Welcome to Scribd, the world's digital library. Read, publish, and share books and documents. See more
Download
Standard view
Full view
of .
Look up keyword
Like this
1Activity
0 of .
Results for:
No results containing your search query
P. 1
Miruiedakterine

Miruiedakterine

Ratings: (0)|Views: 47|Likes:
Published by truegoth
article about medicine in latvian language.
article about medicine in latvian language.

More info:

Published by: truegoth on Aug 27, 2010
Copyright:Attribution Non-commercial

Availability:

Read on Scribd mobile: iPhone, iPad and Android.
download as DOC, PDF, TXT or read online from Scribd
See more
See less

08/27/2010

pdf

text

original

 
Mirušie dakteri nemelo
 Doktors Volloks pašlaik ir ļoti populārs Amerikā. 1991.gadā viņš tika izvirzīts Nobeļa prēmijai. Tas,ko jūs izlasīsiet, var pilnībā mainīt jūsu priekšstatus par veselību un mūsdienu medicīnu un tādā veidāizmainīt jūsu un jūsu tuvinieku likteni. Pētījumi, kurus veicis amerikāņu ārsts, un slēdzieni, pie kādiem viņš nonācis, nenoliedzami ir interesanti.
Man gribētos sākt sarunu ar stāstu par sevi. Es izaugu fermā Sent-Luisas grāfistes rietumos. 50 gadosmēs sākām ar gaļas govju audzēšanu. Ja jūs kaut nedaudz esat dzirdējuši par mājlopu audzēšanu, jūs drošivien zināsiet, ka vienīgais ceļš kā nopelnīt lauku saimniecībā – ir izaudzēt savu lopbarību, savu kukurūzu,sojas pupas, sienu. Dzirnavās mums samala kukurūzu, pupas un sienu, pieliekot tur daudz vitamīnu unminerālu. Tā mēs gatavojām barību govīm. Pēc 6 mēnešiem šīs govis jau varēja vest tirgū, mēs izdarījāmatlasi, atstājot labākās sev.
Bet, kas ir interesanti, darot visu priekš šīm govīm, mēs paši, iedomājieties, nelietojām nekādusvitamīnus un minerālus, jo mēs bijām jauni, gribējām nodzīvot 100 gadu bez jebkādām slimībām unnepatikšanām.
Tas mani ļoti satrauca, un es jautāju savam tēvam: ”Papu, saki, kāpēc tu arī mums netaisi to pašu, kogovīm?” Tad tēvs man uzdāvināja gudru domu: ”Paklusē, zēn, tev jāciena tas, ka ik dienas vari ēst svaigus produktus no fermas, cerams, tu to saproti?” Es, protams, vairāk neuzstāju, negribēju zaudēt pusdienas vaivakariņas. Pēc tam es iestājos lauksaimniecības skolā un, ieguvis zinātnisku grādu, kļuvu par lopkopības,lauksaimniecības un augsnes speciālistu. Pēc tam es aizbraucu 2 gadus uz Āfriku. Tur man izdevās realizētsavu zēna sapni: es strādāju ar Mauru Prakinsu, daudzi viņu atceras no viņa grāmatas. Tas ir brīnišķīgscilvēks. Pēc 2 gadiem es saņēmu telegrammu ar ielūgumu strādāt Sent-Luisas zooparkā. Nacionālais veselībasinstitūts iedalīja zooparkam aizdevumu 78 miljonu dolāru apmērā. Viņiem bija vajadzīgs veterinārs, kuršveiktu dzīvnieku, kas nomiruši dabīgā nāvē zooparkā, sekcijas. Es