EIROPAS KOMISIJA

PAZIOJUMS
Brisele, 30. 09. 2013.

Eiropas uzmjdarbbas veicinanas finlistu saraksts ir paziots

balvas

2013:

2013. gad simtiem projektu sacents par iespju prstvt savu valsti Eiropas uzmjdarbbas veicinanas balvu konkurs, kura finlam ogad ir atlasti 19 projekti. is ir aizraujos gads konkursa vstur ar td, ka tika ieviesta jauna kategorija: atbalsts videi nekaitga tirgus attstbai un resursu efektvai izmantoanai. Konkursa komisija sama pieteikumus no 28 Eiropas valstm tostarp no jauns dalbvalsts Horvtijas un citm Savienbas valstm. Augsta lmea rija, kuras sastv ir uzmumu, valdbas un akadmisko aprindu prstvji, vrtja 53 nacionlaj atlas uzvarjuos projektus un atlasja 19 finlistus ses kategorijs. Visu seu kategoriju uzvartji tiks pazioti MVU asamblejas laik, kas no 25. ldz 26. novembrim norisinsies Lietuvas galvaspilst Vi. Uz paskumu tiks ielgti visi konkursa finlisti. Viens projekts saems ar prestio rijas galveno balvu. Eiropas Komisijas viceprezidents un uzmjdarbbas un rpniecbas komisrs Antonio Tajani di komentja gada finlistu sarakstu: o ievrojamo projektu oriinalitte un radoums pierda, kd uzmjdarbbas gara izmantoanai ir tik nozmga loma Eiropas uzmumu darbbas veicinan. ogad daudzi projekti ir paredzti jaunieiem, kas atspoguo to, cik svargi ir atbalstt Eiropas uzmjdarbb iesaisttos jaunos cilvkus. Visas s labks prakses iniciatvas joprojm apstiprina faktu, ka MVU ir Eiropas ekonomikas mugurkauls. 1. kategorija: uzmjdarbbas gara veicinana Beija: Boost Your Talent (Veicini savu talantu - BYT) ir uzmjdarbbas gara veicinanas projekts, kas tiek stenots Briseles kanla un centrlo rajonu skols un cits jaunieu organizcijs. Tas mudina dadu klau skolnus iepazt uzmjdarbbu, ts vidi un savas uzmjdarbbas prasmes un pabas, k ar aktvi piedalties sava projekta stenoan, lai gtu socilos un profesionlos pankumus. Izmantojot dadas programmas un oriinlas aktivittes, kas pielgotas dadu vecumu skolniem, jauniei iepazst uzmjdarbbas un socili-ekonomisko vidi. BYT mudina jaunieus aktvi iesaistties savu projektu stenoan, k ar tiekties pc socilajiem un profesionlajiem pankumiem. Laik no 2008. gada beigm ldz 2013. gada aprlim BYT ietvaros ir tiei apmcti 8316 skolni. rija: Studentu uzmumu apbalvoanas programma nodroina skolniem iespju iegt darjumu veikanai un uzmjdarbbai nepiecieams prasmes praktisk, relm situcijm atbilsto vid, kur vii izveido un seus mneus vai ilgk vada pai savus mini uzmumus. Pilstas & apgabala uzmjdarbbas padomes, kas ir mazajiem uzmumiem paredzts valdbas atbalsttu aentru tkls, izsludinja ikgadju valsts mroga konkursu vidusskolniem. Skolni izveido un divu mcbu semestru laik vada pai savus mini uzmumus. Konkurs ir trs kategorijas: jaunk grupa (12 - 13 gadi),

