LAIKS TELPA AUDIS

A. Nultis SILTUMA MEKLTJI NAKT (E. Krkas paums, Toronto, Kanad.)

LAIKS, TELPA, AUDIS

DAUGAVAS VANAGU ORGANIZCIJAS PIRMIE 25 GADI VSTURES APCERE

P I R M

D A A

DV ORGANIZCIJAS DIBINANAS PRIEKVSTURE, IZVEIDOANS UN DV CENTRLS VALDES DARBS LAIK NO 1952. LDZ 1972. GADAM.

DAUGAVAS VANAGU CENTRLS VALDES IZDEVUMS

Vku zmjis Ed. Dzenis Redijis Vilis Hzners Grafiskais iekrtojums E. Treilona

DAUGAVAS VANAGU APGDS, 1974

PRINTED BY AMBER PRINTERS & PUBLISHERS LTD. TORONTO, CANADA COPYRIGHT 1974 BY DV CV

Priekvrdi
Pc Vcijas kapitulcijas, 1945. gada ruden Beij Cdel gemas drmaj gsteku nometn 11.723 Latvieu leiona kaavri bija kaa gsteki. 1945. gada ziema turjs auksta, ar asu jras vju. Novietojums diem laika apstkiem nebija pie mrots. Aprbs un uzturs loti trcgs. Izmantojot gsta uzspiests bezdarbbas laiku, ajs, varbt, visdrmkajs gsta diens daiem kaavriem bija radusies laimga doma dibint un izveidot jau gsta laik savu cas un aprpes organizciju, kuai stais darba lauks gan pavrtos pc atlaianas no gsta. Cdelgemieu lielk daa ideju par das organizcijas dibinanu atbalstja, kaut ar netrka kritiztju. Daa kaavru domja, ka dibinm organiz cija izputs, tikko pavrsies dzelostiepu vrti, atlaiot gstekus brvb. Citi atkal ieskatja, ka tda organizcija vispr nav vaja dzga. 1945. gada 28. decembr Cdelgemas gsteku nometnes II nodaljuma teta barak tomr sanca 289 delegti, kas prstvja 7787 radms organizcijas pirmbiedrus - dibintjus. aj dele gtu sanksm tad ar ievlja jaundibinms biedrbas organiz cijas komisiju 9 personu sastv. Jau dienu vlk pirmaj sd pulcjs dibinms biedrbas organizcijas komiteja un nolma jauno organizciju nosaukt Latvieu aprpbas biedrba Daugavas Vanagi. Pagjui Daugavas Vanagu 25 darbbas gadi, un ms redzam, ka DV organizcija tlu prsniegusi Cdelgem spraustos mrus.
7

Ar pc kaavru atlaianas no gsta organizcija nav izputjusi, k sav laik pesimisti pareoja, bet Daugavas Vanagu darbbas apjoms un pankumi, tpat ar organizcijas biedru skaits, gadu no gada pastvgi augui. Ja pirmajos pckaa gados Daugavas Vanagi visu vrbu veltja aprpes darbam, tad laika tecjum organizcija pdjos gados bijusi spiesta arvien vairk iesaistties ar kultras dzves veidoan, ar latvieu trimdas jaunatnes problmu risinan un jauns audzes iesaistan Daugavas Vanagos. Pareiz, kad latvieu tautas eksistence okuptaj Latvij liel mr apdraudta, Daugavas Vanagi nevar palikt pasvi vrotji, bet tiem jsniedz tautieiem okuptaj dzimten un izstjum iespjam informcija, jatbalsta tie un kaut morliski jstiprina c pret sarkano okupcijas varu. Visus aizvadtos 25 gadus komnisti centuies ar tiem piem too viltbu, meliem, uzbzbu un neatlaidbu sagraut Daugavas Vanagu organizciju. Tomr viu propaganda un DV organiz cijas atseviu darbinieku diskrimincija palikusi bez sekmm. Daugavas Vanagu saime ajos 25 gados pierdjusi, ka ts nacionl stja un cas gars nav sagraujami. Par DV organiz cijas vienotbu un saderbu liecina ziedojumi msu slimajiem, invalidiem un trkum nonkuajiem, ar liel kultrl rosme, ku bez bijuajiem kaavriem jo aktvi piedals rosgs vanadzes un msu jaunatne. Daugavas Vanagu saime ir cntju cilts, kua ar ieroiem roks cnjusies kaujas laukos nesenaj pagtn un kaut ar citiem ieroiem cns vl odien. Daugavas Vanagi sauc un aicina visus latvieus uz cu par brvu un neatkargu Latviju. Latvija bija un bs! To atbrvot un atjaunot lai paldz mums visuvarenais Liktea Lmjs. Daugavas Vanagi, sasauksimies!

VILIS JANUMS

Vilis Janums dzimis 1894. gada 7. janvr Bauskas apria Codes pagast. Pirmaj pasaules ka dienjis 4. Vidzemes latvieu strlnieku pulk, piedaloties kaujs pie Rgas. Beidzis Ornienbaumas kaa skolu. Skoties Latvijas brvbas cm, brvprtgi iestjies Baloa brigdes 2. Csu bataljon un, skot ar 1919. gada 1. jniju, piedaljies Latvijas atbrvoanas cs k rotas koman dieris. Pc kaa su laiku studjis mekopbu Latvijas universitt, pc tam atscis militro dienestu. 1930. gad beidzis Augstko kaa skolu echoslovakij, pc tam dienestu pildjis Armijas stba opertvaj da. No 1934. gada darbojies par mcbas spku Latvijas augstkaj kaa skol. 1939. gad paaugstints par pulk vedi un iecelts par Kurzemes divzijas stba prieknieku. Pc Lat vijas armijas likvidcijas 1941. gada ziem izceojis uz Vciju, bet Latvij atgriezies pc gada 1942. g. janvr. Vienu gadu no strdjis Latvijas paprvaldes Ieklietu enerldirekcij par refe rentu, bet 1943. gada 7. aprl viu iesauca Latvieu leion. Tur visu laiku komandja 33. grenadieru pulku, piedaloties viss sma gajs Krievijas atkpans un ielenkuma kaujs, ldz beidzot iesaistjs Pomernijas un Meklenburgas kaujs Vcij, o kauju nobeigum 1945. gada 27. aprl ar savu kaujas grupu pr iedams pie Amerikas Savienoto Valstu armijas vienbm, t paglb dams savus kaavrus no kaa beigu jukm un zaudjumiem. Gsta laik Cdelgem aktvi darbojies DV organizcijas dibi ntju inicitoru grup. 1945. gada 28. decembr ievlts par s organizcijas prieknieku; ai amat vi palika ldz 1969. gada 31. decembrim, pc tam ievlts par Daugavas Vanagu organiz cijas goda prieknieku. Visu laiku trimd darbojies aktvi ar latvieu centrls orga nizcijs LCP, LCK, LAKEC un BPLA, no 1950. gada ldz 1969. gada beigm ar bijis LCK prieksdis. Neatkargs Latvijas laik apbalvots ar Viestura ordea 3. iru un citm goda zmm, bet Otr pasaules kaa laik ar vcu armijas Dzelzs krusta II un I iru, k ar Vcu krustu zelt. Pirmais DV organizcij apbalvots ar kru nozmi zelt. Par pulkvedi Janumu 1969. g. Stokholm iznkusi grmata No Kalpaka priedes ldz Minsterei.
11

Vau rvji Latvijas Brvbas pieminekl, Rg.

LPLU Via Pldoa teksts

DZIESMA Komponjis Jkabs Graubis

e kop ms, biedri, kam lemts nebij mirt, Dzves laivu kas savu var tlku irt, Kas var e jaunu sauli ik dienas vl sveikt, Var strdt un sapot un daudz ko vl veikt. Refr.: Daugavas vanagi, sasauksimies, Kas vl dzvi, kas vl dzvi Esam palikuies! Kds prieks paa st nu taku ir mt, Kds prieks paa ldum vagu ir dzt. Tu stvi un smaidi, kad stais viss ze, Kad vj rudzu druv vilni lganu ve. Refr.: Daugavas vanagi, sasauksimies, Kas vl dzvi, kas vl dzvi Esam palikuies! Lai nelko naidnieks ms aiztikt neviens, Ms stsimies pret tam visi k viens! Sauc, tvija, sauc ms, ms steigsim ttt Pret arklu un izkapti zobenu mt! Refr.: Daugavas vanagi, sasauksimies, Kas vl dzvi, kas vl dzvi Esam palikuies! Ak, retkas rindas ik gadus mums tiek, Viens biedrs pc otra galvu kapens liek. Cits, vrgodams lni, k svece vl kst, Cits pki k koks, vtrai broties, lst. Refr.: Daugavas vanagi, sasauksimies, Kas vl dzvi, kas vl dzvi Esam palikuies!
Piezme: Vilis Pldons ai dziesmai ir devis pavisam seas vrsmas, bet treo un ceturto komponists Jkabs Graubi bija atmetis, un koos vai cn tju sabiedrb dziedtas tikai etras vrsmas.

13

Lplu dziesma
V.Pldonis J.Graubi

e k o - p ms bie-dri, kam lemts ne-bij mirt, Dzves laivu kas

sa-vu

var

t - l - k u i r t ; Kas var e jau-nu

sau-li

ik

d i e - n a s vl

sveikt, Var str-dt

un

s a p - o t , un

daudz ko vl

veikt.

Dau-ga-vas

va-na-gi

sa-sauksi

mies, kas vl d z - v i , kas vl

dz-vi

e-sam

pa-li-kuies.

14

VILIS HZNERS

Ievadvrdi
Ideja par DV organizcijas dzves dokumentanu grmat pirmo reizi rads DV CV sd 1961. gada 18./19. mart London. Gadu vlk 1962. gada 2./3. jnij DV CV sd Kaizerslau tern jau izveidota pirm redakcijas kollija un nolemts grmatas satur ietvert DV organizcijas darbbas pirmos 20 gadus. Laika tecjum DV CV par s publikcijas jautjumiem run jusi katr nko valdes sd, jo zinmas grtbas grmatas tapan radja redaktoru jautjums. Vispirms grmatas uzrakstanu uz ms Alfrds Vinels, viam sekoja Jnis Andrups, pc tam Pauls Strante un kop 1972. gada beigm Vilis Hzners. Pirmie trs redaktori pc krtas no darba atteics, katrs atrazdams savus pa matotus iebildumus. Visvairk tomr pie darba bija ruies Jnis Andrups un Pauls Strante. Visus iepriek sagatavotos materilus sama s grmatas redaktors Vilis Hzners. Kop 1967. gada DV CV sdes 26./27. august Blefeld past vja lmums grmatu sarakstt par DV organizcijas darbu un dzvi 25 gados. Redakcijas kollij sav laik darbojs ar DV prieknieks Vilis Janums, vanadzu priekniece Marija ee un DVF prstvis Fricis Kursietis. Pdjais ar savca un sakopoja manuskriptus, prskatus un citus dokumentus grmatas rakstanas skumam. Mintais liecina, ka is izdevums ir DV atbildgo darbinieku kollek tvs darbs. 17

DV darbs 25 gados tiks dokumentts vairks grmats. Pirmo grmatu sarakstot, par ldzstrdniekiem darbojuies: Pauls Strante (nodaas Daugavas Vanagu organizcijas pirmskumi, Atbr voana no gsta un darbbas atskana Vcij, Daugavas Vanagu organizcijas tlks uzbves gaita un Ca par kaavru tiesbm), Herberts Balodis (Latvieu kaa invalidu un citu kaa upuru socil tiesiskais stvoklis Vcij), bet materilus saturam ir devui: Oskars Cauntis, Alfreds Jnis Brzi, k ar Krlis Augstkains, Roberts Ancns, Vilis Akermanis, Jnis Andrups, Pteris Balodis, Rdolfs Koci, Elmars Krka, Artrs Silgailis, Jnis Rucelis, Alfrds Vinels, Herberts Zgars un vl daudzi citi, kuru paldzba izman tota ar nkams grmats. Nav attlojama ar visa t paldzba, kuu redaktoriem sniegui daudzie DV zemju darbinieki, bet par visu vairk visa DV saime, jo ja nebtu bijis ts darba, nebtu ar s grmatas. Mana sirsngk pateicba visiem, kui pielikui savu darbu, roku un sirdi, lai is izdevums taptu. Daugavas Vanagi, sasauksimies! Vilis Hzners 1973. gada septembr

18

I LATVIEU KAAVRS OTR PASAULES KA

Sardu izvadana Rg 1940. gad.

Latvijas neatkarbas aizstvanas iespjas Otr pasaules ka Otrais pasaules ka sks 1939. gada 1. septembri. Tai pa dien Latvija deklarja savu neitrlitti. Bet 1939. gada 5. oktobr Padomju Savienba piespieda Latviju parakstt t.s. militro bau lgumu, pc kua Padomju Savienba Latvijas telp izraudzts bazs novietoja 30.000 savu kaavru. 1940. gada 17. jnij, lauot visus ldz tam laikam slgtos savstarpjos lgumus, Padomju Savie nbas kaaspks okupja Latvijas territoriju. 1918. gada 18. no vembr dibint Latvijas valsts bija beigusi pastvt. Latvija kapitulja Padomju Savienbai bez militras pretoans. Kd? Uz o jautjumu vl 1972. gad atbildes deva divi neat kargs Latvijas militri specilisti. Viu atbildes pc vairk nek 30 gadiem va o jautjumu apskatt no vstures perspektvas, kas vieglk auj pau notikumu un iespjas izvrtt. Virspulkvedis Artrs Silgailis, neatkargs Latvijas Augstks kaa skolas mcbspks un pdjais Zemgales divzijas stba prieknieks (tagad dzvo Kanad) 1972. gada ruden apciemoja Eiropu, lai piedaltos Daugavas Vanagu diens Bedford (Liel britanij) un apciemotu ar citus lielkos latvieu centrus Eirop. Vi lasja refertu par tematu Kd ms neizrdjm bruotu pretestbu Padomju Savienbai 1939./40. gad, bet vlk cnj mies Vcijas bruoto spku ietvaros. Laikraksts Londonas Avze 1972. g. 6. oktobr o refertu atststa sekojoi:
22

Man biei jaut, kd ms necnjmies, un rodas iespaids, ka jauttji it k sagaida msu toreizjs rcbas nosodanu. Lai rastu atbildi uz o jautjumu, mums vispirms jiepazstas ar apstkiem, kdi toreiz bija Latvij. Krievija, vienalga sarkana vai balta, vienmr tieksies papla int savu pieeju Baltijas jai, tikldz to ataus starptautisk st voka spku faktori. Pc Pirm pasaules kaa un tam sekojoiem pilsou kaiem Padomju savienba bija galgi sabrukusi un militri vja. Ar Vcija tai laik bija tuvu saimnieciskam sabrukumam un, atrazdams Versaas diktta spaidos, militri nenozmga. Ar Rietumu sabiedroto atbalstu tai pat laik Eiropas austrumos bija izveidojusies jauna, militr zi oti efektva lielvalsts Polija. Bdama ievrojams spka faktors austrumos, Polija bija ar neties Baltijas valstu neatkarbas nodroinjums. Aiz stratiskiem apsv rumiem Polija nedrkstja pieaut Baltijas telpas nokanu Pa domju savienbas vai Vcijas roks, jo ldz ar to Polijas ziemeu flanks btu atklts un bstami apdraudts. Kad trsdesmitajos gados Padomju savienba kaut cik ska at spirgt un pastiprinti bruojs un Vcija pc Hitlera nkanas pie varas bija patvagi atbrvojusies no Versaas miera lguma milit rajiem ierobeojumiem, Polijas nozme k Austrumeiropas status quo sargtjai jtami mazinjs. Polijas viet Baltijas valstm tagad bija radies jauns rpolitisks drobas faktors nacionlsocilistisks Vcijas un komnistisks Padomju savienbas pasaules uzskatu pretebas, bet galven krt abu o lielvalstu diametrli pretjs stratisks intereses Baltijas telp. Baltijas valstu neatkarba nodroinja Vcijai hegemoniju Baltijas j, un ar samr maziem jas spkiem t btu spjusi izolt sarkano floti Somijas jas lc. Turpret Padomju savienbai Baltijas valstu neatkarba bija drauds, jo s valstis ne tikai iero beoja sarkanajai flotei opercijas brvbu, bet ts varja jebku brd kt brvprtgi vai piespiesti par kdas citas lielvalsts flotes bazm. Tpc abas s lielvalstis bija stratiski ieinterestas, lai Baltijas telpa nenoktu pretjs lielvalsts pakautb. Ar Vcijas un Padomju savienbas neuzbrukanas lguma pa rakstanu 1939. g. 23. august situcija izbeidzs, un bija
23

skaidrs, ka ties militrs drauds Baltijas valstu neatkarbai ir tikai laika jautjums, ja tuvk nkotn nerodas kdi jauni Baltijas valstm labvlgi apstki. Kdas bija msu pau aizstvans iespjas tai brd? Lai neciestu valsts saimniecisk dzve un apgde, ms kaa ga djum teortiski varjm iesaukt armij ap 200.000 vru. Dieml, o skaitu iesaukt neatva ierou trkums. Pc mobilizcijas plna msu armijas stiprums kaa laik bija paredzts tikai apmram 130.000 vru sastv. Izejot no skaita, armijas stbs bija pare dzjis papildint ldz pilnam kaa laika sastvam esos 4 kjnieku divzijas un prjs armijas vienbas, k ar izveidot das jaunas vienbas: 3 kjnieku divzijas, 3 motorizts grupas, katru apmram viena baltaljona stiprum, 3 vai 4 atsevius ritebraucju bataljonus no aizsargiem, 3 atsevius jt nieku divizionus un pastiprint artileriju ar 3 vai 4 divizioniem. Aizmugur bija paredzta viena rezerves divzija papildinjumu sagatavoanai kaujas vienbm ar blakus uzdevumu Latvijas jas piekrastes apsardzba. Mintais kaujas vienbu skaits 7 kjnieku divzijas bija par mazu, lai izirgi aizstvtu msu austrumu robeu, kas gaisa lnij no Igaunijas robeas ldz Piedrujai pie Daugavas bija ap 200 km gara. Tpc ar msu armijas kaa darbbas plns pirma jm kaa dienm neparedzja izirgu aizstvanos, bet tikai vilcinans pretoanos. Msu armijas visprj manevra ideja bija sum da: ar jau miera laik tuvk austrumu robeai novietotm divm kjnieku divzijm Zemgales un Latgales (bez 12. Bauskas un 8. Valmie ras pulka) un Daugavpil novietoto jtnieku pulku segt armijas mobilizciju un aizstvbas poziciju ieemanu uz visprjs lnijas: Krustpils Lubnas ezers Pededzes upe, pieslienot armijas kreiso sprnu Igaunijas armijai. aizstvans pozicija bija ne daudz ska par msu austrumu robeu un ts aizstvanu atvieg linja Lubnas ezera purvainais apvidus un lielie meu masvi ziemeos no Lubnas ezera. Msu sedzju vienbu uzdevums bija neielaisties ar pretinieku izirg c, atiet ar kauju un kavt ienaidnieka virzanos valsts 24

iekien, lai iegtu laiku mobilizcijas stenoanai uz iepriek mi nts lnijas. Sakar ar padomju armijas straujo pieaugumu si pirms Otra pasaules kaa, armijas stbs bija spiests pakpeniski samazint savs aplss sedzju vienbu laiku ienaidnieka aiztur anai pc pdjm aplsm tas bija tikai 12 stundas. Bdams Zemgales divzijas stba pdjais prieknieks, ski pr zinju s divzijas seganas plnu un zinu, kds grts un gandrz neizpildms uzdevums sedzjm vienbm bija paredzts. is uzdevums prasja oti kustgas un ar prettanku ieroiem bagtgi apbruotas vienbas. Dieml, mums tdu vienbu bija gaum maz. Abm sedzjm divzijm no kustgm vienbm bija tikai 3 ritebraucju rotas pa vienai rotai 7., 9. un 10. kjnieku pulkos un jtnieku pulks. Sevii problmatiska msu valsts aizstvana kuva brd, kad msu rlietu ministru aizsauca uz Maskavu militro bau lguma parakstanai. Igaunija, kas daas dienas iepriek bija piemusi Maskavas dikttu par militrajm bazm ts territorij, ldz ar to bija atkljusi msu armijas ziemeu flanku un pagarinjusi msu frontes lniju par apmram 300 km. Armijas stbs tpc sav pdj mobilizcijas sadaljum bija spiests atvilkt paredzts aizstvans pozicijas kreiso sprnu uz Stmerienes ezeriem un Apes augstieni. Vl aunkas bija msu aizstvans iespjas 1940. gada jnij. Mums ne tikai ncs aizstvties pret sarkanarmiju austrumos, bet ar pret ts garnizoniem Kurzemes bazs, un kad Maskava uzst dja Latvijai ultimtu, Lietuva jau bija okupta un ldz ar to atsegts msu dienvidu flanks un fronte pagarinta par 400 km. Bez tam jievro, ka msu armijas apbruojums bija oti trcgs un nepiemrots cai ar moderni apbruotu ienaidnieku. Viengi strlnieku rotu apbruojumu varja uzskatt par kaut cik apmieri nou, lai gan ar tas bija vecs. no Pirm pasaules kaa krjumiem. Sliktks jau bija apbruojums ar smagajiem kjnieku ieroiem. Kjnieku pulkam bija paredzta tikai viena kjnieku baterija, ap bruota ar seiem 70 mm kjnieku lielgabaliem vai seiem 81 mm Stoksa grantmetjiem un etriem 47 mm prettanku lielgabaliem. No iem smagajiem kjnieku ieroiem savu vrtgumu Otr pasau-

25

les ka pierdja Stoksa grantmetji. Ar 47 mm prettanku liel gabalu varja uzskatt par apmierinou, bet to skaits bija oti mazs, saldzinot ar msu aizstvans frontes gaumu. Msu armijas rcb bija tikai 96 di lielgabali. Otra 96 lielgabalu par tija bija gan pastinta un pat daji samaksta, bet nebija vl saemta. Divzijm un pat armijai nebija nekdu specilu pret tanku vienbu. Artilerijas mums nebija daudz, un ts materil daa pa lielkai daai bija veca, ar samr mazu tlvbu. Katrai divzijai bija tikai viens artilerijas pulks, apbruots ar seiem 18 mrc. angu lielgabaliem un trim 4'5 resp. 105 mm haubiu baterijm (4 lielgabali katr baterij). Trcga bija msu smag artilerija, kas skaitjs armijas rcb. Ts nedaudzie divizioni bija apbruoti ar 42 kan un 150 mm haubicm. Lielgabali bija ar zirgu velkami, mazkustgi. Neilgi pirms Otra pasaules kaa artilerija sama vienu modernu haubiu bateriju un daas 40 mm zentlielgabalu baterijas. Prj zentartilerija sastvja galvenokrt no veciem krievu 3 collu vieg liem lauku artilerijas lielgabaliem, kas bija pielgoti gaisa mru apaudei. Rgas aizsardzbai pret uzlidojumiem bija pastints un samak sts viens vidja kalibra zentartilerijas divizions. Bija jau nozmta komisija diviziona pieemanai Anglij 1939. gada 1. septembri, bet sks ka, un t ms pie diviziona netikm. Armijas rcb bija vl daas viegls lauku artilerijas baterijas ar lielgabaliem, kas novietoti uz smagajiem auto. Visum mums bija prk maz artile rijas un pie tam vl oti mazkustga darbbai tik pla front. Vl bdgks bija msu apbruojums ar tankiem. Nedaudzos vieglos Vikersa izlku tankus, kas bija msu rcb, bija paredzts kaa gadjum piedalt pa 3 divziju izlkoanas bataljoniem. Ja nemaldos, mums bija 12 vai 15 di tanki. Prjie tanki bija veci no Pirm pasaules kaa krjumiem. Tie bija domti vairk msu kaavru iepazstinanai ar tanku darbbu un apmcanai pret tanku aizsardzb. Labk stvokl nebija ar msu avicija. si pirms Otra pasau les kaa bijm gan iegdjuies tai laik modernus 26 Gloster26

Gladiator izncintjus, ar kuiem britu avicija ska Otru pa saules kau, k ar kdas 6 jaunas izlku lidmanas. Prjs lidmanas bija vecas un t laika kaujas prasbm nepiemrotas. Msu avicijas darbba btu varjusi izpausties viengi izlkoan frontes tuvks josls un varbt bumboan nakts uzlidojumos. dus uzdevumus veica Latvijas avicijas leions Otr pasaules ka. Msu nedaudzie lidlauki bija ienaidniekam labi zinmi un droi vien jau pa kaa skum btu izncinti masveida uzlido jumos. Ar transports neatbilda paredztai msu armijas opertvai darbbai, kas prasja lielu kustgumu, lai atsvrtu padomju armijas lielo skaitlisko prsvaru. Mums pa lielkai daai bija zirgu velkmes transports. Kaa gadjum bija paredzts piedalt divzijm pa vienai auto transporta rotai galvenokrt municijas piegdei. Sevii spgs bija ierou apgdes un municijas papildinanas jautjums. Mums savas kaa rpniecbas nebija, tpc bijm pil ngi atkargi no rzemju, galvenokrt Anglijas, piegdes. Msu arsenla darbncas raoja viengi kjnieku un parasto artilerijas municiju, bet ne kaa laika vajadzbm atbilsto daudzum. Bez tam municijas raoana bija atkarga no rzemju izejvielm. T k ar Otra pasaules kaa skanos bija emtas iespjas papildint msu krjumus, tad var spriest, ka artilerijas un citas specilas municijas sktu pietrkt jau pirmajs divi neds, bet kjnieku municijas apmram pc mnea. Miera laik nebija nekas darts apvidus sagatavoanai, lai aiz turtu sarkanarmijas iebrukumu. Kdi tam motvi, man nav zi nms. Iespjams, ka bez financiliem bija ar vl rpoltiski ap svrumi, lai nedotu Padomju savienbai pamatu apsdzbai, ka msu deklart absolt neitrlitte ir vienpusga. Armijas kr jumos bija gan zinms daudzums cea un prettanku mnu un sedzju divziju stbi bija savos kaa darbbas plnos paredzjui izdart sprostojumus uz varbtjiem sarkans armijas virzans ceiem, bet nesptu kaut cik nozmgi aizkavt ienaidnieka kust bas. Nebija ar neviena dabiska apvidus ra starp msu austru mu robeu un Krustpils-Lubnas ezera lniju, ko sedzjas vienbas vartu izmantot.
27

Vl grtk bija aizsargt msu apmram 470 km gao jas piekrasti, jo msu rcb esoie spki un ldzeki dam uzdevumam bija rkrtgi ierobeoti, it sevii tpc, ka msu piekraste katr viet ir pieejama ienaidnieka desantiem. Msu jas spki sast vja no 2 mazm zemdenm un 3 maziem mnu trleriem. Nebija mums ar sauszemes kaaspka, ko norkot piekrastes apsardzbai. Viengs daas im nolkam bija rezerves divzija un krasta arti lerijas pulks, ku neilgi pirms Otra pasaules kaa skans iedalja msu bruotos vilcienus, lai radtu kustgas krastu baterijas. Bet to darbbas iespjas bija atkargas no dzelzceu tkla. Ts btu varjuas darboties viengi Liepjas un Ventspils ostu aizstva nai, k ar gar Rgas jas lci no Saulkrastiem ldz Slokai, kur dzelzce gja ldztekus jas piekrastei. Pirms manas iecelanas Zemgales divzijas stba prieknieka amat biju pc mobilizcijas plna Latvijas krasta aizsardzbas stba prieknieks. Atceros, ka izstrdjot piekrastes aizstvanas plnu, dareiz ilgi gudrojm, vai varsim piemram, Uavas bkas aizstvanai paredzt 2 vai tikai vienu patauteni. Dabgi, ka dos apstkos un it sevii pc Polijas sakves ms kaot nevarjm. Tas, ka msu armija bija labi apmcta un kaa vros, tpat k taut, mjoja liela tvzemes mlestba un cas gatavba, nevarja atsvrt sarkanarmijas rkrtgo prspku. Pa domju savienbai toreiz bija iespja sakoncentrt pret mums tdu prspku, lai jau pa skum nedaudzs stunds izncintu visus mums aizstvbai svargos objektus, k lidlaukus, kaa noliktavas, tiltus, dzelzceu mezglus u.t.t., un ldz ar to pilngi paralizt msu mobilizciju un kaa darbbu. Tai pat laik sarkans armijas masas btu netraucti vlus pri msu robeai. Kds is padomju militrais prspks bija, par to prliecinjmies 1940. gada 17. jnij. Aizrdjums, ka maz Somija viena pati cnjs pret sarkano milzi, kpc tad ms, latviei, to nevarjm, neiztur kritiku. Somijas rpoltiskie un militrie apstki liel mr atias no msjiem un bija tai daudz labvlgki. Pirmkrt, Somija nebija galgi atgriezta no rpasaules un spja saemt paldzbu. Otrkrt, Somijas apvidus apstki ar daudzajiem ezeriem un lieliem meu masviem ir oti izdevgi aizstvbai ar nelieliem spkiem. Trekrt, Somija bija 28

militri labi sagatavota un nebija miera laik lojusi ldzekus pirmklasgas aizstvans t.s. Mannerheima lnijas izbvei. Modernos kaus vairs neizi viengi kaujas laukos, bet gan ar rpgu sagatavoanos miera laik k militri, t ar saimnieciski un ar tlredzgu poltiku, ko nedrkst vadt jtas, simpatijas, vs turisks tiesbas, ilzijas vai persongas ambcijas, bet gan viengi laika momenta rels dotbas. Dieml, viena msu tautieu daa to izprast negribja un sekoja uzskatam: Ms cnjmies atbrvo anas ka un uzvarjm, un ms cnsimies un uzvarsim atkal, kad tas bs vajadzgs. Vai mums 1939./40. g. btu bijis jcns viengi cas d bez vismazkajm izredzm uz pankumiem, ir abstrakts jautjums, un pieeja im jautjumam bs vienmr subjektva. Vsture gan slav varongus cntjus, bet nosoda vadtjus, kas dzinui os cntjus nv. Latvija necnjs 1939. un 1940. gad aiz apsvruma sagla bt dzvbas, bet cnjs leion, lai saglabtu Latviju. Ka latvju tauta nav brvprtgi iekvusies Padomju savienb, ir pierdjis latvieu leions ar savm izmisuma pilnajm cm Otr pasaules ka. Majors Krlis Augstkalns, Latvijas armijas stba pdjais oper tvs nodaas prieknieks, 1972. gada Latvijas virsnieku apvienbas izdevum Kadets sav rakst 'Izirgi lmumi' cita starp saka: Minu izirgos lmumus iztirzt no du jautjumu vie doka: tautas gatavba cnties, sagatavoans kaam, apbruojums un mobilizcijas iespja. Tautas gatavba cnties jiztirz divs plksns poltisk un nacionl. Poltisk zi seviu bdu nebija, jo komnistu ietekme bija oti niecga. Lielk daa to, kas kdreiz vlans bija balsojui par komnistiem, to bija darjui saimniecisku, ne ideoloisku apsv rumu d, un 1939. gad saimnieciskie apstki bija daudz labki nek vlanu laik. Bija jrins ar vienu otru nodevju, varja notikt nelielas sabotas, bet bez izirgas nozmes. Zinmas raizes nacionlitu zi radja nezia par krievu nostju. Nebija iespjams noteikt, cik no tiem kaa gadjum paliks lojli Latvijai, cik nosvrsies Krievijas pus. Krievu minoritte bija koncentrta galvenokrt valsts austrumu da; tas radja zinmas grtbas mo29

bilizcijas zi, ja gribja izvairties no to saplanas lielk skait das vienbs. Visprgais vrtjums bija, ka tauta ir gatava cn ties. Tagad varam last, ka tds pats vrtjums bijis rzemniekiem, kas tai laik sekojui notikumiem Latvij. Valsts sagatavoanu kaam apskatu no diviem viedokiem saimniecisk un valsts territorijas sagatavoanas. Saimniecisk zi Latvijai bija visu mazu valstu, kam nav savu izejvielu, degvielu un kaa rpniecbas, liktenis. Prtika un aprbs neradtu rpes pat ilgkas cas gadjum. Nerunjot par apbruojumu, visspgkais bija degvielu un gumijas izstrdjumu jautjums. Nedrkst aizmirst, ka mazai valstij nav saimnieciski iespjams vajadzg daudzum uzkrt importjamas mantas ilgstokai kaa darbbai. Armijas stba Kaa saimniecbas daa reistrja visus nozmgkos krjumus un regulja to izlietoanu, bet t varja rkoties tikai ar to, kas bija. Nedrkst aizmirst, ka kaa gadjum Baltijas valstis btu pilngi izoltas no prjs pasaules Baltijas jas blokdes d. Ar no Vcijas nebija cerbu saemt paldzbu, jo neilgi pirms tam bija parakstts Molotova-Ribentropa pakts un Vcijas interess bija nenonkt konflikt ar Padomju Savienbu. Vislabk msu stvokli raksturo minjums papildint niecgo degvielu krjumu. Pc kaa izcelans un Baltijas jas aurumu blokdes minja degvielas ievest caur Zviedriju. Zviedri stjumu aizturja. Latvijas robeas nenodroinja nekdi dabiski ri, kas at vieglintu aizstvanos. Visa territorija bija piemrota visu ierou iru darbbai, tikai, varbt, izemot nelielo Lubnas ezera ba seinu. Lubnas ezera lmenis bija pazemints, un k notikumi 44. g. vasar pierdja, tad ar tas nekdu nopietnu rsli neveidoja. Dabiski bija prasba izveidot kdu nocietinjumu lniju vai vismaz nocietinjumu mezglus galvenajos virzienos, lai ienaidnieka virz ans trumu samazintu un kaavros radtu ticbu aizstvans iespjai. Par teortisku plnoanu tlk netika. Nezin, vai Somija bez Mannerheima lnijas btu varjusi pretoties? Ceu tkls pamat bija palicis tds pats, kdu prmm no Krievijas labvlgs kustbai no austrumiem. Tas netika prveidots atbilstoi msu stratiskm prasbm, tikai techniski uzlabots. Visilgk armijas vadba cnjs par Rgas - Madonas dzelzcea izbvi, bet tas netika pabeigts, jo saimnieciski neatmakstos. Mint lnija bija militri 30

nozmga, jo Madonas, Lubnas rajon bija paredzts novietot virspavlnieka rezerves. Pieemot, ka lnija tiks izbvta, Cekul iekrtoja municijas un degvielu noliktavas, lai s mantas vartu plst uz fronti, neskaot Rgas ceu mezglus. Bez s lnijas izbves visam vajadzja plst atpaka uz Rgu. Iztirzjot kaa darbbu vai apsveot jautjumu kaot vai ne kaot, liela nozme ir apbruojumam un spku saldzinjumam. 1. pasaules kaa beigu posm arvien lielka nozme bija diviem jauniem cas ldzekiem lidmanm un tankiem. Posm starp abiem kaiem lidmanas un tanki (ieskaitot vienbu motorizciju) un ldzeki to apkaoanai piedzvoja oti strauju attstbu. o cas ldzeku strauj attstana un masveida ieveana apbruojum sa gdja oti lielas grtbas mazm valstm. 1939./40. gad mums nebija neviena tanka, kas atbilstu t laika techniskai attstbai. Mums bija 96 prettanku lielgabali, kas nozm, ka vienam lielga balam btu bijis jsedz vairk nek 2 km frontes, ja visi btu ievietoti kaujas eelon. Mums bija 26 Gloster-Gladiator izn cintju lidmanas. s lidmanas nebija no vismodernkajm, bet kaujas darbbai piemrotas. Princip Latvijas armijas apbruo jums bazjs uz 1. pasaules kaa technikas un ieroiem. Var jautt, kd valsts un armijas vadba negdja laikam atbilstou apbru ojumu? Atbilde ir vienkra trka valtas; bet tas vl nav viss. Rpniecbas valsts ierous labprt prdeva poltiski mierg laika period, bet ar ne visjaunkos modeus un, kaam izceoties, ai laik pirktie ieroi jau bija skui novecoties. Poltiska saspljuma laik katra valsts pirm krt gdja pati par sevi. Nav nozmes mint saldzint Latvijas un Padomju Savienbas militro spku. Ms varjm uzstdt 7 kaut cik apbruotas un ap gdtas kaujas divzijas un daas atsevias specilas kaaspka daas. Padomju Savienbai tikai bija jizlemj, cik daudz t vlas vrst pret mums. Vienu man gribtos izlgties no visiem tiem, kas nopietni dom par pretoans iespju 1939./40. gad. emot Rgu par centru, apvelciet apli 1.500 km radius. Tas pards, no cik plaas Padomju Savienbas territorijas resp. no cik daudz lidlau kiem krievi varja vrst avicijas uzbrukumu pret mums bez spku prgrupanas, saskaojot tikai laiku un mrus, jo viiem bija pilnga rcbas brvba. 31

Cik ir izdevies novrot, jautjumam par mobilizcijas iespju msu vsturnieki prsld pri, vai ar ielai rupjas kdas, ja tam pieskaas. Tas saprotams, jo mobilizcijas lieta tika turta iesp jami lielkaj slepenb. Runjot par mobilizciju, jatdala 1939. gada rudens un 1940. gada jnijs dadu miera laiku dislokciju un dadu mobilizcijas plnu d. 1939. g. 5. oktobr, t.i. bau lguma parakstanas laik, spk bija 4. mobilizcijas sadaljums. Miera laika dislokcija galvenos vilcienos bija da: Vidzemes div. visa sakoncentrta Rg, Zem gales div. Daugavpils cietoksn, Kurzemes div., izemot 3. k. p., Liepjas kaa ost, viengi Latgales div. izklaidta, kas atvieglotu ts mobilizanos. Ja nemaldos, pc 4. mob. sadaljuma pamat plna msu armijai vajadzja bt samobiliztai un izvrstai apm. 30 km no austrumu robeas 5 dienu laik. Pln izdarja prkr tojumus, un domju, ka teortiski bija pankta lielks daas vie nbu novietoana darbbas iecirkos 3 dienu laik. Bet dotajos apstkos nebija lielas starpbas 3 dienas, vai 5. Galvenais bija, ka apm.3/4mobilizto cilvku un rekvizto transporta ldzeku bija vispirms jsaplst Rgas, Daugavpils un Liepjas rajonos un pc tam jnokst uz darbbas iecirkiem. Visas kustbas galvenokrt bazjs uz dzelzceiem, kas bez kaut cik nopietnas aizsardzbas bija pakauti ienaidnieka avicijas uzbrukumiem. Kaa darbbas norise Polij pardja, cik smag situcij nonk bruotie spki, ja jmobilizjas tad, kad techniski prks ienaidnieks jau scis uzbrukumu. Mint situcija bija viens no galvenajiem tik tras Polijas sakves iemesliem. Cik mobilizcijas jautjums bija izi rgs, to minu raksturot ar kdu sarunu. Bijm divi vien ar Ope rtvs daas prieknieku, cilvku, kas visskk przinja visu mobilizcijas norisi. Es viam vaicju, vai msu apstkos ir iesp jama kaut cik plnveidga mobilizcija pc kaa darbbas skans. Vi neatbildja tiei uz jautjumu, bet teica, ka mums jmina mobilizties pirms kaa darbbas skans. Kda bija msu situ cija 1939. g. 5. oktobr? Msu vienbas bija pastiprintas ar ne daudz iesauktiem rezervistiem, bet visas atrads iepriek aprakst tajs miera laika novietojumu viets. Padomju Savienba bija sapulcinjusi lielkus spkus pie msu robem. Opertvs daas prieknieks mani informja, ka esot trs grupjumi: viens pret 32

Abrenes, Krsavas iecirkni, otrs Zilupes, Osvejas ezera rajon un treais dienvidos no Daugavpils okupts Polijas territorij. Pirm un otr grupjum katr esot vismaz viens moto-mechaniztais korpuss un kavalerijas vienbas. Treaj grupjum esot gal ven krt artilerija, domjams, Daugavpils cietoka grauanai. Par cik ie dati bija pamatoti, nevaru pateikt, bet krievi savas izda rbas nemaz necents slpt. Visaktvkais bija Zilupes, Osvejas ezera grupjums. Ne vienu vien reizi, izvrsti kaujas iekrt, jtnieki vai tanki piln gait tuvojs Zilupei, un kustbu prtrauca tikai si pirms robeas sasnieganas. Iespjams, ka vii minja izprovoct uguns darbbu no msu Zilup novietots vienbas, t gstot iemes lu skt uzbrukumu. Jpieem, ka bau lguma neparakstanas gadjum, dienu trk vai vlk, Padomju Savienba sktu uzbru kumu ar kaujas gatavb esoajm un izejas stvokl novietotajm vienbm, piepaldzot ar avicijai. Msu mobilizcijai un bruoto spku izvranai btu jnotiek tie kaujas darbbas ietekm. Nav aubu, ka dos apstkos ms nevartu izrdt kaut cik nopietnu pretestbu. 1940. g. 17. jnij situcija mobilizcijas zi bija citda. Miera laika dislokcija bija stingri mainta, vienbas bija izklaidtas pa visu valsts territoriju, kas atvieglinja mobilizcijas norisi. Spk bija 5. mobilizcijas sadaljums; pc t 3 dienu laik 4 divzijm bija jbt izvrstm austrumu front uz Lubnas ezera lnijas, 2 di vzijm pret bazm gar Ventu un 1 div. Rgas rajon stratisk rezerv. Ja kaa darbba Kurzem rittu labvlgi, rezerves div ziju prvietotu uz Madonas rajonu. Nav nozmes pie visa t tuvk kavties, jo 15. jnij ar Lietuvas okupciju situcija pilngi mai njs. Atkljs visgak msu sauszemes robea, robea ar Lie tuvu, kuas aizsardzbai nebija paredzta neviena vienba. Ja ms btu mobilizciju izsludinjui 15. jnij, pc krievu uzbrukuma msu robesargu posteiem, tad 17. jnij vienbas btu forma nas un kustbas stvokl. Ja mobilizcija btu izsludinta agrk un vienbas izvrstas pc plna, dienvidu robea tpat btu palikusi atklta. 17. jnij galvenie krievu spki nca no Lietuvas. Biei izteikta doma, ka ar bau iekrtoanu ms zaudjm aiz stvans iespju. T nebija. Sevii ziem, kad Baltijas jas ziemeu daa bija aizsalusi un sarkan flote nevarja opert. Kas 33

aizstv o domu, lai papti notikumu norisi Somij 1941. gad. Krievu galven baze atrads netlu no Helsinkiem, somiem oti neizdevg viet, bet somi ska kaa darbbu un bazi pakpeniski likvidja, jo krievi nevarja sakoncentrt lielkus spkus pret So miju. Ar mums izirgais bija, ar cik lieliem spkiem krievi varja prnkt msu robeu. Esmu minjis iespjami si un vienkri raksturot apstkus 1939. g. ruden un 1940. g. vasar, kad msu valsts un armijas vadbai bija jpieem izirgie lmumi. Domju, ka neviens neva rs apstrdt atzinumu, ka 1939./40. gad dotajos apstkos mums nebija iespjams izrdt kaut cik ilgu un nopietnu pretestbu. Ir cilvki, kas atzst teikto, bet izsaka domu, ka pretoties tomr va jadzja. Viu motvjums sum skan : nevarja notikt nekas aunks par to, kas ir noticis nepretojoties, bet nkoajm paau dzm btu atstts lepnuma mantojums un iegta ciea citu tautu acs. Te ir izteikta varbtba, kuai pret var likt tikai varbtbu, jo pretoans nenotika, un trkst konkrtu, redzamu rezulttu. Lai ir atauts iztirzt pretoans piekritju izteikts domas. Skaidrs, ka Latvija btu okupta un tauta nospiesta verdzb pretojoties vai nepretojoties, bet lmumu pieemanas brd sevii 1939. g. ruden, to nebija iespjams pateikt. Pretoans piekritji, izsakot filozofisko varbtbu, prsld pri dam relittm. Pretoans gadjum msu zemi kaa darbba btu skrusi vienu reizi vairk un postjumi btu lielki, bet tas nav visizirgkais. Izirgkais ir tas, ka pretoans gadjum visi msu kaavri un ar nemobili zt aizsargu daa, kam btu bijui rok ieroi, btu kritui gst un nonktu vergu nometns apm. 150.000 vru paos spka gados. Kas teikto apauba, ldzu noskaidrot, kas notika ar pou kaavriem, kui nokuva krievu roks. Ikvienu pretoans aizstvi es ldzu apdomt ko nozm 2 miljonu lielai tautai apm. 150.000 spka gados esoo vrieu izemana no ts sastva dau dienu laik. Iespjams, ka laika tecjum neliela daa atgrieztos, bet k kropi. Taisnba, ka notikumu noris msu tauta cieta smagus zaudjumus, desmitiem tkstou palika kaujas lauk, tk stoi un tkstoi nonca vergu nometns, bet tas notika drusku gak laika tecjum un ne td apjom. Lai atauts aubties, ka mums btu jauns paaudzes, kas premtu lepnuma mantoju34

mu. Ir ar jrins ar varbtbu, ka tautas dzvbas uzturanas instinkts, kas akcept zinmu dzv spka zaudjumu, ai gadjum lepnuma viet btu izraisjis lstus. Runjot par cieas ieganu citu tautu acs, lai auts atgdint dienvidslavu enera Draga Michailovia likteni. 1941. g. pava sar dienvidslavu valdba parakstja uzspiestu draudzbas lgumu ar Vciju. enerlis Michailovis sacls pret valdbu, gza to un uzska cu ar vcieiem, vlk prejot uz partiznu kau. Via izraist ca 1941. g. pavasar nolietoja vr emamu daudzumu vcu vienbu un vlk prasja samr lielus okupcijas armijas spkus. o spku vcieiem pietrka austrumu front. Kdu cieu Draga Michailovis ieguva no citm tautm? Viu pakra visas pasaules acu priek, jo vi gribja pasargt savu tautu ar no komnisma jga. Latvijas valsts un armijas vadba, pieemot izirgos lmumus 1939./40. gad, nevarja paredzt notikumu preczo norisi, t nevarja filozoft un fantazt, k ms to darm odien. T zinja, ka pretoans nedos labvlgus rezulttus, bet prass no tautas oti smagus upuus. Domju, ka vii cerja uz labvlgkas situcijas izveidoanos notikumu tlk noris. Msu visu cerba btu piepildjusies, ja vados vcu aprindas nebtu sprauduas sev par mri samt un izncint citas tautas. Ja Latvija btu atbrvojusies no komnistu jga, visi odien slav tu valdbu par pareiziem lmumiem.

35

Andrejs Egil tis LATVJU LEIONS

Ar kauju saputotiem okeaniem Mums apkrt horizonts bij liesms grimis, Pie msu tautas asiainiem sniem Bij latvju leions reiz ausms dzimis. Pr laikiem nemirstgs alc kaujas gjiens Ar veiem izdztiem no kapu snaudas; Vl odien izbalojies kaulu kljiens Sniedz krievu polrnaku pces gaudas. Tas tautas brvestbas gars, kas dzina Pret rtiem, vakariem, krist c barg Ar piem sajukuiem, laiki zina, Tas msu Termoplas odien sarg. Un, neuzvarts upuos un slav, Vai Kursos Pastar, vai pru klajos, Iet Dieva lemt vienreizb sav Tas latvju tautas sapos mgajos.

36

Latvieu leions
Latvijai jau no seniem laikiem atrodoties lielvalstu kaa lielceu mal, ar Otrais pasaules ka un t pavadonis posts vls pri vis bargum gandrz jau no pirmajm sadursmes stundm. Pc Latvijas suvernittes izncinanas ar 1940. gada 17. jnija varas aktu un nelikumgi iekaujot Latviju Padomju Savienbas juridis kaj un poltiskaj pakautb un aizbildniecb, komnistiskais rems nekavjoties stjs pie plnveidgas latvieu tautas fizisks izncinanas, kas izpauds deportcijs, iedzvotju slepkavoan un visa latviski nacionl izskauan. Komnistu vardarbbu un terroru prtrauca Vcijas kaa pie teikums Padomju Savienbai 1941. gada 22. jnij. Vcu armija, kua austrumu kaa gjiena skum varja lepoties ar straujiem pankumiem, jau t gada jlija pirmaj pus sarkans ordas no Latvijas territorijas bija padzinusi. ajos pankumos lieli nopelni piencs ar latvieu nacionlajiem partizniem, kas vl pdj brd aizkavja daudz boeviku terrora aktu un liel mr pastei dzinja sarkanarmijas izvkanos no Latvijas. Reiz ar to krievu okupciju nomainja vcu vara. T k vcu armija bija viengais spks, kas tai laik ar ieroiem apkaoja boevismu un t terroru, c aktvi ska piedalties ar latvieu kaavrs, lai apdraudjumu Latvijas austrumu robem paldztu izncint pavisam. Tai laik latvieu kaavram ne brdi nebija aubu, ka cns par brvu, neatkargu Latviju, kaut ar sa37

Partiznu goda sardze pie Brvbas piemineka, Rg, 1941. gada 1. jlij.

gadans devusi roks citas valsts kaldintus ierous. o latvieu cntju stju vislabk raksturo kda vienkra, toreiz dziedt, kaavru dziesma: Ms sitsim tos utainos, Pc tam tos zili pelkos . . . Ar o skaidri bija pateikts, ka pagaidu ierou brlba ar brno Vciju ir slaicga un apstku uzspiesta. Latvieu kaavru cas mris bija tikai viens: suverna Latvijas valsts. Liel tvijas m lestba prastu no latvieu cntja relistisku iziranos ar td gadjum, ja acumirklgais sabiedrotais pc kaa beigm nedomtu pamest Latvijas robeas. K tas notika? Latvijas okupcija 1940. gada 17. jnij bija nolikusi valsts bruotos spkus notikua fakta priek. Atlika erties pie jau agrk paredztajiem un plnotajiem pretestbas pamieniem pagrdes darbbas un partiznu vienbu veidoanas. ie uzdevumi gan skum bija domti un ar varja bt viengi pasva rakstura, paredzot, ka Otrais pasaules ka sav attstb vartu ar citdi izveidoties un tri vien vartu rasties apstki aktvai darbbai, ar izredzm atjaunot valsts neatkarbu. iem plniem patiesb bija lemts palikt pusgataviem, jo pa domju vara jau pas pirmajs okupcijas diens rs pie apcie tinanm, no bruoto spku vadbas izemot daudz vadou dar binieku. Panvb devs Robeapsardzbas brigdes komandieris enerlis L. Bolteins un Armijas stba informcijas daas pr-ks plkv. F. Celmi; apcietinja en. H. Rozenteinu, no armijas at vainja daudz vecku virsnieku; uz Vciju aizbga pulkvei A. Silgailis un V. Janums, pdjiem no Lietuvas pievienojs pltn. V. Deglavs; no Vcijas neatgriezs plkv. A. Plensners, daudzi pameta armijas rindas labprtgi, citus atvainja, t izjaucot skto pretes tbas plnu sagatavoanu un daju iedzvinanu. Tai pa laik (skot ar 1940. gada augustu) ska likvidt ar Latvijas armiju. Tomr pretestbas kustbas izveidoanu turpinja un paveica iespjami labi.

39

Pamazm veidojs ar partiznu vienbas, gan pagrd. Te pa matus deva no armijas atvaintie virsnieki un instruktori, aizsargu un policijas darbinieki. Visiem bija skaidrs, ka notikumi pasaul briest. Nenovrams bija PSRS un Vcijas konflikts. Par to liecinja ar informcija no msu Vcijas draugiem un 1940. gada maij dibints Latvieu nacionls kaavru savienbas sakarniekiem Vcij. (Pdjo, k zinms, tur bija nodibinjui uz Vciju aizbguie latvieu virs nieki, tiem pievienojoties vairkiem Baltijas vcieiem, bij. Latvijas armijas virsniekiem. Ts vadtjs bija plkv. A. Plensners.) Pilngu apjukumu msu pagrdes (pretestbas) organizcij ienesa 1941. gada 13./14. jnija deportcijas. Tajs pazuda viss vairums pretestbas vienbu komandieu, un pavisam izputja msu pretestbnieku organizcija territorilaj korpus, jo no Litenes un Lilastes nometnm pama visus msu atbildgos vrus. Ar to pajuka visa plnot ierou apgde bruotas sacelans gadjum (t bija plnota ar Vcijas - Pad. Savienbas kaa skuma dienu), un ja msu rcb nebtu bijui aizsargu, policijas un armijas atva into kaavru paslptie ieroi, tad pesimisms un grtbas uzskt aktvu darbbu morli pilngi nospiestu. Tiei apjukuma laik sks ar latvieu partiznu cas, jo deportcijas sadzina meos jaunus cntjus, tiem pievienojs ar izbdzji no nedeporttajiem territoril korpusa kaavriem. Jau gais jtamais kaa skums Vcijas un PSRS starp deva cm lielu impulsu un cerbas, ka ir vislabks izredzes Latvijas neatka rbas atjaunoanai un komnisma jga nokratanai. Lielisku uz liesmojumu partiznu aktvitte sasniedza vcu-krievu kaa skuma dien 22. jnij. Cas uzliesmoja pat prgalvgs viets, k piem.. Rgas centr, nereti prasot no latvieu partizniem nevaja dzgi lielus upuus, piemram, pie Alksnes, kur krita pri par desmit vietjs imnzijas audzku un vairki virsnieki, ar Rgas centr, kur izncinja vltn. V. Braes partiznu rotu. Daudz viets partizni guva ar redzamus pankumus, piem.. pie Tukuma. Smil tenes un citur, ar Vidzemes jrmal. Vcu armiju tauta ar sagai dja un apsveica k atbrvotju, un vl tagad apgalvo, ka vcu kaaspks nekur un nekad nav sagaidts ar tdu sajsmu k Rg 1941. gada 1. jlij. 40

Latvieu leionri pozcijs pie Veikajas baznckalna 1944. gada ziem.

Vlk gan latvieu tauta, gan ts kaavri juts oti vluies, jo Vcijas iencji izrdjs jauni okupanti, kas msu brvbas sapus atbdja uz nenoteiktu laiku, pardot, ka visa msu griba un ca balstma viengi uz paas latvieu tautas pleciem. Vlk cerbas gan deva Latvieu leiona nodibinana, sapro tams, visu balstot uz latvieu ierou spka un slavas, bet ar is sapnis gaidot ir Vcijas, ir Pad. Savienbas militr spka sa brukumu izira uz ilgiem laikiem un vl obaltdien msu tautas brvbas atganas jautjumos valda vislielk nezia. Latvieu leions rads Vcijas kaa neveiksmes rezultt, pavli par t formanu dodot dolfam Hitleram 1943. g. 10. februr. Hitlers resp. Vcijas tlaika valsts un militr vara Latvieu leio nam deva SS brvprtg leiona nosaukumu. Tas neatbilda patie sbai, jo latvieu kaavrus visus mobilizja resp. Latvieu papr valde un militro spku vadba gdja, lai ikviens latvieu kaavrs
41

saemtu (jeb tam uzraksttu) iesaukanas pavli. Tas ar konsek venti tika izdarts. Latvieu paprvalde un latvieu militr vadba panca, ka latvieu kaavri cnsies tikai austrumu front un tikai pret komnistiem. Ar to konsekventi panca. Pamats m divm prasbm iesaukanas pavlei un cai tikai pret komnismu bija poltiski apsvrumi, lai vlk pasaule nevartu latvieu tautai prmest brvprtgu nostanos Vcijas pus un neierobeotu pa klausbu nacionlsocilistu vadbai. Bet kas tad bija Latvieu leions? Ar nosaukumu Latvieu leions saprata visas Otr pasaules ka iesaistts latvieu vienbas. Vl pirms pavles par Latvieu leiona saformanu bija izvei doti vairki latvieu krtbas bataljoni. Tie skum izveidojs no partiznu vienbm, tad no brvprtgiem kaavriem, beidzot no aizsargu un policijas vienbm. Pavisam saformja 40 du batal jonu, tie sav darb ietvra gan apsardzbas, gan kaujas uzde vumus austrumu front no Melns jras ldz eingradai. Leiona attstbas gait saformja divas divzijas 19. un 15. jeb latvieu numercij 2. un 1., vlk, pc abu divziju sastapa ns 1944. g. februr Veikajas pozicijs, abas apvienoja VI SS korpus. Vl saformja 6 robeapsardzbas pulkus, 5 bvpulkus, rezerves vai papildinjumu brigdi, avicijas leionu un vairkas citas vienbas. Vairums o vienbu Otr pasaules kaa kaujs veica lielus un nozmgus uzdevumus. Latvieu leiona vstur uz laiku laikiem paliks ieraksttas kaujas pie eingradas, Volchovas atkpans kaujas no Volchovas un Staraja Rusas, abu divziju apvienots kaujas pie Veikajas, 1944. g. Ju kaujas, cas pie Kudeveras, tad kaujas atkpans laik Krievij un Vidzem, seas lielkaujas Kurzem un beidzot neizsakmi smags kaujas Pomernij. Visas ts ierakstjuas latvieu kaavru slavu Otr pasaules kaa vstur. 19. divzija vcu virspavlniecbas ziojumos pieminta 21 reizi, vairk nek jebkua cita kaujas vienba ai ka. Msu kaavri izpelnjs augstus Vcijas militros apbalvojumus un biei armijas vadbas apbrnu. Nebija ar t, ka vienmr vcu armijas vadba btu latvieu vienbas raidjusi smagks kaujs, lai savjos sau dztu, bet vii gan zinja, ka latvieu kaavri savu uzdevumu 42

veiks labk nek viu pau. Sevii tas notika Krievijas un Latvi jas fronts, kad latvieu cntji stvja pie Latvijas robem vai uz savas zemes. Leion vienbu komandiei ldz pulkam ieskaitot bija latviei, bet divziju un augstkie vciei. ai sakar bija kds interesants motvjums: divzijas komandieiem bija tiesas kun gu (Gerichtsherr) tiesbas, ttad prasba pc Vcijas pavalstnie cbas. Patiesb gan is bija viens no argumentiem, lai nedotu latvieu komandieu roks lielkas vienbas. Tomr jatzst, ka vairki no augstkiem vcu komandieiem bija ar izcilm pa bm, piemram, divzijas komandiei ults, trekenbachs, grfs Piklers-Burghauss un VI korpusa komandieris enerlis Krgers bija labi komandiei, piedaloties kaujs vl pc kapitulcijas Kur zem.* en. Krgers krita tikai 1945. g. 20. maij. Visi vcu virsnieki, ldzgi latvieu kaavriem, nsja uz aproces Latvijas krsu vairodziu un bija lepni par to. Apgde VI korpusam resp. latvieu divzijm apbruojuma un citd zi bija ldzga vcu kaaspka apgdei, mums ai zi pri nenodarja. Sliktks stvoklis bija krtbas dienesta un poli cijas vienbs. Pdjs daudz aunuma nodarja ar vcu tautbas sakaru virsnieki, no kuiem vairki bija nepraas gan sadzves, gan militros dienesta jautjumos. Dibinot leionu, rads ar prrunas par SS nosaukuma piekabinanu resp. Latvieu leiona ietilpinanu Vcijas SS padotb. No komnistiem pirms kaa Vcij patvrumu atraduie virs nieki, kas bija atgriezuies Latvij, kd virsnieku sanksm, iztir zjot jautjumu par leiona dibinanu izteics, ka labk btu, ja leionu formtu pie Vcijas armijas resp. Wehrmacht. Toreiz jaut jumu izra plkv. V. Veisa ieteikums: Mums jtiek pie ieroiem. Tos mums tagad piedv. Mums tpat bs jcns par savas valsts brvbas atganu. Nav svargi, kdos trpos ms ietrps. Galve nais odien ir ieroi. Un t tas palika. Latvieu poltisk vadba vcu okupcijas laik visum bija kaavru roks. Vlk dibintai Latvijas centrlajai padomei, k pagrdes organizcijai, bija pavisam maza ietekme uz latvieu
* Schuldt, Hinrich, Streckenbach, Bruno, Krueger, Walter. 43

tautas lietm vcu okupcijas prvaldes laik. padome ar biei slps aiz Latvieu leiona enerlinspektora enera R. Banger ska plats muguras. Latvieu leions aptvra 146.000 vru, t.i., desmitreiz lielkus spkus nek bija msu armij neatkarbas laik. Latvieu leions bija patnja kaujas vienba: to sastdja sveas varas mobilizti vri, bet tie brvprtgi cnjs tikai savas tautas lab. Aiz tiem toreiz stvja visa latvieu tauta. Tas liecina, ka msu tauta nav vainojama par to, ka Latvija nokuva Padomju Savienbas var. o liecbu vl pastiprina jau daudzkrt mints Latvieu leiona varongs cas, kas visu laiku norisinjs ap stkos, kuos varonba prasja vislielkos gara spkus vairum atkpans kaujs un tad, kad bija skaidrs, ka ka ir jau zaudts. ie apstki Otr pasaules ka latvieu cntju varonbu pace gandrz prcilvciskos augstumos. s cas ir iegjuas kaa vstur k izcils msu kaavru izturbas, paaizliedzbas un varo nbas paraugs.

32. pulka grenadieri atptas brd Veikajas pozicijs 1944. gada 13. aprl.

44

Msu vsture ar piemins tos latvieu komandieus, kui, saprazdami, ka tlkie upui lieki, jau laikus padevs sabiedro tajiem, vl labi pirms kaa beigm plkv. Januma kaujas grupa 1945. g. 27. aprl, bet prjs 15. div. daas 2. maij. Viengi Kurzem resp. Latvij cnjs vl 7 gadus pc kapitulcijas, jo tiem citas izejas nebija. Ja Latvieu leionam nebija lemts pasargt tvzemi no nok anas komnisma jg, tad vaina nav mekljama latvieu kaa vros. Latvieu kaavrs cnjs paaizliedzgi ldz pdjai kaa dienai; ca nebija kalpoana kdai sveai idejai vai varai, bet viengi savas tautas un tvzemes lab. Ar izmisuma pilnajm cm leions ir pierdjums, ka latvju tauta nav brvprtgi ie kvusies Padomju Savienb, bet gan varmcgi piespiesta, liecina plkv. A. Silgailis grmat Latvieu leions (apgds Iman ta, Kopenhagen, 1962. g.). Latvieu leiona rsts, docents Dr. med. A. Alksnis 1967. gada 28. janvr Daugavas Vanagu apvienbas Ziemekalifornij sar kojum par latvieu kaavriem Otr pasaules ka teica dus vrdus: Pasaule msu kaavru varonbu un msu cu nozmi piemin maz. Tas ar saprotams, jo liels tautas, kas prvalda pasauli, ir visai nert stvokl pret mazajm. Ts labk noklus mazo tautu izmisuma cu pret komnismu, nek atzst, ka pievuas miljo niem cilvku izstt verdzb un izncint tikai par to vien, ka vii mljui savu zemi vai k kaavri veikui augstko pienku mu savas zemes brvbas aizstvan. Ir apbrnojams latvieu leiona nacionl gara apdvestais sk stums un augst morle visgrtkajos un traiski saretkajos apstkos. Latvieu leions rads un tam bija jiesaists cs Otr pa saules kaa visgrtkajos posmos atvairans un atkpans kaujs, kad inicitva jau bija ienaidnieka roks, ar skaitlisku prkumu, labkiem un modernkiem ieroiem, kuus komnis tiem toreiz piegdja rietumu sabiedrotie. Atkpans kaujas vienmr ir grtas un neaplamas. Tajs viegli var izcelties pnika un apjukums. Leiona kauju gaits t tomr nekad nebija prob45

lma. Katrs atsevis kaavrs izrdjs gargi oti izturgs, ar dziu tvzemes mlestbu un augstu pienkuma apziu. Mlestbu pret tvzemi tik augst pakp, ka cilvks gatavs upurt dzvbu savai tautai un tvzemei, nevar ieliet sirds ar mtiu runm vai skaistiem rakstiem. mlestba rodas ilgsto proces imen, skol un sabiedrb. Brvaj Latvij augua jai paaudzei t ieauga sirds jau no brnu dienm, vrojot savus tvus un veckos brus cnmies par brvu Latviju Pirmaj pa saules ka, tad brvbas cs, vlk skols, klausoties diendien skolotju ststus par tautas pagtni un ts varongajm cm. Un t ms pc katra 18. novemba jutm, ka saaugam ar savu zemi un savas tautas varoiem uzticb ldz nvei. 1943. gad, kad ar mobilizcijas pavlm organizja Latvieu leionu, Vcijai vairs nebija cerbu kau uzvart. Ms to zinjm. Ar attieksmes Latvij starp vcu prvaldes iestdm un latvieu tautu bija saspltas. Ms nevien nojautm, bet ar daji zinjm, ka vciei nav mums labvlgi un ar iespjamas uzvaras gadjum ar mums nerinsies. Kd tad vm sevi mobilizt, kd stjmies zaudtju pu s, vm sevi cs sakropot, oti daudziem pat upurjot dz vbu? Vai nevarjm aut vcieiem vieniem tlk cnties par msu zemes robem un pai mint glbties kur kuais? Bija cienjami vri, kas o uzskatu, kaut ar nerelu, aizstvja, bet tautas lielk daa domja citdi. Ms visi bijm prdzvojui sev gargu krizi, kad Padomju Savienba 1940. gada 17. jnij okupja msu zemi. Mums liks, ka esam pievlui savu tautu un tvzemi, atdodami to bez cas komnistiem. o rgtumu ms glabjm sirds visu laiku, kaut labi zinjm un zinm, ka ar ca nebtu grozjusi msu zemes likteni. Bet ms toreiz bijm pard savai zemei uzticbas aplie cinjumu darbos, ka atzstam Latviju augstku par visu. T ms aizgjm leion, apzindamies, ka priek smags ce, ka daudzi no mums zauds dzvbu un veselbu. Tikai oti niecga tautas daa izvairjs no mobilizcijas, atrazdama dadus iemeslus. Lai ar kdi tie bija, morles svaru kausos tie vrtjami daudz par viegliem, saldzinot ar tiem vriem, kas pienkumu pret savu tau46

tu atzina par visaugstko. Td Latvieu leions bija viengaba laina vienba un sastvja tikai no uzticgiem kaavriem, kas cs apliecinja neatlaidbu un varonbu. Ir grti izsekot saretajm kaa norism, bet ts skaudri at kljs kaavru ststos. Latvieu leiona kaavri ststa par ne dm ilgm cm, gaiem prgjieniem sal, dubos un izsalku m. Vii ststa par tanku milzeu izncinanu, liekot dzvbu l, par paaizliedzgiem un varongiem virsniekiem, kas vius vadjui kaujs. Daus savus vadtjus kaavri piemin ar pau cieu un bijbu, viu tlojumos tie ieguvui leendru spoumu. Visu leionru ststi liecina, ka cntjiem ir bijusi skaidra apzia, ka latvieu tautai atlicis tikai cas ce, ja t gvi negrib nogrimt komnisma verdzb. Otr pasaules kaa latvieu kaavru cas gars ir lielk cerba, ka Latvija atkal celsies brva. is varou gars un tvzemes mles tba nevar zust, tpat k nevar zust pienkuma apzia pret savu tautu. T arvien atrads jaunus ceus un veidus, k kalpot brv bai. (Runa atststta laikrakst Latvija Amerik 1967. g. 15. februa izdevum.)

47

Eriks Raisters LATVIEU BATALJONU DZIESMA

Js, latvju dli, rinds stjiet, lai zib durku spoums salts, Kad pri msu galvm plvo gaisos karogs sarkanbalts. Nves kauj droi ejam ienaidnieka zemi mt, Jaunu brvi savai tautai izcnt. Piedziedjums: Uz kauju latvjus liktens sauc, Uz kauju milijoni trauc! Tur ienaidnieku viegli veiks, Kurp latvju bataljoni steigs! Ak, paliec sveika, dzimt sta, pulis kur reiz bij krts. Tur, kaa lauk msu sirdis silds latvju zemes vrds. Dievs lai svt to un sarg, Dievs lai stv mums c klt, Kad ms ejam kauj barg ienaidnieku sadragt. Piedziedjums (visiem pantiem viends).

Lk, latvju bri, latvju msas tl trimd dztas nkst; Lai msu zobens, asi trtais, viu mokas izbeigt tvkst. Nezvrs negantais un baigais reiz ldz galam jsatriec, Lai uz jaunu dzvi rokas visas brvs tautas sniedz. Piedziedjums. Js, Latvju dli, rinds stjiet, lai zib durku trauds salts! Jau pri msu galvm plvo gaisos karogs sarkanbalts. Kauj pdj ms ejam ienaidnieku zem triekt, Jaunu brvi, jaunu dzvi, jaunu laimi tautai sniegt. 1943. g.

48

II LATVIEU KAAVRU STVOKLIS PC OTR PASAULES KAA

Valdemrs Skaistlauks KAD LIELGABALI KLUS

Kad lielgabali klus mmi, sastingui, Un kaa troksnis rimis pamazm, Kad kareivji ldz nvei nogurui No cas prliecgm grtbm Sev mieru mekl, atptu un su dusu, Es Rekvimu dzirdu plstam sri

klusu...

Tad sirds, no skumjm smaga pielijusi, Vairs skaisto cas prieku nesaprot, T dus, k visi citi, nogurusi, Par zelta brvo rtu sapojot, Un velti modint un saukt un aicint to spji Uz plao arnu, kur staig rta vji. Bet tad, kad pazstam skarb melodija Pr meu moduos un kalnu galiem plst, Un msu viegl lauku baterija No jauna karst cas aizrautb kst, Es atkal saprotu, cik skaists un varens esi tu, Kaot cas prieks par tautas brvbu!

51

Leti gst, I. Laugaa kokgriezums.

Latvieu kaavru stvoklis Otr pasaules kaa beigs

Ar Vcijas kapitulciju 1945. gada 9. maij, pkst. 00.01. izbeidzs kdas traiskas vsturiskas attstbas viens laika posms. Bija beidzies Otrais pasaules ka Eiropas kontinent. Pie zemes noliekta un totli izncinta bija kaa galven inicitore, dolfa Hitlera vadt nacionlsocilistisk Lielvcija. Bet satriekts vcu kaa manrijas un brns diktatras viet Eiropai vls pri jauns militrs un ideoloisks rems sarkanarmija un lielkrie vu boevisms, savai ietekmes sfairai pakaujot ne tikvien pusi sakauts Vcijas, bet ar visu Austrumeiropu, ttad, ar Latviju. Ap 36.000 (Latvieu leiona archvs) latvieu cntju krita krievu gst, jo liela daa no tiem ldz pdjam mirklim cnjs par Lat vijas pdjo brvo zemes stri Kurzemi. Otra grupa leionru kaa darbbas rezultt tika prvietota uz Austrumvciju, lai cntos pret to pau ienaidnieku, kas pa otram lgam bija okup jis Latviju komnismu. s grupas kaavriem, pa daai dr matiskos apstkos, izdevs kaa gaitas pabeigt, dodoties angu, ameriku un franu gst. Td krt rietumu sabiedroto roks nokuva ap 25.000 latvieu kaavru. (O. Cauntis, Latvieu leiona archva dokumenti.) Pckaa pirmajs neds lielkas vai mazkas latvieu cntju vienbas bija izkaistas pa visu rietumu sabiedroto okupto territoriju. Lielk daa kaavru gst padevs slgts vienbs, jo 53

sveums un daji valodas nepraana mudinja doties nezinm liktea roks prvk kopb. Kda cita cntju grupa bija izkai sta vcu slimncs, veselbas rots, k ar atsevis vcu vienbs. Latvieu cntju juridiskais stvoklis mainjs, tikldz kuva zinma Vcijas oficil kapitulcija. Tda rads jautjums, vai rietumu sabiedrotie piekpsies krievu prasbm, lai latvieu kaa vrus izdotu komnistiem, pakautu t.s. repatricijas akcijai. Tas vrda tie nozm latvieu kaotjam nozmtu jaunu Gol gtas gjienu, un d ce devs ar tie leionri, kui krita krievu gst, aizstvot Kurzemi. Ar liel pienkuma apzia, kas raksturga latvieu kaavram, mudinja neizklst, bet palikt kop vecajs, kaujas laukos salie dtajs vienbs. Prvaj latvieu grup dzvs bija uzskats, ka anglo-saku tautas ar izteiktu demokratijas izpratni par visu aug stk vrt tautu panoteikans tiesbas, k ar individa neaizkarambu un brvbu. Latvieu tauta, kua bija pieredzjusi boeviku izdarbas Baigaj gad, nevarja iedomties, ka ie divi oti at irgie dzves uzskati sps ilgstoi viens otru paciest. Valdja ieskats, ka drz ies va un pc brns krta krist ar sarkana jai dikttrai. Protams, ka d svarg akcij savs nopietns vrds vl btu bijis sakms ar latvieu kaavram. ie bija pris iemesli, kd latvieu leionri Otr pasaules kaa beigs neizklda visos Eiropas vjos, bet labu laiku minja palikt slgts vienbs, kaut ar k kaa gsteki. Vl ilgu laiku pc kaa darbbas beigans rietumu sabiedroto nostja pret latvieu kaavriem bija dada un daji ar neizr pratnes vadta. Vistrk pareizu ieskatu par msu leiona cas jgu guva angu augstk militr vadba. Atseviu armijas ko mandjoo eneru acumirklgam garastvoklim un poltiskam iekrsojumam bija padoti kaavri, kas krita ameriku gst. Vismazk izpratnes latvieu cntju stvoklis rada franu militrs vadbas acs. Un jpieem, ka visvairk leionru krievu roks nodevui tiei frani. Laimgas sagadans d lielk daa rietumos esoo latvieu kaavru gsta gaitas ska, padodoties angu kaaspkam. d krt izveidojs pieci latvieu gsteku nometinanas centri: 54

1) Ap 2500 kaavru bija izvietoti Heides rajon (ziemeos no Hamburgas) jeb t dvtaj pltn. A. Vksnes grup. Taj pa lielkai daai ietelpa kaavri, kas bija nkui no Dnijas, kur kaa beigs atrads 15. divzijas rezerves, k ar veselbas uz laboanas vienbas. 2) Pati lielk latvieu kaavru grupa 9735 vri bija Putlos (lezvig-Holteinas apgabal, pie Oldenburgas). Tur nokuva pie verinas kapituljos 15. divzijas galven masa. ai grupai bija pievienojies no Libekas ar pulkvedis A. Krpens (pc divzijas vecko virsnieku aicinjuma), reiz uzemoties ar s divzijas vienbu komandanu. 3) Neuengammas nometn bija ap 1850 latvieu kaavru no da dm 15. div. vienbm, vlk tos (1945. gada august) pr vietoja uz Putlosu un pievienoja plkv. Krpena grupai. 4) Vesterbr (Vcijas Frzlandes austrumos) bija sapulcinti ap 4000 kaavru; grupas vadba bija plkv. R. Oa przi. Kaa vru lielko dau turp prstja no Falingbosteles caurlaides no metnes. 5) Reinberg (dienvidos no Vzeles pilstas) kapitulciju sagaid ja plkv. V. Januma kaujas grupa ar apm. 1550 kaavriem. Drz pc kapitulcijas tos prcla uz Vilvordu, beu pilstu netlu no Briseles. T patiesb beidzot izveidojs etras lielkas kaavru grupas. Bez tam vl angu okupcijas joslas mazks gsteku nometns un slimncs mita ap 1500, ameriku gsteku nometns un okupcijas joslas slimncs ap 2000, Italij gst krita ap 500, Francij ap 1000 un ipt ap 100 kaavru. Pdjs viets tie sastdjs visvairk no vcu armij iesauktiem latvieu zniem gaisa izpalgiem. Kop rietumu sabiedroto gst, ttad, nokuva 24.735 kaavri. (Latvieu leiona archva dokumenti.) Ne visi msu kaavri nonca aiz dzelostieplm. Skum ar Vcij gsteku nometnes apsargja paviri vai pat nemaz, kas deva iespjas ts atstt, un neliela daa ar s iespjas netraucti izmantoja, it sevii tie, kui bija uzmui sakarus ar pieder giem vai draugiem. 55

No etrm lielajm kaavru grupm tikai viena paglbs no tlkm gsta gaitm. Plkv. R. Osim pakaut Vesterbras latvieu kaavru nometne izklda pa tuvkm bgu nometnm, reiz ar to nokstot ar brvb. Turpretim pltn. A. Vksnes, plkv. V. Ja numa un plkv. A. Krpena grupm gsta laiks nebeidzs 1945. gada ruden, bet m vienbm gstniecbas grtkais laiks tikai sks. Novietojuma zi apstki plkv. Krpena. plkv. Oa un pltn. Vksnes grups visum bija viendi lauku i, ktsaugas, vcu kneipes vai citas tai laik neizmantotas vietas, daos gad jumos pat dzvojams telpas un teltis. Apgde bija vcu, vcu militro internto vienbu apgdes stbu zi. Turpretim plkv. Januma grupa un Neuengammas audis mita jau aiz stiepu oga. Virsnieki bija atirti no prjiem kaavriem. Pirmajs trs gru ps virsnieki bija kop ar saviem kaavriem, pie tam visi grupas audis bija sadalti militrs formcijs pulkos, bataljonos, ro ts u.t.t., k bija bijis kaa laik. Pirms trs grupas ar tikpat k netika apsargtas, bija diezgan brva satiksme ar rpasauli, ko ar interntie kaavri cents izmantot. Novietojumus gan atstja pavisam maz kaavru Krpena grupu dai simti. Vksnes grupu 36, viengi plkv. Oa grupa, k jau mints, izklda. Vjs uztura devas kaavri papildinja paapgdes ce, da krt daudz ko organizjot. Bet novietojumos valdja sts lat vieu kaavru gars, daudzi nodevs dadm sporta splm, un visur darbojs diezgan iespaidgi sabiedriski-kultrli paskumi, piem.: Putlos bija ar Roberta Zuikas vru koris. Zinma neskaidrba valdja angu augstks militrs iestds. un angu pakautb jau ar bija lielk latvieu kaavru daa. ko ar nevcu tautbas gstekiem ieskt. No vienas puses, kaavri visur un vienmr pareizi deklarja, ka nav cnjuies vcu poltisko mru sekmanai, bet gan viengi aizstvjui savu dzimteni pret atkrtotu boeviku iebrukumu. Atzstot sevi par latvieiem, cntji noraidja katru iespju atgriezties Padomju Savienbas okuptaj Latvij. Stvokli sareja ar tas. ka latvieu kaavri nevarja uzrdt privtas dzves vietas Vcij, kas btu nepiecieams atvainanai. Saskare ar piedergiem, kas btu ka avriem sekojui uz Vciju, bija vja. UNRRAs prraudzts 56

bgu nometns, kuu vadb lielumties bija iefiltrjies latvieu kaavriem naidgs elements, uzma un aprpja tikai tos bgus, kas varja pierdt, ka ir nacionlsocilisma rema vajti. Angu vadbai cits nekas neatlika, k ievadt pamatgu latvieu kaa vru stvoka izptanu. Td krt visi vl neizklduie lielkie latvieu gsteku grupjumi tika prvietoti uz Beiju Cdel gemas ciemu, lai gaidtu stvoka tlku izkrtojumu. Oficili angu militr vadba Putlos paskaidroja, ka latvieu kaavrus prvietos uz Beiju, kur tos novietos kazarmu ap stkos un ar ziemas apgdi, jo ldzinjs novietojumu viets nebija piemrotu telpu ziemas prlaianai, un visam vairumam kaavru trka piemrotu ziemas drbju, apavu, veas, jo tie gst bija padevuies pavasar ar visu mantu mugur. Pltn. Vksnes grupas stb paskaidrots, ka latvieu bij. kaa vrus prveds uz Cdelgemu, Beij, kazarmu apstkos, piem rots ziemas telps, un viam par saviem vriem nebs jbajas. Ka bs js aiz stieplm, slpts. Tikai iebraucot Cdelgem, at kljs baig patiesba. Pltn. Vksnes eelon ldzi brauca ar slimncas msas un imeu piedergie (tos angu militr vadba va ldzi vest), kuus, ieejot Cdelgem, no grupas atdalja un nostja uz Briseli. Ar eelons netika apsargts. Ldzi brauca tikai viens angu virsnieks un dai kareivji. Angi eelona sast dan un brauciena laika noris nejaucs. Vilcienu pat izpu oja ar meijm un Latvijas karogiem. Ceu uz Flandriju 1945. gada septemba skum pirm mroja plkv. A. Krpena grupa no Putlosas. 10. septembr uz Beiju de vs pltn. Vksnes grupa no Heides. Plkv. V. Januma grupa Beij jau bija ieradusies 1945. g. vasar un apmetusies Vilvord (pie Briseles). Sekojot latvieu sapulcinanas akcijai, ar kaavru grupa 1945. g. 30. novembr pievienojs Cdelgem novietota jiem liktea biedriem. 1945. g. beigs Cdelgemas gsteku no metn bija novietoti apm. 12.000 latvieu leionru no dadm vienbm un ierou irm. Viu vid netrka ar pusaudu jauniei, zni, kas pdj brd bija iesaukti t.s. gaisa izpalgu vienbs. Bez latvieiem nometn mita ar igaui un lietuviei, iz veidojot pau baltieu kaavru nometni. Cdelgemas tuvum bija novietoti ar vcu gsteki, un pavisam mint beu ciemata 57

apkrtn aiz dzelostieplm 1945. g. beigs dzvoja ap 120.000 dadu tautbu kaa gsteku. Baltieu kaavri bija novietoti vienkopus nometnes trs noda ljumos. Nometnes administrcija bija angu militr personla noteikan, ar pltn. Meihillu (May-Hill) vadb. Katru atsevio nodaljumu przinja angu virsnieks ar attiecgo personlu. 1. nodaljuma przinis bija kapteinis Simons (Simon), otra kpt. Breds (Bread) un tre kds vecks virsserants. slaicgi darbojs ar citi viu aizstjji. Angu komandanta Meihilla adju tants bija majors Fels (Fell). Nometnes rj apsardzba, turpretim, bija uzticta beiem. Iekjs krtbas, pareizk, morls stjas uzturanai nometnes angu vadba apstiprinja gsteku paprvaldi. Vii atzina 1. Latvieu divzijas (k to sauca Putlos) iekrtojumu. Divzijas ko mandieris pulkvedis A. Krpens pavlja visus nometnes iemtnie kus no jauna sadalt pa pulkiem, bataljoniem u.t.t., izraugot ar attiecgas amatpersonas. Pavisam saformja seus pulkus. (Cauntis, DVM, 1966. g. 1. nr., 24. lpp.) da latvieu izvietoana kopj un slgt vienb bija oti no zmga morles uzturanai un stjas saglabanai. Angu prval de nelika vr emamus rus biedroans brvbai, padarbbas pulciu izveidoanai, dadu kursu izkrtoanai un kulturlai ros mei. Gsteku informanai par notikumiem nometn un rpasaul darbojs dienas laikraksts Laika Griei, k ar urnli un citi iz devumi. (J. Sudrabi, Toreiz aiz dzelooga, apg. Vaidava 1966. g.). No rakstur stingrko un apzingko latvieu gsteku kaavru puses galveno vrbu pievrsa, lai latvieu cntjs, kaut ar tlu no dzimtenes, rkrtgi grtajos gsta apstkos, ne zi par nkotni un piedergiem nezaudtu gara moumu, morlo stju un ticbu ideliem, par kuiem bija gjis kauj k brvs cn tjs domu par brvu Latviju un ts nkotni. o cilvku uz mba un darba griba panca, ka latvieu kaavrs neatstja smags gsta dienas k demorlizts klaidonis, asocils elements bez tvijas un mjm, bet Cdelgemas caurvja pilnajs baraks kaldinja apmgu ticbu Latvijas nkotnei un latvieu tautai, kuas str vojumiem ietekme vl odien un kua latvieu trimdiniekus apvie no pri visiem kontinentiem, atbalsi gstot ar okuptaj Latvij. 58

Eriks Raisters PRNKUAIS KAAVRS

Reiz bija tkstoi, nu palicis vi viens, Mazs pelks kaavrs ar stvu koka kju, Kam zuda dzimtene, kam nav vairs savu mju, Tik Dzelzkrusts apsbis un nodeldjies ciens. Zem spoiem tankiem drebja reiz pliens, Un pulka karogam, kas pauda varostju, Sveiks! sauca miljoni caur fanfrmaru sju. Nu turpu aizveda tik miu pavediens. To dienu pdjo caur asinm un dmiem, Ar nves pauju, miroskatiem drmiem Vi gurdi atceras, kad kauj lima pulks. Nekad, nekur vairs gars tas neatspulgs, Kas toreiz sprnoja, kas cla krtis spulgs, Sedz draugus velnas ar skiem stepes krmiem.

59

Cdelgema

Migl tt Cdelgemas nometne 1945. gada ruden, skatoties no putna lido juma.

60

Roberts Zuis GSTA DZIESMA

Te jaunas baumas dzirdamas: Mums tl ce jdodas, Kur angu trpi, cigri, Pat sviests un silti runtiki. T, iroties no Putlosas, Birst vcu meim asaras. Piedziedjums: Ak vai, cik srgi! Nu ir vakars, nu ir vakars, Nu ir galgs vakars klt! Ms sam lopu vagon, Gar acm sld mums Beija Ar miermlgiem autiiem, Kas laipni mj mums kulakiem. Pat das aiz lielas mlestbs Ms mslu daks uzdurt grib. Kad bnts gal piestja, Ms rinds lika, skaitja. Cits prtoja: Nu paiku dos! Das atkal: Tagad uzppos! Bet paikas viet ak tu posts! Mums vrs dzelodru sprosts. Nav gaisa jaun nometn! T dom anis Pedere: Ko paldz man savs vrms trauks, Ja tlu kartupeu lauks? Visapkrt te stv postei, Kas neauj atstt nometni.
61

Te zelta rii, pulkstei Par tabaku tiek uzsisti; Bet kam t drusku neveicas, No frizras tam jiras Tad skrien tas tri, lunkani Uz mazo dru brti. Lai neaizsaltu aucamie, Tiek konstruti sildmie, Das labs ap nsm zei tin, Cits krsni uzmontiert zin, Bet tik ar dmiem nelaime. Tie melnu spauj un funktier: Lai izpttu nkotni, Sk strdt msu zlnieki; Un koka spainis, skrda trauks Nu rbdams ap galdu brauc. Pats Pukins izsaukts saka t: Js rt jau bsiet Kanad! Lai brtes neaizmirstu ms, Ms vim stm sveicienus Divdesmit piecus vrdus tm Var rakstt vienreiz ned. Bet ko tas ldz, ja meitenes Vairs neraksta mums atbildes! Cdelgema atrodas Beijas provinc, Flandrij, kur Pirm pasaules kaa asiainajs cs izkaldinta tauta panoteikans ideja. Vl tagad eiropiei o cu atcerei ik gadu 11. novembr piesprau sev pie krtm sarkanas magones zmi. Ja Flandrijas lauku sarkan magone nebtu pacelta par visas Eiropas idejisku simbolu, ja Pirm pasaules kaa gados nebtu atdota angu un franu labko dlu dzvba c pret varmcbu, Latvijas valsts neatkarbu varbt 1918. gad nemaz nebtu bijis iespjams proklamt. 62

Otrais pasaules ka panoteikans tiesbas samina kjm, un latvieu brvbas cntjiem Flandrija kuva par cit nozm ap ceramu vietu. Cdelgemas vrdu flmiski raksta Zedelgem un t ar izrun. Bet vciei bija skui lietot nosaukumu sav valod un to izrunja Cdelgem. o izrunas (un rakstanas) veidu ar prma lat viei, un laikam nevienam valodniekam to pareizi, pc flmu iz runas, vairs msu kaavriem iemct neizdosies. Gsteku nometne atrads noma viet, kdus divus kilometrus no Cdelgemas ciema, purvain apgabal, kur beiem sav laik bija bijusi municijas noliktava. Cdelgema ir apm. 10 km dienvidrietumos no Briges (Bruegge) un ap 20 km dienvidaustrumos no Ostendes. Cdelgemas gsteku nometnes oficilais nosaukums bija ,,POW Camp 2227. Nometne bija sadalta trs nodaljumos (kdos), pie tam pirmie divi bija latvieu, bet treais visu trs tautbu; skum gan tur bija novietoti tikai igaui un lietuviei. Igauu bija apm. 1200

Cdelgemas pirm nodaljuma apu aleja. 63

vru, iedalti vien pulk pltn. H. Stokebija vadb un lietuviei ap 700 iedalti vien bataljon pltn. J. ukauskas vadb. K liecina dokumenti Latvieu leiona archv, 1945. gada beigs latvieu gsteku skaits bijis ds: I nodaljum (galvenokrt plkv. Krpena grupa) 5686 kaavri, II nodaljum (pltn. Vk snes grupa un citi)5702 kaavri un III nodal, (latviei ienca ti kai nov. beigsJanuma grupa) 339 kaavri, kop 11.727 kaa vri. (No tiem prskata laik 287 bija Ostendes kaa slimnc.) Katrs nodaljums bija 85 x 850 m liels, un katr no tiem bija 35 40 ma i ar skrda jumtu. Ikvien nodaljum bija gan ar nedaudz koka baraku. Treaj nodaljum bija tikai koka barakas. Katr n novietoja 150 kaavru. Barakas lielumties bija neapkurinmas (vlk gan apkurinanu iekrtoja). Visapkrt nometnei bija divi dzelostiepu ogi, kuu starp patrulja beu kaavri, skum pat ar suiem. Beu sargi ar patautenm bija novietoti ar sardu toros ap nometni. POW 2227 galvenais komandants angu pltn. R. Meihills (MayHill) savs attieksms pret gstekiem bija arvien korrekts. Vi ari iecla palgus iekjs krtbas uzturanai nodaljumos no gsteku virsnieku vidus: I nodaljum vltn. Arnoldu Salnju II nodaljum majoru Pteri Balodi un III nodaljum lietuvieu pltn. J. ukausku. Ar tiem bija savs palgpersonls stbs. Katr nodaljum dar bojs ar nometnes komandantu iecelta pau gsteku policija. T visu iekjo krtbu przinja latvieu un lietuvieu virsnieki. Divzijas komandiea un citu komandieu komandanas darbs pastvja tikai uz papra, jo disciplnu un citas ar militro die nestu saisttas lietas krtoja pai kaujs rdtie vri. Nebija ar neviena bganas minjuma. Kaavriem ierodoties Cdelgemas nometn, visus pirms sada lanas pa atseviajiem nodaljumiem un barakm angu vadbas personls izkratja, atemot visus militra rakstura piederumus, pat armijas pulksteus, bet angu medicniskais personls meklja kaavriem paduss putnius (asins grupas ietetovjumus) un visus gstekus bagtgi apkaisja ar DDT pulveri. To bagtgi pie64

gdja visu gsta laiku un t pilngi izskauda utu vai blaku par danos. Kaavriem ik prnedu bija japmekl duu pirtis, kus silta dens vienmr bija pietiekami. Skuma laik viens no nometnes administrcijas aunajiem gariem bija kds angu serants, pc izcelsmes Daugavpils ds. Vlk, kad viu satika bijuie skolas biedrigsteki un vi savas zinanas par komnismu un Latvieu leionu bija varjis ievrojami papildint, ar via uzveans (darot tulka un citus pienkumus) stipri mainjs. Sanitro dienestu katr nometnes nodaljum przinja rsti no gsteku vidus. Vispr sanitr personla bija pietiekami. Pirm nodaljuma sanitr dienesta veckais bija Dr. A. Uptis, otr Dr. L. Kaufmanis un tre Dr. A. Ritums. Bez mintajiem rstiem ik nodaljum bija ar vairki palgrsti. Ikvien nomet nes nodaljum darbojs maza ambulance, kua uzma vieglk saslimuos kaavrus. Grtk saslimuos vispirms nostja uz CSR (vciski Krankensammelplatz), lielku ambulanci, kas atrads kdus trs km rpus POW 2227; tur sapulcinja grtk saslimuos kaavrus no vism apkrtnes gsteku nometnm. CSR darbojs ar dai latvieu rsti, bet galvenais personls bija vciei. Tur tad ar slimniekus iziroja vai nu tie kdu laiku palika CSR, vai ar tos stja rstanai uz Ostendes kaa gsteku slimncu (105. Brit. POW General Hospital). Zobrsti POW 2227 nedarbojs. Zobus rstt bija jiet uz CSR, kur vcu zobrsti tikpat k nerstja, tikai izrva slimos zobus. Medikamentus, gan ierobeot mr, nometnes vajadzbm sama no angu prvaldes, bet gsta beigu da medikamentus sama ar no Latvieu kaavru paldzbas un Latvijas Sarkan Krusta Libek. Cdelgemas nometn mita ar apm. 700 kaa invalidu ar ampu ttiem vai citdi bojtiem locekiem, to starp ap 35 neredzgo. Invalidu dzve nometn, protams, bija visgrtk. 1946. gada pavasar, nometni likvidjot, likvidja ar Ostendes gsteku slimncu, no turienes uz Vciju Eikelbornu (Eickel born) prvietoja 156 slimniekus. No tiem tur mira apm. 25, kui apbedti Eikelbornas kapst pie Liptates, Vcij.
65

Auseklis Zainskis CAUROS ZBAKOS

Divi bija, divi bija, Kas gan nezin tos? Divi bija, draugi bija Cauros zbakos. Piedziedjums Dimlai, dimlai, dimlai rdi. Dimlai rdi bum, bum, bum! Dimlai, dimlai, dimlai rdi. Dimlai rdi, bum! Kdreiz Putlos vai Heid, Draugs, jel atceries! Bet nu Beij aiz drtm Re, k trpjies! Toreiz, nves jausms trcot, li brca jrs, Un pie kartupeu lauka Rja foksterjers. Saulei rietot, priedulj Ciema skaistule Elot tev ap kaklu krita: Mais, neaizej! itos brus atceroties, mi savelk smns Tevi kustint spj tikai Paika, nikotns. Un tu punktier un zl: Cik gan ilgi t Salstot liesie stilbi drebs Aukst barak?

66

Lk, tev svtku prieks jau ielst Sej pelk, Cerot vien, ka smus sts Brte Libek. Dienas iedaljums nometn bija ds: Plkst. 06.30 celans, kad ar iesldza baraks elektrisko gaismu, plkst. 07.00 brokastis; no plkst. 9.00 ldz plkst. 11.00 visiem barakas iemtniekiem bija juzturas rpus barakas svaig gais. Barak palika tikai derants. Baraks visi logi bija jatve; plkst. 12:00pusdienas; daos periodos pcpusdien visiem (izemot invalidus) bija j piedals vingroan (1 stundu); plkst. 16.00 vakarias; plkst. 22.00 elektrisko gaismu izdzsa, un iestjs naktsmiers. Uzturs nometn sastvja visvairk no konservtiem produk tiem. Ar silto dienu gatavoja no konserviem, tikai atsevios ga djumos deva svaigas saknes. dienu kartes piemrs 1945. g. 21. 12. Brokasts: auzu prslu tume ar aprikozm. Uz personu: auzu prslas 21 gr., kvieu milti 1 1,5 gr., piena pulveris 32,4 gr.. aprikozes 7,6 gr., sls 1,9 gr. Dareiz o tumi (porridge) vrja ar ar nedaudz cukura piedevu. Pusdiens saku vira. Uz personu: viras konservi 52 gr.. svaigi burkni 135 gr., svaigi kartupei 215 gr., ziri 30 gr., kvieu milti 9,6 gr.. auzu prslas 7.2 gr., tauki 3,7 gr., sls 8,4 gr.
67

Cdelgemas brvbas vrti: pa tiem iegja un izgja latvieu kaavri.

Visi ie produkti deva ne visai biezu viru, tomr samr gargu (ldz 1 ltr. uz personu). Vakaris: 270 gr. svaigas baltmaizes (4/13 klaipa), 45 gr. jra gaas konservu, 34 gr. viras konservu (gaa, ziri, kartupei), 25 gr. cukura, 15 gr. margarna, 1 bols, tja (angu). aj vienas dienas uztura dev esot 1660 kaloriju. Kaloriju skaits dev gan bija svrstgs, dareiz tas sasniedza 1800 kaloriju, citreiz mazk. Izsniedzam uztura daudzums jau laikam atkarjs no pievedumiem. Var teikt, ka vecko gadu gjumu kaavri ar o uzturu varja gandrz iztikt, turpretim jaunekiem uzturs bija nepietiekams, un tie strauji nokrits svar. Vaingi tomr bija ar pai kaavri, jo, trkstot cigaretm, ieviess paradums uzturu sist gais pret smiem, kas radja organisma novjinanos. Gst esoiem 68

jaunieiem kdu laiku izsniedza nedaudz papildu uztura. Internto nometns Vcij tomr kaavriem piera daas cigaretes dien, bet nokstot Cdelgem, iestjs galgs smu bads. Ar beu sargu starpniecbu un citdos veidos sisti gais pulkstei, gredzeni un citas mantias pret svo beu tabaku. Tikai 1945. g. 28. decembr ska dalt Latvijas sta Beij Dr. M. Valtera piegdts cigaretes, kas ienesa nometnes dzv lielu apmierin jumu un varen atslodzja sabangotos nervus. Lai gan bija grtbas ar nepietiekamo uzturu, gsteku galve nais ienaidnieks tomr bija aukstums. Nometn nekdus aprba piederumus, nedz veu neizsniedza. Kd trp nokuva gst pc Vcijas kapitulcijas, 1945. g. maij, td pa bija jdzvo ar Cdelgemas gsteku nometn ziem. 1946. g. skum gan da iem gstekiem izsniegtas angu segas un dai aprba gabali. Virsleitnants V. Tauri sav dienasgrmat 1945. g. 8. de cembr raksta sekojoo: Nakts nozvaigojusies un p ziemeu vj. oti auksts. No rta sals ap 8 gr. zem nulles. Telps oti auksts. r, sault, iet, ka btu drusku siltks. Pcpusdien laiks nomcas un sk snigt. Sniegs viegls pkains. Telps oti auksts. Salst kjas un ar ermen drebui, kaut ari mtelis mugur. ds aukstums eit vl nav pierasts, kad pierads, varbt tik traki jau nebs. Baraka jau ar nav nekda ziemas mtne, t pilngi nim ldzga, 48 sous gaa, 12 sous plata, ar cementa grdu. (Runa ir par vienu no nometnes koka barakm, ku bija novietoti virsnieki.) Baraka no rpuses apta ar papi; bet tdu baraku, kuas aptas ar papi, ir oti maz. Tds baraks, kum nav papes apuvuma, ir vl aukstks. Msu baraka ir ar no iekpuses izta ar izolcijas platm, ts ar drusku aiztur aukstumu. Msu barak ir pavisam 14 logi, stipri lieli, logu stiklu viet caurspdgais paprs, vietm saplsis un lai vju cauri, durvis irbainas, bez priektelpm, ts atveot, viss rjais aukstums tli gas iek. Ir iemrta maza ieeu krsns. Ogles krsn oti slikti deg un dod maz siltuma (ogu norma 1 spainis diennakt). Pie paas krsns var rokas apsildt. Tlk no krsns nekdu siltumu telp nejt. Gar krsni pastvgi sd visi apkrt un silds. Guot tik auksti gan nav, kad ir labi ko sasegties, tikai kjas negrib atsilt, jo pa dienu stipri sa69

aukstjus, neatsilst. Pienk jau rts, bet kjas vl tikpat aukstas k vakar. Ma baraks ir vl aukstks, tur skrda jumts, no iekpuses pilngi no garaiiem nosarmojis, telpa iet mitra, drg na, dzvoana daudz sliktka k koka baraks. Katr barak apgaismojumu dod tikai 2 spuldzes (uz apm. 150 cilvkiem). Mazgans telps mazgans trauki noledojui, dens krni aizsalusi, darbojas pa visu nodaljumu tikai divi. Mazgjoties salst rokas. Labi, ja sals btu prejos. Ja sals ar pietursies vl ilgku laiku, tad msu dzves apstki paliks atkal smagki.

Cdelgemas otrs nodaljums pastaigas laik 1945. g. novembr.

Par spti drmajam novietojumam, nepilngam uzturam, brv bas ierobeojumiem, sakaru trkumam ar rpasauli, neziai par piedergiem un citm likstm kaavru garastvoklis tomr bija mos. Nometn jau pas skuma diens iekrtoja bazncu, izvei doja vairkus tetus, iznca divi laikraksti un vairki urnli, darbojs skautu novads, notika sporta sacensbas, vidusskolas m cbas, darbojs dadi kursi, sarkoja gleznu, daiamatniecbas un citu paskumu izstdes, notika starptautiski acha un brida turnri (ar igauiem un lietuvieiem) un vl citas nodarbbas, pai 70

pieminot latvieu akadmisks kopas darbbu. Visam pri valdja dzi patriotisms, biedriskums, pavba un uzticba visas ts cntju saites, kas bija austas kaa lauka uguns. Skuma diens bija iekrtotas ar trs virsnieku nometnes, katr ,,kd atsevii, no prjo kaavru nometnm nodaltas ar stiepu ogu. Kad latvieu nometnes vadba ldza angu admi nistrciju os ogus nojaukt, t oti izbrnjs, jo parasti gsteku nometns virsniekus tau novietojot atsevii. Esot jsarg pc neveiksmgiem kaiem to droba un gods. Kad angus prlieci nja, ka latvieu virsnieki un kaavri pai sargs savu godu, tad ar stiepu ogus novca. Pau vadbai, stbam un amatpersonm bija nepiecieams bt nomod par kaavru morli, jo kaavrus turot bezdarbb, tie visvairk un vistrk zaud kopbas sajtu. Gsta apstkos vis labkais priekniecbas ierocis bija pau liktea biedru nodarbi nanas atrisinana, un t rads visi piemintie paskumi, kuus veicinja ar nometnes angu administrcija. Ir gan taisnba, ka daudzi ie padarbbas paskumi rads jau internto nometn Putlos un Heid. Interesantkie nometnes paskumi Cdelgem bija abi latvieu variet teti Gjputni un Runi sprost. Pirmais rads jau Lunden pie Heides, pltn. Vksnes grup. Ienkot Cdelgem, tam jau bija savas tradicijas un prakse. teta gargais tvs bija Auseklis Zainskis, kua sacerts bezbdgs gsta dziesmas vl tagad dzied bijuie cdelgemiei savs sanksms. teta or estris N. Mielsona vadb varbt vl odien btu viens no lab kiem latvieu t dvtiem estrdes orestiem, un akordeonists E. Rekevics ar savu anekdotu krjumu vl tagad vartu smdint visus ldz asarm. Bez tam Gjputniem savu vrdu piemeta ar abi Latvijas sporta meistari F. Ozolcelms un J. Ronis. Pirm kd variet tetris Runi sprost rads pa Cdel gem un t nagla bija Gedvillo, bijuais latvieu frontes teta programmas vadtjs ar saviem humoristiskiem ststjumiem, skeu vri, lieliskais burvju mkslinieks un, beidzot, divas teta mei tenes. Pirmizrd pat abi angu seranti bija prsteigti par o meiteu dabiskumu, un viens no viiem pri visai zlei izsau cs: Velns un Marija, k vii dabja iek nometn tos skuus! 71

Teta kopas vadtjs rakstnieks un gleznotjs Egils Kalme. E. Damberga zmjums Cdelgemas gsteku nometn.

Par Cdelgemas apstkiem savs atmis Auseklis Zainskis, Gjputnu idejiskais vadtjs ststa: Visu novemba mnesi un vl pat decembr zle ik vakaru pildjs ar jauniem skattjiem, un ms kpm uz skatuves rdt savas mkas. Lai nu k tas bija ikdien, bet, rampas ugunm iedegoties, ms, jokdai, vljmies tikai vienu: izvilint smieklus uz msu liktea biedru liesajm, sadrmuajm sejm. Kamr vl beu zemes migla un skarbie vji nebija no znu vaigiem 72

Skatuve un tlotji E. Kalmes lugai Zelts. No kreiss: J. Mrnieks, E. Zekunde, I. Grunde, A. Zemgailis, A. Sprois, J. Strauts, J. Liepi un V. Sv tulis.

nodzsui vasaras brnumu, tas mums izdevs teicami. Bet ldz ar drgno aukstumu piems ar visprja bezcerba. Uztura racijas norauana, traiskais notikums ar plkv. Krpenu, zias no Zviedrijas par leionru izdoanu padomju varai . . . Smiekli reti vairs iedzirkstjs znu acs. Un t gadjs, ka vien otr izrd gaidts atsaucbas viet iestjs it k kaunintjs klusums. Zni sdja ciei saspieduies pelkm, sastingum sejm, un klusja. Izmisui ms cnjmies ar o vienaldzbu. Kas zina, vai vaina nebija msu pus? Varbt mzii ovakar bija sajaukui tokrtas, varbt pietiekami lunkani nekustjs dancotju kjas, varbt pustoi bija samulsinjui dziedtjus? Un manas rmes ar laiku tiem varja apnikt! Viengi Bums (T. Ozolcelms), publikas sajsmas un aplausu izlutints, uzdroinjs domt, ka vaina ds reizs bija tikai skattju pus. Un kad pc kdas parodijas gausie vrotji nedomja pasteigties ar aplausiem, Bums pagriezs pret zli, vienaldzgos sdtjus uzmundrindams ar niknu, aizsmakuu rcienu: Mmji! Tik grti bija panesama vienaldzba. 73

Cdelgemas nometnes vrti no I uz II nodaljumu.

Auseklis Zainskis TAI CDELGEM, DRAUGS!

Kad tev reiz pc gadiem Atkal labi ies, Mneus aiz drtm Smaidot atceries. Ar bokseiem Tur nebij gals, Un stilbus drebinja sals Tai Cdelgem, draugs! Cerot jli baigu, urpu brauci tu Cigaretes, paiku, Lepnu dienestu . . . 74

Bet Brig smn Dzelzcenieks: Tiem bumbierus Un ,,desu sniegs Tai Cdelgem, draugs! Un kad vilciens pietur, Ai, kds prsteigums! ,,Hotelim gar vrtiem Postens staig drms. Un prto leti: Nav vairs joks: Visapkrt Dzeodru ogs Tai Cdelgem, draugs! Nu pc ilgiem, gaiem, Tumiem mneiem Smaida mji blie Atkal kanakiem. Un irgti tie Cits citam sauc: Uz kdu zonu ,,Gan lai brauc No Cdelgemas, draugs! Trs vai etras dienas Tik vl pacieties, Tad jau eeloni Atkal nks un ies... Ko smni, neticgais Tom, Nu jbrauc tev Patiem prom No Cdelgemas, draugs! 75

Baloa koris 1945. gada ruden Cedelgemas gsteku nometn.

Viens no nozmgkiem paskumiem nometn bija preses darbs: iznca laikraksti Laika Grieos, Rta Zias, urnli Nameja Gredzens, Cea Mal, Ugunskura Dzirkstis un citi. Laikrakstu redakcijas bija viengs, kuu rcb bija radio aparti un ar angu vai beu laikraksti. oti rosgi bija daiamatnieki, no kuiem it sevii izcls zelt kai, jo, lai tiktu pie smiem, vieng iespja bija zelta gre dzenu (visvairk laulbas) siana gais pret tabaku vai, patiesb, tabakas surrogtu pie beu sardzes kaavriem. o gredzenu gata voanai pietika ar izejmaterilu nometnes kapara dens cau rules un t, piemram, pirm kd pat vesela baraka nodarbo js ar o sportu. Liela nozme bija ar skolm, dadiem kursiem, it sevii svevalodu kursiem. Ja pirmais kds lepojs ar vidusskolu un akadmiskiem vakariem, tad otrs savukrt ar savu jrskolu. Vis nopietnb vairku mneu kursos izma visu jrskolas teortisko programmu, bet vidusskol pamatzinanas ieguva galvenokrt jaunie kaa zni gaisa izpalgi. Rosmju nometn bija prk daudz, lai visas paturtu prt, bet katr zi jpiemin luteru un katou mctju neatsvea76

mais darbs morles uzturan. Mctjs A. Kraulis un prvests K. Rus aj laik bija dikie cdelgemieu komandiei. Tiem talk nca divi rpuses labie gari mctji K. Grikmanis un J. Romans. Pirmais bija jau ilgus gadus par baptistu mctju kalpojis Beij, bet pilngi prata ar latvieu valodu un bija pirmais no rpuses, kas ierads ms apciemot. Mc. Romans pats bija bglis Beij, bija patvrumu atradis katou kloster un nometni apciemoja, trpies mka trp. Abi ie rpuses gardznieki bija pirmie sakarnieki, kas atnesa un iznesa (saprotams, neatauti, jo vstuu sakari nebija atauti skuma m neos) msu vstules. Angu resp. beu administrcija bija tik toleranta, ka gardzniekus nekontrolja. Mctji ienesa nometn ar prtikas ldzekus, cik to spkos bija, un reizm bija l skat ties, k vii nca apkrvuies ldz pdjai iespjai. Romans atnesa ar smus, bet Grikmanis to nedarja nekad. Ja runja par sm iem, tad vi o vrdu nemaz nedzirdja. Vlk uzzinjm, ka via ticbas prasbas smi ieskata par grku. Pie nometnes labajiem gariiem vl jpieskaita rika Valtere, Latvijas sta Dr. M. Valtera lault draudzene, kua vadja toreiz Latvijas Sarkan Krusta Beijas nodau. Via biei bija redzama nometnes angu prvald un par mums rpjs ar aizkustinou gdbu. Vislielko materilo paldzbu gsta laik tomr deva Starptautiskais Sarkanais Krusts env, ar savu prstvi Brisel Eberhardu. Ar vi bija bies viesis nometn un gan ar YMCAs, gan Starptautisk SK paldzbu gdja nepiecieamo padarbbas paskumiem: papru, notis, oresta un darba instrumentus un daudz ko citu. Nometni apciemoja ar Latvijas SK Libek prstvji P. Rein hards un K. Gulbis, Alfrds Valdmanis un Dr. M. Valters. Ja trs pirmie stiprinja gsta auds ticbu, ka viss bs labi, tikai jiztur, tad Dr. Valtera apciemojums iekrita diens, kad atlaiana bija jau izlemta, un t is apciemojums bija ar ovciju pilnks nek iepriekjie. Nometnes prstvis bija galvenokrt Roberta Baloa 100 vru lielais koris, kas dziedja ar rpus nometnes. Otrs, 60 vru lielais Via Eizna koris un igauu koris vairk kalpoja nometnes iek jm vajadzbm. 77

Mctjs K. Grikmanis 1953. gad apmeklja Augustdorfu. Uzmum priek pa kreisi K. Grikmanis, pa labi V. Janums. Prjie DV un LCK darbinieki. No kreiss: E. Blmia, A. Meals, E. Tdens, B. Rubess, E. Bmanis, L. Januma, B. Pilzums, K. Ozoli, V. Hzners, V. Januma un R. Siecenieks.

Eja starp pirmo un otro virsnieku nometu nodaljumu. Uzmum majori V. Hzners un A. Tomss, vid kpt. V. Mustavs. 78

Mc. Jnis Romans.

Grtk problma nometn bija nepietiekamais uzturs, ko specilisti reizm lsa uz 1200 kalorijm dien. Liela problma bija ar agrk piemintais smu bads. Tpc ar par priecg kajm dienm gsta laik kuva Ziemsvtku laiks, kad pienca Latvijas SK sttie saii un prvais Starptautisk Sarkan Krusta sagdtais tabakas un cigareu stjums. Ldz 26. novembrim Latvieu divzijas komandiea amat bija pulkvedis A. Krpens, pc tam, ldz atlaianai no gsta, pulkvedisleitnants J. Rucelis. Pdjais ar visu laiku, daudzo valodu prasmes d, bija msu sakaru virsnieks ar nometnes angu vadbu un vis pr sakariem uz ru. Abi ie virsnieki bija oti izpaldzgi daudzu jautjumu izkrtoan. Pltn. Rucelis bija ar viengais nometnes apciemotju sagaidtjs un pavadtjs, via uzdevumos bija viesus apsveikt un informt par msu jautjumiem, stvokli un vajadz bm. Jau vl rudens pus Eberhards atveda kdu augstu viesi ar francisku uzvrdu, un Rucelis viu apsveica franu valod. Viesis, k vlk noskaidrojs, nebija franciski sapratis ne vrda, kaut gan tekoi prvaldja vcu un angu valodu. Nebija jau Rucea vaina: neviens nezinja, kdas valodas augstais kungs run! 79

Auseklis

Zainskis CDELGEMAS BAUMAS

Ziniet baumas jaunks: Tukas automanas Gar rind jau Vrtu priek stv. Draugi, eriet kofeus, Angu segas, rukzakus, Turpu soojiet, Nenokavjiet! Tikai tba rakstveiem, Noliktavas knauzeriem Lemts tepat vl sdt, Salt un ddt! Un pc gadiem tiekoties, Smaids tev lps rotsies: Bij gan laici jauks Cdelgem, draugs! K pirmais latvieu kaavru izdevums Cdelgem, pirm no daljum, savas gaitas atska jau Putlos iznkuais dienas laik raksts Laika Grieos red. P. Vasaria vadb. Tas ar palika lab kais un plakais nometnes izdevums. Daas nedas vlk otr nodaljum gaitas atska ar nedas laikraksts Cea Mal, kas bija izncis jau Lunden, pie Heides. Vlk tas gan iznca nere gulri. Skum t atbildgais redaktors bija A. Apse, bet vlk J. Sudrabi (Vestflis). im laikrakstam viengam vis nometn bija ar acha nodaa, ko kopgi vadja pazstamie achisti E. Zemgals un V. Brzzari. Kdu laiku CM bija ar sporta pieli kums Sporta dzve, ko redija Ed. teinhards. Vlk otr nodaljum iznca ari rta laikraksts Rta Zias skum J. Sudra bia, vlk J. Pavra redakcij. 80

Cdelgemas gsteku nometnes II nodaljuma virsnieki nostjuies prbaudei 1945. g. novembri.

