LATVIJA

EIROPAS
SAVIENĪBĀ
 Saturs

Inese Rebaine. Ziemassvētku dāvana Eiropas pilsoņiem 5

Redaktora sleja

Inese Rebaine. Pievienošanās Šengenas līguma telpai – jaunas priekšrocības un izaicinājumi? 6

Diskusijā piedalījās: Ilze Pētersone, LR Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāra vietniece, Una Brenča, LR prokuratūras Darbības analīzes un
vadības departamenta Starptautiskās sadarbības nodaļas virsprokurore, Vladislavs Korjagins, tūrisma aģentūras BTG direktors,
Ainars Latkovskis, LR Saeimas deputāts, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis

Juris Gromovs, Edvards Kušners. Šengenas evolūcija 9

Šengenas līguma vēsture, mērķi un attīstība

Inga Paparde. Valsts robežsardze gatava Šengenai 12

Valsts robežsardzes gatavība robežkontroles atcelšanai, rekomendācijas un uzdevumi

Kas mainīsies pēc Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam? 14

Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Robežapsardzības pārvaldes informācija

Inga Paparde. Nelegālā imigrācija un ES iekšējo robežu atvēršana 15

Nelegālā imigrācija pēc robežkontroles atcelšanas – prognozes, risinājumi

Gatis Švika, Inese Voloseviča. Valsts policija pirms un pēc pievienošanās Šengenai 17
Valsts policija un Šengena – Šengenas informācijas sistēma un pārrobežu sadarbība

Laura Karniete, Krisīne Pētersone. Šengenas konvencijas finanšu programmas

(Schengen Facility) realizācija 22

Inga Šaršūne. Drošība un terorisma apkarošanas jautājumi

saistībā ar Latvijas pievienošanos Šengenas līgumam 24
Žurnāls “Latvija Eiropas Savienībā” iznāk četras reizes gadā. Skatījums uz drošības jautājumiem Šengenas līguma kontekstā
Masu saziņas līdzekļa reģistrācijas numurs 000703090
ISSN 1691–3663 Ilze Šampiņa. Eiropas Kopienu tiesas spriedums lietā
Tirāža – 3000 eksemplāru. C-503/03 Eiropas Kopienu Komisija v. Spānijas Karaliste 27
Žurnāls netiek izplatīts komerciālos nolūkos. Eiropas Kopienu tiesas sprieduma analīze – Šengenas acquis un ES tiesību mijiedarbība

Izdevējs: Valsts aģentūra “Eiropas Savienības informācijas aģentūra”

Gundega Tentere. Cilvēku tirdzniecības problēma pēc robežu atvēršanas 31
Reģ. nr. 90001897078
Prognozes un uzdevumi cilvēku tirdzniecības apkarošanā pēc pievienošanās Šengenai
Adrese: Aspazijas bulvāris 28, Rīga, LV-1050

Žurnāla redakcijas padome Santa Graikste. Šengenas ietekme uz tūrismu un viesnīcu biznesu Latvijā 33
Esmeralda Balode-Buraka, Tieslietu ministrijas Eiropas Kopienu tiesas departamenta direktore Kas mainīsies tūrisma un viesnīcu biznesā saistībā ar Latvijas pievienošanos Šengenai?
Ainārs Dimants, Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas zinātņu katedras vadītājs
Māra Dzirniece, Saeimas Eiropas Savienības informācijas centra vadītāja
Kristīne Šalme, Eiropas Savienības informācijas aģentūras direktores p. i.
Edvards Kušners, Latvijas Bankas prezidenta padomnieks, Juridiskās pārvaldes vadītāja vietnieks
Sanita Pavļuta-Deslandes, Ministru prezidenta padomniece Eiropas Savienības jautājumos
Guna Japiņa, Ārlietu ministrijas ES koordinācijas departamenta direktore
Jānis Vaivads, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes docents

Pārpublicējot materiālus vai tos citējot, atsauce uz žurnālu ir obligāta.

Žurnāla raksti neatspoguļo Eiropas Savienības informācijas aģentūras viedokli.
Par faktu materiālu savos rakstos atbild autori.

2 3
 Ziemassvētku dāvana
Eiropas pilsoņiem
Inese Rebaine,
žurnāla “Latvija Eiropas Savienībā” redaktore
Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts
Portugāle paziņojusi, ka robežkontrole uz deviņu jauno
ES dalībvalstu, tostarp Latvijas, sauszemes robežām
un prāmju līnijām saskaņā ar Šengenas līgumu tiks
atcelta šā gada 21. decembrī. ES tieslietu komisārs
Franko Fratīni to nodēvējis par Ziemassvētku dāvanu
visiem Eiropas pilsoņiem.
Pievienojoties Šengenas līguma valstu telpai,
robežkontroli atcels uz Latvijas, Lietuvas, Igaunijas,
Čehijas, Maltas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un
Ungārijas sauszemes un jūras robežām. Savukārt
lidostās pasu kontroli plānots atcelt 2008. gada
martā.
Šengenas līguma teritorijas paplašināšana bija
paredzēta 2007. gada oktobrī, taču tehniskās un
juridiskās problēmas, veidojot jaunu SIS centrālo
policijas datu bāzi, bezrobežu zonas paplašināšanos
aizkavējusi par gadu. Iestājoties ES, Latvija tāpat kā
4 5
pārējās jaunās dalībvalstis, apņēmās pilnībā ieviest
Šengenas konvencijas prasības, kas paredz robež-
kontroles atcelšanu uz iekšējām robežām un kom-
pensējošo mehānismu ieviešanu nelegālās imigrācijas
un noziedzības apkarošanai.
Ņemot vērā kontroles atcelšanu uz robežām, aktuāls
ir jautājums ne tikai par iespējām, ko mums dod Lat-
vijas pievienošanās Šengenas telpai, bet arī par
iespējamiem riskiem un apdraudējumiem – pārrobežu
noziedzība, nelegālā imigrācija un drošības jautājumi.
1. septembrī Latvijā pilnā apjomā darbu sāka
Šengenas informācijas sistēma SISone4All (SIS),
kas dod Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām
piekļuvi vienotajai Šengenas dalībvalstu datu bāzei
par meklējamām un pazudušām personām, zagtiem
transportlīdzekļiem, nozaudētiem un nederīgiem do-
kumentiem un ieročiem. Tās ieviešana bija svarīgākais
priekšnoteikums, lai valsts varētu pievienotos
Šengenas zonai.
Šengenas līguma telpas paplašināšanās būs
pārbaudījums ne tikai tiesībsargājošajām iestādēm,
robežsardzei un atbildīgo institūciju sadarbības
koordinācijai starptautiskajā līmenī, bet arī Latvi-
jas konsulārajam dienestam. Latvijā sāks darboties
vienotā vīzu politika – mūsu valsts vēstniecības ārvalstu
pilsoņiem izsniegs Šengenas vīzas, kas būs derīgas
ceļošanai visā Šengenas teritorijā. Savukārt Latvijā
varēs ieceļot ārvalstu pilsoņi, kuri vīzas būs saņēmuši
citās Šengenas valstu vēstniecībās.
Neapšaubāmi Šengenas valstu līguma telpas
paplašināšana un Latvijas pievienošanās tai dos virkni
priekšrocību – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi robežas
varēs šķērsot bez pasu pārbaudes un robežkontroles,
lielāku ceļošanas brīvību iegūs arī trešo valstu
(piemēram, Krievijas) pilsoņi, kuriem ir mūsu valstī
izsniegtas uzturēšanās atļaujas. Tādējādi Eiropas
Savienības Ziemassvētku dāvanas – atvērto robežu –
saņēmēju loks paplašinās.
 Pievienošanās Šengenas līguma
telpai – jaunas priekšrocības
un izaicinājumi?
Inese Rebaine,
žurnāla “Latvija Eiropas Savienībā” redaktore
Šā gada 28. septembrī Eiropas Savienības mājā
ciklā “Man ir, ko teikt!” notika Eiropas Savienības
informācijas aģentūras un Eiropas Parlamenta
informācijas biroja Latvijā rīkotā diskusija par Latvijas
pievienošanos Šengenas līguma telpai.
Diskusijā piedalījās: Ilze Pētersone, LR Iekšlietu
ministrijas valsts sekretāra vietniece, Una Brenča, LR
prokuratūras Darbības analīzes un vadības departa-
menta Starptautiskās sadarbības nodaļas virsproku-
rore, Vladislavs Korjagins, tūrisma aģentūras BTG
direktors, Ainars Latkovskis, LR Saeimas deputāts,
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijas loceklis.
Diskusiju vadīja Juris Gromovs, Latvijas Univer-
sitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas lektors.
Diskusijas dalībnieki no kreisās: Vladislavs Korjagins, Ilze Pētersone, Juris Gromovs, Ainars Latkovskis
6 7
Juris Gromovs: Cik lielā mērā jūsu darbību nākotnē
ietekmēs Latvijas pievienošanās Šengenas telpai?
Ainars Latkovskis: Manuprāt, šajos Ziemassvēt-
kos, kad pievienosimies Šengenai, lielākā daļa –
99,9% Latvijas iedzīvotāju – par to nenojautīs. Tā
nebūs kā eiro ieviešana. Šo lietu vajag skaisti, politiski
pasniegt – ar karogiem un runām. Šengenas būtība ir
tāda – tā ir sistēma, kuras darbības rezultātā ir mazāk
traucējumu. Ja tās ieviešana notiktu klusi un mierīgi,
tas precīzi atspoguļotu Eiropas Savienības dalībvalstu
1985. gadā iecerēto – lai robežšķērsošana notiktu
vienkārši, bez šķēršļiem.
Ilze Pētersone: No vienas puses, varētu piekrist
vienkāršotam skaidrojumam, ka Šengenas ideja ir
mazināt šķēršļus. Galvenais, kā katrs no mums to
sajutīs, ir brīvā personu kustība. Respektīvi, ikviens
no mums, braucot pāri mūsu valsts robežai, varēs to
darīt brīvi, neuzrādot personu apliecinošus dokumen-
tus un nesaskaroties vairs ne ar kādām formalitātēm –
robežsargu intervijām vai tamlīdzīgi. Un tas notiks ne
tikai uz mūsu valsts robežas, bet arī uz visām tām
robežām, kas ir Šengenas teritorijā. Tas ir, teorētiski
mēs varētu aizbraukt no Rīgas līdz Lisabonai un nesatikt
nevienu personu, kas mūs kontrolētu. Taču cilvēkiem
uzreiz rodas jautājums – kā tad ar drošību? Jo, līdzīgi
kā mums, labticīgajiem iedzīvotājiem, kas pārvietojas
pār valsts robežām, tieši tādas pašas iespējas ir arī
noziedzīgās pasaules pārstāvjiem.
Lai pierādītu, ka Latvija ir gatava pievienoties
Šengenai, mums bija jāveic virkne mājas darbu katrā no
Eiropas Savienībā svarīgajām jomām. Latvijā septiņas
reizes ir ieradušies ES eksperti, kas ir pārbaudījuši, vai
esam visu izpildījuši, – ir novērtētas sauszemes, gaisa
un jūras robežas, policijas sadarbības, vīzu un datu
aizsardzības jomas. Pavisam nesen beidzās pēdējā
novērtēšana par to, vai Latvija ir gatava izmantot
Šengenas informācijas sistēmu. Kad Latvija iestājās
Eiropas Savienībā, tika prezumēts, ka mēs nevarēsim
iestāties Šengenā, kamēr nebūs izstrādāta tā sauktā
Šengenas informācijas sistēma “2”. Pagājušā gada
beigās ES prezidējošā valsts Portugāle sniedza
visām jaunajām valstīm, kas vēlas iestāties Šengenā,
vitāli svarīgu priekšlikumu par tehnisko risinājumu, ka
mēs tomēr varam sistēmai SISone4ALL pievieno-
ties. Tas bija milzīgs IT projekts, kura īstenošanai bija
nepieciešami ļoti ievērojami finanšu un cilvēkresursu
ieguldījumi no katras valsts. Pēdējā novērtēšana,
iespējams, bija visgrūtākā, jo mums ļoti ātri vajadzēja
sagatavoties nozīmīga tehniskā risinājuma ieviešanai.
Una Brenča: Kad Latvija pievienosies Šengenas
telpai, prokuratūras darbā paātrināsies tiesiskās
palīdzības procesuālo darbību veikšana. Savukārt,
runājot konkrēti par Šengenas līgumu, uz prokuratūru
attieksies 95., 98. un 100. pants. Attiecībā uz
95. pantu, kas reglamentē personu meklēšanu ar mēr-
ķi aizturēt izdošanas nolūkā, tur būtiski nekāda sistēma
netiek grozīta. Nedaudz uzlabots un paātrināts tiek
mehānisms attiecībā uz 98. un 100. pantu, respektīvi,
par priekšmetu meklēšanu, kurus vēlāk var izmantot
kā lietiskos pierādījumus, un attiecīgi arī par personu
meklēšanu, kuras meklē ar mērķi nevis aizturēt, bet
noskaidrot to patstāvīgo uzturēšanās vietu, lai turpmāk
varētu veikt ar viņām noteiktas procesuālas darbības.
Respektīvi, tiek konkretizēta valsts, kurā ātri iesnieg-
ta fiziskās palīdzības prombūtne par profesionālās
darbības veikšanu.
Vladislavs Korjagins: Šengena veicinās tūristu
ierašanos Latvijā. Patlaban daudzi cilvēki, kas grib at-
braukt uz Latviju, nebrauc tāpēc, ka esot grūti nokārtot
Latvijas vīzu. Arī daudzi biznesmeņi no Krievijas neie-
rodas, jo viņi ir ļoti aizņemti – nav laika taisīt vīzu. Ce-
ram, ka līdz ar Šengenu Latvijā būs vairāk tūristu no
dažādām valstīm. Taču joprojām nav skaidrs, kas no-
tiks, piemēram, ar paziņu tūristiem, kas brauc uz Latviju
ar mūsu ielūgumiem un pēc tam dodas kaut kur ārpus
Latvijas. Kas atbild par šiem cilvēkiem? Vai tūrisma fir-
mas?
Piemēram, šāds interesants gadījums. Šonedēļ
pēc mūsu ielūguma Latvijā dzīvo divi cilvēki no Gru-
zijas – tūristi, un, ja viņi izdomātu palikt ilgāk, tūrisma
aģentūras būtu atbildīgas par to, ka it kā devām
iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā. Par
to mūs sodītu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz
5 gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu
līdz 100 minimālajām mēnešalgām, ar vai bez man-
tas konfiskācijas. Kamēr spēkā ir tāds krimināllikums,
vietējām firmām nebūs intereses aicināt tūristus no
citām valstīm.
Juris Gromovs: Sakiet, lūdzu, Latkovska kungs, vai
Saeimai ir jāveic vēl kādi darbi līdz decembrim, kad
pievienosimies Šengenas zonai?
Ainars Latkovskis: Tas skar iespējamo problēmu
loku, kas radīsies saistībā ar diezgan brīvo pārvietošanos
bez kontroles Šengenas valstu iekšienē. Es domāju,
ka vislielākā problēma būs cilvēku tirdzniecība un
nelegālais tranzīts. Saeimai būtu jāpārskata paredzamā
rīcība, lai cīnītos pret cilvēku tirdzniecību. Ja šāds
nelegālais bizness pastiprināsies, iespējams, būs
jāuzliek bargāki sodi.
Ilze Pētersone: Runājot par tūrisma biznesu,
es gribētu teikt, ka iepriekš iztirzātā tūrisma firmu
atbildība noteikti nesamazināsies, jo atbildība ir par
vīzu režīma pārkāpšanu. Arī privātpersonas, kas uz-
aicina ārvalstniekus uz Latviju, ir atbildīgi par to, ka šīs
personas nepaliek valstī ilgāk, nekā norādījušas savos
pieteikumos vai uzaicinājumos.
Vladislavs Korjagins: Kā lai to kontrolējam? Mēs
taču fiziski nevaram pārbaudīt, vai cilvēks brauc prom
no Latvijas īstajā termiņā un kas notiek, ja pēc tam viņš
aizbrauc uz Lietuvu, Spāniju, Vāciju un tā tālāk. Šajā
situācijā esam gluži kā ķīlnieki.
Ilze Pētersone: Neredzu nepieciešamību runāt
par kontroli. Tā ir jūsu primārā atbildība. Jūs esat
sācis šādu biznesu un nodarbojaties ar personu
uzaicināšanu, kuras jūs pats nepazīstat. Tas vien jau
ir risks, jo es personīgi neņemtos uzaicināt cilvēku,
kurš man piezvanītu un teiktu: ”Esmu gatavs samaksāt
10 latu par to, ka tu mani uzaicini!”
Vladislavs Korjagins: Mēs taču nevaram zināt,
kas viņam ir galvā, kādi ir viņa tālākie plāni. Iespējams
ir šāds variants – vispār nestrādāt ar tādiem tirgiem
kā Ukraina, Baltkrievija, Krievija, Gruzija, Moldova
u. c. Negribu pavadīt cietumā piecus gadus par to,
ka šie cilvēki laikus nebrauc prom no Latvijas. Turklāt
nezinu, kā es to fiziski varu nokontrolēt, īpaši pēc
Ziemassvētkiem, kad Latvija būs Šengenas telpā.
Ilze Pētersone: Ne jau katrs cilvēks, kurš pietei-
cies apciemot Latviju, ir potenciāls vīzu režīma vai
uzturēšanās režīma pārkāpējs. Protams, tādi ir, un
tādi būs vienmēr, un mēs neesam izņēmums. Taču
gribu vērst uzmanību diviem aspektiem. Pirmkārt, tā ir
robežsardzes imigrācijas dienesta pastiprināšana. Otrs
veids, kā var pārbaudīt personu, vai viņa nav nevēlama
mūsu valstī, un arī viens no kompensējošajiem
mehānismiem, ko paredz Šengenas konvencija, ir
tā sauktā viesnīcu reģistrācija. Ir izstrādāti jauni Mi-
nistru kabineta noteikumi, kas uzliek par pienākumu
viesnīcām reģistrēt trešo valstu pilsoņus. Tādēļ uzskatu,
ka tūrisma firmas nav vienīgās, kas cīnās ar to, ka per-
sonas nelegāli pagarina uzturēšanās laiku Latvijā.

