Eiropas Savienbas Oficilais Vstnesis LV 13/13. sj.

349
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTVA 94/62/EK
(1994. gada 20. decembris)
par iepakojumu un izlietoto iepakojumu
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENBAS PADOME,
emot vr Eiropas Kopienas Dibinanas lgumu, un jo pai
t 100.a pantu,
emot vr Eiropas Komisijas prieklikumu (
1
),
emot vr Ekonomikas un socilo lietu komitejas atzi-
numu (
2
),
rkojoties saska ar Lguma 189.b pant paredzto proced-
ru (
3
),
t k obrd atirgie valstu paskumi attiecb uz iepakojuma
un izlietot iepakojuma apsaimniekoanu btu jsaskao, lai,
no vienas puses, novrstu vai samazintu nelabvlgu ietekmi
uz vidi, tdjdi nodroinot augsta lmea vides aizsardzbu,
un, no otras puses, nodrointu iekj tirgus sekmgu darbbu
un izvairtos no tirdzniecbu kavjoiem apstkiem un brvas
konkurences izkropoanas vai ierobeoanas Kopien;
t k labkais veids novrst izlietot iepakojuma raanos, ir
samazint kopjo iepakojuma materilietilpbu;
t k aj Direktv paredzto mru sasnieganai ir svargi
ievrot visprju principu, ka vien dalbvalst paredztie vides
aizsardzbas paskumi nedrkst nelabvlgi ietekmt citu dalb-
valstu iespju sasniegt aj Direktv paredztos mrus;
t k atkritumu daudzuma samazinana ir btiska ilgtspjgai
izaugsmei, uz ko jo pai aicina Lgums par Eiropas Savienbu;
t k ai Direktvai jattiecas uz visiem tirg laistajiem iepako-
juma veidiem un visu izlietoto iepakojumu; t k tpc jatce
Padomes Direktva 85/339/EEK (1985. gada 27. jnijs) par
prtik lietojamo idrumu tvertnm (
4
);
t k iepakojumam ir svarga socila un ekonomiska loma un
tpc aj Direktv paredztos paskumus jpiemro, neskarot
citas tiesbu aktos paredzts prasbas, kas iespaido iepakojuma
vai iepakoto preu kvalitti vai transportanu;
t k saska ar Kopienas atkritumu apsaimniekoanas strat-
iju, kas ir paredzta Padomes Rezolcij (1990. gada 7. maijs)
par politiku atkritumu jom (
5
) un Padomes Direktv
75/442/EEK (1975. gada 15. jlijs) par atkritumiem (
6
), iepako-
juma un izlietot iepakojuma apsaimniekoan par pirmo
prioritti uzskatma izlietot iepakojuma raans novrana un
par papildu pamatprincipiem - iepakojuma atkrtota lietoana,
prstrde un citi izlietot iepakojuma reenercijas veidi, td-
jdi samazinot du atkritumu galgo apglabanu;
t k, kamr attiecb uz reenercijas procesiem nav pankta
zintnes un tehnikas attstba, atkrtotu izmantoanu un pr-
strdi apskata galvenokrt saistb ar ietekmi uz vidi; t k
tpc dalbvalsts vajadztu ieviest sistmas, kas garanttu iepa-
kojuma un/vai izlietot iepakojuma atganu atpaka; t k
iepakojuma aprites cikla novrtjums jizstrd pc iespjas
drz, lai radtu skaidru atkrtoti lietojam, prstrdjam un
reenerjam iepakojuma hierarhiju;
t k izlietot iepakojuma raans novrana ietver atbilstgus
paskumus, tostarp dalbvalstu iniciatvu, ja attiecgie paskumi
ir saska ar s direktvas mriem;
t k dalbvalstis saska ar Lgumu var mudint atkrtoti
lietot ts iepakojuma sistmas, ko var atkrtoti izmantot,
nekaitjot videi, lai no dm sistmm gtu labumu vides
aizsardzbai;
t k no vides viedoka ar prstrde ir uzskatma par svargu
reenercijas procesa dau, jo pai attiecb uz enerijas un
primro izejvielu patria samazinanu, k ar atkritumu
galgo apglabanu;
31994L0062
L 365/10 EIROPAS KOPIENU OFICILAIS VSTNESIS 31.12.1994.
(
1
) OV C 263, 12.10.1992., 1. lpp. un OV C 285, 21.10.1993., 1. lpp.
(
2
) OV C 129, 10.5.1993., 18. lpp.
(
3
) Eiropas Parlamenta 1993. gada 23. jnija atzinums (OV C 194,
19.7.1993., 177. lpp.), Padomes 1994. gada 4. marta kopj nostja
(OV C 137, 19.5.1994., 65. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1994. gada
4. marta lmums (OV C 205, 25.7.1994., 163. lpp.). Apstiprints
1993. gada 2. decembr (OV C 342, 20.12.1993., 15. lpp.). Kopgs
1994. gada 8. novembra Samierinanas komitejas dokuments.
(
4
) OV L 176, 6.7.1985., 18. lpp.. Direktv jaunkie grozjumi izdarti ar
Direktvu 91/629/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.).
(
5
) OV C 122, 18.5.1990., 2. lpp.
(
6
) OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp.. Direktv jaunkie grozjumi izdarti
ar Direktvu 91/156/EEK (OV L 78, 26.3.1991., 32. lpp.).
