Ptjums veikts Norvijas valdbas divpusj finanu instrumenta ldzfinanst, Valsts probcijas dienesta individul projekta Nr.

LV0024 Latvijas probcijas un ieslodzjuma vietu sistmas personla kapacittes celana ietvaros.

Publikcija tapusi ar Sorosa fonds - Latvija finansilu atbalstu. Pasttjs: Valsts probcijas dienests Izpildtjs: Biedrba Sabiedrisks politikas centrs PROVIDUS Dr.iur. Andrejs Judins, teksts, 2011 M.iur. Ilona Kronberga, teksts, 2011 Vka foto - Seth Anderson, Flickr.com Izdevums pieejams internet www.politika.lv un www.probacija.lv ptjuma autoru personisks tiesbas pieder t izstrdtjiem. Ptjuma autoru mantisks tiesbas pieder Valsts probcijas dienestam. Pievienojot nordi uz ptjumu, atauta ptjum iekauts informcijas citana.

Recidva rdtji, to noteikanas krtba un piemroana Valsts probcijas dienesta un Ieslodzjumu vietu prvaldes darb

Andrejs Judins

Rga, 2011

Sasinjumi un lietoto terminu skaidrojums .......................................................... 4 Ievads........................................................................................................................ 6 Ptjuma mri, uzdevumi, metodoloija............................................................ 9 Valsts un recidv noziedzba .............................................................................. 11 Noziedzga nodarjuma recidvs un t veidi ...................................................... 17 Noziedzgo nodarjumu recidva lmenis Latvij................................................ 34 Dati par recidvo noziedzbu Latvij ................................................................... 38 Tiesas.................................................................................................................... 39 Prokuratra ......................................................................................................... 40 Tieslietu Ministrija ................................................................................................ 41 Tiesu administrcija ........................................................................................... 42 Valsts probcijas dienests ................................................................................ 49 Ieslodzjuma vietu prvalde ............................................................................. 54 Ieklietu ministrija................................................................................................ 60 Ieklietu Ministrijas Informcijas centrs ............................................................ 61 Valsts Policija ...................................................................................................... 67 Latvijas Republikas Centrl statistikas prvalde......................................... 68 Noziedzgo nodarjumu recidva dati k Kriminls justcijas rezultatvie rdtji .................................................................................................................................. 71 Datu par noziedzgo nodarjumu recidvu apkopoana cits valsts ............ 76 Secinjumi un rekomendcijas........................................................................... 94 Literatra............................................................................................................... 104 Pielikumi ................................................................................................................ 112

Sasinjumi un lietoto terminu skaidrojums

IC Informcijas centrs IIIS Integrt ieklietu informcijas sistma IeM Ieklietu ministrija KK Kriminlkodekss KL Kriminllikums KPL Kriminlprocesa likums LKK Latvijas Kriminlkodekss NNR Noziedzgo nodarjumu recidvs PLUS Probcijas lietu uzskaites sistma RVN Risku un vajadzbu novrtjums TIS Tiesu informcijas sistma VPD Valsts probcijas dienests Kriminls justcijas rdtji - dati, kas atspoguo un raksturo noziedzgu nodarjumu izdaranu, noziedzbu, valsts reakciju uz izdartajiem noziedzgajiem nodarjumiem un ts piemroanas efektu. Kriminls justcijas rdtji ir plas jdziens, kas ietver informciju gan par personm, kuras izdarjuas noziedzgu nodarjumu, kriminogniem faktoriem, kriminlsodiem un to saturu, gan ar kriminlsodiem nesaistto tiesisko instrumentu piemroanu un kriminlsoda izpildes organizanu. Kriminls justcijas rdtji ietver gan kvantitatvi mrmu informciju, kas izteikta skaitu un proporciju veid, gan ar kvalitatvus novrtjumus, kas apraksta mints pardbas Kriminls justcijas sistma valsts institciju, tiesbu normu, tiesisko instrumentu un to piemroanas praku kopums, kas izveidots un realizjams nolk aizsargt sabiedrbu no kaitgiem (noziedzgiem) apdraudjumiem. Kriminls justcijas sistma nav viengabalaina t sastv no vairkiem saisttiem un savstarpji nosactiem elementiem. Ptjuma autora secinjumi par sistmas nepilnbm, trkumiem vai pankumiem ir visprinjumi, kas atspoguo dominjoo praksi un tendences Kriminlsodu piemroana is jdziens tiek lietots pla nozm, saprotot to gan k KL 36. pant paredzto kriminlsodu piemroanu, gan ar citas kriminltiesisks intervences nosactas notiesanas piemroanu, nosactu atbrvoanu no kriminlatbildbas; nepilngadgo atbrvoanu no kriminlsoda, nosakot audzinoa rakstura piespiedu ldzekus u.c.

Noziedzgo nodarjumu daudzjdba kriminltiesiskais jdziens, kas nozm, ka persona ir izdarjusi vairkus noziedzgus nodarjumus Noziedzgo nodarjumu recidvs fakts, ka kriminli sodmu nodarjumu ir izdarjusi persona, kura agrk jau ir izdarjusi kdu citu noziedzgu nodarjumu (a), kas atklts (b) un reajot uz to, valsts (tiesa) piespriedusi vaingajam kriminlsodu vai nosacti atbrvojusi viu no kriminlatbildbas, vai piemrojusi nepilngadgajam audzino rakstura piespiedu ldzekus, vai ar izmantojusi citus kriminltiesbu instrumentus (c) Valsts sabiedrbas politiska organizcija, kas veidota, lai nodrointu un aizsargtu sabiedrisks intereses. Ptjuma tekst jdziens valsts ietver ikvienu, k ar visas Latvijas Republikas institcijas, kas izveidotas vai kuras btu jizveido, lai garanttu sabiedrbas un atseviu personu drobu. Tas ietver ne tikai tiesbu aizsardzbas sistmas institcijas, kas specili izveidotas nolk reat uz noziedzgo nodarjumu izdaranu, bet ar citas institcijas, kuru darbs ir svargs minto mru sasnieganai, piemram, Saeimu, kuras pienkums ir radt tiesisko reguljumu, kas sekmtu noziedzbas novranu

Ievads
Recidv noziedzba nav vlama, bet objektva socila pardba. T pastv viss valsts - neatkargi no kriminltiesisko intervenu veidiem, piesprieamajiem kriminlsodiem, likumprkpju resocializjoo un rehabilitjoo paskumu esambas. Kaut gan par noziedzgo nodarjumu izdaranu paredzti un tiek piemroti kriminlsodi, cilvki prkpj noteiktos aizliegumus, turklt daa no tiem to dara atkal un atkal. Ne valsts vrd piespriestie kriminlsodi, ne sabiedrbas nosodjums, ne risks atkal saemt sodu neattur vius no jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranas. Noziedzgo nodarjumu recidva (NNR) jdzienu likumdevjs ir definjis Kriminllikuma 27. pant, skaidrojot to noziedzgo nodarjumu daudzjdbas kontekst. NNR konstatjams, ja par noziedzga nodarjuma izdaranu sodt persona ir izdarjusi jaunu noziedzgu nodarjumu. Piesprieot un izpildot kriminlsodu, valsts deklar vlmi ne vien sodt vaingo par izdarto, bet ar novrst jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranu. Noziedzgo nodarjumu recidva fakts apliecina valsts neveiksmi, reajot uz iepriek izdarto noziedzgo nodarjumu, tas demonstr, ka valsts ples kriminlsoda mra sasnieganai nav devuas rezulttu. das neveiksmes biei vien cenas skaidrot ar noziedznieku personbas patnbm, viu tieksmi uz kriminlnodarjumu izdaranu, personas nespju dzvot sabiedrb saska ar taj pieemtajiem noteikumiem. iem faktoriem neprprotami ir nozme, tomr tie neizsldz valsts ldzatbildbu par jauna noziedzga nodarjuma izdaranu. Par pau noziedzgu nodarjumu neatkargi no t, vai tas izdarts pirmo reizi vai veido recidvu - jatbild t izdartajam. Savukrt NNR gadjum valstij btu jatzst, kas tie tiesiskie instrumenti un pamieni, kas izmantoti, lai atturtu personu no jauna noziedzga nodarjuma izdaranas, nav bijui izraudzti un/vai piemroti pareizi, ka valstij nav izdevies radt apstkus, kas paldztu cilvkam atrast savu vietu sabiedrb un dzvot, neprkpjot likumu. Nav aubu, ka par noziedzniekiem cilvki kst dadu iemeslu d pastv virkne faktoru, kas ietekm personu uzvedbu, tdjdi novedot ldz jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranai. Piesprieot un izpildot kriminlsodu, tiei mintajiem faktoriem ir jbt uzmanbas fokus. Latvijas kriminlaj justcij sods biei vien ir represvs instruments, kam nav cita mra (sodm, lai sodtu), vai ar lgums noziedzniekam vairs neprkpt likumu. Nedz represv pieeja, nedz atteikans no ts parasti t ar nesasniedz prkpja apziu un neietekm via nkotnes uzvedbu. Nedz sods - k - atriebba, nedz sods k atbrvoana no atbildbas nav efektvi NNR novran.

Visnota aplams ir viedoklis, ka ar pareiza (stingra) kriminlsoda piemroanu personu var atturt no jaunu prkpumu izdaranas, ka noziedzga nodarjuma recidva iemesls ir represijas trkums, notiesjot personu par iepriekjo noziedzgo nodarjumu. Soda veidam un mram ir oti liela nozme, tomr nav pierdjumu tam, ka t efektivitte ir atkarga no kriminltiesisks represijas apjoma. Nozme ir tam, vai likumprkpju tiesbu ierobeoana ir saprotama k soda mris vai, k instruments, kas nodroina iespju strdt ar personu, lai ietekmtu ts uzvedbu nkotn. Noziedzgu nodarjumu recidva iemesli ir daudzveidgi un nebtu pareizi saistt tos tikai ar kdu vienu no iem faktoriem. Personas atkarba no alkohola, narkotikm, azartsplm, bezdarbs, profesionlo iemau un darba pieredzes trkums, nepietiekama izgltba, zems emptijas lmenis, nespja patstvgi risint savas problmas, slikto draugu ietekme u.c. faktoru kombincija ir iemesls tam, ka cilvks izvls noziedzgu dzves ceu. Bdams sodts par izdarto, prkpjs biei vien noliedz iekjo problmu esambu, attaisno savu uzvedbu ar rjiem (no via neatkargajiem) faktoriem, vaino notikuaj citus cilvkus un apstkus. psiholoisk aizsardzba ir saprotama, un parasti ar sprieduma nolasanu vien to salauzt nevar. Valsts uzdevums, atzstot atbildbu par sabiedrisko drobu un personu intereu aizsardzbu, ir rkoties t, lai identifictu noziedzgo nodarjumu iemeslus (a), noskaidrotu likumprkpja personbas problmas (b) un veiktu tdu intervenci (iejaukanos) prkpja dzv, kas novrstu vai vismaz mazintu to faktoru ietekmi, kas vienreiz jau bijui par iemeslu noziedzga nodarjuma izdaranai. Kriminlsods jizmanto, lai pozitvi ietekmtu personu (a), deaktivtu notiest psiholoisko aizsardzbu, kas liedz viam izprast aunumu, ko radjusi via noziedzg uzvedba (b), veicintu izdart vasirdgu noloanu (c), sniegtu prkpjam paldzbu, lai vi turpmk sptu turties pret tiem apstkiem un faktoriem, kas eventuli var kt par jauna noziedzga nodarjuma izdaranas iemeslu (d). Kriminlsodam jbt orienttm uz likumprkpja domanu un apziu, nevis ermeni. Atzstot recidvo noziedzbu par objektvu pardbu, ar to nevajadztu samierinties. Recidvs noziedzbas lmenis ir atkargs ar no valst stenojams kriminlpolitikas, tiesiskajiem instrumentiem, kas tiek izmantoti, reajot uz noziedzgiem nodarjumiem, kriminlsodu izpildes darba kvalittes. Valstij japkopo informcija par noziedzgo nodarjumu recidvu, janaliz ts iemesli, jveic tdas stratijas izstrde un iedzvinana, kas sekmtu recidvs noziedzbas lmea samazinanos. Analizjot NNR faktus un to atspoguojoos statistikas datus, ir iespjams izdart secinjumus par piemroto kriminlsodu un citu kriminltiesisko

instrumentu efektivitti, k ar veikt kriminlsodu izpildes institciju darba kvalittes vrtjumu. Jatzst, ka izmantojot datus par noziedzgo nodarjumu recidvu, vrtt kriminls justcijas efektivitti ir sareti. Msu kriminls justcijas problma ir principila Latvij tiek ignorta noziedzgo nodarjumu recidva nozme, t netiek uztverta k norde vai signls, kas liecina par kriminltiesbu un kriminlsodu izpildes sistmas problmm. Primrais uzdevums Latvijas kriminls justcijas dienas krtb ir noziedzga nodarjuma recidva atzana par nozmgu rdtju, kas janaliz, lai gdtu par lielku sabiedrbas drobu. Tomr tas ir tikai principili pirmais, bet tai pat laik visai vienkrs solis tlko taustmo rezulttu sasniegan. M. Maltz savulaik pamatoti atzmjis: Pat ja ms sksim izmantot datus par NNR k instrumentu, lai mrtu kriminls justcijas efektivitti, bs jatzst, ka ir grti to mrt ar lielu precizitti, ja precizitte bs pietiekami liela, aktuls tomr paliks jautjums, k saldzint iegtos datus, bet saldzinot datus nevar izslgt interpretcijas problmu.1 ptjuma fokus ir jautjumi par tdu datu vkanu, kas raksturo noziedzgo recidvu, iegts informcijas apstrdi un praktisku izmantoanu nolk mazint noziedzgo nodarjumu lmeni. Prskats par stenoto ptjumu iepazstina ar t gait iegto informciju, atspoguo autora viedokli par atkltajm problmm un ietver rekomendcijas to risinanai.

Sk. Maltz, Michael D. Recidivism, Orlando: Academic Press, 1984. p. 25

Ptjuma mri, uzdevumi, metodoloija

Ptjums Recidva rdtji, to noteikanas krtba un piemroana Valsts probcijas dienesta un Ieslodzjumu vietu prvaldes darb stenots pc Valsts probcijas dienesta pastjuma Valsts probcijas dienesta Individul, Norvijas valdbas divpusj finanu instrumenta ldzfinanst projekta Nr. LV0024 Latvijas probcijas un ieslodzjuma vietu sistmas personla kapacittes celana ietvaros. Ptjuma veicji: Sabiedrisks politikas centra PROVIDUS ptnieki Dr. iur Andrejs Judins un M. iur Ilona Kronberga. Ptjuma stenoanas laiks: 2010. gada 20. augusts - 2010. gada 20. decembris. Ptjuma mris: radt analtisko bzi un iegt informciju par recidva noteikanas pieejm citu valstu un Latvijas kriminlsodu izpildes un tiesu varas institcijs (policij, tiess, Valsts probcijas dienest (VPD), Ieslodzjumu vietu prvald (IeVP)) un izstrdt prieklikumus recidva noteikanas pilnveidoanai, pau uzmanbu pievrot VPD un IeVP atbildbas jomm, k ar sniegt atbildes uz diem jautjumiem: NNR: k pardba un t nozme to valsts institciju izpratn, kas izpilda kriminlsodus, ka ar veic noziedzgu nodarjumu prevenciju; NNR izpratne un ar to saistts informcijas apstrdes nozme cits valsts; NNR rdtju izmantoana cits valsts un Latvij kriminlsodu politikas plnoan un stenoan, pievroties Valsts probcijas dienesta un Ieslodzjumu vietu darbbas jomm; Msdienu aktualittes NNR rdtju noteikan un izmantoan, kriminlsodu politikas plnoan un stenoan; NNR noteikanas metodikas Latvijas tiesu varas un kriminlsodu izpildes institcijs; Nepiecieams izmaias un prieklikumi NNR noteikanas prakses pilnveidoanai Latvijas kriminlsodu izpildes institcijs. Ptjuma uzdevumi: A) Attiecb uz citu valstu pieredzi: apzint dadas recidva defincijas un recidva rdtjus kriminls justcijas jom; apzint dadu recidva rdtju noteikanas praksi un analzes griezumus kriminlsodu izpildes institciju darba novrtan; 9

raksturot recidva rdtju izmantoanu kriminlsodu politikas plnoan un stenoan (piemram, aktualittes un diskusijas par recidva rdtju izmantoanu kriminlsodu izpildes institciju darba efektivittes novrtan); B) Attiecb uz Latvijas praksi: apzint recidva rdtjus, kdi tiek izmantoti tiesu varas un kriminlsoda izpildes institciju darb (policij, tiess, VPD un IeVP); apzint recidva noteikanas metodikas tiesu varas un kriminlsodu izpildes institcijs; analizt pastvos problmas recidva noteikan un izmantoan (piemram, dadu institciju rcb esou recidva rdtju saldzinana); izstrdt prieklikumus recidva noteikanas prakses pilnveidoanai Latvijas kriminlsodu politikas jom, pai uzsverot VPD un IeVP lomu (piemram, nepiecieams izmaias likumdoan, nepiecieamie dati un to vkanas metodes); piedvt vairkus recidva rdtju veidus izmantoanai VPD un IeVP darb, sniegt to aprakstu un nepiecieambas pamatojumu;

Datu ieguves un analzes metodes: Latvijas un citu valstu teortisks literatras, zintnisko ptjumu, normatvo aktu, politikas plnoanas dokumentu un pieejamo statistikas un citu datu analze; ekspertu intervijas par esoo recidva noteikanas praksi Latvij (problmas un prieklikumi pilnveidoanai).

10

Valsts un recidv noziedzba

Atbildgo valsts institciju, k ar ptnieku rcb nav preczu datu par recidvo noziedzbu Latvij. Valsts institcijas nevc, neapkopo un neapstrd statistiskos datus par recidvo noziedzbu. Atseviu valsts institciju rcb esoie dati ir fragmentri, metodoloiski nepilngi, iegti administratviem nolkiem, proti, lai raksturotu institciju gada laik izpildto darbu, un td nav dergi recidvs noziedzbas iemeslu atklanai. Valsts institciju amatpersonas neapzins vai nevls atzt Latvijas kriminls justcijas sistmas ldzvaingumu recidvs noziedzbas atraoan. Nenoliedzot recidvs noziedzbas problmu, valsts institcijm nav skaidras un uz pierdjumiem balsttas stratijas NNR mazinanai. Valsts vjumam NNR novran ir vairki iemesli. Idejiski joprojm trkst izpratnes, ka likumprkpja mrtiecga represana nevar pasargt sabiedrbu no jauniem noziedzgiem nodarjumiem, ka kriminlsodam bez personu uzvedbu ierobeojos formas ir nepiecieams saturs, kas atbalsttu notiest pozitvs tieksmes un mazintu to faktoru ietekmi, kas vartu kt par jauna likumprkpuma iemesliem. Savukrt praktiski ir oti ierobeots to tiesisko instrumentu loks, ko vartu izmantot, lai maintu prkpju attieksmi pret sabiedrbas prasbm, bet Kriminllikum paredztos tiesiskos instrumentus biei izmanto nemkulgi. Realizjam valsts reakcija uz noziedzgu nodarjumu izdaranu rada noziedzbas apkaroanas ilziju, bet objektvi uztur noziedzbas lmeni noteikts robes. Noziedzga uzvedba ir apliecinjums tam, ka persona nespj apmierint savas vajadzbas, neradot kaitjumu citu cilvku interesm, kas aizsargtas ar likumu. Izdart likumprkpuma d persona iekst tiesbu aizsardzbas institciju redzeslok; valsts rea uz noziedzgo nodarjumu, piemrojot un izpildot likumprkpjam sodu. Starp likumprkpju un valsti pastv noteikta veida attiecbas, turklt, k jebkds cits attiecbs, ar ajs, katrai iesaisttajai pusei ir zinmas tiesbas un pienkumi.2 Reajot uz noziedzgu nodarjumu, valsts uzsver, ka tai ir tiesbas iejaukties personas dzv, ierobeot ts tiesbas un prast no s personas noteiktu uzvedbas modeli. Bet s tiesbas ir nesaraujami saisttas ar valsts atbildbu par likumprkpju, kas izpauas ne vien pienkum
Piemram, Y.Lee, analizjot iemeslus, kuru d valsts pastiprina atbildbu par nodarjumu, kas veido noziedzgo nodarjumu recidvu, pamatoti ir noncis pie secinjuma, ka valsts aj gadjum nav tre (neiesaistt persona) un tai ar juzemas atbildba noziedzgo nodarjumu recidvu. Sk. Lee Y., Recidivism as Omission: a Relational Account., Texas Law Review, February 2009, pages 573-622
2

11

nodroint tdus soda izpildes apstkus, kas nerada risku notiest dzvbai un veselbai, bet ar pienkum paldzt - proti, atbalstt viu atgrieoties sabiedrb, iekrtojot dzvi td veid, lai izslgtu vai vismaz mazintu jauna noziedzga nodarjuma izdaranas varbtbu. Saskatot noziedzgaj nodarjum personas nespju patstvgi risint savas dzves problmas, valsts reakcijai uz izdarto noziedzgo nodarjumu jbt tdai, kas ne vien repres, bet sniedz personai paldzbu. Represija jpozicion nevis k papietiekama reakcija uz noziedzgu nodarjumu, bet piespieanas mehnisms, kas nodroina likumprkpja piedalanos atbalsta paskumos, mazinot to faktoru ietekmi uz personu, kas rada vai var radt jauna noziedzga nodarjuma izdaranas risku. Lai ietekmtu personas uzvedbu nkotn, soda piemroanas brd ir jzina noziedzg nodarjuma izdaranas iemesli (a), kriminlsodu un citu tiesisko instrumentu sistmai jbt daudzveidgai un elastgai, turklt orienttai nevis uz represanu, bet jaunu noziedzgo nodarjumu novranu (b), turklt soda izpildes laik jveic paskumi, lai maintu notiest domanu un mazintu to faktoru ietekmi, kas bijui par iemeslu noziedzgo nodarjumu izdaranai atriebba nav kriminlsoda mris (c). Izpildot kriminlsodu vai pielietojot citus kriminltiesbu instrumentus, jveic personas izgltoana, k ar tai jsniedz psiholoisk paldzba. Tam ir nepiecieami resursi - kompleksa pieeja personu problmu risinan var bt diezgan drga. Tomr vl drgk sabiedrbai izmaks nenovrstais noziedzgo nodarjumu recidvs - ja pc soda piesprieanas par noziedzgu nodarjumu persona izdara jaunu kriminlnodarjumu, atkal tiek radts kaitjums sabiedrbai un atsevim personm, atkal jtr nauda noziedzgu nodarjumu atklanai un izmeklanai, personas notiesanai un soda izpildei. Neatzstot nepiecieambu sniegt notiestajm paldzbu un rkoties t, lai mazintu noziedzgo faktoru ietekmi uz personu, valsts pieauj gan jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranu, gan personas prvranos recidvist. Sodu izpildes sistmai jbt orienttai uz to, lai paldztu cilvkam, kur izdarjis noziedzgu nodarjumu. Represija un iebiedana nav ldzeki, ar kuriem var efektvi veikt personas uzvedbas korekciju, labot personu un atturt viu no jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranas. Analizjot ikvienu izdarto noziedzgo nodarjumu un likumprkpja personbu, konstatjama virkne faktoru, kas tie vai netie veid ietekmjui s personas uzvedbu, novedot ldz noziedzg nodarjuma izdaranai. Ja soda izpildes laik iem faktoriem netiek pievrsta uzmanba, ja pc soda izpildes personai nav sniegta postpenitencir paldzba, btiski pieaug risks, ka neatrisinto problmu d is cilvks atkal izvlsies noziedzga rakstura rcbu, lai apmierintu savas vajadzbas. 12

Svargi ievrot, ka noziedzgs nodarjums, par kuru personai piesprie sodu, vienalga cik smags tas ir bijis, ir pagtnes fakts. Saprotams, ka valstij ir jrea uz notikuo, tomr kriminlsodu un kriminltiesbu instrumentu piemroanai nevajadztu bt vien refleksijai uz izdarto noziedzgo nodarjumu nepiecieams, lai is process saturtu sev ar proaktvu komponenti, kuras mris ir novrst jaunu noziedzgu nodarjuma izdaranu (mazint jauna noziedzga nodarjuma izdaranas varbtbu). Kriminlsodu piemroanas un izpildes praks jievro, ka kriminlsods nav valsts atriebba par izdarto noziedzgu nodarjumu, bet gan ldzeklis, lai atjaunotu taisngumu un pasargtu sabiedrbu no jauniem noziedzgiem nodarjumiem. Noziedzgo nodarjumu izdaranas iemeslu noskaidroana, k ar vaing personbu raksturojoo ziu analze, ir svarga visos gadjumos gan reajot uz personas pirmo likumprkpumu, gan ar konstatjot vairkkrtju recidvu. NNR var nozmt, ka mintie fakti nav bijui atklti (a) vai, ka tie ignorti, piesprieot sodu (b), vai kriminlsodu un citu kriminltiesisko instrumentu klst nav atrasts tds, kas vartu pozitvi ietekmt notiesto personu (c), vai ar piespriest soda izpilde ir bijusi organizta td veid, ka NNR riski nav mazinjuies (d). Recidv noziedzba prasa pau uzmanbu tpc, ka persona pc pirm noziedzg nodarjuma izdaranas jau ir nonkusi valsts uzmanbas lok un valsts jau vismaz vienu reizi reajusi uz noziedzgo uzvedbu, piemrojot kriminlsodu vai citus kriminltiesiskus instrumentus. Tomr tie nav bijui tik efektvi, lai sptu novrst jauna noziedzga nodarjuma izdaranu. Noziedzgo nodarjumu recidvs ir biei sastopama pardba - tkstoiem cilvku atkal un atkal izdara jaunus noziedzgus nodarjumus, d veid btiski apdraudot sabiedrisko drobu. Tomr nekas netiek darts, lai saprastu, cik efektvs ir atseviu valsts institciju darbs ar likumprkpjiem, novrot NNR gadjumus. Publiskaj telp izskan virkne valsts amatpersonu viedoku par to, kas tad sti ir vainojams liel NNR lmea sakar, tomr nav pierdjumu, kas os apsvrumus apstiprintu, k ar netiek demonstrta nedz vlme, nedz politisk griba prbaudt os piemumus, iegstot datus, kas skaidri pardtu tiesbu aizsardzbas sistmas (ne)efektivitti. Rpjoties par sabiedrisko drobu, valstij ir jmaina attieksme pret recidvo noziedzbu t viet, lai atkrtotu ar faktiem nepierdtas tzes par nelabojamajiem noziedzniekiem3 un Latvijas socili ekonomiskajiem
3

Viedoklis par nelabojamajiem noziedzniekiem balstts piemum, ka recidvista nkotnes uzvedbu nevar ietekmt ar sodu to apliecina fakts, ka persona piecas, desmit vai vairk reiu ir kriminli sodta, bet neraugoties uz to atgrieas pie kriminlm nodarbm. im viedoklim nevar piekrist. Nelabojamie noziedznieki ir klaj valsts mazspjas apliecinjums, reajot uz noziedzga nodarjuma izdaranu; pierdjums tam, ka kompetents valsts institcijas nespj izprast noziedzgo nodarjumu izdaranas iemeslus un izvls tdus tiesiskos instrumentus, kas

13

faktoriem, kas veicina noziedzbu, uzmanba jpievr tiesbu aizsardzbas institciju darba efektivittei NNR novran. Valsts institciju darba kvalitti nedrkst mrt, ievrojot vien notiesto, cietumos uzemto un atbrvoto personu skaitu. Lielka nozme ir tam, kas tiei tiek darts ar personm kriminlsoda izpildes laik, un, cik liel mr piemrojams valsts intervences ietekm notiesto turpmko uzvedbu. NNR ir kopjais kriminls justcijas bris un t patsvaru var mazint, noskaidrojot katras valsts institcijas ieguldjumu taj. is mris ir praktiski sasniedzams, analizjot korelcijas starp likumprkpju raksturojoo informciju, atsevio kriminlsodu un citu kriminltiesisko instrumentu piemroanu, kriminlsodu izpildes organizciju, resocializjoo un rehabilitjoo paskumu veikanu un noziedzgo nodarjumu recidvu. NNR ir daudzu faktoru un apstku mijiedarbbas rezultts, un td t iemeslus nevar atklt, izraujot no konteksta un saldzinot kaut kdus atsevius rdtjus. Tomr, analizjot datus savstarpj saistb, ir iespjams izvrtt kriminlsodu, kriminltiesisko instrumentu un kriminls justcijas institciju darba kvalitti. Pamatotu secinjumu izdaranai ir nepiecieami statistikas dati, kas detalizti atspoguotu informciju par personm, kuras prkpuas likumu un viu izdartjiem noziedzgiem nodarjumiem. Rpjoties par sabiedrbas drobu un noziedzbas lmea mazinanu, valsts institcijm juzsk svargu NNR rdtju fiksana. Ticama un detalizta informcija par NNR ir viela, kuru analizjot, vartu spriest par kriminlsodu politikas efektivitti kopum, vrtt valsts reakciju uz noziedzgu nodarjumu izdaranu, k ar kriminlsodu izpildes institciju un darbinieku darba kvalitti. paa uzmanba btu jpievr tam, ka recidvs noziedzbas problmai nevajadztu pretstatt nepiecieambu ptt visprgs noziedzbas faktorus un likumsakarbas. Tomr recidvs noziedzbas iemeslu vid ir ar kompetentu valsts institciju nespja sasniegt definto kriminlsoda mri jaunu noziedzgu nodarjumu novranu. Dati par recidvo noziedzbu ir tiesbu aizsardzbas institciju darba kvalittes rdtji. Atkljot neefektvs kriminltiesisks prakses kriminlsodus, kriminltiesiskos instrumentus, kriminlsodu izpildes organizanu ir iespjams no tm atteikties, grozt un aizstt ar efektvkm, di mazinot NNR varbtbu un garantjot sabiedrbai lielku drobu. Rpjoties par sabiedrbas drobu un recidvs noziedzbas lmea samazinanu, valstij btu jsteno paskumi, kas radtu iespju analizt
nav vrsti uz efektvu esoo problmu risinanu un NNR riska mazinanu, bet drzk ir minjums izvairties no atbildbas par savu kvalitatvi nepaveikto darbu. Vairkkrt piemrojot un izpildot personai tdus kriminlsodus, kas neietekm notiest attieksmi pret izdarto, neveicina izdart noloanu, nesekm personas socializciju un rehabilitciju, valsts faktiski nostiprina noziedzgas uzvedbas modeli, rada recidvistu

14

recidvs noziedzbas tendences, kriminogno faktoru ietekmi uz personu, kriminlsodu izpildes institciju darbbas un kriminls justcijas efektivitti. Lai izdartu pirmo soli pret im mrim, atbildgajm valsts amatpersonm un politiiem btu jatzst, ka recidv noziedzba ir btisks valsts un sabiedrbas apdraudjums; ka valsts ir apemas rkoties, lai mazintu recidvo noziedzbu. Tlk, saprotot un atzstot recidvs noziedzbas problmu mrogu un to risinanas nozmgumu, valstij jveic praktiski paskumi, kas nodrointu iespju vkt un apstrdt statistisko informciju un citus datus, kas raksturo recidvo noziedzbu. Vienlaikus jdefin mri, ko valsts vls sasniegt, analizjot datus, kas raksturo recidvo noziedzbu. Dati par noziedzgo nodarjumu recidvu ir nepiecieami, lai: identifictu un raksturotu kriminognos faktorus, kas rada NNR risku; vrttu piemrojamo kriminlsodu, kriminltiesisko instrumentu u.c. valsts intervenu efektivitti; vrttu kriminlsodu izpildes institciju darba kvalitti un t efektivitti; veiktu stenojams kriminlpolitikas efektivittes un ekonomisks rentabilittes novrtjumu; prognoztu recidvo noziedzbu un izstrdtu stratijas ts mazinanai. Valsts lmen jizstrd NNR raksturojoo datu ieganas un apstrdes metodoloija. aura resorisk pieeja nevar nodroint nepiecieamo datu ieganu, starpinistitucionlo informcijas apmaiu, recidvs noziedzbas problmu risinanu valsts lmen. Svargi ar ievrot, ka nepiecieamba uzskt tdu datu vkanu un apkopoanu, kas raksturo noziedzgo nodarjumu recidvu, nenozm, ka jfiks un janaliz visi iespjamie rdtji, kuriem ir kaut minimlais sakars ar NNR. Patlaban btiskk problma Latvij - analizjamo datu neesamba. Tai pat laik jvairs no otras galjbas resursu tranas tdas informcijas ieguvei un analzei, kas nemaz neatklj recidvs noziedzbas btbu; ko nevar izmantot, lai vrttu kriminls justcijas efektivitti, vai prognozt recidvo noziedzbu. Taisnba ir N. Kristi, kur saistb ar prmrgajiem centieniem skaitt un rint nenozmgus NNR rdtjus, rakstja: Nav t, ka ir laiks prtraukt skaitanu, bet ir laiks zint vairk pirms skaitanas, skaitanas brdi un pc skaitanas.4
4 Christie, Nils (1976). "Is It Time to Stop Counting?" In Evaluation Research in Criminal Justice, 63-76. p.75.

15

16

Noziedzga nodarjuma recidvs un t veidi

Pla nozm noziedzgo nodarjumu recidvs ir personas atgrieans pie noziedzgas uzvedbas. M.D. Maltz, analizjot recidvs noziedzbas problemtiku, ir rakstjis: Recidvisms kriminltiesiskaj kontekst var tikt defints k personas atgrieans pie noziedzgs uzvedbas pc tam, kad vi vai via ir bijusi atzta par vaingu cita noziedzga nodarjuma izdaran, notiesta un (iespjami) labota.5 da koncepcija ir universla un to var izmantot, analizjot recidvs noziedzbas jautjumus. Saretk ir ar noziedzgo nodarjumu recidva operacionlajm defincijm.6 Objektvi starp tm nav pretrunu definciju dadba atspoguo atirgu metou un kritriju izmantoanu, lai apkopotu un analiztu datus par personas atgrieanos pie tda uzvedbas modea, kas aizliegts ar likumu. Daudzveidgas noziedzgo nodarjumu recidva defincijas prezent aurku un plaku skatu uz problmu, tomr ts nevar vrtt tds kategorijs k pareizas un nepareizas. Konsenss par noziedzgo nodarjumu recidva kritrijiem atvieglotu datu par NNR saldzinanu, tomr objektvi trauctu recidvs noziedzbas zintnisko izpti un likumsakarbu analzi. Rietumvalsts, kur recidvs noziedzbas problmu ptniecbai tiek velttas lielas ples un iegtie rezultti tiek izmantoti, lai vrttu kriminlsodu sistmas efektivitti (a), identifictu kriminognos faktorus, kas palielina recidva varbtbu (b), prognoztu recidvu noziedzbu (c), datu apkopoana un to ptniecba notiek, pielietojot atirgas metodes, kas rada nepiecieambu katr konkrtaj gadjum skaidrot, ko nozm noziedzgo nodarjumu recidvs, recidvisms, recidvists. Neraugoties uz tehniska rakstura nertbm, k ar sarejumiem, saldzinot ptjumu rezulttus, kas iegti, izmantojot atirgas metodes, biei vien tas auj gt vrtgu informciju, kas atbilst konkrt izptes objekta specifiskajiem mriem un uzdevumiem. Latvij nav domstarpbu par to, k pariezi defint noziedzgo nodarjumu recidvu un recidvismu. Pirmkrt, tas ir saistts ar noziedzga nodarjuma recidva jdziena definanu Kriminllikum, kas ir atskaites punkts diskusijs par noziedzgo nodarjumu recidvu. Otrkrt, Latvij neapkopo datus par noziedzgo nodarjumu recidvu, neanaliz recidvs noziedzbas problmas un noziedzgo nodarjumu recidva rdtjus neizmanto kriminls justcijas efektivittes vrtanai praktisks nozmes neesambas d, teortiskm nesaskam un viedoku atirbai ar nav lielas nozmes.

