Kirova Lipmana intervija, 24.05.2012. Kd ms uz 2017. gada empiontu kandidjm kop ar Dniju, bet uz 2018.

gada empionta rkoanu kandidsim vieni pai? Kas attiecs uz 2017. gadu, manuprt, bija diezgan labs balsojums, par mums nobalsoja 46 delegcijas, par otru [Vcijas un Francijas kandidatru] 63, pietrka 9 balsis otr virzien. Tas nebija msu galvenais mris, ms no Latvijas puses vairk domjam par 2018. gadu, tpc ka taj gad Latvijai bs 100 gadu neatkarbas jubileja un svtku ietvaros btu oti labi dabt pasaules empiontu eit. Es domju, ka ms ar dabsim 2018. gada pasaules empiontu. Tas gan ir olimpides gads... Bet nu tas nekas, ar 2006. gad bija olimpide un mums viss norisinjs veiksmgi. 2018. gad olimpide bs Korej, protams, ka tas ir oti tlu un maz ldzjutju no Eiropas tur brauks, oti tls ce. Es domju, ka ms neko no t nezaudsim. Un oreiz vienatn? oreiz taissim spcgku kandidatru. Galvenokrt, mums jnodroina lai mums btu halle. It k tagad tas jautjums risins, mums vajag vl vienu halli uzbvt uz kdiem 7-8 tkstoiem skattju. Basketbolisti ir oti ieinteresti, jo Arnai Rga ir oti drga re un ne katra federcija var atauties to makst. 2006. gad intervij Sporta Avzei teict: Merks o halli uzcla par 20 miljoniem un vai tad es nevarju izdart to pau? Zini cik odien maks t zeme, kur uzcelta halle? Vii ar zemi vien labi nopelns! Cik lielu zemes gabalu tad pavaldba prdeva Merks kompnijai, lai t vartu uzbvt halli? Vii kop nopirka 30 hektrus zemes taj rajon. Toreiz vii halles celtniecbu atpelnja ar to, ka viiem iedeva tdu lielu gabalu zemes. Merks mjaslap rakstts, ka celtniecba izmaksja 18 miljonus latu, savukrt vlk halle tika prdota par 12,4 miljoniem latu. s celtniecbas izmaksas es nevaru komentt, vai tie bija 18 vai 10 miljoni latu, t halle nav tik drga, tpc, ka tai ir saldzinoi viegla apbve. Bet nu ja vii saka 18, lai btu 18, man neviens nav piedvjis Arnu iegdties. Ja man piedvtu pirkt, tad es iedziintos cik via maks un kpc, varbt mintu tirgoties ar viiem. empionta laik Arna Rga piederja kompnijai Merks, empionta rkotji o halli rja no Merka? J, tiei t. Basketbola kluba VEF Rga panieki ir minjui, ka viiem halles re uz vienu dienu izmaks 10 000 latu. Kda 2006. gad bija t situcija? Tur bija oti sarets lgums. Jebkur gadjum jsamaks 10 000. Bet, ja skattju skaits prsniedz piecus tkstous, tad no bieu iemumiem 70% aiziet mums, bet 30% aiziet Merkam. Bija sples, kur bija prpildtas halles, un samaksjm viiem drausmgi lielu naudu, pri par 30 000. oti drga ir t halle.

Ulmanis 2006. gad intervij Sporta Avzei teica: Visi msu celtnieki lika kop ahu, kaut ko meklja, bet atnca vienu igauu kompnija un pateica, ka nav nekdu problmu. Cits jautjums ko vii par to sama, bet to lai izskata cits viets. Ko, jsuprt, Ulmanis domja ar o teikumu, cits jautjums ko vii par to sama, tiei o zemes gabalu? 30 hektri zemes. Starp citu Igaunij viiem neveics tik labi un igaui ne sevii uzma o kompniju, tpc viiem bija liela interese ieiet Latvijas tirg, kas viiem ar izdevs. Protams, bija daudz pastjumu, bet tas nenozm, ka nebija citu kandidtu uz Arnas Rga celtniecbu. Vii tdi agresvi bija, oti labi sadarbojs ar Rgas Domes vadbu, atrada kopvalodu, toreiz bija cits mrs [Aivars Aksenoks, toreiz Jaunais Laiks, tagad Nacionl Apvienba], tpc viiem iedeva ts tiesbas Rg bvt. Runjot par empionta ienkumiem, starptautisks hokeja federcijas urnl bija rakstts, ka no bietm, piemram, tika ietirgoti 8,56 miljoni latu. Cik liela daa no t aizgja IIHF un cik palika Latvijas izpilldirekcijai? No katras bietes 10% aizgja Starptautiskajai federcijai, bet tas ir skums. Visi izdevumi par 16 komandu ceoanu un izmitinanu gls uz msu pleciem. Un ienkumi no sponsoriem, kas bija uz hokeja laukumu apmalm, vai paskuma enerlsponsoru nauda? Tas nebija msu paum, tas viss aizgaja Infront Sports kompnijai, kas ir Starptautisks Hokeja Federcijas sponsors un vi nepieva nevienu vietj sponsora vietu, tpc visa sponsoru nauda aizgja viiem. Suvenri tirgotju un tamldzgi iemumi? Suvenru tirgoana ar bija oti ierobeota, vietjie nevarja raot un prdot, tur bija strikti noteikumi, kas jsaskao ar Infront Sports, visi suvenri galvenokrt nca no viiem. Valstij, protams, ka bija lieli ienkumi no faniem, kas atbrauca, tpc, ka taj laik bija iebraukui oti daudz cilvki no visas Eiropas, Skandinvijas, bija lieli nodoku iemumi. Vii dzvoja viesnca, da, dzra, restornos, kafejncs.. es domju, ka Latvijai ienkumi bija oti lieli, daudz lielki nek ie ienkumi no halles vai sponsoriem. Cik jsuprt bija ieraduies tristu? 