Read without ads and support Scribd by becoming a Scribd Premium Reader.
See Premium Plans
 
 
ESTONIA
Tartu mnt. 2, 10145 Tallinn, Tel +372 665 02 80, Fax +372 665 02 81
LATVIA
Ulmana gatve 86F, Riga, LV-1046, Tel +371 67214225, Fax +371 67356 395
LITHUANIA
J. Jasinskio 16B, LT-01112 Vilnius, Tel +370 5 254 67 13, Fax +370 5 254 69 78www.baltcap.com
J
nis Pra

vi
s2011. gada apr
lis
Investoru neobjektivit
te: dom

anas un sprie
anas
patn
bas
M
 
s esam satiku
 
i ienaidnieku un tas esam m
 
s
1
 
Daudzu ekonomisko mode
u un teoriju pamat
ir pie

mums, ka visi investori ir piln
gi racion
li,nepak
aujas emocij
m un aukstasin
gi vienm
r mekl
augst
ko ienes
gumu pie zem
ka riska.Ta
u, te k
naglai uz galvas ir le
en
r
beisbola sp
l
t
ja Yogi Berra v
rdi:
teor
tiski, starp teorijuun praksi nav nek
du at

ir
bu; praktiski
ir
. Dro
i vien ikviens, kas ir iem

in
jis rokuinvest

an
, ir piedz
vojis gan pe

as rad
to saj
smu, gan zaud
jumiem sekojo
o no

lu undusmas. Teju nevi
us rodas jaut
jums
vai tie

m ar
 
o spilgto emociju kl
tb
tn
cilv
ki sp
jpie
emt absol
ti racion
lus l
mumus?Vieni no pirmajiem
racionalit
tes robe
u
p
tniekiem bija psihologi Daniel Kahneman un AmosTversky, kas 20. gadsmita 70. gados public
ja virkni p
t
jumu par sprie
anas un l
mumupie
em
anas procesiem. Vi
i identific
ja virkni uzved
bas
patn
bu, kuras nepak

v
s racion
lamizskaidrojumam un izkrop
oja sprie
anas un l
mumu pie
em
anas procesu: iepriek

jo varb
t
buignor

ana, kopas izm
ra ignor

ana, progno
u noenkuro
an
s, u.c. Abu p
tnieku draugs RichardThaler, p
c profesijas ekonomists,
tri vien saprata, ka jaunaj
m atzi

m ir pielietojums ar
vi
alauci

un 80. gadu s
kum
public
ja darbu
2
, ar kuru dzima behavioral economics
ekonomikasnovirziens, kas p
ta soci
lo, kognit
vo un emocion
lo faktoru ietekmi uz ekonomisko l
mumupie
em
anu. Ta
u, k
jau tas ir ierasts zin
tnes aprind
s, bija j
paiet ilgam laikam, lai jaun
steorijas iekarotu pla

ku atzin
bu, un ilgus gadus biheivior
l
s ekonomikas atbalst
t
ji bija
eceruekvivalenti. Galu gal
vi
u darbs tika atalgots un Daniel Kahneman 2002. gad
sa

ma Nobelapr
miju ekonomik
par vi
a Prospect Theory, kuras pamatt
ze ir investoru asimteriski liel
s bailesno zaud
jumiem
3
.
1 Walt Kelly rad
t
karikat
ru t
la Pogo vispopul
r
kais domu grauds
2
 
Toward a Positive Theory of Consumer Choice
 
3
Nobela pr
miju sa

ma tikai Kahnemen, jo atzin
ba n
ca jau p
c kol

a Amos Tversky n
ve. Interesanti, ka DanielKahneman pats nav nekad stud
jis ekonomiku un pat nav izg
jis nevienus ekonomikas kursus
 
 
 
