Skola - kopienas

attstbas resurss

2013. gada 10. oktobris

Laikraksta Izgltba un Kultra Nr. 17 specilizdevums sadarbb ar Sorosa fondaLatvija iniciatvas Prmaiu iespja skolm 2. krtu Skola k kopienas attstbas resurss

Kad darbs un dzve

nav nesavienojami
N
bt vajadzgiem un nodergiem gan saviem skolniem, gan koliem un citiem kopienas audm, pie tam ne tikai mcbu stunds, bet daudz plak. Iet ar rpus skolas nevis ar savu ms ar augstko izgltbu un gudri, bet ar cilvcbu un prieku par to, ka enerijas, pieredzes vai sirdsgudrbas uzkrjies tik daudz, ka ir, ko dot citiem. Mainot attieksmi, mains viss prjais. To pamana ar apkrtjie. Izgltbas un Kultras redaktore Daiga Kanska nupat izteica to, ko SFL iniciatva izvirzjusi par pau galveno, vispaliekoko sava darba rezulttu: Svargkais vis SFL iniciatv ir tas, ka cilvkos ir uzmodinta vlme rpties paiem par sevi, un, kad pats esi ticis uz kjm, mcies paldzt ar citiem, kuri sevi vl vai vairs nevar nodroint. Ieklausoties jaunieu saruns, aizvien vairk dzirdu, ka klasisks darba stundas un darba vietas k atskaites jdzienu nomaina veicamais uzdevums, sasniedzamais rezultts un gandarjums par to, ko vii dara. Tas laikam ar ir tas, ko prasa, piedv un auj 21.gadsimta dzve, portfolio dzve, k to savulaik nosauca britu zintnieks rlzs Hendijs, bet ar to ir jprot apieties. Skolotjs, kuram paam darbs un dzve ir savienojami procesi, var paldzt tdiem augt ar saviem skolniem.

Aija Tna,

SFL iniciatvas Prmaiu iespja skolm vadtja

esenaj viesoans reiz Salas pamatskol runjos ar skolotju Iritu, jaunu, spridzgu un gudru sievieti, kura pc studijm un prakses laika Rg atgriezusies dzimtaj pus un ar aizrautbu strd sav bijuaj skol. Jautta, kur ir robea starp darbu un mjm, via teica skaistus vrdus, ko savulaik teikusi ar savai mammai: Es nenesu darbu uz mjm; t ir mana dzve. Savukrt urnliste Santa Ana mnea urnla Santa ievadslej saka, ka bt vajadzgam un nodergam ir viena no cilvka lielkajm vrtbm. To ms aizvien vairk redzam savos prmaiu skolu pedagogos spju un vlmi

