O.G.

Torsunovs

LAIMGAS DZVES LIKUMI

Ceturt grmata:

Visuma varenais spks (tre daa)

2007.gads

 Pirm nodaa

Msu dzves apstki

Tagad parunsim par apstkiem, kuriem esam pakauti liktea agrnbu ietekm. Visi msu
dzves apstki rodas izvles brvbai mijiedarbojoties ar: msu pagtnes vlmm; msu pagtnes rcbu; msu bra vlmm; msu bra rcbu. Visus dzves apstkus vada: mgais laiks; materils dabas gunas. Gan gunas, gan laiku kontrol Dieva Augstk Personba, kur sav Virsdvseles aspekt ir blakus atseviajai dvselei katras dzvs btnes ermen, ar katr atom, turklt vrgi seko ldzi taisnguma likuma realizcijai (karmas likumam). Jatzm, ka dareiz clu personbu un Dieva lastba, saskaras ar mums bez jebkda karmiska iemesla, mainot visu dzves gaitu. Kaut kdos retos gadjumos apstki var nebt tiei atkargi no msu karmas. Visi dzves apstki rodas tpc, ka darbojas dieviie taisnbas likumi, kas pie mums atnk k karma vai k nekarmiska, Dieva un ldzcietgu svto bezclou lastba. Lai kdos apstkos noktu, jebkur gadjum mums vienmr ir izvles brvba, k uz tiem reat. Lastjs: o tmu par izvles brvbu, par kuru Js tik daudz runjiet, es nesen nopietni izanalizju un skaidrbas viet man rads aubas. Ideja par izvles brvbu man nav sti saprotama. Ja dzvi ierobeo msu ermea noteiktas iespjas, tad par kdu izvles brvbu var bt runa? Cilvciskais ermenis ar t ierobeotajm iespjm ir ielikts stingros funkcionanas rmjos. Es saprotu di: izvles brvba nozm to, ka es izvlos cik ilgi dzvou, kd ermen dzvou un k rkoos. Tau, ja pats pc savas gribas nevaru paildzint dzvi, neesmu spjgs maint ermeni, turklt manu rcbu kontrol laiks un gunas, k td gadjum izpauas mana izvles brvba? Autors: Js variet to visu izvlties, bet ne tagadn, bet gan nkotn. Das dzvbas forms dzvs btnes var pc pau gribas tri transformt sava ermea rjo izskatu. Lastjs: Ko nozm: transformt sava ermea rjo izskatu? Autors: Tas nozm, ka dzvajm btnm daudz attsttkajs dzvbas forms ir lielka izvles brvba k rji izskats. Daas, daudz saprtgkas par mums, dzvs btnes spj pc pau vlans maint savu rieni. Lastjs: Kd jom mums nav izvles brvbas? Autors: Mums nav izvles brvbas, k prvart laika ietekmi, un nav ar izvles taj, ko jau esam samui, un tiei: cilvka ermeni, k msu dzvesvietu. Tau mums ir izvles brvba

dzves apstkos. Varam iet dzves apstku pavad vai ar varam censties rkoties t, lai nebtu no tiem atkargi. Tpc no vienas puses mums ir iespja prvart dzves apstkus, bet no otras puses, ne laiku, ne vietu, kur ms obrd dzvojam (msu ermeni), nevaram izvlties. Laiks un vieta, kur dzvojam, iemieso msu pagtnes karmu, bet msu dzves apstki iemieso bra un nkotnes karmu. Lastjs: Piekrtiet, ka tie ir diezgan dzelaini rmji. Kur gan eit ir brvba? Autors: Jzina, lai cik ierobeota ar nebtu eksistence, mums vienmr ir tiesbas noskaoties gargi. Gargs noskaojums vienmr dv patiesu laimi un pakpeniski izncina visas robeas, kurs ms ievieto gunas. Tpc izvles brvba ir absolta: vai nu izvlamies gargo laimi, vai nu materils cieanas. Lastjs: Ja pareizi saprotu visu teikto, tad gan laiks (piedzimanas, dzves), gan dzves vieta mums tiek dota saska ar pagtnes vlmm un rcbu. Tpc ts neatstj izvles iespju un nkas piedzimt tur, kur piedzimstam, saemt to ermeni, kuru esam pelnjui. Izvle, k rkoties skas tikai taj brd, kad nolemjam, k reat uz tiem vai citiem apstkiem. Piemram, ms uz tiem varam reat ar negatvu vai pozitvu rcbu. Vai es Js pareizi sapratu? Autors: J, viss ir pareizi. T izpauas msu ierobeots iespjas bt brviem aj materilaj pasaul un neierobeots spjas bt brviem gargaj darba lauk. Lastjs: K gan var uzvart visus dzves apstkus un iegt spjas vienmr rkoties pareizi? Autors: K jau runjm, tikai cilvks, kura saprts ir nostiprints ar trm zinanm par s pasaules taisngumu un vienotbu, spj saprast, k pareizi reat uz visiem negaidtajiem apstkiem. Bet pat cilvku ar septim rievm pier liktenis dareiz noliek oti saret situcij un tdos gadjumos, bez garg skolotja neiztikt. Tpc stai izvles brvbai vl nepiecieams ar labs skolotjs. Lastjs: Vai tiem ar saprtgs cilvks dareiz iet liktea pavad? Autors: J, t dareiz mdz bt. Piemram, oti spcga ir dzimumtieksme. Biei precjies cilvks, par prsteigumu paam, iemlas un sk uzskatt, ka tiei to vi ar patiesb vljs. Tau patiesb negaidt mlestba rads sliktas karmas rezultt un ts sekas bs lielas nesaskaas vai imenes izjukana. Ja cilvkam ir skolotjs, kuru vi bez ierunm klausa, tad skolotjs sps viu prliecint, ka t ir oti slikta ideja un ka to vajag izbeigt. T ar skolotja paldzbu iespjams prvart oti sliktu karmu, kuru paam prvart nav pa spkam. Lastjs: Vai tiem pat, oti spcgi iemlot, cilvks, kuram ir skolotjs, spj rkoties nevis t, k pats vlas, bet t, k vlas skolotjs? Autors: Skolotjs tas nav suntis saitt, ko vari vest, kur pats vlies. Ja attiecbas ar skolotju ir pietiekami nopietnas, tad nksies izvlties starp skolotju un jauno mlu. Saprtgs cilvks priekroku dos attiecbu saglabanai ar skolotju, jo s attiecbas viam ir drgkas par paa dzvbu. Lastjs: Bet imenes attiecbas? Vai tiem d situcij ts nevar kaut k atskurbint? Autors: Ms apskatam gadjumu, kad cilvks ir sievietes apmts un pats mda kjm imenes attiecbas. Lastjs: Vai tiem pat saprtgs cilvks var nokt sievietes apmtb? Autors: Tiei par to ms tagad ar runjam. Saska ar Vdm sieviete spj nozagt pat saprtga cilvka saprtu. Tpc steni brvs sav rcb ir tikai tas cilvks, kuram ir patiesas attiecbas ar labu skolotju (cildenu gudro). Ms sav dzv varam nokt neparedzams situcijs. Tdi ir msu dzves apstki.

Lastjs: Lai ar Js esiet jau vairkas reizes runjis par to, kas ir msu dzves apstki, es to ne prk labi saprotu. Tpc, ldzu, paskaidrojiet skk, kas tas ir par spku msu dzves apstki un k cilvks ar tru saprtu var prvart to ietekmi, lai vienmr rkotos pareizi? Autors: Labi, parunsim par to, k ms ietekm apstki, kas pastvgi rodas un par to, k iemcties tos prvart. Materils eksistences apstki pastvgi mains visum notiekoo procesu cikliskuma iespaid. Ap mums kustas daudz plantas (Saule, Mness, Marss, u.c.) un tm vism ir savs neatkrtojams raksturs. Ar savu raksturu ts ms ietekm td vai citd veid. Katrai no m plantm ir savs kustbu cikls. Katru visuma punktu planta ietekm savdk. T rezultt mains plantas psihisk ietekme uz msu apziu. s plantas, kas kustas, katr dzves brd rada neatkrtojamas kombincijas, kuras iedarbojas uz cilvka psihi un stimul viu rkoties noteikt veid. Plantu kombincijas, kas neprtraukti rodas, ietekm msu noskaojumu, psihisko un fizisko stvokli, k ar visu notiekoo. Tas viss ar veido negaidti raduos msu dzves apstkus. Lastjs: Ttad visi apstki, lai k ar tie iegroztos, ir atkargi tikai un viengi no plantu kombincijm? Bet ldz im Js uzstjgi runjt par neprvaram laika un materils dabas gunu varenbu. K gan savstarpji saskaojas tik pretrungi apgalvojumi? Autors: oti vienkri. Gan uz plantm, gan uz msu prtu iedarbojas laiks un materils dabas gunas. Varen laika un neuzvaramo materils dabas gunu ietekm visas plantas iegst noteiktu psihisko noskaojumu, ar kura paldzbu ts ietekm msu apziu. Gan laikam, gan gunm mums jparda, kas dzv notiks pagtnes vlmju un pagtn izdart iespaid. Ik brdi Zemi ietekm neprvaramais laiks. Laiks ar plantu un telpas paldzbu rada neatkrtojamas materils dabas gunu kombincijas. Katra no m kombincijm apziu ietekm savdk, piespieot ms gan priecties, gan ciest. Telpa un laiks ietekm lielu cilvku grupu psihisko stvokli. ie spki vienlaicgi maina masu noskaojumu, radot kopju noskaojumu. T rezultt cilvkos palielins tieksme rkoties td vai citd veid. Tas viss ar veido msu dzves apstkus. Lastjs: Ttad iemesls kpc nonkam tajs vai cits situcijs, ir gunu un laika mijiedarbba ar rjo pasauli, kas rada noteiktu psihisko vidi? Autors: J, t tas ir. Tau jzina, ka laiks un gunas mijiedarbojas ne tikai ar telpu, bet ar ar msu ermeni, prnu, jtm, prtu, saprtu un egoismu. Neuzvaramais laiks un varens gunas ietekm ar msu iekjos apstkus. Tau jebkurs situcijs, ja cilvks sk nekavjoties domt par gargm lietm, vi kaut kd mr atbrvojas no laika un gunu ietekmes. Lastjs: Cik liel mr cilvks, domjot par Dievu, atbrvojas no laika un gunu kontroles? Autors: Jo vairk dzve piepilds ar gargo spku, jo mazk via eksistenci ietekm matrija. Skum no materilo likumu ietekmes atbrvojas psihe. Tas izpauas t, ka cilvks saglab pilngu mieru jebkuros dzves apstkos. Pc tam ar via ermenis kaut kd mr prstj pakauties gunu ietekmei. Un tomr pat tdam clam svtajam kaut kd brd nksies pamest ermeni, kur vi dzvo. Msu dzv eksist neprvarami apstki, bet tas nenozm, ka aj situcij nav izvles brvbas. Gargi noskaots cilvks pat uz nves gultas neaizmirst par Dievu un rezultt, pc ermea nves, vi dodas uz gargo pasauli. Lastjs: Bet tas ir oti augsts lmenis, mums ldz tam vl tlu. Sakiet, cik oti cilvks, kur vl nav sasniedzis tdu gargo lmeni, ir spjgs pretoties dzves apstkiem?

Autors: Jo mazk cilvk ir tieksmes pc garg, jo mazk vi sps pretoties apstkiem. Lastjs: Ja cilvks oti tiecas pc garg, cik oti via dzve atbilds horoskopam? Autors: Jo spcgk cilvks tiecas pc garg, jo mazk mr via horoskops var nordt uz to, k sakrtosies via dzve. Lastjs: Ttad im cilvkam astrologs pc via kartes neko jdzgu nepateiks? Autors: J, cilvks, kas nopietni nodarbojas ar gargo praksi, ir pilnb atkargs no Dieva lastbas un via astroloisk karte var nedarboties. Tdam cilvkam pat miranas laiks, pateicoties Dieva lastbai, var tikt prbdts uz vlku laiku, nemaz nerunjot jau par citiem, daudz maznozmgkiem notikumiem. Dabgi, ka is apgalvojums neattiecas uz cilvkiem, kas nenodarbojas ar gargo praksi. Lastjs: Vai horoskop ir atspoguota iespja saemt Dieva lastbu? Autors: Dievs nav atkargs no plantu un materil laika kustbas, Vi stv tam pri. Horoskop var bt atspoguotas cilvka gargs noslieces, tau Dieva lastba ir rpus jebkda horoskopa. Lastjs: Bet, atvainojiet, tad jau iznk, ka gargaj jom neattsttam cilvkam apstki k tdi nemaz neeksist, bet ir tikai gunu un laika ietekme. Vienkri atliek pieemt k faktu visu to, kas ar mums notiek. Ja jau ie spki tik tiem ir neprvarami, tad jau nekdas izvles iespjas mums nav un nevar bt. Autors: Ne glui. Laiks un gunas msu dzv rada noteiktus eksistences apstkus (dzves apstkus). Tau bez tiem eksist ar cits apstklis, kas ietekm msu dzvi. T ir izvles brvba iet vai neiet raduos vlmju un dzves apstku pavad, vai vlties kaut ko citu. Mums ir visas tiesbas rkoties atbilstoi savm bra, nevis pagtnes vlmm un prliecbai. T ar ir msu izvles brvba. Tau jzina, ka patiesi liela izvles brvba mdz bt tikai cilvkiem, kuriem ir spcgs saprts, vai kuriem ir skolotjs ar spcgu saprtu. Lastjs: Bet es tomr domju savdk. Man iet, ka apstki prsvar ir atkargi no apkrtjo cilvku rcbas un no rjiem faktoriem: sabiedrbas iekrtas, dabas apstkiem. Tas viss ms oti ierobeo un nekda liel izvle nepaliek. Kad atnk ziema mums nkas salt, kad atnk vasara, ms sasildmies. Ko ajos apstkos varam maint? Autors: Apkrt esoo cilvku rcba un rjie faktori bez aubm nosaka msu eksistences apstkus. Js pareizi atzmjt, ka tas viss ms noteikt veid ierobeo. Gan cilvku darbba, gan rjie faktori savukrt ir atkargi no neprvarams mg laika ietekmes, no materils dabas gunm un ar no viu darbbas rezultta no plantu ciklisks kustbas pa debesjumu. Visas plantas, atrodoties laika un materils dabas gunu kontrol, pastvgi visu ietekm, taj skait katra cilvka ermeni, psihisko eneriju, jtas, prtu un saprtu. Ts ietekm sabiedrbas psihisko stvokli kopum un atsevii katru no mums, ienesot dzv gan harmoniju, gan haosu. Msu dzve atrodas visu o spku cie kontrol. Tpc tad, kad spd Saule, ms dareiz sildmies, bet dareiz salstam. Telpai un laikam ietekmjot apziu ms briem priecjamies, briem cieam, atbilstoi liktenim. Vienmr ir oti grti uzmint, kas ar mums pc mirka, stundas vai dienas notiks. o notikumu virkne ir msu dzves apstki materilaj pasaul. Lai ko ar liktenis negatavotu, mums vienmr ir izvle, k uz to visu reat. Savukrt pateicoties pareizai (nesavtgai, gargai, atbilstoi svtajiem rakstiem) reakcijai uz notikumiem, pat uz oti sliktiem, ms sk ietekmt dievbijbas guna. T rezultt skum uzlabojas iekjie dzves apstki (noskaojums), bet pc tam ar rjie (sabiedrba). Tau ne katrs cilvks spj uz to visu pareizi reat.

Tikai tas, kur velta dzvi saprta stiprinanai un attranai, spj ar savu pareizo izpratni pretoties vism dzves likstm. Tpc trs un spcgs saprts ir viengais dzves apstklis, kas vienmr darbojas, lai palielintu izvles brvbu. Iespja dzvot saprtg cilvcisk ermen ir btisks msu dzves apstklis. Lastjs: Vai saprtgi cilvki ziem nesalst un vasar neprkarst? Autors: da cilvka ermenis var salt, tau iekien vi pret to izturas absolti nesatricinmi. Tdus cilvkus Vdas sauc par dhirm izturga saprta cilvkiem. Lastjs: Kur par to ir rakstts? Autors: Par stingra saprta cilvku spjm pretoties dzves apstkiem Vds ir oti daudz rakstts, piemram, par to tiek runts Bhgavad- gt (2.56-2.66): Kunga, Dieva Augstk Personba sacja: O, Prtha (Arduna), kad cilvks atmet visas vlmes, kas saisttas ar jtu apmierinanu, kas ir via paa radtas, un td veid attrot prtu, rod apmierinjumu tikai sav patiesaj btb, par viu saka, ka tas atrodas tr prpasaulg apzi. To, kur nezaud prta ldzsvaru ar trijdu cieanu priek un nepriecjas par laimi, to, kur brvs no pieerans, bailm un dusmm, sauc par nesatricinmu gudro. Kas, atrodoties materilaj pasaul, viendi izturas pret labo un auno, nepriecjas un nebdjas, tam pieder patiesas zinanas. Kas spj novrst jutekus no jtu priekmetiem tpat, k bruurupucis ievelk locekus brus, tam pieder pilnga apzia. Dvsele, kas atrodas ermen, var atturties no juteku baudm, kaut gan tieksme pc tm saglabjas. Tau, izjutusi augstku garu, t zaud visa zemisk garu un nostiprins Dieva apzi. O, Arduna, jtas ir tik spcgas un nevaldmas, ka ts ar varu aizrauj sev ldzi pat t cilvka prtu, kam ir zinanas, un kur pieliek lielas ples, lai pakautu prtu sev. Tas, kur atrauj savas jtas no jtu objektiem un turot ts sav pakautb, sakoncentr savu apziu uz Mani (Dievu), sauc par cilvku ar stingru saprtu. Kad cilvks apcer jtu objektus, vi tiem pieeras. No s pieerans rodas iekre, kas vlk transformjas dusms. Dusmas cilvku iegr ilziju tums, bet ilzijas rada atmias zudumus. Kop ar atmiu zd saprts un tas, kur zaudjis saprtu, atkal noks materilo cieanu oken. Tau tas, kur ir pilngi brvs no pieerans un neko nenoliedz, kur seko reguljoiem principiem (neapreibins, ned gau, nenodarbojas ar izvirtbm un meln tirgus mahincijm), tas sasniedz atbrvi, pakauj jtas sev un iegst visu Dieva lastbu. Tam, kur td veid (gargaj apzi) ieguvis apmierinjumu, prstj eksistt trs veidu materils cieanas (cieanas, kas saistts ar ermeni, sabiedrbu un dabu). Td apmierint apzi cilvks sk darboties saprta lmen. Tam, kur nav saistts ar Visaugstko (nenodarbojas ar gargo praksi), nekad nepadart savu saprtu transcendentlu (gargu), bet prtu noturgu, bet bez t nav iespjams iegt mieru. K gan var bt laimgs tas, kuram nav miera?. Lastjs: J, t ir vesela manuskriptta lekcija! Paldies par sku jautjuma izskaidrojumu. Tau es tomr ne visai saprotu, k darbojas msu izvles brvba esot uz nves gultas. Ja apstki ir tdi, ka nenovrami atnk nve, k aj bezizejas gadjum izpauas izvles brvba?

Autors: Dvselei bezizejas situcijas neeksist, tiei tpat k nve. Tas, kur pirms nves atnkanas ir paspjis apzinties, ka vi ir dvsele, ermea nves brd nejuts nekdas cieanas. Ja dzves beigs t rkosimies, ttad esam pareizi izmantojui mums dvto izvles brvbu. Tau, ja cilvks ldz sava ermea nves brdim nav sapratis, ka vi ir dvsele, tad vi izjuts spcgas bailes. Tpc, ka is cilvks sevi identific ar ermeni, tad nves brd vi doms: Es ermenis. Tpc vi ar uzskata, ka mirst. Protams, ka viam ir bail. Paliekot ermeniskaj apzias platform, cilvks, guot uz nves gultas, spcgi ierobeo izvles brvbu ar savu nepareizo noskaojumu. Dieml tas, kur ar laimi saprot k t saucamo ermenisko laimi, aj kritiskaj laik sevi uzskats par mirstoo matriju. Lastjs: Piekrtiet, ka ar tam, kur sapratis, ka vi ir dvsele, un tam, kur to vl nav sapratis, dzves apstki bs viendi nve atnks pie abiem. Es eit neredzu nekdu izvles brvbu. Kpc Js sakiet, ka cilvkam, kur sevi ir apzinjies k dvseli, nves brd ir kaut kdas priekrocbas? Kds labums, ka nves brd cilvks apzins, ka mirst via ermenis? Manuprt, ka vii abi laimgi nomirst, un t ar ir visa viu izvles brvba. Autors: Izskats, ka ms to vien darm, k apsprieam izvles brvbas tmu, bet Js tik un t ar o jautjumu k nkas neesiet ticis skaidrb. Cilvks, kas atrodas gargaj platform nejutsies k mirstoais. Cilvks, kur sevi apzinjies k mgo dvseli un sapratis, ka nav jgas uztraukties par ermenisko laimi, pc ermea nves iegst pavisam citu rezulttu, nek cilvks ar ermenisku laimes koncepciju. Ja nves brd cilvks neprtraukti iegrimst gargaj realitt, tad nkoaj dzv vi saem gargu ermeni. To nojauot, vi vairs neuztraucas par prmaim, kas notiek ar via ermeni nves brd. Cilvks, kur nodarbojas ar gargo praksi, iegst spjas nejust nves ausmas. Sasniedzot paizzias virsotni, gudrais, kas atrodas gargaj platform, esot gargaj trans, praktiski neievro, k nve paem via ermeni. Tikldz tda cla dvsele pamet ermeni, t nekavjoties apzins sevi gargaj ermen un nokst gargaj pasaul. Tpc via beigas bs pavisam savdkas, nek vairums citiem cilvkiem, kas dzvo, pai neaizdomjoties par savas eksistences jgu. ermenis jebkur gadjum nomirs, bet tas, uz kurieni pc tam dosies dvsele, ir paties izvles brvbas btba nves brd. Lastjs: Sprieot pc t, ko Js teict, ie divi cilvki iegs absolti atirgus rezulttus. Cilvks, kur pc nves nenoks gargaj pasaul, uzskats, ka liktenis ir rkojies netaisngi? Autors: Jums taisnba, tda netaisnbas sajta rodas daudziem cilvkiem, bet t acmredzami nenes viiem laimi. Ja cilvks visu mu sevi uzskata par ermeni un rpjas tikai par to, tad dzves laik vi jt, ka ar viu rkojas netaisngi. Cilvks, kur t dzvo nevar cert ne uz veiksmgu nkoo prdzimanu, ne uz mieru un iekjo harmoniju aj dzv. Lastjs: Paskaidrojiet, kpc rpjoties par savu ermeni, cilvks obligti juts pastvgu pret viu vrstu netaisnbu? Autors: Kaut vai tpc, ka ermenis pastvgi tuvojas vecumam. Kuram gan tas its taisngi? Cilvkam, kur sevi uzskata par ermeni, visu laiku iet, ka vecums un neveiksmes tuvojas un tpc dzve viu it k apdala. Jauna meitene pat 20 gados jt, ka skaistums viu pamazm pamet un tas ir lielu cieanu avots. Cilvks, kur spcgi pieries savas eksistences ermeniskajai koncepcijai, t.i., prliecints par to, ka vi ir materils ermenis, pastvgi cie. Nves brd vi, uzskatot sevi

par ermeni un tpc atrodoties pilng ilzij, izjuts ausmas sajtot savu nvi. Piekrtiet, ka nemirstg dvsele nekad nesps pieemt savas nves faktu k taisngu. Tpc ermea nves brd mg dvsele, kas nest ego ietekm uzskata sevi par izncgo ermeni, spcgi cie. Lastjs: J, izskats, ka bs grti neredzt atirbas o divu cilvku likteos, kuri ir atirgi koncentrjuies: pirmais uz dvseli, otrais uz ermeni. Autors: Tau tas vl nav viss. Nkotn to otro gaida vl lielkas cieanas. Izejot no miru ermea, bet paliekot smalkaj ermen, vi saprats, ka ir maldints, ka ir dzvs, lai gan visi apkrtjie dom, ka vi ir miris un tpc vaiman. Atrodoties smalkaj ermen, vi spcgi prdzvos to, ka visi apkrtjie nesaprot, kas ar viu noticis. Tlk, pc kda laika, atrodoties smalkaj ermen, vi izjt neizmrmu sargtinjumu. Vi saprot, ka nenodarbojoties ar savas patiess gargs dabas izpti, ir nodzvojis savu saprtgo cilvcisko dzvi veltgi. T rezultt radsies nevis garg laime, bet gan jauni materili prbaudjumi jaun ermen. apzia vl vairk pastiprins via cieanas. Pc tam viam jdodas turp, kur bs jatstrd sava slikt rcba. Bet is attrans process no grkiem parasti rada tik lielas mocbas, ka ts nevar saldzint ar vism iepriekjm cieanm kop emtm. Lastjs: Kpc nepiecieamas tik lielas cieanas! Vai tiem tikai no atirga noskaojuma nves brd ie divi cilvki iegs tik atirgas sekas? Vai ir pieaujama tik vienreizja atirba tlkaj likten tikai tpc, ka nves brd vii atirgi domja? K tad t, viens iegst mgo laimi, bet otram uzkrt vienas viengas cieanas!? Tagad es saprotu, tiei taj ar slpjas msu eksistences liel netaisnba. Iedomjieties, vienkri par kaut ko domjot, viens saems laimi, bet otrs bdas. Ja nu nve bs tik smaga, ka neizdosies padomt par Dievu? Tas tau ir kaut kds sportloto... Ja tas, par ko Js obrd runjiet ir taisnba, tad kd gan dzvot? Autors: J, pirmaj acumirkl var ist, ka pasaule ir netaisnga. Tau, ja papta dzik, tad nekdas netaisnbas nav. Liktenis, ja ne pa labam, tad ar sliktu mca ms, pc k vajag tiekties. Neskatoties uz laika varenbu, neskatoties uz diezgan ierobeoto materilo dzvi, Dievs tik un t dod iespju mums prvart jebkdus dzves apstkus. Nedomjiet, ka viss ir atkargs tikai no viena pdj dzves bra. Cilvkam jnodzvo visa dzve t, lai pirms nves prtu vartu sakoncentrt uz Dievu. o pu rezultt, ar Dieva lastbu, vi saems gargo ermeni. Ja cilvks dzvojis ar gargiem nodomiem, tad nekas nesps viam trauct noturt pareizu noskaojumu. Neatkargi no ermea, pat no laika un materils dabas gunm ms varam sasniegt mgo laimi, ja vienmr rkosimies pareizi. Tpc nekdas netaisnbas likten nav. Lastjs: Js apgalvojiet, ka saemts laimes daudzums ir atkargs no msu iztles trentbas? No t likumsakargi izriet, ka pats labkais ir neko nedart, bet vienkri pastvgi domt par Dievu? Autors: Jsu prdomas kaut kd mr ir pareizas. Tomr, saprotiet, ka pastvgi domt par Dievu, neko citu nedarot, nav tik vienkri un tas tik tiem ir pats pilngkais apzias lmenis. Tam nav nekds sakars ar iztli, jo domjot par Dievu, ms prt reli ar Viu kontaktjamies. Td augst apzias lmen cilvkam vairs nav nekdu citu pienkumu. Tau ziniet, ka pat vis visum, nemaz nerunjot par msu Zemi, ir pavisam nedaudz du svto, kas spj dzvot iegremdjot prtu gargaj pasaul. Tdas pakpes apzias trba iespjama tikai taj gadjum, ja cilvks savu prtu iegremdjis gargaj pasaul tik oti, ka viu jau vairs neuztrauc ne bads, ne aukstums. Izmaias, kas notiek ermen, viu vispr neuztrauc. Ja kds vlsies imitt o augsto apzias stvokli, tad lai pamina negult, nest, palikt bez pajumtes un turklt par to neskumt.

Gudrajam, kur patiesi iegremdjis apziu gargaj realitt, vairs nekas nav nepiecieams. Tas tad ar ir pamats prtraukt visas rpes, kas saisttas ar ermea uzturanu un ar tro gargo prtu pastvgi atcerties Dievu. Bez tdas augstas apzias trbas lmea nav iespjams pilnb iegrimt gargaj pasaul, jo agrk vai vlk radsies trauksme, ko rads izsalkums, slpes un slimbas. Lastjs: Nu, lk, tagad Js pats atzint, ka nav iespjams dzvot ar vienm viengm domm par Dievu, jrpjas ar par ermeni. Autors: J, t tas ir, bet, rpjoties par ermeni, vienmr jdom par Dievu. Lastjs: Vai tiem tas ir tik svargi? Autors: No visa t, ko Js aj pasaul variet atzt par svargu, tas ir vissvargkais. Pastvgas domas par Dievu maina visu dzvi. Lastjs: Pagaidiet, skum Js teict, ka viss ir atkargs no noskaojuma. Pc tam teict, ka noskaojums atkargs no rcbas. Tagad apgalvojiet, ka viss atkargs no domm. Es Js pavisam nesaprotu. Autors: Jebkdas rcbas grcgumu nenosaka tikai pats grcgs rcbas process, bet ar domas. Tpc domas un vlmes ir galven rcba, lai ar to ir oti grti saprast. aj pasaul visa cilvka darbba noris prt. Vlmes, kas pastvgi pards prt, nosaka nkotnes ermeni. Tieksme pc laimes saprt ener vlmes, kuras pc tam nokst prt un tur dzvo, kamr piepilds. Ja ldz dzves beigm msu vlmes nepiepilds, tad ts noteikti ietekms jauna ermea veidoanos. Nves brd prt palikus vlmes izraisa veselu domu spietu. Savienojoties, ts visas veido noteiktu noskaojumu. Atbilstoi tam cilvks nkoaj dzv saem tdu ermeni, kas bs piemrots, lai realiztu to, ko vi vljs nves brd. Tpc emot lielos vilcienos, nav paas atirbas starp vlmm, domm un rcbu. Tau, ja runjam par secbu, tad skum rodas nodoms, kas nk no dzis atmias, pc tam mains noskaojums, pc tam rodas domas, pc tam rodas vlmes, un tikai pc tam ms rkojamies. Visas s prta un saprta uzskaitts darbbas noved pie viena un t paa rezultta ms saemam to ermeni un to likteni, ko esam pelnjui. Lastjs: Ja pati svargk darbba noris prt, tad msu domm un vlmm jtiecas pc t, par ko mums sav dzv btu visvairk jrpjas? Autors: Js pareizi domjiet. Lastjs: Tad es turpinu. Ttad tie, kuri dzvo bezrpgi un pret visu izturas nevrgi, atrodas labk stvokl. No Jsu apgalvojumiem izriet, lai k es ar rkotos, ja mana iztle darbojas pareizi, tad rezultt iegu mgo laimi. Es zinu, ka izofrnii, lai ko ar dartu, vienmr dom par kaut ko citu. Iznk, ka tikai vii ir mgs laimes ciengi? Ar ko td gadjum izofrnii atiras no svtajiem? Autors: Tagad Jsu loika iebrauca auzs. Pasarg Dievs, saldzint svtus cilvkus ar izofrniiem. izofrnia domas ir tik egoistiskas, ka viam ir vienalga, k rkoties, un vi ne prk pievr uzmanbu tam, kas ap viu notiek. Egoisms nekad nerada laimi, tpc ds apzias stvoklis ir nelabvlgs. Egocentrisks cilvks novrsies no rjs pasaules tikai tpc, ka ir oti aizemts ar sevi. Tau eksist cilvki, kuri patiem ir pastvgi novrsuies no nevajadzg un maznozmg viu dzv. Un tomr vii neizrda du egocentrismu, bet glui pretji, svti cilvki vienmr ir absolti nesavtgi gatavi jebkuram paldzt. Vius vienmr caurstrvo spcgs entuziasms padart msu dzvi laimgku.

Lastjs: Piekrtiet, ka tiem, kuri ir sakoncentrjuies uz materilm lietm, ar var rasties spcgs entuziasms padart msu dzvi laimgku. Autors: Materilais entuziasms tri beidzas, ja to nestimul ar naudu. Tpc patiesb to nevar uzskatt par spcgu. Patiesi spcgs entuziasms var bt tikai cilvkam ar tru, nesavtgu saprtu. Tpc nesavtba uzreiz rada mrtiecbu, bet mrtiecba rada iespju kontrolt domas un vlmes, kas, savukrt, auj veiksmgi pamest ermeni, kad pienk laiks. Domjot nesavtgi, gudri cilvki prvar postoi apziu ietekmjoo kaislbu un gara tumsbas gunu un pat paa laika ietekmi, kas darbojas materilaj pasaul. Cilvkam, kur pastvgi dom par Dievu, apziu aizsarg gargais laiks. Laiks, kas plst gargaj pasaul, iedarbojas t, ka dzvajm btnm, kas atrodas t ietekm, laime pastvgi pieaug. Tdi cilvki visu dzvi cenas sakoncentrt prtu uz gargo realitti. To spj tikai tie, kuri ne prk vr uzmanbu uz materilajm problmm, kas pastvgi rodas msu dzv. Tau neiegrimana ds problms nenozm, ka nesavtgs cilvks necenas ts risint. Vi visu dara pienkuma pc, nevis tpc, ka tas viu uztrauktu. Pateicoties tdam gargam noskaojumam vi saem labu balvu nkoaj dzv piedzimanu gargaj pasaul. Dievam uzticgie tiecas ar mlestbu domt par Dievu, nevis par sevi, td veid iegstot dievias rakstura pabas. izofrniis ir tik egocentrisks, ka neuztver ne vienu uz viu vrstu vrdu. Tpc viam ir lemts degradt ldz brdim, kamr cieanas piespieds nebt tik noslgtam. Uzticgie Dievam savukrt, lai ar nav pieruies materilajam, vienmr ir atvrti labiem padomiem un darbiem. To cilvku domas, kuri ir uzticgi Dievam, pamazm kst aizvien nesavtgkas. Vii sev attsta nesavtbu pret visiem cilvkiem. Ar katru dienu viu optimisms kst spcgks un jebkds dzves situcijs vii nebdjas. Tpc Jsu svto cilvku saldzinjums ar izofrniiem ir neviet. Lastjs: Vai tiem tikai sakoncentrans uz mri un vienkra dzves jgas izpratnes maia var tik oti izmaint likteni? Autors: Viss Jums ir tik vienkri. Paminiet kaut tikai vienu minti sakoncentrties uz Dievu un Js redzsiet, ka tas nav tik viegli, k Jums iet. Msu koncentrans ir varens spks, kas spj prvart visus dzves apstkus. Tiei tpc ir tik grti sakoncentrties uz svargko un nepievrst uzmanbu skumiem. Nepiecieams vairot sev koncentranos uz Dievu lk, ce uz uzvaru pr slikto karmu. Lastjs: Ttad pats svargkais dzv trent uzmanbas koncentranu? Autors: Nav svarga uzmanbas koncentrana, bet gan koncentrans uz svargko vai, citdk sakot, mrtiecba. Uzmanbas koncentrana ir prta darbba, bet ms runjam par saprta koncentranu. Vajag nevis vienkri trent uzmanbas koncentranu, jtren pareiza laimes izpratne. Vienkra uzmanbas koncentranas trenana neattra apziu no grkiem un nedod spku pirms nves domt par nodzvots dzves mri. Kamd tad vajadzga liel uzmanbas koncentrana, ja nepietiek saprta to izmantot? Lastjs: Es kaut k pagaidm neredzu atirbu starp prta un saprta koncentranu. Autors: Spcgi nevaldma prta uzmanba (koncentrans) vienmr vrsta turp, kur vilina nepiestinms, egoisma aptraipts jtas. Ja trenjam prta koncentranos uz rjiem materiliem objektiem (uz mju, manu, ienkumiem), tad jtas spcgi pieeras tiem un kst absolti nevadmas. Nevadms jtas plosa prtu ar neskaitmm materilm vlmm. Tpc prts, kas prk sakoncentrjies uz materilm lietm, padara dzvi arvien grtku. Vienkra uzmanbas trenana (prta treni) bez dzves jgas ptanas (treni un saprta attrana) rada lielku postu nek labumu.

10

Lastjs: Ttad saprta treni ir laimgas dzves likumu ptana un tiekans domt pozitvi? Autors: Pilngi pareizi, laimgas dzves likumu ptana, ko apraksta Vdas, padara saprtu spcgu un tru. Tpc tas sk tiekties meklt augstko patiesbu un pozitvu (gargu) pasaules uztveri. Lastjs: Kas jdara, lai domintu vlme koncentrt prta uzmanbu un saprta mrtiecbu tiei uz gargm lietm? Autors: Nepiecieams, pirmkrt, trent saprta trbu un spku. Parasti cilvki, to nezinot, cenas last pc iespjas vairk visvisdu grmatu. Tau tas tren prtu, nevis saprtu. Saprts trenjas tikai gargs prakses laik. Lastjs: Ldzu, paskaidrojiet, k rkojoties var praktiski nostiprint saprtu? Kpc no grmatu lasanas nostiprins tikai prts? Autors: Ja cilvks, prbaudot praks apgto informciju, izjt laimi, viam uzreiz rodas ticba izlastajam (nostiprins saprts). Dzii ptot dadu literatru to neprbaudot, prts kst spcgs un ambiciozs, tds, kas pretend uz viszinbu. Tpc tdu grmatu lasana, kas satur lielu daudzumu informcijas, nemaina dzvi. Visiem nopietniem cilvkiem Vdas iesaka trent praktiski vrsto saprtu un pastvgi koncentrties uz Dieva Svto Vrdu atkrtoanu, kuri, piemtot gargai dabai, pastiprina koncentranos uz Dievu, td veid paaugstinot saprta spku. Lastjs: Bet es pat nemku pareizi izrunt Dieva Vrdus, k gan es no tiem saemu gargu spku? Autors: Prsteidzoi, bet Svtie Dieva Vrdi pai dod apzias trbu, kas nepiecieama pareizai to uztverei. Pietiek katru dienu atkrtot Svtos Vrdus (pat neesot dziai izpratnei, kas tas ir), un saprta trba un spks aizvien pieaug. Lai iegarotos medus, jsaprot, ka tas ir saldks par cukuru. Gargs garas uztvere iespjama tikai tad, ja cilvks praktiz Dieva Vrdu atkrtoanu. Tpc nepietiek ar grmatu lasanu, nepiecieama ar garg prakse. Lastjs: Js gribiet teikt, ka atkrojot Dieva Vrdus, ms td veid attrm savu apziu, lai vl labk atkrtotu Dieva vrdus? Sekojot Jsu loikai, dzv ne ar ko vairk vispr nevajag nodarboties. Autors: Ms tikko apspriedm o jautjumu. Ja variet dzvot bez diena, miega, seksa un dzvoka, tad bez Svto Vrdu atkrtoanas, Jums tik tiem neko citu dart nav nepiecieams. Tau, ja Jums ir nepiecieamba uzturt savu ermeni un imeni, td gadjum ar visiem spkiem jcenas izpildt savus materilos pienkumus pret radiniekiem un sabiedrbu. Bet taj pat laik nedrkstiet aizmirst pastvgi domt par Dievu. T ar laiku Js sasniegsiet pilnbu laimes izpratn. Nospiedoais cilvku vairums nespj saprast, kpc dzvot, ja nerpjies par savu ermeni. Tdiem cilvkiem ir pienkums pildt visus pienkumus pret sabiedrbu, lai nodrointu savam ermenim normlu materilo eksistenci. Tau saprtgam cilvkam pienkumu pildana nebt netrauc koncentrt prtu uz Dievu. Lastjs: Es sapratu Jsu ideju: viss, d k ms dzvojam, jdara t, lai nves brd sptu sakoncentrt domas uz Dievu. Iznk, ka ms dzvojam tikai td, lai normli nomirtu? Autors: Nve ir dzves eksmens. Students mcs, lai veiksmgi nokrtotu eksmenus, jo no t ir atkarga via profesionl laime. Tau tas nebt nenozm, ka vi dzvo tikai td, lai noliktu eksmenu. Vienkri katra dzv jbt mrim, jo citdk nebs spka dzvot. Jo clks mris, jo lielka enerija mums piemt, lai sasniegtu o mri un, ttad, lai realiztu ar visus prjos darbus.

11

Visu dzvi jatceras, ka pirms nves jcenas maksimli sakoncentrt domas uz gargm lietm. is atbildgais brdis ietekm nkos piedzimanas likteni. Nves brd msu izvles brvba izpauas pareiz mrtiecb. Ja cilvks spj dzvot, pastvgi domjot par Dievu, tad ne tikai nves brd, bet ar visu dzvi vi dabgi izjuts laimi. Nekdi karmas sliktie notikumi nevars viu izsist no laimes stvoka. Kas attiecas uz nvi, tad jebkur gadjum, ja liktenis ir nolmis, ka ir laiks mirt, tad no nves neizbgsi. Pdj doma nves brd ir iziroais eksmens, t nosaka, kds bs ermenis nkoaj dzv. Lastjs: Ja jau Js par to tik prliecinoi runjiet, ttad par nves brdi ir jbt kaut kam raksttm svtajos rakstos? Autors: Tas ir apstiprints Bhgavad-gt (8.6): Par kdu esambas stvokli cilvks atceras (dom), pametot ermeni, o, Kunt dls, tdu stvokli vi neapaubmi sasniegs nkoaj dzv. Lastjs: Lieliski, ttad es varu dzvot, k vlos, bet nves brd vienkri nodomu par kaut ko gargu, t apmnu likteni un doos uz gargo pasauli. Autors: Ne viss ir tik vienkri, k iet pirmaj brd. Ja cilvks dzvo, pastvgi rkojoties slikti, tad via izvles brvba par ko domt nves brd ir o slikto vlmju un rcbas ierobeota. T notiek tpc, ka nepareizas vlmes un rcba samazina saprta spku, kuram patiesb pieder msu izvles brvba. ermea nves moment visas nodzvots dzves vlmes un rcba ar milzu spku uzbrk ermenim un prtam. Tpc tikai cilvks ar oti spcgu saprtu spj sakoncentrties t, k uzskata par pareizu. Tikai tas cilvks, kur visu dzvi kultivjis mrtiecbu, saprta trbu un savu saikni ar Dievu, spj stties pret im iziroajam liktea triecienam, ko sauc par ermea nvi. Izvles brvba ir msos ielikta. Jautjums tikai, vai vlamies to lietot vai n. Patiesi sevi cient nozm mcties izmantot savu izvles brvbu. Cilvks, kur atbildgi izturas pret savu dzvi, vienkri nevar iet apstku pavad. Tpc saprtgs cilvks labi apzins, lai eksmenu noliktu spdoi visu dzvi nepiecieams strdt, bet cert, ka varbt izdosies kaut k tpat, ir oti bstami. Vlme pastvgi nodarboties ar papilnveidoanos ir pats pirmais noteikums, kas nepiecieams, lai attsttu saprtu un iegtu mgo laimi. Lastjs: Kas attiecas uz nves brdi, tad ar to viss ir vairk vai mazk skaidrs. Bet, kas attiecas uz vietu, laiku un apstkiem, tad man galv viss ir sajucis un es vltos ar to tikt skaidrb. Ja pareizi saprotu, tad pret vietu, laiku un apstkiem jizturas di: 1.Vienmr jseko ldzi laikam un tam jpakaujas. 2.Jiziet uz kompromisu ar to materilo vietu, kur dzvojam (materilo ermeni), cenoties t materilo darbbu ievirzt garg gultn. 3.Tau ar apstkiem, ko dv liktenis, jrkojas pilngi savdk. Mums vienmr jcenas pretoties to ietekmei. Vai esmu pareizi sapratis, k jizturas pret spkiem, kas ietekm dzvi? Autors: J, Jums ir lielas analtisks spjas! K Js teict, t ar ir jrkojas, turklt neaizmirstot par dzves galveno mri. Ja savu dzvi nevelta gargai praksei, tad visas Jsu zinanas par vietu, laiku un apstkiem bs absolti nelietdergas. Vl jpiebilst, ka, pirmkrt,

12

jem vr laiks, otrkrt vieta un, tikai trekrt apstki. Bez tam, ja apstki ir progresam labvlgi, tad nav nekdas nepiecieambas ar tiem cnties, glui pretji, vislabk ir tos pieemt. Lastjs: T ir veiksme, vai ne? Autors: J, t ir t pati veiksme, par kuru visi pastvgi sapo. Bet vairums cilvku vlas iegt materilu veiksmi, tpc visa viu dievbijba iztrjas, lai attsttu spju bt materili veiksmgiem. Savukrt saprtgi cilvki vlas tikai gargu veiksmi, tpc viu dievbijba ir vrsta uz to, lai palielintu gargo laimi. Lastjs: Ar ko garg veiksme atiras no materils? Autors: Garg veiksme ne vienmr sev ldzi nes materilo labkljbu. T, glui pretji, var cilvku iegrst materilo neveiksmju josl. Tau svargi saprast, ka visu grtbu rezultt, gargi veiksmgs cilvks, iegst augstko gargo laimi. Materil veiksme, glui pretji, var prvrsties par sodu. Ja cilvks saem materilo labumu prpilnbu un turklt vl nepelnti, tad visbiek vi sk domt, ka t ar ir laime un nomierins. T vi zd stimuls papilnveidoties, kas atirb no materiliem labumiem rada nevis prejou laimi, bet mgu. Lastjs: Vai var emt vr apstkus, neemot vr laiku? Autors: Var, bet nekas labs no t nesanks. Piemram, veselbai der kaut kds labs diens, un apstku ietekm, Js to esiet samis. Tau, ja to dsiet nestaj laik, tad no ts radsies vienas viengas problmas. Piemram, dai cilvki vakaros ml st maizi vai citu graudaugu dienu. Lietojot os produktus, lai gan tie pai par sevi ir labi, neievrojot laika reglamentu, tas prtop par indes baudanu. Maizes un ziru ana vakaros rada vielmaias traucjumus un fosfta akmeu veidoanos nieru bodis. Lastjs: Vai emt vr apstkus, neemot vr vietu ar ir nejdzgi? Autors: J. Piemram, apstki Jums anai dod gau, tau is diens nav domts tai vietai, kur ms dzvojam (cilvka ermen). Tpc, neskatoties uz to, ka gaa labi rada sta sajtu un dod spkus, tomr cilvka ermen to lietot nedrkst. Saska ar Vdu autoritti gaas dieni nav domti saprtgai eksistencei taj viet (cilvka ermen), kur ms dzvojam. Lastjs: Bet Js pats tikko teict, ka gaa dod spku, kpc tad to nedrkst st? Autors: T k gaa ir vardarbbas produkts, tad ie gaas spki nepalielins msu laimi, bet gan veicins apzias degradciju un cieanu pastiprinanos. Lastjs: Js ar savu piemru, kas liedz lietot gau, atkal aizskrt manu jtgo vietu. Kas gan tas ir par humnismu visu laiku runt par cilvka trkumiem? Autors: Piedodiet, man glui vienkri cits piemrs neienca prt. Lastjs: Js labi izststjt, k an emt vr laiku, bet neko nepateict par to, k emt vr vietu. Varbt ir vrts par to parunt skk? Autors: Citreiz, detalizti apsprieot dievbijga diena gatavoanas noteikumus, ms pietiekami ski parunsim par uzturu. obrd var atzmt, ka pareizi emt vr vietu, kur dzvojam, nozm, pirmkrt tikt skaidrb, kda darbba veicina progresu cilvcisk ermen. Pareiza uztura piemeklana t ar ir darbba, kas saskaota ar vietu, kur dzvojam. Tpc uztur vajag lietot tdus produktus, kas veicina ts dzvs btnes progresu, kas atrodas cilvcisk ermen. Bez tam, jizvlas tdi produkti, kas der Jsu klimata zonai. Izanalizjot visu saska ar vietu un laiku, tlk emiet vr apstkus: kdi produkti Jums ir pa kabatai, kas bs jdara pc anas, kds ir veselbas stvoklis anas brd, kdi cilvki ir ap Jums anas laik, apstki, k diens ir pagatavots, cik daudz laika ir t apanai utt. Dadu apstku var bt pietiekami daudz.

13

Ja dam kaut kdu dienu nestaj laik un ja tas nav domts cilvka ermenim, tad nav jgas domt par visiem iem apstkiem, jo nekda labuma no tda diena tik un t nebs. Lastjs: Nu labi, ja emu vr gan vietu, gan laiku, bet apstki tomr nav man labvlgi. Piemram, ja nepiecieams past tri vai diens nav pietiekami kvalitatvi pagatavots, k rkoties? Autors: dos gadjumos nksies pieemt tos anas apstkus, kurus dikt liktenis. Jzina, ka cilvks, kur d staj laik ir enerisks un disciplints. Tpc visbiek vi nekur nekav. Cilvks, kur visu cenas dart staj laik, pakpeniski iegst pieredzi, spjas un beigu beigs ar iespjas labk orientties apstkos. Tas, kur saprot, ka visu vajag dart staj laik un saprot kd viet vi dzvo (saprtgas dzvs btnes ermen), tas nopietni iztursies pret pagatavot diena kvalitti (apstkiem). Tpc, jo preczk emam vr laiku un vietu, jo lielkas iespjas emt vr ar apstkus. Lastjs: Paldies par izsmeou paskaidrojumu. Autors: Ja Jums aj saretaj tm viss ir vairk vai mazk skaidrs, tad izdarsim msu sarunas secinjumus. SECINJUMS: s pasaules taisnguma likums pakauj ms visu iespjamo apstku ietekmei. Liktenis var sagatavot paas neticamks situcijas un ms ne vienmr spjam no tm iziet veseli un laimgi. Liktenis uz prtu iedarbojas t, ka tas spj izjust lielu spriedzi, stresu un pat nervu sabrukumu. Turklt neesam apdrointi ne pret smagu slimbu, ne pret cietumu. Visi ie apstki mums mca saprast, kur atrodas laimes avots. Cilvka dzve ir cieanu un grtbu pilna. Tau, ja vi spj nopietni sakoncentrties uz laimes avotu Dieva Augstko Personbu, tad visas s cieanas vai nu pilnb iet secen, vai nu skar tikai nedaudz. Dareiz apstki cilvkam absolti atem spju saprast, k pareizi rkoties. Ar dm situcijm tikt gal un pieemt pareizo lmumu var tikai ar skolotja paldzbu. Patiesi saprtgs cilvks visus dzves apstkus gan labos, gan sliktos pieem k veiksmi un cenas no tiem gt mcbu. Saprtgs cilvks, saprotot visu bstambu dzvot materil ermen, mekl metodi, kas garanttu uzvaru pr likteni ermea nves brd. Visiem saprtgiem cilvkiem, kuri saprot o jautjumu svargumu, Vdas iesaka rast patvrumu Svto Dieva Vrdu atkrtoan. Tas, kur nodarbojas ar clu gargs prakses metodi Svto Vrdu daudzinanu, spj viegli prvart paas smagks liktea agrnbas un pat nves mokas viu neskar. T rkojoties, cilvks izmanto savu darbbas lauku (cilvka ermeni) pc nozmes un dzves beigs k balvu iegst sajtu, ka dzve nav nodzvota veltgi. sajta vainagosies ar labvlgu piedzimanu jaun materil ermen un nodrointiem labvlgiem apstkiem, lai nodarbotos ar gargo praksi. Ja cilvka izpratne par via gargo dabu ir bijusi pilnga, tad via dzves rezultts bs garg ermea un kop ar to ar mgs gargs laimes iegana.

