V nodaa

Psihiski un uzvedbas traucjumi

(F00-F99)
Uzvedbas un emocionlie traucjumi, kas parasti
skuies brnb vai pusaudu vecum
(F90-F98)
F90 Hiperkintiskie traucjumi
Grupa traucjumu, kas raksturojas ar agrnu skumu (parasti pirmajos piecos
dzves gados), nepastvbu nodarbs, kas saisttas ar izzinanu un
mcanos, tieksmi prslgties no vienas nodarbes uz citu, nepabeidzot
iepriekjo, ko pavada dezorganizta, nekrtga un prmrga rosans. Var
asocities ar ar citiem traucjumiem. Hiperkintiski brni nereti ir
prgalvgi un impulsvi, ar tieksmi uz negadjumiem, un biei vien iekuas
nepatikans saistb ar noteikumu prkpanu neapdombas, bet ne
apzintas nepakauans, d. Viu attiecbas ar pieauguajiem raksturojas ar
neapvaldtbu, ar normlas piesardzbas un paklausbas trkumu. Prjo
brnu vid vii netiek ieredzti un var kt izolti. Tipiski ir kognitvo
funkciju traucjumi, neproporcionli biei ir novrojama specifiska motors
un runas attstbas aizture. Sekundrs komplikcijas ir dissocila uzvedba
un zems pavrtjums.
Neietilpst: Trauksmainie traucjumi ( F41.- )
Garastvoka (afektvie) traucjumi ( F30-F39 )
Pervezvie attstbas traucjumi ( F84.- )
izofrnija ( F20.- )
F90.0 Uzvedbas un uzmanbas traucjumi
Uzmanbas deficts:
traucjumi ar hiperaktivitti
hiperaktivittes traucjumi
sindroms ar hiperaktivitti
Neietilpst: Hiperkintiskie uzvedbas traucjumi ( F90.1 )
F90.1 Hiperkintiskie uzvedbas traucjumi
Hiperkintiskie traucjumi kop ar uzvedbas traucjumiem
F90.8 Citi hiperkintiskie traucjumi
F90.9 Neprecizti hiperkintiskie traucjumi
Neprecizta hiperkintiska reakcija brniem vai pusaudiem
Neprecizts hiperkintiskais sindroms
1
F91 Uzvedbas traucjumi
Traucjumi, kas raksturojas ar atkrtotu un pastvgu dissocilas, agresvas
un izaicinoas uzvedbas modeli. da uzvedba izraisa vecumam
piemrotas uzvedbas nopietnus prkpumus; tdjdi ie traucjumi ir
daudz nopietnki nek parasta brnu aunprtba vai pusaudu dumpgums,
un tiem ir raksturgs ilgstos uzvedbas modelis (sei mnei vai ilgk).
Uzvedbas traucjumu simptomi var bt citu psihisku saslimanu izpausmes;
td gadjum ir juzstda attiecg diagnoze. K piemrus uzvedbai,
balstoties uz kuriem tiek uzstdta uzvedbas traucjumu diagnoze, var mint
prlieki bieu kauanos vai citu brnu terorizanu, nelbu pret citiem
cilvkiem vai dzvniekiem, smagus pauma bojjumus, dedzinanu,
zaganu, atkrtotu meloanu, seboanu un bganu no mjm, neparasti
bieas un smagas dusmu lkmes un nepaklausbu. Jebkur no iem
uzvedbas variantiem ir pietiekams diagnozes uzstdanai, bet ne atsevia
dissocila rcba.
