Welcome to Scribd. Sign in or start your free trial to enjoy unlimited e-books, audiobooks & documents.Find out more
Download
Standard view
Full view
of .
Look up keyword
Like this
1Activity
0 of .
Results for:
No results containing your search query
P. 1
Izglītība un Kultūra: Kad darbs un dzīve nav nesavienojami

Izglītība un Kultūra: Kad darbs un dzīve nav nesavienojami

Ratings: (0)|Views: 50|Likes:
Published by Fonds DOTS
Laikraksta „Izglītība un Kultūra” speciālizdevums sadarbībā ar Sorosa fonda–Latvija iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” 2. kārtu „Skola kā kopienas attīstības resurss”.

Vairāk par iniciatīvu lasiet blogā: www.parmainuskolas.lv
Laikraksta „Izglītība un Kultūra” speciālizdevums sadarbībā ar Sorosa fonda–Latvija iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” 2. kārtu „Skola kā kopienas attīstības resurss”.

Vairāk par iniciatīvu lasiet blogā: www.parmainuskolas.lv

More info:

Published by: Fonds DOTS on Oct 15, 2013
Copyright:Attribution Non-commercial

Availability:

Read on Scribd mobile: iPhone, iPad and Android.
download as PDF, TXT or read online from Scribd
See more
See less

12/05/2013

pdf

text

original

 
Skola - kopienas 
attīstības resurs
Laikraksta „Izglītība un Kultūra” Nr. 17 speciālizdevums sadarbībā ar Sorosa fonda–Latvijainiciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” 2. kārtu „Skola kā kopienas attīstības resurss”
2013. gada 10. oktobris
 
