,, Varam cert, ka tlk nkotn das labs ds paskaidrojums vairs nebs nepiecieams, kad dzimtenes ptana jau bs vairk

uz prieku gjusi un ar zintniskie raksti bs tapui populrki. Ievads baltu filoloij bs tomr ar tad vl vajadzgs k preja no visprjs vidusskolas mcbas uz specilm augstskolas studijm. PTERIS MITS /1869 - 1938/

PTERIS MITS

IEVADS BALTU FILOLOIJ

Pteris mits 1936 Eraksti 2009 ISBN 978-9984-841-26-7 63 lpp. / ~ 0,64 MB

1. Baltu filoloijas ievada uzdevums.

Baltu filoloija plak vrda nozm ir vl jauna zintnes nozare, kas k augstskolas mcbas priekmets ir tikai vl Latvijas universitt nodibinta. Ar vidusskols izjemot tikai kdu retu privtu mcbas iestdi netika mcta ne latvieu valoda, ne latvieu litertra, nemaz vl nerunjot par Latvijas vsturi, archaioloiju un etnografiju. Td ar varam saprast, ka Latvijas skols vl trkst nevien pilngi sagatavotu skolotju, kas vartu os priekmetus priekzmgi mct, bet ar labu mcbas grmatu vism m nozarm. Lai gan nevaram loties par gramatiku, tomr vstur, litertr, archaioloij un etnografij ir vl daudz trkumu un robu. Ar to nebt nav sacts, ka zintnieki un skolotji pdjos priekmetus btu atstjui pavisam novrt. Lieta ir tikai t, ka e mums vl ir oti maz vajadzgo priekdarbu, lai attiecgie skolotji vartu smelties plaas zias savu priekmetu mcanai un labu sistmtisku mcbas grmatu sastdanai. Lai nu ar skola dara varbt visu, kas vien iespjams, tomr pres, k liekas, vl valda novecojuies un nepareizi uzskati par latvieu tautas un zemes pagtni. imnazijas audzki un jauni studenti nav parasti tik labi sagatavoti, lai vartu kritiski izturties pret dm zim. Visu to ievrojot, varam iedomties, ka jaunam studentam ne katrreiz bs viegli sekot jauniem zintniskiem ptjumiem un profesoru lekcijm par baltu filoloiju. Jau vairk reizes ir rakstts, ka pc jaunkiem ptjumiem, k apliecinot ar indieu vdas, cilvces dzimtene esot mekljama uz ziemea pola. du tuku fantaziju gan nepabalsts ne eologs, ne archaiologs, ne ar vsturnieks. Lai gan jau priek kdiem piecdesmit gadiem ir atmesta vecu-vec hipoteze, ka cilvki vispirms esot bijui mednieki, no medniecbas prgjui uz lopkopbu, un no lopkopbas uz zemkopbu, tomr vl glui jaunas mcbas grmatas daudzina o nepareizo teriju, kas dibinta uz vecm neprbaudtm zim. Jau no seniem laikiem valdja tie uzskati, ka cilvku dzimta pastvjusi no vra un sievas un ka vrs ir bijis dzimtas galva. Vismaz jau pie senajiem indoeiropieiem esot pastvjusi patriarchla dzimtas iekrta. Priek kdiem septidesmit gadiem pardjs jauni uzskati, ka pie pirmajiem cilvkiem starp tvu un brniem nebijis nekdu tuvku sakaru un mte esot turta par dzimtas galvu. Lai nu gan matriarchts pasaul nekur nav pierdts, tomr das rakstnieks mekl du mtes valdbu pat vl msu tautas dziesms. Par latvieu pirmdzimteni daudzina nevien tlo Indiju, bet ar ziemeu Krieviju un Burtnieku ezera apkrtni, lai gan nopietn zintn di vrojumi nemaz nav pastvjui. Pa pdj laik atkal pardjusies zia, ka pc vietu vrdiem varot zint, ka senie balti esot dzvojui ldz ziemeu Ledus jrai. Te mums ir jiebilst, ka vietu vrdu tulkojumiem tikai tad varam tict, ka pie darba ir ruies sti valodnieki. Ms zinm, ka senie balti ir bijui zemkopju tauta, kas nevarja meklt jaunas nometnes tlu aukstajos ziemeos. Tur ar neaug ne vtoli, ne oi, ne ozoli, ne ar vl dai citi ejienes koki, kdus ir pazinui senie balti. Vii ir medjui ar taurus, sbrus un mea ckas, kas nekad nav dzvojui Ledus jras apgabalos. Somu-ugru tautu dzimteni valodnieki mekl Urala kalnu tuvum un archaiologi dom, ka vii jau kdu gadu tkstoti priek Kr. esot mitui tagadj Igaunij un Vidzem. K un kad tad vii btu izgjui caur baltu zemi? Ja ar somu-ugru dzimteni ms mekltu pie Baltijas jras, tomr jau priek kdiem 3000 gadiem vii droi vien ir bijui pie Urala kalniem. Nav mums iemesla domt, ka kda svea tauta ai gadjum senie balti btu daljusi somus-ugrus divs dads grups. Tpat nav domjams, ka mednieku jeb nomadu tautas btu izlauzus caur zemkopju tautu zemi. Ja ar senajiem baltiem btu trcis zemes, tad vii droi varja nomesties turpat tuvum somu-ugru robes, kur vl bija iespjama zemes kopana. Senajiem baltiem nebija nekda iemesla kolnizt auksts ziemeu zemes. K sti latvieu vrdi jau ar izklauss Upsala Zviedrij, Irbite Sibirij un Urga Mongoli j. Krievu uzvrdi Zarin un Lapin mums atgdina Zariu un Lapiu. Franu biju ministra vrds Caillaux pc burtu izrunas
3

mums izklauss k Kaillauks. Tpat Amerikas Savienoto valu stnis Bullit nav nekds latvieu bulltis. No das vrdu saldzinanas zintniekam ir jsargs. Ir ar jau rakstts, ka senajiem latvieiem esot bijui paiem savi burtu raksti, kas esot oti ldzgi seno indieu un grieu burtiem. di burtu raksti nu esot mantoti jau no indoeiropieu pirmtautas. Bet neviens lietpratjs du burtu pie latvieiem vl nav atradis un pavisam ar nav dzirdts, ka kds sts zintnieks mekltu burtu rakstus jau pie indoeiropieu pirmtautas. Par rakstu attstbu jau pastv bagta zintniska litertra, kas ir ar jau apskatta man valodniecbas ievad (2. noda). Tdas paas neprbaudtas zias tiek izplattas ar par latvieu mtoloiju, kur nereti jaunku laiku romantisma fantAzijas tiek iztulkotas par pirmatnes cilvku mtiem. Pie primitvm tautm vl tagad nav sastopami tdi prtojumi, ka kds dievs staigtu apkrt starp cilvkiem par nabagu, ka uz kapa stdt kok prietu miru cilvka dvsele, ka pagnu laiku dievi btu no nek pasauli radjui, ka debess dievs btu vai nu vieng seno pagnu dievba, vai ar ka debess dieva pirmatnes tautm nemaz nebtu bijis. Jau citos rakstos esmu aizrdjis, kur mums btu mekljamas seno mtu atliekas, un kur ir vrojama jaunku laiku prtoana. ad un tad latvieu laikrakstos ir pardjus zias, ka tur un tur Latvij esot atrastas veck akmens laikmeta senlietas, lai gan Latvijas archaioloija ieskas tikai ar jaunk akmens laikmeta beigm. Vl bieki ir ziots, ka atkal ir atrastas daudz bronzas laikmeta senlietas, lai gan archaiologi ir runjui tikai par dzelzs laikmeta bronzas greznuma lietm. Ir ar ticis apgalvots, ka A. Blenteins esot pierdjis pie latvieiem priek metalla laikmeta vl kdu koka laikmetu, lai gan pc Blenteina vrdiem is koka laikmets tikai vl nesen pie latvieiem beidzies. Nesen tika publicts kds fotografisks uzjmums, kur kds no zemes izrakts vecs rags sniedzas pri par cilvka krtm, un is rags tika nosaukts par sbra ragu. Bet nu sbriem ir samr oti si ragi, kd fotografij tlotais varja bt tikai taura rags. Latvieu tautas dziesms tiek minti melni vri ar baltiem ragiem un os vrus atkal iztulko par tauriem. Tauriem ir bijui gaii ragi un gaii ragi mdz alla bt lopiem ar gaiu spalvu. Drzk gan sbri ar tumo spalvu vartu saukt par melnu vrsi, tikai, zinms, ar melniem ragiem. Kd mcbas grmat ir sacts, ka Vidzem priek Kristus laikiem esot atrasti tikai akmea ieroi, bet ne pi, ne zobeni. No t nu varot redzt, ka senie latviei bijui lieli miera motji un kau te ieskui tikai svei uzbrucji. Autors nav zinjis, ka priek Kristus laikiem nekdu latvieu vl nebija, bet tikai baltu pirmtauta, kas jau pazina seus metallus. Var droi apgalvot, ka tds zems, kur priek Kristus laikiem ir vl pastvjis akmens laikmets, sens baltu ciltis nav dzvojuas. Tdus prpratumus sastopam msu rakstos nevien par tlko senatni, bet ar par vsturiskiem laikiem. Biei top cildints kds latvieu varonis Imanta. Bet nu Imanta ir Merea ts sagrozjums no vecas drukas kdas Ymant. Jau priek kdiem sedesmit gadiem drukas kda ir izlabota un uzrdta pareiza rakstba Ymaut. is Imauts bija lbietis un cnjs pret vcieiem un latvieiem, t tad vi nevarja bt nekds latvieu varonis. Merelis par to ar raksta tikai kd potisk rakst (Wannem Imanta), nevis sav vstur. Latvieu litertr mdz daudzint ne mazk lielu dzejnieku k pie vecm kultras tautm. Bet ja nu lasm o lielo dzejnieku biografijas, tad izrds, ka vii bijui oti trcgi, maz izgltoti un bijui vl padevuies dzeranai un palaidnbai. Ir grti tict, ka visas das saklauintas zias btu droi fakti. Ja nu ar s biografijas btu glui pareizas, tad rodas jautjums, kda tam paidagoiska nozme. Skolnieki jau nav kdi mcti ptnieki, kuiem jiedziins ar dzves aunajs pardbs.
4

Izlabot visus dus trkumus vars varbt tikai vairk zintnieki kopj darb un ilgk laik. No sa un propadeutiska ievada kursa nevar prast, lai tas jau galgi iztirztu visus dus svargus jautjumus, kas turklt vl attiecas uz dadm specilittm. Augstskola tomr nevar turpint veco rutnu, atstjot neprruntas visdas nepareizbas un vienpusbas. Turklt studentu uzdevums nav vis tikai krt jo vairk dadu ziu, bet ar apsvrt ts ar apdomu. Varam cert, ka tlk nkotn das labs ds paskaidrojums vairs nebs nepiecieams, kad dzimtenes ptana jau bs vairk uz prieku gjusi un ar zintniskie raksti bs tapui populrki. Ievads baltu filoloij bs tomr ar tad vl vajadzgs k preja no visprjs vidusskolas mcbas uz specilm augstskolas studijm.

2. Kur un kad cilvki cluies.

Zintne gan laikam nekad nevars dot drou atbildi uz jautjumiem, kur un kad cilvks ir clies, bet nevar tomr sact, ka ms par to it nek nezintu un ar nevartu zint. Zintnieki neaubs, ka pirmatnes cilvks varjis dzvot tikad silt klimat, kur nav aukstas ziemas. Pirmkrt, aukstk zem ziemas laik pirmatnes cilvks neatrastu vajadzgs barbas un nomirtu bad. Otrkrt, ar cilvkam tuvu stvoie prtii dzvo tikai silts zems. Priek daudziem gadu miljoniem, kad zemes poli vl bijui silti un ekvtors varbt oti karsts, cilvku vl nemekl ne palaiontologi, ne ar antropologi, kd viu dzimtene ir jvro ap to pau ekvtora joslu. Agrkos laikos meklja pc bbeles tradicijm Paradzes drzu Mezopotamij, bet ar pats bbeles teksts to neapliecina visai skaidri. 19. gadsimtea pirmaj pus o dzimteni prcla uz vidus ziju, bet tikai uz neilgu laiku un bez visprgas piekrianas. Vl mazk draugu ir atradusi etnografa Veiles (K. Weule) hipoteze, ka cilvki esot no Austrlijas izplatjuies. Austrliei esot uzglabjui vispirmatngko izskatu un no turienes tie ar esot pa senajiem cietzemes sakariem vislabk varjui priet uz citm zemm. Cilvks ar esot varjis attstties tikai td siltas zemes apgabal, kur neesot lielu plsgu zvru, un tda zeme esot taisni Austrlija. Bet nu jaunkie antropologi un valodnieki aizrda, ka austrliei esot ieceojui no zijas. Ar viu dzimtas iekrta neesot nebt vairs primitva. Pirmatnes cilvks ldzgi prtiim esot kpeljis pa kokiem, kd plsgi zvri viam nebijui tik kaitgi, k Veile dom. Maz ko liecina ar senie cietzemes sakari, jo tie bijui dados laikmetos oti dadi. Pdj laik jau vairk run par Kluss jras lielajm salm, kur (Javas sal) tagad ir atrasts prakmeots starpnieka skelets starp cilvku un prtii (pithecanthropos erectus). Nav vl tomr pierdts, ka tikai tur is starpnieks btu dzvojis. Tagad ar jau Gobi tuksnesis ir izskaidrots par cilvces pirmdzimteni. Sk atdzvoties ar vec grieu teika, ka cilvks esot radies vispirms uz nogrimus Atlantidas zemes. Ttad nezinm dzimtene tiek izskaidrota ar pavisam nepazstamu un vl nepierdtu teiku zemi. Dai Indijas zintnieki mekl tdu pau Atlantidu ar tdu pau nozmi ar Indijas kean. No o vrojumu pretrunm vien jau ms redzam, ka par kdu drou cilvka dzimteni zintn vl nevar bt runa. K par cilvka izcelans vietu, tpat ar par to laiku pie zintniekiem vl pastv liela domu starpba. Vl priek kdiem 100 gadiem palaiontoloija, archaioloija un aizvsture bija gandrz sveas zintnes nozares. Vstures laikus toreiz, aprobeoja ar kdiem 3000 gadiem. Ja nu o laiku vl div-trs reiz palielinja, tad domja, ka ar to jau btu apzmts viss cilvces dzves laikmets. Slaven franu dabas pttja Kvj (G. Cuvier 17691832), izteikums: Lhomme fossile nexiste pas (fosila, t. i. prakmeota, cilvka nemaz nav) noderja zintniekiem par aksimu, kd ar zintnieki ilgu laiku negribja pielaist nekdus vrojumus par tlkas aizvstures cilvku. Franu zintniekam Pertam (Boucher de Perthes) bija ilgi jcns, kamr via atrastie dres vadi, tika atzti par leduslaikmeta cilvku
5

izstrdjumiem. Ar tdm pam aubm tika uzjemti ar pirmie cilvka skeleti, kas tika atrasti ledus laiku slos. Vcu skolotjs un dabas pttjs Flrots (J. C. Fuhlrott 1804 1877) bija pirmais, kas bija pareizi pazinis seno laiku prakmeoto cilvka galvas kausu, kas 1856. gad tika atrasts Neandera ielej pie Dseldorfas. 1857. gad vi sasauca dabaspttju sapulci Kasel, lai tur celtu savu svargo atradumu priek, bet neviens vl negribja viam tict. Berlnes profesors Virchovs (R. Virchow 18211902) bijis prliecints, ka tas galvaskauss piederot kdam triekas ertam cilvkam. Angu zintnieks Blks (Blake) domjis, ka tas nkot no vjprtga cilvka ar dens galvu. Vl noteiktki pret Flrotu uzstjies Bonnas profesors Maijers (Mayer), izskaidrodams atradumu par kda 1814. gada kazaka galvas kausu. Tikai pc kdiem 30 gadiem, t. i. 1886. gad, kad ar Beij tika atrasti ldzgi skeleti, Flrota aizrdjums tika beidzot atzts par pareizu. 1907. gad tika atrasts pie Heidelbergas vl primitvka cilvka oka kauls un zintn to cilvku sauc homo heidelbergensis. Ar tdm pam aubm tika uzjemti pirmie ziojumi par zmjumiem klinu als, kur dzvojui ledus laikmeta cilvki. Vispirms dus zmjumus bija atradis spnieu zintnieks Marcellino de Sautola, kas tad ar tos publicja 1880. gad. Bet tikai pc kdiem 20 gadiem, kad ar Francij bija atrasti un publicti ldzgi zmjumi, tika visprgi atzts, ka ie zmjumi tiem attiecas uz senajiem ledus laikiem. Tagad pie archaiologiem vairs nav domu starpbas, ka jau ap ledus laikmeta vidu cilvki ir dzvojui nevien Eirop Francij un Spnij bet ar cits pasaules das. Par to liecina nevien atrastie prakmeojuies skeleti, bet ar primitvi akmea ieroi, apdauzti un laikam ar apgrauzti kauli, ogles, ugunskuru vietas un beidzot pat dadi zmjumi un kaula izgriezumi. T jau ir samr augsta kultra un tds cilvks nevarja piepi rasties. Td ar dai zintnieki dom, ka cilvka skumi jau esot mekljami tercir laikmeta beigs priek ledus laikiem. ad un tad ir ar pardjus zias, ka nupat esot atrasta kda liecba par tercir laikmeta cilvku, bet ldz im das zias ir izrdjus par nepareizm. Ja jau mums vl trkst drou liecbu par tercir laikmeta cilvku, tad tdus prtojumus vairs nevaram pieskaitt pie zintnes, it k cilvks jau btu cnjies ar milzgajiem sauriem priek tercir laikmeta.

3. Dzimta.
K jau aug mints, tad priek kdiem 70 gadiem zintniekiem vl nebija aubu par cilvka dzimtas izcelanos, jo parasti tika piejemts, ka vrs un sieva jau no laika gala bot dzvojui laulb. das domas ar izliks glui dabgas, jo nevien daudz putnu, bet ar daudz zdtju zvru dzvo pa prm. Pat pie daiem lielajiem prtiiem, vismaz pie gorillm, esot pierdta tda k monogamija jeb vienlaulba. Tdu laulbu tad ar vartu iedomties pie pirmatnes cilvkiem. Bet nu 1861. gad, J. J. Bachofens (18151887) nca klaj ar savu grmatu Das Mutterrecht, ku vi lko noliegt nevien vienlaulbu pie primitviem cilvkiem, bet ar vra prsvaru senaj sabiedrb. Bachofens un via domu biedri prto tlku, ka sens familijas priek esot stvjusi mte, kuas tuvkie palgi esot bijui vias bri, bet nevis tvs jeb vrs. No das nenoteiktas bara dzves poligamij jeb daudzlaulb tad nu esot vispirms attstjusies grupu laulba, kdu p. p. vl tagad sastopam pie tibetieiem. No grupu laulbas tlk attstbas gait esot izvrtusies poliginij jeb daudzsievba, kuai ldzins ar poliandrija jeb daudzvrba, kas ar vl retumis ir ur tur novrota. Monogamija jeb vienlaulba esot radusies tikai vlku, jau uz augstkas kultras pakpes. iem jaunajiem uzskatiem par dzimtas dzvi bija gan daudz draugu, bet ar ne mazums pretinieku, kd ar matriarchta terija nav tomr nekad bijusi visprgi atzta. K poltik, t ari familijas dzv, cilvkiem ir alla piemitusi tieksme pc prmaim, kas biei
6

priet ekstrmos, kd stingri ir jizi primitvs dzves liecbas no dm diezgan biei sastopamm galjbm. Veckais kopdzves veids ir laikam gan endogamija, kur precjs tikai tuvi radinieki sav starp, kamr laulbas starp divm svem dzimtm bija pat stingri noliegtas. Pc endogamijas nca atkal eksogamija, kur noliedza laulbas tuvu radu starp. Ar eksogamija tiek novesta nereti ldz aplambai. T p. p. pie nieiem bija aizliegts precties personm ar viendu uzvrdu, it k visi viena familijas vrda nesji btu tuvi radinieki. Pie krieviem atkal nevar precties kmas, kas jmuas dalbu viena brna kristbs, jo kmas tiek uzskatti par tuviem radiem. Tpat tiek prsplta ar monogamijas krtba. Senk retumis ar vl tagad atraitne tika nogalinta uz miru vra kapa. Pareizticgam gardzniekam ir atauts tikai vienreiz precties. Ar laicgie ticbas biedri pie pareizticgiem ir aprobeoti ar trim likumgm laulbm. Tpat ar daudzsievba tiek prsplta ldz ekstrmam. T p. p. austrumu valdniekiem vajadzja vairk reizes precties un turt savu haremu. Tik lielm un pastvgm prmaim pastvot, ir oti grti noteikt primitvo dzimtas iekrtu tls aizvstures skumos. Sevii savdi mums izklauss, ka visiem pirmatnes cilvkiem sievietes, kas pieder pie vjk dzimuma, bijuas arvien valdnieces, kamr stiprkie vriei bijui viu apaknieki. du krtbu nevarsim uzskatt par visprju normu, lai ar nevaram noliegt, ka tda galjba nemaz nebtu iedomjama. Tikpat rmoti ir galgi noliegt pie pirmatnes cilvkiem tva mlestbu, lai gan vairk attstto dzvnieku tvii ldz ar mttm aizstv savus brnus. Filozofs Vunts (Wilhelm Wundt, 18321920) nu apskata visas s pretrunas un, atsaukdamies sevii uz V. mita ptjumiem, nk pie gala sprieduma, ka mtes flicija neesot pirmatnga. Mtes dzimta pie dam meou tautm esot saistta ar oti rezglgajiem totemisma un eksogamijas likumiem, kas savukrt rodoties lielks vrieu biedrbs, kdas varot izcelties tikai jau ldz ar zinmu kultru. das vrieu un sievieu biedrbas esot primitvas attstbas ekstrmi, bet nevis atlikums no paas pirmatnes dzves. Primitvi cilvki neesot vis lielks organizcijs vienotie austrliei un Afrikas nei, bet gan ts senu-seno tautu atliekas, kas ur tur vl uzglabjus siltu zemju meos un dzvojot pilngi izolti un neatkargi no jaunku laiku kultras. das pirmatnes tautas esot Filipinu negriti, Malakas semangi, Ceilonas vedas un dienvidus Afrikas pigmaji. Visas s tautas turoties visprgi pie monogamijas un dzvojot viendzimts, t tad monogamija gan bot pirmatngkais laulbas veids. Tpat ar viendzimtas esot jtura par primitvkm, nek lieldzimtas, kas laikam bot attstjus tikai zinmos apstkos. G. Buns (Dr. Georg Buschan, Illustrierte Vlkerkunde, 2. izdevums 1922.) ar aizrda, ka matriarchta prioritti etnografij varot uzskatt jau par atmestu, bet nevarot tomr zint, vai pirmatnj laulba bijusi poligama, vai monogama. T tad nevaram gan galgi izirt, vai pirmatnes cilvku kopdzve bijusi monogama, vai poligama, tomr nav noliedzams tas fakts, ka msu laikos pie cilvkiem pilngi valda monogamija. Pat pie tdm tautm, kur ir atauta daudzsievba, pie pdjs turas gandrz tikai bagtnieki un ar tie vl ne visi. Mtes flicija, kur dzimtas priekgal stv mte, ir oti reti sastopama, bet ar da flicija pati par sevi vl nenozm matriarchtu, jo par sievieu valdbu mums vl visprgi trkst drou un pietiekou ziu. T ka nu vl pie zintniekiem nav vienprtbas jautjum par dzimtas izcelanos, tad ir pilngi dibintas aubas, vai tdu retu un maz pazstamu savdbu var uzskatt par dzimtas pamatu pie visas cilvces. Dibindamies uz valodas liecbm O. rders dom, ka jau seno indoeiropieu dzimta bijusi patriarchla un agntiska, kur tikai tva radi turti par stiem radiniekiem. Pret o uzskatu ir aizrdts tikai uz to faktu, ka senie indiei un ar senie skandinaviei saukui veckus dareiz par mti un tvu, nostdot mti pirm viet, kas atgdina mtes fliciju. Bet nu jaunko laiku zintnieki pieved arvien vairk pierdjumu, ka senie indiei un skandinaviei stvjui zem stipras sveu tautu ietekmes, kd visas viu paraas nevar bt mantotas no indoeiropieu pirmtautas. Tpat ar pazstamais matronu jeb sievieu krtas
7

dievbu kults pie senajiem galliem un ermiem tiek izskaidrots par mantojumu no senajiem rietumu Eiropas aborgeniem, pie kuiem esot pastvjusi mtes flicija. Pc visiem diem aizrdjumiem pie indoeiropieu tautm vismaz vstures laikos ir jmekl agntiska dzimta, kamr par mtes fliciju vartu e bt runa, varbt tikai tl aizvstures senatn. Nav ar tik vienkrs jautjums, vai pirmatnes cilvki dzvojui atsevis dzimts, vai ar rados jeb t sauktajs lieldzimts. T ka nu vis pasaul audis laikam vairk dzvo ciemos, un ciems neretis izceas no vienas dzimtas, tad etnografi agrk domja, ka cilvki no ieskuma esot dzvojui viengi rados un, tikai radu iekrtai sabrkot, skui irties atsevis dzimts. Lai ar terija nav vl zintn galgi atmesta, tomr jaunkie ptjumi ce pret to arvien vairk iebildumu. Vispirms jau Vestermarks (Westermarck) aizrdja, ka ar lielie prtii dzvojot parasti viendzimts, t. i. veco prs kop ar brniem. Tad sekoja aug mint V. mita ptjumi, ka pie pirmatngm tautm pastvot tikai atsevias dzimtas. Kad ar to vecs terijas pamati bija jau drusku satricinti, tad cls ar citi iebildumi. Nekur lieldzimts neesot uzglabjus pirmatngos apstkos. Krievu derevas un serbu zadrugas esot nostiprinjus tikai klauu laikos, kad muinieki uzspiedui savstarpju atbildbu par klauiem. Blakus ciemiem visur pastvot, jeb vismaz esot pastvjuas vienstas. Daas seno eltu ciltis, k tiek vrots, esot glui parasti dzvojuas mazdzimts. Neesot ar ar vecm rakstu liecbm pierdts, ka senie griei, romiei un ermi btu parasti dzvojui rados jeb lieldzimts. Par citm indoeiropieu tautm mums vai nu pavisam nav senlaiku rakstu ziu, vai ar tur trkst tuvku aizrdjumu par dzimtas iekrtu. Ciemi nekur nepastvot tikai no radiem vien, tiem pieslienoties parasti ar svei audis klt. Ja ar daudz radi kaut kur mtot vien k, tad tas vl nenozmjot, ka vii dzvojot ar vien maiz. Biei vien lieldzimt katram pram esot sava prtika un savs paums. Ts jau ir atsevias dzimtas, kas tikai dzvo kop, bet nevis ar vienu saimniecbu vienoti radi. eit nu varu piespraust ar kdus paa novrojumus. niei gan parasti dzvo ciemos un lieldzimts, bet netrkst tur ar vienstu ar viendzimtm. Pc veca paraduma niei oti agri apprecina savus brnus, lai miruam tvam btu arvien dls, kas tva dvselei nes upuus. Veckais dls parasti precjs agri un paliek dzvot pie sava tva. Bet ja tvam ir vairk dlu, tad jaunkie dli mdz jau pirm gadjum priet uz savu dzvi. Ttad n ar tdu pau tiesbu var runt par lieldzimtm, k ar par mazdzimtm. Ar pie Sibirijas meou tautm neesmu atradis kdu stingri noteiktu lieldzimtu krtbu. Goldi pie Amras gan parasti dzvo ciemos, bet ciema audis biei vien pieder pie dadm ciltm. Ciem nav kda patriarchla tva jeb veck priekgal un atsevio dzimtu savstarpgie sakari ir diezgan vji. Katrs precjies prs parasti d savu maizi. Daas dzimtas ar atias no ciema un dzvo savrup viensts. O. rders, H. Hirts un dai citi valodnieki dom, ka indoeiropieu pirmtauta bot laikam lieldzimts dzvojusi, jo svargkie tva un vra radu nosaukumi esot attiecinmi jau uz pirmvalodu. S. Feists un citi valodnieki atkal aizrda, ka tur trkstot taisni vectva un brnubrnu nosaukumu, kas btu vissvargkie liecinieki par lieldzimts kopdzvi. Tva bru un bru sievu nosaukumi neko daudz nenozmjot, jo tikpat vecs esot ar msu vru nosaukums, kas nemaz neapzm agntiskus radus. Ar sens dzvojams kas, sevii vl stabu kas, bijuas tik mazas, ka daudz dzimtas tur nevarjuas iek dzvot. Beidzot nevarot jau ar izirt, kdas ieraas indoeiropieu tautas mantojuas no saviem seniem un kdas atkal no saviem kaimiiem. Ttad nevarot vis droi teikt, ka indoeiropiei esot dzvojui tikai rados jeb lieldzimts. Prejot tagad uz seno latvieu dzvi, ar eit ms varam vrot patriarchtu un agntisku dzimtu, kd tertiski prtojumi par mtes fliciju pie seniem latvieiem ir stingri prbaudmi . Tik nedro jautjum nekd zi nevaram apmierinties tikai ar vrojumiem un klusanas argumentiem.

Visvairk daudzina mtes flicijai par labu to faktu, ka latvieu tautas dziesmas pieminot mti daudz vairk nek tvu. Bet nu dziesmas dzied visvairk brni un jaunas meitas, kuiem jau glui dabgi mte stv tuvk nek tvs. Tpat ar patriarchlo nieu dziesmas apdzied visvairk mti. Tautas dziesmas, k zinms, cildina vairk mtes radus, ko nu atkal uzskata pie pierdjumu mtes valdbai dzimt, lai gan netrkst ar tdu dziesmu, kur slav vairk tvu radus. Tdu pau izturanos pret radiem varam novrot ar msu diens. Tva bri jau biei sanaidojas, zemi un mantu dalot, kamr ar mtes radiem da naida nemdz bt. Tdas dziesmas jau drzk run patriarchlai dzimtas iekrtai par labu. Tad pc dziesmu vrdiem nevis tvs, bet bri esot stie mtes aizstvji, kuiem tad ar msas kzs piederot lielk loma. T tad stie saimnieki esot bri, kamr tvs stvot glui nomalis. Te atkal nav jaizmirst, ka vis pasaul valda tda krtba, ka nevis vecais tvs, bet gan pieauguie dli, kas ir spka gados, mdz aizstvt dzimtas godu un tiesbas. T ar kzu svinbas vairk patk tautietes briem, nek vecajam tvam. No tdm ieram nav secinms nekds matriarchts. Tautas dziesmas apdzied tikai tva zemi, bet pavisam nepazst ne mtes zemi, ne ar bru zemi. Tpat ir pazstams izteikums tvs, mmia, bet nevis mte, tvs. Tikai ar dli manto o tva zemi, bet ja dlu nav, tad msa jem parasti iegtni par saimnieku. Kur dzimtas locekli tiek uzskaitti, tur pirm viet stv tvs, otr mte, tre bri. T visa ir oti noteikta patriarchla krtba. Msu diens latviei, k zinms, dzvo parasti viensts, un kur ar vl ir uzglabjuies ciemi, tur zeme jau ir izdalta un nav tur ar radi kop. Jau no 13. gadsimtea vecie raksti liecina, ka latviei gribjui dzvot katra dzimta par sevi, nevis lielos ciemos k kaimiu tautas. Ar tautas dziesmas pazst gan vl ciemus, bet parasti ie dziedtji dzvo viensts. T ar mantoto tva zemi dli mdz stu stos sadalt. Ciema nosaukums tomr vl nebt neliecina par rada ciemu, rada ciems atkal vl nav kopja saimniecba. Ja vairk bru dzimtas mt zem viena jumta, tas vl nenozm, ka vias tli ar dzvo vien maiz. Ja divu, triju bru dzimtas strd kop un d pie viena galda, tad ne katrreiz t ir paliekoa krtba. Tda kopdzve var pastvt ar tikai pagaidm, kamr tvs vl dzvo, jeb kamr zemi izdala, jeb kamr aizgjji samekl vai uzce jaunu mju. Ja vecos dokumentos piemin mjas ar 20, 80 un vairk iedzvotjiem, tad tur var bt ar vairk saimnieki. Tpat vien saim bija ar precti kalpi ar vairk brniem. No t nu redzam, ka tautas dziesmu un dokumentu zias nav mums jtulko vecm terijm par labu. Nekd zi nav jdom, ka msu laiku dziesms un muiu dokumentos btu vl mekljami tls aizvstures dzves apstki. Ja ar tiem pie senajiem latvieiem btu bijusi mtes valdana dzimt, tad pie indoeiropieu tautm tas visd zi btu izjmums, kas btu radies no kdas sveas tautas ietekmes. Tpat nav sagaidms, ka matriarchla dzimtas iekrta tikai dau gadsimteu laik btu varjusi izvrsties par tagadjo pilngi patriarchlo dzimtu, bez atmim par senko krtbu.