5Maltz, 6

Michael D., Recidivism, Orlando: Academic Press, 1984., 240 p. , p. 1 Operacionl defincija defincija, kas izmanotojama, datu vkanas un apstrdes proces

17

Vienlaikus jatzst, ka Latvijas kriminoloiskaj literatr nav sastopami minjumi rast pareizu noziedzgo nodarjumu recidva definciju un kritizt tai neatbilstous viedokus. Latvij izmantojam noziedzgo nodarjumu recidva defincija ir pietiekami plaa, savukrt gadjumos, ja ir nepiecieamba saaurint NNR rdtjus, pieemts runt nevis par alternatvm noziedzgo nodarjumu recidva defincijm, bet par atseviiem noziedzgo nodarjumu recidv veidiem. Latvijas kriminltiesbas izir trs noziedzgo nodarjumu daudzjdbas veidus - noziedzgu nodarjumu kopbu, noziedzgu nodarjumu atkrtotbu, noziedzgo nodarjumu recidvu. Par noziedzgo nodarjumu kopbu atzstami divi vai vairki atirgi kvalificjamie noziedzgi nodarjumi, ja persona nav notiesta ne par vienu no tiem, k ar nav iestjies kriminlatbildbas noilgums. Noziedzgu nodarjumu atkrtotba nozm divu vai vairku ldzgu7 noziedzgu nodarjumu izdaranu. Tieslietu Ministrijas izstrdtais likumprojekts Grozjumi Kriminllikum8 paredz izslgt no Kriminllikuma tiesbu normas, kas defin noziedzgu nodarjumu atkrtotbu un turpmk tdus gadjumus, kad viena persona izdara divus vai vairkus noziedzgus nodarjumus, kas paredzti vien un taj pa Kriminllikuma pant, atzt par noziedzgu nodarjumu kopbu.9 Noziedzga nodarjuma recidvs nozm jauna noziedzga nodarjuma izdaranu pc notiesanas par agrk izdartu noziedzgu nodarjumu, ja sodmba par to nav noemta vai dzsta. Lai saprastu noziedzbas iemeslus un sekmtu izdarmo noziedzgo nodarjumu skaita samazinanos, uzmanba jpievr visiem noziedzgu nodarjumu daudzjdbas gadjumiem. Tomr starp noziedzgo nodarjumu recidvu un citiem daudzjdbas veidiem ir principil atirba NNR ir konstatjams pc personas notiesanas par iepriek izdarto likumprkpumu, t.i. brd, kad notiestais izcie piespriesto sodu vai pc t izpildes. T iemesla d dati par noziedzgo nodarjumu recidvu var tikt izmantoti, lai analiztu kriminlsodu un to izpildes institciju darbbas (ne)efektivitti. Fakts, ka persona izdarjusi vairkus atirgus noziedzgus nodarjumus (noziedzgo nodarjumu kopba) vai ar ldzgus noziedzgus nodarjumus (noziedzgo nodarjumu
Ldzba aj gadjum nozm, ka nodarjumi kvalificjami saska ar vienu un to pau Kriminllikuma sevis daas pantu; likum paredztajos gadjumos noziedzgo nodarjumu atkrtotba konstatjama pc atirgi kvalificjamu noziedzgu nodarjumu izdaranas (sk. KL 181. pantu) 8 Tieslietu ministrij izstrdtais likumprojekts Grozjumi Kriminllikum (uz ptjuma pabeiganas brd vl nav publicts) 9 Par noziedzgo nodarjumu atkrtotbas problmm sk. Krasti U., Noziedzgu nodarjumu atkrtotbas un kopbas teortiski praktiskie risinjumi// Jurista Vrds, 2010. gada 30. novembris; Judins A., Par atkrtotbu Kriminllikum// Jurista Vrds, 2008. gada 11. marts
7

18

atkrtotba) ir svargs, analizjot likumprkpja personbu, tomr to nevar izmantot, vrtjot ieslodzjumu vietu, Valsts probcijas dienesta u.c. sodu izpildes institciju darbbu.10 Noziedzga nodarjuma recidvs ir jdziens, kas atirgi saprotams un interpretjams kriminltiesbs, kriminoloij, kriminlsodu izpildes jom, k ar atirgi izprotams dads tiesbu sistms. Definciju un skaidrojumu daudzveidba ir saistta ar noziedzga nodarjuma recidva jdziena saaurinanu, ievrojot atseviu tiesbu nozaru un valsts institciju intereses. Piemram, Latvijas kriminltiesbs noziedzga nodarjuma recidva konstatciju saista ar sodmbas esambu ja sodmba ir dzsta vai noemta, persona, pat bdama vairakkrt sodta, nav atzstama par recidvistu, bet jaunais likumprkpums neveido noziedzgo nodarjumu recidvu. Latvijas Ieslodzjuma vietu prvalde apkopo datus par penitenciro recidvu, savukrt Valsts probcijas dienests pievr uzmanbu faktam, ka jaunus noziedzgus nodarjumus izdara personas, kurm ir probcijas dienesta klienta statuss, tiesbu aizsardzbas institcijas parasti oper ar datiem, kas atspoguo kriminltiesisko recidva lmeni. Visplakaj interpretcij noziedzgo nodarjumu recidva fakts nozm, ka kriminli sodmu nodarjumu ir izdarjusi persona, kura agrk jau ir izdarjusi kdu citu noziedzgu nodarjumu (a), kas atklts (b) un uz to reajot, valsts piespriedusi vaingajam kriminlsodu vai nosacti atbrvojusi viu no kriminlatbildbas, vai piemrojusi nepilngadgajam audzinoa rakstura piespiedu ldzekus, vai ar izmantojusi citus kriminltiesbu instrumentus (c). noziedzgo nodarjumu recidva defincija ir plaka par leglo noziedzgo nodarjumu recidva definciju, kas formulta KL 27. pant. S. Farels pamatoti nordjis, ka noziedzgo nodarjumu recidva defincijas sasaistana ar jaunu personas notiesanu, nevis jauna noziedzga nodarjuma izdaranas faktu, ir pragmatiska nevis idela izvle. 11 Ja valstij nav informcijas, ka iepriek sodt persona ir izdarjusi jaunu noziedzgu nodarjumu, t nevar nedz reat uz o notikumu, nedz to analizt, lai noskaidrotu jauna likumprkpuma iemeslus un iepriek piemrot kriminlsoda neefektivittes iemeslus.

Informcija par izdarto noziedzgo nodarjumu kopbu un atkrtotbu atsevios gadjumos ir nozmga ar analizjot kriminlsodu izpildes institciju darbbu. Tas ir gadjum, ja vairkus noziedzgus nodarjumus ir izdarjusi persona, kura iepriek bijusi sodta un nodarjumi, kas veido noziedzgu nodarjumu kopbu vai atkrtotbu, vienlaikus atzstami ar par noziedzgo nodarjumu atkrtotbu. Dati par noziedzgo nodarjumu kopbu un atkrtotbu ar var tikt izmantoti, vrtjot, piemram, policijas darba efektivitti, tomr tas nav ptjuma priekmets 11 Farrall S. J'accuse: Probation Evaluation-Research Epistemologies: Part One: The Critique, Criminology & Criminal Justice, May 2003, vol. 3, pages 161 - 179 http://crj.sagepub.com/content/3/2/161.full.pdf+html , p. 170
10

19

Noziedzgo nodarjumu recidvu, kas konstatjams neatkargi no t, vai ir saglabjus kriminltiesisks sekas par iepriek izdarto nodarjumu, tiesbu teorij dv par kriminoloisko (faktisko) recidvu. Ar o jdzienu var tulkot aurk vai plak. Atbilstoi plakajai interpretcijai, faktiskais noziedzgo nodarjumu recidvs ir konstatjams, ja kda kompetent valsts institcija reajusi uz likumprkpumu, nosodjusi to un noteikt juridisk form, ir paudusi negatvi vrtjumu par personas uzvedbu. aurk skatoties uz kriminoloisko recidvu, tas konstatjams vien tajos gadjumos, ja jaunu noziedzgu nodarjumu izdarjusi persona, kura iepriek jau bijusi kriminli sodta par citu noziedzgu nodarjumu. Ttad domstarpbas ir par tdiem gadjumiem, kad par pirmo noziedzgo nodarjumu personai nav bijis piespriests kriminlsods, bet valsts reakcija uz izdarto izpaudusies citda tiesisk instrumenta piemroan, piemram, nepilngadgajam prkpjam kriminlsoda viet bijis piemrots audzinoa rakstura piespiedu ldzeklis; likumprkpjs, kur izdarjis noziedzgu nodarjumu, ir bijis atbrvots no kriminlatbildbas sakar ar izlgumu ar cietuo; ar prokurora lmumu persona nosacti atbrvota no kriminlatbildbas. Saldzinot mintos viedokus par kriminoloisk recidva jdziena interpretciju, nav nepiecieambas atbalstt kdu no tiem, vienlaikus noliedzot pretj viedoka pamatotbu. Jatzst, ka abas defincijas ir loiski pamatojamas un ts var izmantot praks. Btb problma ir vairk terminoloiska, nek kriminoloiska definciju konfrontana btu novrsta, ja katram no mintjiem gadjumiem btu paredzts atbilstos terminoloisks apzmjums. Savukrt ptnieciskos nolkos kriminoloisk recidva problmas var analizt, izmantojot gan plaku, gan ar aurku jdziena definciju par to jlemj paam ptniekam, ievrojot ptjuma mrus un uzdevumus.12 Savukrt noziedzgu nodarjumu recidva atirg izpratne Latvijas un citu valstu tiesbu sistms saistta ar pieeju dadbu, nosakot noziedzgu nodarjumu loku. Vairku Eiropas valstu publisko tiesbu sistmas noir kriminlo atbildbu no administratvs atbildbas, attiecgi nekonstatjot noziedzgo
Attiecb uz kriminoloisk recidva jdzienu Latvij domin viedoklis, k juridiski korektka ir aur NNR interpretcija, jo par recidvu nav pamata runt, ja personai nav bijis piespiests kriminlsods. Tomr, k jau tika nordts, o viedokli nevar atzt par viengo pareizo. Piemram, 2006. gad tika publiskots ptjums par nepilngadgo personu recidvismu Jaundienvidvels (Austrlija), ko konstatja pc policijas brdinjuma piemroanas, k ar to personu vid, kuras piedaljus izlguma sanksm// sk. Vignaendra S., Fitzgerald J. Reoffending among young people cautioned by police or who participated in a youth justice conference, BOCSAR NSW Crime and Justice Bulletins, Nr 103, October, 2006. Sk. ar. Hayes H., Daly K., Yourth Justice conferencing and reoffending.// Justice Quarterly : JQ; Dec 2003; 20, 4; Academic Research Library, 725-764 p.; Hayes H., Daly K., Conferencing and Re-offending in Queensland// The Australian and New Zealand Journal of Criminology, Volume 37, number 2, 2004., pp. 167-191
12

20

nodarjumu recidvu gadjumos, ja noziedzgu nodarjumu izdarjusi persona, kura iepriek ir bijusi sodta par administratvo prkpumu izdaranu. Protams, ar ds valsts noziedzgu nodarjumu un administratvo prkpumu uzskaitjumi nesakrt, un td noziedzgu nodarjumu recidva lmeu saldzinana kst sareta, un pat neiespjama. Savukrt valsts, kur likumprkpumi netiek diferencti noziedzgos nodarjumos un administratvos prkpumos, ikvienu sodmu nodarjumu, ja to izdarjusi persona, kura iepriek bijusi sodta par cita nodarjuma izdaranu, objektvi var vrtt k likumprkpumu recidvu, kas btb liedz iespju korekti saldzint os datus ar informciju par noziedzgu nodarjumu recidva lmeni. Atbilstoi KL 27. pantam noziedzga nodarjuma recidvs ir viens no noziedzgu nodarjumu daudzjdbas veidiem, kas atspoguo faktu, ka persona ir izdarjusi vairkus (vismaz divus) noziedzgus nodarjumus. Noziedzgais recidvs ir konstatjams, ja likumprkpjs uz noziedzga nodarjuma izdaranas brdi jau ir bijis notiests par iepriek izdartu noziedzgu nodarjumu un sodmba par to nav bijusi dzsta. o noziedzgo nodarjumu recidvu dv par kriminltiesisko (leglo). Saldzinjum ar kriminoloisko recidvu, tas ir aurks, jo nav konstatjams dos gadjumos: ja sodmba par iepriek izdarto noziedzgo nodarjumu ir dzsta (KL 63. pants); ja sodmba par iepriek izdarto noziedzgo nodarjumu ir noemta (KL 63. panta septt daa); ja persona nav bijusi sodta par iepriek izdarto noziedzgo nodarjumu, jo tikusi atbrvota no kriminlatbildbas vai soda sakar ar to, ka ar nodarjumu nav bijis radts tds kaitjums, lai vajadztu piespriest kriminlsodu (KL 58. panta pirm daa); ja persona, kura izdarjusi kriminlprkpumu vai mazk smagu noziegumu, ir bijusi atbrvota no kriminlatbildbas vai soda sakar ar izlgumu ar cietuo vai via prstvi (KL 58. panta otr daa); ja persona atbrvota no kriminlatbildbas vai soda par iepriek izdarto noziedzgo nodarjumu, jo via ir paldzjusi atklt smagu vai sevii smagu noziegumu, kas ir smagks vai bstamks par s personas paas izdarto noziedzgo nodarjumu(KL 58. panta tre daa); ja persona bijusi atbrvota no kriminlatbildbas par noziedzgu nodarjumu, jo izdarjusi to pirms pilngadbas vecuma sasnieganas un ir konstatti noziedzg nodarjuma izdaranas paie apstki, k ar par nepilngadgo personu iegtas zias, kas mkstina ts atbildbu (KPL 379. panta pirms daas 3. punkts);

21

ja persona atbrvota no kriminlatbildbas par iepriek izdartu noziedzgu nodarjumu, nostot materilus audzinoa rakstura piespiedu ldzeka piemroanai (KPL 379. panta otr daa); ja persona nosacti atbrvota no kriminlatbildbas (KL 58.1 pants, KPL 379. panta tre daa); ja persona atbrvota no kriminlatbildbas Kriminllikuma seviaj da pai paredztajos gadjumos.13

Definjot noziedzg nodarjuma recidva jdzienu Kriminllikum, likumdevjs ir vljies radt tiesisks sekas tdam faktam, ka persona, kura jau ir sodta par noziedzga nodarjuma izdaranu, atkal ir izdarjusi jaunu noziedzgu nodarjumu. Praks NNR fakts parasti tiek interpretts k nepiecieamba piemrot personai bargku sodu, kaut gan objektvi jauna noziedzga nodarjuma izdarana ir vien apliecinjums tam, ka iepriek piemrotais sods nav bijis efektvs. Savukrt efektvkais sods ne vienmr nozm stingrkais/bargkais sods. Jievro, ka soda bardzba negarant noziedzgu nodarjumu prevenciju, proti, pati par sevi bargu kriminlsodu piemroana neattur nedz notiestos, nedz citus cilvkus no noziedzgo nodarjumu izdaranas.14 Kriminltiesbu normas par noziedzgu nodarjumu kopbu ir konstrutas, lai nodrointu iespju sodt personu par visiem vias izdartajiem likumprkpumiem, savukrt noziedzga nodarjuma recidvs ir fakts, kas norda, ka iepriek piespriest kriminlsoda mri nav sasniegti (a), ka valsts reakcija uz noziedzga nodarjuma izdaranu nav bijusi efektva (b). Kaut gan noziedzga nodarjuma recidvs ir defints, nordot uz vairku noziedzgu nodarjumu izdaranas faktu, lielk mr tas attiecinms nevis uz noziedzgiem nodarjumiem, bet uz to izdartjiem. Noziedzga nodarjuma recidvs ir fakts, kas ietekm valsts reakciju uz jaunizdartu noziedzgu nodarjumu Latvijas kriminltiesbs tas ir atzstams par atbildbu pastiprinou
Saska ar KL 235. pantu no kriminlatbildbas atbrvo personu, kura labprtgi nodevusi bez attiecgas ataujas izgatavotu, iegdtu, nstu vai glabtu aujamieroci, aujamieroa munciju, lielas enerijas pneimatisko ieroci, sprgstvielu vai spridzinanas ietaisi vai bez attiecgas ataujas izgatavotu gzes pistoli (revolveri) vai ts munciju, ja vias darbbs nav cita noziedzga nodarjuma sastva. Kriminllikums paredz personas atbrvoanu no kriminlatbildbas par narkotisko vai psihotropo vielu lietoanu, iegdanos, glabanu, prvadanu vai prstanu, ja persona labprtgi nodevusi mints vielas vai labprtgi paziojusi par to iegdanos, glabanu, prvadanu vai prstanu (KL 254. pants); no kriminlatbildbas atbrvojams kukudevjs, ja kukulis viam tika izspiests vai vi pc kukua doanas labprtgi paziojis par notikuo; no kriminlatbildbas atbrvojama ar persona, kura kukuli piedvjusi, kukuoanas starpnieks un atbalsttjs, ja vi labprtgi paziojis par notikuo (KL 324. pants) 14 Sk. T. F. White Re-engineering probation towards greater public safety. A framework for recidivism reduction through evidence-based practice. State of Connecticut, 2005, 3.-5. lpp. http://nicic.org/downloads/pdf/misc/ReEngineeringProb_ct1105.pdf
13

22

apstkli (a), tas var veidot kvalificto noziedzg nodarjuma sastvu (b)15, tas ir vrtjams k likumprkpju raksturojoa informcija, kas ietekm kriminlsoda veida un mra izvli (c); tas ir fakts, kas interpretjams k nosactas notiesanas (KL 55. pants), nosactas atbrvoanas no kriminlatbildbas (KL 581. pants), nosactas pirmstermia atbrvoanas no kriminlatbildbas (KL 61. pants) nosacjumu prkpana, kas ir pamats piespriest rel soda izpildei, kriminlvajanas turpinanai, neizciest soda daa izpildei. Noziedzgo nodarjumu recidva gadjum var bt nepiecieamba noteikt galgo sodu pc vairkiem spriedumiem saska KL 51. pantu tas nosakms, ja tiesa, piesprieot sodu par jaunu noziedzgu nodarjumu, konstat, ka persona nav izcietusi sodu, kas bijis piespriests ar iepriekjo spriedumu. Ja recidvists ldz jauna noziedzga nodarjuma izdaranas brdim jau ir izcietis iepriek piespriesto sodu (a), vai izdarjis jaunu noziedzgu nodarjumu brd, kad iepriek piespriestais sods vl nav bijis izpildts, tas tomr tiek izpildts ldz jauna sprieduma taisanas dienai (b), nav pamata KL 51. panta piemroanai un galg soda noteikanai pc vairkiem spriedumiem noziedzgo nodarjumu recidvs attiecgajos gadjumos ir vrtjams tikai k atbildbu pastiprinos apstklis, kas jem vr, nosakot sodu par jaunu noziedzgu nodarjumu. Atkarb no t, vai noziedzgo nodarjumu recidvu veido vienveidgi vai atirgi noziedzgi nodarjumi, izir specilo un visprjo recidvu. Specilais recidvs ir konstatjams, ja persona, bdama sodta par noteikta vieda noziedzgu nodarjumu, izdara tdu pau vai ldzgu noziedzgu nodarjumu. Visprjais noziedzgo nodarjumu recidvs konstatjams gadjum, ja persona, kura ir sodta par kdu noziedzgu nodarjumu, izdara jaunu noziedzgu nodarjumu, kas nav ldzgs iepriek izdartajam likumprkpumam. Piemram, par zdzbas (KL 175. pants) izdaranu sodta persona izdara hulignismu (KL 204. pants); par izvairanos no uzturanas (KL 170. pants) sodt persona veic nelikumgas darbbas ar narkotiskm vielm (KL 253. pants). Specilais recidvs ir konstatjams, ja iepriek izdart un jaun noziedzg nodarjuma kvalifikcija neatiras. Piemram, persona, bdama sodta saska ar KL 109. panta pirmo dau par patvagu koku ciranu sve me vai cit sve zemes platb, izdara tdu pau darbbu; persona, kura sodta par zdzbu, kas izdarta, iekstot sve dzvokl, izdara jaunu zdzbu, iekstot sve dzvokl (KL 175. panta tre daa).
15 Kriminllikuma seviaj da nav pantu, kas atztu noziedzgo nodarjumu recidvu par noziedzga nodarjuma kvalificjoo pazmi, tomr vairkos pantos par kvalificjoo pazmi atzta noziedzgu nodarjumu atkrtotba, kas konstatjama ar specil recidva gadjum

23

Specilais recidvs ir ar gadjum, kad noziedzgu nodarjumu kvalifikcija atiras, tomr t iemesls ir kvalificjoo pazmju esamba, bet objektvi izdartie likumprkpumi ir oti ldzgi. Piemram, atbilstoi Kriminllikum noteiktajam, zdzba, kas veido noziedzgo nodarjumu recidvu, ir atzstama par izdartu atkrtoti un td kvalificjama nevis saska ar KL 175. panta pirmo dau, bet saska ar KL 175. panta otro dau. Lai pareizi konstattu specil recidva esambu, svargi ir ar ievrot, ka atsevios gadjumos specilo recidvu veidojoie noziedzgi nodarjumi ir definti dados Kriminllikuma pantos, piemram, kriminlatbildba par krpanu ir paredzta KL 177. pant, savukrt krpana neliel apmr ir sodma saska ar KL 180. pantu, datorkrpana saska ar KL 177 1. pantu, apdroinanas krpana saska ar KL 178. pantu, pircju un pasttju apkrpana saska ar KL 204. pantu. Noziedzgo nodarjumu recidvu klasifikcija, izirot specilo un visprjo recidvu, atspoguo faktu, ka noziedznieku vid ir tdi, kuri specializjas noteiktu likumprkpumu izdaran (izdara vienveidgus likumprkpumus) un tdi, kuri nav orientti uz noteikta veida likumprkpumu izdaranu un apdraud dadas sabiedrisks un personu intereses. Likumprkpju universalitte un specializcija ir svargi faktori, kas jem vr, gan lemjot par vaingajam piesprieam soda veidu un mru, gan ar organizjot to izpildi un rpjoties par jaunu noziedzgo recidvu novranu. Svargi ar ievrot, ka personas specializcijai noziedzgo nodarjumu izdaran ir atirgas pakpes. Piemram, persona var specializties zdzbu izdaran no transportldzekiem (KL 175. panta tre da) (a), var specializties dadu veidu zdzbu izdaran (KL 175. panta otr, tre un ceturt da, KL 180. pants) (b), var nodarboties ar sveas mantas nolaupanu, nesaistot to ar vardarbbu (KL 175., 177., 179., 180., 193. panta otr daa u.c.) (c), var nodarboties ar dada veida noziedzgu nodarjumu izdaranu, kurus vieno kopga apdraudt interese grupas objekts (noziedzgi nodarjumi pret paumu; dzimumnoziegumi) vai kopgais noziedzgais mris vai motvs (mantkrba; tieksme uz vardarbbu; hulignisk tieksme). auri raugoties uz specilo recidvu un saistot t esambu ar izdarto noziedzgo nodarjumu analogu kvalifikciju, uzmanba tiek novrsta no faktoriem, kas bijui par iemeslu recidvajai noziedzbai. Bez visprj (a) un specil recidva aur izpratn (b), svargi ir ar noirt specilo recidvu pla nozm t.i. noziedzgo nodarjumu recidvu, ko veido dada veida noziedzgi nodarjumi, kas kvalificjami saska ar dadiem KL pantiem, bet kuriem ir kopgas pazmes, kas dod pamatu apvienot os nodarjumus vien noziedzgu nodarjumu grup, k ar raksturot likumprkpju specializciju noteikt vied noziedzgu nodarjumu izdaran (c). 24

Noziedzgo nodarjumu recidva klasifikcija, ievrojot prkpja specializciju vai universlumu

specilais recidvs (aur nozm) specilais recidvs (pla nozm)

visprjais recidvs

Specil recidva (pla nozm) konstatcija var bt sareta, ievrojot izdarto noziedzgo nodarjumu atirgo kvalifikciju. To vartu atvieglot, izstrdjot metodisku materilu, kas ietvertu nordjumus uz noziedzgu nodarjumu kvalifikciju (KL pants, daa, punkts), pastvot kurai, ir konstatjams mintais noziedzgo nodarjumu recidvs. Piemram, attiecb uz specilajiem noziedzgo nodarjumu recidvu veidiem, kas saistti ar mantas nolaupanu, dzimumnoziegumiem, noziedzgiem nodarjumiem pret personu, tas vartu bt ds:
Noziedzgo nodarjumu grupa Noziedzgo nodarjumu kvalifikcija, kas veido specilo recidvu

Mantas nolaupana

Dzimumnoziegumi

KL 175.-180., 182.-184., 193. panta otr daa (svea finanu instrumenta vai maksanas ldzeka nolaupana), 204., 224., 228. panta tre daa (priekmetu nolaupana), 265. panta otr un tre daa (transportldzeka reistrcijas dokumenta vai reistrcijas numura zmes nolaupana), 274. pants (dokumenta, kas pieir tiesbas vai atbrvo no pienkumiem, zmoga vai spiedoga nolaupana), 153., 154.1 KL 159.-166., 231. (ja par hulignismu atzts nodarjums, kas vrtjams k ekshibicionisims, vuaerisms), 228. pants (ja la apgnana ir bijusi saistta ar seksula rakstura darbbu izdaranu), 230. (ja cietsirdba pret dzvnieku ir bijusi saistta ar seksula rakstura darbbu izdaranu, k ar zooflijas aktu veikanu); KL 117. panta 5. punkts 25

pants (ja la apgnana ir bijusi saistta ar seksula rakstura darbbu izdaranu) Vardarbgi noziedzgi KL 116.-122., 124. (ja noziegums tika izdarts ar nodarjumi pret personu nodomu); 125.-130.,132.-134, 153. (ja tika lietota vardarbba), 154., 159., 160., 174., 176., 183. (ja tika lietota vardarbba), 184. (ja tika lietota vardarbba), 224., 225. (ja tika lietota vardarbba), 231. (ja tika lietota vardarbba), 252, 269., 270., 272.1 panta otr daa, 279. panta otr daa, 294. panta otr daa; 301. panta otr daa, 311., 317. panta otr daa, 338., 340. Datornoziegumi KL 241., 243.-245., 1771., 182.1 (ja nodarjums tika saistts ar programmatras izgatavoanu, pielgoanu, izplatanu vai uzstdanu), 1931. panta otr un tre daa (ja tika izdartas nelikumgas darbbas ar programmatru) du pieeju realiz ar Lielbritnijas kriminologi, apkopojot datus par noziedzgo nodarjumu recidvu. Noziedzgie nodarjumi, ievrojot apdraudjumu ldzgo raksturu, ir iedalti divpadsmit grups un statistikas prskatos tiek apkopota informcija par jaunu, noteiktaj grup iekauto, noziedzgo nodarjumu izdaranu16. d veid tiek novrsts juridiska rakstura rslis (vienas grupas noziedzgo nodarjumu atirga kvalifikcija), kas trauctu recidvs noziedzbas likumsakarbu analzei. Klasificjot noziedzgo nodarjumu recidvu veidus, nozme ir ar kaitgumam, ko radjui personas izdartie likumprkpumi ar likumu aizsargtajm interesm. emot vr, ka katra izdart noziedzg nodarjuma kaitgums (bstamba) ir atirga un grti saldzinma ar citu noziedzgu nodarjumu kaitgumu (bstambu), noziedzgo nodarjumu recidva struktru var raksturot, ievrojot izdarto noziedzgo nodarjumu klasifikciju, kas ietverta KL 7. pant, proti, pievrot uzmanbu tam, vai persona ir izdarjusi kriminlprkpumus, mazk smagus, smagus vai sevii smagus noziegumus. Piemrojot o metodoloiju, vislielkais kaitgums ir sevii smaga nozieguma recidvam, kas izdarts pc cita sevii smaga nozieguma, savukrt minimlais kaitgums ir kriminlprkpuma recidvam, kas ticis izdarts pc cita kriminlprkpuma. Attiecgajos gadjumos atseviu noziedzgu nodarjumu kaitgumu var novrtt ar koeficentiem no 1 ldz 4, bet noziedzgo nodarjumu recidvu ar koeficentiem no 2 ldz 8, kur 1 nozm minimlo kaitgumu, bet 8 maksimlo.
Compendium of reoffending statistics and analysis. Published 4 November 2010 http://www.justice.gov.uk/publications/docs/compendium-of-reoffending-statistics-andanalysis.pdf p. 142
16

26

Otrais noziedzgais nodarjums Pirmais noziedzgais nodarjums Kriminlprkpums (1) Mazk smags noziegums (2) Smags noziegums (3) Sevii smags noziegums (4)

Kriminlprkpums (1) 2 3 4 5

Mazk smags noziegums (2) 3 4 5 6

Smags Noziegums (3) 4 5 6 7

Sevii smags noziegums (4) 5 6 7 8

Rietumvalstu kriminologi noir visprjo noziedzgo nodarjumu recidvu (General recidivism) un smagu noziegumu recidvu (Serious recidivism). Par smagu noziegumu recidvu atzstama tda jauna nozieguma izdarana, kas rada lielu kaitjumu sabiedriskajm interesm un kura izdaranas d personai piemro brvbas atemanas sodu.17 Saldzinjum ar penitenciro noziedzgo nodarjumu recidvu, smagu noziegumu recidvu konstat neatkargi no t, vai par iepriekjo noziedzgo nodarjumu persona bijusi sodta ar brvbas atemanu vai ar kdu citu kriminlsodu. rvalstu ptjumos par recidvismu biei tiek atrunts, ka tiek apkopoti dati par pierdtu noziedzgo nodarjumu recidvu.18 Par pierdtu ptnieki atzst tdu noziedzgo nodarjumu recidvu, kas konstatts ar notiesjou tiesas spriedumu.19 Savukrt izmantojot citu ptniecisko metodoloiju, recidvo noziedzbu analiz, apstrdjot ar datus par gadjumiem, kad personas tiek turtas aizdoms vai apsdztas jaunu noziedzgu nodarjumu izdaran, pirms likum noteiktaj krtb ts atztas par vaingm.20 da ptniecbas metode nerada apsdztajm un aizdoms turtajm personm nekdas nelabvlgas tiesisks sekas, bet nodroina iespju trk, tas ir negaidot tiesas spriedumu spk stanos, identifict neefektvos kriminls justcijas instrumentus. Protams, apstrdjot datus par nepierdtu NNR, svargi ievrot, ka tiesas vlk var ar nekonstatt noziedzgo nodarjumu recidvu, atzt personu par nevaingu un attaisnot. Metodoloija par NNR rdtju fiksanu un apstrdi, var paredzt vl rpgku pieeju, pievrot uzmanbu atseviu noziedzgu nodarjumu veidiem un to saiknm ar recidvo noziedzbu. Piemram, gan recidvs noziedzbas
sk. Morales L.A., Garrido V., Snchez-Meca J. Treatment Effectiveness in Secure Corrections of Serious (Violent or Chronic) Juvenile Offenders, Stockholm, 2010, p. 19 18 Angu valod - Proven re-offending 19 Sk., piemram, Cunliffe J., Shepherd A. Re-offending of adults: results from the 2004 cohort, March 2007, p. 6 20 da pieeja, piemram tika izmantota 2010. gada publiskotaj ptjum par recidvismu Igaunij ( Ahven A.,Salla J., Vahtrus S. Retsidiivsus Eestis, Tallinn, 2010, 217 pages). Ptjuma autori ir uzsvrui, ka no juridisk viedoka da pieeja nav korekta, tomr t sekm ptjuma mru sasnieganu
17

27

problmu analzei, gan sodu izpildes institciju darba kvalittes vrtanai nodertu informcija par saikni starp dzimumnoziegumiem un vardarbgiem noziegumiem pret personas veselbu un dzvbu, k ar par saikni starp noziegumiem pret tautsaimniecbu un noziegumiem pret paumu. Diskutabls ir jautjums par subjektvs puses nozmi, konstatjot noziedzgo nodarjumu recidvu. Atbilstoi KL 27. pantam noziedzgo nodarjumu recidva esambu neietekm fakts, vai persona izdarjusi noziedzgus nodarjumus ti vai aiz neuzmanbas. Noziedzgo nodarjumu recidvs ir konstatjams gan tad, kad persona, bdama sodta par tu noziedzgu nodarjumu izdara jaunu tu noziedzgu nodarjumu (a), gan tad, kad par ta noziedzga nodarjuma izdaranu sodt persona izdara jaunu noziedzgu nodarjumu aiz neuzmanbas (b); tad, kad abi noziedzgie nodarjumi izdarti aiz neuzmanbas (c), gan tad, kad pirmais noziedzgais nodarjums izdarts aiz neuzmanbas, bet otrais ar nodomu (d). Mintie gadjumi atirgi raksturo personas attieksmi pret piespriesto kriminlsodu un valsts prasbm ievrot normatvajos aktos paredztos ierobeojumus. Situcija, kad par tu noziedzgu nodarjumu sodt persona izdara jaunu tu noziedzgu nodarjumu, prasa lielku valsts uzmanbu nek atkrtota likumprkpuma izdaranas aiz neuzmanbas. Tpat k iepriekj noziedzgu nodarjumu recidva klasifikcij, ar aj gadjum ir iespjams ar koeficentiem vrtt noteikta veida noziedzgo nodarjumu recidva bstambu, proti, k visbstamko - ar koeficentu 4 vrtjot ta noziedzga nodarjuma izdaranu pc cita ta noziedzga nodarjuma izdaranas, ar koeficentu 3 ta likumprkpuma izdaranu pc notiesanas par noziedzga nodarjuma izdaranu aiz neuzmanbas, ar koeficentu 2 jauna noziedzga nodarjuma izdaranu aiz neuzmanbas, ja iepriek persona bijusi sodta par ta noziedzga nodarjuma izdaranu, ar koeficentu 1 ja abi noziedzgie nodarjumi izdarti aiz neuzmanbas. Kriminllikuma reformas ietvaros ir paredzts grozt noziedzg nodarjuma recidva jdzienu, atzstot, ka noziedzga nodarjuma recidvu var veidot tikai personas ts noziedzgs nodarjums, kas izdarts pc s personas notiesanas par agrk izdartu tu noziedzgu nodarjumu, ja sodmba par to nav noemta vai dzsta likum noteiktaj krtb21. Atbalstot kriminltiesisk (legl) recidva jdziena saaurinanu, jem vr, ka raksturojot personu un vrtjot izdarto nodarjumu, nebtu pareizi ignort aiz neuzmanbas izdartos noziedzgus nodarjumus. emot vr personas iepriekjo sodmbu skaitu, izir vienreizjo un vairkkrtjo noziedzgo nodarjumu recidvu. Vienreizjais recidvs ir gadjum,
Sk. Tieslietu ministrij izstrdtais likumprojekts Grozjumi Kriminllikum (uz ptjum pabeiganas brd vl nav publicts)

21

28

ja jaunu noziedzgu nodarjumu izdarjusi persona, kura iepriek ir bijusi sodta vienu reizi, savukrt vairkkrtjais recidvs nozm, ka persona ir bijusi sodta divas vai vairkas reizes. Norobeojot mintos noziedzgo nodarjumu recidva veidus, svargi ievrot, ka klasifikcija ir piemrojama, raksturojot kriminltiesisko (leglo) recidvu un td, nosakot sodmbu skaitu, nozme pieirama viengi nedzstm (nenoemtm) sodmbm. Papildus tam jem vr, ka sodmbu skaits ne vienmr sakrt ar personas notiesanas reiu skaitu. Ja persona ir izdarjusi vairkus noziedzgus nodarjumus, sodu par tiem ne vienmr piesprie viena tiesa vienas kriminllietas ietvaros. Nav retums, kad pc personas notiesanas par vienu noziedzgu nodarjumu, tiek atklts un pierdts, ka via vainga ar citu noziedzgu nodarjumu izdaran. Ja pc tiesas sprieduma taisanas tiek konstatts, ka notiestais vaings vl cit noziedzg nodarjum, ko vi izdarjis pirms sprieduma taisanas pirmaj liet, tiesa piesprie sodu par jauno (jaunajiem)22 noziedzgo nodarjumu un nosaka galgo sodu saska ar KL 50. panta piekto dau. Detaliztk klasificjot vairkkrtjo recidvu, var ievrot tdus kritrijus, k izdarto noziedzgo nodarjumu, kas veido recidvu, t ar personas sodmbu skaitu. Penitencirais recidvs ir konstatjams taj gadjum, ja persona, kura jau bijusi sodta ar brvbas atemanas sodu (ko t izcietusi vai skusi izciest) izdarjusi jaunu noziedzgu nodarjumu. Jaunais noziedzgais nodarjums var bt izdarts gan ieslodzjuma viet (iepriek piespriest kriminlsoda izpildes laik), gan ar pc personas atbrvoanas pc brvbas atemanas soda izpildes, vai ar pc nosactas pirmstermia atbrvoanas no brvbas atemanas soda izpildes. Penitenciro recidvu var konstatt neatkargi no piespriest un faktiski izciest brvbas atemanas laika nozme ir tdam faktam, ka personai ir bijusi uzskta brvbas atemanas soda izpilde. Penitencir recidva nav, ja personai iepriek ir bijusi piespriesta brvbas atemana, bet is sods nav bijis izpildts, jo tiesa piemrojusi nosactu notiesanu vai, atbrvojusi nepilngadgo no soda, piemrojot viam audzinoa rakstura piespiedu ldzekli. Par penitenciro recidvu var runt gan saistb ar faktisko (kriminoloisko), gan ar leglo (kriminltiesisko) recidvu. Pirmaj gadjum penitencirais recidvs ir konstatjams, ja persona iepriek ir bijusi sodta ar brvbas atemanas sodu, neatkargi no t, vai attiecg sodmba ir/nav bijusi dzsta vai noemta brd, kad persona ir izdarjusi jaunu noziedzgu nodarjumu. Savukrt leglais penitencirais recidvs ir konstatjams vien tad,
22 Likumprkpjus ne vienmr noties td pa secb, kd vii ir izdarjui noziedzgus nodarjumus. Jaunu noziedzgu nodarjumu var izdart ar pirms persona ir izdarjusi citu likumprkpumu, par kuru viai jau piespriests sods ar citu tiesas spriedumu

29

ja brd, kad tika izdarts jauns noziedzgs nodarjums, personai nav bijusi dzsta (noemta) sodmba, ar kuru personai iepriek piespriesta brvbas atemana. Nevar piekrist viedoklim, ka penitencirais recidvs ir vien taj gadjum, ja ar brvbas atemanu notiest persona pc jauna noziedzga nodarjuma izdaranas atkal sodta ar brvbas atemanas sodu.23 is gadjums ir atzstams par penitenciro recidvu, tomr mintais noziedzgo nodarjumu recidva veids konstatjams ar tad, ja par jauno noziedzgo nodarjumu personai tiek piemrots sods, kas nav saistts ar brvbas atemanu. Penitencir recidva jdziena lietoana skusies laik, kad viengais sods, kas saistts ar personas izolciju no sabiedrbas, bija brvbas atemana. Patlaban kriminllikum blakus brvbas atemanai ir defints ar arests, kas saprotams k personas slaicga piespiedu turana ieslodzjum. Aresta ievieana praks ir atlikta ldz 2015. gadam, tomr to jau tagad piesprie karavriem, kuri izcie arestu virssardz, k ar ar to aizstj naudas sodu un piespiedu darbu, gadjumos, ja notiestais izvairs no mintajiem kriminlsodiem. Atklts ir jautjums, vai penitencirais recidvs ir konstatjams, ja persona, kurai tiek (tika) izpildts kriminlsods arests, izdarjusi jaunu noziedzgu nodarjumu. Nav aubu, ka, lemjot par attiecgajai personai piesprieamo sodu, k ar sastdot resocializcijas darba plnu, nevajadztu ignort faktu, ka personai iepriek jau bijis piemrots sods, kas saistts ar izolciju no sabiedrbas. Tomr svargi ar ievrot, ka maksimlais aresta ilgums ir trs mnei, savukrt ar brvbas atemanu vaingo var sodt uz laiku ldz 25 gadiem, bet likum paredztajos gadjumos ar uz mu. Faktam, ka persona daus mneus ir bijusi arestta, nevajadztu pieirt tdu pau nozmi, k tdam faktam, ka persona vairkus gadus ir bijusi ieslodzjum. Pieirot nozmi penitencirajam recidvam, atzstot to par personu raksturojou faktu, kas jem vr, organizjot darbu ar notiesto personu, nopietni btu jdom par penitencir recidva detaliztku klasificanu. Klasifikciju vartu veikt, ievrojot ieslodzjuma viet faktiski pavadto laiku (a), k ar ieslodzjuma vietas veidu un soda izpildes remu (b). emot vr to, ka rela brvbas atemana parasti tiek piespriesta apmram vienai ceturtajai daai notiesto, bet citos gadjumos valsts reakcija uz noziedzgo nodarjumu nav saistta ar personas brvbas ierobeoanu, svargi ir ar analizt ar brvbas atemanu nesaistto kriminlsodu efektivitti, apkopojot datus par jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranu pc tam, kad personai bijis piespriests piespiedu darbs, naudas sods vai ar tai piemrota nosacta notiesana. Kriminoloij nav specilu nosaukumu, lai apzmtu jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranu pc minto kriminlsodu un
Sk. Krasti U., Liholaja V., Niedre A. Kriminltiesbas. Visprg daa. Rga, 2008, 298. lpp.