14

Otr nodaa

Materils dabas gunu darbbas principi

Materils dabas gunas iedarbojas trijos veidos: 1.piesaista sev; 2.rada daudzveidbu; 3.aptver visas visuma eksistences izpausmes (visuresoas). GUNAS MS PIESAISTA SEV Par o faktu liecina Bhgavad-gta (14.6): Materil daba sastv no trijm gunm dievbijbas, kaislbu un gara tumsbas. s gunas, stipriniek Arduna, ierobeo (piesaista) dzvo btni, kad t saskaras ar materilo dabu. Minsim saprast, k gunas ms sev piesaista. izpratne nords ceu uz atbrvoanos no to ietekmes. Dzvojot sava darba augiem, ms esam kaislbu gunas savaoti. Visu dzvi pavadm cnoties ar spkiem, kas katru dienu boj msu noskaojumu. ie spki, k ms jau zinm, ir materils dabas gunas. Ts ir varenas un neprvaramas, bet tik un t vienmr esam prliecinti, ka ts uzvarsim. Katru dienu domjam: odien neizdevs nopelnt vairk naudas, vinnt loterij, izrstties, nopirkt labu lietu, gargi past utt., bet tas nekas, rt gan izdosies. Un kad beidzot iegstam vlamo, tad iet, ka t ir laimes virsotne, tpc jturpina rkoties tiei tpat. T dom praktiski visi. Biei ticam, ja mazliet vairk paplsimies, tad visas finansils un psiholoisks problmas atrisinsies. Tau parasti dzv viss mdz notikt savdk. Citdk visi jau sen btu miljonri un supermeni. Lastjs: Kas mums trauc kt par miljonriem? Autors: Gunas ms piesaista noteiktam cilvku lokam. Vecums, dzimums, intereses, nodarboans, valodas barjera parasti ierobeo saskarsmes loku. Msu saskarsmes loks norda uz prticbu un socilo aizsargtbu. Izrds, ka cilvku dalana dads grups saistta ar materils dabas gunu darbbu. Sadalot cilvkus socilajs grups, gunas nosaka ldzeku daudzumu, kurus nodod to rcb. Ts piesaista noteiktam veselbas stvoklim, reakcijm, kas rodas uz dadiem notikumiem, noteiktm attiecbm imen, darb utt. Lastjs: Bet var tau paplties un izrauties no apburt loka? Kas, piemram, var man trauct iepazties ar citiem cilvkiem? Autors: Gunu ietekme uz apziu ir ldzga purva slkai: jo vairk tai pretojamies, jo spcgk t ms ievelk dzik. Jo vairk cenamies cnties ar gunm, jo spcgk ts ms ietekm.

15

T viet, lai cntos ar gunm, jmcs novrsties (prslgties) uz daudz clku darbbu un td veid pakpeniski atbrvoties no vareno gunu ietekmes. Prmrgas ples, kas velttas materilo labumu sasnieganai, k likums, nerada vlamo rezulttu. Tdas ples atem brvo laiku, veselbu un labas attiecbas ar draugiem un radiem. Protams, kaut kds robes ms spjam uzlabot savus materilos dzves apstkus. Tau cilvkiem, kuri ir kaislbs un gara tumsb, vienmr gribas vairk, k pc liktea pienkas. Tpc viss beidzas ar oti drgiem, nevajadzgiem pirkumiem, prslodzi un slimbm. Tur ar slpjas problma. Lastjs: Mani neviens neierobeo izvlties noteiktu cilvku loku. Ja vlos, es to viegli varu maint. Ja gribu, tad varu nopelnt vairk, nek pelnu tagad. Es nesaprotu, ko nozm Jsu izteikums: ie spki piesaista ms noteiktam dzvesveidam? Autors: Jsu apgalvojums ir maldgs. Patiesb ms visus diezgan spcgi ierobeo valsts likumi, sabiedrisk doma, finanu barjera, attiecbas imen, izgltba utt. Gunas prtu ietekm t, lai kur ms ar ietu, uz visiem cilvkiem reasim tikai caur savu uztveres prizmu, kuru vada gunas. Pats interesantkais, ka ar uz mums cilvki reas atbilstoi tm gunm, kuru vadb atrodamies. Tpc vieniem iet, ka visi visapkrt ir slikti un slikti pret viiem izturas, bet citi uzskata, ka visi visapkrt ir labi un labi pret viiem izturas. Lastjs: Bet, ja vlos varu domas par sevi maint. Autors: oti ierobeoti. Nevaram ik mirkli maint savu kvalifikciju, brnus, draugus, dzimto pilstu utt. Visas dzves apstkus dikt gunas. Tau mums iet, ka to visu sev radjm pai un vloties varam ar tri pai maint. Lastjs: Kur, pc Jsu domm, to visu ir radjis? Autors: Msu pagtnes karma ir visu problmu iemesls, un par savu pagtnes rcbu nksies atbildt. Gunas ir atbildgas par to, lai par katru darbu ms saemtu pc nopelniem. Ar vienm viengm plm, lai ar prmrgm, nevarsim izmaint visu, kas atnk saska ar karmu. Lai rastos relas prmaias jmaina sava dzves jgas izpratne un jseko tai ne tikai vrdos, bet ar darbb. Lastjs: Jums nav taisnba, ja oti sasprindzins var visu maint. Autors: Visi, kas t uzskata, lau kaklu. Katram savs. Prspt gunas vienkri nav iespjams. Tikai dzves jgas izpratnes maia rads spcgu prmaiu grdienu. Citu variantu nav. Jsaprot, ka mainoties gunm, kas ms ietekm, viss dzv mains it k pats no sevis. Daudzi cilvki strd 12 stundas diennakt un cer izrauties no nabadzbas. Tau, jo skopki tie bs, jo nabadzgki ks. Visa nopelnt nauda iztrsies skumos. Lastjs: Ttad jau atkal Js apgalvojiet, ka tikai savdka dzves jgas izpratne aus reli tikt gal ar vism dzves grtbm. Autors: J, cita cea nav. Egoistiski vloties bt laimgiem, ms nokstam savas karmas slazd. Tikldz vlamies, lai radinieki mums kalpotu, izpildtu msu iegribas, no bra skas imenes problmas. Patiesb to nebtu, ja ms radiniekus uztvertu k objektus, pret kuriem jizpilda visi savi pienkumi. Ms nesabojtu attiecbas, ja samierintos ar to raksturu, kas piemt radiniekiem un pazim, ja pieemtu jebkdas grtbas k liktea mcbu stundas. Tas viss jau attiecas uz dievbijbas, nevis kaislbu gunu. Lastjs: Ja nepievrssim uzmanbu radiniekiem, tad cieanu nebs? Autors: N, vajag nevis nepievrst radiniekiem uzmanbu, bet gan maint pret viiem attieksmi. Laime jgst pildot savus pienkumus pret viiem, nevis baudot viu ermeus vai rpes par mums. Ja saglabjas savtgums un turpina darboties kaislbu guna, tad, atbrvojoties no

16

iem radiniekiem, ms neizbgami pieersimies kdiem citiem, jauniem radiniekiem un gaidsim baudu jau no viiem. T rezultt dzve pai nemainsies (skum it k bs labk, bet pc tam visas problmas atkal atgriezsies). Td veid, kamr nenomainsim kaislbu gunu pret dievbijbas gunu un nesksim pieerties nesavtgai pienkumu pildanai pret radiniekiem un Dievu, nespsim tikt va no problmm. Lastjs: Kpc tomr ir tik grti vrst savu apziu uz dievbijbas gunas pusi? Autors: Tpc, ka maint laimes izpratni ir oti, oti grti. Skum nepiecieams piebremzt sava nemierg saprta vilcienu, kur, atrodoties kaislbu gun, traucas liel trum. Kaislbs un gara tumsb esoa cilvka laimes koncepcija mudina vlties arvien vairk materilu pankumu (naudu, varu un cieu). Tas piespie cilvku visu savu mrtiecbu virzt uz to sasnieganu. Neiegstot pozitvu rezulttu, vi t viet, lai aizdomtos par to, ko sav dzv vajadztu maint, sk visas neveiksmes piedvt tuviniekiem, apkrtjiem cilvkiem vai sliktai valstij un izlmgi iesaists c par savm tiesbm. Tda ca par savm tiesbm iegt laimi kaislbu gun visbiek noved pie gara tumsbas gunas. Lastjs: Ttad visas demonstrcijas par cilvku tiesbm un bada streiki vienkri ir laika veltga trana? Autors: Jcenas maint saprta virzba, tad pret mums izmainsies ar apkrtjo cilvku attieksme. Tau kaislbu guna atem cilvkam iespju saprast, ka esot paam nesavtgam, ar apkrtji pret viu izturtos pavisam savdk. Visbiek cilvki, kurus vilina nauda, paiem nemanot, sk cnties ar likteni (gunm) par savm tiesbm uz materilu laimi, kas atkal noved pie jaunm problmm un konfliktiem ar apkrtjiem cilvkiem. Protams, par savm tiesbm varam cnties pienkuma pc. Tau, nemainot attieksmi pret dzvi, kt laimgam vienkri nav iespjams. Lai kdi ar btu rjie apstki, nepareizi noskaots cilvks ciets. Lastjs: Ttad labk sabzt rokas tukajs kabats un skatties k tevi apmauc? Autors: N, jturpina strdt, bet sav darbb vienkri jcenas bt nesavtgam. Tda noskaojuma rezultt cilvks nokst dievbijbas gunas ietekm, kur neeksist konkurence, bet ir tikai sadarbba un miers. Tpc tur nav prmrgas spriedzes. Ja pai esam noskaoti nesavtgi, tad apkrtjie ar ar mums veidos tdas attiecbas. Pateicoties dievbijgai darbbai un mlestbai pret darbu, cilvks viegli sasniedz materilu labkljbu un viss joms laimgu dzvi. Lastjs: Js pastvgi sakiet vienu un to pau jbt nesavtgam, jbt nesavtgam. Tau es droi varu teikt, ka Js nemaz nepazstiet dzvi. Ja kdam kaut ko nesavtgi izdarsi, tad vi, dabgi, to izmantos savos savtgajos nolkos. Ja nesavtgumu izpaudsi biei, tad visi tevi izmantos. Vai tad Js sav dzve ne reizi neesiet ar to saskries? Autors: Lai neviens Js neizmantotu, jrkojas ne tikai nesavtgi, bet ar ar zinanm, k veidot attiecbas ar dadu kategoriju cilvkiem. Es pastvgi runju par vienu un to pau, bet Js pagaidm vl nespjiet saprast manu vrdu jgu. Redziet, cik tma ir grti saprotama. Kas attiecas uz Jsu jautjumu, protams, vairums cilvku cenas izmantot cita nesavtgumu. Tau dievbijbas guna, bez laimes no nesavtgas rcbas, dod cilvkam ar zinanas, k uzvesties ar savtgiem cilvkiem un k ar nesavtgiem. Dievbijbas guna piesedz sava lolojuma aizmuguri un ar zinanu paldzbu pasarg no vism likstm. Kaislbu guna padara cilvku virspusju un stereotipisku gan uzvedb, gan doman. Viengais, ko vi var iemcties, ir derfrzes un ameriknisk veid izstiept lpas fal smaid. Tds cilvks mekl aizsardzbu, tiecoties iegt stvokli sabiedrb un pankt finansilu nodrointbu, bet aizsardzbas viet vi iegst vienas viengas problmas.

17

Lastjs: Es t ar nesapratu, k dievbijgs cilvks var aizsargties no tiem, kuri tiecas viam uzssties uz kakla? Autors: Via aizsardzba ir zinanas, pozitva pasaules uztvere un nesavtba. To visu var iegt ptot Vdas un komunicjot ar dievbijgiem cilvkiem. Lastjs: Ko konkrt gadjum Js domjt ar vrdu zinanas? Autors: aj gadjum runjam par zinanm, k pareizi nesavtgi rkoties, lai iegtu dievbijbas gunas aizsardzbu. Lastjs: Ldzu, paskaidrojiet skk, ko nozm zinanas, k pareizi nesavtgi rkoties? Autors: Nonkot dievbijbas gunas ietekm, cilvks sk saprast, ka nav tik vienkri dart labus darbus un, lai tos realiztu, ar katru cilvku jveido noteiktas attiecbas. T ir vesela zintne. Tpc skum apskatsim, k veidot attiecbas ar dadm cilvku kategorijm. 1. Ar tiem, kuriem piemt nedaudz savtguma jveido attiecbas un atklti jizpau draudzba. Dievbijgs cilvks cenas saprast, k o cilvku kategoriju atpazt kopj cilvku mas un o komunikciju oti augstu vrt. 2. Ar savtgiem cilvkiem jveido formlas attiecbas, bet sirds dziumos pret tiem jizturas labi. Jcenas vii iedvesmot rkoties dievbijgi un jpaldz tikt ar visu skaidrb, ja viiem ir tda vlme. 3. No bezkaungiem un familiriem cilvkiem jturas pa gabalu, bet tik un t pret tiem jizturas labvlgi. Ja mums pret nosauktajm cilvku kategorijm ir kaut kdi pienkumi, tie stingri jpilda, nevloties par to kaut kdas balvas vai cieu. Lastjs: To visu es saprotu. Jebkur cilvks cenas pret citiem izturties atbilstoi nopelniem, sabiedriskajam stvoklim un naudas maka izmriem. Autors: Saprotiet... cik redzu, ne glui saprotiet. Ar kaislgi audis diferenc saskarsmi, bet nevis ar mri kdu dart laimgu, bet gan ar mri pareizi izmantot to savu savtgo mru sasniegan. Tpc vissvargks viiem ir rjs pabas (stvoklis sabiedrb, bagtba, specialitte), nevis cilvka iekjs rakstura pabas (patiesgums, labsirdba, nesavtgums, darba mlestba). Atbilstoi tam vii veido savas attiecbas. 1. Pret dievbijgiem cilvkiem kaislgi cilvki izturas ar iekju cieu, bet vairum gadjumos tomr tos nesaprot. Dareiz, kaislbu gunas ietekm, vii aiz skaudbas sk aprunt dievbijgus cilvkus, sakot, ka tie nav no s pasaules, td veid pai sev piesauc nelaimi. 2. Pret tdiem paiem kaislgiem cilvkiem k vii, kaislgi cilvki izturas formli un ciena tos atbilstoi naudas maka izmram. 3. Pret gara tumsb esoiem degradantiem kaislgi cilvki izturas ar neslptu naidu vai bailm. Kaislgam cilvkam nosaukts cilvku kategorijas ir tikai objekti, no kuriem jgst kds labums, kaut gan vi spj kaismgi runt par savu dzio mlestbu pret tiem. Kaislgs cilvks nespj saprast, k patiesb jizturas pret cilvkiem. Savs attiecbs vi, pirmkrt, mekl izdevgumu, nevis patiesu saskarsmi. Tpc viam ir grti saskarsm pieturties pie kaut kdiem stingriem tikumiskiem principiem. Viam neinteres ptt to, kas nenes materilu labumu. Piemram, kds no kaislgiem cilvkiem izlass o materilu un atvrs drgus kursus, kas mcs sasniegt laimi pc jaunas sistmas. 18

Lastjs: J, es zinu daudzus dus maksas kursus. Autors: Kaislgiem cilvkiem patk pelnt ar visu, pat ar tikumbu un reliiju. Vii ir neprtgi laimgi studjot lietiu attiecbu principus un gatavi par to makst jebkdu summu. Tomr, lai ar ko vii studtu, tas nemaina viu dzves pozciju, tpc vii vien lieki tr savu laiku. Lastjs: Kpc lieki tr savu laiku, vai tad tdas studijas nerada dzv nekdas prmaias? Autors: J, protams, du studiju rezultt vii var iegt daudz augstku statusu sabiedrb, td veid palielinot prestiu, naudas daudzumu un varu. Ldzcietbas, sirsnguma un attiecbu siltuma no t neks vairk, tau tiei s pabas msu dzv ienes laimi. No kvalifikcijas paaugstinanas studijm laimes daudzums nepalielinsies, savukrt patiesas zinanas auj cilvkam iegt pilngu laimi. Lastjs: Paskaidrojiet skk, ko Js domjt ar studijm kaislbu gun? Autors: Kaislbu gunas ietekm cilvks no jebkuras apmcbas vlas iegt tikai materilu labumu. Tie ir visvisdi biznesa, kvalifikcijas paaugstinanas kursi utt. Pat pc ilgstoas apmcbas kaislgi cilvki joprojm uzskata, ka vispirms visiem apkrtjiem jkst nesavtgiem un tikai pc tam vii sps izturties pret tiem tiei tpat. Maint sevi un dzvi ar elitru psiholoisko kursu paldzbu nav iespjams, turklt ie kursi parasti mca kaut kdas jaunas uzvedbas shmas. Lai sasniegtu laimi, jmaina sava laimes koncepcija no savtgas uz nesavtgu. Tpc nepiecieams pc iespjas vairk komunict nevis ar biznesmeiem un maksas psihologiem, bet gan ar bezmaksas svtajiem un ts jau bs studijas dievbijb. Lastjs: Nav tiesa, msdienu mcbu grmats par lietim attiecbm daudz tiek runts par to, k sev vairot labsirdbu, piekljbu un draudzgumu. Autors: Piekrtu, bet kaislgiem cilvkiem tas viss ir pakauts naudai, varai un prestiam. Tpc visas viu izstrdts rakstura pabas ir virspusjas un formlas. Tikldz kaislbu gunas ietekm esoiem cilvkiem skas finansili prpratumi, visa viu labsirdba un draudzgums uzreiz kaut kur pazd. Kaislbu guna vienmr piesedzas ar labm rakstura pabm un aicina ar citus bt tdiem. Tau o elitro sabiedrbas krjuma attiecbu centr nav viss nesavtba un patiesa mlestba, bet gan tieksme pc naudas un prestia. Lastjs: Nu labi, kas attiecas uz patiesu sirsnbu, Js iesakiet praktiski to pau. Kur gan te ir godgums, ja Js iesakiet man pret dadiem cilvkiem izturties atirgi? To sauc par diplomtiju, nevis par godgumu. Autors: T iet tikai pirmaj acumirkl. Nevar izdart kaut kdus secinjumus par savstarpjm attiecbm, nenoskaidrojot uzvedbas motvus. Atirbas attiecbs ar dadu gunu ietekm esoiem cilvkiem nav diplomtija. Dievbijgs cilvks pret visiem tik tiem izturas viendi labi un draudzgi. Tau ar dadu kategoriju cilvkiem jveido atirgas attiecbas. Lastjs: Ar kaislgs cilvks vienus ciena vairk, citus mazk. Ar ko gan vi atiras no dievbijga? Autors: Dievbijgs cilvks vienkri visus ciena vienldz dzii. Tau ar savu rcbu vi cenas neveicint apkrtjo cilvku grcgo darbbu. Komunicjot ar jebkuras kategorijas cilvkiem vi vienmr baids kdam kaitt. Lastjs: K gan var kaitt ar nesavtgu rcbu? Autors: Dareiz ar nesavtba var izdart la pakalpojumu. Ja cenas pc iespjas vairk attiecb pret kaislgu cilvku rkoties nesavtgi, tad vi ks vl skopks. Tpc labk rji veidot ar viu tri formlas, lietias attiecbas, bet iekji no visa spka vlt viam laimi un labkljbu. Kaislgam cilvkam var paldzt tikai ar labu padomu un draudzgumu. Tpc ar

19

kaislgiem cilvkiem jbt ieturtm attiecbm, saskarsm jievro noteikta distance, bet sird attiecb pret viiem jkultiv sirsngums un draudzgums. Lastjs: K jveido attiecbas ar gara tumsb esoiem cilvkiem? Autors: Ja cenas tuvinties gara tumsb esoam cilvkam, tad aiz tieksmes bt vardarbgam pret cilvku, kas ir viam uzticjies, vi kst vl sliktks. Bez tam, vi spj oti cietsirdgi izrkoties ar tiem, kas vl viam labu. Attiecbas ar gara tumsb esou cilvku jveido no attluma un ar laime un progress tdam cilvkam jvl no tluma. Tdam cilvkam var paldzt ar padomu, ja vi pats to vlas. Lastjs: Ja ar gara tumsb esou cilvku jrisina kopji darba jautjumi, k td gadjum rkoties? Autors: Vajag pc iespjas mazk ar viu brvi komunict un nevajag gaidt, ka sadarbojoties gsiet lielu prieku. Tau savus pienkumus pret viu jpilda nesavtgi un bez ambcijm. Saskarsme ar gara tumsb esou cilvku vienmr ir izturbas prbaude. Kopum tdas situcijas liecina par to, ka liktenis ar o cilvku paldzbu, vai tie ir radinieki, vai darbabiedri, piespie atstrdt slikto karmu. Tpc gara tumsb esoa cilvka izlcieni ir jpacie. Laimes izpratnes maias redzama pazme bs tda, ka Jsu saskarsmes lok gara tumsb esou cilvku ks aizvien mazk un mazk. Tiem, kuri paliks vai nu mainsies lietu izpratne, vai ar liktenis vius aizveds tlk. Dievbijbas guna darbojas bez kompromisiem, tpat, k zemks gunas. T savus lolojumus sarg no visiem maldus ceiem. Lastjs: Ttad tomr dievbijgi cilvki cenas nesasmrties ar gara tumsb esoiem, bet t tau ir savtguma pazme. Autors: N, dievbijgi cilvki prk neuztraucas sastopot gara tumsb esou cilvku, jo, redzot sveus trkumus, vios rodas ldzcietba, nevis naids. Tau jatzm, ka vii bstas premt kaislbs un gara tumsb esou cilvku mentalitti. Tpc, ja gara tumsb esos cilvks no sirds ldz paldzbu, tad dievbijgs cilvks ar prieku viam paldz. Savukrt, ja paldzbu neldz, tad ir oti bstami gara tumsb esoam cilvkam uzspiest savu paldzbu. Lastjs: Vai tad eksist tda bstamba? Autors: J, prmrga tieksme tuki ppt noved pie kaislbs un gara tumsb esou cilvku mentalittes premanas. Lastjs: Vai tiem pietiek rkoties t, k Js teict, un attiecbs iestsies miers un harmonija? Autors: J, t tas ir. Tau, ja eksist vlme rast izdevgumu, vai ir egoistisks noskaojums attiecb pret citiem, tad idelas (iepriek mintas) attiecbas nav iespjamas. Iekj neapmierintba, ko rada egoisms, piespie domt, ka visi ir slikti un pastvgi pret mums nepilda savus pienkumus. Tpc visa kaislgu cilvku labvlba ir vienkri formalitte. Ja rkojas patiem nesavtgi, tad liktenis dv ne tikai laimi attiecbs, bet ar prticbu. Lastjs: Lieliski, vai mazk strdjot, man bs vairk naudas? Autors: N, dievbijgam cilvkam nepiemt slinkums, visu brvo laiku vi velta papilnveidei. Esot labm attiecbm ar cilvkiem un pc savas btbas nesavtgam, vi visus ldzekus vienmr izmanto labos nolkos. T rezultt liktenis, bez aubm, dv prticbu. Pc karmas likuma, to ko atdodam, saemam ar atpaka. Lastjs: Ttad dievbijga cilvka dzve ir skaidra un mierga k pasak? Bet, ja godgi, es sav dzv tdus cilvkus neesmu saticis. Autors: Kaislbu guna trauc ievrot dievbijgus cilvkus un turklt trauc tos ar saprast. Kas attiecas uz Jsu jautjumu, tad dievbijgam cilvkam ar saska ar likteni var bt kaut kdas grtbas ar naudu vai darbu. Tau dievbijbas gunas ietekm s grtbas tikai norda via

20

raksturu un padara gudrku. Nauda, vara un reputcija dievbijgiem cilvkiem nav pirmaj viet, tpc kaut k tda trkums viiem nerada cieanas. Dievbijbas gunas ietekm dievbijga cilvka dzve viss joms (gan materilaj, gan gargaj) pamazm kst labka un labka. Tau tas neboj via raksturu, jo pieaugos finanu iespjas dievbijgs cilvks vienmr izmanto, lai vairotu kopjo laimi un cilvki atbildot veicina via labkljbu. Vi savm vajadzbm cenas netrt daudz naudas, jo ts viu pai neinteres. Lastjs: Man iet, ka skum jiegst daudz naudas, jo tad bs vairk iespju paldzt citiem, nevis pretji skum visiem paldzi, bet pc tam ceri, ka radsies nauda. Eksist tau biznesa likums nauda prece nauda. Autors: Svtajos rakstos ir teikts, ka t domt mums liek kaislbu guna. Dievbijgiem cilvkiem skum izpauas nesavtba un tikai pc tam rodas bagtba, tpc viiem nekad neiet t, k Js teict. Visiem, kas kaut mirkli nokst kaislbu gunas ietekm, neskatoties uz veselo saprtu, iet, ka dzv galven ir nauda. Kaislbu guna ar savu varu naudu msu saprt noliek pirmaj viet. Tpc, ja ticsim, ka pr pasauli valda nauda, tad no kaislbu gunas va netiksim. Apzias stvokli, kur cilvks par dzves mri izvirza naudu un uz to koncentr visu uzmanbu, Vdas sauc par pieeranos sava darba augiem. Pieeroties ienkumiem kaislbu guna piesaista cilvku noteiktam cilvku lokam, finanu un socilam stvoklim, attiecbm ar radiniekiem. T kaislbu guna, cilvkam nemanot, to sasaista. Lastjs: Ttad domt, ka nauda atvieglo dzvi, ir bstami maldi? Autors: J, oti lieli un grti prvarami maldi. Tau saprast mums, kas dzvo uz plantas, kur domin kaislbu guna, to ir oti, oti grti. Tikai iemesla d, ms sarun atkal un atkal atgrieamies pie kaislbu gunas prvaranas tmas. Ja kds uztraucas nevis par to, cik daudz mlestbas vi ieguldjis sav darb, bet par to, cik vi par to saems, tad vi izdara nopietnu filozofisku kdu, kas nolemj viu neveiksmei. Rpjoties par sava darba augiem, cilvki uzskata, ka das domas un rcba rads vairk naudas, nek liktenis viiem lmis. Tau materils dabas gunas nav prvaramas un dabt no tm materilos labumus vairk, k lemts, vienkri nav iespjams. Lastjs: Vai Js variet savu apgalvojumu apstiprint ar cittu no svtajiem rakstiem? Autors: Protams, par to runts Bhgavad-gt (3.26-27): Gara tumsb esoie cilvki pienkumus pilda darba augu d, gudrie to dara, lai vestu cilvkus pa pareizo ceu. Materils dabas gunu maldinti, gara tumsb esoie cilvki nodarbojas tikai ar materilu darbbu un tai pieeras. Bet, neskatoties uz to, ka du cilvku rcba, viu nezinanas d, ir zemiska, gudrs cilvks vius nesatrauc. Lastjs: J, izsmeoa atbilde. Kpc tomr nedrkst darba laik domt par naudu? Godgi sakot, es nevaru tik va no ieraduma, lai gan ms jau diezgan ilgi o jautjumu apsprieam. Autors: Vdiskaj kultr pieemts grtu jautjumu apspriest atkal un atkal, ldz tas tiek dzii izprasts. is jautjums par pieeranos sava darba augiem patiem ir sarets. Tpc atkrtoju vlreiz, ka Js nespsiet tikt va no spcgs pieerans naudai, ldz nesapratsiet, kas ir dievbijga laime.

21

Lastjs: Man pastvgi iet, ka ms apsprieam vienus un tos paus jautjumus no dadm pusm, bet k noskaidrojas, es vienmr kaut ko ldz galam nesaprotu. Kds spks trauc man dzik saprast o tmu? Autors: Jums ne tikai iet, bet t patiem ir. Tas spks, kas Jums trauc saprast, k sasniegt dievbijbas gunu, ir neuzvaram kaislbu guna, uz kuras a uzries joprojm tas pats trpi egoisms. Tau tas, ka Js to saprotiet, jau ir oti liels pankums. Kas attiecas uz Jsu iepriekjo jautjumu, tad darba laik nevajag domt par naudu, kaut vai t iemesla d, ka tas kopj prta vid ienes vardarbbas elementu pr to cilvku apziu, kas ir ap Jums. Lastjs: Ko, ko? Vai tiem manas domas par naudu rada apkrtjiem cilvkiem cieanas? Autors: J, bet reti kur to saprot. Visos kolektvos, kuros domin kaislbu guna, kopj atmosfra ir pastvgu rpju, apvainojumu un savstarpjs neizpratnes apgnta. Tas viss rodas darba laik, domjot nevajadzgas domas par persong labuma ganu. Visi kaislgi cilvki, bez izmuma, vlas iegt pc iespjas vairk labuma, nek pc liktea pienkas, un tpc vii ir nolemti cieanm. Lastjs: Iznk, ka, rji nevienam nevlot aunu (jo vii cenas uzvesties pareizi), iekien vii tomr tiecas rkoties vardarbgi? Autors: Kaislgi cilvki ne tikai tiecas rkoties vardarbgi, bet biei t ar rkojas, dareiz pat to nesaprotot. Pats egoistiskais noskaojums jau ir vardarbba, ko tad lai saka par to, par ko tas var prvrsties. Lastjs: Ja Js nejokojiet, tad, ldzu, paskaidrojiet to skk. Autors: Egoists zemapzi (prta saiknes lmen) iedarbojas uz citu cilvku psihi, visu laiku no viiem vloties iegt persongu labumu. Td veid visus pret sevi noskao naidgi. Tikldz situcija kst saspringta, vi visus vaino taj, ka tie pret viu slikti izturas. Lastjs: Js tikko teict, ka domas par naudu rada cieanas, bet tagad pie visa vaings izrds nepareizais noskaojums? Autors: Noskaojums ir problmu galvenais iemesls, bet domas par naudu nenovrami rodas no noskaojuma. Lastjs: Vai tiem visi cilvki dom par naudu egoistisku tieksmju vadti? Autors: Kpc tad domt par naudu? Ja cilvks ir prliecints, ka saems tik, cik viam pienkas, vai tad nav labk domt par savu darbu!? Domas par naudu dikt vai nu netaisnba attiecb pret sevi (man pietrks), vai attiecb pret citiem (jpaem sev pc iespjas vairk). Gan viens, gan otrs noskaojums nav nekas vairk, k psihisk vardarbba. Kaislbu gunas ietekm cilvki vienkri nespj saprast, ka neviens nevars iegt vairk naudas, k pc liktea pienkas. Tpc ieciklties uz naudu (sava darba augiem) jebkur gadjum ir laika veltga trana, turklt oti bstama psihiskajai un fiziskajai veselbai. Tomr, atrodoties kaislbu gunas ietekm, cilvki vienkri nespj neieciklties uz naudu un prestiu. Lastjs: Kas gan slikts var notikt ar manu veselbu vienkri no kaut kdm domm, kaut vai no domm par naudu? Autors: Nauda tas ir spks, kas palielina cilvka pieeranos nevajadzgiem ieguvumiem. Prmrgas rpes par savu finanu stvokli rada neremdjamu skopumu (jtu spcgu pieeranos vlmju objektam). T rezultt apzi nekavjoties rodas fizisk un psihisk spriedze. Pc tam rodas nemiers un prslodze. Vlme atslbinties (esot saspringtam) vai paaugstint tonusu (pie prslodzes) rada intoksikcijas tieksmi (cigaretes, kafija, tja), kas uz kdu brdi mkslgi nomierina prtu.

22

Tad no spriedzes novj prta smalkais ermenis, kas rada spcgu bada sajtu (pai vakaros), k rezultt, rada vielmaias traucjumus vai aptaukoanos, vai novjanu. Ja skopums pc naudas ar turpmk pieaugs, tad drzum no prslodzes darb radsies mugurkaula, loctavu slimbas, iekaisumu procesi kua-zarnu trakt, k ar pazeminsies imunitte un radsies visas iespjams saaukstans slimbas. Lastjs: J, tik tiem, no skopuma rodas daudzas problmas. Bet kpc Dievs pieauj, ka cilvks, kuram nav vlamais naudas daudzums, tik oti cie? Js tau teict, ka Dievs izpilda visas msu vlmes, kpc tad Vi nedod mums tik daudz naudas, cik vlamies? Autors: Tpc, ka msu vlmes tiek izpildtas atbilstoi msu nopelniem. Nekas nenotiek tpat vien. No debesm nauda un citi labumu tpat vien nekrt. Ja viss notiks pretji, tad pasaul nebs nekdas taisnbas. Lastjs: Ja kds ar viltu iegst vairk naudas, nek viam pienkas, kur tad skats Dievs un kur gan te ir taisngums? Autors: Tiei tpat k jebkura cita, ar vlme sajusties k krpniekam un iegt nelikumgus labumus obligti tiks izpildta. Tau patiesb visu nozagto cilvks saem pateicoties savas karmas dievbijbas krjumiem. Tpc nekdas netaisnbas nav. Lastjs: Ko nozm saem pateicoties savas karmas dievbijbas krjumiem? Autors: Citiem vrdiem, tas, kur nozadzis, nkotn kaut ko nesaems. Interesanti, ka vi patiesb krpj to, kuram pc karmas likuma lemts bt apkrptam. Krpnieks ir tikai marionete apkrpt liktea roks. Zaglis vienmr iegst tik daudz naudas, cik pienkas atbilstoi via dievbijgajai rcbai pagtn, kaut gan vi patiesi tic, ka ieguvis vairk. Lastjs: Kas zagli nkotn sagaida? Autors: Viu sagaida tas pats, ko jau sama apzagtais. Par du grcgu rcbu vi tiks sodts. Pc karmas likuma vi drzum sastapsies ar tdu pau netaisnbu. Tam, kur nozaga, sav laik (nkotn) ar netaisngi atems via, aj gadjum jau godgi nopelnto, naudu. T k ar aj gadjum naudas zaudjums notiek tikai pateicoties taisng liktea ietekmei, nevis netaisnbas rezultt. Lastjs: Kas notiek td gadjum, ja zaglim pietrkst dievbijgs rcbas pagtn, lai iegtu to, ko vi iekrojis? Autors: Td gadjum vai nu vi vienkri nespj nozagt, vai pazaud nozagto. Nav izslgts ar, ka via noziegums atklsies un vi nekavjoties saems sodu. Lastjs: Vai mdz bt t, ka zaglis paliek nesodts? Autors: Mdz bt, ka noziegums netiek atklts, bet jebkur gadjum pc karmas likumiem vi par visiem grkiem atbilds. Lastjs: Es sapratu Jsu domu. Js gribiet teikt, ka mums nav nekdu izredu iegt naudu, kuru pc karmas neesam pelnjui. Ttad uztraukties vispr nav par ko, pat ja tevi aplaupa un atstj bez biksm, vai ar tas ir liktea nolemts? Autors: J, lai cik sarkastiski Js ar neruntu, bet patiem t ir. Tau saprast s noslpumains patiesbas nespj kur katrs. Tomr jau pat tikai teortiska jautjuma izpratne kaut kd mr mazina cieanas, kas saisttas ar naudas zaudanu. Lastjs: Es pazstu vienu cilvku, kur aizms lielu naudas summu un nespj to atdot. K viam pareizi noskaoties, lai iegtu iespju atdot pardu? Autors: T ir tipiska situcija, ko rada kaislbu guna. Cilvks aizemas vairk naudas, nek viam pc liktea pienkas, jo vi slikti orientjas savs fiziskajs un psihiskajs iespjs. Viam vienmr iet, ka vi spj gzt kalnus, tau biei dzv viss iznk savdk.

23

Tas, kur, balstoties uz piemriem no dzves, patiem apzins patiesbu par nesavtgas laimes eksistenci, nekad vairs nesatraucas ne par zaudto, ne par iegto. Tiei ds cilvks ir patiesi laimgs sav darb. Viu sarg dievbijbas guna, tpc nekdas nepatikanas viam nespj sajaukt galvu. Lastjs: Js tagad runjiet par kaut kdu prcilvku, kuram ir vienalga, vai vi ir kdam pard, vai n. Es jums jautju par to, k rkoties parastam cilvkam situcij, kad viam ir liels pards? Autors: Pirmais, kas tdam cilvkam jdara ir jsaprot, ka visas domas par naudu rada cieanas. T k im cilvkam bijuas oti daudz domu par naudu, tad vi samis rezulttu nauda viu paverdzinjusi un padarjusi nelaimgu. Tau t viet daudzi cilvki, nonkot saret situcij, glui pretji, vl vairk iegrimst doms par naudu. Rezultt vius prem izmisums, dusmas, vlme par jebkdu cenu dabt naudu. T vii grimst gara tumsbas gun. Tau, ja ds cilvks saprats, ka ar viu notikuais ir likumsakarba, nevis nejauba (ldzgi nelaimes gadjumam), tad tas bs pirmais posms atbrvoan no parda. Tlk, neskatoties uz pardu, viam jsk nodarboties ar labdarbu un ar ts paldzbu jmina prvart savu slikto karmu (spcgo skopumu, kas saistts ar naudu), kas viu padarjusi par nabagu. Ja viam tas izdosies, vi negaidti atkls, ka cilvki, kuriem vi ir pard, kuvui viam daudz lojlki. Lastjs: Par kdu gan labdarbu var bt runa tam, kuram nav pat maizes gabala? Bez tam, cilvks, kuram neatdod pardu, vienkri tpat nekst lojlks, nepiecieams kaut ko reli izdart. Kdus sous attiecbu uzlaboanai reli sper cilvki, kuri atrodas dievbijbas gunas aizsardzb? Autors: Neesot naudai pat maizes kumosam, cilvks var pastvgi visiem vlt laimi (atkrtot Es vlu visiem laimi). Tam nav nepiecieama nauda, da labdarba neprasa nekdus finanu trius. Kas attiecas uz dievbijgiem cilvkiem, kuri kdam ir pard, tad vii nemns, slpjot naudas prpalikumu un atsaks no saviem plniem kt bagtiem. Tpc ikreiz, tikldz pards kaut kda nauda, vii tlt pat to atdod parda dzanai. Pamazm vii atkaro uzticbu. Lastjs: Ja parda dzanai nepietiks dzves, k tad dievbijbas guna vius paglbs? Autors: Dievbijbas guna parasti sta labus draugus, kuri, vloties paldzt, dz pardu, bet pc tam vl paldz tri nopelnt nepiecieamo naudas summu. Lastjs: Vrdos viss skan oti skaisti, nu glui k pasak. Bet dzv viss mdz bt savdk. Autors: Visi Jsu piemri no dzves saistti ar kaislbu un gara tumsbas gunas darbbu. Cilvki, kas dzvo kaislbu un gara tumsbas gunas vas, patiem var savu dzvi uzskatt par absolti bezcergu. Tpc dievbijgu cilvku dzve viiem iet k pasaka. Tau tiem cilvkiem, kuri apguvui laimes sasnieganas noslpumu, dzve norit pc citiem likumiem un piemri no dzves jau ir pavisam citi. Lastjs: Kas gan tas ir par noslpumu? Autors: Noslpums ir pareiz laimes izpratn. Cilvkam jsaprot, ka laimi var sasniegt nevis tiecoties pc naudas un varas, bet tiecoties darboties nesavtgi, kalpot cilvkiem un beigu beigs, apjgt nepiecieambu veltt sevi kalpoanai Dievam. Lastjs: Ja jau nauda rada tik daudz cieanu, tad kpc vairums cilvku dom tikai par naudu un ne par no citu? Autors: Tpc, ka viu prtus kontrol kaislbu guna, kas ukst: Jo vairk par naudu uztrauksies, jo tev bs vairk laimes.

24

Lastjs: Iznk, ka man kaislbu guna to pastvgi ukst. K gan tik va no m uzspiestajm domm? Autors: Rgt naudas gara pazuds bez pdm, tikldz sajutsiet nesavtgas saskarsmes garu ar svtiem cilvkiem un Dievu, bet sird radsies mlestba pret nesavtgu darbu. Lastjs: K sajust o nesavtgo garu, lai tiektos pc saskarsmes? Tikldz kaut ko sc nesavtgi dart, t cilvki sk izmantot tevi savu mru sasnieganai. Man iet, ka apkrt dzvo tikai kaislbs un gara tumsb esoi cilvki. Tpc es neredzu izeju no radus situcijas. Autors: Es Jums piekrtu, nomcoais cilvku vairkums uz msu plantas atrodas valdoaj kaislbu un gara tumsbas ietekm. Tau ir uz zemes vietas, kur var sastapt dievbijgus cilvkus, piemram, dievnamos, gargs kopiens. Tomr kaislgiem cilvkiem tas viss nav saprotams un neinteres. Biei kaislgi cilvki klaojas par reliisku cilvku it k amorlo rcbu. Ja tda rcba tik tiem ir notikusi, tad tomr ne tik biei, k par to run kaislgi cilvki, jo amorla rcba dievbijgiem cilvkiem nav norma, bet gan izmums. audm iet, ka dievbijgu cilvku uz zemes vienkri vairs nav. Tas notiek tpc, ka socilais loks, kur komunic dievbijgi cilvki, kaislgiem un gara tumsb esoiem cilvkiem zinm mr nav pieejams. Lastjs: Kur gan tomr var sastapt dievbijgus cilvkus? Autors: Dievnam. Bet ldz tam laikam, kamr Js nesksiet patiesi interesties par papilnveidi, Jums praktiski neizdosies atrast ar viiem kopgu valodu. Tpc Jums obrd saskarsme, var teikt, ir nepieejama. Lastjs: Ko, ko Js teict? K gan tas var bt, ka msdiens kaut kda saskarsme nebtu pieejama? Tagad jau vairs nav tie laiki, lai kaut kas btu nepieejams. Autors: Nu labi, tad tlt pat ejam uz dievnamu, kur slavsim Dieva Vrdus. Lastjs: Vai man ir izvles brvba, iet turp vai n? Autors: Es domju, ka ir. Lastjs: Nu tad es labk neieu. Autors: Kpc gan? Viss tau ir atvrts un neviens neliedz Jums iet uz dievnamu, kur pieldz Dievu? Lastjs: Js dodiet mjienu, ka kaislbu un gara tumsbas guna trauc komunict ar dievbijgiem cilvkiem msu pau paradigmu un izvles brvbas nepareizas lietoanas d? Autors: Tiei t. Komunict ar dievbijgiem cilvkiem neauj msu pau vlmes, kas atrodas kaislbu un gara tumsbas ietekm. Tpc, atrodoties o spku ietekm, ir oti grti notict, ka uz zemes var komunict ar dievbijgiem cilvkiem. Lastjs: Un kur gan ie dievbijgie cilvki mjo, izemot dievnamus un klosterus? Autors: Tur, kur nodarbojas ar gargo praksi. Lastjs: obrd t saucamo gargo praku ir oti daudz, k lai savos mekljumos nekds? Autors: Nepiecieams atrast cilvkus, kuri savu dzvi veltjui kalpoanai Dievam. Ja vii dzvo Dievam, tas nozm, ka pc savas btbas ie cilvki ir simtprocentgi nesavtgi. Tpc atrodiet saskarsmi ar ticgiem cilvkiem un nesavtgi paldziet tiem kalpot Dievam. Ar viiem komunicjot, Js viegli izvairsieties no krpanas (Jsu iesaistanas kd sekt) un tri sajutsiet saldo nesavtgas kalpoanas Dievam garu. Lastjs: Ar ko atiras sektanti no cilvkiem, kuri patiem iet pa garg progresa ceu? Autors: Sektanti vienmr lam visus gargs attstbas ceus, izemot savu. Tpc parasti viss viu sprediis ir vrsts uz klaoanos un citu reliisko konfesiju apmeloanu. Vii vienmr

25

pierda, ka izemot viu ceu, cita cea nav. Biei reliija, kurai seko sektanti, pati par sevi ir pietiekami progresva, bet, nesaprotot ts patieso jgu, vii ievelk cilvkus td izkropot ticb, kas atrodas kaislbu un gara tumsbas gunas ietekm. Pakpeniski, sliktas saskarsmes rezultt, sekt ievilktie cilvki kst tdi pai fantii, k viu lderi. Lastjs: Ttad tik tiem ir cilvki, kuri tikai run, ka nodarbojas ar gargo praksi, bet patiesb ir steni krpnieki? Autors: Tdus cilvkus var satikt diezgan biei, un parasti vii krpj ne tikai apkrtjos, bet ar pai sevi. o cilvku sabiedrb nekad netiek runts par Dievu k par Personbu, vai ar vii pazio, ka ms visi esam dievi. Dareiz var sastapt ar tdus, kuri pasludina sevi par Dievu. Lastjs: Kpc Dievam noteikti jbt Personbai? Autors: Kas ir labk, bt personbai, vai bt bezformgam un nejust sevi k personbu? Lastjs: Es domju, ka labk bt personbai. Autors: Kpc tad Js domjiet, ka Dievs nav personba? Td veid Js pc btbas Viu vrtjiet zemk, nek sevi. Ja Js esiet personba, bet Vi nav, ttad Js sevi lieciet augstk par Dievu. Lastjs: Saprotu, laba atbilde. Bet kpc gan lai visus neuzskattu par dieviem? Autors: Dievs saka, ka jebkur Sav iemiesojum Vi var pardt visus Savus iepriekjos iemiesojumus. Ja Js esiet Dievs, tad, ldzu, prvrtieties par savu iepriekjo iemiesojumu, es Js par to pazemgi ldzu, lai sktu Jums tict. Lastjs: J, veikli Js mani nolikt uz lpstim. Autors: Ne jau es Js noliku uz lpstim, bet Vdas, kas izskaidro ne tikai to, ka Dievs ir Personba, bet ar to, k Vi uzvedas, kad atnk materilaj pasaul, un k katram no mums jveido attiecbas ar Viu. Lastjs: Ko var iebilst cilvkam, kur iedomjas, ka vi pats ir Dievs? Autors: Vajag viam vienkri pateikt, ka msu laikmet (kali jug) Dievs, iemiesojoties nekad nesaka, ka Vi ir Dievs, bet gan sauc Sevi par Dieva kalpu. T ir rakstts Vds. Lastjs: Tas ir diezgan revolucionrs apgalvojums. Iznk, ka visi, kuri obrd sevi atklti pasludina par Dievu, patiesb ir arlatni? Autors: J, t tas ir. Parasti diem cilvkiem tik tiem ir kdas neparastas spjas un to apilbinti vii sk sevi uzskatt par Dievu. Parasti vii sola tru gargo progresu un visvisdus labumus. Tpc tdiem dieviem ir oti daudz sekotju, kuri dieml nav uzmangi lasjui Vdas, kas brdina par dadm arlatnu krpanm. Lastjs: K starp ticgajiem atrast stenus svtos? Autors: Tiem ticgajiem, kuri attiecb pret citm reliiskajm tradcijm nav noskaoti agresvi un kas nenoliedz citu reliisko konfesiju svto autoritti, tik tiem piemt dievbijga ticba un vii ir ciengi saukties par svtajiem. Lastjs: Vai tad neticgi cilvki nevar bt nesavtgi? Autors: Laimi var saemt vai nu no Dieva, vai no naudas, tre cea nav. Tpc cilvki tic vai nu Dievam, vai naudai. Ticba Dievam rada mgo laimi, bet ticba naudai laicgu laimi. Tie, kuri tic naudai, nevar bt nesavtgi, jo pati viu ticba naudai ir savtga. Lastjs: Kpc tad mums visiem neskt tict Dievam, jo sprieot pc Jsu teikt, tas ir izdevgk, nek tict naudai? Autors: Tie, kuri mekl izdevgumu, nevis kalpoanu, nekad nesaprats savu patieso izdevgumu dzvot nesavtgu gargo dzvi. Tpc di cilvki nokst nelokm kaislbu un gara tumsbas gunas ietekm. Atrodoties o spku ietekm un nevloties neko maint, apgt noslpumains stens laimgs dzves patiesbas praktiski nav iespjams. Kaislgiem un gara

26

tumsb esoiem cilvkiem visa dzve norit smag c par savu eksistenci. Tdas dzves rezultts ir vilans cilvkos, valdb, radiniekos un beigu beigs, ar sav likten. Lastjs: Ja Dievs ir taisngs, kpc tad Vi neapbalvo cilvkus par viu milzgajm plm, kas vrstas uz laimes meklanu, lai ar ar tieksmes pc materiliem labumiem paldzbu? Kas gan tas ir par taisnguma likumu, ja nodarbojoties ar smagu darbu, cilvks nesaem vlamos labumus? Autors: Tur jau t lieta, ka vi iegst vlamo. Tau kaislbu gun vlmju parasti ir daudz vairk, nek dievbijbas. is fakts rada lielas problmas. Ja cilvks nav paveicis tikpat daudz labo darbu, cik daudz vi vlas bagtbu, tad via vlmes vienkri izrds nepamatotas. Daudz ko ms gribam! Lastjs: Es ar uzskatu, ka beigu beigs, ms par savu darbu saemam tik, cik melns aiz naga. Js, savukrt, apgalvojiet, ka Dievs kaislgam cilvkam dod visus vlamos labumus. Kur gan tie rodas, ja pc taisnbas likuma cilvks tos nav pelnjis? Taj pat laik es nesaprotu, kpc kaislbs un gara tumsb esoi cilvki, beigu beigs paliek neapmierinti? Js teict, ka Dievs viiem dod vlamo. Autors: Necentieties uzdot prk daudz jautjumus, ar laiku visu sapratsiet. J, tik tiem, Dievs, neskatoties ne uz ko, kaislgam cilvkam dod visu vlamo. K jau iepriek teicu, kaislgs cilvks sava egoistisk noskaojuma iespaid vienmr vlas vairk, nek viam pienkas. Tpc liktenis sadala visus labumus nevis atbilstoi nepiecieambai, bet saska ar via nevaldmajm vlmm. Lastjs: Ldzu, paskaidrojiet skk, es o domu kaut k nesaprotu. Autors: Cilvkam ir noteikts dievbijbas uzkrjums, kas ir tik liels, cik daudz labus darbus vi ir pagtn paveicis. Tiei no labo darbu daudzuma atkargs, cik daudz lab cilvks saems aj dzv un nkoaj. Tpc dzves laik ms saemam noteiktu daudzumu labas veselbas, brv laika, imenes laimes, bagtbas, cieas utt. Tau liktenis s proporcijas var izmaint atbilstoi msu vlmm. Piemram, mums ir noteikts daudzums veselbas un brv laika. Ja vlamies vairk naudas, nek pc liktea pienkas (t vienmr mdz bt tiem, kuri atrodas kaislbu un gara tumsbas gunas ietekm), tad bs vairk jstrd. Rezultt samazins brv laika daudzums, kas domts msu laimei. Ja nevlamies sev atemt brvo laiku, tad nksies strdt intensvk, nek parasti, bet galu gal tas rads veselbas traucjumus. Td veid kopjais pienkoos labumu daudzums nemains, mains tikai to procentuls attiecbas. Saemam vairk naudas, bet tpc zaudjam veselbu vai brvo laiku. Tau naudas kru cilvku tas ne prk uztrauc. Vi priecjas, saemot pc iespjas vairk naudas, nedomjot par iespjamm sekm. Tau negatvs prmrgo vlmju sekas agrk vai vlk izpaudsies. Tad is kaislgais cilvks saprats, ka prmrg darba rezultt vi zaudjis veselbu un drgo laiku. Lastjs: Te gan ataujiet Jums nepiekrist. Bez sabeigts veselbas un darbam iztrt laika, ms iegstam ar vlamo. Piemram, labi pacenoties var nopelnt manai, vasarncai vai dzvoklim ar uzlabotu plnojumu. Kpc Js par to neko neststiet? Visi cilvki t d ar strd. Vii cer, ka td veid vars apmierint vajadzbas, un materils vajadzbas tik tiem eksist. Vai tad ir slikti, piemram, iegt dzvokli, kur ir par vienu istabu vairk? Domsim skaidri, atbilstoi relajai dzvei neziedojot kdu dau veselbas, nevar cert uz komfortu. Autors: Kpc nepiecieams ilgi gaidtais komforts, ja nav vairs veselbas un nav iespjams atgriezt veltgi iztrto laiku?