Kad darbs un dzīve
nav nesavienojami 
Jaunsilavās – Klaberkaste, Kikergaiļi, Knipucīši, Kokjāņi un citi 
esenajā viesošanās reizē Salaspamatskolā runājos ar skolotājuIritu, jaunu, spridzīgu un gudru sievieti,kura pēc studijām un prakses laika Rīgāatgriezusies dzimtajā pusē un ar aizrautī-bu strādā savā bijušajā skolā. Jautāta, kurir robeža starp darbu un mājām, viņa teicaskaistus vārdus, ko savulaik teikusi arī sa-vai mammai: „Es nenesu darbu uz mājām;tā ir mana dzīve.” Savukārt žurnāliste SantaAnča šī mēneša žurnāla „Santa” ievadslejāsaka, ka „būt vajadzīgam un noderīgam irviena no cilvēka lielākajām vērtībām”.To mēs aizvien vairāk redzam savos pār-maiņu skolu pedagogos – spēju un vēlmibūt vajadzīgiem un noderīgiem gan saviemskolēniem, gan kolēģiem un citiem kopie-nas ļaudīm, pie tam ne tikai mācību stun-dās, bet daudz plašāk. Iet arī ārpus skolasnevis ar savu „mēs ar augstāko izglītību ungudri”, bet ar cilvēcību un prieku par to,ka enerģijas, pieredzes vai sirdsgudrībasuzkrājies tik daudz, ka ir, ko dot citiem.Mainot attieksmi, mainās viss pārējais.To pamana arī apkārtējie. „Izglītības unKultūras” redaktore Daiga Kļanska nupatizteica to, ko SFL iniciatīva izvirzījusi parpašu galveno, vispaliekošāko sava darbarezultātu: „Svarīgākais visā SFL iniciatīvā irtas, ka cilvēkos ir uzmodināta vēlme rūpē-ties pašiem par sevi, un, kad pats esi ticisuz kājām, mācies palīdzēt arī citiem, kurisevi vēl vai vairs nevar nodrošināt.”Ieklausoties jauniešu sarunās, aizvienvairāk dzirdu, ka klasiskās darba stundasun darba vietas kā atskaites jēdzienu no-maina veicamais uzdevums, sasniedzamaisrezultāts un gandarījums par to, ko viņidara. Tas laikam arī ir tas, ko prasa, pie-dāvā un ļauj 21. gadsimta dzīve, „portfoliodzīve”, kā to savulaik nosauca britu zināt-nieks Čārlzs Hendijs, bet ar to ir jāprotapieties. Skolotājs, kuram pašam darbs undzīve ir savienojami procesi, var palīdzēttādiem augt arī saviem skolēniem.
Aija Tūna,
SFL iniciatīvas „Pārmaiņu iespējaskolām” vadītāja
       F     o      t     o     :
   A  n   d  r   i  s   B   ē  r  z   i  ņ   š
„Direktore man zvanīja, kaveikalā atradusi servīzi, kas tie-ši mums derētu, vai nevar lūgtSFL pārstāvjus mainīt pozīciju.Zvanīju A. Tūnai, un viņa, pro-tams, piekrita,” ar smaidu atce-ras Līvānu novada Jaunsilavaspamatskolas projekta vadītāja,angļu un latviešu valodas skolo-tāja
Anastasija Kaktiniece
.Esam klāt, kad skaistā servīze,kurā ir pat zupas terīne, tiek izsai-ņota. Prieks skolas direktorei
 Ja-nīnai Usārei
, prieks bērniem.Lai gan ir jau pēcpusdiena,skolā vēl daudz skolēnu – izrā-dās, te uzturas arī tuvējā bērnu-nama bērni, pie datora satupušipieci. Skolā mācās 120 skolē-nu, pirmsskolas grupiņā ir vēl56 mazuļi. „Pie mums brauc arī no Līvāniem, jo te esot ģimenis-kāk,” smaidot saka direktore.Atbildot uz vaicājumu, kādivēl ir ieguvumi no sadarbībasar SFL, J. Usāre piemin, ka sa-gādātas modernas kokapstrā-des iekārtas, skaņu aparatūra,video projektors, videokamera,fotoaparāts, materiāli rokdarb-niekiem un noformētājiem, šuj-mašīnas, bet, viņasprāt, ļoti vēr-tīgi bijuši arī izglītojošie semināriRīgā, Brocēnos, Siguldā, Jūrmalā,vasaras nometnē Smuku muižā.
„Es personīgi mācījos, kā rakstīt
projektus. Pēc apgūtās metodikasviena klase to realizēja – plānoja,pamatoja – un no pašvaldības sa-ņēma līdzekļus garderobes skapīšuiegādei,” par kopīgi paveikto stās-ta skolas vadītāja. Sarunā iesaistāsA. Kaktiniece, atklājot, ka iecerētsvēl iegādāties mēbeles – rakstām-galdus radošo darbnīcu vadītājām,biroja mēbeles apspriežu telpai,bet varbūt iekārtos arī kādu kla-si. Taču vērtīgākais ieguvums esotkopīgās radošās izpausmes.
No sēklas dīgst stādi
Radošajā darbnīcā „Klaberkas-te” skolēni apgūst latvisko dzī-vesziņu. „Bērniem māca, kā tindziju, kā lāpa zeķes. Galvenie da-rītāji ir bērni, pieaugušie vien pa-līdz, ja viens netiek galā,” skaidroAnastasija. Pavasarī sējuši sēklas,pēc tam dēstus piķējuši kastītēs.„Daudziem tas ir liels brīnums, jomums ir nelabvēlīgo ģimeņu bērni,kas nedzīvo ģimenē, ir arī tādi, kaspaliek internātā, jo vecāki strādāvēlās stundās, tādēļ palīdzam vi-ņiem apgūt daudz un dažādas dzī-ves prasmes, arī ēst gatavošanu.Sagādātā servīze pie skaisti klātagalda palīdzēs apgūt galda kultūruun uzņemt viesus,” stāsta A. Kak-tiniece.Izrādījās, ka sociālā pedagoģeLiene Zepa spēlē ģitāru, lieliskidzied, un radās dziedošā darbnīca„Kikergaiļi”. Dalībnieki uzstājas nevien skolā, bet arī baznīcā, sociālāsaprūpes iestādēs un slimnīcā.Datordarbnīcā atjautīgākieskolas puiši māca vecāka gadagā- juma cilvēkus, arī paši iemā-cās daudz jauna. Interaktīvi vei-dotos zīmējumus „Ziemassvēt-ku stāsts” augstu novērtējušikultūras darbinieki un pārstāvjino novada izglītības pārvaldes.„Knipucīši”, kurus vada LitaZalāne, esot pieaugušo rokdarb-nieču pasaule – varam aplūkotadītus rakstainus cimdus, zeķes,tamborētus džemperus. Skaistieraksti, īpaši zilos toņos darinā-tie, esot iepatikušies arī Kanā-das vēstniecei, un viņa vairākusgadus iegādājusies cimdus unzeķes kā Ziemassvētku dāvanassaviem draugiem.„Koloristu” vadītāja DaceZvirbule lieliem un maziem mācaapgleznot zīdu. Skaistās zīda šal-les rotā gan ziedu, gan citu tēmuraksti. Šīs darbnīcas nopelnsir arī vienmēr mainīgais un ne-parastais skolas noformējums.Krāsas un citus nepieciešamosmateriālus varēja iegādāties, pa-teicoties SFL atbalstam.Vai iesāktais turpināsies, kadvairs nebūs projekta atbalsta?Anastasija un Liene ir pārlieci-nātas, ka noteikti. Vingrotāji jauturpinot nodarbības apmeklētpar maksu. „Labie darbi jau ne-apstājas,” atvadoties teic abasskolotājas.
Plašāku materiālu par Jaun-silavas skolas pedagogu darbuaicinām lasīt 7. novembra laik-rakstā „Izglītība un Kultūra”.
Ilze Brinkmane
       F     o      t     o     :
   A  n   d  r   i  s   B   ē  r  z   i  ņ   š
ērtīgākais ieguvums esotkopīgās radošās izpausmes.
 
