Jānis Praņēvičs

2011. gada aprīlis

Investoru neobjektivitāte: domāšanas un spriešanas īpatnības

„Mēs esam satikuši ienaidnieku un tas esam mēs”1

Daudzu ekonomisko modeļu un teoriju pamatā ir pieņēmums, ka visi investori ir pilnīgi racionāli,

nepakļaujas emocijām un aukstasinīgi vienmēr meklē augstāko ienesīgumu pie zemāka riska.

Taču, te kā naglai uz galvas ir leģenārā beisbola spēlētāja Yogi Berra vārdi: „teorētiski, starp teoriju

un praksi nav nekādu atšķirību; praktiski – ir”. Droši vien ikviens, kas ir iemēģinājis roku

investēšanā, ir piedzīvojis gan peļņas radīto sajūsmu, gan zaudējumiem sekojošo nožēlu un

dusmas. Teju neviļus rodas jautājums – vai tiešām arī šo spilgto emociju klātbūtnē cilvēki spēj
pieņemt absolūti racionālus lēmumus?

Vieni no pirmajiem „racionalitātes robežu” pētniekiem bija psihologi Daniel Kahneman un Amos

Tversky, kas 20. gadsmita 70. gados publicēja virkni pētījumu par spriešanas un lēmumu

pieņemšanas procesiem. Viņi identificēja virkni uzvedības īpatnību, kuras nepakļāvās racionālam

izskaidrojumam un izkropļoja spriešanas un lēmumu pieņemšanas procesu: iepriekšējo varbūtību

ignorēšana, kopas izmēra ignorēšana, prognožu noenkurošanās, u.c. Abu pētnieku draugs Richard

Thaler, pēc profesijas ekonomists, ātri vien saprata, ka jaunajām atziņām ir pielietojums arī viņa

lauciņā un 80. gadu sākumā publicēja darbu2, ar kuru dzima behavioral economics – ekonomikas

novirziens, kas pēta sociālo, kognitīvo un emocionālo faktoru ietekmi uz ekonomisko lēmumu

pieņemšanu. Taču, kā jau tas ir ierasts zinātnes aprindās, bija jāpaiet ilgam laikam, lai jaunās

teorijas iekarotu plašāku atzinību, un ilgus gadus biheiviorālās ekonomikas atbalstītāji bija ķeceru

ekvivalenti. Galu galā viņu darbs tika atalgots un Daniel Kahneman 2002. gadā saņēma Nobela

prēmiju ekonomikā par viņa Prospect Theory, kuras pamattēze ir investoru asimteriski lielās bailes

no zaudējumiem3.

1 Walt Kelly radītā karikatūru tēla Pogo vispopulārākais domu grauds

2 „Toward a Positive Theory of Consumer Choice”

3 Nobela prēmiju saņēma tikai Kahnemen, jo atzinība nāca jau pēc kolēģa Amos Tversky nāve. Interesanti, ka Daniel

Kahneman pats nav nekad studējis ekonomiku un pat nav izgājis nevienus ekonomikas kursus

ESTONIA Tartu mnt. 2, 10145 Tallinn, Tel +372 665 02 80, Fax +372 665 02 81
LATVIA Ulmana gatve 86F, Riga, LV-1046, Tel +371 67214225, Fax +371 67356 395
LITHUANIA J. Jasinskio 16B, LT-01112 Vilnius, Tel +370 5 254 67 13, Fax +370 5 254 69 78

www.baltcap.com
Taču pat pēc Nobela prēmijas piešķiršanas biheiviorālās ekonomikas pārstāvjiem virkne

akadēmiķu spītīgi turās pie savas pārliecības, ka finanšu tirgi ir efektīvi. Praktiķu aprindās gan

biheiviorālā ekonomika savu vietu zem saules jau ir izkarojusi; vairums atzīst, ka patiesībā mūsu
lēmumu pieņemšanas procesu nenoteiktības apstākļos caurvij irracionalitāte, nekonsekvence un

pretrunas. Homo oeconomicus jeb pilnīgi racionālais lēmumu pieņēmējs drīzāk ir zinātnieku

prātos radīts, realitātē neeksistējošs frankenšteins, ne reprezentatīvs cilvēka prototips.

Kur meklējami cēloņi šīm „domāšanas kroplībām”? Un, ja reiz tās ir tik nevēlamas, kāpēc tās

evolūcijas laikā nav izskaustas? Kā izrādās, daļa šo domāšanas īpatnību vēl pavisam nesen mums

bija ļoti noderīgas. Te gan ir vērts paskaidrot, ko evolūcijas kontekstā nozīmē „pavisam nesen”.

