galvens likuma izmaias
saists ar papildu bvniecbas
iespjm kpu aizsargjosl.
Pc ilgm diskusijm deputti
vienojs, ka par 150 m
2
maz-
kas kpu aizsargjosl esoas
kas vai bves vars rekons-
trut ldz 150 m
2
km. Otras
btiskas izmaias paredz, ka
rpus apdzvotm vietm aiz
300 m zonas vars bvt da-
dus trisma objektus.
Lva Melbrzde
Pasaul
Adidas pea
samazins par 97%
Sporta aprbu un inventra
raotja Adidas pea pirms
nodokiem gada pirmajos
trs mneos bija 5 milj. eiro,
kas ir par 97% mazk nek
pirms gada, kad kompnijas
pea bija 169 milj. eiro, raks-
ta BBC. Adidas peas kraso
samazinanas skaidro ar
ekonomikas lejupsldi, k ar
izejmaterilu sadrdzin-
anos.
Kompnijas prdoanas ap-
jomi gada pirmaj ceturk-
sn, saldzinot ar 2008. gadu,
ruka par 6%. R. Bders db.lv
Auto tirgus
Visiem nepietiks
Tata, kas ir Indijas liel-
kais autoraotjs, samis
pastjumus 510 milj. USD
vrtb laika posm no 9. ldz
25. aprlim. Tau raoanas
problmu d Tata bs sp-
jgs piegdt tikai 100 000
automanu ldz 2010. gada
beigm.
Piegdes skoties jlij un
Tata Motors pc nejaubas
principa izvloties tos lai-
mgos, kuriem manas tiks
jau tagad. L. Petrne db.lv
Auto tirgus
Auto Halle
Peugeot prstvis
Franu autoraotja Peugeot
ocilais importtjs Igaunij
un Latvij nosldzis izplata-
nas lgumu ar SIA AutoHalle,
kas ar 5. maiju kuvis par jau-
no ocilo Peugeot prstvi
Rg. V.Vikmanis db.lv
Likums ataus
kps bvt mjas
Informcijai Btiskks izmaias
1.Krastu kpu joslas aiz-
sargzon esoas kas un
bves, kuru platba ir mazka
par 150 m
2
, drksts tikt izbv-
tas ldz kopgai platbai 150 m
2
2.Pludmal un tauvas josl
kjmgjju brva prvietoa-
ns vars tikt ierobeota ostas
teritorij atbilstoi vietjs
pavaldbas teritorijas plno-
jumam
3.Pavaldbai jorganiz gj-
ju celiu ierkoana uz plud-
mali ne tlk k 1 km attlum
vienam no otra ar rpus pils-
tm un ciemiem
4.Baltijas jras un Rgas jras
la piekrastes aizsargjosl
rpus pilstm un ciematiem
aiz 300 m joslas atauts uzb-
vt vienu vienstu ar palg-
km, trismam nepiecieams
viesncas un tm ldzgs lieto-
juma kas, skatu torus, infra-
struktras vai inenierkomuni-
kciju bves
5.Sadalot zemesgabalu vai-
rkos, katra zemesgabala pla-
tba nedrkst bt mazka par 3
hektriem
6.Elektrisko, gzes, siltuma
un densapgdes tklu pa-
nieks drksts izmantot iem
objektiem noteikto aizsarg-
joslu, nemaksjot attiecg
nekustam pauma panie-
kam atldzbu
7. Tiem mkslgajiem dens-
objektiem, kas kalpo dens
novadanai (grvjiem), nebs
jpiemro 10 m plata aizsarg-
josla
8. Aizsargjoslas tiks noteiktas
ar ap optiskajiem teleskopiem
un radioteleskopiem (Baldon
1 km mkslg apgaismoju-
ma ierobeojums un Irbenes
radioteleskopam 8 km klusu-
ma josla). AVOTS: PCKOMISIJAS
SDESMATERILIEM
RPNIECBA
produkcijas izlaides izmaias, % *
Avots: SM
* Saldzinjum ar iepriekj gada atbilstoo periodu
-23.4
-13.9
-14.2
03.2009.
02.2009.
01.2009.
12.2008.
11.2008.
-23.9
-24.2
10 Zias
Dienas bizness Trediena, 2009. gada 6. maijs. Redaktore: Rudte Spakovska, tlr. 67084444, e-pasts: bizness@db.lv
64%-7-
|+|u :|+||: /'v 1c|+|+
/.c|:. |+|.|j+: b+||+
J.'!
J.'ie
J.'!J
J.''i
0.526
i!.J!. Je.J'.
/.c|:.
iJJ
iJ'
iJ
i'
211.71
i!.J!. J'.J'.
0.9##(*
CH/ b+|||: be|:|++|| C|c:: ||1e\
Aprl pasaules akciju tirgi
sekoja mart uzsktajm
tendencm skatties uz aug-
u un turpinja atgties,
daudzu uzmumu akciju
cenm uzrdot pozitvu di-
namiku un liekot palielin-
ties investoru riska apettei
un pieaugot viu vlmei at-
kal atgriezties akciju tirgos,
cerot, ka kritums jau ir aiz
muguras un scies atga-
ns periods.
Tpat vairkas lielas kom-
pnijas aprl publicja pir-
m ceturka rezulttus,
kuros ietvertie nanu r-
dtji izrdjs labki nek
investori un tirgus iepriek
bija paredzjis, td tirgus
dalbnieku vid ska at-
griezties optimisms un viu
uzticba birs kottajiem
uzmumiem lnm atgrie-
zs, liekot no drokiem
finanu instrumentiem
priet atpaka uz akcijm.
Un, kaut ar daudzi eksperti
saka, ka vl var atskties
kritums, daudzi investori
aj akciju cenu kpum jau
paguva nopelnt.
Pasaul optimistiskk
Noskaojums pasaules ak-
ciju tirgos ir uzlabojies pc
atseviu makroekonomi-
kas datu iznkanas, kuri
liecina par to, ka ekonomi-
kas pasliktinans tempi
ir nedaudz samazinjuies,
uzsver Invalda Asset Mana-
gement Latvia ldzeku pr-
valdnieks Arturs Miezis.
Iepriek tpc, ka mak-
roekonomi kas rdt j i
atrads, burtiski, brvaj
kritien, investori prk
strauji minja o kritie-
nu iecenot tirg un nu s
prprdoanas d jau otro
mnesi pc krtas tirgi ir
uzrdjui pozitvus rezult-
tus. T, piemram, pasaules
attstto valstu akciju tirgus
indekss MSCI World pagju-
aj mnes ir palielinjies
par 10%.
