K organizt festivlu?

Balstoties uz Igaunijas-Latvijas prrobeu sadarbbas programmas finanst projekta Young Active Creative ietvaros notiku Pelvas Jaun Laikmeta festivl (Uue Ajastu Festival) http://uueajastufestival.ee un Ogres festivl Cita Vide gto http://www.citavide.lv/ pieredzi.

Satura rdtjs
1. Kd btu jrko festivls?...........................................................................3 2. Festivls un projekta vadana.......................................................................4 3. Festivla ideja................................................................................................4 3.1. Prta vtra jeb k no ideju klsta atlast pau labko?................................6 3.2. K rads ideja rkot Jaun Laikmeta festivlu?..........................................7 4. Projekta komanda..........................................................................................7 4.1. Lomas komand (pc Belbina)...................................................................9 4.2.Projekta vadtjs.........................................................................................11 4.3.Iekj komunikcija .................................................................................11 5. Kuram festivls jrko? (Mra grupa un ieinterests puses).....................12 6. Aktivittes, lai nonktu ldz festivlam.........................................................13 6.1. Atauja rkot publiskus paskumus.............................................................13 6.2. Festivla iekjs krtbas noteikumi.........................................................14 7. Laika plnoana ............................................................................................14 8. Finanu resursi...............................................................................................15 9. Festivla programma.....................................................................................17 9.1. Papildus aktivittes festivla norises zon.................................................17 10. Komunikcija un mdiji..............................................................................21 10.1. Mdiju plns.............................................................................................21 10.2. Prese relzes rakstana.............................................................................22 11. REKLMA.................................................................................................24 11.1. Vides reklma...........................................................................................25 12. Foto..............................................................................................................27

1. Kd btu jrko festivls?

Lielu paskumu rkoana ir nopietns un vienlaikus aizraujos izaicinjums. odien populrko vasaras festivlu organizan labprt piedals ar jauniei. Papildus bezmaksas ieejas bietei uz paskumu, iespjams saemt milzum daudz pozitvu emociju, iepazties ar jauniem draugiem, iegt vrtgu pieredzi, ko vlk var uzrdt sav CV u.tml. Pat ja skotnjais mris ir skaidri noteikts, festivla rkotjiem nepiecieams ski prdomt, kas ir ts galvens vadlnijas, kd paskums tiek organizts. Td lietdergi btu paiem sev pajautt: 1) Kd festivls tiek rkots? 2) Kd ms to darm? Apmcbas kursos par festivlu plnoanu Igaunijas un Latvijas jauniei grupu darba rezultt piefiksja galvenos clous, kd festivls btu jrko mazpilst. K galvenie iemesli festivla rkoanai tika minti: Uzlabot vietjs dzves kvalitti; Aktivizt vietjo dzvi; Pievrst uzmanbu vietj lmen notiekoajam (pilsta, valsts); Atklt kaut ko jaunu; Veicint talantgu jaunieu attstbu; Iegt pieredzi projekta vadb; Popularizt radoumu; Darboties dads vids; Piepelnties; Patkami un kvalitatvi pavadt laiku; Labs ieraksts CV; Kt tikpat populram k Lady Gaga. K redzams, iepriekmintie iemesli prsvar saistti ar labuma ganu sav kopien un ar savas personbas attstbu. Tiesa, aj uzskaitjum ir ar tdi iemesli, kas prkljas ar citu masu paskumu rkoanas iemesliem, tomr aj gadjum vairk tiek piedomts tiei pie vietj lmea aktulajiem apstkiem. Atbildes uz jautjumu Kd ms to darm? ir vrts pierakstt un turt redzam viet, jo laiku pa laikam, paskuma rkoanas laik saskaroties ar problmm un dakrt pat nonkot strupce, atliek vien ielkoties savs atbilds, saskatt tajs jgu un savu labumu, lai darbs atkal vartu turpinties. Jautjums kd paldz ar

piefikst festivla projekta pamatmri un apakmrus. Balstoties uz tiem, tlk jau ir vieglk plnot aktivittes, kuras mra sasnieganai btu nepiecieamas. ! Pc notiku festivla atklsies ar jauni cloi, kas liks no jauna prdomt festivla rkoanas mri. ! Young, Active, Creative komandas jauniei, pateicoties iespjai iesaistties festivla rkoan, atklja sev spjas un vlmi ar turpmk darboties aj sfr. ! Atkljm, ka, pateicoties festivlam, saikne ar tuvjo apkrtni kuvusi cieka un is aspekts vartu kalpot k atpakace mjup. ! Vietjie masu paskumi ir k logs uz mazpilstas dzvi, kur vlas ielkoties iebraucji, bet mazpilstas iedzvotjam t ir laba iespja ikdienas rutnu prvrst par satraucou notikumu un sevi pardt rpasaulei.

2. Festivls un projekta vadana

Festivlu var uztvert k projektu, k dadu aktivitu kopumu un mrtiecgu procesu, kas jizpilda noteikt laika period un kas jsteno kda unikla rezultta sasnieganas nolkos. Festivlu vai masu paskumu noteikti par tdu var uzskatt. Projektu raksturo trs ierobeojoie faktori: laiks, resursi, rezultts. Tie visi ir btiski, organizjot festivlu. Festivla rkoanas gait jiziet tdi pai etapi k jebkura cita projekta gadjum. is projekta cikls sastv no trs fzm: 1. Stratisk plnoana; 2. stenoana; 3. Izvrtana.

