Virsbuves Remonts 1271583111

Rīgas Tehniskās universitātes
Liepājas filiāles profesionālā vidusskola
Ivars Asnis
Virsbūves remonts
(praktiskā mācība)
Liepāja, 2008
I.Asnis Virsbūves remonts
Saturs
1. Vieglā automobiļa virsbūves konstruktīvās īpatnības ..................................................................3

2. Virsbūves kalpošanas laika paildzināšana..................................................................................12
3. Krāsu uzklāšanas tehnoloģija virsbūves remontā.......................................................................15
3.1. Krāsu pneimatiskā uzklāšana...............................................................................................15
3.2. Krāsošanas tehnoloģija ar krāsojamo pistoli .......................................................................24
3.3. 3M PPS krāsu sajaukšanas sistēma......................................................................................25
3.4. Bezgaisa un kombinētās tehnoloģijas ..................................................................................36
3.5. Elektrostatiskā krāsu izsmidzināšana...................................................................................36
3.6. Autokrāsu izvēle un to raksturojošie parametri ...................................................................40
3.7. AQUABASE PLUS – jaunākā Nexa Autocolor ūdensbāzes krāsu sistēma ........................41
3.8. Pulverkrāsas un to uzklāšanas tehnoloģija...........................................................................42
4. Krāsojuma aizsardzība................................................................................................................45
5. Automobiļa dekoratīvā krāsojuma kopšana un dekoratīvo īpašību atjaunošana........................47
6. Plastikas detaļu krāsošana ..........................................................................................................50
7. Automobiļu virsbūves pretkorozijas aizsardzība........................................................................52
8. Virsbūves apstrāde ar smilšu strūklu..........................................................................................53
9. Virsbūves aizsardzība izmantojot tehnoloģiju AQUAZINGA...................................................55
10. Krāsojuma žāvēšana ................................................................................................................56
11. Plastmasas detaļu remonts pēc 3M AUTOMIX tehnoloģijas .................................................60
12. Plastiskas detaļu karstā „lodēšana”..........................................................................................71
13. Automobiļa stiklu lokālu bojājumu remonts ...........................................................................73
13.1. logu marķēšana.................................................................................................................73
13.2. Materiālu un darba instrumentu izvēle ..................................................................................76
13.3. Ielīmētā vējstikla demontāžas un montāžas tehnoloģija........................................................78
13.4. Līmes logu ielīmēšanai..........................................................................................................82
13.5. Vējstiklu un sānu stikla nomaiņas tehnoloģija automobīlim RENAULT LAGUNA ..........85
14. Metināšanas tehnoloģijas virsbūves remontā ..........................................................................95
14.1. Automobiļu virsbūves remonts, pielietojot elektrometināšanas iekārtu Migatronic........95
14.2. Metināšanas pusautomātu GYS pielietošanas iespējas virsbūves remontā......................99
14.3. Gāzes metināšana ...........................................................................................................101
15. Virsbūves remonta rokas instrumenti....................................................................................113
16. Palīgierīces un iekārtas avarējušu virsbūvju ģeometriskās formas atjaunošanai ..................123
17. Virsbūves ārējo elementu ģeometrisko formu atjaunošana bez demontāžas, pēc Flatliner
tehnoloģijas.......................................................................................................................................151
18. Darba paņēmieni virsbūves un virsmu iztaisnošanā..............................................................154
19. Populārākie darbi virsbūves tekošā remontā .........................................................................166
19.1. Spārnu nomaiņa..............................................................................................................166
19.2. Sliekšņu remonts ............................................................................................................166
19.3. Iedobju taisnošana ..........................................................................................................168
19.4. Kniedēšana .....................................................................................................................169
2
1. Vieglā automobiļa virsbūves konstruktīvās īpatnības

Virsbūves iedala:
- Rāmja virsbūves konstrukcija
- Bezrāmja virsbūves.
Ja rāmis kalpo kā virsbūves nesošā konstrukcija, tad pie tā stiprinās virsbūve un visi automobiļa
mehānismi. Tipisks piemērs tam ir kravas automobiļi, kur rāmis ir pastāvīgs mezgls, kurš uzņem
visa veida slodzes, kuras rodas gan automobilim stāvot, gan atrodoties kustībā.
Att.1
Kravas automobiļa rāmis.
Bezrāmja virsbūves sāk ražot pagājušā gadsimta 50-mito gadu sākumā. Bezrāmja virsbūves gal-
venā sastāvdaļa ir nesošā daļa, kura veidota no kārbveida profiliem un loksnēm un nodrošina visu
mehānismu, agregātu un dekoratīvi funkcionālo elementu – durvju, dzinēja un bagāžas nodalījuma
pārsegu, spārnu, stiklojuma stiprinājumu.
Att.2
Bezrāmja virsbūves nesošā daļa.
Mūsdienu automobiļu virsbūvju ražošana balstās uz trīs galveno stratēģisko mērķu realizēšanu:
- Paaugstināt kustības drošību
3
- Paildzināt virsbūves kalpošanas laiku pasargājot to no korozijas

- Samazināt automobiļa virsbūves un pārējo agregātu masu, sasniedzot augstākus tehniski –
ekonomiskos rādītājus.
Šos mērķus realizējot, ražotājkompānijas pielieto aizvien jaunākas un mazpazīstamākas tehnolo-
ģijas sastiprinājumos, nesošo detaļu kārbveida profilu konstrukcijās, kā arī pielietotos materiālos un
to atšķirīgajos biezumos dažādās virsbūves zonās.
Tas ievērojami sarežģī virsbūves remontu un remontu pēc automobiļa ceļu satiksmes negadīju-
ma. Nepieciešama datu bāze, speciālas iekārtas un kvalificēts darba spēks. Amerikāņu kompānija
Alcoa aktīvi sadarbojas ar Ferrari un Audi, nodrošinot jaunāko alumīnija tehnoloģiju ieviešanu au-
tomobiļu virsbūves izgatavošanā. Piemēram, Ferrari 612 Seaglietti 38% detaļu izgatavo ar ekstruzi-
jas metodi – „izvelk” tos caur kalibriem. 34% detaļu izgatavo atlejot, pie tam tās ir nozīmīgas deta-
ļas pie kurām stiprinās arī priekšējā un aizmugurējā piekare. 28% ir lokšņu materiāli. Alumīnija
virsbūve Ferrari 612 Seaglietti ir par 40% vieglāka, kā analoga automobiļa tērauda virsbūve. Virs-
būves kvalitāti (atbilstību ģeometriskiem parametriem) nosaka pēc 450 punktiem.
Kustības drošība – virsbūvi konstruējot vislielākā uzmanība tiek pievērsta virsbūves priekšējai
daļai. Notiekot sadursmei, maksimālais trieciens visbiežāk tiek saņemts tieši priekšgalam un slāpēts,
pateicoties priekšējās daļas deformācijai. Saņemot nelielus triecienus, virsbūves priekšējās daļas iz-
turībai ir jānodrošina, ka trieciena spēks tiks absorbēts piekares, dzinēja un pārnesumkārbas stipri-
nājumu vietās. Trieciena spēkam pieaugot virsbūves elementu konstrukcijai jānodrošina ka galve-
nais trieciena absorbēšanas virziens ir vērsts uz virsbūves apakšējo daļu, kā rezultātā dzinējs un pār-
nesumkārba, trieciena rezultātā ,pārvietosies zem virsbūves, neskarot salona iekšējo tilpumu. Priek-
šējo durvju aiļu statnēm jābūt ar izturību, kura trieciena rezultātā neizraisa durvju atvēršanos vai ie-
ķīlēšanos. Vējstikla rāmis nedrīkst deformēties un vējstiklam izkrist, pie neliela trieciena, kad virs-
būves augšdaļa nav deformēta.
Nozīmīgs drošības elements sadursmē ir lonžeronu konstrukcija. Vairakkārt izliektie lonžeroni,
piemēram, VW-2 automobiļiem, sadursmē izliecas vēl vairāk savā profilā, tādā veidā absorbējot
triecienu, novirzot dzinēju uz leju un radot mazākus traumatisma draudus pasažieriem. Ja lonžeronu
konstrukcijā nav ieliekumu, dzinējs var tikt iegrūsts salonā. BMW-E32 pirms lonžeroniem uzstādīts
amortizators, kurš pasargā lonžeronus no deformācijām saņemot nelielu triecienu. Aizmugurējās da-
ļas un līdz ar to pasažieru aizsardzībai kalpo bagāžnieks (izņemot automobiļus, kuriem dzinējs uz-
stādīts pie aizmugurējās ass). Saņemot triecienu no aizmugures vai aizmugurējo daļu taranējot pret
šķērsli – bagāžnieka deformācija absorbē triecienu.
Virsbūves konstrukcija tieši saistīta ar aktīvo aizsardzību, jo tās reāli nav nošķiramas. Aktīvo
aizsardzību veido ne tikai drošības siksnas un drošības spilveni, bet arī virsbūves stiklojuma nodro-
šinātā pārredzamība, manevrēšanas kvalitāte, bremžu sistēmas efektivitāte, gaitas iekārtas reakcija
uz ceļa nelīdzenumiem, sēdekļu konstrukcija, vadības slēdžu sasniedzamība, aizmugures skata spo-
guļu konstrukcija un citas ergonomikas prasības. Ja pasīvo virsbūves aizsardzību var novērtēt ceļu
satiksmes negadījumā, tad no aktīvās aizsardzības visuzskatāmāka ir drošības siksnu un spilvenu
darbības efektivitāte. Pie tam šie aktīvās aizsardzības līdzekļi ir jāapkalpo un jānomaina paredzētos
termiņos.
Gaisa drošības spilveni. Pagaidām tie kalpo par papildinājumu drošības siksnām, jo visiem auto-
mobiļiem tie nav uzstādīti. Tas rada nevienādas izdzīvošanas iespējas saduroties automobiļiem ar
drošības spilveniem un bez.
Svarīgs ir apstāklis, ka nepiesprādzējies pasažieris vai autovadītājs tiek papildus traumēts no
drošības spilvena, nevis spilvens to pasargā.
Ir izstrādātas drošības spilvenu sistēmas visdažādākās komplektācijās atkarībā no cenas. Visbie-
žāk sastopamās sistēmās drošības spilvens uzstādās stūrē un priekšējā panelī. Nepatīkams ir apstāk-
lis, ka drošības spilveniem „nostrādājot” stūres centrālas panelis un automobiļa priekšējais panelis
tiek sabojāti un ir jānomaina, arī paši airbagi nav remontējami vai uzpildāmi.
Drošības sistēmām attīstoties tiek uzstādīti sānu spilveni, aizmugurējā sēdeklī sēdošo pasažieru
kāju drošības spilveni un galvas drošības spilveni, kuri „slēpjas” priekšējo sēdekļu apšuvumā.
4
Att.3
Priekšējie drošības spilveni.
Att.4
Aizmugurējo sēdekļu drošības spilveni.
Att.5
Durvju apšuvumā slēpti sānu
spilveni.
5
Att.6
Vadītāja drošības spilvens darbībā.
Drošības spilvenu (AirBag) sistēma ietver sevī gāzu ģeneratoru ar spilvenu, apvienotu vienā
mezglā, triecienu devēju un nospiedošā vairākumā sistēmu – visu darbību vada elektrovadības
bloks.
Drošības spilvens izgatavots no 0,45...0,55mm bieza neilona auduma. Gāzģeneratorā, kuru bieži
dēvē par piropatronu, tiek sadedzināta cietā degviela, kuras sadegušā gāze uzpilda drošības spilve-
nu. Kā cietā degviela kalpo nātrija azīds (NaN3), kurš sadegot pārvēršas slāpeklī, ogļskābā gāze,
oglekļa oksīdā un ūdenī. Kaut arī sadegšana notiek ātri, tomēr tas nav sprādziens. Drošības spilvens
piepildās 30...55 milisekundēs. Gāze izplūst caur speciālu filtru, kurš laiž cauri tai slāpekli. Piesūk-
nētā stāvoklī drošības spilvens ir tikai apmēram 1 sekundi, jo slāpeklis izplūst caur drošības spilve-
na atverēm. Atsevišķas ražotājkompānijas kā cieto degvielu izmanto nitrocelulozi. Tās priekšrocība
izpaužas divos aspektos:
- Nav nepieciešamības uzstādīt filtru
- 50 gramu nātrija azīda vietā ir nepieciešams tikai 8 grami nitrocelulozes.
Piropatronas (gāzģeneratora) iedarbināšanu izraisa impulss no trieciena devējs (paātrinājums vai
spiediens), kurš mūsdienu sistēmā tiek apstrādāts elektrovadības blokā, kurš pieņem galīgo lēmumu
par drošības spilvenu piropatronu iedarbināšanu. Elektrovadības bloks ievērtē automobiļa kustības
ātrumu un kāds ir sadursmes leņķis. Lai cik intensīva nebūtu bremzēšana, tā nevar izraisīt drošības
spilvenu darbību. Jaunākajās drošības sistēmās ir uzstādīts kondensators, kurš uzkrāj enerģiju un
nodrošina piropatronas iedarbību, ja sadursmē tiek sabojāts akumulators.
Autovadītāja drošības spilvens ir ar 60...80 l tilpumu, pasažieru – līdz 130 litru tilpuma. Kad
drošības spilveni piepildās ar slāpekli, salona tilpums samazinās par 200...250 litriem 0,04 sekunžu
laikā. Drošības spilvens „izlido” ar ātrumu 300 km/stundā. Kas rada nopietnus draudus cilvēkiem,
kuri nav piesprādzējuši drošības jostas.
Drošības spilvenus skaits salonā, parasti svārstās no 2...6. To piesūknēšanas saistīta ar augstu tr-
okšņu līmeni – līdz 140 decibilēm. Šāda skaņas intensitāte var izraisīt cilvēku ausu bungādiņu plīsu-
mu. Elektrovadības bloks „ieslēdz” drošības spilvenu noteiktā secībā, lai samazinātu skaņas intensi-
tāti – pēc 20 milisekundēm „iedarbojas” autovadītāja drošības spilvens, pēc 17 milisekundēm, pasa-
žieru drošības spilveni.
Kompānija BMW izstrādājusi jaunu piedāvājumu aizsardzībai pret šādu triecienu – Integrated
Tubular Sidebag (ITS). Jaunais drošības spilvens atgādina cauruli. Tai galos ir stiprinājumi pie aiz-
mugrējām durvīm un priekšējā paneļa. Sistēma aktivizējas no triecieniem devēja un informāciju pa-
pildus apstrādā EVB. Spilvens ir slīpumā, kurš nodrošina galvas aizsardzību sēdošam cilvēkam,
augumā no 1,6...2,0 metri. Testos un letālu iznākumu analīzē un apkopošanā ir konstatēts, ka avāri-
6
jas tieši galvas deniņu rajonā un kakla skriemeļu traumēšanā pret loga un durvju statnēm izraisa le-
tālus iznākumus.
Att.9
Sānu drošības spilvens.
Jaunākos BMW 5. un 7. sērijas automobiļos uzstāda līdz 8 drošības spilveniem – divi frontālie,
četri sānu un vēl divi, TS spilveni, priekšā sēdošiem.
BMW 6. sērijas automobiļi apgādāti ar jaunākās paaudzes drošības sistēmu. Uzstādīta optiskā
datu pārvades sistēma, kura nodrošina drošības spilvenu uzpildīšanu līdz noteiktam tilpumam, atka-
rībā no sadursmē darbojošiem spēkiem. Pie niecīgas sadursmes drošības spilveni piepildās daļēji un
daži nepildās nemaz, ja sēdeklī iebūvētais devējs „neziņo” EVB blokam, ka sēdeklī sēž cilvēks. Šī
sistēma mazāk traumē cilvēkus pie sadursmēm, dažu milisekunžu laikā tiek pievilktas drošības sik-
snas, atslēgts degvielas elektrosūknis, atslēgtas durvju atslēgas un ieslēgta avārijas gaismas signali-
zācija.
Kompānija Honda radījusi drošības spilvenu sānu aizkaru, kurš droši aizsargā priekšā un aiz-
mugurē sēdošo cilvēku galvas.
Att.12
Kompānijas Honda sānu „aizkars”.
7
Piropatronā iepildīts saspiests hēlijs, kurš nodrošina sānu „aizkaru” uzpildīšanu 0,015 sekunžu
laikā. Tas ir ļoti ātrs uzpildes ātrums un spēj nodrošināt daudz efektīgāku aizsardzību, kā citas kon-
strukcijas piropatronas. Sistēmā strādā 5 trieciena sensori, kuri uzstādīti automobiļa centrā, blakus
priekšējiem sēdekļiem un blakus aizmugures pasažieriem.
Att.13
Drošības siksnas ar „piespriegošanu”
Mūsdienu automobiļiem uzstāda drošības siksnas, kuras spēj piespriegot 0,01 sekunžu laikā, bet,
ja slodze uz cilvēka krūšu kurvi kļūst nesamērīgi liela, iedarbojas svara ierobežotājs un drošības sik-
sna nedaudz tiek atslābināta.
Att.14
Drošības siksnu stāvokļa regulēšana.
Drošības siksnām ir trīspunktu vai lineārs fiksācijas stāvoklis (ELR), kas sēdošam dos iespējas
regulēt drošības siksnas stāvokli atbilstoši savam augumam.
8
Att.15
Aizmugures sēdeklī trīs drošības jostas.
Lai nodrošinātu aizmugurē sēdošiem vienādus drošības jostas apstākļus, uzstāda trīs drošības
jostas.
Jaunāko modeļu automobiļos aktīvi domā par sānu drošību, tādēļ aizmugurējais sēdeklis ir ar
maināmu sēdvirsmas augstumu, piemērojot to bērniem.
Att.16 Att.17
Papildaprīkojums bērnu drošībai
9
Att.17
Att.18
Att.19
Grand Cherokee (ZI) aktīvās drošības komponentu izvietojums,
10
Drošības sistēmu diagnostikai izmanto šim nolūkam paredzētas programmas, piemēram Opel
markas automobiļiem izmanto programmu AIRBAG DAIGNOST ver.1,02. Programma nodrošina
sekojošu parametru kontroli:
- Elektrosistēmas spriegums
- Drošības siksnu iepriekšējās piespriegošanas ierīču ķēdes pretestība
- Drošības spilvenu vadības ķēdes pretestība
- Izpildierīču darbības kļūdu uzskaite
- Sistēmas konfigurācija.
Drošības spilvenu (Airbagu) nomaiņa paredzēta ik pēc 10 gadiem. Atsevišķu markas
automobiļiem, piemēram Mercedes, sākot no 2000.gada, nomaiņas laiks ir 15 gadi.
Nav ieteicama drošības spilvenu darbības provocēšana. Neveiksmīgos mēģinājumos tiek iegūtas
nopietnas traumas, kas neattaisno ziņkāri.
11
2. Virsbūves kalpošanas laika paildzināšana

Viens no plaši pielietotiem paņēmieniem ir automobiļa virsbūves gruntēšana. Gruntēšana ne
tikai paaugstina dekoratīvā krāsojuma adhēzija, samazina tā izlietojumu, bet nodrošina arī pretestību
korozijai.
Populārākā kļuvusi elektroforēzes tehnoloģija, kuru šobrīd, pielieto gandrīz visas auto
ražotājkompānijas. Elektroforēzes tehnoloģija izpaužas sekojoši – automobiļa virsbūvi
iegremdē vannā ar gruntskrāsu uz ūdens bāzes. Virsbūve kalpo kā elektrods. Šādi sagatavotā
elektrolītā cauri laižot elektrisko strāvu, gruntskrāsas daļiņas nosēžas vienmērīgā kārtā uz virsbūves
virsmas.
Anaforēzes tehnoloģijā izmantotās gruntskrāsas gatavotas uz akrilātu, alkīdu un epoksīdu
bāzes. Kā pigmenti tiek izmantoti dzelzs oksīds un titāna dioksīds. Antikorozijas īpašību
paaugstināšanai tiek pievienots svina silikohromāts. Anoforēzi plaši pielieto iepriekš fosfatizētām
virsbūvēm ar mērķi iegūt biezāku gruntskrāsas segumu. Gruntskrāsas tiek nožāvētas +100o...+180oC
temperatūrā.
Japāņu autorūpniecībā vērojama intensīva energo resursu taupīšana, kas izpaužas modificētu
akrila ūdensbāzes gruntskrāsu izmantošanā, kuras nocietē jau pie +80oC temperatūras.
Populārākas kļūst kataferēzes gruntēšanas tehnoloģija, jo tā nodrošina augstāku
korozijizturību pie plānākas gruntskrāsas kārtas, kā anaforēzes tehnoloģijā. 15 mkm bieza kārta
nodrošina analoģisku antikorozijas efektu, kā pie 22 mkm biezas gruntskrāsas kārtas anaforēzes
tehnoloģijā. Katofrēzes procesā jāizmanto vannas un cauruļvadi no nerūsējošā tērauda, lai
nodrošinātos pret skāba elektrolīta (gruntskrāsa ar skābu kompontu iedarbību) izraisīto koroziju.
Kataforēzes gruntskrāsas tiek izgatavotas uz akrila un binila polimēru bāzes, kas modificētas ar
polikarbonātu skābi. Pasaulē lielākais šādu gruntskrāsu ražotājs ir angļu kompānija PPG.
Efektīga ir virsbūves fosfatēšana un pārklāšana ar cinka kārtiņu kontaktpārklājumā (iegremdējot
šķidra cinka vannā) vai biežāk to veic elektrolīzes ceļā. Kaut arī cinka slānis pasargā tēraudu no
korozijas līdz 10 gadiem, cinkošana ir dārgs process, jo daudz līdzekļu jāvelta strādājošo un
apkārtējās vides aizsardzībai. Cinkam nokļūstot cilvēka organismā, tiek izraisītas nopietnas, bieži
vien neprognozējamas, veselības problēmas. Arī cinkoto virsbūvju metināšana remontējot, izraisa
cinka tvaiku izdalīšanos apkārtējā vidē.
Virsbūves svara samazināšana – tiek realizēta divos virzienos:
- Tērauda virsbūves izmanto dažāda biezuma lokšņu materiālus sākot no 0,5 līdz 2 mm. Kas
ievērojami sarežģī remontu, jo nepieciešama informācija par profilu un lokšņu biezumu,
oglekļa saturu. Pretējā gadījumā remonts var izraisīt virsbūves deformācijas vai pat avārijas
plaisas.
- Alumīnija virsbūvju vai kombinētu – tērauds un alumīnijs ražošana.
Šobrīd par plašu alumīnija pielietošanu virsbūvēs ir spriest pāragri. Vispirms jau alumīnija
sakausējuma cena pārsniedz tērauda cenu 4...5 reizes. Eiropā, laikā no 1990...2001.gadam alumīnija
sakausējuma detaļu īpatsvaru uz vienu automobili sasniedz no 50...100 kg, ievērojot dzinēja,
transmisijas un riteņu detaļas. ASV alumīnija pielietojums automobilī nepārsniedz 10%, Krievijā –
3,5%. Pēc Vācu kompānijas Hydro Aluminium – 2010.gadā alumīnija sakausējuma detaļu skaits
Eiropā ražotiem automobiļiem sasniegs 160 kg, bet 2015.gadā – 200 kg, kas rada iespēju samazināt
vidējo slogota automobiļa masu no 1400 kg un 1150 kg jau 2010.gadā. patreiz 80% no automobiļos
izmantotām alumīnija sakausējuma detaļām ir lietas. 1993.gada Frankfurtes autosalonā tika
demontēts projekts ASF-Audi A8 ar virsbūvi, kura pilnībā izgatavota no alumīnija. 2002.gadā Audi
A8 tika demonstrēts kā jau otrās paaudzes automobilis. Tas bija kļuvis par 26 kg smagāks kā
pirmais modelis. Virsbūves svars 283 kg. Salīdzinot ar analoģisku tērauda virsbūvi, tā sver
12
apmēram 440 kg. Audi A8 virsbūve sastāv no 267 alumīnija sakausējuma detaļām, pie tam 59 no
tām ir izgatavotas pielietojot ekstrudēšanas tehnoloģiju (caurvilkšanu caur kalibriem). Pretošanās
spēja vērpei Audi A8 alumīnija virsbūvei ir 36000 Nm.grāds, kas ir par 60% lielāka kā tērauda
virsbūvei. Tomēr pasaulē vēl šobrīd ir maz automobiļu ar virsbūvi, kura pilnībā ir izgatavota no
alumīnija sakausējuma, tie ir – Audi A8, BMW Z8, Ferrari 612 Scaglietti, Lotus Elise, Honda
Insight, Renaut Spider, Opel Speedster.
Kompānija Audi ar savu Audi A2 pierādījusi, ka alumīniju var pielietot arī masveida
automobiļu ražošanā, nevis sīksērijās, kas uzskaitītas iepriekš. Audi A2 virsbūve sastāv no 334
detaļām, no kurām 60% ir no alumīnija sakausējuma, bet 40% no tērauda, kā rezultātā virsbūve ir pa
40% vieglāka kā tērauda virsbūve. Savā klasē Audi A2 ir par 150 kg vieglāks, kā analogi un sver
895 kg.
Auto ražotāju kompānijas kopumā rezervēti izturas pret alumīnija pielietošanu, ja jānomaina
praktiski visas ražošanas iekārtas. Alumīnija loksni nevar štancēt līdzīgi tēraudam. Tas pats attiecas
uz metināšanu un krāsošanu. Alumīniju pirms krāsošanas nepieciešams attaukot (atbrīvot no oksīda
plēvītes, kurai ir zema adhēzija ar krāsu), tas paveicams iegremdējot vannā ar nātrija vai kālija
hidroksīdu, kas ir sārmi un nav draudzīgi videi. Tādēļ autoražotāji cenšas daļēji pielietot alumīniju,
piemēram, daļēji virsbūvē alumīniju pielieto Honda saviem Honda Legend automobiļiem, Opel
Vectrai ir alumīnija motora un bagāžnieka pārsegs, Mercedess-Benz E-Class sērijas modelim no
alumīnija gatavoti dzinēja un bagāžnieka pārsegi, durvis un spārni.
Auto remontētājiem, alumīnija pielietošana virsbūvju izgatavošanā, nākotnē sagādās virkni
problēmu, gan ar jaunu iekārtu iegādi, gan personāla apmācību darbam ar jaunām tehnoloģijām:
- Vairums virsbūves elementu metināti ar lāzeru
- Izmantotā karstā kniedēšana
- Plaši izmantotas rūpnieciskās vairākkomponentu līmes, gan paša alumīnija salīmēšanai, gan
dažādu plastikas detaļu pielīmēšanai.
- Ekstrudēšanas tehnoloģijā izgatavotās detaļas nedrīkst metināt, tās jānomaina pret jaunām.
Virsbūves kalpošanas laiks. Autoražotāji pielieto dažādus tehnoloģiskus paņēmienus, lai
pasargātu automobiļa virsbūvi no korozijas. Izmanto dažādas mastikas un pārklājumus, virsbūves
fosfatizē, gruntē ar pretkorozijas gruntīm. Efektīgu aizsardzību sniedz virsbūves cinkošana, kur
cinka kārtiņas biezums, parasti ir 6...9 mkm biezs. Tomēr nopietnu problēmu izraisa
punktmetināšanas pielietošana virsbūves izgatavošanā. Punktmetinājuma vietā izveidojas
galvaniskais elements (līdzīgs termopārim), kurš konkrētā zonā paātrina koroziju.
Populārs zviedru žurnāls „Vi Bilagare” 2006.gadā, kopā ar autoražotāju grupu, veica dažādu
automobiļu virsbūvju korozijas izturības pārbaudi, izlaiduma gadiem, sākot ar 1988. Pārbaudei
pakļautos automobiļus sarindoja trīs grupās novērtējot virsbūves korozijizturību ar „ļoti labi”, „labi”
un „apmierinoši”. Pēc šī pētījuma var secināt, ka daudzu populāru automobiļu virsbūvju
korozijaizsardzība varētu būt labāka un tas norāda uz nepieciešamību veikt papildus pasākumus
auto īpašniekam, lai paildzinātu sava spēkrata ekspluatācijas laiku.
Novērtējums: „ļoti labi”:
Automobiļa modelis Izlaiduma gads