Lai ar patlaban izskats,
ka mnea laik tirgi va-
rtu svrstties ap o pau
lmeni vai ar augstk, to-
mr joprojm pastv riski
no ASV, kur vartu iznkt
daudz negatvi prsteidzou
ziu, uzskata eksperts.
Iespaidojoties no globl
akciju rallija, ar Baltijas
tirgus nebija izmums un
taj kotto uzmumu ak-
ciju cenas un biru indeksi
priecja investorus un spja
uzrdt pieaugumu.
Lielkais kpums Rg
Aprl straujko lcienu no
Baltijas tirgiem spja veikt
NASDAQ OMX Riga bira,
pakpjoties par 6.05 %, kam
sekoja Tallinas bira ar 2.2
% un Vias bira ar 1.89 %,
skaidro Hipo fondu aktvu
prvaldnieks Sandis Kapi-
tonovs.
ds pavrsiens bija li-
kumsakargs, jo kop ga-
da skuma NASDAQ OMX
Riga bir bija novrojams
straujkais kritums, un
dau uzmumu akcijas
investoru acs kuva pai
ltas un pievilcgas, kas aj
mnes ar aktvi tika tir-
gotas. Turklt par izteikto
aktivitti bir ar liecinja
apgrozjuma kpums par
gandrz 150 %, saldzinot
ar mnesi iepriek, atzm
Hipo fondu analtiis.
T, piemram, starp NAS-
DAX OMX Riga kottajiem
uzmumiem varja atrast
tdus, kuru akcijas cena
pieauga pat par vairkiem
desmitiem procentu. Piem-
ram, farmcijas uzmuma
Olainfarm akcijas cena m-
nea laik palielinjs par
77 %, tpat ar ievrojamu
kpumu uzrdja Rgas kuu
bvtavas akcijas cena, kas
pakps par 35 %, un otra
farmcijas raotja Grindeks
akcijas cena, kura pieauga
par 24 %.
Tau kpumu piedzvoja
ne tikai NASDAQ OMX Riga
bira pieaugumu piedz-
voja ar citu Baltijas biru
uzmumu akciju cena.
Tallinas bir lielko k-

Finanu tirgos optimisms
pumu uzrdja Silvano Fas-
hion Group akcijas cena; s
akcijas ar bija vienas no
ltkajm bir, td spja
palkties par 48 %, skaidro
eksperts.
Vias bir lielu prstei-
gumu un lcienu nebija,
aktvk tirgots akcijas TEO
pat nokrits uz 1.27 litiem.
Var sekot pasaulei
Turpinoties visprjam ak-
ciju tirgus optimismam,
tam vartu sekot ar Balti-
jas akciju tirgus. Tau diez
vai tuvko divu trs mneu
laik indeksi kps vl par
15-20 %. Labkaj gadjum
vartu bt sagaidma tirgus
konsolidcija un straujk
kpuo akciju vrtbas sa-
mazinans, kam sekos ar
Baltijas akciju tirgi, uzskata
S. Kapitonovs.
Investors
05.05.2009 0.529 -0.57%
24.03.2009 0.514 2.33%
06.05.2008 0.451 16.63%
0.93*("
/|:|ju |+;||+||/+:|j+: ||1e|::, ;u||||
/.c|:. k|+: |c|1u |||/+
iJ!
ii
ii
i!J
224.21
i!.J!. J'.J'.
04.05.2009 207.86 1.85%
24.03.2009 201.34 5.15%
05.05.2008 545.72 -61.21%
30.04.2009 223.73 0.21%
23.03.2009 204.53 9.62%
30.04.2008 528.48 -57.57%
Biras uzmumu cenas izmaias
Uzmums Dinamika Dinamika kop
aprl, % gada skuma, %
Olainfarm 77 0
Grindeks 24 -19
Latvijas kuniecba -4 -30
Ventspils nafta 10 3
SAFTehnika -3 -20
Rgas kuubvtava 35 32
Valmieras stikla iedra 17 -17
Latvijas balzams 13 -11
Latvijas gze 14 -14
AVOTS: NASDAQOMXRIGA
6%
par tik aprl palielinjs
NASDAQ OMX Riga indekss
AVOTS: NASDAQOMXRIGA
Aprl pasaules nanu tirgos turpinjs pozitvas tendences
Turpinoties visprjam
akciju tirgus optimismam,
tam vartu sekot ar
Baltijas akciju tirgus. Tau
diez vai globli tuvko
divu trs mneu laik
indeksi kps vl par 15-20
%, uzskata Hipo fondu
aktvu prvaldnieks Sandis
Kapitonovs.
FOTO: VITLIJSSTPNIEKS, DB
11
Dienas bizness Trediena, 2009. gada 6. maijs. Redaktores: anete Hka, Ieva Mrtia, tlr. 67084444, e-pasts: bizness@db.lv
anete Hka
zanete.haka@db.lv
C
s
l
u
a

d
k
g
i
a

m
k
a
k
t
u
lo
k
p
f
T
n
p
a
f
a
d
v
k
p

r
n
v
r
v
d
V
z
b
l
a

d
i
L
n
Z
v
v
n
a
S
t
v
n
v
s
p
D
I
A
V
12 Investors
Dienas bizness Trediena, 2009. gada 6 .maijs. Redaktores: anete Hka, Ieva Mrtia, tlr. 67084444, e-pasts: bizness@db.lv
Krievijas rublis RUB 32.777 43.839
nas juaa CNY 6.8185 9.1197
Latvijas lats LVL 0.5301 0.7090
Lielbritnijas mrcia GBP 0.6625 0.8861
Lietuvas lits LTL 2.5797 3.4503
Malaizijas ringits MYR 3.5080 4.6920
Marokas dirhams MAD 8.3435 11.159
Maedonijas denrs MKD 45.750 61.191
Meksikas peso MXN 13.203 17.659
Norvijas krona NOK 6.5280 8.7312
Polijas zlots PLN 3.2525 4.3502
Rumnijas leja RON 3.1077 4.1565
SadaArbijas rils SAR 3.7499 5.0155
Serbijas dinrs RSD 70.780 94.668
Singapras dolrs SGD 1.4714 1.9680
veices franks CHF 1.1295 1.5107
Taivnas dolrs TWD 33.020 44.164
Taizemes bats THB 35.070 46.906
Turcijas lira TRY 1.5611 2.0880
Ukrainas grivna UAH 7.9600 10.647
Ungrijas forints HUF 211.31 282.63
Uzbekistnas sums UZS 1453.9 1944.5
Zviedrijas krona SEK 7.9260 10.601
Vrtspapri
Bira Indekss Vrtba Iepr. vrtba Izm., %
ujorka DowJones Industrial avg. 8409.54 8426.74 0.20
Nasdaq Composite 1744.92 1763.56 1.06
S&P 500 902.27 907.24 0.55
Buenosairesa MerVal 780.52 779.65 +0.11
Honkonga HangSeng 16430.08 16381.05 +0.30
Osaka Nikkei 225 8977.37 8828.26 +1.69
Londona FTSE 100 4328.06 4243.22 +2.00
Frankfurte Xetra DAX 4853.03 4902.45 1.01
Parze CAC40 3225 3237.97 0.40
Stokholma OMXS 244.18 243.24 +0.39
veice SMI 5280.93 5318.34 0.70
Budapeta SE 13739.35 13609.42 +0.95
Varava WIG20 1858.27 1874.53 0.87
Prga PX indekss 935.1 903.7 +3.47
Maskava RTSI 871.58 855.67 +1.86
Ukraina PFTS indekss 360.59 339.85 +6.10
na SSE Composite 2567.337 2559.911 +0.29
19:00pc Latvijas laika
Pasaules indeksi*
05.05.2009.
