Welcome to Scribd, the world's digital library. Read, publish, and share books and documents. See more
Download
Standard view
Full view
of .
Look up keyword
Like this
2Activity
0 of .
Results for:
No results containing your search query
P. 1
Nākotnes scenāriji. Riga un ridzinieki 2020.

Nākotnes scenāriji. Riga un ridzinieki 2020.

Ratings: (0)|Views: 30|Likes:
Published by Guntis Stirna
Centrālā attīstības ass ir Rīgas iedzīvotāju socio-demogrāfiskā sastāva izmaiĦas un
dažādu grupu dzīves organizācija, kā arī ar tām saistītās cilvēku idejiskās, morālās,
politiskās nostādnes, komunikācija par tām, pasaules uzskatu izpausmes. Rīga ir
visatvērtākā globāliem procesiem, it īpaši cilvēku plūsmām, neizbēgami multikulturāli
orientēta. Demogrāfiskie rādītāji, idejas un vērtības ir galvenās attīstības stiegras.
Iedzīvotāju skaits palielinās visvairāk un mainās visstraujāk. Lielākā daĜa jauno Rīgas
iedzīvotāju ieplūst no citām zemēm. Daudzveidīga un daudz slāĦaina, pat haotiska un
enerăijas pilna lielpilsētas dzīve. Pilsētas apbūvē valda atvērtais kods. Liela uzmanība
un plānošana tiek pievērsta ārtelpai un publiskai telpai. ěoti atvērta un
daudzfunkcionāla ir publiskā telpa, kurā noris vai var notikt gandrīz visas ar sociālo
kontaktu saistītas darbības – atpūta, izklaide, darbs, iepirkšanās, darījumu kārtošana,
pastaiga. Jaunās un vecās teritorijas attīstās tā, lai tām būtu elastīgs pielietojums.
Aktīvi tiek veicināti arī skeitborda rampas un laukumi, rotaĜlaukumi. Tiek veicināta
aktīva publiskās telpas izmantošana ar dažādu ārtelpas aktivitāšu, pasākumu
organizēšanu dažādās sezonās. Rīga ir zaĜa pilsēta. Papildus parkiem ir apzaĜumoti
ēku pagalmi un ūdensmalas, veidojot patīkamu vidi ăimenēm ar bērniem un
mājdzīvniekiem. Tiek domāts par gājēju ērtāku un drošāku piekĜuvi šīm ārtelpām.
Rīga ir izpletusies tālu aiz 2007.gada robežām.
Centrālā attīstības ass ir Rīgas iedzīvotāju socio-demogrāfiskā sastāva izmaiĦas un
dažādu grupu dzīves organizācija, kā arī ar tām saistītās cilvēku idejiskās, morālās,
politiskās nostādnes, komunikācija par tām, pasaules uzskatu izpausmes. Rīga ir
visatvērtākā globāliem procesiem, it īpaši cilvēku plūsmām, neizbēgami multikulturāli
orientēta. Demogrāfiskie rādītāji, idejas un vērtības ir galvenās attīstības stiegras.
Iedzīvotāju skaits palielinās visvairāk un mainās visstraujāk. Lielākā daĜa jauno Rīgas
iedzīvotāju ieplūst no citām zemēm. Daudzveidīga un daudz slāĦaina, pat haotiska un
enerăijas pilna lielpilsētas dzīve. Pilsētas apbūvē valda atvērtais kods. Liela uzmanība
un plānošana tiek pievērsta ārtelpai un publiskai telpai. ěoti atvērta un
daudzfunkcionāla ir publiskā telpa, kurā noris vai var notikt gandrīz visas ar sociālo
kontaktu saistītas darbības – atpūta, izklaide, darbs, iepirkšanās, darījumu kārtošana,
pastaiga. Jaunās un vecās teritorijas attīstās tā, lai tām būtu elastīgs pielietojums.
Aktīvi tiek veicināti arī skeitborda rampas un laukumi, rotaĜlaukumi. Tiek veicināta
aktīva publiskās telpas izmantošana ar dažādu ārtelpas aktivitāšu, pasākumu
organizēšanu dažādās sezonās. Rīga ir zaĜa pilsēta. Papildus parkiem ir apzaĜumoti
ēku pagalmi un ūdensmalas, veidojot patīkamu vidi ăimenēm ar bērniem un
mājdzīvniekiem. Tiek domāts par gājēju ērtāku un drošāku piekĜuvi šīm ārtelpām.
Rīga ir izpletusies tālu aiz 2007.gada robežām.