Eiropas Savienbas Oficilais Vstnesis LV 13/13. sj. 350
t k enerijas ieguve ir viens no efektviem izlietot iepako-
juma reenercijas veidiem;
t k dalbvalsts noteiktajiem mriem attiecb uz izlietot
iepakojuma reenerciju un prstrdi jbt ierobeotiem, lai
emtu vr atirgo stvokli dalbvalsts un neradtu rus
tirdzniecbai vai traucjumus brvai konkurencei;
t k, lai sasniegtu rezulttus vidj laikposm un vartu
piedvt uzmjiem, patrtjiem un valsts iestdm vajadzgo
ilgtermia perspektvu, iepriek noteikto mru sasnieganai
nosaka vidji ilgu termiu, vlk stadij nosakmiem mriem
- ilglaicgu termiu, lai vartu btiski palielint mintos mr-
us;
t k Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Komisi-
jas ziojumiem, prbauda dalbvalstu pieredzi, kas gta, strd-
jot, lai sasniegtu izvirztos mrus, k ar zintnisko ptjumu
rezulttus un vrtanas pamienus, piemram, ekobilances;
t k dalbvalstm, kam jau ir vai kas paredzs programmas,
kurs ir augstki mri, prsniedzot iepriekmints robeas,
atauj stenot mintos mrus, lai nodrointu augsta lmea
vides aizsardzbu, ar nosacjumu, ka atbilstgie paskumi nerada
traucjumus iekj tirg un netrauc citm dalbvalstm ievrot
o direktvu; t k Komisija apstiprina dus paskumus pc
atbilstgas prbaudes;
t k, no otras puses, konkrtm dalbvalstm var ataut pare-
dzt zemkus mrus pau apstku d, ar noteikumu, ka ts
sasniedz minimlos mrus vidj laikposm un standarta
mrus ilgk laikposm;
t k, lai apsaimniekotu iepakojumu un izlietoto iepakojumu,
jizstrd nodoanas, savkanas un reenercijas sistmas
dalbvalsts; t k m sistmm jbt atvrtm vism ieintere-
stajm personm un izstrdtm t, lai nediskrimintu impor-
ttos produktus, neradtu tirdzniecbas barjeras vai konkurences
izkropojumus, k ar, lai garanttu maksimlo iespjamo iepa-
kojuma un izlietot iepakojuma atgrieanos saska ar Lgumu;
t k attiecb uz Kopienas iepakojuma maranas jautjumu
btu jveic tlka izpte, tomr Kopienai tas jatrisina tuv
nkotn;
t k, lai samazintu iepakojuma un izlietot iepakojuma
ietekmi uz vidi un neradtu tirdzniecbas barjeras un konku-
rences izkropojumus, ir jparedz pamatprasbas attiecb uz
iepakojuma sastvu, k ar noteikumus attiecb uz iepakojuma
otrreizjas lietoanas iespjm un reenerciju (ieskaitot prstr-
di);
t k kaitgo metlu un citu vielu kltbtne iepakojum jiero-
beo, to ietekmes uz apkrtjo vidi d (jo pai saistb ar to
iespjamo kltbtni emisijs vai pelnos, sadedzinot iepakojumu,
vai infiltrt); t k ir svargi k pirmo soli ce uz izlietot
iepakojuma toksicittes samazinanu novrst kaitgo smago
metlu pievienoanu iepakojumam un nodroint, ka das
vielas nenonk vid, ar atseviiem izmumiem, ko paos
gadjumos nosaka Komisija saska ar komiteju procedru;
t k, ja vlas sasniegt augstu otrreizjas prstrdes lmeni un
izvairties no izlietot iepakojuma savcju un prstrdtju
drobas un veselbas problmm, ir svargi dus atkritumus
irot to raans viet;
t k prasbas attiecb uz iepakojuma raoanu neattiecas uz
iepakojumu, kas lietots attiecgajam produktam pirms s di-
rektvas spk stans dienas; t k ir vajadzgs prejas posms
iepakojuma tirdzniecb;
t k, nosakot termiu, kad tirg jlai iepakojums, kas atbilst
vism pamatprasbm, btu jem vr, ka Eiropas standartus
ir gatavojusi kompetenta standartizcijas iestde; t k tomr
noteikumus par atbilstbas valsts standartiem pierdanas ld-
zekiem ir jpiemro nekavjoties;
t k jveicina Eiropas standartu izstrde attiecb uz pamat-
prasbm un citiem saisttiem jautjumiem;
t k aj direktva noteiktie paskumi paredz reenerciju un
prstrdes jaudu, k ar prstrdta iepakojuma noieta tirgu
attstanu;
t k prstrdto materilu iekauana iepakojum nedrkst bt
pretrun ar higinas, veselbas un patrtja drobas noteiku-
miem;
t k Kopienas mroga dati par iepakojumu un izlietoto
iepakojumu ir vajadzgi, lai uzraudztu s direktvas mru
stenoanu;
Eiropas Savienbas Oficilais Vstnesis LV 13/13. sj. 351
t k ir svargi, lai visi tie, kas ir iesaistti iepakojuma un
iepakotu produktu raoan, lietoan, import un izplatan,
labk apzintos, cik liel mr iepakojums kst par atkritu-
miem, un ka saska ar piesrotjs maks principu tie
uzemas atbildbu par diem atkritumiem; t k aj direktv
paredzto mru sasniegana un tlka attstba ietver un prasa
cieu visu partneru sadarbbu saska ar daltas atbildbas
principu;
t k patrtjiem ir iziro loma iepakojuma un izlietot
iepakojuma apsaimniekoan, tiem ir jbt atbilstgi inform-
tiem, lai formultu savu attieksmi un rcbu;
t k paas nodaas par iepakojuma un izlietot iepakojuma
apsaimniekoanu iekauana Direktv 75/442/EEK paredztajos
atkritumu apsaimniekoanas plnos paldzs nodroint efekt-
vu s direktvas piemroanu;
t k, lai sekmtu s direktvas mru sasnieganu, Kopiena un
dalbvalstis var izmantot ekonomiskus instrumentus saska ar
Lgumu, izvairoties no jaunu protekcionisma formu radanas;
t k dalbvalstis, neskarot Padomes 1983. gada 28. marta
Direktvu, ar ko paredz procedru informcijas iesnieganai
tehnisko standartu un noteikumu jom (
1
), pirms pieemanas
pazio Komisijai jebkdu paskumu, ko ts gatavojas paredzt,
projektus, lai vartu novrtt, vai tie atbilst Direktvai;
t k iepakojuma identifikcijas sistmas un datu bzes sist-
mas formtu pielgoanu zintnes un tehnikas attstbai nodro-
ina Komisija, piemrojot komiteju procedru;
t k, piemrojot iepriekminto komiteju procedru, ir jno-
droina pai paskumi, lai prvartu jebkdas grtbas saistb
ar s direktvas ievieanu,
IR PIEMUSI O DIREKTVU.