Resursi
05.05. 04.05. 01.05.
Brent Dated, USD/barelu 53.29 53.34 51.82
Urals spot, USD/barelu 52.16 52.21 50.64
WTI, USD/barelu 53.86 54.42 52.08
Benzns, USD/t 525 495 495
Dzedegviela, USD/t 471 472.75 454.75
Kurinm degviela, USD/t 448 449.75 431.75
*19.00pc Latvijas laika
Nafta
Jlnaftas un naftas produktu
cenas Eirop un ASV*
Nosaukums RIGIBID RIGIBOR
Overnight 4.94 6.74
1 diena 4.94 6.74
7 dienas 5.28 6.94
1 mnesis 6.88 10.36
3 mnei 9.06 12.84
6 mnei 9.94 13.50
12 mnei 10.50 13.88
Termi LIBORUSD LIBOREUR EURIBOR
1 mnesis 0.40125 0.90250 0.918
3 mnei 0.98625 1.34125 1.344
6 mnei 1.54000 1.54750 1.543
12 mnei 1.85888 1.71000 1.710
Starpbanku
likmes
Latu likmes, % 05.05.2009.
Dolrs, eiro, % 05.05.2009.
Metls odienas 3 mneu
prk prdod prk prdod
Var 4639.5 4640 4635 4637
Svins 1426 1426.5 1430 1431
Cinks 1500 1601 1527 1527.5
Nielis 11875 11900 12020 12025
Alva 12700 12750 12505 12510
Alumnijs 1478 1478.5 1515.5 1516
Al.sakaus. 1259 1260 1340 1350
Drgmetlu fikscijas London, USD/tr.oz.: zelts 910, sudrabs 13.11, platns
1129, palldijs 218.5
* Londonas metlu bir
Krsaino metlu oficils cenas*
05.05.2009, USD
Metls odienas 3 mneu
prk prdod prk prdod
*Valtas vienbu skaits 1 ASV dolr, 1 eiro. Valtu kursi aprinti,
emot vr spot kursu pasaules valtu tirg plkst. 19.00 pc Latvijas
laika
ASVdolrs USD 1.0000 1.3375
Albnijas leks ALL 97.730 130.71
Alras dinrs DZD 71.418 95.521
Argentnas peso ARS 3.6970 4.9447
Austrlijas dolrs AUD 1.3448 1.7987
Azerbaidnas manats AZN 0.8038 1.0751
Baltkrievijas rubelis BYR 2804.0 3750.4
Brazlijas rels BRL 2.1490 2.8743
Bulgrijas leva BGN 1.4620 1.9554
ehijas krona CZK 19.893 26.607
Dnijas krona DKK 5.5663 7.4449
Dienvidfrikas rands ZAR 8.4010 11.236
Dienvidkorejas vons KRW 1267.5 1695.3
Eiro EUR 0.7477 1.0000
iptes mrcia EGP 5.6290 7.5288
Honkongas dolrs HKD 7.7495 10.365
Igaunijas krona EEK 11.698 15.646
Indijas rpija INR 49.220 65.832
Izralas ekelis ILS 4.1220 5.5132
Islandes krona ISK 125.98 168.50
Japnas jena JPY 98.760 132.09
Jaunzlandes dolrs NZD 1.7194 2.2997
Kandas dolrs CAD 1.1759 1.5728
Pasaules valtu kursi*
05.05.2009.
1 AUD Austrlijas dolrs 0.389
1 BGN Bulgrijas leva 0.359
1000BYR Baltkrievijas rubei 0.187
1 CAD Kandas dolrs 0.448
1 CHF veices franks 0.465
1 CNY nas juaa 0.0771
1 CZK ehijas krona 0.0265
1 DKK Dnijas krona 0.0944
1 EEK Igaunijas krona 0.0449
1 EUR Eiro 0.702804
1 GBP Lielbritnijas mrcia 0.789
1 HRK Horvtijas kuna 0.0948
100HUF Ungrijas forinti 0.246
1 ILS Izralas ekelis 0.127
100ISK Islandes kronas 0.415
100JPY Japnas jenas 0.532
1 LTL Lietuvas lits 0.203
1 NOK Norvijas krona 0.0809
1 PLN Polijas zlots 0.161
1 RON Rumnijas leja 0.168
1 RUB Krievijas rublis 0.016
1 SEK Zviedrijas krona 0.0665
1 TRY Turcijas lira 0.336
1 UAH Ukrainas grivna 0.0662
1 USD ASVdolrs 0.526
1 XAU Trojas unce (zelts) 475.741
LB valtas/zelts
Citu valstu valtu
kursus lasiet www.db.lv
Valtas
06.05.2009.
Akcijas NASDAQ OMX Tallinn +2.09%
Nosaukums Pdej Izmaia, Vid. sv. Tirgoto Kopjais
cena, EUR %* cena, EUR akc. skaits apgroz.