4. Nodarboans.
Gandrz ldz paam pdjam laikam zintn valdja Platona un Dikaiarcha uzstdt terija, ka cilvks vispirms bijis mednieks, no medniecbas prgjis uz lopkopbu, no lopkopbas uz zemkopbu. Tagad turpret o mcbu var jau uzskatt par galgi atmestu. Jau paa cilvka ermens ar via dabiskm pabm liecina, ka dzvnieku gaa nav viam bijusi vissvargk barba. Ja nu cilvks par vairk simtu tkstou gadiem btu prticis galven krt no samedtiem zvriem, tad viam btu attstjuies gaas dju zobi un mga. Bet ja tas nav noticis, tad cilvks ar nekad nav bijis tipisks gaas djs. Tpat pc cilvka mgas varam ar vrot, ka vi nav nekds sts augu djs. Cilvkam nav samr tik liela mga k augu djiem (p. p. zirgiem, govm, aitm), nedz ar tik maza mga k gaas djiem (p. p. vilkiem,
9

suiem, kaiem). Augu dju mgas sula nevar sagremot gau, gaas dju mgas sula atkal nesagremo dadus augus. Cilvks turpret tikpat viegli sagremo augu, k ar dzvnieku valsts barbu. No t vien jau var redzt, ka cilvkam ir vajadzga dada barba, kdu vi ir ar jau no laika gala baudjis. Ja nu ms zinm, kda barba ir bijusi vajadzga cilvka uzturai, tad varam ar tlku vrot, kdas damas vielas vi ir savai prtikai mekljis. Msu laiku zintne piejem, ka cilvks no ieskuma ir bijis salastjs (Sammler), kas ir prticis no brv dab atrodamm damm vielm. Par gaas barbu viam noderjui gliemei, amfibijas, trpi, zvru un putnu mazui, k ar pdjo olas. Ja tagad vl cilvki tura par gardumiem austerus, trepangus (n) un siseus (zij un Afrik), tad tas ir vecs atlikums no tls aizvstures laikiem. Augu barba turpret ir pastvjusi no dadiem augiem, saknm un sulgm lapm. Auksts zems du barbu cauru gadu gan nevarja atrast, kd jdom, ka pirmatnes cilvks ir pastvgi dzvojis tikai silts zems. Ilgu laiku cilvks bija pilngi atkargs no apkrtjs dabas un via prtik kdas lielas prmaias nav vrojamas. Pirmais solis uz uzturas gdanu ar uz priekdienm bija laikam kdu dergu augu stdana savas nometnes tuvum. Kad tas btu noticis, tas gan nav zinms, bet jdom tomr, ka jau oti sen. Pie vism meou tautm, kur vien dabas apstki to atauj, ir novrota jau kaut kda augu kopana. Barbas meklan notika pie cilvkiem ar pirm darba dalana. Vriei bija pirmie, kas ska medt un zvejot, kamr sievietes lasja dergus augus un ska ar paas tos stdt. Ka zemkopba ir vecka par lopkopbu, to redzam ar pie seniem amerikiem, kas jau kopa laukus, bet izjemot tikai retas lamas vl nepazina nekdus mjas lopus. No ieskuma cilvks apstrdja zemi tikai ar kapli un lpstu, turpret zemes uzplana ar arklu sks tikai tad, kad jau govs bija pieradinta. Archaiologi dom, ka zemes arana ar govm esot skusies vispirms senaj Babilon. Vispirms lopi esot piejaucti dienvidus zij un priek vairk k 10,000 gadiem. Pirmie lopi bija tik grti savaldmi un uzturami, ka viu audzintjiem bija no tiem glui niecgs labums. Mea govs nelaids tik viegli slaukties un ar izslaukt piena nevarja bt daudz. Mea aitai ar vl bija asa spalva k kazai. Lopus vajadzja barot ar rokm plktu zli, jo akmens laikmet vl nepazina ne sirpi, ne izkapti. T tad lopus ska pieradint nevis kda praktiska labuma d, bet gan vairk no mlestbas uz dzvniekiem. Nav ar glui atmetama Hna (E. Hahn, 18561928) hipoteze, ka govi cilvks pieradinjis no mticbas, td ka govs ragi atgdinjot mnesi. Visu to ievrojot, varam droi sact, ka lopkopba ir jaunka par zemkopbu. Ar medniecba un zvejniecba nav tik pirmatnga nodarboans, k senk prtoja. Medt lielk mr zvrus un zvejot zivis varja tikai tad, kad jau bija izdomti visdi durki, stopi, cilpas, slazdi, tkli, makeres un citdas lietas. Tikai tad ar cilvks varja atstt silto zemes joslu un nomesties. uz dzvi ziemeu meos ar ilgku un aukstku ziemu. Lai cilvks vartu prtikt viengi no medbas un zvejas, viam vajaga lielas zemes platbas ar meiem. Jau nomadam vajaga daudz vairk zemes nek zemkopim, bet medniekam vajaga atkal daudz vairk plauma nek nomadam. ukus skaita tikai kdas 15,000 dvseles, bet vii iejem tik lielu zemes gabalu k visa Francija. Samojedu esot kdas 16,000 dvseles un vii apdzvo vl lielku zemes gabalu (no Balts jras ldz Chatangas lcim Sibirij) nek uki. Pirmatngiem medniekiem nav nekdu zirgu un viengais ceoanas ldzeklis ir viiem laiva, ar ko tad vii brauc pa upm, ezeriem un jrmalm. Viiem nebija iespjams s laik sapulcties liel pulk, kd ar c pret nomadiem un zemkopjiem vii bija pavisam nespjgi. Nomadi vismki turas pie stepju apgabaliem un dzvo telts, bet parasti nece nekdas kas un netura mjas ckas, kum ir vajadzga labka barba. Lai ar vii labprt iejem mazkus meu gabalius un dareiz ar lielku meu nomales, tomr nekad vii nespieas iek lielos meos. Memalas ganu tautm noder par ziemas ganbm, kur apak lieliem kokiem ir mazk sniega un lops tiek vieglk pie vecs zles; turpret vasar lielks mes
10

pavisam neder lopu gananai. Lielos meos ir tik daudz muu, dunduru, odu un citu kniu, ka pat mea zvri vasar mk lauk uz klajkm vietm. Mjas lopi tur ir grti valdmi un viegli krt plsgu zvru nagos. Turklt ar stepju iedzvotji nepazst mea pabas un drz vien apmalds jau mea nomals. Ar debess puses jau zinm mr ietekm ganu tautu virzanos uz prieku. Nomadi labprt dodas uz siltm zemm ar sm ziemm un nelielu sniega daudzumu, kur lopus var vieglki pa ziemu izmitint. Td ar Gobi tuksnea un via apkrtnes tautas par gadu tkstoiem ir mkus nas apdzvotjiem virs. du uzmcgu nomadu d, k zinms, ir celts ar lielais nas mris. Turpret uz ziemeiem, kur ir gaa ziema un biezs sniegs, ganu tautas lab prt negrib iet. T ar buati Sibirij, kas ir nonkui ldz lielajai taigai, ir cluies no mongou bgiem. Ar lielu stingrbu nomadi turas pie savm vecm ieram, kd ar tikai par ilgu laiku un apstku spiesti vii priet uz citu saimniecbu. T nu varam saprast, ka tikai tie buati, kas dzvo aipus Baikala un ir jau samaisjuies ar krieviem, ir atmetui nomadu dzvi un prgjui uz zemkopbu. Turpret Aizbaikalijas buati, kas ar jau kdus trs gadu simteus ir krievu zemnieku kaimii, ir tomr palikui vecai nomadu saimniecbai uzticgi. Zemkopji, k jau teikts, dzvo daudz bieki kop nek nomadi un prspj pdjos ar kultras zi. Tdos apstkos zemkopji var uzstdt ar lielku un labki apbruotu kaaspku nek ganu tautas. Neskatoties uz visu to, zemkopjiem ir tomr grti cnties pret nomadiem. Ja zemkopis tiek aplaupts un padzts no savas zemes, tad tam ir jiet boj. Nomads turpret ar saviem lopiem var viegli izbgt no zemkopju uzbrukuma. Zemkopis, pieradis pie sava darba, ir parasti miergs cilvks. Nomads atkal dzvo itin k pastvg ka, gan valddams niknos vrus un rzeus, gan ar sargdams savus lopus no plsgiem zvriem. Visu to ievrojot, varam saprast, ka nomadi ar saviem nelieliem spkiem biei vien uzvar lielkas un kultras zi prkas zemkopju tautas. Pdjs turpret virzs parasti tikai pamazm uz prieku, izjemot, zinms, tdus gadjumus, kur vias iejem mednieku un zvejnieku zemes, kas ir oti reti apdzvotas. e nav runa par samr vlkiem laikiem, kur zemkopju tautas jau ir nodibinjuas lielkas valstis un organizjuas lielas un stipras armijas. Nav ar jdom, ka jau priek kdiem 10,000 gadiem varja pastvt veselas nomadu tautas, kas ldzinjs tagadjiem nomadiem un prtika viengi no lopu gaas un piena. Visi mjas lopi izjemot tikai varbt suni un samr nesen piejaucto ziemeu briedi ir pieradinti siltks zems un tikai par gadu tkstoiem prnk ar uz ziemeiem aukstks zems. No ieskuma lopi e stipri cieta gan no aukstuma, gan ar no barbas trkuma, sevii vl smilu tuksneos un nabadzgs steps. Ar badu un aukstumu bija saisttas ar lopu srgas. Lopi ar tikai par gadu tkstoiem ir palikui tik rmi, paklausgi un pieticgi, k msu diens. Ja nu nomadiem bija grti savus lopus uzturt un valdt, tad vl grtki viiem bija uzjemties ar iem lopiem tlus klejojumus un kau gaitas. To ievrojot, mums ir ar lielm aubm juzjem visdas hipotEzes, ka jau priek kdiem 5000 gadiem zijas nomadu tautas ar lieliem bariem btu klejojuas caur visu Eiropu un uzvarjuas rietuma Eiropas tautas, kas jau bija skuas plakos apmros kopt zemi un celt sev pastvgas nometnes.

5. Mirou aprakana.
oti svargs jautjums archaiologiem, etnografiem un vsturniekiem ir tas, ko senatnes cilvki vispirms ir darjui ar saviem miroiem. Dai agrko laiku mtologi domja, ka pavarda un Mjaskunga kults esot attstjies no veu kulta, jo senos aizvstures laikos cilvki vis pasaul esot savus mirous aprakui mjas pavardos, jeb ar pie mjas slieka. Jau pa td apgalvojum pastv liela pretruna. Ja pavarda un slieka kults btu clies no senu dvseu kulta, tad jau cilvku nometnes btu celtas uz kapiem. Bet ja senatnes cilvki pardja saviem miroiem tdu godu, ka tos apraka savs mjs, vai nu pavard, vai ar pie
11

slieka, tad pavarda un slieka cienana ir bez aubm vecka nek mirou aprakana pau mjs. Jau pati mirou aprakana par sevi nav pirmatnga, bet gan ir mekljama augstk kultras pakp. Par vl tlku attstjuos kultru liecina tuva miroa aprakana paa mj. Td gjum ms redzam, ka pirmatngs bailes no miroa jau ir mazinjus, kd ar pakapalicji grib sava m aizgjja miesas paturt sav tuvum. Lai ar t ir das zems senu laiku ieraa, tomr simtu tkstou gadu vec aizvstur tos jau varam saukt par moderniem uzskatiem. Nekd zi tda ieraa nevarja bt visprga. Vispirms jau nekda pavarda nebija primitvs stabu ks. Nekur ar nav pierdts, ka miroi btu aprakti klinu als un zemncs, kds ar cilvki ir dzvojui pla apmr jau no oti seniem laikiem. Pastvgs pavards nav ar mekljams telts, kas biei tiek prceltas no vienas vietas uz otru. Slieksnis turklt ir sves klinu als, zemncs un telts. No t vien ar jau var redzt, ka du aprakanas veidu nekd zi nevaram visprint. Kustoi, redzot otru kustoni nobeiguos, arvien baids no t un bg no t projm. Nav mums iemesla domt, ka pirmatnes cilvks btu citdi izturjies pret miroiem. Ja tad nu vl msu diens dai meoi, kas stv tlu no kultras ietekmes, atstj savus mirous tai pa viet, kur tie nomirui, bet pai aiziet no ts vietas projm, tad jdom, ka t ir vispirmatngk izturans pret miroiem. Labu klinu alu un ar lielm plm celtu stabu ku cilvks gan miroa d ne labprt gribja atstt, kd du nometu apdzvotji jau laikus aiznesa mirju no mjas projm un atstja to liktea var jeb ar pai nogalinja. Vl tagad pie dam zijas tautm nav izbeigusies vecu nespjnieku un grtu slimnieku nogalinana jeb izlikana meos un tuksneos. Jdom tomr, ka cilvki pamazm pierada pie miroiem un nebaidjs vairs viiem rokas pielikt. Pie tdas atzias nkui, cilvki glui vienkri izsviedui savus mirous kd nomal drusku attlku no savm nometnm, k vl tagad rkojas daas zijas tautas. Pakapalicji pai vlas, lai dadi dzvnieki izncintu izmestos mirous, jo daos apgabalos tos vl sacrt gabalos. Stepju iedzvotji (p. p. mongoi) vlas, lai zvri tos apstu, bet meu iedzvotji (p. p. vecie tungusi) paka tos kokos maitas putniem par barbu. T nu ar varam saprast, ka no vec akmens laikmeta, varbt kdu 300,000 gadu laik, ir atrasts tik rkrtgi maz fosilo cilvka kaulu. Ja tos izncinja zvri un maitas putni, tad viu skeleti varja uzglabties tikai retos izjmuma gadjumos, kad varbt dens tos laik iesrja dziki zem. Nkam apglabanas pakpe laikam bija t, ka mirous apsedza jeb apslpa ar zariem, lapm un zlm. da apsegana laikam vis nebija sargana no zvriem un putniem, bet drzk gan slpana no auniem gariem, lai tie nepaturtu aizgjju sav pulk. Td ar daos vecos rakstos un tautas dziesms mirou apglabanu sauc par slpanu. No miroa apseganas ar zariem ldz apbranai ar smiltm bija tikai vairs viens solis, kam atkal varja sekot ierakana zem. Lai ar mirous apraka jau priek vairk k 10,000 gadiem, tomr krtga un visprja lu aprakana ir tikai jaunko laiku ieguvums. Lai gan jau senie hunni ir aprakui savu valdnieku lus, bet viu radinieki mongoi vl tagad izmet savus mirous tuksnes, kur tos izncina sui, vilki un maitas putni. Mongoi aprok viengi savus valdniekus un augstkos lmas. niei jau sen priek Konfcija laikiem apraka pieauguu cilvku lus, turpret miruos brnus niei vl tagad krtgi neaprok, bet novieto tos kopjs atkritumu bedrs. Ldzgus apstkus varam vrot tlkos aizvstures laikos ar Eirop. Nav aubu, ka ciengku un bagtku personu li jau oti senos laikos ir tikui aprakti; bet vai tpat tika apglabti ar ka krituie ienaidnieki, noziedznieki, vergi, nabagi un citi ldzgi liktea pabrni, par to vl ir oti jaubs. Varam ar vrot, kur mirou aprakana no ieskuma parasti ir notikusi. T ka mironi skum neieraka dziki zem, tad tpat smakas, k ar baiu d li nevarja turt mjai prk tuvu. Sliktu ceu un grtas neanas d sevii vl tad, ja lis jau bija iescis trdt

12

 kapi nevarja bt ar visai tlu no nometnes. T ir vis pasaul parast krtba no seniem laikiem ldz msu dienm. Nav mums tomr jdom, ka lu apglabanas ceremoniju attstba vis pasaul btu gjusi uz prieku uz matu viend virzien. K pati kultra attsts, iedama pa daai dadiem zigzagiem, t mains ar bu ceremonijas, gan sekodamas savas tautas kultrai, gan stvdamas zem kaimiu tautas ietekmes. Vien apgabal nocrt lim galvu, otr sacrt to pat gabalos, tre to iesien mais, ceturt tam piesien kjas un rokas pie ermea, piekt uzve tam smagus akmeus virs. Ts visas ir skaidras liecbas, ka cilvki baids no miroiem. Nav noliedzams ar pretjs virziens, ka audis grib ar rju cienbu padart mirous nekaitgus, kas jau liecina par augstku kultru. Vien zem (p. p. n) glab mirous oti ilgi mj, otr sarko divreizju aprakanu, tre tos krso, no k laikam ir clusies balzamana (p. p. senaj ipt). Pie pdj virziena pieder ar t ieraa, ka mironi aprok zem mjas slieka jeb pavarda. Tdi ekstrmi nav pirmatngi un nekd zi nav visprinjami. Mirou aprakana zem pavarda esot aizvstures laikos notikusi rietumu Eirop, bet vl nav galgi noskaidrots, cik tlu agrkie archaiologi ai jautjum ir stvjui mtologu ietekm. Turpret pie senajiem ermiem, slaviem un baltiem nav konstattas nekdas liecbas par du apbeanas krtbu. Td mums ar nav iemesla tm ievest du ceremoniju latvieu etnografij un archaioloij. Visprgi var vrot, ka svargkais bu ceremoniju uzdevums bijis tas: gdt, lai aizgjjs vairs nenktu atpaka un nedartu pakapalicjiem nekdu kaiti. Lai ar audis ticja, ka miroi varjui nest laimi saviem tuviniekiem, bet tdi, k liekas, ir samr jaunku laiku uzskati. Ar vlkiem veu svtkiem galven nozme gan bija t, lai vei nekaittu lopiem un laukiem. Ja miruos alla cildinja ar miem vrdiem (de mortuis nihil nisi bene), tad tas nenotika vis no mlestbas uz viiem, bet gan no bailm, lai tie nedartu neko aunu. Agrkie mtologi ir e daudz ko prpratui, prspldami veu kulta nozmi un atsaukdamies pat uz nieiem un japnieiem, kas miruos it k oti mi turjui. Pirmkrt, niei un japniei ir tomr vecas kultras tautas, pie kum vairs nav jmekl meou ieraas. Otrkrt, tlu attstta miruo kulta d viiem tau ir jrda pret tiem kda cienba; bet cienba ir vairk bailes, nek mlestba uz miruo. Ar pc latvieu teikm miroi var dot padomus saviem pakapalicjiem, tikai citiem miroiem nemanot. K nu pdjie to dab zint, t labvlgais mironis vairs pakapalicjiem nerds un nedod tiem ar nekdus padomus.

6. Archaioloija.
Archaiologu atradumi no cilvku dzves iesks t sauktaj diluvij jeb ledus laikmet, kas turpinjies laikam 5600,000 gadu. ai laik bijui ar kdi atkuu periodi, vismaz kdi divi. No viena tda atkua laika ir Francij atrastas vecks, mums pazstams, cilvku nometnes ar oti pirmatngiem akmens ieroiem un sen elefanta un degunrada kauliem. Tai laik, k vrojams, esot dzvojis t sauktais Heidelbergas cilvks (homo heidelbergensis), kas jau aug ir mints. s kultras laiku sauc par priek-elles laikmetu, ar ko tad ieskas palaiolits jeb senais akmens laikmets. Nevien Latvija, bet ar visa ziemea Eiropa tai laik bija prklta ar sniegu un ledu, kur cilvks vl nevarja uzturties. Lielks daudzums senlaiku lietu ir atrasts pie Francijas ciema elles (Chelles), pc kua tad nosauc nkoo laikmetu, ko agrk turja ar par palaiolita ieskumu, kamr vl nebija atrastas jau mints vecks nometnes. elles laiku raksturo senie elefanti (elephas antiquus), degunradi (rhinoceros Merckii), upes zirgi (hippopotamus major) un vl citi lieli senlaiku dzvnieki, pc kuiem vro siltku laiku nek iepriekj laikmet. No akmea ieroiem,
13

kdus toreiz cilvks taisjis, atrod tikai dres vadus (Faustkeil, coup de poing). elles kultru sastop ne tikai Francij, bet ar Anglij, Italij, Spnij, ziemeu Afrik, Palestn un Sirij. Paa laika skumu vro apmr priek kdiem 200,000 gadiem. Treais senais akmens laikmets tiek nosaukts pc Francijas ciema Aelas (Acheul), kur ir atrastas ts kultras zmgks senlietas. Blakus labk apstrdtam dres vadzim ai laik atrod ar jau citdus akmens ierous. Aelas cilvks, sprieot pc nedaudz kaulu atliekm, esot ldzinjies Neandertles cilvkam (homo neandertalensis), un esot parasti dzvojis klinu als. Laiks ir scis palikt atkal aukstks, ldz ar ko laikmeta beigs mains ar fauna, kur ievrojamkie zvri ir jau mamuts (elephas primigenius), spalvainais degunradzis (rhinoceros tichorhinus) un liels daudzums mea zirgu. kultra ir sastopama vis rietumu Eirop un Vidus jras piekrast un tiek rinta apmr no 150,000 g. priek. Kr. Ceturto palaiolita periodu nosauc par Mustj laiku pc atradumiem pie Francijas ciema Le Moustier. kultra iestjas vecks Aelas kultras viet un esot laikam nkusi no austrumiem, varbt no Austrijas, Ungrijas un Polijas. No s laika jau ir atrasti vairk cilvku skeleti, kas pieder pie Neandertles rases, bet kas laikam jau bijui daljuies vairk tautbs, vismaz divs lielks grups. Mustj kultr jau sk izzust senie dres vadi, kuus izspie dadkie ieroi, to starp ar kaula izstrdjumi. T laika faun blakus jau agrkiem mamutam un spalvainajam degunradzim nk vl klt ziemea briei un ai (hiri), kas ir tipiski mea zvri. Laiks tomr paliek stipri auksts, lai ar saldzinot ar Aelas perioda beigm, ir varbt drusku siltks. Mustj laikmetu rina apmr priek 100,000 ldz 40,000 gadiem un ar to ar izbeidzas sen akmens laikmeta pirmais periods. Palaiolita otrs laikmets ieskas ar Orinjakas kultru, kas dabjusi savu nosaukumu no Francijas ciema Aurignac. laikmeta cilvks (homo aurignacensis) stipri atias no agrks Neandertles rases un jau ldzins vairk msu dienu Eiropas cilvkam. Dai archaiologi pat dom, ka no iem paiem Orinjakas cilvkiem bot cluies ar indoeiropiei. T k Orinjakas kultra sniedzas caur dienvidus Krieviju pat ldz Kaukazam, tad bija izteiktas domas, ka ie cilvki laikam bot ienkui no zijas, lai ar pierdjumu dai hipotezei nebija. Pdj laik turpret dom, ka kultra nkusi caur Spniju no Afrikas un izplatjusies Eirop no rietumiem uz austrumiem. Orinjakas cilvks no ieskuma ir cnjies ar Neandertles rases cilvkiem, ldz beidzot pdjie izzd. Ir vrojams liels kultras progress. Cilvki sevii smalki izstrd du un pu asmeus no akmens, kaula lenus un svieamos pus ar kaula asumiem. Ieroi tiek izgreznoti ar izgriezumiem, kur sastop ar jau zvru attlojumus. Laiks Orinjakas laikmet ir vl stipri vss un svargkie faunas prstvji ir ziemea briedis, mea zirgs, sentaurs, sbris un citi. kultra ir pastvjusi no 40,000 ldz 30,000 gadiem priek Kristus. Palaiolita otra laikmeta otrs periods ieskas ar Soltr kultru, kas dabjusi savu nosaukumu no Francijas ciema Solutr. kultra esot skusies Ungrij un no turienes prnkusi uz Franciju un Spniju. Soltr akmens izstrdjumi ldzins jau jaunk akmens laikmeta labkiem ieroiem. ie ieroi ir gan tikai vl apdauzti, bet tik smalki, ka izskats gandrz k notrti. laika cilvks sk ar cient visdus izgreznojumus: izurbtus zvru zobus, notrtus kaulus, dztaru, gliemeus, spous akmeus un citas lietas. Nereti sastop visdas figras, izgrieztas no mamuta ilkiem un ziemea briea ragiem. Ir atrastas pat krsas, ar kum cilvks laikam krsojis savu miesu. oti daudz zmjumu ir atrasts uz sienm klints als, kur t laika cilvki dzvojui. Pc dztara un jras gliemeiem var redzt, ka tdas lietas ir prvestas no samr liela tluma. Tipiskais t laika zvrs ir: ziemea briedis, mamuts, alu lcis, alu hina, divas au sugas, divas mea zirgu sugas, taurs, sbris un citi. Laiks ir vl stipri auksts, laikam tds pats k Orinjakas laikmet. Soltr laiku vro apmr no 30,000 ldz 25,000 gadiem priek Kr. Palaiolita jaunk laikmeta treo periodu sauc par Madlnas laiku pc Francijas ciema La Madeleine. To laiku vidus Eiropa ar saviem ziemea brieu bariem ldzins gandrz msu
14

dienu Sibirijas tundrm. No agrks faunas alu lcis un alu hina ir jau pazudui, un mamuts ar spalvaino degunradzi ir palikui reti. Visbieki sastopamie zvri ir ziemea briedis, mea zirgs, taurs, ledus lapsas, vilki un li. To laiku cilvks pieder pie t saukts Kro-Majonas (Cr-Magnon) rases. ie cilvki taisa vairk kaula ierous, kas tagad ir labki nek Soltr laik, turpret akmens izstrdjumi ir gjui atpaka. Pards ar no kaula taisti zivju ebrki. Cilvki ns krelles no zvru zobiem un gliemeu vkiem. Pdjos ieved no jrmalas lielu tlu zemes iekien. Jdom, ka jau diezgan plaos apmros notiek maiu tirdzniecba. Sevii audm patk spoi akmei un dztars. Miesa tikusi nevien krsota, bet laikam ar tetovta, pie kam visvairk cienta sarkan krsa. Putnu kauli ar izurbtiem caurumiiem laikam noderjui par svilptm, kas tad ir uzskatmas par veckiem mzikas instrumentiem, izjemot, varbt, bungas. kultra, ar ko izbeidzas palaiolits, nk parasti agrks Soltr kultras viet un tiek vrota no 25,000 ldz 13,000 g. priek Kr. Jaunkais akmens laikmets iesks ar Azilas kultru, kas t nosaukta pc klinu alas Mas dAzil Francij. Tundru zvri tagad izzd un pdjo vietu iejem sevii ai (hiri), briei un stirnas. Liekas, ka kultra nav vis gjusi uz prieku, bet gan pagrimusi, pie kam mkslas darbi ir galgi izzudui. Ar akmens un kaula ieroi tiek daudz rupjki apstrdti. Raksturgs jaun laikmeta lietas ir no krama taisti mazi asumi. T laika cilvkus pieskaita pie t saukts Grenelles rases, kas dabjusi savu nosaukumu no Parzes priekpilstas Grenelles. ie Grenelles cilvki nu ir iejmui Kro-Majonas cilvku vietu, lai gan pai stvjui kultras zi zemku par Pdjiem. Azilas kultra pastvjusi no 13,000 ldz 8000 gadiem priek Kr. Skot ar pdjiem diviem laikmetiem, ms jau varam priet uz Baltijas jras piekrasti, atstjot tlks zemes pie malas. Tos laikus ms varam iedalt trijos periodos pc prmaim Baltijas jr. Ar aug minto Madlnas laikmetu Francij sakrt joldijas laikmets Baltijas jr, kad tur vl dzvoja arktiskie gliemei yoldia arctica. Baltijas jr toreiz vl peldja lielas ledus kaudzes un pati via bija savienota ar ziemeu Ledus jru. Ziemeu Vcija toreiz bija ldzga Sibirijas tundrai un cilvki tur vl pastvgi nedzvoja. Latvij laiks bija, zinms, vl aukstks un liela daa zemes stvja zem jras dens. No t nu varam saprast, ka sen akmens laikmeta cilvka nometnes Latvij nav mekljamas. Ar Azilas laikmetu Francij saskan ancilus laikmets Baltijas jr, kad laiks ir palicis siltks. Baltijas jra toreiz jau bija atdaljusies par lielu ezeru ar saldu deni. d den dzvo ezeru un upju gliemei (ancylus fluviatilis), pc kuiem ar nosauc o laikmetu. laika beigs mekl jau pirmo cilvku nometni Somij, bet Latvij tdas liecbas nav atrastas. Cits Eiropas zems ai laik cilvks ir jau izdomjis akmens cirvi un aujamo stopu, un ar piejaucjis pirmo mjas lopu suni, laikam no vietjiem, tagad jau izmiruiem akiem. Treaj jeb litornas period laiks paliek vl siltks un Baltijas jra savienojas atkal ar Vcu jru. dens toreiz Baltijas jr bija sks un ar drusku siltks k tagad, jo tur dzvoja austei un litornas gliemei (litorina litorea), kas par su un ne visai aukstu deni. Cilvki toreiz da liel mr gliemeus, k redzams no pakapalikum damu lietu atliekm (du Kjkkenmddinger). ai laik pards pirmie mlu trauki, kas taisti tikai ar rokm no mliem ar smilu jeb mazu akmentiu piejaukumu. Laikmeta beigs ir jau sastopami gludi notrti akmens cirvji, kas ir k jauns kultras priekvstnei. ai pa laik mekl ar vecks liecbas par cilvku Baltij: Igaunij pie Somu jras la (Kund) jau laikmeta skum, bet Latvij (pie Burtnieku ezera un Kokneses) ap tre gadu tkstoa vid priek Kr. Pieskaitot prejas laikus skum un beigs, o laikmetu rina no 8000 ldz 2000 gadiem priek Kr. Kamr Latvij un Igaunij tre gadu tkstot priek Kr. vl valdja neolita priekpdj laikmeta kultra, tikmr vidus Eirop jau ceturt gadu tkstot priek Kr. gatavojs beidzamais jaun akmens laikmeta periods ar lielka progresa pazmm. Cilvki dzvo bedru mjs ar ptm un mliem ziestm sienm. Pat ezeros cilvki ietaisa savas nometnes un ce kas uz stabiem. Vii jau tura mjas govis, kazas, aitas un ckas. Uz laukiem audz sru (Hirse, poco), mieus, kvieus, linus, zirus un lcas. Pat mea bolus vii ir ievkui, no
15

kuiem var izirt divas sugas. Labbu sagr uz lzna akmens un no diem miltiem cep karaas. ai laikmet pards trti akmens cirvji ar caurumiem, kur ielikti koka kti. Mla trauki tiek labki izstrdti un dadki izveidoti nek iepriekj laikmet, kas liecina par interesi uz mkslu. Linus un vilnu ir vrpui ar vrpstm un no dzijm taisjui ar audeklus. Mirous senk aprakui dzii zem un bez uzkalnia uz kapa. Mironim piesjui rokas un kjas pie ermea, laikam baiddamies, lai tas nemoctu dzvos cilvkus. Vlku pards lielu akmeu jeb t sauktie dolmu kapi. Uz kapiem dedzinti upui, kur dareiz apdegui ar li, no k beidzot clusies lu dedzinana. Ar laiku ar uz Latviju prnk jaun kultra, ar ko tad pdgi pavisam izbeidzas akmens laikmets. Pirmais metalls, ko cilvks izmantojis, ir bijis va jeb kapars, kas laikam uziets vairk viets (laikam ar n, pie Altaja kalniem un Peru valst Amerik). Babilon vau sastop jau 5. gadu tkstot priek Kr. un uz Kipras salas 3. gadu tkstot priek Kr. No dienvidiem is metalls nk pamazm uz ziemeiem. Ldzgus vaa cirvjus atrod nevien ipt un Palestn, bet ar Vcij. Vienda veida vaa dagas (Dolche) jeb dus sastop ipt, Kipr, Donavas basein un veic. Kipr, Ungrij un Vcij ir uzietas oti ldzgas vaa adatas. Ldz ar m kapara jeb vaa lietm izplats iptes veida mla vzes. Gar Atlantijas jras krastu prnk no Afrikas lielie akmeu kapi. Pc visiem diem atradumiem varam droi spriest, ka jaun kultra ir pie mums tikusi ienesta. sta metalla kultra ieskas tomr tikai ar bronzas atraanu, kas pastv no 9 dam vaa un vienas daas alvas. Kur atrasta bronza, nav zinms, bet archaiologi tomr dom, ka via izplatjusies no vienas paas atraans vietas. Bronza ievieas Eirop atkal td pa ce k va. Pirms ievrojamks bronzas lietas ir dagas jeb di, kas atkal viend veid ir sastopami ipt, Italij un Vcij. Ka ar Vcij un Skandinavij ir vlku tikuas lietas bronzas dagas, to liecina zem atrasts mla formas dagu lieanai. ai laik Vidus jras piekrast nk mod visdas greznuma lietas no dztara, ko ieved no Baltijas jrmalas, vispirms laikam no Prsijas piekrastes. tirdzniecba droi vien veicinja bronzas kultras virzanos uz Baltijas jras pusi. Ldz ar bronzas kultru ziemeos ievieas mirou dedzinanas ieraa, kas, k jau mints, tlku dienvidos bija ieskusies akmens laikmeta beigs. Skandinavij bronzas laikmets aptve visu otro un pusi pirm gadu tkstoa priek Kr, kamr dienvidus Eirop viu skaita tikai ldz otr gadu tkstoa beigm. Latvij un Igaunij ldz im bija atrastas oti maz bronzas laikmeta lietas, kd par to tika maz spriests. Tagad ir atrastas jau vairk das senlietas, un ms varam sact, ka bronzas laikmets Baltij ir turpinjies apmr ldz piektam gadsimtenim priek Kr.

