Informācija par

plānotām
strukturālajām
reformām 2010.gada
valsts budžeta
ietvaros

Baiba Pētersone
Valsts kancelejas direktores
vietniece valsts pārvaldes un
politikas koordinācijas lietās
Tālr.: 67082906
E-pasts:
Baiba.Petersone@mk.gov.lv

22.10.2009.
 Strukturālo reformu mērķis un virzieni

Palielināt konkurētspēju

Valsts
Ekonomiskā Sociālās pārvaldes
attīstība reformas efektivitāte
-- Veselības
Veselības aprūpes
aprūpes
-Ekonomiskās attīstības -Valsts funkciju
sistēma
sistēma
programma izvērtēšana
-Nodokļu reforma -Izdevumu
-- Izglītības
Izglītības sistēma
sistēma
- Atbalsta programma restrukturizācija un
mikrouzņēmumiem -- “Sociālās fiskālā konsolidācija
“Sociālās drošības
drošības -Valsts pārvaldes
- Administratīvā sloga spilvens”
spilvens” administratīvā reforma:
samazināšana - Institūcijas un
-- Atbalsts
Atbalsts
- Efektīva ES fondu nodarbinātībai personāls
nodarbinātībai - Vienota
izmantošana
atalgojuma
sistēma
Sabiedrība iegūst nevis no reformēšanas, bet no reformu rezultātā
pieaugošas valsts konkurētspējas

22
Konkurētspēja ir pakāpe, līdz kurai atvērta tirgus apstākļos valsts var
ražot preces un pakalpojumus, kas iekšējā un ārējā tirgū iztur
konkurenci ar ārvalstu ražotājiem, vienlaikus saglabājos un
palielinot iekšzemes reālos ienākumus (bagātību).

Valsts konkurētspēju nodrošina šādi faktori:

▌ Cenu konkurētspēja (galvenokārt darbaspēka vienības izmaksas, citi
ražošanas faktori (kapitāla izmaksas))
▌ Tehnoloģiju konkurētspēja (inovatīvais potenciāls, infrastruktūra,
uzņēmējdarbības vide)
▌ Piedāvājuma - Pieprasījuma konkurētspēja (spēja piedāvāt pieprasītus
produktus, izvēloties pareizas jomas un nozares, valsts ražošanas
(tirdzniecības) struktūras un pasaules pieprasījuma savstarpējā attiecība)

▌ Valsts pārvaldes pienesums valsts konkurētspējas palielināšanai:

▌ zemāka darbaspēkā izmaksas valsts pārvaldē
▌ saprotamākas un standartizētas birokrātiskās procedūras
▌ mazākas, bet mērķtiecīgākas kontroles, uzraudzības, pārbaudes procedūras,
izvērtējot riskus un veicinot izlases veida uzraudzību
▌ Nodrošināt lētākas pārvaldes uzturēšanas izmaksas
▌ ierobežot valsts komercdarbību
▌ atbalstīt un veicināt zinātnes, tehnoloģiju un izglītības attīstības kapacitāti
▌ Veicināt, izstrādāt un atbalstīt plaša mēroga programmas un projektus

3
 Valsts konkurētspējas statistiskā mērīšana
Valsts konkurētspējas novērtēšanai var izmantot indeksu, ko sauc
par reālo efektīvo valūtu maiņas kursu (REER) vai
salīdzinošais cenu un izmaksu līmeņa indekss. REER
aprēķina EUROSTAT. Faktiski Latvija ir mazāk spējīga konkurēt,
salīdzinot ar visām indeksa paneļa valstīm. Latvija sāka zaudēt
konkurētspēju ap 2003.gadu. Konkurētspējas samazināšanās
nozīmē, ka izmaksas un atalgojums pieauga straujāk kā
produktivitāte.