Juris Gromovs: Ir skaidrs, ka, ja būs nodrošināta
vienkāršota robežšķērsošana Eiropas Savienības
teritorijas iekšienē, darbosies arī kompensējošie
mehānismi, lai noziedzniekiem nerastos iespējas brīvi
pārvietoties. Latvijas robeža veido daļu no ES ārējās
robežas, tādēļ mēs esam pirmā barjera, kas uzņems
cilvēkus, kuri mēģinās nelegāli iekļūt Eiropas Savienībā
vai arī ierasties ar vīzām un palikt. Saskaņā ar oficiālo
statistiku Latvija ieņem vienu no zemākajām vietām
ES dalībvalstu vidū izraidīto nelegālo imigrantu skaita
ziņā.
Ir vairākas direktīvas, kas paredz lidsabiedrību
atbildību. Ja AirBaltic no Krievijas nelegāli pārvedīs
cilvēku, kuram nebūs kārtībā dokumenti, šai
lidsabiedrībai būs pienākums šo cilvēku nogādāt
atpakaļ un samaksāt sodu. To regulē Eiropas
Savienības direktīva, kas skar jautājumus par nelegālo
imigrantu pārvadāšanu.
Ilze Pētersone: Eiropas Savienībā ir izskanējušas
domas par to, ko tām valstīm, kurām vairs nav ārējo
robežu, darīt ar saviem robežsargiem – varbūt vajadzētu
viņus pārvietot uz tām valstīm, kur ir ārējās robežas,
tādējādi stiprināt šīs robežas. Taču diskusiju virkne
daudzu gadu garumā ir pierādījusi, ka tāds modelis
diez vai darbotos. Pirmkārt, tāpēc, ka šiem cilvēkiem
nav nepieciešamo zināšanu attiecīgajā reģionā. Pirms
diviem gadiem Eiropas Savienībā izveidoja tā saukto
FRONTEX aģentūru, kurā iesaistījušies pārstāvji no
visām Eiropas Savienības robežsardzes institūcijām un
kuru uzdevums ir nepieciešamības gadījumā, ja ir kāda
ārkārtas situācija, piemēram, liels bēgļu pieplūdums,
reaģēt ar speciālām vienībām, lai risinātu šo situāciju.
Galvenais šīs aģentūras uzdevums ir analizēt, vai uz
ārējām robežām ir kādi riski. Ne tikai uz austrumu
robežām, respektīvi, uz Latvijas, Igaunijas, vai Lietuvas
robežām ar Krieviju un Baltkrieviju, bet arī dienvidu
robežām. Tur situācija ir daudz kritiskāka – tās mēģina
šķērsot desmitiem tūkstošu bēgļu un nelegālo imigran-
tu.
Jautājums no auditorijas: Vai pievienošanās
Šengenas zonai ietekmēs kravas automašīnu rindas
uz robežām? Vai šo problēmu risinās ar Šengenas
finansiālo atbalstu?
Ilze Pētersone: Rindu jautājumu risina Latvijas–
Krievijas starpvalstu komisija. Diez vai tur var palīdzēt
apstāklis, ka nebūs iekšējo robežu starp Lietuvu un
8 9
Igauniju. Kad bija tās robežas, mēs pat pieņēmām
visnotaļ stingrus lēmumus – uz laiku slēdzām robežu ar
Lietuvu, lai neļautu izveidoties vēl lielākām rindām. Pēc
tam bija diezgan nopietni jāskaidrojas ar kaimiņvalstīm
un jārisina šis jautājums. Robežu neesamība droši
vien palielinās iespēju ātrāk pārvietot šīs preces un
kravas. Automašīnu rindu problēmu uz Krievijas–Latvi-
jas robežas var atrisināt tikai un vienīgi infrastruktūras
sakārtošana.
Jautājums no auditorijas: Vai Šengena varētu
sekmēt informācijas iegūšanu – piemēram, tādās
skaļās lietās kā digitalizācija un Ventspils amatpersonu
lieta?
Una Brenča: Grūti pateikt – viss ir atkarīgs no
valsts, no kuras prasa informāciju. Arī patlaban ir pi-
etiekami daudz starptautisku instrumentu – gan Eiro-
pas Padomes konvencija par savstarpēju palīdzību
krimināllietās ar diviem protokoliem, gan Eiropas
Savienības konvencija par savstarpēju palīdzību
krimināllietās.
Jautājums no auditorijas: Vai Latvijas tūrisma
firmām nākotnē būs lielāka vēlme veidot sadarbību ar
Eiropas Savienības valstu tūrisma firmām? Vai tā augs
un paplašināsies? Vai ir gaidāmas kādas pārmaiņas?
Vladislavs Korjagins: Mums jau tagad ir ļoti laba
sadarbība ar tūrisma aģentūrām no Eiropas. Kad Latvija
pievienosies Šengenas telpai, manuprāt, būs jauni tirgi,
kur pagaidām neviens vēl nezina par Latviju, piemēram,
Argentīna, Brazīlija. Tur dzīvo ļoti daudz cilvēku, kurus
interesē Eiropas apceļošana un kuri to var atļauties.
Ļoti labs tirgus ir Apvienotie Arābu Emirāti – arī šo val-
stu iedzīvotāji labprāt ceļo pa Eiropu, turklāt tur dzīvo
arī ļoti bagāti cilvēki. Pagaidām viņiem ir samērā grūti
apmeklēt Latviju.
Juris Gromovs: Diskusijas noslēgumā redzam, ka
gan tūrisma un viesnīcu biznesā, gan valsts pārvaldē
ir sagaidāmi jauni pārbaudījumi. Arī parlamentam
nākotnē darba netrūks. Eiropas Savienībā ik pēc pāris
gadiem pieņem vairākus jaunus aktus gan imigrācijas,
gan nelegālās imigrācijas apkarošanas jomā, gan arī
bēgļu jautājumos. Tas nozīmē, ka Šengenas telpā
visiem ir pienākums tam rūpīgi sekot.
Šengenas evolūcija
Juris Gromovs,
Latvijas Universitātes un
Rīgas Juridiskās augstskolas lektors
Edvards Kušners,
Latvijas Bankas prezidenta padomnieks
2007. gada 18. decembrī Eiropas komisārs brīvības,
drošības un tiesiskuma telpas jautājumos Franko
Fratīni pauda cerību, ka robežkontroles atcelšana
starp valstīm, kuras atrodas tā sauktajā Šengenas
telpā1, un deviņām jaunām Eiropas Savienības (ES)
dalībvalstīm2, ieskaitot Latviju, varētu notikt līdz 2007.
gada Ziemassvētkiem (lidostās – 2008. gada martā).
Nākamajā dienā tika paziņots, ka Šveice varētu kļūt par
Šengenas telpas dalībvalsti no 2008. gada novem-
bra. Kāda ir bijusi šī megaprojekta, kuru eirožargonā
visi sauc vienkārši par Šengenu, izveidošanas
priekšvēsture, patiesie mērķi un sasniegumi?
Tā sauktās Šengenas telpas attīstību var iedalīt trijos
pamatposmos:
1) pirms Līguma par Eiropas Savienības izveidi
stāšanās spēkā,
2) no Līguma par Eiropas Savienības izveides līdz
Amsterdamas līgumam,
3) no Amsterdamas līguma līdz mūsdienām.
Pirms Līguma par Eiropas
Savienības izveidi stāšanās spēkā
Jāatzīst, ka līdz 1993. gada novembrim, kad stājas
spēkā Līgums par Eiropas Savienības izveidi, Eiropas
Kopienas tiesībās nebija atrodams skaidrs tiesiskais
pamats toreizējo Kopienas dalībvalstu sadarbībai ties-
lietu un iekšlietu jautājumos. Rezultātā šo laika posmu
mēdz raksturot kā “neformālās starpvaldību sadarbības
laiku“, kad robežkontroles, migrācijas, patvēruma un
citus jautājumus apsprieda dalībvalstu tieslietu un
iekšlietu ministru sanāksmēs3. Tajās tika pieņemti
arī vairāki akti, kuriem nebija tiesiski saistoša spēka,
piemēram, vairākas rezolūcijas un ieteikumi imigrācijas
un patvēruma jautājumos. Papildus neskaidrajam tie-
siskajam pamatam Kopienas tiesībās dalībvalstis nebi-
ja gatavas risināt šos no politikas viedokļa sarežģītus
jautājumus Kopienas līmenī un pieņemt Kopienas ties-
iski saistošos tiesību aktus.
Situācija sāka mainīties 80. gadu sākumā. Eiropa-
domes 1984. gada 25.–26. jūnijā sanāksmes Fon-
tenblo secinājumos tika norādīts, ka Eiropas Kopie-
nas Ministru Padomei (turpmāk tekstā – Padome) un
dalībvalstīm būtu „nekavējoties“ jāizpēta pasākumi,
kuri būtu jāveic vēlākais līdz 1985. gada vidum, lai at-
celtu “visas policijas un muitas formalitātes, cilvēkiem
šķērsojot Kopienas iekšējās robežas“4.
Jau 1984. gada 13. jūlijā Zārbrikenē Francijas pre-
zidents Fransuā Miterāns un Vācijas kanclers Helmuts
Kols noslēdza Francijas–Vācijas līgumu, kura mērķis
bija pakāpeniska robežkontroles atcelšana starp divām
valstīm. Vēlāk Beniluksa Ekonomikas savienība izteica
vēlmi tam pievienoties. Eiropas Komisija piedāvāja
Zārbrikenas līguma darbību attiecināt uz visām toreizē-
jām 12 dalībvalstīm, taču ES Padome to noraidīja. Tādēļ
Beniluksa dalībvalstis5, Francija un Vācija starpvaldību
sadarbības ceļā (ārpus Eiropas Kopienas tiesību
darbības jomas) izstrādāja un 1985. gada 15. jūnijā
Luksemburgas pilsētā Šengenā noslēdza līgumu par
pakāpenisku robežkontroles atcelšanu kopējās robežās6
(turpmāk tekstā – Šengenas līgums) un vēlāk 1990. ga-
dā – Konvenciju par 1985. gada 15. jūnija Šengenas
līguma piemērošanu7 (turpmāk tekstā – Šengenas kon-
vencija). Šengenas līgums noteica mērķus, savukārt
Konvencija – līdzekļus to sasniegšanai.
Kaut gan Līguma un Konvencijas (turpmāk tekstā –
Šengenas līgumi) galvenais mērķis bija nodrošināt tā
saukto četru brīvību – personu brīvas pārvietošanās
un preču, pakalpojumu un kapitāla brīvas aprites –
īstenošanu tā dalībvalstu teritorijā, tam bija tieša un
nepārprotama ietekme arī uz dalībvalstu kompetento
tieslietu un iekšlietu iestāžu sadarbību. Sarunas par šo
līgumu noslēgšanu notika atbilstoši starptautiskajām
publiskajām tiesībām, nebalstījās uz Eiropas Kopienu
dibināšanas līgumiem, un to rezultāti netika uzskatīti
par Kopienas tiesību sastāvdaļu. Šengenas līgumi bija
domāti kā līdzeklis līguma (nevis visas Eiropas Kopie-
nas) dalībvalstu politikas saskaņošanai imigrācijas un
drošības jomā pirms robežkontroles vienkāršošanas
starp tām. Tajos kā īstermiņa prioritātes definēja vīzu
un uzņemšanas politikas vienādošanu, lai aizsargātu
dalībvalstis no nelegālās imigrācijas un darbībām,
kas apdraud to drošību, kā arī muitas un polici-
jas iestāžu sadarbības pastiprināšanu, lai novērstu
personu nelikumīgu ieceļošanu un uzturēšanos.
Līgumos bija noteiktas arī tādas ilgtermiņa prioritātes
kā robežkontroles atcelšana kopējās robežās un
tās pārcelšana uz ārējām robežām, aizliegumu un
ierobežojumu saskaņošana robežkontroles jomā pa-
pildu līdzekļu piemērošana drošības aizsardzībai un
nelegālās imigrācijas no trešajām valstīm apkarošanai.
Tika panākta vienošanās arī par vīzu politikas un
ieceļošanas noteikumu saskaņošanu un par imigrācijas
likumu saskaņošanu, kas skar personas, kuras nav
Eiropas Kopienu dalībvalstu pilsoņi.
 1993. gada 1. septembrī Šengenas konvencija stājās
spēkā septiņās dalībvalstīs (Šengenas dalībvalstu
grupai pievienojās Itālija, Spānija un Portugāle), taču
praksē to nepiemēroja līdz pat 1995. gada 26. mar-
tam. Interesanti, ka Francija sākotnēji atteicās atcelt
robežkontroli ar pārējām dalībvalstīm, taču pēc gada
atcēla to uz savām robežām ar Spāniju un Vāciju. Šajā
laikā Francija turpināja veikt robežkontroli uz robežām
ar Beļģiju un Luksemburgu, motivējot to ar Nīderlandes
liberālo politiku pret narkotikām8.
Tādējādi minētajā laika posmā Šengenas līgumu
ietvaros atsevišķas toreizējās Eiropas Kopienas
dalībvalstis izveidoja ciešāku sadarbību. Uz šo līgumu
pamata izveidotās institūcijas (piemēram, Šengenas
Izpildu komiteja) pieņēma tiesību aktus robežkontroles
atcelšanas vecināšanai starp dalībvalstīm, vienlai-
kus līdzsvarojot tos ar citiem aktiem, kuru mērķis bija
kompensēt to ar drošības pasākumu pastiprināšanu
uz Šengenas telpas ārējām robežām. Šos aktus
nevarēja interpretēt vai piemērot Eiropas Kopienu
Tiesa, tie netika publicēti Eiropas Kopienu Oficiālajā
Vēstnesī un tie tika pieņemti bez oficiālās dalībvalstu
parlamentu līdzdalības. Minēto aktu kopums, kura ap-
joms pakāpeniski sasniedza aptuveni 4000 lappušu,
tā piemērošanas administratīvā prakse un tiesu ju-
dikatūra laika gaitā kļuva pazīstama ar nosaukumu
“Šengenas acquis”9. Jāpiebilst, ka, ņemot vērā
„Šengenas acquis” atsevišķu tiesību aktu jūtīgo rakstu-
ru (piemēram, zināšanas par robežkontroles procedūru
veikšanas praktisko pusi sev par labu varētu izmantot
arī dalībvalstu un starpvalstu noziedzīgie grupējumi,
piemēram, kontrabandas, cilvēku tirdzniecības vai
nelegālās imigrācijas veicināšanai), tādi Šengenas ac-
quis dokumenti kā Šengenas Kopīgā rokasgrāmata,
tika padarīti par konfidenciāliem un netika publiskoti10.
Šādus materiālus varēja izmantot tikai dalībvalstu
kompetentās institūcijas, kuras bija iesaistītas
Šengenas līgumu īstenošanā. Tādēļ arī daudzu
Šengenas acquis aktu saturs Latvijas, tāpat kā pārējo
kandidātvalstu, pārstāvjiem tika paziņots vienīgi laikā,
kad tika sākts nacionālo tiesību aktu caurskatīšanas
process, respektīvi, tieši pirms sarunu sākšanas
par pievienošanos Eiropas Savienībai. Runājot par
2004. gada Eiropas Savienības paplašināšanos,
jāpiebilst, ka Šengenas acquis tika veltīta arī speciāla
pievienošanās Eiropas Savienībai sarunu sadaļa, ku-
ras jautājumi tika izskatīti atsevišķi no citiem tieslietu
un iekšlietu jautājumiem.
No Līguma par Eiropas
Savienības izveidi līdz
Amsterdamas līgumam
Līgumā par Eiropas Savienības izveidi (turpmāk
tekstā – Māstrihtas līgums) pirmo reizi parādās
sadarbības tieslietu un iekšlietu jomā regulējums
(Māstrihtas līguma VI sadaļa). Tā K.1. pants noteica, ka
par tā saucamo “kopējo interešu” jomu uzskatāmi tādi
jautājumi kā patvēruma politika, robežkontrole, legālā
un nelegālā trešo valstu pilsoņu migrācija u. c.
Dažu gadu laikā pēc Māstrihtas līguma noslēgšanas
sāka paplašināties Šengenas telpa. Lielbritānija un
10
Īrija izlēma nepiedalīties Šengenas telpā un saglabāt
savu robežkontroli un imigrācijas kontroli attiecībā pret
trešo valstu pilsoņiem. Pārējām valstīm bija cita pieeja.
1992. gadā Šengenas līgumiem pievienojās Grieķija,
1995. gadā – Austrija, 1996. gadā – Dānija, Somija un
Zviedrija11. Pēdējo trīs valstu pievienošanās paredzēja
arī speciālo vienošanos ar Norvēģiju un Islandi, jo
piecas minētās valstis negribēja atcelt savā starpā
noslēgto vienošanos par bezvīzu robežu šķērsošanu.
Jāņem vērā, ka šajās valstīs sagatavošanas darbi
Šengenas acquis praktiskajai ieviešanai pilnā apjomā
ilga dažus gadus.
Attīstoties sadarbībai tieslietu un iekšlietu jomā,
Māstrihtas līguma un paralēli Šengenas acquis iet-
varos biežāk tika novērota šo divu procesu tiesiskā
regulējuma zināma pārklāšanās. Lai to novērstu un
arī atrisinātu citus ar Šengenas acquis piemērošanu
saistītos jautājumus, ar Amsterdamas līgumu Šen-
genas acquis tika iekļauts Eiropas Kopienu un Eiropas
Savienības līgumos.
No Amsterdamas līguma
līdz mūsdienām
Amsterdamas līgums12 bija izstrādāto grozījumu sērija
līgumos, kuri regulē ES darbību. Daļā, kura attiecas uz
sadarbību tieslietās un iekšlietās, grozījumu piekritēji
pamatoja tos ar nepieciešamību mainīt pastāvošo
sistēmu, kad, pateicoties Māstrihtas līguma tiesis-
kajam regulējumam un Šengenas acquis sadarbībai
bija pārāk daudz dažādu darba līmeņu, tā konstruk-
cija bija pārlieku sarežģīta un tai trūka pārredzamības.
ES institūcijām bija ierobežotas iespējas kontrolēt
dalībvalstu lēmumus šajā jomā. Piemēram, Eiropas
Kopienu tiesai bija tiesības iztulkot konvencijas ties-
lietu un iekšlietu jomā tikai tad, ja tajās vai jebkurā citā
dokumentā ir tieši norādīts uz šo tiesību esamību vai
dalībvalstis par to bija vienojušās.
Amsterdamas līguma protokols par Šengenas
iekļaušanu paredzēja, ka no 1999. gada 1. mai-
ja Šengenas acquis piemēro visās trīspadsmit
dalībvalstīs. No tās pašas dienas minēto Šengenas
Izpildu komiteju un citas institūcijas aizstāja ES Pa-
dome, kurai ar vienprātīgu lēmumu bija jānosaka ju-
ridiskais pamats katram tiesību aktam, kurš veidoja
Šengenas acquis. Būtībā Padomei tika dots uzdevums
un tiesības pārskatīt un pieņemt no jauna daudzus
tiesību aktus par jautājumiem, kurus iepriekš regulēja
dažādi Šengenas acquis dokumenti. ES Padome šo
uzdevumu izpildīja, pieņemot vairākus jaunus aktus13.
Tika piešķirta zināma kompetence arī Eiropas Kopi-
enu Tiesai (kura gan nevar spriest par likumības un
kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības sargāšanu
dalībvalstīs).
Īrijai un Apvienotajai Karalistei tika piešķirtas tiesības
jebkurā brīdī “lūgt dalību dažos vai visos šā acquis
noteikumos”. Apvienotā Karaliste atteicās piedalīties
Eiropas Savienības pasākumos, kuri ir saistīti ar vīzām,
imigrāciju un robežkontroli, šādā veidā ietekmējot arī
Īriju, ar kuru tai nav robežkontroles pasākumu. Taču
minētās divas ES dalībvalstis tiesības piedalīties
tās interesējošajos pasākumos izmanto arī praksē –
piemēram, Apvienotā Karaliste piedalās tiesu iestāžu
sadarbībā, sadarbībā narkotisko vielu jomā, Šengenas Līguma par Konstitūciju Eiropai izstrādes laikā ir
Konvencijas 26. un 27. pantā (atsevišķie nodokļu apspriesti t. s. dažādu ātrumu Eiropas modeļi, kas
jautājumi), policijas sadarbībā 14. paredz iespēju dalībvalstu grupai vienoties par ciešāku
Jāpiebilst, ka īpašā situācijā atrodas Dānija – no integrāciju noteiktā jomā, pieļaujot citu dalībvalstu
vienas puses, Dānija vēlējās piemērot Šengenas vēlāku pievienošanos. Formāli šāds modelis ļautu
acquis, no otras puses, negribēja iekļaut bijušās paātrināt integrācijas procesus, nesteidzinot mazāk
Šengenas acquis jautājumus Eiropas Kopienas gatavās valstis. Latvijā bieži kā pozitīvu “dažādu ātrumu
kompetencē. Tā vēlējās pasargāt savu suverenitāti Eiropas“ modeļa iezīmi akcentē iespēju palikt ārpus
personu pārvietošanās tiesiskā regulējuma jautājumos. mums nevēlamiem procesiem. Vairāku valstu, īpaši
Rezultātā Protokolā tika iekļauts formulējums par Dānijas, pieredze Šengenas telpā liek apšaubīt šādu
Dānijas nostāju, kuru varētu nosaukt par “juridisku prātojumu pamatotību. Dānijas politiskie vadītāji ilgstoši
izvairīšanos [no līdzdalības] un politisku dalību”15. uzskatīja integrāciju Šengenas telpā par neatbilstošu
Praksē tas nozīmē, ka Dānija nepiedalās tiesību akta nacionālajām interesēm un nepiedalījās Šengenas tel-
pieņemšanā robežkontroles, vīzu un citos bijušās pas tiesiskā ietvara izveidē. Tikai deviņdesmito gadu
Šengenas acquis jomā esošajos jautājumos, taču sešu vidū, pieaugot lielo ES dalībvalstu (īpaši Vācijas)
mēnešu laikā no tā pieņemšanas var izlemt par dalību spiedienam un mainoties Dānijas vadošo politisko
tajā (iespēju šo tiesisko regulējumu piemērot)16. spēku attieksmei, Dānija ieguva novērotāja statusu un
Minētā protokola esamība arī izskaidro, kāpēc, vēlāk pievienojās Šengenas līgumam. Rezultātā citu
atšķirībā no dažām vecajām ES dalībvalstīm, ne dalībvalstu veidotais ietvars bija jāpieņem tā pama-
jaunām dalībvalstīm, kuras pievienojās ES 2004. ga- tos, izņēmuma kārtā saglabājot iepriekš minēto izvēles
dā vai 2007. gadā, ne tagadējām kandidātvalstīm brīvību atsevišķu jauno aktu ieviešanā. Katra lasītāja
faktiski nebija un nav izvēles iespēju sarunu līmenī paša ziņā ir izdarīt secinājumus par šāda integrācijas
risināt jautājumu par savu iespējamo nepiedalīšanos modeļa tālredzību un ilgtspēju, taču acīmredzams
Šengenas telpā. Kaut gan to joprojām dēvē par ir fakts, ka pat sākotnēji ierobežotā dalībvalstu lokā
“Šengenu”, Šengenas telpas tiesiskais regulējums jau sāktiem integrācijas procesiem ES ir spēcīgs centr-
pirms astoņiem gadiem kļuva par Eiropas Kopienas tieces moments, kas ievelk sadarbībā arvien jaunas val-
tiesību sastāvdaļu un līdz ar prasību to ieviest kļuva stis un iespēja atrasties ārpus spēles ir iluzora, turklāt
par dalības ES priekšnoteikumu. laupa iespēju valstij piedalīties pamataktu izstrādē,
Šengenas telpas izveide un attīstība ir spilgta iekļaujot tajā savas nacionālās intereses un īpatnības.
