lapa izdrukta no DELFI portla Adrese: http://kultura.delfi.lv/archive/print.php?

id=43232848

Juris Zvirgzdi: aizemts ar lasanu un rakstanu

(1)

Foto: Publicittes foto Jau gadus trspadsmit nav gada, kad Jurim Zvirgzdiam (1941) nebtu iznkusi kda grmata. Kopum viam to ir vismaz divi dui: divarpus pieauguajiem, bet prjs brniem. Kamr tiek brvta kafija, Juris Zvirgzdi paspj paststt divas anekdotes un informt kltesoos, kpc senk alumnijs bijis drgks par sudrabu un zeltu.
Sarunas gait es ar uzzinu, kuru vrdu latvieu valod raksta ar deviiem "e" un ka pirmajos latvieu tekstos kamielis saukts par "Vczemes briedi". "Js esat cilvks ar enciklopdiskm zinanm," es saku. "Es jums varu paststt, kpc. Interes? Nekdas akadmiskas izgltbas. Bet no piecu seu gadu vecuma esmu lasjis grmats ne tikai tekstu, bet skaidrojumus. Un td ar krjas informcija. Visu jau neizmantojam, bet nekad jau nezini, kad kas k var gadties. Un dakrt pietrkst tdas akadmiskas sis-te-ma-tiz-a-nas," saka Zvirgzdi. K rakstana b rniem atiras no rakstanas pieauguajiem? Ja es btu dumks k esmu vai dumks k izskatos, es teiktu - brniem vajag rakstt tpat k pieauguajiem, tikai labk. Bet t vienkri ir tik nodeldta frze, ka to noliksim mal. Ttad: ar ko atiras brnu grmatas no grmatm pieauguajiem? Manuprt, atbilde mekljama pa jautjum. Grmatas brniem ir domtas brniem. Grmatas pieauguajiem ir domtas pieauguajiem. Tiesa, brni oti biei zog pieauguo grmatas. Vispr tda lieta k brnu literatra ir samr jauna - ne vairk k divsimt, trssimt gadu veca. Pirms tam brni zaga (un es esmu par to) grmatas, kas domtas pieauguajiem. Teiksim, Daniela Defo Robinsons Kruzo absolti nebija domts brniem. Tlk, Minhauzens nebija domts brniem. Tlk, sevii Svifta Gulivers vispr bija politiska satra 18. gadusimtea Anglijas politisko viu fikscija paradoksl form. Kpc es persongi rakstu brnu grmatas - ar brniem. Tpc, ka es esmu lasjis sav m oti daudz - par daudz. Otrkrt, man paam nav ne brnu, ne mazbrnu, nu, dieml tagad jsaka, ka dieml, jo agrk liks, ka t vajag. Bet tagad t vienkri ir parda atdoana. Lasot jebkuru tekstu, skatoties jebkuru gleznu, runjot par kaut cik nopietnm lietm, klausoties mziku, ms tau aizemamies. T ir pagtne, ko ms lietojam. Izemot tos latus par grmatas pirkanu, ms nekdi pardu neatdodam, tas mums ir, godgi sakot, Dieva dvana. K klimats, k saulte. Un varbt es persongi savu iespju robes, kaujoties ar slinkumu, cenos o pardu mazliet - tagad pateiku gudru vrdu - deldt. (Pirmo reizi m laikam to lietoju. Ir tdi vrdi, kurus it k zini, bet tev tdus neiznk pielietot.)