Audi A4 1998
Audi A6 1998
Saab 9 – 5 1998
Seat Toledi 1998
VW Beatle 1999
VW Bora 1999
VW Golf 2000
Volvo S60 2000
Volvo S70 1999
Volvo S80 1999
13
Novērtējums: „labi”:

BMW 318 1998
Lexus IS 200 1999
Mercedes C-klase 1999
Mitchubishi Carisma 2000
Opel Astra 1999
Peugeot 206 1999
Saab 9000 1998
Toyota Prius 2000
VW Passat 1997
Novērtējums: „apmierinoši”:

Citroen X sara 2000
Daewoo Matiz 1999
Dewo Nubira 1999
Daihatsu Sirion 1999
Ford Focus 1999
Honda Accord 2000
Hyundai Sonata 2000
Mercedes A-klase 1998
Opel Agila 2000
14
3. Krāsu uzklāšanas tehnoloģija virsbūves remontā

Krāsojuma kvalitāte, uzklāšanas ekonomiskums, krāsošanai paredzētais laiks – ir galvenie
parametri kuru raksturo krāsošanas procesu.
Krāsošanas ierīces izsmidzinātas krāsu sīkdaļu kūlis, tā forma, krāsu sīkdaļu dispersijas spējas,
krāsu slāņa blīvuma viendabīgums, krāsu kārtiņas biezuma viendabība visā klājuma laukumā – ir
galvenie parametri, kuri raksturo krāsojuma kvalitāti.
Krāsu ekonomija atkarīga no diviem parametriem:
- Lietderīgi uzklātās krāsas masas attiecība pret krāsas masu, kura izdalījusies apkārtējā vidē.
- Minimāli pieļaujamās krāsas klājuma biezums pret reāli uzklāto.
3.1. Krāsu pneimatiskā uzklāšana

Pneimatiskajā krāsu uzklāšanā par krāsas sīkdaļu strūklas veidotāju un sīkdaļu kūļa formētāju
kalpo saspiests gaiss. Krāsu sīkdaļu kūli veido krāsu aerosols ar sīkdaļas izmēru no 5...100 mkm.
Optimālais krāsas sīkdaļas izmērs ir 25...50 mkm. Ja krāsas sīkdaļas iz mazākas par 25 mkm, tad tās
veido miglu, kuras daļiņas izplatās gaisā un ja netiek kvalitatīvi atsūktas, tad nosēžas uz tikko
krāsotas virsmas veidojot matētus sektorus. Ja krāsu sīkdaļas ir lielākas par 50 mkm, tad krāsas
klājumā veidojas punkti un viļņveidīgs klājums padarot krāsojumu nekvalitatīvu vai pat brāķējamu.
Izsmidzināmo krāsu sīkdaļu formu raksturo ne tikai tās ģeometrija, bet arī attiecība starp krāsu
sīkdaļu masu un gaisa masas attiecību krāsa uzklājuma laukuma, ko veido kūlis.
Šīs attiecības korekciju rezultātā, krāsas klājuma laukums var būt ar izteiktām kontūrām, vai arī
tikko saskatāmām kontūrām. Pneimatiskajā krāsu uzklāšanā, paša galvenā loma atvēlēta
krāspistolei.
Ražotājfirmas nodrošina dažādu tipu krāspistoļu piedāvājumu:
- Konvencionālās krāspistoles
- HVLP krāspistoles
- RP krāspistoles
- KP krāspistoles
- Trans-Tech krāspistoles.
Krāspistolēs krāsu izsmidzina pēc viena no trīs paņēmieniem:
- Krāsa var tikt izvadīta pateicoties radītam retinājumam sifontipa smidzinātāja ārējā zonā.
- Darbam ar smagiem krāsmateriāliem (svars atkarīgs no pievienotā pigmenta un pildvielām),
retinājums nespēj kvalitatīvi nodrošināt krāsas aerosolizāciju, tādēļ krāsā tiek pievadīts gaiss
zem spiediena, kā rezultātā krāsa tiek pievadīta gaisa smidzinātāja darbības zonā tās
izsmidzināšanai.
- Ja krāsa atrodas tvertnītē virs krāspistoles, tad to sauc par krāsas pievadīšanu pašsvara
ietekmē. Šī metode ir vispopulārākā, tomēr tvertnītē esošai krāsai samazinot savu tilpumu,
krāsas padeve samazinās, jo samazinās krāsas masas radītais spiediens.
15
Att.21
Krāspistoles komponenti, kur:
1 – gaisa smidzinātājs. Tā uzdevums ir virzīt gaisa strūklu, lai veidotu krāsas izsmidzināšanas kūli un nodrošinātu krāsu
daļiņām nepieciešamo ātrumu, lai tās sasniegtu krāsojamo virsmu.
2 – krāsas smidzinātājs (krāsotāju žargonā „dīze”) nodrošina krāsas dozēšanu. Ir krāspistoles, kur aiz smidzinātāja ir
difuzors vai diflektors, kurš papildus formē izsmidzinātās krāsas kūli.
3 – adata – nodrošina krāsas plūsmas vadīšanu, uzsākot un pārtraucot krāsas plūsmu.
4 – ieeja krāsu tvertnītes pievienošanai (sifrona tipa krāspistolei) vai 3/8 collu caurules pievienošanai lai pievadītu krāsu
spiediena no atsevišķa spiedtrauka.
5 – gaisa vārsts, kurš nodrošina mainīta gaisa daudzuma pievadīšanu, atkarībā no krāsotāja izvēlētā režīma.
6 – mēlīte krāspistoles vadībai
7 – gaisa smidzinātāja sānu urbumu vadības skrūve. Regulē izsmidzinātās krāsas kūļa platumu, mainot gaisa plašumu,
ko pievada gaisa smidzinātājiem.
8 – skrūve ar atsperes papildspriegojumu, kura nodrošina mehānisku spiedienu uz adatu, kad mēlīte atlaista (novērš
krāsas iztepēšanu), kā arī regulē adatas (3) stāvokli.
9 – krāspistoles korpuss parasti izgatavots no dūralumīnija, retāk no misiņa, kurš hromēts. Daudzajos piedāvājumos
jāvērš uzmanība uz to, cik ergonomiski izdevies projektēt krāspistoles formu un izvēlēties smaguma centru. Ja tas nav
izdevies, krāsotājam ātri nogurs roka, sāks trīcēt un krāsojums būs zemas kvalitātes. Tādēļ, iegādājoties krāspistoli, tā
jānovērtē krāsotājam (protams, ar pieredzi darbā).
10 – parasti ¼ collas vītņsavienojums. Gaisu pievada ar 5/8 collu lokanu cauruļvadu.
16
Att.22
Krāspistoles priekšējā daļa griezumā.
Krāspistoles galvenās sastāvdaļas ir:

- Gaisu sadalošā galviņa ar gaisa smidzinātājiem (urbumiem)
- Krāsu smidzinātājs
- Adata.
Smidzinātāji (reklāmu tekstos – „dīzes”) ir ar dažādiem urbumiem. Jo krāspistole unificētāka, jo
tai komplektā ietilpst lielāks smidzinātāju skaits. Krāspistoles izgatavo arī noteiktiem mērķiem, tādā
gadījumā iegūst augstāku kvalitāti, piemēram var minēt sekojošu specializāciju:
- Aerogrāfijā
- earuntskrāsām
- Krāsām uz atšķaidītāju bāzes
- Krāsām uz ūdens bāzes
Smidzinātāju urbuma diametrs ir atkarīgs no:
- Krāsu viskozitātes
- Krāsu tipa
- Krāsu patēriņs (cik lielu daudzumu ml/min iespējams kvalitatīvi uzklāt, bez krāsas
notecēšanas).
Līdz kādai viskozitātei jāatšķaida krāsa ir atkarīgs arī no pielietotās krāsas, nodrošinot
vienlaicīgi krāsas uzklāšanas temperatūru. Pastāv atšķirības starp krāsām uz ūdens un atšķaidītāju
bāzes, kā arī gruntskrāsām.
Izsmidzināmās krāsas daudzums ml/min lielā mērā atkarīgs no krāsotāja profesionāli –
individuālajām iespējām.
17
Nozīmīgs ir smidzinātāju (gaisa un krāsas) materiāls. Šīs detaļas pakļautas abrazīvai iedarbībai,
kā arī biežai tīrīšanai. Izmanto nerūsējošo tēraudu, dūralumīniju, misiņu, hroma vai bora
pārklājumus.
Adatas izgatavo nerūsējošā vai nemagnētiskā tērauda (marka 300 vai 400 pēc ASV
nomenklatūras) cietībai pēc Rokvela skalas jābūt 56...60. Dārgāko profesionālo krāspistoļu adatu
galiem ir neilona vai delrīna pārklājums, lai nodrošinātu absolūtu hermētiskumu pārtraucot darbību.
Šādās krāspistolēs arī krāsu smidzinātājam (dīzei) ir ar neilonu pārklāta slēgvirsma. Ir konstruētas
krāspistoles, kurām smidzinātājs (dīze) un adata izgatavota no volframa karbīda (cietība gandrīz
līdzvērtīga dimantam).
Smidzinātāja urbumu sastādošā ģeometrija (fāzītes) veic nozīmīgus priekšdarbus, sagatavojot
krāsas plūsmu izsmidzināšanai. Kombinētajos smidzinātājos, krāsa tiek „izspiesta” caur vairākiem
sīkiem urbumiem. Šādos gadījumos krāsa var tikt izvadīta ar spiedienu plašās robežās
÷40...400(psi)=2,75...27,6 bāri
Bārs=100 000 Pa
Tehniskā atmosfēra=101 325 Pa
PSI=6894,76 Pa (lieto valstīs kur attālumu mēra collās un svaru – mārciņās)
PSI=0,06895 bāri
1 bārā=14,5 PSI.
Att.23
Gaisu sadalošā galviņa (gaisa smidzinātājs), kur:
1 – gredzenveida borts
2 – aizsargurbumi
3 – sānu smidzinātāji gaisam. Dēvēti par „austiņām”
4 – sānu gaisa smidzinātāju urbumi
5 – gaisa smidzinātāju urbumi urbti zem noteikta leņķa.
Gaisa smidzinātāju galviņā esošie urbumi tieši ietekmē krāsas kūļa kvalitāti. Vispirms jau tas ir
ražotājformas konstruktoru darbs aprēķinot plūsmas aerodinamiku, bet strādājot – krāsotāja darba
kultūra un tehnoloģijas ievērošana. Kaut nedaudz aizsērējis urbums, izkropļos krāsas kūli ir mazinās
darba rezultāta kvalitāti.
18
Iemesls Kas jādara?
Aizsērējis viens sānu urbums gaisa Mazgāt ar atbilstošu

smidzinātāja austiņa atšķaidītāju. Tīrīt ar stiepli,
kuras cietība nav augstāka par
misiņa stieples vērtību.
a) Sacietējusi krāsa ap krāsas a) Iztīrīt krāsas smidzinātāju

smidzinātāju b) Nomainīt krāsas
b) Krāsas smidzinātāja gals deformēts, smidzinātāju
piemēram, krāspistole
nokritusi zemē.
a) Gaisa spiediens par augstu a) Samazināt gaisa spiedienu

b) Smidzinājuma kūlis ir par platu b) Samazināt kūli
c) Krāsas spiediens par mazu c) Palielināt krāsas padevi
a) Gaisa spiediens par mazu a) Palielināt gaisa spiedienu

b) Krāsa tiek padota par lēnu vai b) Samazināt smidzinātāja ar
par ātru diametru,
samazināt krāsas
padeves spiedienu
a) Atslābusi smidzinātāja vītne a) Pievilkt krāsas

b) Daļēji aizsērējis vai smidzinātāju,
„šķībi” pievilkts novērst atklāto kļūmi.
krāsas smidzinātājs.
.Krāsu kūļa „kļūdu rezultāti”

Krāspistoļu gaisa sprauslas iedalās divās grupās. Padeve zem spiediena vai sifona padeve.
Att.24
Divi gaisa sprauslu tipi.
Gaisa sprauslai ar sifona padevi krāsas

smidzinātāja izvirzījums uz āru ir niecīgs, bet dod lielu darbības efektivitāti.
Gaiss, kurš kopā ar krāsu izplūst no krāsas smidzinātāja, rada nelielu retinājumu, kurš nodrošina
krāsas atsūkšanu no tvertnītes.
Krāsu padodot zem spiediena, krāspistoles konstrukcijā retinājums nav nepieciešams.
Automobiļu virsbūvju remontos krāsu padevi no spiedtvertnes izmanto reti, jo nav ekonomiski
izdevīgi sajaukt lielus krāsu daudzumus.
19
Att.25
Gaisa sprauslu konstruktīvās atšķirības.
Gaisa sprauslas „ausīs” izveidoto gaisa urbumu caurplūdes regulēšanas iespējas dod
izsmidzinātās krāsas kūlim eliptisku formu.
Att.26 Krāsas kūļa izmaiņas regulējot sānu

gaisa padevi.
Ja krāsu kūļa atstātais laukums palielinās, tad samazinās uzklātās krāsu kārtas biezums. Tādēļ
automobiļa krāsošanas laikā, bieža kūļa regulēšana var novest pie atšķirīga krāsu slāņa biezuma,
sevišķi grūti pieejamās vietās.
Krāspistoļu raksturojums
Konvencionālās krāspistoles – gaiss gan krāsu smidzinātājam, gan gaisa smidzinātājiem tiek
pievadīts ar vienādu spiedienu – apmēram 3 bāri. Galvenais šo krāspistoļu trūkums ir zems krāsu
pārneses koeficients un krāsojamo virsmu – 30%...40%, kā rezultātā jāuzklāj papildus kārtas,
samazinot darba ražību un palielinot krāsu patēriņu kā pozitīvo var minēt, ka iespējams iegūt ļoti
20
plānu krāsas kārtiņu (līdz 5 mkm), kas svarīgi ir dekoratīvu krāsojumu veikšanai. Mazāks ir gaisa
patēriņš.
HVLP krāspistoles
Att.27
HVLP krāspistole SUMAKE
Konkrētai krāspistolei uzstādīts pašcentrējošais, hrommolibdena tērauds, krāsu smidzinātājs.

Nodrošinātas gaisa padeves un krāsu padeves regulēšana. Gaisa spiediena kontroli nodrošina
rokturim piestiprināts gaisa spiediena monometrs. Darba spiediens, atkarībā no tehnoloģijas un
darba režīma var būt robežās no 0,7...2,8 bāri. Gaisa patēriņš – 160...300 ml/min. krāsu trauciņa
tilpums 0,6 l. Krāspistoles komplektā ietilpst krāsu smidzinātāji (dīzes) ar diametriem 1,2 mm, 1,7
mm un 2,0 mm.
HVLP krāspistoļu sistēmās krāsošana tiek nodrošināta ar gaisa spiedienu 0,6...0,7 bāri, bet pati
krāsas padeve tiek nodrošināta ar gaisa spiedienu 3,1...4,5 bāri. Šāda konstruktīva risinājuma
rezultātā tiek nodrošināta krāsas pārnese uz krāsojamo virsmu līdz 65%...70% apmērā. Turpretī
gaisa patēriņš pieaug līdz 350...450 l/min. kā trūkumu var minēt, ka palielinās izsmidzināmo krāsas
daļiņu izmērs, nedaudz samazinot krāsas klājuma kvalitāti, salīdzinājumā ar konvencionālām
krāspistolēm.
Trans-Tech krāspistolēm nepieciešams mazāks gaisa daudzums – 250...280 l/min, tajā pašā laikā
nodrošinot krāsas pārnesi uz krāsojamo virsmu līdz 65%...70%. īpašās sprauslu formas padara
Trans-Tech krāspistoles mazāk jūtīgas pret gaisa spiediena izmaiņām un nodrošina aukstas
kvalitātes krāsojumu. Konstrukcijā ir paredzētas krāsu paketes, kuras ļauj krāsotājam strādāt ar
krāspistoles stāvokli uz leju vērsu krāsas rezervuāru, kas iepriekš aplūkotām krāspistolēm nav
iespējams.
Att.28
De Vilbis kompānijas krāsspistole DTI 6
21
GTI G krāspistole nodrošina kvalitatīvu krāsas klājumu pie ieejas spiediena 2 bāri. Nodrošina
krāsas pārnesi uz krāsojamās virsmas virs 65%. Komplektējas ar firmas adatu, kura dod iespēju
strādāt ar smidzinātāju diametriem no 0,85 mm līdz 1,55 mm un papildus komplektācijā ir adata
smidzinātājiem (dīzēm) diapazonā no 1,6 mm līdz 2,2 mm.
Komplektā ir gaisa smidzinātāja galviņa, kura nodrošina pāreju no Trans-Tech sistēmas uz
HVLP sistēmu, ja tas ir nepieciešams. Polietilēna paketes pieļauj strādāt ar „uz leju vērstu
krāstrauciņu”. Trīs regulēšanas ventiļi dod iespēju regulēt ieplūstošā gaisa spiedienu, krāsas padevi
un izsmidzinātās krāsas kūļa formu. Jaunāko modeļu rokturī iemontēts digitālais spiediena mērītājs
ar pārslēdzamu displeju „psi” vai „bāri”. Trans-Tech krāspistoles, no visa kompānijas De Vilbis
piedāvājuma klāts ir visvieglākais.
Raksturojošais Konvenciālā tipa HVLP sistēmas

Trans-Tech sistēmas
parametrs krāspistoles krāspistoles
krāspistoles
FLG - 611 FLG – 631
GTI – 110
GFV - 639 GFHV – 638
GFP
IGA - 559... GTI – 100...
Ieejas spiediens pie 2,8...3,5 1,7...4,0 1,5...2,0
nospiestas mēlītes
(bāros)
Izsmidzināšanas 3,0 0,7 0,7...1,2
spiediens (bāros)
Izsmidzināšanas Laba Apmierinoša Laba
kvalitāte
Krāsas pārneses 45% >65% >65%
koeficients %
tabula 1
kompānijas De Vilbis atsevišķu krāspistoļu salīdzinājums.
RP krāspistoļu sistēma ir mēģinājums apvienot konvencionālās un HVLP krāspistoļu sistēmu

pozitīvās puses kas būtībā nozīmē – krāsas izsmidzināšana pie vidēja gaisa spiediena. Gaisa
spiediens ieejā ir 1,6...2,5 bāri, bet gaisa spiediens krāspistoles „gaisa galvas” urbumos – 0,7...1,2
bāri.
KP sistēmas krāspistoles ir mazāk jūtīgas pret gaisa spiediena svārstībām un to krāsas pārneses
spējas ir 60%...70%.
Att..28
Krāspistole SATA jet 3000 RP
22
Viena no ātrākām SATA ražotām krāspistolēm. Pateicoties īpašai gaisa galvas konstrukcijai,
izdevies samazināt ieejošo spiedienu, tādā veidā samazinot krāsu daļiņu miglu un palielinot krāsas
pārneses koeficientu galvenās īpašības:
- Var krāsot ar krāsām uz ūdens un atšķaidītāju bāzes
- Atbilst visiem Pasaules standartiem, kuri reglamentē kaitīgo vielu samazināšanu, ko „izmet”
atmosfērā
- Korpuss hromēts, kas droši pasargā no korozijas
- Mazs darbības troksnis
- QCC – sistēma ātrai krāsu trauciņa nomaiņai
- Var iegādāties krāspistoli kā darbam ar kreiso vai labo roku
- Lielu komplektējošo smidzinātāju (dīžu) skaits.
Pie ieplūdes spiediena 2,5 bāri, gaisa patēriņš ir 295 l/min. krāsu trauciņa tilpums 0,6 l. Svars,
ieskaitot tvertnīti – 651 grami. Standarta smidzinātāja diametru – 1,4 mm. Ieteicamais darba
attālums no krāsojamās virsmas – 180...230 mm.
Att.29
SATA krāspistole ar krāsas pievadīšanu zem spiediena.
Jaunākie SATA ražojumi ir apgādāti ar digitālo spiediena mērītāju, kļūst smagāki līdz 702
gramiem.
Att.30
Krāspistole SATA jet 3000 RP DIGITAL
23
HIGH.T.E.C sistēmas krāsošanas pistoles. IWATA krāsošanas pistole W400WB un to analogi

sniedz neredzētu visu veidu krāsu materiālu atomizācija (izsmidzināšana) pārnesot uz krāsoto
virsmu līdz 95% krāsmateriāla. ES normatīvos ir paredzēts līdz 65%.
HIGH.T.E.C krāspistolēm ir sekojošas īpašības:
- Izmantot var gan HS un ūdensbāzes pārklājumiem
- Neliels svars un viegli tīrāms korpuss – 380...400 gr.
- Var krāsot ar samazinātu gaisa spiedienu (līdz 0,6 bāri), kas nepieciešams krāsojot grūti
pieejamās vietās
- Iespējams noregulēt šauru krāsas kūli.
Modelis Smidzinātāja Ienākošais Gaisa patēriņš Materiāla Krāsu kūlis mm

diametrs gaisa spiediens patēriņš ml/min
W 400 1,0 1,8 230 90 230
WB 1016
W 400 1,2 1,8 230 120 260
WB 1216
W 400 1,4 1,8 230 160 290
WB 1416
Tabula 2, kur:
Spiediens – bāros
Gaisa patēriņš – l/min.
Materiāla patēriņš – ml/min
3.2. Krāsošanas tehnoloģija ar krāsojamo pistoli

Lai cik konstruktīvi ideāla arī nebūtu krāspistole, svarīgākais krāsošanas procesā ir cilvēks –
viņa zināšanas, darba iemaņas un talants.
Pirms krāsošanas procesa uzsākšanas nepieciešams izvēlēties:
- Atbilstošo smidzinātāja (dīzes) diametru
- Optimālo „gaisa galvu”, ja komplektācijā ietilpst, jo krāsas tips vai izgatavotājkompānija
parasti nav maināma.
1,2...2,2 mm smidzinātāju izvēlas krāspistolei ar augšējo tvertnīti
1,6...2,2 mm krāsu smidzinātāju izvēla krāspistolei ar apakšējo tvertnīti
1,8...2,4 mm izvēlas, ja krāsas klājumam jābūt biezākam, ka tradicionāli pieņemts.
Krāsojot jāievēro sekojošs:
- Krāspistole jātur stingri perpendikulāri krāsojamai virsmai. To nedrīkst tuvināt un attālināt.
Krāsojamām pistolēm, atkarībā no to tipa un ražotājformas, attālums līdz krāsojamai virsmai
ir sekojošos diapazonos:
1. Konvencionālām krāspistolēm 150...250 mm
2. HLVP krāspistolēm 130...150 mm
Jo krāspistole virsmai ir tuvāk, ko krāsu slānis būs biezāks, bet var draudēt krāsas tecēšana.
Līdz ar to jāpalielina krāspistoles pārvietojuma ātrums. Krāspistolei atrodoties par tālu, krāsas
slāņa biezums samazinās, turklāt krāsojums nebūs blīvs un ir porains.
24
Att.31 Krāspistoles kustība. Att.32 Krāspistoles kustība pa loku.
- Pārvietojot krāspistoli pa loku, krāsas kārtiņa būs nevienāda biezuma.