3.Festivla ideja
LABA IDEJA + LIELS DARBS = VEIKSMGS NOTIKUMS Dakrt paskuma ideja nk no viena cilvka, kur inspirciju aizguvis, piemram, no vrojumiem vai sarunm. Laba doma var ieauties prt pilngi nejaui vai sabiedrb, kur valda patkama aura, vai saskarsm ar sarunu biedriem. Ir skaidrs, ka tiei idejai ir oti nozmga vieta festivla rkoan. Protams, ideja pati par sevi ar nevar darboties, tomr tikai uz idejas var tlk uzbvt prjo. Masu paskumam vai festivlam jizvlas skangs un

atraktvs nosaukums, uz kuru balstt paskuma galveno domu. Nosaukumam un festivla koncepcijai jbt tdai, kas vst idejas btbu. Balstoties uz to, apmekltji izlems, vai tas ir paskums, kas vius var ieinterest. K nonkt ldz labai idejai? Kur gan vartu skaidri pateikt, no kurienes nk labas idejas? Festivla idejas eneranai noteikti nav vienas formulas. eit vartu vilkt paralles ar biznesa ideju raans cloiem, tostarp: Nejauba ir daudz veiksmgu festivlu un masu paskumu, kuru skums mekljams nejaub. Dakrt pieticis tikai ar to, ka kds cilvks savam paziam paststjis par savu trako ideju. Biei vien kds no blakusstvtjiem ir tas, kur utopisko domu uztvris k pilngi relu un stenojamu lietu. Smags darbs ir tdas idejas, ldz kurm var nonkt tikai smaga un intensva darba rezultt. Piemram, kdas ilgstoas problmas risinjumu mekljumos rezultt kds nonk ldz idejai, ka konkrts grtbas paldzs prvart tiei ds paskums. Pragmatiska analze labas idejas iespjams atvasint, veicot analzes un saldzinjumus par dadiem statistikas datiem. Piemram, vartu paanalizt, kdi paskumi un kdm mra grupm Igaunij vai tuvj apkrtn tiek rkoti, kdi paskumi btu papildus nepiecieami?

Nepiecieamba pc izaugsmes jau par tradciju kuvuiem paskumiem dakrt ar nepiecieams ieviest kdas korekcijas. Festivlam izveidojies savs interesentu pulks un fani, tomr gan publikas, gan savs interess nepiecieams pastvgi attsties un publikai piedvt ar kdus jauninjumus. (www.stradiplats.ee piemrs)

3.1. Prta vtra jeb k no ideju klsta atlast pau labko

Msu Latvijas partneri k veiksmgu ideju eneranas metodi izvljuies prta vtru. To var veikt sav komand, bet var iesaistt ar cilvkus no malas, kuriem uz konkrtm lietm vartu bt svaigs skatjums. Prta vtras var rkot dados attstbas etapos, piemram, ja idejas nevirzs uz prieku. Lai prta vtra vartu notikt, vlams radt gaisotni, kur nav vietas kritikai, kur pat visneprtgko ideju risinjumi tiek akceptti un kur caur asocicijm un priekstatiem vartu dzimt jaunas idejas. Prta vtras noteikumi: 1.Idejas nedrkst kritizt; 2. Tiek veicinta drosmgu un neordinru ideju izteikana; 3. Priekroka ir kvantittei, nevis kvalittei; 4. Tiek sekmta idejas tlk attstba; 5. Visas iesaistts puses un dalbnieki ir vienldzgi. Prta vtras vadtjs seko, lai: 1. Dalbnieki ievrotu noteikumus; 2. Dalbnieki pieturtos pie noteikt laika; 3. Dalbniekiem btu viendas izteikans tiesbas; 4. Tiktu apspiestas negatvs lomas; 5. Visas idejas tiktu pieraksttas vlkas analzes nolkos. Jautjumi, kurus Latvijas jauniei iesaka paiem festivla rkotjiem uzstdt: 1.Kdu atmosfru vlaties radt? 2.Ko cilvki no viena festivla gaida? 3.Kdam vajadztu bt idelam festivlam? 4.Kdiem notikumiem dodat priekroku un kd? 5.Ar ko pau ideja atiras no citu valst notiekoo paskumu idejm? Intensvs darbs pie skotnjs idejas pc tam noteikti labvlgi atmakssies, jo tiei laba koncepcija ir par pamatu tam, lai prjs lietas veiksmgi pakrtotos.

3.2.K

rads

ideja

rkot

Jaun

Laikmeta festivlu?
Atsaucot atmi pirm Jaun Laikmeta festivlu (2010), nk prt trs vri, kuriem ideja par festivla rkoanu dzimtaj Pelvas pilst lnm attstjs katram sav prt, pat nepazstot vienam otru. Komunicjot ar draugiem un pazim, lieta ska virzties, un ideja prtapa par realitti. Lai gan Pelv regulri notiek dadi paskumi, vietj kultras dzve ar du alternatva rakstura notikumu iekpa td k jaun skum. K btisks moments festivla rkoan tika mints aicinoais atgriezeniskais efekts. Savu uzsaukumu rkotji vljs novirzt tiem iedzvotjiem, kuri aizceojui no savas pilstas, bet kuriem btu pietiekams iemesls, lai uz pris dienm festivla ietvaros apciemotu savu dzimto pilstu. Jaun Laikmeta festivla triloija Mlestbas frekvence (2010), Miera frekvence (2011) un Laimes frekvence (2012) sev slpa oti dziu koncepciju. Ar festivlu rkotji vljs pievrst uzmanbu tam, cik btiska ir pozitvu noskau esamba, jo msu labkljba (ar visas pasaules labkljba) ir atkarga no t, uz kda via esam sevi noskaojui. Ja msu prti aizemti ar negatvm domm, dusmm un bailm, tad ar uz pasauli raugmies caur filtriem. Ja esam gatavi piedot un atteikties no aunuma un naida, tad ar pasauli redzam krsainu un daudzveidgu. Trs gadu laik, kamr tiek rkots festivls, ar pasaul norisinjuies notikumi, kurus vartu uzskatt par jauna laikmeta zmi. Ar pai organiztji ldz pdjam brdim stvja dilemmas priek, vai o dzio konceptulo domu plaai publikai btu nepiecieams skaidrot vai ar katram apmekltjam paam vajadztu izjust ts frekvences, uz kurm uzvedinja festivla apakvirsraksti.

