Atturbas kluba izdevums.

_____________________________________________________________________________________________
Iznk kop 1999. gada novembra. Nr. 04(154)/07. __________________________________________2007. gada 20. marts. _______________________________________________________ Turpinm 1931.g.Latvijas Universittes Studjoo atturbas biedrbas Rakstu krjuma materilu prpublicanu. oreiz J. Dvja raksta Par sausu vai slapju bazncu turpinjums. Ja neticgajiem izdotos atrast Kristus patiesi neaptraiptaj Angu, vcu un krievu teksti ir tulkoti glui viendi un latvju dzv jel vienu traipu, kaut dzeranu, tad vi vairs nebtu Dieva 1924. g. tulkojums skan t: Bet sargjaties, ka jsu sirdis netop Dls un pasaules Pesttjs. Tad viss kristinisms btu dibints uz apgrtintas ar ranu un dzeranu un zdanos pc uztura, un ka smiltm. Tpc slapjo konfesiju sludintji ldz ar Kristus diena piepei jums neuzbrk. Saldzinot o 4 valodu tekstus, zaimotjiem un dievliediem kopji strd kristgs ticbas atrodam, ka latvju tekst par lielu prieku slapjajiem mctjiem grauanas darbu, raksturodami Kristu k alkohola lietotju jeb izlaisti divi vrdi: un dzeranu. Franu tekst vrda dzerana dzrju. K Kristus dzra, t vii dzer, neticgie nicindami viet stv vrdi: les excs du vin, t.i., vna prmrba. Ttad izsaks par Kristu un kristgiem un it sevii par slapjajiem iznk, ka Kristus aizliedz angiem, vciem un krieviem dzeranu gardzniekiem. Ja neticba augtin aug taisni kristgajs zems, tad un franiem tikai vna prmrbu, bet latvjiem dod pilngu tur visvairk vainga ir mctju dzerana, atturbas neprasana no dzeranas brvbu. iet, ka Jdass Iskariots strd savu nodevbas draudzes locekiem un alkoholisk vna lietoana bazncas darbu ar ar Kristus vrdu sagrozanu, par ko latvju teologi ar vajadzbm, kas ir glui pretji Kristus atturgs dzves paraugam. apbrnojamu vienprtbu izliekas nek nezinot. Tpc nav nekds Td sti ticgo uzdevums ir ar pilngu atturbu sav dzv pierdt brnums, ka tauta vairs netic ar slapjo mctju muti sludinmai ar sto Kristus mcbu. Protams, ka ar apustui un viu pcncji, mcbai. Bez aubm, pretji t laika Romas valsts pagnismam, kuri pieldzina savos rakstos dzeranu elka dievbai, lietoja Sv. kristinisms nodibinjs uz atturbas pamatiem. Ar atturgo dzvi Vakardienam viengi vislabko jeb neraudzto (bezalkoholo) kristgie ieguva lielu cieu pie pagniem. Tas bija ar viens vnu. Tikai vlkos gadsimteos, kad kristg ticba izplatjs iemesls, kd kristg ticba tik tri izplatjs. Ja Kristus, apustui, ziemeu zems, kurs nebija vna drzu, baznca ska lietot no bazncas tvi, bskapi un diakoni nebtu bijui atturbnieki, nebtu dienvidiem atvesto, ilgk stvjuo, jeb rguo vnu (t.i., alkoholo). noderjui pai ar savu priekzmgo dzvi ticgiem un pagniem Kad Golgtas kaln Kristum k notiestam pasniedza par atturgas dzves paraugu un nebtu prasjui no visiem draudu sliktko jeb raudzto vnu, tad vi to nepiema, bet gan dzra locekiem tdu pau atturgu dzvi, tad vii tik milzg trum etii (Mark. 15., 23 26). is Kristus atturbas piemrs no krusta neizplattu savu mcbu, bet kristinisms pavisam aizietu boj. staba run uz mums ne mazk spilgtu valodu k citu ticbu Par dzeranu vai nedzeranu nek nerun tie apustui, kuri dibintju dotie atturbas baui. Tikai skaidr prt, k nedzrjs, mcja Palestn, jo tur nebija dzeranas paraas. Turpretim Kristus varja pastrdt savu lielo darbu un ar miergu sirdi irties apustui Pteris un Pvils, kuri sludinja kristgo ticbu dzrjm no s pasaules, sacdams: Tas ir piepildts! Ja nu Kristus asins pagnu tautm rpus Palestnas, stingri uzstjs pret vna lietoanu nebija alkohola un ja vi ar savu asiu izlieanu gribja padart un vispr pret dzeranu. Abi ie apustui, kuri bija