1 of 3

Jsu grmats patkamais ir apvienots ar lietdergo - tur ir gan interesanti sieti, gan kultrv sturiskas atsauces. Kad js rakstt, vai gribat paplaint b rnu redzesloku? J, j! Daas manas grmatas - bet tdu nav daudz - ir uzraksttas, balstoties uz to, ko es jau zinu un ko varu izdomt pats. Bet, teiksim, mana pdj grmata Sei ststi par ASV vsturi - tas ir sts izptes materils, un reli tur ir is tas interesants, ko es pat nezinju, teiksim, Teodora Rzvelta meita (kas brnu grmatai varbt ir par daudz). Tad man vajadzja rpgi izdomt - darbbas laiks ir aptuveni no Kolumba "Amerikas atklanas" ldz msdienm - man vajadzja atrast ststtjus, kas varja bt klt tobrd, toviet. Un egoistisku iemeslu d es biju oti priecgs, ka Baraks Obama atkal kuva par prezidentu, jo citdi beigas btu citdas. Grmatu par Amerikas vsturi man bija tiem savkts diezgan daudz. Ne jau viss tur, protams, ietilpa, jo es tomr nerakstju mcbu grmatu. Bet, tpat k rakstot savu viengo (pagaidm) romnu pieauguajiem "Fon Mrkatces kunga memurus", es ieskatjos oti daudzs vstures grmats. Teiksim, lai uzzintu - ja tur bija suntis, lai viam btu dokumentls vrds. Redz, interesanta lieta - cik ms varam brnu grmat lietot vrdus, kurus brns nezina. Ja ms lietojam tikai tos vrdus, kurus brns zina, tad vi apstsies. Nevar uzlikt brniam akmeni uz galvas, lai vi neaug tik tri. urnlistik ir noteikums, ka tekst katrs divdesmitais vrds drkst bt tds, ko lastjs nesaprot. Bet, kad es odien lasu, man liekas, ka ir autori, kas cenas sveos vrdus lietot ne jau tpc, ka nevartu visu vienkrkiem vrdiem paskaidrot, bet tpc, ka vii (a) grib izklausties oti informti; (b) vairs nezina vienkros vrdus. Es nezinu nevienu tdu patiesbu, kuru nevartu pateikt vienkriem vrdiem. Kad rakstjt "Muzej iespd m ness", gjt uz muzeju? Es jau pirms tam tur daas reizes biju bijis. Astodesmito gadu vid bija tds jaunatnes urnls Liesma, un es viiem vienreiz divos numuros par o muzeju rakstju. Muzejs man kop 18 gadu vecuma vienmr bijis m un tuvs, lai gan tagad nebiju bijis gadus desmit. Muzeja darbinieces man toreiz paststja par vienu puisti - kds vietjais, kas no triju etru gadu vecuma ienk muzej un staig, nevienam vi neko neprasa, vi staig un skats. Mani interes, kas no via dzv iznca. Vai muzejs zinja, ka js rakstt grmatu? J, protams, jo vajadzja jau ar viiem saskaot to fotografanu, visu prjo. Un es jau biju direktorei par o ideju ststjis sen, sen. Man ilustrcijas ar patk en masse, lai gan suntis bija iecerts krietni mazks par Tobiasu. Bet uzzmts vi ir fors, tds vja suns, plvojos. Mkslinieku izvljs Inese Zandere. Maniem b rniem ar oti patika, vii teica, ka tur ir att lota st realitte un paral l realitte. Js ar viiem ar bijt taj muzej? eit ir t racionl didaktika, bet nevis aiz rokas raut, bet teikt - "iesim". Un ja to brnu t grmata ir ieinteresjusi... Ir oti labi, ka ir grmata, jo muzej ir t, ka tu nesaproti, uz ko skatties - visa ir tik daudz, b rnam pietrkst virz bas. Man nupat ienca prt - t ideja par muzeju k materilu grmatai brniem varbt nk no Selindera Uz kraujas rudzu lauk, tur jau ir tas indiu muzejs. Un varbt tas ietekmja ar os seus ststus, jo ar seos ststos darbba tau skas tiei muzej. Redz, kur ms ar pagtni varam sastapties - arhitektr, muzejos, grmats, relu cilvku ststos. Bet cik tas ir patiesi - nu? Ms jau vsturi lasm jeb dzirdam k mtu. Vai js esat domjis par to, k odiena izskatsies k v sture? K m s izskatsimies muzej vai kds izskatsies muzejs, vai tds vispr bs? Nu, muzejs, ceru, bs. Varbt pa to nevajadzs tiei staigt. Varbt tad bs jauns tehnoloijas, bet... krana jau ir cilvkam dab no alu laikiem. Es pat domju, ka ne visus akmentius, krama gabalius uzreiz izveidoja kdai ekonomiski vajadzgai lietai. Varbt kdu paslpa tpc, ka glti izskatjs. Es domju, muzeji bs, varbt bs citdi, jo ar tda lieta k muzejs nemaz nav tik veca lieta - trssimt, etrsimt gadu varbt. Man paam brnb visvairk patika tas balzamtais kais pils muzej - kas bija ietts linauduma strmelts. Pagtnes visu laiku paliek arvien vairk... Nu, nu, nu, lielu dau ms vienkri aizmetam prom. Kad js pdjo reizi rakstjt ar tintes pildspalvu? Vai jums bija peiders? Kur vi ir? Vai js atceraties, kad pdjo reizi zvanjt no ielas telefona automta? Lk, cik tri ms pagtni aizsvieam. Mums jsaprot, ko patur t. Ja m s visu minsim patur t, visam nepietiks vietas. Es vien jsu intervij lasju, ka jums ir grti izmest grmatas un bibliot kas ar ts negrib. Saka - grmatas iet uz galu, bet man dz v to kst tikai vairk, t.sk. mans mjs. Kp c ir tik grti izmest grmatu, pat tad, ja t iet

