Izdruka no LU portla: http://www.lu.

lv/zinas/t/17868/

"Kultra var pastvt tikai daudzbalsga dialoga form"

Ar rakstnieku Gunti Bereli sarunjas Lvija Baumane 17.01.2013

Liks, sarunai ar Gunti Bereli nepiecieams izveidot kdu oti v rtgu, ornament tu, bagtgu, kultrv sturiskm atsauc m un asprtgiem izteikumiem piebrsttu ievadu. Tau reiz m dekorcijas nav btiskas: svargkais, protams, ir tas, ko un k ststa pats runtjs. Un run vi gana tiei, spraigi un dzvi, un norda, ka intervijas nekad nevajag taist ar pietti, bez vajadzbas p dis un kursvos iezm jot v rdus, kas td veid kst tikai par krt jo dekorciju... 1998. gada literr mneraksta Karogs 7. numur Guntis Berelis rakst ja: Vsturiskais romns ir viena no slidenkajm taci m prozas labirint. Km gs solis un purv
1

iek. Savukrt Fricis Dziesma 1941. gad Foto: Ilma Elsberga atdzejoja Rainera Marijas Rilkes dzejoli Rudens diena, kura pdjais pants skan di: Kam nav vl mju, neiekrtos ts, / bs ilgi viens, kas tds vl atrad sies, / vi las s, rakst s un bez miega
2

tr sies / un nemit gi staigs alejs / starp lapm kr tom, kas vj dz sies. Kds tam sakars ar to, ko saka Guntis Berelis 2013. gada janvr ? Vai ir sakars? J un n. Aktulkais bra dienaskrtb? Aktulkais obr d ir izdz vot un prlaist murgainos laikus. Tiei tpc ne tik daudz rakstu ogad tapis tikai viens prozas gabals, un tas pats si, cik nodarbojos ar visdm redianas banm. 2012. gad biju redaktors kdm padsmit grmatm. Visdas gan gal gi trunti, gan ar tdas, par kurm paam prieks un gandar jums. Teiksim, Aivara Kavja Ceojo cirka gsteki, Krist nes Ulbergas Za vrna, Eg la Ventera Main g intervence, Rtas Meavilkas Dzimui Latvijai. Patlaban pavisam cita sfra top pamat gs priekvrds . Bodlra aunuma pum. Aizrvos ar 19. gadsimta vidus Franciju, izloju ri un apkrt Bodlram un sapratu, cik dumj vl pavisam nesen biju, ka to visu nezinju. erts vi bija, tas skaidrs kur normls pots motajai sievietei velt s sonetu, kur aprakst ta sprgusi govs, piebilstot, ka ar via kdreiz bs tda pati. Nu j, bet t sieviete ar sti normla nebija... Liels prieks rakst t par tik dulliem cilvkiem. Bet ogad, ceru, situcija stipri main sies un, ar ceru, uz labo pusi. Ir skaidrs, ka jdab gatavs romns, kas jau ierakst ts izdevniec bas plnos un iekaujas citu tdu pau romnu virkn. Kopum t ir iecere ar vrienu. Varbt atceries bija tds ststu krjums Ms. XX gadsimts, kur bija visas msu rakstos meitenes: katrai bija iedal ts savs gadu desmits un katra uztapinja ststiu par attiec go laikposmu. Jauns ieceres autore t pati Gundega Repe, bet atvziens zvr gs romnu virkne par 20. gadsimta