galvenie svtlaimgus it visus cilvkus un pat nodibint tiem Dieva valstbu kristgs mcbas izplattji un tulkotji, uzskata dzeranu par jau zemes virs, k tad lai tagad ms varam atzt Sv. Vakardien pagnu ticbas piederumu. Tpc apustui Pteris un Pvils noliedz par Kristus asinm tdu vnu, kas satur alkoholu, saind msu dzeranu glui tpat k elkadievbu un nostda dzeranu blakus miesu un garu, ir mums par visbriesmgko lstu un padara msu vislielkiem netikumiem un noziegumiem. T k apustui Pteris ermeni nevis par Kristus un Sv. Gara mjokli, bet par velna un un Pvils varja sekot tikai Kristus dzves paraugam un sludint aun gara mitekli? Ja pats Kristus sacja, ka velnu nevar izdzt ar tikai skaidru Kristus mcbu, tad ar no o apustuu grmatm Belcebulu, tad ar ar nves zu dzeranu nevar nodibint redzams, ka Kristus ir bijis pilngs atturbnieks un ir prasjis no svtlaimbu zemes virs un iemantot mgu dzvoanu Dieva ticgiem pilngu atturbu, k to jau agrk noskaidrojm, lai gan valstb. Tpc Sv. Vakardienam lietojami tikai bezalkohola evalijos par to uzrakstts oti si. No t ms vl lieku reizi dzrieni. prliecinmies, ka Kristus ir sludinjis audm atturbu glui tpat, Jnis nobeidz savu evaliju ar ziojumu, ka tikai maza daa k to ir darjui via priektei Jnis Kristtjs, un ar via pctei no Kristus darbiem ir uzrakstta (Jn. 21, 25). Tagad apustui un bazncas tvi. Lk, ko par dzeranu raksta apustulis paraudzsimies, k no Kristus mcbas s mazs daias ir tulkots Pteris, kuru Kristus nosauca par akmeni jeb klinti un kuram vi dads valods Lkasa Evalija 21. nodaas 34. pants, ar ko atdeva Debesu valstbas atslgas: Ka mies bdami to vl Kristus aizliedz dzeranu un kas oriinl grieu valod skan: atliekamo laiku vairs nedzvojat cilvku krbm, bet Dieva prtam. Jo tas ir gan, ka to pagjuo dzvbas laiku pc pagnu prta esam pavadjui un staigjui iek bezkaungm krbm, . vna pltanm, ranm, dzeranm un negantgm elka =Schwindel, Vllerei, Schlemmerei, dievbm. T tiem ir svea lieta, ka js ar tiem ldz nestaigjiet tai Trunksucht. L. Albrechts tulko: durch Rausch u. Trunkenheit. pa palaidnbas post, un td tie zaimo. ie atbildanu dos tam, And take heed to yourselves, lest at any time your hearts be kas ir gatavs tiest dzvus un miruus. (1. Pt. 4, 2 5) Ar iem overcharged with surfeiting and drunkenness, and cares of this vrdiem apustulis Pteris pasludina, ka Dievs tiess dzrjus par life, and so that day come upon you unawares. viu palaidnbas postu, ja tie vl atlikuo dzvbas laiku , neattursies no dzeranas un citm krbm. Tpat apustulis Pvils , savs grmats stingri uzstjas pret dzeranu un proti: . Nepiedzeraties ar vnu, tas ir posts, bet topiet piepildti ar Garu Htet euch aber, dass eure Herzen nicht beschweret werden (Evz. 5, 18). Ne zagi, ne plsji, ne dzrji, ne zaimotji, ne mit Fressen und Saufen und mit Sorgen der Nahrung, und komme lauptji Dieva valstbu neiemantos (1. Kor. 6, 10). Lai it k dieser Tag schnell ber euch. dien staigjam, ne ran, ne pltan (Rom. 13,13). Mums, kas Prenez donc garde vous-mmes, de peur que vos coeurs ne esam dienas brni, bs skaidr prt bt (Tez. 5,8). Vai nezint, soient appesantis par la gourmandise, par les excs du vin, et par ka jsu miesa ir Svt Gara dzvoklis? (1. Kor. 6,19). Es jums les inquitudes de cette vie, et que ce jour-l ne vous surprenne esmu rakstjis, lai js ar tiem nepinaties, ja kds kas saucas par subitement. brli, ir mucinieks vai plsjs, vai elka dievgs, vai zaimotjs, vai Bet sargaities, ka jsu sirdis netop apgrtintas no vna dzrjs, vai lauptjs, ka jums ar tdu nebs ne st (1. Kor. 5,11). skurbuma un reibuma un laicgm rpm, ka diena jums piepei (Turpmk vl.) neuzbrk. (Bbeles sabiedrbas izdevums, 1980. g.)