ilustrācija integrācijas procesiem Eiropā, vienlaikus
rosinot pārdomas par integrācijas modeļiem un val-
stu atšķirīgām pieejām. Jau daudzus gadus, jo īpaši
1
13 vecās ES dalībvalstis, Īslande un Norvēģija, nepiedaloties Apvienotajai Karalistei un Īrijai.
2
Kipra, Rumānija un Bulgārija tai pagaidām nepievienojas.
3
Jau no 1975. gada darbojās Eiropas Kopienu dalībvalstu starpvaldību grupa TREVI (Terrorisme, Radicalisme, Extremisme, Violence interna-
tionale).
4
Bulletin of the European Communities. – 1984, nr. 6.
5
Beļģija, Nīderlande un Luksemburga.
6
Agreement between the Governments of the States of the Benelux Economic Union, the Federal Republic of Germany and the French Republic
on the gradual abolition of checks at their common borders, Official Journal of the European Communities, L 239, 22.9.2000, p. 13–18.
7
Convention implementing the Schengen Agreement of 14 June 1985 between the Governments of the States of the Benelux Economic Union,
the Federal Republic of Germany and the French Republic on the gradual abolition of checks at their common borders, OJ L 239, 22.9.2000,
p. 19–62.
8
Peers S., “EU Justice and Home Affairs Law”, Oxford University press, 2nd edition, 2006, p. 44. Jāpiebilst, ka Šengenas līguma 8. pantā bija
norāde uz iespējamo problēmu rašanos, jo tas noteica, ka “lai atvieglotu kontroles pie kopīgām robežām un ņemtu vērā ievērojamās atšķirības
Beniluksa Ekonomikas savienības, Vācijas Federatīvās Republikas un Francijas Republikas tiesību aktos, puses apņemas savās teritorijās centīgi
apkarot narkotiku neatļautu tirdzniecību un efektīvi saskaņot rīcību šajā jomā“.
9
Pēc analoģijas ar acquis communautaire šo terminu varētu tulkot latviski kā Šengenas tiesību kopumu, taču ērtības labā autori lieto vispārpieņemto
terminu “Šengenas acquis”, kurš tiek lietots Eiropas Kopienu tiesību aktu oficiālajos tulkojumos latviešu valodā.
10
Šengenas izpildu komitejas lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par Kopīgās rokasgrāmatas un Kopīgās konsulārās instrukcijas gala variantu
(SCH/Com-ex (99) 13), Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 239, 22/09/2000, 0317.–0404. lpp.
11
Jāpiebilst, ka runa ir tikai par pievienošanās juridisko pusi. Robežkontroles atcelšana un citu pasākumu ieviešana tādās valstīs kā, piemēram,
Grieķija notika pakāpeniski dažu gadu laikā.
12
Treaty of Amsterdam amending the Treaty on European Union, the Treaties establishing European Communities and certain related acts, as
signed in Amsterdam on 2 October 1997, Office for Official Publications of the European Communities.
13
Savas ietekmes un veltītā sarunu laika ziņā par būtiskāko jaunu dokumentu robežkontroles jomā būtu uzskatāms Šengenas Robežu kodekss
Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas
reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 105, 13/04/2006,
0001.–0032. lpp.
14
2004/926/EK: Padomes lēmums (2004. gada 22. decembris) par to, kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste piemēro daļu no
Šengenas acquis noteikumiem, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 395, 31/12/2004, 0070.–0078. lpp.
15
M. den Boer, “Step by Step Progress: An Update on the Free Movement of Persons and Internal Security”, EIPASCOPE 1997 (2), p. 1.–4.
16
Ministry for Refugee, Immigration and Integration Affairs, “EU Cooperation” http://www.nyidanmark.dk/en-us/coming_to_dk/international_co-
operation/eu_cooperation/, pārbaudīts 20.09.2007.
11
 Valsts robežsardze gatava
Šengenai
Inga Paparde,
“Neatkarīgā Rīta Avīze“,
speciāli “Latvijai Eiropas Savienībā”
Kad Latvija pievienosies Šengenas līguma dalībvalstu
saimei, uz Eiropas Savienības (ES) iekšējām robežām
būs jāpārtrauc robežkontrole. Valsts robežsardzei
sagatavošanās periodā bija doti vairāki uzdevumi, lai
Latvija bez problēmām un šaubām varētu pievienoties
šai valstu saimei un atcelt ES iekšējo robežkontroli.
Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Konstantīns
Šarigins sarunā pārliecinoši saka: „robežsardze vi-
sas rekomendācijas ir ievērojusi un visus uzdevu-
mus izpildījusi, un jau tagad ir gatava robežkontroles
atcelšanai.“
Šengenas līgumu 1985. gadā noslēdza Beļģija,
Nīderlande, Luksemburga, kā arī Francija un Vācija,
savukārt 1990. gadā tika parakstīta Šengenas konven-
cija. Pašlaik tai jau ir pievienojušās 13 ES dalībvalstis,
kā arī Islande un Norvēģija. “Par pievienošanos
Šengenas zonai Latvija sāka runāt līdz ar pievienošanos
ES,” stāsta K. Šarigins. “Pat pirms pievienošanās ES
12
mums bija zināms par uzdevumiem, ko izvirza dalība
ES un arī tālākajā nākotnē Šengena, jo vienas darbība
bez otras nav iespējama – mēs nevaram būt Šengenas
dalībvalsts, neesot Eiropas Savienībā. Savukārt,
iestājoties ES, jau uzreiz bija noteikti termiņi, kādā
veidā Valsts robežsardze var gatavoties Šengenai un
kas jāpaveic. Datums sākotnēji nebija noteikts – tikai
tas, ka jāveic visi pasākumi, lai Latvija un pārējās valstis
būtu gatavas darboties Šengenas dalībvalstu saimē.”
Ko paredz Šengenas dalībvalstu līgums un kādus
pienākumus valsts pievienošanās šim līgumam
uzliek robežsardzei? K. Šarigins stāsta: “Galvenais
Šengenas konvencijas mērķis, kas būtībā ir tieši
saistīts valstu robežsardzēm, – īstenot ES paredzēto
personu un preču brīvu kustību, atceļot valstu iekšējās
robežas. Tas, protams, ir ērti valstu iedzīvotājiem
un uzņēmējiem, taču valstu drošībai tas ir risks, un
jāsaskaras ar robežu atcelšanu ēnas pusēm: pārrobežu
noziedzību un nelegālo imigrāciju. Tādēļ drošības
dienestiem ir jāmaina darbības metodes, lai aizstātu
šo robežu neesamību, tādējādi veidojot tā sauktos
kompensējošos mehānismus. Latvija, sagatavojoties
dalībai Šengenas zonai, ir ieviesusi kompensējošo
mehānismu virkni. Šie mehānismi ir gan policijas, gan
Valsts robežsardzes kompetence.“
“Protams, cilvēkiem ir patīkami, ja uz robežas viņus
vairs neviens nepārbauda, tomēr vienlaikus pastāv
risks, ka likumpārkāpēji izmantos šīs priekšrocības,
jo visi šķēršļi, kas iepriekš bija uz robežām, –
pārbaudes – tiek likvidēti. Tāpēc Latvijai tika dots laiks
sagatavoties kompensējamo mehānisma ieviešanai,”
turpina K. Šarigins. “Runājot par robežsardzes dar-
bu, kompensējošais mehānisms ir robežapsardzes
kontroles metodes ieviešana, ko izmanto jau esošās
Šengenas dalībvalstis, piemēram, robežsargu
rokasgrāmata, kā veikt kontroli. Kad sākām ieviest šos
mehānismus, mums prasības bija ļoti tuvu Šengenas
noteiktajam, taču bija arī atšķirības. Piemēram, nebija
ieviesta minimālā un pilna kontrole. Šengenas valstīs
uzskata: ja brauc cilvēks no Eiropas, viņš jāpārbauda
citādi, nekā persona no Krievijas vai kādas citas trešās
valsts. “Savējiem” jāveic minimāla kontrole, tas ir,
jāpaņem pase, jāpārbauda, vai nav viltota, vai cilvēks
ir pases īpašnieks, daži jautājumi un viss. Ja rodas
aizdomas, ka dokuments viltots, jāpārbauda arī datu
reģistros. Savukārt pārējiem cilvēkiem jāiziet pilna kon-
trole, kas ietver minimālo kontroli un noteikti personas
pārbaudi datu bāzēs ar pieņēmumu, ka šī persona no
trešās valsts varbūt apdraud ES pilsoņus.”
Ārējās robežas stiprināšana
Atceļot ES iekšējo robežkontroli, protams,
saglabājas robežkontrole uz ES ārējām robežām – Lat-
vijai tā ir sauszemes robeža ar Baltkrieviju un Krieviju.
Pirmais uzdevums, ko Latvija saņēma no ES, gatavojo-
ties dalībai Šengenas zonā, bija nostiprināt ārējo ES
robežas kontroli, ieviešot Šengenas valstu standartus
un sakārtojot infrastruktūru (uz iekšējām ES robežām
ir jāsaglabā infrastruktūra esošajā stāvoklī) – gan
sauszemes robežkontroles punktos, gan lidostās un
ostās.
Nākamais kompensējošais mehānisms ir nostiprināt
robežsargu policejisko sadarbību – tas ietver vairākus
aspektus. Pirmkārt, jābūt noslēgtām vienošanām
par sadarbību pārrobežu kriminālo grupējumu un
noziedzības apkarošanā, lai varētu veikt pārrobežu
novērošanu un vajāšanu, ja noziedznieks mēģina pa-
zust blakus valsts teritorijā. Ja Latvija veic šādu darbību,
ir jāinformē attiecīgās valsts atbildīgās iestādes. Šādi
sadarbības līgumi ir noslēgti ar Lietuvu un Igauniju.
Otrkārt, jāizveido kontaktpunkti un sadarbības centri.
Pašlaik ir viens kontaktpunkts Grenctālē, kur kopīgi
strādā lietuviešu un latviešu robežsargi, kuriem drīzumā
pievienosies arī policisti. Treškārt, sadarbība paredz arī
kopīgu patrulēšanu – vienā un otrā valsts teritorijā, un,
ceturtkārt, tā ir informācijas apmaiņa jebkurā virzienā.
Būtisks kompensējošais mehānisms, kā atzīst
K. Šarigins, ir vienotas Šengenas informācijas sistēmas
ieviešana. Šogad septembrī deviņas no desmit ES
dalībvalstīm, kas ES iestājās 2004. gadā, pievienojās
Šengenas informācijas sistēmai SISone4All, kas šo
valstu tiesībsargājošajām institūcijām dod piekļuvi
vienotajai Šengenas dalībvalstu datu bāzei par
meklējamām un pazudušām personām, zagtiem
transportlīdzekļiem, nozaudētiem un nederīgiem doku-
mentiem un ieročiem.
Lai pārbaudītu, vai Latvija un citas jaunās dalībvalstis
ir izpildījušas Šengenas uzdevumus, bija noteikts
pārbaužu grafiks visām robežām (jūras, sauszemes,
lidostā). Pārbaudes veic citu ES Šengenas val-
stu eksperti, pārstāvji no Eiropas Komisijas un
Ģenerālsekretariāta.
“Lai arī kopīgais novērtējums mums bija ļoti labs,
tomēr bija rekomendācijas pēc pārbaudēm, un,
jāatzīst, ka nevienai valstij viss uzreiz nebija pilnīgā
kārtībā,” stāsta K. Šarigins. “Pagājušajā gadā, kad
notika pārbaude Rīgas lidostā, tur vēl nebija pilnībā
sakārtota infrastruktūra. Šengena prasa, lai būtu divi
atsevišķi termināli – Šengenas pilsoņiem un citiem,
tāpēc eksperti sacīja: nē, brauksim vēlreiz! Eksperti
ieradās šā gada septembrī, un viņu atzinums bija ļoti
labs. Ļoti svarīga pārbaude bija saistīta ar gatavību
darboties Šengenas informācijas sistēmā, ko mūsu
robežsargi godīgi izturēja. Eksperti negaidīti ieradās arī
Jūras pasažieru ostā. Tur bija paraugdemonstrējums,
kā mēs rīkojamies, aizturot nelegālo imigrantu grupu,
kā pārbaudām datus informatīvajā sistēmā.” Pārbaužu
laiks Valsts robežsardzei ir beidzies. “Tagad mēs
gaidām oficiālo lēmumu, kas ļaus mums pārtraukt
robežkontroli uz ES iekšējām robežām, un to izpildīsim,”
saka K. Šarigins.
13
 Kas mainīsies
pēc Latvijas pievienošanās
Šengenas līgumam?
Kā paziņojusi Eiropas Savienības prezidējošā
valsts Portugāle, 2007. gada 21. decembrī Latvijas
Republika un vēl astoņas Eiropas Savienības valstis
pievienosies Šengenas telpai. Tādējādi Latvija pilnībā
kļūs piederīga tieslietu, brīvības un drošības telpai bez
iekšējām robežām.
Svarīgākās pārmaiņas:
1. Tiks atcelta personu un transportlīdzekļu
robežkontrole uz Eiropas Savienības iekšējām
robežām – uz robežām ar Igauniju un Lietuvu, kā
arī iekšējām prāmju un aviācijas līnijām. Visu valstu
piederīgie, kas būs likumīgi ieceļojuši Šengenas valstu
telpā, varēs brīvi pārvietoties pāri iekšējām robežām
jebkurā vietā, un personām neatkarīgi no viņu valsts
piederības nepiemēros robežpārbaudes. Tomēr Eiro-
pas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Šveices
pilsoņiem līdzi jābūt derīgai pasei vai identitātes
kartei (personas apliecībai), savukārt trešo valstu
piederīgajiem – derīgai pasei ar derīgu Šengenas vīzu
vai uzturēšanās atļauju (ja tāda ir nepieciešama).
2. Latvijas lidostās pasažieru plūsma tiks sadalīta
starp Šengenas un pārējiem termināliem. Robežkontrole
būs jāveic visām personām, kuras ielido/izlido no/uz
valstīm, kas nav pievienojušās Šengenas līgumam.
3. Robežsargi par Eiropas Savienības, Eiropas Eko-
nomikas zonas un Šveices pilsoņiem, kā arī Latvijas
nepilsoņiem izlases kārtībā varēs pārbaudīt informāciju
Latvijas un Eiropas attiecīgajās datu bāzēs. Pārbaužu
mērķis būs pārliecināties, ka attiecīgās personas nera-
da reālus, konkrētus draudus Latvijas iekšējai drošībai,
sabiedriskajai kartībai, starptautiskajām attiecībām vai
neapdraud sabiedrības veselību.
14
Nelegālā imigrācija un
ES iekšējo robežu atvēršana
4. Trešo valstu pilsoņi, uzrādot derīgu Šengenas val-
Inga Paparde,
stu vienota parauga vīzu vai uzturēšanās atļauju, vai
“Neatkarīgā Rīta Avīze“,
Šveices un Lihtenšteinas uzturēšanās atļauju, varēs
speciāli “Latvijai Eiropas Savienībā”
šķērsot Latviju tranzīta nolūkā vai ieceļot un uzturēties
Latvijas teritorijā ne ilgāk par trim mēnešiem. Latvijas
“Latvijā gada laikā ierodas vairāki simti personu bez meklēs darba iespējas šeit. Tomēr, ja darba atļauju
uzturēšanās atļaujas turētāji būs tiesīgi tās derīguma
dokumentiem, nelegāli šķērsojot robežu. Tikai daži no jautājums ir sakārtots, šie cilvēki var te ierasties un
laikā uzturēties valstī un izbraukt uz citām Eiropas
viņiem pieprasa un iegūst patvēruma meklētāja, bēgļa strādāt. Darbaspēka jautājums Latvijā ir aktuāls,
Savienības un Šengenas telpas valstīm ar mērķi
vai alternatīvo statusu, kas ļauj viņiem legāli uzturēties tāpēc pastiprināti darbosies dienesti, lai nepieļautu
uzturēties tajās ne ilgāk par trim mēnešiem.
valstī. Nelegālie imigranti, kamēr noskaidro viņu ārzemnieku nelegālo nodarbinātību. Šādi reidi jau
5. Visos Latvijas Republikas administratīvajos rajo-
personību, uzturas nelegālo imigrantu izmitināšanas tagad notiek kopā ar Valsts darba inspekciju,” situāciju
nos un Rīgā Valsts robežsardzes imigrācijas dienesti
centrā “Olaine”. Jau pēc Latvijas iestāšanas Eiropas vērtē K. Šarigins.
tiks nostiprināti personāla un materiāltehniskajā ziņā.
Savienībā (ES) tika prognozēts, ka strauji palielināsies
Ikdienā pie iekšējām robežām darbosies imigrācijas
patvēruma meklētāju un nelegālo imigrantu skaits
mobilās patruļas. To uzdevums būs izvēles kārtībā pēc
valstī, tomēr tas nav piepildījies. Pašlaik, stāvot pie Cīnīties pret nelegālo imigrāciju
valsts robežas šķērsošanas aizdomīgām personām un
Šengenas dalībvalstu zonas durvīm, arī skan dažādas Lai nepieļautu nelegālās imigrācijas plūsmu Latvijā,
transportlīdzekļiem veikt imigrācijas pārbaudes Latvi-
prognozes. Ir pilnīgi skaidrs, ka ES iekšējās robežu Valsts robežsardze nostiprina savu darbību uz ārējām
jas Republikas teritorijā.
kontroles atcelšana palielina iespēju, ka Latvijā varētu robežām – ir iegādāta atbilstoša tehnika un jauni tehni-
6. Ja radušies nopietni draudi sabiedriskajai kārtībai,
ieceļot vairāk nelegālo imigrantu, īpaši no Austrumiem,“ skie līdzekļi (piemēram, diennakts un nakts novērošanas
sabiedrības veselībai un iekšējai drošībai, ar īpašu Mi-
sarunā apgalvo Valsts robežsardzes priekšnieka viet- kameras, sensori u. c.), notikušas personāla mācības,
nistru kabineta lēmumu uz Eiropas Savienības iekšējās
nieks, robežsardzes pulkvedis Konstantīns Šarigins. uzlabota operatīvā darbība un veikti citi pasākumi.
robežas uz laiku var atjaunot robežkontroli.
Pastāv risks, ka likumpārkāpēji, to vidū nelegālie Vispirms robežsardzes uzdevums ir nepieļaut, ka
7. Šķēršļi, kas traucē personu un preču kustībai uz
imigranti, izmantos priekšrocības, ko dod ES iekšējās nelegālie imigranti iekļūst Latvijā, taču, ja tas ir noti-
iekšējām sauszemes robežām, tiek likvidēti.
robežas kontroles atcelšana arī Baltijas valstīs, jo visi cis, Imigrācijas dienestam jāstrādā sadarbībā ar poli-
šķēršļi, kas bija uz robežām, – pārbaudes – tiek likvidēti, ciju – tādējādi lielāks darbs ir policijas operatīvajiem
taču tieši tāpēc vairāki kompensējošie mehānismi, kuru dienestiem, jāattīsta jauni paņēmieni, jāuzlabo
Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes
ieviešanā piedalās Latvija, ir vērsti uz ārējās robežas operatīvie pasākumi. Piemēram, jāapzina vietas, kur
Robežapsardzības pārvaldes informācija
stiprināšanu un citu pasākumu realizēšanu. mēdz uzturēties imigranti, īpaši nelegālie (to jau darām
Latvijā pēdējos gados mazinājusies t. s. zaļās robežas tagad), piemēram, nelegālais darba spēks celtniecībā.
šķērsošana, nelegālie imigranti visbiežāk cenšas Līdzīgi kā kompensējošie mehānismi iekšējās
iebraukt Latvijā caur oficiālajiem kontrolpunktiem, iz- robežkontroles atcelšanai ir robežsargu kompetencē,
mantojot viltotus dokumentus. Daudzos gadījumos šādi kompensējošie mehānismi ir arī policijai – policijas
viņi mūsu valstī gan ierodas likumīgi, uzrādot savas mobilās vienības, kas veic personu un autotransporta
valsts pasi un vīzu, taču pēc tam ar viltotu kādas citas (autobusu) pārbaudes uz lielākajiem tranzītceļiem, vil-
valsts, visbiežāk Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Čehijas cienu kustības pārbaudes, kontaktpunktu veidošana
vai Slovākijas, pasi mēģina doties tālāk. Mūsu valsts pierobežas rajonos, kas paātrina policijas darbam
primārais uzdevums ir nepieļaut nelegālu imigrantu nepieciešamās informācijas iegūšanu no kaimiņvalstīm,
ierašanos Latvijā. Taču ne mazāk svarīgs uzdevums viesnīcu un citu apmešanās vietu apmeklētāju datu
ir nepieļaut to, ka Latvija varētu kļūt par tranzītvalsti pārbaude, kopīgas patruļas ar kaimiņvalstu kolēģiem.
nelegālu migrantu plūsmā uz ES dalībvalstīm. Neno- Pulkvedis K. Šarigins norāda, ka nozīmīga loma
liedzami nelegālā imigrācija ir saistīta ar noziedzību, jo nelegālo imigrantu apzināšanā ir sabiedrības
visbiežāk nelegālo imigrantu plūsma ir organizēta un atsaucībai un apziņai, ziņojot atbildīgajām iestādēm
par to maksā šī rūpala organizētājiem. par kādu nezināmu personu, kas rada aizdomas. Pēc
“Bez šaubām, aktuālāka būs nelegālā imigrācija, K. Šarigina domām, nelegālajam imigrantam Latvijā
būs mēģinājumi ieceļot ar viltotiem dokumentiem, bez ilgstoši noslēpties ir sarežģīti, jo viņam ir nepieciešama
dokumentiem, ostās, lidostās, galvenokārt no Aus- iztika, darbs, dokumenti, tādēļ agrāk vai vēlāk šai per-
trumiem. Un tas notiek jau tagad – migranti cenšas sonai jāparādās gaismā.
iekļūt Latvijā un tad doties uz citām ES valstīm. Nav Runājot par bēgļu pārvietošanos, K. Šarigins atzīst,
izslēgts arī, ka palielināsies ieceļošana no Rietumiem ka arī viņiem Šengenas zonā ir lielākas iespējas ceļot,
– cilvēki, kuriem vecajās ES dalībvalstīs nav darba, pārvietoties. Taču, ja cilvēks ir saņēmis bēgļa vai
15
 Valsts policija pirms un
patvēruma statusu jau kādā citā ES valstī, Latvijai nav kuram Latvijā nemaz nevajadzētu atrasties. K. Šarigins
vēlreiz jāizskata šī cilvēka lieta, taču nepieciešamības uzsver: mūsu uzdevums ir nostiprināt Imigrācijas di-
gadījumā šo personu var izraidīt. enestu valsts iekšienē, un cilvēku skaits šajā dienestā

