otrDIENA, 2011. gada 19.

jlijs

reporta

Sibrijas ststi III

Latvieu pds. OmskaJekaterinburgaSoikamskaVjatlagsKirova

Soikamskas novadptniecbas muzeja zintniskais ldzstrdnieks Grigorijs Zaharenko nepieauj, ka Krievijas vstnieks Latvij represto piemias paskumus neapmekl politisku motvu d.

Soikamskas iedzvotju gaiums un atvrtba klied pilstas drmo pagtnes nastu. aj ak dens temperatra ir nemaingi +4 grdi cauru gadu. is tvs ar dlu, tpat k daudzi citi pilstnieki, uz aku nk rdties.

G U N tA E r B I N S K A F o t o

Klija sls rpniecisko atkritumu kalnu uzbrana Soikamskas apkaim aizvien turpins, un pagaidm ai ekoloijas problmai risinjums nav rasts.

Livetas Sprdes vecmmias rakstts rindas tikai pc 70 gadiem sasniedz savu laulto draugu, kur, izrds, ler bija miris jau vstules rakstanas brd.

Guntis erbinskis Ce uz Soikamsku vienu no baismgkajm vergu darba vietm, kur izdzisa tkstoiem, taj skait simtiem latvieu dzvba, rsojam Urlu kalnus. Milzu pelkbalti uzbrumi, ko sastopam tlk ce, liecina, ka esam pietuvojuies Soikamskai. Vl tuvk pilstai skas augsti betona un dzelostiepu ogi. Tie atgdina par Soikamskas vsturi

pirmie izsttie te pardjuies jau 16. gadsimt, bet pagju gadsimta 30. gados o zemi nosja gulaga nometnes, veidojot Usolagu ar centru Soikamsk. Pc vsturnieku aplsm, 1941. gada vasar Soikamskas sls raktuvs un mea darbos strdja ldz 800 ieslodzto latvieu.

Soikamsk aizvien atrodas viena no stingrkajm

Melnais "Baltais gulbis"

n Ldzjtba

Izsakm visdziko ldzjtbu Andrim Anspokam, tvu JZEPU mb pavadot. Strautmau imene

ieslodzjuma vietm Krievij, kas nes "Balt gulbja" vrdu. Vietjie jauniei, ar kuriem cenos aprunties uz ielas, ststa par drmo noskau, kdu pilstas dzv ienes soda izpildes vieta. Kamr msu grupas uzraugs aizgai vasirdgos ststtjus, vii vien atgdina, ka "Baltaj gulb" zvrgi nogalints ar kdreizjais eenu kaujinieku lderis Salmans Radujevs un ka pilst bijui nopietni terorisma draudi. Soikamsk ms rpgi uzmana. Gida pavadb apmekljam Trsvienbas klosteri, kur no 1937. ldz 1987. gadam darbojs Staina rema izveidots cietums. Lai gan oficili eit ieslodztie netika auti, vlk uzietie kauli saglabjui lou pdas, mmi liecinot par asinsdarbiem.

K ar ideoloiju odien?

n Sru vStS
Srs paziojam, ka mb aizgjusi SILVIJA BOLIA, dzimusi Baraka. tuvinieki

Ar msu gida Soikamskas novadptniecbas muzeja zintnisk ldzstrdnieka Grigorija Zaharenko imene savulaik cietusi no represijm par to vien, ka vectvs ctgi saimniekoja. "Es nekd gadjum neattaisnoju tos, kas tika sodti

par reli pastrdtiem noziegumiem, bet izsaku ldzjtbu tiem, kas tika represti tikai par domas brvbu vai tikai par to, ka kdam bija par vienu govi vairk nek citam," sprie muzeja ldzstrdnieks. "Tas faktiski bija nabagu kar pret tiem, kas kaut ko spja un varja," teic G. Zaharenko. Viaprt, skotnji represijas nav balstjus noteikt ideoloij, t vienkri esot bijusi jauns varas izmisga ca par pastvanu. Bet k ar ideoloiju odien? Ldzu G. Zaharenko vrtjumu par to, ka via valsts vstnieks Latvij, piemram, ignor represto piemias paskumus. "Pareizj Krievijas valdba dara oti daudz, lai atjaunotu vsturisko taisngumu. Pieemu, ka bija citi nepolitiski iemesli, kpc vstnieks neapmekl kdus paskumus. Visticamk, pie vainas bs bijusi diplomta aizemtba," sliecas domt sarunas biedrs. Vi turpina uzskaitt, k Krievijas valsts atdod zemes paumus imenm, kam t atemta represiju laik, k maks kompenscijas vai piemaksas pie pensijm represtajiem.

Nepatkams prsteigums sagaida muzej, kas Soikamsk iekrtots k soda izpildes darba nometu slavas zle: pie sienm uzpleotu prieknieku fotogrfijas un viu saemtie apbalvojumi. Muzejnieki mums cenas iebarot informciju par darba ragumu nometns, diojoties ar sagatavots koksnes apjomiem. Kad mctjs Guntis Kalme kltesoajiem ar krievu valod ststa par aunuma impriju, kur pati tauta kuva par tautas ienaidnieku, muzeja darbinieki, Dzintras Gekas vrdiem runjot, kst k prdurti balonii. Vlk vii ar bikli atvainojas un pateicas par msu iecietbu pret iestdes muzeja prstvjiem. Jautti par iespju ielkoties savulaik ieslodzto tuvinieku dokumentos, atbilde ir, ka arhvi prvesti. T k dokumenti vairs neatrodas uz vietas, ar piekuve tiem esot saretka.

K prdurti baloni

Vstulte ce 70 gadus

Pulcjamies Soikamskas kapst, kur Ilmrs Knais ar domubiedriem savulaik uzstdjis piemias krustu izstjum nobendtajiem latvieiem. Saviojos ir br-

dis, kad Liveta Sprde te atstj drgu imenes relikviju vstulti, kuru savulaik vecmmia rakstja vectvam Rdolfam Vtolam. imeni izstja un izra 1941. gad: jau nkam gada pavasar vectvs Usolag mira, vecmte kop ar Livetas mammu Ainu skotnji nometintas Krasnojarskas apgabal. "Mans draugs, k Tev kljas? Jau ilgu laiku esam irti un neko viens par otru nezinm. Es ticu, ka s rindas Tevi sasniegs. Ms ar Ainu dzvojam un strdjam Pirm maija kolhoz. Veselba ir t neko. Tuvojas pavasaris, top siltks, un ap sirdi kst mazliet lksmk. Kad saemsi s rindas, raksti atpaka msu adrese ir otr pus. Tava sieva un meita Aina. Karsti Tevi skpstu," 1942. gada 14. mart rakstja Livetas vecmmia. Tau adrestu s rindas tolaik nesasniedza, jo tika raksttas desmit dienas pc vectva nves, par ko mlo sieva tobrd, protams, nezinja. Turklt vstulte nekad ar netika nostta, jo drz pc tam vecmmia kop ar Livetas mammu iesdintas ku, lai tiktu aizvestas uz vl tlku pasaules malu.
Nobeigums sekos.