1. pants
Mri
1. s direktvas galvenais mris ir saskaot obrd atir-
gos iepakojuma un izlietot iepakojuma apsaimniekoanas pa-
skumus dads valsts, lai, no vienas puses, novrstu jebkdu
nelabvlgu ietekmi uz vidi, tdjdi nodroinot augsta lmea
vides aizsardzbu, un, no otras puses, garanttu iekj tirgus
sekmgu darbbu un izvairtos no tirdzniecbu kavjoiem ap-
stkiem, k ar no brvas konkurences izkropoanas vai iero-
beoanas Kopien.
2. Td aj direktv paredzti paskumi, kuru mris k
pirm prioritte ir novrst izlietot iepakojuma raanos un
papildu pamatprincipi ir atkrtota lietoana, prstrde un citas
izlietot iepakojuma reenercijas formas, tdjdi samazinot
du atkritumu galgo apglabanu.
2. pants
Darbbas joma
1. Direktva attiecas uz jebkdu Kopienas tirg laisto
iepakojumu, k ar uz visu izlietoto iepakojumu neatkargi no
t, vai to lieto vai izmet raoanas, tirdzniecbas, biroja, veikala,
mjsaimniecbas vai jebkd cit lmen, k ar neatkargi no
izmantot materila.
2. o direktvu piemro, neskarot pareizjs iepakojuma
kvalittes prasbas, piemram, attiecb uz droumu, veselbas
aizsardzbu un iepakoto produktu higinas prasbm vai trans-
portu, k ar neskarot Padomes Direktvu 91/689/EEK
(1991. gada 12. decembris) par bstamajiem atkritumiem (
2
).
3. pants
Defincijas
aj direktv:
1. Iepakojums ir visi raojumi, kas izgatavoti no jebkura
veida materiliem un ko izmanto, lai iepakotu, aizsargtu,
prkrautu, piegdtu vai noformtu preces, skot ar izej-
vielm un beidzot ar prstrdtm precm, skot ar rao-
tju un beidzot ar lietotju vai patrtju. Ar vienreiz
lietojamie materili, ko izmanto tdiem paiem mriem,
uzskatmi par iepakojumu.
Iepakojums ir tikai
a) tirdzniecbas jeb primrais iepakojums, t.i., iepakojums,
kas paredzts lai veidotu tirdzniecbas vienbas gala
lietotjam vai patrtjam tirdzniecbas viet;
b) grupas jeb sekundrais iepakojums, t.i., iepakojums, kas
paredzts noteikta daudzuma tirdzniecbas vienbu gru-
panai tirdzniecbas viet, ja ts d veid prdod gala
lietotjam vai patrtjam vai, ja iepakojums ir domts
tikai lai papildintu skatlogus tirdzniecbas viet; t
noemana neietekm produkta raksturlielumus;
(
1
) OV L 109, 26.4.1983., p. 8. Direktv jaunkie grozjumi izdarti ar
Direktvu 92/400/EEK (OV L 221, 6.8.1992., 55. lpp.). (
2
) OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp.
Eiropas Savienbas Oficilais Vstnesis LV 13/13. sj. 352
c) transporta jeb tercirais iepakojums, t.i., iepakojums, ko
izmanto, lai atvieglotu vairku tirdzniecbas vienbu vai
grupas iepakojumu prkrauanu un transportanu un
izvairtos no bojjumiem, fiziski prkraujot un trans-
portjot. Transporta iepakojums neietver konteinerus,
ko izmanto auto, dzelzcea, jras un avio prvadju-
miem.
2. Izlietotais iepakojums ir jebkds iepakojums vai iepako-
juma materils, uz ko attiecas Direktv 75/442/EEK dot
atkritumu defincija, izemot raoanas prpalikumus.
3. Izlietot iepakojuma apsaimniekoana ir atkritumu ap-
saimniekoana saska ar Direktv 75/442/EEK doto defi-
nciju.
4. Novrana ir
materilu un vielu, kas ir iepakojuma un izlietot
iepakojuma sastv,
iepakojuma un izlietot iepakojuma raoanas, tirgoa-
nas, izplatanas, utilizcijas un izncinanas fz
daudzuma un nelabvlgs ietekmes uz vidi samazinana,
jo pai, attstot trus produktus un tehnoloijas;
5. Atkrtota lietoana ir jebkda darbba, kuras rezultt
iepakojumu, kas paredzts un veidots, lai sav aprites cikl
veiktu noteiktu minimlu skaitu rotciju un prvietoanu,
atkrtoti piepilda vai lieto atbilstgi t skotnjam uzdevu-
mam ar vai bez tirg esoo palgldzeku, kas auj iepako-
jumu izmantot atkrtoti, izmantoanas; ds atkrtoti lie-
tots iepakojums kst par izlietoto iepakojumu, kad to
vairs atkrtoti nelieto.
6. Reenercija ir jebkda no piemrojamm Direktvas
75/442/EEK II.B pielikum paredztajm darbbm;
7. Prstrde ir izlietot iepakojuma atkrtota prstrde rao-
anas proces, lai to izmantotu skotnjiem vai citiem
mriem, tostarp organiska prstrde, izemot enerijas
ieguvi.