1 of 5

Latviju. 13 spickie letiu autori, 13 romni. Cik zinu, das jau palnm top. Es izvljos laiku ap Pirm pasaules kara skumu, droi vien beigu gal kaut kda T repurva kauju apokalipse bs apokalipse vienmr ir elegantkais romna noslgums, tpat ar bez ieskatiem visds vsturisks noriss nevars iztikt, bet tas tikai fons. Dr zk man tda drusku mistriska prieksajta. Fricis Dziesma, kad ms viu Stokholm filmjm kdu gadu pirms via nves viam tobr d bija, liekas, 97 gadi, atcerjs bildes no Pirm pasaules kara laika, kad vi bija mazs puika. Beidzamo gadu desmitu notikumi viam bija sapldui kop un izststmi daos vrdos, bet karu vi atcerjs k tdas atsevias un rkrt gi kontrastainas bildes. Es, dabiski, zinju, ka Pirmaj pasaules kar notika milzu tautas staigana, no Kurzemes bga simtiem tkstou auu, bet vi burtiski ar daiem teikumiem raksturoja to aual gi tuko un pamesto Kurzemi, mjas bez cilvkiem, tukos ceus utt. Pasaule ir, bet cilvki nez kur pazudui. Kaut k t aina iesds prt, tikai nezinju, ko ar to lai iesk. Bet, kad man pieleca, ka esmu piekritis piedal ties taj romnu projekt, un es sapratu, ka nek vairs nevar dar t tas gabals gribi negribi jdab gatavs tuk Kurzeme pati no sevis sasldzs kop ar vienu citu sietiu, kas ar man iek jau nez cik ilgi. Pagaidm nestst u, protams, bet, galvenais, t prieksajta ir, un es zinu, k tas parasti notiek tlk t pamazm, palnm apaug ar sietiem, personiem, metaform, biez migla pakl st, un tad jau romns ir gatavs, atliek tikai uzrakst t. Vl ir jdab gatava sprozas grmata, kas ar nez cik gadus karjas gais. Vai vari min t kdu aktulus mezglus, varbt probl mas, par ko noteikti btu v rts diskut t obrd kultrtelp attiecb uz pau jaunko latvieu literatru? Man ir t teorija, kas smuki aprakst ta grmat Ned o bolu. Tas ir mkslas darbs, satricinjumi un radiklas prmaias literatr notiek apmram reizi gadsimta ceturksn . Tas nav mirkl gs lzums, dr zk tds k prb des process, bet, ja sal dzina tekstus, kas tapui, teiksim, gadus piecus pirms satricinjuma un gadus piecus pc, o procesu var labi saman t. Iepriekjais satricinjums bija astodesmito gadu beigs, devidesmito pirmaj pus vispirms, protams, uzsprgja sproza, tad ar romns, bet patlaban ir tds k miera posms, kur top foras un reizm pavisam izcilas grmatas, bet nav satricinjuma sajtas, nav prsteiguma momenta, kad acis uz ktiiem: Kas tas vispr ir? Piemram, iedomjies, devidesmitajos gados pard js Jnis Einfelds. Uzreiz rads jautjums: Nu, johaid , kas tas vispr ir? Vi te lai mui vai pats tds ir? Vai es jau pieminju Eg lu Venteru. Kad iznca via pirm grmata Melanholijas skaidrojo vrdn ca, bija tas prsteiguma moments re, vi tak drusku nerikt gs, bet, izrds, ar t var rakst t, un sank t ri neko. Turpret patlaban , vl viens Venters, kaut gabalam nav ne vainas. Vienkri viss ir prk prognozjami un iepriekparedzami. Pat no Margaritas Perveeckas skaidrs, kas gaidms un cerams. Tau miera posmiem ir t lab pa ba, ka vii agrk vai vlk mdz beigties. Pieauju, tuvko piecu, septiu gadu laik ms vartu pieredzt krtjo satricinjumu, nelaime vien t, ka ms viu pieredzsim, bet neredzsim. Redzana un sapraana nks drusku vlk. Bet vispr jebkdas prognozes kultr 99% gad jumu ir piln gi aplamas. Tikko min ji, ka obrd literatr trkst satricinjuma, varbt pat zinma oka momenta, bet tom r varbt vari nosaukt kdu, Tavuprt, tri subjektvi oti spilgtu debiju p d j laik? Debiju n. Bet kaut kd mr debija bija Krist nes Ulbergas Za Vrna, kura man tiem bija prsteigums, jo iepriek via bija rakst jusi tu grmatias. Bet te pki is romns, piln gi rpus jebkdiem kontekstiem, baigi spc gais. Kds kolis no filologu aprindm ieteica: Pajaut Berelim, ko vi pats sev jauttu, ja btu jizdom intervijas jautjums! Ko es pats sev jauttu? Velns viu zina! Noteikti kaut ko praktiski pragmatisku. Vispr ausmu lietas, nupat no visiem veikaliem nez kpc pazudusi tabaka, kuru es p pju. T pc Berelim, ja reiz vi tik gudrs, pras tu, kur to tabaku var dabt! is pats kolis min ja, ka ne prk sen kd intervij Arvis Kolmanis esot izteicies: var tu jau m int uzrakstt kdu bestselleru, bet sti neredzot tam finansilu pamatu. Interesanti, vai ar Tu labprt neuzraksttu kdu bestselleru, kaut vai public jot to ar pseidonmu? Savulaik man tds gjiens jau bija. Atceries, pard js tds Viesturs Reimers, kur rakst ja ausmu