4. Projekta komanda
oti btiski festivla rkoanas resursi ir ar cilvkresursi jeb projekta komanda. Vienatn, bez sabiedroto atbalsta nav iespjams lielus paskumus noorganizt. Festivls ir k rados rezultts, kuru steno grupa cilvku ar dadm spjm un darba pieredzm, dadm kultrm un interesm. oti liel mr projekta (festivla) izdoans atkarga tiei no komandas. 8 cloi projekta veiksmgam iznkumam: 1. Organizcijas struktra projekta komandai ir pieemama. 2. Projekta komanda iesaists plnoan; 3. Projekta komanda ir uzmusies sastdt laika grafiku un ar pieturs pie t; 4. Projekta komanda sastda relu budetu; 5. Projekta gait pareizi tiek izmantotas tkla plnoanas metodes un projekta stenoan netiek pieauta paplsma; 6. Projekta komanda sadarbojas ar birokrtiju, politiku un procedras nosacjumiem nevis darbojas pret tiem; 7. Projekta komanda sav starp vienojas par projekta konkrtiem un reliem mriem; 8. Mra grupa projekt ir iesaistta kop paiem pirmskumiem. Veidojot festivla orgkomiteju, vajadztu labi prdomt, kdi nosacjumi komandas locekiem btu noteikti jizpilda, kdm prasmm un pieredzm komand vajadztu bt prstvtm. Jaunu festivlu rkoan parasti darbojas brvprtbas princips, bet nkotn ir vrts piedomt pie t, k komandas biedrus motivt iesaistties ar turpmk. Viena festivla organizanai nepiecieams vismaz pusgads un komandas locekiem ir jrins ar to, ka aj laika posm tiem ir zinmi pienkumi attiecb pret citiem koliem. Lai komandas darbs norosints vienmrgi, kopgi ir jvienojas par noteikumiem. Tas ieteicams td, lai ar koliem kopgi vartu prrunt visas ieceres, lai veidotos vienots skatjums par lietm, lai kopgi bez problmm vartu sasniegt mri. Komandas locekiem, saemot ciepilnu attieksmi no citiem, jatbild ar to pau. Pc msu pieredzes, festivla komand jbt cilvkiem ar dadm interesm un prasmm. Idel variant komandas locekiem vajadztu darboties sav sfr atbilstoi savm prasmm. Parasti cilvks no sirds dara to, kas viam sagd prieku. Ja cilvks strd ar pilnu atdevi, tad var gaidt ar labus rezulttus. Pretj gadjum, mainoties lomu sadaljumam un pildot uzdevumus, kas nav pa prtam, komandas darb var rasties spriedze un tas var ietekmt turpmko izdoanos.

Nav ar labi, ja komanda sastv no vienas intereu sfras cilvkiem. Ja visi priekroku dod, piemram, festivla mkslinieciskajam noformjumam, tad iztrkst tehnisko vai finansilo jomu jautjumu risinjumi? Dr. Meredits Belbins, kur ilgstoi ptjis komandu darbu, teicis: Par laimi vienmr atradsies tdi cilvki, kuri ar prieku izpilds ar tdus uzdevumus, kas citiem liekas nedergi vai pat nepatkami. Atirbas tikt gal ar dadiem uzdevumiem izpauas starp visiem cilvkiem, ar starp vadtju un izpildtju.

Pc Belbina grupu lomu teorijas labas komandas darba prasmes auj atpazt komandas lomas un atrast stos cilvkus staj komand, k ar katram iedot sto darbu. Ikvienam cilvkam ir vairkas (parasti 2 3) dominjos lomas, kas nosaka via galvens stiprs puses un vjbas. ! Komandas loceki nedrksttu aizmirt izteikt atzinbu viens otram! ! Pc iespjas atrodies laiku, lai kop neforml gaisotn pavadtu brvo laiku, tas veicina vienotbu starp komandas biedriem.

4.1. Lomas komand (pc Belbina)

Loma komand Radoais Stipr puse Rados, ar labm iztles spjm, oriinls. Risina saretas Pieaujam vjba Ignor detaas un nebtiskas lietas. Prlieku aizemts ar savm

problmas. Resursu ptnieks

Koordinators

Veidotjs

Novrttjs

Komandas cilvks

Izpildtjs

Pabeidzjs

Specilists

domm, lai efektvi komunictu. Ekstraverts, entuziasts, Prk optimistisks. saskarsmes krs. Zaud interesi, kad pirm Pta jaunas iespjas. sajsma garm. Dibina kontaktus rpus komandas. Nobriedis, paprliecints, Biei var izskatties k labs vadtjs. manipultjs. Izskaidro mrus, atbalsta Savu darbu uzgr lmumu pieemanu, citiem. veiksmgi dele. Prasgs, dinamisks, rkojas Ir tieksme provoct. Var prdomti stresa situcijs. kt netaktisks attiecb Grtu bru prvaran pret citu jtm. uzemas ldera un iedrointja lomu. Skaidru prtu, apvelts ar Nespj aizraut, nedz stratisku domanas inspirt citus. veidu un izsaka oti labus spriedumus. Spj saskatt ar iespjas. Prot pareizi izvrtt. Labprt uzemas darbus, Kritiskos bros laipns, uzmangs un neizlmgs. taktisks. Uzklausa un veicina labvlgu attiecbu veidoanos komand. Uzemas samierintja lomu. Disciplints, uzticams, Dakrt neelastgs. konservatvs un rezultatvs. Jaunas iespjas palai Ideju steno dzv. garm. Rpgs, atbildgs, centgs. Ir tieksme nevajadzgi Ierauga kdas un uztraukties. trkumus. Nelabprt dele. Ievro termius. Mrtiecgs, spjgs uzskt Ieguldjums oti aur lietu, pilnb nododas sfr. darbam. Prk iedziins detas. Apveltts ar labm zinanm un prasmm.

4.2.Projekta vadtjs
Labam projekta vadtjam jbt apvelttam ar daudziem talantiem. Festivla projekta vadtjam jbt: Organiztjam, kur mru sasnieganas vrd ir spjgs izprast, izplnot un koordint aktivittes un resursus. Stratim, kur prot nospraust skaidrus ilgtermia un stermia mrus, emot vr ar tos clous, d kuriem projekts vispr tika uzskts. Motivtjam, kura prasmes un pozcijas ir par pamatu, lai iesaisttu projekt citus cilvkus/darbiniekus un motivtu tos pilnb veltt sevi darbam. Naudas resursu mekltjam, kuram ir pietiekamas zinanas un prliecba pieprast projekta vadbai vajadzgos ldzekus un pc labks sirdsapzias apieties ar tiem. Aktvistam, kur prot saskatt iniciatvas un organiz, lai idejas stenotos par socilm aktivittm un kuru vrtbas laika gait attstsies. Vizionram, kur spj iztloties socilu jauninjumu un vrtbu. Kopienas loceklim, kur pau uzmanba pievr savas kopienas/ organizcijas attstbai. Socilajam darbiniekam, kur ir spjgs atbalstt cilvkus, tos neaizvietojot ar citiem, prliecinot vius par savm spjm. Skolotjam un skolnam, kur prot dot cilvkiem prliecbu par savm spjm un tai pa laik prot mcties no pieredzes un izmantot iegts zinanas organizcijas, projekta un kopienas lab. Turklt projekta gait prot izvrtt procesa atbilstbu mriem un atkarb no apstkiem maint plnus. (T-kit rokasgrmata. Projekta vadba 41.lpp) Ja ar visiem iem talantiem nav apveltts viens cilvks, tad projekta vadtjam jprot saskatt iztrkstos pabas citos un ap sevi pulcint komandas biedrus, kuriem zinmus uzdevumus delet.