ESTONIA
Tartu mnt. 2, 10145 Tallinn, Tel +372 665 02 80, Fax +372 665 02 81
LATVIA
Ulmana gatve 86F, Riga, LV-1046, Tel +371 67214225, Fax +371 67356 395
LITHUANIA
J. Jasinskio 16B, LT-01112 Vilnius, Tel +370 5 254 67 13, Fax +370 5 254 69 78www.baltcap.com
Ta
u pat p
c Nobela pr
mijas pie

ir
anas biheivior
l
s ekonomikas p
rst
vjiem virkneakad
mi
u sp
t
gi tur
s pie savas p
rliec
bas, ka finan
u tirgi ir efekt
vi. Prakti
u aprind
s ganbiheivior
l
ekonomika savu vietu zem saules jau ir izkarojusi; vairums atz
st, ka paties
b
m
sul
mumu pie
em
anas procesu nenoteikt
bas apst
k
os caurvij irracionalit
te, nekonsekvence unpretrunas. Homo oeconomicus jeb piln
gi racion
lais l
mumu pie

m
js dr
z
k ir zin
tniekupr
tos rad
ts, realit
t
neeksist
jo
s franken
teins, ne reprezentat
vs cilv
ka prototips.Kur mekl
jami c
lo
i

m
dom

anas kropl
b
m
? Un, ja reiz t
s ir tik nev
lamas, k
p
c t
sevol
cijas laik
nav izskaustas? K
izr
d
s, da
a
o dom

anas
patn
bu v
l pavisam nesen mumsbija
oti noder
gas. Te gan ir v
rts paskaidrot, ko evol
cijas kontekst
noz
m
 
pavisam nesen
.Cilv
ka
ints v
sture iesniedzas 2.5 miljonu gadu t
l
pag
tn
, un 99% no

s v
stures aiz
emsenais akmens laikmets jeb paleol
ts, kad cilv
kveid
go b
t
u galven
r
pe bija izdz
vo
ana visaiskarbos un me
on
gos apst
k
os. T
dej
di 30 000 gadi, ko m
su suga ir aizvad
jusi agr
r
 sabiedr
b
, un 300 r
pniecisk
s sabiedr
bas gadi ir tik vien k
acumirklis uz aizv
stures fona.T
p
c da
a m
su pr
ta v
l arvien ir piem
rot
ka izdz
vo
anas nodro
in

anai vid
, no kurasc
lu
ies m
su sen
u sen
i (b
t
b
 
frikas savann
), nevis to probl
mu risin

ai, ar kur
m m
ssaskaramies m
sdien
s. Izmantojot behavioral finance guru James Montier skarbos v
rdus, m
spa da
ai esam cilv
ki, pa da
ai p
rti
i. Piem
ram, viena no zin
m
kaj
m dom

anas
patn
b
m iroveroptimism jeb p
rlieku liels optimisms, kas finan
u tirgus kontekst
izpau
as k
p
r
kro
ainas prognozes par komp
niju n
kotnes sniegumu, nere
las ienes
guma ekspekt
cijas, utt.P
rlieku liels optimisms kokteil
ar cit
m dom

anas
patn
b
m m
dz novest pie cenu burbu
ura
an
s un tiem sekojo
ajiem tirgus krahiem. Savuk
rt, run
jot par

pa
a p
roptimisma noz
miakmens laikmet
, past
v uzskats, ka tas bijs viens no faktoriem, kas nodro
in
ja cilv
kuizdz
vo
anu. Jo, ja t
laika cilv
ks sp
tu objekt
vi nov
rt
t savas izredzes dz
vam atgriezties no tikb
stamaj
m zilo
u vai mamutu med
b
m, vi

neb
tu dab
jams
r
no savas alas ne par k
ducenu... Citas dom

anas
patn
bas ir
rti

sce
i
, kas vairum
gad
jumu
auj mums
tri pie
emtl
mumu, izvairoties no laikietilp
g
m p
rdom
m, kas pat var
tu piln
b
paraliz
t m
su ikdienu.Piem
ram, availability bias jeb pieejam
bas
patn
bas d

notikumi, kas ir viegl
k atsaucami
Search
Search History:
Searching...
Result 00 of 00
00 results for result for
  • p.
    • Notes
    Load more