23

30

kriminltiesbu instrumentu piemroanas. Objektvi nav ar lielas nepiecieambas pc jauniem terminiem, tomr ir svargi, lai analizjot recidvs noziedzbas problmas, btu emti vr personai iepriek piemroto sodu veidi, mri un saturs. Ievrojot praktisko nepiecieambu pc informcijas, kas raksturotu recidvo noziedzbu, noirami un analizjami vairki citi noziedzgo nodarjumu recidva veidi. Piemram, Anglij apkopo un analiz informciju par recidvistu patsvaru no ieslodzjumu vietm atbrvoto personu vid, recidvistu patsvaru notiesto vid, smagu noziegumu recidva lmeni, recidva lmeni bijuo probcijas klientu un no cietumiem atbrvoto personu vid, recidva lmeni, ievrojot personm piemroto tiesisko instrumentu, programmu un noteikto pienkumu kombincijas utt.24 Virkn valstu, ievrojot praktiskus apsvrumus, pievr uzmanbu un analiz k NNR tikai tdus gadjumus, kad jauns noziedzgs nodarjums izdarts izcieot jau piespriesto sodu, vai noteikt laika posm pc soda izpildes, piemram, viena un trs gadu laik. da pieeja ir loiska un to ir vrts ievrot, izstrdjot jaunu NNR raksturojoo datu vkanas krtbu. No teorijas viedoka NNR fakts ir konstatjams neatkargi no t, pirms kda laika iepriekjais noziedzgais nodarjumus ir bijis izdarts. Tomr, izmantojot datus par NNR, lai vrttu kriminlsodu un to izpildes kvalitti, jievro, ka izpildt kriminlsoda ietekme uz personu ir atkarga no jaun noziedzg nodarjuma izdaranas laika. Jo ilgks laiks ir pagjis kop dienas, kas personai ticis izpildts piespriestais sods, jo mazka sasaiste ir starp sodu izpildes institciju darbbu un nodarjumu, kas veido noziedzgo nodarjumu recidvu. Sodu izpildes institcijm jorganiz darbs ar personm t, lai absolti atturtu vias no jaunu noziedzgo nodarjumu izdaranas, savukrt institciju darba kvalittes analzei jizmanto vien dati par personm, kas izdarjuas jaunus noziedzgus nodarjumus relatvi s laik kop dienas, kad tm izpildts piespriestais sods. Ievrojot citu valstu praksi, k ar vrtjot msu valsts institciju kapacitti veicot analtisko darbbu, viens gads kop soda izpildes pabeiganas dienas ir vrtjams k sapratgs un praktiski piemrojams laika periods datu vkanai un analzei. Ptjumos par recidvismu atirgi vrtjams jauna noziedzga nodarjuma izdaranas fakts brvbs atemanas soda izpildes laik. Formli juridiski25 attiecgais gadjums ir atzstams par noziedzgo nodarjumu recidvu. Tomr ai pieejai ir veltta ar pamatota kritika. Pirmkrt jievro, ka taj gadjum, kad sods vl nav pilnb izpildts, jauna noziedzga nodarjuma
24Sk.

Compendium of reoffending statistics and analysis. Published 4 November 2010 http://www.justice.gov.uk/publications/docs/compendium-of-reoffending-statistics-andanalysis.pdf 25 Vismaz saska ar Latvijas kriminltiesbm

31

izdaranas faktu nebtu pareizi saistt ar neefektvu soda izpildi kopum, kaut gan ir iespjams analizt atseviu kriminlsoda izpildes komponenu ietekmi uz personu. Otrkrt, ieslodzjuma viets personu rcbas brvba ir btiski ierobeota fakts, ka soda izpildes laik daudzi ieslodztie neizdara jaunus noziedzgus nodarjumus, ne vienmr liecins par soda mra sasnieganu un soda izpildes efektivitti. Krantz & Lindsten pamatoti norda, ka sajaucot statistikas datus par noziedzgo nodarjumu recidvu pc atbrvoanas no ieslodzjuma ar datiem par jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranu cietumos, recidvs noziedzbas aina tiek attlota nepatiesi.26 Ievrojot o apstkli, Britu kriminologi dareiz izmanto kombintu pieeju, proti, ja persona bijusi sodta ar brvbas atemanas sodu, par NNR atzst jauna noziedzga nodarjuma izdaranu pc atbrvoanas no brvbas atemanas soda izpildes, savukrt, ja personai piemrots sods, kas izcieams sabiedrb, laika periods, kur monitor jaunu noziedzgo nodarjumu izdaranu, ietver ar soda izpildes laiku.27 Prezumjot, ka personas uzvedbu ietekm gan kriminlsoda vai citu kriminltiesisko instrumentu piemroanas fakts, gan ar to izpildes process, par kopjo valsts reakcijas efektivitti var spriest, kad piespriestais sods, programmas un citi tiesiskie instrumenti ir pilngi izpildti, noziedzgo nodarjumu recidvu var klasifict, ievrojot laiku, kad jaunais noziedzgais nodarjums ticis izdarts - izirot NNR, pirms kriminlsoda izpildes uzskanas, soda (kriminltiesisko instrumentu) izpildes laik, k ar pc tam. Faktu, ka persona ir izdarjusi jaunu noziedzgu nodarjumu daas dienas pc atbrvoanas no brvbas atemanas iestdes, nevar pieldzint tam, ka penitenciro recidvu veido noziedzgs nodarjums, kas izdarts pc vairkiem gadiem. Nolk iegt kriminlsodu politikas rezultatvos rdtjus, uzmanba jpievr noziedzgo nodarjumu recidva intensittei, t.i. tam, cik tri un biei pc notiesanas personas izdara jaunus noziedzgus nodarjumus. Ar dai NNR klasifikcijai nav specilo terminoloisko apzmjumu, tomr tas nevartu bt rslis attiecgo rdtju fiksanai. Informcija par noziedzgo recidvu ir ciei saistta ar piemrojamo kriminlsodu, citu kriminltiesbu instrumentu, kriminlsodu izpildes un stenojams kriminlsodu politikas efektivitti. Atzstot to, tomr nav pamata vienkrot problmu un secint, ka relatvi liels noziedzgo nodarjumu recidva lmenis nozm kriminls justcijas zemo efektivitti, bet mazks recidvs
Sk. Krantz. L., Lindsten K. Recidivism statistics for imprisonment and probation. All sentences 1994-1999 followed up until 2000., Norrkping, 2002., p. 37 27 Sk. Compendium of reoffending statistics and analysis. Published 4 November 2010 http://www.justice.gov.uk/publications/docs/compendium-of-reoffending-statistics-andanalysis.pdf
26

32

noziedzbas patsvars nozm pareizku politikas realizciju noziedzbas samazinanai. Noziedzba, tai skaita recidv noziedzba, ir kompleksa pardba, kas atkarga no vairkiem faktoriem un to mijiedarbbas. Latvij netiek pttas saiknes starp atseviiem recidvs noziedzbas rdtjiem (a), piesprieamajiem kriminlsodu veidiem un mru (b) un piespriest kriminlsoda izpildes organizciju (c). Nav nedz teortisk pamatojuma, nedz emprisko datu par to, kda ir saistba un nozme starp mintajiem radtajiem. Publiskaj diskusij par recidvo noziedzbu das saiknes tiek ignortas vai paviri interprettas.

33

Noziedzgo nodarjumu recidva lmenis Latvij

Latvij nav preczas informcijas par NNR faktiem, recidvs noziedzbas dinamiku, ts tendencm un faktoriem, kas to ietekm. Pieejamie statistikas dati neauj izdart secinjumus par faktisko NNR lmeni un vispusgi raksturot recidvs noziedzbas fenomenu. o objektvo apstku d nav iespjams iegt pilngu informciju par noziedzgo nodarjumu recidvu. Tiesbu aizsardzbas institcijas reistr tikai dau no izdartajiem noziedzgajiem nodarjumiem. Par vairkiem noziedzgiem nodarjumiem nav informcijas, jo to izdarana netiek pamanta (piemram, kontrabanda, narkotisko vielu nelikumga aprite, koruptvie prkpumi). Virkne cietuo, neuzticoties tiesbu aizsardzbas institcijm vai skeptiski vrtjot to spju atklt un izmeklt izdartos noziedzgos nodarjumus, vispr nezio par izdartajiem likumprkpumiem. Par daudziem noziedzgiem nodarjumiem, kas radjui saldzinoi nelielu kaitjumu, policija vispr nesaem informciju, jo cietuo prt iespjamais ieguvums, ja zaudjumi tiks atldzinti, nekompenss laiku un emocionlos prdzvojumus, kurus prastu piedalans kriminlproces. Preczu nereistrto noziedzgo nodarjumu skaitu nav iespjams noskaidrot, tomr Latvij nav ar veikts ptnieciskais darbs, lai novrttu relo apdraudjumu, ko sabiedrbai rada noziedzgo nodarjumu izdarana. Noziedzgo nodarjumu reistrana negarant to atklanu. Lielk Latvij reistrto noziedzgo nodarjumu daa paliek neatklta. Piemram, 2009. gad Valsts policij atklto noziedzgo nodarjumu patsvars ir bijis 31,3 %, 2006 22 %. 28 Objektvi nav iespjams noskaidrot, kdu dau no neatkltajiem noziedzgiem nodarjumiem izdara iepriek sodts personas (recidvisti), tomr nav pamata uzskatt, ka to patsvars vartu bt mazks saldzinjum ar noziedzgo nodarjumu recidvu to noziegumu starp, kas atklti. emot vr, ka iepriek sodtm personm jau ir zinma kriminl pieredze un zinanas, ko vias izmanto, izdarot jaunus noziedzgus nodarjumus, to atklana ir saretka, saldzinjum ar tdu noziedzgu nodarjumu atklanu, ko izdarjuas personas, kuras pirmo reizi prkpj likumu. Ievrojot to, ir pamats uzskatt, ka neatklto noziedzgo nodarjumu vid recidvs noziedzbas lmenis ir augstks saldzinjum NNR lmeni atkltajos noziedzgajos nodarjumos. Kaut gan datus par NNR lmeni neatkltajos
28

Sk. Ieklietu ministrijas Valsts policijas publiskais prskats 2009. http://www.vp.gov.lv/doc_upl/publ_parsk_2009.doc; Ieklietu ministrijas Valsts policijas 2006. gada publiskais prskats http://www.vp.gov.lv/doc_upl/Fish/publ_parskats_2006.doc

34

noziedzgos nodarjumos ar turpmk nebs iespjams iegt, svargi ievrot, ka korekti secinjumi par NNR iemesliem un iespjm to mazint ar efektvku kriminlsodu izpildes organizanu sekms kopj NNR skaita samazinanos runjot gan par atkltajiem, gan neatkltajiem noziedzgajiem nodarjumiem. Statistikas dati, kas satur informciju par NNR ietver sev kriminltiesisk (legl) NNR faktus, savukrt jaunu noziedzgu nodarjumu izdarana pc tam, kad personm sodmba dzsta vai noemta, netiek skaitta k noziedzgo nodarjumu recidvs. Virkn gadjumu sodmbas dzanas laiks ir relatvi ss. Piemram, nosacti notiestas personas nodarjums veido noziedzgo nodarjumu recidvu, ja tas izdarts gada laik pc prbaudes laika beigm. Tpat ar pc piespiedu darba vai naudas soda piemroanas persona atzstama par sodtu tikai viena gada laik kop soda izpildanas dienas. Saska ar KL 65. panta piekto dau uzreiz pc soda izcieanas par nesodtu atzstama persona, kura izdarjusi kriminlprkpumu pirms astopadsmit gadu vecuma sasnieganas. No kriminltiesisk viedoka ir loiski un pareizi, ka pc noteikta laika prkpjs ir atzstams par nesodtu. Tomr, izmantojot NNR radtjus, lai vrttu kriminlsodu izpildes institciju darba kvalitti, sodmbas dzanas fakts ierobeo iespju gt pareizu priekstatu par sodu izpildes institciju darba kvalitti. Lai iegtu pilngku informciju par recidvo noziedzbu, nav nepiecieams grozt sodmbas dzanas krtbu, bet ir vlams pievrst uzmanbu un analizt ar tos gadjumos, kad sodmba ir dzsta, bet jauns noziedzgs nodarjums ir izdarts saldzinoi s laik pc iepriek piespriest kriminlsoda izpildes. NNR raksturojoo statistisko datu ieganas proces liela nozme ir cilvka faktoram procesa virztju pareizai izpratnei par noziedzgo nodarjumu recidva btbu, attiecgs informcijas fiksanai un nodoanai tm iestdm (amatpersonm), kas to apkopo. Saldzinoi viegli konstatt kriminltiesisk recidva esambu, ja persona saukta pie kriminlatbildbas otro reizi. Savukrt gadjum, ja persona ir sodta vairkkrt, tai skait nosakot galgo sodu saska ar KL 50. un 51. pantu, pareizu secinjumu par kriminltiesisk recidva esambu vai neesambu var izdart, rpgi izanalizjot informciju par to: kad personai tika piespriests kriminlsods; kad notiesjoie spriedumi ir stjuies spk; kad piespriestie sodi izpildti. Pieaujot kdu datu apstrdes laik, statistikas prskatos nekorekti atspoguojas informcija, kam ir nozme, vrtjot stenojamo kriminlsodu politiku un kriminlsodu izpildes institciju darba kvalitti. Jievro, ka NNR konstatcija nav procesa virztja prioritrais darbbas uzdevums. Valst nav institcijas, kas btu ieinteresta patiesas informcijas iegan par recidvo noziedzbu. Gan dokumenti, kas skar kriminlsodu 35

politiku, gan jauni tiesbu akti, kas izstrdti kriminls justcijas ietvaros, gan spk esoo normatvo aktu grozana notiek, rpgi neizvrtjot situciju saistb ar noziedzgo recidvu un ignorjot faktu, ka atsevii recidvo noziedzbu raksturojoie dati ir tiei saistti ar kriminlsodu, citu kriminltiesbu instrumentu, k ar stenojams kriminlsodu politikas (ne)efektivitti. Valsts nefinans recidvs noziedzbas problmu izpti un informcija par situciju ar recidvo noziedzbu ir iegstama, apvienojot fragmentrus datus no dadiem avotiem, kas iegti, izmantojot atirgu metodoloiju un kuras ticamba lielk vai mazk mr ir apaubma. ptjuma ietvaros aptaujtie specilisti ir nordjui, ka informcija par noziedzgo nodarjumu recidvu ir svarga, tomr viu prstvts institcijas un iestdes du informciju neapkopo vai apkopo tikai atsevius datus, ievrojot institucionls intereses un izmantojot informcijas apstrdes metodoloiju, kas neauj iegt plau priekstatu par noziedzgo nodarjumu recidvu. Aptaujtie specilisti, atzstot faktu, ka viu rcb nav plaas informcijas par recidvo noziedzbu un ts iemesliem, vienlaikus pauda viedokli, ka viu prstvts iestdes plaku informciju par noziedzgo nodarjumu recidvu nepiecieambas gadjum var pieprast un iegt no Ieklietu Ministrijas Informcijas centra. Tomr ir konstatts, ka ar IeM Informcijas centrs neveic da veida informcijas apkopoanu un apstrdi. Netie veid tas apliecina, ka mint nepiecieamba Latvijas kriminls justcijas institcijs joprojm nav apzinta, kas ir galvenais iemesls, kura d dati par NNR netiek izmantoti k rezultatvais rdtjs, vrtjot valsts institciju darba kvalitti. Kaut gan respondenti atzinui, ka informcija par noziedzgo nodarjumu recidvu ir svarga, ir skaidri redzams, ka praktiiem nav pilnb saprotams, kpc da informcija vispr ir nepiecieama un k t vartu sekmt iestdes/institcijas darba mru sasnieganu. Latvijas problma ir ne tikai taj apstkl, ka dati par recidvo noziedzbu neatspoguo relo situciju s pardbas sakar, bet ar ieinterestbas trkum iegt du informciju un izmantot to institciju darba kvalittes uzlaboanai. Latvij nav nedz pieprasjuma pc detaliztas informcijas par noziedzgo nodarjumu recidvu, nedz tdas informcijas piedvjuma. Akadmisk personla un studentu jautjumi par to, kda ir situcija ar noziedzgo nodarjumu recidvu, nesatur tik spcgu impulsu, lai tas vartu ietekmt sistmu, mudinot praktius maint datu apstrdi attiecb uz recidvo noziedzbu. Nav noliedzams ar fakts, ka detaliztkas informcijas iegana par jebkdu pardbu, tai skait par recidvo noziedzbu, prasa papildus cilvkresursus un finansjumu, ko odienas apstkos lmumu piemji nevls atbalstt. Tas tomr nenozm, ka minto datu ieganas, apstrdes un 36

analzes pilnveidoana nav iespjama. Iegstams informcijas kvalitti var uzlabot ar neieguldot papildus finanu ldzekus.

37

Dati par recidvo noziedzbu Latvij

Personai piespriestais kriminlsods, noteiktie kriminltiesiskie pienkumi, kriminlsoda izpildes organizana un ts saturs var atirgi ietekmt likumprkpja uzvedbu mazint noziedzgo nodarjumu recidva varbtbu (a), neietekmt to (b), un pat palielint jauna noziedzga nodarjuma izdaranas risku29 (c). Kriminls justcijas mris ir sekmt noziedzgo nodarjumu novranu, tai skait atturt iepriek sodto personu no jaunu likumprkpumu izdaranas. Tpc ir svargi, lai valsts intervenci kriminlsoda, citu kriminltiesisko instrumentu piemroanu un izpildi notiestais neuztvertu vienaldzgi vai ar niknumu. Lai datus par noziedzgo nodarjumu recidvu vartu izmantot kriminlsodu izpildes institciju darba analzei, tiem jbt pietiekami detaliztiem. NNR rdtji ir tiei atkargi no kriminlsodu izpildes organizanas (ne)efektivittes, tomr noziedzga nodarjuma recidva fakts pats par sevi, neanalizjot to raksturojoo informciju un neatkljot t iemeslus, neidentific kriminlsodu izpild konkrtas problmas. NNR iemesli var bt dadi - to var saistt ar valsts reakcijas nepietiekambu, ts neatbilstbu notiest vajadzbm, recidva risku ignoranu un likumprkpja personbas patnbm u.c. Latvijas kriminls justcijas iestdm tiei nav noteikts uzdevums vkt, apkopot un analizt informciju par recidvo noziedzbu. Dau valsts institciju rcb ir statistikas dati, kas saistti ar noziedzgo recidvu un recidvo noziedzbu. Tomr attiecg informcija ir fragmentra un nepietiekami detalizta, kas neauj pilnvrtgi analizt kriminls justcijas, it pai kriminlsodu izpildes institciju, darba kvalitti. Valsts institcijs apkopotos datus par noziedzgo nodarjumu recidvu uztver un pasniedz k tdus, kas raksturo kriminlo pasauli cilvkus, kuriem noziedzgo nodarjumu izdarana ir kuvusi par regulru nodarbi, ignorjot faktu, ka noziedzgo nodarjumu recidvs ir rdtjs, kas btu izmantojams, vrtjot kriminlsodu izpildes institciju darbbu un kriminlsodu politikas efektivitti.

Neviens kriminlsods vai cits kriminltiesbu instruments netiek piemrots, lai mudintu personu prkpt Kriminllikum ietverts tiesbu normas. Tomr, ja sodu izraugs un piemro, neievrojot riskus un personas vajadzbas, pastv iespja, ka kriminlsoda mri netiks sasniegti. Piemram, ja personai, kura nav nolojusi izdarto noziedzgo nodarjumu, tiek piemrots kriminlsods, kas neparedz konkrtajai personai svargus uzvedbas ierobeojumus, neuzliek pienkumus, notiestais to var interprett k atbrvoanu no kriminlatbildbas (soda), radot priekstatu, ka noziedzgajai uzvedbai neseko nelabvlgas sekas. Tpat nesamrgi barga reakcija uz noziedzgu nodarjumu ar var radt nevlamu efektu saniknot personu un radt viam prliecbu, ka viam ir tiesbas atriebties sabiedrbai un atseviiem cilvkiem par netaisngi piemrotajiem ierobeojumiem
29

38

Iepazstoties ar normatvajiem aktiem, kas regul tiesbu aizsardzbas sistmas institciju kompetenci, analizjot publiskotos, ka ar dienesta lietoanai paredztos statistikas datus, intervjot valsts institciju amatpersonas, tika iegta informcija par NNR rdtjiem, kas ir atseviu valsts institciju rcb, k ar noskaidrots amatpersonu viedoklis par jautjumiem, kas attiecas uz veicamo ptjumu.

Tiesas
Tiesu vara Latvijas Republik pieder rajonu (pilstu) tiesm, apgabaltiesm, Augstkajai tiesai un Satversmes tiesai. Likums Par tiesu varu neparedz tiesm un tiesneiem pienkumu pievrst uzmanbu recidvs noziedzbas problmm, k ar apkopot datus par noziedzgo recidvu. Tomr noziedzgo nodarjumu recidvs ir fakts, kuram ir nozme kriminlproces un td, lemjot par noziedzgo nodarjumu kvalifikciju un prkpjiem piesprieamajiem sodiem, is fakts tiek emts vr. Detaliztka informcija par recidvo noziedzbu, ts ietekmjoajiem faktoriem, piesprieamo kriminlsodu un citu kriminltiesisko instrumentu ietekmi uz notiesto personu nkotnes uzvedbu nepiecieama tiesneiem, lemjot par prkpjam piesprieamo kriminlsodu un t mru. Papildus mintajai informcija ir svargi, lai tiesnea rcb btu apsdzto personu raksturojoie dati, personas vajadzbu un risku izvrtjums. Risku un vajadzbu novrtjumam (RVN) jkst par obligtu procedru pirms kriminlsoda piemroanas. Informcija par noziedzgo nodarjumu recidvu, sasaistot to ar kriminlsodu vai citu kriminltiesisko instrumentu piemroanu, vartu tikt izmantota, vrtjot kriminlsodu politikas, ko steno Latvijas tiesas, efektivitti. Secinjumu izdaranai svargi zint, k likumprkpjiem piesprieamie sodi, kriminltiesiskie ldzeki un nosakmie pienkumi ietekm personas uzvedbu un proti - vai tie attur personas no jaunu noziedzgo nodarjumu izdaranas. Nedz TIS, nedz citas informcijas sistmas nesniedz atbildi uz o jautjumu. Iepazstoties ar TIS datiem, ir iespjams noskaidrot recidvistu patsvaru notiesto personu vid, bet nav iespjams uzzint, cik daudz cilvku, kuriem, piemram, 2007. vai 2008. gad piesprieda sodu, ir izdarjui jaunus noziedzgus nodarjumus soda izpildes laik vai pc t. Tpat ar nav detaliztkas statistisks informcijas par to, k likumprkpju uzvedbu ietekmjusi piespiedu darba vai naudas soda piesprieana, vai ar nosactas notiesanas piemroana. TIS dati neauj ar spriest par to, k noziedzgo nodarjumu recidva fakts ietekm kriminlsoda un t mra izvli. 39

Tiesneu rcb nav informcijas par recidvo noziedzbu un kriminlsodu efektivitti jaunu noziedzgu nodarjumu novran. Piesprieamo kriminlsodu veidu un mru izvles kritrijs nav zias par to efektivitti un iespju sasniegt kriminlsodu mrus, bet intuitv nojausma un pieredz balstt prliecba, ka piesprieamais sods konkrtaj gadjum vartu bt efektvs.

Prokuratra
Prokuratra ir tiesu varas institcija, kas patstvgi veic uzraudzbu pr likumbas ievroanu normatvajos aktos noteikts kompetences ietvaros.30 Uzraugot pirmstiesas izmeklanas procesus un operatvs darbbas norisi, veicot pirmstiesas izmeklanu un kriminlvajanu, uzturot valsts apsdzbu, uzraugot sodu izpildi, prokuratras uzmanbas fokus ir konkrtas personas un notikumi. Likumdevjs nav uzdevis prokuratrai veikt zintniski ptniecisko darbu, analizt noziedzbas, tai skait recidvs noziedzbas, iemeslus un faktorus, k ar izstrdt stratiju to mazinanai. Administratvajos nolkos enerlprokuratra apkopo datus par veiktajm procesulajm darbbm un kriminlprocesiem, tomr ldz im nav izmantojusi datus par noziedzgo nodarjumu recidvu, lai analiztu piemrojamo kriminlsodu, kriminltiesisko instrumentu, pau kriminlprocesa veidu efektivitti. Prskat Latvijas Republikas Prokuratras darba rezultti par 2009. gadu, k ar enerlprokurora prskat par prokuratras darbu 2009. gad31 nav datu par noziedzgo recidvu un personm, kuras iepriek bijuas sodtas. Prokurori k procesa virztji, katr konkrtaj kriminlliet iegst un fiks informciju par apsdzto personu kriminlo pagtni, k ar nodod statistisko informciju Ieklietu ministrijas Informcijas centram. Ar pieprasot informciju no IeM IC, prokuroram svargi nevis iegt priekstatu par recidvo noziedzbu Latvij, bet noskaidrot, vai konkrts personas ir vai nav bijuas iepriek sodtas. Aptaujtie prokuratras darbinieki ir nordjui, ka viu rcb nav statistikas datu par noziedzgo nodarjumu recidvu, bet du informciju nepiecieambas gadjum var pieprast un saemt no IeM Informcijas centra. Ldz im enerlprokuratra nav prasjusi no IeM IC du informciju. Ja no IeM Informcijas centra btu pieprasts statistiskais prskats par recidvo
Prokuratras likums, Latvijas Republikas likums, pieemts 1994. gada 19. maij http://www.likumi.lv/doc.php?id=57276 31 Latvijas Republikas Prokuratras darba rezultti par 2009. gadu http://www.prokuratura.gov.lv/doc_upl/2009_gads.pdf; enerlprokurora Ja Maiza prskats par prokuratras darbu 2009. gad http://www.prokuratura.gov.lv/doc_upl/Generalprokurora_Jana_Maizisa_parskats_par_2009.g adu.pdf
30

40

noziedzbu Latvij, IeM IC btu jatzst das informcijas neesamba vai manuli japstrd uzkrtie dati, lai du prskatu sagatavotu. Informcija par recidvo noziedzbu, ts faktoriem un tendencm, dati par atseviu kriminlsodu piemroanas preventvo efektu, paldztu prokuroriem izvlties kriminlprocesa veidu un ierosint piemroanu vai ar piemrot likumprkpjiem tdus kriminlsodus, kas maksimli sekmtu jaunu noziedzgo nodarjumu novranu. Prokuroru darba kvalittes vrtanu btiski sekmtu Prokuratras Informcijas sistmas izveidoana, kas fikstu informciju par kriminlprocesa gaitu, aizdoms turtajm un apsdztajm personm. Nodroinot das sistmas savienojumu ar TIS, PLUS, IeM IC sistmm, k ar vl neizveidoto, bet objektvi nepiecieamo Ieslodzjuma vietu Informcijas sistmu, btu iespjams gt informciju, kas ir nepiecieama, lai izstrdtu efektvu stratiju noziedzbas mazinanai, k ar lai iegtu patiesu informciju par kriminls justcijas institciju darba efektivitti. Prokuratras informcijas sistmas izveidoana ir nkotnes jautjums - tas prass gan laiku, gan ar materilus resursus, kuras prokuratras rcb patlaban nav. Tomr jau tagad prokuratras amatpersonas vartu atzt das sistmas izveidoanas nepiecieambu, k ar paziot par nolku tdu izveidot. Rpjoties par sabiedrbas drobu, btu svargi zint, k likumprkpjus ietekm nosacta atbrvoana no kriminlatbildbas, vienoans par vainas atzanu un sodu, priekraksts par sodu, atbrvoana no kriminlatbildbas sakar ar izlgumu ar cietuo. Nedz prokuratras, nedz citu institciju rcb nav informcijas par to, kds ir NNR lmenis mintajos gadjumos; vai tas ir lielks vai mazks saldzinjum ar citm kriminltiesiskm intervencm un kriminlprocesa veidiem. Uzskto un uz tiesu nostto kriminllietu skaits, dati par atseviiem kriminlprocesa veidiem ir svarga informcija, kas ilustr prokuratras darba slodzi, tomr t nav derga, lai vrttu prokuratras darbbas efektivitti. Statistikas datus par noziedzgo recidvu, ja tie ir pietiekami detalizti, var izmantot, vrtjot prokuratras darba kvalitti, di sekmjot efektvku kriminltiesisko instrumentu piemroanu un kriminls justcijas mru sasnieganu. Informciju par noziedzgo nodarjumu recidvu jau tagad var iegt, statistiski apstrdjot datus, kas uzkrti IeM Informcijas centra datu bzs. IeM IC neveic o darbu, jo no valsts institcijm, tai skait prokuratras, nav signlu, ka da informcija ir nepiecieama, lai labk pildtu institcijas uzdevumus, k ar vrttu paveikto darbbu kvalitti.

Tieslietu Ministrija
41

Tieslietu ministrija ir vado valsts prvaldes iestde tieslietu (tiesbu politikas un tiesu administranas) nozars, k ar cits Ministru kabineta noteikumos Nr. 243 mintajs valsts politikas joms32. Ministrija izstrd un steno valsts politiku kriminltiesbu jom (Tieslietu Ministrijas nolikuma 5.1.1. punkts), organiz kriminlsodu izpildi un probcijas sistmas darbbu (Tieslietu Ministrijas nolikuma 5.3.2. punkts). Saska ar likumu Par tiesu varu 107. panta otrs daas 4. punktu Tieslietu Ministrija ir Tiesu informatvs sistmas przine. Tieslietu ministrijas padotb atrodas Ieslodzjuma vietu prvalde, Tieslietu ministra padotb Tiesu administrcija, prraudzb Valsts probcijas dienests. Izstrdjot un stenojot politiku kriminls justcijas jom, Tieslietu ministrijai objektvi jbt ieinterestai informcijas iegan par recidvo noziedzbu Latvij, kriminlsodu izpildes institciju darba efektivitti, resursu lietdergu izmantoanu. Tomr Tieslietu ministrijas pozcija aj jautjum ir diezgan neitrla nenoliedzot das informcijas un ts analzes svargumu, Ministrija nav uzmusies ldera lomu, neveic darbbas, lai maintu esoo krtbu un uzsktu detaliztku informcijas vkanu. Vienlaikus aptaujts ministrijas amatpersonas uzsver informcijas par recidvs noziedzbas nozmi, nordot, ka t ir nepiecieama, izstrdjot politikas plnoanas dokumentus, ka ar normatvo aktu grozjumu projektus.

Tiesu administrcija
Atbilstoi likuma Par tiesu varu 1071. panta pirmajai daai Tiesu administrcija ir tieslietu ministra padotb esoa ties prvaldes iestde, kas organiz un nodroina rajonu (pilstu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrmatu nodau administratvo darbu. Nosakot Tiesu administrcijas kompetenci, likuma par tiesu varu 1071. panta otrs daas 14. punkt ir paredzts, ka Tiesu administrcija apkopo tiesu un zemesgrmatu nodau statistikas datus par to darbu, analiz apkopotos datus un sniedz prieklikumus par nepiecieamajm izmaim statistikas prskatos. Atbildg Tiesu administrcijas amatpersona ir atzinusi, ka iestde neapkopo statistikas datus par noziedzgo nodarjumu recidvu un recidvo noziedzbu un da informcija tai nav nepiecieama. Tiesu administrcija ir Tiesu informatvs sistmas turtja (Likuma Par tiesu varu, 286. panta tre daa). Kop 2004. gada dati par kriminllietu tiesvedbas gaitu tiek reistrti un apstrdti Tiesu informcijas sistm (TIS), kas
32 Tieslietu ministrijas nolikums, Ministru kabineta noteikumi Nr. 243, pieemti 2003.gada 29.aprl http://www.likumi.lv/doc.php?id=74748

42

veidota k centralizta sistma, kurai lietotji piesldzas, izmantojot internetu. Izmantojot TIS ievietotos datus, Tiesu administrcija sagatavo prskatus par lietu izskatanu tiess, k ar informciju par notiestjm personm. Prskati par gada laik notiestjm personm tiek publiskoti Tiesu administrcijas mjas lap.33 Tiesu administrcijas sagatavotajos prskatos nav tdas sadaas k noziedzgo nodarjumu recidvs, tomr informcija par kriminltiesisko (leglo) recidvu tajos atspoguojas 3. ail, kuras nosaukums ir Notiests personas. T.sk. ar iepriekjo sodmbu. Tiesu Administrcijas prskats par notiesto personu skaitu tiek sastdts, izmantojot TIS 78. prskata datus, savukrt par notiestjiem brniem izmantojot TIS 79. prskata datus. Tomr Tiesu administrcijas TIS publiskojamie statistikas dati nedaudz atiras. Tas ir saistts ar faktu, ka TIS ir dinamiska sistma ts lietotjiem ievadot sistm jaunus datus, mains ar statistikas dati, savukrt Tiesu Administrcijas prskati atspoguo situciju uz to sagatavoanas dienu un tiek saglabti .xlm faila formt, kas vairs nav atkargs no izmaim TIS. Piemram, atbilstoi TIS 78. prskata datiem, kas iegti 2010. gada 2. decembr, 2009. gad Latvijas tiesas notiesja 10 879 personas, no vim 3 930 personas iepriek ir bijuas sodtas, ttad legl recidva lmenis ir 36,1 %, savukrt Tiesu administrcijas sagatavotais prskats atspoguo situciju atbilstoi datiem, kas bijui ievadti ldz 2010. gada 8. martam, nordot, ka 2009. gad tiesas notiesja 10 855 personas, no tm 3 921 ar iepriekjo sodmbu (kriminltiesisk recidva lmenis 36,1 %). Tiesu informcijas sistma sev ietver vienotu tiesu lietvedbas programmatru un tiesvedbas datu bzi tiesu darba vajadzbm, k ar judikatras datu bzi. Atbilstoi Ministru kabineta noteikumiem Nr. 582, TIS izveidoanas un izmantoanas mris ir automatizt tiesu lietvedbas ciklu, nodroinot lietu datu reistranu, apstrdi, glabanu, prraidanu un pieejambu, radot iespju operatvi kontrolt lietu virzbu procesa gait, efektvu nepiecieams informcijas (datu) apmaiu starp tiesm un tieslietu sistmas iestdm, automatiztu statistikas prskatu sagatavoanu, k ar datu apmaiu automatizt rem ar citm valsts informcijas sistmm.34 Atbilstoi likuma Par tiesu varu 286. panta ceturtajai daai, Tiesu informatvs sistmas ietvaros Augstk tiesa veido judikatras datubzi, kas izmantojama, lai veidotu viena veida tiesu praksi, attsttu nacionls tiesbas un juridisko zintni.

Notiesto personu skaits http://www.ta.gov.lv/index.php/lv/29/58/243/index.html Par tiesu informatvs sistmas izveidoanas, uzturanas un izmantoanas krtbu un minimlo iekaujams informcijas apjomu, Ministru kabineta noteikumi Nr.582, pieemti 2007.gada 28.august http://www.likumi.lv/doc.php?id=162608&from=off
34

33

43

TIS prskata Notiesto personu skaits Valsts probcijas dienestam (20), 4. aile ietver datus par notiestjm personm, kuras iepriek bijuas sodtas. Izmantojot prskata datus, ir iespjams noskaidrot legl recidva lmeni to personu vid, kurm sodu piemro tiesa.35 Tiek atspoguota informcija par notiesto skaitu, izdarto noziedzgu nodarjumu kvalifikciju, iepriek sodto personu skaitu. Prskat ir ar informcija par notiesto personu vecumu, piespriestajiem sodiem, nosactas notiesanas prbaudes laikiem, tomr t attiecinma uz vism notiestajm personm, neatspoguojot situciju tiei ar recidvistiem. Ldzga informcija tiek atspoguota TIS 80. prskat Notiesto personu skaits, kaut gan dati nedaudz atiras no tiem, kas ir iekauti 20. prskat. Notiesto personu skaits ar iepriekjo sodmbu36 Gads 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. Notiesto kopskaits Personu skaits Personu skaits ar iepriekjo ar iepriekjo sodmbu sodmbu, % 11 459 3 841 34 % 10 207 10 427 10 979 10 888 3 447 3 415 3 736 3 933 34 % 33 % 34 % 36 %

Noziedzgu nodarjumu veidi, kas veidoja noziedzgo nodarjumu recidvu 2009. gad (izvilkums)37
Latvijas KK un KL panti Noziedzgo nodarjumu recidva patsvars, % Latvijas KK un KL panti Noziedzgo nodarjumu recidva patsvars, % t.sk. ar iepriekjo sodmbu t.sk. ar iepriekjo sodmbu Notiesto kopskaits Notiesto kopskaits

LKK 139.p.2.d. LKK 139.p.4.d. LKK 139.p.5.d. LKK 141.p. LKK 142.p. LKK 143.p.

1 2 2 1 1 1

0 1 0 0 0 0

KL 1901.p. KL 192.p. KL 193.p. KL 1931.p. KL 195.p. KL 200.p.