Jaunsilavs Klaberkaste, Kikergaii, Knipuci, Kokji un citi

Ilze Brinkmane
Direktore man zvanja, ka veikal atradusi servzi, kas tiei mums dertu, vai nevar lgt SFL prstvjus maint pozciju. Zvanju A. Tnai, un via, protams, piekrita, ar smaidu atceras Lvnu novada Jaunsilavas pamatskolas projekta vadtja, angu un latvieu valodas skolotja Anastasija Kaktiniece. Esam klt, kad skaist servze, kur ir pat zupas terne, tiek izsaiota. Prieks skolas direktorei Jannai Usrei, prieks brniem. Lai gan ir jau pcpusdiena, skol vl daudz skolnu izrds, te uzturas ar tuvj brnunama brni, pie datora satupui pieci. Skol mcs 120 skolnu, pirmsskolas grupi ir vl 56mazui. Pie mums brauc ar no Lvniem, jo te esot imeniskk, smaidot saka direktore. Atbildot uz vaicjumu, kdi vl ir ieguvumi no sadarbbas ar SFL, J. Usre piemin, ka sagdtas modernas kokapstrdes iekrtas, skau aparatra, video projektors, videokamera, fotoaparts, materili rokdarbniekiem un noformtjiem, ujmanas, bet, viasprt, oti vrtgi bijui ar izgltojoie seminri Rg, Brocnos, Siguld, Jrmal, vasaras nometn Smuku mui. Es persongi mcjos, k rakstt projektus. Pc apgts metodikas viena klase to realizja plnoja, pamatoja un no pavaldbas sama ldzekus garderobes skapu iegdei, par kopgi paveikto ststa skolas vadtja. Sarun iesaists A.Kaktiniece, atkljot, ka iecerts vl iegdties mbeles rakstmdziju, k lpa zees. Galvenie dartji ir brni, pieauguie vien paldz, ja viens netiek gal, skaidro Anastasija. Pavasar sjui sklas, pc tam dstus pijui kastts. Daudziem tas ir liels brnums, jo mums ir nelabvlgo imeu brni, kas nedzvo imen, ir ar tdi, kas paliek internt, jo vecki strd vls stunds, td paldzam viiem apgt daudz un dadas dzves prasmes, ar st gatavoanu. Sagdt servze pie skaisti klta galda paldzs apgt galda kultru un uzemt viesus, ststa A.Kaktiniece. Izrdjs, ka socil pedagoe Liene Zepa spl itru, lieliski dzied, un rads dziedo darbnca Kikergaii. Dalbnieki uzstjas ne vien skol, bet ar baznc, socils aprpes iestds un slimnc. Datordarbnc atjautgkie skolas puii mca vecka gadagjuma cilvkus, k ar pai iemcs daudz jauna. Interaktvi veidotos zmjumus Ziemassvtku ststs augstu novrtjui kultras darbinieki un prstvji no novada izgltbas prvaldes. Knipuci, kurus vada Lita Zalne, esot pieauguo rokdarb-

Foto: Andris Brzi

rtgkais ieguvums esot kopgs rados izpausmes.

galdus radoo darbncu vadtjm, biroja mbeles apsprieu telpai, bet varbt iekrtos ar kdu klasi. Tau vrtgkais ieguvums esot kopgs rados izpausmes.

Foto: Andris Brzi

No sklas dgst stdi

Radoaj darbnc Klaberkaste skolni apgst latvisko dzvesziu. Brniem mca, k tin

nieu pasaule varam aplkot adtus rakstainus cimdus, zees, tambortus demperus. Skaistie raksti, pai zilos toos darintie, esot iepatikuies ar Kandas vstniecei, un via vairkus gadus iegdjusies cimdus un zees k Ziemassvtku dvanas saviem draugiem. Koloristu vadtja Dace Zvirbule lieliem un maziem mca apgleznot zdu. Skaists zda alles rot gan ziedu, gan citu tmu raksti. s darbncas nopelns ir ar vienmr maingais un neparastais skolas noformjums.

Krsas un citus nepiecieamos materilus varja iegdties, pateicoties SFL atbalstam. Vai iesktais turpinsies, kad vairs nebs projekta atbalsta? Anastasija un Liene ir prliecintas, ka noteikti. Vingrotji jau turpinot nodarbbas apmeklt par maksu. Labie darbi jau neapstjas, atvadoties teic abas skolotjas. Plaku materilu par Jaunsilavas skolas pedagogu darbu aicinm last 7.novembra laikrakst Izgltba un Kultra.