PAZIOJUMS/13/XXX

vidj grupa (14 - 15 gadi) un veck grupa (16 - 17 gadi). Visu grupu skolni tiek mudinti strdt grups, kurs nav vairk k 5 dalbnieki. Tas auj apgt gan darba dalanas principus, gan veicint izpratni par komandas darbu. Dalbnieku skaits palielins katru gadu, un nu taj piedals jau vairk nek 17000 skolnu. Polija: Vroclavas domes Ekonomisks attstbas biroja stenots iniciatvas laik tika iestudta un izrdta luga Pasaka par uzmju Janeku un via dumjajiem briem. Rezultt skolni iemcjs atpazt ar uzmjdarbbu saistts rakstura pabas, izprata vrda ieguldjums nozmi un prmrgu pardu radts sekas. Polij is ir pirmais izgltojoais teatraliztais uzvedums par uzmjdarbbu, kas paredzts pamatskolas skolniem. Tpat tas jaunieu vid veicina uzmjdarbbai piemrotu attieksmi un izpratni par patriu. Skattjiem, kuri vroja izrdi kltien, piepulcjs ar 60000 skolnu no 720 skolm vis valst, kuri skatjs prieknesumu tiesaist. Somija: mcbu komplekss MyCity ir miniatra pilsta, ko veido prvietojami sienu elementi. Tpat tas ietver vismaz 15 dadus vietjos un reionlos uzmumus un sabiedrisko pakalpojumu sniedzjus. Skolni pilst strd sav profesij un saem algu. Tpat vii pilda patrtju un sabiedrbas pilsou lomu. Vienlaikus kompleks MyCity strd aptuveni 70 skolni. Komplekss MyCity, kuru finans Somijas Izgltbas un kultras ministrija, darbojas astos dads pavaldbs. Kompleksu ir apmekljui 24000 sests klases skolnu un 1000 skolotju. Serbija: sievietm piederoi uzmumi Serbij joprojm ir mazkum, jo kopum tie veido 26% no kopj MVU skaita. Td daudzas sievietes vras Serbijas sievieu uzmju asocicij (SUA), kas veicina sievieu iesaistanos uzmjdarbb un sniedz atbalstu uzmjm, vienlaikus aicinot uzlabot uzmjdarbbas vidi un veicint sadarbbu vietj, reionlaj un valsts lmen. SUA atzina nepiecieambu un iespju uzlabot vietjo organizciju spju atbalstt sievietes uzmjas, k ar veicint un atbalstt jaunu sievieu uzmju asociciju veidoanu un oficilu reistranu atsevis pilsts. iniciatva apvieno sievietes uzmjas vis Serbij, stiprinot vietjs asocicijas, k ar izveidojot un attstot jaunizveidoto vietjo asociciju dzvotspju. Pagju gada laik trs jaunas sievieu uzmju asocicijas ir izveidotas Novi Pazar, Subotic un Zajecar. Lielbritnija: programma The Premier League Charitable Fund (Premjerlgas labdarbas fonds - PLEA) tika izveidota, lai paldztu iemct 11 - 19 gadus veciem skolniem uzmjdarbbas un panodarbinto darba pamatprincipus. Uzmjdarbbas akadmij, kas veidota pc Midlsboro futbola klub stenot modea, pirmo divu gadu laik ir mcjuies 135000 skolnu. Vairk nek 1500 jaunieu programmas noslgum ir ieguvui kvalifikciju, kas auj iestties universitt, jo vii sama OCR (Oksfordas Kembridas un RSA eksmeni) akreditciju. Programmas pamat ir 10 nedu ilgs kurss, kas tika izstrdts Midlsboro futbola klub. T paldz jaunieiem izprast uzmjdarbbas pamatprincipus, izmantojot interaktvs apmcbas metodes gan klas, gan futbola stadionos. das programmas ir izveidotas 20 klubos, un kopum taj ir iesaistjuies vairk nek 80000 jaunieu. 2. kategorija: ieguldjums uzmjdarbbas prasms Dnija: Vkstfabrikkerne (Izaugsmes fabrikas) ir biznesa inkubcijas programma, kas aizsks 2010. gada janvr. Projektu veido desmit biznesa inkubatori, kas atrodas dads Zlandes reiona viets. Programmas dalbnieki iesaists 1,5 - 3 gadus ilg, individuli pielgot izaugsmes programm, ko veido darbaudzinana, sadarbbas paskumi un sadarbb ar reionlo universitti izstrdts apmcbas kurss. 2013. gada janvr, programmas stenoanas perioda vid, tika veikta novrtana, kuras laik tika secints, ka 62% no tiem dalbniekiem, kas bija radjui apgrozjumu pirms iesaistans