8. Enerijas ieguve ir degoa izlietot iepakojuma izmanto-
ana enerijas ieguvei, tiei sadedzinot ar vai bez citiem
atkritumiem, bet iegstot siltumu.
9. Organisk prstrde ir bioloiski nordmo izlietot ie-
pakojuma sastvdau aerob (kompostana) vai anaerob
(biometanizcija) apstrde kontroltos apstkos un mikro-
organismu izmantoana, k rezultt rodas stabili organi-
skie prpalikumi vai metns. Apglabana izgztuv nav
uzskatma par organisks prstrdes formu.
10. Apglabana ir jebkdas darbbas, kas paredztas Direkt-
vas 75/442/EEK II.A pielikum.
11. Uzmji saistb ar iepakojumu ir iepakojuma materilu
piegdtji, iepakojuma raotji, prstrdes uzmumi, pil-
dtji un lietotji, importtji, tirgotji un izplattji, k ar
iestdes un sabiedriskas organizcijas.
12. Brvprtga vienoans ir tda oficila vienoans starp
dalbvalsts kompetentajm iestdm un atbilstgiem ekono-
mikas sektoriem, kam jbt atvrtai vism personm, kas
vlas ievrot lguma noteikumus, lai kopgi strdtu direk-
tvas mru sasnieganai.
4. pants
Novrana
1. Dalbvalstis nodroina, ka papildus saska ar s direkt-
vas 9. pantu paredztajiem paskumiem izlietot iepakojuma
raans novranai, paredz ar citus preventvus paskumus.
di papildpaskumi var bt valsts programmas vai citi ldzgi
paskumi, kas paredzti, vajadzbas gadjum apsprieoties ar
uzmjiem, un kas domti, lai apkopotu un izmantotu daudz-
s ierosmes, kas attiecb uz novranu stenotas dalbvalsts.
Tiem jatbilst s direktvas 1. panta 1. punkt paredztajiem
mriem.
2. Komisija sekm novranu, saska ar 10. pantu veicinot
atbilstgu Eiropas standartu izveidi.
5. pants
Dalbvalstis var veicint iepakojuma sistmu otrreizju izman-
toanu, ko veic saska ar Lgumu un, nenodarot kaitjumu
videi.
6. pants
Reenercija un prstrde
1. Lai izpildtu s direktvas mrus, dalbvalstis paredz
vajadzgos paskumus, lai sasniegtu dus mrus vis to
teritorij:
Eiropas Savienbas Oficilais Vstnesis LV 13/13. sj. 353
a) ne vlk k piecus gadu pc tam, kad direktvai jbt
transpontai valsts normatvajos aktos, no visa izlietot
iepakojuma reener vismaz 50 % no svara un ne vairk
k 65 % no svara;
b) atbilstgi im visprjam mrim un, ievrojot to pau
termiu, prstrdjot vismaz 25 % no svara un ne vairk
k 45 % no svara attiecb uz kopjo iepakojuma materilu
daudzumu, kas ir izlietotaj iepakojum, iegst vismaz
15 % no svara no katra iepakojuma materila;
c) ne vlk k desmit gadus pc tam, kad ai direktvai jbt
transpontai valsts normatvajos aktos, reener un prstr-
d tdu izlietot iepakojuma procentulo daudzumu, kas
jnosaka Padomei saska ar 3. punkta b) apakpunktu,
pakpeniski btiski palielinot a) un b) apakpunkt mintos
mrus.
2. Dalbvalstis, ja vajadzgs, mudina izmantot iepakojuma vai
citu izstrdjumu raoan materilus, kas iegti, prstrdjot
izlietoto iepakojumu.
3. a) Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Komisi-
jas starpziojumiem, un etrus gadus pc 1. punkta
a) apakpunkt mints dienas, pamatojoties uz nobei-
guma ziojumu, prbauda dalbvalstu praktisko pieredzi,
kas gta, stenojot 1. punkta a) un b) apakpunkt un
2. punkt paredzto mru mrus, k ar zintnisko
ptjumu rezulttus un vrtanas pamienus, piem-
ram, ekobilances;
b) ne vlk k seus mneus pirms pirm 1. punkta
a) apakpunkt mint piecu gadu posma beigm Pa-
dome pc Komisijas prieklikuma, lemjot ar kvalifictu
balsu vairkumu, nosaka mrus nkamajam piecu gadu
posmam, kas mints 1. punkta c) apakpunkt. o pro-
cedru turpmk atkrto ik pc pieciem gadiem.
4. Dalbvalstis public 1. punkta a) un b) apakpunkt mi-
ntos mrus un paskumus, k ar veic informcijas kampau,
lai informtu sabiedrbu un uzmjus.
5. Grieija, rija un Portugle sava pa stvoka d, t.i.,
liels daudzums nelielu salu, kalnainas vai lauku teritorijas, k
ar zems iepakojuma patria lmenis, var nolemt
a) ne vlk k piecos gados pc s direktvas ievieanas
sasniegt zemkus mrus nek tie, kas paredzti 1. punkta
a) un b) apakpunkt, tomr sasniedzot vismaz 25 %
attiecb uz reenerciju;
(b) atlikt 1. punkta a) un b) apakpunkt noteikto mru
sasnieganu uz vlku termiu, kas tomr nav ilgks par
2005. gada 31. decembri.
6. Dalbvalstm, kas ir paredzjuas vai paredzs program-
mas, kuras prsniedz 1. punkta a) un b) apakpunkt pared-
ztos mrus, k ar nodroina atbilstgas iespjas prstrdei un
reenercijai, ir atauts stenot mintos mrus augsta lmea
vides aizsardzbas nodroinanai ar nosacjumu, ka mintie
paskumi nerads iekj tirgus traucjumus un netraucs citm
dalbvalstm pildt o direktvu. Dalbvalstis par to inform
Komisiju. Komisija apstiprina os paskumus pc tam, kad,
sadarbojoties ar dalbvalstm, ir prliecinjusies, ka tie atbilst
iepriekmintajiem apsvrumiem un patvagi nediskrimin vai
slpti neierobeo tirdzniecbu starp dalbvalstm.