Salas pamatskola sala, uz kuras ne tikai izdzvo, bet dzvo

Jana Brzia
Mums ir paiem sava salia zemes virs, ne bez lepnuma teic Salas pamatskolas direktore Valentna Linia un skumskolas skolotja Irita Vaivode. Vlos piebilst rou salia, jo skolas priek zied skaistas rozes, un clos ziedus viesoans laik sastopu daudzviet un dads izpausms. Preiu novada Saunas pagasta skola lepojas ar sakoptko stu. Sakopt vid top daudz labu darbu. Kad ejam visu apskatt, direktore ik pa brdim piebilst, ka to un to varjm ar SFL atbalstu. Piemram, blakus bedrzam sastdti divdesmit upeu krmi kad sks raot, tad tpat k bolus skolas brni vars nogarot un pavres sagatavot ar ziemai. Skol no 1. ldz 9.klasei mcs 50skolnu. Vii ne tikai labi mcs, skaisti dzied, spl tetri, lieliski sporto, bet ar prot ravt puu dobes. ststa V. Linia un piebilst, ka visi kokmaterili sagdti ar fonda paldzbu. Skaista un iecienta vieta, kur visiem pulcties, ir ra kamns pai nesui un lui laukakmeus, tam blakus atrodas tjas nami, kas par tdu prtapis no a. Savs pas ststs ir par lganu namiu. Varjm piesaistt cilvkus vairk nek ldz im, realizt idejas, kurm trka finansila atbalsta, par SFL paldzbu ststa direktore. Iniciatvas Prmaiu iespja skolm 1. krt nopirktas gan mbeles pirmsskolas brnu vajadzbm un skolas lielajai zlei, gan gultas interntam. Apciemojot trspadsmit paus mazkos, nonkam st rou isspjui atraist. Piemram, nodibints sievieu voklais ansamblis Maganeis un piepildts daudzu sapnis par lnijdejm. Atbildot uz vaicjumu, kas notiks, kad SFL projekta finansilais atbalsts beigsies, V.Linia atzst, ka par to jau ir domjusi lgs ar pagasta prvaldes atbalstu, lai novada domes nkam gada budet ieplno atbalstt dziedtju un dejotju skts aktivittes. Pagasta centrs ir 12 kilometru, bet novada centrs 18kilometru attlum, bet kultras nama te nav.

Aija Tna:
Salas pamatskola tiem ir kuvusi par visas kopienas sirdi, bet pas prieks ir par to, ka t ar k skola piedv nenoliedzami msdiengu un kvalitatvu atbalstu ikviena brna izaugsmei. T ir skola, kas spj gan lieliski sagatavot skolnus tlkm mcbm imnzij, gan piemeklt katram vispiemrotko izgltbas programmu un pieeju, gan parpties, ka, k pai skolotji lepojas, skolas laik katrs skolns btu pabijis uz skatuves un juties varos un pas. T strdt spj tikai skolotji, kuri pai nebv sienas starp darbu un dzvi, starp banu skolotjam un banu labam cilvkam un darbgam pilsonim sav kopien. Salas pamatskol ir tiei di, pie kam dadu paaudu, skolotji ttad par nkotni varam bt droi.
t rads doma un projekta Salas pamatskola izgltba mazam un lielam, kultras, socilais, gargais centrs kopien kreiu paskums 12.aprl, ststa direktore. Piemram, vias meita oti prdzvojusi, ka skolotja nevar pardt, k skt adt ar kreiso roku. Kreii no citiem atiras ne tikai ar to, ka visu dara ar otru roku. Vii ir daudz emocionlki, jtgki, vius vairk ietekm stress. Parasti vii ir mkslinieciski apdvinti, viiem ir bagta iztle, dominjo ir redzes atmia. Viiem nav rti lietot aptuveni 200 dadu sadzves priekmetu, taj skait rakstmpiederumus, res un ar datorsples, noskaidrojusi Valentna. Vias aicinjumam atsaukuies aptuveni 40kreiu no Vrkavas, Sukalna, Skuteiem, Smelteriem, Preiiem, Ozoliiem, Rgas un pat Briseles un tls Anglijas Par SFL ldzekiem varjui sarkot ar nometnes, pat vl nesen, no 11. ldz 13. septembrim. Vecki ar brniem devuies ekskursijs uz Daugavpils un Rzeknes novadu, bet mazkie mjspalicji muzicjui, spljui sples, sportojui. Pagjuaj gad divu dienu nometnes laik nakojui skol, kas brniem itis neparasts notikums, jo lielkie guljui zl uz krsliem, bet galvenais jau ir iespja bt kop pas nakts saruns un ststos Sankt un runties, izrds, vlas ar vecmmias un vecttii. Notikusi babiu balle, kop svintas Lieldienas un Ziemassvtki, tad visiem ir, ko dzirdt par sendienu tradcijm, bet nopietna kopga darboans notikusi, kad par SFL ldzekiem nopirkui krsas, tapetes un sen neeksistjoais pagasta kultras nams prtapis par lganu namu. Iekrtotas ar skolas un pagasta vstures muzeja telpas. Ms atbalsta ar Pieniu Romas katou draudzes priesteris Aigars Bernns. Metmies darbos visi gan skolotji, gan tehniskie darbinieki, gan vietjie iedzvotji, atceras Valentna. Irita piebilst, ka priesteris ir gados jauns, lieliski prot uzrunt cilvkus, skol esot klt gan 1.septembr, gan babiu saietos. Ziemassvtku nakt vi uzbra neparastu ststu, babiu ball pats splja kokli un dziedja, priestera radoo garu atklj I.Vaivode.