22 31 322 5 3 1

0 9 80 25 % 1 0 0

35 Jievro, ka prskat nav iekauti dati par personm, kurm sods tika piemrots ar prokurora priekrakstu par sodu, kuras pirmstiesas izmeklanas laik nosacti atbrvotas no kriminlatbildbas; atbrvotas no atbildbas, jo izlguas ar cietuo, k ar noziedzg nodarjuma mazsvarguma d u.c. gadjumos 36 Izmantojot TIS prskata Notiesto personu skaits Valsts probcijas dienestam (20) datus 37 Izmantojot TIS prskata Notiesto personu skaits Valsts probcijas dienestam (20) datus

44

LKK 144.p. LKK 161-7.p. LKK 162.p. LKK 213.p. LKK 222-6.p. KL 78.p. KL 93.p. KL 109.p. KL 110.p. KL 111.p. KL 112.p. KL 116.p. KL 117.p. KL 118.p. KL 121.p. KL 123.p. KL 125.p. KL 126.p. KL 128.p. KL 130.p. KL 131.p. KL 132.p. KL 141.p. KL 143.p. KL 146.p. KL 149.p. KL 152.p. KL 154-1.p. KL 156.p. KL 157.p. KL 159.p. KL 160.p. KL 161.p. KL 162.p. KL 162-1.p. KL 165.p. KL 165-1.p. KL 166.p. KL 170.p.

2 1 7 1 2 6 3 41 25 2 11 33 33 13 2 4 181 139 5 79 8 11 4 16 2 4 3 1 3 4 38 17 15 29 1 1 14 7 55

1 0 0 0 0 0 0 4 3 0 2 10 15 8 0 0 58 37 2 16 2 4 2 3 0 1 2 0 0 0 14 8 4 6 0 0 1 1 11

KL 207.p. KL 208.p. KL 210.p. KL 214.p. KL 215.p. KL 216.p. KL 217.p. KL 218.p. KL 219.p. KL 221.p. KL 2211.p. KL 2212.p. KL 2213.p. KL 228.p. KL 230.p. KL 2301.p. 32 % KL 231.p. 27 % KL 2311.p. KL 233.p. 20 % KL 236.p. KL 238.p. KL 251.p. KL 253.p. KL 2531.p. KL 2532.p. KL 258.p. KL 260.p. KL 262.p. KL 2621.p. KL 264.p. KL 265.p. KL 269.p. KL 270.p. KL 273.p. KL 274.p. KL 275.p. KL 279.p. KL 281.p. KL 285.p.

9 2 60 87 9 1 1 29 10 30 82 44 9 11 10 32 441 6 150 6 2 3 299 246 462 3 283 1401 4 1 17 26 29 1 5 72 11 2 7

0 0 6 7 3 0 0 1 1 6 17 7 0 2 0 1 98 3 22 0 0 1 107 85 304

10 %

22 %

66 % 0 20 389 1 0 3 8 4 0 2 15 3 0 0

28 %

37 % 47 %

45

KL 172.p. KL 173.p. KL 174.p. KL 175.p.1.d. KL 175.p.2.d. KL 175.p.3.d. KL 175.p.4.d. KL 176.p. KL 177.p. KL 177-1.p. KL 178.p. KL 179.p. KL 180.p. KL 182.p. KL 183.p. KL 182-1.p. KL 185.p. KL 186.p. KL 187.p. KL 190.p.

5 1 64 172 514 1793 79 494 179 5 2 129 1446 2 21 2 439 8 1 4

2 0 15 43 281 731 44 240 48 1 1 24 696 1 6 0 137 1 1 0

KL 296.p. KL 297.p. KL 298.p. 25 % KL 300.p. 55 % KL 301.p. 41 % KL 306.p. 56 % KL 309.p. 49 % KL 310.p. 27 % KL 312.p. KL 313.p. KL 314.p. KL 315.p. KL 317.p. KL 318.p. KL 319.p. KL 320.p. KL 322.p. KL 323.p. KL 327.p. Kop

1 1 2 25 2 1 4 8 212 11 59 24 6 4 4 21 1 22 2 10888

1 0 1 3 2 0 0 7 194 3 16 9 0 0 0 0 0 3 0 3933 92 %38

48 %

31 %

36,1 %

Notiesto personu skaits ar iepriekjo sodmbu39 Gads 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. Notiesto kopskaits Personu skaits Personu skaits ar iepriekjo ar iepriekjo sodmbu sodmbu, % 11 385 3 829 33,6 % 3 434 3 408 3 734 3 930 3 585 33,7 % 32,7 % 34,0 % 36,1 % 37,8 % 10 410 10 977 10 879 9 473

10 175

TIS statistiskie prskati ietver informciju, kas sniedz visprjo priekstatu par notiestjm personm, tai skait par recidvistu patsvaru notiesto personu vid. Tomr svargi ievrot, ka TIS dati atspoguo nevis rela (kriminoloisk), bet kriminltiesisk NNR lmeni, turklt prskatos nav iekauti dati par personm, kurm sods tiek piemrots ar prokuroru priekrakstiem par

38 Ievrojot KL 312. panta konstrukciju, par o noziedzgo nodarjumu var sodt tikai recidvistus. Tomr TIS prskat noziedzgo nodarjumu recidvs veido 92 % - 8 % - kdas, ievadot informciju sistm 39 Izmantojot TIS prskata Notiesto personu skaits (80) datus

46

sodu, k ar personm, kuras atbrvotas no kriminlatbildbas pirmstiesas izmeklanas laik. Tiesu informcijas sistm apkopotos statistikas datus var izmantot, lai raksturotu personas, kuras apsdztas noziedzgo nodarjumu izdaran. No TIS iegstm informcija sniedz kriminlsodu izpildes institcijm visprji raksturojou informciju par jaunpiencjiem personm, kurm juzsk kriminlsoda izpilde. informcija sniedz visprjo priekstatu par Latvijas kriminls justcijas efektivitti, bet to tomr nevar izmantot, lai vrttu policijas, prokuratras, Valsts probcijas dienesta un ieslodzjuma vietu darba efektivitti. Lai vrttu likumprkpjiem piespriesto kriminlsodu un to izpildes efektivitti, janaliz nevis recidvistu patsvars notiesto personu vid, bet to personu uzvedba, kurm kriminlsods tiek izpildts un kurm soda izpilde pabeigta. Notiesto personu skaits un nosacti piespriestais sods 2005. - 2010. gad (86)40
Gads Nosacti notiesto kopskaits Tai skait ar iepriekjo sodmbu Personu skaits ar iepriekjo sodmbu, %

2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010.

5 156 3 848 3 761 3 694 3 224 2 733

910 621 591 528 367 286

17,6 % 16,1 % 15,7 % 14,3 % 11,4 % 10, 5 %

Vrtjot nosacts notiesanas piemroanas tendences, tai skait personm, kuras agrk izdarjuas noziedzgus nodarjumus, par kuriem sodmbas nav noemtas un dzstas, svargi ievrot, ka likumdevjs ir grozjis Kriminllikumu, saaurinot iespjas piemrot nosactu notiesanu (agrk likums pieva personu nosactu notiesanu ar naudas sodu un piespiedu darbu; nav bijui ierobeojumi nosacts notiesanas piemroanai ievrojot piespriests brvbas atemanas ilgumu; sodmba nav bijis rslis personas nosactai notiesanai41). Nosactas notiesanas piemroanas saaurinana

40 41

Izmantojot TIS prskata Notiesto personu skaits un nosacti piespriestais sods (86) datus Saska ar KL 55. panta pirmo dau nosactu notiesanu drkst piemrot, ja personai ir piespriesta brvbas atemana uz laiku, kas nav ilgks par pieciem gadiem. Saska ar KL 55. panta vienpadsmito dau nosacta notiesana nav nosakma personai par ta noziedzga nodarjuma izdaranu, ja persona agrk bijusi notiesta ar brvbas atemanu vai arestu un sodmba par to nav noemta vai dzsta. di, nosactas notiesanas piemroanu ierobeojoi, grozjumi ir spk kop 2008. gada 1. septembra, tomr, ievrojot KL 5. panta otro

47

ir saistma ar ar plaku piespiedu darba piemroanu. Grozjumi KL 55. panta vienpadsmitaj da, kas aizliedz nosactas notiesanas piemroanu par ta noziedzga nodarjuma izdaranu personm, kuras iepriek bijuas sodtas ar brvbas atemanu vai arestu, ja sodmba par to nav noemta vai dzsta, vl vairk samazins recidvistu skaitu nosacti notiesto personu vid. Saistb ar KL 55. panta grozjumiem svargi ievrot, ka nosactas notiesanas piemroanas samazinjums, kas konstatjams pdjos gados, un, kas turpinsies ar tuvkajos gados, objektvi nenozm efektvku recidvs noziedzbas apkaroanu. Recidvisti, kuriem agrk tiesas varja piemrot nosactu notiesanu tagad tiek sodti ar relu brvbas atemanu vai piespiedu darbu, kas nav vrtjams k faktors, kas nkotn vartu atturt os cilvkus no jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranas. Tiesu informcijas sistm tiek sagatavots ar prskats par to iepriek sodto personu skaitu, kuras notiestas ar brvbas atemanu. Ar brvbas atemanu notiestu personu, kuras agrk bijuas notiestas, patsvars (%) no notiesto personu kopj skaita 2005. - 2010. gad42
Kopjais notiesto personu skaits Ar brvbas atemanu notiesto personu skaits, kuras agrk bijuas notiestas Ar brvbas atemanu notiesto personu skaits, kuras agrk bijuas notiestas patsvars (%)

Gads

2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010.

11 268 10 119 10 380 10 937 10 850 9 453

2 054 2 061 1 963 2 150 2 480 2 315

18,2 % 20,4 % 18,9 % 19,7 % 22,9 % 24,5 %

Nedaudz plaku informciju par recidvo noziedzbu sniedz 79. prskats Notiesto nepilngadgo personu skaits. Tas ne tikai ietver informciju par nepilngadgo notiesto skaitu un izdarto noziedzgu nodarjumu veidiem, iepriek sodto personu skaitu, bet ar atspoguo situciju gan ar kriminltiesisko (leglo), gan ar kriminoloisko (faktisko) recidvu nepilngadgo vid. Lai raksturotu nepilngadgo notiesto personu sodmbas, prskat ir iekautas das ailes: nav tiesti (8), atbrvoti no kriminlatbildbas (9), tiesti, bet sodmba noemta (dzsta) (10), tiesti, ir nenoemta sodmba(11).

dau, likuma grozjumi ir saistoi, notiesjot par nodarjumiem, kas izdarti pc 2008. gada 1. septembra; 42 Avots: TIS statistika https://tis.lursoft.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&SessionId=68433898&id=212&topmenuid=151 ;

48

79. prskats ietver ar informciju par notiesto nepilngadgo dzimumu, vecumu noziedzgo nodarjumu izdaranu personu grup, brnu audzinanu imen un rpus ts, piespriestajiem sodiem, tomr mint informcija netiek saistta ar datiem par noziedzgo nodarjumu recidvu. Nepilngadgo notiesto personu skaits 2005. - 2010. gad 43
Iepriekj sodmba Gads Notiesto nepilngad go kopskaits Nav tiesti Atbrvoti no kriminlatbil dbas Tiesti, bet sodmba noemta Tiesti, ir nenoemta sodmba

2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010.

1 435 1 384 1 248 1 155 931 741

1 068 1 042 942 847 688 556

5 7 1 6 2 2

57 40 41 28 23 31

303 295 264 274 218 151

Tiesu informcijas sistma tiek veidota k instruments, kam ir uzdevums sekmt informcijas apmaiu starp tiesm. Tomr ts potencils ir daudz lielks sistm uzkrto informciju var izmantot, vrtjot valst realizjamo kriminlsodu politiku, k ar atseviu kriminlsodu efektivitti. da informcija, k ar recidvo noziedzbu raksturojoo svargo rdtju korelcijas, patlaban nepards TIS prskatos. Valsts interess ir veidot jaunus statistikas prskatus, kas maksimli detalizti atspoguotu informciju par noziedzgo nodarjumu recidvu un recidvo noziedzbu. TIS neks par centrlo elementu datu apstrdes sistm, kas apkopos svargko informciju par noziedzgo nodarjumu recidvu, tomr TIS ir svarga loma aj sistm. Rpjoties par informciju, kas raksturo NNR apkopoanu un apstrdi, btiski, lai TIS btu savienojama ar PLUS un IeM IC sistmm. Attiecb uz pau TIS ir vlams, lai t plak atspoguotu informciju attiecb uz kriminlsodu un citu kriminltiesisko instrumentu piemroanu, fiksjot gan kriminltiesiskos, gan ar kriminoloiskos noziedzgo nodarjumu recidva faktus.

Valsts probcijas dienests

43

Izmantojot TIS prskata Notiesto nepilngadgo personu skaits (79) datus

49

Valsts probcijas dienests ir tieslietu ministra prraudzb esoa ties prvaldes iestde, kas steno valsts politiku kriminlsoda piespiedu darbs un audzinoa rakstura piespiedu ldzeka sabiedriskais darbs izpild, k ar probcijas klientu uzraudzb un socils uzvedbas korekcij.44 Valsts probcijas dienests ir kriminlsodu un citu kriminls justcijas instrumentu izpildes institcija, kas papildus tam veic ar citas darbbas, kurm ir btiska loma kriminlproces - sniedz izvrtanas ziojumus, izstrd un steno probcijas programmas, organiz un vada izlgumus kriminlproces, organiz audzinoa rakstura piespiedu ldzeka sabiedriskais darbs izpildi. 2009. gad Valsts probcijas dienesta uzraudzb ir bijui 13 580 klienti, vl 4 290 cilvki ir kuvui par VPD klientiem sakar ar kriminlsoda piespiedu darbs - piesprieanu, 212 jaunas klientu lietas tika iekrtotas sakar ar audzinoa rakstura piespiedu ldzeka sabiedriskais darbs izpildi nepilngadgajiem, tika organiztas 745 izlguma procedras, 654 cilvkiem sniegta postpenitencir paldzba45, 1317 klienti iesaistti probcijas programms.46 Valsts probcijas dienests neveic ar NNR saistts informcijas mrtiecgu apkopoanu un apstrdi, tomr izmanto atsevius datus par kriminltiesisko recidvu, raksturojot VPD klientus un VPD darba apjomu. Saska ar VPD gada prskatu no 4290 klientiem, kuriem 2009. gad tika uzskta piespiedu darba izpilde, 1196 personas (28 %) iepriek bijuas sodtas, 370 uzraudzbas lietas tika izbeigtas sakar ar klientu notiesanu par jauna noziedzga nodarjuma izdaranu uzraudzbas laik, bet uzraugot personas, kuras ar prokurora lmumiem nosacti atbrvotas no kriminlatbildbas, NNR gadjumi nav konstatti.47 Informcija par NNR nav sistematizta un t nav izmantojama VPD darba kvalittes vrtanai. Valsts probcijas dienesta filozofijas pamat ir atzia, ka soda izpilde nav pamris, bet gan instruments, kas var sekmt personas resocializciju. Strdjot ar klientiem, Valsts probcijas dienesta darbinieki cenas identifict apstkus, kuru d tika izdarts noziedzgs nodarjums, iemct notiestajm personm patstvgi risint problmas, mazint to faktoru ietekmi, kas rada vai var radt jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranas risku. Valsts probcijas dienesta darbinieki atzst, ka viens no rdtjiem, kas ilustr dienesta darba efektivitti izvirzto mru sasniegan ir noziedzgo nodarjumu recidva lmenis
Valsts probcijas dienesta likums, Latvijas Republikas likums, pieemts 2003. gada 18. decembra http://www.likumi.lv/doc.php?id=82551 45 Ldz 2009. gada 1.jlijam, kad saska ar grozjumiem Valsts probcijas dienesta likum tika prtraukta postpenitencir paldzbas sniegana 46 Valsts probcijas dienests. 2009. gada publiskais prskats http://www.probacija.lv/upload/gada_parskati/2009_vpd_publiskais_parskats_.pdf 47 Valsts probcijas dienests. 2009. gada publiskais prskats http://www.probacija.lv/upload/gada_parskati/2009_vpd_publiskais_parskats_.pdf
44

50

Valsts probcijas dienesta realizjams intervences laik, k ar pc ts pabeiganas. Sasaistot sava darba kvalitti ar NNR lmea samazinanu, vairki aptaujtie dienesta darbinieki atzina, ka mra sasniegana ir oti sareta un biei vien pat neiespjama. Nav retums, ka strdjot ar klientiem, probcijas dienesta darbinieki negst prliecbu, ka NNR novrana konkrtaj gadjum ir iespjama, td gadjum o mri aizstj daudz pieticgks pankt, lai persona neizdartu jaunu noziedzgu nodarjumu stenojams uzraudzbas laik. Valsts probcijas dienesta darbinieki, kuri strd tie saskarsm ar klientiem, atzst, ka viiem ir svargi zint katra konkrta klienta kriminlo biogrfiju, jo tam ir liela nozme, nosakot uzraudzbas intensitti un ts veidus. Statistisk informcija par noziedzgo nodarjumu recidvu un recidvo noziedzbu iem darbiniekiem nav nepiecieama, lai pildtu dienesta pienkumus. Nepiecieambu uzkrt un analizt NNR raksturojoo informciju uzsvra aptaujts Valsts probcijas dienesta prvaldes amatpersonas. da informcija ir nepiecieama, lai vrttu Valsts probcijas dienesta stenojam darba kvalitti, mrtu VPD stenojamo intervenu efektivitti kriminlsodu mru sasniegan, izstrdtu Valsts probcijas dienesta attstbas stratiju. Valsts probcijas dienests nevar uzemties atbildbu par visiem NNR gadjumiem, kuros vainojami esoie vai bijuie dienesta klienti. Tomr ikviens noziedzga nodarjuma recidva gadjums ir fakts, kas norda, ka dienesta darbiniekiem nav izdevies atrast un piemrot tdus instrumentus, kas atturtu personu no jauna noziedzga nodarjuma izdaranas. Nav aubu, ka katru NNR gadjumu btu svargi analizt, lai saprastu, kpc persona izdarjusi jaunu noziedzgu nodarjumu. Tomr Valsts probcijas dienesta rcb nav resursu, lai du darbbu veiktu. Tomr VPD specilisti pamatoti uzskata, ka apkopojot un analizjot datus par noziedzgo nodarjumu recidvu un saistot iegstamo informciju ar datiem par personai piespriesto sodu, t izpildes organizciju, sodu izpildes saturu, ir iespjams gt uz pierdjumiem balsttu informciju par atseviu kriminlsodu un to izpildes institciju darba kvalitti. Valsts probcijas dienesta prvalde un VPD struktrvienbas fiks datus par veiktajm darbbm, nodroinot iespju iegt informciju par probcijas klientu skaitu, izpildtajm piespiedu darba stundm, uzsktajiem un stenotjiem izlgumiem, uzraudzb esoo personu skaitu u.c. Apkopojam informcija ir svarga un t tiei norda, ka Valsts probcijas dienests funkcion un veic liela apjoma darbu. di iegstamie dati auj spriest par dienesta darba apjomu, bet nenodroina iespju izdart secinjumus par paveikt darba kvalitti.

51

Valsts probcijas 2009. gada prskat ir uzsvrts, ka 2004. gad, izveidojot Valsts probcijas dienestu, Latvij tika uzskta jauna, kvalitatva pieeja sabiedrb izcieamo kriminlsodu izpildei, pievroties recidvu veicinoo faktoru novranai un sabiedrbai nodart kaitjuma atldzinana48. Lai izstrdtu efektvu stratiju recidvs noziedzbas lmea mazinanai, svargi gt zinanas NNR veicinoajiem faktoriem (a), k ar identifict tdus kriminltiesisks intervences veidus, kas ietekmtu personu uzvedbu, atturot ts no jaunu likumprkpumu izdaranas (b). VPD iespjas pielgot likumprkpjam piespriesto kriminlsodu vai citu kriminltiesisko instrumentu ir oti ierobeotas. Tomr, strdjot ar klientu, pastv iespja fikst informciju par pielietotajm metodm un pamieniem. du informciju, ja to sasaista ar datiem par noziedzgo nodarjumu recidvu, var izmantot, lai veiktu dienesta darba vispusgu analzi, tai skait izdarot secinjumus par atseviu darbbu efektivitti NNR novran. 2009. gad aprobt, bet kop 2010. gada izmantojam Probcijas lietu uzskaites sistma (PLUS), ir paredzta Valsts probcijas dienesta darbiniekiem un nodroina sistmas lietotjiem das iespjas: vajadzgs klienta lietas meklanu; darbu ar klientu lietm un lietu sadam; dokumentu, komentru un uzdevumu piesaisti klienta lietai; darbu ar dokumentiem, kuri ir saemti no lietvedbas sistmas (DocLogix); darbu ar partneriem un darba devjiem, partneru sniegtajiem pakalpojumiem un darba devju piedvtjm darba vietm; darbu ar lietotja uzdevumiem, to izveidoanu, uzdoanu, izpildi, atcelanu, prvirzanu; izmantojot e-pakalpojumus, reistrt ieslodzjuma vietu darbiniekiem drzum atbrvojams personas, darba devjiem un partneriem ievadt piedvjumus par vakancm un pakalpojumiem; atskaiu veidoanu; lietotjus, lomas, sistmas parametrus urnlus u.t.t. administranu.49 PLUS nodroina iespju Valsts probcijas dienesta darbiniekiem gt informciju par atseviiem dienesta klientiem, k ar prskatm veid saemt informciju par kriminlsoda izpildi un uzraudzbas organizanu pr
48 Valsts probcijas dienests. 2009. gada publiskais prskats http://www.probacija.lv/upload/gada_parskati/2009_vpd_publiskais_parskats_.pdf 49 PLUS v1.0 Probcijas lietu uzskaites informcijas sistma. Lietotju un administratora rokasgrmata

52

probcijas klientiem. Atzingi vrtjot PLUS izveidi, jatzst, ka patlaban tas vl nenodroina iespju efektvi apstrdt taj iekaujamo informciju un radt saikni starp noziedzgo nodarjumu recidvu un Valsts probcijas dienesta darba organizanu ar klientiem, klientu vajadzbm un riskiem. Attstot PLUS sistmu, svargi nodroint iespju enert statistiskos prskatus, kas detalizti atspoguotu depersonificto informciju par VPD klientiem, viu vajadzbm, atkltajiem riskiem un probcijas dienesta intervencm, kas izmantotas o risku mazinanai. Patlaban VPD konstat noziedzgo nodarjumu recidvu faktus, ja klients izdara jaunu noziedzgu nodarjumu laik, kad Valsts probcijas dienests izpilda viam piespriesto sodu vai vi ir dienesta uzraudzb. VPD pievr uzmanbu diem noziedzgo nodarjumu recidva gadjumiem, turklt vrt to k profesionlo neveiksmi. Tomr da informcija tikai daji atspoguo situciju ar noziedzgo nodarjumu recidvu VPD klientu vid, jo mintais tiek fiksts tikai tad, ja noziedzgais nodarjums ir atklts laik, kad VPD turpina soda izpildi vai persona joprojm ir dienesta uzraudzb. Lai izmantotu statistiskos datus par NNR k rezultatvo rdtju, kas raksturotu Valsts probcijas dienesta darba kvalitti, to recidvistu loks, kuru uzvedba btu analizjama, ir jpaplaina. Vrtjot VPD darba kvalitti, nozme ir nevis tam, kad noziedzgais nodarjums atklts, bet tam, kad tas ticis izdarts. Ja Valsts probcijas dienesta klients satiekas ar probcijas darbiniekiem, piedals probcijas programms, bet taj paa laik plno un izdara jaunus noziedzgus nodarjumus, btu jatzst, ka probcijas aktivittes pamatmri nav sasnieguas. VPD jzina par diem gadjumiem un janaliz tie neatkargi no t, vai noziedzgais nodarjums tiek atklts uzreiz pc t izdaranas vai pc daiem gadiem. Tpat VPD darba kvalittes vrtanai ir nozmga informcija par bijuo klientu noziedzgajiem nodarjumiem, kas izdarti s laik pc kriminlsoda izpildes vai VPD uzraudzbas pabeiganas. Ja jauns noziedzgs nodarjums izdarts laik, kad VPD darbinieki ir skui strdt ar klientu, dienesta atbildba par NNR faktu vartu bt mazka, jo vl nav stenotas visas aktivittes, ko probcijas specilisti atzinui par nepiecieamm, lai pozitvi ietekmtu personas uzvedbu. Savukrt soda izpildes vai uzraudzbas pabeigana nozm, ka valsts piln mr stenojusi darbbas, kurm bija jbt pietiekamm, lai novrstu jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranu, bet vlamais rezultts nav sasniegts. Valsts probcijas dienestam jiegst, japkopo un janaliz informcija par noziedzgo nodarjumu recidva gadjumiem, ja jauns noziedzgs nodarjums izdarts laik, kad persona ir bijusi VPD klients, k ar vismaz viena gada laik pc soda izpildes vai uzraudzbas pabeiganas. Atbilstoi spk esoajiem normatvajiem aktiem VPD darbiniekiem nav tiesisk pamata pieprast un saemt informciju par bijuajiem VPD klientiem. 53

ds reguljums nav pareizs un atspoguo valstiskas domanas trkumu par NNR novranu un sabiedrbas drobu. Valsts probcijas dienesta darbiniekiem jbt nevis tiesbm iegt informciju par bijuo klientu jauniem noziedzgiem nodarjumiem, bet gan pienkumam du informciju vkt un analizt, nolk pilnveidot darbu ar notiestajm personm. Problmu btu vlams risint, nevis pieirot VPD darbiniekiem tiesbas gt du informciju, bet nodroinot informcijas automtisku apstrdi, proti, Sodu reistr esos informcijas automtisku lejupieldi par VPD bijuajiem klientiem PLUS sistm ar iespju vlk iegt statistisko informciju par noziedzgo nodarjumu recidva lmeni.

Ieslodzjuma vietu prvalde

Ieslodzjuma vietu prvalde ir Tieslietu ministrijas padotb esoa valsts prvaldes iestde, kas steno valsts politiku apcietinjuma k drobas ldzeka un brvbas atemanas k kriminlsoda izpildes jom.50 Organizjot brvbas atemanas soda izpildi Latvijas Republik, IeVP neveic mrtiecgu NNR raksturojos statistisks informcijas vkanu un analzi. Kaut gan viena no atbildgajm IeVP amatpersonm intervijas laik ir uzsvrusi, ka noziedzgo nodarjumu recidvs ir rdtjs, kas raksturo Ieslodzjuma vietu darba kvalitti, ptjuma gait netika iegti pierdjumi tam, ka attiecgs informcijas nozme un piemroanas iespjas ir atbilstgi novrttas Ieslodzjuma vietu prvald. Informcija par NNR netiek izmantota, lai vrttu penitencirs sistmas darba kvalitti un brvbas atemanas soda efektivitti, novrot jaunus noziedzgus nodarjumus. IeVP veic statistikas datu apkopoanu, bet tas notiek administratvos nolkos lai veidotu institcijas budetu, plnotu notiesto izvietoanu, nodrointu iespju sniegt datus citm institcijm, piemram, Tieslietu Ministrijai, Saeimai, Valdbai, Statistikai prvaldei. IeVP darbu raksturojoie statistikas rdtji publiskojami prvaldes gada prskatos, savukrt ptnieciskajiem nolkiem ir iespjams iegt statistikas datus par skiem laika posmiem nedm, mneiem, ceturkiem. Noziedzga nodarjuma recidva fakti netiek ignorti ieslodzjuma viets tos ievro, organizjot darbu ar konkrtiem notiestjiem, k ar lemjot par iespju nosacti pirms termia atbrvot notiestos no soda izpildes brvbas atemanas iestd. Attiecb uz konkrtu notiesto NNR fakts, it pai
50 Ieslodzjuma vietu prvaldes likums, http://www.likumi.lv/doc.php?id=68492

pieemts

Saeim

2002.

gada

31.

oktobr

54

gadjumos, kad persona bijusi sodta vairakkrt, interpretjams k jauna noziedzga nodarjuma izdaranas riska faktors. Tomr cietumiem nav nedz resursu, nedz uzdevuma analizt ar recidvo noziedzbu saistts problmas, vrtt efektu, ko rada soda izpildes remi un darba organizcija ar ieslodztajiem. Penitencirs sistmas ietvaros analtisko darbu vartu veikt Ieslodzjuma vietu prvalde, tomr patlaban tas nenotiek. IeVP gada prskat tiek iekauti dati par notiesto, k ar nepilngadgo notiesto patsvaru, ievrojot kriminlsoda izpildes reizi. Atbilstoi IeVP 2009. gada prskatam 44 % personu, kuras sodtas ar brvbas atemanu, notiestas ar brvbas atemanu pirmo reizi, savukrt 56 % is sods piemrots divas vai vairkas reizes.51

Notiestie izcie sodu (2009)52

ceturto reizi un vairk 21,3%

treo reizi 12,7%

otro reizi 22%

pirmo reizi 44%

Atbilstoi IeVP datiem iepriek sodto brnu patsvars 2009. gad bija 74 %. Kaut gan brvbas atemanu izcie relatvi neliels nepilngadgo skaits (2010. gada 1. janvr 96 brni, 2011. gada 10. janvr 46 brni 53), bet IeVP apkopotie statistikas dati neauj izdart secinjumus par NNR lmeni pc iepriek piespriest kriminlsoda izpildes, nepilngadgo noziedzgo nodarjumu recidva problmm jpievr paa uzmanba. Ieslodzjuma vietu prvaldei, k ar iestdm, kas izpilda nepilngadgajiem brvbas atemanas sodu, lai kvalitatvi
51 IeVP gada prskat nav nordts, tomr aptaujts IeVP amatpersonas atzina, ka jdziens iepriek sodts personas lietojams aur nozm, saprotot to k personas, kuras iepriek bijuas sodts ar brvbas atemanu 52 Dati no Ieslodzjuma vietu prvaldes 2009. gada publisk prskata http://www.ievp.gov.lv/images/stories/faili/IeVP_2009gada_publiskais_parskats.zip 53atbilstoi IeVP datiem

55

pildtu funkcionlos uzdevumus, objektvi nepiecieams ir zint, vai soda izpildes laik izmantojams metodes, programmas un aktivittes sasniedz mri un mazina jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranas gadjumus, vai soda izpildei atveltie resursi tiek izmantoti nelietdergi.

Nepilngadgie notiestie izcie sodu (2009)54

ceturto reizi un vairk 14,6%

pirmo reizi 26%

treo reizi 25% otro reizi 34,4%

Ieslodzjuma vietu prvalde regulri apkopo informciju par penitencir recidva lmeni, atspoguojot to atskait Par notiesto skaitu, prvietoanu un sastvu. Atbilstoi IeVP datiem 2010. gada 1. jlij ar brvbas atemanu notiesto skaits, kuriem brvbas atemanas sods tika izpildts pirmo reizi, bija 44 %, savukrt 56 % notiesto iepriek jau ir bijui sodti ar brvbas atemanu. Ar brvbas atemanu notiesto sadalana, ievrojot brvbas atemanas izcieanas reizi (uz 2010. gada 1. jliju un 1. oktobri)55

Dati no Ieslodzjuma vietu prvaldes 2009. gada publisk prskata http://www.ievp.gov.lv/images/stories/faili/IeVP_2009gada_publiskais_parskats.zip 55 Avots: IeVP atskaite Par notiesto skaitu, prvietoanu un sastvu 2010. gada 2. ceturksn (uz 2010. gada 1. jliju); IeVP atskaite Par notiesto skaitu, prvietoanu un sastvu 2010. gada 3. ceturksn (uz 2010. gada 1. oktobri)
54

56

2010. gada 1. jlij Izcie brvbas atemanas sodu Pirmo reizi Otro reizi Treo reizi Ceturto reizi un vairk Notiesto skaits 2235 1121 663 1044 % 44 % 22 % 13 % 21 %

2010. gada 1. oktobr Notiesto % skaits 2128 44 % 1066 641 1007 22 % 13 % 21 %

Ieslodzjuma vietu prvaldes gada prskat netiek lietoti tdi jdzieni k noziedzgo nodarjumu recidvs vai recidvisti, tomr prvalde apkopo informciju par personm, kuras ir vairakkrt sodtas.56 emot vr, ka vairkkrt var tikt sodtas ar personas, kuras nav atzstamas par recidvistiem57, apkopotos datus nevar pilnb attiecint uz recidvo noziedzbu. Papildus problma ir saistta ar noziedzgo nodarjumu recidva un sodto personu jdzienu izpratni. Nav ar skaidrs, vai apkopojot informciju par sodtajm personm, tiek ievrotas faktisks sodmbas, vai sodmbas, kas nav noemtas un dzstas. Intervt IeVP amatpersona ir atzinusi, ka prvaldes uzmanbas lok ir tikai ts personas, kuras atkrtoti ir sodtas ar brvbas atemanu. emot vr, ka IeVP nav normatv akta, kas defintu statistisks informcijas apkopoanas krtbu, nevar izslgt ar citu jdziena vairakkrt sodts personas interpretcijas esambu ieslodzjuma viets, kas vc skotnjos statistikas datus un nodod tos prvaldei. Nepietiekams detalizcijas d apkopotos datus par vairkkrt sodtm personm var izmantot viengi administratvos nolkos - k ilustrciju iestdes gada prskatam, bez iespjm vrtt iestdes darbbas efektivitti. IeVP nav juridisk pienkuma vkt un analizt informciju par noziedzgo nodarjumu recidvu. Vienlaikus Ieslodzjuma vietu darbinieki prsvar gadjumu nesaskata penitencirs sistmas vainu fakt, ka tik daudz cilvku, bdami jau sodti ar brvbas atemanu, pc atbrvoanas no cietuma atkal izdara jaunus noziedzgus nodarjumus. Vairki cietumu un IeVP darbinieki k brvbas atemanas soda primro mri atzst notiesto izolciju, bet mra sasnieganu saista ar piespriest soda izpildi visa tiesas piespriest termia garum. Ieslodzjumu vietu sistma nejt atbildbu par personu uzvedbu pc viu atbrvoanas no brvbas atemanas iestdm. Noliedzot vai nesaskatot saikni starp brvbas atemanas soda izpildes organizanu un penitenciro
56 Ieslodzjuma vietu prvalde 2009. gada publiskais prskats http://www.ievp.gov.lv/images/stories/faili/IeVP_2009gada_publiskais_parskats.zip 57 Gadjum, ja persona ir izdarjusi vairkus noziedzgus nodarjumus, kas veido kopbu, bet sods par noziedzgiem nodarjumiem tiek piespriests ar vairkiem spriedumiem, nosakot galgo sodu saska ar KL 50. panta piekto dau

57

recidvu, IeVP amatpersonas neredz nepiecieambu apkopot un analizt datus, kas raksturo recidvo noziedzbu un noziedzgo nodarjumu recidvu. Viens no aptaujtajiem IeVP darbiniekiem nordja, ka statistisko informciju par noziedzgo nodarjumu recidvu var pieprast un iegt no IeM IC. emot vr, ka IeM IC neapkopo statistikas datus par recidvo noziedzbu, ir pamats apaubt du iespju. Turklt jievro, ka aptaujtie IeM IC darbinieki nevarja atcerties gadjumus, kad Ieslodzjuma vietu prvaldes specilisti btu interesjuies par statistikas datiem, kas raksturo noziedzgo nodarjumu recidvu. Uzmanbu un analzi prasa kriminlsoda izpildes organizana ikvienai personai nav nozmes tam, vai persona sodta pirmo reizi vai tiesta vairakkrt. Tomr noziedzgo nodarjumu recidvs ir neprprotams indikators, ka attiecb uz konkrtu personu iepriek piemrotais kriminlsods nav bijis efektvs, ka valsts ir izgzusies soda mra sasniegan. Izdarot secinjumus no notiku, valsts institcijas var korit savu reakciju uz o personu, k ar uz citiem likumprkpjiem, di mazinot negatvo faktoru ietekmi, kas rada jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranas risku. Statistikas datus par NNR var izmantot, vrtjot brvbas atemanas soda izpildes kvalitti. IeVP ir institcija, kas organiz brvbas atemanas soda izpildi, un td ts darbiniekiem jbt ieinterestiem to ru novran, kas trauc kriminlsoda mru sasnieganai. Ievrojot ieslodzjuma vietu darbbas sfru, uzmanba jpievr penitencir recidva radtjiem, jo tiei tajos var saskatt cietumu darbinieku neizdarbas, kad NNR riski ignorti vai pat palielinjuies. Dati par noziedzgo nodarjumu recidvu, it pai penitenciro recidvu, ir svargs rdtjs, kas btu emams vr, analizjot brvbas atemanas piemroanas un izpildes efektivitti. Detaliztie statistikas dati par recidvo noziedzbu ir nepiecieami, lai efektvi stenotu valsts politiku brvbas atemanas soda izpildes jom. Statistiskie dati par penitenciro recidvu un to analze ir nepiecieami vl jo vairk, ievrojot kardinli atirgs domas par iespju ietekmt personas nkotnes uzvedbu, izoljot viu no sabiedrbas. Atbilstoi viedoklim, ko atbalsta ar ptjuma autors, brvbas atemana, ja ts laiks nav izmantots, lai veiktu ar personu resocializjoos, rehabilitjoos, izgltojoos u.c. paskumus, biei vien nevar nodroint kriminlsoda mru sasnieganu; izolcija no sabiedrbas jizmanto, lai pozitvi ietekmtu personu un maintu vias attieksmi pret citiem cilvkiem un sabiedrbu. Saska ar otru viedokli nav lietdergi trt resursus, lai sniegtu atbalstu notiestajm personm ieslodzjuma vietas uzdevums ir paturt notiesto izolcij vis tiesas spriedum noteiktaj laika period un novrst notiesto bganu no ieslodzjuma vietas, bet noziedzgo nodarjumu 58

recidvs ir atkargs tikai no paas personas un vides, kur persona iekst pc brvbas atemanas soda izpildes ar resocializjoajiem un rehabilitjoajiem paskumiem un programmm nevar novrst jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranu. o viedoku kolziju nevar atrisint citdk, k saldzinot un analizjot datus par personm, kuras pc kriminlsoda izpildes ir turpinjuas noziedzgo karjeru (a) vai dzvojuas, neprkpjot ar Kriminllikumu noteiktos aizliegumus (b). Recidvo noziedzbu raksturojoo statistikas datu apkopoana un to rpga analze nepiecieama, lai korekti defintu brvbas atemanas soda lomu msdienu kriminlaj justcij, k ar, lai noteiktu ieslodzjuma vietu darbbas prioritros un tiem pakrtotos uzdevumus. Nepiecieamo statistisko datu uzkranu un apkopoanu sekmtu Ieslodzjuma vietu Informatvs sistmas izveide, kas btu analoga Valsts probcijas dienest izveidotajai sistmai PLUS. emot vr, ka tuvkaj laik IeVP nav iecerjusi das sistmas izveidoanu, uzmanba btu jpievr tam, k un kdu statistisko informciju IeVP apkopo, kdi ir informcijas apkopoanas mri, ieganas un apstrdes metodoloija. Lai nodrointu kvalitatvu statistisko datu ieganu, IeVP btu vlams izstrdt un apstiprint noteikumus, kas skaidri defintu depersonificts informcijas apstrdes krtbu un mazintu tdu kdu skaitu, kas saisttas ar neskaidri nordtajiem pieprasms informcijas kritrijiem. Patlaban, piemram, attiecb uz IeVP apstiprinto atskaiti Par notiesto skaitu, prvietoanu un sastvu tiek prezumts, ka atskaites aiu nosaukumi ir pietiekami preczi un norda uz informciju, kas tajs ir jievada, turklt atskaites aizpildanai paldz atskaites formai pievienotie paskaidrojumi. Var piekrist tam, ka vairkos gadjumos ailes nosaukums tiem ir saprotams un ieslodzjuma vietu darbiniekiem btu jsaprot, kda informcija ir jievada. Tomr ir ar gadjumi, kad atskaites aiu nosaukumi neauj izdart viennozmgus secinjumus par apkopojamo informciju. Piemram, attiecb uz atskaites 188. - 191. pozcijm, nav saprotams, k skaitt brvbas atemanas reizes, ja pastv vairki personu notiesjoie spriedumi, tomr otraj un citos spriedumos galgais sods ir noteikts, piemrojot KL 50. panta 5. dau, proti, nav noziedzgo nodarjumu recidva. Atskaitei pievienotie paskaidrojumi zinm mr nodroina kontroli par ievadmo informciju, paredzot, ka atsevio aiu informcijai jbt viendai, tomr tas tikai paldz nepazaudt datus, bet nekdi nav saistts ar atseviu datu metodoloiski pareizu ievadanu. Lai izmantotu datus par noziedzgo nodarjumu recidvu k penitencirs sistmas rezultatvo rdtju, svargi apkopot detaliztku informciju par notiestajm personm, viu uzvedbu soda izpildes laik, piedalanos 59

resocializjoos un rehabilitjoos paskumus, attieksmi pret darbu, citm personm, vlmi gt izgltbu utt. da depersonificta informcija jsaista ar noziedzgu nodarjumu recidva faktiem, kas konstatjami pc personas atbrvoanas no brvbas atemanas iestdes. Lai izdartu secinjumus par penitencirs sistmas efektivitti, japkopo statistiskie dati par noziedzgu nodarjumu recidvu, kas izdarts saldzinoi s laik piemram, viena gada period - pc personas atbrvoanas no cietuma.