- Krāsa jāuzklāj tā, ka pārsegums nepārsniedz 50%.
- Krāspistoles mēlīti nedrīkst nospiest, kad krāspistole ir nekustīga.
3.3. 3M PPS krāsu sajaukšanas sistēma

Lietošanas instrukcija PPS (rPPS)
Papildināmais krāspistoles trauciņi ir paredzēts lielu apjomu krāsošanai, tā tilpums ir 850 ml.
Krāsu pēc sajaukšanas ielej krīzē ar izliešanas snīpi.
Att.33 Paņem trauciņu un ievieto mērtraukā
Att.34 Lej krāsu trauciņā
25
Att.35 Uzskrūvē rPPS vāciņu
Att.36 Uzpildāmo atveri nosedz ar vāciņu, kuru cieši

pievelk
Att.37 Slēdzējgredzenu cieši pievelk, nostiprinot trauciņu ar

vāku
Att.38 Pievieno krāspistoli traukam. Pagriež

krāspistoli vertikālā stāvoklī, līdz adapteris pilnībā
nofiksē trauku.
26
Att.39 Pavērš krāspistoli vēlamā virzienā
Att.40 Šā tipa krāspistoli lieto tieši tāpat kā standarta PPS
Krāsas papildināšana
Att.41 Atvieno gaisa cauruļvadu un krāspistoli pagriež otrādi
27
Att.42 Atbalstīt rPPS pieturot to vai lietojot

pārnēsājamo statīvu. Noņemt uzpildāmās atveres vāciņu.
Att.43 Lietojot krūzi, uzmanīgi iepildīt

nepieciešamo krāsas daudzu caur trauciņa uzpildāmo atsperi.
Att..44 Noslēdz uzpildāmo atveri ar vāciņu,

pievieno krāspistoli gaisa padevei un rPPS ir gatavs darbam.
28
Filtru pielietošana
Att.45 Krāsu trauciņiem ir iespējas uzstādīt

filtrus ar 125 mkm režģi vai 200 mkm režģi.
Att.46 Ievieto atsevišķo 125 mkm filtru

uzpildāmajā atverē.
Att.47 Krāsu strūklu liet lēnām, sekojot kā tā

spēj izplūst caur filtru.
29
Att.48 Noslēgt uzpildīšanas atveri ar vāciņu un

trauku ar vāciņu. Nostiprināt slēdzējgredzenu, to cieši pievelkot pievieno krāspistoli un sāk krāsošanu.
Att.49 Krāsu papildina, atstājot filtrus

atverē.
3M krāsu sagatavošanas sistēma

Lietošanas instrukcija PPS Mini un standarta sistēmai
Att.50 Izņem trauciņu no sienas

turētāja un ievieto PPS ārējā mērtraukā. Šie trauciņi ir mīkstie un tajos var ilgstoši glabāties krāsas.
30
Att.51 Izmantojot skalu ar

mērtrauku vai arī sverot, iepilda krāsu trauciņā.
Att.52 Lietojot PPS sajaucējkociņu, samaisa krāsu.
Att.53 Vāciņa ir iestrādāts filtrs. Uzspiež vāciņu

trauciņam.
31
Att..54 Ņem slēggredzenu un cieši noslēdz trauciņu ar vāku.
Att.55 Ievieto krāspistoles adapteri vāciņā un pagriežot – nofiksē.
Att.56 Pievieno krāsu pistoli gaisa padevei un krāso.
32
Att.57 Atvienot krāsu pistoli no gaisa padeves.
Att.58 Jāmazgā tikai krāspistole un adapters.
Att.59 Kad nepieciešams krāsot grūti pieejamas

vietas, krāspistoli var apgriezt.
33
Att.60 Lai piekļūtu grūti

pieejamām vietām, krāspistoles mīkstais krāsu trauciņš ļaujas deformācijām, kas atvieglo piekļūšanas problēmas.
Att.61 Lai sabojātu lietoto

krāsu, noslēdz trauciņu ar aizbāzni.
34
Att.62 Kad krāsošana

pabeigta no tukšā trauciņa ir viegli atbrīvoties. To var arī saspiest.
35
3.4. Bezgaisa un kombinētās tehnoloģijas

Bezgaisa izsmidzināšana.
Krāsas disherhenovācija (izsmidzināšana) notiek pateicoties straujam spiediena
samazinājumam, gaisam izplūstot no īpaši konstruētām sprauslām zem spiediena 200...250 bāri, līdz
atmosfēras spiedienam. Konkrētajā metodē gaiss kalpo kā bremzējošā vide, kas samazina krāsu
aerosola ātrumu, ļaujot krāsu daļiņām „mīksti nosēsties” uz krāsojamās virsmas. Šai tehnoloģijai ir
divas priekšrocības – pilnībā izskausta krāsu daļiņu migla un ļoti augsta darba ražība. Bet metodei ir
vairāki būtiski trūkumi:
- Dekoratīvais efekts ir 3 – 4 reizes nekvalitatīvāks par pneimatiski izsmidzinot iegūstamo
- Krāsu klājumiem ir asas kontūras.
Tādēļ šo metodi pielieto gruntskrāsu un antikorozijas pārklājumu uzklāšanai.
Kombinētās tehnoloģijas
Savienojot pneimatisko smidzināšanu ar bezgaisa smidzināšanu, ir radītas jaunas krāsu
izsmidzināšanas tehnoloģijas – Air Mix, Air Coat, Misti Less.
Metodes pamatā ir krāsu padeves un iepriekšējā izsmidzes konusa formēšana pie 30...50 bāru
spiediena. Veidojas apstākļi, kas raksturīgi bezgaisa izsmidzināšanai. Gaisa smidzinātāju galvai ir
netradicionāla forma un papildus pievadītais gaiss ar spiedienu 1...2 bāri, veic papildus krāsu kūļa
atomizāciju un krāsdaļu kūlim piedod konkrētas formas. Šī tehnoloģija, neskatoties uz iekārtas
sarežģītību un cenu, gūst arvien lielāku popularitāti, jo iespējams gūt optimālus tehnoloģiskos
parametrus.
3.5. Elektrostatiskā krāsu izsmidzināšana

Metodes pamatā ir spēja uzlādēt krāsu daļiņas. Elektrostatiskais lādiņš nodrošina uzlādēto
daļiņu kustību elektriskā lauka spēka līniju virzienā, kuras pastāv starp krāsu pistoli vai stacionāru
sprauslu un krāsojamo virsmu.
Krāsošana elektrostatiskā laukā ir pats visekonomiskākais paņēmiens. Krāsu pārneses
koeficients sasniedz 90...95%. kā problēmu šai metodei var minēt – nespēja krāsot sarežģītu reljefa
un asu stūru virsmas. Tomēr pie šās problēmas ražotājkompānijas strādā un jaunāko modeļu
iekārtās šīs problēmas ir jau novērstas.
Pulverkrāsu elektrostatiskā krāspistole tiek barota ar 220 V, 50 Hz maiņstrāvu un patērē tikai 2
W jaudu. Gaisa spiediens krāspistoles ieejā – 2 bāri. Spriegums statiskā elektrodā no 0...60 kV.
Tvertnītes tilpums – 400cm3. Krāsošanas ātrums – 1,5 m2 minūtē. Īsslēguma strāva 100 mkA.
36
Att.63
Master elektrostatiskā krāpsistole, kur:
1 – rokturis
2 – sprieguma pārveidotājs
3 – tvertnīte pulverkrāsai
4 – krāsu pulvera padeves regulēšanas skrūve
5 – gaisa padeves regulēšanas skrūve
6 – ieslēgšanas poga
7 – gaisa padeves regulēšanas skrūve tvertnītei krāspulvera uzirdināšanai
8 – aizkabināšanas āķis
9 – barošanas bloks
10 – sazemēšanas vads
11 – sprieguma regulēšanas poga
12 – indikators
13 – gaisa pieslēgums.
Šai krāspistolei nav raksturīga augsta darba ražība, bet tā nevar sagādāt krāsotājam nepatīkamas
sajūtas un ir kompakta.
37
Att.64
Kompānijas Larius sērijas CH200 elektrostatiskā krāspistole.
Šās kompānijas elektrostatiskā krāspistole raksturojas ar augstāku krāsu pārneses koeficientu –

90%.
Augstu darba drošību un papildus brīdinošo signālindikāciju kas brīdina, ja:
- Attālums starp elektrostatiskās krāspistoles sprauslu un krāsojamo virsmu, kļūst par mazu.
- Signālspuldzīte deg, kad elektrostatiskā krāspistole ir uzlādēta.
Krāspistole tiek barota no stacionāra barošanas bloka ar 12 V maiņspriegumu. Izejas spriegums
0...100 kV.
Att.65
Barošanas un vadības iekārta CH 200 un CH 200AD
Iekārtas sver 45 un 55 kg, barojas no 220 V 50Hz maiņsprieguma. Patērē 60 W. Krāspistoles
darba ražība ir 3...20 kg krāspulvera stundā.
38
Att.66
Elektrostatiskās automātiskās krāspistoles CH 200 un Larius Tribo.
Uzstādot uz statīviem, iespējama automatizēta krāsošana.

Larius stacionārajās iekārtās ir divsekciju krāsu pulvera tvertne un sūknis, kurš nodrošina krāsu
pulvera transportēšanu uz krāsu pistoli pa cauruļvadu.
Att..67
CH 200 un CH 200AD vadības pults
39
Att.68
Krāsotava ar žāvētavu pulverkrāsu stacionārajai uzklāšanas tehnoloģijai plākšņveida detaļām.
3.6. Autokrāsu izvēle un to raksturojošie parametri

Plašajā autokrāsu piedāvājumā un to uzklāšanas tehnoloģijā nozīmīgas korekcijas ievieš Eiropas
Savienības direktīvas šajā konkrētajā sfērā. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/42/EK,
kas ierobežo gaistošu organisko savienojumu emisiju (VOC), kurus rada organisko šķīdinātāju
izmantošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, nosaka
sekojošas izmaiņas produktu sortimentā, kas pieļaujami izmainot autotransporta remontu krāsošanā.
Direktīva stājās spēkā ar 01.01.2007.gadā un attiecas uz visiem krāsošanas uzņēmumiem, neatkarīgi
no to lieluma, kas veic transporta līdzekļu remonta krāsošanu.
VOC pieļaujamie limiti autokrāsošaas materiāliem
Produkta kategorija Pārklājums VOC

Virsmu sagatavošanas un 850
tīrīšanas produkti 200
Špakteles Visu veidu 250
Gruntis 540
780
Krāsu pārklājums Bāzes krāsas, blīvās krāsas, 420
lakas, trīspārklājumu krāsas
Speciālie pārklājumi Aerosoli 840
Uz produktu marķējuma jābūt norādītam VOC saturam. Ja produkts neiekļaujas VOC normās,
marķējums paliek bez izmaiņām un produktus legāli nevar izmantot autotransporta remontu
40
krāsošanā. Dažas palīgmateriālu grupas, kā piemēram, plastifikatori, katalizatori, pulieri, matēšanas

pastas – netiek iekļauti Direktīvā 2004/42/EK.
Likumdošanā ir paredzēts „pārejas periods” no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada
31.decembrim. šajā laika posmā krāsu materiālu ražotājs un pārdevējs drīkst laist tirgū jaunajām
VOC normām neatbilstošus produktus, kas ražoti līdz 2007.gada 1.janvārim.
Popularitāti Latvijā guvušas sintētiskās 1 K autokrāsas TIKKURILA MONIMIX. Šīs, Somijā
ražotās krāsa ir paredzētas transportam, kas tiek pakļauts bargā ziemeļu klimatā.
Att.69
TIKKURILA MONIMIX autokrāsa
Somijas klimatam raksturīgas mainīgas temperatūras svārstības un līdz ar to, ceļa apstākļu
maiņa. Tas viss rada paaugstinātas prasības pret krāsu mehānisko nodilumizturību, spīdumu un
izbalēšanu. Krāsas receptes komponentos ir saistviela, tā sauktā „long oil” uz īpašas alkīdu sveķu
bāzes. To ir patentējusi Tikkurila un to izgatavo pilnīgi un vienīgi rūpnīcā Vantaa, garantējot
produkta kvalitāti šajā krāsu grupā. Krāsas dalās trijās grupās pēc RAL krāsu toņu skalas un cena ir
atkarīga no krāsu toņu, jo pielietojamiem pigmentiem ir atšķirīgas cenas.
Krāsu var atšķaidīt ar „Unit Spray” vai N650 atšķaidītājiem. Pievilcību krāsotājiem sekmē
apstāklis, ka krāsas nožāvēšana iespējama pie +20oC.
- Krāsu atšķaida pievienojot Unit Spray vai Nr.650 atšķaidītāju – 10...30%.
- Krāsas ātrākai nožāvēšanai un krāsas kārtiņas cietības paaugstināšanai, pirms krāsas
atšķaidīšanas var pievienot 5 – 10% cietinātāju – Nexa Autocolor P210-760, kura ķīmiskais
nosaukums ir izocionāts.
- Klāj 2...3 kārtas (30...40 mkr.) ar starpžāvēšanas laiku starp kārtām 5...10 min.
- Pilnīgs nožūšanas laiks – 24 stundas, pie +20oC, vai 60 minūtes pie +60oC.
3.7. AQUABASE PLUS – jaunākā Nexa Autocolor ūdensbāzes krāsu

sistēma
Pieaugot prasībām pret vides piesārņošanu un ievērojot VOC normas, ūdensbāzes krāsas ir auto
remontu krāsojumu nākotne. Jau šobrīd ap 65% visi auto ražotāju rūpnieciskie krāsojumi ir balstīti
uz ūdensbāzes krāsu tehnoloģiju izmantošanu.
41
„Aquabase Plus” – ir jauna ūdensbāzes krāsu miksēšanas sistēma, kas izveidota balstoties uz
jaunākajām tehnoloģijām un uzlabojot esošo „Aquabase” sistēmu.
Att.70 Att.71
Ūdensbāzes krāsa Aquabase Plus.
Šī krāsa paredzēta visu rūpnieciski ražoto transporta līdzekļu virsbūvju krāsojumiem blīvajās
bāzes krāsās, metālikās, perlamutra vai soeciālefektu pārklājumos. Sistēma sastāv no 66 miksētiem
komponentiem.
Nozīmīgs ir apstāklis, ka miksējošie komponenti nav jāmaisa pirms lietošanas un tiem nav
tendences „nosēsties” glabāšanas rezultātā.
Aquabase Plus salīdzinājums ar 2K sistēmu
Raksturojums Ieguvums
Ūdensbāzes krāsu produkti - Atbilst esošajiem un turpmāk sekojošiem
VOC normatīviem
- Darba vide kļūst videi draudzīga.
Vieglas uzklāšanas īpašības - Sekmīgāka pāreja no 2K krāsu produktiem
- Saderīga ar standarta darbnīcu aprīkojumu.
Vieglāk veidot salaidumus krāsojot lokālus - Samazinās patērētais darba laiks
fragmentus - Vizuāli dekoratīvāks gala rezultāts.
Mikskomponents nav jāmaisa pirms lietošanas – tie - Vienmēr precīzi sagatavots krāsas tonis no
nenosēžas reizes uz reizi
- Nav nepieciešamas pēc miksējošās iekārtas,
kas aizņem vietu, patērē elektrību un ir
trokšņaina darbībā.
Augstas kvalitātes miksējamiem komponenti - Līdz 30% materiālu ietaupījums, salīdzinot
ar 2 K sistēma krāsām
- Darba ražības pieaugums līdz 15%.
Ūdensbāzes krāsu tirgū daudz konkurējošu kompāniju – Standohyd (Standox), Cromax (Du
Donst) Goline (Glasurit), Autowave (Sikkens).
Katram no ražotajiem produktiem ir savas labās un savas sliktās īpašības, bet pirmo divu
kompāniju krāsu miksēšanai ir nepieciešama miksējošā iekārta, kuras nepieciešamība padara
ražojumus mazāk konkurētspējīgus par „A guabase Plus”.
3.8. Pulverkrāsas un to uzklāšanas tehnoloģija
42
Pulverkrāsas ir krāsošanas materiāls, kura pielietošanas nodrošina ekoloģiski tīru ražošanas

procesu, strādājot praktiski nav nelietderīgā atlikuma – 90% krāsmateriāla nonāk uz krāsojamās
virsmas. Tiek iegūts augstas kvalitātes dekoratīvs un aizsargājošs polimēru pārklājums. Pulverkrāsa
sastāv no:
- Krāsu plēvītes veidojošā komponenta, jeb saistvielas, kura ietekmē krāsu klājums iegūst
noteiktas mehānikas un dekoratīvās īpašības
- Cietinātāja, kurš regulē saistvielas cietēšanas ātrumu
- Pigmenta, kurš nosaka krāsu un pārklājuma „caurspīdīgumu”
- Pildviela kalpo kā saistvielas armējums, padara to necaurspīdīgu un samazina cenu.
Papildus piedevas – regulē krāsas plēves spraigumu, nodrošina dažādus efektus dekoratīvā
klājumā.
Lietošanai gatavām pulverkrāsu kompozīcijām piemīt reizē cietu vielu un šķidrumu īpašības, jo
sīkgraudainais dispersais pulverkrāsu pulveris ir īpašā vielas agregātstāvoklī. Pulverkrāsas var
uzklāt uz tērauda, krāsainiem metāliem, stikla un koka. Tiek ražotas:
- Poliestieru pulverkrāsas
- Epoksīda pulverkrāsas
- Epoksīda – poliesteru pulverkrāsas.
Pulverkrāsu pielietošanu virsbūvju remontdarbnīcu apstākļos, kavē nepieciešamība pēc
žāvēšanas +120o...200oC temperatūrā. Rūpnieciskā jomā, pulverkrāsas pasaulē ražo apmēram 85 %
no visām citām krāsām. Tā dod iespēju nodrošināt visas krāsas pēc RAL skalas, iegūt spožu un
matētu pārklājumu. Iespējams veidot krāsu klājumu, kurš atgādina ādu, marmoru, granītu, zeltu.
Klājums var būt „metālika” vai „antīks”. Tādēļ pulverkrāsu klāsts spēj apmierināt visprasīgākos
autodizainerus.
Att.72
Rekuperators.
Pulverkrāsu bezatlikuma klājumu (labākās tehnoloģijās pat līdz 97%) nodrošina trīspakāpju
gaisa attīrīšanu, kur 1.pakāpe atgriež pulverkrāsu lietošanai.
43
Att.73
Pulverkrāsu krāsotava plākšņu daļām.
Rekuperatori nodrošina gaisa attīrīšanu 99,9% apmērā.
44
4. Krāsojuma aizsardzība
Lai pasargātu dekoratīvo krāsojumu no atmosfēras iedarbības un pat no viegliem mehāniskiem
bojājumiem izmanto aizsargpulēšanu. Rezultātā krāsojums arī vieglāk mazgājas un mazāk „pieķer”
netīrumus. Izmanto gan spodrināšanas šķīdumus, gan nobeiguma vaskus vai teflona sastāvus.
Pulēšanu var veikt ar pulēšanas lupatiņām, vai mehanizēti, izmantojot spodrināšanas ripas un
elektroinstrumentus.
Att.74
Finishing Glaze spodrinātājšķīduma iebūzēšana ar Performance Cloth pulējamo lupatiņu.
Rokas paņēmiens ir darbietilpīgs, tomēr droškas par mehanizēto, jo krāsojumu nevar sabojāt un
mazāks ir spodrināšanas šķīduma patēriņš.
Att.75 Att.76
Spodrināšanas šķīduma uzklāšana. Spodrināšana ar rotējošo 3M Perfect spodrināšanas
ripu.
Pēc spodrināšanas ieteicams uzklāt virsmas aizsardzības vasku, piemēram 3MTM Polish Rosa
vasks 80345. Tas satur negaistošu silikonu, kurš nodrošina labāku virsmas spīdumu un atvieglo
vaska noņemšanu. Šī piedeva nav videi kaitīga un ar to nevar saindēties, bet tomēr, ieteicams strādāt
cimdos.
45
Att.77
Nobeiguma vaska uznešana ar High Performance lupatiņu.
Pulē ar High Performance pulējamo lupatiņu.
46
5. Automobiļa dekoratīvā krāsojuma kopšana un dekoratīvo

īpašību atjaunošana
Ekspluatācijas laikā, automobiļa dekoratīvais krāsojums izbal, pārklājas ar sīkām švīkām, kļūst
taukains, slikti mazgājas. Krāsojuma dekoratīvās īpašības bieži pasliktina pats lietotājs, slaukot
putekļus, noskrāpējot apledojumus un piesalušu sniegu.
Dekoratīvā krāsojuma kvalitātes atjaunošanai pielieto pulēšanu un abrazīvo pulēšanu. Pulējot
atjauno krāsas spīdumu, padara virskārtu blīvāku. Darba procesā tiek noņemta ļoti minimāla krāsas
kārtiņa, bet pats galvenais – jāseko, lai pulēšanas ripai būtu ieziesta pulēšanas pasta un vienā sektora
ilglaicīgi pulēšana ar lieliem pulēšanas ripas spiedieniem un rotācijas apgriezieniem izraisa krāsas
slāņa kušanu (sabojāšanu).
Att.78 Att.79
3M 150 mm pulēšanas ripa. 3M pulēšanas paliktnis.
Att.80 Att.81
Uzklāj Extra Fine Cocempacend pulēšanas pastu. Pulē ar apļveida kustībām.
Nepieciešamības gadījumā izmanto 3M 203 mm SBS putu pulēšanas ripu. Pēc pulēšanas
automobiļa virsbūve rūpīgi jāmazgā ar auto krāsojumam paredzētiem mazgāšanas līdzekļiem. Veļas
pulveru pielietošana ātri sabojā krāsojumu, padarot to blāvu.
Abrazīvā pulēšana dod iespējas likvidēt dekoratīvā krāsojuma tīklojumu un sekas švīkas.
Abrazīvo pulēšanu pielieto virsbūves dekoratīvā krāsojuma, buferu virsmas, starmešu un stiklu
kvalitātes atjaunošanai. Abrazīvā pulēšana ir darbietilpīgāka, riskantāka, bet nodrošina efektīgāku
gala rezultātu. Darba gaitā uzmanīgi jāseko, lai abrazīvo iedarbību rezultātā netiktu „nogriezts”
pārāk biezs krāsas slānis. Tehnoloģiskam procesam ir trīs stadijas.
47
- Ar smalkgraudainu slīppapīra rotējošu ripu krāsas virskārta nolīdzinās un kļūst matēta.