Indeksa apraksts: Salīdzinošais cenu un izmaksu indekss (REER) rāda

valsts konkurētspēju starptautiskajā tirgū.
▌ Indeksā tiek ietvertas darba spēka vienības izmaksas salīdzinot ar 36
paneļvalstīm, ES 27 + 9 (Austrālija, Kanāda, ASV, Japāna, Norvēģija,
Jaunzēlande, Meksika, Šveice, Turcija)
▌ Darba spēka vienības izmaksas
▌ Konkurētspējas novērtējums iekšējā tirgū
▌ Konkurētspēja eksporta tirgos

Indeksa vērtības pieaugums nozīmē valsts konkurētspējas pazemināšanos

4
5
 Strukturālo reformu turpināšanas
nosacījumi
▌ Pašreizējā budžeta veidošanas stadijā procesu veic
nozaru ministrijas, izvērtējot funkciju saturu un
lietderību, samazināto finansējumu novirzot
būtiskākajām ministriju un to padotības iestāžu
funkcijām
▌ Valsts kanceleja sadarbībā ar Reformu vadības grupas
dalībniekiem, var novērtēt nozaru ministriju veiktās
izmaiņas, tikai tad, kad būs iesniegti priekšlikumi
2010.gada budžetam.
▌ Funkciju pārskatīšana turpināsies arī pēc 2010.gada
budžeta projekta iesniegšanas (funkciju auditi).
▌ Galvenais kritērijs izvērtējumam – vai veiktās funkciju
izmaiņas, samazinājumi veicina valsts konkurētspēju?
▌ Salīdzinājums ar citu valstu pieeju reformām krīzes
pārvarēšanai.

6
 Citu valstu strukturālo reformu
salīdzinājums ar Latviju 1
▌ Samazināti vai saglabāti nemainīgi uz personām,
nodarbinātajiem, uz darbaspēku attiecināmie nodokļi ar
mērķi ekonomikas lejupslīdes periodā veicināt patēriņa
palielināšanos un motivējot iekļaušanos darba tirgū
▌ Latvijā – saglabāti nemainīgi darbaspēka nodokļi
▌ Pretēji – neapliekamā minimuma samazināšana,
ienākumu nodokļa likmes paaugstināšana
pašnodarbinātajiem

▌ Tiek atceltas nodokļu atlaides, izņemot tās, kuras

veicina uzņēmējdarbību
▌ Latvijā - Jaunu UIN atlaižu ieviešana

▌ Niansētākā veidā plāno palielināt akcīzes preču,

“bagātības” un “progresīvos” nodokļus
▌ Latvijā – akcīzes nodokļu tabakai, alkoholam un naftas
produktiem paaugstināšana, kapitāla ienākumu
aplikšana ar nodokli

7
 Citu valstu strukturālo reformu
salīdzinājums ar Latviju 2

▌ Īpaši tiek atbalstīta un stimulētā vidējā un

“mazā” uzņēmējdarbība
▌ Latvija - pamatkapitāla apjoma samazināšana
no 2000 uz 100 LVL; mikrouzņēmumu atbalsta
programma,
▌ Nodarbinātības politikas galvenais mērķis –
maksimāli saglabāt darba ņēmējus darba vietās,
lai samazinātu slogu uz sociālā budžeta,
sniedzot palīdzību darba devējiem jau
problēmas sākotnējā fāzē (pirms atlaišanas un
uzņēmumu slēgšanas). Valdības atbalsta
(apmaksā) samazinātu darba slodzi, ja darba
devējs saglabā nodarbinātos uzņēmumā
▌ Latvija – aktīvie nodarbinātības pasākumi

8
 Citu valstu strukturālo reformu
salīdzinājums ar Latviju 3
▌ Pretrunīgas (dažādās valstīs ir dažāda rīcība) izmaiņas
pievienotās vērtības nodoklī
▌ Latvijā – PVN paaugstināšana, tālākas paaugstināšanas
apturēšana
▌ Būtisku infrastruktūras projektu attīstība, t.sk. PPP
projektu veicināšana, it īpašu pašvaldību līmenī.
▌ Latvijā – struktūrfondu projekti infrastruktūras attīstībai,
Nacionālās bibliotēkas projekts.
▌ 2009.g. – PPP projektu apturēšana

▌ Ar papildus nodokļiem tiek apliktas bankas, naftas

kompānijas, apdrošināšanas kompānijas
▌ Latvijā – papildus iemaksas valsts budžetā valsts
kapitālsabiedrībām

▌ Atbalstītas dažāda rakstura nacionālās programmas un

liela mēroga projekti (pirmā mājokļa celtniecības projektu
programma)
▌ Latvijā – mājokļu siltināšanas programma

