2 3
Redaktora priekšvārds
Aija Lulle,
žurnāla “Latvija Eiropas Savienībā“ redaktorePie lasītājiem ceļu sāk jauns Eiropas Savienībasinformācijas aģentūras izdevums “Latvija EiropasSavienībā“. Kopš 2004. gada esam pilntiesīga ESdalībvalsts, un mūsu valsts iedzīvotāji aizvien vairākiesaistās procesos, kas ir būtiski gan Latvijai, gan visamdivdesmit piecu valstu blokam. Jaunā izdevuma mērķisir sniegt informāciju par aktuāliem ES jautājumiemprofesionāļiem, politiķiem, akadēmiķiem, skolēniem,studentiem un ikvienam sabiedrības loceklim, kuruinteresē ES tematika.Jaunais izdevums iznāks četras reizes gadā un ikreizpadziļināti aplūkos kādu noteiktu un sabiedrībā aktuālutēmu. Šoreiz tas veltīts brīvai darbaspēka kustībai.Ir pagājuši jau gandrīz divi gadi kopš vēsturēvislielākās Eiropas Savienības paplašināšanās, kad ESvienlaikus pievienojās 10 jaunas dalībvalstis, tajā skaitāarī Latvija. Atminoties diskusijas, kas pievienošanāskontekstā saistījās ar brīvu darbaspēka kustību, bažasgalvenokārt bija par straujo darbaspēka pieplūdumu no jaunajām dalībvalstīm un tā potenciāli negatīvo ietekmiuz veco dalībvalstu darba tirgu. Līdz ar to tikai trīs val-stis – Lielbritānija, Īrija un Zviedrija – nelika šķēršļuscitu ES valstu darba meklētājiem. Savukārt pārējāsdivpadsmit izmantoja iespēju pilnībā neatvērt savu val-stu darba tirgus jaunajām dalībvalstīm (izņēmums bijaiedzīvotāju skaita ziņā nelielā Malta un Kipra, kas atro-das ārpus Centrālās un Austrumeiropas).Pašlaik jau tiešāk varam ieraudzīt to, kādus senāksākušos procesus atklājusi brīva darbaspēka kustībaun kādus rosinājusi no jauna. Diskusijas ir pavērsušāspretējā virzienā: jaunās dalībvalstis vairāk sāk raizētiespar darbaspēka aizplūšanu, nevis par to, cik ātri tiksatvērti visu ES valstu darba tirgi.Brīva darbaspēka kustība un migrācija ir sarežģīti jautājumi, kas jāaplūko plašā kontekstā. Ņemot vērāmigrācijas tēmas aktualitāti gan Latvijā, gan visā ES,Eiropas Savienības informācijas aģentūra 2006. gadapirmā žurnāla numuru velta tieši šiem jautājumiem,analizējot gan Latvijas, gan ES migrācijas politiku,tās tiesisko regulējumu, kā arī tendences migrācijas jautājuma attīstībā Eiropas Savienībā. Imigrācijaskontekstā sniegta analīze par ES ilgstoši dzīvojošotrešo valstu pilsoņu tiesībām strādāt ES, kā arī aplūkots jautājums, vai ir paredzama darbaspēka ieplūšanano Latvijas kaimiņvalstīm, kas atrodas ārpus EiropasSavienības valstu bloka.Ar migrācijas un brīvas darbaspēka kustības jau-tājumiem ir saskārušās visas valstis, tādēļ ir vērtīgiuzzināt iespējami vairāk par citu zemju pieredzi. Šajāžurnālā aicinām pievērst uzmanību Īrijas – populārasLatvijas iedzīvotāju ieceļošanas valsts – pieredzei,kā arī interesantiem faktiem par Austrumvācijasun Rietumvācijas apvienošanos un darbaspēkapārvietošanās plūsmām pēc tās.Brīva darbaspēka kustība ietekmē gan valsti kopumā,gan pašvaldības, gan privātos uzņēmējus un arī katruindivīdu. Kādi ir galvenie pārbaudījumi un iespējas,saskaroties ar pastiprinātu darbaspēka aizplūdi noLatvijas? Par šiem jautājumiem Eiropas Savienībasinformācijas aģentūrā diskutēja un kopīgus risinājumusmeklēja valsts, pašvaldību, arodbiedrību un privātā biz-nesa pārstāvji. Viens no būtiskiem soļiem situācijasuzlabošanā ir Latvijai kā pilntiesīgai Eiropas Savienībasdalībvalstij pieejamo līdzekļu efektīva apguve.
Saturs
Redaktora priekšvārds 3Juris Gromovs,Migrācijas politika Eiropas Savienībā 4
ES migrācijas politika un atbilstošs tiesiskais regulējums, tendences migrācijas jautājuma attīstībā Eiropas Savienībā.
Juris Gromovs,Galvenie Eiropas Savienības sekundārie tiesību akti migrācijas jomā 8
Apkopoti būtiskākie ES dokumenti, kas tieši attiecas uz migrācijas likumdošanu un regulējumu.
Maira Roze,Migrācijas politika Latvijā 10
Latvijas migrācijas politikas vēsturiskais apskats un analīze, migrācijas likumdošanas analīze pirms un pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.
Ar brīvu darbaspēka kustību un migrāciju saistīto terminu skaidrojums 12
Lai vieglāk orientētos migrācijas politikas, migrācijas un brīvas darbaspēka kustības tēmai veltītos dokumentos,šajā publikācijā sniegts ar šīm tēmām saistītu terminu skaidrojums.