27

Lastjs: Nu, piedodiet, mums ir izvles brvba, katram ir tiesbas izlemt paam, kdai laimei dot priekroku. Katrs pats izvlas labumus: vieni lielu dzvokli, citi brvo laiku un veselbu maz dzvokl. Autors: Kamd slimam un turklt pastvgi darb aizemtam cilvkam nepiecieama viena lieka istaba? Lastjs: To ir grti saprast, tau daudzi par katru cenu vlas iegt nedaudz lielku dzvojamo platbu. Vai js tam nepiekrtiet? Autors: Tam ir grti nepiekrist, t uz prtu iedarbojas kaislbu guna. Tpc, vloties iegt vl vienu lieku istabu, biei ldz galam neizprotam, kamd t ir vajadzga, lai ar iet, ka t tik tiem ir nepiecieama (visiem ir, bet man nav). Lastjs: Nu labi, bet k Js domjiet, kd mums t tomr ir nepiecieama? Autors: Lai pirms nves vaimantu, ka visu dzvi nesaprotami kam esi strdjis. Lastjs: Bet brni? Vai tad vii nav ciengi saemt dzvokli dvan no veckiem? Autors: Saprtgs cilvks saprot, ka kds cits, pats nestrdjot, nesps ciengi novrtt to, ko samis pateicoties, piemram, smagam radinieku darbam. Tpc par velti iegts dzvoklis lielu laimi brniem nenes. Biei mdz bt t, ka visu vecku iekrto brni tri notriec. Tpat jzina, ka ar laiku ie labumi gan morli, gan fiziski noveco un visbiek ir miskastes ciengi. Lastjs: Varbt labk ir vispr neiespringt un dzvot neko nedarot? Autors: N, labk ir vispr par to nedomt. Jstrd ar mlestbu pret darbu, bet visus iegtos ldzekus sadalt atbilstoi noteikumiem, kas rakstti svtajos rakstos. Lastjs: Ja nezinu os noteikumus, kas tad? Autors: Tad vajag os svtos rakstus ptt. Lastjs: Kad os svtos rakstus ptt, ja nav laika pat saskarsmei ar sievu? Autors: Skum jatsaks no nevajadzgiem pirkumiem. Tas izbrvs laiku, kas tika veltts prmrgam darbam. Kad pardsies no prmrga darba brvais laiks, tad ar radsies iespja tos ptt. Lastjs: Ziniet, ja godgi, atteikties no papildus pirkumiem vienkri nav iespjams. Jo dzvokl pastvgi nkas kaut ko pielabot. Vai nu jdara paam, vai ar jmaks, lai to izdartu kds cits. Tam nepiecieama nauda, kas no gaisa nekrt. Tda ir msu dzve, kas sastv no vienm viengm rpm. Tpc es nevaru atteikties no domm par papildus naudas ieganu. Autors: Tas ir tpc, ka Js nesaprotiet, kur atrodas paties laime. Ms pc savas dabas esam gargi un tpc vlamies, lai laime neprtraukti pieaugtu. Tas ir iespjams, bet tikai gargs laimes gadjum un gargaj pasaul. Problma ir tda, ka savas neaptverams gargs vlmes prnesam uz materilo dabu, kas spj dot tikai ierobeotus labumus. Kpc, iegdjoties arvien vairk un vairk lietu, ms atkljam, ka atkal kaut ko nepiecieams pirkt? Lastjs: Protams, periodiski kaut ko ir nepiecieams pirkt. Laiks iet un priekmeti nolietojas. Ja agrk pc kaut k nebija nepiecieamba, tad kd brd t var rasties. Autors: Tas viss t ir. Bet daudzus pirkumus cilvki izdara cita iemesla d. Patiesb mgs domas par pirkumiem pastvgi neliek mieru pat taj gadjum, ja mums jau ir viss nepiecieamais. Piemtot mgai dabai nekad nebsim apmierinti ar to, kas mums ir. Tpc tiekans izpildt visas materils vlmes padara ms vl nelaimgkus, slimkus un atem brvo laiku, kas domts, lai atbrvotos no m cieanm. K piemru apskatsim, ko Jums ir nepiecieams iegdties steidzami, ja, protams, tas nav noslpums? Lastjs: Man steidzami nepiecieams jauns televizors un ledusskapis. Autors: Es pieauju domu, ka Jums nav ne viena, ne otra?

28

Lastjs: N, man ir gan ledusskapis, gan televizors, bet uz tiem jau ir bail pat skatties. Ja ciemos atnks draugi, vii par mani smiesies un teiks, ka, esot labai algai es tomr dzvoju k nabags. Vai tad ir patkami draugu acs izskatties pc plikatas? Autors: J, draugi, tas ir svargs iemesls. Bet Js vecais ledusskapis un televizors, es ceru, apmierina? Lastjs: Godgi sakot, ne prk. Autors: Vai tie skui slikti darboties? Lastjs: N, vienkri laiks iet un tie ir morli novecojui. Autors: Bet agrk tie tau Js apmierinja, kpc gan tagad neapmierina? Lastjs: Tpc, ka jdzvo ldzi laikam. Autors: Vai tiem Js domjiet, ka nomainot ledusskapi un televizoru, Js nevlsieties nomaint, piemram, sienu? Lastjs: Es jau par to domju, bet t ir vairk vai mazk cieama. Autors: Lk, redziet, Jums t ar visu dzvi nksies dzvot prploties, jo vlmju vienmr ir vairk, nek iespju. Visu laiku nksies kaut ko maint, piepirkt utt. Patiesb tas Jums laimi neness, jo prmrga darba rezultts bs slimbas un nogurums no dzves. Lastjs: Pc k tad dzv jtiecas? Autors: Ja vlamies laimi, tad par dzves mri nevajag izvirzt materilu vlmju apmierinanu. Jcenas saprast, kas jdara, lai izktu no zemko gunu ietekmes un noktu augstko gunu ietekm, kas paas atness o laimi. Pirms pielikt ples, lai apmierintu vlmes, jtiek skaidrb, kdu gunu ietekm vlme atrodas. Lastjs: Kas mainsies man dzv no das analzes? Autors: Skum pardsies kaut kda skaidrba kdas sekas no savas darbbas gaidt. Cilvki, kas dzvo kaislbu gunas vas, nolemti prk smagam darbam. Cilvkam, kur atrodas ts valdo ietekm, nevajag prk cert uz to, ka nkotn viam bs vairk brva laika. Glui pretji, kaislbu guna darbojas t, ka brv laika ks aizvien mazk un mazk. Zinanas par to atskurbina, ts vedina uz domm, ka tlk t vairs nevar dzvot. Cilvks, kur atrodas gara tumsbas gunas ietekm, patiesi tic, ka ar viu rkosies taisngi. T ir tipiska ilzija. Gara tumsbas guna savam lolojumam nelai klt godgus cilvkus, tpc gara tumsb esou cilvku noteikti apmns. Tikai dievbijbas gun var justies nedaudz brvk, tau ar tai ir savas robeas. Lastjs: Ja gunas ms t ierobeo un, k Js sakiet, to spks ir neprvarams, tad kda jga ir rkoties, varbt labk sdt un neko nedart, gunas msu viet visu paas izdars? Autors: Jums visu laiku ir viens un tas pats arguments neko nedart un neko nedart. Uz o Jsu uzmcgo domu man gribas atbildt ar alegoriju. Ir divi varianti, lai no istabas izietu koridor. Pirmais variants iziet pa durvm. Otrais censties ar pieri izsist sienu. Turklt otraj variant ir liela izvle, kur viet izsist sienu, jo siena tau ir plata. Ja kaut kdu iemeslu d sienu neizdosies izsist, tad varbt pa durvm labk vispr neiet un neko nedart? T ms parasti domjam. T viet, lai saprastu, k darbojas gunas un k atbrvoties no to ietekmes (ptt k iziet pa durvm), ms visdi cenamies tm pretoties (sitamies ar pieri sien). Ja visi minjumi izrds veltgi, izeja ir vienkra piedzerties un aizmirsties vai, neko nedarot, skatties televizoru. Lastjs: Bet Js tau pastvgi sakiet, ka gunas ierobeo msu iespjas. Tpc iznk, ka vilans ir glui dabga lieta. Kas gan cits atliek, nkas vienkri sdt un skatties televizoru.

29

Autors: Nevajag sdt, rokas klp salikuam, bet mcties izturt visas grtbas un vienlaicgi, ptot svtos rakstus un komunicjot ar dievbijgiem cilvkiem, prskaot apziu, virzot to garg gultn. Lastjs: Man iet, kur dzimis, lai rpotu, lidot nevar. Autors: Tik tiem, gunas ms savao. Kur dzimis, lai rpotu, lidot nevar, bet tie, kas dzimui, lai rpotu izdomja lidmanu. Lai izmrtu ziloa tilpumu, cilvkam jplas gadiem jizgatavo ziloa kopija, pc tam jnomra visi nepiecieamie izmri. Bet var ar vienkri iesdint ziloni neliel dens tilpn un izmrt par cik palielins dens lmenis un pc tam tri aprint. Rkoties pareizi ms mca zinanas un vajadzg saskarsme, bet zem guloa akmens dens netek. Biei cilvki nevlas mcties, k dzvot pareizi. Bet katram no mums vajag aizdomties, kd virzien nepiecieams pielikt ples un kd nevajag. Iegstot Vdu zinanas ms vai nu spsim iziet pa durvm, vai ar nksies dzvot k visi un turpint sisties ar pieri sien. Cilvks, kur cenas izmaint savu laimes izpratni atbilstoi Vdu rekomendcijm, darbojas saprta lmen. Tds cilvks noteikti atrads izeju no paas saretks situcijas. Ja iesiet liktea pavad un rkosieties t, k ienks prt, tad pastvgi nksies sisties ar pieri sien, ko uzbvjuas kaislbu un gara tumsbas guna. Lastjs: Es zinu os piemrus, bet nesaprotu, k tie ir saistti ar pieeranos naudai un materiliem pankumiem. Kds tam sakars ar skrieanu sien? Autors: Kaislbu guna no cilvkiem slpj problmas patieso iemeslu alkas pc naudas un to radtais noskaojums sapder mums smadzenes ar visvisdm idejm par bagtbu, eliti, slavu un cieu. Tpc cilvkiem iet, ka viu problma neatrodas iekien, bet kaut kur rpus. Piemram, biei iet, ka valdba vai uzmuma vadba nemaz par mani nerpjas. Bet es tau tik smagi viiem strdju. Lastjs: Kas gan tur slikts? Lai t ar iet. Man ar iet, ka apkrtjie cilvki nespj novrtt manas ples, kuras veicu viu lab. Autors: Iluzoras idejas ietekm, ka problms vainojams kds cits, nevis vi pats, cilvks neizbgami kst nelaimgs. da doma pakpeniski izncina jebkuras cerbas uz laimi. T viet, lai no autoritatviem avotiem (svtajiem rakstiem) mctos, k pareizi dzvot, cilvki, kas atrodas kaislbu un gara tumsbas gunas ietekm, lasa visdus ltus izdevumus, kas pieskaoti kopjam noskaojumam. Tdas ptniecbas rezultt vios nostiprins doma, ka pasaule ir netaisnga. Nepiemtot zinanm, k maint dzvi, vii pretojas spkam (cilvkam, apstkiem), kas k viiem iet, rada problmu. Piemram, ja vainga sieva, t jaudzina, ja beidzas nauda t jdab, sp aknas ts jrst. Cilvki, kuri uzskata, ka viu problms vainojam kds cits, nesaprot, ka macia iztukoans patiesb nav rja, bet iekja. Tau kaislbu guna viu saprtam dikt: Dab naudu un tu bsi laimgs. Viss tavs problms vainojama nabadzba. di maldi piespie cilvkus sisties ar pieri sien un domt nevis par iekjm problmm, bet par rjm, piemram, par naudu. Tiei tpat, nesaprotot aknu spju iekjo iemeslu, cilvks vienkri cns ar spm akns. Pastvgi domjot par aknu rstanu, cilvks ts uzskata par viengo savu problmu iemeslu. T rezultt vi uzskata, ka viss ar veselbu saisttajs problms vaingas slims aknas, kuras sliktie rsti nespj izrstt. Negatvi koncentrjoties uz aknm, cilvks, kaislbu gunas ietekm, beigu beigs, iegst vl smagku aknu slimbu.

30

Bet uzskatot, ka kds viam trauc kt bagtam, vi, negatvi noskaojoties, boj ar visiem attiecbas un ar laiku kst nabags. Td veid kaislbu guna, ievedot ilzij, norda msu pliu maldus mri. T piespie vrst jtas uz ru un savas neapmierintbas iemeslus meklt apkrtj pasaul un cilvkos. Tau visas problmas atrodas saprta iekien un ir nepareizas laimes izpratn, iedveot mums mlestbu pret naudu, nevis pret nesavtbu un Dievu. Lastjs: Kdai jbt pareizai domu uzbvei, lai izrsttu aknas? K noskaoties pareizi, lai viss btu labi un nebtu nabadzbas? Autors: Vdas par to saka, ja beidzas nauda, tad jprvar skopums. Lai sev attsttu nesavtbu, nopietni jpta, k to dart un jmcs ziedot. Ja sp aknas, jpta, k prvart dusmoanos, uzstjbu un jtrenjas piedot (lgt piedoanu). Pirmaj acumirkl, dos spriedumos grti saskatt loiku, bet pakpeniski ptot to, k iespjams atbrvoties no materilo gunu ietekmes, loika pamazm pards. Atbrvoties no gunu ietekmes var prstjot reat uz problmm k uz kaut ko rju. Visas problmas atrodas msos. Ja bsiet nesavtgs, tad pamazm ksiet bagts, ja bsiet pazemgs, tad saemsiet veselas aknas, bet ja slikts imenes attiecbs vainosiet sevi, tad attiecbas ar sievu pakpeniski uzlabosies. Dievbijbas guna norda patieso msu problmu iemeslu. Piemram, gadjum ar finanu problmm, to raans iemesls tiek noformults di: Tiecoties pc naudas (sava darba augiem), cilvks, kas atrodas kaislbu gun, dom, ka visas cieanas rodas no t, ka via kabats nauda nu nekdi nepards. Tau visas finanu problmas slpjas pa pieerans (naudai) fakt, ko sauc par skopumu un vienmr noved cilvku pie slimbm, laika zaudanas, vilans un nabadzbas. Lastjs: J, mu dzvo, mu mcies un k muis nomirsi. Autors: Viss atkargs no t, ko mcaties. Ja mcaties gargas zinanas, tad dzves beigs bsiet gudrais. SECINJUMS: Visas materils dabas gunas ms sev piesaista. Ja dievbijbas guna piesaista laimes un erudcijas sajtm, tad kaislbu guna piesaista ticbai nkotnes prticbai. Ticba tam, ka nauda atness laimi, mums piemt praktiski jau no autiiem. Tas saistts ar to, ka msu planta domta tiei ai laimes garai, un vairums cilvku uz ts piedzimst tikai ar vienu mri sajust to. Tpc vairumam cilvku nav pat domas par to, ka ds prta noskaojums var bt kdains. Kaislbu guna pilnb izsldz jebkuru iespju sajust nesavtgas laimes garu, kas piemt dievbijgiem cilvkiem. Apkrt redzam daudz cilvku, kuri vluies c par prticbu. Tau pau egoisms mums saka: Ar mani t nenotiks, jo es nemaz neesmu tik slikts. Cerbs uz nkotnes finanu pankumiem ms dzenamies pc naudas un prestia. Tau kaislbu guna reiz ar naudas daudzumu palielina ar msu vajadzbas, skopumu, konkurenci un konfliktanu, kas atem mums gan naudu, gan reputciju, kas iegti smag darb. Rezultt, lai ar cik cilvks, kas noskaots savtgi, nestrdtu, dzenoties pc prticbas, visas via ples nedod papildus laimi. Pieliekot aizvien lielkas un lielkas ples, cilvks neievro, k pamazm zaud veselbu un brvo laiku. Zaudjot dabgos materils laimes avotus (veselbu un brvo laiku), vecum vi paam negaidot atklj, ka viss ms, pavadts prmrgs pls un t bijusi laika veltga trana. Pastvgi vajjoo izmisuma pilno domu rezultt via saprt iezogas gara tumsbas guna, kas apgalvo, ka visa pasaule sastv no vieniem viengiem meliem un vardarbbas.

31

NOSPRIEOT, KA BEZ KRPANS UN VARDARBBAS NEIZDZVOT, CILVKS AUJ SEVI SAVAOT GARA TUMSBAS GUNAI Nemainot savu attieksmi pret dzvi, neviens nevars turties pret kaislbu gunai, kas palielina problmas un konfliktanu. Tpc cilvks, kas nolmis dzvi veltt naudas pelnanai, agrk vai vlk sk dusmoties uz likteni. s dusmas izpauas k arvien pieaugos naids pret radiniekiem, darbabiedriem (vii nespj mani saprast), apkrtjiem cilvkiem, valsti, nciju, valdbu utt. Cilvkam, kas iestidzis savtgs vlms, agrk vai vlk nksies baudt vilans garu. No t bra viu ietekms ne tikai kaislbu guna, bet ar gara tumsbas guna. Lastjs: Kas ts par nekrtbm t viet, lai nelaimgajam, kas iegrimis rps, paldztu un dotu patiesas zinanas par to, k iegt laimi, liktenis viu piespie vl vairk degradt! Autors: Jebkuras cieanas, ar kurm cilvks saskaras, norda uz to, ka vi rkojas nepareizi. Tau, ja vi ietiepjas un joprojm ir noskaots egoistiski, cenoties par jebkdu cenu nopelnt pc iespjas vairk naudas, dievbijbas guna, pat oti vloties, nespj viam paldzt. Lastjs: Ko nozm ietiepjas? Vai tiem ir cilvki, kuri oti cieot, nevlas maint dzvi, lai ktu laimgi? Autors: Protams, visi vlas bt laimgi, bet dad veid. Dievbijbas guna var paldzt visiem, tau ir viens noteikums t jizvlas brvprtgi. Dabas likumi ir tik taisngi, ka nekad cilvkam neatem izvles brvbu, kur meklt laimi. Tik ilgi, kamr nevilsimies sav egoistiskaj laimes koncepcij, ms nevarsim nokt dievbijbas gunas aizsardzb. Bet tie, kuri sptgi vlas iegt materilo laimi, nonk kaislbu gunas ietekm. Ja ar is spks viiem neiemcs, ka nepiecieams tiekties pc garg, tad radsies gara tumsbas guna. Lastjs: Kur gan skats visuma gaiie spki? Kpc vii nesta uz Zemi savus gudros, lai glbtu cilvkus, kas pagrimui grkos? Autors: No augstkajm plantm pastvgi ierodas dadi gudrie, kuri ar gargo zinanu paldzbu cenas zemi atbrvot no cieanm. Tau vairums cilvku nevlas vios klausties un nepievr uzmanbu viu sludinanai. Iemesls nepareiza izvles brvbas izpratne. Daudziem iet, ka sta brvba nozm sekot savm neremdjamm vlmm. Lastjs: Es kaut k neesmu dzirdjis, ka uz Zemes dzvo kaut kdi citplantiei un nodod mums savas zinanas. Autors: Ms visi eit esam citpantiei. Vairums Zemes iedzvotju iepriekjs dzvs aj Visum dzimui uz dadm plantm, turklt miljoniem reiu. Piedzimstot uz kaut kdas plantas, ms iegstam to ermea tipu, kas piemrots, lai uz ts dzvotu. Tiei tpat ar dienie gudrie, kas atnkui no augstkajm plantm, uz Zemes piedzimst cilvku ermeos. Lastjs: K vius var atirt no parastiem cilvkiem? Autors: Pc viu nevainojams rcbas, clajm rakstura pabm, tdm k pazemba, ldzcietba, izlmga vlme dart ms laimgus. Visiem iem cilvkiem piemt izteikta vlme veltt dzvi kalpoanai Dievam un sabiedrbai, nevis persongajm un imenes lietm. Tdas ir bezgrcgu no dzimanas, clu gudro pazmes. Ts visas ir dievbijbas gunas ietekmes pazmes. Cilvki ar tdm rakstura pabm vienkri tpat (savas karmas ietekm) uz Zemes nepiedzimst. Ja uz Zemes piedzimst personba, kuru vada tikai mlestba pret Dievu un nesavtgums, tad visdrzk, t atnkusi no augstkajm plantm (vai pat no gargs pasaules) tiei tpc, lai paldztu mums iegt laimi. Lastjs: Ja vii ir gudrie, tad lai visiem mums, gara tumsb esoiem cilvkiem, paskaidro, k pareizi jdzvo. Vai tiem ldzcietgs cilvks nevar visu paskaidrot saprotami?

32

Autors: Gara tumsb esoi cilvki ir zaudjui sirdsapzias balss izpratnes spju. Konfliktjot ar savu sirdsapziu, gara tumsb esoam cilvkam vienmr ir oti grti dzirdt tos, kas runjot vads pc sirdsapzias. Tpc gara tumsb esoam cilvkam gudra cilvka runa rada tikai aizvainojou noskaojumu un dusmas. Protams, kdreiz liktea ietekm un ar gudru cilvku lastbu vii nk pie sapraanas, bet tas nenotiek biei. Lastjs: Kas ar visiem iem cilvkiem, kuri ir apmaldjuies, notiks tlk? Autors: Vluies godg naudas pelnan, ie cilvki visiem spkiem centsies to iegt ar viltu, vardarbbu un cietsirdbu. Vii mekls cilvku vjs puses ar mri valdt pr tiem. Piemram, lai biznes gtu vieglu peu, vii biei izmanto cilvku pieeranos cigaretm, narkotikm un spirtam. Dareiz cilvki vis vias un atrod savu mugo laimi izvirtbs, ab un narkotiks. Lastjs: K cilvks nonk ajos slazdos? Piekrtiet, ka katram cilvkam ir kaut nedaudz vesel saprta, lai aizdomtos un nenodarbotos ar visdm mubm. Autors: Grcgas darbbas skum gara tumsbas guna biei auj sajusties t, it k atriebes par slikto rcbu nebs. s ietambas d cilvks, kur veas gara tumsbas gun, zaud pdjs vesel saprta paliekas. T rezultt tam, kur nostjies uz grcga cea, dzve prvras pilng murg. Lastjs: Kpc nevar notikt pretji aut cilvkam uzreiz sajust atriebes spku? Katram jzina, kas viu nkotn sagaida. Autors: Dareiz t ar notiek. Vl ne tik oti sabojts cilvks par savu slikto rcbu cie uzreiz. Tas liecina par to, ka viam nebija izteiktas vlmes auties gara tumsbas laimei. Tau ir cilvki, kuri skum spj izvairties no liktea soda. Tas izdodas tikai tpc, ka viu apzi pastvgi ir spcga vlme turpint rkoties auni un dzvot nesodtiem. K Js jau ziniet, jebkura spcga vlme tiks izpildta, tpc ar rodas tda situcija, kur iet, ka it k viss ir atauts. Lastjs: Cik ilgi gara tumsb esoam cilvkam tiks atauts viss? Autors: Ldz brdim, kamr vien viam bs kaut nedaudz labas karmas. Tikldz labs karmas krjumi beigsies, nekavjoties atnks cieanas. Lastjs: Ttad tdiem cilvkiem nkotn atliek tikai viens cieanas? Autors: T iznk. Nosprieot, ka bez krpanas un vardarbbas nevar izdzvot, gara tumsb esoi cilvki auj sevi sagstt gara tumsbas gunai. Td veid dievbijgi draugi pamazm pazd un rodas nedievbijgi. Pc tam bojjas attiecbas ar radiniekiem, pastiprins kaitgie ieradumi un mugas aizrauans (kazino, pornogrfiskas filmas, prieka mjas). Vl pc kda laika uzturs, rjais izskats, lietu btbas izpratne ar nokst gara tumsbas ietekm. Rodas izteikta nepiecieamba pc gaas dieniem, abja, narkotikm utt. Pamazm gara tumsbas guna prem sav kontrol visas cilvka dzves sfras. Lastjs: J, pazstams ststs. da situcija pareiz ir vienam manam paziam. Skum vi pastvgi cieta no konfliktiem darb. Pc tam, aizgjis no darba, ska nodarboties ar kaut kdm tumm lietm, saistjs ar sliktu kompniju un tagad nekdi nespj atteikties no narkotikm. Pakpeniski no via novrss visi draugi, radinieki un beigu beigs izjuka via imene. Tau izskats, ka vi ldz galam neizprot sava stvoka bstambu un joprojm dzvo pa vecam. Nesen viam sks aknu ciroze, tau pat neskatoties uz to, vi turpina durties. rsti saka, ka dzvot viam atlicis maz.

33

Autors: T ar notiek. Cilvks, kura apzia atrodas gara tumsbas gunas ietekm, nespj saprast, ka vi degrad. iemesla d labprtgi atteikties no dzves gara tumsb nav nemaz tik viegli, ka iet pirmaj mirkl. Bez tam, vairumam cilvku vispr nav priekstata par to, ko konkrti dart, lai maintu savu dzvi. Atrodoties stingr gara tumsbas gunas ietekm, vii cenas ar gara tumsb esom metodm uzlabot savu stvokli, patiesi ticot savai varenbai un vardarbbas uzvarai. Tau mlestbu nevar iegt ar naida paldzbu. Cilvkus pret sevi nevar labvlgi noskaot ar negatvas attieksmes paldzbu. Un domjot par viiem ar dusmm, neizdosies atbrvoties no saviem kaitgajiem ieradumiem. Lastjs: Ttad par saviem kaitgajiem ieradumiem jdom ar mlestbu. Autors: Tas ir vl sliktk. Lastjs: Tad es vispr nesaprotu, k aj situcij rkoties. Autors: Ar vairums cilvku to nesaprot. Prsvar cilvki uzskata, ka pret kaitgajiem ieradumiem jizturas vai nu ar naidu, vai ar mlestbu. Tau jzina, ka palielinot pozitvo vai negatvo uzmanbu pret kaitgo ieradumu, ms td veid tam pieeramies vl vairk. Tpc vislabk censties pc iespjas mazk par to domt, bet vairk domt par to darbbu, kas var tri un reli novest pie cla apzias stvoka, attstt clas laimes garu. Lastjs: Cik es sapratu, tad smtjam nevajag prdzvot par to, ka vi nespj atmest smanu, bet visi spki jkoncentr, lai attsttu sev pareizu noskaojumu? Autors: Pilngi pareizi. Lastjs: Bet tas tau nav aptverams! K gan, esot problmai, spt par to nedomt? Vai tiem tas ir iespjams? Autors: To nespj aptvert visi, kas atrodas kaislbu gunas ietekm, bet dievbijgie cilvki tiei t ar rkojas. Lastjs: Satriecoi! Un, protams, Js atkal teiksiet, ka tdos gadjumos pats labkais ir vrst savas domas uz kalpoanu Dievam, un tad visi jautjumi atrisinsies oti tri un bez problmm. Autors: J, Jums taisnba, tas ir pats labkais, ko ds situcijs var izdart un sarkasms te ir neviet. Tau nevajag domt, ka, skot nodarboties ar gargo praksi, visas problmas uzreiz pazuds. To atrisinanai kds laiks bs nepiecieams. Jpiezm, ja cilvks sk regulri atkrtot Dieva Vrdus, tad vi savam kaitgajam ieradumam nepievr vairs tik lielu uzmanbu. T rezultt vi prstj uz to koncentrties un mazk par to dom. Pakpeniski, pc ilgstoas nodarboans ar gargo praksi koncentrjot apziu uz Dievu, viam nemanot pazd vlme iet sava kaitg ieraduma pavad. di cilvki biei brns par to, ka no viu pieerans kaitgajam ieradumam vairs nav ne mias. Lastjs: Js t reklamjiet Dieva Vrdu atkrtoanu it k t btu visu problmu panaceja. Man iet nedaudz dvaini, ka visi Jsu ieteikumi vienmr beidzas ar vienu un to pau rekomendciju. Autors: Es tikai nododu tlk Vdu rekomendciju, kas apgalvo, visu saprta slimbu rstanai un nelaimga liktea prvaranai pats labkais veids ar mlestbu un uzticbu atkrtot Dieva Svtos Vrdus. Bez tam, es zinu simtiem piemru, kad narkomni, skot o clo apzias attranas ceu, tri un praktiski nespgi atbrvojuies no aizrauans ar narkotikm. Es Jums ststu par pam efektvkajm metodm, ar kurm atbrvoties no dadiem kaitgiem ieradumiem, bet, ja Js tas kaitina, tad varu piedvt ar citas metodes, kuras ir mazk efektvas par iepriek minto. Piemram, no narkotiku atkarbas var rstties kodjoties vai

34

narkoloiskaj dispanser. oti cenoties, ar tas var paldzt. Tau, lai paldzba btu efektva, nepiecieams oti spcgi un pri saviem spkiem cnties ar kaitgo ieradumu. Lastjs: Js gribiet teikt, ka atkrtojot Dieva Vrdus, var iztikt bez cas? Autors: Ko nozm Js gribiet teikt? Es to esmu teicis, droi vien, ne mazk k simts reizes un Js tik un t neko neesiet sapratis. Lastjs: Kpc gan es s gudrbas nesaprotu? Autors: Ir tikai viens spks, kas trauc notict Svto Vrdu varenbai tie ir msu grki, kas slp sirdsapzias balsi. Tpc izprast un sajust o noslpumaino gudrbu var tikai taj gadjum, ja, neskatoties uz ticbas trkumu, to prbauda praks. Skum iesaka atkrtot Svtos Vrdus, lai ar nav nepiecieams izpratnes. Pakpeniski apzia attrsies un s gargs prakses varenbas izpratne pati atnks. Lastjs: Kas gan man trauc nodarboties ar o gargo praksi? Autors: Es Jums jau par to ststju. Jums trauc vism dzvajm btnm, kas dzimuas materilaj pasaul, raksturg tieksme apskaust Dieva Augstko Personbu. Lastjs: Js gribiet teikt, ka es apskauu Dievu? Autors: Ja cilvks neapskau Dievu tad, kas gan cits var viam trauct prbaudt Dieva Svto Vrdu atkrtoanas varenbu? Lastjs: Drzk man ir kaut kdas baas. Autors: T ar ir skaudba. Piekrtiet, ka nebt nav grti ar mlestbu atkrtot, kaut simts reizes, savu paa vrdu. Tau, ja mums kds nepatk, tad ar mlestbu atkrtot via vrdu ms piespiest neizdosies. Lastjs: Varbt Jums ir taisnba. T vai savdk sevi nevar maint vien mirkl. Js pats teict, ka raksturs mains lni. Autors: Jums ir absolta taisnba. Tau piekrtiet, ka tas nav iemesls, lai par m efektvajm metodm, kas reli mums var paldzt, prsttu runt. Pieemot patvrumu dievbijbas gun, var sasniegt visus labumus bez cas. Vai tad tas nav uzmanbas vrts? Viengais, kas td gadjum jdara, ir regulri jkomunic ar dievbijgiem cilvkiem un jpadara Dieva Vrdu atkrtoana par savu ik rta noteikumu. d gadjum ar jebkuram narkomnam pozitvs rezultts ir garantts. Lastjs: Bet atvainojiet, Jsu teikto nav tik vienkri izpildt. Es minju kaut ko dart regulri, bet agrk vai vlk pieeru sevi domjot, ka gribs no t atpsties. Autors: Regularitte rodas tikai taj gadjum, ja spjam sajust savas darbbas saldo garu. Tpc, paklpot ir jceas un jmina atkal. Tau, ja darbbm, kuras veicam, nemaz nepiemt sald gara, tad, bez aubm, agrk vai vlk ts apnk. Lastjs: K iemcties noteikt, kdm darbbm piemt salda gara un kdm nepiemt? Autors: Es domju, ka Js neveltiet pietiekami daudz laika svto rakstu ptanai. Tas ar ir iemesls Js neinformtbai. T rezultt, Js uzemieties soljumus, kas stenb nav uzmanbas vrti nenes laimi un nerada entuziasmu to iegt. Lai dzik izprastu dievbijgas darbbas clo garu, nepiecieama laba saskarsme. Man iet, ka Jums trkst das saskarsmes. Tikai saskarsme ar clm personbm spj cilvku iedvesmot pildt pienkumus un attur viu no nenovramas degradcijas. Lastjs: Kpc Js pki nospriedt, ka es apemos soljumus, kuri nav uzmanbas vrti? Autors: Ja cilvks kaut ko apemas, kas tiem ir uzmanbas vrts, tad vi saem pietiekami daudz iedvesmas, lai turpintu ievrot apemanos. Savukrt Js teict, ka ilgi nespjat pildt savus soljumus.

35

Lastjs: Vai tiem pareiza apemans pati par sevi iedvesmo uz to, lai to turpintu ievrot? Autors: J, t tas ir. Ja cilvks pareizi izvljies (saska ar svtajiem rakstiem) savu darbbas veidu, reli un dzii piepilds ar laimi, tad via soljumos, bez aubm, radsies stabilitte. Parasti izvlei jatbilst cilvka psihiskajm patnbm. Tau pats galvenais, lai izvltai darbbai btu gargs spks ir nesavtgi motvi, kas vrsti uz augstks patiesbas apganu. Lastjs: Kds ir iemesls, ka di izvlta darbba nerada apnikumu? Cik es saprotu, jebkur darbs agri vai vlu apnk. Autors: Papilnveidojoties ar entuziasmu diez vai kds to uzskats par darbu. Tas, ko patk dart, kst par baudu, nevis darbu. Rezultt ne psihiskam nogurumam, ne neapmierintbai nav vietas. Glui pretji, esot td noskaojum, pardsies dzia apmierintba. Lastjs: Kdas apemans ir paas labks? Autors: Vislabk ir dot sev soljumu pc iespjas vairk komunict ar svtiem cilvkiem un katru dienu atkrtot noteiktu daudzumu Svtos Vrdus, ar dienas rema ievroanas nenks par aunu. Lastjs: Js vienmr dodiet vienus un tos paus padomus dievbijga saskarsme un Dieva Vrdu atkrtoana, it k pasaul nek cita nebtu. Varbt ir vl kdi ieteikumi? Autors: Slavenaj vdiskaj darb aitanja-aritamrita (Adi Lla, 17.21) ir teikts: aj kal laikmet nav cita cea, nav cita cea, nav cita cea, lai pilnveidotos, k viengi Svto Vrdu daudzinana, Svto Vrdu daudzinana, Svto Dieva Vrdu daudzinana. Lastjs: Vai tiem taj t ar trs reizes atkrto? Autors: J, jo citdk tdi, k Js, kas aubs, atrads attaisnojumus, lai ar to nenodarbotos. Lastjs: Ja tas ir t, tad kpc neviens ar to nenodarbojas? Autors: Visi, kas ar to nodarbojas, atrodas dievbijbas gunas ietekm un viiem ir savs saskarsmes loks, kas nerso kaislgu cilvku saskarsme loku. Vii visi labi saprot, ka msdiens Dieva Vrdu daudzinana ir pats efektvkais veids pilnb izkt no gunu ietekmes. Lastjs: Kpc Js visu laiku nordiet uz to, ka man nav dievbijga saskarsmes loka? Lai ar mani pazias neldz Dievu, es tik un t uzskatu savu saskarsmes loku par pau dievbijgko. Autors: Nu labi, lai t ar btu. Lastjs: Ko nozm lai t ar btu? Atkal jau Js spljiet paslpes. Kad Js beidzot saprotami man paskaidrosiet, kpc pats galvenais ir komunict ar svtajiem un atkrtot Dieva Vrdus? Turklt es nesaprotu, kpc Js nemaz neststiet par citm papilnveidoans metodm? Autors: Izskats, ka Jums kds odien ir sabojjis garastvokli. Es pastvgi runju par o divu gargs prakses metou priekrocbm, tomr Js t ar neesiet sapratis, ka ar to paldzbu dzvi oti vienkri var maint uz labo pusi. Kda gan jga runt par vl kaut ko, ja paus vienkrkos un efektvkos veidus Js neuztveriet nopietni, turklt visas prjs metodes acmredzami daudz vjkas par m divm. Lastjs: Kpc Js domjiet, ka es ts neuztveru nopietni? Autors: Ja Js visu, par ko ms runjam uztvertu nopietni, tad nokstot valdoaj dievbijbas gunas ietekm, Js nemintu man argumentus un maldgos uzskatus, kas raksturgi kaislbu gunai.

36

Lastjs: J, izskats, ka Jums ir taisnba. Js gribiet teikt, ka, pateicoties komunikcijai ar svtiem cilvkiem, mana lietu izpratne pilnb mainsies? Autors: Labdien un Laimgu Jauno gadu! Es Jums par to esmu ststjis jau droi vien 1000 reizes. Tas ir pats drokais veids, k nokt dievbijbas gunas ietekm, to pat nepamanot. aj izmaintaj apzias stvokl visas problmas atrisinsies paas. Lastjs: Iznk, ka dievbijbas guna automtiski rada savdku lietu izpratni un td veid veicina jautjumu intuitvu risinanu? Autors: J, dievbijbas guna apmirdz cilvku ar zinanu gaismu no iekienes un viam rodas izpratne, k tri atrisint uzkrts problmas. Ir pieci, pietiekoi viegli veidi, k nokt ts ietekm: 1. Kalpoana Dievam. 2. Dieva Svto Vrdu daudzinana. 3. Komunikcija ar svtiem cilvkiem. 4. Garg skolotja pieemana un sekoana via nordjumiem. 5. Svto rakstu ptana pareiz uzraudzb. Lastjs: Bet kalpoana cilvkiem? Autors: Ar kalpoana cilvkiem pace ldz dievbijbas gunai, bet tikai td gadjum, ja to dara saska ar svto rakstu nordjumiem. Pc tam, kad cilvks, pateicoties m piecm varenajm metodm, sps nokt dievbijbas gunas ietekm, tikai tad vi vars iemcties kalpot cilvkiem. Ja sk ar kalpoanu cilvkiem, neizptot, k to dart pareizi, tad var iekt nepatikans un oti tri vis vilties. Lastjs: Tas, par ko Js tagad runjiet, gara tumsb esoiem cilvkiem vienkri ir neizpildms. Js tau pats teict, ka gara tumsb esos cilvks neklauss nekdiem padomiem un kur nu vl pts svtos rakstus. Ja starp viiem atradsies kaut viens tds, kas sekos Jsu padomam, tad tik un t nepiecieambai komunict ar svtiem cilvkiem viam bs oti grti notict. Autors: Jums taisnba, parasti gara tumsb esoie cilvki neieklauss padomos. Vius izrstt faktiski var tikai cieanas. Tpc, kad gara tumsb esos cilvks savs slimbs vai liktea agrnbs nonk ldz galjbai, tikai taj brd viam iespjams kaut ko pazemgi paskaidrot. Bet pat tdos gadjumos labs padoms ne vienmr darbojas. Ja gara tumsb esos cilvks cietis tik daudz, ka pats ldz padomu, k viam dzvot tlk, tdos gadjumos paldzba ir daudz efektvka. aj brd vi tik tiem ir gatavs pieemt paldzbu un sekos visam teiktajam. Tau, ja viam pietrks pozitvas saskarsmes, tad nav nekdas garantijas, ka atkal neizpaudsies tendence degradt. Lastjs: K tomr iem nelaimgajiem paldzt? Autors: Ja, komunicjot ar gara tumsb esoiem cilvkiem, Js nebsiet prmrgi nepielaidgs un neuzspiedsiet savu viedokli, tad brd, kad pienks stais laiks, vi palgs Jums paldzbu. Jbt oti pacietgam un ldzcietgam, lai izpildtu o viengo noteikumu. Lastjs: J, gara tumsbas guna gan ir barga. K lai iegst aizsardzbas garantiju no ts ietekmes? Autors: Tikai tas cilvks, kur visiem spkiem tiecas komunict ar dievbijgiem cilvkiem, var pilnb novrst gara tumsbas gunas ietekmi uz savu saprtu. Visi prjie ir nolemti saskarties ar ts izncinoo spku. Grti pateikt, kds bs t cilvka liktenis, kur nokuvis gara tumsbas gunas ietekm. Varbt vi tri attapsies un saprats, ka nostjies uz maldus cea, bet varbt, pirms to saprast, vi ilgstoi degrads un ciets. Lastjs: Ja radinieki ir gara tumsb, k viiem paldzt? 37

Autors: Lai gara tumsb esoiem radiniekiem paldztu nemanmi prslgt apziu uz dievbijbu, eksist tikai divi efektvi veidi: dint vius ar svttu dienu, ieslgt mjs atskaotju ar clas personbas Dieva Vrdu slavinanu. Lastjs: Vai tiem tas garants, ka mainsies gara tumsb esoa cilvka apzia? Autors: J, bet negaidiet tru rezulttu. Pat oti vloties mainties uz labo pusi, gara tumsb esos cilvks nav spjgs uzreiz atbrvoties no gara tumsbas gunas ietekmes. Lastjs: Es atkal nesaprotu Jsu loiku. No vienas puses, Js visu laiku uzstjiet, ka visas msu vlmes obligti tiks izpildtas. No otras puses, tagad Js apgalvojiet, ka ar vienkru vlmi nenokt gara tumsbas gunas ietekm ir par maz, vl obligti nepiecieama ar pozitva saskarsme. K ie abi apgalvojumi sader kop? Autors: Ja vlme nenokt gara tumsbas gunas ietekm bs vjka par slikto karmu, kas ietekm cilvka apziu no pagtnes, tad aj gadjum, bez aubm, prtu prems gara tumsbas domas un vlmes. Tpc ar vlmi vien bs par maz, lai t piepildtos. Nepiecieams, lai ar pareizu saskarsmi vlme ktu spcgka par vism prjm vlmm, kas msu dzv ienk saska ar pagtnes karmu. Tau, ja cilvks patiem nevlas nonkt to ietekm, tad vi saprats, ka vienatn ar gunm cnties ir vienkri bezjdzgi. Pateicoties tdai atklsmei, vi vienmr tieksies pc iespjas vairk komunict ar dievbijgiem cilvkiem. Esot ldzcietgiem, dii svtie vienmr gatavi bt lsirdgi un atbrvot cilvku no iespjams degradcijas. Lastjs: Js teict, ka no gara tumsbas gunas ietekmes gandrz neviens nav pasargts. Vai tas nozm, ka kdam tas tomr izdodas? Autors: Izdodas tam, kur: regulri komunic ar svtiem cilvkiem, vienmr izpilda viu ieteikumus, visiem spkiem cenas vius neaizvainot, pat prt, nopietni pta svtos rakstus, cenas tos pielietot praks. ds cilvks vienmr ir nodroints pret neapdomtu rcbu, kas msu dzvei pievr gara tumsbas gunu. Pat ja vi kaut ko izdara, tad tomr tri apzins kdu un nolo izdarto. Lastjs: Iznk, ka saskarsme ar svtajiem un svto rakstu ptana ir pati lielk aizsardzba no neveiksmm? Autors: J, t tas ir, bet vl lielku aizsardzbu rada Pats Dievs, turklt visbiek tiem, kuri Viam kalpo, atkrtojot Via Vrdus. Tdas paas spjas aizsargt ir gudrajiem, kas uzticgi Dievam. Lastjs: Tma par kalpoanu Dievam man pagaidm nav sti skaidra, tomr es domju, ka nekas man netraucs izptt to, kas rakstts Vds. Domju drzum skt ptt Vdas. Autors: Tad vislabk Vdu ptanu sciet ar Bhgavad-Gtu. Lastjs: Paldies, Js jau man to teict. No visas sarunas neskaidrs man tomr palicis viens jautjums. K sev var atpazt to apzias stvokli, kas nk no pagtnes karmas un nenovrami rada kaislbu un gara tumsbas gunas ietekmi? Autors: Labi, ai tmai veltsim msu nkamo sarunu, bet tagad izdarsim kopsavilkumu.

38

SECINJUMS: Jebkuram cilvkam, kas nepta svtos rakstus un nekomunic ar svtajiem, ir tieksme sav dzv pieaut nopietnas kdas. Ja to ir daudz, cilvkam karmas ietekm laiku pa laikam nkas nokt gara tumsbas gunas ietekm. Nokstot ts ietekm, sk ist, ka pasaule ir netaisnbas pilna un vieng izeja ir vardarbba, ar kuras paldzbu visiem pierdt savu taisnbu. T ar vardarbbas kulta paldzbu, kas balsts uz ticbu savai varenbai, gara tumsbas guna ms sev piesaista. Katra cilvka dzv mdz bt situcija, kad taisnbas vrd jbt stingram un kds pat ir jsoda. Lai izvairtos no kdm, nepiecieams skolotjs, kur vartu dot kvalifictu padomu. Labk par citiem situciju spj saprast tas, kur visus padomus dod tikai balstoties uz svtajiem rakstiem. Tau daos gadjumos, kad gara tumsbas guna oti spcgi ietekm apziu, pat kvalificti un nodergi padomi nespj paldzt. ds situcijs glbi ir tikai vien saskarsm ar Dievam paklausgiem cilvkiem. Piedaloties kopg Dieva Vrdu slavinan un citos reliiskos ritulos, pat cilvks, kuram nav nekdu gargu zinanu, paam nemanot, atbrvojas no gara tumsbas gunas ietekmes un prstj degradt. Cilvki, kuri uzskata, ka spj izvairties no visdadkajm likstm tikai ar pau spkiem un valdot pr citiem, nolemti pilnb nogrimt gara tumsbas dksnj. Tau spcgas cieanas paldzs ar viiem atbrvoties no maldgm aubm, agrk vai vlk (varbt pc vairkm dzvm dzvnieku ermeos) vii beidzot iegs izredzes un spju sadzirdt svta cilvka padomus. PRAKTISKI PADOMI, KAS PALDZ MAINT LAIMES IZPRATNI Ja Js vairk vai mazk saprotiet, k var atbrvoties no kaislbu un gara tumsbas gunas ietekmes, tad nostiprinsim to atmi, sakrtojot pa punktiem msu darbbas plnu. 1. Jmekl cli, svti cilvki un jjaut, pc kdiem svtajiem rakstiem vii dzvo (jebkur liet nepiecieams dzvs piemrs, nepiecieams prliecinties par to, ka zinanm, pc kurm vii vads, ir praktiska vrtba). 2. Izvloties noteiktus svtos rakstus, svtu cilvku virsvadb jsk ptt likumi, kurus tie sludina. 3. Noticot, ka likumi, kas minti svtajos rakstos, nav izdoma, jcenas tos pieemt kaut vai tikai teortiski. 4. Pieemot tos, nepiecieams izpildt noteikumus, kas ieteikti Jsu izvltajos svtajos rakstos. 5. Td veid prliecinoties, ka tas viss darbojas, nepiecieams piespiest sevi skt dzvot savdk. 6. Pc tam, nesteidzoties un nevienu netraucjot, jcenas rkoties izvltaj virzien, attiecinot to uz vism dzves sfrm. 7. Lai aj ce nosttos uz kjm, vlams no visa spka censties izpildt visus noteikumus, gaidot, kad pardsies laba iespja maint dzvi. Kad pienks laiks liktenis noteikti mainsies uz labo pusi 8. Drzum, o darbbu rezultt, radsies clas dzves gara un reiz ar to ar izpratne, ka dzvot t, k agrk, vairs nedrkst. Lai bez pam problmm ievirztu dzvi jaun gultn, jkultiv sev zinanas, k skt dzvot savdk, darot to nespgi apkrtjiem cilvkiem (radiniekiem, draugiem, darbabiedriem).

39

9. Tikai tas cilvks, kur izgjis visus os iepriekmintos etapus, iegst garantiju, ka uz via apziu prsvar iedarbosies dievbijbas guna. Ttad pakpeniska dzves apstku maia viam ir garantta. Drzum mainsies via attiecbas ar radiniekiem, uzlabosies veselba, ks gargajam progresam labvlgki darba apstki un attiecbas kolektv, optimizsies iekjais psihiskais stvoklis. 10. Tam, kur izgjis iepriekmintos etapus un noncis dievbijbas gunas ietekm, ar laiku radsies relas iespjas pozitvi ietekmt savus brnus, radiniekus, darbabiedrus, uzlabot veselbu utt. 11. Nostiprinot psihiskos un fiziskos spkus un iegstot pieemamus rjos apstkus turpmkajam progresam, nepiecieams paaugstint gargas prakses intensitti. Katru savas gargs dzves jaunievedumu japsprie ar gargo skolotju (kuru ldz im laikam vlams izvlties). Visas prmaias, k likums, notiek lni un svargi atzmt, it k paas no sevis. Nekompetentam cilvkam var ist, ka liktenis vienkri mainjies un viss. Vienkri, bet tomr n jo pirms tam notika nopietns darbs ar sevi. Tpc t nav nejauba, ka uz apziu sk iedarboties citas gunas. Lastjs: Bet tomr, cik ilgi prmaias apzi norisinsies? Vai eksist kaut kdas likumsakarbas aj jautjum? Autors: Kopum prmaiu trums atkargs no cilvka saprta trbas un spka. Var izdalt trs tipu cilvkus, kuriem prmaias uz labo pusi notiks dad trum. Pirmais tips: ja cilvks viegli prvar iepriek apskattos dzves apstku maias etapus un tri atbrvojas no slikta liktea, k ar no daudziem trkumiem rakstur, ttad vi ir oti saprtgs. Lastjs: K tdu cilvku var pazt? Autors: Tds cilvks, neskatoties uz nelielo gargs prakses pieredzi, spjgs ne tikai klausties vecko (krievu valod ) padomos, bet ar tos pildt, k ar vest sev ldzi cilvkus. Otrais tips: ja cilvks ar grtbm atbrvojas no saviem trkumiem un kaitgajiem ieradumiem, ttad via saprts joprojm atrodas kaislbs un ir prk vj. Tpc nevajag cert uz trm prmaim rjos dzves apstkos (attiecbs imen, darb). d apzias stvokl nevajag cert ar uz tru veselbas uzlaboanos. Cilvkam, kur atrodas kaislbs nevajag uztraukties par prmaim, jo, lai ar k dzv nenotiktu, jturpina rkoties tikai saprta nostiprinanas virzien. Savas domas un vlmes jcenas maint, pirmkrt, ar saprta paldzbu. Lastjs: K gan lai iztur tik garu ceu? Autors: Kad cilvks brauc ar vilcienu, tad, lai cik ce btu tls, vi tik un t aizbrauc ldz nepiecieamai stacijai. Tiei tpat, ja cilvks rod clu cilvku dievbijgas saskarsmes patvrumu, tad viam nav nepiecieams uztraukties par to, vai vi sagaids dievbijbas gunu vai n. Svargkais neizkpt no vilciena (nezaudt o dievbijgo saskarsmi). Un visbeidzot, treais tips: ja cilvks vispr nespj atbrvoties no saviem trkumiem un kaitgajiem ieradumiem, ttad via saprts turpina palikt gara tumsb un tpc ir oti vj. dam cilvkam jem vr, ka via vieng cerba ir regulra saskarsme ar svtiem un dievbijgiem cilvkiem. Bez s komunikcijas degradcija ir neizbgama. Pat komunicjot veiksmgi, via dzves rjie apstki oti ilgi nemainsies, tau, kad likten iestsies labvlgs periods, tad notiks diezgan trs progress (otr punkta sakar). Lastjs: K uzzint, kad iestsies is labais periods?

