34 zinÇtne
Priek‰statu tirgus
BiheiviorÇlÇ ekonomika skaidro, kÇpïc mïs vilcinÇmies, pïrkam,
aiz¿emamies un acumirkl¥gÇ impulsÇ ˙eram pïc ‰okolÇdes.
Kreigs Lamberts
KÇ visi apvïrsumi domljanÇ, ar¥ ‰is sÇkÇs ar
anomÇlijÇm, savÇdiem faktiem, d¥vainiem
novïrojumiem, kurus vispÇrpie¿emtie uzskati nespïja
izskaidrot. Kazino spïlma¿i, piemïram, ir gatavi likt uz
spïles naudu ar¥, gaidot zaudïjumu. Cilvïki apgalvo, ka
vïlas iekrÇt naudu pensijas gadiem, lietot vesel¥gÇku
uzturu, sÇkt vingrot, atmest smï˙ï‰anu – un tie‰Çm tÇ
domÇ – taãu neko taml¥dz¥gu nedara. Upuri, kuri uzskata,
ka pret vi¿iem kÇds izturïjies netaisn¥gi, atriebjas
pÇridar¥tÇjiem, kaut ar¥ ‰Çda r¥c¥ba kaitï vi¿u pa‰u
interesïm.
·Çdi absurdi fakti ir kÇ tie‰s sp∫Çviens sejÇ ierastajam
cilvïciskÇ aÆenta (aktiera) modelim – “ekonomiskajam
cilvïkam”, kuru gadu desmitiem, ja ne simtiem, par
pamatu izmantojusi klasiskÇ un neoklasiskÇ ekonomika.
“Ekonomiskais cilvïks” pie¿em loÆiskus, racionÇlus, uz
pa‰labumu orientïtus lïmumus, sal¥dzina izmaksas ar
gstamo labumu un maksimÇli kÇpina iegto vïrt¥bu un
personisko pe∫¿u. “Ekonomiskais cilvïks” ir saprÇt¥ga,
anal¥tiska, savt¥ga btne, kam rakstur¥ga ideÇla
pa‰kontrole virz¥bÇ uz nÇkotnes mïr˙iem, un kuru
nespïj izsist no sliedïm ˙ermeniskais stÇvoklis un jtas.
“Ekonomiskais cilvïks” ir apbr¥nojami ïrta marionete
akadïmisku teoriju konstruï‰anai. Tomïr
“Ekonomiskajam cilvïkam” piem¥t viens likten¥gs
trkums: vi¿a gluÏi vienkÇr‰i nav.
Pievïr‰oties reÇlam cilvïkam, robota cien¥gas loÆikas
vietÇ mïs uziesim daÏnedaÏÇdu iracionÇlu,
pa‰kaitniecisku un pat altruistisku uzved¥bu. ·is
novïrojums ir tik ikdieni‰˙s, ka atkÇrtojas jau vairÇkus
gadsimtus; jau Ådams Smits “uzskat¥ja psiholoÆiju par
lïmumu pie¿em‰anas procesa sastÇvda∫u,” stÇsta Nava
A‰rafa, biznesa administrÇcijas docente. “Vi¿‰ saskat¥ja
konfliktu starp kaisl¥bÇm un bezkaisl¥go vïrotÇju.”
Tomïr neoklasiskÇ ekonomika ‰Çdas psiholoÆiskas
atklÇsmes nob¥d¥ja sÇ¿us. Vïl pirms 15 gadiem par
biheiviorÇlo ekonomiku dïvïtÇ apak‰discipl¥na – uz
psiholoÆijas un ekonomikas atzi¿Çm balst¥ti pït¥jumi par
to, kÇ reÇli cilvïki izdara izvïli – bija tikai marginÇls,
eksotisks atzars. MsdienÇs biheiviorÇlÇ ekonomika ir
jauns, spïc¥gs, plauksto‰s ekonomikas pamatvirziena
sektors, kas var lepoties ar Nobela prïmiju un emp¥risku
pït¥jumu kritisko masu, un spïjis apgriezt kÇjÇm gaisÇ
neoklasiskÇs teorijas, kas tik ilgi bija dominïju‰as ‰ajÇ
discipl¥nÇ.
ASV biheiviorÇlie ekonomisti pasniedz StenfordÇ,
BïrklijÇ, âikÇgÇ, PrinstonÇ, Masaãsetsas TehnoloÆijas
instittÇ (MIT) un citur, taãu lielÇkais ‰¥s apak‰nozares
speciÇlistu skaits atrodams HÇrvardÇ. “HÇrvardas pieeja
ekonomikai vienmïr ir bijusi mazliet praktiskÇka
un emp¥riskÇka nekÇ citÇs universitÇtïs,” paskaidro
universitÇtes prezidents Lorenss Samerss, kas pats
HÇrvardÇ ieguvis ekonomikas zinÇt¿u doktora grÇdu
un uzskata sevi par biheiviorÇlo ekonomistu. “Ja esat
praktiski un emp¥riski noska¿ots, js saist¥s biheiviorÇlÇ
pieeja.”
36 zinÇtne
Jauna lauka kadrï‰ana
Nobela prïmiju ekonomikÇ ir sa¿ïmu‰i divi
cilvïki, kas nav ekonomisti. Jau ãetrdesmitajos
gados Herberts Saimons no KÇrnegija Melona
www.princeton.edu
universitÇtes izstrÇdÇja “ierobeÏotas racionalitÇtes”
(bounded rationality) koncepciju, cen‰oties
pierÇd¥t, ka cilvïcisko lïmumu pie¿em‰anas
procesu nav iespïjams izskaidrot ar racionÇlo
Nobela prïmijas domu vien. TradicionÇlÇs ekonomikas piekritïji
laureÇts ekonomikÇ, Saimona pït¥jumus ignorïja vai noraid¥ja; daudzi
Stenfordas psihologs nozares speciÇlisti bija neapmierinÇti, ka vi¿‰
Daniels KÇnemans: 1978. gadÇ sa¿ïma Nobela prïmiju.
“Cilvïki, ‰˙iet, Tad, 1979. gadÇ, psihologi Daniels KÇnemans no
labprÇtÇk uz¿emas
Prinstonas un Eimoss Tverskis no Stenfordas nÇca
risku, lai novïrstu
klajÇ ar publikÇciju “IzredÏu teorija: lïmumu
dz¥v¥bas “zaudï‰anu”,
nevis, lai dz¥v¥bu
pie¿em‰ana riska apstÇk∫os”1, revolucionÇru
“glÇbtu””. pït¥jumu par cilvïku attieksmi pret negarantïtu
atl¥dz¥bu un risku. Sekojo‰ajos gadu desmitos tas
k∫uva par vienu no visvairÇk citïtajiem traktÇtiem
ekonomikas jomÇ. Autori apgalvoja, ka cilvïku
lïmumus spïc¥gi ietekmï veids, kÇ alternat¥vas
tiek “kadrïtas” (framed) – nevis tikai to relat¥vÇ
vïrt¥ba. ·is pït¥jums btiski iespaidoja
biheiviorÇlÇs ekonomikas att¥st¥bu; tÇ stingrie
vienÇdojumi iedragÇja vienu no standarta mode∫a
galvenajiem pie¿ïmumiem, kas apgalvoja, ka
noz¥me ir tikai alternat¥vu reÇlajai vïrt¥bai, nevis
tam, kÇ tÇs piedÇvÇtas (“kadrïjumam”).