pēc pievienošanās Šengenai

K. Šarigins uzskata: no vienas puses, ir daudz
cilvēku, kuriem ir nepieciešams nodrošināt aizsardzību,
jo viņi savā dzimtenē ir bijuši pakļauti briesmām, taču
pieredze rāda, ka šādu cilvēku ir tikai 5%. Pārējie 95%
ir ekonomiskie migranti, kuri meklē valsti, kur ir vairāk
iespēju nopelnīt un arī lielākas sociālās garantijas.
Tas izskaidro nelegālo imigrantu mazāku interesi par
Latviju nekā, piemēram, par Skandināvijas valstīm vai
Vāciju, kur ir augstas sociālās garantijas un jau gadiem
veidojusies bēgļu kopiena.
Sarunā pieskaramies arī jautājumam, kā būs
iespējams noteikt, vai cilvēks, kas ieceļojis Latvijā no
ES, nav likumpārkāpējs vai ieceļotājs no trešās valsts,
būs būtiski palielināts, turklāt ne tikai Rīgā, bet katrā
rajonā. “Mēs vēlamies rūpēties par iedzīvotāju drošību,
lai tos, kuriem nav jāatrodas Latvijā, atšifrētu un
palūgtu izbraukt no valsts. Ja cilvēks iebraucis ar vīzu,
tajā ir noteikts datums, kurā jāizceļo, un ja persona
nav izbraukusi, mūsu sistēmā atskan brīdinājums, un
mums ir pamats viņu aizturēt. Vispirms meklēsim vietā,
kuru persona norādījusi kā savu apmešanās vietu
Latvijā, ziņosim policijai par šādu gadījumu un veiksim
dažādas citas operatīvās darbības. Pašlaik ir ieviesti
grozījumi likumdošanā, ka visiem hoteļiem, viesu na-
Gatis Švika,
miem, viesnīcām būs jāpaziņo Imigrācijas dienestam
Valsts policijas Galvenās administratīvās pārvaldes
par katru ārvalstnieku.”
Starptautisko lietu biroja priekšnieks
Inese Voloseviča,
Valsts policijas Galvenās administratīvās pārvaldes
Starptautisko lietu biroja Eiropas lietu
nodaļas priekšniece

Valsts policija jau vairākus gadus ir gatavojusies tam,
ka Latvija pievienosies Šengenas līguma valstu telpai,
un nu šis brīdis vairs nav aiz kalniem. Taču vispirms –
par to, kas ir paveikts, lai Latvija varētu pievienoties
Šengenas zonai.
Valsts policija kopīgi ar Iekšlietu ministriju un tās
padotībā esošajām iestādēm, kā arī daudzas citas
Latvijas valsts pārvaldes iestādes jau pirms iestāšanās
Eiropas Savienībā (ES) uzņēmās pienākumus, ku-
rus tām vajadzēja kvalitatīvi izpildīt noteiktā termiņā,
lai novērtējums būtu pozitīvs. Pirmais pārbaudījums
Valsts policijai bija Šengenas novērtējums par policijas
sadarbību, kas notika 2006. gada septembrī.
Šengenas konvencijas 39. pants nosaka, ka
līgumslēdzējas puses apņemas nodrošināt to, ka
policijas dienesti savas kompetences ietvaros un
saskaņā ar valsts likumiem savstarpēji sniedz palīdzību,
lai novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus, ja
vien valsts likumi neparedz, ka palīdzību var lūgt tikai
tiesu varas iestādes, un ar noteikumu, ka lūgums vai
tā izpilde neizraisa piespiedu pasākumu piemērošanu
saņēmējā līgumslēdzējā pusē. Ja lūguma izpilde nav
saņēmējas policijas iestādes kompetencē, tā to nodod
kompetentai iestādei. Šos pārbaudījumus Valsts polici-
ja izturēja godam, pierādot savu spēju veikt starptau-
tisko sadarbību Šengenas kontekstā. Šengenas
novērtēšanas komisijas ziņojums tika apstiprināts,
un Valsts policija varēja gatavoties nākamajam
pasākumam.
Šengenas informācijas sistēma
2007. gada 1. septembrī dažas iestādes, to vidū
arī Valsts policija, sāka lietot Šengenas informācijas
sistēmu SISOne4ALL (turpmāk tekstā – SIS) – tas
bija nākamais solis Eiropas kopējās telpas izveidē
policijas sadarbības jomā.
Kādu informāciju var iegūt SIS un kādus datus tā
uztur?
Šengenas informācijas sistēmā ievada datus par:
izdošanas nolūkā meklējamām personām (t. i.,
personām, kuras ir meklēšanā);
ārvalstniekiem, kuriem liegta ieceļošana Šengenas
teritorijā;
pazudušām personām vai personām, kas
aizsardzībā vai draudu novēršanas nolūkā ir uz
laiku jāapsargā;
lieciniekiem vai personām, kurām atbilstoši pavēstei
jāierodas tiesu iestādēs
priekšmetiem, ko meklē, lai konfiscētu vai izman-
totu kā pierādījumu krimināllietās.
Šā gada septembrī notika pārbaude par to, kā Latvijā
tiek lietota SIS – tika pārbaudītas vairākas Iekšlietu
ministrijas padotībā esošās iestādes, tajā skaitā arī
Valsts policija. Kāda ir SIS būtība? Piemēram, ja
Francijā ir meklēšanā persona un informāciju par šo
faktu ievieto SIS, tai var piekļūt 27 ES dalībvalstu
kompetentās iestādes un attiecīgi rīkoties, ja šo per-
sonu, piemēram, aiztur Latvijā.
Robežu atvēršana
Nākamais būtiskais pavērsiena punkts būs
2008. gada 1. janvāris (pēc ES Portugāles
prezidentūras paziņotā – 2007. gada 21. decembris),
kad tiks atcelta robežkontrole uz iekšējām robežām, t.
i., uz Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas robežām.
Ko tas nozīmē sabiedrībai? Persona, kas būs iekļuvusi
Šengenas telpā (t. sk. arī Latvijā), varēs brīvi pārvietoties
pa Šengenas dalībvalstīm bez robežkontroles, jo uz
iekšējām robežām robežkontroles nebūs. Valsts polici-
ja varēs veikt arī pārrobežu vajāšanu, kā to paredz
Šengenas konvencijas 41. pants. Ko tas nozīmē? Vie-
nas valsts policijas darbiniekam (piemēram, Latvijas),
sākot savā valstī noziedznieka vajāšanu, būs tiesības
turpināt to darīt arī kaimiņvalstī (piemēram, Lietuvā),
līdz brīdim, kad šajā procesā iesaistās vietējie polici-
jas darbinieki un noziedznieks tiek aizturēts. Policistam

16 17
 šajā gadījumā būs arī tiesības pašaizsardzības nolūkā
lietot šaujamieroci vai citus speciālos līdzekļus, lai
aizturētu noziedznieku.
Papildus tam Valsts policija jau veic kopīgo
patrulēšanu ar Lietuvas (Dobeles rajona pierobežā)
un Igaunijas (Valkas rajona pierobežā) policijas dar-
biniekiem. Kopīgās patruļas jau sāktas 2006. gada
nogalē un, ja būs nepieciešams, turpināsies arī
nākotnē.
Policijas pārrobežu sadarbība
Valsts policija veikusi pasākumu virkni, lai
nodrošinātu koordinētu un efektīvu pārrobežu polici-
jas sadarbību: 2006. gadā stājās spēkā Latvijas Re-
publikas un Igaunijas Republikas valdības līgums
par pārrobežu sadarbību noziedzības apkarošanā,
2007. gadā ir stājies spēkā arī Latvijas Republikas
valdības un Lietuvas Republikas valdības līgums par
sadarbību organizētās noziedzības un citu noziedzīgu
nodarījumu apkarošanā un kopīgām darbībām
pierobežas apgabalos.
Šie līgumi paredz iesaistīto valstu policiju dar-
biniekiem pierobežas rajonos veikt pasākumus, lai
uzlabotu kopīgo cīņu pret noziedzību un nodrošinātu
sabiedrisko kārtību. Piemēram, jau kopš 2006. gada
decembra Valkas rajona policijas pārvaldes darbinie-
ki organizē kopīgas policijas patruļas sabiedriskās
kārtības nodrošināšanai ar Igaunijas Republikas Leu- Konstatētie pārkāpumi uz valsts robežas
nas (Lõuna) policijas prefektūras darbiniekiem. Ņemot robežšķēršošanas vietās, pierobežā un pierobežas joslā
vērā specifisko situāciju Valkā un Valgā (viena pilsēta,
divas valstis), šādas patruļas notiek regulāri un ir vērstas
uz noziedzības novēršanu un sabiedriskās kārtības
nodrošināšanu, jo īpaši dažādu masu pasākumu laikā.
Arī citu pierobežu rajonu policiju pārvaldes izmanto šo
mehānismu, tomēr šie gadījumi citās pārvaldēs nav tik
regulāri un to rīkošana ir atkarīga no nepieciešamības,
jo īpaši ņemot vērā ierobežotās cilvēkresursu iespējas.
Pierobežu rajonu policijas pārvalžu vadītāji regulāri
sadarbojas ar kaimiņvalsts attiecīgā rajona polici-
jas vadību, gan koordinējot kopīgus pasākumus
noziedzības apkarošanas un sabiedriskās kārtības
nodrošināšanas jomās, gan organizējot kopīgas dar-
binieku mācības, gan veicot informācijas apmaiņu par
aktuālākajām noziedzības problēmām.
Pēc robežkontroles atcelšanas uz Latvijas robežām
ar Lietuvu un Igauniju stāsies spēkā noteikumi par
pārrobežu vajāšanu. Līdzās tiem ir paredzēti arī citi
kompensējošie pasākumi. Piemēram, tiks pārbaudīti
visi ārvalstnieki, kuri apmetas viesnīcās un citās tūristu
mītnēs, – lai noteiktu, vai konkrētās personas nav
meklēšanā Šengenas informācijas sistēmā, kā arī no- Uz valsts robežas konstatēto ārzemnieku skaits,
tiks pastāvīga un regulāra informācijas aprite, jo īpaši kuri mēģināja nelikumīgi ieceļot Latvijas republikā
ar Lietuvas un Igaunijas policiju struktūrvienībām. uz valsts robežas

2007. gadā (8 mēnešos) aizturētie ārzemnieki

2006. gadā aizturētie ārzemnieki bez darba atļaujām
bez darba atļaujām

Aizturēto personu skaits

Aizturēto personu skaits
Valsts
Valsts Aizturētie bez darba
Pavalstniecība
Bulgārija 79 atļaujām
Krievija 13
Uzbekistāna 9 Argentīna 1
Igaunija 8 ASV 3 Konstatēto ārzemnieku skaits,
ASV 4 Austrālija 1 kuri pārkāpa uzturēšanās nosacījumus
Izraēla 4 Baltkrievija 3
Ukraina 3 Ēģipte 1
Baltkrievija 2 Indija 2
Armēnija 1 Izraēla 3
Azerbaidžāna 1 Krievija 12
Austrālija 1 Moldova 19
Indija 1 Turcija 1
LR bezvalstnieks 1 Ukraina 9
Moldova 1 Uzbekistāna 5
Nigērija 1 LR bezvalstnieks 2
Rumānija 1 Kopā 62
Tadžikistāna 1
Avots: Valsts robežsardze
Kopā 131

18 19
 Valsts robežsardzes amatpersonu darbība pret ārzemniekiem, Juridisko personu skaits, kas saukts pie administratīvās atbildības
kuri mēģināja ieceļot Latvijas Republikā bez derīgiem dokumentiem, par ārzemnieku nodarbināšanu bez darba atļaujām
vīzas vai pārkāpa uzturēšanās nosacījumus

732 ārzemniekiem sastādītie atteikumi Latvijas Republikā

310 ārzemnieki saukti pie administratīvās atbildības

par uzturēšanās nosacījumu pārkāpumiem

81 ārzemnieks izraidīts piespiedu kārtā

(visbiežāk izraidītie – Moldovas (25), Krievijas (17),
Ukrainas (12) pilsoņi)

Ārzemnieku skaits, kas saukts pie administratīvās atbildības

par strādāšanu bez darba atļaujas

Personu skaits, kas izmantoja viltotus dokumentus

2007. gada I pusgada 73 personas, kas

robežkontroles laikā uzrādīja 76 viltotus
dokumentus, tajā skaitā:
39 viltotas pases,
1 svešu pasi,
5 viltotas personas apliecības,
1 svešu personas apliecību
24 viltotas vadītāja apliecības
5 viltotas transportlīdzekļu reģ. apliecības
1 viltots zīmogs ar ko apstiprināts kuģa
apkalpes saraksts