piekritu. Man nācās izdarīt sekcijas ne tikaitiem dzīvniekiem, kas nomiruši šajā parkā, bet arī Brukvoldsas, Čikago zooparkos, Ņujorkas nacionālajāzooparkā, Losandželosā utt. manos pienākumos ietilpa ne tikai dzīvnieku, kuri nomiruši dabīgā nāvē, sekcijas, bet arī novērot īpatņus, kuri ļoti jūtīgi pret apkārtējās vides piesārņojumu, tāpēc ka 60. gadu sākumā neviensneko nezināja par ekoloģiskām problēmām un katastrofām. Pētot cilvēku un dzīvnieku nāves cēloņus, esizdarīju 17500 sekcijas. Lūk, pie kāda secinājuma nonācu:
„Katrs dzīvnieks un cilvēks, kurš nomirst dabīgā nāvē,- nomirst no nepilnvērtīga uztura, t.i., no barībasvielu deficīta”
Ķīmisko un bioķīmisko analīžu rezultāti ar dokumentālu precizitāti parādīja, ka dabīga nāve iestājasno nepareiza uztura. Es uzrakstīju 75 zinātniskus rakstus un darbus, 8 mācību grāmatas kopā ar citiemautoriem un vienu grāmatu patstāvīgi. To pārdeva par 140$ studentiem – mediķiem. Es publicējos 1700laikrakstos un žurnālos, uzstājos televīzijas raidījumos – kur tikai es neuzstājos. Pēc tam atgriezos piemācībām un kļuvu par ārstu, kas ļāva man izmantot visas tās zināšanas par uzturu, kuras ieguvu veterinārajāskolā. Un, lai arī cik neticami, tas nostrādāja. Es pavadīju 15 gadus Torkmundā Arigonas štatā, kur nodarbojosar parasta ārsta praksi. Šodien es gribu padalīties ar jums savās zināšanās un secinājumos, kurus esmu ieguvisšajos gados.Ja paņemsiet 10% no tā, ko šeit dzirdēsiet, jūs pasargāsiet sevi no daudzām nepatikšanām, ciešanām,ieekonomēsiet kaudzi naudas un par daudziem gadiem pagarināsiet savu dzīvi.Jums neiegūt šos papildus dzīves gadus, nesasniegt savu ģenētisko potenciālu tāpat vien, bez jebkādas piepūles no jūsu puses.Tagad gribu jums pateikt galveno:
dzīves ilguma ģenētiskais potenciāls ir 120-140 gadi.
Mūsdienāsvar uzskaitīt tikai 5 tautības, kuru pārstāvji nodzīvo līdz 120-140 gadu vecumam Austrumos, Tibetā unRietumķīnā. Par šiem cilvēkiem 1964.gadā rakstīja Džeims Hiltons, kurš uzrakstīja grāmatu „Zaudētaishorizonts”. Vecākais cilvēks, pēc esošām ziņām (es pieļauju, ka ir kādi pārspīlējumi), bija doktors Li noĶīnas, kas dzimis Tibetā. Kad viņam bija 150 gadi, viņš saņēma no Ķīnas imperatora valdības sertifikātu, kasapliecināja, ka viņam tiešām ir 150 gadi: viņš dzimis 1677.gadā. Kad viņam palika 200 gadi, viņš saņēma otrugodarakstu. Dokumenti liecina, ka viņš nomira 256 gadu vecumā. 1933.gadā, kad viņš nomira, par viņuraksja „New York Times”, „London Times”, kur viss bija pietiekami rliecinoši apliecināts ar dokumentiem. Varbūt viņam bija tikai 200 gadi, ne 256. Austrumu Pakistānā dzīvoja cilvēku grupa, kurussauca par bogaziem. Šie cilvēki arī pazīstami kā ilgdzīvotāji. Viņi dzīvoja 120-140 gadu. Zināms, ka Gruzijas1
 
