Welcome to Scribd, the world's digital library. Read, publish, and share books and documents. See more
Download
Standard view
Full view
of .
Look up keyword
Like this
1Activity
0 of .
Results for:
No results containing your search query
P. 1
Aija Tūna: Kad skola ir vairāk nekā skola: kopienas skolas modeļa attīstība un perspektīvas Latvijā

Aija Tūna: Kad skola ir vairāk nekā skola: kopienas skolas modeļa attīstība un perspektīvas Latvijā

Ratings: (0)|Views: 48|Likes:
Published by Fonds DOTS
Aija Tūna ir Sorosa fonda - Latvija iniciatīvas "Pārmaiņu iespējas skolām" vadītāja www.parmainuskolas.lv

Raksts publicēts izdevumā "Latvijas intereses Eiropas Savienībā" 2014/1

http://www.es.gov.lv/uploads/ES-2013-4_netam.pdf
Aija Tūna ir Sorosa fonda - Latvija iniciatīvas "Pārmaiņu iespējas skolām" vadītāja www.parmainuskolas.lv

Raksts publicēts izdevumā "Latvijas intereses Eiropas Savienībā" 2014/1

http://www.es.gov.lv/uploads/ES-2013-4_netam.pdf

More info:

Published by: Fonds DOTS on Apr 03, 2014
Copyright:Traditional Copyright: All rights reserved

Availability:

Read on Scribd mobile: iPhone, iPad and Android.
download as PDF, TXT or read online from Scribd
See more
See less

05/07/2014

pdf

text

original

 
Kad skola ir vairāk nekā skola: kopienas skolas modeļa attīstība un perspektīvas Latvijā
Aija Tūna,
Sorosa fonda — Latvija (SFL) iniciatīvas “Pārmaiņu iespēja skolām”  vadītāja2009. gadā, pašā krīzes augstākajā punktā, Latvijā sākās iniciatīva, kas mudināja Latvijas lauku skolas ar skaitliski nelielu skolēnu skaitu papla - šināt savas funkcijas un kļūt par daudzfunkcionāliem vietējās kopienas centriem. Izrādījās, ka, izmantojot skolās esošos fiziskos un intelektuālos resursus, kā arī veidojot ciešākas saiknes ar vietējā kopienā esošajiem resursiem un vajadzībām, iespējams veicināt sabiedrības saskaņu, dzīves kvalitātes un indivīdu rīcībspējas pieaugumu. Balstoties uz iniciatīvas iz -  vēr tējumu, var apgalvot, ka kopienas skolas attīstība Latvijā uzskatāma par sociālu un pedagoģisku inovāciju ar augstu pievienoto vērtību, ko iespē- jams piedāvāt kā labas prakses piemēru arī Eiropas Savienības līmenī, taču tās sistēmiska iedzīvināšana un ilgtspēja tepat Latvijā joprojām atkarīga no politiskajiem un finanšu lēmumiem vietējā un nacionālajā līmenī.
Atslēgvārdi:
izglītības politika, kopienas attīstība, kopienas skola, papla-šinātās skolas funkcijas, pilsoniskā līdzdalība, skola kā daudzfunkcionāls centrs.In 2009, at the highest point of the global crisis, an initiative was started in Latvia aimed at supporting rural schools with a low number of students, allowing them to diversify their functions and develop into multifunctional community centers. It turned out that by making use of physical and intellectual resources available in the schools, as well as developing closer links with existing resources and needs in the community, it is possible to promote and improve social cohesion, quality of life and the capacity of individuals and communities. Based on the results of the implementation
 
Aija Tūna
34
and evaluation of the initiative, it can be confirmed that community school development in Latvia is a social and educational innovation, with high potential and added value, which can be offered as an example of best practice at the European Union level. However, its sustainability and systemic implementation in Latvia still depends on political and financial decisions at the local and national level.
Keywords:
civic participation, community development, community school, education policy, extended functions of schools, school as multi-functional community center.
 Globālās attīstības tendences apvienojumā ar Latvijā notiekošajiem procesiem (piem., administratīvi teritoriālā reforma, demogrāfiskie procesi, strauji augošā mobilitāte, izmaiņas skolu finansēšanas modelī u.c.) vismaz kopš 2008. gada krasi saasinājusi jautājumu par Latvijai tradicionālajām lauku skolām ar salīdzinoši nelielu (un sarūkošu) skolēnu skaitu formālās izglītības programmās un vienlaikus lielu nozīmi lauku teritoriju tālākās attīstības scenārijā, t.sk. iespējām nodrošināt vietējiem iedzīvotājiem pieeja-mību būtiskākajiem pakalpojumiem un pašu lauku kopienu pastāvēšanu. No vienas puses — gan stratēģijā “Latvija 2030”, gan virknē citu Eiropas Savie nības un Latvijas līmeņa attīstības un izglītības politikas plānošanas dokumentu akcentēta nepieciešamība atrast līdzsvaru starp ekonomiskās izaugsmes veicināšanu un ikviena sabiedrības locekļa dzīves kvalitātes pa - aug stināšanu, sociālās saliedētības, cilvēkdrošības ilgtspējīgas attīstības veici - nāšanu.
1
 No otras puses, sarūkot pēc pašreizējās sistēmas aprēķinātajām  valsts mērķdotācijām un turpinot raudzīties uz skolu tās tradicionālajā izpratnē, pašvaldības kā skolu dibinātājas ikdienas praksē sastopas ar grūtī-bām nodrošināt skolu darbību. Kaut arī 2008.–2009. gadā vērojamais skolu
1
 
Sk., piem.: EIROPA 2020.
 
Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. COM(2010) 2020,
 Briselē 03.03.2010. 3. lpp. http://ec.europa.eu/eu2020/pdf/1_LV_ACT_part1_v1.pdf 
 
(Eiropas Komisijas mājaslapa; aplūkota 31.01.2014.); Padomes secinājumi (2009. gada 12. maijā) par stra-tēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”).
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
, 28.05.2009. http://eurlex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2009:119:0002:0010:LV:PDF (ES tiesību aktu portāls; aplūkots 25.01.2014.); Latvija 2030. Latvijas ilgt spējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Latvijas Republikas Saeima, 2010. http://www.pkc.gov.lv/images/LV2030/Latvija_2030.pdf (Pārresoru koordinācijas centra mājaslapa; aplūkota 08.02.2014.) u.c.
 
Kad skola ir vairāk nekā skola: kopienas skolas modeļa attīstība un perspektīvas Latvijā
 35
slēgšanas vilnis jau pierimis, jautājums par mazo skolu likteni joprojām ir dienaskārtībā ja ne kā uzstādījums no valsts puses, tad praktiska dilemma gan. Labā ziņa ir tā, ka tepat Latvijā veidojas modeļi, kas, balstoties uz teorē-tiskām atziņām, starptautiskiem piemēriem un pašu pieredzi, praksē iedzī- vina atziņu, ka skola (izglītības iestāde) konkrētas pašvaldības ietvaros var sekmīgi kļūt par daudzfunkcionālu resursu centru, pakalpojumu sniegšanas  vietu un darbību koordinatoru izglītotas, ekonomiski un sociāli aktīvas un iekļaujošas sabiedrības atbalstam un attīstībai, līdz ar to saglabājot un piln- veidojot skolas kā būtiskas sabiedrības institūcijas lomu. Lai šie modeļi kļūtu par pamatu sistēmiskiem risinājumiem, nepie-ciešams pārskatīt skolas lomu un funkcijas pašvaldības ilgtspējīgas attīs-tības kontekstā un pieņemt lēmumu saglabāt skolu, nevis lai
izdzīvotu
, bet lai attīstītu — skolu un vietējo sabiedrību. Raugoties uz jautājumu plašākā Eiropas Savienības stratēģiskajā kontekstā, skolas kā daudzfunkcionāla kopienas resursu centra attīstība iekļaujas visās trijās Latvijas prezidentūras ES Padomē noteiktajās prioritātēs, jo veicina gan iesaistīšanos (piem., ma - zinot sociālo atstumtību un sekmējot iekļaujošu un inovatīvu dalību darba tirgū), gan izaugsmi (sekmējot progresīvu, kvalitatīvu un pieejamu izglītību, turklāt visa mūža garumā), gan ilgtspēju (uzlabojot cilvēka dzīves kvalitāti, aktīvu dzīvesveidu un līdzsvarotu reģionālo, t.sk. lauku teritoriju attīstību)
2
, tāpēc uzkrāto pieredzi vērts piedāvāt plašākā mērogā kā Latvijas pienesumu kopīgi veicamo uzdevumu instrumentu krājumam.
No skolas glābšanas uz jauna darbības modeļa veidošanu un iedzīvināšanu
Reaģējot uz notiekošo skolu slēgšanu un vienlaikus uz nepieciešamību nodrošināt izglī tības pieejamību, īpaši jaunākā skolas vecuma bērniem, maksimāli tuvu dzīvesvietai, kā arī pasargāt skolotājus no darbavietu zau-dēšanas, Sorosa fonds — Latvija (SFL) izveidoja redzējumu par skolas kā daudzfunkcionāla resursu centra veidošanu un guva finansiālu atbalstu tā īstenošanai no Atvērtās sabiedrības fonda ārkārtas palīdzības fonda, kas bija
2
 Reinholde I., Ozoliņa Ž. Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē trīs “i”. Publisko diskusiju otrā posma secinājumi.
Latvijas intereses Eiropas Savienībā
. 2013/4, 101. lpp.

You're Reading a Free Preview

Download
scribd
/*********** DO NOT ALTER ANYTHING BELOW THIS LINE ! ************/ var s_code=s.t();if(s_code)document.write(s_code)//-->