Smagkais izdevums tomr bija mneraksts Nameja Gre dzens, ko redija Fr. Grnbergs. Tas iznca pirmaj nodaljum. Bez tam turpat iznca vl divi urnli Saule jaunatnei un Atskabarga humoram. Cdelgem bija nokuvusi, gan pavisam maza, saujia jauno latvieu litertu. Sevi lika mant Francis Skoda (Jnis Bucenieks), Egils Kalme (Jnis Ozoli), Valentns Pelcis (Malenieu Laus kis), Nikolajs Lemanis, Mrti Fogts, Arnolds Apse, Jnis Sudrabi, Roberts Zuis, Arnolds Jaunzems, Dzintars Kirteins un vl kds cits. Vii visi ar darbojs nometnes publikcijs. Egils Kalme sarakstja pris lugu, no kum Zelts ar paa au tora dekorcijm piedzvoja vairkas izrdes otr nodaljuma teta barak. Valentna Pela humoreskas biei pardjs ar J. Strenges dekorcijm visvairk Cea Mal. Dzintars Kirteins visai ctgi rakstja dienas grmatu. Pc ts ar 1969. gad Gr matu Drauga apgd iznca romns par Cdelgemu Kaliet
81

sirdis akmen, bri. Vairki no mintajiem palikui uzticgi spalvai, liekas, visragkais ir Arnolds Apse. Cits ir apklusis pavisam. Lai nu k visi ie preses un litertras audis paldzja gan pai sev, gan plakajai gsteku saimei atvieglint grtko lat vieu cntju laiku.

Rta Ziu redakcija. Pirm rind no kreiss: J. Dlderis, L. Balodis, J. Sudrabi un P. Kalni. Otr rind informtori un tuvkie ldzstrdnieki.

Aprpes resp. padarbbas darbu no paa skuma nometn krtoja kapteinis Aleksandrs Vveris. Via darbbas lok gan vairk iekrita I nodaljums, bet savu paldzbu vi neliedza ar II nodaljuma padarbiniekiem. Sevii tas attiecs uz vairku daiamatnieku, mkslas un citu izstu rkoanu. Kad novemba beigs nometn ierads ar pulkvea Januma grupa un novietojs III nodaljum, rads prasba ar tur izveidot savu aprpes nozari. Un lai visu trs nodaljumu nozau darbu koordintu un viens nodaljums vairk paldztu otram, par visas nometnes aprpes daas vadtju divzijas komandieris 1945. gada 82

10. decembr iecla kpt. Vili Akermani. Vi Cdelgem ierads ar pulkvea Januma grupu un ldzg amat jau bija bijis divzijas stb kaa laik. Lielko vrbu arvien pievrsa kaavru audzinanas darbam, it sevii skolm un kursiem. Aprpes darbinieku saraksts tai laik bija sekojos: I nodaljum: aprpes virsnieks kapteinis Aleksandrs Vveris, informcijas nozares vadtjs vltn. Jevgenijs Kavi, izdevniecbas kapr. Fricis Grnbergs, statistikas kapr. Fricis Kursietis, izzias kar. Alberts Ptersons, sarkojumu maj. Vilis Hzners, variet dkar. Antons Gedvillo, koris kar. Roberts Balodis, prieklasjumi ltn. Bernhards verts, izgltbas kpt. Krlis mits, skolu v.v. Pteris Kalni, kursi v.v. Pteris Kalni, bibliotka v.v. Augusts Putri, mkslinieku kopa vltn. Arnolds Nultis, akadmisk kopa kapr. Jnis Sebris un amatniecbas kopa ltn. Jkabs Medjnis. II nodaljum: aprpes virsnieks kapteinis riks Mellups, informcijas nozare ltn. Emls Vrzemnieks, izdevniecbas v.v. Arnolds Apse, statistikas kapr. Roberts Dzimis, izzias dkar. Pteris Lapi, sarkojumu kpt. riks Mellups, tetris kapr. Jnis Ozoli. variet ltn. Alfrds Grava, koris dkar. Vilis Eizns. prieklasjumi kar. Romualds Kemps, izgltbas ltn. Osvalds Ppols, 83

Erika Valtere.

84

Kda apliecba.

85

Virsnieku grupa Cedelgem.

skola kar. Zigfrds Vtenis, kursi kar. Romualds Kemps, bibliotka v.v. Voldemrs Zoltners, mkslas kopa kar. Osvalds Rokalns, akadmisk kopa kapr. Ernests Lauva. III nodaljum: aprpes virsnieks vltn. Jnis Klis, sarkojumu nozare ser. Artrs Jansons, koris kapr. Teodors Ozoli, prieklasjumi kpt. Elmrs Kirteins, kursi kpt. Elmrs Kirteins. Bez tam divzijas aprpes daas vadtjam bija zinm mr pakauti gargs aprpes vadtji un ar nometnes sporta vadba. Pdj gan savas aktvittes jau bija izbeigusi novembr vj uztura d. Sporta dzves vadtjs bija vltn. Elmrs Krka. 86

Sporta vadba Cdelgem. Pirmaj rind no kr. v.v. K. Bleskalns, vltn. E. Krka, ltn. G. Odi, V. Skrasti; stv no kreiss: O. Rusmanis, A. Sau lte, A. Spks, L. Lakka, A. Ozoli, K. Briedis, . Krmi, sporta urn lists Liepa un K. Arjs.

Auseklis Zainskis LAIKMETGS GESTA BERLINGS

Tur neredz ausmu, neredz rietu, No sala lauk sprgst tur acs; Par Cdelgemu sauc to vietu, Kur aizrit gstniecbas gads. Tur reti maas zobu dzirnas, Kaut nevar teikt, ka btu bads. Pr kalniem aizdip sapu stirnas. Bet paliek gstniecbas gads. Tiem smaidi nenodzisa sejs, Kam virtuv bij draugs vai rads; Tie blja a balss trejs: Ak, jaukais gstniecbas gads! 87

Tur nebij ogu, nebij malkas, No galvas zuda daam mats. Reiz dziedsim ms mslu talks: Ga bij tas gstniecbas gads! Pc porida tik paliek alkas... Kaut paikas vecis nestu pats No noliktavas smas smalkas, Ko nedod gstniecbas gads! T paiet dienas bada murgos, Tik tlk grieas laika rats. Un kas to zin, vai citos Juros Bs aizmirsts gstniecbas gads? Bet, varbt, tomr nebs skdts. Kad priek stvs lielce plats. Ja teiksi: Slavts lai un ldts Tas dullais gstniecbas gads! Nometn dievkalpojumi abm lielkm konfesijm luter iem un katoticgiem notika ik svtdienu vai bazncu svtku diens. Visi dievkalpojumi bija prpildti. Mc. A. Kraulis ar gsta laik iesvtja 226 latvieu kaavrus, un ts izvrts par nozmgkm bazncas dienm vis nometnes laik. Dievkalpo jumos spredioja ar mctji K. Grikmanis un J. Romans. No metni apciemoja ar ASV armijas baptistu mctjs veclatvietis Vaskis, kas vl labi prata latvieu valodu. Viengi msu kaavru cas jgu vi negribja saprast. Vl nometn autonomi darbojs Dzintarzemes skautu novads, akadmisk sekcija, buru kopa un citi. Dzintarzemes skautu novads savu darbbu ska 1945. gada 26. septembr, par prieknieku ievlot V. Hzneru, sekretru J. Lie piu, bet par prieknieka palgiem I nodaljum K. Rudzti, otr A. Kumermani (vlk bija A. Tomass), III J. Kli. Novads izdeva savu urnlu Ugunskura Dzirkstis, redakcij dar bojoties E. Vrzemniekam, J. Liepiam, O. Bskapam un G. Egljam. Pavisam iznca etri urnla numuri. 88

Dzintarzemes skautu novad darbojs ap 200 vadtju un ro veru, sadaljuies 12 vienbs. Notika vairki sarkojumi, kuus apmeklja ar prjie nometnes kaavri, vairki kursi skautu darbinieku sagatavoanai (piemram, vadtju kursus beidza 33 dalbnieki), vairki soljumi, vienbu un saimju sacensbas, interna roveru darbu skate, ko gada nobeigum rdja visai nometnei k skautu darbu izstdi (to apmeklja ar angu nometnes koman dants un vlk, 17. janvr, o izstdi pai rdja trs nometnes inspictjiem angu eneriem). Pavisam novad darbbas laik notika 602 dadas sanksmes. Savu darbbu novads izbeidza 1946. gada 3. mart, un vairki t darbinieki vl pc 25 gadiem ir aktvi latvieu trimdas skautu kustb. Cdelgem darbojs ar igauu un lietuvieu skautu vienbas. oti svargs notikums bija ar akadmisks sekcijas nodibin ans. 1945. g. 25. oktobr 19. barak maj. Balodis atklja intere santu sanksmi akadmisks sekcijas nodibinanai, ku piedaljs 60 personas. Izraudzja komiteju: lektoru mag. oec. E. Vrzem nieku, prof. Dr. Z. Vteni un ing. O. Ozolu, kuu uzdevums bija reistrt visus II nodaljuma augstko mcbas iestu beiguos un studentus un sasaukt dibinanas sapulci. Pc reistrcijas izrdjs, ka II nodaljum ir 256 akadmiski izgltoti kaavri. 1945. g. 2. novembr 55. barak notika pirm akadmisks sek cijas sapulce, ku piedaljs 130. ai sapulc izstrdja sekcijas darbbas vadlnijas un ievlja valdi d sastv: pr-ks mag. oec. E. Vrzemnieks, vietnieks prof. Dr. phil. Z. Vtenis un sekretrs stud. chem. M. Lsis. Intensvkai un sekmgkai darbbas ste noanai izveidoja nozares: architektras un mkslas akadmijas vad. arch. E. Krkli, inenieu un kultrtechniu vad. stud. ing. E. Bais, mechanikas vad. ing. R. Sedli, miu un farmaceitu vad. mag. chem. N. Katievs, agronomu un mekopju vad. agr. E. Lauva, mediu un veterinrmediu vad. Dr. med. dent. N. Ansbergs, juristu un tautsaimnieku vad. mag. iur. G. Odi, matmatiu un dabzintnes vad. mag. math. K. Caune, filologu un filozofu vad. prof. Dr. Z. Vtenis, konservtoristu vad. konservtorijas audzknis P. Olteins un militrs akadmijas noz. vad. pltn. N. Katievs.
89

Visas nozares attstja oti aktvu darbbu, rkojot refertu va karus, parasti ar korrefertiem, debatm un diskusijm. Klaustju skaits bija liels. Darbbas laik nolasti vairki desmiti refertu.

Otr nodaljuma kopskats.

Nometnes buru kopa sav darbbas laik sarkoja ar vienu no nozmgkiem nometnes gargs dzves sarkojumiem pulk vea Kalpaka piemias vakaru 1946. gada 3. mart. Tas gan bija slgts korporeu sarkojums, ar lgtiem viesiem, bet sav satur patriotisma un galda runu zi bs grti atkrto jams jebkur trimd. Cdelgem ar ai sarkojum korporciju piedergie stingri ievroja buru veckuma seku un, kaut iztika bez glzes alus vai vna, ldzi paemts vakarias pieticg gsta deva aizstja bravru, kas kdreiz piemt buru sabiedrbai. Pdj akadmisks sekcijas sanksme norisinjs 1946. gada 12. mart, kad ar nolma darbbu turpint, izkstot brvb. Bet tas palika tikai nodoms, jo pc gsta dienm netika stenots. 90

Tlotjas mkslas seniors Cdelgem bija Arnolds Nultis. T k satiksme no viena nodaljuma uz otru pc virsnieku nomet nes oga nojaukanas bija brva, vienas intereu grupas dalbnieki varja satikties ar saviem kollgm citos nodaljumos, apmeklt lekcijas, kursus, teta vai variet grupu izrdes u. c. paskumus. Savu sabiedrisko un kultrlo aktvitti, ldzgi mums, veidoja ar igaui un lietuviei. Vismaz reizi notika igauu un latvieu kou kopkoncerts, ku pa dziesmai dziedja visi kop latvieu un igauu valod, bet Tuljaku abs valods uzreiz! Drz pc ieraans Cdelgemas nometn uzska ts izdaioanu un uzpoanu. Pie lielkiem veida darbiem pieskaitma Brvbas piemineka atveidoana otr nodaljum. Leiona archv par o darbu rakstts : Akts, kas dzeltena konservu krbas skrda darint urn dots piemineklim ldzi, ststa: 1945. g. 9. septembr Cdelgemas kaa gsteku nometnes Nr. 2227 otr nodaljum ierads pirmais latvieu kaa gsteku eelons no Putlosas nometnes, kuam nko dien, 10. sept., sekoja otrais eelons no Lundenes nometnes. Pc iekrtoans nometn, lai aizpildtu brvo laiku un izdaiotu nodaljuma baraku apkrtni, nometnes latvieu vadba uzaicinja nodaljuma baraku kaavrus padomt par savas tuvks apkrtnes izdaioanu. Uzaicinjumu pazioja baraku veckiem 1945. g. 28. sept. Izdaioanu vajadzja nobeigt ldz 1945. g. 18. novemb rim Latvijas valsts proklamanas svtkiem. Izdaioanu visa nodaljuma mrog vadja daidrznieks A. Gudrevics. Baraku kaavru starp rads sacensba projektu izdom un izveidojum. Darba izvean rads lielas grtbas. Trka darba rku un nepie cieamo materilu. Sevii atzmjama 116. baraka, kua ieska 1945. g. 15. oktobr Latvij, Rg atrodo Brvbas piemineka atveidoanu miniatr ser. Ja Jukevica vadb, piedaloties mksliniekam rikam itcam. Nodaljuma mrog paredzto iz daioanu nobeidza si pirms 1945. g. 18. novemba. Atdarinto Brvbas pieminekli 1945. g. 18. nov. priekpusdien oficili at klja divzijas kom. plkv. Krpens. Prtrauksim mazliet pavaddokumenta lasanu, lai autu sts tt piemineka idejas autoram J. Jukevicam. 91

1945. g. 28. sept. barakas veckais v.v. Brvkalns pazio, ka ir domts par baraku apkrtnes izdaioanu Kaut kas jdara. Bet kas? Neviens ierosinjums nepaceas. Kaut kas jizdom, no lemju klusb pie sevis. Dzimst doma sadalt laukumiu pie msu barakas etrs das. Katr str veidot maket kdu raksturg ku vietu no Latvijas novadiem, piem., Kurzem Ventas dens kritumu pie Kuldgas, Vidzem Gaizia kalnu vai Staburagu, Latgal Ludzas pilsdrupas v. tml., bet vid Brvbas piemi nekli un reljef Rgas skatus. Paststu savu nodomu barakas veckajam un daiem eneriskkiem biedriem kapr. Crulim, d-kar. Jakovevam, drzniekam Majoram, kas projektam pie krt. Laba griba un darba dartji btu, bet materilu nav. Ar savu projektu griezos pie nodaljuma angu komandanta, kuu esam nokristjui par virsn. vietn. Skotu. Tas ir kds angu apakvirsnieks, kua sto vrdu nezinm. Vi mani uzklausa un apsola nepiecieamos materilus. K pirmo nolemju celt Brvbas pieminekli, prjais sekotu vlk. Skas zemes nostiprinana un pamata iekrtoana. Priek darbi paveikti ldz 15. oktobrim. in dien notiek piemineka pamatakmens ieguldana. K tas dos gadjumos parasts, pa mat ieguldm rakstu ar clja vrdu un Latvijas naudu, kas ievietota cinkot trauk un iemrta pamat. ai viet jprtrauc Jukevica ststjums, lai sniegtu piemineka pamat iemrt dokumenta norakstu: Tan tkstots devii simti etrdesmit piekt gada piecpadsmit oktobr, nedas pirmaj dien latvieu kaa pulki atrads Beijas valst k Anglijas valsts gsteki. in dien un in viet lika pamatus latvieu brvbas piemineklim, kas darints pc Lat vij Rg atrodo Brvbas piemineka parauga. , o rakstu paraksta: piemineka cljas barakas veckais: (O. Brvkalns) virsnieka vietnieks. Piemineka autors un darbu vadtjs: (J. Jukevics) serants. raksta raksttjs: (Dr. R. Brmelis)

92

Svinbu dalbnieki: (v.v. J. Blms) (ser. Lebedzis) (kapr. V. Sna) (Dr. E. Purmalis) (ser. V. Sirmais) (kapr. V. Crulis) (d-kar. V. Jkovevs) (v-ser. T. Fabins) Kad esam o svingo dokumentu izlasjui, varam klausties tlk piemineka darintja ststjumu: Starplaik mainjuies nodaljumu komandanti, un tlkaj darb saduramies ar neskaitmm grtbm dado materilu un palgldzeku sagdes zi. No 114. barakas mums piebiedrojas dedzgs darba dartjs kar. H. Mieri. Esam tagad etri darba dartji: ser. Jukevics, kapr. Crulis, kar. Mieri un tlnieks itcs. Msu darbu apskata divzijas komandieris plkv. Krpens un ierosina censties darbu nobeigt ldz 18. novembrim. To apsolu. Par msu darbu dzirdamas ar dadas kritikas, kus dieml maz ierosinoa, biek gan otrdi. Bet tas msu sparu nemazina, drzk ce. Vislielks rpes sagd materils un vlreiz materils. Vairk darba un laika aiziet t sameklan nek pa darb. Tie, kam e btu vislabk iespja kaut k nkt pretim un atbalstt, nosaka, ka uz kaut kdiem materiliem maz cerbu, lai ceot no un t. Nek dart, jce kaut vai no un t, bet darbs nedrkst apstties. Stvu kaut k uzceam. Bet tli un reljefi? ipa nav un nevar dabt. Raidu SOS uz vism debesu pusm, bet bez re zulttiem. Laiks skrien. Tlnieks itcs ir gatavs paldztjs, bet ar via pirmais jautjums ir materili. No k? Koka? Veselas trspadsmit grupas no koka? Tas btu veicams trkais ldz Ziem svtkiem. Izminu cementu. Tas veidoanai nepadodas. Tlnieka itca skats man liek bez vrdiem saprast, ka nekas prtgs nesanks cements neder. Tomr negribu atlaisties. Jaucu un maisu, maisu un jaucu. No un t (gudrinieki teica, ka un t sastv esot bijis utu pulveris, margarns un vl etras citas sastvdaas) rodas kaut kas ldzgs plastiskai mklai, un skrienu ar apslptu prieku pie tlnieka itca. Tas eas pie izminjuma. Stvu vi am aiz muguras trcoiem ceiem un klusb saucu talk visus labos garus. Bet neviens gars persongi nepieteicas.

93

Eju mjs, vlreiz jaucu, maisu, mcu ldz tomr kaut kas iznk. itcam pamazm izdodas figras izveidot. Viam gan jstrd oti veikli, jo mans ameriku maisjums necie slinkoanu un ar savu tro sacietanu vienmr atgdina pasteigties. Pa o laiku ar citi darba dartji nav snaudui, darindami piemineka stvu, pamatni, zvaigznes, izdaio laukumu un ap krtni. Tas viss ir viegli un si paststms, bet kad naglia vai cits skums trkst, tad jo biei ar bailm un bijbu jdzird smagi, asi vrdi. Skumi kav msu lielo un reiz mazo darbu. Nemanot ir piencis 17. novembris. Ar darbs uzskatms par pabeigtu. Darb ieliktas 496 darba stundas, no kum vairk par pusi 250 stundas izlietotas materilu sagdei. Paldies vi siem palgiem un labviem tpat msu darba noliedzjiem, kritiiem. Sirsngs paldies maj. Balodim, kapt. Pilstniekam, vltn. Vieglajam u.c. Darba dartji nedom un nav domjui ar o piemineka at veidu radt kaut kdu lielku, paliekamu mkslas vrtbu. Ne viens no viiem nav liels mkslinieks, bet tikai cilvks ar labu gribu un siltu latviea sirdi krts. Ar sirdi, kua pukst dzimtenei Latvijai un tautieiem. Viu vlans ir, lai ikviens, skatot o msu brvbas simbolu miniatr, gar un doms aizlidotu pie Dzintarjras, kur odien tumi mkoi un sarkana migla klj saules mirdzumu pie ms Latvijas debesm. Otr nodaljuma rta laikraksts Rta Zias 19. novemba numurs sniedz par o gadjumu rakstu Tvzemei un brvbai: Galvaspilsta Rga grimst pelk miglas plvur. Pie namu ieejm vai ar augsti pie jumtiem pland Latvijas sarkanbaltsarka nie karogi. Visa Rga un tai ldzi provinces pilstas un ik mja pagastos ietrpjas parastai svtdienai neparast trp. Tiem diena ir vieng gad t ir Latvijas tapanas diena 18. no vembris. Lni pazd migla. Saules gaisma lauas tai cauri. Ielas pilds gjjiem, kas dodas pie Brvbas piemineka nolikt vainagus un ziedus latvju tvzemes un brvbas liel simbola pakj. No ts dienas ms ir sei gadi, sei gai baismu, izncbas un liesmu un asiu gadi. odien ms, daa latvieu tautas, vias jau nkie brvbas cntji atrodamies sveum gsteku nometn. 94

Mums nav jpieve acis, lai stenbu neredztu. Nav jsapo par bijuo dzvi. odien mums jstiprina ticba msu taisnajai lietai, savam spkam c un darb. odien jiededz sirds tvzemes un brvbas mlestbas mg uguns. odien mums jdom par rt dienu, par to, k otrreiz uzcelt msu dzimteni Latviju. Ar tdm domm vakar msu nometnes otr nodaljum pie 116. barakas pulcjs kaavri Brvbas piemineka atveida atkl anas brdim. Kltesoo vid bija redzami igauu un lietuvieu prstvji, latvieu divzijas komandieris plkv. Krpens, nometnes latvieu komandants, kultras daas vadtjs, virsnieki, instruktori un kareivji. 116. barakas kaavri stvja ierind. Plkv. Krpens, atkljot pieminekli, kltesoiem teica uzrunu, atceroties Brvbas pieminekli Rg un t simbolisko nozmi latvju tautas liktegaits. Pc uzrunas pulkvedis atsedza piemineka at veidu, un dikareivis Jakovevs paststja par pieminekl redzamo figru nozmi. Pc tam plkv. Krpens pateics piemineka atveida cljiem: ser. Jukevicam, kapr. Crulim, kar. itcam un kar. Mieriam par viu neatlaidbu un centbu, kas vainagojusies ar pankumiem. Tiem apbrnojama bijusi clju prasme un pacietba, veidojot lielo Brvbas pieminekli apm. 2 m augst atveid ar daudzajm un skajm figrm. Msu pelkie stvi odien kustas starp dzelostieplm, teica ser. Jukevics. Msu sous robeo augsti ogi, bet msu sapus un ilgas nespj nekas robeot un saistt. Tie lido cauri ogiem, pri zemm un jrm uz mo, tlo dzimteni. Ms ticam, ms zinm nks diena, kad ms stvsim atkal pie liel Brvbas piemineka msu dzimtenes sird sirmaj Rg. Ms stvsim ar ziediem rok. Ms atkal bsim brvi brvaj, jaunaj Latvij. Tda ir bijusi clju ticba. Tda ir ar msu visu ticba. 4. decembr pieminekli prvietoja uz jaunu vietu pie galven cea tas bija prk jauks, lai to atsttu starp divm barakm otr nodaljuma pa vid. Piemineklis bija par daudz iepaticies angu vadbai, un t gribja, lai to novietotu tuvk galvenajam ceam, kur btu vieglk ar to palepoties inspekcijm.

95

Brvbas piemineka atveids Cdelgemas gsteku nometn 1945. g. 18. no vembr. Bei o pieminekli prveda uz Briseles kaa mzeju 1945. g. 13. janvr.

96

Bet piemineka konstruktori nebija rinjuies ar du vaja dzbu, un kad 24 vri ce pieminekli ar visu pamatu r, pamatne salst. Bet oreiz nebija jeksperiment ar utu pulveri un savu margarna devu, oreiz labojumu izdaranai un jaunai iestip rinanai materili rads pai no sevis angi vairs neskopojs. Jau 28. decembr izplatjs zia, ka stnis Valters vlas pr emt pieminekli sav aizgdb, ldz rastos iespja to novest br vaj Latvij. Par o domu priecjs k darba dartji, t prjie latviei. Visi jau gar redzja pieminekli ievietotu paliel Pulver tora telp blakus vaska figrm, trptm angu armijas trp ar etrstrainiem un apaiem ielpiem. Ap lepno Brvbas pieminekli telpas centr, uz apkrtjiem galdiem stvtu no dzeltena skrda darinti katlii un krbias, uz brna tualetes papra rakstti dzejoi un vl viens otrs skums, kas ai telpai Cdelgemas istabai pieirtu sto koloritu. Pretestba rads no diezgan negaidtas, proti, angu vadbas pu ses. Bija japsola piemineka viet uzstatt senlatvieti dabisk lielum ar vairogu un vli, lai izdabtu Brvbas piemineka izve anas atauju. To beidzot sama, un 13. janva vakar piemi neklis ceoja uz Briseli. Par to jau skum cittaj dokument, ko sevi, no lielajm ievrjuma krbm emt skrda urn deva latvieu un franu valod piemineklim ldzi, ststts: Latvijas stnis Beij M. Valters 1945. g. 28. decembr iero sinja domu prvest pieminekli uz Briseli. 1946. g. 13. janv. nca rkojums sagatavot pieminekli prveanai. Nolma savkt metalla urn visus nometnes nodaljuma laukuma izveidojuma plnus, z mjumus u.c. dokumentus un ar prvest uz Briseli. materilu saglabana domta laikam, kad pc atgrieans brvaj Latvij vartu restaurt un pardt, k dzvojui latvieu kaavri un ko izjutui savs gsteku gaits. Ja liktens btu lmis paiem dar tjiem o brdi nepiedzvot, viu lgums btu o darbu prvest dzimten citiem, lai tas paliktu k mazs mantojums nkom pa audzm un rdtu, ka dartju sirds un doms zeme Dzintarjras krast bijusi vienmr dzva.
97

Urnas satur: 1. Ser. J. Jukevica raksts K rads Brvbas piemineka at veids. 2. Piemineka pamat iebvt dibinanas dokumenta noraksts. 3. Cdelghemas gsteku nometnes Nr. 2227 otr nodaljuma plns. 4. Laukumu veidojumu plni 25 gab. 5. Piemineka krsu tou nordjuma zmjums. 6. Piemineka izmra zmjums. 5 gab. 7. Nometnes kaavru nedas laikraksta Cea mal 1945. g. 18. novemba numurs. 8. Nometnes kaavru dienas laikraksta Laika grieos 1945. g. 17. un 19. novemba numuri. 9. Nodaljuma kaavru rta laikraksta Rta zias 1945. g. 19. novemba numurs. 10. Latvijas standarti (karodzi), viens gab. Beij, Cdelghem 1946. g. 14. I. ser. J. Jukevics piemineka autors d-kar. riks tlnieks ldzstrdnieki: H. Mieri V. Crulis itcs plkv. ltn. Rucelis divzijas komandieris maj. Balodis nom. II. nodal. komandants kapt. Mellups nom. II. nodal. aprpes d. vad. K. Bileskalns nod. virsserants

Laiks un apstki jau ne vienu vien reizi un ne vien vien gadjum maina lietu nozmi un vrtbu, to lielumu. Kas netic, lai prbauda pie savas miesas, cik nejauks var bt skais ods, kas palaik ko, un cik nenozmga liel lauva aiz stingriem dzelzs stieiem. Un t odien, labi padui, ar vism durvm va, ms nespjam varbt o Brvbas piemineka atveida celanu vr tt t, k to darja pai clji un kaavri Cdelgem. odien viu raksttie sirsngie vrdi bram liekas prsplti, bram dvaini 98

No DDT pulvea un mliem pagatavotais senlatvieu kaavra attls Otr nodaljum.

sentimentli. Bet kaavrs prom no mjm, no ms sievietes, prom no brvas, vagas dzves jau biei ml sev visas s labs lietas vienkri piesapot, neglbjami kdams sentimentls. Un gsteknis vairk par visu sapo par brvbu. Tda liel brvbas sapa jga ir ar im mazajam un tomr lielajam darbam. Tdm acm mums uz to jskats. Un jpievienojas pulkvea Krpena vrdiem, ku, spieot roku darba dartjiem, piemineka atklanas dien teica: Lai dzim tene jsu darbu atldzina! 18. novemba rts ataust vss, mazliet miglains, bet bez lietus. Gsta dienas ritums tds pats k cits diens. Tpat taure p cel ans signlu, tpat uzturzinis ar saviem palgiem aiziet pc rta devas, tpat jdrebins, lai kaut k prvartu dzestro rta gaisu. Un tomr diena ir citda. Jau pusdevios no rta notiek pirmais svtku sarkojums Brvbas piemineka atveida atklana otr nodaljum. Pc stundas otr nodaljuma sporta laukum kaavri pulcjas svtku brdim. Atskan komanda: Mier! sastingst 99

pelkie augumi, Latvijas karogu sving sol ienes kpt. Rulli, ltn. Jurgena, ltn. Preisa un kapr. Sarmas pavadts. Pc dievkalpo juma, ku piedals abu lielko konfesiju mctji ev. lut. mc. Kraulis un katou prv. Rus, Eizna koris nodzied Lielo jundu. Svtku runu teic plkv. Krpens. Sveic, pie tam latvieu valod, igauu un lietuvieu komandiei. I nodaljum tai pa laik kaavrus sveic Latvijas konsuls Beij H. Rcenis, ku ai svtku dien ieradies no Briseles. Pc pusdien abos nodaljumos svingi akti ar koncertu. Otr nodal jum koncert dzied Eizna koris, svtku runu teic pltn. Rucelis, deklam Arvds Celms un Auseklis Zainskis. Pirmaj nodaljum pirmo reizi dzird Baloa kori, kas jau in koncert sols izvrsties par visnozmgko koa vienbu Cdel gem. Svtku akt run kapteinis K. Rudztis, deklam B. Rubess. Svingi akti un koncerti notiek ar msu igauu un lietuvieu lik tebiedru treaj nodaljum. Ja kaut kur ir valdjis patiess Balti jas tautu draudzbas un vienotbas gars, tas ir eit, kur to mana st draudzb un neviltot sirsnb. Divzijas komandieris svtku gadjum izsludinjis ideoloisko, literro un tlotjas mkslas darbu sacensbu. Iesniedzamiem dar biem jattlo lielais prdzvojums un cu laikmets, k ar jpau nacionl ideja. Sacensb piedals kupls kaavru skaits. rijas komisija plkv. Krpena vadb godalgo 11 darbu: 1) Ja Priedes ideoloisko rakstu Trejdevii kalni, trejdevii gadi, ku rdta stas latviskas kultras nepiecieamba; 2) Erika Salas ststu Invalids, kas risina ka cietuo atgrie ans problmas; 3) Egila Kalmes gsteku dzves ststu Cigarete; 4) Nikolaja Gtmaa dzejoli Sapnis par mjm; 5) Nikolaja Lemaa dzejoli Kaavra lgana 18. 11. 1945.; 6) Roberta Baloa plakta metu ar Latvijas karogu, kam par moto likti vrdi Vadi un sarg ms; 7) A. Megaia zmjumus Nameja Gredzena 18. novemba nu muram un tautas trpu akvareus; 8) M. Gaujas simbolisko zmjumu Nameja Gredzena 18. no vemba numuram par Raia temu Nebeigs cnties Latvijas dli; 100

9) da emeru viesnca no serijas Latvijas celtniecba 22 gados; 10) Arnolda maa Partizni Kurzemes meos; 11) E. Birzgaa technisko apdari Nameja Gredzena illustrciju pavairoanai, kas veikts ar neiedomjamu rpbu un lielu virtuozi tti pavisam primitvos apstkos. Vien zi svtku prieks mazliet cietis. Visi bija klusi cerjui, ka ar virtuve un prtikas noliktava sps sagdt kdu svtku prie ku. Tds nodoms tiem ar pastvjis, prtikas noliktavas gri bjuas izmantot visas uzkrts rezerves uti prpalikumus, lai ai dien vartu dot mazliet lielku maizes devu vismaz 2/3, ja ne 3/4 klaipa. Bet kad iebraucis maizes auto, uzturziu sejas pastiepus gaas jo gaas. 2400 klaipu viet oreiz bijis tikai 2000! Izrdjies, ka uztura deva pki samazinta. Un tiei msu svtku dien! T stenb tikai sagadans, jo vlk noskaidrojs, ka bijm ldz ai dienai samui augstku normu nek paredzta. Angi tiei 18. novembr attapuies un nu minjui devas uz viena r viena izldzint. Nek dart vderam ie nav svtki, visdi citdi gan. Svtku priek tomr iejaucas ar kds nemiergs tonis. Paklduas zias, ka Zviedrij krievi pieprasot msu kaavru izdoanu. Vai tas skars ar ms? Vl gribas tict rietumvalstm. Lielbritanija tau nav Zviedrija. Bet kas lai z i n a . . . Reiz vioja karogi, tagad ms samies tikai sapu kamans. Divzijas komandieris, ar 18. novembri skot, pavljis noemt no ietrpa visus vcu dienesta pakpju apzmjumus. Plkv. Krpe na doma par Latvijas kaavru dienesta pakpju apzmjumu uzanu tomr kaavru sabiedrb atsaucbu neguva. Cdelgemas laiks prasja ar savus upuus. Gsta laik Osten des kaa slimnc, pc Leiona archva zim, mira 78 kaavri. Tie visi apglabti Lommeles bru kapos (Lommele ir apm. 60 km austrumos no Antverpenas). ajos bru kapos apglabti pri par 39.000 vcu kaavru; latvieu kapi nav vienuviet. Pc apgla bto sarakstiem gandrz neiespjams sameklt latvieu kaavru kapus, tpat vrdus un uzvrdus. ajos kapos ir apglabts ar 101

lidotju virsserants Harijs Klints, ku kritis gaisa kauj virs Beijas. * Uz Lommeles bru kapiem ik gadu, skot ar 1964. gadu, do das svtceojum Eiropas DV saimes piedergie, lai atcertos un godintu savus liktea biedrus, kam lemts bija mirt.

Bru kapi Lommel.

Otrs zaudjums 1945. gada 26. novembr bija kpt. Arnolda Laukerta izdoana krieviem. Vi pazuda bez vsts, ldz apmram 10 gadu vlk sama ziu no Latvijas, ka vi jau pirmajos pa zuanas gados gjis boj kd vergu darbu nometn Sibirij. Tai pa reiz krievi pieprasja izdot ar plkv. Krpenu, bet tas izglbs, izdardams panvbas minjumu. Ar Krpens atstja Cdel gemu un no sava ievainojuma rstjs Beij ldz 1946. gada 15. augustam.
* Apzinto miruo kaavru sarakstu skat. 1. pielikum.

102

Cdelgemas laiks palicis visu ts iemtnieku atmis, par o laiku vienmr run DV sanksms, biei dzied tur sacerts dzies mas, un visi, kam vien ir bijusi iespja, centuies ar apmeklt o kaavru izturbas prbaudes vietu. 1954. gada august to ap ciemoja ar DV CV prezidijs plkv. V. Janums, A. Brzi un V. Hzners. Ieieana nometn gan nevienam ldz im nav atauta, jo t atkal kalpo saviem skotnjiem mriem ir beu armijas municijas noliktava. Latvieu leiona rsts Dr. A. Alksnis par Cdelgemu teicis dus vrdus: Gsts vienmr ir bijis smags kaavru morles prbaudjums. Katru gstekni gargi nospie jau tas vien, ka ncies nolikt ierous un ka jpiedzvo pazemojumi. Gst dzve aurs telps, daudziem cilvkiem saspiestiem kop, nepietiekams uzturs, sals, informci jas trkums, nezia par rtdienu, par piedergiem, bezcerba un mgais atgdinjums, ka neesi nekas, var salauzt visstiprko raksturu. Liekas, ka modernais gadu simta cilvks ir oti jtgs pret diem apstkiem un tri demorlizjas. Militrs aprindas to oti labi apzins. Bet latvieu leionrus gsts morliski ne satricinja. Gsta nometn Cdelgem, Beij, kur bija pri par 10.000 latvieu kaavru, bija grti apstki. Beijas klimats izrdjs oti nepatkams, mitrs un vss. Telpas bija skrda barakas, uzturs nepietiekams, pai kaavri izolti tlu prom no citiem latvieiem, bez mazks iespjas ar tiem sazinties. Tomr kaavru morle bija stipra. Nometn valdja krtba un disciplna. Tika radtas dadas nodarbbas, bija savas avzes, urnli, koi, teti un daudz kas cits. Viengais, ko gsteki saviem spkiem nespja novrst idelos apstkus tuberkulozei, ko toreiz ar nespja tik labi ierobeot un rstt k tagad. Bet krtbas un disciplnas d daudz citu paglba no citm kaitm un nelaimm, kuas gads gsta nometns. C delgem mira tikai 78 latvieu kaavri, bet vairkus gadus vlk Korejas kaa gsta nometns mira 30% ieslodzto. Tie, pc speci listu atzinuma, gjui boj, garg sabrukuma un morls depresi jas ietekmti. Latvieu leionriem gsta laika augst morle un stvoka iz pratne bija drmajs diens iekalkulta lieta. Vii visds situci103

js palika rdti vri. Liktenis viiem bija lmis palikt dzviem, lai paveiktu vl vienu svargu uzdevumu brd, kad cilvkam btu bijis jsabrk fiziski un gargi. ajs liktengajs posta diens liktenis viiem bija uzticjis pacelt no jauna Latvijas sarkanbalt sarkano karogu un Brvbas piemineka atveidu Cdelgemas no metn. Tur ar dzima cntju organizcija Daugavas Vanagi. Tas bija atgdinjums un aicinjums visiem trimdiniekiem, ka, kaut ieroci atemti, ca turpinma iespjamos veidos, skaidr apzi, ka neesam noziedznieki, bet esam lepni par to, ka esam savu zemi aizstvjui un prasjui Latvijas valsts tiesbu atjaunoanu.

Pie Cdelgemas nometnes vrtiem 1945. gada 2. august. K. Gulbis, V. Janunts un V. Hzners.

No kreisas:

Latvieu leionri ar Daugavas Vanagu organizcijas dibinanu neva cu laukos kaltajam varonbas un kalpoanas eposam iz sikt gsteku nometnes smilts vai nogrimt ts dubos. Pazemojumu pilnajs gsta diens tika pieirta jga visai trimdas dzvei. Dau gavas Vanagi vienmr ir uzsvrui un skaidr valod pateikui 104

visai pasaulei, ka ir cnjuies par savu tautu brd, kad visi agrkie draugi latvieus bija aizmirsui. (Latvija Amerik, 1967. gada 15. februr). Cdelgemas vrds ir kuvis par vsturi latvieu kaavru gaits. Gsts nepelna cildinjumus, jo kaavra pienkums ir cnties ldz pdjai asins pilei. Tomr Cdelgemas vsture satur daudz apbr noanas cienga. Latvieu kaavrs savus labos tikumus turja svtus ar visgrtkajs gsta diens un spja domt par Latvijas kaavra goda, slavas, brlbas un pienkumu saglabanu. Lat vieu kaavrs Cdelgem radja jdzienu Cdelgemas gars.

V. Hzners pie Cdelgemas ciema 1954. gad.

105

Arnolds Apse

Cdelgema
Cikls veltts Daugavas Vanagiem em cerbas ldzi un sptu: ai viet tu prkausts tiec!

TRAIPS Lien tumsa pr purvju baigu, Spie blzmu pie zemes un dz. Melns dzeloogs debesu vaigu K ekatains briesmonis pl. Snau barakas, tumas k akas: Tur laikmeta sptnieki smok. Aiz oga pie brvbas takas El Nve un kapenes rok. Traips zemei! Vai mazgs to tru Reiz kapens kstoais sniegs? Te etrpadsmit tkstoiem vru Sves bad un sal top miegs.

106

SKRANDU

IELA

K na, kas caurvj plands, Vrs prsalis karcer sten. Pa sniegu brien skeleti skrands, Tos putea ptagas dzen. Vai ziema draud debesim pam, Vai svtie tm aizvrties liek? No skrandaiu drudainm dvam Sirms bds pat delozogs tiek.

IZSALKUAIS K vilkau murg, k mald Pat nosaukums cilvks man emts. K samaksa baltmaize gald: Viens kumoss k zdainim lemts. Lai maizi, no zemes kas auga, Pat karalim nicint grks. Un tomr tai nava t rauga. Kur Latvijas trumu spks! Par negodu, skrandm un postu, Dievs, vlgs un devgs reiz tiec: No galda em baltmaizi nostu, Un dzimtenes rupjmaizi liec!

MIRJU

BARAKA

Krt na no deguna asa. Vaigs izdilis vaskaini spd. No pelks pieres svst rasa Un lnm pr deniiem sld. 107

Stv nestuves, aizdurv slietas. K dre kss elpu sit ciet. Gars scis jau prstaigt vietas, Kur miesai ogs aizliedzis iet. Balss rpus iesmejas asa Un mirjam sarauties liek. Stv Nve aiz durvm un lasa: No gsta te atbrvots tiek.

T IZAUGA

GARS

Dievs, prkoa ptagu emi Un zibeu mezglus tai sien, Jo sarkans pr skeletu zemi c vamprs un baraks lien! Vai gaidt, lai dzvbas koku Crt palnm bendtjs baigs? N! Pulkvedis Krpens ce roku Ar nazi, un miergs tam vaigs. Stv gsteki vakara jund: Klus sptgu ziemcieu bars. K milzis pr ogiem ai stund Aug Daugavas vanagu gars.

DELEGTS Uz lvim skrandaini, drmi, Ap krsni, kas snauzdama salst, Sd kropi k aplauzti krmi, Kas cilvces cemal kalst. Srts delegts kaok zil, Tds smaidgs k kaimi vai rads, Pus stundu jau paprus cil Un ststa, ka Vcij bads. 108

Tad saka vi uztraukt elp: Bet tautiei dom par jums! Vai ir te kds invalids telp? Viens aklais, kas viesos pie mums!

REDAKCIJA Ap krsnti acis un sejas K Bbel degoais krms. K kaepju ptagas, dzejas Crt Valentns Pelcis drms. Ap izdedu riekavu svaigu Sprak uguns un dzirksteles i. Uz cegala Skoda spie vaigu, Jo saprot, ka sapi to vi. Strds Kampem un Dlderim svargs, K varenos ties reiz saukt, Bet Piebalga aicina spargs Pc gsta uz Kandu braukt. em gatavo urnlu roks Vl Draudzi, un domgs tam skats. Pr krsainu audeklu loks Gan na, gan Ozoli pats. Gu Balodis lv k vag: K papru sagdt rt? Sd Sudrabi mtel smag Un doms vl Volchov mt. Nk dris ar baltmaizi som, Un Gritis gramos to sve, Bet redaktors izsalcis dom: Velns bad pat prusakus e! 109

TABAKA K burvji ar miju melnu, Nk vakaros ciemii srst Ar tabaku, kua spj velnu Par diloa slimnieku vrst. Sd vri k liekti zem sloga: Tie kdraino tabaku dedz Un karceri tums pie oga K laikmeta dievnamu redz. Nk tabakas karai divi, Tiem vstokl noslpums savs: Par pusdienas zupu un zivi Un vakara maizi tas tavs!

VILCIENS

VL

KAVJAS

Vj dmus dzen vagona log. Skarbs grvi aug kadia krms. Mj, ieries dzelou og, Vecs mtelis ardievas drms. Kas Kas Kas Tas aiziet, tas prkalts un rdts. kap, tas mostas un raud. karcer, vjprta kdts, veltgi ldzas un draud.

Vl zeme gu netra kaun. Vl cruus nobend sals. Kas skans reiz laikmet jaun: Vai zvra jeb cilvka balss? Vj dmus pr purvju planda. Beidz spt! prts dvseli rj. K vientua pagtnes skranda Vecs mtelis ardievas mj. 110

VSTULE

LATVIJAI

No sveiem slp asaru sru, Spts sird tev liktea tulks, Ldz lidos pr Baltijas ju Tavs Daugavas vanagu pulks.

Piezme: Autors o ciklu 1968. gad radikli prstrdjis, ar ko celta dzejou literr kvalitte, bet lai saglabtu tiei Cdelgemas laika ststjumu un prdzvojumus, eit sniegts cikla pirmteksts. 111

III DAUGAVAS VANAGU ORGANIZCIJAS PIRMSKUMS

Valdis Krstavietis DZIESMA PAR VANAGA PIEDZIMANU

Izmisums bija tavs tvs, Gruzdoa spts tava mte; Tava ligzda bij Beijas migla, Apvta dzelou drtm. Bads tevi padinja, Aukstums sildja tevi; Toreiz vl dzvoja teik Vri, kas auklja tevi. odien pr kontinentiem Brviem sprniem tu plvo, Vstot latvieu audm: Msu trs zvaigznes vl dzvo! Tpc slava lai vriem, Kam lepn vanaga sirds Vriem, kam dzimtenes zvrests Vl dumpgs asins irdz! Bet sarkaniem sarmatu cariem Un tdiem, kam Kangara gars iem mdiem, gaismas kas bstas Ar vanaga asajiem nagiem Vlreiz bs jiepazstas!

115

Daugavas Vanagu organizcijas pirmskums Cdelgem

Gadu desmitiem skrejot, lielu lietu pirmskums reti kad vairs pakaujas preczai datumu minanai un notikumos iejaukto per sonu nosaukanai. Ku viet ideja rads, ku teica pirmo vrdu, kas pauda to tlk? Tie ir jautjumi, kas laika tecjum nepa kaujas vairs konkrtm atbildm. Bet ds liktenis ir vai katrai lielai idejai, kas savu pirmskumu gst vienkr, necil sarun, t atrod dzirdgas ausis, ideja tiek nesta tlk, un pki no skm straumm izveidojas plaa upe, kas vairs nav aizbeama un paz dinma. Jdziens Daugavas vanagi latvieu sabiedrbai nebija sves jau gadus desmit pirms Otr pasaules kaa skuma, kaut ar cit sakar un cit izpratn. Latvieu, sevii skolu jaunatne aizrautgi lasja Gotfrda Ml berga (Skuju Frda) jaunatnes romnu Daugavas vanadzns (iznca 1926. g.). Populra latvieu taut trsdesmitajos gados kuva Via Pldoa uzrakstt un Jkaba Graubia kompont Daugavas vanagu dziesma (t kou dirienti un pai dziedtji bija pr kristjui Lplu dziesmu, ku komponists bija prlicis pie dziedjuma vrdus no Latvijas vanagi uz Daugavas vanagi). Ar kop brvbas cu dienm vrds Daugavas vanags bija saistts ar cntju varonbas paudju. 116

Iemots simbols Latvijas pdjos brvbas gados bija vanags ar vrpu vainagu, raksturodams latvieu tautas skstumu un lauku auglbu. Otr pasaules kaa laik, izveidojoties Latvieu leionam, t gargai aprpei izdeva laikrakstu Daugavas Vanagi redaktora Hugo Vtola vadb. T zinm mr latviea prliecb un izjts Daugavas vanagu simbolika nordja uz izturbu, neatlaidbu un varonbu. Pldoa rindas deva stipru nacionlas paciltbas un kopbas apziu, k ar pasvtroja dziu tvzemes mlestbu. Ts bija pabas, kuas liel mr un oti spilgti izteica Latvieu lei ona nozmi un mrus Otr pasaules ka. os idelus latvieu kaavrs pama ldzi, ar gsta gaits dodoties. Ldzi devs ar dziesma par Daugavas vanagu. Daudzu bijuo kaavru atmi vl ir plkv. K. Lobes nacionli ideoloiskie prieklasjumi Putlosas gsta nometn, kas parasti beidzs ar Daugavas vanagu dziesmu, radot kaavriem dziu nacionlu prdzvojumu un morlu stipri njumu. Protams, ai laik jdziens un dziesma Daugavas va nagi nebija saistti ar kdu institciju vai ideju. Programmu un ideoloiju apzmjums Daugavas vanagi gst vlk Cdel gemas gsteku nometn, Beij. Doma par latvieu cntju sapulcanu Cdelgem paos kaa vros bija saistta gan ar cerbm, gan illzijm. Runjot par angu drbm, angu paiku, formanos pa vecm vienbm, dai optimisti pieva pat iespju, ka das prformans izn kum gsteki atkal tiks pie ieroiem, ttad, sktos parast kaa vru dzve ar visiem kaavru pienkumiem. Piemumi pamatojs uz nav apsvruma, ka rietumu demokratijas vis drzum ar bruotu varu vrssies pret vl atlikuo dikttru Padomju Savienbu. Mints cerbas un illzijas nozmja apmram to, ka vienkopus esot, gsta apstki liel mr uzlabosies vai ar izbeig sies pavisam, vismaz nokrtosies aprba un prtikas jautjums. ai sakar nedrkst aizmirst, ka jau 1944. gad, Vcijas kaa saimniecbai pamazm sabrkot sabiedroto liel prspka priek, liel mr bija pasliktinjusies armijas un reiz ar latvieu kaa vru apgde. Vl odien bijuo kaavru aprinds cirkul ststi, kd veid latvieu cntjs vienu otru reizi nokrtojis paapgdes akcijas, jo kaavri gsta dienas uzska fiziski novjjui, nepie tiekam aprb un bez jebkdm apgdes rezervm. 117

Liela bija vilans, kad baumas par priekrocbm un atviegli njumiem, kas kaavrus gaidot Cdelgem, izrdjs tukas runas. Uzturs neuzlabojs, nenokrtots palika drbju un apavu jaut jums, klt nca tikai stingr, angu militrs prvaldes ieviest disciplna un reglaments. No otras puses, nesnauda ar krievu komunistu aittori, kas ar angu militrs prvaldes atauju drk stja apmeklt latvieu sapulcinanas vietas, ttad, ar latvieu kaavru nometnes. Aittoru uzdevums bija skaistos vrdos cildi nt kro dzvi, kas iestjusies atbrvotaj Latvij, nordot uz vism priekrocbm, kas sagaids tos, kui ar mieru brvprtgi atgriezties Padomju Savienbas okuptaj Latvij. o musintju un repatricijas mudintju galvenie argumenti, k viegli sapro tams, grozjs ap soljumiem par pilnu galdu, piekljgiem apr biem, siltu, mjgu pajumti, k ar visu grku piedoanu, ja kds no kaavriem btu noziedzies pret lielo Dzimteni Padomju Savienbu. Latvieu kaavrsgsteknis bija ietami smagas iz irans priek: no vienas puses, nezia par nkotni, irbains barakas, kum viegli vilka cauri Flandrijas ldzenuma mitrie vji, alla moctjs bads, apskranduais un klimatam nepiemrotais aprbs. Laikrakst Latvju Vrds publictaj, kda latvieu gsteka vstul no Cdelgemas par apstkiem nometn rakstts: Trcgais uzturs, primitvie dzves apstki un liel nkuoana ie apstki noniveljui msu lielo masu ldz tam lmenim, kad vis kailum atkljas cilvka dvsele un sk runt zemap zia. Var redzt, ka katrs vrs cns ar sevi. Vispirms fiziski. Protams, ar katru mnesi vi zaud spkus, kst neizturgks, zd ar morliskie spki. Sk runt zemie instinkti. Alks pc maizes cilvks briem kst glui dzvniecisks. Draudzba tiek pirkta un prdota par maizi, izpaldzba un biedriskums, kam vajadzja bt neatemamai daai frontes cntjiem, kas izgjui tik daudz kaujas lauku, pilngi z u d u i . . . Biei vien izmisum gribas vai raudt, klupt dzelodrts un plost miesu, redzot o dzvi, redzot os cilvkus eit. (Latvju Vrds, 36. n-rs, 1946. g. 11. maij Stokholm.) Atbalsis par o grto laiku samekljamas ar oficilos dokumen tos. T 1945. gada 11. oktobr 2. pulka I bataljona komandieris pulka komandierim zio: 118

emot vr gsta apstkus nav brnums, ka audis cenas tikt no ejienes projm par katru cenu, kaut vai piesakoties par Pa domju Savienbas pilsoni. Ja tagad krieviem pieteics 27 kaavri braukanai uz Krieviju, tad pc mnea is skaitlis var pieaugt. Ldzu Jsu gdbu, lai msu Sarkanais Krusts patrintu msu tiesisk stvoka noskaidroanu un drzku atbrvoanu no gsta. (Latvieu Leiona archvs.) Kaut ar pc ziojuma rakstanas kaavrus sagaida vl vairki gsta mnei, ziojum izteikts pamatots baas nepie pildjs un Cdelgemas gsta nometnes repatricijai uz okupto Latviju pieteics 218 bijuie kaavri jeb 1,8% no nometn novie tot kaavru kopskaita. Repatricijai pieteics galvenokrt Lat gales novada krievu izcelsmes Latvijas pilsoi. (O. Cauntis, DVM 1966. g. 1. n-ra 23. lpp.) ds augsts morlisks spks un gara izturba vispirms izskaidro jama ar to, ka visos laikos latvieu kaavrs grtos apstkos rosjies aktvam papaldzbas darbam. Kpc lai Cdelgem btu bijis citdi? is darbs dokumentts bror Prskats par latvieu kaa vru kultrli sabiedrisko dzvi gsta laik, kas, protams, aptve tikai Cdelgemas posmu. Dokument, cita starp, teikts: Pc ieraans nometn ska organizt kaavru aprpbu. I nodaljum o aprpbas darbu ska krtot kapteinis Aleksandrs Vveris, kas ar krtoja visas lietas, kas saisttas ar kaavru aprpbu. Blakus sava nodaljuma kaavru aprpbas darbam vi ar krtoja vis prjo aprpbas darbu ar prjos nodaljumos. Vlk prvietotos kaavrus novietoja II un III nodaljum, kd rads nepieciea mba aprpes darba saskaoanai, radt augstku prraudzbas organu, kas krtotu un prraudztu aprpbas darbu visos noda ljumos. T latvieu divzijas komandieris 1945. g. 10. decembr uzdeva kapteinim Vilim Akermanim noorganizt Divzijas apr pes dau. (Prskats par latvieu kaavru kultrli sabiedrisko dzvi gsta laik, sakrtojis kapr. A. Kalupnieks, 2. lpp., Cdel gem 1946. g.) is kultrli sabiedriskais aprpes darbs sazarojs dados vir zienos, dodot lielu gara un morles atbalstu plaajai gsteku masai: Kaavriem tika dota iespja turpint savu izgltoa nos un jau izemt kursa atkrtoanu. aj darb tika pieaicinti 119

skolotji un augstskolas studenti, k ar agronomi, kas deva prieklasjumus lauksaimniecbas jautjumos. aj darb ari ie sldzs akadmisk saime, nodibinot Akadmisko sekciju, kas apvienoja visu fakultu studentus. Par jaunkiem notikumiem kaavrus pastvgi informja nometnes prese, kas sniedza jaunkos notikumus rzems un ar pa nometn. Drmo nometnes dzvi lika aizmirst tetris, variet un koi ar saviem prieknesumiem. (Iepriek mint prskata 3. lpp.) Ir jpieem, ka personas atbildgajs viets, kultras darba va dan, veidoan un rosinan iegdami skaidru ainu par kaa vru - gsteku fizisko un pschisko stvokli, ska domt, kas notiks, iestjoties gsteku atbrvoanai un plaajai gsteku masai plstot atpaka uz Vciju k privtpersonm. ais apsvrumos svargu vietu iema atzia, ka gsteku vid bija daudz kaa invalidu, slimo un fiziski novrguo. Palika jautjums, kas gaida os liktea smagk skartos kaa biedrus. Atrisinjumu prasja ar cita aktula problma k, atbrvoanas stundai sitot, bijuais latvieu kaavrs par jaunu sevi un savu darbu vartu veltt okup ts Latvijas atbrvoanas mru sekmanai? Tlaika ldzgaitnieks Vilis Hzners stvokli raksturo : Daudzi no bijuajiem cntjiem bija pilni kaa rtm, liels dau dzums zaudjui locekus, visi bija nkotnes nezias skarti, vai rums bez piedergiem, bet visi tomr bija savas latvisks apzias apdvesti. Ka gan bija beidzies, bet msu tvzeme palikusi bries ms. Ko tagad tlk dart? Dai ska meklt atbildi uz o jaut jumu. Rads inicitoru grupa majori Pteris Balodis, Vilis Hz ners un Jlijs ltis, tiem s laik pievienojs pulkvedis Arvds Krpens, kapteinis anis Butkus, leitnanti Georgs Odi un Emls Vrzemnieks, virsnieka vietnieki Arnolds Apse un Jzeps Utinns, kapri Fricis Grnbergs, Donts Mainovskis, Ernests Lauva, di kareivji Bruno Rubess, Pteris Vasari, kuiem drz sekoja simti, ciljot domu par kopgas kaavru organizcijas dibinanu. Or ganizcijas dibinana bija jau izplnota tda pc valstssvtkiem vl novembr, bet pkais krievu pieprasjums pc plkv. A. Krpena un via lielais upua gjiens uz laiku prtrauca idejas iedzvinanu. (DV archvs) 120

Turpret ideja par visprgas kaavru organizcijas dibinanu cilta jau krietni agrk, t.i., 1945. gada august Putlos, kad divzijas komandieris plkv. A. Krpens sasauca gsta nometnes virsnieku sapulci. ai sapulc plkv. A. Krpens ierosinja atjaunot brvaj Latvij pastvjuo Latvijas kaa skolu beiguo virsnieku apvienbas darbbu. Pret plkv. A. Krpena prieklikumu iebilda maj. P. Balodis, maj. V. Baumanis un citi, apaubot das apvie nbas lietderbu gsta apstkos, jo tas kaavru saimi tikai eltu un radtu atsevias kaavru grupas. Tai viet vajadztu dibint biedrbu, ku vartu piedalties visi kaavri, bez amata un die nesta pakpju atirbas. Plkv. A. Krpens uz o ierosinjumu raudzjs kritiski un noraidoi. Bet ar cits latvieu gsteku pulcans viets ciltas domas, ka kaavriem nepiecieama pa iem sava biedrba viu specifisko intereu aizstvanai piem., pltn. Vksnes grup, Heid. Visas s runas tlk nepaspja attst ties, jo notikumi kaavru dzv ienesa jaunas prmaias: ce tos veda tlk uz kopjo pulcans vietu, Cdelgemu. Jzina, ka no vembris Cdelgemas gstekiem bija nemiergs un baigas nezias pilns. Viens jau tas, ka tiei Latvijas valstssvtku dien, 18. no vembr, angu militr prvalde krasi samazinja jau t niecgs prtikas devas. is fakts gstekiem deva pamatu dadadm baumm un spriedeljumiem, ka vl nezinmu iemeslu d mor liskais un poltiskais spiediens no britu prvaldes puses pastipri nsies. Aktvizjs ar krievu repatricijas komisiju darbba, savu kulminciju sasniedzot 1945. gada 26. novembr, kad kda krievu militr komisija ierads nometn, lai divzijas komandieri plkv. A. Krpenu it k vestu uz Briseli nopratinanai. K zinms, plkv. A. Krpens no deportcijas paglbs, drosmgi izdarot panvbas minjumu. Kaavru garastvoklis bija nospiests, nezia par nkotni auga, baas, ka vartu draudt izdoana krie viem, piems, un nervozitti palielinja auns zias par latvieu kaavru neskaidro stvokli neitrlaj Zviedrij. Satrauktie prti nomierinjs tikai pamazm. Plkv. A. Krpena panvbas minjums nometnes angu militro prvaldi ierosi nja oficilam paskaidrojumam, ka gstekus krieviem neizdos; krievu misiju darbbu nometn manmi ierobeoja, un t varja uzemt sakarus ar gstekiem tikai angu ierdu pavadb un 121

kltien. Nometnes iemtnieku garastvoklis ievrojami uzlabojs, dzirdot, ka uz Cdelgemu prcelsies ar plkv. V. Janums ar savu kaavru grupu. Bijuo cntju apzi plkv. V. Janums bija palicis vadtjs ar izcilm spjm ietami bezcergs situcijs atrast piemrotu un pareizu atrisinjumu. Cdelgemas baraks plkv. V. Janums ar saviem vriem ierads 1945. gada 30. novembr. Reiz ar to no jauna aktvizjs doma par bijuo kaavru or ganizcijas dibinanu. Ldzinjiem idejas ciltjiem jau pirmajs ieraans diens Cdelgem pievienojs Vilis Akermanis, pulkvei Arvds Skurbe un Vilis Janums, dikareivis Daumants encis un vl citi. Visaktvk dibinanas priekdarbu veikan piedaljs Vilis Akermanis. Savs atmis Mans devums Daugavas Vanagu organizcijas tapan maj. P. Balodis raksta: Kaavru liktei man stvjui tuvu jau no agras brnbas. Iemesls tam, liekas, bija piedzvojums ar manu vecko brli. Vi 17 gadu vecum pieteics brvprtgi Latvijas atbrvoanas armij 1919. gad un pc kaa mjs atgriezs k invalids. Un es redzju, ka viam paam bija daudz jcns par savm likumos noteiktm tiesbm. Bija beidzies Otrais pasaules ka, un latvieu kaavri nonca gst. Mani liktenis bija iespljis Putlosas gsteku nometn. enerlis R. Bangerskis Libek bija sasaucis latvieu bgu pr stvju apspriedi, uz kuu aicinja ar latvieu kaavru prstvjus no Putlosas nometnes. K prstvji tikm izraudzti es, mc. A. Kraulis un kaprlis F. Grnbergs. Sanksm tika prruntas lat vieu bgu problmas. Pc tam, kad ms bijm mui vrdu, piecls kds tautietis un skaidr valod pateica, ka gstekiem eit nav vieta runt, viu vieta ir gsteku nometn! Protams, ms atgdinjm im kungam, ka tikai pateicoties leionriem ar vi ir eit. Bet is incidents pastiprinja domu, ka mums, kaavriem, ar pc kaa ir un bs grti jcns par savm tiesbm pastvt. Tas ar tagad pilnb ir apstiprinjies. Vl esot Putlos, es sku piestrdt pie domas, it sevii pc virsnieku sapulces augusta skum, kur bija runa par Latvijas kaa skolas beiguo virsnieku apvienbas darbbas atjaunoanu, par vienas kopjas kaavru organizcijas dibinanu un uzmetu pat 122

uzsaukuma projektu im ierosinjumam. Nonkot Cdelgem, o jautjumu prrunju ar saviem tuvkiem draugiem majoriem V. Hzneru, J. lti, leitnantu P. Vtolu un citiem. Noskaojums manam projektam bija atsaucgs. Cdelgem biju Otr sprosta komandants, ttad sav zi viens no priekniekiem, un emot vr, ka paierosmei ir lielki pankumi nek idejm, kas nk no priekniecbas, minju savu ideju st kaavru vid. Pazinu virs niekvietnieku J. Utinnu jau no Latvijas. Runju ar viu. At sauksme bija pozitva. Runju ar kaprli F. Grnbergu. Atsauksme tda pati. Vi tikai aizrdja, ka es sav uzsaukuma uzmetum esot par daudz nacionls un tas odien sevii labi neiederoties. Es biju kaut kur lietojis teikumu Latviju tikai latvieiem! Run ju ar ar virspulkvedi A. Silgaili. Vi atrada, ka es par maz esmu veltjis uzmanbu organizcijas konkrtiem uzdevumiem. Visi tie bija veselgi un vr liekami aizrdjumi. eit pieminju tikai daas personas un daas domu izmaias. Vlk nca klt daudzi citi. Tad ierads pulkvea V. Januma grupa. Starp tiem bija ar kapteinis Vilis Akermanis, mans Kaa skolas biedrs un labs draugs. Vi bija dedzgkais organizcijas dibinanas idejas aizstvis un populriztjs. Kad aubu par labu izdoanos vairs nevarja bt, lietai tika piedots oficils virziens. Pltn. J. Rucelis izprasja no nometnes angu vadbas atauju organizcijas dibinanai. Tika saformta inicitoru grupa, kua ar skatja cauri un prredija manu uzmetumu uzsaukumam organizcijas dibinanai. Visas organizcijas inicitoru grupas sanksmes, vlk DV organizcijas komitejas un pagaidu valdes, ar stattu komitejas sdes, notika man darba kabinet Otr nodaljum. nodaljuma teta baraka ar tapa par Daugavas Vanagu ligzdu. Daugavas vanagu vrda autors ir majors Jlijs ltis. (DV archvs) No virsnieku un tpat ar prjo kaavru privtu prrunu un sarunu lmea jauns organizcijas dibinanas priekdarbi pamazm piema oficilas formas. ai sakar svargi atzmt trs datumus, kuos, lielos vilcienos nosprausti, veidojs orga nizcijas pamatmeti un organizanas priekdarbi. Tie ir 6., 15. un 18. decembris, kad pusoficili apsprieds organizcijas inici tori. 6. decemba sapulc piedaljs V. Janums, A. Skurbe, P. Balodis, V. Akermanis, . Butkus, J. Rucelis, V. Hzners, A. Apse 123

Otr nodaljuma prvaldes barakas, kus notika visas inicitoru grupas sanksmes, organizcijas un stattu komisijas sdes.

un Fr. Grnbergs. Par sapulces vadtju ievlja A. Skurbi, proto kolja Fr. Grnbergs. Vispirms sapulces vadtjs kltesoos iepa zstinja ar visprjo stvokli. Pc tam V. Akermanis sapulcei izskaidroja projektu par kaavru organizcijas dibinanu, nordot uz nepiecieambu vispirms kaavrus informt par neatliekamo biedrbas vajadzbu. Darba sekmanai btu jizstrd paa dek larcija, t jprdom, ar to jiepazstina visa pla kaavru saime. Darbs jveic t, lai nerastos prpratumi un nebtu iemesla runm, ka jauns biedrbas organizana btu tikai auras klies interess. Jau ldztekus jdom par stattu izstrdanu, pc kuiem biedrba darbotos. Ar stattu projektu jiepazstina kaa vru saime, tie jprrun un visiem kopgi ar btu jpieem. Sekojos prruns inicitoru sapulces dalbnieki vienojs, ka nav domts veidot kdu pagrdes organizciju, bet jaun biedrba savu darbu un uzdevumu krtotu visas atkltbas priek, t. i., nepiecieama ar nometnes angu prvaldes atauja organizcijas dibinanas priekdarbu veikanai. Uzdevumu stties sakar ar 124

angu prvaldi uzticja, k labam angu valodas pratjam, pltn. J. Rucelim, ku pc plkv. A. Krpena ievietoanas slimnc izpil dja ar divzijas komandiea amatu. Inicitori iesniegumu angu komandantam nolma pamatot ar motvciju, ka pastv liela nepiecieamba gados jaunkos latvieu kaavrus iepazstint ar demokratiskas sadzves principiem un os principus vartu stenot, nodibinot gsteku nometn apoltisku biedrbu, kuas biedri vartu brvi ierosint un iztirzt dadas sabiedrisks dzves par dbas. 6. decemba sd ar izkristallizjs doma, ka jaunaj orga nizcij juzem visi bijuie latvieu kaavri, bez laikmetu, grupu vai vienbu izirbas. Organizcijai jbt veidotai uz stingriem demokratiskiem pamatiem, tas nozm, ka augstkos prvaldes organos visa pla kaavru saime btu prstvta ar demokratisk veid ievltiem prstvjiem. Jauns biedrbas pirmie uzdevumi aprobeotos ar savstarpju papaldzbas darbu, atturoties no jeb kdas poltiskas aktvittes. Plnotais papaldzbas darbs pagaidm aptvertu gsta nometni, par prjo organizcijas darbu un darbbas veidu vajadzs spriest un domt, kad bs beidzies gsts un biedri bs brvb, kas savukrt rads jaunas problmas. Ja pirmaj sanksm inicitoru grupa galveno vrbu pievrsa plnots biedrbas uzbvei, tad abs nkams sds, 15. un 18. decembr, apsprieu smagumpunkts prcelts uz kaavru intereses ierosinanu aktvai dalbai biedrbas organizanas priekdarbos. Starplaik, t. i., 7. decembr divzijas komandieris un inicitoru grupas delegts pltn. J. Rucelis apmeklja nometnes komandantu pltn. Meihillu, ku apsoljs uz iesniegumu atbildt 10. decembr. Mintaj datum pltn. Meihills ar II nodaljuma angu koman danta kpt. Breda starpniecbu atbildja pozitvi, nordot, ka iece rts biedrbas darbba atauta, bet ar noteikumu, ka dibinanas sapulc k novrotjam jpiedals Latvieu divzijas komandierim, kuam jseko, lai netiktu grauta disciplna un nerastos plaisa starp dadiem kaavru dienesta veckuma sliem. Nav atauts kaa vriem demagoiski uzbrukt saviem bijuiem priekniekiem un ci tiem veckiem kaavriem. Ja os noteikumus neievros jeb rad sies smagi disciplnas un iekjs krtbas prkpanas minjumi, sapulce nekavjoties sldzama, un tlks sarunas par eventulu biedrbas dibinanu atkristu. Par o noteikumu striktu ievroanu 125

atbildgs Latvieu divzijas komandieris k angu komandanta uzticbas persona, un ai sakar viam aizliegts kandidt, k ar pieemt jebkdu amatu dibinmaj biedrb. Pdjais nosacjums bija uzskatms par slepenu, lai Latvieu divzijas komandieris kopsapulc vartu darboties k neitrls novrotjs. 15. decemba sd pltn. J. Rucelis varja inicitoru grupai ziot, ka britiem vr liekamu iebildumu nav, ja izveido organizanas komisiju eventu lai kaavru biedrbas dibinanai. No britu piekrianas tomr redzams, ka militr prvalde vl bija diezgan rezervta pret latvieu nodomu organizt plau bijuo kaavru biedrbu. Bet ar tas jau bija liels pankums, ka angu prvalde ierosinto ideju strikti nenoraidja. Jaunajai domai vl bija jrosina ar pai kaa vri, nkams organizcijas aktvie biedri. Td 15. decemba sd inicitori visvairk nodevs deklarcijas - uzsaukuma izstr danai, ar kuu griezties pie nometnes kaavriem. Ar o pau tematu inicitoru grupa nodarbojs ar 18. decemba sd, izvei dojot uzsaukuma galgo tekstu publicanai nometnes dienas laik rakst Laika Griei. 1945. g. 19. decembr pie 2. nodaljuma latvieu komandanta maj. P. Baloa inicitoru grupas ierosm notika divzijas virsnieku sanksme plkv. A. Skurbes vadb, iepazstinot kltesoos ar veik tajiem priekdarbiem un sagatavotajiem materiliem kaavru ierosinanai kopgam darbam. Inicitori savukrt uzklausja sanksmes dalbnieku iespaidus par kaavru visprjo noskao jumu un reakciju attiec pret kaavru biedrbas dibinanas ideju. Par o sanksmi savs atmis raksta sapulces dalbnieks vltn. V. Tauri: Vakar notiek divzijas virsnieku sapulce, kuru atklj plkv. -ltn. Rucelis un sniedz visprju informciju, ko samis no nometnes angu galven komandanta. Nometnes angu komandants atvis nometn organizt un dibint uz demokratiskiem pamatiem kaa vru biedrbu. vakara sanksme ir ar galven krt domta, lai informtu virsniekus par minto biedrbu. Ir radusies inicitoru grupa, kas spraudusi sev mri nodibint du biedrbu, lai tan apvienotu visus kaavrus un uz vlanos ar viu piedergos un ar tos, kas dom tpat k kaavri. Ttad biedrba domta visiem kaavriem, kas ieroiem rok cnjuies par Latviju ar agrkos 126

kaos. Biedrbas uzdevums bs aprpt kaavru imenes, kam, nav apgdnieku, invalidus un tpat ar sniegt materilu atbalstu un padomu kaavriem un to imenes locekiem, kui nonkui trkum. Tpat ar vlk, atgrieoties dzimten, emt dalbu valsts poltisk dzv, lai nebtu tds stvoklis k pc bijum brvbas cm, kur kaavri no valsts politisks dzves bija pavi sam nobdti nost. eit, kamr vl visi kaavri kop, var noteikti nospraust biedrbas mrus un izstrdt stattus. Biedrbas galve nais darbs sksies tad, kad bsim atbrvoti no gsta, jo tad radsies mums daudz visdu vajadzbu. Tas btu visprjos vilcienos, ko divzijas komandieris paskaidroja par biedrbu. Tad runja majors Balodis un nordja uz apstkiem, kas liek du biedrbu dibint, un ka biedrba jsk jau pakpeniski organizt. Vispirms ir jnoskaidro starp kaavriem, cik daudzi vlas du biedrbu. Tad no tiem uz katriem 50 cilvkiem jizvl viens elektors. Pc tam elektori no sava vidus izvls komiteju, kas izstrds stattus, kurus liks priek elektoru sapulcei apstiprint. Par biedrbas mriem un uzdevumiem oti plau paskaidrojumu deva kapt. Akermanis. Pc paskaidrojumu noklausans nav iebildumu pret das biedrbas dibinanu. (Vltn. V. Tauria Dienas grmata, Leiona archvs.) 18. decemba sd izstrdtais uzsaukums Laika Grieos par ds 20. decembr. is uzsaukums ir ar pirmais dokuments, kas plakai atkltbai deklar latvieu bijuo kaavru nodomu emt pau roks savas nezinms nkotnes veidoanu: Daa latvieu tautas ir palikusi bez tvu zemes, klst sveum un nonkusi trkum un post. Td pa trkum un post esam ar ms vias kaavri. Nkotne mums ir nezinma. Nav mums paiem stipras valsts varas, kas par mums rptos. Agrk vai vlk ms, kaavri, atstsim gsteku nometnes un iziesim no tm k ldztiesgi savas tautas loceki. Priek stvoais posts ir liels, un lai to mazintu, ir jveic ar liels darbs. o darbu vl grtku padara apstklis, ka esam sveum. Nezinm, kad tiksim sav dzimten un vai vispr tur kdreiz tiksim. Mums tagad ir liels skaits invalidu, briu, ir tvi un mtes bez apgdniekiem. Mums trkst svevalodu zinanu, ms nezinm, kdi bs msu nkotnes dzves apstki. Kas rpsies par tiem, kas saprot un zina to vaja dzbas un cieanas? Uz to atbilde ir viena ms pai. 127

Lai o priek stvoo darbu jo sekmgi vartu veikt, ir jrada stipra un vienota organizcija, kas apvienotu kaavrus. Vienotb un organizcij ir spks, un spks ir garants sekmgam darbam. Mums, kaavriem, eit nometn, lielkai daai kop esot, ir laba izdevba un pat neatliekama vajadzba veikt s organizcijas veidoanas priekdarbus, tas ir, izstrdt ai organizcijai stattus pc pamatprincipiem: 1) Vienot msu atvainto kaavru saimi. 2) Aprpt ts atsevios locekus (ar viu imenes piedergos), cik vien tas iespjams k materil, garg, t ar padomu un ziu snieganas veid, un 3) emt dalbu msu tautas turpmk liktea veidoan. das uz demokratiskiem principiem veidojamas organizcijas stattu izstrdanai nometnes angu vadba savu piekrianu ir devusi. Msu pau roks ir likta iespja veidot organizciju, kua nkotn krtotu msu jautjumus. Ttad pie darba, darb tiek aicinti visi! Jo kuplks bs dalbnieku skaits, jo labk! darba veikanai izvlama organizcijas komiteja. Techniskais darbs organizcijas komitejas izvlana: 1) Noskaidrot tos kaavrus - interesentus un viu daudzumu pa barakm, kas emtu dalbu das organizcijas veidoan ldz . g. 23. decembrim. s zias iesniedzamas no baraku veckiem kapt. Akermanim I nod. 24. barak. 2) Katr barak uz katriem pilniem 50 kaavriem - interesen tiem ievl vienu prstvi organizcijas komitejas vlanm. Iz raudztais kandidts var bt ikkatrs nometn dzvojoais kaavrs, kaut ar no citas barakas. 3) Barakas, kus dalbnieku - interesentu skaits bs zem 50, tiks apvienotas. Katra baraka dod savam izvltam prstvim ldz apliecinjumu. Apliecinjums parakstms baraku veckam. 4) Baraku izvltie prstvji no sava vidus izvl organizcijas komiteju. Prstvjus baraks ievl ar balsu vairkumu. Organiz cijas komiteja izstrd stattu projektu, kuu apstiprina baraku prstvju sapulc. Cdelgem, 18. decembr 1945. g. Inicitoru grupa. (Laika Grieos 1945. g. 20. decembr, 173. n-rs.) 128

 paa laikraksta numur ievietots ar kpt. V. Akermaa ievad raksts Msu uzdevums. is ir pirmais raksts latvieu periodik, kas ideoloisk zi plai izskaidro un pave ieskatu par dibinms organizcijas darbu, raksturu un uzdevumiem: Atskanjis aicinjums mums paiem radt un izveidot savstar pjas paldzbas organizciju msu kopju domu, centienu un vlmju izpauanai un aizstvanai. Tas ir notikums, kam pareiz jos apstkos piegrieama vislielk uzmanba. Msu kaavru un visas tautas nkotnes izredzes ir biez migl ttas un neskaidras. Ms, kaavri, tagad nezinm, kas sagaida ms nkotn, k veidosies msu un msu tautas liktenis. odien neviens nevar pateikt, kas notiks ar to msu tautas dau, kas izkaista daudzs pasaules valsts un ar cerbu pilnu skatu raugs uz dzimtenes pusi. Tpat odien ms nezinm, kad sajutsim zem savm kjm dzimto zemi, nezinm, cik ilgi vl bs jmekl pa tvrums sve zem. Tomr dzvot ms gribam. Par spti nelgam liktenim msu neizskstoais un dzves priecgais gars latvju darba gars un pri visam prliecba, ka reiz taisnba pasaul uzvars, dod mums spku prvart vl lielkas grtbas. Uz dzvi mums jgatavojas un dzv mums sava vieta paiem jiekao. Bez cas, bez plm, bez sksta darba mums neviens nek nav devis. Tamd sksim veidot savu iecerto nkotni jau tagad, cik tas pareizjos apstkos iespjams. odien ms varam skt un tuvk nkotn veikt lielu priekdarbu, lai tad, kad ms atkal k brvi pilsoi atstsim gsteku nometni, kad tlu aiz mums paliks dzelostiepu ogi un ms k brvi un ldztiesgi pilsoi iziesim dzv, vartu dart to, par ko ins gstniecbas diens vienosimies. Organizcijas nozme, kuai pamatus liekam odien, ir vienldz liela, vai ms jau tuvk nkotn atgrieztos dzimten, vai ar uz laiku vl btu spiesti meklt patvrumu sveum. K vien, t otr gadjum, uzskot savu jauno dzvi, vajadzba pc garga, morla un materila atbalsta bs vienmr liela. Ms, kaavri, kas reiz esam izcnjui savai tautai brvbu un devui iespju nodibint neatkargu Latviju, kas ar savm asinm esam apliecinjui savu lielo mlestbu pret tautu un dzimteni, ms ar odien, msu tautas grt prbaudjumu brd, gribam stvt tai tuvu. Ms gribam vienot un saistt visus pozitvos spkus, clkos nodomus un 129

centienus, apzinoties, ka organizt vienb ir spks, kas dod garantiju vislielkiem pankumiem. Nenoliedzami, ka is laiks un vieta ir vispiemrotk du uzdevumu veikanai. ai trimdas laik esam tikui nostdti visi vienldzgu apstku priek, esam visi prdzvojui un prvarjui dadas grtbas, esam tapui par prbaudjuma laikmeta ldz gaitniekiem. Klusos prdomu bros ms biei esam kavjuies doms pie msu ldzinjs dzves, apsveot ts auns un labs puses, ap sveot pagjus dzves kdas un trkumus. Ms esam domjui ne tikai par savu persongo, par savu imenes dzvi, bet biei kavjuies ar prdoms par visu msu kopjo nkotni, par msu pau un par msu tautas turpmko sabiedrisko dzvi. Lai gan odien msu valsts un msu tautas norml dzve nav iestjusies, tomr bijuo notikumu, pagju otr pasaules kaa rezultt ir palikuas atraitnes, brii, invalidi, tvi un mtes bez apgdniekiem. Ir vajadzgas slimncas, dadas dziedniecbas, audzinanas un citas aprpbas iestdes, kas lielo postu, lielo msu tautas nelaimi mazintu. Mums paiem, ieejot civl dzv, pacel sies liela vajadzba pc iestdjumiem, kas krto msu gargo, materilo un tiesisko dzvi. Pacelsies vajadzbas daudzu un dadu jautjumu krtoanai, ko odien nemaz neesam aptvrui, par ko odien nemaz neesam domjui. Savas vajadzbas apgaismot un apmierint vislabk pratsim ms pai. Bet lai visus augmintos jautjumus sekmgi krtotu, ir vajadzga liela, viengabalaina, spcga un msu pau krietnko vru vadta organizcija. Inicitoru grupa, kas odien nodod savu domu atkltb, aici not visus kaavrus bez nogrupjumu izirbas, neiot tos ne pc pakpm vai ieemamiem amatiem, pie msu kopj liel darba. Inicitoru grupa atrod, ka pareizjos apstkos, msu kaavru lielkai daai vl kop esot, ir dota izdevba radt uz demokratiskiem pamatiem organizciju, kas sev: 1) Apvienotu visus bijuos kaavrus, abu bijuo kau brvbas cntjus, to piedergos un ar tos tautieus, kas dom ldz ar mums. 130

2) Krtotu visu bijuo kaavru un viu piedergo interesjoos jautjumus un prstvtu, k ar aizstvtu msu intereses uz rieni. 3) Savstarpj paldzbas gar sniegtu mums ne tikai morlisko, tiesisko, bet ar materilo atbalstu. das organizcijas radanas priekdarbu veikanai, stattu izstrdanai ir izvlama organizcijas komiteja, kua prstvtu visus nometn esoos kaavrus un par ko tuvk ir izteikts s dienas uzsaukum. Inicitoru grupa ir dzi prliecb, ka pie ldzgm domm ir kavjuies daudzi no msu kaavriem. Ar jauns organizcijas radanu bs dota iespja msu labks domas, msu centienus un ar msu gribu ietrpt rels forms. Tas ir msu s dienas lielkais uzdevums. Vilis Akermanis. (Laika Grieos 1945. g. 20. decembr, 173. n-rs.) Ar o divu dokumentu publicanu kaavru - gsteku vienmu aj ikdien bija mesta jauna dzirksts, jauna ideja, kas radja visprju saviojumu un pavbu nkotnei. Kaavri pulcjs baraks prrunm, apsprieda uzsaukuma saturu, bija sajsma, skepse un ar pesimisms. Plkv. V. Janums par o laiku ststa: Uzsaukums nometnes iemtniekos izraisja prrunas. Apzin gko kaavru daa o ideju atbalstja. Tomr netrka ar paskuma kritiztju. Vieni domja, ka jaun biedrba izputot, ldz ko pavroties dzelostiepu vrti, atlaiot gstekus brvb. Citi ieskatja, ka da organizcija vispr neesot vajadzga. (DVM 1966. g. 1. nr-s, 2. lpp.) Kds cits laikmeta liecinieks savs piezms raksta: Apmram pusgsta laik baraks tika ievilkta elektrba, gan ar niecgu apgaismojumu, un iemrtas krsnias. Pdjs siltums bija gan nomanms tikai ts tuvum, bet krsnia barak kuva t vieta, sav zi apa galda konferences vieta, kur prruns un debats pavdja ne tikai asa humora dzirkstelte, bet ar clas idejas un nodomi. Sevia dzvba barak rads pc inicitoru grupas aicinjuma prrunt savas organizcijas dibinanas nepie cieambu. Atceros, ar kdu sajsmu man barak saemts mans paziojums, ierodoties no inicitoru grupas sanksmes, par savas organizcijas dibinanu. Ar kdu dzvbu un sparu prrunti 131

nkos organizcijas mri un vadlnijas. Cik daudz pie ts paas krsnias izskanja labu domu un vljumu. Domju, ka ar tagad, pc gadiem no notikuma, neviens nav nolojis, ka ir pielicis roku DV organizcijas pamatakmens likan, un organizcija iet pa gsteku krsniu konferencs nospraustm lnijm. (J. Utinna atmias, Leiona archvs.) Debats par jauns organizcijas nepiecieambu un veidoanu dzvi piedaljs ar gsta nometnes latvieu laikraksti. Ievadnieku galvenais uzdevums bija, vienkrt, pamudint pasvos un letarij iegrimuos. Ja jau pau kaavru organizcija, tad ts veidoan un lietu krtoan jpiedals jo plaai kaavru saimei. Bija jro sina kaavri demokratiskai domanai, jo divu dikttru okup cijas gadi it sevii jaunko kaavru grup bija atstjui tikai miglainas nojautas par stas demokratijas uzbvi un pienkumiem. Turpretim kaavru organizcijas tapanas darbs, k nordja uz saukums, veidojams uz demokratijas principu pamata. Bija j droina ar bailgie un neticgie, jpau pavba nkotnei un ar pc tam, kad aiz muguras bs aizvruies gsta nometnes vrti. T Laika Grieu 21. decemba numur, cita starp, lasms: Kas tad ir brva doma cilden nozm? Atbilde ir sa tas ir gargs faktors, brvu cilvku aicinjums, kas auj ikvienam, pat vismazkam cilvkam, brvi runt, brvi kritizt, brvi aizst vt savus uzskatus un tiesbas. Un tiei eit pauas brvas domas lielais spks un svtg iedarbba, kas redzami ierobeo un novr ikkatru privtpoltiku privilito kultu, pasarg vienldz labi visus izstrdto likumu noteikts robes. Te pards demokratijas lie lais spks, un lai emam ar ms savu dau t iedzvinan vis plaks sabiedrbas irs. Ms un neviens cits bsim atbildgi, ka msu liktei nokrtosies t, lai btu pieemami msu gribai un uzskatiem. Un tlk t paa raksta cit viet: Gaie kaa un okupcijas gadi ar savu apspiestbu iedragjui persongs domas, izraisjui cinismu un prmrbas. Ts bs jierobeo, lai rastos jauni gargi pamati, uzskatu viedoki dibinti un celti demokratisma likumu rmjos. T zinm mr jaun biedrba izvrtsies par pieauguo skolu politisku, sabiedrisku un visprizgltojou zinanu atsvaidzinanai. Ts uzdevumos ar 132

ietilpinmi tiesiskie jautjumi un materil gdba visos nepie cieamos gadjumos bezizejas stvokl nonkuiem biedriem. At zstot tdas biedrbas dibinanas vajadzbu, skas visgrtkais biedrbas tapan. Te jem dalba visiem kaavriem. Rakstu autors Fr. Grnbergs, viens no pirmo inicitoru sapulu ldzgaitniekiem, beidz vrdiem: Nebsim pasvi un nevargi! Ms esam prk cietui, lai nedo mtu par rtdienu! (Laika Grieos 1945. g. 21. decemba 174. n-r.) Inicitoru grupas publictais uzsaukums, kpt. V. Akermaa ideoloiskais raksts, bija devis jaunus impulsus kaavru pelkaj ikdien. Baraks debatja par jaun paskuma veidoanu, prru nja par delegtu izraudzanu un ievlanu. Laika Grieu redak tors un ievadnieks P. Vasari rakst Vlsim labkos, cita starp, saka: Lai biedrba izveidotos, mums ar vislielko rpbu jpieiet savu prstvju izvlanai. Mums ir jizvl labkie. Kas ir ie labkie? Tie ir vri no pau vai kaimiu barakas, kas pai ikdienas dzv visvairk izjutui vienkr cilvka vajadzbas un trkumus, kas pai dzirdjui un domjui vienkra kaavra domas. Bet ar to vien nepietiek. Viiem jbt eneriskiem un jprot ne tikai redzt savu biedru vajadzbas, bet ts izteikt, skaidri pateikt savas domas, viiem jzin, ka strd sabiedrisku darbu, viiem jbt idelistiem, kas savu uzdevumu stda augstk par visu. Viiem jbt godgiem un taisniem, nesavtgiem, lai no viu vidus izvla mie valdes loceki neiedomtos, reiz amat tikui, splt kungus, un iegrimt miegainb, bet lai tie ne brdi neaizmirstu savu pr stvamo kaavru domas un vajadzbas un atvainti neizklstu pa savm imenm, bet lai tie sanktu kop un ertos pie savu clo uzdevumu veikanas bijuo kaavru intereu aizstvanas, darba un atbalsta gdanas trkum nonkuajiem, invaldu, kri tuo atraitu un briu aprpes, u.c. (Laika Grieos 1945. g. 22. decembr, 175. n-rs.) Apritot uzsaukum noteiktajam datumam, t.i. 23. decembr, kpt. V. Akermanim ienkuie interesentu saraksti prsniedza vis lielk optimista kluss cerbas. Interesi par jaundibinmo organi zciju bija izteikui 7787 kaavri, t.i., caurmr 70% no 11187 133

Cedelgemas gsta esoajiem latvieu vriem. Pa atseviam noda m (cage) jeb barakm dati sadals :
Nodaljums Kaavru skaits Reistrjuies %

1 . 2. 3.

5478 5384 325

3404 4117 266

62% 76% 82%

Skaiti liecina, ka ideja par kaavru organizcijas dibinanu gstekos guvusi rkrtgu atsaucbu, un inicitoru grupas darbam un plniem rasta plaa uzticbas baze. Ar to tad ar pavrs ce konkrtam darbam, kas no idejiskas plnoanas prvrams prak tisk rosb. 1945. gada 25. decembr nometnes dienas laikrakst Rta Zias lasms sekojos paziojums: Dibinms atvainto kaavru aprpbas organizcijas inici toru grupa pazio: organizcijas dibinanas prstvju sapulce notiks .g. 28. decembr, plkst. 18.00, II nodaljuma teta barak. Prstvju vlanas baraks izdarmas . g. 26. decembr barakas interesentu kopsapulc ar balsu vairkumu, baraks ievlamo pr stvju skaitu paziojot barakas veckiem ar apkrtrakstu. Ievlto prstvju vrdus baraku veckiem ar rakstu jpazio ldz . g. 27. decembrim plkst. 11.00: I un III nodaljuma barakm I noda ljum 24. barak dkar. D. encim. II nodaljuma barakm II nodaljuma 124. barak v.v. A. Apsem. Uz prstvju sapulci 28. decembr ievltiem prstvjiem dodama ldzi barakas veck apliecba par via ievlanu. Inicitoru grupa. (Rta Zias 1945. g. 23. decembr, 85. n-ra 2. lpp.) Vlans, kuas noritja saska ar inicitoru grupas uzsau kum mintajiem noteikumiem, kaavru saime pa barakm iev lja pavisam 312 delegtus - elektorus. Par vlanu norisi Laika Grieu ievadnieks P. Vasari raksta: Sav pirmaj demokratijas eksmen ms esam pardjui sevi par pilngi nobrieduiem ai grtajai sadzves formai, kas uzstda lielas prasbas pilsoiem. No lielks daas baraku nk vstis, ka vlanas notikuas krtgi, bez nevlamiem starpgadjumiem, ka ievlti tiem labkie, aktvkie un spjgkie, kas prats godam 134

prstvt savu vltju intereses un kam pdjie tiem uzticas. (Laika Grieos 1945. gada 28. decembr, 179. n-rs.) * Patiesb delegtus ievlja ik 25 reistrtie biedri - dibintji. o skaitu grozja pdj inicitoru grupas sanksm 18. decembr, lai dotu lielku prstvniecbu organizcijas dibinanas gait, radot ar lielku interesi, jo dibinanas sapulces telpas kapacitte to atva. Par prmaiu pirmaj aicinjum ieinterestie informti ar baraku vecko starpniecbu. Ka prstvji vlti no ik 25 kaa vriem, liecina ar kopgais delegtu skaits 312. (J. Utinna at mias, DV archvs.) Pirm delegtu sanksm vl balss tiesbas piera pulkvedim A. Skurbem un kaprlim Fr. Grnbergam, kui bija aktvi inici toru grupas dalbnieki, bet par delegtiem nebija ievlti. (Deleg tu sapulces 1. protokols.) No ievltajiem 312 delegtiem 28. decemba vakar, plkst. 18.00, teta barak pulcjs 289 delegti, dai sapulci diskusiju laik atstja, t ka svargu lmumu pieemanas laik barak bija 277 delegti. Kaut ar kaavru un delegtu runas un domas risi njs par atvaintu kaavru biedrbas dibinanu, tau uz rpusi, saska ar pltn. J. Rucea norunu ar angu komandantu decemba vid, sanksmei bija jpiei uzmangks apzmjums. Td ar delegtu sapulci nodvja par dibinms atvainto kaavru apr pes organizcijas prstvju sapulci organizcijas komisijas izvl anai, ar akcentu uz pdjiem trim vrdiem. ietami saretaj un uzmangaj tituljum piesardzgi pateiktas organizcijas dibi ntju patiess domas, reiz ar doti mesli augstkajai prvaldei angiem. Sapulci atkljot, par o jautjumu tad ar tda izteics sanksmes komisriskais vadtjs un reiz divzijas komandieris pltn. J. Rucelis, norddams, ka angu komandants oficili atvis izveidot tikai organizcijas komisiju dibinms atvainto kaa vru aprpes organizcijas stattu izstrdanai. No divzijas komandirea teikt varja secint, ka akcenti ievadtajai akcijai liekami, pagaidm, uz terminiem aprpe un komisija. Ar to angu prvalde zinm mr bija ieguvusi laiku apstku nori ses tlkai vroanai. T k augstkos angu stbos jau bija zinmi termii eventulai gsteku atbrvoanai, britu prvalde, * Ievlto delegtu sarakstu skat. 2. pielikum. 135

laiku vilcinot, nebija spiesta, organizcijai oficili nodibinoties, ievirzties zinm poltisk konfrontcij. Sapulces ievad pltn. J. Rucelis paskaidroja, ka komisijas izveidoanai atauts noturt sanksmes un demokratisk gar prrunt attiecgos jautjumus. Tpat sanksms nedrkst nodarboties ar nometnes amatpersonu darbbas kritiku. (Dibinms atv. kaavru aprpes organizci jas prstvju sapulces 1. protokols.) No t redzams, ka angu pr valdes uzliktie ierobeojumi bija pietiekami elastgi, lai izvrstu liel mrog plau un aktvu darbbu. No vienas puses, jau tie dokumenti, kui bija publicti gsteku avzs un kuu saturs nekd zi nepagja secen angu prvaldei, nekur ar nepauda, ka dibinm organizcija vrstos pret nometnes vadbu jeb ts noteikumiem. No otras puses, bija ar skaidri redzams, ka gsteku saime un veidojam biedrba savs deklarcijs aprobeojusies tikai ar savu interno problmu krtoanu. Apzinoties darbbas ietvara visum lielo plaumu, 28. decemba delegtu - elektoru sapulce pc pltn. J. Rucea paskaidrojumiem ar lielu sparu rs pie tie komisijas organizanas darba. ai sakar pirmais vrdu pieprasja kpt. V. Akermanis, sniedzot prskatu par inici toru grupas ldzinjo darbu, k ar dibinms biedrbas mr iem. V. Akermanis iestjs, lai organizcijas dibinanas priek darbus krtotu tli un nekavjoties. Sapulces gait par ts vadt ju ievlja plkv. V. Janumu, vietnieku kpt. V. Akermani. Par sanksmes sekretru izraudzja ltn. E. Vrzemnieku, vietnieku v.v. A. Apsi. Sapulces darba seka aprobeojs ar diviem punktiem: 1) organizcijas komisijas vlanas, 2) dadi jautjumi. Ar 277 balsm delegtu sapulce lma, ka izraugmaj organiz cijas komisij ievlami 9 loceki un 3 kandidti. Bez tam ievl tajai darba grupai tiesbas technisku lietu krtoanai radt paas komisijas, k ar pieaicint attiecgo jautjumu specilistus seviu problmu apsvranai. Komisijas loceku amatiem sapulce nomi nja 27 kandidtus. To starp bija 10 virsnieku, skot ar leitnanta pakpi, bet 17 kandidtu no kareivja ldz virsnieka vietnieka pakpei. Pirms vlanm sapulci ar kandidtiem iepazstinja. Laikmeta liecinieks o norisi raksturo : 136

Mazk pazstamos raksturo. No msu barakas kandid Upenans (Utinans). No invalidu saimes vl bataljona komandieris, kaprlis Mainovskis un kareivis Brzi. Bataljona komandierim atraduies vairki raksturotji. Pro un kontr. Ikviens var izteik ties. Jievl pai labkie vri. Kareivi Brziu raksturo via kd reizjais vada komandieris: divus gadus aktvi darbojies pretestbas kustb cs pret boevikiem zaudjis roku. Kad pienkusi pulkvea krta, pulkvedis (Janums) pieceas un pasmiedamies saka: Nu ko js pie manis tur raksturosit, js jau visi mani pazstat! un tda no zles skan sauciens pr saucienu: Nevajag! Nevajag! (Dz. Kirteins, Kaliet sirdis akmen, bri, 193. lpp.) Pc balsoanas, saska ar balsu skaitanas rezulttiem, komi sij ievlti: plkv. V. Janums (277 balsis), kpt. V. Akermanis (197), kapr. E. Lauva (167), kpt. . Butkus (162), maj. V. Hzners (146), ltn. E. Vrzemnieks (139), ltn. G. Odi (134), maj. J. ltis (111) un kapr. D. Mainovskis (104). Komisijas loceku kandidtu amatos ievlja v.v. J. Utinnu, d-kar. D. enci un maj. P. Balodi. Ar o balsoanas aktu ideja par latvieu kaavru biedrbas dibinanu bija prkpusi slieksni, kas ra privtas domas un prrunas no plakas atkltbas un atbildbas sabiedrbas priek. Delegti, kas reprezentja 70% Cdelgem izvietoto kaavru, demokratisks vlans bija no sava vidus izraudzjui 9 locekus, un iem 9 vriem nu bija neapskauamos apstkos jrkojas tkstou uzdevum. Komisija bija pilnvarota ne tikvien rkoties un veikt uzliktos pienkumus, bet tai bija par o uzdevumu pa reizu un lietpratgu izkrtoanu ar jatbild ne tikai savai sirds apziai, bet ar pilnvaru devjiem. Tlkaj vakara noris delegti nekavjoties stjs pie uzdevumu apsprieanas, kas tuvkaj nkotn jaunajai biedrbai btu veicami. Plas diskusijs tli pardjs viedoku dadba, bet ar to pla baze. Sapulc iztirztos jautjumus var rezumt sekojoos punktos: 1) Vai nkamajai organizcijai jbt poltiskai, vai apoltiskai biedrbai? absolti

137

2) Jau gsta laik vjint ldzinjo militr rakstura organiza nos pulkos, bataljonos u.t.t., lielku vrbu pievrot civls dzves stilam. 3) Nekavjoties pievrama lielka vrba nometnes invalidu ap rpei, par cik to auj apstki. 4) Nekavjoties domt par nkotni: kas notiks, gsta dienm izbeidzoties un izklstot brvb. 5) Sakaru izveidoana ar prjo latvieu trimdas saimi. 6) Latvieu bijuo kaavru stvoklis sakar ar kaa uzvartjm tautm. Dabiski, ka dotajos apstkos nevienai problmai tieu atbildi vl nevarja rast. o jautjumu izirana bija grta ar td, ka sakari ar rpasauli, latvieu bgu lielko dau Vcij, bija trcgi un neregulri. Stvokli kds delegts diskusiju gait raksturoja: Sakaru uzturana ar rpasauli nav vienkra. Angu amatper sonas to t neauj. Laikraksti tiek stti uz cenzru. Daudzi civ listi, kas atnk ldz komandantrai, tomr iek netiek. Korespon denci nekdu lielo 25 vrdu kartim vest nevaram. (1945. g. 28. decemba sapulces protokols.) Tas nozmja, ka trka plaa apmra informcijas par norism rpus, kas liel mr atvieglintu lemanu un tlkas darbbas noteikanu. Tau delegti bija vienis prtis, ka skto darbu nekd zi nedrksttu prtraukt, lai ar ko nestu neprskatm nkotne. Doma, ka ai dien ir vieng iespja saslgties kopg liktea vie nb, ap kopgu ideju, vairs nebija izdzama. Td bija jrkojas tri, lai sktais darbs ar neparedztos apstkos neapsttos. Vado ties ar o prliecbu, sapulc vienprtgi ievltajai 9 vru komi sijai uzdeva pirmo grto un atbildgo pienkumu pc iespjas tri izstrdt dibinms organizcijas stattus un tos apstiprint, ja vien iespjams, vl Cdelgem, lai tad vartu ievlt organiz cijas pagaidu valdi un sagatavot plnus, k rkoties tlk pc izklanas brvb. DV organizcijas dibinanas sapulces gaitu romn par Cdel gemu Kaliet sirdis akmen, bri rakstnieks Dzintars Kirteins attlo : Teta barak, kas pieskanjusi Eizna koa dziesmm, kur Gjputni raudzjui pasmdint ikdienas pelcb iestigus gstek138

u masas un Egils Kalme vadjis savu Zeltu, pulcjuies 7787 vru brvi izvlti 289 prstvji. Barak ala, gais kaut kas svings, krts paciltba. Glui tpat k pirms 27 gadiem, kad msu tvi Nacionl teta telps (Rg) gatavojs izsaukt Latvi jas valsti, iekrt prt. N, valsti ms odien dibint netaismies. T iegjusi vstur, lai paliktu. Lai kdas varas tai uzkundztos! Ieroi klus un vcu kundzba ar tiem. Bet klausieties js, krievu vagari! Un domas daudziem delegtiem Cdelgemas teta barak auo pri uzsaukuma vrdiem: klausieties js, krievi, kas odien saimniekojat msu mjs, ar sarkano melu miglu raudzdami piemuot pasauli! Kas odien dzenat msu brus, tvus un mtes uz turieni, kur cari jau dzina, un zvejojat pc msu dzvbm: vl ca nav gal un nebeigsies! Ieroi no rokm mums izemti ms cnsimies ar citdiem ieroiem! Uz skatuves s inicitoru grupa. Daus pazstam, citus n. Tur aploka komandants majors Balodis, zib Via Hznera aceu stikli, un kalsna, iegarena ir majora la seja. Tur Zaa Butkus zemgaliskie vaibsti, leitnants Odi, maugs, melngsnjs un smalks, un mazliet ielcis Emls Vrzemnieks. S invalidu prstvji Donats Mainovskis un msu Utinns, kaprlis Lauva, kas Lun den rots lasja prieklasjumus, avnieki Apse, Grnbergs un Vasari. Un viu vid, mazliet iesirmiem deniiem un melnu deguna siu, necili s pulkvedis, ko daudzi no prstvjiem odien skata pirmo reizi, bet janumieu delegtiem lepnk iemir dzas acis: pulkvedis Janums. Teta zl rimst ala. Pc kapteia Akermaa ievadvrdiem vl sapulces vadbu. Par sapulces vadtju vienprtgi izrauga pulkvedi Janumu, kapteinim Akermanim asistjot, par protokolis tiem leitnantu Vrzemnieku un virsniekvietnieku Apsi. Un tad, aplausu pavadts, pieceas pulkvedis. Pulkvedis run. Balss skan miergi, teikumi vienkri, nesamk sloti. Gandrz laucinieciska stja. Bez mazk patosa. Bet kds siltums! Tas iei, savio zli. Lmums dibint savu organizciju ir vienprtgs. Izraudzt priekdarbu veicja komisija nekavjoties stjas pie uzdevumu veikanas un pirmaj sd sank 29. decembr. Par rcbas komisijas prieksdi vienprtgi ievl plkv. V. Janumu, 139

par sekretru ltn. G. Odiu un par biedrzini kpt. V. Akermani. Galvenais apsprieu punkts ir stattu sagatavoana un izstrdana. T pirmteksta izstrdanas komisij vienprtgi izrauga G. Odiu, E. Lauvu un E. Vrzemnieku, par padomdevjiem pieaicinot P. Balodi un V. Hzneru. Teksta uzmetumu sagatavo E. Lauva pc kaa gaits ldzi iznstiem brvs Latvijas jaunatnes organizcijas Mazpulka stattiem. Juridisko slpjumu uzmetumam piei biju ais Ventspils miertiesnesis ltn. G. Odi. Prrunjot stattu metus, sdes dalbnieki atzst, ka statti paredzami darbbai sveu m, un, lai nerastos formlas dabas ri darbbas skanai, stattu noda par biedrbas mriem un biedru sastvu jvairs no termina kaavri, dodot jaunajai biedrbai nosaukumu: Lat vieu aprpbas biedrba Daugavas Vanagi, ku par biedriem uzemtu ka cietuos. (Organizcijas komisijas 1. protokols.) Ar datumu 1945. g. 29. decembris tad ar pirmoreiz dokumentts organizcijas nosaukums: Daugavas Vanagi. No laika biedru lie cbm izriet, ka organizcijas krusttvs bijis majors Jlijs l tis. Majors J. ltis pirmaj organizcijas komisijas sd ierosi nja dibinmo organizciju nosaukt par Daugavas Vanagiem, jo is vrds raksturoot ar msu darbus nkotn. Ar pdj dele gtu sapulc, kad piema stattus, bija runa par biedrbas no saukumu un ar oreiz ltis aizstvja vrdu Daugavas Vanagi. (V. Hzners Divdesmitais gads, DVM 1966. g. 1. n-ra 9. lpp., J. ltis Es ka aiziedams... 276. lpp., V. Hznera atmias. DV archvs) Stattu komisija darbu pabeidza ldz 1946. g. 1. janvrim, etrs sds izstrdjot pirmos stattu tekstus. Ar uzmetuma apsprieanu un izstrdanu pa paragrafiem un nodam komisija nodarbojs turpmkajs, t.i., 1., 2. un 3. janva sanksms. Reiz apsvra ar dadus nkotnes plnus sapulces apsprieanai, piemram: jau tad reistrt organizcijas dibintju adreses, kdas tiem eventuli btu pc atlaianas brvb; izraudzt pris personu dzves vietas Vcij par centrliem saskares punktiem, lai pc atvainanas btu atvieglinta sazinans un darbbas atskanas iespjas. G. Odi ierosinja delegtu sapulc prrunt ar jaut jumu par pau deklarciju, kas labk apgaismotu organizcijas 140

darbbas mrus, kui pareizj stattu redakcij bija tikai vis prgi izteikti, ievrojot patnjos darbbas skanas apstkus. Ldztekus bija izziota ar nkam delegtu sapulce, un 3. jan va vakar komisija ar jauno biedrbas stattu projektu, jau min tajiem un vl citiem darbbas ierosinjumiem stjs dibinms biedrbas 2. delegtu sapulces priek. Taj piedaljs 234 delegti, 9 organizcijas komisijas loceki un 2 komisijas loceku kandidti, kopskait pavisam 245 personas. Par sapulces vadtju vienprtgi izraudzja plkv. V. Janumu un sapulces viengais apsprieamais jautjums bija biedrbas stattu projekta prrunana un apstiprinana. Stattu nozmi, to izstr danas gaitu, biedrbas uzbvi, mrus un tiesbas izskaidroja ltn. G. Odi. Stattu projektu nolasja ltn. E. Vrzemnieks, iepa zstinot ar stattu komisijas domm, pc kum formults teksts katram atseviam paragrafam. Prruns piedaljs visa sapulce, gan prasot skkus projekta izskaidrojumus, gan ierosinot papildi njumus un grozjumus. Gakas diskusijas izcls pie paragrafa par jaunu biedru uzemanu. Izveidojs divi atirgi virzieni. No vienas puses, prasta stingra biedru izlase pc zinmas kvali fikcijas, ar tas, ka par katra atsevia biedra uzemanu jlemj biedrbas augstkiem prvaldes organiem. No otras puses, un tds bija sanksmes vairkuma ieskats, jaunajai biedrbai jbt ar plai atvrtm durvm, pa kum vartu ieiet ikviens nacionli domtjs latvietis. Plkv. V. Janums savus uzskatus ai jautjum sapulces noris ietvra : Ir tiei vlams, ka kaavru imenes loceki un visi latviei, kas gjui mums ldzi, k kaavru sievas, atraitnes un vecki, pie daltos biedrbas darb. (Sapulces 2. protokols.) T k sanksmes norise liecinja par oti dzvu ieinterestbu stattu pilngai izveidoanai, delegtu visprj vlans bija galgo stattu pieemanu atlikt uz nkamo dienu, t.i., iegt laiku stattu projekta plakai prrunanai baraks, izdiskutjot str dgos paragrafus un uzklausot jaunus ierosinjumus. da rcba izrdjs pareiza, jo sapulces delegti ar jauniegto informciju un projektiem varja doties atpaka baraks un izzi nt to kaavru uzskatus, kui sapulc nebija piedaljuies. Plkv. V. Janums par o laiku atceras: 141