iedzīvotāji, kuri lieto skābpiena produktus, dzīvo līdz 120-140 gadiem. 1973.gadā „National Geographic” janvāra numurā bija ievietots speciāls raksts par cilvēkiem, kuri nodzīvojuši 100 gadus un vairāk. Šiemateriāli papildināti ar brīnišķīgām ilustrācijām, ar ko šis žurnāls slavens. Es atceros trīs no šīm daudzajāmfotogrāfijām.Vienā no tām sieviete 136 gadu vecumā. Viņa sēdēja krēslā, pīpēja kubiešu cigāru, dzēra degvīnu un piedalījās ballītē. Viņa brīnišķīgi priecājās, nebija piesaistīta gultai veco ļaužu mājā, kurai vēl katru mēnesi jāmaksā 2000$ no sava rēķina. Viņa baudīja dzīvi 136 gadu vecumā.Otrajā fotogrāfijā bija divi laulātie pāri, kuri svinēja 100 un 115 gadu kāzu jubilejas.Trešajā fotogrāfijā bija vīrietis, kurš Armēnijas kalnos vāc tēju un klausās nelielu tranzistoruztvērēju. Saskaņāar viņa dzimšanas datu, kristību, viņa bērnu pierakstiem, viņam 167 gadi, un viņš bija tajā laikā pats vecākaiscilvēks uz planētas. Rietumu puslodē ir slaveni ar savu ilgdzīvošnu indiāņi Volkobandi un ievērojamieEkvadoras iedzīvotāji, kuri dzīvo Andos, dienvidaustrumu Peru, kā arī iemīļotās ciltis Titi-Kaka un Maču-Piču.Tad, lūk, vecāko Titi-Kaka cilšu pārstāvji dzīvo 120 gadu.Amerikāniete Margareta Piča no Virdžīnijas štata, ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā kā pati vecākāamerikāniete, nomira 116 gadu vecumā no nepietiekama uztura. Precīzāk, viņa nomira pēc sarežģījumiem pēckritiena. Kurš no jums pateiks, no kā viņa varēja nomirt? Pareizi, no osteoporozes. Sieviete nomira no kalcijadeficīta organismā. Viņai nebija sirds-asinsvadu nepietiekamības, vēža vai diabēta, bet viņa nomira 3 nedēļas pēc kritiena, jo organismā viņai nepietika kalcija. Ļoti interesanti, viņas meita teica, ka pirms miršanasMargaretai Pičai ļoti kārojās saldumi. Šī saslimšana pazīstama ar nosaukumu Paika, mēs par to runāsim vēlāk.
Parasti, ja pārāk aizraujas ar šokolādi vai saldumiem, tas nozīmē, ka jūsu organismā nepietiek hroma un vanādija.
Vienā no trešajām pasaules valstīm Nigērijā, cilts vadonis Baue nomira 126 gadu vecumā. Bērēs vienano viņa daudzajām sievām lielījās, ka vīram 125 gadu vecumā bija visi savi zobi, bet tā ir pazīme, ka arī citiviņa orgāni izpildīja visas savas funkcijas pienācīgā veidā.Viens vīrietis no Sīrijas nomira 133 gadu vecumā 1993.gada jūlijā. Viņu ierakstīja Ginesa rekordugrāmatā ne jau tāpēc, ka viņam bija 133 gadi, daudzi nodzīvo līdz šādiem gadiem, un arī ne tāpēc, ka 80 gaduvecumā viņš apprecējās ceturto reizi, bet gan tāpēc, ka pēc 80 gadiem viņš kļuva par 9 bērnu tēvu.Ja jūs paskaitītu, ka katram bērnam vajag 9 mēnešus plus gadu krūts barošanai un gadu starp katru bērnu, mums iznāk, ka šis varonis ražotājs kļuvis par tēvu arī pēc 100 gadiem. Lūk, kāpēc viņu ierakstījaGinesa rekordu grāmatā.Tā kā nesatraucaties, draugi, mums vēl ir cerība!
Tagad nedaudz zinātnes.
1993. gada novembrī Arizonā tika veikts interesants eksperiments.Trīs pāri pavadīja izolācijā trīs gadus, kur ēda veselīgu pārtiku, kuru paši izaudzēja, elpoja attīrītugaisu un dzēra nepiesārņotu ūdeni.Kad viņi iznāca, viņus apsekoja mediķi-gerontologi no Kalifornijas universitātes Losandželosā.Visi dati, asinsanalīzes un citi dzīvībai svarīgi rādītāji tika ievadīti kompjūteLos-Andželosasuniversitātē, kas izdarīja prognozi, ja viņi turpinās dzīvot tādā režīmā, viņi var nodzīvot 165 gadus.Tas viss lieku reizi pierāda, ka dzīvot 120-140 gadu, pilnīgi iespējams.
Vidējais amerikāņu dzīves ilgums šodien 75,5 gadi, bet maģistra vai ārsta dzīves ilgums 58 gadi.
Ja jūs gribat atkarot no dzīves 20 statiskus gadus, nestājieties medicīnas skolā. Ir divas pamata lietas,kuras jums jāizdara, lai nokļūtu ilgdzīvotāju skaitā.
Ja jūs tiešām gribat nodzīvot līdz 100-140 gadiem, ievērojiet svarīgāko:pirmkārt, jāizvairās no briesmām, neuzkāpt uz mīnas, t.i., izbēgt no bezjēdzīgām un bezcēloņubriesmām.
Protams, ja jūs spēlējat, dzerat, izskrienat ātrgaitas ceļa vidū pik stundā, lai jūs notriektu mašīna,diezin vai nodzīvosiet līdz 120. Tas viss izklausās muļķīgi, bet jūs nevarat iedomāties, tūkstošiem cilvēkugadā nomirst no tā, ka dara līdzīgas dumjības. Es gribu, lai jūs padomātu par to: tur, kur iespējams, jums jāaizsargā un jānodrošina sevi.Citiem vārdiem, ja jums ir iespēja novērst slimību, īpaši neārstējama, jums šī iespēja obligāti jāizmanto.
Otrkārt, jums jādara tikai tas, kas dod labumu. Jums nepieciešamas 90 barības piedevas: 60minerālvielas, 16 vitamīni, 12 pamata aminoskābes un proteīnu saturošas olbaltumvielas un 3 pamatataukskābes.
Pavisam 90 piedevas ikdienas dietai, citādi jums attīstīsies slimības, kuras izsauc to deficīti.2
 