Izaugsmes fabrik, piedzvoja izaugsmi. Kopum reion jau ir izveidotas 54 jaunas darba vietas, un ir gaidms, ka nkamo trs gadu laik ts papildins vl 300. rija: programmas Senior Enterprise mris ir veicint 50 gadus vecu un vecku cilvku iesaistanos uzmjdarbb, k ar sekmt izpratni par viu iespjm izveidot uzmumu, iegdties vai ieguldt ldzekus kda cita radtaj uzmum vai kt par brvprtgu darbaudzintju. Jau no paa skuma programmas mris ir radt jaunus uzmumus, piesaistt jaunas investcijas un pankt, lai arvien vairk veck gadagjuma pilsou ktu par padomdevjiem jaunos un augoos uzmumos. Ldz im gandrz 1000 cilvku, kas ir vecki par 50 gadiem un ir samui atbalstu programmas Senior Enterprise ietvaros rij, Lielbritnij un Francij, ir nodibinjui jaunus uzmumus. is skaits gandrz trs reizes prsniedz mri, kas tika izvirzts 2010. gada oktobr, uzskot programmas stenoanu. Serbija: Junior Achievement (JA) mris Serbij ir jaunu cilvku izgltoana un iedvesmoana, lai vii novrttu brvu uzmjdarbbu, k ar saprastu darjumu un ekonomikas btbu. JA Serbia galvenais mris ir sniegt iespju privtajam sektoram aktvi iesaistties Serbijas jaunieu sagatavoan un iedvesmoan laik, kad tie kst par pilnvrtgiem sabiedrbas locekiem, k ar jaunieu izgltoan par uzmjdarbbas, finanu un darjumu jautjumiem. Ar projekta paldzbu ir iecerts izveidot plai domjou paaudzi, kas aktvi iesaistsies visos msdienu dzves aspektos, tdjdi palielinot darba vietu skaitu. 2005. gad uzsktaj projekt JA Serbia vis valst jau ir iesaistjuies vairk nek 30000 skolnu no vairk nek 200 skolm, kurus apmcja 500 JAS sagatavoti skolotji. 2011. / 2012. mcbu gad JA Serbia programms piedaljs 8021 skolns. Vius atbalstja 485 skolotji 156 vidusskols un 52 pamatskols 72 pavaldbu teritorij. 3. kategorija: uzmjdarbbas vides uzlaboana Beija: projekts The Belgium Starters Agreement (Beijas lgums jauno uzmju atbalstam) paldz topoajiem un esoajiem uzmjiem gt pankumus. Uzmji nosldz lgumu ar entes domi, lai sagatavotu biznesa plnu, saemtu profesionu padomus un ieteikumus, apmekltu apmcbas un attstbas kursus, k ar lai vismaz trs gadus turpintu neatkargu uzmjdarbbu ent. Pateicoties im lgumam, uzmji var saemt ldz pat 5000 eiro lielu atbalstu izgltbai, profesionu konsultcijm un ieguldjumiem. im atbalsta lgumam var pieteikties visi jaunie uzmji, kuru izveidotais neatkargais uzmums darbojas ent mazk nek divus gadus. Viens no nozmgkajiem lguma mriem ir palielint pankumu rdtjus jauno uzmumu vid to darbbas pirmo gadu laik un novrst neveiksmes. Ldz im brdim vrtanas komiteja ir pozitvi novrtjusi 171 atbalstu saemoo uzmumu, savukrt 166 no iem uzmumiem ir samuu Mra padomes un municipalittes loceku apstiprinjumu. Itlija: Boloas radoo inovciju projekts Incredibol! sniedz atbalstu Emlijas-Romanjas reiona radoo profesiju prstvjiem, nodroinot balvas ieguvjiem finansilu atbalstu un telpas darbam, k ar mekljot valsts un privtos sadarbbas partnerus. Projekts Incredibol! ir ar kopiena, kas paldz vietjiem kultras un rados nozares uzmumiem. Projekts Incredibol! tika uzskts 2010. gad un ir apkopojis reion 243 dizaina idejas. Kopum ir atbalstti 32 projekti, kuri kop ir samui 20000 eiro, apmcbu vairk nek 500 stundu apmr un 15 profesionlu konsultantu paldzbu. Tpat 10 atbalsta samji varja bez maksas strdt pavaldbai piederos telps. Latvija: iniciatvu Vispirms domt par vismazkajiem izstrdja Latvijas Tirdzniecbas un rpniecbas kamera (LTRK), lai izvestu Latviju no ekonomisks krzes. Iniciatva ir paldzjusi mikrouzmumiem, veicinot paas nodoku likmes un vienkrotas nodoku grmatvedbas sistmas izveidi, ievieot mikrokredtu programmu un padarot pieejamu 3