4.3.Iekj komunikcija
Ir svargi, kda atmosfra valda kolektv, kda ir savstarpj komunikcija un informcijas apmaia. ie faktori btiski ietekm informtbu un motivciju. Ar iekjs komunikcijas paldzbu jnodroina: Lai visiem grupas locekiem btu skaidri zinmi mri, misija, vrtbas; Lai visi pastvgi btu informti par notiekoo, iesaistti lmumu pieeman un justos k ldzvrtgi komandas biedri; Lai grupas dalbnieki radus aizvainojuma d neizplattu pretrungu informciju.

Lielka kolektva gadjum var rasties draudi, ka neviens labprt neuzemas iniciatvu, bet gaida uz citiem. Td komand ir vrts kdam uzdot koordinatora lomu, kura pienkumos btu iekjo informciju apkopot un izplatt. Viam prjie btu jinform par sanksmju norises laiku un vietu, juzemas kontaktpersonas loma dadu jautjumu risinan. Nekad aktivitu plnoan nevajadztu aizmirst tos grupas biedrus, kuriem nav uzdotas konkrtas izpildtju vai atbildgo lomas. Dai ieteikumi: Laba interneta vietne sanksmju norises laika noteikanai: www.doodle.com Izdevgi izveidot vienotu interneta dokumentu, kuram ir nodrointa pieeja no visu grupas loceku puses un kuru ik pa laikam var papildint. Jaun Laikmeta festivla komanda lietoja GoogleDrive vidi (drive.google.com), kur augupieldjm Excel tabulas dokumentu. Atsevii tur bija pieejamas mdiju un reklmas plniem un festivla dizaina ideju apkopoanai domtas lapas, k ar lapas par visu komandas loceku lomu sadali un kontaktinformciju, iespjamo dintju un sponsoru kontaktiem. Noorganizjiet ar koliem kdu jautru paskumu neforml gaisotn- sarkojiet svtkus, dodieties prgjien, pagatavojiet kopgi pankkas!

5.Kuram

festivls

jrko?

(Mra

grupa un ieinterests puses)

Ir jdefin mra grupas un ieinterests puses, jo, domjot par tm, tiek plnotas visas aktivittes (programmas sastdana, papildus aktivittes festivl, reklmas kanli, potencilie atbalsttji utt.). Vajadztu prdomt, kas bs paskuma apmekltji (vecuma grupa, dzves vieta, intereses, vrtbas utt.) jeb tie mra grupa, un kas bez apmekltjiem no festivla saems labumu vai kas ir kaut kd veid saistti ar rkoanu (uzmumi, vietjs organizcijas, vietj pavaldba, reions utt.)? Piemram, nedrkst aizmirst par festivla norisi informt apkrtjos iedzvotjus, ja tas var ietekmt cilvku ikdienas dzvi. Projekta mra grupa ir cilvku grupa, kas bauds projekta rezultta augus. Prjs ieinterests puses projekt var gt tieu vai netieu labumu.

6.

Aktivittes,

lai

nonktu

ldz

festivlam
Kad atbildts uz jautjumu Kd nepiecieams rkot festivlu? un kad izstrdta ideja, k nkamais solis btu darbbu plnoanas uzskana, lai festivls vartu notikt. Vajadztu uz papra rakstisk veid piefikst konkrts darbbas un to izpildei nepiecieamo laiku, ieplnotos darbus sarindojot laika secb. Ir lietas, kuras nevar izpildt, kamr vien nav izdarti priekdarbi. Laiku ieteicams plnot ar rezervi, neatstjot uz pdjo brdi, jo vienmr radsies ar neparedzti apstki un ri.

6.1.Atauja paskumus

rkot

publiskus

Publisks paskums tiek rkots visiem pieejam viet pavaldbas administratvaj teritorij. Tds paskums domts plam cilvku masm, kuros jparedz paaugstinti drobas riski un kuri saistti ar ceu satiksmes reorganizciju un skau tehnikas izmantoanu. Organizjot festivlu, iepriek nepiecieams iepazties ar pavaldbas noteiktajiem normatviem un noteikumiem par publisku paskumu rkoanu. Parasti pavaldbs attiecgs normas ir ldzgas, tomr var gadties ar izmumi. Td visdrok laicgi vrsties pie kompetentas amatpersonas, kura sniegs tlku instruktu. Daudzu pavaldbu interneta mjas laps jau atrodas gatavas veidlapu formas, kurm pielikum jpievieno ar saturiskie apraksti un preczs izvietojuma plns, bet paskumiem ar paaugstintu riska pakpi ar apsardzes firmas sastdts drobas plns. Pieteikum par publiska paskuma rkoanu parasti tiek fiksti: 1. Paskuma nosaukums un forma; 2. Paskuma raksturs; 3. Norises vieta un laiks (skuma un beigu datums un laiks); 4. Prognozjamais aptuvenais apmekltju skaits; 5. Rkotja nosaukums; 6. Skau tehnikas vai pirotehnikas izmantoana. 7. Alkohola prdoana. Pieteikum jatzm, vai ir vajadzba prdot vjos vai stipros alkoholiskos dzrienus.

8. Saskaojumi ar vietjo policiju un glbanas dienestu. Pieteikums btu jiesniedz 40 dienas pirms paskuma rkoanas un pavaldbas prasbas attiecb uz noteikumiem ir jievro.

6.2.

