FOKUS

INTERNETA VIDE

JNIS BUHOLCS janis.buholcs@kapitals.lv

Interneta privtais publiskums

Dzvojam publiski?
Ideja, ka, pateicoties iespjm neierobeoti apmainties ar informciju, nkotnes sabiedrba atteiksies no privtuma, veidojs jau agrn interneta attstbas fz. Bija ar cilvki, kuri vljs redzt, kda izskatsies sabiedrba, kur atklts bs itin viss. Tds bija ar Dos Hariss. 90. gados vi bija viens no uzmjiem, kur pirmaj tmeka komercijas viln nopelnja miljonus, bet 2000. gad, dot.com burbulim plstot, visu pazaudja. Vi savulaik nodibinja pirmo interneta televziju, un viam netrka ar citu tmeka attstanas ideju. Tau pai zmgs ir via 1999. gad stenotais projekts Quiet: We Live in Public. T laik ar videokamerm aprkot telp tika aicinti dzvot vairk nek simts cilvku, kuriem tika dota pilnga rcbas brvba. Privtuma nebija ne viu starp, ne ar viu attiecbs ar skattjiem, kuri varja sekot ldzi pilngi vism viu gaitm aj terrij. is bija tiklab mkslas projekts, k eksperiments par cilvku attiecbm ar visuresoajiem medijiem. Drz pc tam D. Hariss izveidoja ldzgu projektu ar sevi un savu draudzeni galvenaj lom. Kameras tika uzstdtas dzvokl, kur vii mitinjs, bet skattji varja sekot ldzi dzvokl notiekoajam un to komentt s atsauksmes dzvokl bija redzamas monitoros. Eksperimenta rezultts: t laik D. Harisu pameta via draudzene, kura pazioja, ka td publiskum un uzraudzb dzvot nespj. Savukrt interneta kompniju akciju tirgus sabrukum savu bagtbu nupat zaudjuais D. Hariss visu notikuo t prdzvoja, ka atkps uz lauku saimniecbu, bet pck no publisks

FOTO: AFP

Vai vispasaules tmeklis ms ir savienojis tik oti, ka privtums ir kuvis nesvargs un ms sevi vairs neslpjam? Privtuma funkcijas komunikcij veidojas nianstkas, un robeas par ststmo un noklusjamo kst daudzveidgkas. Tau vlme un nepiecieamba pc noteikanas pr saviem datiem saglabjas lai k tiesaistes mili ms gribtu prliecint par pretjo
124
09 / 2013

FOKUS

INTERNETA VIDE
kuras nkamaj brd tikpat labi jau var tikt aizmirstas un bt pazuduas nemitgaj statusa atjauninjumu straum. Papildus tam ikviens msu solis tiesaist atstj neizdzanas datu pdas. Bet, lai k ar gribtos irgties par audm, kuri nav spjgi past pusdienas, ts pirms tam nenofotografjot un nepublicjot tviter, informcijas koplietoana tomr ir paa lietotja kontrolta un td paos pamatos atiras no D. Harisa un via domubiedru konstrut pilng publiskuma.

telpas pazuda pavisam. Uzmanbas lok vi atkal nonca 2009. gad, kad tika uzemta dokumentl filma We Live in Public par D. Harisu, via trakulbm un privtuma zaudanu interneta laikmet. Raugoties, k tmeklis turpina ietekmt indivdu saziu msdiens, nav nepiecieams pas radoums, lai tiesaistes socilajos tklos saskattu D. Harisa ideju atbalsis. Izplattkais Draugiem.lv, Facebook, Twitter un tamldzgu vietu lietojums ir savu privto gaitu dokumentana un paizpauans, sekoana ldzi citu cilvku gaitm un sarunas ar draugiem, pazim un citiem sev interesantiem cilvkiem par sev saistoiem jautjumiem, kuri ar biei vien centrjas ap tm pam privtajm gaitm. Tas nodroina papildu perspektvu tam, k indivdi viens otru redz, un tam, k vii sevi citiem parda. d veid ar savstarpji itin labi pazstami cilvki viens par otru mdz uzzint to, ko vii ties saruns un kopj pieredz neuzzintu. Turklt paatklans pilda ar nozmgu sazias veicinanas funkciju. Datornepastarpintaj sazi indivdiem nav pieejams daudz kas no informcijas, ko vii izmanto, veidojot un uzturot pazans bez-

Kontrole un arhitektra

Ideja par privtuma dzanu un t sniegtajm uzraudzbas iespjm nav jauna, un cilvki to ir attstjui jau ilgi pirms interneta izgudroanas. Klasisks piemrs ir britu filozofa Deremija Bentama 18. gadsimta beigs izstrdtais panoptiks kas modelis, kur sargs var novrot visus kas iemtniekus un iemtnieki to zina, tau viiem nav iespjams noteikt, kur brd tiek novroti. o modeli var izmantot ikvien institcij, kur ir nepiecieams uzturt disciplnu caur uzraudzbu, tau ar panoptiku visbiek tiek saprasta ieslodzjuma iestde.

