TRANSPARENCY INTERNATIONAL

Sabiedrisk labuma biedrba

SABIEDRBA PAR ATKLTBU

Atlantic Ocean

North Sea

Bay of Biscay

VALSTISK GODAPRTA SISTMAS NOVRTJUMS LATVIJA

Mediterrarean Sea

B l a c k

S e a

www.delna.lv

VALSTISK GODAPRTA SISTMAS NOVRTJUMS

LATVIJA 2011

Valstisk godaprta sistmas novrtjuma projektu (HOME/2009/ISEC/AG/010) atbalsta: Open Society Institute Frdriha Eberta fonds

Norvijas Karalistes vstniecba Latvij

Nderlandes Karalistes vstniecba Latvij

Amerikas Savienoto Valstu vstniecba Latvij

Sabiedrisks politikas centrs Providus

Ptnieks un projekta vadtjs Valstisk godaprta sistmas novrtjumu Latvij veica ptnieks Valts Kalni, Latvijas Universittes docents un Sabiedrisks politikas centra Providus veckais ptnieks un ptnieka asistente un Valstisk godaprta sistmas novrtjuma Latvij projekta koordinatore Sigita irse. Ptjuma recenzija un kvalittes kontrole Ptjumu recenzja Latvijas Darba devju konfedercijas enerldirektore Lga Menelsone. Ptjuma kvalittes kontroli veica Suzanna Malkahija (Suzanne Mulcahy), Transparency International sekretarita prstve. Redakcija, tulkojums Ptjumu no angu valodas tulkoja Agnese Lce un Sigita irse Korektore: Agija Krasta Makets: Uldis Trapencieris Ptjuma laika posms Valstisk godaprta sistmas novrtjums Latvij tika veikts laik no 2011. gada janvra ldz augustam. Novrtjums atspoguo laika situciju analiztajos sektoros. Ptjum tika izmantoti dati par pdjiem trim gadiem (2008.-2011. gads). Ptjum ir atspoguotas nozmgks izmaias normatvajos aktos ldz 2011. gada 31. augustam. Piezme: ptjuma atsaucs nordts saites pdjo reizi skattas 2011.gada 31.august. ISBN: 978-9984-9717-7-3 2011, Biedrba Sabiedrba par atkltbu Delna

Ptjums stenots ar Eiropas Komisijas Ieklietu enerldirektorta Noziedzbas novranas un apkaroanas programmas finansilu atbalstu. is ptjums atspoguo tikai autora viedokli un Eiropas Komisija nav atbildga par ptjum iekauts informcijas tlku izmantoanu.

Priekvrds
Kop 2007. gada Latvijas politika darbojusies patrint rem. Patrinjums itis gan graujos, kad valsts budeta iemumi un attiecgi ar pieejamais finansjums liks izskstam acu priek, gan iedvesmojos 2011. gada oktobr valdos koalcijas izveide bez slavenko oligarhu trijotnes ldzdalbas krdinja nodoties ilzijai par korupcijas vstures beigm. nacionls godaprta sistmas ptjuma veikana un sagatavoana publicanai prasja gandrz gadu, kas neizbgami noveda pie zinmas skrieans ar laiku. Jau redijot tekstu bija redzams, ka vairkas rekomendcijas ptjuma publicanas brd bs izpildtas. Politiskaj lmen ir mainjusies gaisotne. Saeim netrkst deputtu, kuri aktvi dom, k pretkorupcijas politiku uzlabot, un kuri turklt bauda vairkuma izpratni. Likumdevjs noteicis kriminlatbildbu par prkpumiem politisko partiju finansan, k ar atclis aizkltu balsoanu par tiesneu un vairuma citu amatpersonu iecelanu. Nacionls elektronisko plasazias ldzeku padomes loceku kandidtu apsprieana norisinjs atkltk nek jebkad. Ar vairkiem rcbpolitikas dokumentiem iedegusies za gaisma. Valdba decembr atbalstja lobanas atkltbas likumprojekta izstrdanu un jau ogad Koncepciju par korupcijas risku samazinanu valsts prvaldes iestds un pavaldbs. Tas ir svargs signls, ka atbildba par korupcijas ierobeoanu juzemas visam publiskajam sektoram, nevis tikai Korupcijas novranas un apkaroanas birojam. Bet vstures beigas, protams, lika pagaidt. Politii labprt lepojas ar mantisk stvoka deklarcijas likuma pieemanu, kaut gan joprojm nav skaidrs, vai no paviri izstrdt un sasteigt paskuma bs vairk labuma (uzlabota kontrole) vai aunuma (netras naudas legalizanas iespjas). Nav jaubs, ka t saukts tiesiskuma koalcijas dalbniekus aktvi cenas apsst lielki un mazki krotji gt peu no politbiznesa darjumiem ar valsti, kurus nodroina atbalsts politiskajs aprinds. Signls, kas netiei liecina par problmm, ir jau pris gadus ieilgus karst kartupea gremoana attiecb uz valsts un pavaldbu kapitlsabiedrbu prvaldbas racionalizanu. Lieli resursi un maz kontroles ir atslgas frzes, kas aizvien raksturo o jomu, kamr reformu minjumi, kas celtu profesionalitti un noteiktu skaidrus mrus, alla saduras ar pretestbu, tiek atlikti un iestieg saskaoan. Palaik ar tiesu vara nav apliecinjusi spju novest ldz taisngam un savlaicgam spriedumam kriminllietas par saretm augstk lmea korupcijas afrm. is ptjums fiks situciju laik, kad Latvija atkops no smagkajiem prbaudjumiem kop neatkarbas atjaunoanas. Pacluma gaidm attiecb uz valsti kopum un pretkorupcijas politiku nepiecieams piepildjums aj un nkamajos gados. T k attstba un ca pret korupciju mdz piedzvot kpumus un kritumus, veiksmes scenrijs nesola visu problmu sakrtoanu. Galvenais, lai katrs nkamais spirles aplis noslgtos augstk par iepriekjo. Vienlaikus personiski oti gribtos no ptjuma lastjiem biek dzirdt, ka tas novecojis, jo daudzas problmas atrisintas. Valts Kalni 2012. gada 24. februr

saturs
Tabulu un diagrammu saraksts Sasinjumu saraksts I. KOPSAVILKUMS II. PAR VALSTISK GODAPRTA SISTMAS NOVRTJUMU III. VALSTS RAKSTUROJUMS VALSTISKS GODAPRTA SISTMAS PAMATI IV. KORUPCIJAS RAKSTUROJUMS V. PRETKORUPCIJAS PASKUMI VI. VALSTISK GODAPRTA SISTMA LATVIJ 1. Likumdevjvara 2. Izpildvara 3. Tiesu vara 4. Valsts prvalde 5. Tiesbaizsardzbas iestdes 6. Centrl vlanu komisija 7. Tiesbsargs 8. Valsts kontrole 9. Korupcijas novranas un apkaroanas birojs 10. Politisks partijas 11. Plasazias ldzeki 12. Pilsonisk sabiedrba 13. Uzmjdarbbas vide VIII. SECINJUMI BIBLIOGRFIJAS APRAKSTS Pielikumi 8 9 10 16 22 26 30 32 32 46 58 73 86 97 104 114 124 139 149 161 170 180 182 190

tabulu un diagrammu saraksts

1. attls. Valstisk godaprta sistma Latvij 2. attls. Valstisk godaprta sistma 1. diagramma. Pirms instances ties notiesto valsts amatpersonu skaits 2. diagramma. Par ar korupciju saisttiem prkpumiem pirms instances ties notiesto policistu skaits 3. diagramma. Ar kukuoanu saisttu kriminllietu un uz tiesu nostto personu skaits 4. diagramma. Valsts kontroles rekomendcijas un to ievieana 5. diagramma. KNAB uzsktie kriminlprocesi un kriminlvajanai nostto lietu skaits pret personm 6. diagramma. NVO ienkumu struktra 2009. gad 11 16 79 93 96 122 137 163

sasinjumu saraksts
ANO CVK EDSO EK ES EUI GKB GRECO IDB IKP IUB KNAB KSA KUI LR MK NATO NEPLP NVO TI VGS VID Apvienoto Nciju Organizcija Centrl vlanu komisija Eiropas Drobas un sadarbbas organizcija Eiropas Komisija Eiropas Savienba Economist Intelligence Unit Globlais Korupcijas barometrs Council of Europes Group of States against Corruption Valsts policijas Iekjs drobas birojs Iekzemes kopprodukts Iepirkumu uzraudzbas birojs Korupcijas novranas un apkaroanas birojs Korporatv socil atbildba Korupcijas uztveres indekss Latvijas Republika Ministru kabinets Ziemeatlantijas lguma organizcija Nacionl elektronisko plasazias ldzeku padome Nevalstisks organizcijas Transparency International Valstisk godaprta sistma Valsts iemumu dienests

i. kOPsavilkums

Prskats
Latvij tiek nodrointa pilsonisko un politisko tiesbu aizsardzba un demokrtiska politisk procesa pamatprincipi. Starptautisks organizcijas ir atzinuas, ka visas vlanas, kas Latvij notikuas kop 1991. gada, ir bijuas brvas un godgas. Kopum nevalstisks organizcijas (NVO) prstv lielks sabiedrbas daas intereses. Var secint, ka valsts politiskie un socilekonomiskie pamati ir samr stabili. Finanu krze iedragja valsts socilekonomiskos pamatus laika posm no 2009. ldz 2010. gadam, kad vairkm institcijm, kas veido valstisk godaprta sistmu (VGS), tika ievrojami samazints finansjums. Daa Latvijas sabiedrbas turpina ciest no nabadzbas, attiecgi valst saglabjas augsta socil nevienldzba. Runjot par valsts socili kulturlajiem pamatiem, jmin augst neuzticba starp iedzvotjiem un nevlans iesaistties pilsonisks sabiedrbas aktivitts. Latvijas sabiedrb pastv neviennozmga, pat toleranta attieksme pret korupciju un godaprta trkumu. VGS novrtjums ietver 13 dadu sektoru jeb plru normatv reguljuma un praktisks darbbas analzi. Ptjums ir balstts uz Transparency International (TI) izstrdto VGS novrtjuma metodoloiju un aptver laika posmu no 2008. gada janvra ldz 2011. gada augustam. Kopga iezme visos analiztajos sektoros ir spcgs normatvais reguljums un vja t ievieana praks. Atirbas starp normatvo reguljumu un praksi btiski ietekm sistmas kopjo novrtjumu. Neskatoties uz nepilnbm, izpildvara un tiesu vara kop ar Korupcijas novranas un apkaroanas biroju (KNAB) un Valsts kontroli (augstkais novrtjums 92 punkti no 100) veido spcgko valsts prvaldes dau (skatt 1. attlu Valstisk godaprta sistma Latvij). pai sekmgi c pret korupciju Latvij ir darbojies KNAB, lai gan ca pret politisko korupciju joprojm ir izaicinjums. Institcija, kam novrtjum ir otrs augstkais rezultts Centrl vlanu komisija (CVK, 89 punkti), darbojas nostk no iepriek mintajm institcijm un ir bijusi ieguvja no noturgs politiu vienprtbas nodroint godgas vlanas. Btiski trkumi vrojami politisko partiju un uzmjdarbbas vid. Zema uzticans un aizdomas par korupciju (kas ne vienmr ir pamatota ar faktiem) mazina politisko partiju un likumdevjvaras plru vrtjumu. Aizdomas par korupciju samazina ar uzmjdarbbas plra un, mazk mr, plasazias ldzeku novrtjumu. Nestabil ekonomisk situcija vl joprojm negatvi ietekm uzmumu darbbu, tpc tie mazu nozmi pieir pretkorupcijas aktivittm. Ekonomiskajai situcijai ir negatva ietekme ar uz privto plasazias ldzeku neatkarbu un kvalitti. Uzmjdarbbas vide, valsts prvalde un tiesbsargs ir zemk vrttie plri, attiecgi:
10

62, 61 un 54 punkti (visus VGS vrtjumus skatt 4. pielikum Valstisk godaprta sistmas kvantitatvais novrtjums). Galvenais klupanas akmens ir kritrijs loma (vrtanas kritriji aprakstti noda II. Par valstisk godaprta sistmas novrtjumu), kas ir viszemk vrttais, saldzinot ar citiem plriem. Btiskkie trkumi ir nepietiekama sabiedrbas izgltoana, zema uzmumu iesaistans pretkorupcijas aktivittes un prk maza pilsonisks sabiedrbas ldzdalba.
1. attls. Valstisk godaprta sistma Latvij

LIK.

IZP.

TV.

VP.

TI.

CVK

TIE.

VK

KNAB

PP.

PL.

PS.

UV.

Pamati Politika LIK. IZP. TV. VP. TI. CVK TIE. Sabiedrba Ekonomika VK KNAB PP. PL. PS. UV. Kultra

Likumdevja vara Izpildvara Tiesu vara Valsts prvalde Tiesbaizsardzbas iestdes Centrl vlanu komisija Tiesbsargs

Valsts kontrole Korupcijas novranas un apkaroanas birojs Politisks partijas Plasazias ldzeki Pilsonisk sabiedrba Uzmjdarbbas vide

VGS ir vrsta uz nacionl (valsts), nevis reionl vai pavaldbas lmea izvrtjumu. Apzinoties, ka reionlaj un vietj lmen korupcijas riski nav mazki k valsts lmen, TI izstrd jaunu metodoloiju Pavaldbu godaprta sistmas novrtjumam. ds novrtjums kop ar valstisk lmea analzi paldzs pilngk izprast godaprta sistmu.
11

Kapacitte

Prvaldba

Loma

stiPrs un vjs Puses stiprs puses

Vrtjot Latvijas VGS, var secint, ka normatvais reguljums ir atbilstos. Likumos un tiem pakrtotajos tiesbu aktos ir paredzta pilnga likumdevjvaras, izpildvaras, Valsts kontroles, politisko partiju, NVO un uzmjdarbbas neatkarba (atbilstoi katras institcijas statusam). Ar tiesu varas neatkarba kopum tiek ievrota. Tpat, neskatoties uz vairkiem minjumiem graut KNAB neatkarbu, birojs spjis saglabt profesionalitti un objektivitti. Ar likumu noteikts prasbas nodroint atkltbu izpildvarai, tiesu varai, valsts prvaldei, tiesbaizsardzbas iestdm, CVK, Valsts kontrolei, KNAB un politiskajm partijm vrtjamas k pilnb atbilstoas. Savukrt Saeimas atkltbas lmenis praks ir augstks par likum noteiktajm minimlajm prasbm. Tiesu sdes ir atkltas. Reguljums uzmjdarbbas vides prraudzbai un atkltbas nodroinanai ar uzskatms par atbilstou. Normatvie akti aptver svargkos nosacjumus valsts prvaldes godaprta nodroinanai, btiskkais no tiem ir likums Par intereu konflikta novranu valsts amatpersonu darbb. CVK, neskatoties uz minimlu reguljumu, ir spjis nodroint augstu godguma un demokrtijas lmeni viss vlans Latvij. Kaut gan valsts prvald ir bijis ievrojams resursu samazinjums, t kopum ir saglabjusi profesionalitti. Strukturls reformas un optimizcija ir veicinjusi preju uz valsts prvaldi, kas ir uz rezulttu orientta un efektvka. Ar NVO normatvais reguljums kopum ir labvlgs un sabiedrisks organizcijas prstv lielks sabiedrbas daas intereses. Tie, kuri ziedo sabiedrisk labuma organizcijm, saem ievrojamas nodoku atlaides. Pdjo piecu gadu laik ir vrojams neformalizts pilsonisks sabiedrbas daas aktivittes pieaugums, iebilstot pret korupciju. Neskatoties uz atseviiem trkumiem politisko partiju reguljum, normatvais ietvars paredz skaidru un visaptverou informcijas snieganu par partiju iemumiem un izdevumiem, ko ts regulri sagatavo un iesniedz. Ja em vr tikai likumdoan noteikto, Latvijas partiju finansanas sistma ir uzskatma par veiksmes ststu.

vjs puses
Vairki ptjum apskattie sektori ir cietui no btiska finansjuma samazinjuma valsts budeta konsolidcijas laik 2009. un 2010. gad, kas to darbbu ir ietekmjis gan pozitvi, gan negatvi. Lai identifictu prioritrs jomas budeta samazinanai, valdba veikusi valsts prvaldes funkciju auditu. Tas paldzja vienlaikus noteikt neefektvs jomas un konstatt jomas, kurs, neskatoties uz finansjuma samazinjumu, iestu darba efektivitti iespjams saglabt esoaj lmen vai pat uzlabot. Audita rezultt iestdes prskatja savu struktru un funkcijas. Kopum ts tika mudintas pievrst vairk uzmanbas izdevumu lietderbai. Virkne optimizcijas paskumu un strukturls reformas ir sekmjuas preju uz efektvku valsts prvaldes darbu. Negatvs sekas ir ierdu un darbinieku atalgojuma krass samazinjums. Kopum tika atlaisti aptuveni 20% valsts prvaldes darbinieku, neskatoties uz to, no iestdm tiek sagaidti tdi pai darba rezultti, k iepriek, kas nereti rada prslodzi un demotiv darbiniekus. Politiskajm partijm un Saeimai ir zemk sabiedrbas uzticba no ptjum analiztajm institcijm un sektoriem. Tas skaidrojams ar sabiedrb esoo priekstatu par plau politisko korupciju ajos plros; turklt tikai daas politisks partijas savs programms iekauj pretkorupcijas jautjumus. Partijm ir vja saikne ar dadm socilajm grupm, k rezultt daa socilo intereu netiek prstvtas parlament. Atsevias partijas ir attstjuas t.s. patronas un klientelisma praksi. Vienlaikus pastv ierobeojumi partiju finanu atkltbai un lielk
12

daa prkpumu partiju/kampau finansan ldz ptjuma prskata perioda beigm netika kriminalizti. Turklt ldz 2011. gada augustam, kad ptjums tika pabeigts, partijas sama tikai privtu finansjumu, kas nozm lielu atseviu ziedotju ietekmi. Btiska problma pirms vlanm ir ar slpta politisk reklma. Tiesu vara strd saldzinoi atklti, tau joprojm pastv vairkas problmas, piemram, apgrtinta piekuve tiesu spriedumiem. Tiesu varas reputcija nav viennozmga, jo tiek apaubts ts godgums, kas daji skaidrojams ar dau tiesneu netisku rcbu. Pastvga nespja nodroint pietiekamus personla resursus ietekm tiesu sistmu kopum; viens no tipiskkajiem piemriem ir ilgstoa lietu izskatanas gaita. Tiesneu atbildba praks ir daudz vjka, nek tas izriet no normatv reguljuma. Steidzami ir nepiecieams visaptveros likums par trauksmes clju jeb ziotju aizsardzbu. obrd is jautjums vislabk ir formults joms, kuras ietekmjusi Eiropas Savienba (ES), piemram, darba likumdoan, tau citos normatvajos aktos trauksmes clju aizsardzba nav atrunta. Ldz ar to problemtiska ir praktiska ziotju aizsardzba no vajanas vai fiziskas izrinans. Lai gan nav zinms, k izmaintos zioanas apjoms, ja pastvtu visaptveroa ziotju aizsardzba, bet bra trkumi var tikt uzskatti par riem korupcijas gadjumu noteikanai un izmeklanai, jo t liel mr ir atkarga no cilvku vlmes sadarboties. Ievrojamam skaitam valsts prvald nodarbinto, kuri ieem amatus ar paaugstintu korupcijas risku, piemram, policijas darbiniekiem, is risks pai ir pieaudzis ldz ar algu samazinanu ekonomisks krzes laik. Lai uzlabotu savu finansilo situciju, daa policij nodarbinto strd papildu darbus, kas samazina policijas darba efektivitti un kopum nelabvlgi ietekm VGS. Valsts policijas un Prokuratras darbiniekiem netiek nodrointas nepiecieams mcbas saistb ar tikas jautjumiem, nopietnas problmas attiecb uz godgumu ir vrojamas policij. Kopum tiesbaizsardzbas iestu stenots darbbas korupcijas atklan un apkaroan ir bijuas efektvas, tomr nepietiekami plaas, lai panktu nozmgas izmaias, kas skar korupciju augsta lmea amatpersonu/politiu vid. Gan tiesbaizsardzbas iestds, gan citviet valsts prvald personas iecelana augsta lmea amat ir saistta ar politisko piekrianu (atkltu vai slptu), kvalifikcijas kritriji un pieredze nereti nav svargkais kritrijs amata ieganai. Pie vjajm pusm pieskaitmi ar jautjumi, kas saistti ar sabiedrbas informanu. Izemot tiesas, neviena cita iestde neprrauga informcijas atkltbas jautjumus. Lai gan KNAB korupcijas novran darbojas visaptveroi un proaktvi, biroja stenotie izgltoanas paskumi ir vrsti galvenokrt uz valsts prvald nodarbintajiem, nevis uz sabiedrbu kopum, kuras izgltoana un informana ir drzk epizodiska. Pareizj situcij, kad ekonomiskie apstki nav pai labvlgi, plasazias ldzekiem nereti ir grti izvairties no reklmdevju spiediena un atsevios gadjumos no politiski motivtiem paniekiem. Kopum plasazias ldzeki inform sabiedrbu par korupciju un ar to saisttajiem jautjumiem, tau valdbas darba krtbas dominana un ekonomisk situcija ir liels izaicinjums sniegts informcijas neatkarbai un kvalittei. Uzmumu darboties spju ievrojami apgrtina prk liels administratvais slogs, jo valsts iestu darbba joprojm pamat ir vrsta uz kontrolanu un sodanu, nevis konsultciju snieganu uzmjiem. Procentuli liel nu ekonomikas daa ir drauds uzmjdarbbas vides atkltbai un atbildgumam. Tikai kontroljos iestdes ir tiesgas prast un iegt informciju par uzmumu patiesajiem paniekiem, ldz ar to reguljuma ietekme ir ierobeota.

btiskks rekOmendcijas un refOrmu PriOrittes

Latvijai de jure un de facto jturpina virzba uz atkltbu, piemram, uzlabojot institucionlo praksi gan parlamentrajs komisijs un nozaru ministrijs, gan ar valsts uzmumos.
13

 Jstiprina politisko partiju neatkarba no individulajiem finanstjiem. Jpaaugstina valsts finansjums politiskajm partijm, kas segtu ar partijas uzturanu saistts izmaksas, savukrt individulo ziedojumu apmrs jturpina pazemint. Visos valsts prvaldes lmeos jizstrd un jievie tikas kodeksi. Ministru kabinetam japstiprina un jievie tikas kodekss, kas paredz efektvu mehnismu iespjamo prkpumu izskatanai un intereu konflikta situciju atklanai. Ar citos sektoros jprskata tikas kodeksi/uzvedbas principi un jveicina to ievroana un stenoana praks. Jpilnveido reguljums trauksmes clju, kuri zio par koruptvm darbbm, aizsardzbai. Lai patrintu tiesvedbas procesu un sekmtu tiesu efektivitti, nepiecieams prskatt esos procedras un praksi. Piemram, labk jplno tiesu darba krtba, lai izvairtos no situcijas, kad vienam advoktam ir jpiedals divs tiesas sds vienlaikus; stingrk jkontrol apsdzto un advoktu slimbas lapu izsniegana, lai novrstu neattaisnotus tiesu kavjumus; plak jpielieto prokurora priekraksti par sodu. Jizstrd vienoti atlases principi valsts prvald, k btiskus paredzot tikas un reputcijas kritrijus. Ldz minimumam jsamazina politisk ietekme un/vai iejaukans amatpersonu iecelan. Jaktualiz administratvs atbildbas normas publiskajos iepirkumos, par atbildgo institciju nepiecieamo sankciju piemroan nosakot Iepirkumu uzraudzbas biroju. CVK jizpta iespjas attstt elektronisks balsoanas platformas un citus pilsou ldzdalbas veidus. Janaliz un juzlabo sadarbba starp Valsts kontroli un Prokuratru, lai Valsts kontroles revziju rezultti tiktu aktvk izmantoti izmeklan un sodu piespriean. KNAB jsniedz zinmas garantijas pret budeta samazinjumu, nepieaujot budeta pieprasjuma samazinjumu, pirms tas tiek izskatts Ministru kabinet, turklt KNAB jbt iespjai aizstvt budeta pieprasjumu valdbas sd. Jkriminaliz plaks prkpumu loks politisko partiju/kampau finansan. Jveic grozjumi normatvajos aktos, lai nodrointu, patieso plasazias ldzeku panieku atklanu. Nacionls elektronisko plasazias ldzeku padomes (NEPLP) kandidti ir jvrt nozares profesioniem, k ar jnodroina atklts konkurss. Jmazina politiu loma NEPLP loceku atlas un iecelan. Valstij jizveido specila programma, lai paldztu nodroint nepiecieamo ldzfinansjumu tm NVO, kuras piedals starptautiskos projektos. Valsts uzmumu ziedojumu pieiranas process NVO jpadara vienots un objektvs. Ieteicams apsvrt iespju finansjuma sadal iesaistt Sabiedrbas integrcijas fondu vai ieviest citu centraliztu mehnismu. Jstimul privto uzmumu aktvka iesaiste korporatvs socils atbildbas paskumu stenoan, ievieot uzmumu baltos sarakstus un paredzot priekrocbas, piemram, publiskajos iepirkumos.

14

15

ii. Par valstisk gOdaPrta sistmas nOvrtjumu

2. attls. Valstisk godaprta sistma

VALSTISKAIS GODAPRTS
Tiesbaizsardzbas iestde Pretkorupcijas iestde Uzmjdarbbas vide Pilsonisk sabiedrba

Politika - Sabiedrba - Ekonomika - Kultra

Virkne dada apjoma korupcijas gadjumu gan privtaj, gan publiskaj sektor norda uz nepiecieambu vrsties pret korupciju. Korupcija apdraud labu prvaldbu, tiesiskumu un cilvka pamattiesbas. Tiek piekrpti pilsoi, radti zaudjumi privtajam sektoram un deformti finanu tirgi. 78% respondentu Eiropas Komisijas (EK) 2009. gada aptauj Eurobarometer (sabiedrisDEFINJOT GODAPRTU k doma Eiropas Savienb Jdziena godaprts izcelsme mekljama latu pabas vrd integer (vesels, (ES)) norda, ka korupcija pilngs), tdjdi godaprts simboliz viengabalainbas garu, sakojoties ir nozmga problma. is tds pabs k godgums un rakstura noturba. Ldz ar to var secint, ka ptjums ir daa no Eirogodaprts piemt tam, kur rkojas saska ar paa paustajm vrtbm, pas vienots pretkorupcijas priekstatiem un principiem. Rietumu tik godaprts nereti tiek pretnostatts liekulbai, jo tas izce pastvgumu iniciatvas, ko atbalsta EK k tikumu, un norda uz nepiecieambu paskaidrot savstarpji konfliktjou Ieklietu enerldirektorts. vrtbu atbalstanu vai maint prliecbu attiecb uz kdu no tm. Iniciatvas mris ir sisteTransparency International defin godaprtu k indivdu vai institciju uzvedbu un rcbu saska ar noteiktu morles un tikas principu/standartu kopumu, kas mtiski novrtt valstisk
rada rus korupcijai.
16

Plasazias ldzeki

Politisks partijas

Likumdevja vara

Vlanu iestde

Valsts prvalde

Audita iestde

Tiesbsargs

Tiesu vara

Izpildvara

godaprta sistmu 25 Eiropas valsts un veicint tajs ilgtspjgas un efektvas reformas. Valstisk godaprta sistmas (VGS) novrtjuma pieeja, kas izmantota aj ptjum, piedv iespju analizt valsts institciju efektivitti korupcijas novran un apkaroan. Labi funkcionjoa VGS pasarg no korupcijas, k ar paldz c pret varas aunprtgu izmantoanu, amatnoziegumiem, ldzeku nelikumgu piesavinanos un izrdanu. Ja VGS ietvaros apskatts institcijas darbojas atbilstoi normatvajiem aktiem un ir atbildgas par savu rcbu, samazins korupcijas riski, tiek sekmta labka prvaldba, tiesiskums un cilvka pamattiesbu aizsardzba. Stipra VGS kopum sekm godgkas sabiedrbas veidoanos. VGS novrtjum analizti 13 institucionlie plri jeb jomas, kas kopum veido godaprta sistmu Latvij.
VARAs INsTITcIJAs PUbLIskAIs sEkTORs Likumdevjvara Izpildvara Tiesu vara Ties valsts prvaldes iestdes Tiesbaizsardzbas iestdes Centrl vlanu komisija Tiesbsargs Valsts kontrole Korupcijas novranas un apkaroanas birojs PRIVTs UN sAbIEDRIsks ORGANIzcIJAs Plasazias ldzeki Pilsonisk sabiedrba Politisks partijas Uzmjdarbbas vide

Katra no m 13 jomm jeb plriem tiek analizta no trs aspektiem jeb kritrijiem, kas ir btisks rdtjs institciju spjai novrst korupciju. Pirmkrt, tiek analizta plra visprj kapacitte, ar ko tiek saprasti sektoram pieejamie resursi un juridiskais statuss jeb neatkarba, kas ir katras efektvas institcijas darbbas pamat. Otrkrt, tiek apskatts institcijas iekjs prvaldbas normatvais reguljums un prakse, kas izpauas k atkltba, atbildba un godprtga rcba. Visu trs minto elementu esamba btiski samazina institcijas iespjas iesaistties koruptvs darbbs. Trekrt, tiek aplkots tas, k institcija pilda savu lomu pretkorupcijas sistm, piemram, nodroinot efektvu valdbas prraudzbu (likumdevjs) vai izmekljot ar korupciju saisttas lietas (tiesbaizsardzbas iestdes). Kopum ie trs kritriji aptver institcijas spju rkoties (kapacitte) un ts iekjo un rjo sniegumu (prvaldba un loma) attiecb uz korupcijas apkaroanu. Katrs no kritrijiem tiek mrts saska ar noteiktu rdtju kopumu. Novrtjum apskatts gan katra plra juridiskais reguljums, gan t institucionl prakse, tdjdi izceot neatbilstbas starp formliem noteikumiem un relo darbbu.
kRITRIJs Kapacitte Prvaldba Loma RDTJI (reguljums, prakse) Resursi Neatkarba Atkltba Atbildba Godgums Plram specifiski rdtji (no 1 ldz 3)

Novrtjuma mris nav piedvt padziintu katra plra darbbas izvrtjumu, bet gan sniegt plau priekstatu par sistmu kopum, apskatot dadus rdtjus visos nozmgkajos sektoros, kas skar korupciju. Novrtjum ir apskatta institciju savstarpj mijiedarbba, lai izprastu, kpc daas institcijas ir stiprkas jeb veselgkas par citm. VGS paredz, ka vienas institcijas vjums var radt nozmgus trkumus sistm kopum. Institciju mijiedarbbas
17

izpratne auj noteikt prioritrs jomas, kurs nepiecieamas reformas. Turklt visu 13 jomu novrtjums ir balstts uz kodolgu politisko, socilo, ekonomisko un kultras apstku analzi, kas ir t.s. pamati, kuri balsta valstisk godaprta sistmas plrus (skat. 2. attlu Valstisk godaprta sistma).

metOdOlOija
VGS novrtjums ir kvalitatvs ptjums, kur apvienota dokumentu un sekundrs informcijas analze un padziints intervijas. Papildus tam ir notikuas konsultcijas ar ieinterestajm pusm, un pirms ptjuma publicanas sagatavota recenzija. o aktivitu mris ir bijis nodroint ptjuma secinjumu un rekomendciju precizitti un nozmgumu. Ptjum izmantota Transparency International (TI) Sekretarita izstrdt rdtju vrtjuma tabula. Tabul katram no rdtjiem ir iekauts t.s. vrtjuma jautjums un vadoie jeb virzoie jautjumi, balstoties uz kuriem tiek veikts plru kvantitatvais vrtjums, pieirot punktus no 0 ldz 100. Piemrs:
Rdtju vrtjuma tabulas paraugs: Likumdevjvara Kapacitte Neatkarba (reguljums) Vrtjuma jautjums Vai spk esoie normatvie akti nodroina likumdevjvaras neatkarbu? Vai likumdevjs var tikt atlaists? Ja j, kdos gadjumos? Vai likumdevjs var sasaukt rkrtas darba sesiju? Vai likumdevjvara nosaka savu darba krtbu? Vai t kontrol Saeimas prieksdtja ievlanu un komisiju izveidoanu? Vai likumdevjvara var noteikt savu darba grafiku? Vai likumdevjvara iece tehnisk atbalsta personlu? Vai policijai ir nepiecieamas paas ataujas, lai iektu Saeim? (0) Nav likumu, kas nodroina likumdevjvaras neatkarbu. (25) Vidjais punktu skaits Lai gan ir vairki likumi vai noteikumi, tie nenodroina pilnvrtgu (50) likumdevjvaras neatkarbu, jo netiek apskatti visi neatkarbas aspekti un/vai vairkos normatvajos aktos ir btiski trkumi. (75) Maksimlais punktu skaits (100) Ir visaptveroi likumi, kas nodroina likumdevjvaras neatkarbu.

Vadoie jautjumi

Nordjumi punktu pieiranai Minimlais punktu skaits

Kopum novrtjum analizti vairk nek 150 rdtji, aptuveni 12 rdtji katram plram. Jautjumi par katru rdtju tika formulti, balstoties uz starptautiskiem labs prakses piemriem, esoajiem novrtjuma mehnismiem un TI pieredzi, k ar apkopojot starptautisko ekspertu zinanas. Rdtju vrtjuma tabulas ir k vadlnijas ptniekam, kas nozm, ka atsevii jautjumi, kas nav raksturgi Latvijas situcijai, var palikt neatbildti vai, glui pretji, ja nepiecieams, tabulu var papildint ar specifiskiem jautjumiem, kas raksturgi konkrtai valstij. emot vr VGS novrtjuma plao analzi, katra plra apraksts ir kodolgs (ldz 15 lappusm), atsevios gadjumos nordot uz nepiecieambu veikt padziintu analzi cita ptjuma ietvaros. Detaliztks metodoloijas apraksts un rdtju vrtjuma tabulas ir atrodamas biedrbas Sabiedrba par atkltbu Delna (Delna) tmeka vietn www.delna. lv, k ar Transparency International tmeka vietn http://transparency.org/policy_research/ nis/.
18

Mekljot atbildes uz jautjumiem, ptnieks izmantoja dus informcijas avotus: normatvos aktus, ptjumus, rakstus, statistikas datus un ekspertu intervijas. Analizjot katru plru, tika intervti divi vai vairk specilisti apskatts institcijas prstvis, kur taj strdjis vismaz 3 gadus, un eksperts, kur ar nozari saisttos procesus vro no malas. Citti ir iekauti zemsvtras piezms, nevis ptjuma beigs, lai ievrotu maksimlu atkltbu attiecb uz informcijas avotiem.

Punktu Pieiranas sistma

Neskatoties uz to, ka VGS novrtjums ir kvalitatvs ptjums, taj tiek izmantoti ar skaitliski vrtjumi, lai atvieglotu informcijas apkopoanu (pai emot vr ptjuma apjomu) un izceltu godaprta sistmas btiskkos trkumus un stiprs puses. Kvantitatvais (punktu) vrtjums paldz lastjam redzt sakarbas sistm kopum. Vrtjums tiek veikts 5 punktu skal ar 25 punktu intervlu, attiecgi: 0, 25, 50, 75, 100. Lai iegtu kopjo plra vrtjumu, vispirms tiek aprints katra kritrija vidjais punktu skaits, pc tam visu trs kritriju vidjais punktu skaits, kas veido katra plra kopvrtjumu. Ptnieks pieir noteiktu punktu skaitu katram rdtjam, pc tam vrtjumus izskata projekta Konsultatv padome, ja nepiecieams, sniedzot komentrus un pamatojumu vrtjumu izmaim. Ja ptnieka un Konsultatvs padomes viedoklis par skaitlisko vrtjumu atiras, Delna k TI nacionl nodaa un atbildg par projekta norisi pieem lmumu par vrtjuma pieiranu konkrtajam plram.

kOnsultatv Pieeja un Ptjuma rezulttu aPstiPrinana

Veicot VGS novrtjumu Latvij, btiska nozme tika pieirta konsultcijm ar galvenajiem pretkorupcijas spltjiem valsts prvald, pilsonisks sabiedrbas un citu sektoru prstvjiem. ai pieejai ir divi mri: sagatavot pamatotus secinjumus un iesaistt plau ieinteresto puu loku, kas mudins uz aktvu rcbu, sekms politisko gribu un veicins sabiedrbas pieprasjumu pc prmaim. Svarga loma bija projekta Konsultatvajai padomei (1. pielikums Padomes sastvs) un Ekspertu konferencei (2. pielikums Dalbnieku saraksts). Konsultatv padome tiks divas reizes 2011. gada 30. mart un 30. jnij. Otr tikans tika pilnb veltta ptjuma secinjumu apsprieanai un rdtju vrtjuma izskatanai, k rezultt tika precizti vrtjumi un papildints plru apraksts. 2011. gada 12. oktobr notika ekspertu konference Valstiskais godaprts Latvij: vai izaicinjums? (3. pielikums Konferences darba krtba), kur Delna kop ar ptnieku iepazstinja konferences dalbniekus ar ptjuma metodoloiju un provizoriskajiem secinjumiem. Ptjuma melnraksts konferences dalbniekiem bija pieejams jau iepriek. Konferenci apmeklja gan valsts prvaldes, gan ar nevalstisk un privt sektora prstvji. Konferences otr daa tika veltta diskusijm ekspertu darba grups, kas koncentrjs uz sagatavoto rekomendciju un pieirto skaitlisko vrtjumu izskatanu. Konference sniedza btisku ieguldjumu ptjuma papildinan, galvenokrt pievienojot papildu rekomendcijas un nosakot priorittes. Ptjuma melnrakstu izskatja un komentrus sniedza TI Sekretarits. Ptjumu analizja un atzinumu sagatavoja ar recenzents, kas nebija iesaistts ptjuma tapan.

valstisk gOdaPrta sistmas vsture

VGS novrtjuma pieeja ieviesta 1990. gados k TI konceptula metode korupcijas apkaroanai un vlk ar novranai. Skotnj pieeja paredzja veidot nacionls godaprta darba
19

grupas k instrumentu s metodes ievieanai praks. Vrda godaprts izcelana sniedza pozitvo vstjumu, ka korupcija var tikt apkarota, ja godaprts valdtu viss publisks dzves joms. gadu tkstoa skum TI izstrdja pamata metodoloiju, lai pttu raksturgks VGS pazmes daudzs pasaules valsts, izmantojot dokumentu un informcijas analzi, nevis darba grupu pieeju. 2008. gad TI uzska vriengas ptjuma metodoloijas prmaias, papildinot to ar diviem btiskiem elementiem skaitlisk vrtjuma sistmu un konsultatvo pieeju, veidojot konsultatvs jeb padomdevju grupas, k ar atjaunojot valstisk godaprta darba grupas. Valstisk godaprta sistmas pieeja ir viena no TI ptnieciskajm metodm, kas paldz mrt korupciju un vrtt stenotos pretkorupcijas paskumus. Veicot padziintu valsts prvaldes analzi, VGS mris ir sniegt pamatotus pierdjumus pretkorupcijas paskumu veikanai. o novrtjuma metodi papildina citi TI izmantotie instrumenti, kas vrsti uz sabiedrbas izpratnes veicinanu par korupciju un ts sekm (piemram, Korupcijas uztveres indekss, Kukudevju indekss) vai sabiedrbas uzskatiem un pieredzi (piemram, Globlais korupcijas barometrs (GKB)). da unikla pieeja, kad novrtjumu veic vietj pilsonisks sabiedrbas organizcija, kas konsultcijs iesaista btiskks ieinterests puses un pc tam integr nacionl lmea secinjumus Eiropas reionlaj ptjum, padara VGS pieeju par nozmgu instrumentu, ar kura paldzbu iespjams novrtt un veicint pretkorupcijas paskumu stenoanu dads pasaules valsts.

20

21

iii. valsts raksturOjums valstisks gOdaPrta sistmas Pamati

1. Politiski institucionlie pamati

vrtjums: 75 / 100

Latvij tiek nodrointa pietiekama ts pilsou politisko un pilsonisko tiesbu aizsardzba, ar politisko procesu norise valst kopum vrtjama k demokrtiska. Lai gan dakrt s tiesbas un principi netiek ievroti, tomr tas nerada btiskus draudus demokrtijai. Nations in Transit (Valstis prejas period) 2011. gad veiktaj valstu demokrtijas novrtjum Latvijai bija treais augstkais vrtjums starp 10 ES dalbvalstm, kas tai pievienojs 2004. gad (atpaliekot tikai no Igaunijas un Slovnijas).1 urnla The Economist ptniecbas struktras Economist Intelligence Unit (EIU) demokrtijas indeksa novrtjums par Latviju ir kritiskks, valsti klasificjot k nepilngu demokrtiju, tomr 2010. gad vrtjums ir saldzinoi augsts 48. vieta no 167 valstm.2 Ar citos demokrtijas novrtjumos Latvija tiek ierindota starp konsolidto demokrtiju un demokrtiju ar atsevim nepilnbm. Politisks konkurences novrtjums ar vlanu procesu k centrlo notikumu parasti ir pozitvs. Starptautisks organizcijas visas parlamenta un pavaldbu vlanas Latvij kop 1991. gada ir vrtjuas k brvas un godgas.3 No pieciem kritrijiem, kuri aplkoti EIU demokrtijas indeks, augstkais vrtjums Latvijai tika pieirts par vlanu procesu un plurlismu. Lai gan vlanu laik ir konstatti atsevii prkpumi, tie nekad nav bijui tik nozmgi, lai apaubtu vlanu godgumu un neatkarbu. Starptautiskie novrotji biei norda uz vairk nek 300000 personm ar nepilsoa statusu k lielko izaicinjumu brvai un godgai politiskajai konkurencei Latvij.4 Otrs kritrijs, par kuru 2010. gad saemts augsts EIU vrtjums, ir pilsonisk brvba (9,12 no 10 punktiem). Centieni uzlabot Latvijas publisko prvaldi vienmr prasjui zinmu piepli. Pasaules Bankas rdtji atspoguo stabilu progresu tiesiskuma nodroinan, tomr is rdtjs 2009. gad joprojm bija zems vien 74,1.5 Prvaldbas efektivitte tiek vrtta vl zemk 69,5.6Vienlaikus Latvijas valdba tiek uzslavta par spju ieviest plaus taupbas paskumus un izvest valsti no teju katastroflas finanu krzes.7 Neskatoties uz to, 2011. gad Latvijas politisk situcija arvien bija nestabila. Reajot uz daiem Saeimas lmumiem, kas daudzu uztver bija pretrun tiesiskuma principiem, Valsts
1 Nations in Transit 2011. Freedom House (2011). P.39. http://www.freedomhouse.org/images/File/nit/2011/NIT-2011-Tables.pdf 2 Democracy index 2010. The Economist Intelligence Unit (2010). 4. lpp., http://graphics.eiu.com/PDF/Democracy_Index_2010_web.pdf 3 Bertelsmann Stiftung, BTI 2010 Latvia Country Report. Gtersloh: Bertelsmann Stiftung, 2009. Political Participation. http://www.bertelsmanntransformation-index.de/181.0.html?&L=1#chap2 4 Skat. Latvia. Parliamentary Elections 2 October 2010. OSCE/ODIHR Limited Election Observation Mission Final Report. P.1. http://www.osce.org/ odihr/elections/latvia/74785 5 Worldwide Governance Indicators. The World Bank Group. http://info.worldbank.org/governance/wgi/sc_chart.asp 6 Worldwide Governance Indicators. The World Bank Group. http://info.worldbank.org/governance/wgi/sc_chart.asp 7 rvalstu investori novrt Latvijas progresu ekonomisks izaugsmes atjaunoan un uzsver eiro ievieanas nozmi. Leta, 21.05.2011. http://www. liaa.gov.lv/eng/home/news/ficil/ 22

prezidents Valdis Zatlers 2011. gada 28. maij izdeva rkojumu Nr. 2 Par Saeimas atlaianas ierosinanu. Valdis Zatlers nordja uz vairkiem iemesliem likumdevja atlaianai. Pirmkrt, Saeima rkrtas sd noraidja KNAB un enerlprokuratras lgumu aut veikt kratanu politisks partijas Par Labu Latviju (PLL) ldera Ainra lesera dzvesviet. Otrkrt, Saeima neapstiprinja Mri Vgantu un Andreju Judinu Augstks tiesas tiesneu amat, neskatoties uz to, ka abi juristi bija samui atbalstu no tiesu varas institcijm. Trekrt, prk liela auru intereu grupu jeb t.s. oligarhu ietekme parlament.8 Atbilstoi LR Satversmei 2011. gada jlij notika tautas nobalsoana par Saeimas atlaianu, kam sekoja rkrtas Saeimas vlanas 2011. gada 17. septembr. Tautas nobalsoanas rezultts nebija prsteigums, jo, k apliecina 2010. gada novembr veikts ataujas dati, tikai 15% respondentu uzticas Saeimai.9 Politisks partijas, kas tika saisttas ar oligarhiem, 11. Saeimas vlans cieta neveiksmi, tomr vl ir nepiecieams laiks, lai prliecintos, vai ie notikumi veicins btiskas izmaias un paaugstins demokrtisko ldzdalbu un godaprtu valst ilgtermi.

2. socilpolitiskie pamati

vrtjums: 75 / 100

Kop Latvijas neatkarbas atjaunoanas 1991. gad sabiedrbas dalans etniskajos latvieos un krieviski runjoos iedzvotjos atspoguo dziu politisko plaisu. Lai gan saspljums gadu gait ir mazinjies, Bertelsman Transformation Index 2010. gad spilgti raksturo situciju: Baas rada faktiski divas Latvij pastvoas sabiedrbas grupas. Krieviski runjoie un latviei izmanto dadas informcijas telpas, kas ir gan atirgi laikraksti, interneta resursi, radio un televzija, ldz pat tam, ka katra kopiena apmekl savus tetrus. Turklt skattjus no Latvijas piesaista ar Krievijas televzijas prraides. Dado informcijas telpu ietekme bija skaidri redzama 2008. gada august Krievijas-Gruzijas konflikta laik, kad lielk daa latvieu pauda atbalstu Gruzijai, bet krievvalodgie Latvijas iedzvotji aizstvja Krievijas pozciju. Etnisks atirbas izpauas ar balsoanas tendencs: krievvalodgie iedzvotji galvenokrt balso par partijm, kas prstv krieviski runjoo elektortu, savukrt latviei par nacionli noskaotm latvieu partijm. etnisk elans joprojm domin Latvijas politik.10 Neskatoties uz minto, tdi notikumi k krieviski runjoa politia ievlana par Rgas mru 2009. gad liecina par zinmu varas prdali Latvijas politik. Cita veida socil elans Latvij nav tik izteikta. Ar laiku pa laikam pretnostatts pilstu un lauku reionu intereses nav kuvuas par nozmgu politisks darba krtbas jautjumu. Reliisko vai citu grupu saeltba ir vl mazk izteikta. Latvijas politiku daudz vairk raksturo samr neskaidrais iedaljums korumptajos un godgajos politios, kad, skot ar 2002. gadu, pretkorupcijas sauki pirmo reizi veiksmgi tika izmantoti priekvlanu kampaas laik. Tomr lielks daas politisko partiju ideoloija ir neskaidra, jo t veidota t, lai piesaisttu pc iespjas plaku vltju loku. Neskaitot etnisko saeltbu, politiskajm partijm ir vja saikne ar noteiktm socilajm grupm. T viet, lai izzintu dadu sabiedrbas grupu vajadzbas un intereses, partijas dod priekroku klientelismam, pai attiecbs ar pavaldbm, piedvjot noteiktu valsts budeta finansjumu un pret saemot pavaldbas atbalstu. emot vr, ka politiskajm partijm, saldzinot ar prjm valsts iestdm, ir viszemkais uzticbas lmenis (6%),11 k ar tiek uzskatts, ka ts visvairk ietekmjusi korupcija (4 punkti skal,
8 Valdis Zatlers atlai 10. Saeimu. Uzruna Latvijas televzij, 28.05.2011. http://www.youtube.com/watch?v=RJQIJFlUsDE&feature=related 9 Eurobarometer 74. 2010. gada rudens. Nacionlais ziojums Latvija, 7. lpp. http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb74/eb74_lv_lv_nat.pdf 10 Bertelsmann Stiftung, BTI 2010 Latvia Country Report. Gtersloh: Bertelsmann Stiftung, 2009. Rule of Law. http://www.bertelsmanntransformation-index.de/181.0.html?&L=1#chap3 11 Eurobarometer 74. 2010. gada rudens. Nacionlais ziojums Latvija, 7. lpp. http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb74/eb74_lv_lv_nat.pdf 23

kur 1 nozm zemu korupcijas lmeni un 5 oti augstu korupcijas lmeni),12 ts vji prstv sabiedrbas intereses. Lielk daa Latvijas iedzvotju nav iesaistjuies nevien NVO. 2010. gada vasar notikus Rgas iedzvotju aptauja par ldzdalbu pilsoniskajs aktivitts pdjo trs gadu laik atklja, ka 13% aptaujto rdzinieku ir izvietojui vai komentjui socili politisku informciju internet vai citos plasazias ldzekos, bet 12% piedaljuies piketos, demonstrcijs, streikos vai mtios. 12% aptaujto tiei vai rakstiski sazinjuies ar Saeimas deputtiem, ministriem vai ierdiem, savukrt 7% ir tiei vai rakstiski sazinjuies ar savas pavaldbas deputtiem.13 NVO normatvais reguljums kopum ir labvlgs un sabiedrisks organizcijas prstv lielks sabiedrbas daas intereses. Neskatoties uz etnisko daljumu un samr lielu pasivitti, var apgalvot, ka socil struktra ir atbilstoa stabilas un demokrtiskas politisks sistmas uzturanai.

3. socilekonomiskie pamati

vrtjums: 50 / 100

Pasaules Banka klasific Latviju k valsti ar augstiem ienkumiem: 2009. gad nacionlais kopienkums uz vienu iedzvotju bija 12 390 ASV dolru.14 Tau nesens finanu krzes rezultt 2009. gad iekzemes kopprodukts (IKP) samazinjs par 18,4%.15 2010. gad Latvija bija tre nabadzgk Eiropas Savienbas (ES) dalbvalsts pc IKP uz vienu iedzvotju pc pirktspjas parittes standarta.16 Ekonomisks situcijas pasliktinans rezultt virknei VGS novrtjum analizto institciju ir samazints finansjums un tm ir ierobeotka pieeja resursiem, saldzinot ar citm ES dalbvalstm. Nestabils makroekonomisks situcijas ietekmi pastiprina ar ienkumu nevienldzba. 2009. gad Latvijas Dini koeficients (raksturo ienkumu nevienldzbu) bija 37 augstkais starp ES dalbvalstm.17 Latvij ir ar augstkais iedzvotju skaits (11%), kuru rcb esoie ienkumi ir zem 40% no valst vidj mjsaimniecbu rcb esoo ienkumu apmra.18 Neskatoties uz to, ka, piemram, IKP rdtjs uz vienu iedzvotju ir saldzinoi augsts, liela daa sabiedrbas dzvo zem iztikas minimuma. 2010. gad Latvija ierindojs treaj zemkaj viet ES pc Tautas attstbas indeksa (otrais zemkais rdtjs bija veselbas aprp). Saldzinoi labku novrtjumu Tautas attstbas indeks Latvija sama par izgltbas sistmu.19 Bertelsmana fonda ziojum par situciju valst teikts: Latvij ir visaptveroa valsts finansta labkljbas sistma, tomr tai pieirtais finansjums ir oti zems. T rezultt ir izveidojus gan formlas, gan neformlas privtas-publiskas pakalpojumu finansanas formas.20 Gadu gait veselbas aprp un augstkaj izgltb ir palielinjies maksas pakalpojumu apjoms. tendence kuva vl izteiktka ekonomisks lejupsldes laik, pai veselbas aprp. Kopj socili ekonomisk situcija un ts pasliktinans laik no 2008. gada ldz 2010. gadam vairkos ekspertos radja baas par iespjamo situcijas ietekmi uz demokrtisku pr12 Global Corruption Barometer 2010. Question 2: To what extent do you perceive the following institutions in this country to be affected by corruption? http://www.transparency.org/policy_research/surveys_indices/gcb/2010/results 13 Katrs treais rdzinieks piedaljies aptaujs. TVnet, 31.10.2010. http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/352172-katrs_tresais_ridzinieks_piedalijies_ aptaujas. Citts no: http://www.freedomhouse.org/images/File/nit/2011/NIT-2011-Latvia.pdf. 14 Pasaules Bankas dati: http://data.worldbank.org/country/latvia 15 Prn IKP samazinjies par 18,4%. 2010. gada 5. marts. http://www.ekonomika.lv/pern-ikp-samazinajies-par-184/ 16 IKP uz vienu iedzvotju. Eurostat. http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&init=1&plugin=1&language=en&pcode=tec00114 17 Dini koeficients (Avots: SILC). Eurostat. http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&plugin=1&language=en&pcode=tessi190 18 Dispersion around the at-risk-of-poverty threshold (Avots: SILC). Eurostat. http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&plugin=1&lan guage=en&pcode=tessi126 19 International Human Development Indicators. Public Data Explorer. UNDP. http://hdr.undp.org/en/data/explorer/ 20 Bertelsmann Stiftung, BTI 2010 Latvia Country Report. Gtersloh: Bertelsmann Stiftung, 2009. Welfare Regime. http://www.bertelsmanntransformation-index.de/181.0.html?&L=1#chap10 24

valdbu un t.s. failed state attstbas scenrijiem.21 Lai gan mintais scenrijs nepiepildjs, Latvij joprojm ir oti augsts nabadzbas un socils nevienldzbas lmenis. Neskatoties uz to, ka ir izveidots samr msdiengs socils drobas tkls, tas nenodroina nepiecieamo paldzbu.

4. socilkulturlie pamati

vrtjums: 50 / 100

Latvijas demokrtisko institciju attstba ir bijusi ievrojami straujka nek ts politisks kultras attstba. Latvijas vidjo iedzvotju raksturo zems savstarpjs uzticans lmenis un nevlans iesaistties pilsonisks sabiedrbas organizcijs, un tas ir krasi atirgs viedoklis no t, kas valda t.s. vecs demokrtijas valsts. Balstoties uz starptautiskiem saldzinoiem datiem, profesors Juris Rozenvalds secina, ka attiecb uz prodemokrtiskas kultras prasbm, [..] Latvija joprojm ir tuvka savm kdreizjm liktea msm Ukrainai un Gruzijai, nek tdai augsti attsttai Eiropas valstij k Zviedrija.22 To apliecina ar EIU demokrtijas indekss, kur Latvijas vrtjums kategorij politisk kultra ir saldzinoi zems 5,63 no 10,24 punktiem. Saska ar Legatum institta labkljbas indeksa datiem, 2011. gad Latvija ierindojs 96. viet no 110 valstm pc socil kapitla vrtjuma, kas tiek skaidrots ar to, ka Latvij ir zema socil saliedtba, ar ierobeotu kopienu un imeu tklojumu. 2009. gad veikt aptauja liecina, ka mnesi pirms aptaujas tikai 16% iedzvotju ir ziedojui labdarbai un 18% iesaistjuies brvprtgaj darb, ierindojot Latviju attiecgi 88. un 62. viet. Tikai 13% aptaujto apgalvo, ka uzticas ldzcilvkiem, bet tikai viena tredaa respondentu mnea laik pirms aptaujas bija paldzjui kdam sveam cilvkam, ierindojot Latviju starp pdjm 20 valstm neforml socil kapitla vrtjum. [..] Vien astoiem no desmit iedzvotjiem ir sajta, ka ir kds, uz ko paauties; tas Latviju ierindo 81. viet pc konkrt kritrija [dati iegti no Gallup World Poll].23 Latvijas sabiedrbai nav viennozmgas attieksmes pret politisko korupciju un godgumu. Latvijas Universittes Socilo zintu fakulttes 2010. gad veiktaj ptjum 70% aptaujto iedzvotju pilnb vai daji piekrita apgalvojumam, ka ikviens, ieemot politisku amatu, censtos to izmantot personisk labuma ganai. Daudz zemks, bet joprojm iespaidgs aptaujto skaits 40% pilnb vai daji piekrita tam, ka atbalsttu politii, kur zog, bet vienlaikus rpjas par sabiedrbu kopum. 37% piekrita, ka politia profesionla kompetence ir svargka nek godgums.24 Vienlaikus iedzvotji uzskata, ka tiei korupcija veicinjusi nelabvlgo ekonomisko situciju.25 90% iedzvotju apgalvo, ka kdas partijas politiu iesaistans koruptvs darbbs noteikti vai visdrzk atturtu vius no balsoanas par o partiju pat tad, ja citdi t btu pieemama.26 Kopum sabiedrbas viedoklis ir pretrungs lai gan korupcija tiek nosodta, pastv iecietba pret godguma trkumu politik.

21 jabs, I. Failed state. Latvija?. Politika.lv, 2009. gada 21. aprlis. http://www.politika.lv/temas/politikas_kvalitate/failed_state_latvija/ 22 Skatt, piemram: Rozenvalds, J. Latvijas demokrtija starp eiropeizciju un postpadomju telpas mantojumu. Korupcijas C. Prskats par korupciju pretkorupcijas politiku Latvij. Nr. 9. Providus, 2009. g., 29. lpp. http://corruption-c.wdfiles.com/local--files/corruption-c-no-9-2009-firstsemiannum/ENG_Corrupt_2009%20I%20pusg.pdf 23 The Legatum Prosperity Index 2011. Latvia. http://www.prosperity.com/country.aspx?id=LV 24 Kalni, V. Krzes skartais paradokslais eklektisms: Latvijas pilsou attieksmes pret politisko korupciju 2008. un 2010. gad. Prezentcija Latvijas Universittes 69. konferenc, 15.02.2011. 25 DnB Nord Latvijas barometrs: Valsts budets. Nr.18. 2009. gada oktobris,15. lpp. www.dnbnord.lv/Download/Latvijas%20Barometrs/latvijas_ barometrs_18.pdf 26 Kalni, V. Krzes skartais paradokslais eklektisms: Latvijas pilsou attieksmes pret politisko korupciju 2008. un 2010. gad. Prezentcija Latvijas Universittes 69. konferenc, 15.02.2011. 25

iv. kOruPcijas raksturOjums

Latvija tiek uzskatta par valsti ar augstu korupcijas lmeni. Atbilstoi Korupcijas uztveres indeksa (KUI) datiem, 2010. gad Latvija ar novrtjumu 4,3 ierindojs 59. viet starp 178 valstm.27 Saldzinjum ar 2008. gadu, kad tika sasniegts labkais rezultts (5,0 balles), vrojama situcijas pasliktinans. 2010. gad piecm ES dalbvalstm KUI vrtjums bija tds pats vai zemks nek Latvijai. Sabiedrbas noskaojums apstiprina situcijas pasliktinanos. 2010. gada Globl Korupcijas barometra (GKB) aptauj 55% respondentu atzinui, ka pdjo 3 gadu laik korupcijas lmenis ir paaugstinjies.28 Starptautiskie dati rda, ka korupcija Latvijai citdi diezgan sekmgai postpadomju demokrtijai ir k Ahilleja papdis. Starp seiem prvaldbas rdtjiem, kurus izmanto Pasaules Banka, Latvijai ir zemkais vrtjums korupcijas kontrolan.29 Ar Nations in Transit ziojum Latvijai parasti ir zemkais vrtjums attiecb uz korupciju (3,50 punkti saldzinjum ar kopjo demokrtijas novrtjumu, kas ir 2,14 punkti 2011. gad).30 21. gadsimta pirms desmitgades laik attstjies uzskats, ka administratvs korupcijas apjoms ir ievrojami samazinjies, bet politiskaj korupcij saglabjus nozmgas problmas. Raksturojot iedzvotju attieksmi pret politisko korupciju jeb t.s. valsts nozaganu, 2010. gada GKB aptauj parlaments un politisks partijas tiek atztas par korumptkajm institcijm valst.31 Juris Dreifelds 2011. gada Nations in Transit ziojum norda: Kop ekonomisks krzes skuma Latvij ir pieaugusi auras oligarhu grupas ietekme. Par daiem no tiem pai A.Lembergu un bijuo premjerministru A.li KNAB ir veicis un joprojm veic izmeklanu.32 Baas par politisks varas koncentranu auras, ekonomiski ietekmgas indivdu grupas roks pastvja jau pirms krzes: Saska ar Pasaules Bankas ptjumu, 1990. gadu beigs Latvij pastvja nopietni t.s. valsts nozaganas draudi, kad oligarhiem bija prk liela ietekme politiskajs partijs un plasazias ldzekos.33 Baas par oligarhu ietekmi ir radjuas elanos Latvijas politik, kas sasniedza kulminciju 2011. gada 28. maij, kad prezidents Valdis Zatlers ierosinja 2010. gada oktobr ievlts Saeimas atlaianu. Notikums, kas veicinja du prezidenta lmumu, bija Saeimas lmums, slpjoties aiz deputta imunittes, neaut KNAB veikt kratanu deputta A.lesera dzvesviet. Kratanas pamatojums bija 20. maij uzskt KNAB kriminlizmeklana, kas vlk izpeln27 Korupcijas uztveres indeksa rezultti, 2010. http://www.transparency.org/policy_research/surveys_indices/cpi/2010/results 28 Globlais Korupcijas barometrs, 2010. g. ziojums. http://www.transparency.org/policy_research/surveys_indices/gcb/2010/results 29 Worldwide Governance Indicators. The World Bank Group. http://info.worldbank.org/governance/wgi/sc_chart.asp 30 Vrtjums 1 norda uz augstko iespjamo progresu // Dreifelds, J. Latvia. Nations in Transit 2011. Freedom House (2011). http://www. freedomhouse.org/images/File/nit/2011/NIT-2011-Latvia.pdf 31 Global Corruption Barometer 2010 report. http://www.transparency.org/policy_research/surveys_indices/gcb/2010/results 32 Dreifelds, J. Latvia. Nations in Transit 2011. Freedom House (2011). http://www.freedomhouse.org/images/File/nit/2011/NIT-2011-Latvia.pdf 33 Rusu, A. Latvia. Civil Society against Corruption. September 2010. P.3. http://www.againstcorruption.eu/uploads/rapoarte_finale_PDF/Latvia.pdf

26

js plau uzmanbu, jo prbaudes tikai veiktas visu trs lielko oligarhu A.lesera, A.les un A.Lemberga paumos un uzmumos. Iespjams apsdzbas ir vairkas: negodgi iegtu naudas ldzeku legalizana, nepatiesas informcijas sniegana amatpersonu deklarcijs, amata stvoka aunprtga izmantoana, aktva un pasva kukuoana un intereu konflikta noteikumu prkpana.34 2011. gada 23. jlij notikuaj referendum iedzvotji atbalstja prezidenta iniciatvu un nobalsoja par Saeimas atlaianu. Tam sekoja priekvlanu kampaa, ko raksturoja skai pretoligarhu lozungi, kas nosldzs ar rkrtas vlanm 17. septembr. Dadi rdtji liecina, ka vismaz ldz ekonomisks krzes skumam administratv korupcija pastvgi samazinjs. Ievrojami saruka to cilvku skaits, kuri btu gatavi dot kukuli valsts amatpersonai, lai ietekmtu savas vai radinieka problmas risinanu: ja 2007. gada novembr kukuli bija gatavi dot 39% aptaujto, tad 2009. gada novembr du rcbu atbalstja 32%.35 T k vidusmra iedzvotjs drzk dotu kukuli amatpersonai, nevis politiim, rdtja samazinans liecina par administratvs korupcijas mazinans iespjambu. 2009. gad veikts aptaujas rezultti norda, ka iedzvotji biek ir saskruies ar valsts resursu, piemram, iekrtu vai dienesta automanu, izmantoanu persongajm vajadzbm (16%), nepotismu, kad ienesgos amatos valsts prvald tiek Palielins zema lmea iecelti indivdi, kas ir saistti ar augstkstvou amatpersonu (15%), kam seko gadjumi, kad medicnas personls pieem administratv korupcija neoficilu maksjumu vai dvanu (14%), k ar situcijm, kad valsts amatpersona, piemram, Ceu policijas prstvis, pieauj prkpja izbganu no soda (11%).36 Td piesardzgi var apgalvot, ka ar intereu konfliktu saisttie prkpumi ir izplattki nek kukuoana. GKB ir vieng aptauja, kas paldz noskaidrot cilvku uztveri par, viuprt, korumptkajm institcijm valst. 2007. gada aptauj vismazk iedzvotju par godgm atzina das valsts iestdes: Ministru kabinets, Ceu policija, Saeima, muita, Privatizcijas aentra, Valsts policija, Valsts bvinspekcija, ierdi, kas izsniedz dadas ataujas, un tiesas.37 Nav prsteidzoi, ka starp uzskaittajm iestdm domin ts, kurm ir samr liela rcbas brvba lmumu pieeman un pilnvaras, kas btiski ietekm indivdu un uzmju intereses. Dieml nav tieu datu par to, k ekonomisk krze ir ietekmjusi korupcijas praksi. Visticamk, pareizjie korupcijas veidi ievrojami atiras no tiem, kas bija novrojami 2007. vai 2009. gad. Sabiedrba ir kuvusi izgltotka par korupciju un ts dadajm formm, tomr joprojm raksturga iecietba pret korupciju. Neskatoties uz to, ka cilvkiem ir mazk finanu ldzeku, lai makstu kukuus, ldz ar atalgojuma samazinjumu valsts prvald un no valsts puses pieaugoo slogu indivdiem, palielinjies t.s. relatvais korupcijas ieguvums. Sav publiskaj prskat par 2010. gadu KNAB norda: Situciju ar korupcijas risku saasinanos veicinjusi ekonomisk lejupslde un publiskaj prvald nodarbinto atldzbas un pieirto pilnvaru nesamrgums, socilekonomiskajm izmaim neatbilstos administratvais slogs un sodu politika, k rezultt palielins zema lmea administratv korupcija. Vienlaikus novjint institciju iekj kontrole un rjs kontroles trkumi mazina soda neizbgambu.38 Trkst preczu datu par korupcijas cloiem un sekm Latvij. KUI samazinanos kop
34 Kalni, V. The Latvian Game Changer. Uncertain but Possible. Institute for Security & Development Policy. Policy Brief No 71, 20.06.2011. http:// www.isdp.eu/images/stories/isdp-main-pdf/2011_kalnins_the-latvian-game-changer.pdf 35 Attieksme pret korupciju Latvij. Latvijas iedzvotju aptauja. SKDS, 2009.gada novembris. 9.lpp. http://delna.lv/wp-content/uploads/old_files/ atskaite_korupcija_112009_1.pdf 36 Attieksme pret korupciju Latvij. Latvijas iedzvotju aptauja. SKDS, 2009.gada novembris. 9.lpp. http://delna.lv/wp-content/uploads/old_files/ atskaite_korupcija_112009_1.pdf 37 Attieksme pret korupciju Latvij. Latvijas iedzvotju aptauja. SKDS, 2007. Gada novembris decembris,12.lpp. http://www.knab.lv/uploads/free/ aptaujas/aptauja_2007_pieredze.pdf 38 Publiskais prskats 2010. Korupcijas novranas un apkaroanas birojs, 4.lpp. http://www.knab.gov.lv/uploads/free/parskati/knab_parskats_2010.pdf

27

2008. gada visdrzk veicinjuas finanu problmas, k ar pieaugo nesodmbas sajta politiskaj elit un no 2005. ldz 2009. gadam veikto pretkorupcijas aktivitu negatvais vrtjums. Iepriek korupcija skaidrota ar dadiem faktoriem noteiktm kultras iezmm (zems savstarpjs uzticbas lmenis, priekrocbas persongiem kontaktiem, nevis uz noteikumiem balsttai mijiedarbbai), krieviski runjoo politisko partiju pastvga atraans opozcij, strauj raoanas apjoma kritums 1990. gadu skum un attiecgi prlieku liela atseviu ekonomikas sektoru, piemram, tranzta dominance. Tau neviens no iem skaidrojumiem nav prliecinos un pamatots ar uzticamiem datiem. iet, ka eit nozmgu lomu spl Latvijas politisko partiju raksturs. Zema ldzdalba, Profesors Juris Rozenvalds, Latvij ir zema sabiedrbas uzticba un neskaidra ideoviszemk ldzdalba politik Eiropas loisk virzba atvieglo dau turgu un attapSavienbas valsts tikai aptuveni 1% gu indivdu iespjas iegt varu ajs organiziedzvotju iesaists partiju darb cijs. K norda profesors Juris Rozenvalds, Latvij ir viszemk ldzdalba politik Eiropas Savienbas valsts tikai aptuveni 1% iedzvotju iesaists partiju darb. Tdjdi partijas ir oti mazas, un tm ir vja iedzvotju kontrole.39 Iepriek Latvij ir bijuas vienas no drgkajm priekvlanu kampam uz vienu iedzvotju Eirop, kas ir stiprinjis saites starp partijm un to finanstjiem: Latvijas politisks partijas prlieku paaujas uz finansjumu no turgm uzmju grupm un sponsoriem, kas atsveina ts no sabiedrbas, mazina partijas biedru lomu, k ar padara ts pai uzmgas pret korupciju.40 Likums paredz pieirt valsts budeta finansjumu politiskajm partijm, bet ldz ptjuma beigm vl nebija veikts neviens maksjums. Tikai ilgtermi bs redzams, vai politiski dinamiskais 2011. gads ness prmaias bdgi slavens oligarhu varas un politisks korupcijas jom. Ar ekonomisks situcijas uzlaboans, visticamk, ietekms gan politisk, gan administratv lmea darbbu.