Skola - kopienas  
attīstības resurss 
2
„Mums ir pašiem sava saliņazemes virsū,” ne bez lepnumateic Salas pamatskolas direktoreValentīna Liniņa un sākumskolasskolotāja Irita Vaivode. Vēlospiebilst – rožu saliņa, jo skolaspriekšā zied skaistas rozes, uncēlos ziedus viesošanās laikāsastopu daudzviet un dažādāsizpausmēs. Preiļu novada Saunaspagasta skola lepojas ar sakoptā-ko sētu. Sakoptā vidē top daudzlabu darbu.Kad ejam visu apskatīt, direk-tore ik pa brīdim piebilst, ka toun to „varējām ar SFL atbalstu”.Piemēram, blakus ābeļdārzamsastādīti divdesmit upeņu krū-mi – kad sāks ražot, tad tāpat kāābolus skolas bērni varēs nogar-šot un pavāres sagatavot arī zie-mai. Skolā no 1. līdz 9. klasei mā-cās 50 skolēnu. Viņi ne tikai labimācās, skaisti dzied, spēlē teātri,lieliski sporto, bet arī prot ravētpuķu dobes.
Piepildās sapņi
„Mums ir labākais futbolalaukums starp lauku skolām, nevisiem ir 2,7 hektāri savas ze-mes, bet starp to un dīķi kārtī-gu zedeņu žogu palīdzēja ierīkotvietējie iedzīvotāji. Jaunuzceltābasketbola laukuma dēļu grīdakalpo arī kā brīvdabas deju grīda,bet, lai spēlējot bumba nav jāmettikai vienā grozā, par SFL līdzek-ļiem varējām nopirkt arī otru, jotas maksā diezgan – 250 latu,”stāsta V. Liniņa un piebilst, kavisi kokmateriāli sagādāti ar fon-da palīdzību.Skaista un iecienīta vieta, kurvisiem pulcēties, ir āra kamīns –paši nesuši un šķēluši laukakme-ņus, tam blakus atrodas tējasnamiņš, kas par tādu pārtapisno šķūņa. Savs īpašs stāsts ir parlūgšanu namiņu.„Varējām piesaistīt cilvēkusvairāk nekā līdz šim, realizētidejas, kurām trūka finansiāla at-balsta,” par SFL palīdzību stāstadirektore.Iniciatīvas „Pārmaiņu iespējaskolām” 1. kārtā nopirktas ganmēbeles pirmsskolas bērnu va- jadzībām un skolas lielajai zālei,gan gultas internātam.Apciemojot trīspadsmit pašusmazākos, nonākam īstā rožu is-tabā, jo mēbeles un durvis izdai-ļo nevis pasaku varoņi, bet cēlāspuķes. Kā stāsta audzinātājas,bērni esot nobalsojuši, ka vēlasrozes, tāpēc liktas lietā iegūtāsdekupāžas tehnikas prasmes.„Vietējās sievas mājās deku-pējušas visas malas,” smaidotstāsta Valentīna un Irita un at-klāj, kādas vēl radošās izpausmesspējuši atraisīt. Piemēram, nodi-bināts sieviešu vokālais ansamblis„Maganeņis” un piepildīts daudzusapnis par līnijdejām.Atbildot uz vaicājumu, kas no-tiks, kad SFL projekta finansiālaisatbalsts beigsies, V. Liniņa atzīst,ka par to jau ir domājusi – lūgsarī pagasta pārvaldes atbalstu, lainovada domes nākamā gada bu-džetā ieplāno atbalstīt dziedātājuun dejotāju sāktās aktivitātes.Pagasta centrs ir 12 kilometru,bet novada centrs – 18 kilomet-ru attālumā, bet kultūras namate nav.
Kopā sanāk dvīņi, kreiļi…
Valentīnai radusies ne vienavien neparasta ideja. „Viņa ir īsts ideju ģenerators,” atklāj Iri-ta, kura pati, izrādās, palīdz netikai mazākajiem apgūt mācībupriekšmetus un arī ritmiku, betmāmiņām un vecmāmiņām – lī-nijdejas.Cilvēki nav vientuļas salas, tā-dēļ dabiska ir vēlme sanākt kopā,un aktīvā skolas vadītāja nolēmu-si sapulcināt, piemēram, dvīņusun kreiļus.Dvīņu saieta idejai atsauku-šies 17 pāru piecu līdz 80 gaduvecumā no Vārkavas, Preiļiem,Sīļukalna, Saunas pagasta. Tuvē- jās un tālākās apkārtnes iedzīvo-tāji palīdzējuši dvīņus apzināt, patPreiļos skrējuši klāt un stāstījušipar viņiem pazīstamiem dvī-ņiem.