Fizisko personu skaits, kas saukts

pie administratīvās atbildības
par nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties valstī

janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs

20 21
 Šengenas konvencijas
finanšu programmas
(Schengen Facility) realizācija
Laura Karniete,
Iekšlietu ministrijas Preses centra vadītāja
Kristīne Pētersone,
Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Preses un
sabiedrisko attiecību dienesta galvenā inspektore
Šā gada 30.septembrī tika pabeigti visi pasākumi,
kas saistīti ar Šengenas konvencijas finanšu program-
mas (Schengen Facility) 31 projekta ietvaros noslēgto
līgumu īstenošanu. Ir pilnībā ieviesti visi plānotie
pasākumi par kopsummu 91,9 miljoni eiro jeb 99,6%
no kopējā finansējuma.
Valsts robežsardzē tika īstenoti 15 projekti par
kopējo summu 67,2 miljoni eiro, kuru rezultātā:
uzbūvēti 4 un rekonstruēti 2 ēku kompleksi;
izbūvētas 2 dzelzceļa staciju robežkontroles zo-
nas;
iegādāti 307 transportlīdzekļi (automašīnas, sniega
motocikli, kvadricikli, autobusi, traktori, motocikli,
motorlaivas);
iegādāti 2 helikopteri;
iegādāts 1 patruļkuģis, 9 patruļkuteri un 1 kuteris
uz gaisa spilvena;
iegādāts robežu šķērsošanas punktu tehniskais
aprīkojums;
izveidota jūras robežas videonovērošanas sistēma
un rekonstruēts operāciju koordinācijas centrs
Ventspilī;
iegādāts tehniskais aprīkojums austrumu tā
sauktās zaļās robežas apsardzībai;
modernizēts Valsts robežsardzes telekomunikāciju
tīkls;
paplašināta austrumu robežas radiosakaru
sistēma;
izveidota automatizēta pirkstu nospiedumu
identifikācijas sistēma (AFIS);
izveidota personu biometriskās identifikācijas
informatīvā sistēma lidostā “Rīga”;
iegādāts ekipējums (peldošo līdzekļu speciālistiem,
aviācijas speciālistiem, kinologiem, mobilo vienību
robežsargiem u. c.);
iepirkts 41 suns;
veiktas dažādas mācības (svešvalodu kur-
si – 564 cilv., peldošo līdzekļu speciālistiem –
51 cilv., aviācijas speciālistiem – 22 cilv., sakaru
speciālistiem – 12 un IT speciālistiem – 63).
22
Informācijas centrā tika īstenoti trīs projekti par iegādāti narkotiku pēddziņi suņi un apmācīti kino-
11,3 milj. eiro, kuru rezultātā: logi.
Latvijas Nacionālā Šengenas informācijas
sistēma (N.SIS) tehniski sagatavota savienošanai Valsts policijā īstenots viens projekts par
ar Centrālo Šengenas informācijas sistēmu 355,4 tūkst. eiro, kura rezultātā 508 Valsts policijas
(SIS), iegādājoties tehnisko aprīkojumu un darbinieki apguvuši angļu valodu un citas
programmatūru; svešvalodas.
pilnveidota Iekšlietu ministrijas datu pārraides
tīkla drošība, iegādājoties tehnisko aprīkojumu un Iekšlietu ministrijā un Centrālajā finanšu un līgumu
programmatūru; aģentūrā (CFLA) īstenots pa vienam projektam
apmācīti N.SIS nodaļas, SIRENE biroja darbinieki (attiecīgi 119,3 tūkst. eiro un 123,9 tūkst. eiro), kuru
un citi SIS lietotāji. mērķis bija Schengen Facility vadošās (Iekšlietu
Valsts ieņēmumu dienestā īstenoti divi projekti par ministrija) un ieviešanas (CFLA) iestādes darbības
495,7 tūkst. eiro, kuru rezultātā: nodrošināšana.
paaugstināta personu un tām piederošo man-
tu kontroles efektivitāte uz ārējās robežas,
iegādājoties sakaru iekārtas, nakts redzamības
optiskās iekārtas, datortehniku un programmatūru,
skenerus, videokameras, endoskopus, nelineāro
lokatoru, tālruņu līniju analizatoru, narkotisko vielu
identifikācijas testus, metāla detektorus un citu
Ārlietu ministrijā tika īstenoti pieci projekti par 8,2 aprīkojumu;
miljoniem eiro, kuru rezultātā:
Latvijas diplomātiskās un konsulārās
pārstāvniecības nodrošinātas ar Šengenas
vīzu izsniegšanai nepieciešamo datu pārraides
infrastruktūru – iegādāti un uzstādīti 100 da-
torkomplekti, 35 vīzu printeri, 45 skeneri, 45 ierīces
datu drošai pārraidei, 45 digitālās fotokameras ar
programmnodrošinājumu;
Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību
vīzu nodaļas iekārtotas atbilstoši Šengenas drošī-
bas standartiem un prasībām – izbūvēta vēstniecī-
bas Grieķijā konsulārā nodaļa, rekonstruētas
vīzu nodaļas Latvijas vēstniecībās Ķīnā, Minskā,
Madridē, Kopenhāgenā, Kijevā, Londonā, Japānā,
Berlīnē, Varšavā, Vīnē, Parīzē, Oslo, Prāgā,
Tallinā un Viļņā, rekonstruēti konsulāti Vitebskā,
Kaļiņingradā un Pleskavā un ģenerālskonsulāts
Sanktpēterburgā; iegādāti metāla detektori
ģenerālkonsulātam Sanktpēterburgā, Latvi-
jas vēstniecībām Kijevā, Minskā un Vitebskā,
kā arī ierīkotas vājstrāvas sistēmas 24 Latvijas
diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs, bet
21 uzstādīti seifi;
veikta vēstniecību un konsulātu nodrošināšana ar
augsta līmeņa viltojumu atklāšanas aprīkojumu,
elektroniska vai papīra formāta pasu paraugu kat-
alogiem un rokasgrāmatām – iegādāti 40 doku-
mentu viltojumu atklāšanas aprīkojumi vidēja riska
reģioniem, 10 dokumentu viltojumu atklāšanas
aprīkojumi augsta riska reģioniem un 40 ES
autentisku personību apliecinošu, ceļojuma un
uzturēšanās dokumentu rokasgrāmatu komplekti;
Apmācītas Latvijas vēstniecību un konsulātu
konsulārās amatpersonas.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē tika īstenoti
trīs projekti par 4,2 milj eiro, kuru rezultātā:
izbūvēts un aprīkots PMLP Datu centrs;
pilnveidota Latvijas nacionālā vīzu informācijas
sistēma;
PMLP darbinieki apguvuši angļu un franču valo-
du.
23
 Drošība un terorisma
apkarošanas jautājumi saistībā
ar Latvijas pievienošanos
Šengenas līgumam
Inga Šaršūne,
LR Ārlietu ministrijas Drošības politikas
departamenta Starptautisko operāciju un
krīžu noregulējuma nodaļas 2. sekretāre
Drošības un terorisma
problemātika
Globālais terorisms ir kļuvis par vienu no no-
pietnākajiem drošības draudiem mūsdienu pasaulē,
apdraudot gan nevainīgu cilvēku dzīvības, gan
sabiedrības vienotību kopumā. Traģiskie 2001. gada
11. septembra notikumi ASV ir uzskatāmi par pagrie-
ziena punktu pasaules drošības politikā, pilnībā mai-
not mūsu viedokli par starptautiskā terorisma draud-
iem. 2004. gada 11. marta sprādzieni pasažieru
vilcienos Madridē un 2005. gada 7. jūlija sprādzieni
Londonas transporta sistēmā atkārtoti apliecināja,
ka neviena valsts pasaulē nevar justies pasargāta no
teroristu uzbrukumiem. Starptautiskā terorisma tīkls
pakāpeniski ir kļuvis par decentralizētu, neatkarīgu
grupējumu kopumu, kas balsta savu rīcību uz radikālām
ideoloģijām. Rezultātā terorisms kļūst globālāks, un tā
mērķi grūtāk prognozējami. Lai pilnvērtīgi stātos pre-
tim šiem draudiem, ir nepieciešama plašas amplitūdas
speciālistu, ekspertīzes un institūciju (tajā skaitā
diplomātijas, iekšlietu un operatīvo dienestu, drošības
struktūru un finanšu iestāžu) savstarpēji koordinēta
rīcība gan nacionālajā, gan starptautiskajā mērogā.
Eiropas iedzīvotāji starptautisko terorismu uzskata
par vienu no svarīgākajām problēmām, ar ko pašlaik
ir jāsaskaras Eiropas Savienībai (ES).1 Pastāvīgas
teroristu aktivitātes mudina uz ciešāku starpvalstu
sadarbību, tādējādi ES loma terorisma apkarošanā
pēdējos pāris gados ir būtiski pieaugusi. Šajā procesā
tiek iesaistītas visas atbildīgās nacionālās un ES
institūcijas, īpašu uzmanību pievēršot informācijas
koordinēšanai, operacionālajai un praktiskajai
sadarbībai visu iesaistīto institūciju starpā.
Eiropas Savienības
pamatdokumenti terorisma
apkarošanas jomā
Sākotnējais ES terorisma apkarošanas rīcības plāns
24
tika pieņemts 2001. gada septembrī, lai veicinātu
policijas un tiesu sadarbību cīņā pret terorisma
finansēšanu. Tam sekoja vienošanās par Eiropas ares-
ta ordera izveidošanu2 (European Arrest Warrant),
kas paātrinātu noziedznieku (tajā skaitā par terorismu
aizdomās turamo personu) izdošanu ES valstu starpā.
2002. gadā ES Padome pieņēma lēmumu3, ar ko iz-
veido mehānismu tiesību sistēmu izvērtēšanai un to
īstenošanai valsts līmenī cīņā pret terorismu. 2003.
gadā tika pieņemta Eiropas drošības stratēģija4, kas
terorismu uzskata kā vienu no galvenajiem draudiem,
kā arī vērš uzmanību uz organizētās noziedzības saik-
ni ar terorismu. 2004. gada 25. martā ES Padome
pieņēma Deklarāciju par terorisma apkarošanu, kurā
ES dalībvalstis tiek aicinātas ieviest šādus instrumen-
tus terorisma apkarošanas jomā:
ietvarlēmumu par Eiropas aresta orderi
(13.06.2002.),
ietvarlēmumu par kopīgām izmeklēšanas vienībām
(20.06.2002.),
ietvarlēmumu par terorisma apkarošanu
(13.06.2002.),
ietvarlēmumu par naudas atmazgāšanas atklāšanu,
apturēšanu un konfiscēšanu (22.07.2003.),
lēmumu par Eurojust izveidošanu (28.02.2002.).
Tomēr pašlaik būtiskāks ir 2004. gada jūnijā ES
Padomes pieņemtais atjaunotais ES terorisma
apkarošanas rīcības plāns5 (EU Action Plan to Com-
bat Terrorism), kurā ir norādīti konkrēti uzdevumi, kas
jāveic ES dalībvalstīm un institūcijām. Rīcības plānā
ir noteiktas piecas prioritātes terorisma apkarošanas
jomā:
1) tieslietas un iekšlietas (informācijas apmaiņa,
operatīvā sadarbība),
2) cīņa pret terorisma finansēšanu,
3) civilā aizsardzība un kritiskās infrastruktūras
aizsardzība,
4) cīņa pret radikalizāciju un rekrutēšanu,
5) ārējās attiecības ar citiem starptautiskajiem un
reģionālajiem aktoriem.
2005. gada 13. jūlijā ES Tieslietu un iekšlietu pa-
dome pieņēma deklarāciju, kurā paziņoja, ka ES
prioritāte ir izmantot Eiropas Savienību kā stabilu bāzi,
lai pāri robežām vajātu teroristus un izmeklētu viņu
noziegumus, neļaujot teroristiem īstenot plānus, sarau-
jot viņu atbalsta tīklus, atņemot līdzekļus un saucot tos
pie atbildības. Tā paša gada decembrī ES Padomē tika
apstiprināta ES pretterorisma stratēģija6, kas balstās uz
četriem darbības virzieniem – novēršanu, aizsardzību,
vajāšanu un reaģēšanu. Šajā dokumentā ir atspoguļota
Eiropas Savienības stratēģiskā apņemšanās “apkarot
terorismu globāli, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības,
un padarīt Eiropu drošāku, lai tās pilsoņi varētu dzīvot
brīvības, drošības un tiesiskuma telpā”7. Paralēli šai
stratēģijai tika pieņemta arī ES stratēģija un rīcības
plāns cīņai pret radikalizāciju un rekrutēšanu8, jo, lai
efektīvi cīnītos ar terorismu ilgtermiņā, ir nepieciešams
stingrāk vērsties pret radikālu ideoloģiju izplatīšanos
un apkarot terorisma cēloņus, kas veido pamatu jaunu
teroristu rekrutēšanai. Eiropas Savienības robežās
radikāli noskaņotu jauniešu rekrutēšana terora aktu
veikšanai mūsdienās kļūst par arvien lielāku problēmu.
Latvija uztver starptautisko terorismu kā nopietnu
un pastāvīgu draudu, tāpēc paši esam iesaistījušies
starptautiskajā cīņā pret terorismu – gan piedaloties
ar saviem spēkiem Afganistānas un Irākas militārajā
kampaņā, gan pievienojoties un ieviešot daudzpusējos
pretterorisma instrumentus, gan stiprinot nacionālās
pretterorisma spējas.
Cīņa pret terorismu Latvijā
Saskaņā ar Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēm
2006.–2010. gadam viens no būtiskākajiem ārpolitikas
uzdevumiem nacionālās drošības stiprināšanas jomā
ir pastiprinātas uzmanības pievēršana cīņai pret tero-
rismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanai gan
nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī, liekot uzsvaru uz
kopīgu risku analīzes veikšanu un efektīvu stratēģisko
preču kontroles importa un eksporta sistēmas darbību.
Ārpolitikas pamatnostādnēs akcentēts: “Politiskajā
dimensijā Latvijai ir svarīga tādu institucionālo veido-
jumu radīšana, kas novērstu ES sadrumstalotību un
veicinātu dalībvalstu līdzvērtīgas iespējas piedalīties
ideju ģenerēšanā, apspriešanā un lēmumu pieņemšanā.
Šī procesa ietvaros ir jāveicina vienota ES ārpolitika
drošības jautājumos, terorisma apkarošanā, cīņā pret
nelegālo imigrāciju un organizēto noziedzību, dabas
katastrofu seku novēršanā, nabadzības mazināšanā
pasaulē.”9 Šādu jautājumu risināšanā ir nepieciešams
stiprināt dalībvalstu tiesībsargājošo iestāžu sadarbību.
Jo īpaši svarīgi ir nostiprināt solidaritāti dalībvalstu
vidū ES ārējās robežas stiprināšanai. Šajā sakarā Lat-
vijas pievienošanās Šengenas līguma dalībvalstīm būs
būtisks aspekts praktiskās sadarbības pilnveidošanai.
Stiprinot valsts spējas terorisma apkarošanā, ir
izstrādāts Latvijas valdības rīcības plāns terorisma ap-
karošanai. Tā ieviešana veiksmīgi pabeigta 2003. gada
aprīlī. Plāns ir uzlabojis valsts institūciju sadarbību
terorisma novēršanas un apkarošanas pasākumos.
Galvenais plāna uzdevums bija novērst iespējas ter-
oristiem izmantot Latvijas teritoriju, banku sistēmu
vai citus līdzekļus savu mērķu īstenošanai. Tika veikti
nepieciešamie grozījumi tiesību aktos10, tajā skaitā
palielinot tiesību sargājošo institūciju pilnvaras finanšu
transakciju kontrolē11. Papildus tika nostiprināta
sadarbība starp valsts drošības dienestiem, uzlabojot
kontroli pār stratēģiskas nozīmes preču importu, eks-
portu un tranzītu.
Lai stiprināti koordināciju starp dažādajām terorisma
apkarošanā iesaistītajām valsts institūcijām, Drošības
policijas pakļautībā ir izveidots Pretterorisma centrs,
kura darbība sākusies 2005. gada februārī. Šīs Latvijā
centrālās pretterorisma institūcijas uzdevumos ietilpst
terorismu apkarojošo iestāžu darbības koordinēšana,
savlaicīgas informācijas apmaiņas nodrošināšana, kā
arī ar pretterorisma aktivitātēm saistītās informācijas
apkopošana un analīze. Lai pilnveidotu nacionālās
pretterorisma sistēmas efektivitāti, Iekšlietu ministrija
un Pretterorisma centrs ir izstrādājuši terorisma drau-
du līmeņu koncepciju.
Eiropas Savienības ietvaros Latvija ir iesaistījusies
praktiskās terorisma apkarošanas iniciatīvās, kas
paredz padziļinātu sadarbību starp operatīvajiem un
drošības dienestiem, kā arī tiesu varas jomā. Saskaņā
ar ES Deklarāciju par cīņu pret terorismu un ES tero-
risma apkarošanas rīcības plānu Latvijas tiesību aktos
ir ieviestas vairākas normas, kuru mērķis ir veicināt
praktisko sadarbību starp ES dalībvalstīm terorisma
apkarošanas jomā. ES ietvaros izstrādā virkni normatīvo
aktu, kas ietver informācijas apmaiņas mehānismu
uzlabošanu, liecinieku aizsardzību un cīņu ar terorisma
finansēšanu. Latvija aktīvi iesaistās šādu tiesību aktu
izstrādē un pilnā mērā atbalsta ES centienus terorisma
apkarošanā.
Pievienošanās
Šengenas līgumam
Sakarā ar personu brīvu pārvietošanos ES
dalībvalstīm rodas problēmas, kas saistītas ar drošību,
jo ir atceltas pasu pārbaudes uz ES iekšējām robežām.
Lai kompensētu šo kontroles trūkumu, ir vajadzīgi pa-
pildu drošības pasākumi uz ES ārējām robežām. Tā kā
pārvietošanās brīvību ES var izmantot arī noziedznie-
ki, valstu policijas un tiesībsargājošajām iestādēm ir
jāsadarbojas, lai apkarotu pārrobežu noziedzību.12
Šengenas līgums pēc būtības paredz atcelt per-
sonu pārvietošanās kontroli uz kopīgām iekšējām
robežām, papildus pārvadājumu un preču aprites at-
vieglojumus. Līgumā ir minēti konkrēti pasākumi, kas
valstīm jāievēro – piemēram, noteikumi par policijas
sadarbību. Šengenas līguma nosacījumu īstenošanai
izveidotā Šengenas informācijas sistēma (Schen-
gen Information System, SIS) nodrošina attiecīgo
dalībvalstu kompetento iestāžu piekļūšanu informācijai
par personām, kas ļauj efektīvi veikt dažādas kon-
troles. Tieši Šengenas līguma slēdzēju pušu iestādēm
ar automatizētu meklēšanas procedūru kopumu būs
iespēja piekļūt visu Šengenas līguma dalībvalstu SIS
esošajiem ziņojumiem par personām un priekšmetiem
robežkontroles veikšanai, policijas un muitas īstenotajai
kontrolei valsts teritorijā, lai nodrošinātu vienotu prasību
ievērošanu Šengenas vīzu izsniegšanai un ārvalstnieku
uzskaites veikšanai.13
Tā kā terorisma draudu līmenis ES ir saglabājies
nemainīgi augsts, cīņa pret terorismu arī turpmāk būs
prioritāra. Nenoliedzami viens no būtiskākajiem fakto-
riem terorisma novēršanā ir informācijas apmaiņa starp
tiesību aizsardzības iestādēm un izlūkdienestiem. Tieši
tāpēc ir būtiska pēc iespējas efektīvāku mehānismu
izveidošana un nostiprināšana sadarbības stiprināšanai
25
 Secinājumi
Eiropas Kopienu tiesas
starp nosauktajām iestādēm. Konkrētas informācijas
nonākšana policijas rīcībā, apkarojot noziedzību, var
būt neatsverams instruments terorisma novēršanā. Robežkontroles atcelšana uz iekšējām robežām liek

spriedums lietā C-503/03

Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam nodrošinās meklēt risinājumus drošības stiprināšanai. Taču visu
plašāku informācijas apriti un pieeju citu Šengenas iepriekšminēto tiesību aktu un instrumentu ieviešanā,
dalībvalstu datu bāzēm. kā arī jaunu risinājumu meklēšanā būtiski ir saglabāt