40

Autors: To viegli var izskaitot vdiskais astrologs. Vienkri vajag aiziet pie via uz konsultciju un visu uzzint. Svargko lomu liktea mai spl darbs ar sevi. Lastjs: Ko Js ieteiksiet tam, kuram ir vj saprts un raksturs mains oti lni? Autors: Pacietbu. Jsaprot, ka raksturs nevar mainties tri, jo ms to esam veidojui vairku dzvju ilgum. Vienkri, neskatoties ne uz ko, to jturpina maint. Nevajag cnties ar likteni, jcns ir ar sevi. Lastjs: Man pardjs tdas rakstura pabas, par kurm domju, ka esmu jau ar tm ticis gal. Tau liktenis iegrozjs t, ka ts atkal negaidti izpauds tiei tad, kad vismazk to gaidju. Ko Js par to variet teikt? Autors: Daas rakstura pabas noslptas dzii msos un ir oti grti saprast, ka ts vl nav izndtas. Jebkura rakstura paba spkus rod msu pagtnes rcb. Tpc, tik ilgi, kamr ms nesadedzinsim visus grkus, kas saistti ar m rakstura pabm, ts laiku pa laikam pardsies. Acmredzama to raans no apzias dzlm ir negaidti notikumi, kas aktiviz s slikts rakstura pabas. Lastjs: Man iet, ka s slikts rakstura pabas pie manis atnk no rienes. Es nemaz neesmu tik sabojts. Tpc man iet, ka jpieliek vl tikai nedaudz pu, lai atjaunotu pareizas attiecbas un viss ktu daudz labks. Autors: T iet ne tikai Jums. Cilvka jtas, kur atrodas kaislbu gunas ietekm, cenas visu problmu iemeslus atrast tikai rpus (apkrtj pasaul). Dabgi, ka td apzias stvokl ir oti grti saprast, cik liels trkumu slnis msos atrodas. Skot kaut nedaudz strdt pie sava rakstura, var viegli atklt, ka slikts rakstura pabas pazd gaui lnm. Cilvki, kas atrodas kaislbu gun, var iemcties kaut k sevi savaldt, bet patstvgi vii nespj saprast pat metodi, kas auj tri maint raksturu. Tpc, neskatoties pat uz prmrgu paprliecintbu un aizemtbu, cilvkam, kas atrodas kaislbu gunas ietekm, jatrod sev spks un vlme rast patvrumu pie svta cilvka. Cilvkam, kur iestidzis gara tumsb, tas nav izdarms, vi nespj patstvgi kontrolt jtas un attstt sev saprtgumu. Saskaroties ar problmm, gara tumsb esos cilvks nervoz un vl vairk saboj visu, kas viam ir, sasniedzot zemko iespjamo punktu. Tikai tad viam rodas iespja kaut ko sav dzv maint. Lastjs: Kas jdara gara tumsb esoam cilvkam, kur sapratis, ka dzvo ne t, k vajag? Autors: Viengais, ko vi saprtgu var izdart ir nolot visas izdarts mubas un pazemg prta stvokl mint meklt paldzbu pie tiem, kuriem jau ir kaut kdi pankumi c ar dabas gunm. Viam steidzami jatrod cilvki dievbijb un juzturas viu sabiedrb. Tau visbiek gara tumsb esoi cilvki, pat nolojot grkus, paaujas tikai uz saviem spkiem. Tpc visas viu ples lemtas neveiksmei. Lastjs: Paskaidrojiet, kpc gara tumsb esoiem cilvkiem visbiek mdz bt tiei ds noskaojums? Autors: T iemesls ir neremdinms egoisms. Egoisms piespie cilvku bt prk paprliecintam c ar materils dabas gunm. Nesaprtguma d, domjot, ka visas problmas atrodas rpus, ms biei pretojamies sliktai attieksmei pret mums un sliktiem dzves apstkiem. Nesaprotot, k kaislbu un gara tumsbas guna ietekm apziu, ms ldz pulsa pazuanai strdjam trijos darbos, domjot, ka tas dod vairk naudas, biei ar visiem strdamies, esam rupji pret saviem brniem un radiniekiem, prmetot viiem sliktu rcbu. Ms vlamies izmaint apkrtjo attieksmi pret mums, iedarbojoties uz viiem ar saviem spkiem, un domjam, ka tas ir

41

iespjams. T rkojas vairums cilvku, un vius visus sagaida sakve. Tikai mainot sevi, iespjams maint attieksmi pret sevi. Lastjs: Paskaidrojiet skk, k, mainot sevi, mainm apkrtjo attieksmi? Autors: Patiesb ms nespsim maint attieksmi pret sevi, ja nemainsies gunas, kas ietekm msu apziu. Tikldz mainsies laimes izpratne, uzreiz uz mums sks iedarboties cita (augstka) guna. T rezultt ar attieksme pret mums mainsies pati par sevi. Lastjs: Msdienu psiholoija apgalvo, ka attieksmi pret sevi var maint, ja maina uzvedbu. Pat vl vairk, jsk sevi oti cient, tad ar visi apkrtjie tevi ciens. Tda izpratne atiras no t, ko apgalvo Vdas. Autors: J, Jums taisnba, ja ms mkslgi, nemainot ne savu laimes izpratni, ne raksturu, minsim uzvesties kaut k savdk, tad ar apkrtjie cilvki skata pc izstieps mutes ameriku smaid. Tau no t ne mums, ne viiem laimes nebs vairk. Visi ie savstarpjo attiecbu uzlaboanas trenii, kas aicina palielint sev nest ego spku (uzskatt sevi par labku), atrodas simtprocentg kaislbu gunas ietekm un nepaldz paos pamatos maint raksturu. Tie mca cilvkam splt kaut kdas lomas un kaut k uzvesties sabiedrb. Lastjs: Vai tiem, nemainot laimes garu, nevar t vienkri emt un izmaint raksturu? Autors: Prts pats sevi neizmains, to var izdart tikai saprts. Cilvka saprts atrodas to zinanu vadb, kuras mca kas ir laime. Ja cilvks uzskata, ka laime ir nauda, vi nesps rkoties nesavtgi un atradsies pilng kaislbu gunas ietekm. Tiei tpc vi nespj sev attstt kaut vienu dievbijgu rakstura pabu. ds cilvks, lai cik ar vi trentos, nesps kt patiem godgs, labsirdgs, smalkjtgs, vienkrs, pazemgs. Tau vi tri iemcsies tlot visas s rakstura pabas. Rezultt visa via dzve bs viena liela izrde, kur ir sple un lomas, bet nav laimes. Lastjs: Ttad tikai saprotot, ka dzves mris nav prticbas uzkrana, cilvks var cert uz prmaim sav rakstur? Autors: J, tds ir Vdu secinjums. Lastjs: Bet tie ir prk revolucionri apgalvojumi. Ja tas t tiem ir, tad vairums cilvku uz Zemes nespj ietekmt savu raksturu, mainot to uz labo pusi? Autors: J, t tas ir. Tau jem vr, ka daudzi cilvki var tri iemcties tlot labu raksturu, un tiei ar du lomu mcanu nodarbojas vairums maksas kursu, kuros mca sevi uzlabot. Lastjs: Ldzu, paststiet par to visu skk. Autors: Laime atrodas harmonij, nevis falum. Pats prsteidzokais, ka, spljot aj tetr labu cilvku, kdam, kaislbu gunas ietekm, patiem sk ist, ka vi kst godgs, labsirdgs, maigs un pazemgs. Gstot no t iedvesmu, bet joprojm atrodoties kaislbu gunas ietekm, cilvks pastvgi visiem par to skai ststs. Ja viam iebilds, tad, ar putm uz lpm, vi sks pierdt, ka patiem ir labs. Savukrt dievbijgs cilvks, kuram piemt patiem labas rakstura pabas, nekad ts neizliks apskatei. Vi pat nepievr savm labajm rakstura pabm pau vrbu, uzskatot sevi par ne prk progresjuu, taj pat laik, kaislgs cilvks, kam patiesb nepiemt labas rakstura pabas, vienmr zmjas ar savu lielisko raksturu. Lastjs: Js gribiet teikt, ka dievbijgs cilvks, atirb no kaislga, kur sevi augstu vrt, nesaprot, ka viam piemt labas rakstura pabas? Bet, atvainojiet, neredzot savu prkumu, izskats, ka vi atrodas ilzijs.

42

Autors: N, es vlos teikt, ka dievbijgs cilvks labi iegaumjis, ka tikldz vi sks domt par savm priekrocbm, tiei no t bra viu ietekms kaislbu guna. Tpc vi visiem spkiem cenas vairk domt par saviem trkumiem un nepievrst uzmanbu labajm rakstura pabm. Tds apzias stvoklis tiek saukts par vienkrbu. Lastjs: Sapratu. Js vienmr sakiet, ka kaislbu gunas ietekm notiek patstvgs grtbu pieaugums. Bet man iet, ka pat kaislgiem cilvkiem mdz bt kaut kdi pankumi virzb uz labo pusi. Vai tiem Js to noliegsiet? Autors: J, apzias degradcija kaislgiem cilvkiem notiek viveidgi. Periodiski vii nokst savas dievbijgs karmas ietekm un izbauda laimes stvokli. Bet kda jga ir no iem laimgajiem dzves briem, ja pc tam dzve atkal mains, kstot arvien smagka un smagka. Vdas apgalvo, ka gunas ir neprvarami spki, un tos prspt, cnoties ar rjm grtbm, nav iespjams. Tiem, kuri dzvo doms par prticbu, tikai cerot uz to labko, bet nemainot sevi, viss notiks t, k paredz viu kaislgais un gara tumsb esoais liktenis. Tiei tpc visapkrt ir tik daudz neveiksminieku un vluos cilvku. T gunas sev spcgi piesaista un piespie dzvot pc to likumiem. Tau, mainot dzves jgas izpratni, cilvks spj izmaint visu dzvi. o apgalvojumu visi nesps saprast, tau to mint dart ir vrts katram. Lastjs: Pieemsim, es atrodos kaislbu gun, un ar visi manas darbbas rezultti atrodas kaislbu gun. Td veid visa mana darbba rada vienas viengas problmas. Man nav zinanu, k rkoties dievbijgi, un nav pareizas laimes koncepcijas. Tpc visa mana rcba jau iepriek nolemta neveiksmei. K td situcij rkoties? Autors: Tas ir labs praktisks jautjums. Lai kds guns ms atrastos, tpat nksies turpint izpildt savus pienkumus un paciest to pau dzves situciju, kur atrodamies. Jcenas visu dart pareizi. Tau nevajag prcensties, domjot, ka no t laimes ks vairk. Msu darbbas rezultti ne vienmr bt tdi, k gaidm. Rezultti atkargi ne tikai no msu plm, bet ar no patiesbas izpratnes, no gunm, kurs atrodamies. Tpc cilvkam, kur atrodas kaislbs vai gara tumsb, nevajag cert uz prk labiem rezulttiem savu sabiedrisko un imenes pienkumu pildan. Turklt ar via apzia nemainsies uzreiz. Tau, neskatoties uz visu, viam jturpina izpildt savus pienkumus, vienlaicgi mainot apziu. Tikai taj brd, kad via apzia mainsies uz dievbijbas pusi, cilvks skum sajuts iekji, ka dzve kuvusi labka, bet ar laiku, via dzv radsies ar rjas prmaias (uzlabosies savstarpjs attiecbas darb un mjs). Lastjs: Ko lai iesk ar neapmierintbu, ko rada neveiksmes? Autors: Kaislgs cilvks nekad nebs apmierints ar savu materilo stvokli. Tiei tpc ar naudas viam nekad nepietiek. Tau to saprast ir oti, oti grti. Visiem iet, ka tas, kas viiem pieder, ir pats minimums, lai izdzvotu. Lastjs: Ttad algas palielinana kaislgam cilvkam neko neatrisins? Autors: J, veiksmi darb nenosaka algas izmrs, bet gan to spku daba, kuri ms vada. Kaislbu guna var vien dien iztrt visu algu maznozmgs liets, kuras jau pc mnea izrdsies nevajadzgas un neinteresantas. Viss teiktais nenozm, ka tunea gal nav gaismas. Ja cilvks sk nodarboties ar papilnveidoanos, tad drzum viss mainsies uz labo pusi. Tikldz dievbijbas guna prsps kaislbu gunu, neapmierintba apzi tlt pat pazuds. Prsteidzoi, ka naudas daudzums un materilais ieguvums neks lielks, bet varbt pat slaicgi bs mazks. Lastjs: Man liekas naudas vienkri nemdz bt. Tau biei nkas zaudt pat to, ko nopelni ar godgu darbu. Tad inflcija, tad likumu maia tam visam grti izsekot ldz. Izskats,

43

ka msu valst kt par dievbijgu cilvku vienkri nav iespjams. Vai dievbijbas guna var izdart t, lai cilvks izvairtos no s visprjs inflcijas? Autors: Inflcija var skart ar dievbijgu cilvku, bet t k nauda viam nav pats svargkais dzv, tad visas finanu peripetijas viu prk neuztrauc. Saprotiet, dievbijgs cilvks ir laimgs pret visiem, izpildot savus pienkumus. Tpc pat tad, ja viu skar nelaime, tad radinieki, draugi un labvi viam vienkri neauj krist izmisum un srs. Ar laiku via finanu situcija, k ar stvoklis sabiedrb, uzlabojas pats no sevis un kst daudz labks, k cilvkam ar skopu sirdi, kur dzvo tikai d naudas. Lastjs: Bet man nav paveicies ar radiniekiem un tpc ir oti grti izpildt pret viiem pienkumus. Domju, ka grt brd vii man ar naudu nepaldzs. Autors: Biei kaislbu guna cilvkiem rada tdas situcijas, kurs, lai ko ar dartu, viiem visu laiku neveicas. Patiesb, viss, kas mums pieder, atncis saska ar karmu par pagtnes rcbu. Kaislbu guna tur ms slikts karmas augos, radot, pirmaj acumirkl, bezizejas situciju. Tau tas nenozm, ka vajag salikt rokas un negstot atbalstu, prstt pildt pienkumus visprjs labkljbas lab. Patiesb katram jcenas tos izpildt, minimums trijos virzienos: pret Dievu; pret sabiedrbu; pret imeni. Ja dzvo, ievrojot os noteikumus, tad absolti bezizejas situcija (k var ist kaislbu gunas ietekm), pki kst vairk vai mazk pieemama. Lastjs: K, turpinot dzvot k iepriek, kad nav nemaz brv laika, pki, ne no t, ne no , var nokt dievbijbas gunas ietekm un vlties darboties visprjs labkljbas lab? Autors: Vienkri pareizi jpilda tie pienkumi, kurus Js jau pildiet. Tamd nenksies meklt papildus brvo laiku. Lastjs: Ldzu, paskaidrojiet, k tos pareizi pildt. Varbt ar man t bs laba izeja no radus situcijas. Autors: Lai pienkumu pildan pakpeniski nonktu dievbijbas gunas ietekm, jem vr sekojoais: 1. Jcenas visu dart ar pienkuma sajtu, atceroties, ka rezultts ir atkargs ne tikai no plm, bet ar no liktea labvlbas. Pastvgi jmcs visu dart Dieva un svt likuma vrd. Tau, rkojoties nesavtgi, kaislgam cilvkam nevajag cert, ka visi sks viu par to cient. 2. Cik vien tas ir iespjams, jcenas darbbas rezulttus izmantot ne tikai savs persongajs interess, bet lai paldztu apkrt esoajiem cilvkiem. pai labvlgi ir dau nopelnts naudas ziedot dievnamam. 3. Lai ar ko cilvks nodarbotos, viam jebkda materila rezultta ieganai nevajag prmrgi plties (no t kst tikai sliktk). Ja paliek no darba brvs laiks, tas jvelta papilnveidei. Tiei tas padars gan gargo, gan materilo dzvi laimgku. 4. Ja dzv kaut kas neapmierina vai neizdodas, vai nesank t, k gribtos, nepiecieamas papildus ples. Tau ts jvirza nevis uz to, lai palielintu darba apjomu, bet lai palielintu laiku un spku svto rakstu ptanai, dzves koncepcijas maiai, patiesu zinanu meklanai, saskarsmei ar svtiem cilvkiem. Citiem vrdiem, papildus ples jvirza uz citas jgas pieiranu laimes izpratnei.

44

Ja cilvks strd, ievrojot os noteikumus, via dzve pamazm pati no sevis mains, un oti drz radsies ar brvais laiks. Lastjs: Un tomr es neticu, ka, bez prmrgas pieples sava materil stvoka uzlaboanai, es spu normli eksistt. Autors: Ja cilvks ir neveiksmju nohipnotizts un prmrgi plas, lai sasniegtu savus materilos mrus, tad vi, bez aubm, agrk vai vlk prplsies. Pc tam vi vis vilsies un, iespjams, sks domt, ka labk ir visu pamest un vispr vairk neko nedart. Tpc prmrgas ples beigu beigs nekad neuzlabo materilo stvokli. Prploties no spkiem nepiemrota darba, daudzi cilvki sk domt tikai par atptu un ne par ko vairk. Bez tam psihiska prple katr zi beidzas ar tdm slimbm k poliartrts, hormonlie traucjumi, bruka, sirds un aknu slimbas. Tas savukrt rada papildus darbaspju zudumu. Td veid tieksme neko nedart nerodas no apceres par s pasaules iekrtojumu un materils dabas gunu pabm, bet visdrzk, no bezizejas, kas radusies no neatlaidgiem un nesekmgiem minjumiem cnties ar gunm. Lastjs: Bet es sajutu bezizeju mcoties visu o materilu. Ko tas nozm? Autors: nav t bezizeja, kas noved gara tumsb. Jsu bezizeja ir tikai neliels apjukums. Js vienkri sapratt, ka t dzvot tlk vairs nevar. Turpiniet ptt Vdas un Js sapratsiet, k pareizi rkoties. Tad bezizejas sajta pazuds bez pdm. Tiem, kas pta materils pasaules spku darbbu, diezgan tri kst skaidrs, k jpilda pienkumi. Un tas nenozm, ka, tos pildot, noteikti jsitas ar naudas trkumu. Lieciet mieru izmisgiem centieniem atrisint savas finansils problmas un sciet meklt ts durvis, kas ved pie gargs laimes, ko sauc par dievbijbas vareno spku. T rezultt, materil labkljba ar laiku pati radsies. Lastjs: Kpc tad visi, kurus es pazstu, cenas ar pieri sasist rpju sienu, ja ir laimes, mlestbas pret darbu, nesavtgas savu pienkumu pildanas un papilnveidoans durvis? Autors: Tpc, ka zemks gunas neauj saprast, kas ar mums notiek un k pareizi rkoties. Ts tur ms ilzijs, diktjot savu laimes izpratni: tikldz radsies nauda, viss bs labi. Lastjs: Ar kda spka paldzbu un kd veid gunas trauc tikt ar visu skaidrb? Autors: Gunm ir oti smalka daba. Ts pieeras cilvka saprtam un prtam un tur tos savas ietekmes sfr, k vru dzinjs pavad tur vrsi. Materils dabas gunm ir divas funkcijas: 1. vilkt ms sev ldzi (piesaistt), 2. ievest ms ilzijs (noslpt lietu patieso dabu). otr materils dabas gunu funkcija noslpj msu skatienam patieso gargo laimi. T rezultt, domjot, ka laime iespjama tikai gstot materilus pankumus, ms atkal un atkal minm sasist savas materils neapmierintbas sienu. Lastjs: Ldzu, paskaidrojiet visu skk, jo es nesaprotu, kur slpjas mana ilzija. Es vlos zint, uz kda a kaislbu guna mani tur ilzijs par maniem t saucamajiem nkotnes materilajiem pankumiem. Autors: Labi, bet skum izdarsim msu sarunas secinjumus. SECINJUMS: Lai maintu laimes izpratni, nepiecieams tikt skaidrb ar to, kdas prmaias notiek apzi tiei pirms dzves pozcijas (laimes koncepcijas) galgs maias. Tpat nav mazsvargi zint, cik ilgi jgaida ts vai citas dzves prmaias. Cilvkam, kur iet pa gargs laimes mekljumu ceu, das zinanas tri pastiprina ticbu pankumiem. 45

GUNAS IEVED MS ILZIJS, SKATIENAM SLPJOT LIETU PATIESO DABU Jau pietiekami detalizti esam apspriedui, k gunas ms velk aiz sevis, piesaista sev, neauj izrauties no savas ietekmes, piespie dzties pc materiliem pankumiem un pat liek atmest visas piekljbas normas materil mra sasnieganai. Tagad parunsim par to, k ts prklj saprtu vai, citiem vrdiem, ieved ms ilzijs, visu laiku ukstot, ka ejam pareizu ceu. Ts ieved ilzijs, radot sajtu, ja vl nedaudz iespringsi, tad viss izmainsies uz labo pusi un cita cea nav un nevar bt, visi t dzvo. ds apzias stvoklis rodas gunu iluzoras ietekmes rezultt. To vienmr uztur paaugstints egocentrisms un ir klupanas akmens ce uz papilnveidoanos. Lastjs: K prmrg prliecintba par saviem spkiem, kas ieved ms ilzijs attiecb uz nkotnes pankumiem, iekst prt? Autors: mug savas varenbas ideja rodas, kad saprtu ietekm materils dabas gunu maldinanas spjas. Tiei gunas rada prmrgu paprliecintbu c ar tm. Mums vienmr iet, ka drz dzve ks labka. Tpc visu dzvi sitamies, k zivis pret ledu, cenoties iegt materilus pankumus. Lastjs: Vai Js vartu vl skk paskaidrot, kd veid gunas cilvkam rada prmrgu paprliecintbu c ar tm? K tas, piemram, izpauas cilvku uzskatos, viu spriedumos? Autors: Tikldz atnk materilie pankumi, kaislbu un gara tumsbas guna nekavjoties prklj msu egoisma aptraipto saprtu. Ts rada saprt ilziju, it k cilvks btu sava liktea pavlnieks un visas dabas kungs. Lastjs: K maldus prliecba izpauas doms? Autors: Par o tmu ir oti daudz izcilu cilvku izteicienu, k, piemram, cilvks dabas pavlnieks, pagriezsim upes pretj virzien, mums nav jgaida dabas lastba, paemt no ts visu lk, tas ir msu uzdevums un citi. Tie visi norda uz acmredzamu kaislbas gunas ietekmi uz saprtu un prtu. Tdu revolucionru domu rezultts ir neskaitmas nelaimes, kas uzbrk cilvkiem, kas bezrpgi maina Zemes ekoloiju. Lastjs: Jsu mintie izteicieni pieder oti gudriem un talantgiem cilvkiem. K gan ie gudrie un talantgie cilvki uzeras uz kaislbu gunas a? Autors: Jau runjm par to, ka ir nestais ego, kas piepilda msu eksistenci ar egoistiskm vlmm. Nestais ego ietekm ne tikai vlmes un prtu, bet, lai cik nebtu dvaini, ar cilvka saprtu, radot taj ilziju par persongo nozmgumu un varenbu. Gunu aptraiptam cilvkam tdas izpausmes, k mlestba pret kalpoanu citiem cilvkiem un vlme strdt pie sava rakstura, kst praktiski neaizsniedzama. Prmrgi lepojoties ar sasniegumiem, cilvks nespj saprast savu gargo dabu. T zemks gunas cilvkam rada paa varenbas un taisnbas ilziju, pastvgi piebarojot viu ar materiliem pankumiem un sapiem par tiem. Td veid pastiprinot lepnbu, kas dzvo saprt, kur ir piemnts ar cerbm uz materilo laimi. Lastjs: Vai tas skar ar lielus zintniekus? Autors: Jebkur, kam piemt plaas zinanas dads zintnes nozars un kur taj pa laik nekultiv sev patiesu saprtgumu (pazembu), saska ar Vdm, ir nolemts arvien pieaugoai iedombai. T k dam cilvkam rodas vlme sevi uzskatt par varenu, kaislbu un gara tumsbas guna izpilda o sava lolojuma vlmi. Ts cilvkam piedv visas iespjas tdam sajusties. Kaislbu un gara tumsbas guna rada situciju, kur oti grti neuzskatt sevi par tdu, kur spj maint dzves apstkus. Ja jau spju padart savu dzvi laimgku, ttad drz man radsies nauda, vara, stvoklis sabiedrb, slava utt. Vienkri nepiecieams pastrdt, mcties

46

un tas ir tikai laika jautjums, kad es iegu vlamo, t dom ikviens, kas pakauts kaislbu gunas ietekmei. Visi, kas paaujas viengi uz saviem spkiem, lai ar viiem ir septias krunkas pier, nokst nelokmo zemko gunu ietekm, un viu liktenis cieanas un, beigu beigs, degradcija. Lastjs: Ttad jcenas iet kda pavad? Autors: N, labk bt patstvgam un atbildgam par savu rcbu, bet lmumu rkoties pieemt atbilstoi svtajiem rakstiem un svta cilvka padomiem. Pretj gadjum pat lielk erudcija nepaldzs, jo tiekans pc absoltas neatkarbas ir egoisma, nevis saprtguma pazme. Lastjs: Kas jdara, lai, ptot zintniskus materilus un ievieot tos dzv, neiekristu aj iluzoraj lepnb? Autors: Vienlaicgi ar rjs pasaules izzinanu jpta ar likumi, pc kuriem noris iekjs pasaules msu pau smalk ermea (prta, saprta un nest ego) darbba. Protams, da papilnveidoans nav iespjama bez piencgas virsvadbas un bez svto rakstu ptanas. No visa spka jcenas kultivt sev pazembu, kas ir tra saprta objektva pazme un gargo mrtiecbu, kas ir tra saprta spka pazme. Jebkda, pat visnenozmgk, iedombas kltbtne norda uz to, ka cilvka saprts ir egoisma prklts. Td apzias stvokl apjgt patiesbu un atbrvoties no zemko gunu ietekmes vienkri nav iespjams. Lastjs: Ko nozm: kultivt sev pazembu? Ja ir nopelni, tad to neemt vr vienkri nav iespjams. Autors: Par kdiem nopelniem Js runjiet? Jebkuru patiesbu apziai padara redzamu Virsdvsele, kas reiz ar individulo dvseli atrodas msu ermen. Tpc visi atkljumi notiek ar Dieva lastbu. Vdas apgalvo, ka tas, kur uzskata, ka kaut ko sasniedzis pateicoties pats sev, dzii malds. Lai izvairtos no diem maldiem, jatrod skolotjs, kur viegli ievro pat paas nenozmgks lepnbas pazmes, kas pards via skolniek. Lastjs: Vai tiem cilvks nespj pats ievrot, ka sk ar sevi lepoties? Autors: Vdas apgalvo, ka visbiek tas noris cilvka apziai absolti nepamanmi. Tpc ar saka, ka tikai sekojot cilvku nordjumiem, kuri iepazinui patiesbu, un kalpojot tiem, ir iespjams progrest tri un bez kritieniem. Lastjs: Kur par to ir rakstts, ja tas nav noslpums? Autors: Protams, Bhgavad-gt (4.34): Pacenties saprast patiesbu, vroties pie garg skolotja. Pazemgi jaut un kalpo viam. Sevi apzinjus dvseles spj atklt tev zinanas, jo ts paas jau ir redzjuas patiesbu. Lastjs: Ja cilvks, piemram, ir liels zintnieks un par nopelniem visi viu ciena, vai tiem gunas nepalos ar viu? Autors: Visi, kas nespj sev attstt pazembu, lai cik plaas zinanas viiem piemistu, lai cik slaveni ar btu, nokst stingr kaislbu un gara tumsbas gunas ietekm un viu liktenis ir neizbgama degradcija. Tau jem vr, ka visi msu plantas iedzvotji, bez izmuma, atrodoties kaislbu un gara tumsbas gunas ietekm, lielk vai mazk mr lepojas ar sevi. iemesla d, mums, Zemes iedzvotjiem, ir oti grti saprast savu mgo gargo dabu. Lepnba trauc sajust s pasaules varenbu un harmoniju. Lepns cilvks ir ciei piekalts savai varenbai un ar vism tiesbm uzskata sevi par Zemes valdnieku.

47

Savas gargs dabas izpratne (Dieva kalpa stvoklis) kst iespjama tikai tad, kad cilvka saprts pilnb atbrvojas no lepnbas un savtguma. Neremdjamas lepnbas stvokl ms neapzinti skam sevi faktiski jaukt ar Dievu. Dai cilvki zemko gunu iluzoro iespju spcgs ietekmes rezultt sk nopietni sevi uzskatt par Dievu. To nepieaut var tikai skolotjs, kura autoritte cilvka saprt ir nesatricinma. Lastjs: K izpaudsies tda cilvka apzias degradcija, kur scis lepoties ar savm zinanm? Vai Js variet paskaidrot, k dus cilvkus dados degradcijas posmos ietekm zemks gunas? Autors: Mcta cilvka apzias degradcija, ko nosaka via lepnbas palielinans, iziet sekojoas stadijas: Parasti t skas ar arvien pieaugou vlmi saemt dadus pagodinjumus. K atbilde tam seko skum neapzints, bet pc tam apzints apkrtjo cilvku protests. Bez harmonijas ar Dievu un apkrtjiem cilvkiem mlestba nevar eksistt. Bet bez mlestbas un draudzbas nav saskaas un miera. Tpc savas degradcijas nkoaj posm cilvkam, kur kuvis lepns, neesot draudzbai un mlestbai, sk izjust neapmierintbu un satraukumu. Ar laiku neapmierintba prvras par dusmgumu un nekaunbu. T vi kst par asu skabargu savu tuvinieku, sekotju un draugu acs. Rezultt viengais laimes avots paliek persongie nopelni, uz ko iecikljas visa via uzmanba. Td pat mr, k t cilvka saprts, kur uzskata sevi par varenu, arvien vairk un vairk piepilds ar egoismu, pieaug ar lepnba par saviem sasniegumiem, kas ar laiku pilnb atem spju ieklausties jebkur cit viedokl. Trauctais pazemgs klausans process nenovrami noved pie saprta degradcijas un ir iemesls jebkda progresa prtraukumam. Td veid pat piemtot spcgam saprtam, cilvks, kas padevies iedombas ietekmei, paliek kaislbu gunas kontrol. Tpc, lai progrestu nepietiek tikai ar saprta spku. Pats svargkais atbrvotbas no zemko gunu ietekmes rdtjs ir saprta trba (brvba no egoisma). Eksist tikai viens saprta trbas kritrijs pazemba. Tpc neviens zintnieks, nodarbojoties ar zintni, nespj izvairties no degradcijas (saprta aptraipanas, t.i., t piepildanos ar egoismu), ja vi sev nekultiv pazembu. Lastjs: Ja cilvkam ir nopelni un vi ieem augstu stvokli sabiedrb, cilvki tik un t cenas izturties pret viu ar cieu. Autors: Jebkuram cilvkam ir garga daba un jau tpc vien vi ir pelnjis cieu. Mums nav iemesla kdu necient. Tau savas mubas d, dai cilvki ir gatavi cient augstprti par via iedombu, nevis par via gargo dabu. K saka, vi piespieda sevi cient. Tau visbiek nav pat t, un zem cieas aizsega slpjas liekulba vai liba, kas ne tikai nepalielina laimes daudzumu, bet ar rada tenkas un strdus. Lastjs: Cik ilgi var noritt cienjama cilvka apzias degradcijas process? Autors: Viss ir atkargs no t, cik oti lepnba ir skrusi saprtu, ko savukrt nosaka cilvka pankumu pakpe. Tpc dareiz tas ilgst gadiem, bet dareiz psihiskam un gargam kritienam pietiek ar daiem mneiem. Lastjs: Iznk, jo cilvks ir cienjamks, jo viam ir lielka tieksme degradt? Autors: J, t tas ir jo atztks, jo lielks risks un iespja degradt. Tau, neskatoties uz nopelniem, jebkur saprtgi domjos cilvks spj skt sev kultivt pazembu un, ejot o ceu,

48

pamazm sps uzvart iedombu un td veid pacelties. Esoo nopelnu prbaude taut tiek saukta prbaudi ar vara caurulm vai vl savdk par prbaudi ar slavu. Lastjs: Zinanas tau nostiprina saprtu, bet no Jsu spriedumiem, nezin kpc izriet, jo spcgks saprts un jo lielkas zinanas tam piemt, jo lielkai degradcijai tas pakauts. Esmu pavisam apjucis. Autors: J, saprt ir zinanas par laimi. Tau, ja cilvks tiecas nevis pc gargs vai dievbijgs laimes, tad ts jau bs zinanas par kaut ko citu, un ts neved pret progresam (nevis pret laimei, bet nelaimei). Tpc, ja cilvkam tik tiem ir zinanas, tad vi pacentsies saprast, kdas zinanas ir svargas, bet kdas otrirgas. Patiesi mcts cilvks atiras ar varenu pazembu un ar milzgu izlmbu veltt sevi gargajai praksei (vissvargkajm zinanm). Par tdu iespjams kt tikai td gadjum, ja saprts no iedombas bs pieredzjua skolotja pasargts. Cilvks, kur, bdams zintnieks, neattsta sev labs rakstura pabas, beigu beigs pieeras materilo zinanu padziinanai. Tas viu nolemj saiknei ar zemkajm gunm un degradcijai. Lastjs: Ja nav noslpums, kuras zinanas Vdas uzskata par pam svargkajm? Autors: Tikai gargas zinanas ir ciengas bt par vissvargkajm. Lastjs: Bet piekrtiet, ka ar gargm zinanm katrs saprot kaut ko citu, ir tik daudz gargo virzienu un katram ir sava filozofija. Autors: J, t tas ir, katram cilvkam gargs zinanas izskats savdk, jo katram no mums ir savdkas attiecbas ar Dievu. Tau paas gargs zinanas no t nemains. Lastjs: Es o apgalvojumu nesapratu, ldzu, izskaidrojiet to. Autors: Rozei visas ziedlapias pc formas un izmra atiras viena no otras, bet pati roze (gargs zinanas) paliek roze. Katrs cilvks apgst gargo zinanu ziedu sot uz savas ziedlapias (no sava redzes lea). Tau tas nenozm, ka visi cilvki atrodas uz dadiem ziediem. Visiem cilvkiem gargo zinanu zieds ir viens un tas pats. Lastjs: Vai ar zieda uztveres dziums katram atiras? Autors: J, t tas ir. Gargo zinanu uztveres dziums atkargs no apzias trbas lmea. Lastjs: Var teikt, ka dados apzias lmeos gargs zinanas tiek uztvertas atirgi. Tiei tpc eksist tik daudz gargo novirzienu. Autors: J, nav slikti teikts. Var noteikt dadus gargo zinanu apguves etapus. Atrodoties katr no tiem, cilvks saem milzgu labumu. Gargo zinanu apguves etapi ir di: 1. Tam, kur nostjies uz patiesbas apguves cea, pats galvenais ir zinanas par saprta trbu (pazemba). Esot pazemgam, var iemcties klausties patiesbu, ko sludina svtie. 2. Uzzinot no viiem, ka patiesbai ir mga, nezdoa (garga) daba, cilvkam jaizdomjas par savas dzves jgu. Ts tad ar bs vissvargks zinanas. aj apzias attranas etap cilvkam kaut vai tikai teortiski jsaprot, ka viam piemt garga daba. 3. Tlk no svtiem cilvkiem iegstot nelielu priekstatu par gargm lietm, cilvkam kalpojot un paklausot viu nordjumiem jtiek skaidrb, kas tad ir dvseles galven nodarboans. Citiem vrdiem, jsaprot kda darbba ir raksturga via mgajai gargajai dabai. s zinanas nevar apgt bez garg skolotja paldzbas. 4. Kad cilvks saprot, ka gargs dzves augstk jga kalpoana Dievam, no bra pats svargkais viam kst zinanas par to, k attstt mlestbu un uzticbu kalpoanai Dieva Augstkajai Personbai. 49

Lastjs: Ttad taj etap, kur atrodos es, svargks zinanas ir zinanas par pazembu? Autors: Tas Jums jizlemj paam, es nevlos noteikt Jsu apzias trbas lmeni. Atgriezsimies pie msu tmas. Gunas ar egoisma paldzbu prklj saprtu ar ilzijm, traucjot sajust msu gargo dabu. T rezultt kaislbu un gara tumsbas guna pastvgi rada prmrgu prliecbu par to, ka mums ir taisnba. iet, ka par savu taisnbu prliecintam, patstvgam cilvkam jbt oti izvlgam un uzmangam attiecb pret to, kdu informciju izmantot. Tau viss sank pretji. Lai cik tas nebtu dvaini, iedomba rada ltticbu attiecb pret jebkuriem masu informcijas ldzekiem un vism iespjamm tenkm. Augstprtgs cilvks ieklauss to cilvku ligos vrdos, kas izdab viam, glui k zivs, kam iepatkas trpi, k rezultt t uzeras uz a. Augstprtgo cilvku patnbu klausties ligas runas un tenkas izmanto masu informcijas ldzeki, kas run tiei par to, ko di cilvki vlas dzirdt. Masu informcijas ldzeku galvenais uzdevums ir sniegt informciju td veid, lai t tiktu atbilstoi uztverta. Augstprtgs cilvks patiesi tic, ka dzirdtais, redztais vai izlastais ir patiesba. Kaislbu gunas ietekm nemaz negribas dzirdt to, kas var atmodint sirdsapzias balsi. ds cilvks sprie: K mani, soldu cilvku, var dezinformt, es tau viiem redzu cauri. Pat ja kds urnlists kaut ko nedaudz piemelo klt, es jau nu gan spu ar visu tikt skaidrb un izdart pareizos secinjumus. Komunicjot ar uzmanbas neciengiem informcijas ldzekiem, cilvks, paam nemanot, nokst iluzoru zinanu ietekm. Problmas nav tikai pas zinans, bet ar taj, kas un k to pasniedz. Personba, kas nodod zinanas klaustjam, skattjam vai lastjam, bez visa prj, vienlaicgi nodod ar savu laimes izpratni. Paiem nemanot, daudzi cilvki, izturoties ltticgi pret ltu informciju, pilnb saprtu prklj ar iluzoru lietu izpratni. Lastjs: Js vainojat masu informciju ldzekus? Autors: N, masu informcijas ldzeki var pateikt ar kaut ko svargu. Tau vairum gadjumu (kaislbu gunas ietekm) tie ststa tikai par to, par ko izdevgi informt no finansil viedoka, vai to, kas palielina prestiu. Lastjs: K masu informcijas ldzeki var izvairties no m komercilajm lamatm? Autors: Pirmkrt, Vdas apgalvo, ka masu informcijas ldzekiem jklausa svti cilvki vai t valdba, kas ieklauss svtu cilvku viedokl. Otrkrt, jebkuru materilu, ko piedv lielai auditorijai, vienmr vajag saldzint ar svto rakstu viedokli, k absolts patiesbas avotu. Tdas analzes rezultt kst skaidrs, kas ir kas. Visu var iepazt saldzinot, aj gadjum ar patiesu zinanu avotu. Tikai di rkojoties, masu informcijas ldzeki sps atrasties dievbijbas gunas kontrol un veicins cilvku progresu. Lastjs: Kdi ir kritriji, pc kuriem var noteikt, ka masu informcijas ldzeki atrodas kaislbu un gara tumsbas gunas kontrol? Autors: Ja masu informcijas ldzeki dara to, kas viiem izdevgi, ttad tos kontrol kaislbu guna. di masu informcijas ldzeki ir drga izprieca t ir viu lielk atirba. Ja masu informcijas ldzeki propagand murgainas idejas seksulo revolciju, bojeviku, trilleru, ausmu kultu, tad tie bez aubm atrodas gara tumsbas gunas ietekm. To pa atirba ir absolta nekaunba. Iedomjieties, cik sliktu karmu uzkrj tie cilvki, kas izplata visas s blas, apmierinot kaislgu un gara tumsb esou cilvku jtas? Lastjs: Bet ir tau iespjams kaut k paldzt iem nelaimgajiem urnlistiem un kinoreisoriem, lai tie dvtu cilvkiem kaut ko patiesi dergu?

50

Autors: Dieml msu planta atrodas valdoaj kaislbu gunas ietekm. Tpc nav tik vienkri aizklauvties ldz to cilvku sirdm, kas atrodas informcijas biznesa galvgal. iet, ka masu informcijas ldzekiem btu mums jatver acis. Tau dzv redzam pavisam citu ainu. Biei masu informcijas ldzekos ltticgam lastjam kda cilvka viedoklis iet patiesba, lai gan t nav prbaudta ne ilgsto praks, ne saldzinta ar svtajiem rakstiem, ne izturjusi laika prbaudi. Daudzos gadjumos materila autors nemaz nerpjas par to, vai via piedvt informcija maz ir patiesa. Lastjs: Es domju, ja cilvks par kaut ko run, ttad vi uzemas vismaz kaut kdu atbildbu par saviem vrdiem. Autors: Par kdu atbildbu Js runjiet? Lai t piemistu, jbt vismaz priekstatam, kas tas tds ir. Kaislbu un gara tumsbas gunas ietekm cilvki prstj saprast, kas ir karmas likumi un viiem vrdam atbildba ir tikai formla jga. Par atbildbu var daudz runt, tau, ja cilvks nesaprot, ka par jebkdu rcbu viam bs jatbild, nevis morli, bet pilngi reli, tad vi nav spjgs atbildt ne par saviem vrdiem, ne darbiem. Lastjs: Ttad morle nav vienkri jdziens, bet pilngi rels sodos spks? Autors: J, morle ir likums, kuru nepildot cilvks nkotn saems sodu. To saprast var tikai atrodoties dievbijbas gunas ietekm, kad sirdsapzias balss skan skai un skaidri. Lastjs: Iznk, ka vairums cilvku nesaprot, kas vius nkotn sagaida par to, ko vii run vai dara? Autors: Pilngi pareizi. Tpc cilvki, kas strd masu informcijas ldzekos (pareizk, tie no viiem, kas atrodas kaislbu un gara tumsbas gunas ietekm), prk nerpjas par to, ko dara, nesaprotot, ka katrs publiski pateikts vrds, ietekm viu likteni. No vienas puses vius vada tieksme pc slavas un vieglas peas, bet no otras puses lastja un klaustja prmrga zikre pc baumm. Viss kop neauj skaidri novrtt gan nodoto, gan saemto informciju. Gan informcijas devju, gan samju maldus rada zemko materils dabas gunu iluzors spjas. Lastjs: Iznk, ka o gunu ietekmes d mums trkst skaidrbas apkrtjs pasaules uztver un novrtan? Autors: Ne tikai apkrtjs pasaules, bet sevis paa novrtan un uztver ar trkst skaidrbas. Lastjs: K tas izpauas? Autors: Kaislgs cilvks vienmr skopojas un nepareizi nosaka savus materilos mrus, prmrgi tos paaugstinot. Tpc uzstdot oti augstu vlams labkljbas latiu, t.i., minimlo materilo laimi, kas viam nepiecieama, kaislgs cilvks smagi strd un biei, prploties, boj attiecbas ar visiem tuviniekiem vai ar savu veselbu. Tpc materils laimes viam tik un t trkst. Kas attiecas uz gara tumsb esou cilvku, tad vi dom, ka nav nekdu likumu, k ar saretu ru, lai sasniegtu izvirzto mri. Lastjs: Tas viss ir t, tau man iet, ka persongi es vairk vai mazk savus spkus aprinu pareizi. Autors: Ms visi drosmgi paziojam, ka savus spkus sadalm pareizi. Pieemot o apgalvojumu par patiesbu, varam domt, ka atrodamies jau dievbijbas gun. Likumsakargi rodas jautjumi, ja pareizi sadalm savus spkus un virzmies uz pareizo pusi, tad kpc tik biei mdzam bt nelaimgi? Ja viss, ko vlamies vai pc k tiecamies ir pareizs, tad no k rodas neveiksmes un vilans? Bet patiesb dievbijbas guna neauj bt nelaimgiem!

51

Izrds viss ir glui pretji. Ja atrodamies kaislbs un gara tumsb, tad visbiek prvrtjam savus spkus un kdaini izvirzm mrus. Saprotamu iemeslu (zemko gunu iluzors ietekmes) d ms praktiski nespjam to apzinties. Tpc neveiksminieku pasaul ir vairk, nek to, kuri nves priekvakar ir apmierinti ar likteni (atrodas dievbijbas gun). Uz to daudzi atbilds: Tiei es esmu izmums. Man viss ir labi, bet ja nu kas, tad, labi pastrdjot, viss atkal drz bs labi. Tiei t dom cilvki, kas atrodas kaislbs. du spriedumu iznkums Vdu zintjiem redzams uzreiz cilvkiem, kas t sprie, dzve pamazm ks arvien saspringtka un saspringtka. Rezultt drzum bs cieanas, bet pc tam, iespjams, vilans un bdas. Guot uz nves gultas, no cilvka saprta nokrt kaislbu un gara tumsbas gunu plvurs un vi ar ausmm atskrst, ka dzvi nodzvojis veltgi. Lastjs: Vai tiem dievbijgs cilvks uzskata, ka viam viss ir slikti? Autors: Lai gan vi t nedom, tomr dievbijgs cilvks pret sevi noskaots ir kritiski un stingri kontrol vlmes, kas rodas prt. Via viedoklis vienmr balsts nevis uz paa argumentiem, bet gan uz svto rakstu secinjumiem. Tpc vi nekds sav iespju noteikan un pareizi izvirza mrus. Lastjs: Pagaidiet, pieemsim, es atrodos kaislbs, bet man viss tik tiem ir labi. Lai ar imen ir nelielas problmas, tau naudas man, vairk vai mazk, pietiek. Bet mani motvi vienmr ir bijui pietiekami savtgi, jo neesmu mecents. Visu naudu esmu nopelnjis tikai kaislbu gunas ietekm. Tpc, vai nu vdiskie uzskati kaut kur kds, vai ar mani nkotn gaida grtbas. Vai es pareizi domju? Autors: Par grtbm nkotn Js domjiet pareizi. Jo cilvks, kas atrodas kaislbu gunas ietekm, kst vecks, jo lielkas grtbas viu piemekl. Tau sevi Js ne prk pareizi novrtjt. Cilvks, kas atrodas kaislbu gunas ietekm, nekad patiesi neuzdod du jautjumu: vai es pareizi domju?. du jautjumu uzdod cilvks, kuram jau ir kdas dievbijbas gunas pazmes. Tas, kur atrodas kaut daj dievbijbas gunas ietekm, ir jau diezgan saprtgs. Tpc vi pret savm spjm izprast patiesbu izturas pieticgi. Par sevi vi dom: Protams, es kaut ko saprotu, tau svargkais, ko esmu sapratis, ir tas, ka visdrzk es gandrz neko vl nesaprotu. Lastjs: obrd mani vairk interes tas, k dom cilvki, kuri atrodas zemko gunu ietekm, un pai to nesaprotot, pakpeniski kst neveiksminieki. Autors: Labi, parunsim par s kategorijas cilvkiem. Cilvks kaislbs vienmr dom: Es pietiekami labi izprotu situciju un esmu pietiekami gudrs, tau, lai sasniegtu laimi, nepiecieams vl nedaudz pastrdt. das domas norda, ka drz vi ks neveiksminieks. Cilvks gara tumsb dom: Es, protams, esmu gudrks par visiem iem svtuiem un darbaholiiem. Es zinu, ja neapmnsi neizdzvosi, un lai strd zirgs tam vairk spka. s kategorijas cilvki, paiem to nesaprotot, degrads un viu liktenis nkotn dzvnieku dzvbas formas. Td veid kaislbu un gara tumsbas guna rada ilzijas par laimi nkotn. No vienas puses gunas (smalkie dabas spki) mums neiet nemaz tik varenas. No otras puses, ms prvrtjam pai savas spjas. Lastjs: K praktiski rodas ilzijas? Autors: Ilzijs nonkam domjot par to, ka man obrd viss ir labi, un ar nkotn, domju, viss bs labi, ja nedaudz iespringu, tad mana dzve ks vl labka. das idejas

52

rodas nest ego skartajam saprtam mijiedarbojoties ar kaislbu un gara tumsbas gunu. Tiei no s gunu sadarbbas ar egoisma piepildto saprtu rodas ilzijas. Vairums cilvku, kas kaut kd mr ir atbrvojuies no grtbm un dzvo uz via, patiesi uzskata, ka viss sliktais jau palicis pagtn. Tau vii nesaprot, ka drz liktea vilnis laidsies uz leju, un radsies nepatikanas un cieanas. Laba un slikta karma atnk cikliski. os ciklus rada plantu kustbas, kas ietekm prtu, piespieot to ieiet miera stvokl, vai ar radot satraukumu. T darbojas materils dabas gunas. Ar savu neprvaramo spku ts rada nkotnes laimes ilziju, td veid noslpjot nkotnes cieanas. Lastjs: Bet kpc daba par mums t smejas? Kpc rodas sajta, ka viss ir daudzmaz normli? Man, piemram, tik tiem iet, ja kdreiz cieanas ar nks, tad kad tas vl bs? obrd viss ir normli. Autors: Ar man daubrd t iet, un tas nozm, ka drz bs grtbas. Tiei t gunas aizsarg msu vlmes baudt to laimi, ko kdreiz pagtn izvljmies. Ja ms neatrastos aj iluzor komforta stvokl, tad gunas nevartu rast iespju apmierint msu pagtnes kaislbu un gara tumsbas vlmes. Kas attiecas uz gunu spjm radt ilzijas, tad gribu mint piemru, kas reli noticis ar svto caru Judhithiru pirms 5100 gadiem. Reiz viam jautja: Kas, pc Jsu domm, aj pasaul ir visprsteidzokais? Svtais cars Judhithira bez domanas atbildja: Pats prsteidzokais aj pasaul ir tas, ka vairums cilvku nesaprot, ka visi viu materilie plni beigsies ar to, ka beigu beigs, vii nomirs. Cilvki bv laimgus tlejous plnus par nkotni, nesaprotot, ka nve vai nelaime var notikt jebkur brd un pilnb izncint visas viu cerbas. izteikuma iespaid es reiz sku aptaujt savus klaustjus zl: Kuri ir prliecinti par to, ka rt, iespjams, bs jmirst?. Aptauja pardja, ka lielais vairums cilvku ir prliecinti par to, ka rtdien vii vl bs dzvi. Dai uzskata, ka tda iespja pastv, tau ne prk liela. Tau tdu, kas btu prliecinti par to, ka nve var ierasties jebkur brd, praktiski nebija. Lastjs: Bet vai Js pats jtiet, ka rt variet nomirt? Autors: Ar man nav tdas prliecbas, lai ar zinm mr es saprotu, ka t patiesb ar ir. Iespjams, kds vlsies sev un citiem pierdt, ka viu neietekm zemks gunas. T gribas kdreiz teikt: Es uzskatu, ka varu nomirt jebkur mirkl. Lastjs: Ar es nenoliedzu, ka rt ar mani var kaut kas notikt. Tpc uz sevi es neattiecinu o zemko gunu ietekmi, par kuru Js runjiet. Autors: Lieta tda, ja da prliecba par nves tuvumu cilvkam tik tiem piemt, tad t rada domu, ka ne mirkli nevar kavties un jdara kaut kas, kas ir dzv vissvargkais. Tas nozm, ka tda cilvka dzv nebs ne mintes, ko vi pavadtu izpriecs. ds cilvks pilnb izprot laika varenbu. Tau tas ir oti augsts apzias trbas lmenis. Citiem vrdiem, tdu cilvku vairs neietekm materilo dabas gunu iluzorais spks. Vai daudz tdu cilvku pazstam? Lastjs: Persongi es tdus vispr neesmu sastapis. Autors: Tomr tdi cilvki eksist. Tos sauc par svtajiem. Piemram, Sergejs Radoneskijs kristieu svtais. Viam cell stvja zrks, un katru nakti vi taj gulja. To vi darja tpc, ka saprata nve var atnkt jebkur brd un nevljas par to aizmirst pat mieg. Haridas Thakurs vainavisma tradcijas svtais katru dienu atkrtoja Dieva Svtos Vrdus 300 tkstous reiu. Diennakt viam atlika tikai pris stundas, lai pastu un pagultu. Vi labi saprata, ka visas prjs nodarbes ir laika tuka trana, turklt laika kst arvien mazk.