„Mana meita ir kreilis, unzinu, ka viņa bieži ir nesaprasta,tā radās doma un projekta „Salaspamatskola – izglītība mazam unlielam, kultūras, sociālais, garīgaiscentrs kopienā” kreiļu pasākums12. aprīlī,” stāsta direktore. Pie-mēram, viņas meita ļoti pārdzī-vojusi, ka skolotāja nevar parā-dīt, kā sākt adīt ar kreiso roku.Kreiļi no citiem atšķiras netikai ar to, ka visu dara ar otruroku. Viņi ir daudz emocionālā-ki, jūtīgāki, viņus vairāk ietekmēstress. Parasti viņi ir mākslinie-ciski apdāvināti, viņiem ir bagā-ta iztēle, dominējošā ir redzesatmiņa. Viņiem nav ērti lietotaptuveni 200 dažādu sadzīvespriekšmetu, tajā skaitā rakstām-piederumus, šķēres un arī dator-spēles, noskaidrojusi Valentīna.Viņas aicinājumam atsaukušiesaptuveni 40 kreiļu no Vārkavas,Sīļukalna, Skuteļiem, Smelteriem,Preiļiem, Ozoliņiem, Rīgas un patBriseles un tālās Anglijas…Par SFL līdzekļiem varējušisarīkot arī nometnes, pat vēlnesen, no 11. līdz 13. septem-brim. Vecāki ar bērniem devu-šies ekskursijās uz Daugavpils unRēzeknes novadu, bet mazākiemājāspalicēji muzicējuši, spēlēju-ši spēles, sportojuši.Pagājušajā gadā divu dienunometnes laikā nakšņojuši sko-lā, kas bērniem šķitis neparastsnotikums, jo lielākie gulējuši zālēuz krēsliem, bet galvenais jau iriespēja būt kopā īpašās nakts sa-runās un stāstos…Sanākt un runāties, izrādās,vēlas arī vecmāmiņas un vectē-tiņi. Notikusi babiņu balle, kopāsvinētas Lieldienas un Ziemas-svētki, tad visiem ir, ko dzirdētpar sendienu tradīcijām, betnopietna kopīga darbošanās no-tikusi, kad par SFL līdzekļiemnopirkuši krāsas, tapetes un senneeksistējošais pagasta kultūrasnams pārtapis par lūgšanu namu.Iekārtotas arī skolas un pagastavēstures muzeja telpas.„Mūs atbalsta arī PieniņuRomas katoļu draudzes pries-teris Aigars Bernāns. Metāmiesdarbos visi – gan skolotāji, gantehniskie darbinieki, gan vietējieiedzīvotāji,” atceras Valentīna.Irita piebilst, ka priesteris ir ga-dos jauns, lieliski prot uzrunātcilvēkus, skolā esot klāt gan1. septembrī, gan babiņu saietos.„Ziemassvētku naktī viņš uzbū-ra neparastu stāstu, babiņu ballēpats spēlēja kokli un dziedāja,”priestera radošo garu atklājI. Vaivode.
Pavisam cita dzīvība
Izveidots arī sabiedriskaiscentrs „Smelteriešu cimdiņš”.Visus pagasta kultūras pasāku-mus, arī kāzas un citas svinības,organizē skolotājas, un tas irviņu sirdsdarbs. Kad pie vecve-cākiem vasarās ciemos atbraucmazbērni, skola ir atvērta arī viņiem. Direktore neslēpj gan-darījumu, ka uz Smelteriem noPreiļiem brauc sporta skolotājs Jevgeņijs Nesterovičs un saliešigūst panākumus sportā.Projekta pieteikumā Salas pa-matskola raksturota kā kultūras,sabiedriskais un izdzīvošanascentrs krīzes laikā. Kā skola varpalīdzēt izdzīvot? V. Liniņa teic:„Ja uz skolu nāk arī māmiņas arbērnu ratiņiem, lai dziedātu, de- jotu, tad ir pavisam cita dzī-vība. Krīzes laikā man izdevāsatvērt internātu, un tagad turmitinās bērni pat no 1,5 gaduvecuma, paliek bērni, kam uzskolu jānāk astoņi kilometri cau-ri mežam… Par projekta naudusagādāta veļasmašīna, ir iespējabērniem izmazgāt drēbes. Pa-veikt ikdienišķas lietas, kas dzīvēir ne mazāk svarīgas.” Un tā jauvairs nav izdzīvošana, bet dzīve,kuras kvalitāti salēnieši paši pa-mazām ceļ.
Salas pamatskola – sala, uz kuras ne tikai izdzīvo, bet dzīvo
Jana Bērziņa 
 