Neietilpst: Garastvoka (afektvie) traucjumi ( F30-F39 )
Pervezvie attstbas traucjumi ( F84.- )
izofrnija ( F20.- )
kop ar:
emocionlajiem traucjumiem ( F92.- )
hiperkintiskajiem traucjumiem ( F90.1 )
F91.0 Uzvedbas traucjumi imenes ietvaros
Uzvedbas traucjumi, kas raksturojas ar agresvu uzvedbu (un ne tikai ar
opozicionru, izaicinou, destruktvu uzvedbu), kur anorml uzvedba
pilnb vai gandrz pilnb izpauas mjs un saskarsm ar imenes vai
tuvks mjsaimniecbas locekiem. Diagnozes uzstdanai vajag, lai
izpilds visi F91.-kritriji; pat smagi trauctas vecku brnu attiecbas paas
par sevi nav pietiekamas diagnozes uzstdanai.
F91.1 Nesocializti uzvedbas traucjumi
Traucjumi, kas raksturojas ar pastvgas dissocilas vai agresvas uzvedbas
(kas atbilst visiem F91.- kritrijiem un nevis tikai opozicionra, izaicinoa
vai destruktva uzvedba) un nozmgu pervezvu anomliju kombinciju
indivda attiecbs ar citiem brniem.
Uzvedbas traucjumu solitri agresvais tips
Nesocili agresvais traucjums
F91.2 Socializti uzvedbas traucjumi
Traucjumi, kas izpauas ar pastvgu dissocilu vai agresvu uzvedbu (kas
atbilst visiem F91.- kritrijiem un nevis tikai opozicionra, izaicinoa vai
destruktva uzvedba) indivdiem, kas kopum ir labi integrjuies savu
vienaudu grup.
Grupas tipa uzvedbas traucjumi
Grupas noziedzba
Prkpumi bandas ietvaros
Zagana kop ar citiem
Seboana
2
F91.3 Opozicionri izaicinoie traucjumi
Uzvedbas traucjumi, kas parasti pards jaunkiem brniem, kas primri
raksturojas ar uzkrtoi izaicinou, nepaklausgu un destruktvu uzvedbu,
bet ne noziedzgu rcbu vai ekstrmkm agresvas vai dissocilas
uzvedbas formm. Diagnozes uzstdanai vajag, lai izpilds visi F91.-
kritriji; pat oti aunprtga vai nejauka uzvedba pati par sevi nav
pietiekama diagnozes uzstdanai. s kategorijas sakar jbt pai
uzmangam, it pai vecku brnu gadjum, jo klniski izteiktus uzvedbas
traucjumus parasti pavada dissocila vai agresva uzvedba, kas ir smagka
par izaicinou, nepaklausgu un destruktvu uzvedbu.
F91.8 Citi uzvedbas traucjumi
F91.9 Neprecizti uzvedbas traucjumi
Brnba:
neprecizti uzvedbas traucjumi
F92 Jaukti uzvedbas un emocionlie traucjumi
Grupa traucjumu, kas raksturojas ar pastvgi agresvas, dissocilas vai
izaicinoas uzvedbas kombinciju ar acmredzamiem un uzkrtoiem
depresijas, trauksmes vai citu emocionlo traucjumu simptomiem. Lai
uzstdtu o diagnozi, jizpilds gan brnu uzvedbas traucjumu (F91.-),
gan brnu emocionlo traucjumu (F93.-) vai pieauguo tipa neirou (F40-
F48), vai garastvoku traucjumu (F30-F39) kritrijiem.
F92.0 Depresvie uzvedbas traucjumi
kategorija paredz uzvedbas traucjumu (F91.-) un pastvgu un uzkrtou
depresijas (F32.-) kombinciju, kas izpauas tdu simptomu veid, k
nelaimgums, intereses un prieka par ierastajm nodarbm zudums,
paaustana un bezcerbas sajta; var bt ar miega un apettes traucjumi.
Uzvedbas traucjumi pc F91.- kop ar depresiju pc F32.-
F92.8 Citi jaukti uzvedbas un emocionlie traucjumi
kategorija paredz uzvedbas traucjumu (F91.-) kombinciju ar tdiem
pastvgiem un uzkrtoiem emocionlajiem simptomiem, k trauksme,
obsesijas vai kompulsijas, depersonalizcija vai derealizcija, fobijas vai
hipohondroze.