53

Piekrtiet, ka maz cilvku, kuriem ir da lietu izpratne, turklt daudziem no mums tas iet vjprts. Lastjs: Tik tiem, kda gan ir laime gult zrk? Autors: Tomr, Sergeja Radoneskija ldzgaitnieki apgalvoja, ka laimgka cilvka par viu nav bijis. Pat vl vairk, visi, kas ar viu komunicja, ar kuva laimgi. Pierdjumi ir tdi, ka drz apkrt via cellei tika uzcelta pilsta. To pau var teikt par svto Haridasu. Vi bija prieka avots daudziem svtceniekiem, kas nca uz viu palkoties. Lastjs: Kpc tomr ir tik grti notict, ka da dzve, atsakoties no pasaulgm lietm, var bt laimga? Autors: Tpc, ka mums ir citdka laimes koncepcija. Kaislbu un gara tumsbas guna neauj saprast, k bt laimgam savdk veid. Ts aptumo saprtu un uzstj: Laime ir tad, kad cilvkam ir materil labkljba, laba veselba, pankumi, veiksme utt.. Apkrt msu plantai viss atrodas valdoaj kaislbu un gara tumsbas ietekm un piespie tict, ka, rkojoties saska ar to nordjumiem, nkotn iegsim to, ka materilajs liets viss bs krtb. Lai gan, paskatoties patiesbai acs, materil nkotne ir nopietnkas slimbas, vecums un, visbeidzot, nve. Lastjs: Ja jau gunas tik nepieldzami rada ilzijas un piespie baudt kaislbu un gara tumsbas karmas augus, ja ts ir absolti neuzveicamas, varbt vienkri ar to visu jsamierins un miergi jgaida, ldz visa slikt karma beigsies? Autors: Dai cilvki t ar dom, bet t viet, lai sagaidtu, kad beigsies slikt karma, vii sev papildus rada jaunu slikto karmu. Tpc jmcs dzvot pareizi, nevis jgaida labks laiks. Laimes koncepcijas maia nav viegls darbi. Saska ar vdiskajiem rakstiem, kamr cilvks nemains savus priekstatus par laimi, vi nesps atbrvoties no kaislbu un gara tumsbas gunas ietekmes. Un ldz tam laikam via liktenis ir sapot par laimi nkotn, neskatoties uz realitti ar laika trkumu, prslodzi, cieanm, vilanos un dareiz ar apzias degradciju. Lastjs: Tomr, ja visi materilie plni beigsies ar to, ka ms nomirsim, tad kpc vispr pc kaut k tiekties? Varbt labk peldt pa straumi? Autors: Saprast, pc k tiekties, ir oti vienkri. Dvselei nve neeksist, un pc ermea nves sekos jauna dzimana, un visi nopelni paliks ar mums. Tpc nesaprotu, pa kdu straumi Js vlaties peldt? Vai pa slikts karmas straumi? Lastjs: Es kaut k nevlos nkoaj dzv dzvot tikpat slikti, k aj. Autors: Ja dzv neko nemainsim, tad tiei t ar notiks. Tiei tpc jtiecas nevis pc materil, bet pc garg. Materilos pankumus (mju, manu, naudu, slavu) nepaemsi sev ldz pc ermea nves. Savukrt, sasniegumi strdjot ar sevi, piemram, rakstura izmaias, saglabjas smalkaj ermen, kas nemirst ldz ar raupjo ermeni, bet kop ar dvseli iemjo nkoaj ermen. Lastjs: Tad vl jo vairk nav jgas pildt materilos pienkumus pret imeni un sabiedrbu. Nezaudjot laiku veltgi, vajag nodarboties ar paizziu un netrt spkus tam, ko nepaemsim sev ldzi nkotn. Autors: Js t spriediet, jo nesaprotiet, ka mdz bt ar nesta atteikans no pasaulgm lietm. Nesta (pragra) atteikans nenovrami rada degradciju, jo neauj cilvkam attstt saprtgumu, kas rodas izpildot ikdienas pienkumus. Lastjs: Vai tiem ie ikdienas pienkumi ir tik svargi? Autors: Sprieot pc Jsu jautjuma, iesaku Vds palast par to, ko cilvkam dod savu pienkumu pildana ikdien. Tiem, kuri skui nodarboties ar gargo praksi, pienkumu

54

pildana auj uzlabot raksturu un attrt apziu no grkiem trk, k nesta atteikans no rpm. Tpc ikdienas materilie pienkumi pret imeni un sabiedrbu obligti jpilda, t ir nepiecieamba. Mums nav tiesbas padart savus radiniekus nelaimgus. Tas ne viiem, ne mums nerads nekdu gargu progresu. Tau, pildot pienkumus, japgst, k to dart pareizi. Izpildot ikdienas pienkumus, cilvkam dzii dvseles iekien jdom, ka to visu vi dara, lai apmierintu Dievu un dievbijgus svtos. Lastjs: Bet t tau ir laika veltga ieana. Js tau pats sakiet, ka pastvgi jnodarbojas ar gargo praksi. Autors: Uzskatt, ka nav iespjams savienot ikdienas praktisko darbbu ar gargo praksi tipiski diletantu maldi gargo zinanu jom. Darbs Dieva vrd imenes un sabiedrbas lab t nav laika veltga trana. Tas audzina paas svargks rakstura pabas, kas veicina progresu ticbu Dievam, atbildbas sajtu un nesavtgumu. Lastjs: Td gadjum es vispr nesaprotu, ar ko parasti dievbijgi cilvki, kas pilda pienkumus, atiras no gargi progresjuiem? Autors: Ja spsiet, izpildot ikdienas pienkumus, pastvgi domt par Dievu, tad pc Vdu uzskatiem, ksiet gargi progresvs. Lastjs: Ko Js neteiksiet?! Vai tiem tik vienkri kt par gargi progresvu cilvku? Autors: Vienkri, bet nemaz tik vienkri tas nav. Viss atkargs no t, kd noskaojum pildiet pienkumus, bet pareizs noskaojums nav viegla padarana. Turklt mrtiecbai jbt vrstai nevis uz rjo (materilo) bagtbu un slavas vairoanu, bet gan uz cieu un prestiu, ko nevar paemt ldzi (jo vienmr nomirstam plikii) iekjo gargo bagtbu uzkranu. Ja cilvks pienkumus pilda izjtot pienkumu pret Dievu un sabiedrbu, tad vi pastvgi sev attsta labas rakstura pabas, dziu pasaules izpratni, un, beigu beigs, var iegt nenovrtjamu dvanu mlestbu pret Dievu. Nkoaj dzv tas viss pilnb saglabsies via rakstur. Lastjs: Godgi sakot, es tik un t nesapratu, k dzvojot ikdienas dzvi, var sasniegt pilnbu? Autors: Ja cilvks visus pienkumus izpilda tikai ar vienu mri apmierint Dievu, tad td gadjum, vi, bez aubm, sasniegs gargo pilnbu un pat var iegt retu dvanu mlestbu pret Visaugstko. Lastjs: Labi, es domju, pakpeniski ar to tiksim skaidrb. Tagad, ldzu, sum paskaidrojiet, k kstot lepnam un egoistiskam, cilvks paam nemanot sk degradt? Autors: Shma ir vienkra: Skum rodas ideja, ka, lai iegtu laimi nepiecieams uzzint, k vislabk no matrijas gt baudu. Tas mudina mcties, lai iegtu prestiu specialitti, kuru apgstot, bs grti izsargties no lepnbas. Apgstot materilas zintnes, cilvkam rodas prliecba, ka vi jau zina, k kt laimgam. Nepiecieams tikai paplties un pastrdt. - Skot strdt un nevaldmi tiecoties pc bagtbm, cilvks beigu beigs kst skops. - Skopums rada aizvien saspringtkas attiecbas ar apkrtjiem un arvien pieaugou psihisku un fizisku prslodzi. - Tas savukrt rada nogurumu, slimbas, konfliktus un strdus. - Pc tam bojjas attiecbas imen, kolektv, ar draugiem. - Pakpeniski, liela skopuma rezultt, rodas nopietnas slimbas, psihisks prgurums un daos gadjumos ar nabadzba.

55

Tas viss rada vilanos, izmisumu un aunumu, kas savukrt piesaista gara tumsbas gunu (dzeranu, izvirtbu, imenes izjukanu, narkotikas, depresiju, trulumu un pieeranos informcijai gara tumsb pornogrfijai, ausmu filmm, bojevikiem utt.). Td veid tas, kur tiecas pc bagtbm, beigu beigs, kst nabags un slims. Citdk ir ar cilvku, kur: kultiv sev dsnumu, pta, k pareizi izturties pret Dievu un apkrtjiem cilvkiem, tiecas uzzint, k pareizi dzvot saska ar svtajiem rakstiem, izvlas sev skolotju un seko t nordjumiem, sk paaizliedzgi strdt pie saviem trkumiem, vienlaicgi izpildot visus savus pienkumus. Dzvojot pc iem principiem, cilvks pamazm: ks drgs visiem pazim, ar laiku viu sk cient tie, kuri agrk radja vienas viengas nepatikanas, taj skait ar via prieknieki, t rezultt, apkrtjie cilvki atbalsta visu, ko vi uzsk, tpc vi iegst papildus iespjas iegt ldzekus, kas nepiecieami dzvei un labu attiecbu nodibinanai ar cilvkiem, pamazm viu sk atzt un cient, kas viam garant gan gargo, gan materilo uzplaukumu (tikai tad, ja vi nekst lepns). K redzam, dsnums ved pie bagtbas, bet tiekans pc bagtbas rada nabadzbu. Tpc nav jgas tiekties pc balvas, jtiecas iemlt savus pienkumus pret Dievu un cilvkiem (savu darbu). Pc tam jcenas pilnb apzinties, ka pati lielk laime iespjama tikai taj gadjum, ja iemcs dzvot nesavtgi. Pie cilvkiem, kas t rkojas, materilais uzplaukums ar laiku nk k balva. Tomr vius vairk par balvu piesaista ar mlestbu paveikts darbs un nesavtga dzve. Lastjs: Bet kpc tas notiek ar viiem, nevis ar mani? Autors: Tpc, ka Js vl neziniet, ka nesavtgas dzves gara ir daudz saldka, bet vii to jau zina. K teicien, labk simts draugi, nek simts lati. Tau tie, kuri nezina saldo dievbijbas gunas garu prveido parunu di: labk simts lati, nek simts draugi. Tas pats notiek ar citiem izteicieniem dievbijbas gun. Piemram, parunu ne jau naud ir laime daudzi saka savdk: ne jau naud ir laime, bet ts daudzum. Redziet, patiesbas uztvere ir atkarga no t, ko ms saprotam ar vrdu laime. Lastjs: Ja ir izteikta tieksme pc sakariem un iespjm, nevis pc pirkumiem, vai ar tas ir kaislbu un gara tumsbas gunas iluzoro spku produkts? Autors: Js trpjt desmitniek, bet t jau ir nkos sarunas tma. SECINJUMS: Lai dzvs btnes vartu miergi baudt vlamo materils laimes veidu, materils dabas gunas paslpj no viiem zinanas par citu, daudz augstku (gargu) laimes garu. Tomr tas neatem dzvajm btnm izvles brvbu un iespju atbrvoties no savas dzves mra iluzors neizpratnes ietekmes. Lai atbrvotos no ilziju ietekmes uz saprtu (es dzvoju pareizi), ko uzspie zemks gunas, pirmkrt, mums no visa spka jcenas atbrvoties no lepnbas un iedombas. Tpc 56

jmina pc iespjas labk pildt pienkumus pret Dievu, sabiedrbu un tuviniekiem (balstoties uz svtot rakstu zinanm). da pazemga dzve nav iespjama bez skolotja. Progresa skuma pazme ir dabiski radusies vlme ieklausties sve (pat pirmaj mirkl nepatkam) viedokl. Tau uzklaust visus pc krtas nebt nav droi. Tpc, lai zaudtu ilzijas, Vdas iesaka mcties pazemgi klausties tos, kuri savos spriedumos balsts tikai uz svtajiem rakstiem un pai neko neizdom. SKOPUMS ATTIECB PRET NAUDU Skopums attiecb pret naudu ir ilzija, kas rada prmrgu sasprindzinjumu, laika trkumu, nogurumu, slimbas un vilanos. Cilvki kaislbs nevar kt laimgi. Tikai darbs, kas patk, var radt patiesu laimi, taj pa laik tieksme pc naudas pakpeniski, bet nenovrami izncina ts darbbas garu, kas nes naudu. Rezultt cilvks t viet, lai darbotos ar mlestbu un nesavtgi, sk vilkt zem sevis un zaud mieru. Td veid vi nonk kaislbu gunas ietekm, citiem vrdiem, konkurences pasaul un c par izdzvoanu. Tas attiecas ne tikai uz darba attiecbm, bet ar uz attiecbm imen. Lastjs: Kpc Js esiet pret skopumu attiecb uz naudu, bez taupguma naudu neiekrsi? Ja es nenestu naudu mjs, tad sieva mani bez sls apstu. Autors: Taupgums un skopums nav viens un tas pats. Skops cilvks nevar bt taupgs. Skops cilvks ir oti pieries visam, kas viu interes un tiecas to iegt, attiecgi via ietaupjumi kst. Vi pastvgi baids par savu paumu un to sauc par skopumu. Skopums neauj viam kt laimgam, un ne pa velti ir paruna: skopais maks divreiz. Izteiciens, kas raksturo dievbijbas gunu: aklais trkumu nepazst. To teicis diais gudrais anakje Pandits. Lastjs: Kds sakars izteicienam aklais trkumu nepazst ar to, ka obrd runjam par skopumu? Autors: Skopums un darba mlestba ir nesadergas lietas. Cilvks var bt skops un mlt naudu vai var bt nesavtgs un mlt savu darbu. Pirmaj gadjum vi, beigu beigs, kst nabags, otraj iegst gan gargus, gan materilus labumus. Lastjs: Js gribiet teikt, ka, tiecoties krt naudu, beigu beigs, ms kstam nabagi? Autors: Tiei t. Mintais izteikums run pats par sevi. Lastjs: Ldzu, paskaidrojiet skk izteikuma nozmi. Autors: Patiem, strdgs ir tas, kur ml darbu, bet nabadzba ir rezultts skopumam un mlestbai pret naudu. Mums ir izvles brvba: vai nu kt bagtiem, bet taj pa laik mlt darbu, nevis bagtbu, vai mlt bagtbu un strdt naudas d un, beigu beigs, kt nabagiem. Lastjs: Tagad saprotu, kpc nabagu ir vairk k bagto vairums cilvku tik tiem vairk par darbu ml naudu. Autors: Jsu domas ir uz pareiz cea. Tiem tas, kur dom par naudu, nevar ar mlestbu domt par darbu, jo viu sk ietekmt kaislbu guna. Kaislbu guna piespie strdt nevis ar mlestbu, bet pri saviem spkiem un pastvgi domt par to, k is darbs tiks novrtts un apmaksts. Tpc oti vloties iegt vairk naudas, cilvks, paam nemanot, sk strdt bez prieka. Tas, kur strd ar mlestbu, darb nepiekst, bet atpas. Cilvks, kur darb dom par naudu, oti piekst un ar laiku zaud par to jebkdu interesi. Via intereses ir nauda. Lastjs: Vai iespjams mlt vienlaicgi gan darbu, gan naudu? Autors: N, s jtas vairs nebs mlestba pret darbu, bet mlestba pret izdevgu darba vietu.

57

Lastjs: Vai var vienlaicgi mlt darbu un bt prticis? Autors: Tiei t ar vienmr notiek. Viengais noteikums jsaprot, ka jcenas nedomt par naudu, jo no tdm domm prem skopums un par pau darbu zd interese. Lastjs: Kds td gadjum ir dievbijgu cilvku darba mris? Autors: Dievbijgi cilvki strd, lai apmierintu Dievu un par prieku vism dzvajm btnm. Lastjs: Bet, ja td gadjum trks naudias? Piemram, kds mins izmantot manu nesavtbu un piekrps mani? Autors: d gadjum neprvaram dievbijbas guna par Jums parpsies. Ja kds piemna dievbijgu cilvku, tad no t neko labu neiegst. Vl vairk, tdam krpniekam turpmk nksies to oti nolot. Lastjs: Es pazstu daudz cilvku, kuri strd naudas d, bet sav darb vii ir oti centgi un strdgi. Autors: Ar kaislgs cilvks strd centgi un turklt oti noplas, tau vi neml ne darbu, ne savu darba vietu. Darbs bez mlestbas ir nekam nedergs un rada vienas viengas cieanas. Lastjs: Ldzu, nosauciet s cieanas. Autors: Lk, daas no tm: Naudaskrs cilvks pastvgi dom, kad beidzot beigsies maia un vi vars iet mjs. Jau pati gaidana rada cieanas. Pamazm uzkrjas neapmierintba. s neapmierintbas d, cilvks sk domt, ka neviens via darbu nenovrt. T attsts aizvainojums pret priekniekiem, darbabiedriem, radiniekiem, likteni un dzvi. Tas rada konfliktus gan darb, gan mjs. Savukrt konflikti rada izmisumu, kaitgos ieradumus un rezultt apzias degradcija un imenes izjukana. Mlestba pret naudu rada cieanas, bet mlestba pret darbu dara laimgu. Lastjs: Man vienmr ita, ka godbijga attieksme pret naudu rada labkljbu. Autors: Jums taisnba, pret naudu jizturas godbijgi. Cient naudu tas nozm nesavtgi to izmantot Dieva vrd, lai visiem btu kds labums. Jsaprot, ka nauda ir Dieva enerija, kas domta, lai mums btu materili ldzeki, kas nepiecieami pau un apkrtjo cilvku gargs dzves organizanai. Skopums attiecb pret naudu nerada labkljbu, k tas iet pirmaj mirkl. Tpc kaislbu gunas ietekm radies noskaojums nauda atrisina visas problmas ir ilzija. Laime ir tiekans dzvot citiem, mlt darbu, bt godgam, ldzcietgam, labam, pazemgam utt. Laime dievbijb ir daudz pievilcgka par laimi, kas rodas tiecoties pc persong komforta, bagtbas, pankumiem, slavas utt. It k teortiski tas viss ir skaidrs, tau praktiski saprast gunu darbbu ir oti grti. Lastjs: Kpc ir tik grti saprast gunu darbbu? Autors: Tpc, ka kaislbu un gara tumsbas guna ir spki, kas msu saprtu ietekm selektvi. Ts prklj cilvka saprtu ar ilzijm un piespie domt, ka ms pareizi izprotam situciju. Gunas rada iespaidu, ka ms zinm, k sakrtot savu dzvi. Ts cilvka apzi nostiprina patiesbas, ko dikt kaislbu guna: vairk dom par izdevgumu, par naudu un tad bsi laimgs. ai ietamajai paa kompetences sajtai (k pareizi rkoties) nav nekda sakara ar msu patieso dabu, to uzspie ilzijas un noved pie cieanm.

58

Lastjs: Vai iluzor sajta, it k es bez svtu cilvku paldzbas tpat visu saprotu, var pazust pati no sevis? Autors: J, daos gadjumos iespjama atklsme, bet tikai pc garas neveiksmju rindas vai ar spcga stresa iespaid. Tau to pau var sasniegt kultivjot sev pazembu. Pazemba tri un dabgi ved ms pie dievbijbas gunas un attra saprtu no iluzoras iedombas. Lastjs: Man ir jautjums, kas skar bagtbu uzkranu. Apkrt redzu tik daudz bagtu un vienlaicgi skopu cilvku. Daudzi no viiem t ar nomirst bagti, nesaprotot, ka vii atrodas kaislbs. Js apgalvojiet, ka, tiecoties pc naudas, rodas nabadzba. ie fakti kaut k neatbilst vdiskajiem priekstatiem. Ko Js par to teiksiet? Autors: Jums taisnba, tds fenomens eksist. ie cilvki agrk oti vljs kt bagti un t d bija gatavi atdot visu. Tpc vii visu dievbijbu, kas uzkrta daudzu dzvju laik, lika uz vienu liktea krti. Pateicoties visai uzkrtajai dievbijbai, vii uz kdu laiku kuva bagti. Tau, kad visi dievbijbas krjumi beigsies, vius nenovrami gaida nabadzba. Tas var nenotikt vienas dzves laik, bet vairku. Lastjs: Ttad, ja ir oti spcga vlme, tad lai to realiztu, gunas sakopo visu dievbijbu vienkopus, pat to, kas paredzta nkotn? Autors: J, tiei t. Lastjs: Es nespju tam notict. Vai tiem cilvks, kam ir spcga vlme realizt kaut kdus mugus plnus, var piesaistt visus savu dievbijbu? Autors: Bet no kurienes, Jsuprt, tad rodas veiksme vai negaidta vlmju piepildans no griestiem, vai? Lastjs: Sapratu, ttad tas, kur obrd ir bagts, pc tam, skopuma d iztrjot visu savu dievbijbu, nkotn nolemts nabadzbai? Autors: Jums taisnba, daudziem cilvkiem nav lemts saprast, ka viu izvltais virziens uz laimi nav stais. Vii nespj to saprast, jo vii patiesb nemaz nevlas to saprast. Cilvki vairk par visu vlas kt bagti un gatavi visu par to atdot. Tpc ldz pat dzves beigm liktenis neko viiem nesks mct. Tdu cilvku dzve vairk vai mazk bs bez mkoiem ldz tam laikam, kamr pietiks iepriek uzkrts dievbijbas. Tikldz iepriekjs dzvs uzkrt dievbijba beigsies, iem bagtajiem cilvkiem uzreiz gadsies dadas likstas (izputana, nerstjamas slimbas, imenes izjukana, laupanas utt.). Vii var domt, ka nelaimes saisttas ar kaut kdu rju iemeslu (neveiksmgu darjumu, ldzeku, veselbas, imenes laimes netu zaudanu utt.). Viiem var ist, ka nepiecieams nedaudz vairk iespringt un tad viss atkal bs labi. Tau biei ds ilzijs vii ar nomirst. Patiesb, kad viu dievbijba beidzas, mains uzvedba, rjais izskats, veselbas stvoklis, attiecbas ar cilvkiem utt. Kst grti skatties uz tdiem, kdreiz respektabliem, cilvkiem. Lastjs: Man ir zinmi dai tdi piemri un tik tiem, spgi uz viiem skatties. Autors: Cilvkiem, kas iztrjui visu savu dievbijbu, gunas neatstj nekdu iespju atgt iepriekjs bagtbas. Tie, kuriem dievbijbas pietiek visas dzves garum, bs bagti ldz ts beigm, bet cik daudz naudas bs nkoaj dzv, rds atlikuie dievbijbas krjumi. Lastjs: Iznk, ka bez dievbijbas krjumiem kt bagtam vienkri nav iespjams? Autors: J, bez labiem darbiem bagtbas nemdz bt. Cilvks kst bagts tikai pateicoties dievbijgiem darbiem iepriekjs dzvs. Vi piedzimst un via horoskop jau ir plantas, kas norda uz bagtbu. Lastjs: Ja esi bagts, laimgs nevari bt?

59

Autors: Tie gan ir Jsu maldi. Viss atkargs no t, k o naudu lieto. Pati par sevi bagtba nav neprvarams rslis, lai sasniegtu dievbijbas gunu un laimi. Problma ir tikai taj, k cilvks o bagtbu izmanto. Bagtam cilvkam ir izvles brvba: izmantot bagtbu savtgos nolkos un kt nabagam, vai ar s bagtbas paldzbu padart visus laimgus un palikt bagtam ar nkotn. Otraj gadjum cilvku ietekm valdo dievbijbas guna, tpc, prtgi izmantojot bagtbas, vi neko nezaud. Bagtba ir prbaudes veids, kuras rezultt cilvks kst vai nu oti labs un laimgs, vai nu oti slikts un nelaimgs. Lastjs: Kad runjiet par naudu, nezinu, kpc Js vienmr iekrtiet galjbs. Autors: Visa kaislbu guna sastv no vienm viengm galjbm. Liela bagtba spcgi ietekm cilvka apziu un tpc aj gadjum viduscea nav: vai nu cilvks pakpeniski kst oti dsns, vai oti skops. Bagtba t nav tikai prticba, k ms domjam, t ir ar liela atbildba pret sabiedrbu, k ar prbaudjums. Tas, kur izvljies savtgumu, sev kultiv skopumu, td veid zaud dievbijbu un var degradt jau aj dzv, zaudjot visas bagtbas. Ja viam pietiks dievbijbas no iepriekjs dzves, lai aj dzv visu laiku btu bagts, tad, mirstot prticb un ar skopumu sird, nkoaj dzv vi neizbgami piedzims jau nabags. Tas, kur nodarbojas ar labdarbu un nesavtbu, paliek bagts k aj dzv, t ar nkoaj un tpat k iepriek piedzimst bagts un nesavtgs. Tau tdus cilvkus var satikt oti reti. Biek bagtba cilvkus boj un padara skopus. Lastjs: Vai Js variet shematiski pardt, k, palielinoties skopuma ietekmei, mains cilvka psihe? Autors: J, skopuma ietekm var novrot pakpeniskas izmaias psih. Shematiski tas izskats di: 1. Tikldz skopums iefiltrjas apzi, cilvks pieeras savu vlmju objektam un ar interesi to apcer. 2. Tlk cilvks pieeras baudas objektam prt, t.i., sk pastvgi par to domt. 3. Pc tam pards akla izlmba (skopums saprt) un vlme par katru cenu iegt savu vlmju objektu. 4. Saspringtas prta koncentranas uz vlmju objektu rezultt tiek traucta atpta (miegs). 5. Tad cilvkam pakpeniski uzkrjas psihisks nespks. 6. Novjints cilvks zaud interesi par apkrt notiekoo (iekrt depresij). 7. Nespjot iegt pieerans objektu ar parastm metodm, cilvks zaud sirdsapziu un kaunu (cenas vlamo objektu iegt nelikumg veid). 8. Ja ar tas neldz izvirzt materil mra sasnieganai, tad iestjas gargais sabrukums un cilvks zaud adekvtu apkrtjs pasaules uztveri. 9. Ja pieerans objekts ir absolti nesasniedzams, cilvkam pc kda laika iestjs pilngs orientcijas zudums, traumatisk psihoze. 10. Dareiz (pai nelaimgas mlestbas gadjumos) neapmierintais skopums baudt rada psihisku sastingumu, murgus, neadekvtu pasaules uztveri un var pat izraist nvi (psihisk nespka vai panvbas gadjum). Gunas paldz mums saprast, ja jtas ir spcgas un cilvkam ir tieksme bt skopam, nepiecieams o skopumu virzt nevis materil, bet garg gultn. Lastjs: Ttad savu skopumu var izmantot ar gargajam progresam? Autors: J, par laimi, var.

60

Lastjs: Es neprstju brnties cik viltgi un bez kompromisiem viss aj pasaul iekrtots. Autors: Es ar. SECINJUMS: Spcgu pieeranos naudai rada kaislbu un gara tumsbas gunas iluzorais spks. Kstot naudaskrs, cilvks piesauc sliktu likteni un vienas viengas cieanas. Tau tas nenozm, ka cieanas radsies tikldz cilvks ks skops. Visbiek skum skopums atem visu iepriekjs dzvs uzkrto dievbijbu un rji, aj brd, viss izskats pietiekami labi. Pc tam, kad beidzas dievbijba, nk neveiksmes, finansilas problmas, nabadzba, slimbas un cieanas. Bez dievbijbas naudu neiegsi, bet skopums neauj nopelnt jaunu dievbijbu. Tpc skopa cilvka laime pastvgi kst, k aisbergs oken, un neviens nezina, kad is aisbergs sagriezs visu dzvi kjm gais. VAI VAJAG CNTIES AR GUNM Lastjs: Es nolmu cnties ar kaislbu gunu un gribu, lai Js man paldziet. Tpc, ldzu, paskaidrojiet vlreiz un skk, k cnties ar zemkajm gunm? Autors: Pirmais, kas jsaprot mums aj pasaul nav nekdu iespju izvairties no to ietekmes un pretojoties ms nekad ts neuzvarsim. Lastjs: Te tev nu bija! Un ko tagad dart? Autors: Neskatoties uz grtbm, katram cilvkam jizrda psihiska pretestba uzbrkoajm kaitgajm vlmm un ieradumiem. Lastjs: Citiem vrdiem, jdara viss, kas msu spkos, bet nevajag cert, ka td veid uz visiem laikiem izncinsim kaitgo ieradumu vai slikto rakstura pabu. Vai esmu Js pareizi sapratis? Autors: J, zinm mr t tas ir. Tikai ar pu paldzbu kaitgo ieradumu nevar prvart. Tomr jcenas prvart kaislbu un gara tumsbas gunas ietekmi uz apziu, zinmu laiku mums ir pienkums un ms varam tm pretoties. Tau, cnoties ar gunm, nevajag prplties, tpc, ka, akli cnoties, ms nespjam uzvart kaitgo ieradumu. Kaut kd mr var likt rus t attstbai. Savu spku robes jcns ar zemko gunu ietekmi uz apziu. Tau nevajag domt, ka ca ir galvenais pamies, k prvart to ietekmi. Tikai iegstot augstkas (gargas) zinanas, cilvks atbrvojas no zemko gunu ietekmes, t ar neuzveicot ts ar savu bezrpgo cu. Prsteidzoi, bet tos, kuri ieguvui priekstatu par daudz clku garu, zemks gunas paas, bez kdas cas, prstj ietekmt. Lastjs: du zinanu man pagaidm nav. Tpc, ldzu, paskaidrojiet ar kdu piemru no dzves, k iespjams, kaut vai slaicgi, cnties ar gunm? Autors: Labi, apskatsim, k atrodoties dadu gunu ietekm, cilvki katrs sav veid cenas tikt gal ar slimbm. Lastjs: Vai cilvki, kas atrodas dievbijbas gunas ietekm, ar cns ar slimbm? Autors: Ar dievbijgi cilvki reizm slimo. Tau organisms dievbijbas gunas ietekm vienmr strd, lai radtu, tpc atveseoans dam cilvkam atnk pati par sevi. Kaislbs

61

organisms strd saspringti un ldz spku izskumam. Bet, ja cilvks atrodas gara tumsb, tad via organisms virzs pret degradcijai. Lastjs: Vai var rstties, neemot vr os trs spkus? Autors: Var, bet nebs nekdas jgas bezjdzga darbba. Lastjs: Kpc bezjdzga, Js tau nenoliegsiet, ka ir efektvas zles, kas spj uzvart slimbu? Autors: Protams, ir efektvas zles. Kur gan to apstrd? Tau jzina, ka gunas iedarbojas daudz smalkk, nek pai efektvkie medicniskie preparti. Ts visu saliek pa vietm. Organismam bs ts homeostze, t.i. visu funkciju pastvba, kas atbilst gunm, kurs vi atrodas. Ja organisms atrodas kaislbu gunas ietekm, tad visas funkcijas darbosies ldz spku izskumam, lai cik ar nersttos. Ja cilvks atrodas gara tumsbas gunas ietekm, tad, lai cik efektva btu rstana, via organisma funkcijas tik un t bs noskaotas uz izncbu. Lastjs: Vairums cilvku atrodas kaislbu gunas ietekm, un tomr es zinu daudzus, kuri ir izrstjuies. Autors: Ms jau runjm, ka kaislbu guna specili darbojas t, lai jebkur gadjum cilvks skum justu slaicgu atvieglojumu, bet pc tam liktea triecieni uzbrk ar jaunu sparu. Tas pats attiecas ar uz rstanu. rstans kaislbs rada slaicgu atvieglojumu, bet pc tam slimbas no jauna uzbrk. Lastjs: Vai varam un k tm pretoties? Autors: Varam un tas ir pienkums rstt savu organismu un pretoties slimbm. Piemram, dzert toniku, zu uzljumus vai medikamentus. Protams, tas rads kdus slaicgus rezulttus, tpc bs neliels atvieglojums. Bet pc kda laika organisms atgriezsies sav skotnj, slimgaj stvokl. Lastjs: Kpc t notiek? Autors: Izdzerts zles nevar izmaint plantu slikto ietekmi, sliktas attiecbas mjs un darb. Bet tiei ie faktori ir slimbu pamatiemesli, cilvkiem, kas atrodas kaislbu gunas ietekm. Tpc pc kda laika kaislbu guna atkal cilvkam rada cieanas. Un, lai cik ar nebtu dvaini, ms pai tai paldzam. Lastjs: Ko nozm ms pai tai paldzam? Apskatsim pc krtas jautjumus, kas saistti ar rstanu. Un ttad, pc rsta padoma dzeram ajrvdisko toniku, un kas notiek? Kur rstanas laik slpjas msu nepareiz ietekme uz organismu? Autors: Nemainot dienas remu un savu apziu, ms cenamies mkslgi izraut organismu no ts zemks gunas ietekmes, kura to vada. Kas gan notiek ar organismu? Ja zles piemekltas pareizi, tad rodas slaicgs pasajtas uzlabojums. Tau jsaprot, ka slimba cilvkam ir k sods, lai apvaldtu via nepareizo uzvedbu. Nevajag aizmirst, ka izveseoans palielina msu iespju rkoties mugi (lamties ar sievu, dzert alkoholu, smt, neievrot dienas remu). Turklt slaicgs atvieglojums cilvku maldina, ka vi cie nevis savu trkumu d, bet tpc, ka nav labu zu. Td veid nepareiza pieeja rstanai pacienta apziu vl vairk iegr kaislbu gun. Lastjs: Ko tas nozm? Autors: Piemram, ja cilvkam no smanas sp aizkua dziedzeris, tad intuitvi, stipru spju gadjum, vi sms mazk. Ja pc rsta nordjuma vi sks dzert auzu novrjumu, tad aizkua dziedzera spes rimsies un tas dos iespju smt vairk. Tau, ja is cilvks nesaemtu labas zles, tad saprastu daudz trk, ka steidzami jatmet smana. Lastjs: Cits variants: smjos cilvks, kuram nav zu un kur turpina smt, paliek pavisam slims. Js tau pats teict, ka cnoties ar gunm, ts nevar uzvart.

62

Autors: J, Jums taisnba, ja nerstjas, tad caur cieanm var saprast, ka jmaina dzve. Tau td gadjum pastv risks sabojt veselbu. Tpc nerstties t ir galjba. Taj pat laik cilvkam, kas atrodas kaislbu gunas ietekm, labas zles ir jauna iespja turpint bendt savu veselbu. Tpc vieng izeja ir rstties un vienlaicgi apgt, k pareizi dzvot. Grozies k gribi, bez gargm zinanm neizrstsies. Lastjs: Cik viss ir sareti! Autors: Ja apgst zinanas, k dzvot pareizi, tad sevi izrstt nav sareti. Zinanas (daudz augstkas laimes gara) paas rada entuziasmu maint dzvi un aicina atmest kaitgos ieradumus. Ja dzenas paka brnumnjiai spcgas darbbas prepartiem tad pat, atvieglojot savu stvokli, cilvks atbrvosies no cieanm tikai slaicgi un pc tam vl vairk vis vilsies. Lastjs: Vai tas attiecas uz vism slimbm, vai tikai uz tm, ko rada kaitgi ieradumi? Autors: Visas slimbas rodas msu grcgs darbbas rezultt. Ja cilvks visiem spkiem cenas izrstties, bet nevlas izprast to, k dzvot pareizi, tad vi sevi nolemj vl lielkm cieanm. Lastjs: Js gribiet teikt, ka nevajag rstties, bet vajag turpint ciest? Autors: N, ts ir mubas. Bez aubm jrstjas, tau pati svargk rstans ir cenans attrt apziu no grkiem. Biei dai darbbai nepiecieami spki. Ja slimba atem spkus, kas nepiecieami papilnveidei, tad nekavjoties jrstjas ar jebkdiem pieaujamiem ldzekiem un, pats galvenais, visiem spkiem jcenas nodarboties ar gargo praksi. Pretj gadjum, ja netieksimies apgt gargs zinanas, bet piebzsim sevi ar spcgas iedarbbas prepartiem vai rstnieciskm zltm, tad izrstjoties izdarsim sev la pakalpojumu, tpc, ka turpinsim dzvot to dzvi, kas radja slimbu. Lastjs: Likumsakargi rodas jautjums: Kpc medicna cilvkus rst ar rstnieciskiem prepartiem uz zltm? Td veid rstjot, t nemaz nepievr uzmanbu slimbas pirmclonim. Autors: Kpc t notiek? T darbojas kaislbu guna, kas ietekm gan medicnu, gan rstus, gan pacientus. Atrodoties kaislbu gunas ietekm, medicna mums saka: Dzvo k dzvoji, efektvas zles tevi izglbs, pats galvenais maks naudu. du efektvo zu ldzeku reklmu var redzt uz katra soa. Ja rstjas kaislbu gunas ietekm, tad, k redziet, beigu beigs, no t nekas labs nesank. Tomr da pieeja slimbu rstanai obrd ir oti populra un tpc farmakoloisk rpniecba ir tik attstta. Lastjs: Izskats Js esiet nikns medikamentozs rstana pretinieks. Autors: N, vaina nav medikamentozaj rstan. Lai darbotos dievbijb, jebkurai medicnai, vienlaicgi ar medikamentozo rstanu, jpiedv dadas veselga dzvesveida un progresvas domanas metodes. Lastjs: K, pc Vdu domm, izskats efektva rstana? Autors: Smagas slimbas efektvai rstanai nepiecieamas nopietni nodarboties ar papilnveidi, ievrot dienas remu, jveic fiziskie vingrinjumi (hatha jogas asanas, elpoanas vingrojumi, dinamiskie vingrojumi). Neskatoties uz slimbu, jsk nodarboties ar gargo praksi: katru rtu jatkrto Svtie Vrdi un lganas, jsvta diens, jkomunic ar svtiem cilvkiem. Vienlaicgi ar labu, dievbijgu zlu vai efektvu zu paldzbu jkoncentr spki cai ar slimbu. di rkojoties, cilvks tik tiem sps atjaunot, stabilizt veselbu un pilnb atbrvoties no slikts karmas, kas radja slimbu. Pretj gadjum, lietojot zles un turpinot iztapt saviem kaitgajiem ieradumiem, vi sevi tikai mna. Lastjs: Ar rstanu viss it k ir skaidrs, bet k rkoties gadjum, ja ir sabojtas attiecbas imen un konflikti darb? Cik sapratu, tas viss rodas kaislbu gunas ietekm?

63

Autors: J, Js visu esiet pareizi sapratis. Ldzgi k ar slimbu rstanu, var saprast ar to, k prvart zemko gunu ietekmi uz citm dzves sfrm. Ja gunas piespie pie sienas, tad, protams, nepiecieams kaut k tm pretoties. Piemram, jcenas nesmt, nedusmoties, neprsties, nestrdties ar tuviniekiem un cient priekniekus. Tau pat to saprotot, ar vienu mehnisku pretoanos neko nevar izmaint, vienlaicgi jmaina ar kaislb vai gara tumsb eso laimes gara pret dievbijbas laimes garu. Citdk ca ar netikumiem nenovrami beigsies ar neveiksmi. Lastjs: Ldzu, paskaidrojiet mehnismu, k tas notiek? Autors: Gunas var saldzint ar gumijm, kas ir piesietas un tur ms noteikt stvokl, bet ms cenamies aiz tm vilkt. Ja ts nostiepjam un nemainm savas vlmes un laimes izpratni, bet pretojamies, kas tad notiks? Skum saspringstam, arvien vairk pretojamies gunm, jo mums ir spks, bet pc tam, kad spki zd, atlaiam gumiju un t ms atmet atpaka pie sasistas siles. Beigu beigs, lai cik nebtu dvaini, viss notiek ne t, k cerjm. Lastjs: Uzskatmbai, ldzu, miniet kaut kdu piemru, kas apstiprintu Jsu teikto. Autors: Piemram, nemainot attieksmi pret dzvi, cilvks sk badoties. Liekais svars rodas no skopuma, bet nevloties maint rakstura pabas, vi strgalvgi badojas, pretojoties gunm. Tdam cilvkam nav zinms, ka badoans ir ca ar jtm, kas vlas past. Tiei tajs, izsalkuajs jts, rodas skopums. Skopums ir spcga vlme iegt baudas objektu. Skopuma daudzumu kontrol msu pagtnes vlmes un rcba, un ttad materils dabas gunas. Ja neiegstam savu iegribu objektu, tad vlmes uzkrjas prta atmias dzium, gaidot, kad ts tiks apmierintas. Gadjum, ja apmierinjums nerodas, lai kompenstu psihisk zaudjuma sajtu, prta smalkais ermenis pastiprina izsalkuma sajtu. Skopiem cilvkiem bada sajta pai aktivizjas vakaros, kas noved pie bagtgm vakarim. Tas savukrt stimul tauku uzkranos. Tpc neapmierints skopums neizbgami rada lieko svaru un gremoanas orgnu slimbas. Lastjs: Kpc ana vakaros stimul tauku uzkranos? Man, piemram, ir oti smags darbs, un tpc viss diens pa nakti prstrdjas. Autors: Lai kds btu Jsu darbs, ja diet pc plkst. 18:00, tad Jsu vielmaia nonk Mness ietekm. Mness organism atbild par jaunu audu sintzi un barbas vielu uzkranos. Tpc, dot vakar, diens prvras taukos un to nekdi nevar maint. Lastjs: Bet man sieva to vien dara, k d uz nakti, tagad es viai pateiku, k pareizi jvj. Autors: Tikai, ldzu, runjiet bez irgans, citdk zinanas vias saprt neieks, un viss turpinsies pa vecam. Lastjs: Labi, pacentos. Vai izsalkums rodas tikai no skopuma pret dienu vai no jebkura cita veida skopuma? Autors: Jebkura neapmierinta vlme iztr prta smalk ermea enerijas krjumus, t rezultt glui dabiski rodas vlme past. Lastjs: Ja iztrjas prta, nevis ermea enerija, vai ar tad rodas izsalkums? Autors: Tiei aj gadjum rodas izsalkums, tpc pilngi cilvki, kuriem ermen ir liels barbas vielu uzkrjums, kaislbu gunas ietekm ar tri kst izsalkui. Lastjs: Bet pc tam vii uz nakti piedas un pieemas svar, es pareizi sapratu? Autors: Pareizi. Lastjs: K lai pabaro izsalkuo prtu, kur tik viltgi provoc lieko svaru? Autors: Vienkri to pau dienu vajag st agrk. Ja tas tiks prstrdts Saules ietekm (no 11:00 ldz 14:00), tad prts saems darbbai nepiecieamo eneriju un uzreiz nomierinsies.

64

Lastjs: Vai tad diens var piestint prtu? Autors: J, protams, diens vienmr piestina prtu. Tpc ar jtam mieru anas laik. Jebkuram dienam dzvnieku izcelsmes vai augu ir noteikts raksturs (ar augiem ir raksturs, un ttad ar prta smalkais ermenis). Tpc jebkur diens ietekm prtu. Interesanti, ka pats izsalkums (vlme piestinties) nerodas no ermea, bet no prta. Tpc izsalkuma laik bojjas noskaojums, pards uztraukums un psihisk spriedze. Prmrgas vlmes rada nepiestinmu izsalkumu. Neremdjamas skopuma jtas piespie cilvkam just necieamu izsalkumu un t rezultt, prsties un kt resnkam. Lastjs: Atgdiniet, kas ir jtas? Autors: Ts ir smalk prta ermea tausteki, kas saisttas ar apkrtjs pasaules baudu objektiem. Mums ir piecas jtas, ar kuru paldzbu uztveram o pasauli: dzirdes sajta, taustes sajta, redzes sajta, garas sajta un oas sajta. Ts nevajag jaukt ar ausm, acm, mli, degunu un taustes receptoriem, tie visi ir orgni, ar kuru paldzbu jtas darbojas aj materilaj pasaul. Pam jtm ir smalka materila daba un ts pieder prta smalkajam ermenim. Vism jtm ir prsteidzoas spjas, ts iegaum, vai mums kaut kd mr izdevs apmierint prtu. Piemram, jtu atmia preczi atceras cik daudz un kur dien nepietika diena, lai ts tiktu pilnb apmierintas. Atirb no mums, jtas neko neaizmirst. Cilvks, kur izlmis cnties ar jtm, sprie apmram t: Es varu nest. Es trenjos to dart pc iespjas ilgk, es du maz, bet jtos oti labi, es badojos, ttad varu novjt (uzvart gunas). Urr! Es varu pretoties savam liekajam svaram! Taj pat laik gunu gumija stiepjas arvien vairk un vairk un jtas kst arvien saspringtkas. Atbilstoi griba kst arvien vjka un vjk. Pamazm jts uzkrjas atmias par neapmierintbu, kas stimul prtu uz dienu. Td veid izsalkuma sajta kst arvien spcgka un spcgka. Pc kda laika, gribas gumija ir maksimli iestiepta un jtas prspj saprta gribas spju valdt izsalkumu. T rodas sajta, ka o mkslgo anas remu turpmk ievrot vienkri nav iespjams, ka tam nepietiek spka. Lastjs: Kas notiek tlk? Autors: Nekas pas, vienkri gumija jtu ietekm, kas atrodas kaislbu gun, strauji maina virzienu uz pretjo pusi un cntjs par slidu figru sk prsties. Atmias par badoanos saglabjas. Tpc bs japd tik daudz diena, cik vi badoans laik neapda. Vienlaicgi no das prmrgas anas bojjas veselba. Lastjs: ausmas! Autors: Paiet laiks un cilvks saprot, ka vairk t prsties nedrkst. Tpc vi atkal sk stiept gumiju un visiem spkiem pretojas gunm. Skum cilvks badojas, cenoties izrstties, bet pc tam prdas un atkal sk slimot. Tas ir mugi, vienkri mugi! Lastjs: Amizants ststs, jizststa sievai, lai ar dm mubm vairs nenodarbojas. Autors: Via nesps uzreiz to prtraukt. Ja Jsu sieva ir oti pierusies savai slaidajai figrai, tad vlme novjt vienmr viu stimuls veikt askzes kaislbs. Tau, ja via saprats, k pareizi (staj laik) st, tad pat dot tik, cik vien gribas, vias svars nepieaugs. Lastjs: K jd, lai dot, cik vien gribas, nektu resnks? Autors: Par anu staj laik ms jau daudz runjm iepriek, kad apspriedm laika spku. Vlreiz palasiet par pareizu anas remu. Lastjs: Js uzskatiet, ka badoties ir kaitgi? Autors: N, vienas dienas badoans, ar mri gargi progrest, glui pretji, ir derga gan psihei, gan fiziskajai veselbai. Visu o badoans dienu vajag ar mlestbu atkrtot Dieva Vrdus un nodarboties ar citas gargs prakses veidiem. T rezultt prts un jtas neks

65

izsalkuas, bet glui pretji, piestinsies ar gargo garu. Ja Js nkoaj dien nejutsiet izsalkumu un vlmi prsties, ttad bsiet visu izdarjis pareizi. Lai gargi progrestu, vislabk badoties ir vienpadsmitaj dien pc jauna un pilna Mness. s dienas sanskrit sauc par ekadai. Badoties ekadai ir oti labi, lai gargi progrestu. Lastjs: No Jsu teikt saprotu, ka badoans ir divas reizes mnea laik (28 diens)? Autors: J, iesaku Jums uzzint pie astrologa, kad pc Mness kalendra ir ekadai, kas ir oti labvlgi, lai badotos. ajs diens badoties der visiem un to neizdomju es, t ir Vdu gudrba. Lastjs: Paldies par vrtgu informciju, ceru, ka sieva, par to uzzinot, bs apmierinta. Tagad via vars mazk badoties, turklt bs lielks efekts un labums gan veselbai, gan figrai. Vai imenes dzv ca ar gunm notiek pc ts paas nostiepts gumijas principa? Autors: imenes dzv mdz bt t, ka nevloties maint attieksmi pret tuviniekiem, cenamies mkslgi atturties no konflikta. Biei cnoties ar imenes grtbm, ms sev pavlam: Es nestrdos ar sievu, es valdos, neizrdu jtas (pretoos gunm). T var izturt daas dienas, bet pc tam ziepju burbulis plss. Un kas tlk? Lometja uguns pa sievu un radiniekiem. da uzvedba atgdina poles, t ir t pati gumija, un tur neko nevar ldzt. Ms tik biei darm mubas. Ziniet kpc? Tpc, ka nezinm, k darbojas ie spki materils dabas gunas. Lastjs: Ttad sevi savaldt nevajag? Autors: Jmina atturties no konflikta, kas tomr neatrisinas problmu paos pamatos. Tpc vienlaicgi visus spkus jvelta, lai laimes izpratnei pieirtu citu jgu. Lastjs: Esmu ievrojis, ka di veidoti daudzi humoristiski sieti ms kaut ko darm un pc tam to pau saemam pret. Autors: J, j no malas gunu darbba izskats smieklgi. Cilvks izliek slazdu, bet pc tam pats taj iekrt. Klausoties humoristu, esam prliecinti, ka msu dzv tdas mubas nenotiks. Tau, ja nopietni aizdomjas par dzvi kaislbu gun, tad t viscaur sastv no diem kleiem. Tad skopums tad nabadzba; tad prkam vairk k vajag tad ekonomjam; vienu rstjam otru kropojam; pankam savu un td veid bojjam attiecbas; tad badojamies tad prdamies; tad dzerana tad pairas; tad prplamies tad atpamies ldz bezsamaai. T apziu ietekm skopums pret materilo laimi. Laimi vienmr gribas pc iespjas vairk, tpc tdi prspljumi. Lastjs: Ko lai ar to visu iesk? Js pats teict, ka tri slikts rakstura pabas nevar izlabot. Kur lai liek skopumu? Autors: Nekur to nevajag likt. Vienkri saprotiet, ja ar tdu skopumu tiecas nevis pc materilas, bet pc gargas laimes, tad rezultts bs glui pretjs. Jo vairk nesavtbas, jo vairk cieas; jo vairk smaidam, jo vairk mums smaida pret; jo vairk labsirdbas, jo vairk uzticbas; jo vairk patiesguma, jo lielka saliedtba; jo vairk gargs izlmbas, jo lielks gargais progress; jo vairk gargs darbbas, jo vieglk un laimgk dzvot. Lastjs: Bet, ja darbojas izlmgi un skopi materilaj jom, tad var gt materilas sekmes. Autors: Ldz ar to vl vairk palielinsies skopums, kas rads lepnbu, dusmgumu, skaudbu, cietsirdbu, strdus un degradciju. Lastjs: Vai tiem t notiek vienmr? Autors: J, zemks gunas vienmr paliek nelokmas. Lastjs: Js ar savm runm neatstjiet nekdas cerbas uz materilo laimi, bet teict, ka s sarunas domtas tam, lai padartu ms laimgkus. Kur te ir veselais saprts?

66

Autors: Tas, kur tiecas pc gargs laimes, vienlaicgi saem gan gargo, gan materilo laimi, bet tas, kur tiecas pc materils laimes, saem gan materilo, gan gargo nelaimi. Ja cilvks to saprot, tas nozm, ka viam piemt veselais saprts. Lastjs: Man iet, ka tda lietu izpratne diez vai vars iekarot daudzu sirdis. Cilvki nesps tik vienkri atteikties no novecojuiem uzskatiem par dzvi. Autors: J, Jums taisnba, ja kaut viens cilvks tiks skaidrb ar visu teikto, tad t bs liela veiksme. Gargs zinanas ir diens noslpums. Materils dabas gunas, ietami apmierinot msu laimes mekljumus materilaj pasaul, patiesb rpgi slpj patieso laimi. Tau, ja cilvks tik tiem tiecas saprast, kas ir laime, tad vi sps ar visu tikt skaidrb un pareizi izmantot Vdu zinanas praktiski. SECINJUMS: Ca apzi ar zemkajm gunm vienkri ir nepiecieama. No visa spka jcenas cnties ar savm sliktajm rakstura pabm un ar kaitgajiem ieradumiem. Tau, pretojoties zemko gunu darbbai ermen, prt un saprt, jsaprot, ka tda uzvedba var radt tikai slaicgu rezulttu. Tpc strdjot ar sevi un cnoties ar saviem trkumiem, jmekl ar spks, kas pats, bez liekas spriedzes, atbrvo no neprvarams kaislbu un gara tumsbas gunas enerijas ietekmes. Tas cilvks ir veiksmgs, kur mekl patvrumu dievbijbas gun, iegstot uniklu pieredzi tri atbrvoties no visiem satraukumiem, ko rada kaislbu un gara tumsbas guna. Ptot svtos rakstus un komunicjot ar svtiem cilvkiem, vi ar izbrnu atskr, ka bez paas pieples dzve pakpeniski mains uz labo pusi. Lai to sasniegtu pietiek vienkri saprast nesavtgas dzves Dieva vrd un garg progresa jaukumu. Ar zinanu paldzbu, kas smeltas no svtajiem rakstiem un no gudro padomiem ds cilvks, bez aubm, prvars visas grtbas sav ce. Ja cilvks ir tik saprtgs un gatavs veltt dzvi visaugstko zinanu apguvei k attstt mlestbu pret Dievu, tad vi vienkri prstj ievrot jebkdas grtbas un neveiksmes. MATERILS DABAS GUNAS RADA DAUDZVEIDBU Materils pasaules gunu uzdevums ir apmierint dzvo btu visas iespjams vlmes baudt materilo dabu. Visum dzvajm btnm iespjamas oti dadas laimgas dzves koncepcijas tiei tik daudz, cik eksist dzvbas formu varianti. Katrai dzvbas formai ir savs laimes veids. Saska ar Vdm, visum ir 8 400 000 dzvbas formu, no kurm 400 tkstoi formas ir saprtgas. Cilvce ar ir saprtga dzvbas forma, bet saprtgo dzvo btu klasifikcij ieem vienu no zemkajm vietm. Eksist dadas vlmes bt laimgiem. Atbilstoi tm materils dabas gunas rada dadas dzvs btnes, kas apdzvo visumu. Katra vieta visum paredzta noteiktam laimes veidam. Dadu plantu daba, klimats, pat dadas vietas uz vienas plantas gunu ietekmes rezultt, atiras viena no otras, tau vienmr ir domtas tur dzvojom dzvajm btnm. Citiem vrdiem, daba vienmr atrodas tajs paas guns, kds atrodas tur dzvojos dzvs btnes, jo uz katru visuma punktu iedarbojas noteikts gunu spektrs. Visas dzvs btnes cenas izprast to, kas ir laime. Tpc eksist dadi zinanu veidi un dadi patiesbas izpratnes veidi. Tas nenozm, k dai dom, ka eksist daudz dadu

67

patiesbu. Patiesas zinanas un ar patiesba ir viena. Ar Dievs ir viens, tau izprot Viu katrs savdk. Atbilstoi dadai Dieva izpratnei eksist daudz dadu reliiju. Lai sasniegtu laimi, ir jrkojas. Tpc eksist dadi darbbu veidi garga darbba, dievbijga, kaislga un gara tumsb esoa darbba. Pat tie spki, kas prvalda msu veselbu un organisma funkciju darbbas, ar pakaujas materils dabas gunu ietekmei. Lai prvartu grtbas, jveic askzes (labprtgi no kaut k jatsaks). Ar ts atrodas dads guns. Kaislbu un gara tumsbas guna rada visas iespjams problmas un cieanas. Eksist dadu veidu cieanas un atbilstoi eksist ar daudz dadu veidu, k atbrvoties no cieanm. Eksist daudz rstans veidu. Jzina, ka rstana var bt garga vai atrasties dievbijb, kaislbs vai gara tumsb. rstans kaislbu gunas ietekm neizrst, bet nomaina vienu problmu pret citu. Savu eksistenci mums juztur ar diena paldzbu, tpc eksist dadi dienu veidi: gargais, dievbijgais, kaislgais un gara tumsb esoais. Tpc ar uzturs ir saistts ar materils dabas gunm. Ar saskarsme mdz bt dada. Sods var bt pelnts un nepelnts, kas jau atkal atbilst dabas gunm. Valstis, kurs dzvo cilvki, mdz bt dievbijgas, kaislgas un gara tumsb esoas. Mksla, zintne, izklaide, mlestba, morle, likumi, vstures izpratne var bt dievbijga, kaislga vai gara tumsb esoa. Lastjs: Viss, ko Js ststiet, man atgdina akvriju ar zivtim. Katrai zivtiu sugai nepiecieams noteikts akvrija izmrs, ainava, uzturs, sabiedrba, apgaismojums un skbeka nodroinjums. Autors: Patiesb m zivtim akvrij gunas jau visu ir radjuas, ms tikai kopjam zivtiu dabgos dzves apstkus. Jebkurai dzvbas formai nepiecieami noteikti dzves apstki un par to pastvgi rpjas materils dabas gunas. Lastjs: Ttad gunas nemaz nav tik slikti spki? Autors: Materils dabas gunas ir dievii spki un tpc ts nedrkst uzskatt par sliktm. Sliktas ir egoistisks vlmes, kuras piespie gunas ms sodt. Ja izdabjam savam egoismam, tad izpauas gara tumsbas guna, ja samierinmies ar tm, tad kaislbu guna, bet ja cnmies dievbijbas guna. Tikai tas cilvks, kur to ir sapratis un scis rkoties saska ar iegtajm zinanm, spjgs kt patiesi laimgs. Bhgavad-gt (16.24) teikts: Tpc, sekojot astru (patiesu svto rakstu) nordjumiem, cilvkam jsaprot, kas viam jdara un ko nevajag dart. Izstudjot noteikumus un priekrakstus, viam jrkojas t, lai ar laiku sasniegtu pilnbu (uzvartu gunu ietekmi un saprastu savu gargo dabu). Vien no Bhgavad-gtas pantu brnigajiem komentriem A..Bhaktivedanta Svami Praphupda norda uz nepiecieambu tikt skaidrb ar gunu daudzveidgo ietekmi uz msu apziu (17.7. komentrs): Tam, kur, izanalizjot dadus darbbas veidus, spj noteikt, kds dabas guns tie atrodas, tik tiem piemt zinanas. Tie, kuri noviendo dadu veidu ziedoanas, dienus vai labdarbu, nav spjgi redzt lietas tdas, kdas ts ir, tpc vius sauc par muiem.