. g. 8. mart Kongresu nama Mazaj zl notika Latvijas Republikas veselbas ministrijas organizta konference Efektva alkohola ierobeoanas politika Latvij: sabiedrbas veselbas un valsts attstbas pamats. Tas notika tan pa dien, kad Saeima apsprieda sodus par darboanos ar neleglo alkoholu. Varbt tpc nebija neviena deputta. Nu, vismaz oreiz jau nu varja pamatoti uztict koliem ts balsoanas podzias paspaidt, citdi tas galvenokrt notiek, ja aizsas Saeimas kafejnc pie konjaka glztes (nu, reprezentcijas izdevumi tau kaut k jnotr!). Interesantk bija Rgas psihiatrijas un narkoloijas centra (bijus Valsts narkoloijas aentra) valdes locekles Astrdas Stirnas uzstans ar pdjiem datiem, kas liecina par dzeranas kpumu Latvij, neskatoties uz valsts programmu dzeranas ierobeoanai, kurai ldz im gadam t pati valsts nebija atvljusi ne santma. ogad beidzot kds santms esot iedots. Finanu ministrijas prstvis par pilngi dabisku uzskatja stvokli, ka alus ir ltks par pienu, jo alus izspieot stipros alkoholiskos dzrienus... Viam piebalsoja ieklietu ministrijas prstvis. K saucja balss tuksnes izskanja PVO Eiropas reionl biroja eksperta Kari Paaso aicinjums k vienu no alkohola lietoanu ierobeojoiem paskumiem paaugstint iem dzrieniem akczes nodokli. Sabiedrbas veselbas departamenta direktora vietniece piezmja, ka konference domta nevis konkrtam jautjumu risinjumam, jo relu seku ai konferencei nebot, bet k atgdinjums valdbai, ka vismaz kaut kas btu jdara. Labi teikts. Un vispr, amizanti. Vieng ministrija, kura mums btu viet un patiem vajadzga, btu Tirdzniecbas ministrija, jo pie mums tagad prdod visu un visus, skot ar stnieku un beidzot ar premjeru (pats tau vi nav oligarhs, vi tikai tiem kalpo). Lielk daa ministriju ir velttas tam, k pie mums nav un tuvkajos gadu desmitos nebs: veselbai, kultrai, labkljbai, izgltbai... Kamr ms tur sdjm, Saeima piema izmaias nelegl alkohola apkaroanas likumdoan. Pieemts variants, ka par neleglu alkoholisko dzrienu realizciju sods ar brvbas atemanu ldz 3 gadiem vai ar arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu ldz 50 minimlajm mnealgm. Ja to izdara atkrtoti vai realizciju veikusi personu grupa pc iepriekjas vienoans, sods ar brvbas atemanu ldz 5 gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu ldz 100 minimlaj mnealgm, konfiscjot vai nekonfiscjot mantu. Par neleglu alkoholisko dzrienu iegdanos, ja to dars atkrtoti gada laik, sods ar arestu vai piespiedu darbu, vai ar naudas sodu ldz 50 minimlajm mnealgm. Ja par tirgoanos persona zios (stus), no soda atbrvos. Emilians Brokans. (LETA, 16.08.2004.) Narkomnijas apkaroana valst obrd ir haotiska, bet narkotiku kontroles un narkomnijas ierobeoanas valsts programmas 2004. 2008. gg. apstiprinana paldzs koordint dadu institciju darbbu narkotiku apkaroan. No komentriem. Visa klubu subkultra uz to virzta, k ar rok. Mnja, mnja sevi, ka lietos tikai kamr pries krei, ldz izmaints apzias stvoku propaganda New Age un saprata, ka iek ir! neoamanism, k ar rok un pop mzikas subkultrs, kurs Vai tad aj valst to kds apkaro?? Par neapkaroanu nk narkotika ir piedeva un o subkultru elku dzves sastvdaa. lielks piis nek par apkaroanu. Viss skas ar alu, turpins ar abi un beidzas ar narkotikm. Un gribiet teikt, ka www.narcomania.lv par stimulantiem Visam apak ir milzu nauda, kas kav ar to nopietni cnties. ir teikts, ka to iedarbb pinulis saraujas ldz neatpazstamiem To, ka no cea var noiet ar pc dam reizm, pats esmu izmriem, ka da rta pus paliek pelka, ka roku pirksti izstdz, jo redzjis. Manuprt, ar ar rakstura stiprumu tam nav tiea sakara. no organisma tiek izspiests idrums, ka pazemins asinsspiediens, Dai pazias, kas kuva par narkomniem, bija ar krietni stingrku bet mle paliek dzeltengi zaa? Nav, pats esmu to lapu lasjis! raksturu nek, teiksim, man. Bet stipram stipras nelaimes. Redz, Cietumsodi neldzs katra iesdinta dlera viet nks divi vii pris reiu paprovja un liks mier, it k viss krtb, bet tad prk izdevgs bizness. dzv kaut kas sagriezs un netika ar to gal. Un tad amats bija Studentus karjeras dienm