Uzvedbas traucjumi pc F91.- kop ar:
emocionlajiem traucjumiem pc F93.-
neirotiskajiem traucjumiem pc F40-F48
F92.9 Neprecizti jaukti uzvedbas un emocionlie traucjumi
F93 Emocionlie traucjumi ar brnbai specifisku skumu
Prsvar prspltas normlas attstbas iezmes, nevis fenomeni, kas skaits
kvalitatvi anomli pai par sevi. Attstbas atbilstba vecumam ir galven
diagnostik iezme, lai atirtu os emocionlos traucjumus ar brnbai
specifisku skumu no neirotiskajiem traucjumiem (F40-F48).
Neietilpst: Asocicija ar uzvedbas traucjumiem (F92.-)
F93.0 irans trauksme brnb
3
Diagnoze uzstdma, ja trauksmes pamat ir bailes no irans un ja da
trauksme pardjusies agrn brnb. T jatdiferenc no normlas irans
trauksmes, ja t ir smagka un saglabjas pc tipisk vecuma perioda un ja
t saists ar nopietnm socils funkcionanas problmm.
Neietilpst: Garastvoka (afektvie) traucjumi (F30-F39)
Neirotiskie traucjumi ( F40-F48 )
Fobiska trauksme brnb ( F93 .1)
Socila trauksme brnb ( F93.2 )
F93.1 Fobiska trauksme brnb
Bailes brnb, kas izpauas ar izteiktu attstbas fzes specifiskumu un
(zinm mr) izpauas visiem brniem, bet aj gadjum nenormli
izteikti. Citas bailes, kas pards brnb, bet neatbilst normlai
psihosocilai attstbai (piemram, agarofobija) jattiecina attiecgajai F40-
F48 kategorijai.
Neietilpst: eneralizta trauksme ( F41.1 )
F93.2 Socila trauksme brnb
traucjuma gadjum vrojama piesardzba pret sveiniekiem un vai
drmas nojautas vai trauksme, sastopoties ar jaunu, dvainu vai socili
draudgu situciju. kategorija izmantojama tikai, ja das bailes pards
agrn brnb un ir neparasti izteiktas, un ts pavada socils
funkcionanas problmas.
Izvairans traucjums brnb vai pusaudu vecum
F93.3 Sibu sncensba
Zinmas pakpes emocionli traucjumi parasti pc jaunk bra vai msas
dzimanas ir raksturga vairumam mazu brnu. Sibu sncensbas diagnoze
uzstdma tikai td gadjum, ja traucjumu izteiktba vai ilgums ir
statistiski prk liels un tos pavada socilas mijiedarbbas problmas.
Sibu greizsirdba
F93.8 Citi emocionlie traucjumi brnb
Identittes traucjumi
Prmrga trauksmainba
Neietilpst: Dzimumidentittes traucjumi brnb (F64.2 )
F93.9 Neprecizti emocionlie traucjumi brnb
F94 Socilas funkcionanas traucjumi ar brnbai vai pusauda vecumam
specifisku skumu
Zinm mr dadu traucjumu grupa, kuriem ir kopgas socils
funkcionanas anomlijas, kas skus attstbas period, bet kuras
(atirb no pervezvajiem attstbas traucjumiem) primri neizpauas, k
acmredzama konstitucionla socil nespja vai deficts viss socils
funkcionanas sfrs. Daudzos gadjumos etioloij btiska nozme ir
nelabvlgu vides faktoru iedarbbai vai labvlgu faktoru trkumam.
F94.0 Elektvais mutisms
Raksturojas ar uzkrtou, emocionli determintu selektivitti run, kad
brns parda runas spjas das situcijs, bet cits (noteikts) nespj to
4
izdart. is traucjums parasti saists ar tdm uzkrtom personbas
iezmm, k trauksme, distanctba, jtgums vai pretestba.