Cilvēka ģints vēsture iesniedzas 2.5 miljonu gadu tālā pagātnē, un 99% no šīs vēstures aizņem
senais akmens laikmets jeb paleolīts, kad cilvēkveidīgo būtņu galvenā rūpe bija izdzīvošana visai

skarbos un mežonīgos apstākļos. Tādejādi 30 000 gadi, ko mūsu suga ir aizvadījusi agrārā

sabiedrībā, un 300 rūpnieciskās sabiedrības gadi ir tik vien kā acumirklis uz aizvēstures fona.

Tāpēc daļa mūsu prāta vēl arvien ir piemērotāka izdzīvošanas nodrošināšanai vidē, no kuras

cēlušies mūsu senču senči (būtībā Āfrikas savannā), nevis to problēmu risināšai, ar kurām mēs

saskaramies mūsdienās. Izmantojot behavioral finance guru James Montier skarbos vārdus, mēs

pa daļai esam cilvēki, pa daļai pērtiķi. Piemēram, viena no zināmākajām domāšanas īpatnībām ir

overoptimism jeb pārlieku liels optimisms, kas finanšu tirgus kontekstā izpaužas kā pārāk

rožainas prognozes par kompāniju nākotnes sniegumu, nereālas ienesīguma ekspektācijas, utt.

Pārlieku liels optimisms kokteilī ar citām domāšanas īpatnībām mēdz novest pie cenu burbuļu

rašanās un tiem sekojošajiem tirgus krahiem. Savukārt, runājot par šī paša pāroptimisma nozīmi

akmens laikmetā, pastāv uzskats, ka tas bijs viens no faktoriem, kas nodrošināja cilvēku

izdzīvošanu. Jo, ja tā laika cilvēks spētu objektīvi novērtēt savas izredzes dzīvam atgriezties no tik

bīstamajām ziloņu vai mamutu medībām, viņš nebūtu dabūjams ārā no savas alas ne par kādu

cenu... Citas domāšanas īpatnības ir ērti „īsceļi”, kas vairumā gadījumu ļauj mums ātri pieņemt

lēmumu, izvairoties no laikietilpīgām pārdomām, kas pat varētu pilnībā paralizēt mūsu ikdienu.
Piemēram, availability bias jeb pieejamības īpatnības dēļ notikumi, kas ir vieglāk atsaucami

ESTONIA Tartu mnt. 2, 10145 Tallinn, Tel +372 665 02 80, Fax +372 665 02 81
LATVIA Ulmana gatve 86F, Riga, LV-1046, Tel +371 67214225, Fax +371 67356 395
LITHUANIA J. Jasinskio 16B, LT-01112 Vilnius, Tel +370 5 254 67 13, Fax +370 5 254 69 78

www.baltcap.com
atmiņā, šķiet biežāki. Parasti tā arī ir, taču risku rada „aklais punkts” jeb notikumi, kurus grūti

atsaukt atmiņā. Piemēram, ilgstošu vēršu tirgu laikā iepriekšējās smagās korekcijas aizmirstas, un

investori kļūst arvien pārliecinātāki, ka to iespējamība ir ļoti zema. Savā ziņā mūsu prāts ir akls

attiecībā uz varbūtībām.

Kāpēc ir tik svarīgi pārzināt šīs domāšanas īpatnības (izņemot iespēju paspīdēt ar zināšanām

draugu lokā kādā ballītē)? Pirmkārt, visu tirgus dalībnieku domāšanas kroplības finanšu tirgos

rada neefektivitātes un anomālijas – tātad šo īpatnību pārzināšana paver reālas peļņas iespējas.

Taču vēl svarīgāk ir tas, ka ikviens, kas sevī var identificēt tipiskākos uzvedības trūkumus, var

optimizēt savu lēmumu pieņemšanas procesu un izvairīties no savas domāšanas izliktajiem

slazdiem. Kā ir teicis Warren Buffet: „Investēšana nav spēle, kurā puisis ar 160 IQ uzvar puisi ar

130 punktu IQ. Tiklīdz jums piemīt normāls intelekta līmenis, ir nepieciešams rakstura stingrība,
lai kontrolētu dziņas, kas vairumu investoru iedzen problēmās”.

ESTONIA Tartu mnt. 2, 10145 Tallinn, Tel +372 665 02 80, Fax +372 665 02 81
LATVIA Ulmana gatve 86F, Riga, LV-1046, Tel +371 67214225, Fax +371 67356 395
LITHUANIA J. Jasinskio 16B, LT-01112 Vilnius, Tel +370 5 254 67 13, Fax +370 5 254 69 78

www.baltcap.com