pievilina ar alkoholu. (DELFI, 23.03.2007.) Karjeras diens Rgas tehniskaj universitt (RTU) studentus par atjautbu apbalvo ar grdgiem dzrieniem. Laikraksts Neatkarg vsta, ka karjeras dienu mris ir informt studentus par iespjm veidot nodergus kontaktus. Tajs piedals uzmumi, kuri ir ieinteresti piesaistt jaunos specilistus. Studentiem bija pieejami dadi suvenri ar firmu logo. Viens no uzmumiem SIA Filter bija pai pacenties pareizi atbildot uz firmas rkot konkursa jautjumu, varja saemt pudeli ampaniea (11,5 %). Neparast balva tiem izraisjusi atsaucbu un daudzi karjeras dienu dalbnieki zinjui nordt, kur gjis jautri. No komentriem. Labs skums! Students studentam tredienas vakar piedv nopirkt abi Kpc vii nepiedvja meitenes?! un piedzerties. Tas atbild: Neprvrtsim svtkus par ikdienu! Ar ampi vien jau nu nepiedzrs, tik i lp dabja. Man patk. Ni atkal kvek. l, ka neaizgju. Vai tik is paskums nav pretrun ar likumu? Normli ievada studentu dzv. ie etrus gadus to vien dara, No ampaniea vl neviens nav nodzries! tpc laikus jpierod. Lai dzer ar profesori labk sapratsies, vismaz bs kaut Laikam trkst studtgribtju, ka pat ar migu jvilina iek. kdas kopjas intereses. Kapu nerok ar buldozeru, bet ar lpstu, pamazm, itaj valst jau nav par ko brnties, atceros, ampi deva ar pamazm... pusaudu basketbola turnra uzvartjiem. Btu labk balv devui kdu kilogramu cieti vtas desas. EK pieem ziojumu par alkohola radt kaitjuma mazinanu Eirop. (DELFI, 25.10.2006.) Eiropas komisija piema ziojumu par ES stratiju dalbvalstu atbalstam alkohola radt kaitjuma mazinanai. Paziojum uzmanba tiek vrsta uz kaitga un bstama alkohola patria nelabvlgu ietekmi uz veselbu, kas ir aptuveni 195 000 cilvku nves clonis gad. Paziojum noteikts priorittes ir das: aizsargt jaunieus un brnus; samazint kaitjumu un nves gadjumu skaitu, ko izraisa ar alkohola lietoanu saistti ceu satiksmes negadjumi; novrst kaitjumu pieauguo vid un mazint negatvo ietekmi uz ekonomiku; uzlabot informtbu par alkohola kaitgo ietekmi uz veselbu un paldzt vkt ticamu statistiku. Tiek lsts, ka 55 miljoni pieauguo ES lieto alkoholu bstam daudzum. Kaitjumu rados un bstams alkohola patri ES ir 7,4 % sliktas veselbas un pragras nves gadjumu galvenais clonis. 15 29 gadu vecuma grup vairk nek 10 % nves gadjumu sievieu vid un aptuveni 25 % nves gadjumu vrieu vid izraisa alkohola lietoana. Turklt 16 % gadjumu tas ir clonis vardarbbai un nevrbai pret brniem. Lietojot alkoholu grtniecbas laik, tiek radti intelekta traucjumi. Aptuveni katru ceturto satiksmes negadjumu izraisa alkohola lietoana un katru gadu ES apmram 10 000 cilvku iet boj ceu satiksmes negadjumos alkohola lietoanas d. No arhviem. Par ko uztraucas Hiroki Kono? ( , 1987, 16.) Japi darb parasti neizdara prkpumus. Pc darba pavisam kas cits. Daudzi no tiem, kuri dien, darb bija paklausbas iemiesojums, vakar, pulcjoties bros un dzertuvs, piedzeras ldz tdam stvoklim, ka reizm nesaprot, kd virzien ir mjas. Piepilstas vilcienos, kuri atiet no Tokio centrlajiem rajoniem ap 23.00 var noskatties, k biznesmei un komersanti gu burtiski krtm viens uz otra. is vakara rituls mulsina tos, kuriem par japiem ir izveidojies priekstats k par piesardzgiem un atturgiem cilvkiem. Pai japi toties savu valsti uzskata par paradzi iedzertmltjiem. Pc sake (saldzinoi pavj rsu abis) un viskija visvairk tiek lietots alus. Statistika liecina, ka no pagju gada janvra ldz novembrim tirdzniecbas tkl vidji mnes ieplda 8,6 miljoni galonu (apmram 32,5 miljoni litru) spirtoto dzrienu. Decembr is cipars palielinjs ldz 12,1 miljonam galonu. Pc Nacionl Kurihamas hospita rsta Hiroki Kono no 120 miljoniem japu vismaz 2,2 miljoni ir alkoholii. Tas, protams, ir mazk nek ASV, kur reistrti 10,6 miljoni alkoholiu. Ir dati, ka 20 % japu dzer alkoholiskos dzrienus katru dienu. Arvien vairk rstus uztrauc dzeroo mjsaimnieu pieaugoais skaits. Pirms 15 gadiem starp Hiroki Kono pacientiem uz 36 vrieiem bija tikai viena sieviete. Tagad attiecba ir 8 pret 1. Skolas ir pret ptjumiem in jom, jo negrib atzt, ka problma skols pastv.

