Ptjums

DZIMUMDIFERENCES KONSTRUANAS IZPTE DARB AR BRNIEM PIRMSSKOLAS IZGLTBAS IESTD

Kultras un socils antropoloijas perspektva

Autore: Alise Skrastia

RGA 2012

SATURS
IEVADS ............................................................................................................................ 3 1. PTJUM IZMANTOTO JDZIENU DEFINANA UN KONTEKTS ................ 6 1.1. Ptjum izmantoto jdzienu definana ............................................................... 6 1.2. Ldzgu ptjumu apskats ..................................................................................... 10 2. PTJUMA METODOLOIJA .................................................................................. 12 2.1. Ptjum pielietoto metou pamatojums un instrumentu apraksts ...................... 12 2.2. Datu veidi un to apraksts ..................................................................................... 14 3. DATU ANALZE UN INTERPRETCIJA ............................................................... 15 3.1. Nodarbbas un apmcbas taktika ........................................................................ 15 3.1.1. Pirmsskolas mcbu programma ...................................................................... 15 3.1.2. Mcbu materilu daljums nodarbbs ............................................................ 15 3.1.3. Apmcbas taktikas izveide .............................................................................. 16 3.1.4. Rotaas un lomu sples .................................................................................... 18 3.2. Ikdienas komunikcija: balss toa, fru un deminutva lietojums .................... 20 3.2.1. Balss toa izmaias komunikcij ar brniem .................................................. 21 3.2.2. Izmantoto fru atirbas komunikcij ar brniem ........................................ 22 3.2.3. Deminutva lietojums komunikcij ar brniem ............................................... 23 3.3. ermenis un t manieru disciplinana: forml un relakst uzvedba ............. 24 3.4. Pienkumu sadale ................................................................................................ 25 3.5. Grupas telpas struktra ..................................................................................... ...27 4. SECINJUMI ............................................................................................................ 30 BIBLIOGRFIJA ........................................................................................................... 33

Ievads
Fui, pues ir priek meitenm, kds zns skai iesaucs rokdarbu nodarbbas laik, atbildot uz kda cita zna vlmi su viet griezt ziedu formas. di un vl dadi izsaucieni pirmsskolas izgltbas nodarbbu laik nav retums. Dadas rotalietas, rotau veidi, noteiktas lomas lomu spls, aprba krsas, uzvedba un citi faktori nereti jau tiek asociti k meiteu un k znu, sekojoi du daljumu aizgstot, piemram, no veckiem un skolotjiem, kas ar brniem strd. Ldzgi ar pieaugot, nereti nkas saskarties ar sfrm, kas vairk tiek kategoriztas k vrieu un k sievieu prstvniecbas sfras. Rodas jautjums kd? Vai ms jau piedzimstot k vrietis un sieviete iemiesojam sev konkrtas spjas un pabas, kas sekojoi ietekm msu pienkumus, vizul tla patnbas un normas, lomas un pozcijas sabiedrb? Atbildes, iespjams, bs dadas. Tau, piemram, daudzas nevalstisks organizcijas (piemram, European Womens Lobby) un socilo zintu ptnieki (A. Gotlieb, K. Martin u.c.) ir centuies uz o jautjumu gt atbildi un sekojoi nordjui, ka atirbas starp vrieiem un sievietm socilaj, ekonomiskaj un politiskaj sfr ir socilkulturli konstrutas. Proti, dads kultrs ir dadi pabu kopumi, kas nosaka sievieu un vrieu socilo uzvedbu socilo procesu rezultt indivds iegst socilo pieredzi, darbojoties un kontaktjoties ar citiem, iemcs noteiktas normas un vrtbas, kas auj viam funkciont k sabiedrbas loceklim1, tai skait ar nianstk k vrietim un k sievietei. Sekojoi, biei vien ie kultrspecifiskie uzstdjumi ietekm ar vrieu un sievieu lomas, pozcijas un vrtbas sabiedrb, kur vii oper. Ldz ar to, s socils atirbas, kas ir traktjamas k dzimte, ir kuvuas par nozmgu ptniecbas fokusu gan lokl, gan starp-kulturl kontekst. Tau, aplkojot pieejamos materilus dads datu bzs, nkas secint, ka btiska uzmanba tiek pievrsta dzimtes tematikai jau pieauguu indivdu kontekst, tau mazk tam, k dzimte un dzimumdiference tiek konstrutas jau brnb. Piemram, socioloe Karna Mrtina (1998) raksta, ka ir btiski pievrsties dzimtes un dzimumdiferences konstruanai brnb izptei, jo to konstruana kalpo par pamatu tam, k dzimtes lomas un pabas var tikt izpaustas visa ma garum. Proti, tas k brni tiek mcti un socializti dzimtes kontekst, var iespaidot ar visu viu turpmko dzvi un savu brnu audzinanas modeli, ldz ar to ar, iespjams, nododot no paaudzes paaudz konkrtaj sabiedrb esoo dzimtes modeli. Tas, savukrt, var atsaukties ar uz dzimumu ldztiesbas jautjumiem, kuros jau tagad atkljas, ka pastv zinma atirba starp vrieiem un sievietm ekonomiskaj un politiskaj sfr, imenes sfr, veselbas un izdzvoanas
1

Latvijas Republikas Labkljbas Ministrija. Skaidrojo vrdnca. Sk. internet 07.12.2012. http://www.lm.gov.lv/text/220

sfr, k ar izgltbas pieej2. das atirbas ir ciei saistts ar konkrtas sabiedrbas radto dzimtes modeli jeb to, k aj sabiedrb tiek uzlkots vrietis un sieviete, to pabas, pienkumi, lomas un pozcijas. is ptjums pievras dzimumdiferences konstruanas ptanai jau brnb, proti, darb ar brniem pirmsskolas izgltbas iestd. Ptjums ir veikts vien no Latvijas pirmsskolas izgltbas iestdm, pievroties taj strdjom skolotjm, kas darbojas ar brniem vecum no 5 ldz 6 gadiem. Ptjuma mris ir izptt to, k konkrts pirmsskolas izgltbas iestd strdjos skolotjas konstru dzimumdiferences darb ar brniem un k tas sasaists ar viu uzskatiem un persongo pieredzi. K min Mrtina (1998), tiei skot ar o vecumposmu, brnus sk socializt dzimtes kontekst un veidot k topoos vrieus un sievietes. o socializanu, savukrt, rada ne tikai vecki, bet ar pirmsskolas skolotjas, kas, biei vien pat nenojauot, darb ar brniem konstru dzimumdiferences, par instrumentalitti izmantojot ikdienas komunikciju, darbu sadali, rotaas, mcbu programmu un disciplinros noteikumus, caur kuriem tiek regulti brnu uzskati, ermenisks manieres, kustbas un prakses (Martin 1998). Tas, savukrt, noved pie t, ka jau kop brnbas brns tiek socializts k zns vai meitene, iezmjot socils atirbas, kas abus dzimumus atir, un sekojoi ietekm ar to turpmks dzves (Martin 1998). Sekojoi, k jau tas tikko tika mints, ptjuma mris ir izptt, k pirmsskolas skolotjas konstru dzimumdiferenci darb ar brniem un k aj kontekst pards pau skolotju persong pieredze un uzskati. Ldz ar to, lai ptjuma mri sasniegtu, tika izvirzti di ptjuma uzdevumi: 1. Izstrdts ptjuma dizains; 2. Aplkota teortisk literatra par dzimtes lomm un dzimumdiferenci, definti galvenie ptjum izmantotie termini un koncepti; 3. Izstrdts ptjuma instrumentrijs un novrojuma protokols; 4. Veikts lauka darbs, kas ietver interviju un ldzdalg novrojuma veikanu; 5. Veikta novrojuma un interviju gait iegto datu analze; 6. Veikta ptjum iegts informcijas integrta analze un secinjumi; 7. Sagatavots ptjuma ziojums. Kopum turpmk ptjuma struktra tiks sadalta etrs das. Pirmaj da tiks definti galvenie ptjum izmantotie termini un aplkoti ldzgi ptjumi; otraj da tiks izklstts ptjum pielietoto metou un instrumentu apraksts, ptjuma gaitas apraksts un
2

The Global Gender Gap Report: 2012. Sk. internet 01.12.2012. http://www.lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba/situacija_latvija/wef_gendergap_report_2010.pdf

ts vrtjums, k ar datu veidi un to apstrde; treaj da tiks sniegta iegto datu analze, iztirzjot augstk minto ptjuma mri un ceturtaj da tiks izdarti secinjumi, kuros tiks sniegts analizto datu kopsavilkums un ieteikumi.

1. Ptjum izmantoto jdzienu definana un konteksts

aj teortiskaj noda turpmk tiks definti tdi ptjum izmantotie termini, k, piemram, dzimte, dzimums, dzimumdiference, dzimumu ldztiesba, komunikcija, disciplna, grupa, ermenisks manieres u.tml., pc tam sniedzot nelielu ieskatu tmas kontekst. 1.1. Ptjum izmantot jdzienu definana

Dzimums balstoties uz Labkljbas Ministrijas skaidrojoo vrdncu, dzimums apzm bioloisko piederbu sievieu vai vrieu krtai, k ar viu bioloisks funkcijas3. Defincij tiek mints, ka jau senk cilvka bioloiskais dzimums tika noteikts pc rjm dzimumorgnu atirbm un brns tika audzints atbilstoi savam dzimumam. Tau msdiens dzimums ietver sev gan rjs dzimumu atirbas, gan ermea hormonlo un hromosomu uzbvi. Jau pirms dzimanas atbilstoi hromosomm notiek ar atirga smadzeu attstba, kas redzama pusaudu vecum, kad organisms izstrd noteiktus hormonus, kuru ietekm pusaudiem pards sekundrs dzimuma pazmes. Neraugoties uz bioloiskajm atirbm visos lmeos, ldzbu sievietes un vriea ermen ir daudz vairk nek atirbu4. Jau aj defincij ir redzams, ka pastv zinmi socilkulturlie aspekti, kas tiek saistti ar konkrto dzimumu un ietekm to, k brns, atbilstoi savam dzimumam, btu jaudzina. Tas, savukrt, ir attiecinms uz dzimti jeb gender (no angu valodas aut. piezme). Dzimte socilais konstrukts, kas sev ietver kultrspecifiskas pabas un raksturojumus, kas atir vrieus un sievietes k ir juzvedas sievietei un vrietim, k viiem ir jizskats, jdom, jjt, kda veida pienkumi jpilda, kdas socils lomas, pozcijas un vrtbas jpieir (Gotlieb 2002). Ptniece Ddita Lorbere (1994) dzimti skaidri sasaista ar dzimumu, nordot, ka dzimtes konstruana skas ar dzimuma noteikanu. Proti, via norda, ka, piemram, Rietumu kultr brni tiek rbti un rotti atbilstoi kulturlajiem nosacjumiem, kas saistti ar dzimuma kategorijm, jo vecki nevlas, ka viiem patstvgi jaut, vai viu brns ir zns vai meitene. Sekojoi dzimuma kategorijas kst par dzimtes statusu caur vrda doanu, aprbu un citiem dzimtes martjiem (Lorber 1994). Ldz ko brna dzimte ir redzama, apkrtjie pret viu sk izturties atbilstoi via dzimtei, un tlk jau ar pats brns sk atbildt uz du dzimumdiferencjou attieksmi, k ar justies un uzvesties atbilstoi ai attieksmei. Tlk,
3