2 of 5

ststus? (V. Reimers ir G. Bere a mistifikcija; rakstnieks to savulaik rad ja tiei ausmu ststu saceranai. Jatz st, ka latvieu literatras kontekst tas ir visai rets un interesants gad jums: dubults autor bas izmantoana, vienam autoram radot atir giem anriem pieder gus tekstus.) Man bija ideja, ka tas tips sarakst s vairk du ststiu, saveidosies ar grmata, bet vi kaut k baigi steidz gi nomira... Droi vien kaut ko vi vl dabtu gatavu, nu, bet neieu tak krmties ar visdiem zombijiem ja beigts, tad zrk iek! Bet varbt var tu dzimt un uznkt uz skatuves kds jauns...? Latvij bestsellers ir tds relat vs jdziens. Krimius tpat ne vella neprk, visdas fantastikas un fantzijas vl mazk. Bestsellers t pie letiiem ir divu, triju tkstou eksemplru liela tira, te kauns lietot tdu clu jdzienu k bestsellers. Attiec gi ar honorrs par bestselleru ir smiekl gs. Arvim tiem bija taisn ba ka nav finansila pamata. Ja nu vien gi tas variants, kas das Ziemevalst s, kur literatras vieglais gals tiek stutts glui tpat k nopietn literatra. Prt palicis viens franu tulkotjs, ar kuru gad js runt pirms kdiem gadiem. Ststa via galven nodarboans esot zviedru detekt vu tulkoana franciski. Es, protams, gal g neizpratn vai franiem savu detekt vu trkst, ja vl jtulko kdas mazas valsts nepaz stamu autoru detekt vi? Izrds, liel mr visu to banu finans pai zviedri, lai b d tu pasaul ne tikai savus digarus, bet ar krimiu autorus. Vai, Tavuprt, obrd Latvij ir nepiecieam ba p c jaunm, literatrai velttm platform m, vietn m? Noteikti! Jo vairk tdu vietu, jo labk. Tikai ar js noteikti saskarsieties ar to pau ibeli, ar ko saskaras visi, kas darbojas pc l dz giem principiem. Bez noteikta finansjuma nav iespjams darboties ilgstoi. Entuziasms darbojas varbt gadu, varbt divus, bet tad vien br d visiem pielec: nafig tas viss vajadz gs, ja tikai aprij milzumdaudz laika, bet atpaka nekas nenk. Gandar jums ir viena no gaistokajm substancm pasaul... Bez naudas uz prieku nekustas nekas. Bet tas, ka ir vl kda vieta, kur publicties, protams, ir oti labi. Cik saprotu, jsu vietn darbojas tikai jaunie tas jau noz m, ka tai ir savs mis, Ubi Sunt jau ar kaut ko atiras no citm kultras lapm. Jau pats Ubi Sunt pastvanas fakts rada dialogu, varbt ne dialogu, dr zk tdu k sasp ljumu, jautjumz mes, kas karjas gais un nedod mieru. T s var realizties darb b teiksim, Ubi Sunt em rok mietu un blie pa pieri Satori: ko ie druk tdas augstpierainas mu bas? Vai otrdi. Bet tas nav obligti galvenais, ja ir is sti netveramais dialoiskais spriegums. Kultra nekad nav monologs, kultra var pastvt tikai daudzbals ga dialoga form, un, jo vairk balsu, jo labk, un pat gal giem kret niem taj sasp ljum ir sava vieta ja gal gi nav, ko sist, tad visi var sist vius. T ir ar kultras periodikas galven funkcija nevis reistrt un fikst procesu, rakst t atskaites par notiekoo, bet nodroint o spriegumu. Bet, ja periodika nepastv, tad gribot negribot rodas sajta, ka kultra palnm atstiepj kjas. Domjams, patlaban visi jt nevis spriegumu, bet kju atstiepanas procesu. Labi, ka vald bu var lamt un kaut kda pretreakcija ar jtama tomr spriegums, kaut ar gal gi nerados. K skas Tavs rts? Jau mneus tr s r ts ieskas t, ka uzslienos gult sdus un visupirms pametu skatienu pa logu uz jru. Un jtos baigi apmierints, ka vairs tramvaji nekpj pa logiem iek, jo pirms tam padsmit gadus mitu Barona iel. Un ma nas vairs nedrd pa brui, bet t klusi un mierm l gi v kst pa oseju gar Lielupi. Kad esmu piesljies divkjs, atveru datoru un sku domt, ko vajadztu dar t, kuru apsol to darbu esmu visvairk iekavjis. Vispr, no malas skatoties, tda esam ba noteikti ir neganti garlaic ga, bet viss svar gkais jau notiek iek: tur tds pia katls, un garlaic gi nav ne mirkli! Es minju Bodlru vi tau dz voja nenormli interesant laik, visas ts revolcijas, gztie karai, br v ba-brl ba-vienl dz ba ar Marseljzu fon, nemaz nerunjot par progresa idejm un visdiem tehniskiem izgudrojumiem, bet Bodlram par to visu nospauties viam svar gkas lietas prt: k dabt idel form krtjo sonetu un no k vl vartu aizemties naudu. T ka tas ir normls apzias stvoklis nenormliem aud m. V l no personisko jautjumu s rijas kda m zika Tev skan fon strdjot? Jau kdus piecus, septius gadus mzika man ir vairs tikai troksnis. Nezinu, kpc t, jo pirms tam klaus jos diezgan daudz, kaut fon gan nekad. Labk fona mzika ir klusums.