7. Lingvistisk palaiontoloija.
Ar preju no akmens laikmeta uz metalla laikmetu, ms nonkam jau tans laikos, kur dzvoja indoeiropieu pirmtauta, un kur ar valodniecba var mums dot svargus materilus senatnes ptanai. Vairk valodas piemri liecina, ka senk tagadjs dzelzs viet ieroi taisti no akmens. Latvieu vrds asmens saskan etimoloiski ar ,,akmeni un grieu akmn, lakta. Vcu Hammer, murs, nav iams no vecziemenieku hamarr, kas nozm ar klinti, akmeni (sal. kr. ). Vecaugvcu sahs, zobens, atbilst latu vrdam saxum, klints, akmens. Latvieu vrds nazis ir rada senpru nagis, krams, un no krama jau taisti pirmie asmei, kas ir ldzgi nazim. Bet ar viens metalls bs bijis pazstams senajiem indoeiropieiem, k liecina senindieu ajas (ayas), latu aes, gotu aiz, kas visi nozm vau un bronzu. is metalls laikam bs aizjemts no sens Babilonas kultras, jo krievu ,,pa, rda, latu raudus, vaa gabals, vecziemenieku raudhi, dzelzs rda, liekas aizjemti esam no sumeru urud, va. No asirieu vrda pilakku (sum. balag), cirvis, laikam bs ar clies grieu vrds pelekys un sanskrita paragu, kas ir attiecinmi uz
16

indoeiropieu pirmvalodu. T droi vien bs nosaukui jauno vaa cirvi, jo akmens cirvis bija pazstams ar paiem indoeiropieiem. Jau iepriekj noda ms redzjm, ka du metalla izplatans gaitu apstiprina ar archaioloijas liecbas. Senie indoeiropiei ir dzvojui nevien klinu als un pau izrakts bedrs jeb zemncs (sanskr. g r h a, mja, ir. g e r e d h a, ala, bedre), bet ar celts ks (sanskr. d a m a, gr. d o m o s, lat. d o m u s, slav. , mja; sal. gr. d e m , celt, bvt). Viiem ir bijui ar jau savi valdnieki (lat. r e x, elt. *r g, jaunind. r a d a), kas ir pratui taist savus apcietinjumus jeb pilis (senind. p r, gr. p o l i s, leit. p i l i s). Kas attiecas uz indoeiropieu nodarboanos, tad rietumu tautas ir bijui zemkopji, par ko liecina bagta zemkopbas terminoloija, bet austruma tautas, t sauktie riei, k vrojams, ir bijui nomadi un prtikui no lopkopbas. di seni zemkopbas vrdi ir: trums (gr. a g r o s, lat. a g e r, got. a k r s), arana (gr. a r o e i n, lat. a r a r e, got. a r j a n, slav. opa), ecas (gr. o x i n , lat. o c c a, leit. a k i o s), sirpe (gr. h a r p , slav. ) un vl daudz citi. rieu valods du piemru trkst, un ja ar ir sastopami, tad kd visprg nozm. Trumos stie augi ir bijui: miei (gr. k r i t h , lat. h o r d e u m, vecaugv. g r s t a), kviei jeb pri (gr. p y r o s, slav. po,, leit. p r a i), sra (g. m e 1 i n , lat. m i 1 i u m, pc O. rdera ar leit. m a l n os, manna, putraimi) un lini (gr. 1 i n o n, lat. 1 i n u m, vecaugv. 1 n, slav. , leit. 1 i n a i). Labbas nosaukumi, tikai ar maintu nozmi, saskan ar ar rieu valodm, k redzams no diem sanskrita vrdiem: j a v a (y a v a-) labba, miei (sal. leit. j a v a i, labba), d h n (sal. leit. d u o n a, maize) labbas graudi, d r v (sal. lat. d r u v a, leit. d i r v a) sra. Turpret mjas lopa nosaukumi iet caur vism indoeiropieu valodu nozarm, p. p.: suns (sanskr. v [gen. u n a h], leit. u o [gen. u n i s], gr. k y n, lat. c a n i s), govs (sanskr. g u-, vecaugv. c h u o, slav. ), kaza (sanskr. a d a (a j a-), leit. o y s, latv. z i s, veckr. a, , da, laikam vispirms kazu da), aita (sanskr. a v i, gr. o i s, lat. o v i s, slav. oa, leit. a v i s). Jjams zirgs (sanskr. a v a, gr. h i p p o s, lat. e q u u s, leit. a v a, ve) bijis lietoan pie rieiem, bet pie rietuma ciltm tas laikam bijis rets. Turpret mjas ckas (gr. h y s, lat. s u s, vecaugv. s w n), kdu tura tikai zemkopju tautas, audzjuas viengi rietuma ciltis. No t nu var redzt, ka grti ir runt par glui viendu nodarboanos pie visiem indoeiropieiem, kd bs drzk jpiejem vismaz divu dadu grupu apvienojums ai pirmtautai par pamatu. Zemkopba un lopkopba liecina ar par oti plau satiksmi vis t sauktaj vec pasaul. Sru tura par visvecko cilvka labbu, lai gan pie senajiem semtiem un iptieiem via no ieskuma laikam nav bijusi pazstama. Eirop un vias apkrtn ir bijui vairk izplatti miei, kuus pazst nevien indoeiropiei, bet ar niei, semti un senie iptiei, maz mr, varbt, pat ar senie altajiei. Mieu dzimteni mekl uz dienvidiem no Kaukaza. Kvieu jeb pu kultra, tpat k ar mieu kultra, esot izgjusi no Babilonas un sasniegusi parasti mieu izplatans robeas. No iptes jeb Babilonas esot nkusi ar linkopba, kas jau akmens laikmet, k aug mints, sasniegusi vidus Eiropu, kamr tlku zij lini nav izplatjuies vl msu diens. No mjas lopiem visveckais ir suns, kam ldzgu nosaukumu sastopam ar somu-ugru, altajieu un pat indo-nieu valods. Par otru mjaslopu pc vecuma (laikam jau priek 13,000 gadiem) tura govi, par ko visvecks zias mums ir no Babilonas, bet zoologi mekl govs dzimteni Aizindij, no kurienes t caur Indiju btu nonkusi uz Babilonu. Ar kazas un aitas esot piejauctas jau vairk k priek 10,000 gadiem un varbt ar vairk viets, vismaz no vairkm mea dzvnieku sugm. Eirop mjas govis, kazas un aitas esot ievestas no Mazzijas. Tlos austrumos mjas kazas ieviesus samr ne visai senos laikos. Turpret mjas aitas, kas gan vlku pieradintas nek kazas, bijuas pazstamas nevien semtiem un indoeiropieiem, bet ar somiem-ugriem un altajieiem, no kuiem ts laikam prgjuas pie indonieiem. Aitas indoeiropiei turjui laikam visvairk vilnas un kazas du d (sal.
17

krievu , da, laikam no a, kaza; slavu a, da, rada ar latv. vrdu z i s). Zirgs laikam vispirms esot pieradints Gobi tuksnes, no kurienes tas izplatjies pie indonieiem, indoeiropieiem un semtiem. Mjas ckas dzimteni mekl atkal Aizindij, no kurienes t viegli varja nokt pie indonieiem, kas ir sena zemkopju tauta. No turienes via kaut k bs nonkusi uz Mazziju un tad atkal tlku uz Eiropu. Semti, altajiei un somi-ugri ckas nav audzjui. K par indoeiropieu pirmtautu, t ar par senajiem baltiem visvecks zias varam smelties gandrz tikai no valodas. oti svargi mums btu, ja valodniecba vartu konstatt savu slavu un savu baltu cilts pirmkultru, bet valodu ldzbas d nav vl iespjams izirt, kas btu abu cilu kopmanta no senlaikiem, un ko s tautas btu vlku piesavinjus, varbt ar viena no otras aizjemdams. kavka d ne katrreiz varam irt seno slavu un seno baltu kultru. Kamr senie indoeiropiei pazinui tikai vienu metallu, tikmr senie balti jau pratui izirt seus dadus metallus: vau (leit. v a r i a s, pr. w a r g i e m), alvu (leit. a l v a s, pr. a 1 w i s), sidrabu (leit. s i d a b r a s, pr. s i r a p l i s), zeltu (leit. a u k s a s, pr. a u s i s, latv. vrds mjas vrd Auskaljs), dzelzi (leit. g e l e i s, pr. g e l s o) un traudu (leit. p 1 i e n a s, pr. p 1 a y n i s, latv. p l i e n s). Dzelzs un alva ir kopji nosaukumi baltiem un slaviem ( un oo), bet radniecgs sidraba nosaukums ir ar vl ermiem (got. s i 1 u b r). Ja nu senie balti ir pazinui seus dadus metallus un nav samaisjui dzelzi ar traudu un vau ar zeltu, tad metalli pie viiem nevarja bt prk liels retums. Saldzinot ar romieiem, baltiem zinms bija maz metalla (rarus ferri... usus, Tacitus par aistiem), bet to pau vi saka ar par ermiem (6) un Czars par eltiem (De bello Gallico, V, 12). Jdom, ka balti ir pratui ar metallus kalt, jo priem ir vecs baltu vrds smdei autre, kas saskan ar slavu , kaljs. Ar darbbas vrds kalt (leit. kalti) ir vecs baltu vrds, kas nav aizjemts no kaimiiem. No kalt ir clies kalts, ar ko kala tpat koku, k ar dzirnavu akmeni. T tad kalana attstjs pie senajiem baltiem glui tpat, k ar pie citm tautm. Ar kalji (leit. un un latv. k a l v i s, pol. k o w a l), k liekas, bs jau pie viiem bijui. Bronzas lieana ir Prsij archailoiski konstatta jau no bronzas laikiem. Jau no senajiem indoeiropieiem balti bija mantojui dus kultras augus: mieus (leit. m i e i a i, pr. m o a s i s), kvieus jeb pus (leit. p r a i), linus (leit. l i n a i, pr. l i n n o) un ar sru (leit. s o r a), kuai gan ziemeos liela loma nevarja piedert. Pc V. Tomsena domm to vrdu ir mordvni (s u r o) aizjmuies no baltiem, bet Y. Toivonens dom, ka balti to btu mantojui no mordvniem. Nav tomr ticams, ka balti, k zemkopju tauta, btu kdas labbas nosaukumu aizguvui no mednieku tautas. Otrkrt, is vrds jau ir vests sakar ar slavu proso, kas td zi btu prgrozts par *psoro. No jauna baltiem ir nkui klt rudzi (leit. r u g i a i, pr. r u g i s), auzas (leit. a v y a, pr. w y s e) un kaepes (leit. k a n p e s, pr. k n a p i o s). Rudzus balti laikam ldz ar slaviem (p) un ermiem (vecziem. r u g r) bs aizjmuies no trieiem (b r i z a, *v r u g j a), kas tos varbt ar vispirms ir skui kopt. Tpat no trieiem laikam ir prnkuas kaepes (slav. o vecaugv. h a n a f), kas ir ienestas no zijas, varbt pat no nas (n. m a, m b a, sanskr. b h a n g g a, per. m e n g). Auzu dzimteni mekl tepat Eirop. Jau senie indoeiropiei ir taisjui arklus, ecas, sirpes un sietus, un pratui ar, zinms, st, paut, vtt un ar seviiem akmeiem malt miltus. Pc valodas vien zemes apstrdanas zi pie baltiem kdu ievrojamu progresu nevar vrot, lai ar ieroi kdu tksto gadu laik bez aubm bija uzlaboti. No indoeiropieiem balti bija mantojui ar visus to laiku mjas lopus: suni, govi, kazu, aitu un ar vl laikam ne vism ciltm pazstamos mjas zirgu un cku. Nomadi, k zinms, ckas netura un nedina ar savus lopus ne ar sienu, ne ar sku jeb svaigu nopautu zli. Balti turpret ir ievkui gan sienu (leit. i e n a s, kr. ceo), gan ar sku (leit. k a s, pr. s c h o k i s). Laikam gan ar tikai nopaut pav jeb lauk varsim meklt atlu (leit.
18

a t o 1 a s, pr. a t t o 1 i s). Ar somu tautas ir aizjmus no baltiem sienu (som. h e i n , ig. h e i n, h a i n, lb. a i n o) un atlu (som. t e 1 , ig. h d a l, lb. a d d o 1). Var droi teikt, ka siens, sks un atls ir kultras vrdi, kdi varja celties tikai pie zemkopju tautas. Jau senie indoeiropiei ir pratui celt savu dzvojamo ku ar jumtu un durvm, bet baltu namam (leit. n a m a s) ir ncis vl logs (leit. l a n g a s, pr. l a n x t o) klt, kas laikam bijis gaismas caurums sien, nevis dmu izeja jumt. ukuma dmu izeja attsts pc seno telu parauga, kamr bvts ks taisa gaismas caurumu sien. Td ar viss trijs baltu valods is vecais nosaukums ir prgjis viengi uz msu laiku logu, nevis uz kdu caurumu ukum. No citm km balti ir vl taisjui klti (leit. k l t i s, pr. c l e na n), kas laikam clusies no sens slietea bdas, kdu jau pazinui indoeiropiei, un p i r t i (leit. p i r t i s, senkr. p), kas laikam noderjusi ar labbas kaltanai un dzvoanai. Kaljiem, k jau mints, bs bijusi ar smde. Par kti (leit. k t i s) gan laikam no ieskuma bs saukts tikai kds stris laidar (sal. kr. ). Ja seno baltu nometns atrads trs etras kas, ja viu laukos tika audztas septias labbas sugas, pie viu darba ieroiem piederja smagie dzirnavu akmei, arkli un ecas un mjs vii turja ar ckas, tad vii droi bija zemkopji, kas pastvgi dzvoja savs nometns un nestaigja vis no vienas vietas uz otru. No visa t ms skaidri varam saprast, ka tds zems senie balti nav mekljami, kur vl nesen priek Kr. valdjis gandrz akmena laikmets un kur nav liecbu ne par zemkopbu, ne ar par pastvgm nometnm. Par nometnbu liecina ar senie pilskalni jeb pilis (leit. p i l i s, pr. p i l), kdas laikam likui celt cilu veckie jeb valdnieki. Blakus zemkopbai un lopkopbai senie balti turjui ar bites (leit. b i t e, b i t i s, pr. b i t t e), no kum ievkui medu (leit. m e d u s, pr. m e d d o) un vaskus (leit. v a k a s). Vecs baltu vrds ir ar kre (leit. k o r i s, gr. k r o s, lat. c e r a). Bites toreiz, k liekas, ir mituas ne tikai cauros kokos, jeb dravs (leit. d r a v i s, pr. d r a w i n e), bet ar jau stropos jeb auos (leit. a v i 1 y s, a u 1 y s, kr. y). Vartu bt, ka senie iptiei vispirms griezui vrbu uz bitm (iptiski b i t i) un ka triei o mkslu btu prnesui uz senajiem baltiem. Vecks rakstu zias par bikopbu sniedz Hsiods, kas laikam dzvojis 8. gadsimten priek Kr. Izjemot varbt priesteri jeb burtnieku (leit. b u r t i n i n k a s, ldzgs vrds, liekas, bijis ar priem), senie balti pazinui ar kalju un dmini (leit. m i n i k a s, pr. m y n i x), kas bijui vispirmie amatnieki ar pie senajiem indieiem, grieiem un romieiem. Senais kaljs, k jau aug mints, kalis nevien metallus, bet ar akmeus un taisjis dadas koka lietas. dminis atkal minis das un taisjis kurpes (leit. k u r p e, pr. c u r p e) un siksnas (leit. i k n a). No citiem darbinieku nosaukumiem uz seniem baltiem ir attiecinmi arji (leit. a r t o j i s, pr. a r t o y s), gani (leit. g a n y t o j i s un p i e m u o, kas saskan ar gr. p o i m n), laucinieki (leit. l a u k i n i n k a s, pr. 1 a u k i n i n k i s) un algdi (leit. a 1 g i n i n k a s, pr. a 1 g e n i k s), kas par darbu dabjui savu algu (leit. a l g a, p r. a l g a s). Pdjie etri nav, zinms, nekdi amatnieki, bet tikai parastie strdnieki dados apstkos. Ja bija kdi laucinieki, tad gan blakus meos ietaistm mjm atrads ar plai lauki (leit. 1 a u k a s, pr. l a u c k s), kas bija jdala ar em (leit. e e, pr. a s y). Visi ie fakti liecina par diezgan tlu attsttu saimniecbu, kdu nevaram iedomties pie glui primitvm tautm. Valodniecba dod mums ar svargus aizrdjumus, kur btu mekljama seno baltu dzimtene. Floras un faunas nosaukumi baltu valods, k jau agrk ir aizrdts, liecina, ka senie balti ir dzvojui tdos paos klimatiskos apstkos, k tagadjie leii un latviei. Tpat pc archaiskajm baltu valodm tiek spriests, ka vii nevarot bt tlu klejojui un maisjuies ar svem tautm, par ko liecina ar tas apstklis, ka baltu valods nav tieu aizjmumu no tlku tautu valodm. Nav mums iemesla aubties, ka balti jau sen ir dzvojui pie jras (leit. j r e s, pr. i r i n) un ka t ir bijusi Baltijas jra. Latvieu tautas dziesms gan jru dareiz apzm it k ezeru, bet t ir vienkru auu dzejas valoda, kur ir sastopami gan ti
19

prspljumi, gan ar visdi prpratumi, un parasti tomr ar dziesms jra tiek minta st nozm. stie latviei ar nav dzvojui pie paas jras, no kuas tos ir rui kuri un lbiei, kd ar pie latvieu arjiem vecais jras vrds varja iegt plaku nozmi. Vecs dztara nosaukums (leit. g i n t a r a s, pr. g e n t a r s) aizrda, ka balti varja dzvot pie jras no Vislas baseina ldz Rgas jras lcim. Kopjs skbardes nosaukums (leit. s k r o b 1 a s, pr. s c o b e r w i s) varja rasties pie baltiem no Vislas grvas ldz Liepjas apgabalam. Lasi (leit. 1 a i a, 1 a a a, pr. 1 a s a s s o) balti varja zvejot tikai Nemun, Vent un varbt Daugav, nerunjot, zinms par mazkm uptm minto tuvum. Bet nu uz ziemeiem no Daugavas priek Kr. laikiem archaiologi neesot atradui ne liecbas par zemkopbu, nedz ar plaki attsttu metalla kultru. T tad tie senie Vidzemes apdzvotji pastvjui no glui neliela skaita mednieku un zvejnieku, jeb ar nomadu, k pdj laik sprie archaiologi. Ja s zias ir pareizas, un nav iemesla par tm aubties tad ar matmatisku drobu var sact, ka ie senie iedzvotji nav piederjui pie baltu cilts. Upes senos laikos bija svargkie satiksmes cei, kd tauta parasti iejma veselu upes baseinu un tikai retumis upe palika ar par tautu robeu. Pc t nu var vrot, ka ar Daugavas dienvidus piekraste agrkos laikos bs piederjusi tai paai nomadu vai mednieku tautai, kas dzvoja uz ziemeiem. Ar pc archaioloijas zim zemkopba, k lieks, ievieas Daugavas basein tikai samr vlk laik. T tad par droku baltu dzimteni paliek mums pri tikai vairs Nemuna upes baseins. Krievu un somu valodnieki jau kdu pus gadu simteni ir ptjui dadus vecus vietu nosaukumus, mekldami seno somu jeb smu*), baltu un slavu robeas. Profesors M. Fasmers (Max Vasmer) nu ir kritiski apskatjis visus agrkos ptjumus, pielicis daudz jaunu materilu klt un publicjis par tiem plaku rakstu (Beitrge zur historischen Vlkerkunde Osteuropas, II, 1934). Vi ir ncis pie atzinuma, ka senie balti ir dzvojui nevien Prsij un Lietav, bet ar Smoenskas, Kalgas, Pliskavas (dienvidus rietumos), Tveras un Maskavas (rietumos) guber. o laiku vi attiecina apmr uz pirm gadu tkstoa pirmo pusi pc Kr., bet ar to nav sacts, ka agrki s robeas btu bijuas daudz citdkas. Baltu dienvidus robeu vi noved ldz Pripetes purvjiem, kuu vid, k vrojams senk bijis liels ezers. Turpret uz dienvidiem no iem purviem vi atrod senus slavu vietu vrdus. Ar du slavu un baltu robeu saskan ar dai flras un faunas nosaukumi. Senie slavi ir pazinui vi (kr. ), efeju (kr. , ) un bruu rupuci (), kdu nosaukumu seniem baltiem nav bijis. Tpat slavi vl kopdzves laik ir iepazinuies gan ar pkstu augiem (ziriem, pupm un lcm), gan ar ar mjas vistm, bet pie baltiem pards di vrdi, kad jau pri bija atruies no prjm radu ciltm. Ar sra (kr. poco) bijusi pie senajiem slaviem oti svarga labba, kamr balti, aukstk klimat dzvodami, bija jau skui to atmest (sal. leit. s o r a, pr. p r a s s a n). Daudz svargkas ir vl citas liecbas, kas run aug mintm baltu un slavu robem par labu. Senslavu valod neesot aizjmumu no grieu valodas, kd slavu
_________ *) K sti clies smu nosaukums, par to pie valodniekiem vl nav pilngas vienprtbas. V. Tomsons dom, ka tas esot ncis no S r e m , k igaui nosauc Smu salu. No t tad atkal ir radies lbieu S r m ar to pau nozmi. Tlku no s Srmas tad btu attstjuies latvieu valod smi, k s salas apdzvotji. Profesors J. Mikola atkal dom, ka Smu sala piederot pie seno somu dzimtenes. No somu vrda s m a l a i n e n, tad nu btu ncis ar latvieu nosaukums smi, jo somu gao latvietis varjis ar par a sadzirdt. Kua etimoloija nu btu pareiz, tas ai gadjum nav tik svargs jautjums. Fakts paliek tas, ka Smu zeme latvieu valod ir vecs vrds, kas tie tulkojum apzm smu apdzvotu zemi. Tagad gan o salu apdzvo igaui, bet tlk senatn igaui ar somiem sastdja vienu tautu. T ka nu igauu vrds pie mums jau sen ir nodibinjies, tad par smiem varam saukt aug mineto pirmtautu, no kuas ir cluies somi, igaui un lbiei. Ja nu ar smiem nebtu etimoloiska sakara ar s u o m a l a i n e n, tad tomr nevaram pierdt, ka smu vrds btu jauns un zmtos tikai uz tagadjiem igauiem. T ar nav aubu, ka rusi vispirms apzmja skandinavieus, tatri mongous un sti laikam gan ir cluies no senajiem aistiem, k saukti balti, bet no iem nosaukumiem tomr neceas nekdi prpratumi. K. Bga laikam ir bijis pirmais zintnieks, kas ar smiem (somai) ir scis apzmt senos somus, un man liekas, ka ds nosaukums ir oti nodergs.

20

robeas nevarja sniegties ldz grieu kolnijm pie Melns jras. Tagad nu ms zinm, ka irnieu cilts skiti un senk varbt ar skitu uzvartie triei ir rui slavus no grieiem. Irnieu vrdus turpret slavi ir aizjmuies, bet bdami zemkopji, vii tomr daudz ko no nomadiem nevarja mantot. Baltu valods nav nekdu tieu aizjmumu no irnieu valodas, jo starp baltiem un skitiem, jdom, dzvoja slavi. Ka baltu balodis (leit. b a l a n d i s) btu aizjemts no skitu valodas un ka par to liecintu osetu vrds blon, tas pc fntikas nav redzams, jo o baltu vrdu jau ved sakar ar balts un bls (Mlenbachs-Endzelns, Vrdnca I, 260). Ar pc zooloijas datiem, nav domjams, ka baloa vrdu balti btu aizjmuies, jo tas ir tipisks mea putns, ko jau senie balti droi vien bs medjui. Turpret skiti steps nekdus balous neredzja un tikai memals dabja ar tiem iepazties. No otras puses baltiem ir bijui seni un ilgi sakari ar smiem, ko liecina no abm pusm liel skait aizjemti vrdi. Seno slavu vrdu smu valods neesot, jo tikai vl ar krieviem apmr no 7. gadsimtea pc Kr. smi esot nkui sakar. Esot gan mints pierdt ar vecus slavu aizjmumus smu valods, bet pc J. Mikolas vrdiem ds minjums neesot neko svaigu devis, jo veckie aizjmumi no krievu valodas skoties tikai no devt gadsimtea pc Kr. Tomr ar jau seno slavu elementu aizstvji somu valods vro tos tikai apmr no 600. gada pc Kr. (M. Ebert, Reallexikon, 1925, III, 371). Pie slavistiem nav ar vl pilngas vienprtbas, no kua laika sti varot runt par slavu pirmtautas dalanos tagadjs slavu tauts. Dai zintnieki dom, ka pat ldz 9. gadsimtenim pc Kr. slavu valoda bijusi daljusies drzk dialektos nek atsevis valods. Beidzot nav ar izslgta iespjamba, ka das rets senslavu vrds varja nokt smu valod vai nu no kdiem slavu tirgotjiem jeb ceotjiem, vai ar vl vienkrki caur austrumu baltu starpniecbu. Visu to ievrojot, valodnieki gan atzst, senu-senos sakarus, vienkrt, starp skitiem un slaviem, un, otrkrt, starp baltiem un smiem, bet ne starp baltiem un skitiem, nedz ar starp senajiem slaviem un smiem (Ebert, Reallexikon, 1928, XII, 281). T k vietu vrdu ptjumi neliecina par kopju robeu starp senajiem slaviem un smiem, tad tomr mekljot senus sakarus starp abm mintm tautm pc aizjemtiem vrdiem, mums vajadztu pierdt ar smu elementus senaj slavu valod. Bet du aizjmumu neesot nevien senslavu valod (J. Mikkola), bet ar baltkrievu un pou valod (M. Vasmer, Beitrge, II, 6). Td zi var glui labi saskaot liecbas no vietu vrdiem, faunas un flras nosaukumiem un visdiem aizjmumiem. Lai ar viens otrs vrds ir citdi atvasints, tomr nav vl tda minjuma, kur visiem iem bagtiem materiliem btu dots kds citds izskaidrojums. Ja ar btu atrasti kdi reti droi piemri, kas nesaskantu ar aug mintiem secinjumiem, tdi izjmuma gadjumi tomr nevartu apgzt viends liecbas no tik dadiem avotiem. Ja nu senie balti ir dzvojui skot no Vislas grvas ldz pat Okas baseinam un ir bijui zemkopji, tad vii ir bijui liela, stipra un ar kultras zi samr augstu stvoa tauta. Par tdu kultru liecina ar tie baltu vrdi, kas ir prgjui kaimiu valods. Smu valods tiek daudzinti kdi divi simti du aizemtu vrdu. No brzu tss balti ir taisjui oti mkslgas cibas, kus varjui uzglabt idrumus k tagadjs pudels. s cibas ldz ar tss nosaukumu ir prgjuas nevien pie smu tautm, bet ar pie Altaja turku ciltm un Aizbaikalijas buatiem. Ms jau redzjm, ka seniem baltiem bijui ar savi dmii, kas pratui apstrdt jls das. da mta da laikam saukta senk par siksnu (leit. i k n a). Pc tdas das ar nosaukts siksprnis (leit. i k n o s p a r n i s ). is pats vrds ir prgjis ar somu (h i h n a), mordvnu (k n a) un no turienes laikam pat tungusu valod (s u k s n a, siksna). Ir gan izteiktas ar pretjas domas, ka balti o vrdu bot no smiem mantojui. Bet nu siksprnis ir vecs baltu vrds, kur pamats siksna tiek lietots primitv nozm. Turklt ar kskaa te ir veca, kas ir sastopama nevien baltu, bet ar mordvnu un tungusu valod. Senie balti ir laikam bijui ar labi kausu taistji, jo is vrds ir prgjis nevien das smu valods, bet ar krievu () un das ermu valods. Jau agrk esmu izteicis
21

vrojumu, ka pie seniem latvieiem kausi laikam lietoti skas naudas viet, kamr liel nauda viiem bija lopi. Vl Mancelis savos spredios mazko naudiu sauc par kausu, kas pc manm domm nav iams no st kausa. Ar krsls (leit. krslas, prs. kreslan) liekas sts baltu vrds esam, jo nav mums zinmi tdi piemri, kur kds krievu vrds btu prgjis viss trijs baltu valods. Latvieiem nebija ciljamu beu, jo soli bija piestiprinti pie sienas. T ka priek sola parasti stvja ga galds, tad bez krsla latvieu istab nebtu viegli atrast sdamo vietu. Pie krieviem krsli sk izplatties tikai apmram priek pra simtu gadiem, kamr latvieiem bija krsli jau pagnu laikos. Laima, jaunavai vietu mekljot, tautas dziesms tai ce krslu, ar pati uz krsla vl tai mu, dareiz pat divus krslus sddama. Kristgos laikos di mtoloiski izteikumi gan vairs nevarja celties. Vrds deguts (leit. d e g t a s) ir clies no darbbas vrda degt, kd krievu ,, ir uzskatms par aizjmumu no baltu valodas. Putra (leit. p u t r a) ir sts leiu un latvieu nacionls diens, kd pie krieviem un igauiem tas bs aizjemts vrds. Krievu etnografs D. Zeeins ir prliecints, ka krievi kaepes esot agrki pazinui nek linus (Russische Volkskunde, 149. 1. p.). Tik tlu es Zeeinam gribtu tict, ka kaepju kultra pie krieviem senk linus bija stipri pie malas nobdjusi. Ttad linkopba pie krieviem ir vlk uzplaukusi, kur varam meklt ar baltu ietekmi. Tds baltu vrds man izliekas krievu , pakulas (leit. pkulos). Pc diem piemriem ms redzam, ka daos gadjumos baltu stvoklis bs ar bijis izdevgks par slavu cilu stvokli.

8. Pirms rakstu zias par senajiem baltiem.

Ar pirmo gadu tkstoti priek Kr. ms jau nonkam Eiropas vstures laik, kur varam smelties zias ar no rakstu avotiem. Vecks Eiropas grmatas ir Homra eposi lide un Odiseja, kur atrodam bagtas zias gan par senajiem dzves apstkiem, gan ar par visdm tautm, kuas t laika griei pazinui. Ir tur mekltas zias ar par Baltiju, bet bez kdiem tuvkiem pierdjumiem. Homrs gan jau daudzina dztaru, kas vartu bt ncis ar no Prsijas piekrastes, bet kdu dztara zemi tomr nepiemin. Pc Homra atkal Hsiods raksta, ka dztars vests pa kdu ridanas upi, bet nav vl noskaidrots, kas t upe ir bijusi. T tad priek Hrodota gan nevarsim sameklt kdas rakstu zias par senajiem baltiem jeb ar par viu apdzvotu zemi. Lasot Hrodota rakstu par senajiem skitiem un viu kaimiiem, gribot negribot ir jdom, ka Hrodots ir pazinis ar senos slavus un baltus; bet par divarpus tkstoa gadiem ir tik liel mr prgrozjuies tautu nosaukumi, un ar viu robeas, ka s zias ir izmantojamas tikai ar lielu apdomu. Nesen vl vrojumi par paiem skitiem bija tik pretrungi, ka tiem vl nevarja pieirt nopietnu zintnisku nozmi. Vieni tos turja par senajiem ermiem, otri par slaviem, treie par baltiem (K. Biezbrdis), ceturtie par smiem, piektie par turkiem. Tpat neuros meklja gan slavus, gan samus, gan ar baltus (M. Sili), kamr melanchlainus vroja te par igauiem, te atkal par eremisiem. Tik liel domu starpb par kdiem droiem pankumiem vl nevarja runt. Par pdjiem trsdesmit, etrdesmit gadiem divi svargi atradumi ir virzjui Hrodota ptanu stipri vien uz prieku. Pirmkrt, valodnieki Ceiss (Zeuss), Mllenhofs (Mllenhoff) un Becenbergers

22

(Bezzenberger) ir pierdjui, ka skiti, sarmati un saki*) ir bijuas irnieu ciltis, kas ar saviem lopu pulkiem klejojuas pa dienvidu Krievijas un zijas stepm. Otrkrt, somu-ugru valodu pratji atrod vis ziemeu Krievij oti daudz senu somu-ugru vietu vrdu un dom, ka visu o lielo zemes gabalu senk apdzvojuas somu-ugru tautas. Dienvidos s robeas sniedzas ldz Daugavas baseinam un tlu pri Okas apgabalam. Archaiologi dom, ka somiugri, visprgi jemot, priek Kr. bijuas mednieku un zvejnieku tautas (Ebert, Reallexikon, III, 362), kas nepazinuas ne lopkopbas, ne zemkopbas. Viengais mjas lops viiem bijis suns, retumis ar vl aita. Rietumos seno smu nometns pirm gadu tkstot priek Kr. tagad gan esot atrasti ar govju un zirgu kauli. Pirms liecbas par zemkopbu Igaunij un Vidzem varot vrot tikai vl ap Kr. laikiem, bet plak mr zemkopba izplatoties ap 7. gadsimteni pc Kr. To ievrojot, nevarsim tict valodniekam Y. Toivonenam, ka droi zemkopbas termii pie somiem-ugriem esot sastopami jau no viu pirmvalodas laikiem. Pirmkrt, prmitva sklu sana, augu stdana un graudu meklana ir ar jau mednieku tautm pazstama. Otrkrt, vrdu nozme vien nav visai droa, jo vrdi biei vien mains smazioloiski. Trekrt, labbu mednieki un zvejnieki iemaina ar no kaimiu arjiem. Jemsim tikai pra piemrus no Toivonena saldzinjumiem. Toivonens dom, ka somu vrds jyv, labba, vartu bt aizjemts jau no indoeiropieu pirmtautas (sal. sanskr. yava), piebilstot vl: wre die umgekehrte richtung der entlehnung ganz undenkbar? Es gan to vrdu saldzintu ar leiu javai, labba. Mordvnu vrdu tarvas, sirpe, vi saldzina ar senrieu *dhargas. T ka vl nav pierdts, ka somi-ugri btu dzvojui kaimios ar senrieiem, tad es to atkal turtu par baltu vrdu (leit. d a 1 g i s, i zkapts). Tpat vi dom, ka baltu vrds sra btu aizjemts no mordvnu valodas (s ur o), par ko jau aug ir mints. Neskatoties uz visu to, Toivonens tomr nenoliedz, ka somu-ugru nodarboans senk bijusi medniecba un zveja. T tad ar archaioloija var daudz ko dot somu-ugru seno robeu noteikan. Par baltu un slavu ziemeu robeu varam vrot vispirms Baltijas jras dienvidus austrumu stri, tlku Daugavas baseinu un beidzot apgabalu ap Okas grvu. Par austrumu robeu turpret bs bijis apgabals no Okas uz dievidiem ldz stepm. Ir vairk aizrdjumu, ka ai apgabal ir dzvojui somu-ugru cilts mednieki, par ko bs runa vl uz prieku. Ne ai apgabal, ne ar tlk uz austrumiem nav liecbu par senu zemkopbu, t tad ne eit, ne ar tlku uz austrumiem ms vairs baltus un slavus nevaram meklt. Mordvnus somu valodnieki tura par oti seniem tieiem skitu kaimiiem, un o aizrdjumu pabalsta ar antropoloijas un archaioloijas zias. T tad Hrodota budnus, kas, k vrojams, ir mekljami uz austrumiem no mordvniem, gan vairs nevarsim identifict ar slaviem, kda hipoteze ar ir uzstdta. Piejemot du vrojumu, mordvni btu slavus daljui divs das, bet nav ticams, ka mednieku ciltis vartu t dalt zemkopju tautu. Dienvidos par slavu robeu bija dienvidu Krievijas stepes, kur klejoja, k ms jau zinm, irnieu cilts skiti. Slavi nav ar stvjui tieos sakaros ar grieu kolnijm pie Melns jras, jo senslavu valod nav tieu aizjmumu no grieu valodas. Tpat mint stepju apgabal nav atrasti seni slavu vietu vrdi. Vl labki var noteikt baltu un slavu robeas uz rietumiem. Senu robeu starp kentum un satem tautm vro pusldz taisn lnij no Vislas grvas ldz Grieijas austrumu piekrastei. Hrodota laik balti un slavi, k satem tautas, droi vien vl nebs prgjui pr o lniju uz rietumiem, jo citdi tas btu vrojams valodniecb un ar vstur. Nav ar domjams, ka slavi jau toreiz btu droi sasniegui minto lniju. Par visu plao Balknu pussalu toreiz
_________ *) Ar nieu raksti piemin laikam jau no IV. gadsimtea priek Kr. kdu tautu vidus zij, sauktu par s , pc vecks izrunas s a k. Persiei, k zinms, sauc skitus par sakiem, bet asriei tos dv: a k u z a un i k u z a. Grieu vrdam sakne ir s k u t h a. T k nu asrieu valod vrda skum stv skaas a un i, tad jdom, ka is vrds ir prgrozts pc asrieu izrunas. Ja nu ms iedomjamies s a k par vrda sakni, tad vartu varbt apvienot visus os nosaukumus. Piedki u z a un u t h a jau ir viegli saldzinmi.