ArcoVara 0.11 0.00 0.11 69515 7448.83
Baltika 0.48 +2.13 0.49 66476 32406.28
AS Ekspress Grupp 0.60 0.00 0.00 0 0.00
EstonianTelecom 4.95 +0.41 4.95 16425 81304.48
Harju Electrics 0.91 +1.11 0.92 22252 20420.52
Jarvevana 0.21 0.00 0.00 0 0.00
Merko Ehitus 2.30 0.00 2.30 61175 140846.95
Nordecon International 0.67 4.29 0.69 2313 1597.67
Norma 2.70 0.00 2.70 2750 7425.00
Olympic Entertain. Group 0.43 0.00 0.43 4380 1883.40
Tallink Grupp 0.36 +12.50 0.35 652585 225382.25
Tallinna Kaubamaja 1.93 +2.12 1.93 5290 10205.70
TallinaVesi 8.93 0.78 8.97 893 8010.00
05.05.2009
Izmaias pret 04.05.
/.c|:.
&6364%
/.c|:.
.iJJ
.!
.!!e
.!l!
/.c|:. |+|.|j+: b+||+
i.J!
i.!
i.li
!.Je
/.c|:.
J.Jl
.J
.J
.!J
.!!
.!i
.'
.eJ
1.3375 0.98625 1.34125 12.84
i'.J!. J'.J'. i!.J!. J'.J'. i!.J!. J'.J'. i!.J!. J'.J'.
/'v 1c|+|u :|+||: |uk
3*(*#03
! +e|e:u |+u1+: |||u: |||+e |+||e+,
-*#0364%
! +e|e:u |+u1+: |||u: |||+e u'D,
-*#03&63
! +e|e:u |+u1+: |||u: |||+e |uk,
04.05.2009 1.3409 -0.25%
25.03.2009 1.3586 -1.55%
05.05.2008 1.5498 -13.70%
30.04.2009 12.74 0.78%
23.03.2009 12.40 3.55%
30.04.2008 5.70 125.26%
04.05.2009 1.00688 -2.05%
24.03.2009 1.22625 -19.57%
05.05.2008 2.77000 -64.40%
04.05.2009 1.34938 -0.60%
24.03.2009 1.55438 -13.71%
05.05.2008 4.85750 -72.39%
Tirgus dalbnieku
garastvokli
oned vartu
krietni pasvrstt
divas lietas.

Pirmkrt jau rt gaidma Ei-
ropas Centrls bankas sa-
nksme (ECB), kuras laik lie-
lk daa nozares specilistu
prognoz, ka eiro bzes likme
tiks samazinta par 25 bzes
procentpunktiem ldz jau-
nam visu laiku zemkajam
likmes lmenim 1 %.
Tirgus gaida ar, kdus
lmumus ECB pieems at-
tiecb uz papildu pasku-
miem (iespjams - sadrukt
naudiu vrtspapru iegdei,
ldzgi k tas jau sen ir ASV
un Apvienotaj Karalist),
lai veicintu reiona ekono-
mikas izaugsmi. Tomr tirg
nav stas skaidrbas, vai ECB
pieems kdus rkrtas pa-
skumus.
Otrkrt, o ceturtdien tiks
publicti ar ASV valdbas
veikt lielko banku stresa
testa rezultti. Tirg run par
to, ka no 19 testtajm liela-
jm ASV bankm 10 bankm
ASV valdba liks palielint ka-
pitlu. Kopum cerams tirg
pardsies lielka skaidrba
par to, vai ir cerbas uz nan-
u sektora atveseoanos.
Tirgus gaida ECB
sanksmi
Krievijas tirgus
seko Rietumiem
Pagjuaj saj pirmssvtku ne-
d Krievijas akciju tirgus paspja
piedzvot diezgan straujas svrstbas.
Nedas laik Krievijas akciju tirgus
indekss RTS spja pieaugt par 0.2 %,
sasniedzot 832.87 punktu atzmi.
Par nedas pirms puses galveno
notikumu kuva zia par cku gri-
pas epidmiju Meksik. Tirgi izjuta
papildu spiedienu d bam, ka glo-
bls epidmijas gadjum pasaules
ekonomikai, ko jau t ir vjinjusi
krze, var tikt nodarts ievrojams
kaitjums. Samazinjs ar naftas
cenas, kas skaidrojams ar pasaieru
avioprvadjumu apjoma krianos
un attiecgi ar gaidm par iespjamo
pieprasjuma pc degvielas samazi-
nanos.
Tomr Krievijas tirg lejupsldi ap-
stdinja ASV ekonomikas dati, kur
izrdjs uzlabojies patrtju noska-
ojums. Optimismu vairoja ar ASV
Federlo rezervju sistmas pazio-
jums, ka ekonomika skusi uzrdt
stabilizans pazmes.
Nav izslgts, ka Krievijas tirg va-
rtu turpint ieplst pozitvas vs-
mas no Rietumu tirgu puses tiek
liktas cerbas uz pozitvu Eiropas
Centrls bankas sanksmes iznku-
mu. No otras puses negatvi stresa
testa rezultti, ko ASV centrl banka
veic lielkajs Amerikas banks, var
patrauct Krievijas tirgus izaugsmei.
Nav
izslgts, ka
Krievijas
tirg vartu
turpint
ieplst
pozitvas
vsmas no
Rietumu
tirgu puses.
Komentrs par Krievijas akciju tirgu
Romns
Popovs,
Rietumu bankas
analtiis
Jnis upelis
janis.skupelis@db.lv
Pa skaid ro ju mi: Brent -
Ziemejras jlnaftas Brent spot
cena, Urals CIF Ro ter da m,WTI
West Te xas In ter me di ate FOB
Ok la ho m, ben zns Pre mium
Un le aded, dze deg vie la Ei ro p,
ULSD CIF Zie me rie tu mei ro p
05.05.2009
Akcijas NASDAQ OMX Vilnius -0.62%
Izmaias pret 04.05.
Nosaukums Pdj Izmaia, Vid. sv. Tirgoto Kopjais
cena, LTL %* cena, LTL akc. skaits apgroz.