Labkljbas Ministrijas skaidrojo vrdnca. Sk. internet 12.10.2012. http://www.lm.gov.lv/text/220 4 Turpat.

jau kad brni sk runt, vii pai sevi jau sk attiecint k savas dzimtes prstvjus. Sekojoi tas tlk iespaido ar visu turpmko dzvi imenes sfru, darba sfru, politisko sfru u.tml., jo dzimte btiski iespaido un form sievietes un vriea dzves pieredzes un s pieredzes, savukrt, produc atirgas izjtas, attiecbas, pozcijas sabiedrb u.tml. (turpat, 1994). Dzimtes lomas k tas tiek defints Labkljbas Ministrijas skaidrojoaj vrdnc, dzimtes lomas ir tradicionli pieemtas lomas, kas izveidojus socializcijas (audzinanas, mediju, citu faktoru ietekms) rezultt, bet kurm nav rodams objektvs pamatojums, tomr rezultt ts ierobeo cilvku uzvedbu un ar viu labkljbu un labsajtu. Dzimumu lomu piemri ir vrietis imenes apgdnieks vai sieviete mjsaimniece5. Ar darb ar brniem dzimtes lomas ieem btisku nozmi, jo ts caurau gan rotaas, gan lomu sples, gan citus aspektus. Dzimumdiferences ptjuma kontekst dzimumdiferences ir socils atirbas, kas pards starp vrieiem un sievietm. Pirmsskolas izgltbas kontekst uzmanba tiek vrsta uz to, kdas atirbas iezmjas skolotjm apmcot znus un meitenes, fokusjoties uz nodarbbu un rotau norisi, materilu daljumu, ermenisko manieru disciplinanu, pienkumu sadali u.tml. Proti, uzmanba tiek vrsta uz atirgu pieeju meitenm un zniem viend kontekst. Dzimumu ldztiesba situcija, kad vrieu un sievieu loma sabiedrbas attstb tiek atzta par ldzvrtgu, k rezultt viiem tiek pieirtas gan viendas tiesbas, gan vienda atbildba, gan nodrointa vienda pieeja resursiem un to izmantoanas iespjas. Respektvi, vrieu un sievieu ieguldjums sabiedrbas lab un viu problmas tiek uztvertas k ldzvrtgas6. Dzimumu ldztiesba ir ciei saistta ar dzimti un tai pieirtajm vrtbm, pabm un lomm, kas ietekm indivda pozciju sabiedrb. T k is ptjums pievras dzimt balsttm atirbm, kas pards darb ar brniem, btiski bija pievrsties skolotju uzskatiem par dzimumu ldztiesbu un aplkot to, k tas sasaists ar pedagoisks apmcbas darbu. ermenisks manieres socili noteikts pareizas izturans veids7, ietverot sev to, k ms pozicionjam savu ermeni, t kustbas. ptjuma kontekst ir btiska sasaiste starp ermeni, ermeniskajm manierm un dzimumdiferencm. Sociologs Roberts Konnels (1987) kd no saviem iepriekjiem darbiem uzmanbu vr tam, k
5

Latvijas Republikas Labkljbas Ministrija. Skaidrojo vrdnca. Sk. internet 24.10.2012. http://www.lm.gov.lv/text/220 6 Latvijas Republikas Labkljbas Ministrija. Skaidrojo vrdnca. Sk. internet 24.10.2012. http://www.lm.gov.lv/text/220 7 The Free Dictionary. Tone of voice. Sk.internet 23.10.2012. http://www.thefreedictionary.com/manners

dzimte tiek iemiesota cilvka ermeos. Proti, dzimte tiek ne tikai izsplt ar msu ermeiem, bet ar iemiesota t kst par msu fizisko un psiholoisko dau; ietekm to, k ms pozicionjam savu ermeni, stju, fizisks aktivittes (Connell, citts Martin 1998). Tiei td, ldztekus citiem aspektiem, ir vrts aplkot ar to, k pirmsskolas izgltbas skolotjas ierobeo un oper ar brnu ermeniskajm manierm, kustbm un praksm. Tiei ermeu disciplinana, balstoties uz dzimtes aspektiem, auj dzimtotu ermenim (angliski gendered body) izjust k dabisku un jau t radtu (Martin 1998). Rodas jautjums kds tam sakars ar pirmsskolas izgltbu? K min Mrsels Moss (1973), izgltba un apmcba ieem dominanto pozciju taj, k cilvka ermenis tiek izmantots kdas ermea manieres un kustbas tiek piekoptas. Sekojoi svargu nozmi ieem tas, ka, piemram, brns imit darbbas un rcbas, kas tiek reprezenttas via kltbtn vai veiktas ar viu, it sevii ja to dara autoritatva persona (Mauss 1973). Td sekojoi varam secint, ka tas, k ms operjam ar savu ermeni, ir socili un kulturli konstruts, tai skait ar tas, k ms sevi izjtam, reprezentjm, kdas ermea manieres izmantojam un kdas lomas ieemam k vrietis un sieviete. rkrtgi liela daa o manieru un pabu tiek iemcta jau brnb gan ar vecku, gan skolotju paldzbu, kas oper ar dzimumdiferences instrumentalitti, atbilstoi saviem uzskatiem, pieredzei un praksm, kas balsts socilkulturl ietvara normatvos (Ponitzs et al 2009). Disciplna cilvku apmcbas prakse, lai vii klaustu kdiem noteiktiem noteikumiem un/vai uzvedbas kodiem, aj praks pielietojot ar soda sankcijas, lai izlabotu nepakauanos noteikumiem8. Aplkojot tmekl pieejamo informciju, jsecina, ka vairum gadjumu termins disciplna tiek attiecints tiei uz brniem, proti, disciplinana nozm brnam mct pieemamu uzvedbu, kas noteiks to, k brns jtas un izturas odien un to, k brns jutsies un iztursies rt; disciplna mca brniem ievrot noteikumus9. Ptjuma kontekst disciplna ir ciei saistta ar ermeniskajm manierm, reprezentjot to, k disciplnas pielietoana ermenisko manieru kontekst mains atirb no brnu dzimuma. Komunikcija informcijas sniegana vai apmaia caur runanu, rakstanu vai vidutju10. ptjuma kontekst uzsvars tika likts uz informcijas snieganu/apmaiu caur sarunm, fokusu vrot uz izmantotajm frzm, deminutva lietojumu un balss toni, kas ir

Oxford Dictionaries. Communication. Sk. internet 23.10.2012. http://oxforddictionaries.com/definition/english/discipline 9 Palgs veckiem. Kas ir disciplna? Sk. internet 23.10.2012. http://paligsvecakiem.lv/disciplinesanas-metodes/kas-ir-disciplina/ 10 Oxford Dictionaries. Communication. Sk. internet 23.10.2012. http://oxforddictionaries.com/definition/english/communication

runas manieres maia, reprezentjot indivda sajtas11. Valoda un komunikcija ir btiski rki, lai ms sptu saprasties sav starp un nodot viens otram informciju. K min antropoloe Penelope Ekerte (1992), valoda ir ciei saistta ar ar dzimti. Proti, via norda, ka konkrts kultras un sabiedrbas dzimtes prakses ietekm ar to, k komunic vriei un k sievietes, ldz ar to, ie dzimtotie komunicanas modei ar tiek nodoti no paaudzes paaudz caur apmcanas procesu. K piemru via min novrojumus, ka sievietes, uzskot komunikciju, biei vien izvairs no tieas konfrontcijas un domstarpbm, vairk mekl emptiju un sapratni, nevis skaidras vadlnijas no komunikcijas partnera; tpat ar sievietes cenas radt intmku sarunu, komunikcijas gait vairk iesakot un jautjot, nek sniedzot tieus nordjumus (Eckert et al 1992: 466). Savukrt vrieu komunikcijas model via ir novrojusi tendenci caur komunikciju sacensties hierarhisk statusa nodibinan, ts gait priekroku dodot instrukciju snieganai, nevis simptiju izrdanai; savu ideju izklstanu un vlmi gt atzinbu no citiem, tau tai pat laik gstot prieku no savu ideju aizstvanas no negaidtiem uzbrukumiem; k ar cenanos neizrdt savu vjumu komunikcij (Eckert et al 1992: 466). Protams, nevar noliegt to, ka komunikcijas stilu var ietekmt ar citi faktori, tau dzimte noteikti ir viens no iem faktoriem (turpat, 1992). Ldzgi ar ptjuma kontekst komunikcija un valoda ir pielietojamas prizmas, caur kurm ptt dzimumdiferences k komunikcija mains, balstoties uz sarunu biedra vai informcijas samja dzimumu; kdas frzes, balss tonis tiek izmantots komunikcij ar viena vai otra dzimuma prstvjiem. Sekojoi darb ar brniem tas ieem btisku nozmi, jo vii vl apgst pasauli, mcs un veido priekstatus, tai skait ar caur komunikciju, kas notiek ar viiem. Pirmsskolas izgltba izgltbas pakpe, kur notiek brna personbas daudzpusga veidoans, veselbas stiprinana, sagatavoans pamatizgltbas ieguvei12. Izgltbas pakpe nobeigts izgltbas posms, kas ietver organiztu un secgi stenotu izgltbas ieguvi13. Pirmsskolas izgltbas kontekst ir sastopamas etras pakpes, kurs katr ir izveidoti noteikti nosacjumi, kuri ir jsasniedz, lai brnu prceltu nkamaj pakp.

11

The Free Dictionary. Tone of voice. Sk.internet 23.10.2012. http://www.thefreedictionary.com/tone+of+voice 12 Izgltbas likums. Visprgie noteikumi. Sk.internet 01.12.2012. http://www.likumi.lv/doc.php?id=50759 13 Izgltbas likums. Visprgie noteikumi. Sk.internet 01.12.2012. http://www.likumi.lv/doc.php?id=50759

Grupa ar terminu grupa tiek apzmta konkrt brnu grupa, kur ir noteikts brnu skaits un ar kuru strd divas pirmsskolas skolotjas un viena pirmsskolas skolotju paldze. Termins sav btb ir ldzvrtgs terminam klase, kas tiek lietots skumskol, pamatskol un vidusskol. aj ptjum tdas grupas ir trs, uz katru grupu ir divas pirmsskolas izgltbas skolotjas un viena skolotju paldze. Grupas telpa telpa, kur ikdien uzturas konkrt grupa. Ldzgu ptjumu apskats

1.2.