Platformas ar tik lielu lietotju skaitu var darboties ar k socilo prmaiu aenti, un Facebook to izmanto
saist. Neverbl komunikcija un fona informcija sapraanos atvieglo. Tiesaist grtbas du informciju ievkt kompens lielka atkltba t cilvkus piesaista, paldz vienam otru novrtt un pazt. Ldz ar to privta, neformla tiesaistes sazia bez paatklans ir saretka. paatklans var izpausties dads forms, tau socilo tklu vietu lietojum liels uzsvars tiek likts uz operatvu dalanos ar nupat redzto, dzirdto, lasto, pamanto ar mirka idejm un aktulajm prdomm, 126
09 / 2013

Tau ideju par varu, ko sniedz iespja novrot katru cilvka soli, ir grti attiecint uz mediju veicints atkltbas efektu. Uzraudzba vl nenozm disciplnu. Patiesi, ar D. Hariss par savu 1999. gada projektu Quiet: We Live in Public vlk laikrakstam The Guardian izteics, ka no piecas nedas ilg eksperimenta vislabk ir bijusi tiei pdj neda, kur vislabk atkljusies dado eksperimenta dalbnieku btba: Paskums paness, un katrs aizmirsa pats sevi. Taj brd ms vius ierau-

FOTO: AFP

Facebook servera halle Zviedrij dzjm. Citiem vrdiem tika radti apstki, kuros totlai novroanai pakautie par to vairs nebdja. Ar Facebook boss Marks Cukerbergs vlas radt vidi, kur privtums vairs nav mod, tau t nevis bremz, bet veicina cilvku mijiedarbbu un paizpausmi. 2010. gad vi ststja, cik oti dau gadu laik esot mainjusies cilvku izpratne par atklanos: iepriek viiem nav bijis skaidrs, kpc vajadztu tmekl ievietot informciju par sevi, bet tagad vii du informciju koplieto krietni drok. socil norma laika gait ir mainjusies, sacja M. Cukerbergs. Ms uzskatm, ka msu loma ir bt pastvgi inovatviem un atjaunint savu sistmu t, lai t atspoguotu pareizjs socils normas. is apgalvojums, protams, ir blefs. Facebook ir kas vairk nek sabiedrbas normu ilustrcija. Platformas ar tik lielu lietotju skaitu var darboties ar k socilo prmaiu aenti, un Facebook to izmanto. Komunikcijas infrastruktra ietekm to cilvku attiecbas, kuri o infrastruktru lieto. Tiesaist sazia ir atkarga ar no konkrts vietnes arhitektras, un caur arhitektru Facebook un citi portli var lietotjus mudint uz noteikta veida darbbu. Socilo tklu portli jau ldz im ir veidojui un ietekmjui tiesaistes valodu, kura pc tam var prcelties ar uz bezsaistes sazias vidi. Twitter popularizts 140 zmes k lakoniskas izteikans standarts un

INTERNETA VIDE
ir minjums paskatties pr plecu kdam, kur raksta privtu e-pastu, vai vl labk kdam, kur atjaunina savu profilu. Ja lietotjs kaut ko public tiesaist, tas nenozm, ka viam ir vienalga, kur to lass. J, lietotji mdz pieaut kdas un padart kaut ko pieejamu ar tiem, kam tas nav paredzts; vii mdz nenovrtt savas tiesaistes rosbas sekas, un daa lietotju var pat neapjaust, cik detaliztu priekstatu par viiem var iegt tmekl. Tau starp netu privts informcijas nopldi un vienaldzbu ir pamatga starpba. Centrlais jdziens msdienu privtuma izpratn ir lietotja kontrole pr to, kas notiek ar via datiem. Komunikcija tmekl parda maintu izpratni par to, kas ir ststms tlk un kuram tas ir ststms. Privtums ir kuvis nianstks un izpauas atirgi nek pirms gadiem trsdesmit. Forumos, interneta dienasgrmats, ata istabs indivdi nereti vien puspazstamai vai pat nezinmai publikai ststa intmus noslpumus, dals pieredz vai glui vienkri apsprie jautjumus, kuru iztirzana bezsaist vartu bt prk mulsinoa vai kdu iemeslu d neiespjama. Tau tas nenozm, ka s sarunas no privtm ir prtapuas publisks. aj kontekst privtums ir izprotams nevis k slepenba vai noslgtba, bet gan k tas, ko ujorkas Universittes profesore Helna Nisenbauma dv par kontekstulo atbilstbu (contextual integrity). Tas nozm, ka informcija ir saistta ar atbilstom privtuma normm, kas pastv s informcijas kontekst. Privtuma prkpums ir o normu un gaidu prkpums. Tmeka saruns ir redzams, k robeas starp publisko un privto, ststmo un noklusjamo, pazstamajiem un sveiniekiem tiek prbdtas. Tau pirms o robeu prbdanas tiesbas ir nevis konkrtajai tiesaistes vietnei, bet indivdam.