39 Eksperti: prmaias valst nebs, kamr iedzvotji ts racionli nepieprass. 2011. gada 19. aprlis. http://www.esmaja.lv/?lapa=diskusija&id=3535 40 Rusu, A. Latvia. Civil Society against Corruption. September 2010. 14.lpp. http://www.againstcorruption.eu/uploads/rapoarte_finale_PDF/Latvia.pdf 28

29

v. PretkOruPcijas Paskumi

Pretkorupcijas normatvais reguljums un institucionl uzbve Latvij atbilst starptautiskajm prasbm. Lai gan Kriminllikum iekauts normas ir atbilstoas starptautiskajm rekomendcijm, Pretkorupcijas starpvalstu grupa GRECO ir nordjusi uz nepilnbm kukudoanas kriminalizan, kas attiecas, piemram, uz nepamatotas priekrocbas piedvanu/solanu un nepamatotas priekrocbas prasanu.41 Btiski pretkorupcijas tiesbu akti ir likums par intereu konflikta novranu (tiesa, prlieku sarets un stingrs), k ar normatvo aktu kopums, kas regul politisko organizciju (partiju) finansanu un vlanu kampaas izdevumus. Neskatoties uz saldzinoi labi izstrdto normatvo bzi, taj pastvgi tiek veikti grozjumi. Piemram, 2010. gad tika veikti grozjumi Politisko organizciju (partiju) finansanas likum, nosakot, ka ar 2012. gadu politiskajm organizcijm (partijm) tiks pieirts valsts budeta finansjums. Pretkorupcijas sistma visstraujk tika attstta ldz 2004. gadam, pirms Latvija pievienojs ES un NATO, jo abas mints organizcijas stingri iestjs par pretkorupcijas reformu nepiecieambu. Pc tam Latvija izjuta t.s. diena pc iestans sindromu. [..] Kstot Pretkorupcijas sistma par pirmo prvlto (tiesa, ar nelielu prsvaru) koalciju 2006. gada visstraujk tika attstta Saeimas vlans, valdo vara ska arvien uzkrtoku cu pret vaildz 2004. gadam rkm institcijm. Aprakstot situciju 2007. gad, EIU norda, ka koalcijas rcbas mris, visticamk, bija mazint uzraudzbu un vjint nozmgko iestu darbbu. Tika likvidta Saeimas pretkorupcijas komisija, ts funkcijas nododot citai komisijai ar plaku apskatmo jautjumu loku; [..] tika ierosinti grozjumi nacionls drobas likumos (neveiksmgi), lai ministri vartu ciek uzraudzt pretkorupcijas iestdes darbu; KNAB prieknieks tika atlaists no amata par bezdarbbu, pieaujot naudas pazuanu no biroja seifa [..].42 Aktva pretdarbba turpinjs no 2005. ldz 2009. gadam, kad izmaias valdbas koalcij nedaudz apturja oligarhu kontrolto politiu darbbu. Tomr ie jautjumi ir aktuli ar 2011. gad (skatt nodau Korupcijas raksturojums). KNAB ir pretkorupcijas sistmas centrl iestde Latvij. Birojs ir nostiprinjis ietekmi un uzlabojis reputciju, veicot vairkas nozmgas izmeklanas, piemram, 2008. gad atkljot apjomgu kukuemanas lietu, kur iesaisttas trs ietekmgas Rgas domes amatpersonas, 2009. gada tika skts kriminlprocess par iespjamiem noziegumiem saistb ar publiskajiem iepirkumiem Brnu klnisks universittes slimncas vajadzbm, savukrt 2010. gad tika ierosinta lieta par dienesta stvoka aunprtgu izmantoanu mantkrg nolk, kukuemanu un noziedzgi iegtu ldzeku legalizanu liel apmr, aizturot valsts a/s Latvenergo valdes prieksdtju un citas augstas amatpersonas. Kop 1998. gada, kad tika apstiprinta pirm Korupcijas novranas un apkaroanas valsts programma, pretkorupcijas jom ir izstrdta virkne politikas dokumentu. ai laik ir izstrdtas un pie41 Third Evaluation Round Compliance Report on Latvia. GRECO, 1 October 2010. P.11. http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/ round3/GrecoRC3(2010)6_Latvia_EN.pdf 42 Rusu, A. Latvia. Civil Society against Corruption. September 2010. P.14. http://www.againstcorruption.eu/uploads/rapoarte_finale_PDF/Latvia.pdf 30

emtas vairkas pretkorupcijas stratijas un plni, obrd spk ir Korupcijas novranas un apkaroanas pamatnostdnes 2009.-2013. gadam un Korupcijas novranas un apkaroanas programma 2009.-2013. gadam. Pamatnostdu melnraksts tika apspriests KNAB Sabiedrisks konsultatvs padomes sd 2008. gada novembr.43 obrd gan pretkorupcijas politikas dokumenti vairs nepiesaista tdu sabiedrbas uzmanbu k 1990. gadu beigs un 21. gadsimta skum. Saska ar KNAB sniegto informciju, laika posm no 2009. gada 1. janvra ldz 2010. gada 21. decembrim no 32 uzdevumiem ar konkrtu izpildes termiu 23 uzdevumi ir izpildti, 4 uzdevumi daji izpildti, 1 uzdevums tiek pildts, 1 uzdevums ir zaudjis aktualitti, bet 3 uzdevumi nav izpildti.44 Var secint, ka vismaz kvantitatvi politikas ievieana ir bijusi atbilstoa. Informatvaj ziojum KNAB norda, ka btiskk problma kvalitatvai programmas stenoanai ir institciju darbinieku atirg pieredze un izpratne par pretkorupcijas paskumu plna nozmi un praktisko pielietojambu valsts prvaldes ikdienas darba organizan. Iestu un pavaldbu pretkorupcijas plniem nevajadztu kt par formlu atskaitans dokumentu, k tas vairum gadjumu konstatjams, bet gan par praktisku instrumentu, lai nodrointu korupcijas risku vadbu, pretkorupcijas paskumu plnoanu un izpildes uzraudzbu.45 ajos teikumos ir ietverta diplomtiska norde uz biei stenoto formlo pieeju, kda ir izveidojusies valsts iestdm attiecb uz pretkorupcijas paskumu plnu izstrdi un ievieanu. Latvij ir divas NVO, kuru darba krtb ir pretkorupcijas jautjumi: biedrba Sabiedrba par atkltbu Delna (Delna) un domnca Sabiedrisks politikas centrs PROVIDUS (Providus).46 Kopum pilsonisks sabiedrbas iesaiste pretkorupcijas paskumu stenoan ir epizodiska. Providus aktvi iesaistjs likuma grozjumu izstrd, kas skar partiju finansanu un priekvlanu aitcijas izdevumu griestu noteikanu. Piemram, 2007. gad Providus ptja jautjumu par valsts finansjuma ievieanu politiskajm partijm. Ptjuma rezulttus vlk darb izmantoja Saeima, k ar KNAB, kas vadja darba grupu, kur tika vrtts partiju finansanas reguljums.47 Vlk likums tika grozts, paredzot valsts finansjumu politiskajm partijm. Providus ziojums48 veicinja Saeimas lmumu samazint priekvlanu aitcijas izdevumu griestus pirms 2011. gada Saeimas rkrtas vlanm.49 Viens no piemriem Delnas ldzdalbai politisko reformu stenoan ir iesaistans KNAB prieknieka atlases proces, veicinot to, ka biroja vadtja izraudzans notikusi procedr ar konkursa elementiem.50 Ldz ar plnoto jauna KNAB prieknieka iecelanu Delna 2011. gad atska aktvu KNAB darbbas uzraudzbu. Kop Latvijas iestans ES un NATO ir samazinjies starptautisko organizciju un rvalstu atbalsts. Sorosa fonds joprojm ir nozmgkais Providus un Delnas finanstjs un atbalsttjs. Ik pa laikam ar ES pieir finansjumu pretkorupcijas projektu stenoanai. Nelielu finansilu atbalstu sniedz ar rvalstu vstniecbas, piemram, ASV vstniecba mdz organizt informatvus paskumus, vizt uz Latviju aicinot ekspertus un amatpersonas no ASV. Ar sabiedriskajm organizcijm Latvij sadarbojas tdas starptautisks organizcijas k Frdriha-Eberta fonds un Ziemeu Ministru padome.
43 Korupcijas novranas un apkaronas biroja Sabiedrisks konsultatvs padomes 34. sdes darba krtba. 2008. gada 13. novembris. http://www. knab.lv/uploads/free/skp_sedes/34_darba_kartiba.pdf 44 Informatvais ziojums Korupcijas novranas un apkaroanas programmas 2009.2013. gadam stenoana. http://www.knab.lv/uploads/free/ valsts_programma/zino-knap_2010.pdf 45 Turpat. 46 Nations in Transit 2010. Freedom House (2010). 320. Lpp. 47 2007. gada darbbas prskats un nkam darbbas gada darbbas plns. Sabiedrisks politikas centrs Providus. http://www.fm.gov.lv/sls/ atskaites/2007_717.pdf 48 Kaoka, I. Par priekvlanu aitciju rkrtas vlans. Providus, 17.06.2011. http://www.providus.lv/public/27516.html 49 Uz pusi samazina triu griestus pirms Saeimas rkrtas vlanm; lielku cirpienu noraida. www.delfi.lv 16.06.2011. http://www. delfi.lv/news/referendums-2011/referendums/uz-pusi-samazina-terinu-griestus-pirms-saeimas-arkartas-velesanam-lielaku-cirpienunoraida.d?id=39125709 50 Iepriekj gada darbbas prskats un turpmks darbbas plns. Biedrba Sabiedrba par atkltbu Delna. 31.03.2010. 2.-3. lpp. http://www. fm.gov.lv/sls/atskaites/2009_483.pdf 31

vi. valstisk gOdaPrta sistma latvij

1. likumdevjvara
Saeima ir Latvijas parlamentrs demokrtijas sistmas centrlais elements. Likumdevjvaras neatkarbu nosaka LR Satversme. Parlamenta neatkarba vrojama ar praks. Neskatoties uz minto, politikas veidoanas proces izpildvara ir daudz aktvka, savukrt Saeimas deputti stingri ievro prstvts politisks partijas disciplnu. Lai gan Saeimas deputti reti tiek sodti, sabiedrba neuzticas parlamentam un uzskata, ka tas ir pakauts spcgai korupcijas ietekmei. Neskatoties uz saldzinoi augsto atkltbas lmeni, iedzvotji nav mainjui skeptisko viedokli par likumdevja darbu. Pretkorupcijas paskumu nozme Saeimas darba krtb nav pastvga, un ir bijui periodi, kad pretkorupcijas jautjumi ilgku laiku nav iekauti starp priorittm.

likumdevjvara
kapacitte 81 / 100 Prvaldba 75 / 100 loma 50 / 100 rdtjs resursi neatkarba atkltba atbildba godgums izpildvaras uzraudzba izmaias tiesbu aktos

kopjais plra vrtjums: 69 / 100 reguljums Prakse 100 75 100 50 75 75 75 75 75 75 50 50

struktra un organizcija
Saska ar LR Satversmi Latvij ir parlamentrs demokrtijas sistma, kur Ministru kabinets (MK) ir atbildgs likumdevjvaras priek. Saeima sastv no 100 tautas priekstvjiem, kuri reizi etros gados tiek ievlti visprgs, vienldzgs, ties, aizklts un proporcionls vlans. Pc Valsts prezidenta iniciatvas 2011. gada 23. jlij notika referendums, kur iedzvotji nobalsoja par Saeimas atlaianu (ievlta pirms nepilna gada 2010. gada oktobr). Saeimas rkrtas vlanas notika 2011. gada 17. septembr (pc ptjuma pabeiganas 2011. gada august). Politisks partijas, kas tika saisttas ar oligarhiem, 11. Saeimas vlans cieta neveiksmi, tomr vl nepiecieams laiks, lai prliecintos, vai ie notikumi veicins btiskas izmaias un paaugstins demokrtisko ldzdalbu un godaprtu valst ilgtermi (skatt ar:
32

Valsts raksturojums Valstisk godaprta sistmas pamati; Politiski institucionlie pamati). Patlaban Saeim ir 5 frakcijas un darbojas 16 pastvgs komisijas.

1.1. kaPacitte 1.1.1. resursi: reguljums

vrtjums: 100 / 100

Vai spk esoie normatvie akti nodroina likumdevjvaru ar ts funkciju efektvai pildanai nepiecieamajiem finanu, infrastruktras un cilvkresursiem? Saska ar Likumu par budetu un finanu vadbu (Budeta likums) Saeima nosaka savu budetu. Saeimas budeta pieprasjums budeta pieprasjumu izskatanas proces ldz budeta likuma projekta iesnieganai Saeim bez pieprasjuma iesniedzja piekrianas nav grozms (Budeta likums, 19. panta ceturt daa). Pc tam Saeima izskata un pieem gadskrtjo valsts budeta likumu. Saeimas krtbas rullis, kam ir likuma spks, nosaka, ka Saeima ir finansili patstvga (183.1. panta pirm daa). rkrtas gadjumos, kad valsts nespj izpildt iemumu plnu, Ministru kabinets var aizturt vai samazint Saeimai pieirto budeta finansjuma apjomu tikai pc Saeimas Prezidija piekrianas saemanas (Budeta likums, 25. panta 22. un 28. daa). Par Saeimas finansm lemj Prezidijs pc Saimniecisks komisijas prieklikuma. Finanu rkotjs ir Prezidijs vai t iecelta Saeimas amatpersona (Saeimas krtbas rullis, 184. pants). Saeima ar absolto balsu vairkumu lemj par Prezidija loceku iecelanu un atsaukanu. Ldz ar to var secint, ka Prezidija tiesbas lemt budeta un finanu jautjumus pilnb atbilst Saeimas finansils patstvbas principam. Finansil neatkarba auj Saeimai brvi lemt par nepiecieamajiem cilvkresursiem un infrastruktru. Kopum normatvais ietvars nodroina pilngu likumdevjvaras neatkarbu lemt par efektvam darbam nepiecieamajiem resursiem.

1.1.2. resursi: prakse

vrtjums: 75 / 100

Vai likumdevjvarai ir pieejami nepiecieamie resursi, lai stenotu tai uzticts funkcijas? Saeimai ir pilnga autonomija sava budeta noteikan, un tikai sabiedrbas neapmierintba ar prmrgi dsno finansjumu ir bijis rslis Saeimas izrdbai. Saeimas 2011. gada budets ir 11469 402 LVL jeb aptuveni 0,33% no valsts kopbudeta. Saeim strd pietiekams tehnisk un administratv atbalsta personls. Katrai Saeimas frakcijai ir tehniskais sekretrs un konsultanti (viens konsultants pieciem deputtiem) kop 27; Saeimas komisijs ir nodarbinti 12 tehniskie sekretri un 51 konsultants51. Katram deputtam var bt ne vairk k divi palgi, kas tiek atalgoti no valsts budeta, bet divu deputta palgu atalgojuma summa nedrkst prsniegt summu, kas paredzta viena palga algoanai (Saeimas krtbas rullis, 195. panta pirm daa). Kopum Saeimai ir pietiekami tehnisk un administratv personla resursi, ir iespjams ar saemt ekspertu atbalstu samr vienkru jautjumu risinanai. Saska ar Mra Kuinska, Saeimas deputta kop 2003. gada, teikto komisiju konsultanti drzk veic atbalsta, nevis padomdevju funkcijas, lai gan ir ar izmumi atsevii pieredzjui un zinoi konsultanti.52 Btisku ekspertzi nodroina Saeimas Juridiskais birojs, rpjoties par tiesbu aktu juridisko kvalitti. Juridiskais birojs izskata likumprojektus un piedals komisijas sds. Saeimai
51 Saeimas Apmekltju un informcijas centra elektroniski iesniegtie dati, 23.02.2011. 52 Intervija ar Mri Kuinski, Saeimas deputtu, 03.03.2011. 33

trkst politikas analzes un ptniecisks kapacittes, lai gan deputtiem ir pieejama bibliotka, kur pc pieprasjuma tiek sagatavota nepiecieam informcija. Izemot jau minto juridisko atbalstu, daus kvalifictus komisiju konsultantus un atsevius deputtus, kuriem ir specifiskas zinanas noteiktos jautjumos, Saeim nav politikas analzes specilistu. Turklt lielk daa deputtu neuzskata, ka joma btu juzlabo. Saeimas darba telpas atrodas vairks vsturisks ks. Lai gan katrai komisijai un frakcijai ir sanksmju telpa un biroja telpas Deputtiem ir pieejams nepiecieamais tehniskais ar dam darba vietm, tiem deun administratvais atbalsts, tau trkst puttiem, kuri nav kdas komisijas vai frakcijas prieksdtji, ekspertzes politikas analzes jom, kas negatvi un viu palgiem nav savas darietekm Saeimas politikas veidoanas kvalitti ba telpas (palgiem nereti nav pat pastvgas darbstacijas). Saeim ar nav atbilstou telpu plakiem publiskiem paskumiem, piemram, lekcijm vai seminriem. Prezidija locekiem, komisiju un frakciju prieksdtjiem, k ar frakcijm dienesta vajadzbm lietoan tiek pieirta automana. Citi deputti noteiktos gadjumos var pieteikties dienesta transportldzeka izmantoanai vai saemt kompensciju par transporta izdevumiem, ja to dzvesvieta atrodas rpus galvaspilstas. emot vr minto, transporta resursi ir vrtjami k pietiekami. Kopum Saeimai pieejamie resursi ir pietiekami. Deputtiem ir pieejams nepiecieamais tehniskais un administratvais atbalsts, tau trkst ekspertzes politikas analzes jom, kas negatvi ietekm Saeimas politikas veidoanas kvalitti. Ar fizisks infrastruktras nodroinjums ir nepietiekams.

1.1.3. neatkarba: reguljums

Vai spk esoie normatvie akti nodroina likumdevjvaras neatkarbu?

vrtjums: 100 / 100

Satversm paredzta samr liela aizsardzba pret Saeimas atlaianu. Atirb no citm demokrtiskm parlamentrm sistmm, likumdevjvara nevar tikt atlaista pc premjerministra ierosinjuma. Saeimu pirms ts etru gadu darbbas termia beigm var atlaist divos gadjumos. Pirmkrt, ne mazk k vienai desmitai daai vltju ir tiesbas ierosint tautas nobalsoanu par Saeimas atsaukanu. Ja tautas nobalsoan par Saeimas atsaukanu nobalso vairkums no balsotjiem un vismaz divas tredaas no pdjs Saeimas vlans piedaljuos vltju skaita, tad Saeima uzskatma par atsauktu (Satversme, 14. pants). Otrkrt, Valsts prezidentam ir tiesbas ierosint Saeimas atlaianu. Tau pastv zinms ierobeojums pc tam izdarma tautas nobalsoana. Ja tautas nobalsoan vairk nek puse balsotju izsaks par Saeimas atlaianu, tad Saeima uzskatma par atlaistu un izsludinmas jaunas vlanas. Ja tautas nobalsoan vairk nek puse no nodotajm balsm izsaks pret Saeimas atlaianu, tad Valsts prezidents uzskatms par atlaistu (Satversme, 48. pants un 50. pants). Likumprojektus Saeimai var iesniegt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazk k pieci deputti, k ar Satversm paredztajos gadjumos un krtb viena desmit daa vltju (Satversme, 65. pants). Citos gadjumos likumdevjvara pilnb nosaka savu darba krtbu. Saeima lemj ar par Prezidija loceku un Saeimas prieksdtja iecelanu. Prezidijs sasauc Saeimas sesijas un nosaka krtjas vai rkrtjas sdes (Satversme, 19. pants). Saeimas prezidijam ir jsasauc Saeimas sde, ja to prasa Valsts prezidents, Ministru prezidents vai ne mazk k viena tre daa Saeimas loceku (Satversme, 20. pants). Saeimas locekli ne par balsoanu, ne par amatu izpildot izteiktm domm nevar saukt pie
34

atbildbas ne tiesas, ne administratv, ne disciplinr ce (izemot gadjumus, kad deputts izplata godu aizskaroas zias) (Satversme, 28. pants). Saeimas locekli nevar apcietint, izdart pie via kratanas, ne ar citdi aprobeot via personas brvbu, ja tam nepiekrt Saeima. Saeimas locekli var apcietint, ja to notver pie paa nozieguma pastrdanas. Par katru Saeimas loceka apcietinanu divdesmit etru stundu laik jpazio Prezidijam, kur to ce priek nko Saeimas sd izlemanai par Saeimas loceka paturanu apcietinjum vai par via atsvabinanu. Laik starp sesijm, ldz sesijas atklanai, par Saeimas loceka paturanu apcietinjum lemj Prezidijs (Satversme, 29. pants). Pret Saeimas locekli nevar uzskt kriminlvajanu vai uzlikt viam administratvu sodu bez Saeimas piekrianas. (Satversme, 30. pants). Saeimas loceklim ir tiesbas atteikties no liecbas doanas par noteiktm personm un faktiem (Satversme, 31. pants). Satversme nodroina augstu likumdevjvaras brvbas un neatkarbas pakpi.

1.1.4. neatkarba: prakse

Cik liel mr likumdevjvara ir brva no rjo aktieru ietekmes praks?

vrtjums: 50 / 100

Kop pareizjs konstitucionls sistmas atjaunoanas 1993. gad Latvij nav pieredzta nelikumga valsts institciju, piemram, valdbas, iejaukans Saeimas darb. Tau izpildvaras ietekme uz likumdoanas procesu ir btiska Latvijas politisks sistmas iezme. 9. Saeimas darbbas laik (07.11.2006.-01.11.2010.) Ministru kabinets (MK) iesniedza izskatanai 1405 likumprojektus (95% no tiem tika pieemti), kurpretim deputti iesniedza kopum 294 likumprojektus, Saeimas komisijas 292, bet Valsts prezidents 2 likumprojektus.53 Ik pa laikam sabiedrb izskan baas par prlieku izpildvaras dominanu. Piemram, 2007. gad eksperti secinja, ka likumdevju iespjas ierosint, novrtt un uzlabot normatvos aktus joprojm ir ierobeotas.54 Tau s baas nav veicinjuas izmaias ierastaj praks. Pirmkrt, izpildvaras ietekme ir diezgan ierasta parlamentro demokrtiju iezme. Otrkrt, ietekme netiek pankta prkpjot konstitucionls vai citas normas. Trekrt, Saeimas ierobeot politikas analzes kapacitte apgrtina valdbas izteikto prieklikumu apstrdanu. Vl viens deputtu neatkarbas aspekts, kam dakrt tiek pievrsta sabiedrbas uzmanba, ir partiju disciplna, kas parasti tiek pastiprinta ar valdos koalcijas rakstisku vienoanos. Politikas ptniece Iveta Kaoka norda, ka atsevii ajos lgumos mudina prkptSaeimas deputtu tikas kodeksu. Aigara Kalva vadts valdbas (07.11.2006.- 20.12.2007.) koalcijas lgums paredzja, ka deputtiem ir pienkums neierosint un neatbalstt prieklikumus par neuzticbas izteikanu atseviiem ministriem un pirms lmuma pieemanas Koalcijas padom neierosint un neatbalstt aicinjumus veidot parlamentrs izmeklanas komisiju.55 das vienoans pilngi noteikti apdraud deputtu neatkarbu. Vienlaikus nevar apgalvot, ka Saeima visu laiku ir bijusi pasva un iztapga. Mris Kuinskis norda uz izmaim politisko partiju finansanas sistm un teritorili administratvo reformu, kas ir piemri tam, ka Saeima pati ir ierosinjusi un/vai izstrdjusi nozmgus likumprojektus.56 Lielks baas sabiedrb par likumdevjvaras neatkarbu ir saisttas ar dau partiju un deputtu atkarbu no atseviu ziedotju interesm. 2007. gada EIU ziojum nordts uz augsta lmea korupcijas kltbtni Latvijas politik, kas jau ilgstoi ir saskrusies ar valsts nozaganas
53 9. Saeimas statistika. http://helios-web.saeima.lv/deputati/stat_9/Kopeja_statistika_9Saeima.pdf 54 Golubeva, M., Reinholde, I. Efficiency and Accountability of Governance Structures. In: Rozenvalds, J. (ed.) How Democratic is Latvia. Monitoring of Democracy 2005-2007. Zintne (2007). 56. lpp. 55 Brvbu deputtiem! Iveta Kaokas blogs, 07.12.2007. http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=60516 56 Intervija ar Mri Kuinski, Saeimas deputtu, 03.03.2011. 35

draudiem jeb prmrgu biznesa intereu ietekmi uz likumdoanas procesu.57 Saska ar Nations in Transit ziojumu, Latvija kst arvien neaizsargtka pret nelielas oligarhu grupas ietekmi.58 K piemru lmumiem, kas tapui auras intereu grupas ietekm, var mint likuma grozjumus 2007. gad, kas atvieglotu Saeimas deputtu vai to pilnSaska ar Nations in Transit varoto personu piekuvi drobas dienestu operatvajai in59 ziojumu, Latvija kst arvien formcijai. Sabiedrbas spiediena rezultt ie grozjumi tika atcelti. Otrs piemrs: 2010. gada jnij divas Zao un neaizsargtka pret nelielas Zemnieku savienbas (ZZS) deputtes Saeim iesniedza oligarhu grupas ietekmi grozjumus likum par valsts un pavaldbu pauma privatizciju, kas bija labvlgi lielajiem zemes paniekiem un, iespjams, radtu valsts budetam vairku miljonu latu zaudjumus. Grozjumus atbalstja Saeimas Tautsaimniecbas, agrrs, vides un reionls politikas komisija, kura virzja likumprojektu steidzambas krt. Jau nkamaj dien pc Valsts prezidenta un mediju spiediena abas deputtes iesniegtos grozjumus atsauca.60 Saeimas darbbas auru intereu grupu vrd galvenokrt ir saisttas ar personu, kam nav atbilstoas kvalifikcijas un pieredzes, iecelanu svargos valsts amatos. Piemrs tam ir Valda Zatlera ievlana Valsts prezidenta amat 2007. gad: irurgs Valdis Zatlers tika ievlts, neskatoties uz to, ka kandidatra, emot vr via atzanos aploku naudas eman par savu media darbu, iepriek tika neviennozmgi vrtta.61 Vl viens piemrs ir Jura Jansona ievlana Tiesbsarga amat 2011. gad neskatoties uz faktu, ka viam nebija profesionlas pieredzes cilvktiesbu jautjumos.62 K liecina aptaujas, politisks institcijas, pai Saeima, tiek uzskattas par korumptm.63 Pc Saeimas noraidjuma ataut kratanu deputta Ainra lesera dzvesviet, ko izmeklanas nolkos pieprasja KNAB, prezidents Valdis Zatlers 2011. gada 28. maij ierosinja Saeimas atlaianu. Valdis Zatlers savu iniciatvu pamatoja ar oligarhu ietekmi parlament, kam piekrt ar 89% Latvijas ekonomiski aktvo iedzvotju, kas uzskata, ka oligarhi ietekm Saeimas, valdbas un citu valsts institciju darbu.64 Nosldzot: Saeima strd un sadarbojas ar citm institcijm Satversm noteikt reguleejuma ietvaros. Vienlaikus, Saeimas k institcijas un ts deputtu neatkarbu iespaido izpildvaras ietekme, apaubmas metodes partiju disciplnas nodroinan un nesamrg ekonomisko grupjumu ietekme uz politisko lmumu pieemanu.

1.2. Prvaldba 1.2.1. atkltba: reguljums

vrtjums: 75 / 100

Vai spk esoie normatvie akti nodroina iespju sabiedrbai laikus saemt aktulo informciju par likumdevjvaras darbu un lmumu pieemanas procesu? Saeimas sdes ir atkltas (Satversme, 22. pants) un tiek prraidtas valsts radio (Saeimas krtbas rullis, 77. panta otr daa). Saska ar Saeimas krtbas rulli, Saeimas su norisi
57 The Economist Intelligence Units country report on Latvia (2007). Here quoted from Rusu, A. Latvia. Civil Society against Corruption. September 2010. 5.lpp. http://www.againstcorruption.eu/uploads/rapoarte_finale_PDF/Latvia.pdf 58 Dreifelds, J. Latvia. Nations in Transit 2011. Freedom House (2011). http://www.freedomhouse.org/images/File/nit/2011/NIT-2011-Latvia.pdf 59 jabs, I. Ak, mirkli, apstjies: 9. Saeima in memoriam. Politika.lv, 31.08.2010. http://www.politika.lv/temas/ak_mirkli_apstajies_9_saeima_in_memoriam/ 60 Lielajiem paniekiem labvlgie grozjumi zemes privatizcij 2010.gad. Deputati uz delnas.lv, Delna. http://www.deputatiuzdelnas.lv/notikumu-hronika/likumu-grozijumi/lielajiem-ipasniekiem-labveligie-grozijumi-zemes-privatizacija-2010gada.html 61 Valsts prezidenta amat ievl Valdi Zatleru. Delfi.lv, 31.05.2007. http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=18051791 62 Jaunais tiesbsargs Juris Jansons. Apollo, 03.03.2011. http://www.apollo.lv/portal/news/articles/231235 63 Global Corruption Barometer 2010 report. http://www.transparency.org/policy_research/surveys_indices/gcb/2010/results 64 89% iedzvotju dom, ka oligarhi ietekm Saeimas un valdbas darbu. Diena.lv, 07.06.2011. http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/89-proc-iedzivotaju-doma-ka-oligarhi-ietekme-saeimas-un-valdibas-darbu-13887326 36

fiks fonogramm, pc kuras sagatavo stenogrammu (145. pants). Atklto su stenogrammas publicjamas laikrakst Latvijas Vstnesis (Saeimas krtbas rullis, 147. panta pirm daa). Likums nepieprasa Saeimai publict balsoanas rezulttus, nordot katra deputta balsojumu. Saeima ar ne mazk k divu tredau kltesoo deputtu balsu vairkumu var nolemt noturt aizkltu sdi (Satversme, 22. pants). Ar komisiju sdes ir atkltas, bet uz Saeimas vai komisijas lmuma pamata var rkot ar aizkltas sdes (Saeimas krtbas rullis, 159. pants). Tomr, lai tiktu uz Saeimas sdi, nepiecieama atauja iekanai Saeimas k. Par likumdoanu atbildgo komisiju sdes tiek ieraksttas audioformt, tau ieraksti netiek publicti (Saeimas krtbas rullis, 163. panta tre daa). Krtjo Saeimas su darba krtba izsludinma vismaz 48 stundas pirms sdes atklanas (Saeimas krtbas rullis, 42. panta pirm daa). Komisiju darba krtbai das prasbas nav. urnlistu darbs Saeim tiek akreditts, ko paredz MK 24.10.2006. noteikumi Nr. 870 Krtba, kd tiek akreditti masu informcijas ldzeku urnlisti un citi prstvji akredittjinstitcij. Lai saemtu akreditciju, attiecg plasazias ldzeka vadtjam ir jiesniedz pieteikums, un urnlistam jaizpilda akreditcijas anketa. Akreditcija var tikt anulta, ja urnlists cita starp public vai izplata nepreczu vai nepatiesu informciju (MK noteikumi Nr. 870, 18.5. punkts un 18.6. punkts). Neviens normatvais akts neprasa likumprojektu vai citu Saeimas dokumentu publicanu, tau da veida informcija var tikt pieprasta saska ar Satversmes 100. pantu, kas garant tiesbas uz vrda brvbu, paredzot tiesbas brvi iegt, paturt un izplatt informciju un paust savus uzskatus. Uz Saeimu ar attiecas Satversm iekautais nosacjums, ka ikvienam ir tiesbas likum paredztaj veid vrsties valsts un pavaldbu iestds ar iesniegumiem un saemt atbildi pc btbas (Satversme, 104. pants). Deputtu ienkumu deklarcijas ir publiski pieejamas (izemot sensitvu informciju, piemram, dzvesvietas un pauma adrese). Valsts iemumu dienestam (VID) ir pienkums prbaudt, vai deklarcija ir iesniegta un aizpildta noteiktaj krtb (likums Par intereu konflikta novranu valsts amatpersonu darbb (Intereu konflikta likums) 28. panta pirm. daa). Vienlaikus Saeimas deputtiem nav jpamato un jatklj informcija par konsultcijm, kas ir notikuas par likumprojektu, kas tiek izskatts Saeim. Nepastv ar t.s. lobiju reistrs. Pdjo gadu laik ir pieaugusi kritika par aizkltajiem balsojumiem. 2011. gada jnij Saeima 1. lasjum atbalstja, ka turpmk augstks valsts amatpersonas, taj skait KNAB prieknieku, SAB vadtju, enerlprokuroru un Augstks tiesas prieksdtju vls atklt balsojum. Aizkltais balsojums saglabts tikai Satversm paredztajos gadjumos vlot Valsts prezidentu un Satversmes tiesas tiesneus.65 Kopum tiesbu akti garant brvu pieeju informcijai par Saeimas darbu. Lai gan Saeim tiek nodrointa plaka atkltba, nek to paredz pareizjais normatvais reguljums, atsevios gadjumos btu nepiecieams du reguljumu ieviest.

1.2.2. atkltba: prakse

vrtjums: 75 / 100

Vai praks sabiedrbai tiek nodrointa iespja laikus saemt aktulo informciju par likumdevjvaras darbu un lmumu pieemanas procesu? Kop Latvijas neatkarbas atjaunoanas reti ir bijui gadjumi, kad tiek ierobeotas plasazias ldzeku iespjas piekt likumdevjvaras prstvjiem. Plasazias ldzeku prstvju akreditcija tiek pieirta bez maksas. Plasazias ldzeki nav saskruies ar riem Saeimas
65 Aizklto balsojumu atcelana. Deputati uz delnas.lv, Delna http://www.deputatiuzdelnas.lv/notikumu-hronika/likumu-grozijumi/aizklato-balsojumu-atcelsanas-megin-jumi-10-saeim.html 37

darbbas atspoguoan. Izmums ir labji radikl laikraksta Deokupcija. Dekolonizcija. Deboevizcija urnlistu akreditcijas anulana 2005. gad, ko tiesa vlk atzina par prettiesisku.66 Tmeka vietn www.saeima.lv tiek publicta Saeimas informcija. Bez visprjas informcijas par likumdevjvaras uzbvi un deputtiem mjas lap ir pieejama aktula datu bze par visiem Saeim izskatmajiem likumprojektiem un prieklikumiem. Datubz publicta informcija par likumprojektu viss t stadijs: iesniegums, lasjumi un izsludint teksta redakcija.67 Tmeka vietn pieejami ar visu plenrsu video ieraksti un stenogrammas, k ar balsojumu rezultti un, ja balsojums bijis atklts, ar katra deputta balsojums. Internet pieejamas ar rakstiskas ministru atbildes uz deputtu uzdotajiem jautjumiem un pieprasjumiem. Komisiju sanksmju darba krtbas tiek publictas tmeka vietn aptuveni nedu pirms sdes.68 Plenrsu darba krtba tiek publicta aptuveni divas dienas pirms sdes.69 Saeimas deputtu deklarcijas tiek publictas VID tmeka vietn kop ar citu valsts amatpersonu deklarcijm.70 Btiskkais deklarans sistmas trkums ir saistts ar valsts nespju prbaudt privtpersonu deklarto informciju par to rcb esoajiem paumiem un uzkrjumiem. Ldz ar to vismaz teortiski amatpersonas var slpt savus uzkrjumus un paumus, reistrjot tos uz citas personas vrda, kurai nav pienkums aizpildt amatpersonas deklarciju. Minjumi ieviest visprjo ienkumu deklaranu visiem Latvijas iedzvotjiem, galvenokrt nodoku iekasanas nolkos, jau vairku gadu garum ir cietui neveiksmi.71 Daa publiski pieejams informcijas par Saeimas darbu netiek publicta tiesaist, bet ir pieejama pc pieprasjuma, Kopum Saeim ir augsts piemram, komisiju su protokoli. Valsts budeta likums paatkltbas lmenis, kas ir redz oti visprju Saeimas budeta sadaljuma atspoguojumu, pat augstks nek paredzts kas ir btisks trkums pilngai Saeimas atkltbas nodroinnormatvajos aktos anai, jo detaliztka informcija par budetu netiek publicta. Saeim atrodas Apmekltju un informcijas centrs, kas cita starp organiz ekskursijas Saeim. Lai gan telpas iespjams apskatt katru darba dienu un par o pakalpojumu nav jmaks, netiek piedvta iespja kltien vrot Saeimas plenrsdes. Centrs ir atbildgs ar par iedzvotju jautjumu pieemanu un nodoanu atbildgajam specilistam. Uz iem jautjumiem parasti tiek sniegtas atbildes, tau ptjuma ietvaros nav paredzts izvrtt sniegto atbilu kvalitti. Kopum Saeim ir augsts atkltbas lmenis, kas ir pat augstks nek paredzts normatvajos aktos. Pdj laik lielks diskusijas par Saeimas darba atkltbu ir radjui vairki aizkltie balsojumi, kas saistti ar amatpersonu iecelanu. Piemram, 2010. gad Saeima uz otru darbbas termiu neievlja enerlprokuroru Jni Maizti. Vairki deputti, kuri bija soljui savu atbalstu, acmredzot nobalsoja pret.72 is gadjums veicinja plau diskusiju sabiedrb par parlamentrieu darba slepenbu, lai gan viu rcba nebija pretrun normatvajiem aktiem. Aizklta balsoana par amatpersonu iecelanu ir ierasta prakse daudzs valsts.73
66 Lmumu apturt akreditciju Saeim laikraksta DDD prstvm atzst par prettiesisku. LETA, 2009. gada 15. decembris http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/lemumu-apturet-akreditaciju-saeima-laikraksta-ddd-parstavem-atzist-par-prettiesisku-704103 67 10. Saeimas likumprojektu datubze: http://titania.saeima.lv/LIVS10/SaeimaLIVS10.nsf/webAll?OpenView 68 10. Saeimas komisiju su darba krtbas: http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/webComisDK?OpenView&restrictToCategory=22.08.2 011&count=1000 69 10. Saeimas krtjo su darba krtbas: http://titania.saeima.lv/LIVS10/SaeimaLIVS2_DK.nsf/DK?ReadForm 70 Valsts amatpersonu datubze: http://www6.vid.gov.lv/VID_PDB/VAD 71 Skatt vienu no daudzajiem rakstiem par problmu: Vilks, A. Caurumi ienkumu kontrol k nelpt, bet novrst? Politika.lv, 2004. gada 6. oktobris. http://www.politika.lv/temas/tiesiska_valsts_un_korupcija/4276/ 72 Saeima neievl Maizti; enerlprokurors sola atklt politisko spiedienu. Delfi.lv, 15.04. 2010. http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeimaneievel-maiziti-generalprokurors-sola-atklat-politisko-spiedienu.d?id=31260525 73 Skatt, piemram: Kaoka, I. Parlamentr slepenba. Politika.lv, 27.04.2010. http://www.politika.lv/temas/politikas_kvalitate/parlamentara_ 38

1.2.3. atbildba: reguljums

vrtjums: 75 / 100

Vai spk esoie tiesbu akti paredz likumdevjvaras atbildbu par savu rcbu? Satversmes tiesa nosaka zinmus Saeimas rcbas ierobeojumus. Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstbu Satversmei, Latvijas parakstto vai noslgto starptautisko lgumu (ar ldz attiecgo lgumu apstiprinanai Saeim) atbilstbu Satversmei, citu normatvo aktu vai to dau atbilstbu augstka juridiska spka tiesbu normm (aktiem), citu Saeimas un Saeimas prieksdtja aktu, izemot administratvos aktus, atbilstbu likumam (Satversmes tiesas likums, 16. pants). Cilvktiesbu prkpuma gadjum ikvienai personai ir tiesbas vrsties ST lietas izskatanai. Bez prasbm nodroint atkltbu un informcijas pieejambu Saeimai nav paa pienkuma sadarboties ar NVO vai citm iedzvotju grupm. 2006. gada 30. mart Saeima piema Deklarciju par pilsonisks sabiedrbas attstbu Latvij un sadarbbu ar nevalstiskajm organizcijm. Deklarcij Saeima apms Saeim kopum un katr komisij nodroint koordinatoru sadarbbai ar NVO, iesaistt NVO prstvjus komisiju darb, organizt prieklikumu izskatanu likumprojektu un lmumu projektu pilnveidoanai un ne retk k reizi gad rkot Saeimas un ts komisiju vadbas un NVO prstvju tikanos forumu, kur izvrt sadarbbas rezulttus un izstrd turpmks sadarbbas programmu. Tomr NVO izteiktajiem prieklikumiem ir tikai ieteikuma raksturs un Saeimai nav jpaskaidro, kpc kds no prieklikumiem nav emts vr. Satversm ir iestrdts mehnisms, kas papildus veicina Saeimas atbildbu desmit dienu laik, skaitot no likuma pieemanas Saeim, Valsts prezidents motivt rakst Saeimas prieksdtjam var prast likuma otrreizju caurlkoanu. Tomr, ja Saeima likumu negroza, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas nevar celt (Satversme, 71. pants). Ne mazk k vienai desmitai daai vltju ir tiesba ierosint tautas nobalsoanu par Saeimas atsaukanu (Satversme, 14. pants). Lai gan is mehnisms vl ne reizi nav pielietots (s norma stjs spk 2010. gada novembr), teortiski tas var uzlabot likumdevjvaras atbildbu sabiedrbas priek. Zinmi ierobeojumi likumdevja atbildbai ir normas trkums, kas prastu deputtiem sniegt pamatojumu ierosintajiem likumu grozjumiem. Tpat ar nav nepiecieams publiskot revzijas rezulttus par Saeimas budetu. Lai gan ir vrojamas daas nepilnbas, kopum normatvie akti paredz augstu atbildbas pakpi.

1.2.4. atbildba: prakse

Vai praks Saeima un ts deputti uzemas atbildbu par savu rcbu?

vrtjums: 75 / 100

Saska ar Satversmi Saeima ir augstks varas institcija, kas cita starp nozm, ka tai nav skaidri izteikts pienkums izskaidrot savus lmumus citm valsts iestdm, izemot ST, ja tiek apstrdta kda likuma atbilstba konstitcijai. Tomr sabiedrbai ir tiesbas pieprast paskaidrojumus, kas lielk vai mazk mr ar tiek sniegti vai nu ar plasazias ldzeku starpniecbu vai konsultciju veid. Satversmes tiesai var iesniegt sdzbas par likumdevjvaru. 2008. gad (pdjais gads, par kuru ir apkopoti statistikas dati) Satversmes tiesa ierosinja 18 lietas, kurs tika apstrdti pieemtie likumi. Devis no m lietm likums tika atzts par spku zaudjuu.74 Globl godaprta ziojum (Global Integrity Report) par Latviju teikts, ka kop Satversslepeniba/ un Delna paziojumu presei, kur prasts atcelt aizkltos balsojumus Saeim: Pirmie 10 soi, k atgt nozagto Latviju. 01.06.2011. http:// delna.lv/raksti/category/preses-relizes/page/2/ 74 Nepublicti dati, kurus pc pieprasjuma sagatavoja Satversmes tiesas Kancelejas vadtja Gunta Barkne, 13.04.2011. 39

mes tiesas izveidoanas 1996. gad t ir izskatjusi aptuveni 65 lietas, kurs apstrdta pieemto likumu atbilstba Satversmei. Ja likums neatbilst Satversmei, tas tiek atzts par spk neesou.75 Kopum Satversmes tiesa veic btisku likumdoanas kontroles funkciju. Valsts prezidents Valdis Zatlers (no 2007. gada ldz 2011. gadam) atkrtotai izskatanai Saeim atgrieza 13 likumus. 11 no iem gadjumiem Saeima pilnb vai daji ma vr Valsts prezidenta iebildumus.76 Neskatoties uz to, ka Saeimai nav pienkuma skaidrot, kpc t em vr vai ignor Valsts prezidenta izteiktos iebildumus, ie iebildumi parasti raisa diskusijas sabiedrb, kurs iesaists ar deputti.77 2011. gada 28. maij Valdis Zatlers izmantoja Satversm paredzts tiesbas ierosint Saeimas atlaianu sviras parlamenta atbildbas kontrolanai. Saeima konsultjas ar pilsonisko sabiedrbu; parasti tas izpauas k NVO prstvju ldzdalba komisiju sds vai tikans ar atseviiem deputtiem un frakcijm. 2008. gad veikt aptauja, kur piedaljs 86 NVO, apstiprina minto: 70% aptaujto organizciju norda, ka ir tikus ar deputtiem un ir piedaljus Saeimas komisiju sds, 60% Saeima neorganiz plakas frakciju sds. K sadarbbu veicinou faktoru NVO vispublisks apsprieanas biek (55%) nordjuas komisiju su atvrtbu, savukrt sadarbbu kavjos faktors ir novlota piekuve informcijai, to min 65% aptaujto (aptauj gan nav nords, par kda veida informciju ir runa).78 Aptaujas rezultti norda uz to, ka Saeima neizrda iniciatvu saistb ar specifiskas informcijas snieganu ieinterestajm pusm. Tpat ar Saeima neorganiz plakas publisks apsprieanas. Var secint, ka esoie mehnismi, kas nosaka likumdevjvaras atbildbu, ir atbilstoi, tomr deputti joprojm var izvairties no paskaidrojumu snieganas par pretrungiem amatpersonu iecelanas gadjumiem vai ierosintajiem likumu grozjumiem. Piemram, 2010. gada decembr Saeima Augstks tiesas senatora amat neievlja kriminltiesbu ekspertu Andreju Judinu, kuru im amatam bija izvirzjusi Augstk tiesa, bet 2011. gada mart Tiesbsarga amat iecla Juri Jansonu, kuram nebija pieredzes cilvktiesbu jautjumos. Nevien no mintajiem gadjumiem netika sniegts attiecgs rcbas pamatojums.

1.2.5. godgums: reguljums

Cik liel mr spk esoie tiesbu akti nosaka deputtu godgumu?

vrtjums: 75 / 100

Latvij ir saldzinoi labi izstrdts pretkorupcijas normatvais reguljums. Pretkorupcijas sistmas centrlais tiesbu akts ir Intereu konflikta likums. is likums attiecas uz visiem valsts prvald strdjoajiem, ieskaitot Saeimas deputtus. Likum iekauti valsts amatpersonas amata savienoanas ierobeojumi, ataujot deputtiem ieemt tikai noteiktus amatus paralli to darbam parlament amatu saska ar likumu vai Saeimas apstiprintajiem starptautiskajiem lgumiem, amatu arodbiedrb, biedrb vai nodibinjum, politiskaj partij, politisko partiju apvienb vai reliiskaj organizcij, pedagoga, zintnieka, rsta, profesionla sportista un radoo darbu, citu amatu vai darbu Saeim vai Ministru kabinet, ja to nosaka Saeimas un ts institciju lmumi, MK noteikumi vai rkojumi, amatu, kuru vii ieem starptautiskajs organizcijs un institcijs, ja to nosaka Saeimas lmumi, MK noteikumi vai rkojumi (Intereu konflikta likums, 7. panta otr daa). Ldzgi k citas valsts amatpersonas, deputti nedrkst gt ienkumus no kapitla dam
75 Global Integrity Report 2007. Scorecard on Latvia. http://report.globalintegrity.org/Latvia/2007/scorecard/39 76 Avots: Valsts prezidenta tmeka vietne. http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=8309&lng=lv 77 Skatt, piemram: Sprance, I. Daji noraida prezidenta iebildumus mediju likum. Ir.lv, 06.07.2010. http://www.ir.lv/2010/7/6/daleji-noraidaprezidenta-iebildumus-mediju-likuma 78 Latvijas Pilsonisks alianses veiktais ptjums, nepublicts, atstts elektroniski 21.02.2011. 40

un akcijm, k ar jebkda cita veida vrtspapriem komercsabiedrbs, kas reistrtas beznodoku vai zemu nodoku valsts un teritorijs saska ar MK noteikumiem (Intereu konflikta likums, 9. panta tre daa). Amata ieemanas laik un divus gadus pc deputta pilnvaru termia beigm deputti nedrkst bt tdas komercsabiedrbas dalbnieki, akcionri, biedri vai tdi individulie komersanti, kuri saem pastjumu par iepirkumu valsts vai pavaldbas vajadzbm, valsts finanu ldzekus, valsts garanttus kredtus vai valsts privatizcijas fonda ldzekus, izemot gadjumus, kad tos pieir atklta konkursa rezultt (Intereu konflikta likums, 10. panta 1. un 2. daa). Izemot iepriek mintos gadjumus, uz Saeimas deputtiem neattiecas virkne ierobeojumu. Likum nordts, ka ierobeojumi neattiecas uz deputtiem gadjumos, kad mints valsts amatpersonas piedals Saeimas administratvo aktu izdoan, rjo normatvo aktu vai politisko lmumu pieeman vai lmuma pieeman par sava atalgojuma noteikanu vai sevis iecelanu, ievlanu vai apstiprinanu amat (Intereu konflikta likums, 11. panta 5. un 6. daa). Iemesls diem izmumiem ir saldzinoi forml attieksme pret intereu konflikta situcijm, kas sare iespjas izvrtt visprga rakstura lmumus un kas nav attiecinmi uz kdu konkrtu personu vai grupu. Vism valsts amatpersonm, tostarp deputtiem, ir aizliegts pieemt dvanas. Valsts amatpersonai, pildot amata pienkumus, ir atauts pieemt diplomtisks dvanas jeb dvanas, ko rvalsts delegcija vai oficila amatpersona pasniedz Latvijas amatpersonai atbilstoi diplomtiskajam protokolam (Intereu konflikta likums, 13.1 panta pirm daa). rpus amata pienkumu pildanas amatpersonai ir aizliegts pieemt dvanas, ja attiecb uz dvintju t divu gadu laik pirms dvanas saemanas ir veikusi ar amata pienkumu pildanu saisttas darbbas. Ja amatpersona rpus pienkumu pildanas ir piemusi dvanas no fiziskajm vai juridiskajm personm, t attiecb uz dvanas devju nav tiesga divu gadu laik pc dvanas saemanas veikt ar amata pienkumu pildanu saisttas darbbas (Intereu konflikta likums, 13.2 panta 1. un 2. daa). Atbilstoi Intereu konflikta likuma prasbm, deputti aizpilda un iesniedz amatpersonas deklarciju, kas ir pieejama ikvienam tiesaist VID mjas lap. Deputtiem ir jievro Saeimas deputtu tikas kodekss. Saeimas Mandtu, tikas un iesniegumu komisija uzrauga tikas kodeksa ievroanu. Savukrt KNAB veic Intereu konflikta likuma ievieanas uzraudzbu. Ja Saeima piekrt, KNAB ir tiesgs deputtam piemrot administratvo sodu. Atsevios gadjumos, prkpjot Intereu konflikta likumu, var iestties kriminlatbildba. Vienlaikus Saeimas deputtiem nav jpamato un jatklj informcija par konsultcijm, kas ir notikuas par likumprojektu, kas tiek izskatts Saeim. Nepastv ar t.s. lobiju reistrs. Kopum formlais reguljums ir atbilstos, tomr btiskkais trkums ir tas, ka Intereu konflikta likum nav noteikts ierobeojums saistb ar politisko lmumu pieemanu.

1.2.6. godgums: prakse

Cik liel mr likumdevja godgums tiek nodroints praks?

vrtjums: 75 / 100

Saska ar Latvijas Universittes (LU) docenta Ivara jaba teikto, kop tikas kodeksa pieemanas 2006. gad t ietekme uz likumdevja darba vidi ir bijusi niecga.79 To ilustr fakts, ka aj laik ir sodti tikai divi deputti, turklt par nenozmgiem prkpumiem: viens no deputtiem savam oponentam izteica aizvainojou frzi, bet otrs pardja aizskarou estu protesttjiem pie Saeimas kas. Pirmaj gadjum tika izteikts mutisks brdinjums, savukrt
79 Intervija ar Ivaru jabu, Latvijas Universittes Politikas zintnes studiju nodaas docentu, 15.05. 2011. 41

otraj rakstisks brdinjums un publisks paziojums Saeimas plenrsd. 9. Saeimas (2006.-2010. g.) un 10. Saeimas (2010.-2011. g.) darbbas laik Saeima piekrita 26 deputtu administratvajai sodanai pc KNAB pieprasjuma, turklt dai no tiem sodu sama vairkkrt. Kopum Saeima ir atbalstjusi visus pieprasjumus deputtu administratvai sodanai.80 Pamat sodi bija saistti ar intereu konflikta situcijm, piemram, kad deputti par palgiem piema darb radiniekus vai rja dzvojams telpas no radiniekiem, lai saemtu res kompensciju, k ar iema amatus, kas neatbilst Intereu konflikta likum atautajiem, vai piedaljs lmumu pieeman, kas ietekm deputta paa intereses, piemram, izdevumu kompensciju. Apskattaj period tikai vienu reizi tika pieprasta Saeimas deputta izdoana kriminlvajanai, kam pamat bija vlanu rezulttu viltoana. 2011. gada maij kriminlizmeklanas nolkos tika pieprasta atauja veikt kratanu deputta Ainra lesera dzvesviet, tau Saeima o prasbu noraidja. Kopum deputtu imunittes lietderba pret administratvo sodanu un kratanu ir apaubma, jo praks norma nereti ir izmantota pretji imunittes mriem un idejai. Neskatoties uz to, ka ir atklti tikai dai ar korupciju saistti noziegumi, kuros bijui iesaistti deputti, sabiedrbas uzticba Saeimai ir oti zema. Uzticbas lmenis Saeimai pai samazinjs 9. un 10. Saeimas darbbas laik. 2010. gada novembr Saeimai uzticjs tikai 15% iedzvotju.81 neuzticba drzk skaidrojama ar izplatto priekstatu par sistmisku korupciju partiju sistm, nevis ar konkrtiem prkpumiem, ko izdarjui atsevii deputti. Ar ekonomisk krze 2008.-2010. gad vairoja sabiedrbas neapmierintbu. Datus par neuzticbu paspilgtina sabiedrbas uzskats par politisks korupcijas plao izplatbu Latvij. Saska ar 2010. gada GKB datiem un pretji tam, ka ir maz pierdjumu par deputtu korumptbu, sabiedrbas viedoklis par Saeimas un deputtu godgumu saglabjas skeptisks (par vl korumptkm tika atztas tikai politisks partijas).82

1.3. lOma 1.3.1. izpildvaras uzraudzba

Vai likumdevjvara veic efektvu izpildvaras uzraudzbu?

vrtjums: 50 / 100

Saeimas rcb ir nepiecieamie instrumenti izpildvaras uzraudzbai, ldzgi k tas ir cits demokrtisks parlamentrs sistms. Saeima noteiktos gadjumos var iecelt parlamentrs izmeklanas komisijas, ja to pieprasa ne mazk k viena tre daa Saeimas loceku (Satversme, 26. pants). Likums gan nenosaka komisijas Praks parlamentrs izmeklanas pilnvaras un jautjumus, par kdiem var tikt komisiju darbba ir bijusi vja veikta izmeklana. Var secint, ka izmeklanas komisijai ir leitmas tiesbas izskatt jebkuru izpildvaras darbbas jomu. Procesuli parlamentrs izmeklanas komisijai ir tiesbas atbilstoi Saeimas noteiktajam uzdevumam izsaukt un nopratint ar privtpersonas un, ja nepiecieams, pieaicinot lietpratjus, izdart revzijas valdbas, pavaldbu un privtajs iestds un uzmumos, ja privts iestdes un uzmumi tiei vai netiei saem valsts pabalstus, kredtus
80 Dati no Saeimas Mandtu, tikas un iesniegumu komisijas tmeka vietnes. http://mandati.saeima.lv/lemuma-projekti/par-deputtu-saukanu-pieadministratvs-atbildb/82-9-saeima-deputtu-saukanu-pie-administratvs-atbildbbas http://mandati.saeima.lv/lemuma-projekti/par-deputtu-saukanupie-administratvs-atbildb/157-10-saeima-par-deputatu-sauksanu-pie-administrativas-atbildibas 81 Eurobarometer 74. 2010. gada rudens. Nacionlais ziojums Latvija.7. lpp. http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb74/eb74_lv_lv_nat. pdf (pdjo reizi skatts 04.03.2011.) 82 Global Corruption Barometer 2010. Question 2: To what extent do you perceive the following institutions in this country to be affected by corruption? http://www.transparency.org/policy_research/surveys_indices/gcb/2010/results 42

vai pastjumus vai piedals valsts vai pavaldbu pauma privatizcij(Saeimas krtbas rullis, 173. panta pirm daa). Praks parlamentrs izmeklanas komisiju darbba ir bijusi vja. 8. Saeimas sasaukuma laik (2002.-2006. g.) netika izveidota neviena izmeklanas komisija, savukrt 9. Saeimas laik (2006.-2010. g.) darbojs tikai viena izmeklanas komisija. komisija tika sasaukta, reajot uz tiesneu prkpumiem saistb ar netisku rcbu un korupciju. Komisija sagatavoja sliktas kvalittes ziojumu83 un pc daiem mneiem izbeidza savu darbbu bez rezulttiem. Vl viena parlamentrs izmeklanas komisija tika izveidota 2011. gada februr, lai izmekltu iespjams nelikumbas nacionalizcijas un restrukturizcijas proces Parex bank, kas nesens finanu krzes laik kuva praktiski makstnespjga. Saeimai ir tiesbas iesniegt Ministru prezidentam vai atseviam ministram pieprasjumus un jautjumus, uz kuriem ir jatbild viiem vai viu pilnvarotai atbildgai valsts amatpersonai. Ministru prezidentam vai ministram uz Saeimas vai ts komisijas pieprasjumu jce tm priek attiecgi dokumenti un akti (Satversme, 27. pants). Atirb no parlamentrs izmeklanas komisijm pieprasjumu iesniegana tiek plai pielietota. 9. Saeimas laik valdbai un ministriem tika uzdoti 253 jautjumi. Tika izskatti 36 pieprasjumi, no kuriem 35 noraidti un viens atbildts (t k Saeimas krtbas rullis saista pieprasjumu apstiprinanu ar neuzticbas izteikanu, valdo koalcija parasti os pieprasjumus noraida). Saska ar Mra Kuinska teikto, atbildes uz jautjumiem tiek sniegtas noteikt laik katru ceturtdienu pulksten 17:00, kas ir pris stundas pc Saeimas plenrsdes beigm, kad daudzi deputti un urnlisti jau ir pametui Saeimas ku.84 Saeima ir pilnvarota iecelt virkni amatpersonu. Ministru prezidentam un ministriem viu amata pienkumu pildanai ir nepiecieama Saeimas uzticba un vii par savu darbbu ir atbildgi Saeimas priek. Ja Saeima izteic neuzticbu ministru prezidentam, emot vr, ka valdbas veidoana ir tad jatkpjas visam Ministru kabineSaeimas vairkuma uzdevums, k rezultt tam. Ja neuzticba izteikta atseviam starp Saeimu un valdbu veidojas dabiska ministram, tad tam jatkpjas un via partiju-politisk saikne, izpildvaras viet Ministru prezidentam jaicina darbbas kontrole nav Saeimas prioritte cita persona (Satversme, 59. pants). Papildus Saeima ievl Valsts prezidentu, Valsts kontrolieri, enerlprokuroru, Satversmes aizsardzbas biroja direktoru, KNAB vadtju, Tiesbsargu un citas amatpersonas. Tomr Saeimai nav tiesbu nomint visus no uzskaitto amatu kandidtiem, piemram, pretendentu enerlprokurora amatam izvirza Augstks tiesas prieksdtjs. Pdj reize, kad valdbai ncs demisiont neuzticbas izteikanas d, bija 2004. gad, kad Saeima noraidja 2005. gada valsts budeta projektu (saska ar Saeimas krtbas rua 30. pantu ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto gadskrtjo valsts budeta projektu pirmaj vai otraj lasjum, to noraida, uzskatms, ka izteikta neuzticba valdbai). Kopum neuzticbas balsojumi ir reti un valdoo koalciju veidojos partijas efektvi uzrauga ministru darbbu. emot vr, ka valdbas veidoana ir Saeimas vairkuma uzdevums, k rezultt starp Saeimu un valdbu veidojas dabiska partiju-politisk saikne, izpildvaras darbbas kontrole nav Saeimas prioritte (izemot opozcijas aktivitti, kas ir ierobeota, jo lielk daa parlamentro aktivitu, tostarp neuzticbas izteikana, prasa vairkuma balsojumu).
83 Skatt: Kalni, V., Litvins, G. Pat ja gribja k labk, sanca... Jurista Vrds, 11.11.2008. http://www.juristavards.lv/index. php?menu=DOC&id=183457 84 Intervija ar Mri Kuinski, 03.03.2011. 43

1.3.2. izmaias tiesbu aktos

vrtjums: 50 / 100

Vai likumdevjvara pretkorupcijas un prvaldbas jautjumus uzskata par prioritriem? Kop 2002. gada Latvij darbojas btiskkie pretkorupcijas principi. Ir ratifictas Eiropas Padomes pretkorupcijas konvencijas un ANO Pretkorupcijas konvencija. Tomr pretkorupcijas normatvie akti tiek pastvgi papildinti un pilnveidoti. 9. Saeimas darbs aj jom vrtjams neviennozmgi. Tika sperti vairki nozmgi soi likumdoanas jom. 2009. gada novembr tika pieemti plai Kriminllikuma grozjumi, paplainot atbildbu par kukuoanu privtaj sektor, k ar attiecinot Kriminllikuma normas uz tiem valsts prvald nodarbintajiem, kuriem nav valsts amatpersonas statusa, piemram, uz valsts un pavaldbas veselbas aprpes iestu darbiniekiem. 2010. gada jnij Saeima piema pirmos grozjumus Politisko partiju finansanas likum, ievieot valsts finansjumu politiskajm partijm, skot ar 2012. gadu, kam saska ar ekspertu viedokli btu jsamazina partiju atkarba no privtiem ziedotjiem.85 Pc Valsts prezidenta iniciatvas Saeima izdarja grozjumus Satversm, lai atautu pilsoiem rosint Saeimas atlaianu, kas grozjumu pieemanas laik tika uzskatts par nozmgu soli likumdevja atbildbas stiprinanas virzien. Vienlaikus vairkas pamatotas likumdoanas iniciatvas tika noraidtas. Piemram, Saeima ilgstoi nepiema ar partiju finansanas prkpumiem saisttos Kriminllikuma grozjumus. Atkljs, ka Saeimas Juridisks komisijas prieksdtja apturja likumprojekta virzbu, viltojot Juridisks komisijas sanksmes protokolu. Protokol fikstais piedvjums projekta virzbu atlikt nesaskan ar audioieraksta fiksto balsojumu, kur atbalstta projekta virzba izskatanai Saeim.86 Saeimas nevlans turpint pozitvu virzbu pretkorupcijas jom skaidri pards vairku amatpersonu iecelanas gadjumos. 2009. gad Saeima KNAB vadtja amat apstiprinja personu bez pieredzes pretkoPc Valsts prezidenta ierosints parlamenta rupcijas jom, kas vlk izrdjs atlaianas Saeima aktvk atbalstja iniciatvas, vj vadtjs un iesaistjs ilgstoos kas vrstas uz tiesiskuma stiprinanu konfliktos ar iestdes darbiniekiem. Normunds Vilntis tika atbrvots no KNAB vadtja amata tikai 2011. gada jnij.87 2010. gad uz otro termiu netika prvlts enerlprokurors Jnis Maiztis, kura vadb tika uzrdtas nozmgas apsdzbas ar korupciju saistts liets. Pc Valsts prezidenta ierosints parlamenta atlaianas Saeima aktvk atbalstja iniciatvas, kas vrstas uz tiesiskuma stiprinanu. 2011. gada jlij pirmajos divos lasjumos tika atbalstts likums, kas kriminaliz plaus prkpumus partiju finansan (2011. gada august, kad tika pabeigts is ptjums, likumprojekts vl nebija izskatts 3. lasjum). 2011. gada jnij, emot vr enerlprokurora vadts komisijas un Ministru kabineta ieteikumus, Saeima atlaida plai kritizto KNAB vadtju Normundu Vilnti, atzstot, ka vi sistemtiski prkpis btiskus likumus. Atskatoties pagtn, pretkorupcijas jautjumu risinana un tiesiskuma stiprinana nav bijusi starp Saeimas vairkuma priorittm. Lai gan ir pieemti atsevii progresvi likumu grozjumi, Saeimas darbba aj jom ir vrtjama k viduvja. Aktivitte strauji palielinjs pc Valsts prezidenta ierosinjuma atlaist Saeimu.
85 Intervija ar Ivetu Kaoku, Providus ptniece, 28.04.2011. 86 Pret Muinieci sk kriminlprocesu par iespjamo Juridisks komisijas protokola viltojumu. www.DELFI.lv, 02.06.2011. http://www.delfi.lv/news/ national/criminal/pret-muiznieci-sak-kriminalprocesu-par-iespejamo-juridiskas-komisijas-protokola-viltojumu.d?id=38869649 87 Saeima atbrvo Vilnti no KNAB vadtja amata. www.DELFI.lv,16.06.2011. http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-atbrivo-vilniti-noknab-vaditaja-amata.d?id=39125165 44

1.4. rekOmendcijas
Saeimai jstiprina politikas analzes kapacitte, izveidojot pau ptniecbas struktrvienbu ar augsti kvalifictu personlu. Saeimai jizstrd reguljums deputtu kontaktiem ar lobtjiem, kas nodroins lielku atkltbu. Juzlabo Saeimas komisiju darba atkltba. Komisiju sanksmju protokoli un audio ieraksti jarhiv un jpublic tiesaist. Jievie komisiju sanksmju video tieraides. Jveic Saeimas budeta izdevumu rjais audits (vai Valsts kontroles revzija) un revzijas rezultti jpublic. Jveic gan finanu, gan funkciju audits. Saeimai par btiskiem jautjumiem jrko publisks apspriedes, kas ne vien stiprintu ldzdalbu un atbildgumu, bet ar veicintu pilsoniskaj sabiedrb esos politisks ekspertzes izmantoanu likumdoanas proces. Saeimas deputtiem jsniedz pamatojums, ja tie rosina grozjumus likumprojektos, kas jau tiek skatti Saeim. Jizvrt un, iespjams, jatce deputtu imunitte pret administratvo sodmbu un kratanu, lai mazintu uzskatu, ka deputti nav pakauti likuma varai. Btiski, lai Saeima k vienu no priorittm izvirztu cu pret korupciju un lai deputtu rcba veicintu sabiedrbas uzticbu. is ieteikums gan nav saistts tikai ar institucionliem nosacjumiem, bet gan skatms daudz plak Latvijas partiju sistmas un politisks kultras kontekst.

45

2. izPildvara
2009. un 2010. gad valsts budeta konsolidcijas rezultt gan Ministru kabinetam (MK), gan Valsts kancelejai tika ievrojami samazints finansjums. Valsts kancelejas politikas attstbas un koordincijas funkciju ierobeoana iezm formli nedeklartu virzbu uz valsts prvaldes decentralizciju (iespjams, o funkciju prems Prresoru koordincijas centrs, kas sk darbbu 2012. gad). Normatvais reguljums ministru darba atkltbai, atbildbai un godgumam ir pilnb apmierinos. Vienlaikus plasazias ldzekos atspoguot informcija norda uz dadm intereu konflikta situcijm, kas rodas, kad ministri cenas savienot pienkumus ar privtajm interesm. Joprojm atklts ir ar jautjums par to, vai Koalcijas padome, kuras darbbu neregul normatvie akti un kur tiekas aurs valdoo partiju prstvju loks, neierobeo atseviu iestu darbu.

izpildvara
kapacitte 83 / 100 Prvaldba 75 / 100 loma 75 / 100 rdtjs resursi neatkarba atkltba atbildba godgums valsts prvaldes prraudzba tiesbu sistma reguljums 100 100 100 75

kopjais plra vrtjums: 78 / 100 Prakse 75 75 75 50 50 75 75

struktra un organizcija
Ministru kabinets ir augstk izpildvaras institcija. Saska ar Satversmi, Ministru kabinets ir atbildgs likumdevja priek un Ministru kabinetam t funkciju pildanai ir jbauda Saeimas uzticba. Ministru kabinet ietilpst Ministru prezidents un via aicinti ministri. Premjerministrs k pilntiesgus kabineta locekus var aicint vienu Ministru prezidenta biedru un vienu vai vairkus ministrus paiem uzdevumiem. 2011. gada august valdbu veidoja premjerministrs un 13 ministri. Pirms izskatanas MK sd sagatavotie tiesbu aktu projekti un rcbpolitikas dokumentu projekti tiek izskatti Valsts sekretru sanksm un MK komitejas sd. Valsts sekretru sanksm var piedalties personas, kas ir izskatmo dokumentu autori un eksperti attiecgajos jautjumos. MK komitej piedals ministri, valsts sekretri, normatvo aktu projektu autori un citi valsts iestu un nevalstisko organizciju prstvji. Ministru prezidenta tie pakautb ir Valsts kanceleja, kas nodroina Ministru kabineta administratvo atbalstu un ir centrl valsts politikas plnoanas, izstrdes un koordincijas iestde (ar pau atbildbu par valsts prvaldes attstbas politiku). Ministru prezidenta biroj strd Ministru prezidenta padomnieki, palgi un preses sekretrs. Valsts kancelejas prraudzb ir Valsts administrcijas skola. Skot ar 2012. gadu, Premjerministra pakautb darbu sks jauna institcija Prresoru koordincijas centrs, kas bs atbildga par attstbas plnoanu, attstbas plnoanas dokumentu stenoanas uzraudzbu un koordinanu.
46

2.1. kaPacitte 2.1.1. resursi: prakse

Vai izpildvarai ir pieejami pietiekami resursi efektvai funkciju pildanai?

vrtjums: 75 / 100

Lai gan 2009. gada budeta samazinjums neskra izpildvaru tik spcgi k citas valsts prvaldes iestdes, ts finansjuma samazinjums bija ievrojams. 2011. gada Ministru kabineta budets bija 2,3 miljoni latu mazks nek likumdevjvaras budets. Tas skaidrojams ar to, ka Ministru kabinets un Valsts kanceleja kopum ir mazkas iestdes nek Saeima. Finansjuma samazinjuma rezultt saruka Valsts kancelej strdjoo skaits no 156 darbiniekiem 2008. gada beigs ldz 129 darbiniekiem 2009. gada beigs.88 Saska ar Valsts kancelejas bijus vadtjas (2000.-2010. g.) Guntas Veismanes teikto, praks iestdes funkcijas saruka ldz Ministru kabineta un t komitejas sanksmju sagatavoanai, daji atstjot novrt plnoanas un koordinanas funkcijas. Gunta Veismane uzskata, ka esoais finansjums ir pietiekams, emot vr faktiski samazinto funkciju apjomu.89 Ievrojot to, ka politikas plnoanas un koordinanas funkcija formli joprojm ir Valsts kancelejas kompetenc, k ar to, ka intervij 2011. gada aprl pareizj Valsts kancelejas vadtja Elita Dreimane uzsvra, ka svargi ir saglabt starpsektorlo koordinciju90 un ka jpalielina iestdes stratisks analzes kapacitte91, var secint: iestde tomr nav nodrointa ar pietiekamiem cilvkresursiem. Jatzm, ka 2011. gada jnij tika grozts Attstbas plnoanas sistmas likums, kas nosaka, ka ar 2012. gadu tiek izveidots Prresoru koordincijas centrs, kura atbildb ir Latvijas ilgtspjgas attstbas stratijas un Nacionl attstbas plna izstrde, stenoanas uzraudzba un koordincija.

2.1.2. neatkarba: reguljums

Cik liel mr tiesbu akti nodroina izpildvaras neatkarbu?

vrtjums: 100 / 100

Saska ar Satversmi Ministru kabinets nav uzskatms par neatkargu institciju Ministru prezidentam un ministriem viu amata izpildanai ir nepiecieama Saeimas uzticba un vii par savu darbbu ir atbildgi Saeimas priek (Satversme, 59. pants). ds reguljums atbilst demokrtiskas parlamentras sistmas principiem. Citi Ministru kabineta neatkarbas ierobeojumi saistti ar iespju Satversmes ties apstrdt Ministru kabineta izdoto normatvo aktu vai to dau atbilstbu augstka juridiska spka tiesbu normm, k ar citu aktu, izemot administratvo aktu, atbilstbu likumam (Satversmes tiesas likums 16. pants). Administratvo aktu, ar kuru, piemram, ministrs ir apturjis pavaldbas domes lmumu, var prsdzt cit ties. Ttad izpildvaras rcba un lmumi ir prsdzami. Visi juridiskie ierobeojumi Ministru kabineta neatkarbai ir leitmi un pilnb atbilst demokrtisku parlamentru valstu principiem.