Ptot pieejamo literatras klstu, var secint, ka oti daudzi socilo zintu ptnieki (K. Martin, T.H. Ericsson, A. Gotlieb, R. Connell, J. Butler) pievras dzimtes ptniecbai, tau ir visnota maz ptjumu, kuros ir aplkots, k dzimte pards pirmsskolas izgltbas kontekst. Mekljot materilus, atklju, ka da tipa ptjumus vairk veic psiholoijas un pedagoijas sfr, atsevios gadjumos socioloijas un nevalstisko organizciju sfr. Sekojoi tas norda uz to, ka btu vrtgi, k jau ievad minju, skt veikt ar antropoloij da tipa ptjumus, lai aplkotu dzimtes lomu konstruanu un dzimumdiferences ne tikai pilngadgu indivdu kontekst, bet ar to, k ts tiek iemctas un ieaudzintas brnb. Piemram, socioloe Karna Mrtina (1998) sav ptjum Becoming a Gendered Body: Practices of Preschools pievras jautjumam par dzimtes iemcanu un dabiskoanu caur ermenisko praku disciplinanu, aprba praksm un rotau izspli pirmsskolas vecuma brnu kontekst. Via sav ptjum uzsver, ka brni dzimtes kontekst sk socializties tiei skot ar piecu gadu vecumu, un sekojoi o socializciju veic vecki un pirmsskolas skolotji, atbilstoi viu socilkulturlajam kontekstam (Martin 1998). Mrtina (1998) ar uzsver nepiecieambu vairk pievrsties dzimtes un dzimumdiferenu ptniecbai darb ar pirmsskolas vecuma brniem, aplkojot ptmo tmu jau ts pirmskumos un izprotot to, k t tiek konstruta un dabiskota. Savukrt, tda nevalstisk organizcija k European Womens Lobby sav rakst iek 2008. gada ziojuma Elimination of Gender Stereotypes: Mission (im)Possible ar pievras tiei dzimtes konstruanai jau brnb, viengi vairk apsprieot tdu konceptu k dzimtes stereotipus, ko es sav ptjum neizmantoju. Tau, neskatoties uz to, nevalstisk organizcija btiski aizskar dzimumdiferenu un dzimtes ptniecbas nozmbu pirmsskolas kontekst. K uzsver European Womens Lobby (2008), dzimtes lomu stereotipi brniem tiek mcti jau kop oti agra vecuma. Tiek mints, ka brnu socializciju ietekm apkrt eso pasaule un socilkulturlais konteksts, k rezultt vii sk izturties atbilstoi konkrtm dzimtes stereotipu normm. Kopum is process skas jau ar mazua nkanu pasaul, kad brnu sk socializt atbilstoi via sievietes vai vriea
10

identittei. Sekojoi tlk galveno lomu ieem vecki un viu attieksme attiecb pret brniem, k ar brnu nodroinana ar dzimtes stereotipiskm rotalietm, grmatm, aktivittm u.tml. (European Womens Lobby 2008), Tpat ar btiska nozme ir pirmsskolas izgltbas iestdm, kas gan caur pau skolotju dzimumu un izpratni par dzimtes lomm, gan ar caur aktivittm un praksm, kas tiek pielietotas brnu apmcb, konstru dzimtes modeus (turpat, 2008: 22). T rezultt, brni sk apzinties dzimumdiferences jau kop oti agra vecuma, un sk izmantot un asocit dzimtes lomas ar aktivittm, objektiem u.tml. (turpat, 2008). Ldz ar brnu attstbu, s dzimtes lomas un uzstdjumi tiek aizvien vairk pastiprinti tie sk iesakoties viu ticb un uzskatu sistm, kas saglabjas visu dzvi (turpat, 2008). Svarga nozme jpieir ar tam, kas veic apmcbas darbu pirmsskolas izgltbas jom. K tas ir novrojams, Latvijas sabiedrb pirmsskolas skolotju darba sfru lielkoties uzemas sievietes, kas ar rada zinmu, k to dvtu European Womens Lobby, dzimtes lomu stereotipu, proti, to, ka brna audzinan galveno lomu ieem sieviete. K tas tiek mints, o aspektu vartu ietekmt vrieu iesaiste aj profesij, tdjdi reprezentjot brniem dadus dzimtes lomu modeus (turpat, 2008: 23). Tpat ar European Womens Lobby uzsver dzimumdiferenu nozmbu dzimumu ldztiesbas jautjumos, nordot, ka dzimumu ldztiesbu var sasniegt tikai izmainot to, kd veid tiek audzinti un mcti brni, jo tas ietekm viu turpmko dzvi, ldz ar to ar visas sabiedrbas dzvi.

11

2. Ptjuma metodoloija
2.1. Ptjum pielietoto metou pamatojums un instrumentu apraksts T k ptjuma tma ir Dzimumdiferences konstruanas izpte darb ar brniem pirmsskolas izgltbas iestd, tad k galveno ptmo grupu izvljos tiei pirmsskolas skolotjas (turpmk tekst skolotjas), ar kurm sekojoi tika veiktas daji strukturtas intervijas un ldzdalgais novrojums viu prraudzb esoajs grups. Kopum, lai pilnvrtgi izpttu izvlto ptjuma tmu, tika veikti sekojoi uzdevumi: Analizta akadmisk literatra par dzimti, ermeni dzimtes kontekst, komunikciju; definti galvenie ptjum lietotie jdzieni un aplkoti ldzgi citu socilo zintu ptnieku un nevalstisko organizciju veiktie ptjumi par dzimumdiferences konstruanu darb ar pirmsskolas vecuma brniem; Veikts ldzdalgais novrojums vien no Latvijas pirmsskolas izgltbas iestdm; Balstoties uz ldzdalg novrojuma un analizts literatras datu bzes, tika izstrdts daji strukturto interviju instrumentrijs pirmsskolas izgltbas skolotjm, k rezultt tika veiktas vairkas daji strukturtas intervijas ar sem skolotjm un o interviju transkribana; Apkopoti un analizti ptjuma gait iegtie dati un izdarti secinjumi.

K galven ptjuma metode tika izmantots ldzdalgais novrojums, kas ir viena no centrlajm metodm kultras un socilaj antropoloij (DeWalt et al 2002). s metodes pielietoana pieprasa, lai ptnieks lauka darba gait iesaisttos ptms grupas ikdienas aktivitts, ritulos un savstarpj mijiedarbb (turpat, 2002: 1), tdjdi gstot plaku ieskatu un izpratni par o grupu, taj pielietotajm praksm, socilo kontekstu un vidi. Ldzdalgais novrojums k metode ir rkrtgi lietdergs un nozmgs informcijas avots, jo tas auj uz ptjuma tmu palkoties ne tikai no ptnieka perspektvas, bet ar ptms grupas perspektvas, aujot saskatt aspektus, kas, raugoties no malas, var palikt apslpti (turpat, 2002). Sekojoi, lai izpttu, k pirmsskolas skolotjas konstru dzimumdiferenci darb ar brniem, laik no 22.09.2012. ldz 03.11.2012., tika veikts ldzdalgais novrojums vien no Latvijas pirmsskolas izgltbas iestdm. Kopum lauk tika pavadtas 15 pilnas darba dienas, darbojoties trijs 5-6 gadus vecu brnu obligts sagatavoanas skolai grups. K otra ptjuma galven metode tika izvltas daji strukturtas intervijas, kas, paralli ldzdalgajam novrojumam, tika veiktas ar 6 skolotjm vecum no 40 ldz 51
12

gadam. Tiek mints, ka, intervijas ir galvenais etnogrfa datu vkanas rks, jo ts izskaidro un ieliek plak kontekst to, ko etnogrfs redz un pieredz (Fetterman 2010: 40). Ar ptjuma kontekst tas bija galvenais interviju pielietoanas pamatojums, proti, ldzdalgais novrojums atklj tikai vienu informcijas pusi, tau intervijas kalpo k konceptulks paskaidrojums par to, kas lauk tiek novrots, sniedzot iespju ar veikt saldzinjumu tam, k novrojum iegt informcija saskan ar intervijs iegto. Skotnji ptjumam tika izstrds strukturts intervijas, balstoties uz teorij iegtajiem konceptiem un informciju. Tau pc pirmajm divm intervijm noncu pie secinjuma, ka lietdergk ir izmantot daji strukturts intervijas, kas ir vislietdergks bros, kad ptnieks ptmo jautjumu cenas aplkot no insaidera (no angu val. insider aut. piezme) perspektvs, pieskaojot jautjumus ptms grupas izpratnei, nevis ptnieka redzjumam (turpat, 2010: 41). da izvle tika veikta pamatojoties uz to, ka informantu izpratne par dzimtes lomm un dzimumdiferencm var varit, td daji strukturtas intervijas auj informantiem plak izklstt savu skatjumu un izpratni par ptjuma jautjumiem, tau tai pat laik pieturoties pie galvenajm vadlnijm. Sekojoi td skotnjo strukturto interviju instrumentriju prveidoju, izstrdjot daji strukturto interviju instrumentriju ar diviem tematiskajiem blokiem, no kuriem viens sev iekva informantu persongo pieredzi un uzskatus par vrieiem un sievietm, to lomm un pienkumiem, savukrt otrs tematiskais bloks sev ietvra jautjumus par to, k tiek veidota brnu apmcbas taktika, iekaujot jautjumus par nodarbbu struktru, materilu sadali, rotam u.tml. Kopum informantes tika atlastas, balstoties uz konkrtu izlasi, proti, ar kda vecuma brniem s informantes strd. Ptjuma ietvaros izvljos informantes, kuras ikdien strd ar 5 ldz 6 gadus veciem brniem. da izvle tika veikta, jo piemu, ka darb ar da vecuma brniem dzimumdiferenu konstruana izpaudsies vairk, nek darb ar 2 ldz 4 gadus veciem brniem. Visas intervijas tika veiktas, paralli veicot ldzdalgo novrojumu konkrtaj pirmsskolas izgltbas iestd. da ptjuma metou apvienoana ita vislietdergk, jo, veicot novrojumu, bija lielka iespja uzreiz interviju laik noskaidrot ar interesjous aspektus, tdjdi aujot apkopot plaku datu kontekstu. Kopum interviju garums bija aptuveni 1 ldz 3 stundas, balstoties uz konkrto gadjumu un papildjautjumiem, kas rads intervijas veikanas laik.