- Virsmas apstrāde ar rotējošu vilnas pulēšanas ripu un slīppastu.
Pēc slīpēšanas ar smalkgraudaino slīppapīru uz 3M 150 mm vilnas pulēšanas ripas uzklāj 3M
Extra Fine Compound pulēšanas pastu.
Att.82 Att.83
Vilnas pulēšanas ripa. Uzklāj 304 Extra Fine Compaund pulēšanas pastu
Att.84
Veic abrazīvo slīpēšanu.
Slīpēšana ar 150 mm vilnas rotējošo disku jāveic apļveida, pārsedzošām kustībām ar vienmērīgu
pārvietošanas trajektoriju un spēku.
Att.85 Att.86
Noslēdzoši veic pulēšanu ar 3M 203 mm Suferbuff pulēšanas ripu izmantojot Extra Fine
Compound Finish pulēšanas pastu vai SBS putas.
48
Att.87
Automobiļu lukturu abrazīvās pulēšanas rezultāts.
49
6. Plastikas detaļu krāsošana

Plastikas detaļas rūpnīcā krāsojas atsevišķi no metāliskajām, jo plastikas detaļas nespēj izturēt
tik augstu žāvēšanas temperatūru. Plastikas detaļas izgatavo presējot metāla presformās, kuras
iepriekš ir ieziestas ar silikonu. Pie augstas temperatūras un spiediena, plastikas granulas veido
viendabīgu masu, precīzi kopējot presformas reljefu. Pēc izņemšanas no formas, izstrādājumu
attauko ar, piemēram, Mobihel EPA tīrošo šķidrumu, kurš noņem arī statisko elektrības lādiņu.
Tāļāk seko silikona daļiņu iztvaicēšana, jo plastisku virsmu porās, pēc presēšanas, ir palikušas
silikona sīkdaļas. Iztvaicēšanās notiek pie +60oC temperatūras 30...40 min. kamēr izstrādājums ir
silts, to atkārtoti attauko un tikai tad tas gatavs rūpnīcas krāsojuma uzklāšanai. Ja kaut kādu apstākļu
dēļ nav fragmentāli novāktas silikona atliekas, tad tajās vietās krāsa atdalīsies un pirms izšķiramies
par krāsojuma uzklāšanu, nepieciešamas atkārtoti veikt virsmas tīrīšanu, likvidējot iespējamās
silikona paliekas.
Automobilī montētie plastikas izstrādājumi iedalāmi divās lielās grupās. Bamferu izgatavošanai
izmanto abas plastmasa grupas:
Termoplasti – ir materiāli, kuru sakausētā stāvoklī spēj pāriet no cieta stāvokļa šķidrā un to
iespējams atkārtot vairakkārt.
Reaktoplati – ir materiāli, kuru veidošanas procesā notiek neatgriezeniskas reakcijas, kuru
rezultātā tiek zaudēta iespēja sakarsētā stāvoklī kausēties. Šis materiāls ir neitrāls pret šķīdinātāju
iedarbību vai arī šķīdinātāji izraisa nenozīmīgu virskārtas uzbriešanu. Šādi izstrādājumi nepakļaujas
remontam ar kausēšanas paņēmienu.
To, kā automobiļa plastikas detaļas ir pakļautas krasām temperatūras maiņām, plašā
temperatūras intervālā, tad raksturojot plastikas izstrādājumus svarīga ir adhēzija – spēja krāsu
materiālam „noturēties” uz plastikas virsmas un spējas saslapināties – veidot uz virsmas krāsu vai
lakas plēvīti, bet ne savilkt pilienus.
Plastikas detaļu remonts atšķiras no metālisku virsmu remonta, jo vairumam plastiku ir lielāks
izplešanās koeficients temperatūras ietekmē, tādēļ krāsai, ko uzklāj uz plastikas detaļas ir jāpievieno
plastifikators. Plastifikators ir piedeva laku – krāsu materiālam un gatavots uz akrila sveķu bāzes un
kalpo lai līdzsvarotu materiālu termiskās izplešanās koeficientus. Mobihel plastifikatora
pievienotais daudzums ir atkarīgs no detaļas termoplastikuma. Jo izstrādājums mīkstāks un
„lokanāks”, jo vairāk plastifikatora nepieciešams. Diemžēl plastifikatora precīza dozēšana atbilstoši
detaļas termoplastikumam ir vairāk balstīta uz strādājošā darba pieredzi un eksperimentiem. Biezai
2K akrilkrāsai pievieno plastifikatoru, ne vairāk kā 30% no kopējās masas. Pievieno šķīdinātāju,
līdz sasniedz krāsu izsmidzināšanas krāspistolei atbilstošo krāsas viskozitāti. Pēc tam pievieno
cietinātāju. Šī pati tehnoloģija attiecas arī uz Mobihel 2K HS grunti.
Ja termoplasta izstrādājumā ir iespiedumi vai dziļas rievas, tad tās nav ieteicams špaktelēt ar
poliesteru bāzes špaktelēm, jo abiem materiāliem ir atšķirīgi termiskās izplešanās koeficients.
Racionālāk ir pielietot sildīšanu ar fēnu, pēc tam iedobju strauju atdzesēšanu ar ūdeni. Iedobju
aizpildei var pielietot speciālus 2 K līmju sastāvus uz epoksīda bāzes, kuriem ir norādes uz
pielietojumu termoplastu līmēšanā.
Plastikas detaļas krāsošana notiek pēc shēmas:
- Attaukošana
- Mobihel praimera uzklāšana
- 2K HS kompaktpraimera uzklāšana
- Žāvēšana, nepārsniedzot +60oC
- Slīpēšana
- Virsmas matēšana
- Dekoratīvā krāsošana
50
- Žāvēšana, nepārsniedzot +60oC.

Reaktorplastiem krāsošana atšķiras, jo to struktūra ir ievērojami blīvāka, kā termoplastiem.
Parasti no reaktorplastiem izgatavo spoguļus, durvju rokturus, moldingus un durvju uzliktņus.
Plastifikatoru piejaukšana gruntīm un krāsām nav obligāta. Iespējams izmantot poliestieru
špakteles. Tas pats attiecas uz stikla šķiedru izstrādājumiem.
51
7. Automobiļu virsbūves pretkorozijas aizsardzība

Izvērtējot bargos klimatiskos apstākļus Latvijā, kā arī ceļu segumu kaisīšanu ar agresīviem
materiāliem, svarīgi ir pielietot korozijas aizsardzības līdzekļus, kuru piedāvājums un tehniskās
īpašības apmierinās viskaprīzāko auto ekspluatētāju.
- APP P100 bituma pārklājums 500ml aerosolā. Šim līdzeklim ir augstas saķeres (adhēzijas)
spējas, ilgstoši saglabā elastību pret pie augstām temperatūrām un ir noturīgs pret noberšanu.
Klāj vairākās plānās kārtās ar starpžāvēšanu 0,5 stundas. Var uzklāt pat līdz 4 mm biezumā.
Žūšanas laiks pie +20oC – 2 – 3 stundas. Nav piemērots pārkrāsošanai. Izmanto durvju
tilpnēm, lonžeroniem, riteņu arkām.
- CAR-REP prettriecienu masa sliekšņiem, 500ml aerosolā. Gatavots uz sintētiskā kaučuka
bāzes un izmanto automobiļu sliekšņiem, spoileriem un citām redzamajām virsbūves
detaļām. Pieejams baltā, pelēkā un melnā krāsā. Efektīvi pasargā auto virsbūvi no akmeņu
triecienu un korozijas. Piemīt augstas adhēzijas spējas ar plastmasu virsmām. Izturīgs pret
noberšanu. Klājams vairākās kārtās, līdz sasniedz 1...2 mm biezumu. Nav piemērots
pārkrāsošanai.
- Terotex-Super 3000 hell ir ātri žūstoša, krāsojama mastika automobiļa virsbūves apakšas,
sliekšņu, lonžeronu, riteņu arku un citu vaļēju vai slēgtu dobumu pasargāšanai no korozijas
un birstoša ceļa seguma triecieniem. Izgatavota uz sintētisko sveķu bāzes, satur atšķaidītāju.
Mastika ļoti ātri žūst – 2...4 stundas pie +10o...25oC. lieliska adhēzija (saķere) ar negruntētu
metālu, krāsotām virsmām un plastmasām. Krāsojas ar automobiļu visu toņu krāsām, var
žāvēt krāsošanas kamerā. Terotex-Super 3000 var iekrāsot vēlamos toņos, to sajaucot ar
automobiļu krāsām, nožuvusī virsma labi slīpējas. Noturīgs pret degvielām un eļļām.
Uzklājams tikai uz sausām virsmām. Ja iepriekš bijusi uzklāta vaska aizsargmastika, tad tā
jānoņem ar tvaiku vai atšķaidītājiem. Uzklāj ar otu vai izsmidzinot ar krāsu pistoli Terosol-
4BS-Pistole pie 3 bāru spiediena. Rekomendējamais uzklājuma biezums – 0,8 mm.
Nevēlamās mastikas uzklājuma zonas nemazgā ar Reinger +Verdnner Fl. Sekmīgi var
izmantot vaitspirtu.
- Terotex – Record 2000 galvenās atšķirības ir, ka tas gatavots uz kaučuka bāzes, saglabā
elastību, var tikt izmantots kā hermetizētājs un trokšņa slāpētājs. Ilgi žūst, vismaz 16
stundas.
- Terotex-Wachs gatavots uz vaska un polimēru bāzes, ir melnā krāsā. Uzklājas 1...2 mm
biezā kārtā. Labi pasargā no korozijas. Uzklājot ar izsmidzināšanu, spiedienam jābūt 4...5
bāri.
- EP-52ITA antikorozijas līdzeklis ražots Krievijā un izstrādāts autorūpniecības vajadzībām.
Labi pasargā no korozijas ilgstošam laika periodam (vismaz 20 gadi). Jāuzklāj uz metāla
virsmas, kura iepriekš apstrādāta ar smilšu strūklu. Iegādājams dažādā tilpumā 1 l...10 l.
52
8. Virsbūves apstrāde ar smilšu strūklu

Apstrāde ar smilšu strūklu ir viena no efektīvākām un videi draudzīgākām tehnoloģijām, kura
nodrošina pēc zviedru standarta, virsmas attīrīšanas klasi Sa3...Sa2,5 (ISO 8501-1; 2002/SS 05-
5900). Rezultātā iegūst spožu, gludu metāla virsmu, kas atbrīvota no visām iespējamām paliekām.
Ja virsma pirms krāsošanas ir apstrādāta ar smilšu strūklu, tad adhēzija ar krāsu un gruntīm
ievērojami uzlabojas, tādā veidā pagarinot dekoratīvā krāsojuma kalpošanas laiku. Smilšu strūkla
nodrošina virsmas attīrīšanu visnepieejamākās vietās.
Att.89
Smilšu strūklas aparāts bez recirkulācijas.
Pirmie smilšstrūklas aparāti raksturojās ar neekonomisku darbību, jo smiltis bira apkārtējā vidē.
Nepieciešamais gaisa spiediens 6 – 8 bāri ražība 250...300 l/min.
Kompānija IMSA piedāvā vieglus, portatīvus smilšu strūklas apstrādes aparātus, kuriem pie
smilšu plūsmdaļa (pistoles) ir piestiprinātā slotiņa ar reflektoru, kura savāc smiltis.
Att.90 Att.91
Sander FP101 Marģer 101
53
Lai aparāts varētu efektīgi darboties, tajā nedrīkst iepildīt mitras kvarca smiltis un pievadītam
gaisam jābūt sausam. Tādēļ gaiss smilšu strūklas aparātā ieplūst caur papildus filtru – ūdens un eļļas
daļiņu absorbētāju. Tilpums 20 l. Aparāts apgādāts ar smilšu savācēju recirkulācijai. Darba
spiediens 4...6 bāri, nepieciešamā saspiestā gaisa kompresora ražība 200...220 l/min.
Strādājot ar smilšu strūklas aparātu, strādājošajam jālieto aizsargbrilles, respirators, cimdi un
blīvi sapogājams apģērbs. Lai cik arī efektīva smilšu recirkulācijas sistēma, atkarībā no
apstrādājamās virsmas konfigurācijas, vidēji 10...20% smilšu nenonāk atpakaļ tvertnē. Tādēļ
jārēķinās ar zudumiem vai arī smiltis jāsaslauka, jāizsijā caur sietu un jāizžāvē, ja tas nepieciešams.
Galvenā detaļa, kura laika gaitā nolietojas ir sprauslas žikleris. To izgatavo no cietsakausējumiem
vai metālkeramikas.
Ja smiltis ir tīras no piemaisījumiem un eļļām, tad attaukošana pirms fosfatizēšanas, „aukstās
cinkošanas” vai gruntēšanas ar gruntskrāsu, nav nepieciešama. Vēlams nākošo apstrādi veikt pēc
iespējas ātrāk, jo no oksīdu kārtiņas, atbrīvotā tērauda virsma ātri pārklājas ar korozijas (rūsas)
kārtiņu.
Smilšu strūklas attīrīšana tiek veikta alumīnija riteņu diskiem, pēc tam veic:
- Attaukošanu
- Hromatēšanu
- Žāvēšanu pie +120o...130oC, 7...10 min.
- Gruntēšanu ar pulverkrāsu elektrostatiskā laukā
- Grunts cietināšanu pie +160o...200oC temperatūras 15...20 min.
- Dekoratīvās pulverkrāsas uzklāšanu elektrostatiskā laukā
- Cietināšana pie +160o...200oC temperatūrā 15...20 min.
Augstāk minētā alumīnija sakausējuma disku krāsošanas tehnoloģija (var arī būt uzklāta tikai
laka) vērš uzmanību uz to, ka riteņu disku krāsojums vai lakojums savlaicīgi jākopj un jāsaudzē,
pretējā gadījumā aizsargkārtas uzklāšana ir darbietilpīga un dārga.
54
9. Virsbūves aizsardzība izmantojot tehnoloģiju AQUAZINGA

AQUAZINGA antikorozijas tehnoloģija paredzēta melno metālu aizsardzībai. Tās pielietošanai
nepieciešami divi nosacījumi:
- Virsbūvei jābūt bijušai cinkotai
- Pirms antikorozijas līdzekļa uzklāšanas, virsbūves pārklājamām zonām jābūt attīrītām no
netīrumiem, krāsas un cinka sāļiem, izmantojot apstrādi ar smilšu strūklu iegūstot paredzēto
virsmas gluduma klasi Ra 12,5.
AQUAZINGA ir cinka silikāts gatavots uz ūdens bāzes, kā neorganisks divkomponentu
materiāls noturīgs pret visām populārām agresīvas vides iedarbībām:
- Noturīgs pret sāls un citu ķīmiski agresīvu vielu iedarbību
- Nešķīst šķīdinātāju un sārmu iedarbībā (PH no 5,5 līdz 10,5)
- Iztur ilgstošu +600oC temperatūras iedarbību
- Neitrāls pret benzīna un eļļu iedarbību
- Uzklājums netraucē veikt elektro vai punktmetināšanas darbus
- Pārklājums ir nodilumizturīgs
- Laba adhēzija (saķeres spēja) ar dažādākām gruntīm un antikorozijas mastikām, kuras var
uzklāt uz AQUAZINGA klājuma.
Tehniskais raksturojums – neorganisks, ūdenī izšķīdināms materiāls, fasēts 5, 10 un 25 kg
iepakojumos. Sargājams no paaugstinātas temperatūras un mitruma. Nekaitīgs apkārtējai videi un
cilvēkiem. Var uzklāt ar otu vai pneimatisko izsmidzināšanu. Pirms lietošanas sajauc iepakojuma
abus komponentus un labi izmaisa. Ja nepieciešamas uzklāt ar pneimatisko izsmidzināšanu, tad
nepieciešamas iegūto produktu filtrēt.
Uzklāšana – var uzklāt sākot jau no +5oC temperatūras. Uzklāj vienā vai divās kārtās, žūst 1
stundu. Starplaiks starp otrās kārtas uzklāšanu – 20...30 minūtes. pilnībā nocietē pēc 24 stundām.
Izsmidzinot ar pneimatisko metodi, iespējama produkta atšķaidīšana ar ūdeni, maksimāli līdz
3...5%. atšķaidīšanai nav izmantojams neviens krāsu atšķaidītājs. AQUAZINGA produktu
iespējams izklāt līdz pat 5 kārtām, bet automobiļa virsbūves gadījumā, tas nav nepieciešams.
Iegūtais pārklājums, papildus nosegts ar antikorozijas mastiku, kalpo vairāk par 10 gadiem, pie
nosacījuma, ka pirms uzklāšanas uz metāla virsmas nav bijuši netīrumi, krāsas paliekas, cinka
pārklājuma oksidēšanās produkti un virsma apstrādāta ar smilšu strūklu, nodrošinot noteikto
gluduma klasi.
55
10. Krāsojuma žāvēšana

Mūsdienu prasībām atbilstošas krāsošanas kameras izmaksā ļoti dārgi, jo saistītas ar ekoloģisko
prasību izpildi. Tomēr augstās izmaksas attaisno krāsošanas kvalitāti un darba apstākļu uzlabojumu
strādājošiem.
Att.92
Krāsošanas kamera BETA
Piemērā aplūkotā Itālijas kompānijas SAIMA ražotā krāsošanas – žāvēšanas kamera BETA
raksturojas ar sekojošiem parametriem:
- Kameras žāvēšanas temperatūru uztur siltumģeneratori, kuri darbojas ar dīzeļdegvielu vai
gāzi
- Kamerā uzstādītie ventilatori spēj nodrošināt gaisa apmaiņu līdz 30000 m3/h, kas ir ļoti
nozīmīgi automobiļa krāsošanas procesā
- Kamerai ir vienas durvis un avārijas gadījumā tās atveramas no iekšpuses uzspiežot uz
horizontālās plāksnes.
Att.93
Krāsošanas kamera no iekšpuses.
Putekļus un aerosolus atsūc ne tikai caur griestiem, bet arī no grīdas, caur ventilācijas bedrēm.
56
Krāsošanā popularitāti guvušas infrasarkano staru, pārveidojamās žāvēšanas iekārtas. To forma,

lampu skaits un patērētās jaudas ir plašā sortimentā.
Att.94 Att.95
INFRARR lampa žāvēšanai. MASTER-3 lampa žāvēšanai.
Infrasarkano staru lampas krāsu žāvēšanai, atšķirīgas ar komplektāciju. MASTER-3 ir apgādāts

ar pantogrāfu, kurš kopē plānu vai figūru citā mērogā, savukārt INFRARR ir apgādāts ar sešām
regulējamām jaudas un laika programmām. Lampu reflektoriem ir slēgta, spoguļveida virsma,
pateicoties kurai tiek samazināta siltuma aizvadīšana no žāvējamās vietas.
Att..96
Žāvēšanas procesā notiekošais, kur:
1 – atšķaidītāja (ūdens) tvaiki
2 – siltuma starojums
3 – nocietējošā krāsu kārtiņa
4 – vēl nenožuvusī krāsu kārtiņa
5 – metāls.
Attēlā pārskatāmi redzama žāvēšanas un siltuma avotu – karstu gaisu, siltuma starojuma
kvēlspuldzēm, apsildes radiatoru izstaroto siltumu. Šo siltuma avotu izraisītā krāsas kārtiņas
žāvēšana notiek no virspuses. Krāsu kārtiņa virspusē nocietē ātrāk, bet tās apakšējais slānis ir vēl
57
mīksts un ar lielu atšķaidītāja (ūdens) saturu. Tvaiku iztvaikošana var izraisīt krāsas plēvītes
mikroplaisāšanu, kas turpmākā ekspluatācijā atsauksies uz tās kalpošanas laiku. Lai šīs negatīvās
parādības novērstu, krāsas kārtiņām jābūt plānām, tās klāj vairākās kārtās ar starpžāvēšana,
žāvēšanas režīms ir ilgstošs ar zemu žāvēšanas temperatūru sākot žāvēšanu. Tas palielina izmaksas
un paildzina patērēto darba laiku.
Infrasarkanie stari sasilda virsbūves metālu, tādēļ siltums izstarojas no metāla, kā rezultātā
vispirms tie žāvēts apakšējais krāsas slānis, bet virsējais nodrošina atšķaidītāja (ūdens) iztvaikošanu
caur nenožuvušās krāsu slāņa virskārtas porām.
Att.97
Žāvēšanas infrasarkanajos staros, kur:
1 – siltuma plūsma no sakarsētās virsbūves metāla
2 – nožuvušais krāsu slānis
3 – vēl nenožuvušais krāsu slānis
4 – atšķaidītāja (ūdens) tvaiki
5 – virsbūves metāls.
Att.98
58
INFRARR lampu priekšrocība.
Infrasarkano staru lampu reflektoru konstrukcija dažādi ietekmē krāsu žāvēšanas kvalitāti.
Siltuma saglabāšana ir nozīmīga enerģiskām problēmām pieaugot, tādēļ INFRARR lampu
priekšrocība energo resursu taupīšanā ir nenoliedzama.
59
11. Plastmasas detaļu remonts pēc 3M AUTOMIX tehnoloģijas
Att.99
Automix bampera remonta līdzekļi.
Komplektā ietilpst:
- Ātri cietējoša plastmasas līme
- Plastmasas paredzēts ielāpu komplekts
- Plastmasa uzgalis ātri cietējošai līmei (50gab.)
- Ielāpa līmes aktivātors
- Elastīgu plastmasas daļu remontu materiāls
- 3M profila loksne
- Sajaucējuzgaļi (12 gab.)
- Līmes pistole (bīdītājs)
- Grunts plastmasas adhēzijas paaugstināšanai
- Virsmas tīrītājs.
Att.100
Sadursmes ātrumam pārsniedzot 8 km/h bamperis tiek bojāts. Tas pats notiek arī uzbraucot uz asa priekšmeta pie
vēl mazāka ātruma.
60
Att...101
Lai plaisa neizplatītos tālāk, tās galos aizurbj Ø 2...3 mm urbi
Att.102
Ar rotējošo slīpripu noslīpē plaisas galus, lai atvieglotu līmēšanu.
Att.103
Notīra līmējamās virsmas zonu ar 3M VHB virsmas tīrītāju.
61
Att.104
Ar slīppapīru sašvīkā virsmu. Vēlreiz notīra ar virsmas tīrītāju.
Att.105
Piegriež elastīgo ielāpu PP loksni pēc nepieciešamā izmēra, lai plaisu pārsegtu par 15...20 mm.
Att.106
No ielāpu PP loksnes noņem aizsargplēvi.
62
Att.107
Spēcīgi piespiež ielāpu, lai tas efektīgi pieliptu.
Att.108
Uzklāj grunti plastmasas adhēzijas paaugstināšanai 05917
Att.119
Plaisā ieklāj elastīgo remontu materiālu 05901
63
Att.110
Nolīdzina ar špakteļlāpstu.
Att.111
Pēc divdesmit minūtēm var sākt slīpēšanu ar rotējošo slīpmašīnu, izvēloties attiecīga raupjuma slīppapīru.
Att.112
Pēc slīpēšanas virsma gatava krāsošanai ar bamperu krāsu (atšķiras ar to, ka tai pievienots plastifikators, termiskās
izplešanās parametru tuvināšanai).
Atlūzušu plastmasas austiņu remonts ir būtisks visdažādākām detaļām un mezgliem. Dažkārt

atlūzusi austiņa luktura stiprināšanai padara to lietošanai nederīgu.
64
Att.113Notīra virsmu ar virsmas tīrītāju VHB.
Att.114 Att.115
Aizurbj plaisu galvu, lai tās neizplatītos tālāk un izurbj papildus urbumus līmes labākai saķerei.
Att.116
Uzpūš adhēzijas uzlabotāju 05917. Pagaida līdz nožūst 10 min.
Att.117
Plaisu piepilda ar elastīgo plastmasas detaļu remontu materiālu 05901, nogaida 20 sekundes.
65
Att.118
Rūpīgi aplūko šuvi un vēl papildina ar elastīgo plastmasas detaļu remontu materiālu 05901. Ļauj cietēt 5 min.
Att.119
Notīra ar Roboe slīpdisku P80
Att.1210Krāso ar plastmasas krāsu.