7. pants
Nodoanas, savkanas un reenercijas sistmas
1. Dalbvalstis paredz vajadzgos paskumus, lai nodrointu
tdu sistmu izveidi, kas ietver
a) lietot iepakojuma un/vai iepakojuma atkritumu savkanu
no patrtja, cita galg lietotja vai no atkritumu plsmas,
lai tam piemrotu visatbilstgks atkritumu apsaimniekoa-
nas iespjas;
b) savkt iepakojuma un/vai izlietot iepakojuma atkrtotu
lietoanu un reenerciju, ieskaitot prstrdi,
lai sasniegtu aj direktv paredztos mrus.
m sistmm jbt atvrtm dalbai visiem atbilstgo nozaru
uzmjiem, k ar kompetentm valsts iestdm. Nediskrimi-
njot ts piemro ar importtajiem raojumiem, tostarp ski
izstrdtus paskumus un tarifus, ko piemro par piekuvi
sistmm, un tm jbt izstrdtm t, lai neradtu barjeras
tirdzniecbai vai brvas konkurences izkropojumus saska ar
Lgumu.
2. Paskumi, uz ko attiecas 1. punkts, ietilpst politik, kura
attiecas uz visu iepakojumu un izlietoto iepakojumu, un jo
pai em vr prasbas attiecb uz patrtju un vides vesel-
bas aizsardzbu, droumu un higinu, kvalittes aizsardzbu,
iepakoto preu un izmantoto materilu autentiskumu un tehni-
skajiem raksturlielumiem uz rpniecisko un komercilo pa-
umtiesbu aizsardzbu.
8. pants
Maranas un identifikcijas sistma
1. Ne vlk k divus gadus pc s direktvas spk stans
Padome saska ar Lgum paredztajiem noteikumiem lemj
par iepakojuma maranu.
Eiropas Savienbas Oficilais Vstnesis LV 13/13. sj. 354
2. Lai veicintu savkanu, atkrtotu lietoanu un reener-
ciju, ieskaitot prstrdi, identifikcijas un klasifikcijas, ko veic
attiecgie uzmji, nolk uz iepakojuma norda t raoanai
izmantoto materilu(s) veidu(s).
Tpc Komisija ne vlk k divpadsmit mneus pc s direk-
tvas spk stans, pamatojoties uz I pielikumu un saska ar
21. pant paredzto procedru, paredz numerciju un sasin-
jumus, kas ir identifikcijas sistmas pamat, k ar preciz,
kuriem materiliem piemro identifikcijas sistmu saska ar
iepriekminto procedru.
3. Iepakojumu atbilstgi mar uz paa iepakojuma vai ar
uz t etietes. Marjumam ir jbt skaidri saredzamam un
viegli izlasmam. Tam ir jbt pietiekami noturgam un jsa-
glabjas ar pc iepakojuma atvranas.
9. pants
Pamatprasbas
1. Dalbvalstis nodroina, ka trs gadus pc s direktvas
stans spk, tirg lai tikai tdu iepakojumu, kas atbilst
vism aj direktv, tostarp II pielikum, paredztajm pamat-
prasbm.
2. No 22. panta 1. punkt paredzts dienas dalbvalstis
uzskata, ka visas aj direktv, ieskaitot II pielikumu, pared-
zts pamatprasbas ir izpildtas, ja iepakojums atbilst:
a) atbilstgiem saskaotiem standartiem, kuru atsauces numuri
ir publicti Eiropas Kopienu Oficilaj Vstnes. Dalbvalstis
public to valsts standartu atsauces numurus, kuros trans-
ponti ie saskaotie standarti;
b) attiecgajiem valsts standartiem, kas minti 3. punkt, ciktl
joms, uz ko attiecas di standarti, nav saskaoto stan-
dartu.
3. Dalbvalstis pazio Komisijai to valsts standartu tekstus,
k paredzts 2. punkta b) apakpunkt, kurus ts uzskata par
atbilstgiem aj pant paredztajm prasbm. Komisija dus
tekstus tlk nosta prjm dalbvalstm.
Dalbvalstis public o standartu atsauces. Komisija nodroina,
ka ts public Eiropas Kopienu Oficilaj Vstnes.
4. Ja dalbvalsts vai Komisija uzskata, ka 2. punkt mintie
standarti pilngi neatbilst vism pamatprasbm, kas paredztas
1. punkt, attiecg dalbvalsts vai Komisija, sniedzot atbilstgus
paskaidrojumus, o jautjumu nodod Komitejai, kas izveidota
saska ar Direktvu 83/189/EEK. Komiteja nekavjoties sniedz
atzinumu.
Atkarb no Komitejas atzinuma Komisija inform dalbvalstis
par to, vai jatsauc minto standartu publikcijas, kas mintas
2. un 3. punkt.
10. pants
Standartizcija
Komisija pc iespjas sekm Eiropas standartu izstrdi attiecb
uz pamatprasbm, kas paredztas II pielikum.
Komisija veicina Eiropas standartu izstrdi, jo pai attiecb uz
iepakojuma aprites cikla analzes kritrijiem un metodoloi-
ju,
smago metlu un citu bstamu vielu iepakojum noteika-
nas un mranas metodm, k ar to nokanu apkrtj
vid no iepakojuma vai izlietot iepakojuma,
kritrijiem attiecb uz minimlo prstrdt iepakojuma
materila saturu atbilstgos iepakojuma veidos,
prstrdes metou kritrijiem,
kompostanas metou un saraot komposta kritrijiem,
iepakojuma maranas kritrijiem.