9
Ko vēl var samazināt?

10
Būtiskākās funkciju apakšgrupas,
kur iespējami samazinājumi 1
▌ Sabiedrības informēšanas un patriotiskās
audzināšanas funkcijas un uzdevumi
▌ Apmācības (valodas), funkcionāli saistītu procesu
mākslīgas sadalīšanas novēršana (piem., militārās
kartogrāfijas nodalīšana)
▌ Objektu apsaimniekošanai nepieciešamo izdevumu
samazināšana
▌ Regulēšanas samazināšana, uzraudzības un
kontroles intensitātes samazināšana
▌ Dažādu fondu (Meža fonds, Zivju fonds, “Dzelzceļa”
fonds, Ostu fonds, “Vides” fonds) līdzekļu
konsolidācija budžetā un funkciju apjoma
samazināšana
▌ Atteikšanās no mērniecības un citām funkcijām,
kuras pilnībā var nodrošināt privātais sektors

11
Būtiskākās funkciju apakšgrupas,
kur iespējami samazinājumi 2
▌ Profesionālās pilnveides pasākumu izslēgšana, citu līdzīga rakstura
darbību (tālākizglītība, apmācība, studijas, informēšanas,
konsultēšanas, u.t.t) izslēgšana no valsts pārvaldes funkcijām
▌ Sporta un fiziskās sagatavotības pasākumu organizēšanas un tās
kontroles izslēgšana, t.sk. sporta pasākumu popularizēšana
▌ Akreditācijas, koordinācijas, organizācijas un tamlīdzīga rakstura
pasākumu izslēgšana
▌ Atsevišķu politikas jomu politikas izstrādes samazināšana,
izslēgšana, vai deleģēšana nozaru NVO – sabiedrības integrācija,
dzimumu līdztiesība, grāmatvedības politika. Zinātnes un līdzīga
rakstura pasākumu un funkciju izslēgšana
▌ Sociāla rakstura funkciju nodošana pašvaldībām (samazinot izpildes
un izmaksu līmeni), racionālāk un mērķtiecīgāk (konkrētai sociālais
grupai, kurai tas nepieciešams) izmantojot pieejamos pakalpojumus
un pabalstus

12
Būtiskākās funkciju apakšgrupas,
kur iespējami samazinājumi 3
▌ Dažādu popularizēšanas, sabiedrības izpratnes veicināšanas
pasākumu izslēgšana vai apturēšana uz laiku
▌ Materiāltehniskās apgādes līmeņa samazināšana, saglabājot
tikai pašu nepieciešamāko darbības un funkciju
nodrošināšanai
▌ Monitoringa (piem., peldvietu, dzeramā ūdens, mežu
resursu, medījamo dzīvnieku u.t.t) intensitātes
samazināšana un izpildes koncentrēšana vienuviet
▌ Statistikas, datu ievākšanas un līdzīga rakstura pasākumu
minimizēšana līdz pieļaujamajam līmenim
▌ Telpiskās un reģionālās attīstības plānošanas pasākumu
samazināšana

13
 Valsts budžeta līdzekļu iespējamais ietaupījums
izvērtējot funkciju nepieciešamību (VK PKD) pret
2010.gada sākotnējo bāzi
▌ Ja atsakās no atsevišķu funkciju un uzdevumu
īstenošanas valsts pārvaldes institūcijās,
ietaupījums no 11, 37 līdz 9,09 milj. LVL
▌ Ja samazina identificētās funkcijas un uzdevumus
par 20 % vai 30 %, ietaupījums no 41,216 līdz 61,
824 milj. LVL

Kopā iespējamie ietaupījumi pēc novērtējuma no

50,306 līdz 70,914 milj. LVL
Šobrīd budžeta konsolidācija 2010.gada
budžeta projektā -301 571 688

14
Budžeta konsolidācija 2010.gada valsts budžeta projektā
(milj.Ls)
Algas 45 112IIN+UI
N
Citi 6 31NIN
(+VesM)
AizM + 33 -301 507 +205 7AN
ArlM
Ekonomika 142 37SAI
s nozares
ministrijas

Iekslietas 29 18NN
un
tieslietas
kultūra un 46
zinātne
 Paldies par uzmanību!

Baiba Pētersone, Valsts kancelejas direktores vietniece, tālr.:67082900, e-pasts: Baiba.Petersone@mk.gov.lv

Brīvības bulvāris 36,

Rīga, LV-1520
Tālr.: 67082900,
fakss: 67280469
E-pasts: vk@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv

16
16