Ar es interesjos, ko par stattu projektu saka biedri - intere senti, tpc, izmantojot vakara stundas, gju paklausties, k norit prrunas par stattu projektu. Man ieejot kd no barakm, kds izvltais delegts, stvdams pie kuroas krsns, lasja stattu pro jektu pa pantiem. Ap viu stvja kdi 7 vai 8 biedri - interesenti. Prjie barakas iemtnieki vai nu sdja vai gulja lvis un par stattu projektu nekdu lielu interesi neizrdja. Bet tad par kdu stattu pantu sks debates. Biedru - interesentu domas daljs. Viens pc otra diskusijm pievienojs ar tie, kui ldz im vienaldzgi bija atlaiduies guviets. Kad pc kdas stundas baraku atstju, ap krsni bija sankui gandrz visi barakas vri. Par vlamiem grozjumiem ar lielu dedzbu visur tika debatts. T pamazm vros rads arvien lielka interese par jauns organiz cijas uzbvi un mriem. (DVM, 1966. g. 1. n-ra 2. un 3. lpp.) Ar organizcijas komisija nestvja dk, bet 1946. g. 4. jan vr pulcjs jaun sd, lai izvrttu 3. janva sapulc dzirdtos ierosinjumus, aizrdjumus un nospraustu plnus turpmkai dar bbai. Asas prrunas rads par jautjumu, kas notiks ar organiz cijas komisiju pc stattu apstiprinanas. ai sakar nordms, ka komisijas darbbu zinm mr satricinja viens no Daugavas Vanagu idejas aktvkajiem izaukltjiem, tlk paudjiem un organizcijas komisijas locekiem kpt. V. Akermanis. Gadjs, ka 3. janva delegtu sapulc kpt. V. Akermanis debats apau bja organizcijas komisijas sastva proporcionlitti, teikdams, ka komisijas sastv par daudz virsnieku, t.i., no 9 komisijas locekiem 7 bija virsnieki un tikai 2 komisijas loceki prstvja zemks dienesta pakpes. Apgalvojums komisijas prieksdim plkv. V. Janumam ita nepamatots un demagoisks. Par o inci dentu abu kaavru starp kds laikmeta liecinieks raksta: Atsevias gsteku barakas bija tikko ievljuas savus pr stvjus pagaidu vald. Lielais vairums kareivju baraks par saviem prstvjiem ievlja virsniekus. Kpt. Akermanis pc tam atklt sanksm (3. janvr!) prmeta kareivjiem, ka viiem ir liels skaitliskais prsvars un nav pareizi, ka vii savu intereu prst vanu ir nodevui virsniekiem. Iznca neglti un it k kareivju kdana pret virsniekiem, kuiem kareivji uzticjs. 142

iet, ka te zinmu lomu splja poltisk greizsirdba. Kpt. Akermanis cerja, ka viam bs lielka noteikana un iespaids biedrbas liets, bet noteikana nokuva plkv. Januma roks. Plkv. Janums gst stipri atrs no prjiem virsniekiem. Cauru dienu vi gja no barakas uz baraku, diendien, liet un saul, un veda sarunas ar dliem, k vi dvja kareivjus. Bija dai, kas teica, ka t ir tda lta populrittes meklana. Bet nenolie dzami, ka grtajos gsta apstkos ie apmekljumi tika no kareiv jiem novrtti pozitvi. Kpt. Akermanis, ku ar nebija slinks apciemot kareivju barakas, tomr ar plkv. Janumu sacensties ne varja. (Pltn. J. Rucea atmias, DV archvs.) Ldzgs doms bija ar kds cits notikumu ties vrotjs: Konflikts, domju, rads kd no organizcijas komisijas sdm. Kpt. Akermanis aizstvja domu, ka pc stattu galgas pieemanas organizcijas komisijai darbba jizbeidz un jievl jauna pagaidu valde, vl jo vairk tpc, ka organizcijas komisija neatbilst pieteikuos biedru sastvam resp. taj par daudz virsnie ku. Plkv. Janumam is motivjums nepatika. Vlk, vlot pagaidu valdi prieknieka amatam, tika uzstdts ar kpt. Akermanis. Ne vajadzja bt pareim, lai teiktu, kas iznks. Bija jem vr ka reivju noskaojums nometn. Lai kuam btu organizcijas dibi nanas ideja bez plkv. Januma piekrianas un ldzdalbas, jaubs, vai organizcija btu nodibinta. Nevartu teikt, ka kpt. Akermaa populritte pc vlanm btu mazinjusies, bet vi pats nogja mal. Liekas, ka visi t laika aktvie dalbnieki organizcijas dibinan ar atzanu piemin kpt. Akermaa nopel nus biedrbas nodibinan vl odien. (J. Utinna atmias, DV archvs.) Kpt. Vilis Akermanis par DV dibinanas dienm un prpra tumiem ar plkv. Janumu savs atmis izsaks: Man k toreizjam nometnes aprpes darba vadtjam bija reta izdevba ievadt DV organizciju darb, izmantojot k pa lgspku visus aprpes m iekautos nozau darbiniekus. Pc pagaidu valdes ievlanas, ku tika ievlti liel prsvar tikai virsnieki, baraku veckie man zioja, ka sajsma par o or ganizciju sk sabrukt. Daudzi kaavri nostjoties opozicij un uzskatot das biedrbas dibinanu tikai par virsnieku banu, 143

kur virsnieki atkal gribot uzkundzties. T k pie s lietas biju jau pielicis daudz pu, biju rakstjis, lasjis prieklasjumus un ap staigjis barakas ar informciju par darba norisi, gribju vl kaut ko dart, lai visu to novrstu un ms tiem vienoti izietu no no metnes. Kad delegtu sapulc es izteicos par saviem novrojumiem un pateicu, ka nkos valdes sastvs ir pilngi atkargs no paiem vltjiem, ka nav jvl tikai virsnieki, bet lai kandidtus uzstda ar spjgus sabiedriskus darbiniekus no prjo kaavru vidus, jo jaun biedrba bs visu kaavru kopja lieta, pulkvedis Janums uzskatja to k kdu vranos pret viu, pret prjiem virsnie kiem, mani nosauca par demagogu un pirms valdes vlanm mani t apstrdja, ka gandrz neviens par mani vairs negribja balsot. Un t ar mani amatos vairs neievlja. Patiesb man ar pulkvedi Janumu nekda konflikta nav bijis. Vi vienkri bija neiecietgs pret citu domm. Visu, kas toreiz notika, es vl odien uzskatu par prpratumu. Un lai neceltos konflikts starp mani un oti ciento pulkvedi Janumu, kas vartu kaitt tikai visam toreiz iecertam un izveidotam paskumam, es vienkri klusju. Ar to ar izbeidzs mana turpmk darbba jaunaj biedrb. (V. Akermaa atmias, DV archvs) No mintajiem un ldzgiem stvoka vrtjumiem izriet seci njums, kas reizm vrojams ideju iznsan un to iedzvinan praktisk, rel darb. Tds reizs biei saduas idelais un praktiskais dzves uzskats, kas liel mr bijis raksturgs un at irgs abiem ievrojamkajiem Daugavas Vanagu organizcijas dibintjiem. Jzina, ka plkv. V. Janums pc tam, kad kpt. V. Akermanis bija viam izklstjis ideju par kaavru biedrbas dibi nanu, skum uz visu paskumu raudzjs skeptiski un ar neuz ticbu. Raksturga par o laiku ir sekojo liecba: Plkv. Janums pc dabas ir neuzticgs lietm, kuas vi pats nav izdomjis vai izptjis. Pie plkv. Januma vispirms un galven krt delejm kpt. Akermani, jo tas bija dienjis plkv. Januma kaujas grup pirms padoans amerikiem. Vecais nevienam lg neuzticjs un skum iebilda, ka tur nekas liels nevar iznkt. Bet inicitori mier viu likt negribja, jo bija zinms, ka Janums ar savu populritti btu stais vrs, kam dli tictu un kas sptu ms visus apvienot. (V. Hznera atmias, DV archvs.) 144

Lai ar k vartu izteikt abu kaavru sadursmes iemeslus, kri tiku neiztur ar kpt. V. Akermaa izteiktais prmetums par orga nizcijas komisijas neatbilanu vltju kopuma struktrai. Jau mints, ka 28. decemba sapulc no 27 kandidtiem tikai 10 bija virsnieki, pie tam viens otrs no iem 10 kandidtiem sapulc sama negtvu un oti kritisku raksturojumu. T k organizcijas komisiju ievlja aizklt balsoan, sapulces elektori no 27 kan didtiem tikpat labi varja ievlt komisij locekus ar citm dienesta pakpm. Otrkrt aizklt balsoana elektorus pasar gja ar no morliska spiediena iepretim bijuajiem komandieiem. Par spti iem apsvrumiem organizcijas komisija 4. janva sd, pamatojoties uz kpt. Akermaa prmetumiem, nolma atkpties, lai t dotu sapulcei jaunu iespju veidojams organizcijas priek gal ievlt stos vrus pareiz proporcij. Ts paas dienas vakar, t.i., 1946. g. 4. janvr, elektori pul cjs jaun sapulc, ku piedaljs 209 prstvji. Darba sek tikai viens jautjums: stattu pieemana dibinmajai Latvieu ap rpes biedrbai Daugavas Vanagi. Pc rpgas vlreizjas stattu projekta prbaudes un atseviu grozjumu prrunanas projektu ar 204, atturoties 5 balsm, piema. Ar o lmumu jaunajai bied rbai likti tiesiski pamati, nosprausti darbbas aploks, uzdevumi un pienkumi. Reiz ar o organizcijas komisija nolika pilnva ras un uzaicinja sapulci izraudzt valdi, kas nu ievlama saska ar jaunajiem stattiem. Pirmo L.A.B. Daugavas Vanagi pagaidu valdi ievlja nka maj elektoru sapulc 1946. g. 6. janvr, ku piedaljs 225 delegti. Pamatojoties uz 4. janvr pieemtajiem stattiem, vl anas bija jizdara aizklti ar zmtm, ievlot atsevii pagaidu valdes prieknieku un pai ievlamo prieknieka vietnieku. Prjie 7 pagaidu valdes loceki bija ievlami kopg balsoanas gjien. Kandidti pirmajam pagaidu valdes prieknieka amatam bija plkv. V. Janums, kpt. K. Rudztis, kpt. V. Akermanis, kapr. E. Lauva un maj. A. Tomass. Aizklts vlans ar 208, atlikum balsm sadaloties uz prjiem kandidtiem, par pirmo pagaidu valdes prieknieku ievlja plkv. V. Janumu. Par via vietnieku 2 balso anas gjienos no 10 kandidtiem ar 144 balsm ievlja kapr. E. Lauvu. Tpat aizklti balsojot, par pagaidu valdes locekiem elektori ievlja ltn. G. Odiu (181 balss), v.v. J. Utinnu (145), 145

ltn. E. Vrzemnieku (141), kpt. . Butku (133), d-kar. V. Eiznu (125), kapr. D. Mainovski (124) un v.v. J. Kalniu (113). Par stattos paredztajiem 5 valdes loceku amata kandidtiem ievlja maj. V. Hzneru, kapr. R. Lazdiu, v.v. E. Kaoku, maj. J. lti un d-kar. D. enci. Aplkojot jaunievlto organizcijas valdes sastvu, redzams, ka 6 no ievltajm personm bija virsnieki, turpretim 8 ar zemkm pakpm. Valdes sastvs reprezentja! ar k Latvijas novadu, t konfesiju prstvjus. Jaunajos biedrbas prvaldes organos nebija ievlti neviens no aktvkiem inicitoriem kpt. Vilis Akermanis, majori Pteris Balodis, Vilis Hzners (kuu gan izraudzja par valdes pirmo kan didtu) un Jlijs ltis. ds iznkums vienu no aktvkajiem dibintju pulk, V. Akermani, sargtinja tik liel mr, ka vi no turpmka darba un organizcijas veidoanas atrvs, un via vrds biedrbas aktvo pulk vairs nepardjs. Turpretim trs majori vlk atgriezs organizcijas veidoanas un auganas darb un dakrt ziedoja visu savu laiku iecerts idejas iedzvinanai. Ar pagaidu valdes ievlanu beidzs organizcijas pamatu lik anas posms. Vis skarbum jauns biedrbas priek stjs n kamie uzdevumi un pienkumi. Ldzinjais darbs zinm mr norisinjs aur, izolt telp, t.i., visiem organizcijas cljiem mtot vienkopus, kur attlums no barakas ldz barakai bija tikai pris sou, bet nu rads jautjums: kas notiks tlk? Kas bs, kad aiz muguras aizvrsies ,,POW Camp dzelostiepu oga vrti? Ko ness sengaidt brvba? Kdas pc liels izklanas bs iesp jas sazinties u.t.t. Par m un ldzgm problmm 6. janva sapulc diskutja ldz vlai naktij. Vl Cdelgem bija jlemj par kontaktpunktu izveidoanu brvb, ar kuru paldzbu visos Vci jas stos izkaistie jaundibints organizcijas biedri vartu uz emt sakarus un iegt informciju par biedrbas turpmko likteni. Sapulc nolma, ka vl gst esot, reistrjamas event. privts adreses, kur kaavri domjui apmesties, un iespju robes pagaidu valdes locekiem biedriem jpazio, kur vii samekljami pc atbrvoanas. Bija gan informcija, ka latvieu bgiem Vcij esot savas centrls iestdes, kas krtojot latvieu lietas, bija ar zinms, ka lielk latvieu bgu daa sapulcinta pas nometns. Bet neskaidrs palika jautjums, vai privto auu nometnes uz146

ems kaavrus. Lielkajai gsteku daai nebija stas skaidrbas par piedergo likteni un viu apmeans vietu, vairums kaavru ar apzinjs, ka sveum ir vieni, jo piedergie palikui okup taj Latvij. Td sapulc vienojs pc atbrvoanas no gsta sazinties ar privto latvieu centrlajm iestdm, paziojot ar savas adreses tlaika divm lielkm latvieu centrlajm karto tkm Libek un Detmold. Vajadzja ar uzemt sakarus ar Latvijas Sarkan Krusta nodam un citm latvieu organizcijm. Gst neviens nevarja atbildt, k uz nodibinto biedrbu, Vcij darbbu skot, raudzsies sabiedroto militrs prvaldes iestdes, kuas przinja uzvarts Vcijas civlo dzvi un likumdoanu. Pc plam debatm 6. janva sapulce atzina, ka nule apstipri ntie statti nedrksttu blot jauns biedrbas darbu ar jaunajos, vl neprredzamajos apstkos, td vienprtgi vienojs par se kojou deklarciju, kas pagaidu valdei atstja brvas rokas skt biedrbas organizanas darbus un, ja nepiecieams, iet ar citus ceus, nek stattos paredzts: Delegtu pilnsapulce pilnvaro ievlto biedrbas pagaidu valdi rpties par stattu apstiprinanu attiecgs iestds, pilnvarojot ar, ja vajadzgs, izdart stattu grozjumus, vadoties no ldzinjs sanksms izteiktiem uzskatiem par biedrbas mriem un ts darbbas veidu. Bez tam pilnsapulce uzskata, ka katrs no pareiz izbdtiem kaavru - dibintju delegtiem morliski pilnvarots ldzparakstt apstiprinanai iesniedzamos stattus un saistts ar kopju vienoanos sekot, lai biedrbas darbba tiktu virzta ldz injs sapulces prrunt gar. Pilnsapulce pilnvaro tlk pagaidu valdi gadjumam, ja biedrbas dibinanai paredzam veid rastos neprvarami ri, uzemt kontaktu ar bgu aprpbas organi zcijm atsevias kaavru aprpbas sekcijas dibinanai, lai vis maz td veid sekmtu kaut daji biedrbas mru izveanu. Lai novrstu parallas biedrbas dibinanu, visi delegti ape mas uzskatt tiei eit dibinmo biedrbu par savu un atbalsta ts dibinanu, kaut ar statti apstku spiesti atias no eit pieem t projekta. Ievlto valdes loceku vrdi uzskatmi k garantija tam, ka tiek dibinta sapulces prruns izveidota biedrba. (1946. g. 6. janv. delegtu sapulces protokols. * * Pieemtie statti skat 3. pielikumu. 147

Blakus stattiem, deklarcija bija otrs svargkais dokuments Daugavas Vanagu turpmkaj veidoans gait, it pai laik, kad darbs bija jsk tikpat k no jauna Vcijas bgu nometns. Jau kop skuma dienm jaun organizcija iezmjs ar savu izteikto demokratismu visu izi vairkums. im principam organizcija ldz pdjai konsekvencei palikusi uzticga visus os gadus. 6. janva delegtu sapulce izrdjs ar pdj da veida sa nksme gst. Sapulces beigs jaunais organizcijas prieknieks V. Janums teica: Daugavas Vanagi ir dzimui. Vanags ir dzimis. Sprost. Bet drz vi lidos brvs un nesasaistts. Un via knbja cirtieni bs asi. Ko knbt bs gana! Lai ar kur ms atrastos, msu pienkums ir gdt par saviem smaga liktea piemekltiem cntjiem, sargt un nodot nkamm paaudzm sarkanbaltsarkano Latvijas karogu. Nobeigum sapulces dalbnieki nodziedja Daugavas Vanagu dziesmu. Neaicinti visi piecls kjs. Ar o dziesma bija iegu vusi jaundibints organizcijas himnas nozmi, un t tas palicis, bez kdiem ieteikumiem, lmumiem vai priekrakstiem. Kaut ar pagaidu valde 10. janva sd plnoja jaunu delegtu sapulci, t tomr izpalika, jo notikumi strauji ievirzjs cit gultn. Arvien aktulkas kuva runas par kaavru saimes atlaianu un prvieto anu uz Vciju. Oficili o vsti kaavriem pazioja nometnes komandants pltn. R. Meihills 1946. g. 5. mart, un pris dienu vlk uz Vciju izbrauca pirmais kaavru eelons. Ldz izbrauk anas laikam Daugavas Vanagu valdei vl bija divas sdes 8. un 10. janvr. Sanksmju prrunu temati galvenokrt pieskrs praktiskas dabas jautjumiem. Vajadzja steidzint visu kaavru reistranu, kas izvietoti Cdelgemas nometn. Brvb dam sarakstam btu liela nozme biedru apzinanai, stjoties pie orga nizcijas darba atjaunoanas. Saraksts ar dotu nepiecieamo infor mciju kaavru piedergiem sakaru uzemanai. Bija jvc mate rili Leiona vsturei, jveic kaavru iztaujana par krituo un bez vsts pazuduo kaa biedru likteni. Jatzm gan, ka o darbu Cdelgem jau bija uzskusi divzijas aprpes daa un ldz 1946. 148

gada janva skumam bija gatavi saraksti par apm. 1000 kritu ajiem un pazuduiem kaavriem. 8. janva sd ievlt pagaidu valde konstrujs sekojo sastv: valdes sekretrs v.v. J. Utinns, kasieris kpt. . Butkus, biedrzinis ltn. E. Vrzemnieks, mantzinis v.v. J. Kalni, sekretra vietn. d-kar. V. Eizans, valdes loceki ltn. G. Odi un kapr. D. Mainovskis. K zinms, valdes prieksdis plkv. V. Janums un t vietnieks kapr. E. Lauva bija ievlti at sevii. Nometn gan vl risinjs viena delegtu informcijas sank sme 1946. gada 6. mart, kad bija jau zinma Cdelgemas atst anas krtba. Sanksmi vadja pulkvedis Janums, protokoljot v.v. J. Utinnam. Informja par eelonu atieanas laikiem un paredzto dislokciju Vcij. Doti nordjumi, kur bs DV vadbas centrs, minot Hanoveras un Lipes novadus, k ar par sakaru uzemanu pc izvietoanas Vcij, jo DV valdes prieksa V. Januma adrese bija zinma. (J. Utinna atmias. DV archvs.) saj laika sprd, kd Daugavas Vanagu organizcij Cdelge m varja darboties, nebija iespjams attstt plau rosbu. Vrtjot padarto, tas ietveams etros galvenos punktos: 1) organizcijas idejas nobriedinana, 2) organizcijas idejas praktisk iedzvinana, 3) pirmo stattu apstiprinana un pirmo prvaldes organu izraudzana, 4) nometn esoo, k ar krituo un pazuduo kaavru apzin ana un reistrana. Protams, darba netrka ar gsta nometn, jo, blakus veselajiem, baraks mita ar ievrojams daudzums invalidu un novrguu kaa vru. Darbs, dabiski, nevarja sekmties bez paldzbas no rpu ses, jo k organizcijas atbildgie pienkuma veicji ievlt pagaidu valde, t ar pai biedri bija viend labkljbas lmen ar aprpjamiem. Kultras un morls aprpes zi lielu darbu bija veikusi divzijas aprpes daa ar labi izveidotm un iestrd juamies institcijm, piem.: lekciju tklu, tetri, kori, presi, kur siem u.t.t. Daugavas Vanagu nolks nebija labi strdjoos pas kumus jaukt, bet gan tiem dot jaunus impulsus un atbalstt, kur 149

vien nepiecieams. Jauna ierosme bija kaavru apzinanas akcijas aktvizana gan reistrjot tos, kas bija nometn, gan iztaujjot kaavrus par atseviu kaa biedru likteni. Td veid saglabja daudz vrtgu ziu par krituajiem un kaujs pazuduajiem cu biedriem, kuu vrdi un piemia laika pldum btu pagaisui no biedru atmias un piemias. Nenoliedzams, bet pai izceams, sasniegums visas jauns orga nizcijas mrog Cdelgemas posm bija tas, ka pelkajai un mo rliski novrguajai gsteku masai iedvsa jaunu paapzias un stipruma garu: paliekot vienotiem un iestjoties vienam par otru, veidojs spks, ar kuu jrins. Apzia, ka vairk nek gadu pc dzimtenes pameanas, sveos apstkos un sve zem, cil vks nav pamests viens ar savm rpm, kad jpaaujas vai viengi tikai uz paa spkiem, radja lielu morlu stiprumu, rkrtgu kopbas izjtu, k ar uzticbu un pavbu nezinmajai nkotnei. o ideju si un kodolgi formuljis rakstnieks Egils Kalme: Vrds Cdelgema vairk pieder mums nek beiem. Pdjiem t ir tikai sda, mums simbols. Un k simbolam izturbai un pavbai pau spkiem im vrdam vl liela nozme ilgus gadus. Latvieu brvbas idejas vstur is ar nav pirmais gadjums, ka kds vrds vai nosaukums rpus Latvijas territorijas ar laiku gst izcilu un no Latvijas vstures lappusm neizdzamu nozmi, lai minti tikai Trbatas latvieu studentu sagaitas, Pterburgas Avzes u.c.

Noturgk grupa Daugavas Vanagu organizcijas idejas iedz vinanas, veidoanas un citu aktvitu zi bija Vilis Akermanis, Pteris Balodis, Vilis Hzners un Jlijs ltis. o grupu vienoja un tuvinja msu valsts neatkarbas gadi. Akermanis, Ba lodis bija kop mcjuies un reiz beigui Latvijas kaa skolu, abi studjui Latvijas universitt un dienjui kop 6. Rgas kjnieku pulk. Ar Vilis Hzners bija vienu gadu ar abiem kop mcjies Latvijas kaa skol un zinmu laiku ar pavadjis kopgs dienesta gaits 6. Rgas kjnieku pulk. Akermanis un Hzners abi bija skautu vadtji, kop darbojuies Latvijas skautu organizcij. 150

Vilis Hzners un Jlijs ltis, tpat Vilis Akermanis, bija kop mcjuies un beigui Latvijas augstko kaa skolu. Balodis, Hz ners un ltis bija ar kaujas nopelniem Otr pasaules ka. Vii visi trs bija virsnieki, kuiem kaavri uzticjs. Visu minto virsnieku stvoklis Cdelgem bija oti labvlgs DV priekdarbu veicinanai, jo visi bija tuvos sakaros ar gsteku saimi. Akermanis vadja divzijas aprpes biroju, iesaistdams ai darb ar vairkus simtus no nometnes kaavru intelliences, kas viam bija tiei padoti. Balodis bija otr nodaljuma komandants (via telps ar notika visas inicitoru grupas sanksmes, organi zcijas komisijas un pagaidu valdes sdes). Hzners bija pirm nodaljuma sarkojumu daas vadtjs, skautu novada prieknieks, komandja 3. pulku un bija ar labiem sakariem otr nodalju m, jo pirms Cdelgemas mita Heid, pltn. Vksnes grup. ltis, savukrt, bija divzijas stba prieknieks, ttad vistuvkajos saka ros ar komandjoo sastvu. Bez tam vi pc amata bija ar div zijas komandiea lab roka un t visvieglk varja ldzint ofi cilo ceu DV dibinanas idejas iedzvinanai. Dabiski, ka viu kopgs domas t bija viegli paust tlk gan inicitoru grupas veidoans skum, gan vlk praktiskos pas kumos.

151

VILIS AKERMANIS

Vilis Akermanis dzimis 1905. gada 24. novembr Paemunes Laimneos, Bauskas apri. Jau mcdamies Bauskas imnazi j, scis aktvi darboties skautu organizcij un urnlistik. Bija 56. Bauskas skautu pulcia prieknieks un darbojs vietj laik rakst Bauskas Vstnesis. Pc vidusskolas beiganas ldz iesauk anai obligtaj kaa dienest darbojs par urnlistu Rg, pie daldamies Provinces preses prstvniecbas nodibinan. bied rba 1927. g. sasauca pirmo Latvijas provinces preses redaktoru un ldzstrdnieku kongresu Siguld Preses pil. 152

Ldztekus urnlista gaitm rosjies ar skautu organizcij, bdams organizcijas stba adjutants. Beidzis J. Rozes latvieu stenografu skolu ar skolotja tiesbm un darbojs ai skol par lektoru. Bijis aktvs darbinieks Latvieu stenografu biedrb. Obli gto kaa dienestu pildja 4. Valmieras kjnieku pulk, beidza instruktoru rotu un 1927. gad iestjs Latvijas kaa skol. Pc Kaa skolas beiganas iedalts 9. Rzeknes kjnieku pulk. Strdja par skolotju Rzeknes valsts komercskol un Latgales tautas uni versitt, mcdams stenografiju. Vlk prcelts uz 6. Rgas kj nieku pulku, aktvi darbojs Armijas sporta klub un kdu laiku bija Armijas sporta laukuma przinis. Ar ai laik strdja ur nlistik, bija urnla Kadets redaktors, sastdja un izdeva Sko lnu militro kalendru, kas vlkos gados izveidojs par rokas grmatu skolnu militrajai apmcbai. Izgltbas ministrijas aici nts, noorganizja un komandja visas Latvijas technikumu, vidus skolu un arodskolu skolnieku militro pardi 1936. gada maij. Apbalvots ar Csu skolnieku rotas kru nozmi. Diendams 6. Rgas kjnieku pulk, Vilis Akermanis beidza Latvijas universitti ar mag. iur. gradu un Latvijas augstks kaa skolas specilo nodau k kaa jurists. Via diplomdarbs LU bija Kaa gsteku tiesiskais stvoklis. 1940. gada skum V. Aker mani prskaitja dienest uz kaa tiesas iestdm. Kaa tiesas lik vidjot (pc Latvijas okupcijas), V. A. atvainja no dienesta un kdu laiku vi strdja Madon par notru. Kop studiju laika iesaistjies Fraternitas Rusticana saim. Otr pasaules kaa laik darbojs Tautas paldzb par inspek toru, bet 1943. gad iesaukts Latvieu leion; darbojs 15. div. stb un kaa beigu posm pulkvea Januma kaujas grup k ro tas komandieris un seviu uzdevumu virsnieks. Bija sarunvedis Januma kaujas grupas prnkanas laik pie ASV armijas rietumu front. Pc ieraans Cdelgem 1945. gada decembr izraudzts par divzijas aprpes daas vadtju. Aktvi piedaljies DV organiz cijas dibinan. Pc gsta no Vcijas izceojis uz Austrliju. Vlkos gados bija kda tirdzniecbas uzmuma ldzpanieks Adelaid un uz muma akciju sabiedrbas direktors. 153

PTERIS BALODIS

Pteris Balodis dzimis 1907. g. 21. jnij. Izgltbu guvis Rg. Mcjies Rgas 1. pilstas vidusskol, to beidzis 1928. gad, kad ar uzemts Latvijas kaa skol. Kaa skolu beidzis 1930. g. ar pirmo iru un paaugstints leitnanta pakp. Iedalts 1. Liepjas kjnieku pulk, kur dienjis ldz 1932. gadam, kad prvietots uz 6. Rgas kjnieku pulku, kur veicis gan ierindas, gan pulka stba dadus uzdevumus, atbilstous savai dienesta pakpei. 1933. g. paaugstints par virsleitnantu un iestjies Latvijas universittes Tautsaimniecbas un tieslietu fakultt, skdams tautsaimniecbas 154

studijas. 1938. g. dienesta lab prvietots uz Armijas Ekonomisko Veikalu, ku iemis Rgas nodaas prieknieka palga amatu, k ar kdu laiku aizstjis Liepjas nodaas prieknieku Liepj. 1939. g. iecelts Rzeknes nodaas prieknieka amat un prvietots uz Rzekni. 1940. g. paaugstints kapteia pakp. Kad 1940. g. Padomju Savienba okupja Latviju, Latvijas armiju un ts iest djumus premot krievu iestdm, Balodi no veikala prieknieka pienkumiem Rzekn atbrvoja. Daas dienas vlk vi sama rkojumu uzemties Armijas veikala Daugavpils nodaas priek nieka pienkumus. Veikals bija jau prdvts par Universlveika lu. T paa gada ruden atbrvots ar no Daugavpils nodaas priek nieka pienkumiem un atvaints no armijas. Bdams skolnieks, darbojies organizcij Latvijas Vanagi un YMCA. K virsnieks pasniedzis ar militrs audzinanas stun das vidusskol. Krievu okupcijas laik 1940.41. g. strdjis par bvtechnia palgu. Pc vcu kaaspka ienkanas Rg atgriezies Armijas ekono misk veikala dienest un iecelts par finanu daas vadtju, pc tam Rgas nodaas prieknieku. 1941. g. ruden uzmies valsts vkanas un prstrdanas uzmuma Izejviela direktora - rko tja pienkumus. Iepazans nolkos ar du uzmumu darbbu un organizciju stts uz Vciju, kur apmekljis uzmumus, kas prstrd kaa un civilai rpniecbai jau reiz izmantotos produktus. Izejvielu vcu saimniecisks iestdes atsavina 1943. g. pavasar, un to noprk kds valsts vcietis. P. Balodis iesaukts Latvieu leion 1943. g. pavasar un ieda lts 15. divzijas stb. T paa gada ruden kop ar divziju no kuvis Krievij; via gaitas saistjs ar 15. divziju ldz padoans brdim ameriku armijai 1945. g. 1. maij un vl pc tam gst ldz atbrvoanai 1946. g. pavasar. 15. divzijas Vcijas period iecelts par bataljona komandieri 34. pulk. Apbalvots ar II un I iras Dzelzs krustu un paaugsti nts majora pakp. Kaa pdj posm, kad 34. pulka koman dieris galvas ievainojuma d nostts uz slimncu, Balodim uz dots komandt 34. pulku. Pulka vienbm, k ar vl citm pieda155

ltajm, uzdots segt 15. divzijas atkpanos 1945. g. apra bei gs. Opercija izdevs. Stvoklis tomr bija chaotisks. Sakari ar priekniecbu prtrkui. Nejaus laimgs gadjums Balodim at klja, ka divzijas komandieris nolmis kau izbeigt un padoties gst. Balodis pie via ar ierads. Vi bija viengais no latvieu veckiem virsniekiem, kam ai izirgaj brd bija lemts bt klt, runt un atvadties. Pc tam gsts: Hagenova, Putlosa, C delgema. Cdelgem bijis nometnes II sprosta komandieris. Bez tieiem pienkumiem veicinjis DV organizcijas dibinanu, ko ierosi njis jau virsnieku sapulc Putlos. Via ierosm un kabinet notikuas visas DV organizcijas ini citoru un organiztoru oficils sdes, tpat ar privtas prru nas. T ar nebija sagadans, ka II sprosta nodaljum, teta ba rak, oficili nodibinta DV organizcija. Pc atbrvoanas no gsta dzvojis Eslingen un strdjis IRO iestds. Rosinjis DV organizcijas darbu, ievlts DP centrl vald, LCK un LNP. 1951. g. ieceojis Kanad. Strdjis bvnie cb. No 1952. ldz 1956. g. pildjis Kanadas DV valdes priek sa pienkumus.

156

VILIS HZNERS

Vilis Hzners dzimis 1905. gada 23. jlij Jelgavas apria Vircavas pagast. 1923. gad beidzis Jelgavas lauksaimniecbas vidusskolu, 1931. gad Latvijas kaa skolu un 1939. gad Latvi jas augstko kaa skolu. Dienjis 3. Jelgavas, 7. Siguldas un 6. Rgas kjnieku pulk un Latvijas armijas stb, kur bija pdjais 157

apmcbas daas reglamentu nodaas prieknieks. Krievu okupci jas laik darbojies Rgas rajona partiznu vienbs, 1941. gad bija pirmais Latvieu paaizsardzbas spku komandiea pltn. V. Veisa adjutants un pirms iesaukanas leion Abrenes apria prieknieks. 1943. gada maij stjs leiona rinds, skum bija 32. gren, pulka komandiea adjutants, vlk komandja I un III bataljonu, kaa beigu posm 15. div. izlku bataljonu. Kaa beigas sagaidja Dnij, 15. div. veselbas uzlaboanas bataljon, ar kuru ar nokuva Cdelgem. Kop DV organizcijas dibin anas bijis neprtraukti dados amatos. Darbojies LCP, LCK, LNP, ALA, PBLA un cits trimdas vadtjs organizcijs. Kop 1953. g. 1. maija Komitejas Latvijas Brvbai loceklis, bet no 1961. g. 7. apra ts prieksdis. Bijis ar Apspiesto Eiropas tautu asamb lejas latvieu delegcijas vadtjs. 10 gadu bijis Latvieu virsnieku apvienbas ASV valdes prieksdis. Ir Kolumbusa universittes Poltisko zintu akadmijas loceklis. Jau neatkargaj Latvij nodarbojies ar urnlistiku, bijis Mili trs litertras apgda fonda loceklis, sarakstjis divas armijas apmcbu broras, kop 1951. gada redi Daugavas Vanagu Mnerakstu. Rakstjis par poltiskiem jautjumiem angu, franu, spu un vcu valod. Vairk nek 100 rakstu periodik par sa biedriskiem, politiskiem un nacionliem jautjumiem. Par kaujas nopelniem Otr pasaules ka apbalvots ar Dzelzs krusta II un I iru, divas reizes piemints vcu virspavlniecbas ziojum. Latvij bijis apbalvots ar Viestura ordea V iru, trimd ar vairkm goda zmm. V. Hzners ir uzemts publikcij Who is Who (in the East), skot ar 11. izdevumu, 1967. g.

158

JLIJS LTIS

Jlijs ttis dzimis 1902. gada 23. jlij Slok. Pirm pasaules kaa laik beidzis imnziju Helsinkos, Somij. Beidzis Latvijas kaa skolu un dienjis 4. Valmieras kjnieku pulk. Pc Augstks kaa skolas beiganas 1939. gad bijis mcbas spks Latvijas kaa skol. 159

Otr pasaules ka bija 15. divzijas 34. pulka adjutants, vlk bataljona komandieris, su laiku komandjis ar minto pulku un pc kapitulcijas bijis Latvieu divzijas Putlos (ar vlk Cdel gem) stba prieknieks. Savus piedzvojumus Latvieu leion attlojis grmat Es ka aiziedams (autora izdevums, 1956. g.). Taj plai attlotas kaujas pie Veikajas upes un Pomernij, k ar gst pavadtais laiks. Jlijs ltis ir viens no DV organizcijas dibinanas inicitoru grupas dalbniekiem un s organizcijas nosaukuma krusttvs. Pc gsta, 1947. gad izceojis uz Angliju. Apmets uz dzvi Koventrij, visu laiku nostrddams skum par strdnieku, vlk par krievu un vcu valodas tulku Kortolda mkslg zda fabrik. Rosgi visu laiku piedaljies Anglijas latvieu sabiedriskaj dzv. Bija Koventrijas DV nodaas dibintjs un ilggadjs prieknieks, ar LNPL padomes loceklis. Labs runtjs un ar raksttjs b dams, sav darbbas laik apmekljis vai visas Anglijas latvieu apmetnes. Neatkargs Latvijas laik apbalvots ar Viestura ordeni un Otr pasaules ka ar II un I . Dzelzs krustu, k ar citm goda zmm. Jlijs ltis mira 1961. gada 26. mart ar sirds trieku, atst dams dzvesbiedri Mildu un srojoo DV saimi. Via viengais dls mira jau Latvij.

160

IV ATBRVOANA NO GSTA UN DARBBAS ATSKANA VCIJ

Pteris Aigars BALDE PAR ZELTA VANAGU

(DV organizcijai dvinta) Ausma kalnu galus glauda, Vji vrpu vius rauc. Putni, kas zem zariem snauda, Miegu sev no sprniem trauc Vanags jaunu laiku sauc. Gadu simti spindz k spieti, Mu paisums aug un plst. Gruvas apaug zai dzieti, Jauni vri sirmi kst, Zelta vanags nepiekst. Vanags, kas to gaisos sviedis, Kurp vi steidzas nakts vai rts? Namejs dedzgais un Briedis, Kalpaks via iesvaidts. Vanags lido, tlums trc. Zelta vanags lido augstu, Padebeos ceu lau. Pielicis pie acm plaukstu, Trimdinieks jau mjas jau, Strlnieks bultu stop sprau... Ausma kalnu galus glauda, Jra baltus vius rauc. Moceki, kas nv snauda, Miegu sev no plakstiem trauc Vanags jaunu laiku sauc. 163

Atbrvoana no gsta un DV organizcijas darbbas atskana Vcij

Jau mintaj 1946. gada 5. mart nometnes angu komandants pltn. R. Meihills (May-Hill) pazioja, ka nkoajs diens gs tekus atbrvos un prvietos uz Rietumvciju. Prvietoanas pln bija paredzts, ka ik otru dienu Cdelgemu atsts 1200 kaavru. Pirms nometnes atstanas katram kaavram pc vlans bija dota izdevba sastapties ar krievu repatricijas virsniekiem. Bet pltn. R. Meihills, uzrunjot gstekus, nordja: Ja no jums kds vlas braukt uz Padomju Savienbu, tas to var dart, bet tos, kas braukt nevlsies, to dart nespieds, krievu virsnieki vars runt, cik viiem patk. (Laika Grieos 1946. g. 5. mart, 236. n-rs.) Ar teikto angu komandants apstiprinja labu laiku klstos baumas, ka kaavri beidzot tiks brvb. Jau 29. janvr maj. J. ltis Laika Grieos rakstja: ioties no s nometnes, pametsim eit visu rgtumu un morles skrandas, un iziesim jaunaj dzves posm ar skaidru un gaiu apemanos bt triem un apskaidrotiem, par priekzmi m su tautieiem civls nometns. Nezaudt clo Daugavas Vanagu li dojumu! (Laika Grieos 1946. g. 29. janvr, 206. n-rs.) 164

Angu komandants 1945. gada 5. mart ar latvieu tulka paldzbu pazio, ka kaavrus tuvkajs diens atbrvos no gsta. Uzmum pa kreisi pltn. J. Rucelis.

Bet ar citi sabiedrisks domas veidotji gsta nometn pareizi uztvra bra nopietnbu un pagriezienu, kas iestjs ikviena kaa vra dzv. Aizejot pie saviem tautieiem, emsim ldz cea som pacie tbu un saticbu, kas mums visvairk noders un dos iespju cie k iekauties jaunajos apstkos, veicins vienprtbu un vienbu, kuas mums nekad nebs par daudz. Tpat emsim ldz eit gts atzias, nesatricinmo ticbu msu tautas nkotnei un apmbu ziedot visus savus spkus tvzemes brvbas atganai, ja apstki prass, ar mirt par to. (Laika Grieos 1946. g. 21. mart, 250. n-rs.) T kd ievadrakst izsaks publicists J. irmants. Kaavru prvietoana noritja vairkos posmos: pirm gstek u grupa uz Vciju prcls no 7. 27. martam, prvedot uz Vcijas angu okupto joslu ap 8500 kaavru. Pc neilga pr traukuma uz Vciju prvietojs otra grupa, ap 3000 vru. Pdjais vilciens ar latvieu kaavriem Cdelgemu atstja 21. maij. T k 165

lielkajai daai kaavru brvaj Eirop tuvinieki neatrads vai ar vl nebija apzinti, britu militr prvalde atbrvotos kaavrus izvietoja vairks pai iekrtots nometns tie angu militrs vadbas pakautb. Pc kdas vecas angu krtbas, kaavru atlaianu un eelonu komplektanu Cdelgem izdarja alfabtisk secb, td pa krtb tos izvietoja uzemanas nometns. o krtbu gan iev roja tikai atsevios nodaljumos, pie tam ne pilngi konsekventi, piem., si pirms izbraukanas skuma smagkos invalidus no visiem trim nodaljumiem sapulcinja otr nodaljum, to starp ar igau u un lietuvieu smagos invalidus, pc tam visi kop izbrauca uz Orbekas (Ohrbeck) nometni. Uz virsniekiem krtba neattie cs, bija iespja ar daiem apvienoties, k to, piem., darja div zijas informcijas nozare, kas vlk izbrauca visi kop, nevrojot alfabtu. Un t, izvietojoties Vcij, rads viena otra kuriozitte, vienuviet apmetinot visus Brzius, Zarius vai citu uzvrdu nesjus. Cdelgem pirmo iztukoja treo nodaljumu, tad otro un beigs, ar daiem izmumiem, pirmo nodaljumu. Vcij cdelgemieus novietoja sekojos nometns: Grosen brod, lezvig-Holtein, nokuva ap 4800 vru, Braunveigas no vad Immendorf ap 250, Vatentet pris simtu, Hallen dorf 3.000, Altenhgen ap 100, Hanoveras pilst no vietoja 70, teken, Hanoveras tuvum 200, Zdorf pie Br menferdas 1250, Std pie Hamburgas 1200, Borghorst (Vestfl) 330, Orbek pie Osnabrikas 500, no tiem ap 200 smagu invalidu. Ap 150 kaavru no Ostendes kaa slimncas, to starp smagus tbc slimniekus, apmetinja Eikelborn (Lipes novad), daji ne piemrots bijus nervu slimncas telps. Neliela daa atbrvoto, kuiem bija zinmas piedergo uztura ns vietas, kaavru nometnes drz atstja, lai dotos pie savjiem. Lielko gsteku vairumu novietoja Grosenbrodes un Hallen dorfas bijus kaavru resp. strdnieku nometns. Grosenbrodes nometne bija bijusi vcu kaa avicijas baze, bet Hallendorfa atra ds tautas vu (VW) liels rpncas Volfsburgas pievrt, kas bija kalpojusi strdnieku novietoanai. Hallendorfas nometni lat166

viei tda prdvja par Straumniem. Ja Grosenbrodes iemtnie kiem tuvum nebija nekdu darba iespju, tad Straumnu audis jau drz pc ieraans no Cdelgemas ska paldzt atjaunot ka izpostto Volfsburgas fabriku un dai desmiti viu tur strd vl obaltdien. Pc atlaianas no gsta kop palika ar Roberta Baloa koris, gan stipri samazint sastv, vl vairkus gadus piedzieddams latvieu bgu nometnes. Viss t.s. kaavru nometns, vismaz ldz izceoanai uz Angliju, vl labu laiku valdja Beij skts kultrls un citas aktvittes un ar Cdelgemas draudzbas un brlbas gars.

Cdelgemas stacij 1946. g. 17. mart padod salonvus.

Kdi bija visprjie apstki satriektaj, okuptaj Vcij, un kas gaidja atbrvotos kaavrus, k ar nule nodibinto Daugavas Vanagu organizciju? Vcija saska ar Jaltas (1945. g.) nolgu mu bija sadalta etrs okupcijas josls, t. i., angu, franu, ame riku un krievu ietekmes sfairs. Neskaitot niecgus, okupcijas varu ieceltus vcu paprvaldes organus, par galveno poltisko, tiesisko un saimniecisko uzraudzbu gdja sabiedroto militrs 167

iestdes. Ikvienas okupcijas joslas prvalde un ar to saistt li kumdoana izveidojs saska ar attiecgs okupcijas varas men tlitti un ieskatiem. Galvens poltisks vadlnijas gan nosprauda visu etru okupcijas spku augstkaj iestd, t.s. Kontrolkomi sij. Bet t k taj piedaljs ar krievu militr virspavlniecba ar savu poltisko ietekmi, no s augstks Vcijas prvaldes iestdes baltieu un it pai latvieu kaavru liet nekas labs nebija gai dms. Jau Kontrolkomisijas darbbas pa skum atkljs, ka daudzos jautjumos rietumu sabiedroto uzskati krasi atrs no krievu priekstatiem. Drz katra militr vara sav okupcijas josl ska rkoties pc saviem ieskatiem, kas pamazm liel mr at vieglinja baltieu bgu stvokli. Vcijas sadalana atsevis jos ls radja dadus ievrojamus personisks brvbas ierobeoju mus: starp okupcijas joslm palaikam prtrauca jeb kontrolja pasta darbbu; lai maintu dzves vietu no vienas joslas uz otru, bija nepiecieamas paas militrs prvaldes ataujas; ar kaut cik atjaunots dzelzcea satiksmes izmantoanai vajadzja milit rs prvaldes atvles. oti stingrm kontrolm bija padota pilsou biedroans brvba, t.i., biedrbu un organizciju dibinana. Neapskauam stvokl bija ar satriekts Vcijas iedzvotji. Valdja rkrtgi liels prtikas un visprjo pirm patria preu trkums. Sabumbots lielpilstas, izncintie dzvoki bija iemesls milzgam pajumtes trkumam. Vcu iedzvotju starp k pai privilta ira izcls t dvts prvietots personas (Dis placed Persons). o auu iru veidoja lielumties kaa laik civlo un kaa iestu Vcij sadzts personas; ts sauca, atkarb no kua Eiropas sta nca, vai nu Ost- jeb Fremdarbeiter. Vai rums viu bija nodarbinti vcu bruoans rpniecb, izmi tinti necilvciskos apstkos, un uz viszemk lmea bija viu apgde ar prtiku un visprimitvkajai dzvei nepiecieamm precm. ai grupai pievienojs poltiska rakstura ieslodztie no bdgi slavenajm koncentrcijas nometnm (KZ). Dabiski, ka s personas, k vissmagk no nacionlsocilistu prestbm cietuo auu grupu, uzvartjas valstis nekavjs ievrojam mr pacelt pri tlaika vcu tautas iztikas lmenim. Tika radta paa starp tautiska aprpes organizcija UNRRA (United Nations Relief and Rehabilitation Association, dibinta 1943. g. Atlantic City, 168

ASV), ku 44 valstu starp pilntiesga biedre bija ar Padomju Savienba, nevis aiz kdiem seviiem filantropiskiem apsv rumiem, bet gan, lai drz apzintu padomju pilsous, nogdjot vius pc iespjas tri Padomju Savienb, kur vius gaidja smagi tiesu procesi it k par nodevbu liel Tvijas kaa laik. Tpc Padomju Savienbas okuptaj Vcijas josl prvietoto personu problma nepastvja. patnj tiesisk stvokl bija bgi no Baltijas valstm. Kaut ar tie bija dzimteni atstjui, lai paglbtos no fiziskas izncin anas, tomr tos nevarja pilngi iekaut noteikumos, pc kuiem UNRRA apgdja un aprpja pirmo auu grupu, t.i., Ost arbeiter vai ar ar varu uz Vciju deporttos citu valstu pilsous. UNRRAs statti paredzja, ka aprpe pienkas to valstu pilso iem, kas ir Apvienoto Nciju locekles. Baltieu resp. latvieu stvokli sareja vl tas, ka rietumu kaotju valstu sabiedrotais Vcijas satriekan bija ar Padomju Savienba. Lielaj uzvaras prieka mutul liela daa rietumu sabiedroto nevarja izprast faktu, ka tkstoiem un atkal tkstoiem cilvku labprt izvljs dzvi sveum, trimd, j, pat labk izdarja panvbu, nek atgriezs dzimten, t.i., Padomju Savienb vai ts okuptajs Austrum eiropas zems. Angu, franu un ameriku iestdes, konfronttas ar rzemju bgu masu, aj cilvku kopum drz izra divus nogrupjumus: 1) vcu iestu ar varu deporttos rzemniekus un 2) rzemniekus, kas uz Vciju bija devuies labprtgi, lai pa glbtos no komnistisk rema. Visprjo prskatu sareja tas, ka visa rzemnieku grupa Vcij bija padota it k divm prvaldes iestdm: vienkrt, ik vienas okupcijas varas militrajm iestdm, kas galvenokrt iz ra poltiskos un administrtvos jautjumus, bet bgu aprpi, iz vietoanu u.c. krtoja UNRRA. Ja militrs prvaldes bija tiei atbildgas savm valdbm, UNRRA, savukrt, bija padota starp tautiskajai poltiskajai jumta organizcijai Apvienotajm N cijm (UNO United Nations Organization, dibinta 1945. gada 26. jnij Sanfrancisko). ds stvoklis dakrt radja smagas kompetenu domstarpbas, kuas parasti izcnja uz bgu lses. ai sakar jnorda, ka pc pirmajm askm domstarpbm ar Padomju Savienbu Vcijas Kontrolkomisij par rzemju bgu, 169

kas Vcij bija ieraduies pc pau inicitvas, poltisko un morlo stvokli samr pareizs ieskats vispirms rads militro prvalu iestds, kas bija padotas savm valdbm. UNRRA un pc ts sekojos bgu aprpes organizcijs jdzienu sajukums turpin js vl ilgi. o iestu personls biei bija sakomplektts no dadu aprindu cilvkiem, kas ne tikvien poltiski, bet ar morli neatbilda uzdevumiem, kui tiem k filantropiska darba veicjiem bija j uzemas. Daudzkrt gadjs konstatt apzintas aunprtbas, de nuncicijas, jo savs vrds bija sakms ar vienai no kaa uzvar tjm Padomju Savienbai un ts iefiltrtajiem darbiniekiem attiecgajs iestds. Ja latvieu civlie bgi, varbt minto kompetenu grtbu un visprjs nezias d uzvartju prvalu iestds, k nek bija izvietojuies bgu nometns, saemot gandrz ldzgas tiesbas k ar varu deporttie rzemnieki, tad latvieu kaavru stvoklis ai zi nebija tik viegls. Nebija grti Padomju Savienbai labvl gm aprindm pierdt, ka latvieu kaavri liekami vien lmen ar vcu nacistiem. ds nepatiess apgalvojums zinmos apstkos varja atstt iespaidu uz nelielm rietumu sabiedroto aprindm, kas problmu vienkrot veid iztulkoja : kas cnjies pret kdu msu sabiedroto, ai gadjum Padomju Savienbu, tas paclis roku ar pret mums. T par latvieu kaavriem izteics cilvki, kam latvieu cas jga pret komnismu nebija izprotama vai ar to nevljs saprast. Vairk izbrna radja pardba, ka ar latvieu civlo bgu starp bija auras aprindas, kas no kaavriem distan cjs, uzskatja tos par kollaborantiem un domja, ka sadarboa ns ar latvieu kaavru aprindm vartu kaitt latvieu bgu labajai reputcijai. o trimdas iekjo problmu drz vien izdevs novrst, jo vairums latvieu bgu un attiecgs latvieu iestdes kaavru lietu aizstvja un leglizja. Dada pieeja bijuo kaavru jautjum bija ar atsevis okupcijas josls. eit vispirms jrun par angu un ameriku joslm, kus izvietoja lielko latvieu kaavru skaitu. Jpiemin, ka ne visi kaavri nonca Cdelgemas gsta nometn. Jau nor dts, ka rietumu sabiedroto ietekmes sfair nokuva ap 25.000 cntju, no tiem 12.000 nonca Beij. Ap 4000 kaavru, plkv. Oa grupa, gsta laiku pavadja Vesterbr un savu atbrvoanu 170

nokrtoja pai. Atlikuais skaits bija izkaists Rietumvcij. Daa no skaita kaa juku laik bija apgdjuies privtm drbm un, uzdodoties par civlbgiem, iekvuies bgu nometns. Daa kaavru bija kaa slimncs, atptas namos, citi kaa pdjo dienu bija sagaidjui savrup vai mazs grupis vcu vienbs. das grupas un grupias bija izkaistas pa visu Rietumvciju. Angu josl militrais prvaldes aparts bija centrlizts un padots galvenajiem stbiem resp. Londonai, no turienes ar nca izrji lmumi poltisku jautjumu krtoanai. T k latvieu kaavri resp. bgi katgoriski atsacjs atgriezties atbrvotaj dzimten, ar is jautjums prasja poltisku izkrtojumu. Td nav prsteigums, ka angu militrs iestdes pievrss ai prob lmai ar samr pareizu kaavru stvoka izpratni un minja paldzt, cik atva pastvoie noteikumi un materils iespjas. Svargs bija Lielbritanijas valdbas lmums, ka Latvieu leiona kaavri netiek automatiski uzskatti par kollaborantiem, bet vie ngi td gadjum, ja ir pierdts, ka viu dienests bijis brvpr tgs. [Britu rlietu ministrijas vstule Latvijas stnim London K. Zariam, datta 1946. g. 26. septembr: Members of the Latvian Legion are not automatically classed as collaborators, but only if there is evidence that their service was voluntary. (LCK archv, kaavru liet.)] Daudz grtks un nenoteiktks kaavru stvoklis bija amerik u josl. eit liela un patstvga noteikana biei vien bija atsevio militro iecirku jeb vienbu komandieiem, iziot svargus pol tiskus jautjumus patstvgi, bez sazinans ar augstko militro un poltisko vadbu. T k Latvieu leionam oficilaj sarakst bija piedvts vcu nosaukums Waffen-SS, ameriku iestdes, pretji angiem, leiona kaavrus automatiski pieldzinja vcu SS piedergajiem, kas nozmja iekauanu to vcu organizciju sarakst, kum jatbild par kaa laik nodartiem noziegumiem pret cilvcbu. Tas liel mr apgrtinja atvainanu, un kaa vru stvoka labvlga izkrtoana ieilga. Kaavru rehabilitcija prasja lielas ples no latvieu trimdinieku organizcijm un atse vim personm, kamr izdevs pierdt, ka Latvieu leionam nav nek kopga ar nacionlsocilistu iekrtojumu Allgemeine 171

SS. Ja latvieu leionru vl ldz 1948. gadam daji uzskatja par otrs iras poltisku bgli, par to visvairk jpateicas citm starptautiskm organizcijm un tajs iefiltrtajiem uzskatiem. Ar vism grtbm, kas saistjs ar latvieu kaavru un gs teku jautjumu krtoanu, bija jtiek gal latvieu trimdas sa biedrbai, jo pirmajos pckaa gados nebija ne gudri, nedz ar feini iestties par auu grupu, kua ar ieroiem roks cnjusies nelaimgas sagadans pc plecu pie pleca kopgi ar vcu armiju, kaut ar par citiem mriem. ai sakar jraksturo ar ts latvieu trimdas iestdes, kuas ar visu savu autoritti iestjs par leionru liktea atvieglinanu un krtoanu pckaa pirmajs diens. Latvieu trimdas saime kapitulcijas dienu nesagaidja bez augstkas centrlas vadbas. Minama Potsdam, Berln, 1945. g. 20. februr nodibint Latvijas Nacionl Komiteja (LNK). Kaut komitejas mri un nolki bija nacionli un godgi, tau t, sa brukumam strauji tuvojoties, nepaguva darbbu izvrst. Komitejas darbinieki paguva no boevikiem paglbties Libek un su laiku varja auros apmros krtot bgu lokls lietas. T k LNK bija gaismu ieraudzjusi vcu pasprn, dabiski, ka angu militr vara komiteju turja aizdoms par kdu sakauts Vcijas sateltorgani zciju, ts darbbu drz vien paralizjot, uz laiku internjot vad tjus darbiniekus un apljot ldzekus. saj pckaa darbbas laik LNK darbs raksturojs iekjs nesaskas (no vienas pu ses komitejas loceki, kuiem nepamatoti prmeta sadarboa nos ar vcieiem, no otras puses t. s. Gotas, pie Veimras, sa nksmes dalbnieki, k ar tdi, kas uzskatja, ka viu vestes vcu okupcijas laik palikuas absolti tras), nevienldzg c ar angu militrm iestdm un vjiem sakariem ar trimdas auu kopu. No otras puses, jatzm divi svargi faktori, kas iezmja LNK provizorisko darbu: 1) rpes par kaavriem un latvieu gstekiem; un 2) no pretibm LNK aprinds rads diskusiju baze jaunas, visprjas un visu trimdas saimi Vcij aptveroas latvieu prstvniecbas izveidoanai, kuai nenktu ldzi Pots damas na. T LNK 1945. gada 14. jlija sdes Libek, ku pie daljs ar Latvijas emigrantu organizcijas prstvji (t.s. Gotas sanksmes prstvji), protokol lasm sdes dalbnieku prrunu rezulttus: 172

Prejot pie pirm dienas krtbas punkta, vrdu em A. Valdmanis un paskaidro, ka dienvidu un vidus Vcij ar nodibinju s latvieu prstvbas ar nacionlas komitejas nosaukumu, bet s organizcijas nav deklarjuas, ka reprezent visu latvieu emigrciju Vcij. T k eit, lezvig, pret to, ka eit pastvoo Nacionlo komiteju vartu skaitt par pilntiesgu visu latvieu prstvbas organu, pastv iebildumi, btu vlams rast visiem pie emamu izeju no stvoka un radt apvienotju komiteju t, lai opozicija pret to btu minimla. Visi kltesoie tam piekrt un vienbalsgi pieem du lmumu: Sapulcjuies vienprtgi atzst vienotas latvieu prstvniecbas nepiecieambu, kas nodibinma nekavjoties. ai pa sd prrunts, ka jaundibinms komitejas sdeklim jbt vairk uz Vcijas vidieni, lai vieglk sasniedzamas angu un ameriku augstks militrs iestdes Bad Oinhauzen resp. Frankfurt, pie Mainas. Prieklikumi koncentrjs uz drzu pilstu Detmoldu, Lipes novad, kur atrads lielk latvieu bgu karto tka. Pc vairku mneu sarunm dado latvieu trimdas noslo jumu un personbu starp beidzot izdevs pankt vienoanos, ka latvieu trimdas prstvniecbs priekgal bs politiski neitrlas, bet latvieu sabiedrb pazstamas, iecientas un respektjamas personas. Jauno institciju nosaucot par Latvieu Centrlo Ko miteju ar sdekli Detmold, par prieksdi izraudzja prof. K. Kundziu, via biedriem prof. Fr. Gulbi (reprezentja Vcijas ziemeu dau) un prof. A. vbi (prstvja Vcijas dienvidu da u). im triumvirtam bija tiesbas darb pieaicint attiecgos spe cilistus un technisko jautjumu krtotjus. Uz pirmo oficilo sdi Latvieu Centrl Komiteja (LCK) sanca 1945. g. 9. sep tembr Detmoldas piepilst Hidesen, viesnc Frische Quelle. Jau ai sd LCK loceki apliecinja, ka komitejas galvenais uz devums bs latvieu bgu apzinana, pirmaj viet minot pal dzbas darbu. Izstrdja deklarciju, kas lielos vilcienos raksturoja LCK pagaidu mrus un uzdevumus: Par savu galveno uzdevu mu LCK uzskata emigrcij esoo latvieu apvienoanu, k ar materils un gargs aprpbas organizanu un saskaoanu. (LCK 1. protokola 2. paragrafs.) 173

LCK darbs tika veikts oti intensvi un tri ieguva trimdas sa biedrbas uzticbu un morlu atbalstu. Blakus citiem uzdevumiem, LCK par vienu no svargkiem pienkumiem atzina bijuo latvieu kaavru lietu krtoanu. Jau 1945. g. 9. oktoba sd nolma aicint LCK darb R. Liepiu k latvieu internto kaavru, invalidu un gaisa izpalgu problmu krtotju ameriku un fran u, bet A. Valdmani angu josl, resp. Beij. LCK prieksdim uzdeva meklt piemrotu personu latvieu kaavru lietu technisk krtotja amatam. T paa gada 1. novembr A. Valdmanis ap meklja britu armijas galveno stbu Bad Oinhauzen, lai armijas augstkajam virspavlniekam feldmaralam Montgomerijam ie sniegtu plau pau izklstu par latvieu kaa gsteku stvokli un visprju iesniegumu par Latvieu leiona raanos. Bet k paiem LCK locekiem, t ar plakajai latvieu sa biedrbai bija skaidrs, ka, nevrojot cienjams personas, kuas reprezentja LCK, ts tomr nebija izraudztas demokratisk vei d. Bija jrada latvieu trimdas saimes prstvba uz iespjami plaas bazes. Tas, savukrt, bija iespjams ar vlanm, kus piedaltos visa trimdas saime. Pc vlanu instrukciju izstrdanas un pam vlanm jaunizraudzt latvieu trimdas prstvba Latvieu Centrl Padome (LCP) pirmaj darba sesij pulcjs 1945. g. 19. no vembr Hidesen. Viens no galvenajiem apsprieu punktiem bija jautjums par latvieu kaavru un gsteku stvokli. LCK priek sdis prof. K. Kundzi sav ziojum pavra plau ieskatu darb, kas veikts samr s laik un neiedomjami grtos apstkos: Viens no pirmajiem uzdevumiem, bez kua atrisinanas sek mgs aprpes darbs nav domjams, bija emigrcij esoo latvieu, to starp visu bijuo kaavru un gaisa izpalgu pilnga apzinana. Svarga bija bijuo kaavru un gaisa izpalgu atraans vietu noskaidroana un pilnga prskata iegana par viu dzves ap stkiem gsteku nometns un lazarets. Kamr ziemeos priek darbi bija jau liel mr paveikti (pateicoties LNK darbam, ref.), par Vcijas dienvidiem un sevii par Austrij, Italij un Francij interntiem kaavriem, frontes un gaisa izpalgiem zias bija oti nepilngas. Apgabalu komitejas aicintas iesktos darbus eneriski turpint, lai iegtu izsmeou prskatu. Lai labk veiktu 174

tieo aprpes darbu, kua smagumu ldz im ziemeos nesa Latvi jas Sarkanais Krusts Libek un LNK, iecelti par pilnvarniekiem A. Valdmanis Vcijas ziemeos un Beij, bet R. Liepi ameri ku un franu josls. Lielkie pankumi ir ziemeos latvieu ka avru atbrvoan no Neuengammas un Munsteres nometnm un prvietoan cilvcgkos apstkos. Beij ierosinta plkv. V. Januma vienbas virsnieku atkal apvienoana ar saviem kaav riem. Beijas nometns vispr nevar kaavru stvokli vl uzskatt par apmierinoi nokrtotu. (LCP I sesijas 2. protokols, 4 1945. g.) Par kaavru liktea atvieglinanas akcijm ziojumus sama ar no citiem apgabalu prstvjiem: pastvja izredzes Libek ierkot invalidu namu bijuiem kaavriem ar prskoloans iesp jm, un im uzdevumam jau saistti vajadzgie specilisti un mk slinieki. Lai kaavru apzinanu un aprpanas darbu vl vairk intensifictu, LCP I sesij izraudzja pau komisiju, kuai vl sesijas laik bija jiesniedz konkrts plns darba iedzvinanai. Komisijas darba rezultt LCP piema lmumu: 1. Jgd, lai bijuos kaavros nerastos iespaids, ka vii pa mesti liktenim. 2. Gdbai par kaavriem jizpauas: a) viu atraans vietu apzinan, b) jautjuma pareiz apgaismoan par latvieu kaavru iesaistanos vcu armij. c) garg un materil aprp, d) paldzb viu imenm. 3. Kaavru apzinanu veic LCK ar apgabalu, novadu un no metu komiteju starpniecbu. ai darb pieaicinmi: LSK, ga rdzinieki un medicniskais personls u.c. 4. Bijuo kaavru jautjuma pareizai izgaismoanai iesniedzami memorandi piekritgm militrm iestdm, memorandiem pamatvilcienos jbt saskaotiem. 5. Noorganizjama korespondences, laikrakstu un grmatu pie gde bijuiem kaavriem, jrosina un jatbalsta viu pa darbba, sarkojumi, mkslinieku prieknesumi un zintnieku prieklasjumi, noturami dievkalpojumi. 6. Vcami ziedojumi natr, uzturldzeki, vea, medikamenti, tabakas preces, rakstmpiederumi u.c. 175

7. Nodibinms bijuo kaavru paldzbas fonds pie LCK; fonda ldzeki sastds no: a) 10% atskaitjumiem no visdu veidu sarkojumiem, b) ziedojumiem, c) dadiem ienkumiem. 8. Mantas un naudas ldzeki izlietojami ar kaavru imeu pabalstam. 9. Par fonda ldzeku izmantoanu izstrdjama instrukcija, pa redzot taj vietjo komiteju tieo ldzdarbbu. (LCP I sesijas 1945. g. 5. protokols, 14.) is dokuments rda, ar kdu rpbu pirm latvieu trimd v lt prstvniecba rs pie kaavru jautjuma krtoanas. LCP un LCK priekrocba bija, ka ts, k dokument nordts, kopg darb varja ieslgt ar trimdas periferijas, t. i., caur apgabalu, novadu un nometu komitejm, kuas bija bijuas paldzgas ar LCP loceku ievlan, sasniegt ikvienu okupts Vcijas stri. Ilgu laiku svargu vietu latvieu kaavru jautjumu krtoan iema kda cita organizcija Latvieu Kaavru Paldzbas Pr valde (LKPP). s organizcijas pirmskumi mekljami Rg 1943. g. 1. maij, kad pc ieklietu enerldirektora en. O. Dankera r kojuma nodibinja Latvieu Kaavru Paldzbu (LKP), kuas dar bbas mri formulti : Kaavru Paldzba savu iespju robes sniedz materilu, kul trlu un visdu citu veidu atbalstu k latvieu kaavriem un krtbas sargiem, kas cns pret boevikiem, t ar viu imenes locekiem. KP uztur cieas saites starp dzimteni un fronti un ieliek visas ples, lai uzturtu mou cas garu latvieu kaavros. KP atbalsts pienkas visiem latvieu dliem, kas ierindojas c pret boevismu, vienalga, pie kdas kaaspka vai krtbas sargu daas vii pieder, vai kd ieskaitti par izpalgiem. Tas pats attiecas uz visiem rstiem, msm un palgspkiem, kas nodarbinti kaa sanitr dienest. KP atbalsta ievainotos, slimos, sakropotos un darba spju zaudjuos kaavrus, msas un viiem pieldzintos, viu imenes locekus, ar krituo un no kaa dienesta sekm miruo pakapalicjus. (Nordjumi par LKP darbbu un pilnva roto pienkumiem, Rg, 1943. g., 19. lpp.) 176

Latvieu paprvaldei evakujoties uz Vciju, LKP darbu pr cla uz Kurzemi Liepju. Nodibinoties Latvijas Nacionlajai Komitejai Potsdam, Kaavru paldzba darbojs LNK pakau tb, bet si pirms Latvijas galgs krianas boeviku okupantu roks LKP darbu turpinja Vcij. Kapitulcijas dienu LKP sa gaidja Libek. Kopgi ar LNK darbiniekiem Libek iespju ro bes turpinja kaavru un viu piedergo aprpi. Kaut gan sa brukuma brd LKP uz papra skaitjs viena no bagtkm lat vieu organizcijm, konti tika aplti. Arvien vairk saauri noties LNK darbbai, ts uzdevumus premot visu trimdinieku radtajm organizcijm LCK un LCP, ar laiku saruka ar LKP aktvitte un ldzeku trkuma d t bija spiesta dau uzdevumu un atbildbu uztict citm organizcijm, k: LSK, atsevio no metu latvieu komitejm, t ar pie LCK izveidotajai latvieu kaavru lietu pilnvarnieku institcijai. Pc nesekmga minju ma LCK pasprn izveidot bijuo Latvieu kaavru aprpes no zari LCP pirmaj sesij 1945. g. 19. novembr Hidesen apsvra LKP turpmko likteni. Apsprieu iznkum ievroja J. Miea ierosinjumu nekavjoties izstrdt bijus Latvijas Kaavru Pa ldzbas un pareizj Kaavru fonda noteikumus, piemrojot tos apstkiem, kdos kaavru aprpei jstrd trimd. o darbu uz deva komisijai, ku ievlja J. Goldmani par prieksdi, E. Andersonu (ldzinjs LKP direktors) un Dr. med. A. Bormani. Ldz nkamajai LCP sesijai 1946. g. 17. februr komisija kaavru ap rpes darba koordinanai un krtoanai izstrdja jaunus notei kumus (pret E. Andersona balsi), jauno aprpes organizciju nod vjot par Latvieu Kaavru Paldzbas Prvaldi (LKPP). Notei kumos paredzja sekojous uzdevumus: Paldzbas darb, ko LKPP vadb veic visas iestdes, organi zcijas un personas, ietelp: a) sniegt materilu, kultrlu un visdu citdu veidu paldzbu iespju robes bijuiem latvieu kaav riem, izpalgiem un sanitr dienesta personm, k ar viu ime nes locekiem; b) iekrtot un uzturt darbncas un citus saimnie ciskus paskumus iepriekj punkt mintm personm nepiecie amo aprbu, apavu, proteu un citu priekmetu izgatavoanai un sagdanai, k ar viu prskoloanai piemrotos arodos; c) iekrtot un uzturt atptas namus, sanatorijas un kaa invalidu 177

mtnes; d) dot iespju paplaint izgltbu visdu veidu kultrlos paskumos. (Noteikumi par LKPP 1946. g., Latvieu leiona archvs.) Oficili LKPP darbu ska 1946. g. 12. mart Libek, LKPP darbs noritja LCK uzraudzb un tie LCK socils nozares pakautb. Par LKPP pirmo prieknieku LCP II sesij ievlja J. Goldmani, vietnieku V. Maizti, bet Dr. med. A. Bormane un docents Dr. med. A. Alksnis prvald iegja k loceki un LSK deleti prstvji. LKPP rcb prma ar visus LKP ldzek us, tai brd RM 1.658.676, k ar materils vrtbas ap 56.000 grmatu, dadas preces, audumus, vilnas dziju, kamzous u.t.t. (A. Vilks (A. vbe) Latviei bgu gaits, 1947. g., 27. lpp.) ie ldzeki, protams, skaitjs tikai uz papra, jo bija pa lielkai daai vcu banks bloti, bdami angu militrs pr valdes przi. Bez mintajm organizcijm, t. i., LCP, LCK, LNK un LKPP, ievrojama loma latvieu bijuo kaavru apzinan un aprpa n pckaa pirmajos gados bija Latvijas Sarkanajam Krustam (LSK). organizcija, kas darbu bija skusi reiz ar neatkargs Latvijas valsts proklamanu, prtrkstot darbbai divu sveu oku pciju laik, to nekavjoties atjaunoja trimd, izmantodama vecos sakarus ar Starptautisko Sarkano Krustu env. LSK ierkoja pau informcijas biroju, skot krituo un pazuduo kaavru meklanu, izveidojot kartotku, kas liel mr paldzja pieder go apzinan un izklduo imeu apvienoan. rpus Vcijas LSK nodaas turpinja darbbu veic, Italij, Austrij, Beij u.c. Beijas LSK nodaa E. Valteres vadb gdja visvairk par Cdelgem novietoto kaavru aprpi. Dieml, paldzbas darbu izvrst vl plakos apmros kavja ldzeku trkums, jo tie da ji bija prskaitti uz Austrumvcijas bankm un kaa dar bbas gait zuda. LSK darbu apgrtinja ar principilas un per soniskas domstarpbas ar Vcijas latvieu vltajm organizci jm LCK un LCP. Vism mintajm biedrbm smagu triecienu deva angu milit rs prvaldes Libek (Mil. Gov. Det. 626) 1946. gada 19. marta rkojums, ka bglu organizciju darbba nekavjoties izbeidzama. Rkojums, kaut tas galvenokrt attiecs uz angu joslas ziemeu 178

dau, bija strikti ievrojams. Tas skra ar LNK, LKPP, LSK un citu latvieu organizciju ldzekus un izglbts materils vrt bas (visu Libek slgto organizciju materilo resursu kopvrtba bija ap RM 2.065.883). (A. Vilks (A. vbe) Latviei bgu gai ts, 1947. g , 27. lpp.) Slgto latvieu institciju viet britu iest des nodibinja Baltieu Centrlo Padomi (BCP) Baltic Wei fare, Education and Employment Organization, kuas darbba ri sinjs tie angu kontrolkomisijas (CCG) uzraudzb, un pado mei bija tikai padomdevjas tiesbas. Tai nedrkstja bt nekdas poltiskas ambcijas, un par BCP locekiem nevarja bt bijuie baltieu poltii vai diplomti. Padom ik ar diviem prstvjiem bija reprezentti igaui, latviei un lietuviei. BCP rcb, pc ilgm un grtm sarunm ar britu iestdm, 1946. g. 31. august prskaitja ar iesaldtos latvieu ldzekus un citas vrtbas. La bs sadarbbas d ar lietuvieiem un igauiem latvieu sektora ldzeki gandrz pilnos apmros nonca LKPP rcb, tos izmanto jot latvieu kaavru un prjo bgu apgdei. Lai cik savdi ar btu, par spti CCG 1946. g. 19. marta rkojumam latvieu iestu darbbu, kaut ar neoficili, tomr piecieta, t ka pc prgrozbm novietojuma zi LCP, LCK, LKPP un LSK savu darbbu varja turpint un to pat aktvizt. da, plaos vilcienos raksturota, bija oficil vide un ap stki, ar kuiem ncs sadurties kaavriem, kas Vcij ierads no Beijas Cdelgemas, k ar jaundibintajai DV organizcijai. Ldztekus tam pastvja ar neskaitmas ikdienas rpes un iero beojumi. Valdja nepilngas sazinans, sasaukans iespjas, jo pasts darbojs nekrtgi, pastvja stingrs aizliegums maint dzves vietas, valdja nezia par piedergo atraans vietm, valodas ne praana, neskaidrs priekstats par jauno apstku patnbm un iespjm. Protams, tie, kas trimdu bija mcjui iepazt no pirma jm dienm, bija pusldz informti par iespjm, atrodot stingrajos CCG noteikumos spraugas, pa kum varja sasniegt daudz t, kas aizliegts. Kas bija nodroinjies ar attiecgm militrs pr valdes apliecbm, sav paum varja ieskaitt automanu, sa emot benznu no britu militrm iestdm. Kas labi zinja, kus stacijs ir dokumentu un bagas kontroles, prata veikli s kontro les apiet, izbraukjot uz ogu un preu vagonu jumtiem vai visu 179

Rietumvciju. Kam bija sakari ar vietjo vcu birermeistaru, t rcb alla atrads krietns ksnis lieku prtikas kartu, t ka labi bija prtikusi paa imene un atlika vl tai laik nepiecie amajam prkpumam spekulcijai. Dabiski, ka par m un vl daudz citm iespjm no Beijas atbraukuie kanaki neva rja bt tik labi un tri informti. Ja mints pardbas lielk vai mazk mr skra ikviena bga privto dzvi, tad trimdi nieku organizciju stvoklis bija daudz grtks un saretks. Ja jau pat poltisku bgu organizciju darbbai, kuu vadja cie njami universittes profesori, militr prvalde radja ievrojamas grtbas, tad nesaldzinmi komplictks stvoklis bija tdai orga nizcijai, kas savs rinds vljs apvienot galvenokrt bijuos kaavrus. Valdja populrs ieskats, ka Vcija, vciei un visi, kas ar tiem biedrojuies, kollektvi atbildgi par noziegumiem, par kuiem atbildba btu prasma tikai no nacionlsocilistu parti jas un ts ideologiem. Uzvaras skurbum un spj atriebbas uz liesmojum rietumu sabiedrotajiem maz atlika laika ptt katra atsevia cilvka vai nogrupjuma lomu un svaru atklto kaa no ziegumu virkn. Td bija skaidrs, ka tra kaavru organizcija, kas skum Daugavas Vanagi neprprotami bija, nevarja cert, ka raksturotajos apstkos tai btu mazks izredzes no CCG un ameriku iestdm saemt atauju oficilas darbbas skanai. Tas nozmja, ka nekda organizta darbba nevarja un nedrk stja notikt. Nebija nekdas iespjas organizciju leglizt, nebija prieknoteikumu, kas pai par sevi saprotami ikvien demokratisk sabiedrb, t.i., biedroans brvbas. Pagaidm viss organizcijas darbs bija jveic nelegli. Sevii teiktais attiecs uz sanksmm un organizcijas biedru apvienoanu nodas, t ka skuma period Daugavas Vanagu organizcija bija spiesta darboties pagrd vrda plakaj un labkaj nozm. Ir cilvciski un saprotami, ka pirmajs brvbas diens ikviens vispirms gribja domt par sava personisk stvoka nokrtoanu. Lielk daa bijuo cntju bija bez ldzekiem un trcgi rbu ies, jo gsta barakas bija atstjui vecajos, nodiluajos kaavru ietrpos. Lielas rpes radja civlo drnu iegde, lai vartu apgro zties ar privt sabiedrb, jo tai laik uz kaavriem gan neliel latvieu da, gan ar vcu sabiedrb raudzjs ne visai laipnm 180

acm un labprt no tiem izvairjs. Vajadzja domt par darba iespjm, lai papildintu trcgo bgu nometnes devu un sktu kaut cik normla cilvka dzvi. Bet bija vesela rinda individu, kam s paapgdes iespjas nebija sasniedzamas, tie bija kaa vri slimncs, tbc slimie, invalidi, neredzgie, amputtie, audis, kas savus apgdniekus bija zaudjui kauju laukos, brni, vecie audis un slimie. Rpes par iem vajadzja uzemties visai trim das sabiedrbai. Jo plas darba lauks e pavrs Daugavas Vanagu organizcijai, kuas stattu pirmaj paragraf si un kodolgi teikts: Latvieu aprpbas biedrbas Daugavas Vanagi mris ir ka cietuo latvieu un viu imenes loceku kultrl un saimniecisk aprpba. Cdelgem ievlt organizcijas pagaidu valde prvietoanas akcijas iznkum tika izkldinta pa kaavru - bgu nometnm vis angu josl. Pagaidu valdes prieknieks V. Janums kopgi ar nelielu dau citu virsnieku nonca mazaj Vestfles apria pilst Borghorst. Valdes loceki D. Mainovskis un J. Utinns nokuva Orbek, pie Osnabrikas. Prieknieka vietnieks E. Lauva un val des loceklis . Butkus tika novietoti Zdorf, pie Brmenes u.t.t. Stvoklis nedaudz uzlabojs, V. Janumam prceoties no Borg horstas uz Barntenu, pie Hanoveras. T daa pagaidu valdes lo ceku mita pusldz vienkopus Ziemevcijas novad, ku ar bija lielk daa pao kaavru nometu. ds eografisks izvietojums pagaidu valdes locekiem gan atvieglinja savstarpjo sazinanos, bet, no otras puses, nedeva priekrocbas radt oficilu juridisku bzi organizcijas darbbas skanai. Vajadzja meklt sakarus ar latvieu organizcijm, kas darbbu bija pusldz nostabilizju as un, nevrojot angu 1946. g. 19. marta rkojumu, pusoficili tika pieciestas. m latvieu bgu prstvbm bija izveidotas paas kontakta lnijas, dodot iespju apzint bgu saimes Vcijas vistlkajs viets. T, piem., LCK no apgabalu un nometu lat vieu komitejm savlaicgi varja iegt informciju par norism latvieu nometns, bet ar, savukrt, m komitejm paziot savus lmumus un trimdas dzves vadlnijas. T k latvieu kaavru aprpi pirms Beijas kaavru ieraans Rietumvcij krtoja LCK padot LKPP, Daugavas Vanagu pagaidu valdei pirmie sa kari bija jmekl un jizveido ar m organizcijm. Tai laik 181

minto latvieu trimdas prstvbu vadb bija personas, kum par latvieu kaavru cas mri un jgu bija pareizi, nacionli ieskati, novrtjot kaavru upuus aizvadtaj ka gan politiski, gan morli ar lielu iecietbu un izpratni. Jau 1946. gada 17. februa LCP II sesij Hanav LCK prieksdis prof. Dr. K. Kun dzi ierosinja uzemt LCK V. Janumu par locekli bez sevia uzdevuma. Ar to LCK un visa trimdas saime vljs rdt, ka doms ir ar latvieu cntjiem Cdelgem. Ierosinjums gan aiz poltiski gudriem apsvrumiem tda nerelizjs, jo V. Janums un visa kaavru saime tobrd vl mita Beij. kaavriem ierodo ties Vcij, LCK no savas puses ielika lielas ples, lai nekavjoties nodibintu ar viiem sakarus. Borghorstu, kur, k zinms, ierads ar DV pagaidu valdes prieknieks V. Janums, jau 1946. gada 16. mart apmeklja LCK pilnvarnieki E. Grosbergs un J. Celms. Grosenbrod, kur novietoja 4800 vru, ierads LKPP vicepriek sdis V. Maiztis un Libekas LSK prstvis mc. A. Abakuks. ie apmekljumi deva iespju tie domu izmai iepazties ar kaavru dzves apstkiem un vajadzbm. o un citu sarunu iz nkum dekns J. Velkme, ku pagaidm bija uzmies LKPP loceka pienkumus, 1946. gada 28. marta LCK sd ierosinja par pastvgo LKPP prstvi LCK izraudzt V. Janumu. Tai pa sd LCK piema vl sekojou, Daugavas Vanagu organizcijas turpmkajai attstbai oti svargu lmumu: Pamatojoties uz LCP stattu 7. pantu, nolemj uzskatt Be ijas latvieu kaa gsteku nometn izdarts divpakpenisks vlanas par tdm, kas notikuas LCP stattu 7. panta izpratn k atsevi apgabal notikuas, un nolemj pieirt elektoru iev ltajai biedrbas Daugavas Vanagi valdei tiesbu delet (uz) LCP trs prstvjus. (LCK sdes 47. protokols, 1946. g.) ie divi LCK lmumi DV organizcijas darbam, kas vl arvien drkstja turpinties tikai pagrd, piera jaunas, svargas perspektvas. Vienkrt, ievlot DV pagaidu valdes prieknieku V. Janumu LKPP, bija radts tilts starp Beijas kaavru saimi un kaavru grupu, kas gsta dienas vadjui Vcij, no gsta nomet nm savlaicgi izvairjuies, k ar ar to grupu (sevii ameriku josl), kas no gsta vl nebija atbrvoti. Otrkrt, LKPP jau ieva dtais aprpes darbs, k ar prskats par vajadzbm un aprpja182

mo skaitu, rdja skaidri, kd virzien darbs turpinms, kur liekami darm darba akcenti. Ar Daugavas Vanagu prstvju uzemanu augstkaj latvieu trimdas prstvb, LCP, bija pankts, ka: 1) pretji auru aprindu ieteikumam par norobeo anos no latvieu kaavriem par it k sadarboanos ar vcieiem nu bija likts morlisks sprosts, aiz k stvja lielum liel latvieu trimdas saimes daa; 2) latvieu kaavri vairs nebija nobdti sus, aujot par viu likteni lemt un spriest citiem, neuzklausot pau kaavru balsi. Par spti rkrtgi grtajiem sazinans un transporta apstk iem ar DV pagaidu valde neturja rokas klp. 1946. gada apra pirmajs diens pagaidu valdes prieknieks V. Janums ierads Detmold, lai ar LCK vadbu prruntu kaavru iesaistanu visprj trimdas dzv, k ar iegtu informciju par LKPP dar bbu un iespjm. Pc sarunm V. Janums nekavjoties devs uz Orbeku, kur bija apmetuies pagaidu valdes loceki J. Utinns un D. Mainovskis. Pc apspriedm Orbek V. Janums kopgi ar J. Utinnu devs tlk uz Zdorfu, kur ar kaavru transportiem no Beijas bija nokuvui prieknieka vietnieks E. Lauva un val des loceklis . Butkus. Kopg apspried mintie valdes loceki nolma paklaust LCK aicinjumam stt delegtus uz LCP. T k Cdelgem vlanas tiei LCP amatiem nebija izdartas, Z dorfas apspriedes dalbnieki vienojs, ka par LCP delegtiem iz raugmi tie, kas DV valdes vlans Cdelgem ieguvui visvairk balsu. Tdi bija V. Janums, G. Odi un J. Utinns. Sanksmes lmumi tad ar atbalsojs LCK 1946. gada 4. maija sd proto koljot, ka par DV organizcijas delegtiem LCP sastv izraudzti V. Janums, G. Odi un J. Utinns. (LCK 53. protokola 2, 1946. g.) da pagaidu valdes rcba nerunja pretim Cdelgem pieemtajiem stattiem, bet atbilda 1946. g. 6. janva elektoru sapulces deklarcijai, ku, cita starp, teikts: Pilnsapulce pilnvaro pagaidu valdi gadjumam, ja biedrbas dibinanai paredzt veid rastos neprvarami ri, uzemt kontaktu ar bgu aprpbas organizcijm atsevias kaavru aprpbas sekcijas dibinanai, lai vismaz td veid sekmtu kaut daji biedrbas mru izveanu. (Sapulces 4. protokols, C delgem, 1946. g.) 183

Uzemtie kontakti un LCK lmumi, protams, bija daudz vr tgki, nek tas mintaj deklarcij pieticgi formults. Praktiskais darbs, turpretim, bija saretks, nek pirmaj br d liks. Sapulcs jauns biedrbas prstvji pulcties nedrkstja, dibint nodaas ar ne. Bija jmekl citi cei, k krtot kaavru un vajadzbu apzinanu. Attstbai par labu nca tas, ka kaavru galven masa angu josl bija izvietota pas kaavru nometns, tas nozmja, ka m nometnm saska ar trimdas paprvaldes nordjumiem bija jizrauga ar paiem savas komitejas un pr valdes. T, piemram, V. Hzners, A. Tomass un H. Zgars bija nometu komandanti. kaavru nometu latvieu komitejm, savu krt, bija juzem sakari ar civlo bgu nometnm, lai apzintu tur dzvojoos kaavrus. Bet ja ar kaavru nometu paprvalde bija pau roks, tas vl nenozmja, ka nokrtots visprjais ap zinanas un sazinans darbs. Tam bija jizmanto LKPP, kua, k pusoficila angu pieciesta organizcija, darbbu uzmangi varja turpint, visvairk pievroties humnitriem un socila rakstura uzdevumiem. Ar kaavru iepldumu no Beijas LKPP darbs izvrts plaum, izveidojot vl lielku pilnvarnieku skaitu, kas visos apgabalos uzturja saskari k atseviu kaavru, t ar civlo nometu un slimncu starp. T, piemram, 1946. gada II ceturksn ilgku vai sku laiku darbojs sekojoi LKPP piln varnieki, reiz bdami ar Daugavas Vanagu organizcijas pagaidu valdes loceki jeb biedri: Grosenbrodes - Libekas rajon Vilis Hzners, Hanoveras - Immendorfas - Braunveigas rajon Al berts Ameriks, Borghorstas - Orbekas - Gtersloh - Eikelbornas Sennes rajon anis Jansons, Zvenes - Zdorfas rajon Er nests Lauva un anis Butkus. Pilnvarnieku uzdevums bija iespju robes apbraukt kaavru nometnes, interesties par bijuo kaa vru apstkiem civlo nometns, sastdt tur dzvojoo kaavru sarakstus, k ar uzzint, kdas vajadzbas ir invalidiem slimncs, amputtajiem un tbc slimajiem. ie uzdevumi no pilnvarniekiem prasja lielas ples un uzupuranos, jo prvietoans iespju nebija tikpat k nekdu, t ka daudzi mroja tlus cea gabalus kjm, ar kaavriem paredzto dvanu nastu uz muguras. Daudz slimncu vl uzraudzja britu militr policija, un pilnvarniekam vajadzja izgudrot visdas aizrunas, lai izgdtu tikanos ar kaavriem - in184

validiem, vai ar izzint, ku pus slimncas stai ir kds caurums, pa kuu, krslai iestjoties, varja tikt slimncas novietojum. Par savu darbu pilnvarnieki atldzbu nesama, bet bija gan jsniedz LKPP valdei, t.i., LKPP prstvim LCK V. Janumam rpgi ziojumi, k ar norini par sabiedrbas ldzeku un ma terilu izlietoanu. Organizcijas svars un nozme trimdas paprvaldes organos pamazm piems. T 1946. gada 28. maij jau mintie trs Dau gavas Vanagu prstvji V. Janums, G. Odi un J. Utinns ierads Vircburg, LCP III sesij. Mandtu komisijas prieksdis prof. A. vbe sesijas locekiem pazioja, ka Daugavas Vanagu organi zcijas prstvji sapulc piedals k pilntiesgi LCP loceki. Jauno LCP loceku darbs nebija viegls, jo LCP mintaj laik bija sada ljusies divos idejiskos blokos, kas viens otru apkaoja. Galvenais nesaskau objekts bija jautjums, vai 1931. gad vlts Latvijas saeimas bijuajiem locekiem ir priorittes tiesbas Latvijas un latvieu trimdas saimes reprezentan. ajs domstarpbs Dauga vas Vanagu prstvji iema neitrlu viedokli, jo kaavru aprin ds valdja ieskats, ka tikai brv latvieu tauta lems un sprieds par atjaunots valsts iekrtu un prvaldes organiem. Nevrojot iekjs nesaskaas, Daugavas Vanagu prstvji aktvi piedaljs LCP darb. Kaavru prstvju kltiene trimdas augstkaj pr valdes iestd nozmja ar to, ka kaavru saime varja aktvi ietekmt trimdas dzves veidoanu, ts delegti varja tikt ievlti LCP un LCK grmijos, varja ietekmt atsevius lmumus, baz joties uz kaavru aprindu specifiskajm vajadzbm un prasbm. K LKPP lietu krtotjs V. Janums piedaljs viss LCK sds. Drz pc Vircburgas sesijas notika prmaias ar LKPP vadb. Personisku motvu d no viceprieksa amata atteics V. Maiz tis, principilu domstarpbu d no LKPP prvaldes savu prstvi Dr. med. A. Bormani atsauca LSK. 1946. gada 11. jnija sd LCK, kuas pakautb LKPP palika ar turpmk, LKPP vadbas galotni prkrtoja : prieksdis J. Goldmanis, vietnieks V. Ja nums, loceki docents Dr. med. A. Alksnis un J. Utinns, Bijuo kaavru un viu piedergo aprpi ameriku josl vadja J. Gold manis, bet britu josl V. Janums. Ar o datumu prmijas bija liktas t, ka Daugavas Vanagu organizcijas turpmk attstba 185

atkarjs tikai no pau biedru aktvittes un enerijas. Attstbai par labu runja sekojoi apstki: 1) angu josl bija visvairk nometu, kuru iemtnieki gandrz tikai kaavri, 2) LKPP mate rilie un financilie resursi, kaut pagaidm angu aplti, bija britu josl, un 3) britu joslas LKPP prvaldes organos, tpat ar LKPP pilnvarnieki gandrz vai visi bija Daugavas Vanagu orga nizcijas biedri. Tas sagdja iespju ar LKPP paldzbu eneriski un netraucti iedzvint Cdelgem atzto organizcijas darba programmu un stattus. Ameriku josl, kur ar mita krietns skaits bijuo latvieu kaavru, stvoklis stipri atrs no attstbas britu josl. Kaavru dzve ameriku josl bija daudz nedroka, biei atkarga no vietjo militro iestu ierdu un UNRRAs amatpersonu poltisk iekrsojuma un rasisks izcelsmes. Kaavri bija izkaisti dads slimncs, civls nometns vai ari spiesti slaicgi slapstties, lai nekristu militro iestu roks. Atsevios gadjumos pat no gsta atbrvotus kaavrus pa militr akcij par jaunu sama ciet un par spti pau ameriku izdotajm atbrvoanas zmm atkal ievietoja stingra rema gsta nometns. Trkstot tieiem un inten sviem sazinans ldzekiem, ameriku josl dzvojoie kaavri par Daugavas Vanagu organizcijas darbbu uzzinja samr vlu. Protams, ar ameriku un franu prvaldtaj Vcijas da lat vieu sabiedrba interesjs un rpjs par kaavru likteni ne mazk aktvi k citur, bet darbs bija pa daai sadrumstalots, ne tik mrtiecgi virzts k angu josl. Lielko latvieu sabiedrisko organizciju starp pastvja zinma sacensba, kas o darbu dars. LSK Vcijas dienvidos, pamatojoties uz Starptautisk Sarkan Krusta stattiem, nordja, ka rpes par kaavriem - gstekiem ir viengi LSK uzdevums, td oti aktvi iestjs latvieu kaa vru liktea krtoan, deklarjot, ka 1) LSK przin kaavru aprpi un tieos SK pienkumus, bet 2) LCK un LCP przin bgu (civlo) aprpi Rietumvcij. aj deklarcij tomr bija trs kar dinli prpratumi: uz pirmo kd polemisk rakst nordja prof. A. vbe: . . . ka pc atbrvoto kaa gsteku pieldzinanas tiesbs prjiem DP nav poltiski gudri runt par kaavriem. (Tvzeme, 1946. g. 3. jlij, 48. n-rs.) 186

Otrkrt, lai ar cik eneriski bija atseviie LSK darbinieki, tau darbs noritja sporadiski, bez intensvm plsmm uz visas latvieu bgu saimes periferijm. LSK gan uzturja atsevias komitejas un atbalsta punktus vairkos latvieu paprvaldes apgabalos un no metns, bet t rcb nebija ts komunikcijas lnijas, ar kum varja rkoties LCK un LCP. Trekrt: LCK un LCP darbojs uz visprju, demokratisku vlanu bazes un prstvju izraudz an varja piedalties ikviens trimdas latvietis. Td LCK un LCP vadba bija prliecb, ka viss trimdas saimes morlais un fiziskais aprpes darbs koordinjams no viena centra un kopgm vadlnijm, kuas vartu grozt tikai visas trimdas vltie pr stvji. Maznozmgs ameriku josl bija ar LKPP darbs, kaut gan ts vadtjs J. Goldmanis dzvoja Vircburg, kur LKPP uzturja nelielu biroju ar pris techniskiem darbiniekiem. Galvenais kaa vru, invalidu un kaa gsteku aprpes darbs skuma gados ameriku josl guls uz latvieu apgabalu un nometu komitejm. Par rpm un vajadzbm, kas izraisjs, o darbu krtojot, apga bala komiteju prieksi savukrt informja LCK vai LCP locekus, lai problmu atrisinan panktu zinmu vienveidbu. LCK un LCP, savukrt, varja sazinties ar augstkm militrm vai UNRRAs iestdm, pankot uzskatu konsolidanu ar augstkajs sabiedroto prvaldes iestds. ds stvoklis ameriku josl tur pinjs ldz 1947. gada oktobrim, kad ar tur sks aktva Dauga vas Vanagu organizcijas ietekmes pieemans. Par spti tam, ka Daugavas Vanagu organizcija vl arvien bija spiesta strdt pagrd, aktvu darbu tas tomr netraucja, jo angu militrs iestdes seviu vrbu bgu padarbbai neveltja, nevrojot 1946. g. 19. marta rkojumu. Tpc 1946. gada 20. jnij pagaidu valdes prieksa V. Januma dzves viet Barnten, pie Giftenes (Hanoveras tuvum), pc iznkanas no gsta pirmaj oficilaj sd pulcjs Latvieu aprpbas biedrbas Daugavas Vanagi pagaidu valde. Bez prieksa sd piedaljs pagaidu val des loceki G. Odi, E. Vrzemnieks, J. Utinns, D. Mainovskis, V. Eizns, valdes loceka kandidts V. Hzners un informtvos nolkos LKPP pilnvarnieks A. Ameriks. is datums uzskatms par Daugavas Vanagu organizcijas darbbas atskanu brvb, no 187

s dienas organizcijas darbs un aktvitte strauji piems plau m, auga ar pienkumi, uzdevumi un atbildba. Sd prrunja 13 punktus, gan pieskaoties notikumiem kop pdjs valdes sdes Cdelgem 1946. g. 10. janvr, gan ar apsvra organizci jas turpmks darbbas plnus. J. Utinns zioja par Daugavas Vanagu prstvju darbbu 1946. gada 28. maij LCP III sesij Vircburg. Valdes prieksdis V. Janums raksturoja LKPP darbu un ststja par Daugavas Vanagu izveidotajiem sakariem ar s organizcijas starpniecbu. Ziojum bija ietverta ar informcija par kaavriem, kas vl bija sabiedroto gst un par plm viu atbrvoan. Sekoja ziojumi par kaavru nometnm: Grosen brodi V. Hzners, Hallendorfu V. Eizns, Orbeku D. Mainovskis, Saules nometni pie Gstachtas G. Odi, par studiju iespjm vcu universitts E. Vrzemnieks u.c. oti nopietnu vietu sanksmes prruns iema jautjumi par organi zcijas izveidoanu un darba aktvizanu dotajos apstkos. Sdes dalbnieki lma: Prrunjot bijuo kaavru iesaistanu Daugavas Vanagu or ganizcij, valde atrod, ka ievrojot to apstkli, ka Daugavas Va nagi tiesiski savu darbbu nevar attstt, nolemj, ka ar kaavru nometns dzvojoiem cieki sakari uzturami caur nometu komi tejm un pie kaavru nometnm jmina ciek piesaistt civlo nometns atrodoos bijuos kaavrus, caur kuiem tad vartu saemt tuvku informciju. (DV pagaidu valdes 1. (8) protokols.) Blomberg 1946. gada 20. jlij risinjs LCP IV sesija, un ai sanksm Daugavas Vanagu delegti pirmoreiz spiesti iejauk ties trimdas iekpoltikas veidoan, iestjoties par bijuo kaa vru interesm. Sadursme starp DV delegcijas uzskatiem un dau LCP sesijas loceku rads, apsprieot un pieemot noteikumus, pc kuiem izraugmi elektori nkams LCP loceku vlans latvieu nometns. LCP IV sesijas delegti, galvenokrt prstvot civlo nometns dzvojoos latvieus, vlanu instrukcijs paredzja, ka elektori, kas izrauga LCP locekus, ievlami, emot par pamatu visu kd nometn dzvojoo latvieu skaitu. Kad o instrukcijas noteikumu LCP loceki ar 14 pret 10 balsm piema, DV dele gcija sesiju pc protesta atstja, jo redzja aj lmum kaavru balsotju diskriminciju un neviendo proporciju starp faktiskiem 188

vltjiem un kdas nometnes tieo iedzvotju skaitu. Citiem vrdiem, elektoru skaitu kd latvieu nometn izra ne tikai balss tiesgo, bet ar brnu un citu personu skaits, kam btb nemaz vlanu tiesbu nebija. Prvrtjot apstrdto vlanu instrukcijas noteikumu, sesija tomr savu viedokli grozja d veid: Deleg tus (elektorus) ties vlans ievl katri 300 vien nometn dz vojoie balstiesgie tautiei pa vienam. (LCP IV sesijas 18./3 protokols, 1.) Ar to bija pankta taisngka elektoru izraudzanas krtba. Sekojos Daugavas Vanagu pagaidu valdes sds, 1946. gada 7. august un 10. oktobr, abas reizes Zrstet, valdes darbs ieguva arvien konkrtkas formas, pamazm zuda improvizcijas steiga, tai viet stjoties sistmatiskam atsevio jautjumu apsvranas lmumu stenoanas darbam. Vl arvien pirmaj viet bija rpes par bijuo kaavru materilo vajadzbu apmierinanu, ak tula kuva kultras paskumu iedzvinana un aktvizana. Bija jraugs, lai gados jaunkie kaavri, iesaukti ka no skolas sola, iegtu praktisku izgltbu, vartu iesaistties darb vai amat. Visi ie paskumi prasja ldzekus, td valdei bija jpt iespjas, k pie tiem tikt, kur emt. Bet tas bija sasniedzams, ja Daugavas Vanagu organizcijai aiz muguras stvja visa bijuo kaavru saime, kaavru piedergie un latvieu trimdas saime. Jaunus impulsus organizcijas darb ienesa pagaidu valdes 1946. gada 21. novemba sde Zrstet. Sanksm piedaljs pa gaidu valdes prieksdis V. Janums, valdes loceki E. Lauva, J. Utinns, J. Kalni, valdes loceka kandidts V. Hzners, k ar organizcijas vietjie pilnvarnieki A. Ameriks un A. Vanags. ai 4. sd brvb, bet 11., skaitot no organizcijas dibinanas Cdelgem, valde prrunja organizcijas darbbas pamatus un sakarus ar kaavriem. No prrunm izrietja, ka nepiecieama jauna uzticbas bazes raana, jo kaavru saimes struktra bija ie vrojami mainjusies, saldzinot ar pirmo delegtu - elektoru sa pulci Cdelgem 1945. gada 28. decembr. Jatceras, ka britu josl palika lielk daa to 4000 kaavru, kas gstu pavadja Vesterbr (plkv. Oa grupa), un zinms skaits bijuo kaavru dzvoja civls nometns. Par Daugavas Vanagu organizcijas dar bu interesi rdja ar vecks kaavru organizcijas kalpa189

kiei, vecie strlnieki u.t.t. Bija jrod iespja, lai ar ie cntji par Latvijas brvbu, tikai cit laikmet, vartu iesaistties Dau gavas Vanagu darb, apvienojot visu latvieu kaavru saimi no sienas ldz sienai. Pamatojoties uz iem apsvrumiem, pagaidu valde lma: Prrunjot Daugavas Vanagu darbbu nolk apvienot visus cntjus, nolemj prvlt Daugavas Vanagu valdi. Vlanas iz dart ar elektoriem kaavru nometns, izmantojot jau ievltos elektorus LCP vlanm un no civlo nometnm, kur btu kaa vri un elektori - kaavri nebtu ievlti, likt priek tdus iev lt, rinot vienu elektoru no 150 300 bijuiem kaavriem. Vlanu izveanai ievl komisiju sekojo sastv: A. Ameriks, H. Zgars, E. Grvelis, J. Kalni un B. Saus. Vlanas izdar mas ldz 1947. gada 15. janvrim. Nolemj pieirt 1 elektora tie sbas sekojom kaavru organizcijm: Latvijas kaaskolu bei guo virsnieku apvienbai, Veco strlnieku biedrbai un Biedr bai Kalpaka bataljons. (Pagaidu valdes 4. (11) protokols, 4) Ievltie kaavru delegti, kopskait 32, prstvot 7696 biju os cntjus, pirmaj sapulc pulcjs 1947. gada 15. janvr Hallendorfas kaavru nometn. Sapulc, kop Cdelgemas piek taj, iztirzja devius jautjumus. Pirmo reizi brvb pagaidu val de kaavru prstvjus varja informt par veikto un iecerto. No organizcijas dibinanas bija pagjis vairk nek gads, ai laik mainjuies apstki organizcijas darbbas vid, radus ar jau nas problmas un pienkumi. Biedrbas loceki vairs nedzvoja kompakt mas k Cdelgemas baraks, bet gan izklaidus pa at sevim nometnm gandrz vis Rietumvcij. Kas ldz im vl nek par kaavru organizciju nebija dzirdjis, nu interesjs, lai iesaisttos ts darb. Visu padarto un sasniegto pagaidu val des prieksdis V. Janums sapulc rezumja apmram : Dibinot Daugavas Vanagus, bija nodoms ts darbbu legli zt, bet, ievrojot specifiskos apstkus, tas nav pankts. Neska toties uz to, Daugavas Vanagi skaits viena no plakm un spc gkm organizcijm. Kultrl lauk ir izdevies bt paldzgiem pie 2 skolu nodibinanas: lauksaimniecbas Alterfrd un piensaimniecbas Zrstet. s skolas ir Daugavas Vanagu 190

audu brni, un ts apmekl vai viengi bijuie kaavri. Nomet ns ar LKPP paldzbu ierkotas bibliotkas. Tpat no Cdelge mas laikiem izdevies saglabt Baloa (vru) kori. Daugavas Vanagi ir daudz darjui gsteku un civlinternto atbrvoan, un ja pai nevarjm neko dart, tad bijm ierosintji un dzinjspks ofici lm personm. Tagad gsteki ir viengi tikai vai Italij.* Dau gavas Vanagu prstvji aktvi ldzdarbojuies ar LKPP, kur iz devies deblot mantas un ts sadalt pa bijuo kaavru nomet nm. Nodibints kontakts ar Amerikas, Zviedrijas un Beijas tau tieiem, un pamazm attsts paldzbas snieganas darbs biju iem kaavriem. Pieliktas ples slimo kaavru prvietoanai no vcu lazaretm un DP slimncm, kas atrodas labkos apstkos. Proteu jautjums tikpat k atrisints. Invalidu skaits angu zon 919. Tiek piegriezta liela vrba, lai vartu mcties arodus. Arod apmcbai un nodarbintbai jpiegrie liela vrba. Ievrojot ap grtinoos un traucjoos apstkus, iespju robes viss nepiecie amais ir ticis darts. (Sapulces 5. protokols, 1947. g.) Prjie valdes loceki zioja par Daugavas Vanagu sakariem ar latvieu bgu centrlajm iestdm un to darbu, sadarbbu ar jau pastvom kaavru organizcijm un biedrbm u.t.t. Viens no galvenajiem sapulces uzdevumiem bija jaunu biedr bas prvaldes organu vlanas. Saska ar Cdelgem pieemto stattu 25. paragrafu valdes prieksdis, vias vietnieks un pr jie valdes loceki ievlami uz trim gadiem. Katru gadu prvlama viena tredaa valdes loceku, kas no valdes izstjas vai nu rot cijas krtb, vai ar pirmajos divos gados izstjoos izi lozjot. T k dadu, lielumties privtu apstku d valdes aktvaj dar b nevarja piedalties G. Odi, . Butkus un V. Eizns, sapulces uzdevums bija ievlt trs jaunus valdes locekus. No astoiem kandidtiem par valdes locekiem uz nkoajiem trim gadiem iev lja: A. Vanagu (21 balss), V. Hzneru (19) un J. Gedroviu (17). Par valdes loceku kandidtiem no seiem kandidtiem ievlja: A. Pangu (27 balsis), A. Krpenu (25), B. Sauu (25), J. Leitti (23) un J. lti (22). Pirmo reizi radja pilngi jaunu prvaldes organu organizcijas revzijas komisiju, ku no septiiem
* Nav pareizi: gsteki vl ilgi bija ar ameriku zon red.

191

kandidtiem ievlja A. Ameriku (25 balsis), H. Zgaru (24) un A. Putriu (12). Revzijas loceku amatu kandidtos palika J. Liepi un A. Bankins. T elektoru sapulce bija ievljusi demo kratisk veid jaunu Daugavas Vanagu organizcijas valdi, ku darbojs sekojoas personas: valdes prieksdis V. Janums, priek sa vietnieks E. Lauva, valdes loceki J. Utinns, J. Kalni, J. Gedrovis, A. Vanags, V. Hzners D. Mainovskis un E. Vr zemnieks. Ar to bija beidzies organizcijas t.s. pagaidu valdes darbs. Kaut gan stattos bija teikts, ka organizciju vada centrl valde, tau, ievrojot patnjos apstkus, kas organizciju sagaidja br vb, gst ievlt valde bija uzskatjusi sevi par pagaidu insti tciju ldz apstku galgai noskaidroanai un pielgoans jauna jai situcijai. Visum pagaidu valdes darbbu var sadalt trs posmos: 1) t.s. organizcijas komitejas darbba ldz 4. sapulcei, 2) pagaidu valdes darbba Cdelgem ldz gsteku atsvabina nai un 3) posms pc ieraans brvb ldz 5. delegtu sapulcei 1947. gada 15. janvr Hallendorf. ai laika sprd organiz cijas pirmaj augstkaj prvaldes organ sku vai gaku laiku darbojuies: V. Janums, V. Akermanis, E. Lauva, . Butkus. V. Hzners, E. Vrzemnieks, G. Odi, J. ltis, D. Mainovskis, J. Utinns, V. Eizns un J. Kalni. ie vri bija pirmie organiz cijas idejas izaukltji (P. Balodis, V. Akermanis, V. Hzners un J. ltis) un idejas nostiprintji praktisk dzv (V. Janums, E. Lauva, J. Utinns, G. Odi, D. Mainovskis, E. Vrzemnieks, V. Hzners un citi). Jsecina, ka pirms pagaidu valdes sasniegumi, pc iznkanas brvb, rezultjs sekojoi: 1) Daugavas Vanagu idejas iedzvinana jaunajos apstkos brvb, 2) iesaistot organizcij kaavrus, kas nebija klt Cdelgem, Daugavas Vanagu dibinan; 3) bijuo kaavru interesm un vajadzbm nepiecieams vietas nodroinana jau pastvos latvieu trimdas organizcijs; 4) visas latvieu trimdas saimes ieinteresana bijuo kaavru stvoka labvlgai izkrtoanai un atbalstanai. 192

Atbrvoanu no gsta tiem, kas gst nemaz nebija bijui, gsta dienu laik bdami slimncs vai vienkri no gsta nomet nm izvairdamies, k, piemram, plkv. Oa grupa, vlk varja izkrtot vairks viets Rietumvcij, kur vcu kaavru d angu un ASV militrs prvaldes bija iekrtojuas sevias nometnes. Ts, protams, izmantoja ar vairums latvieu bijuo kaavru, galvenokrt nometnes Neutat (Neustadt) pie Libekas, Munster lger (Lneburgas Heid pie Zoltavas) un ASV josl Heilbron. iet, visvairk daranu latvieiem iznca Munsterlger Nr. 1 POW DISCHARGE CENTRE MUNSTERLAGER. Visas s nometnes bija dibintas tda pc kaa k gsteku uztura ns vietas, vlk tajs bija juzkavjas tikai daas stundas, kamr sagatavoja atlaianas dokumentus un uzrdja apmeans vietu, kurp dosies pc dokumentu saemanas. s nometnes darbojs vl ldz 1952. gadam, un tajs tad ar visi bijuie kaavri, vciei un prjo tautbu, kas bija kaojui vcu pus, varja leitimties bez grtbm, kas bija svargi, krtojot uzemanu DP nometns, izceoanu, vlk ar rentes un pensijas. iet, ka ar vairums lat vieu bijuo kaavru o iespju izmantoja. Bez tam ajs nomet ns, aizbildinoties, ka atlaianas dokumenti pazaudti, vai ar izsakot neapmierintbu par saturu atlaianas zms, varja, pie mram, pankt jaunas apliecbas izdoanu vai ar ieraksta labo anu ka atlaists nevis no Waffen SS (k bija gandrz ar visiem ASV josl atlaistajiem latvieu kaavriem), bet no Wehr macht. Pdjais bija oti svargs gan izvietojoties DP nometns, gan krtojot izceoanu. Bez tam m nometnm bija, vismaz skum, tiesbas bij. kaavrus skrnt (ldzgi k ASV armijas iestds) un t izskrnanas apliecinjums bija segums skrningu paskumiem bgu nometns. Katram bijuam kaavram ierodoties nometn (t bija brv prtga, viengi vajadzbas spiesta), bija jreistrjas prvald, uzrdot Soldbuch (kaavra grmatiu) vai citus dokumentus, ka bijis kaavrs. Beidzot pietika pat ar DV centrls valdes aplie cbu, ka bijis kaavrs. Atzina ar LCK izraksttas apliecbas. Rei zm pat pietika ar kda latvieu prstvja mutvrdu liecbu! Ttad, visa procedra notika oti humni un liel pavb uz bij. cntju izteicieniem. Gandrz katr atlaianas nometn darbojs
193

ar latvieu prstvji, kas apliecinja, ka atlaistajiem ir ar apme ans vietas galvens uzmju nometnes bija Neutate, Gro senbrode, Hallendorfa un Volterdingena. Visas ts prvrts tran sita nometns, jo atlaistie kaavri pai meklja apmeans vietas savu piedergo vai pazstamo nometns, izemot ASV joslas vie niniekus, jo tiem rtk bija palikt angu joslas DP nometns. Par atlaianas norisi Munsterlger tlaika latvieu prstvis J. Leittis ststa: 1946. gada jlij, pc atlaianas no gsta ASV josl, noncu pie imenes Volterdingen, kas atrads daus kilometrus no Mun sterlgera. Uzzinju, ka tur ir Lobe un citi virsnieki, savcu daus prtikas ldzekus un devos vius apciemot. Mekljot atauju vius satikt, atdros pret vcu kapteini, ar kuu kop biju kaojis Padom ju Savienb 69. vcu kjnieku divzij. Vi bija vcu puses nometnes komandants un t man pavra visus ceus, jo vcieiem angi va dart, ko grib. aj nometn ieplda latviei no daudz zemm Dnijas. Anglijas un citm. Ar man rads vlk iespja nodibint un uzturt uzticbas pilnas attieksmes ar nometnes angu vadbu. Ldzko kds transports ierads, t nometnes vadba man zvanja uz DP nometni, un es braucu uz Munsterlgeri krtot latvieu lietas. Parasti apliecinju, ka visiem atlaistajiem gstek iem ir kur palikt, parakstjos par viu saemanu un vedu lauk uz Volterdingenu. Nekaavriem gan nekdus dokumentus neiz sniedza, tikai ja nu kdam rads spiedga vajadzba, es uzrakstju apliecinjumu, ka vi pazaudjis atlaianas dokumentus, un ar to angu vadba apmierinjs. Lai man btu stiprks pamats zem kjm, tad ar plkv. Januma gdbu manus uzdevumus apliecinja Lejassaksijas baltieu prstvis R. Kukainis. apliecba man bija oti noderga. Atlaianas papru dabanai gstekiem nometn nebija ilgi juzturas, tikai pris stundu ldz apliecbu izgatavoanai. Visus gstekus ar vajadzja oficili skrnt un apliecint, ka tie ir latviei. Saprotams, ka es latvieos ieskaitju ar lietuvieus un igauus un reiz pat kdu vcu bijuo kaavru, kam nebija iesp jas uzrdt, kur paliks pc atlaianas. Volterdingen neviens ilgi nepalika, bet tda devs prom uz citm vietm. T bija tda k transitnometne, kur ieraduos ar aprpja. Man rcb pat bija 194

neliela, LKPP izdota naudas summa, no kuas varju izmakst pat mazu kabatas naudu atlaistajiem gstekiem, lai tiem btu iespja vismaz iegdties bietes braucieniem. Bija ar bijuie kaavri, kas Munsterlger ierads no Austrum vcijas, pat Polijas, kas slepus bija izkuvui uz rietumiem. Izdarot skrnanu, reizm bija jpiedzvo ar jautrki notikumi, piem., 1947. gada vasar no Dnijas bija ieraduies ap 100 vru, kas man bija jskrn. Tos sapulcinja lielk n, angu virsseran tam paziojot, ka tos skrns Latvijas prstvis. Kad ms kop ar angu majoru, nometnes komandantu, ieradmies pie sapulcta jiem, tie visi man skatjs baltm acm, jo domja, ka esmu okupts Latvijas reprezentants. Kpt. Dzintars, mani pazinis, briesmgi nikni iebrcs: Jkab, ar tu esi nodevjs! Es s kum nek nesapratu, tikai vlk prpratums noskaidrojs un skrnana noritja bez grtbm. Pavisam caur Munsterlgeri izgja ap 1000 latvieu vai pat vai rk kaavru. Ldzgas norises bija ar citos, iepriek mintos, gsteku atlai anas centros. Ar tur DV bija izpaldzga, kas liel mr cla organizcijas prestiu to bijuo kaavru uztver, kas pai nebija piedzvojui dibinanas notikumu Cdelgem.