Festivla

iekjs

krtbas

noteikumi
Rkojot festivlu, noteikti jrins ar drobas paskumiem un jprdom jautjumi par visprjs krtbas ievroanu. Parasti, lai atrisintu os jautjumus, paskuma organiztji grieas pie apsardzes firmm k savas jomas profesioniem. Pirms darba uzskanas ar apsardzes firmu tiek noslgts lgums, kur tiek nordtas puu tiesbas, pienkumi un atbildbas sfra. Parasti pirms lguma noslganas apsardzes firma rkotjam iesniedz drobas plnu, kur minti sekojoi apstki: Festivla zonai jbt norobeotai ar lentu vai stu. Par paskuma caurlaidi kalpo aproce, kura kas vai pie ieejas tiek apmainta pret ieejas bieti. Aproce apmekltjam dod iespju brvi prvietoties gan paskuma zon, gan rpus ts. Apmekltjam aizliegts paskuma zon ienest bstamus priekmetus (ieroi, stikla tara, sprdzienbstami priekmeti, nai). Festivla viesim pc nepiecieambas jiziet drobas kontrole. Tpat sadarbb ar vietjo pavaldbu, policiju, apsardzes firmu, jprdom autotransporta novietoanas iespjas. Sadarbba ar operatvajiem dienestiem un citm iesaisttajm iestdm garant festivla normlu norisi un drou vidi.

7. Laika plnoana
Laika grafiku var skt sastdt tad, kad ir zinmas darbbas, lai sasniegtu galarezulttu. Laika grafikam ir vairkas funkcijas.

Pateicoties tam: Tiek kontrolta laika grafika ievroana projekta rkoanas stadij; Tiek nodrointa projekta mru kontrole un iekauans laik; Tiek minimizti izdevumi, kas izriet no neiekauans laik; Tiek pieemti ar vadanu saistti lmumi. emot vr, ka laika grafiks ir projekta norises pamat, tam vajadztu bt: Relam, loiskam, izpildmam, izprotamam; Vizuli skaidram, viegli uztveramam un viegli kontroljamam; Visaptveroam, tomr pietiekami detaliztam; Elastgam un pc nepiecieambas korijamam; Vienoti akcepttam. /Tuppits, M. (2007) Projekta vadana/ Laika plnoan var nodert sekojoa tabula, kas paldzs atsijt steidzamos un ne tik steidzamos uzdevumus un prdomt, k tos visefektvk padart. Steidzams/ mazsvargks Steidzams/ rkrtjs Tikldz pards laiks, paveiciet to pats. Ja ie uzdevumi steidzam krt noteikti nav iespjams, tad noteikti delejiet citu jizpilda paam. to izpildt. Ne tik steidzams/ mazsvargks Ne tik steidzams/ rkrtjs s lietas var ar atlikt vai pavisam os uzdevumus var izpildt pats vai k ignort jeb uzdot izpildt kdam citam. minimums uztict citam t, lai btu pamats uzskt uzdevuma izpildi un skotnjo komunikciju.

8. Finanu resursi
Katram projektam nepiecieams budets projekta prognozjams izmaksas, kas sastv no izdevumiem un ienkumiem, kas savukrt sedz projekt iesaistto un izmantoto resursu izdevumus. Budetiem jbt ldzsvar. No k btu jizvairs: Nesniedziet sistemtiski viendus projektu pieteikumus daudzajiem fondiem, institcijm un firmm. Ja organizcij ir cilvks, kur atbild par pieteikuma izskatanu, nerakstiet tiei programmas/fonda vadtjam; Nestiet sava pieteikuma kopiju; Neprasiet nepamatoti lielas summas; Nestiet pieteikumu pc iesnieganas termia beigm;

Nedomjiet, ka finanu instrumenta prvaldtjs ir lietas kurs par situciju, kur jsu projekts tiks stenots; Nepieprasiet finanu ldzekus, lai segtu materils vrtbas sav organizcij; Neldzieties. Praktiski padomi: Pieteikuma adrestam izvlieties tdu institciju/fondu/komercuzmumu, kas prognozjami vartu pieirt ldzekus jsu projektam, jo to mri ir ldzgi jsjiem; Prliecinieties, ka jsu projekts ir ticams (nereli pieteikumi var ietekmt jsu organizcijas izredzes nkotn); Neaizmirstiet pievienot organizcijas preczu adresi un kontaktpersonas datus; Ticiet savam projektam; Pakrtojiet savu pieteikumu finanstjorganizcijas priorittm; Izmantojiet persongos kontaktus; Ja nosaucat ekspertus, ar kuriem projekta saistb esiet konsultjies, neaizmirstiet informt iesaistts puses; Sastdiet detaliztu, relu, ldzsvarotu un preczu budetu; Sastdiet su un preczu projekta prezentciju; Izsldziet sasinjumus; Reistrjiet visas izpildts darbbas. No jums noteikti tiks prasta atskaite par darbbm (paturiet laikrakstu rakstus, atskaites par dalbnieku ieguldjumu utt.), k ar gala atskaiti (saglabjiet visus rinus); Miniet ar atbalsttjiem saglabt labas partnerattiecbas, it pai ar tiem, kuru mri ar jsu organizcijas vadlnijm sakrt; Iztlojieties, ka esat firmas prstvis: kd man vajadztu ieguldt savu naudu jsu projekt t viet, lai to investtu bir? Kd tiei jsu projekts un nevis kds cits? Kdu labumu gu, ja iesaistos projekt? Prdomjiet par iem jautjumiem pirms iesniegt pieteikumu; Lkojieties uz projektu k firmu; Izmantojiet visus savus kontaktus, kas firm pieejami; Prdomjiet dadas atbalsta iespjas, kuras jums vartu piedvt firma. Firma k atbalsta formai priekroku naudas viet var dot ar, piemram, automanas bezmaksas iznomanai, iekrtu vai pat savu darbinieku aizlienanai; Pat ietami nevrtgm dvanm ir jpieir vrtba, kam jbt atspoguotm ar budet; Nenovirzieties no pamatdomas, ka js noteikti varsiet savkt nepiecieamo finansjumu un prdomjiet citas alternatvas; Rpgi prdomjiet, kura paraksts stratiski vislabk nodertu pieteikuma pavadvstul (js, jsu organizcijas vadtja u.c.). Uzsveriet labumu, ko, jsu projektu finansili atbalstot, gs firma (sevii reklmas jom)! Neaizmirstiet pateikties atbalsttjiem par viu ieguldjumu!