No arhviem. Ziemeblzm paldzs. (I. Koci, Rgas Balss, 27.12.1993.) Atturbas biedrba Ziemeblzma aktvi propagand veselgu dzves veidu. Te regulri lasa lekcijas, rko tikans ar psihoterapeitiem. Nesen aktvisti laida klaj grmatu, kas ststa par s biedrbas raans vsturi un ts dibintju Augustu Dombrovski.

Iedzrju politika nosaukt par atturbu to, kas nemaz nav atturba. Tad var teikt: ms esam par atturbu, tikai ne par absoltu atteikanos. VISS KAS Nr. 04(154)/07 ____________________________________________________________________________________________________________________ Aprlis sulu mnesis. 1. aprlis mu diena. Ppolu svtdiena, kad jceas pc iespjas agrk un ar ppoliem jnoper visi gultji. 5. aprl pirms 200 gadiem dzimis vcu tautbas latvieu literts, mctjs, skolotjs Pauls Emls acs (1807. 1862.). Via sastdt Pirm lasanas grmata (1844.) izdota astoas reizes (ldz 1883. g.), sniedz ar aritmtikas pamatus un jdzienus eometrij. 6. aprlis Liel Piektdiena. 7.aprl Pasaules veselbas diena. Klus Sestdiena. 8. aprl Pirms Lieldienas. 9. aprl Otrs Lieldienas. 11. aprl Starptautisk faistu koncentrcijas nometns ieslodzto atbrvoanas diena. 12. aprl Pasaules Avicijas un kosmonautikas diena. 15. aprl pirms 170 gadiem dzimis valodnieks, pedagogs, latvieu nacionls atmodas idejiskais vadtjs Atis Kronvalds (1837. 1875.). Par via popularitti taut liecina notikums Vecpiebalg 1893. g., kad kapst paredzts atklt Kronvaldam pieminekli. Uz o paskumu Csu apria administrcija liedz ierasties vietjiem iedzvotjiem un tpc palg sauc pagasta uradikus kapstas ieejas aizsprostoanai. Viltgie vecpiebaldzni sarko no tlienes sabraukuo augsto viesu fiktvas zirgu zdzbas. Nu uradiki mekl zirgus, bet audis tiek kapst. Zagtos zirgus atrod turpat me. 17. aprl pirms 45 gadiem (1962.) pieemts lmums apvienot Krustpili un Jkabpili. 18. aprlis Piemineku aizsardzbas diena. 22. aprl Pasaules Zemes diena. 23. aprl Pasaules grmatu un autortiesbu diena. Jura diena, senk aj dien salgtie kalpi dodas pie jaun saimnieka. Graa kalendra prognoze. Aprlis klubu un komiteju mnesis. Saimnieciskaj dzv izredzes uz uzlaboanos, jo piesaul dgst zle un skbenes. Nakt no 31.III uz 1.IV opozcija mins gzt koalciju. K sact jsaka, das stv e varbt pdjo reizi ai cilvku priek, un nezin cik kur vairs dabsim grkot? Mrnieku laiki. Purvciema amatu vidusskolas atturbas pulcia Ms Nkotnei paskumi aprl (var piedalties visi interesenti): 12.04.2007.: dokumentlais kino: Daktere D. Metamfetamni. Pc nodarbbas diskotka Baltaj Zvirbul (plkst. 19.00). 15.04.2007.: brauciens uz Akmeupti st lakus. Izbraukana no skolas plkst. 9.00, atgrieans ap. Plkst. 17.00. Var piedalties tikai pulcia biedri un ar pulcia ielgumiem. 19.04.2007.: dokumentlais kino Kevina ststs. Prrunas. 26.04.2007.: dokumentlais kino no serila Pdja diena: Dons Belui. tba bataljona Goda sardzes rota plkst. 14.40 (videomaterili, prrunas): 12.04.2007. un 26.04.2007. Ja crulis iedzied vec mnes bs auksts pavasaris. Ja stri prrodas balti bs sausa vasara, ja netri lietaina. Ja pirmie plaukst brzi, vasara bs sausa, ja alki slapja. Mja, kur baloi rko savas ligzdas, nekad nedeg. Rozes un krizantmas 20 dienas saglabsies svaigas 3 5 % cukura dum (1 tjkarote cukura uz 0,6 l dens). Ja apra mnes snieg, bs auglgs gads. Ja pavasar upe ledu atstj krastos, vasara bs lietaina. Ja kdu cilvku dzeguze aizkko, vajag iet ap kdu krmu apkrt, tad krms nokalst, bet cilvks nemirst. Ja dzrves atgrieas augstu lidojot, bs silta vasara. Ja crulis sk dziedt jaun mnes, bs auksts pavasaris. Zda audumu jgludina no kreiss puses, gludinot nedrkst mitrint, jo tad audums sakrokosies. Ja meitas ilgu laiku tur neslauctu galdu, vim ilgi bs jgaida precinieki. No prsltas zupas sli var izvilkt, pavrot daas mintes maisi iesietus miltus vai zau kartupeli. Par Lieldienm: Kas olu bez sls d, tas daudz melos. Lieldiens olu aumalas jber caur vrieu biksm, tad vrnas cus nenes. Ja meita grib iedint puisi, tad pirmajs Lieldiens viai ola japem ap kreiss kjas gurnu un, puisim nezinot, jiebaro. Kas Lieldiens nepojas, to vasar odi stin ds. Lieldienu rt japd vismaz 12 dzrvenes, tad bs srti vaigi. Lai btu skaists un akls, Lieldienu rt jmazgjas straut, kur tek no vakariem uz rtiem.