2.1.3. neatkarba: prakse

Cik liel mr izpildvara ir neatkarga praks?

vrtjums: 75 / 100

Latvijas prvaldes sistm domin izpildvara. Militrs struktras ir pakautas civilm institcijm. Tpc neleitma citu valsts institciju iejaukans likumdevja var nekad nav sagdjusi raizes. Diskutjams ir jautjums par to, vai Koalcijas padome neierobeo citu institciju kompe88 89 90 91 Valsts kancelejas 2009. gada publiskais prskats. 7. lpp. http://www.mk.gov.lv/file/files/aktuali/parskats_2009.pdf Intervija ar Guntu Veismani, Valsts kancelejas vadtju no 2000. g. ldz 2010. g., 13.04.2011. Kaoka, I., Jkobsone, L. Premjera palgs Nr. 1. Politika.lv, 2011. gada 27. aprlis. http://www.politika.lv/temas/politikas_kvalitate/premjera_paligs_nr_1/ Turpat. 47

tenci.92 Koalcijas padome ir veidojums, kura darbbu neregul normatvie akti un kur tiekas aurs valdoo partiju prstvju loks, lai panktu starppartiju vienoanos par politiskiem jautjumiem. Ts nolks ir pankt kompromisu starp vairkuma partiju lderiem, tdejdi veicinot nozmgu lmumu raitku pieemanu Ministru kabinet un Saeim. Iepriek vairkas koalcijas ir aprakstjuas Koalcijas padomes struktru un funkcijas t.s. koalcijas lgum starp valdoajm partijm. Pdjo reizi Koalcijas padomes apraksts bija iekauts premjerministra Aigara Kalva vadt MiDiskutjams ir jautjums par to, nistru kabineta koalcijas lgum 2006. gad. Taj vai Koalcijas padome neierobeo tika nordts, ka Koalcijas padome izskata jautjucitu institciju kompetenci mus, kas ietilpst Saeimas vai valdbas kompetenc, vai ar, ja t izskatanu Koalcijas padom pieprasa Ministru prezidents vai kds no koalcijas partneriem. K Koalcijas padomes mris tika noteikts sadarbbas nodroinana starp frakcijm.93 Neskatoties uz to, ka pareizjs koalcijas lgum Koalcijas padome nav minta, reizi ned notiek padomes sanksmes, un t sav btb ir faktiskais varas centrs, kas nav pakauts sabiedriskai kontrolei. 9. Saeimas valdbu veidojoo frakciju koalcijas lgums pat noteica premjeram pienkumu ievrot Koalcijas padom pieemtos lmumus.

2.2. Prvaldba 2.2.1. atkltba: reguljums

Cik liel mr esoie tiesbu akti nodroina izpildvaras darbbas atkltbu?

vrtjums: 100 / 100

Izpildvarai jievro Informcijas atkltbas likums. Informciju, kas ir institciju rcb, likums iedala divs grups visprpieejama informcija un ierobeotas pieejambas informcija (Informcijas atkltbas likums, 3. pants). Likum ir paredzti gadjumi, kuros informcija klasificjama k ierobeotas pieejambas. Ministru kabineta iekrtas likums ietver vairkus nosacjumus atkltbas veicinanai. Ldzs visprjam noteikumam, ka Ministru kabinets un tam padots valsts prvaldes iestdes inform sabiedrbu par savu darbbu un pieemtajiem lmumiem, likum noteikts, ka Ministru kabineta sdes ir atkltas (lai gan Ministru prezidents var pasludint atsevias kabineta sdes vai to daas par slgtm) (Ministru kabineta iekrtas likums, 29. panta 1. un 2. daa). Ministru kabineta sdes darba krtbu, tai pievienotos publiski pieejamos tiesbu aktu projektus un sdes protokolu public Ministru kabineta mjas lap internet (Ministru kabineta iekrtas likums, 29. panta tre daa). Likums nosaka, ka kabineta sdes ir jieraksta audio formt. Tau Ministru kabinets pats nosaka o audioierakstu izmantoanas, glabanas un arhivanas krtbu (Ministru kabineta iekrtas likums, 28. panta sest daa). Lai iepaztos ar kabineta sdes atklts daas audioierakstu, Valsts kancelej iesniedz rakstisku pieteikumu (Ministru kabineta krtbas rullis, 201.5 pants). paos gadjumos ir pieejami ar kabineta slgto su audioieraksti. Ministru kabineta loceku un amatpersonu deklarcijas ir publiski pieejamas. Par deklarciju publicanu tiesaist ir atbildgs Valsts iemumu dienests (VID). Izpildvaras budets ir publiski pieejams likuma Par valsts budetu pielikum; budeta
92 Brvbu deputtiem! Iveta Kaokas blogs, 2007. gada 7. decembris. http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=60516 Db viedoklis: Latvij pastv parlamenta jeb koalcijas padomes diktatra. Db.lv, 2011. gada 18. marts. http://www.db.lv/blogi-viedokli/db-viedoklis/dbviedoklis-latvija-pastav-parlamenta-jeb-koalicijas-padomes-diktatura-236746 93 Latvijas Republikas valdbas veidojoo 9. Saeimas frakciju Koalcijas lgums. 2006. gada novembris. http://www.mk.gov.lv/lv/mk/vesture/kalvisavaldiba-2/kalvisa-koalicijas-ligums/ 48

programmu skaidrojumi tiek publicti Finanu ministrijas mjas lap.94 Valsts prvaldes iekrtas likums nosaka: Iestdes amatpersonm izmaksto atalgojumu katru mnesi public iestdes mjaslap internet, nordot vrdu, uzvrdu, amatu un izmakst atalgojuma summu (Valsts prvaldes iekrtas likums, 92. panta otr daa).

2.2.2. atkltba: prakse

Cik liel mr valdbas darbs ir atklts?

vrtjums: 75 / 100

Informcija par valdbas darbu tiek publicta Valsts kancelejas un Ministru kabineta vienotaj tmeka vietn. Tiesaist pieejama tiesbu aktu projektu datubze (http://www.mk.gov. lv/mk/tap/), k ar Ministru kabineta, MK komitejas un Valsts sekretru sanksmes darba krtbas un protokoli. Tiesa gan, Ministru kabinetam ir pilnvaras prcelt noteiktus izskatmos jautjumus uz sdes slgto dau, ko tas nereti ar izmanto. Steidzambas krt pieemtie lmumi samazina valdbas darba atkltbu (lai jautjumu virztu k steidzamu, tam jsniedz steidzambas pamatojums, tomr tiesbu akti nenosaka, cik detaliztam jbt pamatojumam95). Ministru kabineta tmeka vietn ir pieejama ptjumu un publikciju datubze, kur atrodami valsts iestu pasttie un veiktie ptjumi, publikcijas un metodikas. Tau pieemtie normatvie akti vai procedras, kas ir samr saret un Steidzambas krt pieemtie tehnisk valod, netiek pietiekami skaidrotas sabiedrbai. lmumi samazina valdbas Lai gan Informcijas atkltbas likums nosaka informcijas pieprasanas krtbu, Valsts kanceleja 2006. darba atkltbu gad atteics izpaust informciju par izmakstajm prmijm Valsts kancelejas un Ministru prezidenta biroja darbiniekiem, atsakoties nordt prmiju samuo darbinieku vrdus, uzvrdus, amatus un prmijas lielumu. Laikraksts Diena iesniedza sdzbu ties un 2010. gada 1. jlij Augstks tiesas Sents apmierinja pieteikumu.96 Lietas izskatanas laik tika grozts Valsts prvaldes iekrtas likums un, k jau mints iepriek, tas uzliek par pienkumu vism valsts iestdm katru mnesi publict iestdes mjaslap informciju par amatpersonm izmaksto atalgojumu. Valsts kanceleja, pamatojot atteikumu ar valsts noslpuma statusu, atteics izsniegt pieprasto Ministru kabineta vai Ministru prezidenta rkojumu, kuri izdoti no 2002. gada 1. janvra ldz 2008. gada 31. augustam par konkrta finanu resursu apjoma pieiranu Valsts prezidenta kancelejai no Aizsardzbas ministrijas budeta ldzekiem, kopijas. Pieteicjs ldza par katru du gadjumu sniegt informciju, kura amatpersona, kad un uz kda pamata piemusi lmumu par ierobeotas pieejambas informcijas statusa noteikanu konkrtajiem datiem. 2011. gada 25. janvr Augstks tiesas Sents apmierinja prasbu, nordot, ka informcijas un citu par valsts noslpumu atzstamo objektu sarakst iekauts slepens informcijas un objektu statusa un apjoma patvaga paplainana ir aizliegta.97 Kopum Ministru kabineta tmeka vietn tiek publicta apjomga informcija par valdbas darbu, kas sniedz iedzvotjiem pietiekami plau ieskatu. Tomr Valsts kancelejas atteikans atsevios gadjumos izpaust informciju, k ar Koalcijas padomes noslpumain darboans norda uz nepietiekamu izpildvaras darba atkltbu.
94 Budeta paskaidrojumi. http://www.fm.gov.lv/?lat/valsts_budzets/paskaidrojumi/ 95 Ministru kabineta 07.04.2009. noteikumi Nr. 300 Ministru kabineta krtbas rullis, 118. punkts. 96 Sents atstj negroztu spriedumu, ar kuru Valsts kancelejai uzdots sniegt informciju par izmakstajm prmijm. Augstks tiesas paziojums presei, 01.07.2010. http://www.at.gov.lv/information/about-trials/2010/201007/20100701/ 97 Spriedums liet Nr. A42730208, SKA-166-2011. http://info-a.wdfiles.com/local--files/tiesu-prakse/LL%20par%20prezidenta%20izdevumiem%20 vs%20VK.AL_2501_AT_SKA-0166-2011.pdf 49

2.2.3. atbildba: reguljums

Cik liel mr spk esoie tiesbu akti nosaka izpildvaras atbildbu?

vrtjums: 100 / 100

Saska ar Satversmi galvenie izpildvaras uzraudzbas mehnismi ir likumdevjvaras roks, ldzgi tas ir cits demokrtisks parlamentrs sistms. Saeima noteiktiem gadjumiem var iecelt parlamentrs izmeklanas komisijas, ja to pieprasa ne mazk k viena tre daa deputtu (Satversme, 26. pants). da komisija var izvrtt jebkuru izpildvaras darbbas jomu. Saeimai ar ir tiesbas iesniegt Ministru prezidentam vai atseviam ministram pieprasjumus un jautjumus, uz kuriem ir jatbild viam vai via pilnvarotai atbildgajai amatpersonai. Saska ar Saeimas krtbas rulli Ministru prezidents ne vlk k 1. mart rakstveid iesniedz Saeimai ikgadjo ziojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerto darbbu (118.1 panta pirm daa). Saeimas sd izskatot ikgadjo ziojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerto darbbu, Ministru prezidents zio par to, pc tam tiek atkltas debates (118.1 panta tre daa). Attiecgs zioanas mehnisms paredzts ar Ministru kabineta iekrtas likum (15. panta piekt daa). Saska ar Attstbas plnoanas sistmas likumu ziojum jiekauj ar prskats par valsts attstbas plnoanas sistmas darbbu (12. panta devt daa). Noteiktiem normatvo aktu projektiem, kas tiek iesniegti izskatanai Ministru kabinet, ir jpievieno anotcija (Ministru kabineta krtbas rullis, 3. pants). Anotcijas sagatavoanai ir izstrdta noteikta veidlapa, kas ir samr sareta, taj jatspoguo normatv akta nepiecieambas pamatojums, visprj ietekme, ietekme uz valsts budetu un pavaldbu budetiem un ietekme uz spk esoo tiesbu normu sistmu, atbilstba starptautiskajm saistbm, sabiedrbas ldzdalba projekta izstrdes proces, k ar tiesbu akta projekta izpildes nodroinana un ts ietekme uz institcijm (MK 15.12.2009. instrukcija Nr. 19 Tiesbu akta projekta skotnjs ietekmes izvrtanas krtba). Tau visas iepriek uzskaitts sadaas nav jiekauj visu tiesbu aktu projektu anotcijs. Tiesbu akti paredz sabiedrbas ldzdalbu attstbas plnoanas proces.98 Ministru prezidents pc savas iniciatvas vai pc Ministru kabineta loceka ierosinjuma var uzaicint socilo partneru un pilsonisks sabiedrbas organizciju prstvjus vai citus lietpratjus izteikt viedokli Ministru kabineta sd (Ministru kabineta iekrtas likums, 28. panta piekt daa). 2005. gada 15. jnij Ministru kabinets un 57 nevalstisks organizcijas parakstja sadarbbas memorandu.99 Memoranda stenoanai tika izveidota padome, kur ietilpst 7 valsts iestu un 8 NVO prstvji (MK 10.01.2006. noteikumi Nr. 22 Nevalstisko organizciju un Ministru kabineta sadarbbas memoranda stenoanas padomes nolikums, 6. punkts). Tiesbu akti neparedz imunitti izpildvaras prstvjiem, izemot gadjumus, ja tie apvieno darbu valdb ar Saeimas deputta amatu (tradicionli gan da amatu savienoana nenotiek). Ldz ar to ministrs, ldzgi k jebkur valsts iedzvotjs, var tikt administratvi vai kriminli sodts. Kopum atbildbu reguljos normas atbilst parlamentras demokrtijas tradcijm. Tiesbu akti nosaka izpildvaras atbildbu likumdevjvaras priek, k ar paredz pilsonisks sabiedrbas iesaistanu izpildvaras darb.

2.2.4. atbildba: prakse

Cik efektva ir izpildvaras praktisk uzraudzba?

vrtjums: 50 / 100

Praks izpildvaras uzraudzba nav starp Saeimas priorittm. Parlamentrs izmeklanas komisiju darbs uzskatms par vju. 8. Saeimas sasaukuma laik (2002.-2006. g.) netika izvei98 Attstbas plnoanas sistmas likums; Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumi Nr. 970 Sabiedrbas ldzdalbas krtba attstbas plnoanas proces 99 Nevalstisko organizciju un Ministru kabineta sadarbbas memorands. 15.06.2005. http://www.mk.gov.lv/file/files/valsts_kanceleja/sab_lidzdaliba/ sadarbibas_memorands.pdf 50

dota neviena izmeklanas komisija, bet 9. Saeimas laik (2006.-2010. g.) darbojs tikai viena izmeklanas komisija. Jauna parlamentrs izmeklanas komisija tika izveidota 2011. gada februr, lai izmekltu iespjams nelikumbas Parex bankas nacionalizcijas un restrukturizcijas proces, kas nesens finanu krzes laik kuva praktiski makstnespjga. Atirb no parlamentrs izmeklanas komisijm pieprasjumu iesniegana tiek plai pielietota. 9. Saeimas laik valdbai un ministriem tika uzdoti 253 jautjumi. Tika izskatti 36 pieprasjumi, no kuriem 35 noraidti un viens atbildts (t k Saeimas krtbas rullis saista pieprasjumu apstiprinanu ar neuzticbas izteikanu, valdo koalcija parasti os pieprasjumus noraida). Informcijas pieprasjumi ir dada rakstura, tostarp par KNAB vadtja atstdinanu, ldzeku nelietdergu izlietojumu Kultras ministrijas koordintajiem bvniecbas projektiem, valsts dotcijm nacionlajai lidsabiedrbai airBaltic utt. Viengais pieprasjums, kas netika noraidts, bija saistts ar valsts un pavaldbu kapitlsabiedrbu padomes un valdes loceku skaitu, to atalgojumu un kompenscijm.100 Ministru prezidents katru gadu izstrd un iesniedz Saeimai ziojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerto darbbu. Pdjais ziojums tika iesniegts 2011. gada 17. mart. Vl viens mehnisms, kas veicina valdbas atbildbu, ir audits. Valsts kontrolekatru gadu sniedz atzinumus par ministriju un citu centrlo valsts iestu gada prskatu sagatavoanas pareizbu (Valsts kontroles likums, 3. panta 2. punkts), tostarp ar par Ministru kabinetu. Nekas nenorda uz iejaukanos Valsts kontroles darb. Lai gan Valsts kontroles revziju ziojumi biei ir kritiski, izpildvara (valdba un Valsts kanceleja) parasti nav starp visvairk kritiztajm iestdm. Ministru kabineta un NVO sadarbbas memoranda ievieanu uzrauga t saukt Memoranda padome. Padome tiekas regulri: 2010. gad tika organiztas 10 un ldz 2011. gada 31. augustam 8 tikans. Tikans laik parasti tiek apspriests plas jautjumu loks, tau reizm ar auri un tehniski jautjumi, ko rosina dadas organizcijas. Piemram, 2011. Lai gan Valsts kontroles revziju gada 1. apra sanksm tika apspriesti di ziojumi biei ir kritiski, izpildvara jautjumi: pedagoiski medicnisko komi(valdba un Valsts kanceleja) parasti nav siju darba virzba (komisija nodarbojas ar brnu un jaunieu ar pam vajadzbm starp visvairk kritiztajm iestdm izgltbas jautjumiem), amatnieku reistru un sertifikcijas virzba, ES struktrfondu nkam plnoanas perioda dokumentu izstrdes laika grafiks, NVO ieviestie un Valsts kancelejas administrtie ES struktrfondu projekti, jaunais sabiedrbas ldzdalbas modelis. Saska ar Guntas Veismanes teikto, lielkais NVO ieguvums ldzdalbai ir pieredze, ko s organizcijas iegst: Vii iemcjs, k analizt procesus, un saprata, ka viiem ir tiesbas un iespjas ietekmt lmumu pieemanas procesu. Gunta Veismane ar nordja uz sadarbbas ar NVO zemo vietu Ministru prezidenta prioritu sarakst: Pdjas valdbas laik [Valda Dombrovska vadt valdba no 2009. gada marta ldz 2010. gada novembrim], [Ministru prezidenta] biroja vadtjs, manuprt, atnca [uz padomes tikanos] vienu reizi. Ministru prezidents ir apmekljis padomes tikanos vismaz vienu reizi 2011. gada 7. aprl.101 Ministri tiek sodti reti. Latvij nav pieredzts teju neviens gadjums, kad pret ministru btu ierosinta kriminllieta. Kop Latvijas neatkarbas atjaunoanas viengais ministrs, kas tika apsdzts par dienesta stvoka aunprtgu izmantoanu, bija zemkopbas ministrs Dainis ers. Lieta tika uzskta 1994. gad saistb ar rvalstu aizdevumu, par kuru bija saemts
100 Avots: Saeimas datubze. http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS_LmP.nsf/WEB_requests?OpenView&count=30&start=1 101 Nevalstisko organizciju un Ministru kabineta sadarbbas memoranda stenoanas padomes sdes. http://mk.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/ sadarbibas-memorands/padomes-sedes/ 51

valsts galvojums. Valsts cieta zaudjumus 54,5 miljonu ASV dolru apjom, bet bijuais ministrs 2005. gad tika attaisnots.102 Diezgan ierasta prakse ir tiesbu aktu projektu anotcijas aizpildt formli, piemram, sada par tiesbu akta ietekmi uz budetu da ietekme nav paredzta pat gadjumos, kad ir zinms, ka tiesbu akta apstiprinanas gadjum t stenoana ietekms budetu. Piemram, 2011. gada 27. janvr Ministru kabinets apstiprinja likumprojektu Par fizisko personu mantisk stvoka deklarciju, kura mris ir izveidot sistmu, lai konstattu fizisko personu mantisko stvokli, kas kalpotu par atskaites punktu godgkas un tiesiskkas sabiedrbas attstb. Acmredzot valsts nesagaida nekdu finansilo ieguvumu, jo likumprojekta anotcija neparedz ietekmi uz valsts un pavaldbu budetiem.103 Kopum vrtjot izpildvaras atbildbu, jsecina, ka Saeimas deputtiem un NVO vai nu nav motivcijas, vai ar tie ir prk vji (pai NVO gadjum), lai ietekmtu izpildvaras darbbu. Vienlaikus tiek izmantoti vairki atbildbu veicinoi mehnismi un netiek noteikti administratvie ri, kas radtu kaitjumu.

2.2.5. godgums: reguljums

Cik liel mr spk esoie tiesbu akti nodroina izpildvaras godgumu?

vrtjums: 75 / 100

Intereu konflikta likums ir btiskkais tiesbu akts godguma nodroinanai. Likums attiecas uz valsts amatpersonm, tostarp Ministru kabineta amatpersonm. Likum noteikti valsts amatpersonas amata savienoanas ierobeojumi, kas auj ministriem ieemt tikai atsevius amatus paralli darbam Ministru kabinet, amatu, kuru vii ieem saska ar likumu vai Saeimas apstiprintajiem starptautiskajiem lgumiem, amatu arodbiedrb, biedrb vai nodibinjum, politiskaj partij, politisko partiju apvienb vai reliiskaj organizcij, veikt pedagoga, zintnieka, rsta, profesionla sportista un radoo darbu, citu amatu vai darbu Saeim vai Ministru kabinet, ja to nosaka Saeimas un ts institciju lmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rkojumi, amatu, kuru vii ieem starptautiskajs organizcijs un institcijs, ja to nosaka Saeimas lmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rkojumi (Intereu konflikta likums, 7. panta otr daa). Ldzgi k citas valsts amatpersonas, ministri nedrkst gt ienkumus no kapitla dam un akcijm, k ar jebkda cita veida vrtspapriem komercsabiedrbs, kas reistrtas beznodoku vai zemu nodoku valsts un teritorijs saska ar Ministru kabineta noteikumiem (Intereu konflikta likums, 9. panta tre daa). Amata ieemanas laik un divus gadus pc deputta pilnvaru termia beigm ministri nedrkst bt tdas komercsabiedrbas dalbnieki, akcionri, biedri vai tdi individulie komersanti, kas saem pastjumu par iepirkumu valsts vai pavaldbas vajadzbm, valsts finanu ldzekus, valsts garanttus kredtus vai valsts privatizcijas fonda ldzekus, izemot gadjumus, kad tos pieir atklta konkursa rezultt (Intereu konflikta likums, 10. panta 1. un 2. daa). Izemot iepriek mintos gadjumus, uz ministriem neattiecas virkne likum noteikto ierobeojumu. Likum nordts, ka ierobeojumi neattiecas uz ministriem gadjumos, kad mints valsts amatpersonas piedals valdbas administratvo aktu izdoan, rjo normatvo aktu vai politisko lmumu pieeman vai lmuma pieeman par sava atalgojuma noteikanu vai sevis iecelanu, ievlanu vai apstiprinanu amat (Intereu konflikta likums, 11. panta 5. un 6. daa).
102 Bijuais ministrs ers no valsts saems 10 000 latu par morlo kaitjumu. LETA, 2010. gada 2. jnijs http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/bijusais-ministrs-gegers-no-valsts-sanems-10-000-latu-par-moralo-kaitejumu-736310 103 Fizisko personu mantisk stvoka deklaranas likumprojekta anotcija. http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?dateFrom=2010-0916&dateTo=2011-09-16&text=Mantisk%C4%81+st%C4%81vok%C4%BCa&org=0&area=0&type=0 52

Valsts amatpersonm, tostarp ministriem, ir aizliegts pieemt dvanas. Valsts amatpersonai, pildot amata pienkumus, ir atauts pieemt diplomtisks dvanas jeb dvanas, ko rvalsts delegcija vai oficila amatpersona pasniedz Latvijas valsts amatpersonai diplomtiskaj protokol noteiktaj krtb (Intereu konflikta likums, 13.1 panta pirm daa). Valsts amatpersonai rpus amata pienkumu pildanas ir aizliegts pieemt dvanas, ja attiecb uz dvintju valsts amatpersona divu gadu laik pirms dvanas saemanas ir veikusi ar amata pienkumu pildanu saisttas darbbas. Tpat ar situcijs, kad amatpersona rpus amata pienkumu pildanas ir piemusi dvanas no fiziskajm vai juridiskajm personm, t nav tiesga attiecb uz dvanas devju divu gadu laik pc dvanas saemanas veikt ar amata pienkumu pildanu saisttas darbbas (Intereu konflikta likums, 13.2 panta 1. un 2. daa). Intereu konflikta likums uzliek par pienkumu ministriem iesniegt amatpersonas deklarciju, kas ir publiski pieejamas tiesaist. Ministru kabinetam nav izstrdts uzvedbas kodekss. 2009. gad valdba k vienu no KNAB uzdevumiem noteica izstrdt Ministru kabineta tikas kodeksu. ds dokuments tika izstrdts, tau joprojm nav pieemts neviennozmg politisk atbalsta d. Nav izstrdts normatvais reguljums trauksmes clju aizsardzbai. Viengi Darba likums nosaka: Aizliegts sodt darbinieku vai citdi tiei vai netiei radt viam nelabvlgas sekas tpc, ka darbinieks darba tiesisko attiecbu ietvaros pieaujam veid izmanto savas tiesbas, k ar tad, ja vi inform kompetents iestdes vai amatpersonas par aizdomm par noziedzga nodarjuma vai administratva prkpuma izdaranu darbaviet (Darba likums, 9. panta pirm daa). 2011. gada aprl Saeima piema grozjumus Intereu konflikta likum, kas nosaka to amatpersonu un valsts prvald nodarbinto aizsardzbu, kuri zio par citu amatpersonu iespjamo intereu konfliktu (Intereu konflikta likums, 20. panta septt daa, 21.1. pants). Kopum tiesiskaj reguljum ietvertie mehnismi godaprta veicinanai ir apmierinoi, tomr tas, ka uz ministriem neattiecas virkne Intereu konflikta likum noteikto ierobeojumu, ir btisks trkums. Nepietiekama trauksmes clju aizsardzba un tikas kodeksa neesamba nav btiskks nepilnbas (izpildvaras novrtjuma kontekst), tomr ar ie jautjumi ir jrisina.

2.2.6. godaprta mehnismi: prakse

Cik liel mr izpildvaras godgums tiek nodroints praks?

vrtjums: 50 / 100

paas baas rada ministru praktizt amatu savienoana ar biznesa interesm. Piemram, Ainrs lesers, bijuais Ekonomikas ministrs (26.11.1998.-10.05.1999.) un divreiz Satiksmes ministrs (09.03.2004.-17.03.2006. un 07.11.2006.-12.03.2009.), savas politisks karjeras laik vienlaikus bija ar ietekmgs uzmjs. Pret Ainru leseru netika uzskts kriminlprocess, tau vi vairkkrt ticis saistts ar nepotisma atbalstapaas baas rada ministru nu un darjumu slganu ar biznesa partneriem. Esot praktizt amatu savienoana Satiksmes ministra amat, vi uzraudzja VAS Latvijas Pasts darbbu; kad tika nojaukta kdreizj centrl Latar biznesa interesm. vijas pasta ka, zeme, uz kuras t atrads, vlk tika izrta Ainra lesera bijuajiem biznesa partneriem. Strdjot Satiksmes ministrij, vi izveidoja sev lojlu personu loku. s t.s. lojls personas (ieskaitot Ainra lesera oferi un ofera dlu) tika ieceltas dados ienesgos amatos valstij piederoajos uzmumos, piemram, VAS Rgas Starptautisk lidosta, VAS Latvijas Dzelzce un ts struktrvienbs, nacionlaj lidsabiedrb airBaltic u.c. Iecelana amat nereti sakrita ar ziedojumiem Ainra lesera partijai.104
104 Deputta profils: Ainars lesers. Deputti uz delnas.lv, Delna. http://www.deputatiuzdelnas.lv/deputatu-kandidati/ainars-slesers.html 53

Vl viena persona, kura ilgstoi darbojs izpildvar, ir Aigars Kalvtis (Zemkopbas ministrs: 01.03.1999.-05.05.2000., Ekonomikas ministrs: 05.05.2000.-07.11.2002., Ministru prezidents: 02.12.2004.-20.12.2007.), piemram, vi aktvi atbalstja mazo hidroelektrostaciju (HES) bvniecbas politiku. Mazo HES saraoto elektroeneriju VAS Latvenergo ieprk par dubultu tarifu. aj biznes nozmgu vietu iema ar premjera Aigara Kalva vrdu saisttas personas, to skait ar via sieva.105 Citi ministri intereu konflikta situcijs nonkui saldzinoi retk. Piemram, Aizsardzbas ministrs irts Valdis Kristovskis 2001. gad piema Lielbritnijas militr uzmuma British Aerospace Defence Systems Limited uzaicinjumu piedalties uzmuma apmakst braucien uz BAE Systems rkoto izstdi, noformjot to k komandjumu. is uzmums bija viens no pretendentiem konkurs par radaru piegdi Baltijas gaisa telpas novroanas sistmai (BALTNET). 2008. gada aprl sabiedrbai kuva zinms, ka pau uzdevumu ministre elektronisks prvaldes liets Ina Gudele rkojusi savas dzimanas dienas svinbas par valsts budeta ldzekiem, iztrjot 800 latu. Ministre demisionja un KNAB uzska kriminlprocesu par dienesta stvoka aunprtgu izmantoanu.106 Savukrt Ekonomikas ministrs Artis Kampars saska ar amatpersonas deklarciju no sievas, kura nav nodarbinta, dvan samis 27 tkstous latu. Turklt kds anonms investors veicis avansa maksjumu par ministra uzmuma kapitldau iegdi, tomr pc publiski pieejams informcijas, s kapitldaas taj brd vl bija ministra paum.107 Kopum Arta Kampara uzmjdarbba nesusi ievrojamus zaudjumus, turklt vi ir vairkkrt publiski izteicies par grtbm nodroint savu imeni. ie fakti, kurus ministrs nav pilnb izskaidrojis, rada baas par via nestabilo finanu situciju un iespjamajiem korupcijas riskiem vai pat kukuoanu.108 2010. gada mart valdba atva izcirst aptuveni 70 priedes kpu aizsargjosl toreizj Rgas vicemra Ainra lesera un via sievas, Saeimas deputtes Ineses leseres paum.109 is valdbas lmums radja aiotu sabiedrb. dus gadjumus sabiedrba vrt k prmrgas priekrocbas un saista tos ar korupciju. Trauksme celana par izpildvaras prkpumiem notiek reti. Viens no skakajiem gadjumiem bija, kad divi Valsts kancelejas darbinieki pirmie pamanja plnoto digitalizcijas afru (2006. gada septembr Stokholmas rjtiesa atzina, ka Kempmayer Media jatdod 3,83 miljoni latu, kas samaksti par digitls TV ievieanu Latvij; lieta joprojm tiek izskatta ties). 110Abiem ierdiem vlk bija jpamet darbs Valsts kancelej. Plasazias ldzekos ik pa laikam tiek publicta informcija par dada rakstura intereu konfliktiem un ministru darbbas salgoanu ar privtajm (uzmjdarbbas) interesm. Tomr nav pietiekamu pierdjumu, kas liecintu par ministru kriminla rakstura koruptvm darbbm.

2.3. lOma 2.3.1. valsts prvaldes prraudzba: reguljums un prakse

Cik liel mr izpildvara iesaists valsts prvaldes attstb?

vrtjums: 75 / 100

Saska ar Satversmi valsts prvaldes iestdes ir padotas Ministru kabinetam (Satversme, 58. pants). Tas nozm, ka Ministru kabinets kontrol visas valsts prvaldes iestdes, izemot,
105 Rulle, B. Lai ar drga, za enerija ir mod. Diena.lv, 2006. gada 13. novembris. http://www.diena.lv/lat/politics/printed/lai_arii_daarga_ zaljaa_energjija_ir_modee 106 Sk kriminlprocesu par Gudeles zemeu tortes lietu. Delfi.lv, 2008. gada 21. oktobris. http://www.delfi.lv/news/national/criminal/sakkriminalprocesu-par-gudeles-zemenu-tortes-lietu.d?id=22213601 107 Sprance, I. Kamparam naudu avans iedevis anonms investors. Ir.lv, 2011. gada 8. aprlis. http://www.ir.lv/2011/4/8/kamparam-naudu-avansaiedevis-anonims-investors 108 Nikolajeva, O. Vai ir saistba starp Kampara finansm un emeru sanatorijas privatiztju?. Pietiek.com, 2011. gada 13. aprlis. http://pietiek.com/ raksti/vai_ir_saistiba_starp_kampara_finansem_un_kemeru_sanatorijas_privatizetaju 109 JAB apstrd valdbas lmumu par prieu izciranu lesera paum. LETA, 2010. gada 6. marts. http://www.delfi.lv/news/national/politics/jabapstrid-valdibas-lemumu-par-priezu-izcirsanu-slesera-ipasuma.d?id=30386317 110 Jemberga, S. Astokjis. Diena.lv, 2009. gada 18. janvris. http://www.diena.lv/sabiedriba/astonkajis-646930 54

piemram, Latvijas Banku. Formli valdbas un ministru rcb ir nepiecieamie tiesiskie ldzeki, lai prvaldtu un uzraudztu civildienesta darbu. 2009. un 2010. gada valsts prvaldes vadba vairk koncentrjs uz iespjm atrast jomas, kas autu samazint budeta izdevumus. aj laika posm tika skts valsts iestu funkciju audits, lai optimiztu administratvo resursu izmantoanu. Ministriju iesniegt informcija liecina, ka funkciju samazinanas rezultt kopj ekonomija 2009. gad bija 719 milj. latu, tai skait, delejot funkcijas vai reorganizjot daas valsts aentras.111 Ldzgs uzdevums tika stenots ar 2010. gad tika izveidota Funkciju vrtanas darba grupa, kur piedaljs Latvijas Pavaldbu savienbas, Latvijas Darba devju konfedercijas, Latvijas Tirdzniecbas un rpniecbas kameras, Latvijas Brvo arodbiedrbu savienbas, Finanu ministrijas un Valsts kancelejas prstvji. 2010. gada august darba grupa Ministru prezidentam iesniedza ziojumu ar ieteikumiem valsts finansto funkciju optimizanai.112 Lai gan ministrijas un citas valsts iestdes iebilda, ierosintie optimizcijas paskumi kalpoja par pamatu ietaupjumiem valsts budet.113 Valsts kancelejas politikas attstbas un koordincijas funkciju ierobeoana iezm formli nedeklartu virzbu uz valsts prvaldes decentralizciju. Saska ar Guntas Veismanes teikto, tas pastiprina Koalcijas padomes ietekmi uz politikas veidoanas procesu. 2011. gada aprl pareizj Valsts kancelejas vadtja Elita Dreimane nordja: Btu jpalielina stratisks analzes kapacitte, jo iepriek daudz laika tika trts tiei tehnisku jautjumu koordinanai un risinanai, bet mazk pttas ministriju iniciatvas sasaist ar valdbas rcbas plnu un iepriek pieemtajiem politikas plnoanas dokumentiem.114 Nkotne rds, vai jaunizveidotais Prresoru koordincijas centrs sekmgi stenos pareiz novjinto valsts prvaldes attstbas politikas plnoanas un koordincijas funkciju. Ikvienam ministram formli ir tiesbas dot rkojumus valsts sekretram un citm ministrijas amatpersonm un darbiniekiem un atcelt to izdotos iekjos normatvos aktus, lmumus un rkojumus, izemot administratvos aktus, k ar stenot ministrijas administratv vadtja kompetenci (Valsts prvaldes iekrtas likums, 19. panta otr daa). Tau praks spja vadt ministrijas ierdu darbu ir atkarga no attiecg ministra personbas un citiem apstkiem. Vienlaikus Gunta Veismane norda: Nav aubu, ka vii [ministri] pieprasa efektvu ierdu darbu. Tomr valdba un ministri reti izmanto iespju motivt un mudint civildienestu ievrot vl lielku atkltbu sav darb. Palaik iestdm katru gadu Finanu ministrij jiesniedz informcija par valsts budeta programmu izpildi, tau ldz im nebija pienkums prskat iekaut informciju par valsts budeta programmu rezulttu un to rezultatvo rdtju izpildi.115 2011. gada 23. august valdba piema instrukciju, kas paredz, ka iestdm, skot ar 2012. gadu, bs jatskaits par budeta uzdevumu izpildi.116

2.3.2. tiesbu sistma: reguljums un prakse

vrtjums: 75 / 100

Cik augstu izpildvarai prioritu skal ir ca pret korupciju un atbildbas veicinana? Izpildvaras darbba atbildbas veicinanas un pretkorupcijas jom ir neviennozmga. Divi Ministru prezidenti Aigars Kalvtis (2004.-2007. g.) un Ivars Godmanis (2007.-2009. g.) izmantoja gan leitmus ldzekus, gan ldzekus, kas, pai Aigara Kalva gadjum, robeojas ar neliku111 Sk valsts funkciju izvrtanas pirmo posmu. 2010. gada 1. jnijs. http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/jaunumi/010610/ 112 Funkciju izvrtanas darba grupa iesniedz prieklikumus valsts funkciju optimizcijai. 2009. gada 1. septembris. http://www.mk.gov.lv/lv/vk/ funkciju-audita-komisija/jaunumi/310810/ 113 Kaoka, I., Jkobsone, L. Premjera palgs Nr. 1. Politika.lv, 2011. gada 27. aprlis. http://www.politika.lv/temas/politikas_kvalitate/premjera_paligs_nr_1/ 114 Turpat. 115 Ministrijm bs jatskaits par budeta uzdevumu izpildi. Delfi.lv, 2011. gada 23. augusts. http://bizness.delfi.lv/budzets_un_nodokli/ministrijambus-jaatskaitas-par-budzeta-uzdevumu-izpildi.d?id=40249379 116 Instrukcija par valsts budeta izpildes analzi. Apstiprinta MK 2011. gada 23. august. 55

mgu rcbu, piemram, cenoties atstdint no amata KNAB vadtju Alekseju Loskutovu. Nereti ir izskanjis viedoklis, ka tiei KNAB darba efektivitte radja du nepatiku no valdoo politiu puses. Valdbas centieni vainagojs ar pankumiem 2008. gada vasar, kad KNAB prieknieks tika atlaists no amata par bezdarbbu, pieaujot naudas pazuanu no biroja seifa. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis iebilda pret nkamo KNAB vadtju Normundu Vilnti (2009.-2011. g.), kura vadb biroj izcls ilgstoi konflikti starp vadtju un lielu dau KNAB darbinieku. Pdjo gadu laik valdba ir stenojusi tikai atsevius pretkorupcijas paskumus. 2009. gada septembr MK komiteja izskatja, bet neatbalstja tikas vadlniju projektu valsts prvaldes un pavaldbu amatpersonm, kuras Neskatoties uz to, ka ir izstrdts iesaists politiskaj darbb. Dokument tika Ministru kabineta tikas kodekss, aplkoti ar tdi jautjumi k politisks amatvaldba to joprojm nav apstiprinjusi personas prvaldes amata priekrocbu neizmantoana politisks karjeras sekmanai, lai neprkptu ldztiesgu iespju principu attiecb uz politiskajiem konkurentiem, un politisks amatpersonas komunikcija ar sabiedrbu prvaldes amata ietvaros.117 Neskatoties uz to, ka ir izstrdts Ministru kabineta tikas kodekss, valdba to joprojm nav apstiprinjusi. Papildus visprgiem tikas principiem dokuments ietver tdas normas k aizliegumu ministram izmantot valsts prvaldes administratvos un darbinieku resursus savas politisks partijas darbbas nodroinanai vai popularizanai (piemram, priekvlanu aitcijai), prasbas atturties no lmuma pieemanas, ja tas var radt aubas par ministra objektivitti un neitralitti, un publiskot informciju par lobtjiem.118 2008. gada jlij Ministru kabinets apstiprinja koncepciju par lobanas tiesisks reglamentcijas nepiecieambu, paredzot lobanas atkltbas pamatprincipu noteikanu institciju tikas kodeksos un vairkos normatvajos aktos.119 Vlk, 2010. gada novembr, ie prieklikumi tika noraidti: Kaut ar valdba pauda konceptulu atbalstu prasbai, ka informcijai par lobtjiem jbt publiski pieejamai, Korupcijas novranas un apkaroanas birojam tika uzdots atkrtoti izvrtt iespjamos risinjumus, lai nodrointu, ka informcija par lobtjiem btu publiski pieejama un vienlaikus vism iestdm netiktu uzdotas jaunas funkcijas.120 da nostja princip apturja iespju tlk virzt ar citus prieklikumus, jo liela daa no tiem radtu papildu slodzi valsts iestdm. Prskattais politikas plnoanas dokuments tika apstiprints MK komitej 2011. gada 29. august. Pozitvi vrtjams valdbas atbalsts valsts finansjuma ievieanai politiskajm partijm (kas tiek saistts ar partiju atkarbas mazinanu no privtajiem ziedotjiem; likums Saeim tika pieemts 2010. gad), savukrt 2011. gada 5. aprl valdba piema pc ilgm diskusijm un daiem neveiksmgiem minjumiem tapuo nulles deklarcijas likumprojektu, kas paredz, ka iedzvotjiem, kuru uzkrjumi prsniedz noteiktu slieksni, ir jiesniedz mantisk stvoka deklarcija.121 Paredzams, ka is reguljums, kas, jatzst, ir strdgs, novrss korumptu amatpersonu iespjas izmantot neizskaidrojamas izcelsmes materilos ldzekus. 2011. gada jnij Ministru kabinets, balstoties uz enerlprokurora vadtas komisijas ieteikumiem, rosinja Saeimu atbrvot no amata plai kritizto KNAB vadtju Normundu Vilnti. Lai gan izpildvaras rcba pretkorupcijas virzien nav bijusi konsekventa, tomr ik pa laikam Ministru kabinets pieem progresvus lmumus, kas sekm korupcijas apkaroanu.
117 Korupcijas C. Prskats par korupciju pretkorupcijas politiku Latvij. Nr.10. Providus, 2009. g., 10. lpp. http://korupcijas-c.wdfiles.com/local--files/ korupcijas-c-nr-10-2009-gada-otrais-pusgads/Nr%2010%20LV 118 Turpat. 12 lpp. 119 Turpat. 9. lpp. 120 Turpat 13. lpp. 121 Ar valdba atbalsta nulles deklarcijas ievieanu ar nkamo gadu. www.delfi.lv 5 April 2011. http://www.delfi.lv/news/national/politics/arivaldiba-atbalsta-nulles-deklaracijas-ieviesanu-ar-nakamo-gadu.d?id=37824607 56

2.4. rekOmendcijas
Prresoru koordincijas centrs jnodroina ar nepiecieamajiem resursiem, lai tas vartu sekmgi veikt plnoanas, uzraudzbas un koordinjos funkcijas. Jizstrd kritriji, kas paredz sniegt pamatojumu normatvo aktu izskatanai Ministru kabinet steidzambas krt. Viens no risinjumiem ir noteikt skaita ierobeojumu d krt pieemtajiem normatvajiem aktiem. Jprskata ldzinjs normas intereu konflikta novranai Ministru kabinet, lai sptu kontrolt vismaz riskantks situcijas, piemram, ievieot prasbu deklart/ atzt intereu konfliktu, ja tds rodas prrunu vai lmumu pieemanas proces. Jprskata un japstiprina Ministru kabineta tikas kodekss. Tpat ar japstiprina tikas vadlnijas valsts amatpersonm, kuras iesaists politiskaj darbb. Izpildvarai jpieir augstka prioritte pretkorupcijas jautjumu risinanai un no jauna darba krtb jiekauj jautjumi par lobanas reguljumu, k ar jstiprina korupcijas risku vadba valsts iestds. Izpildvarai darba krtb jiekauj jautjums par trauksmes clju aizsardzbas tiesisk reguljuma izstrdi un ievieanu.

57

3. tiesu vara
Kopum tiesu varas neatkarba Latvij tiek respektta, lai gan vrojama samr liela izpildvaras un likumdevjvaras loma tiesu varas prstvju iecelan. Tiesas strd atklti, tomr piekuve atseviiem spriedumiem ir apgrtinoa. Pareiz spk esoais tiesiskais reguljums ietver nepiecieams normas, kas nosaka tiesneu godgumu; pierdjumu par korupciju tiess nav daudz. Tomr joprojm nav vrojama pilnga uzticba tiesu sistmas godgumam. Tam ir vairki iemesli: pirmkrt, atseviu tiesneu netiska rcba, otrkrt, sabiedrbas nepilng izpratne par tiesu pilnvarm un darbbas ierobeojumiem. Tiesas ir kompetentas izskatt ar korupciju saisttas lietas, tomr lnais tiesvedbas process apgrtina lmumu pieemanu liets, kurs iesaistti daudzi apsdztie un/vai liecinieki.

tiesu vara
kapacitte 75 / 100 Prvaldba 75 / 100 loma 75 / 100 rdtjs resursi neatkarba atkltba atbildba godgums izpildvaras prraudzba ar korupciju saisttu lietu ierosinana

kopjais plra vrtjums: 75 / 100 reguljums Prakse 75 75 75 75 100 75 100 50 75 50 75 75

struktra un organizcija
Latvij pastv trs lmeu tiesu sistma. Rajona (pilstas) tiesas kalpo k pirms instances tiesas civilliets un kriminlliets. Administratv rajona tiesa, kas ar ir pirms instances tiesa un formli uzskatma par vienu tiesu, kaut darbojas piecs Latvijas viets, ir atsevia tiesa, kas nodalta no visprjs jurisdikcijas tiesm. Nkamaj lmen darbojas apgabaltiesas: piecas strd ar civillietm un kriminllietm un viena ir atsevia administratv apgabaltiesa. Apgabaltiesa var bt pirms instances tiesa (saretm vai apjomgm lietm) un apelcijas instance civillietm, kriminllietm un administratvajm lietm, kuras izskatjusi rajona (pilstas) tiesa. Augstk tiesa sastv no divm paltm (Civillietu tiesu palta un Kriminllietu tiesu palta) un Senta (ar atseviiem departamentiem administratvajm, civillietm un kriminllietm). Paltas ir apelcijas instances tiesas lietm, kuras pirmaj instanc izskattas apgabalties. Sents ir tres instances jeb kascijas instances tiesa. Atsevii darbojas Satversmes tiesa, kas izskata lietas par likumu un citu normatvo aktu atbilstbu Satversmei.

3.1. kaPacitte 3.1.1. resursi: reguljums

vrtjums: 75 / 100

Vai tiesiskais reguljums nodroina atbilstou tiesu varas prstvju atalgojumu un piemrotus darba apstkus? Valsts un pavaldbu institciju amatpersonu un darbinieku atldzbas likums (Atldzbas likums) nosaka ar tiesu amatpersonu tiesneu un prokuroru atalgojumu. Rajona (pilstas)
58

tiesas tiesnea bez kvalifikcijas klases mnealgu nosaka, to pieldzinot valsts ties prvaldes iestdes juridisks struktrvienbas vadtja mnealgas maksimlajam apmram (Atldzbas likums, 6.1 panta pirm daa). Citu tiesneu mnealgu nosaka, rajona (pilstas) tiesas tiesnea bez kvalifikcijas klases mnealgai piemrojot koeficientu, skot no 1,1 (piemram, rajona (pilstas) tiesas prieksdtja vietniekam) ldz 2,62 Satversmes tiesas prieksdtjam(Atldzbas likums, 6.1 panta otr daa). Papildus tam tiesneiem tiek pieirtas piemaksas atbilstoi to kvalifikcijas pakpei (Atldzbas likums, 15. panta ceturt daa); tiesa, 2011. gada 9. jnij kvalifikcijas pakpes tika atceltas (grozjumi ldz ptjuma pabeiganai vl nebija stjuies spk). Prokuroru atalgojums ir piesaistts tiesneu atalgojumam. Plnots, ka no 2013. gada 1. janvra spk stsies jauna tiesneu profesionls darbbas izvrtanas sistma. Atalgojuma sistma tiek prskatta, emot vr ekonomisko situciju valst (iekzemes kopprodukta izmaias, produktivittes izmaias, inflcija, deflcija) un citus kritrijus. Eso atalgojuma sistma tika pieemta pc plam disTas, ka tiesneu atalgojums ir noteikts likum kusijm. 2003. gad likums Par un ka likuma grozjumus iespjams apstrdt tiesu varu tika grozts, paredzot Satversmes ties, sniedz zinmas garantijas pret sistmu tiesneu atalgojuma noteikanai un pakpeniskai paaugpatvagu atalgojuma samazinanu stinanai. Tomr finanu krzes rezultt, kas spcgi ietekmja ekonomisko situciju, skot no 2008. gada novembra likum ir veikti vairki grozjumi, kas ierobeoja algu pieaugumu un vlk pat pazeminja atalgojuma lmeni. Tiesnei os grozjumus apstrdja Satversmes ties un 2010. gada 18. janvr un 22. jnij tiesa anulja atsevius likum iekautos nosacjumus. obrd spk eso atalgojuma sistma ir apaubms kompromisa rezultts, kuru likumdevjs apstiprinja 2010. gada decembr. 2011. gada aprl tiesnei un prokurori atkrtoti apstrdja likumu Satversmes ties.122 2011. gada august lieta vl tika gatavota izskatanai. Tas, ka tiesneu atalgojums ir noteikts likum un ka likuma grozjumus iespjams apstrdt Satversmes ties, sniedz zinmas garantijas pret patvagu atalgojuma samazinanu. Neskatoties uz to, ekonomisks situcijas pasliktinans var bt iemesls tiesneu atalgojuma samazinjumam. Tiesu administrcija, kas ir Tieslietu ministrijas pakautbas iestde, sagatavo ikgadjo budeta pieprasjumu tiesm, izemot Augstko tiesu un Satversmes tiesu. Tieslietu ministrija saem Tieslietu padomes viedokli par budeta pieprasjumu, ko pc tam reiz ar budeta pieprasjumu nosta Finanu ministrijai. Augstk tiesa un Satversmes tiesa paas sagatavo budeta pieprasjumus. Augstk tiesa iesniedz budeta pieprasjumu Tieslietu padom viedoka snieganai. Pat ja Tieslietu padomes viedoklis par iesniegto budeta pieprasjumu atiras, tas neaptur budeta iesnieganu Finanu ministrijai (likuma Par tiesu varu 50.2 pants). Augstks tiesas un Satversmes tiesas budeta pieprasjumi nevar tikt grozti, pirms ikgadjais likums par valsts budetu ir nodots izskatanai Ministru kabinet. Tiesu vara piedals sava budeta veidoan, bet tai nav veto tiesbu un nav ar noteikts, cik liela valsts budeta daa ir jpieir tiesu varai. Budeta likums, kas nosaka budeta, tostarp Augstks tiesas un Satversmes tiesas budeta, izstrdanas, apstiprinanas un izpildes krtbu, tika apstrdts Satversmes ties. Tiesa secinja, ka vairku neatkargu institciju rcb nav mehnismu savu budeta pieprasjumu aizstvbai Ministru kabinet un Saeim. 2010. gada 25. novembr Satversmes tiesa lma, ka vairki likum iekautie nosacjumi neatbilst Satversmei.123 emot vr Satversmes tiesas
122 Ierosinta lieta par izmaim tiesneu, zemesgrmatu tiesneu un prokuroru atalgojuma sistm. Satversmes tiesas paziojums presei, 2011. gada 9. maijs. http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/pr_ierosin_tiesnesi_prokurori.htm 123 Par Likuma par budetu un finanu vadbu 19. panta piekts daas, Valsts kontroles likuma 44. panta otrs daas un Tiesbsarga likuma 19. panta otrs daas atbilstbu Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 87. pantam. Satversmes tiesas spriedums, 2010. gada 25. novembris. 59

spriedumu, Saeima 2011. gada jnij un jlij piema grozjumus Budeta likum, paredzot tiesbas Satversmes tiesai un Augstkajai tiesai sniegt viedokli par iestdes budeta pieprasjumu, k ar iekaut viedokli Ministru kabineta sdes protokol, ko pievieno likumprojektam, to virzot uz Saeimu. 2012. gada valsts budeta sastdanas process pards o grozjumu ietekmi.

3.1.2 resursi: prakse

vrtjums: 75 / 100

Vai tiesu varai ir pieejami nepiecieamie finanu, cilvku un infrastruktras resursi efektvas darbbas nodroinanai? Tiesu varas budeta veidoana praks atbilst iepriek apraksttajai krtbai. 2009. un 2010. gad, kad tika reformta atalgojuma sistma, sks asas diskusijas par tiesu varas iesaistanos finansjuma noteikan. Saska ar Latvijas tiesneu biedrbas prezidentes un Bauskas rajona tiesas prieksdtjas Ivetas Andnes teikto, izpildvara nav patiesa ts komunikcij ar sabiedrbu par konsultcijm ar tiesu varu. Likumprojekti netika iesniegti izskatanai nedz Latvijas tiesneu biedrb, nedz Latvijas Administratvo tiesneu biedrb; tpat ar netika sasaukta tiesneu konference, kur vartu apspriest finanu un socils garantijas, k ar citus btiskus tiesneu darba jautjumus.124 Tas, vai tiesneu atalgojums ir samrgs, ir strdgs jautjums. Neskaidrba pards Ivetas Andnes 2010. gada decembr teiktaj, ka ir grti spriest, vai paredztais tiesneu atalgojuma lmenis ir konkurtspjgs un atbilstos. Ir vl grtk pateikt, kdam tam jbt, lai garanttu tiesneu neatkarbu. Plnotais atalgojuma apmrs var motivt tiesneu palgus, kuru pareizjais atalgojums ir 250 lati mnes, kandidt uz tiesnea amatu. Tau jatceras, ka juristi, kuri ilgstoi strdjui dads institcijas un ir samui saldzinoi augstu atalgojumu, ar ir tiesnea amata kandidti.125 Cilvkresursu trkums Latvijas tiess ir pastvga problma. Nesen veiktaj ptjum tiesu sistm nodarbintie, piemram, tiesnei, prokurori, notri, zvrinti advokti un tiesu izpildtji, k ar izpildvaras prstvji, piemram, tieslietu ministrs, Tieslietu ministrijas un Tiesu administrcijas ierdi izteikui viedokli ka, tiesneu trkums ir btiskk problma, kas ietekm visu tiesu sistmu, it pai tiesu efektivitti un kvalitti. Daudzs tiess tiesnei ir prslogoti, un tas ietekm gan lietu izskatanas trumu, gan ar kvalitti. iemesla d ir apgrtinta ar tiesneu tlkizgltba un pat kvalifikcijas uzturana.126 K nordts mintaj ptjum, tiesneu kvalifikcija kopum tiek vrtta k laba vai pat izcila: Tiesnei kompetences zi sevi vrt kopum pozitvi. Reizm esot problmas ar jaunajiem tiesneiem, tau tas prsvar ir pieredzes trkuma d. Daudzs tiess tiesnei ir prslogoti, [..] Ar citi respondenti lielko dau tiesneu vrt un tas ietekm gan lietu izskatanas k pietiekami kompetentus. Tomr vienmr seko trumu, gan ar kvalitti iebildes, ka ir atsevii tiesnei, kuru kvalifikcija nav atbilstoa.127 Latvijas Tiesneu mcbu centrs nodroina tiesneu un tiesu darbinieku tlkizgltbu. Jatzm, ka mcbu vajadzbu pieprasjums un piedvjums ne vienmr ir atbilstos. Turklt bies izmaias normatvajos aktos apgrtina tiesneu zinanu uzturanu aktul lmen. Respondenti apliecina, ka pietiekami biei ir gadjumi, kad tiesnei piemro vecas likumu redakcijas, nezinot par jaunkajiem likumu grozjumiem un papildinjumiem.128
124 Likumdevjs nosaka tiesneu algas: vai strds ir gal. Jurista Vrds, 2010. gada 28. decembris. http://www.juristavards.lv/index.php?menu=DOC&id=223211 125 Turpat. 126 Osipova, S., Strupis, A., Rieba, A. Tiesu varas neatkarbas un efektivittes palielinanas un nostiprinanas reserves. Jurista Vrds, 2010. gada 9. marts. http://www.juristavards.lv/?menu=DOC&id=206150 127 Turpat. 128 Turpat. 60

Latvijas tiesas ir pilnb datoriztas, un tiesneiem ir nodroints vismaz minimls atbalsts, ko sniedz tiesneu palgi un administratvais personls. Joprojm pastv ievrojama atirba starp tiesneu un viu palgu atalgojumu. K norda bijuais Augstks tiesas prieksdtjs, patlaban Augstks tiesas Senta Administratvo lietu departamenta senators Andris Guns, esoais tiesneu palgu atalgojums neatbilst viu zinanm un ieguldjumam. Tas ir neproporcionli zems, saldzinjum ar tiesneu atalgojumu. ai atalgojumu attiecbai ir jmains par labu tiesneu palgiem.129 Ar Saeimas Juridisk biroja juriskonsults Jnis Pleps atzst, ka tiesneu un viu palgu atalgojumu starpba ir prmrga.130 emot vr Latvijas ekonomisko situciju, tiesu varai pieejamie resursi ir vrtjami k atbilstoi, lai gan augsto neizskatto lietu skaitu skaits biei tiek saistts ar nepietiekamo tiesneu skaitu.131 Pc Ja Plepa domm problmas rada ar tiesu darba telpas liela daa no tm atrodas vecs ks, pai ts, kas ir rpus Rgas, un nav piemrotas tiesas vajadzbm.132

3.1.3 neatkarba: reguljums

Cik liel mr normatvais reguljums nosaka tiesu varas neatkarbu?

vrtjums: 75 / 100

Vairkas Satversm ietverts normas attiecas uz tiesu varu. Pamatlikum noteikta tiesu sistmas uzbve: rajona (pilstu) tiesas, apgabaltiesas, Augstk tiesa un Satversmes tiesa (Satversme, 82. pants un 85. pants). Satversm noteikts, ka tiesnei ir neatkargi un viengi likumam padoti (Satversme, 83. pants). Papildus tam tiesu neatkarbas princips ir noteikts Eiropas Cilvktiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencijas 6. pant. T k Satversm iekautie noteikumi ir kodolgi, iespja tos grozt, lai ierobeotu tiesu varas neatkarbu, ir tikai teortiska. Satversmi Saeima var grozt sds, kurs piedals vismaz divas tredaas Saeimas loceku. Grozjumus pieem trijos lasjumos ar ne mazk k divu tredau kltesoo deputtu balsu vairkumu (Satversme, 76. pants). Visus tiesneus amat iece Saeima. Rajona (pilstas) tiesas, k ar apgabaltiesas tiesneus iece pc tieslietu ministra prieklikuma (Likums Par tiesu varu, 60. panta pirm daa, 61. pants). Augstks tiesas tiesneus apstiprina pc Augstks tiesas prieksdtja prieklikuma (Likums Par tiesu varu, 62. pants). ie prieklikumi tiek izteikti, pamatojoties uz tiesneu kvalifikcijas kolijas atzinumu (Likums Par tiesu varu, 57. un 59. pants). Rajona (pilstas) tiesu tiesneus iece amat uz trs gadiem. Pc termia beigm Saeima apstiprina tiesnesi amat bez pilnvaru termia ierobeojuma vai iece amat atkrtoti uz laiku ldz diviem gadiem (Likums Par tiesu varu, 60. panta 1. un 2. daa). Apgabaltiesas un Augstks tiesas tiesneus amat apstiprina Saeima bez pilnvaru termia ierobeojuma (Likums Par tiesu varu, 61. un 62. pants). Izvirztie kritriji tiesnea amata kandidtam ir formli un pamat saistti ar kvalifikcijas prasbm. Saska ar likumu par tiesnesi var strdt tikai Latvijas pilsonis augsti kvalificts un godgs jurists (Likums Par tiesu varu, 51. panta pirm daa). Tiesnea amata kandidtu atlase notiek atklt pretendentu konkurs (Likums Par tiesu varu, 51. panta tre daa). Par rajona (pilstas) tiesas tiesnesi var iecelt personu, kura: prot valsts valodu augstkaj lmen, ir sasniegusi 30 gadu vecumu, ieguvusi augstko profesionlo vai akadmisko izgltbu (izemot pirm lmea profesionlo izgltbu) un jurista kvalifikciju, k ar maistra vai doktora grdu, strdjusi juridiskaj specialitt vismaz piecus gadus (cits pdjo divu kritriju formuljums stsies spk 2012. gada 1. janvr un ir nokrtojusi kvalifikcijas eksmenu (Likums Par tiesu varu, 52. panta pirm daa). Ir ar vairki nosacjumi, kas liedz personai kandidt uz tiesnea amatu, piemram, kriminlsodmba. Tiesnea amata kandidtus (izemot Augstks tiesas un Satversmes tiesas tiesneu) izvrt
129 130 131 132 Intervija ar Andri Gunu, Augstks tiesas Senta Administratvo lietu departamenta senatoru, 27.04.2011 Intervija ar Jni Plepu, Saeimas Juridisk biroja juriskonsults, 27.04.2011 Nations in Transit 2010 ziojums. Freedom House, 2010. g., 318. lpp. Intervija ar Jni Plepu. 27.04.2011 61

divas institcijas. Pirm ir kandidtu atlases komisija, ko izveido Tiesu administrcijas direktors. T k Tiesu administrcija prstv izpildvaru, o atlases posmu liel mr kontrol tiei is varas atzars. Atlases komisijas sastv ietilpst Tieslietu ministrijas prstvis, divi Tiesu administrcijas prstvji, attiecgs tiesas prstvis un augstkas pakpes tiesas prstvis (Ministru kabineta 03.03.2009. noteikumi Nr. 204 Tiesnea amata kandidta atlases, staans un kvalifikcijas eksmena krtoanas krtba, 10.1.-10.4.apakpunkts). Kandidta izvrtana atlases komisij notiek divs krts tiek veikta strukturta intervija un uzdots rakstisks prbaudjums. Vrtanas kritriji samr detalizti ir aprakstti MK noteikumos. Labkajam kandidtam tiek noteikts staans laiks, pc kura beigm kandidtam ir jkrto kvalifikcijas eksmens otraj izvrtanas institcij Tiesneu kvalifikcijas kolij, kur ietilpst tikai tiesnei no dadiem tiesu sistmas lmeiem un atzariem (kriminl, civil un administratv) (Likums Par tiesu varu, 93. panta otr daa). prbaude ir mutiska un mazk formla. Tiesneu amata kandidtu atlasei ir noteikti detalizti profesionlie kritriji, un Tiesneu kvalifikcijas kolijai ir tiesbas kandidtu noraidt, ja tam nav pietiekams kvalifikcijas. Jatzm, ka nav paredzts izvrtt kandidtu godgumu un reputciju. Ar politiiem ir iespja noraidt kandidtu, nesniedzot lmuma pamatojumu. Tas rada baas, tau ldz im nav domts par problmas risinjumiem (izemot prieklikumu prskatt Saeimas balsojuma nepiecieambu gadjumos, kad jau strdjos tiesnesis priet no viena tiesu sistmas lmea uz citu). Kad tiesnesis ir iecelts amat bez pilnvaru termia ierobeojuma (uz mu), viu nevar no amata atcelt, izemot pc paa vlans, sakar ar ievlanu vai iecelanu cit amat, veselbas stvoka d, ja tas neauj turpint tiesnea darbu, sakar ar likum noteikt amata pildanas maksiml vecuma sasnieganu (65 vai 75 gadi atkarb no tiesas lmea ar iespjamu termia pagarinanu par 2 gadiem), ja tiesnesis notiests un tiesas spriedums stjies likumg spk vai pamatojoties uz tiesneu disciplinrkolijas lmumu (par nopietniem tikas vai disciplinrprkpumiem). Pc 2013. gada 1. janvra vars atcelt ar gadjumos, kad tiesnesis atkrtoti samis negatvu novrtjumu par profesionlo darbbu (Likums Par tiesu varu, 82. pants un 83. pants). Kriminllikums aizsarg tiesneus pret iejaukanos to darb, proti, ir paredzts kriminlsods par tiesnea jebkdu ietekmanu nolk likt rus likumgai lietas iztiesanai vai pankt nelikumga sprieduma vai lmuma pieemanu un pasludinanu (Kriminllikums, 295. pants). Kopum normatvais reguljums paredz btiskkos nosacjumus tiesu varas neatkarbas nodroinanai, lai gan izpildvaras un likumdevjvaras loma tiesneu iecelan dakrt ir prmrga.

3.1.4 neatkarba: prakse

Cik liel mr tiesu vara ir neatkarga no valdbas vai citu puu iejaukans?

vrtjums: 75 / 100

Ir zinmi tikai dai gadjumi, kad mints ierobeot tiesu varas neatkarbu lietu izskatanas laik. Tomr tiesu neatkarbas jom ir novrojama fundamentla problma izteikta tiesu varas atkarba no izpildvaras, it pai tiesneu kandidtu Tiesu neatkarbas jom ir novrojama atlases un virzbas jautjumos, budeta fundamentla problma izteikta sastdan.133 Savukrt runjot par tiesneu ieceltiesu varas atkarba no izpildvaras anas procesu, likumdevjvara vairk nek izpildvara iejaucas tiesu varas neatkarb. Tas, ka Saeimai jbalso par jebkuru tiesnea amata maiu no zemka uz augstka lmea tiesu, pc ekspertu domm, norda uz prlieku likumdevja iesaisti tiesu varas darb. To ilustr gadjumi,
133 Skatt, piemram: Osipova, S., Strupis, A., Rieba, A. Tiesu varas neatkarbas un efektivittes palielinanas un nostiprinanas rezerves. Jurista Vrds, 2010. gada 9. marts. http://www.juristavards.lv/?menu=DOC&id=206150 62

kad Saeima amat neapstiprinja vairkus tiesneu amata kandidtus, kuri pilnb atbilda izvirztajm prasbm un bija sekmgi izturjui visas atlases krtas. T piemram, 2009. gada oktobr Saeima Augstks tiesas tiesnea amat neapstiprinja Mri Vgantu. Eksperti nordja, ka iemesls im lmumam varja bt tiesnea iepriek izdotais orderis Ventspils mra Aivara Lemberga viena no ietekmgkajm personm Latvijas politik apcietinanai.134 Ar 2010. gada decembr Saeima Augstks tiesas tiesnea amat neapstiprinja labi zinmu kriminltiesbu ekspertu, kur tobrd strdja sabiedriskaj organizcij domnc. Izemot Saeimas balsojumus, tiesneu atlases krtba un procesa objektivitte un profesionla norise pdjo gadu laik nav tikusi apaubta. Likumdevja apaubm rcba visredzamk izpauds 2010. gada aprl, kad Saeima noraidja Ja Maiza kandidatru uz enerlprokurora amatu, pc tam kad Augstks tiesas prieksdtjs Jni Maizti nominja uz treo pilnvaru termiu. Daudzi uzskata, ka Saeimas lmums bija saistts ar Ja Maiza lomu vairku augsti stvou amatpersonu korupcijas lietu izmeklan.135 emot vr, to ka balsojums ir aizklts, nav iespjams noskaidrot Saeimas deputtu motivciju Ja Maiza kandidatras noraidanai. Andris Guns norda uz zinmu atriebbu balsojumos par tiesnea amatu kandidtiem: Ms varam izvlties vispiemrotko kandidtu. Bet tad vi dosies uz Saeimu, kur vi kdam nepatiks, jo kdreiz kaut ko ir pateicis, ir darbojies kd NVO vai jau ir strdjis zemka lmea ties un kaut ko izdarjis [kas kdam Saeimas deputtam nav paticis].136 Vienlaikus jnorda, ka tiesneu atcelana no amata pirms to pilnvaru termia beigm notiek reti, un situcijs, kad tas ir noticis, tam ir bijis skaidrs un leitms paAndris Guns: Ms varam izvlties matojums. vispiemrotko kandidtu. Bet tad vi dosies uz Ar tiesu var vrojamas iekSaeimu, kur vi kdam nepatiks, jo kdreiz kaut j nepotisma pazmes, kas zinm ko ir pateicis, ir darbojies kd NVO vai jau ir mr ietekm skotnjo tiesnea strdjis zemka lmea ties amata kandidtu atlasi. Saska ar Andra Guna teikto, dakrt kandidtu izvlas tiesas prieksdtjs. Lai gan pc tam kandidtam jiziet visa oficil atlases procedra, skotnjo izvli patiesb jau ir noteicis tiesas prieksdtjs.137 Ldzgu novrojumu izteica ar Jnis Pleps.138 Lai stiprintu tiesu varas neatkarbu, 2010. gad tika nodibinta Tieslietu padome. Ts izveidoanas mris bija ldzsvarot attiecbas starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevjvaru, nosakot tai nozmgu lomu jautjumos, kas skar tiesu sistmu. Tomr ts funkcijas ir galvenokrt konsultatvas, piemram, viedoka pauana par budeta pieprasjumu. Tieslietu padome nosaka konkrtu tiesu, kur tiesnesim pc t apstiprinanas pildmi tiesnea pienkumi, k ar lemj par tiesnea prcelanu darb cit td pa tiesu instanc (Likums Par tiesu varu, 89.11 pants). Pdj no mintajm funkcijm ir solis uz lielku tiesu varas neatkarbu, jo iepriek Saeimas balsojums bija nepiecieams ar gadjumos, kad tiesnesis tika prcelts uz citu t paa lmea tiesu. rj iejaukans lietu izskatanas proces nav uzskatma par btisku problmu. Politiu izteikumi, kas robeojas ar spiediena izdaranu uz tiesu, bija raksturgki 1990. gados. Pdjo piecu gadu laik neviena persona nav sodta par tiesnea darba ietekmanu. Par tiesu varas neatkarbas vjko posmu gan praks, gan normatvaj reguljum uzskatma tiesneu iecelana amat. Kopum uz sa134 Lomele, N. WikiLeaks roznes. Ir.lv., 2011. gada 3. septembris. http://www.ir.lv/blogi/politika/wikileaks-rozines 135 ika, I., LETA. Maizti neievlja, iespjams, izmeklanas d. 2010. gada 17. aprlis. http://www.ir.lv/2010/4/17/maiziiti-neieveeleejaiespeejams-izmekleeshanas-deelj 136 Intervija ar Andri Gunu, 27.04.2011. 137 Turpat. 138 Intervija ar Jni Plepu, 27.04.2011. 63

mr augsto tiesu varas neatkarbas lmeni nordts ar Nations in Transit 2010 ziojum, kur tiesu vara un neatkarba novrtta ar 1,75 (ptjum viengi Igaunija samusi augstku vrtjumu skal no 7 ldz 1, kur 1 apzm augstko lmeni).139

3.2. Prvaldba 3.2.1 atkltba: reguljums

vrtjums: 100 / 100

Vai normatvais reguljums nodroina iespjas sabiedrbai iegt informciju par tiesu varas darbu un lmumu pieemanas procesu? Tiesneu, tpat k citu valsts amatpersonu deklarcijas, ir publiski pieejamas. Par deklarciju publicanu tiesaist ir atbildgs VID. Likum Par tiesu varu ir iestrdti btiski atkltbu veicinoi nosacjumi. Atklt tiesas sd izskatt liet pieemts tiesas nolmums, kas noformts atsevia procesula dokumenta veid, ir visprpieejama informcija. Slgt tiesas sd izskatt liet pieemta tiesas nolmuma ievaddaa un rezolutv daa, ja ts pasludintas publiski, ir visprpieejama informcija (Likums Par tiesu varu, 28.2 panta pirm un otr daa). Atklt tiesas sd izskatts lietas materili pc tiesas galg nolmuma spk stans ir ierobeotas pieejambas informcija un ir pieejami saska ar Informcijas atkltbas likumu, kas nozm, ka ir nepiecieams pamatots pieprasjums (Likums Par tiesu varu, 28.3 panta pirm daa). Tiesas atteikumu izsniegt pieprasto informciju Administratv procesa likum noteiktaj krtb var apstrdt Tieslietu ministrij. Tieslietu ministrijas lmumu var prsdzt ties (Likums Par tiesu varu, 28.5 panta pirm daa). Elektroniskaj Tiesu informatvaj sistm iekaut informcija: lietu virzba, iesaistts puses un spriedumi, ir ierobeotas pieejambas informcija (Likums Par tiesu varu, 28.6 panta septt daa). Tiesu sdes ir atkltas, izemot paos likum noteiktos gadjumos. Piemram, kriminllietu izties slgt tiesas sd, ja nepiecieams aizsargt valsts vai adopcijas noslpumu. Ar motivtu lmumu tiesa var noteikt slgtu tiesas sdi kriminlliet par noziedzgu nodarjumu, ko izdarjusi 16 gadu vecumu nesasniegusi persona, kriminlliet par noziedzgu nodarjumu pret tikumbu un dzimumneaizskarambu, lai neizpaustu kriminlproces iesaistto personu dzves intmos apstkus, lai aizsargtu profesionlo noslpumu vai komercnoslpumu, lai nodrointu kriminlproces iesaistto personu aizsardzbu (Kriminlprocesa likums, 450. panta pirm, otr un tre daa). Ar Tieslietu padomes sdes ir atkltas, ja t nav nolmusi citdi (Likums Par tiesu varu, 89.9 panta sest daa). Kopum normatvais reguljums, kas nosaka tiesu varas atkltbu, ir atbilstos un esoajiem ierobeojumiem ir leitms pamats. Viengi var diskutt, vai noteikumos iekaut prasba sagatavojot nolmumu publicanai, datus, kas auj identifict fizisko personu, dz [..], nav prmrga (MK 10.02.2009. noteikumi Nr. 123 Noteikumi par tiesu informcijas publicanu mjas lap internet un tiesu nolmumu apstrdi pirms to izsnieganas, 12. punkts).