 
Aija Tūna: 
 
 „Salas pamatskola tiešām ir kļuvusi par visas kopienassirdi, bet īpašs prieks ir par to, ka tā arī kā skola piedāvānenoliedzami mūsdienīgu un kvalitatīvu atbalstu ikvie-na bērna izaugsmei. Tā ir skola, kas spēj gan lieliskisagatavot skolēnus tālākām mācībām ģimnāzijā, ganpiemeklēt katram vispiemērotāko izglītības programmuun pieeju, gan parūpēties, ka, kā paši skolotāji lepojas,skolas laikā katrs skolēns būtu pabijis uz skatuves un juties varošs un īpašs. strādāt spēj tikai skolotāji, kuripaši nebūvē sienas starp darbu un dzīvi, starp būšanuskolotājam un būšanu labam cilvēkam un darbīgampilsonim savā kopienā. Salas pamatskolā ir tieši šādi,pie kam dažādu paaudžu, skolotāji – tātad par nākotnivaram būt droši.” 
       F     o      t     o     :
   A  n   d  r   i  s   B   ē  r  z   i  ņ   š
ad ejam visu apskatīt,direktore ik pa brīdim piebilst, ka toun to „varējām arSFL atbalstu”.
       F     o      t     o     :
   A  n   d  r   i  s   B   ē  r  z   i  ņ   š
       F     o      t     o     :
   A  n   d  r   i  s   B   ē  r  z   i  ņ   š
       F     o      t     o     :
  n  o   p  e  r  s  o  n   i  s   k   ā  a  r   h   ī  v  a
       F     o      t     o     :
  n  o   p  e  r  s  o  n   i  s   k   ā  a  r   h   ī  v  a
       F     o      t     o     :
  n  o   p  e  r  s  o  n   i  s   k   ā  a  r   h   ī  v  a
 
