Read without ads and support Scribd by becoming a Scribd Premium Reader.
See Premium Plans
 
1
Katōļu Dzeive 3`2012
Pelnu Trešdienā mēs uzsākām Lielogavēni – gandarīšanas un atgriešanāslaiku, kura mērķis ir sagatavot mūsuprātus un sirdis Lieldienu svinēšanai.Gavēņa laiks ilgst 40 dienas. Bībelēskaitlim „40” ir būtiska nozīme. 40gadus Izraēlis ceļoja caur tuksnesi,40 dienas Mozus gavējot pavadīja Si
-
naja kalnā, Ninives iedzīvotājiem bijaatlikušas 40 dienas, lai viņi atgrieztos,40 dienas Jēzus gavēja tuksnesī. Šisskaitlis attiecas uz dažādiem dzīvesnotikumiem, kas bija saistīti ar garīgocīņu. Arī mūsu dzīve ir liela cīņa par Dieva Valstību.Aicinot jauniešus uz Pasaules Jau
-
niešu dienām Madridē, kas notika 2011.gada augustā, pāvests Benedikts XVIsavā vēstījumā rakstīja par ļoti nopietnosituāciju Eiropā: „Kulturālajā kontekstā,kurā mēs šodien dzīvojam, īstenībā ir  ļoti izplatījies ekstrēmi sekulārs domā
-
šanas veids, kas vēlētos izslēgt Dievuno cilvēka un sabiedrības dzīves untādā veidā mēģina radīt „paradīzi” bezViņa. Taču vēstures pieredze māca,ka
pasaule bez Dieva pārtop „ellē”
:tur valda egoisms, ģimeņu šķelšanās,naida jūtas starp cilvēkiem un tautām,mīlestības, prieka un cerības trūkums.”Kad cilvēks caur grēku novēršas noDieva, viņa visdziļākā būtība tiek iznī 
-
cināta. Tad iestājas garīgā nāve.Nereti cilvēki domā, ja Dievs ir vis
-
varens, kāpēc Viņš mūs neglābj. Kāpēcir elle? Bet elle ir tieši tāpēc, ka Dievsir mīlestība, jo mīlestību var pieņemt,bet var arī atgrūst. Ja Dievs nebūtuMīlestība, bet gan Visvarenība, tad ne
-
būtu arī elles. Dievs pieņem tikai pilnīgibrīvprātīgu atbildi. Uz Viņa mīlestībuvar atsaukties tikai ar mīlestību. Citasatbildes nav.Dievs negrib grēcinieka nāvi, Dievsgrib, lai viņš atgrieztos un dzīvotu. PjērsAbelārs, apcerot Kristus ciešanas, jautāja: „Ko gan ieraudzīja manī Tas,kuram pieder viss? Taču, gribot maniglābt, Viņš izcieta šausmīgas mokas unpazemojošu nāvi.” Jēzus izdzēra rūgtociešanu biķeri līdz galam, lai caur Viņanāvi uz krusta cilvēks izlīgtu ar Dievuun tuvāko. Caur Viņa nevainīgajām cie
-
šanām mēs esam saņēmuši pestīšanuun grēku piedošanu.Mūsu dzīvē ciešanas rodas tad, kadmēs tā vietā, lai klausītu Dievam, klau
-
sām sātanam, kurš grib nozagt mumsmūžīgo dzīvi, mūžīgo laimi. Mēs jauneciešam no tā, ka slimojam, ka trūkstnaudas, ka bieži strīdamies un dusmo
-
 jamies, bet gan tāpēc, ka nespējammīlēt. Kristus mūs mīl tādus, kādi esam, – pat, ja esam lepni un egoistiski. Uzkrusta Viņš nomira mūsu dēļ, lai mūsudzīve spētu mainīties.Gavēņa laikā ar dievbijību apcerē
-
sim Krusta noslēpumu, kas ir acīmre
-
dzama zīme, ka Dieva būtība ir mīlestī 
-
ba. Ja šai Viņa mīlestībai ieticēsim, vissmūsu dzīvē var izmainīties.
Priesteris Andris ŠEVELS MIC
Dievs
 