Kop sank dvi, kreii

Valentnai radusies ne viena vien neparasta ideja. Via ir sts ideju enerators, atklj Irita, kura pati, izrds, paldz ne tikai mazkajiem apgt mcbu priekmetus un ar ritmiku, bet mmim un vecmmim lnijdejas. Cilvki nav vientuas salas, td dabiska ir vlme sankt kop, un aktv skolas vadtja nolmusi sapulcint, piemram, dvus un kreius. Dvu saieta idejai atsaukuies 17 pru piecu ldz 80 gadu vecum no Vrkavas, Preiiem, Sukalna, Saunas pagasta. Tuvjs un tlks apkrtnes iedzvotji paldzjui dvus apzint, pat Preios skrjui klt un ststjui par viiem pazstamiem dviem. Mana meita ir kreilis, un zinu, ka via biei ir nesaprasta,

Piepilds sapi
Mums ir labkais futbola laukums starp lauku skolm, ne visiem ir 2,7 hektri savas zemes, bet starp to un di krtgu zedeu ogu paldzja ierkot vietjie iedzvotji. Jaunuzcelt basketbola laukuma du grda kalpo ar k brvdabas deju grda, bet, lai spljot bumba nav jmet tikai vien groz, par SFL ldzekiem varjm nopirkt ar otru, jo tas maks diezgan 250 latu,

ad ejam visu apskatt, direktore ik pa brdim piebilst, ka to un to varjm ar SFL atbalstu.

tab, jo mbeles un durvis izdaio nevis pasaku varoi, bet cls pues. K ststa audzintjas, brni esot nobalsojui, ka vlas rozes, tpc liktas liet iegts dekupas tehnikas prasmes. Vietjs sievas mjs dekupjuas visas malas, smaidot ststa Valentna un Irita un atklj, kdas vl rados izpausmes

Pavisam cita dzvba

Izveidots ar sabiedriskais centrs Smelterieu cimdi. Visus pagasta kultras paskumus, ar kzas un citas svinbas, organiz skolotjas, un tas ir viu sirdsdarbs. Kad pie vecveckiem vasars ciemos atbrauc mazbrni, skola ir atvrta ar viiem. Direktore neslpj gandarjumu, ka uz Smelteriem no Preiiem brauc sporta skolotjs Jevgeijs Nesterovis un saliei gst pankumus sport. Projekta pieteikum Salas pamatskola raksturota k kultras, sabiedriskais un izdzvoanas centrs krzes laik. K skola var paldzt izdzvot? V. Linia teic: Ja uz skolu nk ar mmias ar brnu ratiiem, lai dziedtu, dejotu, tad t ir pavisam cita dzvba. Krzes laik man izdevs atvrt interntu, un tagad tur mitins brni pat no 1,5 gadu vecuma, paliek brni, kam uz skolu jnk astoi kilometri cauri meam Par projekta naudu sagdta veasmana, ir iespja brniem izmazgt drbes. Paveikt ikdienias lietas, kas dzv ir ne mazk svargas. Un t jau vairs nav izdzvoana, bet dzve, kuras kvalitti salniei pai pamazm ce.