9. Festivla programma
Laba festivla programma veido vienu veselumu. Visticamk ir neizbgami, ka festivla programma ldzins paiem rkotjiem. Ja tiek rkots mzikas festivls, tad pasaprotami, ka uz festivlu tiek aicinti tdi mkslinieki, kuri simpatiz paiem organiztjiem. Ja jauniei rko jaunieu festivlu, tad visticamk publikas mra grupas intereses ldzinsies pau gaumei. Protams, jaunieu vid ar ir daudz dadu subkultru un visiem nevar izpatikt, tomr ar pavisam aurai intereu grupai tendts festivls ne vienmr pakauts neveiksmei. Td starp m lietm jatrod mrens ldzsvars. Vasaras festivla mkslinieki btu jsarun jau laicgi, it pai, ja ir vlme aicint nesen uzlkuu zvaigzni. Vasaras festivlu konkurenti ir ar firmu korporatvie paskumi. Nedas nogau vasar ir tik, cik to ir un paskumi, uz kuriem tiek aicinti vieni un tie pai mkslinieki, mdz prklties. Ar Igaunijas-Latvijas prrobeu sadarbbas programmas atbalstu gan Pelvas, gan Ogres festivli varja lieliski papildint izpildtju rindas, jo abs pilsts papildus vietjm grupm, uzstjs ar kaimivalsts izpildtji. Lai gan vairums igauu nebija dzirdjui par tdiem Jaun Laikmeta festivla izpildtjiem k Sus Dungo, TheSoundPoets un Triana Park, tad noteikti pc savas uzstans ie vrdi iemantoja popularitti ar igauu klaustju vid. Ogr savukrt latvieu klaustji iepazina tdus izpildtjus k Mimicry, Greip, Kruuv u.c.

9.1.

Papildus

aktivittes

festivla

norises zon
Festivl noteikti ieteicamas kdas papildus aktivittes. Laik, kad grupas uz skatuves nomaina viena otru un uzstda nepiecieamo tehniku, festivla dalbniekam nevajadztu garlaikoties, bet gan baudt citas festivla izklaides. Papildus aktivittes festivlam ir k pievienot vrtba. Tas nozm, ka dinana un izklaides vartu veiksmgi iekauties kopj festivla idej. Jaun Laikmeta festivlam Laimes frekvence centmies pievienot vl citas aktivittes, kas labi sasauktos ar laimes tematiku un kopgo koncepciju. Bija ieraduies: Laimes banka (labdarbas apmaias vieta), Laimes kalji, Laimes aka ar aforismiem par laimes tematiku, Radoais un laimgais brnu laukums. No otr Jaun Laikmeta festivla pieredzes mcjmies, ka starp koncertiem nav ieteicami gari starplaiki, ja publika aj starpbrd nav nodarbinta ar citm saturgm aktivittm. Mdz bt tdi apmekltji, kas festivl ierodas ar saviem draugiem vai imeni un

labprt izbauda ar starpbrus un ir tdi apmekltji, kuri vlas, lai aj laik tiktu piedvtas citas izklaides. Piemrs no Jaun Laikmeta festivla Laimes frekvence Radoais brnu laukums Kad ar nosaukumu brnu laukums vartu iztloties lielus atrakciju batutus vai rotau laukumus, tad msu mris bija piedvt radoas nodarbes. Ttad no mkslas skolas aizmmies molbertus, salikm tos gar rind un brni varja iejusties stu mkslinieku lom. Tie, kuriem aiz molberta vietas nepietika, sav radoum varja izpausties uz zemes. Attli bija oti radoi un krsaini. Das labs pat uzzmja 5 gleznas! Pc tam rkojm izstdi krmu zaros. Bet kas pats galvenais brniem oti patika gleznoanas process. Varja redzt, ka vii ar visu sirdi un dvseli atdevs darbam. Otra lieta, kas brnus iesaistja, bija lielu burbuu pana. Lai tos uzburtu, vispirms bija pamatgi jpiestrd pie informcijas ieguves un pc tam sagatavot nepiecieamos darba ldzekus. Informcijas ieguv oti paldzja daas interneta vietnes, piemram : Giantbubbles. Burbuu idruma recepti vajadzja, t teikt, igauniskot, jo pie mums nav prdoan tdu pau ldzeku, k tos piedv ASV. idrumam jstv veselu nakti. Burbui gan izdevs, tomr ne tik labi, k skotnji cerjm. Ts mdza prplst. Acmredzot nebija stais trauku mazganas ldzeklis. Tomr priek pirms reizes palikm apmierinti, jo brniem tas sagdja prieku. Vislabk to varja redzt laimgs un mirdzos brnu acs! Interesanti bija tas, ka daudzi brni nekad nebija redzjui tik lielus burbuus. Tas viss bija tik aizraujoi! Hanna (atbildg par brnu laukumu) Piemrs no festivla CitaVide Bezmaksas second-hand veikals Viens veiksmgs piemrs no Ogres festivla papildus aktivittes second-hand veikals. Izvlies sev bezmaksas drbes un izveido jaunajam aprbam sev tkamu dizainu! Jau laicgi festivla organiztji savca no saviem un paziu aprbu skapjiem lielu daudzumu drbju, pc tam iepirka auduma krsas, aerosolus, izveidoja skotnjos dizainus, bet prjo radoi praktisko procesu atstja festivla apmekltju zi. rado darbnca kuva rkrtgi populra. Festivla otraj dien drbju bija palicis pri pavisam maz. Bija jautri vrot, k cilvki pc tam ar, vartu teikt, mkslinieciska dizaina aprbiem apkrt staigja un td izskat nakts vid devs ar mjup. Liel cie bija aprbi ar CitaVide festivla logotipu, kas nordja uz to, ka cilvki vljs sev ldzi paemt kaut ko piemiai. Nkamaj dien, kad laiks bija vsks un lietainks, priekroka tika dota siltkiem aprba gabaliem.