Eiropas Kopienu komisija

Ņemot vērā teroristu izmantoto tehnoloģiju un līdzsvaru starp efektīvu cīņu pret terorismu un tās
lietoto metožu nepārtraukto attīstību, cīņā pret tiem radītajiem pilsoņu tiesību ierobežojumiem. Ņemot vērā,
ir nepieciešama atbilstoša rīcība, tāpēc, lai novērstu ka savu pilsoņu aizsardzība ir katras ES dalībvalsts
pienākums, Latvijai būtiski ir izvērtēt, cik lieli pilsoņu

v. Spānijas Karaliste1
terorismu, nepieciešami nopietni ieguldījumi jau-
nos tehnoloģiskos risinājumos, tajā skaitā saistībā tiesību ierobežojumi ir pieļaujami saistībā ar tero-
ar personu biometrisko identifikāciju un viltotu do- risma novēršanu un apkarošanu. Tomēr, ņemot vērā
kumentu atklāšanu. Šā gada 31. maijā Saeima terorisma starptautisko pārrobežu raksturu, ir svarīgi
pieņēma Biometrijas datu apstrādes likumu14, kas stiprināt informācijas apmaiņu starp izlūkdienestiem
paredz Biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļaut un tiesībsargājošajām iestādēm ES līmenī (tajā skaitā
gan “civilos” biometriskos datus (piemēram, datus, arī ar Eiropolu). Tieši tiesībsargājošās iestādes ik-
kas ir iegūti, izsniedzot personu/tiesību apliecinošus dienas darbā apkopo un analizē informāciju par Ilze Šampiņa,
dokumentus), gan “kriminālos” biometriskos datus noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ļauj veikt operatīva M. iur., Tieslietu ministrijas Eiropas un starptautisko
(piemēram, noziedzīgus nodarījumus izdarījušo per- rakstura pasākumus un personas pārbaudes veikšanu tiesību departamenta Starptautisko publisko
sonu, ieskaitot teroristus, datus u. c.)15. Paredzēts, terorisma novēršanas nolūkā. tiesību nodaļas juriskonsulte
ka šādu sistēmu plaši lietos pretterorisma aktivitātēs, Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam pilnveidos
mūsu valsts iespējas un efektivitāti ES pretterorisma
kā arī nākotnē izstrādās Biometrijas datu apstrādes
sistēmas integrācijas risinājumus ar ES koplietošanas stratēģijas īstenošanā, jo līdz ar terorisma apkarošanā
Ievads
informācijas sistēmām (piemēram, SIS II). iesaistīto dienestu ciešāku informācijas apmaiņu un Līdz ar Amsterdamas līguma2 pieņemšanu 1997. ko tās instances, kurām Izpildu komiteja piešķīrusi
Šengenas informācijas sistēma ir komplicēta datu sadarbību tiks radīti šķēršļi teroristu saziņai un iespējai gadā un tā spēkā stāšanos 1999. gadā Šengenas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, pieņem, lai īstenotu
bāze, kas ļauj policijas un tiesu iestādēm apmainīties pārvietoties. līguma dalībvalstu starptautiski tiesiskās sadarbības šo konvenciju.
ar informāciju par personām, par kurām izdots lēmums Kontroles atcelšana uz ES iekšējām robežām neno- ietvaros izstrādātais tiesību aktu kopums jeb tā Tajā pašā laikā Šengenas līguma dalībvalstis, kas vien-
par apcietināšanu vai izdošanas pieprasījums. Tā kā vie- liedzami atvieglos ceļošanu labas gribas ceļotājiem, sauktais Šengenas acquis tika integrēts Eiropas laikus ir arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis5, pa-
na no labākajām noziedznieku notveršanas metodēm ir taču tas atvieglos pārvietošanos arī tiem ES pilsoņiem, Savienības sistēmā. Proti, Amsterdamas līgumā pievi- pildus minētajam Šengenas acquis saista arī ES tiesību
to nelikumīgi iegūto līdzekļu izsekošana, šim nolūkam kurus var vervēt teroristiskām aktivitātēm. Jāapzinās enotais protokols, ar ko iekļauj Šengenas acquis Eiro- kopums, kas, līdzīgi kā Šengenas acquis, cita starpā
ES ir ieviesti tiesību akti, lai novērstu nelikumīgi iegūtu fakts, ka līdz ar Latvijas starptautiskās atpazīstamības pas Savienības sistēmā, Šengenas līguma dalībvalstis regulē jautājumus par legālo un nelegālo migrāciju,
līdzekļu legalizēšanu. (Arī Latvijā noziedzīgi iegūtu palielināšanos var paaugstināties arī terorisma pilnvaroja izveidot ciešāku savstarpēju sadarbību kā arī robežu šķērsošanu. Tāpēc ES dalībvalstīm, kas
līdzekļu legalizēšana ir krimināli sodāma saskaņā ar apdraudējums. Tāpēc galvenais ir strādāt, lai novērstu jomās, uz ko attiecas Šengenas acquis. Saskaņā vienlaikus ir arī Šengenas līguma dalībvalstis, paralēla
Krimināllikuma 195. pantu.) Tieši Eiropola16 – iestādes, jaunu cilvēku piesaistīšanu terorismam, un nepieļaut ar Amsterdamas līgumā pievienoto protokolu, ar ko Šengenas acquis un ES tiesību pastāvēšana var radīt
kas apkaro dažādus starptautiskās noziedzības vei- radikālu ideju īstenošanu darbībā, kas nozīmē vēršanos iekļauj Šengenas acquis Eiropas Savienības sistēmā, neskaidrības par šo tiesību pareizu piemērošanu.
dus, – izveidošana bija nozīmīga tiesībsargājošo pret radikālu un ekstrēmistisku ideoloģiju izplatīšanu ar jēdzienu “Šengenas acquis” saprot šādus tiesību Jautājums par Šengenas acquis un ES tiesību pa-
iestāžu sadarbības jomā. un propagandu. aktus: reizu piemērošanu īpaši aktuāls kļuva laikā, kad Eiro-
Vēl viens aspekts Šengenas telpā ir patvēruma Noderīgas ES saites par terorismu: 1. Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, pas Kopienu komisija (EK) vērsās Eiropas Kopienu
• EU Fight against terrorism: http://ue.eu.int/cms3_fo/showPage. Vācijas Federatīvās Republikas valdības un Francijas
meklētāji. Gan likumīgo, gan arī nelikumīgo iebraucēju asp?id=406&lang=en&mode=g
tiesā (EKT), lai atzītu, ka Spānijas Karaliste (Spānija)
skaits ES dalībvalstīs pieaug, tāpēc būtu jāturpina • European Commission: http://europa.eu.int/comm/external_rela-
Republikas valdības 1985. gada 14. jūnija Šengenas nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Padomes
darbs pie kopīgas ES patvēruma un imigrācijas poli- tions/110901/index.htm nolīgums par kontroļu pakāpenisku atcelšanu pie 1964. gada 25. februāra direktīvas 64/221/EEK par
tikas ieviešanas, lai novērstu potenciālo nelikumīgo • Europol: http://www.europol.europa.eu/ kopīgām robežām3 (Šengenas nolīgums). īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku
iebraucēju vienā no Šengenas līguma dalībvalstīm • EU Judicial Cooperation Unit (Eurojust): http://eurojust.europa. 2. Konvencija, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir attaisnojami ar
eu/ Šengenas nolīgumu par kontroļu pakāpenisku
brīvu pārvietošanos uz kādu citu dalībvalsti. • The Committee of Experts on Terrorism (CODEXTER): http://
sabiedrisko kārtību, valsts drošību un veselības aiz-
www.coe.int/T/E/Legal_affairs/Legal_co-operation/Fight_against_
atcelšanu pie kopīgām robežām4 (Šengenas sardzību6 (direktīva 64/221/EEK) 1.–3. un 6. pants7.
terrorism/ īstenošanas konvencija) un kas noslēgta 1990. gada Tā kā Spānija vienlaikus ir ES dalībvalsts un Šengenas
19. jūnijā starp Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo līguma dalībvalsts, EKT savā spriedumā lietai
1
Eiropas Kopienu Komisijas sagatavotā Zaļā grāmata par biosagatavotību, COM (2007) 399, 11.07.2007. Skat. arī Eurobarometer aptauju par Republiku, Francijas Republiku, Luksemburgas Liel-
sabiedrības viedokli Eiropas Savienībā: http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb64/eb64_en.pdf
C-503/03 Eiropas Kopienu komisija v. Spānijas Kara-
2
ES Padomes lēmums 2002/584/TI
hercogisti un Nīderlandes Karalisti, kā arī tās nobeigu- listi apskatīja ne tikai jautājumu par Spānijas saistību
3
2002. gada 28. novembra Padomes lēmums (OV L 349, 24.12.2002., 1./3. lpp.) ma akts un deklarācijas. izpildi attiecībā pret ES tiesībām, bet arī ES tiesību un
4
European Security Strategy, 12 December, 2003; http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cmsUpload/78367.pdf 3. Pievienošanās protokoli un nolīgumi 1985. gada Šengenas acquis savstarpējo piemērošanu, jo īpaši
5
ES Padomes sekretariāta pienākums ir šo rīcības plānu regulāri atjaunot un ik pēc 6 mēnešiem sniegt ziņojumu par tā īstenošanu. Šengenas nolīgumam un 1990. gada Šengenas ņemot vērā to, ka konkrētajā lietā tiesisko regulējumu
6
30.11.2005. 14469/4/05 Rev 4 “The European Union Counter-Terrorism Strategy” īstenošanas konvencijai, kas noslēgti ar Itāliju
7
Cīņa pret terorismu, noziedzību un narkotikām, http://europa.eu/generalreport/lv/2005/rg82.htm
paredzēja gan ES tiesības, gan arī Šengenas acquis.
8
2005. gada 15.–16. decembra Eiropadome apstiprināja ES stratēģiju un rīcības plānu cīņai pret teroristu radikalizāciju un rekrutēšanu;
(parakstīti 1990. gada 27. novembrī Parīzē), Spāniju Minētajā lietā ģenerāladvokāte Juliāna Kokota (Ju-
24.11.2005. 14781/1/05 Rev 1 “The European Union Strategy for Combating Radicalisation and Recruitment to Terrorism” un Portugāli (parakstīti 1991. gada 25. jūnijā Bonnā), liane Kokott) nolasīja savus secinājumus8 2005. gada
9
http://www.am.gov.lv/lv/Arpolitika/pamatnostadnes/ Grieķiju (parakstīti 1992. gada 6. novembrī Madridē), 10. martā, EKT pasludināja spriedumu 2006. gada
10
2005. gada 28. aprīlī Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kuros ietverts 881. pants “Terorisma finansēšana”, paredzot par to Austriju (parakstīti 1995. gada 28. aprīlī Briselē) un 31. janvārī. Tā kā šis spriedums ir uzskatāms par
kriminālatbildību (grozījumi stājās spēkā 01.06.2006.). Savukārt 2005. gada 8. decembra Krimināllikuma grozījumos tika precizēta terorisma Dāniju, Somiju un Zviedriju (parakstīti 1996. gada
definīcija.
pirmo spriedumu līdzšinējā EKT praksē, kur EKT
11
Latvijas centrālā iestāde naudas atmazgāšanas un terorisma novēršanas jomā ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests,
19. decembrī Luksemburgā), kopā ar attiecīgajiem no- nosaka Šengenas acquis un ES tiesību mijiedarbību,
kas darbojas LR Ģenerālprokuratūras paspārnē. beiguma aktiem un deklarācijām. paredzams, ka šis spriedums būs nozīmīgs arī
12
http://europa.eu/abc/12lessons/lesson_10/index_lv.htm 4. Lēmumi un deklarācijas, ko pieņēmusi Izpildu turpmākajā Šengenas acquis un ES tiesību savstarpējā
13
Informācija no Iekšlietu ministrijas mājaslapas www.iem.gov.lv komiteja, kas nodibināta saskaņā ar 1990. gada interpretācijā.
14
Spēkā ar 28.06.2007. Šengenas īstenošanas konvenciju, kā arī tiesību akti,
15
Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums neformālajai ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes 2007. gada 1.–2. oktobra sanāksmei.
16
Dibināts ar ES Ministru padomes 1995. gada 26. jūlija lēmumu.
26 27
 Lietas apstākļi
Alžīrijas pilsonim Faridam (Farid), kas ir Spānijas
pilsoņa laulātais un kopā ar ģimeni dzīvo Dublinā,
ierodoties Barselonas lidostā, tika atteikta ieceļošana
Spānijā. Šis atteikums tika pamatots ar to, ka par
Faridu Šengenas informācijas sistēmā (SIS) ir Vācijas
Federatīvās Republikas (Vācija) ziņojums nolūkā
liegt ieceļošanu, kas ir ietverts, balstoties uz Farida
iepriekšēju kriminālu sodāmību, t. i., piespriesto nau-
das sodu par automašīnas vadīšanu bez vadītāja
apliecības.
Arī otram Alžīrijas pilsonim Bušēram (Bouchair), kas
ir precējies ar Spānijas pilsoni un kopā ar ģimeni dzīvo
Londonā, tika atteikta vīzas izsniegšana, pamatojoties
uz to, ka SIS ir Vācijas ziņojums nolūkā liegt ieceļošanu,
kas ir ietverts, balstoties uz Bušēra iepriekšēju
sodāmību, t. i., piespriesto brīvības atņemšanu uz
pieciem mēnešiem, jo pirms laulībām ar Spānijas pil-
soni Bušērs Vācijā bija lūdzis patvērumu, izmantojot
viltus identitāti (skat. ģenerāladvokātes secinājumu
18.–21. punktu).
Abos gadījumos EK uzskatīja, ka Spānijas admi-
nistratīvā prakse, saskaņā ar kuru trešās valsts pil-
soņiem bez katra gadījuma detalizētākas pārbaudes
netiek atļauta ieceļošana un netiek izsniegta vīza, ja SIS
par attiecīgo personu ir ziņots nolūkā liegt ieceļošanu,
nav saderīga ar direktīvu 64/221/EEK, ja trešās valsts
pilsonis ir ES dalībvalsts pilsoņa ģimenes loceklis.
Savukārt Spānija norādīja, ka tās administratīvā
prakse ir atbilstoša Šengenas īstenošanas konvenci-
jas prasībām, jo minētās konvencijas 5. panta pirmās
daļas d) punkts paredz, ka ārvalstniekam, kas nav ES
dalībvalsts pilsonis, var atļaut ieceļošanu Šengenas
līguma dalībvalsts teritorijā uz laiku, kas nav ilgāks par
trim mēnešiem, ja par attiecīgo personu nav ziņots
nolūkā liegt ieceļošanu, un, ja vien (5. panta otrā daļa)
Šengenas līguma dalībvalsts humānu iemeslu, valsts
interešu vai starptautisku saistību dēļ neuzskata par
vajadzīgu atkāpties no 5. panta pirmajā daļā minētā
principa par ieceļošanas aizlieguma noteikšanu.
Šengenas īstenošanas konvencijas 15. un 16. punktā
par vīzu izsniegšanu ir ietverta paralēla sistēma tai,
kāda minēta Šengenas īstenošanas konvencijas
5. pantā. Proti, vīzas var izsniegt tikai tad, ja par per-
sonu nav ziņots nolūkā liegt ieceļošanu. Izņēmums ir
attiecināms tikai uz tiem gadījumiem, kad Šengenas
līguma dalībvalsts izsniedz vīzu humānu iemeslu, valsts
interešu vai starptautisku saistību dēļ.
Tā kā abos minētajos gadījumos pastāvēja SIS iet-
verts Vācijas ziņojums nolūkā liegt ieceļošanu, Spānija
uzskatīja, ka tikai ziņojuma iesniedzējvalstij, proti,
Vācijai, var pārmest, ka par ES dalībvalsts pilsoņa
ģimenes locekli SIS ir ziņojums nolūkā liegt ieceļošanu
un tāpēc personai tiek atteikta ieceļošana vai vīzas
izsniegšana, pat ja direktīvas 64/221/EEK nosacījumi
to neparedz.
Vienlaikus Spānija savā argumentācijā norādīja,
ka tās administratīvā prakse nevar būt pretrunā ES
tiesībām, jo Šengenas īstenošanas konvencijas notei-
kumi ir daļa no ES tiesībām kopš brīža, kad ar Am-
sterdamas līgumu Šengenas acquis tika integrēts ES
sistēmā (skat. sprieduma 30. punktu).
28
Jāpiebilst, ka Šengenas īstenošanas konvenci-
jas izpratnē ar “ārvalstnieku” saprot ikvienu personu,
kas nav ES dalībvalsts pilsonis, atsevišķi nenodalot
trešo valstu pilsoņus no tiem trešo valstu pilsoņiem,
kas vienlaikus ir arī ES dalībvalsts pilsoņa laulātais
vai ģimenes loceklis un uz kuriem tādā veidā at-
tiecas arī ES tiesības. Savukārt direktīva 64/221/EEK
paredz labvēlīgākus pārvietošanās nosacījumus tieši
ES dalībvalsts pilsoņiem, to laulātajiem un ģimenes
locekļiem.
Tādēļ lietas izskatīšanas procesā tika izvirzīts
jautājums, vai ar direktīvu 64/221/EEK ir saderīgi tas,
ka ES dalībvalsts ES dalībvalsts pilsoņa ģimenes lo-
ceklim liedz ieceļošanu vai atsaka vīzas izsniegšanu
bez papildu pārbaudes un tikai tādēļ, ka par pieprasītāju
cita Šengenas līguma dalībvalsts ir ziņojusi nolūkā liegt
ieceļošanu.
Prasības tiesiskais izvērtējums
Gan EKT savā spriedumā, gan ģenerāladvokāte
Juliāna Kokota savos secinājumos kā pirmo nosacījumu
prasības izvērtēšanā izvirzīja noskaidrot attiecības starp
Šengenas īstenošanas konvenciju un ES tiesībām per-
sonu brīvas pārvietošanās jomā. Savos apsvērumos
EKT un ģenerāladvokāte Juliāna Kokota norādīja, ka
laikposmā pirms Šengenas acquis iekļaušanas ES
sistēmā Šengenas acquis un ES tiesību savstarpējās
attiecības regulēja Šengenas īstenošanas konvencijas
134. pants, atbilstoši kuram minētās konvencijas no-
teikumi bija piemērojami tikai tad, ja tie bija saderīgi ar
ES tiesībām. Minētais nosacījums vēlāk tika pārņemts
arī Amsterdamas līgumam pievienotā protokola, ar ko
iekļauj Šengenas acquis Eiropas Savienības sistēmā
preambulas trešajā daļā, kur atkārtoti tika noteikts, ka
Šengenas acquis noteikumus piemēro tikai tad, ja tie
ir saderīgi ar ES un Kopienas tiesībām.
Tādējādi ģenerāladvokāte Juliāna Kokota secināja,
ka kolīzijas pastāvēšana starp Šengenas īstenošanas
konvenciju un direktīvu 64/221/EEK ir izslēgta, tāpēc
Spānija nevar atsaukties uz Šengenas īstenošanas
konvenciju, lai pamatotu savu administratīvo praksi
(skat. ģenerāladvokātes secinājumu 34. punktu).
Savukārt EKT secināja, ka Spānijas administratīvās
prakses atbilstību Šengenas īstenošanas konvencijas
noteikumiem var pamatot valsts kompetento iestāžu
rīcību tikai tad, ja minētie noteikumi ir saderīgi ar ES
tiesībām, kas nosaka personu brīvu pārvietošanos
(skat. sprieduma 35. punktu).
EKT atzina, ka abos gadījumos Spānija ir rīkojusies
atbilstoši Šengenas īstenošanas konvencijas
prasībām. Konkrētajā gadījumā Vācija ir atbildīga par
tās SIS ierakstīto datu pareizumu, likumību un par
to, lai tie nebūtu novecojuši, un ir vienīgā valsts, kas
ir tiesīga tos papildināt, mainīt vai dzēst. Savukārt
pārējo Šengenas līguma dalībvalstu pienākums
saskaņā ar minētās konvencijas 5. un 15. pantu
gadījumā, kad nepastāv neatbilstīgi ārkārtas apstākļi
šīs procedūras ietvaros, ir atteikt ieceļošanas tiesības
un vīzas izsniegšanu ārvalstniekam, par kuru ir sniegts
ziņojums nolūkā liegt ieceļošanu. Kā norāda EKT, šī
atteikuma automātiskums ir Šengenas acquis pamatā
esošā principa par sadarbību starp Šengenas līguma
dalībvalstīm izpausme, kas nepieciešama, lai integrētas
vadības sistēma darbotos un nodrošinātu paaugstinātu
un vienādu kontroles un uzraudzības līmeni pie ārējām
robežām, un kas ir neizbēgama situācijā ar ārējo robežu
brīvu šķērsošanu Šengenas teritorijā.
Tā kā Šengenas īstenošanas konvencijas 5. un
15. pantā paredzētā atteikuma automātiskums
nenošķir, vai attiecīgais ārvalstnieks ir vai nav ES
dalībvalsts pilsoņa laulātais, kā otro nosacījumu
prasības izvērtēšanā EKT un ģenerāladvokāte Juliāna
Kokota izvirzīja noskaidrot, vai Spānijas iestāžu
rīcība atbilst ES tiesībām, kas nosaka personu brīvu
pārvietošanos un, it īpaši, direktīvai 64/221/EEK. Šajā
sakarā būtiski minēt EKT līdzšinējo tiesu praksi par
personu brīvu pārvietošanos.
EKT jau vairākkārt ir skatījusi jautājumus par personu
brīvu pārvietošanos. No EKT līdzšinējās prakses izriet,
ka trešo valstu pilsoņu, kuri ir ES dalībvalsts pilsoņa
ģimenes locekļi un kuri likumīgi uzturas kādā dalībvalstī,
tiesiskais stāvoklis personu brīvas pārvietošanās
ziņā ir ievērojami pietuvināts ES dalībvalsts pilsoņu
stāvoklim9. Tomēr vienlaikus EKT ir atzinusi, ka ES
dalībvalsts pilsoņiem un to ģimenes locekļiem tiesības
ieceļot un uzturēties citas ES dalībvalsts teritorijā nav
beznosacījuma tiesības10 (skat. sprieduma 43. punk-
tu). Direktīvas 64/221/EEK 2. pants paredz, ka ES
dalībvalsts var noteikt citas ES dalībvalsts pilsoņa,
tā laulātā un ģimenes locekļu, kas ir trešās valsts
pilsoņi, aizliegumu ieceļot tās teritorijā, pamatojoties
uz sabiedrisko kārtību, valsts drošību vai veselības
aizsardzību. Tomēr, kā tas izriet no EKT līdzšinējās
prakses, šādu ieceļošanas aizliegumu nevar noteikt
gadījumos, ja personas nerada reālus un pietiekami
nopietnus draudus sabiedrības pamatinteresēm.11
Direktīvas 64/221/EEK 3. panta 1. punkts paredz,
ka pasākumiem, ko veic, ņemot vērā sabiedrisko
kārtību vai valsts drošību, jābūt balstītiem tikai uz
attiecīgā indivīda personīgo darbību. Turklāt minētā
panta 2. punkts paredz, ka iepriekšējas kriminālas
sodāmības pašas par sevi nerada pamatu veikt
šādas darbības. No līdzšinējās EKT prakses izriet, ka
kriminālās sodāmības pastāvēšanu var ņemt vērā tikai
tad, ja šo sodāmību pamatojošie apstākļi norāda uz
tādu personīgu darbību, kas apdraud spēkā esošo sa-
biedrisko kārtību12 (skat. sprieduma 44. punktu).
Līdzīgi kā savos iepriekšējos spriedumos13, arī
konkrētajā lietā EKT atkārtoti norādīja, ka sabiedriskās
kārtības izņēmums ir atkāpe no personu brīvas
pārvietošanās pamatprincipa, kas jātulko šauri. No
tā izriet, ka iestādes atsaukšanās uz sabiedriskās
kārtības jēdzienu jebkurā gadījumā nozīmē, ka papil-
dus sabiedriskajiem traucējumiem, ko rada jebkurš
likumpārkāpums, pastāv reāli un pietiekami smagi
draudi sabiedrības pamatinteresēm (skat. sprieduma
45. un 46. punktu). Tas nozīmē, ka ES dalībvalsts
var aizliegt ieceļošanu vai uzturēšanos tikai tām
personām, kuru atrašanās ES dalībvalsts teritorijā pati
par sevi rada sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai
veselības aizsardzības draudus.14
Vienlaikus EKT konkrētajā lietā norādīja, ka jēdziena
“sabiedrības kārtība” šaurā interpretācija ir būtiska
ne tikai ES tiesību kontekstā, bet arī Eiropas Cilvēka
tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenci-
jas15 īstenošanā, jo tādējādi ir iespējams aizsargāt
arī ES dalībvalstu pilsoņiem minētās konvencijas
8. pantā noteiktās tiesības uz privātās un ģimenes
dzīves neaizskaramību (skat. sprieduma 47. punktu).
Konkrētajā lietā ietvertā atsauce uz Eiropas Cilvēka
tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju
apliecina EKT jau iepriekšējos spriedumos16 noteikto,
ka ES tiesību interpretācijā jāņem vērā cilvēktiesības,
kas izriet ne tikai no ES tiesību aktiem, bet arī ES
dalībvalstīm saistošajiem cilvēktiesību dokumentiem,
ko ES tiesību aktu interpretācijā atzinusi EKT.
Ņemot vērā līdzšinējā EKT praksē noteiktos pamat-
principus saistībā ar personu brīvas pārvietošanās
ierobežošanu, EKT konkrētajā lietā secināja, ka
jēdziens “sabiedriskā kārtība” direktīvas 64/221/EEK
2. panta nozīmē neatbilst Šengenas īstenošanas kon-
vencijas 96. pantā minētajam jēdzienam “sabiedriskā
kārtība”. Jo atbilstoši Šengenas īstenošanas konvenci-
jas 96. pantam SIS ziņojums nolūkā liegt ieceļošanu
var balstīties uz sabiedriskās kārtības apdraudējumu
neatkarīgi no jebkāda veida konkrēta vērtējuma par
draudiem, ko ieinteresētā persona varētu radīt.
Līdz ar to EKT norādīja, ka pareizā ES tiesību
piemērošanā trešo valstu pilsoņiem, kas vienlaikus
ir arī ES dalībvalsts pilsoņa laulātais, nepieciešams
ievērot divus nosacījumus. Pirmkārt, Šengenas
līguma dalībvalsts var ziņot par trešās valsts pilso-
ni – ES dalībvalsts pilsoņa laulāto – tikai pēc tam,
kad ir konstatēts, ka šīs personas uzturēšanās rada
reālus, faktiskus un pietiekami nopietnus draudus
sabiedrības pamatinteresēm direktīvas 64/221/EEK
nozīmē. Otrkārt, ES dalībvalstij, kura saņem uzziņas
no SIS, pirms tā liedz ieceļošanu Šengenas teritorijā,
jāpārbauda, vai ieinteresētās personas klātbūtne šajā
gadījumā rada reālus, faktiskus un pietiekami nopiet-
nus draudus sabiedrības pamatinteresēm.
Ņemot vērā EKT līdzšinējos apsvērumus un
konkrētās lietas faktus, EKT, līdzīgi kā ģenerāladvokāte
Juliāna Kokota, uzskatīja, ka, atsakot ieceļošanas
tiesības Šengenas teritorijā Faridam un neizsniedzot
vīzu ieceļošanai šajā teritorijā Faridam un Bušēram,
kas ir trešās valsts pilsoņi – ES dalībvalsts pilsoņu
laulātie, tikai tāpēc, ka par tiem bija SIS ziņojums
nolūkā liegt ieceļošanu, iepriekš nepārbaudot, vai
šo personu atrašanās teritorijā nerada reālus, fak-
tiskus un pietiekami nopietnus draudus sabiedrības
pamatinteresēm, Spānija nebija izpildījusi pienākumus,
ko tai uzliek direktīvas 64/221/EEK 1.–3. pants.
Secinājumi
Ņemot vērā Latvijas drīzo pievienošanos Šengenas
līguma dalībvalstīm, Latvijai kā ES dalībvalstij EKT
spriedums lietā C-503/03 Eiropas Kopienu komisija v.
Spānijas Karalisti ir nozīmīgs šādu apsvērumu dēļ:
1. EKT spriedums lietā C-503/03 skaidri nosaka
ES tiesību pārākumu pār Šengenas acquis, līdz ar
to, piemērojot Šengenas acquis, jāpārliecinās, vai
attiecīgajos gadījumos tiek ievērotas arī visas ES
tiesību normas, kas regulē konkrēto gadījumu.
2. EKT spriedums lietā C-503/03 paredz, ka
izvērtēšanas pienākums ir ne tikai tai Šengenas līguma
dalībvalstij, kas par attiecīgo personu ietver informāciju
29
 Cilvēku tirdzniecības problēma
SIS, bet arī tai valstij, kas, pamatojoties uz SIS pie- tādējādi apliecinot, ka ES dalībvalstīm ES tiesību nor-
ejamo informāciju, veic atkārtotu izvērtējumu par vīzas mu interpretācijā un piemērošanā ir jāievēro ne tikai
neizsniegšanu un personas neielaišanu savas valsts ES tiesības, bet arī ES dalībvalstīm saistošie starp-

