• Embed Doc
  • Readcast
  • Collections
  • CommentGo Back
Download
 
Neļauj slikto ziņu lavīnai sevi aprakt
28.augusts, 2009Ilze Zonnenra.lv Ne tik sen galvenais pārmetums, ko medijiem mēdza adresēt ikdienas nogurdināti, sapīkuši un garlaikoti ļaudis, bija: tur jau nav nekā, ko skatīties (klausīties, lasīt). Tagad biežāk jādzird cits neglaimojošs vērtējums: tur ir vienas vienīgas melnas šausmas un nelaimes - noskaties ziņas un naktī nevari aizmigt.Vienam otram nepārtrauktās negatīvās informācijas plūsmas iespaidā vairs negriboties dzīvot, bet vainīgi pie visaesot žurnālisti un, protams, arī krīze, valdība un tas, ka visa pasaule kļuvusi traka. Varbūt netrakot līdzi, nelasīt,neskatīties un neklausīties? Bet tad taču nezinās, kas notiek...
Situācijas no dzīves
Man riebjas!„Es šito tā saucamo dižķibeli nevaru paciest!” saka Valdis, bezdarbniekos palicis šoferis, „man tas vārds pilnīgiriebjas!” „Vai „krīze” tev patīk labāk?” smīnēdams vaicā kaimiņš Arnis. „Man gan liekas, sauc kā gribi...”„Paskatīšos, ko tu teiksi, kad pats bez darba paliksi!” „Tad man vēl vairāk būs vienalga, kā to būšanu sauc.” „Nevella! Kad tu tikai zinātu, kā mani kaitina visa tā runāšana. Ieslēdz teļļuku - tur sapucēti, sakrāsoti zaķi unkundziņi ziņās gvelž - dižķibele, dižķibele... Avīzē nobildējusies dāmīte, zeltlietām apkārusies, mākslīgie nagivien veselu kapitālu maksā, bet arī par to ķibeli dikti gudri izsakās. Komentārs tas esot, ko domājies. Tā tikai tādakoķetēšana. Uzreiz redzams, ka pašai darbs ir, ko ēst ir, visādu pancku papilnam. Tad jau var taisīt actiņas unstāstīt ziņās par bezdarba līmeni, nogrieztajām pensijām un aizklapētajām skolām. Pilnīgi kāds rupjš vārds prasās!” Nožēlojami sīkumiPasaule ir melna jo melna un tā arī nevar būt citāda, ja Līgai nav darba. Par viņas galveno nodarbošanos kļuvusiCV sūtīšana. Katru dienu, uz katru daudzmaz piemērotu firmu, atsaucoties uz retajiem sludinājumiem un tāpatvien. Izsūtīts jau vairāk nekā simts. Divi adresāti atsūtīja atteikumus, pārējie pat neatbildēja. Līga turpina sūtīt.Viņasprāt, tas nozīmē nenolaist rokas. Bet tās jau sen nolaidušās. Nodarbinātības dienests neko nevar piedāvāt,draudzenes, uz kuru atbalstu cerēts, pašas atlaistas. „Nav nekā, par ko priecāties,” saka Līga, „kur vien skaties -vienas vienīgas bēdas. Televīzijā arī nav nevienas labas ziņas.” „Nav jau tik traki,” Līgai iebilst draudzene,„vakar, piemēram, rādīja vienu biškopi, kam laba medus raža. Un dakteri veikuši jaunu operāciju. Vienāzvērudārzā piedzimis mīļš mazs zilonītis. Un tik skaists koncerts bija...” „Nieki! Nu un, ka vienam ir medus? Kur viņš to liks? Cilvēkiem naudas nav, lai pirktu našķus. Maizītei nesanāk. Un kas vēl būs ziemā... Dakterus vispār labāk nepiemini. Žurnālisti speciāli stāsta visādus niekus, lai novērstu mūsu uzmanību no galvenā. Bet es nu ganneiešu priecāties par tādiem nožēlojamiem sīkumiem.”