Pilnvara Jkabam Leittim 1948. gad.

195

V DAUGAVAS VANAGU ORGANIZCIJAS TLK IZVEIDOANS

Visprjs stvoka raksturojums

Dzv Vcij 1947. gads ienesa lielas un neatvairmas prmai as. Pamazm ska zust cerbas par trimdas slaicbu. Notikumi lielaj pasaules poltik rdja, ka drzum nav gaidma stvoka nokrtoans Padomju Savienbas okuptaj Austrumeirop td veid, kas pavrtu bgiem ceu uz brvu dzimteni. Norises liel mr apslpja to paciltbu, kas trimdas saim valdja pirmajos bgulbas gados, kad visas cerbas un izjtas bija izteiktas sprno taj teicien: Nkamos Jus svinsim mjs!. Poltisk attstba spieda trimdiniekus jauno stvokli izvrtt lietikm acm un vairk veltt domas ikdienas problmm, proti: cik ilgi vl ilgs nometu daji bezrpg un bezdarbg dzve? Ar starptautisks aprpes organizcijas, kuu darbu 1947. g. 1. jlij no UNRRAs bija prmusi IRO (International Refugee Organization), negri bja un nevarja pieaut, ka tkstoiem cilvku dzvoja bezdarbb nometns, kuu uzturanai un apgdei izmantoja starptautiskus ldzekus. du apsvrumu seks bgu nometu aprpe kuva ar vien trcgka un pavirka. Aiz kalniem bija UNRRAs paciu laiks, IRO ikdiena sks ar drupanu kukuruzas maizi un trcgu pavalga tiesu. Materils un iztikas rpes vl papildinja raizes par tiesisk stvoka nedrobu, jo IRO visiem spkiem un ldzek iem kratjs va no apgdjamo skaita. To varja viegli pankt, bgiem atemot tiesbas uz starptautisko apgdi. o tiesbu no skaidroanai un preczanai atjaunoja t.s. skrningus. IRO kri199

terijas, lai bglis piedertu aprpjamo katgorijai, bija dadas. Bglim vajadzja izklstt IRO ierdiem visu savu pagtni, seviu interesi IRO rdja par trimdinieku dzvi vcu okupcijas laik. IRO rcb bija dadas, vairum pc vcu okupcijas varas vie doka izgatavotas kartotkas, aunkos gadjumos latvieu bgiem nelabvlgi materili un liecbas, pieprastas okupantu varai Rg. Protams, ka vispirms IRO prbaudes visskaudrk trpja bijuos kaavrus un viu piedergos. Pamazm stvoklis mainjs ar okuptajs Vcijas iekpoltik. Ja ldz im gandrz viss sabiedrisks un poltisks nozars vieng noteikana bija sabiedroto okupcijas iestdm, tad pamazm viena otra prvaldes funkcija tika nodota un prnesta uz pau vcieu pleciem. T dienu no dienas bgiem, un jo pai tiem, kas bija kritui par upuri skrningu procesiem, bija arvien vairk jsa duas ar vcu likumiem un iestdm. Saprotam krt s iestdes uz bgiem ne vienmr turja labu prtu, nedz ar bija sevii ieinterestas rzemju bgu problmas atrisinan, jo arvien vis zem valdja liels prtikas un dzvoku trkums, ar bezdarbs. No IRO aizgdbas izslgtajm kaavru imenm sks rpju pilnas dienas sekojo burvju apl: kamr nav privta dzvoka, tikmr nav iespjams saemt darbu (ja tdu vispr var dabt), kamr nav pastvga darba, tikmr attiecgajai personai nav tiesbu uz dzvokli, prtikas karttm u.t.t. Mints pardbas un Vcijas pckaa patnbas lika plaai bgu masai prdomt par iespjm Vciju pamest un trimdas laiku pavadt kd cit zem. IRO, k ar citu starptautisko paldzbas organizciju poltika bija, ka bgu problma lielos vilcienos bs nokrtota tikai tad, ja bgu masu no Rietumvcijas prvietos uz vietm, kur ir darbs, dzvoki un kur attiecg persona var iekau ties norml dzv. Blakus iem projektiem, IRO iestdes visiem spkiem propagandja un atbalstja plius, kas veicinja repatri ciju, ai sakar uzturot cieu sadarbbu ar Padomju Savienbas poltiskm un militrm misijm. Bet 1947. gads nesa ar daas pozitvas pardbas. Arvien ask iezmjs kontras konfliktam, kas brieda kaa laika sabiedroto starp, t.i., starp Padomju Savienbu, no vienas, un rietumu val200

DV pagaidu valdes sde 1946. gada 7. august Zrstet. No kreiss: J. Utinns, V. Hzners, V. Janums, D. Mainovskis, J. Kalni, otr rind: 2. Jansons, J. Gedrovis un A. Ameriks.

stm, no otras puses. o saspljumu iznkum rietumvalstu gal vaspilsts palielinjs to personu skaits, kam arvien skaidrks kuva Baltijas resp. Latvijas politiskais stvoklis, un strauji nostip rinjs sabiedrisk doma, kas izprata latvieu bgu tradijas stos iemeslus un nevlanos atgriezties okuptaj Latvij. s attstbas turpinjum pamazm atslba sabiedroto interese par dadm trimdinieku organizcijm un biedrbm. Kaut gan vl bija spk angu militrs prvaldes 1946. gada 19. marta rko jums par bgu organizciju aizliegumu, tau praktiski 1947. gada otr pus par o aizliegumu neviens vairs nerunja, nedz ar to ievroja. Ar Daugavas Vanagu organizcijas dzv 1947. gads nepagja bez prmaim. Gada skum, 15. janvr, Hallendorf notika jau apcert delegtu sapulce. Tas nozmja, ka ar brvb, izklai dus dzvojot, bija radts kontakts un kodols, kas varja turpint 201

Cdelgem skto darbu. 32 oficilie delegti un liels skaits intere sentu un sapulces viesu varja atgriezties savs nometns ar jaunm idejm, skaidru darba programmu, lai ar jaunu sparu turpintu kaavru un trimdas saimes vienoanu un pulcanu. Kaavru prstvji un reiz ar to Daugavas Vanagi bija ieguvui stingras pozicijas ar trimdas dzves paprvaldes organos LCP, LCK. BCP un LKPP. Tas deva iespju bt visur klt, kur runja un lma par trimdas ikdienas problmm un ajs diskusijs vienmr aizstvt un izcelt bijuo kaavru un viu piedergo specifisks vajadzbas un rpes. Delegtu sapulc jaunievlts valdes uzde vums nu bija veidot Daugavas Vanagu organizcijas darbu tlk, aktivizt kultrli - sabiedrisko dzvi un krtot emigrcijas jaut jumus, ja tdi ktu aktuli, k ar aizstvt bijuo kaavru inte reses un tiesbas pret UNRRAs un citu iestu nepamatotiem uzbrukumiem. Bet k neatliekamu darbu delegtu - elektoru sapulce jaunajai valdei uzdeva nekavjoties gdt par nodau un kopu organizanu vis Rietumvcij, kas reliztu organizcijas idejas, dartu ts zinmas plaajai trimdas saimei. Nevrojot liels grtbas, Daugavas Vanagu organizanas darbs angu josl bija virzjies uz prieku mrtiecgi un ar sekmm. Ameriku josl ideja par kaavru organizciju izplatjs vlk, gan ar bijuo cdelgemieu atgrieanos pie savm imenm, gan ar preses un privtas sarakstes paldzbu. Pirmie organizatoriskie sakari ar bijuo cntju saimi rads V. Janumam ar E. Stpnieku, kur tai laik mita Vircburg ar lielu skaitu latvieu bgu, ar bijuiem kaavriem. Pc V. Januma aicinjuma E. Stpnieks, izmantojot plao pazanos un savu populritti kaavru aprinds, ska mudint un ierosint atsevis latvieu nometns dibint Daugavas Vanagu nodaas un kopas. Ievadtie darbi virzjs uz prieku tri, jo daudzs latvieu nometns dzvoja no angu joslas prcluies kaavri, kas bija bijui Cdelgem, organizciju dibi not. Td veid bija radies kodols, kam Daugavas Vanagu ideja nebija svea, bet trcis tikai aicinjums saslgties par jaunu ap Daugavas Vanagu domu un darbu. im aicinjumam rads drz pankumi un 1947. gada 26. oktobr Vircburg nodibinjs pati pirm Daugavas Vanagu nodaa vis organizcijas pastvanas laik. Par prieknieku ievlja E. Stpnieku. 202

Eduards Stpnieks

Eduards Stpnieks dzimis 1902. gada 23. septembr Valkas apr. Lazberga pagast. Brnbu pavadjis Latgal Liepnas pagasta Katleos. Pamatskolu beidzis Viak, 1923. gad beidzis Rgas kultras veicinanas biedrbas vakara vidusskolu, 1923. gad iesaukts kaa dienest 6. Rgas k. pulk, bet 1925. gad iestjies Latvijas kaa skol, kuu beidzis 1928. gad. Pc tam, ldz Latvijas armijas likvidcijai 1941. gad dienjis 2. Ventspils kjnieku pulk. Ieskaitts krievu territoril korpus, izglbies no Litenes nometnes, pc tam pievienojies pltn. Aperta partiznu grupai Gulben. su laiku Talsu apria ugunsapdroinanas inspektors, bet kop 1942. gada marta Talsu bataljona rotas ko mandieris. 1943. gad paaugstints par kapteini un iecelts par III btl. komandieri 43. grenadieru pulk. 1944. gad piedals atkp ans kaujs no Volchovas, t paa gada jnij paaugstints par majoru, bet jlij prem 43. gr. pulka komandanu. Pulku izva da viss atkpans kaujs Vidzem, Kurzemes kaujs komand 106. latvieu pulku un piedals viss lielkaujs ldz 1945. gada 203

martam, kad viu iece par valsts kontrolieri Latvieu nacionlaj komitej Liepj. 1945. gada 9. maij viam izdodas izkt no ielenkts Liepjas un nokt Vcij, kur nekavjoties iesaists bij. cntju organizan. Ir pirmais DV nodau dibintjs ameriku okupcijas zon, Rietumvcijas DV valdes prieksa vietnieks un ameriku joslas DV valdes prieksdis. 1950. gad izceo uz Austrliju, kur atkal dzvi piedals DV organizcijas darb, kdu laiku ir DV prieknieks Austrlij, ar citos atbildgos amatos. Par varonbu apbalvots ar Dzelzs krusta II un I iru, Vcu krustu zelt un vairkm citm goda zmm. Jaunizveidot nodaa tda padziinja un aktvizja E. Stpnie ka privt ce uzemtos kontaktus ar bijuo kaavru saimi lat vieu nometns un aicinja nometns izraudzt kaavru deleg cijas, kas pulctos, lai lemtu par organizcijas darba skanu visas okupcijas joslas mrog. Inicitoru un delegtu izraudzanai bija lieli pankumi, un jau 1947. gada 31. oktobr Vircburgas latvieu centrls nometnes YMCAs telps pulcjs 25 delegti inicitori no Ansbachas, Bbenhauzenas, Nirnbergas, Lufthfenas, Bambergas, Fuldas, Hersbrukas Gzenes, Darmstates, Kaseles, Vircburgas, Eslingenas, Fibachas un Valkas (pie Nirnbergas Firtas) nometnm. Par sapulces vadtju ievlja E. Stpnieku, sanksmes protokolistu A. Puti. Uz sapulci no angu joslas bija ieradies ar Daugavas Vanagu Cdelgem ievltais prieknieks V. Janums. Pla refert valdes prieknieks raksturoja organiz cijas dibinanas gaitu gst, stattu nozmi un garu, k ar orga nizcijas attstbu un darbbu angu josl. V. Janums nordja uz Daugavas Vanagu mriem, uzdevumiem un pienkumiem. Pc debatm un prrunm delegti vienprtgi nolma dibint DV nodaas un ts apvienot zonas vald. Darbbas trkai sekmanai izvlt zonas pagaidu valdi no kltesoo delegtu vidus, ar mak simlo darbbas laiku 3 mnei. Pagaidu valdei jizveido nodau darbba un jsaskao sadarbba ar centrlo valdi. (Ameriku joslas delegtu sanksmes 1. protokols.) Sekojos vlans joslas pagaidu valdes prieknieka amatam par kandidtiem minja E. Stpnieku, P. Balodi, . Bli, R. Riku, V. Reimani. Ar 25 balsm par joslas pagaidu valdes priek204

nieku sapulc ievlja E. Stpnieku, par via vietnieku no 4 kan didtiem ievlja P. Balodi, bet par pagaidu valdes locekiem no 11 kandidtiem izraudzja T. Duktu, V. Voitku, V. Reimani, E. Bumani un K. Berkmani. Ar to bija radts pamats organiz cijas plnveidgai un koordintai darbbai ameriku josl. T k priek stvja LCP vlanas, sapulce nolma, ka LCP vl ans Daugavas Vanagiem jpiedals ar saviem kandidtiem, kam sav nostj jstv pri visiem skiem grupu un partiju novirzie niem. (Daugavas Vanagi, 2. n-rs, 1949. g., 95. lpp.) Ar to jaunievltajai ameriku joslas Daugavas Vanagu pagaidu valdei bija doti divi galvenie uzdevumi: 1) izveidot organizcijas nodau tklu latvieu nometns un 2) aktvi iesaistties LCP vlans. Protams, ka bez iem uzdevumiem bija jveic ar rutnas darbs, kas tpat k angu okupcijas josl izpauds aprpes uzdevumu krtoan, c par kaavru tiesbm, darb visas latvieu sa biedrbas lab u.t.t.

DV pagaidu valdes sdes dalbnieki 1946. g. 10. oktobr Zrstet. Pirmaj rind . Jansons, A. Vanags, V. Janums. J. Utinns, D. Mainovskis, otr rind J. Gedrovis, A. Ameriks un J. Kalni.

205

Sapulc ievadtais darbs virzjs uz prieku strauj temp, un pagaidu valdes otr sd 1947. gada 29. novembr Vircburg valdes prieksdis E. Stpnieks varja ziot, ka sekojos latvieu nometns nodibintas Daugavas Vanagu nodaas: Vircburg, Fi bach, Valk, Erlangen, Hersbruk, Amberg, Memingen, Bam berg, Augsburg, Ansbachas - Rotenburg, Veisenberg, Hanav un Mrburg. Pretji angu joslas darbbai organizcijai ameri ku josl nevajadzja darboties pagrd, jo tlt pc darbbas uzskanas par Daugavas Vanagu mriem un darbu ska intere sties ameriku drobas iestdes. pas drobas iestdes CIC ierdi bija ieraduies valdes prieknieka E. Stpnieka dzvokl un pc pamatgas iepazans ar organizcijas uzbvi un darbbu paskaidrojui, ka Daugavas Vanagu organizcijas darbam nekdi ri nav gaidmi. Joslas pagaidu valde trs mneu darbbas laik bija pulcju sies trs sds, izdevusi 3 apkrtrakstus nodau un kopu inform anai par organizcijas darbu, sekmgi izdarjusi dadas ldzeku vkanas akcijas, ar pankumiem piedaljusies LCP loceku vl ans u.c. Apritot valdes pilnvaru laikam, Vircburg 1948. gad, no 24. 25. janvrim norisinjs ameriku joslas DV delegtu sapulce, piedaloties 30 delegtiem no 15 nodam. Sapulc piedaljs orga nizcijas prieknieks V. Janums, angu joslas valdes loceklis V. Hzners, Voldemrs Skaistlauks un Krlis Lobe, to vadja E. Stpnieks, protokolja Alfreds Pute. Par darbu latvieu nometns zioja 15 nodau prstvji, liecinot par spraigu darbu un redza miem pankumiem. saj laik gtie sasniegumi atspoguojs prieknieka V. Januma vrdos: Par veikto varu tikai priecties. Ja ms t tursimies kop, tad ne tikai lgt, bet ms varsim ar prast. (Sapulces protokols, 6. lpp.) Galvenais sapulces uzdevums bija jaunas, pilntiesgas ameriku joslas DV valdes ievlana. No kandidtiem E. Stpnieka un Ojra Bskapa valdes prieksa amatam ievlja E. Stpnieku. Prieksa biedra amatam no 3 kandidtiem izraudzja Visvaldi Reimani, par valdes locek iem no 8 kandidtiem ievlot Alfredu Puti, Ojru Bskapu, V. Voitku, T. Duktu, K. Apini, bet revzijas komisij no 5 kan didtiemP. Greizi, J. Prkonu un K. Juvaru. Pirmaj sd 1948. 206

gada 25. janvr valde amatus sadalja sekojoi: valdes prieks dis E. Stpnieks, prieksa vietnieks V. Reimanis, valdes sekre trs V. Pute, kasieris V. Voitkus, biedrzinis O. Bskaps un val des loceki T. Dukts un K. Apinis. Ar o sapulci un vlanm DV organizcijas dzv Rietumv cij iestjs jauns, iezmgs pagrieziens: abos lielkos latvieu trimdinieku apmeans apgabalos, t.i, angu un ameriku josls, pastvja divas atsevias reionlas DV valdes. T k angu jos las DV valdes prieksdis saska ar Cdelgemas stattiem bija ar DV centrls valdes prieksdis, abu valu darbbu un mrus saskaoja, vadoties ar centrls valdes prieksa atzinumiem un konsultcijas ar angu joslas DV valdi. Ar angu josl attstba nestvja uz vietas. Vrojot panku mus nodau un kopu izveidoan ameriku josl, angu joslas valde 1947. g. 12. decemba sd Zrstet secinja: Sakar ar DV nodau dibinanu ameriku zon nolemj m int, kur tas iespjams, tdas dibint ar angu zon pie nomet nm, t aktvjot DV darbbu. (DV valdes sdes 10. (17) pro tokols.) Pirm DV nodaa angu josl nodibinjs 1947. g. 13. de cembr invalidu prskoloanas centr Klaustl - Cellerfeld, par prieknieku ievlot Oskaru Caunti. Sekoja rinda citu nodau: Giftenes 4. 1. 48., Zdorfas 7. 3. 48., Libekas 8. 3. 48., Straumnu Hallendorf 23. 3. 48., Grosenbrodes 31. 3. 48. u. t. t Kaut DV nodau un kopu dibinana angu josl noritja oti intensvi (ldz 1948. g. beigm reistrtas 35 nodaas un kopas), darbs tomr neritja bez traucjumiem. Jau raksturotie notikumi 1947. g. ienesa trimdas saim jaunu aspektu: daudzi trimdinieki ska mest skatu pri Vcijas robem, raugoties pc jaunm ap means zemm. Ska lnm kustties lielais izceoanas vilnis, vispirms skaot angu joslu, ku, k zinms, uzturjs lielkais latvieu kaavru skaits, ar DV organizcijas dibintji - cdel gemiei. Pirm izceoanas akcija 1946. gad aptvra baltu taut bu sievietes, t. s., Baltic Cygnet. 1947. g. 23. aprl sekoja gal ven ieceotju ieplana Anglij, Westward Ho. T k Anglija 207

meklja strdniekus smagam fiziskam darbam ograktuvs, lauk saimniecb un tekstilfabriks, lielo iebraucju vairumu veidoja bijuie kaavri un leionri - vieninieki. T k iebraucju starp bija ar daudzi organizcijas biedri, DV angu joslas valdei is fakts nevarja bt vienaldzgs. 1947. gada 8. maij valdes sd Hameln runja par DV darba turpinanas iespjm Anglij. Vispirms izkristallizjs doma, ka DV darba turpinanai Angli j radmi iedgi jau Vcij, apzinot no izceotjiem uzticbas personas, kas Anglij nekavjoties sktu organizanas darbu. Ak tvitti vartu pastiprint ar pam delegcijm. su brdi pavdja iespja, ka uz Angliju prcelsies DV valdes prieksdis V. Ja nums, uzemoties organizanas darbu. Bet pris mneu vlk jau jaunie ieceotji pai ska DV darbu Anglij. Uzdevumi Vcij nemitgi auga, uzliekot organizcijas aktvajai daai jaunus pienkumus. Problmu skaits nemazinjs, bet pie ms skait un nopietnb. Vairk un vairk visprj bgu ap rpe no starptautiskajm organizcijm prgja vcu paprval des kompetencs, uzliekot lielku slodzi latvieu invalidu un grt dieu aprp latvieu pau organizcijm. 1947. un 48. gads bija stipri brzmaini latvieu bgu iekpoltikas veidoan, un ie saviojumi nevarja neskart ar tik spcgu un ietekmgu trimdas dzves faktoru, par kdu ai laik bija izveidojusies DV organiz cija. Daudzu problmu risinana un gaidmie lmumi prasja vienotu domu un iziranos. Tas, savukrt, radja vajadzbu pr krtot organizcijas vadbas organus. Reorganizcija notika 1948. gada 2. jnija sapulc Straumnu (Hallendorfas) bijuo kaavru nometn, pulcjoties angu, ameriku un franu joslas DV no dau delegtiem, mandtiem sadaloties : ameriku joslu prst vja 25 delegti, angu 36, franu joslu 1 un starplaik Ita lij (Miln) izveidoto nodau 1 delegts, kopskait 63. Sapulce izvrtja ldzinjo biedrbas darbbu, iztirzja radus problmas un asumus, prrunja attieksmes ar citm trimdas latvieu orga nizcijm, k ar nosprauda vadlnijas nkamajam darbbas lai kam. Viena no m vadlnijm, pieskaoties tiei organizcijas administrtvajam un prvaldes darbam, bija Instrukcija par DV zonas valdm. Debats izvirzjs ieskati, ka centrlajai valdei jbt elastgai un pri vism organizcijas administrtvm 208

institcijm. Instrukcija paredzja du prvaldes aparta prkr toanu: 1) emot vr dado Vcijas okupcijas zonu patnjos apstk us, ievlamas DV zonu valdes un zonu revzijas komisijas angu, ameriku un franu zon. 2) Zonas valde vada biedrbas tekoo darbbu attiecg zon. 3) Zonas valde sastv no 9 locekiem, kuus ievl uz 3 gadiem zonas delegtu sapulc, attiecgi ievrojot stattu 27., 28., 29., 30. un 31. pantu. 4) Zonas valdes loceklis var bt ar centrls valdes loceklis. 5) Vadot biedrbas darbbu sav zon, zonas valde attiecgi pie mro stattu 32. pantu, pie tam principils lietas un jautju mi, kui ska ar citas zonas, nododami centrls valdes iz lemanai. 6) Ievlot zonas revzijas komisiju un ts darbb attiecgi iev rojami stattu 34.39. panti, piemrojot os noteikumus zo nas apjom. Ar instrukcijas pieemanu organizcijas ldzinj prvaldes apart rads principilas prgrozbas. Cdelgem ievlt centr l valde ldz im galvenokrt balstjs tikai uz Cdelgemas gst bijuajiem organizcijas locekiem, un darbbas smaguma punkts organizcijas pastvanas posm bija angu josl. ds stvoklis bija pareizs un loisks tikai ldz tam brdim, kad organizcij iestjs biedri, kuiem Cdelgemas gsts bija gjis secen. Robeu ai attstbai varja vilkt ar DV organizcijas izplatanos ameri ku josl un pirms DV nodaas dibinanos 1947. gada 26. oktobr. Instrukcija deva pirmo ierosmi tam federlajam prvaldes apartam, kas bija svargs turpmkaj organizcijas pastvanas gait. Pc instrukcijas apstiprinanas DV centrls valdes prieksdis Vilis Janums sapulcei pazioja, ka valde un revzijas komisija noliek pilnvaras. Jauns centrls valdes prieksa postenim mi nja vienu kandidtu Vili Janumu, par kuu, aizklti balsojot, nodeva 58 balsis, 1 atturoties, 4 delegtiem neesot sdes telp. Valdes prieksa biedra amatam minja 4 kandidtus: E. Stpnie ku, E. Lauvu, V. Hzneru un J. Celmu, ar 39 balsm ievlot E. 209

Stpnieku. CV loceku amatiem no 18 kandidtiem (8 no angu, 8 ameriku un 2 no franu zonas) vald ievlja Vili Hzneru (ar 50 balsm), J. Celmu (48), K. Apini (35), T. Duktu (35), R. Kukaini (33), V. Voitku (30) un P. Balodi (ar 30 balsm). Centr laj revzijas komisij no 7 kandidtiem izraudzja H. Zgaru (52 balsis), P. Greizi (32) un R. Ancnu (25). Ldzgi ar angu joslas delegti, saska ar jauno instrukciju, bija spiesti stties pie jaunas joslas valdes ievlanas, jo ldzinj, kas bija pildjusi ar centr ls valdes vietu, saska ar Vi Januma paziojumu pilnvaras bija nolikusi. No 39 balss tiesgiem delegtiem angu joslas valdes vlans piedaljs 38, par valdes prieksdi ar 37 balsm, 1 attu roties, ievlot Vili Janumu. Par vietnieku ar 36 balsm ievlja A. Silgaili. Joslas vald no 14 kandidtiem ievlja E. Lauvu (ar 34 balsm), Vili Hzneru (30), J. Gedroviu (25), J. Utinnu (25), A. Vanagu (24), E. Vrzemnieku (21) un J. Zai (17). Re vzijas komisij no 6 kandidtiem izraudzja A. Vksni, H. Zga ru un J. Leitti. T k franu josl latvieu skaits nebija liels, to starp latvieu bijuo kaavru skaits vl mazks, franu joslai pau valdi neizraudzja, bet to administrtv zi pakva ame riku joslas DV valdei. m vlanm beidzoties, Daugavas Vanagu organizcijas pr valde, valdes loceku amatus sadalot, rdja du ainu: Daugavas Vanagu centrl valde: V. Janums, valdes prieksdis, E. Stpnieks, valdes prieksa vietnieks, V. Hzners, sekretrs, K. Apinis, informcijas nozares vadtjs, J. Celms, T. Dukts, R. Kukainis, V. Voitkus, P. Balodis, valdes loceki.
(Pamats: 1948. gada 2. jnija un 1948. gada 3. jnija sapulces un valdes sdes protokoli.)

Daugavas Vanagu angu joslas valde: V. Janums, joslas valdes prieksdis, A. Silgailis, valdes prieksa vietnieks, E. Lauva, V. Hzners, J. Zais, J. Gedrovis, J. Utinns, 210

A. Vanags un E. Vrzemnieks, valdes loceki.

(Pamats: 1948. gada 2. jnija sapulces protokols.)

Daugavas Vanagu ameriku joslas valde: E. V. A. V. Stpnieks, joslas valdes prieksdis, Reimanis, joslas valdes prieksa vietnieks, Pute, O. Bskaps, V. Voitkus, T. Dukts, K. Apinis, Pauzers un V. Laugalis, valdes loceki.

(Pamats: 1948. gada 25. janva sapulces protokols.)

Kas bija pankts ar jauno izkrtojumu? No vienas puses, bija doti mesli abu okupcijas joslu prvaldes patnbm. Nevrojot to, ka ameriku josl latvieu bijuos kaavrus vajja k kaa noziedzniekus un SS vrus, Daugavas Vanagu organizcija to mr varja brvi darboties k kaavru organizcija. Angu josl, turpretim, atkltu organizanos oficils angu iestdes vl arvien uzskatja nevlamu, kaut gan pieminto pagrdes darbbu pie cieta bez iebildumiem. Galvenie DV organizcijas darbbas kani bija vl angu josl pastvo LKPP. No otras puses, 1948. gada 2. jnij izraudzt prvaldes iekrta organizcijas darbu daji birokratizja. Lai ievltu joslu valdes un centrlo valdi, bija nepiecieamas gadskrtjas sapulces. Joslu delegtu sapulces iev lja joslu valdes, bet abu joslu delegtu sapulce kopgo centrlo valdi. T k angu joslas valdes prieksdis V. Janums bija reiz ar centrls valdes vadtjs, dabiski, ka personlnija neprasja pau problmu iroanu. Tas praks nozmja, ka lielko dau krtojamo jautjumu izra centrl vald, sd pieaicinot ar angu joslas valdes prjos locekus. Asu cenzru visu latvieu poltisks emigrcijas organizciju darbb ieviesa 1948. g. 20. jnija rietumu sabiedroto okupciju joslu naudas reforma. Vien dien pa daai nevrtgs, bet ar viegli iegstams vcu valsts markas (Reichsmark) izma no apgrozbas, un katrs pilsonis sama jauns ciets vcu markas (Deutche Mark), ne vairk, ne mazk k 60 uz personas. Das diens sabruka melns biras kursi, kur galvens vrtbas bija kafija, cigaretes, okolde, prtikas preces u.t.t, izbeidzs speku211

lcija, rads uzticba jaunajai valtai, veikali pildjs mantm. Pki rads darbs un to meklja, jo citdi pie naudas nevarja tikt, un bez ts nekas nebija iegstams. Latvieu organizcijas valtas maia sevii smagi neskra, jo neviena biedrba nevarja lepoties ar daudzmaz nozmgm iekrtm summm. Latvieu organizciju ldzeki alla bija plsto stvokl, jo vajadzbu bija daudz: fizisk un garg aprpe, liels skaits kaavru vl bija slimncs, bija juztur latviskas skolas, vajadzja mcbl dzeku u.t.t. T k valtas reforma nenca glui negaidta, atli kus reichsmarkas minja relizt materils vrtbs, cerot ts vlk prvrst jaunaj maksanas ldzekl. Organizciju turpmkaj darbb Vcij naudas reforma tomr radja jaunas problmas. Lai cik niecgs un paaizliedzgs kdas organizcijas prvaldes aparts, bez ldzekiem t darboties nevar. T k visa sazinans ar organizcijas periferijm notika gandrz tikai ar saraksti, ldzekus prasja pasta izdevumi. Prvaldes centri savus lmumus, vajadzbas un ierosinjumus varja paziot noda m tikai apkrtrakstu veid. Lai pulctos sanksms un delegtu sapulcs, vajadzja ldzeku transportam un ceam. Strauji ar mazinjs darba spjgo latvieu skaits Vcij, jo 1948. gada beigs un 1949. gad piln spar plda izceoanas vilnis ci tiem vrdiem, Vcijas pameanas pnika. ai izceoanas p nikai liel mr trka latvieu vadtju iestu koordincijas, nedz ar tai pamat bija nacionli apsvrumi; vienkrot veid o izceoanu uz dadm pasaules malm varja raksturot vrdiem glbjas, kas var. Vcij paliekoajm latvieu organizcijm darbba bija paos pamatos jprkrto, jo ikdienas problmu skaits nemazinjs, tiei otrdi tas kuva vl lielks. Izceot gan varja fiziska darba spjgas personas, turpretim invalidi, slimie, vecie, nespjgie apsolto zemju aizsnieganas proces nevarja piedalties, tie bija spiesti palikt. Tas nozmja milzgu uzdevumu nastu uz to organizciju pleciem, kas galveno vrbu veltja kaa grtdieu aprpes darbam. Straujais izceoanas vilnis ienesa lielas prmaias ar nometu struktr. Ja nometnes trimdas skuma gados uzskatja par mazajm Latvijm, kus lielks (ldz 3000) vai mazks skaits latvieu mjoja ciei vienkopus, ar iespju kopt savu valodu, kultru, skolm, kopgi apsprieot savas vajadzbas 212

un prasbas, tad ar laiku o mazo Latviju skaits tri samazinjs. Nometnes likvidja apvienojot, iemtniekiem dau mneu laik dakrt vairkreiz iesaiojot un izsaiojot savu trimdas bag tbu, lai maintu nometnes. Tds pats liktenis piemeklja ar Daugavas Vanagu nodaas. Tikko nodibintas, ar pris mneu aktvu darbbu, ts bija spiestas pastvanu izbeigt aprdto apstku d. Mintie un daudz citu iemeslu prast prasja, lai organizcijas darbu centrliztu, sasinot tieos dienesta ceus, galvenokrt iegstot elastbu rcb un darbbas koordinan. Ar m prob lmm vajadzja nodarboties Daugavas Vanagu delegtu sapulcei 1950. g. 19./20. august, piedaloties nodau delegtiem no angu (21 persona), ameriku (19) joslm un 1 delegtam no Austrijas. Sapulce izvrts par vienu no nozmgkajm organizcijas dzv tlt pc pirms Daugavas Vanagu dibinanas sapulces 1945. gada 28. decembr Cdelgem. Augustdorfas YMCAs barakas sanksmju zl pieemtie lmumi prkrtoja organizcijas ad ministrtvo iekrtu uz gadiem, un uz o notikumu idejisks bazes organizcija darbojas vl odien. Sapulci, ku piedaljs pavisam 58 balss tiesgi organizcijas biedri, ievadja plas centrls valdes prieksa Via Januma ziojums, galvenos vilcienos sniedzot at skatu par organizcijas veikumiem saj pastvanas laik, ar kdm grtbm ncies cnties, kdas problmas jrisina nkotn. Dokument teikts: Daugavas Vanagu CV centusies biedros uztu rt varou garu, saglabt ticbu Latvijas atbrvoanai un pulct visus latvieus tautas kopbas saglabanai. K aprpes, t ar kultrlaj darb latvieu trimdas saim esam guvui nedaltu atbalstu. DV organizcijas darbs un pankumi nav pagjui nepa manti ar komnistu ldzskrjjiem un aentiem. Tpc viu naids un denuncicijas jo asi vrss pret DV organizciju un vias biedriem. DV CV ieskats tomr ir, ka esam gjui pareizo ceu, un mums ca par Latvijas atbrvoanu jturpina, neskatoties uz denuncicijm un skrningiem. Organizcija spka zi pagjuos gados augusi plaum. Uz 1950. gada 1. augustu DV organizcij apvienotas: 213

Nodaas

Biedru skaits Biedru veic. skaits

Anglij Vcij, angu josl Vcij, ameriku josl Austrij Italij Beij Holand Dnij Zviedrij Kanad Arentn ASV Austrlij Pavisam kop

123 25 22 1 1 1 1 1 5 2 1 3 3 189

6200 1188 900 24 10 50 19 50 115 42 45 80 200 8923

200 14 18 232

Sakar ar izceoanu biedru skaits Vcij strauji samazins, toties viu skaits pieaug reiropas zems. Lai rastu iespju c par Latvijas atbrvoanu iesaistt ar jaunko paaudzi un sievietes, DV CV izstrdjusi instrukciju par jaunu biedru uzemanu. Turpmk DV organizcij blakus biedriem veterniem vars bt ar abu dzimumu latviei, kas gatavi nkotn aktvi atbalstt cu par Latvijas atbrvoanu. Lai katram biedram btu skaidrs, par kdiem ideliem vi cns un kda mums jietur stja sveum, CV izstrdjusi DV organizcijas idejiskos pamatus un darbbu sveum. Lai aktviztu DV darbu un savstarpjs attiecbs izveidotu zinmas tradicijas, tad DV CV lgusi J. Gedroviu izstrdt Darbbas sekmanas plnu. Izstrdts projekts DV fonda radanai. Lielu darbu no mums sagaida msu kaavri rehabilitan. IRO vl arvien oti ctgi izdara skrningus. in jautjum izdarti vairki iesniegumi, bet radies iespaids, ka msu iesniegumus vairs neievro. Sakar ar enerlpadomes IRO sanksmi 14. mart DV CV nolmusi caur msu organizcijm rzems griezties pie attiecgo valstu rlietu ministrijm, kas nozm IRO prstvjus. Par IRO netaisno rcbu izstti materili DVF Anglij, Nacion214

lajam fondam Zviedrij, DV nodam Beij, Latvieu Nacion lajai Apvienbai Kanad, Latvian Relief ASV, latvieu prstvim env, u.t.t. Sakar ar iem iesniegumiem msu prstvim A. Skrberam izdevs pankt to, ka skrningu jautjumus uzma dienas krtb IRO konferenc. Debau laik ASV prstvis Vo rens nca ar prieklikumu svtrot IRO konstitcijas 2b pantu, bet par panta svtroanu nevarja vienoties. ds nokrtojums mums praks nek nedod, jo atstj atkal katram eligibility virs niekam brvas rokas noteikumus tulkot pc savas patikas. Apmek ljot Angliju, in jautjum DV CV prieksdis bijis rlietu mi nistrij. Angi ir ieskatos, ka IRO tuvk laik likvids, un tpc nekdu noteikumu prstrdana vairs nav izdarma. Angu josl reistrti kop ar imenes locekiem 161 izskrnts latvieu kaa vrs. Ar bijuo kaavru izceoanu uz ASV kav kda mums naidgi noskaota minoritte ASV. s minorittes prstvji ir gandrz katr ASV DP komisij. Kamr vl spk 1948. gad izdotais ieceoanas likums, bijuie kaavri Amerik nevarja ieceot tpc, ka vii bija cnjuies pret vienu no ASV sabiedrotajiem. Ar jaun likuma pieemanu is pants atcelts, bet ASV DP komisijas loceklis Vaington Rosenfield (clies no Vias) tagad ir atkal pretim bijuo kaavru ieceoanai, jo Latvieu leions esot piederjis pie SS un td visi leionri piedaljuies kustb, kas bijusi naidga ASV. Bet DV CV cu par kaavru ieceoanas tiesbm turpins, jo ir pazmes, ka komnistiski noskaoto IRO ierdu un DP komisijas loceku pozicijas nav diezin cik stipras. Daudz darba ziedots aprpes lietu krtoanai. Aprpjamo V cij vl ir: Angu josl 429 smagi invalidi, 263 vieglki invalidi, 254 tbc slimnieki, 235 krituo kaavru brei un 302 krituo kaavru vecki. Ameriku josl 589 invalidi un tbc slimnieki un 200 krituo kaavru vecki un brei. Pavisam kop 2372 aprpjamo. Sakar ar tautieu izceoanu jrins, ka ienkumi no Vcijas strauji mazinsies, tpc turpmk paldzbas darb vl vairk jie saista rzems dzvojoie DV organizcijas biedri, jo mums, kas 215

esam palikui Vcij, vieniem nebs iespjams o nastu celt. Lai veicintu ldzeku uzkranu, CV ir paredzjusi nodibint DV ap rpes fondu. Kultrl darba uzturan CV veicinjusi sporta kopu un dr matisko pulciu noorganizanu nometns. Domts par organi zcijas bietena izdoanu, pastv invalidu prskoloanas centrs u.t.t. (1950. gada 19./20. augusta sapulces protokols.) Tlk ziojum CV prieksdis nordja, ka turpmk darbba ir krustcels un bs nepiecieami lmumi, to turpmk ievirzot cits slieds. Centrls pamattemas, par kum vajadzja deleg tiem debatt un lemt, skanja: 1) instrukcijas biedru uzemanai Daugavas Vanagu organizcij, 2) vadbas prkrtoana Rietumvcij, 3) centrla organizcijas prvaldes organa izveidoana, 4) Daugavas Vanagu darbbas sekmanas plns, 5) Daugavas Vanagu organizcijas idejiskie pamati un darb ba sveum. No mintajiem pieciem jautjumiem organizcijas administr cijai pieskrs pirmie trs. Runjot par jaunu biedru uzemanu, diskusijs apsvra, vai organizcij par biedriem uzemami tikai kaavri, kas ar ieroiem roks cnjuies par Latvijas brvbu, jeb ar DV var uzemt personas, kas nekad nav bijui kaavri. Cdelgemas stattu III/9. paragraf mints: Aktvos biedrus un biedrus veicintjus saska ar centrls valdes izstrdtu instruk ciju uzem nodaas valde uz interesentu lguma pamata, ja via ldzinj darbba atbilst biedrbas mriem. Cdelgemas stattos minto instrukciju organizcijas valde izstrdja brvb, 1948. gada 15. apra sd Hanover. Biedru uzemanas instrukcija paredzja: 1. Saska ar stattu III dau par DV aktviem biedriem var uzemt pilngadgus latvieus, kui atbalsta biedrbas mr us un nav zaudjui tiesbas. 2. Par latvieiem uzskatmas visas personas, kuas uz 1939. gada 1. septembri bijuas Latvijas pavalstnieki un pc tam nav ieguvuas citas valsts pavalstniecbu. 3. Par s instrukcijas 1. p. prasbm atbilstom personm uz skatmi: 216

a) bij. latv. strlnieki, c) bij. latv. brvbas kaa dalbnieki (1918.1920.), c) Otr pasaules ka iesaisttie latvieu kaavri (leionri), policijas, bvpulku, robeapsardzbas pulku, gaisa izpal gu, lidotju un citu vienbu bijuie kaavri, k ar sani trais un aprpes personls, d) bij. Latvijas armijas aktv dienesta kaavri, e) krituo kaavru atraitnes, ja vias apemas atbalstt bied rbas mrus. 4. Par DV biedriem nevar uzemt personas, kuas sastvju as vai darbojus okupjoo varu iestds un organizcijs, kuas apzinti kaitjuas latvieu tautas nacionlm interesm. 5. Par DV biedriem nevar uzemt personas, kuas vainojamas kaa noziegumos vai noziegumos pret cilvcbu. 6. Par aktviem biedriem - dibintjiem skaits visi tie, kui Cdelgem k tdi pieteics. iem biedriem tikai jpazio tai nodaai, ku tie grib darboties. 7. Jaunus aktvus biedrus uzem DV nodau valdes uz attie cga pieteikuma pamata. 8. Plaas aptaujas lapas un biedru kartes pagaidm nav obli gtas. 9. Ja nodaas valdes locekiem kandidts nav persongi pa zstams, tad tiem pirms uzemanas jpieprasa divu pazstamu biedru personga rakstiska vai mutiska atsauksme. Par spti tam praks pierdjs, ka ai jautjum atsevis nodas, biedrus uzemot, bija raduies dadi biedru uzemanas noteikumu tulkojumi. Liela daa nodau valu ldzinjo dar bbu izprata t, ka nkamais biedrs bijis kaavrs un k tds vlas iestties kaavru dibint organizcij. ds stattu 9. para grafa un 1948. gada instrukcijas tulkojums jau pa skum nosacja un paredzja, ka Daugavas Vanagi uzskatmi par vete rnu organizciju, kur vieta ir tikai personm, kas piedaljus aktv kaa darbb. is, ja vartu teikt, konservtvais uzskats paredzja, ka Daugavas Vanagi bs kas ldzgs slgtam ordenim un t loceku skaits jau pa skum stingri ierobeots. Izejot un paliekot pie da piemuma, bija ar skaidrs, ka Daugavas Va nagi jau no pirms dibinanas stundas ieskata sevi par mirstou 217

organizciju, kua automatiski beidz pastvt, pdjam biedram aktva kaa darbbas dalbniekam mirstot. du piemru veca js latvieu kaavru organizcijs, k piemram, strlnieki, l pli, kalpakiei u . c , netrka. Td ar CV izstrdtaj instruk cij, kas paredzja preczu stattu 9. paragrafa tulkojumu, no rdts: 1. Saska ar stattiem DV organizcijas biedri iedals: a) aktvos biedros, b) biedros veicintjos un c) goda biedros. 2. Par DV organizcijas aktviem biedriem var uzemt lat vieus, kas aktvi ar ieroiem cnjuies par Latvijas brvbu, k ar o cntju imenes locekus un pcncjus. 3. Par aktviem biedriem var uzemt abu dzimumu latvieus, kas nav mui dalbu Latvijas brvbas cs ar ieroiem roks, bet gatavi aktvi atbalstt cu par Latvijas atbrvoa nu, parakstot par to svingu soljumu. 4. Visi bijuie latvieu kaavri, kas Cdelgem piedaljs DV organizcijas dibinan un reistrjs par biedriem, skaits biedri - dibintji. iem biedriem tikai jpieteicas nodas, kus tie vlas darboties. 5. Par biedriem veicintjiem var uzemt ikvienu latvieti, kas sasniedzis 18 gadu vecumu un vlas organizcij darboties. 6. Aktvos biedrus un biedrus veicintjus uzem DV nodau valdes uz rakstiska pieteikuma vai izpildtas anketes pamata, kur uzrdms vrds, uzvrds, dzimanas dati un ss dzves apraksts. Ja nodaas valdes locekiem kandidts nepazstams, tad nepiecieama divu pazstamu biedru rakstiska atsauksme. 7. Par DV biedriem nevar uzemt personas, kuu darbba ap zinti vrsusies pret Latvijas valsti un vias neatkarbu. 8. Par DV organizcijas goda biedriem uzemamas personas, kas ar savu darbbu izcil veid sekmjuas DV mrus Lat vijas atbrvoanai un izcili sekmjuas DV darbbu visas or ganizcijas mrog. Personm, kam izcili nopelni tikai kdas nodaas vai atsevias zemes mrog, var pieirt goda dip lomus. 218

9. Goda biedrus uz DV CV ierosinjuma uzem delegtu piln sapulce ar 2/3 balsu vairkumu, ja is jautjums iepriek paredzts un izziots delegtu sapulces darba krtb. Dokument, k redzams, vissvargkais bija instrukcijas 3. punkts. Ap to tad delegtu sapulc Augustdorf izcls vissvks diskusijas konservtvo un progresvo delegtu starp. Konser vatvo uzskati summjs visvairk dos argumentos: akceptjot 3. punktu, durvis uz organizcijas rindm pavrtas visdm auu aprindm. T k kaavri, saldzinot ar prjo latvieu trimdinieku masu, ir mazkum, nepaies ilgs laiks ldz kaavru organizcij paiem kaavriem nebs nekdas teikanas. Nodau valdes ie turms elementi, kas aktvs cas laik sdjui silts viets (t.s. UK vri), vai ar nometu laik bijuiem cntjiem pagrie zui muguru. Iznkums dai liberlai biedru uzemanas poltikai var bt tds, ka kaavri no DV novrssies, jo viiem tur vairs nebs ne vietas, nedz teikanas. Pretj nogrupjuma uzskati no rdja, ka, nepaplainot biedru uzemanas jdzienu, organizcija izmirs, savus mrus nesasniegusi. Biedrbas mrim jbt kt stiprai, nacionlai vienbai, jskats vairk nkotn, juzem katrs, kas savu roku grib pielikt nkotnes c. Instrukciju norai dot, organizcija uz visiem laikiem aizcirstu durvis latvieu jaunat nei, jo instrukcijas 3. punkts garant organizcijas nkotni uz gadu gadiem. Nedrkstja ar aizmirst, ka izceojoie tautiei bija pavisam jaunas situcijas priek prasot lielku elastbu biedru uzeman. Pc dadu delegtu viedoku uzklausanas, bram kaislgas debatanas, visu par un pret izvrtanas sapulces vadtjs Georgs Odi ierosinja nobalsot. Par instrukcijas pieem anu negrozt veid balsoja 34 delegti, 3 delegti prasja instrukcijas prstrdanu, bet 17 delegti no balsoanas atturjs. Vls vakara stundas balsoanas iznkums pavra jaunas iezmgas perspektvas vis turpmkaj organizcijas dzv un attstb. DV rinds nu varja iestties sievietes, pieiot jaunu impulsu orga nizcijas darbam, no kua vlk izauga spcga vanadu kustba. Nodas varja iestties rinda jaunku gadu gjumu personu, kas Latviju bija pametui k pusaudi. Turpretim organizcijas kon servtvajam sprnam bija dots morlisks gandarjums ar instruk219

cijas 4. punktu, ku it k bija izcelta organizcijas elite gan nemainga, bet laika tecjum padota lnai sadilanai. ai paai sapulcei bija jeas ar pie Daugavas Vanagu vad tjas galotnes prkrtoanas. Aprdto iemeslu d Vcij biedru skaits saruka, samazinjs nodau skaits, turpretim rpus Vcijas vairks izceoanas zems jau bija izveidojusies spcga kustba Daugavas Vanagu organizcijas darbbas skanai. Sapulces laik, t.i., 1950. gada 19./20. august, DV darbbu bija skui ds valsts: Vcij tda pc atbrvoanas no gsta, Anglij 1947. ga da 21. decembr, Italij 1948. gada 15. janvr, Beij 1948. gada 11. novembr, Zviedrij 1949. g. 10. aprl, Austrlij 1949. gada 22. jnij, Argentn 1949. g. 13. septembr, Austrij 1949. gada 30. oktobr, ASV 1950. gada 6. janvr, Dnij 1950. gada 22. janvr, Kanad 1950. gada 30. jnij un Holand 1950. gada 25. jlij. Ttad, DV organizcija jau darbojs 12 valsts. Kaut da no mintajm valstm organizcija vl bija pirmvei doans stadij, Anglijas DV varja jau atskatties uz oti rosgu un svtgu darba posmu. Visas s prmaias, gan pozitvs, gan negtvs, k ar jaun aktivitte rpus Vcijas robem, kas sa vukrt bija saistta ar katras apmeans zemes tiesiskm patnbm un tradicijm, prasja jaunu organizcijas vadbas principu. Tas nozmja, ka ar laiku bs neloisks stvoklis, ka Vcij paliku DV saime un ts vlt valde sevi uzskats par visas organizci jas, ar visiem atzarojumiem, centrlo valdi. Vienkrt, bija jnokrto stvoklis pa Vcij. ai zi centr ls valdes revzijas komisija ierosinja sekojoo: Sakar ar straujo emigrciju uz aizjras zemm un agrk pastvjuo grtbu atrisinanu, kas pastvja starp stingri noro beotm zemm, centrl revzijas komisija ierosina likvidt joslu valu instittus, paredzot turpmk Rietumvcijai kopgu Rietum vcijas valdi, ar techniskiem aprpes birojiem ASV un angu josl. is ierosinjums izraisja delegtu starp plaas un bram asas prrunas, oreiz cit rsgriezum, nek pieemot biedru uzem anas instrukcijas. Domstarpbas negrozjs tik daudz ap idejis kiem jeb principilas dabas jautjumiem, bet gan ap materiliem 220

apsvrumiem. Nevrojot to, ka ameriku josl Daugavas Vanagu organizcija darbbu bija skusi daudz vlk nek angu josl, ameriku joslas valde saj darbbas laik bija spjusi un pra tusi apsaimniekot ievrojamkus financilos ldzekus nek angu josl. Pa daai tas bija izskaidrojams ar to, ka ameriku josl bija lielks skaits latvieu sardu un darbu vienbas, kas apm. 4% no algas maksja DV ameriku joslas valdei aprpes vaja dzbm. Ar aprpjamo skaits ameriku josl bija divreiz ma zks nek angu. Domjot par nebaltm dienm, ameriku joslas DV valde bija izveidojusi Neaizkaamo fondu, ku 1950. gada 19. august bija ap 10.000 DM. (Ameriku joslas delegtu sa pulces protokols 1950. gada 21. janvr.) Bija ar citi piemri darbbas vrienam, piem. ameriku joslas DV zi darbojs DV apgds, kas 1948./49. gad uzrdja apgro zjumu ap DM 12.000 mnes; DV ameriku joslas valde ar iz gatavoja DV kru nozmes metu un ska ts pagatavot (td veid, k tas ir palicis); joslas valdei bija oti labs kontakts ar ASV armijas latvieu sardu un darba vienbm, kuas aprpei kop 1946. gada ik mnesi deva no DM 8.000 ldz 10.000; joslas valde izlaida ap 47.000 DV pastmarku, apgds izdeva divas grmatas un kalendru. Bez tam nodas darbojs vairki klubi un citi saim nieciski paskumi. Daa ameriku joslas delegtu joslu valu apvienoanas idej saskatja zinmu netaisnbu, kad sri un grti sakrts markas nu jliek kopj kas. Izldzintk gar debates ievirzja ameri ku joslas DV valdes prieksdis E. Stpnieks, teikdams: Izskan doma, ka ASV zonas valde btu pret apvienotai valdei. DV dar bam pieiets ar visu sirdi, lai btu tda organizcija, kdas otras nav. Esmu vienmr uzsvris centrlizcijas principu par pareizu jau agrk. odien, kad biedri pa visu pasauli, centrlizcija vl nepiecieamka. Jrada kopgs aprpjamo fonds, un aprpei jbt viendai visiem aprpjamiem, bet ne pa atsevim vietm. Aprpes fond ziedojumi ienktu no visas pasaules un tie btu visiem aprpjamiem sadalmi. K ajs, t ar prjs debats izskanja doma, ka organizcijas vadbas galotnes prveidoana ir sarets jautjums un k tds ar japsve. Lai izvrttu visus prrunas argumentus un preti221

bas, sapulc izraudzja trs vru komisiju ar prstvi no katras joslas V. Reimani (ameriku), E. Lauvu (angu) un no CV Vili Hzneru. Komisija izstrdja sekojou dokumentu: I DV CV 1. DV biedrbas prieknieks ievlams visu DV nodau kopsa pulcs saska ar DV CV izstrdto vlanu instrukciju. 2. Par biedrbas prieknieka vietnieku kst ts zemes DV val des prieksdis, ku ir visvairk biedru, neieskaitot zemi, no kuas ievlts biedrbas prieknieks. 3. Prjie DV CV 7 loceki ir sekojoie zemju DV valu priek si (resp. viu vietnieki): Anglij 2, Vcij 1, Kanad 1, ASV 1, Austrlij 1, Zviedrij 1. II Centrls revzijas komisijas funkcijas pilda ts zemes DV revzijas komisija, no kuas ievlts biedrbas prieknieks. III DV centrlais fonds. Aprpes darba veicinanai, ldzeku uzkranai un to taisngai sadalanai dibinms CV centrlais fonds. CV lgta izstrdt fonda stattus. IV DV RV valde. 1. Lai centrliztu DV darbbu Vcij, ASV un angu zonu valdm jizbeidz sava darbba un aj delegtu sapulc iev lama DV Rietumvcijas valde 9 personu sastv. 2. Tpat ievlama DV RV revzijas komisija. 3. Aprpes darba techniskai veikanai ASV un angu josls iz veidojami atsevii aprpes biroji. 4. ASV zonas fondu invalidu un ka cietuo atbalstam prem DV Rietumvcijas valde, negrozot fonda stattus. 5. DV Rietumvcijas fond jaunienkuie ldzeki ldz ar fonda darbbas uzskanu sadalmi proporcionli aprpjamo skai tam zons. Lai nerastos stvoklis, ka sapulce projektu noraida, 1950. gada 19. augusta sapulces vadtjs Georgs Odi ierosinja dokumentu prrunt un pieemt pa dam. Iesnieguma I un II punktam sa pulce iesniedza divas papildu rezolcijas: l. DV CV funkcijas izpilda ts zemes DV valde, ku rezid izvltais DV prieknieks. 222

2. rkrtgi svargus jautjumus DV CV nodod rakstveida iz lemanai visu zemju DV valu priekniekiem. Btb prieklikums bija dalms divs das, jo saturja divus atirgus elementus: 1) noteikumus, par kuiem varja izirties Rietumvcijas delegti pai, un 2) noteikumus, kas prasja akceptu visas organizcijas apmr, t.i., ar no tm DV saimm, kas dar bojs rpus Vcijas. Bez sevim grtbm piema dokumenta III punktu: par ko pga DV centrl fonda radanu, kas uzskatms par zinmu kom promisu iepretim ameriku joslas delegtu ierunm par abu joslu valu apvienoanu. Ameriku joslas DV valdes loceklis V. Rei manis ierosinja izveidot kopju aprpjamo kartotku, izvairoties no paralllisma un netaisnas ldzeku sadales. Ar to ameriku joslas delegtiem bija emta opozicijas iespja, un noteikumus par kopgas valdes radanu visai Rietumvcijas DV saimei sapulce piema ar lielu balsu prsvaru. Ar jauno noteikumu pieemanu funkcijas izbeidza atsevis ameriku un angu joslas DV val des, pilnvaras nolika ar ldzinj DV CV. Stjoties pie jauns Rietumvcijas DV valdes vlanm, par valdes prieksdi ar 40 balsm ievlja Vili Janumu, vietnieku V. Reimani. Par valdes locekiem no 11 kandidtiem izraudzja Georgu Odiu, Pteri Balodi, Alfrdu J. Brziu, Robertu Ancnu, Jni Celmu, Arturu Silgaili un Vili Hzneru. Valdes loceku kandidti kuva Augusts Vanags, E. Lauva, Jnis Gedrovis, Verners Pauzers; Rietumv cijas DV valdes revzijas komisij ievlti J. Prkons, J. Utinns un A. Tirzi. Ar citt dokumenta pieemanu, k ar vlanm beidzs kds posms organizcijas dzv Vcij. Vcijas DV valde zaudja savu prioritti. Bija ievadts ce, lai organizcijai izraudztu ko pgu vadbu. Kamr tas vl nebija sasniegts, Vcijas valde uz ms pagaidu CV pienkumus un oficili saucs Daugavas Vanagu Rietumvcijas (centrl) valde. Viens no galvenajiem ts uzdevu miem bija pieemts instrukcijas saskaoana ar prjm DV zemju valdm. DV RV (centrl) ar nekavjoties stjs pie darba un sd 1950. gada 16./17. septembr izvirzja 4 vru komisiju Vili Janumu, Arturu Silgaili, Jni Celmu un Vili Hzneru ar uzdevu223

mu izstrdt ierosinjumus CV izveidoanai globl mrog, kas iestmi atsauksmei prjiem DV RV locekiem un akceptanai citu zemju DV valdm. Ja prjie DV RV loceki ierosinjumus vl nepieemtu vai vltos papildint, tie prrunjami kd no nka majm sdm, pieemot galg redakcij. Mintaj sd valde vie nojs ar par sving soljuma tekstu: Godbijb un pateicb at zstot latvju dlu ldz im liets asinis un uz tvu zemes alta ziedots dzvbas, iestjos Daugavas Vanagu organizcij un svi ngi apsolos pc savas labks apzias sekmt visus organizcijas mrus un uzdevumus, emt aktvu dalbu kopj darb un iet vienot c par tvu zemes Latvijas atbrvoanu un ts gargu un saimniecisku uzplaukumu, ziedojot iem mriem visus savus sp kus. Starp citu jpiemin, ka soljums seviu populritti organi zcijas apjom neguva. Valde izstrdja ar sekojou projekta tekstu Daugavas Vanagu centrl fonda noteikumiem: Fonda uzdevums 1. DV centrl fonda uzdevums ir: a) sagdt un uzkrt naudas ldzekus DV organizcijas mr u relizanai, b) vienmrgi izldzint saimniecisko un kultrlo paldzbu dads zems, atbilstot to aprpjamo skaitam un dzves apstkiem. Fonda ldzekli 2. DV centrl fonda ldzeki sastds no: a) DV organizcijas saimniecisko paskumu iemaksm, b) DV nodau iemaksm un ziedojumiem, c) citu organizciju, uzmumu un privtpersonu iemaksm, ziedojumiem un dvinjumiem. Fonda prvalde 3. DV centrlo fondu prvalda DV CV un revid DV centrl revzijas komisija. 4. DV CV lemj un dod nordjumus par DV centrl fonda ldzeku plnveidgu izlietoanu. 224

5. DV CV ved kopgu fonda grmatvedbu un ik pusgadu sniedz prskatu par fonda ldzekiem, ienkumiem un izdevumiem. Fonda prstvbas 6. DV centrl fonda prstvbas atsevis zems ir o zemju DV valdes un ikviena nodaa ir DV centrl fonda dalbniece. Zem, ku nav izveidota kopga DV prvalde, DV centrl fonda prstvbu CV uzdevum pilda viena no s zemes DV nodau valdm. Atsevis zems vai apgabalos, kur nav DV nodaas, DV CV var iecelt fonda pilnvarnieku ar speciliem uzdevumiem. Visu DV organizcijas nodau, kopu un ikviena atsevia biedra pienkumi ir sekmt DV centrl fonda darbbu un ldzeku sagdi fonda mriem. K sving soljuma, t ar centrl fonda noteikumu projektus nekavjoties izstja zemju valdm un ldz nkamajai DV RV (centrls) valdes sdei, 1950. g. 16./17. decembr, visas DV zem ju valdes un prstvniecbas mintos noteikumus galvenajos vilcie nos bija akceptjuas.* Ldz 1951. gada skumam ar DV CV izraudzanas projektu paguva iepazties DV R(centrls)V loceki un 1951. gada 3./4. februr valdes sd Grfenaav nolma 4 vru komisijas projek tus izstt ieskatam zemju DV valdm, lai tad pc atsauksmju saemanas vartu stties pie globls DV valdes veidoanas. DV R (centrls) valdes 1951. gada 3./4. februa dokument lasms: Noteikumi L.A.B. Daugavas Vanagi Centrlajai Valdei: l. L.A.B. Daugavas Vanagi darbbu globl mrog vada L.A.B. Daugavas Vanagu CV. 2. CV sastds no a) CV prieksa, b) prieksa vietnieka un c) 6 valdes locekiem. 3. CV prieksdi ievl ties un aizklts vlans uz 3 ga diem visu zemju DV nodau biedru kopsapulces. Piezme: Zemes, kur nav iespjams biedru kopsapulces sa* fonda noteikumus vlk ar prstrdja, bet nekad praks DV koporga nizcij neiedzvinja. DV darbbas zemes gan ldzekus uzkrja paas savm vajadzbm un vlk nepiecieams summas nodeva DV CV budet paredzts robes. V. H.

225

saukt, CV prieksdi vl nekltienes veid, pa pastu. Par prieksa vietnieku automatiski kst ts zemes DV valdes prieksdis, ku atrodas visvairk biedru, izemot zemi, no kurienes ievlts CV prieksdis. Prjie CV loceki ir sekojoo zemju DV valu prieksi resp. to vietnieki. Ang lij 2 (DVF prieksdis un via vietnieks), Vcij 1, Ka nad 1, ASV 1, Zviedrij 1, Austrlij 1. Amatus resp. uzdevumus valdes locekiem CV sadala pati. 4. CV prieksa miranas gadjum vai kad CV prieksdis ilgstoi kavts savus pienkumus pildt, via pienkumus pr em prieksa vietnieks. Tdos gadjumos CV, negaidot 3-gadgo pilnvaru notecanas laiku, ar nko gada 1. jan vri organiz jaunas CV prieksa vlanas termios, k to paredz L.A.B. Daugavas Vanagi CV prieksa vlanu instrukcija. 5. CV uzdevumi: a) vadt un saskaot atseviu zemju DV valu, bet zems, kur tdu valu nav, o zemju atsevio nodau darbbu; b) sastdt DV organizcijas visprjo darbbas plnu, k ar darbbas prskatu globl mrog; c) przint un rkoties ar DV centrlo fondu, k ar rpties par jaunu ldzeku ieplanu mintaj fond; d) izlemt sdzbas atseviu zemju valu lmumiem; e) izstrdt un izdot noteikumus, instrukcijas u.t.t., saistous visu zemju resp. nodau valdm; f) organizt un vadt L.A.B. Daugavas Vanagi CV prieksa vlanas. 6. DV CV sdes sasauc CV prieksdis pc vajadzbas. Piezme: Vieta, laiks un darba krtba izziojama vismaz 60 dienas iepriek. 7. CV sdes ir pilntiesgas, ja tajs piedals CV prieksdis vai via vietnieks un vl 4 CV loceki. Piezme: Ja CV locekiem attluma, ldzeku vai citu iemeslu d nav iespjams uz valdes sdm ierasties, tad valde savus lmumus pieem korespondences ce. 226

8. Lmumus CV pieem ar vienkru balsu vairkumu, bet, balsm daloties, izrja ir CV prieksa balss. Noteikumu par L.A.B. Daugavas Vanagi CV grozanai nepiecieams 2/3 balsu vairkums. 9. Visus ar CV sdm saisttos cea izdevumus sedz to zemju DV valdes, kas dele attiecgos valdes locekus. 10. DV darbbu revid ts zemes DV revzijas komisija, ku atrodas CV prieksa sdeklis. Reiz ar iem noteikumiem par CV darbbu globl mrog DV RV prjo zemju valu ieskatam nostja ar instrukciju par CV prieksa ievlanas krtbu. T k dokumenti bija jap sprie atsevio zemju delegtu sapulcs, prorganizanas kustbai nebija tikai technisks raksturs, bet ar liels pscholoisks un mor lisks iespaids, atgdinot organizcijas biedriem, ka Daugavas Va nagi ir viena vienota saime, ar kopgu vadbu, un visa organiz cija kalpo vienam kopgam mrim. Zemju valdm piesttais teksts CV prieksa ievlanai bija ds: 1. L.A.B. DV CV prieksdi ievl ties un aizklts vlans uz 3 gadiem visu zemju DV nodau biedru kopsapulcs. 2. Ik pc 3 gadiem, skot ar 1951. gadu, visas zemju valdes ldz 1. aprlim iesta DV CV kandidtus CV prieksa amatam. Ze ms, kus zemes valde nav izveidota, o pienkumu pilda viena no DV CV pilnvarotm DV nod. valdm. Katrai zemei tiesbas uzstdt ne vairk k 2 kandidtus, pie tam kandidti var bt ar citas zemes DV biedri. 3. Pc visu kandidtu sarakstu saemanas DV CV sastda kopgu kandidtu sarakstu alfabta krtb un ldz t paa gada 1. jlijam nosta visu zemju DV resp. pilnvaroto nodau valdm zems, kur zemju valu nav. 4. Zemju resp. pilnvaroto nodau valu pienkums os kandid tus nekavjoi dart zinmus attiecgs zemes DV nodam, noorganizjot DV prieksa vlanu DV nodas ar tdu ap rinu, lai vlanu rezulttus DV CV saemtu ne vlk par t paa gada 1. oktobri. Atsevio DV nodau vlanu rezultti ldz ar vlanu pro tokoliem iestmi zemju resp. pilnvaroto nodau valdm. Ies227

ttos rezulttus zemju resp. pilnvaroto nodau valdes sakopo un ar attiecgu skaitanas protokolu iesta DV CV. 5. Jaunievltajam DV CV prieksdim pirm CV sde jsasauc ne vlk par nkam gada 15. janvri. 6. Vlanu norisi kontrol attiecgo zemju DV revzijas komisijas. Prejas laika noteikumi: Pirms DV CV prieksa vlanas 1951. gad organiz un vada DV Rietumvcijas valde, kuai, ja techniski apstki to prasa, ir atauts atkpties no ai instrukcij mintiem 1. apra, 1. jnija un 1. oktobra termiiem. Iestot abus os dokumentus zemju valdm apsvranai, Rietum vcijas DV valde, kas arvien vl pildja centrls valdes uzdevu mus, savus apsvrumus motvja sekojo pavadrakst: Izstrdjot un pieemot Cdelgemas gsteku nometn L.A.B. Daugavas Vanagi stattus, izgja no apsvruma, ka plaa DV saime pc atbrvoanas no gsta paliks vienkopus, kamr tai bs lemts atgriezties brvaj Latvij. Ilgie trimdas gadi tomr piespie dui DV saimi meklt patvrumu daudzs zems un valsts vis pasaul. Sakar ar pdjo apstkli izrdjs, ka Cdelgemas gs teku nometn pieemtie statti attiecb uz organizcijas centrlo prvaldi vairs nav atbilstoi jaunraduamies stvoklim. Ievrojot katras atsevias zemes patnbas, bet galven krt lielos attlu mus, kas i atsevias DV nodaas, rads nepiecieamba pc zinmas decentrlizanas prvaldes zi, t.i., vien vai otr zem izveidot savus centrlos prvaldes organus (delegtu sapulci un centrlo, t.i., zemes valdi), k to paredz stattu 1439. prvaldes decentrlizcija savukrt izsaukusi vajadzbu radt jau nu, stattos neparedztu prvaldes instittu L.A.B. Daugavas Vanagi CV, globl mrog, kuai piekristu saskaot visu atse vio zemju valu darbbu uz tiem idejiskiem pamatiem, uz kuiem balsts msu organizcija un kui ir ts stiprums. Tiesa, organizcijas dibintju ieceres, izplnojot stattus C delgem, nebija piepildjus, proti, ka trimda neieilgs un atgrie ans brdi organizcijas biedri vars sagaidt, sapulcinti pusldz vien viet. Bet piemroans jaunajiem apstkiem nekd zi nerunja pretim Cdelgem pieemto stattu 32. punkta a: Cen228

trlai valdei piekrt vadt biedrbas darbbu. Ja administrtv zi organizcijas darbbas prraudzana daji draudja novir zties no Cdelgemas stattos nosprausts krtbas, tad novirz ans nekd zi nerunja pretim organizcijas dibintju domai un garam, jo 1946. gada 6. janva delegtu sapulc Cdelgem delegti par du iespju bija domjui, pieemdami papildu deklarciju: Delegtu pilnsapulce pilnvaro ievlto biedrbas pa gaidu valdi rpties par stattu apstiprinanu attiecgs iestds, pilnvarojot ar, ja vajadzgs, izdart stattu grozjumus, vadoties no ldzinjs sanksms izteiktiem uzskatiem par biedrbas mr iem un ts darbbas veidu. (1946. gada 6. janva delegtu sa pulces protokols.) Ar jauna prvaldes organa radanu organiz cijas mros un idejs nebija maints ne burts, bija tikai izraudzts jauns iespaidgks veids mru iedzvinanai praks, piemro joties jaunajam stvoklim. Mainjuies bija tikai techniskie ter mini: Centrl valde prraudzja un koordinja atsevio zemju DV valdes, pdjs, savukrt, uz CV deleja savus prstvjus. Ja cittaj pavaddokument bija runa par organizcijas darbbas decentrlizciju, tad tas pareizi saprotams, ja organizcijas dzv izi divus smagumpunktus: 1) biedrbas prvaldanu, kas vairk vai mazk saprotams k techniskas dabas jautjums, un 2) orga nizcijas idejisko novadu. Prvaldes zi DV prveidojs par federtvu iestdjumu ar iespjami lielu rcbas brvbu ikvienam savienbas loceklim. Organiztoriska brvba bija nepiecieama, organizcijas locekiem atseviajs ieceoanas valsts atduoties pret vietjiem likumiem, patnbm un iedzvotju mentlitti. Lai organizcijas sekmgi savu darbu vartu turpint, bija nepiecie ams vietjm prasbm pielgoties, ts respektt. Turpretim ideo loisk un idejisk zi nekda decentrlizcija nebija notikusi. Tiei otrdi: organizcijas augstkaj prvaldes organ CV ar zemju prstvjiem resp. CV locekiem saplda visdadkie organizcijas dzves strvojumi, idejas, tpat ar nesaskaas un konflikti. ai zi visus jautjumus bija iespjams izdiskutt, pie emt kopgus lmumus un ierosinjumus, respektjami visiem or ganizcijas biedriem. ai idejisk zi, ttad, varja runt par organizcijas dzves centrlizanu. 229

Vl DV delegtu sapulce Augustdorf 1950. gada 19./20. au gust izlma divas organizcijas darbb nozmgas lietas: 1) pie ma DV darbbas sekmanas plnu un 2) vadlnijas DV orga nizcijas idejiskiem pamatiem un darbbai sveum. DV darbbas sekmanas plnu bija izstrdjis DV angu joslas valdes loceklis J. Gedrovis, un t iztirzanai delegtu sapulc veltts daudz laika un prdomu. J. Gedrovia izstrdtais plna projekts ietvra vairkas nodaas: Visprjie noteikumi runja par organizcijas iekjs dzves izveidoanu pc zinma ritula, tradicijm un krtbas, biedru persongo spju un intereu atraisanu un izkopanu, biedru lab kljbas veicinanu, organizcijas paplainanu vispr, aprpes un organiztorisk darba plna izstrdanu. Pln atsevii apskatti organizcijas iekjs dzves jautjumi, no kuiem sevii svargus ieskatja biedru vakarus, dadas biedru sanksmes, biedru personisko spju izkopanas paskumus, pal dzbas darbu, biedrbas paplainanas veidus, organiztorisko darbu, sevii izceot rosbas kopu radanu nodas/apvienbs un kops, pamcbas, k sagatavot vietjs darbbas plnus un beidzot minot sevius noteikumus par biedru stjas ieturanu, sakaru veidoanu nodau/apvienbu starp un citus paskumus, kas ce un stiprina organizcijas iekjo dzvi. Pc ilgm un auglgm debatm delegtu sapulce nolma o projektu pieemt zinanai, neuzskatt to par saistgu instrukciju, bet vadlniju DV darbbas veicinanai. (Delegtu sapulces pro tokola 19. lpp.) is delegtu sapulces lmums radja tlejoas sekas organizcijas iekj dzv. Rosbas plna projektu ski iztirzja DVB, skot ar 1. numuru, visu 1951. gadu, ar nosaukumu Nodaa, kas dz vo, rakstus sagatavojot DVB redaktoram B. Rubesam. Par iem jautjumiem DVB un vlk DVM rakstts ar pc iem iztirzju miem, t iepazstinot visu plao DV saimi ar rosbas plna idejm. Un ja laika tecjum DV rosg sabiedrisk, kultras un nacionl dzve iegjusi tik plat ce, tur liel mr nopelni im August dorfas 1950. g. delegtu sapulces lmumam, t radot ierosmi DV darbam viss darbbas zems. 230

Gadu tecjum rosbas plnu daudz nodau un apvienbu iedz vinjuas viss DV darbbas zems. Par stm paraugapvienbm/ nodam rosmju zi DV organizcij uzskatma DV apvienba Milvokos, ujork, DV nodaas Toronto, Melburn, Adelaid un citur.

Milvoku DV apvienbas un vanadu kopas valu un padarbbas vienbu vadtju grupa 1971./72. darbbas gad. Priek no kreiss: sekretre I. Slempere, drmatisk ansamba vad. reis. M. Valtere - Einberga, L. Gulbe. S no kr.: A. Stepa, E. Liekna, vanadu kopas sekr. K. mite, apv-bas prieknieks V. Aparjods, vanadu kopas pr-ce M. Cukura, pr-ces vietn. L. Penie, kasiere Z. Vilcia, v. l. M. Skraueva. Stv no kr.: valdes loc. A. Mundeciems, vicepr-dis E. Peniis, skautu vien. pr-ks V. Kore, v. l. O. Cer bi, E. Rozenbergs, auanas sekc. vad. . Butkus, biedrz. P. Rudztis, ka sieris J. Vilci, R. Raits, rev. kom. pr. E. akns, DVM red. R. aks, DV vru koa pr. K.Prsis, vald. loc. A. Peniis un bibliotkrs V. Beris.

Vl svargks s delegtu sapulces lmums bija, pieemot DV RV (centrls valdes) izstrdts organizcijas ideoloisk darba vadlnijas Daugavas Vanagu organizcijas idejiskie pamati un darbba sveum. bija DV organizcijas pirm deklarcija, kas noteica ts dar bbas idejiskos pamatus. s deklarcijas saturs ir noteicis visus 231

turpmkos DV ideoloiskos uzdevumus sveum, k ar skaidri izteicis msu attieksmes pret tautu dzimten un msu stju pret latvieu tautas apspiedjiem krievu komnismu.* DV delegtu sapulce Augustdorf ar bija pdj tik plaa sa tura un delegtu zi, kas pirms liels DV saimes izvietoans un nostiprinans brvs pasaules DV darbbas zems noteica DV or ganizcijas nkotnes darbbas izveidoans un nostiprinans vei dus un t DV vstur paliks ar paliekamu nozmi, ldzgi k bija DV organizciju dibinot Cdelgem. DV CV raans Dokumentus par CV izraudzanu un CV prieksa vlanu ieskatam un atsauksmei, k ar viedoku saskaoanai, nostja vism DV zemju valdm un DV prstvniecbm. 1951. gad DV organizcija darbojs sekojos valsts: Rietumvcij 42 no daas, Anglij 108, ASV 16 prstvniecbas, Arentn 1 nodaa, Austrlij 4, Austrij 1, Beij 1, Dnij 1, Francij 2, Holand 1, Kanad 7 un Zviedrij 7 nodaas, kopskait apvienojot 7687 biedrus. Biedru skaita zi pirmaj viet bija Anglijas DV saime ar 4725 personm, ieemot ievrojamu un vai viengo vietu Anglijas latvieu dzves krtoan un rosinan. Starplaik Italijas DV nodaa bija likvidjusies (1951. gada 1. jnij), bet nkusi klt Francijas (1951. gada 22. aprl). Gandrz viss zems, kus pastvja DV nodaas jeb prst vbas, izstrdtos prieklikumus piema bez iebildumiem vai ar niecgiem redakcionlas dabas grozjumiem. T DV prstvba ASV vljs, lai organizcijas augstko vadtju sauktu par prieknieku, nevis k izstrdtaj projekt DV CV prieksdis, ar to pasvtrojot organizcijas vadtja autoritti ne tikvien CV, bet visas biedrbas apjom. ASV ar uzsvra, ka no zemes, kas dod DV CV prieknieku, jnk ar CV sekretram un kasierim, tos uzemot vald ar balss tiesbm. Ar to valdes loceku skaits btu gan lielks, bet btu ar vieglk radt valdes prezidiju, resp. vadt DV CV darbu, it sevii su starplaikos. * Deklarcijas tekstu skat. 5. pielikum. 232

Ne tik vienkrs bija stvoklis attieksms ar DVF saimi Angli j. Bdama lielk un pati spcgk DV grupa 1951. gad, bija cilvciski un saprotami, ka fonda biedros rads strvojumi, kas gan vljs bt DV sastvda, bet ar ne vairk, k bija Liel britanijas attieksms ar atsevim commonwealth dam. Ar DV izveidoans Anglij noritja zem citiem aspektiem nek p rjs zems rpus Vcijas. DVF 1947. gada pirmajos darbbas noteikumos teikts, ka DVF organizjas un pastv pie stniecbas un darbojas ts uzraudzb. (DVF 1947. gada 21. decemba 1. apkrtraksts.) Ar to bija pateikts, ka DVF Anglij darbojs k latvieu stniecbas satelits un k darbb, t ar organizanas zi padots stniecbas prraudzbai. ds stvoklis, protams, ne varja palikt bez paas ietekmes uz visu organizcijas darbbu Anglij. Bija ar jrespekt patnjie Anglijas likumi, kas rgu lja biedrbu un klubu darbbu. Td ar DVF prieknieka A. Tomasa atbilde uz DV CV prkrtoanas projektiem bija uzma ngi noraidga, nordot, ka 1951. gada 3. mart sapulces forum London DVF darbbas veidoanai pieems jaunus stattus, no kuiem izriettu, ka visas DV valdes sastda DV apvienbu, t.i., nav vairs slgta organizcija ar kopgm vadlnijm un vadbu. Lai s separtisma tendences neprsviestos ar uz citm zemm, kus jau darbojs DV nodaas un prstvbas, DV R (centrl) valde uzdeva valdes loceklim Georgam Odiam izstrdt pris rakstu, princip pieskaoties nepiecieambai bt vienotiem dar bb un organizan, neizlaiot no acm Cdelgem atzto ideju un garu. Rakstus Kas ir Daugavas Vanagi un Cdelgemas gars (DVB 1. n-r, 1951. g., 6. resp. 5. lpp.) publicja orga nizcijas oficioz DV Bietens, mudinot nepadoties sadrum staloans tendencm. Par spti tam DVF delegtu sapulce 3. mart piema jaunus organizcijas stattus, kas ne tikai burta, bet ar idejas un gara zi atrs no Cdelgem pieemtajiem principiem, runjot pretim DV CV organizcijas prvaldes pro jektiem. Reiz ar jauno stattu pieemanu DVF sapulce ievlja ar jaunu prieknieku, A. Tomasa viet A. Alksnti. 1951. gada 3. jnij Augustdorf notika paplainta DV R (centrls) valdes sde, ku dado neskaidrbu un prpratumu noskaidroanai no Londonas ierads DVF prieknieks A. Alksntis un DVF valdes 233

sekretrs K. Strazdi. DVF prieknieks gak paskaidrojum nordja uz seviiem apstkiem, kas raksturgi DVF darbbai Anglij un bija pamat atirgiem uzskatiem starp DV CV un DVF. Viens no galveniem iemesliem prpratumiem bija Angli jas valsts noteikumi, kui pildmi, organizciju oficili reistrjot iestds. Anglijas likumi nepieva reistrt stattus biedrbai, kuas galven vadba rpus Anglijas territorijas. DVF prieknieks uzsvra, ka DV organizcija clusies no viena pirmavota un t k palikana sveum vl var ilgt gadus, DV nepiecieama vienota vadba. Attiec pret atsevio zemju stattiem organizcijas no saukums ikvien zem var bt atirgs. Galvenais atsevio zemju stattos bija mris un ideja, un tiem jbt visai organiz cijai viendiem. Lai turpmk novrstu nesaskaas un prpratumus atsevio organizcijas organu starp, nepiecieams, k nordja DVF prieknieks A. Alksntis, izstrdt vienus stattus visai DV organizcijai, tajos paredzot mrus un idejas, kd veid orga nizcija darbotos. T sasnieganai nepiecieami centrli nordjumi un noteikumi par DV CV un organizcijas vadbas funkcijm, jbt nordjumiem par ldzeku apsaimniekoanu, organizcijas tradicijm u.t.t. Visum DVF prieknieka un sekretra paskaidro jumi pareizi apgaismoja DVF darbbu un sasniegumus, un pc visu jautjumu prrunanas paplaint sd atzina, ka mri un ideli visiem DV biedriem viendi, tikai rjo apstku uzspiesti dakrt ejami dadi cei o mru sasnieganai. 3. jnija sd tad ar galgi piema Noteikumus par DV CV un DV priek nieka vlanu instrukcijas, tekst ievrojot atsevio zemju ie teikts prgrozbas. Mintie dokumenti noteica: 1. Daugavas Vanagu Centrl Valde (turpmk DV CV) ir DV organizcijas augstkais organs. 2. DV CV sastds no a) DV prieknieka, b) DV CV prieksa vietnieka, c) DV CV sekretra, d) DV CV kasiea un e) DV CV locekiem. 3. DV prieknieku ievl ties un aizklts vlans uz 3 ga diem visi DV biedri nodau kopsapulcs. 4. DV CV prieksa vietnieku dod ts zemes DV, ku ir lielkais DV skaits, izemot to zemi, no kuas ievlts DV prieknieks. 234

5. DV CV sekretru un kasieri dod ts zemes DV, no kuas ievlts DV prieknieks. 6. DV CV prjos locekus dod Anglijas, Vcijas, ASV, Kana das, Austrlijas un Zviedrijas DV un citas zemes, ar biedru skaitu virs 200, pa vienam no katras zemes. Zemes, kur bied ru skaits lielks par 2000, dod vl pa vienam CV loceklim uz katriem tlkiem pilniem vai nepilniem 2000 biedriem. Piezme: DV CV prieksa vietnieks, sekretrs un kasieris ietilpst aj pant mintaj CV loceku skait, kdu dod attiecg zeme ar tad, ja ar to prsniegtu ai zemei noteikto CV loceku skaitu. 7. DV prieknieka nves vai ilgstoas aizkavans gadjum pienkumus prem CV prieksa vietnieks, pirmaj gad jum automatiski, otr ar DV CV pau lmumu. DV CV, nenogaidjusi DV prieknieka pilnvaru notecanas lai ku, stjas pie jaunu DV prieknieka vlanu organizanas ar nko gada 1. janvri, saska ar DV prieknieka vl anu instrukciju. 8. DV CV uzdevumi ir: a) saskaot un vadt DV zemju valu un zems, kur du valu nav tiei o zemju atsevio nodau darbbu; b) izstrdt DV organizcijas visprjo dar bbas plnu un ik gadu darbbas prskatu; c) przint DV centrlo fondu, rkoties ar fonda ldzekiem un rpties par ldzeku ieplanu fond; d) izlemt sdzbas pret atsevio zemju valu lmumiem; e) organizt un vadt DV prieknie ka vlanas. 9. DV CV sdes sasauc DV prieknieks, izsludinot sdes vietu, laiku un darba krtbu vismaz 60 dienas pirms paredzts sdes. 10. DV CV kvorums ir: 6 loceki, ieskaitot DV prieknieku vai DV CV prieksa vietnieku. Piezme: a) DV CV loceklis ar savas zemes valdes piekrianu var pilnvarot sev vietnieku attiecgajai valdes sdei; b) das pilnvaras var vairki DV CV loceki nodot vienai personai, kam td gadjum balsoan pieder tik liels balsu skaits, cik pilnvarojumu via samusi. 235

11. DV CV lmumus var pieemt ar korespondences ce. 12. Lmumi k sds, t korespondences ce pieemami ar vien kru balsu vairkumu. Balsm ldzgi daloties, izrja ir sdes vadtja balss. 13. Noteikumu par DV centrlo valdi grozanai, nekustamu paumu ieganai vai atsavinanai nepiecieams 2/3 balsu vairkums. 14. DV CV loceka cea izdevumus, kas saistti ar CV sdm, sedz ts zemes DV valde, pie kuas vi pieder. 15. DV CV darbbu revid ts zemes DV revzijas komisija, ku atrodas DV prieknieka sdeklis. DV CV prezidij iegja organizcijas prieknieks Vilis Janums, kasieris Alfreds J. Brzi un sekretrs Vilis Hzners. Pirmaj sd DV CV pulcjs 1952. gada 11. aprl London. Sks jauns darbbas posms vis DV organizcij. No daji sa drumstalots darbbas atsevis zems, ar tendenci attlinties no sav laik pieemtajiem DV mriem un ideoloijas, izauga pa kauans vienai kopgai vadbai. Par s vadbas pienkumiem un uzdevumiem DV prieknieks Vilis Janums izteics: Lai msu darbs k aprpes lauk, t ar c par dzimtenes atbrvoanu btu koordints, tas jsaskao, tpc par vissvargko atzstama zemju valu darbbas saskaoana. Politisk lauk vistrk laik latvieiem izveidojama kopja prstvniecba globl mrog, jo citdi par latvieu tautas prstvjiem biei vien uzdodas cilvki, kam uz to nav nekdu tiesbu. (DVB 1952. gada 14. n-ra 4. lpp.) DV organizcijas iekj krtba DV organizcijas pamat likti darbbas noteikumi, vienojot un saskaojot atsevio biedru un nodau darbu. Statti, k katra pardba, padoti maim, ja to prasa apstki un sabiedrisks dz ves attstba mains td apmr, ka vairs neatbilst normm, kas pastvjuas stattu pieemanas brd. Reiz jnorda, ka orga nizciju stattu kompleks jizi idels un praktisks normas. Grozt vai atsacties no idelm normm nozm, ka kda organi zcija izbeigusi savu darbbu un ts viet stjas jauna, ar citiem 236

mriem, citm idelm vrtbm. Praktiska rakstura normas, turpretim, grozmas un mainmas, pielgojoties visprjai attst bai, bet ar tikai tad, ja to akcept organizcijas biedru kvalit tvais vairkums. Uz diem principiem veidoti statti, kas rgul DV organi zcijas darbbu. Stattu pamatdoma, ideja un mri nav mainju ies, turpretim rkrtju apstku iedarbba bijusi pamat, ka dau praktisku normu iztulkoana prasjusi citu pielgojumu, nevis k noteikts Cdelgem radtaj stattu projekt. Jatceras, ka Cdel gemas stattu izstrdtji un piemji vadjs ar premisi, ka trim das laiks nebs ilgstos un gaidanas periodu organizcijas loceki pavads eografisk zi pusldz ierobeot telp. Vsturisks no rises, turpretim, m stattu pamattezm bija nelabvlgas, un organizcijas dzvi ncs ievirzt cits slieds. Statti bija jpie lgo prasbai, ka organizcija ar savm institcijm darbojas da ds brvs pasaules mals. ds stvoklis izvirzja trs kardinlas problmas: 1) bija jpatur DV organizcijas vienotba un stiprums, nesardot Cdelgemas stattu idelo bazi, 2) jdod iespja orga nizcijas nodam darboties attiecgo valstu jurisdikcijas ietvaros, nesaduoties ar likumiem un 3) piemrojoties 2. punkt izteiktajm prasbm nemaint organizcijas mrus un uzdevumus. Skoties lielkajai izceoanas akcijai un ar laiku nodibinoties DV nodam rpus Vcijas robem, ikviens no mintajiem punk tiem sku vai gaku laiku bija pakauts kritiskai attstbai. Kdas organizcijas vienotbu var garantt tikai tad, ja tai kopga, centr lizta vadba. Daudz bgu uzmju valstu nelabprt raudzjs uz trimdinieku kultrlu, socilu un poltisku padarbbu, minot trimdas saimi pc iespjas tri asimilt. o stvokli raksturoja archibskaps Teodors Grnbergs: Ienaidnieki grib ms izncint, draugi asimilt, bet ms gribam palikt latviei. Tlu no organizcijas centrlajiem prvaldes organiem (Cdel gemas stattu izpratn) atsevis DV organizcijas grups rads nelieli strvojumi, minot organizcijas stiprumu izmantot citiem nolkiem, nek paredzja Cdelgemas stattu idels normas. T drz atkljs, ka Cdelgemas stattu pamat likts rkrtgi sting rs normas paturt vars tikai tad, ja rjo apstku uzspiests 237

patnbas praktisk darb izdosies koordint vienveidgi visas orga nizcijas apmr. o problmu ietekm 1950. un 1951. gad organizcijas ietvaros risinjs plaas prrunas, kd veid pankt stvoka labku izkrtoanu. No vienas puses, pastvja uzskats, ka organizcijas stiprums saglabsies tikai tad, ja tiei un bez atkpans darbam patur Cdelgemas stattus. No otras puses, domja, ka radmi jauni statti, un, ievrojot eografisko izkliedi, organizcija uzskatma tikai par apvienbu kopu, bet katra DV saime sav zem iet ceus, kdus atzst pareizus, piemrojoties vie tjiem apstkiem. Ja pirmais stattu izskaidrojuma variants drau dja agri vai vlu ievest organizciju stagncij, otrs neprprotami vjinja organizcijas galveno substanci vienotbu un stiprumu. Uz o diskusiju pamata tad izauga jauna teze, no kuas izrietja, ka Cdelgem izstrdtie statti liekami organizcijas pamat k morlisko un ideoloisko vrtbu noteicji. s tezes pamatprinci pus izstrdja 1951. gada 3. jnij Augustdorf, DV Rietumvci jas (centrls) valdes sd ierodoties DVF prstvjiem A. Alksn tim un K. Strazdiam no Anglijas. Bez mintajiem sd piedaljs Vilis Janums, Visvaldis Reimanis, Arturs Silgailis, Vilis Hzners, Georgs Odi, Roberts Ancns, Alfreds J. Brzi, Augusts Va nags, Rdolfs Bangerskis, Jzeps Utinns, Brunis Rubess, Herberts Zgars, Jnis Celms, Antons Meals. Plao prrunu iznkums raksturojams Via Januma vrdiem: Ca par Latviju bs labka, ja bsim labk organizti un vadti. Cdelgemas statti izstrdti sal un grtbs, tie ir ieguvui jau maisku spku. Atmest tos nevaram un DV to nedars. Idejai mums japaliek kopgai, statti var tikt pielgoti atsevio zemju patnbm. (DV RV (c) sdes 6. protokols 1951. gada 3. jnij.) Sanksmes dalbnieki liel vienprtb tad ar piema gan Noteikumus par DV CV valdi, gan ar Instrukciju par DV prieknieka vlanu, par kuiem runja DV Vcijas delegtu sapulc 1950. gada 20. august. Ja d veid bija jaun modernk un laika prasbm atbilsto gultn ievadta organizcijas vadbas galotne, tad atklti palika vl daudz jautjumu, kas prasja jaunu izkrtojumu. Viens no tiem bija krtba, kd uzemami jauni biedri. Cdelgemas statti sa mr skaidri III/2. pant nordja, kdas personas tiesgas DV 238

organizcij iestties, proti: Par biedrbas aktviem biedriem var bt pilngadgi latviei, kas cietui kaa darbb vai kaa darbbas d bijui spiesti atstt dzimteni un nav zaudjui tiesbas. e nordts, ka organizcijas rinds var iestties katrs trimdas latvie tis, kas kda nodarjuma d nav zaudjis persona grata statusu. Par biedru uzemanas krtbu un tiesbm jau plai bija runts ar Cdelgem, attiecgo paragrafu pieemot. K Cdelgem, t ar vl labu laiku pc tam galvenais strdus objekts biedru uzem anas krtb bija jautjums vai DV par biedru var iestties tikai tas, kas bijis aktvs kaavrs, vai ar privtas personas. Pirm uzskata prstvji argumentja, ka biedrb var iekt nevlamas personas jeb aubgi elementi, ar laiku iegstot noteikanu or ganizcijas prvald un td veid novirzot biedrbu no prokla mtajiem mriem. Otra varianta aizstvji nordja, ka uzema mi visi latviei, kas gjui mums ldz jeb nepaplainot biedru uzemanas jdzienu, ms izmirsim un savus mrus nesasniegsim. Abu viedoku saskaoanai 1946. g. 4. janva sapulc Cdelgem vienojs par kompromisu un stattu III/9. pantu noteica: Akt vos biedrus un biedrus veicintjus saska ar CV izstrdtu in strukciju uzem nodaas valde uz interesenta lguma pamata, ja via ldzinj darbba atbilst biedrbas mriem. Vl Cdelgem organizcijas valde 1946. gada 8. janva sd uzdeva du in strukciju izstrdt E. Vrzemniekam un D. Mainovskim. Gsta nometnes likvidana darbu neva pabeigt. Galgi instrukciju DV valde izstrdja un piema rpus Cdelgemas 1948. gada 15. aprl Hanover, ACCU nometn. Instrukcijas 3. pants samr preczi raksturoja personas, kuas varja organizcij iestties par pilntiesgiem aktviem biedriem, proti: a) bijuie latvieu strlnieki, b) bijuie latvieu brvbas kaa dalbnieki (1918 1920), c) Otr pasaules ka iesaisttie latvieu kaavri (leionri), policijas, bvpulku, robeapsardzbas pulku, gaisa izpalgi, lidotji un citu vienbu bijuie kaavri, k ar sanitrais un aprpes personls, d) bijus Latvijas armijas aktv dienesta kaavri, e) krituo kaa vru atraitnes, ja vias apemas atbalstt biedrbas mrus. No s samr neveikls defincijas izrietja, ka par organizcijas bied riem var bt tikai tdi, kas kd laikmet roks turjui ieroci, ttad, bijui aktvi kaavri vai to tieie piedergie. Instrukcijas 239

teksts, protams, pareizi izprotams tikai tad, ja acu priek ir aina, kda valdja 1946. un nkoajos gados, daai sabiedrbas (ar no latvieu vidus) uz kaavriem raugoties ar zinmu rezervi, nelielai grupai pat ar nepatiku. 1948. gad instrukcija gan, no vienas pu ses, nepieva diem elementiem iekanu organizcij, bet, no otras puses, aizvra durvis ar tiem, kas simpatizja organizcijas nacionlajiem mriem, pai tomr kaavri vai viu piedergie nebdami. Noskaai mainoties un DV organizcijai pieemoties stiprum un ietekm, k ar sabiedrb nostiprinoties uzskatam par organizcijas svtgiem mriem, da noslgtba vairs nevarja bt pamatota. DV valde minto instrukciju prstrdja cit vari cij, to pieemot Vcijas delegtu sapulc 1950. gada 19. august, prsvaru gstot uzskatam, kas jau ietverts Cdelgemas stattu III/2. pant. Ar to pavrs organizcijas durvis veselai rindai lat vieu trimdinieku, ievrojami mainot biedru sastva struktru. Trimdai ieilgstot, apstkiem pielgot vajadzja ar Cdelgemas stattu III/5. pantu: Par latvieiem o stattu izpratn uzskat mas visas personas, kuas uz 1939. gada 1. septembri bijuas Lat vijas pavalstnieki un pc tam nav ieguvuas citas valsts pavalstnie cbu, k ar o personu pcncji. noteikuma izpratn par akt viem DV organizcijas biedriem varja bt tikai Latvijas valsts pilsoi. Ldzgs prieknoteikums ievrots ar 1948. gada biedru uzemanas instrukcij, sav idej balstoties uz piemuma, ka trimda neieilgs un trimdiniekiem nerasies vajadzba pieemt citas valsts pavalstniecbu. Bet stvoklis krasi mainjs, saskaoties ar ieceoanas zemju likumiem un pavalstniecbas labumiem. Atkrita dadas formlittes, prvietojoties no vienas valsts uz otru. Rads pirms jaukts laulbas. Pieemot citas valsts pavalstniecbu, trim dinieks aktvi varja iejaukties ar s valsts poltikas veidoan, piedaloties visprjs vlans. Ja praks pavalstniecbas maiai bija dadi labumi, tad no nacionli morl viedoka to varja uz skatt ar par atlanu no latvisk koka. Viss problmu kom plekss, prrunas un domstarpbas ar laiku saplda ieskat: Nav svargi, kda pase kabat, bet gan ko trimdinieks nes sird. Daugavas Vanagi ai attstbai nevarja paiet gam, to neiev rojui, lai neradtu nopietnas grtbas organizcijas pastvan. Td 1950. gada 19. august Augustdorf pieemt biedru uz240

emanas instrukcij tik strikti vairs nav pasvtrots biedru uzem anas ldzinjais kritrijs. Instrukcijas 2. un 3. pant mints, ka organizcij var uzemt abu dzimumu latvieus, nenordot pa u laika robeu. (Tas, protams, ar sav zi bija kompromiss, jo vl arvien oti stipras bija aprindas, kas uzskatja pavalstniecbas maiu par nodevbu pret latvju tautu un valsti.) is instrukcijas noteikums varja uz laiku apmierint visus novirzienus gan pavalstniecbas aizstvjus, gan tdus, kas to bija mainjui, jopro jm uzskatot sevi par latvieiem, ar nodomu strdt latvieu orga nizcijs. Rakstot Cdelgemas stattus, autori nebija ievrojui faktoru, kas organizcijas tlkaj attstb izrdjs oti nozmgs. Stattu pamatidejas veidotji nebija domjui, nedz paredzjui, ka ar laiku organizcij svargs vrds bs sakms ar sievietm. Stattu III/2. pants tikai nordja, ka par biedriem organizcij var bt pilntiesgi latviei, to izprotot td nozm, ka aktvie biedri var bt tikai vrieu krtas personas. 1948. gada 15. aprl pieemt biedru uzemanas instrukcija pavra mazu spraugu iespjm par biedrm kt ari sievietm, bet ierobeoja personu kopumu, uz kum s tiesbas attiektos. Instrukcijas e) p. runa par krituo kaavru atraitnm, ja vias apemas atbalstt biedrbas mrus. Zinmu iespju organizcij iestties deva instrukcijas 3/c punkts, paredzot, ka aktvi biedri var bt ar no sanitr un aprpes per sonla aprindm. Darbojoties pc instrukcijas, rpus organizcijas palika ne tikvien latvieu sievietes, bet ar kaavru vecki un br ni. Noriu attstba rdja, ka jau organizcijas Vcijas darbbas posm liels un neizmantots aktva darba dartja potencilis bija tiei latvieu sievietes. Ts paaizliedzgi piedaljs kaavru ap rp, apmeklja militro iestu uzraudzb esos slimncas, uz ms aizgdu pienkumus breiem, gargi un materili aprp ja vecus audis, gdja par DV nodau saimniecisks dzves kr toanu u.t.t. T k trimd nebija daudz imeu, no kum nebtu ncis kds kaavrs, is jautjums, protams, nebija krtojams uz sausu instrukciju un tiesbu pamata vien. Td 1950. gada 19. august par jaunu prstrdjot biedru uzemanas instrukciju, DV atzina sievietes nozmi, liekot to tiesbs un pienkumos vien l men ar vriekrtas biedriem. Instrukcijas 2. punkt paredzts, 241

ka par biedriem var bt cntju imenes loceki un pcncji, 3. punkt jau pavisam skaidrs nosacjums: Par aktviem biedriem var uzemt abu dzimumu latvieus, kas nav mui dalbu Latvijas brvbas cs ar ieroiem roks, bet gatavi aktvi atbalstt cu par Latvijas atbrvoanu, parakstot par to svingo soljumu. Ar to organizcija plai pavra durvis ar sievietm, kas radja aktvo vanadu kustbu, bez kuas organizcijas darbs vlkos gados vairs nemaz nav domjams. Mintaj dokument pirmo reizi pardjs kds pavisam jauns un oti ievrojams pagrieziens vis DV organizcijas dzv. K zinms, Cdelgemas stattu I pant par organizcijas mriem no rdts, ka biedrbas mris ir ka cietuo latvieu un viu ime nes loceku kultrl un saimniecisk aprpe. 1950. gada 19. augusta dokument ir ideja, par ko jau skum domjui organi zcijas dibintji, kas lasms ar su protokolos: aktvi atbalstt cu par Latvijas atbrvoanu. Ldzga doma fiksta ar 1950. gada 9. septemba valdes sd pieemtaj sving soljuma tekst: emt aktvu dalbu kopj darb un iet vienot c par tvu zemes Latvijas atbrvoanu un ts gargu un saimniecisku uzplau kumu. Proklamtie mri vairs neattiecs uz aprpi vien, bet nordja uz organizcijas darba izpauanos ar poltisk zi, jo c par Latvijas brvbu bija izmantojami ar poltiskie ldzeki. Izbeidzoties organizcijas pagrdes darba posmam, izveidojoties nodam, darbam vroties plaum un nostiprinoties ietekm, nebija novrams, ka ar laiku tai savs vrds sakms ar visprj trimdas dzv. Organizcijas biedrus ievlja latvieu paprvaldes iestds, piem., LCP, tie ar iema amatus LCK. Ldzgs stvok lis DV biedriem rads ar prjs ieceoanas zems. Attstoties latvieu poltiskm organizcijm, DV biedru darbs sazarojs ne tikvien pau organizcij, bet ar iestdjumos, kas krtoja poltis kus jautjumus. Pati galven un prmr poltisk problma lat vieu trimdiniekam bija: Latvijas neatkarbas atgana. Laika ritjum Cdelgemas statti praks rdja, ka neskaidrs palicis jautjums par goda biedru statusu un viu uzemanu. Stattu IV/19. p. f paredzja delegtu sapulces tiesbas ievlt un izslgt goda biedrus. Pieemot, ka organizcijas biedri savu gribu var reprezentt delegtu sapulc, kltesot CV locekiem (jo 242

IV/14. stattu pants b nosacja, ka delegtu sapulc piedals ar CV un centrls revzijas komisijas loceki), nevarja gad ties, ka, iziot jautjumu par goda biedru uzemanu, CV btu apieta. Stvoklis radikli mainjs, DV organizcijai skot darbbu cits valsts. Nostiprinoties organizcijas federtvajam uzbves principam, ar savm loklajm delegtu sapulcm bija reprezent tas Anglijas, Zviedrijas, ASV, Kanadas un Austrlijas DV saimes. Bazjoties uz stattu IV/19. panta, katra no m delegtu sapul cm varja ievlt ar organizcijas goda biedrus, tikai ar to star pbu, ka ievlana notikusi bez DV CV akcepta, jo stattu III/4. pants noteica, ka par goda biedriem var bt personas, kum izcili nopelni biedrbas darbbas sekman. Tas nozmja, ka par goda biedru nav ievlama persona, kuai nopelni tikai kdas atsevias DV saimes apjom, bet ai personai jbt ar izciliem sasniegumiem visas organizcijas mrog. Prakse ar liecinja, ka skaidri nedefintais goda biedra statuss pavedinja personas ar cit diem poltiskiem un darbbas mriem, nek noteikts DV stattos, atsevis DV saims palielint savu ietekmi un zinm mr organizcijai uzspiest savu poltisko gribu. T k par kdas per sonas nopelniem visas organizcijas mrog var spriest tikai DV CV un visa DV saime plaaj pasaul, ar is stattu punkts pra sja jaunu precizanu. Minto svargo un citu problmu atrisinanai DV saime iev roja attiecgo rpbu. Kopsavilkum visas instrukcijas jeb vadlni jas, pc kum sku vai gaku laiku rgulta organizcijas iekj dzve un veidota ts seja: 1) DV organizcijas statti, t.s. Cdelgemas statti, pieemti 1946. gada 4. janvr Cdelgem; 2) instrukcija biedru uzemanai 1948. gada 15. aprl Ha nover, valdes sdes 13./20. protokols; 3) noteikumi DV aprpes darba sekmanai, 1948. gada 15. decembr Hanav; 4) instrukcija biedru uzemanai 1950. gada 19. august Augustdorf, sapulces protokols; 5) DV organizcijas idejiskie pamati un darbba sveum, 1950. gada 20. august Augustdorf, del. sapulces protokols; 6) DV svingais soljums, 1950. g. 16. septembr Grosauheim, valdes sdes 1./11. protokols; 243

7) DV CF noteikumi, 1950. gada 16. septembr Grosauheim, valdes sdes 1./11. protokols; 8) DV prieknieka vlanu instrukcija, 1951. gada 3. jnij Augustdorf, valdes sdes prot. 6. p. 5; 9) noteikumi par DV CV, 1951. gada 3. jnij Augustdorf, valdes sdes prot. 6. p. 5; 10) noteikumi par DV CV darbbu 1952. gada 11./12. aprl London, DVM 1952. g. 16. n-ra 10. lpp.; 11) noteikumi DV darbbas saskaoanai, 1952. gada 11./12. apr. London, DVM 1952. g. 16. n-ra 10. lpp.; 12) vadlnijas DV organizcijas darbbas saskaoanai, DVM 1954. g. 3. n-ra 9. lpp.; 13) DV organizcijas sabiedriski - poltisks darbbas vadlnijas, DVM 1955. gada 6. n-ra 37. lpp. Plaajam instrukciju un noteikumu kodekam pamat galve nokrt bija trimdas nemiera gadu straujs prmaias; piemroa ns tm bija ar organizcijas dzvbas interess. Nomierinoties izceoanas vilnim no Vcijas, trimdiniekiem nostabilizjoties jau najs ieceoanas valsts un rodot pirmo pamatu materilajam dzves nodroinjumam, iepazstoties ar jauno apmeans zemju likumu patnbm un mentlitti, k ar apskatoties, cik liktea biedru uz attiecgo zemi sekojui, Daugavas Vanagu organizcijas biedri varja stties pie liels inventras uzemanas. ds vis prjas atelpas brdis rdja, ka ar Daugavas Vanagu organizcij iekjs krtbas veidoanai nepiecieama jauna vrtbu prvr tana, t.i., no samr liel instrukciju un darbbas noteikumu kataloga radmi visai organizcijai saistgi noteikumi, pamat liekot Cdelgemas stattu garu un morls vrtbas. Par to runja 1958. gada 6./7. august Freiburg, Vcij, DV CV pulcjoties gadskrtj sd. Ierosinjumi revidt ldzinjos DV darbbas noteikumus nca gan no ASV saimes, gan no Vcijas. Bija jpr krto noteikumi par organizcijas ldzeku sadalanu, jizvrt biedru uzemanas krtba, pie tam noteikumiem vajadzja bt tik elastgiem, ka tie atbilstu atsevio zemju vietjiem apstkiem, bet reiz ar vienotu visu plao Daugavas Vanagu saimi brvaj pasaul. 244

DV CV debau nobeigum izveidojs sekojos lmums: ,,Valde atzst, ka noteikumi DV organizcijas darbbai prstrdjami, piemrojot tos pareizjiem apstkiem un zemju patnbm. CV prezidijam jizstrd noteikumu mets, zemju valdes to papildins, un par gatavo projektu izdarma nobalsoana (DCVC sdes 6. protokola 3). Prezidijs nekavjoties stjs pie noteikumu meta izstrdanas, pamat liekot DV Cdelgemas stattu garu un vl spk esos instrukcijas un noteikumus. Debats par noteikumu meta galgo veidu piedaljs visa DV saime zemju valdes, delegtu, nodau sapulces u.t.t. Ka laiks bija nobriedis du noteikumu izstrdanai, liecinja tas, ka CV prezidiju sasniedza vesela rinda papildinjumu, grozjumu un ietei kumu, pierdot, ka noteikumu izstrdan piedals visa organiz cija. 1959. gada 18./19. aprl DV CV sd London CV prezi dija loceklis A. Brzi zioja, ka materili noteikumiem no orga nizcijas periferijas ienkui tik liel skait, ka vl nepiecieams gads, lai visus papildinjumus izskattu, koordintu prieklikumus, un tad noteikumus iesniegtu izlemanai. Ldz 1960. gadam ar jaunajiem noteikumiem bija iepazinus visas DV lmjas instances, gandrz vism DV saimm tos akcep tjot. T paa gada 2./3. jlij CV sd Stokholm projekts ga lg redakcij guva ar DV CV atzinbu. T nu DV organizcijas darbba sveum norit pc Noteikumiem Daugavas Vanagu (DV) organizcijas darbbai, kui respektjami vism zemju valdm un ikvienam biedram. iem noteikumiem XI panti: I II III IV V VI VII VIII IX X XI DV organizcijas btba Mris un ideja Darbbas principi DV organizcijas biedri DV kopas un nodaas/apvienbas DV zemju prvaldes organi DV centrl valde DV goda tiesas Ldzeki un to izlietoana DVM Noteikumu spk stans un grozana. 245

Vlk, 1967. gada, prstrdtas ar vlanu instrukcijas DV prieknieka un DV CV vanadu nozares vadtjas vlanm.* K redzams, noteikumi dalmi divs liels grups: no I III formulti Daugavas Vanagu organizcijas idejiskie un politiskie mri, no IV XI nospraustas lnijas organizcijas iekjs dz ves veidoanai. Visprju interesi var saistt tikai pirmie trs no teikumi. Smagumpunkts, saldzinot ar Cdelgemas stattiem, ne daudz prvietojies, jo noteikumu 1. pant pasvtrots, ka organiz cija ir nacionla latvieu cntju kopba, kas sav darbb ietil pina ikvienu latvieu saimi. Ar to nojauktas visas robeas, kas darbbas skuma gados iestanos organizcij liedza. Ka organi zcija nav atteikusies no Cdelgem dokumentt aprpes prin cipa, liecina noteikumu 2. pants. Bet pri m interesm noteikumos dokumentts poltiskais darbs, kas laika tecjum arvien vairk raksturo organizcijas darbbu. Blakus citm 2. pant mintm tezm, skaidri poltiska programma izteikta 6. pant, ku par DV uzdevumu mints cnties par msu tvzemes atbrvoanu. Nevrojot politiskus akcentus, Daugavas Vanagu organizcija nav sevi apliecinjusi par poltisku partiju, k tai dakrt mints piedvt. Ne Cdelgemas stattos, nedz ajos noteikumos uzma ngs lastjs neatrads ne balsiena par iekpoltisku izkrtojumu gadjum, ja Latvijai sistu brvbas stunda un latviei bez sveu varu iejaukans vartu stties pie savas zemes atjaunoanas. Par Latvijas valsts atjaunoanu var last tikai nelielu atzmi II panta 5, ku teikts: ka msu tvu zeme ir un paliks Latvija, kurp jatgrieas visiem dzviem. Td krt organizcija strikti noro beojusies no visiem tiem strvojumiem, kas vien vai otr poli tisko jtu uzliesmojuma brd vl trimd minjui izkrtot brvs Latvijas iekjo poltisko krtbu. Daugavas Vanagu orga nizcija alla uzsvrusi tezi, ka vispirms jizcna Latvijas brvba, pc tam apvienot latvieu tauta pati izirs savu iekpolitisko iekrtu. organizcijas tolerance dokumentta noteikumu III panta 9.: Poltiskaj darbb DV neierobeo savu biedru poli tisko prliecbu, tikai ar iebildumu, ka prliecba nedrkst runt pretim Latvijas valsts un tautas interesm.
* Noteikumu un instrukciju teksts 4. pielikum.