pēc robežu atvēršanas

teritorijā. tautiskie cilvēktiesību dokumenti, ko ES tiesību aktu
3. EKT spriedums lietā C-503/03 norāda ne tikai uz interpretācijā atzinusi EKT.
ES tiesību ievērošanu, bet arī Eiropas Cilvēka tiesību
un pamatbrīvības konvencijas normu piemērošanu,

1
Eiropas Kopienu tiesas (EKT) spiedums lietā: C-503/03 Commission of the European Communities v Kingdom of Spain [2006] http://eur-lex.
europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:62003J0503:EN:HTML
2
Treaty of Amsterdam amending the Treaty on European Union, the Treaties establishing the European Communities and related acts. Official
Journal, C 340, 10.11.1997.; latviešu val. skat.: http://eur-lex.europa.eu/lv/treaties/index.htm.
3
Agreement between the Governments of the States of the Benelux Economic Union, the Federal Repubic of Germany and the French Republic
on the gradual abolition of checks at their common borders, Official Journal, L 239, 22.09.2000, pp. 13–18
Gundega Tentere,
4
Convention implementing the Schengen Agreement of 14 June 1985 between the Governments of the States of the Benelux Economic Union,
the Federal Republic of Germany and the French Republic on the gradual abolition of checks at their common borders, Official Journal, L 239, EQUAL programmas projekta “Atvērtu darba tirgu
22.09.2000 pp. 19–62. sievietēm” sabiedrisko attiecību speciāliste,
5
Izņēmuma nosacījumus attiecībā uz Dāniju, Īriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti skat. Amsterdamas līgumā ietvertajā resursu centrs sievietēm “Marta”
protokolā, ar ko iekļauj Šengenas acquis Eiropas Savienības sistēmā; latviešu val. skat. http://eur-lex.europa.eu/lv/treaties/index.htm.
6
Council Directive 64/221/EEC of 25 February 1964 on the co-ordination of special measures concerning the movement and residence of vienādiem ir jābūt noteikumiem, kas nosaka ieceļošanas
Lai runātu par to, kā mainīsies situācija cilvēku
foreign nationals which are justified on grounds of public policy, public security or public health, Official Journal, L 56 , 04.04.1964, pp. 0850–
tirdzniecības jomā pēc Latvijas pievienošanās vīzu izsniegšanu trešo valstu pilsoņiem šajā teritorijā,
0857; latv. val. skat. http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:P:1964:056:0850:8:LV:HTML
7
Direktīva 64/221/EEK no 2006. gada 29. aprīļa nav spēkā. Minētā direktīva ir atcelta ar Directive 2004/38/EC of the European Parliament and Šengenas līguma telpai, jādefinē pašreizējās nepilnības kaut gan, no otras puses raugoties, vīza ir derīga
of the Council of 29 April 2004 on the right of citizens of the Union and their family members to move and reside freely within the territory of the kopīgajā cīņā pret cilvēku tirdzniecību. Kā liecina visās Šengenas valstīs. Jo īpaši uzsverot Latvijas – ES
Member States amending Regulation (EEC) No 1612/68 and repealing Directives 64/221/EEC, 68/360/EEC, 72/194/EEC, 73/148/EEC, Šengenas līguma sadarbības valstu līdzšinējā pieredze, ārējās robežas – situāciju, ir nepieciešami stingri un
75/34/EEC, 75/35/EEC, 90/364/EEC, 90/365/EEC and 93/96/EEC, Official Journal, L 158, 30.4.2004, p. 77–123; latviešu val. skat. http:// profesionāli kontroles pasākumi, kas jāveic uz ārējās
iespējams, Latviju sagaida nopietni pārbaudījumi cīņā
eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2004:158:0077:01:LV:HTML Tomēr tā kā direktīvas 62/221/EEK 1.–3. un 6. pants at-
pret organizēto un starptautisko noziedzību, tajā skaitā robežas, kā arī jāgarantē visu dalībvalstu spēja veikt
bilst minētās direktīvas 2004/38/EK 27. un 30. pantam, tad EKT spriedums lietā C-503/03 ir aktuāls arī pašreizējā situācijā.
8
Ģenerāladvokātes Juliānas Kokotas secinājumi EKT lietā: C-503/03 Commission of the European Communities v Kingdom of Spain [2006] cilvēku tirdzniecību, īpaši ņemot vērā to, ka Latvija ir efektīvu robežkontroli. Kopīgajai informācijas sistēmai
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:62003C0503:EN:HTML Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža. ir jānodrošina operatīva informācija un jāsniedz ziņas
9
Skat., piemēram, EKT spriedumu lietā: C-109/01 Secretary of State for the Home Department v Hacene Akrich [2003] para. 49; http://eur-lex. Šengenas līguma sadarbības ietvaros jārunā par par pazudušām personām, jāattīsta sadarbība tieslietu
europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:62001J0109:EN:HTML un iekšlietu jomā, sadarbojoties dalībvalstu policijai
kopīgām problēmām un jāmeklē īpašas sadarbības
10
Skat., piemēram, EKT spriedumu apvienotajā lietā: C-482/01 Georgios Orfanopoulos and Others and C-493/01 Raffaele Oliveri v Land
iespējas, kuras varētu novērst pašreizējās nepilnības un prokuratūrai, jāsaskaņo likumdošana un jāattīsta
Baden-Württemberg [2004] para. 47; http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:62001J0482:EN:HTML
11
Skat., piemēram, EKT spriedumu lietā: 30/77 Régina v Pierre Bouchereau [1977] para. 35; http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ. cilvēku tirdzniecības apkarošanā. Kā atzīst speciālisti, kopīga patvēruma un imigrācijas politika.
do?uri=CELEX:61977J0030:EN:HTML un EKT spriedums lietā: 36/75 Roland Rutili v Ministre de l‘intérieu [1975] para. 28; http://eur-lex. cīņā pret cilvēku tirdzniecību Šengenas līguma telpā
europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:61975J0036:EN:HTML jāievieš efektīva un profesionāla migrācijas plūsmas Lai arī Latvijā par cilvēku tirdzniecību kā moderno
12
EKT spriedums lietā: C-348/96 Criminal proceedings against Donatella Calfa [1999] para 24; http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/Lex- verdzību runā kopš 2000. gada, kopīgu diskusiju un
kontroles sistēma, veicot pārbaudes uz ārējām robežām
UriServ.do?uri=CELEX:61996J0348:EN:HTML
un novēršot nelegālo migrāciju. Taču Latvijas reģionālo risinājumu meklējumus apgrūtina vienotas izpratnes
13
Skat., piemēram, EKT spriedumu lietā: C-348/96 Criminal proceedings against Donatella Calfa [1999] para 23; http://eur-lex.europa.eu/
LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:61996J0348:EN:HTML un EKT spriedumu apvienotajā lietā: C-482/01 Georgios Orfanopoulos and policijas nodaļu un robežsardzes nodaļu pārstāvjiem trūkums. Cīņā pret cilvēku tirdzniecību iesaistītās
Others and C-493/01 Raffaele Oliveri v Land Baden-Württemberg [2004] paras. 64–65; http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ. trūkst vajadzīgo zināšanu cilvēku tirdzniecības fenome- valsts un pašvaldību institūcijas, nevalstiskās
do?uri=CELEX:62001J0482:EN:HTML na atpazīšanai. Tiekoties mācību semināros vai dažādu organizācijas atkarībā no savām finanšu iespējām un
14
EKT spriedums lietā :C-114/97 Commission of the European Communities v Kingdom of Spain [1998] para. 42 http://eur-lex.europa.eu/Lex- izvirzītajām prioritātēm nereti cilvēku tirdzniecību skaid-
nozaru profesionāļu darba grupās, Valsts robežsardzes
UriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:61997J0114:EN:HTML
Kriminālizmeklēšanas pārvaldes speciālisti atzīst, ka ro, priekšplānā izvirzot kādu no cilvēku tirdzniecības
15
Par 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās 1., 2., 4., 7. un 11. protokolu: LR likums.
Latvijas Vēstnesis, 13.06.1997., Nr. 143. ierindas robežsargiem nav pietiekamu zināšanu. Mēs formām.
16
Skat., piemēram, EKT spriedumu lietā: C-413/99 Baumbast and R v Secretary of State for the Home Department [2002], para. 72 http://eur- redzam aizdomīgas situācijas, saka robežsargi, taču Bieži vien veids, kādā runā par cilvēku tirdzniecību,
lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:61999J0413:EN:HTML atklāts paliek jautājums – kāda ir profesionālā rīcība, kā arī problēmas redzamā, publiskotā puse liek izdarīt
jo tieši robeža ir posms, kur cilvēku tirdzniecības secinājumus, ka Latvijā cilvēku tirdzniecība ir izs-
gadījumus var identificēt. Līdz ar aizvien lielāku lēto kausta. Kā argumentus vai atsauces lietojot upuru un
aviokompāniju piedāvājumu un cilvēku tirdzniecības ierosināto krimināllietu mazo skaitu, neredzama paliek
formu un metožu maiņu, lai iespējami ātrāk un ar mazāku cilvēku tirdzniecības fenomena mainīgā daba – mainās
risku pārvietotu upurus, izcili un nenovērtējami resursi metodes un pats noziegums, kas pašlaik ir kļuvis
ir lidostu pasu kontroles un robežkontroles punkti. daudz slēptāks, latentāks. Atbildīgās valsts institūcijas
Tāpēc jo īpaši pēc pievienošanās Šengenas līgumam pauž skaidru pozīciju, ka Latvijā cilvēku tirdzniecībā
ir nepieciešamas sistemātiskas un diferencētas nav iesaistīta organizētā noziedzība, tiesībsargājošo
speciālistu mācības, viņu kapacitātes paaugstināšana iestāžu izpratne un attieksme ir stereotipiska, iero-
un preventīvi pasākumi. bežota un neelastīga.
“Jau pašlaik ir zināms, ka izsekot līdzi upuriem daudz Kopumā jāatzīst, ka cilvēku tirdzniecības upu-
būs grūtāk un sarežģītāk, iespējas viņus pamanīt ru tiesības tiek ievērotas, taču problēma pastāv,
būs daudz ierobežotākas. Taču, domājot par nākotni īstenojot darba tirgus upuru tiesības tikt identificētiem,
pēc pievienošanās Šengenas līguma telpai, ir daudz sabiedrības un profesionāļu ierobežotās diskusijas un
vairāk nezināmā nekā zināmā,” uzskata resursu centra cilvēku tirdzniecības jēdziena šaurās izpratnes dēļ. Kaut
sievietēm “Marta” Pakalpojumu daļas vadītāja Nikola gan starptautiskie normatīvie akti un rekomendācijas
Dzina. skaidri norāda uz nepieciešamību veikt preventīvo dar-
Lai izveidotu teritoriju, kurai ir kopīga ārējā robeža bu un mērķtiecīgus pasākumus, kas aizsargā visas no
un kurai nav robežkontroles tās iekšienē, dalībvalstīm cilvēku tirdzniecības cietušās personas, Latvijā joprojām
ir nepieciešami vienādi ieceļošanas nosacījumi, piespiedu darbā ekspluatētas personas lielākoties ne-