68

Cilvka dzves jga ir tikt skaidrb ar to, k kt patiesi laimgam. Visi, kas nevlas izprast, kas ir patiesa laime un k jrkojas, lai ktu laimgs, nevars vairkas dzves pc krtas palikt cilvka ermen. Ar laiku viiem nksies iemiesoties daudz zemks dzvbas forms. Cilvcisk (saprtg) dzvbas forma domta, lai rkotos saprtgi mekltu zinanas par augstko laimi. Lastjs: Js visu aprakstiet oti loiski un tam visam var pat notict. Tau vai tas nozm, ka man, noticot Vdm, jnoliedz citus zinanu avotus? Autors: Kaislbu guna vienmr rosina pretnostatt vienas zinanas pret otrm. Dievbijbas guna mudina meklt patiesbu jebkur zinanu avot. Lastjs: Ttad viend mr jpieem visi zinanu avoti un jmekl tajos patiesba? Autors: Skum jiedziins zinanu avotos un jizvlas no tiem tas, kuram vlaties sekot. Pc tam garg skolotja vadb nepiecieams koncentrties viena, patiesi cla, svto rakstu avota izptei. Lastjs: Kdus zinanu avotus Js iesakiet ptt? Autors: Es iesaku ptt tikai clus svtos rakstus, kas prbaudti ar laiku un daudzus cilvkus aizvedui ldz pilnbai. Ms jau iepriek apspriedm o jautjumu. Kas attiecas uz citu avotu ptanu, tad viss ir atkargs no t, ko Js uzskatiet par zinanm. Ja vlaties noliegt zinanu avotus, kas nk no Dieva un Via kalpiem, kas prbaudti ar laiku un daudziem cilvkiem, kuri ar to paldzbu sasniegui pilnbu, tad tas vienkri ir vjprts. Tos nekd gadjum nevajag noliegt. Tau, ja kds kaut ko uzrakstjis un nosaucis to par patiesm zinanm, tad tas vl nenozm, ka uzraksttais ir patiesba. Jatrod cilvks, kur ar o zinanu paldzbu sasniedzis pilnbu. Ja Jums kds saka, ka, pateicoties kaut kdm zinanm, vi sasniedzis pilnbu, tad jtiek skaidrb, vai vi tik tiem ir sasniedzis pilnbu. Ja kds pazio, ka ts zinanas, t misija, t ticba utt., kurai vi pieder, ir tikko radusies un ir pilngi jauna, pret to jizturas oti piesardzgi. Ja jauno zinanu sekotji ststa, ka s zinanas tikai nkotn vius aizveds pie pilnbas, tad patiesb vii pai nezina, pc k tiecas. ie cilvki t viet, lai progrestu, risk agrk vai vlk degradt. Lastjs: K os cilvkus, kuri mina dot savu patiesbas izpratni, var prbaudt? Autors: Vienkri jtiek skaidrb, vai vismaz vienam no viiem ir pilngs raksturs, vai s zinanas praktiski ved viu pret laimei, cik liel mr ts sakrt ar patiesu zinanu avotu filozofiju. Visi patiesie zinanu avoti raksta par vienu un to pau, tikai dadi. Lastjs: Kpc dadi? Varja rakstt viendi un nebtu nekda juceka. Autors: Tas viss saistts ar atirbm cilvku apzi. Tpc cilvki seko dadu gargo zinanu veidiem. Lastjs: Ja es vienlaicgi atzstu vairku svto rakstu autoritti? Autors: Ja Jums iepatkas uzreiz vairki svtie raksti, tad tas nav nekas slikts. Tomr ar laiku Js izvlsieties vienu no tiem, kam ar sekosiet. Lastjs: Citiem vrdiem, pamazm es ku sektants? Autors: N, vienkri nevar kaln uzkpt pa divm takm vienlaicgi. Lastjs: Kpc daudzi cilvki nevis vienkri noliedz visus prjos svtos rakstus, izemot pau izvltos, bet ar atklti vai slpti neieredz citu svto rakstu piekritjus? Tda uzvedba man oti nepatk, t norda uz dusmu, naida un egoisma pazmju kltbtni ietami reliiozos cilvkos, kas pats par sevi nekdi nesaskan ar ticbas un taisnguma jdzienu izpratni. Autors: Jums taisnba. Vds ir tds jdziens k ticba dievbijb, kaislbs un gara tumsb. Piemram, cilvks, kas tic kaislbs, uzskata visus svtos rakstus, izemot tos, kas viu

69

piesaista, par viltus un pat naidgiem patiesm zinanm. Tie ir oti kaitgi maldi. Agri vai vlu tie noved pie reliioziem kariem, terorisma, atriebes utt. Cilvks, kas tic dievbijb, var nordt uz to vai citu svto rakstu izpratnes trkumu, tau vi nenoliegs paus svtos rakstus un ticgos cilvkus. Noliegt, ienst un neieredzt pau ideju, kas vrsta uz patiesbas apguvi t ir pazme ticbai kaislbs. Cilvkiem, kas atrodas spcg kaislbu gunas ietekm, ir tieksme pretoties visiem viedokiem, kas atiras no pau. Vius vada egoisms, nevis nesavtba. Egoisms un garg prakse ir nesadergi. Tpc izrdot neiecietbu pret citm konfesijm un svtajiem, vii izdara nopietnu apvainojumu, kas neizbgami rads apzias degradciju. Tda pati pieeja liek viiem domt, ka pieemot kaut kdas zinanas par patiesm, viiem jnoliedz visi prjie zinanu veidi. Tau neeksist augstkas zinanas par patiesbu. Ja kaut kds zinans ir kaut pilte patiesbas, tad uz to nevajag pievrt acis. Lastjs: K gan ldzs var pastvt s dads reliijas? Autors: Visas reliijas ir viena kalna dadas nogzes un ts visas ved pie Dieva, bet pa dadiem ceiem. Kpc t? Tpc, ka ar visi cilvki ir dadi. o daudzveidbu radjis Pats Dievs ar materils dabas gunu paldzbu un tas, kur lai ar uzskata sevi par svtu nevlas to atzt, patiesb vienkri ir vai nu krpnieks, vai apkrptais. Lastjs: Ir tau cilvki, kuri, atsaucoties it k uz svtajiem rakstiem, aicina pielgt nevis Dievu, bet kdu citu, piemram, garus, dmonus vai pai sevi. Vai ar pret viiem jizturas lojli? Autors: N, ar tdiem cilvkiem jcns nesamierinm filozofisk c. Patiesb nav lielka grka, k svto rakstu likumu sagrozana. Cilvkam, kas sagroza svtos rakstus, jatzst sava vaina un publiski jpazio par to, ka vi kdjs sav laimes izpratn. Ja vi to neizdars, ttad vi ir arlatns, kas nav saskarsmes ciengs, kuram nav vietas krietnu cilvku sabiedrb. Lastjs: Js visu laiku akcentjat materils dabas gunu izpti un sakiet, ka s zinanas dars mani laimgu. Vai, pc Jsu domm, cita veida zinanas nav uzmanbas vrtas, atrodas zemk par m zinanm un nespj padart mani laimgu? Un vai visi zintnieki, kas apguvui citus zinanu veidus, Jsuprt, nodarbojas ar mubm? Autors: Visi zinanu veidi domti, lai paldztu cilvkam kaut ko saprast. Ms vlamies kaut ko saprast, lai ktu laimgki. Tau prsvar tas, ko domjam ar vrdu zinanas, parasti apskata materils dabas darbbu no iekpuses, neaujot atbrvoties no ts vam. Lastjs: Ko nozm apskata materils dabas darbbu no iekpuses? Autors: Tas nozm, ka eksist visvisdas zintnes un ts visas no dadm pusm pta, k uzbvta materil pasaule. s izptes mris ir viens valdt pr matriju. Nav nekdas atirbas starp vlmi valdt un egoismu. Tpc iedziinans materilo likumu izpt, cilvk rada lepnbu par sasniegumiem, kas pati par sevi saistta ar mubu, ko radjis egoisms, kas aptraipjis saprtu, taj pat laik, zinanas par materils dabas gunu darbbu cilvkam norda ceu uz gargo pasauli un atbrvo viu no materils verdzbas. Tds ir Vdu viedoklis. Citiem vrdiem, vairkums zinanu veidu neauj mums izprast principus, uz kuriem balsts materils dabas darbba. Tie ir fizikas, mijas, matemtikas, elektronikas utt. likumi. Lastjs: Ttad ptt materils zintnes nav nepiecieams? Js aiciniet cilvkus palikt par meoiem? Autors: N, es neaicinu cilvkus palikt vai kt par analfabtiskiem meoiem. Visi materilo zinanu veidi ir nepiecieami, tau tie ir mazk svargi, k gargs zinanas. Lastjs: Bet piekrtiet, ka bez materilajm zintnm nekds progress nav iespjams.

70

Autors: Nav jgas akli atteikties no zintniskas matrijas apguves. Visi ie materilo zinanu veidi domti, lai padartu msu dzvi komfortablku. Tomr ts nedrkst bt vissvargks, jo neatbrvo ms no kaislbu un gara tumsbas gunas ietekmes. Tpc nevar teikt, ka tiei tajs ir progresa jga. Msu civilizcija, vrda materilaj nozm, ar katru gadu kst aizvien attsttka, un tas notiek pateicoties materils zintnes progresam kopum. Tau tdi netikumi k izvirtba, narkomnija, cietsirdba, sadisms, mazohisms, kaniblisms, homoseksulisms un citi, no gada gad kst aizvien izplattki. Lastjs: Es nesaprotu, k to visu var sasaistt ar materilo zintu mekljumiem? Autors: Problma ir taj, ka msu civilizcija materils zintnes ir nolikusi augstk par gargm. Tpc biei pa materilaj zintn kjm mda godguma (piemram, eksperimenta), humnisma (zintnisks izptes) un vesel saprta (ikdienio problmu risinanas) principus. Mums jsaprot, kas jpta pirmkrt, un kas otrkrt, tad visa Zeme prvrtsies par paradzi. Lastjs: Iznk, ka visiem zintniekiem, pirmkrt, jnodarbojas ar gargo praksi, bet otrkrt ar zintni? Autors: J, tas ir idels variants patiesbas apganai. Ja runjam par zinanm, tad ar to domjam, ka juzzina kaut kas oti nodergs, kam patiecoties, palielinsies msu laime. Neskatoties uz to, ka ir tik daudzi zinanu veidi, jautjums par laimgu dzvi uz Zemes joprojm nav atrisints. Apskatot materils dabas gunu darbbu, ms uzskatmi prliecinmies par to, ka vispirms vajag apgt, k atbrvoties no kaislbm un gara tumsbas. Var dzvot dievbijb bez liela (tehniska) progresa, bet bez dievbijbas nevar runt par progresu. Tas viss nenozm, ka vajag akli noliegt zintnieku ptjumus, kas vrsti uz s pasaules izpti. Tie ir vajadzgi un dergi. Piemram, sagatavojot o grmatu, es lietoju datoru materil progresa lolojumu un tas man paldz strdt. Tau pamatmrim paldzt tikt skaidrb, k kt laimgkam jbalsts tikai uz gargm zinanm. Mums visiem, taj skait ar zintniekiem, kas pta materilo dabu, bez dzves labiekrtoanas, jpta ar tas, k darbojas smalkie materilie spki, kas mudina ms rkoties, piemram, kaut ko ptt, un k var izvairties no o spku negatvs ietekmes. Tau pats galvenais, kas visiem jzina, ka galjais s pasaules izptes mris ir msu mgs gargs dabas un mgo gargo attiecbu ar Augstko Dieva Personbu izpratne. Zinanas par materils dabas gunu darbbu ir augstkas par tm zinanm, kuras atrodas o pau gunu ietekm, bet tdas ir visas zintnes, kas pta matriju. Augstk par materils dabas gunu zinanm, ir zinanas, k pilnb atbrvoties no to ietekmes. Tpc ir dadas zinanas. Tau tas nenozm, ka vajag visu pamest un skt ptt kaut ko vienu. Bez aubm, cilvkiem jbt specilistiem vis, bet tomr, tikai apgstot gargs zinanas, katrs no mums sps nokt augstkaj mjokl gargaj pasaul, kur nav ne mias no materilajm cieanm. Par to tiek runts Bhgavad-gt (13.35.): Tie, kuri uz pasauli skats zinanu (augstko gargo zinanu) acm, redz atirbu starp ermeni (matriju) un to, kur zina ermeni (dvseli un Virsdvseli) un var nordt ceu, kas atbrvo no materil gsta. Beigu beigs vii visi sasniedz Visaugstko (gargo pasauli). Par to, ka gargs zinanas ir vissvargks, runts Bhgavad-gtas 14.noda (1.2.pant):

71

Dievs, Augstk Dieva personba, teica: Es atkal tev ststu par o augstko gudrbu, visu zinanu prli, kuru iepazstot, visi dienie gudrie sasniedza augstko pilnbu. Tas, kur ieguvis s zinanas, sasniedz transcendentlu (gargu) lmeni, kur atrodos Es Pats. Tds cilvks vairs neradsies uz s pasaules ts radanas laik un netiks izncints kop ar materilo visumu (citiem vrdiem, vi noks gargaj pasaul). Tpc, pirmkrt, mums juzzina tas, kdu vietu dzv jieem dadm zinanm, lai pareizi sadaltu laiku to izptei. Japgst ne tikai ts zinanas, kas auj iegt specialitti, bet jvelta pietiekami daudz laika, lai dzii izpttu ts fundamentls patiesbas, kas atklj saprtga cilvka eksistences mri. Ts ir zinanas par savu gargo dabu. Lastjs: Msu sarunas skum Js runjt par dadm saprtgm un nesaprtgm dzvajm btnm. Vai Vds vispr ir tdas zias kuras dzvs btnes ir vairk un kuras mazk saprtgas? Autors: J, vdiskajos rakstos par to tiek runts diezgan biei. Lastjs: Vai uzskatmbas labad Js vartu mint kdas liecbas, kas attiecas uz o zinanu sfru? Autors: Labi, iepazstinu Js ar klasifikciju, kas minta svtajos rakstos, kur labi pardta cilvka atraans vieta dzvbas pamatformu evolcijas lkn. Par to pavstja Pats Kungs Dievs rmad Bhgavatam (5.05.21-22): 1. Viszemko stvokli no vism matrijas un gara izpausmm ieem nedzv matrija (akmei, zeme utt.). 2. Struktras, kurs ir dzvbas spks (zle, drzei, koki u.c. augi), jau ieem daudz augstku stvokli. 3. Augstk par augiem un citm nekustgm btnm ir trpi un skas (rpui), jo tie spj prvietoties. 4. Augstk par trpiem un skm ir dzvnieki, jo tiem piemt daudz attsttks saprts. 5. Augstk par dzvniekiem ir cilvki (jo piemt intelekts). 6. Vl augstk ir spoki, kuriem nav raupjais materilais ermenis (domti augstk attsttas dzvs btnes, kuras spj darboties bez raupj materil ermea). 7. Augstk par spokiem ir gandharvas (debesu dziedoi, dzejnieki, mzii). Vii spj prvietoties no vienas plantas uz otru. 8. Augstk par viiem ir siddhi. Vii spj ne tikai prvietoties no vienas plantas uz otru, bet pc pau vlans maint ermea tipu. 9. Augstk par siddhiem ir kinnri (prcilvki, kam piemt milzga varenba). 10. Augstk par viiem ir asuras. Vii spj sasniegt daudzas mistisks pilnbas un, bez tam, tiem ir dievii ieroi. 11. Augstk par asurm ir pusdievi, visuma menederi. 12. No pusdieviem galvenais ir Indra, debesu valdnieks (visuma augstko plantu sistmas galvenais menederis). 13. Augstk par Indru ir Brahnas dli, tdi k cars Daka, etri Kumri, Kardama Muni un citi. 14. Starp tiem dienkais iva.

72

15. T k iva ir Brahmas dls, tad tiek uzskatts, ka Brahma saldzinjum ar viu ieem augstku stvokli. Tau pats Brahma ir pakauts Man, Augstkajam Dievam. 16. Bet augstk par visiem ir brahmani (cildeni svtie, kas dzvo gan uz augstkajm plantm, gan uz Zemes), jo tie Man ir pai drgi. Lastjs: Ko nozm dzvbas forma? Autors: Piemram, cilvki ir viena no dzvbas formm. Vienas dzvbas formas ietvaros iespjamas daudzas varicijas, piemram, ir dadu nacionalitu cilvki. Lastjs: Kpc dadu nacionalitu cilvki atiras gan pc rakstura, gan pc rj izskata? Autors: Tas, k ar daudz kas cits, ir saistts ar noteiktu atirbu viu laimes izpratn. Katrai dzvbas formai domta noteikta vieta visum, kur tai radti nepiecieamie dzves apstki. Tau, lai apmierintu visas dads laimes garas, Dievs, pat vienas dzvbas formas ietvaros, radja dadus variantus. Tpc katrai nacionalittei ir savas neatkrtojams rakstura un uzvedbas patnbas. Lastjs: Cik oti dzves apstki var apmierint to dzvo btu materils vajadzbas, kuru d tie tika radti? Autors: Tikai zinm mr. Mums, gargm un pilngm btnm, eit (materilaj pasaul) grti atrast to, kas pilnb apmierintu visas vajadzbas. Tpc dzvs btnes, kas mt aj pasaul, laimes mekljumos pastvgi maina garas un intereses. emot to vr, materils dabas gunas vada daudzveidgas dzvbas formas un rada neskaitmas situcijas, kuru ietekm s dzvbas formas var nonkt. Vdas apgalvo, lai ar k ms netiektos pc pilnbas mijiedarbb ar matriju, tik un t pastvgi nespsim bt apmierinti. Ja iegstam kaut ko labu, tad pc kda laika tas tik un t apnk. Pat tdm spcgm dzejnieku apdziedtm jtm k mlestbai starp vrieti un sievieti, piemt t pati likumsakarba ar laiku t noplok. Dieml tas ir visdu ildu, nesapratnes un laulto irans iemesls. Tomr gunu iluzor ietekme liek domt, ka baudot matriju, ms kaut kad tomr ksim laimgi. Tikai dievbijgi cilvki daudz necer uz materilo laimi. Dievbijgi cilvki vienmr apmierinti ar to, kas tiem ir un visiem spkiem cenas dzvot pc svto rakstu likumiem. Tpc vii ir saprtgi, mrtiecgi un saglab savas prliecbas pastvgumu. Lastjs: Vai ilzija skar ar dievbijgus cilvkus? Autors: Ilzija skar ar vius, tau nenozmgi. Dzvs btnes, kas atrodas dievbijbas gunas ietekm un tiecas iepazt Dievu Kungu, tik tiem atrodas uz progresa cea, jo neprtraukti pilnveidojot laimes garu, vii pastvgi attra un nostiprina savu saprtu. Tas ir apstiprints Bhgavad-gt (2.41): Tie, kuri atrodas uz cea, ir stingri savos nolkos un viiem ir viens mris. O motais Kuru dls, izvairgs ir to saprts, kuri ir neizlmgi. is kaislbu un gara tumsb esoo cilvku izvairgais saprts piespie vius last pc iespjas vairk visdu grmatu un vkt pc iespjas vairk informcijas. T vii pastvgi maina savu laimes izpratni. T vai cita laimes izpratne rada noteiktu dzvbas formu, kas agrk vai vlk noveds kaislbs un gara tumsb esous cilvkus pie arvien jaunm dzvbas formm,

73

visbiek nesaprtgm. Td veid kaislbu guna pazemina saprta trbu, bet gara tumsbas guna paem t spku. Lastjs: Es to nesaprotu. Saska ar Jsu spriedumiem, tas, ka es lasu daudz grmatu, nozm, ka atrodos kaislbu gunas ietekm, tpc man pazeminsies saprta trba un vlk man nksies piedzimt kaut kds nesaprtgs dzvbas forms. Ldzu, paskaidrojiet vlreiz savu apgalvojumu skk. Autors: Cilvks pc nves maina savu dzvbas formu (ermeni) uz zemku tikai td gadjum, ja via laimes koncepcija nav cilvciska, t.i., tai nav nepiecieams saprts, kas aktvi darbotos. Piemram, ja cilvks dzvo d laimes koncepcijas iespaid guli pc iespjas vairk, tad viam nksies pieemt citdku ermea tipu, kas bs piemrotks ilgstoam miegam, piemram, la ermeni. Lcis var gult pus gadu un nekdu problmu. Cilvka ermen pus gadu bez prtraukuma nepagulsi. Jo vairk mubu ms lasm avzs un urnlos, skatmies pa televizoru un klausmies, jo lielks risks nepareizi noskaoties un nomaint savu laimes koncepciju pret mazk saprtgu. T apziai nemanot, var skties ts degradcija. Tpc ir tik daudz nelaimgu puiu, kuru apziu izkropojui bojeviki, tik daudz nelaimgu, pavedintu meiteu, kas saskatjus pornogrfisks filmas, tik daudz narkomnu, kas noticjui iluzorai halucinciju laimei! Lastjs: Ja neko nelasu un neskatos filmas, dzve ks garlaicga un neinteresanta. Autors: Citiem vrdiem, Js gribiet teikt, ja kaislgs cilvks prstj ar to visu nodarboties, tad vi izjt neapmierintbu? Es piekrtu, t ar ir. Ar ltu izklaides informciju kaislbu guna tur savus lolojumus pastvg informatvi izklaidjo psihoz, td veid arvien vairk un vairk sev piesaistot. Lastjs: Iznk, ka masu informcijas ldzeki ir kaislbu gunas ieroi, ar kuru paldzbu t ms sev piesaista? Autors: Msdiens t biei notiek. Tomr masu informcijas ldzeki var bt ar dievbijbas gunas ieroi. Ar to paldzbu var diskutt par tikumbu, televzij var rdt filmas par svtu cilvku dzvi, par ceojumiem uz svtm vietm, radio var translt lganas, gargo dziesmu dziedanu, Dieva Svto vrdu slavinanu, gargs dzves jaunumus, reportas no gargiem svtkiem utt. Vai mums obrd ir daudz du radio un televzijas raidjumu? Lastjs: oti maz. Autors: Nu tad izdariet secinjumus, kdas gunas obrd ietekm masu informcijas ldzekus. Tas viss nenotiek netm. Msu planta Zeme, k jau daudzas reizes minju, atrodas valdoaj kaislbu gunas ietekm. Tpc visa priekmetu, dzvbas formu, darbbas un lietu izpratnes daudzveidba liel mr ir pielgota, lai dzvotu kaislbs. Lastjs: Ko lai dara tie, kas noskaojuies dzvot dievbijb? Autors: Ja kdam pki radsies vlme dzvot dievbijb, tad ar tda iespja uz Zemes ir paredzta. Tau visiem dievbijgiem cilvkiem uz Zemes nkas rpgi izvlties saskarsmi, lasmvielu, uzturu un nodarboanos. Ja cilvka apziu pilnb iekaro dievbijbas guna, tad to visu var atrast bez paas pieples. Kaislgiem cilvkiem iet, ka dzve uz Zemes dievbijb vienkri nav iespjama un t ir krtj ilzija, kur ms ievelk kaislbu guna. SECINJUMS: Lai mums nebtu garlaicgi dzvot materilaj pasaul, materils dabas gunas rada milzgu formu, sugu un dzves apstku izvli. Faktiski vien visuma punkt dzves apstki vienmr atiras no dzves apstkiem cit visuma punkt. s pasaules dzvs btnes priet no vienas dzvbas formas cit, mekljot savu laimi. Tau visi materils laimes veidi ir slaicgi. Tpc patiesu, arvien pieaugou laimi spj meklt

74

viengi tie, kas izlmgi virza saprtu uz gargm vrtbm. Tdu cilvku saprts kst stingrs un tam ir tikai viens mris gargs, un tiei attstt augstko mlestbu pret Dievu. GUNAS IR CAURSTRVOJOAS APTVER VISAS VISUMA EKSISTENCES IZPAUSMES Materils dabas gunas sav daudzveidb caurstrvo visu, kas eksist materilaj pasaul. Materils dabas gunas caurstrvo visu dzvo btu organismu katru nu, dzvbas eneriju, prtu un pat saprtu, kas sav veid tiecas pc materils laimes. Nepaspjam atvrt muti, kad materils dabas gunas jau ir msu vrdos un doms. Iekstot prt, ts ietekm cilvku savstarpjs attiecbas. Mdz bt t, ka vlamies pateikt kaut ko labu, tau gara tumsbas ietekm, sank glui pretji un pasakm kaut ko sliktu. Lastjs: Ar mani dareiz mdz notikt di: gribu pateikt kaut ko sliktu, bet visi to uztver labsirdgi. Iznk, ka taj brd materils dabas gunas mani neietekm? Autors: N, pc Jsu karmas likuma d brd Jsu runu prsvar ietekm dievbijbas guna. Lastjs: Ja vlos pateikt kaut ko labu, bet pc tam viss beidzas ar branos, ttad taj brd apziu prsvar ietekm kaislbu guna? Autors: N, ja viss beidzas ar branos, tad taj brd darbojas gara tumsbas guna. Kad apziu ietekm kaislbu guna, cilvki nosldz komercilus darjumus, klaojas, burk, run par politiku, bv kaut kdus roainus plnus. Lastjs: Js apgalvojiet, ka gunas visu aj pasaul caurstrvo. Vai tiem pat vismazk organisma na atrodas to gunu ietekm, kas iespaido msu apziu? Autors: Tiei tpat k apzia caurstrvo visu organismu, t ar gunas caurstrvo egoisma aptraipto apziu un ldz ar to ar visu organismu. Lastjs: Es to nespju aptvert. Autors: No kurienes, pc Jsu domm, rodas dadas iekaisuma slimbas, traucjumi organism, vielmaias problmas? Vai tiem ms tik oti vlamies slimot? Lai realiztu msu karmu, kaislbu un gara tumsbas gunai ir daudz dadu izpausmes variantu. Atkarb no t, kda guna ietekm cilvka apziu, t vi ar izturas. Pateicoties noteiktiem uzskatiem par dzvi, saemam noteiktu raksturu. Savukrt rakstura (prta smalk ermea) ietekme uz organismu rada noteiktas slimbas. Lastjs: Tas ir interesanti. Mans draugs slimo ar bronhilo astmu. Pateicoties kdm rakstura pabm vi saslima ar o slimbu? Autors: Nosauku psihiskos pamattrkumus, kas izraisa s slimbas attstbu: nesavaldba, paaugstints jtgums, prmrgs pataisnums, uzstjba, kategoriskums, nelokmba, cietsirdba, neprasme atpsties. Katra no m rakstura pabm var radt bronhilo astmu. Atkarb no t, kura no rakstura iezmm bija iemesls tam, lai rastos slimba, t norits atirgi. Lastjs: Vai tiem jebkura slimba ir saistta ar negatvm rakstura pabm? Autors: J, visas slimbas ir atkargas no cilvka pasaules redzjuma, k ar no via dzvesveida, uzvedbas un rakstura. Lastjs: Vai ar vienkra saaukstans ir saistta ar kaut kdu prta darbbu?

75

Autors: K gan savdk. Piemram, ja cilvks nicgi izturas pret apkrtjiem cilvkiem vai ar ir oti jtgs, tad vi var saslimt ar angnu. Nemiergums, aizkaitinmba, konfliktana rada aktas resperatoras slimbas. Lastjs: Interesanti, iznk, ja sksim labot raksturu, tad automtiski uzlabosies veselba? Autors: Pareizi, tau izlabot savu slikto raksturu var tikai mainot uzskatus par dzvi. Ptot Vdas teortiski un praktiski, msos arvien vairk rodas cla interese. Nopietni strdjot ar sevi, nokstam dievbijbas gunas ietekm, kas pamazm padara ms veselus. Lastjs: Ttad slikts raksturs ir msu cieanu galvenais clonis? Autors: N, visu cieanu clonis ir tru zinanu trkums apzi, t.i., zinanu par to, kas ir patiesa laime. Slimbas var rasties te tikai slikta rakstura ietekmes rezultt. Lai nebtu slimbu, mums jrkojas apzinoties, tiei kda rcba rada noteiktu rezulttu. Dievbijgm zinanm ir daudz virzienu un tie visi domti, lai dartu ms laimgus. Lastjs: Kdi dievbijgi zinanu veidi paldz pareizi rkoties un tikt va no slimbm? Autors: Piemram, zinanas par to, k pareizi st, var diezgan tri atvieglot cieanas un pat pilnb atbrvot no kdas slimbas. Lastjs: Ldzu, paststiet par to skk. Autors: Produkti, k viss aj pasaul, atrodas dads guns. Dievbijgi produkti prsvar ir augu valsts produkti. Piena produkti ar atrodas dievbijbas gunas ietekm. Visiem augiem ir prta smalkais ermenis, tpc katram augam ir savs raksturs. Ja par augiem run visprgi, tad augi ir labvlgki k drzei. Drzeiem, kas aug uz zemes piemt vairk dievbijbas spka k sakneiem. Ziediem un puteklapm ir vairk dievbijbas spka k augiem. Ja augs atrodas gara tumsb, tad ar t augi atrodas gara tumsb. Ja dsim tikai tos augus, kas atrodas dievbijb, ar msu raksturs ks dievbijgs. Lastjs: Ldzu, miniet piemru, k dievbijgs produkts var ietekmt raksturu? Autors: Piemram, vnogas palielina pievilcbu, maigumu, iri rada mieru, optimismu, bumbieri izturbu, dzvesprieku, kviei attsta pazembu un koncentrans spjas, rsi rakstura stingrbu, gribu un asktismu. Katram augam piemt savs neatkrtojams raksturs. To pau var teikt ar par jebkuru produktu, kas nav augu izcelsmes. Piens attra prtu un saprtu un dod cilvkam spku bt maigam un miergam. Gunas ietekm visus produktus. Tpc mums jsaprot, kdu produktu lietoana atness laimi un kdu cieanas. Lastjs: Iznk, ka visa apkrtj vide atrodas materils dabas gunu ietekm? Autors: J, t tas ir. Jebkuru visuma punktu caurstrvo noteiktas gunu kombincijas. Vien apgabal domin dievbijba, cit kaislbas, bet vl cit gara tumsba. Piemram, zemienes atrodas gara tumsb, ldzenumi kaislbs, bet augstienes dievbijb. To pau var teikt par upm un kalniem: katru no tm ietekm neatkrtojamas gunu kombincijas. Piemram, Himalaji atrodas dievbijb. Ir svtas upes, tdas k Ganga un Jamuna. Pat mei mdz bt dads guns. Piemram, augu drzi atrodas dievbijb, skuju koku mei kaislbs, bet apu mei gara tumsb. Lastjs: Vai visi cilvki, kas dzvo zemien apu mea mal atrodas pilng gara tumsbas gunas ietekm? Autors: N, viet, ko ietekm gara tumsba var dzvot ar dievbijgi cilvki. Tau tds viets viiem bs oti grti saglabt laimes stvokli un optimismu. Taj pa laik, gara tumsb esoi cilvki var dzvot dievbijg apvid (piemram, Himalajos). Cilvkam, kur dzvo dievbijg apvid, biei dievbijgas rakstura pabas pards paas no sevis. Bez aubm,

76

apvidus, kur dzvojam, ietekm msu apziu. Tpc, daudzus gadus dzvojot noteiktos apstkos, cilvks zinm mr maina ieradumus un raksturu. Lastjs: Tas izskats pc vardarbbas izpausmm attiecb pret msu izvles brvbu. Ja es tiecos pc dievbijbas, bet apvidus, kur dzvoju, atrodas valdoaj gara tumsbas ietekm, tad, ietekmjot saprtu, tas trauc man progrest. Iznk, ka man ir daudz grtk sasniegt izvirzto mri k cilvkiem, kas dzvo apvid, kur domin dievbijbas gunas ietekme? Autors: J, dzvot un nodarboties ar papilnveidoanos nelabvlg apvid vienmr ir grtk. Tau nekdas netaisnbas nav. Ms jau apspriedm, ka rjo darbbas lauku (apvidu, kur cilvks dzvo) pilnb nosaka via pagtnes karma. Tpc katrs piedzimst un dzvo taj apvid, kuru ir pelnjis. Lastjs: Ja mainu dzvesvietu, vai tas ar notiek atbilstoi karmai? Autors: J, dzvesvietas mai, atbilstoi Jsu liktenim, tiks emtas vr ne tikai vlmes, kas nk no iepriekjm dzvm, bet ar rcba un vlmes, kas radus aj dzv. Tpc, ja dzvojam dievbijgu dzvi, tad pastv iespja, ka turpmk liktenis ms apbalvos un rads iespju dzvot, piemram, svt viet. Lastjs: Vai es varu aizbraukt uz visiem laikiem dzvot svt viet? Autors: Js variet mint, tau ja apzi vl neesiet tam gatavs, tad gargs prakses viet tur nodarbosieties ar biznesu, klaoanos utt., kas apvaino svto vietu un svtos cilvkus, kuri tur dzvo. Td veid pragra prcelans uz svtu vietu var radt vairk nepatikanas nek labumu. Tau, ja Js mjs izveidosiet altri, lgsieties, tdjdi ikdienas centsieties domt par Dievu, gatavosiet Viam st, iesvtsiet dienu, atkrtosiet Dieva Vrdus, tad Jsu dzvoklis ks par svtu vietu. Td veid Js daudz iegsiet. Lastjs: Kdu vietu var uzskatt par svtu? Autors: Vieta, kur iemiesojas un darbojas Augstkais Dievs Kungs, vienmr saglab svtumu, neatkargi no t, kas tur dzvo pc tam. To pau var teikt par vietu, kur savus gargos varodarbus veica dienie svtie. Vdas apgalvo, ka svtums ir visur, kur pieldz Dievu. Saprtgi cilvki nepavada atvainjumus, braukjot uz pasaul slavenm pludmalm, kur plaukst kaislbu guna, krogos vai prieka mjs, kur ze gara tumsbas guna, bet brauc svtceojumos, kur vienmr domin dievbijba. Lastjs: K var iegt kaut kdu labumu, apmekljot svtas vietas? Autors: Svt viet obligti dzvo svti cilvki un, klausoties viu nordjumos, var iegt vislielko labumu. Tau mdz bt t, ka kaut kdu iemeslu d, atrodoties svt viet, nevar satikt svtu personbu. d gadjum iesaka dzi cie iet apkrt svtajai vietai pulkstea rdtja virzien. Ja, atrodoties svtviet, cilvks katru dienu iet tai apkrt ar plikm pdm, pazemgi klanoties svtajiem, kurus vi satiek ce, un ar dziu cieu izturas pret visiem sastaptajiem cilvkiem, tad, neaubgi, via apzia tri attrsies no daudzu dzvju grkiem. Tau jebkur apzints svta cilvka apvainojums vai necienga izturans pret svto vietu, nekavjoties spcgi degrad apziu. Lastjs: Ttad svtvietu apmekljum pastv zinma bstamba? Autors: J, t tas ir. Bet tiem, kas noskaoti godbijgi, nekda bstambas nepastv un pastvt nevar. Svts viets augstkie spki droi aizsarg pazemgi noskaotu svtcenieku no negaidtas apzias piesroans. Tda piesroans notiek zemko gunu iespaid. Tau zemks gunas nevar ietekmt cilvku, kur atrodas pazemg stvokl, tic svtai vietai un ldz tai aizsardzbu.

77

Lastjs: No Jsu teikt izriet, ka, dzvojot svt viet un pareizi pret to izturoties, var atbrvoties no dadm likstm? Autors: J, td noskaojum iespjams vienas dzves laik sadedzint visus grkus. Lastjs: Vai tas attiecas uz vism svtm vietm, neatkargi no gargs tradcijas? Autors: J, tas attiecas uz vism stm svtm vietm, kurs bijis Pats Dievs vai dzvojui svtie, Dievam uzticgi cilvki. Lastjs: Un tomr no Jsu ststt nesapratu, cik oti parasts apvidus un iedzvotji ietekm t cilvka psihisko stvokli, kur tur dzvo? Autors: Viss atkargs no noskaojuma, tomr ar slikta saskarsme nelabvlgi ietekm apziu un no ts vajag izvairties. Ja dzvo starp alkoholiiem, tad neskatoties ne uz ko, var oti tri degradt. Tau, pareizi noskaojoties, kaut kd mr ir iespjams pretoties viu negatvajai ietekmei uz msu apziu. Dieml biei jdzvo blakus tdiem cilvkiem un jpilda pret viiem visi pienkumi. Tikai Dievs var aizstvt cilvka trbu, kuram pc liktea gribas jdzvo degradjuu cilvku sabiedrb. Lastjs: Cik reli var pretoties sliktas saskarsmes negatvai ietekmei? Autors: Reti kur aj pasaul tiem piln mr kalpo Dievam un tpc ir pilnb pasargts. Tikai tas, kur kalpo Dievam un ievro Via svtos likumus, ir reli spjgs pretoties aptraipoajai draugu, radinieku un darbabiedru ietekmei. Lastjs: Ja cilvkam vl ir nepietiekama ticba Dievam, k td gadjum vi var pretoties gara tumsb esou cilvku ietekmei uz via apziu? Autors: Diezgan vienkri. Jcenas aptvert augstko patiesbu, no visiem spkiem jtiecas komunict ar svtiem cilvkiem un daudz laika jvelta Dieva Vrdu atkrtoanai. Svto Vrdu koncentrtas atkrtoanas brd cilvku no jebkdas aptraipans droi sarg dievbijbas guna. Lastjs: Vai tagad man tos bs jatkrto visu dienu? Autors: Bs oti labi, ja Js iemcsieties tos atkrtot visu dienu, tau tas nav tik vienkri, k iet pirmaj acumirkl. vai t, nepiecieams ldz minimumam ierobeot saskarsmi ar gara tumsb esoiem cilvkiem, taj pat laik, izpildot pret viiem visus pienkumus. T rkojoties, cilvks atradsies Dieva aizsardzb un karmas aptraipo ietekme bs minimla. Kas attiecas uz vietas ietekmi, tad t nevar iedarboties uz apziu ar tdu pau spku k cilvki. Tau cilvku aptraipts viets, piemram, bros, kazino, prieka mjs utt., pat neilga uzturans oti aptraipa saprtu. Atrodoties tajs pat neilgu laiku, pat ja tur nav neviena cilvka, kas aptraiptu Jsu saprtu, paam nemanot, sksiet interesties par to pau, ko cilvki, kas ajs iestds nodarbojas ar savu pretgo darbbu. Vislielko ietekmi uz apziu atstj nevis apvidus, kur dzvojam, bet gan cilvki, pai tajos gadjumos, ja starp mums ir oti tuvas vai draudzgas attiecbas. Tomr, ja ar viiem neprsprieam dadas mubas un cenamies nesavtgi un bez naida pildt savus pienkumus, tad dievbijbas guna obligti paldzs izvairties no degradcijas. Lastjs: Vai gara tumsb esoi cilvki var ietekmt apziu ar no attluma, piemram, cauri sienm? Autors: Js domjiet kaimius paneu daudzdzvoku mj? Lastjs: J, man ir kaimi, kas ml iedzert. Domju, ka dareiz vi negatvi ietekm manu vlmi nodarboties ar papilnveidoanos. Autors: Vai Js neesiet minjis atrast likumsakarbas, konkrti kdos gadjumos vi aptraipa Jsu apziu?

78

Lastjs: Visdrzk t aptraips, kad vi skai lamjas ar savu sievu vai kad dzen kandu. Tajs diens man ir oti slikts noskaojums un nav iedvesmas nodarboties ar papilnveidoanos. Autors: Js esiet pareizi novrojis. Apskatsim skk k apziu aptraipa rjie faktori. Pc dabas smalkais prts parasti ir ar kaut ko oti aizemts, tpc pats nenoskaosies uz kaimiu aptraipoo ietekmi. Lai gan runjot par prta spjm mijiedarboties, tad jatzm, ka tas var aptraipties, pat atrodoties no sava uzmanbas objekta oti tlu. Piemram, var rasties nemiers no pastvgi negatva kontakta ar cilvku, kas atrodas pat pretj Zemeslodes pus. Lastjs: Vai var izveidoties negatvs kontakts ar citu cilvku neatkargi no manas gribas? Autors: Mums piemt izzias jtas, kuras var veicint negaidta kontakta raanos. Materils jtas: dzirdes, taktils, redzes, garas un oas ts pastvgi ir noskaotas uztvert apkrtjo informciju. Visas s jtas k tausteki apkrtj vid mekl kaut kdu informciju. Uztverot informciju, jtas ts izpt uzreiz iesaista prtu, lai gan tas aj brd var bt aizemts ar kaut ko citu. Ja cilvka saprts ir vj un egoisma aptraipts, tad tas nonk egoistiski noskaoto jtu ietekm. Td veid cilvks kst savu jtu vergs un nokst zemko gunu ietekm. Jsu kaimi aiz sienas nav spjgs nekdi Js trauct, ja Js par viu nedomjiet slikti, ja neredziet un nedzirdiet viu. d gadjum Jsu prts un via prts darbojas dads guns. Tau taj gadjum, ja kaut kdas skaas no via istabas tomr sasniedz Jsu dzirdi, tad, bez aubm, skum dzirde, bet pc tam jtm paklausgais prts nekavjoties tam pievrssies. Prtam piemt divi dabgi reakcijas veidi, k tas rea uz informciju vai nu pieem to, vai noraida. Gadjum, ja Js premiet kaimia mentalitti, tad atkal nonkat gara tumsbas gunas ietekm. Lastjs: Vai tad man nav jpretojas skam, kas nk no kaimia? Autors: Kop ar pretoanos, piemram, pret skam, kas nk no kaimia dzvoka, ms, atrodoties kaislbu gun, biei atstumjam pau cilvku o skau cloni. T rezultt attiecb pret viu rodas negatvs noskaojums. Citiem vrdiem, ar viu atkal nodibins saikne, bet nu jau ar mnuss zmi, kas rada niknumu, naidu, negatvismu. o apzias stvokli, kur prts nokst no rpuses ienkos negatvs informcijas iespaid, sauc par prta aptraipanu. Lastjs: Mans attiecbs ar kaimiu Js uzzmjt diezgan bezcergu bildi un es tam pilnb piekrtu. Pc krtj kaimia traa man vienmr sabojjas garastvoklis. Es minju to dados veidos uzlabot, bet dieml no t nekas nesanca. Kda gan ir izeja no radus situcijas? Autors: situcija nav bezcerga. Lai novrstu negatvo saikni, jatrauj aptraipts jtas no objekta, kur ts aptraipa. T rkojoties, var tri attrt prtu un iegt mieru. Pats vienkrkais un efektvkais veids, k atraut dzirdes jtas no kaimia, kur lamjas ieslgt atskaotju un klausties gargo mziku vai svta cilvka iedvesmas pilnu Dieva Vrdu slavanu vai lganas. Lamans skaas pilnb jslp. Jtas saska ar savu dabu vienmr izvlas daudz clku garu. Tpc pc kda laika dzirdes jtas pilnb prslgsies uz gargo mziku un prts prsts pievrst uzmanbu kaimiam. Lastjs: Es minju t dart, bet man bija nepiecieams oti daudz laika, lai prts pilnb atrautos no dzirdi aptraipos lamans. Autors: Td gadjum Jums ar Dieva Vrdiem vl nav radus prk dzias attiecbas. Lai palielintu gargo garu, nepiecieams, lai Svtie Vrdi neprtraukti, lai ar oti klusu,

79

skantu Jsu dzvokl. Rezultt dzirde pastvgi pievrssies ai skaai un, pat ja aiz sienas skans skai piedzru kaimia kliedzieni, tad tie Js prk neaptraips. Lastjs: Ko nozm neprtraukti? Varbt ar nakts, ja kaimii sk plsties, jsldz atskaotjs? Autors: J, ja Jsu atskaotj ir reverss, tad var skant ar nakt. Tas dod oti labus rezulttus apzias attran. Es zinu daudz piemrus, kad laultie, pastvgi atskaojot Dieva Vrdus dzvokl, pilnb mainjui savstarpjas attiecbas. Jau vairkus gadus es pastvgi di rkojos, lai aizsargtos no tdas rjs ietekmes, kas aptraipa apziu. metode ir laba ar, lai prvartu iekjo piesrojumu, kas izpauas k nevajadzgu tieksmju un domu uzplaiksnjumi atmi. Lastjs: Ja kdam nav atskaotja, k td gadjum rkoties? Autors: Tad cilvkam ska bals jatkrto Dieva Vrdi un t bs pati drok aizsardzba no jebkdas aptraipans. Iespjams, pateicoties dai rcbai, ar laiku viam izdosies iegdties atskaotju. Lastjs: Js iesaistiet kaislbu gun un piedvjiet prmrgi noplties, lai iegtu materilus labumus? Autors: N, es iesaistu Js Dievam tkam darbb, kas atrodas rpus jebkdm gunm. Ja cilvks strd, lai sava darba augus velttu gargai praksei, tad jau ar pau o darbbu vi attrs no visiem grkiem, nemaz nerunjot par to, k turpmk s darbbas augi viam var paldzt (piemram, nopirktais atskaotjs ar reversu). Lastjs: Labi, k rkoties, lai aizsargtos no kaimia lamans, es sapratu, bet k lai aizsargjos, kad vi sk dzt kandu? dos bros vi parasti klus un dara, es domju, ka aizsardzba ar skau te neldzs. Autors: Skaai piemt pats lielkais spks un t aizsarg no visu veidu apzias piesroanas. Tau vl lielkai drobai dzvokl var kpint smarkocius, kas pagatavoti no dievbijgm zltm. Ar dmiem tie pilnb izncina sliktas smakas aptraipoo ietekmi, kas nk no kaimia dzvoka. Efekts bs tikai td gadjum, ja Js pirms tam altra priek iesvtsiet smarkocius. Iesvttiem smarkociiem piemt gargs spks un to smara spj tikt gal ar jebkdu apzias piesrojumu. Lastjs: Es nezinu, k iesvtt smarkociu. Autors: oti vienkri. Skum nepiecieams to aizdegt, pc tam apdzst liesmu un tad koncentrjoties daas reizes izrunt Dieva Vrdus, taj pa laik apojot to pulkstea rdtja virzien altra vai Dieva attla priek. is process aizem tikai 20-30 sekundes. Pc tam ar o smarkociu var izkpint visu dzvokli. Lastjs: Ldzu, nosauciet smarkocius, kas pagatavoti no dievbijgm zltm. Autors: Parasti, lai efektvi izncintu smaku aptraipoo ietekmi, lieto smarkocius no vraka, sandala, piparmtras, baldrina, safrna, rolapim, mirres, jasmna, lavandas. Visas s zltes atrodas valdoaj dievbijbas gunas ietekm. Ja ikdien dedzina dievbijgus smarkocius, tas uzlabo kopjo psihisko atmosfru dzvokl, td veid radot noskaojumu, kas veicina gargo progresu. Lastjs: Ja klausos nevis svta cilvka bals, bet, piemram, laba estrdes dziedtja, kur man patk, maigaj bals, vai td veid varu izncint prta aptraipjumu? Autors: Diez vai, turklt tas ir oti riskanti. Pastvgi klausoties kda balsi, ms td veid pilnb premam balss panieka laimes garu. T izmainm likteni nezinm virzien. Nevaram tau zint visas cilvka rakstura patnbas. Tpc ir oti riskanti regulri klausties tda cilvka bals. Bez tam, populri dziedtji dzied dziesmas, kam nav nekda sakara ar

80

apzias trbas paaugstinanu. To tematika parasti aprobeojas ar vism iespjamm materils laimes garm (mlestba, prestis, bagtbas, komforts utt.). Tpc vislabk klausties svta cilvka bals, par kura apzias trbu Js esiet prliecints. Lastjs: Vai tas atvieglos manu dzvi? Autors: Kad Js nopietni, ar ticbu sksiet di rkoties, jau pc nedas cieanas var samazinties uz pusi. Tau, ja prtrauksiet klausties ierakstus ar Svtajiem Vrdiem, tad pc neilga laika Jsu noskaojums ks tds pats k iepriek. Apzias attranas procesu vajag padart par savu ikdienas noteikumu. Lastjs: Js diezgan drosmgi paziojt par tik tru un efektvu iedarbbu... Autors: Tam pamat ir paa un ar daudzu citu cilvku pieredze, kuri lieto o padomu. Turpinsim apspriest msu pamattmas. No sarunas par gunu caurstrvoanas spjm mums jatceras viena btiska lieta. Prts atrodas visu iespjamo laimes garu pastvg uzbrukum. Visas piecas jtas aktvi kontaktjas ar pasauli, kuru caurstrvo visas iespjams gunu kombincijas. Tpc saprtgs cilvks zina, ka vi ir praktiski neaizsargts pret apzias piesroanu, kas var notikt jebkur brd. Tikldz izejam uz ielas uzreiz redzam cigareu, alkoholisko dzrienu, izklaidjou iestu reklmu ar atkailintm vieglas uzvedbas sievietm. Visas s reklmas ir veidotas ar tdu aprinu, lai rosintu jtu maksimlu interesi. To pau var teikt par televziju un internetu. Vairums cilvku uzskata, ka taj neslpjas nekas bstams, tpc blen uz visu, kas t vai citdi piesaista skatienu. Pc tam, paiem nemanot, viu apzia piesrojas, bet attiecbas ar darbabiedriem, radiniekiem un draugiem bojjas. Lastjs: Ttad, reklma un izklaidjos programmas patiesb ir pati stk tautas zombana? Autors: Es ldz galam neizprotu o vrdu. Domju, ka to lieto gara tumsb esoi cilvki, lai apgalvotu to, ka vardarbbas princips aj pasaul ir augstks k taisnguma princips. Tpc in gadjum tas ir neviet. Tau tas, ka du paskumu ietekm notiek apzias aptraipana tas ir fakts un par to nav jaubs. Un t, kas attiecas uz visdiem apzias piesroanas veidiem, kas nk no rienes, jsaprot, ka to prvaranai nepiecieams, pirmkrt, neblenzt uz to, kas nav dievbijga cilvka uzmanbas ciengs. Ja cilvks, kas dzvo msdienu pasaul, sps di rkoties, tad viam pastvgi bs labs noskaojums. Novrans no ielas ietekmes apzias aptraipan ks iespjama tikai td gadjum, ja savu uzmanbu nodarbinsiet ar kaut ko dievbijgu, kas rada gargu laimi. Lastjs: Varbt Js piedvjiet staigt pa ielm ar aizvrtm acm? Autors: Protams, skatiens pats pieeras dadm bezgaumgm reklmm un pret to ir oti grti cnties. Tau, ja cilvks ir dzii apzinjies, ka jsargjas no reklmm, skatienu aptraipoiem skatiem, mugas mzikas un tamldzgm lietm, tad via prts bs trs un miergs. Zinanas par to, ka gunas ir caurstrvojoas un bstamas, paldz cilvkam bt modram un uzmangi izturties pret prmaim apzi, kas rodas, komunicjot ar apkrtjo pasauli. Lastjs: No kurienes vl, bez jau mint, var gaidt nejauu aptraipanos? Autors: Visbiek t ienk prt spontni no pagtnes nedievbijgs karmas. T rezultt noskaojums pats no sevis sabojjas. Ja vl vakar uz kaut ko reajm miergi, tad odien tas nezin kpc vairs neizdodas. ds apzias stvoklis liecina par to, ka prts nakts laik paspjis