FOKUS

Facebook poga Patk un Iedunkana, kas aiztaupa nepiecieambu savu attieksmi formult vrdos vai darbos, tie ir tikai dai redzamkie mijiedarbbas veidi, kuri premti plak cilvku sazias jom. Socilo tklu portlu izstrdtji labi apzins privts komunikcijas un starppersonu savienojumu nozmi tiesaist. o portlu interess ir veicint tdu lietotju darbbu, kas nk par labu paai vietnei un ts attstbai. Jo vietn ir vairk brvi pieejamas informcijas un jo intensvka ir lietotju sazia, jo labk. Bez visa cita tas paldz palielint laiku, ko lietotji vietn pavada, lapu skaitu, ko lietotji aplko, un ldz ar to ar paredzamos reklmas iemumus.

Robeu prbde

Lietotji tiesaist izplata un atstj daudz privtas informcijas. Tau ar o faktu nepietiek, lai pamatotu, ka privtumam msdiens vairs nav nozmes. Tas vien, ka Facebook un ldzgas vietnes grib, lai privtums ktu par atavismu, nenozm, ka da virzba ir jpieem k pasaprotama un neizbgama. Pretji virspusjam piemumam, ka vairums lietotju savu dzvi tiesaist koplieto, par sekm nedomjot, liela daa no viiem pastvgi segment savu profilu auditoriju, velk robeas un izvrt, ko kur publict. Labkais arguments pret uzskatu, ka privtums cilvkus vairs neinteres,

Par privtumu cns

Privtuma aizskrums ir nozmgs jautjums ar msdiens par to atgdina sautums un kritika ik reizi, kad kds no interneta tehnoloiju

gigantiem tm vai netm maina sistmas privtuma uzstdjumus vai k citdi nekorekti rkojas ar lietotju datiem. Facebook ir ncies atbildt uz prmetumiem par saretajiem privtuma uzstdjumiem un tos prveidot. Interneta milzis Google ir samis ne mazumu sdzbu par privtuma prkpumiem dados savos pakalpojumos, samaksjis ne mazumu sodu un tiesjies ar vairkm valstm. 2011. gad toreizjam Apple vadtjam Stvam Dobsam ncs atvainoties par ievrojamu vioanos izraisjuo faktu, ka uzmuma iercs neifrt veid tiek uzglabta informcija par lietotja atraans vietm pdjo divpadsmit mneu laik. ie ir tikai dai no pdjo gadu privtuma skandliem. To vid neprsptas ir ASV Nacionls drobas aentras un citu valstu slepeno dienestu uzturts interneta un telefonsazias novroanas programmas, par kurm informciju publiskojis bijuais aentras darbinieks Edvards Snoudens. Lietotjiem ne vienmr ir iespja novrst sevis uzraudzbu. Tau daudz ko paststa ar tas, ka msdiens aizvien populrki kst dadi privto datu sarganas un privts kiberdrobas ldzeki, tostarp datu ifrana. Privtums msdiens neizzd, mains t robeas un funkcijas. Indivdi izmanto privtas detaas, lai uzturtu kontaktus ar indivdiem internet. Apmai pret dau sava privtuma vii ar gst iespju izmantot tiesaistes pakalpojumus. J, ie privtie dati pakalpojumu uzturtjiem, valdbm un citm ieinterestajm pusm auj par lietotjiem uzzint oti daudz, un tas ir bau iemesls. Tau tikpat liel mr k pasaprotami pieemt du privtuma zudumu indivdi ar var ieviest jaunu privtuma sarganas praksi. Tehnoloisks informcijas vkanas un apstrdes iespjas nemaina to, ka lietotji iebilst pret personisks informcijas izmantoanu pretji viu interesm. Ja D. Harisa sapnis par dzvoanu publiski kdu dienu piepildtos burtiski, ar msdiens tas nebtu nekas cits k totalitrs murgs.
09 / 2013

127