13

2.2. Datu veidi un to apstrde Lauka darba gait tika pielietoti dadi datu veidi, proti, ldzdalbas novrojuma gait tika veiktas lauka piezmes un rakstta lauka dienasgrmata, savukrt, interviju laik tika veiktas interviju piezmes. Lai lastjam btu vieglk izprast, kas ir ie divi datu veidi, si tos definu. Lauka piezmes btb var iedalt trs das: metodisks, aprakstos un analtisks piezmes (Russell 2005: 413). Metodoloisks lauka piezmes ir ciei saisttas ar datu kolekcionanas tehniku, proti, veicot piezmes par to, k pats ptnieks oper lauk un k kolekcion datus da tipa piezmes ir svargas ar paa ptnieka izaugsm, jo auj paraudzties uz, piemram, metodoloisko problmu risinanu (turpat, 2005: 414). Aprakstos lauka piezmes, savukrt, tiek iegtas novrojuma un interviju laik, fiksjot iegtos datus. K min Rasels (2005: 415) s piezmes ir lauka darba pamatdiens, proti, viens no svargkajiem datu veidiem. Kopum aprakstoajs lauka darba piezms tiek fiksts tas, kas ptnieka izpratn ir svargkais, interesantkais un nepiecieamkais ptjuma veidoan. Analtisks lauka piezmes, turpretim, tiek veiktas, lai ptnieks vartu fikst idejas par to, k ptm kultra vai lauks tiek organizts (turpat, 2005: 416). oti biei is lauka darba piezmju veids var aizemt pat vairkas lapas. Lauka dienasgrmata jeb intelektul dienasgrmata (OReilly 2005: 99) tiek pielietota, lai ptnieks vartu fikst savas idejas, redzjumu, lauka darba gaitu un to k tas iederas vis datu kopain. K min ORailija (2005: 99), ir svargi fikst dadas idejas un atmiu uzplaiksnjumus ar rpus lauka, tdjdi tas paldz gan saglabt savu ptnieka pozciju un neitralitti, gan jau aizskt ptjuma laik iegto datu analzi. Interviju piezmes, savukrt, tika veiktas paralli intervanu fiksanai audio formt. Pc tam interviju transkribana tika veikta dator, jo t k intervijas tika ieraksttas audio formt, ts ncs prvietot uz datoru praktisku iemeslu d. Veicot interviju transkribanu, centos izdalt ldzgs un atirgs datu vienbas, tdjdi veicot saldzinanu un mekljot ldzgo un atirgo visprgaj. Apstrdes gait centos fikst, k informanti izprot dzimtes tematiku, dzimtes lomas, dzimumu ldztiesbu, k taj vis pards viu persong pieredze un tas, k vias strd ar brniem, vlk os sistematiztos datus saldzinot ar novrojuma laik gtajiem un aplkojot, k ie dati sasaists kas tajos kopgs, kas atirgs un kas jauns pards. Svargu nozmi iema ar triangulcijas metode, proti, ptjuma gait testju un saldzinju vienu informcijas avotu ar otru (Fetterman 2010: 94). Triangulcija tika veikta, saldzinot informantu sniegto informciju ar to, k brni o informciju uztver, kas, savukrt, va ptjuma problmu aplkot no vairkm perspektvm.
14

3. Datu analze un interpretcija

3.1. Nodarbbas un apmcbas taktika s noda turpmk tiks sniegts neliels ieskats pirmsskolas mcbu programm, nodarbbu materilu daljum un apmcbas pieejas veidoan. 3.1.1. Pirmsskolas mcbu programma Uzskot datu analzi, lietdergi ita vispirms aplkot visprjo pirmsskolas mcbu programmu, kas ir pieejama Izgltbas Ministrijas mjas lap14. K jau tas tika mints ievad, izptot mcbu programmu, kur tiek raksturotas etras izgltbas pakpes, kas ir jsasniedz mcbu proces, treaj pakp pards aspekts, ka brnam jau ir japzins sava dzimumpiederba, kas btb ir gan bioloisk dzimuma apzinans, gan dzimtes pabu un lomu apgana. Tas, savukrt, norda uz to, ka tomr dzimtes aspekts formlaj apmcb pards jau aj mcbu programm tiek nordts, ka skolotjai ir jstrd ar brnu t, lai ldz treajai pakpei vi sptu apzinties savu dzimumpiederbu. Tau tai pat laik materilos nav sniegta instrumentalitte, k o apmcbu veikt, sekojoi liekot secint, ka veids, k dzimumpiederbas apzinans tiek veicinta, ir atkarga no pam skolotjm un viu persongs pieredzes, uzskatiem un izpratnes par dzimumpiederbu un dzimtes lomm. Tai pat laik ir jmin, ka interviju gait visas skolotjas nordja, ka specili neveic dzimumpiederbas apmcbu, kaut ar visas trs grupas, kurs veicu savu lauka darbu, sekojoi atbilda treajai un ceturtajai pakpei, kur dai dzimumpiederbas apzinans veicinanai bija jnotiek. Tau tas nenozm, ka apmcbas proces nepards dzimumdiference. Glui pretji veicot novrojumu, fiksju vairkus aspektus, kas sav btb ir dzimumdiferencjoi, td katras nodaas un apaknodaas ietvaros iztirzu tos atsevii. 3.1.2. Mcbu materilu daljums nodarbbs Pievroties nodarbbu norisei, tdos priekmetos, k rakstana, lasana, zmana un matemtika, dzimumdiferenci mcbu materilu sadal nenovroju. Tau pievroties rokdarbu nodarbbai, divs no trim grupm tomr novroju, ka nereti materili meitenm un zniem tiek dalti dadi. Vien no gadjumiem no auduma bija jgrie dadas formas snes, taurii, pues, mkoi, koki, snas un saule, kas pc tam kopgi bija jlm uz lielformta papra lapas. Materilu izdales laik skolotja zniem izsniedza tumkas krsas audumus, bet meitenm kokus, nosakot, ka zni griezs snes, kokus un snas, bet meitenes taurius, mkous, sauli un pues. Skotnji vartu ist, ka varbt t ir
14

Pirmsskolas izgltbas mcbu satura programma. Pieejams internet: http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/programmas/pirmsskolai/pirmssk_izgl_mac_programma.p df

15

sakritba, bet ar acmredzam brnu reakcija nordja, ka tomr nav, it sevii vien brd, kad kds no zniem vljs griezt pues, bet blakus sdoais zns uzreiz saviebs un nobvs: Fui, pues ir priek meitenm, uz ko skolotja reaja, nordot, lai vi turpina griezt sni, nevis pievras puu grieanai. d gadjum skolotja btb caur materilu izdali un uzdevumu brnus sadalja divs grups meitens un znos, un ierast daljuma rsoana no daiem brniem izsauca nepatkamu reakciju, jo vii pie da daljuma ir pieradui un o atirbu jau asoci ar meiteu vai znu kategoriju. Pretjs gadjums, savukrt, tika novrots kdas citas grupas rokdarbu nodarbb, kur, uzdevuma ietvaros, ar salvetm bija japlm jogurta traucii, un o salveu krsa sekojoi bija roz un zila. aj gadjum brni pai varja izvlties krsas, kas noveda pie t, ka zni automtiski izvljs zilo krsu un meitenes roz. To ievrojot, skolotja prma vadbu un pati s salvetes ska izdalt, nedalot ts pc krsm. Sekojoi via pati to skaidroja ar nevlanos, ka kda krsa tiek asocita k meiteu un kda k znu krsa, jo tas var novest pie starpgadjumiem, kad brni viens otru sk apsmiet.
Intervtja: Novroju, ka Js nodarbbas laik prmt vadbu un skt pati dalt brniem salvetes. Kd t? Arita: Lai nesktos apbioana. Mums joprojm aktuls ir tas, ka roz ir tda k meiteu krsia, bet zil znu. To viiem ir vecki samcjui un td meitenes jau skrja pc roz salvetm, bet zni pc zilajm. T nevar. Reiz jau ir pieredzts, kad zni sk apbiot to nabadziu, kam kaut kas roz ir. Grti tam brnam pc tam.

K tas ir redzams citt, ar krsas jau ir dzimtes kodtas (Martin 1998), konstrujot roz krsu k meiteu un zilo k znu krsu. Sekojoi aj gadjum skolotja pati iestjs un operja ar materilu sadali, lai dzimumdiferenci nojauktu, nevis radtu, tdjdi brnus cenoties pasargt no starpgadjumiem, kuros var pardties apsmieana, ja radto dzimtes kodto krsu robeas tiek rsotas. 3.1.3. Apmcbas taktikas izveide Pievroties jautjumam par apmcbas taktikas izveidi un to, vai ir iespjama dzimumneitrla apmcba, visas skolotjas atbildja noliedzoi, lielkoties atsaucoties uz brna intelektulajm spjm. aj gadjum nenoliedzami svargu nozmi ieem pedagoisk apmcba un darba pieredze, kas laika gait liek izveidot dadus piemumus, tau, pievroties intelektulajm spjm, netiek izdalti, piemram, dai brni, kuriem btu mazkas intelektuls spjas 5/6-gadnieku grup, bet drzk tas tiek attiecints konkrti uz dzimumu. Proti, tiek nordts, ka zni intelektuli atpaliek no meitenm. aj gadjum apgalvojums netiek veidots, balstoties uz individuliem
16

parametriem, bet jau tiek apgalvots, ka zni kopum mdz intelektuli atpalikt no meitenm, kas, savukrt, skolotjm jau liek konstrut iespjamo apmcbas taktiku, balstoties uz du piemumu:
Intervtja: Vai, Jsuprt, ir iespjama dzimumumneitrla apmcba? Marta: N, jo daudzs liets meitenm un puikm intelekts atiras vajag citas pieejas. Ar dados vecumos, piemram, zni ir daudz lnki doman, nek meitenes. Ttad, nevar nekdi bt vienldzgas.

Sekojoi veicot novrojumu, tikko mintais citts norda ar skolotju attieksmi nodarbbs, kad vias jau paredz, ka znu apmcb bs nepiecieama cita taktika, lai, neskatoties uz intelektulajm spjm, visi brni sptu apgt noteicamo mcbu vielas apjomu. Tau tai pat laik ir novrojama zinma pretruna. Proti, lai ar visas skolotjas uzskata, ka zniem ir nepiecieama padziinta pieeja un cita taktika mcbu vielas apguv, novrojum atkljas mazliet savdka aina drzk pastiprinta uzmanba tiek veltta tam, k uzdevumus pilda meitenes. No vim tiek prasts, lai vias, piemram, krso rpgk, uzdevumus pilda ctgk, tiek mudints vairk last un gltk rakstt, kamr zniem das prasbas netiek izvirztas, k galveno aspektu izvirzot to, lai vii uzdevumus vispr btu izpildjui. Tas, savukrt, atstj ietekmi ar uz paiem brniem meitenes ir manmi vairk sargtintas, ja skolotja izsaka piezmi par viu paveikto darbu, td nereti daas no meitenm turpina pildt uzdevumu ar pc tam, kad skolotja ir pateikusi, ka brni var iet rotaties. Savukrt, znu saskarsm ir manma neizpratne, ja kds no zniem izvlas uzdevuma izpildi turpint pc nodarbbas beigm lielkoties ir novrojams, ka citi zni rausta un velk prom no pildanas otru znu, it k neizprotot, kd vi to dara. Meiteu saskarsm ds aspekts netika novrots. eit btb ir jatzm ar iespjamba, ka intelektuls spjas nav saisttas ar brna dzimumu, bet ts t tiek uzlkotas d pau skolotju uzskatiem, apmcbas taktikas un attieksmes pret brna paveikto darbu, atkarb no via dzimuma. Sekojoi meitenes tiek redztas k intelektuli kapacitatvkas, jo vim tiek pievrsta pastiprinta uzmanba, atirb no zniem, kas td var izskatties intelektuli mazk kapacitatvi, jo skolotjas viiem neizvirza tik lielas prasbas k meitenm.