Selektvais mutisms
Neietilpst: Pervezvie attstbas traucjumi ( F84.- )
izofrnija ( F20.- )
Specifiski runas un valodas attstbas traucjumi ( F80.- )
Prejos mutisms irans trauksmes ietvaros maziem brniem
(F93.0 )
F94.1 Reaktvie pieerans traucjumi brniem
Skas pirmo piecu dzves gadu laik un raksturojas ar pastvgm
anomlijm brna socilo attiecbu model, kas saisttas ar emocionliem
traucjumiem, reajot uz vides prmaim (piemram, bailgums un
prlieka piesardzba, slikta mijiedarbba ar vienaudiem, agresija pret sevi
un prjiem, nelaimgums, un atsevios gadjumos ar auganas aizture).
Sindroms iespjams pards k tiea reakcija uz smagu nolaidbu,
aunprtgu izmantoanu vai izteikti sliktu izturanos no vecku puses.
Ja vlaties, izmantojiet papildus diagnozi, lai identifictu jebkuru saisttu
auganas un attstbas atpalicbu.
Neietilpst: Aspergera sindroms ( F84.5 )
Neapvaldta pieerans brnb ( F94.2 )
Sliktas apieans sindroms ( T74.- )
Normlas varicijas selektvas pieerans model
Seksula vai fiziska aizskarana brnb, kas novedusi ldz
psihosocilm problmm ( Z61.4-Z61.6 )
F94.2 Neapvaldta pieerans brnb
Anomlas socils funkcionanas modelis, kas pards pirmajos piecos
dzves gados, ar tendenci saglabties par spti izteiktm vides apstku
prmaim, piemram, difza, neselektvi fokusta pieerans uzvedba,
uzmanbas meklana un neizvlgi draudzga uzvedba, slikti modulta
mijiedarbba ar vienaudiem; atkarb no apstkiem, var asocities ar
emocionlajiem vai uzvedbas traucjumiem.
Bezpieerans psihoptija
Institucionlais sindroms
Neietilpst: Aspergera sindroms ( F84.5 )
Adaptcijas traucjumi ( F43.2 )
Hiperkintiskie traucjumi ( F90.- )
Reaktvie pieerans traucjumi brnb ( F94 .1)
F94.8 Citi socils funkcionanas traucjumi brnb
F94.9 Neprecizti socils funkcionanas traucjumi brnb
F95 Rauste
Sindromi, kuru gadjum td vai citd veid izpauas tiki. Tiks (rauste) ir
patvaga, strauja, atkrtota, neritmiska motor kustba (parasti skar
ierobeotas muskuu grupas) vai voklie fenomeni ar pku skumu bez
nekda acmredzama nolka. Cilvki izjt tikus k kaut ko neapvaldmu, bet
parasti tos var apvaldt dadus laika intervlus, tos pastiprina stress un
5
miega laik tie pazd. Izplattkie vienkrie motoriskie tiki ir acu
mirkinana, kakla raustana, plecu paraustana un sejas grimases.
Izplattkie vienkrie voklie tiki ir rkles trans, rieana, oana un
kana. Izplattkie saretie tiki ir sevis siana, palkans vai lkana.
Izplattkie saretie voklie tiki ir noteiktu vrdu atkrtoana, un reizm
socili nepieemamu (biei vien piedauzgu) vrdu izmantoana
(koprolalija) un cilvka paa skau vai vrdu atkrtoana (palilalija).
F95.0 Prejoa rauste
Atbilst visprjiem tiku traucjumu kritrijiem, tau to pastvanas ilgums
neprsniedz 12 mneus. Parasti tiki izpauas k acu mirkinana, sejas
grimases vai kakla raustana.
F95.1 Hroniska motora vai vokliska rauste
Atbilst visprjiem tiku traucjumu kritrijiem, kad pastv tikai motorie vai
tikai voklie tiki (bet ne abi), kas var bt vienveidgi vai daudzveidgi
(parasti daudzveidgi) un pastv ilgk par gadu.