informciju par uzmumu dibinanu. LTRK ir bijusi nozmga loma Saeim notikuajs diskusijs. Pateicoties Ekonomikas ministrijas atbalstam, Saeima piema likumu par mikrouzmuma nodokli, kas stjs spk 2010. gada 1. septembr. s iniciatvas rezultt vienkroto nodoku grmatvedbas sistmu ir izmantojui 28000 uzmumu. Lietuva: Investment and Business Guarantees (Ieguldjumu un uzmjdarbbas garantijas - INGEVA) ir Lietuvas valdbas dibinta garantiju institcija. INVEGA sniedz garantijas kredtdevjiem par MVU prstvju emtiem aizdevumiem uzmjdarbbas uzskanai vai paplainanai. Tpat INVEGA kompens MVU 50% no samaksts kredtprocentu summas, k ar administr vairkus finanu plnoanas paskumus. obrd INVEGA fonds ievie ar divus riska kapitla paskumus, kuri aus iespjami lielkam MVU skaitam iegt tiem nepiecieamo finansjumu. Kop 2001. gada INVEGA ir sniedzis kredtinstitcijm 3978 garantijas par mazo un vidjo uzmumu emtajiem aizdevumiem. 4. kategorija: atbalsts uzmjdarbbas internacionalizanai Francija: reionl iniciatva International Relays ir oriinla un individuli pielgota pieeja, kas iesaista valsts ekspertus ampaas-Ardni reiona uzmumu sagatavoanai darbam eksporta tirg. s iniciatvas mris ir atbalstt vietjos uzmumus, aujot tiem stenot ilgtermia uzmjdarbbas attstbas stratiju. Septii no desmit MVU, kas izvljuies sadarboties ar International Relays, ir strauji guvui pankumus un uzlabojui savu konkurtspju tirg. tehnisk un finanu paldzba sniedz individulu atbalstu, kas pielgots reionlo uzmumu attstbai augsta potencila tirg. Pateicoties International Relays, aptuveni 100 ampaas-Ardni reiona uzmumi ir spjui veiksmgi darboties eksporta tirg. Portugle: Portugles apavu raotji eksport vairk nek 95% no savas produkcijas uz visprasgkajiem pasaules tirgiem. Lai is sektors vartu ar turpmk stabili darboties starptautiskaj vid, nacionl uzmju asocicija APICCAPS ar programmas Compete paldzbu ir stenojusi dadus portugu apavu popularizanas paskumus. Aktul reklmas kampaa ir paldzjusi popularizt apmram 120 MVU dados nozares paskumos vis pasaul. Portugu apavu reklmas kampaas simbols tika izveidots, izmantojot saukli Portugu apavi: nkotnes veidoti. Tls populariz kvalitti un vlas pasludint portugu apavus par izsmalcintu jauninjumu. s stratijas rezultt apavu eksporta apjoms pdjo divu gadu laik ir palielinjies par vairk nek 20 procentiem. 5. kategorija: atbalsts videi nekaitga tirgus attstbai un resursu efektvai izmantoanai Kipra: uzmums Green Dot (Cyprus) Public Co Ltd ir Kipras Tirdzniecbas un rpniecbas kameras veidota iniciatva, kas paredzta iepakojuma prvaldanai Raotja atbildbas principu ietvaros. Uzmums Green Dot Cyprus 2007. gad uzska Kipr mjsaimniecbas atkritumu vkanu prstrdei. Piecu gadu laik uzmums ir aptvris 85% no visiem valsts iedzvotjiem. Kiprieu attieksme pret o pakalpojumu ir pozitva, un kopum prstrdes apjoms laik no 2006. ldz 2012. gadam ir divkrojies. Iniciatva ir radjusi vairk nek 200 jaunas, videi nekaitgas darba vietas, k ar ir vusi vietjiem prstrdes uzmumiem attstties un uzlabot ilgtermia ilgtspjbu. Turcija: Girsu pilstas projekta galvenie mri ir palielint zas enerijas izmantoanas apjomu Girsu, lai novrstu fosil kurinm radto vides piesrojumu, tauptu sadzves pakalpojumu izmantoto eneriju un paldztu pilstas socili-ekonomiskaj attstb. Kop iniciatvas uzskanas bra ir mainti, prbaudti un stenoti etri ts pielietojuma veidi. Girsu tika uzbvta saules fotogalvanisks enerijas rpnca, kas tagad ir plai pazstama 4