17

3.1.4. Rotaas un lomu sples

Rotaas ir btiska mcbu programmas metode, jo caur tm, glui tpat k nodarbbs, tiek veicinta brna attstba. Tiek mints, ka mcbu satura apguvei ieteicamas tdas mcbu metodes, pamieni un darba organizcijas formas, kas rosina izzias darbbu un sekm katra brna iesaistanos pedagoiskaj proces, respektjot ikviena brna attstbas vajadzbas un veicinot fizisko, psihisko un socilo attstbu15. Treaj pakp ir noteiktas, piemram, konstruktvs un celtniecbas rotaas, k ar sieta lomu sples. Savukrt, ceturtaj pakp tautas un dramatizjuma rotaas. K jau augstk tiku minjusi, mcbu programm tiek ietverts ar dzimumpiederbas apzinans veicinanas faktors, kas, izptot programmu, vislabk vartu bt pankams tiei caur rotam un sieta lomu izspli. Tas sekojoi atspoguojs ar novrojum, tau visnota interesants ir aspekts, ka paas skolotjas lomu sples pai neregul. Veicot novrojumu un intervijas, secinju, ka lielkoties tika ierosints lomu spu siets, piemram, imene, bet prjo izspli veidoja pai brni, skolotjai iejaucoties reti:
Intervtja: Kdas rotaas Jsu grupi tiek spltas? Sanita: Mums te ir visdas rotaas, ar lomu sples. Piemram, ts lomu sples ir leu str, tad ar virtuvt ms te taism st. Ms spljam veikalu prdevjus, spljam, piemram, rstus. oti biei spljam imeni. aj vecum k svarg izvirzs imene. Meitenes izvlas znus, kuri bs tvi, paas spl mtes, un t. Tiek ar imens jau brni izvlti, ne tikai mtes un tvi. Katram vecumam ir savas vajadzbas. Intervtja: Vai Js kaut k cenaties s lomu sples regult? Sanita: Vii pai to izdara, jo grib iejusties tiei savs loms. Teiksim t, ir iztle un tad tiek izsplta situcija. Te uzreiz ir iek valoda, domana - lai vii vartu atdarint un splt, vajag pieredzi, es varu tikai pasviest ideju.

K tas ir redzams citt, imenes sieta izsple 5-6 gadu vecumgrup ir tiek virzta k prioritte, bez tam ne tikai Martas un Sanitas vadtaj grup, bet gan viss. Izspljot imenes sieta lomu spli, brni sk apgt ar dzimumpiederbu asocijot sievieti ar mti un vrieti ar tvu, k ar izspljot pienkumus, ko vii veic. Tau aj gadjum ir jem vr, ka brni izspl to, ko vii novro savs imens, td katrs var lomu spl reprezentt dau no savas imenes modea. K tas augstk tika mints, skolotjas aj proces cenas neiesaistties un nekorit, tai skait neveicinot ar cita veida lomas izspli imenes siet, piemram, tva lomu, kur
15

Pirmsskolas izgltbas mcbu satura programma. Pieejams internet: http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/programmas/pirmsskolai/pirmssk_izgl_mac_programma.p df

18

tiek izsplts, ka vi rpjas par brnu mjs, gatavo st, uzkopj u.tml. Drzk caur neiesaistanos tiek veicinta tradicionl daljuma lomu izsple, kur mtes un sievietes loma tiek asocita ar rpm par brnu, mjsaimniecbas uzkopanu, st gatavoanu, ieanu pie draudzenm u.tml., bet vriea ar doanos uz darbu un imenes apgdanu un nelielu piepaldzanu mjasdarbos. Sekojoi da neiesaistans savdk lomu izspl vartu bt saistta ar diviem faktoriem skolotju persongo pieredzi un imenes modeli, k ar uzskatiem par dzimumu ldztiesbu un to sasaisti ar dzimtes lomm un seksualitti, kas tiks aplkots tlk. Piemram, izvrtjot iegtos datus, atkljas, ka lielkaj da intervto skolotju pieredzs ir novrojama btiska ldzba pienkumu un lomu sadal imenes dzves kontekst. Proti, brnb vim un viu briem (attiecas uz trim skolotjm, kurm ir bri) ir bijusi atirga pienkumu sadale, kas ir bijusi ldzga tam, k pienkumi un lomas tiek daltas starp viu veckiem, proti, mte vienmr ir uzmusies brnu audzinanas pienkumus, reizm iesaistjusies nelielos apmakstos darbos, veikusi mjsaimniecbas uzkopanas un drza darbus, savukrt tvs ir finansili apgdjis imeni un paldzjis fiziski smagkos darbos. Ldzgi ar brniem ir tikui dalti pienkumi, kuros meitenes vairk atbildja par uzkopanas un drza darbiem, kamr zni par fiziski smagkiem darbiem. du modeli kopum ir prmuas ar paas skolotjas, rpus darba rpjoties par brniem, st gatavoanu imenei un mjsaimniecbu, kamr viu partneri rpus darba laika kopum mjasdarbos un brnu audzinan iesaists daudz mazk, toties vairk tiek paldzts darbos, kas prasa lielku fizisko piepli:
Intervtja: Js teict, ka Jums ir divi bri. Paststiet, ldzu, nedaudz, k Jsu imen tika dalti pienkumi starp brniem? Sanita: Jtra viss bija man, grdas jmazg bija man. Pati vienmr dusmojos par to. Juj ar bija man. Ja atbrauca kdi radi ar mazkiem radu brniem, jpaaukl bija man. Bri tur darja citus darbus remontja, krsoja, malku skaldja, dauzjs apkrt. Intervtja: Vai da brnbas pieredze ir ietekmjusi ar Jsu imenes dzvi un dzvi kopum? Sanita: Protams. Maza biju dusmojos kd man tas jdara? Pieaugu, daru to pau. Man ir divas meitas. Kad t padomju, ar vim tlk laikam to modeli esmu samcjusi. Nu bet t tas dzv aiziet pa dti. Bet atkal nav jau ar t, ka imen obligti ir tikai mammas un tta pienkumi, reizm jau ttis ar var kaut ko izdart, ja mamma nevar paspt. Bet pa lielam jau tomr katram savs.

19

da personisk pieredze, savukrt, var ar ietekmt to, kd skolotjas, iespjams, nemaz neiedomjas par savdku daljumu un neveicina citdu lomu un pienkumu izspli rotas. Sekojoi intervijs ar atkljas, ka lielk daa skolotju ir apmierintas ar da tipa dzimtes lomm un pienkumiem, izemot vienu gadjumu, kur kda skolotja min, ka vltos, lai vrietis vairk iesaists brnu audzinan un mjasdarbos, tau rotau izstrd du izsples variciju neiesaista. K jau tikko tika mints, otrs variants ir dzimumu ldztiesbas sasaiste ar dzimtes lomm un seksualitti. Dzimumu ldztiesba ir svargs aspekts, kas skar gan imenes, gan darba, gan politisko, gan citas sfras, un tas ir ciei saistts ar izpratni par dzimti, ts sasaisti ar dzimumu un citiem konceptiem, sekojoi ietverot ar pienkumus, pabas, pozcijas, varas attiecbs u.tml. Veicinot dzimumu ldztiesbu, izmaim btu jnotiek ar dzimtes loms. Tau piecas no sem informantm, atbildot uz jautjumu par dzimumu ldztiesbu, pievrss homoseksulismam un tam, ka ierasto dzimtes lomu maia novestu pie homoseksulisma veicinanas sabiedrb:
Jpaliek tradicionlajam daljumam, lai nebtu lesbieu un geju tik daudz. Savdk sieviete tdu lomu paem, kas vrietim jdara priek kam tas vajadzgs. Labk sdt mjs un putru gatavot! Tie ir mani uzskati. Sieviete automehnie kur tas redzts? Ar tm vism feministm te [Lga]

is citts spilgti iezm tikko minto apgalvojumu par nevlanos maint tradicionlo dzimtes lomu daljumu un uzskatu, ka tas veicintu homoseksulismu. Vl jo vairk, aj gadjum tiek piemints ar feminisms, saistot to ar kaut ko negatvu un ierasts krtbas izjaucou. Jatzst, ka btu nekorekti izvirzt vienotu apgalvojumu, kd dzimumu ldztiesba un dzimtes lomas tiek saisttas ar tdiem konceptiem, k homoseksulisms un feminisms, jo iespjamie varianti ir vairki skot ar nezinanu un beidzot ar citu viedoku un diskursu ietekmi un pau skolotju uzskatiem, kas sekojoi ar veicina pieemto dzimtes lomu un to komponentu daljuma prneanu un neietekmanu ar darb ar brniem.

3.2.

Ikdienas komunikcija: balss toa, fru un deminutva lietojums

Veicot lauka darbu, pastiprinti uzmanbu pievrsu ar tam, k skolotjas komunic ar brniem kds balss tonis un intoncija ir novrojams saruns, kdas frzes un vrdi tiek izmantoti, k ar personvrdu lietojums deminutv. Kopum nodaa balsts vairk uz novrojumu, nevis intervijm, jo interviju laik pilngi visas pirmsskolas skolotjas noliedza, ka vias maintu balss toni vai komunikcijas stilu, balstoties uz brna dzimumu.
20

Tau veicot ptjumu, atkljs, ka starp novrojum fiksto un intervijs minto ir sastopamas pretrunas, proti, komunikcij ir novrojamas atirbas, atkarb no brna, ar kuru tiek komunicts, dzimuma. 3.2.1. Balss toa izmaias komunikcij ar brniem K jau teorij tika mints, balss tonis ir maniere, kd indivds run, iekaujot toa paaugstinanu vai pazeminanu, lai izrdtu savas sajtas. Sekojot ldzi nodarbbu gaitai un skolotju darbbm, novroju, ka balss tonis mains ne tikai atkarb no vlmes ieviest krtbu grup, bet ar no t, ar ko notiek saruna. Piemram, balss toa paaugstinana tika novrota ar miergos apstkos. Proti, kad brni paklausgi rotajs vai nodevs nodarbbs uzdotajiem uzdevumiem, puikas nereti izpelnjs paaugstintu skolotjas balss toni teju bauanas lmen, kas reizm radja ar nelielu apjukumu visu brnu starp. da balss toa maia sekojoi vartu bt saistta ar uzskatu, ka zni ir aktvki un nepaklausgki, td balss toa paaugstinana kst par disciplinru rku:
Tagad jau tikai skas, ka cik reizes puikam pasaka, lai vi t nedara, meitenei pietiek reizm ar vienu reizi, maksimums divm. Tad reizm sank mazliet pamaint to balss intonciju, t ir disciplna, savdk nesaprot. [Lga]

Lgas izteikums kopum reprezent visu skolotju viedokli, jo nebija neviena no sem skolotjm, kas nemintu ldzgu apgalvojumu. Tas, savukrt, norda ar uz iespjamo skaidrojumu balss toa paaugstinanai bros, kad brni uzvedas miergi. Proti, skolotjas, iespjams, uzreiz jau paaugstina balss toni, lai zni klaustu jau pc pirm aizrdjuma un vim nebtu vairk jatkrtojas. Tau btisks ir faktors, ka balss toa maiu komunikcij ar zniem var novrot zinmas ldzbas ar teorij minto Ekertes (1992) vrieu komunikcijas modeli. Ar aj gadjum ldz ar balss toa paaugstinanu bija novrojamas instruktva rakstura frzes, kas tika mintas ar k vrieu komunikcijas modea patnbas. Ja gadjuma analzei pielieto Ekertes (1992) mintos komunikcijas modeus, var secint, ka skolotjas komunikcij ar zniem pielieto vrieu komunikcijas modeli. Tas sekojoi izskaidro ar to, kd ar meitenm komunicjot balss tonis netika paaugstints, proti, komunikcij ar meitenm tika izmantots sievieu komunicanas modelis, kas tika ieturts iejtg, mierg un emptisk manier (Eckert et al 1992). da atirga komunikcijas modeu izmantoana, iespjams, ar rada tlku vrieu un sievieu komunikcijas modeu premanu un pielietoanu pieaugot.