More info:

Published by: Guntis Stirna on Jan 30, 2012
Copyright:Attribution Non-commercial

Availability:

Read on Scribd mobile: iPhone, iPad and Android.
download as PDF, TXT or read online from Scribd
See more
See less

07/22/2013

pdf

text

original

 
1
Č
ETRI N
Ā
KOTNES SCEN
Ā
RIJI
 
R
Ī
GA UN R
Ī
DZINIEKI
2020.
GAD
Ā
 
D
EMOGR
Ā
FIJA
 / 
IDEOLO
Ă
IJA
1
 
Centr
ā
l
ā
att
 ī 
st
 ī 
bas ass ir R
 ī 
gas iedz
 ī 
vot
ā
 ju socio-demogr
ā
fisk
ā
sast
ā
va izmai
Ħ
as undaž
ā
du grupu dz
 ī 
ves organiz
ā
cija, k
ā
ar
 ī 
ar t
ā
m saist
 ī 
t
ā
s cilv
ē
ku idejisk
ā
s, mor
ā
l
ā
s,politisk
ā
s nost
ā
dnes, komunik
ā
cija par t
ā
m, pasaules uzskatu izpausmes. R
 ī 
ga irvisatv
ē
rt
ā
k
ā
glob
ā
liem procesiem, it
 ī 
paši cilv
ē
ku pl
ū
sm
ā
m, neizb
ē
gami multikultur
ā
liorient
ē
ta. Demogr
ā
fiskie r
ā
d
 ī 
t
ā
 ji, idejas un v
ē
rt
 ī 
bas ir galven
ā
s att
 ī 
st
 ī 
bas stiegras.Iedz
 ī 
vot
ā
 ju skaits palielin
ā
s visvair
ā
k un main
ā
s visstrauj
ā
k. Liel
ā
k
ā
da
Ĝ
a jauno R
 ī 
gasiedz
 ī 
vot
ā
 ju iepl
ū
st no cit
ā
m zem
ē
m. Daudzveid
 ī 
ga un daudz sl
āĦ
aina, pat haotiska unener
ă
ijas pilna lielpils
ē
tas dz
 ī 
ve. Pils
ē
tas apb
ū
v
ē
valda atv
ē
rtais kods. Liela uzman
 ī 
baun pl
ā
nošana tiek piev
ē
rsta
ā
rtelpai un publiskai telpai.
ě
oti atv
ē
rta undaudzfunkcion
ā
la ir publisk
ā
telpa, kur
ā
noris vai var notikt gandr
 ī 
z visas ar soci
ā
lokontaktu saist
 ī 
tas darb
 ī 
bas – atp
ū
ta, izklaide, darbs, iepirkšan
ā
s, dar
 ī 
 jumu k
ā
rtošana,pastaiga. Jaun
ā
s un vec
ā
s teritorijas att
 ī 
st
ā
s t
ā
, lai t
ā
m b
ū
tu elast
 ī 
gs pielietojums.Akt
 ī 
vi tiek veicin
ā
ti ar
 ī 
skeitborda rampas un laukumi, rota
Ĝ
laukumi. Tiek veicin
ā
taakt
 ī 
va publisk
ā
s telpas izmantošana ar daž
ā
du
ā
rtelpas aktivit
ā
šu, pas
ā
kumuorganiz
ē
šanu daž
ā
d
ā
s sezon
ā
s. R
 ī 
ga ir za
Ĝ
a pils
ē
ta. Papildus parkiem ir apza
Ĝ
umoti
ē
ku pagalmi un
ū
densmalas, veidojot pat
 ī 
kamu vidi
ă
imen
ē
m ar b
ē
rniem unm
ā
 jdz
 ī 
vniekiem. Tiek dom
ā
ts par g
ā
 j
ē
 ju
ē
rt
ā