3 of 5

P d j savam priekam, ne darbam izlast grmata? Te bezmaz jatz stas grc g vj b, bet akmeni lai met tas, kur pats bez grka. Man oti pat k dra ga literatra. Nu labi, neteiksim, dra ga, bet katr zi ne augstajiem plauktiem piedien ga. Gadus septius tas bija St vens Kings un ausmii vispr tda piln gi nekritiska attieksme, visu pc krtas. Pc tam tas posms pats no sevis kaut k beidzs. Vienkri vairs nekdas intereses. Toties tagad ir jauns favor ts grmatas par papadanciem. Par ko?? Tas ir no krievu valodas (iespjams, pavisam burtiski to vartu tulkot k nok uvjs): viszemks kvalittes bojeviki, bet anrs pareizj krievu lubu literatr milz gi populrs. Siets universls, atir gas vien detaas: mslaiku cilvks nokst pagtn pie vikingiem, senaj Rom, pie Ptera I, pie pirtiem, viduslaikos, Otr pasaules kara laik, kur var mc t Stainam pareizi dz vot, vai vispr ell rat neol t un t tlk. Reizm tur klt kaut kdi postapokalipses elementi, reizm rokasgrmata izdz voanas mksl, bet, man liekas, t ir t r zikr ba jautjums kas btu, ja... Nopietni vsturnieki tdus pekstius neataujas, bet papadanci dr kst, teiksim, izglbt Jliju Czaru un pard t las tjam, kdu variantu td gad jum izspltu vstures virz ba. Viena no portla redaktor m interes js kp c obrd Berelis vairs nec rt k cirv tis, kur palikuas ass recenzijas? Varbt vienkri vairs nav, kam cirst? Kur palicis asais Berelis? Patlaban man tas nav interesanti. Es zinu, k uztais t tdu ekspres vu un negantu recenziju un, ja zinu, kpc gan man tas btu jdara? Garlaic gi. Labk izvlties apceranai tdas grmatas, par kurm domt un rakst t man ir interesanti. Patlaban draus man gan ir interesanti las t, bet domt par viiem nevelk, jo es jau pa gabalu redzu, k tas drais tais ts. Bet ar kritiku ir vl kda ibele, drusku nopietnka. Man ir tr s kritikas grmatas, kdi sei vai septii simti rakstu no t visa kaut kda konceptula bve ir saveidojusies. Protams, t ir nepabeigta, protams, es to neemos izklst t, bet kaut kas pusl dz gatavs ir saveidojies. T ds k pamats, uz kura es balstos. Un, ja es tikpat daudz turpintu rakst t kritiku, stvdams uz t paa pamata, tur liel mr sanktu paatkrtoans, jo citu pamatu es patlaban neesmu spj gs dabt gatavu. Tu gribi teikt, ka tad Tu tira tu pats sevi, savu pa mienu? Tur jau t lieta. Piemram, vienu laiku man liela autoritte bija Rolns Barts, kur teoretizja visu mu bet par autoritti vi varja kt vien tlab, ka dabja gatavas vismaz tr s tdas konceptulas bves. Kol dz viens pamats bija gatavs, vi iekpa tukum un ska brut nkamo. Es pagaidm nejtu, ka btu uz kaut ko tdu spj gs. Bet, zini, tas