3.2.2 atkltba: prakse

Cik liel mr sabiedrbai ir pieejama informcija par tiesu varas darbu?

vrtjums: 75 / 100

Tieslietu ministrija un Tiesu administrcija nodroina informcijas pieejambu tiesaist. Latvijas tiesu portls (www.tiesas.lv) satur informciju par tiesu sistmu (ieskaitot tiesu sarakstu, kontaktinformciju un tiesneus), praktisku informciju tiesu prvu dalbniekiem (nodevas, tiesu kompetences, dokumentu veidlapas utt.), administratvo tiesu spriedumu kop 2007. gada 1. janvra pilns versijas, judikatras datu bzi, Tiesneu tikas komisijas viedokus u.c. informciju. Tomr atsevii inform139 Nations in Transit 2010. Freedom House, 2010. g., 44.,lpp. Ptjums aptver 29 valstis un administratvs teritorijas Centrleirop un Eirzij, kas ir bijuas Padomju Savienbas valstis. 64

cijas avoti nav atjaunoti, piemram, statistika par tiesu lmumiem ir pieejama tikai ldz 2009. gadam. Daudz plaka statistisk informcija ir pieejama Tiesu informcijas sistmas mjas lap (http:// court.jm.gov.lv/). Piemram, taj ir iespjams atrast aktulu informciju par pirmaj instanc izskattajm kriminllietm, iedaltm atbilstoi Kriminllikuma sadam, apelcijas instanc izskattajm kriminllietm, piemrotajm sankcijm un apelcijm, Valsts Probcijas dienesta prraudzb esoo notiesto personu skaitu, tostarp nepilngadgo personu skaitu, atbilstoi Kriminllikuma sadam piespriesto sodu prskatu, atlikto sodu skaitu un attaisnoto personu skaitu, k ar cita veida informciju. Treais nozmgkais tiesaistes resurss ir Augstks tiesas tmeka vietne (www.at.gov.lv), kur atrodama ar informcija par Tieslietu padomi (ieskaitot ts viedokus par tiesu budeta pieprasjumiem, darba krtbu, struktru u.c.). Augstks tiesas tmeka vietn atrodama informcija par disciplinri sodtajiem tiesneiem un attiecgo disciplinrprkpumu. Ikvienam ir iespja apskatt informciju par tiesas noslogotbu, darba rezulttiem un iepazties ar administratvo tiesu nolmumiem. Informcija par tiesneu iecelanu vai prcelanu amat ir publiski pieejama Saeimas un Augstks tiesas tmeka vietn (sada par Tieslietu padomi). Satversmes tiesas spriedumi ir pieejami tmeka vietn www.satv.tiesa.gov.lv.140 Vienlaikus tiesu varas iestdes, izemot Satversmes tiesu un Augstko tiesu, nepublic gada prskatus, un to budeta izdevumu sadaljums ir pieejams vien valsts budeta likum. Ar Tiesneu kvalifikcijas kolija nepublic nekSaska ar Ja Plepa teikto civillietu un da veida ziojumus. Turklt piekuve kriminllietu spriedumu nepublicana spriedumiem kriminlliets un civilliets ir sareta, pai emot vr mazina motivciju uzlabot spriedumu kvalitti stingros personas datu izpauanas ierobeojumus. Spriedumi civilliets un kriminlliets nav pieejami sabiedrbai tiesaist. Tiesm nav pieejama automatizta sistma personas datu dzanai no sprieduma teksta, tpc tiesu darbinieki to veic manuli, kas ievrojami palielina darba apjomu situcijs, kad tiek pieprasts apjomgs spriedums vai daudzi spriedumi vienlaikus. Lai segtu darba izmaksas, tiesas iekas likum noteiktu nodevu 0,37 LVL par lappusi, 141kas kst par ierobeojumu, ja tiek pieprasts liels spriedumu skaits. Turklt saska ar Ja Plepa teikto civillietu un kriminllietu spriedumu nepublicana mazina motivciju uzlabot spriedumu kvalitti.142 Kopum Latvijas tiesas strd atklti, tau piekuve atseviiem spriedumiem ir apgrtinta, kas saistts ar ierobeotajiem resursiem un juridiskajiem riem. 2008. un 2009. gad tiesneu disciplinrkolija samazinja publicjams informcijas apjomu, kas skar tiesneu saukanu pie discipilinratbildbas un viiem piemrotos disciplinrsodus, k ar dzsa informciju par disciplinrlietm, kas skattas pirms vairk nek gada. Disciplinrsods uzskatms par dzstu, ja gada laik no dienas, kad tas uzlikts, tiesnesim netiek uzlikts jauns disciplinrsods.143

3.2.3 atbildba: reguljums

vrtjums: 100 / 100

Vai normatvais reguljums nosaka, ka tiesu varai ir jzio un jatbild par ts stenotajm darbbm? Saska ar likumu tiesu spriedum ir jietver lmuma pamatojums. Piemram, kriminlliet notiesjoa sprieduma motvu da norda pierdjumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinjumi, motvus, kpc tiesa noraidjusi citus pierdjumus, apsdzt atbildbu pastiprinoos un mkstinoos apstkus, motvus, kpc daa apsdzbas atzta par nepierdtu, apsdzbas grozanas motvus, ja apsdzba ties grozta, motvus par konkrt soda piemroanu, ar
140 141 142 143 Lietas. http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&mid=19 Ministru kabineta 21.11.2006. noteikumi Nr. 947 Noteikumi par tiesu sniegto maksas pakalpojumu veidiem, samaksas apmru un krtbu, 1. pielikums. Intervija ar Jni Plepu, 27.04.2011. Informcija par izskattajm lietm atrodama eit: http://www.at.gov.lv/lv/disciplinary/reviews-2009/ 65

sprieduma izpildanu saistto jautjumu izlemanu, ja tas nepiecieams (Kriminlprocesa likums, 527. panta otr daa). sks spriedums tiek sastdts gadjumos, kad tiek pankta vienoans starp apsdzto un prokuroru. Par vji motivta sprieduma sagatavoanu tiesnesim nav paredztas sankcijas. Parasti das situcijas risina, iesniedzot apelcijas prasbu vien vai divs instancs atkarb no lietas veida un sprieduma. Tiesnesi var saukt pie disciplinrs atbildbas par tu likuma prkpumu tiesas lietas izskatan un darba pienkumu nepildanu vai lietas izskatan pieautu rupju nolaidbu (Tiesneu disciplinrs atbildbas likums, 1. panta pirm daa). Tomr tas, kuros gadjumos nekvalitatvs spriedums ir saistms ar mintajiem tiesnea disciplinrprkpumiem, ir sarets un jutgs jautjums. Likum skaidri nordts, ka sprieduma labojums vai anulana augstk tiesu instanc nav pamats tiesnea disciplinrsodanai. Tiesnei var tikt disciplinri sodti par neciengu rcbu vai tiesneu tikas kodeksa normu rupju prkpumu, administratvu prkpumu, atteikanos prtraukt savu piederbu partijm vai politiskajm organizcijm, k ar Intereu konflikta likum paredzto ierobeojumu un aizliegumu neievroanu (Tiesneu disciplinrs atbildbas likums, 1. panta pirm daa). Disciplinros prkpumus izskata un sodu (piemram, rjienu vai algas samazinjumu) par tiem nosaka Tiesneu disciplinrkolij, un ts lmumi ir prsdzami Disciplinrties. Abs instancs darbojas tikai tiesnei. Nav izstrdta detalizta krtba sdzbu izskatanai. Ja persona nevlas izmantot apelcijas procedru vai iespju pieprast tiesnea atstdinanu no attiecgs lietas izskatanas, pastv iespja iesniegt sdzbu amatpersonai, kurai ir tiesbas ierosint disciplinrlietu pret attiecgo tiesnesi. Atkarb no tiesas lmea un prkpuma rakstura, sdzbu var iesniegt attiecgs tiesas prieksdtjam, augstka lmea tiesas prieksdtjam, Tiesneu tikas komisijai vai Tieslietu ministrijai. Ja sdzb iekauta informcija par disciplinrprkpumu, m amatpersonm ir tiesbas prstt sdzbu izskatanai Tiesneu disciplinrkolij. Tiesneiem ir imunitte pret administratvo sodanu (tikai Tiesneu disciplinrkolija var sodt tiesneus par administratviem prkpumiem); tiesnesi var saukt pie kriminlatbildbas vai apcietint tikai ar Saeimas piekrianu (Kriminlprocesa likums, 120. panta otr daa). Normatvais reguljums, kas nosaka tiesneu atbildbu, kopum vrtjams k atbilstos.

3.2.4 atbildba: prakse

Cik liel mr tiesu vara zio un ir atbildga par savu darbbu?

vrtjums: 50 / 100

Kopum tiesnei ievro prasbu pamatot nolmumus. Tau viedoki par nolmumu kvalitti ir neviennozmgi. Latvijas Tiesneu mcbu centrs ir aptaujjis 159 juristus, kuri piedaljuies lietu izskatan. Atbildot uz jautjumu Kd esat nepamierints/-a ar tiesas darbu?, 32% nordja, ka iemesls ir neapmierinoi, neatbilstoi, nepamatoti tiesas spriedumi, sodi, lmumi un nolmumi, 11% atirga tiesu prakse dads tiess, nolmumu nevienveidba dads tiess.144 Kad juristiem tika jautts, vai spriedumu teksts ir saprotams, 17% aptaujto pilngi vai drzk nepiekrita im apgalvojumam. Vl kritiskka attieksme bija par to, vai spriedumu pamatojums ir skaidrs un saprotams, tam pilnb vai drzk nepiekrita 36% aptaujto.145 Interesanti, ka aj pa ptjum tika aptaujti ar 520 tiesu klienti, kas nav lietpratji. Tikai 14% no tiem drzk vai pilnb nepiekrita apgalvojumam, ka spriedumu teksts bija saprotams.146 Ar uz citiem jautjumiem iedzvotju atbildes bija mazk kritiskas nek juristu sniegts atbildes. Gan Andris Guns, gan Jnis Pleps izteica viedokli, ka, neskatoties
144 Tiesas klientu vrtjums ce uz tiesu darba pilnveidi. Latvijas Tiesneu mcbu centrs, 2011. gads, 25. lpp. http://www.ltmc.lv/exchange/tiesu_darba_vertejuma_petijums_2010.pdf 145 Turpat, 31. lpp. 146 Turpat, 30. lpp 66

uz nepilnbm, spriedumu pamatojumu kvalitte uzlabojas. Disciplinratbildba ir galvenais tiesneu sodanas mehnisms. 2010. gad Tiesneu disciplinrkolija izskatja piecas lietas pret tiesneiem (viena lieta pret Zemesgrmatas tiesnesi). Viens no gadjumiem bija saistts ar ceu satiksmes noteikumu prkpumu, cit tiesnesim tika izteikts rjiens par sprieduma tulkojuma nenodroinanu diviem apsdztajiem. Vl kda tiesnese sama piezmi par administratv personla nepietiekamu uzraudzanu, k rezultt apsdztais noteiktaj laik nesama informciju, kas radja kriminlliet apsdzts personas tiesbu ierobeojumu. Disciplinrkolija izbeidza divas Tieslietu ministrijas ierosintas disciplinrlietas par tiesneu rupju nolaidbu.147 Kopum pdjo gadu prakse rda, ka disciplinrsods tiek piemrots galvenokrt par administratva rakstura prkpumiem, piemram, kavtiem darba izpildes termiiem vai organizatoriskiem prkpumiem.148 Tomr ir bijui ar izmumi. Piemram, 2008. gad tiesnesim tika izteikts rjiens par nepamatotu spriedumu. 2006. gad Disciplinrkolija ieteica tiesnea atcelanu par via nespju noteiktaj laik izvrtt prokuratras iesniegtos pierdjumus apjomg korupcijas liet, un pc ieteikuma tiesnesis tika atcelts no amata. Tiesneu disciplinrkolijas izskatts lietas liek apaubt tiesneu imunittes pret administratvo sodmbu atbilstbu, jo disciplinrkolija biei izvlas nesodt tiesneus par da rakstura prkpumu izdaranu (galvenokrt tie ir ceu satiksmes noteikumu prkpumi, bet ir ar intereu konflikta likuma prkpumi). Lai gan tiesneu sniegums tiek izvrtts pirms augstkas kvalifikcijas klases pieiranas, saska ar intervto tiesneu viedokli slikts novrtjums reti ietekm lmumu par kvalifikcijas paaugstinanu. Latvij tiesneiem ir maz formlu (t.i., tdu, kas nav, Tiesneu atbildba praks ir piemram, persongs gandarjums par paveiktu darbu) pozivjka, nek tai btu jizriet tvu stimulu par sistemtisku kvalitatvu darbu. Kvalifikcijas klases pieirana pamat ir atkarga no tiesneu nostrdt no normatv reguljuma laika attiecgaj tiesu varas iestd, lai gan viedoki par s procedras formalitti atiras.149 Saeima ir piemusi grozjumus likum Par tiesu varu, kas no 2013. gada 1. janvra paredz ieviest tiesneu profesionls darbbas novrtanas sistmu, nosakot novrtanas kritrijus un krtbu. Nav iespjams izvrtt peronu, kas iesniedz sdzbu par tiesnesi, aizsardzbas efektivitti, jo nav izveidoti di aizsardzbas mehnismi. Ptjum, kas analiz korupcijas riskus Rgas apgabalties, tika atklts, ka sdzba par tiesnesi var tikt uzskatta par kara pieteikumu gan attiecb pret konkrtu tiesnesi, gan via koliem.150 Var secint, ka tiesneu atbildba praks ir vjka, nek tai btu jizriet no normatv reguljuma. Lai gan tiesu klientu viedoki ne vienmr ir labi pamatoti, ptjumos atspoguotie kritiskie viedoki par tiesu darbu ir pamats satraukumam.

3.2.5 godgums: reguljums

Cik liel mr normatvais reguljums nodroina tiesu varas godgumu?

vrtjums: 75 / 100

Tiesneu intereu konflikti tiek regulti gan ar Intereu konflikta likumu, gan likumiem, kas nosaka kriminlprocesa, civilprocesa un administratv procesa norisi ties. Intereu konflikta likums attiecas uz vism valsts amatpersonm, ieskaitot tiesneus. Likum iekauti amata savienoanas ierobeojumi, ataujot tiesneiem ieemt tikai noteiktus amatus paralli
147 Disciplinrkolija. Izskatts lietas. http://www.at.gov.lv/lv/disciplinary/reviews-2009/ 148 Turpat. 149 Austere, L., Kalni, V. tikas jautjumi un korupcijas riski Rgas apgabalties.,12. lpp. http://www.providus.lv/upload_file/Publikacijas/2010/ laba_parvaldiba/2010_Etikas%20un%20korupcijas%20riski%20Rigas%20Apgabaltiesa_Kalnins_Austere.pdf 150 Turpat. 67

to darbam tiesu varas iestds amatu, kuru vii ieem saska ar likumu vai Saeimas apstiprintajiem starptautiskajiem lgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rkojumiem, pedagoga, zintnieka, profesionla sportista un radoo darbu, eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrcija, starptautisk organizcija vai ts prstvniecba (misija), ja tas nerada intereu konfliktu un ir saemta rakstveida atauja (Intereu konflikta likums, 7. panta tre daa). Ldzgi k citas valsts amatpersonas, tiesnei nedrkst gt ienkumus no kapitla dam un akcijm, k ar jebkda cita veida vrtspapriem komercsabiedrbs, kas reistrtas beznodoku vai zemu nodoku valsts un teritorijs saska ar Ministru kabineta noteikumiem (Intereu konflikta likums, 9. panta tre daa). Valsts amatpersonai divus gadus pc tam, kad t beigusi pildt attiecg valsts amatpersonas amata pienkumus valsts vai pavaldbas institcij, aizliegts iegt tda komersanta mantu, k ar kt par dalbnieku, akcionru, biedru vai ieemt amatus td komercsabiedrb, attiecb uz kuru valsts amatpersona, pildot savus pienkumus, piemusi lmumu par iepirkumu valsts vai pavaldbas vajadzbm, valsts vai pavaldbas finanu ldzeku, valsts vai pavaldbas privatizcijas fonda ldzeku pieiranu, veikusi uzraudzbas, kontroles vai sodanas funkcijas (Intereu konflikta likums, 10. panta septt daa). Intereu konflikta likum iekauti ar visaptveroki noteikumi intereu konflikta novranai. Valsts amatpersonai, tostarp tiesnesim, ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienkumus, sagatavot vai izdot administratvos aktus, veikt uzraudzbas, kontroles, izzias vai sodanas funkcijas, slgt lgumus vai veikt citas darbbas, kurs valsts amatpersona, ts radinieki vai darjumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresti (Intereu konflikta likums, 11. panta pirm daa). Ar likum Par tiesu varu, Kriminlprocesa likum, Civilprocesa likum un Administratv procesa likum ir iekauti nosacjumi intereu konflikta novranai. Administratvaj un civilproces tiesneiem ir jatkpjas no tdas lietas izskatanas, kuras iznkum vii ir persongi tiei vai netiei ieinteresti vai kuras apstki liek apaubt tiesnea objektivitti. Kriminlprocesa likum iekautie nosacjumi ir vl detaliztki. Vism valsts amatpersonm, tostarp tiesneiem, ir aizliegts pieemt dvanas. Valsts amatpersonai, pildot amata pienkumus, ir atauts pieemt diplomtisks dvanas jeb dvanas, ko rvalsts delegcija vai oficila amatpersona pasniedz Tiesbu akti kop 1995. gada ir Latvijas valsts amatpersonai diplomtiskaj (Intereu konflikattstjuies, ldz ar to vairkas kodeks protokol noteiktaj krtbdaa). Valsts amatta likums, 13.1 panta pirm iekauts normas ir pretrun ar obrd personai rpus amata pienkumu pildanas spk esoiem normatvajiem aktiem, ir aizliegts pieemt dvanas, ja attiecb uz dvintju valsts amatpersona divu gadu laik pirms dvanas saemanas ir veikusi ar amata pienkumu pildanu saisttas darbbas. Tpat ar situcijs, kad amatpersona rpus amata pienkumu pildanas ir piemusi dvanas no fiziskajm vai juridiskajm personm, t nav tiesga attiecb uz dvanas devju divu gadu laik pc dvanas saemanas veikt ar amata pienkumu pildanu saisttas darbbas (Intereu konflikta likums,13.2 panta pirm un otr daa). Intereu konflikta likums nosaka, ka tiesneiem jaizpilda un jiesniedz amatpersonas deklarcijas un ts ir publiski pieejamas tiesaist (publiski nav pieejami dati par amatpersonas, ts radinieku un citu deklarcij minto personu dzvesvietu, personas kodu, k ar darjumu partneriem, tai skait pardniekiem un kreditoriem). Tiesneu tikas kodekss kop t pieemanas 1995. gad nav grozts. Lai gan kodekss nav uzskatms par tiesbu aktu, tas ir juridiski saistos un tiesnei var tikt disciplinri sodti par kodeksa normu rupju prkpumu (Tiesneu disciplinrs atbildbas likums, 1. panta pirm daa). Kodeks iekauts plas jautjumu klsts: visprgi uzvedbas principi, objektivittes prasbas un
68

rpustiesas uzvedbas un politiskas darbbas ierobeojumi. Lai gan kodekss ir visaptveros un taj iekautie nosacjumi atbilst starptautiskajiem standartiem, t teksts ir novecojis. Tiesbu akti kop 1995. gada ir attstjuies, ldz ar to vairkas kodeks iekauts normas ir pretrun ar obrd spk esoiem normatvajiem aktiem, piemram, kodekss paredz tiesnea, kas kandid vlans, atstdinanu no amata, savukrt likum da rcba uzskatta par nelikumgu. Normatvais reguljums ietver gandrz visus tiesneu godguma elementus, un tikas kodeksa novecojuais teksts uzskatms par viengo nopietno trkumu.

3.2.6 godgums: prakse

Cik liel mr tiesu varas godgums tiek nodroints praks?

vrtjums: 50 / 100

Tiesneu iesniegts deklarcijas tiek publictas VID mjas lap ldz ar citu valsts amatpersonu deklarcijm. Neskatoties uz to, ka Tiesneu tikas kodeksa redakcija ir novecojusi, tas joprojm regul tiesneu darbbu. Divi galvenie Kodeksa ievieanas mehnismi ir disciplinratbildba un Tiesneu tikas komisijas darbba. Laika posm no 2004. ldz 2007. gadam par rupju kodeksa normu prkpanu tika ierosintas seas disciplinrlietas.151 Ldz ar kopjo disciplinrlietu skaita samazinanos ar lietas par tikas normu prkpumu laika posm no 2008. ldz 2010. gadam nav ierosintas. 2011. gada jlij tika izskatta lieta par tiesnea atraanos ties reibuma stvokl. Vl divi piemri, kad tiesnei ar savu rcbu prkpui tikas kodeksa normas, par ko sama rjienu, ir gadjumi kad tiesnesis izskatja kola, kur bija no ts paas tiesas, irans lietu (Disciplinrkolija lma, ka irans lieta bija jskata cit ties); tiesnesis vakar pirms lietas izskatanas apciemoja savu draugu, zvrintu advoktu, kuram bija ciea saistba ar vienu no nkamaj dien izskatmaj liet iesaisttajm pusm. Tiesneu tikas komisija ir saldzinoi jauna institcija, kas darbu uzska 2008. gad. tikas komisijas funkcijas ir sniegt atzinumus par tikas normu interpretciju un prkpumiem, apkopot un sagatavot publicanai atzias un skaidrojumus par tikas normu interpretciju un piemroanu un lemt par disciplinrlietas ierosinanu (Likuma Par tiesu varu 91.2 pants). tikas komisijai ir bijusi nozmga loma tiesu varas tikas normu izstrd, interpretjot un skaidrojot tdus jautjumus, k tiesnea socils attiecbas ar privti praktizjoiem advoktiem, kdos gadjumos tiesnesim sevi jatstata no lietas izskatanas, ja tam ir ekonomiska interese par izskatms lietas btbu vai prv iesaistto pusi, kas jem vr, tiesnesim publicjot zintnisku rakstu, kdas normas tiesnesim jem vr, saemot nelielu dvanu, kas jievro, iesaistoties socilajos tklos, k ar, vai tiesnea persong makstnespja ir savienojama ar tiesnea amatu. tikas komisija ir izteikusi savu viedokli vairkos gadjumos, kad ir pastvjuas aubas, vai tiesnesim btu jatstata sevi no lietas izskatanas.152 Pdjais jautjums ir pai btisks, jo tiesneiem nereti nav skaidrs, kas jem vr, pieemot lmumu par sevis atstatanu no lietas (tiesneu jautjumi ir viens no iemesliem tikas komisijas aktvai iesaistei viedoka sniegan). Providus ptjum par korupcijas riskiem Rgas apgabalties intervtie juristi minja gadjumus, kad tiesnesis vljies atbrvoties no pienkuma izskatt saretu lietu vai lietu, kas var radt prlieku lielu interesi no plasazias ldzeku puses.153 Kop 2004. gada par korupciju tiesti trs tiesnei.154 Divi no tiem tika notiesti par kukuoanu un treais par amata stvoka aunprtgu izmantoanu un nelikumga lmuma pieemanu. Lai
151 Kalni, V., Kaoka, I., Litvins, G. Tiesneu tika, kvalifikcija un atbildba Latvij: k neapstties pie sasniegt? Providus, 2008. gads, 79. lpp. http://www.politika.lv/article/tiesnesu-etika-kvalifikacija-un-atbildiba-latvija-ka-neapstaties-pie-sasniegta 152 Tiesneu tikas komisijas sdes: http://www.tiesas.lv/index.php?id=3093 153 Austere, L., Kalni, V. tikas jautjumi un korupcijas riski Rgas apgabalties, 48. lpp. http://www.providus.lv/upload_file/Publikacijas/2010/ laba_parvaldiba/2010_Etikas%20un%20korupcijas%20riski%20Rigas%20Apgabaltiesa_Kalnins_Austere.pdf 154 Kriminllietu par noziedzgiem nodarjumiem valsts institciju dienest iztiesana 2004-2010. Korupcijas C. Providus. http://korupcijas-c. wikidot.com/stat2009-viz 69

gan ie gadjumi nevar tikt pieskaitti pie liela apjoma korupcijas nedz pc kukuu apjoma, nedz tiesneu pakpes tiesu varas hierarhij, ie prkpumi ir uzskatmi par nopietniem, emot vr tiesneu darba raksturu. Plau rezonansi sabiedrb izraisja 2007. gad grmat Tiesans k is publicti atifrjumi senm (veiktm laika posm no 1998. ldz 2000. gadam) telefonsarunm starp pazstamo advoktu Andri Grtupu un vairkiem tiesneiem. Atifrjumi, kurus enerlprokurors Jnis Maiztis atzina par autentiskiem, saturja tiski apaubmas pirmstiesas diskusijas un nordja uz privtm Andra Grtupa un tiesneu tikans reizm, lai apspriestu lietas, kurs advokts bija iesaistts.155 Satversmes tiesas reputcija tika apdraudta, kad tika atklts, ka Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muiniece (iecelta amat 2010. gada 20. maij), vl esot Saeimas deputte un Juridisks komisijas prieksdtja, viltojusi Juridisks komisijas sdes protokolu, lai apturtu Kriminllikuma grozjumu virzbu saistb ar partiju finansanas prkpuKopum tiesm ir zema miem.156 2011. gada jnij tiesneses pilnvaras tika apturtas un sabiedrbas uzticba skta kriminlprocesa izmeklana.157 Kopum tiesm ir zema sabiedrbas uzticba 2010. gad tikai 36% Latvijas iedzvotju uzticjs tiesm un tiesu varas sistmai.158 Tomr GKB dati norda uz viedokli, ka tiesu sistmu korupcija ietekm mazk (3,2 punkti skal, kur 1 nozm korupcijas nav, un 5 oti augsts korupcijas lmenis) nek politisks partijas (4 punkti), parlamentu (3,7 punktu) un valsts amatpersonas kopum (3,6 punkti).159 Lai gan tieu pierdjumu par korupciju nav, uzskaittie fakti auj secint, ka Latvijas tiesu sistmas godgums nav viennozmgi vrtts. Iemesls ir dau tiesneu netiska rcba (piemram, Augstks tiesas prieksdtjs novieto dienesta automanu neataut viet160), atsevias nordes uz korupciju, k ar sabiedrbas nepietiekam izpratne par tiesu varas funkcijm un darbbas ierobeojumiem.

3.3. lOma 3.3.1 izpildvaras uzraudzba

Cik efektvi tiesu vara veic izpildvaras uzraudzbu?

vrtjums: 75 / 100

Galvenie mehnismi izpildvaras un valsts prvaldes uzraudzbai ir administratvs tiesas un Satversmes tiesa. Administratvs tiesas tika izveidotas 2004. gad, lai izskattu strdus starp iedzvotjiem un valsts iestdm. Kop t laika administratvs tiesas valsts iestu klientu vid ir kuvuas populras. To darba raksturojums gan ir neviennozmgs. Lielk daa administratvo tiesu tiesneu savu karjeru ska ldz ar administratvs tiesas izveidi un sav zi ieviesa msdiengku juridisko domanu un demokrtisko kultru, kas dakrt trkst kriminltiess un civiltiess. Ldz im nav rasti pierdjumi tam, ka administratvs tiesas savos nolmumos izrdtu lielku atbalstu valsts iestdm, nevis iedzvotjiem. Vienlaikus sistmas sekmgai darbbai ir negatvas blakuspardbas, piemram, prmrgs
155 Nations in Transit 2008. Freedom House (2008). 344. lpp. 156 Pret Muinieci sk kriminlprocesu par iespjamo Juridisks komisijas protokola viltojumu. www.DELFI.lv, 2011. gada 2. jnijs. http://www.delfi. lv/news/national/criminal/pret-muiznieci-sak-kriminalprocesu-par-iespejamo-juridiskas-komisijas-protokola-viltojumu.d?id=38869649 157 ST aptur Muinieces pilnvaras. BNS, 2011. gada 3. jnijs. http://www.diena.lv/sabiedriba/zinas/st-aptur-muiznieces-pilnvaras-13886976 158 Eurobarometer 74. 2010. gada rudens. Nacionlais ziojums Latvija. 7. lpp. http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb74/eb74_lv_lv_nat.pdf 159 Global Corruption Barometer 2010. Question 2: To what extent do you perceive the following institutions in this country to be affected by corruption? http://www.transparency.org/policy_research/surveys_indices/gcb/2010/results 160 FOTO: Bikovis atstj auto aiz zmes Apstties aizliegts. Leta, 2010. gada 2. marts. http://www.diena.lv/latvija/politika/foto-bickovics-atstajauto-aiz-zimes-apstaties-aizliegts-721491 70

tiesu noslogojums un ldz ar to liels neizskatto lietu skaits. Providus jurists Gatis Litvins 2009. gad rakstja: Izvrtjot lietu izskatanas ilgumu Administratvaj rajona ties un Administratvaj apgabalties, konstatjams, ka ar katru gadu tas pieaug. Administratvaj rajona ties 2005. gad 63% lietu izskatja 6-12 mneus, bet jau 2008. gad 39% lietu izskatja 18-24 mneus un 25% lietu izskatja 12-18 mneus. Ldzga tendence vrojama ar Administratvaj apgabalties.161 Lai gan kop 2009. gada situcija ir uzlabojusies, t joprojm ir sareta. Ms Ms nevaram efektvi reat uz nevaram efektvi reat uz atsevim atsevim problmm vai kdm valsts problmm vai kdm valsts iestu dariestu darb, pai attiecb uz VID b, pai attiecb uz VID vai pavaldbu darbu. Personai tiesas spriedums ir jgaivai pavaldbu darbu. Personai tiesas da oti ilgi, nordja Andris Guns.162 spriedums ir jgaida oti ilgi Lai gan Satversmes tiesa galvenokrt izskata Saeim pieemto likumu atbilstbu konstitcijai, taj tiek skattas ar sdzbas par MK izdotajiem noteikumiem. 2010. gad tiesa pazioja spriedumu trs liets par MK noteikumiem, vien gadjum par neatbilstou Satversmei un spk neesou atzina normu, kas noteic uztura daudzumu un saturu ieslodztajm personm (MK noteikumos tika paredzts samazint uztura normas).163 Kopum tiesu vara nodroina izpildvaras un valsts prvaldes darba uzraudzbu, tau ts efektivitti mazina lietu izskatanas ilgums.

3.3.2. ar korupciju saisttu lietu ierosinana

vrtjums: 75 / 100

Cik liel mr tiesu vara apkaro korupciju, izskatot lietas un veicot citas darbbas? plra ietvaros ir analizta korupcijas lietu izskatana, savukrt lietu ierosinana detaliztk skatta 5. noda Tiesbaizsardzbas iestdes. Ar korupciju saisttas lietas tiess tiek izskattas regulri, tomr du lietu skaits laika posm no 2007. ldz 2009. gadam ir sarucis. 2007. gad 129 personas tika apsdztas par noziedzgiem nodarjumiem valsts institciju dienest (amatnoziegumiem) un 100 tika atztas par vaingm, 2009. gad ie rdtji samazinjs: attiecgi 60 personas tika apsdztas, bet 48 atztas par vaingm.164 Ir izskanjui atirgi viedoki par to, vai sodu pieiranas prakse ar korupciju saisttajs liets ir pareiza un pietiekami stingra. Tau dakrt tiesas ir lmuas ar par bargu sodu noteikanu. Piemram, 2011. gada mart Rgas apgabaltiesa izskatja apjomgu kukuoanas lietu, kur bija iesaistti bijuie Rgas domes Pilstas attstbas departamenta darbinieki. Bijuajam departamenta vadtjam tiesa piemroja 8 gadu cietumsodu un mantas konfiskciju, via vietniekam 6 gadu cietumsodu un mantas konfiskciju, savukrt departamenta administrcijas vadtjam 3 gadu cietumsodu.165 Nav viena skaidrojuma tam, kpc tik strauji samazinjies apsdzto personu skaits, bet tas nav saistts ar tiesu darbu, jo ts izskata visas prokuroru ierosints lietas. Izskaidrojums drzk ir saistts ar ekonomikas straujo izaugsmi pirms finanu krzes, k rezultt krasi palielinjs valsts prvald strdjoo darba samaksa, k ar atsevias izmaias tiesbaizsardzbas
161 Litvins, G. Administratvo tiesu efektivitte Latvij un Lietuv. Jurista Vrds, 2009.gada 19.maijs. http://www.juristavards.lv/index. php?menu=DOC&id=191889 162 Intervija ar Andri Gunu, 27.04.2011. 163 Prskats par Satversmes tiesas darbu 2010. gad. http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/parskats_ST_2010.pdf 164 Kriminllietu par noziedzgiem nodarjumiem valsts institciju dienest iztiesana 2004 - 2010. Korupcijas C. Providus. http://korupcijas-c. wikidot.com/stat2009-viz 165 tramam un Strancim piesprie bargus cietumsodus. Kasjauns.lv 2011.gada 11.marts. http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/42260/stramam-unstrancim-piespriez-bargus-cietumsodus 71

iestu izmeklanas darbbs. Oficil statistika par notiestajiem ir pieejama, sadalta atbilstoi Kriminllikuma sadam, bet tur nav nordts, kuras amatpersonas (piemram, policijas vai muitas darbinieki) ir iesaistti. Kopum tiesu vara ir piesardzga pretkorupcijas paskumu veicinan. Daji tas ir skaidrojams ar bam, ka prk aktva iesaistans, piedvjot jaunus pretkorupcijas mehnismus, apdraudtu tiesneu objektivitti attiecgs jomas lietu izskatan. Ldzgi administratvajm tiesm lietu izskatanas ilgums kriminlliets ir visbtiskkais rslis efektvai lielu un saretu korupcijas lietu izskatanai (lielk daa korupcijas lietu ir relatvi vienkras un tiek izskattas Latvij divas apjomgas korupcijas lietas saprtg laika posm). Freedom House joprojm atrodas izskatan pirms ptniecbas vadtjs Kristofers Valkers instances ties kop 2007. un 2008. gada (Christopher Walker) nesen rakstja: Latvij divas apjomgas korupcijas lietas joprojm atrodas izskatan pirms instances ties kop 2007. un 2008. gada. Viena no lietm attiecas uz digitls prraides ievieanu Latvij, un t ir saistta ar pazstamo oligarhu Andri li, savukrt otr ir iesaistts cits ietekmgs oligarhs Aivars Lembergs, kur tiek apsdzts par kukuoanu, nelikumgi iegtu naudas ldzeku legalizciju un citiem prkpumiem. Izskatan joprojm atrodas ar apelcijas prasbas liets par aptuveni 1,2 miljoniem latu soda piesprieanu Tautas partijai un aptuveni 530000 latu soda piesprieanu LPP/LC par priekvlanu kampaai atauto ldzeku apjoma prtranu pirms 2006. gad notikuajm Saeimas vlanm.166 Tiesas ir kompetentas izskatt ar korupciju saisttas lietas, tomr lnais tiesvedbas process apgrtina nolmumu pieemanu liets, kurs iesaistti daudzi apsdztie un/vai liecinieki.

3.4. rekOmendcijas
Jpaplaina Tieslietu padomes pilnvaras un kapacitte, lai pieirtu tai lielku lomu tiesneu kandidtu atlas un tiesu budeta pieprasjumu izstrd. Tieslietu padomes darba atbalstam jnodroina administratvais personls. Jatce aizkltais balsojums Saeim par tiesnea amatu kandidtiem. Tiesneu tikas komisijai, sadarbojoties ar tiesneu profesijas prstvjiem, jizstrd jauns Tiesneu tikas kodekss, kas atbilstu starptautiskajiem standartiem, tiesiskajam reguljumam un iegtajai pieredzei. Tiesneu disciplinrkolijai ir jmaina prlieku liberl attieksme pret tiesneu administratvajiem prkpumiem, vai ar jatce tiesneu imunitte pret administratvo sodmbu. Jprskata ldzinj lietu izskatanas krtba un prakse, lai nodrointu efektvku un trku lmumu pieemanu. Jprskata tiesu darba krtbas plnoana, lai izvairtos no situcijas, kad vienam advoktam ir jpiedals divs tiesas sds vienlaikus; apsdzto un advoktu slimbas lapu izsnieganas kontrolei jbt stingrkai, lai novrstu neattaisnotus tiesu kavjumus; jievie kvantitatvi tiesu un tiesneu darba novrtanas kritriji, kas sekmtu trku tiesu darbu; plak jpielieto prokurora priekraksti par sodu pielietoanu, samazinot tiesas noslodzi, un tamldzgi. Juzlabo kriminllietu un civillietu spriedumu publicana.

166 Walker, C. The Perpetual Battle.Corruption in the Former Soviet Union and the New EU Members. Korupcijas C. Prskats N.12, 2011. g, 13. lpp. http://korupcijas-c.wdfiles.com/local--files/start/KC12E.pdf 72

4. valsts Prvalde
Lielkajai daai valsts prvaldes ir ievrojami samazints finansjums, bet situciju vl sliktku dara ln pielgoans jaunajiem apstkiem un nespja izvrtt nepiecieamos resursus. Neskatoties uz budeta un strdjoo skaita samazinjumu, ierdi un prjie valsts prvald nodarbintie ir saglabjui profesionalitti, tomr to iespjas turties pret politiskajam spiedienam ir ierobeotas. Valsts prvaldes darbba ir vrtjama k saldzinoi atklta, lai gan vjais reguljums trauksmes clju aizsardzbai, aubas par iekj audita darbbas efektivitti un prslogots administratvs tiesas kav virzbu uz lielku atbildbu. Neskatoties uz mintajiem trkumiem, esos normas ietver nosacjumus, kas sekm atbildbu un godgumu valsts prvaldes darb. K btisks trkums jatzm tas, ka, izemot KNAB, prjs valsts prvaldes iestdes reti iesaists sabiedrbas izgltoan par korupcijas jautjumiem, k ar minimli sadarbojas ar uzmjiem un pilsonisko sabiedrbu, kas vlas stenot pretkorupcijas paskumus.

valsts prvalde
kapacitte 58 / 100 Prvaldba 83 / 100

loma 42 / 100

kopjais plra vrtjums: 61 / 100 rdtjs reguljums Prakse resursi 50 neatkarba 75 50 atkltba 100 75 atbildba 75 75 godgums 100 75 sabiedrbas izgltoana 25 sadarbba ar citm iestdm, nvO un privtiem uzmumiem, 25 kas vras pret korupciju korupcijas risku mazinana, nodroinot godgu publisko iepirkumu 75

struktra un organizcija
Ministrijas un to padotbas iestdes veido valsts prvaldes kodolu. Valsts prvald ietilpst ar vairkas neatkargas iestdes, piemram, Latvijas Banka un Sabiedrisko pakalpojumu regulanas komisija. Paplaintaj valsts sektor ietilpst ar valsts finanstas izgltbas iestdes un atkarb no konceptuls pieejas ar valsts uzmumi (lai gan tie pamat balsts uz privt sektora darbbas principiem). aj plr apskattas ministrijas un to padotbas iestdes, kas nav analiztas cits ptjuma nodas.

4.1. kaPacitte 4.1.1. resursi: prakse

vrtjums: 50 / 100

Vai valsts prvaldei ir pieejami nepiecieamie resursi efektvai uzdevumu izpildei? 2009. un 2010.gad lielkaj da valsts prvaldes tika ievrojami samazints finansjums. Kop 2008. gada nodarbinto skaits vidji ir samazinjies par 20%, valsts budeta izdevumi atldzbai
73

par 17% (no 895,2 milj. latu ldz 565,4 milj.).167 Das iestds atalgojums tika samazints pat par 30-40%.168 Saska ar KNAB, ievrojamam skaitam korupcijas sensitvajos amatos strdjoo valsts amatpersonu, kas biei vien realiz uzraudzbas, kontroles vai sodanas funkcijas ar vienpersoniski, ir tik zems atalgojums, kas ir nepietiekams pat visu mjsaimniecbas komunlo maksjumu un pilnvrtga uztura apmaksai sev un saviem imenes locekiem. obrd Latvij strdjoajm amatpersonm nav paredzts, ka atldzbas noteikan tiek emts vr amata pienkumu pildan iespjam korupcijas riska faktora lielums.169 Iespjams apgalvot, ka pareizj resursu nepietiekamba pazemina atseviu valsts prvaldes funkciju izpildes kvalitti. Valsts Administrcijas skolas direktore un bijus Valsts kancelejas vadtjas vietniece Baiba Ptersone vrsa Ievrojamam skaitam korupcijas sensitvajos uzmanbu uz to, ka Latvijas dalba ES neamatos strdjoo valsts amatpersonu ir tik auj atteikties gandrz ne no vienas valsts zems atalgojums, kas ir nepietiekams pat prvaldes funkcijas: Par 20% mazkam darbinieku skaitam ir jsasniedz tie pai visu mjsaimniecbas komunlo maksjumu rezultti, kas iepriek, un tas rada prun pilnvrtga uztura apmaksai slodzi un mazina motivciju.170 No otras puses, iestds ir veikta procesu prskatana un struktru reorganizcija. Iestu strukturlas izmaias, kas izpaudus k iestu apvienoana vai iestdes reorganizcija, ir likuas maint esoo darba praksi un prstrdt iekjos normatvos dokumentus, k ar mudinjuas iestdes vairk pievrst uzmanbu lietdergam resursu izlietojumam.171 Vienlaikus izskan kritika, ka ne visas veikts prmaias valsts prvald ir bijuas racionlas, joprojm tiek pieauta funkciju dublans un ne visur, kur iespjams ietaupt ldzekus, tas ir izdarts. Baiba Ptersone turpina: Ne visos gadjumos iestdes struktra tika prskatta, un tur, kur nepiecieams, funkciju dublans nav novrsta. Pirmaj budeta grieanas reiz 2008. gad resursu ietaupjums tika pankts, veicot tri mehnisku samazinanu. [..] Tas, ka iestdes vadtjs ir saistts ar politiskajm amatpersonm, nereti ir bijis iemesls iestdes saglabanai. Turklt politisks gribas trkums ir saistts ar bailm no asas reakcijas vai ministru vlmi saglabt tiem padots iestdes k politisks varas un ietekmes sfras.172 LU Socilo zintu fakulttes Politikas zintnes studiju nodaas docente publisks prvaldes jautjumos Iveta Reinholde uzsvra, ka daudzas valsts prvaldes funkciju izmaksas ldz im brdim nav aprintas: Visi ir pieradui sdzties, ka trkst naudas, bet, kad jaut, vai tie var nosaukt faktisks sniegto pakalpojumu izmaksas, atbildes ir izvairgas un visprgas. [..] Netiek rints, cik daudz naudas ir nepiecieams, jo pakalpojums maks tik, cik tas maks.173 s problmas risinanai laika posm no 2009. ldz 2010. gadam Valsts kanceleja izstrdja elektronisku sistmu, kur ietverta informcija par visu valsts funkciju un pakalpojumu izmaksm attiecg gada un iepriekjo trs gadu budet. Latvijas valsts prvaldes darbu ietekm ierobeotais finansjums, ko pastiprina nepiecieamba pielgoties veiktajm reformm, piemram, lai ieviestu efektvkas struktras un prskattu sniegto pakalpojumu apjomu un kvalitti, nepiecieamas investcijas informcijas sistmu izstrd, kas ne vienmr ir iespjams budeta samazinjumu apstkos.
167 Luksa, M. Valsts prvalde mazka, bet vai efektva? LV portls. 2011. gada 15. jnijs. http://www.portalslv.lv/index.php?menu=doc&id=231642 168 Koncepcija par korupcijas risku samazinanu valsts prvaldes iestds un pavaldbs. Korupcijas novranas un apkaroanas birojs, 2010. gads, 17. lpp. http://www.knab.lv/uploads/free/koncepcijas/koncepcija_korupcijas_risku_samazinasana.pdf 169 Turpat, 17.-18. lpp. 170 Intervija ar Baibu Ptersoni, Valsts Administrcijs skolas direktori, bijuo Valsts kancelejas vadtja vientnieci, 20.06.2011. 171 Ziojums par rekomendcijm. Nodevums ptjum Iekjs kontroles sistmas uzraudzbas novrtjums un rekomendciju izstrde. Nikolo grupa, 2011. gads, 23. lpp. http://www.mk.gov.lv/file/files/ESfondi/2011/gala%20zinojums_3006.pdf 172 Intervija ar Baibu Ptersoni, 20.06.2011. 173 Intervija ar Ivetu Reinholdi, LU Socilo zintu fakulttes docenti, 13.06.2011. 74

4.1.2. neatkarba: reguljums

vrtjums: 75 / 100

Cik liel mr normatvais reguljums nodroina valsts prvaldes neatkarbu? Likums noir politiskas amatpersonas (ievl vai iece, pamatojoties uz politiskiem kritrijiem) un prvaldes amatpersonas(iece amat vai pieem darb, pamatojoties uz profesionliem kritrijiem) (Valsts prvaldes iekrtas likums, 1. panta 9. un 10. punkts). Politiskas amatpersonas ir ministri, parlamentrie sekretri, ministru palgi un padomnieki. Btiski ir noirt ierdus no valsts prvaldes darbiniekiem.174 Uz vakantu ierda amatu ir jizsludina atklts konkurss (Valsts civildienesta likums, 8. pants), lai gan ir paredzti ar izmumi. Uz citiem amatiem valsts prvald nav prasbas izsludint atkltu konkursu, k ar nav vienotas krtbas darbinieku iecelanai vai paaugstinanai. ie procesi var tikt pakauti patvagai rcbai un politisks iejaukans riskam. Likums k vienu no ierda pamatpienkumiem nosaka ievrot politisko neitralitti.Valsts civildienesta ierdnis savu pienkumu izpild vads tikai pc profesionliem kritrijiem un lmumu pieeman nav atkargs no politisks ietekmes (Valsts civildienesta likums, 15. panta pirm daas 2. punkts). obrd nav iestdes, kas aizsargtu valsts prvald strdjoos pret patvagu atlaianu vai politisko iejaukanos. Valsts kancelejai ir visprgs pienkums koordint ierdu karjeras attstbu (Valsts civildienesta likums, 4. panta otr daas 2. punkts). Strdi par ierdu vai citu amatpersonu, kuru nodarbintbu neregul Darba likums, atbrvoanu no amata tiek risinti saska ar administratvo procesu, biei lietai nonkot administratvaj ties. Latvij nedarbojas normatvi, kas regultu lobiju un politisko vai administratvo valsts amatpersonu mijiedarbbu; jpiebilst, ka das iestds ir izstrdti iekjie noteikumi. Neskatoties uz o trkumu, k ar uz nenoteikto valsts prvaldes darbinieku (kas nav ierdi) atlases procedru, normatvais reguljums nodroina valsts prvaldes neatkarbu atbilstoi Eiropas valsts esoajiem standartiem.

4.1.3. neatkarba: prakse

Cik liel mr valsts prvalde ir brva no rjas iejaukans ts darb?

vrtjums: 50 / 100

Lielkoties pc valdbas maias administratvs amatpersonas saglab savus amatus ministrijs, tomr ir vrojama ar atseviu augsta lmea amatpersonu nomaia. Saska ar Baibas Ptersones teikto, tdos gadjumos tiek pielietota prcelanas procedra, piemekljot risinjumu, kas apmierina visas puses. Ir bijui rotcijas gadjumi, piemram, no Finanu ministrijas uz Kultras ministriju. 175 Bijuais Valsts kancelejas darbinieks, palaik konsultants valsts prvaldes jautjumos Uis ics ir skeptisks par esoajm garantijm pret politisko iejaukanos: Es nevaru iedomties nevienu nozmgu amatu, kur konkursa laik nenotiktu neformlas konsultcijas Ierdnis nevar par to, kur vartu konkurs uzvart. [..] Ierdnis nevar strdt, saglastrdt, saglabjot bjot pilngu neitralitti. Pastv iespja izvlties starp divm stratijm. Var izvlties vai nu klust, izvairoties no tdiem lmumiem, ar pilngu neitralitti kuriem ietami kaut kas nav krtb, vai otra izvle piedalties. Ik pa laikam pards cilvki, kas strd neatkargi un cenas aizstvt savu iestdi. [..] Bet, tikldz sk pretdarboties kdam politiskam lmumam, agrk vai vlk tiks atrasta, piemram, nepaklausgajam ierdnim padota kasiere, kas bs kaut ko nepareizi ielikusi seif, vai kds cits, kas izdarjis
174 Ierdnis ir persona, kas ties valsts prvaldes iestd veido nozares politiku vai attstbas stratiju, koordin nozares darbbu, sadala vai kontrol finanu resursus, izstrd normatvos aktus vai kontrol to ievroanu, sagatavo vai izdod administratvos aktus, sagatavo vai pieem citus ar indivda tiesbm saisttus lmumus (Valsts civildienesta likums, 3. panta pirm daa). 175 Intervija ar Baibu Ptersoni, 20.06.2011. 75

prkpumu.176 Ar Baiba Ptersone un Iveta Reinholde piekrt, ka iecelanai augsta lmea amat ir nepiecieams politisks atbalsts. Lielk daa valsts amatpersonu un visi valsts prvaldes darbinieki drkst bt politisko partiju biedri. Augsta lmea ierdiem ir aizliegts ieemt amatus politiskajs partijs (Intereu konflikta likums, 7. panta 3., 4., 7., un 14. daa). Ierdu iesaistans politisko partiju darbb Latvij netiek uzskatta par btisku problmu. Kopum valsts prvald strdjoie ierdi un darbinieki saglab drzk profesionlu, nek politisku tlu, lai gan viu iespjas pretoties politiskajam spiedienam ir ierobeotas.

4.2. Prvaldba 4.2.1. atkltba: reguljums

vrtjums: 100 / 100

Vai spk ir normas, kas nodroina valsts prvaldes atkltbu par finanu resursiem, cilvkresursiem un informcijas vadbu? Intereu konflikta likums pieprasa vism valsts amatpersonm katru gadu iesniegt ienkumu deklarcijas (obrd valst ir aptuveni 57 000 amatpersonu).177 Daudzs iestds amatpersonas statuss ir ne tikai augsta lmea darbiniekiem, bet ar zemk lmen strdjoajiem. VID ir atbildgs par to, lai deklarcijas btu publiski pieejamas tiesaist (izemot atsevius personas datus, piemram, dzvesvietas un paumu adreses). VID ar prbauda, vai deklarcija ir aizpildta un iesniegta noteiktaj krtb un termi, savukrt KNAB uzdevums ir prbaudt, vai deklarcij ir nordtas zias, kas liecina par intereu konflikta likum noteikto ierobeojumu prkpanu (Intereu konflikta likums, 28. panta 1. un 2. daa). Normatvais reguljums, kas skar publisks informcijas vadbu, ir diezgan sarets. Btiskkie normatvie akti ir Valsts prvaldes iekrtas likums, kas regul informcijas apmaiu starp valsts iestdm, MK noteikumi par dokumentu izstrdanas un noformanas krtbu, MK noteikumi par elektronisko dokumentu izstrdanas, noformanas, glabanas un aprites krtbu, Informcijas atkltbas likums, MK noteikumi par krtbu, kd iestdes ievieto informciju internet, likums Par valsts noslpumu un citi. Saska ar noteikumiemiestdes mjas lap ievietoto informciju aktualiz ne retk k reizi ned (MK 06.03.2007. noteikumi Nr. 171 Krtba, kd iestdes ievieto informciju internet, 3. un 4. punkts). Iestdm jievieto detalizta informcija atbilstoi noteiktajai struktrai: zias par iestdi, kontakti, iestdes sniegto pakalpojumu saraksts, informcija par darba piedvjumiem iestd, nozares politika un saistoie normatvie akti un politikas plnoanas dokumenti, informcija par iestdes kompetenc esoiem ES jautjumiem un starptautisko sadarbbu, publikcijas un statistikas dati, nodergas saites, informcija svevalods, informcija par publiskajiem iepirkumiem un sabiedrbas ldzdalbu (piemram, par sabiedriskajm apspriedm), sa aprakstoa informcija sada Viegli last un informcija par iestd strdjoo amatpersonu atalgojumu (MK 06.03.2007. noteikumu Nr. 171 Krtba, kd iestdes ievieto informciju internet 10. un 11. punkts). Publisko iepirkumu likums (Iepirkumu likums) pieprasa, lai tiktu publicti paziojumi gan pirms iepirkuma procedras uzskanas, gan par iepirkuma procedras rezulttiem. Iepirkumu uzraudzbas birojam (IUB) jpublic ar paziojumi par sdzbm, kas saemtas par iepirkumu procedras norisi, un sdzbu izskatanas rezulttiem. Iestdes savu mjas lapu publisko iepirkumu sada iekauj informciju par iestdes rakstiski noslgtajiem publiskajiem bvdarbu, piegdes un pakalpojumu lgumiem, nordot lguma priekmetu, piegdtja nosaukumu, lgumcenu, lguma izpildes termiu utt. (MK
176 Intervija ar Ui icu, bijuo Valsts kancelejas amatpersonu, palaik konsultantu valsts prvaldes jautjumos, 20.04.2011. 177 No nkam gada KNAB vars prbaudt tikai 300 no 57 000 valsts amatpersonu deklarcijm. LETA. 12.06.2011. http://www.delfi.lv/news/ national/politics/no-nakama-gada-knab-vares-parbaudit-tikai-300-no-57-000-valsts-amatpersonu-deklaracijam.d?id=39046278 76

06.03.2007. noteikumu Nr. 171 Krtba, kd iestdes ievieto informciju internet 11.13. punkts). T k uz vakantajiem ierdu amatiem ir jrko atklts konkurss (ar daiem izmumiem) (Valsts Civildienesta likums, 8. pants), konkurss ir jizsludina laikrakst Latvijas Vstnesis. Savukrt uz amatiem, kas ir rpus civildienesta, nav jsludina atklts konkurss. Normatvais reguljums kopum nosaka augstu valsts prvaldes atkltbu.

4.2.2. atkltba: prakse

Vai normas, kas nosaka valsts prvaldes atkltbu, tiek ieviestas efektvi?

vrtjums: 75 / 100

Informcijas atkltbas likuma normas tiek samr sekmgi ieviestas praks. 2008. gad veiktaj ptjum, kura ietvaros vism ministrijm tika nostti informcijas pieprasjumi, tika secints: Atbildot uz informcijas pieprasjumiem, lielk daa iestu uzrda labas prvaldbas principiem atbilstous darba standartus. Saemts atbildes liecina, ka iestds tiek veikti datu apkopojumi, lai sptu pilnvrtgi atbildt uz informcijas pieprasjumu, pai gadjumos, kas attiecas uz statistisko informciju par iestdes darbu vai iekjiem procesiem iestd.178 Valsts iestdes gandrz vienmr ievro prasbu publict aktulo informciju. Amatpersonu deklaranas sistma tiek labi prvaldta un amatpersonu nordtie dati tiem tiek publicti. Ar IUB tiesaist public visus paziojumus likum noteiktaj laik.179 Tomr nav pieejami visaptveroi dati par to, cik biei tiek sagatavoti nepamatoti atteikumi informcijas snieganai. o datu trkums ir saistts ar to, ka nepastv institcija, kuras kompetenc btu Informcijas atkltbas likuma ievieanas uzraudzba. Uzraudzbas institcijas neesamba norda uz zemo politisko prioritti likuma ievieanai. Piekuve informcijai par valsts prvaldes darbu nereti ir iemesls tiesvedbai. Lai gan katrs gadjums ir atirgs, ties biek uzvar prastjs. Piemram, 2011. gada 26. maij Augstks tiesas Sents lma par sliktu Latvijas Bankai, nordot, ka tai nav tiesbu noraidt informcijas pieprasjumu par vadbas atalgojumu.180 2011. gada 21. mart Sents lma, ka VID ir jsniedz informcija par konkrtu nodoku makstju, ja informcijas pieprastjam ir pamatots iemesls o informciju iegt (aj gadjum prastjs bija makstnespjas administrators) un ja attiecg nodoku makstja tiesisks intereses netiek btiski aizskartas.181 Vienlaikus tiek ieviestas jaunas iniciatvas, lai palielintu valsts prvaldes atkltbu. Valsts kancelejas izstrdt elektronisk sistma (interneta vietne), kas tika minta sada 4.1.1. Resursi: prakse, aus ne vien aplkot Latvijas budetu dads forms un griezumos, bet ar paiem tikt pie s informcijas, proti, to vars atkrtoti izmantot katrs interesents.182 Lai gan tiesvedbas procesi norda uz to, ka valsts iestdes ne vienmr izpilda informcijas atkltbas prasbas, valsts prvaldes darbs kopum ir diezgan atklts.

4.2.3. atbildba: reguljums

vrtjums: 75 / 100

Cik liel mr normatvais reguljums nosaka valsts prvaldes darbinieku atbildbu? Trauksmes clju aizsardzbas politika Latvij ir ierobeota. Saska ar Darba likumu aizliegts sodt darbinieku vai citdi tiei vai netiei radt viam nelabvlgas sekas tpc, ka darbi178 Austere, L. Access to Public Information in Latvia. Published in: Access to Public Information and the New EU Member States. The Institute for Public Policy (2008). P.51. http://info-a.wdfiles.com/local--files/resursi/PASOS%20FOI%20report%202008 179 Iepirkumu izzioana. http://www.iub.gov.lv/node/115 180 Spriedums liet Nr. A42924309, SKA- 421/2011. 2011. gada 26. maijs. http://www.tiesas.lv/files/AL/2011/05_2011/26_05_2011/AL_2605_AT_ SKA-0421-2011.pdf 181 Spriedums liet Nr. A420574710, SKA-254/2011. 2011. gada 21. marts http://www.tiesas.lv/files/AL/2011/03_2011/21_03_2011/AL_2103_AT_ SKA-0254-2011.pdf 182 Jaunumi. Jnijs. Info_a website. http://info-a.wikidot.com/ 77

nieks darba tiesisko attiecbu ietvaros pieaujam veid izmanto savas tiesbas, k ar tad, ja vi inform kompetents iestdes vai amatpersonas par aizdomm par noziedzga nodarjuma vai administratva prkpuma izdaranu darbaviet (Darba likums, 9. panta pirm daa). Darba likums nesarg trauksmes clja identitti; tas paredz zioanu tikai kompetentajm iestdm, nevis, piemram, plasazias ldzekiem; nav paredztas administratvs sankcijas tm amatpersonm, kuras prkpj o nosacjumu.183 2011. gada aprl Saeima piema grozjumus likum Par intereu konflikta novranu valsts amatpersonu darbb, lai aizliegtu, piemram, iestdes vadtjam izpaust ts amatpersonas vai darbinieka identitti, kur ir ziojis par intereu konfliktu. Ir aizliegts radt dai personai tieas vai netieas nelabvlgas sekas bez objektva iemesla (Intereu konflikta likums, 20. panta septt daa). Tau tas neattiecas uz personm, kuras zio par kukuoanu vai aunprtgu amata stvoka izmantoanu. Likums paredz, ka iesniegumu var iesniegt rakstveid, elektronisk veid vai izteikt mutvrdos (Iesniegumu likums, 3. panta tre daa). Ja elektronisk veid saemts iesniegums nav normatvajos aktos noteiktaj krtb parakstts ar elekDarba likums nesarg tronisko parakstu, iesniedzjs nevar vrsties administratvaj trauksmes clja identitti ties gadjum, ja netiek sniegta atbilde (Iesniegumu likums, 2. panta ceturt daa). Iestde sniedz atbildi pc btbas saprtg termi, emot vr iesniegum mint jautjuma risinanas steidzambu, bet ne vlk k viena mnea laik no iesnieguma saemanas, ja likum nav noteikts citdi (Iesniegumu likuma 5. panta tre daa). Ministrijs un pai noteiktos gadjumos ar cits valsts iestds ir jizveido iekj audita struktrvienba. Iestds, kas strd tie ministriju pakautb, iekjo auditu parasti veic ministrijas auditori, ttad iekj audita sistma ir daji centralizta. Iekj audita rezultt tiek sniegts auditora atzinums vai konsultcija ar mri pilnveidot iekjs kontroles sistmas darbbu ministrij un iestd (Iekj audita likums, 1. panta 3. punkts). Iekjais audits vrt iestdes darbbas plnus, metodes un procedras, kas nodroina efektvu iestdes darbu, un sniedz ieteikumus iestdes darba efektivittes uzlaboanai (Valsts prvaldes iekrtas likums, 93. panta tre daa). Lielkajai daai valsts prvaldes iestu nav pienkums regulri ziot Saeimai par savu darbu. Tau Saeimas komisijmir tiesbas uzaicint savs sds dot paskaidrojumus attiecgo ministriju un pavaldbas iestu atbildgos priekstvjus (Satversme, 25. pants). Kriminllikums attiecb uz kriminlatbildbu noir valsts amatpersoIlgtermia problma attiecb uz iepirkumu nas un prjos valsts prvald nodarbiproces iesaistto amatpersonu atbildbu ntos. Valsts amatpersona (valsts varas saistta ar novecojuo administratvo prstvis, k ar ikviena persona, kura prkpumu reguljumu aj jom pastvgi vai uz laiku izpilda valsts vai pavaldbas dienesta pienkumus un kurai ir tiesbas pieemt lmumus, kas saistoi citm personm, vai kurai ir tiesbas veikt uzraudzbas, kontroles, izzias vai sodanas funkcijas vai rkoties ar valsts vai pavaldbas mantu vai finanu ldzekiem Kriminllikums, 316. pants) var tikt sodta par kukuoanu, aunprtgu dienesta stvoka izmantoanu un citiem ar korupciju saisttiem noziegumiem saska ar starptautiskiem korupcijas kriminalizanas standartiem. Citi valsts vai pavaldbu iestu darbinieki var tikt sodti par dada veida labumu nelikumgu pieprasanu vai pieemanu (Kriminllikums, 326.2 pants). Nozieguma defincija ldzins pasvs kukuoanas defincijai,
183 Skka informcija par ieteikumiem trauksmes clju likumdoanas izstrd: Alternative to Silence. Whistleblower Protection in 10 European Countries. Transparency International (2009). 44.-46. lpp. 78

tau atirga ir nozieguma kvalifikcija un sankcijas. Ilgtermia problma attiecb uz iepirkumu proces iesaistto amatpersonu atbildbu saistta ar novecojuo administratvo prkpumu reguljumu aj jom (Latvijas Administratvo prkpumu kodekss, 166.21, 166.22, 166.23, 166.24 un 166.25 panti) un institcijas, kuras kompetenc btu o administratvo prkpumu soda piemroana, neesamba. T rezultt ie sodi faktiski netiek piemroti. Iepirkumu specilisti parasti paliek nesodti par prkpumiem, kas nevar tikt kvalificti k kriminlprkpumi. Neskatoties uz mintajm nepilnbm, apraksttie mehnismi, ko papildina Valsts kontroles revzijas un administratvs tiesas darbba, kopum veido pietiekami atbildgu normatvo ietvaru.

4.2.4. atbildba: prakse

vrtjums: 75 / 100

Cik liel mr valsts prvald strdjoie ir atbildgi par savu praktisko rcbu? Notiesto valsts amatpersonu skaits ir maings un pc 2005. gada tas pakpeniski ir samazinjies (skatt 1. diagrammu). Neskaitot institcijas, kas tiek analiztas cits ptjuma nodas, muitas darbinieki visbiek tikui tiesti par prkpumiem, kas saistti ar korupciju (pirms instances ties no 2004. ldz 2009. gadam notiestas 58 muitas amatpersonas), kam seko Valsts robesardze (24 notiestie) un VID, neskaitot muitu, (12 notiestie).184 Lai gan ir grti novrtt, cik daudz prkpumu, kas saistti ar korupciju, patiesi tiek atklti un izmeklti, soda sankciju piemroana, iet, samr efektvi ierobeo prkpumu skaitu.
1. diagramma. Pirms instances ties notiesto valsts amatpersonu skaits

Administratvs sankcijas darbojas k ierobeojos faktors pai intereu konflikta situcijs (skatt sadau 4.2.6. Godgums: prakse). Dati par disciplinrlietm, kas ierosintas pret valsts prvald strdjoajiem, netiek apkopoti. Atsevii gadjumi gan parda, ka ierdiem tiek piemroti disciplinrsodi,185 tomr kopum nav iespjams novrtt disciplinrs atbildbas efektivitti. Intervtie eksperti pauda samr kritisku viedokli par iekj audita lomu un nozmi. Saska ar Baibas Ptersones teikto, iestds, kur iekjais audits ir padots iestdes vadtjam, audita ieteikumu ievieana pamat ir atkarga no vadtja atbalsta. s problmas dajs risinjums ir audita funkcijas centralizcija, nododot to ministrijm, tdjdi padarot to par rjo auditu ministriju padotbas iestds.186 Pc Ivetas Reinholdes domm, auditoriem ne vienmr ir atbilstoa kvalifik184 http://korupcijas-c.wikidot.com/stat2009-viz 185 Skatt, piemram: Jaknam piemrots disciplinrsods mnealgas samazinana. nra.lv 2010. gada 11. februris. http://zinas.nra.lv/ latvija/16127-jakanam-piemerots-disciplinarsods-menesalgas-samazinasana.htm 186 Intervija ar Baibu Ptersoni, 20.06.2011. 79

cija. Tie dakrt nespj sagatavot prieklikumus, kas vrsti uz iestdes attstbu, auditori drzk koncentrjas uz to, vai iestde strd saska ar ts darbbu reguljoajiem normatvajiem aktiem.187 Budeta triu samazinana ietekmja vairkus iekjs kontroles sistmas aspektus. Atsevis iestds apstjs darbs pie risku vadbas sistmas izveides un ievieanas.188 Papildus mintajam administratvs tiesas ir viens no spcgkajiem mehnismiem valsts prvaldes atbildguma nodroinanai. Lai gan tiek uzteikta administratvo tiesu spriedumu augst kvalitte, s sistmas pankumiem ir ar negatvas sekas, Administratvs tiesas ir piemram, tiesu prslodze un kavti lietu izskatanas termii (plak nodaas Tiesu vara sada 3.3.1.). Publisko viens no spcgkajiem iepirkumu jom IUB veikt sdzbu izskatana ir btisks mehnismiem valsts prvaldes atbildbu veicinos mehnisms (2010. gad IUB izskatja atbildguma nodroinanai 350 sdzbas).189 Trauksmes clju vj aizsardzba, aubas par iekj audita efektivitti un administratvo tiesu prslodze ir btiskkie trkumi, kas kav valsts prvaldes atbildbu. Neskatoties uz mintajiem trkumiem, esoais normatvais reguljums nodroina samr augstu valsts prvaldes atbildbas lmeni.

4.2.5. godgums: reguljums

vrtjums: 100 / 100

Cik liel mr normatvais reguljums nodroina valsts prvald strdjoo godgumu? Neskaitot Kriminllikumu, kas paredz kriminalizt gan aktvo, gan pasvo kukuoanu, btiskkais normatvais akts, kas veicina godaprtu valsts prvald, ir Intereu konflikta likums. Likum ir noteikti amatu savienoanas ierobeojumi civildienesta ierdiem un citm valsts amatpersonm. Civildienesta ierdnis var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar amatu, ko tas ieem saska ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rkojumiem, pedagoga, zintnieka, profesionla sportista un radoo darbu, amatu arodbiedrb un citu amatu, ja to savienoana nerada intereu konfliktu un ir saemta attiecgs valsts vai pavaldbas iestdes vadtja vai via pilnvarotas personas rakstveida atauja (Intereu konflikta likums, 7. panta sest daa). Valsts amatpersona nedrkst gt ienkumus no kapitla dam un akcijm, k ar jebkda cita veida vrtspapriem komercsabiedrbs, kas reistrtas beznodoku vai zemu nodoku valsts un teritorijs saska ar Ministru kabineta noteikumiem (Intereu konflikta likums, 9. panta tre daa). Civildienesta ierdnim, tpat k citai valsts amatpersonai, ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienkumus, sagatavot vai izdot administratvos aktus, veikt uzraudzbas, kontroles, izzias vai sodanas funkcijas, slgt lgumus vai veikt citas darbbas, kurs valsts amatpersona, ts radinieki vai darjumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresti (Intereu konflikta likums, 11. panta pirm daa). Visiem valsts ierdiem ir aizliegts pieemt dvanas. Valsts amatpersonai, pildot amata pienkumus, ir atauts pieemt diplomtisks dvanas jeb dvanas, ko rvalsts delegcija vai oficila amatpersona pasniedz Latvijas valsts amatpersonai diplomtiskaj protokol noteiktaj krtb (Intereu konflikta likums, 13.1 panta pirm daa). Valsts amatpersonai rpus amata pienkumu pildanas ir aizliegts pieemt dvanas, ja attiecb uz dvintju valsts amatpersona divu gadu laik pirms dvanas saemanas ir veikusi ar amata pienkumu pildanu saisttas darbbas. Ar situcijs, kad amatpersona rpus amata pienkumu pildanas ir piemusi dvanas no fiziskajm vai juridiskajm personm, t nav tiesga divu gadu laik pc dvanas saemanas veikt ar amata pienkumu pilda187 Intervija ar Ivetu Reinholdi, 13.06.2011. 188 Ziojums par rekomendcijm. Nodevums ptjum Iekjs kontroles sistmas uzraudzbas novrtjums un rekomendciju izstrde. Nikolo grupa, 2011. gads, 16. lpp. http://www.mk.gov.lv/file/files/ESfondi/2011/gala%20zinojums_3006.pdf 189 Prskats par Iepirkumu uzraudzbas biroja darbu 2010. gad. http://www.iub.gov.lv/files/upload/IUB_Vadibas_zinojums_2010.doc 80

nu saisttas darbbas attiecb uz dvanas devju (Intereu konflikta likums, 13.2 panta 1. un 2. daa). MK 09.01.2001. instrukcija Nr. 1 Ierda uzvedbas principi nosaka uzvedbas pamatprincipus. aj dokument ir iekauti tdi btiski punkti k, piemram, prasba strdt t, lai vairotu sabiedrbas uzticbu valsts prvaldei, piekljbas un cieas izrdana saskarsm ar citiem valsts prvald strdjoajiem un sabiedrbu, pamatprincipi, lai izvairtos no intereu konflikta un tamldzgi.190 Papildus ai MK instrukcijai vairkas ministrijas un valsts iestdes ir izstrdjuas savus uzvedbas principus vai tikas kodeksus. Par trkumu uzskatms tas, ka nav izstrdtas visaptveroas prasbas, kas ietvertu prasbu ievrot noteiktus tikas principus valsts prvald (ne tikai civildienest). Saska ar Iepirkumu likumupasttjs izsldz kandidtu vai pretendentu no turpmks dalbas iepirkuma procedr, k ar neizskata pretendenta piedvjumu, ja tas cita starp ir atzts par vaingu koruptva rakstura noziedzgos nodarjumos ar tdu tiesas spriedumu vai prokurora priekrakstu par sodu, kas stjies spk un kuvis neapstrdams (Iepirkumu likums, 39. panta pirm daas 1. punkts). Likum iekauti noteikumi ar iepirkumu komisijas loceku intereu konflikta novranai, tostarp prasba parakstt apliecinjumu, ka nav tdu apstku, kuru d vartu uzskatt, ka vii ir ieinteresti konkrta kandidta vai pretendenta izvl vai darbb vai ka vii ir saistti (Iepirkumu likums, 23. pants). Tiesbu aktiem, kas regul valsts prvaldes godgumu, ir trkumi, tau tie vrtjami k samr nenozmgi, piemram, Intereu konflikta likums ir kritizts k sarets un neelastgs. Pretkorupcijas starpvalstu grupa GRECO ir nordjusi uz nepilnbm kukudoanas kriminalizan, kas attiecas, piemram, uz nepamatotas priekrocbas piedvanu/solanu un nepamatotas priekrocbas prasanu.191 Kopum normatvajos aktos iestrdtas starptautiskajm prasbm atbilstoas normas, kas nepiecieamas, lai nodrointu godgumu valsts prvald.