ku un droš
ā
ku piek
Ĝ
uvi š
 ī 
m
ā
rtelp
ā
m.R
 ī 
ga ir izpletusies t
ā
lu aiz 2007.gada robež
ā
m.Cilv
ē
ki mekl
ē
visdaž
ā
d
ā
kos veidus sevi izpaust un pilnveidot. Princips „jo vair
ā
kdari, jo forš
ā
ks esi”. Latvieši cenšas nosarg
ā
t savu nacion
ā
lo identit
ā
ti. Nesp
ē
 jotietekm
ē
t glob
ā
los procesus, da
Ĝ
a cilv
ē
ki pauž savu neapmierin
ā
t
 ī 
bu caur rasistiskuattieksmi, zemu tolerances l
 ī 
meni un veidojot nosl
ē
gtas l
 ī 
dz
 ī 
gi dom
ā
 jošo grupas, patrajonus daž
ā
d
ā
s R
 ī 
gas pus
ē
s. Daudzas un daž
ā
das soci
ā
l
ā
s grupas iemieso savuv
ē
sturi ar ‘atceres vietu/pieminek
Ĝ
u izvietošanu pils
ē
tvid
ē
.Soci
ā
l
ā
s un kultur
ā
l
ā
s daudzveid
 ī 
bas d
ēĜ
, publisk
ā
s r
 ī 
c
 ī 
bpolitikas un ar
 ī 
liela da
Ĝ
apriv
ā
t
ā
sektora darb
 ī 
bas l
ē
mumi un r
 ī 
c
 ī 
ba tiek saska
Ħ
ota ar virkni trad
 ī 
cij
ā
m, v
ē
rt
 ī 
b
ā
mun subkult
ū
r
ā
m. Otrs l
ē
mumu ietekm
ē
t
ā
 j faktors ir plaši, anal
 ī 
tiski bl
 ī 
vi, ta
č
u
 ī 
s
ā
laik
ā
 veikti p
ē
t
 ī 
 jumi (nereti alternat
 ī 
vi vienam l
ē
mumam), kuru pamat kodols ir n
ā
kotnesizv
ē
rsums (scen
ā
riji, alternat
 ī 
vas); visai niec
 ī 
ga da
Ĝ
a pag
ā
tnes procesu iztirz
ā
 jums.P
ē
t
 ī 
 jumus veido un piest
ā
da soci
ā
lo grupu lobiji, publisk
ā
administr
ā
cija pas
ū
ta unveic p
ē
t
 ī 
 jumus
 ī 
pašos nol
ū
kos un
 ī 
pašiem gad
 ī 
 jumiem. Krit
ē
riji n
ā
kotnes alternat
 ī 
vuizv
ē
lei k
Ĝū
st kritiski un par tiem ari notiek b
ū
tisk
ā
k
ā
s diskusijas. Pastiprin
ā
taanal
 ī 
tisk
ā
darba v
ē
rt
ē
šanas funkcija. L
ē
mumu pie
Ħ
emšanas
ē
tiskie aspekti ir vienl
 ī 
dzsvar
 ī 
gi, ja ne svar
 ī 
g
ā
ki par finanšu aspektiem (
ethical viablity over finansial feasibility
). Tiek veicin
ā
tas liber
ā
l
ā
s m
ā
kslas, humanit
ā
r
ā
s zin
ā
tnes, kult
ū
ras studijas,starptautiski orient
ē
ta apm
ā
c
 ī 
b
ā
, psiholo
ă
ija, Urb
ā
n
ā
sociolo
ă
ija. R
 ī 
g
ā
darbojasstarptautiski atz
 ī 
ta soci
ā
lo un humanit
ā
ro discipl
 ī 
nu augstskola, pulc
ē
 jot studentus novisdaž
ā
d
ā
kaj
ā
m pasaules viet
ā
m.
1
 