Alternat¥vas formulïjuma mai¿a var ietekmït,
piemïram, cilvïku izvïli attiec¥bÇ uz risku. 1981.
gadÇ ÏurnÇlÇ “Science” publicïtajÇ referÇtÇ
“Lïmumu formulï‰ana un izvïles psiholoÆija” 2
Tverskis un KÇnemans piedÇvÇja piemïru.
“Iztïlojieties, ka ASV gatavojas neparastas, no
Åzijas ievestas slim¥bas uzliesmojumam, kurÇ, pïc
aprï˙iniem, ietu bojÇ 600 cilvïku,” vi¿i rakst¥ja.
“Izskat¥‰anai ir izvirz¥tas divas alternat¥vas slim¥bas
apkaro‰anas programmas.” Paredzams, ka,
izvïloties programmu A, tiktu glÇbti 200 cilvïku.
Izvïloties programmu B, pastÇvïtu aptuveni viena
iespïja no trim, ka tiks glÇbti 600 cilvïki, un divas
iespïjas no trim, ka netiks glÇbts neviens. Autori
zi¿oja, ka 72 % aptaujÇto izvïlïju‰ies programmu
A, kaut ar¥ abu programmu reÇlais iznÇkums ir
identisks. Vairums pït¥juma subjektu vïlïjÇs
izvair¥ties no riska, dodot priek‰roku dro‰ai 200
dz¥v¥bu glÇb‰anai. Tad pïtnieki main¥ja problïmas
formulïjumu: ‰oreiz, r¥kojoties saska¿Ç ar
programmu C, “ies bojÇ 400 cilvïku”, turpretim
izvïloties programmu D, “pastÇv viena iespïja no
1
Daniel Kahneman,
trim, ka neviens neies bojÇ, un divas iespïjas no
Amos Tversky. Prospect trim, ka ies bojÇ 600 cilvïku.” ·ajÇ reizï 78 %
Theory: An Analysis of aptaujÇto izvïlïjÇs programmu D – atkal,
Decision under Risk. neraugoties uz identisko gala iznÇkumu. ·ajÇ
2
The Framing of gad¥jumÇ respondenti deva priek‰roku
Decisions and the riskantÇkajam variantam. Vien¥gÇ at‰˙ir¥ba bija
Psychology of Choice. vienkÇr‰ais fakts, ka pirmajÇ uzdevumÇ iespïjamÇ
3
The Winner’s Curse. izvïle bija formulïta glÇbto dz¥v¥bu, bet otrajÇ –
bojÇ gÇju‰o izteiksmï; cilvïki, ‰˙iet, labprÇtÇk
uz¿emas risku, lai novïrstu dz¥v¥bas “zaudï‰anu”,
nevis, lai dz¥v¥bu “glÇbtu”.
“KÇnemans un Tverskis aizsÇka ‰o revolciju
ekonomikÇ,” saka biznesa administrÇcijas
profesors Makss Beizermans, kas HÇrvardas
Biznesa augstskolÇ pïta lïmumu pie¿em‰anas un
sarunu procesu. “·is 1979. gada pït¥jums tika
sarakst¥ts ekonomikas lauci¿Ç un ekonomistu stilÇ,
un to publicïja pats stingrÇkais ekonomikas
ÏurnÇls – “Econometrica”. IzredÏu teorijas
galvenos punktus nav grti aprakst¥t vÇrdos.
MatemÇtika tika izmantota, lai izpeln¥tos akceptu,
un tam bija liela noz¥me.” 2002. gadÇ KÇnemans
sa¿ïma Nobela prïmiju ekonomikÇ, l¥dzÇs
Vernonam Smitam, kas tika godinÇts par darb¥bu
eksperimentÇlajÇ ekonomikÇ. (Tverskis, KÇnemana
ilggadïjais l¥dzstrÇdnieks, nomira 1996. gadÇ.)
Asto¿desmitajos gados Riãards TÇlers (toreiz
Kornela, ‰obr¥d – âikÇgas universitÇtes Biznesa
skolÇ) sÇka ieviest ‰Çdu ekonomikas psiholoÆisku
izpratni, publicïjot “AnomÇlijas”, rakstu sïriju
ÏurnÇlÇ “Journal of Economic Perspectives” (raksti
vïlÇk apkopoti vi¿a 1994. gada grÇmatÇ
“UzvarïtÇja lÇsts” 3. “Diks TÇlers asto¿desmitajos
gados dz¥voja intelektuÇlos dÏung∫os,” saka
ekonomikas profesors Deivids Leibsons, viens no
ievïrojamÇkajiem HÇrvardas biheiviorÇlÇs
ekonomikas speciÇlistiem. “Vi¿‰ aizstÇvïja idejas,
kuras ekonomisti izsmïja. BiheiviorÇlÇs idejas
draudïja ar izstum‰anu asto¿desmitajos gados un
k∫uva populÇras devi¿desmitajos; tagad mïs esam
¥sts modes kliedziens, kas piesaista daudzus
maÆistrantras studentus. Nu vairs nevar runÇt par
atsevi‰˙u, pretinieku ielenktu pïtnieku grupi¿u,
kas c¥nÇs ar tradicionÇlistiem.”
“Asto¿desmitajos gados pasaules labÇkie
ekonomisti aplkoja pierÇd¥jumus un apguva
[biheiviorÇlo ekonomiku],” saka Beizermans.
“Ekonomikas viduvïj¥bas ir gausi sekotÇji – vi¿i
turpinÇja to ignorït, lai varïtu netraucïti virz¥t uz
priek‰u savu darbu.”
Tomïr, ja esam god¥gi, ar¥ noliedzïji piekristu, ka
racionÇlais modelis tikai aptuveni atbilst cilvïka
apzi¿ai – “tie‰i tÇpat, kÇ øtona fizika aptuveni
atbilst Ein‰teina fizikai,” skaidro Leibsons.
“ZinÇmas at‰˙ir¥bas pastÇv, tomïr, kl¥stot pa ‰o
planïtu, js ar tÇm nekad nesastaptos. Ja es gribu
uzbvït tiltu, apdz¥t automa‰¥nu vai trÇp¥t pa
beisbola bumbi¿u, man pietiek ar øtona fiziku.
Taãu psihologi pazi¿oja: “Nï, ar to nepietiek, mïs
neslapstÇmies pa kaktiem, pelnot s¥knaudu. PastÇv
noz¥m¥gas uzved¥bas likumsakar¥bas, kas ietver
tÇdus jïdzienus kÇ nepiln¥ga pa‰kontrole un
sociÇlo priek‰noteikumu ietekmïta izvïle pretstatÇ
t¥ram savt¥gumam.” Mïs rpïjamies par cilvïkiem
Çrpus msu Æimenïm un ziedojam savus l¥dzek∫us,
lai vi¿iem pal¥dzïtu – piemïram, tiem, kuru dz¥vi
skÇrusi viesu∫vïtra Katr¥na.”