4.2.6. godgums: prakse

Cik godprtga ir valsts prvaldes darbinieku rcba?

vrtjums: 75 / 100

Saldzinot ar politiskajm partijm un Saeimu, valsts prvalde sabiedrb tiek uztverta k mazk korumpta; atbilstoi GKB datiem, 2010. gad valsts amatpersonas tika novrttas ar 3,6 punktiem (skal, kur 5 apzm augstu korupcijas lmeni), Saeima ar 3,7 punktiem, bet politisks partijas ar 4 punktiem).192 Godaprta ievieanas mehnismu efektivitti var novrtt, apskatot datus par amatpersonm, kuras prkpuas intereu konflikta novranas normas. KNAB katru gadu piemro administratvos sodus vairkiem desmitiem amatpersonu. 2010. gad 20 Vadtji izrda minimlu amatpersonm tika piespriests naudas sods (neskaitot pavlanos mazint korupcijas valdbs, valsts policij un Nacionlajos bruotajos spkos nodarbintos).193 riskus savs iestds Nav acmredzamu pierdjumu tam, ka valsts prvald esoie uzvedbas kodeksi tiktu efektvi piemroti. Pc Baibas Ptersones teikt, di kodeksi ir gandrz katr iestd, bet es neesmu prliecinta par to pielietojumu. Neesmu redzjusi to darbbu praks.194 Ar Iveta Reinholde nevarja atcerties valsts iestdi, kur tikas kodeksa piemroana tiktu apspriesta darbinieku vid; via nordja uz vairkm iestdm, kur ir izveidotas tikas komisi190 Ierda uzvedbas principi. Ministru kabineta 09.01.2001. instrukcija Nr. 1. http://www.likumi.lv/doc.php?id=1574 191 Third Evaluation Round Compliance Report on Latvia. GRECO, 1 October 2010. P.11. http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/ round3/GrecoRC3(2010)6_Latvia_EN.pdf 192 Global Corruption Barometer 2010. Question 2: To what extent do you perceive the following institutions in this country to be affected by corruption? http://www.transparency.org/policy_research/surveys_indices/gcb/2010/results Last accessed on 4 March 2011. 193 Korupcijas novranas un apkaroanas biroja lmumi administratvo prkpumu liets 2010. gad. http://www.knab.lv/lv/prevention/conflict/ offences/article.php?id=308227 194 Intervija ar Baibu Ptersoni, 20.06.2011. 81

jas, kuras t ar nekad nav sasauktas.195 Daa vadtju izrda minimlu vlanos mazint korupcijas riskus savs iestds. Pastv viedoklis, ka Latvij jau darbojas paa pretkorupcijas iestde KNAB , un tai ar btu jveic preventvs darbbas.196 Neskatoties uz samazinto finansjumu, mcbas valsts amatpersonm par intereu konflikta normu piemroanu ir notikuas regulri. Piemram, 2009. gad KNAB organizja 47 seminrus. 77% no tiem apmeklja valsts un pavaldbu iestu darbinieki. Biek tiek apskatti jautjumi par Intereu konflikta likuma piemroanu, amatpersonu profesionlo tiku, iekjo kontroli un korupcijas novranas paskumiem valsts iestds. Ierobeotais KNAB budets 2010. gad nebija rslis tam, lai organiztu seminrus un pat sasniegtu rekordlielu to skaitu 86 gada laik.197

4.3. lOma 4.3.1. sabiedrbas izgltoana

vrtjums: 25 / 100

Cik liela ir valsts prvaldes iestu iesaiste sabiedrbas informan un izgltoan par ts lomu c pret korupciju? Valsts iestdes, izemot KNAB (skatt 9. plra aprakstu), neorganiz sabiedrbas izgltoanas paskumus par korupcijas jautjumiem. Dakrt izgltojoi seminri tiek organizti paiem valsts iestu darbiniekiem. Valsts administrcijas skola sav mcbu programm ir iekvusi kursu par korupciju un intereu konfliktu, ie kursi ir oti pieprasti, bet to mrauditorija galvenokrt ir valsts prvald strdjoie. 2009. gad veikt aptauja pardja, ka 90,8% iedzvotju kaut ko zina/ir dzirdjui par KNAB. 16,5% atbildja, ka tie ziotu KNAB, 14,8% policijai vai prokuratrai, ja persongi saskartos ar korupciju. Pdjie divi rdtji var ist zemi, bet tie drzk saistti ar iedzvotju pasivitti, nevis nezinanu, kur par diem prkpumiem jzio.198 Ievrojot to, ka valsts prvalde (izemot KNAB) praktiski neveic sabiedrbas izgltoanas paskumus ar korupciju saisttajos jautjumos, rdtja novrtjums ir zems.

4.3.2. sadarbba ar citm iestdm, nvO un privtiem uzmumiem, kas vras pret korupciju

vrtjums: 25 / 100

Cik liel mr valsts prvalde sadarbojas ar t.s. sargsua institcijm, uzmumiem un pilsonisko sabiedrbu pretkorupcijas jautjumos? Ldz im valsts prvlades iestu iniciatva sadarboties ar t.s. sargsua institcijm, uzmumiem un pilsonisko sabiedrbu pretkorupcijas jautjumos bijusi neliela; izmums ir KNAB. Pastv viedoklis, ka Latvij jau darbojas paa pretkorupcijas iestde KNAB , un tai ar btu jveic preventvs darbbas,199 tdjdi it k atbrvojot citas iestdes no atbildbas par aj jom veicamajiem paskumiem. Viens no retajiem veiksmgas sadarbbas piemriem ir noslgtais ldzdarbbas lgums starp biedrbu Sabiedrba par atkltbu Delna un Kultras ministriju par korupcijas risku uzraudzbu Latvijas Nacionls bibliotkas bvniecbas projekt. Sadarbba tika uzskta 2005. gad
195 Intervija ar Ivetu Reinholdi, 13.06.2011. 196 Vadtju interviju analze. Nodevums ptjum Iekjs kontroles sistmas uzraudzbas novrtjums un rekomendciju izstrde, Nikolo grupa, 2011. gads, 6. lpp. http://www.mk.gov.lv/file/files/ESfondi/2011/vaditaju%20interviju%20analize.pdf 197 Sabiedrbas informana un izgltoana par pretkorupcijas jautjumiem. Informcija saemta elektroniski no Dinas Kurpnieces, KNAB Korupcijas novranas nodaas vadtja, 2011. gada 10. janvris. 198 Attieksme pret korupciju Latvij. Latvijas iedzvotju aptauja. SKDS, 2009. gada novembris, 15. lpp. un 18. lpp. http://delna.lv/wp-content/uploads/old_files/atskaite_korupcija_112009_1.pdf 199 Ziojums par rekomendcijm. Nodevums ptjum Iekjs kontroles sistmas uzraudzbas novrtjums un rekomendciju izstrde. Nikolo grupa, 2011. gads, 16. lpp. http://www.mk.gov.lv/file/files/ESfondi/2011/gala%20zinojums_3006.pdf 82

un kop t laika Delna ir iesniegusi vairkas rekomendcijas, piemram, ldzot Kultras ministrijai atklt informciju par apakuzmjiem, kas strd pie projekta, lai Delna vartu prliecinties, ka tiek sekots labai uzmjdarbbas praksei un stenota uzmjiem saisto pretkorupcijas deklarcija.200 Delnas direktors Kristaps Petermanis ir nordjis, ka gadu gait sadarbba gjusi aug un lej. 2005. gad Kultras Kultras ministrija Delnas ministrija Delnas iesaisti uztvra k sabiedrisko attieciesaisti uztvra k sabiedrisko bu aktivitti. Kad nozmgu kultras infrastruktras projektu attstbai izveidot valsts aentra Jaunie Trs attiecbu aktivitti bri uzska Nacionls bibliotkas bvniecbu un citus lielos projektus, Delnas ldzdalba kuva gandrz nevlama. Tagad, kad aentra ir likvidta un Kultras ministrija ir prmusi bibliotkas projekta virzbu, sadarbba ir teju tda, k paredzts skotnji noslgtaj Ldzdarbbas lgum un btiskkais rslis ir ekonomisks krzes rezultt btiski samazintais personls ministrijas projekta vadbas komand.201

4.3.3. korupcijas risku mazinana nodroinot godgu publisko iepirkumu

vrtjums: 75 / 100

Vai normatvais reguljums nodroina godgu publisko iepirkumu procesu, tostarp paredz sankcijas par pakalpojumu sniedzju un amatpersonu prkpumiem, k ar nodroina efektvu sdzbu iesnieganas un izskatanas mehnismu? Virs noteikta iepirkuma apjoma, atvrts un slgts konkurss202 var tikt uzskatts par primro iepirkumu procedras veidu. Cenas noteikana, sarunu procedra un metu konkurss ir iepirkuma procesa metodes, kuru piemroana ir pieaujama likum noteiktajos gadjumos (Iepirkumu likums, 62., 63., 64.1 un 70. pants). 2009. gad no 1393 valsts iepirkumu procedrm 520 iepirkumi tika veikti atklt konkurs un 10 slgt iepirkumu konkurs (prjie iepirkumi tika veikti, izmantojot citas metodes).203 Likum ir noteikti divi btiskkie 2009. Gad 7,4% aptaujto Latvijas kritriji piedvjumu atlasei ir jizviedzvotju uzskatja, ka valsts un las saimnieciski visizdevgkais piedvpavaldbu iepirkumos priekroka dota jums vai piedvjums ar zemko cenu. tiem, kuri maks kukuus vai ir personiski Saimnieciski visizdevgk piedvjuma izvles gadjum pasttjs paziojum saistti ar atbildgajiem darbiniekiem par lgumu vai iepirkuma procedras dokumentos norda visus vrtanas kritrijus to nozmguma secb, kritriju patsvaru un skaitlisks vrtbas, k ar iepirkuma procedras dokumentos norda piedvjuma izvles algoritmu saska ar iem kritrijiem un aprakstu, k tiks vrtts katrs no nordtajiem vrtanas kritrijiem (Iepirkumu likums, 46. pants). Ir grti novrtt to, cik objektvs praks ir iepirkumu process. Sabiedrb par iepirkumu objektivitti pastv zinmas baas. 2009. gad 7,4% aptaujto Latvijas iedzvotju uzskatja, ka valsts un pavaldbu iepirkumos priekroka dota tiem, kuri maks kukuus vai ir personiski saistti ar atbildgajiem darbiniekiem.204 Tiek piemroti vairki publisko iepirkumu procesa kontroles mehnismi. Galvenais kontroles stenotjs ir Iepirkumu uzraudzbas birojs (IUB), kas uzrauga iepirkuma procedras at200 Informcija par Nacionls bibliotkas bvniecbas projekta uzraudzbu. http://delna.lv/raksti/category/darbibas-jomas/lnb-uzraudziba/ 201 Intervija ar Kristapu Petermani, biedrbas Delna direktoru, 01.07.2011 202 Visi ieinterestie piegdtji var pieprast tiesbas piedalties, tau piedvjumus vartu iesniegt tikai tie kandidti, kurus uzaicina iepirkumu komisija saska ar iepriek noteiktiem kritrijiem (Publisko iepirkumu likuma 50. un 54. pants). 203 Statistisko prskatu apkopojums par 2009. gad Latvijas Republik veiktajiem publiskajiem iepirkumiem. Iepirkumu uzraudzbas birojs, 2010. gads, 16. lpp. http://www.iub.gov.lv/files/upload/2010_statistisko_parskatu_apkopojums.pdf 204 Attieksme pret korupciju Latvij. Latvijas iedzvotju aptauja. SKDS, 2009. gada novembris, 11. lpp. http://delna.lv/wp-content/uploads/old_files/atskaite_korupcija_112009_1.pdf 83

bilstbu likuma prasbm un izskata iesniegumus par iepirkuma procedras prkpumiem, k ar apkopo un analiz statistisko informciju par iepirkumiem valst, sagatavo prskatus par tiem, sniedz metodisku paldzbu un konsultcijas un rko mcbas pasttjiem, preu prdevjiem, iznomtjiem, bvdarbu veicjiem un pakalpojumu sniedzjiem, tpat ar public paziojumus IUB mjaslap internet un nosta tos publicanai ES Oficilaj Vstnes (Iepirkumu likums, 81. pants). IUB ir Finanu ministrijas padotb esoa ties valsts prvaldes iestde, un tai nav pieirts pas statuss, kas nodrointu iestdes neatkarbu (Iepirkuma likums, 80. panta pirm daa). 2010. gada beigs IUB bija 42 amata vietas.205 Ldzgi k citm iestdm ar IUB finansjums ir ierobeots, tomr birojs spj izpildt dotos uzdevumus. Ministru kabinets nosaka centralizto iepirkumu institcijas, kas ieprk preces un pakalpojumus citu pasttju vajadzbm, nosaka preu un pakalpojumu grupas, kas iegdjamas d veid, un gadjumus, kad pasttjam ir obligti preces vai pakalpojumus iegdties no centralizto iepirkumu institcijm vai ar to starpniecbu (Iepirkumu likums, 1. panta 1. punkts, 16. panta 2.1 un 2.2 daa). Valsts reionls attstbas aentra uztur elektronisko iepirkumu sistmu kancelejas preu, programmatras un datortehnikas, k ar citu preu iegdei (MK 28.12.2010. noteikumu Nr. 1241 Centralizto elektronisko iepirkumu noteikumi 1. pielikums). Attiecb uz iepirkumu specilistiem nepiecieamo kvalifikciju likums ir samr lakonisks. Izveidojot iepirkuma komisiju, jnodroina, lai komisija btu kompetenta t iepirkuma jom, par ko tiek slgts lgums. Iepirkuma komisija, pildot savus pienkumus, ir tiesga pieaicint ekspertus (Iepirkumu likums, 22. panta otr daa). Saska ar likumu iepirkuma komisija ar nodroina iepirkuma procedras dokumentu izstrdi, protokol iepirkuma procesa gaitu un ir atbildga par iepirkuma procedras norisi (Iepirkumu likums, 23. panta ceturt daa). Saska ar Intereu konflikta likumu valsts amatpersonas nedrkst veikt kontroles funkcijas, kurs tie btu personiski vai mantiski ieinteresti (Intereu konflikta likums, 11. panta pirm daa). Iepirkumu komisijas darbu uzrauga citi ts paas iestdes vai citas iestdes darbinieki. Pasttjs mjaslap internet ievieto piegdtja uzdotos jautjumus un norda atbildes. Ja pasttjs izdarjis grozjumus iepirkuma procedras dokumentos, tas ievieto informciju par grozjumiem mjaslap internet, kur ir pieejami ie dokumenti, ne vlk k dienu pc tam, kad paziojums par grozjumiem iesniegts IUB publicanai (Iepirkumu likums, 30. panta 4. un 5. daa). Pasttjs triju darbdienu laik vienlaikus inform visus pretendentus par pieemto lmumu attiecb uz iepirkuma lguma vai visprgs vienoans slganu. Pasttjs iespjami s laik, bet ne vlk k triju darbdienu laik pc pretendentu informanas, iesniedz publicanai paziojumu par iepirkuma procedras rezulttiem (Iepirkumu likums, 27. panta pirm daa un 32. panta otr daa). Likum iekaut prasba par informcijas publicanu un iesaistto pretendentu informanu parasti tiek izpildta. Persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresta iegt tiesbas noslgt iepirkuma lgumu vai visprgo vienoanos vai pretend uz uzvaru, ir tiesga iesniegt sdzbu IUB (Iepirkumu likums, 83. panta 1. un 2. daa). 2010. gad IUB tika saemti 835 iesniegumi, no kuriem pieemti izskatanai 595 iesniegumi, no tiem attiecb uz 350 iesniegumiem tika pieemti lmumi.206 Normatvajos aktos nav paredzti pai sabiedriskie vai socilie uzraudzbas mehnismi, izemot atkltbu, kas atvieglotu plasazias ldzeku un sabiedrbas iespjas sekot iepirkumu norisei. Kopum iepirkumu tiesiskais reguljums ir atbilstos (izemot to, ka nav iespjams piemrot administratvo sodu skatt 4.2.3. punktu).
205 Prskats par Iepirkumu uzraudzbas biroja darbu 2010. gad. http://www.iub.gov.lv/files/upload/IUB_Vadibas_zinojums_2010.doc 206 Turpat.

84

4.4. rekOmendcijas
Jnosaka vienoti atlases principi (situcijs, kad tiek izsludints atklts konkurss) vis valsts prvald, atlases kritrijos iekaujot prasbu par labu reputciju un tikas principiem. Jizstrd un jievie normatvais reguljums trauksmes clju aizsardzbai valsts prvald. Jdefin valsts prvaldes amati, kam ir augsts korupcijas risks. ie riski jem vr, izstrdjot atldzbas un kontroles sistmu, tai skait ar izlases krt veicot amatpersonu deklarciju prbaudi. Jaktualiz administratvs atbildbas reguljums publisko iepirkumu jom un Iepirkumu uzraudzbas birojs jnosaka par atbildgo institciju sankciju piemroan. Nepiecieama plaa diskusija par publisko iepirkumu sistmas un prakses tlku attstbu, lai mazintu korupcijas un negodgas konkurences risku.

85

5. tiesbaizsardzbas iestdes
Ierobeotais finansjums Valsts policijai un Prokuratrai apgrtina iestu veiksmgu darbbu. Vienlaikus normatvais reguljums nodroina pietiekamu o institciju neatkarbu. Jnorda ar, ka aizsardzba pret patvagu darbinieku iecelanu vai atbrvoanu Valsts policij ir vja. Valsts policij izveidotais Iekjs drobas birojs (IDB) ir samr efektva sdzbu izskatanas institcija, tomr rodas aubas, cik iedarbgi ir iesniegt sdzbu par policistu via tieajam vadtjam. Neskatoties uz priekstatu, ka Valsts policijas centrlaj lmen korupcijas un netiskas uzvedbas jautjumiem tiek pievrsta pietiekama uzmanba, policij vrojamas nopietnas ar godgumu saisttas problmas. Mcbas, kas skar tikas jautjumus, policijas un Prokuratras darbiniekiem notiek oti reti. Jatzm, ka kopum tiesbaizsardzbas iestu stenotie paskumi korupcijas atklan un apkaroan ir bijui sekmgi, bet acmredzot nepietiekami, lai sasniegtu nozmgas prmaias, kas skar augsta lmea/politisks amatpersonas, kuras iesaisttas koruptvs darbbs.

tiesbaizsardzbas iestdes
kapacitte 58 / 100 Prvaldba 83 / 100 loma 75 / 100 rdtjs resursi neatkarba atkltba atbildba godgums ar korupciju saisttu lietu izmeklana

kopjais plra vrtjums: 72 / 100 reguljums Prakse 50 75 50 100 75 100 75 100 50 75

struktra un organizcija
Tiesbu aktu piemroanas uzraudzba ir komplicta darbbas joma. Kriminlizmeklanu var veikt Valsts policija, Drobas policija, Finanu policija, Militr policija, Ieslodzjuma vietu prvalde, KNAB (apskatts atsevii 9. noda Korupcijas novranas un apkaroanas birojs), muitas iestdes un Valsts robesardze (Kriminlprocesa likums, 386. pants). Daai minto iestu ir ar noteikta loma korupcijas apkaroan. emot vr ptjumam pieirtos resursus un apjoma ierobeojumu, aj noda apskatta tikai viena no izmeklanas iestdm, proti, Valsts policija. Valsts policija ir Ieklietu ministrijas padotbas iestde. Tai ir plaas funkcijas sabiedrisks krtbas uzturan un noziedzgu nodarjumu izmeklan. Kop 2010. gada janvra Valsts policija ir sadalta piecs reionlajs prvalds. Centrlo policijas apartu veido vairkas struktrvienbas. aj noda ir apskatta ar Prokuratra, kas ir tiesu varas sastvdaa. Prokuratras galvenie uzdevumi ir kriminlvajanas uzskana un veikana un valsts apsdzbas uzturana tiess, k ar tdu izmeklanas iestu k Valsts policija un Korupcijas novranas un apkaroanas biroja veikts izmeklanas un operatvs darbbas uzraudzana. Prokuratr ietilpst enerlprokuratra, piecas apgabala prokuratras un Organizts noziedzbas un citu nozaru specializt prokuratra. Prokuratras prraudzb darbojas ar Noziedzgi iegtu ldzeku legalizcijas novranas dienests (Kontroles dienests).
86

5.1. kaPacitte 5.1.1. resursi: prakse

vrtjums: 50 / 100

Vai tiesbaizsardzbas iestdm ir pieejami nepiecieamie resursi: finanu, cilvku un infrastruktras? Valsts amatpersonas uzskata, ka Valsts policijai trkst visa veida resursu gan tehniskie, gan cilvkresursi.207 Valsts policijas budets 2008. gad pdj no treknajiem gadiem bija sasniedzis 96 miljonus latu, bet 2011. gad tas tika samazints ldz 64 miljoniem latu.208 2009. un 2010. gad no aptuveni 8000 darbiniekiem 1800 ir pametui darbu policij209, tam pamat ir divi iemesli: samazintais atalgojums vai atbrvoana no amata. 2011. gada skum vidj amatalga policij ar piemaksm bija ap 300 latu mnes,210 kas ir nepietiekama kvalificta personla piesaistanai. Pirms iecelanas Valsts policijas prieknieka amat 2011. gada august Ints uzis nordja, ka pirmais, kas jpaveic, jsakrto policistu atalgojuma sistma, kur valdot haoss, un japtur policistu aizplana no darbavietm.211 Policistu darba nepievilcba un zemais atalgojums Ints uzis: jsakrto rada grtbas piesaistt kvalifictus specilistus. Vl viens blakusefekts ir policistu ierast prakse strdt papildu policistu atalgojuma sistma, darbus, piemram, privtajs apsardzes kompnijs vai kur valda haoss, un japtur citviet. tendence ir radjusi plaas diskusijas, it pai policistu aizplana pc 2011. gada janvra notikumiem, kad policistu grupa veica bruotu laupanu spu zl, nova policistu, kas cents vius aizturt, k ar ievainoja vl divus cilvkus.212 Pc gadjuma policijas vadba nolma ierobeot policistu iespjas savienot vairkus darbus, aizvietojot 24 stundu darba remu ar 12 stundu garm maim (pc 24 stundu maias policistiem piencs 72 stundas atptai, kas va strdt papildus). Latvijas Apvienot policistu arodbiedrba iebilda pret m izmaim, apgalvojot, ka policistu atalgojums nav pietiekams, lai sptu apgdt imeni,213 un 2011. gada jlij is lmums tika daji atcelts.214 Policijas tehniskais aprkojums ticis uzskatts par mazku problmu, emot vr pirmskrzes gados veikts investcijas. Tomr daviet policijas iecirki un aizturanas vietas ir slikt stvokl. Uzlabojumi aj jom ir palninjuies. Piemram, starptautiskie aizdevji iebilda Ieklietu ministrijas projektam par Vidzemes reionls policijas prvaldes administratvo ku kompleksa bvniecbu.215 Ir grti preczi novrtt to, vai un cik pietiekami ir Valsts policijas resursi, jo nesen ir prveidota policijas struktra (izveidojot piecas reionls struktrvienbas). Turklt nav sti skaidrs, kdas kvalittes sniegums tiek sagaidts no policijas.216 Providus ptniece, juriste, bijus Policijas
207 Piemram, ds viedoklis ir Aldim Lieljuksim, bijuajam Valsts policijas priekniekam (1993.-1998. g. un 2006.-2009. g.), intervija 12.05.2011. Intervijas laik A.Lieljuksis bija Valsts ugunsdzsbas un glbanas dienesta prieknieka vietnieks. 208 Kavis, A. Droba uz pusslodzti. Ir, Nr.12 (2011), 17. lpp. http://www.ir.lv/2011/3/22/drosiba-uz-pusslodziti 209 Turpat. 210 Turpat. 211 Brzia, V. uzis: policistu atalgojum valda haoss. Ir.lv 2011. gada 27. jlijs. http://www.ir.lv/2011/7/27/kuzi-virza-apstiprinasanai-valstspolicijas-prieksnieka-amata 212 Jkabpil uzbrukum ievainots ar spu zles darbinieks. LETA, 2011. gada 25. janvris. http://www.delfi.lv/news/national/criminal/jekabpiliuzbrukuma-ievainots-ari-spelu-zales-darbinieks.d?id=36444987 213 Policisti nav mier ar 12 h darba remu. http://www.policistuarodbiedriba.lv/index2.php?lang=lv 214 Policijas darbinieki atkal vars strdt 24 stundu rem. LETA, 2011. gada 27. jlijs. http://www.delfi.lv/news/national/politics/policijasdarbinieki-atkal-vares-stradat-24-stundu-rezima.d?id=39810141 215 Aizdevji liedz publiski privtaj partnerb bvt jauno policijas ku Valmier. Delfi.lv, 2011. gada 15. aprlis. http://www.delfi.lv/news/national/ politics/aizdeveji-liedz-publiski-privataja-partneriba-buvet-jauno-policijas-eku-valmiera.d?id=38026809 216 Intervija ar Aldi Lieljuksi, 12.05.2011. 87

akadmijas pasniedzja Ilona Kronberga atzm: Ir oti sareti pateikt, vai finansjums ir vai nav pietiekams, jo policija nav pietiekami ilgi strdjusi pc jauns piecu reiona prvalu izveides.217 Bijuais Valsts policijas prieknieks (1993.-1998. g. un 2006.-2009. g.), ptjuma tapanas laik Valsts Ugunsdzsbas un glbanas dienesta prieknieka vietnieks Aldis Lieljuksis apgalvo, ka joprojm ir neatbilstba starp darmo darbu apjomu un policijas kapacitti, ldz ar to obrd vartu sodt jebkuru izmekltju, jo visiem ir vairkas iekavtas kriminllietas, ar kurm praktiski nav iespjams tikt gal.218 Prokuratr esos problmas ir saldzinoi maobrd vartu sodt jebkuru izmekltju, jo visiem ir vairkas zkas, tomr risinmo jautjumu ir pietiekami daudz. Bijuais enerlprokurors Jnis Maiztis norda: Ms iekavtas kriminllietas, ar kurm oti labprt palielintu saretu ekonomisko noziepraktiski nav iespjams tikt gal gumu atklanas un izmeklanas apjomu. Vispirms s lietas iestrgst izmeklanas iestds, un ar eit, Prokuratr, ir tikai dai darbinieki, kas spj un ir motivti ar m lietm strdt. Dieml obrd mums nav iespjas finansili stimult darbiniekus. [..] Mums trkst iespju motivt tos darbiniekus, kam ir lielks darba apjoms nek citiem tda paa lmea amat strdjoajiem.219 Ar pareizjais enerlprokurors riks Kalnmeiers ir publiski izteicies, ka prokuratrai ir zinmas grtbas ar kvalifictiem darbiniekiem, kas strd ar lietm, kuras skar finanu jomu, un ar tdiem darbiniekiem, kuri sptu kvalitatvi sagatavot procesulus dokumentus svevalod.220 Kopum Valsts policija un, mazk mr, Prokuratra resursu trkuma d ir samr saret situcij. Apzinoties, ka nav gaidms strauj finansjuma pieaugums, apskatto iestu darbbas sekmgai nodroinanai nepiecieama prasmga vadba.

5.1.2. neatkarba: reguljums

vrtjums: 75 / 100

Cik liel mr normatvais reguljums nodroina tiesbaizsardzbas iestu neatkarbu? Latvijas gadjum, runjot par neatkarbu, ir nepiecieams noirt Valsts policiju un Prokuratru. Valsts policija ir Ieklietu ministrijas padotbas iestde, savukrt Prokuratra pieder tiesu varai un td tai pieirta ievrojami augstka neatkarbas pakpe (Prokuratra gan nav minta Satversm). Valsts policija ir ieklietu ministra prraudzb esoa iestde (Likums Par policiju, 15. pants). Prraudzba nozm augstkas iestdes vai amatpersonas tiesbas prbaudt zemkas iestdes vai amatpersonas lmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lmumu, k ar prettiesiskas bezdarbbas gadjum dot rkojumu pieemt lmumu (Valsts prvaldes iekrtas likums, 7. panta piekt daa). Ieklietu ministram ir tiesbas ierosint disciplinrlietu pret Valsts policijas vadtju (Valsts prvaldes iekrtas likums, 36. panta pirm daa). Ieklietu ministrs iece amat Valsts policijas vadtju (ar Drobas policijas un Valsts robesardzes vadtjus) pc tam, kad attiecgo kandidatru apstiprinjis Ministru kabinets (Ieklietu ministrijas sistmas iestu un Ieslodzjuma vietu prvaldes amatpersonu ar specilajm dienesta pakpm dienesta gaitas likums (Dienesta gaitas likums), 9. panta ceturt daa). Uz Valsts policijas vadtja amatu var kandidt Ieklietu ministrijas sistmas iestdes amatpersona, kurai ir akadmisk vai otr lmea profesionl augstk izgltba un kuras izdienas laiks Ieklietu ministrijas sistm nav sks par pieciem gadiem (Dienesta gaitas likums, 9. panta piekt daa). Prokurors sav darbb ir neatkargs no citu valsts varu un prvaldi realizjoo institciju
217 Intervija ar Ilonu Kronbergu, Providus ptnieci un juristi, 18.04.2011. 218 Intervija ar Aldi Lieljuksi, 12.05.2011. 219 Esmu gatavs treo reizi kandidt uz o amatu. Jurista Vrds, 2010. gada 16. marts. http://www.juristavards.lv/index.php?menu=DOC&id=206532 220 Mae, Z. Kalnmeiers: dareiz aizdomjos kam man tas viss bija vajadzgs? DELFI.lv, 2010. gada 17. septembris. http://www.delfi.lv/news/ conference/interviews/delfi-intervija-kalnmeiers-dazreiz-aizdomajos-kam-man-tas-viss-bija-vajadzigs.d?id=34133543 88

vai amatpersonu ietekmes un pakaujas tikai likumam. Saeimai, Ministru kabinetam, valsts un pavaldbu institcijm, valsts un pavaldbu ierdiem, uzmumiem un organizcijm, k ar privtpersonm ir aizliegts iejaukties prokuratras darba lietu izmeklanas vai citu prokuratras funkciju izpildes laik. Amat augstks prokurors ir tiesgs pieemt sav lietvedb jebkuru lietu, bet nav tiesgs uzdot prokuroram veikt darbbas pret via prliecbu (Prokuratras likums, 6. panta 1., 2., un 4. daa). Likum ir iekautas daas prasbas prokurora amata kandidta kvalifikcijai. Par prokurora amata kandidtu var bt Latvijas pilsonis, kur ieguvis augstko juridisko izgltbu, ir stajies prokuratr, izpildjis staans programmu un nokrtojis kvalifikcijas eksmenu (Prokuratras likums, 33. panta pirm daa). Krtbu, kd prokurora amata kandidts stajas prokuratr un krto kvalifikcijas eksmenu, nosaka enerlprokurora padome (Prokuratras likums, 33.panta 2.daa). Par rajona (republikas pilstas) virsprokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazk k trs gadus ilgs darba sts prokurora vai tiesnea amat (Prokuratras likums, 34.panta 1.daa). Citiem prokuratras amatiem ir noteiktas papildu prasbas. Likums ar paredz, kdos gadjumos persona var tikt atsaukta no prokurora amata. Par enerlprokuroru var iecelt personu, kura ne mazk k trs gadus ir strdjusi par Satversmes tiesas tiesnesi, pc 1993. gada 1. janvra ne mazk k trs gadus ir strdjusi par Augstks tiesas tiesnesi un kurai ir vismaz tre kvalifikcijas klase, ne mazk k trs gadus ir strdjusi par apgabaltiesas tiesnesi un kurai ir vismaz tre kvalifikcijas klase vai pc 1990. gada 26. septembra ne mazk k piecus gadus ir strdjusi prokurora amat prokuratras iestds (Prokuratras likums, 36. pants). enerlprokuroru pc Augstks tiesas prieksdtja prieklikuma amat apstiprina Saeima uz pieciem gadiem (Prokuratras likums, 38. panta pirm daa). Prjos prokurorus amat iece enerlprokurors, ievrojot atestcijas komisijas atzinumu (Prokuratras likums, 38. panta otr un tre daa). Visas mints normas kopum nodroina samrgu attiecgo institciju neatkarbu. Jpiebilst gan, ka Valsts policijas amatpersonas nav pai pasargtas no patvagas prcelanas vai atlaianas.

5.1.3. neatkarba: prakse

Vai tiesbaizsardzbas iestdes praks ir neatkargas?

vrtjums: 50 / 100

Attiecb uz iecelanu un atbrvoanu no amata policijas darbinieku (un ar visu valsts prvaldes darbinieku kopum) iespjas pretoties politiskajam spiedienam ir vjas. Pc Ilonas Kronbergas domm, ja policijas vadtjs neformli tiek mudints atstt amatu, vi var o prasbu noraidt, bet tad sekos disciplinrlieta, budeta samazinjums, neslavas celana utt. Ja tiek piedvts aiziet, ir divas iespjas. Pirm ir uzrakstt atlgumu un aiziet. [..] Otr ir izvlties lnu un mokou nvi [tlain nozm], apzinoties, ka vairs nebs iespjas aiziet skaisti.221 Neviens no policijas priekniekiem nav izvljies otro alternatvu. Tikmr Prokuratra, kas izskata politiski jutgas lietas, ir labk aizsargta. Augstks tiesas prieksdtjs, kur izvirza enerlprokurora amata kandidtu, sav izvl ir ierobeots vien ar likum noteiktajiem kritrijiem. Kad Delna 2010. gada mart vrss pie Augstks tiesas prieksdtja, aicinot skaidrot, pc kdiem kritrijiem un kd laika termi vi izvirzs kandidtu enerlprokurora amatam, Ivars Bikovis nordja: Izvrtjot Prokuratras likum noteikto personu loku, no kura var tikt izraudzts kandidts enerlprokurora amatam, izsveru ts vai citas personas piemrotbu amatam. Cita starp, emu vr iespjam kandidta profesionalitti, darba pieredzi, prokuratras darba przinanu, ts problmu un to risinju221 Intervija ar Ilonu Kronbergu, 18.04.2011. 89

mu redzjumu, spju patstvgi pieemt svargus lmumus, neietekmjambu, iemaas un pieredzi liela kolektva vadan, personisks pabas, perspektvas tikt apstiprintam amat.222 Pamats bam par iejaukanos policijas vai Prokuratras veiktajs izmeklans ir bijis reti. Bijuais enerlprokurors ir vairkkrt akcentjis, ka atklts politiskais spiediens no politiu vidus pieder divtkstoo gadu skumam, un pdjos gados enerlprokurors ne ar ko tdu nav saskries.223 Ilona Kronberga pau ldzgu viedokli par Valsts policiju.224 Izemot atsevius riskus, nav pierdjumu par rjo ietekmi uz tiesbaizsardzbas iestu darbu, ldz ar to t nav uzskatma par btisku problmu.

5.2. Prvaldba 5.2.1. atkltba: reguljums

vrtjums: 100 / 100

Cik liel mr normatvais reguljums nodroina informcijas pieejambu par tiesbaizsardzbas iestu darbu? 2005. gad Augstks tiesas Sents lma, ka attiecb uz galgo nolmumu izpauanu kriminlliets Prokuratra nerkojas k tiesu varas iestde, bet gan k administratva iestde. Tdjdi Informcijas atkltbas likums attiecas gan uz Prokuratru, gan policiju. Informcijas izpauana par izmeklanm tomr ir ierobeota. Kriminlprocesa laik kriminlliet esoie materili ir izmeklanas noslpums un ar tiem drkst iepazties amatpersonas, kuras veic kriminlprocesu, k ar personas, kurm mints amatpersonas attiecgos materilus uzrda Kriminlprocesa likum paredztaj krtb (Kriminlprocesa likums, 375. panta pirm daa). Pc kriminlprocesa pabeiganas un galg nolmuma stans spk ar kriminllietas materiliem drkst iepazties tiesu, prokuratras un izmeklanas iestu darbinieki, personas, kuru tiesbas bija aizskartas konkrtaj kriminlproces, k ar personas, kuras veic zintnisko darbbu. Visi galgie nolmumi kriminlliets, nodroinot ar likumiem noteikts informcijas aizsardzbu, ir publiski pieejami (Kriminlprocesa likums, 375. panta otr daa). Likums Par policiju paredz, ka dienesta interess policija par savu darbbu inform valsts un pavaldbu iestdes, k ar iedzvotjus. Tau likums ar aizliedz izpaust valsts vai citdi aizsargtus noslpumus, pirmstiesas izmeklanas datus bez prokurora vai izmekltja tie prieknieka ataujas, informciju, kas ir pretrun ar nevainguma prezumpciju, un informciju, kas aizskar cilvku personisko dzvi, k ar fizisko un juridisko personu godu un cieu (Likums Par policiju, 6. pants). Cietuajam pirmstiesas kriminlproces ir tiesbas iepazties ar kriminlprocesa reistru un pieteikt noraidjumu taj ieraksttajm amatpersonm, iepazties ar lmumu par ekspertzes noteikanu pirms t nodoanas izpildei un iesniegt pieteikumu par t grozanu, ja ekspertze tiek izdarta pc via paa pieteikuma, pc pirmstiesas kriminlprocesa pabeiganas saemt to tiesai nododams kriminllietas materilu kopijas, kas tiei attiecas uz noziedzgu nodarjumu, ar kuru viam nodarts kaitjums, ja ts nav izsniegtas agrk, vai ar prokurora piekrianu iepazties ar iem kriminllietas materiliem, k ar pieteikt izmeklanas tiesnesim lgumu iepazstint viu ar specilo izmeklanas darbbu materiliem, kas netiek pievienoti kriminllietai(Kriminlprocesa likums, 98. panta pirm daa). Likums nosaka par pienkumu vism policijas amatpersonm un prokuroriem aizpildt ienkumu deklarcijas katru gadu, k ar skot pildt amata pienkumus un aizejot no darba. VID deklarcijas public tiesaist.
222 AT prieksdtjs atbild Delnai norda kritrijus, saska ar kuriem nkamned nosauks enerlprokurora kandidta vrdu. Delnas paziojums, 2010. gada 18. marts. http://delna.lv/raksti/AT_priekssedetajs_atbilde_Delnai_norada_kriterijus_saskana_ar_kuriem_nakamnedel_nosauks_ generalprokurora_kandidata_vardu/ 223 Zlte, I. Maiztis: politiskais spiediens uz enerlprokuroru ir vsture. nra.lv, 2010. gada 24. marts. http://zinas.nra.lv/latvija/politika/19225-maizitis-politiskais-spiediens-uz-generalprokuroru-ir-vesture.htm?act=print 224 Intervija ar Ilonu Kronbergu, 18.04.2011. 90

Kopum esoie informcijas izpauanas ierobeojumi ir atbilstoi un balstti nepiecieamb aizstvt leitms intereses.

5.2.2. atkltba: prakse

vrtjums: 75 / 100

Vai informcija par tiesbaizsardzbas iestu pieemtajiem lmumiem un stenotajm darbbm ir pietiekami atklta? Tiesbaizsardzbas iestu darba atkltba Latvij nav daudz ptta. Gan policija, gan Prokuratra gatavo gada publiskos prskatus un informciju par noziedzbu un ts tendencm, k ar aktualittm un darba rezulttiem. Kad Providus 2008. gad veica ptjumu, lai prbaudtu, k darbojas informcijas atkltbas normas, un pieprasja informciju no Ieklietu ministrijas, pieprast informcija tika sagatavota un sniegta.225 Tiek prmesta prk liela informcijas nopludinana par izmeklan esoajm lietm. Piemram, 2006. gada mart Latvijas Televzijas ziu raidjuma De Facto rcb bija nonkui Jrmalas mra vlanu kukuoanas liet apsdzt Germana Milua telefonsarunu atifrjumi, kas liecinja par balsu pirkanu Latvijas Pirms partijas kandidta Jura Hlevicka ievlanai. informcija tika izplatta pirms lietas izskatanas ( vlk izrdjs viena no retajm lietm, ko var uzskatt par veiksmgu politisks korupcijas apkaroan).226 Plasazias ldzeki vairkkrt ir publicjui informciju no Ventspils mra Aivara Lemberga (kur tiek uzskatts par vienu no ietekmgkajiem oligarhiem Latvij) kriminllietas izmeklanas materiliem.227 Konfidencilas informcijas publiskoana ir raisjusi diskusiju par tiesiskajiem un socilajiem apsvrumiem, pieaujamajm atkltbas robem un urnlistu atbildbu.228 Valsts amatpersonu deklarciju sistma kopum tiek labi prvaldta, kaut gan btiskkais deklarans sistmas trkums ir saistts ar valsts nespju prbaudt privtpersonu deklarto informciju par to rcb esoajiem paumiem un uzkrjumiem (plak skatt noda Likumdevjvara 1.2.2. Atkltba: prakse). Visa deklart informcija, ko paredzts publict, faktiski ar tiek publicta. aj gadjum atkltbas rdtjs tiek vrtts zemk, nepieirot maksimli iespjamo augstko punktu skaitu, tpc, ka nav skaidrbas, kad informcijas publicana par notiekoajm izmeklanm un kriminllietm ir pieaujama, bet kurs situcijs prettiesiska.

5.2.3. atbildba: reguljums

vrtjums: 100 / 100

Cik liel mr normatvais reguljums nosaka, ka tiesbaizsardzbas iestdm jzio un jatbild par savu rcbu? Kriminlprocesa likum noteikts, kas jiekauj prokurora lmum par personas saukanu pie kriminlatbildbas. Lmum norda pie kriminlatbildbas saucams personas datus un darbavietu, katra inkrimint noziedzg nodarjuma faktiskos apstkus, kas nosaka juridisko kvalifikciju, noziedzga nodarjuma juridisko kvalifikciju, personas, kuras cietuas noziedzga nodarjuma rezultt un citas personas, kuras sauktas pie kriminlatbildbas par ldzdalbu vai
225 Alexandru, V., Austere, L., Frantescu, D., Spok, R. Access to Public Information and the New EU Member States. A Transnational Approach. The Institute for Public Policy (2008). http://info-a.wdfiles.com/local--files/resursi/PASOS%20FOI%20report%202008 226 Balsu pirkanu Jrmalas mra vlans Milus apspriedis ar leseru un li. Delfi.lv, 2006. gada 13. marts. http://www.delfi.lv/news/ national/politics/balsu-pirksanu-jurmalas-mera-velesanas-miluss-apspriedis-ar-sleseru-un-skeli.d?id=13867418 AT Sents noraida kascijas sdzbas Jrmalgeitas liet. Delfi.lv, 2008. gada 25. augusts. http://www.delfi.lv/news/national/criminal/at-senats-noraida-kasacijas-sudzibas-jurmalgeitas-lieta.d?id=21782763 227 Anrijs Lembergs atzts par cietuo rokasgramata.com kriminlproces. LETA, 2010. gada 26. augusts. http://www.delfi.lv/news/national/ criminal/anrijs-lembergs-atzits-par-cietuso-rokasgramatacom-kriminalprocesa.d?id=33765485 228 Kaoka, I. Cilvka tiesbas uz informcijas nopludinanu? Politika.lv, 2007. gada 11. septembris. http://www.politika.lv/temas/mediju_ kritika/14433/

91

dalbu t paa noziedzg nodarjuma izdaran (Kriminlprocesa likums, 405. panta pirm daa). Pc tam, kad pieemts lmums par personas saukanu pie kriminlatbildbas, prokurors nekavjoties izsniedz apsdztajam apsdzbas kopiju (Kriminlprocesa likums, 406. panta pirm daa). Likums neprasa izsniegt apsdzbas kopiju cietuajam. Ja personu nesauc pie kriminlatbildbas, oficils lmums nav jpieem un attiecgi nav pienkuma kdu par to informt. Ja procesuli pilnvarota amatpersona konstat, ka nav pamata kriminlprocesa uzskanai, t pieem lmumu, ko var uzrakstt ar rezolcijas veid, un par to pazio personai, kura iesniedza zias par iespjamu noziedzga nodarjuma izdaranu (Kriminlprocesa likums, 373. panta pirm daa). Personas, kuras iesniedza zias (izemot rstniecbas personas vai iestdes), lmumu par atteikanos uzskt kriminlprocesu var prsdzt prokuroram.Prokuroram sdzba par atteikanos uzskt kriminlprocesu jizskata 10 dienu laik no sdzbas saemanas vai paos gadjumos 30 dienu laik. is prokurora lmums nav prsdzams (Kriminlprocesa likums, 373. panta 5., 6. un 7. daa). Likum nav paredzts pas sdzbu iesnieganas mehnisms par neatbilstou policijas vai Prokuratras darbu. Sdzbu/iesniegumu iesnieganas krtbu nosaka normatvie akti, kas attiecas uz vism valsts iestdm kopum. Valsts policij ir izveidots Iekjs drobas birojs (IDB), kas ir tie Valsts policijas prieknieka padotb. Sdzbas par policistu darbu var iesniegt gan IDB, gan ar attiecg policijas darbinieka tieajam vadtjam. IDB veic gan prbaudes par policistu prkpumiem darba viet, gan ar kriminlizmeklanas darbbas. Ar korupciju saisttos tiesbaizsardzbas iestu darbinieku noziegumus izmekl vai nu Valsts policija (ja tiek apaubta kda policista rcba, to izmekl IDB) vai KNAB, autonoma iestde, kas ir rpus Ieklietu ministrijas sistmas. Valsts policijas darbiniekiem nav pieirta imunitte pret kriminlvajanu. Savukrt prokuroru var aizturt, atvest piespiedu krt, pakaut kratanai, apcietint vai saukt pie kriminlatbildbas likum noteiktaj krtb, par to nekavjoties paziojot enerlprokuroram (Kriminlprocesa likums, 120. panta ceturt daa).

5.2.4. atbildba: prakse

Cik liel mr tiesbaizsardzbas iestdes ir atbildgas par savu rcbu?

vrtjums: 75 / 100

Prokuratra izplata informciju, izmantojot divus informcijas publicanas veidus ts tmeka vietn. Viens no tiem ir ikmnea statistiskie ziojumi par dads izskatanas stadijs (ierosinta, pabeigta pirmstiesas izmeklana, nostta izskatanai ties utt.) esoo lietu skaitu un veidu. Otrs gada prskati, kuros ietilpst gan noziedzbas situcijas apskats attiecb uz dadiem noziegumu veidiem, gan ss attiecg gada ProIDB saemto pieteikumu un sdzbu kuratras darba prioritu apraksts.229 IDB darbs sdzbu izskatan koskaits ir pieaudzis no 542 iesniegumiem pum ir efektvs. Ptjuma laik netika 2003. gad ldz 1164 iesniegumiem 2010. konstatti aizkavti sdzbu izskatagad, kas ir ldz im visaugstkais rdtjs nas gadjumi. Vienlaikus jmin, ka IDB saemto pieteikumu un sdzbu skaits ir pieaudzis no 542 iesniegumiem 2003. gad ldz 1164 iesniegumiem 2010. gad, kas ir ldz im visaugstkais rdtjs.230 emot vr, ka sabiedrbas uzticba policijai palielins,231 pieteikumu skaita pieaugums galvenokrt saistms ar sabiedrbas informtbu par iespju iesniegt sdzbas.
229 Visas mints publikcijas ir atrodamas eit: http://www.prokuratura.gov.lv/?sadala=6 230 Iekjs drobas biroja dati, 2011. gada 29. novembris. 231 Eurobarometer 74. 2010. gada rudens. Nacionlais ziojums Latvija, 7. lpp. http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb74/eb74_lv_lv_nat.pdf 92

2010. gad IDB aizturja 28 policijas darbiniekus, kurus turja aizdoms par noziedzgu nodarjumu izdaranu, ierosinja 63 kriminllietas, bet 32 kriminllietas nostja izskatanai.232 Lai gan ir grti novrtt, vai visas izmeklanas notiek vienldz kvalitatvi, IDB ir btisks atbalsts disciplnas nodroinan. Nereti rodas aubas, cik iedarbgi ir iesniegt sdzbu par policistu via tieajam vadtjam. Piemram, Eiropas Cilvktiesbu tiesa, pasludinot spriedumu liet Jasinskis pret Latviju, nordja, ka Balvu rajona policijas veikt izmeklana ir uzskatma par neefektvu un veikts izmeklanas neatkarba ir apaubma. Tiesa ar kritizja IDB veikts izmeklanas kvalitti.233 Ir grti saprast, cik liel mr mintaj liet atkltie trkumi var tikt attiecinti uz tiesbaizsardzbas iestdm kopum, tomr is tiesas spriedums norda uz pastvoajiem riskiem. Tiesbaizsardzbas iestu darbiniekiem nav pieirta imunitte pret kriminlvajanu. Tiei policisti veido lielko dau no valsts amatpersonm, kas tiestas par noziedzgiem nodarjumiem, kuri saistti ar korupciju, piemram, kukuoanu, dienesta stvoka aunprtgu izmantoanu, bezdarbbu, Tiei policisti veido lielko dau no dokumentu viltoanu u.c. Jatzm, ka notiesto valsts amatpersonm, kas tiestas personu skaits samazins (skatt 2. diagrammu). Sapar noziedzgiem nodarjumiem, ska ar Providus apkopotajiem statistikas datiem kuri saistti ar korupciju par noziedzgiem nodarjumiem tiesto policistu skaits ievrojami samazinjies no 39 personm 2005. gad ldz 17 personm 2009. gad. Pirms instances ties tiesto prokuroru skaits ir ievrojami mazks trs prokurori aplkotaj period.234 Datus par 2010. gadu Providus vl nav apkopojis.
2. diagramma. Par ar korupciju saisttiem prkpumiem pirms instances ties notiesto policistu skaits

Ja sdzba saistta ar policista iespjamu kriminli sodmu darbbu, jpieem lmums par kriminlprocesa ierosinanu vai noraidanu. s sdzbas tiek izskattas Prokuratr. Pc enerlprokurora rika Kalnmeiera teikt, ar atseviu rkojumu ir noteiktas papildu priorittes uzraugoo prokuroru darbam un virsprokurora atbildbai, un tie ir kriminlprocesi par IDB izmekltju virztiem kriminlprocesiem.235 Prokuratras stenot kontrole zinm mr kompens to, ka IDB nenodroina pilnb neatkargu sdzbu mehnismu (emot vr padotbu Valsts policijas vadtjam). Ldz im Tiesbsarga birojs nav izmantojis savas tiesbas izvrtt, cik efektva ir sdzbu izskatana policij (skatt 7. nodau Tiesbsargs).
232 Iekjs drobas biroja prieknieka K.Kalnia prezentcija, 2011. gada 21. aprl. 233 Jasinskis pret Latviju. Iesniegums Nr. 45744/08. Tiesas 2010. gada 21. decembra spriedums, spk no 2010. gada 21. marta. 234 Kriminllietu par noziedzgiem nodarjumiem valsts institciju dienest iztiesana 2004-2010. Korupcijas C. Providus. http://korupcijas-c.wikidot.com/stat2009-viz 235 Btiski sark noziedzba, prokuratra turpina strdt. Virsprokuroru sanksm analiz 2010.gada darba rezulttus, Jurista Vrds, Nr. 8., 22.02.2011. http://www.juristavards.lv/?menu=doc&id=226053 93

5.2.5. godgums: reguljums

vrtjums: 100 / 100

Cik liel mr normatvais reguljums nodroina tiesbaizsardzbas iestu godgumu? 2005. gada 31. maij tika pieemts Valsts policijas darbinieka profesionls tikas un uzvedbas kodekss. Savukrt jau 1998. gada 17. jnij enerlprokurora padom tika pieemts Latvijas prokuroru tikas kodekss. Lai gan kodeksi ir samr visprgi, tajos ir iekautas vairkas btiskas normas, piemram, darbbas, kas vrstas uz intereu konflikta novranu. Turklt par kodeksu prkpanu amatpersonas var disciplinri sodt. Nozmgkais normatvais akts, kas regul Valsts policijas un Prokuratras darbinieku godgumu, ir Intereu konflikta likums. Tas nosaka, ka valsts amatpersonm jdarbojas atbilstoi attiecgaj profesij, jom vai nozar apstiprintajiem uzvedbas un tikas kodeksiem (22. pants). Likum iekauti amatu savienoanas ierobeojumi, ataujot paralli darbam policij ieemt tikai atsevius amatus amatu, ko persona ieem saska ar likumu un MK noteikumiem, pedagoga, zintnieka, rsta, profesionla sportista un radoo darbu, citu amatu, ja to savienoana nerada intereu konfliktu un ir saemta attiecgs valsts vai pavaldbas iestdes vadtja vai via pilnvarotas personas rakstveida atauja (Intereu konflikta likums, 7. panta sest daa). Prokuroriem noteiktie amatu savienoanas ierobeojumi ir vl stingrki (Intereu konflikta likums, 7. panta tre daa). Ldzgi k citas valsts amatpersonas, policijas darbinieki un prokurori nedrkst gt ienkumus no kapitla dam un akcijm, k ar jebkda cita veida vrtspapriem komercsabiedrbs, kas reistrtas beznodoku vai zemu nodoku valsts un teritorijs saska ar MK noteikumiem (Intereu konflikta likums, 9. panta tre daa). Policijas darbiniekiem un prokuroriem ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienkumus, sagatavot vai izdot administratvos aktus, veikt uzraudzbas, kontroles, izzias vai sodanas funkcijas, slgt lgumus vai veikt citas darbbas, kurs valsts amatpersona, ts radinieki vai darjumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresti (Intereu konflikta likums, 11. panta pirm daa). Papildus reguljums par intereu konfliktu ir iekauts Kriminlprocesa likum. Policistiem un prokuroriem, tpat k prjm valsts amatpersonm, ir aizliegts pieemt Baas rada fakts, ka policij darb tiek dvanas. Amatpersonai, pildot amata pienkupieemti un strd cilvki, kuri ir tik oti mus, ir atauts pieemt diplomtisks dvanas tlu no izpratnes par savas iestdes, kur jeb dvanas, ko rvalsts delegcija vai oficila vii saem algu, uzdevumiem amatpersona pasniedz Latvijas valsts amatpersonai diplomtiskaj protokol noteiktaj krtb (Intereu konflikta likums,13.1 panta pirm daa). rpus amata pienkumu pildanas ir aizliegts pieemt dvanas, ja attiecb uz dvintju valsts amatpersona divu gadu laik pirms dvanas saemanas ir veikusi ar amata pienkumu pildanu saisttas darbbas. Ar situcijs, kad amatpersona rpus amata pienkumu pildanas ir piemusi dvanas no fiziskajm vai juridiskajm personm, t nav tiesga attiecb uz dvanas devju divu gadu laik pc dvanas saemanas veikt ar amata pienkumu pildanu saisttas darbbas. (Intereu konflikta likums, 13.2 panta 1. un 2. daa).

5.2.6. godgums: prakse

Cik godprtga ir tiesbaizsardzbas iestu darbinieku rcba?

vrtjums: 50 / 100

Neskatoties uz priekstatu, ka Valsts policijas centrlaj lmen korupcijas un netiskas uzvedbas jautjumiem tiek pievrsta pietiekama uzmanba, policij vrojamas nopietnas ar godgumu saisttas problmas. Valsts policijas dati liecina, ka 2009. gad par dienesta stvoka izmantoanu mantkrgos no94

lkos ierosinta viena disciplinrlieta, par intereu konflikta situciju ierosintas 80, par profesionlo tikas un uzvedbu normu prkpumiem 53, bet par neatautu dienesta informcijas izpauanu vai informcijas nesja nozaudanu viena discipinrlieta.236 is saldzinoi lielais disciplinri sodto policistu skaits norda vismaz uz divm pazmm. Pirmkrt, policijas iekjs kontroles mehnismi darbojas labi, lai gan tie prlieku tendti uz represvm metodm. Otrkrt, iet, ka policistiem nav pilngas izpratnes par policijas misiju un vrtbm. Tau pai policisti ststa, ka izpratne par vrtbm un mcbm daai policistu esot visai formla, jo, lai veiktu ierindas darbu policij, tiek prasta vien vidj izgltba. Savukrt, lai piepelntos papilddarbos, ir vajadzga uzkata bda un pistole, jo, lk, tur policistu viet dom efs. Mafijas modelis, nekas vairk. Tpc baas rada fakts, ka policij darb tiek pieemti un strd cilvki, kuri ir tik oti tlu no izpratnes par savas iestdes, kur vii saem algu, uzdevumiem.237 Bijuais Valsts policijas prieknieks Artis Vels ir analizjis policistu izdartos noziegumus laika posm no 1999. ldz 2009. gadam. Via apkopotie dati rda, ka apskattaj period ir notiesti 193 policijas darbinieki, turklt 102 no tiem pirms nozieguma izdaranas ir samui vairk nek piecus apbalvojumus par labu darbu Valsts policij.238 Tas rada jautjumu, vai pareizj pieeja apbalvojumu pieiranai Valsts policij ir atbilstoa, lai stimultu darbiniekus ievrot tiskas uzvedbas principus un rkotos atbilstoi profesionlajiem standartiem. Saska ar enerlprokuratras sniegto informciju pdjo piecu gadu laik disciplinrsodu ir samui 62 Viens no KNAB izveidoanas prokurori. Prkpumi galvenokrt bijui kriminlproceblakusefektiem ir gandrz pilngs suli. Daos gadjumos disciplinrsods pieirts par LatValsts policijas intereses zudums vijas Prokuroru tikas kodeksa neievroanu, piemram, prokurors atvis personai, kura iesaistta prokurora par korupcijas apkaroanu vadtaj kriminlproces, uzturties sav kabinet.239 Ar tikas jautjumiem saisttas mcbas policistiem un prokuroriem tiek organiztas reti. Neskatoties uz to, ka Valsts policijas koledai ir vairkas mcbu vietas, mcbas par korupciju un ts izpausmes veidiem 2010. gad notika tikai vien no tm.240

5.3. lOma 5.3.1. ar korupciju saisttu lietu izmeklana

vrtjums: 75 / 100

Cik liel mr tiesbaizsardzbas iestdes atklj un izmekl ar korupciju saisttas lietas? Gan policijai, gan KNAB ir pieirtas nepiecieams pilnvaras, lai s iestdes vartu pielietot atbilstoas izmeklanas metodes. Bijuais enerlprokurors uzskata, ka iespjas izmantot specifiskas izmeklanas metodes ir pat prk plaas (domjot par iespju izmantot s metodes pat pirms kriminlprocesa uzskanas).241 Savukrt bijuais policijas prieknieks norda, ka viens no KNAB izveidoanas blakusefektiem ir gandrz pilngs Valsts policijas intereses zudums par korupcijas apkaroanu (izemot darbbas, kas vrstas uz godguma stiprinanu policijas iekien).242 enerlprokuratras sniegtie dati norda uz kriminllietu skaitu un personu skaitu, pret
236 Prskats par Valsts policij ierosintajm disciplinrlietm un saistb ar tm pieemtajiem lmumiem 2009. gad. http://www.vp.gov.lv/doc_upl/ p3.xls 237 Kronberga, I. Kad policiju aprij tukums. Politika.lv, 28.01.2011. http://www.politika.lv/temas/tiesiska_valsts_un_korupcija/kad_policiju_aprij_ tuksums/ 238 Dati, ko tikans laik ar NVO sniedz Artis Vels, 21.04.2011. 239 LR Prokuratras Darbbas analzes un vadbas departamenta prokurores vstue Nr. 1/1-11-17-11, 12.05.2011. 240 Valsts policijas koledas darbbas rezulttu prskats par 2010. gadu. http://www.policijas.skola.gov.lv/doc_upl/vpk_darba_parskats_2010.pdf 241 Telefonintervija ar Jni Maizti, enerlprokuroru no 2000. ldz 2010. gadam, 20.04.2011. 242 Intervija ar Aldi Lieljuksi, 12.05.2011. 95

kurm ierosintas lietas saistb ar kukuoanu (pasva kukuoana, kukua piesavinans, starpniecba kukuoan un aktv kukuoana) skatt 3. diagrammu. 2010. gad bija vl 10 lietas, kurs kop iesaisttas 11 personas un kas beidzs ar prokurora priekrakstu par sodu.
3. diagramma. Ar kukuoanu saisttu kriminllietu un uz tiesu nostto personu skaits243

Jnorda, ka lielk daa izskatto lietu ir saisttas ar relatvi zemu korupciju. Laika posm no 2004. ldz 2009. gadam tika pieemti 246 notiesjoi spriedumi ar kukuoanu saistts kriminlliets, 54 no vism lietm kukua apjoms prsniedza 1000 latus, lielLielk daa izskatto kais kukulis bija 80 000 latu.244 lietu ir saisttas ar relatvi Kopum tiesbaizsardzbas iestu stenotie paskumi kozemu korupciju rupcijas atklan un apkaroan ir bijui sekmgi, bet acmredzot nepietiekami, lai sasniegtu nozmgas prmaias, kas skar augsta lmea/politisks amatpersonas, kuras iesaisttas koruptvs darbbs.

5.4. rekOmendcijas
Nepiecieams celt policista amata pievilcbu un konkurtspju, lai piesaisttu lielku skaitu un profesionlkus kandidtus, noteikt stingrkus atlases kritrijus un samazint nepiecieambu policistiem iesaistties blakus darbos. Valsts policijai intensvk jorganiz mcbas par korupcijas un profesionls tikas jautjumiem. tiskai rcbai ir jkst par vienu no btiskkajiem kritrijiem policistu apbalvoan un karjeras izaugsm. Tiesbsarga birojam ir sistemtiski jprbauda, k tiesbaizsardzbas iestdes izskata par savu darbbu saemts sdzbas, pai gadjumos, kad ir prkptas indivda tiesbas. Izmeklanas iestdm un Prokuratrai ir jstiprina kapacitte saretu ekonomisko noziegumu izmeklan un atklan. Tieslietu padomei ir jpieir tiesbas ieteikt kandidtu enerlprokurora amatam, lai atlases procesu padartu atvrtku un plaku.

243 E-pasts no Viktora Ruselevia, LR Prokuratras Darbbas analzes un vadbas departments, 19.04.2011. 244 Kriminllietu par noziedzgiem nodarjumiem valsts institciju dienest iztiesana 2004-2010. Korupcijas C. Providus. http://korupcijas-c.wikidot.com/stat2009-viz 96

6. centrl vlanu kOmisija

Centrlajai vlanu komisijai (CVK) un vlanu administranai kopum pieejamie resursi ir pietiekami, lai stenotu uztictos uzdevumus, tomr decentralizt sistma un ts ad hoc raksturs rada zinmas grtbas nodroint atbilstoas kvalittes cilvkresursus. CVK ir nozmga valsts iestde un t tiek uzskatta par objektvu un uzticamu, neskatoties uz to, ka formli iestde nav pasargta no politiskas iejaukans ts darb. Vlanu organizanas procesam ir augsta uzticba, kas sasniegta, galvenokrt balstoties uz tradcijm un vadbas uzstdjumiem, nevis striktu reguljumu. CVK ir spjusi nodroint godgu vlanu norisi Latvij.

centrl vlanu komisija

kapacitte 75 / 100 Prvaldba 92 / 100 loma 100 / 100 rdtjs resursi neatkarba atkltba atbildba godgums kampau reguljums vlanu administrana

kopjais plra vrtjums: 89 / 100 reguljums Prakse 75 50 100 100 100 100 100 75 75 n/a 100

struktra un organizcija
Latvij pastv trs lmeu vlanu administranas sistma. CVK ir neatkarga iestde, ko izveido Saeima. Ts uzdevums ir rkot Saeimas, Eiropas Parlamenta un pavaldbu vlanas, k ar referendumus un parakstu vkanu likum noteiktajos gadjumos. CVK prrauga 9 pilstu vlanu komisijas un 109 pavaldbu vlanu komisijas. o komisiju uzdevums ir izveidot un uzraudzt vlanu iecirku komisijas. CVK nosaka valsts pieirto naudas ldzeku sadaljumu citm vlanu komisijm, dod pavaldbu vlanu komisijm nordjumus par visiem jautjumiem, kas saistti ar vlanu procesa un gaitas nodroinanu, un veic citus pienkumus.

6.1. kaPacitte 6.1.1 resursi: prakse

Vai vlanu iestdei ir pieejami funkciju stenoanai nepiecieamie resursi?

vrtjums: 75 / 100

Latvijas decentraliztaj vlanu prvaldes sistm CVK nosaka valsts pieirto naudas ldzeku sadaljumu citm vlanu komisijm (Likums Par Centrlo vlanu komisiju, 6. panta 1. punkts). Vlanu rkoanai pieejamais finansjums pdjos gados ir pieaudzis. Saska ar attiecgo gadu likumu par valsts budetu Saeimas vlanu izmaksas pieauguas no 1650 519 LVL 2006. gad ldz 2153 950 LVL 2010. gad. Eiropas Parlamenta vlanu izmaksas pieauguas no 1231 093 LVL 2004. gad ldz 2391 296 LVL 2009. gad. Var secint, ka CVK darba izpildi neietekm finansjuma trkums.
97

Pavaldbu vlanu komisijas darbojas pastvgi un tiek ievltas uz 4 gadiem. To noslodze gan ir atkarga no vlanu posmiem. Vlanu iecirku komisijas izveido pavaldbu komisijas aptuveni mnesi pirms vlanm. Ldz ar to pastvg personla skaits vlanu administrcij ir mazs. Faktiski tikai CVK personls strd pastvgi un uz Saeimas vlanu izmaksas pilnu slodzi (trs CVK loceki un septii adminispieauguas no 1650 519 LVL 2006. tratv personla darbinieki245). Papildu personls gad ldz 2153 950 LVL 2010. gad. tiek piesaistts vlanu rkoanai. CVK prieksdtjs Arnis Cimdars pau satraukumu par to, ka arvien grtk ir piesaistt cilvkus ar atbilstom zinanm, kuri btu gatavi uzemties stermia pienkumus (turklt daudzas stundas ilgus) par zemu samaksu (zemku par vidjo atalgojumu valst).246 Vlanu komisiju loceku galvenais uzdevums pirms vlanm ir vadt mcbu seminrus, kuros piedals vlanu iecirku komisiju prieksdtji, komisiju sekretres/i un citi komisiju loceki.247 Pirms 2010. gada Saeimas vlanm mcbu seminri tika rkoti laika posm no 18. augusta ldz 21. septembrim.248 Diviem pilna laika CVK locekiem ir ilgstoa pieredze vlanu rkoan. Pareizjais CVK prieksdtjs aj amat ir kop 1997. gada. Via vietnieks ir piedaljies pavaldbu vlanu rkoan kop 1997. gada.249 Treajam CVK loceklim, kur ievlts kop 2011. gada 7. apra, nav iepriekjas pieredzes darb vlanu komisijs.250 CVK un vlanu administranai kopum pieejamie resursi ir pietiekami, lai stenotu uztictos uzdevumus, tomr decentralizt sistma un ts ad hoc raksturs rada zinmas grtbas nodroint atbilstoas kvalittes cilvkresursus.