DaĜēji Kopenhāgena un Amsterdama
 
 
2R
 ī 
g
ā
ir izvietota k
ā
da no ES centr
ā
laj
ā
m iest
ā
d
ē
m/centriem. R
 ī 
ga, iek
Ĝ
aujotiesstarptautisk
ā
darba dal
 ī 
šan
ā
, sniedz pakalpojumus starptautiski, piem
ē
ram, Turcij
ā
,Baltkrievij
ā
, Ukrain
ā
, Centr
ā
l
ā
zij
ā
. R
 ī 
g
ā
t
ā
d
ē
 j
ā
di past
ā
v
 ī 
gi ierodas un atrodasstarptautiskie projektu vad
 ī 
t
ā
 ji daž
ā
d
ā
s jom
ā
s. T
ā
pat šeit ierodas uz dz
 ī 
vi ( neb
ū
t neuz visu gadu) projektu vad
 ī 
t
ā
 ji vai radoš
ā
s š
ė 
iras p
ā
rst
ā
vji, kam nepieciešama lielapils
ē
ta, ta
č
u ne megapole ar t
ā
s superstresu, m
ē
rens klimats, zieme
Ĝ
nieciskasak
ā
rtot
 ī 
ba un relat
 ī 
vs mier
 ī 
gums.Starptautisk
ā
iesaist
 ī 
t
 ī 
ba un multinacion
ā
lais iedz
 ī 
vot
ā
 ju sast
ā
vs noz
 ī 
m
ē
, ka vairumsR
 ī 
gas iedz
 ī 
vot
ā
 ju ir vismaz 2+1 valodas (divas ir pamatlietojuma valodas un treš
ā
 regul
ā
ra, piem. darba vai izklaides vajadz
 ī 
b
ā
m). Vair
ā
k k
ā
tr
 ī 
s valodas lieto vismaztrešda
Ĝ
a R
 ī 
gas iedz
 ī 
vot
ā
 ju. R
 ī 
g
ā
telev
 ī 
zijas ‘viet
ē
 jo saturu’ ražo ne tikai krieviski unlatviski, bet ar
 ī 
angliski, ar
ā
biski, fran
č
u valod
ā
, sp
āĦ
u valod
ā
un, iesp
ē
 jams, zviedruvalod
ā
. Kan
ā
li ir p
ā
rsvar
ā
ar tematisku ievirzi (piem., futbols, biolo
ă
ija, ang
Ĝ
uliterat
ū
ra) un vair
ā
ki ir multilingv
ā
li.R
 ī 
ga ir k
Ĝ
uvusi par Latvijas Pils
ē
tu, proti, vismaz 60% no Latvijasvald
 ī 
bas/administr
ā
cijas darb
 ī 
b
ā
m notiek R
 ī 
g
ā
. Past
ā
v speci
ā
la R
 ī 
gas ministrija jeb ar
 ī 
 starp R
 ī 
gas pašvald
 ī 
bu un Latvijas vald
 ī 
bu ir
 ī 
pašas ar likumiem noteiktas sadarb
 ī 
basattiec
 ī 
bas. R
 ī 
ga
 ī 
steno gandr
 ī 
z piln
 ī 
b
ā
patst
ā
v
 ī 
gu starptautisko, kult
ū
ras, ekonomiskopolitiku, ko ierobežo savstarp
ē
 js l
 ī 
gums ar Nacion
ā
lo vald
 ī 
bu par X (teiksim 14)punktiem, kas netiek p
ā
rk
ā
pti. V
ē
l
ē
šanas R
 ī 
gas pašvald
 ī 
b
ā
ir tikpat noz
 ī 
m
 ī 
gas jeb patnoz