Liela da∫a agr¥nÇ biheiviorÇlÇs ekonomikas jomÇ
veiktÇ darba attiecÇs uz finan‰u sfïru. Daudzu
noz¥m¥gÇko referÇtu autors bija HÇrvardas
ekonomikas profesors Andrejs ·leifers. Finan‰u
tirgos ierastie tradicionÇlÇs ekonomikas argumenti
vïsta, ka “tÇda [novirze uzved¥bÇ] nevar eksistït,
jo, pat ja ir atrodami mu∫˙¥gi, iracionÇli indiv¥di,
tirg tiem pret¥ stÇjas gudri, racionÇli domÇjo‰i
cilvïki, kuru arbitrÇÏas darb¥ba notur cenas
saprÇt¥gÇ l¥men¥,” paskaidro ·leifers. “Piemïram, ja
cilvïkus pÇr¿em pÇrmïr¥gs pesimisms attiec¥bÇ uz
“General Motors” izredzïm un vi¿i izmet tirg GM
akcijas, pie lietas strauji ˙ersies gudrie cilvïki, kas
tÇs iegÇdÇsies kÇ novïrtïtas par zemu, un GM
akciju cena ¥pa‰i nemain¥sies.”
Taãu 1990. gada pït¥jums “SvÇrst¥bu mÇklera
pieeja finansïm” 4, kuru ·leifers izstrÇdÇja kopÇ ar
Samersu, argumentï pret “efekt¥vÇ tirgus” modeli,
konstatïjot, ka lïmumu pie¿em‰anu ierobeÏo
atsevi‰˙i ar risku saist¥ti faktori. Tobr¥d, piemïram,
“Royal Dutch” akcijas AmsterdamÇ bija pieejamas
par citu cenu nekÇ “Shell” akcijas LondonÇ, kaut
ar¥ uzskatÇmas par vienas kompÇnijas – “Royal
Dutch/Shell” – akcijÇm. Slïgtie ieguld¥jumu fondi
(ar fiksïtu akciju skaitu, kas apgrozÇs birÏÇs) tirgo
akcijas par cenÇm, kas neatbilst to portfe∫u
vïrt¥bai. “Kad viena un tÇ pati lieta divos daÏÇdos
tirgos tiek pÇrdota par daÏÇdÇm cenÇm, lïmumu
un racionalitÇtes iespaids neizbïgami mazinÇs,”
saka ·leifers. “DomÇjams, ka ‰ÇdÇ gad¥jumÇ
iracionalitÇte jtami ietekmïs cenas – pat ilgÇkÇ
laika posmÇ.”
1984. gadÇ Alfreda Slouna fondÇ tika aizsÇkta
biheiviorÇlÇs ekonomikas programma. TÇ tika
formulïta kÇ kognit¥vÇs zinÇtnes pielietojums
ekonomisko lïmumu pie¿em‰anas procesu
izpïtï. “Nozarei ir dots aplams nosaukums – to
vajadzïja saukt par kognit¥vo ekonomiku,” saka
Eriks Voners, sociÇlÇs psiholoÆijas zinÇt¿u
doktors. “Mums pietrka drosmes.” [..]
BiheiviorÇlÇ ekonomika ir ekonomikas un
psiholoÆijas hibr¥ds, kop¥gÇ atvase.
KÇrdino‰ais “tagad”
KÇda ASV hamburgeru restorÇnu ˙ïde nosaukta
par godu Vimpijam, komiksu un multfilmu varo¿a
Popaja d‰¥gajam draugam ar milzu apet¥ti un
tuk‰Çm kabatÇm, kas padar¥jis slavenu teicienu:
“Es labprÇt samakslju otrdien, bet hamburgeru
‰odien.” Vimpijs jauki ilustrï “intertemporÇlÇs
izvïles” problïmas, kas aizrauj tÇdus biheiviorÇlos
ekonomistus kÇ Deivids Leibsons. Vi¿‰ saka: “Gan
cilvïku, gan citu dz¥vnieku vid atrodama
fundamentÇla spriedze starp pieejamÇ atalgojuma
ieg‰anu tagad un paciet¥gu nÇkotnes atalgojuma
4
The Noise Trader gaid¥‰anu. Cilvïki vïlas tl¥tïju atalgojumu ‰ajÇ
Approach to Finance. pa‰Ç mirkl¥ un vïlas bt paciet¥gi nÇkotnï. Ja js
zinÇtne 37
pavaicÇsiet – ko js vïlaties ‰obr¥d, aug∫us vai
‰okolÇdi, vi¿i teiks – ‰okolÇdi! Tagad mïs gribam
‰okolÇdi, cigaretes un dra¿˙¥gu grÇvïju. NÇkotnï
mïs gribam ïst aug∫us, atmest smï˙ï‰anu un
skat¥ties Bergmana filmas.”
Leibsons var ieskicït formÇlu modeli, kas apraksta
‰o dinamiku. Iztïlojieties kÇdu projektu,
piemïram, fizisku treni¿u programmas uzsÇk‰anu,
kas pras¥tu, teiksim, tl¥tïjus tïri¿us se‰u vïrt¥bas
vien¥bu apmïrÇ, bet nestu atliktu ieguvumu asto¿u
vien¥bu apmïrÇ. KopumÇ tas noz¥mïtu divu
vien¥bu pe∫¿u, “taãu ‰is modelis ne¿em vïrÇ
cilvïcisko noslieci devalvït nÇkotni,” saka
Leibsons. Ja nÇkotnes notikumu vïrt¥ba ir aptuveni
uz pusi mazÇka par ‰¥br¥Ïa notikumu vïrt¥bu, tad
minïtÇs asto¿as vien¥bas k∫st par ãetrÇm, un sÇkt
vingrot ‰odien kopumÇ noz¥mïtu zaudïjumus
divu vien¥bu apmïrÇ (se‰i m¥nus ãetri). TÇpïc mïs
nevïlamies sÇkt vingrot ‰odien. No otras puses,
sÇkot r¥t, mïs divreiz pazeminÇtu izmaksu un
ieguvumu (attiec¥gi l¥dz trim un ãetrÇm vien¥bÇm),
kas kopsummÇ noz¥mïtu vienas vien¥bas
ieguvumu no vingro‰anas. Tie‰i tÇpïc visi ar tÇdu
entuziasmu vïlas doties uz vingro‰anas zÇli r¥t.
VispÇr¥gi runÇjot, “cilvïki r¥kojas iracionÇli,
pÇrsp¥lïti samazinot nÇkotnes vïrt¥bu,” saka
Beizermans. “Mums klÇjas sliktÇk, ja pÇrÇk daudz
tïrïjam par to, ko gribam ‰ajÇ mirkl¥, upurïjot to,
ko gribam nÇkotnï. Cilvïki izmanto kred¥tkartes,
lai pirktu lietas, ko nevar at∫auties, un tÇ rezultÇtÇ
vi¿i var at∫auties mazÇk savas dz¥ves laikÇ
kopumÇ.” ·ÇdÇm problïmÇm nevajadzïtu rasties
saska¿Ç ar standarta ekonomikas teoriju, kas
apgalvo, ka “tam, ko es daru, nevajadzïtu bt
no‰˙irtam no tÇ, ko vïlos dar¥t,” saka Nava A‰rafa.
Laim¥gÇ kÇrtÇ ar¥ Odisejs saskaras ar Vimpija
problïmu – un Homïra varonis ‰o dilemmu
atrisina. Dieviete Kirke br¥dina Odiseju, ka vi¿a
kuÆis ce∫os gar salu, uz kuras mitinÇs sirïnas –
btnes, kuru neatvairÇmÇ dziedljana vilina
jrasbraucïjus uz salas pusi, kur kuÆus gaida
bojÇeja uz klint¥m. Odisejam jÇpavïl kuÆa apkalpei
aizbÇzt ausis ar vasku, lai ce∫abiedri nedzirdïtu
sirïnu dziesmas, taãu vi¿‰ pats dr¥kst bez baÏÇm
klaus¥ties, ja pavïlïs saviem jrniekiem piesiet
vi¿u pie masta un nelikties ne zinis par lgumiem
atbr¥vot, l¥dz briesmas bs dro‰i garÇm. “Odisejs
uz¿emas iepriek‰ïjas saist¥bas,” skaidro Leibsons.