Foto: Andris Brzi

Skola - kopienas attstbas resurss

Foto: no personisk arhva

Foto: Andris Brzi

Foto: no personisk arhva

Foto: Andris Brzi

Foto: no personisk arhva

Ilze Brinkmane

Skola mca, ieldz un paldz

notiek dadu mjsaimniecbas prasmju apgana, piemram, no pusizdeguiem sveu galiem tika lietas jaunas, skaistas sveces. Brenguos notiek pavrmkslas noslpumu apgana, un ajs nodarbbs piedals ar Triktas jauniei. Visiem t patika pirm nodarbba, ka lgui un ar samui finanstju atauju rkot vairkas das nodarbbas. Pavasar Brenguos notika izdzvoanas sple jaunieiem kop ar zemessardzi. Viss skols bs sarunu vakari tikans ar novadniekiem. Uz Triktas skolu jau aicinti novadnieki, kuri ir ar kaut pai: friziere Ilze Eglte guvusi uzvaru Goldwell konkurs Trend Zoom Color Challenge 2007; izgudrotjs Aivars Andersons savulaik paldzjis tikt pie kartupeu stdms manas. Pdj tikans reiz 3.septembr paie ciemii ieraduies visai neparast veid Viesturs Ciguzis atbrauca ar kombainu, Kreceru imene atjja uz diviem zirgiem, Kaspars Bais ldzi atveda akvalangista trpu un Ojrs bols prstvja jaunsargus. etras stundas skolni varja dzirdt, vrot un izmint: lauksaimniecbas stund izlot kombainu, uzzint par sporta zirgu audzanu, no ugunsdzsja Kaspara ne tikai dzirdt, ko dara ugunsdzsji un glbji, bet ar vrot, k vi visu acu priek ienira Triktas ezer, uzzint, ko dara un prot jaunsargi. Sabiedrba ir

Palaik Triktas pamatskola, kur mcs 87skolni un 52 pirmsskolas vecuma brni, jau kuvusi par centru, kur organiz darbbu. Lielkais pluss SFL projekt kopgi iesaistjus visas trs Bevernas novada skolas Brenguu skumskola, Kauguru un Triktas pamatskola. Nodibinta skolu atbalsta biedrba Iespju durvis, tas devis iespju gudrot un realizt ar citus, mazkus projektus, ststa Triktas pamatskolas direktore Brigita Avine. To, kas tiei izdevies kop ar SFL, vispirms via izjutusi k skolas darbiniece un mamma, jo skol radus iespjas daudz ko dart, piemram, notikuas vingroanas nodarbbas, dadas mcbas, kamr brni bijui drob un ar jgpilni nodarbinti. Kop ar biedrbas aktvistiem, galvenokrt brnudrza audzku veckiem, piemram, ovasar iekoptas ekoloisks dobtes. Stdti kposti un zemenes, no pau diedztm sklim izaudzti guri un burkni. Kdu laiku audzjm stdus kastts uz palodzm, bet tad sapratm, ka var tau izveidot dobes. Brni redz, k viss aug un zao. Uzskot skolas gaitas, vl varja nobaudt svaigus gurus, bet prjie tika iemarinti burcis, ar paveikto lepojas B.Avine. Ruden notiks paskums Paldzi brnam k ziedam plaukt jeb bbu skolia, kur visu triju pagastu jauns mmias vars apgt sev nodergas zinanas un prasmes.

Foto: no personisk arhva

iekustinta
B. Avine atzst, ka SFL iekustinjis aktivittes, kas vairs tik viegli neapstsies. Via priecjas, ka paskumos aktvi iesaistjuies vecki. Kopgi tapis brnigs Ziemassvtku uzvedums Sniegbalttes skola. Tvi vien vakar izgatavojui koka poles pie skolas. Liels nopelns ir ar projekta laik izveidotajai biedrbai Iespju durvis, kuras biedri o iniciatvu uztur un turpina. Radusies dvanu darbnca, kas paldzja noskaidrot, ko kur prot un var. Atceros, ka kda mmia no laimes raudja, kad par savu izstrdjumu sama 25latus, jo daudziem finansili nekljas viegli. Pateicoties projektam, izveidota mjaslapa ar virtulu veikaliu, kur vietjie amatnieki un rokdarbnieces vars prdot savus izstrdjumus, ievietot informciju. Svargi, ka sabiedrba ir iekustinta, teic Brigita. Viasprt, tikai kop darot, var uzzint cilvku patiess vajadzbas. Sagdti nepiecieamie materili, lai tu, gatavotu st, iemctos servt un klt galdu, apgtu galda kultru. Vasar brniem notikuas rados nometnes, veckiem bija