Skola - kopienas  
attīstības resurss 
3
„Pašlaik Trikātas pamatsko-la, kurā mācās 87 skolēni un 52pirmsskolas vecuma bērni, jaukļuvusi par centru, kur organi-zē darbību. Lielākais pluss – SFLprojektā kopīgi iesaistījušās visastrīs Beverīnas novada skolas –Brenguļu sākumskola, Kauguruun Trikātas pamatskola. Nodibi-nāta skolu atbalsta biedrība „Ie-spēju durvis”, tas devis iespējugudrot un realizēt arī citus, ma-zākus projektus,” stāsta Trikātaspamatskolas direktore
BrigitaAvišāne
. To, kas tieši izdevieskopā ar SFL, vispirms viņa izjutusikā skolas darbiniece un mamma, jo skolā radušās iespējas daudzko darīt, piemēram, notikušasvingrošanas nodarbības, dažādasmācības, kamēr bērni bijuši dro-šībā un arī jēgpilni nodarbināti.Kopā ar biedrības aktīvistiem,galvenokārt bērnudārza audzēk-ņu vecākiem, piemēram, šovasariekoptas ekoloģiskās dobītes.Stādīti kāposti un zemenes, nopašu diedzētām sēkliņām izau-dzēti gurķi un burkāni. „Kādulaiku audzējām stādus kastītēsuz palodzēm, bet tad sapratām,ka var taču izveidot dobes. Bērniredz, kā viss aug un zaļo. Uzsākotskolas gaitas, vēl varēja nobaudītsvaigus gurķīšus, bet pārējie tikaiemarinēti burciņās,” ar paveiktolepojas B. Avišāne.Rudenī notiks pasākums „Pa-līdzi bērnam kā ziedam plaukt” jeb bēbīšu skoliņa, kurā visu trijupagastu jaunās māmiņas varēsapgūt sev noderīgas zināšanas unprasmes.
Izzina pasauli
Ar SFL materiālu atbalstuskolās māca, ielūdz un palīdz.Gada sākumā darbojās „Mazāzinātņu skola”, kad visās trīsskolās noritēja nodarbības, laiizzinātu pasauli caur uguni, ūde-ni u. tml. Trikātas skolā notikalekciju cikls jauniešiem „Stilīgsun stiprs”. No sarunām ar atlē-tu un frizieri varēja uzzināt viņupieredzi. Jauniešiem radās iespē- ja iepazīties ar dažādām noderī-gām nodarbēm fiziskā stāvokļauzlabošanai, piemēram, kā labāk vingrot uz skolā pieejamajiemtrenažieriem. Savukārt meitenesuzzināja noderīgas gudrības savastila veidošanai. Kauguru skolānotiek dažādu mājsaimniecībasprasmju apgūšana, piemēram,no pusizdegušiem sveču galiemtika lietas jaunas, skaistas sveces.Brenguļos notiek pavārmākslasnoslēpumu apgūšana, un šajāsnodarbībās piedalās arī Trikātas jaunieši. Visiem patika pirmānodarbība, ka lūguši un arī sa-ņēmuši finansētāju atļauju rīkotvairākas šādas nodarbības. Pa-vasarī Brenguļos notika izdzīvo-šanas spēle jauniešiem kopā arzemessardzi. Visās skolās būssarunu vakari – tikšanās ar no-vadniekiem. Uz Trikātas skolu jau aicināti novadnieki, kuri ir arkaut īpaši: friziere Ilze Eglīte gu-vusi uzvaru „Goldwell” konkursā„Trend Zoom Color Challenge2007”; izgudrotājs Aivars An-dersons savulaik palīdzējis tiktpie kartupeļu stādāmās mašīnas.Pēdējā tikšanās reizē 3. septem-brī īpašie ciemiņi ieradušies vi-sai neparastā veidā – ViestursCiguzis atbrauca ar kombainu,Kreceru ģimene atjāja uz diviemzirgiem, Kaspars Bašķis līdzi at-veda akvalangista tērpu un OjārsĀbols pārstāvēja jaunsargus.Četras stundas skolēni varē- ja dzirdēt, vērot un izmēģināt:lauksaimniecības stundā izložņātkombainu, uzzināt par sportazirgu audzēšanu, no ugunsdzē-sēja Kaspara ne tikai dzirdēt, kodara ugunsdzēsēji un glābēji, betarī vērot, kā viņš visu acu priekšāienira Trikātas ezerā, uzzināt, kodara un prot jaunsargi.