 ī 
m
 ī 
gas k
ā
nacion
ā
l
ā
parlamenta v
ē
l
ē
šanas.
Ī
paši R
 ī 
gas p
ā
rst
ā
vji ir vis
ā
s nacion
ā
l
ā
snoz
 ī 
mes komisij
ā
s/komitej
ā
s. R
 ī 
gas un nacion
ā
l
ā
parlamenta pret
 ī 
st
ā
v
ē
šana irgalven
ā
poz
 ī 
cijas/opoz
 ī 
cijas ass.
R
ESURSI
 / 
DEMOGR
Ā
FIJA
2
 Š
 ī 
scen
ā
rija gad
 ī 
 jum
ā
uzsvars att
 ī 
st
 ī 
b
ā
tiek likts uz daž
ā
du resursu (ener
ăē
tisko,telpisko, vides,
ă
eogr
ā
fisko, klimatisko, transporta u.c.) izmantošanu R
 ī 
gasiedz
 ī 
vot
ā
 ju dz
 ī 
ves kvalit
ā
tes nodrošin
ā
šan
ā
, k
ā
centr
ā
lo vadmot
 ī 
vu redzot iedz
 ī 
vot
ā
 jusocio-demogr
ā
fisk
ā
profila mai
Ħ
as. Demogr
ā
fiskie r
ā
d
 ī 
t
ā
 ji un resursu pieejam
 ī 
ba,izmantošanas raksturs ir galven
ā
s att
 ī 
st
 ī 
bas stiegras. Tiek uzsv
ē
rtas darba vietas,dz
 ī 
ves plat
 ī 
ba (m2), apb
ū
ve, apb
ū
ves veids, materi
ā
li, transporta infrastrukt
ū
ra,m
ā
 jok
Ĝ
u izvietojums. Pat
ē
r
ē
t
ā
ener
ă
ija uz cilv
ē
ku/m
ā
 jsaimniec
 ī 
bu, publisk
ā
transportapakalpojumi. Ir svar
 ī 
ga pils
ē
tvides apza
Ĝ
umošana un t
 ī 
r
 ī 
ba. Atbildot uz iedz
 ī 
vot
ā
 juskaita un bl
 ī 
vuma pieaugumu, joproj
ā
m draudoš
ā
m b
ū
tisk
ā
m klimata izmai
Ħā
m unatkritumu kalniem, ekolo
ă
iskie apsv
ē
rumi ir k
Ĝ
uvuši par centr
ā
lajiem ganpat
ē
r
ē
t
ā
 jiem, gan industrij
ā
m. Bezatlikumu tehnolo
ă
ijas, jauni un atjaunojamimateri
ā
li, atkritumu p
ā
rstr
ā
des tehnolo
ă
ijas, efekt
 ī 
ga uzskaite un izmantošana (
 just intime and amount 
) ar inform
ā
cijas sist
ē
mu pal
 ī 
dz
 ī 
bu (piem., elektr
 ī 
ba izsl
ē
dzastaup
 ī 
bas nol
ū
kos, ja k
ā
du laiku nekas telp
ā
nekustas ir norma), transporta optim
ā
laregul
ā
cija (inform
ā
cija par kust
 ī 
bas bl
 ī 
vumu un prognozes, kas
Ĝ
auj izv
ē
l
ē
tiessatiksmes virzienu, main
 ī 
g
ā
s joslas un ielu/ce
Ĝ
u virzieni atkar
 ī 
b
ā
no kust
 ī 
bas bl
 ī 
vuma,t
ā
taupot ener
ă
iju), jaunu ener
ă
iju taupošu celtniec
 ī 
bas materi
ā
lu izmantošana.
2
 