Izzina pasauli
Ar SFL materilu atbalstu skols mca, ieldz un paldz. Gada skum darbojs Maz zintu skola, kad viss trs skols noritja nodarbbas, lai izzintu pasauli caur uguni, deni u. tml. Triktas skol notika

ikai kop darot, var uzzint cilvku patiess va jadzbas.

lekciju cikls jaunieiem Stilgs un stiprs. No sarunm ar atltu un frizieri varja uzzint viu pieredzi. Jaunieiem rads iespja iepazties ar dadm nodergm nodarbm fizisk stvoka uzlaboanai, piemram, k labk vingrot uz skol pieejamajiem trenaieriem. Savukrt meitenes uzzinja nodergas gudrbas sava stila veidoanai. Kauguru skol

jsamaks tikai desmit latu par dinanu, un aizritjuas piecas interesantas un piepildtas dienas. Projekts aktivizjis ar brvprtgo darbu. Bijm pieredzes apmai Brocnos, guvm jaunas atzias. Vlk daudzi jauniei paldzja skolotjiem nometnes laik; kds dodas pie brnudrzniekiem last pasakas; paldzba noders, lai sagatavotos paskumam Lpla dien, kas pie mums vienmr tiek svinta pai, skaidro skolas vadtja. Viasprt, jebkuram brvprtgajam ieraksts CV par paveikto paldzs trk un labk atrast darbu, jo tiek slgta vienoans, ka tik un tik stundu bijis iesaistts pavaldbas projekt. Brni profesionla pavra vadb piedaljuies kulinrijas nodarbbs, bet iegt apliecba kdam pavrs durvis uz pavra, viesma profesiju, jo iegta pirm praktisk pieredze.

ldzekus nkas sadalt uz trim, td nevar vriengi remontt vai iekrtot centrus; tau Bevern dom par paskumiem, kuros visi vartu iesaistties un gt gandarjumu. Biedrba ir k neatkargs spltjs no rpuses, bet ar turpmk meklsim veidus, k dadus n-

kotnes projektus saistt ar skolm, lai ts ar saviem resursiem var nkt un piedalties. Daudzas skolotjas jau to dara oti atsaucgi un brvprtgi. Veiksmgi norit projekts Skola iziet ciem, kur apzinm savus gudros, interesantos un darboties griboos cilvkus, atzst L.Krmia.

Aija Tna:
Bevernas novada skolas jau iniciatvas pirmaj krt nca vienoti, ne sav starp konkurjot, bet akcentjot nepiecieambu atrast katram savu stipro pusi un sadarboties. Tas ne vienmr ir bijis viegli, tau sasniegts tiem daudz, un ne bez projekta vadtjas Lindas Krmias nopelna. Via spjusi veidot un spcint sarunanos, sadarboanos, tkloanos novada skolu, dadu paaudu un pieredu cilvku, iestu, biedrbu un daudzu citu starp. Biedrbas Iespju durvis raans un darbba ir uzskatms piemrs apmbai un mrtiecgai rcbai; tam, kas notiek, ja cilvki nevis uzskaita to, ko nevar, bet mekl ceus, K izdart. Bevern audis paspj visu apgt un skt uzmjdarbbu, pilnveidot socils prasmes, kopt latvisko dzvesziu, mcties dzvot veselgi un skaisti, apciemot domubiedrus otr Latvijas pus un pai uzemt ciemius. Izskats, ka iespju durvis kst aizvien plakas.