Pēc Automix tehnoloģijas, iespējams arī atjaunot nolūzušu plastmasas detaļu.
66
Att.121
Atlikušo austiņas fragmentu labi nomazgā ar virsmas tīrītāju.
Att.122
Palikušo plastmasas fragmentu padara raupju slīpējot ar P80 Roloc slīpdisku un pneimatisko slīpmašīnu.
Att.1243Ar Ø 3 mm urbi veic virkni urbumu plastmasas austiņas pamatnē,

lai uzlabotu adhēziju un saķeri ar līmmasu.
67
Att.124
Uzpūš adhēzijas grunti 05917
Att.125
Zem nolūzušās austiņas tur (vai nostiprina plakanu plāksnīti) polietilēna loksnīti. Klāj elastīgo plastmasas detaļu
remontu materiālā 05901. Iztur nekustīgi 10 min.
68
Att.126
Atliec polietilēna loksnīti, ar pirkstiem izlīdzina virsmu un iztur 1 minūti, tad noņem visu polietilēna loksnīti un
ļauj nocietēt 5 min.
Att.127
Veic slīpēšanu ar P80 Roloc slīpdisku.
Att.128
Izurbj nepieciešamos urbumus.
69
Att.129
Veic krāsošanu ar plastmasas krāsu.
70
12. Plastiskas detaļu karstā „lodēšana”

Veic izstrādājumiem, kuri izgatavoti no termoplastiem. Visbiežāk tie ir automobiļu buferi
(bamferi). Termoplastu pielietojums automobiļu buferu izgatavošanā, balstās uz to elastības
īpašībām – ja automobiļa ātrums, saduroties ar šķērsli nepārsniedz 8 km/h, buferis netiek sasists.
Protams, šeit jāizslēdz gadījumi, kad sadursmes objektam ir izvirzījumi, kuri rada koncentrētu
triecienu.
Att.130
Plaisu veidi pirms un pēc „karstās” lodēšanas.
Att.131
71
Plaisu veidi pirms un pēc „karstās” lodēšanas.
Remonta metodes pamatā ir termoplasta izstrādājuma bojājuma aizkausēšana izmantojot

termoplasta stienīti un fēnu.
Att.132
Karstā „lodēšana”
Pirms karstās „lodēšanas” bojājuma zonas perimetru abās pusēs notīra ar slīppapīru apmēram 15
mm platumā. Plaisu galus aizurbj ar 2...3 mm urbumiem, lai novērstu to iespējamo izplatību.
Bojājuma perimetru slīpē V-veidā ar leņķi apmēram 90o. Fēnam uzstāda uzgali, kurš nodrošina
koncentrētu un, bojājuma raksturam, atbilstošu sakarsētā gaisa plūsmu. Vispirms veic
sadurlīmēšanu. Tas nozīmē – īsos sakarsēšanas intervālos šuves zonu nostiprina ar periodiskiem
punktveida līmējumiem. Tas novērš papildus deformācijas un ļauj secināt par termoplasta līmstieņa
atbilstību izstrādājuma materiālam.
Pēc tam veic visas šuves piepildīšanu. Šuvei jābūt līdzenai un nedaudz augstākai par
izstrādājuma virsmu. Ieteicama karstā lodēšana no abām pusēm. Ja buferī iztrūkst fragments, to
piemeklē no līdzīga izstrādājuma. Pēc tam veic nepieciešamās operācijas krāsošanai.
72
13. Automobiļa stiklu lokālu bojājumu remonts

Sērijveida automobiļos sastopami trīs biežāk pielietoto stiklu veidi.
Rūdītais stikls – galvenokārt tiek izmantots sānu stikliem. Stikla loksne tiek pakļauta īpašai
termiskai apstrādei, kā rezultātā tā virsmā izveidojas paliekoši spriegumi, kuri nodrošina stiklam
paaugstinātu mehānisko izturību, termoizturību un drošību. Pie vienāda stikla biezuma, automobiļa
rūdītais stikls iztur 6 reizes lielāku koncentrētu triecienu kā logu stikls. Saņemot avārijas triecienu,
šāds stikls sadalās sīkos gabaliņos ar trauslām šķautnēm, kuras mazina griezto brūču savainojumus.
Triplekss (vairākslāņu laminētais stikls) – veidots no divām stikla kārtām, starp kurām ir
polivinilbultirāla plēve. Pateicoties šim elastīgam starpslānim, tripleksa vējstikls iztur daudz
lielākus orientētus triecienus, kā rūdītais stikls. Tripleksam sabrūkot, radušās stikla šķembas paliek
pielipušas pie polivinilbutirāta plēves. No tripleksa izgatavo arī aizmugurējos un sānu logus, tādā
veidā paaugstinot kustības drošību.
Tonētais triplekss – stikla masā tiek ievadīts dzelzs oksīds, kurš piedod stiklam gaiši zaļu
krāsu. Daudzos gadījumos vējstikla un sānu stiklu augšējās daļās dzelzs oksīda koncentrācija ir
augstāka, tādēļ šo sektoru gaismas caurlaidība ir zemāka un filtrējošās spējas pret infrasarkano staru
iedarbību ir augstāka.
Tonētais siltumatstarojošais stikls – šajā gadījumā vējstiklā (vai arī sānu aizmugurējā stiklā un
lūkā) ir vēl viens plēvveida slānis, kurš absorbē infrasarkanos un ultravioletos starus, līdz ar to
samazinot salona uzsilšanu saules staru ietekmē (siltumnīcas efekts).
Att.133
Daudzslāņu vējstikls.
Augstākās klases automobiļiem sānu stikli pildīti ar gāzi, iekausētas sildspirāles, jaunākās
paaudzes Mitcubishu automobiļiem vējstikla kā tāda nebūs – tā vietā būs šķidro kristālu ekrāns,
kurš informāciju saņems no videokamerām. Tādā automobilī autovadītājs netiks apžilbināts, naktī
ekrānā būs diena, „brīvajās” vietās varēsim lasīt dažādāko informāciju vai skatīties ciparu televīzijas
pārraides.
13.1. logu marķēšana

Jebkurš no automobiļu stikliem – vējstikls, aizmugurējais vai sānu stikli, satur informāciju, kas
nepieciešama darbam.
73
Att.134
Marķējums uz stikla.
Ar bultiņām (1) norādītā atzīme nozīmē:
- I -paaugstinātas izturības vējstikls
- II- tradicionāla standarta izturības vējstikls
- III -daudzslāņu vējstikls
- IV- stikls no plastikas
- V- gaismas caurplūde < 70% (vējstiklu tādu nav)
- V-VI- dubultstikls ar gaismas caurplūdi <70%
Ar bultiņu (2) atzīmētā norāde nozīmē valstī, kurā stikla izgatavošana sertificēta:
1 – Vācija 10 – 19 – Rumānija 28 – Baltkrievija
2 – Francija Dienvidslānija 20 – Polija 29 – Igaunija
3 – Itālija 11 – Anglija 21 – Portugāle 31 – Bosnija
4 – Nīderlande 12 – Austrija 22 – Krievija 32 – Latvija
5 – Šveice 13 – Luksemburga 23 – Grieķija 37 – Turcija
6 – Beļģija 14 – Zviedrija 24 – Īrija 42 – ES
7 – Ungārija 16 – Norvēģija 25 – Horvātija 43 – Japāna.
8 – Čehija 17 – Somija 26 – Slovēnija
9 – Spānija 18 – Dānija 27 – Slovākija
Ar bultiņu (3) atzīmētā norāde nozīmē, ka logs atbilst Amerikas standartam. Cits apzīmējums norāda citas valsts
standartu vai konkrētas kompānijas standartus.
Ar bultiņu (4) noārdīts mēnesis un izgatavošanas gads.
Att.135
Vējstikla elementi.
Spoguļa stiprināšanas laukums – īpaša uzlīme uz stikla, lai pielīmētu spoguļa kāju.
Lietus devējs – uzlīmēts uz stikla (var arī būt citā vietā) un ieslēdz stikla tīrītājus sākoties nokrišņiem.
Gaismas devējs – ambientsensors – automātiski ieslēdz optiskās ierīces iestājoties apgrūtinātai redzamībai.
Mitruma devējs – ieslēdz kondicionieri, ja aizrasojis logs. Darbojas kā gaisa mitruma devējs.
Augšējais tonējums – tumša josla – saules filtrs, kalpo komforta palielināšanai saulainā laikā.
Moldings – elements, kas kalpo kā noblīvētājs un reizē kā dekoratīvs elements.
74
AS – stikla optiskā kvalitātes apzīmējums AS 1, 2, 3. AS1 ir optiski vistīrākais dzidrākais stikls.

Lodziņš VIN numuram – (Vehiche Identification Number) – precizē VIN numura ierakstīšanas vietu.
Ražotāja zīme – ražotāja LOGO
Melnā josla – vējstikla perimetrā ir melna josla, kura ir plastmasas klājums, paredzēts lai nomaskētu stiprinājuma
elementus un līmes pēdas.
Att.136
Aizmugurējā loga elementi.
Jebkurā gadījumā automobiļa stikli ir dārgi, komplicēta ir to nomaiņa un tādēļ ir radītas

tehnoloģijas un attiecīgi ķīmiski līdzekļi ,lai nelielus iesitumus aizlīmētu, nodrošinot bojājumu pret
tālāku izplatīšanos un netraucējot gaismas plūsmai.
Izsitumu forma var būt dažādākā – „punkts”, „pusmēness” „sniegpārsla”, „lāse”. Remontēt
iespējams tikai triplekss stiklus. Parasti bojāts ir pirmais stikla slānis, ārkārtīgi reti – ārējais un
iekšējais stikla slānis.
Att.137
Remonta tehnoloģija.
Darbam ir līdzības ar zobārsta darbu, jo izšķir sekojošas darba fāzes:
- Veic pasākumus, lai iesitums vai plaisa neizplatītos tālāk.
- „Iesisto” vietu attauko un žāvē.
- Bedrīti aizpilda ar remonta materiālu
- Pēc remonta masas sacietēšanas, to pulē.
Remonta masa sacietē ultravioletās gaismas avota ietekmē vai sacietē dienasgaismā.
75
13.2. Materiālu un darba instrumentu izvēle

Servisa apstākļos labu darba kvalitāti un garantētu kalpošanas laiku restaurētam vējstiklam
nevar iegūt pielietojot autoīpašniekiem iegādājamus neprofesionālos remonta līdzekļus, kuri nav
komplektēti ar remonta instrumentiem.
Att.138
Komplekts stiklu remontam.
Paredzēts tripleksa vējstiklu plaisu un iesitumu remontam, kā arī plaisu un iesitumu remontam
automobiļa lukturiem no stikla vai plastikas. Sacietējošās remonta plastikas izturība 5 reizes
pārsniedz vējstikla izturību. Var atremontēt iesitumus ar diametru līdz 20 mm. Salipšanas laiks 30
minūtes, sacietēšanas laiks – 60 minūtes. Pilnībā polimerizējas 24 stundu laikā.
Att.139
Profesionālais stiklu remonta komplekts Delta-Kits (ASV)
Delta-Kits profesionālais komplekts EZK-120 paredzēts lai ,darbnīcu apstākļos, varētu strādāt
vienlaicīgi divi strādājošie vai arī veikt divu bojājumu remontu secīgi. Komplektā ietilpst:
- Ultravioleto staru avots polimēru sacietēšanas paātrināšanai.
- Divi montāžas tilti ar gumijas piesūcekļiem, komplektā ar polimēru ievadīšanas sprauslām.
- Mazgabarīta, ātrgaitas elektrourbis ar cietsakausējuma frēzgalvu un abrazīvo galviņu
komplekts.
- 215 ml polimēra pudelīte
- 27 ml polimēra pudelīte švīku remontam stiklā.
- 37 ml pudelīte ar pulēšanas pastu.
- Iepakojums ar 100 žiletveidīgiem griešanas palīglīdzekļiem.
76
- Darba instrukcija.
- Videomateriāls apmācībai.
- 100 termoplāksteri
- Termoplēves rullītis
- Kontroles spogulis
- Skraiberis – instruments sīkdaļu attīrīšanai no iesituma vai plaisas.
- Miniatūrs gāzes deglis.
- 2 pipetes polimēra iepildei.
- Neilona stienītis piesūcekļu atdalīšanai no stikla.
- Trauciņš ierīču mazgāšanai.
Piedāvājums vēl ir AEGIS KIT 1500 (ASV), ABTOMAKCI (ASV-Krievijas kompānija),
DONEDEAL (ASV), BULLSEYE (ASV), WINSHILD REPAIR KIT (ASV).
Ja vējstikla bojājums pārsniedz 50 mm diametrā, to neremontē, tas pats attiecas arī uz gadījumu,
kad triplekss ir atslāņojies. Vējstikls ir jādemontē un tad jāremontē, ja iesitums ir no salona puses.
Lieli iesitumi >20 mm diametrā ir grūti remontējami un nepieciešama prakse.
Darbā ar vējstikla (arī citu stiklu) remontu jāievēro sekojošs:
- Līmējot lietojiet nitrila cimdus un aizssargacenes
- Polimēra pudelītes glabājiet citiem nepieejamās vietās, lai pasargātu remontā neapmācītu
cilvēku no ādas ķīmiskiem apdegumiem.
- Ja polimērs nonācis uz ādas, tad nekavējoties to noslaukiet ar ūdenī samērcētu audumu, pēc
tam nomazgājiet ar lielu ūdens daudzumu.
- Ja polimērs nonācis acīs, izskalojiet ar lielu ūdens daudzumu un griezieties tuvākā
ārstniecības iestādē.
- Apstrādājot stiklu ar frēzēm un abrazīvām galviņām, lietojiet cimdus un aizsargacenes, lai
stikla daļas netraumētu acis vai caur ādu neiekļūtu organismā.
Vējstikla remonta tehnoloģija
- Ideāla temperatūra vējstiklam, to remontējot ir 70...90o pēc Fārenheita. (0oC=32oF). Pēc
Celsiju skalas – 2o...3o.
- No bojājuma vietas ar asu skrāpi jāizvāc stiklu lauskas un aizlūzuši stikla gabali.
- Ar elektrourbi un attiecīga fasona abrazīvo vai cietsakausējuma galviņu jāveic plaisas galu
aizurbināšanu, lai plaisa neizplatītos tālāk. Neurbt dziļāk par bojājuma atstāto dziļumu.
Jālieto cimdi un aizsargbrilles.
Att.140
Reklāmas attēlā strādājošais nelieto individuālās aizsardzības līdzekļus apstrādājot bojājuma zonu.
77
- Bojātā stikla otrā pusē uzstāda spogulīti, lai varētu kontrolēt polimēra ieklāšanu un sekot
līdzi gaisa burbuļu neitralizēšanai.
- Uzstādiet polimēru sprauslu tiltus. Ja bojājums ir plaisas veidā, tad tilti jāuzstāda plaisas
galos. Polimēru sprauslai jābūt plaisas (iesituma) centrā.
- Veiciet piesūcekļu nostiprināšanu, kamēr indikators neliecinās, ka tilts droši nostiprināts.
- Regulējiet tilta regulēšanas skrūves, līdz korpuss ir vienādā attālumā no stikla visās plaknēs.
- Ar pipeti iepiliniet polimēru sprauslā, ne vairāk kā 7 pilienus.
- Ievietojiet virzuli un veiciet polimēra pārsūknēšanu.
- Process aizņem apmēram 15 minūtes.
- Gaisa burbuļus atsūc, veicot darbību pretējā virzienā.
- Pēc tam demontē tiltu.
- Uz remontētās vietas uzklāj termoplēvi (vēl pirms plēves uzklāšanas uzpilina vienu polimēra
pilienu, lai izveidojas „kalniņš”)
- Uzstādiet ultravioleto staru avotu. Silda 5 minūtes.
- Kad polimērs nocietējis, tad, turot žileti 90o leņķī pret stiklu, griež kamēr virsma kļūst gluda.
- Uzpilina vienu pilienu pulēšanas pastas un ar tīra papīra dvieļa gabaliņu pulē līdz virsma
neatšķiras no stikla virsmas.
13.3. Ielīmētā vējstikla demontāžas un montāžas tehnoloģija

Nospiedošam vairākumam (80% no visiem patreiz ražotiem) automobiļu vējstikli ,kā arī
aizmugurējie stikli, ir ielīmēti, kas visādā ziņā uzlabo salona hermētiskumu un palielina virsbūves
stiprību pret ļodzes deformācijām.
Piemērā dota Peugeot 206 vējstikla demontāža un montāža.
Att.141
Peugeot-206
Vējstikla demontāža
78
Att.142
Aprīkojuma montāža, kur:
1 – pārsega stiprinājums
2 – dzinēja pārsegs
3 – stikla tīrītāja sviras
4 – plastmasas režģis.
- Atskrūvē pārsega stiprinājumu
- Noceļ dzinēja pārsegu
- Demontē stikla tīrītāja sviras ar slotiņām.
Att.143
79
Vējstikla dekoratīvo elementu demontāža, kur:

1 – profilēta apmale
2 – dekoratīva apmale
3 – fiksators.
- Izvelk dekoratīvās apmales (2) un fiksatoru (3)

- Noņem dekoratīvās apmales
- Uzlīmē atzīmes ar līmlenti vējstikla apakšā un augšā, kas kalpos par orientieriem vējstikla
uzstādīšanā.
- Pārvietojiet lietus devēju un vadu tālāk no loga malas un nostipriniet ar līmlenti, lai izgriežot
vējstiklu, to nesabojātu.
Att.144
Loga izgriešanas elektronazis, kur:
1 - elektronazis
2 – griezējasmens.
Att.145
Loga izgriešana
- Ievietojiet griezējasmeni līmējošā lentā.
80
Att.146
Loga izgriešanas virziens.
Griešanu veic bultu virzienā. Ir automobiļi, kuru vējstiklu nevar izgriezt pa perimetru, jo
apakšējā virsbūves daļa to traucē. Pēc tam veic līmējošo atlieku notīrīšanu, antikorozijas apstrādi un
virsmas attaukošanu. Žāvē 10 minūtes. Uznest loga primāro līmi uz metāla un stikla. Apakšējā rievā
ievieto paredzētās starplikas. Piepilda divkomponentu montāžas pistoli ar stikla līmi un veic tās
noklāšanu pa perimetru.
Zonā A – 15 mm no malas
Zonā B – 10 mm no malas
Zonā C – 20 mm no malas.
Ātri cietējošām divkomponentu līmēm uzklāšana nedrīkst pārsniegt 8 minūtes.
Att.147 Att.148
Līmes uzklāšana. Loga uzstādīšana
Pēc loga uzstādīšanas līmei jāļauj izžūt. Laiks atkarīgs no līmes tipa un norādēm lietošanas
instrukcijā. Uzstādītie piesūcekļi ar skavām, nodrošina pastāvīgu spiedienu.
81
13.4. Līmes logu ielīmēšana.
Att.149
Vienkomponentu līme logam.
TOTAL 110 logu stiklu līme ir paredzēta auto logu stiklu montāžai (ielīmēšanai). Tā gatavota
uz polivretāna bāzes. Pēc nocietēšanas tā saglabā elastību, ūdensizturību un savienojumam ir
vibrāciju slāpējošas īpašības plašā temperatūru diapazonā.
Saķere labi veidojas gan ar krāsotu, gan nekrāsotu virsmu. Papildus saķeres nodrošināšanai un
līmes noturības paaugstināšanai pret ultravioletiem stariem, vispirms darba virsmu ieteicams gruntēt
ar speciālo grunti GP2001.
Att.150
Mitrumā vulkanizējoša logu līme.
82
LIQ Ulfast 1599 ir augstākās izturības vējlogu, aizmugure logu un sānu logu līme. Gatavota uz
polikretāna bāzes un mitrumā papildus nocietinās (vulkanizējas). Uzklāj karstā stāvoklī. Piemīt ļoti
augsta izturība un teicamas līmēšanas spējas. Pilnībā novērsta korozijas iespēja starp metālu un līmi.
Līmes uzklāšanai izmanto dažādāko tipu līmes pistoles. To aprīkojums nodrošina papildus
komforta un darba kvalitātes iespējas.
Att.151
Dažādu līmpistoļu tipi.
Augšējā līmpistole attēlā ir divkomponentu līmēm, bet to var izmantot arī vienkomponentu
līmēm.
Att.152
Profesionālo rokas instrumentu komplekts stiklu nomaiņai.
Profesionāla logu maiņai nepieciešams plašs instrumentu klāsts, jo tikai nelielam automobiļu
skaitam iespējams logu nomainīt vienkārši, bez papildus darbībām un instrumentiem (kā tas bija
iepriekš minētā piemērā).
83
Parasti problēmas sākas ar vējstikla vai aizmugures stikla stūru izgriešanu un stiklu apakšu
izgriešanu. Stikla izgriešanas stīgas var iegādāties atsevišķi.
Att.153
Stīgas stikla izgriešanai.
Pielietojot stīgu, stikla izgriešanu veic divatā, tā ir drošāk, lai nenotiktu kļūme. Vispirms ar īlenu
izdur caurumu līmes kārtā, atvieno stīgas vienu rokturi, stīgas galu iebīda salonā, kur tai pievieno
rokturi un abi strādnieki veic kustības ar stīgu, griežot līmes kārtiņu.
Att.154
Instrumenti moldingu uzstādīšanai.
84
Moldingus kvalitatīvi (tos nesabojājot vai nesaskrāpējot) uzstādīt nav iespējams bez moldingu
uzstādīšanas instrumentiem. Plastmasas laika gaitā kļūst trauslas un tām raksturīga izdrupšana, pie
tam, jāņem vērā apstāklis, ka vairumam vējstiklu moldingiem ir dekoratīvie pārklājumi.
13.5. Vējstiklu un sānu stikla nomaiņas tehnoloģija RENAULT LAGUNA
Att.155
Vējstikls.
Pirms demontāžas jānoskrūvē vējstikla tehniskais stāvoklis, iesitumi, plaisas. Primārie bojājumi
var izraisīt vējstikla sabojāšanu, pat visprecīzāk un saudzīgāk pielietojot pareizo demontāžas
tehnoloģiju.
Att.156 Att.157
Stikla tīrītāju slotiņu un sviru demontāža.
Lai nesabojātu stikla tīrītāju slotiņu sviru rievsavienojumus, jāpielieto demontāžas ierīce
Ele.1294. Lai to paveiktu, jānostāda stikla tīrītajā slotiņas izslēgtā stāvoklī, jāpaceļ dzinēja pārsegs,
jānoņem sviru uzgriežņu dekoratīvi – aizsargājošie apvalki un jāatskrūvē uzgriežņi.
85
Att.158
Stikla tīrītāju sviru demontāža.
Uzstāda palīgierīci un ieskrūvējot tās skrūvi, novelk stikla tīrītāja sviras no rievsavienojuma.
Pirms novilkšanas, vēlams atzīmēt sviru stāvokli, tas atvieglos to uzstādīšanu paredzētā stāvoklī.
Att.159
Atzīmju atstāšana.
Demontē „gaisa” režģi.
Att.160 Att.161 Att.162

„Gaisa” režģa demontāža.
86
Arī šajā gadījumā ir apsildāmais vējstikls ar stiklā iekausētiem sildelementiem, tādēļ jāatvieno
vadi (C) un jāatvieno labais un kreisais masas vads (D).
Att.163
Apsildāmā vējstikla atvienošana.
Demontē aizmugures skata spoguli un vējstikla dekoratīvās apmales.
Att.164 Att.165 Att.166

Dekoratīvās apmales demontāža.
Demontēt ārējo moldingu .To pieceļot pavirza uz augšu.
Att.167 Att.168 Att.169

Ārējā sānu moldinga demontāža.
87
Att.170
Demontē apakšējās regulēšanas paplāksnes.
Apakšējo vējstikla daļu nedrīkst atgriezt ar elektrisko vibronazi (piemēram FEIN). To veic ar
stīgu. Tādēļ uz paneļa uzstāda aizsargājošo paliktni.
Att.171 Att.172
Aizsargpaneļa uzstādīšana. Blīvējuma demontāža.
Ar īlenu caurdur līmes slāni un ievieto griešanas stīgu. Pēc apgriešanas, uzstāda piesūcekļus un
divatā logu izceļ.
Pēc loga demontāžas rūpīgi notīra līmes kārtu ar rotējošo stiepļu suku (var izmantot arī neilona
saru suku).
Šajā piemērā izmantota kompānijas SOUDAL R tehnoloģija un līme (Beļģija).
Pēc virsmas tīrīšanas attauko ar attaukošanas šķīdumu Carbond Clear. Pēc attaukošanas ar otu
uznes Carbond Primer adhēzijas veicinošo šķidrumu un ļauj tam nožūt 30 minūtes.
Pielietojamā CAR BOND 955D6 vienkomponentu poliuretāta stiklu līme raksturojas ar
sekojošiem parametriem:
- Rada elastīgu, ūdensizturīgu kārtiņu, kura slāpē vibrācijas
- Līmes kārta nenoveco
- Pēc 12 stundām automobilis gatavs ekspluatācijai (citām līmēm tas notiek pēc 24 stundām)
- Cietē mitruma ietekmē
- Termoizturība no -30oC līdz +90oC
88
Att.173
Logu līmes ieklāšana.
Uznes plānu līmes kārtu ar līmpistoli, nelīdzenumus līdzina ar šapkteļlāpstiņu.
Att.174
Uzstāda blīves.
Augšējā rievā uzstāda blīves 20x8x2 mm.