negrib grēcinieka nāvi
 
2
Katōļu Dzeive 3`2012
Lielais gavēnismums no jauna dodiespēju pārdomāt kris
-
tīgās dzīves būtību –
mīlestību
. Patiešāmšis ir labvēlīgs laiks,lai mēs ar Dieva Vār 
-
da un sakramentupalīdzību atjaunotumūsu ticības ceļu.Šogad vēlos piedāvātdažas domas, kurasskaidrošu, balstotiesuz īsu Bībeles frag
-
mentu no
Vēstulesebrejiem
: „Rūpēsimiespar to, ka mēs cits citārosinātu mīlestību unlabos darbus.” (Ebr 10, 24) (..)
1. Atbildība par tuvāko
Pirmais elements ir aicinājums „rū
-
pēties”: te izmantotais grieķu valodasdarbības vārds
katanoein
nozīmē – rū
-
pīgi novērot, būt uzmanīgam, skatītiesar izpratni, saskatīt realitāti. (..) Tātad,darbības vārds, kas ievada mūsu pamu
-
dinājumu, aicina vērst skatienu uz līdz
-
cilvēkiem, pirmkārt, uz Jēzu, un rūpētiesvienam par otru, lai mēs nenorobežotosun nebūtu vienaldzīgi pret brāļu likteni.Tomēr bieži valda pretēja attieksme:vienaldzība, intereses trūkums, kasdzimst no egoisma, ko maskējam ar šķietamu cieņu pret „privāto sfēru”. Arī šodien spēcīgi atskan Kunga balss, ai
-
cinot ikvienu no mums uzņemties rūpespar tuvāko. (..)Dieva kalps Pā
-
vils VI apgalvoja, kašodienas pasaule vis
-
vairāk cieš no brālībastrūkuma: „Pasaule ir slima. Un šīs slimībascēlonis ir ne tik daudzdabisko resursu sa
-
mazināšanās vai topārmērīga uzkrāša
-
na atsevišķu personurokās, bet gan brālī 
-
bas saišu vājināša
-
nās cilvēku un tautustarpā” (Enc.
Popu 
-
lorum progressio
, n.66). Mūsdienu kultūra,šķiet, ir zaudējusi labāun ļaunā izpratni, tai pat laikā ir nepiecie
-
šams uzsvērt, ka labais pastāv un uzvar, jo Dievs ir „labs un dara labu” (sal. Ps119,68). Labais ir tas, kas rada, sargā unveicina dzīvību, brālību un kopību. Tātadatbildība par tuvāko nozīmē gribēt un da
-
rīt otram labu, cerot, ka arī viņš atvērsieslabā loģikai. Svētie Raksti mūs brīdinapar briesmām nocietināt sirdi ar savaveida „garīgo anestēziju”, kas padaramūs aklus pret citu ciešanām. (..)Kas neļauj vērst cilvēcisku un mīlošuskatienu uz brāli? Bieži tā ir materiālābagātība un pārmērības, bet arī savuinterešu un rūpju likšana pirmajā vietā.Mēs nekad nedrīkstam būt nespējīgi „uzžēlsirdību” pret tiem, kuri cieš; nekadmūsu sirdis nedrīkst būt tik aizņemtasar mūsu lietām un problēmām, lai ne
-
sadzirdētu nabaga saucienu. (..)
Ļaunuma priekšā
nedrīkst klusēt
GARĪGĀ DZĪVE
 