Ieklietu ministrija
Ieklietu ministrija ir vado valsts prvaldes iestde ieklietu nozar, kas ietver noziedzbas apkaroanas, sabiedrisks krtbas un drobas aizsardzbas, personas tiesbu un likumgo intereu aizsardzbas, valsts robeas drobas, ugunsdrobas, ugunsdzsbas, glbanas, civils aizsardzbas, iedzvotju uzskaites un dokumentanas, k ar migrcijas un pilsonbas jautjumu apaknozares.58 K nordja intervt atbildg IeM amatpersona, pati ministrija nenodarbojas ar informcijas apkopoanu, jo tas neietilpst ministrijas funkcijs. du darbu veic Ieklietu ministrijas (IeM) padotbas iestde Informcijas Centrs (IC). Ik mnesi IeM no IC iegst visu nepiecieamo informciju, tai skait IC rcb esoos datus par NNR, lai vartu veikt tai likum noteikts funkcijas. No IeM IC saemto informciju ministrija izmanto diem mriem: a) t saucamajiem ad hoc gadjumiem, lai izvrttu jaunas sistmas izveides nepiecieambu un iespjas. Piemram, IC dati tika izmantoti, debatjot par pedoflu reistru; b) attstbas plnoanas dokumentu izstrd. Piemram, veicot plnotus paskumus cilvktirdzniecbas novranai, narkotisko vielu aprites ierobeoanai, noziegumu novranai pret brniem. Katram no iem jautjumiem tiek veidota sava valsts programma, tpc jplno rezultatvie rdtji un NNR ir viens no plnoto paskumu efektivittes rdtjiem un tie ir vajadzgi, lai saprastu, vai konkrtais risinjums, ko piedv programma strd vai n. Ministrija saem datus no IC tabulr form par vism pozcijm, ko apkopo IC un kam nav uzlikts paas aizsardzbas statuss bz visprga rakstura informcija. Saemto statistisko informciju ministrija izmanto pc vajadzbas; ministrija neveic nekdu regulru sistmanalzi, jo tas neietilpst IeM funkcijs. m zim lielkoties ir informatvs raksturs un ts tiek izmantota mrtiecg nolk.
58 Ieklietu ministrijas nolikums, Ministru kabineta noteikumi Nr. 240 , pieemti 2003. gada 29. aprl, http://www.likumi.lv/doc.php?id=74751&from=off

60

emot vr, ka IeM IC neapkopo statistisko informciju par recidvo noziedzbu, nav skaidrs, kdu informciju par NNR Ieklietu ministrija ik mnes saem no IeM IC. K vadoajai valsts prvaldes iestdei ieklietu nozar, Ieklietu ministrijai jbt ieinterestai tdu datu iegan, kas atspoguotu recidvs noziedzbas rdtjus un to sasaisti ar valst stenojamajiem paskumiem noziedzbas lmea mazinanai. Ir saprotams, ka ministrijai paai nav jvc informcija par noziedzgo recidvu; statistisko datu analzes veikana var tikt uzticta IeM padotb esoajm institcijm, vai ts veikanai var tikt piesaistti rjas organizcijas (outsourcing). Tomr Ieklietu ministrija nav tds dzinjspks, kas aktvi rkotos aj jom; ministrijai btu jdemonstr ieinterestb du datu iegan un juzsver, ka pastv objektva nepiecieamba izmantot zintniskas metodes noziedzbas apkaroanas jom.

Ieklietu Ministrijas Informcijas centrs

Informcijas centrs ir Ieklietu ministrijas pakautb esoa ties prvaldes iestde. Centra darbbas mris ir veicint noziedzbas novranu un apkaroanu, sabiedrisks krtbas un drobas aizsardzbu, izmantojot informcijas apstrdes un analzes ldzekus, k ar nodroint ministriju un ts padotb esos iestdes ar Eiropas Savienbas prasbm atbilstom operatvo radiosakaru un privto elektronisko sakaru tklu sistmm.59 IeM IC neapkopo un neanaliz informciju, kas raksturo noziedzgo recidvu un recidvo noziedzbu; nav ar ieceres to uzskt dart tuvkaj nkotn. Intervt IeM IC amatpersona ir nordjusi, ka tehniski ir iespjams dabt atsevius datus par noziedzgo nodarjumu recidvu, strdjot ar Soda reistru un Noziedzgo nodarjumu reistru, tomr specilie modui statistisko datu pieprasanai un saemanai nav izveidoti un to izveidoana nav dienas krtb. Patlaban IeM IC nevar atbildt uz jautjumu, kds ir Latvijas noziedzgo nodarjumu recidva lmenis, cik daudz ir personu, kuras izdara jaunus noziedzgus nodarjumus, bdamas notiestas par citu noziedzgo nodarjumu izdaranu. Tomr, k nordja intervt IC amatpersona, ja statistisks informcijas pieprasjums nav plai defints, t.i. skar kdu konkrtu likumprkpju grupu, IeM IC darbinieki, manuli atlasot un prstrdjot viu rcb esoo informciju, var sagatavot pieprasto statistisko prskatu. Protams, ar aj gadjum atbildes saturs tiks ierobeots ar rdtjiem, ko IC ir ieguvis no procesa virztjiem un citm normatvajos aktos mintajm personm. Tas, protams, nenodroina sistmisku pieeju datu apstrdei, turklt IeM IC kapacitte ir ierobeota un tas nav spjgs sagatavot statiskos prskatus, lai atbildtu uz visiem iespjamajiem informcijas pieprasjumiem.
59

Sk. Ieklietu ministrijas Informcijas centra nolikums, MK noteikumi Nr. 526, pieemti 2004. gada 8. jnij

61

Aptaujtie IeM IC darbinieki neuzskata, ka Centram btu jnodarbojas ar iegto datu analzi viuprt IC nav jbt uzkrto datu patrtjam IC uzdevums iegt, uzkrt informciju un nodroint tai piekuvi tm personm un institcijm, kurm noteikt veida informcija ir nepiecieama, proti, IeM IC uzdevums ir nodroint informcijas cirkulciju. Vienlaikus tiek nordts, ka IeM IC ir interests, lai tam btu iespja tri un kvalitatvi sniegt pieprasmo informciju, tomr iegstms informcijas apjomu nosaka normatvie akti un IeM IC var sniegt vien tos datus, kas ir t rcb. Informcijas centrs ir Sodu reistra przinis un turtjs. Sodu reistr tiek apkopota, apstrdta un glabta informcija par fiziskajm personm, kuras Latvijas Republik ir aizturtas, tiek turtas aizdoms, ir apsdztas, notiestas, attaisnotas noziedzgu nodarjumu izdaran, pret kurm ir izbeigts kriminlprocess, k ar par personm, kurm piemroti administratvie sodi Latvijas Republik; k ar ar Latvijas Republiku saisttajm personm (pilsoi; pastvgie iedzvotji; personas, kuras Latvij ir samuas pastvgas uzturans ataujas, bezvalstnieki un bgi, kuri ir izdarjui noziedzgus nodarjumus un administratvos prkpumus cits valsts). Sodu reistrs tiek veidots, ievrojot nepiecieambu nodroint kriminlprocesam un administratvs atbildbas noteikanai nepiecieams informcijas apriti.60 pieeja faktiski ar nosaka no Sodu reistra iegstms informcijas veidu un apjomu, proti, tas nodroina iespju prbaudt, vai konkrts personas ir bijuas iepriek sodtas, tomr nesniedz informciju par recidvo noziedzbu, recidvs noziedzbas patsvaru, noziedzgo nodarjumu recidvu veidiem. Informcijas apjomu un ts iesnieganas krtbu Sodu reistram nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 687. Krtba un apjoms, kd iesniedzamas zias Sodu reistram un izsniedzamas Sodu reistr iekauts zias.61 Saldzinjum ar datu vkanas krtbu Noziedzgo nodarjumu reistram, kas pastvja ldz 2005. gada 1. oktobrim, procesa virztajiem, k ar citm amatpersonm vairs nav jievada sistm dati, kas saistti ar noziedzgo nodarjumu recidvu un iepriekjm sodmbm. Tas nenozm atteikanos no btisku datu apkopoanas izmaias ir vrstas uz informcijas aprites optimizanu. Ldz 2005. gada 1. oktobrim IeM Informcijas Centram iesniedzam

60 61

Sk. Sodu reistra likuma 4. pantu Krtba un apjoms, kd iesniedzamas zias Sodu reistram un izsniedzamas Sodu reistr iekauts zias, Ministru kabineta noteikumi Nr. 687, pieemti 2006. gada 22. august http://www.likumi.lv/doc.php?id=142521

62

informcija par personu, kas raksturoja noziedzgo nodarjumu recidvu62

Noteikumu punkts 26. Iesniedzam informcija par personu

Persona, kura agrk ir izdarjusi noziedzgu nodarjumu: 1. bdama nepilngadga; 2. divas reizes; 3. trs vai vairk reizes; 4. grup; 5. bet tikusi atbrvota no kriminlatbildbas, piemrojot audzinoa rakstura piespiedu ldzekli; 6. pc amnestijas; 7. pc aploanas; 8. vienveidgus noziedzgus nodarjumus; 9. citus; 10. un tikusi izraidta no valsts; 11. un kurai agrk piespriests papildsods policijas kontrole; 12. un kurai agrk piespriests cits papildsods Persona: 1. ir agrk izcietusi sodu brvbas atemanas viet; 2. izdarja noziedzgu nodarjumu viena gada laik pc atbrvoanas; 3. izdarja noziedzgu nodarjumu pc nosactas atbrvoanas neizciest soda laik; 4. izdarja noziedzgu nodarjumu tiesas sprieduma izpildes atlikanas period; 5. kurai agrk piemrots arests 6. izdarjusi noziedzgu nodarjumu citos apstkos Persona izdarja noziedzgu nodarjumu: 1. atrazdams meklan; 2. nosactas notiesanas laik; 3. laik, kad sodmba nav bijusi noemta vai dzsta; 4. pirmstiesas izmeklanas laik; 5. laik, kad tika pakauta izraidanai no valsts; 6. atrodoties soda izcieanas viet; 7. pc nosactas pirmstermia atbrvoanas no soda; 8. pc audzinoa rakstura piespiedu ldzeku piemroanas; 9. cit situcij.

27.

28.

Lai sniegtu informciju par noziedzgo nodarjumu recidvu, sodmbm, noziedzgu nodarjumu izdaranu nosactas notiesanas prbaudes laik vai izcieot papildsodu, procesa virztjam jiegst attiecgie dati. Attiecgs informcijas avots ir IeM Informcijas centrs. Ldz 2005. gadam, lai sniegtu IeM Informcijas centram zias, kas saisttas ar noziedzgo nodarjumu recidvu,
62 Zias, kas bija jsniedz Noziedzgo nodarjumu reistram saska ar MK Noziedzgu nodarjumu reistra noteikumiem Nr. 264., kas tika pieemti 2003. gada 20. maij un zaudja spku 2005. gada 1. oktobr http://www.likumi.lv/doc.php?id=75200

63

procesa virztjam bija jpieprasa un jsaem no IeM IC informcija par konkrts personas sodmbm un piespriestajiem sodiem. Laik, kad IeM IC strdja ar manulm kartotkm, da informcijas aprites organizana objektvi nodroinja procesa virztju iesaistanos datu apstrd. Datorizjot informcijas uzglabanu, ir objektvi atkritusi nepiecieamba prast no procesa virztju informcijas snieganu, kas jau ir IeM IC rcb. Patlaban IeM IC ir Integrts ieklietu informcijas sistmas turtjs. Integrt ieklietu informcijas sistma ietver ar tdu apaksistmu k Noziedzgus nodarjumus izdarjus personas, kur uzkrtas zias par fiziskajm personm, kuras Latvijas Republik ir aizturtas; tiek turtas aizdoms; ir apsdztas; notiestas; attaisnotas noziedzgu nodarjumu izdaran; pret kurm ir izbeigts kriminlprocess; Latvijas pilsoiem, Latvijas nepilsoiem, Latvij pastvgs uzturans ataujas samuajiem rzemniekiem, bezvalstniekiem un bgiem, kuri ir izdarjui noziedzgus nodarjumus cits valsts. Atbilstoi Ministru kabineta noteikumiem izmeklanas iestdes, prokuratras iestdes; tiesas; Ieslodzjuma vietu prvalde; Valsts prezidenta Kancelejas Aploanas dienests u.c. institcijas ir atbildgas par informcijas iesnieganu Integrtajai ieklietu informcijas sistm. IIIS apaksistm Noziedzgos nodarjumus izdarjus personas tiek uzkrtas zias par fiziskajm personm, kuras Latvijas Republik ir aizturtas; tiek turtas aizdoms; ir apsdztas; notiestas; attaisnotas noziedzgu nodarjumu izdaran; pret kurm ir izbeigts kriminlprocess; Latvijas pilsoiem, Latvijas nepilsoiem, Latvij pastvgs uzturans ataujas samuajiem rzemniekiem, bezvalstniekiem un bgiem, kuri ir izdarjui noziedzgus nodarjumus cits valsts. Izmantojot sistm ievadtos datus, ir iespjams iegt informciju par personm, tai skait tdu, kas saistta ar noziedzgo nodarjumu recidvu. Noziedzga nodarjuma izmeklanas rezulttu uzskaites kart, ko procesa virztji aizpilda un iesniedz IeM Informcijas centram ir iekaujama informcija, kas raksturo izdarto noziedzgo nodarjumu. Kriminoloiska nozme ir likumprkpju raksturojoajiem demogrfiskajiem datiem, informcijai par personas psihisko veselbu un traucjumiem, atkarbm, noziedzgo nodarjumu izdaranas motviem. Kartes 7.4. punkt ir atzmjams, vai persona iepriek izdarjusi noziedzgos nodarjumus, kas var nozmt gan noziedzgo nodarjumu recidva, gan ar noziedzgo nodarjumu kopbas faktu. Sistm ievadm informcija nav pietiekami detalizta un to nevar izmantot, lai raksturotu noziedzgo nodarjumu recidvu. Ttad, pirmkrt, IeM IC rcb nav detaliztas informcijas, ko vartu izmantot, lai raksturotu un analiztu recidvo noziedzbu. Otrkrt, nav iespjams automtiski iegt statistikas datus no esos sistmas patlaban ts 64

primrais mris ir nodroint iespju gt informciju par atsevim personm, nevis sniegt datus, kas raksturotu noziedzbu. Sistma dod iespju prbaudt, vai konkrt persona ir bijusi sodta; ja bijusi sodta, tad - kad un par kda noziedzga nodarjuma izdaranu, kds sods tai bijis piemrots, kad tika izdarts jauns noziedzgs nodarjums utt. Tomr sistma neparedz informcijas pieprasjumu apstrdi, kas nodrointu iespju gt statistikas datus par recidvo noziedzbu. Piemram, sistma auj prbaudt vai konkrts personas nav izdarjuas jaunus noziedzgus nodarjumus, izcieot kriminlsodu - piespiedu darbs, tomr t nevar automtiski sniegt atbildi uz jautjumu, cik daudz personu, kurm tika piespriests piespiedu darbs, ir izdarjuas jaunus noziedzgus nodarjumus, izciesto minto kriminlsodu. Intervt IeM IC amatpersona ir atzinusi, ka manuli apstrdjot Sodu reistr uzkrto informciju, ir iespjams gt ar da veida statistisko informciju, tomr tam ir nepiecieams laiks un cilvkresursi. Piemram, 2010. gad, atbildot uz informcijas pieprasjumu, Informcijas Centrs ir apkopojis statistiskos datus, kas saistta ar noziedzgo nodarjumu recidvu, proti, noskaidrojis, k likumprkpja vecums korel ar noziedzgo nodarjumu recidvu.

Notiesto vecums un noziedzgo nodarjumu recidvs63 Vecuma grupas (gados) Notiesto skaits no 2003. gada 1. janvra ldz 2009. gada 31. decembrim
Pirmais spriedums (pirmo reizi izdarts noziedzgs nodarjums) % Vairki spriedumi% (atkrtoti izdartie noziedzgie nodarjumi) %

18-20 21-25 26-30 31-35 36-40 41-45 46-50

5 763 8 271 6 456 5 717 4 838 4 100 3 093

58 % 55 % 56 % 62 % 68 % 72 % 75 %

4 162 6 677 5 049 3 446 2 278 1 583 1 016

42 % 45 % 44 % 38 % 32 % 28 % 25 %

63Avots:

IeM IC sagatavotais prskats (atbildot uz pieprasjumu)

65

emot vr, ka skotnj informcija jau ir iegta un ievadta Sodu reistr, tehniski ir iespjams attstt sistmu un nodroint iespju gt no ts statistikas datus par noziedzgo nodarjumu recidvu un recidvo noziedzbu. Tas ir laika un finansjuma jautjums, kas nepiecieams, lai radtu specilu programmatru, kas vartu apstrdt Sodu reistr uzkrto informciju. Daudz saretks ir jautjums - kda statistisk informcija btu apkopojama. Lai atbildtu uz to, nepiecieams identifict informcijas patrtjus (a) un iegstms informcijas izmantoanas mri (b). Latvijas Republikas valsts prvaldes institcijas aktvi izmanto dadus statistikas datus administratviem mriem iekaujot du informciju gada (pusgada, ceturka, mnea) prskatos, di ar cipariem un tabulm ilustrjot institcijas paveikto darbu. Tomr statistikas datiem par noziedzbu, tai skait informcijai par recidvo noziedzbu ir ar citi pielietoanas mri. Attiecgie dati izmantojami, analizjot valsts kriminlsodu izpildes institciju darba efektivitti (a), normatvajos aktos definto tiesisko iespju un instrumentu pietiekambu, lai efektvi reatu uz noziedzgo nodarjumu izdaranu (b), izstrdjot attstbas plnoanas dokumentus, grozjumus normatvajos aktos un jaunu tiesbu aktu projektus, kas ir paredzti tiesisko attiecbu regulanai kriminlsodu izpildes jom (c). Lai sasniegtu os mrus nepietiek vien noskaidrot recidvs noziedzbas lmeni un absolto recidvistu skaitu lai spriestu par valsts institciju un tiesisko instrumentu efektivitti, jiegst detalizta informcija, kas vartu paldzt saprast sakarbas starp reli eksistjom pardbm. Statistisko datu zintniska analze ir nepiecieams prieknosacjums iegts informcijas korektajai interpretcijai. Vrtjot to iestu un organizciju specilistu viedokus, kam btu jbt ieinterestm apjomgas informcijas ieguv un izmantoan par noziedzgo recidvu, priekstati par recidvs noziedzbas problmm oti atiras. Ptjuma ietvaros intervts personas atzina, ka informcija par noziedzgo nodarjumu recidvu un recidvistiem ir svarga un, ka ts esamba vartu nodert valsts institcijm. Tomr ieinterestba pc das informcijas nav tik liela, lai rosintu to apkopot. Ja uz jautjumu par to, vai informciju par recidvo noziedzbu var izmantot iestu profesionlajs interess, respondenti pauda vienprtbu, uzsverot, ka da informcijai btu pielietojums, tad uz jautjumiem par apkopojamajiem un analizjamajiem recidvs noziedzbas rdtjiem, viedoka vai nu nav, vai tas tomr ietver detaliztu apkopojamo statistisko datu uzskaitjumu. Ir pamats domt, ka ldz brdim, kamr kriminlsodu politikas plnoan, izstrd un izpild iesaistts institcijas nesaprats nepiecieambu pc

66

statistikas datiem, kas atspoguo noteiktus procesus, detaliztu statistikas datu ieguve nesksies.

Valsts Policija
Atbilstoi likuma Par policiju 1. pantam, - policija ir apbruota militarizta valsts vai pavaldbas institcija, kuras pienkums ir aizsargt personu dzvbu, veselbu, tiesbas un brvbas, paumu, sabiedrbas un valsts intereses no noziedzgiem un citiem prettiesiskiem apdraudjumiem.64 Valsts policija ir ieklietu ministra prraudzb un Ieklietu ministrijas padotb esoa ties prvaldes iestde, kas steno valsts politiku noziedzbas apkaroanas un sabiedrisks krtbas un drobas aizsardzb, k ar personu tiesbu un likumgo intereu aizsardzb. Kaut gan recidv noziedzba ir tiei saistta ar sabiedrisks drobas garantanu un, jo sevii, ar noziedzgo nodarjumu prevenciju, tas nav Valsts policijas paas uzmanbas fokus. Valsts policijas 2009. gada prskat65 nav sastopami tdi jdzieni k recidvs un recidv noziedzba. Informjot sabiedrbu par valsts policijas pankumiem noziedzbas apkaroan, gada prskat tiek iekauta informcija par organizts noziedzbas apkaroanu, narkotiku nelegls aprites apkaroanu, sevii smago un smago noziegumu apkaroanu, tomr nav informcijas par darbiem, kas veikti nolk novrst (mazint) noziedzgo nodarjumu recidvu. Ptjuma gait intervtais Valsts policijas prieknieks ir atzinis, ka Valsts policija neapkopo informciju ar noziedzgo nodarjumu recidva rdtjiem, to veic cita IeM institcija Informcijas centrs, lai policijas darbinieki to vartu izmantot pirmstiesas izmeklanas proces. Policijas rcb eso informcija par NNR ir pietiekama. Ievrojot Valsts policijas funkcijas, galven problma saistb ar informciju ir datu savietojamba ar citu valstu informcijas apkopoanas sistmm un metodm. Policijai ir svargi, lai ts rcb eso informcija btu savietojama ar citu valstu informatvm sistmm, jo sevii svargi tas ir pie organizts noziedzbas apkaroanas paskumiem, kam biei ir starptautisks raksturs. Strdjot ar datiem, kas iegstami no IeM IC, policijas darbinieki var noskaidrot faktus, kas raksturo izdartos noziedzgos nodarjumus (vietu, laiku, cilvkiem, cilvku un vietu specifisks pazmm, apdraudtm personm; informciju, kas dod piesaisti meklanas laukam utt.). Informcija par NNR pamat tiek izmantota noziegumu atklanai katram noziedzgo nodarjumu veidam, pc specifiskajiem policijas darba mriem, saska ar konkrts policijas struktrvienbas kompetenci. Informcija par NNR tiek plai
64 Par Policiju, Latvijas Republikas likums, pieemts 1991. gada 4. jnij http://www.likumi.lv/doc.php?id=67957 65 Valsts policijas 2009.gada prskats http://www.vp.gov.lv/doc_upl/publ_parsk_2009.doc

67

izmantota nepilngadgo prevencijai (konstatjot personas, kas var vai ietekmja nepilngadgo uzvedbu), jo sevii svargi ir zint du informciju par reioniem un rajoniem. informcija tiek izmantota specils un visprjs prevencijas joms, lai izdartu secinjumus, k pieaug noziedzba no kdiem Latvijas reioniem, vai, piem., Rgas mikrorajoniem. Informcijai nodrointa aizsardzba to personu loks, kurm ir piekuve informcijai ir ierobeots, no IC saemam informcija netiek publiskota - t ir izmantojama tikai dienesta vajadzbm. Cita intervt atbildg Valsts policijas amatpersona ir nordjusi, ka Valsts policijas reionlajs prvaldes neapkopo informciju par NNR, o darbu veic IeM IC. Informciju, kas nepiecieama kriminlpolicijas darbam apkopo un atlasa manuli divi cilvki no Kriminlpolicijas analtisk darba nodaas. Kriminlpolicijas analtiu apkopojam informcija vairk attiecinma nevis uz recidvu, bet uz noziedzg nodarjuma izdaranas metodm informcija ir nepiecieama, lai veiktu saldzinjumus un izvirztu versijas, kas sekmtu noziedzgo nodarjumu atklanu un izmeklanu.

Latvijas Republikas Centrl statistikas prvalde

Atbilstoi Valsts Statistikas likuma 5. panta pirmajai daai Centrl statistikas prvalde ir ties prvaldes iestde, kura darbojas Ekonomikas ministrijas padotb, kas tiek realizta prraudzbas form. T ir atbildga par valsts statistikas darba organizciju Latvijas Republik un par to datu pareizbu, kurus ieguvusi, apkopojot no respondentiem saemto informciju. 66 Statistikas prvaldes prskat SK03. Noziedzgus nodarjumus izdarjuo personu sastvs tiek atspoguota informcija par to personu patsvaru, kuras iepriek izdarjuas noziedzgus nodarjumus.

SK03. Noziedzgus nodarjumus izdarjuo personu sastvs

200567 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2006 2007 2008 2009

gads

66 Valsts statistikas likums, Latvijas Republikas likums, pieemts 1997. gada 6. novembr http://www.likumi.lv/doc.php?id=45932

68

12 879

12 719

15 231

15 262

13 350

17 261

17 180

17 494

17 476

17 084

17 807

19 838

18 377

21 383

23 320

17 025

17 533

18 937

19 216 Nav datu

Noziedzgus nodarjumus izdarjuo personu skaits

33,0 %

35,1 %

34,6 %

40,4 %

40,4 %

40,1 %

39,5 %

41,2 %

41,6 %

38.0 %

37,8 %

42,3 %

41,2 %

36,9 %

24,1 %

p jau agrk izdarjuas noziegumus no noziegumus izdarjuo personu kopskaita, %

20,7 %

Nav datu

Nav datu

Statistikas prvaldes publiskotie dati balsts uz informciju, kas iegta no IeM IC. Pdj informcija ir par 2005. gada pirmajiem deviiem mneiem, skaidrojot to ar faktu, ka no 2005. gada 1. oktobra, saska ar 2005. gada 4. oktobr pieemto MK noteikumu Nr. 756 Noziedzgu nodarjumu reistra noteikumi 3. pielikumu, zias par personm, kuras jau agrk izdarjuas noziegumus netiek apkopotas Noziedzgu nodarjumu reistr. das zias ar laiku vartu iegt no Sodu reistra, bet pilnb datorizts tas vartu bt pc 3 gadiem68. Piecus gadus vlk tas ir 2010. gada decembr - da informcija joprojm netiek apkopota. Jpiebilst, ka ar metodoloija, kas tika izmantota, lai apkopotu informciju par likumprkpju skaitu, kuras agrk izdarjuas noziedzgus nodarjumus, nav bijusi labi izstrdta un definta, kas mazina apkopots informcijas ticambu. Pdjais normatvais akts, kas reglamentja datu ieganu un apstrdi Ministru kabineta noteikumi Nr. 264, kas tika pieemti 2003. gada 20. maij un zaudja spku 2005. gada 1. oktobr69, paredzja, ka informciju par izdartjiem noziedzgiem nodarjumiem un to izdartjiem Informcijas centram sniedz izzias izdartji, prokuratras un tiesas amatpersonas, aizpildot uzskaites kartes. Karts Noziedzgu nodarjumu izdarjuas personas apraksts 26. punkt bija jatspoguo fakti, kas raksturoja personas kriminlo pagtni citu noziedzgu nodarjumu izdaranu, pirms pilngadbas vecuma sasnieganas (1), iepriek izdarto noziedzgo nodarjumu skaitu (2,3), citu noziedzgu nodarjumu
dati par 2005. gada 9 mneiem Sk. Centrl statistikas prvaldes datu bzes. Tabula SK03. Noziedzgus nodarjumus izdarjuo personu sastvs http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/Ikgad%C4%93jie%20statistikas%20dati/Sabiedrisk%C 4%81%20k%C4%81rt%C4%ABba%20un%20tiesu%20sist%C4%93ma/Sabiedrisk%C4%81%20k%C4% 81rt%C4%ABba%20un%20tiesu%20sist%C4%93ma.asp 69 Noziedzgu nodarjumu reistra noteikumi, Ministru kabineta noteikumi Nr. 264., pieemti 2003. gada 20.maij, zaudja spku 2005.gada 1.oktobr http://www.likumi.lv/doc.php?id=75200
67 68

69

Nav datu

18 649

izdaranu personu grup (4), atbrvoanu no kriminlatbildbas un soda par iepriek izdartajiem noziedzgiem nodarjumiem (5-7), izdarto noziedzgo nodarjumu vienveidbu (8,9), papildsodu piemroanu (11, 12), savukrt 27. punkt informcija par penitenciro recidvu (1), noziedzgu nodarjumu izdaranu gada laik pc atbrvoanas (2), noziedzg nodarjuma izdaranu pc nosactas atbrvoanas neizciest soda laik (3), noziedzgu nodarjumu izdaranu tiesas sprieduma izpildes atlikanas period (4); 28. punkt noziedzga nodarjuma izdaranu nosactas notiesanas laik (2), laik, kad sodmba nav bijusi noemta vai dzsta (3), pirmstiesas izmeklanas laik (4), atrodoties soda izcieanas viet (6), pc nosactas pirmstermia atbrvoanas no soda (7), pc audzinoa rakstura piespiedu ldzeku piemroanas (8). Neraugoties uz diezgan plaas informcijas apkopoanu par recidvo noziedzbu, nedz Statistikas prvalde, nedz IeM IC nav publiskojui datus par atseviu rdtju savstarpju korelciju, kas veicintu lielku izpratni par recidvo noziedzbu Latvij.

70

Noziedzgo nodarjumu recidva dati k Kriminls justcijas rezultatvie rdtji

Ministru kabineta 2008. gada 18. jnij apstiprintajos Rezulttu un rezultatvo rdtju sistmas pamatnostdns 2008. - 2013. gadam70 ir uzsvrts, ka rezulttu un rezultatvo rdtju71 sistma nodroina iespju izmrt mru sasnieganas pakpi un, ja nepiecieams, korit rcbu (palielinot vai samazinot ieguldjumus), lai pc iespjas pilngk apmierintu sabiedrbas vajadzbas. Ievrojot Kriminls justcijas funkcijas, ts rezultatvajiem rdtjiem ir jbt saisttiem ar sabiedrbas drobu, jaunu noziedzgo nodarjumu novranu, pankumiem taisnguma atjaunoan un likumprkpju resocializcij. di rdtji ir nepiecieami, izstrdjot kriminlpolitikas virzienus, plnojot kriminls justcijas institciju budetu, izstrdjot institciju darbbas stratijas. Latvijas kriminlsodu izpildes sistmas iestdes, k ar citas kriminls justcijas institcijas nav izveidojus uz pieradjumiem balsttus darbbas vrtanas mehnismus, kas nodrointu iespju mrt viu izpildto darbu kvalitti un efektivitti. Administratvos nolkos valsts institcijas apkopo un publisko statistiskos datus par paveikt darba apjomu, tomr tie nav dergi nedz iekjam, nedz rjm iestu funkciju auditam; tie neatklj, vai institciju veiktais darbs, paskumi un citas aktivittes sekm lielku sabiedrbas drobu un, ja sekm, tad cik liela mr. Valsts institciju rcb nav datu, kas apstiprintu, ka metodes, pamieni un tiesiskie instrumenti ir efektvi kriminls justcijas mru sasniegan. Institciju gada prskatos publiskojam statistisk informcija par notiesto personu un izskatto kriminllietu skaitu, uzsktajiem un pabeigtajiem kriminlprocesiem, piemrotajiem kriminlprocesa veidiem, no kriminlatbildbas atbrvotjm personm, izpildtajm piespiedu darba stundm, nosacti pirmstermia atbrvotajm personm, veiksmgi organiztajm izlguma procedrm u.c. auj saprast, ar ko ikdien nodarbojs kriminls justcijas institcijas, k ar vrtt to darba slodzi attiecb pret darm darba apjomu. Tomr tas neietver informciju par o institciju darba efektivitti (a), neatspoguo institciju kvalitatvos darbbas rezulttus un to

Rezulttu un rezultatvo rdtju sistmas pamatnostdnes 2008. - 2013. gadam Apstiprintas ar Ministru kabineta 2008. gada 18. jnija rkojumu Nr. 344 http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=2687 71 Rezultatvais rdtjs - rezultta btiskkas pazmes, kas nodroina iespjami objektvu t sasnieganas progresa mranu un kuru var izteikt k skaitlisku vrtbu (sk. Rezulttu un rezultatvo rdtju sistmas pamatnostdnes 2008. - 2013. gadam Apstiprintas ar Ministru kabineta 2008. gada 18. jnija rkojumu Nr. 344 http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=2687)
70