23

valdja triei, kuus Hrodots tura par lielko tautu pasaul pc indieiem. Uz ziemeiem no trieiem dzvoja viu radu ciltis, pie kum pieder ar agatirsi, kas rui slavus no Karpatu kalnja un snieguies uz ziemeiem tlku Vislas basein iek. Ar Karpatu (Karpats) nosaukums esot clies no trieu valodas un nozmjot kalnu (Walde, Vergleichendes Wrterbuch, II, 580). Vislas baseina lejas gal toreiz jau bs dzvojui ermi, k vro pc turienes bronzas laikmeta mja urnm (Gesichtsurnen), kuas archaiologi piei senajiem ermiem. Tikai vl Jordness apzm Vislu par robeu starp aistiem un ermiem. Ttad ar diem faktiem ir jau spraustas apmra robeas, kur Hrodota laikos varam meklt baltus un slavus. Prejot uz Hrodota rakstiem, minsim vispirms to raksturojumu, kdu vi dod par skitiem. Skiti nav nekdi zemkopji, bet gani (IV, 2). Vii neprtiek no zemkopbas, bet gan lopkopbas, nece ne pilstas, ne apcietinjumus, un mju viet dzvo uz saviem ratiem (IV, 6). Skitu zem ir liels malkas trkums (IV, 61). ,,Vii pavisam netura ckas sav zem (63). Vii baidjuies no svem ieram un nokvui pat savu valdnieku, kas piejmis kdas grieu ieraas (IV, 76). is raksturojums ir mums oti svargs un tikai pc t ms varam saprast citas Hrodota zias par skitiem. Te nu ms redzam, ka stie skiti ir bijui tipiski nomadi, kas dzvojui tpat, k vl tagadjs ganu tautas zij. K vl msu diens ikdieni dzv tautas mdz irot vairk pc valstm nek pc etnografiskm vienbm; t tas vl vairk notika senos laikos, ka uzvartju tautai piera ar uzvarts ciltis. Td ar jau sen zintnieki ir novrojui, ka visas pie skitiem pieskaitts ciltis nav piederjuas pie vienas tautas un nav ar runjuas vienu valodu. Ievrojot nomadu tautu savdbas, kas jau aug ir apraksttas ceturt noda, ms jau varam ar vrot, kur btu jmekl stie skiti, un kur atkal viu uzvarts sves tautas. Kallipidi, alazni un zemkopju skiti, kas jau Hrodota laik kopui zemi, gan vairs nebija tri irniei. Ja Aizbaikalijas buati trs simtu gadu laik zem krievu valdbas un krievu zemnieku kaimios nav palikui par arjiem, tad ar skitu nomadi vieni pai par sevi, turklt vl k uzvartji, divu gadsimteu laik nebtu no nomadiem izvrtuies par zemkopjiem. Te mums ir jmekl ldzba ar tm buatu ciltm, kas samaisjus ar krieviem un td prgjuas uz zemkopbu. Ar archaiologi sprie, ka stie skiti e bijui tikai maza daa etnisk sastva (Ebert, Reallexkon, XIII, 62), bet k uzvartji vii tomr bija zemes valdnieki. Pc M. berta domm uzvart tauta bijusi laikam kda trieu cilts. Slavi gan e nebs mekljami, jo tie nav snieguies ldz grieu kolnijm, k jau aug ir mints. Uz ziemeiem no alazniem, pc Hrodota vrdiem, dzvo arju skiti, kas tlku uz ziemeiem sniedzas ldz neuriem (IV, 17). Cit viet Hrodots liecina, ka liels ezers (limn megal), kas laikam gan bijis tagadjais Pripetes purvju viet, irot skitu un neuru zemi (IV, 51). Rietumos arju skiti dzvojui ldz Bugai un austrumos ldz Deprai (IV, 17), bet cik tlu viu robeas sniegus pri par mintm upm, nav mints. Kallipidus, alaznus un zemkopju skitus varam vrot stepju rajon, kamr arju skiti ir jmekl mea apgabal. Robea starp stepm un meiem iet zigzagiem, kd nevaram iedomties, ka tikpat lkumaina bs bijusi ar robea starp zemkopju skitiem un arju skitiem. Tpat neviens vsturnieks neapgalvos, ka robea uz ldzenas zemes starp divm tautm par gadu simteiem vartu palikt glui negrozta. Turklt nav jaizmirst, ka sens tautu robeas nebija mrnieku novilktas lnijas, bet parasti plaka neitrla zemes josla. Tomr varam domt, ka e zem skitu virsvaldbas ir stvjuas divas dadas tautas, kas katra bs iejmusi savu savdu zemes gabalu. Bez svarga iemesla Hrodots nebs irojis s divas tautas jeb auu grupas. K jau nomadi, skiti ir vairk turjuies pie stepm un M. berts raksta (Sdrussland, 110), ka daudz tkstoi skitu kurgnu sniedzoties ldz stepju robem (bis an die Grenze der Steppe reichend). K jau aug mints, nomadi ne labprt virzs uz ziemeiem un nespieas lielos meos iek. Skitu jtnieki gan varja iekaot kaimiu arjus un uzlikt tiem nodokus, bet tas vl nenozm, ka vii btu visus uzvartos arjus padzinui, un pai nometuies viu viet uz
24

dzvi. ur tur, zinms, palika ar kdi skitu kungi, izmantodami varbt kdus plakus zemkopju laukus par ganbm. T tad t nebt nav kda pretruna berta rakstos, ja kds skitu kurgns tiek ar atrasts augstku uz ziemeiem. T ar pie Grobias Kurzem ir atrasta vesela skandinavieu kapsta, bet ar to nebt nav sacts, ka skandinaviei btu apdzvojui visu seno Kursu. Ka starp arju skitiem bs bijis mazk nomadu skitu, nek starp zemkopju skitiem, to redzam ar no t fakta, ka meu rajon M. berts nedaudzina skitu kurgnus, un kds rets izjmums ar nemaintu visprjo stvokli. Bet lai nu ar ms iedomtos, ka arju skitu robes btu bijis tikpat daudz nomadu skitu k zemkopju skitu zem, ar to tomr nebtu pierdts, ka arju skiti un zemkopju skiti nebtu iami un piedertu pie vienas paas tautas. Ms redzam ar tlku, ka skitiem sekojoie nomadi: hunni, chazri, peenegi, polovci un mari, ir parasti turjuies tikai pie stepju apgabaliem. Turpret vlku, kad jau krievu zemnieki bija iespieduies ar vidus un ziemeu Krievij un ietaisjui tur plaus laukus, viiem seko ar mongou un tatru nomadi. T nu ar izskaidrojas, kd skiti nav uzbrukui androfagiem un melanchlainiem. Ts bija mednieku un zvejnieku tautas, kas oti izklaidu dzvoja ma me un netaisja ne laukus, ne ceus. Nomadiem btu prk grti viiem pa lielo meu paka dzties un uzlikt nodokus. Ja jau steps skiti bija tikai neliela kungu virskrta, tad tlku meos skitu bija daudz mazk. Nderle (L. Niederle) pc manas prliecbas ir glui pareizi novrojis, ka ie arju skiti esot laikam bijui senie slavi. Bet ja Nderle tiem paiem slaviem grib vl pievienot ar budnus un zemkopju skitus, tad es vairs nevaru viam sekot, par ko jau aug ir runts. Jau pc valodas datiem ir aizrdts, ka balti dzvojui uz ziemeiem no slaviem, un ar archaiologi ir nkui pie tda paa sldziena (Ebert, Reallexikon, XII, 274). Hrodots atkal min neurus uz ziemeiem no arju skitiem, kd mums ir pilna tiesba meklt ajos neuros senos baltus. Bet lai nu ms s Hrodota zias par neuriem vartu labki saprast, tad uzrakstsim eit visas ts vietas, kur neuri tiek minti. Pri [uz ziemeiem] pr alazniem dzvo arju skiti, kas sj labbu nevis savai prtikai, bet prdoanai. Tlku pri [uz ziemeiem] pr tiem dzvo neuri, bet no neuriem uz ziemeiem zeme ir tuka no cilvkiem (ermos anthrpn), cik ms zinm. Ts tautas ir pie Bugas [Hypanis] uz rietumiem no Depras [Borysthens] (IV, 17). Destra [Tyrs] nk no ziemeiem un ieskas liel ezer [limn megal], kas i skitu un neuru zemi (IV, 51). Skitu zemi ierobeo vispirms agatirsi, tad neuri, pc tam androfagi un pdgi melanchlaini (IV, 100). 512. g. priek Kr. persu valdnieks Drijs uzjem kaagaitu pret skitiem. Tie aicina kaimiu valdniekus pie sevis, lai vartu aizstvties kopjiem spkiem. Bija sankui taurieu, agatirsu, neuru, androfagu, melanchlainu, gelnu, budnu un sarmatu [sauromatu] valdnieki (IV, 102). ,,Pc skitu ziojuma no mintm tautm nkuie valdnieki apsprieds, bet viu domas bija dadas. Gelns, budns un sarmats bija vienis pratis un apsoljs skitiem paldzt; bet agatirss, neurs un androfags, k ar melanchlainu un taurieu valdnieki deva pretju atbildi. (IV, 119). Un kad nu Drijs nebeidza vajanu, tad skiti bga to tautu zems, kas bija liegus paldzt, un nonca vispirms melanchlainu zem. Kad skiti un persiei iebrukdami bija tos sabaidjui, tad skiti ievilinja ienaidniekus androfagu zem. Kad ar tie bija sabaidti, tad vii gja uz neuru zemi. Pdjos sabaidjui, skiti bga uz agatirsu zemi. Agatirsi nu draud pret turties. Bet melanchlaini, androfagi un neuri, persiem kop ar skitiem iebrkot, neiedroinjs pretoties, un, aizmirsdami savus draudus, liels bails bga arvien tlku uz ziemeiem (IV, 125). Skiti nu neiet tlku ne agatirsiem, ne neuriem virs, bet grieas atpaka savs robes, t. i. arju skitu zem.
25

Neuriem ir tdas paas ieraas k skitiem. Vienu paaudzi priek Drija kaa gjiena, viiem bija sku d jatstj sava zeme. Viu pau zeme bija radjusi daudz sku, bet vl vairk nca no augas [ziemeiem], no tuksnea, kd vii bija spiesti atstt savu dzimteni un dzvot pie budiniem. Liekas, ka ie audis ir burvji. Skiti un hellni, kas dzvo skitu zem, ststa, ka katrs neurs katru gadu paliekot kdas dienas par vilku un tad atkal piejemot savu agrko izskatu. Es gan to viiem neticu, bet vii tomr to ststa un ir gatavi par to zvrt (IV, 105). Pc vism m zim ir redzams, ka pats Hrodots nav bijis neuru zem un ir uzrakstjis tikai grieu un skitu teikas par o tlo ziemeu tautu. Msu laiku zintnieki dom, ka persu valdnieks Drijs esot noncis laikam tikai Besarabijas steps, kd via gjiens neuru un to kaimiu zem ar esot uzskatms par teiku (Ebert, Sdrussland, 108). Ttad var celties ar aubas, vai pavisam varam tict Hrodota zim par neuriem. Bet nu Hrodots ir visprgi atzts par patiesgu ststtju, kd bez svargiem iemesliem mums nav jaubs par via rakstiem. Lai ar via zias par paiem neuriem ir tikai teikas, bet neuru kaimii arvien tiek minti oti noteikt krtb, kas, k ms uz prieku redzsim, saskan ar citm liecbm un td neizklauss nedroas. Ja Hrodots nezina Depras (IV, 53), Bugas un Destras avotus, tad to varam viegli saprast, jo grieu tirgotji ceoja pa upm tikai tik tlu, kamr varja braukt ar laivm un tirgoties ar turienes tautm. T k Destra tek ne visai tlu no Pripetes purvjiem, tad varja rasties domas, ka via ar iztek no t liel ezera (limn megal). Ar par Bugu vi raksta, ka t iztek no limn megal (IV, 52). Vai te Hrodots run par vienu pau lielu ezeru, jeb pdj gadjum vi dom citu ezeru pirm tuvum, to ms nevaram zint. Buga jau ar iztek no purvja, netlu no Pripetes purviem. Ja tad nu Hrodots atrod neurus Bugas tuvum, tad to tuvumu jau var dadi saprast, un nav mums iemesla meklt e pretrunu. Hrodotu ms sapratsim tikai tad, ja saldzinsim visas via zias par neuriem, un s zias, k jau teikts, oti labi saskan. Turpret viegli var izcelties prpratumi un pretrunas, ja ms brvi tulkojam tikai vienu jeb otru izteikumu. Es neatrodu pretrunas ar mints teiks par neuriem. Mi par vilkatiem bija gan pazstami vis Eirop, bet neuriem bija droi vien vairk jcie no vilkiem, nek slaviem un trieiem, jo pirmie dzvoja pie liel ma mea ziemeu Krievij. Td ar neuri varja vairk tict vilkatu miem. No slapjiem purviem ar dareiz bg skas, ko svenieki viegli varja izdaudzint par visas tautas nelaimi. Var ar saprast, ka griei neliek bgt neuriem androfagu jeb cilvku dju zem, jo neuri, k redzsim, bija ar laikam iekaojui kdu dau androfagu zemes. Td ar ststtjiem bija rtki tos prvietot uz budnu zemi, kur ar grieiem bija sava kolnija. Vairk reizes Hrodots aizrda, ka trieu cilts agatirsi, kas dzvojui ap Karpatu kalniem, esot neuru kaimii. Kur tad nu ir mekljama agatirsu un neuru robea? Uz austrumiem no agatirsiem Hrodots piemin skitus, kas glui skaidri iznk arju skiti. Par agatirsu rietumu un dienvidu robeu e nekd zi nevar bt runa. Dienvidos jau dzvoja viu radu tauta triei, bet rietumos vispirms laikam illiriei un vlk elti. Paliek pri tikai ziemeu robea un uz ziemeiem no Karpatiem jau iznk Prsija, kas, k jau ms redzjm, bez aubm ir senu sen baltu zeme. Paliek mums vl jautjums par laika saskaoanu. K jau aug mints, vecos vietu vrdus senaj baltu zem vro ap pirm gadu tkstoa pirmo pusi pc Kr., bet Hrodots ir rakstjis ap 5. gadsimtea vidu priek Kr. Neviens valodnieks gan laikam nedoms, ka tik liels vietu vrdu daudzums no Vislas baseina ldz pat Okas plaai apkrtnei btu tikai kdos pra gadsimteos radies glui no jauna. Lai ar fakti rda, ka vietu vrdi tiek pastvgi prgrozti un pavisam prmainti, tomr tds daudzums vietu vrdu, kas tiek atzti par baltu vrdiem, varja celties tikai oti ilg laik. Vecki par vietu vrdiem ir parasti flras un faunas nosaukumi, kuu nozmi baltu dzimtenes noteikan ar nevaram noliegt. Par seniem laikiem liecina ar dadi aizjmumi. Jau V. Tomsons (Berringer, 151) bijis prliecints, ka smu
26

aizjmumi no baltu valodm esot bez aubm vecki par aizjmumiem no ermu valodas, lai gan ar pdjie ir cluies vismaz no Kristus laikiem. Tpat prof. J. Endzelns (Zur Herkunft der baltischen Lehnwrter des Finnischen) pierda, ka baltu vrdi smu valods mazkais pa daai esot cluies no senbaltu valodas. Uz senslavu valodu ir attiecinmi aizjmumi no skitu valodas, kui var bt oti veci. Das labs no diem valodas datiem bs mekljams jau Hrodota laikos un pat vl agrki. K valodas liecbas sniedzas jau oti senos laikos atpaka, tpat no otras puses vstures zias par neuriem ir uzglabjus ldz 4. gadsimtenim pc Kr. Romieu vsturnieks Ammianus Marcellinus raksta, ka Depra iztekot no neuru kalniem (a montibus oriens Neurorum). Ja Jordness varja ziot, ka goti 4. gadsimten iekaojui mordvnus (Mordens) un kdu eremisu cilti (Imniscaris = epa), tad Ammins vl jo drzk varja dzirdt par neuriem, kas dzvoja rietumiem tuvk. Nevar ar sact, ka Ammins btu o ziu norakstjis no agrkiem rakstniekiem, jo Hrodots (IV, 53) nezina Depras izcelans vietu un Plnijs nerun par kdiem kalniem (Neuroe apud quos Borvsthenes oritur). Pc vism dm zim ms redzam, ka starp valodas liecbm no vienas puses un vstures rakstiem no otras puses nevaram iedomties par robeu kdu starplaiku, kur ms par mintm tautm nevartu itin neko zint. Pc mintm rakstu liecbm var vrot, ka neuri ir dzvojui taisni tur, kur valodnieki ir atradui senus baltu vietu vrdus, nerunjot, zinms, par robeu skumiem. Nevaram gan iedomties, ka tautu robeas ldzen zem par ilgiem gadu simteiem paliktu glui negroztas, bet pie zemnieku tautm nevaram ar meklt bez sevii svargiem iemesliem lielisku ceoanu. Lai nu s valodniecbas un vstures zias par baltu seno dzimteni ms vartu pareizi saldzint, un ar saprast s gaum stiepts baltu robeas, tad apskatsim o zemi ar no eografiska un etnografiska viedoka. Senkos laikos tautas ir alla turjus pie lielm upm, kas tm noderja par svargkiem satiksmes ceiem, un baltiem, k jau aug mints, is satiksmes ce bija Nemuns. Nemuns ietek Kuru mar, kas stiepjas kdi devidesmit kilometri gar jrmalu. Ar Kuru kpm mare ir atirta no jras, un ttad nebija tik viegli pieejama jras lauptjiem. Pati mare ir bagta ar zivm un mares malas ir stipri apauguas ar niedrm un meldriem, kas labi noderja jumtu taisanai un grozu panai. To ievrojot, var domt, ka mares austrumu un dienvidu krasti bija samr biei apdzvoti. Ja pie mares bija daudz iedzvotju, tad gan t pati tauta bs dzvojusi ar tuvj Zmland, iejmusi Prgeles baseinu un nonkusi ldz Vislas baseinam, kur archaiologi jau kdu 1000 gadu priek Kr. vro ermu tautu. Vislas baseins ar saviem purvjiem noderja starp ermiem un baltiem par labu robeu, kda, k liekas, bez lielkm prmaim ir laikam pastvjusi kdu 1000 gadu laik. Pc dadm liecbm ms varam vrot, ka varbt jau pra tkstou gadu laik slavi ir spiedui baltus no dienvidiem, kamr balti ir virzjuies uz ziemeiem. da kustba, zinms, turpinjs ne alla viend temp, ne ar glui viend virzien. Tikai mednieku tautas ceo labprt ar uz ziemeiem, kamr zemkopji ai zi ldzins vairk nomadiem un mekl labk siltkas zemes, jeb vismaz jau parastos klimatiskos apstkus. Seno baltu virzanos uz ziemeiem varja kavt ar lielais Zemgales ldzenums, kas senk bija stipri purvains. Rietuma smi, nonkui pie Baltijas jras, bija ar kultras zi prki un aizsardzbas zi stiprki nek viu radu tautas tlku uz austrumiem. T nu ms viegli varam iedomties baltu virzanos uz austrumiem, ko pabalsta ar eografiski apstki. Nemuna izteka nav tlu no Depras, Daugavas un Okas avotiem, uz kuiem tad glui dabgi varja nokt Nemuna baseina apdzvotji. Turklt androfagi, k jau cilvku dji, bija gan laikam vistumkie un ar nespcgkie baltu kaimii un pretinieki. Nekd zi nav domjams, ka baltu tauta btu clusies minto etru upju auggal, kur tlk aizvstures laik ir oti maz liecbu par cilvkiem, kas turklt atraduies uz zema attstbas lmea. T ir bijusi mednieku un zvejnieku tauta, kas tur senk dzvojusi. Tpat nevaram tict, ka ai apgabal, kas nav vienots
27

ar vienu pau lielku upi, vartu sankt lielks kaaspks un padzt tos zemkopjus, kas iejma Nemuna baseinu ar vairk lielm upm, kur sapulcans un aizstvans bija daudz vieglka. Prsij un Lietav archaiologi ir atradui kdas liecbas par zemkopbu jau tl senatn, kd tur ir jmekl zemkopji jau priek Hrodota laikiem. Vcu archaiologs Kns (Herbert Khn) ir pat prliecints, ka jau priek 10,000 gadiem indoeiropieu seni esot nonkui tagadj austrumu Prsij un Lietav. ie audis jau esot skui zemi kopt un no tiem paiem bot cluies senie balti. Gan daudz atturgki, bet tomr pilng saska ar vietu vrdu liecbm un Hrodota zim par neuriem izteicas Karaauu archaiologs Engels (Carl Engel), ka jau no bronzas laikmeta skot, to zemi starp Vislas un Daugavas baseinu esot apdzvojui senie balti (Fhrer durch die vorgeschichtliche Sammlung Dommuseums, 1933, 39). Senk tika visprgi daudz prtots, ka sens tautas esot daudz klejojuas no vienas vietas uz otru, bet archaiologi pierda, ka tdas lieliskas klejoanas nav bijis, sevii pie zemkopju tautm. Biei vien kdas tautas sen dzimtene nav mekljama visai tlu no vias tagadjs dzves vietas. Visu to ievrojot, ms varam ar iedomties, kd senie balti ir iejmui zemes gabalu no Vislas lejas gala ldz Okas baseinam. Krievu Hipatija chronika vl 12. gadsimten pc Kr. piemin pie Protvas upes, Okas pietekas, kdu sveu tautu , ko zintnieki tura par baltu tautbas galindiem. Visas s zias labi saskan sav starp un nav mums iemesla meklt e kdu prpratumu. Ar visu to nav varbt vl tomr galgi izirts jautjums, vai kda svea tauta nevarja neurus uzvart un apkaut, jeb prtautot, un vai tas nevarja notikt ar pc Hrodota laikiem. Valodnieki nav atradui pierdjumus, ka balti btu kur tlu ceojui un atraduies kdu tlu tautu kaimios, un zemkopju tautas jau ar nemdz pavisam atstt savu dzimteni, lai ar visu tautas masu nomestos uz pastvgu dzvi kur tlum. Dai valodnieki ir pat prliecinti, ka Lietava piederot pie indoeiropieu dzimtenes un ka leii esot jau no tlas aizvstures laikiem palikui sav zem, kas labi saskan ar, k jau teikts, ar dau archaiologu domm. Ar Hrodotu ieskas Eirop vsturiskais laikmets, un ja vl pc Hrodota laikiem kda tauta btu iejmusi visu neuru zemi no Vislas ldz pat Okai, tad par tdu lielisku kau mums btu jmekl zias ar vstur. Ja balti no paa skuma btu bijui nomadi un dzvotu kur stepju tuvum, tad tda klejoana pc eografiskiem un etnografiskiem apstkiem nebtu noliedzama, bet tdu liecbu par baltiem mums nav. Ja neskatoties uz diem tertiskiem sldzieniem, ms tomr gribam runt par neuru iekaoanu, tad mums vajadztu vismaz aizrdt, no kuas puses di iekaotji vartu bt nkui. No rietumiem vii nevarja ieceot, jo tur jau kdu 1000 gadu laik tiek vrota robea starp baltiem un ermiem. Tpat baltus nevaram sagaidt no Karpatu puses, kur dzvoja trieu cilts agatirsi. Ceturt gadsimten priek Kr. trieus uzvarja elti, kd agatirsi gan nevarja domt iekaot kdu citu zemi. Nav ar baltu zems atrasti trieu kapi, kur vartu meklt viu iecients rotas lietas. Tpat nevaram sagaidt kdus iekaotjus no ziemeiem, kuus Hrodots atrod par tukiem no cilvkiem (ermos anthrpn) un kur tiek meklti senie smi jeb varbt ar kda cita ldzga mednieku tauta. Neliel skait dzvojoie mednieki nevarja iejemt lielu zemkopju zemi. Jau aug ms redzjm, ka balti pai ir laikam gjui uz austrumiem, kd gan mums nav iemesla taisni tur meklt baltu zemes iekaotjus. Paliek pri tikai vairs arju skiti uz dienvidiem no aug mint liel ezera. Bet nu ie arji stvja zem skitu valdbas, kd ar vii gan nedrkstja rkoties uz lielu kaa gaitu. T tad neuriem nebija tdu kaimiu, kas pc Hrodota laikiem btu varjui iekaot visu neuru zemi. Varam vl aubties, vai Hrodots ir minjis visas ciltis, kas dzvojuas uz ziemeiem no skitiem, un vai arju skiti un neuri nav tdi pai kollektvi nosaukumi, k skiti. Ar piejemot divu tautu viet vairkas tautas, Hrodota ziojums tomr nebtu nepareizs. Dienvidos no liel ezera, tad btu vrojama vienas tautas un ziemeos otras tautas hgemonija. Pc vietu vrdiem ms beidzot redzam, ka uz dienvidiem dzvo slavi un uz ziemeiem balti. Ja tur vl
28

btu dzvojusi kda tre jeb ceturt tauta, tad kda lielka loma tm nav piederjusi, jo vias nav atstjuas par sevi nekdas piemias. Visu to atzstot, mums tomr vl paliek viens svargs jautjums nenoskaidrots. Ja uz austrumiem no baltiem un slaviem dzvoja mordvni, sasniegdami pie stepm skitu robeas, kd tad slavi neatrads kaimios ar mordvniem, jeb atkal balti ar skitiem? Pc Hrodota eit uz austrumiem dzvo t sauktie androfagi, kuus varam meklt uz ziemeiem no nomadu skitiem (IV, 19). Austrieu zintnieks V. Tomaeks, vrodams, ka androfagi ir mekljami apmr no Donas ldz Volgai, bija ncis pie prliecbas, ka androfagi btu indentificjami ar mordvniem. T k nu krievu nosaukums pa atgdinot seno irnieu vrdu *mardxva, cilvku dju, kas atbilst grieu androfagiem, tad tdu etimoloiju vi turja par galveno pierdjumu savai hipotezei. Bet tds arguments ir tomr par daudz tertisks, kd tas nevarja apmierint visus valodniekus. Neskatoties uz m aubm, ir nkui ar jauni fakti klt, kas run Tomaeka vrojumam par labu. Somu valodnieki ir prliecinti, ka mordvni esot vieng smu tauta, kas itin droi dzvojusi kaimios ar irnieiem, kas atkal labi saskan ar Hrodota zim par androfagiem. Archaiologi gan nav nek svarga atradui vrojam mordvnu dzimten priek Kristus laikiem, par ko mums ar nav jbrns, jo mordvni bija mednieki, kas tikai neliel skait klejoja pa ma meu, varbt pat bez pastvgm dzves vietm. Vlkos laikos ir Tambovas gubera oti bagta ar mordvnu senlietm (Ebert, Reallexikon, III, 358). Antrpologs J. ekanovskis dom, ka mordvni kdreiz dzvojui meu rajon pie stepm, no Volgas skot, ldz pat pri Deprai (Liber Semisaecularis Societatis Fenno-Ugricae, 68). Varam tomr aubties, vai tagadjs antrpoloijas uzstdts robeas pilngi sedzas ar senajm tautas robem. Pa Depras baseinu ir staigjuas nevien skitu, slavu un baltu tautas, bet vlku ar turku ciltis. Mordvni turpret ir pastvgi dzvojui uz austrumiem no Depras, kd viu tipi varja drzk iesakoties un izplatties. Nav mums ar jaizmirst, ka vl ldz 16. gadsimtenim pc Kr. Eirop pastvja verdzba un droi vien slaviem un seniem baltiem bija ar mordvnu tautbas vergi. Tdi pai vergi bija gan ar skitiem un turkiem tuvk apkrtn. o vergu pcncji droi vien virzja mordvnu antropoloisko robeu tlku uz rietumu pusi. Ttad tagadjs antrpoloisks robeas nav prceamas uz tliem aizvstures laikiem. Nav nekdu citu pierdjumu, ka slavi kdreiz btu padzinui mordvnus no Depras baseina vidienas. Vstures laikos mordvni jau ir stipri atspiesti uz austruma pusi. 10. gadsimten pc Kr. arabieu ceotjs Ibn Fozlans vius jau atrod uz abiem Volgas krastiem. No Okas apgabala krievi tos padzen 1350. gad, bet galgi uzvar ldz ar Kazaas iejemanu 1552. gad. Visas s dads liecbas savelkot kop, varam iedomties mordvnu dzimteni apmr no Okas baseina ldz stepju rajonam un no Depras baseina ldz Volgas baseinam, un d zem nu taisni varam vrot Hrodota androfagus. Uz austrumiem no zemkopju skitiem (gergoi Skythai) dzvo nomadu skiti (IV, 19), no kuiem uz ziemeiem ir mums jmekl androfagi (IV, 18). Ejot pa Depru uz ziemeiem 11 dienu gjienu ir tuksnesis liel apgabal (ermos esti epi pollon), aiz kua uz austrumiem mt androfagi (IV, 18). Kdi skiti tad nu ir dzvojui uz rietumiem no androfagiem? e varam vrot tikai arju skitus, jo no mintiem zemkopjiem uz austrumiem klejo nomadu skiti un pc 11 dienu gjiena uz ziemeiem jau bija mea rajons, kur mums jmekl arju skiti. is tuksnesis bs sniedzies ldz neuriem, jo citdi arju skiti iznktu androfagu kaimios un Hrodots nevartu sarakstt, ka androfagi atrodas aiz tuksnea. Neuri tiek vairk reiz minti androfagu kaimios, pc kam var vrot, ka pdjie dzvo uz austrumiem no pirmajiem, jo ziemeus, k jau teikts, Hrodots tura par tuku zemi. Tdu stvokli vieglki varam iedomties, ja jau Hrodota laik neuri btu iejmui Depras auggalu, k vlku liecina Plnijs un Ammins. eit mums nav juzstjas ar pret aug minto ekanovska hipotezi, jo neuri jau varja atspiest androfagus ar priek Hrodota laikiem. Tda hipoteze nav tomr dzirdta, ka slavi btu jau senos laikos dzvojui mordvniem blakus; bet baltu un mordvnu tieu satiksmi var vrot nevien pc Hrodota zim, bet ar pc valodniecbas. Mordvnu
29

valod ir pierdti dai baltu vrdi (p. p. j u m i s, l o p a [lapa], m u k a r o [mugura], k o z [ksus] un laikam gan ar s u r o [sra], t a r v a s [leit. dalgis]), kas nav nkui caur seno smu starpniecbu. Nevar paiet gam ar paam neuru nosaukumam, k tas sti btu clies. Paiem neuriem gan tda visprga nosaukuma laikam nebs bijis. Tauta, kas dzvoja no Vislas ldz Okai, droi vien pastvja no vairk ciltm, kum toreiz gan nebija ne vienas kopjas valdbas, ne ar viena visprja nosaukuma. Neuru zemes rietumos pirm gadsimten pc Kr. ms sastopam aistus, otr gadsimten jau galindus un sdavus, kamr austrumos vl ceturt gadsimten pc Kr. daudzina neurus. T tad par neuriem varbt saucs tikai kda cilts, kuas nosaukumu kaimii vienkrbas d bs visprinjui, k tas jau glui parasti notiek. Ciltis oti biei dab savus nosaukumus no tm upm, kuu baseinus vias apdzvo. Pa neuru zemes austruma dau tek Viijas upe, ko leitiski sauc ,,Neris, kas ir ldzgs neuru zemes nosaukumam Neuris (Hrodots, IV, 51). Divpadsmit gadsimtea skum pards krieviem estora chronika, kur ,, viet vairk rokrakstos stv Hepoa. Galotne m a te gan laikam bs somu m a a, zeme (sal. poa) un ttad is nosaukums nozmtu it k neru zemi. Visos trijos piemros ms sastopam skaas n, e un r, kd, rakstdams par neuriem, jau agrk biju izteicis hipotezi, ka tiem trim vrdiem vartu bt kds sakars. Es gan negribtu pastvt, ka neuri btu dabjui savu nosaukumu no Nea upes, bet tomr ticu, ka eroma bs clusies no neuriem, jo citi pdj vrda izskaidrojumi ir par daudz fantastiski. Tdu vrojumu ms varam tikai loiski iedomties, bet fntiski tas nav ne pierdms, ne ar noliedzams. Ms jau nezinm, k neuri ir pai saukuies un vai griei o vrdu no paiem neuriem bija noklausjuies. Drzk gan griei bs piesavinjuies skitu jeb trieu nosaukumu. Vartu jau bt, ka grieu vrdam n e u r o i atbilstu seno baltu *n a u r a i, bet diftongu a u griei gan nebtu prvrtui par e u. Ms nezinm ar itin droi, ka Hrodota laik balti jau btu zaudjui diftongu e u. Ja tas ar btu noticis rietumos, kur neuriem bija satiksme ar citm tautm, tad tomr austrumos, kur tirdzniecba ar kaimiu tautm nebija nekda ievrojam, varja glui labi uzglabties vecais e u. Nav ar jdom, ka neuru nosaukums tikai Hrodota laikos btu clies, jo pie kaimiu tautm tds jau varja pastvt daudz gadu simteus. Tpat mintais eroma ir gjis gan caur kdu smu valodu, gan ar caur krievu valodu cauri. Ar Nea etimoloija nav tik droa, ka valodnieks tur neko vairs nevartu iebilst. Es ticu, ka Neris ir leiu vrds, kas ir vedams sakar ar vrdu nerti, nirt. Bet t k ne upe nirst, ne ar cilvki labprt nirst up, tad s etimoloijas smazioloisk puse nav tomr visai skaidra. To ievrojot, Neris var bt ar kds sagrozts vrds, kas pc tautas etimoloijas tuvints verbam nerti. T tad neuru un eromas attiecbu noskaidroan fntikai nevaram dot iziroo lomu. T ar Prsij kds vietas vrds ticis rakstts: Norieyn, Nurgeyn, Nergeyn, Neyrhim un citdi, lai gan is nosaukums ir laikam norakstts no pru valodas viu pau zem. Ja nu neuroi un eroma nav uzrakstti tiei no pau neuru valodas, tad te gan nevarsim prast droku fntiku. Neuru jautjums noskaidrojas vl droki, ja ms baltu viet vios mekljam kdu citu tautu. Agrk daudz tika prtots, ka neuri esot bijui senie slavi. Td zi slavi btu jprce no tdas zemes, kur ir veci slavu vietu vrdi, uz citu zemi, kur valda veci baltu vietu vrdi. Slavu valod tad nevartu meklt vecus nosaukumus vei, efejm un bruu rupucim. Baltu dzimtene tad btu jmekl Daugavas basein un Vidzem, kur Hrodota laikos vl nav pierdta zemkopba, nedz ar plaka metalla kultra. Baltiem e nevartu rasties vecs nosaukums skbardei un varbt ar dztaram. Dztara zem tad dzvotu slavi, kuiem nav veca dztara nosaukuma. Slavi ar iznktu par androfagu jeb mordvnu kaimiiem, kamr baltu robeas ar tiem nebtu noteicamas. Slavi btu vl irti no irnieiem, jo arju skiti nav sti skiti, ko var vrot pc etnografijas un archaiologijas liecbm. Pretrunas ir tik lielas, ka slavu hipoteze par neuriem ir visd zi jatmet.