Lielk bagtba cilvki

Kad dibinjm Bevernas novada biedrbu Iespju durvis, sapratm, ka jorganiz paskumi, kas veicintu sadarbbu starp vism trim Triktas, Kauguru un Brenguu skolm un vienotu novadu, ststa biedrbas vadtja Linda Krmia un turpina: SFL projekta laik esam nopietni mcjuies meklt un izmantot savus cilvkresursus. Esam audzinjui sevi un skolu kolektvus, ka varam bt ds iespaidgs resurss. Linda uzskata, ka galvenais nav materilais atbalsts visus iegtos

Skola - kopienas attstbas resurss

Jersik un Roup viens otru iepazst un atklj no jauna

Aija Tna:
Roupes un Jersikas pamatskolas iniciatv ir jaunpiencjas; viu vlme piedalties bija labi prdomta un, iespjams, ar Lvnu novada pavaldbas rosinta, jo bija tau Jaunsilavas pamatskolas piemrs. Tas, ka gan skola, gan apkaimes iedzvotji cits citam ir resurss, nu pierdjies pau dartajos darbos. Ir skaidrs tikai darot var gt atziu, ka ne jau tehnoloijas, bet cilvciskie kontakti, sazinans un sadarboans tuvina un rada patiesi labas prmaias. is ir ar labs piemrs, k pavaldba un skolas apvieno resursus un prasmes, lai katrs dartu to, ko vislabk prot, un vislabk aizsniegtu katru cilvku un paiem dartjiem par to prieks.
Rodas uzticbas garants
Jebkur projekts, kas skolai dod kdu labumu, ir oti nozmgs, bet SFL paldzja vl labk sadarboties ar vietjo kopienu, uzskata Jersikas pamatskolas direktore Inese Jaunune. Pagasta sievias jau pirms tam nkuas, jo skolas telps atrodas bibliotka. Reizi ned atvesta jaunk periodika un grmatas, t ka atlicis vien piedvt apgt, piemram, filcanu, stikla apgleznoanu Visus vienojot skolas teritorij novietotais krucifikss, kopji dievkalpojumi. SFL projekta laik pau gandarjumu sniegusi ideja kopgi cept maizi Ziemassvtkiem, iesaistjusies ar biedrba Balt mja. Jersikas skol mcs 94skolni, vl 19 brni darbojas pirmsskolas grupi. Vislielkais atbalsts ir tas, ka SFL projektu vada pavaldbas profesionle Baiba un ka tas nav vl mans papildu administratvais pienkums, jo ir daudz citu darbu, ar kartupeu vkanas talkas atklj skolas direktore. Par SFL ldzekiem sagdta biroja tehnika, mbeles, materili radoajm nodarbbm. Manuprt, visaizrautgk sievietes uztvra filcanu. Tagad katrai ir daudzkrsainas krelles, kuras pieskaot aprbam. Ar skolotjas priecjs k mazi brni, smaidot teic Inese. Daudz pedagogu esot pilstnieki no Lvniem, skola atrodas Jersikas vsturiskaj viet, bet pagasta centrs ir Upeniekos skaidro direktore un lepojas, ka skolotji prsvar ir gados jauni. Viiem ir jiepazstas ar apkrtjiem cilvkiem, un projekts vis pietuvinties caur kopgu darboanos, jo lielkoties nodarbbas vada skolotjas, ststa I.Jaunune. Skumskolas skolotjas prot gan zdu apgleznot, gan filct, gan citus rokdarbus, bet visu notiekoo koordin lietvede Ina Mironova. Projekta laik veci un jauni sporta skolotja vadb uzskui aktvk vingrot, izmantojot fitnesa bumbas, hanteles, rius. Lmenis un sasniegumi katram savi, kds, sot uz krsla, vismaz kjas izvingrina. K ststa B. Vucenlazdne, papildu finansjums vis par darbu atldzint nodarbbu vadtjm, k ar uzaicint fizioterapeitu un drznieku, kas sniegui ikdien nodergas gudrbas. Kad pieauguo radoo rosanos pamanja 7. un 8.klases meitenes, vias vljs piebiedroties. Nodarbbas lieliski visus apvieno. Vecajiem audm paldzam apmakst rinus internetbank. Zinu, ka savjiem var uztict skolas atslgas un tie, kam nav iespju, var atnkt un skolas sporta zles dus nomazgties, ststa direktore. Gan pamatprojekt, gan pilsonisks ldzdalbas veicinanas un prasmju attstanas komponent darbojamies kop ar Roupes skolu. Domas nedaljs, vienprtgi tika izlemts marruts, un notika interesanta ekskursija uz Vidzemi Csm, Piebalgu, Saulkrastiem, atklj Baiba. Dzimst idejas, viens no otra mcs, un visi bagtins. B.Vucenlazdne nkotnes aktivitu risinjumu saskata iedzvotju iniciatvas grups, jo iegtas labas iemaas savas vlmes formult un pieteikt, lai taptu arvien jauni projekti.
Foto: Andris Brzi Foto: Andris Brzi