td, ka vis raoanas proces izmanto tru saules eneriju. Projekta mris ir padart Turciju par vadoo valsti atjaunojams enerijas ieguldjumu zi reionlaj un valsts lmen. Kop projekta uzskanas Girsu no saules iegst 40% elektrbas piecu ziemas mneu laik un 100% septiu vasaras mneu laik. 6. kategorija: atbildga un iekaujoa uzmjdarbba Dnija: Entrepreneurship in Denmark (Uzmjdarbba Dnij) apkopo un izplata zinanas, veido uzmju un darba devju organizciju sadarbbas tklus, k ar piedv kompetences uzlaboanas aktivittes. Projekta mris ir uzlabot dadu etnisko grupu prstvju dibinto uzmumu attstbu, izdzvoanu un izaugsmi. Projekts ir veicinjis seu pavaldbu, Dnijas reionu un Dnijas Nodarbintbas ministrijas un Uzmjdarb bas un attstbas ministrijas sadarbbu. Entrepreneurship in Denmark veido seas vietjs fililes un nacionlais informcijas centrs. Slovkija: AV mobilita s.r.o. ir atsevia darbnca, kuras specializcija ir invaldu integrcija viss dzves joms. pilotorganizcija nodarbojas ar automanu remontu, un obrd koordin atsevias darbncas, kas veido koda invaldiem paredzto projektu Bratislav, Preov, Bansk, Bistric un ilin. T iesaists Reistrto invaldu asociciju rkotajos kultras, socilajos un sporta paskumos vis Slovkijas teritorij. shma ir veicinjusi vieglu invaldu integrciju sabiedrb, uzlabojot paas cenas automanu tirdzniecbu, k ar piedvjot pretendentiem visaptverou teortisko un praktisko apmcbu autovadtja apliecbas saemanai. 2009. gad Slovkijas Republikas Darba, socilo un imenes lietu ministrija piera darbncai balvu par invaldu integrciju darba viets. Par konkursu Kop 2006. gada Eiropas uzmjdarbbas veicinanas balvas ir pasniegtas par izcilbu uzmjdarbbas un mazo uzmumu darbbas veicinanu valsts, reionlaj un vietjo pavaldbu lmen. Kop konkursa pirmskumiem taj ir pieteikti vairk nek 2500 projekti, kas kopum ir paldzjui dibint vairk nek 10000 jaunus uzmumus. Konkursa mris ir noteikt un apbalvot veiksmgus uzmumu un uzmjdarbbas atbalsta paskumus un iniciatvas, izceot labks uzmjdarbbas politikas un prakses paraugus, k ar veicinot izpratni par uzmju lomu Eiropas sabiedrb, lai iedrointu un iedvesmotu potencilos uzmjus. Papildu informciju par Eiropas uzmjdarbbas veicinanas balvm mekljiet vietn, k ar sekojiet konkursam vietn Twitter angu, franu, spu, itu vai vcu valod vai apmekljiet konkursa oficilo Facebook lapu. Noskatieties videoklipu par pagju gada uzvartju Outset