246

Ar o dokumentu apstiprinanu un pieemanu Daugavas Vanagu organizcijas likumdoanas process beidzies. Uz Cdel gemas stattu idejas un citto noteikumu pamata DV organizcija darbojas vl odien. Protams, gadu ritjums un notikumu attstba laiku pa laikam rada nepiecieambu vienu vai otru pantu vai paragrafu grozt, bet organizcijas darbs un ideja paliek nemai ngi, jeb, runjot rakstnieka Valentna Pela vrdiem: Kaavri atstja Cdelgemu bez krtga krekla mugur, bet ar DV satversmi sird. (DVM 1955. gada 5. n-rs.)

247

VI CA PAR KAAVRU TIESBM

Visprjs raksturojums
Normlos apstkos, tautm kaus izbeidzot, uzvartju vai zau dtju pus nerodas paa nepiecieamba cnties par kaavru tiesbm, jo grupa, kaut ar ka vissmagk skarta, organiski iekaujas valsts dzv, valsts par ts turpmko likteni gd. Pre tibas rodas, kaavriem uzstjoties k sabiedrbas grupai, kas savu upuu kompenscijai no valsts prasa saimnieciskas un mor las priekrocbas iepretim mazk cietuiem tautas locekiem. Viss tiesbu valsts un civilizt sabiedrb kaavru kaujas lauk nestos upuus ar bez ierunm akcept un atkar no valsts likumiem piencgi respekt un atzst. Nekd zi nepastv domstarpbas vai pat cas par s tautas daas tiesisk stvoka precizanu. Par to gd valsts likumdevjas iestdes. ds izkrtojums var notikt tikai kdas valsts suvernittes robes un ar valsts pilso iem. Latvieu kaavrs, Otram pasaules kaam beidzoties, neatrads uz savas territorijas, tam nebija savas valsts, valdbas un paa vltas likumdevjas iestdes. Bet tie latvieu kaavri, kas kaa beigas bija spiesti sagaidt Latvij, bija padoti naidga rema okupcijas varai, kua, par spti melgiem soljumiem un apgalvo jumiem, latvieu kaavru ieskatja par ienaidnieku un gstekni nevis Hgas starptautisks konvencijas izpratn, bet gan ar ne lgu tieksmi latvieu leionru izncint fiziski un nacionli. Ja rietumos, ar nelieliem izmumiem, latvieu kaavriem nedrau251

dja tieas fiziskas briesmas, tad rkrtgi stipra bija viu un piedergo morlisk un garg pazemoana laika posm no 1945. gada maija, t.i., kapitulcijas bra, ldz 1951. gadam, kad nokr tojs kaavru izceoana. aj laik latvieu cntjiem ncs atvairties trs fronts: 1) no rietumu sabiedroto nezias un neizpratnes par latvieu kaavru cas jgu, 2) rkrtgi sazaro ts Latvijas okupcijas varas, Padomju Savienbas, ietekmes da ds brvs pasaules poltisks un labdarbas organizcijs, un 3) ar pau latvieu trimdinieku aprinds bija kda aura grupa, kas no latvieu kaavriem novrss. s grupas nozme bija rkrtgi maza un bez ietekmes un pla mrog lielu aunumu latvieu kaavru lietai nevarja nodart, td nav ar tuvku apsvrumu vrta. Turpretim nopietnus sarejumus dados poltiskos un sa biedriskos sadzves lmeos radja abas pirms tendences. Nedrkst aizmirst, ka rkrtgi neviend ca ar visvarenajm sabiedroto militrajm iestdm UNRRA un IRO, k ar Padomju Savienbas repatricijas komisijm, norisinjs uz sveas tautas, Vcijas zemes. Mintajiem iestdjumiem bija neierobeoti ldzeki, autoritte un iespja vjkajam elementam, t.i., beztiesiskajiem latvieu kaavriem uzspiest savu gribu. Neviends cas norisi var iedalt etrs tems, kas katra par sevi, gan ar kombintas, ilgu laiku noteica biju latvieu kaavra dzvi trimd: 1. latvieu kaavra pasargana no izdoanas Padomju Savie nbai un atbrvoana no gsta; 2. ca par bga statusa paturanu jeb t.s. skrningi; 3. tlkas izceoanas iespju nodroinana; 4. latvieu kaavra pieldzinana vcu kaavra statusam at tieksm pret kaa seku rehabilitanu (rentes). Niecgam skaitam bijuo latvieu kaavru izdevs mintajm problmm paiet gam bez sarejumiem, turpretim lielkajai kaavru daai ncs ar tm sadurties.

252

Izdoanas drauds krieviem

Vartu jautt, kd sakar vedama Daugavas Vanagu organi zcija ar plm kaavrus atbrvot no gsta, jo skum organiz cija bija loklizta vien gsteku nometn un pai organizcijas biedri jau bija tie, par kuru atbrvoanu citm sabiedrbas aprin dm vajadzja cnties. Uz laikmeta notikumiem raugoties no 25 gadu atstatuma jatzst, ka oti svargs faktors organizcijas salie dtbas veidoan bija tiei m gsta dienm, vairuma kaavru prtus mcot neziai, aubm un dajai grtsirdbai par no tikuo un to, kas vl vartu nkt. Kauju laukos gt apzia bija ar zinmu bravras un paapzias piejaukumu, aiz kaa vru mugurm stvot visai latvieu tautai, raugoties tajos ar cerbu jtm. Gsta dienas un sveums optimismu vrta smag rezigncij. Prdzvojumi deva citus impulsus, jaunas vrtbu mr auklas, un jsaka, ka nez vai Daugavas Vanagu organizcija btu izveidojusies sav stiprum un vienotb, ja nebtu bijis iespjams saliedt bravrgo paapziu kauju laukos un pelko gsta dienu grtumu un bezcerbu vien idej: jiztur Latvijas un latvieu tautas d. Ja norises pc kaa beigm btu krtojus bez sare jumiem, kaavriem strauji izklstot pa dadm privto lauu nometnm, tad btu maz cerbu, ka vispr tda organizcija k Daugavas Vanagi btu izveidojusies. Td gsta laiks, kaut sais tts ar smagiem fiziskiem un morliem upuiem, sniedza ar pozi tvu ievirzi, kas nav vrtjama no atsevia individa viedoka, bet gan no t, kdi pozitvi rezultti sasniegti latvieu tautas c par brvbu un tautas kopbas saturanu trimd. 253

C par atbrvoanos no gsta kaavru rokas bija saisttas, jo kaa gsteknis ir beztiesiska persona, kuas statuss gan noteikts starptautisks konvencijs, bet kam nav juridiskas personas stvok a. Par latvieu kaa gsteku stvokli bija jiestjas latvieu trimdinieku aprindm rpus gsteku nometnm civliem bgiem un viu organizcijm. das institcijas latvieiem bija, k jau mints, LNK, LCP, LCK, LSK, bazncu organizcijas un citas. Bet ar ts nevarja darboties k juridiskas personas, 1945. gada otr pus kontaktus ar uzvartju tautm balstot tikai uz bona fide un uz rkrtgi neskaidrajm poltiskajm vadlnijm, pc kum darbojs Vcijas okupcijas varas. Neskaidrs bija ne tikvien latvieu kaavra, bet pa daai ar visas latvieu trimdas saimes poltiskais stvoklis. Jau iepriek mints, ka sabiedroto attieksmes pret baltieu bgiem atkarjs no atsevio okupcijas joslu militrs vadbas un apgabalu komandantu personiskiem uzskatiem. T, piemram, 1945. gada 8. maij ASV 80. tanku bataljona komandieris Viljams Gregs (William Gregg) A(army) P(post) O(office) 258, USA, izdeva savai vienbai sekojou pavli: Attiecas uz bgiem, ieskaitot militro personlu: 1. ai stb pieemts, ka personm, kas atvestas uz Vciju, tiesbas palikt Vcij un zaudt dadas privilijas, piem ram, papildu uzturu u.t.t., vai atgriezties dzimten. 2. Baltijas tautas nav krievu tautbas un ar tm btu japietas k ar citu tautu. 3. Tas ir dzvbas vai nves jautjums m Baltijas tautm. Ja vii atgrieas Krievij, viu dzvba nav centa vrta. Tomr, k var secint no daudz atmiu grmatm, ko vlk sarakstjui augsti Vcijas okupcijas varu ierdi, militrie ko mandiei un poltii, pirmajos pckaa mneos latviei, vispr Padomju Savienbas okupto apgabalu izcelsmes personas, nekd zi nav bijui pasargti no izdoanas drauda. Padomju Savienbas iespaida d rietumu sabiedroto kaa vadbas augstks aprinds pastvjui dadi plni, k izbeigt nepatkamo stvokli, kas, no vienas puses, prasja bdgi slavens Cilvku tiesbu chartas iev roanu, bet, no otras puses, nerto smilu graudu iztranu rietumu un austrumu sabiedroto mgs draudzbas un miera dzirns. T 254

feldmarals Montgomerijs savos memuros piemin plnus, k 1945. gad bija domts izkrtot austrumu bgu jautjumu: Un gru un baltieu atraans pie mums bija rkrtgi nepatkama, un attiec pret ungriem viengais iemesls viu ilgstoajai uzturanai britu josl bija krievu iestu nespja laikus sagatavot transporta ldzekus caur krievu joslu. (Montgomery of Alamein, K. G., Field-Marshal The Memories of Field Marshai Montgomery, Cleveland, 1958, 363. lpp.) Ameriku armijas laikraksta The Stars and Stripes 1946. gada 22. janva Eiropas izdevum lasms: 271 baltkrievs attei cs doties uz Krieviju. Ap 50 izrbs kaili un teica, lai ameriki vius turpat noaujot. os cilvkus varja izvkt tikai ar asaru gzes paldzbu. 10 personas izdarja panvbu. T paa laik raksta 18. februa numur rakstts: Labi informtas armijas aprindas zio, ka ASV armijas vadba plno ar varu atgriezt visus Baltijas tautu piedergos uz dzimteni, kas nebs spjgi izturt stingro uzticbas un lojlittes prbaudi. 1946. gada 27. februr The Stars and Stripes zio: Pie Hofas, Bavrij, 1590 vlaso viei izdoti Padomju Savienbai. Divi kaavri minjui izdart panvbu. Tai pa laik, 1946. gada 24. janvr, Zviedrija Padomju Savienbai izdeva 146 latvieu kaavrus pret viu gribu. Lielko dau latvieu kaavru, kas kaa beigs atrads franu miltro iestu zi, izdeva Padomju Savienbai, un zinms, ka viens ds transports devies Krievijas virzien ar 600 vriem, no kuiem divi vl pdj brd pc dkainas bganas no Polijas nokuvui rietumos. ie piemri liecina, ka latvieu bgu, bet jo pai latvieu kaa vru stvoklis 1945. gada otr pus bija labils. Dabiski, ka vis pirms vajadzja pankt, lai izbeigtos izdoanas drauds. Pirmo soli ai virzien, kaut ar bez lielas praktiskas nozmes, spra Latvijas leiona enerlinspektors en. Rudolfs Bangerskis 1945. gada 29. aprl Latvieu leionam izdotaj 3. pavl: K Latvijas nacionls komitejas prezidents un k Latvieu leiona enerlinspektors, tas ir k pareizjais augstkais lat vieu tautas poltiskais un militrais prstvis, es pavlu jums se kojoo: 255

1. Msu kaaspka dam, sav vairum gandrz pilngi neap bruotm, atrauties no austrumu frontes, lai izvairtos no kri anas boeviku gst. 2. Disciplnti uzskt gjienu rietumu virzien, izvairties no kaa darbbas, kas vartu radt prpratumus par msu mier mlgo nolku un internties angu, ameriku vai franu ieemtajs josls, vienalga, vai tas btu pankams lielku vienbu vai skku grupu veid. 3. Kaalietu enerlsekretram (Leiona stba priekniekam) turpint rpus kaaspka vienbm esoo prvalu likvid ciju. 4. Augjos punktos mintais pc btbas attiecas k uz Leiona, t ar uz rpus Leiona esom formcijm un kaavriem (armijas, kaaflotes un gaisa spku dienest). Latvieu kaavri Vcij! Ar o pavli es, ttad, atbrvoju js no jsu ldzinjm kaa vru saistbm. Jsu alga lai ir jsu apzia, ka js esat darjui savas tautas un valsts lab visu, kas cilvka prtam un spkam iespjams. apzia lai dod jums ticbu un izturbu ar turpmkaj likten, ko ms neviens nevaram ne noteikt, ne paredzt. K vien mr, t ar in brd ms neldzam par sevi, bet lgsim visi kopgi: Dievs, glb un svt Latviju! en. R. Bangerskis (Ma atmias, IV, 68. lpp.) Kaut ar is dokuments piln mr atspoguoja stvokli, starp tautisk forum tam nevarja bt liela nozme, tpc ka pavles devjs jau pris dienu vlk bija angu okupcijas spku rcb Libek, turpretim lielkais vairums latvieu kaavru bija vl vcu virspavlniecbas pakautb, frontes otr pus. Liela daa o vie nbu par minto pavli uzzinja tikai pc kapitulcijas. Bet nav noliedzama, nedz apstrdama dokumenta morl un idel nozme, kas vlk vien otr viet paldzja pierdt latvieu tautas, ja t vartu teikt kaa mrus. Vcijas pckapitulcijas pir majos mneos ie latvieu tautas kaa mri un to pamatojums kaa uzvartju varm ita stipri problmatiski. Pats galvenais 256

latvieu tautas cas mris bija Latviju pasargt no otrreizj Padomju Savienbas1 iebrukuma un komnistisk rema uzspiea nas. Bet Padomju Savienba kopgi ar rietumu sabiedrotajiem jau labu laiku pirms Vcijas kapitulcijas bija izstrdjusi pamat tezes, k apieties ar uzvarto vcu tautu un ts sabiedrotajiem. Latvieiem un latvieu kaavriem sevii bstama varja bt vie noans, ka 1) visi kaavri vcu SS organizcijas pakautb uzskatmi kollektvi par kaa noziedzniekiem, un 2) visi kaa no ziedznieki izdodami pret viu gribu ncijai, pret kuu nozieguies. Saprotam krt PS ar visu savu gan poltisko, gan militro ietekmi minja pankt baltieu, bet jo pai o tautu kaavru kollektvu atzanu par kaa noziedzniekiem, piespieot rietumu sabiedrotos vius izdot PS rcbai. Latvieu iestu, k ar atseviu privtpersonu uzdevums nu bija visiem spkiem un ldzekiem rietumu sabiedroto komandantru un pavlniecbas iestdm pier dt, ka minto nolgumu saturs neattiecas uz latvieu bruotajm vienbm vcu kaaspka ietvar. No o pliu izdoans vai ne veiksmes bija atkargi daudzu liktei, jo nebija nekdu aubu par tradiju, kas gaidma kaavriem, ja rietumu sabiedrotie sttos pie viu piespiedu nodoanas Padomju Savienbai. Aktivitte no latvieu puses das ievirzes aizkavanai rads dados kompetenu lmeos, jo pckaa pirmajs diens aptveo as poltiskas vadtjas iestdes nebija. Atsevias personas, nomet u un apgabalu komiteju prstvji griezs vietjo sabiedroto ko mandantrs, minot, cik atva viu zinanas, problmas izpratne un diplomtisks spjas, latvieu kaavru stvokli un morlo stju pardt patiesbas un faktu gaism. Lielkie pan kumi, protams, bija gadjumos, kad rads izdevba sazinties ar sabiedroto augstks pavlniecbas iestdm, kas tad problmas izgaismoanai deva rkojumus no augas. Ldzgu aktvitti rdja ar trimdas latvieu bazncas gardznieki. Pirm ai virzien rkojs Latvieu Nacionl Komiteja Libek en. Rudolfa Bangerska vadb. 1945. g. 4. maij, dienu pc angu militro vienbu ienkanas Libek, LNK delegcija ar R. Bangerski apmeklja komandantru, uzemot saskari ar vad tjm angu iestdm un amatpersonm. Delegcija apmeklja angus ar nkamajs diens, nordot attiecgm amatpersonm 257

latvieu patnjo un izmuma stvokli attiec pret bgu repat rianu. 6. maij komiteja iesniedza militrajai prvaldei memo randu par Latvijas valsts juridisko stvokli, LNK darbbu un uzdevumiem. 9. maij militrajai prvaldei iesniedza memorandu par Latvieu leiona darbbu, cas mriem un attieksmm pret rietumu sabiedrotajiem. Militrajai prvaldei ldza atauju nostt Latvijas stiem informtvu telegrammu par latvieu bgu stvokli kapitulcijas brd. Militr prvalde 10. maij telegram mas nostja, ataujot apmeklt latvieu kaa gstekus nometns. Tlk LNK izstrdja memorandu angu Afrikas un Vidusjras spku augstkajam komandierim feldmaralam Aleksandram, ku Latvijas brvbas cs bija labi iepazinies ar latvieu tautas likteni. Ldzgu memorandu nostja ar angu armijas virspavlniekam Vcij feldmaralam Montgomerijam. 17. maij LNK loceki apmeklja angu militrs amatpersonas, lai iesttos par kaavru stvoka noskaidroanu un preczanu, ierosinot viu atbrvoanu no gsta. Ldzga vizte atkrtota 29. maij pie vietj korpusa komandiea, informjot viu par Latvijas stvokli kaa laik un ldzot latvieu kaavrus atzt par neitrlas valsts kaavriem, kas internjuies labprtgi (pamatojoties uz Leiona enerlinspektora atbrvoanas pavles), td btu atbrvojami. Protams, visa akt vitte nevarja dot spjus rezulttus ne kaavru stvoka atviegli nanai, nedz viu atbrvoanai, jo latvieu kaa gsteku atbr voana nebija militrs, bet gan poltisks jautjums. Pa dadiem ceiem virztie iesniegumi un memorandi, k ar sarunas, attiec gajm angu amatpersonm pavra plau ieskatu latvieu kaavru patnj problm. Ar feldmarals Aleksandrs uz iesniegto memo randu reaja pozitvi, rakstot tiei feldmarala Montgomerija stbam, rdot interesi par latvieu kaavru stvokli gst. oti liela nozme bija LSK darbam, ku parallli citm orga nizcijm ska eneriski interesties par latvieu kaavru gs teku likteni. ai sakar LSK galvenais direktors Roberts Lie pi ameriku armijas virspavlniecbai Allied Supreme Head quarters 1945. gada 4. jnij iesniedza plau memorandu Con cerning the Organization of the Latvian Legion. Memorand bija izklstta Latvieu leiona tapanas vsture, vcu iestu loma leiona komplektan un t struktra, memoranda nobeigum 258

Roberts Liepi

izceot, ka latvieu kaavru viengais mris bijis pasargt Latviju no jaunm boeviku briesmm un ka latvieu cntji nekad nav paclui ierous pret rietumu sabiedrotajiem. LSK memorand bija uzsvrts, ka Latvieu leiona poltiskajai un ideoloiskajai bazei nav nek kopga ar vcu nacionlsocilistu iekrtojumu Waffen SS (The Latvian Legion from the ideological and poli tical point of view has nothing in common with the German Waffen SS units). Jau mnesi pc Vcijas oficils kapitulcijas da izdevba rads bijuajam Latvijas finanu ministram Alfredam Valdmanim un tautskolu direktoram A. Draveniekam, viiem 1945. gada 13. un 14. jnij ierodoties ameriku virspavlniecbas stb Frank furt pie Mainas. o apsprieu rezultt en. Eizenhauera stbs G-5 efs en. Mikelsens pazioja, ka ameriku armija apsols evakut visus baltieus, kas atrodas apgabalos, kuus paredzts nodot krievu okupcijas spkiem (Boris Zemgals, Dienas balts, nebalts, 111. lpp.) Prruns ar ameriku vadtjm iestdm 259

Alfreds Valdmanis

skarts ar latvieu kaavru jautjums. en. Mikelsens pieprasja zias par baltieu resp. latvieu kaavriem, kas dienjui vcu kaaspka ietvaros un, kaa darbbai izbeidzoties, kritui sabiedroto roks. Ameriku stbs pieprasja plau informciju par Latvieu leiona formanu, kaavru dienesta ceu, ierou irm u.t.t. Daus mneus vlk nostabilizjoties LCK darbam, t veltja lielu vrbu latvieu kaavru stvoka noskaidroanai. Par LCK pilnvarotajiem kaavru jautjum ameriku un franu josl iz raudzja LSK direktoru Robertu Liepiu, bet angu josl un Bei j esoo kaavru jautjumu skaidroanai Alfredu Valdmani. LCK uzdevum A. Valdmanis 1945. gada 1. novembr ierads angu armijas galvenaj mtn Bad Oinhauzen, lai ar feldmarala Mont260

gomerija stba virsniekiem noskaidrotu latvieu kaavru likteni. das Alfreda Valdmaa viztes atkrtojs un paldzja angu zon kaavru stvokli juridiski preczt daudz trk nek ameriku un franu josl.

Bskaps Jezups Rancns

Bskaps J. Rancns, izmantodams savus sakarus ar Vatiknu, kop ar Liepjas bskapu A. Urbi jau 1945. gada 5. decembr apmeklja pvesta nunciju Chiarlo Kronberg, pc tam devs uz angu armijas stbu Ziemevcij, kur, satiekoties ar angu armijas kapellnu, panca via dedzgu aizstvbu msu kaavru jautju mos. Mintais kapellns vlk apmeklja Beiju, iepazstoties ar latvieu kaavru stvokli Cdelgem un pc tam iestjoties, lai os kaavrus atbrvo un prved atpaka uz Vciju (LSK direktora Liepia atmias, DV archvs). Latvieu Ziu 1946. gada 6. marta (40.) numur mints, ka 1945. gada novemba beigs bskaps J. Rancns ieradies angu okupcijas armijas stb, kur ar armijas augstko gardzniecbas prstvi 7 stundu ilg apspried prrunja latvieu brvprtgo 261

kaavru stvokli. Angu gardznieks soljis latvieu kaavriem vislielko pretimnkanu. Pc kda laika bskaps J. Rancns sa mis paziojumu, ka via lgums ievrots un darts viss iespja mais, lai kaavrus atbrvotu. 1946. gada februr plaus iesniegumus par Latvijas valsts st vokli, apstkiem okuptaj zem, latvieu kaavru mobilizciju un latvieu nevlanos atgriezties okuptaj Latvij izdarja ar archi bskaps Teodors Grnbergs, iestdams memorandus ASV rlietu min. Brnam (J. Byrnes), Anglijas rlietu min. Bevinam, feldmar alam Montgomerijam, ASV delegtei UNO E. Ruzveltei, Kenter berijas archibskapam u.c. Archibskaps T. Grnbergs, kop ar LSK direktoru R. Liepiu 1946. gada vasar apmeklja ar ASV 3. armijas stbu Heidelberg, lai iesttos to msu kaavru lab, kui tai laik vl kop ar en. V. Skaistlauku bija ieslodzti poltisko kaa vaininieku liel nometn Darmtat. Tur apm. 30.000 ieslodzto starp mita ar 50 latvieu. Vizti pie ASV 3. armijas komandiea bija izkrtojis msu flotes bij. komandieris admirlis Kaizerlings, persongi pa zstoties ar s armijas komandieri. Apmekljums gan vajadzgos rezulttus nedeva, bet vlk R. Liepi ieslodzjuma izbeiganu panca ASV virspavlniecbas stb Frankfurt. (R. Liepia at mias, DV archvs). eit atzmtas tikai daas organizcijas, kuu plii novirzja draudu par kaavru izdoanu Padomju Savienbai un sagatavoja viu liktea atvieglinjumus. ai darb paaizliedzgi iesaistjs privtas personas, latvieu nometu un apgabalu amatpersonas u.c. Atsevias apgabalu komitejas izsniedza kaavriem atvaina nas dokumentus, izgatavotus trs valods. Viena no dm atva inanas apliecbm bija ar sekojou tekstu: Latvieu Nacionl Komiteja. Atvainanas apliecba. Latvi jas pilsonis dzimis.............iesaukts ........... dienestam Latvieu Leion saska ar Latvijas Nacionls Komitejas prezidenta 1945. gada 29. apra pavli Nr. 3 no aktva kaa dienesta atva ints. Dienesta laik.................ir ........... atestts. enerlsekretrs. m apliecbm, protams, nebija lielas visprjas nozmes, jo sa262

Archibskaps Teodors Grnbergs

263

biedroto ierdi, kam bija daudzmaz lielks prskats par notikumu norisi, ts neatzina. Bet atsevios gadjumos latvieu komiteju izdotm apliecbm bija iespaids un vienu otru kaavru pasargja no gam gsta dienm. Jsaka tomr, ka vism plm nebtu bijis lielu pankumu kaavru jautjumu krtoan vai pau dartju lab, ja jau pirms kaa beigm nebtu pastvjis faktors, kas baltieu bgu stvokli juridisk zi iecla daudz labk gaism nek, piemram, ukrai u un citu tautu piedergo, kas ari bija iekauti Padomju Savienbas imperij. Par spti rkrtgi intensvm Padomju Savienbas pol tiu plm dads konferencs ar sabiedroto prstvjiem un pat valsts galvu lmen tai nebija izdevies pankt rietumu lielvalstu, galvenokrt ASV, atteikanos no principil lmuma neatzt Balti jas valstu iekauanu Padomju Savienb ne de facto, nedz de jure. is princips automatiski izskaitja baltieus no Padomju Savienbai pakauto tautu skaita un attiec pret viiem bloja klauzulu par kaa noziedznieku izdoanu zemei, pret kuu t.s. noziegumi btu pastrdti. Tikai s nelokms ASV valdbas nostjas d baltiei resp. latvieu bgi paglbs no tradijas, kas skra enera Vlasova armijas piedergos, ukraiu izcelsmes bg us u.c. T k is ASV valdbas lmums nevarja bt zinms ikvie nam zemku vienbu komandierim priekjs lnijs, vai premot komandantras okuptaj Vcij, skaidrs, ka atsevia latvieu kaavra likteni kaut kur ASV valsts archvos esoais dokuments prlieku neatvieglinja. ai sakar jnorda uz citm latvieu instancm, kas daudz lielku vrbu varja veltt latvieu kaavra tiesbm: ts bija brvs Latvijas stniecbas, kuu darbba nebija aizliegta jeb pr traukta. Pieminamas Latvijas stniecbas London un Vaington. Latvijas stniecbas Vaington darbbu vl si pirms kaa beigm piln mr akceptja ASV valdba, kuas stja apstiprinta 1945. gada 5. marta ziojum: The Baltic States Estonia, Latvia and Lithuania still are re garded officially by the US as independent states, even though they have been absorbed into Soviet Union according to the Acting Secretary of State Joseph Grew. Grew said there was no change 264

in the situation with respect to the three states and that their re presentatives still were accredited here and still recognized. (The Stars and Stripes, Nancy edition, March 6, 1945). Stniecbu izdevba bija, ka ts varja sazinties ar iestdm, kas izlma poltiskus jautjumus, ievrojami augstk un tiek lmen, nek bija iespjams bgu iestdm okuptaj Vcij. Visu minto un neminto latvieu iestu, organizciju un pri vto personu plii, k ar angu un ameriku valdbas iestu labvlg nostja beidzot deva skaidru atbildi uz repatricijas jau tjumu un piespiedu izdoanu. enera Eizenhauera stbs 1945. gada oktoba skum izdeva gaku pavli, noteicot izkrtojumu bij. Baltijas valstu pilsou izvietoanai. . . . 4) It should be made clear to all Estonians, Latvians and Lithuanians that they will not be repatriated against their will but continue to be accommodated in United Nations displaced persons assembly centers (if they have been admitted by compe tent military government authorities) until they can be repatriated with their consent or until arrangements can be made for ap propriate resettlement in other areas. Tomr vl nebija apklusintas balsis, ka baltieu resp. latvieu bgiem nebtu pieiamas patvruma tiesbas un tie btu izsl dzami no jebkdas starptautiskas aprpes UNRRAs ietvaros. Jno rda uz New York Herald Tribune Parzes izdevuma 1945. gada 20. oktoba numuru, ku gak rakst iztirzts, kd baltieu bgiem nav dodamas patvruma tiesbas. As a result American claimed camps are now refuges and safe homes for collaborators and Balts who were in the Gestapo and SS. Par spti iem nepamatotiem uzbrukumiem baltieu bgu stvoklis nostabilizjs un izdoanas draudi mazinjs. Ja retos un atsevi os gadjumos tie vl pardjs, par to bija vainojama zemko vienbu komandieu nezinana vai karstgalvba. Lielko dau izdoanas minjumu izdevs vl staj brd apturt un novrst. Bija ar latvieiem labvlgas aprindas, kas veicinja latvieu kaa vru stvoka trku izkrtoanu. Jatzm plkv. Roberta Oa grupa Vesterbr, kua nometnes angu komandanta gdb gsta gaitas beidza 1945. gada ruden. Latviei, savukrt, pielika vis265

lielks ples, lai labvlgo iestu un personu darbba netiktu kompromitta. e jnorda uz LCK neoficilu un slepenu nor djumu, k izturties bijuiem kaavriem, prejot civl dzv. ,,Ieteikumi visiem bij. kaavriem Ievrojot neparedztos apstkus, kdos bij. kaavri prvras par parastajiem DP, katram bij. kaavram, sava paa turpmko gaitu lab, jem vr sekojoais: 1. Prvietoans uz izvlto latvieu bgu nometni jizdara iespjami mazks grups, pie kam jizlieto pc iespjas da das dzelzcea lnijas. Nekd gadjum nav jcenas tikt tais vilcienos, kuos braukanai nepiecieamas sevias at aujas. 2. Pa ceam un visur citur saskar ar sveiem jizvairs no uz doans par bij. kaavriem, savu ldzinjo gaitu piemin anas, k ar nav lieki jrun par savu un citu ldzgu pr vrans veidu par DP. 3. Izvlts latvieu bgu nometns jcenas ierasties izklaidus, dados laikos un pc iespjas neuzkrtoi . . . 7. Jievro, ka UNRRA, kas przina lielko dau bgu no metu un kuas augstk vadb ir zinma teikana ar krie viem, pagaidm visum turas pie formlas pieejas, ka tai japgd tikai civlie bgi, td sav dzves veid nometns bij. kaavriem jizsargs no visa, kas vartu radt UNRRAs vai militrs prvaldes darbiniekiem kdu interesi par jaun piencjiem. Jem vr, ka nepatkami prpratumi var at saukties auni uz viiem. Izdoanas draudiem galgo punktu pielika UNO sapulce Parz 1946. gada februr, UNO socilajai, humnitrajai un kultras padomei ai jautjum pieemot ASV delets bij. prezidenta Ruzvelta atraitnes Eleonoras Ruzveltas rezolciju, ku bija pare dzts, ka bgi, kam svargs iebildums atgriezties sav zem, nav ar varu piespieami turp atgriezties. Starptautisk aprpe gds par tiem. No s aprpes izslgti kaa noziedznieki, kas nedrkst izbgt savam sodam. Rezolcija ieraudzja dienas gaismu pc svm un grtm debatm ar Padomju Savienbas delegtu Andre266

ju Viinski, ku pieprasja visu bgu piespiedu repatriciju uz valstm, no kum tie bgui, jo bgu starp, pc Viinska uzskata, lielk daa esot faisti un kaa noziedznieki. UNO padomju sd atztie noteikumi drz atbalsojs ar ofici laj ameriku armijas poltik, un 1946. g. 23. februr ASV armijas virspavlnieks Eirop en. Meknarnijs paskaidroja, ka nekad neesot bijusi padom baltieu piespiedu deportcija uz ze mm, no kum vii nkui, izemot viengi gadjumus, ja vii atzti par kaa noziedzniekiem vai, bdami ASV armijas aprp, btu izdarjui kriminlnoziegumus! Pateicoties gan bgu organizciju, gan augstku sabiedroto iestu lmumiem, briesmas par kaavru resp. baltieu izdoanu bija novrstas. Vl galgi neatrisinta palika bij. kaavru atbr voana no gsta, kui nebija Cdelgem. Angu josl atsvabin anu izdarja pc vadlnijm, kas liel mr sekmja ts raitu norisi, un jau 1946. gada 20. jnij Daugavas Vanagu pagaidu valdes sd Barnten valdes prieksdis Vilis Janums varja ziot, ka angu josl gst vl tikai 25 personas (DV pag. valdes sdes 1. (8.) protokols). Grtk veics ar bijuo kaavru atbrvoanu no gsta ameriku josl. Ar maz izmumiem ameriku armi jas gst saemtos latvieu kaavrus klasificja par vcu nacionl socilistu organizcijas Waffen SS piedergiem. T k atsevias s organizcijas vcu vienbas bija piedaljus noriss, kas pc uzvartju ieskatiem nozmja noziegties pret cilvcbu, ameriki bija prliecb, ka visi s organizcijas piedergie, vienalga, kdi bijui to rcbas motvi vai uzdevumi ka, uzskatmi par kaa noziedzniekiem, nododami sabiedroto tiesm un bargi sodmi. Daa latvieu bijuo kaavru Waffen SS pakautb bija noku vui ne pc pau vlans, nedz ar skaidru informciju, ka zem SS zmes kalpo vienbas, kam nav nekda sakara ar kaavra uzdevumiem kaujas lauk. Atbilde uz jautjumu, kd tad daai latvieu kaavru bija jns SS uniforma, nav tlu jmekl, ja atceras, ka starptautiskie nolgumi aizliedza okupantiem izdart mobilizciju jaunu bruotu vienbu formanai no okupts tautas piedergajiem. T k SS organizcijas pamatstattos paredzts, ka SS vienbas komplektjamas tikai no brvprtgiem, augst kajm vcu politiskm un militrm iestdm nebija nekas vien267

krk, k okupts Latvijas tautas piedergos mobilizt s orga nizcijas ietvaros un brvprtbas aizseg. Ameriku kareivim vai zemko vienbu komandierim s poltisks kombincijas un atirbas nevarja bt zinmas, nedz ar ts viu interesja. Td lielko dau latvieu bijuo kaavru ameriku josl apstrdja ar tdu pau mrauklu k vcu SS organizcijas piedergos. Ameriku teikto var attiecint ar uz franiem pamatotais naids pret SS piedergajiem bija liels un nelgs, t ka uzvartju brutlitte un necilvcba dakrt vls pri ar latvieu kaavriem. T k SS organizcijas vainu vcu kaa noziegumos varja noskaidrot tikai Nirnbergas kaa tribunla izmekljumi un spriedums, tad visus SS piedergos ameriku militrs iestdes vljs paturt stingra rema gst ldz sprie duma formulanai. T galvens rpes par latvieu kaavru atbrvoanu koncentr js uz ameriku joslu. Ja ar visum tieais kaavru izdoanas drauds bija novrsts, atsvabinana no gsta negribja tik labi veikties. Latvieu iestu iesniegumi, memorandi, persong saska re tikai pamazm un oti gausi spja pankt valdoo uzskatu maiu ameriku iestds. Ja pankumi nebija tik tri redzami, tam pa mat bija ameriku okupcijas iestu decentrlizcija. Atseviie armijas korpusu, brigu komandiei izdeva paas direkcijas, strikti ievrojomas viu vienbm padotajos apgabalos. Samr gausi ldz zinmiem komandpunktiem nokuva galven virspavl nieka nordjumi un pavles, k apieties ar baltu tautu pieder gajiem un kaavriem. Ja jau neskaidrba valdja kaut cik stingri izveidotaj militr apart, vl lielks chaoss bija vrojams apr pes organizcijas UNRRAs hierarchij. Ameriku armijas iest des latvieu kaavru atbrvoanai pievrss no militr viedoka, turpretim UNRRAs ierdu nostja bija galvenokrt poltiska un atkarga no atsevio ierdu politisk iekrsojuma. Ka tas vairum bija latvieu kaavriem nelabvlgs, nordja atsevio UNRRAs virsnieku brutl rcba, skaot ne tikvien kaavrus, bet ar viu imenes locekus. Nevrojot liels grtbas, neskaidrbas, prpratumus un temata nelabvlbu, kaavru atbrvoana 1945. gada beigs un 1946. gada skum ar ameriku okupcijas josl ska pieemt viedkas 268

formas. Latvieu iestu, visvairk LSK ples skum koncentrjs, lai visus latvieu kaavrus izemtu no vcu gsteku nometnm, t pankot viu sapulcinanu nedaudz viets, atvieglinot aprpi, apzinanu un atbrvoanas krtoanu. Ar ameriku iestdes bija izlmuas zemko dienesta pakpju kaavru atlaianu, piem., 1946. gada janva beigs no Dachavas gsteku nometnes atbr voja 41 kaavru, gan ne augstku par dikareivi un tikai tdus, kas bija mobilizti pc 1944. gada 1. augusta. Kaavru demobi lizan rads jaunas grtbas, par kum 1946. gada LCP 4. sesij zioja LCK prieksdis prof. Krlis Kundzi: aunkais tas, ka atbrvotie kaavri atlaianas dokumentos apzmti par bijuiem Waffen SS un tdiem atemta iespja legli iekt UNRRAs DP nometns. Bijui pat gadjumi, kad atbrvotie veselm grupm vienkri palaisti va uz ielas vai osejas pilng nezi, kurp un pie k griezties, lai dabtu maizi un pajumti. (Tvzeme, 55. n-rs, 1946. gada 27. jlij) Sekoja jaunas latvieu iestu ples atvieglint kaavru stvokli un pankt drzu ameriku iestu iziranos gstekus atbrvot. LSK ameriku armija solja, ka kaavru atlaiana veiksies strau jk temp 1946. gada skum un atlaianas komisijs par tulkiem pieaicins latvieu prstvjus. Dieml, apsoljumi biei netika ievroti. Ar lielm plm LCK un LSK, k ar dadm bazncu organizcijm izdevs ameriku iestdes prliecint, ka latviei nepieder pie SS organizcijas, par ko armijas administrcija apso lja dokumentus, kuos nebtu ierakstti liktengie burti SS. Vairojs ar pazmes, ka latvieu kaavrus gaida jaunas grtbas. UNO socils, humnitrs un kultras padomes 1946. gada 13. februa rezolcij bija atstta maza sprauga jauniem soiem pret personm, kas kaut kdu iemeslu d bija gjuas kop ar vcu varu. Rezolcij bija teikts: No internacionls aprpes bs izslgti kaa noziedznieki, kas nedrkst izbgt savam sodam. doma drz vien atbalsojs ar ameriku armijas politisks vadl nijs, un 23. februr ameriku spku augstkais komandieris enerlis Meknarnijs Frankfurt nordja: Ja pierdsies, ka kds baltietis vai Apvienoto Nciju piedergais bijis kollaborants, viam atems tiesbas skaitties par Apvienoto Nciju prvietoto personu 269

un nekavjoties izslgs no to vidus. T k UNRRAs vadbas aprinds jau labu laiku valdja inspirta nepatika pret baltieiem un sevii latvieu bijuajiem cntjiem, tad saprotam krt UNRRA ar lielu skubu diem UNO un ameriku armijas ietei kumiem pakvs, minot pankt latvieu bijuo kaavru diskri minciju. No gsteku nometnm atlaistos kaavrus neuzma bgu nometns, un ja kaavriem nometns mita piedergie, tos no nometnm izraidja, vecus cilvkus un mazus brnus ieskaitot. T III ASV okupcijas armijas DP virsnieks 1946. gada marta beigs izdeva rkojumu vism UNRRAs iestdm, nekavjoties izraidt no DP civlm nometnm visus atbrvotos Baltijas kaa gstekus, kas cnjuies kop ar vcu armiju, nododot tos attiecgo vcu iestu (darba prvalu) rcb. izrcba gan no armijas, gan UNRRAs izraisja jaunu aktvitti latvieu pus, sekoja jauni iesniegumi un amatpersonu apmekljumi augstks armijas un UNRRAs vadbas iestds. 1946. gada 2. aprl plau memorandu ASV armijas virspavlniekam en. Meknarnijam iesniedza LSK direktors Roberts Liepi, pareiz gaism aprdot latvieu kaa vru stvokli un nodarts netaisnbas. 4. aprl latvieu delegcija, sastvot no LSK direktora Roberta Liepia, LSK enerlsekretra Kra Kalnia un LCK prieksa vietnieka sentora A. Kacna, ierads en. Meknarnija stb Frankfurt, lai skaidrotu kaavru likteni. Ar du pau uzdevumu delegcija ierads 5. aprl Arel son, kur rezidja UNRRAs augstkais vadtjs Vcij en. F. Morgans. Beidzot ASV armijas vadba un UNRRA izrs par vienkru atrisinjumu: ikvienam kaavram pirms uzemanas nometn bija jpakaujas individulai prbaudei skrningam. 1946. gada pirmaj pus, laik, kad angu militro spku pr raudzb esoos latvieu kaavrus plnveidgi no gsta atlaida, gan izvietojot tos pie piedergiem UNRRAs, gan pas kaavru nometns, ameriku josl sks galaicgs, sarets un juceklgs prbauu procss. Beigs lielk daa latvieu kaavru ar ameri ku josl varja atstt gsta nometnes, reizm iegstot t.s. putna brvbu. 1946. gada septembr ameriku armijas gst vl bija ap 50 kaavru, vairum smagi slimi slimncs.

270

Skrningi jeb piemrotbas prbaudes

Atbrvoanu no gsta ASV armijas okuptaj Vcijas da ar lielm plm bija izdevies nokrtot, un tikai neliels skaits latvieu cntju vl palika armijas uzraudzb, tomr represijas pret kaa vriem nebija mitjus. Gan ameriku lielajos laikrakstos, gan armijas izdevumos, ar vcu pres bram pardjs asi un nepa matoti uzbrukumi baltieiem un latvieu bijuajiem kaavriem. Raksti pres nordja, ka latvieu kaavri bijui vcu ldzskrjji, nacisti un tpat vainojami izdartajos kaa noziegumos k vcu nacionlsocilisti. Bija piemirsts piemint, ka vcu nacionlsoci listu organizcijs uzma tikai valsts vcieus. Prese uzbruka, ka UNRRAs nometns, kum stenb pienkums uzturt un apgdt tikai Apvienoto Nciju piedergos un no vcu rema cietuos, patvrumu atradusi ar kollaboranti, nacistu piekritji un tdi, kas cnjuies pret Otr pasaules kaa sabiedrotajiem. Nepieminja tomr, kd veid un kdiem ldzekiem vcu vadba okuptajos apgabalos pankusi pilsou iekauanu savos bruotajos spkos. Ne tikvien neliel preses da, bet ar augsts ameriku valdbas aprinds prezidenta F. D. Ruzvelta laik bija iefiltrjus personas, kas liel mr simpatizja Padomju Savienbai, bdamas bezgala pateicgas par Pad. Savienbas nopelniem vcu armijas satriekan un nacionlsocilisma izncinan. o kreiso aprindu ietekme ameriku valdbas aprinds zaudja savu nozmi tikai prezidenta H. Trumena valdbas laik. Lai kdas btu visu noriu aizkulises 271

un iegansti, skaidrs bija, ka 1946. gada skum ameriku armi jas vadba Vcij pieteica stingru baltieu bgu poltisko prbaudi, sevii vroties pret kaavriem, kas vai t bija notikumu degpunkt sakar ar nepiecieambu tos atbrvot no gsta. 1946. gada 12. aprl ameriku armijas stbs izdeva nordjumu, ka no gsta atlaiami visi bez dienesta pakpju atirbas, izemot kaavrus, kas btu ieskaitmi ds katgorijs: 1) kaa vaininie ki, 2) kollaboranti un nodevji, 3) brvprtgie. Dieml, iz mumu skla izrdjs tik elastga, ka taj bez grtbm varja iedalt vai ikvienu kaavru, kas, piem., nevarja nolikt prbaudes komisijai priek iesaukanas pavles oriinlu. Lielkajai kaa vru daai visa manta un dokumenti bija pazudui atkpans kau js, atlikus mantas gst nodotas ameriku militr personla zi, kas ts konfiscja. Dokumenti bija gjui boj vcu slimncu archvos. Tikai niecga daa varja ar oriinldokumentiem pier dt, ka dienest gjui, paklausot iesaukanas pavlei. Kaavru stvokli vjinja vl tas, ka jau kop 1945. gada augusta jaut juma izleman ldzi runja sabiedroto kontrolkomisija Berln, ku ldzi sprieda ar Padomju Savienbas prstvis. Vadoties ar mintajm trim katgorijm, ameriku armija ska kaavru pr baudes. Visprj tautas valod ts dvja par skrnanu (screen ing). No apra skuma pagja apmram mnesis ldz galvens lnijs bija izstrdti skrningu noteikumi. Kad 6. maij LCK vice prieksdis A. Kacens kopgi ar LSK enerlsekretru K. Kalniu ierads Frankfurt, ameriku armijas galvenaj mtn, izdevs uzzint par skrningu norisi: 1. Visiem kaavriem izdarma personga iztauja. 2. Vispirms jiztauj un jatsvabina kaavri, kam pierdjumi, ka tie mobilizti, bet kas nav iestjuies brvprtgi. 3. Kam nav dokumentru pierdjumu, juzrda liecinieki. 4. Atsvabintie pries DP ierdu rcb. 5. Aizturs viengi kaa noziedzniekus, kuus ievietos civlo kaa noziedznieku nometns. 6. Par kaa noziedzniekiem uzskatmi tie, kas nozieguies pret angu un ASV armiju (bet praktiski gan tikai pret ASV bru otajiem spkiem un pilsoiem). 272

Latvieu prstvji ierosinja prbaudes komisijs pieaicint lat vieu tulkus, kas iespjamos kaa noziedznieku sarakstus nodotu LCK ieskatam, paldzot vaingajiem sagdt atslogojoas liecbas, k ar no gsta nometnm un slimncm nekavjoties atlaist smagi slimos invalidus, sevii tdus, kam tbc un citdi draudtu boj eja. K nordts skum, skrnanu galvenokrt izdarja ASV ar mijas personls, un to vispirms attiecinja uz gst esoajiem kaa vriem. Kaut gan akcija norisinjs neobjektvi un ar represijm pret atbrvotajiem kaavriem, tomr vis plaaj kaavru saim skrningu komisijm neizdevs sadzt neviena kaa noziedznieka. Skrningu komisiju darbs neaprobeojs viengi ar gst esoo kaavru prbaudi. Gan minto preses rakstu, gan pieprasjumu no Vaingtonas, k ar UNRRAs direkciju sdzbu d, ka viu prvaldtajs nometns uzturas bijuie kaavri un nacistiski elementi, armijas skrningu komisijas savu darbu attiecinja ar uz bgu nometnm. Viu uzdevums bija nometns meklt kaa no ziedzniekus un tdus, kas neatbilst UNRRAs aprpes noteiku miem. Armijas skrningu komisiju viedoki bija dadi. Parasti izmeklanu vadja kds virsnieks, bet komisijas loceki bija in struktori. Ja tie bija ameriki bez poltiska iekrsojuma, kam Eiropas notikumi un norises bija sveas, skrningi lielumties nori tja korrekti un bez tm aunprtbm. Bija komisijas, kas aiz rdja uz nepareizm atbildm vai tdm, kas varja skrnjamam kaitt. Daas komisijas pirms skrninga skuma informcijas sa pulcs iepazstinja kltesoos ar skrninga norisi, pat nordot, k das atbildes uz jautjumiem dodamas. Turpretim citas komisijas, kuu loceki bija pdj laika ASV imigranti, vai ar stipri kreisi noskaoti, vai savas rasisks izcelsmes d, skrnjams persons saskatja objektus spontnai atriebbai. das komisijas tad bez lastbas un tri kaut kd veid atrada iemeslu, lai skrnjamai personai atemtu visas tiesbas UNO chartas izpratn. Neizpalika ar galjbas: Ar cietuma sodu uz 6 mneiem ASV tiesu iest des ameriku zon Vcij sodjuas bijuos Mercfeldas nometnes iemtniekus Alisi un Ivaru Bakstadus, Harieti Lukas, Helgu Lam bergu, kas sniegui nepareizas zias aptaujas laps skrninga ko misijai. (Dienas Pausme, 16. 8. 46., 55. n-rs) 273

Nevrojot to, ka ASV armijas skrningu komisijas nespja sa sniegt sevii lielas sekmes kaa noziedznieku, kollaborantu un brvprtgo atraan un gandrz visi kaavri tika atlaisti ar bgu statusa tiesbm, jeb, k teikts mints direktvas 4. punkt: At svabintie pries DP ierdu rcb, ie cilvki drz vien sadrs ar jaunm, ievrojamm grtbm. UNRRAs iestdes atsacjs vi us uzemt bgu nometns un pieirt attiecgo materilo aprpi. Neldzja ar ASV armijas augstks vadbas nordjums, ka pret o cilvku uzemanu DP nometns pc skrningu izturanas nebtu nekas iebilstams, UNRRA tomr nordjumus ignorja un atsaucs uz savas padomes pieprasjuma, ka visi DP, kas atsaks repatrities uz dzimteni, pakaujami jaunm prbaudm. du pra sbu 1946. gada 30. jnij pieteica Vcij darbojos UNRRAs galvenais efs en. Frederiks Morgans. Paziojum bija teikts, ka rietumu okupcijas joslas 714.000 DP pakauti stingrm prbau dm, lai novrstu UNRRAs paldzbu personm, kam t nepie nktos. Morgana direktv paredzts, ka personas, kuas rases, reliijas vai darbbas Apvienoto Nciju d vajjis ienaidnieks, ietil pinmas UNRRAs apgd neatkargi no datuma, kad ts atstju as dzimteni vai iepriekjo apmeans vietu. klauzula, ttad, specili attiecs uz du izcelsmes personm. Prjs katgorijas, kam pc Morgana direktvas pienktos UNRRAs aprpe, bija se kojos: 1) UNO tautu loceki, kas sakar ar kaa darbbu prvie toti kop 1938. g. 1. septemba, 2) bezpavalstnieki, kas prvietoti sakar ar kaa darbbu, 3) personas, kum ar viu zemes valdbas lmumu atemta pavalstniecba, bet jauna pavalstniecba nav pie irta. ai pa Morgana nordjum, kas pamatojas uz UNRRAs padomes rkojuma, mintas ar katgorijas, kum UNRRAs ap rpe atraujama; ts bija: l) UNO tautu piedergie, bezpavalstnieki un tdi, kas normli bijui Vcijas iedzvotji, 2) visi kaa noziedznieki, sadarbnieki un nodevji, 3) ienaidnieka valstu pavalstnieki un neitrlie, izemot vajtos, 4) vciei un Baltijas vciei, 5) agrkie Wehrmacht piedergie, kamr nav pieradts, ka vi i mobilizti ar varu, 274

6) UNO tautu piedergie, izemot vajtos, kas atsaks re patrities. Ameriku josl bija kds papildu noteikums, ka UNRRAs ap rpe atraujama tiem bgiem, kas ameriku josl ieraduies pc 1945. g. 1. augusta. Izvrtjot tuvk mints UNRRAs vadlnijas, atkljas, ka ts bija izstrdtas ar neapslpjamu tendenci pret zin mu bgu grupu. Noteikumi vrss pret Baltijas tautu piedergiem, bet jo pai pret bijuajiem kaavriem. T k ameriku josl rasu ietekme bija lielka nek angu josl, diskrimincija taj bija nodrointa: vienkrt, izskrnjami bija visi bijuie kaavri, otr krt ar tdi, kas ameriku josl ieraduies pc 1945. gada 1. augusta. Jatceras, ka kaavru atlaiana no gsta Cdelgem sks 1946. gada skum. UNRRAi skrnanas ideja iepatiks tik oti, ka to neaprobe oja tikai uz ameriku, bet skrningu procesam pakva ar angu joslu un citas valstis, kus bija apmetuies bgi UNRRAs pr raudzb. UNRRAs morliskais spiediens pastiprinjs ar cit veid. 1946. gada otr pus UNRRA izdeva jaunas direktvas bgiem, noteicot stingru kustbas ierobeojumu. Bija aizliegts ceot no vienas okupcijas joslas uz otru. o iespju palaikam izmantoja bijuie kaavri, lai mekltu glbiu no prmrgi ne iecietgiem UNRRAs direktoriem, gan mainot okupcijas varu joslas, gan nometnes, jo ne visi nometu UNRRAs vienbu koman danti pret kaavru problmu izturjs ar apzinti mrtiecgu aunumu un vlanos iegriezt. Prvietoties no vienas joslas uz otru, no nometnes uz nometni nu bija atauts tikai organizt veid, ja prvietoans pamat bija vlans repatrities. d veid bija radts it k ielenkuma loks, no kua vieng sprauga izejai bija iespja repatrities. 1946. gada 1. septembr k ameriku, t ar angu josl UNRRAs skrningu komisija ska darbu. Darbbas principi bija gan noteikti UNRRAs galvens padomes 52. apkrtrakst, tau atstja lielu varianas iespju atsevim UNRRAs joslu prval dm. Skrningu komisiju birokratisk apartra bija komplicta un grti prskatma. Pirm skrningu instance bija Screening Teams, kuas loceki bija vietjs UNRRAs vienbas ierdi, reiz nometnes vadbas darbinieki. iem tmiem bija jveic dai 275

priekdarbi, jo skrnanas norise sastvja no divm dam: vis pirms bija jaizpilda rakstveida formulrs, pc tam attiecgo per sonu nopratinja. Screening Team bija padots Screening Board, kas darbojs apgabala mrog. ,Screening Board darbu veica divas personas, prezidents un sekretrs; pdjais varja nkt no pau DP vidus. das skrningu valdes angu josl bija: lezvig Holtein 2, Hanoveras rajon 4, bet Vestfles-Reinas apga bal 3. Instrukcijas paredzja, ka katrai valdei vajadzja speci lizties bgu valods. Piem., vienai no lezvig-Holteinas skrningu valdm vajadzja spt brvi saprasties baltu un vcu valod, tur pretim otrai valodas kvalifikcija bija pou. Screening board, savukrt, bija padots zonas augstkajai skrningu komisijai, bet katrai no m instancm, ar viszemkaj lmen, bija juztur sakari ar armijas vienbm. Ja UNRRAs skrningu komisijas veica skr nanas ideoloisko darbu, armijas vienbm bija jizpilda komi siju atzinumi resp. izskrntie vieninieki vai imenes jprved uz jaunm vietm. Nordjumus par skrningu komisijas sastvu visum neievroja. T k katras UNRRAs viszemks vienbas direktors sav prvaldes rajon ldzinjs mazam, nekontroltam dikttoram, personla izraudzana atkarjs tikai no via gaumes un izvles. Un t k UNRRAs ierdu sttu veidoja gan socil, gan intelliences zi neizldzintas auu grupas, caurstrvotas gan ar poltisku ideju ambcijm, gan rasu aizspriedumiem, neva rja bt aubu, ka lietpratga un objektva DP sijana nemaz ne varja notikt. T bija radus divas frontes ar rkrtgi nesamrgu spku grupjumu: vien pus varens okupcijas varas, k ar UNRRAs birokratija, otr bgu masa, bez tiesbm, iespjm juridiski aizstvties un tlos bgu ceos pazaudtiem vai izncintiem dokumentiem. No s grupas traiskko kodolu veidoja bijuie kaavri ar piedergiem. Skrningu procedra notika vairkos pos mos. Pieejas bija dadas. Visbiek nometnes iedzvotjus sapul cja kd lielk sabiedrisk telp vai nu pc alfabta, vai ar pa tautbm. Viiem izdalja iepriek sagatavotas veidlapas, kuas bija ski un bez izlaidumiem jaizpilda. klases darba rezulttus savca skrningu komisija, vai nu iepazstoties ar tiem tda, vai izvrtjot ievkts izzias vairkas nedas. Centgkie skrningu 276

tmi spra soli tlk un jau pirmaj sanksm pakva seviai prbaudei visus nometnes vrieus. Tiem bija ldz pusei jnorbjas un jstjas skrningu komisijas priek puskailiem. Vairumam pd j iesaukuma kaavru 1944. gad vcu kaa medicnisk prvalde bija likusi rokas stilba iekpus ietetovt asins grupas zmi, lai atvieglintu ievainotu kaavru medicnisko aprpi. UNRRAs ie rdiem zme, politiski iztulkota, bija neprprotams pierd jums, ka ts panieks bijis kaavrs un ar SS organizcijas loceklis. Asins grupas zmes panieks varja rinties, ka via skrninga process beidzies un uz viu UNRRAs aprpe un aizbildniecba vairs neattiecas. Atbildamie jautjumi liecinja, ka aiz skrninga akcijas slps nolki, kas nekd zi vairs neattiecs uz jautjumu, vai attiecg persona ietilpinma kaa noziedznieku skait un vai kaavri vcu dienest iestjuies brvprtgi. Lai o noskaidrotu, btu pieticis ar pris jautjumiem vai dokumentiem. Bija skaidrs, ka par bgu pagtni interesjs kda cita vara, kas ar skrningu komisiju pal dzbu rti varja ievkt visskks zias par skrnejams personas pagtni, bijum dzves vietm, piedergajiem pamestaj dzimten u.c. T k skrningi visvairk bija vrsti pret Baltijas tautu piede rgajiem un viu kaavriem, nebija noslpums, ka zias varja interest tikai Padomju Savienbu. Skrningu tmiem darbu iz beidzot, ievkts anketas un citas izzias nodeva skrningu bor diem. s komisijas ierads nometns, lai turpintu pratinanu. Vadoties ar aizpildtajm veidlapm un starplaik ievktm papild zim par sevii aizdomgm personm, skrningu komisijas jautja, un atbildm bija vrdu pa vrdam jsaskan ar veidlap ieraksttajm. Ikviena neprecza atbilde vai ar novirzans faktos varja bt iemesls nekavjoties attiecgo personu izslgt no UNR RAs apgdjamo skaita. Par katru pratinmo rakstja atseviu protokolu, kuu pretji vism juridiskm normm attiecgajai per sonai nedeva izlast, nedz ar prasja ts parakstu. Td veid bija pankts, ka skrningu komisijas loceki protokol varja ierak stt, kas viiem patiks, bez k iztaujtajai personai btu bijis iespjams nepareizi ieraksttos apgalvojumus apstrdt. aunkais skrninga proces bija, ka komisijas neapmierinjs ar vienreizju izziu, bet rakstveida un mutvrdu prbaudes nometns varja 277

notikt vairkreiz, bez paa pieteikuma vai brdinjuma. d veid iegtais izziu materils tika saldzints, mekljot pc atirbm atbilds. Laikrakst Tvzeme par skrningu norisi rakstts: DP pacietgi panes visu, bet . g. janva skum visam kro ni uzlika paziojums, ka tagad sks skrnt UNRRA. Pratinanas anketa sastvja no apm. 60 jautjumiem, kui stipri atgdinja 1940./41. gada okupcijas laik pazstams kadru anketas, piem., prasts dadu ieslodzjumu sts, pilnga darba gaitu vsture, visas organizcijas, kds sastvjis, piedergo ar dzimten vrdi un adreses u.t.t, bez tam vl sks dzves apraksts atsevii. Td ar pilngi pamatots bija jautjums kdam UNRRAs prst vim, vai s anketas sastdan piedaljuies ar NKVD ierdi (Tvzeme, 1947. gada 15. februr, 14. n-rs). T paa laikraksta cit numur lasms: Bet aunkais scies msu nometns. Pastv kda acmre dzama vlans un nodoms pasliktint ldz nepacietbas robem msu dzvi un apstkus, izvest ms no kaut cik cieamas eksisten ces stvoka izmisum, bezcerb un mums tik nepatkamaj auu vid. Kas ar to bs pankts, to ms zinm un to apzins ar s rcbas izvedji. Acmredzot, nav pieticis ar vienreizju msu trim dinieku prbaudi. Izstumto % izrdjies nepietiekams, td seko jauni prbaudes gjieni. s prbaudes pamatos nav vairs motvu, kas ms prliecintu par ts nepiecieambu. Prk dadi tulko jamie ankeu jautjumi norda, ka ir nodomts atbrvoties no DP audm, kuu likteni pai prbaudtji soljs atvieglint cilv cbas un humnittes vrd (Tvzeme, 1947. g. 5. febr., 11. n-rs). Ne visi UNRRAs ierdi bija metami pr vienu krti. Bija tdi, kam bgu problmas bija skaidras, neatsakoties tuvk iepa zties ar cloiem, kd ts vispr radus. ie ierdi drz vien guva pareizos ieskatus par iemesliem, kas simtu tkstoiem cilvku liedza atgriezties viu dzimten. Pie diem ierdiem piederja ar UNRRAs augstkais direktors Vcij en. Fr. Morgans. tri aptvris, ka bgu aprpes organizcijas nenodarbojas tikai ar filantropiska rakstura uzdevumiem, bet tie ataidti ar citiem, tri poltiska rakstura strvojumiem, en. Morgans kuva nepopulrs 278

savu augstko prieknieku acs, 1946. gada skum dodams presei pris interviju. Kd no tm en. Morgans izteics, ka UNRRAs ierdu sttos slpjoties NKVD spiegi. Ar o apgalvojumu en. Morgans bija trpjis oti vrg viet, un drz pc tam UNRRAs direktora postenis viam bija jatstj, via viet, skot ar 1946. gada augusta beigm, nkot Meijeram Kohenam. Jaunais Vcijas UNRRAs direktors ldz jaun postea premanai bija Vaing ton vadjis UNRRAs repatricijas nodau. Prmaia UNRRAs skrningu procesu paasinja, visiem spkiem veicinot bgu atgrie anos mjs (repatrianos). Padomju Savienbas militrs misijs, kuu komandpunkti bija vis Vcijas territorij, iekrtoja specilas lastavas ar litertru bgu valods. Misijs staciontajiem repat ricijas virsniekiem bija brvas kustbas iespjas bgu nometns, raksturojot atbrvots dzimtenes labumus un skaisto dzvi. UNR RAs prvalde personm, kas pieteics atgriezties mjs, apsolja prtiku 60 dienm. Par spti visam repatrities gribtju bija maz. Neskaidra bija ar darboans dadajs okupcijas josls, tpat UNRRAs un militro iestu starp. Ameriku armija, kas ste nb bija skrningu idejas autore, skrningu akcijas izdarja zin mas sistmas robes: bija jatmasko un no bgu nometnm jiz e kaa noziedznieki un kollaboranti. Angu armija, turpretim, du masu terroru neatzina nepiecieamu. T bija jau iepriek skaidri informta par atsevim personm, kam bija nepiecie ama prbaude, tm notiekot korrekti pau specilistu vadb. Visu lielo latvieu kaavru masu angu armija ma sav pasprn, bez sevias katras atsevias personas izpratinanas. Ja ameri ku armija pc skrningiem bija spiesta atzt, ka gandrz 99% skrnjamo nav piedaljuies nekdos kaa noziegumos un virzja iztaujts personas tlk uz UNRRAs nometnm ar atzmi, ka ts tiesgas saemt UNRRAs aprpi, tad UNRRA, turpretim, atsacjs s personas nometns uzemt un ska savu skrningu akciju. Angu militrs prvaldes prvaldtaj Vcijas okupcijas josl stvoklis bija glui pretjs: UNRRAs skrningu komisiju izraidtajiem bg iem angu armija iekrtoja paas nometnes, ieskaitot ts sav aprp. Ldz 1947. gada marta skumam izskrnto latvieu skaitu ameriku okupcijas josl varja lst 1 0 % un angu ap 0,5%. Gandrz visi izskrntie bija bijuie latvieu kaavri. Bet UNRRAs 279

skrningu pamatideja nebija sasniegta, repatriantu skaits nepalie linjs, tiei otrdi 1947. gada skum repatriantu no latvieu vidus tikpat k nebija. Atgrieanos okuptaj Latvij ldz 1947. gadam bija izvljuies tikai 1379 latviei, to starp tikpat k neviena biju kaavra. Visum UNRRAs poltiskie mri ldz 1947. gada skumam bija palikui neaizsniegti. Piemums, ka kaam beidzoties bgi un piespiedu krt izvietotie bez atlikuma atgriezsies sav dzimten, izrdjs nepareizs. Gadu mij Eirop atrads vairk nek viens miljons prvietoto personu, kas atteics atgriezties savs iepriek js dzves viets, kuas bija okupjusi Padomju Savienba. 1946. gada ruden lielvalstu starp risinjs sarunas par jaunas bgu organizcijas izveidoanu, kuas darbba btu centrta tiei repatricijas veicinan un bgu izvietoan cits viets (valsts). Jauns organizcijas IRO (International Refugee Organization) stattu projektu piema 1946. gada 15. decemba Apvienoto Nciju sapulc ujork. Pret das organizcijas dibinanu iztei cs Padomju Savienbas delegts Andrejs Gromiko, aizrdot, ka propaganda prvietoto personu nometns trauc o cilvku at grieanos mjs. Tomr jaun organizcija ska darbbu 1947. gada 1. jlij. Saldzinot ar UNRRAs satversmi, IRO darbbas principi bija skaidrk preczti, vismaz uz papra: Galvenais orga nizcijas uzdevums ir nokrtot bona fide bgu un DP problmas atrisinjumu. Galvenais uzdevums attiec pret DP ir katr iesp jam veid pamudint un paldzt viiem atgriezties dzimten, pie tam ievrojot, ka nevienu bgli un DP nevar piespiest atgriez ties, ja tas brvi, pc iepazans ar dzimtenes valdbas sniegto informciju, izias neatgriezties, minot dergus iebildumus pret atgrieanos. Ar to bija blots ce bgu piespiedu izdoanai, pret ko bija jcns UNRRAs darbbas skuma posm. Bet jauns organizcijas gars palika visum tas pats, kas UNRRAs laik, jo IRO, izemot augstkos vadbas posteus, prma lielko dau UNRRAs ierdu. Viu kvalitte nebija clusies, tiei otrdi UNRRAs intellientkie un spjgkie darbinieki lielumties bija atgriezuies mjs, lai turpintu pirmskaa karjras civl vai mili tr dzv. 280

Kaut ASV armija un UNRRA jau vairk gadu oti nesekmgi bija darbojus kaa noziedznieku tvarstan bgu aprinds, ar IRO negribja no sporta atteikties un savas satversmes D daas 2. punkt paredzja, ka sekojoas personas nav pakautas IRO aizsardzbai: 1. kaa noziedznieki, kvislingi un nodevji, 2. katra cita persona, kuai var pierdt, ka t: a) paldzjusi ienaidniekam vajt civliedzvotjus valsts, kas ir Apvienoto Nciju locekles, vai b) brvprtgi paldzjusi ienaidnieka kaaspkam, skot ar Otr pasaules kaa izcelanos, t darbb pret Apvienotajm Ncijm. No iem pris teikumiem IRO specilisti pamazm izlobja veselu katalogu apvainojumu, ar ko vrsties pret bijuajiem kaa vriem un baltieu bgiem. Kaut UNRRA jau vairkas reizes sa vos skrningos bija bgu masu vtjusi un prvtjusi, ar IRO o pamienu ieskatja par labu ldzekli bgus no jauna pakaut morliskam spiedienam. Ja UNRRAs prbaudes vl attiecs uz visu plao bgu saimi, tad IRO skrningi pai vrss pret bijua jiem baltieu resp. latvieu kaavriem. IRO skrningu akcija nepa gja secen ar tiem kaavriem, kas jau UNRRAs iztaujs bija ieguvui atzmi par piemrotbu aprpei (eligibility), atzme nebija garantija, ka ie bijuie kaavri un viu imenes loceki var iegt ar IRO aprpi. IRO akcijm, protams, pamat bija poltiska nozme. Padomju Savienbas repatricijas iestu virsnie kiem, kas ierads nometns, aitjot par atgrieanos mjs, visdi izdabja. Bez izmuma krievu virsnieku apmekljumi beidzs ar nometu iemtnieku plam demonstrcijm un pat varas aktiem, t ka dakrt repatricijas virsniekus no auu dusmm paglba viengi angu vai ameriku bruotas vienbas. IRO represijas pret bijuajiem kaavriem turpinjs ldz 1951. gadam. Galgi ts apstjs 1952. gad, kad gandrz visiem izskr ntajiem (kas bija iesniegui prsdzbas) atdeva DP statusu. Ar gumenti par latvieu kaavru piederbu pie kvislingu un node vju grupm Otr pasaules kaa laik starplaik bija liel mr zaudjui aktulitti, jo bijuie sabiedrotie ASV, Anglija un 281

Francija no vienas puses, un Padomju Savienba no otras jau bija iemuas stingras aukst kaa pozicijas. Pc ASV militrs prvaldes rkojuma, skot ar 1948. gada 20. maiju, bija noliegts DP nometns ASV okupcijas josl izplatt PSRS laikrakstus un citu litertru (Nedas Apskats, 89. n-rs, 1948. gada 4. j nij). Tai pa gad bija ar skusies Berlnes blokde. Bez tam sks Vcijas izvrtana gan poltisk, gan saimniecisk un mili tr zi. Sevii interesanta sabiedroto acs kuva Rietumvcija, jo tur atrads galvenie rpniecbas centri un izejvielu avoti. Lai Vciju iesaisttu rietumu blok, bijuie ienaidnieki bija spiesti pa mazm aizmirst visas nacionlsocilisma negantbas, kaa laika aizvainojumus, un iznkum vcu tautu k kollektvu vairs neie rindoja kaa noziedznieku skait. Augstkajos rietumvalstu poltis kajos plnoanas centros par pasaules pirmo ienaidnieku izkristal lizjs Padomju Savienba. sabiedrisks domas maia pamazm atvra acis tiem, kam vl nebija skaidri iemesli, kd latvieu kaavrs ar vcu ieroiem roks cnjies pret Padomju Savienbu un kd miljoniem bgu atteics atgriezties laimgaj strdnieku paradz. 1948. gada jnij ASV prezidents H. S. Trmens ikg teica plau runu par pasaules poltisko stvokli, nordot, ka Eirop palikui ap 800.000 bgu, kas nevar atgriezties mjs, jo viu dzimtenes zaudjuas brvbu. Par stiem demokratiem, kas cn juies un iestjas par demokratijas ideliem un td tagad spiesti palikt sveum, uzskatmi latviei, lietuvji un igaui. Tas ir sts pretkomnistisks elements, kds nepiecieams un pc kda ilgojas ASV. (Nedas Apskats, 90. n-rs, 1948. gada 11. jnij.) Rietumvalstu sabiedrb ar pamazm nostiprinjs doma, ka Vcijas bgu nometu iemtniekiem paveams ce normlas dz ves uzskanai jauns apmeans viets rpus Vcijas. Bija jrod iespjas masu izceoanai no izpostts Vcijas. Mazkos apmros bgi bija izceojui jau visu laiku; pirmie lielkie kontingenti ierads Anglij t. s. Westward Ho akcij, ne lielu ieceotju skaitu likum noteikto kvotu robes uzma ar ASV, tpat viena otra valsts, bet is skaits bija par mazu, lai radi kli likvidtu Eiropas bgu problmu. T k propagandt re patricija nebija guvusi pankumus, IRO centieni prsvrs uz 282

iespju meklanu bgu izvietoanai cits valsts. Angu okupcijas joslas IRO direktors kd preses konferenc 1948. gada 8. jlij teica, ka 1948./49. gad IRO paredzjusi izvietot 281.000 personu masu emigrcij un 42.000 personu individuli (Nedas Apskats, 95. n-rs, 1948. gada 16. jlij). Bet lai masu izvietoanu reliztu, galvenajm imigrcijas valstm, ASV, Kanadai un Austrlijai, bija nepiecieami pai valdbas un parlamentu apstiprinti ieceoanas likumi. ASV pirmo du likumu piema 1948. gada 25. jnij. Kaut ar tas visum bija liberls, bet ne humns, un pavra durvis braukt gribtjiem, tau nelaimg krt noteikums, ka ieceot drkst tikai personas, kas ir IRO aprp un aizsardzb, aizcirta durvis visiem tiem, kui, pc IRO satversmes, brvprtgi paldz jui ienaidnieka kaaspkam. aj grup IRO ieskaitja galveno krt bijuos kaavrus, kaut gan tie atbilda prezidenta Trmena nordjumam tas ir sts pretkomnistisks elements, kas nepiecie ams un pc k ilgojas ASV. Praks izveidojs t, ka ASV iece oanas likuma brva iztulkoana un piemroana palika IRO ierd u zi. T k latvieu kaavriem nelabvlgs aprindas atskrta, ka ir jauna iespja aizkavt komnisma aculiecinieku masu iekanu rietumu demokratiju vadtj valst ASV, sks jauna, oti barga skrningu akcija. Nebija ar tlu jmekl aprindas, kuas ieinterestas skrningu atkrtojum. T, piem., Apvienoto Nciju socils un ekonomisks padomes 1948. gada 12. augusta sesij krievu delegts Kulaenko, raksturojot, k izkrtojama bgu problma Padomju Savienbas skatjum, cita starp teica: Gal venais IRO uzdevums ir repatricija. Novietoana cits valsts izdarma tikai ar dzimtenes piekrianu. Citdi kvislingi, kaa no ziedznieki un nodevji vartu slpties. Pareizj izvietoana rda, ka mekl viengi stiprus muskuus, imenes atstj un i. T nevar bgu problmu izirt, vajaga repatrit, tas saskan ar UNO lmu miem. Td padomju delegts ierosina du rezolciju: 1) nepie aut nometns propagandu, kas vrsta pret UNO locekiem un repatriciju un likvidt centrus un komitejas, kas pieauj du ai tciju; 2) aizliegt vervt bgus visdiem sargu dienestiem ar mili tru vai pusmilitru raksturu un pastvoos likvidt (toreiz pie ASV un angu armijas bija saformtas darba un sardu vienbas, kus iestjs daudz latvieu un citu trimdas tautbu bijuie kaa 283

Saules DV nodaas biedri (pie 8252 USA Lab. S. Co.) un darba vienbas da lbnieki liek Baily bridge. Aizmugur stv in. J. Apinis un vienbas komandieris kpt. M. Robi. Uzemts 1953. gad pie Etlingenas.

vri. V.H.), 3) atcelt no nometu vadbas personas, kas sadar bojus ar faistiem, kaa noziedzniekus un tos, kas propagand pret repatriciju, 4) nepieaut to cilvku vajanu, kas grib atgriez ties dzimten, aisargot vius no nometu administrcijas patvaas. Tlk Padomju Savienbas delegts pasvtroja: Lai pildtu UNO sapulces 1946. gada 12. februa lmumu, ku atzts, ka galve nais pienkums pret DP ir pankt viu atgrieanos dzimten: 1) paveikt repatriciju 1949. gad, bet novietoanu cits zems izdart, iepriek vienojoties ar valsti, no kuas bgi cluies; 2) spert stingrus sous, lai nekavjoties atgrieztu dzimten visus brnus bez veckiem; 3) nodroint sabiedroto valstm, kas nodarbojas ar repatriciju, brvi apmeklt nometnes, izdart DP sarakstu un dokumentu prbaudi un brvu sarunanos ar nometu iemt niekiem; 4) gdt, lai nometu vadbas personas piedertu pie tm valstm, kuu pilsoi dzvo nometns (sta J. Feldmaa vstule BCP 1948. gada august). 284

Kaut ar augstks UNO un IRO instancs krieviem vairs neiz devs pankt savas rezolcijas pieemanu, tau IRO stt bija vl pietiekami daudz darbinieku, kas nebija naidgi pret prvieto tajm personm; ts repatriciju noraidja un prrunas ar krievu virsniekiem ignorja. Savu pdjo kauju IRO skrningu iestdes ievadja ar nosau kumu: IRO aprpes tiesgo reistrcija. T 1948. gada august Celles apgabal izskrnja 89 latvieus, galvenokrt bijuos leio nrus. Beu tautbas skrningu virsnieks Herts (L. de Herdt) nod vja visus latvieus par kaa noziedzniekiem, kas btu tiesjami (It is a shame that the Latvians are not sentenced to 25 years penal servitude or rather repatriated as the Russians would wel come them). Ldzgi ekscesi bija dienas krtb visu 1948. un 1949. gadu. Zmgs dokuments, kas prskatmi raksturo skrningu akciju neprprotamos nolkus, ir sta J. Feldmaa iesniegums IRO enerldirektoram V. H. Takam (Tuck) env 1948. gada 17. decembr. 11 manraksta lapu izklsts pa daai atvra acis IRO augstkajai vadbai, kuai ne ikreiz bija pilngs prskats par to, ko dara organizcijas periferijs. oti plau memorandu pilnvarotais stnis, bijuais Latvijas dele gts Tautu Savienb un latvieu bgu organizciju prstvis Jlijs Feldmanis iesniedza IRO galvenaj mtn env 1949. gada 24. februr. ai memorand pilnb izgaismotas latvieu leionru problmas Otr pasaules kaa laik, un sav plaum tas laikam bija gakais iesniegums vairk desmit lappuu, problmas iztir zjot 28 punktos ko IRO vadba jebkad bija samusi. is bija ar pdjais sta Feldmaa lielais darbs latvieu kaavru lab pirms doans uz Vaingtonu, kur vi bija iecelts par Latvi jas stni miru Dr. A. Blmaa viet. Nav aubu, ka mintais dokuments paldzja pankt skrningu un izceoanas jautjumos mums pieemamu atrisinjumu. Jpiemin, ka gandrz visus datus stnim Feldmanim piegdja DV organizcijas vadba. (Jlijs Feldmanis, 1963. gad, apgds Vaidava, 177. lpp.) Pc saretajiem IRO augstko iestu un padomes apskaidro anas pliiem stnis J. Feldmanis 1949. gada 31. mart rakstja BCP: Varu tagad ziot msu bgu prstvjiem, ka msu akcija 285

Jlijs Feldmanis

baltieu kaavru skrningu jautjum beigusies ar msu pilngu uzvaru. IRO izpildu komitejas prieksdis Kanadas vstnieks Desi mens (Desyman) paskaidroja sekojoo: stvoklis tagad bs ds: ja kds no bijuajiem kaavriem pie izceoanas prasa viam ap liecint via eligibility, tad tas jdara bez taujanm. Viengi tad, ja IRO administrcijai ir zinmi fakti vai prliecinoi liecin jumi pret interesentu, tikai tad var ievadt izmeklanu. Bet IRO administrcijai jpierda savu ziu pareizba. 286

is bija, protams, liels pankums bijuo kaavru stvoka prec zanai un ienesa skrningu akcij atslbumu, bet tas nenozmja, ka ca pret latvieu kaavriem bija norimusi. To prnesa cit lmen tiei ASV un citu valstu konsulrajs iestds, kuas lma par emigrcijas dokumentu izsnieganu. Trpgi jaunraduos stvokli raksturoja LCP sekretra P. Greia vstule stnim J. Feldmanim 1949. gada 10. oktobr: Izrja loma nkotnes lielajos notikumos piekrt ASV, td kominformam nepatk, ka s velnis varas dzvie aculiecinieki nonktu ASV. Tie visdi cenas prvietots personas novirzt no ASV uz citu zemi, vai vl labk neizlaist no Vcijas. Vislabk un vissekmgk to ldz im Maskavai izdevies pankt pie bijuajiem kaavriem, izmantojot trkumus un neskaidrbas imigrcijas no teikumos. Kaut ar ASV augstko iestu paskaidrojum bij. kaa vru liet ir noteikts, ka, ja kas tiesgs uz DP statusu, tam kaa vru lieta nav rslis ieceoanai ASV, kaut ar jau 1946. gad ameriku militrs iestdes ir noskaidrojuas, ka Latvieu leions nav Waffen SS sastvdaa, tau oti biei ASV DP komisijas no raida bijuos kaavrus. Praktisk dzv jaunais izkrtojums nozmja to, ka bijuais kaavrs pc armijas, UNRRAs un IRO skrningiem, pc prs dzbas augstkaj IRO instanc env k bglis, kam tiesbas uz IRO aprpes statusu, pdj mirkl, pirms kpanas uz kua, bija situcij, kad viss atkal jsk no gala. Imigrcijas un drobas ierdu priek visas ldzinjs prbaudes varja uzskatt par ne esom, jo izceotju ar imenes locekiem gaidja jauna prbau de, kuas pamatjautjums atkal bija vai nkamais emigrants nav brvprtgi cnjies pret kdu no UNO valstm. T, piem., Ventorf pie Hamburgas, kur bija galven transitnometne izceo tjiem uz ASV, 1949. gada 15. oktobr visu bijuo kaavru, kopskait ap 100, tlkvirzanu apturja, kaut mantas jau bija prsttas uz ostu Gron. Ldz stvoka noskaidroanai apturtos kaavrus ar vism imenm stja atpaka uz pamatnometnm. Tur vius gaidja jaunas grtbas, jo, gatavojoties izceoanai, necil bgu iedzve bija likvidta, baraks vai kazarmas istabs bija ievadjies jauns iemtnieks. da dzvoana uz koferiem lielkajai bij. kaavru daai ieilga mneiem, un ar ce pie izce287

oanas iestu ierdiem dakrt bija jmro vairkkrt kop ar visu imeni. Biei ar pdjais brauciens, pc ilgu mneu nepa cietgas gaidanas, beidzs ar sausu konsula vai IRO ierda kon statjumu, ka pret imenes ieceoanu iebildumu neesot, bet ime nes galvai ieceoana liegta. Aiz kdiem motviem un kas aizlie guma pamat, to izskrntais parasti neizzinja. T bij. kaavru un imenes loceku izceoana tika kavta ldz 1950. gadam, kad beidzot kaavru izceoanas problma bija at skanjusi dzirdgs auss ASV valdbas aprinds. ASV DP komi sija, kas bija atbildga par ieceoanas likuma korrektu iedzvin anu, 1950. gada 1. septembr (DVB 1. n-rs, 1951. gad) prin cip lma, ka piederba Latvieu leionam nav rslis kdas per sonas ieceoanai ASV. Visa kaavru saime atvieglinta uzelpoja, jo ita, ka nu par vism reizm bs darts gals skrningiem, i meu iranai un vispr diskrimincijai. Un t 1950. gada ruden lielkam skaitam bij. kaavru izdevs ieceot ASV. Bet ds stvoklis ilga tikai ldz 1951. gada janvrim, kad pc ASV tieslietu ministrijas rkojuma bij. kaavru ieceoanu atkal apturja, pro ces esos personas nostja atpaka uz pamatnometnm, un kon sulrs iestds ieceoanas ierdi ar jaunu sparu vrss ne tikvien pret kaavriem, bet oreiz ar pret Latvijas laika aizsargu organi zcijas piedergajiem. Reizm pat ASV konsulrie ierdi latvieu kaavriem ieteica cerbas par ieceoanu ASV vispr atmest, skt meklt darbu un krtot palikanu Vcij. Izrdjs, ka personas (aprindas), kas veselus piecus gadus ar lielu sparu bija darbojus, lai kaavrus izoltu no brvs pasaules, bija atraduas dzirdgas ausis ASV tieslietu ministrij, kas kaavru ieceoanas aizliegumu, vai nu aiz nezias vai aunprtbas, motvja ar Internal Security Act of 1950 (1950. gada iekjs drobas likums). Kuriozais aj pkaj aizliegum bija tas, ka likums visvairk vrss pret komnistu infiltrciju ASV, un likuma 2. pants ski attloja veidus, k darbojs pasaules komnistu organizcijas un to satelti. T k brv pasaule, un jo pai ASV, mintaj laik jau bija sv konflikt ar Padomju Savienbu un ts inspirto komnistisko kustbu, ds likums ASV valdbai bija nepiecieams iekjs dro bas sarganai. T nu latvieu kaavri un aizsargi bija kuvui par subversviem elementiem, kas uzskatmi par draudu ASV 288

drobai! is tieslietu ministrijas rkojums izraisja asu pretestbu ASV rlietu ministrij un sent. Sabiedrisks domas maiai pama t bija ar morlisks spiediens, jo kop 1950. gada 25. jnija ASV bija bruot konflikt ar sarkano Koreju, un dienu no dienas ameriku tauta redzja piepildmies to, ko liecinja bgi no Pa domju Savienbas okuptajm valstm. Vienam otram tikko iece ojua latvieu kaavra dlam bija jiet kaa dienest ASV armij, pat cnoties Korej pret to pau ienaidnieku, pret kuu cnjs tvs, kas par o cu skrnts, pratints un morliski pazemots. Td ASV likumdevja iestde tri piema papildlikumu, kas noteica, ka bijuie baltieu kaavri ieskaitmi to personu katgorij, kas piespiedu krt iesaistti vcu armij, un td nav noraidma viu ieceoana ASV iekjs drobas likuma izpratn. Ar to bija kri tui pdjie ri bij. kaavru ieceoanai. Bija beigusies seus gadus ilg ca par latvieu kaavru rehabilitanu rietumu pa saules acs jeb, pareizklatvieu kaavrs bija guvis uzvaru pr to varu, kas visiem spkiem un ldzekiem bija minjusi pankt izkrtojumu, lai tkstoiem komnisma rema un noziegumu aculiecinieku nesptu liecint par komnistu idejas un krievu imperilisma noziegumiem pret cilvcbu. ca nebija bijusi viegla, t bija prasjusi ar upurus, ne fiziskus, bet daudziem bijuajiem kaavriem bija jnes smagi mo rli zaudjumi. Vesela rinda kaavru, krtot par upuri skuma gadu skrningiem, vlkos gados nemaz nebija tiesgi piedalties izceoan vai ar bija tik sargtinti, ka to nemaz vairs nemi nja. Citi domja visvairk par imenm, lai vismaz ts vartu Vciju atstt, imenes galvai kaavram paliekot. Bet lai cik smagas btu bijuas cas ar skrningu iestdm, pazemojumi un diskrimincijas, tas latvieu kaavru morli un pretestbas garu nesatrieca, un nebija gandrz neviena, kas td btu izvljies ceu atpaka uz Padomju Savienbas okupto Latviju. Kaavru dibint organizcija Daugavas Vanagi rakstu rotajs noriss varja piedalties tikai ar daji saisttm rokm. DV nebija iespjas oficili un ar visu svaru aktvi iesaistties c par vajto kaavru tiesbm. Lielk daa organizcijas biedru jau bija tie pai kaavri, pret kuiem vrss UNRRAs, IRO un citu latvieiem nelabvlgo iestu represijas. Td ar DV vadbai 289

ca par kaavru tiesbm bija jvirza pa citiem ceiem, ar citu latvieu organizciju starpniecbu. Izvrtjot laikmeta dokumentus jliecina, ka nebija nevienas kaut cik nozmgas tlaika latvieu trimdas organizcijas vai biedrbas, kas nebtu spjusi izprast bi juo kaavru traisko stvokli un nebtu centusies visiem spkiem to atvieglint, it pai tas attiecinms uz latvieu trimdas centr lajm organizcijm, vism bazncu iestdm, Latvijas SK, da dm atsevio intereu grupm un vienbm. ajs sabiedrisks grups agri vai vlu rads ar DV biedri, gan ieemot amatus vadb, gan vienkri darbojoties tajs. oti tri DV ietekme pie ms trimdas dzvi un sabiedrbu vadtjs organizcijs Lat vieu centrlaj padom, Latvieu centrlaj komitej un Baltieu centrlaj padom. Jau 1946. gada 28. mart LCK par LKPP viceprieksdi izraudzja DV organizcijas prieknieku V. Janumu, bet t paa gada 28. maij V. Janums, G. Odi un J. Utinns k oficili DV prstvji piedaljs LCP III sesij, Vircburg. DV organizcijai savu sabiedrisko darbu attstot plaum, t 3. LCP vlans guva delegtu vairkumu (1947. gad ievltaj LCP no 23 deputtiem darbojs 13 DV prstvji. DV 1948. gada 2. jnija delegtu sapulces protokols). os ceus tad ar izmantoja DV organizcija, iestjoties par kaavru tiesisk stvoka normlizanu. ai darb bija parocgi, ka DV iekjs dzves krtoan valdja prskatmba un tiei kontakti ar atseviiem biedriem. Nelaimg krt DV organiz cijas biedri, vismaz to lielk daa, bija tiei ts personas, pret kum vrss dado starptautisko aprpes un izceoanas organi zciju represijas. DV organizcijas struktras prskatmba deva iespju tri iegt skaidru ieskatu visprj stvokl gan atsevi s nometns, gan izceoanas centros. LKPP sakarnieku vai rums bija DV organizcijas biedri, un t viiem ikdienas saruns ar bijuajiem kaavriem rads pamatgs faktu krjums par nori sm, kas ietekmja kaavru uzemanu bgu nometns, k ar iemesliem, kas bija pamat izceoanas aizkavanai. Stvoklis uzlabojs vl vairk, kad nometns un lielkajos latvieu bgu novietojumos varja dibint pirms DV nodaas. Organizcijas prieknieks V. Janums stvokli toreiz raksturoja : Lai pret atsevio ierdu patvabm vartu cnties, ir vajadzgi materili. 290

Td jreistr un jzio DV CV visi tie gadjumi, kur pret baltieiem saskatma naidga rcba. (DV ASV joslas delegtu sapulces Ulm 1950. g. 21. janva protokols.) Savktais auten tiskais faktu materils nekavjoties sasniedza organizcijas centru resp. DV CV locekus, kas stvokli izvrtja un lma par ikreiz nepiecieamo pretrcbu. Tiesa, pirmajos pckaa gados DV orga nizcijas prstvji nevarja k slgta prstvniecba apmeklt militro iestu komandantus, augstko okupcijas iestu pr valdes, nedz ar UNRRAs vai IRO vadbu. Bet informcijas veid iegts zias DV valdes loceki varja celt priek tm latvieu iestdm, kuas daji bija okupcijas iestu akcepttas vai pat ieceltas un izraudztas, k, piem., BCP. T daudz ideju un iero sinjumu kaavru stvoka atvieglinanai nca no DV organi zcijas, kaut pai ierosintji bija spiesti savu darbu plakai atkltbai nerdt. Drmajos kaavru vajanas gados nav bijusi gandrz neviena DV CV (Rietumvcijas DV) sde, ku valdes loceki nebtu rpgi apsvrui kaavru stvoka uzlaboanu un atvieglinanu. aktvitte skaidri atspoguojs gadskrtjs delegtu sapulcs: 1947. gada skum angu josl visi bijuie kaavri bija jau no gsta atbrvoti, apcietinjum vl gan atrads atsevii kaa vri, kas biei vien bija no tautieiem denuncti. Sagdjot vaja dzgos dokumentus un pierdjumus, DV valde cents pankt ar o kaavru atbrvoanu. No gsteku nometnm bijuos kaa vrus neatbrvoja trk, iekm netika iesniegts apliecinjums, ka vius uzems kd nometn. o apliecinjumu sagd DV valdei lielu atsaucbu izrdja Zrstetes nometnes komandants Herberts Zgars un Hallendorfas nometnes komandants Grslis. Atlaiot no gsta ASV josl, leionriem izdoti dokumenti ar ierakstu, ka vii dienjui SS vienbs. o dokumentu laboanu DV valdei izdevs nokrtot, un kas vien gribja, ir dabjis jaunus dokumentus. Skoties skrningiem pagju gada skum, DV valde ievca informciju par to gaitu, aizpildmm anketm un jautjumiem. Pc tam informjm bijuos kaavrus un devm vajadzgos nor djumus skrningu gait. (DV 1948. gada 2. jnija delegtu sapulces, Hallendorf, protokols, 3. lpp.) 291

IRO vl arvien izdara skrningus. T pagju gada 15. jlij IRO Area Team Eligibility virsnieks L. de Heardt izskrnja Ddelsdorfas nometn 52 bijuos kaavrus ar imenes locekiem, Volterdingenas nometn 26 un Hallendorfas nometn 246 kaavrus. Sakar ar iem skrningiem DV valde sazi ar apga balu un BCP prstvjiem iesniedza prsdzbas. Tpat ski par iem gadjumiem informja msu prstvi pie IRO env stni J. Feldmani. DV CV uzdod griezties pie Latvijas sta Vaington A. Blmaa, lai tas mintu pankt latvieu kaavru stvoka noskaidrojumu un atvieglojumu emigrcij. (DV 1949. gada 6./ 7. augusta delegtu sapulces, Vircburg, protokols.) Ameriku joslas DV delegtu sapulc 1950. gad apsvrts sekojoais: Ir poltisks novirziens, kas rzems kav latvieu kaavru izceoanu, un stvoka noskaidroanai ir kaut kas jda ra: 1) vai centrls iestdes nevartu sastdt komisiju, kas dodas uz Vaingtonu un msu stnim ajos jautjumos paldz? 2) Vai msu lietas izkrtojumam nevartu ASV algot advoktu, kas lietas vadtu no juridisks puses oficili? Jvr rietumu valstu uzman ba uz apstkli, ka pie IRO statusa radanas ldzi strdjuas ar Maskavas iestdes, td taj ir nepilnbas rietumnieku izpratn. (DV ASV joslas delegtu sapulces, Ulm, 1950. gada 21. janva protokols.) IRO vl arvien oti ctgi izdara skrningus. in jautjum LCK un DV CV izdarjuas vairkus iesniegumus. Sakar ar IRO enerlpadomes sanksmi . g. 14. mart DV CV nolma caur msu organizcijm rzems griezties pie attiecgo valstu rlietu ministrijm, kuas piekritgas stt savus prstvjus uz enerl padomes sanksmi. Par IRO netaisno rcbu izstti materili DVF Anglij, NF Zviedrij, DV nodam Beij, LNAK, Latvian Relief ASV, msu prstvim env u.t.t. Sakar ar iem iesniegumiem latvieu prstvim Arnoldam Skrberam izdevs pankt, ka skrningu jautjumus uzma die nas krtb. Vl arvien bijuo kaavru izceoanu uz ASV kav kda mums naidgi noskaota ASV minoritte. s minorittes pr stvji ir gandrz katr ASV DP komisij. DV CV cu par kaa vru tiesbm tomr grib turpint, ir ar pazmes, ka komnistiski 292

noskaoto IRO ierdu un DP komisijas loceku pozicijas nav diezcik stipras. (DV 1950. gada 19./20. augusta delegtu sapul ces, Augustdorf, protokols.) Tiesa, bt komnistam vai Padomju Savienbas cildintjam pamazm izgja no modes. Pretibas bijuo sabiedroto starp auga, ameriku tauta bija mcjusies Korejas ka redzt kom nisma sto seju, austrumu bgu liecbas par komnistisk rema nejdzbm guva ticambu, ASV, runjot prezidenta Trumena vrdiem, ilgojs pc pretkomnistiska elementa. Tie bija aspekti, kas izcil mr atvieglinja bgu poltiskos centienus un aktvi tti. Ar Daugavas Vanagu organizcija savu darbbu varja no pagrdes prcelt atkltb. To t ar ne brdi nekavjs dart: 1950. gada 9. oktobr kop ar LCK iesniegts memorands DP komisijai Frankfurt; tai pa laik apmeklts DP komisijas prieksdis Ventorf, kuam sniegti paskaidrojumi un prrunta bij. kaavru ie ceoana ASV; 1950. gada oktobr iesniegts memorands skrningu jaut jum IRO enerldirektoram Kingslejam; 1950. gad iesniegts memorands IRO env; DVF, savukrt, iesniedza memorandu Anglijas rlietu mi nistrijai; 1951. gada janvr DV prieknieks apmeklja Ventorfu, kur skaidroja kaavru aizturanas iemeslus; 1951. gada maij Kanadas DV valdes prieksdis K. Purmals apmeklja Latvijas enerlkonsulu R. N. Braisonu, ldzot via paldzbu izkrtot latvieu bij. kaavru ieceoanu Ka nd. (DV RV (CV) valdes 1950. g. l . / l l . prot., t.p. valdes sdes 10. prot, 1950. g. DVB 1. n-rs un 1951. g. 1. un 4. n-rs). ie ir tikai dai piemri no pla DV aktvitu kataloga minta j laik. Vl 1950. gada 19./20. augusta DV Rietumvcijas delegtu sapulc, Augustdorf, rads lmums: DV CV liek priek noor ganizt vstuu rakstanas akciju visiem iespaidgiem vriem ASV 293

par DP komisijas netaisno un nehumno rcbu pret bijuajiem kaavriem, viu sievm un brniem. Vstuu akcija ar iedzvin ta 1951. g., kad kaavru izceoana atkal sarejs uz Internal Security Act of 1950 pamata. Lai vstuu akcij vartu piedalties visplakie sabiedrbas sli, DV CV sagatavoja paus protesta vstuu paraugus angu valod, publicja vadtju poltiu vrdus un adreses, kam protesta vstules stmas. (DVB 1. n-rs, 1951.) Akcijas iedzvinan izcili nopelni DVB redaktoram B. Rubesam. Lai sagdtu ldzekus publikcijm, kas izskaidrotu latvieu kaa vru patieso stvokli, DV CV 1950. gada novembr izdeva paas kaavru tiesbu cas markas ar uzrakstu ,,Par kaavru ties bm, pa uzsaukum DV CV izskaidroja motvus, kd ldzeku vkana nepiecieama un kdam mrim tie domti. Uzsaukum, cita starp, nordts: Ir pdjais laiks skt plau cas akciju par kaavru tiesbm: mums jpiesta msu rcb esoo daudzo do kumentu teksti iespaidgm poltiskm, sabiedriskm un bazncu iestdm un personm, t apelljot pie viu sirdsapzias ar doku mentu neprprotamu valodu. Jpavairo liel skait visi dokumenti un liecbas, kas dod pareizu ieskatu par msu taisno lietu. DV organizcijai nav ldzeku liel darba veikanai, jo ts rcb esos summas galvenokrt domtas aprpes vajadzbm. (DV CV 1950. g. 2. novemba apkrtraksts.) Savktie ldzeki bija do mti sekojoiem mriem: 1) materilu sagatavoanai, pavairo anai un izplatanai un 2) aizdevumiem izskrntajiem kaavriem, kam radusies iespja izceot, paiem samaksjot cea naudu. Pas kums vainagojs labiem pankumiem un s laik deva pietie kamu summu mintajm vajadzbm. s cas pamatprincips bija ne tikvien paldzt ikvienam kaa vram, bet ar sagatavot materilus, kas dotu pareizu ieskatu par latvieu kaavru problmu raanos jeb, citiem vrdiem, kd vispr latvieu kaavrs bija spiests (ar morliski) Otr pasaules kaa laik erties pie sveas varas pasniegtiem ieroiem. Tas noz mja plau informtvu darbu par Padomju Savienbas agresiju pret Latviju un komnistisko iebrucju vlkajiem briesmu dar biem, deportcijm, fizisko izncinanu, latvieu nacionls kultras apspieanu u . c , jo visa kopsavilkum jau rads neslp tais gnums pret komnistu uzspiesto remu un nebrvbu. Visp294

rj stvoka izskaidroan un minto problmu motvcij lieli nopelni diviem DV organizcijas biedriem pulkveiem Aleksan dram Plensneram (Informcija par Latvieu leionu, Pineberg, 1949. g.) un Artram Silgailim (History of Latvian Military Units in the Second World War, manuskript). Pdjais manuskripts sagatavots pc IRO galvens mtnes lguma. Abos dokumentos raksturota Latvieu leiona tapana, veidoans, uzdevumi un cas jga. Abi tulkoti ar svevalods un palika lietdergs balsts c par latvieu kaavru tiesbm trimd. Jau no pirmajm DV organizcijas pastvanas dienm lielu vrbu veltja laikmeta dokumentu un liecbu saglabanai un vk anai. Par o jautjumu plai runts ar DV pagaidu valdes sd 1946. gada 20. jnij Barnten, sdes dalbniekiem nosprieot, ka btu savcamas vl atrodos pavles par leiona cu gaitm, atseviiem kauju paskumiem un pulku dienas grmatas. T organizcijas rcb ar laiku rads plas dokumentu krjums, kas noderja, aizstvot kaavrus pret nepamatotiem uzbrukumiem un faktu sagrozjumiem. Organizcijas archv izdevs savkt reis trcijas dokumentus par kaavru iesaukanas termiiem, k ar dienesta gaitu. Krjs ar materilu kopojums, kas izgaismoja vcu okupcijas varas sto poltiku iekaotajos austrumu apgabalos. Viu mrus visskaidrk izteica augsts vcu okupcijas varas virsnieks G. Bergers: Fr jeden Fremdlndischen, der fllt, weint keine deutsche Mutter. (R. Bangerska Mana ma atmi as, III, 234. lpp.) Neprprotami, latvieu kaavra cas jga nebija bijusi krist, lai aiztauptu asaras kdai vcu mtei, bet gan, lai aizstvtu savu zemi. Ldzgi dokumenti, krdamies DV archv, paldzja nostiprint uzskatu, ka latvieu kaavrs nav cnjies, lai sekmtu vcu kaa mru sasnieganu. ie dokumenti bija liels un vrtgs atbalsts c par latvieu kaavru tiesbm dado skrningu gait un izceoanas sarejumos. DV organizcija, ja vien bija iespjams, izskantajiem sagdja iesaukanas pavu no rakstus, kas deva iespju izskrnanas pamatmotvu apstrdt un pankt taisngu lmumu. Ar visprga rakstura dokumentiem DV griezs augstks instancs, lai panktu poltisko uzskatu maiu un aizspriedumu izkliedanu. 295

Protams, plii kaavru tiesbu aizstvan btu bijui daudz lielki un sasniegumi mazki, ja DV organizcija nebtu pratusi saskangi un mrtiecgi sadarboties ar citm latvieu trimdas institcijm un vadtjiem. DV organizcijas saliedtba un darb bas mri strauji veicinja ts ietekmes padziinanos Vcijas trimdas vadtjs organizcijs. Daudz DV biedru ievlja LCP, organizcijas prieknieks V. Janums drz vien iegja LCK sastv. Ar angu atztaj baltieu prstvb, Baltieu CP, DV balss jau pa skum atrada dzirdgas ausis latvieu prstvju J. Miea un A. Trapna persons. Vlk BCP ienca ar V. Janums. Lat vieu prstvju darbs BCP gadiem ilgi bija galvenokrt iestties par skrningu taisngu norisi, k ar latvieu kaavru stvoka rehabilitanu. ai pienkum latvieu BCP prstvji sadarbojs ar DV organizciju, gan informdami DV valdi par gaidmiem notikumiem un ievirzm skrningu un izceoanas akcijs, gan ar plai izmantodami DV organizcijas dokumentus. Ldzg labas sadarbbas gar izveidojs DV saskare ar ar tm personm, kas Latvijas un latvieu intereses aizstvja rpus Vcijas territorijas. e it pai jnorda uz brvs Latvijas stnie cbm, kuu funkcijas tai laik vl nebija ierobeotas vai aizliegtas. Izcili jatzm biju Latvijas pilnvarot ministra Jlija Feldmaa darbs IRO enerlpadom env, kur stnis ar lielu eneriju un veiklu diplomtiju gadiem ilgi turpinja cu par latvieu kaavru liktea atvieglinanu, to pabeigdams Vaington, pc sta A. Blmaa nves uzemoties Latvijas pilnvarot ministra pienkumus pie ASV valdbas. Svargs kaavru liktea atvieglinanai bija ar toreizj Latvijas sta Kra Zaria darbs London, ku visiem ldzekiem angu valdbas iestdes informja par latvieu kaavru tiesisko stvokli un prpratumiem skrningu akcijs. Bet ca par kaavru tiesbm neprasja viengi darbu uz augu, tas bija jdara ar uz leju, t.i., jinform bijuie kaa vri, k skrningu komisiju priek izturties, kdas atbildes ikreiz dodamas, jo, k jau mints, aplams, neprdomts vrds, datums vai cits skums varja bt iemesls izskrnanai. Tas nozmja, ka jau laikus bija jcenas iegt skrningu akciju instrukcijas, attie cgs jautjumu veidlapas, ar tm jiepazstas, jatklj skrningu akcijas demagoisks lnijas un tad kaavri jinstru, k ds 296

reizs izturties, k atbildt. Kaavru instruana notika gan ar DV apkrtrakstu paldzbu, gan biek, DV valdes locekiem iero doties nometns prrunt aktuls problmas tiei ar paiem kaa vriem. Saprotams, ka da pretdarbba skrningu komisijm nebija vlama, ne ar atauta, un t viens otrs darba aktvs dartjs riskja nokt konflikt ar militrm prvaldm un skrningu komisijm. Daugavas Vanagu darbam nostiprinoties rpus Vcijas robem, ca par kaavru tiesbm izvrts plaks dimensijs. Biedri jaunajs apmeans valsts varja tiei griezties pie parlament rieiem, sentoriem ar izklstiem par tautieu stvokli okuptaj Vcij, represijm un nebanm, kdm tie pakauti. ie, pro tams, bija visiespaidgkie sakaru veidi, jo stvoka izskaidrojumi sasniedza darbiniekus, kam bija teikana un ietekme attiecgs valsts poltik. Nav saprotams, kd is traiskais laikmets latvieu trimdas dokumentraj litertr nav atradis tikpat k nekdu atbalsi. irstot rkrtgi plao dokumentu un aktu krjumu, atkljas, ka Daugavas Vanagu organizcijai tlaika problmu risinan pien kas viena no pirmajm vietm, kuas analizana un raksturoana btu jpt vl, apzinoties, ka tas prass lielu darbu. ai grmat ietverta tikai maza daa no tan laik padart un tikai dai rakstu rgkie piemri.

297

riks

Raisters CEA ZVAIGZNE

Msu cea zvaigzne esi, Latvija, Kas mums skumji msi vl aiz tluma! Gribjm pie tevis drz bt vienuviet, Tagad pri jrm daudziem jaiziet. Lai nu jras vieno, zemm ko bij irt, Tev ms gribam dzvot, tev ms gribam mirt. Tos, kas c imstot tev pie krtm slgs, Mam tlk lolot sirds mums alla tvks. Vairogus, kas sisti tiem no rokm tiks, Msu di saime sev pr krtm liks Lai cik tli cei katru aizvada, Msu zvaigzne esi, paliec, Latvija!

298

Izceoana no Vcijas
Pc I R O statistikas no 1947. gada 1. jlija ldz 1951. gada 30. jnijam no Vcijas izceojui 76.909 Latvijas pilsoi, kas izvietojuies gandrz viss pasaules mals. (LE, II, 1243). Izvietoto skaits no Vcijas gan ir daudz lielks, jo ap 18.000 izceoja uz Angliju vl U N R R A s darbbas laik, tpat ar uz citm zemm. Ar pc IRO darbbas izbeigans 1951. gada vid izceoanas process turpinjs, Vcij paliekot ap 12.000 latvieu, kas pierda, ka Vciju kopskait atstjuas pri par 100.000 personu. rpus Eiropas lielks latvieu uzmjas valstis bija ASV, Austrlija un Kanada. Pc prof. Dr. E. Dunsdorfa aplses, brvaj pasaul mt ap 180.000 latvieu, tiem pieskaitot ar msu tautas emigrantus gan 1905. gada revolcijas laik, gan citos gadjumos. Sav grmat E. Dunsdorfs (Edgars Dunsdorfs, Tre Latvija, 1963. g.) norda, ka ASV dzvojot ap 100.000 latvieu, Austrlij 25.500, Kanad 18.200, Vcij 12.000, Anglij 10.000, Brazilij 6.000, Zviedrij 5.000 un cits valsts 3.800. Dati attiecas uz sedesmito gadu vidu. Pirmie izceotji pc Otr pasaules kaa ierads Anglij no Zviedrijas 1945. gada skum (ar laivu) 8 bgi, bet 1946. gada ruden td pa krt iebrauca 17. ai ruden angu iestdes atvieglinja ldz tam gandrz hermetiski stingros ieceoanas noteikumus. Anglijas darba ministrija ska pieirt iespju ieceot baltu sievietm-vieniniecm darbiem slimncs un sanatorijs. Akcijas Balt Cygnet (Baltieu gulbis) ietvaros Anglij no Vcijas ierads apmram 2000 latvietes.

299

1947. gada skum Anglijas d a r b a ministrija noorganizja otru, daudz plaku ieceoanas akciju, kuai deva nosaukumu pc pazstams Kolrida pomas Westward Ho. aj akcij no Vcijas bgu nometnm uz Angliju varja izceot darbiem lauksaimniecb, tekstilrpniecb un ograktuvs. Skum atva ieceot viengi vieniniekiem vai darba spjgm imenm, kam nebija apgdjamu brnu. Vlk, kad imenes apgdnieki bija iekrtojuies darb un atradui dzvokus, va piebiedroties ar apgdjamiem imenes locekiem. Pirm latvieu grupa Westward Ho akcijas ietvaros ierads Anglij 1947. gada 23. aprl, pc tam divu gadu laik ieceojoo latvieu skaits prsniedza 16.000 vai kop ar iepriek ieceojum sievietm 18.000. Skum visi ieceotji bija pakauti stingriem darba ministrijas noteikumiem, piem., nedrkstja maint darba vietu, bet vlk noteikumi mkstinti, ldz 1951. gada skum darba izvles ierobeojumus pavisam atcla. Anglijas saimnieciskais stvoklis pc Otr pasaules kaa bija pavisam chaotisks, un t saglbanai vajadzja darba roku. Gandrz viss vairums ieceotju bija bijuie kaavri, t krietni vien patukojot Vcijas kaavru nometnes. Anglijas ieceoanas komisijas nekdus ierobeojumus personu izvl nenoteica, viengais vai esi fiziska darba spjgs. Izceoanas komisijas darbojs gandrz viss angu joslas bgu nometns, gandrz visi ieceotji ar nca no angu joslas, un komisijas prbaudes bija oti humnas un izpratgas. Uzma ar vairkus vieglka rakstura kaa invalidus. Veselbas prbaudes bija vienkras, piem., Hamelnas kaavru nometn pat nevienam izceoanas gribtjam nelika izrbties. bija pirm izceoanas akcija, kuu atbalstja D V organizcijas vadba, ar L C P , kura 1947. gada 22. apra sd ieteica uz Angliju izceot, gan deklarjot, k a Anglija nav uzskatma par ieceoanas zemi paties nozm, bet izmantojama izvietoanai darbos. 1947. gada 8. maija sd D V R (centrl) valde ar pievienojs im L C P lmumam. Ieceoana Kanad sks jau 1946. gad, uzemot ieceotjus darbiem kalnraktuvs, meos un lauksaimniecb, ar mjkalpotju un cits meln d a r b a " strdnieku grups. Bet e skum kaa-

300

vriem bija grtbas, piem., vl 1948. gada skum Kanad ielaida tikai tos bij. kaavrus, kam nebija padus asins grupas ietetovjuma (DV R (centrls) valdes 1948. gada 29. janvra sdes Klaustl protokols). Vairums latvieu bij. kaavru un vispr latvieu Kanad ierads vlk, akcija visum beidzs 1951. gad. Beij 1947. gad ierads ap 850 latvieu, vairums bij. kaavru kop ar imenm, kas bija saistjuies ograu darbos. Tie gan Beij nepalika ilgi, bet to atstja, izceojot uz citm valstm. Ar Brazilija un Venecula, skot ar 1947. gadu, pavra iespjas ieceot gan privti, gan ar I R O starpniecbu. T m sekoja ar citas Dienvidamerikas valstis. Viena no pirmajm par patrintu Eiropas bgu uzemanu izrs Austrlija. Ar tur bija liels darba roku trkums. Latvieu izceoana uz Austrliju sks 1947. gad, un pirmais imigrantu kuis ,,General H a a n " Melburn piestja 1947. gada 30. novembr, atvezdams 271 latvieti. Ar e bija iebildumi pret bijuiem kaavriem. Viengi 1948. gada 24. jlij DP komisija nolma ielaist ar o noraidto grupu, un tai pa mnes uz Austrliju devs divi kui, vairum ar angu joslas izceotjiem bij. kavriem. (Tvzeme", 1948. g. 24. jlij.) 1948. gad sks ar izceoana uz ASV, kurp devs vairums latvieu trimdinieku. Ieceoja ar das labs bij. kaavrs, apiedams" savu kaavra statusu, vienkri noklusdams izceoanas komisijs, ka bijis kaavrs. Bez tam jpiemin, ka vairkas izceoanas komisijas resp. to vadtji piemiedza acis" un pat deva padomu prbauds savu bij. kaavru stvokli nepiemint. Izceoanas akcijas uz ASV bija saisttas ar daudz formlittm, bet ts, saldzinjum ar citu zemju akcijm, bija uzskatmas par humnkm un sagdja izdevbu izceot ar veciem audm ar ierobeotm darba spjm, tpat invalidiem. Vieng prasba bija izceotjiem sagdt galvojumus, par kuriem oti daudz gdja Latvian Relief, Inc., H. Lielnora vadb, bet it sevii Pasaules luteru federcija. Btu vlreiz jatzm, ka kaavru jautjumu skaidroja un ASV valsts iestds par tiem eneriski iestjs Latvijas stnis ASV J. Feldmanis. 1951. gada skum jau bija zudui visi ri bij. kaavru ieceoanai, drz pc tam tie zuda ar aizsargiem. Stnis J.