Nepieļaujot līmes pārpalikumu, tas var sasmērēt stiklu.
Att.175
Stikla un moldinga savstarpējais novietojums, kur:
A – virsbūves jumts
B – moldings
89
C – līmes kārta.
Att.176
Pielīmē noblīvētāju 6.
Ļauj žūt 12 stundas, bet arī pēc 2 stundu ilgas žūšanas, šo produktu pielietojot un aplīmējot
stikla sānus ar līmlenti, iespējama automobiļa ekspluatācija, izvairoties no straujas bremzēšanas (tas
iespējams, ja apkārtējā gaisa temperatūra nav zemāka par +20oC).
Att.177 Att.178
Priekšējā sānu logu demontāža.
Durvju tapsējums vairākās vietās pieskrūvēts, kā arī pielīmēts ar nesacietējošu mastiku. Stikls
ielīmēts ar stikla līmi. Stiklu demontē izmantojot stīgu vai elastīgo nazi, sagriežot līmes slāni. Tas
gan nepieciešams retos gadījumos, jo parasti jāsastopas ar stikla maiņu, jo iepriekšējais ir bojāts vai
izsists.
Att.179
Noblīvētāja demontāža.
Lai sānu stiklu, kopā ar tērauda turētāju varētu demontēt, izvelkot pa durvju augšējo daļu-
nepieciešamas demontēt noblīvētājus.
90
Att.180
Sānu loga normēts stāvoklis- attiecībā pret tērauda turētāju.
Konkrētajā gadījumā A=235 mm. Ja šis attālums netiek ievērots, logu nevar pilnībā atvērt vai
aizvērt.
Ielīmēšana notiek ar stikla vienkomponentu auksto, uzsildāmo vai divkomponentu līmi. Tērauda
virsma turētājā jāattīra no rūsas, jāgruntē un tajā jāieklāj adhēziju pastiprinošs produkts. Pēc tam
ieklāj ar līmpistoli logu līmi, uzstāda stiklu montāžas attālumā A, montē durvīs un aizvērtā stāvoklī
iztur 12...24 stundas, atkarībā no logu līmes markas. Tikai pēc tam logu var atvērt. Izturēšanas laiks
paredzēts +20oC. Salā automobili izbraukt nedrīkst, tad līme nenocietēs.
Att.181
Tapsējuma nostiprināšana.
Tapsējums atsevišķās vietās papildus tiek hermetizēts un nostiprināts ar nesacietējošu mastiku.
91
Att.182
Att.183
Att.184
92
Att.185
Aizmugurējo durvju stiklu demontāža ir analoga.
Att.186
Montāžas attāluma ievērošana.
Šajā gadījumā B=110 mm.
Virsbūves „nekustīgo” logu demontāža.
93
Att.187
Sānu stikls.
Lai nesabojātu krāsojumu, loga perimetru aplīmē ar līmlentu.
Att.189
Perimetra aplīmēšana.
94
Att.190
Noņem sānu uzliktni.
Izskrūvē skrūvi A.
Att.191
Nedaudz iegriež plastmasas moldingu, lai atvieglotu stīgas ievietošanu (B un C).
Ar stīgu veicam loga izgriešanu no iekšpuses.

Metāla atbrīvošanu no līmes kārtas, metāla virsmas tīrīšanu, gruntēšanu, līmes ieklāšanu veic
analoģiski iepriekšminētā vējstikla ieklāšanas tehnoloģijā.
14. Metināšanas tehnoloģijas virsbūves remontā
14.1. Automobiļu virsbūves remonts, pielietojot elektrometināšanas iekārtu

Migatronic
95
Automobiļu virsbūves, pēdējos gados, tiek ievērojami uzlabotas pielietojot jaunus materiālus un
izgatavošanas tehnoloģijas. Šo izmaiņu cēloņi ir:
- Pieaugošās prasības pret kustības drošību,
- Vēlme paaugstināt virsbūvju korozijizturību,
- Samazināt automobiļa masu, ar mērķi samazināt degvielas patēriņu.
Paši izplatītākie materiāli automobiļu virsbūvju izgatavošanai ir tērauds un alumīnija
sakausējumi.
Virsbūvēm tēraudu ierindo pēc pretestības stiepē:
- Mīksts tērauds, līdz 210N/mm2
- Augstas stiprības tērauds HSS 210...450 N/mm2
- Īpaši augstas stiprības tērauds EHS 400...800 N/mm2
- Ar boru leģētas tērauds UHS>800 N/mm2
Mūsdienu automobiļu virsbūvi sastādošie elementi var būt no dažādu marku tērauda, kas īpaši
svarīgi ir zināt, veicot virsbūves remontu.
Att.192
Virsbūvēs pielietoto tēraudu pretestība stiepē.
Alumīnija – magnija sakausējums – 300 N/mm2
Alumīnija – silīcija sakausējums – 200 N/mm2
Dažādie materiāli virsbūvju izgatavošanā sarežģī virsbūvju remontu, jo ir atšķirīgas remontu
tehnoloģijas, pielietotie materiāli un iekārtas, kā arī darba drošības noteikumu īpatnības.
1.Tērauds ar izsargklājumu – metinot ir jāsamazina pārklājuma materiāla (cinka) iztvaikošana.
To panāk ar speciālu metināšanas stiepli, piemēram, titāna vai vara – silīcija stiepli. Temperatūru
var samazināt pielietojot MIG metināšanu.
2. augstas stiprības tērauds – jāsamazina tērauda temperatūra metinot, lai nemainītos tā
mehāniskās īpašības. Izmanto vara – silīcija stiepli un metina pielietojot MIG metināšanu.
3. Alumīnija sakausējums – ļoti problemātiska ir zemā alumīnija kušanas temperatūra (+650oC).
Metināšanas laikā notiek pēkšņa, gandrīz momentāna metināmās virsbūves elementu uzsilšana,
tādēļ ir jānodrošina metināšanas parametru precīza kontrole, metināmā materiāla temperatūras
kontrole un jāizmanto alumīnija - silīcija sakausējuma stieple.
Jaunāko automobiļu AUDI, Citroen, Opel, Toyota, Volkswagen virsbūvju remontos plaši
pielieto MIG metināšanas tehnoloģijas.
MIG tehnoloģija vispirms pievilcīga ar to, ka ar metināšanas vietu notiek mazāka sasilšana, kas
ir būtiska metinot plāna metāla loksnes.
MIG lodēšana (MIG BRAZING) izmantojot Migatronic iekārtas principiāli atšķiras no mums
ierastās elektrometināšanas. Starp metināmā metāla loksnēm, spraugu aizpilda ar metālu (šajā
gadījumā sauktu par „lodi”). Izmantotā „lodes” stieple ir bronzas sakausējums ar zemu kušanas
temperatūru, tādēļ arī nepieciešama mazāka enerģija, kas jāpievada stieples izkausēšanai.
Cinkota lokšņu tērauda lodēšana ar MIG tehnoloģiju.

MIG lodēšanā, metināmās šuves sakarst līdz +1060oC temperatūrai, bet pie elektrometināšanas,
līdz +1650oC. Šīs atšķirības ir svarīgas veicot cinkotas virsbūves remontu.
96
Cinks sāk kust pie +420oC temperatūras, bet pie +910oC temperatūras pārvēršas tvaikos. Cinks
ir kaitīgs cilvēka organismam, tādēļ darba vietai jābūt nodrošinātai ar labu ventilāciju un
strādājošam jālieto individuālie darba aizsardzības līdzekļi. Cinkam nokļūstot metinājuma šuvē,
rodas poras, izmainās kušanas temperatūra un metināšanas loks kļūst nestabils. MIG lodēšana
raksturojas ar sekojošām priekšrocībām:
- Nav šuves korozijas
- Metāls mazāk sasilst
- Samazinās aizsargpārklājuma iztvaikošana
- Savienojuma vietas vieglāk apstrādāt
- Šuvei ir „katoda” aizsardzība pret koroziju.
Att.193
MIG lodēšanas šuves.
Tomēr arī MIG lodēšanu ietekmē cinka kārtas biezums. Tam pārsniedzot 15 mkm, pieaugošais
iztvaikojošo tvaiku daudzums mazina MIG lodēšanas stabilitāti. Lai novērstu šos traucējumus,
pielietotie impulsveida loku un argona aizsargvidi. Stabilu loku ,pie zema sprieguma, nodrošina
papildaprīkojums- Flex Compact.
Iekārtā Migatronic metināšanas loka balanss ir parametrs, kurš nosaka, kādu labojumu
nepieciešamas pielietot, lai nodrošinātu sinerģētisku metināšanas režīmu. Spriegojuma balanss ļauj
mainīt loka garumu un tādā veidā optimizēt dažādus režīmus atkarībā no metināmā (lodējamā)
materiāla biezuma.
Att.194
Loka sprieguma balanss.
Kā šuves „aizpildošais” materiāls tērauda virsbūvēm tiek izmantota bronzas stieple Cu Si 3, Cu
Al 8 un Cu Sn 6.
97
MIG lodēšanas kvalitāti lielā mērā ietekmē darba uzgaļa stāvoklis. MIG lodēšanas
laikā.
Att..195 Att.196 Att.197

Darba uzgaļa stāvoklis lodējot pēc MIG tehnoloģijas.
Uzsākot darbu, strādājošais ieslēdz sinenerģētisko vadību, no sinenerģētiskās bibliotēkas izvēlas

lodēšanas – metināšanas programmu, kura atkarīga no metināmā materiāla, metināšanas stieples
diametra un materiāla. Sinerģētiskā programma nodrošina optimālo metināšanas režīmu.
Sinerģētikas pielietošanas rezultātā:
- Veidojas augstas kvalitātes šuve
- Darba kvalitāte ir mazāk atkarīga no darba izpildītāja kvalifikācijas
- Samazinās metāla izšļakstīšanās
- Samazinās sagatavošanās laiks darbam
- Darba ražība pieaug vidēji par 25%, salīdzinājumā ar tradicionālām gāzes vai
elektrometināšanu.
Invektoru pusautomātu FLEX XMI procesoru atmiņās tiek glabātas programmas visu virsbūvju
materiālu metināšanai.
Att.198
FLEX 3000 vadība.
Automobiļu īpatsvars, kuru virsbūves izgatavotas no alumīnija sakausējuma, ar katru gadu
pieaug.
98
Att.199
2004.gada AUDI A8 virsbūve.
Visiem alumīnija sakausējumiem metināšanas laikā ir līdzīgas, nevēlamas blakusparādības:

- Liela siltumvadītspēja
- Zema kušanas temperatūra
- Viegli reaģē ar skābekli, veidojot oksīdus
- Hidroskopiska oksīdu plēve uz materiāla virsmas.
Pats alumīnijs, vidēji kūst pie +650oC, bet uz tā virsmas izveidojusies oksīdu plēve – pie +
2028oC.
Mehāniskā ceļā to nevar noņemt. Oksīdu plēve ietekmē šuves kvalitāti, oksīdiem nonākot
ieslēgumu veidā, šuvē ievērojami pasliktinās šuves mehāniskie rādītāji, iespējama plaisu veidošanās
šuvē.
Att.200
Impulsu režīms metinot alumīnija sakausējumu.
Pielietojot impulsa režīmu, oksīdu plēves veidošanās samazinās.
14.2. Metināšanas pusautomātu GYS pielietošanas iespējas virsbūves

remontā
Metināšanas laikā ir būtiski pasargāt virsbūves metināmai zonai pieguļošās vietas no pārlieku
sakarsēšanas, jo tad mainīsies to mehāniskā izturība, kā arī no oksidēšanās, kuras rezultātā virskārtā
veidojas irdens oksīdu slānis, kuram atdaloties ,sākas korozija, jo tiek bojāts arī krāsas slānis.
Metināšanas pusautomāti GYS sniedz sekojošas priekšrocības:
- Pielietotā punktmetināšana un metināšana – lodēšana, mazāk sakarsē metināmai šuvei
piegulošās virsmas, kā rezultātā nesamazinās virsbūves mehāniskā izturība
- Metinot cinkotas virsbūves, cinkojums izdeg tikai šuves vietā
- Pielietojot bronzas metināšanas stiepli vai vara silīcija metināšanas stiepli, iespējams
metināt cinkotas virsbūves bez šuves stiprības mazinājuma
- Metinot ir ļoti maza metāla izšļakstīšanās
99
- Cinkota virsma nav jānoņem pirms metināšanas, tā metinot ar GYS pusautomātu

netraucē.
Att..01
MIG BRAZING metināšanas pusautomāts.
Pusautomātos pielieto 0,6, 0,8 un 1,0 km metināšanas stiepli. Metināmo strāvu iespējams
nodrošināt no 15 līdz 205 A. Jaunākam modelim D4DMIG AUTO ir divi spoļu mehānismi un divi
degļi. Tādēļ nav nepieciešamas mainīt tērauda un krāsainā metāla stieples pārejot uz dažādiem
darba režīmiem, tas ievērojami ceļ darba ražību un atvieglo darba apstākļus.
Punktmetināšana
Mūsdienu automobiļiem aizvien vairāk virsbūves detaļu ir stiprinātas ar punktmetināšanu.
Virsbūves remontā vai virsbūves avārijas remontā ir svarīgi nodrošināt jau bijušo detaļu
sastiprināšanas paņēmienu. Tādēļ nepieciešams pielietot tieši punktmetināšanu tur, kur tā bijusi.
100
Att.202
GYSPOT 32 D – punktmetināšanas iekārta.
Šī iekārta paredzēta vienpusējai un divpusējai metināšanai automobiļu virsbūves remonta laikā

kā papildus iespējas ir:
- Iedobju izvilkšana
- Elektrometināšana.
Iekārtas darba strāva ir līdz 900A un tā spēj punktmetinot sametināt tēraudu biezumā līdz 2,5 +
2,5 mm un darboties ilgstošā režīmā. Transformatoram un kabeļiem ir papildus dzesēšana. Iedobju
remontam ir papildaprīkojums – iekārta GYSPO 32 D.
14.3. Gāzes metināšana

Izmanto virsbūves atjaunošanā, lodēšanā ar misiņu, spriegumu izlīdzināšanā un taisnošanā.
Gāzes metināšanas iekārtas ir lētākas, bet darbs ar tām kļūst bīstams, ja neievēro darba
aizsardzības noteikumus un pašas iekārtas glabāšanas noteikumus. Mūsdienās acetilēna ģeneratorus
izmanto maz, tos aizstājot ar propāna – butāna gāzes baloniem. Skābekļa balons un visas pārējās
iekārtas jāsargā no saskares ar smērvielām un dīzeļdegvielu, jo tas izraisa aizdegšanos un
sprādzienu. Taisnošanas un izlīdzināšanas darbības labāk ieteicams lietot gāzes lodlampu, tas ir
ērtāk, drošāk un lētāk.
101
Att..203
Metināto savienojumu veidi, kur:
1 – saduršuve
2 – saduršuve ar bortu
3 – iekšējās vai ārējās stūra šuves
4 – metinājuma šuves izvietojums, kur ar bultu norādīts kur iespējams veikt lodēšanu (pielocīšanu).
Metināšanas paņēmieni ir atkarīgi no defekta veida, tā atrašanās vietas un savienojamo detaļu

formas.
Metinātājs, kurš strādā ar labo roku, pagriež metināšanas degli zem leņķa tā, lai liesma būtu
vērsta uz kreiso pusi. Liesmas galam jāatrodas ne tuvāk par 1 mm no metināmās virsmas.
Att.204
Metināšanas ar labo roku.
Ja metinātājs ir kreilis, tad metināmā degļa liesma pārvietojusies pa šuvi, to sakarsējot no
kreisās puses uz labo. Parasti šuves aizpildīšanai izmanto mazoglekļa metināmo stiepli, kuru
izkausējot iepilda metināmā šuvē.
Metināšanu pa punktiem pielieto kā tālākās metināšanas sākuma stadiju, ja nepieciešams
sametināmās detaļas precīzi orientēt un pasargāt lokšņu un profilu detaļas no samešanās.
102
Metinājuma šuvei jāveido punkts, nevis īsa šuve, citādi to būs apgrūtinoši izjaukt, ja darba laikā
radīsies kļūme.
Att.205
Šuves punktu secība, kur:
A – taisna saduršuve
B – stūra veidošanas secība
C – plaisu un izlūzumu punktu šuves izpildes secība
D – noslēgta perimetra punktu šuves izpildes secība.
Kad metināšanas šuve sapunktēta, veic visas līnijas pielocīšanu, iztaisnošanu pēc
nepieciešamības. Nedrīkst uzsākt pilnas šuves metināšanu no sāna, tā jāsāk no metāla sektora
iekšpuses.
103
Att.206
Metināšanas šuves virziens.
Metinājuma šuves platums nedrīkst pārsniegt 3...4 metināmo detaļu biezumus. Kaut arī pēc
metināšanas šuve un tās zona ir tumši sarkanā krāsā, to nekādā gadījumā nedrīkst papildus dzesēt ar
saspiestā gaisa strūklu vai ūdeni.
Daudz sarežģītāk ir izpildīt vertikālā šuves.
Att.207
Degļa stāvoklis dažādos gadījumos, kur:
A – izpildot vertikālu šuvi
B – izpildot stūra šuvi (kakta šuvi)
Sākotnējās sapunktēšanas intervāls ir īsāks, jo var veidoties izliekšanas pilnas šuves izpildīšanas
laikā. Sprauga starp sametināmām detaļām ir ½ no to biezuma. Deglis jātur apmēram 30o leņķī, bet
metināmā stieple – 20o...30o pret horizontu.
Stūra šuvi veic turot degli45o leņķī, stiepli 5o leņķī pret perpendikulu.
104
Gāzes metināšanas laikā veidojas oksīdu un plāvas kārta, kura pēc metināšanas jānotīra ar
rotējošu tērauda cietzaru suku līdz metāla spīdumam. Noteikti jālieto fosfalizējošie sastāvi vai
vismaz rūsas pārveidotāji.
Automobiļa virsbūves elementi veido visdažādākos profilus (dobas kārbas), kuru remontā ir
svarīgi novērtēt to sastiprināšanas veidu, biezumu un vai to iekšpusē nav ugunsnedrošs,
antikorozijas pārklājums. Bieži, dažādi kaktu speciālisti ,iepilda virsbūves dobumos asfalta laku,
izstrādātās eļļas, nigrolu un citus degošus materiālus.
Att.208
Priekšējā dubļusarga balsts.
Att.209
Apakšējā virsbūves priekšējā šķērssija
105
Att.210
Augšējā virsbūves priekšējā šķērssija.
Att.211
Priekšējais londžerons.
Att.212
Priekšējā spārna aizmugurējais balsts.
106
Att.213
Aizmugurējā riteņa arka.
Att.214
Apakšējā durvju daļa.
Att.215
Sliekšņa iekšējā un ārējā daļa.
107
Att.216
Ārējā sliekšņa daļā
Att.217
Grīdas šķērssija.
108
Att.218
Dzinēja pārsegs.
Att.219
Salona aizmugurējā šķērssija.
109
Att.220
Aizmugurējā grīdas šķērssija.
Att.221
Aizmugurējā sēdekļa šķērssija.
Saduršuves no visu šuvju veidiem ir mazākizturīgākas, tādēļ, ja tas ir iespējams, šuve

jāpastiprina. Jārēķinās ar automobiļa masas pieaugumu, ja vien tas nav būtiski.
Att.222
Pastiprinājuma izmantošana.
Vispirms veic punktēšanu, tad pilnu saduršuvi un atkarībā no remontējamā profila, piemēro
standarta veida izstrādājumu vai izloca to no tāda paša biezuma lokšņu tērauda, kā remontējamais
profils. Urbumi nepieciešami tādēļ, ka tajos arī veic gāzes vai elektrometināšanas šuvi. Ja
metināšana notiek pastiprinājuma galos, stiprība var tikai pazemināties, jo šuvē notiek termiskas
iedarbības radītas metāla struktūras izmaiņas.
110
Att.223
Pastiprināšanas veidi lokšņu materiāliem, kur:
A – pārlaidšuves gadījumā izveido dubultšuvi
B – zem saduršuves var piemetināt ielāpu
C – loksnes galus var atteikt, sametināt un papildus piemetināt fiksējošu „U” veida profilu.
Korozijas bojājumu novēršana līmējot
Ja korozija izraisījusi metāla noārdīšanos grūti pieejamā vietā, kura nav nesošā konstrukcija
kādam agregātam, mehānismam, piemēram, durvju apakša. Ja remontējamā zona pieļauj ielāpa
veidošanu no apakšas (šajā gadījumā no augšas) un tas nemaina dekoratīvo vai funkcionālo
funkciju, līmēšanu ir lietderīgi pielietot, jo tā nav ugunsnedroša, nav nepieciešamas veikt apjomīgus
demontāžas darbus un līmētās vietas ir vieglāk apstrādājamas.
Virsma jāapstrādā ar slīppapīru P60...P80 vai slīppapīra disku. Jāattauko ar acetonu, citi
atšķaidītāji ir mazāk piemēroti.
111
Att.224
Stikla šķiedru auduma ielāpu iestrādes veidi, kur:
A – ielāps 3 kārtās
B – ielāps 3 kārtās un iekšējo fiksējošo ielāpu
C – iekšējā ielāpa uzstādīšana pie niecīgiem bojājumiem (galvenokārt lai nodrošinātu hermētiskumu)
1 – stikla šķiedras audums
2 – epoksīda līmes kārta
3 – metāla loksne
4 – metāla ielāps.
Epoksīda sveķu pudelīti ED-20 vai ED-16 sasilda karstā ūdenī līdz +50o...+60oC temperatūrai.
Kārtīgi izmaisa, jo glabājot, epoksīda sveķi mēdz noslāņoties pa sastādošām frakcijām. Jāpievieno
pildviela, kura var būt alumīnija pulveris, grafīts vai tērauda pulveris. Ieteicamais daļiņu izmērs
75...100 mkm. Pildvielai jābūt sausai. Tā ir nepieciešama, lai nodrošinātu „līdzīgus” termiskās
izplešanās koeficientus. Nedaudz sveķu jāatstāj tīrā veidā, jo būs nepieciešami līmējamās virsmas
sagatavošanai. Pildvielu rūpīgi izmaisa un tad pievieno cietinātāju, atkal rūpīgi izmaisot. Sajauc
nedaudz tīru epoksīda sveķu ar cietinātāju un ar otu uzklāj uz attaukotas metāla virsmas. Stikla
audumam jāpārsedz bojājuma perimetrs vēl par 15...20 mm, uzklāj iepriekš ar epoksīda sveķiem
piesūcinātu stikla audumu. Izrullē ar rullīti, lai nebūtu gaisa burbuļu. Pēc tam klāj ar špakteli
epoksīda sveķus, kuri sajaukti ar pildvielu, pēc tam – attiecīgi 2. un 3. stikla auduma kārtu. Ja
bojājuma diametrs ir liels, tad no apakšas uzstāda tērauda fiksējošo ielāpu, kura virsmu ieziež ar
glicerīnu, lai tas nepieliptu. Var starpā ielikt polietilēna loksnīti. Ielāpu nofiksē un kad epoksīda
112
sveķu kompozīcija sacietējusi, ielāpu noņem. Tas novērš ielāpu ieliekšanos žūstot vai pašsvara
ietekmē. Pie +18o...+25oC temperatūras cietēšana notiek 24 stundu laikā. Pie paaugstināta
temperatūras cietēšana notiek:
+40oC – 10...12 stundās
+60oC – 3...4 stundās.
Brīdinājums! Ja apkārtējā gaisa temperatūra ir +12o...+15oC – cietēšana nenotiek, pēc 24
stundām temperatūru paaugstinot – līmējums būs ar zemu mehānisko izturību un adhēziju (laika
gaitā atlobīsies).
Ja bojājums ir ar nelielu laukumu, lietderīgāk izmantot efektīgākus un darbā ērtākus epoksīdu
divkomponentu sastāvus, piemēram, Holandē ražoto BISON EPOXY. Plašāku pielietojumu kavē tā
cena un nelielais tilpums – abi komponenti kopā sastāda tikai 48 ml.
Visos gadījumos, kad darbs tiek veikts ar epoksīda sveķiem, jālieto aizsargcimdi un jābūt labi
ventilētām telpām. Rospirators nelīdzēs, jo tas aiztur galvenokārt putekļus, nevis indīgus
izgarojumus, kuri izsauc acu gļotādas un elpošanas ceļu kairinājumus. Daudziem cilvēkiem tas
izraisa alerģiskas reakcijas.
Stikla audums ar epoksīda sveķiem ir pielietojams stikla šķiedru izstrādājumu (spoileru un
moldingu) restaurācijai vai izgatavošanai. Var pielietot termoaktīvo plastmasu remontā (plaisu
līmēšanā un pastiprinājumu ielāpu uzlikšanai iekšējā pusē).
15. Virsbūves remonta rokas instrumenti