21

3.2.2. Izmantoto fru atirbas komunikcij ar brniem Veicot novrojumu, secinju, ka komunikcijas kontekst mains ne tikai balss tonis, bet ar frzes, kas sarun tiek izmantotas. Proti, komunikcij ar zniem skolotjas izmanto savdkas frzes, nek komunikcij ar meitenm. Turpmk, apaknodaas ietvaros, centos sniegt nelielu, bet pc iespjas detaliztku ieskatu. Ldztekus balss toa pacelanai, sarun ar zniem skolotjas pielietoja ar citda tipa frzes. Piemram, k min paas skolotjas, pirmsskolas izgltbas apmcb ir izveidota nerakstta vienoans ar brniem, kas paredz to, ka, lai atbildtu uz jautjumu, ir jpace roka. Tau nodarbbu laik novroju, ka ne visi brni to dara daudzi run no vietas bez rokas pacelanas. Sekojoi daudzos gadjumos novroju, ka bros, kad kds no zniem ir skai pateicis atbildi bez rokas pacelanas un skolotjas apstiprinjuma, ka vi drkst atbildt uz jautjumu, skolotjas reaja ar, piemram, tdm frzm k: vispirms pacel roku!; nerun no vietas!; ku, tu nepacli roku!. K redzams, izteikts frzes ir vairk izteiksmes jeb pavles form, nordot uz klausanas un disciplnas faktoru, nevis, piemram, izskaidrojot, kd ir jpace roka. Ldzgi ts ir ar pieldzinmas augstk mint vrieu komunikcijas modelim, kas paredz instrukciju un noru snieganu (Eckert 1992). Savukrt citds fru pielietojums ldzgs situcijs bija novrojams komunikcij ar meitenm. Piemram, nodarbbu bros, kad kda no meitenm skai atbildja uz jautjumu, nepaceot roku, skolotjas mdza reat ar tdm frzm, k: vai vispirms nav jpace rocia?; esi piekljgka, vispirms tev jpace roka, ko parasti saka, ja atbild no vietas?. Btba teju visas frzes, kuras piefiksju, bija tendtas uz piekljbas un tolerances mcanu, nevis nordja uz brna nepaklausbu, k tas bija gadjumos, kad par neklausanu un rokas nepacelanu tika aizrdts zniem. Jatzm, ka, manuprt, btu nepareizi izvirzt kdu konkrtu apgalvojumu tam, kd notiek da savdku fru pielietoana komunikcijas kontekst un nodarbbu laik, it sevii emot vr ar faktu, ka visas skolotjas noliedza, ka vias btu izmantojuas savdkas frzes, atkarb no brna, ar kuru notiek komunikcija, dzimuma. Sekojoi var secint, ka tas, iespjams, notiek neapzint lmen un balstoties uz savu persongo brnbas pieredzi. Piemram, trs no skolotjm, kam imen ir bri, atzina, ka gan mte, gan tvs atsevios momentos ar brniem ir komunicjui savdk. Piemram:
Man ir divi bri, td esmu uzaugusi au kompnij un ar tagad saprotos labk ar vrieiem, nek ar sievietm. Visdas jau blas darjm, bet bri vienmr dabja vairk pa kaklu, nek es uz viiem vairk lamjs, man t mazk 22

tika. Vecki pret viiem vienmr bija stingrki tds visds liets. Bet t jau vajag. [Sanita]

K to apliecina citts, nereti Sanitas bri imen ir izpelnjuies biekus rjienus, nek via, kas, neskatoties uz to, ka reizm tpat k bri nav klausjusi veckus, ir piedzvojusi savdka tipa prrunas par savu uzvedbu tdas, kuras nav tik bargas, k vias bru gadjum. Sekojoi da persong pieredze ar var tikt prnesta darb ar brniem un ietekmt to, k pati skolotja komunic ar viiem. Tas, savukrt, var atstt iespaidu ar uz paiem brniem un nkotn vii var izstrdt ldzgu komunikcijas modeli ar saviem brniem. 3.2.3. Deminutvu lietojums komunikcij ar brniem Ldz ar balss toa un fru atirgu pielietoanu, viss grups novroju ar patnju praksi, lietot brna personvrdu deminutv. Proti, deminutvs lingvistik ir vrda lietojums pazemint form, piemram, saulte un mnesti. du vrdu pazeminjumu var pielietot teju visiem vrdiem, tau lauka darba gait, novroju, ka deminutv tiek lietoti tiei personvrdi, jo pai meiteu. Gan nodarbbu, gan rotau, gan brvaj laik, komunikcij ar meitenm skolotjas biei viu personvrdus lietoja pamazint form, piemram, Terzt, pardi, ko tu esi izpildjusi. Savukrt, komunikcij ar zniem, novroju tikai vienu gadjumu, kad skolotja, skaidrojot, kas jdara, viena znu vrdu izteica deminutv. du praksi vartu saistt ar skolotju uzskatiem par to, ka meitenei ir jbt maigkai un via ir emocionlka, td ar sekojoi ar viu tiek runts deminutva form. Sekojoi ptjuma ietvaros var novrot zinmu ldzbu starp Andu sabiedrb novroto dzimumdiferenci, kur deminutva lietojums ir biei novrojams mtes-un-brna komunikcij, jo pai, ja komunikcija noris tiei starp mti un meitu, nevis dlu (Gallagher et al 2008). Galahers (2008) izvirza apgalvojumu, ka deminutvs ieem svargu, bet noklustu formu emociju socializan, konstrujot maigku un emocionlku saskarsmi. Ldzgi var izvirzt apgalvojumu, ka ar ptjuma kontekst skolotja komunikcij ar meitenm, lietojot deminutvu, veido emociju socializanu un emocionlkas saskarsmes konstruanu, kas ir ldzga mtes un meitas attiecbm Andu sabiedrb. da prakse, savukrt, ar ir premta no persongs pieredzes, kur atkljas, ka vism skolotjm ar savu mti bija ciekas un emocionlkas attiecbas, nek ar tvu:
Ar mammu kaut k ts sarunas un attiecbas labk veidojs, ar tti jau ar, protams. Bet ar tti es nevarju runt par tdm lietm, k ar mammu, t k Nu ar viu t tuvba bija lielka. T tas ir saglabjies ar odien. [Gunita] 23

da emocionlkas saskarsmes veidoana un deminutvu pielietoana, savukrt, ietekm ar paus brnus. Proti, meitenes savstarpj komunikcij vairk izmanto deminutvus, k ar biek pieglauas un apskauj gan skolotju, gan citas meitenes. Ldzgi ar komunicjot ar mani, meitenes komunikcij vairk pielietoja deminutvus un cents radt fiziski tuvku saskarsmi gribja apskauties ar mani, pieglauds, ma aiz rokas u.tml. Tau jmin, ka du izturanos vias nepielieto saskarsm ar zniem gan deminutva lietojums, gan apskauans starp zniem un meitenm netika novrota teju vispr. Zni, savukrt, du praksi neprem un deminutvu savstarpj komunikcij neizmanto, k ar necenas nodibint tuvkas attiecbas ar prjiem brniem un skolotju. Sekojoi ir iespjams secint, ka da persongs pieredzes prneana darba vid un atirgas komunikcijas izmantoana konstru ar dzimumdiferenci komunikcij.

3.3.

ermenis un t manieru disciplinana: forml un relakst uzvedba

Veicot novrojumu, katr no grupm gan nodarbbu, gan rotau, gan brvaj laik ievroju, ka skolotjas attiecas citdi pret meiteu un znu ermeniskajm manierm un aktivittm, iezmjot prakses, kuras piedien dart zniem un kuras meitenm. Sekojoi s prakses var kategorizt forml un relakst uzvedb, os konceptus aizgstot no teorij mints socioloes Karnas Mrtinas (1998) ptjuma, kur via aplkoja dzimumdiferences konstruanu ermea kontekst. Forml uzvedba ir uzvedba, ko no brniem sagaida skolotjas, plak kontekst uzvedbas normas, kas tiek prastas ar citu institciju noteikumos (Martin 1998). Pirmsskolas izgltbas iestdes kontekst da uzvedba iekauj rokas pacelanu pirms atbildanas uz jautjumu, miergu sdana (nevis gulana, stvana, ddanos, sdana uz cegaliem u.tml.) apl uz grdas, mutes aizklana audot vai klepojot, neskraidanu pa grupas telpu un stabilu sdanu uz krsliem pie galda (turpat, 1998). Relaksta uzvedba, savukrt, ir formls uzvedbas prkpana skrieana, bauana, sdanas veids un pozcija pc paa brna izvles, ko var klasifict k disciplnas neievroanu (turpat, 1998). Sekojoi novrojuma laik atkljs, ka zniem skolotjas auj uzvesties vairk relaksti sdt k vii pai vlas, vairk skraidt pa grupas telpu, neaizklt muti audot/klepojot u.tml. Savukrt no meitenm vairk tiek prasta formla uzvedba biei tiek aizrdts, lai s pie galda ar taisnu muguru un kjm kop (neatkargi no t, vai meitenm ir uzvilkti svrki vai bikses), aizsedz muti audot/klepojot, s piekljgi apl u.tml. Piemram, muziklaj nodarbb, kuras laik brni sdja uz soliiem un dziedja, skolotja nereti nemanmi iesaisttjs meitenm aizrdot, lai vias s taisni, nedds un
24

pilda to, ko muzikl skolotja uzdod. Savukrt zniem das prasbas netika izvirztas, neskatoties uz to, ka konkrtaj gadjum ar zni sdja uz soliiem k vlas, periodiski neiesaistoties dziedan un ddoties. Iespjams, tas ir skaidrojams ar skolotju uzskatiem par to, ka meitenm ir jbt piekljgm, nosvrtm un paklausgm, savukrt pret zniem das ekspektcijas netiek vrstas, uzskatot, ka znu nepaklausba ir viu dab, un vii tdi ir. Tas, savukrt, reprezent to, ka znu manieres un uzvedba nereti tiek normalizta, veidojot to k dabisku jeb vrieu dzimumam atbilstou un normlu. Pretji meiteu gadjum das manieres un uzvedba netiek uzlkota k dabiska un normla, bet drzk k meitenm nepiedienga un abnormla. aj gadjum ar btisku nozmi ieem skolotju persongie uzskati par to, k ir jizturas sievietm un k vrieiem, sekojoi os uzskatus minot ieaudzint ar brnos:
Mcm meitenm un zniem, k ir pareizi juzvedas. Nu nav smuki, ja, teiksim, sieviete s ar kjm plati va un izgzusies pa krslu. Kauns tau! Ts ir tdas elementras normas, kas ir jzina. Tpat ar vrieiem nav pieemami spaudties tur, teiksim, uz ielas. Ir lietas, kas jievro. [Gunita]

is gadjums ilustr, ka paas skolotjas paldz konstrut dzimumdiferenci ermea manieru un uzvedbas kontekst jau no agra vecuma, saistot to ar piekljbu un prnesot savus persongos uzskatus darb ar brniem, sekojoi reproducjot dus uzskatus tlk. Tas, iespjams, skaidro ar to, kd pieaugot vriei mdz bt relakstki sav uzvedb, bet sievietes saspringtkas un formlkas (Henley, citts Martin 1998).