33 sples Arn Rga apmeklja aptuveni 200 000 skattju. Vairk. Jrins, ka bija divas halles. Skonto ietilpa sei tkstoi skattju un Arn aptuveni 11 tkstoi. emot vra, ka bija 56 sples, varat iedomties cik vartu bt skattaju. Vidjo spli apmeklja varbt 6000 skattju. Ms rinjm un mums sanca 300 000 ar kapeikm. Starptautisk federcija bija oti apmierinta, jo mums bija viens no lielkajiem skattju cipariem saldzinot ar iepriekjiem pasaules empiontiem. Vlk ska taist lielkas halles, piemram, Vcija 2010. gad pirmo spli aizvadja stadion ar 75 000 vietm, kas uzreiz palielina visu statistiku, protams, ka ar to nevar konkurt, tur bija pusmiljons skattaju kopum visam empiontam. Atgrieoties pie tristu skaita jautjuma, viesncu un restornu panieki sdzjs, ka nav bijis tik liels tas tristu piepldums, kdu vii btu varjui vlties. Izpilddirekcija esot pastjusi 20 tkstous vietas viesncs, kur dzvot cilvkiem empionta laik, kuras neesot izdevies aizpildt.

is apgalvojums nav pareizs. Bija tristi, kas brauca uz vienu spli, bija tristi, kas brauca uz trijm splm, bija tristi, kas brauca tikai uz izslganas krtu. Formula 2006. gad bija pavisam cita nek tagad. Toreiz bija 4 grupas, no kurm 3 komandas gja uz augu. Pirmajiem faniem nebija ne jausmas kas nks pret nkoaj etap. Ar nkoais solis bija atkal divas grupas pa sem komandm, un atkal nevarja zint kas ar ko spls ceturtdafinl. Tas oti ietekmja skattju migrciju, katrs etaps bija k atsevis notikums. Brd kad uzzinja kura komanda ar ko spls pardjs lielka interese. Ne jau par velti ieviesta jauna formula, es biju viens no iniciatoriem, astoas komanas divs grups un izslganas sples, daudz lielka skaidrba kas ar ko spls. Tas ir oti nozmgi. Apmram cik daudz rvalstu tristu tad apmeklja Latviju 2006. gada maij? Jautjot Sporta Avzes redaktoram rikam Strausam samu atbildi, ka t aptuveni skatoties vartu bt bijui 10 tkstoi. Tas kategoriski nav pareizi, tristu bija diezgan daudz un Starptautisk Federcija bija oti apmierinta, tpc ka vii ar skatjs un ptja. Te bija vesela komanda, kas ptja izpilddirekcijas darbu. Ja mums kaut kas nebtu izdevies, ms nekad m nevartu pretendt vlreiz rkot pasaules empiontu. Aptuveni, tdos lielos mrogos, kds vartu bt tas rvalstu tristu skaits? Es baidos mint konkrtus ciparus, bet bija oti daudz. Viesncas bija pilnas, it pai otraj etap, kad sks izslganas sples jau bija oti daudz tristu. Turklt Latvijas viesncas trskroja cenas, vii caur pasaules empiontu nopelnja lielu naudu. Mums ar tas izmaksja oti drgi, ms [izpilddirekcija] varjm lielku peu dabt, bet ms nevarjm sarunt labkas cenas. Toreiz mums nebija pieredze, kas ir odien. Ja ms dabsim 2018. gada empiontu, ms uzreiz slgsim lgumu ar viesncm, uzreiz, un ms diktsim cenas, ja vii negribs, tad neslgsim. Toreiz ms nerinjmies ar du situciju, vii sav starp savcs kop, nodibinja viesncu asociciju, visi kop sarunja: cenas trskrosim un neatkpsimies. Savlaicgi visu sarunja un cenas bija rkrtgi lielas, nekur pasaul tdas nav. Tas bija viens no iemesliem, ka mums nebija tik liela pea, bet tik un t valsts caur nodokiem dabja lielu naudu. Iespjams, tas nav glui jsu lauci, bet varbt js varat paldzt tikt skaidrb ar valsts investcijm pasaules empiont. Btiskkie ieguldjumi no valsts puses bija Skonto Halles transformcija 3,7 miljonu latu apmr... J ...Arnas Rga labiekrtoanai tika atvlts gandrz miljons.. Kam vii iedeva, Merkam? Nu t ir viu darana, es domju, ka t k Merks te nopelnja, neviens cits to neprspj. ...un Ieklietu ministrija novirzja 1,1 miljonu latu drobas paskumu nodroinanai pilst Par to samaksja izpilddirekcija, ms prskaitjm viiem naudu. Pie t vartu laikam pieskaitt ar pavaldbas prdoto zemi Merkam zem cenas. Ir vl kdi btiski veidi, k valsts finansili atbalstja hokeja empionta norisi? Valsts izmaksja drobas naudu, oreiz vajadztu vairk, bet toreiz bija 400 tkstoi latu.