Pie rokas instrumentiem pieskaitāmi āmuri, laktas, sviras un saspiedēji (spīles).
Āmuri – paredzēti lokšņu metāla formēšanai, liekšanai un virsmas iztaisnošanai. Āmuru formai
un masai ir jāatbilst vēlamā rezultāta sasniegšanai.
Āmurus iedala:
- Daudzfunkcionālie āmuri
- Apdares āmuri
113
Att..225
Āmuri, kur:
1 – taisnošanai (līdzināšanai)
2 – atvieglotais taisnošanas āmurs
3 – atlokošanas āmurs
4 – liektu virsmu taisnošanas āmurs
5 – rievotājs – adhēzijas virsmas sagatavošanai
6 – gludinātāji – šauru rievu gludināšanai.
Deformētu virsmu iztaisnošanai, veicot labošanu izmantojot āmuru – otrā pusē jātur lakta, jeb
fasonplāksne. Šiem instrumentiem nav vienāda apzīmējuma. Lakstiņu skaits un formu dažādība
paver strādājošam daudz plašākas darba iespējas. Gan āmuri gan laktas izgatavotas no instrumentu
tērauda (oglekļa saturs procentu desmitdaļās) un pēc tam rūdītas līdz HB 50...55. tādēļ pašu
izgatavotie instrumenti, neievērojot šos nosacījumus, kalpo īsāku
laiku.
Att.226
Dažāds formas laktiņas, kur:
1 – laktiņa gludai izlīdzināšanai ar sfērisku sānu
2 – laktiņa iespiedumu izlīdzināšanai
3 un 4 – nostiprināmas laktiņas atsevišķu demontējamu detaļu profilu atjaunošanai
5 – atlocīšanas instruments, dēvēts par laktiņu, jo iespējams par to veikt sitienus ar āmuru
6 – fasonplāksne detaļu plakanvirsmu taisnošanai.
Darba laikā laktiņa tiek turēta taisnojamā metāla otrā pusē. Amortizējošu paliktņu nav, tādēļ
strādājošais izjūt diskomfortu no āmura trieciena daļējas absorbēšanas. Ražība darbam nav liela, jo
grūti prognozēt rezultātu un rokas nogurst.
Att.227
Sviras un laužņi, kur:
1 – presētu detaļu formas koriģēšanai
2 – svira ar skrāpi (rievu formēšanai un tīrīšanai)
114
3 – svira piespiešanai
4 – svira iedobju iespiešanai
5 – plakana svira iedobumu izspiešanai rievās
6 – sfērisku rievu taisnošanas svira
7 – primārās (sākuma) taisnošanas lauznis
8 – lauznis lielu deformāciju likvidēšanai.
Sviras un laužņi tiek plaši piedāvāti no dažādākām ražotājkompānijām. To pielietošanas

nepieciešamības grūti prognozēt, tādēļ populāras ir dažādākās formas un materiāla, svirveida
iztaisnošanas un izvilkšanas ierīces, ko strādājošais laika gaitā izgatavo pats, balstoties uz savas
darba pieredzes un radušās nepieciešamības.
Pie rokas palīgierīcēm var pieskaitīt skrūves tipa un hidrauliskos izspiedējus. Tās iegādājamas
atsevišķi vai arī ir komplektā dažādām taisnošanas iekārtām. Ar hidraulisko roku, kas ir virsbūves
ģeometrisko izmēru atjaunošanas iekārtas komplektā, visas deformācijas novērst nevar.
115
Att.228
Skrūves tipa izspiešanas savilkšanas palīgierīce, kuras komplektu veido:
1 – skrūves tipa izspiedējs – savilcējs
2 – sakabe
3 – balsts
4 – savienojošā pāreja
5 – pagarinātājs
6 – balsts.
Izmantojot komplektācijā nodrošinātās detaļas iespējams veidot dažāda garuma spēka ierīci
izspiešanai vai izmantojot sakabes un ķēdes – nodrošināt deformēto virsbūves fragmentu
savilkšanu. Skrūves tipa palīgierīce spēj nodrošināt 15...20 kN lielu spēku.
116
Att.229
Skrūves tipa izspiešanas – savilkšanas palīgierīce, kur:
1 – palīgierīces skrūve ar uzgriezni
2 – atbalsta pēda ar maināmu atbalsta leņķi
4 – uzgalis
6 – lodveida uzgalis
7 – atbalsta pēda
8 – skavas ķēdes vai troses iestiprināšanai
9 – maināmi pagarinātāji ar kāsi
10 – uzgalis.
Šā taisnotāja – savilcēja priekšrocība ir ka tam ir vairāk papildus aprīkojuma, kas dod iespēju
savilkt ar trosu vai ķēžu palīdzību un izspiest ar dažāda veida uzgaļiem - dažāda tipa pēdām, kuras
var izspiešanas spēku kontrolēt dažādos leņķos vai šaurā zonā.
117
Att.230
Hidrauliskais izspiedējs.
Tiek pielietots aizvien plašāk pateicoties lielākam izspiešanas spēkam 3...5 tonnas, atkarībā no
modeļa un ievērojami tiek atvieglots strādājošā darbs. Hidrocilindrs apgādāts ar plaša pielietojuma
maināmiem uzgaļiem un citām palīgierīcēm.
Att.231
Rokas cirtņi paredzēti, lai atcirstu lokšņu metāla paliekas, nocirstu metināšanas „šļakatas” vai
izcirstu sagatavi. Lai mazinātu metāla deformāciju cirtņu kātu diametri ir 10, 16 un 20 mm, bet
darba daļa – 8, 15 un 25 mm.
118
Att..32
Pneimatiskais triecieninstruments ar aprīkojumu.
Virsbūves remontā lietderīgāk izmantot pneimatiskos rokas instrumentus, tiem ir liela jauda un
galvenais – nepastāv risks pārraut elektropievadu, kā rezultātā automobiļa virsbūve var nonākt zem
elektriskās strāvas iedarbības un traumēt strādājošo.
Atkarībā no izgatavotājkompānijas un triecieninstrumenta jaudas, nepieciešams 6...8 bāri gaisa
spiediens un ražība 400...600 l/min. strādājošam jālieto aizsargķivere ar aizsargbrillēm un trokšņu
slāpējošām austiņām. Maināmie instrumenti nodrošina mehanizētu ciršanu, caursišanu,
punktmetinājumu vietu atvēršanu, kā arī metāla virsmas taisnošanu un gludināšanu, metinājuma
šuvju tīrīšanu un blīvēšanu, rievu tīrīšanu un instrumenta rotācijas režīms nodrošina dažādu vītņu
savienojumu atskrūvēšanu.
119
Att.233 Att.234
Pneimatiskā urbjmašīna punktmetinājumu aturbšanai.
Lai noņemtu dažādus virsbūves paneļus, kuri ir piemetināti ar punktmetināšanu, ne vienmēr

lietderīgi izmantot rokas cirtņus un triecieninstrumentus. Daudz efektīgāk, ātrāk un kvalitatīvāk to
var veikt izmantojot pneimatisko urbjmašīnu precīzai punktmetinājumu aturbšanai. Sākot urbt,
urbjmašīna piespiežas pie paneļa ar saspiestā gaisa palīdzību. Pateicoties pneimatiskai piespiešanai,
urbšana ir veicama vieglāk un ātrāk. Urbšana notiek precīzi. Urbšanas dziļums ir regulējams, kas
nepieciešamības gadījumā ļauj noņemt tikai pirmo paneli no automobiļa virsbūves. Skavu var
noņemt un izmantot CA10 kā parastu urbjmašīnu. Latvijā izplata SIA KORTA. Urbjmašīnas
vārpstas apgriezieni – 1800 apgr./min. var uzstādīt urbjus līdz diametram – 8 mm. Nepieciešamais
gaisa spiediens – 6,2 bāri, gaisa patēriņš – 250 l/min.
Att.235
Rokas skārda šķēres, kur:
A – kreisais griešanas virziens
B – labais griešanas virziens.
Rokas skārds šķēres nav paredzēts biezu lokšņu materiālu sagriešanai, parasti tas svārstās līdz
0,4...0,6 mm.
Biezāku materiālu griežot šķēres tiks salauztas.
120
Att.236
Pneimatiskais metālzāģis, kur:
1 – palaišanas ierīce
2 – droselēšanas (regulēšanas) svira
3 – korpuss
4 – piedziņa
5 – metālzāģa asmens.
Grūti pieejamās vietās, kura nevar izmantot rotējošo ripu griezējus, pielietot pneimatiskos
metālzāģus, kuri spēj nodrošināt darba ražību un izzāģēšanas precizitāti. Pneimozāģa zāģa asmens
uzstādams ar „uz sevi vērstiem” zobiem, pretēji kā tas ir rokas metālzāģim.
Att.237
Urbumu caursiši, kur:
A – caursitējs līdzenām virsmām
B – caursitējs izliektām virsmām
1 – rokturis
2 – puasons
3 – saspiešanas mehānisms
4 – apstrādājamā detaļa
5 – atbalsts.
121
Att.238 Att.239
Dažāda garuma nofiksējošie saspiedēji vācu kompānijas KS TOOLS izpildījumā.
Saspiedēju izmēri un skaits lielā mērā nosaka darba ražību, jo iespējams maksimāli labi un
stiprināt vairākus paneļus pirms metināšanas.
Att.240
Sliekšņa fiksēšana, lai veiktu tā piemetināšanu.
122
16. Palīgierīces un iekārtas avarējušu virsbūvju ģeometriskās

formas atjaunošanai
Piedāvājums universālo auto ģeometrijas atjaunošanas stendu tirgū ir piesātināts. Dažādās auto
ģeometrijas atjaunošanas iekārtas piedāvā līdzīgas iespējas. Liela uzmanība jāpievērš papildus
aprīkojumam, kas dod papildus iespējas remontam. Automobiļa virsbūves atjaunošana ir
intelektuāls darbs, kurā summējas indivīda zināšanas, darba pieredze, abstraktā domāšana un,
protams, firmas piedāvātās tehniskās iespējas remonta aprīkojumā. Šādas iemaņas nevar iemācīt,
cilvēks tās apgūst ilgstošā radošu meklējumu un neveiksmju laikā.
Att.241
Netradicionālas virsbūves atjaunošanas metodes.
123
Protams mūsdienās šādas remontu „tehnoloģijas” nav pielietojamas, bet agrākos gados uz šādu
metožu bāzes savas iemaņas un prasmes attīstīja daudz patreizējo speciālistu. Latvijā ir izglītības
programmas standarts, bet šobrīd nevienā skolā auto skārdniekus un autokrāsotājus nemāca.
Att.242
Iekārta RHONE-R LUX.
Rāmis ir apgādāts ar šķērveida hidropacēlāju, kura celtspēja ir 2,8 tonnas. Komplektā ietilpst
uzbraukšanas platformas.
Att...243
Šķērveida pacēlājs.
Pacēlājs nodrošina veiksmīgu automobiļa uzbraukšanu uz iekārtas rāmja.
124
Att.244
Automobiļa sliekšņu fiksatori.
Šajā iekārtā sliekšņu fiksatori nav jādemontē un pēc tam jāuzstāda. Tie vienkārši tiek atgāzti
atpakaļ.
Att.245
Ratiņi uzstādīšanai uz sliekšņu fiksatoriem.
Komplektā ietilpst divi „pastumjamie” ratiņi, kuri ātri nodrošina automobiļa uzstādīšanu uz
sliekšņu fiksatoriem.
Gadījumos, kad automobiļa riteņi, avārijas rezultātā vairs neatrodas savās vietās, izmantoti
pastumjami ratiņi un vinča.
125
Att.246
Ratiņi un vinča.
Standarta aprīkojums ar palīgierīcēm komplektācijā ir neliels un nopietniem virsbūves

ģeometrijas darbiem to nepieciešams papildināt.
Att.247
Izvilkšanas palīgierīču komplekts.
Stenda pamatu veido stabils un spēcīgs tērauda rāmis. Tā virsma ir apstrādāta ar lielu precizitāti
un kalpo par mērīšanas sistēmas bāzi. Katrai taisnošanas iekārtai būtisks ir rāmja garums, lai varētu
uzstādīt arī apvidus automobiļus un mikroautobusus (5,0 un 5,5 m). Mērīšanas sistēmas ir iekārtu
papildaprīkojums un atkarībā no finansiālajām iespējām, ir pieejama mehāniskā mērīšanas sistēma,
kuru var uzstādīt 30 minūšu laikā un elektroniskā mērīšanas sistēma, kuru var uzstādīt 15 minūšu
126
laikā. Rāmja garums, papildaprīkojums un sliekšņu stiprinājuma palīgierīču konstrukcija ir tā, kas
nodrošina automobiļu avārijas remontu arī automobiļiem ar rāmja tipa virsbūvi.
Viens no galveniem iekārtas elementiem ir hidrauliskā „roka”, parasti tās hidrocilindrs var
nodrošināt 10 tonnu vilkšanas spēku. Hidraulisko „roku” var piestiprināt jebkurā iekārtas rāmja
vietā, kas dod iespēju projecēt jebkuru vēlamo izstiepšanas leņķi, jebkurā virsbūves vietā. Vilkšanas
leņķi un hidrauliskās „rokas” atrašanās vietu var izmainīt 3...5 minūtēs.
Iekārta RHONE.R ir kompānijas CELETTE ekonomiskākais modelis.
Att..248
Att.249
Iekārta ir mobila, to viegli pārvietot. Tā spēj „sadarboties” tikai ar universālām automobiļu

virsbūves mērīšanas sistēmām MYGALE, METRO un NAJA. Priekšgalā uzstāda 10 tonnīga
hidrauliskā „roka”, kuras atrašanās zonas ir ierobežotas.
Kompānijas CELETTE jaunā virsbūves ģeometrijas atjaunošanas iekārta atšķiras no ierastajām
jau ārējā izskata ziņā. VEGAMAX raksturojas ar divām vertikālām, 16 tonnu vilkšanas spēka
spējošām iekārtām, kuras spēj pārvietoties ap automobili par 360o. Masīvais rāmis dod iespēju
uzstādīt automobili slīpi un droši nostiprināt.
127
Att.250
Iekārta VEGEMAX
Att.251
Iekārtas rāmī uzstādīti 4 fiksatori automobiļa sliekšņu fiksēšanai.
128
Att.252
Palīgierīces izvilkšanai.
Automobilim, kurš avarējis bieži riteņi vairs negriežas, tādēļ stenda rāmim uzstādāmi ratiņi zem
riteņiem, lai ar vinčas palīdzību pārvietotu automobili. Lai automobiļi varētu uzstādīt uz sliekšņu
fiksatoriem, iekārtas komplektācijā ir pneimatiski domkrati ar celtspēju 2 tonnas.
Att.253
Ratiņi ar vinču.
129
Att.254
Pneimatisks domkrats ar celtspēju 2 tonnas.
Nepieciešamības gadījumā izstiepšanas konsolei var piestiprināt pagarinātāju, kas dod iespēju
mainīt izstiepšanas leņķi plašās robežās.
Att.255
Izstiepšanas konsole ar pagarinātāju un bez.
Iekārtu darbaspējas lielā mērā atkarīgas no palīgierīču veida un skaita, un, protams, neaizmirstot
personāla spējas un tās pielietot.
130
Att..256
Izvilkšanas siksnas.
Siksnas paredzētas, lai nodrošinātu izvilkšanu logu un durvju ailēm, pasargājot tās no
iespiedumiem, kā arī ir iespēja uzstādīt siksnas pēc vajadzības.
Att.257
Skava.
Vilkšanas skava paredzēta siksnu galu fiksēšanai.
Att.258
Ķēdes atslēga.
Dod iespēju saīsināt vienu vai otru ķēdi, nodrošinot vēlamo izvilkšanas leņķi.
131
Att.259
Skava.
Izvilkšanas skava ar divām skrūvēm.
Att.260
Ķēde ar āķi.
Ķēdes tiek piedāvātas dažāda garuma, līdz ar to iespējams izvēlēties un nodrošināt vēlamo un
optimālo izvilkšanas leņķi.
Att.261
Āķis ar rullīti.
Izvilkšanas iespējas paplašinās izmantojot dažādas ķēžu kombinācijas.
132
Att.262
Rullītis ar ķēdi.
Att.263
Ķēde ar fiksatoru.
Ķēdes uzgalis fiksējams izvilkšanas zonas urbumā, dobumā vai speciāli izveidotā urbumā.
133
Att.264
Ķēdes bloks.
Atlokā izveidoti gredzenveida urbumi ļauj to pieskrūvēt piemērojoties esošiem urbumiem
virsbūvē.
Att.265
100 mm vilkšanas skava
Att.266
134
Att.267
Att.268
Att.269
135
Att.270
Pašfiksējošā skava
Att.271
Vilkmes skava ar inerces āmuru
Att.272
136
Att.273
Pieskrūvējama skava
Att.274
Att.275
Daudzfunkcionāla skava
137
Att.276
Pašorientējoša skava
Att.278
Izvilkšanas āķis
Att.279
Atvilkšanas plāksnīte
138
Att.280
Dubultāķis.
Att...281
Att..282
Izvilkšanas āķis Mercedes W124, W126, W201, W202, R129, R170.
Att.283
Izvilkšanas skava virsbūves aizmugurējai daļai
139
Att.284
„U” veida skava.
Att.285
Universālā 100 mm skava.
Mērīšanas sistēmas un iekārtas virsbūves ģeometrijas parametru kontrolei
Automobiļu virsbūves ģeometrisko izmēru atjaunošanas kvalitāte atkarīga no mērīšanas

sistēmas un iekārtas, kur šo pārbaudi veic.
Virsbūves ģeometrisko izmēru atjaunošanas iekārtas var būt aprīkotas gan ar mehānisko gan
datorizēto elektronisko mērīšanas sistēmu, kuras ļauj pārbaudīt ar 1 mm precizitāti virsbūves
apakšas un automobiļa agregātu stiprināšanas vietu augšējo punktu izmērus trijās dimensijās, kā arī
pārbaudīt augšējās virsbūves daļas izmērus un simetriju (logu rāmju, dzinēja un bagāžnieka pārsegu
u.tt.). mērīšana ir pilnībā balstīta uz stenda rāmi (nepārsniedz rāmja robežas) un netraucē izpildīt
virsbūves remontdarbus.
Att.286
MYGALE CO, kreisā attēla pusē, METRO 2000 labā attēla pusē.
Kontrolei var izmantot lineālu sistēmas un datu bāzes, piemēram 3101 FRAME DIMENTIONS
vai 944 UPPER BODY.
140
Kontrole tiek veikta pēc speciālām kartēm ar kurām komplektējas sistēmas. Sistēmai MYGALE
ir 8 mērīšanas punkti, 4 lineāli un 1 kontroles bāze. Sistēmai METRO 2000 ir 8 mērīšanas punkti, 8
lineāli un 2 kontroles bāzes.
Elektroniskā virsbūves ģeometrijas izmēru kontroles sistēma NAJA spēj nodrošināt datu
pārbaudes precizitāti līdz 0,1 mm. Mērīšanas modulis ir uzstādāms uz jebkura rāmja stenda. NAJA
datu bāze ir veidota sadarbībā ar automobiļu ražotājkompānijām un tā četras reizes gadā saņem
atjauninājumus. Eiropas savienības valstīs NAJA pieslēgta kopējam autoservisu datoru tīklam.
Iegūto datu rezultāti tiek nosūtīti apdrošināšanas kompānijām.
Att.287
Kontroles punktu izmērīšanas programma automobiļa virsbūvei.
Att.288
Virsbūves remonta programma. Tiek kontrolēts pielikšanas spēks izvilkšanai un kontroles punktu sakritība.
141
Att.289
Virsbūves ģeometrisko izmēru pārbaude pēc simetrijas.
Att.290
Programmai NAJA ir iespējas izstrādāt trīsdimensiju kontroles punktu karti nepazīstamam automobilim, piemēram,
ļoti sena izlaiduma gadu.
Dažādu automobiļu virsbūvju ģeometrijas kontroles punktu kartes.
142
Att.291
143
Att.292
144
Att.293
145
Att.294
146
Att.295
147
Att.296
148
Att.297
149
Att.298
150
17. Virsbūves ārējo elementu ģeometrisko formu atjaunošana

bez demontāžas, pēc Flatliner tehnoloģijas
Flattiner tehnoloģijas, izmantojot attiecīgo Flatliner iekārtu, dod iespēju „izvilkt” dziļus,
vissarežģītākās formas deformācijas dobumus automobiļa virsbūves formu sastādošos sektoros. Nav
nepieciešamības demontēt salona traucējumu, durvju stiklu un t.t..
Att.299
Flatliner iekārta
Tehnoloģiskā procesa uzskatamākai demonstrācijai izmantotas automobiļa durvis ar dziļu
deformācijas zonu. Durvju stikls, tapsējums un iekšējais funkcionālais aprīkojums netiek demontēts,
kā rezultātā samazinās darbam patērētais laiks. Arī durvis nav jādemontē no virsbūves.
151
Att.300
Bojātās zonas apstrāde, notīrot krāsu līdz metālam.
Bojātā zona tiek apstrādāta ar rotējošo slīpmašīnu līdz krāsa pilnībā notīrīta.
Att.301
Speciāli gatavotu skavu piemetināšana izmantojot punktmetināšanas uzgali.
Skavas gatavotas no materiāla, kurš nodrošina to atkārtotu izmantošanu 30 reizes. Skavu kājiņas
var piemetināt pie metāla arī zem leņķa.
152
Att.302
Metāla „izvilkšanas” palīgierīču uzstādīšana.
Tiek uzstādīta balstsija (7), kura pati ir elastīgi deformējama, kas nepieciešams, lai izvilkšanas
laikā veicot uzsitienus ar āmuru bojājuma zonā, balstsija nodrošinātu skavu pārvietojumu vertikālā
virzienā. Balstsijas balsti ļauj veikt pārvietojumus divos virzienos, kas nodrošina vissarežģītākās
deformācijas dobumu iepriekšējās formas atjaunošanu.
Att.303
Deformētās vietas remonts.
Periodiski jāveic sitieni pa deformēto zonu ar īpaša sakausējuma āmuru, kas ir Flatiner iekārtas
komplektā. Periodiski pievelk balstsijas statņu skrūves, velkot piemetinātās skavas uz augšu un
sekojot metāla deformācijas stāvokļa izmaiņām.
153
Att.304
Lokālo deformāciju novēršana izmantojot palīgierīci Innopuler.
Pēc skavu demontāžas un virsmas apstrādes ar rotējošu slīpripu, konstatējamās lokālās

deformācijas (neliela dziļuma iespiedumi) nav iespējams novērst ar skavu un balstsiju palīdzību.
Šim nolūkam kalpo palīgierīce Innopuler, kuru „piepunktē” līdzīgi skavām.
Pēc lokālo deformāciju novēršanas, nepieciešamas uzstādīt no jauna nelielu skavu skaitu, lai
atjaunotu nelielu durvīm raksturīgās darbvietas sektoru. Veicot uzsitienus ar āmuru un koriģējot
balstsijas stāvokli rieva tiek atjaunota.
Att.305
Rievas atjaunošana.
Pēc dažādu speciālistu vērtējuma un hronometrāžas konstatēts, ka Flatliner tehnoloģijas
pielietojuma efekts ir 1 darba stunda pret 8 stundām pielietojot rokas instrumentus un veicot
tapsējuma un aprīkojuma demontāžu.
18. Darba paņēmieni virsbūves un virsmu iztaisnošanā