3.4.

Pienkumu sadale

Visizteiktk dzimumdiference pardjs pienkumu sadal, kas parasti norisinjs brvaj laik jeb laik, kad nenotika nodarbbas. aj laik pc diendusas brniem ne tikai bija individulais rotau laiks, bet nereti vii ar veica dadus mazus darbius, paldzot skolotjm un skolotju paldzm. Lielkoties katr grup ir izstrdta deurantu sistma, kuras ietvaros katru nedu tiek izvlti divi brni, kas bs atbildgi par nelieliem uzkopanas darbiem grupas telp krslu piebdanu, nereti puu aplieanu, aplikcijas materilu savkanu pc nodarbbas beigm u.tml. K skaidro paas skolotjas, das aktivittes vias brniem uzliek td, lai vii sptu aprast pie da tipa darbiem lai viiem nebtu problemtiski to izdart, piemram, mjs un vii to pieemtu par pasaprotamu: Ir oti grti msdienu brniem pateikt, ka tev tas ir jdara, ka tas ir tavs pienkums
vii to kaut k nepieem. (..) Ir oti grti pateikt, lai sakrto savas drbes, vii to 25

neuzskata par savu pienkumu dom, ka kds cits atnks un visu izdars, sakrtos. Td liekam vairk dart visdus mazus darbius, lai mcs aprast ar to. [Arita]

Sekojoi augstk mintais citts iezm to, ka nelielu sakrtoanas un citu darbiu veikana grup tiek traktta k pienkums, pie kura ir jpierod, lai tas nesagdtu problmas nkotn. Tau ar darbu daljum var novrot dzimumdiferences veidoanu. Piemram, meitenm parasti liek kaut ko slauct un uzkopt, mazgt traukus un dekort, kamr zniem vairk liek dart fiziski smagkus darbus prbdt krslus un galdus, prnest puu podus, st gatavoan mct, griezt u.tml.:
Ir t, ka viengi ms puiiem liekam paldzt galdus pacelt, ja dzimanas dienas puikas ce jubilru, meitenes to nedara. Ar krslus sastumj viets, reizm audzintjm krslu atnes un t, tas ir puikm. Meitenes mums kaut ko saslauka, savc paprus. [Inita]

ds pienkumu daljums ir sastopams viss grups, k ar etras no sem skolotjm pamato ldzgi, kd pienkums sadala tiei td veid:
Katram ir japzins sava loma dzv, imen. Puikm mcm, ka viiem jdara fiziski smagki darbi, lai ar nkotn vii zintu, ka vii ir tas balsts, uz ko paaujas sieviete, brni. Tpat ar sievietm ir savi ierastie pienkumi. [Marta]

K tas ir redzams, aj citta iezmjs jau teorij mintais dzimtes lomu daljums, kur vrietis tiek redzts k galvenais balsts un imenes apgdtjs, bet sieviete k par brniem un mjsaimniecbu atbildg. Sekojoi, ds daljums, savukrt, tiek asocits ar dabu, tdjdi balstot dzimtes lomas bioloij jeb reproduktvaj kontekst. ds piemums, savukrt, ldzgi k aplkotaj noda, kas pievras rotam un lomu splm, var balstties pau skolotju persongaj pieredz un audzinanas model. Apkopojot datus, piecm no sem informantm imenes modelis un pienkumu sadale bijusi visnota ldzga, proti, imenes galvenais uzturtjs ir bijis tvs, savukrt mte ir atbildjusi par brnu audzinanu un mjsaimniecbas aprpanu, sekojoi ldzgi pienkumus sadalot ar saviem brniem meitenm bijis jrpjas, lai mjsaimniecb valdtu krtba: jkrto, jklj galds, jmazg trauki, jrav dobes drz u.tml., kamr zniem bija jdara fiziski smagki darbi jcrt malka, japkopj mjlopi, jveic kdi bvniecbas un prkrtoanas darbi. Respektvi, ie pienkumi imen nekad nav savstarpji krustojuies, bet bijui skaidri salgoti pa dzimumiem:
Mamma, tpat k vecmamma, vienmr vairk pa mju, brnu audzinanu atbildja, tvs atkal pa darbu. Tad via ar ms tur riktja visus. Man bija zle trusiem jplc, jpaldz mjasdarbos, jslauka, jgatavo, bri atkal vairk pa 26

ru kaut ko darja, nu, tdus stipros darbus darja, tur malku cirta, krmja grds pc tam un t. [Arita]

Ldzgi da pienkumu sadale tiek prnesta ar brnu audzinan pirmsskolas izgltbas kontekst. Proti, is citts spilgti reprezent to, kd pienkumi starp brniem grup tiek dalti tiei augstk mintaj veid, liekot meitenm vairk veikt uzkopanas darbus un darbus, kas ir fiziski vieglki, kamr puiiem fiziski smagkus, neskatoties uz to, ka liela daa meiteu novrotajs grups ir augumos lielkas par zniem. Respektvi, ds daljums netiek pamatots ar brna fizisko sagatavotbu, bet drzk ar uzskatiem, kuros, k nordja lielk daa skolotju, atbildot uz jautjumu par to, kdam jbt vrietim un sievietei, vrietis k tds tiek redzts k fiziski stiprks par sievieti un no via tas pat tiek sagaidts. Sekojoi ds viedoklis tiek prnests ar uz pirmsskolas vecuma brniem pienkumu sadal.

3.5.

Grupas telpas struktra

Ptjuma ietvaros btiski bija aplkot ar grupas telpas vidi, kur notiek brnu apmcba un brv laika pavadana. aj gadjum manu uzmanbu piesaistja t saucams rotau zonas, kurs brni var iet rotaties. Apsekojot visas trs grupas telpas, novroju, ka atsevii izdaltas ir vairkas rotau zonas, kuras es nodvju k: (1) leu zona, kur atrodas dadas lelles, leu ratii, drbes, dzvnieku atveides rotalietas u.tml.; aj zon lielkoties tiek spltas dadu sietu lomu sples, it sevii imenes siets; (2) kluu un lego zona, kur atrodas dadas konstruanas rotalietas un automobiu rotalietas; (3) grmatu un krsojamo materilu zona, kur atrodamas dadas grmatas un krsojamie materili zona parasti ir izvietota pie galda; (4) virtuves zona, kur atrodas dadas virtuves lietu rotalietas; spljot lomu sples, brni biei no leu zonas prvietojas uz virtuves zonu, atbilstoi lomu sples sieta momentam. Visas s rotau zonas, izemot grmatu un krsojamo materilu zonu, bija izkrtotas gar grupas telpas sienm un biei vien ar dadiem plauktiem vai mantm nedaudz norobeotas. Vrojot, kdas rotau zonas brni labprtk izvls, novroju ar to, ka nereti skolotjas regul brnus, iesakot uz kuru rotau zonu viiem doties. dos gadjumos, ja brns sti nevarja izlemt, kurp doties, skolotjas lielkoties zniem ieteica doties uz kluu un lego zonu vai virtuves zonu pie meitenm (virtuves zon lielkoties
27

uzturjs meitenes, td ar tiek mints fragments no skolotjas teikt kdam znam, kas viens pats staigja pa grupas telpu un nedevs ne uz vienu no rotau zonm). Savukrt, meitenm tika ieteikts doties uz leu, virtuves vai grmatu un krsojamo materilu zonu. Proti, dos gadjumos, kad skolotjas regulja brnus, pardjs dzimtes segregcija balstoties uz brna dzimumu, tika ieteikts via interesm atbilstoa rotau zona. Ldzga regulcija notika ar bros, kad vien rotau zon atrads prk daudz brnu, jo lielkoties skolotjas regulja to, lai vien zon neatrastos vairk k 5-6 brni. dos gadjumos, piemram, ja izcls prk liels haoss virtuves zon tika ieteikts meklt citu zonu zniem, savukrt, ja nekrtbas, strdi un bauana izcls kluu un lego zon, lielkoties no t tika palgts doties prom meitenm. Tau jem vr, ka ja brni ievroja krtbu, skolotjas necents regult rotau zonu izvli un viu uzturanos taj regulcija notika vien tad, ja brns nevarja izlemt un nedevs ne uz vienu no zonm, k ar momentos, kad brni vien no rotau zonm bija prk daudz un sks nekrtbas. Tau kopum is ir visnota btisks aspekts, jo, neskatoties uz to, ka skolotjas noliedza, ka regultu brnu rotau zonu izvli, mrena regulcija, k tas tikko tika reprezentts, pardjs. Tas, savukrt, ir skaidrojams ar pau skolotju izpratni par rotalietu nozmi brnu attstb un uztver:
Meitenm vairk ar lellm sank, grmatm, bet ir ar t, ka patk konstrut un ar kluiem darboties. Znus atkal ne visus dabtu leu stros, daus tik. Ir labi, ja vii ar visu ir izspljuies, saprot, jo caur rotaanos vii ts savas dzves lomas sk apzinties un lnm izsplt. [Marta]

K tas ir redzams tikko augstk mintaj citt, viena no skolotjm skaidro, ka das rotaas rotau zons paldz brnam apzinties un izsplt dads lomas. Tau bros, kad skolotjas sk regult brna izvli ar ieteikumiem, kuru rotau zonu izvlties, vias ietekm ar rotaans gaitu un lomu izspli. Tas, ka meitenm jspljas ar lellm, vairk jdarbojas ar grmatm u.tml., kamr zniem vairk ar konstruanas rotalietm, sekojoi du daljumu ar paiem brniem liek izjust k normlu un dabisku. Ldz ar to ar vii ievro periodisko skolotju regulciju rotau zons un nereti pai sk vadties pc s regulcijas, izvloties, piemram, kur rotaties un kuru no rotau zonm izraidt, tdjdi ar daas no m zonm konstrujot k meiteu un znu zonas. Piemram, biei novroju, ka bros, kad zni rotajs kluu un lego zon, vii mrtiecgi cents meitenes izraidt no stra, skai protestjot pret viu kltbtni un liekot iejaukties skolotjai. Tpat ar divs no trim grupm zni negja rotaties leu zon, ja nu viengi bros, kad izspltas tika, piemram, imenes lomu sples, rstu lomu sples un veikalu lomu sples. Iespjams, da rotaans brnb sekojoi ietekm ar, piemram, nkotnes darba sfras un
28

profesijas izvli, kur vriei lielkoties domin fiziskos darbos celtniecb, automehnik u.tml., kamr sievietes vairk darbojas mjsaimniecbas, izgltbas, prdoanas, modes u.tml. sfrs16

16

Dzimumu ldztiesbas aspekti darba tirg: 2006.gada ziojums. http://izm.izm.gov.lv/upload_file/jaunatne/petijumi/DziLDT_petijums_2007[1].pdf