Apranga 1.51 3.21 1.54 9595 14797.20
Agrowill Group 0.32 +3.23 0.32 36012 11377.82
City Service 3.10 +3.33 3.11 1420 4418.00
Invalda 1.22 14.69 1.29 241932 311804.66
Lietuvos Dujos 1.06 7.02 1.06 22412 23670.30
Paneveio statybos trestas 1.51 2.58 1.55 25662 39669.42
Pieno Zvaigzdes 2.09 0.00 0.00 0 0.00
Rokiskio Suris 1.83 0.00 0.00 0 0.00
Rytu Skirstomieji Tinklai 1.23 +0.82 1.24 6334 7860.82
Siauliu Bankas 0.70 0.00 0.70 9938 6976.60
Sanitas 6.50 3.70 6.57 1586 10413.50
Snaige 0.32 +23.08 0.31 190204 59753.28
TEOLT 1.27 0.78 1.27 864482 1097775.12
Ukio bankas 0.67 0.00 0.66 104729 69328.10
Utenos Trikotazas 0.58 0.00 0.00 0 0.00
Vilniaus Baldai 10.00 0.00 0.00 0 0.00
Vilkyskiu Pienine 0.70 0.00 0.70 5510 3857.00
Ditton pievadu rpnca 0.13 0.00 0.00 0 0.00
Latvijas balzams 0.93 0.00 0.00 0 0.00
Latvijas Gze 3.91 2.25 3.91 93 363.63
Liepjas metalurgs 0.78 1.27 0.78 3800 2974.00
Rgas kuu bvtava 0.25 +8.70 0.25 10 2.50
Valmieras stikla iedra 0.34 0.00 0.35 9993 3448.12
Otrais saraksts

Uzmums Pdj Izmaia, Vid. sv. Tirgoto Kopjais
cena, LVL %* cena, LVL akciju sk. apgroz.
Grindeks 2.60 +4.00 2.69 25202 67827.51
Latvijas Kuniecba 0.46 +4.55 0.46 7520 3435.20
Olainfarm 0.38 2.56 0.37 2500 930.00
SAFTehnika 0.37 2.63 0.37 1860 679.60
Ventspils nafta 0.72 4.00 0.72 20211 14605.22
Oficilais saraksts
05.05.2009
Akcijas NASDAQ OMX Riga +0.21%
Izmaias pret 30.04.
Centienos samazint izmak-
sas Latvijas kompnijas izv-
las dadas stratijas. Daa
uzmumu ir skusi ar t.s.
atbalsta funkciju, to skait
personla vadbas, likvi-
danu vai to nodoanu rpa-
kalpojumu sniedzjiem. Citi,
glui pretji, uzskata, ka is
ir stais brdis nostiprint un
attstt personla vadbu uz-
mumu, lai, piesaistot un
motivjot labkos darbinie-
kus, nkamo ekonomikas iz-
augsmes ciklu sagaidtu kon-
kurtspjgki.
Gandrz puse TNS Latvia ap-
taujto uzmumu vadtju
uzskata, ka personla vadtja
loma palaik kuvusi btisk-
ka, bet aptuveni piekt daa ir
paudui, ka personla vadtja
funkcija savu nozmi zaud.
TNS Latvia ptjums K mai-
ns personla vadtja loma
pareizjos ekonomiskajos
apstkos tika veikts gada
februr un mart, aptaujjot
ap 1000 uzmjus un ap 900
darba mjus.
Par to, kda ir personla
vadtja loma obrd un n-
kotn, diskutja ar 5. Latvijas
personla vadbas kongres
Dzvotspjga organizcija.
No A ldz Z
Uzmum ir jbt partne-
rbai starp tieo vadtju, biz-
nesa vadtju un personla
vadtju, tikai tad bs labs
rezultts, uzskata Lattelecom
valdes locekle, personla va-
dbas direktore Ingrda Rone.
Vismaz vrdos uzmji at-
zst, ka strd cie sadarb-
b ar personla vadtjiem,
liecina TNS aptauja. 60 %
aptaujto uzmju ir teiku-
i, ka personla vadtjs pie-
dals uzmuma stratijas
izstrdan, informja TNS
Latvia projektu direktore Sig-
ne Kajeva.
Personla vadtjs no A ldz
Z atbild par cilvkresursiem,
viu kvalitti un produkti-
vitti uzmum t perso-
nla vadtja lomu redz Csu
alus valdes prieksdtja Eva
Sietisone-Zatlere. Protams,
tas nav vienam cilvkam pa-
veicams darbs, tomr perso-
nla vadtjs ir k projekta
vadtjs, kuram vi var pie-
saistt citus, ar mani. obrd
personla vadtja galvenais
uzdevums msu uzmum
ir padart efektvkus uz-
muma procesus un analizt
mcbu vajadzbas. Pilngi
visu nogriezt nevar.
Personla vadtja loma ir
piedalties stratisku lmu-
mu pieeman un domt,
k tos realizt personla va-
dbas jom, pardt vadt-
jam, k viens vai otrs lmums
ietekms personlu, pau
Nordea bankas Latvijas liles
personla direktore Viktorija
Veisa.
25 reizes labk
Viens no svargkajiem perso-
nla vadtja uzdevumiem ir
censties nodroint, lai uz-
mum strdtu pc iespjas
vairk izcilu specilistu sav
jom, uzskata Accenture Latvi-
ja vadtjs Maksims Jegorovs.
Izptts, ka izcilo darbinieku
sniegtais ieguldjums organi-
zcij prsniedz vidjo lmeni
pat 25 reizes.
Savukrt LETA valdes lo-
cekle Una Klapkalne sagaida,
lai personla vadtjs btu
k saikne starp vadtju un
darbiniekiem, jo vadtjs
vienmr nevar ziski bt klt
viss struktrvienbs un bie-
i vien nezina, kdas baas,
spes un baumas klst apkrt,
uz ko btu jrea.
Zio smadzenm
Kas notiktu, ja uzmum
nebtu personla vadtja?
Kdu laiku uzstdt mai-
nrija turpintu strdt, tau
ilgtermi organizcija sktu
zaudt emocionlo intelien-
ci, uzskata I. Rone.
Ja saldzina organizciju
ar dzvu organismu, tad per-
sonla vadtjs ir tas, kur
atbild par organisma nervu
sistmu. Ms esam tie, kuri
redz, k visi orgni darbo-
jas, un zio smadzenm par
problmm. Personla vad-
bas funkcijas likvidana, ja
tas tiek darts stermi un
mrtiecgi, ir rkrtjs krzes
risinjums, tau organiz-
cijai, kura grib attstties ar
pc krzes, tas ir neprtgs
lmums.
Ar personla vadbas funk-
cijm var nodarboties ar
struktrvienbu vadtji, tau
tas nozm, ka viiem paliks
mazk laika savu tieo pie-
nkumu pildanai, saka U.
Klapkalne.