81

piesroties no iekienes. Lai izvairtos no das aptraipans, visi dievbijgie cilvki katru rtu, uzreiz pc pamoans iet du. Otrs veids, k tri sabojt savu dievbijgo noskaojumu past sabiedrisk viet. Pat ja sabiedrisk viet gatavo dienus, kas sastv no dievbijgiem produktiem, tik un t apzias aptraipanas risks ir oti liels. Pavrs vienmr nodod pagatavotajam dienam savu psihisko stvokli un pc tam tas spontni ietekm tos, kuri d via pagatavoto dienu. Tau, ja dienu kafejnc gatavo reliiski noskaoti cilvki, tad to st ir oti svtgi. Lastjs: Es kaut k neesmu redzjis tdas kafejncas. Autors: Patiesb tdas pamazm pards, tau pagaidm ne visur. Lastjs: Kas vl var spcgi ietekmt cilvka noskaojumu? Autors: Pat laika maias piespie maint pasaules uztveri. Saulains un skaidrs laiks atrodas dievbijbas gunas ietekm, vjains kaislbu gunas ietekm, bet lietains un mkoains laiks gara tumsbas ietekm. Tpc slikt laik cilvki parasti ir drmi. Patiesa saprtguma pazme ir spja pat lietain laik pareizi koncentrt prtu un td veid, neskatoties ne uz ko, palikt dievbijbas stvokl. Notikumus, kas notiek pasaul ar ietekm gunas, kurs dzvojam. Netaisngi kari saistti ar pasaul dominjou gara tumsbas gunu (t domin o karu laik), liels paclums uzmjdarbb saistts ar kaislbu gunas palielinanos, bet tikumbas un reliiozittes palielinans ar dievbijbas gunas pastiprinanos. Lastjs: Man rodas iespaids, ka dzvojam uz lielas pannas un vrmies kaut kd ausmg putr. Autors: Faktiski t ar ir. Materils dabas gunas ir caurstrvojoas un to ietekme pastvgi mains. Tpc nevaram absolti preczi zint, kas ar mums notiks jau nkoaj mint. Lastjs: K d gadjum tomr var iegt prta stabilitti? Autors: Bez darba ar sevi to izdart vienkri nav iespjams. Faktiski tikai tas, kur pastvgi dom par Dievu, ir spjgs pastvgi atrasties rpus aptraipos gunu ietekmes. Visi prjie cilvki, vairk vai mazk, atrodas gunu ietekm un nevar bt garantija, ka jau rtdien viu apzia netiks aptraipta. Lastjs: Nu paldies, Js man iedevt cerbas! Autors: Patiesba, lk, paas labks zles pret visiem prsteigumiem. Lastjs: Vism Jsu zlm ir rgta gara. Autors: Dziedjoais amalaka auglis skum pc garas iet rgts, tau pc tam pakojot to, gara mut kst salda. Bhgavad-gt teikts, ka tas, kur tiecas pc patiesm zinanm, skum no tm juts rgtu garu, tau pc tam, bez aubm, gara mains uz saldu. SECINJUMS: Materils dabas gunas atrodas nepieldzam mg laika ietekm. Varenais laiks ar gunu paldzbu, neprtraukti mainot savu ietekmi uz materilo pasauli, noliek ms absolti negaidts situcijs. Gunu aptraipo ietekme darbojas ne tikai uz prtu un jtm, bet ar uz saprtu. T rezultt, neskatoties uz ikdien notiekom nozmgm prmaim apzi, cilvki to praktiski neievro. Tpc vairumam iet, ka vii brnigi orientjas viss viu apzi notiekoajs prmais. Tikai saprtgs cilvks zina, ka via apzia nav pasargta no visu caurstrvojom zemkajm gunm. Cilvks, kur apzins o gudrbu, spj ievrot prmaias sav apzi, kas notiek gunu ietekm. Tda cilvka rakstura pazme ir pastvga tiekans kontrolt savas jtas

82

un neaut tm spontni pievrsties nevajadzgai informcijai. Necenoties iziet no aptraipos gunu ietekmes, nav iespjams iegt stabilitti un prliecbu par rtdienu. Daudzi dieni svtie mcja dadus pakontroles pamienus, lai izietu no apziu aptraipoas zemko gunu ietekmes un lai td veid ktu laimgi. Dai izvljs oti saretus un grti izpildmus papilnveides ceus, tdus k astou pakpju joga vai meditcija uz tukumu (gaismu). Vii progresja ar lielm grtbm, prvarot dadus rus. Vds ir praktiski padomi, kurus realizjot o papilnveidoans ceu var padart vienkrku un pieejamku katram. Pietiek koncentrt uzmanbu uz Dieva Personbu un gunu ietekme uz apziu nekavjoties sk vjinties. Msu degradcijas un strdu laikmet Vdas papilnveidei piedv pau vienkrko koncentrans veidu, kam nav nepiecieama kaut kda paa sagatavoans Dieva Svto Vrdu atkrtoanu. APKOPOSIM PRIEKSTATUS PAR TRIJM MATERILS DABAS GUNM Autors: Un t, ms jau esam pietiekami daudz runjui par gunu ietekmi uz cilvka apziu un es vlos Js palgt izststt par to, k Js uztveriet gunas un k tagad pret tm izturieties? Lastjs: Es zinm mra noticju gunu eksistencei, tau, man iet, bs nepiecieams vl daudz laika, lai es patiem sptu pieemt to eksistences faktu. Ziniet, vakar man prt ienca satriecoa doma. Es domju par to, k gunas caurstrvo visu dzvi un ldzu augstkos spkus stt man gunu noslpumu izpratni. Es oti dzii par to aizdomjos un pki man atkljs, ka paa gunas ir augstkais saprts un t k ts visu vada, tad patiesb gunas ir ts, ko ms saucam par Dievu. Autors: Prsteidzoi, ka ar Jums prt ienca doma. Lastjs: Vai ar Js t domjiet? Autors: N, di maldi rodas daudzu cilvku prtos, bet pai par sevi tie liecina par to, ka Js esiet diezgan dzii sapratis gunu dabu. Kas attiecas uz mani, tad es cenos domt t, k raksta gadsimtiem prbaudti zinanu avoti. Vdas apgalvo, ka Dievs ir personba, bet gunas Via varens enerijas izpausmes. Td veid gunm piemt dievia daba, bet ts nevar saukt par Dievu. Lastjs: Js vienmr sakiet, ka Jsu viedoklis sakrt ar Vdu viedokli. Izskats, ka Jums vienkri nav paam sava viedoka, bet man atkljs kaut kas patiem svargs. Es sapratu, ka viss aj pasaul ir daudz vienkrk un Dievs ir spki, kas vada pasauli. Ja bsiet oti vrgs, tad os spkus var saprast. Es sapratu, ka tie pa dadiem ceiem ved ms pret laimei. Paskatieties, cik viss apkrt ir sakrtots. Neaubgi, tie rkojas absolti saprtgi un pat man, maz izgltotam vdiskajos rakstos cilvkam, acmredzams, ka tiem piemt dievia daba. Js tau pats daudzas reizes teict, ka, tiem noticot, iegsim visus nepiecieamos labumus. Autors: J, Jums taisnba, gunm tik tiem piemt dievia daba un to darbba ir absolti pilnga. Piekrtu, ka, noticot to dieviajai dabai, ms iegstam labumu. Lastjs: Nu, re, tagad Js nevarsiet noliegt manu taisnbu, Js pats apstiprinjt, ka manas atklsmes ir patiesba: gunas ir Dievs un, tm noticot, ms iegstam mgo laimi. Autors: Gunm tik tiem ir dievia izcelsme, tau patiesb ts ir Dieva enerijas izpausme tiei tpat, k spks, kas piemt cilvkam, nav pats cilvks, bet norda, ka viam piemt paba (spks). Lastjs: Tas tau ir mugi saldzint Dievu ar cilvku.

83

Autors: Patiesb visam aj pasaul ir savas analoijas. Piemram, saska ar Vdm, cilvka ermen ir ielikts visa visuma uzbves noslpums. Cilvks, kur atmins o noslpumu, sps saprast, kda ir visuma uzbve. Tiei tpat, k Dievam gargaj pasaul ir gargs ermenis, t ar mums, pc via ldzbas, ir materils ermenis. Dievam piemt gargas enerijas, un ar mums piemt enerijas, tikai materilas. Lastjs: K rads tdas analoijas, manuprt, tas o pc primitvisma. Vai Vds nav prk primitvs priekstats cilvka atbilstbai Dievam? Autors: Tda ldzba rodas tpc, ka visa materil pasaule t ir izkropota gargs pasaules kopija. Tpc viss materilaj pasaul notiek k gargs pasaules spogua atspdum. Vieng atirba ir tda, ka tur procesi noris uz vienu pusi, bet eit uz citu. Tpc viss materilaj pasaul pastvgi noveco un iznkst, bet gargaj pasaul laimes daudzums ar katru sekundi palielins. Gargaj pasaul laiks neizncina to, uz ko iedarbojas, tpc tur nav nves. Lastjs: Tas viss izklauss pc fantastikas. Autors: Pirms simts gadiem ar datori bija fantastika. Vienkri ms pai ar saviem spkiem maz ko varam saprast, tau, neskatoties ne uz ko, Vdas dod mums savas noslpumains patiesbas. Tas tiek darts, cerot uz cilvkiem, kuriem raksturgi skum pieemt ideju, bet pc tam to izptt, nevis uz tiem, kuri to uzreiz noliedz, paziojot, ka svtie raksti ir primitvi. Lastjs: Bet vai tad es nepiemu o ideju? Esmu piemis ideju par svto rakstu un Dieva eksistenci un ptu tos. Vienkri, tos ptot, es jtu, ka Dieva Personbas eksistences ideja man ir nedaudz svea, viss ir prk vienkri, k multen: Dievs ldzgs cilvkam, cilvks ldzgs Dievam. Vai ar uz citm visuma plantm, kuras apdzvo dzvs btnes ar savdku ermea formu, Dievs ir ldzgs cilvkam? Autors: N, uz citm plantm Dievs dzvajm btnm pards atbilstoi viu dzves uzskatiem. Td veid Dievam ir vieglk nodot viiem gargs zinanas. Lastjs: Kam gan vajadzgs tds tetris, kpc Dievs pards dados ermeos? Vai tiem Dievs nevar mums pardties taj izskat, kd ir gargaj pasaul? Autors: J, biei vien t ar notiek. Daudzu cilvku priek, kuri bijui t ciengi, Vi pards taj izskat, kd ir gargaj pasaul. Lastjs: Ttad Dievs pc savas vlans var maint ermea formu? Autors: J, var, bet tas nav nemaz tik prsteidzoi. Msu visum ir plantu sistma (galaktika) ar nosaukumu Siddhaloka, kur visas dzvs btnes pc savas vlans var maint ermea formu. Ar tas ir aprakstts Vds. Un pat uz msu plantas ir cilvki, kuri pc pau vlans var maint ermea formu. Tau s spjas var sasniegt vairkas dzves pc krtas nopietni nodarbojoties ar jogu un msdiens to sastapt var oti reti. Lastjs: Vai tiem katrs cilvks var iemcties maint savu ermea formu? Autors: J, tas ir iespjams, bet Vdas uzskata, ka tiekties pc dm lietm ir laika veltga ieana. Cilvcisk (saprtg) dzvbas forma domta, lai papilnveidotos. Kpc vairkas dzves pc krtas mcties maint ermea formu, ja pc materil ermea nves ms tik un t to mainsim? Ja jau Jums tik oti gribas maint ermea formu, tad ziniet ms jau tpat to mainm. Ar katru brdi msu ermenis noveco un tpc t forma mains. Lastjs: J, izskats, Jums taisnba. Autors: Ms nedaudz novirzjmies no sdienas sarunas pamattmas. Piedvju atgriezties pie materils dabas gunu nosldzos apsprieanas. Un t, atkrtosim materils dabas gunu pamatfunkcijas. Gunas darbojas trijos veidos: 1. piesaista sev;

84

2. rada daudzveidbu; 3. aptver visas visuma eksistences izpausmes (visuresoas). Lastjs: Vai Js vartu vlreiz precizt os jdzienus? Autors: Labi. 1. Gunas sev piesaista divos veidos: a) Velk ms aiz sevis. Savdk o funkciju sauc novelkoo. Tikldz mums rodas egoistiskas vlmes, nekavjoties sk darboties gunu novelko funkcija. b) Ieved ms ilzij (noslpj lietu patieso btbu). o gunu funkciju savdk sauc par nosacto. Ilzija ir taj, ka pieeroties materilajai laimei, ms skam dzvot s primitvs laimes pasaul, pieeramies tai un pat nesaprotam, ka var bt ar kaut kas labks. 2. Gunas rada daudzveidbu un visa gunu daudzveidba domta, lai apmierintu dadas materils laimes garas. 3. Gunas ir visuresoas. Tas nozm, ka, pat oti pacenoties, ms materilaj pasaul nespsim atrast kaut vai vienu materilu objektu, kas btu brvs no trs materils dabas gunu ietekmes. Lastjs: Es nesaprotu, ko nozm gunas ieved ms ilzij? Vai tiem, jtot kaut kdu laimi, grti iedomties, ka bez s laimes, eksist ar vl cita? Piemram, es, jtot kaut kdu laimes veidu, vienmr sapoju par vl lielku laimi. Autors: Tiei t jau ar ir Jsu laimes izpratnes nosactbas (iluzoriskuma) pazme. Redzot matrij garguma atspulgu, ms dzenamies tam paka, k mirai tuksnes, vloties arvien jaunas un jaunas materils baudas. ajs sacensbs pc slaicgas materils laimes aizmirstam, ka ir sta garg laime, kas nekad nebeidzas. Lastjs: Vai, nonkot dievbijbas gunas aizsardzb ms nekavjoties iegstam gargo laimi? Autors: Ne glui t. Dievbijbas guna dod iespju saprast, ka eksist garg laime. Tau tikai atbrvojoties no visu gunu ietekmes, var sasniegt gargo laimi. Ms o jautjumu jau daudzas reizes apspriedm. Atgdinu, ka mdz bt katras gunas nosactba (to klj ilzijas): dievbijbas, kaislbu un gara tumsbas. Tau Vdas uzskata, ka dievbijbas guna, lai ar pc savas btbas materila, tomr t ir vislabk, un, lai sasniegtu laimi jtiecas tiei pc ts. Dievbijbas gunas priekrocbas: 1. T attra. Dievbijbas guna ir daudz trka par prjm gunm. 2. T atbrvo no grku sekm, kas izdarti ar aj dzv. 3. Dievbijbas guna veicina apgaismbu, dodot patiesas zinanas. T rezultt laime ar katru dienu pieaug. 4. Dievbijbas guna atbrvo gan no psihiskm, gan fiziskm cieanm. Lastjs: Tas viss, protams, ir labi, bet Js tikko teict, ka dievbijbas guna, tpat k zemks gunas, ieved ms ilzijs. K lai to saprot? Saska ar Jsu teikto iznk, ka t tpat, k zemks gunas, liek mums degradt. Autors: J, tik tiem, dievbijbas guna ar var ievest ms ilzijs un pakpeniski novest ldz kaislbu un pat gara tumsbas gunai. Ja cilvks, kur atrodas dievbijbas gun, nepareizi uzvedas, zemks gunas viu sasaista divos veidos: 1. Ar pieeranos materilm zinanm;

85

2. Ar pieeranos materilai laimei. Lastjs: e tev ldzu! Visas sarunas laik Js vairkkrtgi atkrtojt, ka jcenas sasniegt dievbijbas guna, bet tagad sank, ka ar tas nav droi. Ko tad lai dara, k aj pasaul atrast pilngas laimes garantiju? Autors: Lai garanttu to, ka visu laiku bsiet laimgs, ir jnostjas uz gargs laimes izpratnes platformas un no visas sirds jml Dievs. Bez aubm, ka is apzias stvoklis ir daudz augstks, nek atraans materils dievbijbas gunas ietekm. Lastjs: Nostties uz gargs platformas! Js pastvgi par mani irgjieties. Izskats, ka, iemljis Dievu, Js lepojieties un pastvgi ar to lielieties, td veid uzsverot, ka citi to nespj. Autors: Man vl ir tlu ldz tam lmenim, kuru Js man piedvjt. Cilvks, kur iepazinis augstko laimi, izskats savdk nek es un nekad neliels. Tau, ja sarunas par Dievu Js nedaudz kaitina, tad labk vlreiz parunsim par dievbijbas gunas priekrocbm. Es vienmr t esmu uzskatjis un uzskatu ar tagad, ka nebtu slikti, ja ms sasniegtu dievbijbas gunu. Lastjs: Js tomr esiet kaislgs cilvks skum teict, ka dievbijbas gun ir risks iekrist ilzijs, bet tagad mani, k brnu, pierunjiet tomr pc ts tiekties. Js tau pats mcjt, ka saruns par patiesbu galvenais bt godgam. Autors: J, Jums taisnba, saruns par patiesbu vienmr jrun patiesba, bet bez dievbijbas gunas patiesguma nebs. Tpc, skatieties no kuras puses gribiet, bet mums jsasniedz dievbijbas guna, pat neskatoties uz to, ka ar no ts var iekrist zemkajs guns. Lai neiekristu, jizpta visas briesmas, kas draud esot dievbijbas gun. Tau uzreiz saprast, k darbojas dievbijbas guna, nav tik vienkri. Tpc Jums iet, ka manis teiktaj ir tik daudz pretrunu. Lastjs: Js man galgi sajauct prtu. Pasakiet godgi, vai ir iespjams sasniegt kaut kdu dievbijbas gunas lmeni, kur atrodoties vairs nedraud iekriana zemkajs guns? Autors: Var jau, var, bet, ja runjam godgi, tad materilaj pasaul absolti tra dievbijba praktiski nav sastopama un pilnb tda t ir tikai gargaj pasaul. Tomr cilvki, kas uzticgi kalpo Dievam, sasniedz tru dievbijbu. Atrodoties materilaj pasaul, vii nekad nepievras matrijai, bet sav sird pastvgi nodarbojas ar kalpoanu Dievam, Augstkajai gargajai patiesbai, kam piemt esbas forma. Visiem prjiem, taj skait ar dzvajm btnm, kas atrodas valdoaj dievbijbas gunas ietekm, apzi ir kaut kdi kaislbas un gara tumsbas piemaisjumi. Tiei ie piemaisjumi liek viiem nepareizi uztvert tos labumus, kurus dv dievbijbas guna. Lastjs: Vai Js vartu skk aprakstt, kd veid dievbijgs cilvks, kas ir laimgs un kam piemt clas laimes izpratne, pc kuras jtiecas, tomr tiek zemko gunu aptraipts? Autors: Ja cilvks, kas atrodas dievbijbas gunas ietekm, pieeras laimei, kuru vi sav dzv jau ir sasniedzis, tas nekavjoties viu ierauj ilzijs. Skum mains laimes izpratnes gara, bet pc tam ar cilvka dzves mra paties izpratne. T rezultt, neskatoties uz visu savu gudrbu, paam nemanot, vi sk rpties par to, lai saglabtu savu stvokli sabiedrb, sakarus, prestiu. Taj pa laik, ar katru dienu tuvojas vecums un dabg veid viam visu atem. Cnoties par savm tiesbm, dievbijgs cilvks nepamana, k nonk zemko gunu valdoaj ietekm. Lastjs: Ko Js ar to domjt? Js gribiet teikt, ka visi sasniegumi dievbijbas gun vecum tiks zaudti? Kpc tad mocties un strdt ar sevi?

86

Autors: J, ja mris darbam ar sevi ir stvoklis sabiedrb, prestis, ciea un citi materili labumu, tad vecum to visu nenovrami zaudsi. Tau, ja padzvojis cilvks, kas sasniedzis dievbijbu, saprot, ka via vecum svargkais uzdevums ir atteikties no visa materil, tad vi iegs patiesu gudrbu, kas ir via cienjamo gadu vrta. Interesanti, ka, tiecoties pc atteikans, vi tomr nezaud savu stvokli sabiedrb un visi nopelni paliek kop ar viu. Lastjs: Atkal jau vec dziesma ja vlies, lai tev kaut kas btu, tad no t ir jatsaks. Bet padomjiet pats, tas tau vienkri ir absurds. K var vienlaicgi gribt materilo laimi un to negribt? Autors: Pareizi, tpc, pat esot materili laimgam, vislabk ir nepievrst tam nekdu uzmanbu. Vl jo vairk nav jgas pc ts tiekties. Msu vlmm jbt tikai gargm. Lastjs: No Jsu teikt sapratu, ka veciem, lai saglabtu uzkrto laimi, no visa jatsaks un jiet kloster? Autors: Nav obligti jiet kloster, vienkri paveckam cilvkam vienmr jem vr, ka t vai citdi, bet drz nksies mirt. T k visus os materilos labumus sev ldzi nepaemsi, tad par tiem uztraukties ar nav jgas. Vai vecum tevi ciens, vai n, patiesai laimei svargkais, lai neskatoties uz visiem prbaudjumiem, pietiktu garas nodarboties ar gargo praksi. Lastjs: Kpc tad bija nepiecieams visu mu krt os labumus? Vai tieam tikai tpc, lai saprastu, ka tie nav vajadzgi? Autors: T ar mdz bt. Visu mu krjot naudu, saprtgs cilvks vecum sk saprast, ka drz t viam vairs nebs nepiecieama. Bet visbiek mdz bt pilngi savdk. Vairums cilvku pat pirms nves dom nevis par nenovramo nkotni, bet par to, kas notiks ar viu uzkrtajiem materilajiem labumiem, kas parpsies par viu prestiu pc nves, kas aprps viu uzkrtos labumus utt. T vii kaislbu gunas ietekm nemier pamet savu materilaj pasaul dzves nomocto ermeni. Lastjs: Pc m sarunm gribas aizbgt no visiem materilajiem pienkumiem uz klosteri un dzvot tur miergi dievi aizsardzb. Autors: Bet t bs pragra atteikans, kas ir vl sliktka, k just imenes dzves grtbas. Patiesb vispareizk ir netiekties ne pc kdiem materiliem labumiem, bet tomr, nodarboties ar materilm lietm, dart to tikai pienkuma pc un lai sasniegtu Dievu. Cilvks, kur t rkojas, tuvojoties vecumam, atbrvosies no vism problmm un ar izpildta pienkuma sajtu pret radiniekiem un sabiedrbu, miergi atteiksies no visa nevajadzg un velts sevi gargai praksei. Tpc jebkur vecum vislabk ir tiekties tikai pc gargiem labumiem. Tau nekd gadjum nevajag paviri izturties pret saviem materilajiem pienkumiem. Lastjs: Js esiet briesmgs cilvks! Sarunjoties ar Jums pamazm zd sapratne kd tad vispr dzvot? Iedziinies gargajs liets slikti, iedziinies materilajs atkal slikti. Vai visu dzvi jkarjas td bezsvara stvokl? Autors: T ar ir msu sarunas btba mums jpadziina un jnoformul izpratne par to, kpc dzvojam. Nav tik vienkri tikt skaidrb, k pareizi apvienot savus materilos un gargos pienkumus. Lastjs: Vai, esot dievbijbas gun, bez pieerans saviem pankumiem eksist vl ar kda cita bstamba, kas sev slpj aptraipans iespju ar kaislbu un gara tumsbas gunas piemaisjumiem? Autors: J, ir vl viena liela bstamba lepnba par savm zinanm. Lastjs: Man iet, ka Jums jsargjas tiei no s bstambas.

87

Autors: Jums taisnba, uzmanba nenks par skdi. Lastjs: Varbt nenks par skdi, bet es neredzu lielu jgu uzmanties tiem cilvkiem, kuri jau nostjuies uz garg cea. Pirms tam ms runjm par to, ka, nodarbojoties ar materilm zintnm, oti viegli ir kt lepnam. Bet vai tad tas ir kas slikts, ja cilvks ciena sevi par to, ka kaut ko sasniedzis Vdu izpraan? Vai tiem, dzii izptot Vdas, cilvks nav pasargts no iedombas, no t, ar ko vi visu mu cnjs? Autors: Dieml lepnba par savm zinanm uzgln pat tad, kad cilvks kuvis oti zinos un sasniedzis oti augstu dievbijbas pakpi. Tpc, kultivjot pazembu, vienmr savus sasniegumus vajag piedvt Dieva lastbas izpausmei. Lastjs: Vai tad mums nav nekdu nopelnu? Autors: Varbt ar ir, bet domas par tiem nekad neveicina progresu. Tpc labk sakoncentrties uz T izpratni, pateicoties kura lastbai rads visi msu sasniegumi un nopelni. Lastjs: Viss notiek pateicoties Dieva lastbai!, laba derfrze. Ja nevari izskaidrot mehnismu, k rodas labs liktenis vai veiksme, tad t uzreiz visu izskaidro. Lai nu paliek, bet man obrd vairk interes kas cits. K pazt cilvku, kur, atrodoties dievbijbas gun, ir pietiekami noturgs pret kaislbu un gara tumsbas ietekmi? Autors: Viss notiek pateicoties Dieva lastbai t nav derfrze, bet gan svts noslpums. Kas attiecas uz Jsu pdjo jautjumu, tad tdu cilvku var atpazt pc via rcbas un runas. Bhgavad-gt (16.3 un 12.14-20) apraksttas 26 cilvka rakstura pabas, kas atrodas dievbijb un 26 gudr rakstura pabas, kur jau ir atbrvojies no visu gunu ietekmes un atrodas tr dievbijb (garg apzias stvokl). Lastjs: Vai tiem man tagad katram cilvkam, kur atrodas dievbijb, nksies prbaudt rakstura pabas? Vai nav kaut kdi vienkrki veidi, lai noteiktu, kur ir progresjis un kur nav? Autors: Var noteikt ar vienkrk, bet tam nepiecieama pieredze. Piemram, jbt vrgam un jievro cilvkos patnbas, kas apliecintu viu apzias attstbu. Vds (Hitopade) atzmtas etras brnigas pabas, kas norda uz to, ka cilvks diezgan stabili atrodas dievbijbas gun: 1. Ja cilvks spj daudz ziedot un taj pa laik teikt labus, par rpm liecinous vrdus, ttad via dievbijba ir pietiekami tra. 2. Ja dievbijgs cilvks kuvis izlmgs un bezbailgs un taj pa laik palicis pacietgs, tad vi tik tiem papilnveid ir daudz pancis. 3. Ja cilvks, kur ir oti bagts, saglab neticamu dsnumu tas norda uz lielu apzias trbu. 4. Un, visbeidzot, ja cilvku visi ciena par via zinanm un vi ar to nelepojas t ir visaugstks trbas pazme. Visprinot os apgalvojumus, var secint, ka cilvka apzia, kur koncentrjies uz savu laimi, nevis uz to, kam o laimi atdot, ir ar kaislbu un gara tumsbas piemaisjumiem. Lastjs: Vai eksist kaut kdi pamieni, lai noteiktu to, ka laimgs cilvks ir nesavtgs, un dom par to, k izmantot savu laimi citu labumam? Autors: Ja, atrodoties dievbijb, cilvks iegstot laimi: atslbins, kst ppgs, ar mazku entuziasmu pilda savus pienkumus, zaud modrbu,

88

tas nozm, ka aj cilvk kaut kd mr vl ir savtgums. Tpc, pc karmas likuma, vi vl nav pastvgas laimes ciengs. ds cilvks atrodas neliel zemko gunu ietekm, kas jebkur brd var pastiprinties. D savas pazudinos tieksmes atslbinties, tikldz kuvis nedaudz laimgs, cilvks atslbins un aizmirst par savu pienkumu. aj brd via laimes sajtu nomaina slinkums un atslbums. Lastjs: Tagad nedaudz kuva saprotamks, k var noteikt, kad dievbijbas gunas kst mazk. Uz to norda vlme atslbinties un nodoties slinkoanai. Ar mani t ar parasti notiek. Iznk, ka dotaj papinlveidoans posm es nevaru izvairties no negaidtiem kritieniem? Autors: Nav teikts, viss atkargs no t, kda bs Jsu saskarsme. Lastjs: Lai nu paliek saskarsme, es vltos saprast, k dievbijgam cilvkam izpauas tikko redzamu kaislbu un gara tumsbas gunas pazmju palielinans? Vai Js vartu sum izskaidrot, k var sev ievrot zemko gunu pieaugoo ietekmi? Autors: Protams, protams, tlt paskaidrou. rtbas labad vispirms parunsim par pazmm, kas liecina par kaislbu gunas palielinanos, bet pc tam priesim pie gara tumsbas gunas. Pirmais, kas norda uz kaislbas gunas kltbtni, ir negaidti spcgas materilas vlmes pardans, kas atem mieru. Otrais spcga pieerans tam, kas mums jau pieder, un tas rada bailes to visu pazaudt. Lastjs: Kd veid s patnbas sev un apkrtjos cilvkos var pamant? Autors: Tikldz ts pards, skum prts, bet pc tam ar pats cilvks iesaists vtrain, nevaldm, intensv materil darbb, kuras mris ir iegt kaut kdu materilu rezulttu. Lastjs: Es kaut k nesaprotu, k tas notiek otraj gadjum, kad cilvks pieeras tam, kas viam jau pieder. Ja man jau kaut kas pieder, tad kpc gan tiekties pc t, kas jau ir? Autors: oti vienkri. Cilvkam, kur ieguvis noteiktu reputciju un ir tai pieries, nkas smagi strdt, lai to uzturtu. Prestis pieprasa mbeu, drbju, iekrtojuma maiu uz arvien msdiengkiem. Bez tam, visu laiku nkas ar uzturt paa reputciju, jo citdk t nenovrami bojjas. Tpc cilvks, kas sasniedzis materilos pankumus un prestiu, tomr visu laiku ir saistts ar nesamrgi smagu darbu. Lastjs: Bet vai tad aj dzv kaut ko var sasniegt bez naudas un prestia? Autors: Protams, prestis visiem ir svargs, bet dievbijgs cilvks pc t netiecas. Jzina, ka dievbijgs cilvks ir cieas vrts ar savu tiekanos pc patiesbas, tiei par to viu ciena. Ja dievbijgs cilvks prsts nodarboties ar papilnveidi, tad zauds patiesu cieu. To saprotot, dievbijgs cilvks pastvgi ir aizemts ar papilnveidoanos un nepievr uzmanbu tam, vai viam ir prestis vai n. Dievbijgs cilvks saprot, ja prestia nav, ttad vi ar papilnveidoanos nenodarbojas pietiekami nopietni. Tpc prestis viam ir k patiesbas izzinanas barometrs, bet nav papilnveides mris. Kaislgam cilvkam prestis ir dzves mris. Tpc, iegstot prestiu, vi darb ar sevi automtiski atslbins un t rezultt to (prestiu) zaud. Lastjs: Ttad, nodarbojoties ar papilnveidoanos, dievbijgs cilvks tomr slepeni tiecas pc prestia. Bet t tau ir sten kaislbu guna? Autors: J, Jums taisnba, dai cilvki ar papilnveidoanos nodarbojas tikai prestia d un tpc atrodas acm redzam kaislbu gunas ietekm. Interesanti, ka visbiek vii par to nemaz nenojau un uzskata sevi par oti progresviem. Tomr steni dievbijgi cilvki vienmr no sirds cns ar savu lepnumu un uzskata, ka vii nav ts uzmanbas vrti, kuru viiem pastvgi

89

izrda. Ja dievbijgu cilvku ciena, tad vi taj saskata Dieva gribu un uzemas rpes par to cilvku, kur izrda savu cieu. Lastjs: Es sapratu, k atirt dievbijgu cilvku no kaislga. Ja, iegstot prestiu, cilvks turpina patiesi rpties par apkrtjiem, ttad vi atrodas dievbijb, bet, ja vi, iegstot prestiu, rpjas viengi par to, lai o prestiu palielintu, ttad vi atrodas kaislbu gunas ietekm. Autors: Brnigs secinjums. Viengais, kas jpiebilst, ir tas, ka dievbijgs cilvks, pirmkrt, vienmr rpjas par apkrtjo cilvku gargo izaugsmi. Bet, kad apkrtjo cilvku cieu izmanto audis, kuru dievbijba zinm mr ir zemko gunu aptraipta, tad vii, pirmkrt, cenas apkrtjiem cilvkiem paldzt materilaj, nevis gargaj aspekt. Lastjs: Nu, lk, Js jau atkal man sajauct galvu. Agrk Js teict, ka patiesi dievbijgs cilvks vienmr gan gargi, gan materili rpjas par saviem radiniekiem, tagad Js sakiet, ka dievbijgs cilvks rpjas tikai par radinieku gargo dzvi. Atkal jau kaut kdas pretrunas. Autors: J, Jums taisnba, bez izskaidroanas to ir grti saprast. Tau patiesb viss ir gaui vienkri. Dievbijgs cilvks visiem spkiem cenas izpildt materilos pienkumus pret radiniekiem, bet sirds dzium vi tomr vairk rpjas par viu gargo izaugsmi. Lastjs: Domjiet, ka visus os smalkumus ir viegli saprast? K vl var atirt patiesi gargi progresjuus cilvkus no tiem, kuri, lai ar atrodas dievbijb, tomr nav pietiekami attrjuies? Autors: Patiesi dievbijgi cilvki sevi nekad neuzskata par gargi oti progresjuiem, bet vienlaicgi oti atbildgi izturas pret rpm par citu cilvku prestiu. Vii vienmr patiesi cenas izpildt pienkumus pret radiniekiem un sabiedrbu. Turklt uz apkrtjo cieu vii atbild ar pazembu. Protams, mdz bt ar liekui, kuri, lai izskattos pazemgi, vienmr visiem ststa, ka vii ir nekam nedergi un nav gargi progresjui. Patiesb ie cilvki atrodas vl dzikos maldos, nek tie, kuri patiesi nenojau par savu lepnbu. Tdi nomaldjuies cilvki parasti nenopietni izturas pret saviem gargajiem pienkumiem attiecb uz citiem cilvkiem. Tpc apkrtjos cilvkos tie pau iedvesmu neizraisa. Lastjs: Pateicos, es par to visu padomu. Tau man ir vl viens jautjums, kas attiecas uz kaislbu gunas ietekmes pastiprinanos. Lai veiksmgi ielgotu visu teikto, es gribtu zint, k svtajos rakstos ir apstiprints tas, ka arvien pieaugoas kaislbu gunas ietekme ir negaidta spcgas materils vlmes izpausme un pieerans palielinans tam, kas tev jau pieder? Autors: Tas ir apstiprints, piemram, Bhgavad-gt (14.7): Kaislbu guna ir nevaldmas iekres un alkatbas izpausme. Tpc t, o, Kunt dls, sasldz nosacto dvseli materils karmisks darbbas vas. Eksist divas pieerans formas darbbai: 1. Pieerans paai darbbai rada vienpusju, bezcergu aizrauanos ar nepareizu darbu. 2. Pieerans darba augiem rada psihisku un fizisku spku izskumu. Pieerans paai darbbai izpauas vlm pc iespjas vairk strdt, lai iegtu materilos labumus nkotn. Pieerans sava darba augiem biei izpauas k pieerans tam, kas obrd mums jau pieder: labs dzvoklis, liela alga, stipra veselba utt. Lastjs: dm vlmm parasti nav ne gala, ne malas.

90

Autors: T ar ir kaislbu gunai nav gala un ts daba ir tda, ka t pastvgi palielina msu pieeranos. Visa materil civilizcija pamatojas uz kaislbu gunas palielinanos. Saska ar Vdm par attsttu uzskata tdu civilizciju, kas atrodas valdoaj dievbijbas gunas ietekm. Savukrt obrd, piemram, ja saldzina divas valstis, tad kritrijs parasti ir raoanas attstbas lmenis un iedzvotju labkljba. Kaislbu gunas vrtbas ir ts, cik daudz iedzvotjiem ir naudas, lielu, rtu dzvoku un krutu manu. Vdiskajos laikos civilizcijas pamatvrtbas bija iedzvotjiem piedvts iespjas gargajam progresam. Par civilizciju liecinja sekojoi rdtji: patiesi progresjui gardznieki, svti valdnieki, k ar pilstas, kas bija projekttas pc paiem principiem, kas maksimli palielinja iedzvotju apzias trbu un, visbeidzot, trs, dievbijgs uzturs. Vdiskajos laikos brnu gargajai izgltoanai pievrsa maksimlu uzmanbu. Tas viss veicinja kultras progresu. Lastjs: Paldies par paskaidrojumu. Interesanti zint, kda atirba starp msdienu un pagtnes civilizciju. Tau, ja runjam godgi, ar visu cieu pret vdiskm zinanm, es tomr sliecos domt, ka pagtn uz Zemes dzvoja pirmatnjie cilvki. Autors: J, protams, daudzi t dom. oti rti ir t domt. No t automtiski izriet, ka ms esam gudrki par saviem seniem, ka nav pau problmu, jo ms veiksmgi progresjam. Pati ideja par to, ka msdienu zinanas ir labkas par senajm, likumsakargi rada domu: kpc vispr nepiecieamas s sens zinanas?. Lastjs: J, Jums taisnba, man prt biei pazib ldzgas domas. Autors: Un ne tikai Jums, ds viedoklis obrd ir oti izplatts. T ms sev atemam visu pagtn uzkrto gudrbu. Lastjs: Labi, es par to padomu, bet obrd man ir jautjums par tmu. K noteikt, ka apzi nenovrami pieaug gara tumsbas guna? Autors: Sksim ar to, ka galven gara tumsbas pazme ir pastvga atraans da veida ilzijs: neprt, dusms, naid, skopum, krpan, izvirtbs; slinkum, pesimism, alkoholisk un narkotisk reibum; miegainb, trulum un izmisum. Lastjs: K cilvks, paam nemanot, iegst visus os trkumus? Autors: Ms jau o jautjumu apspriedm. Gara tumsba rodas no pilnga zinanu trkuma par laimi. No vienas puses, gara tumsba rada nepareizu laimes izpratni, no otras nepareiza laimes izpratne rada gara tumsbu. Rodas apburtais loks, kas noved cilvku pie pilngas apzias degradcijas. Lastjs: J, atceros, Js to vl kaut k saistjt ar sirdsapzias balsi? Autors: Atrodoties dievbijbas gunas ietekm, cilvkam ir sirdsapzias balss un vi spj paskatties uz savu rcbu no malas. Savukrt tiem, kuri atrodas kaislbu gunas ietekm, sirdsapzias balss izraisa pretrungas jtas: t ir patkama, kad kaut ko nepareizi dara kds cits un nepatkama, ja nepareizi rkojies pats. Spilgta gara tumsbas gunas ietekmes pazme ir pilngs antagonisms ar sirdsapzias balsi, kas rada dzius un nenovramus maldus. Lastjs: Ttad pamatrdtjs ieslganai gara tumsbas gun ir antagonisms ar sirdsapzias balsi, slinkuma palielinans un agresijas pieaugums? Autors: Js esiet labi sapratis msu sarunas jgu. Lastjs: Tas viss ir t, bet no iepriekjm sarunm esmu ielgojis vl vienu svargu domu: pai ms nespjam ldz galam novrtt, k darbojas sirdsapzias balss, kas msos dzvo. Js apgalvojiet, ka gara tumsb esoi cilvki, nekontaktjoties ar sirdsapzias balsi, uzskata, ka

91

viiem viss ir krtb un pau problmu nav. Savukrt kaislgi cilvki izdom savu sirdsapzias izpratni. Bet vai vienmr dievbijgi cilvki rkojas saska ar sirdsapzias balsi, vai ar vii, paiem nemanot, var noiet no cea? Autors: Gunas apziu vienmr ietekm nemanmi, tpc pat dievbijgi cilvki biei nokst kaut kd zemko gunu ietekm. Lastjs: Sapratu, t jau es ar domju. Saska ar Jsu teikto, cilvks pats nespj saprast to, ka kaut kd brd via prt pastiprins gara tumsbas gunas ietekme. Autors: Atkal jau oti labs secinjums, tikai es nesaprotu, kpc Js esiet tik izbrnjies? Lastjs: Kas gan te nesaprotams! Ja es pats nespu noteikt, ka esmu zaudjis harmoniju ar sirdsapzias balsi, kdas gan man ir cerbas, lai ar saviem spkiem pretotos negaidtai degradcijai? Autors: Nekdas. Lastjs: Tad par kdu lab uzvaru pr auno Js runjiet? Kpc tad visu o filozofiju ptt, ja jau iepriek zinms, ka nav iespjams sasniegt stabilu papilnveidoanos un laimi? Autors: Jums tikai iet, ka Vdas nenorda patieso ceu pie laimes. Es, glui pretji, uzskatu, ka zinanas par to, ka cilvks nav apdroints pret negaidtu kritienu, norda uz lab uzvaru pr auno. Zinans par to, ka pat dievbijgs cilvks nav apdroints pret negaidtu kritienu zemkajs guns, mudina pastvgi meklt paldzbu un atbalstu. Tas cilvk attsta pazembu. Pazemba ir pats lielkais tikums un neieemot pazemgu stvokli, stabili progrest vienkri nav iespjams. Tas oti iedvesmo un liecina par pasaules likumu dziumu un pilnbu. Lastjs: Kds tam sakars ar pazemgu stvokli? Esi vai neesi pazemgs, saska ar Jsu vrdiem, gara tumsbas guna tik un t nemanmi ieies saprt, bet t k gunm piemt neprvarama varenba, visi minjumi to atklt nolemti neveiksmei. Autors: Lieliski teikts. Tik tiem, t tas ar notiek. Varens gunas vienmr ir spcgkas par msu sapraanu. Tau tas nenozm, ka esam nolemti degradt. Lieta tda, ka, ieemot pazemgu stvokli, cilvks, pateicoties sava garg skolotja nordjumu paklausanai, iegst pieeju komunikcijai ar patieso savas sirdsapzias balsi. Ja netiecas pc pazembas, tad skolotja balss cilvkam nevar paldzt atskurbt un atbrvoties no zemko gunu ietekmes. Tpc pazemgs cilvks, kuram ir piencga vadba, vienmr ir aizsargts no negaidtas iegrimanas gara tumsbas gun, jo paa spkiem atbrvoties no zemko gunu slpts ietekmes praktiski nav iespjams. Tpc tikai tas cilvks, kur ieguvis pazembu sava garg skolotja prieka, ir pilnb pasargts no slepenas zemko gunu ietekmes uz via apziu. Lastjs: Tas mani nenomierina. Jsu jaunais secinjums burtiski nozm sekojoo: tiem, kuriem nav garg vadtja, progrest un sasniegt laimi vienkri nav iespjams. Kur gan eit ir taisnba? Cilvks tau var dzvot td viet, kur vienkri nav ar ko komunict par gargm tmm! Vai tad viam jmet pie malas tiekans pc laimes? Autors: Katrs saska ar savu likteni saem lielku vai mazku iespju progrest. Tau, ja cilvks ir pareiz noskaojum un tiecas pc patiesbas, slikta karma nevars viam atemt clu saskarsmi. Glui pretji, cilvkam, kur tiecas pc gargs laimes, liktenis rads visas iespjas, lai viam btu cla saskarsme. Lastjs: Nav patkami apzinties, ka sav progres esi no kda atkargs. Piemram, man tas nemaz nepatk. Autors: J, t tas ir. Pasaules uzbves likumi ne vienmr rada sajsmu, dareiz tie iet bargi un nesaprotami. Bet kas tiei Jums nepatk? Vai tad slikti apzinties, ka pats galvenais dzv ir atrast sev labu gargo skolotju? Lastjs: Bet, ja nu pki es to vispr neatradu, kur ir garantija, ka atradu?

92

Autors: Ja cilvks ir patiess sav vlm atrast gudru gargo skolotju, tad vi no augstkiem spkiem saem aizsardzbu un sk dzirdt patiesbas balsi, pat savu draugu vai radinieku vrdos. Svtajos rakstos Dievs Pats visiem garant Savu aizsardzbu. Vi saka, ka tas, kur nopietni nostjies uz lab cea, nekad nenomaldsies no progresa cea. Tpc tas ir tikai laika jautjums, kad tas, kur tiecas pc garg progresa ks ciengs, lai iegtu steni clu gargo skolotju. Lastjs: Konkrti kur Vds par to tiek runts? Autors: Piemram, par to run Bhgavad-gt (6.40): Dieva Augstk Personba teica: O, Prihti dls, transcendentlistam, kas dara svtgus darbus, nedraud bojeja ne materilaj, ne gargaj pasaul. O, Mans draugs, aunums nekad neuzveiks to, kur dara labu. Lastjs: Pateicos, bet man tik un t nav skaidrs, k tas, kuram nav garg skolotja, bet kur tiecas progrest, var izrauties no zemko gunu neredzamajm etnm? Autors: Ja cilvks tik tiem tiecas progrest, tad pat parastu cilvku, paziu vai radinieku vrdos, vi sps sadzirdt patiesbu. Lastjs: Vai variet mint relus piemrus tam, k patiess cilvks var saemt nordjumus no savu radinieku vai paziu vrdiem? Starp citu, maniem radiniekiem nepiemt paa garg attstba. Autors: Katra cilvka dzv tdu piemru ir oti daudz. Ir ar klasiski piemri, kas ir oti uzskatmi. Piemram, pirms daiem simtiem gadu Indij dzvoja svtais, kuru sauca Bilvamangals Thakurs. Jaunb, vl esot parasts cilvks, vi iemljs vieglas uzvedbas sieviet, kura dzvoja otr pus tai upei, pie kuras atrads via mja. Reiz vi gribja o sievieti satikt un tiei tobrd sks spcga vtra. Riskjot ar dzvbu, vi tika pri upei un nostjs savas mots priek. Viu sarunas laik, sieviete nordja viam, ja vi tik pat neatlaidgi tiektos pc papilnveides, tad, bez aubm, sasniegtu lieliskus rezulttus. Bilvamangals Thakurs os vrdus uztvra k nordjumu un, prtraucot savas zemisks aizrauans, ska aktvi nodarboties ar gargo praksi. Pc kda laika, sasniedzot aj ce ievrojamus rezulttus, vi atzins, ka via pirmais gargais skolotjs bija vieglas uzvedbas sieviete. Visu dzvi vi o sievieti cienja k personbu, kas viu novirzja uz garg cea. Lastjs: Man iet, ka dus gadjumus nevajag apskatt k kaut ko likumsakargu, tie drzk ir izmuma gadjumi. Autors: Protams, di gadjumi ir reti, tpc ka reti kuram izdodas sasniegt stu, patiesu pazembu. Tau tda likumsakarba tomr eksist. Cilvks, kur tiecas bt pazemgs, iegst spju sadzirdt patiesbu pat no gargi neattsttiem cilvkiem. Vii viegli ar atir patiesbu no meliem. Tpc vai ir gargais skolotjs, vai t nav pazemgs cilvks spj sadzirdt padomu, kas auj viam progrest. Ar laiku, kad vi bs t ciengs, liktenis atsts atbilstou gargo skolotju. Lastjs: Js gribiet teikt, ka visi, kam nav laba garg skolotja, to vienkri vl nav pelnjui? Autors: J, tiei par to ir runa. Lastjs: Interesants secinjums, tas rada cerbu par laimgu nkotni. Domju, ka tas man paldzs uzvesties pazemgi. Lastjs: Lai veicas! Autors: Pateicos. Esmu nolmis ar o tmu pamatgi tikt skaidrb, tpc uzdou vl vienu man svargu jautjumu. Mani interes, ar ko, ar kdm pardbm, notikumiem un rcbu

93

gunas visspcgk ietekm cilvku? Js jau ststjt, ka ts spcgi maina cilvka apziu, iedarbojoties uz viu ar skau un saskarsmi. Tau es vltos uzzint visus pamatmehnismus, ar kuriem ts iedarbojas uz cilvka apziu. Autors: is ir nopietns jautjums, kas norda, ka esiet labi apguvis apskatto tmu. Saska ar rmad Bhgavatam (11.13.4) eksist desmit faktori, ar kuriem gunas ms ietekm visspcgk. Tie ir: 1. Svtie raksti, pc kuriem sav dzv vadmies: Svtie raksti dievbijb Vdas, Bbele, Korns, Tora. Svtie raksti kaislbs visas grmatas par to, k bt sekmgam biznes un sasniegt materilo labkljbu. Svtie raksti gara tumsb tantrisms, meln maija, stanisms utt. 2. dens un diens: Uzturs dievbijb veetrs un piena produktu diens, kas gatavots mlestb pret Dievu. Uzturs kaislbs diens, kas pagatavots steig, k ar prmrgi ass, skbs, s, prcepts un oti salds. Tpat apziu ietekm ar tja, kafija, snes, spoli, iploki, mrrutki. Uzturs gara tumsb gaa, zivis, olas, daji sabojjuies produkti vai ar naidu pagatavots diens. Ar alkohola lietoana ir gara tumsbas izpausme. 3. Radinieki, pazias, tuvi cilvki: Dievbijgiem cilvkiem paas svargks attiecbas ir ar gargo skolotju, ar svtiem cilvkiem. Kaislgiem cilvkiem nozmgks ir siltas attiecbas biznesa sfr, k ar radniecisks attiecbas. Gara tumsb esoiem cilvkiem vissvargks attiecbas ir ar draueiem, kas dzvo tumsongu dzvi. Piemram, tumsongas saskarsmes izpausme ir komunikcija alkoholiu kompnij. 4. Vieta, kur cilvks dzvo vai strd: Dievbijgas vietas laika pavadanai dievnami, dzvoklis, kur ir altris, mes, ziedoa daba. Kaislgas ietas raoans uzmumu teritorijas, pilstas ielas, veikali utt. Tumsongas vietas kazino, nakts klubi, veikali, kur prdod alkoholu utt. 5. Laiks un attieksme pret laiku: Rta stundas atrodas dievbijb. Diena kaislbs. Vakars un pirm nakts puse gara tumsb. Ja run par dzves posmiem, tad: vecums atrodas dievbijb, briedums kaislbs, brnba un jaunba gara tumsb. Regulra darba un atptas rema ievroana atrodas dievbijb. Ievrot remu laiku pa laikam vai izdomt sev dab neeksistjou dienas remu nozm rkoties kaislbs, bet nekda rema neievroana atrodas gara tumsb.