30

Vl lielkas jukas iznk, ja neurus turam par senajiem smiem. Smi tad btu dzvojui td zem, kur ir seni baltu vietu vrdi. Jau Hrodota laik vii btu bijui zemkopji un mitui ermu un agatirsu kaimios, lai gan ermu valodas aizjmumi, k dom lielk daa valodnieku, viiem esot tikai no Kristus laikiem. Citi smi ar tikai pc Kr. sk pamazm piesavinties zemkopbu. Dztara piekrasti tad butu apdzvojui smi, nevis balti. Hrodota arju skiti tad btu kopjs nosaukums baltiem un slaviem. Dzvojot tik tuvu kop bez kdm dabiskm robem, abas s tautas tad gan nebtu rus ne kultras, ne ar valodas zi. vi, efeju un bruu rupuci, tad ar balti btu pazinui un audzinjui ldzgi slaviem zirus, pupas un lcas. Atrazdamies zem skitu valdbas, balti btu aizjmuies ar kdus irnieu vrdus. No androfagiem tad vius btu ris lielks tuksnesis. Piejemot somu jeb slavu hipotezi, btu ar grti iedomties, k baltu cilts galindi () btu nokuvui baltkrievu zem. Sekojot zim par senajiem baltiem un slaviem, varam iedomties ar kaimiu tautu kustbas, sevii skitu tlko likteni. Samaisdamies, k liekas, ar kdm trieu ciltm, skiti pamazm priet uz zemkopbu un zaud savu kareivisko dabu. Ceturt un tre gadsimten priek Kr. skiti uz rietumiem no Donas laikam jau pilngi atmet nomadu dzvi un sk zemi kopt. Otra gadsimtea skum priek Kr. sarmati jau galgi uzvar skitus, kas laikam saplst ar uzvartjiem par vienu tautu. Sarmati nebaids ar no grieiem, uzvar un izlaupa viu bagts kolnijas pie Melns jras. Ar laiku ar sarmati piejem grieu kultru, priet uz zemkopbu, zaud nomadu kareivisko garu un ir piespiesti padoties te vieniem, te atkal otriem kaimiiem. Visgrtk stvokl nonk sarmati, kad no rietumiem viiem uzbrk goti un no austrumiem turku ciltis. Goti dodas no Vislas grvas uz dienvidus austrumiem un sasniedz Melno jru kdi divi simti gadi pc Kr. Tur vii uzvar ar sarmatus un nodibina lielu gotu valsti. Ap to pau laiku, k liekas, ielauas no zijas ar turku ciltis Krievijas stepju apgabal. Ar lielu spku uzbrk hunni, kas 375. gad uzvar gotu valsti. Nav domjams, ka ajos kaos sarmati btu galgi izncinti, bet vii tomr tika stipri spiesti no rietumiem un austrumiem. T ka nu dienvidos viiem stvja Meln jra pret, tad lielk mr vii varja glbties ziemeos pie slaviem, kas tos drz vien asimilja. T nu slavi ir laikam vairk k tksto gadu laik dzvojui kaimios ar skitiem, bet skitu elementu slavu valod ir tomr samr maz. To varam izskaidrot tai zi, ka slavu arji stvja ar savu kultru prki par skitu nomadiem, kuiem bija maz tdu aizjemamu kultras mantu. Ja ir taisnba tiem krievu valodniekiem, kas dom, ka senatn varbt priek Hrodota laikiem balti un slavi runjui vienu valodu, tad skitu valoda btu tomr stipri ietekmjusi slavu fntiku. Ldz ar irnieiem slavi ir zaudjui seno diftongu au (draugs p ), zilbes beigs skau s prvrtui par ch (auss yxo) un atmetui seno lietu vrdu galotni os (grieu domos ). Ja turpret ir taisnba tiem valodniekiem, kas dom, ka baltu un slavu valodas ir gan bijuas ldzgas, bet nekad nav bijuas glui viendas, tad, zinms, ir mums jmekl cits iemesls, kd slavi ar savu valodu ir attlinjuies no baltiem k tuvkiem radiem, bet tuvojuies irnieiem, k tlkiem radiem. Ar sarmatiem pastiprinti un turku nomadu dzti, slavi devs uz ziemeiem baltiem virs. Rietumu baltus aizsargja Pripetes baseina purvi un varbt ar drusku augstka kultra k austrumos, kd viu zem nevarja tik viegli ielauzties. Vjki bez aubm bija plaum izpltuies austrumu balti, kas stvja ar tlku no kultras centra, Baltijas jras piekrastes. Ca starp austrumu baltiem un slaviem notika laikam visvairk ap sesto gadsimteni pc Kr. T nu krievi izlauas caur baltiem un nonk smu kaimios laikam gan ne agrki k septt gadsimten, k vro ar pc aizlemtiem krievu vrdiem smu valods. Visi austrumu balti, zinms, netika apkauti un prtautoti. Aug mintie galindi () ir uzglabjuies savas dzimtenes robes vl ldz vstures laikiem. Liela daa o baltu virzjs pa Daugavu uz leju un ska iejemt tagadjs Vidzemes ziemea dau, turdamies galven krt pie Gaujas baseina. Ar pc archaioloijas liecbm mums ir zinms, ka ap septto gadsimteni latviei
31

virzs stipri vien uz prieku ziemeu Vidzemes da. Tpat ar valodniecba sniedz daas zias s seno latvieu kustbas noskaidroanai. Latvieu valod ir daudz vecu aizjmumu no krievu valodas, kas eit prnkui jau priek 13. gadsimtea. Lai ar varbt lielk daa o vrdu ir mantota ap 12. gadsimteni, kad krievi e ieveda kristgu ticbu, tomr daus piemrus varbt ir e prnesui ar austrumu balti no senkiem laikiem. Tpat ar daus vietu vrdus (p. p. Gauja) ir mintie bgi atnesui ldz no savas dzimtenes uz tagadjo Latviju. Piejemot Hrodota neurus par senajiem baltiem, visus prruntos faktus var vest lab saska, skot no Hrodota laikiem un beidzot ar msu dienm. Bet tikldz k neuros ms mekljam slavus, smus jeb kdu citu tautu, tli rodas pretruna pretrunas gal. Te nu vl var iebilst, ka par tautm ms sprieam vispirms pc valodm, bet no neuru valodas mums nekas nav zinms. Ja par katru izzuduu tautas no saukumu ms mekltu tikai ts valodu, tad visa msu vec vsture btu oti tuka. Ar cimbru un teutou valoda mums nav pazstama, bet vsturnieki tura tos tomr bez aizrunas par ermiem. Vl mazk ms zinm par senajiem venediem, par kuiem Tacits paststa tikai neprbaudtus auu noststus, pat nemaz neuzrdot viu dzves vietu. achmatovs neaubs, ka venedi esot eltu vrds un no ieskuma t saukti tikai elti. Tomr slavu filologi tagad dom, ka Tacita venedi bijui slavi, lai ar viu valoda ir mums glui svea. Ms zinm, ka no Vislas baseina skot un ejot tlu uz austrumiem dzvoja Tacita aisti, kuus tagad tura par baltiem. Uz ziemeiem no viiem ir vrojami via mintie fenni, kas bs smi. Ttad uz dienvidiem no aistiem ir jmekl venedi. T ka agatirsi jau ir izbeiguies un slavu robeas nav iamas no baltu robem, tad Tacita venedi ir jtura par slaviem. Ar no aistu valodas mums nav pazstams neviens vrds, bet tomr laikam visi baltu filologi, cik man zinms, tura aistus par baltiem. Par neuriem ir mums varbt vl vairk ziu k par cimbriem un teutoiem un Tacita venediem un aistiem, td mums ir tdas paas tiesbas ptt ar neuru etniskos sakarus. Tpat no seno indoeiropieu valodas mums nav nekas zinms, bet tomr valodnieki ir daudz ko clui gaism par viu valodu, archaiologi par viu kultru un vsturnieki par viu dzimteni. Ja ar ms nezinm neviena neuru vrda, tas tomr vl nenozm, ka ms ar itin neko nevaram zint par viu valodu. Neuru zem ir zintnieki atradui oti senus baltu vietu vrdus, un ar to pau zemi, k ms jau redzjm, saskan ar baltu flras un faunas nosaukumi. Ts paas neuru zemes centr vl tagad dzvo leii, un neviena tda hipoteze zintn nav piejemta, ka leii Lietav btu ieceotji. Td vien jau mums ir tiesba pieskaitt Lietavu pie seno baltu dzimtenes un noraidt nedibints hipotezes, it k tur senk btu dzvojui smi, slavi jeb ermi. Ja nu ar btu vl pierdms, ka neuri btu dabjui savu nosaukumu no Nea upes, tam tomr ai jautjum btu maz nozmes. Meklt seno baltu zem kdu citu tautu ar citu valodu nav mums ldz im nekda iemesla. Pc aug mintiem datiem varam redzt, ka sens vstures jeb aizvstures dzves apstkus ms nevaram ptt tikai ar valodniecbas paldzbu. Ar vrda fntika vien katrreiz neizi via etimoloiju, sevii ja ir aubas, vai vrds ir pareizi noklausts un uzrakstts un vai tas nav prgrozts pc tautas etimoloijas. dos gadjumos mums arvien ir jmekl ar liecbas no eografijas, archaiologijas, etnografijas un citm zintnes nozarm. Pdj laik ir atkal pardjus hipotezes par lieliskm tautu staiganm senajos aizvstures laikos. Nav aubu par to, ka cilvks jau no vissenkiem laikiem ir bijis kustgs, un mednieki ar nomadiem parasti mdz vairk klejot nek zemkopji. T ar Sibirijas meoi, k pats esmu novrojis, diezgan labi pazst savu apkrtni kdu tksto kilometru apjom. Tas viss tomr nebt nenozm, ka veselas tautas labprt atstj savu dzimteni un mekl laimi tl sveum. Izceoanai ir arvien savi ekonomiski iemesli. Var droi teikt: jo senki laiki, jo grtka bija klejoana lielm tautas masm. Vieglki varja ceot pa lielm upm un plaiem ldzenumiem, bet lieli mei ir arvien bijui ceoanai par kavkli. Te nu vsturniekiem nav jizmirst, ka visa ziemeu Eiropa un zija senatn bija viens pats liels ma mes, kur lielas tautas masas nevarja uzemties kdus tlus ceojumus.
32

9. Rakstu zias par baltiem no 1. ldz 12. gadsimtenim.

Ldzs Hrodotam k nkoais ziotjs vartu tikt mints kds grieu rakstnieks Pitejs (Pytheas), kas dzvojis sen grieu kolnij Masilij (tagad Marseille) un no 350 325. gadam priek Kr. ir noncis pie Baltijas jras. Vi ir izdevis par o ceojumu ar kdu aprakstu, kas dieml ir gjis boj un uzglabjies tikai vlku rakstnieku nelielos cittos. Tda iemesla d Pitejs ir drzk jtuvina Tacitam nek Hrodotam. Kdas vietas Pitejs pie Baltijas jras ir apmekljis, nav sti zinms, td ar nav drou liecbu, par kdm tautm vi raksta. Diodorus Siculus pc Piteja zio, ka ziemea jr esot kda sala Basileia, kur audis lasot dztaru, kas tad beidzot nonkot pie grieiem. Plnijs atkal cit to pau Piteju un ststa, ka to salu saucot par Abalu (Abalus) un ka turienes iedzvotji prdodot dztaru tuvajiem teutoiem (proximis Teutonis). Ir mints os dados salas nosaukumus ar saskaot. Kdu dztara salu saucot ar Abalcia, Balcia (Baltia), Sabalos un Sabileia (Hoops, Reallexikon, I, 3), kas vartu bt viena paa vrda sagrozjumi. Bet ar visu to ir maz kas noskaidrots, jo kdas dztara salas patiesb nemaz nav. Ja o Basileju tura par Zviedriju, tad uz to nevar attiecint dztara ievkanu. Jtlandes pussala ir atkal sena ermu tautas zeme, kur nav mekljama Plnija mint sve tauta. Ja turamies stingri pie avotu vrdiem, tad varbt drzk Zmlandi Prsij ar piejras ezeriem (Haff) un Prgeles upi priek vartu uzskatt par dztara salu. Ar Prgeles noteku Deimi, kas ietek Kuru mar, Zmlande ar patieam iznk k sala. varcorta uz Kuru kpm jau no akmea laikmeta ir bijusi tda vieta, kur liel mr ticis dztars ievkts (Ebert, Reallexikon, I, 436). Td zi senie balti btu bijui t tauta, kas dztaru prdevusi tuvajiem teutoiem, bet tds vrojums tomr vl nevar bt par drou pierdjumu. Tas pats Pitejs vl apbrno liels kas, kus ziemeu audis saulainu dienu trkuma d kaltjot labbu, lai to labki vartu izkult. G. teinhauzens (Kulturgeschichte der Deutschen, 9) nemaz neaubs, ka te ir runa par senajiem ermiem. Tikpat droi apgalvo Kls (J. G. Kohl, Die Ostseeprovinzen, II, 50), ka Pitejs runjot par latvieu seniem. Prof. P. Kundzi (Dzvojam Rija Latvij, 5812) atkal dom, ka senie balti esot prjmui rijas principu no somiem. ermu tautas tomr nekur rijas netaisa, un kur tdas esot pazstamas Zviedrij, tur ts tikai somi esot ienesui. Pie smu tautm zemkopba priek Kristus laikiem archaioloiski nav pierdta. Plak mr pie rietuma smiem t ievieoties tikai vl ap 7. gadsimteni pc Kr. T tad eit gan jdod priekroka senajiem baltiem, pie kuiem pirts noderjusi nevien mazganai, bet ar labbas kaltanai. Jau sen o pirti aizjmuies ar somi (pirtti) dzvojams kas, pirts un rijas nozm. Riju ldz ar citu muias saimniecbas terminoloiju (muia, vagars, sulainis, puisis, makst, lt) ir vcu kungi prnesui no lbieiem uz latvieiem. Vcu kungi, k zinms, vispirms nomets lbieu zem un no turienes prgja ar uz latvieu zemi. Drusku plakas un varbt ar drokas liecbas par baltiem ms sastopam pie Tacita (55117), kas 98. jeb 99. gad pabeidz savu pazstamo grmatu Germania. Tur ms atrodam das zias par Baltijas jru un vias apkrtnes tautm: Aiz svioniem (skandinavieiem) ir kda cita jra (ziemeu Ledus-jra), neauglga un gandrz nekustga. Td pastv tda ticba, ka via apjo un iesldz visu zemes virsu, jo noejos saules gaisma e turpins ldz uzlekanai, t ka aptumo zvaigznes. audis ir prliecinti, ka saulei lecot, varot dzirdt kanu, redzt zirgu tlus un (saules dieva) galvas starus. Tik ldz ejienei un teikai ir taisnba sniedzas daba. No turienes pa labai rokai Svbu (vbu t. i. Baltijas) jra apskalo aistu (Aestii) cilu krastus. Ieraas un aprbs ir svbu, bet valoda ir (eltu cilts) britannu valodai tuvku. Vii godina dievu mti. K mticbas zmi vii ns kuiu tlus, kas noder it k par vairogu un ieroiem, kas sarg dievietes cientju pat ienaidnieku starp. Retis lieto dzelzi, bet biei rungas. Labbu un citus augus kopj ar lielku pacietbu nek ermi sav slinkum. Vii izmekl ar jru un ir viengie citu starp, kas lasa dztaru, ko
33

pai sauc glaesum, jras skos un uz paa krasta. Via pabas un izcelanos ie barbari nav nekad izmekljui un sapratui. Ilgi vi tur gulja starp citiem jras izmetumiem, kamr beidzot romieu luksus deva viam vrdu. Viiem paiem tas ir nevajadzgs. Rupj vi tiek salasts, neapstrdts izvests un maksu vii sajem brndamies. Uz tiem paiem aistiem zmjas ar Plnija izteikums, ka viu zeme atrodoties pie Vislas: Ad Vistlam fluvium Aestingia. Agrki pdjo vrdu lasja par: Aeningia, Aepingia, Fenningia, bet tagad ir pierdta aug mint pareiz rakstba. Piedklis i n g nk no ermu cilu nosaukumiem, p. p.: Salingi, Tervingi, Marvingi u. c. Pc baltu filologu domm ie aisti ir senie balti, bet nevar tomr sact, ka par o jautjumu jau aktis btu slgtas. Ir vl viens otrs zintnieks, kas aistos mekl gan igauus (stus), gan ermus, gan ar vl eltus. To ievrojot, mums ir japsve katrs vrds, kas par iem aistiem senos rakstos ir sastopams. Jau aug ms redzjm pc seniem baltu vietu vrdiem un flras un faunas nosaukumiem, ka pru zeme nav iama no seno baltu dzimtenes. Priek aistiem ms e sastopam rietumu neurus, bet otr gadsimten pc Kr. pie Ptolemaja jau galindus un sdavus (Galindai kai Sdinoi). di fakti saista aistus vl cieki ar baltiem. Tacits glui noteikti aizrda, ka aisti nav pieskaitmi ne ermiem visprgi, ne ar svbiem sevii. Ja nu vl pieminam, ka aistu valoda stvot britannu valodai tuvku, tad ermu hipoteze run Tacita vrdiem taisni pret. Ar to ar nav teikts, ka aisti btu runjui eltu valodu. Seno baltu valoda droi vien stvja britannu valodai tuvku, jo ermu valod bija jau norisinjies pirmais skau prvirziens. Glui dabgi izklauss, ka balti, k jau indoeiropieu tauta, bs dzvojui un rbuies ldzgi saviem radiem un kaimiiem no svbu cilts. Turpret igauu senus gan nevartu ermiem tuvint. Tpat uz igauiem nevar attiekties tda zemkopba, kdu Tacits cildina pie aistiem. Var ar diezgan droi teikt, ka Tacita laikos bija tik vl rietumu smu pirmtauta, kas vl nebija daljusies somos, igauos, lbieos un cits tauts. os samus Tacits sauc par fenniem un raksta par tiem : Pie fenniem ir brniga meonba un briesmga nabadzba. Viiem nav ne ierou, ne zirgu, ne mju.Viu prtika ir mea augi, aprbs das un guas vieta zeme. Vii rpjas tikai par aujamm bultm, kuas aiz dzelzs trkuma asina ar kauliem. Medbas uztura tpat vrieus k sievietes, jo pdjs iet visur vrieiem ldza un prasa savu laupjuma dau. Maziem brniem nav citas pajumtes pret zvriem un lietu, k tikai zaru pinumi, kur paslpjas ar vri un sirmgalvji. dzvot viiem patk labki nek vaidt trumos, plties mjs, cerbs un bails gdt par savu un sveu laimi. Bez raizm pret cilvkiem, bez raizm pret dieviem vii ir sasniegui visgrtko, kur viiem vairs nav vajadzga nekda vlans. Liekas, ka smu zem kultra ir e prsplta, kd jdom, ka ie fenni bs smu un lapu kopjs nosaukums. Ja Tacits uzsver, ka aisti esot aklki zemkopji nek ermi, tad tas gan nenozm, ka zemkopba pie aistiem visprgi btu augstku stvjusi nek pie ermiem. da uzslava varja nkt to riju d, kuas ar Pitejs apbrno pie ziemeniekiem. Dai zintnieki dom, ka ar rudzu kultra pie baltiem bot agrki radusies nek pie ermiem, bet citi tomr apstrd du vrojumu. Vecs dztara nosaukums (leit. gintaras, pr. gentars, no turienes aizjemts krievu ) baltu valods liecina, ka senie balti labi pazinui dztaru un t tad nav iami no pru piekrastes. Vai aisti patiem saukui dztaru ar glaesum, par to vl varam aubties, jo to nosaukumu Tacits var bt jmis no veck Plnija, kas raksta, ka ermi t saucot dztaru. Glui sves tds nosaukums varbt ar baltiem nebs bijis, jo latviei, k liekas, saukui dztaru ar par glsi. Savdi izklauss, ka pc Tacita vrdiem it k tikai aisti (soli omnium) btu vkui dztaru. ds izteikums atkal pilngi saskan ar aug minto Piteja ziojumu. Liekas, ka Zmlande senatn tomr bs bijusi svargk dztara eksporta zeme, lai gan pdj laik vsturnieki ir gribjui to noliegt. Archaiologi turpret neaubs, ka dztars no Zmlandes esot izvests jau no akmens laikmeta skot.
34

Pc Tacita gandrz kdu tksto gadu laik maz kas vairs tiek par aistiem rakstts. Pc glui niecgm chroniku zim ms tik tik ko varam vrot, ka viu aisti ir t pati Tacita mint tauta. Sest gadsimtea pirm pus raksta Kasiodors (Cassiodorus), ka Haesti jeb Aesti" stjui ostgotu valdniekam Teodoricham dztaru par dvanu. No t redzam, ka tie ir tie pai Tacita aisti, lai ar vsturnieki apstrd dztara dvinjuma patiesbu. Ostgotu rakstnieks Jordness izdod 551. gad savu chroniku ar nosaukumu: De origine actibusque Getarum"," kur par aistiem sastopam das sas piezmes: Gar jras krastu, kur pa trim grvm tiek uzjemti Vislas upes dei, dzvo vidivri (Vidivarii), kas ir savienojuies no dadm tautm; pc iem jras piekrasti iejem aisti (Aesti), pavisam mierga auu suga (pacatum hominum genus omnino). Otr viet vi raksta, ka aisti iejem oti gau ermu jras piekrasti (longissimam ripam Oceani Germanici insident). Pc m zim varam vrot, ka sest gadsimten aisti laikam jau bija sasniegui paus Vislas krastus, un das varbt bija vl prclies par Vislu un pievienojies vidivriem. Bet vai aisti bijui tiem tik mierga tauta, k Jordness slav, par to vl varam aubties. Bet t ka da reputcija viiem ilgi pastv, tad jmekl im spriedumam kds pamats. ermi un aisti bija laikam samr diezgan lielas un stipras tautas, kd vieni ne labprt gribja ielauzties otru zem. Turklt ermi cents vairk uz dienvidiem, kamr aisti izplts uz austrumiem un ziemeiem, kur smu mednieki laikam gan nevarja viiem nopietni pret turties. Ttad ermiem aisti izliks par oti miergu tautu. Runjot par aistiem, mums vl ir jizi jautjums, vai t ir saukti senie balti visprgi, jeb varbt tikai senie pri. Pc valodas datiem varam vrot, ka ldz Kristus laikiem, baltu ciltis ir vl diezgan cieti turjus kop, jo visas ts kultras mantas, ko balti ir ieguvui no bronzas laikmeta ldz Kr. laikiem, ir viss trijs baltu valods viendi nosauktas, lai gan archaiologi skot jau no bronzas laikmeta beigm atrod mazu starpbu starp rietumu baltu jeb pru un austrumu baltu jeb leiu-latvieu kultru. Pie pdjm kultras mantm pieder dzelzs (leit. g e 1 e i s, pr. g e 1 s o), trauds jeb pliens (leit. p 1 i e n a s, pr. p 1 a y n i s) un kaepes (leit. k a n a p e s, pr. k n a p i o s). Te vl var varbt mint rokas dzirnavas (leit. g i r n o s, pr. g i r n o y w i s), kum visas baltu tautas ir devuas seno dzirnavu akmeu nosaukumu. Uz to vl sevii aizrda milns (leit. m i 1 i n y s, kr. un ), kam ir etimoloisks sakars ar darbbas vrdu malt, un kas ir droi vecs baltu vrds, lai ar pru rakstos nav uzglabjies. Varbt, ka tds vecs vrds ir ar alus (leit. a l u s, pr. a l u), jo viss trijs valods ir sastopams ar alum vajadzgais raugs (leit. r a u g a s, pr. r a u g u s). Turpret ts kultras mantas, kas prnk pie baltiem pc Kr. laikiem, leii ar latvieiem gan nosauc viendi, bet pri jau savdi. Pie tdiem vrdiem pieder gailis (leit. g a i d y s, bet pr. g e r t i s), vista (leit. v i t a, pr. g e r t o), zirnis (leit. i r n i s, pr. k e c k e r s), pupa (leit. p u p a, pr. b a b o), lca (leit. 1 e n i s, pr. 1 i c u t k e k e r s). Ttad pc Kr. laikiem pri jau bija daudz vairk atsveinjuies no leiu-latvieu tautas k senk. Aistu vrdu, k jau mints, ms sastopam vispirms pie Plnija un Tacita, ttad pirm gadsimten pc Kr. Nav mums tomr iemesla domt, ka tad tas nosaukums btu glui no jauna clies, kd aisti varja apzmt ar senos baltus. Ap Kr. laikiem no rietumu baltu jeb pru grupas ap Klaipdas apgabalu sk atdalties savs kultras nozarojums, kur archaiologi vro kuru dzimteni, kas sniedzas ldz Ventas baseinam. Ap vidjo dzelzs laikmetu (400 800) ie kuri bot iejmui ar t saukts Kuru kpas. Ja tad Jordness 6. gadsimtea vid raksta, ka aisti esot iejmui no Vislas grvas oti gau jras piekrasti (longissimam ripam), tad piekraste gan bs sniegusies ldz Ventas baseinam, pieskaitot aistiem ar kurus. Ja Jordness e btu rakstjis tikai par priem, tad vi gan runtu par oti su jras piekrasti. T tad par aistiem bs saukti vismaz pri un kuri, ja ne glui visi balti. Pc Jordnesa mums atkal ilgu laiku nav nekdu rakstu ziu par baltiem. Tikai kds Aethicus Ister ap 630. gadu raksta ka Eiropas ziemeos esot kda tauta, kas pieldzot uguni un ievedot sli, ko td saucot par vectum (ievedumu). T ka is autors ir smlies savas
35

zias no grieu rakstiem un grieu valod vectum ir syrma, tad nelaiis bibliotkrs Bus dom, ka te bot runa par leiu vrdu srumas, kas nozm sumu. Par uguns pieldzjiem arabi mdza saukt visprgi pagnus un tdu nosaukumu varja ar citas tautas piesavinties. Ka balti pielgui uguni, par to raksta ar arabu eografs Idrsi (11001160). Ja Bua izskaidrojumam btu taisnba, tad t btu veck liecba par baltu valodu. Einharts (770840) saraksta grmatu (Vita Caroli Magni, kur ir minti Aisti un viiem blakus Sclavi. Nav aubu, ka te ir runa par baltiem un slaviem. Vispdgi baltu cilts aistus vl piemin angu-saku ceotjs Vulfstns (Wulfstan), kas ap 890. gadu noncis aistu zem (Estland), kas atrodoties uz austrumiem no vendu zemes (Weonodland), un pa Elbingas upi (Ilfing) aizbraucis uz tirgus vietu Truso (Drausensee, ordea laikos Drusin). Pc tam aistu viet sk daudzint prus, vispirms laikam arabiei, kas tos sauc par brsiem, jo arabieu rakstos nav p burta. Visvecks zias par kuriem sniedz mums Hamburgas un Brmenes archibskaps (865 888) Rimberts sav Anskara biografij Vita Anskarii. Rimberts tur ststa, ka kuri (Cori) ap 9. gadsimtea vidu atkratjuies no zviedru virsvaldbas. o apstkli grib izmantot di un uzbrk kuriem, lai tos dabtu apak savas valdbas, bet pai tiek sakauti. Nko gad zviedru karalis Olafs pats nobrauc ar kaaspku uz kuru zemi, iejem un sadedzina viu pilstu Seeburg, ko aizstvjui kdi 7000 kareivju. Pc tdas uzvaras zviedri iet vl 5 dienas zem iek, aplenc tur pilstu Apulia, ku atrodas 15,000 kareivju. Kad pc 8 dienu cas nekas nav pankts, tad zviedri skui zlt, bet nu izrdjies, ka dievi viiem negribot paldzt. Zviedru kaaspk bijui dai Anskara kristti tirgotji, kas pc savas zlanas paziojui, ka zviedriem paldzot Kristus. Zviedri nu uzbrk vl reiz kuru pilstai, pc kam kuri padodas, aizmaks par katru iedzvotju pusmrciu sidraba un apsols krtgi makst nodokus. Visprgi Rimberta ziojums, k liekas, ir ticams, izjemot daus prspljumus. Rimberts pats kauj nav bijis klt, bet ir dzirdjis tikai ststam par o kau tlu aiz jras, kur zviedru pankumi stipri vien ir izpuoti. Nav iemesla tict, ka kuriem btu bijuas pilstas ar tik daudz iedzvotjiem un ka vii sptu makst tik daudz sidraba. Rimberta Seeburg agrk meklja dads viets, bet tagad ir jau pierdts, ka t bijusi pie Grobias. Archaiologi ir tur atradui tipiskus zviedru kapus skot jau apmr no 650. gada. Tpat ar par Aplijas vietu pastvja dadas hipotezes, bet jau leiu vsturnieks Daukants bija prliecints, ka t esot Apuole Lietuvas Telu apri. Tagad ar jau archaiologi atzst, ka Daukantam bijusi taisnba. Tlku Rimberts zio, ka kuriem bijui pieci novadi (quinque civitates), kuus tagad izskaidro par Pilstu (Pilsahten), Cekli (Ceclis), Megovi, Duvzari un Bihavelanku (Bihavelanc). Trs pirmo viet Blenteins meklja: Vredecuronia, Winda, Bandowe, kas senk pie kuru zemes neesot piederjuas. Ar skandinavieu rnu uzraksti dod mums kdas zias par seno Baltiju. Kda Sirida ap 10. gadsimteni ce pieminekli savam vram Svenam, kas vairk reizes gar Tumisnis (Domesnees, Kolkas ragu) braucis uz Zemgali. Citi piemineki no 10. un 11. gadsimtea daudzina ceojumus uz Igauniju, Livoniju un Novgorodu. Daudz par kuriem zina ststt pazstamais du chroniis Saxo Grammaticus, kas ap 1200. gadu izdevis savu grmatu Gesta Danorum. Cas starp zviedriem un kuriem vi iesk jau no Abrma laikiem, kd zintnieki skatjs uz minto grmatu k uz tu izdomjumu. Bet lai nu gan Saksona chronoloija ir jatzst par pilngi nedibintu, tomr via ststiem ir bijui ar kdi uzticami avoti, kas vairs nav uzglabjuies ldz msu dienm. Saksons raksta, ka kd Brovallas kauj, kas laikam notikusi ap 750. gadu, ldz ar zviedriem cnjuies ar Baltijas varoi. Archaiologi pc t laika vro ar Kurs lielku zviedru kultras ietekmi. Tas pats Saksons vl raksta, ka kdi 3000 gadi pc pasaules radanas zviedru karalis Froto
36

vispirms uzvarjis kurus un tad vl prspjis karali Vespziju (rex Vespasius) Paltisk (Paltisca). Profesors J. Mikola izskaidro, ka Paltiska esot Polocka (veckrievu no ) un Vespzijs laikam bot kds kunga nosaukums baltu valod (sal. leiu viepatis). Polockas apgabals jau patiem jpieskaita pie sens baltu dzimtenes. Nav ar nekdu aubu, ka vikingi jau sen ceojui pa Daugavu uz augu, jo ar senais Polockas kazs Rogvolods (Po, skand. Ragnwaldr) ir bijis vikings. Ap 11. gadsimtea beigm jeb 12. skum kds slandietis Egils Skalagrimesons kop ar citiem vikingiem nobraucis ar kui kuru zem, pc kam vi ar aprakstjis o ceojumu. Ceotji noderjui uz pusmnesi mieru ar kuriem, skui tirgoties un kad lguma laiks prgjis, skui laupt krasta apdzvotjus. Tik tlu is ststi liekas ticams un svargs esam, bet tlkie skumi jau izklauss pc pasakas. Kuri esot sagstjui Egilu ldz ar daiem via biedriem, ieslodzjui tos kd tuk k un pau piesjui pie staba. Egils tomr esot izrvies no saitm, atsvabinjis ar citus biedrus, tad kopjiem spkiem uzlauzui kas grdu, no kuas apakas izlaidui trs agrk sagsttos dus, pc kam visi aizbgui ar bagtu laupjumu. Egils tomr vl atgriezies atpaka uz kuru mju, apkvis tur gandrz visus vrieus, aizdedzinjis kdu divstvu namu, un atgriezies uz kui sveiks un vesels. e vl var piemint krievu chronista estora ziojumu no 1115. gada, kur ir mintas sekoas Baltijas tautas: a (leii) ea (zemgaliei), a (letgai) jeb Hepoa un (lbiei). Ap to pau laiku pards ar arabieu zias par Baltijas tautm. Viu rakstnieks no 11. gadsimtea Al Bekri raksta galven krt pc kda Ibrahima zim no 10. gadsimtea par priem : Polija saiet austrumos robes ar [skandinavieu] rsiem un ziemeos ar brsiem, kas dzvo pie jras. Viiem ir sava valoda un vii neprot kaimiu tautu valodas. Vii ir slaveni ar savu drosmi. Kad viiem uzbrk ienaidnieki, tad neviens negaida, lai tam pievienotos kds biedrs, bet tikai iet uz prieku, ne par ko nebddams, un crt ar savu zobenu, kamr mirst. Viiem uzbrk [skandinavieu] rsi no rietumiem ar saviem kuiem. T tad mint Ibrahima rakstu var uzskatt par vecko rakstu liecbu par priem. Ap 1075. gadu vl raksta Brmenes dams par zmlandieiem jeb priem (Sembi vel Pruzzi), kuus vi tura gan par strgalvgiem pagniem, bet tomr par oti miergiem audm (homines humanissimi). miermlbas reputcija pie baltiem ieskas, k ms jau redzjm, pie Jordnesa un turpins ldz pat Latvieu Indriim, kas nosauc latvieus par humiles et despecti, kas pc senko laiku gargiem rakstiem esot tulkojams cildino nozm. Kurus turpret Brmenes dams tura par oti nelgu tautu (gens crudelissima). Tpat ar no jtvingiem pc drusku vlkm zim esot baidjus visas kaimiu tautas. K nu lai savienojam divas tik pretrungas liecbas? Pa daai o pretrunu varbt izskaidro arabieu rakstnieks no 10. gadsimtea Ibrahims, kas ststa, ka Bru zeme esot grti pieejama. No jras patiem pru zeme ir labi aizsargta gan ar gaajm kpm, gan ar ar lielajiem piejras ezeriem. Ar Latvijas piekrastei nav labu ostu. Varbt, ka ar cietzem baltu tautas pc seno laiku ieraduma bs izvljus purvus, deus un meus par savm robem. T ka nu baltu tautas bija samr lielas un stipras un kaimios viiem dzvoja vciei, poi un krievi, kas ar bija lielas un stipras tautas, tad senkos laikos ie kaimii baidjs iet pr m robem pri un vienas otram uzbrukt. T varja izcelties tradicijas par baltu tautu miermlbu. K baltu tautas cnjs sav starp un ar ar kaimiiem igauiem un lbieiem, par to rietumu Eirop nebija nekas zinms. Turpret kuri, kas bija izdaudzinti jras lauptji, tika uzskatti par izjmumu citu baltu tautu starp.