Gadjum, ja pasaules empionts nenotiek, tad t nauda paliek IIHF. Ja empionts notiek, nauda tiek atgriezta atpaka un, protams, te nekdu zaudjumu nebija. Skonto Halles bvniecba? Toreiz Kalvtis bija premjers un ms ar viu sarunjm, ka to halli vi uzbvs. Bet tas bija oti nepareizi, es piedvju citu variantu, bet vii uz citu variantu negja. Latvij pa 20 neatkarbas gadiem nav uzbvta neviena halle pa valsts naudu. Visas halles, kas ir, ir privtas. Par o es cnos jau no 1989. gada, kad bija tikai pusotra halle, Sporta Pils un Daugavas stadiona halle, ko sti nevar uzskatt par halli, bet vairk par treniu vietu. Vairk halles nebija un td es pirmo halli uzbvju Liepj un katr pilst mri jau grib pardt sevi. Toreiz atbrauca Aleksejevs, kas bija Daugavpils mrs, redzja Liepjas halli un teica: O, man ar vajag tdu halli! Tad Lembergs atbrauca: O, Liepj halle, man nav, es ar bvu! Td veid ms uzbvjm 17 halles pa visu Latviju, Ogr un citur. Bet ts visas ir privtas halles, neviena nav valsts halle. Es toreiz Kalvtim teicu, lai uzbv kaut vien valsts halli, kur brni var nodarboties ar hokeju par brvu, katru gadu tas paliek aizvien drgk, jo pieaug elektrbas izmaksas, gzei pieaug cenas, nodoki lielki un ta tlk. odien situcija ir oti bdga, jo katru gadu arvien mazk un mazk iespjas veckiem vest brnus uz hokeju. Hokejs tomr ir oti drgs sporta veids, viens no drgkajiem, veckiem jmaks par ledus ri, trenera uzturanu un t tlk, t ir liela nauda. Ja toreiz mani uzklaustu, tad summa par halles celtniecbu btu nedaudz lielka, bet btu oti laba halle, un tur vartu bt halle, kur brni vartu iet un mcties daislidoanu, hokeju. Ko js dartu citdk, ja btu jrko empionts vlreiz? Js jau pieminjt cenu politiku. Tagad mums ir liela pieredze, zinm, ko ms nepareizi darjm, protams, ka tagad mums btu vieglk rkot empiontu nek pirmaj reiz. Ne jau par velti di gribja kop ar mums rkot empiontu, viiem nav iespjas vienatn, viiem odien pat nav neviena halle, vii tikai plno nkamgad skt bvt halli ar 12 000 skattju vietm. Protams, ka mums ir liela pieredze, daudz ko ms izmaintu. Pavisam citdk ms strdtu ar viesncm, tur tika zaudta oti liela nauda, ms ar pret hau celtniecbu attiektos kategoriski, ms dikttu noteikumus, jo galu gal halle, kur divas nedas vislaik notiek sples nopelna lielu naudu. Es varbt ar domtu par skattjiem, ldzjutjiem, lai viiem btu vairk iespjas atbraukt eit bez tik lielm izmaksm, ja ms viesncs saglabtu normlas cenas, protams, ka btu vairk ldzjutju. Daudzi jau neatbrauca, jo oti drga viesnca bija. Cilvki esot pat Lietuv un Igaunij dzvojui empionta laik... J, cits pilsts ar. Drausmgi bija skatties. Kda tad bija izpilddirekcijas bilance, js empiontu nosldzt pa nullm, jeb ar peu? Mums bija pea. institcija izpilddirekcija joprojm pastv. odien valsts oti ierobeo federcijas budetu, vispr es nezinu k hokejs vl turs. Laikam viiem tda nostja gan jau Lipmans tiks gal. Bet cik ilgi tas var t turpinties? Es domju aiziet no federcijas, ausmgi liela nauda nepiecieama. Ms gadu no gada no s peas pieliekam klt federcijai, vislaik nauda pietrkst. odien mums no pasaules empionta peas vl ir kdi 200 tkstoi palikui, varbt 180.