mani pai nesatrauc. Ir bezgala daudz citu lietu, ko interesanti dar t. Un smiekl gam ar negribas palikt. Kda gados jauna Dzejas meistardarbncu absolvente, baltu filoloijas bakalaura studente izteics, ka daudzi jaunajiem prmetot rakstanu bez jebkdm zinanm literatrzintn . Un tad via retoriski vaicja vai tiem pamatga literatrzintnes, teorijas baga var bt atsl ga uz labu dzeju? Varbt vari koment t o izteikumu? Tur ir vismaz divi jautjumi. Pirmais kas tad sti ir literatrzintne vai literatras teorija un kda ir ts jga? Un tur jau ir tas is, ka literatr un kultr vispr teorijai ir jga vien tik ilgi, kamr t ir tapanas stadij. Tad teorija darbojas, taj br d konkrti teksti tiek sasieti ar visdiem kontekstiem, mekltas kopsakar bas un likumsakar bas, topo teorija c ns ar citm topom un jau tapum, bet, kol dz t ir gatava kaut gan te vl ir jautjums: ko noz m gatavs? t ir beigta un izmetama. Vai, pareizk sakot, kst par literatras vsturi. Ja kds iedomjas emt gatavu teoriju un izmantot k anal tisku instrumentu, vi ir nevis literatrzintnieks, bet muis. Otrs jautjums kds rakstniekam labums no literatrteortiskajm zinanm? Atbilde pagalam primit va glui tds pats labums, kds cilvkam no vstures zinanm. No svara ir nevis paas zinanas, bet spja domt par literatru, domt literatr. Spja saskat t literatr tiei to specifisko, ar ko t atiras no jebkuras citas cilvka darb bas sfras. Ar kaut kdu padsmito mau sajust to, kas notiek, un to, kas tu pats esi. Rakstnieks tak ir t ri izofrnisks rad jums vi ir vismaz divi cilvki. Pirmais, kur dz vo, otrais, kuru pirmais ir izdomjis un kur tad ar

4 of 5

nodarbojas ar literatru, jo tos, kas raksta tie veid k grib, k pat k utt., bez izdomt rakstnieka starpposma, ieklasific grafomnu plaukti un izmet miskast. Tie veid visas s teortisks un vsturisks banas nav izmantojamas, ja nu vien gi runa ir par tdm t ri formlm niansm, kuras vienkri nepiecieams zint, bet tas viss ir vajadz gs taj proces, kur cilvks kst par autoru. Vl tre lieta literatru rada ne tikai autora dz voanas pieredze, bet las anas pieredze, kas, iespjams, ir vl svar gka par dz voanas pieredzi. Par ko Ubi Sunt k jaunai vietnei noteikti vajadz tu uzrakstt? Ja es sktu dot padomus, bet Ubi Sunt klaus t, tad tas ar btu Ubi Sunt gals. Ja es sktu dot padomus, bet Ubi Sunt dar tu visu piln gi pretji, tad vismaz jga tam btu. Bet, ne vella, nekdus padomus nedou, baigais prieks dabt pa galvu! 1 Berelis G. Divi rakstnieki uz slidenas tacias. Karogs, 7. nr., 1998, 168. lpp. 2 No: Jeer ts J. Main gais. R ga: Mansards, 2012, 390. lpp.

5 of 5