71

atbilstbu normatvajos aktos izvirztajiem funkcionlajiem mriem (b); neauj izdart secinjumus par sasniegt valsts intervences lmea pietiekambu (c). Objektvu iemeslu d nevar saskaitt neizdartos noziegumus, k ar ciparos izteikt likumprkpju resocializcijas kvalitti. Tomr kriminls justcijas ietvaros pastv iespja mrt darba kvalitatvos rezulttus un analizt tos. Viens no kriminls justcijas (tai skait atseviu institciju) darba rezultatvajiem rdtjiem ir noziedzgo nodarjumu recidva lmenis. Statistisko informciju par noziedzgo nodarjumu recidvu, k ar par recidvo gadjumu padziints analzes rezulttiem var izmantot ne tikai, lai izprastu recidvs noziedzbas iemeslus un prognoztu nkotnes noziedzgo nodarjumu recidva lmeni, bet ar, lai vrttu kriminls justcijas institciju stenojamo aktivitu iedarbbu. Tas nenozm, ka zinot noziedzgo nodarjumu recidvu skaitu, ir iespjams novrtt un izmrt kriminlsodu izpildes iestu, prokuratras, policijas vai tiesas darbu - visprg informcija par recidvo noziedzbu dod vien iespju izdart visprgus secinjumus. Zinot par noziedzgo nodarjumu recidva lmeni dados laika posmos un teritorijs, ir iespjams vrtt valsts relatvo (ne) veiksmi recidvs noziedzbas novran, turklt saprotot jdzienu valsts daudz plak, nek kriminls justcijas institcijas. Savukrt uzkrjot un apkopojot plaku informciju, kas raksturo likumprkpju personbu (a), viu vajadzbas (b), kriminognos faktorus (c), tiesiskos instrumentus, kas ir bijui piemroti, lai sodtu prkpjus un atturtu vius no jaunu noziedzgo nodarjumu izdaranas (d), soda izpildes organizciju un saturu (e) personu uzvedbu pc soda izcieanas (f) u.c., ir iespjams ptt likumsakarbas un ne tikai spriest par visprgo kriminls justcijas (ne)efektivitti, bet ar vrtt atseviu kriminlsodu, kriminltiesisko instrumentu, rehabilitjoo programmu, sodu izpildes organizcijas u.c. faktoru ietekmi uz personas uzvedbu pc kriminlsoda izpildes. Ptjuma ietvaros nav gta prliecba, ka Latvij vispr ir apzinta nepiecieamba vkt un analizt datus par noziedzgo nodarjumu recidvu. Kaut gan viss kriminls justcijas institcijs specilisti atzst, ka informcija par noziedzgu nodarjumu ir svarga un pat vartu nodert praktiskaj darb, t netiek apkopota, netiek pieprasta un netiek izmantota praktiskos nolkos. Objektvi da informcija ir nepiecieama valstij, lai vrttu kriminls justcijas efektivitti (a) un atsevim valsts institcijm, lai vrttu sava darba kvalitti (b). da analze jveic, lai identifictu kriminls justcijas vjus punktus; atbalsttu un veicintu tdu metou un pamienu praktisku piemroanu, kas dod rezulttu attur cilvkus no jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranas; lai novrstu valsts resursu nelietdergu tranu, uzturot mehnismus, kas drudaini darbojoties rada vien slaicgas drobas ilziju sabiedrbai, lai gan patiesb iem procesiem nav nek kopga ar efektvu 72

kriminlsodu mru sasnieganu. Praktiski da veida analze nenotiek un kriminls justcijas attstbu nosaka subjektvi faktori piemumi, ka atsevii ldzeki, pamieni un metodes ir efektvkas par citm. Problmas btba saistta ar to, ka mintjiem piemumiem parasti nav pierdjumu un dus pierdjumus no kriminls justcijas sistmas un ts institcijm nav pieemts prast. Noziedzgo nodarjumu recidvs nav kdas vienas valsts institcijas neizdarbas rezultts. Problmai ir sistmisks raksturs, turklt, interpretjot kriminls justcijas jdzienu auri, virkne noziedzbu veicinoo faktoru nokst rpus kriminls justcijas sistmas darbbas sfras. Risinot recidvs noziedzbas problmas, uz kriminls justcijas sistmu jskats plak, atzstot, ka noteikt mra sasnieganai jpieliek ples, kas nav saisttas ar tradicionliem priekstatiem par prkpju sodanu. Atzstot personu par vaingu noziedzg nodarjum, jaunu noziedzgo nodarjumu novranas nolk valstij jveic paskumi, lai cilvks vartu nkotn apmierint savas vajadzbas, neapdraudot sveas intereses. Lai iemctu prkpjam dzvot cilvku vid, ar viu jstrd pedagogiem, psihologiem, konfliktologiem, mediiem, narkologiem, socils jomas specilistiem - jsniedz paldzba un atbalsts. Recidvo noziedzbu raksturojoo datu analze nodroina iespju noskaidrot, kds kriminlsoda saturs novr jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranu, bet kds vien rada ilziju un neefektvu finanu ldzeku tranu. Datu analze par NNR identific instrumentus, kas mazina noziedzgo nodarjumu recidvu skaitu, nodroinot iespju kriminls justcijas ietvaros veikt triu un ieguvumu analzi (cost-benefit analysis). Piemram, patlaban ir pieemts uzskatt, ka viens no recidvs noziedzbas veicinoajiem faktoriem ir prkpju zemais izgltbas lmenis. Analizjot korelcijas starp datiem, kas raksturo personu izgltbas lmeni, soda izpildes laik veiktajiem izgltojoajiem paskumiem un personu uzvedbu pc kriminlsoda izpildes, var izdart secinjumus par mint faktora ietekmi uz noziedzgo nodarjumu recidvu, vrtt izgltojos komponentes nozmi kriminlsodu izpildes proces, pilnveidot to, k ar pieemt uz pierdjumiem balsttus lmumus par finansilo resursu lietdergu izmantoanu, piemram, pieirot naudu jaunu izgltbas paskumu ievieanai, kas samazins recidvs noziedzbas lmeni un ldz ar to ar nepiecieambu pc jauniem kriminlprocesiem un to finansanas. T piemram, ja noziedzgo nodarjumu izdarana saistta ar personas atkarbu no alkohola lietoanas, btu jcenas saprast ko dart ar prkpju, lai tieksmi lietot alkoholu izstumtu no via apzias, ldz ar to mazintu atkarbu no apreibinom vielm. Atkarbu mazinanas programmas efektivitti nevar mrt pc to personu skaita, kas apmekljuas programmas ietvaros 73

organizts nodarbbas. Ar noskaidrot, vai personas soda izpildes laik (vai pc t) turpina lietot alkoholu vai atturas no t, vartu bt sareti. Savukrt dati par noziedzgo nodarjumu recidva gadjumiem programmas dalbnieku vid, k ar informcija par jaunu noziedzgu nodarjumu saistbu ar alkohola lietoanu, nodrointu iespju spriest par programmas efektivitti, ts turpinanu, pilnveidoanu vai prtraukanu. ie piemri ir oti visprgi metodoloiski aprakstt analze nenozm divu ciparu saldzinanu. Pamatotu secinjumu izdaranai jveic komplicta datu vkana72 un izpte, saldzinot virkni rdtju, kas raksturo personu, izdartos prkpumus un valsts reakciju uz likumprkpuma izdaranu. Recidvs noziedzbas rdtju analze nenozm tikai statistisko datu apkopoanu un izvrtanu liela nozme ir ar detaliztai soda izpildes lietu analzei (case study). S. Farals, analizjot probcijas efektivitti, pamatoti nordjis, ka bez individulas lietu analzes, ptot vien oficili apkopotos statistikas datus, nevar izdart preczus secinjumus par sekm, ko radjis piespriestais un izpildtais sods.73 o secinjumu noteikti var attiecint ne tikai uz probciju, bet ar brvbas atemanas sodu. Jpiebilst, ka problma, ko britu kriminologs raksturojis pirms astoiem gadiem, var kt ar aktula Latvij pc daiem gadiem, ja, sekojot citm valstm, Latvij sks vrtt kriminls justcijas efektivitti, ievrojot kriminlsodu un citu tiesisko instrumentu piemroanas rezulttus. Tomr problmu var novrst, laikus pievrot uzmanbu datu vkanas un apstrdes metodoloijas izstrdei, ievrojot nepiecieambu gt ne vien kvantitatvos, bet ar kvalitatvus rdtjus. Savukrt izstrdjot statistisko datu vkanas un apstrdes metodoloiju, svargi nodroint iespju gt detaliztas zias, kas atspoguo informciju par likumprkpja personbu, kriminogniem faktoriem, atkarbm, likumprkpja vajadzbm, konstattajiem riskiem un to mazinanai piemrotajiem instrumentiem, piespriestajiem kriminlsodiem un to izpildes organizciju. Liela nozme, vrtjot kriminls justcijas efektivitti, ir

Piemram, S. Farals, analizjot iespjas vrtt probcijas darba efektivitti, pamatoti norda uz nepiecieambu pievrst uzmanbu tam, lai ptjumos apkopotie dati vartu skaidrk atspoguot probcijas darba nianses ar darba rezulttiem. Farrall S. J'accuse: Probation Evaluation-Research Epistemologies: Part One: The Critique, Criminology & Criminal Justice, May 2003, vol. 3, pages 161 - 179 http://crj.sagepub.com/content/3/2/161.full.pdf+html, p. 166 73 Sk. Farrall S. J'accuse: Probation Evaluation-Research Epistemologies: Part One: The Critique, Criminology & Criminal Justice, May 2003, vol. 3, pages 161 179 http://crj.sagepub.com/content/3/2/161.full.pdf+html, p. 168. Cit raksta, S. Faralls analizjot divas sodu izpildes lietas, labi prskatam veid norda, ka statistiski labs darba rezultts var nozmt ar sodu izpildes institcijas neveiksmi soda mra sasniegan un, otrdi, statistisk neveiksme var tomr ietvert zinmus pozitvus rezulttus personas resocializcijas mra sasniegan. Sk. Farrall S. J'accuse: Probation Evaluation-Research Epistemologies: Part Two: This Time its Personal and Social Factors., Criminology & Criminal Justice, August 2003, vol. 3, pages 249 - 268 http://crj.sagepub.com/content/3/3/249.full.pdf+html
72

74

datu, kas iegti, vrtjot personas riskus un vajadzbas (RVN), sasaistei ar datiem par noziedzgo nodarjumu recidvu.74 Vrtjot kriminlsodu un citu instrumentu iedarbbu, svargi noirt t slaicgu un ilglaicgu ietekmi uz likumprkpju. Izcieot kriminlsodu, persona var priekzmgi pildt viai noteiktos pienkumus un ievrot uzvedbas ierobeojumus, tomr tas negarant likumpaklausgu dzvi pc soda izpildes. Piemram, fakts, ka persona, kurai piespriests piespiedu darbs, centgi pilda darba pienkumus, norda, ka slaicgi kriminlsoda piemroanas mris ir sasniegts, tomr tas negarant, ka tiks sasniegts ar ilglaicgs rezultts jaunu noziedzgu nodarjumu neizdarana.75 Analizjot gadjumus, k notiests personas pilda ar kriminlsodu noteiktos pienkumus, svargi saprast, vai personas uzvedba ir formla vai substantva. Proti - vai persona neprkpj soda izpildes krtbu, jo saprot, ka tas var radt tai nelabvlgas tiesisks sekas (a), vai ar persona ir motivta pieemt piedvto paldzbu, vlas gt zinanas un iemaas, kas paldztu tai dzvot sabiedrb, neradot kaitjumu svem interesm.76 Kriminls justcijas darba rezulttus biei vien vrt kategoriski k veiksmi vai izganos, kaut gan pareizk btu runt par relatviem pankumiem vai neveiksmm.77 Dihotomisk pieeja, analizjot kriminlsodu izpildes institciju darba efektivitti, nevar dot labus rezulttus. Svargi mrt pankumus, rint labumu, kas tiek nodroints, izmantojot atsevius instrumentus un/vai intervences.

Datu vkanas un apstrdes metodoloijas izstrde nav ptjuma uzdevums un td is jautjums netiek detalizti aplkots 75 Par slaicgu un ilglaicgu kriminlsodu ietekmi sk., Bottoms A. Compliance with community penalties// Community Penalties: Changes and Challenges, Willan Publishing, 2001, 271 pages, p. 87-116 76 Sk. Robinson G., McNeill F., Exploring the dynamics of compliance with community penalties., Theoretical Criminology, 2008, 12, pages 431 449, p. 434 77 Par probcijas darba dihotomisks vrtanas problmu skatt Farrall S. J'accuse: Probation Evaluation-Research Epistemologies: Part One: The Critique, Criminology & Criminal Justice, May 2003, vol. 3, pages 161 - 179 http://crj.sagepub.com/content/3/2/161.full.pdf+html, p. 167
74

75

Datu par noziedzgo nodarjumu recidvu apkopoana cits valsts

Recidvs noziedzbas problemtika, recidvs noziedzbas samazinanas stratijas, noziedzgo nodarjumu recidvu novrana un recidvistu resocializcija ir prioritras nozmes jautjumi rvalstu kriminlaj justcij. Cits valsts jau sen apkopo un analiz datus par noziedzgo nodarjumu recidvu, izmantojot iegts zinanas, lai mrtu pankumus likumprkpju rehabilitcij78 un kriminls justcijas efektivitti79. s pieejas pamat ir atzia, ka recidv noziedzba ir pardba, kas apdraud nozmgas sabiedrisks intereses, rada draudus sabiedrbas drobai, savukrt, saprotot recidvs noziedzbas iemeslus un rkojoties proaktvi, pastv iespja novrst jaunus noziedzgus nodarjumus, di novrot kaitjuma nodaranu svargm ar likumu aizsargtm interesm, nepieaujot sabiedrbas saelanos cietuajos un noziedzniekos, ekonomjot resursus, kas citdi btu jtr jauniem kriminlprocesiem un prkpju sodanai. Noziedzga nodarjuma recidvs ir gan prkpja, gan sabiedrbas, gan ar valsts neveiksme. M. Maltz ir rakstjis par neveiksmju di: personas nespju dzvot sabiedrb atbilstoi ts gaidm vai sabiedrbas nespju nodroint to personai; personas nespju bt rpus nepatikanm, personas neveiksmi tikt aizturtam un atztam par vaingu, notiesto nespju gt labumus no korekcijas programmm, ko viam piedv soda izpildes laik vai ar sodu izpildes institciju nespju piedvt programmas, kas var rehabilitt un resocializt personu, un beigs personas neveiksmi, kas izpauas noziedzgs karjeras turpinan pc kriminlsoda izpildes.80 Padziinti analizjot recidvisma rdtjus un to mijsakarbu, ir iespjams labk izprast o pardbu un radt tdus instrumentus, kas btu efektvki recidvs noziedzbas novran. Definjot nepiecieambu samazint noziedzgo nodarjumu recidva lmeni, atbildgs valsts institcijas uzkrj statistisko informciju par likumprkpumiem un likumprkpjiem; patstvgi, k ar piesaistot akadmisko personlu, veic recidvs noziedzbas ptniecbu, nolk atklt likumsakarbas, identifict efektvks stratijas personu atturan no jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranas. Noziedzgo nodarjumu recidva rdtji ir aktvi izmantojami, vrtjot kriminlsodu izpildes institciju darba un
Sk. BC Ministry Of Public Safety and Solicitor General Corrections Branch Discussion Paper, April 9, 2002 79 Sk., piemram, Morales L.A., Garrido V., Snchez-Meca J. Treatment Effectiveness in Secure Corrections of Serious (Violent or Chronic) Juvenile Offenders, Stockholm, 2010, 59 pages Jolliffe D. Farrington D.P. Effectiveness of Interventions with Adult Male Violent Offenders, Stockholm, 2009, 74 pages; Piquero A., Jennings W., Farrington D. Effectiveness of Programs Designed to Improve Self-Control, Stockholm, 2009, 48 pages 80 Sk. Maltz, Michael D. Recidivism, Orlando: Academic Press, 1984. p. 1
78

76

stenojams kriminlsodu politikas efektivitti. Dati par noziedzgo nodarjumu recidvu izmantojami ar veicot ekonomiskos aprinus izstrdjot finanu plnu dokumentus, aprinot kriminlsodu, programmu un citu instrumentu rentabilitti, veicot triu un ieguvumu analzi (cost-benefit analysis).81 Apkopojot datus par noziedzgo nodarjumu recidvu, vrtjot valsts kriminltiesisko intervenu faktus, analizjot NNR rdtju korelcijas ar demogrfiskajiem, socilajiem, ekonomiskajiem u.c. radtjiem, ptniekiem ir iespja patstvgi izstrdt datu atlases un analzes metodoloiju. Noziedzgo nodarjumu recidva jdziena atirgas interpretcijas, kas izklsttas normatvajos aktos un specilaj literatr nerada rus mints pardbas izptei, kaut gan sagd diskomfortu, minot radt noziedzgo nodarjumu recidva definciju, kas pretend uz universlumu. M. Maltz 1984. gad ir rakstjis, ka: recidvists ir tas, kur, pc atbrvoanas no ieslodzjuma vietas ir izdarjis jaunu noziegumu, proti, nav bijis rehabilitts. Vi atgriezies pie iepriekj uzvedbas modea un izdara jaunus noziegumus. Skaidra noziedzg nodarjuma recidva koncepcija tomr nenozm vienas operacionls defincijas esambu.82 Metodoloisk dadba, analizjot recidvo noziedzbu, sare iegto rezulttu saldzinanu, tomr objektvi nodroina iespju to vrtt no dadm pozcijm un identifict sakarbas un korelcijas, kas var sekmt darba pilnveidoanu ar personm, kuras izdarjuas noziedzgus nodarjumus. Komplictos ptjumos biei vienlaikus piemrojamas dadas metodes informcijas apstrdei un informcija par recidvo noziedzbu prezentjama dados griezumos. Piemram, 2010. gad Apvienots Karalistes sagatavotja apkopojum Compendium of reoffending statistics and analysis83 apkopota un saldzinta statistiska informcija par NNR, ievrojot piemroto kriminlsodu vai citu tiesisko instrumentu veidu, jauna noziedzga nodarjuma izdaranas laiku, darba esambu, alkohola un narkotiku lietoanas u.c. faktorus. Analizjot penitencir recidva faktus, tiek saldzinti dati par noziedzgo nodarjumu recidvu, apkopojot datus par jaunu noziedzgo

Piemram, sk. Minnesotas Korekcijas Iestdes ziojumu An Outcome Evaluation of the Challenge Incarceration Program http://www.corr.state.mn.us/publications/documents/CIPEvaluationReport10-06.pdf; BC Ministry Of Public Safety and Solicitor General Corrections Branch Discussion Paper, April 9, 2002 (nav publicts), Acevedo, Summer., MacKenzie, Doris. and Bierie, David. "An Experimental Study of the Maryland Correctional Boot Camp: Extended Follow up of Archived Data"(Conference paper presented at the annual meeting of the American Society of Criminology, Atlanta Marriott Marquis, Atlanta, Georgia, Nov 14, 2007 82 Sk. Maltz, Michael D. Recidivism, Orlando: Academic Press, 1984, p. 54 83 Compendium of reoffending statistics and analysis. Published 4 November 2010 http://www.justice.gov.uk/publications/docs/compendium-of-reoffending-statistics-andanalysis.pdf
81

77

nodarjumu izdaranu pirmajos trs mneos pc atbrvoanas no cietuma, gada laik, divu gadu laik, piecu gadu laik un deviu gada laik.84 Britu kriminologi, veicot NNR problmu analzi, pievr uzmanbu ar NNR lmenim cits valsts, kaut gan atzst, ka iegtos datus tiei nevar saldzint, ievrojot kriminls justcijas sistmu patnbas un atirgs metodes, kas tiek izmantotas, aprinot NNR skaitu. Tomr saldzinos metodes izmantoana ir atzstama par svargu, jo t auj iegt informciju, kas apstiprina konkrtu intervenu un instrumentu efektivitti recidvs noziedzbas novran.85 Ptjumos par noziedzgo nodarjumu recidvu ir izmantojamas divas atirgas pieejas datu atlasei par NNR, kuru ievrojot var noirt retrospektvos ptjumus86 un secgos ptjumus.87 Retrospektvajos ptjumos tiek apkopoti un analizti dati par noziedzgo nodarjumu recidvu noteiktaj grup, piemram, to personu vid, kuras izcie brvbas atemanas sodu, ir probcijas dienesta klienti, izdarjuas noteikta veida noziedzgus nodarjumus. Izmantojot o metodi, pirmkrt, tiek noteikta analizjamo gadjumu un personu grupa, bet pc tam tiek ptts, cik liels ir noziedzgo nodarjumu recidva un /vai recidvistu patsvars attiecgaj grup. Savukrt secgajos ptjumos uzmanba tiek pievrsta noteiktai personu grupai, piemram, cilvkiem, kas ir izcietui konkrtu kriminlsodu, piedaljuies rehabilitcijas programm, kuras ietvaros piemrota kda konkrta terapeitisk metode utt., saldzinot noziedzgo nodarjumu recidva rdtjus attiecgaj grup ar datiem cits analoisks grups, kurm ds intervences veids nav bijis piemrots. Secgie ptjumi ir svargs instruments kriminls justcijas instrumentu novrtjum korekti apstrdjot datus, ir iespjams izdart pamatotus secinjumus par kriminlsodu izpildes institciju darba efektivitti. Minto divu metou esamba nenozm, ka viena ptjuma ietvaros var izmantot tikai kdu no tm. Veicot nopietnu recidvs noziedzbas izpti, pastv iespja mints pieejas kombint. Anglij par noziedzgo nodarjumu recidvu (reoffending) parasti pieemts runt, ja persona ir izdarjusi jaunu noziedzgu nodarjumu noteikt laik posm pc noteikta laika punkta.88 Mintais laika posms89 nav
Compendium of reoffending statistics and analysis. Published 4 November 2010 http://www.justice.gov.uk/publications/docs/compendium-of-reoffending-statistics-andanalysis.pdf p. 3-4 85 Compendium of reoffending statistics and analysis. Published 4 November 2010 http://www.justice.gov.uk/publications/docs/compendium-of-reoffending-statistics-andanalysis.pdf p.6 86Angu valod - Retrospect study 87 Angu valod - Succsession study 88 Britu kriminoloij to dev par start point vai index date 89 Angu valod - follow up period
84

78

viennozmgi defints to nosaka katr konkrtaj gadjum, ievrojot datu apkopoanas metodoloiju un mrus. Apvienots Karalistes Nacionls statistikas prskatos tas atbilst vienam gadam. emot vr, ka jaunu noziedzgu nodarjumu persona var izdart mint laika posma beidzams diens un td t recidv daba var palikt nepamanta, atzstams vl t saucamais gaidanas laiks90 - papildus laiks, ko sk skaitt, izbeidzoties tam laikam, kad jauna nodarjuma izdarana atzstama par recidvu. is laiks parasti ir sei mnei un tas ir nepiecieams, lai btu iespjams atklt izdarto noziedzgu nodarjumu, savkt pierdjumus, kas apstiprina noziedzgo nodarjumu recidva faktu, ievadt informciju par to datu bz. Noteiktais laika punkts nav stingri defints jdziens - par tdu, piemram, var atzt personas notiesanas dienu vai ar dienu, kad izpildts brvbas atemanas sods (diena, kad persona atbrvota no cietuma). Sniedzot informciju par recidvo noziedzbu, Apvienotaj Karalist pieemts nordt ar laika posmu, kas tiek ievrots, apkopojot informciju par jaunu noziedzgo nodarjumu izdaranu. Apstrdjot ar NNR saisttos datus, tiek ievrots, ka tds fakts, ka persona sodta divas vai vairkas reizes (ir divi vai vairki notiesjoie spriedumi) ne vienmr nozm noziedzgo nodarjumu recidva esambu. Apkopojot statistikas datus, NNR gadjumi ir noirami no t saucam pseidorecidva 91, t.i. gadjumiem, kad persona ir izdarjusi vairkus noziedzgus nodarjumus un sods par tiem piespriests ar vairkiem spriedumiem, tomr visi noziedzgie nodarjumi izdarti pirms pirm notiesjo sprieduma92 taisanas. Anglijas kriminls justcijas uzmanbas lok ir ne tikai tdi nodarjumi, kas ar cits valsts atzti par noziedzgiem, bet ar likumprkpumi, kas nerada lielu kaitjumu aizsargjamm interesm.93 To ievrojot, NNR noteikanai un analzei izmanto datus par nodarjumiem, kas rada lielu kaitjumu sabiedrbai un atsevim personm. aj nolk izir t saucamos reistrjamos likumprkpumus94 nodarjumus, informcija par kuriem ir ievadma PNC 95 datorsistm. Sistm reistrjami tikai tdi nodarjumi, par kuru izdaranu ir
Angu valod - waiting period Angu valod - pseudo reconviction 92 Ar Latvijas kriminltiesbas da situcija nav atzstama par noziedzgu nodarjumu recidvu un galgais sods personai nosakms nevis pc vairkiem spriedumiem (KL 51.pants), bet par vairku noziedzgu nodarjumu izdaranu(KL 50.panta piekto dau). Latvijas problma ir saistta ar faktu, ka apkopojot statistikas datus, netiek ievrota noziedzgo nodarjumu recidva defincija, bet tiek skaitti gadjumi, kad persona ir sodta vairakkrt, di jaucot datus par sto un pseido recidvu 93 Latvij par tdiem nodarjumiem ir paredzta administratv atbildba 94 Angu valod recordable offences 95 PNC Police National Computer datorizta informcijas sistma, ko izmanto Apvienots Karalistes tiesbu aizsardzbas institcijas
90 91

79

paredzta iespja sodt vaingo ar brvbas atemanas sodu, k ar dai citi mazk kaitgi nodarjumi, ja normatvajos aktos ir paredzta to obligta reistrcija PNC sistm. Piemram, tdi nodarjumi, k izvairans no TV licences iegdans; truma prsniegana, vadot transportldzekli vai t vadana, neapdroinot civiltiesisko atbildbu, nav reistrjami PNC sistm un td netiek emti vr, apkopojot informciju par recidvo noziedzbu. Britu kriminologi atzst, ka izmrt relo NNR lmeni ir grti. Oficilie dati par noziedzgo nodarjumu recidvu atspoguo informciju par atkltajiem un PNC sistm ievadtjiem likumprkpumiem. Savukrt tdas NNR mranas metodes k likumprkpju anonm paintervija96 par izdartjiem likumprkpumiem nevar sniegt pietiekami ticamu un prbaudmu informciju.97 Apvienots Karalistes statistikas publikcijs par pilngadgajiem prkpjiem noziedzgo nodarjumu recidvs konstatjams, ja stjies spk Attiecb uz notiesjos tiesas spriedums (pierdtais recidvs98). nepilngadgajiem - pierdtais recidvs nozm, ka brnam ar jaunu tiesas spriedumu piespriests kriminlsods, vai tiesa izteikusi brnam rjienu vai brdinjumu. Ptjumos par NNR tiek analizti gadjumi, kad jauni noziedzgi nodarjumi izdarti viena vai divu gadu laik pc kriminls represijas piemroanas (ja t nav bijusi saistta ar izolciju no sabiedrbas), k ar gada vai divu gadu laik pc atbrvoanas no brvbas atemanas soda izpildes. Piemram, Compendium of reoffending statistics and analysis 99 satur statistisko informciju par noziedzgo nodarjumu recidvu gadu un divu gadu laik pc soda piemroanas un soda izpildes pabeiganas. Analizjot recidvs noziedzbas tendences, uzmanbu pievr ar ilgkiem laika posmiem. Ptjumos saldzina vairku rdtju savstarpjs korelcijas, kas auj izdart uz pierdjumiem balsttus secinjumus par atseviu kriminlsodu, alternatvo instrumentu, citu intervenu efektivitti. Piemram, Compendium of reoffending statistics and analysis100, vrtjot kognitvi biheiviorls
Par likumprkpju paprskatu metodes izmantoanu, lai mrtu noziedzgo nodarjumu recidva lmeni sk. Thornberry T. P. Krohn M.D. The Self-Report Method for Measuring Delinquency and Crime http://www.ncjrs.gov/criminal_justice2000/vol_4/04b.pdf 97 Compendium of reoffending statistics and analysis. Published 4 November 2010 http://www.justice.gov.uk/publications/docs/compendium-of-reoffending-statistics-andanalysis.pdf p. 11 98 Angu valod proven reoffence 99 Compendium of reoffending statistics and analysis. Published 4 November 2010 http://www.justice.gov.uk/publications/docs/compendium-of-reoffending-statistics-andanalysis.pdf 100 Compendium of reoffending statistics and analysis. Published 4 November 2010 http://www.justice.gov.uk/publications/docs/compendium-of-reoffending-statistics-andanalysis.pdf
96

80

programmas The Enhanced Thinking Skills piemroanas efektivitti Anglijas cietumos 2006. - 2008. gad, konstatts, ka gada laik pc atbrvoanas no cietuma, NNR lmenis to cilvku vid, kuri piedaljuies programm ir par 6% mazks saldzinjum ar tm personm, kuras nebija piedaljus mintaj programm.101 di vrtjot citus faktorus un rdtjus, iegstama uz pierdjumiem balstta informcija, kas auj vrtt kriminlsodu izpildes institciju darba kvalitti. Uz noziedzgo nodarjumu recidva samazinanu orient ar What Works iniciatva, kuras mris - sekmt tdu probcijas darba organizciju, lai mazintu NNR varbtbu, di aizsargjot sabiedrbas drobu. Viens no What Works iniciatvas pamatprincipiem paredz tdu darba organizciju ar likumprkpjiem, kas balsts uz pierdjumiem par noziedzgo nodarjumu recidva samazinanu.102 emot vr minto, tiek uzsvrta nepiecieamba pc probcijas programmu un citu instrumentu izmantoanas rezulttu analzes. Dati par noziedzgo nodarjumu recidvu tiek izmantoti k dienesta rezultatvais rdtjs, nodroinot iespju vrtt izpildt darba kvalitti un rpties par t pilnveidoanu. Datus par noziedzgo nodarjumu recidvu vrt gan pats dienests (iekjais izvrtjums), gan ar pieaicinot neatkargus ekspertus (rjais izvrtjums). Veiktie ptjumi apliecina, ka metodiski pareizi organizts probcijas programmas nodroina 10 - 15 % NNR samazinjumu.103 Koordinjoo lomu kriminlsodu un citu kriminltiesisko intervenu izpild Anglij un Vels pilda Nacionlais likumprkpju menedmenta dienests (NOMS)104 - Tieslietu ministrijas institcija, kas apvieno divas administratvi patstvgas institcijas - Probcijas dienesta un Ieslodzjumu vietu prvaldes, lai sekmtu to efektvku darbu. NOMS uzsver, ka neraugoties uz atirbm starp probcijas dienesta un ieslodzjuma vietu darbu, tm ir kopgs mris aizsargt sabiedrbu un mazint noziedzgo nodarjumu recidva lmeni. NOMS veic un atbalsta ptniecisko darbbu nolk noskaidrot kdas darbbas jveic, lai efektvk aizsargtu sabiedrbas un cietuo intereses, mazintu izdarto noziedzgo nodarjumu skaitu, di garantjot sabiedrbas drobu, k ar efektvk izmantotu resursus o mru sasnieganai un vrttu veikt darba efektivitti.

tuprt, 4. lpp. Sk. The What Works Initiative; http://www.westyorksprobation.org.uk/content.php?pageid=363; What works: reducing re-offending. Issue 2 January 2003 103 What works: reducing re-offending. Issue 2 January 2003, p. 3 104 NOMS - National Offender Management Service, vairk sk. http://www.justice.gov.uk/about/noms.htm
101 102

81

Apvienots Karalistes Ieklietu ministrijas (Home Office) sastv funkcion Ptjumu, Attstbas un Statistikas direktorts.105 Viens no t darbbas virzieniem ir ptniecisks darbbas vadana, noziegumu un noziedzbu raksturojoo statistikas datu vkana un analze. Viena no iespjam iegt datus par noziedzgo nodarjumu recidvu, ko izmanto Apvienotaj Karalist, ir saistta ar cieo valsts un akadmisko institciju sadarbbu ptniecbas jom. Ieklietu un Tieslietu ministrijas institcijas plno un pasta ptjumus, kas sniedz informciju par situciju ar NNR, di radot iespju identifict problmas un pieemt lmumus to risinanai. Valsts institcijas ar atzst recidvs noziedzbas problmu ptjumu nozmgumu un atbalsta ptniecisks iniciatvas106, k ar nodroina ptniekiem piekuvi plaai informcijai. Piemram, 2006. gad tika publiskots Lankasteras Universittes ziojums par nepilngadgo personu recidvu.107 Ptjum tika analizts NNR lmenis nepilngadgo personu vid (kuri ir bijui 10 - 17 gadu veci dien, kad viiem piemroja ar brvbas atemanu nesaisttu sodu (sankciju) vai atbrvoja no ieslodzjuma. 2010. gad ir publiskots plas statistikas prskats par noziedzgo nodarjumu recidvu pieauguo108 un nepilngadgo personu109 vid. Raksturojot analizjamos NNR faktus, ptnieki neoper ar formli juridisko noziedzgo nodarjumu recidva jdzienu, bet nosaka ptjuma priekmetu, ievrojot ptjuma mrus. Ziojum par ptjumu nav lietoti tdi jdzieni k recidvists, noziedzgu nodarjumu recidvs, bet uzmanba fokusta uz jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranas gadjumiem (re-offending), ja tie izdarti pc tam, kad valsts jau ir iepriek reajusi uz izdartjiem likumprkpumiem, piemrojot kriminlsodu vai alternatvs sankcijas, kas nav atzstamas par

Research, Development and Statistics (RDS), papildus informcijai sk. http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/aboutrds1.html 106 Atbalstot ptniecbu, piemram, Ptjumu, Attstbas un Statistikas direktorts ir izstrdjis un publiskojs rokasgrmatu, kas iepazstina ar datubz Offender index iekauto informciju un ts izmantoanas iespjm. Atsevia rokasgrmatas nodaa ir veltta ptniekiem, kuri vlas analizt ar noziedzgo nodarjumu recidvu saisttos jautjumus. Atzingi vrtjot ptnieku centienus izmantot datus par noziedzgo nodarjumu recidvu, lai vrttu likumprkpjiem piemrojamo sodu un programmu efektivitti. Sk. The Offenders Index: a user's guide http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/pdfs/oiusers.pdf 107 Re-offending of juveniles: results from the 2004 cohort. Elizabeth Whiting, Lucy Cuppleditch, National Statistics 2006, http://www.homeoffice.gov.uk/rds/pdfs06/hosb1006.pdf 108 Sk. Reoffending of adults: results from the 2008 cohort http://www.justice.gov.uk/publications/docs/reoffending-adults-2008-cohort.pdf Appendix A: Statistical tables http://www.justice.gov.uk/publications/docs/reoffending-adultsappendix-a.xls 109 Sk. Reoffending of juveniles: results from the 2008 cohort http://www.justice.gov.uk/publications/docs/reoffending-juveniles-2008-cohort.pdf Appendix A: Statistical tabeles http://www.justice.gov.uk/publications/docs/reoffendingjuveniles-appendix-a.xls Published on 18 March 2010
105

82

sodiem.110 Ievrojot faktu, ka personas iespjas izdart jaunu noziedzgu nodarjumu brvbas atemanas soda izpildes laik nav lielas, ptjuma ietvaros tika analizti gadjumi, kad jaunu noziedzgu nodarjumu izdarjui brni, kuri atrodas brvb t.i. prkpji, kuri ir uzskui ar brvbas atemanu nesaistt soda izcieanu (a), vai ar atbrvoti no brvbas atemanas iestdes (b). Ptjuma autori atzst, ka NNR mrana ir komplekss un sarets process; pastv dadas metodes un pieejas recidvs noziedzbas problmu analzei, lai labk izprastu o pardbu, aktvi jizmanto jaunas analzes metodes. Apkopojot informciju par NNR gadjumiem, uzmanba jpievr jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranas intensittei (a), kaitgumam un bstambai (b). Lai izprastu recidvs noziedzbas likumsakarbas, ptjuma ietvaros apkopota datu korelcija, kas atspoguo saikni starp noziedzgo nodarjumu recidvu un tdiem faktoriem, k noziedzgo nodarjumi veidi (a); prkpjiem piemrotas sankcijas un sodi (b), likumprkpju vecums (c), etnisk piederba (d) u.c. Dati par noziedzgo nodarjumu recidvu aktvi izmantojami, lai vrttu stenojamo programmu un citu intervenu efektivitti. Secinjumi izdarti, saldzinot datus par noziedzgo nodarjumu recidvu noziedznieku grups, kuras piedaljus noteikts programms vai kurm bijis piemrots noteikts intervences instruments ar noziedzgo nodarjumu recidva lmeni analogaj grup, kura nav bijusi iesaistta ds programms vai cits intervences aktivitts. Papildus tam ptjuma gait iegtie statistikas dati par faktisko recidva lmeni tiek saldzinti ar prognozjamo NNR lmeni. Piemram, atseviu kriminlsodu un kriminltiesisko instrumentu efektivitti, saistot to ar NNR lmeni, vrt tikko k publictais ptjums Compendium of reoffending statistics and analysis.111 Veicot statistisko datu saldzinanu, ptjuma autori izdarjui secinjumus par NNR lmea korelciju ar likumprkpju dzves apstkiem un vajadzbm. 2007. gad publiskotaj ptjum Reconviction Analysis of Programme Data using Interim Accredited Programmes Software (IAPS) tika nordts, ka aktulais NNR lmenis analiztaj prkpju grup ir bijis btiski mazks par prognozjamo, kas apstiprina, ka akreditts programmas ir efektvas, jo nodroina noziedzgo nodarjumu recidva lmea samazinanos.112
Alternatvs sankcijas aj gadjum pc juridisks dabas ir analogi Latvij paredztajiem audzinoa rakstura piespiedu ldzekiem, kas piemrojami brniem, kuri ir izdarjui Kriminllikum paredztos nodarjumus 111 Compendium of reoffending statistics and analysis. Published 4 November 2010 http://www.justice.gov.uk/publications/docs/compendium-of-reoffending-statistics-andanalysis.pdf 112Hollis V. Reconviction Analysis of Programme Data using Interim Accredited Programmes Software (IAPS), 2007, p. 6
110

83

Lai garanttu lielku drobu sabiedrbai, pasargtu to no noziedzgiem apdraudjumiem un, it pai aunuma, ko tai rada cilvki, kuri ir izvljuies noziedzgo karjeru un regulri izdara noziedzgus nodarjumus, Tieslietu Ministrijas plnoanas dokument Make Communities Safer uzsvrta nepiecieamba apkopot detaliztku un plaku informciju par noziedzgo nodarjumu recidvu.113 Apvienots Karalistes atbildgs amatpersonas apzins sabiedrisks drobas jautjumu saistbu ar recidvs noziedzbas problmm. Likumsakargi un loiski, ka politikas plnoanas dokumentos tiek atzts, ka efektva kriminlsoda izpilde un likumprkpju menedments soda izpildes laik ir rkrtgi svargs, lai samazintu noziedzgo nodarjumu recidva lmeni un novrstu jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranu. Piemram, 2002. gad Ieklietu ministrija (Home Office) k mri ir izvirzjusi recidvs noziedzbas lmea samazinanu114 ldz 2006. gadam par 5 %. Nolk novrst deklaratva rakstura spekulcijas par recidvs noziedzbas samazinanas nepiecieambu un reli nodroint sabiedrbai lielku drobu, k kriminlsodu izpildes institciju darbbas mris izvirzta noziedzg recidva samazinana 2010. gad par 10 %.115 Izvirzto mru sasnieganas progresu mra izmantojot ptniecisks un analtisks metodes.116 Kand recidvs noziedzbas jautjumiem uzmanba tiek veltta gan federl, gan ar provinu lmen. Valst tiek vkti un apkopoti statistiskie dati par noziedzgo nodarjumu recidvu, veikts ptnieciskais darbs 117; datus par noziedzgo nodarjumu recidvu izmanto, lai vrttu stenojamo programmu un

113 sk. National reoffending measures a guide. An explanation of the headline national reoffending measure, 21 May 2009 http://www.justice.gov.uk/publications/docs/nationalreoffending-measures-guide-210509.pdf 114 Ar tiesas nolmumiem konstatto NNR lmeni, par pamatlmeni izvloties 2000.gada datus par NNR, k ar ievrojot 2006. Gadam prognozjamo recidvisma lmeni 115 Restructuring Probation to Reduce Re-offending. http://www.probation.homeoffice.gov.uk/files/pdf/Restructuring%20Probation%20to%20Reduc e%20Reoffending.pdf 116 Piemeram, sk. Cunliffe J., Shepherd A. Re-offending of adults: results from the 2004 cohort, March 2007, 38 pages 117 Piemram, sk.: Dowden G., Antonowicz D., Andrews D.A. The Effectiveness of Relapse Prevention With Offenders: A Meta-Analysis http://teventerprises.com/uploads/EffectivenessOfRelaspePrevention.pdf; Using Risk Assessments to Reduce Recidivism http://www.csc-scc.gc.ca/text/pblct/forum/e012/e012indeng.shtml ; Campbell M.A., French S. Gendreau P. The Prediction of Violence in Adult Offenders. A Meta-Analytic Comparison of Instruments and Methods of Assessment// Criminal Justice and Behavior June 2009 36: 567-590; The Statistical Information about Recidivism Scale: Some Reflections on Its Application by Joan Nuffield http://www.cscscc.gc.ca/text/pblct/forum/e012/e012k-eng.shtml