6.1.2. neatkarba: reguljums

Cik liel mr normatvais reguljums nosaka vlanu iestdes neatkarbu?

vrtjums: 50 / 100

CVK ir pastvga valsts iestde, kas darbojas saska ar likumu Par Centrlo vlanu komisiju. CVK ir viena no retajm institcijm, kas darbojas rpus Ministru kabineta administratvs hierarhijas. 8 no 9 komisijas locekiem, taj skait ar prieksdtju, ievl Saeima, bet vienu Augstk tiesa. CVK loceku kandidtiem netiek izvirzti pai kritriji, izemot noteikumu, ka visiem jbt balsstiesgiem iedzvotjiem (Augstks tiesas ievltajam loceklim ir jbt tiesnesim (Likums Par Centrlo vlanu komisiju, 2. pants)). Saeima var atsaukt Arvien grtk ir piesaistt cilvkus ar CVK locekli, ja to pieprasa ne mazk k 10 Saeimas deputti vai ja Saeima ir samusi atbilstom zinanm, kuri btu gatavi attiecg CVK loceka iesniegumu par daruzemties stermia pienkumus (turklt bbas izbeiganu komisij. Saeima var atdaudzas stundas ilgus) par zemu samaksu saukt CVK locekli ar bez pamatojuma. CVK nav formultas konkrtas objektivittes prasbas. Centrls vlanu komisijas prieksdtja, via vietnieka un sekretra komercdarbbas, ienkumu ganas un amatu savienoanas ierobeojumus, k ar citus ierobeojumus un pienkumus nosaka Intereu konflikta likums (Likums Par Centrlo vlanu komisiju, 16.1 panta pirm daa), jo visi trs CVK loceki ir valsts amatpersonas. Bez CVK locekiem iestd strd neliels skaits administratvo darbinieku. Likums nenodala CVK loceku un administratv personla pilnvaras. Tiesbas izvirzt un pieteikt savus prstvjus vlanu komisij ir reistrto politisko partiju vai to
245 Centrls vlanu komisijas darbinieki. http://web.cvk.lv/pub/public/28761.html 246 Intervija ar Arni Cimdaru, Centrls vlanu komisijas prieksdtju, 08.04.2011. 247 Turpat. 248 10. Saeimas vlanas 2010. gada 2. oktobr. Vlanu rezultti. LR Centrl vlanu komisija, 2011. gads, 9.-10.lpp. http://web.cvk.lv/pub/ upload_file/Sa10/10Saeimasvelesanurezultati_gala.pdf 249 Raimonds Olehno, Centrls vlanu komisijas loceklis. http://web.cvk.lv/pub/public/29859.html 250 Krlis Kamradzis, Centrls vlanu komisijas sekretrs. http://web.cvk.lv/pub/public/29904.html 98

apvienbu centrlajm pastvgi funkcionjom vadbas institcijm, k ar katram attiecgs domes deputtam vai ne mazk k 10 balsstiesgiem Latvijas pilsoiem (Republikas pilstu un novadu vlanu komisiju un vlanu iecirku komisiju likums, 7. panta pirm daa). Pc Ara Cimdara domm, nozmgs solis profesionalittes nodroinan ir pavaldbu vlanu komisiju iespja nomint vlanu iecirku komisiju kandidtus (iepriek t bija tikai politisko partiju atbildba).251

6.1.3 neatkarba: prakse

Vai vlanu iestde sav darbb ir neatkarga?

vrtjums: 100 / 100

CVK ir pastvga valsts iestde, kura tiek raksturota k neatkarga un uzticama pat situcij, kad nepastv formla aizsardzba pret politisku iejaukanos ts darb. Nav piemru ne CVK loceku politiskiem izteikumiem, ne ar politisko partiju minjumiem ietekmt CVK darbu.252 Lai gan pdjo gadu laik veiktajs sabiedrisks domas aptaujs nav bijui iekauti tiei jautjumi par CVK neatkarbu, objektivitti, atbildbu un efektivitti, apkopotie dati norda, ka vltji kopum ir apmierinti ar vlanu procesa norisi. Aptauj, kas veikta pc 2010. gada Saeimas vlanm, 86,6% no 847 aptaujtajiem vltjiem nordja, ka vlans nav saskruies ar problmm, kas saisttas ar vlanu iecirka darbu.253 Mintaj aptauj ar tika jautts, vai vltji tic, ka vlanu iecirkn, kur vii nodevui savu balsi, balsis tika saskaittas godgi. 75% aptaujto atbildja, ka balsis pilngi noteikti vai visdrzk tika skaittas godgi.254 Nav ierasts nomaint CVK locekus pirms pilnvaru Nav piemru ne CVK loceku beigm. Laika posm no 2007. ldz 2011. gadam tika politiskiem izteikumiem, ne ar nomaints tikai viens CVK loceklis; tam par iemeslu bija politisko partiju minjumiem pensionans.255 Laika posm no 2003. ldz 2007. gadam sakar ar kandidanu Rgas pavaldbas vlans ietekmt CVK darbu tika nomaints viens CVK loceklis.256 Pareizjais CVK prieksdtjs amat ir kop 1997. gada. Skotnji vi bija politisks partijas biedrs, bet 1998. gad no ts izstjs un kop t laika nav atjaunojis piederbu kdam politiskajam spkam. Atraans vien amat ilgk nek 10 gadus var radt rutnu, samazint iespjas pamant trkumus CVK darb un radt nepotisma risku. Neskatoties uz minto, Ara Cimdara atkrtot ievlana amat 2011. gada aprl neradja btiskus iebildumus sabiedrb. Ar CVK administratvais personls ir stabils. Saska ar CVK 2009. gada prskatu, septii no desmit darbiniekiem strd CVK septius gadus vai ilgk.257

6.2. Prvaldba 6.2.1. atkltba: reguljums

vrtjums: 100 / 100

Cik liel mr normatvais reguljums nodroina informcijas pieejambu par CVK darbu un lmumu pieemanas procesu? CVK sdes var apmeklt valsts un pavaldbu iestu darbinieki, k ar akreditto plasazias ldzeku prstvji. CVK inform vltjus par vlanu vai tautas nobalsoanas un likumu ierosinanas krtbu, apkopo vlanu vai tautas nobalsoanas rezulttus un public tos un inform sabiedrbu par savu darbbu un pieemtajiem lmumiem ar preses izdevumu, televzijas un radio paldzbu (Li251 252 253 254 255 256 257 Intervija ar Arni Cimdaru, 08.04.2011. Intervija ar Ivetu Kaoku, Providus ptnieci politisko partiju, priekvlanu kampau, labas prvaldbas un likumdoanas jautjumos, 28.04.2011. Vltju attieksmju ptjums 2010. SKDS, 2010. gada oktobris, 11. lpp. http://web.cvk.lv/pub/upload_file/atskaite_CVK_102010.pdf Vltju attieksmju ptjums 2010. SKDS, 2010. gada oktobris, 16. lpp., http://web.cvk.lv/pub/upload_file/atskaite_CVK_102010.pdf Centrl vlanu komisija no 2007. ldz 2011. gadam. http://web.cvk.lv/pub/public/29427.html Centrl vlanu komisija no 2003. ldz 2007. gadam. http://web.cvk.lv/pub/public/28784.html Centrls vlanu komisijas 2009. gada publiskais prskats, 11. lpp. http://web.cvk.lv/pub/upload_file/Publiskais_parskats_2009.pdf 99

kums Par Centrlo vlanu komisiju, 6. panta 7.2 un 7.3 punkts, 14. pants). Pilngie vlanu rezultti, k ar rezultti par katra kandidtu saraksta katra kandidta saemto balsu skaitu katr vlanu iecirkn seu mneu laik apkopojami un publicjami atsevi izdevum, kas ir brvi pieejams valsts bibliotks (Saeimas vlanu likums, 49. pants). Uz vlanu komisijm attiecas ar Informcijas atkltbas likums. Vlanu komisiju kompetenc nav jautjumi, kas skar kandidtus un politisko partiju finansanu, tpc attiecgie ar atkltbu saisttie nosacjumi ir apskatti 10. noda Politisks partijas. Kopum ar CVK darbbu saistts atkltbas prasbas ir zinm mr novecojuas, tomr atkltba ir ietverta visos btiskajos vlanu administranas posmos.

6.2.2. atkltba: prakse

Vai sabiedrbai ir pieejami vlanu iestdes sagatavotie ziojumi un lmumi?

vrtjums: 100 / 100

CVK ievro atkltbas standartus un uztur mjaslapu, kur pieejama plaa informcija (www.cvk. lv). Tmeka vietn katrm vlanm ir veltta atsevia sadaa, kur iekauta informcija par balsoanas krtbu, vlanu novroanu, vlanu iecirku adresm un darba laiku, balsoanas iespjm un vlanu iecirkiem rvalsts, balsu skaitanu, vlanu rezulttu aprinanu, kandidtu sarakstiem un partiju programmm, saistoajiem normatvajiem aktiem, k ar dati par vlanu rezulttiem atbilstoi vlanu apgabalam un vlanu iecirkiem. Tmeka vietn ir sadaa Viegli last, kas tapusi sadarbb ar Viegls valodas aentru un ir sagatavota Vieglaj valod. Kop Latvijas neatkarbas atjaunoanas nav bijis strdgu situciju, kas saisttas ar pieteikanos vlanm, balsstiesbu izmantoanu, vlanu datumiem u.tml. Vlanu laik CVK darbojas uzziu tlrunis (tlrunis darbojs vienu mnesi pirms 10. Saeimas vlanm, no 1. septembra ldz 2. oktobrim).258

6.2.3. atbildba: reguljums

Vai spk esoie normatvie akti nodroina CVK atbildbu par ts rcbu?

vrtjums: 100 / 100

Kandidtu sarakstu iesniedzji var prsdzt CVK lmumu ties. Piemram, CVK lmumu par kandidtu saraksta reistranu vai atteikumu to reistrt, k ar par pieteikt kandidta svtroanu no reistrt kandidtu saraksta (par neatbilstbu kandidta prasbm) var prsdzt ties triju darbdienu laik no mint lmuma pieemanas (Saeimas vlanu likums, 13.1 pants). Iespjams apstrdt ar iecirka komisijas balsu skaitanas protokolu (vispirms CVK, pc tam ties) un CVK lmumu par vlanu rezulttu apstiprinanu ties (Saeimas vlanu likums, 35.1 pants, 51. panta pirm daa). Pilngie vlanu rezultti, k ar rezultti par katra kandidtu saraksta katra kandidta saemto balsu skaitu katr vlanu iecirkn seu mneu laik apkopojami un publicjami atsevi izdevum, kas ir brvi pieejams valsts bibliotks (Saeimas vlanu likums, 49. pants). Tpat k citas valsts iestdes, ar CVK sagatavo gada publisko prskatu; CVK gatavo ar konsolidto gada prskatu, ko iesniedz Valsts kasei, tam pievieno ar Valsts kontroles atzinumu (Budeta likums, 14. panta tre daa, 30. panta 1. un 3. daa).

6.2.4. atbildba: prakse

Cik liel mr CVK ir atbildga par savu darbbu?

vrtjums: 100 / 100

CVK regulri sagatavo un atbilstoi tiesbu aktos noteiktajam public visus ziojumus. CVK nolgst zvrintus revidentus, lai revidtu pavaldbu vlanu komisiju izdevumus. Valsts kontrole revid CVK prskata sagatavoanas pareizbu. Revzijas laik konstatts, ka CVK 2010. gada prskats ir sagata258 10. Saeimas vlanas 2010. gada 2. oktobr. Vlanu rezultti. Centrl vlanu komisija, 2011. gads, 9. lpp. http://web.cvk.lv/pub/upload_ file/Sa10/10Saeimasvelesanurezultati_gala.pdf 100

vots atbilstoi spk esoo normatvo aktu prasbm un nesatur btiskas neatbilstbas vai nepilnbas.259 Latvij nav ierasta prakse ties apstrdt visu vlanu norisi. 2006. gad etras politisks partijas, kas neiekuva Saeim, apstrdja vlanu norises tiesiskumu, kam pamat bija divu nevalstisko organizciju darbba. s NVO, katra saistta ar citu politisko partiju, plai aitja par attiecgajiem vlanu sarakstiem, t aujot partijm apiet noteiktos priekvlanu izdevumu ierobeojumus. Augstk tiesa neatcla vlanu rezulttus, bet lma, ka treo personu reklmas izdevumi ir pieskaitmi attiecgajai politiskajai organizcijai.260 Saska ar likumu par diem prkpumiem piemro naudas sodu apmr ldz 10 000 LVL. Turklt nelikumgu ziedojumu vai priekvlanu kampaas izdevumu ierobeojumu neievroanas gadjum valsts budet jprskaita prsniegt naudas summa. Iesaisttajm partijm tika piespriests sods, ko ts apstrdja; apelcijas prasbas joprojm ir izskatan ties (vairk informcijas skatt 10. noda Politisks partijas sada 10.2.3. Atbildba: reguljums un 10.2.4. Atbildba: prakse). Biek ir sastopamas situcijas, kad tiek apstrdta kda kandidta svtroana no vlanu saraksta. Piemram, pirms 2010. gada Saeimas vlanm CVK no sarakstiem svtroja seus deputtu kandidtus (pieci iepriek bija veikui kriminlprkpumus, bet viens nebija atstjis ieemamo tiesnea amatu). Trs no deputtu kandidtiem lmumu prsdzja, un viena kandidta prasbu tiesa apmierinja un deputta kandidts sarakst tika atjaunots.261 Nav iemesla apaubt lmumu apstrdanas iespju efektivitti un godgumu. Kopum atbildbas un atkltbas zi CVK var uzskatt par labas prakses piemru.

6.2.5. godgums: reguljums

Cik liel mr normatvais reguljums nodroina vlanu iestdes godgumu?

vrtjums: 75 / 100

Tikai trim no deviiem CVK locekiem ir valsts amatpersonas statuss (prieksdtjam, prieksdtja vietniekam un sekretram). Citi darbinieki kst par valsts amatpersonm, ja tie tiek iekauti iepirkumu komisij. Valsts amatpersonm jievro Intereu konflikta likums, tai skait norma par dvanu pieemanu. Esos tikas normas, kas attiecas uz prjo CVK loceku, darbinieku un citu vlanu komisiju loceku darbbu, ir vrtjamas k vjas. Vlanu iecirku komisiju locekiem ir jpaEsos tikas normas, kas attiecas raksta pieteikums, kur cita starp ir iekauta apuz prjo CVK loceku, darbinieku emans ievlanas gadjum pienkumus pildt un citu vlanu komisiju loceku saska ar likumiem, CVK instrukcijm, lmumiem un rkojumiem.262 Eiropas Parlamenta, Saeidarbbu, ir vrtjamas k vjas mas, attiecgs republikas pilstas domes vai novada domes deputtam nav atauts kt par vlanu iecirka komisijas locekli.263 Juridiskie ierobeojumi izriet ar no Latvijas Administratvo prkpumu kodeksa, kas nosaka administratvo sodu par vlanu komisiju lmumu nepildanu (204.1 pants), un Kriminllikuma, kas nosaka kriminlsodu par vlanu tiesbu ierobeoanu (90. pants) un par vlanu vai tautas nobalsoanas dokumentu viltoanu vai balsu apzinti nepareizu saskaitanu, k ar par apzintu aizkltas balsoanas prkpanu, ko izdarjusi valsts amatpersona vai vlanu komisijas loceklis (92. pants). Mehnismi vlanu iestdes darbinieku godguma nodroinanai ir ierobeoti (nav izstrdts
259 Valsts kontrole. Revzijas ziojums par Centrls vlanu komisijas 2010. gada prskata sagatavoanas pareizbu, 2011. gada 21. aprlis, 3. lpp. http://www.lrvk.gov.lv/upload/zin_CVK_21Apr2011.pdf 260 LR Augstks tiesas Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet Nr. SA-5/2006, 03.11.2006. http://www.at.gov.lv/files/archive/ department3/2006/ad031106.doc 261 10. Saeimas vlanas 2010. gada 2. oktobr. Vlanu rezultti. Centrl vlanu komisija, 2011. gads, 5. lpp. http://web.cvk.lv/pub/upload_ file/Sa10/10Saeimasvelesanurezultati_gala.pdf 262 10. Saeimas vlanu iecirka komisijas loceka kandidta pieteikums. Publicts: Normatvie dokumenti. 10. Saeimas vlanas, 2010. gads, 45. lpp. 263 Instrukcija Vlanu iecirku komisiju izveidoana republikas pilsts un novados, apstiprinta Centrlaj vlanu komisij 2010. gada 3. jnij, publicta: Normatvie dokumenti. 10. Saeimas vlanas, 2010. gads, 43.-44. lpp. 101

uzvedbas kodekss un atsevias normas attiecb uz intereu konflikta novranu un dvanu pieemanu, izemot tos komisijas locekus, kuri ir valsts amatpersonas). Tomr is jautjums jvrt saistb ar iestdes faktisko darbbu, kas nerada aubas par vlanu norises godgumu.

6.2.6. godgums: prakse

Cik liel mr vlanu iestdes praktisk darbba ir godga?

vrtjums: 75 / 100

Viens no retajiem gadjumiem, kad vlanu rezulttu viltoan bija iesaistts vlanu personls, bija Balvu rajona Kubulu pagast, kur pagasta prieksdtjs Juris Boldns organizja vlanu rezulttu viltoanu, kas nodroinja via iekanu Saeim. Viena no pagasta vlanu komisijas loceklm par vlanu rezulttu viltoanu vrss pie tiesbsargiem, un pret Juri Boldnu tika uzskta kriminlvajana. Pusotru gadu pc vlanm stjs spk notiesjos spriedums, un Juris Boldns zaudja deputta amatu.264 is ir viengais zinmais gadjums par tu vlanu procesa ietekmanu. Intervij Arnis Cimdars pauda savu viedokli, k iestd tiek uzturts godgums, neskatoties uz minimlu tiesisko reguljumu: Pavaldbu vlanu komisijas, lemjot par vlanu iecirku komisiju locekiem, apzins, ka paas bs atbildgas par vlanu iecirka komisijas darba kvalitti. Ja krpnieks tiek iecelts par das komisijas locekli, sliktkaj gadjum tiks ierosinta kriminllieta. Vienlaikus vii vlas amat iecelt personu, kas veiks savus pienkumus saska ar likumu un dars to bez pastvgas uzraudzbas.265 Arnis Cimdars ar uzsvra, ka liela nozme ir CVK un via paa izplattajiem paziojumiem. Viens no btiskiem jautjumiem ir: konflikti, kas izcluies vlanu iecirkos, jrisina t, lai kda no pusm neieem nelokmu pozciju un, kur vien iespjams, izvairs no tiesans. Ja rodas konflikts un vlanu iecirka komisija nav prliecinta par t risinjumu, viiem ir jsazins ar augstk stvoo komisiju, CVK vai Arni Cimdaru persongi.266 Izemot Boldna gadjumu, vlanu organizanas procesam ir augsta uzticba un tas vrtjams k godgs; tas ir sasniegts, galvenokrt balstoties uz tradcijm un vadbas uzstdjumiem, nevis striktu reguljumu.

6.3. lOma 6.3.1. kampau reguljums

vrtjums: nav attiecinms

Vai vlanu iestde efektvi vada kandidtu un politisko partiju finansjumu? CVK kompetenc nav jautjumi, kas skar deputtu kandidtus un politisko partiju finansanu. T ir galvenokrt KNAB, k ar Nacionls elektronisko plasazias ldzeku padomes kompetence (vairk 9. noda Korupcijas novranas un apkaroanas birojs un 10. noda Politisks partijas).

6.3.2. vlanu administrana

Vai CVK nodroina vlanu procesa godgumu?

vrtjums: 100 / 100

Latvijas vlanu procesa norise kopum ir augstu novrtta. Saska ar EDSO ziojumu par 2010. gada Saeimas vlanm Latvij Centrl vlanu komisija vlanas organizjusi atklti un efektv veid, un ts sanksmes tika noturtas koleil gaisotn. [Ierobeotas vlanu novroanas misijas ietvaros] EDSO Demokrtisko institciju un cilvktiesbu biroja apmeklts pavaldbu vlanu komisijas savas funkcijas veica efektvi un noteiktaj laik. Personas, ar kurm misijas laik ap264 9. Saeimas vlanu rezulttu viltoana Kubulos Jura Boldna lieta. Deputti uz delnas.lv, Delna. http://www.deputatiuzdelnas.lv/notikumu-hronika/partiju-park-pumi-vel-san-s/9saeimas-velesanu-rezultatu-viltosana-kubulos-jboldana-lieta.html 265 Intervija ar Arni Cimdaru, 08.04.2011. 266 Turpat. 102

runjs EDSO prstvji, pauda prliecbu par vlanu objektivitti un profesionalitti.267 Saska ar EIU 2010. gada demokrtijas indeksu Latvijas kopjais demokrtijas novrtjums ir tikai 7,05 no 10 punktiem, bet vrtjums par vlanu procesu un plurlismu sasniedz 9,58 punktus.268 Vienlaikus kdas balsu skaitanas proces tomr ir sastopamas. 2010. gada parlamenta vlans neprecizittes datu ievadan bija radus 43 no 949 vlanu iecirkiem, kur, ievadot datus datorsistm, bija vai nu sajaukti vietm plusu un svtrojumu stabii, vai ar nesaskanja par kdu deputta kandidtu nodoto balsu kopskaits.269 Tau pamants kdas tika noSaska ar EIU 2010. gada demokrtijas indeksu vrstas un uzticba vlanu rezulLatvijas kopjais demokrtijas novrtjums ir tikai ttiem netika apstrdta. 7,05 no 10 punktiem, bet vrtjums par vlanu Parlamenta vlans netiek procesu un plurlismu sasniedz 9,58 punktus izmantots vltju reistrs, tpc ikviens, kur ierodas vlanu iecirkn ar dergu Latvijas pilsoa pasi (tajs tiek iespiests zmogs, lai izvairtos no vairkkrtjas balsoanas), var balsot. Vlans nevar piedalties pilsoi, kuriem nav dergas pases, tau tas nevar tikt saistts ar kdas socils grupas izslganu. EDSO ziojum par 2010. gada vlanm nordts: CVK veica plau vltju informanas kampau, kur ietilpa publiski paziojumi, paziojumi presei, skaidrojoi plakti, izgltojoi materili, ko prraidja gan valsts, gan privtie plasazias ldzeki, reklmas laikrakstos un intervijas plasazias ldzekos ar CVK prieksdtju, t.sk. ar krievu valod. CVK ieviesa 24 stundu tlrua lniju, kur informcija par vlanu procesu tika sniegta gan latvieu, gan krievu valod un kur vltji varja izteikt ar sdzbas. CVK mjas lap bija pieejama plaa un aktula informcija latvieu valod, k ar informcijas kopsavilkumi krievu un angu valod.270 Novrotjiem no politiskajm partijm, CVK un pavaldbu vlanu komisijm, k ar plasazias ldzeku prstvjiem ir atauts atrasties vlanu iecirkos balsoanas laik un iepriekjas balsu skaitanas laik (Saeimas vlanu likums, 18. panta otr daa, 29. panta otr daa). Pirms materilu nostanas CVK novrotjiem ir tiesbas apzmogot vai parakstt aizzmogoto informcijas saini (Saeimas vlanu likums, 36. pants). Kopum CVK ir nodroinjusi augstu godguma pakpi viss vlans Latvij.

6.4. rekOmendcijas
CVK japsver iespja attstt elektronisks balsoanas platformu (piemram, elektronisku vltju reistrciju un balsu skaitanu vlanu iecirkos, interneta balsojumu) un citus pilsou ldzdalbas veidus, piemram, parakstu vkanu. Saeimas vlans jievie vltju reistrs, lai nodrointu preczu un uzticamu vltju atbilstbas kontroli. Jpaaugstina vlanu iecirku komisiju loceku kvalifikcija.

267 Latvia. Parliamentary Elections 2 October 2010. OSCE/ODIHR Limited Election Observation Mission Final Report. P.1. http://www.osce.org/odihr/ elections/latvia/74785 268 Democracy index 2010. The Economist Intelligence Unit (2010). http://graphics.eiu.com/PDF/Democracy_Index_2010_web.pdf 269 Cimdars: kdas balsu skaitan vlanu iecirkos ir normas robes. LETA, 06.10.2010. http://www.delfi.lv/news/national/politics/cimdars-kludas-balsu-skaitisana-velesanu-iecirknos-ir-normas-robezas.d?id=34491711 270 Latvia. Parliamentary Elections 2 October 2010. OSCE/ODIHR Limited Election Observation Mission Final Report. P.7. http://www.osce.org/odihr/ elections/latvia/74785 103

7. tiesbsargs
Tiesbsarga biroja darbbu ietekm finanu un cilvkresursu trkums. Normatvie akti nosaka pietiekamas garantijas tiesbsarga neatkarbai. Tau neiet, ka likumdevjvaras vairkuma mris tiesbsarga amat kdreiz btu bijis iecelt profesionlko, neatkargko un uz rcbu vrstu kandidtu. Tiesbsarga birojs netiek uzskatts par iestdi, kas btu pakauta augstam korupcijas riskam, netiek apaubts ar Tiesbsarga biroja darbinieku godgums. Tiesbsarga birojs sdzbas izskata profesionli un noteiktaj laik, bet biroja ietekmi ir mazinjusi zem popularitte, apaubt tiesbsarga autoritte, k ar vja sabiedrbas informana par Tiesbsarga biroja darbu.

tiesbsargs
kapacitte 50 / 100 Prvaldba 75 / 100 loma 38 / 100 rdtjs resursi neatkarba atkltba atbildba godgums iesniegumu un prbaudes lietu izskatana Pozitvas pieredzes veicinana

kopjais plra vrtjums: 54 / 100 reguljums Prakse 25 75 50 75 75 75 75 75 75 50 25

struktra un organizcija
Tiesbsarga galvenie uzdevumi ir veicint cilvktiesbu aizsardzbu un sekmt, lai valsts vara tiktu stenota tiesiski, lietdergi un atbilstoi labas prvaldbas principiem. Tiesbsargs ir Saeimas ievlta amatpersona. Tiesbsargs sav darb ir neatkargs un pakauts viengi likumam. Nevienai personai vai iestdei nav tiesbu iejaukties tiesbsarga funkciju un uzdevumu pildan. Saska ar likumu tiesbsarga darbbas nodroinanai ir izveidots Tiesbsarga birojs. obrd Tiesbsarga biroj strd aptuveni 40 darbinieku. Tiesbsarga birojs atrodas Rg, un tam nav reionlo struktrvienbu.

7.1. kaPacitte 7.1.1. resursi: prakse

Vai tiesbsargam ir pieejami t mru sasnieganai nepiecieamie resursi?

vrtjums: 25 / 100

Tiesbsarga biroja finansjums ir krasi samazints: ja 2008. gad tas bija 1,3 miljoni latu, tad 2010. gad 0,56 miljoni latu271 un 2011. gad 0,58 miljoni latu (Likums Par valsts budetu 2011. gadam, 4. pielikums). 2010. gada 25. novembr Satversmes tiesa lma, ka Tiesbsarga birojam un dam citm neatkargm valsts institcijm ir jdod iespja aizstvt budeta pieprasjumu Ministru kabinet.272 im lmumam gan nav bijusi tltja ietekme uz
271 Latvijas Republikas tiesbsarga 2010. gada prskats, 128. lpp. http://www.tiesibsargs.lv/lat/publikacijas/gada_zinojumi/?doc=654 272 Par Likuma par budetu un finanu vadbu 19.panta piekts daas, Valsts kontroles likuma 44. panta otrs daas un Tiesbsarga likuma 19. panta otrs daas atbilstbu Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 87. pantam. Satversmes tiesas spriedums, 2010. gada 25. novembris. 104

Tiesbsarga biroja sareto situciju. Reajot uz finansjuma samazinjumu, laika posm no 2008. ldz 2010. gadam biroj tika samazints darbinieku skaits (galvenokrt administratvais personls), atalgojums un darba izpildes rezultti. Darbinieku skaits mintaj period saruka no 51 ldz 40 darbiniekiem (2010. gada beigs).273 Ierosints prbaudes lietas samazinjs no 741 ldz 294, savukrt pabeigts prbaudes lietas no 412 ldz 185.274 Tiesbsarga biroja darbinieku kvalifikcija joprojm ir diskutabla. Annija Dce, kura biroj strdja kop t izveides 2007. gad ldz 2010. gadam, kopjo darbinieku kvalifikcijas lmeni vrt k neatbilstou. Saska ar vias teikto tikai dai veckie Tiesbsarga biroja juriskonsulti prvalda angu valodu, un tikai vienam ekspertam 275 darbinieku kvalifikcija ir maistra grds cilvktiesbs. Savukrt tiesbsarga vietniece Velga Slaidia norda, ka kopjais kvalifikcijas lmenis, ieskaijoprojm ir diskutabla tot zinanas par cilvktiesbu jautjumiem, ir pietiekams.276 T k par o jautjumu nav veikts neatkargs izvrtjums, tas paliek atvrts. Tomr var apgalvot, ka Tiesbsarga biroja darbbu ietekm finanu un cilvkresursu trkums.

7.1.2. neatkarba: reguljums

Cik liel mr normatvais reguljums nosaka tiesbsarga neatkarbu?

vrtjums: 75 / 100

Tiesbsarga darbu regul Tiesbsarga likums. Satversm tiesbsarga institcija nav pieminta. Likums nosaka, ka tiesbsargs sav darbb ir neatkargs un pakaujas viengi likumam (Tiesbsarga likums, 4. panta pirm daa). Tiesbsarga politisk neitralitte tiek uzsvrta, nordot, ka tiesbsarga amats nav savienojams ar piederbu politiskajm partijm (Tiesbsarga likums, 4. panta otr daa). Likum noteikts, ka par tiesbsargu var apstiprint Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputciju, kur ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstk izgltba, zinanas un praktisk darba pieredze tiesbu aizsardzbas jom un kur atbilstoi likuma prasbm ir tiesgs saemt specilo atauju pieejai valsts noslpumam (Tiesbsarga likums, 5. panta otr daa). Tau ie kvalifikcijas kritriji nekur nav atrunti skk. Tiesbsargu amat aizklti balsojot apstiprina Saeima (Tiesbsarga likums, 5. panta pirm daa, Saeimas krtbas rullis, 31. panta ceturt daa). Tiesbsarga pilnvaru termi ir pieci gadi, kas ir gadu ilgks nek Saeimas darbbas laiks, un viu var apstiprint amat atkrtoti (Tiesbsarga likums, 7. pants). Saeima var atbrvot tiesbsargu no amata, ja vi atstj amatu pc paa vlans, rakstveid par to paziojot Saeimai, nespj pildt amata pienkumus veselbas stvoka d, ir pievis apkaunojou nodarjumu, kas nav savienojams ar tiesbsarga statusu, bez attaisnojoa iemesla nepilda savus pienkumus vai ir ievlts vai iecelts cit amat (Tiesbsarga likums, 10. panta pirm daa). Tiesbsarga pilnvaras izbeidzas ar tad,ja vi notiests par noziedzga nodarjuma izdaranu un spriedums stjies likumg spk (Tiesbsarga likums, 9. panta pirm daas 3. punkts).Administratv soda uzlikana tiesbsargam,via saukana pie kriminlatbildbas vai apcietinana pieaujama tikai ar Saeimas piekrianu (Tiesbsarga likums, 4. panta 3. un 4. daa; Kriminlprocesa likums, 120. panta otr daa). Tiesbsarga mnealgu nosaka, mnea vidjs darba samaksas apmram, kas noapaots pilnos latos, piemrojot koeficientu 3,41 (Atldzbas likums, 6. panta otr daa). Atalgojuma apmrs ir nedaudz zemks par ministru atalgojumu kura noteikan tiek piemrots koeficients 3,648 (Atldzbas likums, 6. panta otr daa). Tiesbsargs apstiprina Tiesbsarga biroja struktru un iekjs darbbas noteikumus reglamen273 274 275 276 Latvijas Republikas tiesbsarga 2010. gada prskats, 128. lpp. http://www.tiesibsargs.lv/lat/publikacijas/gada_zinojumi/?doc=654 Latvijas Republikas tiesbsarga 2010. gada prskats, 140. lpp. http://www.tiesibsargs.lv/lat/publikacijas/gada_zinojumi/?doc=654 Intervija ar Anniju Dci, bijuo Tiesbsarga biroja Cilvktiesbu departamenta vadtju, 26.05.2011. Intervija ar Velgu Slaidiu, Tiesbsarga vietnieci, 15.06.2011. 105

tjoo biroja nolikumu (Tiesbsarga likums, 18. panta otr daa). Tiesbsarga przi ir noteikt biroja darbinieku iecelanas un atlaianas procedru, kas jveic saska ar spk esoajiem normatvajiem aktiem. Likums neparedz paus nosacjumus tiesbsarga darbbas prsdzbai ties. Glui pretji Augstks tiesas Sents ir nordjis, ka tiesbsarga rcba, kas veikta prbaudes lietas ietvaros, nav pakauta administratvo tiesu kontrolei.277 Personas, kas nesniedz tiesbsargam prasto informciju vai sniedz nepatiesas zias, var tikt sauktas pie likum paredzts atbildbas (Tiesbsarga likums, 27. panta ceturt daa). Tiesbsarga likums paredz pietiekamas garantijas tiesbsarga neatkarbai. Tomr likumdevjvarai ir atstta prk liela rcbas brvba izvlties tiesbsarga amata kandidtu. Tas, ka tiesbsargs nav mints Satversm, norda uz nevlanos uzsvrt s iestdes simbolisko nozmi, un teortiski padara to jutgku pret minjumiem samazint biroja neatkarbu.

7.1.3. neatkarba: prakse

Vai praks tiesbsargs ir neatkargs?

vrtjums: 50 / 100

Tiesbsarga profesionalitte un politisko partiju neiejaukans t darb ir diskutabla. No vienas puses, kop tiesbsarga institcijas izveides nav zinmi gadjumi par politisko iejaukanos t darb. Tiesbsargs nav bijis iesaistts nelikumgs darbbs vai tiei kompromitjis savu neatkarbu. Tpc ir grti identifict konkrtus rus, kas kavtu tiesbsargu profesionli un objektvi veikt savu darbu. No otras puses, gan iepriekjais tiesbsargs Romns Apstis (amat no 2007. gada 1. marta ldz 2011. gada 28. februrim), gan pareizjais tiesbsargs Juris Jansons ir uzskatti par pasviem un/vai politiski iztapgiem, jo abu iepriekj karjera nav bijusi saistta ar izcilu darbbu cilvktiesbu jom. Apstis tehniski finanu ldzeku trkuma d no atbilda nepiecieamajm profesionlajm Tiesbsarga biroja tika atlaisti prasbm (viam bija Saeimas deputta, tieslietu ministra un Satversmes tiesas tiesnea specilisti, kuru vid bija darbinieki, pieredze278 un laba reputcija). Via vecums kuri iepriek prasja Apsa atkpanos (68 gadi ievlanas laik) un neatpazstamba sabiedrb va skeptiiem domt, ka kandidts ir izvlts, lai iestdes darbba btu nemanma un pasva. s prognozes vismaz daji piepildjs. 2009. gad 26 no 45 biroja darbiniekiem nostja vstuli valsts augstkajm amatpersonm, pieprasot Apsa atkpanos no amata.279 Vstul tika nordts, ka biroj tiek izrdti valsts budeta ldzeki, darbinieki netiek uzklausti, tiesbsargam un via padomniecei esot apaubma kompetence cilvktiesbu jautjumos. Darbinieki ar vrsa uzmanbu uz to, ka ar biroju nesaisttas personas iejaucas lmumu pieeman un notiek izrinans ar darbiniekiem.280 Nevar apgalvot, ka visas apsdzbas bija pamatotas, tomr saska ar plasazias ldzekos publicto informciju finanu ldzeku trkuma d no Tiesbsarga biroja tika atlaisti specilisti, kuru vid bija darbinieki, kuri iepriek prasja Apsa atkpanos.281 Velgai Slaidiai ir cits konflikta raans skaidrojums t pamat esot viedoku sadursme par tiesbsarga lomu: Pa277 LR Augstk tiesas Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet Nr. A7021807/12, SKA 679/2007, 14.12.2007. http://www.at.gov.lv/ files/archive/department3/2007/ska-679-07_tiesibsargs[2].doc 278 Ldzinjais tiesbsargs. Tiesbsarga biroja mjas lapa. http://www.tiesibsargs.lv/lat/tiesibsargs/bijusie_tiesibsargi/ 279 Tiesbsarga biroja darbinieki prasa Apsa atkpanos. Apollo, 2009. gada 2. jlijs. http://www.apollo.lv/portal/news/articles/171950 280 Dzrve, L. Tiesbsargs amatu pamest negrass. Diena.lv, 2011. gada 11. jlijs. http://www.diena.lv/lat/politics/hot/tiesibsargs-amatu-pamestnegrasas?comments=2 281 Tiesbsargs Romns Apstis atlai sev netkamos? LNT, 2009. gada 3. novembris. http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/323964-tiesibsargs_romans_ apsitis_atlaiz_sev_netikamos 106

mat bija iebildumi par tiesbsarga nepietiekami aktvo darbbu. T bija divu konceptuli atirgu viedoku sadursme. Tiesbsargam k profesoram, akadmiim un juristam bija svargi, lai visi viedoki tiktu juridiski pamatoti. T viet darbinieki [neapmierintie darbinieki, kas bija prnkui no Valsts cilvktiesbu biroja282] bija pieradui koncentrties uz trauksmes celanu sabiedrb, nevis padziintu juridisku analzi. Tiesbsargs, strdjot par Satversmes tiesas tiesnesi, zinja gadjumus, kad sabiedrb tika sacelta trauksme, tau izrdjs, ka viss ir krtb.283 Pc Slaidias domm, iemesls apgalvojumam, ka ar biroju nesaisttas personas iejaucas lmumu pieeman, bija tiesbsarga nevlans apstiprint iepriekj tiesbsarga vietnieka sagatavoto informciju. Pareizjais tiesbsargs Juris Jansons aj amat Visum ir iemesls apaubt tika ievlts 2011. gada 3. mart, tpc ptjuma prlikumdevja vlmi Tiesbsarga skata period nevar spriest par via darbbu. Jansoamatam izvlties profesionlu, nam nav profesionls pieredzes cilvktiesbu jom, neatkargu un aktvu kandidtu un via pdjais amats pirms iecelanas par tiesbsar284 gu bija AS Rgas Slimokase likvidators. Saeimas aizkltaj balsojum vi prspja otru kandidtu Administratvs rajona tiesas tiesnesi un Latvijas Universittes lektori administratvajs tiesbs un starptautiskajs cilvktiesbs Anitu Kovaevsku. Pat ja mint konflikta pamat ir dadas interpretcijas, visum ir iemesls apaubt likumdevja vlmi Tiesbsarga amatam izvlties profesionlu, neatkargu un aktvu kandidtu.

7.2. Prvaldba 7.2.1. atkltba: reguljums

vrtjums: 75 / 100

Vai spk esoie normatvie akti nodroina aktuls informcijas par tiesbsarga darbu un lmumu pieemanas procesu pieejambu sabiedrbai? Tiesbsarga birojs neizpau zias par iesniedzju vai citu personu, ja tas nepiecieams o personu tiesbu aizstvbai, izemot gadjumu, kad attiecgs zias pieprasa kriminlprocesa virztjs (Tiesbsarga likums, 23. panta sest daa). Normas, kas regul tiesbsarga darba atkltbu, ir oti visprgas. Tiesbsargs reizi gad sniedz Saeimai un Valsts prezidentam rakstveida ziojumu par Tiesbsarga biroja darbu (ziojuma saturs un apjoms nekur nav noteikts). Tiesbsargam ir tiesbas, bet nav pienkuma sniegt Saeimai un citm valsts prvaldes iestdm un starptautiskajm organizcijm ziojumus par atseviiem jautjumiem (Tiesbsarga likums, 15. pants). Papildus iem nosacjumiem tiesbsarga darbbai jatbilst Informcijas atkltbas likuma prasbm. Likums iedala visu institciju rcb esoo informciju divs grups visprpieejama informcija un ierobeotas pieejambas informcija (Informcijas atkltbas likums, 3. pants). Likum ar noteikts, kdos gadjumos informcija ir klasificjama k ierobeotas pieejambas. Tiesbsargs var izveidot konsultatvs padomes, k ar darba grupas atseviu projektu izstrdei vai jautjumu sagatavoanai (Tiesbsarga likums, 14. panta pirm daa). Tiesbsargs un via biroj strdjos valsts amatpersonas aizpilda amatpersonu deklarcijas, kuras ir publiski pieejamas. VID ir atbildgs par o deklarciju publicanu tiesaist. Kopum prasbas par Tiesbsarga biroja darba atkltbu atbilst Latvij pieemtajm normm, tomr k trkums jatzm nepietiekami preczi formultas atkltbas prasbas.
282 Valsts Cilvktiesbu birojs no 1995. ldz 2007. gadam bija Tiesbsarga biroja ekvivalents Latvij. 283 Intervija ar Velgu Slaidiu, 15.06.2011. 284 Jaunais tiesbsargs Juris Jansons, Apollo.lv, 2011. gada 3. marts. http://www.apollo.lv/portal/news/articles/231235 107

7.2.2. atkltba: prakse

vrtjums: 75 / 100

Vai Tiesbsarga praktisk darbba un lmumu pieemanas process ir atklts? Tiesbsarga birojs ievro likum noteikts atkltbas prasbas un public informciju biroja tmeka vietn (www.tiesibsargs.lv). Tiesbsarga gada prskats ietverts tiesbu katalogs (piemram, tiesbas uz taisnu tiesu, personas brvbu un neaizskarambu, uz privto dzvi, diskrimincijas aizliegums, laba prvaldba utt.) un samr detalizts apraksts uz vairk nek 100 lappusm par saemtajm sdzbm, tiesbsarga uzsktajm prbaudm un citu valsts institciju reakciju uz tiesbsarga pausto viedokli. Gada ziojum iekauta informcija ar par Tiesbsarga biroja resursiem, kvantitatvajiem darba rezulttu rdtjiem (saemto iesniegumu, uzskto un pabeigto prbauu, atteikumu ierosint prbaudi skaits u.c.) un nozmgu viedoku piln teksta publikcijm.285 Tiesbsarga viedoklis tiek publicts mjaslapas sada Ptjumi un viedoki; jatzst gan, ka publicanas intensitte ir mainga. 2011. gada maij tmeka vietn varja atrast du statistiku par pdjo etru gadu laik publictajiem viedokiem: 2008. gad publicts 21 viedoklis, 2009. gad 4 viedoki, 2010. gad 44 viedoki un 2011. gad 4 viedoki.286 Vairks mjaslapas sadas bija novecojusi informcija. Sada Raksti un intervijas un Ptjumi pieejam informcija nebija jaunka par attiecgi 2008. un 2009. gadu. Lai gan tiesbsargs cenas iesaistt gan rjos ekspertus, gan NVO prstvjus, piemram, aicinot piedalties tiesbsarga konferenc, tomr sadarbba nav starp iestdes priorittm. Nenoliedzami, aj jom iespjams ieviest izmaias. 2011. gada maij Juris Jansons aicinja NVO prstvjus sniegt prieklikumus sagatavotajai Tiesbsarga vidj termia stratijai 2011.-2013. gadam un pc tam organizja tikanos, lai prruntu saemtos prieklikumus.287 2011. gada august tiesbsargs izveidoja konsultatvo padomi par izgltbas pieejambu, kur ir vairku NVO prstvji. 2011. gada august notika vai tika plnoti vl vairki paskumi ar pilsonisks sabiedrbas ldzdalbu.

7.2.3. atbildba: reguljums

vrtjums: 75 / 100

Cik liel mr normatvais reguljums nodroina tiesbsarga atbildbu par rcbu un lmumiem? emot vr, ka Saeima var atbrvot tiesbsargu Tiesbsarga likum noteiktajos gadjumos un ka tiesbsargs sniedz gada ziojumus Saeimai un Valsts prezidentam, var secint, ka tiesbsargs vispirms ir atbildgs Saeimas un tikai pc tam Valsts prezidenta priek. K mints iepriek, likums nenosaka, kas iekaujams gada ziojum, paredzot vien to, ka japraksta Tiesbsarga biroja darbba. Saeimas krtbas rullis nosaka ziojuma izskatanas krtbu Saeim. Koldz ziojums ir iesniegts, t kopijas nekavjoties izsniedz deputtiem. Ja nav prieklikuma vai prasbas par Saeimas rkrtas sesijas vai rkrtas sdes sasaukanu, Prezidijs ikgadjo ziojumu par Tiesbsarga biroja darbu iekauj Saeimas sdes darba krtb ne agrk k 10 un ne vlk k 20 dienas pc t iesnieganas. Izskatot Saeimas sd ikgadjo ziojumu par Tiesbsarga biroja darbu, tiesbsargs zio par to, pc tam tiek atkltas debates (Saeimas krtbas rullis, 131.1pants). Likums neparedz paus nosacjumus tiesbsarga darbbas prsdzbai ties. K nordts iepriek, Augstk tiesa ir lmusi, ka Tiesbsarga rcba, kas veikta prbaudes lietas ietvaros, nav pakauta administratvo tiesu kontrolei.288 Latvij ir oti vj trauksmes clju aizsardzbas reguljums. Saska ar Darba likumu, aizliegts sodt darbinieku vai citdi tiei vai netiei radt viam nelabvlgas sekas tpc, ka darbinieks
285 Tiesbsarga gada ziojumi atrodami eit: http://www.tiesibsargs.lv/lat/publikacijas/gada_zinojumi/ 286 Tiesbsarga biroja sagatavotie viedoki atrodami eit: http://www.tiesibsargs.lv/lat/petijumi_un_viedokli/viedokli/ 287 Tiesbsargs aicina NVO sniegt prieklikumus. Tiesbsarga biroja mjas lapa, 2011. gada 2. maijs. http://www.tiesibsargs.lv/lat/tiesibsargs/ jaunumi/?doc=290 288 LR Augstk tiesas Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet Nr. A7021807/12, SKA 679/2007, 14.12.2007. http://www.at.gov.lv/ files/archive/department3/2007/ska-679-07_tiesibsargs[2].doc 108

darba tiesisko attiecbu ietvaros pieaujam veid izmanto savas tiesbas, k ar tad, ja vi inform kompetents iestdes vai amatpersonas par aizdomm par noziedzga nodarjuma vai administratva prkpuma izdaranu darbaviet (Darba likums, 9. panta pirm daa). Darba likums nesarg trauksmes clja identitti; tas paredz zioanu tikai kompetentajm iestdm, nevis, piemram, plasazias ldzekiem; nav paredztas administratvs sankcijas tm amatpersonm, kuras prkpj o nosacjumu.289 2011. gada aprl Saeima piema grozjumus Intereu konflikta likum, lai aizliegtu, piemram, iestdes vadtjam izpaust ts amatpersonas vai darbinieka identitti, kas ir ziojis par intereu konfliktu. Ir aizliegts radt dai personai tieas vai netieas nelabvlgas sekas bez objektva iemesla (Intereu konflikta likums, 20. panta septt daa). Tau tas neattiecas uz personm, kuras zio par kukuoanu vai aunprtgu amata stvoka izmantoanu.

7.2.4. atbildba: prakse

Vai Tiesbsargs ir atbildgs par savu praktisko darbbu?

vrtjums: 75 / 100

Tiesbsargs zio par savu darbu Saeimai un Valsts prezidentam saska ar Tiesbsarga likuma prasbm. Ziojumu saturs tika aprakstts iepriek sada 7.2.2. Atkltba: prakse. is ziojums parasti neraisa plaas diskusijas. Kad 2011. gada 24. februr Saeimas deputti tika iepazstinti ar 2010. gada ziojumu, izteikties vljs vien etri deputti (divi no tiem bija opozcijas prstvji), turklt visi galvenokrt slavja tiesbsarga Apsa paveikto.290 Ir sareti izvrtt trauksmes clju aizsardzbas politiku, jo tda praktiski nepastv, tpat ar nevar novrtt 2011. gada aprl Intereu konflikta likum pieemto grozjumu ievieanas praksi. K jau mints iepriek, ir nordes, ka atseviu darbinieku iespjamais atbrvoanas iemesls ir bijis Apsa darba kritizana.291

7.2.5. godgums: reguljums

Vai spk esoais normatvais reguljums nodroina tiesbsarga godgumu?

vrtjums: 75 / 100

Tiesbsarga birojam ir izstrdts darbinieku tikas kodekss, tomr, ldzgi k cits valsts iestds, nozmgkais normatvais akts, kas regul godgumu, ir Intereu konflikta likums. Likum iekauti valsts amatpersonas amata savienoanas ierobeojumi, paralli pamatdarbam ataujot tiesbsargam un via vietniekam ieemt tikai noteiktus amatus amatu, ko vii ieem saska ar likumu vai Saeimas apstiprintajiem starptautiskajiem lgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rkojumiem, pedagoga, zintnieka, profesionla sportista un radoo darbu, eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrcija, starptautisk organizcija vai ts prstvniecba (misija), ja tas nerada intereu konfliktu un ir saemta rakstveida atauja (Intereu konflikta likums, 7. panta tre daa). Ldzgi k citas valsts amatpersonas, tiesbsargs un Tiesbsarga biroj strdjos valsts amatpersonas nedrkst gt ienkumus no kapitla dam un akcijm, k ar jebkda cita veida vrtspapriem komercsabiedrbs, kas reistrtas beznodoku vai zemu nodoku valsts un teritorijs saska ar MK noteikumiem (Intereu konflikta likums, 9. panta tre daa). Valsts amatpersonai divus gadus pc tam, kad t beigusi pildt attiecg valsts amatpersonas amata pienkumus, aizliegts iegt tda komersanta mantu, k ar kt par dalbnieku, akcionru, biedru vai ieemt amatus td komercsabiedrb, attiecb uz kuru valsts amatpersona, pildot savus pienkumus, piemusi lmumu par iepirkumu valsts vai pavaldbas vajadzbm, valsts vai pavaldbas finanu ldzeku
289 Skka informcija par ieteikumiem trauksmes clju likumdoanas izstrd: Alternative to Silence. Whistleblower Protection in 10 European Countries. Transparency International (2009). 44.-46. lpp. 290 Saeimas plenrsdes atifrjums, 24.02.2011. http://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/46 291 Tiesbsargs Romns Apstis atlai sev netkamos?, LNT, 2009. gada 3. novembris. http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/323964-tiesibsargs_romans_apsitis_atlaiz_sev_netikamos 109

vai privatizcijas fonda ldzeku pieiranu, veikusi uzraudzbas, kontroles vai sodanas funkciju (Intereu konflikta likums, 10. panta septt daa) Intereu konflikta likums paredz virkni ierobeojumu. Tiesbsargam un Tiesbsarga biroj strdjoajm valsts amatpersonm ir aizliegts sagatavot vai izdot administratvos aktus, veikt uzraudzbas, kontroles, izzias vai sodanas funkcijas, slgt lgumus vai veikt citas darbbas, kurs valsts amatpersona, ts radinieki vai darjumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresti (Intereu konflikta likums, 11. panta pirm daa). Vism valsts amatpersonm ir aizliegts pieemt dvanas: pildot amata pienkumus, ir atauts pieemt diplomtisks dvanas jeb dvanas, ko rvalsts delegcija vai oficila amatpersona pasniedz Latvijas valsts amatpersonai diplomtiskaj protokol noteiktaj krtb (Intereu konflikta likums, 13.1 panta pirm daa). Valsts amatpersonai rpus amata pienkumu pildanas ir aizliegts pieemt dvanas, ja attiecb uz dvintju t divu gadu laik pirms dvanas saemanas ir veikusi ar amata pienkumu pildanu saisttas darbbas. Ar situcijs, kad amatpersona rpus amata pienkumu pildanas ir piemusi dvanas no fiziskajm vai juridiskajm personm, t nav tiesga attiecb uz dvanas devju divu gadu laik pc dvanas saemanas veikt ar amata pienkumu pildanu saisttas darbbas (Intereu konflikta likums, 13.2 panta 1. un 2. daa). Kriminllikums paredz atbildbu par neizpauamu ziu, kas nav valsts noslpums, izpauanu, ja to izdarjusi valsts amatpersona, kura par ziu neizpauanu bijusi brdinta vai kura saska ar likumu ir atbildga par ziu glabanu (329. pants). is pants ir piemrojams situcij, kad tiesbsargs vai cita biroj strdjoa amatpersona ir izpaudusi informciju par iesniedzju vai citu personu, neievrojot Tiesbsarga likum ietverto konfidencialittes prasbu. Kopum normatvais reguljums tiesbsarga godguma nodroinanai ir vrtjams k atbilstos.

7.2.6. godgums: prakse

Vai tiesbsarga prakstisk darbba ir vrtjama k godprtga?

vrtjums: 75 / 100

Tiesbsarga birojs netiek uzskatts par iestdi, kas btu pakauta augstam korupcijas riskam, tpat ar netiek apaubts Tiesbsarga biroja darbinieku godgums. Latvijas Cilvktiesbu centra direktore Ilze Brands-Kehre situciju raksturo di: Ldz im Tiesbsarga birojs darbojies godprtgi, tau prsvar piemis sdzbas. Ir jveicina iestdes nopietnka loma ieraudzt trkumus likumos, sniegt prieklikumus, k tos izlabot.292 Izemot divus disciplinrsodus, kas piemroti TiesbsarLdz im Tiesbsarga birojs ga biroja darbiniekiem 7.1.3. sada aprakstt konflikta laik, darbojies godprtgi, tau Velga Slaidia nevarja atcerties citus gadjumus, kad kdam prsvar piemis sdzbas no darbiniekiem btu bijis piemrots disciplinrsods.293 Faktiski viengs vr emams apsdzbas par negodgu rcbu ir saisttas ar pievumu, ka biroj nestrdjoas personas iejaucas lmumu pieeman. o apsdzbu patiesums gan nav pierdts.

7.3. lOma 7.3.1. iesniegumu un prbaudes lietu izskatana

vrtjums: 50 / 100

Vai Tiesbsargs rkojas aktvi un produktvi, izskatot iedzvotju iesniegts sdzbas? Sdzbu iesnieganas process tiesbsargam ir saldzinoi vienkrs. Pieteikuma iesniedzjs var aizpildt sagatavotu veidlapu, ko iespjams lejupieldt no tiesbsarga tmeka vietnes un
292 Brands-Kehre: tiesbsargs vartu bt ar politologs. Diena.lv, 2011. gada 12. februris, http://www.diena.lv/lat/politics/hot/brands-kehretiesibsargs-varetu-but-ari-politilogs 293 Intervija ar Velgu Slaidiu, 15.06.2011. 110

kas var paldzt formult sdzbu. Veidlap prasts aprakstt, kas, kur un kad ir noticis, kdas ir notikuma negatvs sekas, vai un kur ir iesniegtas sdzbas par attiecgo gadjumu, kdi dokumenti vartu bt nodergi lietas izskatan un kdas iesniedzja tiesbas ir tikuas aizskartas.294 Vienlaikus tiesbsarga tmeka vietn ir ievietots brdinjums, ka elektroniski saemti iesniegumi nevar tikt izskatti, ja tie nav parakstti ar drou elektronisko parakstu295, ko izmanto neliels iedzvotju skaits. Pc Velgas Slaidias teikt, birojs atbild uz elektroniski saemtajiem iesniegumiem, klasificjot tos k informcijas pieprasjumus.296 2010. gad tiesbsargs sama 1359 rakstveida iesniegumus un uzskta 294 prbaudes lietas, saldzinot ar 2008. gadu (2502 iesniegumi un 741 lietas) un 2009. gadu (1986 iesniegumi un 609 lietas), iesniegumu un prbaudes lietu skait vrojams nozmgs kritums.297 Nav iespjams pateikt, kds iemesls bijis im samazinjumam, bet dajs skaidrojums rodams taj, ka iestdes darbba nav bijusi redzama, bijui konflikti darbinieku vid, k ar tas, ka pamazm pieaug izpratne par tiesbsarga sniegt viedoka ieteikuma, nevis saistoo raksturu. Eksperti kritiz Tiesbsarga biroja pasivitti. K mints iepriek, Ilze Brands-Kehre nordja uz to, ka birojs pamat piemis sdzbas, lai gan ir jveicina iestdes nopietnka loma ieraudzt trkumus likumos, sniegt prieklikumus, k tos izlabot.298 Teikto, ka tiesbsarga darbs vairk ir reajoa rakstura, apstiprina dati no 2009. gad ierosinjm 588 prbaudes lietm tikai 21 tika uzskta pc Tiesbsarga iniciatvas.299 Tiesbsargs ar iesniedzis vairkus viedokus Satversmes tiesai (2010. gad tika iesniegti 20 viedoki),300 bet ldz 2011. gada augustam tiesbsargs tikai divas reizes izmantoja tiesbas iesniegt pieteikumu Satversmes ties pc paa iniciatvas. Annija Dce apgalvo, ka atturans no aktvas, sabiedrbai redzamas darbbas, bija Romna Apsa apzinta izvle.301 Saska ar Velgas Slaidias un Annijas Dces teikto, pareizjais tiesbsargs esot apmies bt aktvks un sabiedrbai redzamks. Juris Jansons ir nordjis uz nepiecieambu birojam kt atpazstamkam, sakot, ka ir Svargi izteikt viedokli masu medijos. Ja jautjums jau sasniedzis zinmu aktualittes lmeni, bet redzam, ka taj virzien nekas netiek darts, vajag pieaiPareizjais tiesbsargs esot cint ekspertus.302 apmies bt aktvks un Tiesbsarga biroja veiktie sabiedrbas informanas pasabiedrbai redzamks skumi vrtjami k samr vji. 2010. gad tika likvidts Sabiedrisko attiecbu departaments un Konsultantu departaments. Tiesbsarga biroja sabiedrisks aktivittes aprobeojs ar ldzdalbu Latvijas Sarkan Krusta rkotaj informatvi izgltojoaj paskum velotr 2010 Ieminies par iecietbu, vizti patvruma mekltju izmitinanas centr, piedalanos Rgas Skolnu domes rkotaj informatvi izgltojoaj paskum Zem viena jumta un daos citos paskumos, tostarp Tiesbsarga gada konferenc.303 Tiesbsarga biroja finanu vadbas speciliste Jolanta Bojre norda uz samazinto finansjumu, kas ir pamats sabiedrisko paskumu ierobeotajam skaitam: Ja
294 Veidlapa sdzbas iesnieganai Tiesbsargam, http://www.tiesibsargs.lv/lat/iesniegt_sudzibu_tiesibsargam/iesnieguma_veidlapas_paraugs/ 295 Iesniegt sdzbu Tiesbsargam, 2007. gada 19. decembris, http://www.tiesibsargs.lv/lat/iesniegt_sudzibu_tiesibsargam/ 296 Intervija ar Velgu Slaidiu, 15.06.2011. 297 Latvijas Republikas tiesbsarga 2010. gada prskats, 140. lpp. http://www.tiesibsargs.lv/lat/publikacijas/gada_zinojumi/?doc=654 298 Brands-Kehre: tiesbsargs vartu bt ar politologs. Diena.lv, 2011. gada 12. februris, http://www.diena.lv/lat/politics/hot/brands-kehretiesibsargs-varetu-but-ari-politilogs 299 Latvijas Republikas tiesbsargs. Gada ziojums 2009, 121. lpp. http://www.tiesibsargs.lv/lat/publikacijas/gada_zinojumi/?doc=625 300 Dimitrovs, A. Tiesbsargs zudis, bet atrodams. Politika.lv, 2011. gada 22. februris, http://www.politika.lv/temas/cilvektiesibas/tiesibsargs_ zudis_bet_atrodams/#1 301 Intervija ar Anniju Dci, 26.05.2011. 302 Clte, A. Tiesbsargs: jauni aizskumi, priorittes, plni, intervija ar Juri Jansonu. LV portls, 2011. gada 13. jnijs, http://www.portalslv.lv/index. php?menu=doc&id=231539 303 Latvijas Republikas tiesbsarga 2010. gada prskats, 129.-130. lpp. http://www.tiesibsargs.lv/lat/publikacijas/gada_zinojumi/?doc=654 111

likums mums neauj prtraukt sdzbu pieemanu un izskatanu vai citdi samazint darba apjomu, k ms varam nodroint bezmaksas publicitti?304 Tiesbsarga birojs izskata sdzbas profesionli un noteiktaj laik, bet biroja ietekmi ir mazinjusi zem popularitte, apaubt tiesbsarga autoritte, k ar vja sabiedrbas informana par Tiesbsarga biroja darbu.

7.3.2. Pozitvas pieredzes veicinana

vrtjums: 25 / 100

Vai Tiesbsargs aktvi un mrtiecgi inform valsts prvaldes iestdes un sabiedrbu par tiskas uzvedbas principiem? Tiesbsarga jurisdikcij ir visas valsts iestdes un amatpersonas valsts un pavaldbas lmen. Eksperti ir atkrtoti nordjui uz tiesbsarga auro labas prvaldbas interpretciju un kopum vjajiem centieniem uzlabot prvaldbu. 2011. gada janvr Providus ptnieces Marija Golubeva un Iveta Kaoka rakstja: Sprieot pc gada prskatiem, tiesbsargs uzskata, ka slikta prvaldba izpauas tikai divos veidos: ja iestde prkpj tiesbu normas (piemram, neatbild uz iesniegumu pc btbas) un ja iestdes darbinieks ir bijis rupj pret apmekltju. [..] Ne ar vrdu netiek piemints, ka laba prvaldba nav tikai auri juridisks jdziens, bet ietver ar jautjumus par valsts prvaldes efektvku darba organizciju, atkltbu, atbildgumu, atvrtbu pilsoniskajai ldzdalbai, atsaucbu un draudzgumu apmekltjiem, iekaujou pieeju gan personla politik, gan darb ar klientiem.305 Pareizjais tiesbsargs ir plak skaidrojis savu izpratni par labas prvaldbas principiem, pai uzsverot administratvo procedru ilgumu: Laba prvaldba ir tad, ja tri, efektvi, caurskatmi tiek nodroints pakalpojums, kuru valsts sniedz cilvkam.306 Tiesbsarga pieeja izpratnei par labu prvaldbu mains, bet tikai ilgk laik bs redzams, vai aj virzien vrojams progress. Tiesbsarga birojs nepublic datus par to, cik liel mr valsts iestdes ievie biroja ieteikumus. Valsts iestdes nav prk aktvas tiesbsarga biroja sniegto ieteikumu ieviean. Saska ar Annijas Dces teikto, nav tdas sistmas, kas s iestdes vadtjs vienmr paldztu sekot ldzi ieteikumu izpildei, izmums ir bijusi persona, kas neatbilst ir ieslodzjuma iestdes, kurs vrojami uzlabojunevainojama tiesbsarga prasbm mi307 (piemram, atsevios izolatoros ir uzstdtas izlietnes308 un valsts ir pierusi finansjumu, lai slaicgs aizturanas viets palielintu sienas, kas atdala sanitro mezglu no prjs telpas309). Velga Slaidia pieminja uzlabojumus ar socilajos jautjumos, piemram, atbilstou dzves apstku standartu nodroinana pavaldbs, kur birojam ir bijusi pozitva ietekme.310 Tomr kopum tiesbsarga sniegto ieteikumu ievieanu via vrt pieticgi, piecu punktu skal liekot divus ldz trs punktus.311 Rgas Juridisks augstskolas prorektors, lektors un cilvktiesbu eksperts Mrti Mits uzsver, ka ir grti sasniegt izvirztos mrus, ja tiesbsargam trkst ekspertzes cilvktiesbu jau304 Intervija ar Jolantu Bojri, Tiesbsarga biroja finanu vadbas specilisti, 15.06.2011. 305 Golubeva, M., Kaoka, I. Miskastes princips. Politika.lv, 2011. gada 31. janvris, http://www.politika.lv/temas/cilvektiesibas/18873/#_start 306 Clte, A. Tiesbsargs: jauni aizskumi, priorittes, plni. Intevija ar Juri Jansonu. LV portls, 2011. gada 13. jnijs, http://www.portalslv.lv/index. php?menu=doc&id=231539 307 Intervija ar Anniju Dci, 26.05.2011. 308 Latvijas Republikas tiesbsarga 2010. gada prskats, 26. lpp. http://www.tiesibsargs.lv/lat/publikacijas/gada_zinojumi/?doc=654 309 Valdba pieir 344 tkstous, lai palielintu tualetes sienas aizturanas viets. Apollo.lv, 2011. gada 14. jnijs, http://www.apollo.lv/portal/news/ articles/241098 310 Intervija ar Velgu Slaidiu, 15.06.2011. 311 Turpat. 112

tjumos: s iestdes vadtjs vienmr ir bijusi persona, kas neatbilst nevainojama tiesbsarga prasbm.312 emot vr, ka tiesbsarga rcb nav spcgu ldzeku, ar kuru paldzbu ietekmt citas valsts iestdes, tiesbsarga k pozitvas pieredzes veicintja loma vl jattsta.

7.4. rekOmendcijas
Tiesbsarga institcija ir jmin Satversm, lai uzsvrtu ts simbolisko nozmi un stiprintu neatkarbu. Lai tiesbsarga iecelanas procedru padartu atkltku, kandidtu vrtan jiesaista komisija, kur ir valsts prvaldes profesioni, kuri przina tiesbsarga darbbas jomu, savukrt novrotja status pilsonisks sabiedrbas prstvji. Tiesbsargam jveicina iestdes atpazstamba sabiedrb un jrpjas, lai iedzvotji btu informti par iespju vrsties pc paldzbas. Tiesbsargam jatrod ldzsvars starp sdzbu izskatanu un proaktvu rcbu, sekmjot indivda tiesbu un labas prvaldbas principu ievroanu. Tiesbsargam jbt aktvkam, ierosinot normatvo aktu grozjumus, lai novrstu konstattos trkumus. Tiesbsargam jstiprina pilsonisks sabiedrbas iesaiste diskusijs par nozmgiem politikas dokumentiem un aktuliem jautjumiem.

312 Intervija ar Mrtiu Mitu, Rgas Juridisks augstskolas prorektoru, lektoru, cilvktiesbu ekspertu, 23.05.2011. 113

8. valsts kOntrOle
Ar Valsts kontroles finansjums 2009. un 2010. gad tika ievrojami samazints. Revzijas iestdei pietiek resursu, lai pildtu likum noteikts minimls prasbas, bet iespjas veikt papildu revzijas ir niecgas. Valsts kontrolieris un Valsts kontroles padomes loceki ir pasargti no pirmstermia atbrvoanas; normatvajos aktos paredzts iestdes neatkarbas garantijas ir atbilstoas. Likum ir iekautas normas, kas paredz Valsts kontroles atkltbu gan attiecb uz veikto revziju rezulttiem, gan paas iestdes darbbu. Valsts kontroles tmeka vietn ir iekauta plaa informcija par valsts un pavaldbu iestu finanu ldzeku izlietojumu. Valsts kontroles przi ir uzraudzt valsts ldzeku, izemot Saeimas, likumgu, lietdergu un efektvu izmantoanu un ziot par revzijas rezulttiem attiecgajai iestdei un citm likum noteiktajm institcijm. Valsts kontroles ieteikumi tiek emti vr un tie sekmjui btiskus uzlabojumus valsts iestu darb; tomr ne visos gadjumos ieteikumi tiek izpildti.

valsts kontrole
kapacitte 92 / 100 Prvaldba 100 / 100 rdtjs resursi neatkarba atkltba atbildba godgums efektvi finanu auditi Prkpumu konstatana un sankciju piemroana finanu vadbas uzlaboana

loma 83 / 100

kopjais plra vrtjums: 92 / 100 reguljums Prakse 75 100 100 100 100 100 100 100 100 100 75 75

struktra un organizcija
Atbilstoi Satversmei Valsts kontrole ir neatkarga koleila iestde. Valsts kontrole veic finanu, likumbas un lietderbas revzijas, vrt valsts un pavaldbu iestu un valsts un pavaldbu uzmumu budeta ldzeku izlietojumu, rcbu ar valsts, pavaldbu un citu atvasinto publisko personu mantu un Eiropas Savienbas un citu starptautisko organizciju vai institciju ldzeku izlietoanu, kas iekauti valsts vai pavaldbas budet. Valsts kontroles struktr ietilpst Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padome, revzijas departamenti un atbalsta struktrvienbas. Valsts kontroles padom ir Valsts kontrolieris padomes prieksdtjs un sei padomes loceki revzijas departamentu vadtji.

8.1. kaPacitte 8.1.1. resursi: prakse

vrtjums: 75 / 100

Vai Valsts kontrolei ir pieejami nepiecieamie resursi funkciju izpildes nodroinanai? Ldzgi k lielkajai daai valsts iestu ar Valsts kontrolei 2009. un 2010. gad tika ievrojami samazints budets. Kopjais finansjums saruka teju divkrtgi: no 4 796 742 LVL
114

2008. gad313 ldz 2672 573 LVL 2010. gad.314 Valsts kontrolieris ir Valsts kontroles budeta izpildtjs (Valsts kontroles likums, 8. panta pirm daas 5. punkts). Valsts kontrole nevar neatkargi no valdbas iesniegt Saeim budeta pieprasjumu. Valsts kontroles likuma un Likuma par budetu un finanu vadbu normas, kas regul Valsts kontroles budeta pieprasjuma iesnieganu valdb, tika apstrdtas Satversmes ties. 2010. gada 25. novembr tiesa secinja, ka Valsts kontroles un citu neatkargu valsts institciju rcb nav elastgu mehnismu, lai ts vartu aizstvt savus budeta pieprasjumus gan Ministru kabinet, gan Saeim, un nordja, ka atsevias likumu normas neatbilst Satversmei.315 Saeima 2011. gada jnij un jlij piema atbilstous likumu grozjumus, kas dod Valsts kontrolei tiesbas aizstvt budeta pieprasjumu valdb, nodroinot, ka iestdes pozcija tiek nostta Saeimai. 2012. gada budeta izstrde pards, kda ietekme bijusi iem likumu grozjumiem. Saska ar Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas teikto, finansjums ir pietiekams, lai ms vartu izpildt minimls likuma prasbas, t.i., sniegt finansjums ir pietiekams, lai viedokli par centrlo valsts iestu gada prskata sastdanas pareizbu un konsolidto ziojumu par valsts ms vartu izpildt minimls budeta izlietojumu. Ar to nepietiek, lai ms vartu plalikuma prasbas k izvrtt centrlo valsts iestu un pavaldbu darbbas likumbu un lietderbu dads darbbas joms.316 Veikto lietderbas revziju skaits laika posm, kad netiek veiktas finanu revzijas, ir samazinjies no 32 revzijm 2008. gad ldz 12 revzijm, kas uzsktas 2011. gad.317 Budeta samazinjuma rezultt Valsts kontrolei bija jatbrvo daa darbinieku. 2009. gada beigs Valsts kontrol bija 163 amata tata vietas, kas ir par 32 amata tata vietm mazk nek iepriekj gad.318 Veicot situcijas novrtjumu 2009. gada beigs, tika konstatts, ka joprojm ir saglabjus atirbas darbinieku profesionalitt ir darbinieki, kuri btiski ir pilnveidojui savu profesionalitti, gan iegstot pieredzi revziju darb, gan papildinot zinanas mcbs, pieredzes apmaias un paizgltoans proces, bet ir ar darbinieki, kuriem vl btiski jpilnveido savas kompetences.319 emot vr budeta samazinjumu un Valsts kontrolieres aprakstto situciju, maz ticams, ka problma tiks atrisinta. Kopum Valsts kontrolei joprojm ir nepiecieamie resursi likum noteikto funkciju izpildei.

8.1.2. neatkarba: reguljums

Vai normatvais reguljums nodroina Valsts kontroles neatkarbu?

vrtjums: 100 / 100

Saska ar Satversmi Valsts kontrole ir neatkarga koleila iestde (87. pants). Valsts kontrolierus iece un apstiprina amat td pa krtb k tiesneus, bet tikai uz noteiktu laiku, kur vius var atcelt no amata viengi uz tiesas sprieduma pamata (88. pants). Valsts kontroles un likumdevjvaras attiecbas ir noteiktas Valsts kontroles likum un citos normatvajos aktos. Valsts kontroles padome apstiprina revziju gada plnu un stratisks attstbas plnu (Valsts kontroles likums, 11. panta 2. punkts). Pc tam, kad Valsts kontroles padome ir ap313 Latvijas Republikas Valsts kontroles publiskais gada prskats 2009, 57. lpp. http://www.lrvk.gov.lv/upload/GP_6Aug2009_LV.pdf 314 Latvijas Republikas Valsts kontroles publiskais gada prskats 2010, 48. lpp. http://www.lrvk.gov.lv/upload/GP_2010_1Jul2011_LV.pdf 315 Par Likuma par budetu un finanu vadbu 19. panta piekts daas, Valsts kontroles likuma 44. panta otrs daas un Tiesbsarga likuma 19. panta otrs daas atbilstbu Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 87. pantam. Satversmes tiesas spriedums, Nr. 2010-06-01, 2010. gada 25. novembris. 316 Intervija ar Ingunu Sudrabu, Valsts kontrolieri, 16.05.2011. 317 Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas pc intervijas sniegt papildu informcija, 08.06.2011. 318 Latvijas Republikas Valsts kontroles publiskais gada prskats 2009, 7. lpp. http://www.lrvk.gov.lv/upload/GP_6Aug2009_LV.pdf Latvijas Republikas Valsts kontroles publiskais gada prskats 2010, 7. lpp. http://www.lrvk.gov.lv/upload/GP_2010_1Jul2011_LV.pdf 319 Valsts kontroles darbbas stratija 2010.-2013. gadam, apstiprinta 2009. gada 7. decembr, http://www.lrvk.gov.lv/index.php?id=2116

115

stiprinjusi revziju gada plnu, Valsts kontrolieris nosta Saeimai izvrstu ziojumu par plnotajiem revzijas virzieniem, nenosaucot revidjams vienbas (Valsts kontroles likums, 60. pants). Viengais juridiskais ierobeojums Valsts kontroles neatkarbai revzijas plna izveid ir diezgan plas prasbas par obligti veicamajm revzijm, proti, Valsts kontrolei ir jiesniedz atzinums par Finanu ministrijas sagatavoto saimniecisk gada prskatu, k ar atzinumus par ministriju un citu valsts institciju sagatavotajiem gada prskatiem (Valsts kontroles likums, 3. panta 1. un 3. punkts, Budeta likums, 20. panta tre daa, 32. pants). Valsts kontrolieris ar nosaka Valsts kontrol lietojamos revzijas standartus, metodoloiju un prasbas revziju kvalittes kontrolei (Valsts kontroles likums, 8. panta pirm daas 11. punkts). Valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes locekus amat iece Saeima uz etriem gadiem, tau ne vairk k divus termius pc krtas (Valsts kontroles likums, 26. panta 1. un 3. daa, 27. pants). Likum ietverts kvalifikcijas prasbas ir visprgas, ts nosaka, ka par Valsts kontroliera, Valsts kontroles padomes loceka, revzijas departamenta sektora vadtja amata kandidtu var bt persona, kurair ieguvusi augstko izgltbu un kuras profesionl kvalifikcija un pdjo piecu gadu darba pieredze ir atbilstoa Valsts kontroles uzdevumu veikanai (Valsts kontroles likums, 30. panta pirm daa). Lai nodrointu o amatpersonu politisko objektivitti, likum noteikts, ka par minto amatu kandidtu nevar bt persona, kas pdjo triju gadu laik bijusi Ministru kabineta loceklis vai bijusi vltos amatos politiskajs organizcijs (partijs) (Valsts kontroles likums, 30. panta otr daa). Amatpersonas uz amata pildanas laiku prtrauc darbbu politiskajs partijs (Valsts kontroles likums, 31. pants). Valsts kontrolieris un Valsts kontroles padomes loceki ir pasargti no atbrvoanas pirms darbbas termia beigm, izmums ir gadjums, kad Saeima lemj par atbrvoanu no amata viengi uz tiesas sprieduma pamata kriminlliet (Valsts kontroles likums, 29. panta pirm daa). Tomr mintajm amatpersonm nav imunittes pret kriminlo vai administratvo sodanu. Neskatoties uz to, likum ietverts neatkarbas garantijas ir atbilstoas.