. R. K dam, t mlam. (Diena, 20.04.1991.) senos laikos saimnieks, lai noteiktu strdnieka darbaspjas un eneriju, sdinja viu pie galda: jo labks djs, jo labks strdtjs. Msdiens psihologi iesaka sievietm izmantot o metodi, lai labk iepaztu savus pieldzjus. Piedvjam daus nenopietnus raksturojumus, kuros, k mums iet, ir ar daa patiesbas. Sava vdera kalps. Jau iedomjoties vien par gargu maltti, Saldmlis. Neml asus dienus. Viam dienkart viam sk tect siekalas. Iztle uzbur aizvien jaunus gardumus. d svargkais ir deserts. Dairungs, elegants pieldzjs, ml lielties daudz, galda servjumam nepievr uzmanbu. Prslts un ar savu lielo dzves pieredzi, tau intmos apstkos tri atkpjas, piededzis diens viu apbdina un pat sanikno. Tds pats badaksis jo viu baida partneres temperaments. un savs prasbs vienkrs vi ir ar mlestb. Garddis. Ml visu gargo, sajsmins par kulinru izdomu, ga. d tpc, ka t ir dzves nepiecieamba. Pat gargu prot cient labu uzturu. Delikateses izgaro ar neslptu baudu. dienu vi nespj apst ar patiesu baudu. Pie galda rakjas sav Atturas no prk krasiem vrtjumiem. Sieviets ciena pikantumu, v, obs... Piekasgs, neapmierints. K ga d, t ar ml asu prtu, iecietgs pret viu kdm. pilngi bez iedvesmas. Kulinrs. Patk gatavot paam, labprt izmina jaunas Estts. Vispirms vi uzmanbu pievrss galda servjumam, dienu receptes. Kda cita gatavotos dienus vrt stingri. oriinlam diena noformjumam, maigai mzikai un ziediem. Mlestb tirns, visu plno iepriek un nekad nepiekpjas. Katru pasniegto dienu bauda nelieliem kumosiem k starp citu. Degusttjs. Viesbs novrt katru dienu, izceot savu Vi nav delikateu un kulinrijas brnumu cientjs. Galvenais ir profesionlismu. Noskaots visai kritiski, kaut ar paam gatavot malttes esttiskais skaistums. Elegances un modes kltbtne, nepatk, varbt vi pat neprot to dart. Attiecbs ar sievietm manieres, kosmtika, drgas smaras... Romantiski? Varbt... Tau nepastvgs, kaprzs, grti viam izpatikt. t nav mlestba katrai dienai. Lempis. Delikatess neorientjas, pie galda run neviet un erga jeb nis. Izvairs no sveiem dieniem. Nepatk viss nelaik, vienmr kaut ko izlej vai nosmr. Ja viam kas negaro, eksotiskais. Piedvjumu pacienties uztver ar aizdomm un vi tiei nesaka, bet drmi klus. oti smags partneris mlestb. neuzticbu. Seks pilngs fantzijas trkums, tau piemt Ja sievietei nav humora izjtas un pietiekami daudz pacietbas, apskauama patstvba. irans ir neizbgama. Vai tiem nav neviena pozitva tla? Stvoklis nav bezcergs. Jem pa daai no katra, jsamaisa, labi jizmca, jizveltn un jsagatavo pc katrai sievietei zinmas receptes. Garvielas pc patikas. Kafijas ir visdas. (RB, 16.04.93). Vnes kafija. Olas dzeltenumu saputo ar pusotru tjkaroti Itu kafija. Kafiju vra nevis den, bet pien. K parasti auj cukura un vienu tjkaroti piena. Uzlej karstu kafiju. Pasniedz ar ievilkties, tad nok un pasniedz. putukrjuma jumtiu. Berlnes kafija. No parasts atiras pavisam maz tai Romas kafija. Kafiju vrot, vislabk jau maot pupias, pieliek pievieno ipsniu sls. mazliet kana. Romas kafija labi garos kop ar lti citrona. Meksikas kafija. Uzvrtai kafijai pieber sarvtu okoldi (uz ehu kafija. Stiprai kafijai pievieno karstu, uzvrtu pienu. litru dens bs vajadzga liel tfelte), tad pievieno pienu un Proporcijas: divas daas kafijas un viena daa piena. vlreiz uzvra.