84

kriminlsodu efektivitti118, analiztu kriminognos faktorus, vrttu kriminlsodu izpildes institciju darba efektu, prognoztu noziedzbas lmeni.119 Kandas ptnieki norda, ka saldzinot izmaias noziedzgo nodarjumu recidva lmen ir iespjams vrtt efektu, ko dod izmaias kriminlsodu izpildes politik un sodu izpildes organizcij.120 Ldzgas domas pau ar atbildgs valsts amatpersonas. Statistikas dati par recidvismu ir lakmusa reakcija, vrtjot visprjo justcijas sistmas efektivitti, atturot likumprkpjus no jaunu noziedzgo nodarjumu izdaranas un rehabilitjot vius.121 Kriminls justcijas institcijas par svargu sava darba mri atzst noziedzgo nodarjumu recidva lmea samazinanu. Piemram, Britu Kolumbijas Korekcijas dienests122 Stratiskaj pln 2010. - 2013. gadam uzsver, ka Korekcijas dienests ir institcija, kas izveidota, lai mazintu noziedzgo nodarjumu recidva lmeni un aizsargtu sabiedrbu, veicot darbu ar pieauguajiem prkpjiem un kontroljot viu uzvedbu. Ts stenojamo programmu, klientu lietu vadbas, apmcbu, k ar uz prkpju reintegrciju vrsto iniciatvu efektivittes kritrijs ir izmaias noziedzgo nodarjumu recidva lmen 123. Par btisku recidvisma lmea mranas problmu Kandas kriminologi atzst konsekventu terminoloijas lietoanu. Termini recidvs un recidvisms atirgi interpretjami dados ptjumos un zintnieku darbos.124 Dai ptnieki ar jdzienu recidvs apzm visus gadjumus, kad persona atgrieas ieslodzjum, lai izciestu brvbas atemanas sodu, tai skait saistb ar iepriek piespriest kriminlsoda nosacjumu neievroanu (piemram, Verbrugge, 2002); citi saskata recidvu fakt, ja personu atkrtoti arest (piemram, Benda, 2005), treie - kad personu atkrtoti noties (piemram, Law, 2004), ceturtie - kad persona atkrtoti sodta ar brvbas atemanas sodu
Piemram, Britu Kolumbijas Sabiedrisks drobas Ministrijas gad plnos dati par recidvismu ir atzti par darba rezultatvo rdtju. Sk. BC Ministry Of Public Safety and Solicitor General Corrections Branch Discussion Paper April 9, 2002 ((nav publicts), Ministry of Public Safety and Solicitor General 2010/11 2012/13 Service Plan http://www.bcbudget.gov.bc.ca/2010/sp/pdf/ministry/pssg.pdf 119 Par noziedzgo nodarjumu recidva prognozanu sk., Nuffield J., The Statistical Information about Recidivism Scale: Some Reflections on Its Application by http://www.cscscc.gc.ca/text/pblct/forum/e012/e012k-eng.shtml 120 Sk. Rates of Recidivism for Women Offenders http://www.cscscc.gc.ca/text/rsrch/reports/r192/r192-eng.shtml 121 Ministry of Public Safety and Solicitor General 2010/11 2012/13 Service Plan, p. 6 http://www.bcbudget.gov.bc.ca/2010/sp/pdf/ministry/pssg.pdf 122 B.C. Corrections (British Columbia Corrections) Kandas provinces Britu Kolumbijas institcija, kas atbildga par brvbas atemanas soda izpildi par noziedzgiem nodarjumiem, kas ir provinces jurisdikcij, k ar probcijas funkciju izpildi 123 Strategic Plan B.C. Corrections 2010-2013 http://www.pssg.gov.bc.ca/corrections/pdf/strategic-plan-2010-2013.pdf p. 5 124 M.D.Maltz, piemram, identificja vismaz etrpadsmit dadas recidvisma jdziena defincijas, kas lietojamas Ziemeamerikas un Kandas praks. Sk Maltz, Michael D. Recidivism, Orlando: Academic Press, 1984. 240 p.
118

85

(piemram, Deschenes, Owen, & Crow, 2006). Turklt mints pieejas savstarpji neizsldz viena otru - biei viena ptjuma ietvaros NNR jdzienu izmanto dads nozms.125 Dai ptnieki uzskata, ka par recidvu ir jrun vien tajos gadjumos, ja persona atkaroti ir ieslodzta par tda nozieguma izdaranu, kas ir federlaj jurisdikcij, citi ka tam nav nozmes, vai izdarti federls vai provinces jurisdikcijas likumprkpumi. Recidva interpretciju, k atkrtota federls jurisdikcijas nozieguma izdaranu, dai ptnieki skaidro ar faktu, ka attiecg statistisk informcija ir pieejamka, nek dati par provinu jurisdikcijas likumprkpumiem. 126 Uz jautjumu par noziedzgo nodarjumu recidva lmeni Kand nevar atbildt vienkri, nosaucot kdu ciparu. Kandas Korekcijas dienests127 skaidro to ar sarejumiem, definjot noziedzgo nodarjumu recidvu. Par recidvu Kand dv gan jauna noziedzga nodarjuma izdaranas faktu (a), gan personas atgrieanos Kriminls justcijas sistm (b), gan personas atkrtotu ievietoanu ieslodzjuma viet (c). Atbilstoi vienai koncepcijai NNR konstatjams neatkargi no iemesla, kura d persona atkal kuvusi par sodu izpildes institcijas klientu - par noziedzgo nodarjumu recidvu atzstama personas atgrieans ieslodzjum gan sakar ar jauna noziedzga nodarjuma izdaranu, gan ar sakar ar tehnisko prkpumu128 (d), atbilstoi citai pieejai recidvs ir vien tad, kad persona izdarjusi nopietnu prkpumu (e).129 Kandas federl Korekcijas iestde noir stermia un ilgtermia recidvismu. stermia recidvisms (Short-term Recidivism) ir aprinms k no federlajm brvbas atemanas iestdm atbrvoto personu patsvars, kas uzemti atpaka ieslodzjum noteikt laika posm. Atpakauzemana konstatjama divos gadjumos, t.i. sakar ar tehniskajiem prkpumiem, ja persona bijusi atbrvota nosacti pirms termia, k ar sakar ar jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranu. Lai gtu labku priekstatu par izpildt kriminlsoda efektivitti, recidvisma rdtji tiek saldzinti, ievrojot secgus trs mneu periodus. Ilgtermia recidvisma (Long-term) statistikas dati ietver
Rates of Recidivism for Women Offenders http://www.cscscc.gc.ca/text/rsrch/reports/r192/r192-eng.shtml 126 Rates of Recidivism for Women Offenders. http://www.cscscc.gc.ca/text/rsrch/reports/r192/r192-eng.shtml 127 Kandas Korekcijas dienests (Correctional Service of Canada, CSC) ir federls valdbas institcija, kas ir atbildga par brvbas atemanas soda, kura ilgums nav mazks par diviem gadiem, izpildi, k ar nosacti pirms termia atbrvoto personu uzraudzbu. Dienests saredz savu misiju sabiedrbas drobas veicinanu, sniedzot likumprkpjiem paldzbu un aktvi motivjot vius kt par likumpaklausgiem sabiedrbas locekiem. 128 Tehniskais prkpums (technical violation) uzvedba, kas pati par sevi nav atzstama par noziedzgu, bet ir aizliegta noteiktajai personai, ja ds aizliegums ir piemrot kriminlsoda vai citas valsts intervences komponente. Piemram, tehniskais prkpums ir konstatjams, ja persona neievro viai noteiktu pienkumu atturties no alkoholisko dzrienu lietoanas 129Sk. FORUM on Corrections Resarch http://www.csc-scc.gc.ca/text/pblct/forum/e053/e053heng.shtml
125

86

informciju par jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranu vismaz septiu gadu laika posm pc personas atbrvoanas no ieslodzjuma vietas.130 Virkne ptnieku, analizjot ar NNR saisttos jautjumus, izmanto datus par jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranu divu gadu laik.131 pieeja ir skaidrojama ar nepiecieambu sabalanst iespjas recidvs uzvedbas ilgtermia prognozes veikanai ar nepiecieambu saistt ptjuma rezulttus ar noteiktu (diezgan su) laika posmu. Nozme ir ar lietderguma faktam. Piemram, viena no ptjumiem, kur tika analizts sievieu recidvisms, apkopojot datus par jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranu 18 gadu laik tika konstatts, ka 80 % gadjumos recidvs ir noticis pirmajos divos gados (Putkonen, 2003),132 cit ptjum tika konstatts, ka gandrz 70 % no NNR, kas konstatjams trs gadu laik, notiek pirmaj gad pc personas atbrvoanas no brvbas atemanas iestdes.133 Kandas Korekcijas dienest valda uzskats, ka ir iespjams preczi noteikt NNR pazmes un, ts ievrojot, aprint noziedzgo nodarjumu recidva lmeni. Tomr di iegt informcija par visprj NNR lmeni neatklj recidvisma problmas, jo vienai noziedznieku grupai recidva lmenis ir daudz mazks par vidjo, bet cit btiski to prsniedz. Ptot kdu atseviu noziedznieku grupu, var redzt, ka ar taj noiramas apakgrupas, kur recidva lmenis btiski atiras, piemram, analizjot dzimumnoziedznieku recidva lmeni, ir konstatts, ka tas ir btiski mazks pc asinsgrku noziegumu izdaranas, saldzinjum ar pedofilijas noziegumiem. 134 Atzstot statistikas datus par noziedzgo nodarjumu recidvu k rdtju, kas izmantojams, lai vrttu atseviu kriminltiesisko intervenu, programmu un sodu izpildes sistmas efektivitti, Kandas specilisti norda, ka to praktisk realizcija ir diezgan sareta, tostarp td, ka nav vienprtbas par to, kas ir sekmgs rezultts. Sodu izpildes mris ir sasniegts, ja persona vairs neizdara jaunus noziedzgus nodarjumus, tomr viedoki nesakrt, vrtjot situciju, kad persona izdarjusi noziedzgu nodarjumu, kas atiras no iepriek izdart, piemram, izvarotjs, kur izcietis sodu un piedaljies specils

FORUM on Corrections Resarch http://www.csc-scc.gc.ca/text/pblct/forum/e053/e053heng.shtml 131 Rates of Recidivism for Women Offenders. http://www.cscscc.gc.ca/text/rsrch/reports/r192/r192-eng.shtml 132 Rates of Recidivism for Women Offenders. http://www.cscscc.gc.ca/text/rsrch/reports/r192/r192-eng.shtml 133 Mbuba M. J., Grenier Ch. E. Prognostics of Recidivism for Incarcerated Juvenile Offenders: More evidence// International Journal of Social Inquiry, Volume 1, Number 1, 2008 pp. 75-88 http://www.socialinquiry.org/articles/IJSI-V1N12008%20-%20004.pdf p. 80 134Sk. FORUM on Corrections Resarch http://www.csc-scc.gc.ca/text/pblct/forum/e053/e053heng.shtml
130

87

programms vairs neizdara dzimumnoziegumus, bet radjis kaitjumu personas veselbai vai paumam.135 Zinot viengi noziedzgo nodarjumu recidva lmeni, grti vrtt ar sodu izpildes institciju darba efektivitti, jo personas uzvedbu ietekm virkne faktoru un vlamo efektu var sasniegt gan pateicoties amatpersonu profesionli paveiktajam darbam, gan ar saemtajam socilajam atbalstam. 1997. gad Ontario valdba ar diviem pilotprojektiem uzska programmu Tiesa vardarbbai mjsaimniecb136 (TVM), t, 2005. gad aktvi strdja 42 TVM. Lai novrttu projekta un jaunieviests prakses efektivitti, tika veikts ptjums, kura ietvaros ar noziedzgo nodarjumu un likumprkpju saisttie rdtji saldzinti divs kontrolgrups vienu veidoja 500 personas, kuras par izdartjiem noziedzgiem nodarjumiem atbildja visprj krtb, otro 500 personas, kuru lietas skatja TVM. Dati par noziedzgo nodarjumu recidva lmeni aj ptjum tika izmantoti k pamatkritrijs, saldzinot atirgas valsts intervences, reajot uz vardarbbu imen. Ievrojot ptjuma mri, tika noskaidrots un saldzints noziedzgo nodarjumu recidva lmenis dads personu apakgrups - ievrojot personu vecumu, dzimumu, attiecbas starp cietuo un prkpju, prkpuma raksturu, piemroto sodu u.c. Nosakot noziedzgo nodarjumu recidva lmeni, uzmanba tika pievrsta jauna noziedzga nodarjuma izdaranas brdim, proti, izirot noziedzgo nodarjumu recidvu pirmajos seos mneos kop valsts piemrojusi sodu vai citu tiesisko instrumentu par pirmo likumprkpumu, recidvu 6.-12 mnes, 1. 2. gad, un 2. - 3. gad.137 Ptjum Sievieu noziedzg recidva lmenis (2008)138 noziedzgo nodarjumu recidva lmenis tika analizts trijos greizumos, proti, konstatjot: 1. nosactas pirmstermia atbrvoanas atcelanu, ja tam par iemeslu ir bijusi noteikto pienkumu neievroana, jauna apsdzba vai jauna noziedzga nodarjuma izdarana, un, ja tas noticis divu gadu laik pc personas atbrvoanas no ieslodzjuma vietas; 2. jaunu personas notiesanu divu gadu laik pc atbrvoanas no ieslodzjuma vietas; 3. jaunu personas notiesanu par vardarbgu noziedzgu nodarjumu, ja tas noticis divu gadu laik pc personas atbrvoanas no ieslodzjuma vietas.

FORUM on Corrections Resarch http://www.csc-scc.gc.ca/text/pblct/forum/e053/e053heng.shtml 136 No angu valodas: Domestic Violence Court (DVC) Program 137 Sk. Quann N. Offender Profile and Recidivism among Domestic Violence Offenders in Ontario; http://www.justice.gc.ca/eng/pi/rs/rep-rap/2006/rr06_fv3-rr06_vf3/rr06_fv3.pdf 138Rates of Recidivism for Women Offenders http://www.cscscc.gc.ca/text/rsrch/reports/r192/r192-eng.shtml
135

88

Statistikas dati par recidvo noziedzbu Zviedrij ir pieejami Zviedrijas noziedzgo nodarjumu novranas nacionls padomes interneta mjas lap.139 Publiskotie statistikas dati atspoguo korelcijas starp jaunu noziedzgo nodarjumu izdaranas faktu un likumprkpju vecumu, dzimumu, izdarto noziedzgo nodarjumu veidu. Tpat k cits valsts, ar Zviedrij analiz noziedzgo nodarjuma lmea dinamiku, ievrojot laiku, kad jaunais noziedzgais nodarjums ticis izdarts statistikas prskats atspoguo informciju par noziedzgu nodarjumu recidvu skaitu pirmaj gad pc personas notiesanas, pirmajos divos gados, laika posm no 3 ldz 4 gadiem, no 5 ldz 9 gadiem un laiku, kas nav mazks par 10 gadiem.140 Ptot ar recidvo noziedzbu saistts problmas, Zviedrijas kriminologi izmanto atirgas NNR defincijas, kuru izvle ir ciei saistta ar ptjuma mriem. Piemram, recidvs noziedzbas problmas var ptt, ievrojot izdarto noziegumu smagumu, vai, izmantojot citu pieeju - analizt NNR, neemot vr izdarto noziegumu raksturu un klasifikciju. Izplatti ir ptjumi, kuros noziedzgu nodarjumu recidvs tiek analizts konkrtu noziedzgu nodarjumu kontekst, piemram, pievrot uzmanbu dzimumnoziegumu vai ar vardarbbu saistto noziedzgo nodarjumu analzei. Definjot noziedzgo nodarjumu recidvu, iespjama ar resoriska pieeja piemram ptjum Kriminalvrdens redovisning om terfall, uppfljningsperiod 1994-2000 uzmanba tika pievrsta tikai tdiem gadjumiem, kad sodus prkpjiem izpildja Zviedrijas Cietumu un Probcijas dienests.141 Zviedrijas Cietumu un Probcijas dienests (CPD) ir institcija, kas izpilda tiesas piespriestos sodus, uzrauga nosacti atbrvots personas, nodroina rkojumu par sabiedrisk darba izpildi nosacti notiestajm personm, veic citas funkcijas sodu izpildes jom. Savu misiju dienests saista ar tdas kriminls un socils politikas stenoanu, kas mazintu kriminalizciju un veicintu lielku socilo drobu. Recidvs noziedzbas novrana, noziedzgo nodarjumu recidva skaita samazinana ir mris, kas tiek ievrots, organizjot dienesta darbu un visas stenojams aktivittes.

Sk.Recidivsm http://www.bra.se/extra/pod/?action=pod_show&id=19&module_instance=11 140 Sk. Tabell 850. Persons found guilty for criminal offences 2004 and percentage of relapse into crime within 3 years, by the first adjudication & number of previous adjudications in the last 10 years http://www.bra.se/extra/measurepoint/?module_instance=4&name=Criminal%20offences%20 19912004%20and%20percentage%20of%20relapse%20into%20crime%20within%201%20resp%203%20 years&url=/dynamaster/file_archive/100610/460f1d0d51298d91e6f5b2b9a3d5b399/850%2520e ng%25202004.xls 141 Sk. Krantz. L., Lindsten K. Recidivism statistics for imprisonment and probation. All sentences 1994-1999 followed up until 2000., Norrkping, 2002., p. 37
139

89

Zviedrijas Cietumu un Probcijas dienesta Vzijas dokument ir uzsvrts, ka noziedzgo nodarjumu recidva rdtji ir izmantojami, lai vrttu to programmu efektivitti, kurs piedals notiests personas. 142 Zviedrijas ieslodzjuma vietu sistmas atbildgs amatpersonas uzskata, ka brvbas atemanas soda izpildes laiks jizmanto, nevis, lai sodtu personu, bet, lai mazintu noziedzgo nodarjumu recidva risku. o mri var sasniegt, radot notiestajai personai tdas iespjas, kas atturtu viu no kriminla dzvesveida pc atbrvoanas no ieslodzjuma vietas.143 Ar rehabilitjos programmas, kurs piedals likumprkpji, ir orienttas uz noziedzgo nodarjumu recidva novranu tdjdi tiek mints paldzt prkpjam paam saprast noziedzgs uzvedbas kaitgumu, k ar identifict likumprkpumu izdaranas iemeslus.144 Pirms personai pilngi izpildts piespriestais sods, izmantojami ar tdi specilie tiesiskie instrumenti k puscea mja, nosacta atbrvoana, aprpes centri u.c., t uzsverot nepiecieambu mazint recidva risku un sekmt personas socilo reintegrciju.145 Vrtjot stenojamo stratiju, piemrojamo kriminlsodu un instrumentu efektivitti, k rezultatvo rdtju izmanto datus par noziedzgo nodarjumu recidvu. Piemram, 2008. gad Zviedrijas Noziedzgo nodarjumu novranas Padome ir publiskojusi ptjumu Mentoringa ietekme uz noziegumu recidvu146, kur tiek analiztas iespjas novrst noziedzgo nodarjumu recidvu, izmantojot minto metodi. Ptjuma ietvaros konstatts, ka mentoringa izmantoana samazina noziedzgo nodarjumu recidva lmeni par 4 10 %.147 Zviedrijas Nacionlais Audits 2009. gad ir publiskojis prskatu par Zviedrijas Cietumu un Probcijas dienesta (CPD) darbu noziedzgo nodarjumu recidva novranai.148 Audita ziojum kritiski vrtts Cietumu un Probcijas dienesta darbs sodu izpildes plnoan, uzsverot, ka is darbs ir oti svargs noziedzgo nodarjumu recidva novranai. Audita ziojam ir nordts, ka laika posmam uzreiz pc atbrvoanas no ieslodzjuma ir iziroa nozme noziedzgo nodarjumu recidva novran. Svargi, lai CPD un citu institciju specilisti ciei sadarbotos nolk sasniegt o mri, savukrt sodu izpildes

Information about Vision and core values of the Swedish Prison and Probation Service. P. 11. Basic facts. The Swedish Prison and Probation Service, 2010., Norrkping, 2010., p. 22 144 Turpat, p. 22 145 Turpat, p. 18 146 Jolliffe D., Farrington D.P. The Influence of Mentoringon Reoffending, Stockholm, 2008, 65 p. 147 Jolliffe D., Farrington D.P. The Influence of Mentoringon Reoffending, Stockholm, 2008, p. 6 148 The work of the Swedish Prison and Probation Service to prevent reoffending. The Swedish National Audit office http://www.riksrevisionen.se/upload/521/summary_rir_%202009_27.pdf
142 143

90

darba neatbilstoa plnoana un nepietiekama sadarbba var mazint piespriest soda rehabilitjoo efektu.149 2006. gad Zviedrij ar brvbas atemanu tika sodts nedaudz mazk k 10 000 cilvku. Ap 40 % no viiem sodja par nodarjumiem, kas veidoja penitenciro recidvu, visprj recidva lmenis ir bijis ap 50 % robe.150 Nacionlaj Audita ziojum ir uzsvrts, ka noziedzgo nodarjumu recidvs drgi izmaks sabiedrbai. Savukrt ikviens gadjums, kad personu izdevies atturt no jaunu noziedzgo nodarjumu izdaranas ir vrtjams k ieguvums sabiedrbai un paam cilvkam.151 Audita prbaudes ietvaros tika analizti divi jautjumi, kuriem ir liela nozm NNR novran: kriminlsoda izpildes plnoana un starpinstitucionl sadarbba pirms notiesto atbrvoanas no cietuma. Auditori ir konstatjui, ka 9 % notiesto vispr nav bijis sastdts soda izpildes plns, bet vairkos gadjumos plns ticis sastdts formli, kas pc auditoru viedoka mazina iespju atturt notiestos no jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranas.152 Jaunzlandes kriminlsodu izpildes institcija Korekcijas departaments par savas darbbas prioritti atzst sabiedrisks drobas veicinanu, aj nolk nodroinot sodu izpildes atbilstbu Kriminls justcijas mriem (a), k ar veicot darbus, lai samazintu noziedzgo nodarjumu recidva gadjumus, t.i. radot iespju prkpjiem piedalties rehabilitcijas programms, izgltojos aktivitts, k ar profesionlaj apmcb.153 Lai mazintu NNR lmeni, departaments fiks un analz rdtjus, kas raksturo recidvo noziedzbu. Kriminlsodu izpildes institcijas strd individuli ar ikvienu prkpju, lai atsttu uz viu tdu ietekmi, kas atturtu o cilvku no jaunu noziedzgo nodarjumu izdaranas pilnb. Tomr par pozitvu rezulttu ar atzstama noziedzgo nodarjumu recidva intensittes samazinans, k ar fakts, ka jaunizdartie noziedzgie nodarjumi ir mazk kaitgi saldzinjum ar iepriek izdartjiem likumprkpumiem.154

The work of the Swedish Prison and Probation Service to prevent reoffending. The Swedish National Audit office http://www.riksrevisionen.se/upload/521/summary_rir_%202009_27.pdf 150 Sk. Kriminalvrdens redovisning om terfall, Norrkping, 2010., 125 p 151 The work of the Swedish Prison and Probation Service to prevent reoffending. The Swedish National Audit office http://www.riksrevisionen.se/upload/521/summary_rir_%202009_27.pdf p. 3 152 The work of the Swedish Prison and Probation Service to prevent reoffending. The Swedish National Audit office http://www.riksrevisionen.se/upload/521/summary_rir_%202009_27.pdf p. 5 153 Sk. informciju Jaunzlandes Korekcijas departamenta interneta mjas lap http://www.corrections.govt.nz/ 154 Department of Corrections, Annual report , 1 July 2009 30 June 2010, 104 pages http://www.corrections.govt.nz/__data/assets/pdf_file/0004/480820/Annual_Report_09-10.pdf p. 11
149

91

Departaments izmanto divus mranas instrumentus, lai vrttu darba rezulttus noziedzga recidvisma samazinan - Recidvisma indeksu (RI)155 un Rehabilitcijas Koeficentu (RQ).156 Recidvisma indekss (RI) nosaka jaunu noziedzgo nodarjumu izdaranas lmeni noteiktu likumprkpju grups noteikt laika posm pc atbrvoanas no brvbs atemanas vietm, k ar uzskot ar brvbas atemanu nesaistto sodu izpildi. RI instruments apkopo informciju par NNR viena un divu gadu laik kop soda izpildes uzskanas un atbrvoanas no ieslodzjuma. RI prskatos ir atspoguojama informcija par noziedzgo nodarjumu recidva lmeni atsevim likumprkpju kategorijm, ievrojot likumprkpju dzimumu, vecumu, etnisko piederbu, noziedzgo nodarjumu veidus, noziedzgo nodarjumu smagumu, piemrotos kriminlsodus un citus kriminltiesiskos instrumentus, piespriest soda laiku, atbrvoanas veidu no kriminlsoda u.c. kritrijus. Rehabilitcijas Koeficents (RQ) ir izmantojums, lai mrtu piemrojamo rehabilitjoo un reintegrejoo paskumu efektu uz notiesto personu uzvedbu. Programmu un citu rehabilitjoo instrumentu efektivitte tiek vrtta, saldzinot noziedzgo nodarjumu recidva lmeni, penitencir recidva lmeni, noziedzgo nodarjumu smagumu, kas veido recidvu, k ar citus rdtjus divs ldzgas personu grups vien, kur personas bijuas pakautas noteiktai rehabilitjoai intervencei (a) un cit, kurai t nav bijusi izmantota (b).157 2009. 2010. gada ziojum Departaments inform par to metou pilnveidoanu, kas izmantojamas, lai monitortu un vrttu dienesta darba rezulttus. Uzlabojumi ir saistti ar jaunu metou izmatoanu, kas auj vrtt soda izpildes laik veikto paskumu ietekmi uz noziedzgo nodarjumu recidva lmea samazinanos. Mintie mranas instrumenti auj vrtt kriminlsodu izpildes efektu, ievrojot noziedzgo nodarjumu izdaranas bieumu un intensitti, izdarto noziedzgo nodarjumu smagumu un atseviu noziedzgo nodarjumu veidus, k ar nodroinot iespju saldzint efektu, ko nodroina atirgu kriminlsodu u.c. instrumentu piemroana.158 Vienlaikus Korekcijas Departamenta amatpersonas atzst, ka vairki kriminognie faktori, kas kst par noziedzgo nodarjumu recidva iemeslu, ir
Angu valod - Recidivism Index (RI) Angu valod - Rehabilitation Quotient (RQ) 157 Detaliztak informcija par Jaunzlandes Korekcijas departamenta izmantojiem RI un RQ metodm ir pieejama Departamenta 2004.-2005. Gada prskat 36. - 42. lappus // Department of Corrections, Annual report 1 July 2004 30 June 2005 http://www.corrections.govt.nz/__data/assets/pdf_file/0020/176231/ar2005-complete.pdf 158 Department of Corrections, Annual report , 1 July 2009 30 June 2010, 104 pages http://www.corrections.govt.nz/__data/assets/pdf_file/0004/480820/Annual_Report_09-10.pdf p. 11
155 156

92

rpus t tieas kontroles un td dati par noziedzgo nodarjumu recidvu nebtu vrtjami k ties Departamenta darba efektivittes atspoguojums.159 Noziedzgo nodarjumu recidvs nav legli defints Igaunijas normatvajos aktos un atkarb no veikto ptjumu mriem un metodoloijas var to var defint plak vai aurk. NNR defincijas vari, ievrojot analizjamo laika posmu, nozmes pieiranu tdiem faktiem, k piemrot kriminlsoda veids, izdart noziedzg nodarjuma raksturs, tomr visos gadjumos noziedzgo nodarjumu recidvs saprotams k personas atgrieans pie noziedzgu nodarjumu izdaranas. Aktvu darbbu recidvs noziedzbas analz veic Igaunijas Republikas Tieslietu ministrija. 2010. gad ministrija prezentja ptjumu Recidvisms Igaunij160, kas ietver plau informciju par analizjamo socilo pardbu. Ptjuma fokus ir penitencirais recidvs jaunu noziedzgu nodarjumu izdarana pc personu atbrvoanas no brvbas atemanas soda izcieanas. Nolk veikt recidva lmea saldzinjumu, ptjum tika apkopoti ar dati par noziedzgo nodarjumu recidvu pc tdu kriminlsodu piemroanas, kas nav saistti ar brvbas atemanu. Raksturojot recidvismu Igaunij, ptjuma autori ir izmantojui t saucamo nepierdt recidva pieeju, proti, analizja datus par gadjumiem, kad personas turtas aizdoms vai apsdztas par jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranu, bet nav tiesas nolmuma, kas o faktu konstattu. Ar pai ptjuma autori nordjui, ka juridiski tas nav korekti, tomr praktiski attaisnojams, ievrojot tiesvedbas ilgstoo procedru, kas ierobeo iespjas izmantot saldzinmos datus, k ar faktu, ka Igaunijas Kriminlaj justcij ir pieaugusi prokurora loma, kuriem ir tiesbas izbeigt kriminlprocesus un td noziedzga nodarjuma recidva fakts netiek fiksts ar tiesas spriedumiem. Ptjums galvenokrt tiek balstts uz 2004. - 2007. gada statistikas datiem, laika posms, kur tiek reistrts noziedzgo nodarjumu recidvu skaits ir viens gads.161

Sk. Department of Corrections, Annual report , 1 July 2008 30 June 2009, 143 pages http://www.corrections.govt.nz/__data/assets/pdf_file/0004/480820/Annual_Report_09-10.pdf p. 21 160 Ahven A.,Salla J., Vahtrus S. Retsidiivsus Eestis, Tallinn, 2010, 217 pages 161 Sk. Ahven A.,Salla J., Vahtrus S. Retsidiivsus Eestis, Tallinn, 2010, 217 pages
159

93

Secinjumi un rekomendcijas
1. Noziedzga nodarjuma recidvs ir valsts neveiksme. Latvijas valsts tiesbu aktos deklarjusi vlmi ne vien sodt vaingo par izdarto, bet ar novrst jaunus noziedzgus nodarjumus. Tas, ka noticis noziedzga nodarjuma recidvs: a) apliecina, ka valsts cietusi neveiksmi, reajot uz iepriek izdarto noziedzgo nodarjumu; b) demonstr, ka valsts centieni sasniegt kriminlsoda mri nav bijui rezultatvi. 2. Noziedznieku personbas patnbas neizsldz valsts ldzatbildbu par jauna noziedzga nodarjuma izdaranu. Par pau noziedzgu nodarjumu neatkargi no t, vai tas izdarts pirmo reizi vai veido recidvu - jatbild t izdartajam. Savukrt NNR gadjum valstij btu jatzst, kas tie tiesiskie instrumenti un pamieni, kas izmantoti, lai atturtu personu no jauna noziedzga nodarjuma izdaranas, nav bijui izraudzti un/vai piemroti pareizi, ka valstij nav izdevies radt apstkus, kas paldztu cilvkam atrast savu vietu sabiedrb un dzvot, neprkpjot likumu. Valsts institciju amatpersonas neapzins vai nevls atzt Latvijas kriminls justcijas sistmas ldzvaingumu recidvs noziedzbas atraoan. Nenoliedzot recidvs noziedzbas problmu, valsts institcijm nav skaidras un uz pierdjumiem balsttas stratijas NNR mazinanai. 3. Atbildgo valsts institciju, k ar ptnieku rcb nav preczu datu par recidvo noziedzbu Latvij. Valsts institcijas nevc, neapkopo un neapstrd statistiskos datus par recidvo noziedzbu. Atseviu valsts institciju rcb esoie dati ir fragmentri, metodoloiski nepilngi, iegti administratviem nolkiem, proti, lai raksturotu institciju gada laik izpildto darbu, un td nav dergi recidvs noziedzbas iemeslu atklanai. 4. Realizjam valsts reakcija uz noziedzgu nodarjumu izdaranu rada noziedzbas apkaroanas ilziju, bet objektvi uztur noziedzbas lmeni noteikts robes. Saskatot noziedzgaj nodarjum personas nespju patstvgi risint savas dzves problmas, valsts reakcijai uz izdarto noziedzgo nodarjumu jbt tdai, kas ne vien repres, bet sniedz personai paldzbu. Represija jpozicion nevis k papietiekama reakcija uz noziedzgu nodarjumu, bet piespieanas mehnisms, kas nodroina personas piedalanos paskumos, kas var sniegt tai atbalstu, mazint to faktoru ietekmi uz personu, kas rada vai var radt jauna noziedzga nodarjuma izdaranas risku.

94

5. Kriminlsods ir ldzeklis, lai atjaunotu taisngumu un pasargtu sabiedrbu no jauniem noziedzgiem nodarjumiem. Ir laks maint attieksmi pret recidvo noziedzbu - t viet, lai atkrtotu ar faktiem nepierdtas tzes par nelabojamajiem noziedzniekiem un Latvijas socili ekonomiskajiem faktoriem, kas veicina noziedzbu, uzmanba jpievr tiesbu aizsardzbas institciju darba efektivittei NNR novran. Valsts institciju darba kvalitti nedrkst mrt, ievrojot vien notiesto, cietumos uzemto un atbrvoto personu skaitu. Lielka nozme ir tam, kas tiei tiek darts ar personm kriminlsoda izpildes laik, un, cik liel mr piemrojams valsts intervences ietekm notiesto turpmko uzvedbu. 6. NNR ir kopjais kriminls justcijas bris un t patsvaru var mazint, noskaidrojot katras valsts institcijas ieguldjumu taj. Dati par recidvo noziedzbu ir tiesbu aizsardzbas institciju darba kvalittes rdtji. Atkljot neefektvas kriminltiesisks prakses kriminlsodus, kriminltiesiskos instrumentus, kriminlsodu izpildes organizanu rodas iespja no tm atteikties, maint ts, aizstjot ar efektvkm. Tikai di ir iespjams samazint NNR iespjambu un garantt lielku drobu sabiedrbai. 7. Noziedzgo nodarjumu recidvs nav kdas vienas valsts institcijas neizdarbas rezultts. Recidvo noziedzbu raksturojoo datu analze nodroina iespju noskaidrot, kds kriminlsoda saturs novr jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranu, bet kds vien rada ilziju un neefektvu finanu ldzeku tranu. Problmai ir sistmisks raksturs, turklt, interpretjot kriminls justcijas jdzienu auri, virkne noziedzbu veicinoo faktoru nokst rpus kriminls justcijas sistmas darbbas sfras. Risinot recidvs noziedzbas problmas, uz kriminls justcijas sistmu jskats plak, atzstot, ka noteikt mra sasnieganai jpieliek ples, kas nav saisttas ar tradicionliem priekstatiem par prkpju sodanu. Atzstot personu par vaingu noziedzg nodarjum, jaunu noziedzgo nodarjumu novranas nolk valstij jveic paskumi, lai cilvks vartu nkotn apmierint savas vajadzbas, neapdraudot sveas intereses. Lai iemctu prkpjam dzvot cilvku vid, ar viu jstrd pedagogiem, psihologiem, konfliktologiem, mediiem, narkologiem, socils jomas specilistiem - jsniedz paldzba un atbalsts. Datu analze par NNR identific instrumentus, kas mazina noziedzgo nodarjumu recidvu skaitu, nodroinot iespju kriminls justcijas ietvaros veikt triu un ieguvumu analzi (cost-benefit analysis). 8. Valstij jsteno paskumi, kas radtu iespju analizt recidvs noziedzbas tendences, kriminogno faktoru ietekmi uz personu, kriminlsodu