8.1.3. neatkarba: prakse

Cik liel mr Valsts kontrole ir neatkarga no rjas iejaukans ts darb?

vrtjums: 100 / 100

Atbilstoi gan normatvajam reguljumam (Satversme un Valsts kontroles likums), gan sabiedrbas viedoklim, Valsts kontrole ir politiski neatkarga iestde. Valsts kontroliere Inguna Sudraba amat ir otro termiu, ar lielk daa Valsts kontroles padomes loceku ir nominti darbam uz otro termiu (k mints iepriek, amat atauts palikt divus termius pc krtas). Nav bijis gadjuma, kad Saeima btu noraidjusi Valsts kontroliera nomintu kandidtu. Inguna Sudraba noliedz, ka btu bijui minjumi izdart politisku spiedienu uz Valsts kontroles darbu.320 Ir zinms gaIrna Krmane: Valsts djums, kad tika mints aizkavt revziju. 2007. gad Valsts kontroles atzinumi un kontrole vrss Satiksmes ministrij ar lgumu sniegt inforspriedumi ir maldgi un mciju par valsts institciju darbbu, nodroinot preu un citu nekompetenti priekmetu prvietoanu Latvijas-Krievijas robekontroles punktos. Ministrija nesniedza prasto informciju. Valsts kontrole vrss Prokuratr, kas uzdeva par pienkumu ministrijai sniegt prasto informciju. Toreizjais satiksmes ministrs Ainrs lesers pieva, ka informcija ir nepiecieama Valsts kontrolieres persongajm vajadzbm. 2011. gad tiesa lma, ka bijuajam ministram jmaks Valsts kontrolierei morl kompenscija 5000 latu apmr, un uzlika par pienkumu atsaukt
320 Intervija ar Ingunu Sudrabu,16.05.2011. 116

teikto un atvainoties par goda un cieas aizskrumu, ko politiis ar izdarja.321 Ir bijui vl pris gadjumi, kad politii vai citas amatpersonas izteikuas kritiskas piezmes par Valsts kontroli. Piemram, reajot uz ziojumu par Parex bankas premanu valsts paum, Finanu un kapitla tirgus komisijas vadtja Irna Krmane izteics, ka Valsts kontroles atzinumi un spriedumi ir maldgi un nekompetenti.322 Neskatoties uz to, kdi iemesli bijui par pamatu kritikai, tas nav radjis neleitmu spiedienu uz Valsts kontroles darbu.

8.2. Prvaldba 8.2.1. atkltba: reguljums

vrtjums: 100 / 100

Vai normatvais reguljums nodroina iespju sabiedrbai saemt aktulko informciju par Valsts kontroles darbu un lmumiem? Likums paredz, ka Valsts kontrole sagatavo virkni ziojumu un atzinumu:katru gadu sniedz Saeimai atzinumu par saimniecisk gada prskatu;katru gadu sniedz atzinumus par ministriju un citu centrlo valsts iestu gada prskatu sagatavoanas pareizbu;iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam ziojumu par finanu revzijm tajs revidjams vienbs, kurm sniegti Valsts kontroles atzinumi ar piezmm, negatvi atzinumi vai atteikts sniegt atzinumu, par vism Valsts kontroles veiktajm lietderbas revzijm,par pai svargiem un nozmgiem konstatjumiem;zio valsts iestdm par konstatjumiem, kas skar o iestu darbbu, k ar tiesbaizsardzbas iestdm par revzij konstattajiem tiesbu normu prkpumiem (Valsts kontroles likums, 3. pants). Valsts kontrole savu gada finanu prskatu kop ar zvrinta revidenta atzinumu iesniedz Saeimai, k ar Valsts kasei (Valsts kontroles likums, 45. panta otr daa). Saeimai nav jrko debates par iem ziojumiem, bet t drkst to dart. Valsts kontroles padomes sdes ir slgtas, bet su protokoli ir visprpieejama informcija, proti, tie ir brvi pieejami pc pieprasjuma (Valsts kontroles likums, 12. pants). Pc tam, kad Valsts kontroles padome ir apstiprinjusi revziju gada plnu, Valsts kontrolieris nosta Saeimai izvrstu ziojumu par plnotajiem revzijas virzieniem, nenosaucot revidjams vienbas (Valsts kontroles likums, 60. pants). Valsts kontrole nodod atkltbai slgtas revzijas atzinumu un revzijas ziojumu pc t stans spk (izemot informciju, kas saska ar likumu klasificta k ierobeotas pieejambas), k ar atzinumu par saimniecisk gada prskatu pc iesnieganas Saeim (Valsts kontroles likums, 58. pants). Kopum tiesiskais reguljums ietver plaas atkltbas prasbas gan attiecb uz revziju rezulttiem, gan paas Valsts kontroles darbbu.

8.2.2. atkltba: prakse

Vai praks tiek nodrointa Valsts kontroles darbbas atkltba?

vrtjums: 100 / 100

Valsts kontrole noteiktaj laik sagatavo visus normatvajos aktos paredztos dokumentus un atbilstoi likumam iesniedz tos konkrtajiem samjiem. Visi revzijas ziojumi ir pieejami tiesaist,323 tiek publicti ar ziojumi, kas satur ierobeotas pieejambas informciju, pirms publicanas izdzot klasifictos datus. Ziojumos tiek nordts revzijas mris, meto321 lesers makss Sudrabai 5000 latu, bet paliks pie sava viedoka. Delfi.lv, 2011. gada 29. marts, http://www.delfi.lv/news/national/politics/ slesers-maksas-sudrabai-5000-latu-bet-paliks-pie-sava-viedokla.d?id=37670665 lesers publiski atvainojas Sudrabai par goda un cieas aizskaranu.Delfi.lv, 2011. gada 26. aprlis, http://www.delfi.lv/news/national/politics/sleserspubliski-atvainojas-sudrabai-par-goda-un-cienas-aizskarsanu.d?id=38198107 322 Krmane: Sudraba ir tikpat ldzatbildga par Parex premanu. db.lv, 2009. gada 4. oktobris, http://www.db.lv/citas-zinas/krumane-sudraba-irtikpat-lidzatbildiga-par-parex-parnemsanu-132295 323 Revzijas ziojumi. http://www.lrvk.gov.lv/index.php?id=1759 117

des, konstatjumi, secinjumi un ieteikumi. Tmeka vietn ir pieejami Valsts kontroles publiskie gada prskati un finanu gada prskati. Publiskie gada prskati ietver informciju par Valsts kontroles mriem, uzdevumiem un struktru, darbbas stratijas stenoanu, revziju darba rezulttiem un prioritrajiem darbbas virzieniem nkamaj gad.324 Kopum Valsts kontroles tmeka vietn pieejama plaa informcija par valsts un pavaldbu iestu finanu vadbu un darbbu.

8.2.3. atbildba: reguljums

vrtjums: 100 / 100

Vai normatvais reguljums nodroina Valsts kontroles atbildbu par savu darbbu? Valsts kontrolei ldz krtj gada 1. jlijam jsagatavo publiskais gada prskats (Budeta likums, 14. panta tre daa). Gada publiskaj prskat japraksta iestdes juridiskais statuss, politikas jomas vai funkcijas, par kurm iestde ir atbildga, iestdes darbbas virzieni un mri, valsts budeta finansjums un t izlietojums, politikas un darbbas rezulttu izpildes analze, amata vietu skaits un faktiskais nodarbinto skaits, personla izgltba un mainba, komunikcija ar sabiedrbu un sadarbba ar nevalstisko sektoru, nkamaj gad plnotie paskumi u.c. informcija.325 K jau mints sada 8.2.1. Atkltba: reguljums,Valsts kontrole savu gada finanu prskatu kop ar zvrinta revidenta, kuru konkursa krtb izraugs Saeima, atzinumu iesniedz Saeimai un Valsts kasei (Valsts kontroles likums, 45. pants). Valsts kontrole revziju sldz, pieemot revzijas departamenta lmumu par revzijas ziojuma apstipriRevzijas ziojumi tiek sagatavoti nanu.o lmumu nosta revidjamai vienbai, kas to t, lai izvairtos no revidjams var apstrdt Valsts kontroles padom. Valsts kontroles vienbas tiesbu vai tiesisko padome sdzbu izskata un lmumu par to pieem intereu aizskaranas 30 dienu laik pc sdzbas saemanas.Ja objektvu iemeslu d o termiu nav iespjams ievrot, Valsts kontroles padome to var pagarint uz laiku, kas nav ilgks par seiem mneiem. Sdzbas iesniedzjam vai t pilnvarotiem prstvjiem ir tiesbas piedalties Valsts kontroles padomes sd, kur tiek izskatta attiecg sdzba, un sniegt paskaidrojumus. Valsts kontroles padomes pieemtais lmums ir galgs un stjas spk t pieemanas dien (Valsts kontroles likums, 55. pants un 64. pants). Ja Valsts kontroles padome iesniegto sdzbu ir noraidjusi vai ar lmumu tiek aizskartas privtpersonas tiesbas vai tiesisks intereses, attiecgajai privtpersonai ir tiesbas prsdzt lmumu Administratv procesa likum noteiktaj krtb (Valsts kontroles likums, 65. pants). Kopum normatvajos aktos Valsts kontrolei noteikts atbildbas prasbas ir atbilstoas.

8.2.4. atbildba: prakse

Cik liel mr Valsts kontrole ir atbildga par ts darbbu?

vrtjums: 100 / 100

Valsts kontrole izpilda visas normatvajos aktos noteikts atbildbas prasbas. Valsts kontroles gada prskati tiek iesniegti Saeimai un ts Publisko izdevumu un revzijas komisijai. Komisijas sdes laik Valsts kontrolieris iepazstina ar Valsts kontroles darbbas rezulttiem.326 Saeimas debats tiek apspriesta ar prskats par valsts budeta izpildi un pavaldbu budetiem, ko ir revidjusi Valsts kontrole.327
324 Latvijas Republikas Valsts kontroles publiskais gada prskats 2010. http://www.lrvk.gov.lv/upload/GP_2010_1Jul2011_LV.pdf 325 Ministru kabineta 05.05.2010. noteikumi Nr. 413 Noteikumi par gada publiskajiem prskatiem 326 Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas pc intervijas sniegt papildu informcija, 08.06.2011. 327 Saeimas deputts Einrs Cilinskis (VL-TB/LNNK) ziojuma apstiprinanas procesu raksturo di: Droi vien ir radusies tda pieredze Saeim, ka is lmums tiek uzskatts par pilngi formlu, kur ttad valdbai nav nekas jststa, valdbai ar nav japmekl Saeimas sde, izskatot os jautjumus, un deputti vienkri nobalso. Saeimas sdes stenogramma, 02.12.2010., http://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/29 118

Revidjams vienbas apstrd revzijas sldzienus Valsts kontroles padom aptuveni trs ldz etras reizes gad. Pc Valsts kontrolieres teikt revzijas ziojumi tiek sagatavoti t, lai izvairtos no revidjams vienbas tiesbu vai tiesisko intereu aizskaranas (piemram, tiesbas iesniegt sdzbu), tdjdi ir noraidtas visas sdzbas. Daos gadjumos revzijas ziojumos ir veikti labojumi, nemainot secinjumus.328 Neskatoties uz to, ka revidjams vienbas parasti nav sekmgas Valsts kontroles atzinumu apstrdan, to reakcija, kas dakrt ir kritiska, mudina Valsts kontroli pamatot savus atzinumus.

8.2.5. godgums: reguljums

Vai normatvais reguljums nodroina Valsts kontroles godgumu?

vrtjums: 100 / 100

Valsts kontrolei ir izstrdts detalizts tikas kodekss. Kodeks ietverti di tikas pamatprincipi: godprtgums, objektivitte, profesionl kompetence un piencga rpba, konfidencialitte, profesionla rcba, lojalitte pret iestdi, atbildbas sajta, neatkarba, iekjs un rjs komunikcijas standarti (tostarp noteikums paziot par apstkiem, kas var radt intereu konfliktu, pildot amata pienkumus), un intereu konflikta nosacjumi, piemram, aizliegums pieemt dvanas no personm, kas vartu ietekmt amata pienkumu izpildi. Par tikas kodeksa neievroanu var tikt piemrots disciplinrsods.329 Nozmgkais normatvais akts, kur atrunts Valsts kontroles darbinieku godgums, ir Intereu konflikta likums. Likum iekauti valsts amatpersonas amata savienoanas ierobeojumi, ataujot Valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekiem un revzijas departamentu vadtjiem ieemt tikai noteiktus amatus paralli to darbam Valsts kontrol amatu, kuru vii ieem saska ar likumu vai Saeimas apstiprintajiem starptautiskajiem lgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rkojumiem, pedagoga, zintnieka, profesionla sportista un radoo darbu, eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrcija, starptautisk organizcija vai ts prstvniecba (misija), ja tas nerada intereu konfliktu un ir saemta rakstveida atauja (Intereu konflikta likums, 7. panta tre daa). Ldzgi k citas valsts amatpersonas, ar Valsts kontroles amatpersonas nedrkst gt ienkumus no kapitla dam un akcijm, k ar jebkda cita veida vrtspapriem komercsabiedrbs, kas reistrtas beznodoku vai zemu nodoku valsts un teritorijs saska ar MK noteikumiem (Intereu konflikta likums, 9. panta tre daa). Valsts amatpersonai divus gadus pc tam, kad t beigusi pildt attiecg valsts amatpersonas amata pienkumus, aizliegts iegt tda komersanta mantu, k ar kt par dalbnieku, akcionru, biedru vai ieemt amatus td komercsabiedrb, attiecb uz kuru valsts amatpersona, pildot savus pienkumus, piemusi lmumu par iepirkumu valsts vai pavaldbas vajadzbm, valsts vai pavaldbas finanu ldzeku vai privatizcijas fonda ldzeku pieiranu, veikusi uzraudzbas, kontroles vai sodanas funkciju (Intereu konflikta likums, 10. panta septt daa). Intereu konflikta likum iekautas normas intereu konflikta novranai. Valsts kontroles amatpersonm, pildot valsts amatpersonas pienkumus, ir aizliegts sagatavot vai izdot administratvos aktus, veikt uzraudzbas, kontroles, izzias vai sodanas funkcijas, slgt lgumus vai veikt citas darbbas, kurs valsts amatpersona, ts radinieki vai darjumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresti (Intereu konflikta likums, 11. panta pirm daa). Valsts amatpersonm ir aizliegts pieemt dvanas. Valsts amatpersonai, pildot amata pienkumus, ir atauts pieemt diplomtisks dvanas jeb dvanas, ko rvalsts delegcija vai oficila amatpersona pasniedz Latvijas valsts amatpersonai diplomtiskaj protokol noteiktaj krtb (Intereu konflikta likums, 13.1 panta pirm daa). Valsts amatpersonai rpus amata
328 Intervija ar Ingunu Sudrabu,16.05.2011. 329 Valsts kontroles tikas kodekss, apstiprints 2006. gada 17. jlij, http://www.lrvk.gov.lv/index.php?id=606 119

pienkumu pildanas ir aizliegts pieemt dvanas, ja attiecb uz dvintju valsts amatpersona divu gadu laik pirms dvanas saemanas ir veikusi ar amata pienkumu pildanu saisttas darbbas. Tpat ar situcijs, kad amatpersona rpus amata pienkumu pildanas ir piemusi dvanas no fiziskajm vai juridiskajm personm, t nav tiesga attiecb uz dvanas devju divu gadu laik pc dvanas saemanas veikt ar amata pienkumu pildanu saisttas darbbas (Intereu konflikta likums, 13.2 panta 1. un 2. daa). Kopum Valsts kontroles godguma tiesiskais reguljums ir atbilstos.

8.2.6. godgums: prakse

Vai Valsts kontrole praktiskaj darbb ievro godgumu?

vrtjums: 100 / 100

Papildus tam, ka Valsts kontroles darbinieki aizpilda un iesniedz amatpersonu deklarcijas, katrs Valsts kontroles darbinieks ik gadu paraksta apliecinjumu, ka neatrodas intereu konflikta situcij. Pc Valsts kontrolieres teikt tikas kodekss tiek prkpts reti, pirms vairkiem gadiem ir bijui dai gadjumi, kad saistb ar kodeksa neievroanu ir piemrots disciplinrsods.330 Korupcijas iztiesanas statistika par 2004.-2010. gadu liecina, ka aj period par noziedzgiem nodarjumiem, veicot dienesta pienkumus, nav tiesta neviena Valsts kontroles amatpersona.331 Saska ar KNAB datiem, no 2007. gada ldz 2011. gada 28. aprlim neviena Valsts kontroles amatpersona nav saukta pie administratvs atbildbas par Intereu konflikta likuma normu neievroanu. Nav ar liecbu par da soda piemroanu iepriek.332 2007. gad veiktaj iedzvotju aptauj Saska ar KNAB datiem, no 2007. gada par korupciju Latvij, vrtjot institciju ldz 2011. gada 28. aprlim neviena Valsts godgumu, Valsts kontrole tika novrtta kontroles amatpersona nav saukta pie ar 2,66 punktiem skal, kur 1 apzm oti godgu institciju un 5 oti negodgu inadministratvs atbildbas par Intereu stitciju. Tikai baznca, Valsts Ugunsdzkonflikta likuma normu neievroanu sbas un glbanas dienests, KNAB, radio un televzija tikai novrtta augstk, virkne institciju tika vrttas daudz kritiskk Valsts iemumu dienests (2,94), Valsts policija (3,35), tiesas (3,56) un valdba (3,75).333 ptjuma laik nebija pieejami jaunki saldzinmie dati. Nav nordes par nopietniem ar godaprtu saisttiem trkumiem Valsts kontroles darb.

8.3. lOma 8.3.1. efektvi finanu auditi

vrtjums: 100 / 100

Vai Valsts kontroles veikts finanu revzijas par valsts budeta izdevumu izlietojumu ir efektvas? Valsts kontrole nodala finanu un lietderbas revzijas. Lietderbas revzijas ietvaros revidenti veic prbaudes par revidjamo vienbu darbbas ekonomiskumu, efektivitti un produktivitti. Valsts kontrole 2010. gad pabeidza 43 revzijas, tai skait 26 finanu revzijas un 17 likumbas revzijas.334 Revziju ziojumi par valsts iestu gada prskatu sagatavoanas pareizbu parasti tiek pabeigti un publicti nkam gada aprl. Tie vienmr ir detalizti un visaptveroi. Valsts kontrole vrt revidjamo vienbu iekjs kontroles sistmas. Piemram, revzijas ziojum Par Finanu ministrijas 2010. gada prskata sagatavoanas pareizbu tika konstatts, ka
330 Intervija ar Ingunu Sudrabu, 16.05.2011. 331 Kriminllietu par noziedzgiem nodarjumiem valsts institciju dienest iztiesana 2004-2010. Korupcijas C. Providus. http://korupcijas-c. wikidot.com/stat2009-viz 332 Administratvie prkpumi. http://www.knab.lv/lv/prevention/conflict/offences/?page=0 333 Attieksme pret korupciju Latvij. SKDS, 2007. gada novembris-decembris, 13. lpp. http://www.knab.lv/uploads/free/aptaujas/aptauja_2007_pieredze.pdf 334 Latvijas Republikas Valsts kontroles publiskais gada prskats 2010,15. lpp. http://www.lrvk.gov.lv/upload/GP_2010_1Jul2011_LV.pdf 120

VID materilo vrtbu atbildbas sadaljums nenodroina pietiekamu materilo vrtbu kontroli.335 Savukrt revzijas ziojum Par Zemkopbas ministrijas 2010. gada prskata sagatavoanas pareizbu tika konstatts, ka Lauku atbalsta dienesta izveidot vienot platbu maksjumu administranas krtba nenodroina pietiekamas kontroles procedras pr ES finansjuma pieiranu vienoto platbu maksjumu atbalstam.336 Vides ministrija laikus neieviesa Valsts kontroles revzij sniegto ieteikumu, ar 2010. gad nenodroinja kontroli pr valsts SIA Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas centrs pieirts dotcijas izlietojumu, k rezultt valsts budeta dotcija Ls 13 272 apmr tika izlietota neatbilstoi paredztajiem mriem.337 Valsts kontroles ieteikumu mris dakrt ir Daudzs iestds nav izstrdti samazint risku ldz minimumam, kas revidjaiekjs kontroles standarti, ldz ar mm vienbm var radt prk lielas izmaksas, to auditoriem trkst kritriju, ar ko lai nodrointu atbilstou iekjo kontroli. Laiku pa laikam da pieeja izraisa revidjams saldzint un novrtt iestu darbu iestdes pretreakciju. No otras puses, revidentu darbu sare tas, ka daudzs iestds nav izstrdti iekjs kontroles standarti, ldz ar to auditoriem trkst kritriju, ar ko saldzint un novrtt iestu darbu.338 Valsts kontroles przi ir uzraudzt valsts ldzeku, izemot Saeimas, likumgu, lietdergu un efektvu izmantoanu un ziot par revzijas rezulttiem attiecgajai iestdei un citm likum noteiktajm institcijm.

8.3.2. Prkpumu konstatana un sankciju piemroana

Vai Valsts kontrole konstat valsts iestu prkpumus un piemro sankcijas?

vrtjums: 75 / 100

Valsts kontroles pilnvarots amatpersonas un darbinieki, ja tas nepiecieams Valsts kontroles uzdevuma veikanai, var netraucti apmeklt iestdes un uzmumus neatkargi no to pakautbas un pauma piederbas un pieprast visu nepiecieamo informciju, k ar tiem ir tiesbas revidjam vienb piekt informcijai, ko Valsts kontrole uzskata par nepiecieamu revzijas veikanai. Revidjamo vienbu lietas, kas saska ar normatvajiem aktiem satur valsts noslpumu vai ierobeotas pieejambas informciju, prbauda katram atseviam gadjumam Valsts kontroles pilnvaroti darbinieki (Valsts kontroles likums, 49. pants un 51. pants). Pc valsts kontrolieres teikt piekuve informcijai parasti nav radjusi sarejumus, ir bijui tikai dai izmumi.339 Valsts kontroles pilnvaras attiecb uz atseviu amatpersonu atbildbas vrtanu ir ierobeotas. Valsts kontroles darbbas pamatmris ir noskaidrot, vai revidjamo vienbu rcba ar budeta ldzekiem ir bijusi tiesiska, pareiza, oti maz amatpersonu tiek ekonomiska un efektva, k ar sniegt rekomendcijas sodts, pamatojoties uz auditoru atklto trkumu novranai (Valsts kontroles likums, 2. panta otr daa). Likums nosaka, ka Valsts kontroatkltajm nepilnbm lei ir jinform tiesbaizsardzbas iestdes par revzij konstattajiem tiesbu normu prkpumiem (Valsts kontroles likums, 3. panta ceturt daa). Inguna Sudraba skaidro: Kad ms atkljam, ka, piemram, lgums ir noslgts nelikumgi, ms ziojam, ka iestdes vadtjs ir prkpis savas pilnvaras un rkojies nelikumgi. Bet ms ne335 Revzijas ziojums Nr. 5.1-2-22/2010 Par Finanu ministrijas 2010. gada prskata sagatavoanas pareizbu, 2011. gada 29. aprlis, 20. lpp. http://www.lrvk.gov.lv/upload/zin_FM_29Apr2011.pdf 336 Revzijas ziojums Nr. 5.1.-2-24/2010 Par Zemkopbas ministrijas 2010. gada prskata sagatavoanas pareizbu, 2011. gada 29. aprlis, 5. lpp. http://www.lrvk.gov.lv/upload/ZM_zinojums_29Apr2011.pdf 337 Revzijas ziojums Nr. 5.1-2-39/2010 Par Vides ministrijas 2010. gada prskata sagatavoanas pareizbu, 2011. gada 29. aprlis, 8. lpp. http:// www.lrvk.gov.lv/upload/zin_ViDM_29Apr2011.pdf 338 Intervija ar Natu Lasmani, Finanu ministrijas Eiropas Savienbas fondu revzijas departamenta direktori, 21.06.2011. 339 Intervija ar Ingunu Sudrabu,16.05.2011. 121

vrtjam via atbildbas lmeni, apstkus, kas varja ietekmt du rcbu un necenamies identifict citas personas, kas, iespjams, bijuas iesaisttas prkpuma izdaran.340 Valsts kontrole sav darb izmanto datubzi, kur tiek reistrti visi Prokuratrai iesniegtie revzijas materili. Valsts kontrole sadarbojas ar enerlprokuratru un citm tiesbaizsardzbas iestdm un nodroina nepiecieamo dokumentu un informcijas snieganu, k ar seko ldzi revzijas materilu izskatanas virzbai un izskatanas proces pieemtajiem lmumiem. 2008. gad Valsts kontrole nostja Prokuratrai 19 revziju materilus. Balstoties uz tiem, 2 amatpersonas tika administratvi sodtas (daas personas nevarja saukt pie administratvs atbildbas saska ar normatvajos aktos noteiktajiem ierobeojumiem), bet ldz 2011. gada 10. maijam izmeklan bija 3 kriminllietas. 2009. gad Prokuratrai tika iesniegts 31 paziojums, 3 amatpersonas tika administratvi sodtas un tika izmekltas 6 kriminllietas. 2010. gad tika nostti 10 revziju materili, 1 amatpersona tika administratvi sodta un tika izmekltas 4 kriminllietas.341 Jatzm, ka notiesjoi lmumi kriminlliets, kas izriet no Valsts kontroles ziojumiem, ir oti reti. Valsts kontrole samr biei konstat neatbilstbas un prkpumus valsts amatpersonu darb, tau izmeklanu par amatpersonu vainu un atbildbu veic Valsts policija, KNAB vai citas Prokuratras nozmts institcijas. im kritrijam pieirtais novrtjums nav saistts ar trkumiem Valsts kontroles darbb, bet gan ar faktu, ka oti maz amatpersonu tiek sodts, pamatojoties uz auditoru atkltajm nepilnbm.

8.3.3. finanu vadbas uzlaboana

vrtjums: 75 / 100

Cik liela ir Valsts kontroles loma valsts institciju finanu prvaldbas uzlaboan? Valsts kontrolei ir tiesbas sniegt rekomendcijas revidjamai vienbai atklto trkumu novranai, k ar noteikt termiu, kd revidjam vienba rakstveid zio par trkumu novranu (Valsts kontroles likums, 56. pants). Valsts kontroles revzijas ieteikumi tiek sniegti par dadm jomm, piemram, normatvajos aktos noteikto prasbu sakrtoanu, grmatvedbas politiku, iekjs kontroles sistmu, publisko pakalpojumu pieejambu un kvalitti, informcijas tehnoloiju sakrtoanu un efektvu valsts un pavaldbu budeta ldzeku izlietojumu. Valsts kontroles sagatavotie dati par ts rekomendciju ievieanu ir apkopoti 4. diagramm.342
4. diagramma. Valsts kontroles rekomendcijas un to ievieana

340 Intervija ar Ingunu Sudrabu,16.05.2011. 341 Informcija par Valsts kontroles ziojumiem enerlprokuratrai, 2011. gada 10. maijs, Nepublicts Valsts kontroles dokuments. 342 Latvijas Republikas Valsts kontroles publiskais gada prskats 2009, 9. lpp. http://www.lrvk.gov.lv/upload/GP_6Aug2009_LV.pdf 122

Lai gan parasti Valsts kontroles rekomendcijas uzskatmas par pamatotm, dakrt ts raisa diskusijas. Piemram, 2010. gada valsts a/s Ceu satiksmes drobas direkcija iebilda pret Valsts kontroles nordto, ka samaksa par atseviiem pakalpojumiem ir neatbilstoa.343 Saska ar valsts kontrolieres teikto Saeimas Publisko izdevumu un revzijas komisija ir nozmgs sadarbbas partneris ieteikumu ieviean. Katru tredienu komisija izskata Valsts kontroles revziju rezulttus. Komisija ar uzklausa revidjamo vienbu viedokli un pieprasa, lai to prstv kda augsta lmea amatpersona. Komisija nosaka laiku, ldz kuram revidtajai iestdei jievie ieteikumi un jzio par ievieanas progresu. Valsts kontrole attiecgi sniedz viedokli par to, vai attiecgs iestdes darb joprojm vrojami trkumi.344 Daos gadjumos Saeima ir reajusi uz Valsts kontroles ieteikumiem. Piemram, pc Valsts kontroles iesniegto revziju ziojumu par valsts un pavaldbu budeta ldzeku izlietojumu izskatanas, Saeima atkrtoti (2009. gada 29. oktobr un 2010. gada 2. decembr) izdeva paziojumus, uzdodot Ministru kabinetam defint vienotus kritrijus valsts kapitla atdeves noteikanai un mranai un pilnveidot gada prskat iekauto vadbas ziojumu, papildinot to ar informciju par valsts kapitla atdevi.345 Jatzm, ka Saeimas paziojumi nav pilnb ieviesti. Lai gan Valsts kontroles ieteikumi tiek emti vr un tie sekmjui btiskus uzlabojumus valsts iestu darb, tomr ne visos gadjumos ieteikumi tiek izpildti.

8.4. rekOmendcijas
Valsts kontrolei jnodroina nepiecieamie resursi, lai t vartu veikt likumbas un lietderbas revzijas ldzg apmr k finanu revzijas. Jturpina stiprint Valsts kontroles un Prokuratras sadarbba, lai atvieglotu lietu izskatanu gadjumos, kad Valsts kontrolei ir aizdomas par kriminlprkpumu.

343 CSDD noraida VK prmetumus un nesaskata kdas sav darbb. Diena.lv, 2010. gada 13. decembris, http://www.diena.lv/lat/politics/hot/valstskontrole-csdd-pakalpojumu-tarifi-ir-nepamatoti 344 Intervija ar Ingunu Sudrabu,16.05.2011. 345 Latvijas Republikas Saeima. Paziojums par trkumu novranu valsts budeta ldzeku finanu vadb, 2009. gada 29. oktobris. Saeimas paziojums Par ekonomisku, efektvu un lietdergu rcbu ar valsts budeta ldzekiem, 2010. gada 2. decembris. 123

9. kOruPcijas nOvranas un aPkarOanas birOjs

Neskatoties uz Korupcijas novranas un apkaroanas biroja (KNAB) vadtja politizto iecelanas procesu un ieilguajiem konfliktiem gan iestdes iekien, gan ar politiiem, KNAB personls ir spjis saglabt profesionalitti un objektivitti. Ir bijui vairki minjumi graut KNAB neatkarbu. Ldz 2011. gada augustam, kad tika pabeigts is ptjums, karsts diskusijas par nesen atbrvot KNAB vadtja Normunda Vilna sistemtiski pieautajiem prkpumiem un neatbilstoo vadbas stilu, uz ko atklti nordja liela daa iestdes darbinieku, ska norimt. KNAB darbba korupcijas novran ir plaa un proaktva, savukrt izgltojoais darbs galvenokrt ir vrsts uz valsts amatpersonm, sabiedrbas informanai pievroties tikai epizodiski. Kopum KNAB stenotas nozmgas prmaias, atkljot nopietnus ar korupciju saisttus noziegumus. KNAB darbba ir bijusi mrtiecga, izmekljot korupcijas lietas, kurs iesaisttas augsta lmea administratvs amatpersonas, mazk politisks amatpersonas, lai gan pdjo gadu laik kvantitatvie rdtji ir nedaudz samazinjuies.

korupcijas novranas un apkaroanas birojs

kapacitte 69 / 100 Prvaldba 83 / 100 rdtjs resursi neatkarba atkltba atbildba godgums korupcijas novrana izgltoana izmeklana

loma 75 / 100

kopjais plra vrtjums: 76 / 100 reguljums Prakse 75 75 75 50 100 75 100 75 100 50 75 75 75

struktra un organizcija
KNAB ir Ministru kabineta prraudzb esoa valsts prvaldes iestde, kas izveidota 2002. gad. KNAB ir plaas pilnvaras korupcijas novran un apkaroan, k ar politisko organizciju (partiju) un to apvienbu finansanas noteikumu izpildes kontrol. Birojam nav tiesbu ierosint lietu izskatanu. Saska ar likumu KNAB sastv ietilpst centrlais aparts un teritorils nodaas, lai gan praks rpus galvaspilstas birojam nav struktrvienbu. KNAB padomes sastv ietilpst biroja prieknieks, via vietnieki un centrl aparta nodau vadtji. Padomes darbbai ir konsultatvs raksturs.

9.1. kaPacitte 9.1.1. resursi: reguljums

vrtjums: 75 / 100

Vai normatvais reguljums nodroina KNAB funkciju veikanai nepiecieamos resursus? KNAB ir neatkarga valsts prvaldes iestde un tai ir savs budets, kas ir noteikts likum par valsts budetu. KNAB prieknieks izstrd un noteikt krtb iesniedz valdb
124

nepiecieamo valsts budeta ldzeku pieprasjuma projektu (Korupcijas novranas un apkaroanas biroja likums (KNAB likums), 4. panta tre daas 15. punkts). KNAB budeta pieprasjums tiek izskatts ierastaj krtb bez papildu garantijm par finansjuma stabilitti. Pieirtais budeta finansjums nav saistts ar KNAB darbbas rezultatvajiem rdtjiem. rpus valsts budeta pieruma KNAB nav iespjas piesaistt papildus finansjumu. KNAB ir noteikts budets, bet nav garantijas, ka esoais finansjums tiks saglabts vai palielints.

9.1.2. resursi: prakse

vrtjums: 75 / 100

Vai KNAB pieejamie resursi ir pietiekami, lai sekmgi stenotu noteikts funkcijas? Konsolidjot valsts budetu, KNAB finansjums tika samazints no 3,65 miljoniem latu 2008. gad uz 2,37 miljoniem latu 2011. gad. Vienlaikus rodas iespaids, ka iestde tai pieirto finansjumu nav izlietojusi lietdergi. Bijuais KNAB vadtjs Normunds Vilntis (amat no 2009. gada 12. marta ldz 2011. gada 16. jnijam) ir nordjis uz problmm, ko sekmjis samazintais finansjums: Finansjums ir nepietiekams. Darbinieku atalgojums ir samazints gandrz divkrt, kas nemotiv sasniegt labus darba rezulttus. [..] Ms varam darboties, bet ar esoo finansjumu nepietiek, lai iestdi attsttu. Ms nevaram pastt socioloiskos ptjumus. Ms ar nevaram uzlabot biroja tehnisko nodroinjumu.346 Neskatoties uz minto, 2009. gad KNAB izlietoja 81% no pieirt finansjuma347, savukrt 2010. gad 89% no pieirt finanu apjoma.348 Neizlietotie ldzeki tika atgriezti valsts budet. Ldz ar to KNAB negatvi ietekmja ne tikai finansjuma samazinjums, bet ar nepilnbas ldzeku izlietojum Pieirtais finansjums joprojm uzskatms par pietiekamu, emot vr iestdes samr aurs pilnvaras. Neskatoties uz finansjuma samazinjumu, personla mainba nav btiski palielinjusies, tomr dai kvalificti specilisti pameta KNAB atalgojuma samazinjuma vai iestd pastvoo konfliktu d (skatt sadau 9.1.4. Neatkarba: prakse). 2010. gada 1. jlij KNAB biroj (Biroj) strdja 139 darbinieki. Laik no 2010. gada 1. jlija ldz 31. decembrim darb Biroj pieemti 8 darbinieki, no darba atbrvoti 6 darbinieki. 2010. gada 31. decembr Biroj strdja 141 darbinieks.349 Ldzga personla mainba bija vrojama ar 2008. un 2009. gad.350 Biroja prieknieku iece amat un atbrvo no amata Saeima pc Ministru kabineta ieteiKNAB pieirtais finansjums kuma. Prieknieka atlases procedr savienots uzskatms par pietiekamu, emot vr gan atklts konkurss, gan politisks lmums. iestdes samr aurs pilnvaras Normatvajos aktos ir paredzta iespja izsludint atkltu konkursu (valdba var izvlties kvalifictu prieknieka amata pretendentu), praks konkurss vai tam ldzga procedra ir tikusi izmantota ikreiz, kad jiece jauns iestdes vadtjs. 2011. gada august Saeim tika apspriesti likuma grozjumi, kas padartu atklta konkursa rkoanu par obligtu. 2002. gad notika trs konkursi (vai konkursam ldzga procedra), kad valdba neapstiprinja konkursa komisijas izvltos kandidtus pirmajos divos konkursos, pa vienam konkur346 Intervija ar Normundu Vilnti, KNAB prieknieku (2009.-2011. gads), 05.05.2011. 347 Korupcijas novranas un apkaroanas biroja publiskais prskats 2009, 36. lpp. http://www.knab.lv/uploads/free/parskati/knab_parskats_2009_final.pdf 348 Korupcijas novranas un apkaroanas birojs. Publiskais prskats 2010, 37. lpp. http://www.knab.lv/uploads/free/parskati/knab_parskats_2010.pdf 349 Informatvais ziojums Par Korupcijas novranas un apkaroanas biroja darbbu no 2010. gada 1. jlija ldz 2010. gada 31. decembrim, 32. lpp. http://www.knab.lv/uploads/free/zinojumi/knabzino_010211.pdf 350 Informatvais ziojums Par Korupcijas novranas un apkaroanas biroja darbbu no 2009. gada 1. jlija ldz 31. decembrim, 22. lpp. http:// www.knab.lv/uploads/free/zinojumi/knabzino_080210.pdf. Informatvais ziojums Par Korupcijas novranas un apkaroanas biroja darbbu no 2008. gada 1. jlija ldz 31. decembrim, 33. lpp. http://www.knab.lv/uploads/free/zinojumi/knabzino_020209.pdf 125

sam notika attiecgi 2003., 2004. un 2008./2009. gad351, patlaban pieteikans pdjam konkursam nosldzas 2011. gada 19. septembr. Tikai trijos gadjumos Ministru kabinets un pc tam Saeima apstiprinja kandidtu, kuru ieteica atlases komisija vai amatpersonas, kurm tika lgts padoms.352 Neskatoties uz saldzinoi atklto atlases procesu, prieknieka izvle kop KNAB izveides ir bijusi saretas politisks tirgoans objekts, dakrt novedot strupce vai radot plaas diskusijas sabiedrb. Pdj pretendentu vrtanas komisij (konkurss nosldzas 2011. gada 19. septembr) ietilpa Valsts kancelejas direktore, Augstks tiesas Senta Kriminllietu departamenta senators, enerlprokuratras Kriminltiesisk deparPrieknieka izvle kop KNAB tamenta virsprokurors, Satversmes aizsardzbas biroja izveides ir bijusi saretas direktors un Drobas policijas prieknieks.353 Delnas politisks tirgoans objekts juridisk analtie Aiga Grine atzingi vrt o procedru, nordot, ka konkurss patiesi ir atklts un konkursa komisij, kas vrtja pretendentus, ir profesioni, nevis politii, turklt ir izstrdti skaidri vrtanas kritriji.354 pai tiks vrtta izpratne par biroja darbbu un biroja vadtja kompetencm. Normatvajos aktos noteikto kritriju vid nav nordjumu par KNAB darbinieka amata pretendenta reputciju un tiku. KNAB bijuais vadtjs Normunds Vilntis: Ms cenamies rpgi izvrtt jauno darbinieku reputciju un iespjamos tikas normu prkpumus citiem vrdiem sakot, signlus, kas vartu liecint par iespjamm problmm nkotn. Ms cenamies iegt pc iespjas vairk informcijas (gan brvi pieejamas, gan klasifictas) par personas iepriekjo darba pieredzi.355 Vienlaikus vairkas KNAB amatpersonas ir nordjuas, ka Vilntis bez konkursa rkoanas piemis darb personas ar apaubmu kvalifikciju.356 KNAB darbiniekiem tiek piedvtas mcbas (biei ts tiek organiztas sadarbb ar rvalstu partneriem), tomr nav izstrdta paa mcbu programma vai kursi jaunajiem darbiniekiem. Esoo funkciju uzturanai KNAB pieejamie resursi ir vrtjami k pietiekami. Iepriek KNAB vadtja iecelana amat galvenokrt bijusi politisku motvu vadta. Neskatoties uz nepotismu, ko, iespjams, praktizja bijuais prieknieks, iestdes darbinieki ir saglabjui augstu profesionalitti un objektivitti.

9.1.3. neatkarba: reguljums

Vai normatvais reguljums nodroina KNAB neatkarbu?

vrtjums: 75 / 100

KNAB ir Ministru kabineta prraudzb esoa valsts prvaldes iestde (KNAB likums, 2. panta pirm daa). Prraudzba nozm augstkas iestdes vai amatpersonas tiesbas prbaudt zemkas iestdes vai amatpersonas lmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lmumu, k ar prettiesiskas bezdarbbas gadjum dot rkojumu pieemt lmumu (Valsts prvaldes iekrtas likums, 7. panta piekt daa). Ministru Prezidents nav tiesgs ierosint disciplinrlietu pret KNAB prieknieku.357
351 Korupcijas novranas un apkaroanas biroja darbbas monitorings, Sabiedrba par atkltbu Delna, 9. lpp. http://www.delna.lv/data/user_files/ Delna_petijums_KNAB-Liepa.pdf 352 Procedra aprakstta MK 21.10.2008. instrukcij Nr. 13 Krtba, kd ierosina ieteikt iecelanai amat Korupcijas novranas un apkaroanas biroja prieknieku [zaudjusi spku 19.08.2011]. 353 MK 17.08.2011. rkojums Nr. 387 Par Korupcijas novranas un apkaroanas biroja prieknieka amata pretendentu vrtanas komisiju. 354 Valdba izsludina konkursu uz KNAB vadtja amatu; pretendentus mekls mnesi. Delfi.lv, 2011. gada 16. augusts, http://www.delfi.lv/news/ national/politics/kalnmeiera-komisija-rosina-atbrivot-no-amata-knab-sefu-vilniti.d?id=39104925 355 Intervija ar Normundu Vilnti, 05.05.2011. 356 Rulle, B. Tumas aizdomu nas pr Vilnti: pilns KNAB darbinieku iesniegums. Pietiek.com, 2010. gada 3. decembris, http://www.pietiek.com/ raksti/tumsas_aizdomu_enas_par_vilniti_pilns_knab_darbinieku_iesniegums 357 LR Administratvs rajona tiesas spriedums Nr. A42672507. A1841-09/11, 19.11.2009. http://www.tiesas.lv/files/AL/2009/11_2009/19_11_2009/ AL_1911_raj_A-1841-09_11.pdf 126

KNAB amatpersonm likum ir iekautas formlas atbilstbas prasbas. Starp prasbm, kuras zinm mr var uzskatt par pietuvintm godguma un profesionalittes kritrijiem, ir das: augstk izgltba un amatam atbilstoa darba pieredze, sodmbas neesamba un atbilstba likum noteiktajm prasbm, lai saemtu specilo atauju pieejai valsts noslpumam (KNAB likums, 4. panta otr daa; 5. panta tre daa). Saeim ir iesniegti grozjumi, kas paredz izmaias mintajs prasbs, tau 2011. gada august ie grozjumi vl tika apspriesti parlament. KNAB amatpersonas nedrkst iestties politiskajs organizcijs (partijs) un iesaistties to darbb un par du rcbu var tikt atbrvotas (KNAB likums, 5. panta sest daa, 13. panta otr daa). KNAB prieknieku iece amat uz pieciem gadiem. Likum nav noteikti ierobeojumi prieknieka atkrtotai iecelanai amat (KNAB likums, 4. panta pirm daa). Likum ir iekauts detalizts to gadjumu uzskaitjums, kuros KNAB amatpersona var tikt atbrvota no amata. Starp sensitvkajiem minami: Biroja vai amata likvidcija vai Biroja amatpersonu skaita samazinana, piemrojot atbrvoanu k disciplinrsodu par neatbilstbu ieemamam amatam (KNAB likums, 5. panta sest daa). Lai izvrttu KNAB prieknieka atbilstbu amatam vai pamatojumu via atbrvoanai, Ministru kabineta noteiktaj krtb izveido komisiju, ko vada enerlprokurors vai via pai pilnvarots virsprokurors (KNAB likums, 5. panta septt daa). Uzklausot komisijas viedokli, Ministru kabinets var ieteikt Saeimai atbrvot KNAB vadtju. Bez enerlprokurora piekrianas KNAB amatpersonas nav saucamas pie kriminlatbildbas, ts nedrkst pakaut aizturanai (ar administratvajai aizturanai), kratanai vai piespiedu atveanai (KNAB likums, 12. panta tre daa). KNAB uzraugam ir ierobeotas tiesbas iejaukties KNAB darb, un patvaga KNAB amatpersonu atbrvoana no amata ir samr sareta. Tomr KNAB statuss un izpildvaras un likumdevjvaras ietekme uz amatpersonu iecelanu un atbrvoanu saglab pietiekami lielu iespju minjumiem iejaukties biroja darb.

9.1.4. neatkarba: prakse

Vai praks KNAB ir neatkargs?

vrtjums: 50 / 100

KNAB relatvi ss darbbas laik ir bijusi virkne saspljumu gan ar iestdes uzraugu, gan iestdes iekien. Politiskaj retorik vairkkrt ir izskanjui mjieni par KNAB likvidanu un funkciju nodoanu citm iestdm, du viedokli ir paudis, piemram, bijuais Saeimas Nacionls drobas komisijas vadtjs Dzintars Jaundeikars.358 da rakstura izteicieni gan nav prtapui ne politikas dokumentos, ne normatvajos aktos. Turpmkajs rindkops ir si raksturoti dai btiski ar Politiskaj retorik KNAB saistti notikumi. KNAB prieknieks no 2004. ldz vairkkrt ir izskanjui 2008. gadam Aleksejs Loskutovs atrads neprtraukt konmjieni par KNAB fliktsitucij ar ministru prezidentu Aigaru Kalvti (amat no likvidanu un funkciju 2004. ldz 2007. gadam). 2005. gad Kalvtis ierosinja disciplinrlietu par Loskutova lmumu atstdint KNAB izmeknodoanu citm iestdm lanas nodaas vadtju Ilmru Bodi no amata. Strds par Ilmru Bodi turpinjs vairkus gadus. Loskutovam tika piemrots disciplinrsods rjiens (vlk tiesa atzina o disciplinrsodu par prettiesisku).359 Savukrt Ilmrs Bode tika atzts par vaingu aunprtg dienesta stvoka izmantoan, vlk attaisnots apelcijas instanc, palaik ir gaidma lietas izskatana Augstks tiesas Sent.
358 Radovics, V. Jaundeikars: KNAB ir jlikvid. Nra.lv, 2008. gada 22. maijs, http://www.nra.lv/articles/print.htm?id=1188 Zoldners, A. damsons: KNAB funkcijas btu jpilda citm iestdm. Apollo.lv, 2008. gada 4. decembris, http://www.apollo.lv/portal/news/articles/143263 359 Alekseja Loskutova un Aigara Kalva konflikts ldz 2007. gada beigm aprakstts: Stafecka, L. KNAB neatkarba: daas problmas un iespjamie risinjumi, publicts: Korupcijas C. Prskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvij. Nr. 6. 2007. gada otrais pusgads, 40..-57. lpp. http://korupcijas-c.wdfiles.com/local--files/korupcijas-c-nr-6-2007-gada-otrais-pusgads/Nr%206%20LV 127

2007. gad Ministru prezidents izteica rjienu Loskutovam, un vlk ierosinja procedru Loskutova atstdinanai no amata par prkpumiem iestdes finanu plsmas uzraudzb. Loskutovs palika amat pc plaiem sabiedrbas protestiem 2007. gada ruden. Tomr 2008. gad vi tika atstdints no amata sakar ar naudas pazuanu no KNAB seifa. Loskutovs persongi netika apsdzts nozieguma izdaran, tau tika vainots par visaptveroas un efektvas iekjs kontroles sistmas nenodroinanu. Lai gan atstdinanu no amata var uzskatt par pamatotu un normatvajiem aktiem atbilstou, iepriek pret Loskutovu vrsto darbbu likumba ir apaubma 2009. gada 19. novembr administratv rajona tiesa atzina par spk neesou Ministru prezidenta rkojumu par disciplinrsoda piemroanu KNAB priekniekam.360 2009. gada 12. mart Saeima iecla amat jauno KNAB prieknieku Normundu Vilnti. Vilna laiku aj amat raksturo ilgstoi konflikti ar abiem prieknieka vietniekiem un lielu dau biroja darbinieku. Vilntis ierosinja vairkas disciplinrlietas pret saviem darbiniekiem, dakrt acmredzami nenozmgu iemeslu d, piemram, disciplinri sodja Korupcijas novranas departamenta vadtju par savlaicgu tulka neieraanos uz tikanos ar ASV vstnieci. Tika ierosints disciplinrsods pret KNAB Iekjs drobas nodaas ilggadju darbinieci, kurai par kavanos iestdes pretkorupcijas plna izstrd KNAB prieknieks bija piemrojis ievrojami bargku disciplinrsodu pazeminanu amat uz trim gadiem , nek to ieteica disciplinrlietas izmeklanas komisija.361 Ir izskanjui neapstiprinti apgalvojumi, ka Vilntis nopludinjis izmeklanas informciju un prettiesiski vedinjis padotos noklausties dau politiu telefonsarunas.362 Iekjais konflikts saasinjs, kad KNAB prieknieka vietnieki un vairku departamentu vadtji iesniedza ministru prezidentam un enerlprokuroram iesniegumu par biroja prieknieka Normunda Vilna 76 prkpumiem. Starp apsdzbm tika mintas operatvs informcijas nopludinana, kas ir btiski ietekmjusi izmeklanu vai, iespjams, pat izjaukusi kdu KNAB sktu kriminlprocesu, prbauu par augstm amatpersonm izbeigana bez saskaoanas ar izmekltjiem un vairki citi tiesbu normu prkpumi vai piemri sliktai ie363 Vilntis ierosinja vairkas stdes vadbai. Vilntis noliedza jebkdas apsdzbas par nelidisciplinrlietas pret saviem kumgu rcbu un skaidroja iekjos konfliktus ar atdarbiniekiem, dakrt acmredzami irgiem uzskatiem par to, k KNAB btu jstrd: nenozmgu iemeslu d Kad es atncu uz biroju, es devu nordes, ka vairk btu jstrd reionos, vairk uzmanbas jpievr korupcijai privtaj sektor, un es pat uzdrkstjos apspriest jautjumu par politiskajm partijm. [Vilntis izteica prieklikumu, ka KNAB jatsaks no partiju finanu kontroles]. Iekji eit neatkargi strdja divas komandas tie, kas novr un tie, kas apkaro. Cilvki bija pieradui pie das darba vides, vljs, lai viss t ar paliek un citas idejas uztvra k kaitgas un nevlamas. Mans skotnjais minjums bija oti diplomtisk veid apvienot s divas komandas vien. Jatzst, ka man sti neizdevs. Ja komand ir trs lderi, un viens no tiem ved vien virzien, bet prjiem diviem ir pilngi cits viedoklis, un neviens o atirgo redzjumu neslpj ne iestdes iekien, ne publiski, konflikts tikai saasins.364 Providus ptniecei Ivetai Kaokai ir atirgs viedoklis par konflikta iemesliem: Mans iespaids ir,
360 LR Administratvs rajona tiesas spriedums Nr. A42672507. A1841-09/11, 19.11.2009. http://www.tiesas.lv/files/AL/2009/11_2009/19_11_2009/ AL_1911_raj_A-1841-09_11.pdf 361 Providus un Delnas vstule Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, 2010. gada 3. novembris, http://www.politika.lv/temas/tiesiska_valsts_ un_korupcija/18814/ 362 Atklti politii, kuru noklausans kri prmeta Vilntim. Ir.lv, 2011. gada 28. aprlis, http://www.ir.lv/2011/4/28/atklati-politiki-kurunoklausisanas-kari-parmeta-vilnitim 363 Rulle, B. Tumas aizdomu nas pr Vilnti: pilns KNAB darbinieku iesniegums. Pietiek.com, 2010. gada 3. decembris, http://www.pietiek.com/ raksti/tumsas_aizdomu_enas_par_vilniti_pilns_knab_darbinieku_iesniegums 364 Intervija ar Normundu Vilnti, 05.05.2011. 128

ka darbinieku argumentcija ir daudz prliecinoka, un vii cenas diskutt par iem jautjumiem, savukrt Vilntis uzskata, ka viam ir privilija diktt nosacjumus. Galvenais iebildumu iemesls ir Vilna vadbas stils, visas ierosints disciplinrlietas, daas no tm pilngi bezjdzgas, ir ldzeklis, lai sasniegtu iecerto iznkumu. Turklt, sprieot pc darbinieku vstules365, ir pamats domt, ka Vilna rcbas pamat ir negodgi motvi.366 2011. gada 13. maij Normunds Vilntis no amata atbrvoja ilggadjo KNAB prieknieka vietnieku Alvi Vilku, pamatojot to ar nolaidgu darba pienkumu izpildi, ilgstou bezdarbbu, maldinoas informcijas snieganu, veicot vecks nozares amatpersonas pienkumus PHARE 2003. gada projekt.367 Vilks tika atjaunots amat 2011. gada 29. jnij. 2010. gad veidojs konflikts starp Vilnti un ministru prezidentu Valdi Dombrovski par izmaim KNAB struktr, k rezultt tika plnots samazint KNAB prieknieka vietnieka atbildbu par atsevim izmeklanas funkcijm, attiecgi prdalot ts institcijas iekien. Par o jautjumu turpinjs ilgstoa diskusija, kur iesaistjs ar enerlprokuratra. 2011. gada 15. jnij enerlprokurora vadt komisija ieteica Normundu Vilnti atbrvot no amata, nordot uz via neatbilstbu ieemamajam amatam. Valdba un Saeima sekoja im ieteikumam jau nkamaj dien, ko, visticamk, ietekmja Valsts prezidenta 28. maija rkojums par Saeimas atlaianas ierosinanu saistb ar oligarhu pieaugoo ietekmi politik. Ir bijui vairki minjumi ietekmt KNAB neatkarbu. Neskatoties uz to, KNAB ir izdevies sav darbb saglabt neatkarbu un objektivitti, izmekljot lietas, kas saisttas ar augsta lmea amatpersonu korupciju.

9.2. Prvaldba 9.2.1. atkltba: reguljums

vrtjums: 100 / 100

Vai normatvie akti nodroina aktuls informcijas pieejambu sabiedrbai par KNAB darbbu un lmumu pieemanas procesu? Uz KNAB attiecas visprgie informcijas atkltbas nosacjumi. KNAB ir jsagatavo publiskie prskati, analtiski materili par noteiktiem jautjumiem un jizstrd politikas plnoanas dokumenti. Papildus gada publiskajam prskatam, kas jgatavo ikvienai valsts iestdei, KNAB priekniekam ne retk k reizi seos mneos noteikt krtb jiesniedz Ministru kabinetam un Saeimai ziojums par KNAB darbbu (KNAB likums, 4. panta tre daas 14. punkts). Likum nav noteikts o ziojumu saturs. KNAB ir jievro prasba informt sabiedrbu par korupcijas attstbas tendencm, atkltajm korupcijas lietm, veiktajiem paskumiem korupcijas novran un apkaroan, atkltajiem politisko organizciju (partiju) un to apvienbu finansanas noteikumu prkpumiem, atkltajiem priekvlanu aitcijas noteikumu prkpumiem un veiktajiem paskumiem to novranai (KNAB likums, 7. panta pirm daas 13. punkts, 9. panta 9. punkts, 9.1 panta 6. punkts). Politisko partiju finansjuma jom detaliztkas informanas prasbas ir noteiktas Politisko organizciju (partiju) finansanas likum (plak skatt 10. noda Politisks partijas). Likums uzliek par pienkumu KNAB veikt vairkas analtiskas funkcijas, piemram, informcijas apkopoanu un analzi par amatpersonu deklarcijm, ar to aizpildanu saisttajiem prkpumiem un likum noteikto ierobeojumu neievroanu. KNAB analiz valsts iestu praksi korupcijas novran un atkltos korupcijas gadjumus, iesniedz attiecgajai ministrijai un Valsts kancelejai prieklikumus konstatto trkumu novranai (KNAB likums, 7. panta pirm daas 6. un 7. punkts). KNAB ar analiz normatvos aktus un to projektus, piedv to grozjumus un iesniedz jaunus normatvo aktu projektus
365 eit Iveta Kaoka atsaucas uz KNAB prieknieka vietnieku un vairku departamentu vadtju iesniegumu ministru prezidentam un enerlprokuroram par biroja prieknieka Normunda Vilna 76 prkpumiem. 366 Intervija ar Ivetu Kaoku, Providus ptnieci politisko partiju un priekvlanu kampau jautjumos, 28.04.2011. 367 KNAB prieknieka vietnieks Vilks atbrvots no amata. BNS/LETA, 2011. gada 13. maijs, http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/377414-knab_ prieksnieka_vietnieks_vilks_atbrivots_no_amata 129

(KNAB likums, 7. panta pirm daas 10. punkts; 9. panta 6. punkts). Attiecb uz politikas plnoanas dokumentiem KNAB izstrd korupcijas novranas un apkaroanas stratiju un valsts programmu, ko apstiprina Ministru kabinets (KNAB likums, 7. panta pirm daas 1. punkts). Kopum normatvajos aktos ir iekautas atbilstoas prasbas KNAB darbbas atkltbas nodroinanai.

9.2.2. atkltba: prakse

Vai praks KNAB darbba un lmumu pieemanas process ir atklts?

vrtjums: 75 / 100

Pc publicts informcijas apjoma, KNAB ir atkltk starp vism tiesbaizsardzbas iestdm un viena no atkltkajm valsts iestdm Latvij. KNAB tmeka vietn (www.knab.lv) ir pieejama plaa informcija, piemram, normatvajos aktos noteiktie ziojumi par KNAB darbbu, prskati par atkltajiem administratvajiem prkpumiem (galvenokrt saistb ar intereu konfliktu)368, tiesu spriedumi liets, kas saisttas ar intereu konfliktu369, kriminlvajanas uzskanai nosttie kriminlprocesi un tiesu nolmumi, kas stjuies spk KNAB izmekltajs kriminlliets370, likuma normu skaidrojumi371, tests par korupcijas un intereu konflikta novranas jautjumiem372, partiju finanu datu bze373, informcija partijm un to ziedotjiem374 u.c. KNAB publiskais prskats ietver jaunkos datus par korupcijas uztveri sabiedrb, Pc publicts informcijas apjoma, informciju par normatvo aktu un politiKNAB ir atkltk starp vism kas dokumentu projektu izstrdi, aprakstu tiesbaizsardzbas iestdm un viena par stenotajiem sabiedrbas izgltoanas un no atkltkajm valsts iestdm Latvij informanas paskumiem, datus par valsts amatpersonu darbbas kontroli, atkltajiem intereu konflikta normu prkpumiem un piemrotajiem sodiem, prskatu par valsts amatpersonu civiltiesisko atbildbu, prkpjot intereu konflikta likumu, prskatu par kriminlvajanas uzskanai nosttajm kriminllietm pc Kriminllikuma pantiem, informciju par politisko partiju finansanas kontroli, partiju saemtajiem ziedojumiem, par partiju finansanas noteikumu neievroanu pieemtajiem lmumiem par saukanu pie administratvs atbildbas un piemrotajiem naudas sodiem un biroja pieemtajiem lmumiem par pretlikumgi saemt finansjuma atmaksu u.c. Lai ziojum iekaut informcija btu saldzinma, vietm nordti dati no KNAB darbbas skuma (piemram, biroj saemto iesniegumu skaita saldzinjums).375 Atkltbu ierobeojoa situcija izveidojs 2010. gada vasar, kad KNAB prieknieks Normunds Vilntis aizliedza KNAB darbiniekiem, t.sk. prieknieka vietniekiem, bez via piekrianas paust KNAB viedokli plasazias ldzekiem.376 s rcbas mris acmredzot bija novrst informcijas izplatbu par iekjiem konfliktiem; o soli atbalstja dai politii, nordot, ka KNAB nav nepiecieama publicitte.377 KNAB atkltbas lmenis, ciktl tas skar mutisko komunikciju, ir
368 Administratvie prkpumi. http://www.knab.lv/lv/prevention/conflict/offences/ 369 Tiesu prakse. http://www.knab.lv/lv/prevention/conflict/court_decision/ 370 KNAB darbbas rezultti, http://www.knab.lv/lv/combating/offences/enforcement_results/ 371 Likuma normu skaidrojumi, http://www.knab.lv/lv/education/interpretations/ 372 Testi, http://www.knab.lv/lv/education/tests/ 373 Partiju finanu datubze, http://www.knab.lv/lv/finances/db/ 374 Informcija partijm, http://www.knab.lv/lv/finances/for_parties/; Informcija ziedotjiem, http://www.knab.lv/lv/finances/for_donators/ 375 Korupcijas novranas un apkaroanas biroja publiskais prskats 2009, http://www.knab.lv/uploads/free/parskati/knab_parskats_2009_final.pdf 376 Laikraksts: Strei aizliedz sniegt interviju, DELFI.lv, 2010. gada 3. jlijs, http://www.delfi.lv/news/national/politics/laikraksts-strikei-aizliedz-sniegt-interviju.d?id=32820587 377 KNAB prieknieka vietniecei Strei aizliedz sniegt intervijas. Zemgales Zias, 2010. gada 3. jlijs, http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/337233knab_prieksnieka_vietniecei_strikei_aizliedz_sniegt_intervijas 130

samazinjies. Vilntis ar atteics publiski izpaust KNAB prieknieka vietnieka Alvja Vilka atstdinanas iemeslus. Iveta Kaoka par KNAB komunikcijas pasliktinanos Vilna laik izteics kritiski: Iepriek KNAB aktvi piedaljs dads publisks debats. Vius vairs nevar redzt publiskaj vid, nododot ziu mums var uzticties, ms esam profesioni, mums rp ca pret korupciju.378 Kopum KNAB joprojm informcijas zi ir oti atklta, saldzinot ar citm tiesbaizsardzbas iestdm, un cerams, ka iepriekjais KNAB komunikcijas lmenis drzum tiks atjaunots.

9.2.3. atbildba: reguljums

vrtjums: 100 / 100

Vai normatvais reguljums nodroina pietiekamu atbildbu par KNAB darbbu? KNAB ir samr sareta atskaitans sistma. aurk izpratn KNAB ir atbildgs Ministru prezidentam (KNAB likums, 2. panta pirm daa). Plak izpratn KNAB ir atbildgs gan valdbai, gan Saeimai. is dubultais atbildgums pards taj, ka KNAB priekniekam ir jiesniedz ziojums par KNAB darbbu gan Ministru kabinetam, gan Saeim ne retk k reizi seos mneos (KNAB likums, 4. panta tre daas 14. punkts). Atbildbu pastiprina tas, ka abm institcijm ir iziroa loma KNAB vadtja iecelan un atbrvoan. Saska ar Kriminlprocesa likumu KNAB ir atbildgs ar enerlprokuratrai, kas uzrauga KNAB stenots darbbas (tpat k citu ar kriminlizmeklanu saisttu iestu darbbu). enerlprokuroram ir nozmga loma KNAB prieknieka atbrvoan no amata. Neviens normatvais akts nenosaka, kda veida informcija par izmeklanm ir jdara zinma sabiedrbai. KNAB ir jgatavo publiskais gada prskats un konsolidtais gada prskats iesnieganai Valsts kas, ko revid Valsts kontrole (Valsts prvaldes iekrtas likums, 94. pants, Budeta likums, 14. panta tre daa, 30. panta 1. un 3. daa). Valsts kontrole katru gadu sniedz atzinumus par ministriju un citu centrlo valsts iestu, tostarp KNAB, gada prskatu sagatavoanas pareizbu (Valsts kontroles likums, 3. panta otr daa). KNAB nav izveidots pas sdzbu iesnieganas mehnisms. KNAB amatpersonu izdotos administratvos aktus vai rcbu var apstrdt, par to ziojot KNAB priekniekam, savukrt KNAB prieknieka izdotos administratvos aktus vai rcbu var apstrdt administratvaj ties (KNAB likums, 10.1 panta otr daa). Kriminlprocesa laik veikts darbbas likum noteiktajos gadjumos un krtb var apstrdt Prokuratr. emot vr ierobeoto reguljumu trauksmes clju aizsardzbai, personm, kuras zio par korupcijas gadjumiem KNAB, tiek nodrointa anonimitte, jo saska ar biroja iekjiem normatvajiem aktiem informcijas sniedzja persongie dati tiek uzskatti par konfidencilu informciju un netiek izpausti treajm personm, tai skait tm personm, par kurm tiek sniegta informcija.379 KNAB ir divas konsultatvas institcijas. Viena no tm ir Sabiedrisk konsultatv padome, kur aicinti piedalties sabiedrbas prstvji. Padome apzina dadu sabiedrbas grupu un ekspertu viedokli par korupcijas riskiem publiskaj prvald un sniedz rekomendcijas KNAB o risku novranai, piedals korupcijas novranas politikas izstrd un sniedz atzinumus birojam.380 Otra institcija ir rvalstu padomnieku grupa, kur aicinti piedalties vstniecbu, prstvniecbu un starptautisko organizciju prstvji Latvij. Esoais normatvais reguljums ir atbilstos KNAB atbildbas nodroinanai.

9.2.4. atbildba: prakse

Cik liel mr KNAB ir atbildgs par savu darbbu?

vrtjums: 75 / 100

KNAB sagatavo un regulri iesniedz visus normatvajos aktos paredztos ziojumus. Papildus tam tiesaist tiek publicti dadi ziojumi, kas nav noteikti ar likumu. Ziojumu detaliz378 Intervija ar Ivetu Kaoku, 19.05.2011. 379 Ziojumu centrs, http://www.knab.lv/lv/combating/report_centre/ 380 Korupcijas novranas un apkaroanas biroja Sabiedrisks konsultatvs padomes nolikums, 12.08.2009., http://www.knab.lv/uploads/free/ skp_sedes/skp_nolikums_120809.pdf 131

cijas pakpe prsniedz likum noteikts minimls prasbas. KNAB prieknieks un citas amatpersonas piedals parlamentro komisiju sds, kad izskatmie jautjumi skar KNAB darbbu. KNAB rcbas un lmumu prsdzbas izskata administratvaj ties. Lai gan nav daudz iemeslu apaubt administratvo tiesu godgumu un kvalifikciju uzticto uzdevumu stenoan, lietu izskatanu apdraud tiesu noslogotba un lietu izskatanas aizkavans, kas jau aprakstta iepriek 3. noda Tiesu vara. Valsts kontroles atzinumi par KNAB ir bijui kritiski. Valsts kontroles kritiskais revzijas ziojums bija pamats KNAB prieknieka atlaianas minjumam 2007. gad. 2011. gada maij Valsts kontrole vrss Prokuratr par prettiesisku rcbu ar KNAB operatvo ldzeku finansjumu.381 Sabiedrisks konsultatvs padomes efektivitte ir tikusi vrtta dadi. Ievrojami ir samazinjies padomes su skaits no 9 tikans reizm 2006. gad ldz divm 2008. un 2009. gad. 2010. gad notikus 4 sdes.382 Pdjo gadu laiDakrt trauksmes cljus var k Padome nav sagatavojusi rekomendcijas. Padomes identifict, zinot, kur vartu neviennozmg loma tika aprakstta jau 2006. gad: bt ziojis par prkpumu [..] t diez vai kalpo par saikni starp KNAB un plaku sabiedrbu, drzk t kalpo k ierobeota saikne starp KNAB un nelielu pilsonisks sabiedrbas dau. Tomr t ir veiksmgs instruments, lai aktualiztu un ievadtu sabiedriskaj aprit nopietnas korupcijas problmas. Tdjdi padome zinm mr leitim KNAB iniciatvas, jo par tm ir diskutts un ts guvuas atbalstu pretkorupcijas c iesaisttu NVO vai profesionlo asociciju vid.383 Padome joprojm darbojas k diskusiju forums, tomr ts loma laika gait ir mazinjusies. Nav tieu pierdjumu tam, ka zioana KNAB ir saistta ar risku, kam sekotu atriebba, tomr dakrt trauksmes cljus var identifict, zinot, kur vartu bt ziojis par prkpumu. Apsdzbas par Normunda Vilna vadb nelikumgi nopludinto informciju palielinja s baas. Neskatoties uz dam nepilnbm, kopum KNAB ir atbildgs par savu darbbu.