11. pants
Smago metlu koncentrcijas lmei iepakojum
1. Dalbvalstis nodroina, ka kopjais svina, kadmija, dzvsu-
draba un hroma koncentrciju lmenis iepakojum vai t
komponentos neprsniedz dus lmeus:
2 gadus pc 22. panta i) punkt paredzts dienas - 600
ppm no svara,
3 gadus pc 22. panta i) punkt paredzts dienas - 250
ppm no svara,
5 gadus pc 22. panta i) punkt paredzts dienas - 100
ppm no svara.
2. Panta 1. punkt paredztie koncentrcijas lmei neattie-
cas uz iepakojumu, kas pilnb izgatavots no svina kristlstikla,
k paredzts Direktv 69/493/EEK (
1
).
3. Saska ar 21. pant noteikto procedru Komisija paredz
(
1
) OV L 326, 29.12.1969., 36. lpp.
Eiropas Savienbas Oficilais Vstnesis LV 13/13. sj. 355
nosacjumus, kuriem iestjoties, iepriekmintie koncentrci-
jas lmei neattiecas uz prstrdtajiem materiliem un uz
produktu apriti kontroltas slgts des ietvaros,
iepakojuma veidus, uz kuriem neattiecas 1. punkta treaj
ievilkum paredzts prasbas.
12. pants
Informcijas sistmas
1. Dalbvalstis paredz vajadzgos paskumus, lai nodrointu,
ka tiek veidotas saskaotas iepakojuma un izlietot iepakojuma
datu bzes, ja ts vl nav izveidotas, lai dotu iespju Komisijai
un dalbvalstm uzraudzt, k tiek stenoti aj direktv pared-
ztie mri.
2. Tpc datubzs atseviu dalbvalstu lmen ir inform-
cija, jo pai par iepakojuma un izlietot iepakojuma plsmu
apjomu, raksturlielumiem un attstbu (tostarp informcija par
iepakojuma materilu un to raoan izmantoto komponentu
toksicitti vai bstambu).
3. Lai saskaotu iegto datu raksturlielumus un noform-
jumu, k ar padartu datus saldzinmus, dalbvalstis Komisijai
iesniedz pieejamos datus formt, ko paredz Komisija gada
laik pc s Direktvas spk stans, pamatojoties uz
III pielikumu, un saska ar 21. pant paredzto procedru.
4. Dalbvalstis em vr mazu un vidju uzmumu pas
problmas saistb ar du sku datu iesnieganu.
5. Iegtos datus dara pieejamus, ietverot tos valsts zioju-
mos, kas minti 17. pant, datus atjaunina ar turpmkiem
ziojumiem.
6. Dalbvalstis pieprasa visiem iesaisttajiem uzmjiem
sniegt kompetentajm iestdm ticamus datus par attiecgajm
nozarm, k prasts aj pant.
13. pants
Iepakojuma lietotjiem paredzt informcija
Divu gadu laik no 22. pant 1. punkt paredzts dienas
dalbvalstis paredz paskumus, lai nodrointu, ka iepakojuma
lietotjiem un jo pai patrtjiem ir pieejama informcija par
tiem pieejamajm nodoanas, savkanas un reenercijas
sistmm,
viu lomu, veicinot iepakojuma un izlietot iepakojuma
atkrtotu lietoanu, reenerciju un prstrdi,
tirg eso iepakojuma marjuma nozmi,
atbilstgiem iepakojuma un izlietot iepakojuma apsaimnie-
koanas plnu elementiem, kas minti 14. pant.
14. pants
Apsaimniekoanas plni
Sakar ar aj direktv paredztajiem mriem un paskumiem
dalbvalstis iekauj Direktvas 75/442/EEK 17. pant pared-
ztajos atkritumu apsaimniekoanas plnos pau nodau attie-
cb uz iepakojuma un izlietot iepakojuma apsaimniekoanu,
ietverot taj 4. un 5. pant paredztos paskumus.
15. pants
Ekonomiskie ldzeki
Rkojoties saska ar atbilstgajiem Lguma noteikumiem, Pa-
dome paredz ekonomiskus ldzekus, lai veicintu aj direktv
paredzto mru izpildi. Ja di paskumi nav paredzti, dalb-
valstis var saska ar Kopienas vides politikas pamatprincipiem,
inter alia, saska ar piesrotjs maks principu, k ar
atbilstgi no Lguma izrietoajiem principiem, paredzt pasku-
mus, lai stenotu mintos mrus.
16. pants
Paziojums
1. Neskarot Direktvu 83/189/EEK, pirms paredz dus pa-
skumus, dalbvalstis iepazstina Komisiju ar to paskumu
projektiem, ko ts paredzjuas pieemt saska ar o direkt-
vu, izemot finansilus paskumus, bet ietverot tehniskas spe-
cifikcijas, kas ir saisttas ar finansiliem paskumiem, kuri
mudina ievrot mints tehnisks specifikcijas, lai autu pr-
baudt paskumus saistb ar pareizjiem noteikumiem, katr
gadjum, ievrojot iepriekmintaj direktv paredzto krtbu.
2. Ja ierosintais paskums ir ar tehnisks Direktvas
83/189/EEK nozm, attiecg dalbvalsts var nordt, veicot
pazioanas procedras saska ar o direktvu, ka paziojums
ir spk ar attiecb uz Direktvu 83/189/EEK.
Eiropas Savienbas Oficilais Vstnesis LV 13/13. sj. 356
17. pants
Pienkums iesniegt ziojumu
Dalbvalstis zio Komisijai par s direktvas piemroanu sa-
ska ar Padomes Direktvu 91/692/EEK (1991. gada 23. de-
cembris), ar ko standartiz un racionaliz ziojumus par to, k
steno daas direktvas, kas attiecas uz vidi (
1
). Pirmais ziojums
attiecas uz laikposmu no 1995. ldz 1997. gadam.
18. pants
Neierobeotas tirg laianas iespjas
Dalbvalstis nedrkst kavt s direktvas prasbm atbilstoa
iepakojuma laianu tirg to teritorij.