S
abiedrība ir iekustināta
B. Avišāne atzīst, ka SFL ie-kustinājis aktivitātes, kas vairs tik viegli neapstāsies. Viņa priecājas,ka pasākumos aktīvi iesaistījušiesvecāki. Kopīgi tapis brīnišķīgs Zie-massvētku uzvedums „Sniegbaltī-tes skola”. Tēvi vienā vakarā izga-tavojuši koka šūpoles pie skolas.Liels nopelns ir arī projekta lai-kā izveidotajai biedrībai „Iespējudurvis”, kuras biedri šo iniciatīvuuztur un turpina. Radusies dāvanudarbnīca, kas palīdzēja noskaidrot,ko kurš prot un var. „Atceros, kakāda māmiņa no laimes raudāja,kad par savu izstrādājumu saņēma25 latus, jo daudziem finansiāli ne-klājas viegli. Pateicoties projektam,izveidota mājaslapa ar virtuālu vei-kaliņu, kurā vietējie amatnieki unrokdarbnieces varēs pārdot savusizstrādājumus, ievietot informāci- ju. Svarīgi, ka sabiedrība ir iekusti-nāta,” teic Brigita.Viņasprāt, tikai kopā darot, varuzzināt cilvēku patiesās vajadzības.Sagādāti nepieciešamie materiāli,lai šūtu, gatavotu ēst, iemācītosservēt un klāt galdu, apgūtu galdakultūru.Vasarā bērniem notikušas ra-došās nometnes, vecākiem bija jāsamaksā tikai desmit latu parēdināšanu, un aizritējušas piecasinteresantas un piepildītas dienas.„Projekts aktivizējis arī brīv-prātīgo darbu. Bijām pieredzesapmaiņā Brocēnos, guvām jau-nas atziņas. Vēlāk daudzi jauniešipalīdzēja skolotājiem nometneslaikā; kāds dodas pie bērnudārz-niekiem lasīt pasakas; palīdzībanoderēs, lai sagatavotos pasā-kumam Lāčplēša dienā, kas piemums vienmēr tiek svinēta īpa-ši,” skaidro skolas vadītāja. Vi-ņasprāt, jebkuram brīvprātīgajamieraksts
CV 
par paveikto palīdzēsātrāk un labāk atrast darbu, jotiek slēgta vienošanās, ka tik untik stundu bijis iesaistīts pašval-dības projektā. Bērni profesio-nāla pavāra vadībā piedalījušieskulinārijas nodarbībās, bet iegūtāapliecība kādam pavērs durvis uzpavāra, viesmīļa profesiju, jo ie-gūta pirmā praktiskā pieredze.
Lielākā bagātība –cilvēki
„Kad dibinājām Beverīnas no-vada biedrību „Iespēju durvis”,sapratām, ka jāorganizē pasāku-mi, kas veicinātu sadarbību starpvisām trim – Trikātas, Kauguruun Brenguļu – skolām un vienotunovadu,” stāsta biedrības vadītāja
Linda Krūmiņa
un turpina:„SFL projekta laikā esam nopietnimācījušies meklēt un izmantot sa-vus cilvēkresursus. Esam audzinā- juši sevi un skolu kolektīvus, ka va-ram būt šāds iespaidīgs resurss.”Linda uzskata, ka galvenais navmateriālais atbalsts – visus iegūtoslīdzekļus nākas sadalīt uz trim, tā-dēļ nevar vērienīgi remontēt vaiiekārtot centrus; taču Beverīnādomā par pasākumiem, kuros visivarētu iesaistīties un gūt gandarī- jumu.„Biedrība ir kā neatkarīgs spē-lētājs no ārpuses, bet arī turpmāk meklēsim veidus, kā dažādus nā-kotnes projektus saistīt ar skolām,lai tās ar saviem resursiem varnākt un piedalīties. Daudzas sko-lotājas jau to dara ļoti atsaucīgi unbrīvprātīgi. Veiksmīgi norit pro- jekts „Skola iziet ciemā”, kurā ap-zinām savus gudros, interesantosun darboties gribošos cilvēkus,”atzīst L. Krūmiņa.
Skola māca, ielūdz un palīdz
Ilze Brinkmane
 