“Piesie‰ana pie masta liedz vi¿am pa‰am nÇkotnï
atsaukt tagadnï pie¿emto lïmumu.”
·Çda tipa iepriek‰ïjas saist¥bas ir viens no veidiem,
kÇ apiet ne tikai kÇrdinÇjuma vilinÇjumu, bet ar¥
msu tendenci vilcinÇties pie¿emt lïmumu lietÇs,
kas prasa tl¥tïjus tïri¿us, taãu sola atalgojumu
nÇkotnï – piemïram, ja runa ir par diïtas
ievïro‰anu, vingro‰anu un sava kabineta
uzkop‰anu. KÇ piemïru var ¿emt ASV paz¥stamo
pensijas kapitÇla plÇnu “401(k)”, kur‰ ne tikai ∫auj
darbiniekiem iekrÇt un ieguld¥t kapitÇlu pensijas
38 zinÇtne
gadu vajadz¥bÇm uz atlikto nodok∫u bÇzes, bet
daudzos gad¥jumos izvïr‰as par ¥stu br¥vas naudas
zelta dz¥slu: tas ir tikpat kÇ atrast simtdolÇru
banknotes uz trotuÇra. Tas tÇpïc, ka daudzas
www.news.harvard.edu
firmas ‰Çdos fondos iemaksÇ summas, kas
l¥dzvïrt¥gas to darbinieku iemaksÇtajÇm, tÇdï∫
viens darbinieka dolÇrs k∫st par diviem dolÇriem.
“Tas noz¥mï daudz br¥vas naudas,” saka Leibsons,
kas publicïjis daudzus pït¥jumus par “401(k)”
Ekonomikas profesors plÇniem un, iespïjams, uzskatÇms par vado‰o
Deivids Leibsons, autoritÇti ‰Çdu plÇnu izmanto‰anÇ. “Ja firma par
viens no darbinieku iemaksÇ summu, kas nepÇrsniedz 6
ievïrojamÇkajiem procentus no pa‰a darbinieka maksÇjuma, tad
HÇrvardas cilvïkam, kura gada pe∫¿a ir 50 tksto‰i, tas varïtu
biheiviorÇlÇs
noz¥mït papildu 3000 dolÇrus gadÇ.”
ekonomikas
RacionÇlais modelis nepÇrprotami paredz, ka
speciÇlistiem:
“KopumÇ cilvïki vïlas
cilvïki nevilcinoties met¥sies izmantot ‰Çdu
bt apdom¥gi, vi¿i tikai izdev¥bu. Taãu vi¿i to nedara – pat ne strÇdnieki,
nevïlas tÇdi bt ‰ajÇ kas sasniegu‰i 59 gadu vecumu un dr¥kst iz¿emt
acumirkl¥” naudu no sava “401(k)” plÇna fonda, nemaksÇjot
soda procentus. (JaunÇki cilvïki plÇnÇ iesaistÇs
vïl nelabprÇtÇk, taãu vi¿iem par pÇragru naudas
iz¿em‰anu draud soda nauda.) “IzrÇdÇs, ka
aptuveni puse ASV strÇdnieku minïtajÇ vecumÇ,
kuriem pieejama ‰¥ lieliskÇ izdev¥ba, to
neizmanto,” saka Leibsons. “PlÇnam nav nekÇdu
m¥nusu un ir milz¥gi plusi. Tomïr indiv¥di
vilcinÇs – vi¿i gatavojas dr¥zumÇ pieteikties,
gadu no gada, tomïr to nedara.” TipiskÇ
amerikÇ¿u firmÇ jaunam darbiniekam vidïji
izrÇdÇs vajadz¥gi 2 – 3 gadi, lai beidzot iesaist¥tos
plÇnÇ. Taãu amerikÇ¿i darba vietas maina bieÏi –
tÇpïc tÇda vilcinljanÇs var noz¥mït, ka zaudïta
vai puse no visas karjeras iespïjÇm veidot ‰Çdu
uzkrÇjumu pensijas gadiem.
Leibsons ir vad¥jis izgl¥tojo‰us pasÇkumus darba
vietÇs, izskaidrojot darbiniekiem aprï˙inus un
norÇdot uz vi¿u k∫dÇm. “Gandr¥z visi ‰ie cilvïki
tik un tÇ neiegulda savu naudu,” saka Leibsons.
“Cilvïkiem ‰Çdi finansiÇli dar¥jumi liekas
nepat¥kami un nesaprotami, un vi¿i labÇk izvïlas
tos atlikt uz r¥tdienu. Tas parÇda, cik nepiln¥gi
ierastais racionÇlÇ aÆenta modelis spïj paredzït
cilvïka r¥c¥bu.” Nevar sac¥t, ka pret vilcinljanos
nav iespïjams c¥n¥ties. Leibsons strÇdÇja ar firmu,
kas piespieda savus darbiniekus pie¿emt akt¥vus
lïmumus par dal¥bu “401(k)” plÇnos, nosakot
stingru 30 dienu termi¿u pozit¥vas vai negat¥vas
atbildes snieg‰anai. Tas ir pavisam kas cits, nekÇ
pazi¿ot darbiniekiem bezmaksas tÇlru¿a numuru,
pa kuru zvan¥t, kad cilvïks beidzot nolïmis
pieteikties. ·o 30 dienu laikÇ kompÇnija pa e-pastu
izst¥ja regulÇrus atgÇdinÇjumus, mudinot
personÇlu pie¿emt lïmumu. Akt¥vÇ lïmuma plÇns
paaugstinÇja dal¥bu no 40 l¥dz 70 procentiem.
“KopumÇ cilvïki vïlas bt apdom¥gi, vi¿i tikai
nevïlas tÇdi bt ‰ajÇ acumirkl¥,” saka Leibsons.
5
“Sïkla” jeb “KrÇj, “Vi¿i ir jÇpiespieÏ r¥koties. Vai ar¥ jÇiesaista
pelni, izbaudi iekrÇto”. automÇtiski.”
KÇ pÇrdot apdom¥bu
·¥s atklÇsmes ir iespïjams padar¥t vïl
uzskatÇmÇkas. Leibsona bijus¥ studente Nava
A‰rafa, kas daudz sadarbojusies ar nevalstiskajÇm
organizÇcijÇm, tagad izmanto biheiviorÇlÇs
ekonomikas modeli jaunatt¥st¥bas valst¥s. Gadu
nodz¥vojusi KotdivuÇrÇ un KamernÇ, vi¿a
ievïroja, ka “fermeri un s¥ko uz¿ïmumu ¥pa‰nieki
bieÏi vien ner¥kojas tÇ, kÇ att¥st¥bas politikas
izstrÇdÇtÇjs vai ekonomists uzskat¥tu par pareizu.