95

izpildes institciju darbbas un kriminls justcijas efektivitti. Lai izdartu pirmo soli pret im mrim, atbildgajm valsts amatpersonm un politiiem btu: a) jatzst, ka recidv noziedzba ir btisks valsts un sabiedrbas apdraudjums; ka valsts ir apemas rkoties, lai mazintu recidvo noziedzbu; b) jveic praktiski paskumi, kas nodrointu iespju vkt un apstrdt statistisko informciju un citus datus, kas raksturo recidvo noziedzbu; c) jdefin mri, ko valsts vls sasniegt, analizjot datus, kas raksturo recidvo noziedzbu. 9. Valsts lmen jizstrd NNR raksturojoo datu ieganas un apstrdes metodoloija. aura resorisk pieeja nevar nodroint nepiecieamo datu ieganu, starpinstitucionlo informcijas apmaiu, recidvs noziedzbas problmu risinanu valsts lmen. Nepiecieamba uzskt tdu datu vkanu un apkopoanu, kas raksturo noziedzgo nodarjumu recidvu, nenozm, ka jfiks un janaliz visi iespjamie rdtji, kuriem ir kaut minimlais sakars ar NNR. Patlaban btiskk problma Latvij - analizjamo datu neesamba. 10. Latvij nav domstarpbu par to, k pariezi defint noziedzgo nodarjumu recidvu un recidvismu. Tas ir saistts ar noziedzg nodarjuma recidva jdziena definanu Kriminllikum un tas ir atskaites punkts diskusijs par noziedzgo nodarjumu recidvu. Universla NNR defincija objektvi nav iespjama, nedz ar nepiecieama, lai analiztu un vrttu kriminlsodu izpildes institciju darba efektivitti. emot vr analizjamo problmu saturu un ptjumu mrus, btu jizmanto metodoloiski atirgas pieejas recidva definanai. 11. Sodu izpildes institciju darba kvalittes analzei jizmanto vien dati par personm, kas izdarjuas jaunus noziedzgus nodarjumus relatvi s laik kop dienas, kad tm izpildts piespriestais sods. Izstrdjot jaunu NNR raksturojoo datu vkanas krtbu ir jem vr laika periods, kur noziedzgais nodarjums izdarts: a) izcieot jau piespriesto sodu, vai b) noteikt laika posm pc soda izpildes, piemram, viena un trs gadu laik. Izmantojot datus par NNR, lai vrttu kriminlsodu un to izpildes kvalitti, jievro, ka izpildt kriminlsoda ietekme uz personu ir atkarga no jaun noziedzg nodarjuma izdaranas laika. Jo ilgks laiks ir pagjis kop dienas, kad personai ticis izpildts piespriestais sods, jo mazka sasaiste ir starp sodu izpildes institciju darbbu un nodarjumu, kas veido noziedzgo nodarjumu recidvu. 12. Informcija par noziedzgo recidvu ir ciei saistta ar piemrojamo kriminlsodu, citu kriminltiesbu instrumentu, kriminlsodu izpildes un stenojams kriminlsodu politikas efektivitti. Tomr nav pamata uzskatt, ka relatvi liels noziedzgo nodarjumu recidva lmenis nozm tikai un viengi 96

kriminls justcijas zemo efektivitti, bet mazks recidvs noziedzbas patsvars nozm pareizku politikas realizciju noziedzbas samazinanai. Informcija par noziedzgo recidvu jvrt kompleksi. 13. Noziedzba, tai skaita recidv noziedzba, ir kompleksa pardba, kas atkarga no vairkiem faktoriem un to mijiedarbbas. Latvij netiek pttas saiknes starp atseviiem recidvs noziedzbas rdtjiem (a), piesprieamajiem kriminlsodu veidiem un mru (b) un piespriest kriminlsoda izpildes organizciju (c). Nav nedz teortisk pamatojuma, nedz emprisko datu par to, kda ir saistba un nozme starp mintajiem radtajiem. Publiskaj diskusij par recidvo noziedzbu das saiknes tiek ignortas vai paviri interprettas. 14. Latvij nav preczas informcijas par NNR faktiem, recidvs noziedzbas dinamiku, ts tendencm un faktoriem, kas to ietekm. Pieejamie statistikas dati neauj izdart secinjumus par faktisko NNR lmeni un vispusgi raksturot recidvs noziedzbas fenomenu. o objektvo apstku d nav iespjams iegt pilngu informciju par noziedzgo nodarjumu recidvu. Tiesbu aizsardzbas institcijas reistr tikai dau no izdartajiem noziedzgajiem nodarjumiem. Preczu nereistrto noziedzgo nodarjumu skaitu nav iespjams noskaidrot, tomr Latvij nav ar veikts ptnieciskais darbs, lai novrttu relo apdraudjumu, ko sabiedrbai rada noziedzgo nodarjumu izdarana. 15. Lielk Latvij reistrto noziedzgo nodarjumu daa paliek neatklta. Noziedzgo nodarjumu reistrana negarant to atklanu. Objektvi nav iespjams noskaidrot, kdu dau no neatkltajiem noziedzgiem nodarjumiem izdara iepriek sodts personas (recidvisti), tomr nav pamata uzskatt, ka to patsvars vartu bt mazks saldzinjum ar noziedzgo nodarjumu recidvu to noziegumu starp, kas atklti. 16. Nepiecieams pievrst uzmanbu un analizt tos gadjumos, kad sodmba ir dzsta, bet jauns noziedzgs nodarjums ir izdarts saldzinoi s laik pc iepriek piespriest kriminlsoda izpildes, nevis grozt sodmbas dzanas krtbu. 17. Recidvs noziedzbas problmu izpte no valsts puses netiek finansta un ts nepiecieamba Latvijas kriminls justcijas institcijs joprojm nav apzinta. Latvijas problma ir ne tikai taj apstkl, ka dati par recidvo noziedzbu neatspoguo relo situciju s pardbas sakar, bet ar ieinterestbas trkum iegt du informciju un izmantot to institciju darba kvalittes uzlaboanai. Latvij nav nedz pieprasjuma pc detaliztas informcijas par noziedzgo nodarjumu recidvu, nedz tdas informcijas 97

piedvjuma. Informcija par situciju ar recidvo noziedzbu ir iegstama, apvienojot fragmentrus datus no dadiem avotiem, kas iegti, izmantojot atirgu metodoloiju un kuras ticamba lielk vai mazk mr ir apaubma. 18. Tiesneiem ir nepiecieama informcija par recidvo noziedzbu, ts ietekmjoajiem faktoriem, piesprieamo kriminlsodu un citu kriminltiesisko instrumentu ietekmi uz notiesto personu nkotnes uzvedbu. Likums Par tiesu varu neparedz tiesm un tiesneiem pienkumu pievrst uzmanbu recidvs noziedzbas problmm, k ar apkopot datus par noziedzgo recidvu. Tomr noziedzgo nodarjumu recidvs ir fakts, kuram ir nozme kriminlproces un td, lemjot par noziedzgo nodarjumu kvalifikciju un prkpjiem piesprieamajiem sodiem, is fakts tiek emts vr. Informcija par noziedzgo nodarjumu recidvu, sasaistot to ar kriminlsodu vai citu kriminltiesisko instrumentu piemroanu, vartu tikt izmantota, vrtjot kriminlsodu politikas, ko steno Latvijas tiesas, efektivitti. 19. Patlaban piesprieamo kriminlsodu veidu un mru izvles kritrijs nav zias par to efektivitti un iespju sasniegt kriminlsodu mrus, bet intuitv nojausma un pieredz balstt prliecba, ka piesprieamais sods konkrtaj gadjum vartu bt efektvs. Ne TIS, nedz citas informcijas sistmas nesniedz atbildi uz jautjumu, k likumprkpjiem piesprieamie sodi, kriminltiesiskie ldzeki un nosakmie pienkumi ietekm personas uzvedbu un, proti - vai tie attur personas no jaunu noziedzgo nodarjumu izdaranas. 20. Prokuratra neizmanto datus par noziedzgo nodarjumu recidvu, lai analiztu piemrojamo kriminlsodu, kriminltiesisko instrumentu, pau kriminlprocesa veidu efektivitti. Likumdevjs nav uzdevis prokuratrai veikt zintniski ptniecisko darbu, analizt noziedzbas, tai skait recidvs noziedzbas, iemeslus un faktorus, k ar izstrdt stratiju to mazinanai. enerlprokuratra apkopo datus par veiktajm procesulajm darbbm un kriminlprocesiem administratvos nolkos. Informcija par recidvo noziedzbu, ts faktoriem un tendencm, dati par atseviu kriminlsodu piemroanas preventvo efektu, paldztu prokuroriem izvlties kriminlprocesa veidu un ierosint piemroanu vai ar piemrot likumprkpjiem tdus kriminlsodus, kas maksimli sekmtu jaunu noziedzgo nodarjumu novranu. 21. Prokuroru darba kvalittes vrtanu btiski sekmtu Prokuratras Informcijas sistmas izveidoana, kas fikstu informciju par kriminlprocesa gaitu, aizdoms turtajm un apsdztajm personm. Nodroinot das sistmas savienojumu ar TIS, PLUS, IeM IC sistmm, k ar vl neizveidoto, bet objektvi nepiecieamo Ieslodzjuma vietu Informcijas sistmu, btu iespjams 98

gt informciju, kas ir nepiecieama, lai izstrdtu efektvu stratiju noziedzbas mazinanai, k ar lai iegtu patiesu informciju par kriminls justcijas institciju darba efektivitti. Statistikas datus par noziedzgo recidvu, ja tie ir pietiekami detalizti, var izmantot, vrtjot prokuratras darba kvalitti, di sekmjot efektvku kriminltiesisko instrumentu piemroanu un kriminls justcijas mru sasnieganu. 22. Tieslietu ministrijai btu jieem aktvka pozcija, jpau lielka ieinterestba, informcijas iegan par recidvo noziedzbu Latvij, jo tas ir tiei saistts ar ts padotb esoo kriminlsodu izpildes institciju darba efektivitti, resursu lietdergu izmantoanu, k ar izstrdjot un stenojot politiku kriminls justcijas jom. Tomr Tieslietu ministrijas pozcija aj jautjum ir diezgan neitrla nenoliedzot das informcijas un ts analzes svargumu, Ministrija nav uzmusies ldera lomu, neveic darbbas, lai maintu esoo krtbu un uzsktu detaliztku informcijas vkanu. 23. TIS iespjas un potencils ir daudz lielks nek patlaban tiek izmantots sistm uzkrto informciju var izmantot, vrtjot valst realizjamo kriminlsodu politiku, k ar atseviu kriminlsodu efektivitti, ne tikai sekmt informcijas apmaiu starp tiesm. Valsts interess ir veidot jaunus statistikas prskatus, kas maksimli detalizti atspoguotu informciju par noziedzgo nodarjumu recidvu un recidvo noziedzbu. TIS izmantoana btu daudz lietdergka, ja t plak atspoguotu informciju attiecb uz kriminlsodu un citu kriminltiesisko instrumentu piemroanu, fiksjot gan kriminltiesiskos, gan ar kriminoloiskos noziedzgo nodarjumu recidva faktus. Patlaban TIS dati atspoguo nevis rela (kriminoloisk), bet kriminltiesisk NNR lmeni, turklt prskatos nav iekauti dati par personm, kurm sods tiek piemrots ar prokuroru priekrakstiem par sodu, k ar personm, kuras atbrvotas no kriminlatbildbas pirmstiesas izmeklanas laik. informcija sniedz visprjo priekstatu par Latvijas kriminls justcijas efektivitti. To tomr nevar izmantot, lai vrttu policijas, prokuratras, Valsts probcijas dienesta un ieslodzjuma vietu darba efektivitti. Lai vrttu likumprkpjiem piespriesto kriminlsodu un to izpildes efektivitti, janaliz nevis recidvistu patsvars notiesto personu vid, bet to personu uzvedba, kurm kriminlsods tiek izpildts un kurm soda izpilde pabeigta. 24. Valsts probcijas dienests izmanto atsevius datus par kriminltiesisko recidvu, raksturojot VPD klientus un VPD darba apjomu, tomr informcija par NNR nav sistematizta un t nav izmantojama VPD darba kvalittes vrtanai. Valsts probcijas dienesta darbinieki atzst, ka viens no rdtjiem, kas ilustr dienesta darba efektivitti izvirzto mru sasniegan ir noziedzgo nodarjumu 99

recidva lmenis, tomr ikviens noziedzga nodarjuma recidva gadjums ir ar fakts, kas norda, ka dienesta darbiniekiem nav izdevies atrast un piemrot tdus instrumentus, kas atturtu personu no jauna noziedzga nodarjuma izdaranas. Neskatoties uz to patlaban iegstamie dati auj spriest vien par dienesta darba apjomu, bet nenodroina iespju izdart secinjumus par paveikt darba kvalitti. 25. Atzingi vrtjama Valsts probcijas dienesta informcijas sistma PLUS, tomr patlaban t vl nenodroina iespju efektvi apstrdt taj iekaujamo informciju un radt saikni starp noziedzgo nodarjumu recidvu un Valsts probcijas dienesta darba organizanu ar klientiem, klientu vajadzbm un riskiem. Attstot PLUS sistmu, svargi nodroint iespju enert statistiskos prskatus, kas detalizti atspoguotu depersonificto informciju par VPD klientiem, viu vajadzbm, atkltajiem riskiem un probcijas dienesta intervencm, kas izmantotas o risku mazinanai. Valsts probcijas dienestam jiegst, japkopo un janaliz informcija par noziedzgo nodarjumu recidva gadjumiem, ja jauns noziedzgs nodarjums izdarts laik, kad persona ir bijusi VPD klients, k ar vismaz viena gada laik pc soda izpildes vai uzraudzbas pabeiganas. 26. Valsts probcijas dienesta darbiniekiem jbt nevis tiesbm iegt informciju par bijuo klientu jauniem noziedzgiem nodarjumiem, bet gan pienkumam du informciju vkt un analizt, nolk pilnveidot darbu ar notiestajm personm. VPD darbiniekiem nav tiesisk pamata pieprast un saemt informciju par bijuajiem VPD klientiem. ds reguljums nav pareizs un atspoguo valstiskas domanas trkumu par NNR novranu un sabiedrbas drobu. Problmu btu vlams risint, nevis pieirot VPD darbiniekiem tiesbas gt du informciju, bet nodroinot informcijas automtisku apstrdi, proti, Sodu reistr esos informcijas automtisku lejupieldi par VPD bijuajiem klientiem PLUS sistm ar iespju vlk iegt statistisko informciju par noziedzgo nodarjumu recidva lmeni. 27. Ieslodzjuma vietu prvalde neizmanto informciju par NNR penitencirs sistmas darba kvalittes un brvbas atemanas soda izpildes procesa efektivittes uzlaboanai, neveic mrtiecgu NNR raksturojos statistisks informcijas vkanu un analzi. Nepietiekams detalizcijas d apkopotos datus par vairkkrt sodtm personm var izmantot viengi administratvos nolkos - k ilustrciju iestdes gada prskatam, bez iespjm vrtt iestdes darbbas efektivitti. Noziedzga nodarjuma recidva fakti netiek ignorti ieslodzjuma viets tos ievro, organizjot darbu ar konkrtiem notiestjiem, k ar lemjot par iespju nosacti pirms termia atbrvot 100

notiestos no soda izpildes brvbas atemanas iestd. Tomr IeVP apkopotie statistikas dati neauj izdart secinjumus par NNR lmeni pc iepriek piespriest kriminlsoda izpildes, jo sevii nepilngadgo noziedzgo nodarjumu recidva problmm btu jpievr paa uzmanba. 28. Ievrojot ieslodzjuma vietu darbbas sfru, uzmanba jpievr penitencir recidva radtjiem, jo tiei tajos var saskatt cietumu darbinieku (ne)izdarto, kad NNR riski ignorti vai pat palielinjuies. Ieslodzjumu vietu sistma nejt atbildbu par personu uzvedbu pc viu atbrvoanas no brvbas atemanas iestdm. Noliedzot vai nesaskatot saikni starp brvbas atemanas soda izpildes organizanu un penitenciro recidvu, IeVP amatpersonas neredz nepiecieambu apkopot un analizt datus, kas raksturo recidvo noziedzbu un noziedzgo nodarjumu recidvu. Statistikas datus par NNR var izmantot, vrtjot brvbas atemanas soda izpildes kvalitti. IeVP ir institcija, kas organiz brvbas atemanas soda izpildi, un td ts darbiniekiem jbt ieinterestiem to ru novran, kas trauc kriminlsoda mru sasnieganai. 29. Recidvo noziedzbu raksturojoo statistikas datu apkopoana un to rpga analze nepiecieama, lai korekti defintu brvbas atemanas soda lomu msdienu kriminlaj justcij, k ar, lai noteiktu ieslodzjuma vietu darbbas prioritros un tiem pakrtotos uzdevumus. Dati par noziedzgo nodarjumu recidvu, it pai penitenciro recidvu, ir svargs rdtjs, kas btu emams vr, analizjot brvbas atemanas piemroanas un izpildes efektivitti. Detaliztie statistikas dati par recidvo noziedzbu ir nepiecieami, lai efektvi stenotu valsts politiku brvbas atemanas soda izpildes jom. Statistiskie dati par penitenciro recidvu un to analze ir nepiecieami, ievrojot kardinli atirgs domas par brvbas atemanas soda izpildes mri un cietumu (k valsts institciju) misiju mra sasniegan. 30. Ieslodzjuma vietu prvaldei ir nepiecieams izveidot Informatvo sistmu un izstrdt noteikumus, kas skaidri defintu depersonificts informcijas apstrdes krtbu. Nepiecieamo statistisko datu uzkranu un apkopoanu sekmtu Ieslodzjuma vietu Informatvs sistmas izveide, kas btu analoga Valsts probcijas dienest izveidotajai sistmai PLUS. emot vr, ka tuvkaj laik IeVP nav iecerjusi das sistmas izveidoanu, uzmanba btu jpievr tam, k un kdu statistisko informciju IeVP apkopo, kdi ir informcijas apkopoanas mri, ieganas un apstrdes metodoloija. Lai nodrointu kvalitatvu statistisko datu ieganu, IeVP btu vlams izstrdt un apstiprint noteikumus, kas skaidri defintu depersonificts informcijas

101

apstrdes krtbu un mazintu tdu kdu skaitu, kas saisttas ar neskaidri nordtajiem pieprasms informcijas kritrijiem. 31. K vadoajai valsts prvaldes iestdei ieklietu nozar, Ieklietu ministrijai jbt ieinterestai tdu datu iegan, kas atspoguotu recidvs noziedzbas rdtjus un to sasaisti ar valst stenojamajiem paskumiem noziedzbas lmea mazinanai. IeM IC neapkopo un neanaliz informciju, kas raksturo noziedzgo recidvu un recidvo noziedzbu. 32. Patlaban IeM IC primrais mris ir nodroint iespju gt un sniegt informciju par atsevim personm, nevis gtu un analiztu datus, kas raksturo noziedzbu. s institcijas rcb nav detaliztas informcijas, ko vartu izmantot, lai raksturotu un analiztu recidvo noziedzbu. Nav iespjams automtiski iegt statistikas datus no esos sistmas. Sistma dod iespju prbaudt, vai konkrt persona ir bijusi sodta; ja bijusi sodta, tad - kad un par kda noziedzga nodarjuma izdaranu, kds sods tai bijis piemrots, kad tika izdarts jauns noziedzgs nodarjums utt. Tomr sistma neparedz informcijas pieprasjumu apstrdi, kas nodrointu iespju gt statistikas datus par recidvo noziedzbu. emot vr, ka skotnj informcija jau ir iegta un ievadta Sodu reistr, tehniski ir iespjams attstt sistmu un nodroint iespju gt no ts statistikas datus par noziedzgo nodarjumu recidvu un recidvo noziedzbu. 33. Statistikas dati par noziedzbu (tai skait recidvo) izmantojami, analizjot kriminlsodu izpildes institciju darba efektivitti. Latvijas Republikas valsts prvaldes institcijas aktvi izmanto dadus statistikas datus administratviem mriem iekaujot du informciju gada (pusgada, ceturka, mnea) prskatos. Tomr statistikas datiem par noziedzbu ir ar citi pielietoanas mri. Dati izmantojami: a)analizjot valsts kriminlsodu izpildes institciju darba efektivitti; b) normatvajos aktos definto tiesisko iespju un instrumentu pietiekambu, lai efektvi reatu uz noziedzgo nodarjumu izdaranu; c) izstrdjot attstbas plnoanas dokumentus, grozjumus normatvajos aktos un jaunu tiesbu aktu projektus. Lai sasniegtu os mrus nepietiek vien noskaidrot recidvs noziedzbas lmeni un absolto recidvistu skaitu lai spriestu par valsts institciju un tiesisko instrumentu efektivitti, jiegst detalizta informcija, kas vartu paldzt saprast sakarbas starp reli eksistjom pardbm. 34. Valsts policijas pdjo gadu publiskajos prskatos tdi jdzieni k recidvs un recidv noziedzba nav sastopami. Kaut gan recidv noziedzba ir tiei saistta ar sabiedrisks drobas garantanu un, jo sevii, ar noziedzgo nodarjumu prevenciju, tas nav Valsts policijas pas uzmanbas fokus. Valsts policijas 2009. gada prskat nav sastopami tdi jdzieni k 102

recidvs un recidv noziedzba. Informjot sabiedrbu par valsts policijas pankumiem noziedzbas apkaroan, gada prskat tiek iekauta informcija par organizts noziedzbas apkaroanu, narkotiku nelegls aprites apkaroanu, sevii smago un smago noziegumu apkaroanu, tomr nav informcijas par darbiem, kas veikti nolk novrst (mazint) noziedzgo nodarjumu recidvu. 35. Valsts institciju rcb nav datu, kas apstiprintu, ka metodes, pamieni un tiesiskie instrumenti ir efektvi kriminls justcijas mru sasniegan. Ptjuma ietvaros nav gta prliecba, ka Latvij vispr ir apzinta nepiecieamba vkt un analizt datus par noziedzgo nodarjumu recidvu. Kaut gan viss kriminls justcijas institcijs specilisti atzst, ka informcija par noziedzgu nodarjumu ir svarga un pat vartu nodert praktiskaj darb, t netiek apkopota, netiek pieprasta un netiek izmantota praktiskos nolkos. Objektvi da informcija ir nepiecieama valstij, lai vrttu kriminls justcijas efektivitti (a) un atsevim valsts institcijm, lai vrttu sava darba kvalitti (b). da analze jveic, lai identifictu kriminls justcijas vjos punktus; atbalsttu un veicintu tdu metou un pamienu praktisku piemroanu, kas dod rezulttu attur cilvkus no jaunu noziedzgu nodarjumu izdaranas; lai novrstu valsts resursu nelietdergu tranu, uzturot mehnismus, kas drudaini darbojoties rada vien slaicgas drobas ilziju sabiedrbai, lai gan patiesb iem procesiem nav nek kopga ar efektvu kriminlsodu mru sasnieganu. Praktiski da veida analze nenotiek un kriminls justcijas attstbu nosaka subjektvi faktori piemumi, ka atsevii ldzeki, pamieni un metodes ir efektvkas par citm. Problmas btba saistta ar to, ka mintjiem piemumiem parasti nav pierdjumu un dus pierdjumus no kriminls justcijas sistmas un ts institcijm nav pieemts prast.

103

Literatra
Acevedo Summer, MacKenzie, Doris and Bierie, David. "An Experimental Study of the Maryland Correctional Boot Camp: Extended Follow up of Archived Data"(Conference paper presented at the annual meeting of the American Society of Criminology, Atlanta Marriott Marquis, Atlanta, Georgia, Nov 14, 2007 Ahven A.,Salla J., Vahtrus S. Retsidiivsus Eestis, Tallinn, 2010, 217 pages An Outcome Evaluation of the Challenge Incarceration Program http://www.corr.state.mn.us/publications/documents/CIPEvaluationReport1006.pdf; Appendix A: Statistical tabeles, Published on 18 March 2010 http://www.justice.gov.uk/publications/docs/reoffending-juveniles-appendixa.xls Appendix A: Statistical tables http://www.justice.gov.uk/publications/docs/reoffending-adults-appendixa.xls Basic facts. The Swedish Prison and Probation Service, 2010., Norrkping, 2010.,. 28 p. BC Ministry Of Public Safety and Solicitor General Corrections Branch Discussion Paper April 9, 2002 Bottoms A. Compliance with community penalties// Community Penalties: Changes and Challenges, Willan Publishing, 2001, 271 pages Campbell M.A., French S. Gendreau P. The Prediction of Violence in Adult Offenders. A Meta-Analytic Comparison of Instruments and Methods of Assessment// Criminal Justice and Behavior June 2009 36: 567 - 590 Centrl statistikas prvaldes datu bzes. Tabula SK03. Noziedzgus nodarjumus izdarjuo personu sastvs http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/Ikgad%C4%93jie%20statistikas%20da ti/Sabiedrisk%C4%81%20k%C4%81rt%C4%ABba%20un%20tiesu%20sist%C4%93m a/Sabiedrisk%C4%81%20k%C4%81rt%C4%ABba%20un%20tiesu%20sist%C4%93m a.asp Christie, Nils (1976). "Is It Time to Stop Counting?" In Evaluation Research in Criminal Justice, pages 63 - 76

104

Compendium of reoffending statistics and analysis. Published 4 November 2010 http://www.justice.gov.uk/publications/docs/compendium-ofreoffending-statistics-and-analysis.pdf Correctional Statistics of Denmark, Finland, Iceland, Norway and Sweden 2004 2008, R. Kristoffersen, 2010, Oslo, 67 p. Cunliffe J., Shepherd A. Re-offending of adults: results from the 2004 cohort, March 2007, 38 pages Department of Corrections, Annual report 1 July 2004 30 June 2005 http://www.corrections.govt.nz/__data/assets/pdf_file/0020/176231/ar2005complete.pdf Department of Corrections, Annual report , 1 July 2009 30 June 2010, 104 pages http://www.corrections.govt.nz/__data/assets/pdf_file/0004/480820/Annual_R eport_09-10.pdf Department of Corrections, Annual report , 1 July 2008 30 June 2009, 143 pages http://www.corrections.govt.nz/__data/assets/pdf_file/0004/480820/Annual_R eport_09-10.pdf Dowden G., Antonowicz D., Andrews D.A. The Effectiveness of Relapse Prevention With Offenders: A Meta-Analysis http://teventerprises.com/uploads/EffectivenessOfRelaspePrevention.pdf Effectiveness of Interventions with Adult Male Violent Offenders http://www.bra.se/extra/measurepoint/?module_instance=4&name=Adult_M ale_Violent_Offenders_webb.pdf&url=/dynamaster/file_archive/091023/e2f6d a0f234666375a771e0105292dfc/Adult%255fMale%255fViolent%255fOffenders% 255fwebb.pdf Extra support to help reduce reoffending http://www.beehive.govt.nz/ViewDocument.aspx?DocumentID=27334 Farrall S. J'accuse: Probation Evaluation-Research Epistemologies: Part One: The Critique, Criminology & Criminal Justice, May 2003, vol. 3, pages 161 179 http://crj.sagepub.com/content/3/2/161.full.pdf+html Farrall S. J'accuse: Probation Evaluation-Research Epistemologies: Part Two: This Time its Personal and Social Factors., Criminology & Criminal Justice, August 2003, vol. 3, pages 249 - 268 http://crj.sagepub.com/content/3/3/249.full.pdf+html

105

Faye S. Taxman, Douglas Young, M.S. Marylands Approach to Improving Outcomes through Science and Research: The Recidivism Reduction Laboratory// http://www.bgr.umd.edu/pdf/RRL.pdf FORUM on Corrections Resarch http://www.csccc.gc.ca/text/pblct/forum/e053/e053h-eng.shtml enerlprokurora Ja Maiza prskats par prokuratras darbu 2009. gad http://www.prokuratura.gov.lv/doc_upl/Generalprokurora_Jana_Maizisa_pars kats_par_2009.gadu.pdf Hayes H., Daly K., Conferencing and Re-offending in Queensland// The Australian and New Zealand Journal of Criminology, Volume 37, number 2, 2004., pp. 167-191 Hayes H., Daly K., Yourth Justice conferencing and reoffending.// Justice Quarterly: JQ; Dec 2003; 20, 4; Academic Research Library, 725-764 p. Hollis V. Reconviction Analysis of Programme Data using Interim Accredited Programmes Software (IAPS), 2007, 38 pages Ieklietu ministrijas Informcijas centra nolikums, MK noteikumi Nr. 526, pieemti 2004. gada 8. jnij Ieklietu ministrijas nolikums, Ministru kabineta noteikumi Nr. 240 , pieemti 2003. gada 29. aprl, http://www.likumi.lv/doc.php?id=74751&from=off Ieklietu ministrijas Valsts policijas 2006. gada publiskais prskats http://www.vp.gov.lv/doc_upl/Fish/publ_parskats_2006.doc Ieklietu ministrijas Valsts policijas publiskais prskats 2009. http://www.vp.gov.lv/doc_upl/publ_parsk_2009.doc Ieslodzjuma vietu prvalde 2009. gada publiskais prskats http://www.ievp.gov.lv/images/stories/faili/IeVP_2009gada_publiskais_parskats .zip Ieslodzjuma vietu prvaldes atskaite Par notiesto skaitu, prvietoanu un sastvu 2010. gada 2. ceturksn (uz 2010. gada 1. jliju) Ieslodzjuma vietu prvaldes atskaite Par notiesto skaitu, prvietoanu un sastvu 2010. gada 3. ceturksn (uz 2010. gada 1. oktobri) Ieslodzjuma vietu prvaldes likums, Latvijas Republikas likums, Saeim pieemts 2002. gada 31. oktobr http://www.likumi.lv/doc.php?id=68492 Information about Vision and core values of the Swedish Prison and Probation Service. Norrkping, 2008. 20 pages

106

Jolliffe D. Farrington D.P. Effectiveness of Interventions with Adult Male Violent Offenders, Stockholm, 2009, 74 pages; Judins A., Par atkrtotbu Kriminllikum// Jurista Vrds, 2008. gada 11. marts Krtba un apjoms, kd iesniedzamas zias Sodu reistram un izsniedzamas Sodu reistr iekauts zias, Ministru kabineta noteikumi Nr. 687, pieemti 2006. gada 22. august http://www.likumi.lv/doc.php?id=142521 Krantz. L., Lindsten K. Recidivism statistics for imprisonment and probation. All sentences 1994-1999 followed up until 2000., Norrkping, 2002., p. 37 Krasti U., Liholaja V., Niedre A. Kriminltiesbas. Visprg daa. Rga, 2008, 298. lpp. Krasti U., Noziedzgu nodarjumu atkrtotbas un kopbas teortiski praktiskie risinjumi// Jurista Vrds, 2010. gada 30. novembris; Kriminalvrdens redovisning om terfall, Norrkping, 2010., 125 pages Kriminoloija. Mcbu grmata juridiskm augstskolm un fakulttm. A.Vilka zintniskaj redakcij, Rga, Nordik, 1998., 395. lpp. Latvijas Republikas Prokuratras darba rezultti par 2009. gadu http://www.prokuratura.gov.lv/doc_upl/2009_gads.pdf; Latvijas Republikas Tieslietu Ministrijas 2009. gada prskats http://www.tm.gov.lv/lv/documents/parskati/2009/gada_parskats_2010_tm2.d oc Lee Y., Recidivism as Omission: a Relational Account., Texas Law Review, February 2009, pages 573-622 Lietotja cevedis TIS.JM.LCV.1.0.0; Tiesu informcijas sistmas judikatras modulis. Versija 1.0.0, Rga, 2005 Maltz, Michael D. Recidivism, Orlando: Academic Press, 1984. p. 25 Mbuba M.J. ,Grenier Ch. E. Prognostics of Recidivism for Incarcerated Juvenile Offenders: More evidence// International Journal of Social Inquiry, Volume 1, Number 1, 2008 pp. 75-88 http://www.socialinquiry.org/articles/IJSIV1N12008%20-%20004.pdf Ministry of Public Safety and Solicitor General 2010/11 2012/13 Service Plan http://www.bcbudget.gov.bc.ca/2010/sp/pdf/ministry/pssg.pdf Ministry of Public Safety and Solicitor General 2010/11 2012/13 Service Plan, p. 6 http://www.bcbudget.gov.bc.ca/2010/sp/pdf/ministry/pssg.pdf

107

Morales L.A., Garrido V., Snchez-Meca J. Treatment Effectiveness in Secure Corrections of Serious (Violent or Chronic) Juvenile Offenders, Stockholm, 2010, 59 pages; National Community Safety Plan 2006-2009.// http://www.crimereduction.gov.uk/communitysafety01a.pdf National reoffending measures a guide. An explanation of the headline national reoffending measure, 21 May 2009 http://www.justice.gov.uk/publications/docs/national-reoffending-measuresguide-210509.pdf NOMS - National Offender Management Service, http://www.justice.gov.uk/about/noms.htm Noziedzgu nodarjumu reistra noteikumi Nr. 264., Ministru kabineta noteikumi, pieemti 2003. gada 20. maij, zaudja spku 2005. gada 1. oktobr http://www.likumi.lv/doc.php?id=75200 Nuffield J., The Statistical Information about Recidivism Scale: Some Reflections on Its Application by http://www.cscscc.gc.ca/text/pblct/forum/e012/e012k-eng.shtml Offenders: More evidence// International Journal of Social Inquiry, Volume 1, Number 1, 2008 pp. 75-88 http://www.socialinquiry.org/articles/IJSIV1N12008%20-%20004.pdf p. 80 Par Policiju, Latvijas Republikas likums, pieemts 1991. gada 4. jnij http://www.likumi.lv/doc.php?id=67957 Par tiesu informatvs sistmas izveidoanas, uzturanas un izmantoanas krtbu un minimlo iekaujams informcijas apjomu, Ministru kabineta noteikumi Nr. 582, pieemti 2007. gada 28. august http://www.likumi.lv/doc.php?id=162608&from=off ; Par tiesu varu, Latvijas Republikas likums, pieemts 1992.gada 15.decembr, (Ziotjs, 1, 14.01.1993.) http://www.likumi.lv/doc.php?id=62847 Piquero A., Jennings W., Farrington D. Effectiveness of Programs Designed to Improve Self-Control, Stockholm, 2009, 48 pages PLUS v1.0 Probcijas lietu uzskaites informcijas sistma. Lietotju un administratora rokasgrmata, Rga, b.g. Prokuratras likums, Latvijas Republikas likums, pieemts 1994. gada 19. maij http://www.likumi.lv/doc.php?id=57276

108

Quann N. Offender Profile and Recidivism among Domestic Violence Offenders in Ontariohttp://www.justice.gc.ca/eng/pi/rs/rep-rap/2006/rr06_fv3rr06_vf3/rr06_fv3.pdf Rates of Recidivism for Women Offenders http://www.cscscc.gc.ca/text/rsrch/reports/r192/r192-eng.shtml Recidivsm http://www.bra.se/extra/pod/?action=pod_show&id=19&module_instance=1 1 Reoffending of adults: new measures of reoffending 2000 - 2005 http://www.justice.gov.uk/publications/docs/re-offending-adults-2000-05.pdf Reoffending of adults: results from the 2007 cohort http://www.justice.gov.uk/publications/docs/reoffending-adults-2007.pdf Appendix A: Statistical tables http://www.justice.gov.uk/publications/docs/reoffending-adults-2007appendix-a.xls Appendix I: PSA 2000 - 2006 tables http://www.justice.gov.uk/publications/docs/reoffending-adults-2007appendix-i.xls Reoffending of adults: results from the 2008 cohort http://www.justice.gov.uk/publications/docs/reoffending-adults-2008cohort.pdf Re-offending of juveniles: results from the 2004 cohort. Elizabeth Whiting, Lucy Cuppleditch, National Statistics 2006, http://www.homeoffice.gov.uk/rds/pdfs06/hosb1006.pdf Reoffending of juveniles: results from the 2008 cohort http://www.justice.gov.uk/publications/docs/reoffending-juveniles-2008cohort.pdf Research, Development and Statistics (RDS), http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/aboutrds1.html Restructuring Probation to Reduce Re-offending http://www.probation.homeoffice.gov.uk/files/pdf/Restructuring%20Probation %20to%20Reduce%20Reoffending.pdf Reviewing the Priority 44 Programme. A process evaluation of a Home Office crime reduction initiative Stephen Finer, Sally Marshall, Lauren van Staden, Gemma Stringer and Andy Feist http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/pdfs10/horr47c.pdf

109

Rezulttu un rezultatvo rdtju sistmas pamatnostdnes 2008. - 2013. gadam Apstiprintas ar Ministru kabineta 2008. gada 18. jnija rkojumu Nr. 344 http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=2687 Robinson G., McNeill F., Exploring the dynamics of compliance with community penalties., Theoretical Criminology, 2008, 12, pages 431 449 Sodu reistra likums, Latvijas Republikas likums, pieemts 2005. gada 13. oktobr http://www.likumi.lv/doc.php?id=119360&from=off Strategic Plan B.C. Corrections 2010 - 2013 http://www.pssg.gov.bc.ca/corrections/pdf/strategic-plan-2010-2013.pdf p. 5 Tabell 850. Persons found guilty for criminal offences 2004 and percentage of relapse into crime within 3 years, by the first adjudication & number of previous adjudications in the last 10 years http://www.bra.se/extra/measurepoint/?module_instance=4&name=Criminal %20offences%2019912004%20and%20percentage%20of%20relapse%20into%20crime%20within%201 %20resp%203%20years&url=/dynamaster/file_archive/100610/460f1d0d51298d9 1e6f5b2b9a3d5b399/850%2520eng%25202004.xls The Offenders Index: a user's guide http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/pdfs/oiusers.pdf The What Works Initiative http://www.westyorksprobation.org.uk/content.php?pageid=363; The work of the Swedish Prison and Probation Service to prevent reoffending. The Swedish National Audit office http://www.riksrevisionen.se/upload/521/summary_rir_%202009_27.pdf Thornberry T. P. Krohn M.D. The Self-Report Method for Measuring Delinquency and Crime http://www.ncjrs.gov/criminal_justice2000/vol_4/04b.pdf Tieslietu ministrijas nolikums, Ministru kabineta noteikumi Nr. 243, pieemti 2003. gada 29.aprl http://www.likumi.lv/doc.php?id=74748 Tiesu informcijas sistmas publiskie prskati// Kriminllietu statistikas prskati https://tis.lursoft.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&SessionId=70224229&groupid=tissta t&topmenuid=151 Using Risk Assessments to Reduce Recidivism http://www.cscscc.gc.ca/text/pblct/forum/e012/e012ind-eng.shtml ; Valsts policijas 2009. gada prskats http://www.vp.gov.lv/doc_upl/publ_parsk_2009.doc 110

Valsts probcijas dienesta likums, Latvijas Republikas likums, pieemts 2003. gada 18. decembra http://www.likumi.lv/doc.php?id=82551 Valsts probcijas dienests. 2009. gada publiskais prskats http://www.probacija.lv/upload/gada_parskati/2009_vpd_publiskais_parskats_ .pdf Valsts statistikas likums, Latvijas Republikas likums, pieemts 1997. gada 6. novembr http://www.likumi.lv/doc.php?id=45932 Vignaendra S., Fitzgerald J. Reoffending among young people cautioned by police or who participated in a youth justice conference, BOCSAR NSW Crime and Justice Bulletins, Nr 103, October, 2006 What works: reducing re-offending. Issue 2 January 2003 White T. F., Re-engineering probation towards greater public safety. A framework for recidivism reduction through evidence-based practice. State of Connecticut, 2005, 3.- 5. lpp. http://nicic.org/downloads/pdf/misc/ReEngineeringProb_ct1105.pdf

111

Pielikumi
Valsts un pavaldbu institciju un amatpersonu lomu redzjums attiecb uz informciju par recidvo noziedzbu
Apkopots informcijas patran a Datu patstvga apstrde Skotnjo datu iesniedzjs Statistikas datu analze Institcija/ amatpersona Statistikas datu izmantoanas veids/mris

Tiesnei

Prokurori

Tiesu administrcija enerlprokurat ra X

Tieslietu ministrija

Valsts probcijas dienests

Ieslodzjuma viedu prvalde

Ieklietu ministrija

Ieklietu ministrijas

Fona informcija, kas sekm adekvta un efektva soda piemroanu likumprkpjiem Fona informcija, kas sekm adekvta un efektva soda piemroanu likumprkpjiem Realizjams kriminlsodu politikas efektivittes novrtjums, Atseviu tiesu darba kvalittes novrtjums Realizjams kriminlsodu politikas efektivittes novrtjums, Atseviu prokuratru un prokuroru darba kvalittes novrtjums Kriminlsodu politikas veidoan; politikas dokumentu projektu sagatavoana, stenojams kriminlpolitikas novrtjums Kriminlsodu un ts piemroanas efektivittes novrtjums, VPD struktrvienbu un atseviu darbinieku darba kvalittes vrtjums; VPD attstbas stratijas izstrde Brvbas atemanas piemroanas efektivittes novrtjums, ieslodzjuma vietu un atseviu darbinieku darba kvalittes vrtjums; Ieslodzjuma vietu stratijas izstrde Politikas plnoanas dokumentu un tiesbu normu izstrde, lai efektvk veikt noziedzgo nodarjumu profilakse, noziedzbas lmea samazinanos Datu vkana un analze; statistisko izejmaterilu

112

informcijas centrs Valsts policija Vietjo pavaldbu socilie dienesti

apkopoana un piekuves tiem tehniska nodroinana

X X

Noziedzgo nodarjumu profilakses darbs Socil darba efektvk organizana, socils paldzbas sistmas attstba

113