37

10. Rakstu zias no 13. gadsimtea skot.

13. gadsimten pards vairk chronikas par baltu tautm un ar to e iestjas jau vsturiskais laikmets, ko ir ar jau vsturnieki apstrdjui, kd etnografa piezmm ir e mazk nozmes. Turpret nav vl galgi noskaidrots jautjums par baltu tautu dalanos, kd nespecilistiem e vl daudz kas nav zinms. Trkst mums ar droku ziu, kad btu leii un latviei izruies. Jau aug ir aizrdts, ka pirmajos gadsimteos pc Kr. starp abm mintm tautm ir pastvjui ciei sakari, kd varam ar runt par vienu leiu-latvieu tautu tai laik. Turpret 13. gadsimten abas tautas ir nevien jau rus, bet ar jau paas daljus cilts ar saviem dialektiem. Atsveinanos starp abm tautm varam iedomties sevii ap sesto un septto gadsimteni, kad balti devs vairk uz ziemeiem smu cilu zems iek. Galindi ldz ar sdaviem ir visagrk daudzints baltu ciltis, kuas ms pazstam jau no Ptolemaija laikiem. Pc vlku rakstu zim galindi bs laikam daljuies divs grups. Krievu chroniku (galindi) dzvojui ap Daugavas auggalu un Protvas upi, kamr otra galindu daa mitusi starp senajiem priem un poiem. Pdjo robeas rietumos un ziemeos bijuas Neidenburga, Allenburga, Vartenburga un Rastenburga, uz austrumiem vias sniegus ldz Spirdinga ezeram un uz dienvidiem gjuas labu gabalu tagadj Mazovij iek. Rietumu galindi tikui izncinti c pret vcieiem un poiem, kas tad ar iejmui viu senko zemi, bet austrumu galindi, k zinms, ir prgjui krievos. Varam ar aubties, vai rietuma un austruma galindi ir piederjui pie vienas tautas, jo is nosaukums ir clies no sena baltu vrda gals (leit. glas, pr. gallan) un varja apzmt ar divas dadas radu tautas, kas apdzvojuas kdu galu jeb malu. Ldzgs liktenis ir bijis ar vl citai baltu ciltij jtvingiem, kuus latu rakstos sauc Jatvingi jeb Jaczvingi (ar Pollexiani no zemes nosaukuma Podlachia) un krievu chroniks . Rakstos is vrds nk pazstams no 10. gadsimtea. Vii dzvojui no priem uz dienvidiem un pa daai uz austrumiem, un ir iejmui Grodas guberas rietumus, Suvalku dienvidus un vienu dau Lomas un ubinas guberas ap Bugas upi. No prdroajiem jtvingiem savu laiku baidjuies tpat poi, k ar Galicijas mazkrievi, bet kaimiu prspks tomr jmis pr viiem virsroku. Jtvingi tikui liel mr izkauti un atlikuie prgjui poos, mazkrievos un leios. Profesors G. Gerulis ir pierdjis, ka jtvingi un sdavi ir viena pati tauta. Rakstos nekad sdavi un jtvingi netiekot kop minti un jtvingu zem daudzinot ar dus vietu vrdus: Sudovita, Sudus, Sudowe. Jau Vitauta laikos sdavi un jtvingi tikui samaisti (Sudorum sive Gettarum). Kd Sigismunda dokument no 1420. g. ir teikts, ka sdavieu zeme tiekot saukta ar par jtvingu zemi (terram vocatam Suderlant alias Jetwen). Pou bskaps Krakav Kadlubeks (12081218, 1223) raksta, ka poleksii esot jtvingu jeb pru cilts (Sunt Pollexiani, Getharum seu Prussorum gens atrocissima). Svargas ir mums ar ts chroniku zias, kd jtvingi ir pieskaitmi pie baltu tautu nozares. T pou chronists Dlugos (14151480) raksta, ka jtvingi pc valodas, ticbas un ieram esot oti ldzgi leiiem, zemaiiem un priem (Gens... Jacwingorum natione, lingua, ritu, religione et moribus magnam habebat cum Lithuanis, Pruthenis et Samogitis conformitatem... cum Pruthenica et Lithuanica lingua habens magna ex parte similitudinem et intelligentiam). Pc cita pou chronista Mjechova vrdiem var saprast, ka jtvingi it k priem stvtu tuvku, bet zemaii runtu leiu dialektu. Visas s valodas ldzinoties atkal tlku latvieu valodai. Lai gan m tautm esot itin k viena valoda, tomr viens otru nesaprotot, izjemot tdus audis, kas biei ar kaimiiem satikuies (Jacwingi... pauci supersunt nostris temporibus ... proprium linguagium loquentes. Lithuani item t Samogitae proprium linguagium sortiti sunt, aliud a Jacwingis. Quemadmodum et Lotihali etiam appropriatum linuagium loquuntur
38

a praefatis gentibus distinctum... Quttuor ergo gentes: Pruteni, Jacwingi, Lithuani cum Samogitis, et Lotihali habent propria linguagia, valde in paucis onsonantia et convenientia... Horum quanquam eodem sit lingua, unus tamen non plene alterum intelligit, nisi currens et qui vagus est per illas terras). Chronikas ststa, ka 1276. gad vcu bruinieki sakvui prus, kas nu aizbgui pie leiiem. Kunigaikstis Troidens vietojis bgus Grod un Sloim. Valodnieki vl tagad mekl Sloimas izloksn pru fntikas ietekmi. Tlku ms zinm no vstures 1283. gad, kad visi pri galgi tiek uzvarti, 1600 sdavi jeb jtvingi tiek prcelti ziemerietumu Zmland, kd ar pru valod ievieas jtvingu valodas savdbas. Zintnieki, k liekas, ir tagad vienis prtis, ka leii jau no seniem laikiem ir dzvojui Nemuna basein, kur tos abas galindu ciltis un jtvingi ra no slaviem, pri no vcieiem un latviei no smiem. Td leiu valod nav senu tieu aizmumu ne no slavu valodm, ne ar no vcu valodas. Tikai K. Bga ai zi ir uzstdjis savdu hipotezi, kuai gan laikam nav sekotju. Vi dom, ka latviei esot rui prus no leiiem, kas esot bijusi galj baltu cilts austrumos un dzvojusi kaimios ar mordvniem. Bet nu leii ir bez aubm tuvku rada priem un ir ar aizjmuies daudz pru vrdu, kdu latvieu valod trkst. Td vien jau leii ir jmekl pru kaimios, un latvieiem gan tieu sakaru ar priem nebs bijis. Turpret baltu vrdi, kas prgjui mordvnu valod, p. p. j u m i s un m u k a r o (mugura, leit. nugara) stv bez aubm tuvku latvieu nek leiu valodai. Tpat par latvieu izcelanos visprgi zintn laikam nav kdas cik necik ievrojamas domu starpbas, izjemot atkal tikai K. Bgas hipotezi. Bga dom, ka latviei vl ap 500. g. pc Kr. esot dzvojui Lietav, uz dienvidiem no zemgalieiem. Tas ir grti iedomjams gadjums, ka zemkopju tauta kdu 600 gadu laik vartu izceot no Lietavas, izlauzties cauri Zemgalei un neilg laika sprd iekaot gandrz visu Vidzemi. Valdoie uzskati turpret ir tdi, ka latviei ir cluies no tm baltu ciltm, kas no Nemuna baseina ir prnkui uz Daugavas baseinu. Pc archaioloijas datiem baltu kultra jau ap Kr. laikiem sk celties pri par Daugavu. Ziemeu Vidzemi latviei iejem ap 7. gadsimteni, kad laikam ar krievu padztie galindi pievienojas latvieiem. Ka kuri ir piederjui pie baltiem, par to aug vairkkrt ir mints, bet nevar tomr sact, ka m domm neviens vairs nepretotos. Agrkie rakstnieki maz interesjs par kuru tautbu un Vatsons (K. F. Watson) bijis pirmais, kas kurus noteikti pieskaitja pie latvieiem. Turpret Vdemanis (F. J. Wiedemann) bija prliecints, ka kuri esot bijui lbiei. im Vdemaa aizrdjumam sekoja A. Blenteins, J. Trusmanis un daudzi vcu rakstnieki. Profesors A. Pogodins kd rakst sum aizrda, ka kuri esot bijui kda leiu cilts. K. Bga gan tura kurus par atseviu baltu cilti, bet dom, ka tie tikai pc 500. g. pc Kr. ienkui seno smu zem, kas toreiz iejmui nevien visu Kursu, bet ar Nemuna grvu un Kuru mares auggalu. Profesors J. Endzelns ir pirmais, kas aprakstjis kurus no valodniecbas un vstures viedoka un izskaidrojis tos par starpcilti starp latvieiem un leiiem. Sen Curonia, k vsture liecina, pastvjusi nevien no Kurzemes rietuma daas, bet ar no Kauas guberas ziemeu rietumiem un vl kda Prsijas novada. Vciei ar savu Kuren ir parasti apzmjui visus Kuronijas iedzvotjus, lai tie nu btu latviei, lbiei, vai ar kdas citas tautas piedergie. Kds franu ceotjs G. de Lannoy raksta, ka tas sav 1413. gada ceojum no Liepjas uz Rgu braucis caur kuru, lbieu un zemgalieu ciemiem, un ka katrai ai tautai esot sava valoda. Tlku prof. J. Endzelns piemin M. Bjeska pou chrnikas vrdus (no 1564. g.): Senie pri un leii reiz runjui vienu valodu un tpat ar zemaii un kuri, bet tagad tie cits citu maz saprot. Chronists Rusovs (Balthasar Russow) raksta (1577. g.), ka kuru zemes tautas runjot kuru un lbieu valodu (gebruken der Churisschen vnde Lyuisschen... sproke). Cits rakstnieks M. Brandiss (1600. g.) ar izi kuru un lbieu valodu, izskaidrodams, ka kuru zemnieku valoda esot drusku ldzga latvieu valodai. No 17.
39

gadsimtea skot, rakstnieki vairs nei kuru un latvieu valodu, tikai Pretorius vl aizrda (1680. g.), ka pri esot runjui: wirdas, leii: wardas un kuri: werdas. No iem tik dadiem senatnes avotiem ms redzam to nenoliedzamo faktu, ka kuri nekad netiek pievienoti lbieiem, bet tikai tuvinti zemaiiem un latvieiem. Ap 17. gadsimteni kuri, k liekas, jau ir prgjui latvieos un pa daai ar leios. Ar citi fakti apliecina o seno rakstnieku novrojumus ar Kurzemes tautm. Jau Vatsons bija aizrdjis uz kdu 1338. gada dokumentu, kur kda upte kursiski (up Cursch) saukta acmenne-walke" (akmeu valks), t tad nevis lbiski, ne ar latvieu rakstu valod, bet gan t, k vl tagad run kuru pcnieki rietumu Kurs. Kuru kaimii zemaii ir labi rui latvieus un kurus, nosaukdami vienu ciemu Latveliai un otru Kuriai. Tpat ar kdu mju Kurs sauc ar Latvieiem, kamr st latvieu zem ms sastopam ,Kursus un Kursuus. J. Endzelns aizrda, ka Kursas vietu vrdos gan ldzgi latvieu valodai leiu k un g viet stv skaas c un dz, bet pc leiu fntikas uzglabjas skau kopojumi an, en, in, un (= latv. o, ie, , ); p. pr.: Cunce (sal. zemaiu k i u n k e), Landze (sal. leiu L a n g e l i a i). s skau savdbas atrodam vl daudz citos kurzemnieku vrdos, p.. p.: duncis, dcis, dzintars, dztars, jentere, ietere, ietaa u. t. pr. Lai ar di piemri ir tagad izplatjuies pa visu Latviju, tomr Kurs ir viu bez aubm vairk. Tomr jdom, ka kuru un tpat ar zemgalieu valoda bs stvjusi tuvk latvieu nek leiu valodai, jo abu o cilu dienvidus kaimiu zemaiu loksne atias no augstaiu valodas ar lielku tuvumu latvieu fntikai. To hipotezi, ka kuri btu bijui lbiei, tagad jau var uzskatt par atmestu, jo ar archaiologi neaubs, k jau teikts, ka kuru kultras pazmes var vrot jau no Kristus laikiem un ka kultra nav iama no baltu kultras cikla. Nav gan aubu par to, ka plak Dundagas apkrtn jau no seniem laikiem ir dzvojusi kda smu cilts, kuas robeas sniegus ldz Ventai un Abavai. Ja ne visi tmnieki, tad vismaz lielk daa no viiem bs clusies no prlatvjotiem lbieiem; bet ar to nav teikts, ka ar stiem kuriem btu jmekl lbieu seni. Turpret baltu kultra jau sen sniegusies no dienvidiem ldz Ventai un Abavai, kd ir jatmet ar K. Bgas hipoteze, itin ka vl ldz 500. gadam pc Kr. visu Kursas jrmalu ldz Kuru mares auggalam btu iemusi kda smu tauta. ds vrojums run pret ar eografijas un etnografijas apstkiem. Svea tauta nevarja iejemt svargko satiksmes ceu starp Nemuna baseina apdzvotjiem un viu radu ciltm pie mares un jrmalas. Vl sevii to nevarja sagaidt no senajiem smiem, kas vl 4. gadsimten pc Kr. esot bijui vairk nomadi nek arji. Uz austrumiem no kuriem dzvo zemgaliei, Indria chronikas Semigalli, Atskau chronikas Semegallen un estora ,, jeb ,,. Vecos laikos Zemgali tulkojui pc latu valodas par Pus-Galiju (Semi-Gallia), bet P. Einhorns neaubs, ka is nosaukums esot clies no latvieu vrdiem zemes gals. Vecais Stenders (Lettische Grammatik2, 9) e mekl zemo galu, un zemgaliei esot glui vienkri augstgalieu, tagadjo latgalieu pretstats. Tpat ir izskaidrojams kurzemnieku uzvrds Zemgalis, kur e tiek plai izrunts. Valodnieki turpret dom, ka senkrievu un senskandinavu Seimgala zmjoties drzk uz ziemas galu. Grtki ir te tomr saprast savdo smazioloiju. Zemgaliei jau dzvo uz dienvidiem no latvieiem, nevis uz ziemeiem, un latviei ar nemdz ziemeus par ziemu saukt. Ziemas vj gan laikam bs tas vj, kas ziem p, varbt ar ziemerta vj. K. Bgas uzrdtie piemri: e i m e, Lietuvas miesti, e i m i a i, Lietuvas ciems un kds 16. gadsimtea vietas vrds ,,ar nesaskan ar vrdu i e m a, ziema. T tad Zemgali gan nevarsim itin droi turt par ziemas galu. T ka zemgaliei dzvojui starp leiiem, kuriem un siem, kamr no stiem latvieiem jeb letigaiem vii bijui irti ar Daugavu, tad gan bez seviiem pierdjumiem zemgalieus nevarsim pieskaitt stiem latvieiem. Sens Zemgales vietu un personu vrdi ar neizi o jautjumu, saskandami pa daai ar latvieu, pa daai ar leiu valodu. Kd simtu gadu ilg
40

c ar vcieiem zemgaliei tika liel mr apkauti, bet daudzi pri palikuie aizbga uz Lietuvu un citi tika nomitinti Vidzem. Jdom, ka pc s cas Zemgale bs palikusi pustuka un tikusi vlk kolnizta sevii ar latvieiem. Td ar par zemgalieu cilti un valodu nav mums vairs nekdu ziu. Prof. J. Endzelns dom, ka zemgalieu izloksnes sen pazme esot t, ka zilbe, kas beidzas ar pldeni r, tiek izstiepta divs zilbs. T tagadj Trvete saukta senk Terevethene. Vl tagad Zemgal run veci audis: v a r a n a (vrna), b e r e z s (brzs), v e r e s i s (vrsis), k u r a m i s (kurmis) u. t. pr. Lai ar zemgalieu izloksne stvja tuvku latvieu nek leiu valodai, tomr nav jdom, ka vii btu runjui glui tpat k letigai. Katrai ciltij bija bez aubm savas kopjas intereses, savas ieraas un ar sava izloksne. Kurzemes auggal uz austrumiem no zemgalieiem dzvojui si, vciski Selen, latniski Selones. Pc kda Mindauga laiku dokumenta no 1267. gada si dzvojui ar Lietavas Zarasu, Laukesas, Antazaves, Dusetu un citos novados. Zarasu pilstia senki saukta Ezerasai, kds nosaukums nevar bt clies no leiu vrda eeras. No t nu redzam, ka ar si ir bijusi baltu cilts, kas ir prgjusi latvieos, bet pa daai ar leios. K. Bga dom, ka si vistuvku stvjui kuriem, bet no siem chronikas ir uzglabjuas tik maz pavrdu, ka pc tiem nekas dros nav pierdms. Turklt starp siem un kuriem ir dzvojui zemgaliei, kd starp abm pirmajm ciltm nav vrojami kdi tuvki sakari. T tad Kurzemi senk apdzvojui kuri, zemgaliei un si, kas visi pc valodas stvjui starp latvieiem un leiiem. Ar pc tautas dziesmm varam vrot, ka uz dienvidiem no Daugavas nav dzvojui sti latviei. Vairk k 10 tautas dziesmas daudzina, ka pri par Daugavu dzvo leii. Ar to ir tikai sacts, ka aiz Daugavas dzvo citas ciltis, kas nav sti latviei. T ar tagadjos latgalieus sauca senk par poiem glui vienkri td, ka vii runja citdu izloksni un senk bija stvjui zem pou valdbas. T ka leiu valdnieki nav centuies pievienot Kursu, Zemgali un Sliju savai valstij, bet s laik ajs zems ievieas latvieu valoda, tad ir jdom, ka kuri, zemgaliei un si ir stvjui latvieiem tuvku. Ka is prlatvjoanas process ir samr tri noticis, to apliecina veci dokumenti, no kuiem drz izzd zemgalieu un su vrds, kamr kurus vl daudzina, k ms jau redzjm, ldz 16. gadsimtenim. To pau redzam ar no tautas dziesmm, kur si un zemgaliei ir pavisam svei, kamr kuri vl kds rets dziesms tiek pieminti.

11. Vstures atmias tautas dziesms.

Jau vairk vsturnieki ir aizrdjui, ka tautas dziesmas nevarot nodert par vstures avotiem, jo neesot zinms, kad vias tikuas sacertas. Ka no tautas dziesmm vien vartu vsturi ptt, to gan laikam neviens zintnieks nav apgalvojis. Bet ja nu ms gribam skeptiski bt, tad varam ar sact, ka no Baltijas chronikm vien nevaram ptt latvieu tautas vsturi. Pirmkrt, Indria chronika un Atskau chronika apraksta tikai vcu uzvartjus, retumis tikai pieminot uzvarts tautas, kas turklt ne katrreiz ir viena no otras irtas. Otrkrt, abas s chronikas ir vairk poltiski raksti, kur dareiz patiesba bs vl tm slpta. To pau var sact ar par muiu urkundm un citiem seniem dokumentiem. T nu nonkam pie jautjuma, no kdiem avotiem tad lai nu ms smeamies zias par seno latvieu dzvi. Uz to mums ir jatbild, ka zias ir mekljamas no visiem mums sasniedzamiem avotiem, neizjemot ar tautas dziesmas. Msu laiku vsturnieki pat dom, ka no Homra ms dareiz varot dabt svargkas zias par seno grieu vsturi nek no slaven vsturnieka Tkidida. Tkidida aprakstts grieu poltisks cas esot msu diens mazk interesantas nek Homra apdziedt grieu mjas dzve. Homrs, k zinms, oti pamatgi attlo, ko senie griei dui, k rbuies, kds ks dzvojui, kdus ierous un traukus taisjui, kdus metallus kalui u. t. pr. Bet kad un k sti
41

ir cluies Homra eposi, nav mums tomr zinms. Zintnieki neaubs, ka plaos apmros esot izmantotas vecas tautas dziesmas; bet ar pc Homra laikiem rapsdi un redaktori esot mintos eposos o to prgrozjui un ar pielikui klt. Viss tas tomr nav kavjis zintniekus izmantot Homra eposus grieu vstures ptanai. K Homra pttji nevar noteikt, kad katrs heksametrs btu clies, t ar no latvieu etnografiem nevajaga prast, lai tie noteiktu, kad katra tautas dziesma btu sacerta. Bet vai tad ms nek nezinm par latvieu tautas dziesmu vecumu? Folkloristu un etnografu rakstos gan t nav tda neatminama mkla, par kdu to ir iztlojui dai rakstnieki. Jau vairk reizes esmu rakstjis, ka tautas dziesms ir zias par 13. gadsimtea dzves apstkiem, bet nav tur vl atrastas nekdas skaidras liecbas no 12. gadsimtea, kad latviei vl bija brvi un nebija kristti. Tpat esmu jau vairk rakstos aizrdjis, ka ts kultras mantas, ko latviei ir ieguvui tikai vl no zviedru laikiem skot, dziesms tiek oti reti daudzintas, jeb pat nemaz netiek mintas. T nu iznk 13., 14., 15. un 16. gadsimtenis par tautas dziesmu ziedu laikiem. is ziedu laiku nosaukums nav tomr t jsaprot, ka priek tam un pc tam latviei btu daudz mazk dziedjui. Lieta tikai t, ka par agrkiem laikiem dziesms nav atrastas nekdas cik necik drokas atmias, kamr vlku laiku dzves apstki ir prk maz apdziedti. Es pat gribtu tict, ka 12. gadsimten latviei bs vl vairk dziedjui un dzejojui nek pc tam, bet ts dziesmas ir jau sen novecojus un aizmirstas, kamr uzglabts bs ldz nepazstambai prgroztas. Tpat ir mums droas rakstu liecbas, ka latviei 17. un 18. gadsimten ir bijui lieli dziedtji, bet vergi, dzimtaudis un citi nebrvi strdnieki nekur pasaul nav pazstami par dziesmu sacertjiem. Ir ar taisnba citam apgalvojumam, ka kamr tauta dzied, tikmr via ar dzejo, bet parastais dziedtjs dareiz gan prgroza kdus vrdus, bet nesacer jaunus motvus. Nebrvos laikos nav ar izdevbas jaunm dziesmm iesakoties un izplatties. ai zi latviei ir tikai sekojui visprgam kultras virzienam Eirop, bet nav uzskatmi par kdu izjmumu citu tautu starp. Ap 13. gadsimteni sevii vidus un ziemeu Eirop ieskas jauns kultras laikmets, ldz ar ko prgrozs visa auu dzve. Rodas ar jaunas dziesmas, ststi, pasakas un teikas, kas vai nu pavisam izspie, vai ar galgi prveido agrks tradicijas. is kultras lakmets turpins ldz 16. un 17. gadsimtenim, dienvidos un rietumos sku, bet ziemeos un austrumos ilgku laiku. Uzplaukstot rpniecbai un tirdzniecbai, pasliktins zemkopba un pai zemnieki tiek nospiesti par nebrviem dzimtaudm, ldz ar ko uz laukiem izbeidzas ar dzejoana. Romantiskas ststu dziesmas, pa lielkai daai mkslgas romances, sk izspiest vecs zemnieku dziesmas. Pie latvieiem s romances dabja ieviesties tikai neliel skait, jo dzimtbana Baltij tika sankcionta jau 1599. gad. Td ar latvieiem bija japmierins ar savm vecajm zemnieku dziesmm, kamr leiiem tans laikos vl bija savi bajri un brvi zemnieki, kas dabja pilngi piesavinties romantisks dainas, kas savukrt izspieda vecs tautas dziesmas. Pret manu aizrdjumu par dziesmu vecumu vl tiek iebilsts, ka lielk da msu tautas dziesmu nemaz netiekot minti tdi priekmeti, pc kuiem varot vrot kdu laikmetu, td ar par to dziesmu vecumu nevarot runt. Ar tdas aubas nav dibintas uz faktiem. Mlestbas lirika priek 13. gadsimtea vidus un ziemea Eirop vl bija svea un lielk daa msu dziesmu zmjas taisni uz jaunu auu mlestbu. Tautas dziesmu latviei izteic savas mlestbas jtas ar ircinanos, zoboanos, lepoanos un lielanos, bet svea tur ir romantisk mlestba ar jtu izpldumu, kaislbu un greizsirdbu. Tikai vien dziesmi esmu atradis mlestbu ldz nvei un t pati ir ceojoa jaunku laiku romance. Ttad nevaram vis sact, ka par tautas dziesmu vecumu mums nekas nebtu zinms, bet nevaram ar prast, lai katrs nespecilists tli vartu sekot etnografu un folkloristu ptjumiem. Ja archaioloijas nepratjs apskats mzejos kdas senlietas, tad vi nesaprats, kd viens izraktais cirvis ir 1000 gadu, otrs 2000 gadu un treais 5000 gadu vecs. Vi nevar uzreiz iedomties, pc kdiem skiem apstkiem lietpratjs noteic o priekmetu vecumu.
42

Tpat mums nevajaga iedomties, ka etnografijas nepazinjs vars noteikt, kdas tautas tradicijas ir pau latvieu sacertas, kdas aizjemtas, kdas ir jaunas, kdas vecas un kdas ir pau uzraksttju jeb teicju ti izdomtas. Ja nespecilists nevar visu du apstku saprast, tad nevajaga domt, ka ar specilists tdu lietu nezina un iro dadas tradicijas pc brvas fantazijas. K archaiologs vro laikmetus pc materils kultras priekmetiem, t kultras vsturnieks un etnografs zina daudz ko ststt par dadiem laikmetiem gara kultr. Etnografs nevar tict, ka latvieu tautas dziedtji vl ldz msu dienm sajsmintos par glui negroztm 12. gadsimtea dziesmm, jeb ka jau 12. gadsimten latviei btu dziedjui par nelaimgo brenti, auno sveu mti un par mlestbu ldz nvei. Tdas lietas toreiz bija sveas nevien Latvij, bet ar vis Eirop. Tlo austrumu tautas, kur vl pastv patriarchla dzimtas iekrta, kda bija pie mums apmram ldz 15. gadsimtenim, vl tagad nedzied par tdm lietm. Kas nu ar tdiem jautjumiem nav nodarbojies, tas ar to visu nevar saprast. Bet jo mazk kds ir iepazinies ar auu gargs attstbas virzienu, jo droki vi sprie par tautas tradicijm. To ievrojot, studentam nav viegli izturties kritiski pret dadiem spriedumiem par folkloras jautjumiem. Atsaucoties uz seniem vstures rakstiem, mums vispirms ir jzina, kad un kur da raksta autors ir dzvojis, un ku gad jeb kd laik tas raksts ir sastdts. Par msu tautas dziesmm das zias nav izzinmas un tdas ar velti nav mekljamas. e var bt runa tikai par to, kda laikmeta apstkus dziesmas mums tlo. Jaun dziesmas kombincij var bt uzjemta kdas senas dziesmas sastvdaa. Tpat ar senlaiku dziesma var bt prtaista un piemrota vlku laiku dzves apstkiem. Mtologi dom, ka Dieva dli un Saules meitas ir mantotas jau no indoeiropieu pirmtautas, lai ar viu nosaukumi ir laika straum mainjuies. Bet msu tautas dziesmas daudzina parasti tikai, k Dieva dli ircins ar Saules meitm. T jau ir mlestbas lirika, kdu folkloristi priek 13. gadsimtea pie vienkras tautas Eirop vl nemekl. Dievs jeb Debestvs ir ar veca dievba, kas mantota jau no indoeiropieu pirmtautas. Bet tautas dziesms Dievs neretis tiek tlots k latvieu saimnieks ap 13. un 14. gadsimteni. Vl vairk dziesms is Debestvs vairs nav iams no kristgs ticbas Dieva. Ttad pc diem piemriem nevaram runt ne par indoeiropieu pirmtautas mtiem, ne ar par latvieu aizvstures dziesmm. Pc manas prliecbas tautas dziesmu nosaukums zai zobentii nav iams no daudzint zaa vaa (ar leitiski alias varias, tpat vl priem ir vrdi saligan un wargien), kd ds neparasts zobena nosaukums bs clies no senajiem bronzas zobeniem, kdi tikui lietoti vl dzelzs laikmeta skum. Bronzas lietas, k zinms, noskapst skaist tumi za krs. Bet viena otra dziesmia piemin zau zobentiu ar jaunku laiku zaldtam pie sniem. Bet ja kda tautas dziesma zobojas par tautieti, kas aizjemas zobenu no sava kaimia, tad gan da ideja nebs radusies tdos laikos, kur latvieiem stingri bija aizliegts ierous nst. Mums ir das tkstos dziesmu, kur kalps nav tva dls un kalpone nav ne mtes meita, ne ar bru msa. K nu di nosaukumi varja celties, kas msu diens izklauss pavisam neloiski? Bet ja ms iepazstamies ar Vergu jeb dreu stvokli senaj Vcij, tad ie nosaukumi ir lui loiski, k redzsim tlku uz prieku. Ja nu is tautas dziesmu kalps tiek ar dareiz sists un lepn mtes meita pat dzied: Kjm spru kalpu puisi, tad te gan bs atmias par senajiem dreiem. Bet ja cita dziesmia saka: I kalpi tva dls, tikai nav tva zemes, tad da dziesma gan vairs nebs clusies senko tva-dlu un mtes-meitu laikos. Netrkst ar tdu dziesmu, kur kalpu puisim ir savi bandu trumi un savs zirgs. Ar saimnieka meita tagad priecjas, ka vias vainadzi nonks bandinieka klti. di dzves apstki ir bez aubm atkal jaunki, lai ar eit ms vl neatrodam liecbas par pdjo triju gadsimtea dzvi. Ja nu ms das dziesmas gribam saprast, tad mums gribot negribot ir tur jmekl dadu laikmetu kultras dzve. Tautas dziesmas pieder pie latvieu vstures avotiem ar tad, ja ms jautjumu par dziesmu vecumu atstjam pavisam pie malas. Neviens latvieu vsturnieks gan laikam
43

nedoms, ka viam nav nekdas intereses par to, par ko latvieu zemnieki par gadu simteiem ir priecjuies, par ko bdjuies un kdas dziesmas dziedjui. Svarga vstures liecba ir ar tdi fakti, ko sti s dziesmas daudzina un ko atkal nedaudzina. Tpat mums ir jzina, kdus sens dzves apstkus latviei ir jau aizmirsui un kdas senatnes atmias ir uzglabjui savs tradicijs. Tautas dziesms apdziedt zeme ir prklta ar lieliem meiem, kur sastopama lielka koku dadba k msu laiku meos. Apkrt man oi, kavi, Apkrt zai ozolii.
B. 12695. Aveu Jnis Vecpiebalg.

Caur oiem saule lca, Caur brziem norietja.

B. 12472. P. Lodzi Srpil.

Caur beu birzi jju, Uz kumea ziedi bira.

B. 10980. No oti daudz apgabaliem.

Liepas vien tai me, Kur cirtu vezumiu?

B. 11262. No oti daudz apgabaliem.

Mea, mea es meitia, Atkal mea taujjos.

B. 1019, 10300. No vairk apgabaliem.

Kas man kait nedzvot Liela mea apak: Visapkrt oi ,kavi, Vid saule lidinja.
B. 3692. No daudz apgabaliem.

Ja katram turgam tautietim dziesma daudzina caunu cepuri un bagtiem ar lu kaokus, tad tik daudz caunu un lu gan varja dzvot tikai oti lielos meos, daudz lielkos nek pdjos laikos. Vien dziesmi (B. 30493, Plokalns Skrund) ir uzglabjies ar vl sbris, lai gan parasti jau briedis ir ieviesies sba viet. Turpet par tauru dziesms vairs nav nekdu drou ziu. etrpadsmit gadsimten, kur mums jau ir zias par Latvijas mea zvriem, vairs netiek minti ne tauri, ne sbi. T tad sbus vl varam meklt ldz 13. gadsimtenim, bet tauri, kas visur agrki tiek izncinti nek sbi, bs gan jau agrki izbeiguies. Tomr pc daiem izrakumiem varam domt, ka 12. gadsimten tauri vl bs mitui Latvijas meos. Par lieliem meiem liecina ar gju putni, kas pc dziesmu zim e mitui ar pa visu vasaru. Msu diens gan e laikam uzturas tikai vl kds rets dzrvju pris pa vasaru, bet senk e perjui ar gulbji un mea zosis. Tik lielos meos auu bija daudz mazk k msu diens un viiem nebija ar iespjams uzturt kdus gakus satiksmes ceus. Td ar tautas dziesmas nepazst nekdu oseju un pat lielce ir tur liels retums. Svargkie satiksmes cei toreiz bija upes, k to Sibirijas taig vl tagad redzam. Tdus paus apstkus mums tlo ar daas tautas dziesmas.

44

Kas kait man nedzvot Gaujas la mali: Ziemu braucu kamanm, Pavasari laivi.
B. 3691. J. Mrnieks Kroa Lejas pagast.

Ieu, ieu, k neieu Daugaviea precjama: Ziemu braucu kamans, Vasar ziedu laivi.
B. 15299. No daudz apgabaliem.

T varam viegli saprast, ka daudz simtiem, varbt pat tkstoiem, tautas dziesmu daudzina sens stas jeb mjas gar upju malm. Zinu, zinu, bet neteiku, Kur aug mana lgavia: Aiz uptes kalni, Bagt sti.
B. 11453. No trim apgabaliem.

Upe vien starpi, Kur aug mana lgavia; Kumeliu dzirddams, Lgaviu sveicinju.
B. 11545. M. Baumanis Nc.

Aiz uptes, aiz uptes Mana jauna lgavia; Ik rtiu, ik vakaru Peldu laidu kumeliu.
B. 15759. No trim apgabaliem.

Aiz uptes es izaugu, Par upti man aizveda; Paliek mani blelii Aiz uptes rauddami.
B. 13585. No vairk apgabaliem.

Daas tautas dziesmas pat aizrda, it k upe no mjas nemaz nebtu iama. Citur ieu, citur ieu Cit upti bridint; Lai palika upte autr, akmeu piemetama.
B. 17711. A. Blenteins Krustpil.

Es neieu, man netika Ts uptes mali; Lai iet mana jaun msa, Ja tai tika prtiam.
45

B. 15117. J. Priedts Annas mui.

aura, aura taut upte, Platas manas villaintes, Skalojot, veljot Stus sita mali.
B. 25895. No daudz apgabaliem.

No ezeriem parasti iztek kda upe, kd ezeri varja nodert par tdiem paiem satiksmes ceiem k upes. Uz uptes es uzaugu, Uz ezeru nolgoju; Jau es biju ieradusi Lieldea mali.
B. 22381. No vairk apgabaliem.

Daia meita laivu ra Par ezeru dzieddama.

B. 3475. Sprois Stukmaos.

Tlu, tlu es redzju Ezeriu viojot. Dievs dod man tur aiziet, T ezera mali.
B. 10741. Rundels Ntaur.

Upes un ezeri bija nevien svargkie seno laiku satiksmes cei, bet tie labi noderja ar senaj saimniecb. Kas kaitja puisnam Upmal nedzvot: Los auga rudzi, miei, Gar malm apeni.
B. 19686. Paegu Mrti Lielvrd.

Kas kait man nedzvot Ezeria mali: Bite lda ozol, Ldecia vter.
B. 3690. No vairk apgabaliem.

Msi, tavu jauku dzvi Ezeria mali.

B. 25888. No daudz apgabaliem.

Pa diem satiksmes ceiem liela loma piederja laivai, ko ar tautas dziesmas oti biei daudzina: Taisiet meitas, lielu vietu, e bs pulka gultju:
46

Divi laivas mru nca, Tre baltu bleliu.

B. 25128. No daudz apgabaliem.

Ar puti laivu ru Tai mai mtes meiti; Kua mani nemlja, Lai tek malu rauddama.
B. 11052. No daudz apgabaliem.

Bri, bri, msa nk, Laidiet laivu ezer; Ja laivias nelaidiet, Laidiet peldu kumeliu.
B. 26533. No daudz apgabaliem.

Ar laiviu, ar laiviu Uz mmiu ciemoties. P vji, g laiviu Ar Dieviu, mmulia!

B. 26495. Ramanu Jnis Mrcien.

Td ar dziesmas laivu pieldzina zirgam, ko visbieki lieto janai. Saderam, daugavieti, Kuam mte meitu dos. Tu sdji laivi, Es lab kume.
B. 29916. Dreimau Pteris Krustpil.

Barotana laiva tek, Barotans kumeli: Baro laivu priedes svei, Auzas labu kumeliu.
B. 29623. J. Misi Tirz.

Labk pirku ou laivu, Nek bru kumeliu: Kamr bris auzas da, Tikmr laiva simtu jdu.
B. 30801. Rundels Ntaur.

Pie niedrtes laivu sju, Pie auzias kumeliu.