Piemïram, vi¿i neapgst tehnoloÆijas, kas
palielinÇtu lauksaimniec¥bas atdevi. Vi¿i
nenodro‰inÇs ar vakc¥nÇm, kaut ar¥ tÇs pieejamas
par br¥vu! Vi¿iem ir ar¥ nopietnas problïmas ar
l¥dzek∫u uzkrljanu. JanvÇr¥ vi¿iem ir daudz naudas
un vi¿i to iztïrï svin¥bÇm un smalkiem apÆïrbiem,
bet jnijÇ vi¿u bïrni cie‰ badu.”
Tomïr atsevi‰˙i cilvïki atrada veidu, kÇ kompensït
savu noslieci nedz¥vot sevi‰˙i apdom¥gi. KÇdai
sievietei mÇjÇs bija seifs, kurÇ vi¿a regulÇri
noglabÇja naudu. Vien¥go atslïgu vi¿a atdeva
glabljanÇ savam kaimi¿am. Cita ieplÇnoja batlju
stÇd¥‰anu tÇ, lai raÏas novÇk‰ana sakristu ar laiku,
kad jÇmaksÇ skolas nauda. Vi¿as ferma k∫uva par
zemï ieraktu bankas kontu, kurÇ noglabÇto naudu
bija iespïjams iz¿emt tikai ¥stajÇ br¥d¥.
Sadarb¥bÇ ar kÇdu filip¥nie‰u banku A‰rafa
izstrÇdÇja iekrÇjumu veido‰anas plÇnu, kura
pamatideja aizgta no aprakst¥tÇs afrikÇ¿u sievietes
“seifa”. Banka izveidoja krÇjkontu, sauktu par
“SEED” (Save, Earn, Enjoy Deposits) 5, ar divÇm
¥patn¥bÇm: slïdzamu kast¥ti (kuras atslïgu glabÇja
banka) un l¥guma vieno‰anos, kas liedza klientiem
iz¿emt naudu pirms konkrïta datuma vai summas
sasnieg‰anas. Klienti pa‰i nosprauda mïr˙i, taãu
ap¿em‰anÇs ¥steno‰anÇ pa∫ÇvÇs uz banku. Banka
piedÇvÇja “SEED” produktu las¥tproto‰iem
strÇdniekiem un s¥kajiem uz¿ïmïjiem: skolotÇjiem,
taksometru vad¥tÇjiem, ce∫ojo‰iem ielu tirgotÇjiem.
“SEED” krÇjkas¥te, kuras dizains tika veidots tÇ, lai
kast¥te btu pa prÇtam bankas klientiem (“Filip¥nÇs
cilvïkiem pat¥k “m¥l¥gas” lieti¿as,” paskaidro
A‰rafa), pal¥dzïja piesaist¥t noguld¥jumus. “Tas ir kas
l¥dz¥gs tie‰ajam debetam no algas konta –
principam, kuru nevarïja izmantot, jo tÇdi
noguld¥jumi bija ∫oti nedaudziem klientiem,” vi¿a
saka. Lai vïl vairÇk popularizïtu uzkrÇjumu
veido‰anu, noguld¥jumu ievÇcïji par nelielu
samaksu norunÇtÇ laikÇ devÇs pie klienta uz mÇjÇm
un iz¿ïma ietaup¥jumus no “SEED” krÇjkas¥tes.
Konta iztuk‰o‰anas ierobeÏojumi pal¥dzïja
klientiem izvair¥ties no kÇrdinÇjuma iztïrït ietaup¥to.
[..] TÇdas rp¥gi izstrÇdÇtas programmas ilustrï to,
ko Riãards TÇlers nosaucis par “preskript¥vo
ekonomiku”, kas pasauli cen‰as ne tikai aprakst¥t,
bet ar¥ izmain¥t. “BiheiviorÇlÇ ekonomika visÇ
krlj¿umÇ novïrtïjama tad, kad sÇkam runÇt par

to, kÇdai tie‰i btu jÇbt attiec¥gajai politikai,” saka
Sendhils Mullainatans, 2002. gada Makartra
stipendiÇts. [..] “Mïs mïdzam uzskat¥t, ka cilvïkus
vada mïr˙tiec¥ga izvïle. Mïs domÇjam, ka lielas
lietas regulï liela mïroga r¥c¥ba: ja cilvïki neiet
skolÇ, mïs domÇjam, ka vi¿iem skola nepat¥k.
Taãu vairumÇ gad¥jumu r¥c¥bu nosaka mirklis. Tas
nav mïr˙tiec¥gas, pÇrdomÇtas izvïles rezultÇts.
TÇds ir tikai msu iluzorais priek‰stats par citiem.
Darb¥bas politikas izstrÇdÇtÇji uzskata, ka,
izvïloties pareizas abstrakcijas, iespïjams vad¥t
r¥c¥bu vïlamajÇ virzienÇ. Taãu pasaule dz¥vo
reÇllaikÇ. Mïs varam runÇt par riska un pe∫¿as
abstrakcijÇm, taãu mirkl¥, kad cilvïks fiziski ievelk
˙eks¥ti invest¥ciju veidlapas ail¥tï, vi¿a lïmumu
nesamïr¥gi ietekmï viss, kas tobr¥d notiek. Tas ir
kÇrdinÇjuma elements – reÇllaikÇ mirklis var bt
∫oti vilino‰s. Galvenais ir definït, kas izvïles mirkl¥
notiek jsu prÇtÇ. Pie¿emsim, ka kompÇnija vïlas
pÇrdot vairÇk ziepju. TradicionÇlie ekonomisti
ieteiktu, piemïram, raÏot ziepes, kas pircïjiem
pat¥k labÇk, vai pazeminÇt ziepju gabali¿a cenu.
BiheiviorÇlais ekonomists varïtu ierosinÇt
pÇrliecinÇt lielveikalus izlikt jsu raÏotÇs ziepes
JanvÇr¥ vi¿iem ir daudz naudas un vi¿i to
iztïrï svin¥bÇm un smalkiem apÆïrbiem, bet
jnijÇ vi¿u bïrni cie‰ badu.
plauktos acu augstumÇ – cilvïki jsu ziepes
ieraudz¥s un pa˙ers pirmÇs.”
Mullainatans sadarbojÇs ar kÇdu DienvidÇfrikas
banku, kas vïlïjÇs izsniegt vairÇk aizdevumu.
NeoklasiskÇs ekonomikas piekritïjs btu devis
vienkÇr‰u padomu: pazeminiet kred¥ta procentus,
un cilvïki aiz¿emsies vairÇk naudas. TÇ vietÇ
banka izvïlïjÇs sava pakalpojuma piedÇvljanas
procesÇ izpït¥t atsevi‰˙us kontekstuÇlus faktorus.
70 tksto‰iem cilvïku, kas aiz¿ïmu‰ies senÇk, tika
izst¥tas vïstules ar tekstu: “Apsveicam! Jums ir
ties¥bas uz ¥pa‰u kred¥ta procentu likmi jauna
naudas aiz¿ïmuma gad¥jumÇ.” Taãu pati vïstulïs
minïtÇ kred¥ta procentu likme bija main¥ga: daÏi
klienti sa¿ïma zemu, citi – augstu procentu likmi.