Arbu kafija. Karoti cukura ieber tuk katli, auj izkust un imenm. auj ievilkties. Pienu vai krjumu dai kafija parasti mazliet apbrnt. (Te jrkojas oti uzmangi, jo cukurs pavisam klt neliek, ar cukuru tikai mazliet. tri var prvrsties ogl un td gadjum nekda lab arbu kafija Ledus kafija. T noders karsta laik. Kafiju juzvra jau labu nesanks, turklt vl ilgi un pamatgi bs jber katls.) Tad uzlej laiku pirms viesu ieraans, lai t pagtu atdzist. Cukurs gan verdou deni, ieber kafiju, uzvra. jpieliek un jizmaisa, kamr kafija vl karsta. Ledus kafiju Kafija ar imenm. Samaat imenes kafijas dzirnavis. pasniedz augsts glzs, pieliekot klt lielu karoti ar saldjumu vai Vesels malums, protams, bs par daudz. Tastei kafijas putukrjumu. Taj var iebrt ar ledus gabalius, bet jaukkam nepiecieams naa gals imeu. Verdo den kafiju ber kopa ar izskatam virs uzkaist rvtu okoldi. Kafiju droi vien nevajadztu pasniegt vlu vakar k zmi, ka jdodas mjs. Pirmkrt, tpc, ka daudziem cilvkiem vl vakara stund baudtai kafijai sekos bezmiega nakts. Otrkrt, tpc, ka tad, ja viesbas notiek darba dienas vakar pc nogurdinoas darba dienas, uzmundrinjums kafijas tases izskata vislabk noders tiei viesbu skum. Kafija viena pati neuzmundrina! Ja kop ar kafiju nepad brokastis, tad tiek kavta smadzeu asinsrite, paaugstins nu vajadzba pc cukura. Vrgi novrojumi. Vakar apstaigju tos greznos veikalus. Cik patkami, ka nav rindu. Bet daudzos nav ar pircju. Ja ieeju td veikal, prdevjas metas mani apkalpot, bet es apstaigju preces ar neapmierintu izskatu un aizeju ar paceltu galvu. l, protams, ka ts naudias tik maz. TV raidjumi vairs nav tik saistoi. Agrks problmas ir garm, bet jaunajm vii laikam baids erties klt Vai apmeklju izstdes? Reti. Pa TV no izstdes rda tikai ampaniea dzeranu, t ka nav zinms, vai ir vrts uz turieni iet. Ko es viam dvinu? Man jau das tdas mantias palikuas no pirm vra. Ko uzdvint bs. . Atirb no suiem ms biek rcam nevis uz sveiem, bet uz savjiem. Labs cilvks nav specialitte, tas ir hobijs. Prbaudes laiks: tu visu noklausies, tevi visi novro. Ja var nedart odien, atliec uz rtu. Viss liets ir savi par un sveie pret. Ska ar nulli un apstjs pie sasniegt. Dzelten prese nesarkst. Atdod savus sapus ienaidniekiem, varbt vii ies boj, tos piepildot. Krlis Ulmanis. Nepietiks, ja kds teiks es gribu ldzstrdt: via darbi pards, vai via griba ir bijusi laba griba. Staislavs Jei Lecs. Mums nebija lemts dzimt zem laimgas zvaigznes, ms dzimm uz ts. Aiznesa mubu Meistaram: Vai vari to prtaist par gudrbu? Vl pri paliks. Tehnika ks tik pilnga, ka cilvks vars iztikt bez sevis paa. Ej pret cilvkam, neauj aiziet sev aiz muguras! Ne katra nakts beidzas ar rtausmu. Gads, ka karognesjs plvo uz citu pusi nek karogs. Biedroans ar punduriem deform mugurkaulu. Nesveiciet audis atplestm rokm, neatvieglojiet savu krust sianu. Kops cilvka izgudroanas vi ir uzlabots tikai ar protzm. Sasveicinieties, paspieot roku. Pieaugs pieprasjums pc ziepm. Starp dejotajiem ap Zelta Teu redzti ar miesnieki. Kas ir noncis uz domas pdm, lai neauj ts apostt suiem. Ceazmes Krustaceu nepadara vieglku. em vr, ka nekaungie var nosarkt ar tavm asinm. Mba? Laika vienba. Aiznesa Mubu Meistaram: Vai vari to prtaist par gudrbu? Vl pri paliks. Tehnika ks tik pilnga, ka cilvks vars iztikt bez sevis paa. Ej pret cilvkam, neauj aiziet sev aiz muguras! Ne katra nakts beidzas ar rtausmu. Ja paraksts ar abm rokm, paskaties, vai nav uzlikti roku dzeli. Grti rpot ar lepni paceltu galvu. Optimisti tic labam pasaules galam. Atskurbtuves vajadztu ar tiem, kas apreibui no laimes. Reizm japklust, lai tiktu uzklausts. Briesmgi ir netr upe peldt pret straumi. Vi bija sirdsapzia laikam, kuram ts nebija. Ne katrs, kur zina prk daudz, par to zina pats. Vzis nosarkst pc nves. Kds smalkjtbas paraugs no upura puses! Vienmr atradsies eskimosi, kas izstrds instrukcijas Beu Kongo iedzvotjiem, k izturties prliecga karstuma apstkos. Purvs reizm izskats pc dzelmes.