19. pants
Pielgoana zintnes un tehnikas progresam
Tdus grozjumus, kas vajadzgi, lai identifikcijas sistmu, k
paredzts 8. panta 2. punkt, I pielikum un 10. panta pdj
ievilkum, k ar datubzes sistmas formtus, k paredzts
12. panta 3. punkt un III pielikum, pielgotu zintnes un
tehnikas attstbai, paredz saska ar procedru, kas paredzta
21. pant.
20. pants
pai paskumi
1. Saska ar 21. pant paredzto procedru, Komisija pa-
redz tehniskus paskumus, kas vajadzgi, lai prvartu grtbas,
kas rodas, piemrojot s direktvas noteikumus, jo pai attie-
cb uz farmaceitisko prepartu un medicnas ieru primro
iepakojumu, maziem iepakojumiem un luksusiepakojumu.
2. Komisija iesniedz ziojumu Eiropas Parlamentam un Pa-
domei par jebkdiem citiem paskumiem, kas jparedz un, ja
vajadzgs, pievieno prieklikumus.
21. pants
Komiteju procedra
1. Komisijai paldz komiteja, kur ir dalbvalstu prstvji un
kuras prieksdtjs ir Komisijas prstvis.
2. Komisijas prstvis iesniedz komitejai veicamo paskumu
projektu. Atzinumu par projektu komiteja sniedz termi, ko
prieksdtjs var noteikt atkarb no jautjuma steidzambas.
Atzinumu sniedz ar balsu vairkumu, k Lguma 148. panta
2. punkt paredzts attiecb uz lmumiem, kuri Padomei
jpieem pc Komisijas prieklikuma. Dalbvalstu prstvju
balsis komitej vrt t, k noteikts mintaj pant. Prieksd-
tjs nebalso.
3. a) Komisija pieem paredztos paskumus, ja tie atbilst
komitejas atzinumam.
b) Ja paredztie paskumi neatbilst komitejas atzinumam vai
ja atzinums nav sniegts, Komisija tlt iesniedz Padomei
prieklikumu attiecb uz veicamajiem paskumiem. Pa-
dome pieem lmumu ar kvalifictu balsu vairkumu.
Ja, beidzoties laikposmam, kas nekd gadjum nedrkst
prsniegt trs mneus no dienas, kad jautjums nodots
Padomei, Padome nav piemusi lmumu, ierosintos
paskumus pieem Komisija.
22. pants
Ievieana valsts likumdoan
1. Dalbvalsts stjas spk normatvi un administratvi akti,
kas vajadzgi, lai ldz 1996. gada 30. jnijam izpildtu s
direktvas prasbas. Dalbvalstis par to tlt inform Komisiju.
2. Kad dalbvalstis paredz os paskumus, tajos ietver atsauci
uz o direktvu vai ar du atsauci pievieno to oficilai
publikcijai. Dalbvalstis nosaka metodes, k izdart das at-
sauces.
3. Turklt dalbvalstis dara zinmus Komisijai normatvos un
administratvos aktus, kas pieemti jom, uz kuru attiecas
direktva.
4. Prasbas attiecb uz iepakojuma raoanu nekd gad-
jum neattiecas uz iepakojumu, ko izmantoja attiecgajam
raojumam pirms s direktvas stans spk.
5. Ne ilgk k piecus gadus pc s direktvas stans spk
dalbvalstis atauj laist tirg iepakojumu, kas raots pirms
mints dienas un kas atbilst valsts normatvajos aktos pared-
ztajm prasbm. (
1
) OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.
Eiropas Savienbas Oficilais Vstnesis LV 13/13. sj. 357
23. pants
Ar o no 22. panta 1. punkt paredzts dienas atce Direktvu
85/339/EEK.
24. pants
direktva stjas spk ts publicanas dien Eiropas Kopienu
Oficilaj Vstnes.
25. pants
direktva ir adresta dalbvalstm.
Brisel, 1994. gada 20. decembr
Eiropas Parlamenta vrd
prieksdtjs
K. HNSCH
Padomes vrd
prieksdtjs
K. KINKEL
I PIELIKUMS
IDENTIFIKCIJAS SISTMA
Plastmasu apzm ar numuriem no 1 ldz 19, papru un kartonu no 20 ldz 39, metlu no 40 ldz 49, koku no
50 ldz 59, tekstilmaterilu no 60 ldz 69, stiklu no 70 ldz 79.
Identifikcijai var izmantot ar attiecg materila sasinjumu (piemram, HDPE: augsta blvuma polietilns). Materilus
var identifict, izmantojot numerciju un/vai sasinjumus. Identifikcijas apzmjums ir ts grafisks zmes vid vai zem
ts, kas norda, ka iepakojums ir atkroti izmantojams vai reenerjams.
II PIELIKUMS
PAMATPRASBAS ATTIECB UZ IEPAKOJUMA SASTVU UN ATKRTOTAS LIETOANAS, REENER-
CIJAS UN PRSTRDES IESPJM
1. Prasbas, kas attiecas uz iepakojuma raoanu un sastvu
Iepakojums ir raots t, lai iepakojuma tilpums un masa nebtu lielka, k vajadzgs iesaiot produkta drouma
un higinas prasbu ievroanai, un apmierinoa attiecb uz raojumu un patrtjiem.
Iepakojumu projekt, rao un realiz t, lai tas btu atkrtoti lietojams, tostarp reenerjams, k ar, lai pc
iespjas samazintu t ietekmi uz vidi, ja izlietoto iepakojumu vai izlietot iepakojuma apsaimniekoanas atliekas
apglab.
Iepakojumu rao t, lai pc iespjas samazintu kaitgu un citu bstamu vielu vai materilu izmantoanu
iepakojuma materiliem vai sastvdam saistb ar minto vielu kltbtni emisijs, pelnos vai infiltrt,
iepakojumu vai izlietoto iepakojumu apsaimniekoanas darbbu atliekas sadedzinot vai novietojot izgztuvs.