30 31

tiek atpazītas kā cilvēku tirdzniecības upuri. Turklāt
tiesībsargājošajās iestādēs nav vajadzīgās prakses un
trūkst zināšanu darbā ar cilvēku tirdzniecības upuriem,
kuri ekspluatēti darba tirgū.
Resursu centrs sievietēm “Marta” 2001. gadā
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kampaņā pret
cilvēku tirdzniecību sāka darbu cilvēku tirdzniecības
novēršanai. 2002. gada beigās centrā “Marta”
sāka praktisku darbu cilvēku tirdzniecības upuru
rehabilitācijā un reintegrācijā.
Centra “Marta” profesionāļiem ir pieredze, iesais-
toties cilvēku tirdzniecības novēršanas pasākumu
īstenošanā, veicot preventīvo darbu, rīkojot akcijas,
informatīvus pasākumus, nodrošinot pirmā bezmak-
sas karstā tālruņa darbu, lai informētu un izglītotu
sabiedrību, novērstu cilvēku tirdzniecības risku, kā arī
sniegtu atbalsta pakalpojumus un rehabilitāciju cilvēku
tirdzniecības upuriem.
32
Šengenas ietekme uz tūrismu un
2005. gadā centrā “Marta” palīdzība sniegta
21 cilvēku tirdzniecības upurim, 2006. gadā – 13,
savukārt 2007. gadā – 7 upuriem. “Martā” pēc
viesnīcu biznesu Latvijā
palīdzības vēršas sievietes, kuras cietušas no
seksuālās ekspluatācijas. Lai arī pēdējos trijos ga-
dos centrā “Marta” atbalstu saņēmušo upuru skaits ir
samazinājies, profesionāļi norāda, ka patiesībā upuru
skaits nav kļuvis mazāks – drīzāk otrādi.
“Pavisam noteikti zinu, ka man katru dienu uz ielas
iet garām cilvēki, kuri ir cietuši no cilvēku tirdzniecības,”
saka viena no centra speciālistēm. Viņa norāda,
ka trūkst tiešas pieejas gan iekšējās, gan ārējās
cilvēku tirdzniecības upuriem, gan tiem upuriem, kuri Santa Graikste,
Latvijā uzturas kā mērķa vai tranzītvalstī. Latvijā ir Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas
akūti nepieciešami mērķtiecīgi un regulāri preventīvi izpilddirektore
pasākumi, lai sasniegtu mērķa grupu. Speciālistu rīcībā Laura Karnīte,
patlaban nav pētījumu vai prakses apkopojumu par Iekšlietu ministrijas Preses centra vadītāja
efektīviem kanāliem vai pieredzi cilvēku tirdzniecības
upuru aizsniegšanai. Šā gada 21. decembrī paredzēta Latvijas un vēl Noteikumi arī paredz, ka:
astoņu Eiropas Savienības (ES) valstu pievienošanās “2. Ārzemnieks, ierodoties un reģistrējoties tūristu
Šengenas līgumam. Pārmaiņas būs ne tikai Valsts mītnē, uzrāda ceļošanas dokumentu un personīgi aiz-
robežsardzes, Latvijas diplomātisko un konsulāro pilda komersanta vai saimnieciskās darbības veicēja,
pārstāvniecību darbā, bet arī tūrisma un viesmīlības vai tūristu mītnes darbinieka izsniegto deklarāciju.”
nozarē, jo īpaši tās skars viesnīcas un citas tūristu Šis noteikums neattiecas uz minēto ārzemnieku
mītnes. laulātajiem, nepilngadīgajiem bērniem un tūristu gru-
Šengenas konvencijas 45. pants nosaka: pas dalībniekiem.
“1. Līgumslēdzējas puses apņemas veikt vajadzīgos “3. Deklarāciju par abiem laulātajiem, kuri ieradušies
pasākumus, lai garantētu to, ka: tūristu mītnē, aizpilda viens no viņiem. Nepilngadīgas
a) to uzņēmumu vadītāji vai darbinieki, kas sniedz personas vietā deklarāciju aizpilda viens no tās
pajumti, nodrošina, ka izmitinātie ārvalstnieki, tostarp vecākiem, likumiskais pārstāvis vai persona, kura pa-
citu līgumslēdzēju pušu un citu Eiropas Kopienu vada nepilngadīgo.”
dalībvalstu pilsoņi, — izņemot šo personu laulātos vai Deklarāciju par ārzemnieku, kurš ceļo personu grupā,
nepilngadīgus bērnus, kā arī tūristu grupu dalībnie- aizpilda grupas vadītājs, ierakstot prasīto informāciju
kus — personīgi izpilda un paraksta deklarācijas saskaņā ar noteikumu 1. pielikumu.
veidlapas un pierāda savu identitāti, uzrādot derīgu, “5. Komersants vai saimnieciskās darbības veicējs
identitāti apliecinošu dokumentu; deklarāciju par ārzemnieku var sagatavot elektroniski
b) šādi aizpildītas deklarāciju veidlapas saglabā un izsniegt parakstīšanai ārzemniekam vai grupas
kompetentu iestāžu vajadzībām vai nodod tām, ja šīs vadītājam.
iestādes to uzskata par vajadzīgu, lai novērstu drau- 6. Deklarācija latviešu valodā un vismaz vienā
dus, veiktu kriminālvajāšanu vai noskaidrotu pazudušo svešvalodā (2., 3., 4., 5. un 6.pielikums) ir pieejama
vai nelaimes gadījumos cietušo personu likteni, ja vien tūristu mītnē.
attiecīgās valsts likumi neparedz ko citu. 7. Deklarācijā norāda šādas ziņas par ārzemnieku:
2. Šā panta 1. punktu analogi piemēro personām, 7.1. uzvārds;
kas izīrētās vietās apmetas teltīs, autofurgonos vai 7.2. vārds;
kuģos.” 7.3. dzimšanas datums;
7.4. valstiskā piederība, tās veids un dzīvesvietas
Ko tas nozīmē un kā tieši tas ietekmēs valsts;
tūrisma mītņu darbu? 7.5. ceļošanas dokumenta veids, sērija, numurs,
izdevējvalsts, izdošanas datums, derīguma termiņš;
Jau laikus – 2006. gadā – LR Ekonomikas ministri-
7.6. datums, kad ieradies tūristu mītnē;
jas izveidota darba grupa, kurā piedalījās arī Latvijas
7.7. datums, kad izbraucis no tūristu mītnes.”
viesnīcu un restorānu asociācijas pārstāvji, izstrādāja
noteikumus par ārzemnieka deklarācijas veidlapas
Šo noteikumu pielikumā ir doti deklarāciju paraugi –
aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību. LR
angļu, franču, itāļu, krievu un vācu valodā.
Ministru kabinets noteikumus pieņēma 2007. gada
Piedaloties noteikumu izstrādē, asociācijas pārstāvji
2. aprīlī.
centās panākt, lai deklarācijā ietvertā informācija
būtiski neatšķirtos no jau lietotajām viesu reģistrācijas
Šie noteikumi nosaka:
kartēm. Tādēļ, izstrādājot deklarācijas, katra viesnīca
1. ārzemnieka deklarācijas veidlapas paraugu;
var piemērot individuālu noformējumu, taču deklarācijās
2. deklarācijas aizpildīšanas, parakstīšanas un
noteikti jāiekļauj MK noteikumos minētās ziņas.
glabāšanas kārtību un termiņu;
3. kārtību, kādā deklarāciju nodod tiesībaizsardzības
iestādēm.
33
 Tūrisma nozares pārstāvju bažas
saistībā ar jaunajām prasībām
Vislielāko satraukumu tūristu mītņu darbiniekos iz-
raisa noteikumu 8., 9. un 10. pants:
“(..) tūristu mītnes darbinieks pārbauda deklarācijā
sniegto ziņu atbilstību ceļošanas dokumentā
norādītajām ziņām. Ja ziņas neatbilst ceļošanas
dokumentā norādītajām ziņām, ārzemnieks vai tūristu
grupas vadītājs precizē deklarāciju.
10. Komersants vai saimnieciskās darbības veicējs,
vai tūristu mītnes darbinieks paraksta pārbaudīto
deklarāciju, apliecinot tās pieņemšanu.”
Līdz ar deklarācijas parakstīšanu komersants vai
saimnieciskās darbības veicējs, vai tūristu mītnes
darbinieks apliecina ne tikai tās pieņemšanu, bet
arī deklarācijā minētās informācijas pareizību. Ja
tiks konstatēts, ka deklarācijā minētā informācija ir
kļūdaina, tiks piemērotas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā noteiktās sankcijas.
Viesnīcā, kur ir 50 istabas, tas noteikti nesagādās
grūtības, taču kas notiks viesnīcā ar 200 un vairāk
istabām? Tātad līdz ar pievienošanās Šengenas tel-
pai:
uz viesnīcām gulsies visa atbildība par deklarācijā
minēto ziņu patiesību (faktiski atbildība, kas patla-
ban attiecas uz robežsardzi);
palielināsies viesnīcas personāla izmaksas, jo, lai
nodrošinātu MK noteikumos noteikto atbildību,
būs jāpieņem papildu darbinieki.
Patlaban (2007. gada oktobrī) tūrisma mītnēm ir
aktuāli arī šādi jautājumi:
Atsaucoties uz Valsts policijas pārstāvju sniegto
informāciju 2007. gada 28. martā organizētajā
konsultatīvajā seminārā, par ziņu nodošanu Valsts
policija ar tūristu mītnēm slēgs līgumu. Asociācijas
rīcībā nav informācijas, ka Valsts policija ar kādu
tūristu mītni jau būtu noslēgusi līgumu. Tādēļ rodas
jautājums – vai līdz 2008. gada 1. janvārim paspēs
noslēgt līgumus ar visām tūristu mītnēm?
Tūristu mītnes savā darbā izmanto dažādas viesu
reģistrēšanas sistēmas – no pašu izstrādātas Ex-
cel formātā līdz pat viesnīcas vadības sistēmām,
kas savieno gan viesnīcu, gan restorānu, gan
grāmatvedību. Katrai no tām ir atšķirīga informācijas
pakete un dažādas datu lietošanas iespējas. Tieši
tāpēc jau 28. martā tikšanās reizē viesnīcu pārstāvji
lūdza Iekšlietu ministrijas speciālistiem ņemt vērā
šo specifiku un informācijas nodošanai izstrādāt
tādu failu, kas būtu izmantojams ikvienas viesnīcu
vadības sistēmā. Pamatojoties uz asociācijas
rīcībā esošo informāciju, pagaidām izstrādātais
fails nav saskaņots Iekšlietu ministrijas atbildīgajās
institūcijās, savukārt asociācija būtu ieinteresēta
pirms galīgās apstiprināšanas un ieviešanas
iepazīties ar izstrādātā faila formātu un izvērtēt, vai
tas būs optimālākais risinājums, lai atbilstu visām
praksē lietotajām viesnīcu vadības sistēmām.
Lai arī iepriekš nosaukti vairāki fakti, kas rada bažas un
neziņu, tomēr Viesnīcu un restorānu asociācija pilnībā
izprot situāciju un ir droša, ka tūrisma mītnes ir gatavas
īstenot normatīvajos aktos noteiktās prasības.
34
Asociācijas apkopotā informācija par ES valstu Saņemtos datus tiesībaizsardzības iestādes izman- sistēma, tiks veidota sasaiste datu bāzu līmenī.
pieredzi, piemērojot Šengenas konvencijas 45. pantu, tos ārzemnieku pārbaudei. Piemēram, ja kāda pagasta Savukārt uzņēmumiem, kam ir pieejams internets,
liecina, ka arī ES valstīs tūrisma mītnēm ir noteiktas teritorijā esošajā viesu namā apmeties ārzemnieks, deklarācijas būs iespējams aizpildīt īpaši izveidotā
līdzīgas prasības. Dažādās valstīs ir atšķirīgi nosacījumi Valsts policijas teritoriālā struktūrvienība, saņemot web aplikācijā.
par informācijas uzglabāšanu, nodošanas formātu, kā tūrisma mītnes iesniegto deklarāciju, caur Šengenas Tūrisma mītnes, kur netiek veikta viesu elektronis-
arī apkopojamās informācijas apjomu, taču visās ir no- informācijas sistēmu (SIS) pārbaudīs, vai šī persona ka reģistrācija un kurām nav pieejams internets,
teikta obligāta ārzemnieku reģistrācija. kāda iemesla pēc netiek meklēta Šengenas teritorijā. strādās ciešā sadarbībā ar Valsts policiju – slēdzot
Ja atbilde no SIS būs apstiprinoša, struktūrvienības savstarpējas vienošanās, tiks noteikts, kā aizpildītās
darbinieks, sazinoties ar Latvijas SIRENE biroju, rakstiskās deklarācijas varēs iesniegt Valsts policijas
Nozares ieguvumi
no pievienošanās Šengenai veiks darbības, ko paredz konkrētais meklēšanas teritoriālajām struktūrvienībām.
pasākums.
Tomēr nevar aizmirst arī par ieguvumiem. Tā kā jauno Lai atvieglotu deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu
Šengenas līguma dalībvalstu iedzīvotāji varēs baudīt tiesībaizsardzības iestādēm, Iekšlietu ministrija
galveno Šengenas telpas priekšrocību – ceļošanu pašlaik izstrādā tehniskos risinājumus elektroniskai
Šengenas teritorijā bez personu un transportlīdzekļu informācijas apmaiņai. Plānots, ka ar tūrisma mītnēm,
robežpārbaudes, mēs – tūrisma nozares pārstāvji – kurām jau ir izveidota elektroniska viesu reģistrācijas
ļoti ceram, ka nozīmīgi pieaugs ārzemju tūristu un
viesnīcās nakšņojošo viesu skaits.
Ne reizi vien ārvalstu tūristi, kuriem ieceļošanai
Latvijā nepieciešama vīza, asociācijā ir pauduši
neapmierinātību par sarežģījumiem, lai saņemtu Latvi-
jas vīzu, un tās augsto cenu. Tāpēc tūrisma nozares
pārstāvji ar cerībām raugās uz valstīm, ar kurām Lat-
vijai pagaidām vēl ir vīzu režīms, bet to iedzīvotājiem
ir iespēja saņemt Šengenas vīzu. Asociācija ļoti cer,
ka šo iespēju izmantos arī darījumu tūristi no Krievijas,
kuriem ir Šengenas vīza, taču neatliek laika nokārtot
Latvijas vīzu.
Protams, par reāliem ieguvumiem no pievienošanās
Šengenas telpai un to, vai jaunā viesu reģistrācijas
kārtība radīs sarežģījumus, varēs spriest tikai pēc
tam, kad tā būs īstenota praksē un varēsim izdarīt
secinājumus.
Ārvalstnieku reģistrācija tūrisma mītnēs
Kad Latvijā būs stājusies spēkā Šengenas konven-
cija un tiks atvērtas iekšējās robežas, viesnīcu, tūrisma
mītņu un citu apmešanās vietu īpašniekiem būs
pienākums uzkrāt, uzglabāt un nodot tiesībaizsardzības
iestādēm ziņas par ārzemniekiem, kas apmetušies
šajās mītnēs.
Prasība uzkrāt datus par ārzemniekiem ir
iekļauta Šengenas konvencijā, un tas ir viens no
kompensējošajiem mehānismiem iekšējo robežu
atcelšanai. Robežkontroles neesamības apstākļos
regulāra un operatīva ārzemnieku kontrole ir viens no
veidiem, kā apkarot noziedzību un nelegālo migrāciju.
Lai ieviestu šo Šengenas konvencijas prasību, veikti
grozījumi Tūrisma likumā un izstrādāti Ministru kabine-
ta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā ārzemniekiem
jādeklarējas un kādā tūrisma mītņu īpašniekiem jāglabā
saņemtās ziņas un jāsniedz tās tiesībaizsardzības
iestādēm.
Ziņu sniegšana tiesībaizsardzības
iestādēm
Noteikumi nosaka, ka deklarāciju par tūristu mītnē
izmitinātajiem ārzemniekiem tūrisma mītnei 24 stundu
laikā elektroniski vai rakstiski jānodod Valsts policijas
teritoriālajai iestādei. Pēc Valsts policijas vai Valsts
robežsardzes rakstiska pieprasījuma deklarācija
jāizsniedz nekavējoties.
35
 Aicinām iesaistīties žurnāla
veidošanā!
Jūsu rokās ir nonācis Eiropas Savienības (ES)
informācijas aģentūras žurnāls
“Latvija Eiropas Savienībā”.
Žurnāls iznāk četras reizes gadā un ik reizi padziļināti
pievēršas kādai Latvijai un visai Eiropas Savienībai
aktuālai tēmai.

Mūsu mērķis ir sniegt analītisku, pilnīgu un aktuālu

informāciju; publikācijas gatavo eksperti, pētnieki un
žurnālisti, skaidrojot un analizējot nozīmīgus
ES jautājumus, kuri būtiski ietekmē procesus Latvijā.

Žurnāls ir bezmaksas. Tas ir atrodams bibliotēkās visā

Latvijā, kā arī elektroniski pieejams Eiropas Savienības
informācijas aģentūras mājaslapā www.esia.gov.lv.

Mēs strādājam jums,

tāpēc aicinām iesaistīties žurnāla veidošanā!

Gaidām jūsu idejas, ieteikumus un atsauksmes

uz žurnāla redakcijas elektroniskā pasta adresi:
zurnals@esia.gov.lv
 LATVIJA
7 EIROPAS
SAVIENĪBĀ
• Šengenas evolūcija
• Kas mainīsies pēc Latvijas pievienošanās
Šengenas līgumam?
• Nelegālā imigrācija un ES iekšējo robežu atvēršana
• Šengenas ietekme uz tūrismu un viesnīcu biznesu Latvijā
• Cilvēku tirdzniecības problēma
pēc Šengenas zonas paplašināšanās

Nr. 7 2007. gada novembris

Informācija par Eiropas Savienību un Latvijas dalību tajā:

Eiropas Savienības likumdošana,
Latvijas un ārvalstu periodiskie izdevumi,
datu bāzes, semināri, lekcijas un diskusijas.
www.esia.gov.lv
esia@esia.gov.lv
Tālr.: 67212611
Aspazijas bulv. 28, 2. stāvs, Rīga, LV-1050
SKYPE: Eiropas Savienības informācijas aģentūra