Ivars Indāns, Aija Lulle,Latvijas darbaspēks Īrijā izmanto brīvas darbaspēka kustības iespējas 14
Publikācijā aplūkoti jautājumi par to, cik daudz cilvēku aizbrauc, kādi ir aizbraukšanas iemesli un motivācija,kā vērtējama izceļošana brīvas darbaspēka kustības apstākļos.
Brīva darbaspēka kustība pēc Latvijas iestāšanās ES 18
Tiesiskais pamats brīvai darbaspēka kustībai, Latvijas pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties, pārejas periodi brīvai darbaspēka kustībai,ES dalībvalstu pilsoņu uzturēšanās un darba atļauju iegūšana Latvijā.
Aija Lulle,Brīva darbaspēka kustība: pārbaudījumi un iespējas Latvijai 21
Diskusijā piedalās: Aiva Vīksna, uzņēmēja, Lietišķās informācijas dienesta izpilddirektore, biedrības “Līdere” valdes priekšsēdētāja,Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs; Kārlis Šmits, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikasdepartamenta direktora vietnieks; Egils Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks.
Juris Vīgulis,Eiropas nauda – labklājības celšanai 25
Kopš 2004. gada Latvijai ir pieejami četru Eiropas strukturālo fondu līdzekļi, tostarp Eiropas Sociālā fonda (ESF) nauda.Latvijā tā tiek izmantota labklājības, izglītības un ekonomikas nozarēs. To var lietot arī darbaspēka kvalitātes celšanā,stiprinot Latvijas spējas brīvas darbaspēka kustības apstākļos.
Kristīne Krūma,Trešo valstu pilsoņu statusa direktīva: pārbaudījums dalībvalstu migrācijas politikai 28
Šī gada 23. janvārī beidzās direktīvas 2003/109/EK ieviešanas termiņš.Direktīva paredz ieviest īpašu statusu trešo valstu pilsoņiem, kas ir ilgtermiņa iedzīvotāji.
Ivars Indāns,Migrācija un tuvējie kaimiņi. Vai paredzama imigrācija no NVS valstīm? 30
Publikācijā aplūkots jautājums, vai būtu nepieciešams pārskatīt imigrācijas politiku, atļaujot vieglāku piekļuvi Latvijas darba tirgum,kā arī jautājums par to, vai ir paredzams, ka valstī varētu ieceļot vairāk darbinieku no kaimiņvalstīm – Krievijas, Baltkrievijas, Moldovas un Ukrainas.
Liene Znotiņa,Valstij un skolām jānodrošina iespēja atgriezties Latvijas skolās 32
Līdz ar brīvu darbaspēka kustību aizvien aktuālāks kļūst arī jautājums par Latvijas vispārējo skolu kapacitāti strādāt ar skolēniem,kuri kādu noteiktu laika periodu – gadu vai ilgāk – ir mācījušies ārpus Latvijas. Intervija ar Izglītības un zinātnes ministrijasVispārējās izglītības departamenta attīstības nodaļas vadītāju Edgaru Grīni.
Gunda Ignatāne,21. gadsimta Trīsdesmitgadu karš Vācijā 34
Publikācijā aplūkota Austrumvācijas un Rietumvācijas apvienošanas pieredze migrācijas kontekstā.Vācija tiek uzskatīta par vienu no stabilākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm,tomēr arī šī valsts saskaras ar Eiropu vienojošajām migrācijas problēmām.
Kristīne Sprice,Vai Latvija iet Īrijas pēdās: darbaspēka migrācija 37
Konferences “Vai Latvija iet Īrijas pēdās: darbaspēka migrācija” diskutēto jautājumu apkopojums.Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija un Īrija ir pieredzējusi lielu darbaspēka aizplūšanu uz citām dalībvalstīm.Pašlaik Īrijas pilsoņi atgriežas dzimtenē un turpina strādāt savas valsts attīstības veicināšanai.
Notikumu kalendārs 39
Žurnāls
“Latvija Eiropas Savienībā”
iznāk četras reizes gadā.Tirāža – 3000 eksemplāru.Žurnāls netiek izplatīts komerciālos nolūkos.Izdevējs: Valsts aģentūra “Eiropas Savienības informācijas aģentūra”Reģ. nr. 90001897078Adrese: Aspazijas bulvāris 28, Rīga, LV-1050Žurnāla redakcijas padome
Esmeralda Balode-Buraka,
Tieslietu ministrijas Eiropas Kopienu tiesas nodaļas vadītāja
Ainārs Dimants,
biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas zinātņu katedras vadītājs
Māra Dzirniece,
Saeimas Eiropas Savienības informācijas centra vadītāja
Linda Jākobsone,
Eiropas Savienības informācijas aģentūras vadītāja
Edvards Kušners,
Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes vadītāja vietnieks
Sanita Pavļuta-Deslandes,
Ministru prezidenta padomniece Eiropas Savienības jautājumos
Jānis Vaivads,
Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes docentsPārpublicējot materiālus vai tos citējot, atsauce uz žurnālu ir obligāta.Žurnāla raksti neatspoguļo Eiropas Savienības informācijas aģentūras viedokli.Par faktu materiālu savos rakstos atbild autori.
Commenting has been disabled.