10. Komunikcija un mdiji 10.1. Mdiju plns

Komunikcijas stratijas viena no praktiskajm izpausmm ir mdiju plns, kas aptver to, kdi mdiju kanli sava vstjuma nodoanai tiek izmantoti un k tas viss tiek paveikts. Komunikciju plnoan vajadztu piefikst sekojou: Komunikcijas mri: ko un kd vlamies pateikt, kas mainsies t rezultt; Mra grupas: pc iespjas preczs apraksts par to, ko vlamies sasniegt; Vstjumi: ar kdu konkrtu vstjumu paldzbu attiecb pret vienu vai otru mra grupu to darm; Kanli: ar kdiem ldzekiem savu vstjumu izplatm;

Atbildgie: kur komand izpilda konkrtos darbus; Budets: kdas katrai projekta aktivittei izmaksas; Izvrtana: k plns patiesb realizjs. Viena iespja mdiju plna sastdanai: Mdiju kanls Kur? K? Kas? Internets Radio Televzija Drukas mdiji Vides reklma (informatvie stendi, plakti, nordes) Guerilla marketings Paskumi

Kad?

Kur?

Guerilla mrketings ir inovatva un citda veida marketinga metode, kur patrtja uzmanbas ieganai tiek pielietoti netradicionli un negaidti risinjumi. Guerilla mrketings balsts uz vienkru pamatprincipu btisks ir nevis marketinga budeta apmrs, bet gan sapu un ideju lidojums. Guerilla mris ir sasniegt maksimli labu rezulttu ar mazkiem naudas ieguldjumiem. Ja resursi ir ierobeoti, nepiecieams investt vairk laika, enerijas un fantzijas. Rkojot festivlu, metode noteikti btu jpielieto un jdom rpus noteiktajiem rmjiem, un lab nozm prsteidzot citus.

10.2. Prese relzes rakstana

Preses relze jsastda pc tdiem paiem principiem, k urnlists veido aktulu publikciju, kuros jatbild uz jautjumiem: Kas veica? Ko veica? Kad veica? Kur veica? Kd veica? Sei soi ce uz veiksmi

1. Izraugies mra grupu Preciz, kdam lastjam vstjums paredzts. Ziu publiskoanas kritriji ar atiras. Nav vrts stt ziu, piemram, par Tallinas Zooloisk drza jaundzimuo krokodilu izdevjam, kur atspoguo jaunumus tehnikas pasaul. Zia par zoodrza jaunumu visticamk btu attiecinma uz dienas laikrakstiem. 2. Ziai nepiecieams labs virsraksts Virsraksts ir preses relzes svargk sastvdaa, kas nosaka to, vai nostt zia tiks pamanta vai saplds ar citm zim. Labs virsraksts satur darbbas vrdu un ir aktvs nevis konstatjos. Kd gan "Uzmuma otr kvartla ekonomikas rezultti" viet nevartu bt "Klejotjsisei trskroja uzmuma apgrozbu" u.tml. Tmu var prvrst par aktvku tiei ar veiksmgu virsrakstu, kas kalpotu k aicinjums redaktoram atvrt un izlast ar pau ziu. Virsrakstam jbt sam un konkrtam, k ar pc iespjas informatvm, tai pa laik ne tdam, kas tlt atspoguo visu informciju. 3. Seko, lai saturs btu konkrts un balstts uz faktiem Reklmas tekstu var, protams, ieslpt kopj rakst, bet redaktors to noteikti atifrs. Preses relze nav reklmraksts. Ziu btu vrts atspoguot no urnlista skatupunkta, proti, savu ziu censties noformt k ziu, lai tekst btu gan ievaddaa, gan rezumjo daa, kds citts u.tml. Zias beigs ieteicams pievienot kontaktinformciju par personu, pie kuras griezties. Nav ar labi prcensties ar komunikciju, respektvi, dot prk daudz informcijas. Ja informcij nav nekda tda, ko izcelt, tad var izmantot kdas populras personbas simptijas, kuras figurana materil vartu atsvaidzint sausu ziu. 4. Noform tekstu Sadali ziu vairks das, jo gari teksti ir grti lasmi un novirza no domas. Pirm rindkopa vartu iekaut informciju par kas, kur, kuram, k un kd. Preses relz nozmga ir tiei pirm rindkopa vai ievads, kur ar daiem teikumiem praktiski jmina izteikt viss turpmkais saturs. Labi uzrakstts un kompakts skums nodroina, ka urnlists par tmu var saemt pietiekou informciju un tas turpmk var paldzt tlkas zias izplatb. Ja zia pareizi noformta, ir lielkas izredzes, ka teksts tiks publicts piln apmr. 5. Pievrs uzmanbu zias apjomam Labs zias teksts ir tik gar, cik vajadztu bt un tik ss, cik iespjams. Vlams, lai teksta apjoms iekautos A4 lap. Ar e-vstules nevajadztu piebzt ar daudzajiem failiem, jo tie mdz nenonkt ldz adrestam vai ar gads, ka noblo samja sistmu. Ja dokumentam pievienojami lielapjoma faili, tos ieteicams augupieldt attiecgs failu vietns, kurs ikviens var ieiet.

6. Stot ziu, jem vr periodisks aktivittes Ne vienmr var nokontrolt, tomr pc iespjas ieteicams rinties ar to, ka nav lielas jgas stt vidusmra aktualitti, piemram, vlanu, olimpisko spu, kara un citu daudz nozmgku notikumu laik. Laba preses relze ir: Konkrta gan saturiski, gan stilistiski; Precza ietver pareizus un prbaudtus faktus; Vienkra teksts ir saprotams, netiek lietoti argoni un svevrdi, k ar nepaskaidroti un specifiski termini; sa vlams ne vairk k A4 lapa; Bez gramatikas kdm un korekt valod; st laik nostta prk agri nostta zia ldz stajam laikam var aizmirsties, prk vlu nostta zia vairs nav aktula; Ietver cittu rakst atspoguotos faktus koment ar tmu saistts cilvks/lietpratjs; ietver pareizi noformtus vrdus un nosaukumus, ieemamo amatus nosaukumus, kontaktinformciju un datumus; E-vstul viegli atrodama galvenais vstjums neatrodas teksta beigu da vai nav paslpts e-vstules pielikum. /K izveidot iedarbgu preses relzi? www.aripaev.ee, 21.08.2009/