Izteikti Helsinki
 
 
3Klimats pasaul
ē
kopum
ā
k
Ĝū
st arvien silt
ā
ks, ar
 ī 
main
 ī 
g
ā
ks, bet nav notikušasdramatiskas izmai
Ħ
as un strauja
ū
densl
 ī 
me
Ħ
a celšan
ā
s. Main
 ī 
gie laika apst
ā
k
Ĝ
i un toizrais
 ī 
t
ā
s sekas, piem
ē
ram, Daugavas regul
ā
ra p
ā
rpl
ū
šana, rosina cilv
ē
kos v
ē
lmidz
 ī 
vot t
ā
l
ā
k iekšzem
ē
. Tom
ē
r Latvija sava maig
ā
klimata d
ēĜ
un relat
 ī 
v
ā
s ekolo
ă
isk
ā
st
 ī 
r
 ī 
bas d
ēĜ
ir pievilc
 ī 
ga dz
 ī 
ves vieta citu – saus
ā
ka un karst
ā
ka klimata zonu valstuiedz
 ī 
vot
ā
 jiem. Tie ieg
ā
d
ā
 jas dz
 ī 
ves vietas, liel
ā
koties dz
 ī 
vok
Ĝ
us R
 ī 
ga, kur pavad
 ī 
tk
ā
du gada da
Ĝ
u. Slim
 ī 
bu
ā
rst
ē
šana nav probl
ē
ma. Sarež
ăī 
 jumus vien
 ī 
gi radaneprognoz
ē
 jamas v
 ī 
rusu mut
ā
cijas un epid
ē
mij
ā
s, kas pils
ē
tvid
ē
izplat
ā
s
 ī 
paši strauji.Tiek veicin
ā
tas dabaszin
ā
tnes, matematiz
ē
tas soci
ā
l
ā
s zin
ā
tnes (ekonomika, vad
 ī 
baszin
ā
tne, soci
ā
l
ā
psiholo
ă
ija, kvantitat
 ī 
v
ā
sociolo
ă
ija. Apm
ā
c
 ī 
ba augstskol
ā
s notiekvair
ā
kos vecuma vi
ĜĦ
os un gandr
 ī 
z tikpat bieži k
ā
gados jauni, studenti ir ar
 ī 
vid
ē
 j
ā
 vecuma un pat vec
ā
ka gadag
ā
 juma cilv
ē
ki. M
ā
c
 ī 
bu programmas, iz
Ħ
emot doktorastudiju p
ē
d
ē
 jos gadu/s p
ā
rsvar
ā
ir modu
Ĝ
a tipa. Iesp
ē
 jams, daudzu fakult
ā
šu viet
ā
irtr
 ī 
s
č
etras (dabaszin
ā
t
Ħ
u un dz
 ī 
ves zin
ā
t
Ħ
u, humanit
ā
ro un soci
ā
lo, un p
ā
rvald
 ī 
basfakult
ā
tes) ne tikai bakalaura, bet ar
 ī 
ma
ă
istra gr
ā
ds ir ‘varav
 ī 
ksnes’ veid
ā
(nevisviena discipl
 ī 
na, piem
ē
ram, sociolo
ă
ija, bet vair
ā
kas – pils
ē
tu psiholo
ă
ija, labkl
ā
 j
 ī 
baspolitika, utml.)Cilv
ē
ku
ă
eogr
ā
fisk
ā
migr
ā
cija tiek apzin
ā
ti regul
ē
ta, k
ā
rtota ar publisk
ā
s politikas unekonomikas instrumentiem. Tiek apzin
ā
ti veidota publisk
ā
politika attiec
 ī 
b
ā
pretdaž
ā
d
ā
m r
 ī 
dzinieku soci
ā
l
ā
m grup
ā
m (inval
 ī 
diem, jaun
ā
m m
ā
mi
Ħā
m, bezb
ē
rnu
ă
imen
ē
m utt.). B
ū
tisks darba vietu avots ir ar infrastrukt
ū
ras veidošanu (celtniec
 ī 
ba,pl
ā
nošana, lo
ă
istika, arhitekt
ū
ra u.c.) saist
 ī 
tas nozares.Roboti ikdienas dz
 ī 
vi atvieglo tikai sabiedr
 ī 
bas augst
ā
kajam sl
ā
nim.
ě
oti plaši tie tiekizmantoti ražošan