Nebs vajadzgi
Skatoties tlk nkotn, ie-
spjams, ka personla vad-
tja amats organizcij tomr
izzuds, uzskata kompetenu
attstbas kompnijas Energise
vadtjs Uldis Pvuls. Idela
personla vadbas funkcija ir
tad, kad uzmum nav per-
sonla vadtja un personla
specilista, un vadtji to veic
pai. Tas ir nkamais solis pc
tam, kad personla vadtjs
ir kuvis par labu stratisko
partneri, proti dom nevis
par to, k padart atlasi vai ap-
mcbu procesu idelu, bet par
to, kd veid ar atlases, mc-
bu un novrtanas paldzbu
pacelt biznesu uz augu.
Pc tam, kad bs nostip-
rinjusies stratisk part-
nerba, izzuds robea starp
personla vadtja funkcijam
un kompetencm un biznesa
vadtja funkcijm, ir prlie-
cints U. Pvuls. Latvij gan
ir oti maz uzmumu, kur
personla vadba ir pietuvo-
jusies stratiskajai vadbai,
tpc nevajadztu satraukties
par to, ka personla vadtja
funkcija izzuds tuvkaj lai-
k. Tau patiesb personla
vadtji veic to darbu, ar ko
nevlas nodarboties vadtji.
Jo vairk aug vadtja kom-
petence, jo vairk vajadztu
samazinties personla vad-
tja lomai.
Jana Gavare
jana@db.lv 67084450
Darbs &
Izgltba
Zvaniet, stiet
e-pastu!
Jana Gavare
DB tematisko lapu redaktore
jana@db.lv, tlr. 67084450
Reklma
Jnis Puravs
reklama@db.lv tel. 67084444
Atbild par nervu sistmu
Vai nkotn personla vadtja profesija izzuds?
Kpc tad mafijai nav personla vadtja? Energise
vadtjs Uldis Pvuls uzskata, ka ar personla vadba
saplds ar biznesa vadbu. FOTO: ELNAKURSTE, DB
Viedoklis Jprzin nanses
Baiba Pedraudze,
Tele2 Personla vadbas
direktore, Latvijas
Personla vadanas
asocicijas valdes locekle:
obrd Latvijas uz-
mumos biei notiek
personla vadtju amata
vietu likvidana. Atbildot uz
jautjumu, kpc t notiek,
nkas secint, ka person-
la vadtjam vienldz labi ir
jorientjas finanu jautju-
mos, jsaprot biznesa procesi
un jspj izskaidrot vadbas
komandai finanu valod
situcija ar cilvku resursiem,
k ar iespjams izmaias.
Personla vadtja kompeten-
ce ir paplainjusies, un obrd
ir jprot pamatot nepieciea-
mo uzlabojumu, prmaiu,
jaunumu ievieanu, k ar citu
darbbu ietekmi no individu-
ls produktivittes paaug-
stinanas perspektvas ldz
finanu iemumu palielina-
nai. Ldz ar to finanu zina-
nm ir oti btiska loma perso-
nla vadtju ikdien.
13
Dienas bizness Trediena, 2009. gada 6. maijs. Redaktors: Ivars Motivns, tlr. 67084451, e-pasts: ivarsm@db.lv
u
v
%
ais
z.
3
8
0
8
2
0
5
67
0
0
5
0
0
5.
Nepielgojies, esi proaktvs
14 Darbs & Izgltba
Dienas bizness Trediena, 2009. gada 6. maijs. Redaktors: Ivars Motivns, tlr. 67084451, e-pasts: ivarsm@db.lv
Pdj laik, runjot par
menedmentu, ir iegjies
mod uzsvrt, cik svargi
ir pielgoties maingajai
videi. mantra pards
gan pres, gan ikdienas sa-
runs.
Vai tad pielgoans ir kas
nepareizs? Problma slpjas
tur, ka pielgoans ideja pa-
redz reaktvu pieeju prmai-
m.
Vl tikai pirms daiem
desmitiem gadu ar pielgo-
anos vartu bt bijis gana,
tau sakar ar globalizciju
un arvien lielku savstarpjo
atkarbu starp cilvkiem un
dadm sabiedrbm, vidi,
tehnoloijm utt. prmaiu
temps ir pieaudzis un turpina
palielinties.
aj jaunaj straujo prmai-
u pasaul vec adaptans
prakse vairs nav pietiekama,
lai nodrointu sugu vai or-
ganizcijas izdzvoanu. Kad
sistma ir pielgojusies vie-
nm prmaim, tai priek
jau ir jaunas, kas konfront
un izaicina.
Biologi ir konstatjui, ka,
videi mainoties straujk, ar-
vien vairk dzvnieku sugu
izzd, pat par spti to spjai
adaptties. Ldzgs fenomens
ir vrojams biznes. Lai gan
uzmumi smagi strd,
lai pielgotos, arvien lielks
to skaits tiek likvidts vai
ar tiem nepiecieama rja
paldzba izdzvoanai. Tas
notiek tpc, ka tirgus vaja-
dzbas mains trk nek or-
ganizcijas spj pielgoties
m prmaim. Rezultt
organizcijas vienkri m-
ina apmierint vajadzbas,
kuras pards un pazd. Ta-
u ts rea par vlu.
Labs piemrs ir Amerikas
autoraoanas industrija.
Amerikas auto raotji piel-
goja savu produkciju aktu-
lajm tirgus vajadzbm. Pa
to laiku, kamr tika pabeigta
izpte un attstba, inenieru
darbs, procesu attstba un
raoana, tirgus vajadzbas
jau bija mainjus, un, k zi-
nms, daudzi Amerikas auto-
raotji ir bankrota priek.
Cits piemrs ir prese. T k
mediju pasaule turpina mai-
nties pieaugo temp, laik-
raksti, kuri bija radui tik
vien k pielgoties, tiek slg-
ti satrauco trum. Pdj
gada laik ASV ir izzudui
desmit metropou laikraksti,
un vl daudzu pastvana
ir apdraudta.
o tendenci apstiprina ar
Pew Research Center ptjums,
kas nesen atklja, ka mazk
nek tredaai ameriku pie-
trktu laikraksta lasanas,
ja tas vairs nebtu pieejams.
Skaidrs, ka o laikrakstu cen-
tieni pielgoties tirgum nav
paldzjui tiem neatpalikt no
tirgus vajadzbm.
Kas tad btu jdara pielgo-
ans viet, lai izdzvotu?
Mums jbt proaktviem.
Mums ir jparedz prmai-
as, ar kurm ms saskar-
simies nkotn, un odien
jdarbojas t, lai btu tm
gatavi.