Banka izmantoja nejau‰¥bas elementu ar¥ vairÇkos
citos vïstules aspektos. VienÇ str¥ tika ievietots
kÇds bankas darbinieka fotouz¿ïmums, variïjot
dzimumu un rasi. Aizdevuma piemïri bija izklÇst¥ti
daÏÇda veida tabulÇs, no kurÇm daÏas bija
vienkÇr‰as, citas – sareÏÆ¥tas. DaÏas vïstules
piedÇvÇja iespïju laimït loterijÇ mobilo telefonu, ja
vien klients ierad¥sies bankÇ pïc papildus
informÇcijas par piedÇvÇto aizdevumu. DaÏÇs bija
minïts laika ierobeÏojums. ·o elementu gad¥juma
zinÇtne 39
rakstura atlase ∫Çva Mullainatanam novïrtït
psiholoÆisko faktoru iedarb¥bu pretstatÇ
ekonomistus interesïjo‰ajÇm lietÇm – t.i.,
kred¥tprocentu likmïm – un, vadoties pïc atbildes
reakcijas, noteikt to ietekmes apmïrus bÇzes
punktu izteiksmï.
“RezultÇti mani satrieca,” vi¿‰ klÇsta. “Mïs
konstatïjÇm, ka jebkura blakus faktora ietekme
l¥dzinÇs vienam l¥dz pieciem procentpunktiem
kred¥ta procentu izteiksmï! Sievietes fotogrÇfija
v¥rie‰a foto vietÇ palielinÇja v¥rie‰u atsauc¥bu tikpat
lielÇ mïrÇ kÇ kred¥tprocentu likmes pazeminljana
par pieciem punktiem! TÇdas izmai¿as nevar
uzskat¥t par nenoz¥m¥gÇm. Un tas nenoliedzami ir
ekonomikas jautÇjums. ·eit ir runa par lieliem
aizdevumiem: klienti uz¿emtos ikmïne‰a
maksÇjumus, kas l¥dzinÇtos aptuveni 10
procentiem no vi¿u gada ienÇkumiem. Varïtu
domÇt, ka vienkÇr‰a fotogrÇfija nespïs iespaidot
cilvïku, kuram ‰¥ nauda patie‰Çm vajadz¥ga tik ∫oti,
ka vi¿‰ ir gatavs maksÇt tÇdus procentus.
Fotouz¿ïmums, mobilo telefonu loterija, vienkÇr‰a
vai sareÏÆ¥ta tabula un piedÇvÇjuma der¥guma
termi¿‰ – tas viss ietekmïja aizdevuma
piepras¥jumu skaitu l¥dz¥gi procentu likmïm.
Iespïjams, ka kred¥tprocentu likmes nebija pat
tre‰ais svar¥gÇkais faktors. Pat ekonomists, kas
uzskata, ka psiholoÆijai ir noz¥me, nedomÇs ka tai
ir tik liela noz¥me. Un kred¥tprocentu likmes mai¿a
izmaksÇ dÇrgi, taãu ‰ie psiholoÆiskie elementi
nemaksÇ neko.”
Ar¥ Mullainatans pal¥dz izstrÇdÇt programmas
jaunatt¥st¥bas valst¥s – piemïram, cen‰oties
panÇkt, lai fermeri pie¿emtu labÇku lopbar¥bu,
kas palielinÇtu vi¿u govju izslaukumu pat par 50
procentiem. ASV biheiviorÇlÇ ekonomika varïtu
pal¥dzït panÇkt, lai lielÇks skaits diabïta slimnieku
Çrstïtos – Mullainatans stÇsta, ka diabïti˙i ne
vienmïr lieto Çrsta izrakst¥tus medikamentus.
PÇrlieku sareÏÆ¥to veidlapu dï∫ trc¥gas Æimenes
bieÏi atsakÇs no domas lgt augstskolÇm
finansiÇlu atbalstu mÇc¥bÇm. TradicionÇlais
skaidrojums apgalvotu, ka ieguvums btiski
pÇrspïj tïri¿us laika un pieples izteiksmï, tÇpïc
cilvïkus neatturïs sareÏÆ¥ti formulÇri. “Ekonomists
teiktu: ja uz spïles ir 50 000 dolÇru, veidlapa
nevar bt par ‰˙ïrsli. Taãu tÇ tas ir.”
Naida piedÇvÇjums
Kamïr vieni plas pÇrvarït iracionalitÇti vai tikt ar
to galÇ, citi no tÇs pÇrtiek. Pïc 11. septembra terora
aktiem ekonomikas profesors Edvards Glïsers
sÇka izmantot biheiviorÇlÇs ekonomikas principus,
lai pït¥tu, kÇdi cïlo¿i rosina grupu naidu, kas spïj
motivït ‰Çda veida nÇvïjo‰us uzbrukumus.
“Ekonomists definï naidu kÇ gatav¥bu maksÇt
zinÇmu cenu, lai nodar¥tu kaitïjumu citiem,” vi¿‰
40 zinÇtne
stÇsta. Laboratorijas apstÇk∫os sociologi ir vïroju‰i,
kÇ pït¥jumu subjekti spïlï “ultimÇta spïli”:
piemïram, spïles kopïjÇ banka ir 10 dolÇri,
spïlïtÇjs A piedÇvÇ dal¥ties naudÇ ar spïlïtÇju B. Ja
www.news.harvard.edu
B pie¿em A piedÇvÇjumu, vi¿i attiec¥gi sadala
naudu; turpretim, ja B piedÇvÇjumu atraida, abi
spïlïtÇji paliek tuk‰Ç. “Tksto‰os izmïÆinÇjumu
visÇ pasaulï, spïlïjot ar daÏÇdÇm likmïm, cilvïki
atraida piedÇvÇjumus, kas nepÇrsniedz 30
HÇrvardas procentus (msu piemïrÇ – 3 dolÇrus),” saka
ekonomikas profesors Glïsers. “TÇpïc parasti spïlïtÇji piedÇvÇ 40 vai 50
Andrejs ·leifers: procentus. Taãu tradicionÇlÇs ekonomikas modelis
“IracionalitÇte jtami apgalvotu, ka spïlïtÇjam B vajadzïtu pie¿emt pat
ietekmïs cenas – pat
tÇdu naudas sadal¥jumu kÇ viens cents pret 9,99
ilgÇkÇ laika posmÇ”
dolÇriem, jo ar¥ viens cents ir labÇks nekÇ piln¥gi
nekas.” Ja sÇkotnïjo naudas sadal¥jumu atstÇj
datora, nevis cilvïka zi¿Ç, iespïja, ka spïlïtÇjs B
pie¿ems netaisn¥gu sadal¥jumu, ir daudz lielÇka.
TÇtad spïlïtÇjs B nepÇrprotami ir gatavs ciest
finansiÇlus zaudïjumus, lai atriebtos spïlïtÇjam A,
kur‰ r¥kojies netaisn¥gi.
KÇ noskaidroja Glïsers, psiholoÆijas literatrÇ naids
definïts kÇ emocionÇlÇ reakcija, kas raisÇs, kad tiek
apdraudïta msu izdz¥vo‰ana vai vairo‰anÇs. “Tas
saist¥ts ar pÇrliec¥bu, ka naida objekts ir pastrÇdÇjis
neÆïl¥bas pagÇtnï, un bs to vaininieks nÇkotnï,”
vi¿‰ saka. “Ekonomisti nevar pastÇst¥t psihologiem
neko jaunu par to, kÇpïc n¥st indiv¥di. Taãu
grupveida naidam ir sava loÆika, kas vienmïr ietver
stÇstus par ‰ausmu darbiem. ·ie stÇsti nereti ir
nepatiesi. KÇ teicis Gïbelss, lai naids btu iedarb¥gs,
nepiecie‰ama atkÇrto‰ana, nevis paties¥ba.”