ā
, It palielin
ā
 jies augsti kvalific
ē
to darbinieku
 ī 
patsvars kop
ē
 j
ā
 nodarbin
ā
to skait
ā
, kas atspogu
Ĝ
ojas ar
 ī 
R
 ī 
gas iedz
 ī 
vot
ā
 ju strukt
ū
r
ā
.Pils
ē
tas publisk
ā
s politikas ideolo
ă
ija ir uz daž
ā
du soci
ā
lo sl
āĦ
u un grupu labkl
ā
 j
 ī 
bascelšanu v
ē
rsta. – visvair
ā
k soci
ā
l
ā
s inženierijas, cilv
ē
ku dz
 ī 
ves, darba, atp
ū
tas unp
ā
rvietošan
ā
s pl
ā
nošana. Darb
 ī 
bas efektivit
ā
tes krit
ē
rijs ir prec
 ī 
zi uzst
ā
d
 ī 
tu soci
ā
lom
ē
r
ė 
u sasniegšana ar optim
ā
lu resursu izmantošanu Iedz
 ī 
vot
ā
 ju skaita pieaugums irm
ē
rens un p
ā
rsvar
ā
n
ā
k no p
ā
r
ē
 j
ā
s Latvijas.Pils
ē
tas rajoni att
 ī 
st
 ī 
ti sabalans
ē
ti un R
 ī 
gas teritorij
ā
vairs praktiski nav vietas, kurasvar
ē
tu uzskat
 ī 
t par degrad
ē
t
ā
m teritorij
ā
m. T
ā
s p
ā
rveidotas par ekskluz
 ī 
v
ā
mdz
 ī 
vojam
ā
m plat
 ī 
b
ā
m, ofisu un ražošanas telp
ā
m, radošu un izklaides pas
ā
kumunorises viet
ā
m. R
 ī 
g
ā
nav izteiktas etnisko grupu koncentr
ē
tas dz
 ī 
ves vietas, tom
ē
r t
ā
irmultinacion
ā
la, ar Eiropeiskas izcelsmes iedz
 ī 
vot
ā
 ju p
ā
rsvaru. Latvieši pils
ē
t
ā
 galvenok
ā
rt uzturas pa ned
ēĜ
u, bet br
 ī 
vdien
ā
s dodas uz laukiem. Pils
ē
tas izklaides unatp
ū
tas iesp
ē
 jas p
ā
rsvar
ā
izmanto cittautieši, t
ū
risti un ilg
ā
laika viesstr
ā
dnieki.Demogr
ā
fisko izmai
Ħ
u d
ēĜ
cilv
ē
ku dz
 ī 
vei pagarinoties, ir p
ā
rdefin
ē
ti dz
 ī 
ves posmi,izstiepjot jaun
 ī 
bu l
 ī 
dz 45-50 gadiem, sadalot posmos vai pat p
ā
rdefin
ē
 jot vecumu (l
 ī 
dz85 gadiem vid
ē
 ji). Jaunatne ir pie
Ħē
musi glob
ā
lo kapit
ā
lismu, nav
 ī 
paši ieinteres
ē
tipolitik
ā
, ar sak
ā
pin
ā
t
ā
m gaid
ā
m par savas dz
 ī 
ves augšupeju, pozit
 ī 
vu attieksmi pretuz
Ħē
m
ē
 jdarb
 ī 
bu un pat oport
ū
nismu. Vid
ē
 j
ā
vecum
ā
 
ă
imenes lomas tiek p
ā
rdefin
ē
tas,m
ā
tes un t
ē
va lomas ir viennoz
 ī 
m
 ī 
gi izv
ē
les jaut
ā
 jums,
ă
imenes veidojas galvenok
ā
rtuz soci
ā
las partner
 ī 
bas, ne radniec
 ī 
bas pamata (piem., m
ā
te un d
ē
ls var un tas pat ir

You're Reading a Free Preview

Download
scribd
/*********** DO NOT ALTER ANYTHING BELOW THIS LINE ! ************/ var s_code=s.t();if(s_code)document.write(s_code)//-->