3
Katōļu Dzeive 3`2012
„Rūpēties” par brāli nozīmē arī gādātpar viņa
garīgo labumu 
. Šai brīdī vēlosatgādināt par kādu kristīgās dzīvesaspektu, kas, kā man šķiet, ir pilnīgi aiz
-
mirsts:
brālīgs aizrādījums, domājot par viņa mūžīgo pestīšanu 
. Šodien, kopumāņemot, liela uzmanība tiek pievērstarūpēm un žēlsirdībai, kas nodrošina citupersonu zisko un materiālo labumu,taču gandrīz nemaz netiek runāts par garīgo atbildību par brāļiem.Baznīcas tradīcija garīgās žēlsir 
-
dības darbu vidū min arī „aizrādījumugrēciniekiem”. Ir svarīgi atjaunot šokristīgās mīlestības dimensiju. Ļaunu
-
ma priekšā nedrīkst klusēt. (..) Tomēr kristīgais aizrādījums nekad nedrīkstbūt izteikts kā otra nosodījums vai ap
-
sūdzība; tam jānāk ar mīlestību un žēl
-
sirdību un jāsaistās ar patiesām rūpēmpar brāļa labumu. Mūsdienu pasaulei,kas iegrimusi individuālismā, ir svarīgiatklāt brālīgā aizrādījuma nozīmi, laimēs kopīgi tiektos uz svētumu. SvētieRaksti saka – pat „taisnais krīt septiņasreizes” (Sak 24,16), un mēs visi esamvāji un nepilnīgi (sal. 1 Jņ 1,8). Tātad,palīdzēt tuvākajam un ļaut, lai tuvākaispalīdz man iepazīt sevi patiesībā, ir ļotisvarīgs kalpojums.
2. Savstarpīguma dāvana
(..) Kunga mācekļi, vienoti ar Kris
-
tu Euharistijā, dzīvo kopībā, kas tossavstarpēji vieno kā vienas miesaslocekļus. Tas nozīmē, ka tuvākais ir daļano manis, ka viņa dzīve un pestīšanasaistās arī ar manu dzīvi un pestīšanu.Te mēs saskaramies ar būtisku kopienasaspektu: mūsu dzīve ir cieši saistīta ar citu cilvēku dzīvēm gan labajā, gan slik
-
tajā; gan mūsu grēkiem, gan mīlestībasdarbiem ir sociāla dimensija. Baznīcā,kas ir Kristus mistiskā Miesa, šis sav
-
starpīgums īstenojas: kopiena nemitīgigandara un lūdz piedošanu par savubērnu grēkiem, bet arī nemitīgi priecā
-
 jas un gavilē par tikumu un mīlestībasliecību, kas tajā atmirdz. (..)
3. Kopīgi iet svētuma ceļu
Šis teikums no
Vēstules ebrejiem
 
(10,24) liek mums paturēt prātā univer 
-
sālo aicinājumu uz svētumu, pastāvīgugarīgās dzīves ceļa turpināšanu, tieco
-
ties pēc visaugstākajām garīgajām dā
-
vanām un aizvien cēlāku un auglīgākužēlsirdību. (..)Diemžēl vienmēr pastāv kārdinājumsbūt remdeniem, apslāpēt Garu, atteik
-
ties „izmantot talantus”, kas mums dotimūsu pašu un citu personu labumam.Visi esam saņēmuši garīgās vai ma
-
teriālās bagātības, kas nepieciešamasdievišķā plāna īstenošanai, Baznīcaslabā un mūsu pestīšanai. Garīgie sko
-
lotāji atgādina, ka ticības dzīvē tas, kuršneiet uz priekšu, atkāpjas. (..)Baznīca, savā gudrībā atzīstot unpasludinot par svētiem un svētīgiematsevišķus priekšzīmīgus kristiešus,vēlas rosināt mūsos vēlmi atdarināt viņutikumus. Sv. Pāvils mudina: „Godbijībāpārsteidziet cits citu.” (Rom 12,10)Šodienas pasaulē, kas no kristie
-
šiem pieprasa atjaunotu mīlestības unuzticības Kungam liecību, lai katrs nomums izjūt neatliekamo vajadzību sa
-
censties mīlestībā, kalpošanā un labosdarbos (sal. Ebr 6,10). Šis aicinājums ir  īpaši spēcīgs laikā, kad gatavojamiesLieldienām. Novēlot jums svētīgu unauglīgu Lielo gavēni, uzticu jūs Jauna
-
vas Marijas aizbildniecībai un no sirdsdodu jums Apustulisko svētību.
Fragmenti no pāvesta Benedikta XVIvēstījuma 2012.gada Lielajā gavēnī Tulkoja Biruta Krivteža
GARĪGĀ DZĪVE
Search
Search History:
Searching...
Result 00 of 00
00 results for result for
  • p.
    • Notes
    Load more