ĪSTAIS LAIKS PIEVĒRSTIES GARĪGĀM LIETĀMPārdomās dalās Nora KALNMALE, psiholoģijas zinātņu maģistre, reiki meistare - skolotājaMums, protams, ir jāzina, kas notiek valstī, tomēr nedrīkst būt tā, ka cilvēks saņem tikai negatīvu informāciju. Tāiedzen depresijā, atņem jebkāda veida motivāciju kaut ko darīt. Pat cilvēks, kuram klājas gluži normāli,saskaroties ar nepārtrauktu negatīvās informācijas plūsmu, pārstāj saskatīt nākotnes perspektīvu, nemaz nerunājot par tiem, kuri zaudējuši darbu un nonākuši grūtībās. Ikvienam ir vajadzīgs kaut vai mazs cerības stariņš, kuram pieķerties. Ja redz tikai tumsu, tad cilvēks vai nu iegrimst melnā depresijā, vairs necenšas neko darīt un rezultātākļūst citiem par nastu, vai arī viņš dodas uz citām valstīm, kur ir lielākas perspektīvas, kur var strādāt un attīstītsavu biznesu. Medijiem ir jāinformē par to, kas notiek, bet jāstāsta arī par cerīgo, pozitīvo. Patiesībā kaut kas labsnotiek un notiks vienmēr.Masveidīga negatīvās informācijas izplatīšana ir paņēmiens, kā cilvēkiem iedzīt bailes un pēc tam ar viņiem ir ļotiviegli manipulēt. Ja mēs izsekojam līdz pašiem pirmsākumiem, tad atklājas, ka jebkura veida bailēm pamatā ir nāves bailes. Piemēram, ir bail zaudēt darbu, jo liekas: ja nebūs darba, nebūs maizes, izliks no dzīvokļa un esnomiršu.
 
Lai pasargātu sevi no negatīvās informācijas ietekmes, varu ieteikt izvēlēties tādus medijus, kur iespējamsinformāciju šķirot un filtrēt. Skatoties televīziju vai klausoties radio, tava zemapziņa ieraksta pilnīgi visu šoinformāciju, kas tiek uzņemta caur tēliem, caur skaņu. Tu uzsūc visas tās negācijas, par kurām stāsta un rāda, pat ja īpaši neiedziļinies. Tās ienāk zemapziņā, strādā un vairs nav dabūjamas ārā. Savukārt presē un interneta ziņu portālos tu vari pārskriet visam pāri ar acīm un lasīt tikai to, ko vēlies, kas tev ir aktuāls un interesants, vari lasīttikai daļēji vai pa diagonāli.Dabā krīzes nav, bet sabiedrībā tā lielā mērā ir iepotēta. Dažam labam tas ir pat izdevīgi. Piemēram, daļai darbadevēju, kam biznesā veicas labi, ir tieksme kultivēt darbiniekos šo domu par krīzi, stāstīt, ka ir radušās grūtības, jotad ir vieglāk samazināt algas, veikt reorganizācijas, atrast jaunu darbaspēku utt. Cilvēkam tiek iepotēts: priecājies par to pašu mazumiņu, priecājies, ka ir darbs, ka vari nopirkt maizīti, samaksāt par dzīvokli. Un nedomā par kautkādu algas pielikumu!Bet priecāties par to, kas mums ir, patiešam vajag - kaut vai par dārzā uzziedējušu puķi, gardu maizi, labugrāmatu. Tie ir sīkumi? Austrumu garīgās mācības vēsta, ka jebkura liela lieta sastāv no sīkumiem. Lai dzīvēnonāktu līdz lielajam priekam, līdz laimei, tev jāatrod daudzas mazas lietiņas, par kurām priecāties. Latviešiem ir ļoti raksturīgi visu laiku skumt par to, kā viņiem nav un vērot, vai tikai kaimiņam sētā zāle nav zaļāka un kabatā par pieciem latiem vairāk. Tagad būtu īstais brīdis mēģināt šo iesakņojušos domāšanas modeli mainīt un atrastlietas, par kurām priecāties. Gan Austrumu garīgajās mācības, gan kristietībā sacīts, ka cilvēkam ik dienu jābūt pateicīgam par to, ko Dievs viņam devis. Savukārt nepateicība un alkatība tiek sodīta. Nekas šajā dzīvē nav nejaušs un arī smagā materiālā situācija, kādā daudzi ir nonākuši, nav nejauša. Kad,iestājoties tirgus ekonomikai, mūsu valstī parādījās agrāk neredzētas smalkas mājas, interjera priekšmeti, mašīnas,tērpi, iespējas ceļot un citas labas lietas, radās patērētāju psiholoģija un daudzi cilvēki burtiski kļuva apmāti: manto vajag par katru cenu! Sākās nepārdomātas kredītu un līzingu saistības, šķita lieliski, ka cilvēks