Jana Brzia
Man k jaunpiencjam un jaunam skolotjam ir oti nozmgi, ka vietjie iedzvotji skolai neiet ar lkumu SFL projekts mainjis viu attieksmi pret skolu, vii ierodas ar savm idejm un iniciatvm, ststa Roupes pamatskolas direktors Gundars Kuceneirs, piebilstot, ka uzpeldja pat tdas prles, kas nebija projekt paredztas. Projekta vadtja Baiba Vucenlazdne uzskatmi demonstr kdas roupietes meistarklases darinjumu skaisti novtus vainagus un kavu lapu cepuri; pinja esot pati pieteikusies, ka iemcs citiem, lai, svinot Jus, izmantotu ar s prasmes. Darbi izdevs tik kvalitatvi, ka ielgoanas tirdzi tos prdevm, bet par iegtajiem ldzekiem sarpjm cienastu veco auu pansionta iemtniekiem, atklj Gundars. Gados jaunais (34gadi) direktors dom, ka ikviens sav dzv ir saistts ar skolu, td ieraans te ir pat pasaprotama. Miljona vrti esot atmiu ststi, kad katrs atceras ko savu, pat to, kdas skol bijuas grdas, krsnis

Ce uz prmaim
Telpa, kur sarunjamies, izrds, apmbelta un ar datortehnika un videoiekrta sagdta par SFL ldzekiem. Videokamera nav bez nolka ja uz skatuves ir bise, tad tai jizauj, bet is tehniskais medijs paredzts saziai ar Jersikas pamatskolu. Dieml sakari vl nav tik izcili, tau bilde esot, kaut bez skaas, un varot redzt, ko vieni un otri dara radoajs darbncs. Ne velti kopprojekts nosaukts Ar jaunm idejm uz prmaim!, t ka viss notiks, smaidot ststa direktors. Brniem te vislabk patkot jaunais atzveltnes dvns, katrs vloties kaut uz mirkli taj iessties. Mani visvairk iepriecina, ka SFL ldzekus varam novirzt cilvku pilnveidei, un ar vii to vlas, teic Baiba, piebilstot, ka interesantks idejas tri vien izplatoties starp pagastiem, td reizm nkas plnus maint. T k datorprasmes apgst visu gadagjumu audis, ierosmes tiek rastas ar internet. B. Vucenlazdnei ir profesionla pieredze projektu rakstan, un saldzinot via atzst,

ka SFL vadtji ir oti pretimnkoi, elastgi doman un pieauj, ka dzve ievie savas korekcijas, ar atskaiu rakstana nav nepatkams slogs ar nevajadzgm formalittm. Lauku cilvkiem ir oti btiski reizm pamaint vidi, td ar rads doma izveidot o telpu, kur viiem pulcties, izrunties, uzzint un apgt ko jaunu, teic Baiba, un Gundars piekrt, piebilstot, ka jrins ar realitti, piemram, kartupeu stdanas laik nodarbbas nedrkst plnot. Visaktvk uz nodarbbm nk vairk nek desmit vietjo iedzvotju. Roupes pamatskol mcs 91 skolns, 32 brni apmekl pirmsskolas grupiu, ir ar internts. Ja rodas vlans, tad vakaros radoi darbojas gan brni, gan skolotji, pirms doans mjup ienk vecmamma vai mamma kop ar brnu, skaidro skolas vadtjs. Atbildot uz jautjumu, k notiek koordincija un nodarbbu izzioana, Baiba skaidro, ka jebkuram patk, ja viu uzrun persongi, apzia, ka viu gaida, td koordinatori cenas aktvkajiem piezvant un uzaicint, atgdint.

Skola - kopienas attstbas resurss

Foto: no personisk arhva

Foto: no personisk arhva

inu, ka savjiem var uztict skolas atslgas.