Šodien par to raksta avīzēs, runā pa radio, televizoru, visi par to zina, t.i., interesējas par veselību, ilgumūžu un uztura piedevām, arī ārsti ar mums pastāvīgi par to runā. Bet ne tāpēc, ka viņus uz to piespiežmedicīniskā profesija. Nedomājiet, ka mediķi to prasa avīžniekiem, nē, tas notiek tāpēc, ka tāda informācija palīdz labāk izplatīt avīzes.Mans mīļākais raksts parādījās žurnā„Time6.04.92. gadā. Ja jūs to nelasījāt, es uzstājīgirekomendēju sameklēt to jebkurā skolas vai publiskajā bibliotēkā. Izdarīt dažas fotokopijas un pielīmēt tās piedurvīm, vannas istabā, uz ledusskapja.Šis visu aptverošais raksts, kurā runāts, ka vitamīni spēj uzvarēt vēzi, sirds-asinsvadu saslimšanas unvecuma graujošās darbības. Šī raksta 6 pamācošajās lappusēs ir tikai viena negatīva doma, ko izsaka doktors,kuram raksta autors uzdod jautājumu. „Ko jūs domājat par vitamīniem un minerālvielām kā uztura piedevāmmūsu uzturam?”Lūk, ko atbild šis doktors. „Vitamīnu ēšana nedod labumu,” uzskata Viktors Hubins, Ņujorkasmedicīnas skolas Mautsinā medicīnas profesors. „Visi vitamīni kā papildinājums tikai padara dārgāku mūsuurīnu.”Ja pamēģinātu pārtulkot šos vārdus vispārcilvēciskā valodā, tad iznāktu, ka mš čurājam dolārus, jalietojam vitamīnus un minerālvielas, t.i., vienkārši pa tukšo tērējam dolārus vitamīniem un minerālvielām.Lūk ko viņš gribēja pateikt.Ja to nopublicētu, tas nozīmētu, ka tur kaut kas ir. Bet lūk, kas man jums jāsaka pēc tam, kad esmuveicis 17500 sekcijas 14501 dzīvniekam no visas pasaules un 3000 cilvēkiem un pats vienmēr gribējis būtvesels, lai būtu bērni, mazbērni un l mazmazbērni,
es uzskatu, ka neinvestējot pašam sevī parvitamīniem un minerālvielām, jūs investējat medicīnas doktoru dzīves uzlabošanā un labklājībā.
Es cieši ticu, ka tieši mēs veicinām ārstu turību.Laikā starp 1776. gadu un otro pasaules karu ASV valdība iztērējusi aptuveni 8,5 milj. dolārusveselības aizsardzībai, zinātniskiem pētījumiem veselības saglabāšanas jomā. Šodien veselības aizsardzībaitērē 1,2 triljonus dolāru gadā, un tas vēl ir ļoti maz, jo katram taču gribas, lai medicīna būtu bezmaksas.Es jums teikšu, ja mēs izmantosim lauksaimniecībai, precīzāk, lopkopībai cilvēku medicīnas sistēmu, jūsu kotletes jums izmaksās 275$ par 0,5 kg. Bet, ja jūs izmantosiet to lauksaimniecības sistēmu, kuru mēs pielietojam lopkopībā, apdrošināšana 5 cilvēku ģimenei būs 10$ mēnesī. Tā ka varat izdarīt izvēli.Esmu pārliecināts, ja mēs veicinām ārstu turību ar apdrošināšanas un valsts subsīdiju palīdzību, viņiemarī kaut kas jādara priekš mums. Viņiem būtu pienākums atsūtīt mums kaut vai informatīvas vēstules par  jaunāko medicīnas pētījumu rezultātiem.Vai kāds no jums, kurš šeit sēž, ir saņēmis kaut kad līdzīgu informāciju no sava ārsta? Nē. Interesanti,vai ne? Bet man ir liels daudzums informācijas, kuru jūs varētu saņemt. Gribu padalīties ar jums.Pirmais.