“Ir jÇpievïr‰as naida piedÇvÇjumam,” Glïsers
turpina. “Kam ir motivÇcija un iespïjas izrais¥t
grupveida naidu? Tas ms tuvina mode∫a
pamatproblïmai: politi˙i vai jebkur‰ cits piedÇvÇ
naidu, kad tas izdev¥gi papildina vi¿u izvïlïto
politiku.” Glïsers izskat¥ja laikraksta “Atlanta
Constitution” 1875.–1925. gada numurus un
saskait¥ja rakstus, kuros bija atrodami atslïgas vÇrdi
“nïÆeris + izvaro‰ana” vai “nïÆeris + slepkav¥ba”.
Vi¿‰ atrada veselu virkni publikÇciju, kas tuvu
atbilda vïsturnieka K. Venna Vudvarda uzrÇd¥tajai
linão‰anas gad¥jumu l¥knei: kÇpums no 1875. l¥dz
1890. gadam, izl¥dzinÇjuma periods no 1890. l¥dz
1910. gadam, tad kritums pïc 1910. gada.
Glïsers skaidro, ka 1880.–1890. gados Populistu
partija ASV dienvidos atbalst¥ja pla‰a mïroga
bagÇt¥bas pÇrdali par labu trc¥gajiem un baud¥ja
ievïrojamu afroamerikÇ¿u atbalstu. “BagÇtÇkie
dienvidu konservatori atbildes sitienam izmantoja
rasu naidu un nepatiesus stÇstus par melnÇdaino
pastrÇdÇtÇm zvïriskÇm neÆïl¥bÇm,” saka Glïsers.
“‘Populisti ir melnÇdaino draugi, bet melnÇdainie ir
b¥stami un naid¥gi noska¿oti, tÇds bija vi¿u
lozungs. TÇdi [melnÇdainie] nav vis jÇatbalsta, bet
gan jÇno‰˙ir no sabiedr¥bas, samazinot vi¿iem
pieejamos resursus. BagÇtie baltie iebaroja ‰o
viedokli trc¥gajiem baltajiem vïlïtÇjiem, tÇ
iegstot vi¿u balsis un uzvarot vïlï‰anÇs. Ar laiku
populisti padevÇs un nolïma, ka btu prÇt¥gÇk
iekarot trc¥go, rasistiski noska¿oto balto vïlïtÇju
simpÇtijas. Vi¿i uzskat¥ja, ka main¥t politiku ir
izdev¥gÇk, nekÇ censties main¥t vïlïtÇju uzskatus.”
Glïsers ‰o modeli pielÇgo pastÇvo‰ajam naidam
pret Ameriku, kas, pïc vi¿a domÇm, “nav ¥pa‰i
cie‰i saist¥ts ar vietÇm, kurÇm SavienotÇs Valstis
pal¥dzïju‰as vai kaitïju‰as. Francija ien¥st Ameriku
vairÇk nekÇ Vjetnama.” Vi¿aprÇt, ‰im fenomenam
ir daudz lielÇks sakars ar “uz¿ïm¥giem politi˙iem,
kas izplata nostÇstus par Amerikas noziegumiem
pagÇtnï un nÇkotnï. KÇdÇ vietÇ var bt politiskais
l¥deris, kam ir sadarb¥bas attiec¥bas ar ASV. ·¥
l¥dera ienaidnieki piedÇvÇ alternat¥vu politisko
l¥niju: piln¥ga attiec¥bu sarau‰ana ar ASV un
Izraïlu, un uzbrukums ‰¥m valst¥m. ·Çdi r¥kojÇs
IrÇnas ‰aha reliÆiskie ienaidnieki. Ajatolla tiecÇs
diskreditït sekulÇros modernistus, izmantojot
naidu pret Ameriku.”
Glïsers uzskata, ka biheiviorÇlÇ ekonomika spïj
aizgt “psiholoÆijas piedÇvÇtu defin¥ciju – naidu kÇ
hormonÇlu reakciju uz draudiem – un pÇrcelt to uz
tirgus vidi. KÇdi stimuli palielinÇs naida
piedÇvÇjumu konkrïtÇ apstÇk∫u kopumÇ?”
Ekonomisti, vi¿‰ uzskata, spïj aplkot hormonos
un evolcijÇ sak¿otÇs cilvïka dabiskÇs noslieces, kÇ
ar¥ sociÇlÇs psiholoÆijas stabilÇs iez¥mes, un analizït,
kÇ tÇs tiks izspïlïtas pla‰os cilvïku kopumos.
SummÇrÇs nulles pÇrliec¥ba
Andrejs ·leifers jau ir devis celmlauÏa cien¥gu
ieguld¥jumu biheiviorÇlo finan‰u, politiskÇs
ekonomikas, tieslietu un ekonomikas pït¥jumos.
Vi¿a jaunÇkÇ aizrau‰anÇs ir pÇrliecinljana – “tas,
kÇ cilvïki uzsc informÇciju, un kÇ ar vi¿iem
iespïjams manipulït.” JanvÇra sanÇksmïs
Amerikas Ekonomikas asociÇcijÇ ·leifers aprakst¥ja
“kognit¥vo pÇrliecinljanu”, iedzi∫inoties metodïs,
ar kÇdÇm reklamïtÇji, politi˙i un citi darbo¿i
“piekabina” savus vïst¥jumus ∫auÏu apzi¿Ç jau
pastÇvo‰Çm asociÇcijÇm, lai b¥d¥tu sabiedr¥bu
vïlamÇ virzienÇ. Piemïram, “Marlboro v¥rs”
pal¥dzïja pÇrdot filtra cigaretes, izmantojot kovboju
un MeÏon¥go Rietumu tïlu asociï‰anu ar v¥ri‰˙¥bu,
neatkar¥bu un Çra pla‰umiem. ·leifers skaidroja, ka
“eksistï apstiprinÇjuma dispoz¥cija”, kas liek
priek‰roku dot pÇrliecino‰iem vïst¥jumiem – tiem,
kuri apstiprina pÇrliec¥bas un sakar¥bas, kas jau
izveidoju‰Çs skat¥tÇju prÇtÇ. Piemïram, DÏordÏa
Bu‰a 3000 dolÇru vïrtÇ kovboja cepure nesagÇdÇja
nekÇdas problïmas, jo tÇ atbilda vi¿a tïlam.
Turpretim DÏona Kerija 6000 dolÇru velosipïds
bija problïma – ‰¥ luksusa priek‰meta dï∫
kandidÇts, kur‰ uzdevÇs par apspiesto aizstÇvi,
izskat¥jÇs pïc lieku∫a. ·leifers piemin ar¥
mantojuma nodok∫a atcel‰anu, kas veiksm¥gi tika

6
Spïles, kurÇs spïlïtÇja panÇkta, pateicoties ‰Ç nodok∫a pÇrdïvï‰anai par
ieguvums vai zaudïjums “mir‰anas nodokli” (kaut ar¥ nÇve nebt netiek
vienmïr ir tie‰i aplikta ar nodokli). PÇrdïvï‰ana sasaist¥ja nodokli
proporcionÇls pÇrïjo
spïlïtÇju zaudïjumam
ar vÇrda “mir‰ana” nepat¥kamajÇm asociÇcijÇm, un
vai ieguvumam. kampa¿as ietvaros tika papildinÇta ar jautÇjumiem:
“KÇ gan js spïjat vïl vairÇk apgrtinÇt cilvïkus tik
smagÇ mÏa br¥d¥?” “SavÇ starpÇ konkurï
pamatidejas, nevis raksturlielumi,” apgalvo ·leifers
un ilustrï to ar novïrojumu, ka bailes no terorisma
ir nopietnÇka problïma tajÇs ASV vietÇs, kur
uzbrukuma iespïja ir mazÇka – VaiomingÇ, JtÇ,
NevadÇ, – nevis øujorkÇ un ødÏersijÇ.