301

Feldmanis sav darbbas laik env jau bija darjis visu iespjamo s problmas izkrtoanai un to sekmgi pabeidza Vaington. env lielu darbu veica ar Latvijas prstvis A. Skrbers. Abiem iem kaavru intereu atbalsttjiem ar DV CV izteica pateicbu sav 1952. gada 27. janvra sd, nostot attiecgas vstules.

Vcij palikuo kaavru statusa nodroinana

Galvenos vilcienos lielais izceoanas vilnis, kas no Eiropas uz citm zemm aizrva apmram 80% ts latvieu daas, kas Latviju bija pametusi 2. pasaules kaa noriss, noplaka 1951. g. Iemesli, kas mudinja lielko bgu dau Eiropai pagriezt muguru, bija dadi un neaujas viegli iekauties vienkr schem. Vlans pamest Eiropu vienldz skra visu latvieu bgu sabiedrbu, biei nejautjot, nedz apsveot stvokli, kas sagaidja jaunaj apmeans viet. Teiktais pai attiecas uz augstko intellienci, garg darba specilistiem, k ar profesioniem, kuri Latvij bija darbojuies nacionlaj vid un kultras jom. Pavisam vienkrs bija bgu uzmju valstu arguments, ar nelieliem izmumiem: imigrcijai durvis paveramas tikai tiem, kuri var un ir ar mieru strdt smagu fizisku darbu. T rads stvoklis, ka trimdinieku gandrz pnisk izceoanas tieksme atdrs pret imigrcijas valstu prasbu: cik stipri ir ieceotja muskui un kd veselbas stvokl ir o muskuu panieks, vai, citiem vrdiem: Izemot k vergu darba spku, ms pagaidm neviens negrib un diezin vai ar kds gribs. Un tad vl attiecgo zemju arodbiedrbas labk redztu ms ejam nek nkam. Grta un smaga bezmju proletrieu dzve sagaida vislielko ieceotju masu, to vid, ar maz izmumiem, ar visu msu intellienci." (Tvzeme, 97. n-rs, 1947. g. 24. decembr, 6. lpp.) Jdara viss iespjamais, lai groztu ldzinjo imigrcijas poltiku valsts, kuu imigrcijas poltikas pamat ir darba spjgo individu izlases princips, kas skalda imenes un atstumj darba nespjgos un daudzbrnu un bezapgdnieku imenes un ir td par rsli DP problmas atrisinanai emigrcijas ce. Ldzinjs

302

krtbas viet btu liekami kristietbas, humnittes un imeu saglabanas principi. Un pusldz droi var apgalvot, k a tdu valstu, kuu imigrcijas poltikas pamat ir darba spjgo izlases princips, sastda 90% no vism bgus uzmjm zemm". (Nedas Apskats, 151. n-rs, 1949. gada 22. mart.) Latvieu izceoana no Vcijas arvien vl turpins, tomr oti daudz trimdinieku un starp tiem ar daudzi DV organizcijas biedri bs spiesti palikt Vcij. Rietumu pasaul daudz un skai skandintie kristietbas principi ir izskanjui, un ja vl odien ms tos dzirdam, tad tikai k tlu atbalsi. Izvietoanas akcijs tai pa laik ms esam redzjui viengi viskailko materilismu. Solts paldzbas viet rast jaunas eksistences iespjas ms piedzvojam moderno vergu tirgu", kur ar maz izmumiem visas valstis mekljuas ltu darba spku, veselbu un jaunbu" (DV R-Vcijas delegtu sapulces 1951. gada 18./19. augusta protokols ). Ar iem vrdiem DV prieknieks V. Janums, atkljot delegtu sapulci, trpgi raksturoja visprjo stvokli, izceoanas viiem pamazm saplokot. Bija nelieli minjumi nokrtot ar to personu izvietoanu, kas nevarja sev apvienot spku, veselbu un jaunbu, pris simtu uzma Norvija, Zviedrija un citas valstis. 330 invalidu bija uzmusies izvietot Pasaules luteru apvienba (LWF) ASV, saemot par katru izvietotu invalidu no I R O $500.00. Bet visas s ples attiecs uz Vcij paliekoo neizvietojamo bgu kopskaitu, no kuriem latviei vien bija ap 12.000. Tas nozmja, ka ai grupai bija jmina iekrtoties uz dzvi un jdom par eksistences nodroinanu Vcij. ai grup vairums bija kaa invalidi, tvi un mtes, sievas un brni, kuu apgdnieki bija kritui, personas, kuas bija skrusi tuberkuloze, k ar tie, kuri no izceoanas atstdinti skrningu akcijs. Pc naudas reformas strauji normlizjs ar Rietumvcijas saimniecisks atjaunoanas darbs un visprj likumdoana. Viens no pirmajiem uzdevumiem jaunajai vcu valdbai bija rpties par to cilvku eksistences nodroinanu, kas kaa noriss bija cietui vissmagk, un tie bija kaa invalidi, atraitnes, brei un krituo kaavru vecki. Vcu valdba drz vien apsvra visprju socils apgdes likumu, kas gdtu par minto cilvku likteni. Bet da likuma un no-

303

teikumu labumi vcu iestu izpratn 1947. un 1948. gad vl nebija attiecinti uz rzemju bgiem, kaut ar invaliditte bija iegta, cnoties vcu virspavlniecbas pakautb. Invalidu un citu kaa upuu stvoklis kuva neapskauams, jo I R O materil aprpe samazinjs ar noslieci izbeigties pavisam, pie tam daudziem invalidiem t nemaz nepiencs, jo tie bija izskrnti. Latvieu sabiedrbas ldzeki invalidu atbalstanai strauji saruka, gan veseliem izceojot, gan naudas reformai liekot skt visu no gala. Ar darba iespjas, kas btu piemrotas dadu pakpju invalidiem, vl tikpat k nebija. Atlika tikai visus spkus koncentrt uz tiesbu ieganu, kuas garantja vcu likumi. Protams, ka vcu iestu interess nebija aprpjamo miljonus vl pavairot ar jauniem tkstoiem invalidu. Td no vcu puses rads noraidgas iebildes uz latvieu kaa invalidu renu pieprasjumiem. Vienkrt, vcu iestdes cents noraidt katru ar argumentu, ka rzemnieki nav tiesgi izmantot vcu likumu aizsardzbu, ja dzvo I R O aizbildniecb. Citos vcu prvalu apgabalos iestdes patapinja I R O praksi, norddamas, ka kaa invalida renti vcu likumu izpratn var saemt tikai tie latvieu kaa upui, kas 1) vcu armij nav iestjuies brvprtgi, ttad mobilizti piespiedu krt; 2) kuu rcb ir I R O reistrcijas karte (Identification Card), un 3) bija jpierda, ka ievainojums jeb invaliditte iegta ka Latvieu leion vai vcu armij. Ka krituo piedergiem rentes ieganas procedra bija vl saretka. Vienam otram kaavram I R O skrningi atriebs no jauna, par spti tam, ka vi bija Certificate of Eligibility" panieks, t.i., sama pilnu I R O aprpi un aizsardzbu. Tie bija invalidi, kas skrningu komisijs sekmgi bija noliegui, ka dienjui Latvieu leion vai vcu bruotajos spkos. Vcu iestdes biei griezs I R O iestds, lai ievktu izziu par rentes pieprastja pagtni. is bija plas un sarets problmu komplekss, kua labvlga atrisinana bija vai viengi Daugavas Vanagu organizcijas zi, ciei sadarbojoties ar citm latvieu trimdas organizcijm un prstvbm. Vispirms D V valde apkrtrakstos un sanksms mudinja invalidus nekavties izmantot vcu likumu sniegto iespju pieprast kaa invalidu pensiju. Valde ierosinja vietjs D V nodas izraudzt pau lietpratju, kas sekotu vcu socilo likumu

304

attstbai, informtu par to nodaas biedrus un paldztu dado formlitu nokrtoan. DV organizcijas centrs, savukrt, vca informciju un pieredzi par norism, kas pensijas pieiranu kavja, un argumentiem, ar kdiem vcu iestdes pieprasjumus noraidja. Ar sakopotajiem materiliem DV R V tad griezs attiecgajs iestds, lai panktu lmuma revziju. Bija gan jpaldz ikvienam invalidam, gan jpank ar visprjs lmums, ka latvieu kaa invalidu tiesbas uz pensiju nav irojamas pc I R O untumains kvalifikcijas, ar ka gto seku rehabilitciju nedrkstja izirt pc t, k kaavrs scis savu dienesta gaitu. ai sakar DV organizcija vcu pavalstu (Laender) valdbm iesniedza gan rakstus, gan paskaidrojumus, lai panktu latvieu kaa invalidu pieldzinanu vcu tautbas kaa upuiem. Rehabilitcijas darb sevii aktvi strdja DV ASV joslas valdes prieksa vietnieks V. Reimanis un DV R (centrls) valdes loceklis R. Kukainis (angu josl). T k vcu kaa invalidi, lai aizstvtu savas intereses, bija organizjuies intereu biedrbs, DV organizcija uzturja cieus sakarus ar o biedrbu prstvjiem, gan konsultjoties atsevios jautjumos, gan aicinot vcu organizciju lietpratjus ar refertiem un informcijas snieganu latvieu publikai. Jau piemintie Latvieu leiona dokumenti (DV archv) deva iespju lielam skaitam invalidu sagdt apliecbas, kas pierdja iesaukanas termius, kaujas vienbu un dienesta gaitu. Td veid daudz kaa upuu savu eksistenci varja bazt uz nelielu, tomr regulru, ienkumu, reiz gstot tiesbas izmantot veselu rindu priekrocbu, k: brvu rstanos, protu iegdi, veselbas uzlaboanas kres u.c. Laika tecjum, centrlizjoties atjaunots Vcijas likumdoanas procesiem, kaa invalidu aprpe no atsevio pavalstu (Laender) iestdm prgja vcu valsts (Bund) przi, kas ka cietuo aprpi centralizja atsevi likum, kua ietvaros visiem bijuiem cntjiem bija viendas tiesbas, neirojot tos pc izcelsmes, tautbm, apliecbm vai armijas dam, bet ar pamatnoteikumu, ka kaa sekas iegtas, cnoties vcu armij jeb tai pakauts vienbs. Kamr vcu pensijas likumi vl nebija nostabilizjuies un latvieu kaa invalidiem jauni un valodas zi grti izprotami, DV CV organizcijas oficiozam D V B kdu laiku pievienoja pielikumu Padomnieks" (1. n-rs 1951. gada maij), ku iztirzti

305

visi aktulie noteikumi, kuus nepiecieams zint Vcija dzvojoajiem kaa invalidiem un krituo kaavru piedergajiem. Ar to bija beidzies kds latvieu kaavru dzv grts un sarejumiem bagts laika posms. Izdoanas draudi naidgai varai, atbrvoans no gsta, dado starptautisko iestu vtanas akcijas un morliska pazemoana, ri labkas dzves meklanas minjumiem, dalana dergajos un aunajos, visi tie bija sprosti, kuu prvarana no bij. latvieu kaavriem prasja lielu morlu spku un vienotbu iecerto mru sasnieganai. Saliedtbu grtbu prvaranai vienotiem spkiem veicinja kaavru pau organizcija Daugavas Vanagi.

Krtoans pc izklanas
Ms neesam tie, kas, izceoanai turpinoties, sabrk jeb nkst, tiei otrdi msu spks aug!" ar diem vrdiem DV organizcijas prieknieks V. Janums uzrunja delegtu sapulces dalbniekus 1949. gada 6. august Vircburg. Laik, kad rpes par kaavru izceoanas tiesbu nodroinanu vl nebija beigus, kad latvieu trimdas sabiedrbas vairums sekoja sauklim glbjas, kas var", un Vcij palikuie izskrntie, invalidi, slimie un vecie audis nezinja, kda bs viu nkotne, ie organizcijas prieknieka vrdi apliecinja lielu un dziu prliecbu Daugavas Vanagu organizcijas stiprumam, vienotbai un darba priekam. Ko tad DV organizcija lielaj izklanas laik saviem biedriem varja dot ldz cea maizei? Itin nek no materilm vrtbm. Organizcijas rcb vl nebija nekdu materilo ldzeku, ar ko biedriem paldzt jaunaj apmeans viet. Tiei otrdi: biedrus aizvadot, organizcija tos mudinja neaizmirst mazk laimgos, kam lemts palikt vl Vcijas nometns, un pai organizcija skubinja neaizmirst svtko pienkumu visdiem ldzekiem un veidiem turpint kaa lauk skto cu pret tvu zemes okupantiem imperilistisko komunismu. Valsts, kas pavra durvis ieceotjiem, kungu" bija pietiekami, vajadzja smag darba spka jeb,

306

laikraksta Tvzeme vrdiem grta un smaga bezmju proletrieu dzve" bija pirm stenba, ar ko iepazins izceotjs, sveo krastu sasniedzis. Vai ts bija Austrlijas prrijas, kus jaunie ieceotji lika dzelzcea lnijas, vai ASV kokvilnu plantcijas, mea cirtju kolonijas sniega piebiruajos Kanadas meos, Anglijas lauksaimniecbas strdnieku hostei un manufaktras fabrikas, nekur neviens neprasja, ko jaunais imigrants darjis agrk, no kda sabiedrbas sla clies. Ts bija pardbas, kas n o imigranta, ku tiem jauno dzvi ska no nulles punkta, prasja ne tikvien fizisku, bet ar lielu morlo spku. Apkrtnes intereses trkumu un imigrantu stvoka neizpratni raksturo kds atgadjums Zviedrij. Kad jaunais ieceotjs zviedru kollgam minjis raksturot latvieu tautas traiskos notikumus komnistu okupcijas laik un ststjis par 14. jnija deportcijm, darba biedrs neticb paraustjis plecus un jautjis: Kpc tad js nesauct policiju?" is jautjums, ikvien patvruma zem citdi formults, trpgi raksturo barjru, pret kuu atdrs izceotju navais idelisms, patoss un cerbas. Aiz muguras bija tautisko cimdu un vju dvinanas laiks U N R R A s un I R O ierdiem, lai tie uz latvieiem labi skattos", atlika viengi paauans uz pau spkiem, inicitva un griba izturt, tiekot gal ar vides problmm un ar nepazdot plaaj tautu jr, k jau nordja Latvieu ev. - lut. bazncas archibskaps T. Grnbergs Ienaidnieks ms grib izncint, draugi asimilt, bet ms gribam palikt latviei". Viengi izejot no s analizs, kst saprotams latvieu trimdinieku stvoklis etrdesmito gadu otr pus un Daugavas Vanagu organizcijas vadtja V. Januma toreizjie vrdi: Msu spks aug!"

307

Mra Kalja RTAS (Veltjums ievainotajiem Daugavas vanagiem) Katram jums dvsel rta. Ko atmias dziku pl; Kaut miesa ir aprstta, Tas dvseli neprvr. Zaudto kju vai roku Proteze kokaina sedz, Pr miesai piekauto roku Acs drbes gabalu redz. Bet rtas ts dvseles rtas Nenoslpj drbes, ne laiks. Dziesminiek, neteic ts svtas, Nevar bt svtums tik baigs! Rtas ts dvseles rtas, Veselais, neaizkar ts! Ir simtkrt ts noldtas Stunds vissmeldzgks. Laipngu smaidu sev vaig, Trimdiniek, neaizliedz tiem, Ar smeldzgm rtm kas staig D Tevis un Tavjiem!

308

Latvieu kaa invalidu un citu kaa upuu socili tiesiskais stvoklis Vcij (Bundesrepublik Deutschland)
Vcu okupcijas iestdes Latvij, vervdamas brvprtgos un vlk ar piespiedu krt iesaukdamas latvieu vrus un jaunekus savos bruotajos spkos, solja viiem tdu pau aprpi, kdu sama vciei saska ar Vcijas likumiem. Bet ka beidzs ar Vcijas totlu sakvi, un t pati nokuva savu bijuo pretinieku var. Par Vcijas likteni ska lemt Sabiedroto kontrolkomisija. Socilpoltikas lauk viens n o pirmajiem s komisijas rkojumiem bija kaa invalidu un citu grtdieu renu izmaksas ierobeoana, pieaujot to tikai trkuma gadjumos. Angu zon Kontrolkomisijas rkojums stenots, skot ar 1945. g. 28. augusta Socils apdroinanas 1. direktvu. Trs cits vlk izdots Socils apdroinanas direktvs renu izmaksas ierobeojumi tuvk preczti un mkstinti. Pilnga kaa invalidu, atraitu, breu un bez apgdnieka palikuo vecku aprpe tika atjaunota tikai 1947. gad: ameriku josl ar likumu, kas stjs spk 1. mart, un angu josl ar Socils apdroinanas 27. direktvu 1947. g. 1. august. o aktu teksti bija tdi, kas ar latvieu invalidiem u.c. kaa upuiem va saemt paredzto aprpi rentes, rstniecisko aprpi u.c., un daas vcu socils apdroinanas iestdes, kum is darbs bija uzdots, aprpi piera ar latvieu kaa upuiem, kui pasteidzs

309

to pieprast. Stvoklis mainjs, kad izdeva instrukcijas minto likumu piemroanai. Angu josl da instrukcija bija 1947. g. 5. jlija Socils apdroinanas 11. direktva. T noteica, ka no aprpes, cita starp, izsldzami a) rzemnieki, kas brvprtgi iestjuies vcu kaa dienest un b) rzemju brvprtgo vienbu piedergie. Ldzgus noteikumus izdeva ar viss ameriku joslas pavalsts. T k gandrz vism vcu kaaspk iesaisttajm rzemnieku vienbm, ar latvieu, zinmu poltisku iemeslu d bija piekabints brvprtgo nosaukums, du vienbu locekiem jau pieirto aprpi atma un vl neizlemtos aprpes pieprasjumus noraidja. ds stvoklis turpinjs vairk nek gadu. Angu josl tikai 1948. g. 29. jlij Socils apdroinanas 41. rkojums noteica, ka personas, kas uzemtas I R O aprp un tiesisk aizsardzb, nav uzskatmas par brvprtgiem. Ar rpus I R O aprpes esoajiem nebrvprtgu dienestu atzina, ja vii varja to pierdt. Mnesi vlk ameriku josl Bavrijas darba un socilo lietu ministrija ar apkrtrakstu socils apdroinanas iestdm paskaidroja, k a latvieu kaavri savs vienbs iesaistti piespiedu krt. Tikai tad, t. i., vairk nek trs gadus pc kaa beigm, latvieu kaa invalidi un krituo piedergie varja skt saemt to aprpi, ko sama vciei. ajos trs gados ar latvieu invalidiem bija jnostaig rkains ce, kdu gja visi latvieu Otr pasaules kaa dalbnieki. cea etapi bija gsts, ca par iekanu bgu nometns, skrningi, izceoanas un darba iespju mekljumi. Viu lielks grtbas prvart paldzja U N R R A s un I R O aprpe, no Latvijas evakutie Kaavru Paldzbas ldzeki un ar tautieu atsaucba. Dieml, ar jauniegt aprpe ka izposttaj Vcij bija tik niecga, ka pieticgu eksistences nodroinjumu sniedza tikai vissmagkajiem invalidiem. Visiem citiem eksistences nodroinanai bija jmekl ar vl citi ienkuma avoti. 1949. gad Rietumvcij ska likumus dot pau vcieu ievlts parlaments. Viens no pirmajiem likumiem, ko parlaments piema, bija 1950. g. 20. decembra noteikumi par kaa upuu aprpi. is likums radja specilas iestdes tiei kaa upuu aprpei (Versor-

310

gungsmter) un k kvalitatvi, t kvantitatvi aprpi nedaudz uzlaboja. Ar brvprtgais kaa dienests nebija vairs kavklis aprpes saemanai. Laika tecjum is likums vairkkrt grozts un prlabots, jo, dzves standartam Vcij strauji ceoties, bija iespjams uzlabot ar kaa upuu aprpi, gan paaugstinot pensiju likmes, gan citdi. Kop 1970. g. ar kaa upuiem piespriesta t. s. dinamisk rente, paredzot ikgadju renu paaugstinanu, pieskaojot to saimnieciskajai attstbai. Piemintais likums garant kaa upuiem du aprpi: 1. rentes kaa invalidiem, atraitnm, breiem un veckiem, 2. dadas likum noteiktas piemaksas pie rentm (imenes piemaksas, kopanas naudu, drbju naudu, atldzbu par nespju strdt izraudztaj arod u.c.), 3. apbedanas naudu, 4. dadus socilus pabalstus (arodizgltbai, dzvoka sagdei u.c.), 5. rstniecisko un ortopdisko aprpi. Rentes lielums invalidiem, kas zaudjui 100% pelnanas spju, aplsts t, lai apmram atbilstu strdnieka caurmra izpeai. Prjiem invalidiem t ir attiecgi mazka, piem. 70% invalids saem 70% no 100%-invalida rentes. Tas nozm, ka visi mazk cietuie invalidi spiesti piepelnt, lai noturtos strdnieka dzves standarta lmen. Ir jpiemin kda Vcijas kaa upuu aprpes likuma patba, kas invalidu, atraitu un breu rentes sadala pamata un izldzinjuma rents. T. s. pamatrenti, kas sastda apm. pusi no kopjs rentes, saem visi piln apmr, kam uz to tiesbas, turpretim izldzinjuma rente atkarga no samja prjiem ienkumiem. Tiem sasniedzot zinmu robeu, izldzinjuma rente pakpeniski samazins un beidzot pavisam atkrt. Bez mint kaa upuu aprpes likuma, daus atvieglinjumus invalidiem paredz ar citi likumi, piem., brvu publisko loklo satiksmes ldzeku lietoanu, pagarintu atvainjumu, nodoku atvieglinjumus u.c. brnu izgltbai,

311

Viss moderns valsts seviu vrbu velt invalidu rehabilitcijai, t.i., viu darba spju saglabanai, atjaunoanai un iesaistanai norml dzv. T tas ir ar Vcij. Kds Vcijas likums noteic, ka viss lielks darba viets jnodarbina zinms skaits invalidu. Darba prvalds pastv sevias nodaas, kas rpjas par invalidiem piemrotu darba vietu apzinanu un viu novietoanu darb. Ar pau invalidu darba gribu un iestu paldzbu pankts, ka ar visi vairk vai mazk d a r b a spjgie latvieu invalidi atradui sev darba vietas. Reiz ar to vii saem visu to socilo likumu aizsardzbu, kas izdoti strdjoo materil un tiesisk stvoka uzlaboanai un nodroinanai. T o garant gan 1951. g. 25. apra likums par bezdzimtenes rzemnieku tiesisko stvokli, gan ar citi likumi. Svargkie no vcu socilajiem likumiem ir socils apdroinanas likumi. Tie visiem ar vismaz 15 gadu izdienu (ieskaitot taj ar kaa dienesta, gsta, slimbas u.c. laiku) garant k vecuma, t ar darba nespjas rentes, ja izdiena ir vismaz 5 gadi. Kaa invalidi o darba nespjas renti var saemt ar bez mints 5 gadu izdienas, ja vien vii pirms iestans kaa dienest strdjui socilai apdroinanai pakaut darb, ar Latvij. Jpiezm gan, ka vcu socils apdroinanas likumi par darba nespjgu atzst tikai tdu, kas vairs nevar nopelnt vismaz pusi no t, ko izpelna vesels strdjoais ar ldzgu izgltbu. Ttad, o pensiju var saemt tikai sevii smagi invalidi. Dai das rentes samji ir ar starp latvieu invalidiem. Viu rente gan ir niecga, jo t atkarga no nostrdt laika. Vecuma rentes parasti sk makst pc 65 gadu vecuma sasnieganas, bet invalidi ar vismaz 35 gadu izdienu ts var saemt jau no 62 gadiem. 1953. g. august Vcij publicts kds pai bezdzimtenes rzemniekiem svargs socils apdroinanas likums, kas nosaka, ka socils apdroinanas rentes aplot, izdienas laik ieskaitms ar rzems nostrdtais laiks, ja strdjoais ai laik bijis pakauts renu apdroinanai, kas ldzga vcu socils apdroinanas sistmai. Latvij da socils apdroinanas sistma nepastvja, bet tdu tur ieviesa padomju vara, skot ar 1940. g. 10. novembri, un t palika spk ar vcu laik ldz 1943. g. 1. jlijam, kad to aizstja ar vcu sistmu. T nu latvieu trimdinieku socils ap-

312

droinanas rentes aplot, ievro ar viu Latvij nostrdto laiku, skot ar 1940. g. 10. novembri. Izmums ir bijuie valsts un pavaldbu iestu darbinieki, kas 1939. g. 1. septembr bija publisk (civl vai militr) dienest un pc tam prgja ldzg Vcijas dienest (kaa laik). Kop 1960. g. viiem ir dota iespja t dvt pcapdroinanas veid pankt visa viu Latvij, un pat agrk Krievij, publisk dienest nostrdt laika ieskaitanu socils apdroinanas rentes izdien. Prpratumu novranai jpiemetina, ka s tiesbas vii zaud, izceojot no Vcijas. Ar kaa invalidu un citu kaa upuu renu un prjs aprpes saemana rpus Vcijas ir ierobeota. ai zi latvieu kaa invalidi vl arvien ir vjk stvokl nek vciei. Ar Vcijas d a r b a un socilo lietu ministra rkojumu vii daju aprpi var gan saemt ar rpus Vcijas, bet aprpe nav ar likumu garantta un to var katr laik atsaukt. Vcu tiesbnieks Jellineks apgalvojis, k a tiesbas ir ca. Ar eit konspektvi apskatt vienas vcu socils likumdoanas daas attstba un pareizjais stvoklis ir ds cas par tiesbm" iznkums. Bija vajadzgi daudz iesniegumu gan likumdoanas, gan ar dadiem izpildu organiem, gan ar daudz sdzbu un prsdzbu attiecgs tiesu iestds, lai sasniegtu pareizjo stvokli. Pirmais s cas posms bija augstko likumdoanas un ar izpildu organu informana par msu stvokli, vajadzbm un prasbm, it sevii 1947. un 1948. gad un ar vlk, lai panktu mums labvlgus noteikumus. Otrais posms bija invalidu un citu ieinteresto personu informana par jaunajiem likumiem, lai vii vartu savas tiesbas stenot, un treais posms bija juridisks paldzbas sniegana viiem renu pieprasjumu rakstan un vajadzgo pierdjumu sameklan, k ar prsdzbs, ja kds pieprasjums nebija izlemts, atbilstot likuma noteikumiem. Pateicba pienkas visiem, kas invalidiem un citiem kaa upuiem paldzja o cu izcnt. Nav iespjams eit piemint atsevias personas, nenodarot prestbu citm, jo nav iespjams izirt, vai lielka pateicba pienkas tam latvieu prstvim, kas vienu reizi apmekljot sava iecirka iestdes, panca mums labvlgu izkrtojumu, jo viam laimjs sastapt mums labvlgus ierdus,

313

vai ar tam, kas dus gjienus izdarja vairkkrt, bet nesekmgi, jo viam bija jsastopas ar ierdiem, kas bija noraidgi pret msu prasbm. Pckaa Vcija bija ne vien territorili saskaldta vairks okupcijas josls un pavalsts, bet tikpat sadrumstalota ar tiesbu zi, kas msu problmu krtoanu apgrtinja. Ja ar pirmie inicitori invalidu tiesisk stvoka atrisinan parasti bija invalidi pai, atsaucgus savu prasbu aizstvjus vii atrada gan centrlo latvieu trimdinieku organizciju darbiniekos, gan ar apgabalu un vietjos prstvjos. Bet ar vieni vii nebtu spjui o cu veikt, ja mums nebtu bijui ar vl citi spcgi sabiedrotie. Invalidu problmas atrisinan bija ieinterestas ne vien visas prjs trimdinieku ncijas, kuu piedergie bija iesaistti vcu kaa mainrij, bet ar visa vcu sabiedrba ar apm. 1,5 miljoniem kaa invalidu. Invalidu informan par viu tiesbm atsaucgs bija Daugavas Vanagu Bietens, kas sav pirmaj gadagjum deva pao pielikumu Padomnieks", iepazstinot invalidus ar attiecgo likumu noteikumiem. Ar vlkos gados bietens sniedza rakstus par prgrozjumiem un papildinjumiem ajos likumos. Atsaucgs ai darb bija ar Vcijas latvieu laikraksts Latvija. T k daudziem individiem un citiem kaa upuiem visi dokumenti bija zudui, viiem liels atbalsts prasbu pierdanai bija zias, kuas varja iegt no D V iekrtots iesaukto un krituo kaavru kartotkas. Beidzot nevar nepiemint ar to atbalstu, ko latvieu invalidiem viu lietu krtoan sniedza un vl tagad sniedz vcu invalidu organizciju juridiskie padomnieki, it sevii, ja kda likumu noteikuma iztulkoan radus domstarpbas un jmekl socilo tiesu paldzba. Daudz sasniegts ai nozar, bet ar vl tagad msu kaa upuu aprpi reguljoos likumos ir trkumi un nepilnbas un pat ms diskriminjoi noteikumi, par kuu novranu btu jcns. Nevaram teikt, ka ca ir jau gal. Piezme: Vcijas likumdoanas terminoloij pastv neliela atirba starp pensijas u n rentes jdzieniem. T k tie regulrie maksjumi, kas pieminti ai rakst, Vcijas likumos saukti par rentm, is nosaukums lietots ar ai rakst, kaut ar latvieu terminoloij pierastks ir pensijas vrds.

314

VII PRSKOLOANS

Prskoloans
Daudz rpju DV organizcijai Vcij sagdja bij. kaavru iesaistana norml dzv. Vienas raizes gan liela daa bij. cdelgemieu atma, turpinot kaa laik prtraukto izgltbu nometu latvieu vidusskols, Pinebergas baltieu un Minchenes U N R R A s universitts, ar vidjs un augstks Vcijas mcbu iestds. Toreiz nebija nevienas latvieu bgu vidusskolas, kur nemctos bij. kaavri, ar Vcijas augstkajs mcbu iestds, no Bavrijas ldz Holteinai, studja latvieu jauniei bij. cntji. Ldz izceoanas skumam daudzi s izgltbas iestdes ar beidza. DV organizcijai palika otra, lielk rpe. Vairums bij. kaavru bija gados jauni, bez profesijm, tas attiecs ar uz veckiem gadu gjumiem, kuu vairums nca no Latvijas laukiem. Skoties iespjm izceot, rads vajadzba os audis sagatavot kdai profesijai, ku btu vieglk atrast darbu sve zem, bija nepiecieama prskoloans. o problmu risinja ar I R O iestdes un Baltieu centrl padome (Baltie NVelfare, Education and Employment Organization), kuas uzdevumos ar ietelpa daa darba. Gan ts, gan bgu pau organizciju ierosm abs okupcijas angu un ameriku josls ska darboties mcbu iestdes un arodu prbaudes komisijas. Daudzs no tm piedaljs ar latvieu arodu specilisti. Rads pat latvieu vai baltieu prskoloanas iestdes. Pirmais latvieu prskoloanas centrs izveidojs angu josl Alterfrd.

317

Alterfrde ir kda muia lezvig-Holtein, apm. 10 km ziemeos no Bad-Zgebergas. Muia piederja Hamburgas pilstai, un taj pirms kaa novietoti Hamburgas asocilie elementi, kuus izmantoja ltam darba spkam lauksaimniecb. 1945. gada ruden dai latvieu agronomi, kas dzvoja Alterfrdes tuvum, bija iecerjui tur ierkot DP lauksaimniecbas skolu. Muias internta telpas bija brvas, jo asocilo elementu Vcij vairs nebija. Ar latvieu prstvja BCP Ja Miea paldzbu izdevs iegt Hamburgas pilstas valdes atauju, k ar ieinterest angu militro prvaldi (British Military Government Detachment Bad Segeberg), kua skolas uzturanu nodeva U N R R A s zi. U N R R A s prstvis ai paskum bija austrlietis Mr. Pott. Darbs skol sks 1945. g. ruden, bet agronomu iecerei skum bija maz piekritju, pieteics pavisam niecgs skaits ,,skolnu". Norun ar Hamburgas pilstas valdi bija ietverts noteikums, ka skolas audzkiem jiet talk muias lauku apstrdan, to ieskaitot lauksaimniecbas darbu praks. Bet maz skolnieku skaita d paskums draudja pajukt. Tad negaidti rads cits atrisinjums. 1945. gada ziem sks brvprtg" atvainans n o pulkvea Oa grupas Vesterbr, Ostfrzland. Ldz 1946. gada jaunva vidum grupa jau bija izkldusi, bij. kaavru novietoanai izmantojot U N R R A s nometnes. Daa Oa grupas piedergo nokuva Libek, kur bija grtbas ar novietoanos, un t rads lielisks materils jaunajai lauksaimniecbas skolai. Alterfrd t nokuva ap 200 vru. No tiem nu prasja nopietnu pievranos darbam, kas sks 1946. gada 1. aprl. Par skolas direktoru iecla agronomu Krli Valteru Liepiu, par nometnes komandantu pltn. R. Kociu. Skolas administrtors bija K. Spde. Visi skolotji bija latviei. Pc laika direktoram agr. Liepim rads nesaskaas ar muias prvaldnieku, ku bija neapmierints par to, ka skolnieki maz rosjs muias darbos. Prvaldnieku interesja tikai padartie lauku darbi, bet skolas vadbu ties mcbas, kas patiesb aizma dienas lielko dau. Strd iejaucs misters Pots un uzdeva agr. Liepim darbus iekrtot t, k prasa prvaldnieks, jo skolas uzdevums sagatavot praktiskam darbam piemrotus laukstrdniekus. Agr. Liepi aizstvja uzskatu, ka skolas uzdevums sagatavot lauksaimniecbas darba vadtjus, kas muias prvaldnieka pras-

318

bas neapmierinja. Kad mistera Pota iejaukans skolas iekj dzv turpinjs, agr. Liepi un pltn. Koci atteics no pienkumiem un atstja skolu. Mcbas ar jauniem vadtjiem turpinjs ldz izceoanas skumam. Skola izsniedza apliecbas par apmeklanu. Kaut DV organizcija ieteica o mcbas iestdi izmantot visiem bij. kaavriem, atsaucba bija neliela un viengais labums, ka Vesterbras bij. kaavriem skuma posm izdevs radt apmeans un darba vietu. Patiesb ar praktiska labuma n o s skoloans nebija, jo ieceoanas zems lauksaimniecb iesldzs prk mazs latvieu skaits, tau pckaa pirmajos grtajos gados Alterfrdes iemtniekiem bija rasta dzves un darba jga. Pc Alterfrdes atstanas agr. Liepi un pltn. R. Koci devs un Zrsteti, kur ska jaunu darba posmu prskoloanas lauk, radot Zrstetes piensaimniecbas skolu. Zrstet (Hanoveras tuvum) baltieu bij. kaavru nometne rads 1946. gada pavasar vietjs militrs prvaldes majora kanadiea Lamontaa (Lamontagne) ierosm. Vi bija liels baltieu draugs un, uzzinjis, ka drzum sksies skrningi, kas skrs latvieu un igauu kaavrus, gribja nodroint o vru eksistenci. Zrstete toreiz bija pamesta, pussagruvusi baraku nometne un Lamontas vljs to prvrst par darba vietu bij. cntjiem, protams, iemtniekiem paiem savedot nometni krtb. Pirmie iemtnieki jaunaj nometn nca no Giftenes, Nordstemmenes un citm nometnm. Materilu paldzbu nometnes iekrtoanai maj. Lamontas ar sagdja, bet via nkotnes plni palika tikai plni, jo autoru prcla dienesta pienkumos uz Kanadu. Drz pc Zrstetes nometnes iekrtoanas sks skrningi, t vieta kuva par bij. kaavru patvrumu un mjvietu. N o Munsterlgera vispirms dau bij. kaavru prveda uz Zrsteti, kur tie sama ar DP karttes un pc tam varja izklst, kur nu vien gribja. Tur savus D P dokumentus sama ar plkv. K. Lobe un citi. Sevii svargi tas bija tiem bij. cntjiem, kuus ameriku josl izskrnja. Zrstete kuva par sava veida transitnometni", kuas iemtnieku sarakst bija ar izskrntais DV prieknieks plkv. V. Janums un daudzi citi apkrtjo nometu bij. kaavri. Tie gan Zrstet nedzvoja, bet bija tiesgi tur saemt uztura devas.

319

1946. gada rudens pus, kad Zrstet jau bija apmeties Baloa koris un ap 30 bij. kaavru no Italijas, iedzvotju sastvs nostabilizjs uz 200 latvieiem, 2 0 igauiem un viena lietuviea, td nometni lepni nosauca ,,Baltic C a m p Sarstedt". o baltieu nometni toreiz vadja Herberts Zgars (komandants), bet saimniecbas prieknieks bija Krlis uzulis. Abi ir pazstami DV darbinieki. Par Zrstetes piensaimniecbas skolas darbu komandants H. Zgars ststa:

Teortisks mcbas Zrstetes piensaimniecbas skol. Pie tfeles direktors K. Liepi.

Ideju par piensaimniecbas skolas dibinanu uz Zrstetes nometni 1946. gada jnij atveda pltn. Rdolfs Koci, sarunjot skolai ar vadtju bij. Smiltenes piensaimniecbas skolas direktoru, agronomu Krli-Valteru Liepiu. Ar mazliet laimes un Lejassaksijas piensaimniecbas darbinieku labvlbu tuvkaj apkrtn izdevs atrast ar piemrotas pienotavas skolnieku praktiskai apmcbai Popenburg (tai laik modernk pienotava Lejassaksij), Jeinsen un rbergen. Vien no tm bija ar sierotava. T

320

1946. gada vasaras nogal skola ska darbbu ar apmram 30 skolniekiem bij. latvieu kaavriem. Teortisks zinanas mcja dir. agr. Krlis Valters Liepi, in. kultrtechn. Arvds Arjs, piens. meistars Roberts Ldumnieks un pltn. Rdolfs Koci. Teortisks mcbas notika vakaros, pc skolnieku atgrieans no praktisk darba pienotavs. Zrsteti, k bij. baltieu kaavru nometni, przinja angu militrs prvaldes 47. DPACS, kura komandieris majors Edertens (Edgerton) bija labvlgs latvieiem, sevii bij. kaavriem, un labprt atbalstja ikvienu pozitvu padarbbas paskumu. Izdevs nokrtot ar atalgojumu skolotjiem un strdtju prtikas devas skolniekiem. Pc Cdelgemas mjvietu valdes sdm Zrstet ai laik bija atradusi ar DV organizcija. Dabiski, ka DV organizcijas vadba dzvi un ar lielu interesi sekoja piensaimniecbas skolas darbbai k tai laik visam, kam vien bija sakars ar bij. latvieu kaavriem. Zrstetes piensaimniecbas skola darbojs tikai vienu 1946./ 47. mcbas gadu, jo Westward-Ho izceoanas akcij 1947. gada vasar 90% nometnes iemtnieku prcls darb uz Angliju. Ar to Zrstetes nometne un piensaimniecbas skola beidza pastvt. Zrstetes piensaimniecbas skolu ar attiecgu atestciju beidza 27 audzki." Vl jpiezm, ka 47. D P A C S komandieris majors Edertens 1947. gada skrningu laik bija kdas Lejassaksijas skrningu valdes vadtjs, un via darbbas laik neviens no bij. kaavriem netika izskrnts. K jau H. Zgars piemin, pirmaj darbbas gad visas DV valdes sdes (atskaitot pirmo) notika Zrstet ldz ts likvidcijai, nometnei kstot par DV pirmo komandpunktu" Vcij. Ar piensaimniecbas skol DV organizcija mudinja jaunieus iestties, un, kaut ar tiem prskoloans lielas iespjas sveum nesagdja, tomr tai laik paskumam bija savs saturs: jaunieiem bija darbs, bez tam uztura sagdanas grtkaj posm tie tika pie liekas piena glzes vai sviesta pikas. Bija ar vl citi jautjumi atrisinmi.

321

Zrstetes piensaimniecbas skolas kursanti prakses laik pienotav. N o labs otrs direktors K. Liepi, treais R. Ldumnieks.

Kaiem izbeidzoties, parasti rodas grta problma kaa invalidi. Otrais pasaules ka, atirb no iepriekjiem, radja trs invalidu grupas: tdus, kas sakropoti front vai veicot militru vai pusmilitru dienestu, tie kaa darbb sakropotas civilpersonas (avicijas uzlidojumos, artilerijas apaud) un izmeklanas iestds vai K Z nometns sakropotos. Latvieu tautai, patiesb tautas grupai, kas bija atradusi patvrumu rietumos, Otrais pasaules ka ar atstja visu o trs grupu invalidus, vairum gan kaa invalidus Latvieu leiona cntjus. Apzinot invalidu skaitu rietumos, Daugavas Vanagu organizcija reistrja pri par 1500 kaa darbb visgrtk piemeklto, kuu starp dadu amputto vien bija pri par 500. Cik kaa un vispr kaa seku invalidu palika dzimten vai krita ienaidnieka roks nav izdibints, un tas laikam ari paliks nezinms. Latvieu kaa invalidu lielk daa nokuva Vcij, evakujoties no Latvijas, kds skaits pievienojs no ievainotajiem Pomernijas cs vai bumbu uzlidojumos cietuajiem Vcijas telp.

322

Kaa darbbai izbeidzoties, latvieu kaa invalidi, ldzgi civlajiem bgiem, nokuva vispirms vcu, pc tam sabiedroto bgu nometns. Kuiem vl bija nepiecieama rstans, nokuva Libekas latvieu slimnc. T bija izveidojusies no latvieu kaa slimncm Rg, pc tam verin un ar sabiedroto okupcijas iestu atauju turpinja darboanos Libek. Slimncu przinja lieliski latvieu rsti-virsnieki, un vairums latvieu kaavru, kas rstjs viu uzraudzb, nekad nepiemirss Dr. K. Ledia, docentu A. Alka un R. Pavasara vrdus. Libekas latvieu slimnca bija ar patvruma vieta vlk no nometnm izskrntiem kaa invalidiem. Neba visu nometu vadbas bija labvlgas pret latvieu kaavriem, un t biei grtbs nokuva daudzi, kuiem bija jmekl paldzba vcu iestds vai jiekaujas pc kaa pankuaj vcu saimniecb. Daudziem invalidiem nokstot neiedomjams saimniecisks grtbs, rads nepiecieamba latvieu centrlm organizcijm uzemties rpes par saviem cntjiem. Ar godbijbu jmin Latvijas Sarkanais Krusts (dir. R. Liepi), kas visvairk aprpja ameriku okupcijas joslu, un daudz bagtk Latvieu kaavru paldzbas prvalde (dir. E. Andersons). Pdjs ldzekus gan 1946. g. 19. mart aplja britu okupcijas iestdes, bet jau 31. august latvieu prstvjiem pie britu okupcijas varas izdevs atbrvot 1,4 milj. R M , ar ko vismaz varja skt paldzt proteu iegd u.c. invalidu vajadzbs. oti aktvi invalidu apzinan un aprpes darb iesaistjs DV organizcija, izvrot darbbu okuptaj Vcij, it sevii britu zon, kur ar bija koncentrjies vairums kaa invalidu (no Cdelgemas). Toreiz problmas bija par nopietnm un smagm, lai to izkrtoanu vilcintu. Vairums kaa invalidu bija jauni zni, izrauti no imenes, skolas sola. Vairumam nebija pabeigta izgltba, daudzi cieta no dadiem kompleksiem, zuda morle, bez tam tie bija msu tautas visvairk piemekltie, kuriem trka veselbas, pilnu darba spju. Bgu nometns jau ska baumot par izceoanas iespjm. Kur palikt kaa invalidiem, biei bez acu gaismas, bez aroda? Ar Vcij paliekot, daudz kas bija neatrisints. Un t DV vadbai, apbraukjot invalidu nometnes (vai bij. kaavru nometnes) ncs meklt atbildes uz daudz jautjumiem. Viens no tiem

323

bija: k ka cietuos sagatavot normlkai dzvei, k tos novietot darba tirg? Daudzi ska iet latvieu skols, daudzi studja, bet vairums, sev iervuies, vienkri nka. Viens no s nkanas izbeiganas atrisinjumiem bija meklt iespjas invalidus, pc vcu parauga, novietot sevios prskoloans centros. Vcijas da veida centri jeb skolas bija prpildti pau kaa invalidiem, tikai atsevios gadjumos tajos izdevs iekt rzemniekiem. Kds oti labs centrs bija Mrburg pie Lnas, kur dados amatos apmcja neredzgos. Tur izgltbu guva ar vairki latvieu neredzgie kaa invalidi. Bet latvieu puiiem trka valodu zinanas, un t bija jmina radt latvieu invalidu centrus. Paldzbas devji varja bt viengi okupcijas varas vai I R O (pirms tam U N R R A s ) iestdes, jo nebija runa viengi par centru ierkoanu, bet ar uzturanu, mcbas ldzeku sagdi un vl daudz citm problmm. DV kop ar B C P 1946. g. beigs un 1947. g. skum ska apsvrt iespjas problmas atrisinjumam. U N R R A s un okupcijas iestu birojos paskaidroja, ka baltieu invalidu prskoloanas centrs jau pastvot Klaustl (Zellerfeld), Harcas kalnos, un lai latviei vispirms mekljot iekauanos centra darbb, jo visi baltiei varot savas kopjs (!) valodas d mcties un strdt kopgi. T o centru ska apmeklt plkv. V. Janums, noskaidrojot, ka tur patiem iekrtots igauu kaa invalidu centrs Irenes Sodlas vadb (I. S. bija igauu leiona enerlinspektora en. Johannesa Sodla dzvesbiedre). Runjot ar I. Sodlu, pulkvedis nebija guvis skaidrbu; tad DV valdes uzdevum centru apmeklja J. Leittis un R. irsons (abi bij. leiona virsnieki-kaa invalidi), un ar tie bija ziojui pulkvedim, ka nekas liels neiznkot, jo Sodlai, bez iebildumiem par baltieu jaukanu, esot ar grtbas ar ldzekiem gan ku remontiem, gan darbncu iekrtoanai. 1947. g. jnij DV valdes uzdevum Klaustli apmeklja V. Hzners un divu dienu saruns panca Irnes Sodlas piekrianu centr uzemt ar latvieu kaa invalidus, ja vien latvieu organizcijas vartu sagdt ldzekus telpu remontam un darbncu iekrtoanai, k ar prskoloanas vadtju un vajadzgos apmctjus. Rietumvcijas D V valde nkamaj sd apms visus vajadzgos l d z e k u s apm. 150.000

324

Invalidu tetra izrde 1948. g. klaustl M. Zverta Vara''.

RM sagdat un izraudzja V. Hzneru par centra apmcbas krtotju. V. Hzneram, stjoties pie uzdevuma, bija jprliecina vl centra uzturtji Kanadas kvkeri un vietjais britu DPACS komandieris (kpt. Holdens) par iespjm ar viu atbalstu centru izveidot par labu mcbas iestdi. Mints organizcijas (kvkeru stbs Goslr un kpt. Holdens Cellerfeld) ar pieprasja iesniegt darbncu iekrtoanas plnus, Holdens pat noeksaminja V. Hzneru via apmcbu vadtja zinans, un beidzot, 1947. g. septembr, uzska latvieu nodaas, vlk ar lietuvieu nodaas, veidoanu. Lielisks palgs bija kvkeru prstvis D. Dns, ku paldzja gan ar transportu, gan sakariem, izremontja apkures u.c. ierces, gdja ar par apdzvojamo un darbncu telpu sagatavoanu. Klaustles invalidu prskoloanas centrs atrads lielisk kalnu krort, mea vid, telpas bija pietiekami rtas. Vasars invalidu centru apmeklja simtiem jaunieu, jo tiei viesncas rajon ik gadu darbojs Y M C A s / Y W C A s vasaras brnu nometnes. Ts bija jaukks un pieemamks telpas paredztajm vajadzbm.

325

1948. g. ruden centru prcla uz Bedburgu Reinzem (Bedburg-Hau), jo Harcas viesncai bija laiks atgriezties sto saimnieku, kdas vcu krorta organizcijas, roks. Bedburg invalidu prskoloanas centru novietoja biju nervu slimnc, vairkos ku blokos, ar cieamm dzvojamm un darbncas telpm. Ar e centrs bija britu D P A C S przi (komandieris pltn. Obraiens), bet ar prasbu bez baltieiem apmcbas iekrtot vl citm grupm. Baltieu prskoloanas centru 1949. g. septembr prma I R O un prcla uz Eversburgu, pie Osnabrikas. Centru iekrtoja biju kaavru baraku pilst (vlk bijusi jugoslavu gsteku nometne) un t darbbu paplainja, soloties prvrst par permanentu invalidu darbncu centru. I. Sodlas viet Eversburg stjs Mr. Ch. emberlens (ameriknis), I. Sodlai paliekot palga posten. Prskoloanas darbu visu laiku vadja V. Hzners. is prskoloanas centrs bija lielkais vis Rietumvcij. Amatus e apguva pri par 700 dadu tautbu invalidi, to skait 412 latviei, kui visu laiku ar bija lielk tautbu grupa. Ameriku okupcijas josl ldzgu centru, gan daudz mazkam apmcmo skaitam, ierkoja Neuburg, pie Donavas, bez tam nelieli centri bija ar Neutat/Holtein un citur. ASV joslas centr prskolojs ap 200, Neutat ap 50 un dai desmiti latvieu prskolojs vcu centros. Vairums latvieu kaa invalidu apguva dergus amatus, ar kuiem spja dzv pastvt, kas kuva svargi, skoties ar invalidu izceoanas procesam. Ar izceoanai durvis pavra ie prskoloanas centri, kuus vairkkrt apmeklja I R O prstvji, intervja un pat pierunja darbus meklt rpus Vcijas. Pirm lielk invalidu vienba no Eversburgas izceoja 1950. gad uz Holandi, pc tam ska pavrties ce uz Kanadu un ASV. No 1947. g. septemba ldz 1951. g. jnijam britu zonas centr invalidus apmcja 28 amatos, visvairk drbniekus, kurpniekus, galdniekus, auto mechanius, daiamatniekus, pulksteu labotjus, sudrabkaus, radiotechnius, virsu taistjus, skrdniekus, koka virpotjus, mechanius, techniskos zmtjus, veistjus, pultjus, krsotjus, u.c. Beidzamaj prskoloanas viet, Eversburg, atvra ar anas darbncu d m m , kus mcjs invalides un invalidu

326

imeu piedergs. aj darbnc amatu apguva 12 latvietes. Amatu skaits norda, ka iespjas iegt zinanas katra spjm bijuas plaas, un viegli ncies izraudzt izdevgo nodarbbu. Kop Bedburgas laika invalidu prskoloanas centrs uzturja cieus sakarus ar vcu amatniecbas kameru. Kursus vai amata mcanos beidzot, izsniegti ne vien IRO, bet ar vcu amatniecbas kameras diplomi zeu prbaudjumus izturjuiem vai apliecbas (amata kvalifikcijas). Visos prbaudjumos piedaljs vcu amatniecbas kameras un IRO specilisti.

Pulkstemeistaru darnca

Klaustl.

Prskoloanu vadja izcili latvieu un igauu specilisti. Klaustl un Bedburg mcbspki bija viengi latviei un igaui, bet Eversburg, darbncu skaitu un darbncas paplainot, apmctju skaits palielinjs uz 40, vcu specilistus darbam ieteicot amatniecbas kamerai. Tas ar liel mr paldzja uzturt labas attieksmes ar vcu iestdm un vlk vcu darba tirg. Viss trs centru viets lielas ples prasja tiei darbncu un mcbu telpu iekrtoana, jo katr viet viss bija jsk no jauna.

327

Lielks prbves un jaunbves notika Eversburg, jo I R O gatavojs uz ilgu gadu darbu. Centru, k jau mints, laik no 1947. g. 1. septembra ldz 1948. g. 30. augustam Klaustl - Cellerfeld un Bedburg vadja Irna Sodla, bet no 1949. g. 1. septembra ldz 1951. g. 30. jnijam Eversburg IRO amatpersonas direktors Ch. emberlens, via vietnieks F. Vudrofs un pdjais centra likvidcijas laik A. Ptersens. Pirmie divi bija ameriki, pdjais dnis. Klaustles - Cellerfeldas laik centra nosaukums bija Baltic Rehabilitation Centre, Bedburg Rehabilitation Centre un Eversburg403. I R O Rehabilitation and Vocational Training Centre. Skum lielu paldzbu, visvairk materil zi, sniedza kvkeri R. S. 100 B, Quaker Relief Goslar, ar oti uzmgo un izpaldzgo ierdni Daglesu Dnu. No latvieu mcbspkiem ar dziu cieu jmin in. kpt. T. Dreimanis, in. V. ori, tlnieks H. Staltmanis, daiamatnieki Z. un K Grencioni, amata meistari . Krmi, K. Umblejs, J. Rtfelders, J. Reinholds un A. Abrats. sku laiku darbojs ar citi. Centra administrcij visu laiku nostrdja ar kpt. O. Cauntis un Herberts Balodis, ku bija ar Invalidu nama autors. Vi pirmais ierosinja domu pc izceoanas akcijas beigm visus invalidus sakopot vienuviet un radt viiem paliekamu darba centru ar lielku pamatkapitlu, to saziedojot tautieiem, kas Vciju atstj. Ar Baloa plnu Latvieu nacionls padomes sesij 1949. g. pavasar iepazstinja centra prskoloanas vadtjs V. Hzners, un tas toreiz bija vai viengais notikums sesij, ko plai komentja latvieu laikraksti. Bet L N P sprieda, ka ir organizcija, kuai jnodarbojas viengi ar poltiku, un o iesniegumu nolika pie aktm". Invalidu centra ideju vlk prma DV un stenoja ar Brzaines iegdi. l, ka tur, laikam un apstkiem mainoties, nevarja stenot nevienu no H. Baloa plniem. Seviu vrbu invalidu prskoloanas centr pievrsa rstnieciskai aprpei. Ts uzdevumos ietelpa ar padomdoana piemrotku amatu izvl (ievrojot invalidittes veidu) un tiei medicnisk terapija. Pirmais centra rsts kop dibinanas bija Dr. Georgs Prmanis, pazstams k a a laika chirurgs, tad prof. Dr. N. Vtra, docents Dr. R. Pavasars un Dr. A. edriks, visi pazstami

328

Svtncas altris Invalidu centr. Pie altra t autors koktlnieks H. Staltmanis. Altri grieza invalidi, koktlniecbas klases audzki, tas tagad glabjas Brzain.

329

specilisti. Visus centra pastvanas gadus par vecko msu strdja Elza Hznere. Palgrsti un msas bija vcu tautbas specilisti (it sevii terapij). Visu laiku centra medicnisk aprpe bija latvieu zi, izemot pdjos mneus, kad par rstu-vadtju iecla I R O izraudzto filipnieu vai japu izcelsmes Dr. Jangu. Centr pastvja labi iekrtota ambulance ar vairkm slimnieku gultm. Bija ar atsevias vingroanas (terapijas) zles. Jizce deju kursi. Tie ietelpa fizisks terapijas programm, un jliecina, ka vieni no labkiem tango dejotjiem izrdjs bij. kaavri ar amputtm kjm. Ar pilna laika nodarbbm un dzvojot patlu no iespjm izklaidties (t bija viss centra darbbas viets), invalidi it k kuva pret apkrtni vienaldzgi. To vl ietekmja mazvrtbas kompleksi, sak', ko lai es iesku bez rokas vai kjas . . . Lai to novrstu un prvartu, rads nepiecieamba attstt sabiedrisko dzvi. T jau Klaustl rads latvieu invalidu tetris. Patiesb tas rads pirmajos Jos, kad komponists Valdemrs Ozoli bija sagatavojis nelielu kori Ju dziesmu dziedanai. Rads doma splt tetri, un kad vasar ciemos ierads reisore Paulne Brekte, tetra uzvedumam vairs kavku nebija. Vajadzja viengi tdas lugas, kur darbotos vairum vriei un iespjami daudz personu, jo visiem gribjs splt. Un t 1948. g. vasar sagatavoja Mrtia Zverta lugu Vara. Mindaugu splja Rdolfs Auza un Martu Elza Hznere. Otr dma lug bija Milda Balode. Jaunos Mindauga tromantniekus splja abi Hzneru dli, un lielo vru pulku aizpildja vai visa latvieu invalidu saime, kas tai laik mita centr. Izrdei lieliskas dekorcijas, kostmus un rekviztes zmja un sagatavoja tlnieks H. Staltmanis, bet izrdes sagatavoanai strdja visas darbncas un centrs. Pirmizrde notika brv dab un to pa divi lgi noskatjs daudz vcu, britu u.c. tautbu viesu. Atsauksmes bija tik labas, ka invalidu tetris kuva par pastvgu vienbu un ar izrdm viesojs ar citos latvieu centros. Vl iestudja Blaumaa Skroderdienas Silmaos", Zverta Trepurvu" u.c. Tetris beidza darboties izceoanas notikumu gait. Eversburg, kad nometn atva uzemt imenes, darbojs ar latvieu tautskola I. Jansones vadb. Skolotji bija ar kaa inva-

330

lidi A. Millers un A. Vtols. Pdjais bija ar balss turtjs" dziedanas ansambl, pazstams dziedtjs baritons. Visaktvks bija sporta nodarbbas, sevii pdjs centra darbbas viets Bedburg un Eversburg. Aktvkie sporta veidi bija volejbols, peldana un auana, bet savu vietu ierdja ar basketbolam. Lieliski bija pavasara un rudeu internacionlie" turnri volejbol, kuos piedaljs piecas latvieu vienbas (pa vienai no katra novada un Rgas, dalbnieku sastva veidoan izirga bija dzimanas vieta) un pa vienai no igauiem, lietuvieiem, poiem u.c. valstu" prstvjiem. Komandas bez tam splja vairks klass pc invalidittes pakpes. Tas pats notika peldanas sacensbs un auan ar pistoli un mazkalibra auteni. Sacensbas bija raitas, ar godalgm, tituliem u.t.t., tm ldz dzvoja visa invalidu centra sabiedrba.

Latvieu grupa Invalidu prskoloanas centr Bedburg.

Interesanti bija ar dai humor tvertie padarbbas paskumi. Viens no tiem bija Eversburgas aizsargu pulks" ar k o m a n dieri" dubultamputto dolfu Blauvu td, ka t rcb bija motocikls ar blakus vi, kas biei paldzja iziet manevros"

331

(piem., noorganizt peldanos nakt vai ar dabt pudeli brandvna, kad dzres bija turpinmas un rads stais stvoklis"), bet idejiskais vadtjs" bija Jnis Hochbergs, kuam viengam bija ldz no Latvijas aizsargu formas trps. Visi ie pulka" vri bija labi humoristi un nometnes dzv ienesa daudz jautrbas. Otrs humora apveltts pulci bija Mednieku biedrba", ar prieknieku Rdolfu Auzu. Mednieku biedrbas galvenais pienkums bija rkot auanas sacensbas. Patiesbas lab gan jsaka, ka ts jau pirmaj sarkojum pieredzja bankrotu. Mednieku biedrbas vadba bija izsludinjusi godalgas, cerot ts segt ar vju dalbas maksu, pie tam aplam kalkuldama: sak', ka jau pagjis, vei bs piemirsui rkoties ar aujamiem, un godalgas nebs lielas. Bet jau pirmaj dien vji bija sagrvui s cerbas un balvm ldzekus ncs izlikt no savas kabatas priekniekam paam. Vlk gan viss mainjs, bet ar tad galvas spju mednieku vadtjiem pietika, it sevii sacku goda mielastos". Kultrlai aprpei pievrsa izcilu vrbu. Invalidi nca no visdm aprindm, ar dadu inteliences un izgltbas lmeni, dados gadu gjumos. Bija imenes cilvki, bija zni no skolas sola. Ar tas prasja sakausjumu vien vienb, un viens ldzeklis bija apzint latvieu kultras vrtbas. Invalidu centros ik mnesi notika koncerti, baleta uzvedumi, referti, prrunas par msu vsturi u.c. tematiem. Invalidu centros ir koncertjui vai visi msu pazstamkie un ar cittautu mkslinieki. Padarbbas ietvaros invalidu centros ik gadu rkoja kultras dienas ar pau uzvedumiem, mkslinieku prieknesumiem u.c. veidu programmm. Kultras diens ietelpa ar darbu izstdes, centr rkoja ar gleznu skates. Saprotams, tajs piedaljs visu tautbu invalidi. Arvien gan izcilkie izstdtji bija latviei un igaui. Kultras dienas un izstdes arvien guva plau vcu un citu tautbu sabiedrbas uzmanbu un labas preses atsauksmes. Viena no kultras darbbas aktivittm bija refertu vakari. Tos aizpildja, rundami par dadiem tematiem, gan centru darbinieki pai, gan viesi-runtji. N o pdjiem visvairk gaidtie bija bijuie komandieri un cu vadtji en. Bangerskis, pulkvei Janums, Krpens, Osis, Lobe u.d.c. Tikpat mi viesi bija latvieu trimdas centrlo organizciju vadtji J. Miezis, profesori A. vbe, K. Kundzi, Roberts Kukainis, daudzie D V darbinieki u.c.

332

Gargai aprpei tpat bija pievrsta izcila uzmanba. Invalidu centros bija ar savi mctji, kuu pienkumos, bez krtjiem dievkalpojumiem, ietelpa ar audzinana. Laika tecjum invalidu centros par gargs aprpes vadtjiem darbojs mctji P. Grasmanis (pa skum), A. Abakuks, K. Sauti, V. Lventls un prv. A. Birnbaums. iem aprptjiem, it sevii tiem, kui pai mazk bija izjutui kaavra likteni, viens otrs pienkums sagdja gan prsteigumu, gan rpes.

Invalidu prskoloanas centra Bedburg - Hau daiamatnieku darbnca. Pa labi ts vadtjs H. Staltmanis, pa kreisi J. Balodis.

Pie svargkm tradiciju kopanas un veidoanas nodarbbm pieskaitma DV nodaas darbba. To k pirmo britu zon nodibinja jau centra gaitu skum 1947. g. janvr. Ar to ai kaavru nometn lika pamatus pavaldbai, proti: nodaas valdes, ttad pau vltu vru, galvenais uzdevums bija rpties par iekjo krtbu un ziedojumu u.c. mantu pareizu sadali. T, laikam, latvieu invalidu centrs bija vieng latvieu nometne, kur viss notika pareizi un likumgi" un, runjot par disciplnu, kaut gan ts uztu-

333

rana bija centra vadbas uzdevums, tomr ts lab neticami daudz darja pau DV nodaa. Vl centr darbojs Y M C A s vienba, dibinta nolk radt mazu konkurenci sabiedrisks rosms. Un gods godam jliecina bija viss labi. DV nodaas pirmais prieknieks bija kpt. Oskars Cauntis, bet pdjos gados to vadja bijuais mekungs Krlis Grnvalds. Y M C A s prezidents visu laiku bija Jnis Gercns. Viu ar neviens citdi neuzrunja k tikai par prezidenta kungu". Pa visu tautbu kopgas sadzves un disciplnas sargiem Eversburgas laik darbojs pc krtas E. Dravenieks un B. Egle. Tos ievlja visi nometnes vltji aizklt balsoan. Ja nu gadjs gods ajos amatos (pie tam algotos) iekt latvieiem, tad tas ir labs liecinjums par msu tautieu grupas izcilo stju un pastvanu 12 tautbu saim. Invalidu centros lielu vrbu pievrsa vism valsts un cntju dienu atcerm. Svinja valstssvtkus, 14. jnija atceres dienu, Jus un visas kaavru piemias dienas strlnieku cas, Kalpaka un ziemenieku upuu dienas, lplu svtkus u.c. Svinbas bija saisttas ar labu runu teicju aicinanu, mkslinieku programmu un biei ar beidzs ar deju vakariem vai pasdanu pie alus glzes. Invalidu centru Bedburg sav pirmaj Vcijas apciemojum pc kaa pagodinja ar Latvijas valdbas rkrtjais pilnvarotais stnis London Krlis Zari. Patkams viesis bija bij. universittes rektors prof. Dr. M. Prmanis (vi ciemojs biei, jo via dls Dr. Prmanis bija ilgu laiku centra rsts). Invalidu centr notika ar vairkas D V centrls valdes sdes, L C K un L C P sanksmes. Centru oti biei apmeklja daudzu rzemju misiju Vcij prstvji, vcu u.c. rzemju preses darbinieki, bet, protams, seviu vrbu centram un msu cietuo cntju saimei pievrsa latvieu preses izdevumi. Pat Cea Zmes, literrs izdevums, invalidu centram Eversburgas laik bija veltjis jauku rakstu (autors K. tmers). Plak par centru bija rakstjui ar Harijs Mindenbergs, Alberts Egltis u.c. Invalidu prskoloanas centram tai laik bija veltta latvieu sabiedrbas uzmanba, un ts atsaucba ar izpauds dadu veidu atbalstos.

334

Disciplna invalidu centros bija neticami laba. Var jau bt, ka bijuie kaa zni un vri vl pirmajos pckaa gados izjuta kaavra pienkumus pret draugu, cu biedru. Ar piedalans apmcbs bija laba. Disciplnas prkpumu d no centra etros gados bija jaiziet tikai diviem vriem, paiem to izvloties. o gadu laik nenotika ar neviena zdzba vai kds cits sadzvi trauctjs notikums. Vlk, kop sabraucot (Eversburgas laik) 12 tautbm, biei bija japbrno liel saticba. Nebija gadjumu, ko vartu dvt par savstarpjo attieksmju traucjumiem. Lieliskk sadzvoana bija ar lietuvieiem. To skaits neprsniedza 20, visi tri iemcjs latvieu valodu un vienmr latvieus uzskatja par saviem tautas briem. Otr viet bija igaui. Viu skaits reizm prsniedza 100, bet abas s kaavru saimes saistja kopgas cu gaitas leion. Viengais lielkais disciplnas prkpums gadjs vl Klaustles laik, kad cie sadarbb ar igauiem bleliiem notika kauja pie Vildemana". Vildemana (Wildemann) nosaukums bija tuvk kaimiu ciema Johanesas krmjai (kur atrads invalidu centrs), bet pa ceam uz ciemu kd pasakaini skaist kalna nogz stvja vcu restorns Skaistais skats" (Schoene Aussicht), kur gandrz vai ik vakaru msu puii satiks ar ciema vcu meitenm danos vai ldzgs nodarbbs. Tds vakars gadjs ar 1948. g. maij, bet ar diezgan nepatkamu beigu clienu. Centra mcbu vadtjs un ar disciplnas sargs V. Hzners ai dien bija dienesta ceojum un atgriezs tikai otr rt. Kad V. H. no stacijas atgriezs krmj, pie stra uz cea to jau sagaidja vesela delegcija ar D V nodaas pr-ku O. Caunti vadb. Pirmais apsveicinans vrds no Cauna mutes bija: Vili, nu ir ziepes!" Ziepes izrdjs das: iepriekj vakar latvieu un igauu sabiedrb bija notikusi pamatga izkauans Skaist skata" krog. Bija vairki cietuie: kdi sei vai septii latvieu un igauu puii bija prsieti, pris pat paturti pa nakti ambulanc. Stipri sadauzts bija ar krogus panieks Hanss Himmelteins ar brli un sievu. trum noskaidrojot apstkus, izrdjs, ka kauans notikusi ar vcieiem. Ar tie apmeklja krogu un, protams, tiem lg nepatika, ka rzemnieki dancina viu meitas. Saprotams, ka bija iejaukusies ar vietj policija, un lieta nu piekrta pie liel zvana". Cietuie visi bija rstjami, jo sadau-

335

ztas izrdjs tikai galvas vai citas salpmas vietas. K nu tikt va no liel zvana"? Neilgi pc izzias" sakopoanas ierads krodzinieks ar sievu. Abi sadauzti zili, krodziniece pat kliboja. Saruns noskaidrojs, ka krodzinieks ar mieru visu aizmirst, ja sedz visus zaudjumus, t. i., atjauno krogus iekrtu. Postaa bija milzga: visas mbeles, spogui, logi, aizkari pa tro", sabiedrotie latvieu un igauu spki bija strdjui k pie Csm! Krodzinieks teica, k a esot vecs Kurzemes cntjs, viam liela ciea pret latvieu kaavriem un visas spes esot ar mieru aizmirst, lai tikai efte" neciestu. Soljmies nostt savu specilistu komisiju, kas noteiks zaudjumus un mins izgudrot, ko un k dart. Pc laika ierads divi stalti Vildemana policisti, protams, ar visiem protokoliem un traki oficilu valodu. Bet pc neilgas sarunas izrdjs, kas ar vii visu varot aizmirst un uzskatt notikumu par nebijuu, ja ms varot tikt gal ar krogus panieku. Abi kvuies Kurzem kop ar latvieiem, un viiem btu oti nepatkami celt tiem neslavu. Komisija konstatja, ka skde liela, pat nesamaksjama, jo tas notika vl pirms naudas reformas Vcij, un par reichsmarkm neprdeva pat kastti srkociu! Bet mums bija divas citas priekrocbas: darbncas, kus daudz ko varja salabot vai uztaist jaunu, un bagtie igauu bri. Tos rpgi un neprtraukti apgdja viu trimdas sabiedrba Zviedrij ar cigaretm un kafiju, un m lietm toreiz Vcij bija lepna tirgus vrtba. Pastvja vl iespja ar latvieu puius sodt ar cigareu devas atemanu uz kdu laiku, un liks pusldz dros, ka vars apmierint krodzinieka prasbas. Ldzeku" jautjumu uzdevm atrisint paiem kaujiniekiem. Atrisinjums rads liel vienprtb: bez spaidiem no augas" vaingie pai apms saziedot vajadzgos daudzumus kafijas un cigareu, un pc pris nedm (kad ar darbncas bija darjuas savu) Hanss Himmelteins sarkoja lepnas pieemanas svinbas kaujas dalbniekiem, vcu policijai un lgtiem viesiem! T is lielkais disciplnas prkpums beidzs vien mier. Viengs galvasspes vl sagdja D P A C S komandieris kpt. Holdens ar saviem jautjumiem un prasbm das lietas novrst un nkotn neatkrtot. Bet Holdens miera laik bija bijis Londonas bobs", un kad ms viam

336

humora gar izststjm, k viss noticis, visu ar saprata un noteica: OK. Invalidu prskoloana bija atrisinjums ar paliekamu nozmi. Centra praktiskajam vadtjam vlk gadjs sastapt viss pasaules mals izkldintos latvieu invalidus, toreizjos skolniekus". Visi ir iekrtojuies. Visi dzvo pilnvrtgu dzvi. Vai t btu bijis bez prskoloans? paskuma stenoanu meklja Daugavas Vanagi, dzinjspks bija pulkvedis Vilis Janums. Bet liela pateicba pienkas ar Irnai Sodlai par prasmi un neatlaidbu vadt resp. gdt par msu cietuajiem draugiem. ita, ka viengi via spja izkault no okupcijas varas un paldzbas iestdm kaa invalidu apgdei slimncm paredzts normas, vlk neliekot pat par uzturu makst vai citdi atldzint par skolas izdevumiem. Pc izkrtoanas invalidi ar sama rentes. Irne Sodla un vias vrs en. Johaness Sodla bija ar tie, kas oti gdja, lai nevienu no iem vriem neizskr-

Pirmie invalidi no Vcijas 1950. gada vasar izceoja uz Holandi. Uzmum izceotju grupa, no kr.: H. Staltmane, T. Pakoka, I. Sodla, E. Ozoli, H. Staltmanis, Z. Grpis un . Freimane ar dliem.

337

ntu bargs un netaisns U N R R A s un I R O skrningu komisijas. Ar cieu jpiemin angu izpletlcjs plkv. Rolands Mendejs, kas vadja Nordtemmen Lejassaksijas I R O apgabala darbu. Vi saprata msu vru cas jgu pret komnismu un lika katru, kuam draudja izskrnana, atkal uzemt I R O aprp. Ar lielu sirsnbu jpiemin visi kvkeri, U N R R A s , I R O un kontrolkomisijas ierdi, kas o paskumu saprata un atbalstja, cik nu varja un mcja. Latvieu vru lab lielkos upuus tomr nesa DV organizcija.T ar vislabk izprata un prredzja visas vajadzbas un nekad neliedza atbalstu. Vairkas darbncas iekrtoja viengi par DV ldzekiem, un viengi Eversburgas posm, kad centrs prgja I R O przi, bagt organizcija sedza visu paskumu izdevumus.

Invalidu prskoloanas centra Bedburg - Hau biroja darbinieki. N o kr.: prskoloanas vadtjs V. Hzners, direktrise I. Sodla. Latvieu darbinieki s pa labi R. Rozlovska, aiz vias stv O. Cauntis, treais no labs H. Balodis.

Baltieu invalidu prskoloana bija lielkais igauu un latvieu kopjais paskums trimd.

338

Ameriku josl prskoloans notika vairkos I R O centros. Viens no lielkajiem (Vocation Training Centre) bija Neuburg pie Donavas (Neuburg a. d. Donau). T o vadja amerikniete Ellen Eilworth, bet centra direkcij strdja vairki latviei: direktors Alberts Linde, techniskais direktors Arnolds Strauss un inspektors Eduards Paegle; par inspektoru skum strdja Roberts Ancns. is centrs darbbu visprjm prskoloanas vajadzbm ska 1948. gada maij, bet atseviu nodau invalidiem iekrtoja 1949. gada jlij, nodvjot to par Rehabilitation Centre" un par administrtoru iesaistot Robertu Ancnu. Bez kursiem, kuos invalidi mcjs, lielu nozmi pievrsa vingroanai, masm, peldanai, pirtij, dien m vajadzbm paredzot divas stundas. Invalidu centr 1950. gada beigs mcjs ap 120 latvieu, 70 igauu un ik desmit lietuvieu, ukraiu, echu, pou u. c. Invalidu rcb bija trs kazarmu bloki ar apm. 300 vietm. Invalidu sastvs biei mainjs, jo kursu ilgums, atkarb no aroda, bija tikai 3 ldz 6 mnei. Pavisam darbojs 12 dadu amatu kursi, skot ar angu valodu, manrakstanu un beidzot ar krsotju, dadu mechaniu u.c. Kursu vadtji un meistari bija vairum latviei un igaui. o prskoloanas centru beidza ap 200 latvieu kaa invalidu. Centru uzturja I R O un no nacionlm grupm tas ldzekus neprasja. Atbalstu gan neliedza DV organizcija, L C K un vietj latvieu komiteja. Pc kursu beiganas dai invalidi iesaistjs centra administrcij vai darbncs par instruktoriem, kamr citi mcbas atkrtoja vai pieteics cit kurs un Neuburg nodzvoja gadu vai pat ilgk. Centr valdja veselgs latvisks gars, notika sarkojumi, it sevii nacionls svtku diens, rosgi nodarbojs ar sportu, jo tam iespjas deva lieliski iekrtot sporta halle, ku varja sportot neprtraukti visu gadu. Ctgi splja voleju un basketbolu, ar rpus centra latvieu vai citu tautbu sporta sarkojumos. Prskoloanas centr bija labs uzturs, rtas telpas, laba apkalpoana, ar citas rtbas, kas nebija parasts nometns. Centru likvidja 1951. gad, kad izbeidzs I R O visprj darbba Vcij. Kaut visas prskoloanas problmas krtoja IRO, ar DV organizcija aktvi mudinja latvieu trimdiniekus prskoloties, t

339

vairums apmcbu centru audzku bija DV biedri. Protams, ka bija ar viena otra, mazka vai lielka, vajadzba paldzt os centrus iekrtot un vadt. D V organizcija savu darbu veica iespju robes un dakrt viens otrs n o centru apmctjiem un audzkiem ar lielu uzmanbu atceras D V darbu un paldzbu.

Aizvesto atcere Neuburgas, pie Donavas, IRO prskoloanas centr 1950. gada 14. jnij. Goda sardz pie savu valstu karogiem stv kaa invalidi, no kreiss igaui, centr latviei (J. Lelis un J. Bli) un pa labi lietuviei.

340

VIII DAUGAVAS VANAGU CENTRLS VALDES DARBS 1952 - 1972

Valentne

Hermane DAUGAVAS VANAGI, SASAUKSIMIES!

Vai mekljot vieglas dienas, sveum gjm? iet kda cita Vara Ms izveda ce tl. Atrauti savai zemei un tautai, kdai stbai? Gadu simtus Dzintara jra Skalo vius Kurzemes krastos, Gadu simtus sentvu ciltis Paaudu paaudzs cnjs, Ticja, zaudto atguva, Mums brvu Latviju dvja. Un atkal ar varu, ar viltu. Ar prspku sveinieki dzimteni atma . . . Kurzemes cietoku varou balsis Dzirdam no Sibirijas, Kanaki Tornas grvrai, Pomernijas purvu bridji, Gsteku nometn kuva Daugavas Vanagi. Viltus miera baloi ddo, Dzimten ciemoties sauc, Es prasu: Vai Sibirij Esoiem briem un msm mjup atgriezties auts? Vai mekljot vieglas dienas, sveum gjm? Vai savam priekam un labkljbai eit esam liktea izredzti? Nieki! Ne velti ms dzimtenes vagari nst. Ca nebeidzs Kurzem, sveum nebeigsies, Daugavas Vanagi, sasauksimies!

343

DV CV darbs, skot ar 1952. gadu

DV organizcijas darbs globl mrog sks pc C V izveidoans, tai sankot pirmaj sd 1952. gada 11. un 12. aprl London. Sdi atkljot, DV prieknieks plkv. V. Janums teica: ,,1945. gad Cdelgem bija sapulcjuies vri, kas cnjuies par tautu un tvzemi. ca bija grta, un vri n o ts nebija vairjuies. Daudzi palika kaujas lauk. Cdelgem ms visi bijm doms, k a vienu dienu gsta nometnes vrti pavrsies. Bet mums tai pa laik bija jdom par msu visvairk cietuajiem cu draugiem. Tos nedrkstjm pamest cemal. Ms organizjmies Daugavas Vanagos, un no gsta sprosta izgjm k organizta vienba. Daudzi domja, ka ms izkldsim, bet msu ideja un kaujas laukos slgt draudzba ir stiprka par telpu. ir vieng organizcija, kas aptver visu zemeslodi, un ms esam vlta valde, kas var runt visu Daugavas Vanagu vrd. Msu ca nav gal, t vl jturpina. aj c ms gribam piedalties k brvi latvieu kaavri c par savas zemes un tautas tiesbm". ( D V C V 1. protokols) s sdes ievadvrdi ar palikui vadlnijas visam ldzinjam DV darbam. 1952. gad DV organizcija darbojs sekojos valsts: Anglij, ASV, Arentn, Austrlij, Austrij, Beij, Dnij, Francij, Holand, Kanad, Rietumvcij, Zviedrij, Norvij (dibinta

344

1951. gada 26. decembr) un Brazilij (dibinta 1952. gada 15. janvr). Vlk 1953. gada 6. septembr nodibinta nodaa Jaunzland, bet likvidjs nodaas Norvij (1964. gada 4. august), Austrij (1955. gada 30. jlij) un Jaunzland (1961. gada 18. mart), pc tam visu o laiku DV organizcija darbojas neprtraukti 12 valsts. J a nodau skaits vl 1950. gad bija 189, tad laika tecjum to skaits nostabilizjies uz nedaudz pri 130; 1964. g. vl bija 142 nodaas, bet 1970. g. 134, 1971. g. 132 un 1972. g. 133. Tas norda, ka mazks nodaas apvienojus ar lielkm, bez tam Anglij, hosteu likvidcijas d, daudz mazu nodau likvidjs. Biedru skaitu vis organizcij raksturo sekojoi skaiti:
Gads Biedru skaits N o tiem vanadzes

1951 1954 1957 1960 1963 1966 1969 1972 1973

7687 8917 8253 8122 8453 8740 8902 9297 9300 1436 1729 1922 2175 2452 2477

Patiesb DV organizcijai piedergo skaits ir vl lielks, jo ne visi, kas piedals DV sabiedriski kultrlos paskumos, k tetos, koos, tautas deju un sporta kops, ar iestjuies DV, kaut darbojas organizcijas mru sekmanai. Kop 1963. gada biedru skaits, sevii vanadzs, ir nemitgi audzis. Pirms tam gan organizcij izdarja vairkus prkrtojumus, piem., biedru izceoanas d no Eiropas (Anglijas) un bez tam vairks valsts sarakstos izsvtroja biedrus, kui organizcijas darbos un paskumos nepiedaljs.

345

Jnis Frivalds

Jnis Frivalds dzimis 1923. g. 10. jnij lauksaimnieka imen, Bauskas apr. Codes pag. Tiltos". Beidzis 1943. g. aprl Meotnes lauksaimniecbas vidusskolu un t paa gada novembr iesaukts Latvieu leion, 32. grenadieru pulk, pdgi 15. div. prettanku bataljon piedaljies cs Pad. Savienb un Prsij. Gandrz visu 1945. gadu rstjies kaa slimnc Flensburg. Anglij ieceojis 1947. gada jnij un dzvo Notingham. 1949. gada septembr piedaljies D V F Notinghamas nodaas dibinan un ievlts par kasieri. Vlk nodaas vald prmaius pildjis sekretra, prieksa vietnieka un valdes prieksa amatus, nodaas vald darbodamies 10 1/2 gadu. Piedaljies D V F Derbijas nodaas dibinan.

346

1954. gada mart ievlts D V F vald, kur pildjis informcijas daas (skum nozares) vadtja amatu ldz 1963. gada martam, bet tad ldz 1967. gada martam bijis iekjs informcijas daas vadtjs. Piedevm, no 1960. g. marta ldz 1967. g. martam, bijis D V F valdes prieksa vietnieks. Kop 1967. gada marta ir D V F valdes prieksdis. 1955. gada august J. Frivalds aicints par DV CV informcijas nozares referentu. N o 1957. gada maija ldz 1964. gadam bijis CV informcijas nozares vadtjs un ar DV Mneraksta redakcijas loceklis. Rakstjis laikrakstos Londonas Avze, Latvija, Latvija Amerik. Ir Latvieu preses biedrbas Anglijas kopas biedrs. Bijis DV centrls valdes loceklis no 1957. 1960. gadam un atkal no 1966. gada oktobra ldz im laikam. Pdj period bijis CV prieksa 2., tad 1. vietnieks. 1972. g. oktobr ievlts par Daugavas Vanagu organizcijas prieknieku. Reprezentjis Anglijas DV saimi centrls valdes sds un citos notikumos Dnij, Zviedrij, ASV un atkrtoti Rietumvcij. Apbalvots ar DV CV atzinbas rakstu un DV nozmi zelt. Par DV organizcijas vadtju DV prieknieku, skot ar 1951. gadu ldz 1969. gada 31. decembrim, atkrtoti ievlts Vilis Janums. Laik no 1970. gada 1. janvra ldz 1972. gada 31. decembrim DV prieknieka pienkumus pildja Vilis Hzners un kop via pilnvaru izbeigans, skot ar 1973. gada 1. janvri, par DV prieknieku ievlts Jnis Frivalds. DV prieknieka vlanas notika un kandidja: 1951. g. V. Janums un A. Silgailis 1954. g. V. Janums, G. Odi un V. Skaistlauks 1957. g . V . Janums, V. Hzners un R. Koci 1960. g. V. Janums, V. Hzners un . Jansons 1963. g. V. Janums, V. Hzners un O. Mazarkevics 1966. g. V . Janums, V. Hzners un E. Krka 1969. g. V . Hzners un J. Frivalds 1972. g . A . Balti, J. Frivalds, A. Pute, V. Rolavs un J. Utinns.

347

DV prieknieka vlanas notiek saskaa ar velanu instrukciju un sava augstk vadtja izraudzan atsaucba ir bijusi liela. DV CV kltienes sdes notikuas ik gadu, izemot 1953. un 1972. gadu. Kltienes su starplaik ik gadu bijuas nekltienes sdes (rakstveid). Kltienes sdes notikuas: 1952. gada 11./12. aprl London, 1954. gada 7 . / 8 . august London, 1955. gada 11./12. aprl Augustdorf, 1956. g. 9 . / 1 0 . maij London, 1957. g. 25.-/26./27. maij Kopenhgen, 1958. g. 6./7. august Brzain, 1959. g. 18./ 19. aprl London, 1960. g. 2 . / 3 . jlij Stokholm, 1961. g. 18./ 19. mart London, 1962. gada 2 . / 3 . jnij Kaizerslautern, 1963. gada 8./9. jnij Gteborg, 1964. gada 4 . / 5 . august Hamburg, 1965. gada 2 4 . / 2 5 . aprl London, 1966. gada 5 . / 6 . septembr ikg, 1967. gada 2 6 . / 2 7 . august Blefeld, 1968. gada 6./7. august Minster, 1969. gada 19./20. aprl London, 1970. gada 9./10. maij Minster un 1971. gada 2. jlij Toronto. Pavisam ldz 1972. gadam bijuas 19 kltienes centrls valdes sdes, kus ar balss tiesbm piedaljuies tieie vai prdeletie C V loceki: V. Janums 17 reiu, A. Brzi 17 reiu (un divreiz k enerlsekretrs), V . Hzners un A. Meals 9 reizes, J. Frivalds 8, L. R u m b a , A. Oe un J. Crulis 7, F. Kursietis 6, A. Alksntis, K. Strazdi, K. Lobe, R. mitmanis un E. Krka 4 reizes, M. ee un Z. Dzelme trsreiz, J. Ranka, J. Utinns, A. Tauri un N. Bisenieks divreiz, un vienreiz tiesbas lemt bijuas A. Krpenam, A. Silarjam, H. Zgaram, V. Muktam, I. Reitmanim, V. Jaunzemam, J. ltim, I. Freimanim, P. Strantem, K. Purmalam, B. vertam, V. Janovam, J. Masulnam, V. Rolavam, K. Gulbim, O. Mazarkevicam, V. Svtulim, J. Peniim, V. Rulliai, O. Lcim un J. Lcim. Nekltienes sds k lmji C V loceki ai laik darbojuies A. Mauri, A. Lauva, A. Bagun-Brzi, J. Liepi, E. Stpnieks, P. Balodis, R. Epneris, A. Ldacis, A. Pute, A. Vanags, P. Ozoli un V. Mli. Nozaru vadtji vai referenti, nebdami valdes loceki, sav laik bijui J. Liepi, O. Mazarkevics, T. Slis, V. Rullia, . Kaugars (jaunatnes jautjumi), M. ee (vanadzes), J. Frivalds,

348

A. Bagun-Brzi, A. Liepi, K. Gulbis, E. Rodze-sele (informcija), F. Kursietis, I. Sakss (kultras jaut.), R. Jurjaks, L. Mangalis (sports), A. Brzi, A. Pute, K. Augstkalns (nacionlpoltiskie jaut.) un vl citi. Bez tam ikvien kltienes sd bez balss tiesbm piedaljuies attiecgs valsts DV valu un revzijas komisijas loceki, referenti specilos jautjumos un daudzreiz ar lgti viesi latvieu nacionls un poltisks dzves vadtji: stnis K. Zari, stniecbas vadtjs T. V. Ozoli, Apspiesto Eiropas tautu asamblejas latvieu delegcijas vadtjs V. Msns, Latvijas prstvis veic A. Skrbers, Latvijas enerlkonsuls Holand B. Pavasars, en. R. Bangerskis, plkv. A. Plensners, Raia un Aspazijas piemineka komitejas prieksdis K. Dzelztis, ar citi. Katr sd piedaljies ar CV revzijas komisijas prstvis un gandrz viss sds, kas notikuas Eirop, s komisijas prieksdis . Jansons. Vienmr klt bijui latvieu preses trimd prstvji, pie tam jatzm, ka visa latvieu izdevumu prstvba vienmr DV darbam veltjusi izcilu uzmanbu.

349

Alfreds Jnis Brzi

Alfrds Jnis Brzi dzimis 1920. gada 14. februr Pop. Pc imnzijas beiganas laik no 1938.-40. gadam pildjis obligto kaa dienestu Latvijas armij. Cnjies Otr pasaules ka no 1942. g. februa pie eingradas, Volchov, Vidzem un Kurzem. Sereiz ievainots, pdjoreiz amputta kja. Apbalvots ar I un II iras Dzelzs krustu un ierakstu vcu armijas goda sarakstos. 1947. gada novembr kop ar citiem nodibinjis Bambergas DV nodau, kuas prieksdis bijis ldz likvidcijai. 1951. gad ar bijis Vircburgas DV nodaas valdes prieksdis. No 1949.-50. g. ameriku joslas D V valdes aprpes nozares vadtjs, 1950.-73. g. Rietumvcijas DV valdes aprpes nozares vadtjs un 3 gadus viceprieksdis. N o 1952.-56. gadam DV centrls valdes kasieris, 1956.-66. g. DV C V sekretrs. N o 1966. g. ldz im laikam DV enerlsekretrs. 1955. gada 13. decembr apbalvots ar DV nozmi zelt. Studjis Jelgavas lauksaimniecbas akadmij un Minsteres universitt. Ir Tlavijas filistrs.

350

Antons Meals

Antons Meals dzimis 1914. gada 4. maij Abrenes apria Baltinavas pagast. 1934. g. beidzis Rzeknes valsts komercskolu un ar tlt ska strdt Armijas ekonomisk veikala Rzeknes noda, pildot kancelejas ierda un vlk grmatvea pienkumus. Ar pc Armijas ekonomisk veikala ieskaitanas Rzeknes patrtju biedrbas sastv 1940. g. novembr strdjis par grmatvedi, galveno grmatvedi un no 1943. gada par Rzeknes patrtju biedrbas technisko direktoru ldz 1944. g. janvrim, kad iesaukts leion. Beidzis virsnieku vietnieku kursus un Kaa skolas rezerves virsnieku nodau un 1940. g. 1. maij paaugstints leitnanta pakp. Otr pasaules ka cnjies 19. divzijas sastv un smagi ievainots. Trimd darbojas D V organizcij, no 1951. gada k Rietumvcijas valdes kasieris - grmatvedis un no 1956. gada ldz im ar par sekretru. N o 1956. gada ldz 1966. gadam bijis DV centrls valdes kasieris. No 1954. gada ldz DVM apgda prcelanai uz Kanadu bija DVM apgda vadtjs. Apbalvots ar DV nozmi zelt. Dzvojot Minster, studjis Minsteres universitt tautsaimniecbu, bet studijas nav beidzis.

351

Jnis Crulis

Jnis Crulis dzimis 1910. gada 16. novembr Valk. Beidzis Ja Cimzes imnaziju 1929. gad. Obligto kaa dienestu pildjis 8. Daugavpils kjnieku pulk, beidzis instruktoru rotu un virsnieku vietnieku kursus, pc tam palicis virsdienest. No 1935. ldz 1937. gadam mcjies Latvijas kaa skol, paaugstints par leitnantu un atgriezies dienest 8. Daugavpils kjnieku pulk. 1939. gad paaugstints par virsleitnantu, 1940. gada maij piekomandts Igaunijas armijai, lai iegtu nepiecieamo stu Igaunijas augstks kaa skolas apmeklanai. Padomju Savienbas iebrukums Baltijas valsts visu prtrauca. Latvijas armiju likvidjot, ieskaitts Territorilaj korpus, kur 295. strlnieku pulk pildjis fizisks audzinanas instruktora pienkumus. Skoties Otram pasaules kaam, pulku atstja, darbojs partiznu un paaizsardzbas spku vienbs, n o 1941. gada 15. septembra ldz 1944. gada 24. septembrim dienja policij, pc tam bija Latvieu leion 34. grenadieu pulk 4. (smags) rotas komandieris, pas beigs su laiku komandja pulka II btl. Sabiedroto gst pa-

352

devs 1945. gada 2. maij pie verinas, sekoja gsts Putlos un Cdelgem, kur pievienojs DV organizcijai. Pc gsta darbojies Ansbachas, veinfurtes un Meotnes D V nodas un strdjis darba vienb pie ASV armijas. Rietumvcijas DV vald ievlts 1954. gad, skum uzemoties sporta nozares un, skot ar 1958. gadu informcijas nozares vadtja pienkumus (bijis gan iekjs, gan rjs informcijas nozares vadtjs). 1967. g. 27. februr ievlts par Rietumvcijas DV valdes prieksdi, k ar DV C V locekli. Pirmajos trs gados bijis ar CV prezidija loceklis, bet pdjos divos vadjis iekjs informcijas nozari.

353

Jzeps Utinns

Jzeps Utinns dzimis 1907. gada 18. novembr Preiu pagast. Pc Aglonas imnazijas un skolotju kursu beiganas trs gadus strdjis par skolotju. Obligto kaa dienestu pildjis 1. Jtnieku pulk, iegstot virsnieka vietnieka pakpi. Studjis matmatiku un dabas zinbas Latvijas universitt, studiju laik strdjot slimo kas. Latvieu leiona kaujs pie Cesvaines zaudjis labo roku. Cdelgem piedaljies D V organizcijas dibinan un bijis inicitoru grupas sastv. Ievlts pirmaj DV vald, kur darjis sekretra pienkumus. Vcijas posm darbojs D V R V vald (angu josl). Bijis ikgas D V apvienbas valdes loceklis un kop 1956. gada ASV DV valdes aprpes nozares vadtjs. 1970. gad ievlts par ASV DV valdes prieksdi. Ir D V CV aprpes nozares vadtjs kop 1966. gada, bet kop 1970. gada D V C V prezidija loceklis. Izaudzinjis un izskolojis divas meitas, no kum Anita ir aktva ASV vanadu kustb.

354

Jnis Lcis

Jnis Lcis dzimis 1918. gada 5. maij Balvos. Pc vidusskolas beiganas mcjies Latvijas fizisks audzinanas institt, Rg. 1942. gad ieskaitts latvieu krtbas dienesta vienbs, no kum 1943. gada ruden prvietots uz Latvieu leionu. Kauju gaits trsreiz ievainotspie Novo Sokoikiem, Meotnes pilskalna un Immenheimas. Par kauju nopelniem apbalvots ar Dzelzs krusta II iru un citm goda zmm. Kop 1950. gada DV organizcij iemis dadus atbildgus amatus 7 gadus bijis Birminghamas D V F nodaas prieknieks, 9 gadus ujorkas D V apvienbas prieknieks, 7 gadus ASV DV valdes loceklis un 3 gadus DV CV prezidija loceklis sekretrs. D V organizcij un trimdas sporta dzv pazstams k viens no izcilkiem acha spltjiem.

355

Protams, ka visiem su dalbniekiem ir bijuas runas iespjas (ar tiem, kuri nav CV loceki vai to pilnvarotie lmji) un vienmr uzklaustas ar viu domas visos jautjumos, kas skrui D V organizcijas vai vispr msu sabiedriski - poltisks un nacionls problmas. DV augstkaj izpildu organ D V C V prezidij aizvadtajos gados darbojuies: V. Janums no 1951. g. ldz 1969. g. (prieksdis); V. Hzners 1951. g. ldz 1956. g. (sekretrs) un no 1970. ldz 1972. g. (prieksdis); A. Brzi 1951. g. ldz 1969. g. (kasieris ldz 1956. gadam, pc tam sekretrs); A. Meals 1956. g. ldz 1966. g. (kasieris); J. Crulis 1967. g. ldz 1969. g. (kasieris); J. Utinns 1970. g. ldz 1972. g. (kasieris) un J. Lcis 1970. g. ldz 1972. g. (sekretrs). Viss D V C V sds valdjusi liela vienprtba un tikai retos gadjumos jautjumi bija jizir ar balsoanu. Jau pirmaj C V sd valdes locekiem pieirti amati; tiem bija ne tikvien jveic darbbas saskaoana, bet ar nozares vadtju pienkumi. Laika tecjum C V darbb izauguas das darbbas nozares: ideoloijas, vadtji K. Lobe un V. Hzners; aprpes, vad. K. Strazdi, L. Rumba, A. Oe, J. Utinns; kultras, vad. K. Lobe, F. Kursietis, E. Krka; rjs informcijas, vad. J. Frivalds, A. Tauri, N. Bisenieks; iekjs informcijas, vad. J. Frivalds, J. Ranka un J. Crulis; jaunatnes, vad. J. Liepi, O. Mazarkevics, R. mitmanis; sporta, vad. V. Mli, V. Rolavs; saimniecbas, vad. J. Frivalds. Organizcijas biedrzia pienkumus veic sekretrs. K nozare par sevi ir izveidojusies vanadu daa. DV C V izdod Daugavas Vanagu Mnerakstu un przina C V apgdu. DV CV par kopju organizcijas paumu uzskata Brzaini un sav darbb izkrtojusi ar vairkus citus centrlus paskumus. 20. DV C V kltienes sde notika 1973. gada 19. un 20. maij London, bet t vairs neietelp s grmatas ietvaros.

356

Kanadas DV valde un revzijas komisija 1952. gad. Pie galda s no kr.: K. Purmals, P. Balodis, A. Ameriks, P. Immurs; stv no kr.: A. Ancns, V. Mukts, A. Beitns, L. Ldums, I. Jankovskis, E. Krka, A. ivelis, O. Kavenieks.

Rietumvcijas D V valde sapulces laik Minchen. prieknieks), V. Janums, A. Vilnis, A. teinbergs, un E. Rudztis.

un revzijas komisija 1966. g. 17. aprl, delegtu N o kr.: s A. Brzi, P. Biezais (Minchenes nod. O. Mazarkevics un J. Crulis; stv A. Meals, E. Podiss, 2 . Jansons, A. Burmeisters, Dr. J. Platais

357

DARBBAS LAIK BIJUI SEKOJOI GLOBLS CV LMUMI, ATZINUMI, NORDJUMI U N IEROSINJUMI:

1952.

gad:

1. Izveidot globlu aprpes nozari, centraliztu ar ats. darbbas zems. A p r p e s pln ietveamas ar kultrls aprpes vajadzbas. 2. Pieemti: a) noteikumi par D V C V d a r b b u , b) instrukcija D V C V rakstveida sdm, c) noteikumi DV d a r b b a s saskaoanai. 3. Pieem noteikumus vijas valsts karogs. uzskatmi Latvieu div. prettanku dzn. kas nodoti DV C V par D V organizcijas karogu: tas ir LatPar tradiciju karogiem DV organizcij leiona 32. gren. (Krpena) pulka un 15. karogi. Tie ir ar viengie kaujas karogi, glaban.

4. Par Leiona atceres dienu pieemts 16. marts. 5. Nolemts aktvi atbalstt L A K E C d a r b u , ar sadarboties ar neatkargs Latvijas poltisko partiju prstvbm. 6. Nolemts atbalstt D V invalidu n a m a iegdes projektu Vcij. 7. Par D V C V oficiozu apstiprints DVB, par atbildgo redaktoru izraugot V . H z n e r u . 8. Rezolcija citu valstu pavalstniecbas j a u t j u m : D V C V nosodoi neiztursies, ja prieana sveas zemes pavalstniecb notiek tiesisku vai citu izirgu apsvrumu d un ja Latvijas pavalstniecbas zaudtjs tomr paliek aktvs latvieu trimdas kopbas loceklis." 9. Nolemts ziedojumu akcijas D V mru vajadzbm izdart divas reizes gad: vienu reizi aprpes d a r b a m , otru reizi d a r b a m Latvijas brvbas atganai.

358

D V F valdes sde Latvieu mj, Almelij, 1970. gad. N o kr.: I. Pltis, A. Freimanis, H. Rti, A. Lazdi, M. ee, J. Frivalds (DVF valdes prieksdis), V. Hzners (DV prieknieks), A. Skurbe, A. Tauri, N . Bisenieks un L. Ceri.

Zviedrijas D V valde un revzijas komisija 1970. gad. N o kreiss: s I. Gtmanis (rev. kom. loc.), valdes prieksdis Z. Dzelme, kasiere R. Upmale, viceprieksdis R. Jurjaks, rev. kom. prieksdis V. Buivds, rev. kom. loceklis V. Kaulns; stv paldzbas noz. iekjs daas vad. A. emme, informcijas noz. vad. J. Vikmanis, sekretri R. mitmanis un F. Malnas un paldzbas noz. rjs d. vad. D. Klvs.

359

1954. gad: Atkljot sdi, DV prieknieks norda, ka pagjuais darbbas posms prasjis daudz pu vienotbas uzturanai. o iemeslu d vi bijis ASV un Kanad, kur visi saspjuie jautjumi izrunti delegtu sapulcs. Juzskata, ka DV saime ir vienotka nek tas bijis pirmajos darbbas gados, sevii pc Vcijas atstanas (izceoanas). Sd nolemj: 1. Meklt sadarbbas ceus ar igauu un lietuvieu ldzgm organizcijm. 2. Sagatavot metu sabiedriski-poltisk darba vadlnijm, kas nostms vism D V darbbas zemm, ldzot atsauksmi ldz 1955. g. 1. jlijam. 3. Premt DV C V atbildb D V M izdoanu, kura materilo pusi ldz tam laikam krtoja Rietumvcijas DV valde. 4. Viss D V darbbas zems DV budeta gads ir kalendra gads no 1. janv. ldz 31. dec. (tas viss zems nebija viends). 5. Aicint visas D V saimes delegtu sapulces rkot vien laik, pavasar. 6. Ieteikt vism DV saimm organizt saimnieciskus paskumus. 1955. gad zio, ka pilngi nostiprinta sadarbba DV saimju starp un visa DV organizcija iet kopju ceu. 1. Konstat, ka aprpes jautjumi ir pilngi koordinti. 2. Nolemj sadarboties ar Baltijas vcieu organizcijm. 3. Nolemj izstrdt noteikumus tradiciju kopanai DV organizcij. 4. Izlemj pieirt aizdevumus invalidiem mju bvei vai dzvoku iegdei, ldzekus emot n o Brzaines (invalidu nama) fonda. 5. Nolemj izdot D V M pa diviem mneiem reizi ldzinj ikmnea viet.

360

DV CV sde London 1956. gad. N o kreiss: F. Kursietis, . Jansons, A. Meals, A. Brzi, K. Strazdi, K. Gulbis, A. Alksntis, stnis K. Zari, V. Janums, V. Mukts, V. Hzners, I. Reitmanis, A. Kroders, A. Oe un A. Mauri.

1956.

gad:

1. Apstiprintas DV organizcijas sabiedriski-poltisks darbbas vadlnijas sekojo redakcij (ts balsojot 1955. g. pieemtas DV zemju delegtu sapulcs).
D V ORGANIZCIJAS SABIEDRISKI-POLTISKS

DARBBAS VADLNIJAS Mris un ideja 1. Apvienot un pulct latvieus tautas kopbas saglabanai. Kopt un uzturt varogaru, nacionlo vienbu un morlisko stju. 2. 3. Stiprint ticbu Latvijas atdzimanai, cilvku tiesbm un brvbai. Sniegt visdu veidu atbalstu un paldzbu visiem t r k u m nonkuiem tautieiem, sevii k a a invalidiem, breiem, atraitnm, krituo vai bez vsts pazuduo kaavru piedergiem, slimiem un veciem audm. Stiprint prliecbu un darbbu, k a msu tvu zeme bs un paliks Latvija, kur jatgrieas visiem dzvajiem, kaut ar Latvijas neatkarbas iegana ieilgtu. Cnties par msu tvu zemes atbrvoanu, sadarbojoties ar vism prjm organizcijm, kas cns par tiem paiem mriem.

4.

5.

361

6. Izveidot attieksmes ar citm tautm un starptautiskm organizcijm, cik tlu to prasa un pieauj intereu kopba. Latvieu vienotb D V aizstv dus principus: 1. Lai veicintu latvieu vienbu, DV sadarbojas ar katru latvieti un organizciju, ja viu stja un darbba pozitvi sekm cu par Latvijas atbrvoanu. 2. Poltisk darbb D V neierobeo savu biedru poltisko prliecbu, ja t rit saska ar 1. punktu. 3. 4. D V sekm skolu, jaunatnes organizciju un visu kulturlo paskumu darbbu, jo tas ir nkotnes kapitls, uz k u a balstsies latvieu tautas nkotne. DV organizcija pieliek visas ples, lai saskaotu cu par Latvijas atbrvoanu, un noraida katra veida savstarpju apkaoanos. (DVM, 1955. g. 6. n-rs.)

2. Prrunjot LKIA nodibinanos 1955. gad, DV CV secina, ka tas ir darts DV vienbas grauanai. 3. Plai prrun jaunatnes iesaistanu DV organizcij. 4. Konstat, ka vanadu darbs izvrsts vajadzg plaum. 5. Atzst, ka visiem DV C V locekiem vlams bt ar savas zemes valdes locekiem, aicinot C V loceku izraudztjus to nkotn ievrot. 6. Nolemj paplaint aprpi, stot paldzbas saius ar uz Sibirijas soda vietm. 7. Plai iztirz KLB un A E T A (ACEN) darbu, to atzstot labu, un nolemj rosint trku B P L A darba izvranu (DV jau 1952. gada C V sd lma par nepiecieambu nodibint BPLA). 8. Nolemj atbalstt visus latvieu valodas raidtjus, kas raida okupts Latvijas vajadzbm. 1957. gad:

1. Nodibint DV C V informcijas nozari, par vadtju izraugot J. Frivaldu. 2. Ieviest aketes lielo kru nozmi. 3. Katram DV C V loceklim ar jvada kda darbbas nozare. 4. Dibint, kur vien iespjams, D V organizcijas jaunatnes sekcijas un atbalstt visus latvieu jaunatnes paskumus trimd.

362

5. Nopietnk pievrsties tautieu informanai Latvij par apstkiem brvaj pasaul un DV darbu. 6. Dart visu iespjamo, lai aktiviztu darbbu viss DV darbbas zems. 7. Skt izdot Latvieu leiona vsturi. 8. Sakopot krituo un bez vsts pazuduo kaavru sarakstus, iekrtojot attiecgu kartotku. 9. Pieem noteikumus informcijas darbam DV organizcij (sk. 6. pielikumu).

D V CV sdes dalbnieki Brzain 1958. gada 6. august. No kr.: V. Jaunzems (Zviedrija), F. Kursietis (Anglija), V. Janums, . Jansons (CV revzijas kom. prieksdis), V. Pauzers (Brzaines prvaldnieks), A. Meals (Vcija), E. Bmanis (Vcija).

1958.

gad:

1. Prstrdt noteikumus DV darbbai. 2. Aktvizt biedru pieaugumu organizcij.

363

3. Skt kpint rjs informcijas darbu: a) palielint aprpi dzimten un Sibirij esoiem; b) skt kopot zias (publicanai) par apstkiem dzimten. 4. Aicint viss DV darbbas zems iespjami plai atzmt Latvijas 40. gadadienu. 1959. gad:

1. Pieem rezolciju vanadu darba paplainanai: a) ieskata oti vlamu darbbu vl paplaint un darbbas sekmanai aicina DV organizcij iestties vl jaunas vanadzes; b) aicina darbbas labkai izveidoanai pie DV zemju valdm dibint vanadu nozares; c) ldz D V C V vanadu nozares vadtju sazi ar DV CV izstrdt vadlnijas vanadu darbbai visas DV organizcijas mrog. 2. CV pasvtroti nosaka d a r b a priorittes DV organizcij ar du rezolciju: a) visiem iespjamiem ldzekiem un veidiem sekmt Latvijas neatkarbas atjaunoanu; b) aprpes lauk materili un morli atbalstt invalidus, slimos un grtdieus trimd, izstjum un dzimten; c) sabiedriski kultrl lauk pulct tautieus kopgiem nacionliem centieniem, ciei sadarbojoties ar citm organizcijm un instittiem. 3. rjs informcijas lauk C V atzst, ka rjs informcijas centram jizveidojas B P L A ; D V organizcija ir gatava vajadzgajai atsaucbai un sadarbbai. 4. Atzst, ka pie D V C V nodibinma jaunatnes nozare, par ts vadtju izraugot J. Liepiu. 5. Ierosina, k a 14. jnij viss zems jvc ldzeki aprpes vajadzbm aiz dzelzs aizkara, bet Ziemas svtku laik paldzbas darbam trimd.

364

1960.

gad:

1. C V sd plai prrun msu attieksmes pret okupcijas varu un tautieiem dzimten, pieemot du rezolciju: D V C V konstat, ka latvieu tauta dzimten reiz ar okupantu rema 20 gadu pastvanu ir vislielkaj mr apdraudta. Latviei joprojm tiek izkldinti un Latvij iepludina krievus. Reiz ar to Latvijai pri veas nelgs rusifikcijas vilnis. dos apstkos DV CV atzst, ka visiem iespjamiem ldzekiem jpastiprina informcijas darbs, kua nolks stiprint latvieu tautu dzimten, izvietot materilus brvs pasaules pres un raidtjos, k ar pretoties padomju propagandai trimdinieku vid. D V CV jau ir uzkrjies bagts ziu krjums par apstkiem Latvij. materilu izmantoana jpadara vl plaka nek ldz im. pai ieteicams dot vl vairk materilu Madrides un Formozas latvieu raidtjiem, un jrea brvs pasaules pres uz padomju propagandu, kas cenas apslpt patiesos nolkus un apstkus. Bez s informcijas, par oti svargu darba mri juzskata centieni prliecint rietumu pasauli par latvieu un citu apspiesto tautu tiesbm un taisngajm prasbm pc brvbas atganas. DV CV atzst, ka informcijas darb nepiecieama cieka koordincija un materilu koncentrana, k ar informcijas darba saskaoana. Informcijas darb jiesaista visas piemrots personas, sevii domjot par latvieu publicistiem un urnlistiem". 2. Pc plam prrunm jaunatnes jautjumos DV CV ietver atzias sekojo rezolcij: a) DV C V konstat, ka turpmkam darbam jaunatnes lauk var saskatt divus mrus un divas problmu grupas: 1) jaunatnes sabiedrisks un kultrls darbbas veicinanu vispr, un 2) jaunatnes iesaistanu DV darb DV organizcijas attstbas uzturanas sekmanai.

365

Austrlijas D V valde un revzijas komisija (1970. 1972.). Pirmaj rind no kr.: rev. kom. prieks. V. Aufmanis, kasieris un viceprieks. A. Bagun Brzi, vanadu priekn. M. Bagun - Brzia, valdes priek. V. Rolavs, rev. kom. loc. J. Dzenis; 2. rind no kr.: jaunatnes noz. vad. Z. Leitis, rev. kom. sekr. A. Veide, aprpes noz. vad. J. Kaepe, sekr. J. Brzi, kult. noz. v. M. Krusts. Valde ievlta 1970. gada 24. janvr 18. Austrlijas D V salidojum.

Pirmaj viet liekams ieskats, ka svargkais ir, lai jaunatne btu latviski organizta vispirms savs organizcijs, un no msu nostjas attiec pret tm atkarga ar jaunatnes iesaistana D V organizcij. Btu vlams, lai D V C V jaunatnes lietu vadtjs btu Eirop (ldzinjais J. Liepi dzvoja Austrlij, red.), D V C V prezidija tuvum, lai D V vadbas un jaunatnes lietu krtotjiem btu iespjams cieks kontakts, b) DV C V jaunatnes lietu krtotjam btu jgd, lai: 1) katr zemes vald darbotos jaunatnes lietu referents, 2) atsevio zemju jaunatnes lietu vadtji uzturtu sav starp cieu kontaktu, jo jaunatnes organizcijas ir globlas un td nepiecieama ar globla sadarbba DV jaunatnes lietu vadtju starp,

366

3) jaunatnes lietu vadtji uzturtu cieu personisku kontaktu ar savas zemes jaunatnes organizcijm un to vadtjiem. 4) DV jatbalsta jaunatnes padarbba, t jatbalsta materili un sarkojumos jpieaicina jaunatne, 5) jpaldz jaunatnes vadtju kursu organizan, 6) jvelt lielka vrba visjaunkajiem latvieiem, skot jau no skolas gadiem, plak nek ldz im atbalstot papildskolu un brnu koloniju darbbu. 3. Nolemj aicint viss D V darbbas zems plai atzmt DV organizcijas 15 pastvanas gadus, aicinot ar DV organizcij iestties personas, kam tuvi DV darbbas mri, bet kas ldz im palikui rpus DV rindm. 4. C V sd pieem prstrdtos noteikumus DV darbbai un vadlnijas vanadu darbbai DV organizcij. 1961. gad:

1. Par DV CV jaunatnes nozares vadtju apstiprina O. Mazarkevicu. 2. Atauj D V M rkot lugu sacensbas. 3. Nolemj izdot grmatu par DV organizcijas 15 vai 20 gadu darbu. 1962. gad:

1. Pieem vadlnijas jaunatnes darbam (sk. 7. pielikumu). 2. Nolemj paplaint iekjs informcijas darbu. 1963. gad:

1. Plai prrun okupts Latvijas apciemojumus, pieemot rezolciju: J a kds D V organizcijas biedrs, kas ieem amatu D V organizcij, devies uz Latviju k trists, tad vi nekavjoties ar zemes valdes lmumu jatce n o sava amata DV organizcij."