29

Secinjumi Kopum is ptjums sniedza ieskatu taj, k tiek konstruta dzimumdiference vien no pirmsskolas izgltbas iestu trim obligts brnu sagatavoanas skumskolai grups. Ptjuma mris bija noskaidrot, k skolotjas konstru dzimumdiferenci darb ar brniem un k tas sasaists ar pau skolotju persongo pieredzi un uzskatiem. Sekojoi lauka darba gait var izirt vairkus dzimumdiferences konstruanas veidus. Pirmkrt, dzimumdiference tiek konstruta caur citdu mcbu materilu daljumu rokdarbos, kas sekojoi du daljumu brniem auj asocit ar meiteu un znu kategorijm, kuru rsoana nereti jau izraisa negatvu brnu reakciju un apstiprina to, ka da materilu dalana jau tiek asocita ar dzimumu. Tomr atsevios gadjumos ir novrojama skolotju mcbu materilu dalana, lai nevis veicintu dzimumdiferenci, bet censtos to nojaukt, tdjdi pasargjot brnus no noteiktm meiteu un znu asocicijm, kas var novest pie starpgadjumiem un apsmieanas. Otrkrt, dzimumdiference tiek konstruta ar apmcbas taktikas izstrd, fokusjoties uz brnu intelektuls kapacittes spjm, sekojoi iezmjot ar pretrunu starp pau skolotju uzskatiem un relo pieeju. aj gadjum zni tiek uzlkoti k intelektuli mazk kapacitatvi, kas kalpo k pamatojums tam, ka viiem ir nepiecieama cita apmcbas taktika, tau novrojuma gait tika konstatta pretruna, kuras ietvaros atkljs, ka, neskatoties uz tikko minto skolotju apgalvojumu par citdu apmcbas taktikas izstrdi znu gadjumos, lielks uzsvars uzdevumu izpild un to kvalitt tiek likts uz meitenm. Tas, savukrt, iezm iespjambu, ka zni kopum ir nevis intelektuli mazk kapacitatvi, bet tiek socili k tdi uzlkoti un konstruti d t, ka lielka vrba tiek pieirta tam, k uzdevumus izpilda meitenes. Trekrt, dzimumdiference tiek konstruta caur rotau un lomu spu izspli. aj gadjuma dzimumdiferences konstruana pards rotau un lomu spu norises neregulan, kas tdjdi sniedz brniem iespju imenes sieta lomu spls izsplt tdu imenes modeli, kdu vii novro mjs, un sekojoi tas nereti sev ietver tradicionls dzimtes lomas un pienkumus. Ldz ar to skolotjm neiesaistoties un neierosinot dadu dzimtes lomu un pienkumu izspli brnu lomu spls var traktt k tradicionlo dzimtes lomu veicinanu un dabiskoanu. Ceturtkrt, dzimumdiferences konstruan btisku nozmi ieem komunikcija, izdalot balss toa maiu, k ar fru un deminutva pielietoanas atirbas, atkarb no brna, ar kuru tiek komunicts, dzimuma. aj gadjum varja izirt divu komunikcijas modeu pielietoanu, ko var klasifict k vrieu un sievieu komunikcijas modeus.
30

Sekojoi skolotjas komunikcij ar zniem pielietoja paaugstintu balss toni, instruktvas un disciplinjoas frzes, k ar neizmantoja deminutvu personvrdu lietojum, konstrujot vrieu komunikcijas modeli (Eckert 1992), savukrt, komunikcij ar meitenm balss tonis tika paaugstints reti, pielietots frzes lielkoties bija sensitvas, pamcoas un emptiskas, k ar biei tika lietots deminutvs personvrdos, sekojoi konstrujot sievieu komunikcijas modeli (Eckert 1992). Piektkrt, dzimumdiferences konstruana tika novrota ar ermenisko manieru regulcij jeb disciplinan, izirot formlo un relaksto uzvedbu. ptjuma kontekst tika secints, ka disciplinjot ermenisks manieres, skolotjas meitenes mudina vairk piekopt formlu uzvedbas modeli, savukrt znus relakstu uzvedbas modeli, sekojoi konstrujot da tipa atirbas k dabiskas un veidojot ermeni k dzimtotu ermeni, socili konstrujot un ieaudzinot konkrtaj sabiedrb pieemams manieres, fizisks prakses un uzvedbas normas, kas tiek uzlkotas k atbilstoas vrieiem un sievietm. Sestkrt, dzimumdiferences konstruana tika novrota ar atirg pienkumu sadal, kad brniem bija individulais rotau laiks. Proti, aplkojot pienkumu sadali, tika secints, ka t sasaucas ar tradicionlajm dzimtes lomm un pienkumiem, kuros sieviete tiek konstruta k fiziski vjka par vrieti, tdjdi du uzskatu prnesot ar darb ar brniem un pienkumus dalot pc da principa, kaut ar meitenes nereti bija fiziski lielkas par zniem. Sekojoi tika konstatts, ka ds daljums, savukrt, nesakojas fizisk spk raksturojum, bet gan skolotju uzskatos par to, ka vrieiem ir jbt spcgkiem par sievietm un nkotn jdara fiziski smagki darbi un jaizstv sievietes un brni. Sekojoi ie uzskati tiek integrti ar pienkumu sadal starp brniem. Septtkrt, dzimumdiferences konstruana pardjs ar brnu regulcij rotau zons. aj gadjuma tika secints, ka grupas telpa k tda ir balstta dzimtes dihotomijas daljum, kas ir novrojams bros, kad skolotjas regul brnu uzturanos rotau zonas. Proti, dzimumdiferences konstruana notiek, nodalot uzturans un regulcijas laik iezmjot, kuras ir meiteu zonas un kuras znu. Tas, savukrt, liek brniem grupas telp esos rotau zonas jau asocit k znu un k meiteu zonas, nereti radot domstarpbas starp brniem, ja ir notikusi daljuma rsoana. Sekojoi var secint, ka visus septius faktorus, caur kuriem tiek konstruta dzimumdiference, btiski ietekm pau skolotju persong pieredze un uzskati, kas ir izklstti katras rezulttu apaknodaas kontekst. Ldz ar to, var secint, ka ar pirmsskolas visprj mcbu programm mint dzimumpiederba, kam nav sniegta pedagoiska instrumentalitte, tiek konstruta, balstoties uz iem skolotju uzskatiem un pieredzi. Sekojoi ir btiski mint, ka pedagoiskaj izgltb btu svargi integrt
31

apmcbu par dzimti un dzimumu, jo lauka darba gait ncs saskarties ar faktoru, ka skolotjas ir minimli informtas par dzimtes tematiku, nereti nemaz nezinot, ko is termins nozm un sekojoi visas atirbas starp vrieiem un sievietm redzot k dabiskas un normlas. Ldz ar to, ja sabiedrb ir aktuls dzimumu ldztiesbas jautjums, primri btu jpievras pedagogu izgltoanai dzimtes jautjumos, it sevii emot vr, ka pirmsskolas mcbu programm ir iekauts punkts par dzimumpiederbas apzinans veicinanu, bet nav sniegta instrumentalitte, k to dart. Sekojoi tas balsts pau skolotju izpratn par to, kdi aspekti veido dzimumpiederbu. Tas, savukrt, veicina jau sabiedrb esoo uzskatu prneanu darb ar brniem un to reproducanu no paaudzes paaudze. Ldz ar to nereti turpinot ar dzimumu nevienldzbu. Kopum var secint, ka pirmsskolas skolotjas konstru dzimumdiferenci caur dadiem faktoriem, praksm un rkiem. Tau juzsver, ka t var nebt apzinta un mrtiecga dzimumdiferences konstruana, bet gan instrumentalitte. Tau neatkargi no t, konstruana notiek, jo brni o dzimumdiferences esambu uztver un reproduc tlk. Sekojoi dzimumdiferences konstruana pirmsskolas vecum var ietekmt ar brnu turpmko dzvi. Piemram, rotau, lomu spu izsple, rotau zonu daljums un pienkumu daljums brvaj laik var ietekmt nkotnes uzskatus par pienkumu sadali imenes dzv, k ar vrieu/sievieu intereu sfras un izgltbas/darba sfras izvli. Piemram, jau 2006. gada ziojum Dzimumu ldztiesbas aspekti darba tirg pards, ka Latvij ir btisks darba sfru daljums vriajs un sieviajs darba sfrs, kurs, piemram, bvniecba un transportu sfras tiek uzskattas par vrieu darba sfrm, bet k sievieu darba sfras tiek uzlkotas, piemram, izgltbas un veselbas darba sfras 17. Sekojoi ldzgu daljumu, k tas tika mints rezulttos, var novrot ar rotau un lomu spu izspls, kas, iespjams, ar koreljas ar du darba sfru daljumu. Savukrt, ermenisko manieru un fizisko praku disciplinanas atirbas un atirgas komunikcijas pielietoana darb ar brniem var ietekmt atirgu sievieu un vrieu ermea manieru un pozicionanas prakses, k ar komunikcijas modeu izstrdi un emociju izrdanu. Lai ptjuma tmu aplkotu nianstk, btu svargi veikt izptes darbu viss pirmsskolas izgltbas vecumgrups, skumskol, pamatskol un vidusskol, aplkojot k dzimumdiference tiek konstrut ilgk laika period. Tas, savukrt, sniegtu iespju antropoloiski aplkot dzimtes lomas to konstruanas period, nevis tikai period, kad ts jau ir izveidotas. d veid btu iespjams noteikt ar nepiecieamo rcbas plnu, lai veicintu dzimumu ldztiesbu.
17

Dzimumu ldztiesbas aspekti darba tirg: 2006.gada ziojums. Sk. internet 02.12.2012. http://izm.izm.gov.lv/upload_file/jaunatne/petijumi/DziLDT_petijums_2007[1].pdf

32

Bibliogrfija: 1. Connell, R. (1987). Gender and Power: Society, the Person and Sexual Politics. Publisher: Allen & Unwin. 2. Eckert, P. et al. (1992). Think Practically and Look Locally: Language and Gender as Community- Based Practice. Annual Review of Anthropology, Vol. 21. (1992), 461-490.lpp. 3. European Women`s Lobby. (2008).Conference report. Elimination of Gender Stereotypes: Mission (Im)Possible? 4. Fetterman, D. (2010). Ethnography. Step by Step. Thousand Oaks: Sage Publications. Florence, KY, USA: Routledge.H. 5. Gallagher, C. (2008). Love, Diminutives, and Gender Socialization in Andean MotherChild Narrative Conversations. Publisher: Cambridge University Press. 119-142.lpp. 6. Gottlieb, A. (2002). Interpreting Gender and Sexuality: Approaches from Cultural Anthropology. Exotic No More: Anthropology on the Front Lines. Ed. Jeremy MacClancy. Chicago: University of Chicago Press. 167-189.lpp. 7. Lorber, J. (1994). Night to His Day: The Social Construction of Gender. Paradoxes or Gender. Publisher: Yale University Press. 13-36.lpp. 8. Martin, K. (1998). Becoming a Gendered Body: Practices of Preschools. American Sociological Review, Vol. 63, No. 4 (Aug., 1998), 494-511.lpp. 9. Mauss, M. (1973). Techniques of the Body. Economy and Society, 2: 1, 7088.lpp. 10. Musante DeWalt, K., et al. (2002). Participant observation: a guide for fieldworkers. Rowman Altamira. 11. OReilly, K. ( 2005). Ethnographic methods. New York: Routledge. 12. Ponitz, C.C. et al. (2009). Early Adjustment, Gender Differences, and Classroom Organizational Climate in First Grade. Publisher: The University of Chicago. 13. Russell, B. (2005). Research Methods in Anthropology: Qualitative and Quantitative Approaches.

33