Izklauss vienkri, vai ne?
Tad kpc tik daudzas organi-
zcijas nav uz to spjgas?
Proaktivittei ir vajadzgs
gribasspks un spja rko-
ties tad, kad briesmas vl
ir nkotn, kad ts vl nav
sajtamas (pretstat adap-
tcijai, kas notiek tad, kad
briesmas jau ir klt).
Organizcijs tas ir ne ti-
kai ldera gribasspks, kas
nepiecieams proaktivi-
ttei, bet vl lielk mr
ir vajadzgs visu iesaistto
puu gribasspka sakopo-
jums nepiecieams rcbas
atbalstam. Lai tas izdotos,
vism iesaisttajm pusm
ir vajadzgs vienots nkot-
nes draudu novrtjums un
kopgas intereses rkoties.
T k msu problmas kst
arvien globlkas, to risina-
nai arvien vairk ir vajadzgs,
lai vienotos un sadarbotos pat
tie, kuriem ir koniktjoas
intereses un dadi skatju-
mi uz nkotnes draudiem.
Pankt du vienoanos ir
sareti.
Tas ir lns process. Pa to
laiku prmaias kst strauj-
kas, ldz ar to laiks, kas mums
ir, lai ms btu proaktvi, pie-
lgotos vai pat reatu, kst
arvien sks.
Ldz ar gribasspku orga-
nizcijm ir nepiecieama
spja bt proaktvm. oti
daudzas organizcijas grass
sagaidt prmaias ar la-
biem nodomiem un smalki
izstrdtiem misijas zioju-
miem. Tas ir gandrz tpat,
k kua kapteinis grastos
strt savu kui ar saucie-
nu pa kreisi! Var kliegt, ko
vien vlas, bet kuis nepa-
griezsies, iekams netiks pie-
likts spks staj viet.
Organizcija ldzins ku-
im taj zi, ka t ir spka
struktra. Lai organizcija
btu proaktva, tai ir vaja-
dzga struktra, kas ir spj-
ga prnest spku no vienas
struktrvienbas uz citu, tai
pa laik neaizmirstot par
riska vadbu.
Gribasspka sakopoa-
na un organizcijas spju
attstana proaktivittei ir
svargs uzdevums uzmu-
miem aj strauji maingaj
laik. Organizcijas izdzvo-
anu nkotn nodroins
uzdevuma paveikana, r-
sojot evolucionro posmu
no adaptans uz proakti-
vitti.
No angu val. tulkojusi J. Gavare
Informcijai
Vadbas kosultants Ichaks
Adizess (Ichak Adizes) ir
pasaul atzts organiz-
ciju vadbas un prmaiu
eksperts, septiu grmatu
autors un lektors, kur uzst-
jies vairk nek 40 pasaules
valsts, un gada septembr
plno apmeklt ar Latviju.
urnls Leadership Excellen-
ce viu ierindojis 30 lab-
ko pasaules menedmenta
domtju sarakst.
D
A

K
l
p
z
T
s
b
u
n
p
T
n
v
d
t
a
s
p
t
n
u
S
t
a
r
v
r
Vec
adaptans
prakse vairs nav
pietiekama, lai
nodrointu sugu
vai organizcijas
izdzvoanu.
Dr.Ichak Kalderon Adizes,Shoham Adizes,
www.adizes.com
15
o
-
s
-
t
s
-
-
a
a
-
-
s
i
r
-
e
Darba tirgus
Atsaks no
prjiem
Krievijas darba tirg
lielkais pieprasjums ir pc
prdoanas specilistiem,
zio Russian Business.
Tiem seko specialittes, kas
saisttas ar uzmumu tieo
biznesu 57 % aptaujto
uzmumu neplno atlaist
nodarbintos kompnijas
pamatbiznes.
Tre pieprastk darbi-
nieku kategorija ir projektu
vadtji, jo liela daa darba
devju joprojm nav ga-
tavi atteikties no biznesa
attstbas plniem. Prjs
specialittes var uzskatt
par riska grupu bez
tm nevartu iztikt mazk
nek ceturt daa aptaujto
uzmju.
Starp tm, pirmkrt,
tiek minti sabiedrisko
attiecbu, mrketinga un
reklmas, k ar personla
vadbas specilisti, pc ku-
riem pieprasjums ekono-
mikas izaugsmes laik bija
liels. J. Gavare db.lv
Jauna grmata
Lderu pieredze
Par koniktu risinanas
mkslu, ko praks sekmgi
pielietojui dadu lmeu
vadtji, ststa jaun grma-
ta Konikti un to risina-
na. Sarunas ar pasaules biz-
nesa lderiem, kas iznkusi
srij Lessons Learned.
Lai tiktu gal ar koniktu
biznesa situcij, pamat
jbt faktiem. Ja tavi fakti
nav pareizi, tu ieksi vii
un ms vai tu un es
situcij. Tiek iesaisttas
personbas. Tiek iesaistts
egoisms. Tiek ieemtas
pozcijas, no kurm ir
grti atvirzties, t uzs-
kata viens no grmatas
ldzautoriem, The Coca-Cola
Company izpilddirektors un
valdes prieksdtjs Ne-
vils Isdels (Neville Isdell). J.
Gavare db.lv
Kazdangas piena prstrdes
uzmums ELPA, piesaistot
ES nansjumu, 2009. gad
realizjis divus attstbas pro-
jektus. Treais projekts Eko-
nomikas ministrij gaida iz-
vrtanu. Projektu mris ir
palielint raotajai produkci-
jai pievienoto vrtbu, k ar
stabilizt ts kvalitti. Abi
realiztie projekti ir savstar-
pji saistti un papildina viens
otru. Pirmais no tiem va uz-
mumam iegdties jaunu
skb krjuma raudzanas
iekrtu, bet otrs specili
aprkotu transportldzekli,
ststja uzmuma vadtjs
Gundars Sisenis. Savukrt tre-
ais projekts paredz piesaistt
nansjumu jauna produkta
rpnieciskajai izptei.
Stabiliz kvalitti
Ievieot raoan jauno iekr-
tu, kas ir apgdta ar aukstu-
ma ierci un dubultu sienu,
stabilizjusies krjuma kva-
litte, turklt izdevies palie-
lint raoanas apjomus at-
bilstoi pieprasjumam. Kon-
kurs uzvarjus ehijas Intero
amberk izstrdjusi inenier-
tehnisko iekrtas risinjumu,
lai t iekautos jau esoaj pr-
strdes proces un atbilstu
maza uzmuma vajadzbm.