11. REKLMA
Reklmas divi pamatmotvi un mra grupas: Informana par produkta/pakalpojuma/notikuma esambu, pabm, pazmm, priekrocbm un nosacjumiem, k to saemt vai ldz tam nokt; Ietekmana k produktu/pakalpojumu izmantot vai ar k iesaistties notikum. Ir svargi prdomt sekojoas lietas: Ko vlamies pateikt (ideja/koncepcija)? K to pavstt (vstjuma iesaioana)? Izplatot vsti, noteikti jdom par mra grupu, potencilo festivla apmekltju. Kas vii ir? Kds ir viu vecums? Ar ko vii nodarbojas? Kur vii prvietojas? Kdas ir viu vrtbas? Uz iem jautjumiem atbildot, vieglk sameklt atbilstoko reklmas kanlu. Visticamk iedzvotju vecuma grupai 65+ domto reklmu nav jgas izplatt internet. Toties internets un socilie mdiji ir oti populri informcijas avoti jaunieu vid. Reklmas zelta likumi: Reklamjiet paskumu, uz kurieni cilvki VLSIES nkt, nevis paskumu, kuru js rkojat;

Reklma skas ar NOSAUKUMU; Laba IDEJA ir veiksmes pamat; Katr reklm jbt preciztam VIENAM UNIKLAM SOLJUMAM no produkta/notikuma; Reklmai jbt SKAIDRAI un SAPROTAMAI; Vstjumam jbt UZTICAMAM un ATIRGAM NO CITIEM; Atslgvrdi SS un VIENKRS; Ziai par jsu produktu/notikumu jiespieas mra grupas dziaj ATMI un APZI; Ievrojiet PIEKLJBAS normas.

11.1.Vides reklma
Kas ir vides reklma grafisk, tekstul vai cita rakstura informcija, ko uzstda uz stacionras vai prvietojamas konstrukcijas, kas redzamas atklt vid vai uz ku rsienm, ielu aprkojumiem, ceu un lielceu mal u.tml. Ar vides reklmu saprot ar tdus iektelps esoos informcijas nesjus, k POS (point of sale) konstrukcijas, TPD, ekrnus utt., lai gan visbiek tos iedala atsevii k "indoor reklmas. Vides reklma (biei k outdoor-reklmas termins vai OOH (out of home) tiek ietverta ATL jeb masu reklmas kategorij. Plusi: Vides reklmu patrtjam nav iespjams ieslgt vai izslgt Lai to izlastu, nav nepiecieami specili ldzeki; Auditorija arvien pieaug paralli pilstas iedzvotju un apmekltju skaita pieaugumam; Visltk kontaktu (CPT) cena. Mnusi: Apgrtinta novirzana; Statisks reklmas attls (izemot LED ekrni); Ambivalenta pavaldbas iedzvotju uztvere, dai dom, ka vides reklma boj pavaldbas arhitektru un kopjo ainu. /http://et.wikipedia.org/wiki/V%C3%A4lireklaam/ Lai uzstdtu vides reklmu, jau laicgi jveic visi saskaojumi ar kompetentajm institcijm.

Igaunijas pavaldbs prsvar reklmas nesju un reklmas uzstdanas nosacjumi ir ldzgi. Reklmu uzstda tikai uz reklmas nesjiem Reklmas nesjus un/vai reklmu, kuru uzstda pavaldbas administratvaj teritorij, uz km vai bvm, var uzstdt viengi ar pavaldbas specilo atauju. Pavaldbu paum vai prvaldb esoajs ks un uz pavaldbm piederoajm reklmas pamatnm nav atauts izlikt politiska rakstura reklmas. Lai saemtu atauju uzstdt reklmas nesju un/vai reklmu, pavaldb jiesniedz sekojoi dokumenti: 1) Noteiktas formas iesniegums (parasti pieejams pavaldbas mjas lap) 2) Reklmas nesju un/vai reklmas skice ar izmriem, krsu papildinjumiem, nestacionru reklmu gadjum krsu fotogrfija 3) Ja reklma tiek uzstdta uz zemes virsmas izvietojuma plns mrog 1:500 kop ar virszemes un pazemes tehniskiem tkliem, kur nordta uzstdm objekta atraans vieta 4) Reklmas nesja un/vai reklmas uzstdanai uz km vai bvm reklmas nesja fotoreprodukcija vai bves skice kop ar perspektvo reklmu. Atauj par reklmas uzstdanu tiek nordtas sekojoas lietas: 1) Reklmas publictjs (reistrcijas vai personas kods, adrese, telefons, e-pasts); 2) Reklmas nesja novietojums; 3) Reklmas izmri; 4) Reklmas uzstdanas ataujas termi; 5) Likvidcijas termi; 6) Reklmas nesja uzstdtjs (adrese, telefons, e-pasts, reistrcijas vai personas kods) un reklmas nesja izmri. Maksa par reklmu Saska ar noteikumiem maksas objekts ir reklma, ko ekspon pilst (atkarb no katras konkrts pavaldbas): Publisk viet, ko pieemts uzskatt k koplietoanas vietu vai teritorij, kur ierobeota brva prvietoans un izmantoana, ka vai ts daa, kas atrodas bves iektelps vai rpus tm, kuras vrstas uz plau sabiedrbu; Privtpaum esoaj zemes gabal vai uz bves, vai t iektelps, kuras vrstas uz plau sabiedrbu; Ar mobilas konstrukcijas paldzbu viet, kas vrstas uz plau sabiedrbu

Ja ar vietjo pavaldbu saskaoana ir izdarta un attiecb uz reklmas maksu ir pankta vienoans, tad tas vl nebt nenozm, ka vides reklmu var skt uzstdt. Piemram, ja ir vlme reklmu izvietot uz privtmjas sienas, tad saskaojums nepiecieams ar ar mjas panieku vai prvaldnieku. Ja vides reklmu plnots uzstdt lielcea tuvum, tad papildus jgrieas ar ceu direkcij. Darba aj zi daudz.

12.Foto

Noslgum: Saglabjiet mieru un esiet pacietgi (Mieru, tikai mieru! sacja Karlsons)! Ja ideja ir laba, tad ts stenoanai bs nepiecieams ieguldt lielu darbu, bet tas noteikti atmakssies. Ja citu komandas biedru viedoki nav pieemami, vlams to noteikti tltji prrunt, lai vlk nerastos lieki prpratumi un lai tas neapslptu tlkas darboans prieku. Dart kaut ko pret savu gribu nav patkami! Veiksmi darb! (Mari-Liis, Jaun Laikmeta festivls)pd