B. 309937. No daudz apgabaliem.

Lai gan dziesmas daudzina ar tiltus, tomr bieki ir jizpaldzas ar laipm, kamr tautietis neretis ar peldu lai kumeliu. Sta jeb mja tiek parasti celta kaln uz upes jeb ezera krastiem. Kur vl tda dzvoana
47

K manos brlos? Leji upe tek, Kaln zieda beltes.

B. 23973. Lasis Jaunmui.

Kdu vietu es gribju, Tda manim gadjs: Istabia kalni, Avots urkst leji.
B. 25883. Rundels Ntaur.

Zinu, zinu, bet neteiku, Kur aug manis arji: Aiz uptes kalni, Tai mazji sti.
B. 10682. No daudz apgabaliem.

Daia sta arjami Pa kalna gali: Visapkrti liepu koki, Vid ziedi beltes.
B. 3682. No Zin. Kom. krjuma.

Stas nosaukums mjai ir td clies, ka ap to ar patiem tika taista stipra sta. ai stai daudzina parasti div vrtus: iejjamos jeb goda vrtus un lopu jeb mazos vrtus. Vrti turti pastvgi aiztaisti. Kad pie vrtiem atjjis kds mjnieks jeb viesis, tad sieviete alla gjusi pret vrtus vrt. Nebdgi tautiei dareiz nav gribjui gaidt, kamr vrtus atve, kd tie ar zobenu vrtus vra jeb ,,vrtos lauza zobentiu. du nebdbu dziesmas tomr uzskata tikai par palaidnbu. T ka skks stas apraksts jau vairk pieder etnografijai, tad pie t eitan nekavsimies, bet priesim uz paiem audm, kas ajs sts dzvojui. Apskatsim vispirms, vai tie visi bijui nabaga zemniecii, bargu kungu klaustji, kdi mums btu jsagaida par pdjiem trim gadu simteiem. Ms redzam, ka ie zemnieki tiek neretis dalti trijs diezgan noteikts irs jeb krts. Ne es lielu auu biju, Ne es lielu rotu neu; Vidjo auu biju, Vidjo rotu neu.
B. 5693. K. Blaubergs Srpil.

Es nebiju tik bagta, K ts citas mtes meitas; Vidusiju auu brns, Viduiju rotu neu.
B. 5629. Andrejs eibe Cesvain.

Es neieu pie bajra, Ne pie visa nabadzia: Bajram daudz darbia, Nabagam maz maiztes.
48

Ie pie tda viduvja, Bs darbi, bs maizte.

B. 9715. Alaunu Reinis Kaib.

Labam dodi, mmulia, Neiedodi nelabam! Nava l vainadzia Labajam noemot.

B. 10136. J. irens Biru pagast.

Labs mani nema, pie slikta negju, Pa tm starpm bez vra paliku.
B. 10140. No vairk apgabaliem.

Kjm spru kalpa puisi No tvia nama durvu: Kauns manam tviam Kalpa puisi znotu saukt.
B. 10008. No vairk apgabaliem.

di tdi nejjat, Man kaunia nedart; Man kaunia nedart, Saimenieka meitiai.
B. 10613. T. Simanovis Raos

No iem piemriem ms redzam, ka labie un bajri iejem ciengku stvokli un ka viiem pret stv ,,sliktie un kalpi, no kuiem kaunas pat saimnieka meitia, kas skaits pie vidjiem audm. Saldzinot vl citas dziesmas, ms atrodam, ka labie ir tie pai, kas labiei (4099, 8585, 8767, 2981922) un labi audis (4808, 14847). Glui tpat mains variantos ar bajri ar labajiem (27907) un labiem audm (5005, 28005). Tlku bajrus un labus audis tautas dziesmas sauc par lieliem jeb diiem radiem. Tie pai labiei jeb bajri ir ar lieli audis, lielie, diie, dianie, lielas tautas, dias tautas, lielie divei un citi ldzgi. T ka nu bajri jeb labiei tik biei tiek daudzinti un nosaukti ar tik dadiem vrdiem, tad var redzt, ka vii nebt nav piederjui pie kdiem retiem izjmumiem seno latvieu dzv. K visu latvieu tautu msu dziesmas iro trijs krts, t ar bajri laikam bija daljuies trijs pakps, jo diiem bajriem jeb lieliem bajriem stv pret mreni bajri (3442, V. d. 490. 1. p.), ttad laikam ir bijui ar kdi mazi bajri. Pdjos dziesmas laikam td nepiemin, ka vii maz bs atruies no turgiem saimniekiem. Msu vrds kalps ir aizjemts no krievu vrda (), kas sank apzmjis vergu un senk gan ar latvieu valod im vrdam bs bijusi tda nozme. Vlku tomr kalps bija algots strdnieks, kd nevaram droi zint, kur kalps nozmtu algdzi un kur nebrvo vergu. Das dziesms kalps gan tiek pieldzints vergam, bet nevar tomr skaidri redzt, ka vi btu bijis tas pats vergs. Baltijas vcu nosaukums drellis tautas dziesms nemaz nav sastopams. Pc tlks kalpa terminoloijas tomr var vrot, ka atmias par kalpiem k vergiem ir uzglabjus. Vl ldz 12. gadsimtenim pie vcieiem vergu laulbas netika uzskattas par likumgm, lai vergu brni paliktu vec saim un nebtu jlai brvi. Ldzga krtba bs bijusi ar pie senajiem latvieiem, jo liels daudzums tautas dziesmu liecina, ka kalps nav tva dls un kalpone nav ne mtes meita, ne bru msa. Kalps un kalpone nepieder ar pie audm, k sauca tikai brvos cilvkus. Ar krievu kalpi () nav
49

skaitti pie audm. Tpat kda Vidzemes muiu urkunde no 1419. gada run par dreiem un audm (drellen und leute). Visprgi par kalpu cilvkiem runjot, nosauc vius par sliktiem audm jeb pat neaudm (B. 18889). Kad tad nu gan ir mekljami tdi laiki, kad latvieiem vl varja bt diezgan daudz bajru, kamr kalpi, jeb zemk auu ira, nebija tva dli, kalpones nebija ne mtes meitas, ne bru msas un visprgi kalpi nepiederja pie audm? Mums netrkst ar tuvku liecbu, k s trijds auu iras ir dzvojuas. Kur dii bajri sd, tur ar diie sudrabi zvrot zvroja (B. 20407) un daam bajram bijuas pilnas krtis sudrabia (31220). Bajrs dze alu ar no ,,sba raga (30493). Lai ar sba raga viet bieki daudzina ,,briea ragu, bet nav aubu, ka pdjais ir ieviesies pirm viet. Gandrz visi turgie tautiei lepojas ar caunu cepurm, kamr bagtajiem ir ar lu kaoki. Tva dli auj kj zbakus ar pieiem, liek seglus zirgiem mugur un jo zobenu pie sniem. Nebdniekiem pat prmet, ka tie ar zobenu vrtus vra. Bagti ir tomr nevien bajri, bet ar vidus iras tva dli, sevii dravnieki, bet tikai bajriem tiek prmesta augstprtba un zemko iru nicinana, lai gan kalpus nonicina ar saiminieki. Savu zirgu tva dls negrib dot ne kalpam jt, ne kalpam apseglot. Msa raksta bliam karogu un ldz, lai tas viai prnes no kaa leiu meitas vainadziu. Bet ka ne katrreiz dziedtjiem kljas labi, jo ir ar jsdzas: dzirdu leius zladzjam sav tvu zemt. Reiz bri met kop naudu, lai no leiiem izpirktu msu. Te ms redzam tipiskus sirotju kaus, kur gstekus aizveda par vergiem. Tdi vergi bija ar tautas dziesms mintie nebrvie kalpi, kas dareiz tiek saukti par leiiem un krieviem, kuiem ar patiem nav eit ne tva, ne mtes. Augj jautjuma iziranai nk mums ar veci dokumenti palg. Pc muiu urkundm ms zinm, ka 13. Un 14. gadsimten latviei bijui dalti trijs irs: leimannen (bajros), buren (zemniekos jeb saimniekos) un medelinge (algdos) ar drellen (dreiem). Abus pdjos dziesmas sauc par kalpiem, kd ms vairs itin droi nevaram izirt, kur iet runa par algotiem strdniekiem un kur par vergiem jeb dreiem. Muiniekiem tiek drei minti ar vl 15. gadsimtea skum, bet pie saimniekiem tie jau izzd 14. gadsimten. Kdu bajru jeb labieu krtu daudzina pie latvieiem ar msu vecs chronikas. Krievu bajrus latu chronikas sauc meliores viri, kas ir krievu nosaukuma ,,ie tulkojums. Ja nu Indria chronika atrod ar pie latvieiem meliores viri, ko atskau chronika nosauc par die besten un ,,die besten lte, tad tie ir latvieu termina labi audis tulkojumi. Krievi saukui savus bajrus ar ie , kas atbilst tautas dziesmu vrdiem lieli audis. Krievu bajri tika iroti lielos, vidjos un mazos bajros. T ar msu tautas dziesmas daudzina blakus ,,lieliem jeb diiem bajriem ar vl mrenus bajrus, kd, k jau teikts, varja bt ar mazi bajri k pie krieviem. Vecos krievu rakstos bajru dzimtas sauc ar ie po, kas atbilst tautas dziesmu lieliem radiem. Krievu biinu kazi un bajri ( pe) atgdina msu tautas dziesmu izteikumu kundzi, bajri. Tik plau un labi saskanou terminoloiju vairk valods nevaram uzskatt par aklu gadjumu. Nav ar nekdu aubu par to, ka sen Baltij, Vcij un Krievij bija cik necik ldzgas auu iras un krtas. Ja ar senajiem latvieiem vl nebija raksttu likumu, kas noteic auu iru tiesbas, tad tomr nekd zi nevaram noliegt pie viiem ierau tiesbas. Zemnieku stvoklis 13. un 14. gadsimten vis Eirop bija samr labs un ar Baltijas zemnieki e nebija nekds izjmums. Zemnieku labkljba sk pamazm sldt uz leju 15. un 16. gadminten un nelabojas ar 17. un 18. gadsimten, kamr tikai pc franu revolcijas laikiem t atkal sk celties uz augu. ie apstki bija gandrz vis Eirop ldzgi, kaut ar ne uz mata viendi. Ttad bajrus jeb labieus, sauktus vecos vcu rakstos par leimaiem, frbriem un citdi, bagtus dravniekus un labi prtikuus saimniekus varam meklt pie latvieiem galven krt tikai 13. un 14. gadsimten. Ar 15. gadsimteni ska mazinties nevien bagto latvieu skaits, bet ar viu bagtba. Dreiem izbeidzoties ne tikai drei tika tuvinti saimniekiem, bet ar saimnieki dreiem. Abas iras tika pamazm savienotas par zemniekiem jeb briem, kas jau ldzinjs
50

lamu vrdam. Rusovs gan vl raksta par brviem zemniekiem (Landtfryen), kas bijui vci un nevci (Ddeschen vnde vnddeschen), bet latvieu bajru jeb leimau gan bija maz un tie ar vairs nevarja bt nekdi bagtnieki. To laiku bajri vairs nemedja sbus, nedzra alu no sba ragiem un nenesa drgas sudraba greznuma lietas. Ldz msu dienm tikai vairs Kurzemes onii ir uzglabjuies no senajiem kuru kungiem jeb bajriem. Pavisam es nevaru sekot tm domm, it k tikai pou valdba btu nodibinjusi pie latvieiem bajru krtu. Ja ai laik nodibinjs pie latvieiem dzimtbana, ko 1599. gad sankcionja ar pou valdba, tad par bajru krtas radanu gan nevarsim runt. Pou valdbas archvi jau ir uzglabjuies ldz msu dienm, un kamr likums par latvieu bajriem nav uzrdts pou archvos, tikmr ar nevaram par to nopietni runt. Ms jau redzjm, ka visa bajru terminoloija saskan ar seno krievu terminoloiju. Krievu, pou un leiu bajri jau no 15. gadsimtea skot vairs nav tdi, kdi tie bijui senkos laikos un kdus ar apdzied msu tautas dziesmas. Nav mums ar neviena piemra, kur kds darbinieks Baltij btu nosaukts ar leiu vrdu. Ja tautas dziesmas paztu bajrus tikai no pou laikiem, tad ms ajs bajru dziesms vartu meklt ar kdas liecbas par pou laiku dzves apstkiem. Tad bajrs kdu reizi varbt tiktu laults baznc. Vi varbt dzertu brandvnu, smtu vai auktu tabaku, audzintu sav drz burknus vai gurus, vai ar nktu kdos sakaros ar diem jeb igniem. Bet ja du un tam ldzgu ziu tur nav, tad ar nevaram sact, ka ts btu jaunku laiku dziesmas. Var jau bt dadas domas par seno latviea bajru daudzumu, tiesbm un turbu, bet ka bajri jeb labiei pie latvieiem tiek minti jau vecajs chroniks, to gan vairs nevarsim noliegt. Vsturniekam nevar ar bt vienaldzgs jautjums, vai tautas tradicijas ir vl uzglabjus kdas atmias par senajm tautas irm jeb krtm. Ja ms pat nepieirtu nekdas vsturiskas nozmgs m tautas tradicijm, tomr vsturnieks vartu interesties, k tauta savs tradicijs ir iedomjusies o auu iru savstarpjs attiecbs. Ms tur atrodam ar diezgan daudz interesantu liecbu, k s iru starpbas ir ar laiku izldzinjus. Tpat tur ir daudz ziu, k pamazm izbeidzas patriarchl dzimtas iekrta. Bet visas tdas lietas apskatot, mums btu jielaias visdos etnografijas skumos.

12. Rakstniecba.
Latvieu rakstniecbas vstur varam mint divus kavkus, kas ir traucjui vias normlu attstbas gaitu. Pirmais kavklis ir tas, ka ldz paam pdjam laikam mums nav bijis filologu, kas taisni btu studjui litertru un pamatgi ptjui ar latvieu rakstus. Otrs kavklis ir tas, ka msu agrkie litertras vstures raksttji ir parasti nkui no krievu skolm, kur gandrz visu vrbu piegrieza tikai beletristikai, kamr citus rakstus ievroja samr maz, izjemot varbt tikai gargos rakstus. Tas jautjums nebt vl nav galgi izirts, k sti btu jraksta litertras vsture, un k vsture btu jmca skols. Ms jau redzjm, ka krievi pieskaita pie litertras gandrz tikai beletristiku, bet nieiem turpret litertra pastv no visdiem rakstiem, izjemot tikai romnus, noveles un drmas. Lai ar nieu uzskati mums nevar nodert par priekzmi, tomr tik liela domu starpba ai liet starp krieviem un nieiem liek mums o jautjumu apdomt. T ka nu angi starp m divm galjbm ir ieturjui vidusceu, tad gan gribot negribot ir mums angu sistmai jdod priekroka. Angu litertras vstures grmats, kas ir saraksttas skolu vajadzbm, tiek apskatti nevien dzejnieki, bet ar zintnieki. T tur sniedz zias ar par matmatii tonu, ekonomistu damu Smitu, dabas pttju arlzu Darvnu un citiem ievrojamiem zintniekiem, zinms, cik tlu zintne brniem ir saprotama. Angi augstskols turpret tpat tiek irta rakstniecbas, valodniecbas, medicnas un citu zintu vsture, bet zemks skols jau parasti nekur vl nenotiek specilizans. Td ir pareizki,
51

ka skolniekus iepazstina ne tikai ar dzejniekiem vien, bet ar ar zintniekiem, jo no vienpusgas litertras mcanas var celties dadas nevlamas sekas. Skolnieki viegli var iedomties, ka dzejnieki bijui sav laik vai viengie gargie darbinieki un tautas vadoi. T skolniekos tiek iepotta kaislba uz dzejoanu, ar ko tiek aizkavtas citas mcbas. du aizrauanos pie skolniekiem vl stipri vien veicina prmrga dzejnieku slavana. Lielu kultras tautu rakstos tikai retis tiek daudzinti eniji, un proti runjot tikai par tdiem lieliem rakstniekiem, k eksprs, Ruso un Gte. Msu kritii vl nesen nebija mier tikai ar enijiem vien, bet meklja starp msu dzejniekiem ar titnus, pravieus un pusdievus. Ja nu kds dzejnieci tika nosaukts tikai par eniju, tad vi varja justies apvainots, kd ar vi nav titns, pravietis jeb pusdievs. Tie laiki nu gan jau, paldies Dievam, ir aizgjui un atstjui tikai ielu nosaukumos savu atmiu. Nezin, vai mums bs daudz tdu dzejnieku, ar kuu vrdiem nebtu nosaukti pilstu laukumi, ielas un klubi. Neviens gan laikam nedom, ka slavana pati par sevi jau btu kds aunums, bet slavjamam vram tad ar vajaga bt priekzmgam cilvkam. Apskatot dzejnieku biografijas, msu kritii izrds par prk bargiem soiem, jo oti biei dabjam dzirdt, ka dzejnieks bijis maz izgltots un padevies dzeranai un citm palaidnbm, ad un tad gan lasm ar kdu attaisnojumu par iem trkumiem, jo enijam jau vajagot iztrakoties un viam neesot rakstti nekdi morles likumi. Zias par visdm palaidnbm parasti nav nekdi fakti, bet tikai auu runu atststjumi, un t ir nolojama pardba, ja ar mlnesba tiek ienesta msu rakstniecb. Pavisam nedibints ir tas apgalvojums, it k lieli vri btu maz mcjuies, padodamies vieglai uzdzvei. Lieli pankumi ir sasniegti tikai ar lielm plm, un ja kds enijs ir bijis ar vieglprtgs, tad tomr nekad sav galven darb. Brni jau alla grib ldzinties tdiem vriem, kas tiek biei daudzinti un cildinti. Varam viegli iedomties, cik kaitgas ir skolniekiem tdas mcbas, ka eniji neesot nek mcjuies, bet alla padevuies palaidnbm. Man liekas, ka jau tagad ir manmas pie msu skolniekiem das vienpusgas mcbas sekas, bet par to runjot, es nebt negribtu apvainot nevienu skolotju un ar nevienu mcbas grmatu sevii. Skolotji un ar visprgi skola tur nav vaingi, ja vl nav galgi noskaidroti jautjumi, kas sti ir latvieu rakstniecba, k rakstniecba btu jmca skols, un par kdm rakstniecbas lietm skols nebtu jrun. Pdj laik nevien pie mums, bet ar rzemju skols tika izdoti savi urnli gan iespiesti, gan ar rokrakstos kur zem skolotju redakcijas tika uzjemti skolnieku raksti. Par daiem rakstiem tika piespriestas ar godalgas. Es no savas puses gan dus urnlus neatrodu par ieteicamiem, lai ar ideja pati par sevi nebt nav auna. Cik man zinms, tad dos urnlos uzjma vispirms kdus apcerjumus par rakstniecbu, tad skolnieku dzejous un biei vien ar rakstus par poltiku. Ttad urnli tika veltti tikai dzejai un poltikai, bet ne citiem mcbas priekmetiem. T jau pati par sevi ir vienpusba, kas neatbilst msu zemkopju tautas prasbm. T nu ar varam saprast, ka visas redakcijas pie mums tiek prpldintas ar visdiem dzejou krjumiem. Turpret pie vidusskolu beiguiem skolniekiem, kas grib iestties augstskol, var vrot nepietiekoas zinanas valods, matmatik, vstur, eografij un cits zintnes nozars. Lai nu ms sprieam k spriezdami, tomr ir jatzst, ka dzejots tiek par daudz, bet citi priekmeti tiek mcti par maz. Es pats jau no skolas gadiem esmu bijis dzejas cientjs un negribtu sact, ka litertras mcba mums btu jierobeo. Daudz ko ms e varsim mcties, ja ievrosim, k mca litertru msu kaimiu tautas. Vcu litertras skolotjs visvairk pakavjas pie Kloptoka, Lesinga, Vlanda, Herdera, illera un Gtes. Visi citi rakstnieki, sevii pc Gtes laikiem, tiek tikai sum apskatti. Skols mca ar labprt Heines dzejous, kas brniem ir nodergi, bet paa dzejnieka vienpusgs poltikas d via biografija tiek atstta pie malas. Krievu litertras vsturnieks visvairk runja par Pukinu, ermontovu, Gogou, Turgeevu, Dostojevski un tikai pdj laik ar par . Tolstoju. Litertras mcbas

52

grmats es pavisam neesmu atradis jaunko rakstnieku, k Gokiju, Andrejevu un citus, lai gan vii pc vecuma ldzins msu veckiem rakstniekiem. No t nu ms redzam, ka citas tautas mca skols plakos apmros tikai slavenu dzejnieku rakstus un ka o dzejnieku skaits nav visai liels. Par vis pasaul izslavtiem eniliem rakstniekiem daudzina Ruso, Voltru, Lesingu, Herderu un Gti, kas visi bija sav laik ar ievrojamkie zintnieki. ekspru gan angi tura par lielko drmatii pasaul, bet skols daudz par viu nerun, jo vi sti nenoder paidagoijas prasbm. Ttad ar ms vartu izmeklties nelielu rakstnieku skaitu, ar kuiem skolniekiem btu pamatgki jiepazstas. Turpret pat ievrojamus rakstniekus, kuu darbba un poltiskie uzskati nenodertu skolas vajadzbm, vartu mint tikai ar nedaudz vrdiem. Visjaunkie rakstnieki, kas vl tagad dzvo, rzems gandrz nekur netiek uzjemti skolas grmats, vismaz skols maz par tiem run. Ja turpret jaunie raksti ir sevii ieteicami jaunatnes audzinanai, tad mca gan tos rakstus, bet nekavjas daudz pie pau rakstnieku biografijas. Ir vairk iemeslu, kd jaunus rakstniekus, kas vl tagad dzvo msu starp, neuzem skolu mcbu grmats. Vispirms nemaz jau nav tik viegli izirt apdvintu dzejnieku no neapdvinta rakstnieka. Vcij sav laik cildinja vairk Halleri, ani Paulu un Iflandu nek illeru un Gti. Krievij no ieskuma lasja vairk Marinski, nek Gogou, Turgeevu, Dostojevski un Tolstoju. Vai tad nu msu publika bs kritiskka par vecu un lielu kultras tautu lastjiem? Vai ar pie mums nebs slavenbas, kas tiks aizmirstas, un neievroti rakstnieki, kas tikai vlku nks pie slavas? Msu dienu kritiis gan neuzdroinsies skaidri un atklti nopelt kdu brvbas sludintju, ka tas ir neapdvints rakstnieks. Ttad slavjot un cildinot msu dienu izaudzintos rakstniekus, ms viegli vien varam maldties. Nekd zi das zintniski vl nenoskaidrotas lietas nebtu tli ar mcmas skols. Rakstnieks nav ar sti domjams rpus sava laika poltiskas un sabiedriskas dzves. Ja nu ms dus modernus rakstus mcm ar skol, tad ms tur varam ievest ar poltiku un iru naidu. Partiju un iru cas var gan patikt daiem poltiiem, bet neviens godgas paidagogs gan laikam negribs apgalvot, ka iru naids dertu ar skolas brniem. Bet ja poltisks partijas, par kum ir rakstjui agrkie dzejnieki, jau ir savu laiku prdzvojuas, tad vias ar skol var prrunt, nemaz neuztraucot skolnieku prtus. Ja skol mcmo dzejnieku skaits tiks ierobeots un skolniekiem bs jmcs tikai labi dzejoi, tad ie skolnieki ar prats kritiskki izturties pret saviem dzejoiem. Vii nu ar labki saprats, ka dzejoana nemaz nav tik viegla, un nekavs vairs tik daudz laika dzejou saceran. Ar msu romnos un novels ir ieviesies tds virziens, no k btu pc iespjas jsarg msu skolas jaunatne. Msu laiku saimnieki un strdnieki tur parasti tiek tloti par muiem, dzrjiem, palaidiem un izvirtuiem. Ttad jau brni tiek atbaidti no lauku dzves un it k vilint vilinti priet uz pilstm. Tur gan laikam visi bs vienis pratis, ka laucinieki, visprgi jemot, bs godgki un veselgki, nek nabagkie audis pilsts. Es jau ar esmu uz laukiem uzaudzis un varu sact, ka tdus alkoholius k pilsts, uz laukiem neesmu redzjis. Ir taisnba, ka ar uz laukiem das saimnieks un laukstrdnieks nodze visu savu naudu un mantu, bet katrs, kas dze, nav vl tli alkoholiis. Nekd zi ar nevar sact, ka uz laukiem btu sevii daudz du palaidu. Ja nu msu jaunatne sks bgt no laukiem un aizies uz pilstm par proletrieiem, t bs oti bdga pardba msu saimniecisk dzv. To ievrojot, no skolas lasmm grmatm btu pc iespjas jizmet tdi raksti, kur laucinieki tiek tloti tik neglt veid. di raksti ar paiem rakstniekiem nav par godu, jo dzejnieki jau alla tlo tdus raksturus, kdi ir viiem paiem. Prejot uz msu rakstniecbas attstbas gaitu, varam to iedalt trijos dados periodos. Pirmais periods, ko varbt varam saukt par juku laikmetu, turpins taisni simtu gadu un sniedzas no 1585. ldz 1635. gadam. ai laikmet latvieu rakstos nav ne noteiktas ortografijas, ne gramatikas, un rakstnieki ir sajutui ar vrdncas trkumu. laikmeta
53

ievrojamkais darbinieks latvieu rakstniecb ir Mancelis, bet ar tas neturas ne pie noteiktas rakstbas, ne ar gramatikas. Vienkro saikli un vi raksta kdos septios veidos (und, vnd, vnnde u. t. t.). Vi pielai ar biei vien gramatiski nesavienotus izteikumus, p. p.: Tiem jr bdami. Stipri viu trauc ar vajadzgo vrdu nezinana. Sav sprediu grmat vi raksta vispirms: Nve, kur ir tavs spieis?, tad atkal: Nve, kur ir tavs ps?, tikai pdgi vi ir atradis pareizo vrdu, rakstdams: Nve, kur ir tavs dzelons? Neskatoties uz iem trkumiem, Mancelis ir daudz ko ar labi noklausjies no tautas mutes, kd nevien valodnieki, bet ar etnografi var atrast svargas zias via rakstos. Tomr laikmeta latvieu raksti bija tikai par rokas grmatm tiem vcu gardzniekiem, kas vl neprata latvieu valodas, un bija iecelti latvieu draudzs par mctjiem. H. Adolfijs raksta sav gramatik, ka pai latviei savas grmatas nemaz nelasot, un kam esot iespjams mcties last, tas lasot labki vciski nek latviski (lieber Teutsch als Unteutsch lesen lernen). Otrs latvieu rakstniecbas laikmets ieskas ar 1685. gadu, turpins apmram kdi divi simti gadi un var tikt nosaukts par vcu mctju ziedu laikiem. ai gad pards jau aug mint Adolfija gramatika, kas nodibina nevien gramatikas likumus latvieu valod, bet ar noteiktu ortografiju, kas ar nelieliem labojumiem k vec rakstba ir uzglabjusies ldz msu dienm. Savas gramatikas priekvrdos Adolfijs pats aizrda, ka svargkos materilus savam darbam vi dabjis no nesen miru K. Frekera, kas toreiz bija labkais latvieu valodas pratjs mctju starp un ir ievrojams k gargu dziesmu tulkotjs. Rokrakstos, k liekas, toreiz bija izplatjusies ar Frekera latvieu vrdnca. Tai pa gad Kurzem un vl nko gad Vidzem tiek iespiestas K. Frekera gargs dziesmas. Vissvargkais darbs ir tomr Glka bbeles tulkojums, no kua jaunais testaments tiek iespiests 1685. gad. Ttad taisni pc simtu gadu minjuma laika ai gad tika nodibinta sta latvieu rakstniecba, kur latvieu grmatas vairs nepalika mctju bibliotks, bet nca ar paas tautas roks. Jau 1683. gad Glks bija nodibinjis trs latvieu skolas, no kum nca pirmie skolotji, kas nu ska strdt pa plaku Vidzemes apgabalu. Pc tik teicama ieskuma nu vartu sagaidt, ka otrs latvieu litertras periods divi simti gadu laik uzrds lielisku progresu. Patiesb tomr izrds, ka par kdu progresu gandrz nemaz nevaram runt. Par visu o gao laikmetu ts paas vecs Frekera tulkots gargs dziesmas ir palikuas labks. Ts paas vecs Mancea un Bankava sprediu grmatas ir prdruktas nevien 18. bet ar 19. gadsimten. Ar bbele ir gan iespiesta vairk reizes, bet vecais Glka tulkojums ir maz labots. Vecais Stenders gan ir licis pamatus ar laicgai latvieu rakstniecbai, bet is darbs tiek oti gausi turpints un turklt ar glui mazm grmatim. 1797. gad gan ska iznkt pirmais periodiskais izdevums latvieu valod, M. Stobes Latviska Gada Grmata, bet t pastvja tikai 2 gadi, pc kam iestjs 24 gadu prtraukums, kamr 1822. gad ska iznkt Latvieu Avzes, pirmais laikraksts latvieu valod. Latvieu lastji tomr nebija visai sajsminti par o vcu mctju izdoto laikrakstu, sevii vl tad, kad tas uzska strdu pret ,,Pterburgas Avzm, ko izdeva pai latviei. Mctji izdeva ar kdus nelielus ststius latvieu valod un vienu otru lasmu grmatu skolu vajadzbm. e godam var mint L. Hrvgena izdoto Skolas - maizi, kuas pirm daa iznca 1867. gad un otra daa 1874. gad. Daudz latviei no m grmatm ir smluies savu pirmo izgltbu. Treo periodu latvieu litertras vstur varam nosaukt par latvieu rakstnieku laikmetu, kur uzplaukst msu laicg rakstniecba. Laika zi starp abiem pdjiem laikmetiem nav kdas noteiktas robeas, jo pau lavieu rakstnieki jau pards ap 19. gadsimtea vidu, kamr vcu rakstnieki darbojas vl ldz gadsimtea beigm. Tpat latvieu rakstnieki ir izdevui ar gargus rakstus, un vcu rakstnieki, k jau mints, ir gdjui ar par laicga satura grmatm. Latvieu rakstniekiem jau no paa skuma bija jprvar visdi kavki, jo vcu kungiem un mctjiem nepatika latvieu nacionlais virziens. Turklt cenzra atrads vcu kungu roks un ar vl prkrievoanas laikos stvja zem stipra vcu iespaida. Latvieu
54

rakstnieki to glui labi zinja un ska zoboties par mctjiem, kas gan no kanceles, gan ar ar rakstiem apkaoja latvieu tautiskos centienus. T k nu mctji nav tik viegli iami no bazncas, tad ai rakstnieku zobgalbai bija ar savas auns puses. Vcu administrcija nu cla slepenas sdzbas pie krievu valdbas par latvieu revolcionru kustbu un cu pret kristgu ticbu. Tlredzgkie un lnkie latvieu intellienti ar ska baidties nevien par m sdzbm, bet ar par s zobgalbas tlkm sekm. Td das labs latvieu mctjs prgja pie vcieiem, bet kas gribja turties pie latvieiem, tam bija grti e Latvij tikt pie savas draudzes. Msu diens, kur ie laiki jau ir prdzvoti, mums vajaga kritiski izturties ar pret msu jaunajiem nacionlistiem, jo ne viss bija labs un teicams, ko vii darja. Mreno tautieu bailm par straujo nacionlistu cm bija tomr savi pamati. Lai ar veckie darbinieki bija miermlgi un atturgi, tomr jaunie rakstnieki arvien vairk nosvrs uz krievu nemiernieku pusi un t no nacionlistiem izvrts pamazm par internacionlistu cas biedriem. T 1905. gada krievu revolcija prnca ar uz Latviju un nesa visai latvieu tautai lielu postu. Pie nemierniekiem bija piesljuies ar noziedznieki, kas laupja un dedzinja ar pau latvieu stas. Tad nca bargs soda ekspedcijas, kur atkal va audis un dedzinja mjas. Biei vien msu rakstnieki o nemieru kustbu saldzina ar brvbas cm pc liel pasaules kaa, kds saldzinjums pc manas prliecbas nav attaisnojams. 1905. gada revolcijas vadoi bija lielinieki, kas neloja ar savus miesgos tautas brus. Msu brvbas cntji turpret kaoja pret lieliniekiem. s cas atspoguojas ar msu rakstniecb, bet ne katrreiz pareiz apgaismojum un ttad viegli var uzbudint msu skolas jaunatni. Lielk nelaime msu jaunko laiku rakstniecb ir t, ka 20. gadsimten visas Eiropas rakstniecb uzplauka aunuma kults, kur tloja gandrz tikai netiklbas, noziedzbas un tam ldzgas nekrietnbas. Pats par sevi ir saprotams, ka is visprjais virziens iesakojs ar pie latvieu rakstniekiem. Varou, priekzmgu lauksaimnieku un centgu studentu tipi ir it k izzudui no msu beletristikas. Ms jau redzjm, ka visjaunk litertra nekur netiek skols mcta, un tpat mums btu jsprie ar par latvieu jaunko rakstniecbu, izjemot, zinms, tdus gadjumus, kur mintais aunuma kults nav redzams. Msu kritikai varbt nevajadztu tik daudz meklt pc dekadentiem, impresionistiem un ekspresionistiem, bet lkot labk irt stus dzejniekus no laikmetgiem rakstniekiem bez gara dvanm. Savu prliecbu vajadztu izteikt glui skaidri un atklti, lai ar dareiz izslavtam rakstniekam btu jnoliedz dzejnieka gara dvanas. Dros un atklts spriedums, izteikts bez rupjbm, nav nosodms ar tad, ja vi mums izliekas nepareizs. Tikai td ce ms kdreiz tiksim pie pareizas kritikas. T par piemru grfs . Tolstojs nav atzinis ekspru par stu dzejnieku un G. Merelis ir bargi kritizjis Gti. Ja nu ar stie dzejnieki jau tlt tiktu atirti no nestajiem, ar to tomr vl nebtu beidzies kritikas un paidagoijas darbs. Ne visi stu dzejnieku raksti tli ar noder skolas jaunatnei. Ja angu skols nemca ekspra drmas un vcu skols nedaudzina Heines biografiju, tad tur bez aubm ir ar savi dibinti iemesli. T ar mums nevajadztu iedomties, ka katrs ievrojamks dzejas raojums btu ievedams skolu programms. Tagad jau mums ir vairk filologu, kas beigui universitti un ir specilizjuies taisni litertras nozar. Cersim, ka tie stsies nevien pie paas litertras ptanas, bet ar pie skolas grmatu sastdanas.