jau šodien var  paņemt un lietot to, ko ar savu darbu nav nopelnījis, šķita, ka kredītus var ņemt vēl un vēl, nemaz neprātojot, cik atbildīgs solis tas ir. Bet labklājība, kurai nav seguma, kādu dienu izjūk. Kas vainīgs - valsts, bankas, mediji?Ja, tavuprāt, pie visa vainīga valsts un vienmēr vainīgi citi, tad tu savā domāšanā neesi nobriedis. Tagad jāmācāskļūt pieaugušam. Tu pats izdarīji izvēli, neviens ar varu tev nelika ņemt kredītu mašīnai vai mājai. Pats arī atbildi par savas izvēles sekām. Īstenībā, neraugoties uz „treknajiem” vai „liesajiem” gadiem, vienmēr ir bijuši cilvēki,kam veicas un kam neveicas, vienmēr ir bijuši nabagi un bagāti. Tāpat kā ir diena un nakts, tumsa un gaisma,sievišķais un vīrišķais - vajadzīgi pretpoli, lai saglabātos līdzsvars. Hinduisms uzskata, ka caur šiem pretstatiemmēs mācāmies, kāda ir dzīve, kā šī pasaule ir iekārtota, kā šie pretstati mijiedarbojas.Dzīvi var salīdzināt ar okeānu - brīžiem vilnis uznes augšā, brīžiem nosviež lejā. Un, esot lejā, vajag pavērot dabuun papētīt tās likumus, nevis krist izmisumā. Piemēram, ja kāds ir zaudējis darbu, pabalsts iet uz beigām unliekas, ka nu ir pienākusi kritiskā galējā robeža, tas nozīmē, ka drīz sāksies augšupeja, atnāks jaunas iespējas, tikaitev tās būs jāprot saskatīt un izmantot. Runājot par CV izmisīgu un veltīgu sūtīšanu uz visām pusēm, jāteic: kamtu skrien pakaļ, tas no tevis bēg. Tā dzīvē iekārtots. Tāpēc vajag iepauzēt, padomāt, kā izmantot laiku sev unmierīgi izsvērt situāciju. Tieši miera stāvoklī tu vari ieraudzīt savas iespējas, kas varbūt ir jau pavisam tuvu.Mēs diemžēl esam tālu no garīgām lietām, bet tieši tagad būtu īpaši vērts tām pievērsties. Un pirmais, kas jāsaprot: domāšana un runa - tā ir enerģija un tā nekur nepazūd. Ja tu katru dienu sūrojies - man ir krīze, man navdarba, nav un nebūs, tad tavas domas un runas pievelk līdzīgus cilvēkus, līdzīgas sitcijas un tas vissmaterializējas. Cilvēki pat neiedomājas, cik tas ir bīstami. Pētot slavenu un veiksmīgu ļaužu dzīvi, mēs redzam,ka viņi ne mirkli nav ņēmuši mutē šos negatīvos vārdus un ļāvušies negatīvām domām. Ja tu esi noskaņotsnegatīvi, tad arī pievelc negatīvo - tu satiec tieši to draudzeni, kura tikko zaudējusi darbu, ieslēdz tieši tāsdrūmākās ziņas, nopērc tieši to avīzi, kur ir bēdu vēstis. Hinduisms māca - tas, kas ir cilvēkā, viņa garīgajā pasaulē - tas ir arī viņa dzīvē. Cilvēka dzīve ir viņa iekšējas pasaules projekcija, nevis otrādi. Ja tavās domās navvietas krīzei un šīm negatīvajām domām, tu to nepievelc. Tieši otrādi - tu pievelc pozitīvo, labo. Un ir pietiekamidaudz cilvēku, kuri karā un krīzē savu dzīvi izmaina uz labo pusi.Ja gribi, lai negatīvās domas pār tevi nevaldītu, strādā ar savu domāšanu. Pasakot vienu negatīvu vārdu,nodomājot vienu negatīvu domu, tu aizsūti kosmosā matricu, paziņojumu, kurš tiek uztverts burtiski: tātad tu gribito, par ko tu domā, piemēram, zaudēt darbu. Bet, tiklīdz tu pamani, ka esi tā domājis, saki: stop! Tad liec pretī  pozitīvu domu: man ir darbs - interesants, labi atalgots. Pozitīvā doma dzēš negatīvo. Tas nozīmē, ka nekas
of 00

Leave a Comment

You must be to leave a comment.
Submit
Characters: ...
You must be to leave a comment.
Submit
Characters: ...