Viens no ·leifera anal¥zes secinÇjumiem skan, ka
pÇrliecinljana nekÇdÇ gad¥jumÇ nav izgl¥to‰ana,
kas noz¥mïtu jaunas informÇcijas piedÇvljanu vai
agrÇku uzskatu koriÆï‰anu. “Js nevarat cilvïkiem
teikt: js esat stulbi, un jums jÇdomÇ, lk, tÇ,” saka
·leifers. Vi¿‰ apgalvo, ka prezidenta kandidÇtu
deba‰u laikÇ vïlïtÇji izfiltrï vai aizmirst lietas, kas
neatbilst vi¿u uzskatiem. “Izgl¥tojo‰i vïst¥jumi var
izrÇd¥ties nolemti neveiksmei,” vi¿‰ papildinÇja.
“Tie netiek pie¿emti.” Ekonomikas un politikas
tirgos nav vïrojama tendence veidot vidusmïra
gaumi; dr¥zÇk jtama nosliece uz diverÆenci, nevis
konverÆenci. TÇdï∫ veiksm¥gs pÇrliecinÇtÇjs atrad¥s
ni‰u un tai pielÇgosies.
“Izdarot izvïli tirg,” cilvïki nereaÆï uz
konkrïtajiem objektiem, starp kuriem izvïlas,” saka
Eriks Voners no Rasela SeidÏa fonda. “Starp
stimulu un atbildes reakciju nepastÇv tie‰a saist¥ba.
NeoklasiskÇ ekonomika postulï tie‰u sakar¥bu
starp objektu un izdar¥to izvïli. Taãu biheiviorÇlajÇ
ekonomikÇ izvïle ir atkar¥ga no tÇ, kÇ
lïmïjpersona pati sev apraksta ‰os objektus. To zina
katrs psihologs, taãu, pÇrcelta uz ekonomikas
Raksta sfïru, ‰¥ doma ir revolucionÇra.
pirmpublicïjums VecÇkÇs ekonomikas teorijas sak¿ojas idejÇ, ka
ÏurnÇla Harvard veiksm¥gs tirgotÇjs raÏo labÇku produktu, tirgus
Magazine ‰im produktam noteiks pareizu cenu un pircïjs to
2006. gada iegÇdÇsies par samaksu, kas maksimÇli atbild¥s
marta-apr¥∫a visu iesaist¥to pu‰u interesïm – tirgus ir tikai
numurÇ. punkts, kur satiekas pÇrdevïjs un pircïjs. Taãu,
zinÇtne 41
tikl¥dz tiek iesaist¥ta kadrï‰ana, var str¥dïties, ka
pircïjs, iespïjams, vairs ner¥kojas tikai savÇs
interesïs, jo pÇrdevïjs ir rad¥jis formulu, kas
sagroz¥s pircïja izvïli par labu pÇrdevïjam. “TÇtad
‰is tirgus modelis vairs nav tikai pircïju un
pÇrdevïju tik‰anÇs abpusïji izdev¥gas apmai¿as
nolkos,” Voners turpina. “PÇrdevïju un pircïju
apmai¿Ç parÇdÇs spïles ar nulles summu 6
iez¥mes.” KlasiskÇ Vilfredo Pareto labklÇj¥bas
teorïma vïst¥ja, ka tirgus visus padar¥s tik tur¥gus,
cik tas iespïjams – ka tirgus sadal¥jums bs
produkt¥va sadale, kas maksimÇli kÇpinÇs
labklÇj¥bu. “Taãu, tikl¥dz tiek iesaist¥ta formulï‰ana,
rezultÇts vairs nav aprï˙inÇms,” saka Voners. Ir
skaidrs, ka nulles summas spïle starp pircïju un
pÇrdevïju nekÇpina visu iesaist¥to labklÇj¥bu, tÇpïc
rosina domÇt par citu tirgus modeli.
Izvï∫u formulï‰anÇ iespïjamas nianses, kas gan
nav nepatiesas, taãu ir maldino‰as. Msu r¥c¥bÇ ir
tirgus, taãu tÇ ir vieta, kurÇ naivi dal¥bnieki zaudï
savu naudu. KÇ iespïjams vad¥t tirgus procesus tÇ,
lai kadrï‰anas problïma tiktu atklÇti atz¥ta un
kontrolïta? Tas ir btisks jautÇjums augo‰as
nevienl¥dz¥bas laikmetÇ, kad labi izgl¥totajiem
klÇjas labÇk, bet sliktÇk izgl¥toto dz¥ve ir smagÇka.
HiperracionÇlÇ “ekonomiskÇ cilvïka” idejas noriets
paver ce∫u daudzpus¥gÇkam un reÇlistiskÇkam
cilvïka modelim tirg, kur smadzenes, ar visiem to
mÏsenajiem instinktiem un ievainojam¥bu,
darbojas gan plïso¿as, gan laup¥juma lomÇ. Msu
iracionalitÇte, msu emocionÇlÇs “karstÇs pogas”,
visticamÇk, nekur nepazud¥s. Taãu zinot, kÇdas tÇs
ir, mïs spïsim ar tÇm rï˙inÇties un varbt l¥dz¥gi
Odisejam ar attap¥bu uzveikt kÇrdinÇjumu.
BiheiviorÇlÇs ekonomikas mode∫i var pal¥dzït
izveidot sabiedr¥bu, kas l¥dzciet¥gÇk izturïtos pret
rad¥bÇm, kuru stiprÇs un vÇjÇs puses veidoju‰Çs
daudz vienkÇr‰Çkos apstÇk∫os. Galu galÇ, “pasaule,
kurÇ mïs dz¥vojam,” saka profesors Deivids
Leibsons, “ir institucionÇla atbilde uz cilvïka
bioloÆisko dabu.”
No ang∫u valodas tulkojusi L¥va Ozola

ikonas Akt¥visms
Pilsoniskas sabiedr¥bas neat¿emama sastÇvda∫a ir apzin¥go pilso¿u
iesaist¥‰anÇs daÏÇdÇs pa‰izdomÇtÇs aktivitÇtïs – ziedojumu vÇk‰anÇ,
ro¿u med¥bu aizlieg‰anÇ, kaÏokzvïru atdarinljanÇ, grÇmatu izplat¥‰anÇ
vai dabas aizsardz¥bÇ. Reizïm ‰¥ darbo‰anÇs tiek uztverta kÇ
ekscentriska br¥vÇ laika pavad¥‰anas iespïja, citreiz – kÇ pasaules, valsts
un sabiedr¥bas uzlabo‰anas pa¿ïmiens. Bet gad¥jumos, kad akt¥visms ir
saist¥ts ar risku tikt arestïtam un tiesÇtam, tas neiedomÇjami vairo
pa‰apzi¿u un kalpo par dz¥ves jïgas aizvietotÇju.
EPA/A.F.I.