F95.2 Kombinta vokla un daudzveidga motoriska rauste [de la Tourette]
Raustes forma ar esoiem vai bijuiem daudzveidgiem motorajiem tikiem
un vienu vai vairkiem voklajiem tikiem, bet tiem nevajag bt vienlaikus.
Pusaudu gados traucjumi pastiprins un saglabjas pieauguo vecum.
Voklie tiki parasti ir daudzveidgi ar eksplozviem, atkrtotiem vrdu
birumiem, rkles tranos un urdanu (rukanu), k ar nepiediengu
vrdu vai fru lietoanu. Reizm to pavada estu ehopraksija, kuri var bt
ar nepiediengi (kopropraksija).
F95.8 Cita veida rauste
F95.9 Neprecizta rauste
Neprecizta rauste
F98 Citi uzvedbas un emociju traucjumi, kas parasti skas brnb un
pusauda gados
Heterogna traucjumu grupa, kuriem kopgs tikai tas, ka tie skas brnb,
bet citdi tie ir atirgi dad zi. Dai no tiem ir skaidri definti
sindromi, bet citi - tikai simptomu kompleksi, kas iekaujami tpc, ka ir
biei sastopami un saistti ar psihosocilajm problmm, un nav iekaujami
citos sindromos.
Neietilpst: Citi un neprecizti elpoanas traucjumi ( R06.8 )
Dzimumidentittes traucjumi brnb ( F64.2 )
Klaina-Levina sindroms ( G47.8 )
Obsesvi kompulsvie traucjumi ( F42.- )
Neorganiski miega traucjumi ( F51.- )
F98.0 Neorganisk enurze
Traucjums, kas raksturojas ar patvagu urna nopldi dienas un nakts laik,
kas ir nenormli indivda mentlajam vecumam un kam par iemeslu nav
urnpa kontroles trkums neiroloisku traucjumu, epileptisku lkmju vai
jebkdu strukturlu urnizvadsistmas anomliju d. Enurze var
saglabties kop dzimanas vai ar pardties pc tam, kad brns ir iemcjies
6
kontrolt sava urnizvadkanla sfinkteri. Enurzi var pavadt un var ar
nepavadt kdi plaki emocionlie vai uzvedbas traucjumi.
Primra vai sekundra neorganiskas izcelsmes enurze
Funkcionl enurze
Psihogn enurze
Neorganiskas izcelsmes urna nesaturana
Neietilpst: Neprecizta enurze ( R32 )
F98.1 Neorganisk enkoprze
Atkrtota, patvaga vai nepatvaga fu izvade, kas parasti ir normlas vai
gandrz normlas konsistences, tam nepiemrots viets indivda paa
sociokulturlaj vid. is stvoklis var izpausties k anomla zdainim
normlas nesaturanas turpinans, k saturanas spjas zaudana pc
tam, kad ir apgta kontrole pr savu anlo sfinkteri, vai ar k apzinta fu
atbrvoana tam nepiemrots viets, neskatoties uz normlu taisns zarnas
fizioloiskas kontroles spju. is stvoklis var izpausties k
monosimptomtisks traucjums vai ar plaku traucjumu ietvaros, it pai
emocionlo (F93.-) vai uzvedbas (F91.-) traucjumu.
Funkcionl enkoprze
Neorganiskas izcelsmes fu nesaturana
Psihognisk enkoprze
Ja vlaties, izmantojiet papildus diagnozi, lai identifictu jebkuras pavadoas
konstipcijas iemeslus.
Neietilpst: Neprecizta enkoprze ( R15 )
F98.2 dinanas procesa traucjumi zdaiu vecum un brnb
dinanas traucjumi ar dadm izpausmm, parasti specifiski zdaia vai
mazbrna vecumam. Kopum saistti ar atteikanos no diena vai prmrgu
untumainbu, kad kompetents aprptjs pasniedz piemrotu dienu, pie
nosacjuma, ka nepastv organiska slimba. Tos var pavadt un var nepavadt
atgremoana (atkrtota regurgitcija bez nelabas das vai gastrointestinlas
saslimanas).