13. Pru valoda.

Runjot par baltu filoloiju, nevaram aizmirst ar valodniecbu, bet t k pie mums tiek lasts plas kurss nevien par latvieu valodu, bet ar vl par leiu un pru valodu, tad eit tikai sum apskatsim o valodu ptanas vsturi. Jau 10. noda ms redzjm, ka baltu tautu tuvie savstarpjie sakari bija mctiem vriem diezgan sen pazstami, bet valodas
55

materili mums sniedzas tikai ldz 16. gadsimtenim, izjemot varbt tikai viengi Elbingas senpru vrdnciu, kas esot laikam jau 14. gadsimtea beigs clusies. Turpret par o valodu zintnisku saldzinanu varam runt tikai vl no 19. gadsimtea pirms puses. Visa seno pru rakstniecba pastv tikai no trim katechismiem, no kuiem divi ir iespiesti 1545. gad un treais 1561. gad. Te klt vl varam mint jau aug minto Elbingas vrdnciu un nelielu Simona Grnava vokabulriju no 16. gadsimtea skuma. Teksti ir rakstti ar gotu burtiem, kd gan pru izrunas fntikas skumi nav atzmti. T p. p. skaas s un z tiek raksttas ar vienu pau burtu s; p. p.: s a u l e, saule, s a l m e, salms, s 1 i n, zle, s i r g i s, zirgs. Katechismi ir tulkoti ar tulku paldzbu, kd var pielaist ar daus prpratumus starp tulku un uzraksttju. Tulkoanas laik pru valoda jau bija stipri sabojta zem vcu valodas iespaida un atrads jau tuvu izmiranai. Var domt, ka dai rupji ermnismi bija ieviesuies ar jau pru ikdieni run. Nevaram droi zint, vai vcu prefikss er jau bija ieviesies pa pru valod, jeb varbt ar tulkotji ir to pielikui. Piemri: e r 1 a i k t, erhalten, e r p i 1 n i g a i t i, erfllet. Vcu prepozicija zu priek infintva tiek tulkota ar pru p r e i, kas atkal ir rupj ermnisms. Piemrs: s c h k e l l n t s a s m a i p r e i s c h 1 s i t w e i, ich bin schuldig zu dienen. Tds pats piemrs ir ar k i m a 1 u k e, sucht heim, kur heim ir tulkots ar kima. Pru valoda ir pastvjusi vl taisni 400 gadu pc pau pru galgas uzvaranas 1283. gad. Kad hercogs Albrechts 16. gadsimten vl gribja atdzvint pru tautu un valodu, tad tas jau bija par vlu, jo pri jau bija par daudz prvcoti. Pc katehismu iespieanas tikai vl kdu simtu gadu bija atrodami kdi pri, kas nebija galgi atmetui savu valodu. Fr. Bopa laika biedrs A. F. Pots ir laikam pirmais valodnieks, kas ir skki apskatjis pru valodu un publicjis par to div rakstus 1837. un 1841. gad. 1845. gad G. H. F. Neselmanis izdod grmatu Die Sprache der alten Preussen, kur ievieto gan katechismus, gan ar vrdncu ar paskaidrojumiem. 1853. gad ar Fr. Bops public rakstu ber die Sprache der alten Preussen, kur turpina un paplaina jau mintos Pota uzsktos ptjumus. Pc tam bija atrasta aug mint Elbingas vrdncia, ko Neselmanis lai klaj 1868. gad. 1873. g. tas pats Neselmanis izdod savu Thesaurus linguae prussicae, kur ievieto nevien visus trs katechismus, bet ar pilngu vrdncu ar paskaidrojumiem, bet A. Becenbergers un J. mits atrod tai grmat daudz trkumu. Tdu pau grmatu, k iepriekjo, vl izdod 1889. gad holandieu valodnieks lenbeks, bet ar is darbs nenozm nekdu seviu progresu pru valodas ptan. 1896. gad slavu filologs E. Bernekers iespie savu grmatu Die preussische Sprache, kur uzjem prlabotus tekstus, dod etimoloisku vrdncu un piesprau ar vl gramatiku klt; bet tas bija tomr jauna iescja darbs, kas nevarja stvt zintnes augstumos. Jaunkais un plakais darbs ai lauk ir R. Trautmaa Die altpreussischen Sprachdenkmler", kas ir iespiests 1910. gad. R. Trautmanis tur dod ldz ar pru tulkotiem katechismiem ar vcu oriinlus, diezgan plau gramatiku un etimoloisku vrdncu. Baltu filologi tomr nav mier ar ar o grmatu un atrod tur daudz trkumu, sevii gramatik. J. Endzelns, K. Bga, G. Gerulis un vl citi valodnieki ir atkal plaos apmros turpinjui pru valodas ptanu, kd mums tagad jau btu vajadzga kda pilngka vrdnca vai gramatika. 1922. gad G. Gerulis ir publicjis senpru vietu vrdus (Die altpreussischen Ortsnamen) un 1925. gad R. Trautmanis ir izdevis senpru personu vrdus (Die altpreussischen Personennamen), kur atrodam atkal jaunus materilus nevien pru vrdncai, bet ar gramatikai. Vecs uzvrds L a y m e liecina, ka ar tds vrds bijis priem pazstams un laikam gan ldzg nozm, k pie leiiem un latvieiem. No vietas vrda L a u m y g a r b i s, laumes kalns, varam vrot, ka pri ir pazinui ar laumi. Vietas vrds W a r i k a 11 e n pilngi atbilst leiu vrdam varkalys un latvieu varkalim. T ir atkal viena liecba, ka senajiem baltiem jau ir bijui savi kalji. Ar pru T i 1t e n i k i n saskan leiu Tiltininkai, kd ar tiltu varam meklt pru valod. Ar Austrumprsijas vcu valod ir
56

uzglabjies viens otrs senpru vrds, un tdu plau vrdncu tagad gatavo profesors V. C z e m e r s Karaauos. Daudz du piemru sastopam jau agrk N. Fribra vrdnc (Preussisches Wrterbuch, 1882). Par senpru vrdu tiek turts Zmland uzglabjies vrds P a l w e, kas nozm purvu un ganbu. Veci vrdi B u r t e n i n k e r, zlnieks, un b u r t e n, zlt, burt, gan ar bs nkui no sens pru valodas, jo no ts paas saknes nebs irams Prsijas vietas vrds B u r w i t e. Prsijas vcieiem nav sves ar P i 1 b e r g, Schlossberg, un ka senpru valod ir bijis ar pils vrds, to apliecina vl tdi vietu vrdi, k: P i 11 e k a y m, P i 11 e c o p (tagad Pillkoppen), P y 1 u k e n (tagad Pillauken), P i l s e t e n, M e r g a p i l l e un daudz citi. Nav dieml izmantoti senpru vrdi ar no dadiem citiem rakstu avotiem. T Simona Grnava rakstos ir vl sastopami di senpru vrdi: g e n t a r s (dztars), k o n g o s (seno pru valdnieki, sal. k o n a g i s), p o s k e i l e s (laikam bieris) un vl daudz citi. Nko Thesaurus linguae prussicae nedrksttu trkt ar di vrdi, lai gan varbt atsevi pielikum.

14. Leiu valoda.

Rakstot par baltu valodm, valodnieki alla atsaucas pirm krt uz leiu valodu, kas, k zinms, ir uzglabjusies archaiskka nek latvieu valoda. Pru valoda gan da zi ir uzskatma par vl konservtvku nek leiu valoda, bet tomr ne viss pardbs. Turklt pru vrdncas un gramatikas materili, k ms jau redzjm, ir oti trcgi. Kd leiu valoda ir mazk nodilusi un sabojjusies, to ar varam viegli saprast, jo seno leiu kaimios nedzvoja nekdas sveas tautas. Ziemeos no leiiem jau sen ir mitui latviei, austrumos dzvoja viena galindu cilts, dienvidos cita galindu cilts un jtvingi, rietumos atkal jtvingi un pri. o vstures liecbu apstiprina ar aizjemtie vrdi, jo leiu valod nav nekdu visai senu aizjmumu no vcu, pou un krievu valodas. Senie krievu elementi tur nkot no latvieu valodas, senie pou elementi no pru valodas un senie vcu elementi no abm pdjm valodm kop. Visu to ievrojot, varam saprast, ka rzemju valodnieki jau no paa Bopa laikiem ir piegriezui leiu valodai lielku vrbu nek latvieu valodai. Vislielk loma valodniecb pieder senindieu, grieu un latu valodai, jo m valodm ir nevien oti veci, bet ar pc satura oti ievrojami rakstu piemineki. Ar slavu filoloija var lepoties ar savu veco bbeles tulkojumu no 9. gadsimtea. Leiiem turpret, tpat k ar latvieiem, raksti iesks tikai no 16. gadsimtea. Ja senajiem baltiem btu tik veci raksti k senajiem indieiem un grieiem, tad sen baltu valoda gan stvtu tuvku indoeiropieu pirmvalodai nek sanskrita un grieu valoda. Tagad turpret pat slavu filoloijai ar savu veco bbeli pieder da zi priekrocba priek baltu filoloijas. Leiu valodniecbas stvoklis, saldzinot ar latvieu valodniecbu, ir izdevgks nevien ar savu valodas archaiskumu, bet ar ar saviem labkiem veco laiku rakstiem. Dai pirmie leiu rakstnieki piederja pie pau tautas un prata, zinms, savu valodu labki, nek pie mums vcu mctji latvieu valodu. Pats pirmais leiu rakstniels M. Mosvdijs jeb Mazvds, iencis laikam no Dis Lietuvas Mazaj Lietuv, izdod 1547. gad Karaauos Lutera katechismu, ldz ar kdm gargm dziesmm un su beci. ai grmatai drz seko Sv. Ambrozija dziesmas Te Deums laudamus tulkojums (1549.) un kristbas formulrs ar citm dziesmm (1559.). s grmatas jau ir vairk reizes izdotas un pdjo reizi ts ir prdrukjis G. Gerulis 1923. gad Heidelberg. Savas grmatas ievad G. Gerulis aizrda uz 12 palgiem, kas darbojuies mintam Mazvdam ldz. Tie gandrz visi esot nkui no Dis Lietuvas, to starp ar Baltrameijs Villents, kas izdevis atkal nkoo katechismu (1579). Tlku nk Ja Bretkna Postilla (1591) un bbeles tulkojums (1590). Bretknas esot bijis vcietis (Bretke), bet pratis tik labi leitiski, ka savu laiku ieturja par stu leiti. Pa pdg laik tika atkal aizrdts, ka Bretkns varbt tomr esot bijis leitis. G. Gerulis ir tagad o jautjumu pamatgi
57

apskatjis, un ncis pie prliecbas, ka Bretkna tvs bijis vcietis, bet via mte bijusi prsiete no dzimuma. Bretkna tulkot bbele dieml nav iespiesta un glabjas Karaauu bibliotk. Visi ie rakstnieki bija luteri, jo Lutera ticba 16. gadsimtea otr pus plai vien bija izplatjusies pie leiiem ar Diaj Lietuv. Bet drz vien iesks ar katou intensva pretoans, kdam nolkam ar bija grmatas vajadzgas. Filologiem sevii interesanti ir virziena gardznieka Nikolaja Daukas raksti. Dauka bija sts leitis, kas savos rakstos lietojis labu valodu un atzmjis ar balss uzsvaru jeb t sauktos vrdu akcentus. T ka nu leiu valod daos gadjumos akcenti ir ar laiku mainjuies, tad s liecbas par senkiem akcentiem ir valodniekiem oti svargas. Dauka ir tulkojis spnieu jezuta Ledesmas katechismu (1595) un postillu (1599). Abas s grmatas bija jau agrk prdrukjis E. Volteris, bet tagad ts atkal ir fotografiski izdotas Kau. Ievrbu pelna vl Konstantna irvida jeb Sirvda leitiski saraksttie spredii P u n k t a y S a k i m u (I. 1629. un II. 1644), kas no jauna ir prdrukti Gtingen (1884). Ldz ar katoiem Diaj Lietuv darbojuies ar reformti un izdevui vairk grmatas, bet lielkas nozmes reformtiem pie leiiem tomr nav bijis. 17. gadsimten leiiem pards ar pirms gramatikas un vrdncas, kur par celmu lauzju atkal ir bijis aug mintais Sirvds. Via vrdnca D i c t i o n a r i u m t r i u m 1 i n g u a r u m iznk 1629. un gramatika C l a v i s l i n g u a e l i t h u a n i c a e 1630. gad. Vrdnca ldz 1718. gadam pards 6 izdevumos, bet gramatikai jau seko citi izdevumi: D. Kleina 1653. un T. ulca 1673. gad. Ievrojama ir 1757. gad nezinma autora izdota gramatika U n i v e r s i t a s l i n g u a r u m L i t u a n i a e , kur jau tiek izirts leiu valodas kpjoais un krtoais zilbes akcents, ko sekoie rakstnieki ldz 19. gadsimtea vidum nebija ievrojui. Leiu valodniecbas vstur vl ir pieminamas F. Ruhiga (1745), P. Ruhiga (1747), G. Meiera (1791) un K. G. Mlkes (1800) gramatika un F. Ruhiga (1747), K. G. Mlkes (1800) vrdnca. Zintnisku leiu valodas ptanu ievada Mazs Lietuvas mctjs Fr. Kurats jeb Kuraitis ar savu rakstu B e i t r g e z u r K u n d e d e r l i t t a u i s c h e n S p r a c h e (1849), kur atkal no jauna tiek izirti divjdi patskau gaumi jeb zilbes akcenti. Cittautieu valodnieki tomr vl baidjs sekot im Kuraia aizrdjumam. Slavenais valodnieks A. leichers, kas ar pats aizbraucis uz Lietuvu, ir tikai diftongos varjis sadzirdt divus dadus akcentus. leichera gramatika (1856), L i t a u i s c h e G r a m m a t i k, ir tomr ievrojams darbs ai lauk, lai ar akcenta jautjums ir tur vl trcgs. Aug mintais Kuraitis sav gramatik (1876) G r a m m a t i k d e r l i t t a u i s c h e n S p r a c h e, ir gan devis daudz jaunu izskaidrojumu, bet nebdams sts valodnieks, vi tomr ir ur tur ar prskatjies. Vi ir turjies vairk pie Mazs Lietuvas izrunas, kur ie ir sakritis ar un uo ar , kd vi ar s skaas ne katrreiz izi pareizi. Pirm labk leiu vrdnca nk no G. H. F. Neselmaa un tiek saukta W r t e r b u c h d e r l i t t a u i s c h e n S p r a c h e (Karaauos 1851). Tlku seko Kuraia D e u t s c h - L i t t a u i s c h e s W r t e r b u c h (Halle 18681874) un L i t t a u i s c h - D e u t s c h e s W r t e r b u c h (Halle, 1883). Kuraia gramatika un vrdnca ir ilgu laiku noderjuas zintniekiem par svargkm rokas grmatm leiu valodas studan. Cittautieu rakstnieki ir publicjui ar diezgan daudz tri zintnisku ptjumu par leiu valodu. Vispirms te varam mint A. Becenbergeru, kas ir sarakstjis vairk ievrojamu rakstu par leiu valodas vsturi, to starp ar B e i t r g e z u r G e s c h i c h t e d e r l i t a u i s c h e n S p r a c h e (1877) un L i t a u i s c h e F o r s c h u n g e n (1882). Pirmais raksts gan tagad jau ir novecojies. Becenbergers ir gribjis sarakstt ar leiu valodas vsturisku gramatiku, bet dadu citu darbu d nav tomr varjis o nodomu izdart. Leiu valodas ptan ir daudz strdjis ar A. Leskns, lai gan vi bija specilists slavu filoloij. Kop ar K. Brugmani vi ir izdevis pau saklauintas un uzraksttas leiu tautas dziesmas
58

un pasakas (L i t a u i s c h e V o l k s l i e d e r u n d M r c h e n, Strassburg, 1882). T ir ievrojama grmata tpat etnografiem, k ar valodniekiem. Leskns ir sarakstjis ar A b l a u t d e s W u r z e l s i l b e n i m L i t a u i s c h e n, B i l d u n g d e r N o m i n a i m L i t a u i s c h e n un vl daudz citu skku rakstu, kur tiek minta leiu valoda. Turpret ar via pdjo lielko rakstu L i t a u i s c h e s L e s e b u c h (Heidelberg, 1919) baltu filologi nav visai apmierinti. Tpat ar O. Vdemaa H a n d b u c h d e r l i t a u i s c h e n S p r a c h e (Strassburg, 1897) zintnieki atrod par trcgu. envas profesors F. de Sosrs (Saussure) ir publicjis ievrojamus ptjumus par leiu akcentu un deklincijas formm. Parzes profesors R. Gotio (Gauthiot) ir pats ceojis uz Lietavu un pamatgi aprakstjis Buividu izloksni. Leiu dialektus ir ar ptjis Vnes zintnieks L. Geitlers un publicjis savus materilus rakst B e i t r g e z u r l i t a u i s c h e n D i a l e k t o l o g i e (Vne, 1885). Diezgan daudz par baltu valodm ir rakstjis ar echu zintnieks J. Zubatijs. Vi ir soljies izdot leiu valodas etimoloisku vrdncu, bet daudz un dadu darbu d nav varjis to izdart. Baltu valodas ir daudz ptjis ar ievrojamais krievu valodnieks F. Fortunatovs, tikai dieml nav paspjis publict savus ptjumus. Pie agrkiem Pterburgas zintniekiem var pieskaitt ar tagadjo Kauas universittes profesoru E. Volteru, kas izdevis daudz vecu leiu un latvieu rakstu. Pa pdj laik ar holandieu ievrojamais valodnieks N. van Veiks (Wijk) ir diezgan daudz rakstjis par baltu valodas gramatikas jautjumiem. Daudz zintnieki ir interesjuies par aug minto voku gaumu jeb zilbes akcentu baltu valods. Pirmais o jautjumu ir plaki apskatjis F. Fortunatovs O i i (1895). To darbu ir turpinjis de Sosrs (A c c e n t u a t i o n l i t u a n i e n n e). Rakstjis par to ir ar leiu zintnieks K. Jaunis (1900). Ar J. Plis ir publicjis rakstu: Dai attstbas posmi latvieu un leiu akcentu vstur (Rg, 1923). Par to pau ir interesjuies ar zviedru filologi T. Torbirnsons un Ekblums (R. Ekblom). Visplako rakstu par to ir publicjis leiu valodnieks Pr. Skardius, D a u k o s a k c e n t o l o g i j a (Kau, 1935). Te ms redzam, ka rzemju zintnieki ir gan daudz ko darjui leiu valodas ptan, bet pdj laik visplakos apmros is darbs tiek turpints pa Lietav. Kamr Kuraitis strdja Mazaj Lietav, tikmr A. Jukvis darbojs Krievijas Lietav, krdams leiu tautas dziesmas un vkdams materilus leiu vrdncai. Pa daai ie raksti ir iespiesti Pterburgas Zintu akadmij. Pc otrs pou sacelans pret krievu valdbu, leiiem gan aizliedza iespiest grmatas ar latu burtiem, bet aizliegums tomr neattiecs uz Zintu akadmijas izdevumiem. Citi leiu raksti tika publicti Vcij un Amerik. Leiu bskaps A. Baranovskis jeb Baranauskas nodarbojs ar dialektu ptanu un izdod savus rakstus gan Pterburgas Zintu akadmij, gan ar Vcij. Tpat strd katou gargs akadmijas profesors K. Jaunis Pterburg, un public savus ptjumus K. Gukovska jeb Gukauska Kau izdotajs . Pterburgas Zintu akadmija ir izdevusi via leiu gramatiku, saraksttu leiu un krievu valod (19081916). Jaunis ir gan sakrjis daudz svargus materilus dialektu un gramatikas jautjumos, tomr nebdams sts valodnieks pc izgltbas, biei vien fantaz tertisks liets. K. Bga bija iescis sistmtizt Jaua tertiskos uzskatus un izdot tam nolkam Aistikai studijai, bet drz vien vi atmeta Jaua teriju un prgja uz tru zintni. Zintnieki oti nolo, ka is ievrojamais leiu valodnieks nomira paos spka gados un plakas darbbas skum Kauas universitt. Tpat neilgi Lietavas universitt dabja darboties vecais leiu valodnieks J. Jablonskis, kas ir pamatgi ptjis leiu sintaksi un publicjis leiu valodas gramatiku. K. Bgas un J. Jablonska darbus Kauas universitt turpina tagad jauni valodnieki Pr. Skardius un A. Salys. K. Bgas laika biedrs profesors G. Gerulis ir dzimis Mazaj Lietuv un darbojas Vcijas universitts.

59

Vairk mcti leii ir interesjuies par leiu valodas vrdncu un tdas ir izdevui M. Mieinis (1894), A. Lalis (1903 un 1922), J. Ambraziejus (1907), J. lapelis (1921), J. Baronas (1924) un vl citi. Lielku leiu valodas vrdncu taisjs izdot K. Bga, bet paspja publict tikai plau vrdncas ievadu divs burtncs. Cersim, ka o lielo darbu izdos jaunie leiu valodnieki, kas jau ir paspjui publict vairk ievrojamu rakstu. o darbu vars veicint ar paulaik Heidelberg iespieam vrdnc W r t e r b u c h d e r l i t a u i s c h e n S c h r i f t s p r a c h e, ko izdod M. Ndermanis, A. Sens un Fr. Brenders. Latvieiem, kas grib mcties leiu valodu, profesors J. Plis ir izdevis Leiu valodas rokas grmatu (1926) un J. Rteris Lietuviski-latvisku vrdncu. Pdjam, vrdncu sastdot ir paldzjui J. Paleckis un J. Poakauskis.

15. Latvieu valoda.

Kamr pie leiiem, k ms jau redzjm, rakstniecbu nodibinja patautiei, tikmr latvieu rakstu tvi bija vciei, kas parasti bija nkui no Vcijas un no ieskuma latviski nemaz neprata, jo latviei pai grtos dzimtbanas laikos pie izgltbas nevarja tikt. Tdos apstkos par kdiem lielkiem rakstiem nevarja bt ne runa. Cik mums zinms, tad 1585. gad ir ticis iespiests pirmais katou katechismus latvieu valod, 1586. g. Lutera katechismus un 1587. g. nevcu psalmi. T k glui nejaui ir atradies igauu katechismus jau no 1535. g., tad vartu domt, ka ar latvieiem jau agrk bs bijis iespiests kds katechismus. Ka vismaz rokrakstos latvieiem kdi gargi rakstii jau senk ir bijui, par to tagad vairs nav aubu. Ar to varam droi sact, ka cik necik ievrojami latvieu raksti, kas btu pieldzinmi leiu Mazvda, Bretkna un Daukas grmatm, senkos laikos nav mekljami. K jau 12. noda ir aizrdts, tad st latvieu litertra ir ieskusies tikai 100 gadu vlk pc pirms mums pazstams iespiests grmatas. Valodnieks no juku perioda rakstiem neko daudz nevar mantot, izjemot tikai Manceli, kas ir pratis nevien latviski runt, bet ir labi pazinis ar latvieu dzvi. Tas pats Mancelis ir izdevis ar pirmo latvieu vrdncu, nosauktu L e t t u s, D a s i s t Wo r t b u c h (Rg, 1638). A. Gnters ir o grmatu faksimila iespiedum izdevis no jauna (Heidelberg, 1929). im pirmajam vrdu krjumam seko Frekera vrdnca, kas ir uzglabjusies tikai rokrakst un atrodas Latvieu literrisks biedrbas bibliotk. Pc J. Zvera domm vrdnca esot uzrakstta ap septipadsmit gadsimtea vidu, bet grmatas vidus daa esot rakstta ar citu roku. is vidus daas raksttjs esot uz gadsimtea beigm sastdjis ar savu vrdncu, kas tpat glabjas Latvieu liter. biedr. Bibliotk. ai vrdnc esot ierakstjui daas piezmes Laborijs Depkins un vlku Rjienas mctjs Gustavs Bergmanis. 1683. g. Vi tiek iespiesta G. Elgera pou, latu un latvieu vrdnca ar nosaukumu D i c t i o n a r i u m p o l o n o - l a t i n o - l o t t a v i c u m. No 1685. gada ir uzglabjusies rokrakst Langija vrdnca L e t t i s c h - D e u t s c h e s L e x i c o n, kas atrodas Heidelbergas universittes bibliotk. Septipadsmit gadsimtea beigs, k liekas, ir sarakstta vl viena latvieu vrdnca ar nosaukumu M a n u a l e L e t t i c o G e r m a n i c u m, kas ir uzglabjusies rokrakst un atrodas Jelgavas rakstniecbas un mkslas biedrbas bibliotk, k liekas, ir bijusi vl viena mums nepazstama vrdnca, no kuas jemtos vrdus vi apzm ar burtu J. T paa septipadsmit gadsimtea beigs iznk vl viena maza vrdncia ar nosaukumu V o c a b u l a r i u m i n v i e r S p r a c h e n, t e u t s c h, l a t e i n i s c h, p o l n i s c h u n d l e t t i s c h, Riga, 1688. ai vrdnc ir Liborijs Depkins pc J. Zvera vrdiem, ierakstjis savas piezmes. Tai pa septipadsmit gadsimten pards rakstos ar kdas latvieu valodas gramatikas. Visveckais ir J. G. Rehehzena minjums ar nosaukumu M a n u d u c t i o a d 1 i n g u a m L e t t o n i c a m (Rg, 1644), kas bijis uzrakstts jau 1610. gad. s
60

grmatias viengais eksemplrs glabjas Upsalas universittes bibliotk. Pc tam no 1670. gada vl rokrakst ir uzglabjusies Pterburg kda maza gramatika, ko ir publicjis L. Arbuzovs. 1685. gad iznk vispirms G. Dresea neliela gramatika ar nosaukumu G a n t z K u r t z e A n l e i t u n g z u r L e t t i s c h e n S p r a c h e. Tai pa gad ldz ar vrdncu Langijs uzraksta ar kdus gramatikas likumus. Bet vissvargkais darbs ai lauk ir tomr Adolfija (Henricus Adolphi) gramatika E r s t e r V e r s u c h E i n e r k u r t z v e r f a s s t e n A n l e i t u n g z u r L e t t i s c h e n S p r a c h e (Jelgav, 1685), k jau ir aizrdts 12. noda. K Frekers un Glks septipadsmit gadsimtea beigs nodibina stu latvieu rakstniecbu, tpat ar vairk gramatikas un vrdncas liek pamatus pareizkai valodas mcbai un rakstbai. 1685. gad, k jau redzjm, pards pat veselas trs jaunas gramatikas. No t nu vartu sagaidt uz prieku lielu progresu latvieu valodas ptan; bet k jau zinms, nkoais filozofijas gadsimtenis latvieiem dieml nav bijis labvlgs. 1704. un 1705. gad Liborijs Depkins izdod divas mazas latvieu valodas vrdncias un rokrakst vl atstj vienu lielku un plaku vrdncu, kas glabjas Rgas pilstas bibliotk. is L. Depkins ir miris 1708. gad un ttad pieder pie pdjiem zviedru laiku darbiniekiem, kas interesjuies par latvieu valodu. 1748. gad, etrdesmit gadu pc L. Depkina nves, iznk Rg Kaspara Elversa vculatvieu vrdnca L i b e r m e m o r i a 1 i s 1 e t t i c u s. is Elverss ir mums tai zi ievrojams, ka tas laikam ir viengais Baltijas vcietis, kas 18. gadsimten nodarbojies pamatgki ar latvieu valodu. Tai pa gad kds Veigels ir pabeidzis ar savu latvieu vrdncu ldz ar gramatiku, bet grmata nav iespiesta un glabjas Latvieu lit. biedr. Bibliotk. is Veigels bijis ieceojis Baltij no Meklenburgas. Lielks progress latvieu leksikografij skas tikai ar Jkabu Langi, kas izdeva jau diezgan plau latvieu vrdncu Vo 11 s t n d i g e s D e u t s c h - Le t t i s c h e s u n d L e t t i s c h - D e u t s c h e s L e x i c o n (17721777). Lai ar J. Lange bija iencis Latvij no austrumu Prsijas, vi tomr mcs latvieu valodu ar lielu interesi un labiem pankumiem. J. Langes vrdncu ir turpinjis kds nezinms autors, kas pabeidzis savu darbu 1782. gad. vrdnca nav tikusi iespiesta un vias rokraksts glabjas Rgas pilstas bibliotk. Gothards Frdrichs Stenders, saukts parasti par veco Stenderu, jau 1758. gad ir pabeidzis vienu nelielu latvieu vrdncu, bet t ir palikusi rokrakst un glabjas Jelgavas rakstniecbas un mkslas biedrbas bibliotk. Via plak vrdnca L e t t i s c h e s L e x i c o n tiek iespiesta 1789. gad un noder vairk k 80 gadu par rokas grmatu visiem tiem, kas nodarbojas ar latvieu valodu. Visai daudz tdu darbinieku Latvij laikam nebs bijis, jo vl tagad Stendera vrdnca nav nekds bibliografisks retums. Sevii svarga ir Stendera gramatika (1761 un 1783), jo no Adolfija laikiem kda cita ievrojama latvieu valodas mcba nav pardjusies, un ar vlku via tika lietota ldz Blenteina laikiem. Stendera gramatika ir bez aubm plaka un pilngka par Adolfija gramatiku, bet vartu bt ar labka. Pats Stenders ir clies no holandieiem un par stu Kurzemes vcieti nav saucams, lai gan jau via tvs ir bijis Kurzemes mctjs. Katou gardznieki ir gdjui ar par latgalieu izloksni gargos rakstos, vispirms gan laikam gribdami Latgali tuvint Polijai. Jau 1732. gad ir pardjies ar kds latgalieu gramatikas minjums D i s p o s i t i o i m p e r f e c t i. Tad 1757. gad iznca G r a m m a t i c a L o t t a v i c a, kuas autors turas pie Adolfija gramatikas. Visprgi jemot baltu filologs nevar daudz priecties par tiem latvieu valodas ptanas darbiem, kas ir pardjuies 18. gadsimten. Nevar ar sact, ka laikmeta gargie raksti btu valodas zi pareizki un pilngi k Frekera un Glka raksti. Ir gan drusku labota ar bbeles valoda, bet ne katrreiz lietai par labu. Glks ir rakstjis par grkiem, kas auga augamo, kas

61

ir glui pareizs izteikums (sal. t. dziesmu: aug valodas augamo), bet labotji ir to prlabojui par auga augum, k latvietis nerun. Nevar liegt, ka ar 19. gadsimteni pie Latvijas mctjiem rodas atkal dzvka interese par latvieu valodu, bet liels progress tomr nav vrojams. 1806. gad Rjienas mctjs Gustavs Bergmanis ir sarakstjis jaunu vrdncu L t t i s c h - D e u t s c h e s W r t e r b u c h, bet t ir palikusi rokrakst un glabjas Latvieu 1it. biedr. bibliotk. Ts paas biedrbas rakstu krjumos ir ievietoti papildinjumi Stendera vrdncai, kdus ir rakstjui Veligs (Wellig), Harders un citi. Kad nu pdgi 1872. gad iznk bskapa K. Ulmaa vrdnca L e t t i s c h e s W r t e r b u c h, t tomr neatbilst sava laika zintnes prasbm. Saldzinot ar vrdncu, labki tomr kljas latvieu gramatikai. Kad jau bija iespiestas Heselberga (1841) un Ro-zenbergera gramatikas (1848), tad valodas ptanu jem A. Blenteins savs roks un izdod 1863. gad L e t t i s c h e G r a m m a t i k un 1863.4. g. L e t t i s c h e S p r a c h e (2 das), kas ir plaks zintnisks ptjums par latvieu valodu. Lai ar A. Blenteins ir daudz ko darjis latvieu gramatikas ptan, bet via lielo darbu tomr nevaram pieldzint A. leichera leiu gramatikai. Ar A. Blenteina rakstiem tad ar beidzas latvieu valodniecbas otrs laikmets. K latvieu rakstniecbas, t ar valodniecbas treais periods ieskas no 19. gadsimtea vidus, kad jau latviei pai sk ptt savu tvu valodu. Latvieu darbinieki pareizki noklauss tautas izrunu, lko to ar pilngki uzrakstt un sk ar jau studt valodniecbu. T latvieu valodas ptana pamazm sk priet no vcu mctjiem uz latvieu filologiem. Jau pirmais latvieu filologs Kaspars Biezbrdis nodarbojas ar latvieu valodas ptanu un sevii interesjas par pareizkas rakstbas nodibinanu. Ortografijas reformas darbu turpina jurists Aleksanders Vberis, bet cits jurists Strstu Andrejs saraksta pat diezgan labu latvieu gramatiku. Valmiermuias rakstvedis P. Krumbergs ir pirmais, kas novrojis latvieu valod trijdus patskau gaumus jeb zilbes akcentus, par ko vi raksta 1881. gad Latv. 1it. biedr. rakstu krjum. Juris Alunns radja latvieu jaunvrdus un ska rakstt svevrdus ar latvieu piedkiem, atmetot vcu sufiksus. Ldzg virzien darbojs ar Kronvaldu Atis. Juris Neikens strdja pie vcu-latvieu vrdncas, bet nomira, darbu nebeidzis. Kaoku Dvis rakstja sevii par latvieu prepozicijm, V. Freibergs par participiem un Kaudzu Matss par frazeoloijas jautjumiem. Par tri zintniskiem valodas jautjumiem jau rakstja filologi J. Lautenbachs, J. Velme, un J. Kauli. Visus mintos latvieu darbiniekus varam tomr uzskatt tikai par tre perioda iescjiem. stie laikmeta darbinieki, ir tie filologi, kas visu savu mu ir veltjui valodas ptanai. K pirmais un veckais te ir minams Trbatas filologs K. Mlenbachs, kas sakrjis materilus lielai latvieu-vcu vrdncai un diezgan daudz nodarbojies ar ar gramatikas jautjumiem. Ldzg virzien ir strdjis ar Pterburgas universittes filologs J. Sirmais, kas publicjis vairk rakstus par gramatikas jautjumiem Dienas Lapas Etnografiskos pielikumos. Via vrdncas materili ir pazudui un pats darbinieks dieml ir miris jau agr jaunb. Laimgki apstki zintnisk darbb ir bijui profesoram J. Endzelnam, kam pieder gods bt par baltu filoloijas nodibintju Latvijas universitt. Vi ir izdevis lielu latvieu gramatiku, L e t t i s c h e G r a m m a t i k (1922), publicjis ar prstrdjumiem aug minto K. Mlenbacha lielo vrdncu, un bez tam vl iespiedis daudz zintnisku rakstu Latvij un rzems. Profesors J. Plis ir pazstams ar ptjumiem par leiu valodu, bet rakstjis ar diezgan daudz par latvieu valodas fntiku un morfoloiju. Ar profesors E. Blese nav mums sves baltu filoloij, kur pirm viet ir minams via raksts par latvieu personu vrdiem. Jauns valodnieks ir vl J. Endzelna mceklis A. Augstkalns, kas jau diezgan daudz ir nodarbojies ar latvieu valodas vsturi.

62

Satura rdtjs.
1. Baltu filoloijas ievada uzdevums 3 2. Kur un kad cilvki cluies 5 3. Dzimta 6 4. Nodarboans 9 5. Mirou aprakana 11 6. Archaioloija 13 7. Lingvistisk palaiontoloija 16 8. Pirms rakstu zias par senajiem baltiem 22 9. Rakstu zias par baltiem no 1. ldz 12. gadsimtenim 33 10. Rakstu zias no 13. gadsimtea skot 38 11. Vstures atmias tautas dziesms 41 12. Rakstniecba 51 13. Pru valoda 55 14. Leiu valoda 57 15. Latvieu valoda 60

63