3
Katōļu Dzeive 3`2012
„Rūpēties” par brāli nozīmē arī gādātpar viņa
garīgo labumu
. Šai brīdī vēlosatgādināt par kādu kristīgās dzīvesaspektu, kas, kā man šķiet, ir pilnīgi aiz
-
mirsts:
brālīgs aizrādījums, domājot par viņa mūžīgo pestīšanu
. Šodien, kopumāņemot, liela uzmanība tiek pievērstarūpēm un žēlsirdībai, kas nodrošina citupersonu zisko un materiālo labumu,taču gandrīz nemaz netiek runāts par garīgo atbildību par brāļiem.Baznīcas tradīcija garīgās žēlsir
-
dības darbu vidū min arī „aizrādījumugrēciniekiem”. Ir svarīgi atjaunot šokristīgās mīlestības dimensiju. Ļaunu
-
ma priekšā nedrīkst klusēt. (..) Tomēr kristīgais aizrādījums nekad nedrīkstbūt izteikts kā otra nosodījums vai ap
-
sūdzība; tam jānāk ar mīlestību un žēl
-
sirdību un jāsaistās ar patiesām rūpēmpar brāļa labumu. Mūsdienu pasaulei,kas iegrimusi individuālismā, ir svarīgiatklāt brālīgā aizrādījuma nozīmi, laimēs kopīgi tiektos uz svētumu. SvētieRaksti saka – pat „taisnais krīt septiņasreizes” (Sak 24,16), un mēs visi esamvāji un nepilnīgi (sal. 1 Jņ 1,8). Tātad,palīdzēt tuvākajam un ļaut, lai tuvākaispalīdz man iepazīt sevi patiesībā, ir ļotisvarīgs kalpojums.
2. Savstarpīguma dāvana
(..) Kunga mācekļi, vienoti ar Kris
-
tu Euharistijā, dzīvo kopībā, kas tossavstarpēji vieno kā vienas miesaslocekļus. Tas nozīmē, ka tuvākais ir daļano manis, ka viņa dzīve un pestīšanasaistās arī ar manu dzīvi un pestīšanu.Te mēs saskaramies ar būtisku kopienasaspektu: mūsu dzīve ir cieši saistīta ar citu cilvēku dzīvēm gan labajā, gan slik
-
tajā; gan mūsu grēkiem, gan mīlestībasdarbiem ir sociāla dimensija. Baznīcā,kas ir Kristus mistiskā Miesa, šis sav
-
starpīgums īstenojas: kopiena nemitīgigandara un lūdz piedošanu par savubērnu grēkiem, bet arī nemitīgi priecā
-
jas un gavilē par tikumu un mīlestībasliecību, kas tajā atmirdz. (..)
3. Kopīgi iet svētuma ceļu
Šis teikums no
Vēstules ebrejiem
(10,24) liek mums paturēt prātā univer
-
sālo aicinājumu uz svētumu, pastāvīgugarīgās dzīves ceļa turpināšanu, tieco
-
ties pēc visaugstākajām garīgajām dā
-
vanām un aizvien cēlāku un auglīgākužēlsirdību. (..)Diemžēl vienmēr pastāv kārdinājumsbūt remdeniem, apslāpēt Garu, atteik
-
ties „izmantot talantus”, kas mums dotimūsu pašu un citu personu labumam.Visi esam saņēmuši garīgās vai ma
-
teriālās bagātības, kas nepieciešamasdievišķā plāna īstenošanai, Baznīcaslabā un mūsu pestīšanai. Garīgie sko
-
lotāji atgādina, ka ticības dzīvē tas, kuršneiet uz priekšu, atkāpjas. (..)Baznīca, savā gudrībā atzīstot unpasludinot par svētiem un svētīgiematsevišķus priekšzīmīgus kristiešus,vēlas rosināt mūsos vēlmi atdarināt viņutikumus. Sv. Pāvils mudina: „Godbijībāpārsteidziet cits citu.” (Rom 12,10)Šodienas pasaulē, kas no kristie
-
šiem pieprasa atjaunotu mīlestības unuzticības Kungam liecību, lai katrs nomums izjūt neatliekamo vajadzību sa
-
censties mīlestībā, kalpošanā un labosdarbos (sal. Ebr 6,10). Šis aicinājums ir īpaši spēcīgs laikā, kad gatavojamiesLieldienām. Novēlot jums svētīgu unauglīgu Lielo gavēni, uzticu jūs Jauna
-
vas Marijas aizbildniecībai un no sirdsdodu jums Apustulisko svētību.
Fragmenti no pāvesta Benedikta XVIvēstījuma 2012.gada Lielajā gavēnī Tulkoja Biruta Krivteža
GARĪGĀ DZĪVE