94

6. Darbba, ko cilvks veic: Darbba dievbijb mcans, sludinana, paizzia, asktisms un cita darbba, kas vrsta un apzias attranu. Darbba kaislbs darbs d peas, baudas un jtu apmierinanas. Darbba gara tumsb grcga, bezjdzga dzve. 7. Dzimana: Dzimana dievbijb piedzimana gardznieka imen, gargu vai gargo pilnbu mekljou cilvku imen. Dzimana kaislbs piedzimana vadtja, biznesmea imen vai imen, kas dzvo tpc, lai palielintu savu labkljbu. Dzimana gara tumsb piedzimana dzrja, bandta, narkomna, lieka imen. 8. Meditcija: Meditcija uz Dievu ir dievbijga. Par kaislgu uzskata meditciju uz naudu, prestiu un paradzes baudm. Gara tumsb esoa meditcija ir meditcija uz pretjo dzimumu, vardarbbu, alkoholu. 9. Runa, lganas un noskaojos frzes: Lganas, mantras, vrans pie Dieva, svto rakstu lasana ska bals, vlana visiem laimi tas viss atrodas dievbijb. Lietias sarunas, sarunas par politiku, populru dziesmu dziedana atrodas kaislbs. Anekdotes, klaas, lamans, necenzta valoda atrodas gara tumsb. 10. Paraas, rituli un ceremonijas: Inicicijas rituls ir dievbijb. Jebkda biznesa atklanas ceremonijas atrodas kaislbs. Jebkur rituls, kur netri lamjas, lieto alkoholu un d gau, atrodas gara tumsb. Lastjs: Viss, ko Js aprakstjt, ir oti interesanti, bet es vltos dzirdt par tiem faktiem, kas visvairk ietekm likteni un msu spju atbrvoties no zemkajm gunm. Autors: Paraara Muni lielk astroloijas autoritte, Vjsadevas tvs, kur pierakstja vdiskos tekstus, ko agrk nodeva mutiski nosauc trs pamatfaktorus, kas ietekm cilvka likteni: 1. Karma. 2. Saskarsme. 3. Audzinana. Iepriek uzskaittie desmit galvenie faktori, ar kuru paldzbu gunas veic savu darbbu, ietver os trs jdzienus. Lastjs: Pirmaj punkt teikts, ka gunas cilvka apzi ienk caur svtajiem rakstiem, bet pirms tam Js teict, ka, glui pretji, svtajiem rakstiem jatbrvo no gunu ietekmes. Tpc es pirmo punktu nesaprotu. Autors: Pareizi, t ar ir patiesi svtie raksti stenb pakpeniski cilvku atbrvo no gunu ietekmes. Tau, lai to panktu, oti svargi izveidot ar svtajiem rakstiem pareizas attiecbas. Ja cilvks noniecina svtos rakstus, tad neizbgami nonk gara tumsbas gunas ietekm. Ja cilvks svtos rakstus izmanto t, k paam patk, tad vi atrodas kaislbu gunas ietekm. Tpc nepareizas attiecbas ar svtajiem rakstiem ir varens mehnisms, kas rada acm 95

neredzamu iegrimanu zemkajs guns. Ja cilvks ieklauss svto rakstu vrdos un pta tos atbilsto vadb (garg skolotja vadb), tad vi neizbgami, jau atkal paam nemanot, nonk dievbijb. Lastjs: Interesantas likumsakarbas. Ldzu, paskaidrojiet vl vienu momentu no otr punkta. Taj teikts, ka tie, kuri lieto gau, atrodas gara tumsbas gun. Tau es, neskatoties uz visiem Jsu skaidrojumiem, t ar nesapratu, kpc pilnvrtgs diens, kas bagts ar vism organismam nepiecieamajm vielm, var veselu cilvku novest gara tumsb? Autors: Sveiki! Ms jau tik daudz par o tmu esam runjui, bet izskats, ka Jums oti patk gaas gara, tpc vlaties to uzskatt par dergu. Lastjs: Nedot Jums st, aut tikai iebakstt vrgaj viet. Autors: Atvainojiet, es negribju Js aizvainot. Kas attiecas uz gaas dieniem, tad gara tumsb tie noved oti vienkri. Nogalint dzvnieka smalkais ermenis ldz brdim, kamr gaa saglabjas svaiga, joprojm ir mums neredzamm saitm saistts ar via raupjo ermeni. T k dzvnieks nomira vardarbg nv, tad smalk ermea saite ar raupjo ermeni ir netaisnbas spka aptraipta. Tpc visi, kas saskaras ar gau, nonk atriebes spka ietekm, kas viu apziu ievelk gara tumsbas gunas var. Citiem vrdiem, gaa nav kaitga ar savu misko sastvu, bet ar psihisko raksturojumu. Ilgstoi lietojot gau nogalinto dzvnieku vardarbbas un netaisnbas sajta arvien vairk cilvku ievelk noturg zemko gunu ietekm. Lastjs: Kdas ausmgas lietas Js runjiet! Ja viss t ar ir, ttad man vispr nav nekdu iespju nonkt dievbijbas gunas ietekm. Ziniet cik es savas dzves laik jau esmu paspjis apst gaas? Autors: Ja Js turpinsiet t nolot izdarto un uzemsieties soljumu lietot tikai veetru dienu, tad ar laiku Js attrsieties, un Jsu likteni sks vadt dievbijbas spks. Lastjs: Ja es nepaspu attrties aj dzv, tad nkoaj dzve man nksies atbildt par visiem manis apstajiem dzvniekiem? Autors: Ja Js nepaspsiet attrties no kaut kdiem grkiem, tad par tiem tik un t nksies atbildt. Tau tos, kuri nostjuies uz progresa cea, k jau ms runjm, dievbijbas guna no paa skuma atbalsta, tpc progresjot cilvki viegli prvar visas grtbas. Nav svargi, cik daudz dzvokl ir atkritumu, svargi, ka radusies vlme no tiem atbrvoties. Lastjs: Tas viss mierina, lai ar ne prk, bet lai nu paliek. Ldz sestajam punktam viss ir apmram skaidrs, bet punkt par darbbu es aizros. Taj Js sakiet, ka visi, kas strd rpncs un fabriks, atrodas kaislbu gunas ietekm. Iznk, lai noktu dievbijbas gunas ietekm, visiem jpamet darbs un jkst par gardzniekiem? Autors: Js tri aizmirstiet msu iepriekjs sarunas. Ms jau runjm, ka to kds guns cilvks atrodas, liel mr nosaka nevis nodarboans veids, bet gan noskaojums kd vi dara o darbbu. Ja, ikdien strdjot, cenas domt par Dievu, tad tda dzve atrodas valdoaj dievbijbas gunas ietekm. To pau var sasniegt, ja dau no sava darba augiem atdod Dievam. Lastjs: Tas viss, protams, ir fori, bet septtaj punkt acm redzami o pc diskrimincijas. No t izriet, ka visi mani brni atrodas kaislbu vai pat gara tumsbas gunas ietekm tikai tpc, ka dzimui vienkra strdnieka, nevis gardznieka imen. Autors: Jsu secinjumi ir diezgan populri starp nacionlistiem un tiem, kuriem ir nosliece uz kastu diskriminciju. Tau jzina, ka patiesu piederbu pie gargs krtas patiesb nenosaka ne specialitte, ne cilvka socilais stvoklis sabiedrb, bet gan laika daudzums, kuru vi velta gargajai praksei. Pat parasts cilvks, kur, piemram, ir strdnieks, var radt dievnamu

96

sav mj vai pat sav sird. Vai tiem Js domjiet, ka tdam cilvkam Dievs neatsts dievbijgus brnus? Lastjs: Vai patiesi d gadjum dievbijgu brnu piedzimana ir garantta? Autors: Simtprocentgas garantijas nav ar aj gadjum, jo dievbijgam cilvkam var bt palikui nedievbijgas karmas uzkrjumi, kas var radt apstkus, ka piedzims, piemram, rakstur nenosvrts brns. Tau visbiek cilvkiem, kuri nostjuies uz garg progresa cea, piedzimst labi, talantgi brni. Lastjs: Desmitaj punkt Js apgalvojiet, ka alkohola lietoana noved pie gara tumsbas gunas ietekmes, bet, ja vienlaicgi tiek atkrtoti Dieva Vrdi, tad kda guna aj gadjum domins? Autors: Protams, Dieva Vrdu atkrtoana ir oti labvlga, tau, ja tur, kur tie tiek atkrtoti, lieto alkoholu, tad tas, bez aubm, palielina gara tumsbas gunas ietekmi. Kda guna uzvars ir grti pateikt. Droi vien dados gadjumos notiks dadi. Bet Js jau saprotiet, ka labk neapvienot Dieva Vrdu atkrtoanu ar alkohola lietoanu. Lastjs: J, grta tomr ir zintne par gunm, gandrz visur uzrodas kaut kdas lamatas. Autors: Jums taisnba, tikai dieni gudrie spjgi pilnb izprast gunas. Es domju, ka ir laiks izdart sarunas secinjumus. SECINJUMS: Materils dabas gunm piemt dievia daba. Tau nevajag domt, ka gunas ir saprtgas, ka tm piemt neatkargs intelekts un ts ir Pats Dievs. Materils dabas gunas Dieva enerijas izpausme. Pati par sevi enerija nevar darboties neatkargi no enerijas avota. Ar gunas nevar darboties neatkargi, paas par sevi, bez Dieva gribas. Tikai dieni gudrie spj skaidri redzt ts slpts prmaias, ko gunas veic cilvka apzi saska ar via karmu. Ir desmit faktori, kurus gunas izmanto k sviras un nemanot pai spcgi ietekm msu apziu. Pie tiem pieder svtie raksti, pc kuriem sav dzv vadmies; dens un diens; radinieki, pazias un tuvi cilvki; vieta, kur dzvojam vai strdjam; laiks un attieksme pret laiku; darbba; dzimana; meditcija; runa, lganas un noskaojos frzes; paraas, rituli un ceremonijas. Vislielko ietekmi uz cilvka dzvi nosaka trs faktori: karma, saskarsme un audzinana. Veiksmgs ir tas cilvks, kur apzinjies visu gunu ietekmes uz apziu bstambu un sapratis to neprvaramo varenbu. Gudrs cilvks, kur aptvris gunu varens ietekmes uz via dzvi noslpumu, prtrauc paauties tikai uz paa spkiem. Vissaprtgkie cilvki, apjdzot savu bezspcgo stvokli aj materilaj pasaul, izlmgi mekl patvrumu pie diena Dieva kalpa pdm. Pazemgi kalpojot savam gargajam skolotjam, vii ir pilnb pasargti no negaidtiem kritieniem. Katram cilvkam nopietni jaizdomjas par to, k atrast sev labu gargo skolotju un tverties pie via lsirdgs paldzbas ca par savu laimi. Visi, kas stingri nostjuies uz clas saskarsmes cea, atrodas pilng Dieva aizsardzb un viu ples gargs laimes meklan vainagosies ar pankumiem.

97

NOSLGUMA SARUNA Ms apskatjm tikai mazu dau to zinanu, kas attiecas uz materils dabas gunm. Gribas tict, ka informcija Jums paldzs maint savu dzvi uz laimes pusi. Lastjs: No msu sarunm man pardjusies kaut kda neapmierintba. Js apsoljt vairk runt par praktisko pusi, bet patiesb visas cikla sarunas viena vienga teorija. Bet vai tad var maint savu dzvi bez praktisks puses zinanm? Dzv ir tik daudz problmu tikldz prnc mjs, t sieva katru dienu izstrd atkal kaut ko jaunu. Es pat nezinu, k viai pareizi atbildt. Autors: Patiesb ms runjm tikai par jautjuma praktisko pusi. Parasti ar praksi cilvki saprot ermea vai jtu darbbu (sliktk gadjum prta darbbu). Tau msu dzves galvenajai praksei jnoris saprt. Cilvks, kur ticis skaidrb jautjumos, kas saistti ar saprta darbbu un gatavs pielietot s zinanas praks, tik tiem ir spjgs kt veiksmgs jebkur darbb. Viam ir daudz augstka apzias platforma, nek tam, kur par darbbu uzskata ermea darbu (fizisk darbba) vai jtu darbbu (ana, emocionl darbba, pretj dzimuma baudana). Lastjs: Js uzskatiet, ka pati svargk prakse ir sdt un domt par to, k dzvot? Td veid neizpatiksi ne sievai, ne brnus spsi uzaudzint, ne dzvokli un manu nopirksi, un ar kuis pilnks neks. Es saprotu, ka jdom par dzves jgu un ka tas ir svargi. Bet dzvot tau ar vajag. Vai tiem eksist svargkas lietas, k rpes par savu tuvinieku labkljbu un par savu dzvi? Un bez izklaidm, kas gan t par dzvi?! Es uzskatu, ka dareiz sav dzv varu atauties kaut kdus nelielus priecius, nevar tau vienmr domt tikai par sevis ierobeoanu. Autors: Jums taisnba, bez ermea un jtu darbbas, nerpjoties par tuviniekiem, fiziski nestrdjot, ms nevarsim uzturt savu dzvi. Tau ikvienam jsaprot, kas tiei ir saprtgas dzvs btnes darbba un kas bezdarbba. Mums, gargajm dzvm btnm, ermenis ir k mana, lai realiztu msu gargos plnus. Lai cik ar tas dvaini neskantu, bet fakts paliek fakts dvsele atrodas ermen un ar t paldzbu realiz savus plnus. Ja ms visu dzvi trsim, lai uzturtu o manu, tad kpc gan t mums vispr ir vajadzga? Mana mums nepiecieama, lai ar to kaut kur brauktu, tpc ms to kopjam. Tiei tpat ir ar ermeni tas nepiecieams tikai td, lai taj progrestu un nodarbotos ar gargo praksi. Lastjs: Kpc tiei ar gargo praksi? Kas, vai tad ar manu brauc tikai uz vienu pusi? Autors: Visa cita darbba, tiei vai netiei, virzta uz ermea vajadzbu apmierinanu, kas ir tikai rpes par manu. Ms dvseles, kuras dzvo ermen, kas radts, lai apmierintu dvseles vajadzbas. Tpc mums jnovr uzmanba no ermeniskm vajadzbm un jnovirza t uz gargm. Citdk, kda gan jga uzturt manu (cilvka ermeni)? Braukana ar manu (nevis vienkras rpes par manu) ir darbba, ar kuras paldzbu mums jatbrauc pie gargas (nevis fizisks) pilnbas. Lastjs: Es sapratu, ja ms nodarbosimies ar kaut ko materilu, ttad ms ar ermea manu taj brd nekur nebraucam, jo tas viss ir vrsts tikai uz manas apkopi (ermea uzturanu), ja nodarbojamies ar kaut ko citu, tad tiei to vajag uzskatt par sto darboanos, kpc cilvks piedzimis. Vai tad Vdas par stu praksi uzskata tikai dvseles darbbu? Autors: Js visu esiet sapratis pareizi. J, tikai dvseles darbba st prakse, viss prjais ir tikai gatavoans. Pati par sevi gatavoans darbbai nevar novest pie rezultta, kas ir laimga dzve. Tau ms esam prk pieruies ermenim un prk dzii prliecinti par to, ka neesam dvseles, bet ermei. Tpc ms visu dzvi pavadm apmierinot ermenisks

98

vajadzbas (rpjoties par jumtu virs galvas, veselbu, dienu, seksu un miegu), kas nepavisam netuvina patiesai laimei. Lastjs: Dzve tau nav iespjama bez ermea uzturanas, bet tam nepiecieams oti daudz laika. Vai tagad iznk, ka braukt ar manu pc patiesas laimes vienkri nav laika? Autors: Rpjoties par ermea uzturanu, vienlaicgi nepiecieams praktiski nodarboties ar to, kas tik tiem spj padart dvseli laimgu. Piemram, pat darb prtu var pilnb prslgt gargaj gultn, un nekdas materilas nodarbes tam nesps trauct. Lastjs: Ldzu, paskaidrojiet to ar parasta darba piemru. K, dienas lielko dau pavadot uzmum, es vienlaicgi varu kaut ko dart dvseles lab? Autors: Labi, apstsimies pie jautjuma, tikai pc sarunas nesakiet, ka t bija teortiska. Visi cilvki kaut ko strd, bez t nav iespjams izdzvot. Tau vieni no viiem ir laimgi, bet citi nav. K Js uzskatiet, no k tas ir atkargs? Lastjs: Es domju, ka no algas lieluma, no t cik patkams ir darbs un cik labas kolektv izveidojus attiecbas. Autors: Bet no k atkargi ie faktori? Lastjs: Kur nu kur ir iekrtojies, tdu rezulttu ar saem. Autors: Ttad laimgs bs tas, kur labk izlocsies darba mekljumos? Lastjs: T iznk. Autors: Un tomr Js pagaidm vl neesiet ldz galam apguvis to, ka laime atrodas cilvka iekpus, nevis rpus. Cilvks var bt laimgs ar ar mazu algu, pret viu labi var izturties ar slikt kolektv, bet pazemgam cilvkam jebkur darbs sagd prieku. Taj pa laik ar lielu algu var bt par maz un lab kolektv var ar visiem sabojt attiecbas, un ar labs darbs var palikt pretgs. Vai Js tam piekrtiet? Lastjs: J. Kas gan pret to iebilds! Autors: Tpc jsaprot, ka laime atkarga no prasmes sasniegt pareizu iekjo noskaojumu. Td veid iekj noskaojuma izpte ir daudz nopietnka prakse, k visa prj darbba. Cilvkam darba laik jmcs pastvgi domt par Dievu un par Dieva likumiem. Tiei tda noskaojuma sasniegana ks par lielko via dzves veiksmi. Turklt oti labvlgi ir nesavtgi rpties par visiem darbabiedriem un, Dieva vrd, ar savu darbu nest labumu sabiedrbai. Lastjs: Par to Js jau runjt. Vai tiem, ja di noskaoos, tad dzve izmainsies paos pamatos un ks laimga? Autors: Bez aubm. Bet, kamr nesksiet aj virzien izlmgi rkoties (kaut vai mint rkoties) praktiski, ldz tam laikam da lietu izpratne Jums paliks tikai sausa teorija. Tpc, lai cik es ar neruntu, visi mani vrdi bez praktiskas rcbas no Jsu puses neness nekdu labumu. Lastjs: Labi, es paminu darb visiem vlt laimi un domt par Dievu. Es agrk jau kaut ko ptju attiecb uz to, k pareizi noskaoties darb. Interesanti, ko Js jaunu man pateiksiet par psihisko noskaojumu darb? Autors: Ja runjam par visiem iespjamiem noskaojumiem darba viet kopum, tad eksist tikai etri veidi. Atbilstoi trs materils dabas gunu ietekmei uz apziu un stvokli, kur cilvks atbrvojas no to ietekmes, cilvkiem ir tieksme strdt etros dados veidos: 1.Neapdomts vai maz apdomts darbs. Tas ir darbs, ko nosaka viengi nepiecieamba uzturt savu dzvi (dzvo, lai uzturtu manu). Vienkri strdjot un nedomjot ne par ko citu, k tikai par savas dzvbas uzturanu, cilvki, kuri pieder pie s kategorijas,

99

tic, ka t ar ir sta laime. Darbba, kas nebalsts uz zinanm par cilvka dzves jgu, neattsta saprta spku un tpc ir pilna ar neskaitmm problmm. Dzvojot bez mra, cilvks daudz neatiras no dzvnieka. Ar visi dzvnieki pastvgi darbojas, lai uzturtu dzvbu, tau no das rcbas gudrki netop. Tds darbs atrodas gara tumsbas gunas valdoaj ietekm un tpc noved cilvku pie daudzpusjas degradcijas (bezkaunbas, dzeranas, izvirtbas, narkomnijas). 2.Kvalificts darbs. Pc btbas tas ir tas pats darbs, bet darts ar izpratni, kad cilvkam rodas iespja savu darbu dart daudz kvalitatvk un kvalifictk. Iedziinoties un profesionli organizjot darbu, cilvks iegst spju izmantot taj savu prtu. T rezultt vi pakpeniski kst labs specilists sav jom (oti labi rpjas par savu manu). T rkojas vairums cilvku. Rezultt rodas ldzeki eksistanai un viam sk ist, ka tagad viss via dzv ir labi. Tau pat oti attstts prts nespj pats sevi attrt no rakstura nepilnbm un nepareiziem uzskatiem par dzvi. da tipa cilvkiem der paruna: daudz zini, bet maz saproti. Tpc s kategorijas cilvkiem laime beidzas taj brd, kad rodas savstarpjo attiecbu problmas ar radiniekiem, draugiem un darbabiedriem. Neattstot sev labas rakstura pabas, laimi nav iespjams sasniegt. is darboans veids atrodas valdoaj kaislbu gunas ietekm. Skum tas rada paapmierintbu, sapus un prieku, bet pc tam pazemojumus, vilans un cieanas. Pat pai sekmgkie cilvki aj jom, dzvo bails par savu nkotni, kas sola viiem vecumu un neaizsargtbu. 3.Saprtgs darbs. Tas ikdienas darbs, kura galvenais mris audzint sev mlestbu pret darbu un attstt labas rakstura pabas. Darot darbu, cilvks liel mr uzmanbu koncentr uz to, lai apkrtjie cilvki pastvgi izjustu apmierinjumu no via darbbas un ktu laimgki (nodarbojoties ar manas uzturanu, vi vienlaicgi dom ar par dvseles laimi). T rkojoties, cilvks pilnveido un attra savu saprtu. Atirb no citiem cilvkiem, vi gst laimi nevis no darba augiem (naudas), bet gan no paa darba. Cilvku vispr var uzskatt par saprtgu btni tikai skot no apzias lmea. Nesavtga noskaojuma rezultt cilvks iegst patiesu cieu sabiedrbas acs, prticbu, apmierinjumu un laimgu dzvi. Bet patiesa veiksme s kategorijas cilvkiem atnk tikai taj gadjum, ja vii sk nopietni ptt svtos rakstus patiesa svt (Dieva kalpa) vadb. is darboans veids atrodas vadoaj dievbijbas gunas ietekm un skum ir saistts ar noteiktm grtbm c ar saviem trkumiem un neizpratni no apkrtjo cilvku puses. Tau pc tam cilvku, kur nostjies uz cea, gaida laimgs liktenis (garg prakse). 4.Apgarots darbs. Tas ir darbs, kas tiek darts ar mri sasniegt Dieva apzinanos. Cilvks rji turpina dart to pau, ko iepriek, tau velta to Dieva Augstkai Personbai (strdjot vi rpjas nevis par manu, bet rkojas tikai k dvsele). Strdjot visprjam labumam, vi koncentr visas domas uz Dievu un vienkri nespj iedomties savu dzvi bez dievio likumu izpildanas. T rkojoties, vi sk dzvot saska ar sirdsapziu un tpc gandrz nekad nepieauj nopietnas kdas. Materils veiksmes vai neveiksmes, kas gads via dzves ce ir otrirgas, tpc via dzv neeksist vr emami satraukumi. Viu, pazemgu un prpilnu ar dieviu spku, nav iespjams pazemot vai sargtint. rji darot to pau, ko visi prjie cilvki, vi tomr sev dzvo ar gargiem nodomiem. Tpc tds svts cilvks tri sadedzina visus grkus ar gargo zinanu uguni un visbiek savas laimgs dzves beigs dodas uz gargo pasauli.

100

Lastjs: Es vltos nedaudz apspriest Jsu izklstto klasifikciju. Piemram, interesanti zint, kds ir turpmkais liktenis cilvkam, kur strd daudz nedomjot, necenoties maint savu dzvi (neapdomts darbs)? Autors: T dzvojot, cilvks neizmanto cilvcisko ermeni tam, kam tas domts. Tpc pilngi likumsakargi, ka ar laiku vi sk just spcgu, arvien pieaugou iekju nemieru. Pc tam sirdsapzias balss sk teikt, ka vi dzvo nepareizi, k rezultt rodas vl vairk bau un dzve kst vienkri necieama. Mums vienmr ir izvle vai nu ptt k dzvot pareizi, vai nu censties apslpt sirdsapzias balsi ar alkoholu, narkotikm, izlaidgu dzvi vai nevajadzgm tieksmm. Dieml vairums cilvku izvlas otro ceu, nevis pirmo, ko iesaka Vdas. Lastjs: Js visu sakiet pareizi, bet es tomr nesaprotu, kas slikts, ja cilvks vienkri dara savu darbu? Kpc tdiem cilvkiem, kuri turklt nevienam netrauc, ir lemts ciest? Autors: Ja ms tik tiem izpildm savu stbu, tad taj nav nek slikta. Tau, lai saprastu tiei kda darbba ir paredzta cilvkam k saprtgai btnei, jattra saprts no gara tumsbas, kaut vai ar prdomm par to, k tlk dzvot. Protams, ie cilvki dara dergu darbu. Tau cilvka ermenis domts daudz svargkam darbam darbam patiesbas izzinan. Neizpildot savu stbu, cilvks, paam nemanot, pavisam zaud pareizu dzves jgas izpratni un pakpeniski degrad. Kas attiecas uz Jsu otro jautjumu, tad padomjiet pats, k cilvks, kur necns ar savu egoismu, var visiem kt par laimes avotu? Msu kltbtne vienmr atstj iespaidu uz apkrtjiem. Nevienam netrauct var tikai td gadjum, ja mki attiecb pret viiem pareizi noskaoties nesavtgi, gargi. Lastjs: emu Jsu argumentus vr, bet tomr nesaprotu, kpc nevaingam cilvkam ir jcie? Ja vienkr, godg pienkumu pildan nav nek slikta, kpc tad cilvks, kur nevienam nevl aunu, nepelnti pakauts cieanm un turklt vl degrad? Autors: Tur jau ar slpjas visa problma. Pirmaj mirkl iet, ka tdu cilvku liktenis sastv no vienas viengas rjas netaisnbas. Kpc viiem vienmr nav normlas algas, kpc attiecbs ar viiem priekniecba vienmr izturas nekaungi utt.? Tau, saprotiet, darbs bez domanas (neapdomts darbs) nav cilvka pienkums un, dzvojot nedergu dzvi, diez vai var kt laimgs. Jebkura cilvka dzves jga ir saprta attstana, nevis attstt sev spjas ilgi, pacietgi un smagi strdt. Tpc s kategorijas cilvkiem (tiem, kas veic neapdomtu darbu) liktenis vienmr ar ir nelabvlgs. Nepildot savu stbu un neapdomti strdjot, cilvks sk zemapzi just, ka dzvo veltgi. sajta piespie viu regulri slpt sirdsapzias balsi ar alkoholu vai mugm izklaidm (nekontroltu televzijas skatanos, prmrgu aizrauanos ar seksu, azartsplm). Lastjs: Bet tdi cilvki rji ir absolti nekaitgi, vii nevienam nedara aunu, nevienu neaiztiek. Kur ir viu grks, par ko liktenis pakauj vius nenovramai degradcijai? Autors: Viu grks ir kaut vai tas, ka ar tdu dzvi vii rda jaunkiem neciengu piemru nepareizas saprtgas cilvcisks eksistences izmantoan. Vai tad tas nav grks no brnbas veidot saviem brniem nepareizu lietu izpratni, neradot vios saprtgas, apdomtas dzves garu? Bet vl lielku grku vii izdara pai sav priek. aujoties nesaprtgai eksistencei vii neizmanto tik reto iespju piedzimt cilvcisk ermen, pc stbas. Aprobeojot apziu ar dzvnieciskm interesm, td veid vii atsaks no patiesas laimes. Tdus cilvkus Vdas sauc par sava garg es slepkavm.

101

Lastjs: Tdi cilvki tau ir galgi nevaingi, kpc vius uzskata par savas dvseles slepkavm? Vii tau nezina, ka t rkojoties, nolemj sevi degradcijai. Turklt jebkur brd viiem var paskaidrot, k pareizi jrkojas. Autors: Dieml vairums no viiem pat nevlas dzirdt sveu viedokli, nemaz nerunjot par to, lai emtu to vr. Tdi cilvki vlas dart tikai to, kas spj nekavjoties paldzt atrisint bra problmu. Vii pat nenojau, ka dzves laiks negrozmi sasins un nekavjoties vajag skt nodarboties ar kaut ko svargku. Viu slinkais saprts nevlas meklt laimi, tas iet liktea pavad. Slinks, inerts saprts, kas nevlas meklt augstku laimi, ir du cilvku galvenais visu nkotnes cieanu iemesls. Lastjs: J, tas ir diezgan skumji. Kas notiks ar tiem, kuri dzvi velta profesionlo prasmju pilnveidoanai, bet nerpjas par sava rakstura audzinanu (kvalificts darbs)? Autors: Ar viu liktenis nav pats labkais. Interesanti, ka daudzi no viiem tomr oti nopietni nodarbojas ar savu raksturu. Tau viu papilnveidoans mris ir tikai viens pankumi biznes. Tdiem cilvkiem jsaprot, ka jebkuras pabas pilnbas rdtjs ir nesavtba. Nemdz bt savtgs godgums, savtga labsirdba, savtga ldzjtba, savtga pazemba utt. Tpc, ja mris pats par sevi ir savtgs (piemram, gt pankumus biznes), tad izveidot labu raksturu vienkri nav iespjams. No savtbas nesavtbu neiztaissi. Tpc no tdu lietu izpratnes ar bizness beigu beigs neiegs. Ms par to jau runjm. Lastjs: ie cilvki tau spj maint raksturu, es pats to esmu daudzas reizes novrojis. K gan vii vartu to maint, ja viiem sird btu savtgums, ar kuru, k Js teict, raksturu nevar izmaint? Autors: Viengais, ko var sasniegt cilvki, kuri tiecas pc bagtbm ir iemcties rji, formli izskatties godgi, labsirdgi, ldzcietgi un pazemgi. Tau no formlas uzvedbas normu ievroanas laimes neks vairk. Uz formlu attieksmi cilvki atbild ar tdu pau formlu attieksmi. Saprtgam cilvkam tas viss oti tri apnk. Tpc agrk vai vlk ie cilvki, kuri par mri izvirza viengi savu profesionlo iemau paaugstinanu, sk lauzt pus attiecbs ar tuviniekiem, darbabiedriem, k ar brnu audzinan. Izstrdjot sev viengi stereotipisku uzvedbu, nav iespjams nonkt ldz laimgai dzvei. Patiesai laimei nepiecieams trt savu egoistiski noskaoto saprtu, padarot to nesavtgu. Nepiecieams nopietni, patiesi, bez paapmna strdt ar sevi. Tpc bez darba pie sava saprta ms nenesam laimi ne sev, ne apkrtjiem. Lastjs: No t, ko Js pateict, izriet, ka cilvks, kur darbojas sav saprt, veic daudz lielku sabiedrisko labumu, nek tas, kur fiziski strd. Tau piekrtiet, ka visiem gribas st un, lai izaudztu jebkuru prtikas produktu, jpastrd ar fiziski. Autors: Vdas nenoliedz nepiecieambu nopelnt sev maizei un strdt visprjam labumam, glui pretji, ts uz to ms pat mudina. Tau, ja taj pa laik nestrdsiet ar savu saprtu, tad labumu, kas iegs no fiziska darba, praktiski neizdosies izmantot pareizi. Visi ie labumi izzuds no nepareizas attieksmes pret tiem. Iznk, ka neaizdomjoties par cilvka dzves jgu, audis, kurus plosa visas iespjams materils vlmes, tr savu prticbu visdiem niekiem vai ar iegdjas drgas preces, kuras patiesb nevar atauties. Uzkurinot materilas vlmes, vii prstj sevi kontrolt un neizbgami iegst problmas ar psihi un veselbu. Lastjs: Bez iekj darba ar sevi, cilvkiem laimes neks vairk pat materili progresjot? Bet gandrz visi cilvki t dzvo, vai tiem vii visi kds? Autors: Es nevaru izdart tik skau paziojumu, bet tiei tds ir Vdu viedoklis.

102

Lastjs: Vai tiem Js dodiet mjienu uz to, ka civilizcija iet maldu ceu un attstt sev tikai profesionls iemaas, nestrdjot pie saprta laika veltga ieana? Autors: Pilngi pareizi, bet atkrtoju vlreiz, tas nav vienkri mans izdomjums, t uzskata Vdas. Cilvcei jsaprot, kpc ms dzvojam un kas ir msu stenais pienkums. Tau vairumam cilvku ir oti grti saprast, kur patiesb ir praktiskks: tas, kur darbojas saprt, vai tas, kur darbojas fiziski. Saska ar Vdm, ja visi cilvki, pildot savus pienkumus, vienlaicgi ar pttu to, k reli attrt savu saprtu, tad Zeme s laik prvrstos par paradzi. Bet k Js pats tikko teict, vairums cilvku pat nesaprot, kas t garg prakse tda ir. K Js, piemram, saprotiet, kas ir pareiza garg prakse? Lastjs: Atkal eksmens! Ar gargo praksi es saprotu ts darbbas, kas palielina cilvka laimi. Js apgalvojt, ka dvsele tiecas pc laimes, pc augstkm zinanm un mbas apjgsmes. Tau, ja jsaka godgi, tad esmu prliecints, ka uz lietm jskats daudz praktiskk. Piemram, mana garg laime neaubgi pieaug, ja es iegstu praktiskas iemaas par pareizm (gargm) attiecbm imen, par pareizu un clu brnu audzinanu. Tau Js prk daudz runjiet teortiski, neko nesakot par m, ietami, elementrm lietm. Es uzskatu, ka savstarpjo attiecbu praktisko jautjumu apsprieana man obrd ir daudz svargka. Varbt apskatsim os jautjumus skk? Autors: Protams, Jsu gargs laimes izpratne vl ne tuvu nav pilnga. Lai gan mani iepriecina, ka kaut kda virzba jau ir notikusi. Piemram, Js pareizi teict, ka dvselei, beigu beigs, jkst laimgai. Izdarsim, lk, t: es apsolu, ka nkoajs grmats parunsim par vism Jsu problmm daudz skk. Ja atgrieamies pie msu sarunas tmas, tad Js veltgi mani vainojiet taj, ka es neapsprieu praktiskus Jsu grts imenes dzves jautjumus. Piekrtiet, ja iepriekji neprliecins par saprtgas eksistences nepiecieambu, tad kda jga ir ptt detaas? Nesaprotot, kpc tas viss ir nepiecieams, ne dievbijgas (pareizas) attiecbas imen, ne dievbijga brnu audzinana nevienu neieinteress. Tikai izmainot lietu izpratni, cilvks tik tiem spj ar lielu entuziasmu dzv uzskt praktiskus sous savstarpjo attiecbu izmainan. Lastjs: Iznk, ka msu sarunu praktisk puse aprobeojs tikai ar to, lai izmaintu lietu izpratni, jo bez ts neviens nesks strdt ar sevi. Taj pa laik, Js apgalvojiet, ka tiei darbs, lai lietas izprastu pareizi, ir svargk msu dzves prakse. Sekojot ai loikai, cilvks, kur pilnb aizemts ar iekjo darbbu (sava saprta attranu), nekd gadjum nav slaists, bet gan nenogurdinms darba ris. Tiei vi spj sav dzv visu maint, turklt nevis teortiski, bet praktiski? Autors: J, t tas ar ir. Vdas apgalvo, ka savu pasaules uzskatu izmainana ir pati praktiskk un pati darbietilpgk darbba, tau to saprot tikai pai gudrkie cilvki. rji tda darbba izskats pc bezdarbbas, bet patiesb tiei t spj vistrk izmaint msu dzvi un tiei tpc ir pati aktvk darbba. Lastjs: J, tik tiem, tas nebt nav izplatts viedoklis. rji iet, ka cilvks neko nedara, bet stenb izrds, ka vi ir pats aktvkais, un via dzve, nevienam negaidot, oti drz mains uz labo pusi. Man tas iet dvaini. Autors: Un ne tikai Jums, vispr maz ir cilvku, kuri spj to pa stam saprast. Tpc sabiedrb biei darbs, kas vrsts uz ermea uzturanu, tiek vrtts daudz augstk, k darbs pie sava saprta. Bhgavad-gt (4.16-23) ir vesela srija izteicienu par o tmu:

103

Pat saprtgi cilvki nonk strupce, minot noteikt, ko nozm darbba un ko nozm bezdarbba. Tlt Es tev izststu par to, kas ir darbba un, piemtot m zinanm, tu uz visiem laikiem atbrvosies no cieanm. Cilvkam ir oti grti saprast visus darbbas viltgos nolkus. Tpc viam jzina preczi, kas ir darbba, aizliegt darbba un bezdarbba. Tas, kur redz darbbu bezdarbb (acu skatam slpto saprta un dvseles darbbu) un bezdarbbu darbb (bezjdzgu darbu tikai, lai uzturtu ermeni), ir pats saprtgkais starp cilvkiem un atrodas transcendentl lmen, lai gan nodarbojas ar visdadkajiem darbiem. Tam, kur darbojoties netiecas apmierint savas jtas, piemt pilngas zinanas. Gudrie saka, ka visas via darbbas sekas sadeg pilngo zinanu ugun. Pilnb atbrvojies no pieerans sava darba rezulttiem, vienmr apmierints un neatkargs, vi neapmalds karmisks darbbas tklos, lai gan strd galvu nepaceot (un vienlaicgi neprtraukti dom par Dievu). Cilvks, kam piemt zinanas, kur rkojas pilnb kontroljot prtu un saprtu, neuzskata sevi par savu lietu panieku un rpjas tikai par pau nepiecieamko ikdienas vajadzbu apmierinanu. Tda darbba viam nerada grcgas sekas. Cilvks, kur apmierints ar to, kas pie via atnk pats par sevi, nevienu neskau un, prvarot divkosguma ietekmi, viendi sagaida pankumus un neveiksmes, tds cilvks rkojoties nekad neapmaldsies rcbas seks. T darbba, kur atbrvojies no trs materils dabas gunu ietekmes un ieguvis transcendentlas zinanas, kst pilnb garga. Lastjs: Ttad iznk, ka svti cilvki, kas pastvgi dom par Dievu, rji var nodarboties ar parastu darbbu, bet viu darba rezultts (liktenis) paos pamatos atirsies no rezultta, ko saems tie, kas nestrd pie sava saprta? Pirmajiem darbbas, kas vrstas uz savu pienkumu izpildanu, ness tikai laimi, taj pat laik otriem ts paas darbbas ness cieanas. Autors: J, Js izteict varenu gudrbu. obrd ir izdoti daudzi mcbu ldzeki praktiskai ermea rstanai, emociju kontrolanai, darbam ar raksturu. Tau oti maz ir praktisku mcbu materilu darbam ar savu saprtu. Vdas apgalvo, ka saprtgu dzvo btu galven stba ir ptt to, k pareizi darboties saprt un apgt to, ar ko da darbba atiras no prta, jtu un ermea darbbas. Lastjs: Es pamazm sku kaut ko saprast. Ttad darbba saprt ir ptana, k pareizi rkoties un k sasniegt iekjo koncentrciju, kas vrsta uz kalpoanu Dievam un Via likumiem. Nepievrot uzmanbu iem jautjumiem, cilvks nedarbojas saprt un tpc visu dzvi dzvo bezdarbb (rpjas par manu). Paldies, ka Js tik pacietgi man skaidrojt s, patiem, sarets zinanas. Autors: Patiesb, skaidrojot es pats ne mazk mcos. Tpc vl nav zinms, kuram jsaka paldies. Lastjs: Tiekot skaidrb ar o tmu, es vltos atgriezties pie tiem jautjumiem, kuri mani turpina uztraukt. Js apsoljt nkoaj sarunu cikl detalizti runt par imenes attiecbu praktiskajiem jautjumiem un brnu audzinanu. Esmu pilng nezi, k pareizi runt ar sievu, k komunict ar radiniekiem. Autors: J, pc visa sprieot, Js tiem vienkri neziniet, k izturties pret sievu. Jums pastvgi iet, ka via ir vainga viss Jsu problms. Lastjs: Ko? Vai tiem sieva nevar bt visu manu problmu vaininiece? Vai tiem Js uzskatiet, ka visas sievas mdz bt tikai labas?

104

Autors: N, tau, es, protams, t neuzskatu, vienkri cilvki dzv sastopas ar saviem trkumiem, kas atspoguojas apkrtjos, piemram, tuviniekos. Man grti Jums vien sekund izststt, k viss notiek, tau visprinot, pc karmas likuma imen ms parasti atstrdjam paas smagks savu grku sekas. Tpc vairumam cilvku tik daudz problmu rodas tiei attiecbs imen. Lastjs: Bet no t, ko Js tikko pateict, man nekst vieglk. Paldies, js apstiprinjt, ka manas imenes attiecbas ir paa problma, bet to es jau ar agrk zinju. Jebkurai prtoanai jbeidzas ar kaut kdu pozitvu kustbu. Piemram, gribtos, lai Jsu prtojumu rezultt reli uzlabotos manas attiecbas imen. Ja godgi, tad es tam neticu. Autors: Un pareizi, lai kaut kam notictu, skum tas uz sevis jprbauda. Lastjs: Protams, es nemaz neaubos par Jsu spjm prliecint. Bet problma tik tiem ir sareta. Autors: To var saprast ar bez vrdiem, vienkri ieskatoties Jsu izteiksmgajs acs. Lastjs: Ar nepacietbu gaidu msu nkoo tikanos. Autors: Paldies. Nkoaj sarun detalizti apskatsim jautjumus par laimgu imenes dzvi. Apsolu, ka taj bs daudz praktisku padomu. Bet man ir vl viens noteikums. Lastjs: Kds? Autors: aj sarun jpiedals ar Jsu sievai. Lastjs: Es tikai eit no vias atpos, bet Js gribiet viu eit pierakstt. Msu silt, labvlg saruna to neizturs. Vai Js patiem vlaties viu iesaistt msu cieaj saskarsm? Autors: Pat oti. Lastjs: Skatieties, ka nav jnolo! Autors: Labi, centos emt vr Jsu baas, bet Js savukrt padomjiet, k ieinterest sievu piedalties msu saruns. Lastjs: Man iet, ka to nebs grti izdart. Izlasot, k es par viu izsakos, via gaidt gaida, lai Jums izststtu, kdas ts lietas ir patiesb. Tas ar bs labs iemesls, lai via urp atnktu. Es, protams, paminu ar viu parunt, bet neko nesolu. Autors: Skum parunjiet, tad redzsim. Lastjs: Labi. Autors: Izdarsim msu sarunas secinjumus. SECINJUMS: Bezdarbba un slinkums ved cilvku pie cieanm. Tpc vairums veselgi domjou cilvku nevlas bt dkdiei un slii. Jebkur darbs cilvku padara cildenku. Tau pat starp akliem un izgltotiem cilvkiem maz kur saprot, kas gargai dzvai btnei ir stens darbs (saprta darbba) un kas bezdarbba (nodarbes, kas vrstas tikai un viengi, lai uzturtu un nostiprintu ermeni). Tas ar ir iemesls tam, ka daudzi cilvki pc btbas ir nelaimgi. Gargajos jautjumos nezinoiem cilvkiem sarunas par saprta darbbu var ist sausa un dzvei nederga teorija. Tomr bez izptes, k strdt saprt, nav iespjams kt laimgam. Neskatoties uz grtbm saprast nepiecieambu tik detaliztas saprta darbbas izptei, mums, lai uzlabotu savu likteni, tomr ir nepiecieams sakoncentrties tiei uz o jautjumu. Vdas dzvi bez papilnveidoans saldzina ar miegu, kur visas darbbas ir neapzintas un tpc absolti nedergas. Skot dzvot saprt, cilvks faktiski pamostas no gara tumsbas miega un tik tiem sk dvt visam nenovrtjamu labumu. Td veid vdiskie raksti aicina ms attapties no savu ermenisko vajadzbu apmierinanas miega un skt dzvot pilnvrtgu,

105

saprtgu dzvi, kas piepildta ar tieksmi pc garg progresa. Tikai tda dzv ved pret laimei, cita cea pie laimes nav.

106

Pielikums
Gunu saistba ar dadm msu dzves izpausmm
pabas / gunas psihe vajadzba pc miega seksul aktivitte jtu kontrole runa trba darbaspjas dievbijbas sabalansta nenozmga 6 stundas zema, tikai brnu radanai laba mierga augsta augstas, ar mlestbu pret darbu reti reti materils vjas, gargs spcgas kautrgums pret sevi un ciea pret citiem balta rts sabalansts augstks plantas austrumi pusdievi, rii gandharvas, aranas kalni, mei kopienas ap dievnamiem dievnams mctjs, skolotjs govs gulbis delfni circenis bites banni lotoss pienskbs miergs nekad cla, vrsta uz tuviniekiem, apkrtjiem cilvkiem, vism dzvajm btnm un dievu nekad sevis labiem mriem, visu cilvku labumam un dieva vrd pastvga kaislbu saspringta vidja 8 stundas mrena nenoturga nenosvrta nepastvga vidjas vai nepastvgas, darbs ar persongu ieinterestbu dareiz dareiz materils spcgas, gargs vjas ciea pret sevi un citiem sarkana (koas) diena kaislga vidjs plantas ziemei, dienvidi cilvki, jaki ldzenumi pilsta tirgus biznesmenis zirgs, zilonis balodis store skudras taurei pipari jras kposti zarnu njias nemiergs dareiz savtga, vrsta uz sevi, tuviniekiem, savu nciju, savu ticbu un visu prjo, kas ir savs dareiz to, kuri nav ar mani sev, bet bez kaitjuma citiem nenoturga gara tumsbas traucta paaugstinta vairk par 8 stundm augsta vja rupja, drma zema zemas, darbs ar naidu biei biei nevaldmas materils, gargo nav ciea pret sevi un neciea pret citiem tumas (blvas) vakars, nakts nenosvrts zemks plantas rietumi rakas, spoki, dzvnieki, augi zemienes ciemats bez dievnama prieka mja asenizators, bra, prieka mjas darbinieks kamielis vrna piranja tarakni muas, odi iploki, kaepes denslcas dizentrijas njias uzbudints vienmr tikai paam pret sevi

dusmas bailes vlmes paciea krsas diennakts laiks cilvku temperaments kosmosa lmei debess puses dzvs btnes apvidus apdzvotas vietas celtnes profesijas nagaii putni dens iemtnieki kukaii lidojoie kukaii augi densaugi baktrijas apzias stvoki degradcija mlestba

rupja uzvedba kritika naudas izmantoana apmierintba

vienmr visus, izemot sevi sev un lai kaittu citiem

reta

107

piedoana uzmanbas koncentrcija

viegli spcga koncentrcija uz labo un gargo, vja koncentrcija uz negatvo laba uz pozitvo vienmr atbilstoi svtajiem rakstiem augsts katru dienu, nopietni svto rakstus rados dareiz, ja nepiecieams darbam vai ja tas saistts ar tikumbu un gargumu katru dienu, ar mri kalpot dievam un izzint sevi atbilstoi svtajiem rakstiem, ar labsirdbu

atmia patiesgums radoais potencils gargs literatras ptana lasana darbs interese par masu informcijas ldzekiem lganas citu sodana

ar piepli spcga koncentrcija uz savu materilo mri, vja koncentrcija uz pozitvo un vidja uz negatvo laba uz negatvo patiess tad, kad tas ir izdevgi vidjs, nepastvgs dareiz, nenopietni dailiteratru labi apmaksts vai kds pagads paaugstinta interese pret komercilm programmm dareiz, ar materil izdevguma mri sakaitint stvokl, emot vr valsts likumus dareiz, ja var izvairties no soda dareiz zivis, olas, putna gaa, augu valsts produkti ar prmrgi saldu, savelkou, rgtu, skbu un su garu smana, kafija, tja, dareiz alkohols balsts uz lietim attiecbm un izdevgumu, bezpersoniska un sausa vidji spcgs spcgs, kaislgs pierus materilam virzta uz pankumiem materilaj dzv dievam, pusdieviem vai pat dmoniem, ar mri iegt kaut kdus materilus labumus daudz materilu mru pc neilgas dzimumdzves, ar vlmi iegt laulto ar mantojumu vai labi apmakstu darbu

nespj spcga koncentrcija uz negatvo, oti vja uz pozitvo slikta nekad zems nekad detektvus, trillerus bezdarbs, meln tirgus bizness spcga interese par detektviem, ausmu filmm, izvirtgiem raidjumiem nekad aiz naida, neemot vr noteikumus un priekrakstus, nedomjot par sekm vienmr nekad gaa, zivis, putna gaa un olas lielos daudzumos, oti trekns, prcepts, nesvaigs

likumprkpumi dienas rema ievroana uzturs

nekad vienmr veetrs un piena izstrdjumu, kas gatavots atbilstoi trbas un veselbas noteikumiem, lganu svtts nekad ciea pret veckiem, draudzba ar ldzgiem, ldzcietba pret jaunkiem spcgs, trs spcgs, dievbijgs pierus gargam virzta uz paizziu dievam, pusdieviem k dieva prstvjiem tikai viens gargs pirms dzimumattiecbu uzskanas, rpgi izptot nkam lault rakstura pabas

intoksikcijas, psihiskie stimulatori saskarsme

alkohols, narkotikas rupja, amorla, ar izdomtiem noteikumiem, izkropotu valodu vai ar vispr bez noteikumiem vj, aptraipts vj, gara tumsb esos spcgi pierus materilam virzta uz ermenisku baudu gariem, spokiem, personbm, kas apvelttas ar spku, ateisms bezmrba vai zemiski dzvnieciski mri (sekss, diens, miegs, agresija) pc vtrainas dzimumdzves, bez nkam lault rakstura izpratnes

saprts prts jtas enerija ticba

dzves mri precans

108

laulbu veids

laulbu iemesli

laulans dievnam, ar laulto soljumiem, sarakstans dzimtsarakstu noda vlme izaudzint dievbijgus pcncjus cieas pilna, ar mlestbu liela draudzga imene laimga, stabila pacietga izturans pret sadzves nertbm nevlas persongo karjeru, bet pc darbabiedru lguma gatavs uzemties atbildbu cieas pilna, ar mlestbu vienmr oti stingra, krpana nenotiek nekad

sarakstans dzimtsarakstu noda vlme pc prticbas un imenes mjguma, pc neatkarbas no radiniekiem diplomtiska, ar formlu interesi un cieu mazas imenes, kas uztur attiecbas no attluma nestabila, dareiz laimga, dareiz nelaimga tieksme iegt rtu, lielu dzvokli spcga vlme iegt paaugstinjumu amat, ar emot vr darbabiedrus konjunktras pilna, ar formlu interesi un cieu pieerans tuviniekiem, kas praug antiptij, dareiz iespjama krpana atkarb no nepiecieambas un sociliem apstkiem spcga ermeniska pieerans brniem un neobjektivitte audzinan, ar savm idejm audzinan, kas nav saskaotas ar svtajiem rakstiem tieksme dot izdevgas specialittes kvalifikciju nenoturgas, balsttas un moderniem sabiedriskiem strvojumiem spcga pieerans mjdzvniekiem bez distances ievroanas un vienaldzba pret tiem dzvniekiem, kurus lieto uztur formla sports, izbraucieni brv dab, kolekcionana krortu apmeklana tiekans pc drgas, izreklamtas rstanas, bez vlmes pildt rsta

civillaulba

spcga dzimumtieksme, negaidta grtniecba necienga, ar naidu pilnga izolcija no radiniekiem vienmr nestabila un nelaimga vlme iegt milzgu dzvokli k izklaides pritonu ar apkalpotjiem spcga vlme pc varas, neemot vr darbabiedrus necienga, ar naidu uzticbas un pieerans tuviniekiem nav, biea krpana neliels nevlans audzint brnus, aukstums vai naids pret tiem

attieksme pret radiniekiem kopdzve ar radiniekiem imenes dzve mjoka jautjums

attieksme pret karjeru

attieksme pret darbabiedriem laulto uzticamba

brnu daudzums brnu audzinana

neliels pamatojas uz svtajiem rakstiem, mlestba pret brnu nevis k pret ermeni, bet k pret personbu, objektivitte un labsirdba tieksme dot tikumisku un gargu audzinanu noturgas, balsttas uz svtajiem rakstiem labsirdga, bet no attluma. dzvniekiem tiek iedalta sava dzves teritorija un t netiek jaukta ar cilvku teritoriju stipra gargi svtki, svtceojumi uz svtm vietm svtvietu apmeklana, garg prakse slimbu profilakse, vlme rstties individuli, ar rsta pabu un

brnu izgltba imenes tradcijas attieksme pret dzvniekiem

nav nekdas tieksmes izgltot brnus tdas neeksist naids pret dzvniekiem, spcga pieerans dzvnieku gaai

draudzba aizrauans atvainjums rstans

nesta azartsples, skandli, bri, nakts pritoni dzerana, izklaides iestdes rstans izmantojot gara tumsb esous rstniecbas produktus, kas

109

rstniecbas metou izpti un ar vlmi izpildt rsta rekomendcijas

rekomendcijas

rstanas rezultti attieksme pret veselbu dzves aktivitte attieksme pret nvi nve

noturgi vienmr nopietna visa dzve aizrit aktv darbb mierga, ar sapratni, ka nomirst tikai ermenis bez mokm, miranas brd pie pilnas apzias

slaicgi nopietnba atkarga no slimbas smaguma vecum skas slimbas un pazemins darbaspjas ar bailm ar zaudjuma sajtu un izmisumu, nves brd samulsusi apzia

pagatavoti uz spirta bzes un izmantojot vardarbbas produktus ar vism iespjamm blaknm, kas rada risku vl vairk kaitt veselbai vienu rst, citu boj nenopietna vecum notiek apzias degradcija, nav darbaspju ar spcgu paniku ar spcgm cieanm nves brd, neapzints stvoklis

110

Saturs
1.NODAA: MSU DZVES APSTKI ................................................................................ 2.NODAA: MATERILS DABAS GUNU DARBBAS PRINCIPI ................................... 2 15

Gunas ms piesaista sev ...................................................................................................... 15 Nosprieot, ka bez krpans un vardarbbas neizdzvot, cilvks auj sevi savaot gara tumsbas gunai ..................................................................................................................... 32 Praktiski padomi, kas paldz maint laimes izpratni ........................................................... Gunas ieved ms ilzijs, skatienam slpjot lietu patieso dabu ......................................... Skopums attiecb pret naudu ............................................................................................. 39 46 57

Vai vajag cnties ar gunm ................................................................................................. 61 Materils dabas gunas rada daudzveidbu ......................................................................... Gunas ir caurstrvojoas aptver visas visuma eksistences izpausmes ............................. Apkoposim priekstatus par trijm materils dabas gunm .............................................. Noslguma saruna ............................................................................................................... 67 75 83 98

PIELIKUMS ............................................................................................................................... 107

Tulkojusi Digna Metsaota 2011.gad, e-pasts atsauksmm un ierosinjumiem: digna72@inbox.lv

111