2. Prasbas, kas attiecas uz iepakojuma atkrtotas lietoanas iespjm
Vienlaikus jievro das prasbas:
iepakojuma fizikls pabas un raksturlielumi normlos paredzamos lietoanas apstkos nodroina t vairk-
krtju apriti,
iespjas prstrdt lietoto iepakojumu, lai ievrotu strdjoo veselbas aizsardzbas un darba drobas prasbas,
atbilst reenerjamam iepakojumam noteiktajm prasbm gadjumos, kad tas vairs nav atkrtoti izmantojams un
kst par atkritumiem.
3. Prasbas, kas attiecas uz iepakojuma reenercijas iespjm
a) Iepakojums ir reenerjams, prstrdjot t materilu.
Iepakojumam jbt izgatavotam t, lai btu iespjams prstrdt noteiktu procentulo dau (pc svara) no
materila, ko izmanto tdas produkcijas raoanai, kas atbilst pareizjiem Kopienas standartiem. Atkarb no
materila, no kura izgatavots iepakojums, s procentuls daas lielums var atirties.
b) Iepakojums ir reenerjams, iegstot eneriju.
Izlietotajam iepakojumam, ko prstrd, lai iegtu eneriju, ir jbt vismaz minimlajai siltumietilpbai, lai
optimiztu enerijas ieguves procesu.
c) Iepakojums ir reenerjams, to kompostjot.
Kompostjamais izlietotais iepakojums ir pietiekami bioloiski nordms, lai netrauctu dalto savkanu un
kompostanas procesu vai darbbu, kur to izmanto.
d) Bioloiski nordms iepakojums.
Bioloiski nordms izlietots iepakojums ir tds, kas fizikli, miski, termiski vai bioloiski sadals t, ka iegt
gatav komposta lielk daa sadals, veidojot ogleka dioksdu, biomasu un deni.
Eiropas Savienbas Oficilais Vstnesis LV 13/13. sj. 358
III PIELIKUMS
DATI, KAS DALBVALSTM JIEKAUJ IEPAKOJUMA UN IZLIETOT IEPAKOJUMA DATUBZS (SA-
SKA AR 1. LDZ 4. TABULU)
1. Par primro (tirdzniecbas), sekundro (grupas) un terciro (transporta) iepakojumu
a) valst patrt iepakojuma daudzums pa iepakojuma materilu veidiem (saraots + importts - eksportts) (1.
tabula);
b) atkrtoti lietotais daudzums (2. tabula).
2. Par mjsaimniecbas un ne mjsaimniecbas izlietoto iepakojumu:
a) valst reenert un apglabt izlietot iepakojuma daudzums pa materilu veidiem (saraots + importts -
eksportts) (3. tabula);
b) valst prstrdtais un reenertais daudzums pa materilu veidiem (4. tabula).
1. TABULA
Valsts teritorij patrt primr, sekundr un tercir iepakojuma daudzums
Raduos atkritumu
daudzums tonns
Eksporttais
daudzums tonns
+ Importtais
daudzums tonns
= Kopjais daudzums
Stikls
Plastmasa
Paprs un kartons
(ieskaitot kompoztu)
Metls
Koks
Citi
Kop
Eiropas Savienbas Oficilais Vstnesis LV 13/13. sj. 359
2. TABULA
Valsts teritorij atkrtoti lietot primr, sekundr un tercir iepakojuma daudzums
Patrt iepakojuma daudzums
tonns
Atkrtoti lietotais iepakojums
Daudzums tonns Procentul daa
Stikls
Plastmasa
Paprs un kartons
(ieskaitot kompoztu)
Metls
Koks
Citi
Kop
Eiropas Savienbas Oficilais Vstnesis LV 13/13. sj. 360
3. TABULA
Valsts teritorij reenert un apglabt izlietot iepakojuma daudzums
Raduos atkritumu
daudzums tonns
Eksportto atkri-
tumu daudzums ton-
ns
+ Importto atkri-
tumu daudzums ton-
ns
= kopjais daudzums
Mjsaimniecbu atkritumi
Stikla tara
Plastmasas iepakojums
Papra un kartona iepako-
jums
Kombints kartona iepako-
jums
Metla tara
Koka tara
Kopjais mjsaimniecbu
izlietot iepakojuma
daudzums
Atkritumi, kas nav mj-
saimniecbas atkritumi
Stikla tara
Plastmasas iepakojums
Papra un kartona iepako-
jums
Kombints kartona iepako-
jums
Metla tara
Koka tara
Kopjais to atkritumu
daudzums, kas nav mj-
saimniecbu izlietotie iepa-
kojumi
Eiropas Savienbas Oficilais Vstnesis LV 13/13. sj. 361
4. TABULA
Valsts teritorij prstrdt vai reenert izmantot iepakojuma daudzums
Kopjais reenertais un
apglabtais daudzums
tonns
Prstrdtais daudzums Reenertais daudzums
Daudzums ton-
ns
Procentul daa
Daudzums ton-
ns
Procentul daa
Mjsaimniecbu at-
kritumi
Stikla tara
Plastmasas iepakojums
Papra un kartona ie-
pakojums
Kombints kartona ie-
pakojums
Metla tara
Koka tara
Kopjais mjsaimnie-
cbu izlietot iepako-
juma daudzums
Atkritumi, kas nav
mjsaimniecbu at-
kritumi
Stikla tara
Plastmasas iepakojums
Papra un kartona ie-
pakojums
Kombints kartona ie-
pakojums
Metla tara
Koka tara
Kopjais to atkri-
tumu daudzums, kas
nav mjsaimniecbu
izlietotie iepakojumi
Eiropas Savienbas Oficilais Vstnesis LV 13/13. sj. 362