367

DV CV piln mr atbalsta ar L A K - E C t paa gada rezolciju: Trisms uz Latviju ir nevlams. Ikvienam, kas apmekl Latviju, ir jzina, ka viam par to bs jpakalpo boeviku propagandai, vai ar jkst par okupantu aentu. Bez tam ikviens trists uz okupto Latviju ar du braucienu ir atteicies n o sava poltisk bga statusa un morliski akceptjis okupantu remu". 2. Jaunatnes jautjumos C V pieem rezolciju: DV organizcijai ne tikvien jatbalsta jaunatnes darbs trimd, bet ar mrtiecgi jstrd jaunatnes iesaistanai DV organizcijas rinds". 3. Nolemj skt globlas auanas sacensbas korespondences veid un m vajadzbm ar apstiprina noteikumus par Daugavas Vanagu globlm nekltienes auanas sacensbm ar mazkalibra autenm 50 m distanc. 4. Nolemj izdot informcijas bietenu par apstkiem okuptaj Latvij.

D V centrls valdes sdes laik, 1964. gad Hamburg. N o kr.: I. Freimanis (Zviedrija), K. Purmals (Kanada), V. Janums un V. Hzners (ASV).

368

5. Nolemj izsludint rakstu darbu sacensbas jaunatnei. 6. Plai prrun vanadznu kustbas iedzvinanu visas organizcijas mrog (t ldz im darbojs viengi ASV un Kanad, red.). 7. Prrunjot komnistu propagandu pret DV organizciju, C V sdes dalbnieki konstat, ka nav ne mazko pazmju, ka komnistu grauanas paskumiem pret organizciju btu kdi pankumi. 1964. gad:

1. Sank visplak sde sastva zi, kda ldz im bijusi. Piedals tieie prstvji no ASV, Kanadas, Austrlijas un Eiropas valstm. Sde notiek 1. Eiropas dziesmu svtku laik Hamburg. Plai izvrt ldzinjo darbu un izlemj vadlnijas nkamo gadu darbam. 2. CV iepazstas ar 1963. gada jaunatnes rakstu darbu sacensbu un ieskata to izdevuos; izlemj aktivizt vanadznu kopu darbbu viss zemes. 3. Apstiprina noteikumus D V stipendiju fondam, t.i., ldzinjo ASV, Austrlijas un Kanadas D V kopjo stipendiju fondu (dibints 1959. gada 11./12. aprl ASV D V delegtu sapulc Linkoln) prvr, ar minto DV saimju akceptu, par DV organizcijas kopju fondu. T a j piedals visas DV darbbas zemes ar ldzekiem pc savm iespjm. (Sk. 8. pielikumu.) (Ldz 1972. gada beigm ASV DV bija samui divus stipendiju pieprasjumus, bet stipendiju komisija, ku pirm gadjum darbojs eksperti prof. Dr. A. Spekke un prof. Dr. E. Andersons, bet otr sovjetologi Dr. V. Msens un P. Ramans, tos noraidja. No citm zemm ldz tam laikam pieprasjumi pc stipendijas nebija saemti. Red.) 4. Nolemj 1965. gad D V M izdoanu apgdu un redakciju prcelt uz Kanadu resp. ASV. 5. Apstiprina vienveida trpu D V organizcij, nsanas krtbu ataujot noteikt D V zemju valdm. 6. Nolemj 1965./1966. gadu izsludint par DV organizcijas jubilejas gadu. Jubilejas svinbas un pirms globls D V die-

369

nas nolemj sarkot ikg 1966. gada. 7. Nolemj DV C V sds iespju robes pulcties ar rpus Eiropas. 8. Nolemj DV R E P O R T , kas ldz im izdots Anglij k D V F publikcija, turpmk premt k CV izdevumu. 1965. gad:

1. Nolemj vl plaku vrbu veltt informcijas darbam un, lai tas rittu sekmgk, darbu sadalt divs nozars iekj un rj. 2. Prrunjot jaunatnes jautjumus, DV CV atzst, ka a) latvieu jaunatne visum ir nacionla un vienota, b) jaunatne atbalstma visdos veidos, sevii jaunatnes organizcijas, neaizmirstot DV intereses, c) sevia vrba pievrama skolm, ikvienam DV organizcijas dalbnieka brnam japmekl latvieu papildskola, d) visiem spkiem atbalstma vanadznu kustba un jpank katra DV biedra brna iesaistana vanadznos. 3. Nolemj aicint viss DV darbbas zems pacelt kultrli sabiedrisko sarkojumu kvalitti. 4. Aicina visas DV zemes piedalties 1966. gada D V diens ikg. 5. Pieem noteikumus DV globlajm nekltienes auanas sacensbm (prstrdti agrkie 1963. gada noteikumi). (Sk. 9. pielikumu.) 1966. gad ir pirm DV C V sde rpus Eiropas ikg un t ir otra lielk CV sde dalbnieku skaita zi ar CV locekiem no vism darbbas zemm. Sd sniedz kopnovrtjumu par pirmo 20 gadu darbu DV organizcij un ar izlemj darba plnus nkamiem gadiem. 1. Prkrto Daugavas vanadu darbbas principus, dodot tm lielkas iespjas un lielku patstvbu savu darbu veikan. Nolemj ar prstrdt vanadu darbbas noteikumus un pieem rezolciju:

370

 D V C V vanadu nozares vadtju turpmk ievl visas vanadzes, ldzgi k visi biedri vl DV prieknieku. Ievlt vanadu nozares vadtja bs pilntiesga CV locekle. DV CV prezidijam izstrdjama attiecga vlanu instrukcija un jrpjas par Noteikumu DV organizcijas darbbai attiecgo punktu grozjumu." 2. Sakar ar Latvieu teta 100 gadu pastvanu 1968. gad (pirm latvieu teta izrde notikusi 1868. gada 2. jnij) aicina ASV un Kanadas DV valdes izkrtot lugu sacensbu. 3. Plai iztirz jaunatnes jautjumus, atzstot, ka: a) vanadznu ideja iedzvinta jau vairks zems, td turpinma un iedzvinma viss DV darbbas zems; b) vanadznu darbs vairk populrizjams D V M un citos izdevumos; c) sekmgai vanadznu kustbas iedzvinanai un DV jaunatnes paskumu izveidoanai un atbalstanai katrai DV apvienbai (nodaai) 20% no kopj budeta jparedz iem mriem. Tas pats attiecinms uz zemju valu un C V budetiem. Atzinumi ietverti sekojo rezolcij: D V CV aicina visus DV darbiniekus rosint jaunatnes darbu, iesaistot jaunieus kopg darb, radot dadas jaunatnes grupas apvienbs/nodas un atbalstot patstvgo jaunatnes organizciju darbu un paskumus. CV konstat, ka pirmos pankumus jau rdjusi vanadznu kustba, un organizcijas nkotnes nodroinanai ir nepiecieama vanadznu idejas plaa iedzvinana. Rkot ar turpmk jaunatnes rakstu darbu sacensbas, DV CV jaunatnes nozarei izstrdjot noteikumus." 4. Nolemj DV organizcij radt DV enerlsekretra amatu, DV CV prezidijam uzdodot prkrtot darbbas noteikumus. 5. Nolemj DV Zviedrijas vald radt grmatu krtuvi grmatm un laikrakstiem stanai uz dzimteni. Mintai vajadzbai grmatas stt no vism zemm. 6. No jauna nolemj nodibint C V ideoloijas (nedarbojs jau apm. 10 gadu, jo nebija izraudzts vadtjs) un sporta nozares.

371

7. Bez globlajm sacensbm auan nolemj rkot ar globls sacensbas ach individuli un vienbm. 8. Atzst, ka D V C V vairk vrbas jpievr ne tikvien darbu saskaoanai, bet ar organizcijas vadbai. 9. C V aicina DV valdi Kanad rkot otrs D V globls dienas 1970./71. gad Toronto, reiz atzmjot ar organizcijas 25 gadu jubileju. 10. Nolemj D V organizcijas tradiciju karogu turpmk nodot glabanai ASV D V saimei (k lielkajai DV organizcij, ldz im karogs glabjs Anglij). 11. C V apsveic ASV DV valdes rcbu, izdodot dziesmu krjumu vru koriem Vru balsis, trs grmats. 12. DV organizcija nolemj leitimties pie pasaules stiprks lielvalsts ASV valdbas un ai sakar nosta vstules ASV prezidentam L. Donsonam, aizsardzbas ministram R. Maknamaram un bruoto spku apvienot tba priekniekam en. E. Vleram. (Vstules parakstja D V prieknieks V. Janums un ASV D V prieknieks V. Hzners. N o vism trim instancm saemtas ar atbildes, un kop t laika D V organizcijas vadba ir palikusi atzta un dakrt bijusi sakaros ar Balto namu un Pentagonu.) 1967. gad:

1. DV C V pirmo reizi aizpilda visus CV amatus, pirmo reizi pardoties ar rjs informcijas nozares vadtjam (amat ieceot A. Tauriu), informcijas darbam pieemot rezolcijas: a) rjs informcijas lauk par savas poltisks darbbas pamatmriem D V uzskata: 1) ar visiem iespjamiem ldzekiem stiprint msu tautas dzimten pretestbu komnistiskajiem apspiedjiem un krievu okupcijas varai un kpint tautas ticbu iespjai atjaunot neatkargu Latviju; 2) visdos veidos vjint komnistisko varas nesju apziu, ka vii vartu palikt msu dzimten uz laiku laikiem;

372

3)turpint meklt iespejas msu tautas brvbas un neatkarbas jautjumu pacelanai starptautiskos forumos; 4) turpint iepazstint brvo rietumu poltisko sabiedrbu un sabiedrisko domu ar Latvijas problmm, izmantojot visus iespjamos veidus un apstkus, k: informcijas materilu sagatavoanu, iesniegumus, vstuu akcijas un citus paskumus".

ASV D V valde 1972. gad. S no kr.: kultras noz. v. V. Aparjods, jaunatnes noz. v. I. Re, ASV DV valdes prieks. J. Utinns, vanadu priekn. A. Tdemane, finanu noz. v. P. Ozoli. Stv no kr.: aprpes noz. v. A. Tdemanis. sekretrs J. Pogenbergs, sporta noz. v. I. vnfelds, vanadu referente A. Utinne, revzijas kom. pr. U. Vtols, biedrzinis P. Rudztis un informcijas noz. v. E. Peniis.

b) Iekjs informcijas lauk: 1) DV C V atgdina un aicina DV zemju valu informcijas darba dartjus pankt, lai ikvien noda'apvienb un kop btu informcijas nozares vadtjs, ar to uzturtu regulru sadarbbu, rkojot informcijas darbinieku sanksmes;

373

2) katr noda/apvienb un kop izdodami savi apkrtraksti vai bieteni, vai vismaz vairkm nodam/apvienbm kop. Jpank to piestana vietjm latvieu jaunatnes organizcijm; 3) informcijas darbiniekiem jgd par DV publikcijm (publikcijm par DV darbu. Red.) latvieu periodiskos izdevumos, jveicina latvieu periodisko izdevumu izplatana trimdas sabiedrb; 4) uz vietm jgd par DV darbbas un dzves dokumentciju. 2. Nolemj skt izdot dokumentu un atmiu krjumu par Latvieu leionu. 3. Sagatavot grmatu par DV darbbu 25 gados (ldzinjos projektos runja par 2 0 gadiem, red.). 4. Materili atbalstt LBL raidjumus uz okupto Latviju. 5. 1968. gadu izsludint par Latvijas gadu (sakar ar Latvijas 50 gadu neatkarbas gadadienu), sagatavojot ar D V vstjumu, kuu prraida ari uz Latviju (sk. 10. pielikumu). 6. Paredzt balvas $3.000 apmr (DV organizcijas 25 gadu atceres gadjum) glezniecb, litertr un mzik. 1968. gad:

1. Prrun un izlemj vairkus jautjumus sakar ar rjs informcijas darbu: a) sniedz materilu atbalstu DM 2.000 apmr Pasaules latvieu jaunatnes pirmajam kongresam sakar ar neveiksmgo sarkojumu Rietumberln; b) aktiviz protestus Anglijas valdbai par Baltijas zelta izdoanu; c) nolemj piedalties Pasaules pretkomnistisks lgas atbalstan un darbb, izraugot delegtu (E. Rodzi-seli) lgas kongresam; d) nolemj izdot D V R E P O R T Latvijas 50 gadiem; 1968. gad, saturu veltjot

e) pieem DV vstjuma tekstu sakar ar o pau notikumu.

374

2. Jaunatnes jautjumos atzinumi sekojoi: a) DV CV konstat, ka jaunatnes iesaistan DV organizcij gtie pankumi neapmierina. Jaunatne un ts organizcijas labprt saem DV materilo atbalstu, bet DV rinds iestjas oti ktri; b) pau jaunieu vid ir jatrod DV jaunatnes vadtji; c) vecki jprliecina, ka jaunatnei jnk DV rinds, veckus aicinot n o d a s / p v i e n b s uz prrunm par jaunatnes problmm; d) tautisko deju kopas ir viens veids, ar k paldzbu var iesaistt jaunatni latvisk darbb un DV organizcij. Jizrauga tautas deju referents DV CV jaunatnes nozar; e) latvieu valoda ir t, kas ms saista k tautu, td veltjama vislielk vrba, lai msu jaunatne runtu latviski. f) Ar iecietbu pret jaunieu radiklajiem uzskatiem par dadm msu problmm, diskusiju iespjm, var atrast kontaktu paaudu starp, kas jievro visur ar DV darbiniekiem; g) veckiem jatrod vairk laika nodarbbm ar saviem mazgadgajiem brniem, vius ieinteresjot ar DV. Bez tam vl nolemj jaunatnes rakstu darbu sacensbas rkot periodiski ik pa 2 3 gadiem. 3. Ieteic visai DV organizcijai, ja vietjie apstki pieautu, lietot viena veida kapu zmi (to izstrdjusi Kanadas DV valde). 4. Apstiprina noteikumus DV 25 gadu darbbas atceres balvm; rijas komisijs izraudzti: litertr Vilis Hzners, J. Kadilis, J. Biolis, K. Rabcs un Anl. Egltis, tlotjs mksls E. Dzenis, A. Nultis, T. iauka un prof. A. Annus vai J. Sili (atkar no viu iespjas), mzik J. Kalni un I. Sakss. Balvu lielums katr nozar $1.000, lielks balvas, kas jebkad ajs mkslas nozars trimd pieirtas. 5. 1969. gadu izsludina par Latvieu kaavru 50. gadu. 1969. gad:

1. Apstiprina vadlnijas tradicijm DV organizcij, kuas ieteic DV saimm ievrot, cik iespjams.

375

D V CV 1969. g. 20. apra sdes dalbnieki London. S no kr.: D V prieknieks V. Janums, vanadu noz. vad. M. ee, lietvedis T. V. Ozoli; stv no kr.: A. Tauri, J. Frivalds, A. Brzi, V. Hzners un J. Crulis.

2. Pieem DV vstjumu latvieu kaavru 50. gadam. 11. pielikumu) 3. 1970. gadu izsludina par Daugavas Vanagu gadu.

(Sk.

25. jubilejas

4. Nolemj: a) maint Noteikumos DV organizcijas darbbai amata nosaukumu D V C V vanadu nozares vadtja" uz " D a u gavas vanadu priekniece"; b) labot vadlnijas vanadu darbbai DV organizcij. Abu o jautjumu izlemanu nodod vism DV saimm. 5. Jaunatnes jautjumos nolemj: Lai veicintu brnu u n jaunieu latvisko audzinanu, ziu ieganu un zinanu paplainanu par savu tautu un tvzemi, ataut no aprpes ldzekiem segt pilnb vai daji, pc nepiecieambas, to brnu un jaunieu skolas naudu vai

376

dalbas maksu latvieu skol, kursos vai nometns, vecki nebtu spjgi maksjumus segt." 6. Aicina viss DV darbbas zems iekrtot latvieu krtuves.

kam

grmatu

7. Konstat, ka DV izsludintaj lugu sacensb sakar ar Latvieu tetra 100 gadiem saemti tikai 5 darbi, no kuriem neviens nav atzts godalgoanas vrts. (rijas komisij darbojs V. Hzners, J. Kadilis, E. Kalnia-Znotia, T. Krka un O. Urteins. Red.)

DV CV sde 1970. gad Minster. Uzmum no kr.: E. Reitmane, V. Janums, M. ee, V. Hzners, T. Gtmane, I. Freimanis; otr rind A. Egltis, O. Freivalds, O. Cauntis, N . Bisenieks, A. Brzi, J. Crulis, R. mitmanis, J. Gtmanis, A. Meals un A. ilde.

1970. gad nieka amatu nums atceras un izsalkum odien ticbu

notika DV prieknieka maia. Nododot DV priekpc 24 gadiem, ldzinjais DV prieknieks V. JaD V dibinanas laiku Cdelgem, kad gst, sal rads DV organizcija liel ticb nkotnei. DV ar dzimtenes brvbai nav zaudjui un par to cns

377

Daugavas Vanagu prieknieku maia notika 1969. gada 31. decembr. 1970. gada 9. maij D V CV sdes laik Minster V. Janums sama D V goda prieknieka diplomu.

dadiem legliem ldzekiem. D V vienmr un visur jrda Padomju Savienbas liekulba prast brvbu vism zijas un Afrikas tautm, bet paiem brutli apspieot un nelgi izmantojot agrk brvs un patstvgs Baltijas valstis. DV pienkums ai c meklt stiprus sabiedrotos. Jaunais prieknieks V. Hzners pateicas V. Janumam par via ma darbu DV lab un sols vadt DV organizciju ldzinjo idelu zm. DV prieknieks V. Hzners V. Janumam pasniedz Goda rakstu sakar ar via ievlanu par DV goda prieknieku un D V CV goda prieksdi. 1. Sagatavo DV vstjumu, atceroties Kurzemes kapitulcijas 25. gadadienu (sk. 12. pielikumu).

378

DV CV loceki 1971. gada 2. jlij Toronto. N o kr.: N. Bisenieks, E. Krka, V. Hzners, V. Rolavs, M. ee, A. Brzi, J. Utinns, J. Crulis, R. mitmanis un J. Lcis.

2. Nolemj vkt parakstus vis brvaja pasaul Padomju Savienbas apsdzbai genocd. 3. Apsveic pirms grmatas iznkanu serijai Latvieu kaavrs Otr pasaules ka. 4. Konstat, ka pirmajs DV globlajs acha sacensbs piedaljuies 6 dalbnieki, uzvarot Arvdam Tipsim Vcij. 5. Plai prrun trisma braucienus uz Latviju, atzstot: a) savstarpjo apmekljumu jautjums atstjams katra cilvka sirdsapzias, izjtas un dzves izpratnes iziran; b) ikkatra ciemos braucja pienkums ir izvairties no stjas un darbbas, kas aizvainotu msu tautas nacionlo lepnumu un pretkomnistiska cntja stju; c) ja kd DV darbbas zem valda pati apstki vai zemes saimi saista atzinumi, kas pieemti savas centrls organizcijas darbbas ietvaros, tad atauta pieskaoans apstk-

379

iem vai atzinumiem, par cik tas neietekm kopgos D V organizcijas uzskatus. 6. Pc informcijas uzklausanas par otro globlo DV dienu sagatavoanu Toronto sakar ar organizcijas 25 gadu darbbas atzmanu nkamo D V CV sdi nolemj rkot Kanad o DV dienu laik. 7. Pieem CV prezidija izstrdts vadlnijas CV darbbai. (Sk. 13. pielikumu.) 1971. gada sde ir plak DV CV darbbas vstur. Klt ir visi CV loceki, izemot prieksa 1. vietnieku J. Frivaldu no Anglijas. Toties piedals abi prjie CV loceki no Anglijas M. ee un N. Bisenieks. ar ir vislabk sagatavot CV sde, jo pirms ts nedu ilg sesij Toronto apsprieds visu CV darbbas nozau vadtji no visiem kontinentiem un valstm, no kum nk DV CV loceki. Sevii iepriecinja Eiropas un Austrlijas plas delegcijas. Pavisam nozau darbbas sdes ilga 34 darba stundas. Nekad ldz im DV organizcijai nebija ar rdta tik liela uzmanba apsveicju zi k s sds laik. Ierosinjums otrs globls D V dienas izvrst ar darba diens bija D V dienu rcbas komitejas prieksa E. Krkas. Pirms jau 28. jnij notika kultras un saimniecisko darbinieku sanksme. Pirmo vadja kultras nozares vadtjs E. Krka, referents bija komponists Imants Sakss, un filmu par kultras aktvitti DV organizcij rdja J. Gailtis. Saimniecisko darbinieku sanksmi vadja A. Rvi un Toronto kreditsabiedrbas direktors A. Svenne. 29. jnij notika jaunatnes un sporta darbinieku sanksmes. Pirmo vadja DV C V jaunatnes nozares vadtjs R. mitmanis, otro D V C V sporta nozares vadtjs V. Rolavs. Jaunatnes sanksm piedaljs ar Zigrda Krklia n o Vcijas, A n d r a Ozola no Anglijas un Jnis Saultis no Austrlijas, kuriem cea izdevumus bija seguas attiecgo zemju D V valdes. Ts paas dienas vakar Vcijas viea Dr. Lilija Zaria-Skultne referja par morli un remu Padomju Savienb.

380

30. jnij notika Daugavas vanadu sanksme un DV aprpes nozares darbinieku sde. Pirmo vadja vanadu priekniece M. ee un otro C V aprpes nozares vadtjs J. Utinns. 1. jlij ideoloisks nozares un pcpusdien informcijas darbinieki pulcjs sanksms. Ideoloisko darbinieku sanksmi vadja DV prieknieks V. Hzners, rjs informcijas CV rjs informcijas nozares vadtjs N. Bisenieks un iekjs informcijas CV s nozares vadtjs J. Crulis. Referenti ideoloisko darbinieku sanksm bija archibskaps A. Lsis (Trimda un brvba) un ASV DV satversmes komisijas loceklis V. Legzdi (Cdelgemas gars). rjs informcijas darbinieku sanksm referja konsuls V. Tomsons (rj informcija k Latvijas valsts neatkarbas paudja) un L N A K padomes prieksdis V. Upeslcis (Pieeja informcijas darbam). Iekjs informcijas darbinieku sanksm referja R. Nortis. Vakar klausjs red. V. Skultna refertu ,.Jaunkie atkljumi par Latvijas neatkarbas boj eju 1 9 3 9 / 4 0 . gad. 2. jlij, visu nozaru darba su nobeigum, CV pulcjs sd. Visas sdes bija atkltas un tajs noklausjs ar publika, bet debats varja piedalties ikviens D V darbinieks, ku bija sd. Interese par su norisi bija liela. Sdes skum DV C V kultras nozares vadtjs un otro globlo dienu rcbas komitejas prieksdis zioja par DV dienu rijas komisiju lmumiem: Tlotjs mksls komisijas ieskats, ka neviens no iesttajiem darbiem pilnb neatbilst noteikumiem, un t nolemj ierosint CV pieirt balvas $400 apmr diviem autoriem Visvaldim Reinholdam par darbu Senatne" un Gvido Brverim par darbu N e miergie laiki". rijas komisij darbojs prieksdis E. Krka, E. Dzenis, A. Nultis, prof. J. Sili, T. iauka un V. teinmillers. Ar rakstniecb neviens darbs pilnb neatbilda balvu noteikumiem, un rijas komisija (V. Hzners, Anl. Egltis, J. Kadilis, J. Biolis un K. Rabcs) ldz pieirt atzinbas balvu $250 Gunai Ikonai.

381

Mzik pieir goda balvu $ 1 0 0 0 apmr komponistam Jnim Norvilim. rijas komisij darbojs E. Krka, J. Kalni un I. Sakss. CV visus pierumus apstiprina un pieem sekojous lmumus, rezolcijas, atzinumus un ieteikumus: 1. Ideoloisk nozar DV organizcijas 25 gadu jubilejas deklarciju, kuras pilns teksts sekojos:
KAS IR U N KO V L A S D A U G A V A S V A N A G I I Daugavas Vanagu organizcijas btba

Daugavas Vanagu organizcija dibinta 1945. gada 28. decembr Cdelgem, Beij. T s dibintji bija Latvieu leiona kaavri. Organizcijas pamatuzdevums ir ca par Latvijas valsts brvbas atganu un neatkarbas atjaunoanu. K nacionla latvieu cntju kopba, Daugavas Vanagu organizcija savs rinds uzem ikvienu latvieti vrieus un sievietes, kas atzst ts mrus un ir gatavi tiem strdt, neatkargi no dzves vietas un poltiskiem uzskatiem, atskaitot komnistus, to atbalsttjus vai citu terrora rema piekritjus. Daugavas Vanagu organizcija darbojas Cdelgemas gar, kas raksturojas dzi patriotism, uzticb, brlb un vienotb. II Daugavas Vanagu organizcijas ideja un mri Daugavas Vanagu organizcija pulc a p sevi visus latvieus nacionlas vienbas, morls stjas un varogara saglabanai un stiprinanai. Daugavas Vanagu organizcija sniedz dadu veidu atbalstu un paldzbu tiem tautieiem, it sevii bijuajiem cntjiem un viu piedergiem, kam tas nepiecieams. Daugavas Vanagu organizcija darbojas latvieu kultras uzturan, saglaban un j a u n r a d a n . Daugavas Vanagu organizcija ir prliecinta, ka cilvka alkas pc brvbas un tautu panoteikans tiesbas saraus Maskavas okupcijas vaas un Latvija, k ar citas pareiz padomju varas apspiests tautas, atgs brvbu. Lai sekmtu liel m r a sasnieganu, Daugavas Vanagu organizcija sadarbojas ar vism latvieu organizcijm un iestdm, kas aktvi cns par demokratiskas Latvijas atjaunoanu, neizsldzot ar sadarbbu ar citu tautu, sevii igauu un lietuvieu organizcijm, kuu centieni saskan ar Daugavas Vanagu spraustajiem mriem un uzdevumiem. III Daugavas Vanagu organizcijas attieksmes pret trimdas latvieu sabiedrbu Daugavas Vanagu organizcija sav darbb un m r u relizan ir neatkarga, bet kopgo latvieu m r u sasnieganai t darbojas latvieu apmeans zemju vlts centrls organizcijs, uzskatot par trimdas latvieu darbbas koordinanas un vadbas centru Brvs pasaules latvieu apvienbu.

382

Daugavas Vanagu organizcija atbalsta Komitejas Latvijas brvbai darbbu, par oti svargu atzstot pdjs sadarboanos ar citu tautu radniecgm organizcijm, kas apvienojus Eiropas apspiesto tautu asamblej. Daugavas Vanagu organizcija uzskata, ka oficili atzts Latvijas diplomtisks un konsulrs prstvbas ir daa no latvieu trimdas sabiedrbas ar patnju juridisku stvokli, un sekm o valstisko iestdjumu darbbu. Dugavas Vanagu organizcija augstu vrt visu msu konfesiju bazncu darbu, uzskatot par oti svargu kristgs morles un nacionls vienbas stiprinanu latvieu tautas locekos. IV Daugavas Vanagu organizcijas darbbas principi Daugavas Vanagu organizcija uzskata cieu latvieu tautas saliedtbu par droko pamatu kopjo mru sasnieganai un noraida katra veida savstarpju apkaoanos un elanos. Daugavas Vanagu organizcija sekm latvieu skolu, jaunatnes un kultras paskumu darbbu, uzskatot, ka ts ir msu pamats, uz kua balsts latvieu tautas nkotne. V Daugavas Vanagu organizcijas attieksmes pret okupcijas varas un rema atbalsttjiem Latvij Daugavas Vanagu organizcija noraida jebkda veida sadarbbu ar Maskavas komnistu varas orgniem Latvij, izsldzot sakaru meklanu ar viu iestdm, kuas uzskatmas par latvieu tautas nebrvbas un cieanu laika lielko aunumu. VI Daugavas Vanagu organizcijas attieksmes pret tautu dzimten Daugavas Vanagu organizcija ies visus ceus, izmantos katru iespju un netaups ldzekus, nesot ar nepiecieamos upuus, lai uzturtu sakarus ar tautu dzimten. Daugavas Vanagu organizcija ir prliecb, ka Latvijas nkotnes izcntji un jauns, atbrvots Latvijas clji ir galven krt t tautas daa, kas saistta ar savu senu zemi dzimten, jo t vislabk przina apstkus, vajadzbas un iespjas, k atbrvoties no okupcijas un krievu komnisma jga. T o latvieu galvenais uzdevums, kas atrodas sveum, ir sniegt tautieiem dzimten pareizas zias par apstkiem pasaul, informt mums draudzgo valstu valdbas par Padomju Savienbas brutlajm apspieanas metodm, genocdu ieskaitot, kas vrstas pret latvieu tautu, k ar censties noskaot rietumu sabiedroto domu Latvijas brvbas atganas lab. Daugavas Vanagu organizcija dars visu, kas ts spk, lai paldztu tautieiem tvzem cnties pret rusifikciju, krievu imperilismu un kolonilismu. Daugavas Vanagu organizcija uzskata, ka ir tikai viena latvieu tauta, kas dzvo okuptaj tvzem, izstjumu viets un brvajos rietumos, kuai ir kopgas spes par zaudto neatkarbu un kopgas cerbas par zaudts brvbas atganu.

383

VII Daugavas Vanagu organizcijas aicinjums Daugavas Vanagu organizcija aicina visus latvieus nezaudt ticbu brvbas uzvarai un nemitgi darboties s idejas piepildanai. aj c nav lielu un mazu darbu dartju, bet ms visi esam kopja cea gjji, pildot katrs savu uzdevumu pc savm spjm. Daugavas Vanagu organizcija aicina ikvienu latvieti stties ts rinds, it sevii latvieu jauno paaudzi. Daugavas Vanagu organizcija ir uzskatos, k a latvieu vid nav un nevar bt paaudu plaisas, ir viengi loiska paaudu attstba, dadas pieejas un darbbas veidi, kuiem mris ir viens un tas pats. Latvieu tauta ts maingaj vstur ir prdzvojusi vairkus nacionlas tradijas posmus, bet nekad ldz im tdos apmros msu tautas nacionl eksistence nav bijusi apdraudta ar okupcijas varas mrtiecgu un nelgu fizisko un gargo apspieanu k tagad. M u m s visiem ir japzins, ka msu ca nav tikai pret okupcijas varu, bet ar par nacionlas eksistences saglabanu. M s u ticbai un gribai atgt brvbu ir jbt lielkai par briesmm, kdas okupcijas vara ar aunumu un viltu gatavo msu tautai. M u m s jbt ticbai un pavbai, k a visiem latvieiem, dzimten un sveum, ir u n paliks tas pats nacionlais spks, kas deva m u m s 1918. gada 18. novembri un kas atkal ms veds pie brvas un neatkargas Latvijas valsts. im mrim, kas aptver pagtni, tagadni u n nkotni, kalposim visi, veci un jauni, ar visu msu sirds degsmi! Daugavas Vanagi, sasauksimies!

2. Nolemj: a) DV organizcij viss zems izveidojamas jaunvanagu kopas. (Jaunatne iedalma ldz 13 gadu vecumam vanadznos, no 13-18 g. v. jaunvanagos un pc 18. dzvbas gada tie var bt pilntiesgi D V organizcijas biedri Red.) b) D V darbbas zems dibinmi nacionls darbbas fondi, kuos uzkrjami ldzeki D V organizcijas darbbai; c) DV C V dibinma apgda nozare, kuu vada D V enerlsekretrs sazi ar C V saimniecbas nozares vadtju; d) vism DV darbbas zemm jabon D V M , k ar visi trimd iznkoie lielkie laikraksti. 3. rjs informcijas lauk pieem vadlnijas DV C V rjs informcijas nozares vadtja darbam un DV organizcijas rjs informcijas darbam atsevis zems. (Vadlniju teksts 14. pielikum.)

384

Pieem sekojoas rezolcijas: a) jpievr lielka vrba informcijas darbam dzimten, sevii attiec pret jaunatni; b) jpaplaina informcijas sniegana patvruma zemju jaunkajai paaudzei, jo sabiedrisk un poltisk darb stjas paaudze, kas dzimusi neilgi pirms kaa vai ar kaa laik (runa par Otro pasaules kau, red.); c) jveido cieka sadarbba ar citm apspiestm tautm, noorganizjot informcijas materilu apmaiu un saskaojot reakcijas poltisks akcijs; d) pret personm vai grupm, kas poltisk filozofij nav labvlgas brvas, demokratiskas Latvijas atjaunoanai, rj informcij jlieto metodes, ar kum ms no cietjiem, kas ldz, kstam par taisnas lietas aizstvjiem, kas apsdz vaingo. 4. Iekjs informcijas darbbas lauk pieem vadlnijas DV C V iekjs informcijas nozares vadtja darbam un DV organizcijas iekjs informcijas darbam atsevis valsts. Vadlniju teksti 15. pielikum. 5. Jaunatnes jautjumos CV sd izvirzs di atzinumi: a) D V organizcija apzins, ka tai jgd, lai ms nepaliktu pdj paaudze trimd. Msu jaunatnei jzina, ka ms, veck paaudze, vieni nebsim spjgi atkaot brvu Latviju; b) DV organizcija atzst, ka nacionls audzinanas pamats ir imene. DV CV aicina visas latvieu imenes brvaj pasaul mct saviem brniem latvieu valodu un imens runt tikai latviski. Mct brniem nekautrties no savas tautbas, bet bt par to lepniem. DV zemju valdm jrpjas, lai vl vairk atbalsttu latvieu papildskolas, Minsteres imnziju, brnu vasaras kolonijas, Divreizdivi nometnes, nedu nogau un citu veidu kursus; c) rpjoties par jaunatnes audzintju, kultras un sabiedrisko darbinieku audzinanu un sagatavoanu, jgd, lai gargi spjgk un aktvk jaunatnes daa iegtu latvieu

385

vidjo un augstko izgltbu, atbalstot viu stanu uz latvisks izgltbas ieganas institcijm. Dibinmas un atbalstmas stipendijas apdvinto un centgo jaunieu izgltbas ieganai un paplainanai. Stipendiju noteikumi formuljami t, lai stipendijas vartu izsniegt ne tikvien latvisks izgltbas un audzinanas centieniem, bet ar tautas trpu, mzikas instrumentu resp. koku iegdei it sevii, kur D V nodas/apvienbs un kops pastv kokltju un tautisko deju ansambi; d) D V zemju valdm japzina un jreistr DV biedru brni, gdjot, lai vius, sasniedzot skolas vecumu, sttu latvieu papildskols. K D V organizcijas biedru brni, t viu draugi informjami un aicinmi apmeklt kursus, saietus, nometnes un skolas latvisks izgltbas ieganai un papildinanai. D V zemju valdm nodas/apvienbs un kops jorganiz latvieu valodas kursi jauktu laulbu brniem, sagdjot viiem iespju iemcties latvieu valodu; e) D V zemju valdm jatbalsta pastvos jaunatnes organizcijas, dodot iespju jaunieiem pulcties sanksms un kongresos. Jauniei, D V organizcijas biedri, aicinmi apvienoties, lai kopgi iepazstintu savus draugus ar D V nozmi trimd un c par dzimtenes brvbu; f) D V C V uzskata, ka vanadznu kustba ir organizcijas rpes par D V loceku brniem. Vanadznu kustba aktvizjama visur, kur nedarbojas skauti un gaidas. Vanadznu nodarbbm organizjamas deju kopas, tetra grupas, sporta nodarbbas, dadu veidu nometnes un kolonijas, kur ts vl nepastvtu; g) jaunvanagu kustba ir nozmgs faktors jaunatnes iesaistanai D V organizcij un vadoo D V un sabiedrisko darbinieku sagatavoanai. Jaunvanagu kustb iesaistmi k jauneki, t jaunavas. Jaunvanagu kopas apvieno visus tos jaunieus, kui atbilst D V organizcijas prasbai konsekventi ieturt msu nacionlo lniju. Jaunvanagi darbojas D V organizcij k patstvga vienba ar saviem prvaldes orgniem.

386

Noteikumus jaunvanagu darbbai galvenos vilcienos izstrd DV CV, pilngu noteikumu izstrdanu atstjot paiem jaunvanagiem; h) DV C V jaunatnes nozarei sazi ar zemju valu jaunatnes nozau vadtjiem turpint rakstveida sacensbu rkoanu; i) D V organizcijas aprpes apjom ietilpint ar latvieu jaunatnes aprpi. Ldzeki im mrim emami no visprjai aprpei paredztajiem ldzekiem. 6. Vanadu darbbas jautjumos: a) DV C V pieem vadlnijas vanadu darbbai DV organizcij. (Teksts 16. pielikum) b) DV CV apstiprina vanadu sanksmes atzinumus par vanadu darbu organizcij (sk. nodau Daugavas vanadzes).

Skats uz zli D V 25 gadu jubilejas akta laik, 1971. gada jlij Toronto.

7. Kultras jautjumos noteic: a) vienveida emblmu vism zemm; b)vienveida trpa nozmi pie uzvalka;

387

c) aicina visas zemes aktvi piedalties skau lenu sagatavoan neredzgo vajadzbm; d) ja kda no DV zemm vlas jaunus apbalvojumus ldztekus jau pastvoiem, tad izprasma D V CV atauja; e) apstiprina D V otro globlo dienu rcbas komitejas pagatavotos etonus par DV 25 gadu darbbas atceres etoniem; f) mzikas suvernittes resp. latvieu tautas dziesmu dzvottiesbu pasargana; latvieu nacionls oriinlmzikas attstbas veicinana; latvieu kou atbalstana; skau plau izgatavoana brniem; latvieu dziesmu svtku atbalstana; katrai DV nodaai/apvienbai vismaz reizi gad jrko latvieu mzikas koncerts; jatrod ldzeki latvieu jauno un dzvo mzikas mkslinieku un komponistu tlkai latviskai un visprjai izgltbai; juzlabo msu sarkojumu resp. gadskrtjo gadasvtku programmu kvalitte, iesaistot darb latvieu mzius. 8. Aprpes lauk nolemj: a) segt no aprpes ldzekiem, pc nepiecieambas, to brnu un jaunieu latvisks izgltbas ieganu, kuu vecki materili nebtu spjgi to segt; b) lai tauptu organizcijas aprpes ldzekus, pievrst vislielko vrbu patvruma zemju likumos paredzto dado socilo atbalstu izmantoanai; c) lai grti pelntie ldzeki neieplstu valsts kas, bet paliktu pau tautas kopbai, DV CV ldz tautieus savlaicgi padomt par attiecgu novljumu izgatavoanu; d) DV zemju valdm labk jievro DV CV nordjumi aprpes jautjumos. 9. Saimnieciskos jautjumos: a) aicina D V nodaas/apvienbas, kas vl nebtu to darjuas un kum ir iespja, censties iegdties un iekrtot savus nekustamus paumus, mtnes, kas sekmgi apsaimniekotas var sagdt organizcijai ne tikvien ldzekus, bet ar savu pajumti rosbm;

388

DV 25 gadu jubilejas diens: DV prieknieks saruna ar gleznotju cdelgemieti A. Nulti, pa kreisi redaktors R. aks, vid prof. Dr. H. Tichovskis.

b) izmantot visas iespjas, prstot maksjumus no vienas valsts uz otru, lai nebtu jzaud ldzeki savstarpjos krtojumos; c) ievrot visus termius DV CV noteiktiem maksjumiem, k DVM abonementu maksm, samaksu CV apgdam par nosttm grmatm u.c. 10. Sporta lauk aicina blakus ldzinjm globlm sacensbm auan un ach rkot korespondences sacensbas ar cits sporta nozars, piem., novus. Apstiprina viendotu sporta trpu emblmu vism DV darbbas zemm. 1972. gad bija etras nekltienes sdes: 1. Izlma DV CV specilo fondu prdvt par Nacionls darbbas fondu. 2. Eiropas drobas konferences sagatavoanas vajadzbm piera $3.000. 3. Piera $600 Madrides raidtja atbalstanai (latvieu valodas raidjumiem) un izlma citas lietas. Rutnas jautjumi bija katras sdes darba gait, k piem., budets, darbbas prskati, dadi pierumi u.t.t.

389

Savu saimniecbu D V centrl valde krto pc ik gadu CV sd pieemt budeta. Ienkumus sagd visas DV darbbas zemes, maksjumus izdarot pc attiecga sadaljuma. Visas DV CV kases grmatas iegrmatotas Vcij, td summas tajs ieraksttas vcu marks (DM). Skuma gados (ldz 1955. g.) budeta summas ienkumos un izdevumos bija noteiktas D M 7.000.00 gad, vlkos (ldz 1965. gadam) ts sasniedza DM 10.000.00 un pdjos gados ir bijuas das: 1968. 1969. 1970. 1971. 1972. 1973. gad gad gad gad gad gad DM DM DM DM DM DM 13.150.00 17.145.00 15.855.00 16.000.00 27.700.00 25.260.00

Darbbai izvroties plaum, auguas ar vajadzbas, kas diktjuas budeta lielumu. 1973. gada darbbas budets bija sekojos:
D V C E N T R L S V A L D E S 1973. G A D A BUDETS

Ienkumi DV zemju iemaksas: ASV Anglija Austrlija Kanada Vcija Zviedrija Arentna Beija Brazilija Dnija Francija Holande

(DM)

8.450 4.500 4.160 3.910 3.000 990 50 30 50 35 50 35 D M 25.260

390

Izdevumi Administratvie izdevumi CV prezidija izdevumi enerlsekretra pasta izd. enerlsekretra biroja izd. Informcijai: rjs inf. nozarei iekjs inf. nozarei Jaunatnes nozarei Sporta nozarei: globlm auanas balvm balvm ach balvm novus Piedal. baltieu veternu org. 500 100 100 1.100 1.500 1.000

(DM) 6.000 2.500 600 400

2.500 1.000

700

Ideoloiskai un nacionlai aprpei: radio raidjumiem 3.000 Pasaules pretkomnistisks lgas dalbas nauda un deleg. st. 4.100 nacionlai aprpei 3.000 Dadi izdevumi

10.100 360 D M 25.260

Bez tam D V CV rcb ir Specilais fonds (kop 1971. gada Nacionls darbbas fonds). Tas pie DV C V pastv kop 1957. gada, kad D V rcb kds nezinms cntjs nodeva DM 32.760 izlietoanai viengi cas par Latvijas brvbas atjaunoanu vajadzbm. Ldzekus no fonda D V C V em vajadzbm, kuas budet nav paredztas. aj fond atlikums 1973. gada 1. janvr bija D M 5.779.57. DV CV kontu stvoklis 1973. gada 1. janvr bija sekojos:

391

DV CV K O N T U STVOKLIS 1973. G A D A 1. J A N V R

Kontu nosaukumi

Bilance uz 1. 1. 72. Aktvs Pasvs

Apgrozjums 1972. gad Debets Kredts

Bilance uz 1. 1. 73. Aktvs Pasvs

Kase Tekos rins bank Dadas personas Nacion. darbbas fonds Pacias Grmatas Zemju iemaksas Izdevumi DV centrl valde Kop:

1.055,39 18.564,83 649,77 6.779,57

11.965,51 109.590,19 26.162,42 1.000,00 49.301,04

11.860,53 70.865,97 25.709,97 6.779,57 53.495,01 42.953,49 22.663,82 9.535,49 40.906,99

104,98 38.724,22 452,45 5.779,57 4.193,97 14.473,95

936,03

28.479,54 22.663,82 9.535,49 14.426,45 26.072,83

14.834,16 39.281,65 392

21.206,02

21.206,02 284.770,84

284.770,84 39.281,65

V. Janovs. Brisbenas bij. D V prieknieks viesojs ASV 1965. gad. apmekljot ar DV apvienbas ujork namu, kur 27. novembr viu uzma apvienbas saime. Uzmum no kr.: V. Hzners, L. Lce, V. Janovs un V. Freija.

DV CV ik gadu izgatavojusi prskatu par DV organizcijas kopjiem ldzekiem (ieskaitot visas darbbas zemes). Tie gadu tecjum rda dus skaitus:
Organizcijas ldzeki Aprpes ldzeki paumi un dadas vrtbas

Kop (DM)

1958.g 1960.g 1962.g 1964. g 1969.g 1970. g 1971.g 1972. g

255.861,05 142.537,43 304.885,99 190.845,71 363.536,00 198.147,09

577.178,66

975.577,14

753.791.56 1.249.523,26 785.895,00 1.347.578,09

447.864,00 175.404,00 1.293.400,00 1.909.668,00 678.541,21 343.999.63 2.008.984,94 2.971,525,78 654.245,76 632.287,84 2.279.088,78 3.565.622,38 942.222,61 382.045,59 2.516.016,93 3.840.285,13 1.099.619,00 393.707,00 2.444.286,00 3.937,612,00 393

DV prieknieka V. Januma sagaidana Kanadas lidlauk 1954. gad. N o kr.: V. Mukts, P. Balodis, M. Gruzte un V. Janums.

Prskats pierda, ka D V organizcijas kopldzeki ik gadu palielinjuies. Jau kop paa darbbas skuma aprpei domtie ldzeki ar tiek izlietoti viengi m vajadzbm. Aprpes ldzekus nedrkst prskaitt organizcijas ldzeku kont, bet atauts gan dart otrdi. Sav pilnvaru laik DV prieknieks un C V prezidija loceki izdarjui ar daudz ceojumu, lai apmekltu DV saimes ne vien Eirop, bet ar citos kontinentos. D V prieknieks V. Janums viesojs ASV un Kanad 1953., 1962. un 1966. gad, piedaldamies

394

V. Hzners Dnijas DV nodaas apmekljum 1951. gad. Viesiem pa labi Dnijas D V ilggadjais prieknieks I. Reilmanis, pa kreisi rakstnieks V. Dambergs un E. Liepkalns.

delegtu sanksms un apmekldams vairkas nodaas un kopas, DV prieknieka pirmais vietnieks V. Hzners, toties, viesojs Eirop 1964., 1968. un 1970. gad (jau k DV prieknieks) pat divas reizes, bet 1967. gad apciemoja Austrliju, tur apmekldams visas nodaas. DV C V prezidija loceki A. Brzi viesojs ASV un Kanad 1966. un 1971. gad, J. Crulis bija Kanad 1971. gad, J. Lcis 1972. gad apmeklja Eiropu, ciemodamies vairks D V nodas. Ceojumos bijui ar citi DV CV loceki J. Masulns no Austrlijas 1966. gad apmeklja ASV, Kanadu un Eiropu, bet V. Rolavs 1971. gad Kanadu. E. Krka no Kanadas Eirop ir bijis vairkkrt, bet V. Mukts un K. Purmals pa reizei. Ceojui ar citi atbildgie D V darbinieki zemju valu prieksi u.c. Visi ie ceojumi pakalpojui D V organizcijas stiprinanas, vienotbas demonstranai, domu izmaias un citiem nolkiem, rddami, ka ne telpa, ne laiks nav spjui irt DV organizcijas brlbu, kuu dibinja pirms 25 gadiem drmaj Cdelgem.

395

Viss DV centrls valdes darbs 20 gados, kop 1952. gada pirms CV sdes (globl mrog), ir bijis vienotbas un kopgu darbu apdvests. Tas turpinjies to idelu un mru gar, kui likti darbbas skuma pamat, izteikti pirmajos Cdelgemas stattos un vlk nosprausti Vcijas posma darbbas laik. DV CV ai laik apstiprinjusi sekojoos noteikumus un vadlnijas: 1. Noteikumi DV organizcijas darbbai viss zems (1954. gad, prlaboti 1960. g 1966. un 1970. g.). 2. D V prieknieka un D V C V vanadu nozares vadtjas vlanu instrukcijas (prlabotas 1967. g.).

Pulkvedis V. Janums viesoans laik ikg 1962. g. N o kr.: apv. priekn, v. A. Vanags, ikgas Latvieu Biedrbas priekn. V. Vksni, plkv. V. Janums un ASV D V goda tiesas prieks. K. Vanags.

3. Noteikumi informcijas d a r b a m D V organizcij (1957. g.). 4. D V C V vadlnijas jaunatnes darbam (1962. g.).

396

5. Noteikumi DV stipendijas fondam (1964. g.). 6. Noteikumi DV globlajm nekltienes auanas sacensbm (1963. g. un 1965. g.). 7. Vadlnijas D V CV darbbai (1970. g.). 8. Vadlnijas DV CV rjs informcijas darbam (1971. g.). 9. Vadlnijas DV C V iekjs informcijas darbam (1971. g.). 10. Vadlnijas vanadu darbbai DV organizcij (1960. g., prstrdtas 1971. gad). Tas liecina, ka ar pc darbbas skanas globl mrog DV CV radjusi dadus noteikumus kopdarbbas veicinanai un vadlnijas CV darbu vadtjiem. Btb tomr nekas nav grozjies organizcijas darba satur, bet o reglamentu" nepiecieambu radja apstki, jo vadtji darbinieki vlanu gait diezgan biei nomainti, un lai darbs neciestu, nepiecieamba prasja atstt nkamiem darba dartjiem nordjumus rakstveid.

Daugavas Vanagu organizcijas prieknieka pirmais vietnieks V. Hzners ar sagaidtjiem Austrlij 1967. gada oktobr. N o kreiss: Pertas nod. vanadu priekn. R. Brzia, E. Plga, V. Hzners. nodaas sekretrs J. Pels, revzijas kom. prieks. A. Dunsis un Pertas DV nod. priekn. J. Plcis ar dzvesbiedri. Uzmums izdarts Karaa park. Pert.

397

Kopgs aktivittes vis D V organizcij ir: 1. D V Mneraksts (1951. g.) 2. Aprpe aiz dzelzs aizkara (1955. g.) 3. L a b k o kaa ststu sacensba (1958. g.) 4. Ziu kopojums par apstkiem okuptaj Latvij (1960. g., sagatavo un izsta DV Rietumvcijas valde) 5. slugu sacensba (1961. g.) 6. D V sienas kalendrs (1961. g.) 7. Jaunatnes rakstu darbu sacensbas (1962., 1968. un 1972. gad) 8. DV R E P O R T (1962. g., izdeva DVF) 9. DV nekltienes auanas sacensbas (kop 1963. g.) 10. Izdotas divas srijas Latvieu kaavrs Otr pasaules ka" grmatas (1970. un 1972. g.) 11. DV C V apgds (1971. g.) 12. Latvieu leiona un DV archvs (kop 1951. g.) 13. Savkti materili grmatai D V 25 gados (1961. 1972. g.) 14. Iekrtota krituo un bez vsts pazuduo kartotka (no 1951. g. ldz im laikam) 15. DV organizcijas nekustamu paumu kopskaits 1972. g. beigs bija 22. 1963., 1965.,

398

Edvarts

Tters DAUGAVAS VANAGI LIELAJ JUND

Sanca, sanca Blii baltie Sirmveci kanaki, Jauneki smuidri. Dzvie un miruie, Un nezinmie; Visi nu kop te Lielaj jund. Ir te no Ostrovas, Lubnas, Dkstes Kurzemes cietoka Karstks elpas . . . Sanca modrkie Miegainos mdt: Dzviem vl elpojot Par veli nekt.

Sanca asint Domas un prtu, K tumsu mal spiest, Sarkano miglu. Sanca saliedt Kliedtos spkus, K bt un pastvt Neprta laik.

399

Sanca klausties Jaunie, visjaunie, Mcoties tikumus Tvzemei drgos. Pa vidu rosjs Vanadzes akls, Gaikai nkotnei Sastatnes ceot. Sanca, sanca Dalties domm, K dzik vagu art Kultras druv. K mtes valodu Un labs zintis Apmot, pasargt No boj ejas. . . . Sanca, sanca Blii baltie Dievam un tvzemei Mlbu rdt.

400

IX PIELIKUMI

Pielikumi:
1. Latvieu leiona kaavru saraksts, kui apglabti Lommeles bru kapos, Beij. 2. Daugavas Vanagu delegtu saraksts Cdelgem. DV organizciju dibinot. 3. DV Cdelgemas statti. 4. Noteikumi Daugavas Vanagu (DV) organizcijas darbbai. 5. Daugavas Vanagu organizcijas idejiskie pamati un darbba sveum. 6. Noteikumi informcijas darbam Daugavas Vanagu zcij. 7. DV CV vadlnijas jaunatnes darbam. 8. Noteikumi DV stipendijas fondam. 9. Noteikumi Daugavas Vanagu globlajm nekltienes auanas sacensbm. 10. Daugavas Vanagu vstjums Latvijas valsts dibinanas 50 gadu atceres gadjum. 11. Daugavas Vanagu vstjums, suminot Latvieu kaavru 50. gadu. 12. Daugavas Vanagu vstjums, atceroties Kurzemes kapitulcijas 25. gadadienu. 13. Vadlnijas DV CV darbam. 14. Vadlnijas DV CV rjs informcijas nozares vadtja darbam un darbam atsevis zems. 15. Vadlnijas DV C V iekjs informcijas darbam un darbam atsevis zems. nozares vadtja organi-

16. Vadlnijas vanadu darbbai Daugavas Vanagu organizcij.

403

1. pielikums
LATVIEU LEIONA K A A V R U SARAKSTS, KUI APGLABTI LOMMELES K A A V R U KAPST, BEIJ Nr. 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 15. 16. 17. 18. 19. 20. 21. 22. 23. 24. 25. 26. 27. 28. 29. 30. 31. 32. 33. 34. 35. 36. 37. 38. 39. 40. Uzvrds, vrds un dienesta pak. Anstips, Rolands, kar. Balodis, Jnis, kar. Bauga, Edgrs, dkar. Brzi, Jnis, dkar. Belochvosiks, Francis, kapr. Bluis, Krlis, kar. Bruzgulis, Jnis, kar. Bumanis, Ansis, kapr. Dirba, Rdolfs, kar. Dobelis, Alfrds, kar. Erbs, Jkabs, kapr. Fenskis, Kurts, kar. Fiers, Ernests, kar. Friedrichsons, Edvns, kar. Gailis, riks, kar. Grasis, Vilhelms, kapr. Graube, Broislavs, kar. Grvtis, Valdis, kar. Greste, Edgrs, v. vietn. Grnbergs, Fricis, kar. Grnvalds, Valdis, kar. Ikelis, dolfs, kar. Jansons, Fricis, kar. Krkli, Arvds, kar. Kauli, Arvds, kar. irsis, Jnis, kar. Kirteins, riks, kar. Kirteins, Krlis, kar. Kavi, Edgrs, kar. Klints, Harijs (lidot.), vser. Klints, Jnis, dkar. Krklis, Fricis, dkar. Krmi, Jnis, kar. Krmi, Ludvigs, kar. ulpe, Krlis, kar. Kurzemnieks, Krlis, dkar. Lagzdi, Vilis, kar. Lanka, Elmrs, kar. Lauci, Jkabs, kar. Lauva, Krlis-Rdolfs, kar. Dzimis 27. 26. 21. 6. 1. 1. 3. 19. 18. 30. 1. 30. 8. 6. 13. 21. 11. 20. 28. 21. 21. 27. 8. 21. 4. 24 11. 27 10. 21 7. 15 4. 12 5. 10 6. 10 7. 07 5. 26 6. 11 1. 2 3 7. 25 4. 09 5. 2 6 7. 25 1. 16 11. 23 5. 21 5.11 8. 25 3. 23 2. 09 12. 15 11. 27 ? 2. 11. 08 29. 9. 25 21 g. v. 2. 4. 14 6. 4. 18 16. 3. 01 1. 9. 08 30. 5. 25 ? 4. 8. 07 20. 1. 07 2. 6. 21 2. 11. 26 24. 5. 06 29. 9. 19 9. 13. 22. 20. 20. 12. 11. 11. 16. 15. 10. 10. 7. 4. 13. 15. 2. 5. 25. 17. 17. 27. 10. 29. 3. 6. 25. 9. 1. 14. 17. 22. 21. 13. 17. 30. 22. 29. Miris 3. 46 3. 46 2. 46 1. 46 1. 46 12. 45 4. 46 1. 4 6 2. 46 9. 45 12. 4 5 3. 4 6 12. 45 4. 46 3. 46 2. 46 4. 4 6 1. 4 6 1.46 1. 4 6 3. 46 2. 4 6 11. 4 5 ? 4. 46 1. 4 6 3. 4 6 5. 4 6 1. 4 6 1. 4 5 3. 4 6 11. 45 10. 4 5 4. 4 6 12. 45 ? 2. 4 6 9. 4 5 1. 4 6 3. 4 6

404

Nr. 41. 42. 43. 44. 45. 46. 47. 48. 49. 50. 51. 52. 53. 54. 55. 56. 57. 58. 59. 60. 61. 62. 63. 64. 65. 66. 67. 68. 69. 70. 71. 72. 73. 74. 75. 76. 77. 78. 79.

Uzvrds, vrds un dienesta pak. Leitis, Krlis-Ludvigs, kar. Lsis, Jnis, kar. Lsis, Krlis, kar. Magone, Arvds, g. sp. izp. Meivalds, Krlis, dkar. Melngalvis, Arnolds, kar. Meelsons, Augusts, kar. Mielsons, Valdis, kar. Mters, Emls, kar. Oldermanis, K. (?), kar. Orlovskis, Leopolds, dkar. Pldzis, Jnis, kar. Podi, Edgars, kar. Priede. Voldemrs, kar. Rejnieks, Oskars, kar. Roze, Alberts, kar. Rozenbergs, Mrti, kar. Rozentoks, Eduards, kar. Saldksnis, Jnis, kar. Sarms, Mrti, dkar. Savtizikovs, Ivstafs, kar. le, Jnis, kar. erbergs, Vilis, v. vietn. Smirnovs, Ivans, kar. ore, Krlis, kar. Strauss, Leonards, g. sp. izp. teingolds, Arnolds, kar. Students, Francis, kar. Tauri, Arvds, g. sp. izp. Tauri, Imants, kar. Vcietis, Elmrs, kar. Vanags, Elmrs, dkar. Vaspns, Vaclavs, dkar. Vilntis, Jnis, kapr. Vinogradovs, Jnis, kar. Vinovskis, Andrejs, kar. Visti, Pauls, kar. Zari, Alberts, dkar. Zari, Jnis Elmrs, kar.

Dzimis 10. 9. 20. 23. 2. 13. 4. 19. 23. 24. 27. 4. 1. 16. 1. 23. 17. 14. 28. 4. 27. 10. 28. 20. 13. 19. 12. 22. 28. 20. 23. 1. 16. 1. 2. 13 9. 26 9. 19 12. 27 2. 25 11. 25 2. 26 9. 25 8. 23 8. 23 8. 12 3. 11 9. 25 2. 25 ? 4. 26 4. 08 2. 10 9. 23 10. 07 ? 4. 13 9. 02 ? 10. 14 ? 7. 20 7. 07 ? 6. 26 9. 24 1. 22 9. 13 9. 11 3. 13 1. 09 9. 08 1. 22 3. 25 17. 17. 26. 22. 12. 18. 23. 25. 10. 21. 21. 8. 13. 8. 27. 28. 26. 18. 8. 4. 25. 9. 28. 17. 24. 25. 14. 11. 3. 28. 30. 28. 21. 4. 2. 15. 23. 28. 7.

Miris 2. 46 3. 4 6 3. 46 2. 46 12. 45 3. 46 3. 46 4. 4 6 2. 46 5. 46 12. 45 12. 45 6. 46 3. 46 5. 4 6 12. 45 1. 46 2. 46 3. 4 6 3. 46 1. 4 6 2. 4 6 4. 4 6 5. 46 12. 45 2. 46 4. 4 6 6. 4 6 5. 46 10. 45 5. 46 1. 4 6 1. 46 12. 45 2. 46 1. 46 1. 4 6 10. 45 3. 4 6

(No mintajiem 78 nca no Cedelgemas gsteku nometnes, bet 30. sarakst v-ser. Klints kritis gaisa kauj virs Beijas).

405

2. pielikums
DAUGAVAS VANAGU DELEGTU SARAKSTS, C D E L G E M DV DIBINOT Barakas Nr. 24 24 25 57 57 57 56 56 51 70a 70a 70a 98 98 98 98 99 100 100 101 101 31 46 47 56a 65 Uzvrds un vrds Putri Augusts Grasis Leonds Freimanis Jnis Tfentls Krlis Jodiss Aleksandrs Rubess Brunis Deksnis Kazimirs Zeris Arvds Ozoli Voldemrs Kalni Pteris Vtols Otto Teteris Krlis Klauss G u n r s Jansons-Auzi Edgars Saultis Emls dris Jnis Grmati Pauls Liepa Jnis Muzikants Eduards Lisovskis Ludvigs Bodnieks Leons Elksnis Auseklis Priedte Jnis Kalni Jnis Robi Mrti ltis Jlijs Ptersons Jnis Dbols Pteris Groztis Viktors Ikstrums Herberts Reintls Edgars Skrasti Artrs Lasmanis Eiens C a u n e Jkabs Tigeris Arvds Folkmanis Voldemars Kavi Eduards Ingists Jlijs Zakulis Krlis Dienesta pakpe v. v. kapr. ser. v. v. kapr. d-kar. kar. kapr. v. v. v. ser. kapr. kar. v. v. kar. kapr. virsser d-kar. v. .v ser. kapr. kar. kar. v. v. kpt. maj. kapr. kar. ser. kapr. ser. v. v. v. v. v. v. kapr. d-kar. kapr. kapr. ser. 14. 7. 25. 2. 8. 21. 24. 3. 1. 29. 21. 11. 19. 30. 28. 3. 5. 15. 31. 24. 16. 13. 21. 22. 8. 23. 15. 17. 19. 3. 1. 19. 27. 12. 20. 30. 10. 23. 1. Dzims. dati 5. 6. 4. 12. 4. 12. 11. 9. 7. 7. 10. 9. 11. 4. 3. 12. 2. 2. 1. 8. 9. 4. 12. 2. 10. 7. 10. 9. 5. 11. 11. 10. 2. 3. 5. 6. 7. 10. 6. 06. 12. 09. 07. 13. 26. 21. 12. 13. 03. 17. 20. 26. 09. 07. 07. 06. 09. 08. 11. 21. 21. 02. 08. 07. 02. 10. 07. 14. 09. 18. 15. 10. 09. 21. 23. 08. 11. 13. Nodarboans bibliotekrs grmatvedis valsts darb. ierdnis motorists mziis skolotjs students oferis imn. skol. ierdnis ierdnis skolnieks revidents metallveid. dminis deis grmatvedis lauksaimn. ierdnis bvt. stud. agr. ierdnis ier., virsd. virsnieks virsnieks stud. jur. vec. grm. maiznieks grmatvedis grmatvedis lauksaimn. vec. darbv. lauksaimn. lauksaimn. skolnieks slimn. insp. lauksaimn. v. d. instr.

66 66 67 68

406

69

69 70

72

73 74

75

76 76 85 86

87 88 88

89

90 90 91

Novikovs Nikolajs G r u n d n s Donats G a r a n s Jnis Simsons Jnis valbe Osvalds Zais Al-drs Dailovs Pteris Ozoli Jnis Briedis Arvds rons Juris Bileiiks Nikolajs Zvaigzne Arvds Auns Paulis Volks Pteris Radzi Andrejs Bukovskis anis Lapsi Roberts Miezis Jnis Kalanka Kirils Gailtis Jnis dris Krlis Mozulis Pteris Apinis Osvalds Rumba Alfrds Volberts Artrs Mizis Jnis Gros Valijs Rolmanis Vilis irmants Jnis Zacharevis Staislavs Leja Alfrds Toms Pteris dris Voldemrs Mierkalns Edgars Palcmanis Aleksejs Sedli Edgars Rais Visvaldis Plinte Richards Saua Broislavs Bergmanis Jnis Skuja anis Ledainis Artrs Rubenis Elmrs Vilci Augusts Mazarkevics Oerts Roze Visvaldis Strautmanis Edmunds

kapr. ser. v-ser. kar. kar. kar. v. v. ser. kapr. kar. v. v. kapr. d-kar. kar. d-kar. kapr. kapr. ser. ser. v. v. kapr. ser. kapr. v. v. v. v. kapr. d-kar. d-kar. kar. d-kar. d-kar. kar. kapr. v. v. vltn. kapr. ser. kar. v. v. v. v. v. v. kar. kar. kapr. kar. kar. kapr.

9. 7. 3. 15. 5. 5. 25. 15. 14. 11. 24. 2. 14. 15. 9. 29. 6. 7. 18. 30. 2. 30. 5. 1. 26. 30. 7. 28. 1. 11. 30. 28. 17. 6. 13. 16. 9. 28. 28. 28. 26. 26. 1. 3. 21. 23. 28.

4. 21. 5. 14. 10. 14. 3. 08. 10. 13. 12. 07. 2. 06. 3. 09. 11. 14. 6. 19. 9. 11. 6. 16. 4. 17. 7. 11. 5. 02. 3. 14. 10. 08. 12. 17. 3. 04. 10. 17. 8. 12. 11. 10. 7. 09. 4. 13. 9. 07. 10. 18. 11. 08. 1. 13. 10. 06. 6. 23. 5. 13. 10. 09. 7. 11. 10. 07. 4. 13. 6. 13. 6. 21. 1. 11. 9. 06. 3. 08. 8. 13. 4. 06. 4. 10. 10. 15. 8. 22. 12. 25. 7. 23.

students rinvedis nol. prz. techniis podnieks jurists v. d. instr. pol. darb. lauksaimn. lauksaimn. ierdnis darbn. meist. prakt. lauks. galv. grm. lauksaimn. mekopis mechaniis ceu meist. virsd. instr. students ierdnis ierdnis ierdnis lauks. saldt, prz. lauks. lauks. students skolotjs lauksaimn. elektr. lauks. kanc. ierdn lauks. virsnieks pag. darbv. med. stud. ierdnis virsd. instr. ierdnis virsd. instr. drznieks lauks. lauks. skolotjs drznieks ierdnis

407

72 91 92 72 93

94

75 95 96 101 102

103

104 104 105

106

107

108 109

167

Ruslevics Augusts Jansons Kristaps Jaunzemis Pteris Stauga Fricis Gedrovis Jnis Rozentls Fricis bele Fricis Blmanis Andris Grundteins A r v d s Grnbergs Laimonis Breiks Dems Brzi Edgars D e r u m s Alfrds ops Al-drs Pudniks Eduards M a r k a n s Viktors akste anis Timermanis Viktors Varkalis d a m s Birzgalis Pteris K a n n a Krlis Krasts dolfs Dcis Eduards Lsmanis Vilhelms Henkhuzens Al-drs Zenaitis Krlis Broks Daniels Andersons riks Bodi Jnis Riepnieks Augusts iseevs Vladimirs Jansons Eduards Griis anis Grverts Krlis Jurmrti Juris Liepi Krlis Kalni Voldemars Brants Jnis Upenieks Kazimirs Strazdi Roberts Reicholds Valters Peleis Augusts ikulis Vitalijs 110 Leiups Augusts Ivankalns Al-drs 110 Kaoks Ernests Liepi Jnis

kapr. 7. kar. 7. kapr. 23. kapr. 16. kapr. 23. v. v. 7. v. v. 4. kar. 16. ser. 11. kar. 13. kar. 4. kar. 30. kapr. 6. ser. 8. kapr. 1. ser. 8. ser. 5. kapr. 12. kar. 9. d-kar. 24. d-kar. 8. kapr. 22. v. v. 8. kapr. 3. kapr. 3. kar. 29. kapr. 14. ltn. 11. ser. 1. kar. 6. ser. 21. v. v. 8. d-kar. 18. kapr. 9. v-ser. 5. v-ser. 21. kapr. 14. kapr. 27. vd.-kar. 3. kar. 20. kar. 12. v. v. 24. kar. 30. v-ser. ser. 29. v. v. kapr. 6.

4. 14. L A asistents 12. 20. ierdnis 8. 09. el. students 2. 07. meu uzr. 3. 11. stud. agr. 3. 09. dzelzcen. 9. 09. lauksaimn. 2. 25. skolnieks 4. 12. grmatvedis 10. 21. techniis 1. 23. students 1. 08. tirgotjs 9. 08. lauksaimn. 3. 13. lauksaimn. 1. 10. main. 12. 19. ierdnis 11. 12. grmatvedis 4. 18. stud. in. 11. 06. skolotjs 9. 09. ierdnis 1. 20. skolotjs 2. 15. techn. 1. 15. techn. 10. 10. drznieks 10. 11. mrnieks 8. 22. stac. de. 4. 24. ierdnis 3. 16. ierdnis 5. 09. biroja darb. 4. 09. ierdnis 7. 12. zemkopis 2. 01. ierdnis 3. 08. lauks. 7. 22. purva techn. 1. 07. rotal. meist. 1. 08. vrpt. vad. 8. 15. lauks. 6. 12. drznieks 2. 23. skolnieks 1. 18. dzelzc. ier. 2. 27. lauksaimn. 7. 04. ierdnis 7. 26. pasta darb. 29. 9. 08. lauks. 6. 12. lauksaimn. 26. 1. 22. lauks. 9. 11. ierdnis

408

31 39 41 58

60

60 14 17 27 30

42 43 45

50 54

59 64

65 66

Borti Jnis Vrzemnieks Emls Rempe Edgars Rudztis Krlis Lazdi Rdolfs Strazdi anis Tdemanis Arvds Janums Vilis Akermanis Vilhelms Putni Ansis Jurevics Eduards Koci Elmrs Krampis Artemijs Bergmanis Arnolds Renigers Vilis Detlavs Krlis Ranka Jnis Zvirbulis Jnis uriis Harijs Balodis Pteris Plosti riks Liepkalns Artrs Lcis Edgars Jumburgs Valentns Malauckis Jnis Tomass Al-drs Butkus anis Hzners Vilis Odin Georgs Malvess Egons Brzi Artrs Apa Jnis Vieglais Georgs Mainovskis Donats Brzi Arnolds Bruzgulis Al-drs Fabians Teodors Timans Antons Plasi Voldemars Ptersons Jnis Zvaigznte Viktors Rags Jnis Olevskis Heinrichs Lazdi Jnis Trucis Arnolds Sili Arvds Strazdi Jnis

g. sp. izp. ltn. kpt. kpt. kapr. kapr. kpt. plkv. kpt. v. v. ser. ser. v-dkar. v. v. v. v. ser. kapr. kapr. d-kar. maj. kar. kapr. kar. ser. kar. maj. kpt. maj. ltn. ser. ser. d-kar. vltn. kapr. kar. ser. v. v. ser. d-kar. kar. d-kar. kapr. v. v. v. v. v. v. kapr. kapr.

12. 31. 27. 27. 7. 6. 19. 7. 24. 3. 14. 14. 30. 21. 4. 27. 21. 20. 23. 21. 9. 15. 12. 14. 27. I. 29. 23. 25. 17. 27. 28. 12. 21. 13. 28. 19. 2. 10. 6. 18. 5. 26. 19. 20. 8. 16.

8.27. 7. 11. 10. 06. 9. 04. 9. 14. 1.08. 10. 05. 1. 04. 11. 05. 6. 09. 1.20. 8. 18. 7. 17. 1. 20. 5. 11. 6. 11. 8. 23. 2. 12. 5. 19. 6. 07. 1. 15. 2.21. 1. 19. 10. 12. 3. 06. 11. 08. 7. 06. 7. 05. 9. 10. 9. 16. 4. 10. 4. 12. 11.08. 1. 14. 8. 19. 4. 23. 5.00. 7. 14. 4. 22. 12. 13. 4. 14. 9. 14. 11. 08. 9. 06. 9. 09. 8. 11. 6. 11.

skolnieks univ. asist. tirgotjs virsnieks jurists v. ierdnis virsnieks virsnieks lauks. valsts ier. tirdzn. darb. teologs lauks. kaavrs agronoms meu techn. students kbeltechn. students virsnieks mezinis skolotjs students mrnieks lauks. lidot., insp. lauks. virsnieks tiesnesis ofers-mech. virsd. kar. drznieks bvtechn. skolot., stud. grmatvedis students lauks. oferis oferis lauks. ierdnis lauks. oferis lauks.-grm. grmatv. mainists lauks.

409

66 67

68 69

69 71

73 74

75 75

76

77 112

113

114 114

115 116 117 118

Blaus Uldis Jansons Jnis Rieksti Jnis Brzi Voldemrs Engers d a m s Zemeszirgs Alberts Rubenis Nikolajs Ruis Arvds Langmanis Artrs Magone Krlis Skrasti Vilis encis D a u m a n t s Birzgalis Jnis Begis Leonds Zais Arnolds Kakti Edgars Usns-Ersts Roberts Zvejnieks Artrs Kalnbrzi Alfrds Liepa Krlis Paklons Leons Kregers Modris ili Evalds Smanis Reinholds Cintis dolfs Veiss Jkabs Krievs Arvds Leitis Zigfrds K a m p e Toms Brzi Leonds Abrants Alfrds Zaums Jnis boli Jnis Brzi Voldemrs Skrebens Arvds Pruchnovs Arnolds Zle Ilmrs Mielsons Kirils Alksnis Krlis Jakubovs Nikolajs Kreimanis Visvaldis Aukmanis Eduards Krmi anis Brvkalns Otto Vtenis Zigfrds Krze Leonds Misi Rinaldo

kar. kapr. kapr. kapr. kar. kar. ser. kar. kar. kapr. ser. d-kar. d-kar. ser. kapr. v. v. kapr. d-kar. ltn. kapr. kapr. d-kar. kapr. vd. kar. v. v. v. v. kapr. d-kar. ser. kapr. d-kar. kar. v. v. kapr. v. v. ser. kapr. ser. v. v. v. v. kar. kapr. d-kar. v. v. kar. kapr. ser.

23. 24. 23. 17. 30. 22. 6. 13. 30. 6. 4. 9. 2. 19. 12. 6. 2. 6. 29. 8. 22. 18. 23. 25. 31. 23. 26. 10. 6. 15. 15. 21. 7. 25. 19. 26. 9. 6. 13. 12. 30. 13. 13. 23. 10. 15. 14.

8. 17. 6. 22. 1. 15. 3. 13. 4. 20. 5. 21. 1. 08. 7, 21. 11. 21. 1. 18. 6. 07. 5.11. 4. 10. 3. 11. 3. 14. 8. 06. 9. 10. 6. 13. 2. 06. 1. 07. 6. 24. 3. 23. 3. 08. 11. 12. 1. 15. 2. 10. 8. 14. 6. 23. 1. 16. 4. 21. 4. 19. 2. 21. 3. 11. 5. 09. 9. 08. 1. 12. 2. 21. 9. 12. 11. 09. 9. 00. 4. 21. 11. 12. 7. 17. 3. 06. 2. 08. 4. 16. 8. 14.

skolotjs elektrotechn. grmatv. bvtechn. lauks. miis techniis inenieris skolotjs skolotjs ierdnis rpn. revid. lauks. fotografs grmatv. kaavrs skolotjs bvtechn. ierdnis lauksaimn. kanc. ierdn. galdnieks pag. sekr. tirgotjs kaavrs architekts tirgotjs mantechn. ierdn., stud. ierdnis ierdn. stud. kino techn. kultrtechn. jrnieks lauks. ierdnis mechan. lidotjs lidotjs tirgotjs students inenieris pulkst. meist. svaru mech. L.U. lektors grmatvedis ierdnis

410

118 119

120 121 121 122

123

123 124 125

126 126 127

128

128 129

130

Sops Jnis kar. Cveigelis Fricis ser. Masti Ivars kar. Groti Imants d-kar. Bulavs Vilis v. v. bele Eduards v. v. Egljs Gustavs kar. Bergvalds Ansis kapr. Cukurs Jnis kapr. Biela Arvds kapr. Gurti Arvds kapr. Jurgenovskis Roberts kar. Pelcis Valentns kar. Meisters Augusts kapr. Vti Otomars kar. Kalni Arvds d-kar. Bisenieks Imants kar. Ldacis Arvds ltn. Brunners dolfs kpt. Utinns Jzeps v. v. Puri Krijnis ser. Jansons anis kpt. Vveris Eduards kapr. Apse Arnolds v. v. Lauva Ernests kapr. Brantevics Alfreds v. v. Kalni Arvds kapr. Jansons Magnuss d-kar. Enne Krlis ser. Purvi Jnis d-kar. Grslis Alfrds g. sp. izp. Stivers Osvalds d-kar. Zaaiskalns Oerts v. v. Rcenis Bernhards v. v. Strelevics Jnis d-kar. Cers Jnis kar. A k m e n s Arnolds kar. Brzi Jnis v. v. Bolevics Pteris ser. Auni Voldemars kapr. Bindemanis Roberts kar. Dzirnis Roberts kapr. Lielais Konstantns kapr. dri Edgars d-kar. Zvarts Alfons kar. Zelzi Krlis ser. Bais Eduards v. v.

27. 10. 17. 22. 28. 1. 26. 10. 21. 7. 1. 11. 14. 9. 24. 25. 23. 7. 31. 18. 27. 24. 3. 28. 14. 2. 24. 29. 9. 7. 21. 10. 2. 24. 19. 21. 15. 31. 5. 25. 4. 22. 11. 27. 16. 7. 24.

2. 7. 4. 7. 3. 1. 7. 8. 1. 12. 3. 8. 8. 4. 3. 2. 10. 4. 7. 11. 6. 11. 8. 5. 9. 5.

22. 09. 24. 15. 17. 08. 12. 22. 22. 21. 16. 18. 06. 10. 00. 15. 22. 14. 11. 07. 08. 07. 09. 14. 10. 15. 12. 9. 21. 1. 08. 7.11. 4. 27. 3. 23. 2. 05. 5. 13. 5. 14. 11. 14. 10. 13. 10. 04. 9. 17. 6. 22. 2. 16. 1. 14. 9.11. 2. 17. 12. 01. 6. 10. 1. 15.

techniis grmatvedis skolnieks tlbr. kapt. mechaniis v. grmatv. galv. grmatv. skolnieks techniis ierdnis ierdnis jrnieks urnlists students grmatvedis lauks. bvtechn. ierdnis virsnieks ierdnis drzkopis virsnieks manatsl. urnlists agronoms techn.-mech. pg. sekret. students galdnieks skolotjs skolnieks lauks. ierdnis elektrotechn. lauks. lauks. kino prv. lauks. galdnieks oferis-mech. radio-tel. ierdnis bvtechn. skolotjs ierdnis referents geol. stud.

411

131 131

132

133 134

135

136 136

137

138

168 169

Grveris Ernests Krijnis Arvds Miezis Mielis Mitis Jnis Nolle Krlis Ozoli Arnolds Tomsons A r t r s Spalvi Al-drs A r j s Ervns Breis A n d r e j s Timrots Imants Pelude Richards Kangars Krlis Danmeistars Alberts Vtoli Jnis Rudztis riks Zellis Jnis Kasaltis Eduards Tillers Herberts Tirzi Herberts Juris Al-drs Ptersons Alfreds K u m e r m a n i s Arnolds Balodis Fricis Rais Mrti Buevics Viktors Birzgalis Jnis Ratnieks Mrti Vj Jnis Leitass Eriks Lielnors Leonds Caune Krists Rokulis Boeslavs Zelmenis Al-drs Eizans Vilis Lsis Mielis Rudztis Jnis

v. v. v. v. v. v. ser. kapr. kapr. kar. kapr. kapr. v-ser. d-kar. kapr. v. v. kapr. v-ser. kar. v-ser. ser. v-ser. ser. ser. v. v. vltn. kapr. kapr. kapr. kapr. d-kar. d-kar v. v. v-ser. kar. kpt. ltn. d-kar. kar. ser.

10. 27. 5. 11. 30. 29. 16. 14. 12. 25. 7. 11. 8. 1. 18. 13. 2. 1. 4. 20. 1. 27. 29. 18. 26. 16. 10. 27. 20. 20. 27'. 5. 14. 19. 18. 26. 6.

3. 07. 2. 09. 3. 00. 12. 09. 3. 08. 12. 19. 3. 09. 1. 12. 5. 15. 4. 04. 9. 24. 6. 14. 3. 12. 12. 08. 8. 08. 6. 25. 11. 00. 8. 16. 3. 12. 2. 23. 6. 07. 3. 17. 5. 07. 12. 20. 12. 23. 9. 21. 8. 14. 12. 05. 4. 06. 7. 08. 5. 16. 6. 06. 12. 14. 3. 16. 2. 14. 9. 04. 3. 16.

ierdnis geol. in. virsd. instr. lauks. pol., tirgot. zmt.-fot. jrnieks lauks. lauks. lauks., jrn. skolotjs lauks. techniis lauks. grmatv. lauks. grmatv. ierdnis techniis pienot. vad. ierdnis students techniis skolotjs skolnieks stemeist. mechaniis preu prz. lauks. oferis vd. instr. grmatvedis virsnieks virsnieks skolotjs skolotjs lidot., techn.

Saraksts rakstts reistrans secb un sniedz pilngu prskatu par tiem vriem, kas lika pamatus D V organizcijai. K saraksts liecina, delegti bija no dadm profesiju grupm, blakus veciem vriem stjs ar jauneki. Saraksts gan uzrda tikai 311 vrdu, jo viens n o delegtiem vai nu bija piemirsis, vai ar nebija gribjis reistrties.

412

3. pielikums
LATVIEU APRPBAS BIEDRBAS D A U G A V A S V A N A G I STATTI I Mris

Latvieu aprpbas biedrbas Daugavas Vanagi" mris ir ka cietuo latvieu un viu imenes loceku kultrl un saimniecisk aprpba. II Tiesbas Savu mru sasnieganai biedrbai ir tiesbas: a) dibint biedrbas nodaas, invalidu, jaunatnes, sporta un citas sekcijas, kas kalpotu biedrbas mru sasnieganai; b) iestties par biedru cits saimniecisks un kultrls organizcijs; c) iegt un nomt kustamus un nekustamus paumus, saimnieciskus uzmumus un saimniekot ar tiem; d) uzemties juridiskas saistbas un slgt lgumus; e) uzstties k prastjai un atbildtjai tiesu iestds; f) sarkot teta izrdes, koncertus, izstdes, prieklasjumus, kursus, vakaranas, sapulces, tradicionls sanksmes, sacensbas u.c. sarkojumus; g) ierkot un uzturt slimncas, sanatorijas, atptas namus, briu patversmes, kopmtnes, skolas, lastavas, klubus un citus ldzgus iestdjumus savu biedru un to imenes loceku aprpbai; h) izdot laikrakstus, urnlus un grmatas; i) sarkot bazrus, loterijas un ziedojumu vkanu; j) izsniegt biedriem un viu imenes locekiem vienreizjus un periodiskus pabalstus; k) biedrbai ir juridiskas personas tiesbas; l) biedrbai ir savs karogs, un k biedrbai t nodam ir savs zmogs. III 1. 2. Biedru sastvs un to uzemana

3. 4. 5.

6.

Biedrbas biedri sadals; a) aktvos biedros, b) biedros veicintjos un c) goda biedros. P a r biedrbas aktvo biedru var bt pilntiesgi latviei, kas cietui kaa darbb vai kaa darbbas d bijui spiesti atstt dzimteni un nav zaudjui tiesbas. Par biedru veicintju var bt ikviens latvietis, kas sasniedzis 18 gadu vecumu. Par goda biedriem delegtu pilnsapulce var ievlt ikvienu personu, kurai ir izcili nopelni biedrbas darbbas sekman. Par latvieiem o stattu izpratn uzskatmas visas personas, kuas uz 1939. g. 1. septembri bijuas Latvijas pavalstnieki un pc tam nav ieguvuas citas valsts pavalstniecbu, k ar o personu pcncji. Aktvas un pasvas balstiesbas biedrbas prvaldes organos bauda tikai aktvie biedri.

413

7.

Visiem biedrbas biedriem ir pienkums visiem spkiem sekmt biedrbas mrus, atbalstt ts darbbu un padoties biedrbas prvaldes organu likumgiem lmumiem. 8. Biedrbas biedriem ir tiesbas nst attiecgo iestu apstiprintas nozmes. Biedru pieemanas krtba 9. Aktvos biedrus un biedrus veicintjus, saska ar Centrls Valdes izstrdtu instrukciju, uzem nodaas valde uz interesentu lgumu pamata, ja viu ldzinj darbba atbilst biedrbas mriem. Nodaas valdes lmumu par interesenta neuzemanu tas var prsdzt Centrlai Valdei. 11. Aktvo biedru vai biedru veicintju var izslgt biedrbas Centrl Valde uz savu ierosmi, uz attiecgs nodaas valdes, revzijas komisijas, goda tiesas vai 10 biedru rakstveida ierosinjumu, ja apstkus noskaidrojot izrdtos, ka biedra rcba kait biedrbas interesm. Lmumu par izslganu biedrs var prsdzt delegtu pilnsapulcei viena mnea laik no valdes lmuma pazioanas dienas. 12. Ikviens biedrs var k a t r laik n o biedrbas izstties, par to rakstiski paziojot nodaas valdei. 13. Ja biedrs ldz valdes noteiktam termiam nenomaks iepriekj gada maksjumus, tas automatiski skaits izstjies no biedrbas. 14. Izslgto biedru var uzemt par jaunu (ar k d cit noda) tikai ar Centrls valdes piekrianu. 15. Mainot dzves vietu, biedrs automatiski skaits par uzemtu jauns dzves vietas noda, ja vi iesniedz attiecgu paziojumu reiz ar ldzinjo biedru karti. IV Prvaldes organi 10.

1. Biedrbas darbbu vada ts prvaldes organi. Visi prvaldes organu lmumi ir ierakstmi protokolu grmat. 2. Biedrbas darbbas un norina gads skaits kalendra gads, bet prvaldes organi darbojas no vienas krtjas biedru sapulces, resp. delegtu pilnsapulces ldz otrai. 3. Biedrbas prvaldes organi ir: a) nodas 1) nodaas biedru sapulce. 2) nodaas valde, 3) nodaas revzijas komisija; b) centr 1) delegtu pilnsapulce, 2) Centrl valde, 3) Centrl revzijas komisija. 4. Visi prvaldes organu amati ir goda amati un izpildmi bez atalgojuma. Valdes un revzijas komisijas loceki uz algotiem amatiem biedrb var kandidt tikai pc viu pilnvaru izbeigans.

414

Nodaas biedru sapulce 5. Nodaas biedru sapulce ir augstkais prvaldes organs. Krtj nodaas biedru sapulce sank reizi darbbas gad, bet rkrtjs pc vajadzbas. Nodaas biedru sapulci sasauc nodaas valde uz savu ierosmi, vai uz nodaas revzijas komisijas pieprasjuma, vai uz 1/10 nodaas biedru pieprasjumu, k ar uz Centrls valdes pieprasjumu. 6. Nodaas biedru sapulcei piekrt: a) ievlt nodaas valdi un nodaas revzijas komisiju; b) ievlt no nodaas biedru vidus delegtus biedrbas delegtu pilnsapulcei; c) pieemt nodaas darbbas plnu un budetu, k ar apstiprint gada prskatu. Budets jpieem ne vlk k divu mneu laik pc jaun darbbas gada skuma; d) izlemt dadus jautjumus un ierosinjumus, kuus liek priek nodaas valde, nodaas revzijas komisija vai atsevii biedri; e) ierosint biedrbas stattu grozjumus; f) atcelt no amata nodaas valdes un revzijas komisijas locekus; g) lemt par nodaas likvidciju. 7. Nodaas biedru sapulce ir pilntiesga, ja t izziota vietjos laikrakstos vai ar pavstm vismaz 14 dienas iepriek un taj piedals vismaz puse nodaas aktvo biedru. Ja mintais biedru skaits nesank, tad otrreizja biedru sapulce ar to pau dienas krtbu jizzio par jaunu ne vlk k 7 dienu laik pc nenotikus sapulces, un t ir pilntiesga pie jebkura ieraduos biedru skaita. 8. Nodaas biedru sapulce savus lmumus pieem ar vienkru balsu vairkumu (puse + viens), izemot jautjumu par nodaas likvidciju un nodaas valdes vai revzijas komisijas loceku atcelanu, kui izirami ar divm tredam balsu vairkumu. 9. Nodaas valdes, revzijas komisijas, delegtu vlanas un prvaldes orgnu loceku atcelanas izdarmas, aizklti balsojot. Prjo jautjumu izirana izdarma atklt balsoan, ja vien aizkltu balsoanu nepieprasa vismaz 1/10 no kltesoo aktvo biedru skaita. Nodaas valde 10. Nodaas valde sastv no 5 locekiem, kuus uz vienu gadu no aktvo biedru vidus ievl nodaas biedru sapulce. Valdes loceku amatus sadala pati valde sav starp, un tie ir: valdes prieksdis, prieksa vietnieks, sekretrs, kasieris un biedrzinis. T d pat krtb ievlami 3 valdes loceku kandidti, kui stjas miruo, izstjuos un prombtn esoo valdes loceku viet. 11. Nodaas valdei piekrt: a) vadt nodaas darbbu un sasaukt nodaas biedru sapulces; b) uzemt nodaas biedrus; c j sastdt gada darbbas plnu, budetu, darbbas prskatu un likt tos priek nodaas biedru sapulcei apstiprinanai; d) vest grmatas par biedrbas ldzekiem un mantas prvaldanu un izlietoanu;

415

e) pieemt un atlaist nodaas techniskos darbiniekus, k ar biedru sapulces apstiprint budeta apmros noteikt tiem atalgojumu; f) pilnvarot atsevius valdes locekus vai citas personas uzstties nodaas vrd valsts, pavaldbas un tiesu iestds, uzmumos un organizcijs; g) dibint nodaas sekcijas (invalidu, jaunatnes u.c.), apstiprint o sekciju vadtjus un citas amatpersonas, apstiprint sekciju darbbas plnu un prskatus, k ar prraudzt sekciju darbbu. 12. Nodaas valdes sdes sasauc nodaas valdes prieksdis vai via uzdevum via vietnieks. Valdes sdes ir pilntiesgas, j a tajs piedals vismaz 3 loceki. Valde savus lmumus pieem ar vienkru balsu vairkumu, bet, balsm viendi daloties, izrja ir prieksa balss. Nodaas 13. revzijas komisija

Nodaas revzijas komisija revid nodaas darbbu un sniedz nodaas biedru sapulcei ziojumu par to. Nodaas revzijas komisija sastv no prieksa un 2 locekiem, kuus uz vienu gadu ievl nodaas biedru sapulce. Td pat krtb nodaas biedru sapulce ievl 2 revzijas komisijas kandidtus, kui stjas prombtn esoo, miruo vai izstjuos revzijas komisijas loceku viet. Revzijas komisijas sdes sasauc revzijas komisijas prieksdis pc vajadzbas. Centrlie prvaldes orgni Delegtu pilnsapulce

14. Delegtu pilnsapulce ir biedrbas augstkais prvaldes organs. T sastds no a) nodau delegtiem, kuus dele 1) katra nodaa vienu, 2) bez tam vl ik pa delegtam uz katriem pilniem 100 aktviem biedriem. (Par delegtu var ievlt ikvienu biedrbas aktvi biedru); b) Centrls valdes un Centrls revzijas komisijas locekiem. 15. K a t r a m delegtam ir tikai viena balss. 16. Krtjo delegtu pilnsapulci sasauc reizi gad, bet rkrtjs pc vajadzbas. 17. Delegtu pilnsapulci sasauc Centrl valde uz savu ierosmi, uz Centrls revzijas komisijas vai vismaz 1 / 5 nodau pieprasjuma. 18. Delegtu mandtus prbauda Centrl revzijas komisija. 19. Delegtu pilnsapulcei piekrt: a) ievlt Centrls valdes, Centrls revzijas komisijas un goda tiesas locekus; b) pieemt biedrbas darbbas plnu, apstiprint biedrbas darbbas prskatu un budetu; c) atcelt Centrls valdes un Centrls revzijas komisijas locekus, ja to darbba kait biedrbas interesm; d) izlemt dadus jautjumus, kuus liek priek biedrbas Centrl valde, Centrl revzijas komisija vai atsevias nodaas; e) caurskatt nodau valu un biedru sdzbas par Centrls valdes lmumiem; f) ievlt un izslgt goda biedrus; g) pieemt noteikumus par goda tiesm;

416

h)lemt par biedrbas stattu grozanu; i) lemt par biedrbas likvidciju. 20. Delegtu pilnsapulce pilntiesga pie katra ieraduos delegtu skaita, ja t izziota ar apkrtrakstu nodam vismaz 1 mnesi iepriek. 21. Delegtu pilnsapulce lmumus pieem ar vienkru balsu vairkumu, izemot jautjumus par biedrbas stattu grozanu, biedrbas likvidciju, valdes un revzijas komisijas loceku atcelanu, kuri izirami ar 22. Centrls valdes, Centrls revzijas komisijas un goda tiesas vlanas, k ar amatpersonu atcelana izdarma aizklti balsojot, bet prjie jautjumi izirami atklti balsojot, ja vien aizkltu balsoanu nepieprasa vismaz 1/10 no kltesoajiem delegtiem. 23. Delegtu pilnsapulci atklj biedrbas prieknieks, bet to tlk vada paas sapulces izvltais pilnsapulces prezidijs. 24. Delegtu pilnsapulces lmumi protokoljami un tie ir saistoi vism biedrbas nodam un visiem biedriem. Centrl valde 25. Biedrbas Centrl valde vada biedrbas tekoo darbbu, un t sastv no 9 locekiem: biedrbas prieknieka, via vietnieka, sekretra, sekretra vietnieka, kasiea, mantzia, biedrzia un divi valdes locekiem, kuus no aktvo biedru vidus ievl delegtu pilnsapulce uz 3 gadiem. Katru gadu izstjas un ir prvlami 1/3 valdes loceku saska ar viu pilnvaru ilgumu, pirmajos divi gados izstanos nosaka ar lozi. Izemot biedrbas prieknieku un via vietnieku, valdes loceku amatus sadala pati valde. Biedrbas prieknieku un via vietnieku delegtu pilnsapulce ievl katru atsevii, bet prjos valdes locekus visus kop. Bez tam delegtu pilnsapulce ievl uz vienu gadu 5 valdes loceku kandidtus, kui stjas miru, izstjuos vai ilgsto prombtn eso (pa via prombtnes laiku) valdes loceka viet. Biedrbas prieknieka viet stjas via vietnieks, bet attiecgais kandidts darbojas tikai k valdes loceklis, un valde nosaka, kdi pienkumi viam jveic. Miru vai izstjuos valdes loceka viet uz via atlikuo pilnvaru laiku nko delegtu pilnsapulce ievl jaunu valdes locekli. Izstjuos valdes locekli var ievlt no jauna vald. Centrls valdes loceklis nevar bt tai pa laik kdas nodaas valdes loceklis. Centrlai valdei piekrt: a) vadt biedrbas darbbu; b) sasaukt delegtu pilnsapulces un izvest dzv delegtu pilnsapulces lmumus; c) sastdt biedrbas darbbas plnu, budetu un darbbas prskatu un likt tos priek delegtu pilnsapulcei; d) izlemt sdzbas par nodaas valdes lmumiem; e) noteikt iestans un periodisku biedru maksjumu augstumu; f) vest grmatas par biedrbas ldzeku un mantas prvaldanu un izlietoanu;

26. 27. 28.

29. 30. 31. 32.

417

g) pieemt un atlaist biedrbas techniskos darbiniekus un delegtu pilnsapulces apstiprint budeta robes noteikt tiem atalgojumu; h) pilnvarot atsevius valdes locekus un citas personas uzstties biedrbas vrd un pilnvar valsts, pavaldbas un tiesu iestds, uzmumos un organizcijs; i) lemt par nodau un sekciju dibinanu, k ar izstrdt instrukcijas un noteikumus to darbbai, k ar apstiprint sekciju vadtjus un citas amatpersonas; j) lemt par nekustamu paumu un uzmumu ieganu, nomanu, atsavinanu un apgrtinanu pardiem; k) lemt par biedrbas uzmumu un saimniecisku paskumu ierkoanu, izmantoanu un likvidanu. Izvlties un apstiprint iem uzmumiem piemrotus vadtjus, k ar uzraudzt, lai tie tiktu vadti saska ar biedrbas interesm; l) lemt par biedrbas ldzeku izlietoanu apstiprint budeta robes; m) izstrdt ar nodam saistous noteikumus par aprpbas darba veikanu, it sevii noteicot ar pieiramo pabalstu augstumu; n) izstrdt un iesniegt delegtu pilnsapulcei apstiprinanai noteikumus par biedrbas goda tiesu; o) uzraudzt un saskaot nodau darbbu un vajadzbas gadjum ar atcelt nodaas valdes lmumus; p) vest Centrlo biedru un a p r p j a m o personu kartotku. 33. Centrls valdes sdes sasauc un vada biedrbas prieknieks, vai via prombtn via vietnieks, un ts pilntiesgas, ja taj piedals vismaz 5 valdes loceki. Valde savus lmumus pieem ar vienkru balsu vairkumu, bet balsm ldzgi daloties, iziro ir sdes vadtja balss. Centrl revzijas komisija Centrl revzijas komisija revid un prrauga biedrbas darbbu un sniedz par to delegtu pilnsapulc ziojumus. Centrl revzijas komisija sastv no 3 locekiem, kuus ldz ar 2 kandidtiem ievl uz 1 gadu delegtu pilnsapulce. Centrls revzijas komisijas loceki pc ievlanas sadala amatus pai sav starp konstruans sd. Centrls revzijas komisijas sdes sasauc pc vajadzbas Centrls revzijas komisijas prieksdis. Centrlai revzijas komisijai tiesbas iepazties ar visu biedrbas darbbu, grmatm un sarakstanos k centr, t nodas. Centrlai revzijas komisijai pienkums vismaz vienu reizi gad prbaudt biedrbas uzmumus un saimnieciskos paskumus.

34. 35. 36. 37. 38. 39.

V Biedrbas ldzeki 1. Biedrbas ldzeki sastds no: a) iestans naudm, b) periodiskiem biedru maksjumiem, c) ziedojumiem, dvinjumiem, novljumiem un pabalstiem, d) ienkumiem no biedrbas sarkojumiem, loterijm, uzmumiem un citiem saimnieciskiem paskumiem,

418

e) ienkumiem no noguldjumiem un citiem atsevii nemintiem ienkumiem. 2. Delegtu pilnsapulce nosaka, kd veid un kdos apmros izdarmi nodau maksjumi Centrlajai valdei resp. kda ienkuma daa nodod a m a Centrls valdes rcb. 3. Biedrbas biedri invalidi (kas zaudjui 3 0 % un vairk darba spjas) ir atbrvojami no iestans un periodiskiem biedru maksjumiem. V I Biedrbas nodaas 1. Biedrbas darbba izpauas biedrbas nodas, Centrl valde tikai vada, prrauga un saskao atseviu nodau darbbu saska ar iem stattiem. Tomr atsevii uzmumi, iestdes un saimnieciski paskumi, kas pieder visai biedrbai, var atrasties tiei biedrbas Centrls valdes przi. Vien apvid dzvojoie biedrbas biedri apvienoti biedrbas noda. Nodaas nosaucamas apvidus vai nodaas atraans vietas vrd. Ar Centrls valdes sdeka atraans viet darbojas biedrbas nodaa. Nodau reistr Centrl valde, ja to ierosina vismaz 20 interesenti, kui skaits k nodaas dibintji, un tie ar ievl nodaas pagaidu valdi. Izirot jautjumu par nodaas dibinanu, Centrl valde apsve, vai jaun nodaa bs darbbas spjga resp. vispr bs lietderga. Pc nodaas reistranas nodaa uzsk darbbu, un pagaidu valde izpilda nodaas valdes funkcijas ldz pirmajai biedru sapulcei, ku ievl nodaas prvaldes organus saska ar iem stattiem. Pirm jaundibints nodaas biedru sapulce sasaucama ne vlk k 3 mneu laik pc nodaas reistranas. Jautjumu par nodaas slganu izir biedrbas Centrl valde; ja nodaas biedru sapulce nolmusi nodau likvidt, Centrl valde ar nosaka, k likvidcijas gadjum izlietojama nodaas rcb eso manta. Uzskt saimnieciskus uzmumus un paskumus nodaa var tikai ar Centrls valdes piekrianu. Centrl valde savu piekrianu dod tikai t d gadjum, ja t ir guvusi prliecbu, ka ie paskumi nks par labu biedrbas mriem resp. darbbai. VII Stattu grozana Biedrbas stattu grozanu var ierosint nodaas biedru sapulce, Centrl valde un Centrl revzijas komisija. 2. Stattu grozjumus var izdart tikai delegtu pilnsapulce ar 2/3 kltesoo delegtu balsu vairkumu. Stattu grozjumu projekts jpiesta nodam reiz ar delegtu pilnsapulces izsludinanu. 3. Stattu grozjumu apstiprinanai attiecgs iestds pilnvarota biedrbas Centrl valde. VIII 1. 2. Biedrbu var likvidt: juma, b) uz delegtu Biedrbas likvidciju revzijas komisija vai btu vairs iespjama Biedrbas likvidcija 1.

2.

3.

4.

5.

6.

a) uz tiesas sprieduma vai attiecgo iestu rkopilnsapulces lmuma pamata. var ierosint biedrbas Centrl valde, Centrl 1/5 nodau, ja biedrbas darbbas turpinana nevai vlama.

419

Delegtu pilnsapulce var izlemt biedrbas likvidciju, ja par to balso 2/3 ir izsludints sapulces dienas krtb ldz ar paziojumu par sapulces sasaukanu. 4. Delegtu pilnsapulce var uzdot biedrbas likvidciju Centrlajai valdei vai ar im nolkam izvltajai likvidcijas komisijai. 5. Delegtu pilnsapulce var dot nordjumus likvidtoriem, k likvidcijas gadjum izlietojama biedrbas manta. ie statti pieemti 1946. gada 4. janvr Cdelgem, D V delegtu pilnsapulc.

3.

4. pielikums
NOTEIKUMI D A U G A V A S V A N A G U ORGANIZCIJAS DARBBAI I D V organizcijas btba (DV)

1. DV organizcija ir nacionla latvieu cntju kopba, kas sav darbb ietilpina ikvienu latvieu saimi, neatkargi no ts eogrfisk novietojuma. II Mris un ideja 2. Apvienot un pulct latvieus tautas kopbas saglabanai. K o p t un uzturt varogaru, nacionlo vienbu un morlisko stju. 3. Sniegt dadu veidu atbalstu un paldzbu visiem tautieiem, sevii kaa invalidiem, breiem, atraitnm, krituo vai bez vsts pazuduo kaavru piedergajiem, slimiem un veciem audm. 4. Stiprint ticbu Latvijas atjaunoanai, cilvku tiesbm un brvbai. 5. Stiprint prliecbu un darbbu, ka msu tvu zeme ir un paliks Latvija, kurp jatgrieas visiem dzvajiem, kaut ar Latvijas neatkarbas atgana ieilgtu. 6. Cnties par msu tvu zemes atbrvoanu, sadarbojoties ar vism prjm organizcijm, kas cns par tiem paiem mriem. 7. Sadarboties ar citm tautm un starptautiskm organizcijm, ciktl to prasa un pieauj intereu kopba. III Darbbas principi

8. Latvieu vienotbas veicinanai DV sadarbojas ar katru latvieti un organizciju, ja to stja un darbba pozitvi sekm cu par Latvijas atbrvoanu. 9. Poltiskaj darbb DV neierobeo savu biedru poltisko prliecbu, ja t atrodas saska ar 2. punktu. 10. D V sekm skolu, jaunatnes organizciju un visu kultrlo paskumu darbbu, jo t ir nkotn kapitls, uz k u a balstsies latvieu tautas nkotne.

420

11. Organizcija pieliek visas ples, lai saskaotu cu par Latvijas atbrvoanu, un noraida katra veida savstarpju apkaroanos. 12. Organizcija darbojas Cdelgem pieemto stattu gar. Ja kdas atsevias zemes likumi ir par rsli organizcijas darbbas leglizanai un izveidoanai uz minto stattu pamata, tad pieaujama formla atkpans no tiem. Atirgo stattu projektu pieem attiecgs zemes delegtu kopsapulce, un to apstiprina D V centrl valde (DV CV). 13. DV CV un zemju valdes sav darb vads ar iem noteikumiem. IV DV organizcijas biedri 14. Organizcijas biedri ir abu dzimumu personas un iedals aktvos biedros, biedros veicintjos un goda biedros. 15. Par aktviem biedriem var uzemt abu dzimumu personas, kas sasnieguas 18 gadu vecumu un aktvi iestjas par Latvijas brvbu un neatkarbu, k ar par citu DV mru sekmanu un stenoanu. 16. Par biedriem veicintjiem var uzemt abu dzimumu personas, kas sasnieguas 16 gadu vecumu, k ar personas, kas nevar bt aktvi biedri. 17. Aktvos biedrus un biedrus veicintjus uzem nodau resp. apvienbu valdes vai kopu pilnvarotie saska ar attiecgs zemes stattiem. Lmumu par uzemanu biedru skait var prsdzt zemes vald. 18. Par biedriem nevar uzemt un biedrus no organizcijas var izslgt, ja viu darbba apzinti vrsusies pret Latvijas valsti un ts neatkarbu, kaitjot latvieu labai slavai vai organizcijas mriem. 19. Par goda biedriem var uzemt personas, kas ar savu darbbu izcil veid sekmjuas D V mrus un darbbu visas organizcijas mrog, vai kurm izcili nopelni Latvijas tautas vai valsts lab. 20. Par goda biedru uzemanu lemj DV CV vai uz savu, vai kdas zemes valdes ierosinjumu, bet ievrojot visu zemju valu atzinumus. Ja ierosintja ir zemes valde, ierosinjums reiz ar motivjumu paziojams vism s zemes kopm un nodam resp. apvienbm, pc tam goda biedra uzemanas jautjumu ieliek zemes delegtu kopsapulces darba krtb. Ierosinjums ir pieemts, ja par to nobalso ne mazk k 2/3 kltesoo delegtu. Uz e m t a j a m goda biedram izsniedzams goda diploms un DV kru nozme zelt, ko izdara DV CV vai ts uzdevum attiecgs zemes valde. 21. Personm, kurm izcili nopelni organizcijas lab, D V CV uz savu vai zemju valu ierosinjumu var pieirt D V kru nozmi zelt kop ar apliecbu. 22. Personm, organizcijm, vienbm vai zinmm personu grupm par nopelniem organizcijas lab D V CV vai zemju valdes var pieirt atzinbas rakstus. 23. Viengi aktvajiem biedriem ir aktvas un pasvas balss tiesbas. 24. Ikvienam biedram tiesbas nst organizcijas kru nozmi. 25. Ikviena biedra pienkums ir visiem spkiem sekmt organizcijas mrus un pakauties ts prvaldes organu likumgiem lmumiem. 26. Par biedra izslganu lemj attiecgs zemes valde, bet par goda biedra izslganu D V CV. Zemes valdes lmumu par biedra izslganu var prsdzt attiecgs zemes delegtu kopsapulc, bet DV CV lmums par goda biedra izslganu ir galgs, un to revidt var viengi pati D V CV.

421

V DV kopas un nodaas resp. apvienbas 27. Organizcijas mru un ideju stenoanai biedri apvienojas kops vai nodas resp. apvienbs. 28. Kopas un nodaas resp. apvienbas augstkais prvaldes organs ir biedru kopsapulce. 29. Tekoo darbbu kop vada kopsapulc ievltais kopas pilnvarotais, bet noda resp. apvienb valde. 30. Tekoo darbbu revid kopsapulc izvltais kopas revidents, bet noda resp. apvienb revzijas komisija. 31. Nodaas resp. apvienbas valde savu uzdevumu labkai veikanai izveido aprpes, kultrli-sabiedrisks, informcijas un citas nozares, k ar organiz biedru intereu grupas (vanadu, jaunatnes, sporta u.c.), sekcijas, komitejas un tamldzgi. 32. Kopas un nodaas resp. apvienbas sav darbb pakaujas organizcijas augstko prvaldes un vadbas organu likumgiem lmumiem. VI DV zemju prvaldes organi 33. Kopas un nodaas resp. apvienbas katr atsevi zem veido attiecgs zemes D V saimi, kuas augstkais prvaldes organs ir zemes delegtu kopsapulce. 34. Zemes delegtu kopsapulce sastv no kopu un nodau resp. apvienbu delegtiem, kuus ievl kopu un nodau resp. apvienbu biedru kopsapulcs: a) katra kopa un nodaa resp. apvienba vienu; b) bez tam vl ik pa delegtam no zemes stattos noteikt biedru skaita. 35. Par delegtu var ievlt ikvienu aktvo biedru. Katram delegtam ir viena balss, bet materilu apsvrumu d viena nodaa resp. apvienba var delet, atbilstoi savam biedru skaitam, vienu delegtu ar vairkm balsm. 36. Zemes valdes vai revzijas komisijas loceklis tikai tad bauda balss tiesbas zemes delegtu kopsapulc, ja ir k d a s kopas vai nodaas resp. apvienbas delegts. 37. Delegtu kopsapulcei piekrt zemes valdes un revzijas komisijas ievlana, goda biedru ierosinana, darbbas plna u n budeta pieemana, darbbas ziojumu apstiprinana, stattu un noteikumu grozana, lemana par organizcijas likvidanu sav zem un dadu citu jautjumu izirana. 38. Zemes delegtu kopsapulce sasaucama ne retk k reizi gad. 39. K a t r zem darbojas tikai viena zemes valde, kas ir augstkais zemes izpildorgns. T vada zemes saimes tekoo darbbu un sadarbojas ar D V CV un citu zemju vildm. Par savu darbbu zemes valde rgulri inform D V CV, k ari pc katras delegtu kopsapulces un valdes sdes piesta D V CV o su protokolu norakstus. 40. Zemes valde savu uzdevumu veikanai izveido aprpes, kultrli-sabiedrisks, informcijas, vanadu, jaunatnes un citas nozares resp. daas un sav darbb vads ar organizcijas stattiem, noteikumiem, DV C V un zemes delegtu kopsapulces lmumiem. 41. Zemes revzijas komisija revid zemes valdes tekoo darbbu, un tai ir tiesbas revidt kopu un nodau resp. apvienbu darbbu.