Zdaiu vecuma regurgitcija
Neietilpst: Anorexia nervosa un citi anas traucjumi ( F50.- )
Baroana:
anas grtbas un aplambas ( R63.3 )
Jaundzimuo dinanas sarejumi ( P92.- )
anas perversijas (pica) zdaiiem un brnb ( F98.3 )
F98.3 anas perversijas (pica) zdaiiem un brnb
Pastvga nedamu vielu ana (k, piemram, augsne, krsas gabali u.c.) T
var izpausties k viens no vairkiem simptomiem kda izplattka psihisk
traucjuma gadjum (k, piemram, autisma) vai ar k saldzinoi izolta
psihopatoloiska uzvedba; eit klasificts tikai pdjais gadjums.
pardba visbiek sastopama gargi atpalikuiem brniem, ja novrojama
ar garg atpalicba, par galveno diagnozi jizvlas F70-F79.
F98.4 Stereotipi kustbu traucjumi
Gribai pakautas, atkrtotas, stereotipiskas, nefunkcionlas (un biei vien
ritmiskas) kustbas, kas neietilpst nevien cit atzt psihiatrisk vai
7
neiroloisk stvokl. Kad das kustbas pards k citu slimbu simptomi,
jreistr tikai visprjais traucjums. Kustbas, kas ir nekaitgas paam, ir:
poans, galvas kratana, matu plkana, matu locana, manieriski knipji
un roku plivinana. Stereotipiska, sev kaitga uzvedba izpauas k
atkrtota galvas dauzana pret sienu, sevis paukana, acu bakstana,
koana plauksts, lps vai cits sava ermea das. Visi stereotipisko
kustbu traucjumi visbiek saistti ar gargo atpalicbu (ja tas t ir,
jreistr abas diagnozes). Ja acu bakstana pards brnam ar redzes
traucjumiem, jatzm abi stvoki: acu bakstana zem koda un redzes
traucjumi zem attiecga somatisk traucjuma koda.
Stereotipu/paradumu traucjums
Neietilpst: Patoloiskas nepatvagas kustbas ( R25.- )
Organiskas izcelsmes kustbu traucjumi ( G20-G25 )
Nagu grauana ( F98.8 )
Deguna rubinana ( F98.8 )
Stereotipi plaka psihiatrisk stvoka ietvaros ( F00-F95 )
ka skana ( F98.8 )
Raustes ( F95.- )
Trihotilomnija ( F63.3 )
F98.5 Stostans
Runas veids, ko raksturo biea skau, zilbju vai vrdu atkrtoana un
stiepana vai ar vilcinans vai pauzes, kas izjauc ritmisku runas pldumu.
T klasificjama k traucjums tikai tad, ja t ir tik izteikta, ka uzkrtoi
trauc runas pldumu.
Neietilpst: Runas juceklis ( F98.6 )
Raustes ( F95.- )
F98.6 Runas juceklis
tra runana ar truma samazinjumiem, bet bez atkrtojumiem vai
vilcinans, tik liel mr, ka runa nav skaidri saprotama. Runa ir
ekscentriska un neritmiska, ar triem, sarausttiem uzpldiem, kas parasti
ietver nepareizas frzes.
Neietilpst: Stostans ( F98.5 )
Raustes ( F95.- )
F98.8 Citi precizti uzvedbas un emociju traucjumi, kas parasti skas
brnb un pusauda gados
Uzmanbas deficta sindroms bez hiperaktivittes
Prmrga masturbcija
Nagu grauana
Deguna rubinana
ka skana
F98.9 Neprecizti uzvedbas un emocionli traucjumi, kas parasti skas
brnb vai pusauda gados
8