Un tagad anekdotes: rsta kabinet. rsts: K jtaties? Pavisam slikti. Man negaro pat tas, ko js man aizliedzt st. Izsol: Glezna prdota dmai treaj rind, kura ar labo roku aizspiedusi muti savam vram. Kd karst vasaras svtdien efs pludmal satiek bijuo sekretri: Sveicinti! Nu, k tagad dzvojat, k jtaties? Labk neprasiet! Noloju, ka vairs nestrdju pie jums. oti daudz darba? J, daudz vairk nek kdreiz pie jums. Tad jau jums labi maks? Ko js! Nenopelnu neko. Neticami. Bet atvainjums? Nav pat brvdienu! Kd firm tad js strdjat?! Es apprecjos. Kru bldis ieradies uz slavena pianista koncertu. Ar sajsmu noskats spli un beigs ar prmetumu secina: Kdi pirksti! Kds talants! Un ar tdm mubm nodarbojas... Pacients ieradies uz ultraskaas izmeklanu. rsts: J, jums palielintas aknas... Bs jizoper viena plaua. Dakter, bet plauu kpc? Nu, aknm tau vajadzga telpa. odien es visu dienu naudu atmazgju. Ko tad tev izdevs tdu paveikt? Neko, vakar kais maku piegnja. Viens vrs mekljis dzvokli. Beidzot uzgjis vienu, kas viam oti paticis. Teicis dzvoka saimniekam, ka vi ir apmierints, tikai nezina, vai sievai patiks. Saimnieks atbildjis: Nemiet vien droi, ajos laikos jaunu sievu dabt ir vieglk nek dzvokli. Nampanieks negrib rniekus ar brniem. Pie via ierodas kda dma: Kundze, vai jums brni ir?, jaut saimnieks. Trs gabali, bet visi kapos, skumji atbild kundze. Nolgst, paraksta. Dma raugs r pa logu. Vai kundze kdu gaida?, nampanieks jaut. Gaidu brnus. Brnus?! Bet js tau sacjt... Ka vii kapos? Pareizi, vii bija ar auklti aizbraukui pie tva kapa. Nama 20. stv izclies ugunsgrks. Ugunsdzsjiem nav tik garu trepju. Beidzot viens attapgkais saka: Nekas, pagaidsi, kamr uguns nonks ldz sestajam stvam. Lidman kautrgs jauneklis izdom, k uzrunt blakus sdou, skaistu meiteni: Atvainojiet, vai js ar lidojat ar o lidmanu? Pircjs: Es vlos apskatt ltus, bet skaistus un izturgus apavus. Prdevjs: Es ar. Divi draugi aizsdjuies krog. Viens: Ko tu sievai teiksi, prradies mj? Otrs: Tikai Lavakar! Visu prjo pateiks via. Kds resns vrs atnk pie rsta un ldz, lai izraksta zles notievanai. Dakteris izraksta. Noteiktaj dien vriis ir klt, bet nu tik krns, ka da lveriem vien uz leju karjas. Labi, rsts piekrt, ka da jsavelk uz augu. Vek, velk, bet lieks das tik daudz, ka sasien uz galvas upik. Pacients aplko jauno frizru spogul un ir ausms t izskats vl trakk! Neuztraucieties, mierina dakteris: Labk paskatieties, kas jums tagad ir kaklasaites viet. Cik ilgi sievietes vl sasins savas kleitias? Kamr saprats, ka der ne tikai vdint, bet ar mazgt. Stv pie spogua vecs, vecs vecis. sts krais kjas tik tievas, tik lkas, tik spalvainas, fui, riebjas paskatties. Ar vderi tds iekritis, rocias tievas, actias mazas, degunti lks, pauris pliks. Skats, skats sav atspulg, bet viam aiz muguras gult skaista, svaiga, krdinoa sieva. Vecis pagrieas un dusmgi saka: Ak Dievs! it naudu mlt! efa kabinet ienk sekretre un kds jauns cilvks: Direktora kungs, es atvedu savu lgavaini, lai vi pats prliecins, ka js patiem esat vecs, plikpaurains un neglts... ____________________________________________________________________________________________________________________

Redaktors Emilians Brokans. Tel. 29527709. Adrese: Rga, Jkabpils 19a, LV-1003. Tira 30 eks. ____________________________________________________________________________________________________________________