Aija Tūna: 
 
 „Beverīnas novada skolas jau iniciavas pir-majā kārtā nāca vienoti, ne savā starpā kon-kurējot, bet akcentējot nepieciešamību atrast katram savu stipro pusi un sadarboties. Tasne vienmēr ir bijis viegli, taču sasniegts tiešāmdaudz, un ne bez projekta vadītājas Lindas Krū-miņas nopelna. Viņa spējusi veidot un spēcināt sarunāšanos, sadarbošanos, tīklošanos novadaskolu, dažādu paaudžu un pieredžu cilvēku, ie-stāžu, biedrību un daudzu citu starpā. Biedrības „Iespēju durvis” rašanās un darba ir uzska-tāms piemērs apņēmībai un mērķtiecīgai rīcī-bai; tam, kas notiek, ja cilvēki nevis uzskaita to,ko nevar, bet meklē ceļus, KĀ izdarīt. Beverīnā ļaudis paspēj visu apgūt un kt uzņēmējdar-bību, pilnveidot sociālās prasmes, kopt latviskodzīvesziņu, mācīties dzīvot veselīgi un skaisti,apciemot domubiedrus otrā Latvijas pusē unpaši uzņemt ciemiņus. Izskatās, ka iespēju dur-vis kļūst aizvien plašākas.” 
ikai kopā darot,var uzzinātcilvēku patiesās vajadzības.
       F     o      t     o     :
  n  o   p  e  r  s  o  n   i  s   k   ā  a  r   h   ī  v  a

You're Reading a Free Preview

Download
scribd
/*********** DO NOT ALTER ANYTHING BELOW THIS LINE ! ************/ var s_code=s.t();if(s_code)document.write(s_code)//-->