2 of 3

draga? Ja jums sp kja: vai zt nost un pielikt elegantu alumnija kju - elektronisku? Ms esam pieradui. Dzvojam tomr mtu pasaul, ms tos lietojam pat zemapzias lmen. Jau no pirmajm grmatm, kas mums iepatkas. Mums liekas, ka grmatas ir labas. Pat ja vlk saprotam, ka t vai cita nav laba, paliek spk t pati doma, ka grmatas ir jsaudz, ka nevajag likt vis sazin ko: bibliotks es esmu dakrt redzjis - k grmatzmi ir izmantojui visdvainkos priekmetus. K zint, ko saglabt? Manai mtei bija pogu kastte, un tajos gados jau ar piemrotas pogas nevarja nopirkt. Pogas tur bija oti skaistas, brnb varju vis ilgi skatties. K zint, kuru sviest r, kuru ne? Par grmatm - sviest r ir oti grti, es cenos kdiem atdot. Js zint, ko nozm diviem cilvkiem dzvot dzvokl, kur virtuve, vannas istaba, kaut kda tualete, gaitentis un istaba ir kdi 33 metri? Diezgan aualgi. Es tagad cenos grmatas pc iespjas mazk pirkt. Paldies dievam, ka tagad ldz materilie apstki, bet tiei no kurm atteikties... Man pat ir bijis t, ka es ts grmatas esmu kdam atdevis - nevis aizdevis, bet atdevis -, tau pc diviem trim gadiem man via izrds nepiecieama. Td zi oti labi tie elektroniskie lastji, kas neaiz em vietu gandrz nemaz. N, es esmu pieradis pie grmatm. Vl man vajag urnlus - ar no agras jaunbas. K cilv ki sp ja paciest garlaicbu, kad nebija grmatu? Miergi. Ir ststs. K vispr literatra rads? Kds izgjis no alas, kaut ko ieraudzjis un, atncis atpaka, paststjis. Ja paststja interesantk, dabja treknku gaas gabalu, ja ststja galgas mubas, dabja ar kaulu pa galvu un prtrauca savu ststnieka darbu. Varbt senk bija vairk darba, un, tikldz darba nebija, rads nepiecieamba p c grmatas? Ttad js saprotat, no k ir radusies t saucam intelience - no vlans nestrdt un rast iespju nestrdt. Es runju par fizisku darbu. Manai sievai ir viena draudzene, kas uzskata, ka visi, kas lasa vai raksta grmatas, ir cilvki, kam nav, ko dart. Un varbt viai ir taisnba. Ja literatra ir nelietderga nodarbe, kura tad ir t izredz t, t j dz g, kas tda ir pilngi neapaubmi? Es varu iedomties viengi tro paldz bu. tr paldzba vispr nav vajadzga! Kpc cilvki nevar godgi piedzimt, padzvot, kamr Dievs un daba bs vui, un pc tam miergi nomirt? Tas ir dabisks process. Tpat k neviena grmata nav izglbusi cilvku no jautanas, jo nav atbildes, tpat tr paldzba nevienu nav - laika gait nav - izglbusi no miranas. Ttad tr paldzba nav vajadzga. Kas ir vajadz gks - futbols vai literatra? Kas ir vajadzgks - ceturtdiena vai otrdiena? Bet grmatas nodara ne prk lielu aunumu, lai gan mdz bt ar diezgan riebgas grmatas. Vl viena no literatras jgm, ja t var teikt, ir tda: tas ir ar laika kavklis. Tpat k dziedot cilvks nevar nedz slepkavot, nedz zagt, nedz kdu sprdt kjm, t ar lasot grmatu, tiei pa lasanas gait, tu nevari dedzint barona muiu. Kad esi grmatu izlasjis - ldzu - piektais gads. Viens brns, kad lasa, teiksim, Lindgrnes pasaku grmatu vai Tuvi Jansoni, - tiei taj brd nevar otram brnam spert ar kju: vi ir aizemts!

Stingri aizliegts DELFI publictos materilus izmantot citos interneta portlos, masu informcijas ldzekos vai jebkur citur, k ar jebkd veid izplatt, tulkot, kopt, reproduct vai k citdi rkoties ar DELFI publictajiem materiliem bez rakstiskas DELFI ataujas saemanas, bet, ja atauja ir saemta, DELFI ir jnorda k publict materila avots. Saisttie raksti 'Labkais Latvijas autora darbs brniem': Juris Zvirgzdi 'Kad muzej iespd Mness jeb Tobiass un draugi sarg Rgas vsturi' | 04. aprlis 2013 14:36
lapa izdrukta no DELFI portla Adrese http://kultura.delfi.lv/archive/index.php?id=43232848

3 of 3