Vispirms jābūt pārliecinātam, ka pielietojam pareizo, atļauto remonta tehnoloģiju un zinām
virsbūvē pielietotos materiālu, to mehāniskās īpašības un biezumu!
154
Att.305
Taisnošana bez metāla karsēšanas, kur:
A – bojātā paneļa zona
B – āmura sitienu virzība norādīta ar bultiņām.
Metāla loksnes izstrādājuma iedobes vai izdobes taisnošana aukstā stāvoklī ir iespējama
gadījumos, kad metāls tiek izstiepts pa koncentrisku perimetru nodrošinot vienmērīgu pāreju.
Izdobes („puna”) apkārtnē ar āmuru veic sitienus pa riņķa līniju, bultiņu virzienā. Tuvojoties
„punam”, sitiena spēku samazina. Jo vairāk koncentrisku loku būs ap bojājuma zonu, jo
vienmērīgāka būs pāreja. Ja sitieni būs haotiski un koncentrētie loki būs maz, pie pārāk spēcīga
sitiena veidosies plaisa. Jāņem vērā arī apstāklis, ka lokšņu tērauds sitienu rezultātā uzkaldinās.
Att.306
Iepriekšējās formas atjaunošana, izmantojot speciālos instrumentus.
Ja taisno virsmu, kurai jābūt plakaniskai (A), tad zem tās paliek liela izmēra laktiņu. Ieteicams
demontēt bojāto paneli, kurā taisnošana jāveic. Turot laktu rokās, process ilgs ilgāk un radīs
papildus slodzi strādājošam.
Taisnojot liektu virsmu (B) kas ar punktētu līniju attēlota sākotnējā forma, izmanto taisnošanas
laktas gan ar taisnu, gan izliektu formu. Sākotnēji izmanto gumijas āmuru, pēc tam tērauda ar
paplatinātu triecienvirsmu – lai nolīdzinātu sīkus nelīdzenumus, kurus ar gumijas āmuru nevar
nolīdzināt.
Viegli pieejamās vietās var veiksmīgi izmantot tērauda āmurus un attiecīga profila laktas (D un
C).
155
Att.307
Taisnošana ar gumijas āmuru un gumijas spilvenu
156
Att.308
Nelielu zonu taisnošana izmantojot speciālo āmuriņu ar rievojumu, kur:
A – taisnošanas shēma
B – taisnotā zona pēc taisnošanas.
Att.309
Niecīgu nelīdzenumu taisnošana.
Aukstai taisnošanai ir raksturīgas divas negatīvās sekas – metāla uzkaldināšanās, kas veicina tā
aukstlūztamību un oksīda vai fosfātu plēves atdalīšanās, kā rezultātā pastiprinās korozija.
Izmantojot speciālo āmuriņu, kurš ierastā izskatā to maz atgādina (skatīt nodaļā – virsbūves remonta
rokas instrumenti) (1) un liela laukuma laktiņu, veic triecieniedarbības ar rievoto āmuriņa pusi.
Rievotais triecieninstruments atstāj uz metāla virsmas rievojuma pēdas, kas arī ir par iemeslu tam,
ka metāls neizstiepjas un virsbūves virsmas taisnojamais fragments atjauno savu sākotnējo stāvokli.
Lai izvairītos no uzkaldināšanas plaisām plaši pielieto taisnošanu, virsbūves taisnojamo zonu
uzkarsējot līdz apmēram +800oC (sarkana krāsa), metāls kļūst mīksts un plastisks. Strauji atdzesējot
iepriekš sakarsētā zona „saraujas” šādā veidā iespējama taisnošana.
157
Att.310
Virsmas sakarsēšana, kur:
A – ar strāvu, pievadot to taisnojamai zonai caur ogles elektrodu (par otru spaili kalpo virsbūve)
B – ar gāzes metināšanas degli vai gāzes lampu
C - secība kādā jāsakarsē deformētās zonas.
158
Att.311
Sakarsētās virsmas izlīdzināšana.
Kad taisnojamā zona sakarsēta līdz apmēram +800oC, tad veic strauju atdzesēšanu ar ūdenī
samērcētu tamponu. Tamponi nepieciešami vairāki, jo nevaram to atstāt uz sakarsētās virsmas, tas
apdegs un izdalīsies nepatīkami aromāti. Tādēļ dzesē ar vairākiem tamponiem. Pēc atdzesēšanas
vēlams sasildīt līdz +400oC, lai likvidētu straujās atdzesēšanas radītos spriegumus.
Ne vienmēr izdodas iztikt bez taisnošanas ar āmuru un laktiņu palīdzības.
159
Att.312
Taisnošana iepriekš karsējot, kur:
A – metāla bojātās zonas uzkarsēšana
B – taisnošana (ieteicams misiņa vai vara āmurs, lai nepaliktu pēdas)
C – taisnošana
D – secība, kādā veic uzkarsēšanu un taisnošanu.
160
Att.213
Deformāciju novēršana grūti pieejamās vietās, kur:
A – deformētās zonas izliekšana ar sviru periodiski liecot
B – iztaisnošana izmantojot izliektu sviru un āmuru
C – sviras iedzīšana deformētā zonā un taisnošana ar āmuru
D – iespiedumu izspiešanas piemēri dzinēja pārsegā, durvīs un spārnā.
161
Att.314
Bojātā sliekšņa remonts
Sliekšņi bieži tiek deformēti saduroties ar ietves bortiem. Lai likvidētu dziļu iedobi, iedobes
augšā (A) ar cirtmi atcērt punktmetinājumu, lai varētu ievietot vēlamā izliekuma sviru (B). Mainot
sviras ar dažādiem izliekumiem (B), (C), (D), (E), panāk iedobes izspiešanu. Restaurē rievas, kas
raksturīgas slieksnim veicot uzsitienu ar āmuru un balstot rievu no iekšpuses ar sviras galu (F).
Izmantojot laktiņu un āmuru iztaisnojam slieksnī izveidoto paplašinājumu, kuru nepieciešams
aizmetināt, jo sliekšņiem nav tikai dekoratīvas funkcijas, sliekšņi veido kopīgo stiprības karkasu
automobiļa virsbūvē.
162
Att.315
Sliekšņa stiprinājums virsbūvē.
Att.316
Sliekšņa uzstādīšana.
Slieksnis parasti piemetināts ar punktmetināšanu un elektro vai gāzes metināšanu.

Punktmetināšanas punktus aturbj ar pneimatisko urbi. Metinājumu pārgriež ar rotējošo griezējdisku.
Uzstāda izmantojot fiksējošās skavas, tad metina ar MIG vai gāzes degli. Sliekšņiem noteikti
163
jāuzklāj aizsargmastika, kura jāieklāj arī sliekšņu iekšpusē. Pēc metināšanas tieši metinājuma šuve
ir primārais korozijas perēklis.
Att.317
Durvju un logu aiļu izspiešana, kur:
A – izspiešanas palīgierīces uzstādītas pa diagonāli durvju ailēs
B – vienlaicīgi tiek taisnota arī centrālā durvju statne
C – vienlaicīgi taisno durvju un vējstikla statni (aili)
D – vienlaicīgi taisno durvju ailes un jumtu
E – vējstikla vai aizmugurējā loga ailes izspiešana
F – jumta izspiešana
G un H – taisnošana pa diagonāli.
164
Att.318
Izspiešanas ierīces uzstādīšana.
Taisnošanas (izspiešanas) ierīču uzstādīšanas shēmas ir tikai rekomendējošas. Remonta

veicējam vispirms jāsastāda aptuvenā triecienu secības un virzienu shēma, jo optimāli ātri un precīzi
virsbūves deformācijas varēs „izspiest” tikai tad, ja tiks vismaz orientējoši apjausts, kura
automobiļa zona saņēmusi triecienu vispirms, tad kāds trieciens un kur sekojis. Šādā secībā arī
jāveic izspiešanas darbi.
165
19. Populārākie darbi virsbūves tekošā remontā

19.1. Spārnu nomaiņa
Aizmugurējā spārna nomaiņa
Att.319
Darba operācijas, kas raksturīgas šim uzdevumam, kur:
1 – spārna šuvi atgriež ar rotējošo pneimatisko griezēju
2 – korpusa karkasu tīra ar Roloc slīpmašīnā uzstādītu Roloc Fibre disku p60
3 – noņem oriģinālo gruntējumu kontūram izmantojot Roloc Bristle disku
4 – noņem oriģinālo gruntējumu plakanām virsmām ar Roloc Surface Conditioning disku
5 – veic MIG metināšanu
6 – ieklāj paneļu līmi
7 – apstrādā metinājuma šuves ar Roloc Fibre disku P36
8 – punktmetinājumu tīrīšanu veic ar Roloc+Clean 8c Strip XT disku.
19.2. Sliekšņu remonts
Att.320
1 – raksturīga ir krāsas plaisāšana un korozijas izraisīta krāsas atlobīšanās. Veco krāsojumu
notīra, piemēram, ar Roloc Bristle disku, apstrādā ar rūsas pārveidotāju, mazgā ar ūdeni, nožāvē,
uzklāj gruntskrāsu, uzklāj TOTAL 300 prettriecienu masu (kārtu var klāt 1 – 2 mm biezumā) pēc 24
h nocietēšanas var krāsot ar dekoratīvo krāsu. Šo metodi pielieto automobiļiem ar ilgu gadu nastu,
cenšoties vēl to pagarināt. Īsu laiku ekspluatētiem automobiļiem sliekšņu pārklājumam jābūt
166
identiskam pārējās virsbūves dekoratīvam pārklājumam, tādēļ gruntskrāsas nožūstot veic

špaktelēšanu vai uzklāj poru aizpildītāju, pēc tam slīpē un uzklāj virsbūves krāsojumam piejauktu
krāsu 2...3 kārtās, jo sliekšņu zonai nepieciešama papildus izturība. Žāvē ar infrasarkano staru
pārvietojamām lampām.
2 – iedobes izvelk ar rokas instrumentu vai tam paredzētu iekārtu.
Att.321
Rokas instruments iedobju „izvilkšanai”, kur:
A – trieciens
B – rokturis
C – vītņotā daļa darba uzgaļu uzskrūvēšanai.
Att.322
Darba uzgaļi rokas instrumentiem iedobju „izvilkšanai”, kur:
A un B – ieskrūvējami uzgaļi ar skārda skrūvi
C un D – urbumā „aizķerami” uzgaļi.
Strādājošais uzstāda palīgierīces darba uzgali iepriekš izurbtā urbumā, to ieskrūvējot vai ievietojot un izdarot
triecienus ar trieci pret ierīces rokturi, „izvelk” iedobi. Urbumu pēc tam aizmetina, špaktelē un slīpē.
3 – kompānija ROLOC piedāvā slīpēšanai, miniatūrus pneimo instrumentus ar plašu darba

slīpmateriālu klāstu.
Att.323
ROLOC pneimatiskā miniatūrslīpmašīnašīna ar slīpmateriāliem.
167
Šo slīpmateriālu un slīpmašīnas pielietošana dod iespēju strādāt ļoti šaurā zonā, samazinot darba
laiku un materiālu patēriņu. Špakteļmasu, pēc nožūšanas slīpē ar ROLOC P60 fibras disku. Pēc tam
gruntē.
4 – sīkās švīkas, pirms dekoratīvā krāsojuma uznešanas slīpē ar Roloc Surface Conditionings
disku. SYSPOT 3402 virsbūves taisnošanas iekārta dod iespēju ātri izvilkt „iedobes”, kā arī
piemetināt dažādas detaļas. Iedobē piemetina mehānisku atsitējmehānismu, kuru pēc iedobes
izvilkšanas ir viegli atlauzt, nesabojājot metāla virsmu.
Komplektā ietilpst ogles elektrods, ar kuru var uzkarsēt metālu un to strauji atdzesējot, var
nosēdināt izaugumus („punus”).
19.3. Iedobju taisnošana
Att...324 Att.325
Iekārta iedobju taisnošanai GYSPOT 3402
Nelielu bojājumu – iedobes, dziļas švīkas, rīkojas sekojoši:
Att.326
Nelielu bojājumu labošana, kur:
1 – atsedz līdz metālam pa bojājuma kontūru, piemēram ar ROLOC Bristle disku, pakāpeniski pieslīpējot krāsas
robežu, lai veidotos gluda pāreja.
2 – izmantojot izlīdzināšanas palīgierīci, „izsit” iedobi
3 – ja izmantota GYSPOT 2402, tad nekādu urbumu nav un metāla virsmu izlīdzina slīpējot ar ROLOC P60 Fibre
disku
4 – pēc tam veic pieslīpēšanu ar 3M 255 P abrazīvo P180 disku.
168
Tālāk seko gruntēšana, špaktelēšana, slīpēšana, gruntēšana, slīpēšana un piekrāsošana ar

dekoratīvo krāsu.
Att.327 Att.328
ROLOC tīrīšanas diski.
ROLOC piedāvā tīrīšanas diskus, grūti pieejamām vietām – durvju apmales, durvju ailes, logu
ailes, u.c. ar diskiem iespējams notīrīt vēlamo zonu līdz metālam, pēc tam veicot nepieciešamo
kosmētisko remontu.
19.4. Kniedēšana
Kniedēšana – dažādās virsbūves zonās pielietota kniedēšana, lai veiktu dažādus stiprinājumus.
Sevišķi tas attiecas uz kravas automobiļiem. Pirms veic kniedēšanu, jābūt pārliecinātam, ka
konkrētajā gadījumā to drīkst darīt. Kategoriski nedrīkst aizvietot esošos metinātos savienojumus ar
kniedēšanu, ja to nav paredzējis izgatavotājs. Ceļu satiksmes departaments noliedz izmantot
kniedētus ielāpus automobiļa grīdās un sliekšņos, jo tas mazina virsbūves kopējo stiprību.
Kniedēšanu pēc nemehanizētā (roku) paņēmiena veic ar rokas kniedēšanas instrumentiem. No
kniedējamām detaļām notīra netīrumus, rūsu, plēvi un tās notīra. Kniedēšanai sagatavotās virsmas
aizzīmē (ja kniedēšanu veic jaunā vietā). Lai kniedes varētu brīvi ievietot, tad aukstajā kniedēšanā
urbums ir par 0,1...0,3 mm lielāks par kniedes diametru, bet karstajā kniedēšanā – 0,5...1,0 mm
lielāks par kniedes diametru. Ir labi, ja detaļas iespējams saspiest kopā ar spīlēm vai fiksējošām
skavām. Kniežu urbumiem galos nogriež fāzītes, bet gremtgalviņu kniežu izvietošanai urbumus urbj
ar koniskajiem gremdurbjiem vai ar lielāka diametra urbjiem, kuriem griezējdaļa vai ar lielāka
diametra urbjiem, kuriem griezējdaļa uzasināta atbilstošā leņķī.
Att.329
Kniedēti savienojumi (labā pusē kniede ar gremdgalviņu).
169
Auksto kniedēšanu realizē sekojoši, kniedi ievieto urbumā no apakšas un uz tās novieto pretī
(virsbūves kniedēšanā tas jātur otram strādājošam). Vispirms veic uzsišanu ar piespiedēju
(blīvētāju).
Tas nepieciešamas, lai izlīdzinātu sakniedējamās loksnes. Ar āmuru vai pusapaļi dorni sēdina
kniedes stieni un ar sānu triecieniem veido kniedes slēdzējgalviņu. Galīgo formu izveido ar
slēdzējgalviņas veidotāju. Kniedes stieņa sēdināšanas un slēdzējgalviņas veidošanas operācijas var
apvienot, ja uz kniedes stieņa izvirzījuma novieto slēdzējgalviņas veidotāju un ar āmuru sit par to.
Jāuzmana, lai slēdzējgalviņas veidotājs atrastos tieši pret centru, citādi iespējama slēdzējgalviņas
nobīdīšanās.
Att.330
Kniedēšanas tehnoloģija.
Karstās kniedēšanas gadījumā kniedes stienīti sakarsē ar gāzes liesmu līdz +900o...950oC.
karstajā kniedēšanā ir vieglāk formēt slēdzējalviņu un pēc atdzišana, kniedes galviņā ir mazāk
spriegojumu un kniedētais savienojums ir izturīgāks.
Att.331
Raksturīgākās kļūmes kniedējot, kur:
1 – urbums par lielu, kā rezultātā kniedes stienītis sašķelsies un ekspluatācijas laikā kniedētais savienojums atslābs
un loksnes sāk pārvietoties attiecībā viena pret otru.
2 – slēggalviņa nav izveidota līdz galam un kniedētais savienojums nenodrošinās aprēķina stiprību
3 – pirms kniedēšanas ar bliedētāju nav veikta abu metāla lokšņu nosēdināšana, kā rezultātā starp loksnēm ir spēle.
Kniedētā savienojuma izturība ir ievērojami mazināta.
170
Att.332
Kniedēšanas knaibles ar kniedēm.
Dažādu slēdzošu lokšņu, kā arī maz slogotu detālu stiprināšanai pielieto kniedēšanas knaibles ar
pašformējošo galviņu kniedēm. Kniedēšanu ievērojami atvieglo apstāklis, ka kniedēšanu veic no
vienas puses un nav nepieciešams lietot pretturi kniedes atbalstīšanai. Kniedes izgatavo ar dažāda
diametra stienīšiem, dažāda garuma deformējamām čaulām, dodot iespēju piekniedēt materiālus ar
dažādu biezumu. Deformējamās čaulas galvenokārt izgatavo no alumīnija un ir pieļaujama kniedes,
kurām deformējamās čaulas ir krāsotas dažādās krāsās. Šī kniedēšanas tehnoloģija paver iespēja
piekniedēt vienu pie otra arī trauslus plastmasas izstrādājumus, kuru sakniedēšana pēc tradicionālās
metodes izraisītu to saplaisāšanu. Kniedēšanas knaiblēm ir dažāda diametra maināmi uzgaļi, kuru
izvēle atkarīga no kniedes stienīša diametra. Piedāvā arī kniedes, kuru deformējamās čaulas
izgatavotas no tērauda ar zemu oglekļa saturu, bet tad atbilstoši jāpielido šim nolūkam konstruētas
kniedēšanas knaibles ar atbilstošu mehānisko izturību.
171

Virsbuves Remonts 1271583111

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Virsbuves Remonts 1271583111

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Rīgas Tehniskās universitātes

Liepājas filiāles profesionālā vidusskola

1. Vieglā automobiļa virsbūves konstruktīvās īpatnības ..................................................................3

1. Vieglā automobiļa virsbūves konstruktīvās īpatnības

- Paildzināt virsbūves kalpošanas laiku pasargājot to no korozijas

Grand Cherokee (ZI) aktīvās drošības komponentu izvietojums,

2. Virsbūves kalpošanas laika paildzināšana

Novērtējums: „ļoti labi”:

Automobiļa modelis Izlaiduma gads

Automobiļa modelis Izlaiduma gads

Automobiļa modelis Izlaiduma gads

3. Krāsu uzklāšanas tehnoloģija virsbūves remontā

3.1. Krāsu pneimatiskā uzklāšana

Krāspistoles galvenās sastāvdaļas ir:

Iemesls Kas jādara?

Aizsērējis viens sānu urbums gaisa Mazgāt ar atbilstošu

a) Sacietējusi krāsa ap krāsas a) Iztīrīt krāsas smidzinātāju

a) Gaisa spiediens par augstu a) Samazināt gaisa spiedienu

a) Gaisa spiediens par mazu a) Palielināt gaisa spiedienu

a) Atslābusi smidzinātāja vītne a) Pievilkt krāsas

.Krāsu kūļa „kļūdu rezultāti”

Gaisa sprauslai ar sifona padevi krāsas

Att.26 Krāsas kūļa izmaiņas regulējot sānu

Konkrētai krāspistolei uzstādīts pašcentrējošais, hrommolibdena tērauds, krāsu smidzinātājs.

Raksturojošais Konvenciālā tipa HVLP sistēmas

RP krāspistoļu sistēma ir mēģinājums apvienot konvencionālās un HVLP krāspistoļu sistēmu

HIGH.T.E.C sistēmas krāsošanas pistoles. IWATA krāsošanas pistole W400WB un to analogi

Modelis Smidzinātāja Ienākošais Gaisa patēriņš Materiāla Krāsu kūlis mm

3.2. Krāsošanas tehnoloģija ar krāsojamo pistoli

Att.31 Krāspistoles kustība. Att.32 Krāspistoles kustība pa loku.

- Pārvietojot krāspistoli pa loku, krāsas kārtiņa būs nevienāda biezuma.

3.3. 3M PPS krāsu sajaukšanas sistēma

Att.33 Paņem trauciņu un ievieto mērtraukā

Att.34 Lej krāsu trauciņā

Att.35 Uzskrūvē rPPS vāciņu

Att.36 Uzpildāmo atveri nosedz ar vāciņu, kuru cieši

Att.37 Slēdzējgredzenu cieši pievelk, nostiprinot trauciņu ar

Att.38 Pievieno krāspistoli traukam. Pagriež

Att.39 Pavērš krāspistoli vēlamā virzienā

Att.40 Šā tipa krāspistoli lieto tieši tāpat kā standarta PPS

Att.41 Atvieno gaisa cauruļvadu un krāspistoli pagriež otrādi

Att.42 Atbalstīt rPPS pieturot to vai lietojot

Att.43 Lietojot krūzi, uzmanīgi iepildīt

Att..44 Noslēdz uzpildāmo atveri ar vāciņu,

Att.45 Krāsu trauciņiem ir iespējas uzstādīt

Att.46 Ievieto atsevišķo 125 mkm filtru

Att.47 Krāsu strūklu liet lēnām, sekojot kā tā

Att.48 Noslēgt uzpildīšanas atveri ar vāciņu un

Att.49 Krāsu papildina, atstājot filtrus

3M krāsu sagatavošanas sistēma

Att.50 Izņem trauciņu no sienas

Att.51 Izmantojot skalu ar

Att.52 Lietojot PPS sajaucējkociņu, samaisa krāsu.

Att.53 Vāciņa ir iestrādāts filtrs. Uzspiež vāciņu

Att..54 Ņem slēggredzenu un cieši noslēdz trauciņu ar vāku.

Att.55 Ievieto krāspistoles adapteri vāciņā un pagriežot – nofiksē.

Att.56 Pievieno krāsu pistoli gaisa padevei un krāso.

Att.57 Atvienot krāsu pistoli no gaisa padeves.

Att.58 Jāmazgā tikai krāspistole un adapters.

Att.59 Kad nepieciešams krāsot grūti pieejamas

Att.60 Lai piekļūtu grūti

Att.61 Lai sabojātu lietoto

Att.62 Kad krāsošana