422

42. Zemes valde un revzijas komisija ir atbildgas zemes delegtu kopsapulcei un zio tai par savu darbbu. VII DV Centrl valde 43. Cieai un saskaotai sadarbbai starp zemju valdm un organizcijas vienbas uzturanai DV saime turpmkajos punktos paredztaj krtb izveido DV centrlo valdi (DV CV). 44. DV CV ir augstkais izpildorgans jautjumos par organizciju k kopbu un koordincijas organs jautjumos par atsevio zemju saimju darbbu. 45. DV CV sastv no D V C V prieksa, kas reiz ir ar visas organizcijas prieknieks, prieksa 1. un 2. vietnieka, sekretra, kasiera un locekiem. Organizcijas technisk darba veikanai, k ar D V CV lmumu iedzvinanai DV CV pastv enerlsekretra amats. enerlsekretru uz nenoteiktu laiku izrauga DV CV. Sav darbb enerlsekretrs pakauts DV priekniekam. 46. DV prieknieku uz 3 gadiem ties un aizklts vlans ar vienkru balsu vairkumu ievl visi aktvie organizcijas biedri. Vlanas izdarmas saska ar atseviu instrukciju. 47. DV CV locekus uz 3 gadiem ievl zemju delegtu kopsapulces. Ikviena zeme ar biedru skaitu virs 200 ievl vienu locekli, bet zemes, kus biedru skaits lielks par 2000, ievl vl pa vienam loceklim no katriem tlkiem pilniem vai nepilniem 2000 biedriem. Abus prieksa vietniekus izrauga DV C V no sava sastva, ievrojot atsevio zemju biedru skaitu un eogrfisko novietojumu. Prieksa vietniekus nevar izraudzt no vienas zemes vai no zemes, no kuas ievlts DV prieknieks. Sekretru un kasieri dod t zeme, no kuas ievlts prieknieks, kaut ar ar to btu prsniegts ai zemei piencgais D V CV loceku skaits. 48. Zemes delegtu kopsapulce ir tiesga savu izvlto DV C V locekli atsaukt pirms t pilnvaru izbeigans laika. Vlams, ka DV C V loceki nk no zemes valdes sastva, lai vii btu pilnb informti par attiecgs zemes darbbu. 49. Ja D V prieknieks neparedztu apstku d savu pilnvaru laik aizkavts amatu pildt, t pienkumus pilda prieksa 1. vietnieks, bet ja amats kst vakants, D V CV nekavjoties lemj par jaunu vlanu sarkoanu. 50. D V CV piekrt: a) prstvt organizciju k kopbu, vadt un saskaot D V darbbu; b) izstrdt organizcijas visprjo darbbas plnu, k ar gadskrtjo darbbas prskatu; c) noorganizt un vadt D V prieknieka vlanas; d) saskaot zemju valu darbbu, bet zems, kum savu valu nav, o zemju nodau darbbu. 51. Savu uzdevumu veikanai DV CV izveido aprpes, informcijas, vanadu, jaunatnes un citas nozares. 52. Savu uzdevumu veikanai DV CV sazi ar zemju valdm un saska ar zemju delegtu kopsapulu lmumiem var izstrdt un izdot visu zemju valu, nodau resp. apvienbu un kopu darbbai saistous noteikumus un instrukcijas. 53. Ja kda zemes valde, nodaa resp. apvienba vai kopa atsaks pakauties organizcijas kopjiem noteikumiem, D V CV pc paskaidrojumu pie-

423

prasanas un stvoka noskaidroanas var nolemt o zemes valdi reiz ar tai pakautajm nodam resp. apvienbm un kopm daji vai pilngi (vai ar atseviu nodau resp. apvienbu un kopu) neatzt par organizcijas sastvdau. 54. DV CV lmumus pieem kltienes un rakstveida sds. Abos gadjumos lmumu pieem ar vienkru balsu vairkumu, bet, balsm daloties ldzgi, izrja ir sdes vadtja balss. 55. Rakstveida sds C V loceklim viedoklis saskaojams ar savas zemes valdi. 56. DV CV krtjs sdes izzio DV CV prezidijs, paziojot locekiem sdes vietu, laiku un darba krtbu vismaz 60 dienu pirms sdes. 57. DV CV sde ir pilntiesga, ja taj piedals D V prieknieks vai viens no prieksa vietniekiem un vismaz 4 D V C V loceki. Ja kds D V CV loceklis kavts sd ierasties, tas sazi ar zemes valdi var sav viet pilnvarot aizstjju. 58. D V CV rakstveida sds izirami jautjumi, kuus par piekritgiem atzst D V prieknieks vai ar 3 D V CV loceki: a) dadi principili jautjumi, kas raduies su starplaik un steidzgi nokrtojami; b) finanu jautjumi rpus pieemt D V C V budeta; c) goda biedru jautjumu izirana. 59. D V C V su starplaik D V C V piekritgo darbu vada D V V prezidijs, kas sastv no D V prieknieka, sekretra un kasiea. Prezidijs lmumus pieem ar balsu vairkumu, dalans g a d j u m izrja balss ir prieksdim. Prezidijam piekrt ar D V CV pieemto lmumu stenoana u n uzraudzba par D V CV darbvedbu. Prezidija lmumi ar saistou raksturu protokoljami. 60. D V CV sdeklis atrodas zem, no kuras nk D V prieknieks. 61. D V C V revziju izdara ts zemes revzijas komisija, kur atrodas D V C V sdeklis. Revzijas komisija sniedz rakstveida ziojumu D V C V sd. 62. D V organizcijai var bt D V goda prieknieks. T o izrauga visu zemju delegtu kopsapulces, pie tam iepriek izprasma attiecgs personas piekriana un jautjums paredzams delegtu kopsapulu darba krtb. VIII D V goda tiesas 63. Organizcijas savstarpjo goda un disciplnas prkpumu lietu caurlkoanai darbojas D V goda tiesas. 64. Noteikumus par goda tiesm izstrd zemju valdes, pieem zemju delegtu kopsapulces un apstiprina DV CV. IX Ldzeki un to izlietoana 65. Pc iemumu avotiem un izlietoanas veidiem ldzeki sadals 2 grups: a) organizcijas un b) aprpes. K a t r a ldzeku grupa grmatojama atsevii. Ldzeku prskaitanu var izdart no organizcijas ldzekiem uz aprpes ldzekiem, bet nekad otrdi. 66. Organizcijas ldzekus veido: a) biedru iestans maksas; b) biedru mnemaksas; c) ziedojumi organizcijas m r u atbalstanai un dadu izdevumu seganai; d) o summu noguldjumu procenti; e) saimniecisko paskumu pea u.c. 67. Organizcijas ldzeki izlietojami administrtviem izdevumiem. A r

424

iem ldzekiem sedzami visi kopu un nodau resp. apvienbu un zemju valu izdevumi. Zemju valdes saimnieko budeta robes. Izdevumi dadu paskumu atbalstanai, ja tiem nav aprpes rakstura, sedzami no organizcijas ldzekiem. Zemju valu rcb nododamo organizcijas ldzeku lielumu nosaka zemju delegtu kopsapulces. 68. Aprpes ldzekus veido: a) biedru un citu personu ziedojumi aprpei; b) ziedojumu vkanas akcijs saziedotie ldzeki dadiem aprpes veidiem vai speciliem gadjumiem; c) ldzeki, kas prskaitti no organizcijas ldzekiem; d) aprpes brvo ldzeku noguldjumu procenti. 69. Aprpes ldzeki izlietojami viengi aprpei un saska ar ziedotju ikreizjiem nordjumiem. 70. D V CV ldzeki sastds no zemju valu gadskrtjiem prskaitjumiem un citiem ziedojumiem. Tos apsaimnieko D V CV prezidijs saska ar D V CV sd apstiprinto budetu. ie ldzeki ir organizcijas ldzeki administratvm vajadzbm. Ziedojumi, kas ienk speciliem mriem, izlietojami saska ar ziedotju nordjumiem. 71. Ldzeku uzkranai var radt atsevius fondus. X Daugavas Vanagu Mneraksts (DVM)

72. Biedru informcijai, ideoloiskm un kultrlm interesm D V CV izdod Daugavas Vanagu Mnerakstu, kas ir D V organizcijas oficiozs. 73. Mneraksta abonana obligta katrai zemes valdei, nodaai resp. apvienbai vai kopai, un vlams, lai to abontu ikviens organizcijas biedrs. 74. Mneraksta izdoanas izdevumi sedzami no abonentu maksm, bet ja ts izrds nepietiekoas, par iztrkuma seganu lemj D V CV. XI Noteikumu spk stans un grozana 75. ie noteikumi apstiprinti 1960. gada 2./3. jlij D V CV sd Stokholm un ldz ar to atcelti: a) Noteikumi Latvieu aprpbas biedrbas Daugavas Vanagi (DV) darbbai (spk kop 1954. gada 2. jnija); b) D V organizcijas sabiedriski-poltisks darbbas vadlnijas (izsludintas 1955. gad Daugavas Vanagu Mneraksta 6. numur). 76. Noteikumu spk stans dienu izzio D V CV ar publikciju D V Mnerakst un ar apkrtrakstu zemju valdm. 77. o noteikumu vai to atseviu punktu grozana var notikt viengi sazi ar D V CV. (DVM, 5. (73.) n-rs 1960. gad.) ie noteikumi vl papildinti D V C V sd ikg 1966. gada 5. un 6. septembr un Minster 1970. gada 9. un 10. maij, protams, ar visu D V zemju delegtu sapulu piekrianu, un groztie punkti attiecas uz DV enerlsekretra amatu un DV goda prieknieka izraudzanu. 1967. gada maija - jnija mneos prstrdtas ari vlanu instrukcijas D V prieknieka un DV CV vanadu nozares vadtjas vlanm; ts stjs spk 1967. gada 11. jlij un satur ir sekojoas: DV prieknieka vlanu instrukcija 1. G a d , k a d izbeidzas DV prieknieka pilnvaru laiks, visas zemju delegtu kopsapulces ldz 15. maijam no sava vai citu zemju D V vidus izrauga

425

ne vairk k divus kandidtus DV prieknieka amatam un par izraudztajiem kandidtiem zio D V C V . 2. Pc kandidtu sarakstu saemanas D V CV alfabta krtb sastda kopju kandidtu sarakstu un ldz t paa gada 1. augustam to izsta visu zemju DV valdm resp. pilnvaroto nodau valdm. 3. Zemju resp. pilnvaroto nodau valdes D V C V sastdto kandidtu sarakstu iesta savas zemes D V nodam un tm uzdod laik no 1. oktobra ldz 1. novembrim izdart vlanas. Atsevias nodaas par vlanu rezulttiem zio zemes resp. pilnvarots nodaas valdei, piestot vlanu protokolus, kuas savukrt sastda kopju prskatu par zemes vlanu rezulttiem un par tiem sastdto protokolu ne vlk k ldz t paa gada 15. decembrim iesta D V CV. Vlanu norisi kontrol attiecgo zemju D V revzijas komisija. 4. Jaunievltais D V prieknieks stjas amat ar nkam darbbas perioda 1. janvri. D V CV vanadu nozares vadtjas vlanu instrukcija 1. G a d . kad izbeidzas D V CV vanadu nozares vadtjas pilnvaru laiks, visu zemju vanadu saimes ldz 15. m a i j a m n o sava vai citu zemju vanadu vidus izrauga ne vairk k divas kandidtes D V CV vanadu nozares vadtjas amatam un par izraudztajm kandidtm zio D V CV. 2. Pc kandidu sarakstu saemanas DV C V alfabta krtb sastda kopju kandidu sarakstu un ldz t paa gada 1. augustam to izsta visu zemju D V valdm resp. pilnvaroto nodau valdm. 3. Zemju resp. pilnvaroto nodau valdes D V CV sastdto kandidu sarakstu iesta savas zemes DV nodam un tm uzdod laik no 1. oktobra ldz 1. novembrim izdart vlanas. Atsevias nodaas par vlanu rezulttiem zio zemes resp. pilnvarots nodaas valdei, iestot vlanu protokolus, kuas savukrt sastda kopju prskatu par zemes vlanu rezulttiem un par tiem sastdto protokolu n e vlk k ldz t paa gada 15. decembrim iesta D V CV. Vlanu norisi kontrol attiecgo zemju D V revzijas komisija. 4. Jaunievlt D V C V vanadu nozares vadtja stjas amat ar nko darbbas perioda 1. janvri un ir pilntiesga CV locekle. s instrukcijas izsludintas D V C V 1967. gada jlija apkrtrakst.

5. pielikums
DAUGAVAS VANAGU ORGANIZCIJAS

IDEJISKIE PAMATI U N DARBBA SVEUM 1. Organizcijas raksturs Daugavas Vanagu organizcija dibinta Beij, latvieu kaa gsteku nometn, Cdelgem. Prvarot dadas grtbas, t savos darbbas gados izveidojusies par plako un spcgko trimdas latvieu organizciju ar no-

426

dam viss zems, kur latviei lielk skait atradui pagaidu mjvietas. Organizcijas auganu un attstbu sekmjui di faktori: a) Daugavas Vanagu organizcija nav atsevias iras vai grupas auru centienu prstve, bet gan uz demokratiskiem pamatiem izaugusi nacionla vienba, kuas mris atbalstt tautieus trimdas grtbs u n kalpot latvieu tautas un valsts interesm. b) Daugavas Vanagu organizcija centusies vienot sev latvieu trimdinieku saimes vitlos un pozitvos spkus, kuu kodols ir aktvie Latvijas kaavri no dadiem cu laikiem. N k d a m i no visiem msu zemes novadiem un vism sabiedriskm krtm, tie reprezent visu msu tautu. Jaunko cntju kuplaj saim ieslguies k daudzi vecie strlnieki un Latvijas atbrvoanas cu dalbnieki, t ar kaavru imeu piedergie un citi apzingi latvieu patrioti, kas savus spkus grib ziedot Latvijas nkotnes lab. c) Daugavas Vanagu organizcijas nodaas un biedri gan izklaidti tuvs un tls zems, tau viu saime ir viengabalaina un pratusi atvairt ikvienu minjumu radt savstarpju neuzticbu vai rdoas ildas, apzinoties, ka vienb ir organizcijas spks. d) Lai stiprintu latvieu trimdas kopbu, Daugavas Vanagu organizcija sadarbojas ar vism latvieu organizcijm, kum pozitvi nkotnes mri un kuas savu darbbu saskao ar Latvijas pilnvarots prstvbas un trimdas latvieu augstks vadbas nordjumiem. 2. Idejiskie centieni Daugavas Vanagu organizcijas idejiskie centieni atbilst latvieu tautas nacionlajiem uzdevumiem, kas nosaka organizcijas un ts biedru gargo stju. T izpauas latviska rakstura, tikumu un tradiciju uzturan, savas valodas un kultras saglaban, visiem ldzekiem sekmjot latviskas imenes stiprinanu, latviskas sabiedrbas izkopanu un nacionlas tautas kopbas veidoanu. Ldztekus nacionlai paapziai un tvzemes mlestbai, goda prtam, taisngumam un nesavtbai, cieai pret cilvka tiesbm, likumbu un autorittm Daugavas Vanagu organizcija it sevii izkopj drosmes, varonbas un cas garu, kas ir droa la latvieu tautas pastvanai un Latvijas brvbas atganai. 3. Darbba sveum Lai saglabtu sveum patvruos latvieu dzvo spku, Daugavas Vanagu organizcija materili atbalsta ikvienu tautieti, kam trimdas grtbu nasta kuvusi par smagu, sevii rpjoties par kaa invalidiem, krituo kaavru atraitnm, kaavru breiem, slimiem vai darba nespjgiem kaavru veckiem, kas zaudjui savus viengos apgdniekus. ai plaaj aprpes darb piedals visi organizcijas biedri, ziedodami dau no sava darba augiem un maksjot rgulras nodevas. Lai uzturtu dzvu latvisku garu un tradcijas, Daugavas Vanagu organizcijas nodaas un biedri, kur vien tas iespjams, organiz sabiedriskus, kultrlus un mkslas sarkojumus, k ar latvisko piemilietu un mkslas amatniecbas izstrdjumu skates, iekrto latvieu bibliotkas un lasmgaldus, izplata latvieu litertru un preses izdevumus. T p a t organizcija ie-

427

spju robes gd par trimdinieku brnu un jaunatnes latvisku audzinanu un izgltoanu, iekrtojot brnu drzus, vakara skolas, kursus vai taml., mrtiecgi sadarbojoties ar citm ai virzien strdjom organizcijm. Bez tam Daugavas Vanagu organizcija iet talk ikvienam trimdas kopbas paskumam, kas kalpo msu kopjiem nacionlajiem mriem un interesm. Sveajs zems, kur trimdinieki atrod darbu un pagaidu patvrumu, ikviens latvietis kst par mrauklu visas latvieu tautas vrtjumam. Td katrs Daugavas Vanagu organizcijas biedrs cenas pardt savas tautas labks rakstura pabas apzinbu, krietnumu un godgumu k darb, t sabiedrisk a j un personiskaj dzv, jo tikai ar nevainojamu stju un padisciplnu ms atdarm svetautieu ausis un sirdis msu tautas grt liktea sapraanai un atvieglinanai. Bet ldz ar to Daugavas Vanagu organizcijas biedri paliek modri pret latvieiem un msu kultrai draudoajm asimilcijas briesmm, lai nekdi vilinjumi tos nesaisttu sveum. Stipri sav nacionlaj apzi tie atvaira visu sveo, latviskajam garam, kultrai un tradicijm nepiemroto, lai nepazustu savai tautai, kas izmocta un pazemota gaida atbrvoanu un savu izkliedto dlu prnkanu. 4. Ca par Latviju Latvieu tautai ir neapstrdamas tiesbas uz brvbu un neatkargu valstisku dzvi paas tautas izraudzt valsts f o r m . Msu tvzemi plosjuas neskaitmu kau brzmas, un viengi latvieu cntju varogars un tautas izturbas skstums pasargjis m s no izncbas. Dzi godbijb piemindami krituo varou pulkus, kas ar savu dzvbu segui un iznesui latvieu tautu caur gadu tkstou prbaudjumiem un briesmm, Daugavas Vanagu organizcija glab svtu latvieu kaavru varogaru un cenas to izkopt ar trimdas jaunatn, kuai reiz bs jkst par Latvijas brvbas karoga nesju. Msu trimdas gadi nav pckaa apstku nejauba, bet gan cas stba, ko Daugavas Vanagu organizcija atzst par savu augstko pienkumu. T ir ca pret komnisma varu, kas latvieu tautai laupjusi brvbu un dzen to fizisk izncb, t ir ca par Latvijas brvbas atganu, kuai nepiecieama visu msu morlo, kultrlo un materilo spku apvienoana u n kpinana. cia nav izcnma m u m s latvieiem vien, bet gan kopj front ar msu liktebriem igauiem un lietuvieiem un visciek sadarbb ar prjo komnisma apspiesto tautu piedergajiem sveum. aj bezkompromisa c aktvi jpiedals ikvienam trimdiniekam, nemitgi atgdinot rietumu pasaules ncijm latvieu tautai nodarts varmcbas un postu. Ms neesam uzvarti, jo ca vl nav gal, un varonbas gars msos nav salauzts. Tikai prspka priek uz laiku esam atkpuies, lai sagatavotos izrjai stundai, kas nenovrami nks. Ms nedrkstam atgriezties tvzem k tukinieki, kas izrdjui savu gargo mantojumu. M u m s jatgrieas stipriem un rdtiem. Atbrvotaj Latvij D V organizcijas un ikviena ts dalbnieka pienkums bs ziedot savus spkus Latvijas demokrtisko idelu

428

stenoanai, kdus bs izvljusies latvieu tauta un par kdiem cnjuies latvieu kaavri. Daugavas Vanagi, sasauksimies! is dokuments apstiprints 1950. gada 20. august DV delegtu sapulc Augustdorf un izsludints DVB 1. n-r, 1951. gada februr.

6. pielikums
NOTEIKUMI INFORMCIJAS DARBAM D A U G A V A S V A N A G U ORGANIZCIJ Noteikumi pieemti DV CV sd Kopenhgen, 1957. g. 25. maij 1. Ievrojot Daugavas Vanagu organizcijas, k nacionlas latvieu cntju kopbas, izcelsmi, ldzinjo darbbu un vietu, kda tai piekrt latvieu nacionli poltisko mru stenoan, ir jvelt atbilstoa vrba organizcijas informcijas darbam, par t mriem uzskatot: a) idejiski vienotu, darbb rosgu un skaitliski nozmgu organizcijas saimi, b) stiprint organizcijas saimes idejisko kopbu, 2. D V organizcijas informcijas darba pamatuzdevumi ir: a) celt un uzturt organizcijas biedru aktvu ldzdalbu organizcijas darb, b) strdt Latvijas neatkarbas atjaunoanas lab. c) ieinterest prjo latvieu sabiedrbu par organizcijas darbu un mriem un gt atbalstu to stenoan, d) sekmt biedru skaita pieaugumu, e) darbojoties trimd, iespjamos veidos un pieejamiem ldzekiem populrizt Latvijas neatkarbas ideju, f) sniegt vajadzgo informciju tautieiem dzimten un rpus ts, g) apkarot komnismu. D V CV informcijas nozare 1. Pie D V C V darbojas informcijas nozare (CV IN), kuas vadtju izrauga centrl valde. 2. CV IN sadarbojas ar CV prezidiju un atsevio zemju informcijas nozau vadtjiem, organizjot, saskaojot un rosinot D V inf. darbu. 3. Organizcijas biedru un prjs latvieu sabiedrbas informanai C V IN vc un kopo zias par darbbu un notikumiem vis organizcij, sagatavo apskatus par organizcijas paveikto, sniedz informtvus un ideoloiskus rakstus par organizcijas darbu un mriem izmantoanai periodik un citur. 4. C V IN ar kopo un sniedz jaunkos materilus par notikumiem okuptaj Latvij, k ari vc zias par grmatm, filmm un citiem materiliem, kas nodergi izmantoanai informcijas darb. 5. Attiecgs zias un apskatus CV IN iesta zemju valu informcijas nozaru vadtjiem. 6. C V IN vadtjs ir automatiski D V M redakcijas loceklis.

429

DV zemes valdes informcijs nozare 1. Pie katras D V zemes valdes darbojas inf. nozare (IN) ar zemes valdes izraudztu nozares vadtju, ku par savu darbbu ir atbildgs zemes valdei. 2. IN vadtjs, sazi ar zemes valdi, var nozares darb iesaistt ldzstrdniekus referentus. 3. Informcijas darba izkrtoanai zemes mrog zemes valde kopgi ar IN vadtju var izdot atsevius skkus nordjumus. 4. I N vadtjs uztur sakarus ar CV IN, tai iesta savus ziojumus, darbbas prskatus, ierosinjumus, k ar pa eksemplram no zemes valdes izdotiem apkrtrakstiem, bieteniem, laikrakstiem u.c. ldzgiem materiliem. 5. Atsevias zemes valdes apkrtraksti pa eks. iestmi citu zemju valdm. 6. Zemes valdes IN uzdevumos vl ietilpst: a) sagatavot un rgulri iestt rakstus, zias u n foto materilus D V M redakcijai un sekmt organizcijas oficioza izplatanu zemes mrog. b) iestt ar attiecgus materilus latvieu laikrakstu redakcijm, c) atbalstt zemes valdes apkrtraksta un ldzga izdevuma izdoanu, d) sekmt D V ideoloisko darbu, e) veicint chronikas materilu kopoanu un kranu par DV saimju dzvi un darbbu, f) abont un vkt pieejams rjs informcijas materilus un gdt par to izmantoanas iespjm, g) ja iespjams, izdot savu preses bietenu vietj svevalod, to stt presei un poltiiem, h) izplatt vietj svetautieu sabiedrb pieejamos informcijas materilus, rkot refertus un filmu izrdes, i) Latvijas neatkarbas atjaunoanas mru sekmanai sadarboties ar atbilstom latvieu un cittautu institcijm. Piezme: Zem, kur pie zemes valdes informcijas nozares viet pastv informcijas daa, is paragrafs attiecas uz pdjo. D V nodaas/apvienbas informcijas nozare 1. Informcijas darba veikanai katr D V noda/apvienb darbojas informcijas nozares (IN), kuas vadtju izrauga nodaas/apvienbas valde. Atseviu uzdevumu veikanai nozares d a r b pieaicinmi ldzstrdnieki. 2. I N ciei sadarbojas ar nodaas/apvienbas valdi un zemes valdes I N . no kum ar saem attiecgus nordjumus. 3. IN, kur praktiski iespjams, izdod nodaas/apvienbas apkrtrakstu, t satur sniedzot ievadrakstu, izvilkumus no zemes valdes apkrtraksta un apskatu par nodaas/apvienbas darbbu. Apkrtrakstu izsniedz visiem nodaas/ apvienbas biedriem, bet vienu eks. sta zemes IN, k ar kaimiu nodam/apvienbm. 4. IN sniedz par nodau/apvienbu materilus D V M un sekm urnla izplatanu. IN piesta attiecgu informciju ar latvieu laikrakstiem. 5. IN darbojas nacionls cas lauk. 6. D V kop attiecgus uzdevumus, aurk mrog, veic informcijas darba sakarnieks.

430

7. pielikums
DV CV VADLNIJAS J A U N A T N E S D A R B A M I Pamatdoma

1. Daugavas Vanagiem, savus mrus un uzdevumus pildot, jvelt uzmanba jaunatnei un juzemas aktva ldzdalba jaunatnes saglabanai Latvijai. 2. Jaunatnes organizana un audzinana ir ne mazk svargs uzdevums par tautieu materilo un kultrlo aprpi. Labi organizta un latvisk dzves zi audzinta jaunatne ir svargs faktors D V organizcijas mru un ideju iedzvinan. II Mris

3. D V organizcijas mris ir rpties, lai latvieu jaunatni audzintu mies un gar veselu, tikumiski skaidru, stipru grib savu nodomu stenoanai un gatavu iestties par savas tautas un tvzemes brvbu un neatkarbu. 4. darba pamat ir jaunatnes ilgu un vajadzbu izpratne un ievirzana nacionli un morli vlam gultn. Pankumu nodroinanai nepiecieams iesaistt darb labi sagatavotus jaunatnes audzintjus un vadtjus. Kur tdu trkst, jveicina jaunu darbinieku sagatavoana. 5. DV organizcijas darba kontinuittei jaunatne jiepazstina ar D V mriem, jieinteres par DV organizciju un jcenas pankt jauns audzes iesaistanos organizcijas darb. III Darbbas principi 6. D V organizcijas jaunatnes darba pamatdoma ir rpties, lai trimdas latvieu jauniei aktvi iesaisttos latvieu sabiedrb. darba sekmanai visas D V nodaas un apvienbas aktvi atbalsta pastvoo jaunatnes organizciju un skolu darbu, bet viets, kur tas nepiecieams, paas organiz jaunatnes kopas un sekcijas. 7. Jaunatnes darba vadanai un saskaoanai DV centrls valds un zemju valds izraugmi jaunatnes nozaru vadtji. Jaunatnes dau vadtji izraugmi nodau un apvienbu valds. A. Latvieu jaunatnes organizciju un skolu atbalstana

8. Viets, kur sekmgi darbojas latvieu jaunatnes organizcijas, DV nodaas un apvienbas sniedz tm iespjamo materilo un morlisko atbalstu darbbas veicinanai. 9. Visas DV organizcijas nodaas un apvienbas aktvi atbalsta pastvoo skolu darbbu. Ja kd viet latvieu skolas nedarbojas, jcenas pankt to noorganizana. 10. DV organizcijas nodaas un apvienbas rpjas par savas darbbas rajon dzvojoiem vientuiem latvieu jaunieiem, aicinot tos kopj darb. B. Jaunieu kopas

11. Viets, kur nedarbojas latvieu jaunatnes organizcijas vai kur vecki to vlas, DV nodas un apvienbs dibinmas jaunieu kopas. Katrai kopai

431

var bt savs nosaukums (piemram Staburags").

D V Sidnejas nodaas jaunieu kopa

12. Kops var iestties abu dzimumu brni vecum no 7 18 gadiem, ja jaunieu tvs, mte vai aizbildnis paraksta attiecgu iestans anketu. 13. Darbbas veicinanai kopas biedrus pc vecuma un dzimuma var sadalt atsevis grups. 14. D V jaunieu kopas biedri maks biedru naudu, kuas lielumu nosaka zemju valdes. Kopas biedri ns D V kru nozmi. 15. DV jaunieu kopas darbu vada nodaas vai apvienbas valdes izraudzts un zemes valdes jaunatnes nozares v a d t j a apstiprints vadtjs, kas piedals nodaas vai apvienbas valdes sds bez balss tiesbm. 16. D V jaunatnes kopas iekjo darbu vada pau jaunieu izraudzta kopas valde. T s lmumi japstiprina kopas vadtjam. 17. Kopas vadtjs kop ar kopas valdi rpjas p a r attiecgm nodarbbm un paskumiem jaunieu audzinanai ajs vadlnijs paredzt gar. 18. K o p a s darbba pakauta attiecgs D V un kopsapulces uzraudzbai un lmumiem. nodaas vai apvienbas valdes

19. Pie attiecgs D V nodaas vai apvienbas kases atveams jaunieu konts, k u a summas sastds no biedru naudm, ziedojumiem un kopas padarbbas ce iegtiem ldzekiem. Tie izlietojami tikai paas jaunieu kopas vajadzbm. C. D V jaunieu sekcijas

20. D V organizcijas nodaas un apvienbas organiz jaunieu sekcijas vai uzemas atbildbu par jau pastvom jaunieu grupm, ja ts to vlas, aseviu paskumu vai nodarbbu veicinanai, piemram tautisko deju kopas, teta kopas, sporta pulcius u. t. t. 21. Sekcijs var darboties ari jauniei, kui nav DV organizcijas vai DV jaunieu kopas biedri. 22. Sekciju darbba pakauta visprjai D V nodaas vai apvienbas valdes un kopsapulces uzraudzbai. Sekcijas iekjo darbu vada ts izvlta valde, kuas prstvis piedals D V nodaas vai apvienbas valdes sds attiecgu jautjumu izlemanai bez balss tiesbm. IV Vadlniju pieemana

23. s vadlnijas pieemtas DV C V sd 1962. gada 2. jnij Kaizerslautern. DV zemju valu jaunatnes nozau vadtji seko vadlniju iedzvinanai. 24. DV zemju valdes ir tiesgas o vadlniju ietvaros izdot instrukcijas D V jaunatnes darbam. K a t r a s das instrukcijas viens eksemplrs piestms D V C V jaunatnes nozares vadtjam. Pdjais patur tiesbas instrukcijas nodot apsprieanai D V CV, ja ts nesaskan ar m vadlnijm. (Vadlnijas izsludintas D V M 1962. gada 4. n-r.)

432

8. pielikums
NOTEIKUMI D V STIPENDIJAS F O N D A M 1. Lai veicintu un ierosintu Latvijas valsts un latvieu tautas problmu apskatanu no zintnisk viedoka un to pacelanu attiecgo zemju akadmisks un zintnisks aprinds, Daugavas Vanagi pieir vienreizju neatm a k s j a m u stipendiju $1000.00 apmr latvieu zintniekam, ku savu doktora vai maistra disertciju veltjis problmu ptanai, kas saisttas ar Padomju Savienbas metodm kpint ietekmi rietumos, izncinot kaimiu valstis, un iztirzjum ievrojam mr apskata Latvijas brvvalsts izncinanu. 2. Disertcijas problmas pieeja var bt vsturiska, poltiski zintniska, juridiska, tautsaimnieciska, kultrla, paidagoiska un cita rakstura. 3. Kandidtam jbt latviskas izcelsmes un via maistra vai doktora disertcijai jbt pieemtai k d rietumpasaul atzt augststk mcbas iestd. 4. K a n d i d t a vecums nav ierobeots. 5. Kandidtu pieteikanos izsludina zemju valdes. Katras zemes kandidtu pieteikumus skata cauri attiecg zemes valde, kas savus atzinumus pazio D V stipendijas komisijai, ko izrauga D V centrl valde. Pieteikumu izvrtanai zemju valdes un stipendijas komisija var pieaicint padomdevjus no latvieu zintnieku aprindm. 6. Stipendiju pieirot, zemju valdes un stipendijas komisija izvrt kandidta disertcijas vrtbu 1. punkt minto mru sasnieganai. D V stipendijas komisijas lmums ir galgs. Noteikumi pieemti D V CV sd 1964. gada 5. august Hamburg.

9. pielikums
NOTEIKUMI D A U G A V A S V A N A G U GLOBLAJM NEKLTIENES A U A N A S SACENSBM Noteikumi pieemti un apstiprinti D V C V sd 1965. g. 25. aprl Anglij un stjas spk ar izsludinanu DV Mnerakst. Reiz ar o atcelti DV Mneraksta 1963. g. 4. n-r izsludintie ldzinjie o sacensbu noteikumi. 1. Dalbnieki. Gadskrtjs latvieu sporta vju sacensbs var piedalties visi D V organizcijas biedri.

2. Iedaljums klass. a) Visprj dmu klase, b) jaunatnes klase jaunieiem ldz 15 gadu vecumam, c) jaunatnes klase jaunieiem no 15 ldz 18 gadu vecumam, d) visprj strlnieku klase vrieiem no 18 ldz 50 gadiem, e) senioru klase vrieiem pri 50 gadiem. f) komandas: Globlajm komandu sacensbm katra noda uzstda vienu komandu no 4 dalbniekiem, neievrojot viu piederbu klasm.

433

3. auanas attlums. Piecdesmit (50) metru. Zemes, kur lietoti jardi, auanas attlums attiecgi jprrina metros. 4. Mri. Starptautisk 50 m mazkalibra auteu mra lapa 34; 34 cm ar iedaljumu 10 apos. Apos iedalt mra laukuma diametrs 162,4 mm; katra apa (19) platums 8,33 mm; centra 1 0 " izmrs 12,4 mm; meln tmanas laukuma (api 410), diametrs 112,4 mm; mra jeb 1 0 " baltais centrs (Moche) 1 mm. Katr mr aujami ne vairk k 5 vieni. U z mru lapm jau pirms sacensbu skuma jbt dm zim: klase, vja uzvrds un vrds, datums un auanas veids (stvoklis). Tpat katra mra aizmugur pretim mra centram jbt pielmtai kontrollapai, apzmogotai ar zmogu: ,.Daugavas Vanagu globl meistarba auan". 5. vienu skaits. A-klasei: 10 vieni gulus no rokas un 10 vieni no cea; B-klasei: 10 vieni gulus no atbalsta; C-klasei: 10 vieni gulus no rokas un 10 vieni no cea; D un E-klasei: 20 vieni gulus no rokas, 2 0 vieni no cea (senioriem no cea vai sdus) un 20 vieni stvus. 6. auanas veids. a) Gulus brvi, bez autenes balstanas uz kda mkslga priekmeta un atbilstot starptautiskajiem ,,gulus" noteikumiem. aujot lietojamo gulamo lviu priekgala paclums nedrkst prsniegt 10 cm. Uz lvim lietojamo matrau biezums nedrkst prsniegt 4 cm. b) N o cea vienas kjas celim un apava purngalam jska zeme jeb taisnu grdu sedzoa matrace. Zem kjas ieliekuma - starp pdu un celi ataujama mksta kjas atbalsta rua lietoana, k u a caurmrs ne vairk k 15 cm un gaums ne vairk k 20 cm. Atsans uz s kjas papa atauta. U z otras cel saliekts k j a s cea balstms auteni turos rokas elkonis. c) Stvus ermea vai ieroa balstana pret kdu priekmetu nav pieaujama. auteni balstos rokas elkonis var bt atbalstts g vai piespiests ermenim. auanasstvoku krtba nav mainma. Izmumi: B-klases vjiem gulus stvokl atauts lietot piemrotu autenes atbalstu. Senioru (E) klasei piedergajiem vjiem stvoka no cea" viet, pc pau vlans, pieaujams t.s. drbnieka sdanas veids ar pievilktm, sakrustotm k j m un uz ru izvrstiem ceiem, uz tiem balstmi elkoi. Polsteu un spilvenu lietoana nav atauta. Invalidiem, kuiem trkst roku vai k j u , (viss klass) atauts lietot palgldzekus. Vienroiem vai vienpusgi paraliztajiem visos auanas veidos atauts pie ermea piestiprints autenes balstanas aparts vai brvi karjoa (pagarinma un sasinma) aukla autenes uzkranai. vjiem ar amputtu kju stvokl n o cea" (viss klass) atauts t.s. drbnieka sdanas veids vai ldzgs stvoklis. Protzs t r k u m a d,

434

aujot stvokl stvus", trkstos kajas stumbrs balstams uz piemrota augstuma balsta. 7. Ieroi. a) Lietojamas visu veidu mazkalibra autenes ar kalibru 5,6 mm, kum starptautiskais apzmjums kal. 22". autenes maksimlais smagums nedrkst prsniegt 8 kg. aubu gadjumos izdarma svrana. Lietojamas ar autenes ar municijas magaznu, ldjot tans katru patronu atsevii. b) autenes siksnas lietoana atauta visos auanas stvokos. c) Atauta katra veida laide. kas atbilst ieroa raotjas fabrikas standarta izlaidumam. d) Sprds - pc katra vja personiskas izvles. e) Tmjams ierces pc izvles grauds un tmklis vai ar grauds un diopters. G r a u d a un dioptera forma un lielums pc vja patikas un izvles. Optiski palgldzeki un tlskati nav atauti. Diopteros iestiprinmi krsaini gaismas filtri, gumijas blendes un acenes nav uzskatmi par optiskiem palgldzekiem. 8. Municija. Katra veida mazkalibra (kal. 5.6 vai 22) malas aizdedzes sporta municija ar svina lodm. 9. Aprbs. Pieaujams katrs parastais aprbs, k ar visu veidu tirdzniecb esoie aujamie trpi. Polsterjumi auanas plec un zem elkoiem nedrkst bt biezki par 10 mm. Iesprdzans vai ieorans korsetveidgos trpos nav atauta, tpat nav atauta biezu vattu apaktrpu u n citu nenormla biezuma aprbu lietoana. aujamcimdi ar polsterjumiem lietojami pc patikas, bet tie nedrkst bt biezki par 10 mm. 10. Laiks. Tmjamo ieru ieregulanai katram vjam atauti 3 pieaudes vieni 5 minu laik uz atsevias mra lapas katr auanas stvokl. A-klasei: 10 vieni gulus no rokas 15 mints; 10 vieni no cea 20 mints; B-klasei: 10 vieni gulus no atbalsta 15 mints; C-klasei: 10 vieni gulus no rokas 15 mints, 10 vieni no cea 25 mints; D un E-klasei: 20 vieni gulus no rokas 20 mints, 20 vieni no cea (senioriem no cea vai sdus) 45 min., 20 vieni stvus 60 mints. 11. Trpjumu uzrdana un mru lapu maia. Vadties no techniskm iespjm u n vietjm param. Katrs atsevis trpjums pardms no grvja, konstatjot viengi lodes trpjumu, bez kdm pamcbm, kas vjam darms. Katram vjam atauts savus trpjumus paam novrot tlskat. Trpjumu korriana no malas nav atauta. Kmes: Municijas un ierou kmju jautjumus izi lokls tiesneu kollijas uz vietas. Ja vjs sav mr ievis vairkas lodes, viam atskaita attiecgo daudzumu labko trpjumu. Ja blakus mros trkst zinms skaits lou, tad atvelk attiecgu skaitu sliktko trpjumu. 12. Diskvalifikcija. Ja vjs neievro os sacensbu noteikumus un pamatotus tiesneu aizrdjumus vai apzinti trauc citus vjus sacensbu laik, tas diskvalificjams. Iemakst starta nauda nav atmaksjama. Par

435

diskvalifikcijas iemesliem izgatavojams tiesneu parakstts protokols, kas nostms centrlajai tiesneu kollijai. Sdzbas par loklo tiesneu nepareizu rcbu iesniedzamas centrlajai tiesneu kollijai 14 dienu laik. 13. aujamlauki un visprjie drobas noteikumi. Atbilstot patvruma zemes attiecgiem likumiem un auanas sporta tikas noteikumiem. Par aujamlauku nav uzskatma slgta telpa, kur lodes skrejlnija ir zem jumta. Ugunslnija resp. pats vjs var atrasties telp, zem jumta vai zem nojumes. 14. Rezulttu izvrtana. Katru m r a lapu izvrt vismaz divi tiesnei, kui, cik vien iespjams, pieaicinmi no tuvkajm kaimiu nodam vai apvienbm, apliecinot rezulttus ar saviem parakstiem. (Kur nav sasniedzami latvieu tiesnei, sacensbu protokolu paraksta t cittautu kluba tiesnei, ku vjs ir biedrs.) Rezultti ierakstmi pa veidlap. Novrtjot katru atseviu trpjumu, jievro, ka apgstkais aplis skaits trpts, tikldz lode skrusi t ria lniju. Tiesneiem nespjot vienoties, jautjumu izir centrl tiesneu kollija. Ja vairki vji sasniegui viendu apu resp. punktu skaitu, par labko atzstams tas, kuam ir vairk 1 0 " trpjumu. Vienda 1 0 " trpjumu gad j u m labko vju nosaka 9 " u.t.t. trpjumu skaits. Meistartitula resp. pirms, otrs, tres un tlko vietu ieguvji katr klas ir vji, kuiem augstkie rezultti. Komandu t r p j u m u rezulttu sastda nodaas vai apvienbas etru labko vju individulie kopsasniegumi. K o m a n d u dalbnieku vrdi dokumentjami pa tiesneu parakstt formulr. Globlos uzvartjus (klau un komandas), pamatojoties uz piesttajiem auanas sacensbu materiliem (protokoliem un mru lapm), nosaka centrl tiesneu kollija. 15. Sacku laiks. Daugavas Vanagu globls nekltienes auanas sacensbas izdarmas katru gadu laik no 1. februra ldz 1. novembrim. (Pasta zmogs.) 16. Starta nauda. K a t r a m vjam, kas piedals globlajs nekltienes sacensbs, jmaks starta nauda 1 dolara apmr, neatkargi no t, k d zem (valst) vjs start. B un C klases sacensbu dalbnieki no starta naudas atbrvoti. 17. Dalbas maksas un protokolu iestana. Sacensbu protokoli un vju iemaksts starta naudas vism zemm jizsta katru gadu ldz 5. novembrim uz du adresi: Daugavas Vanagi, Postbox 220, Stockholm, Sweden. (Postgiro Nr. 452626.) 18. Centrl tiesneu kollija. Globlo nekltienes auanas centrl tiesneu kollija sastds no: a) D V C V prstvja Zviedrij, b) D V Zviedrijas zemes valdes prieksa, c) D V Zviedrijas zemes valdes auanas lietu vadtja. Noteikumi izsludinti 1965. gada D V M 4. n-r, 74. lpp. sacensbu

436

10. pielikums
D A U G A V A S V A N A G U VSTJUMS Daugavas Vanagu centrl valde, prstvot 8880 organizcijas biedrus 12 dads pasaules zems, sankusi uz savu krtjo sdi Minster 1967. gada 6. un 7. august, Latvijas 50 gadu atceres zm, public du vstjumu: I 1918. gada 18. novembr piepildjs latvieu tautas gadu simteus lolots cerbas. Apvienojoties vien valst Kurzemei, Latgalei, Vidzemei un Zemgalei, Latvijas galvaspilst Rg tika proklamta Latvijas republika. Sekojos Brvbas cs zemi atbrvoja no iebrucjiem rietumos un austrumos. Divdesmit viena gada laik tika uzcelta valsts, kua savos nacionlos iestdjumos varja bt paraugs citm, pat veckm, zemm. 1940. gada 17. jnij, lauot visus lgumus, Latvij iebruka Padomju Savienbas kaaspks un okupja Latvijas zemi, izncinja ts valstisko iekrtu un nogalinja vai izstja verdzb jau pirmaj okupcijas gad vien pri par 34.000 iedzvotju. okupcijas vara turpins vl odien, un izncinto vai verdzb aizdzto Latvijas iedzvotju skaits jau tuvojas 200.000. N o savas zemes atrauto Latvijas iedzvotju viet Padomju Savienba Latvij iepldina svetautieus, galven krt krievus, un odien latvieu tautbas iedzvotju sastvs ir nosldjis uz 6 0 % agrko 7 8 % viet. Ldztekus latvieu tautas fiziskai izncinanai Latvij izteikti piekopta prkrievinana, okupto zemi prvrot par krievu imperijas koloniju. Turpinoties vl ilgku laiku m krievu kolonilisma, imperilisma un prtautoanas metodm, latvieu tautas nacionl nkotne sav tvu zem ir stipr mr apdraudta. II Latvijai 1940. gad nolaupto brvbu un neatkarbu O t r pasaules ka, liel varonb un nesot visaugstkos asins upuus, minja atgt Latvieu leions. Pc Vcijas armijas kapitulcijas Kurzem 1945. gada 8. maij izbeidzs ar Latvieu leiona cas, kuras gan ar lielu izmisumu turpinja latvieu partizni ldz pat 1952. gada pavasarim. Latvija palika tlk Padomju Savienbas gst. Latvieu leiona rietumos patvrusies daa 1945. gada ruden Cdelgem, Beij, gan atbruota un ierobeota savs tiesbs, nolma kaujas laukos izveidoto brlbu, vienotbu, uzticbu un pavbu brvbas ideliem saglabt uz laiku laikiem un turpint cnties par Latvijas brvbas atganu, o darbu tvu zemes lab veicot jaundibint Daugavas Vanagu organizcij. Laika tecjum Daugavas Vanagu organizcijas biedri ir izkldinti pa vism brvs pasaules dam, bet Cdelgemas gars palicis nesatricints un 1945. gada 28. decembr slgt brlba darbojusies neatlaidgi, cie pavb un ticb Latvijas nkotnei. III Divdesmit divos pastvanas gados Daugavas Vanagu organizcijas biedru skaits ir nemitgi audzis u n ts darbba un pankumi ik gadu ir kpinjuies, iegstot nedaltu atbalstu un uzticbu visos darbbas paskumos gan no latvieu tautas sveum, gan okuptaj dzimten.

437

Aprpes vajadzbm vien izdoti vairki miljoni vcu marku. D V organizcijai pieder 14 nekustami paumi dads valsts. D V organizcij pareiz darbojas 129 padarbbas kopas ar 2.618 pastvgiem dalbniekiem. 1967. gad D V organizcija bija noorganizjusi 985 dadu veidu sarkojumus, kuus apmekljui 77.150 personas, k ar veikusi citus paskumus, kalpojot latvietbas saglabanai sveum. IV D V organizcijas saime viss zems savos kongresos ir apmusies no jauna saliedt savus spkus un ar jauniem darbbas plniem nkamos gados celt latvieu tautas gribu atgt Latvijas valsts neatkarbu. Izcila nozme msu darbb ir 1968. gadam Latvijas valsts proklamanas 50. gadam. K a u t Latvija jau 28 gadus ir sveas varas okupta, tomr ts valstisk ideja nav zudusi. Vl arvien rietumos darbojas Latvijas valsts prstvniecbas. Darbgas ir visu kontinentu latvieu centrls organizcijas un, galvenais, savu ticbu Latvijas brvbas atganai nav zaudjusi ar krievu apspiest tauta dzimten. 1968. gada nozmgkais uzdevums ir vl vairk stiprint latvieu tautas dzimten ticbu brvbas atganai un atbalstt msu valsts prstvniecbas un latvieu centrls organizcijas viu darbos un pienkumos. Visi msu uzdevumi ir veicami viengi liel vienotb un pavb uz sevi, msu darbu un latvieu tautas izturbu. V DV organizcija pateicas visiem tautieiem sveum un dzimten par lielo atbalstu un uzticbu ts darbam. Visu latvieu materil un morl atsaucba ir msu pankumu pamatos un visu msu veikumu lielkais segums. D V centrl valde pateicas vism D V darbbas zemm par lielisko sadarbbu un brlbas uzturanu. Tikai vienb ir spks, un msu liel kopba ir spka veidotjs un uzturtjs. VI D V organizcija sveic msu tautu dzimten un novl tai ar nkotn arvien vairk augt sav pretestb apspiedjiem un ticb, ka brvba n o jauna atnks msu zem. M s apsolmies uzticgi strdt visas tautas lielo idelu lab, to idelu lab, kuus piepildja 1918. gada 18. novembris. VII DV organizcija sveic visus tos, kas sveum savs sirds ir ieslgui Latvijas vrdu un savos darbos pau msu tautas godu un slavu u n sols arvien kpinti strdt msu tvu zemes brvbas atganas lab. Ms arvien tursim svtus savus darbbas principus paldzt, cik msu spkos stv, msu cietjiem briem, lai ar kur tie atrastos. Ms aicinm un ldzam visus latvieus atbalstt msu darbu un mrus td pa uzticb un pavb k ldz im. Latvijas 50. jubilejas gads lai ir jaunu spku u n lielu darbu rosintjs odien un arvien msu nkotn. Dievs, svt Latviju!

438

11. pielikums
D A U G A V A S V A N A G U VSTJUMS Daugavas Vanagi, suminot latvieu kaavru 50. gadu, public du vstjumu: I 1918. gada 18. novembr, dibinot Latvijas valsti, vispirms bija jrada ts bruotie spki, jo vcu okupcijai izbeidzoties, sekoja Padomju Savienbas iebrukums Latvijas territorij. Jauno valsti varja nosargt un ts brvbu nodroint viengi pau spki. 1919. gada janvr, ienaidnieka spiestas, Rgu atstja neatkargs Latvijas pirms kaaspka vienbas. Tai pa mnes notika ar pirms kaujas Kurzem. Mart pulkvea Kalpaka bataljons kop ar msu sabiedrotajiem ska uzbrukumu no Ventas upes, kauju gait dzvbu zaudjot paam pavlniekam. Februr dibintas pirms latvieu kaaspka vienbas Ziemevidzem, uzskot ar cu gaitas Latvijas ziemeu da. Maij Baloa brigde ienca Rg. Jnij notika Csu kaujas, un jlij abas Latvijas armijas daas ziemeos un dienvidos apvienojs kopj vadb. Brvbas cas visnoteiktk izpauds novembr, sakaujot Bermonta kaaspku pie Rgas. Vlk sekoja Latgales atbrvoana. 1919. gad bija jau dibintas visas neatkargs Latvijas kaaspka vienbas. 11. novembr dibints Lpla kaa ordenis, 1. decembr Latvijas kaa skola. Visiem iem notikumiem 1969. gad aprit 50 gadi. II Uzvaras brvbas cs abs fronts veda pie Latvijas - Vcijas miera lguma 1920. gada 15. jlij un Latvijas - Padomju Savienbas miera lguma 1920. gada 11. august. ajos starptautiskajos lgumos abas liels Eiropas varas bija garantjuas Latvijas neatkarbu uz mgiem laikiem". Latvija uzska miera un laimes pilnu neatkargas valsts dzvi. Latvijas armijai aiz muguras palika 75 kaujas vai lielkas sadursmes, kaujas laukos atstjot 7.114 kaavrus. ie upui nekad neizzuds no tautas atmias. 1940. gada 17. jnij, rupji prkpjot lgumus, Latvij iebruka Padomju Savienbas kaaspks un, okupjot Latvijas zemi, izncinja ts valsts iekrtu un nogalinja vai izstja spaidu darbos pri par 80% neatkargs Latvijas armijas virsnieku un instruktoru. okupcijas vara Latvij valda vl odien, nesaudzg krt msu tvu zem lietojot krievu kolonilisma, imperilisma un rusifikcijas metodes. Msu cntju atdusas vietas ir izncintas, Latvijas cntju svtnca Bru kapi, Rg, apgnti. IV Latvijai 1940. gad nolaupto brvbu un neatkarbu Otr pasaules ka, liel varonb un nesot visaugstkos asins upuus atstjot kaujas laukos ap 80.000 vru minja atgt Latvieu leions. Pirms 25 gadiem 1944. gad, laik no 16. ldz 18. martam notika Latvieu leiona varen kauja, kas msu vstur saists ar Leiona dienas nosaukumu.

439

Pc Vcijas bruoto spku kapitulcijas Kurzem 1945. gada 8. maij izbeidzs ar Latvieu leiona cas, kuas gan pc tam ar lielu izmisumu turpinja latvieu partizni ldz pat 1952. gada pavasarim. Latvieu leiona rietumos patvrusies daa 1945. gada ruden Cdelgem, Beij, gan atbruota un ierobeota savs tiesbs, nolma kaujas laukos izveidoto brlbu, vienotbu, uzticbu un pavbu brvbas ideliem saglabt uz laiku laikiem u n turpint cnties par Latvijas brvbas atganu, o darbu tvu zemes lab veicot jaundibinm Daugavas Vanagu organizcij. Laika tecjum Daugavas Vanagu organizcijas biedri ir izkldinti pa visu brvo pasauli, bet Cdelgemas gars ir palicis nesatricints un 1945. gada 28. decembr slgt brlba ir darbojusies neatlaidgi un cie pavb un ticb Latvijas nkotnei. Latvijas okupcijas vara nav ldz im spjusi Daugavas Vanagu vrdu izskaust ar no tautas sirdm dzimten un par Daugavas Vanagu darbu tvzemes brvbas lab vislabko liecbu dod pai okupanti uzskatdami Daugavas Vanagu organizciju par savu lielko ienaidnieku, ar vislielkiem meliem un komnistiskai varai pazstamo nekaunbu apmelojot un apmelnojot Daugavas Vanagu organizciju latvieu tautas acs. V Divdesmit trijos pastvanas gados Daugavas Vanagu organizcijas biedru skaits ir nemitgi audzis u n ts darbba u n varana ik gadu kpinjusies, iegstot nedaltu atbalstu un uzticbu visos paskumos gan latvieu taut sveum, gan okuptaj dzimten. K vienu no saviem svargkiem uzdevumiem Daugavas Vanagu organizcija ir uzmusies latvieu kaavru tradiciju sarganu, pauanu un saglabanu msu valsts un tautas vsturei. o tradiciju gar Daugavas Vanagu organizcija odien dzi godbijb piemin notikumus brvbas cs pirms 50 gadiem un Leiona kaujas pirms 25 gadiem un dzis srs godina visus varous, kui nolikui galvas Latvijas brvbas lab. Ms sveicam msu sabiedrotos igauu, lietuvju, pou un vcu ierou brus, kui paldzjui latvieu kaavriem kauju laukos brvbas vrd. Ms sveicam visus tos, kui pdj gadsimta laik uzticgi kalpojui Latvijas kauju karogiem. Daugavas Vanagu organizcija pateicas visiem tautieiem sveum u n dzimten par lielo uzticbu u n atbalstu ts darbam. Visu latvieu materil un morl atsaucba ir msu darbu pankumu pamats un msu veikumu lielkais segums. VI Daugavas Vanagu organizcija sveic msu tautu dzimten un novl tai vienmr vairk un vairk augt pretestb apspiedjiem un ticb, ka brvba no jauna atgriezsies msu zem. Daugavas Vanagu organizcija sveic visus tos, kas sveum savs sirds ieslgui Latvijas vrdu un savos darbos pau msu tautas godu u n slavu u n gatavi savu darbu tvu zemes lab arvien kpint. VII Daugavas Vanagu organizcija apsols uzticgi strdt visas latvieu tautas lielo idelu lab, to idelu lab, kuu d kaujas laukos latvieu kaavri pdjos 50 gados ir atstjui savu dzvbu.

440

Ms arvien tursim svtus savus darbbas principus paldzt, cik vien msu spkos, msu cietjiem briem, lai ar kur tie atrastos. Ms arvien paliksim uzticgi saviem darbiem tvijas brvbas atganas lab. Ms paliksim ciei sav latvisk brlb, apzinoties, ka tikai vienb ir spks un ka msu liel kopba ir spka veidotja un uzturtja. M s aicinm u n ldzam visus latvieus atbalstt msu darbu un mrus td pa uzticb un pavb k ldz im. M s u kaavru lielo atceres dienu gads lai ir jaunu spku un jaunu darbu avots odien u n nkotn. Nebeigs cnties Latvijas dli! Ell pa tie gatavi nokpt, Droi sist ar dri uz galda, Prast Latvijas tiesu un dau. K. Skalbe

12. pielikums
DAUGAVAS VANAGU VSTJUMS

Daugavas Vanagu organizcija, atceroties Kurzemes kapitulcijas 25. gadadienu, public du vstjumu: 1940. gada 17. jnij, rupji prkpjot visus lgumus, P a d o m j u Savienbas kaaspks iebruka Latvij, okupja Latvijas territoriju un izncinja msu neatkargs valsts iekrtu. Padomju Savienbas okupcijas vara, ar etru gadu starplaiku Otr pasaules kar, Latvij valda vl odien, nesaudzgi iekrtojot msu tvu zem krievu kolonilisma un rusifikcijas iestdjumus. Neatkargs Latvijas vsturi noliedz, latvieu tautas sasniegumus brvbas laik sagroza un apmelo, msu valsts brvbas izcntju atdusas vietas izncina, Rgas Bru un Mea kapus prvr par sarkano bezdievju atdusas vietm, k ar apkaro latvieu nacionlo lepnumu un piederbu savai tautai. II o 1940. gad Latvijai laupto brvbu un neatkarbu Otr pasaules k a a laik liel varonb un nesot visaugstkos asins upuus atstjot kauju laukos ap 80.000 vru minja atgt Latvieu leions. K Latvieu leions, t ar partiznu un citu vienbu cas apliecinja visai pasaulei msu tautas gribu pastvt un dzvot brvu cilvku dzvi. Pc Vcijas bruoto spku kapitulcijas Kurzem 1945. g. 8. maij izbeidzs ar Latvieu leiona cas, kuras pc tam ar lielu izmisumu turpin j a latvieu partizni ldz 1952. gada pavasarim u n das atsevis viets pat vl ilgk. Aiz m brvbas cm toreiz stvja un ts atbalstja visa latvieu tauta. T nebija tikai latvieu kaavru, bet visas tautas nostja pret komnismu un krievu imperilismu.

441

III Rietumos patvrusies Latvieu leiona daa 1945. gada ruden Cdelgem, Beij, gan atbruota un ierobeota savs tiesbs, nolma kauju laukos izveidoto brlbu, vienotbu un uzticbu brvbas ideliem saglabt nkom paaudzm un turpint darboties Latvijas brvbas atganas lab, o darbu veicot jaundibinm Daugavas Vanagu organizcij. Laika tecjum, 25 gados, Daugavas Vanagu organizcijas biedri izvietojuies vis brvaj pasaul, bet Cdelgemas gars ir palicis nesatricints un 1945. gada 28. decembr slgt brlba neatlaidgi darbojusies cie ticb un pavb Latvijas nkotnei. IV Latvijas okupcijas vara ldz im nav spjusi Daugavas Vanagu vrdu izskaust no tautas apzias dzimten, un par msu darbu tvu zemes lab labko liecbu nodod pai okupanti, uzskatot Daugavas Vanagu organizciju par savu lielko ienaidnieku, k ar apmelojot un nomelnojot to latvieu tautas acs ar visnesaudzgkajiem meliem un komnistiskai varai pazstamm metodm. Divdesmit piecos pastvanas gados Daugavas Vanagu organizcijas biedru skaits nemitgi audzis un ts darbba un varana ik gadu kpinjusies, iegstot nedaltu atbalstu un uzticbu visos paskumos gan no latvieu tautas daas sveum, gan tautas okuptaj dzimten. K vienu no saviem nozmgkiem uzdevumiem Daugavas Vanagi uzskata latvieu kaavru un visas tautas tradiciju sarganu, kopanu un saglabanu msu n k a m m audzm. o tradiciju gar Daugavas Vanagi odien dzi godbijb piemin notikumus pirms 25 gadiem, kad izturot un pastvot ses Kurzemes lielkaujs, kapitulcijas d izbeidzs Latvieu leiona cas par Latviju k kaujas vienbai. Dzis srs noliecam savas galvas krituo cas biedru priek un liel goddevb sveicam msu cntju saimi dzimten un vis pasaul, novlot paturt mgo ticbu Latvijas brvbai u n darbos vienmr kalpot Latvijai. Daugavas Vanagi pateicas visiem tautieiem dzimten un sveum par lielo uzticbu un atbalstu savam darbam. Visu latvieu materil un morl atsaucba ir msu darba pankumu pamats un visu msu veikumu lielkais segums. VI Daugavas Vanagu organizcija sveic latvieu tautu dzimten un novl tai vienmr bt nelokmai pret krievu apspiedjiem un tict, ka brvba reiz atgriezsies msu tvu zem. Ms sveicam ar visus tos, kui, dzvojot sveum, savs sirds ieslgui Latvijas vrdu, ar savu darbu pau msu tautai godu un ar savu kalpoanu tautai gatavi vislielkajiem upuriem. VII Daugavas Vanagu organizcija apsols uzticgi strdt visas latvieu tautas lielo idelu lab, to idelu lab, kuu d kauju laukos latvieu vri un jauneki atdevui savu dzvbu latvieu strlnieku slavas dienm, msu brvbas cu, Latvieu leiona u n partiznu upuu dienm Krievijas, Latvijas, Vcijas kaa laukos un beidzot Kurzemes cietoksn. Ms arvien tursim svtus savus d a r b a principus paldzt cietuajiem briem, cik vien tas msu spkos un kur tie ar atrastos. Ms paliksim uzti-

442

cgi saviem darbiem tvu zemes lab. Ms paliksim ciei vienoti sav brlb, apzinoties, ka vislielkais spks ir vienb un msu kopba ir spka veidotja un uzturtja. Ms ldzam un aicinm visus latvieus atbalstt msu darbu un centienus td pa uzticb un pavb k ldz im. Msu Kurzemes cietoka un Daugavas Vanagu dibinanas 25 gadu atcere lai ir msu jauno spku un pankumu avots odien un vienmr. DAUGAVAS 1970. g. 8. maij. VANAGI, SASAUKSIMIES!

13. pielikums
VADLNIJAS D V C E N T R L S VALDES DARBBAI DV Centrls valdes loceku amats ir darba amats I Visprjie nordjumi:

Visi nozaru vadtji savu darbu veic patstvgi, sazins un darbus krto tiei ar attiecgo nozau vadtjiem darbbas zems. Labka darba veikanai nozau vadtji var izraudzt sev referentus. Pdjos apstiprina DV CV. II DV CV loceku un nozau vadtju pienkumi: a) vadt un sekot savas nozares darbam vis DV organizcij; b) izvrtt un koordint o darbu; c) nkt ar padomiem un prieklikumiem savas nozares darba labkai veikanai attiecgs zems; d) ik gadu sastdt darbbas prskatus un tos iesniegt gadskrtjs C V sds apstiprinanai un izvrtanai; e) savus prskatus, par cik tie nepiecieami, publict D V M un Latvija Amerik, k ari DV CV apkrtrakstos; f) veikt pienkumus, kuus tiem uztic DV C V prezidijs; g) techniskai paldzbai izmanto DV C V biroju resp. D V enerlsekretritu. III Darbs organizcij un nozars:

1. D V prieknieks un CV prieksdis: a) vada visu D V organizcijas darbbu; b) prstv DV organizciju; c) sav darbb vads no D V CV un CV prezidija lmumiem un atzinumiem un DV zemju valu ieteikumiem; d) prstv DV organizciju zemju centrlajs organizcijs, valdbas iestds un citur.

443

2. Vanadu priekniece: a) vada un przina vanadu darbbu vis D V organizcij; b) iesldzas visu nozaru darbbas veicinan un atbalstan, par cik to prasa apstki un iespjas; c) rpjas par DV organizcijas vanadu darbbu starptautiskajs sievieu organizcijs; d) sniedz padomus un paldzbu darbb ar jaunatni. 3. D V CV prezidijs: a) D V CV prezidija loceki kasieris un sekretrs, kop ar DV prieknieku, vada D V C V darbbu starpsu laik un pilda visus D V CV lmumus, iedzvina ts atzinumus, ieteikumus un uzskatus. Nepiecieambas gadjumos izkrto rakstveida CV sdes. b) C V sekretrs k r t o visu saraksti CV prezidija un valdes uzdevum un prrauga D V enerlsekretra un D V biroja darbbu. C V sekretrs protokol, ja tas nepiecieams, C V prezidija lmumus, raksta a r i protokolus C V rakstveida sds. c) CV kasieris przina C V ldzekus, rpjas par budetu sastdanu katram darbbas gadam un seko t izpildjumam noteikts robes. Rpjas par ldzeku sagdi C V d a r b a sekmgai norisei. d) CV prezidija loceki D V prieknieka uzdevum prstv D V organizciju. Ldzgi pienkumi var bt visiem C V locekiem. 4. Ideoloisks nozares vadtjs: a) rpjas un seko D V ideoloijas pamatprincipu ievroanai organizcij; b) seko D V tradiciju iedzvinanai; c) sava darba populrizanai izmanto D V M un Latviju Amerik. Rpjas par ievadrakstiem sazi ar o izdevumu redaktoriem; d) CV apkrtrakstos vienmr atgdina jautjumus, kam jvelt organizcijas lielk uzmanba un vrba. 5. Aprpes nozares vadtjs: a) s D V svargks nozares v a d t j a pienkumos ir przint un koordint aprpi viss D V darbbas zems; b) vadt un przint aprpi zems aiz dzelzs aizkara, it seviu vrbu pievrot aprpei okuptaj Latvij; c) prstvt D V organizciju aprpes jautjumos BPLA; d) aprpes liets sadarboties ar citm organizcijm. 6. Arjs informcijas nozares vadtjs: a) rpjas un gd, lai Latvijas brvbas atganas jautjumi arvienu atrastos sabiedrbas uzmanb; b) rpjas par publikcijm svevalods atiecgs zemes sabiedrisks domas noskaoanai; c) gd, lai informcijas materili par D V un citu organizciju darbbu trimd pa visiem iespjamiem ceiem sasniegtu tautu dzimten.

444

7. Iekjs informcijas nozares vadtjs: a) rpjas par informcijas apmaiu starp D V darbbas zemm, izmantojot D V M , LA, CV un zemju apkrtrakstus sazi ar o izdevumu redaktoriem resp. DV enerlsekretru; b) raugs, lai katr darbbas zem nodam/apvienbm iznktu savi apkrtraksti vai bieteni; c) rosina un pau DV darba izpausmes viss DV darbbas zems. 8. Jaunatnes nozares vadtjs: a) rpjas par DV imeu brnu ieinteresanu un iesaistanu D V organizcij, seviu vrbu pievrot vanadznu kustbas iedzvinanai viss D V darbbas zems; b) rpjas par visu latvieu jaunatnes centrlo paskumu atbalstanu; c) izstrd noteikumus un przina jaunatnes dadu sacensbu rkoanu D V organizcij. 9 Kultras nozares vadtjs: a) rpjas par kultrls un sabiedrisks darbbas D V darbbas zems; b) rpjas par latvieu kultrlo vrtbu (grmatu, plau u. c.) izplatanu, bet jo sevii par D V M , izdevumiem; c) paldz sagatavot atbilstoas programmas zemju DV lielkiem D V centrliem sarkojumiem. 10. Saimniecisks nozares vadtjs: a) apzina visus D V organizcijas saimnieciskos paskumus, kustamo un nekustamo mantu; b) seko un izvrt o paskumu darbbu un sagatavo prieklikumus visas organizcijas saimnieciskai rosbai. 11. Sporta nozares vadtjs: a) rpjas par latvieu sporta kopanu D V darbbas zems; b) sevii lielu vrbu pievr korespondences sportam; c) raugs, lai visi DV sportisti lietotu kopju sporta nozmi. 12. D V enerlsekretrs: a) vada D V C V biroja darbu, rpjas par CV apkrtrakstu savlaicgu izdoanu un sniedz informciju D V M un LA par D V CV darbbu; b) przina CV archva materilus un CV inventru; c) atbild par D V CV publikciju savlaicgu sagatavoanu, izstanu un krto o izdevumu norinus. saskaoanu viss

laikrakstu, skau L A un citiem DV dienm vai citiem

s vadlnijas pieemtas DV C V sd, Minster, 1970. gada 10. maij.

445

14. pielikums
VADLNIJAS DV CV RJS INFORMCIJAS NOZARES VADTJA D A R B A M I rjs informcijas darbs kalpo DV organizcijas mrim cai un darbam par Latvijas valsts neatkarbas un brvbas atganu latvieu tautai. II A r j informcija ir Latvijas karoga paclja sveum Latvijas vrda daudzintja un liktea paudja brvajai pasaulei. III r j s informcijas uzdevumos ietilpst: a) informt brvo pasauli par komnistu darbbu viu okupts un prvaldts zems; b) atklt komnistu un viu ldzskrjju aktvittes trimdas patvruma zems, brdinot rietumniekus no viu sludints maldu mcbas un koeksistences sekm; c) sekot vietjai presei, atspkot nepareizs zias par Latviju un atbalstt raksttjus pret komnismu; d) nordt, ka koeksistence nodibinma ar pam apspiestajm tautm, bet nevis to apspiedjiem; e) noskaot rietumnieku sabiedrisko domu Latvijas un citu apspiesto tautu brvbas atganai; f) pievrst vrbu apspiesto tautu, it sevii baltieu sadarbbai; g) uzturt latvieu taut dzimten cas sparu un gribu atgriezties brvo tautu vid, k ar stiprint apemanos palikt latvieiem k nacionls kopbas locekiem. D V CV rjs informcijas nozares vadtja pienkumi. 1. Rpjas un gd. lai Latvijas brvbas atganas jautjums arvien btu sabiedrbas uzmanb. 2. Rpjas par publikcijm svevalods attiecgo zemju sabiedrisks domas noskaoanai. 3. G d , lai informcijas materili par DV un citu organizciju darbbu trimd pa visiem iespjamiem ceiem sasniegtu tautu dzimten. 4. Sadarbojas ar C V prezidiju, enerlsekretru, izraudzto (-iem) D V C V referentu (-iem) un nepiecieambas g a d j u m ar ikvienu C V locekli, it sevii ar iekjs informcijas nozares vadtju. 5. rjs informcijas darba jautjumos sadarbojas tiei ar attiecgo zemju Arjs informcijas nozares (daas) vadtjiem un darbiniekiem. 6. Sadarbojas ar visiem raidtjiem, kas raida uz Latviju. 7. Vc zias par grmatm, brorm un periodiskiem izdevumiem, kas izmantojami informcijas darb. 8. CV prezidija uzdevum vai pc paa ierosmes ar C V prezidija piekrianu plno un saskao atsevius paskumus visas organizcijas apjom, skavot rjs informcijas darbu.

446

9. Sagatavo un iesniedz akceptam nepiecieamos labojumus vai papildinjumus noteikumos par D V informcijas darbu, k ari ieteikumus (vadlnijas) zemju rjs informcijas darbam. 10. Pc vajadzbas vai pieprasjuma sniedz prezidijam zias vai prskatus par savas nozares darbu, bet reizi gad CV sdes vajadzbm sagatavo rakstveida ziojumu par rjs informcijas darbu atsevis zems notecju kalendra gad. 11. Atbildgs par budet rjs informcijas darba vajadzbm paredzto ldzeku lietdergu izmantoanu. VADLNIJAS DV ORGANIZCIJAS RJS INFORMCIJAS D A R B A M ATSEVIS ZEMS I Daugavas Vanagu organizcij katr zemes vald pastv rjs informcijas nozare (daa), kas darbojas saska ar DV CV Noteikumiem informcijas darbam", kas pieemti CV sd 1957. gada 25. maij Kopenhgen un izsludinti D V M t paa gada 4. numur. II rjs informcijas darba organizanai un veikanai zemes valde izrauga rjs informcijas nozares (daas) vadtju. Vlams, lai tas btu zemes valdes loceklis, kas tomr nebtu uzskatms par prieknoteikumu. III Zemes valdes rjs informcijas nozares (daas) vadtja pienkumi: 1. Vada un rosina nodau un kopu rjs informcijas darbu. 2. Sadarbojas ar CV rjs informcijas nozares vadtju, informjot viu savlaicgi par sava darba plniem, k ar ldz katra gada 1. martam iestot savas nozares (daas) darba prskatu par iepriekjo kalendra gadu. 3. Sadarbojas ar citu zemju D V rjs informcijas nozaru vadtjiem un darbiniekiem. 4. Par savu darbu rjs informcijas nozares vadtjs atbildgs viengi zemes valdei un delegtu kopsapulcei. 5. Sazi ar zemes valdi resp. delegtu kopsapulci vi var izdot noteikumus nodam rjs informcijas darba veikanai. 6. Sekmgkai darba veikanai, ar zemes valdes piekrianu, rjs informcijas (daas) vadtjs var pieaicint referentus (ldzstrdniekus), kam dodami ierobeoti, bet noteikti uzdevumi. Referentu pilnvaras izbeidzas reiz ar nozares (daas) v a d t j a pilnvarm, bet ar zemes valdes piekrianu atkal ievltais vai jaunais nozares (daas) vadtjs var lgt darbiniekus skto darbu turpint. 7. Kop ar Iekjs informcijas nozari organiz zemes apjom informcijas darbinieku sanksmes. 8. Iespju robes abon un vc rjs informcijas materilus un rpjas par to izmantoanas iespjm. 9. Seko vietjai presei un atspko nepareizs zias par Latviju un komnisma ideoloiju vispr. 10. Sadarbojas ar apspiesto, bet it sevii baltieu tautu prstvjiem, noorganizjot informcijas materilu apmaiu un saskaojot reakcijas poltisko akciju gadjumos.

447

11. Rpjas par iezemieu sabiedrisks domas noskaoanu Latvijas neatkarbas mru sekmanai. Piezme: s vadlnijas uzskatmas par pieturas punktu Arjs informcijas darbam viss zems. Ja kd zem vadlnijs mintos pienkumus pilda citas amatpersonas un darbs rit bez traucjumiem, tad nav nekda vajadzba to prkrtot. Vadlnijas pieemtas DV C V sd 1971. gada 2. jlij, Toronto.

15. pielikums
VADLNIJAS D V CV IEKJS INFORMCIJAS N O Z A R E S VADTJA DARBAM 1. V c un kopo zias, prskatus, aprakstus un uzmumus par organizcijas dzvi u n darbu viss zems, k ar rpjas par to izmantoanu biedru un prjs latvieu sabiedrbas informanai visas organizcijas apjom. 2. Vc zias par grmatm, brorm, periodiskiem izdevumiem u n film m , kas izmantojamas informcijas darb. s zias ar paskaidrojumiem, kur un k ts iegstamas vai saemamas izmantoanai, public D V C V apkrtrakst. 3. Sadarbojas ar C V prezidiju, enerlsekretru un nepiecieambas gadjum ar ikvienu C V locekli, sniedzot un saemot informciju par dadiem svargiem notikumiem vai preses rakstiem, kas attiecas uz organizciju un prasa vienas vai otras puses rcbu. 4. Iekjs informcijas darba jautjumos sadarbojas tiei ar attiecgo zemju iekjs informcijas nozaru/dau vadtjiem un darbiniekiem. 5. Pc paa ierosmes ar C V prezidija piekrianu vai ar CV prezidija uzdevum plno un saskao atsevius paskumus visas organizcijas apjom, attiecb pret iekjs informcijas darbu. 6. Atbalsta enerlsekretru CV apkrtraksta veidoan. Seko, lai katr darbbas zem nodas/apvienbs iznktu savi apkrtraksti vai bieteni. 7. Sadarbojas ar D V M , Latvija Amerik un citu nacionlu preses izdevumu redakcijm, sniedzot atbalstu ziu un materilu sagd, bet specilos gadjumos ar rakstu vai korespondentu sarunan. 8. Sagatavo un iesniedz akceptam nepiecieamos labojumus vai papildinjumus noteikumos par D V informcijas darbu, k ar ieteikumus (vadlnijas) zemju iekjs informcijas darbam. 9. Pc vajadzbas vai pieprasjuma sniedz prezidijam zias vai prskatus par savas nozares darbu, bet reizi gad C V sd sniedz izsmeou rakstveida ziojumu par savu darbu. 10. Atbildgs par budet, iekjs informcijas darba vajadzbm, paredzto ldzeku lietiu izmantoanu.

448

VADLNIJAS DV ORGANIZCIJAS IEKJS DARBAM ATSEVIS ZEMS

INFORMCIJAS

I Daugavas Vanagu organizcij katr zemes vald pastv Iekjs informcijas nozare/daa. Ts uzdevums vkt un sniegt nepiecieamo informciju saska ar zemes valdes nordjumiem vai savu ierosmi par organizcijas dzvi un darbu sav zem, pamatojoties uz D V CV Noteikumiem informcijas darbam", kas pieemti CV sd 1957. g. 25. maij Kopenhgen un izsludinti D V M t paa gada 4. numur. II Iekjs informcijas darba organizanai, vadbai un veikanai zemju valdes izrauga Iekjs informcijas nozares/daas vadtju. Vlams, lai tas btu zemes valdes loceklis, kas tomr nav juzskata par prieknoteikumu. Viengais izrjs faktors ir kandidta piemrotba darbam: spjas, interese par o darbu, k ar griba un iespja to veikt. Nevajadztu ai darb aicint personas, kas tam varbt pat ideli piemroti, bet kuu darba vai dzves apstki nedod nekdu iespju os pienkumus pildt. Tpat nevajadztu os pienkumus uzlikt cilvkiem, kam das iespjas gan pastv, bet kuiem par o darbu nav ne mazks intereses. Ieteicams iekjs informcijas nozau vadtjus bez nopietnas vajadzbas nemaint, jo is darbs prasa iestrdanos ar daudziem darba dartjiem. III Zemes valdes Iekjs informcijas nozares/daas vadtja pienkumi: 1. Sadarboties ar C V Iekjs informcijas nozares vadtju: a) informt viu par saviem darba plniem, k ar svargkiem notikumiem un vrojumiem savas zemes saimes dzv un darb; b) piestt viam savas zemes delegtu sapulu un valdes su protokolus, k ar apkrtrakstus un iespju robes ar citus svargus informcijas materilus; c) ldz katra gada 1. martam sniegt prskatu par savas nozares darbu iepriekj kalendra gad, k ar teko gad plnoto. 2. Sadarboties ar citu zemju (vismaz apkrtjo) D V Iekjs informcijas nozaru/dau vadtjiem, savstarpji apmainoties ar iespjamo informciju. 3. Par savu darbu Iekjs informcijas nozares/daas vadtjs atbildgs viengi zemes valdei un delegtu kopsapulcei. 4. Sazi ar zemes valdi resp. delegtu kopsapulci vi var izdot noteikumus nodam iekjs informcijas darba veikanai. 5. Sekmgkai darba veikanai, ar zemes valdes piekrianu, Iekjs informcijas nozares/daas vadtjs var pieaicint referentus vai ldzstrdniekus, kam dodami ierobeoti, bet noteikti uzdevumi, piem.: informcijas sniegana D V M vai kdam citam preses izdevumam par zemes valdes sdm, d a d m sanksmm vai sarkojumiem; veicint nodau apkrtrakstu izdoanu; vkt un sistmatizt D V chronikas materilus u.t.t. Referentu un ldzstrdnieku pilnvaras izbeidzas reiz ar nozares/daas vadtja pilnvarm. Saprotams, ka atkal ievltais Vai jaunievltais nozares/daas vadtjs ar zemes valdes piekrianu var lgt os darbiniekus skto darbu turpint. 6. Vadt un rosint nodau/apvienbu un kopu iekjs informcijas darbu.

449

7. Kop ar rjs informcijas nozari organizt zemes apjom informcijas darbinieku sanksmes. T a j s ldztekus aktuliem poltisks un msu trimdas nacionls dzves jautjumiem, k ar dzves un darba problmm okuptaj Latvij, japskata informcijas darbinieku sagatavoanai nepiecieamie teortiskie un praktisk darba jautjumi. 8. Rpties par visu zemes apjom rkoto D V sarkojumu, sanksmju, delegtu kops ipulu un valdes su atreferanu organizcijas vai vietjs preses latvieu izdevumos. 9. Sazi ar zemes valdi rpties par ideoloisku rakstu un dadu prskatu publicanu organizcijas jubileju, Latvijas valsts un armijas piemias dienu atzmanai. 10. Atbalstt zemes valdes apkrtraksta izgatavoanu k formas, t satura zi. 11. Rpties par D V M un citu D V izdevumu izplatanu zemes saimes apjom. 12. Iespju robes abont informcijai nepiecieamos preses izdevumus un rpties par to izmantoanu. 13. Sazi ar zemes valdi reat uz nepareizbm vai tendenciozm zim par organizcijas darbu un dzvi latvieu pres. 14. Vkt un sistmatizt savas zemes D V saimes chronikas materilus. s vadlnijas pieemtas DV CV sd 1971. gada 2. jlij, Toronto.

16. pielikums
VADLNIJAS V A N A D U DARBBAI D A U G A V A S V A N A G U ORGANIZCIJ Daugavas Vanagu organizcijas biedri sievietes saucas D A U G A V A S V A N A D Z E S , kuu intereu kopbas veidoanai un darbbas saskaoanai ir izdotas s vadlnijas. Mris Sekmt un padziint DV organizcijas darbu, iesaistot organizcij un ts darb iespjami lielku sievieu skaitu. Vanadu darbba organizjama DV organizcijas stattu un darbbas noteikumu robes. Uzdevumi 1. Latvieu brvbas centienu un kultrlo vrtbu populrizana un veicinana, sadarbojoties ar lavieu nacionlm organizcijm un prstvbm, atbalstot nacionli - kulturlos paskun.us un akcijas, izveidojot sakarus un sadarbbu ar piemrotm cittautu sievieu un citm paldzbas organizcijm. 2. Latvisks sabiedrisks dzves rosinana un izkopana, latvisks kultras, tradiciju un tikumu saglabana un stiprinana latvieu imens u n sabiedrb.

450

3. Aktva iesaistans aprpes darb: aprpjamo tautieu apzinana un apmeklana, savstarpjas izpaldzbas noorganizana un individulas paldzbas sniegana tautieiem grtbs saska ar D V organizcijas uzdevumiem un pieemtiem noteikumiem attiecgs zems. ie uzdevumi krtojami atkarb no vietjiem apstkiem, piemrojoties attiecgs zemes sociliem likumiem. 4. Jaunatnes iesaistana organizcijas darb, viu padarbbas u n latvisks audzinanas atbalstana un veicinana. 5. Mjsaimniecisku jautjumu un uzdevumu krtoana organizcijas sarkojumos un mtns. 6. Papildu ldzeku sagde organizcijas mru un darba sekmanai. 7. Vanadu gargo un kultrlo intereu rosinana, sekmana un veicinana, organizjot attiecgo intereu grupas, prieklasjumus, ekskursijas, vakaranas, praktiskas apmcbas un nodarbbas, lasmgaldus, izstdes, tautiskas novietnes un citus ldzgus paskumus. Piezme: Vanadzm pieemts vienveida trps, kura valkana D V jumos un svtkos ir vlama, bet nav obligta. DV nodaas/apvienbas vanadu kopa 8. Sekmgkai, organiztkai darbbai katr noda/apvienb, kuras sastv ir vismaz piecas vanadzes, izveidojama vanadu kopa. 9. Kopu vada ts priekniece bet ja vanadu skaits lielks, kopas valde. 10. Kopas prieknieci resp. valdi uz attiecgo zemju stattos paredzto laiku ievl kopas biedru sapulc ar vienkru balsu vairkumu. Ievlto prieknieci resp. valdi apstiprina nodaas/apvienbas valde. 11. Kopas valdes loceku skaitu un amatus nosaka kopas biedru sapulc. Amati sadalmi pc vietjm vajadzbm, apstkiem un kopas vanadu skaita. 12. Kopas prieknieces vai valdes vlanm un kopas biedru sapulces sasaukanai piemrojami attiecgie noteikumi par D V nodau/apvienbu darbbu. 13. Kopas vadba apzina visas nodaas/apvienbas vanadzes, aicina ikvienu atbalstt un sekmt kopas darbu un aktvi iesaistties kopgu uzdevumu un darbu veikan. 14. Kopas priekniece sasauc kopas valdes sdes pc vajadzbas un ts ir pilntiesgas, ja tans piedals valdes vairkums. Lmumus valde pieem atklt balsoan, bet balsm daloties ldzgi, izrja ir kopas prieknieces balss. Pieemtie lmumi protokoljami. 15. Kopas vadba sasauc visprjas vanadu sanksmes pc vajadzbas. 16. Kopas priekniecei vai ts vietniecei tiesbas piedalties nodaas/apvienbas valdes sds. (Balss tiesbu jautjum jpiemrojas attiecgs zemes stattiem). 17. Kopas priekniece vai vias pilnvar vietniece sniedz kopas un nodaas/apvienbas biedru sapulcs prskatu par kopas darbbu. sarko-

451

18. Kopas priekniece uztur sakarus ar zemes valdes vanadu nozares resp. daas vadtju zemes vanadu prieknieci un prieknieces paldzi sav novad. iesta gadskrtjos darbbas prskatus, kopas sapulu protokolu norakstus, ierosinjumus vanadu darbbai un ziojumus par notikumiem kop. Vanadu ldzeki 19. Vanadu kopas ldzekus sastda ziedojumi, novljumi, ienkumi no vanadu sarkojumiem un paskumiem, k ar citi neparedzti ienkumi. 20. Par vanadu kopas ldzekiem nodaas/apvienbas kas iegrmatojams atsevis konts, kas padots nodaas/apvienbas revzijas komisijas revzijai. 21. Vadoties ar patiem vietjiem apstkiem, k nodas/apvienbs ar mazu biedru skaitu vai zems, kurs oastv pati noteikumi biedrbu darbbai, ar biedru sapulces lmumu, nodaas/apvienbas valdi var atbrvot no atsevia vanadu ldzeku konta iegrmatoanas. 22. Par vanadu kopas ldzeku izlietoanu lemj vanadu kopas valde saska ar organizcijas uzdevumiem un mriem. 23. Vanadu kopai likvidjoties, ts ldzeki paliek nodaas/apvienbas rcb. D V zemes valdes vanadu nozare 24. Pie katras zemes valdes darbojas vanadu nozare resp. daa ar zemes vanadu vai zemes delegtu sapulc ievltu vanadu nozares vadtju, kas saucas attiecgs zemes vanadu priekniece. Via par savu darbbu atbildga zemes valdei. 25. Zemes valdes vanadu prieknieces resp. nozares vadtjas ievlanas krtbu nosaka attiecgs zemes delegtu sapulce saska ar D V zemes stattiem. 26. Sekmgkai darbbas izkrtoanai un prraudzanai zems ar lielu vanadu skaitu un kopu izklaidbu zemes vanadu priekniece, sazi ar zemes valdi, var darb iesaistt vanadu ievltas paldzes (izveidojot pc vajadzbas zemes vanadu valdi vai pieaicinot referentes). 27. Zems ar mazu vanadu skaitu zemes valde var izraudzt u n iecelt vald vienu referenti sakarnieci vanadu jautjumu krtoanai. 28. Zemes vanadu priekniece resp. nozares/daas vadtja tiesga piedalties zemes vai novada valdes sds ar balss tiesbm. 29. Zemes vanadu priekniece resp. nozares/daas vadtja seko, rosina un saskao zemes vanadu saimes darbu, organiz vanadu apspriedes, novada vai plakas vanadu sanksmes un salidojumus. 30. Vanadu darbbas sekmgkai, saskaotkai izkrtoanai zemes mrog vanadu priekniece resp. nozares/daas vadtja sazi ar zemes valdi, piemroti zemes patiem apstkiem un likumiem, var izdot skkus nordjumus un instrukcijas, kas tomr nevar bt pretrun ar D V CV izdotm Vadlnijm vanadu darbam D V organizcij". 31. D V u n zemju vanadu prieknieu ieteikumi un nordjumi vanadu kopm ir saistgi.

452

32. Zemes vanadu priekniece resp. nozares/daas vadtja uztur sakarus ar D V vanadu prieknieci resp. CV vanadu nozares vadtju, iesta gadskrtjos darbbas prskatus, vanadu salidojumu protokolu norakstus, ziojumus un ierosinjumus vanadu darbbas veicinanai un padziinanai. D V CV vanadu nozare 33. Pie D V CV darbojas vanadu nozare, kuas vadtju izrauga visu zemju vanadzes ties, aizklts vlans, ar vienkru balsu vairkumu, uz trs gadiem. Ievlt vanadu nozares vadtja ir pilntiesga DV CV locekle. Vanadu nozares vadtja saucas D V vanadu priekniece." Vlanas notiek saska ar vlanu instrukciju. 34. D V CV vanadu nozares vadtja resp. vanadu priekniece seko, vada, saskao un rosina vanadu darbbu visas D V organizcijas mrog, uztur sakarus un sadarbojas ar atsevio zemju vanadu priekniecm resp. nozaru/dau vadtjm. 35. DV C V vanadu nozares vadtja resp. vanadu priekniece iesldzs visu DV organizcijas nozaru darbbas veicinan un atbalstan, par cik to prasa apstki un vajadzba, seviu vrbu veltjot jaunatnes padarbbas veicinanai un iesaistanai organizcij. 36. DV CV vanadu nozares vadtja resp. DV vanadu priekniece inform un populriz vanadu mrus, centienus un darbbu pres un sabiedrb. Via prstv vanadzes DV organizcijas un cits sanksms un rpjas par vanadu prstvanu starptautisks sievieu un paldzbas organizcijs. 37. D V CV vanadu nozares vadtja resp. D V vanadu priekniece sniedz D V C V ziojumus, prskatus un ierosinjumus par vanadu darbbu. 38. D V C V vanadu nozares vadtja resp. D V vanadu priekniece veic vajadzbas gadjumos paus pienkumus, kuus viai uztic D V CV prezidijs. s vadlnijas pieemtas D V CV sd, 1971. gada 2. jlij, Toronto.

453

Izmantotie avoti
1) Latvieu leiona archvs (1943 2) Daugavas Vanagu archvs (1945 1945) 1972) Latvieu centrls 1972)

3) Latvieu centrls komitejas (LCK) un padomes (LCP) archvs (1946 1972)

4) Daugavas Vanagu Bietens resp. Mneraksts (1951

5) Daugavas Vanagu dibinanas sapulces, organizcijas komisijas un pagaidu valdes su protokoli (1945 1947) 6) 7) Rietumvcijas D V delegtu sapulu protokoli (1947 D V C V su protokoli (1952 1972) 1955 un 1962) 1952)

8) Latvju enciklopdija (Trs Zvaigznes, 1950 9) Trimdas 10 gadi (Astras apgds, 1954)

10) Jlijs ltis. Es kar aiziedams (autora izdevums,

1956) 1960)

11) Latvieu skautisma 4 0 gadi (Skautu apgda nozares izdevums, 12) Artrs Silgailis. Latvieu 13) 14) 15) leions (Imanta, Kopenhgen,

1962) 1960)

Rdolfs Bangerskis. Mana m a atminas (Imanta, 1958 Laikraksts Latvija (1966 Laikraksts 1972) 1972)

Latvija Amerik (1966 Latvju V r d s (1946)

16)Laikraksts 17)Laikraksts 18)Laikraksts 19)Laikraksts 20)Laikraksts 21)Laikraksts

Londonas Avze (1966 Laiks (1966 1971) 1948)

1971)

Tvzeme (1946

Nedas Apskats (1947

1949) 1972)

Austrlijas Latvietis (1966

22) Edgars Dunsdorfs. Tre Latvija (Austrlij, 1968) 23) Ernst - G u e n t h e r Kraetschmer. Die Ritterkreuztraeger der W a f f e n SS, Plesse Verlag, Goettingen, 1955.

454

Grmata minto personu saraksts

A
Abakuks, A 182, 333 Abrats, A. 328 Aigars, P. 163 Akermanis, V. 18, 83, 119, 123, 124, 127, 128, 129, 133, 136, 137, 139, 140, 143, 144, 145, 146, 150, 152, 153, 192 Aleksanders, feldm. 258 Alksntis, A. 233, 234, 238, 361 Alksnis, A. 45, 103, 178, 185, Ameriks, A. 184, 187, 189, 192, 201, 205, 3 5 7 Ancns, A. 357 Ancns, R. 18, 210, 223, 238, Andersons, . 177, 323, 369 Andrups, J. 17, 18 Annus, A. 375 Ansbergs, N. 89 Aparjods, V. 231, 373 Aperts, pltn. 203 Apinis, J. 284 Apinis, K. 206, 207, 210, 211 Apse, A. 80, 81, 82, 83, 106, 123, 134, 136, 139 Arjs, A. 321 Arjs, K. 87 Aufmanis, V. 366 Augstkalns, K. 18, 29, 349 Auza, R. 330, 332 140, 146, 150, 151, 154, 155, 156, 192, 204, 205, 210, 223, 348, 357, 394 Balodis, R. 76, 77, 83, 100, 191, 320 Bli, J. 340 Balti, A. 347 Bangerskis. R. 44, 122, 167, 238, 255, 256, 257, 295, 332, 349 Bankins, A. 192 Baumanis, V. 121 Beitns, A. 357 Bergers, G. 295 Berkmanis, K. 205 Beris, V. 231 Brns (Byrnes, J. F.) 262 Bevins, 262 Brzia, R. 397 Brzi, 137 Brzi, Alfrds 348 Brzi, Alfrds - Jnis 18, 103, 223, 236, 238, 245, 349, 350, 356, 357, 361, 376, 377, 379, 395 Brzi, Jnis 366 Brzzari, V. 80 Biolis, J. 375, 381 Biezais, P. 357 Birnbaums, A. 333 Birzgalis, E . 100 Bisenieks. N. 348, 356, 359, 377, 379, 380, 381 Bleskalns, K. 87, 99 Blmanis, A. 285, 292, 296 Bskaps, O. 88, 206, 207, 211 Blaua, A. 331 Blis, A. 204 Blmia, E. 7 8 Blms, J. 93 Bolteins, L. 39 Bormane, A. 177, 178, 185 Braisons, R. N. 293 Brae, V. 4 0 Breds, kpt. 58, 125 Brekte, P. 330

122, 131, 142, 151,

348, 323 190,

339

120,

B
Bagun-Brzi, A. 348, 349, 366 Bagun-Brzia, M. 366 Bakstads. A. un I. 273 Bais, E. 89 Balode, M. 330 Balodis, H. 18, 328, 338 Balodis, J. 333 Balodis, L. 82 Balodis, P. 18, 64, 89, 94, 99, 120, 121, 122, 123, 126, 127, 137,

455

Briedis, K. 87 Brlvkalns, v.v. 92 Brmelis, R. 92 Brveris, G . 381 Buivds, V . 359 Burmeisters, A. 357 Bumanis, E. 205 Butkus, . 120, 123, 137, 146, 149, 181, 183, 184, 192, 231 Bmanis, E, 78, 363

139, 191,

Dzelme. Z. 348, 359 Dzelztis, K. 349 Dzenis, E. 6, 375, 381 Dzenis, J. 366 Dzintars, kpt. 195 Dzirnis, R. 8 3 Donsons, L. 372 Dunsdorfs, E . 299 Dunsis. A. 397

E
Eberhards, 77, 79 Edertens (Edgertons), m a j . 321 Egljs, G . 88 Egle, B. 334 Egltis, Alberts 334, 3 7 7 Egltis, Andrejs 36 Egltis, Anlavs 375, 381 Eilworth, E. 339 Eizns, V. 77, 83, 100, 138, 146, 149, 187, 188, 191, 192 Eizenhauers, en. 259, 2 6 5 Epneris, R. 348 verts, B. 83, 348

C
Caune, K . 89 Cauntis, O. 18. 53, 58, 119, 207, 328, 334. 335, 338, 377 Celmi, F . 39 Celms A. 100 Celms, J. 182, 209, 210, 223, 238 Cerbin, O. 231 Ceri, L. 359 Chiarlo, 261 Crulis, J. 348, 352, 356, 357, 376, 377, 379, 381, 395 Crulis, V. 92, 93, 95, 99 Cukura, M . 231

F
Fabians, T . 93 Feldmanis, J. 284, 285, 286, 287, 292, 296, 301, 302 Fels, m a j . 58 Fogts, M. 81 Freija, V. 3 9 3 Freimane, . 337 Freimanis, A. 359 Freimanis, I. 348, 368, 3 7 7 Freivalds, O. 377 Frivalds, J. 346, 347, 348, 356, 359, 362, 375, 380

c
akns, E. 231 aks, R. 231, 389 emberlens, Ch. 326, ivelis, A. 357 D Dambergs, V. 395 Dankers, O. 176 Dlderis, J. 82 Deglavs, V. 39 Desimens, 2 8 6 Dns, D . 325, 328 Dravenieks, A. 259 Dravenieks, E. 334 Dreimanis, T . 328 Dukts, T . 205, 206, 328

G
Gailtis, J. 380 G a u j a , M. 100 Gedrovis, J. 191, 192, 201, 205, 210, 214, 223, 2 3 0 Gedvillo, A. 71, 83

207,

210,

211

456

Gercns, J. 3 3 4 Goldmanis, J. 177, 178, 185, 186 Grasmanis, P. 333 Graubi, J. 13, 14, 116 Grava, A. 83 Grpis, Z. 337 Grvelis, E. 190 Greizis, P. 206, 210, 2 8 7 Gregs, V. 254 Grencione, Z. 328 Grencions, K . 328 Grew, J. 2 6 4 Grikmanis, K. 77, 78, 88 Grnbergs, Fricis 81, 83, 120, 122, 123, 124, 133, 135, 139 Grnbergs, T. 237, 262, 263, 307 Grnvalds, K. 334 Grslis, 291 Gromiko, A. 2 8 0 Grosbergs, E. 182 Grunde, L. 7 3 Gruzte, M. 394 Gudrevics, A. 91 Gulbe, L. 231 Gulbis, F. 173 Gulbis, K. Gtmane, Gtmanis, Gtmanis, Gtmanis, 77, 104, 348, 349, 361 T . 377 I. 359 J. 377 N . 100

Hitlers, A. 41, 53 Hochbergs, J. 332 Holdens, kpt. 325, 336

I
Ikona, G. 381 Immurs, P. 3 5 7 J Jakovevs, V. 92, 93, 95 Jangs, Dr. 330 Jankovskis, I. 357 Janovs, V. 348, 393 Jansone, I. 330 Jansons, A. 86 Jansons, . 184, 201, 205, 347, 349, 357, 361, 363 Januma, L. 7 8 Januma, V. 78 Janums, V. 8, 9, 11, 17, 39, 45, 55, 56, 57, 64, 7'8, 82, 83, 103, 104, 122, 123, 131, 136, 137, 139, 141, 142, 143, 144, 145, 148, 149, 153, 175, 181, 182, 183, 185, 187, 188. 189, 190, 192, 194, 201, 202, 204, 205, 206, 208, 209, 210, 211, 213, 223, 236, 238, 267, 290, 296, 303, 306, 307, 319, 324, 332, 337, 344, 347, 348, 356, 357 Jaunzems, A. 81 Jaunzems, V. 348, 363 Jellineks 313 Jurgens, A. 100 Jurjaks, R. 349, 359 Jukevics, J. 91, 92, 93, 95, 98, 99 Juvars, K. 206

H
Hznere, E . 3 3 0 Hzners, V. 6, 15, 17, 78, 83, 88, 103, 104, 105, 120, 123, 137, 139, 140, 144, 146, 150, 151, 157, 158, 184, 187, 188, 189, 191, 192, 201, 206. 209, 210, 222, 223 , 23 6, 23 8, 324, 325, 326, 328, 335, 338, 347, 348, 356, 358 539, 361, 368, 372, 375, 376, 377, 378, 379, 381, 393, 395, 397 Herts (Heardt) L. de 285, 292 H e r m a n e - Daly, V. 343 Himmelteins, H . 335, 336

K
Kacns, A. 270, 272 Kadilis, J. 375, 377, 381 Kaizerlings, adm. 262 Kalja, M. 308 Kalme, E. 72, 73, 81, 100,

139,

150

457

Kalnia-Znotia, E. 377 Kalnin, J. 146, 149, 189, 190, 192, 201, 205 Kalnin, Jnis 375, 382 Kalni, K. 270, 272 Kalni, P. 82 Kalni P. v.v. 83 Kalupnieks, A. 119 Kaepe, J. 366 Katievs, N. 89 Kaufmanis, L. 65 Kaugars, . 348 Kaulns, V. 3 5 9 Kaoks, E. 146 Krklia, Z. 380 Krkli, E. 89 Kemps, R. 83, 86 Kingslejs, 293 Kirteins, Dz. 84, 137, 138 Kirteins, Elmrs 86 Klvs, D. 359 Kavenieks, O. 357 Kavin, J. 83 Klints H. 102 Koci, R. 18, 318, 319, 320, 321, 347 Kohens, M. 279 Kolrids 300 Kore, V. 231 Kraulis, A. 77, 88, 100, 122 Krslavietis, V. 115 Krgers, V. 43 Krpens, A. 55, 56, 57, 58, 64, 73, 79, 91, 93, 95, 99, 100, 101, 102, 120, 121, 125, 191, 332, 348 Kroders, A. 361 Krusts, M. 366 Krka, E. 3. 18, 86, 87, 347, 348, 356, 357, 379, 380, 381, 382, 395 Krka, T . 377 Krmi, . 87 Krmi, . 328 Kukainis, R. 194, 210, 305, 332 Kulaenko 2 8 3 Kumermanis, A. 88

Kundzin, K. 173, 174, 182, 269, 332 Kursietis, F. 17, 83, 85, 348, 349, 356, 361, 363 Klis, J. 86, 88

emme, A. 359 encis, D. 122, 134, 137, 146 ee, M . 17, 348, 359, 376, 377, 379, 380, 381 iauka, T . 375, 381 ltis, J. 120, 123, 137, 139, 140, 146, 150, 151, 159, 160, 164, 191, 192, 348 irsons,R. 324 uzulis, K. 320

L
Lakka, L. 87 L a m o n t a s (Lamontagne), maj. 319 Lamberga, H. 273 Lapi, P. 83 Laugalis, I. 52 Laugalis, V. 211 Laukerts, A. 102 Lauva, A. 348 Lauva, E . 86, 89, 120, 137, 139, 140, 145, 149, 181, 183, 184, 189, 192, 209, 210, 222, 223 Lazdi, A. 359 Lazdin, R. 146 Lce, L. 393 Lcis, J. 348, 355, 356, 379, 395 Lebedzis, ser. 93 Lemanis, N . 81, 100 Ledi, K. 323 Legzdi, V. 381 Leitis, Z. 366 Leittis, J. 191, 194, 195, 210, 324 Lelis, J. 3 4 0 Liekna, E . 231 Lielnors, H . 301 Liepa 87' Liepkalns, E. 395 Liepi, Alfons 349

458

Liepi, Jnis kapr. 88, 348, 364, 366 Liepi, Jnis 73 Liepi, K. V. 318, 319, 320, 322 Liepi, R. 174, 175, 258, 260, 261, 262, 270, 323 Linde, A. 339, Lcis, O. 348, Ldacis, A. 348 Ldumnieks, R. 321, 322 Ldums, L. 357 Lventls, V. 333 Lobe, K. 117, 194, 206, 319, 348, 356 Lkas, H. 273 Lsis, A. 381 Lsis, M 89

356,

321, 259,

Mikelsens, en. 259, 260 Mielsons, N. 71 Millers, A. 331 Mindenbergs, H. 334 Mlbergs, G. 116 Montgomerijs, feldmarals 174, 255, 258, 261, 262 Morgans, F. 270, 274, 278, 27'9 Mukts, V. 348, 357, 361, 394, 395 Mundeciems. A. 231 Mustavs, V. 78 Mrnieks, J. 73 N Nortis, R. 381 Norvilis, J. 382 Nultis, A. 3, 83, 91, 375, 389

332,

381,

O
Maiztis, V. 178, 182, 185 M a k n a m a r a (McNamara), R. 372 Majors 92 Malnas, F. 359 Mainovskis, D. 120, 137, 139, 146, 149, 181, 183, 187, 188, 192, 201, 205, 239 Mangalis, L. 349 Masulans, J. 348, 395 Mauri, A. 348, 361 Mazarkevics, O. 347, 348, 356, 357, 367 Mli, V. 348, 356 Msens, V. 349, 369 Medjnis, J. 83 Meihills (May-Hill) 58, 64, 125, 148, 164 Meknarnijs, en. 267, 269, 2 7 0 Mellups, E. 83, 99 Mendejs, R. 338 Meals, A. 78, 238, 348, 351, 356, 357, 361, 363, 3 7 7 Megailis, A. 100 Michailovis, D. 35 Mieri, H. 93, 95, 99 Miezis, Jnis 177, 296, 318, 332 Obraiens, pltn. 326 Odi, G. 87, 89, 120, 137, 139, 140, 141, 146, 149, 183, 185, 186, 188, 191, 192, 219, 222, 233, 238, 290, 347 Olteins, P. 89 Osis, R. 55, 56, 170, 189, 265, 318, 332 Oe, A. 348, 356, 361 Ozola, A. 380 Ozolcelms, T. 71, 73 Ozoli, A. 87 Ozoli, E. 337 Ozoli, Jnis 83 Ozoli, K. 78 Ozoli, P. 348, 373 Ozoli, T . 86 Ozoli, T. V. 349, 376 Ozoli, V. 330 Ozols, O. 89 P Paegle, E. 339 Pakoka, T . 337 Panga, A. 191 193,

459

Pauzers, V. 211, 223, 363 Pavasars, B. 349 Pavasars, R. 323, 328 Pavrs, J. 8 0 Pltis, I. 359 Pelcis, V. 81, 247 Pels, J. 3 9 7 Penie, L. 231 Peniis, . 231 Peniis, E. 231, 373 Peniis, J. 348 Prkons, J. 206, 223 Ptersons, Alberts 83 Piklers-Burghaus 4 3 Pilstnieks, R. 94 Pilzums B. 7 8 Plga, E. 397 Ptersens. A. 328 Platais, J. 357 Plensners, A. 39, 40, 259, 349 Plce, I. 3 9 7 Plucis, J. 397 Pldons, V. 13, 14, 116, 117 Podiss, E . 357 Pogenbergs, J. 373 Pots (Pott) 318, 319 Preiss, . 100 Priede, Jnis 100 Prmanis, G. 328, 334 Prmanis, M. 3 3 4 Prsis. R. 231 Pute, A. 204, 206, 207, 211, 347, 348, 3 4 9 Purmalis, E. 93 Purmals, K. 293, 348, 357, 368, 395 Putri, A. 83, 192 Ppols, A. 83 R Rabcs, K. 375, 381 Raisters, . 48, 59, 2 9 8 Raits, R. 231 Ramans, P. 369 Rancns. J. 261, 262 R a n k a , J. 348, 356

Rcenis, H . 100 Rtfelders, J. 328 Rvi, A. 3 8 0 Reimanis, V. 204, 205, 206, 207, 211, 222, 223, 238, 305 Reinhards, P. 77 Reinholds, J. 328 Reinholds, V. 381 Reitmane, E. 377 Reitmanis, I. 348, 361, 395 Rkevics, E . 71 Riks, R. 2 0 4 Ritums, A. 65 Rti, H . 359 Robi, M. 284 Rodze-sele, E. 349, 374 Rolavs, V. 347, 348, 356, 366, 379, 380, 395 Ramans, J. 77, 78, 88 Ronis, J. 71 Rosenfield, 2 1 5 Rozenbergs, E. 231 Rozenteins, H. 39 Rozlovska, R. 338 Rokalns, O. 86 Rubess, B. 78, 100, 120, 230, 238, 294 Rucelis, J. 18, 79, 99, 100, 123, 125, 126, 135, 136, 143, 165 Rus, K . 77, 100 Rudztis, E. 357 Rudztis, K. 88, 100, 145 Rudztis, P. 231, 373 Rullia, V. 3 4 8 Rulli, J. 100 Rumba, L. 348, 356 Rusmanis, O. 87 Re, I. 3 7 3 Ruzvelte, E. 262, 266 Ruzvelts, F. D. 271 S Sakss, I. 349, 375, 380, 382 Sala, E . 100 Salnjs, A. 6 4 Sarma, kapr. 100

460

Saulte, A. 87 Saultis, J. 3 8 0 Saua, B. 190, 191 Sauti, K. 333 Sebris, J. 83 Sedli, R. 89 Siecenieks, R. 78 Silarjs, A. 348 Silgailis, A. 18, 39, 45, 223, 238, 295, 347 Sili, J. 375, 381 Simons, kpt. 58 Sirmais, V. 93 Slis, T . 348 Skaistlauks, V. 51, 206, Skoda, F . 81 Skrasti, V. 87 Skraueva, V. 231 Skrbers, A. 215, 292, Skultns, V. 381 Skurbe, A. 122, 123, 135, 359 Slempere, I. 331 Sodla, I. 324, 326, 328, Sodla. J. 324, 337 Spde, K. 318 Spks, A. 87 Spekke, A. 369 Sprois, A. 73 Staltmane. H. 337 Staltmanis, H. 328, 329, 337 Stepa. A. 231 Stpnieks. E. 202, 203, 206, 207, 209, 210, 384

Svenne, A. 380 Svtulis, V. 73, 348

123, 210,

262, 347

302,349 124, 126,

edriks, A. 328 ilde, A. 377 itcs, E. 91, 93, 94, 95, 99 manis, A. 100 irmants, J. 165 mite, K. 231 mitmanis, R. 348, 356, 359, 377, 379, 380 mits, K. 83 ori, V. 328 tmers, K. 334 teinbergs, A. 357 teinhards, E. 80 teinmillers, V. 381 vbe, A. 173, 178, 179, 185, 186, 332 vnfelds, I. 373 ults (uldt), H. 43

337, 338

T
Taks (Tuck), V. H . 285 Tauri. A. 348, 356, 359, 372, 375 Tauri, V. 69, 126, 127 Tichovskis, H. 389 Tipsis, A. 379 Tirzi, A. 223 Tdemane, A. 373 Tdemanis. A. 373 Tdens, E . 7 8 Tomass, A. 78. 88, 145, 184, 233 Tomsons, V. 381 Trapns, A. 296 Treilons, E. 6 Trmens, H. 271, 282, 283, 293 Tters. E. 399

330, 333,

204, 205, 211, 221,

Stokebijs, H. 64 Strante, P. 17, 18, 348 Strauss, A. 339 Strauts, J. 73 Strazdi, K. 234, 238, 348, 356, 361 Strekenbachs, B. 4 3 Stree, J. 81 Sudrabin, J. 58, 80, 81, 82 Sna, V. 93

U
Umblejs, K. 328 Upeslcis, V. 381

461

Uptis, A. 65 Upmale, R. 359 Urteins, O. 377 Urbis, A. 261 Utinne, A. 373 Utinns, J. 120, 137, 139, 143, 183, 185, 187, 201, 205, 210, 347, 348, 354, 381

123, 146, 188, 223, 356,

132, 135, 149, 181, 189, 192, 238, 290, 373, 379,

dris, 100 V Valdmanis, Alfrds 77, 173, 174, 175, 259, 260, 261 Valtere, E. 77, 84, 178 Valtere - Einberga, M . 231 Valters, M. 69, 77, 97 Vanags, Augusts 189, 191, 192, 205, 210, 211, 223, 238, 348, 396 Vanags, K. 396 Vasari, P. 80, 120, 133, 134, 139 Vaskis, 88 Veide, A. 366 Velkme, J. 182 Veiss, V. 43, 158 Vrzemnieks, E. 83, 88, 89, 120, 136, 137, 139, 140, 141, 146, 149, 187, 188, 192, 210, 211, 239 Vtra. N. 328 Vveris, A. 82, 83, 119 Vieglais, G . 94 Vikmanis, J. 359

Vilcia, Z. 231 Vilci, J. 231 Vilks' A. (vbe) 178, 179 Vilnis, A. 357 Vinels, A. 17, 18 Viinskis, A. 267 Vksne, A. 55, 56, 57, 64, 71, 121, 151, 210 Vksnin, V. 396 Vlers, E. 37'2 Vtenis, Z. 86, 89 Vtols, A. 331 Vtols, H. 117 Vtols, P. 123 Vtols, U. 373 Vlasovs, en. 264 Voitkus, V. 205, 206, 207, 210, 211 Vudrofs, F. 328 Z Zais, J. 2 1 0 Zainskis, A. 66, 71, 72, 74, 80, 87, 100 Zaria - Skultne, L. 3 8 0 Zari, K. 171, 296, 334, 349, 361 Zgars, H. 18, 184, 190, 192, 210, 238, 291, 320, 321, 348 Zekunde, E. 73 Zemgailis. 7'3 Zerngals. B. 259 Zemgals, E. 80 Zverts, M. 325, 330 Zoltners, V. 86 Zuika, R. 56 Zuis, R. 61, 81 ukauskas, J. 64

462

Saturs
IEVADS Lappuse

Priekvrdi Lplu dziesma Ievadvrdi

I LATVIEU KAAVRS OTR PASAULES KA

7 13 17

Latvijas neatkarbas aizstvanas iespjas Otr pasaules kaa izcelans laik Latvieu leions
II

22 37

LATVIEU KAAVRU STVOKLIS PC OTR PASAULES KAA

Latvieu kaavru stvoklis Otr pasaules kaa beigs Cdelgema

III DAUGAVAS VANAGU ORGANIZCIJAS PIRMSKUMS

53 60

Daugavas Vanagu organizcijas pirmskums

IV

Cdelgem

116

ATBRVOANA NO GSTA UN DARBBAS ATSKANA VCIJ

Atbrvoana no gsta un DV organizcijas darbbas atsk ana Vcij

V

164

DAUGAVAS VANAGU ORGANIZCIJAS TLK IZVEIDOANS

Visprjs stvoka raksturojums

199 463

VI
CA PAR K A A V R U TIESBM

Visprjs raksturojums Izdoanas drauds krieviem Skrningi jeb piemrotbas prbaudes Izceoana no Vcijas Vcij palikuo kaavru statusa nodroinana Krtoans pc izklanas Latvieu kaa invalidu un citu kaa upuu socili tiesiskais stvoklis Vcij
VII PRSKOLOANS

251 253 271 299 ,302 306 309

Prskoloans
VIII

317

D A U G A V A S V A N A G U C E N T R L S ORGANIZCIJAS DARBS N O 1952. LDZ 1972. G A D A M

DV CV darbs, skot ar 1952. gadu

IX PIELIKUMI

344

Pielikumi Izmantotie avoti Grmat minto personu saraksts

403 454 455

Otrs grmatas LAIKS, T E L P A , A U D I S satur DV koporganizcijas darbs no 1952. ldz 1973. gadam.

464