2008. gad realizjm par 100
tonnm vairk krjuma nek
gadu iepriek. Pieprasjums
ska augt pc tam, kad ieviesa
marjuma prasbu nor-
dt, vai tas ir krjums vai kr-
juma produkts. Ldz tam ms,
kas raojam dabisko krjumu,
bijm mazk konkurtspj-
gi, jo dabisku produktu sara-
ot ir drgk. Ldz ar to rads
nepiecieamba pc jaunm
jaudm, projekta nepiecie-
ambu pamato G. Sisenis.
Tagad raotn ldzinjo 2.5
t viet dien var saraot 4.5 t
krjuma. Vidji ELPA mnes
prstrd ap 19 t piena.
Pircji atgrieas bodts
ELPA savu produkciju kr-
jumu, pienu, kefru, jogurtus,
sieru realiz galvenokrt
Kurzem, septis pau tirdz-
niecbas viets, kooperjoties
ar citiem vietjiem raot-
jiem. Ldz sezonas skumam
plnots atvrt vl divus mazus
veikalius Kuldg un Sald,
sadarbb ar Saldus gaas kom-
bintu, kas esot ekonomiski
izdevgi un aujot elastgi re-
at uz pieprasjuma un cenu
izmaim. Krjums, sadar-
bojoties ar kompniju Dabio,
nonk ar Rg, vairumbzs,
kas to tlk piegd kondito-
rejm un restorniem. Dau
produktu var atrast ar Elvi un
TOP! veikalu tkl. Jogurtus
pieprasa restorni kokteiu
pagatavoanai. Mums nav
lielu debitoru pardu, tikpat
k nav neatgstamu pardu.
Sadarbojamies tikai ar gadiem
ilgi prbaudtiem partneriem,
pau tirdzniecbas viets du
problmu vispr nav, atzst
G. Sisenis.
Plno eksportu
Uzmums regulri ievie
jaunus produktus, jo savu dar-
bbu balsta uz nias produktu
izstrdi. Par eksportspjgu
atzts puscietais kazas siers
Kazdangers, ko ELPA ska ra-
ot prn k viengie Baltij.
Uzmuma jauda ir aptuveni
50 kg siera vien raoanas
cikl. im sieram aktvi tiek
meklts noiets kaimivalsts.
ogad skts raot biezpiena
saldo masu Sniegbaltte. o
produkciju uzmums da-
dos, pievienojot masai ati-
rgas piedevas. ELPA rao ar
mkstos sierus ar zaumiem,
papriku un iplokiem, k ar
sierus pilngi bez piedevm
restornu vajadzbm. Pado-
m ir vl viens projekts. Ja
to izdooties stenot, piena
skalas, kas ldz im bijuas
raoanas blakusprodukts,
tikot liktas liet spirdzinou
dzrienu izstrdei. To recept-
ru noteikan jau iesaistjies
rstu konsultatvais dienests,
veselbas dzriena degustcija
jau esot notikusi Piensaim-
niecbas muzeja atklan
Siekst, k ar Zemkopbas
ministrij. Iecerta ar sadar-
bba ar kdu kosmtikas rmu
jaunas dabisks kosmtikas
lnijas izstrd.
Skeptiski pret tirgiem
Gundars Sisenis nav noraidos
pret ideju piena produktus tir-
got tirdzios tiei patrt-
jiem. Tomr Latvij, pc via
domm, ideja realizta oti
neprdomti. Baidoties no
zemnieku nemieriem, laba
ideja nav attaisnojusies, uz-
skata uzmjs. Vi norda
uz kontroles, higinas prasbu
neesambu, tirgojot produk-
tus tam nepiemrot viet.
Sksies siltais laiks, sksies
problmas, vi brdina. G.
Sisenis piekrt ar vairkkrt
Db paustajam, ka tirgos ross
starpnieki, ze nodoku ne-
maksana. Vcij ideja no-
dota pavaldbm. Ir specili
iekrtoti laukumi ar dens un
kanalizcijas, elektrbas pie-
slgumiem, kur zemnieki un
mazie raotji sabrauc ar sa-
viem furgoniiem tirgus die-
ns. Turklt ievrojami dr-
gk jmaks raotjam, kur
atbraucis no citas pavaldbas.
T tiek veicinta mazo uz-
mumu attstba un nodoku
ieplana pavaldbas kas,
ststa kazdandznieks, kur
vairkkrt stajies Vcij.
Vsma Lvalde
db@e-liepaja.lv 3480272
Ceturtdien : Sptjot krzei 14 15
Galdniecba Cesvaines logi krzes laikos atradusi vairkas pieejas sekmgai darbbai.
Pirmkrt ar zemm cenm jpank lielks apjoms. Otrkrt par to pau cenu klientam
piedvjam mbeles, logus un durvis ar izgrebtm virsmm. Tre stratija maksimli
plas sortiments, saka galdniecbas panieks Ingus rglis.
Ar zemm cenm
lielku apjomu
Nkamais
piektdienas
[ numurs ]
iznks
8. maij!
12. maij
Apzaumoana
14. maij
Poligrja &
Iepakojums
19. maij
mijas bizness
20. maij
Komercpaumi
Projekti
Krjuma raudzanas
iekrtas iegde
Specili aprkota
transportldzeka iegde
Izmaksas:
24 846.60 Ls
48 671.52 Ls
ES ldzfinansjums: 40 %
AVOTS: SIAELPA
Biznesa fakti
SIA ELPA
Nozare: piena prstrde
Apgrozjums 2008. g.:
1.999 milj. Ls
Pea 2008. g.: 33 723 Ls
Darbinieki: 40
Atrodas: Liepjas raj. Kaz-
danga
AVOTS: SIAELPA
Nkotne pieder mazajiem
ES nauda Piena prstrdes SIA
ELPA Eiropas naudu ieguldjusi
kvalittes stabilizan
Nkotne pieder mazajiem
uzmumiem, kas rao
eksportspjgus nias
produktus. Industrilie
produkti no Latvijas nekad
nebs Eirop konkurtspjgi
augsto raoanas izmaksu
d, ir prliecints piena
prstrdes uzmuma
ELPA valdes prieksdtjs
Gundars Sisenis.
FOTO: VSMALVALDE, DB
16
Dienas bizness Trediena, 2009. gada 6. maijs. Redaktors: Ivars Motivns, tlr. 67084451, e-pasts: ivarsm@db.lv