Kuņģa čūla.
Vai kāds no jums dzirdējis, ka čūlas cēlonis ir stress. Jau pirms 50 gadiem mēszinājām veterinārijā, ka cūkām čūlas izsauc baktērijas. Atļauties dārgu cūkas kuņģa operāciju mēs nevarējām, ja arī varētu, jūsu cūkas cepetis jums izmaksātu 275$ par 0,5 kg.Mēs uzzinājām, ka eksistē minerālis, tā sauktais bizmārs, ar kura palīdzību mēs varējām novērst unizārstēt kuņģa čūlu cūkām bez kādas ķirurģiskas iejaukšanās. Mēs tā arī izdarījām, un ārstēšana izmaksājaaptuveni 5$ par cūku, ārstēšana ar bizmāra, citu minerālu un tetraciklīna palīdzību. Nacionālie veselības institūti 1994.gada februāuzstājās ar paziņojumu, ka kuņģa čūlu izsauc baktērijas, bet ne stresi, to var izārstēt. Medicīnas pētnieki parasti saka: ”...parāda cerīgus rezultātus, kuri var  būt labvēlīgi...”. Tagad nacionālie institūti izmanto tieši vārdu „izārstēt” bez paskaidrojumiem. Viņi saka:„...izārstēt ar metodi, kas apvieno minerāli bizmāru un tetraciklīnu”. Tiem, kuri nezina, kas ir bizmārs, pietiek ieiet jebkurā pārtikas veikalā vai aptiekā un nopirkt par 2$ pudelīti ar rozā krāsas saturu. Tas saucas peptobizma.Un tā, viena tējkarote dienā – un var izārstēt čūlu. Tā jums atkal ir izvēle. Var izārstēties par 5$ vaiļaut, lai jūs sagriež. Izvēle jūsu. Kāds otrs cēlonis amerikāņu mirstībai?
Jā, tā ir briesmīgā slimība, ko saucpar vēzi.
1993. gada septembrī nacionālā onkoloģijas institūta Bostonas medicīnas skolā pēc vēža slimniekunovērošanas paziņoja, ka viņiem ir noteikta pretvēža dieta. Pētījumi notika Ķīnā tā vienkāršā iemesla dēļ, kaĶīnas provincē Hinajā bija reģistrēta pati augstākā saslimstība ar vēzi.5 gadu laikā pētījumos piedalījās 29000 cilvēku. Viņiem deva vitamīnus un minerālvielas 2 reizes palielinātās devās, t.i., amerikānim rekomendējamā C vitamīna deva 60 mg dienā, bet slimie saņēma 120 mg.Alans Pols, cilvēks, kurš saņēmis 2 Nobeļa prēmijas, saka: „Ja jūs gribat izvairīties no saslimšanas ar vēzi ar C vitamīna palīdzību, jums tas jālieto 10 000 mg dienā.”3

You're Reading a Free Preview

Download
scribd
/*********** DO NOT ALTER ANYTHING BELOW THIS LINE ! ************/ var s_code=s.t();if(s_code)document.write(s_code)//-->