9.2.5. godgums: reguljums

Vai normatvais reguljums nodroina KNAB darbinieku godgumu?

vrtjums: 100 / 100

KNAB tikas kodekss tika apstiprints 2009. gada aprl. Lai gan tikas kodekss nav normatvais akts, KNAB likums (11. panta pirm daa) un Intereu konflikta likums (22. pants) nosaka, ka darbiniekiem jievro kodeks noteiktie profesionls tikas un uzvedbas pamatprincipi. Darbinieku profesionls tikas pamatprincipi ir: taisngums, atbildgums, objektivitte un neatkarba. tikas kodeks noteikto normu ievroanu uzrauga KNAB tikas komisija.384 Lai gan kodeks nordti pamatprincipi saskarsm ar lobtjiem, rcba intereu konflikta situcij, attieksme pret dvanm un viesmlbas piedvjumiem, tas ir kritizts par to, ka kodeks nav iekauts princips par sadarbbu ar trauksmes cljiem un to aizsardzbu.385 Likum nav noteikta prasba veikt kandidtu godguma prbaudi KNAB darbinieku atlas; KNAB bijuais prieknieks gan nordja, ka das prbaudes tiek veiktas.386
381 VK vras prokuratr par iespjamiem prkpumiem KNAB,DELFI.lv, 2011. gada 17. maijs, http://www.delfi.lv/news/national/politics/vk-versasprokuratura-par-iespejamiem-parkapumiem-knab.d?id=38555831 382 Sabiedrisk konsultatv padome, http://www.knab.lv/lv/knab/advisory/council/ 383 Timofejevs, P. KNAB attiecbas ar sabiedrbu no 2003. ldz 2006. gadam, publicts Korupcijas C. Prskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvij. Nr. 4, 2006. gada otrais pusgads (2007), 52. lpp. http://korupcijas-c.wdfiles.com/local--files/korupcijas-c-nr-4-2006-gada-otrais-pusgads/ Nr%204%20LV 384 Korupcijas novranas un apkaroanas biroja tikas kodekss, http://www.knab.lv/lv/knab/code_of_ethics/ 385 Korupcijas novranas un apkaroanas biroja darbbas monitorings. Sabiedrba par atkltbu Delna, 19. lpp., http://www.delna.lv/data/ user_files/Delna_petijums_KNAB-Liepa.pdf 386 Intervija ar Normundu Vilnti, 05.05.2011. 132

Ldzgi k cits valsts iestds, centrlais normatvais akts godguma nodroinanai ir Intereu konflikta likums. Likum iekauti valsts amatpersonas amata savienoanas ierobeojumi, ataujot KNAB priekniekam, t vietniekiem, centrl aparta departamentu vadtjiem, reionlo nodau vadtjiem un izmekltjiem ieemt Likum nav noteikta tikai noteiktus amatus paralli to darbam KNAB amatu, ko persoprasba veikt kandidtu na ieem saska ar likumu, starptautiskajiem lgumiem un MK godguma prbaudi noteikumiem, pedagoga, zintnieka, rsta, profesionla sportista un KNAB darbinieku atlas radoo darbu, k ar eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrcija, starptautisk organizcija vai ts prstvniecba (misija), ja tas nerada intereu konfliktu un ir saemta rakstveida atauja (Intereu konflikta likums, 7. panta tre daa). Citm KNAB amatpersonm ir nedaudz brvki amatu savienoanas ierobeojumi, noteiktos gadjumos saemot tie vadtja atauju. Valsts amatpersona, tostarp ar KNAB amatpersonas, nedrkst gt ienkumus no kapitla dam un akcijm, k ar jebkda cita veida vrtspapriem komercsabiedrbs, kas reistrtas beznodoku vai zemu nodoku valsts un teritorijs saska ar MK noteikumiem (Intereu konflikta likums, 9. panta tre daa). Valsts amatpersonai divus gadus pc tam, kad t beigusi pildt amata pienkumus valsts vai pavaldbas institcij, aizliegts iegt tda komersanta mantu, k ar kt par dalbnieku, akcionru, biedru vai ieemt amatus td komercsabiedrb, attiecb uz kuru valsts amatpersona, pildot savus pienkumus, piemusi lmumu par iepirkumu valsts vai pavaldbas vajadzbm, valsts vai pavaldbas finanu ldzeku, valsts vai pavaldbas privatizcijas fonda ldzeku pieiranu, veikusi uzraudzbas, kontroles vai sodanas funkcijas (Intereu konflikta likums, 10. panta septt daa). Intereu konflikta likum iekauti ar visaptveroki noteikumi intereu konflikta novranai. KNAB darbiniekiem, pildot valsts amatpersonas pienkumus, ir aizliegts sagatavot vai izdot administratvos aktus, veikt uzraudzbas, kontroles, izzias vai sodanas funkcijas, slgt lgumus vai veikt citas darbbas, kurs valsts amatpersona, ts radinieki vai darjumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresti (Intereu konflikta likums, 11. panta pirm daa). KNAB darbiniekiem ir aizliegts pieemt dvanas. Valsts amatpersonai, pildot amata pienkumus, ir atauts pieemt diplomtisks dvanas jeb dvanas, ko rvalsts delegcija vai oficila amatpersona pasniedz Latvijas valsts amatpersonai diplomtiskaj protokol noteiktaj krtb (Intereu konflikta likums, 13.1 panta pirm daa). Amatpersonai rpus amata pienkumu pildanas ir aizliegts pieemt dvanas, ja attiecb uz dvintju valsts amatpersona divu gadu laik pirms dvanas saemanas ir veikusi ar amata pienkumu pildanu saisttas darbbas. Tpat ar situcijs, kad amatpersona rpus amata pienkumu pildanas ir piemusi dvanas no fiziskajm vai juridiskajm personm, t nav tiesga attiecb uz dvanas devju divu gadu laik pc dvanas saemanas veikt ar amata pienkumu pildanu saisttas darbbas (Intereu konflikta likums, 13.2 panta 1. un 2. daa). Likum noteikts, ka vism amatpersonm, stjoties amat, ir jiesniedz ienkumu deklarcija, pc tam deklarcija jiesniedz ik gadu, k ar atstjot amatu. KNAB amatpersonu iesniegts deklarcijas ir publiski pieejamas.

9.2.6. godgums: prakse

Vai KNAB darbba ir godprtga?

vrtjums: 50 / 100

KNAB vairkkrt ir bijuas ar godgumu saisttas problmas iestdes iekien. Nopietnkais no gadjumiem tika atklts 2009. gad, kad KNAB darbinieks nelikumgi piesavinjs vairk nek 100 tkstous latu. Viam un nodaas vadtjam tika piespriests cietumsods attiecgi 6 un 3 gadi (2011. gada august biju nodaas vadtja iesniegt apelcija vl tika izskatta). 2008. gad Izmeklanas nodaas vadtjs tika apsdzts par valsts noslpuma apzintu izpauanu un dienesta stvoka aunprtgu izmantoanu, tau vlk apelcijas instanc tika attaisnots. 2011.
133

gada jnij Augstks tiesas Sents lietu nostja jaunai izskatanai Kriminllietu tiesu palt.387 Iveta Kaoka saskata zinmas baas par godgumu KNAB iekien: Ja Loskutova vadb bija iespjams nozagt naudu, un neviens to nepamanja, rodas jautjumi par iekjs drobas sistmas efektivitti. Ir izstrdtas jaunas vadlnijas, lai novrstu Sankcijas pret KNAB das situcijas, tau ir pilngi neiespjami no malas pateikt, vai ts uzlabos situciju. Fakts, ka Valsts kontrole atkal ir amatpersonm par tikas atkljusi kaut ko par operatvo ldzeku finansjumu, rada kodeksa prkpumiem pamatu satraukumam par to, vai viss ir krtb.388 Vairkas tiek piemrotas reti apsdzbas (lai gan ne visas ir prbaudtas) pret Normundu Vilnti nordja uz acmredzami netisku un nelikumgu rcbu (operatvs informcijas nopludinana u.c.).389 Lai gan nav pieejami aktulkie dati, saska ar Vilna teikto sankcijas pret KNAB amatpersonm par tikas kodeksa prkpumiem tiek piemrotas reti.390 Ik pa laikam tiek organiztas mcbas par tikas jautjumiem, tomr ts nav regulras. Kopum KNAB darbinieku godgums ir vrtjams augsti, tomr ir gadjumi, kad darbinieku uzvedba bijusi netiska vai negodga.

9.3. lOma 9.3.1. korupcijas novrana

Cik liel mr KNAB iesaists korupcijas novran?

vrtjums: 75 / 100

KNAB funkcijas ir korupcijas novrana un apkaroana (izmeklana u.c.) un politisko partiju finansanas un priekvlanu aitcijas kontrole. Korupcijas novran ietilpst das funkcijas: izstrdt korupcijas novranas un apkaroanas stratiju un valsts programmu, ko apstiprina Ministru kabinets, koordint valsts programm minto institciju sadarbbu, lai nodrointu programmas izpildi, analizt valsts iestu praksi korupcijas novran un atkltos korupcijas gadjumus, iesniegt attiecgajai ministrijai un Valsts kancelejai prieklikumus konstatto trkumu novranai, izstrdt metodiku korupcijas novranai un apkaroanai valsts un pavaldbu iestds un privtaj sektor, analizt normatvos aktus un normatvo aktu projektus, k ar ierosint veikt tajos grozjumus, iesniegt prieklikumus jaunu normatvo aktu projektu izstrdanai un veikt sabiedrisks domas izpti un analzi (KNAB likums, 7. panta pirm daa). KNAB darbba pai aktva ir bijusi politikas plnoanas dokumentu un normatvo aktu projektu izstrd. KNAB vai biroja vadts darba grupas ir izstrdjuas politikas plnoanas dokumentus par fizisko personu ienkumu ganas kontroles pilnveidoanu (koncepcija apstiprinta MK 2005. gad, bet ldz im brdim nav ieviesta), par lobanas tiesisks reglamentcijas nepiecieambu (koncepcija apstiprinta MK 2008. gad, bet ldz im ieviestas tikai minimlas izmaias, dokuments prskatts un no jauna apstiprints 2011. gad), par politisko partiju finansanu, ierosinot valsts finansjuma ievieanu politiskajm partijm (apstiprints MK 2009. gad, norma par valsts finansjumu politiskajm partijm iestrdta likum), par normatvo reguljumu intereu konflikta novranai valsts amatpersonu darbb, pai uzsverot trauksmes clju aizsardzbu (apstiprinta MK 2009. gad, normas 2011. gada aprl daji iestrdtas Intereu konflikta likum), par KNAB statusu ar mri stiprint iestdes
387 Biju KNAB darbinieka Bodes lietu nodod jaunai izskatanai. Ir.lv, 2011. gada 10. jnijs, http://www.ir.lv/2011/6/10/bijusa-knab-darbiniekabodes-lietu-nodod-jaunai-izskatisanai 388 Intervija ar Ivetu Kaoku, 19.05.2011. 389 Rulle, B. Tumas aizdomu nas pr Vilnti: pilns KNAB darbinieku iesniegums, Pietiek.com, 2010. gada 3. decembris, http://www.pietiek.com/ raksti/tumsas_aizdomu_enas_par_vilniti_pilns_knab_darbinieku_iesniegums 390 Intervija ar Normundu Vilnti, 05.05.2011. 134

neatkarbu (nav apstiprints MK), par korupcijas risku samazinanu valsts prvaldes iestds un pavaldbs (izsludints Valsts sekretru sanksm 2010. gada decembr).391 Ir izstrdti ar vairki normatvo aktu projekti, tau KNAB iniciatvas biei nesaem politisko atbalstu. Piemram, Ministru kabineta 2009. gada 2. jnija sd atbalstts Kriminllikuma grozjumu projekts, kas paredz kriminalizt prettiesiskas darbbas saistb ar partiju finansanas prkpumiem liel apmr.392 Saeimas Juridisk komisija apturja likumprojekta virzbu. enerlprokuratra ir skusi kriminlprocesu par iespjamo Saeimas Juridisks komisijas sdes protokola viltojumu, kas apturja likumprojekta virzbu. Process skts pret toreizjo komisijas vadtju Vinetu Muinieci (vlk tika ievlta par Satversmes tieIr izstrdti ar vairki sas tiesnesi).393 Saeima 2011. gada jlij pirmaj un otraj lasjum normatvo aktu projekti, piema analogu likumprojektu, 2011. gada august tas vl nebija tau KNAB iniciatvas biei skatts pdj lasjum. nesaem politisko atbalstu KNAB aktvi veic analtisko darbu un sniedz konsultcijas citm valsts iestdm. Ldz finansjuma samazinjumam KNAB veica vairkas sabiedrisks domas aptaujas, lai novrttu korupcijas izplatbu un uztveri Latvij. Pareiz finansjums du aptauju veikanai nav pieirts. Tiesa, sei vai septii KNAB darbinieki ir atbildgi par analzes un izptes veikanu394, kas ir atbilstoi attiecb pret kopjo darbinieku skaitu (KNAB nodarbinta 141 persona). KNAB ir sagatavojis un publicjis rekomendcijas korupcijas risku novranai tiesbaizsardzbas iestds un bvatauju izsnieganas procedr pavaldbs, vadlnijas pretkorupcijas plnu izstrdei valsts iestds utt.395 Bijuais KNAB prieknieks nordja, ka lielkais konsultciju pieprasjumu skaits ir no amatpersonu puses par intereu konflikta normu piemroanu: Pirms lmuma izdaranas personas izvrt iespjamos intereu konflikta riskus.396 Kopum KNAB darbba korupcijas novranas jom ir visaptveroa un proaktva, tomr politisk situcija prsvar nav bijusi labvlga KNAB prieklikumu apstiprinanai un ievieanai. Normunda Vilna darbbas laik KNAB kuva mazk aktvs savas politisks darba krtbas virzan.

9.3.2. izgltoana

vrtjums: 75 / 100

Cik liel mr KNAB iesaists izgltoanas aktivitts, kas skar korupcijas jautjumus? KNAB ir pienkums izgltot sabiedrbu tiesbu un tikas jom (KNAB likums, 4. panta pirm daas 12. punkts). Praks iespjams noirt divus KNAB izgltoanas paskumu virzienus valsts amatpersonu izgltoana un plakas sabiedrbas izgltoana. Samazinta finansjuma apstkos prioritte ir pieirta amatpersonu izgltoanai. Piemram, 2009. gad KNAB rkoja 47 seminrus, un 77% no tiem bija paredzti valsts un pavaldbu iestu amatpersonm. Visbiek apskatto tmu vid ir Intereu konflikta likuma piemroana, valsts amatpersonu profesionl tika un valsts iestu iekj kontrole un pretkorupcijas paskumi. Neskatoties uz KNAB ierobeotajiem resursiem, 2010. gad tika organizti 86 seminri.397 2007. gad KNAB rkoja socils reklmas kampau Korupcija ir varas prostitcija, bet da veida kampau augsto izmaksu d t bija diezgan ierobeota. Pamat sabiedrbas informanai tiek gatavotas preses relzes un informatvie bukleti, organizti zmjumu un eseju konkursi par pretko391 Koncepcijas, http://www.knab.lv/lv/legislations/policy_planning/concept/ 392 Grozjumi Kriminllikum, 2009. gada 2. jnijs, http://www.knab.lv/lv/legislations/projects/article.php?id=216177 393 Pret Muinieci sk kriminlprocesu par iespjamo Juridisks komisijas protokola viltojumu. Delfi.lv, 2011. gada 2. jnijs, http://www.delfi.lv/news/ national/criminal/pret-muiznieci-sak-kriminalprocesu-par-iespejamo-juridiskas-komisijas-protokola-viltojumu.d?id=38869649 394 Intervija ar Normundu Vilnti, 05.05.2011. 395 Iekj kontrole, http://www.knab.lv/lv/prevention/internal_control/ 396 Intervija ar Normundu Vilnti, 05.05.2011. 397 Sabiedrbas informana un izgltoana par pretkorupcijas jautjumiem. Informcija saemta elektroniski no Dinas Kurpnieces, KNAB Korupcijas novranas nodaas vadtja, 2011. gada 10. janvris. 135

rupcijas tmm (pdjais pai vrsts uz jaunieiem). Pat pirms ekonomisks krzes dm sabiedrbas informanas aktivittm pieejamie resursi bija minimli398, un obrd tie ir vl ierobeotki. Ir grti novrtt izgltojoo paskumu ietekmi, pai td, ka sabiedrbas uztveri ietekm dadi faktori un KNAB organiztie paskumi ir viens no iem daudzajiem faktoriem. 2009. gad Delnas veiktaj valsts un Rgas pavaldbas amatpersonu aptauj tika secints, ka respondenti, kuri bija piedaljuies KNAB rkotajos seminros, vrt savas zinanas par korupcijas novranu par vienu punktu augstk 10 punktu skal nek tie, kuri nav piedaljuies (attiecgi 7,5 un 6,4 punkti).399 KNAB aktvi un samr efektvi veicis amatpersonu izgltoanu, tomr sabiedrbas izgltoanas paskumi ir bijui epizodiski.

9.3.3. izmeklana
Cik liel mr KNAB iesaists korupcijas gadjumu izmeklan?

vrtjums: 75 / 100

Korupcijas apkaroan KNAB veic divas funkcijas: likum noteiktajos gadjumos sauc valsts amatpersonas pie administratvs atbildbas un piemro sodus par administratviem prkpumiem korupcijas novranas jom (galvenokrt par prkKNAB veikts kriminlizmeklanas pumiem intereu konflikta jom) un veic izmeklareti ir sasnieguas augstko nu un operatvo darbbu, lai atkltu Kriminllikum politisko korupciju, tomr daas no paredztos noziedzgos nodarjumus valsts institciju dienest (piemram, ar kukuoanu un aunprtm bijuas oti nozmgas Latvijas tgu dienesta stvoka izmantoanu), ja tie ir saistti postpadomju vstur ar korupciju (KNAB likums, 8. panta pirm daa). KNAB pilnvaras ir ldzgas policijas pilnvarm un ir atbilstoas tam, lai veiktu izmeklanas. KNAB un Valsts policijas kompetence prkljas, jo policijai ir pilnvaras izmeklt jebkuru noziegumu, ieskaitot tos, kas noteikti KNAB likum. T k KNAB kompetence ir skaidri definta, prklans nav radjusi nesaskaas. KNAB ik gadu piemro administratvos sodus vairkiem desmitiem valsts amatpersonu par prkpumiem, kas saistti ar intereu konfliktu. 2010. gad sods tika piemrots 86 amatpersonm par kopjo summu 5860 LVL, turklt 7 no m amatpersonm bija jatldzina valstij nodartie zaudjumi 28 390 LVL apmr.400 KNAB veikts kriminlizmeklanas reti ir sasnieguas augstko politisko korupciju, tomr daas no tm bijuas oti nozmgas Latvijas postpadomju vstur. Nozmgo izmeklanu vid ir: digitls televzijas kriminllieta, kas tiek saistta ar ietekmgu Latvijas oligarhu, lai gan pret viu nav ierosinta apsdzba (lieta uzskta 2003. gad, tau ldz 2011. gada augustam taj nav pieemts spriedums)401; Jrmalas pavaldbas deputta kukuoanas minjums, lai ietekmtu balsojumu par domes prieksdtju (lieta uzskta 2005. gad, vienai no apsdztajm personm tika piespriests cietumsods)402;
398 Timofejevs, P. KNAB attiecbas ar sabiedrbu no 2003. ldz 2006. gadam, publicts Korupcijas C. Prskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvij. Nr. 4, 2006. gada otrais pusgads (2007), 57. lpp., http://korupcijas-c.wdfiles.com/local--files/korupcijas-c-nr-4-2006-gada-otrais-pusgads/ Nr%204%20LV 399 Korupcijas novranas un apkaroanas biroja darbbas monitorings, Sabiedrba par atkltbu Delna, 52.-53. lpp., http://www.delna.lv/data/ user_files/Delna_petijums_KNAB-Liepa.pdf 400 Korupcijas novranas un apkaroanas biroja lmumi administratvo prkpumu liets 2010. gad, http://www.knab.lv/lv/prevention/conflict/ offences/article.php?id=308227 401 Digitls televzijas kriminllieta kust pavisam lni. TVNET/LETA/BNS, 2011. gada 1. aprlis, http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/372162digitalas_televizijas_kriminallieta_kust_pavisam_leni 402 AT Sents noraida kascijas sdzbas Jrmalgeitas liet. LETA, 2008. gada 25. augusts, http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/289504at_senats_noraida_kasacijas_sudzibas_jurmalgeitas_lieta 136

 divu tiesneu, tostarp pilstas tiesas prieksdtjas, kukuemanas gadjums (lieta uzskta 2006. gad, abm tiesnesm tiesa piesprieda cietumsodus)403; apjomga kukuoanas lieta, kur iesaisttas bijus Rgas pavaldbas amatpersonas404 (lieta uzskta 2008. gad, pirms instances tiesa piesprieda cietumsodu vism iesaisttajm amatpersonm)405; apjomga kukuoanas lieta saistb ar Brnu klnisks universittes slimncas veikto publisko iepirkumu, kur iesaistti slimncas valdes loceki. is kukuoanas gadjums uzskatts par dau no tolaik valdos politisks partijas nelikumgs finansanas shmas (lieta uzskta 2009. gad, viena persona atzta par vaingu ar prokurora lmumu, prjo astou personu lietas gaida izskatanu ties)406; aunprtgas dienesta stvoka izmantoanas, kukuoanas un nelikumgi iegtu naudas ldzeku legalizanas lieta saistb ar valsts elektroapgdes uzmuma Latvenergo amatpersonm, tostarp uzmuma vadtju (lieta uzskta 2010. gad, 2011. gada vl august nav pasludints tiesas spriedums)407. Kvantitatv izteiksm visvairk kriminllietu (41), kas nodotas prokuratrai kriminlvajanas uzskanai, bija 2006. gad. Vlk kriminllietu skaits samazinjs un laika posm no 2007. ldz 2010. gadam bija no 15 ldz 18. Tau aizdoms turto persoKNAB ir stenojis nozmgas nu skaits ir saglabjies augsts, kas, visticamk, ir prmaias Latvij, atkljot nopietnus saistts ar pieaugoo lietu saretbu (skatt 5. diagrammu). No 2003. ldz 2011. gadam stjuies spar korupciju saisttus noziegumus k tiesas spriedumi 95 biroja kriminlliets pret 153 personm (no tiem 15 spriedumi 2010. gad pret 30 personm). Kopum 87% no vism apsdztajm personm atztas par vaingm un notiestas, bet 10% no vism apsdztajm personm attaisnotas.408
5. diagramma. kNAb uzsktie kriminlprocesi un kriminlvajanai nostto lietu skaits pret personm409

403 Sents negroza apelcijas instances tiesas spriedumu Poikarpovas liet, Augstks tiesas paziojums presei, 2011. gada 9. jnijs, http://www. at.gov.lv/information/about-trials/2011/201106/20110609/ 404 Kriminlvajanas uzskanai nosttie kriminlprocesi 2008. gad, http://www.knab.lv/lv/combating/offences/enforcement_results/article. php?id=120482 405 Rgas domes amatpersonu kukuoanas liet bargi sodi, Ir.lv, 2011. gada 11. marts, http://www.ir.lv/2011/3/11/rigas-domes-amatpersonukukulosanas-lieta-bargi-sodi 406 Tiesai nodota Brnu slimncas amatpersonu lieta. Delfi.lv, 2011. gada 14. jlijs, http://www.delfi.lv/news/national/criminal/tiesai-nodota-bernuslimnicas-amatpersonu-lieta.d?id=39401959 407 Latvenergo liet KNAB aizdoms tur 17 cilvkus. Ir.lv, 2011. gada 5. jlijs, http://www.ir.lv/2011/7/5/latvenergo-amatpersonu-lieta-knabaizdomas-tur-17-cilvekus 408 Informatvais ziojums Par Korupcijas novranas un apkaroanas biroja darbbu no 2010. gada 1. jlija ldz 2010. gada 31. decembrim, 25. lpp, http://www.knab.lv/uploads/free/zinojumi/knabzino_010211.pdf 409 Informatvais ziojums Par Korupcijas novranas un apkaroanas biroja darbbu no 2010. gada 1. jlija ldz 2010. gada 31. decembrim, 21. lpp., http://www.knab.lv/uploads/free/zinojumi/knabzino_010211.pdf 137

Izmeklto lietu skaits nenorda uz KNAB darbbas vjinanos, tomr tendences liecina par lietu skaita samazinanos. Jatzm, ka tiei KNAB ir stenojis nozmgas prmaias Latvij, atkljot nopietnus ar korupciju saisttus noziegumus. KNAB ir bijis mrtiecgs, izmekljot korupcijas lietas, kurs iesaisttas augsta lmea administratvs amatpersonas, mazk politisks amatpersonas.

9.4. rekOmendcijas
emot vr KNAB sekmgo darbbu, tas ir jsaglab k vienota iestde, nesamazinot funkcijas. Gan iestdes politiskajiem uzraugiem, gan KNAB amatpersonm jatturas no tdu darbbu veikanas, kas var ierobeot KNAB veikto izmeklanu un citu funkciju neatkarbu. Ministru kabinetam ar turpmk jnodroina atkltba KNAB prieknieka atlas un jnosaka skaidri un profesionli kandidtu izvrtanas kritriji. Ir jturpina diskusijas par to, vai un kdos gadjumos ir pieaujama ar politiskajm partijm saisttu personu kandidana. Jievie noteiktas garantijas pret KNAB finansjuma samazinanu, vismaz nosakot, ka budeta pieprasjums nevar tikt samazints pirms t izskatanas valdb, turklt KNAB ir jdod iespja aizstvt budeta pieprasjumu Ministru kabineta sd. KNAB ir jatsk aktva komunikcija ar sabiedrbu, uzsverot iestdes lomu korupcijas apkaroan un pretkorupcijas iniciatvu rosinan un ieviean. K viens no komunikcijas mriem ir jizvirza aktvka informcijas izplatana par KNAB darbbu, lai mazintu iespjas ietekmt sabiedrbas viedokli situcijs, kad pret iestdi tiek vrsti politiski motivti uzbrukumi. Normatvajos aktos ir jiestrd lielka ziotju aizsardzba. KNAB ir apzinti jizvairs no situcijm, kas rada aizdomas par izmeklanas noslpumu izpauanu. KNAB ir jstiprina sadarbba ar citm iestdm, pai ar Valsts policiju un Drobas policiju, lai iesaisttu ts c pret korupciju. Maznozmgi korupcijas gadjumi ir jizmekl tiei m iestdm, lai KNAB resursi vartu tiktu izmantoti politisks un vidja lmea korupcijas apkaroanai. KNAB ir jstiprina Sabiedrisks konsultatvs padomes loma, biek ierosinot btisku jautjumu iekauanu ts darba krtb un cenoties piesaistt dalbniekus, kuri ir ieinteresti KNAB darbb.

138

10. POlitisks Partijas

Biedroans brvba Latvij garant tiesbas apvienoties politisks partijs. Ldz im Latvij ir pastvjusi gandrz tikai privti finansta partiju sistma ar ievrojamm atirbm dadu partiju finansjum. Tas nav mazinjis partiju sistmas konkurenci. Likums skaidri nosaka informcijas atklanas procedru gan attiecb uz partiju ienkumiem, gan izdevumiem. Tomr partiju finanu atkltb ir vrojami trkumi, piemram, neoficili maksjot par reklmu plasazias ldzekos, lai apietu partiju finansanas atkltbas vai triu ierobeojumu prasbas. Politiskajm partijm Latvij prsvar ir vja saikne ar dadm sabiedrbas grupm, izmums ir etniskais daljums. No vism valsts institcijm sabiedrba vismazk uzticas politiskajm partijm. Partijas oti vji prstv socils intereses. Pretkorupcijas tma lielko politisko partiju programms nav prioritra.

Politisks partijas
kapacitte 94 / 100 Prvaldba 75 / 100 loma 50 / 100 rdtjs resursi neatkarba atkltba atbildba godgums intereu prstvana Pretkorupcijas centieni

kopjais plra vrtjums: 73 / 100 reguljums Prakse 100 75 100 100 100 75 75 75 75 50 50 50

struktra un organizcija
Latvij ir konkurjoa politisko partiju sistma. Saska ar oficili pieejamajiem datiem 2011. gada august Latvij bija reistrtas 60 politisks partijas vai to apvienbas.410 Tomr Saeimas vlans piedals daudz mazks politisko partiju skaits. 2010. gada parlamenta vlans sacents 13 kandidtu saraksti, pieci no tiem prvarja noteikto 5% barjeru apvienba Vienotba (kop 2011. gada 6. augusta t ir vienota partija), apvienba Saskaas centrs, Zao un zemnieku savienba, apvienba Par labu Latviju un apvienba Visu Latvijai/Tvzemei un brvbai/LNNK. 2011. gada maij valdbas koalciju veidoja apvienba Vienotba un Zao un zemnieku savienba. Politisk vide mainjs 2011. gada vasar saistb ar 17. septembr plnotajm Saeimas rkrtas vlanm. Bijuais Valsts prezidents izveidoja Zatlera Reformu partiju, savukrt iepriek ietekmg, bet nu novjint Tautas partija (viena no apvienb Par labu Latviju ietilpstoajm partijm) pazioja par darbbas izbeiganu.

10.1. kaPacitte 10.1.1. resursi: reguljums

vrtjums: 100 / 100

Vai normatvais reguljums nodroina politisko partiju veidoanai un darbbai labvlgu vidi? Satversme nosaka: ikvienam ir tiesbas apvienoties biedrbs, politisks partijs un cits sa410 Reistrto politisko partiju un to apvienbu saraksts pieejams LR Uzmumu reistra tmeka vietn: http://www.ur.gov.lv/?a=185&v=lv 139

biedrisks organizcijs. (Satversme, 102. pants). Tomr plak politisks partijas konstitcij nav mintas. Politisko partiju likums un Politisko organizciju (partiju) finansanas likums (Partiju finansanas likums) ir divi nozmgkie normatvie akti, kas regul politisko partiju darbbu. Par partijas dibintjiem var bt 18 gadu vecumu sasniegui Latvijas pilsoi, un to skaits nedrkst bt mazks par 200. Partiju apvienbu var dibint divas vai vairkas partijas (Politisko partiju likums, 12. pants). Lai dibintu partiju, personas, kuras apvienojas partij, dibintju sapulc pieem lmumu par partijas dibinanu, apstiprina partijas programmu un stattus, ievl valdi un saimniecisks un finansils darbbas revzijas institciju (Politisko partiju likums, 13. panta pirm daa). Par ieraksta izdaranu partiju reistr maksjama valsts nodeva, un t nedrkst prsniegt administratvos izdevumus, kas saistti ar lmuma pieemanu par reistrciju un attiecg ieraksta izdaranu (Politisko partiju likums, 23. panta 1. un 3. daa). obrd valsts nodeva par partijas reistrciju ir 19 LVL. Pieteikuma iesniedzjam ir tiesbas apstrdt un prsdzt partiju reistra iestdes amatpersonas lmumu reistr un administratvaj ties (Politisko partiju likums, 20. panta septt daa). Likums ir neskaidrs attiecb uz to, kda veida partijas nedrkst tikt dibintas, balstoties uz ideoloiskiem apsvrumiem.Ir aizliegti tdi partiju nosaukumi, nosaukumu sasinjumi un simbolika, kas ietver militra formjuma nosaukumu vai tdas organizcijas vai grupas nosaukumu, kas atzta par noziedzgu vai antikonstitucionlu, tas nedrkst radt pozitvu attieksmi pret vardarbbu (Politisko partiju likums, 6. panta ceturt daas 1. punkts). Tpat partijas nosaukums nedrkst sakrist ar tdas organizcijas nosaukumu, nosaukuma sasinjumu vai simboliku, kuras mris vai darbba ir vrsta pret Latvijas neatkarbu, suverenitti vai drobu (Politisko partiju likums, 6. panta ceturt daas 2. punkts). Saska ar Partiju finansanas likumu no 2012. gada politisks partijas saems valsts budeta finansjumu. Valsts budeta finansjumu pieirs politiskajai partijai, par kuru iepriekjs Saeimas vlans nobalsojui vairk nek divi procenti vltju, 0,50 latu apmr kalendr gada laik par katru iegto balsi (Partiju finansanas likums, 7.1 panta pirm daa). Citdi viengais valsts atbalsta veids ir 20 minu bezmaksas raidlaiks Latvijas Radio un Latvijas Televzij katram kandidtu sarakstam (Likums Par priekvlanu aitciju pirms Saeimas vlanm un Eiropas Parlamenta vlanm (Likums par priekvlanu aitciju pirms Saeimas vlanm), 5. panta pirm daa). Normatvais reguljums dod tiesbas apvienoties politisks partijs, k ar nosaka valsts atbalstu un kampau norisi. Jatzm, ka plnotais valsts finansjums vartu bt nepietiekams, lai mazintu prk lielo partiju atkarbu no privtajiem ziedotjiem.

10.1.2. resursi: prakse

Vai partijm pieejamie resursi nodroina pietiekamu politisko konkurenci?

vrtjums: 75 / 100

Ldz im valsts nav tie veid pierusi finansjumu politiskajm partijm, tpc partijas ir bijuas pilnb atkargas no privtiem ziedojumiem, kuru apmrs starp partijm ievrojami atiras. Saska ar partiju iesniegtajiem datiem 2010. gada Saeimas vlanu kampaai saziedoto ldzeku apjoms svrstjs no 1 030 600 LVL ldz 200 LVL. 6 no 13 partijm vai partiju apvienbm sama vairk nek 100 000 LVL.411 Lai nodrointu kampaai nepiecieamo finansjumu, partijas biei ir atkargas no aura, bet turga ziedotju loka. 42% ldz 93% no partiju ziedojumos gtajiem ienkumiem sem turgkajm partijm veido 30 lielkie ziedo411 Kaoka, I. Kas btu juzlabo Latvijas partiju finanu un priekvlanu aitcijas reguljum?, 2011. gada 25. janvris, 37. lpp., http://www. providus.lv/upload_file/Jaunumi/2010/ZinjojumsPartijuFinanses2011gatavs2.pdf 140

tji.412 Partijas turba nav saistma ar ts atraanos pozcij vai opozcij, biedru skaitu vai pastvanas ilgumu. Trs no sem turgkajm partijm pirms 2010. gada Saeimas vlanm bija opozcij. Btisku lomu finansjuma piesaistan drzk spl partijas izredzes vlans. ptjuma sagatavoanas laik valsts finansjuma pieirana partijm vl nebija skta, tpc ir grti prognozt, kda bs privt un publisk finansjuma attiecba. Balstoties uz informciju par 2010. gada kampaas izdevumiem un likum Partijas turba nav saistma ar ts noteikto valsts budeta finansjumu, Providus atraanos pozcij vai opozcij, aprinja, kda btu valsts pieirt finansjuma proporcija 2010. gad. Valsts finansjums Saeim biedru skaitu vai pastvanas ilgumu ievltajm piecm partijm btu bijis robes no 4% ldz 29% (visas partijas bija starp turgkajm).413 Ldz im viengais valsts atbalsts politiskajm partijm bija raidlaika pieirana, lai gan o prraiu laiks un forma ir padarjusi to par saldzinoi nenozmgu. Turklt partijas var iegdties raidlaiku likum pieauto izdevumu robes. Ja raidorganizcija kdai politiskajai organizcijai pierusi raidlaiku, tai jdod iespja ar citm politiskajm organizcijm, ja ts to vlas, uzstties tikpat ilgi, iespjami ldzvrtg laik un par samaksu, kas atbilst attiecgs komercils raidorganizcijas noteiktajam priekvlanu aitcijas prraidanas raidlaika izcenojumam (Likums par priekvlanu aitciju pirms Saeimas vlanm, 5. panta 1. un 2. daa). Ldz im nav bijuas sdzbas par principa neievroanu. Dakrt kandidti izmanto pavaldbas vai citu to kontrol esoo valsts institciju administratvos resursus. Piemram, s institcijas mdz rkot savas publicittes kampaas pirms vlanm, lai vienlaikus nodrointu vairk vai mazk tieu publicitti ar attiecgajam kandidtam.414 Kopum Latvij ir bijusi gandrz tikai privti finansta partiju sistma ar ievrojamm atirbm dadu partiju finansjum. Ldz im tas nav mazinjis partiju sistmas konkurenci.

10.1.3. neatkarba: reguljums

vrtjums: 100 / 100

Vai normatvais reguljums sniedz garantijas pret patvagu iejaukanos politisko partiju darbb? Partiju darbbu atbilstoi normatvajos aktos noteiktajai kompetencei uzrauga un kontrol KNAB, Valsts iemumu dienests (VID), Uzmumu reistrs, k ar citas likum noteikts iestdes. Ja s iestdes konstat, ka partija neievro normatvos aktus vai partijas darbba neatbilst stattiem, ts rakstveid brdina partiju un uzdod novrst nelikumgo darbbu. Termi prkpumu novranai nosakms ne mazks par 15 dienm un ne ilgks par seiem mneiem (Politisko partiju likums, 38. panta 1., 2. un 3. daa). KNAB przi ir partiju finansjuma un kampau kontrole. KNAB var pieprast ziedotjam papildus via sniegtajai informcijai par saviem ienkumiem, naudas uzkrjumiem un paumiem iesniegt dokumentus, kas apliecina finansanas avotu izcelsmes likumbu (Partiju finansanas likums, 2. panta 4. un 5. daa). KNAB veic vlanu iemumu un izdevumu deklarciju un gada prskatu prbaudi (Partiju finansanas likums, 8.2 panta tre daa, 8.5 panta ceturt daa). Uzraudzbas iespjas ierobeo fakts, ka lielk daa partiju finansanas un kampau reguljuma prkpumu nav kriminalizti un attiecgi netiek pieauta pau izmeklanas metou pielietoana (kriminalizta ir tikai nelikumga finansana, ja t veikta liel apmr vai to izdarjusi personu grupa pc iepriekjas vienoans Kriminllikums, 288.2 pants). KNAB izstrdja Kriminllikuma grozjumu projektu, kas paredz kriminalizt prettiesiskas dar-

412 Kaoka, I. Kas btu juzlabo Latvijas partiju finanu un priekvlanu aitcijas reguljum?, 2011. gada 25. janvris, 38. lpp., http://www. providus.lv/upload_file/Jaunumi/2010/ZinjojumsPartijuFinanses2011gatavs2.pdf 413 Turpat 41. lpp. 414 Turpat 46. lpp.-49.lpp. 141

bbas saistb ar partiju finansanas prkpumiem liel apmr.415 Tau Saeimas Juridisk komisija strdgos apstkos apturja grozjumu projekta tlku virzbu (bijus komisijas prieksdtja Vineta Muiniece ir apsdzta par komisijas sdes protokola iespjamu viltoanu, lai apturtu grozjumu projekta virzbu).416 2011. gada jlij Saeima pirmaj un otraj lasjum piema analogu likumprojektu; 2011. gada august tas vl nebija skatts pdj lasjum. Tiesa var apturt partijas darbbu uz laiku ldz seiem mneiem, ja partija pc rakstveida brdinjuma saemanas brdinjum noteiktaj termi nav novrsusi prkpumus, kalendr gada laik nav sasaukusi partijas augstko lmjinstitciju biedru sapulci, seu mneu laik pc biedru skaita samazinans ldz 150 biedriem nav atjaunojusi biedru skaitu ldz likum noteiktajam minimlajam biedru skaitam un partiju finansilo darbbu reguljoajos normatvajos aktos noteiktaj termi nav ieskaitjusi valsts budet pretlikumgi iegtos finanu ldzekus (Politisko partiju likums, 39. panta pirm daa). Partijas darbbu, pamatojoties uz tiesas nolmumu, var izbeigt, ja partija neizpilda tiesas nolmumu par darbbas apturanu vai tiesas noteiktaj termi nenovr attiecgo likuma prkpumu, ja partija gada laik pc brdinjuma saemanas atkrtoti izdara likuma prkpumu un citos likum noteiktajos gadjumos (Politisko partiju likums, 45. panta pirm daa). Vairku tiesbu aktos iekauto normu mris ir samazint lielo ziedotju ietekmi uz politisko partiju darbbu. Nozmgkie o normu veidi ir, pirmkrt, ziedojumu ierobeojumi (ziedot drkst tikai fiziskas personas, un vienas personas ziedojumu apmrs nedrkst prsniegt 100 minimls mnealgas, turklt ir aizliegta starpnieku izmantoana) un, otrkrt, noteikti ierobeojumi dadiem partiju izdevumiem 120 dienas pirms vlanm (Partiju finansanas likums, 4. panta otr daa, 6. panta tre daa, 8.4 pants). Noteiktais izdevumu ierobeojums pirms 2010. gada Saeimas vlanm bija aptuveni 571 000 latu (tas tika samazints pirms 2011. gada rkrtas vlanm ska kampaas perioda d).

10.1.4. neatkarba: prakse

vrtjums: 100 / 100

Cik liel mr politisks partijas ir neatkargas no rjas iejaukans to darbb? Kop Latvijas Komunistisks partijas aizlieganas 1991. gada septembr nevienas partijas darbba nav tikusi izbeigta piespiedu krt. Dau nelielu partiju darbba ir apturta vai izbeigta par likum noteikto prasbu nepildanu, piemram, neiesniedzot ikgadjs finansils darbbas deklarcijas vai ar vlanu iemumu un izdevumu deklarcijas; piemram, 2005. gad tiesa izbeidza Sievieu partijas un Latvieu partijas darbbu, savukrt 2007. gad Sporta partijas darbbu.417 Lielkaj da gadjumu o partiju politisk darbba tika prtraukta pirms attiecg tiesas lmuma, turklt s partijas nekad nav bijuas prstvtas Saeim.

10.2. Prvaldba 10.2.1. atkltba: reguljums

vrtjums: 100 / 100

Vai normatvais reguljums paredz, ka partijm jpublic to finanu informcija? Normatvajos aktos ir ietvertas visaptveroas politisko partiju atkltbas prasbas. Partijm jiesniedz divu veidu ziojumi vlanu iemumu un izdevumu deklarcija un finansils darbbas prskats. KNAB ne vlk k 10 dienas pc prskata/deklarcijas saemanas public tajos sniegto in415 Grozjumi Kriminllikum, 2009. gada 2. jnijs, http://www.knab.lv/lv/legislations/projects/article.php?id=216177 416 Pret Muinieci sk kriminlprocesu par iespjamo Juridisks komisijas protokola viltojumu. Delfi.lv, 2011. gada 2. Jnijs, http://www.delfi.lv/ news/national/criminal/pret-muiznieci-sak-kriminalprocesu-par-iespejamo-juridiskas-komisijas-protokola-viltojumu.d?id=38869649 417 KNAB administratvi soda 19 partijas, paziojums presei, 2005. gada 2. septembris, http://www.knab.gov.lv/lv/knab/press/article.php?id=30011 17 politiskajm organizcijm (partijm) skts likvidcijas process. Tieslietu ministrija, 2008. gada 14. jlijs, http://www.tm.gov.lv/lv/jaunumi/pi_info. html?news_id=2297 142

formciju laikrakst Latvijas Vstnesis un KNAB mjaslap internet (Partiju finansanas likums, 9. panta tre daa). Ikvienai personai ir tiesbas pieprast deklarcijas un prskatus gan KNAB, gan attiecgajai partijai. 15 dienu laik pc tam, kad saemts ziedojums, politisk partija par to inform KNAB. KNAB o informciju public sav mjaslap internet (Partiju finansanas likums, 4. panta tre daa). Kopum normatvajos aktos ir paredzta skaidra un visaptveroa procedra sabiedrbas savlaicgai informanai par politisko partiju iemumiem un izdevumiem.

10.2.2. atkltba: prakse

Vai praks sabiedrbai ir pieejama politisko partiju finanu informcija?

vrtjums: 75 / 100

Visa informcija, kas atbilstoi likumam jpublisko, pieejama KNAB tmeka vietn. Partiju finanu datubz pieejama aktula informcija par ziedojuma samju, ziedojuma veidu, vrtbu un saemanas datumu.418 ptjuma tapanas laik 2011. gad bija pieejama informcija pat par iepriekj dien veiktajiem ziedojumiem. Ldzgas datubzes ir pieejamas par partijm samaksto biedru naudu419 un partiju deklarcijm un gada prskatiem.420 Tau partiju atkltba nav pilnga. Viena no nopietnkajm problmm partiju darbbas atkltb ir ar partiju formli nesaistto personu aktivittes politisko reklmu izvietoana vai citas darbbas par labu kdai partijai, neveicot oficilu ziedojumu ar mri apiet partiju finansanas atkltbas vai izdevumu ierobeojumu prasbas.421

10.2.3. atbildba: reguljums

vrtjums: 75 / 100

Vai normatvais reguljums paredz, ka kda valsts iestde veic politisko partiju finansjuma uzraudzbu? Normatvie akti paredz visaptverou politisko partiju atskaitanos. 30 dienu laik pc vlanm partijm jiesniedz KNAB attiecgs politisks partijas vlanu iemumu un izdevumu deklarcija. Vlanu iemumu un izdevumu deklarcij nordmi visi iemumi un izdevumi, kas raduies laika posm no simt divdesmits dienas pirms vlanm ldz vlanu dienai attiecb uz reklmas izvietoanu, pasta izdevumiem, reklmas materilu sagatavoanu, vlanu kampaas plnoanu un organizanu, vlanu kampa iesaistto personu darba algu izmaksm un citiem ar vlanu kampau saisttiem izdevumiem. KNAB veic vlanu iemumu un izdevumu deklarciju prbaudiun inform sabiedrbu par visu politisko partiju izdartajiem prkpumiem vienlaikus (Partiju finansanas likums, 8.2 pants). Politisks partijas iesniedz KNAB gada prskatu, bet VID prskata norakstu (Partiju finansanas likums, 8.5 panta otr daa). Par o nosacjumu prkpumiem var administratvi sodt. Latvijas Administratvo prkpumu kodekss paredz sodu par partiju finansanas noteikumu prkpumiem, piemram, par vlanu iemumu un izdevumu deklarcijas aizpildanas vai iesnieganas krtbas neievroanu, par nepatiesu ziu nordanu deklarcij vai ziojuma par saemto vai nepieemto ziedojumu publicanas noteikumu neievroanu, par neatauta ziedojuma tieu vai netieu apzintu pieemanu, par tda ziedojuma pieemanu skaidr naud, kas prsniedz vienu minimlo mnealgu, par priekvlanu izdevumu apmra ierobeojumu neievroanu, par politisks partijas finansanu, izmantojot starpnieku, un vairkiem citiem prkpumiem. Soda apmrs var sasniegt 10 000 LVL, ja prkpums viena gada laik ir izdarts atkrtoti (Administratvo prkpumu kodekss, 166.34 pants).
418 http://www.knab.lv/lv/finances/db/donations/ 419 http://www.knab.lv/lv/finances/db/subscriptions/ 420 http://www.knab.lv/lv/finances/db/declaration/ 421 Kaoka, I. Kas btu juzlabo Latvijas partiju finanu un priekvlanu aitcijas reguljum?, 2011. gada 25. janvris, 55. lpp., http://www. providus.lv/upload_file/Jaunumi/2010/ZinjojumsPartijuFinanses2011gatavs2.pdf 143

Lai gan atseviu prkpumu gadjum, piemram, par izdevumu apmra ierobeojumu neievroanu, ir piemrojams ne vien administratvs sods, bet noteikta ar prasba prsniegto summu ieskaitt valsts budet, s sankcijas nav pietiekami efektvas. EDSO ziojum par 2010. gada Saeimas vlanu norisi iekauta rekomendcija: Likum vartu tikt paredztas striktkas sankcijas par kampau reguljuma prkpumiem, ko [KNAB] vartu pakpeniski ieviest, un s sankcijas vartu bt efektvs ldzeklis pret prkpumiem.422 Raidorganizcijm ir jinform KNAB par plnoto priekvlanu aitcijas materila izvietoanu, cita starp nordot pasttju, izvietoanas datumu, laiku, ilgumu un lgumsummu (Likums par priekvlanu aitciju pirms Saeimas vlanm, 26. un 27. pants). Pc lguma noslganas par aitcijas materilu izplatIerobeojumi neattiecas uz oti drgm anu partijm un kandidtiem ir jiesniedz izdevumu pozcijm k, piemram, liela vienda informcija. da veida atskaitans atvieglo vlanu kampaas izdevumu uzmroga paskumi vai priekvlanu raudzbu. Ja priekvlanu aitcijas perioaitcijas materilu izgatavoana da laik KNAB konstat, ka politisk partija ir prsniegusi Partiju finansanas likum noteikto pieaujamo priekvlanu izdevumu apmru,KNAB prieknieks pieem lmumu par aizliegumu veikt turpmko priekvlanu aitciju par maksu. o lmumu var prsdzt Administratvaj rajona ties, kam is iesniegums jizskata trs dienu laik pc t saemanas (Likums par priekvlanu aitciju pirms Saeimas vlanm, 33. pants 3., 5. un 6. daa). Btiskk nepilnba ir mazk saistta ar partiju atbildbu, bet vairk ar lielo ziedotju ietekmes mazinana. Pareizjie partiju izdevumu ierobeojumi attiecas uz tdm izdevumu pozcijm kas nav visresursietilpgks (kas neveido partiju lielkos izdevumus), piemram, pasta izdevumi. Tau ierobeojumi neattiecas uz oti drgm izdevumu pozcijm k, piemram, liela mroga paskumi vai priekvlanu aitcijas materilu izgatavoana.423

10.2.4. atbildba: prakse

Vai politisko partiju finanu uzraudzba praks ir efektva?

vrtjums: 75 / 100

2006. gada Saeimas vlans divas nevalstisks organizcijas, katra no tm saistta ar citu politisko partiju, plai aitja par attiecgajiem vlanu sarakstiem, tdjdi ataujot partijm apiet likum noteikto izdevumu ierobeojumus. Ar KNAB lmumu abm partijm tika uzdots atmakst valstij pretlikumgi saemtos ldzekus jeb attiecgi aptuveni 1 miljonu latu un 0,5 miljonus latu. Partijas o lmumu prsdzja ties. Ptjuma tapanas laik lietas vl atrads izskatan. Visas ietekmgks politisks partijas ir samr disciplintas, aizpildot un iesniedzot prastos ziojumus. Tomr prkpumi tiek konstatti. 2011. gada aprl KNAB publicja politisko partiju 2009. gada prskatu un saemto ziedojumu likumbas un patiesuma prbaudes rezulttus. Saska ar KNAB datiem, lielk daa partiju gada prskatus bija aizpildjuas atbilstoi likuma prasbm. Prbaudes laik KNAB piema 20 lmumus, uzdodot 14 partijm vai to apvienbm atmakst nelikumgi iegtos ziedojumus to devjiem 42 091,04 LVL apmr. Lielkaj da gadjumu ziedotjiem pdjo triju gadu laik nebija attiecgu likumgu ienkumu, kas ir viens no prieknosacjumiem, lai vartu ziedot partijai. Prbauu rezultt seas partijas tika sauktas pie administratvs atbildbas par partiju finansanas noteikumu neievroanu,
422 Latvia. Parliamentary Elections 2 October 2010. OSCE/ODIHR Limited Election Observation Mission Final Report. 18. lpp., http://www.osce.org/ odihr/elections/latvia/74785 423 Kaoka, I. Kas btu juzlabo Latvijas partiju finanu un priekvlanu aitcijas reguljum?, 2011. gada 25. janvris, 8.-9. lpp., http://www. providus.lv/upload_file/Jaunumi/2010/ZinjojumsPartijuFinanses2011gatavs2.pdf 144

uzliekot tm naudas sodu. Savukrt 13 partijas tika sauktas pie administratvs atbildbas un tm uzlikts naudas sods par gada prskatu vai ziedotju sarakstu savlaicgu neiesnieganu. Tika piemroti ar citi administratvie sodi.424 Reklma ir viena no drgkajm kampaas saSlpto reklmu problma 2010. stvdam, tpc partijas cenas apiet finansanas gada parlamenta vlanu atkltbas un triu ierobeojumu prasbas, neoficili kampa bija oti izplatta maksjot par reklmu plasazias ldzekos un attiecgi iegstot publicitti, kas netiek nordta k reklma. Providus monitorings liecina, ka slpto reklmu problma 2010. gada parlamenta vlanu kampa bija oti izplatta.425 Piemram, Pirmaj Baltijas kanl si pirms vlanm dominja divu vlanu sarakstu prstvju pardans, vii tika intervti par teju jebkuru jautjumu, ko apskatja TV426, un vairkos plasazias ldzekos pardjs atklti slavinoi raksti un prraides par atseviiem kandidtiem.427

10.2.5. godgums: reguljums

vrtjums: 75 / 100

Vai pastv reguljums attiecb uz politisko partiju iekjs demokrtijas prvaldi? Saska ar Politisko partiju likumu partij ir divas prvaldes institcijas biedru sapulce (kopsapulce) un valde (32. pants). Partijas biedru kopsapulce veic valdes, revzijas un citu institciju loceku ievlanu un atsaukanu, ja vien stattos nav noteikta cita krtba (33. panta tre daas 2. punkts). Partijas biedru sapulcei ir tiesbas pieemt ar tdus lmumus, kas ietilpst valdes un citu stattos paredzto institciju kompetencs (33. panta ceturt daa). ie noteikumi nodroina, ka partijas vadba ir visu partijas biedru przi. Tikai biedru kopsapulce var izdart grozjumus partijas stattos un programm un, ja stattos nav noteikta cita krtba, apstiprint priekvlanu programmu Saeimas un Eiropas Parlamenta vlanm (Politisko partiju likums, 33. panta tre daas 4. punkts). Vienlaikus krtbu, kd tiek izvirzti un apstiprinti deputtu kandidti, norda partijas stattos (Politisko partiju likums, 14. panta otr daas 14. punkts). krtba dads partijs atiras: das t ir centralizta, das decentralizta. Piemram, kdreiz ietekmgaj Tautas partij (viena no partiju apvienbas Par labu Latviju biedrm, kas negaidot pazioja par darbbas izbeiganu 2011. gada jlij) valde noteica deputtu kandidtu izvirzanas termiu un procedru. Lai gan izvirzt kandidtus varja ne tikai valdes loceki, bet ar partijas, ts parlamentrs frakcijas un reionlo nodau prieksdtji, vlanu sarakstus apstiprinja valde.428 Partij Pilsonisk savienba (viena no partiju apvienbas Vienotba, kas kop 2011. gada 6. augusta ir vienota partija, biedrm) kandidtu izvirzanas process bija decentraliztks. Reionls nodaas un valdes loceki izvirzja kandidtus, un valde sastdja vlanu sarakstus Saeimas un Eiropas Parlamenta vlanm. Tau tiei reionu padome, kur ietilpa reionlo nodau vadtji un prstvji, novada domju prieksdtji un prieksdtju vietnieki, partijas valdes loceki un to prstvoie Saeimas deputti, ministri, parlamentrie sekretri un Eiroparlamenta deputti, apstiprinja galgo vlanu sarakstu.429 Lai gan normatvais reguljums paredz biedru sapulces vai kongresa pilngu kontroli pr
424 KNAB inform par partiju finansanas noteikumu ievroanu 2009. gad, KNAB paziojums presei, 2011. gada 19. aprlis, http://www.knab.lv/lv/ knab/press/article.php?id=323259 425 Kaoka, I. Kas btu juzlabo Latvijas partiju finanu un priekvlanu aitcijas reguljum?, 2011. gada 25. janvris, 9. lpp., http://www. providus.lv/upload_file/Jaunumi/2010/ZinjojumsPartijuFinanses2011gatavs2.pdf 426 Zombana Pirmaj Baltijas kanl. Blogs Slpt reklma?, 2010. gada 5. oktobris, http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=62068 427 Bez mra sajtas,. Blogs Slpt reklma? 2010. gada 30. septembris, http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=62051 428 Tautas partijas statti, grozti 2009. gada 25. novembr, http://www.tautaspartija.lv/mes/statuti 429 Partijas Pilsonisk savienba statti, grozti 2011. gada 16. aprl, http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?s=1225757073&ln=lv 145

partiju, m institcijm nav garanttas tiesbas pieemt lmumu par galgo vlanu sarakstu ( iemesla d kritrija vrtjums ir zemks par maksimli iespjamo).

10.2.6. godgums: prakse

Cik efektva ir politisko partiju iekj demokrtija?

vrtjums: 50 / 100

Delnas veiktaj ptjum tika atklts, ka samr aurs personu loks iesaistjs partiju vlanu sarakstu veidoan 2009. gada pavaldbu vlans Rg un Jrmal.430 Novlota kandidtu sarakstu veidoana ir viens no btiskiem riem biedru iesaistei. Lielk daa interviju notika aptuveni 2-3 nedas pirms oficils sarakstu iesnieganas Centrlaj vlanu komisij (CVK), tau vairkum gadjumu intervtie prstvji, kuri prsvar pai bija iesaistti saraksta veidoan, atturjs nosaukt kdus kandidtus. ir ierasta prakse, lai izvairties no kandidtu apsprieanas sabiedrb.431 Pc Saeimas deputta Ainara Latkovska (Vienotba) teikt, vlanu sarakstu sastdan partij Jaunais laiks (viena no partiju apvienbas Vienotba, kas kop 2011. gada 6. augusta ir vienota partija, biedrm) iesaistja vairk biedru nek sastdot partijas programmu. Partijas Jaunais laiks valde bija centrl vieta diskusijm par kandidtiem, un pirms m diskusijm partiju reionls nodaas tika aicintas piedvt savus deputtu kandidtus. Pc tam valde sastdja vlanu sarakstus, k vienu no galvenajiem kritrijiem vrtjot kandidta atpazstambu. Visbeidzot saraksti tika nodoti padomei institcijai, kur 2011. gada aprl ietilpa 46 personas, galvenokrt reionlo nodau vadtji, kuri piema galgo lmumu. Partiju programmas parasti tikuas veidotas centralizti, izstrdes procesa vadbu uzemoties tiem, kuriem ir pieredze likumdevjvaras un izpildvaras darb.432 Politologs Jnis Ikstens norda uz to, ka situcija Gandrz katr partij ir jautjumi, dads partijs atiras, bet kopum valdes izlemj ko neizlemj demokrtisk ikdienas politiskos jautjumus. Par iem jautjumiem tiek diskutts un tad pieemts lmums. Kds lmumu pieemanas proces, iegst un kds zaud viedoku nesaskau gadjum. tomr iekj demokrtija starp Tau ir ar jutgki jautjumi, piemram, finansjupartijm ievrojami atiras ma piesaistana un kandidtu izvirzana ministra vai citos nozmgos amatos. Pat vairki valdes loceki nereti neprzina o jautjumu nianses. Ir divi, trs vai etri cilvki, kas to pilnb przina. T dvtajs oligarhu partijs tikai viena persona przina kopjo situciju. Deputtu kandidtu atlase ir kaut kur pa vidu daiem kandidtiem tur vienkri ir jbt. Bet citas pozcijas ir atvrtkas, tdjdi veicinot manevranu un intrigas partijas iekien.433 Normatvais reguljums nespj nodroint demokrtisku prvaldbu viss politiskajs partijs. Gandrz katr partij ir jautjumi, ko neizlemj demokrtisk lmumu pieemanas proces, tomr iekj demokrtija starp partijm ievrojami atiras. Politisks partijas Latvij tiek uzskattas par korumptm. Saska ar 2010. gada GKB datiem politisks partijas Latvij tiek uztvertas k viskorumptks citu institciju vid (vrtjums 4 skal no 1 (nav korumptas) ldz 5 (oti korumptas)).434
430 Cik demokrtiskas ir Latvijas politisks partijas? Vlanu sarakstu veidoana pirms 2009. gada pavaldbu vlanm. Delna, 2009. gads, 6. lpp., http://archive.politika.lv/temas/politikas_kvalitate/17657/ 431 Cik demokrtiskas ir Latvijas politisks partijas? Vlanu sarakstu veidoana pirms 2009. gada pavaldbu vlanm. Delna, 2009. gads, 8. lpp., http://archive.politika.lv/temas/politikas_kvalitate/17657/ 432 Intervija ar Ainaru Latkovski, Saeimas deputtu, 12.04.2011. 433 Intervija ar Jni Ikstenu, politologu,Latvijas Universittes profesoru, 26.05.2011. 434 Global Corruption Barometer 2010. Question 2: To what extent do you perceive the following institutions in this country to be affected by corruption? http://www.transparency.org/policy_research/surveys_indices/gcb/2010/results 146

10.3. lOma 10.3.1. intereu prstvana

vrtjums: 50 / 100

Vai politisks partijas apkopo un prstv btiskas sabiedrbas intereses politiskaj vid? Latvijas partiju vide neprtraukti mains. Dadas btiskas prmaias notiek pirms katrm Saeimas vlanm: kda jauna partija iekst vai iepriek parlament esoa partija neiekst Saeim, notiek partiju apvienoans vai elans. Lai gan ir iespjams identifict daas btiskks tmas katras partijas programm, piemram, krieviski runjoo intereu aizstvana, nacionlisms vai ca pret korupciju, partiju ideoloija ir neskaidra un veidota t, lai piesaisttu pc iespjas lielku vltju skaitu. Jnis Ikstens atkrto labi zinmo novrojumu, ka vienkri runjot, mums ir latvieu partijas un krievu partijas [partiju apvienba Saskaas centrs]. is iedaljums obrd vairs nav tik skaidri izteikts k agrk. Ja ms runjam par socilekonomiskajm interesm, situcija ir vl neskaidrka. Mums ir zemnieku partija [Zao un zemnieku savienba], kas zinm mr ir zemkopbas nozares intereu prstvtja. Tautas partija bija tipiska uzmju partija. Latvijas Pirm partija [viena no apvienbas Par labu Latviju biedrm, kop ar nu jau darbbu izbeiguo Tautas partiju] ir tai ldzga ar nelielu reliisku ievirzi. Mums nav nevienas klasiskas strdnieku vai vienkri socildemokrtiskas partijas.435 Ar Ainars Latkovskis apstiprina, ka ir grti saistt noteiktu politisko partiju ar konkrtm socilajm grupm.436 Kopum politiskajm partijm Latvij, izemot etnisko daljumu, ir vja saikne ar konkrtm sabiedrbas grupm. T viet, lai izzintu dadu sabiedrbas grupu vajadzbas un intereses, partijas dod priekroku klientelismam, pai Mums nav nevienas klasiskas ar pavaldbm, piedvjot noteiktu valsts budeta finanstrdnieku vai vienkri sjumu un pret saemot pavaldbas atbalstu. Jau 2005. gad Tautas attstbas prskat tika nordts: Partiju aksocildemokrtiskas partijas tivittes vietj lmen, no vienas puses, var pavrt plakas iespjas marinaliztm pavaldbm, tau ts var mint uzspiest pavaldbm savu dienaskrtbu vai pat veidot patronas un klientelisma attiecbas.437 emot vr ar to, ka, saldzinot ar citm valsts institcijm, politiskajm partijm ir vismazk sabiedrbas uzticba, (tikai 6% uzticas politiskajm partijm),438 var secint, ka ts vji prstv sabiedrbas intereses.

10.3.2. Pretkorupcijas centieni

vrtjums: 50 / 100

Cik liel mr politisks partijas ir atbildgas sabiedrbas priek un vai ts iesaists pretkorupcijas c? Pirms 2010. gada Saeimas vlanm neviena partija cu pret korupciju neizmantoja k priekvlanu saukli. Sem reitingu zi perspektvkajm partijm, izemot vienu, pretkorupcija ir kuvusi par marginlu vai pat pavisam izzuduu tematu. Tikai apvienbas Vienotba (tolaik ts sastv bija trs politisks partijas) programm bija iekauta detalizti izstrdta sadaa par cu pret korupciju.439 Ar pc Ikstena domm pretkorupcijas tma ir zaudjusi savu aktualitti.440
435 Intervija ar Jni Ikstenu, 26.05.2011.. 436 Intervija ar Ainaru Latkovski, 12.04.2011. 437 Latvija. Prskats par tautas attstbu 2004/2005. ANO Attstbas programma, LU Socilo un politisko ptjumu institts, 2005. gads, 92. lpp. http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/citi_projekti/parskats_par_attistibu.pdf 438 Eurobarometer 74. 2010. gada rudens. Nacionlais ziojums Latvija, 7. lpp., http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb74/eb74_lv_lv_ nat.pdf 439 Kalni, V. Pretkorupcijas marginalizcija. Politika.lv, 2010. gada 24. augusts, http://www.politika.lv/temas/pretkorupcijas_marginalizacija/ 440 Intervija ar Jni Ikstenu, 26.05.2011. 147

Ar apvienba Vienotba nenordja uz o jautjumu k pirmo prioritti. Pc Latkovska teikt oreiz ms ievlja, cerot uz ekonomisks krzes prvaranu. [..] Neviens nav aizmirsis pretkorupcijas jautjumu. Bet t vairs nav pirm prioritte.441 Turklt Vienotbas spju saglabt pretkorupciju k ts prioritti apdraud dau apvienbas politiu tikas prkpumi un, kas vl btiskk, nestabils atbalsts no pareizjiem koalcijas partneriem Saeim. sum, lielk daa politisko partiju ir atstjuas pretkorupcijas tmu novrt, neiekaujot to partiju programms vai politiskaj darba krtb. Situcija nedaudz izmainjs 2011. gada vasar. Pc vairkiem Saeimas lmumiem, kuri tika uzskatti par tiesiskuma principiem neatbilstoiem, Valsts prezidents Valdis Zatlers 2011. gada 28. maij ierosinja Saeimas atlaianu. Jlij notikuaj Neviens nav aizmirsis tautas nobalsoan parlaments tika atlaists, un 17. seppretkorupcijas jautjumu. Bet tembr tika plnotas Saeimas rkrtas vlanas. ie not vairs nav pirm prioritte tikumi un Zatlera politisks partijas (Zatlera Reformu partija) izveide mudinja publiskaj darba krtb iekaut jautjumus par dau t.s. oligarhu ietekmi un politisko korupciju. Viena no Zatlera Reformu partijas programmas priorittm ir ca pret atseviu auru grupu politisko ietekmi.442 Pdj laik Saeim prstvts politisks partijas ir izteikuas lielku atbalstu pretkorupcijas politikai (piemram, pretrungi vrtt KNAB prieknieka Normunda Vilna atbrvoana no amata 2011. gada 16. jnij (skatt 9. nodau Korupcijas novranas un apkaroanas birojs) un Kriminllikuma grozjumu, kas paredz kriminalizt prettiesiskas darbbas saistb ar partiju finansanas prkpumiem liel apmr, apstiprinana pirmaj un otraj lasjum 2011. gada jlij).

10.4. rekOmendcijas
Jkriminaliz plaks partiju/kampau finansanas prkpumu loks. Jpalielina plnotais valsts finansjums politiskajm partijm, lai mazintu partiju atkarbu no privtajiem ziedotjiem. Privto ziedojumu apjoms jsamazina, vai nu samazinot kampaas izdevumu apmru vai ierobeojot drgkos kampaas izdevumus, piemram, aizliedzot noteikta veida reklmas daas nedas pirms vlanm. Kampaas izdevumu ierobeojumiem jattiecas uz visiem lielkajiem izdevumiem, kas obrd netiek ierobeoti, piemram, liela mroga paskumiem vai priekvlanu aitcijas/reklmas materilu izgatavoanu. Jsamazina no viena avota pieaujamais ziedojumu apmrs, jo pareizjais ierobeojums krietni prsniedz vidjo ienkumu lmeni Latvij un pieauj aura ziedotju loka ietekmi. Japsver patrintas tiesu procedras ievieana attiecb uz partiju finansanas vai kampau reguljumu prkpumiem. Btiskkie prkpumi jsoda, daji vai pilnb atemot valsts finansjumu partijai. Politiskajm partijm to programms un darba krtb lielka uzmanba jpievr pretkorupcijas jautjumiem. Politisko partiju likum jnosaka, ka vlanu saraksti japstiprina biedru sapulc vai partijas kongres.

441 Intervija ar Ainaru Latkovski, 12.04.2011. 442 Zatlera Reformu Partijas programma, http://reformupartija.lv/programma/ 148

11. Plasazias ldzeki

Spk esoais reguljums ir labvlgs dadu veidu plasazias ldzeku darbbai. Tau Nacionls elektronisko plasazias ldzeku padomes (NEPLP) loceku politizt iecelana un ts pilnvaru apjoms rada nozmgko risku plasazias ldzeku neatkarbai. Pareizj situcij, kad ekonomiskie apstki nav pai labvlgi, plasazias ldzekiem nereti ir grti atteikties no reklmdevju spiediena un atsevios gadjumos no politiski motivtiem paniekiem. o problmu saasina zemais plasazias ldzeku atkltbas lmenis. Neskatoties uz ts ierobeoto niu, ptnieciskajai urnlistikai joprojm ir nozmga loma Latvijas sabiedrb. Kopum plasazias ldzeki inform sabiedrbu par korupciju un ar to saisttajiem jautjumiem, tau valdbas darba krtbas dominana un ekonomisk situcija ir liels izaicinjums sniegts informcijas neatkarbai un kvalittei.

Plasazias ldzeki
kapacitte 69 / 100 Prvaldba 58 / 100 rdtjs resursi neatkarba atkltba atbildba godgums korupcijas gadjumu ptana un atspoguoana sabiedrbas informana par korupciju un ts ietekmi sabiedrbas informana par prvaldes jautjumiem

loma 75 / 100

kopjais plra vrtjums: 67 / 100 reguljums Prakse 100 50 75 50 25 25 75 75 75 75 75 75 75

struktra un organizcija
Latvijas sabiedriskos plasazias ldzekus veido divas atirgas juridiskas organizcijas Latvijas Televzija un Latvijas Radio. Tpat valst darbojas vairkas prrobeu, nacionls un reionla lmea privts televzijas un radio stacijas. LNT un TV3 ir privtas televzijas ar vislielko skattju skaitu, nodroinot plako prkljumu. Daudzie kabetelevzijas un satelttelevzijas prraidtie Krievijas televzijas kanli ir populri Latvijas krievvalodgo iedzvotju vid. Latvijas Avze, Diena un Neatkarg Rta Avze ir trs nacionlie dienas laikraksti, kas tiek publicti latvieu valod, ar krievu valod tiek izdoti vairki dienas laikraksti. Pdjo gadu laik informcija par Latvijas privto plasazias ldzeku paniekiem un vadbu (viu vid ar politisks elites prstvji) kst aizvien nepieejamka. Reajot uz o situciju, 2010. gad tika dibinti vairki neatkargi plasazias ldzeki, piemram, iknedas urnls Ir un ptnieciskais interneta portls pietiek.com. Vairki interneta portli, piemram, delfi.lv, apollo.lv un tvnet.lv ir nostiprinjui savu vietu Latvijas mediju telp.
149

11.1. kaPacitte 11.1.1 resursi: reguljums

vrtjums: 100 / 100

Vai normatvie akti nodroina labvlgu vidi dadiem neatkargiem plasazias ldzekiem? Plasazias ldzekus reistr Uzmumu reistrs (Likums Par presi un citiem masu informcijas ldzekiem (Likums par presi), 9. pants). NEPLP izsniedz apraides tiesbas, apraides ataujas un retranslcijas ataujas (Elektronisko plasazias ldzeku likuma 15. pants, 18. panta pirm daa, 19. panta pirm daa); ie lmumi ir prsdzami. Izemot reistrciju Uzmumu reistr, druktajiem plasazias ldzekiem nav nepiecieams saemt paas ataujas vai licences. Interneta mediju juridiskais statuss ir neskaidrs, un tie ne vienmr tiek reistrti k plasazias ldzeki. Apraides tiesbas tiek pieirtas saska ar NEPLP noteiktiem kritrijiem (skatt sadau 11.1.3. Neatkarba: reguljums). Likum ir noteikts, ka sabiedrisko elektronisko plasazias ldzeku galvenais uzdevums ir sabiedrisk pastjuma programmu veidoana un izplatana (Elektronisko plasazias ldzeku likuma 5. panta tre daa), kam paredzts pieirt valsts budeta finansjumu (70. panta pirm daas 1. punkts). Kopum reguljums dada veida apraides un drukto plasazias ldzeku darbbai ir labvlgs. Likums par presi aizliedz preses un citu plasazias ldzeku monopolizciju (1. pants), turklt uz o jomu attiecas ar visprjais konkurences reguljums. Ldz im Konkurences padom par konkurences ierobeojumiem plasazias ldzeku darbb sdzbas nav saemtas; nav ar veiktas ar to saisttas izmeklanas. Nepastv ar ierobeojumi urnlista darba uzskanai.

11.1.2. resursi: prakse

vrtjums: 50 / 100

Vai tiek nodrointa neatkargu un dadus viedokus atspoguojuu plasazias ldzeki pastvana? Latvij tiek nodrointa plasazias ldzeku dadba gan to formta zi (apraides, tiesaistes, drukt formt), gan teritorilaj prkljum (nacionlais un reionlais), gan valodu piedvjum (prsvar latvieu un krievu valoda). Saska ar urnlistes un Rgas Stradia universittes Komunikcijas studiju kaTirgus principi nedarbojas, jo plasazias tedras un Bakalaura studiju programldzeki, kas ir saistti ar politiiem vai to mu vadtjas Andas Roukalnes teikto, sabiedrotajiem, saem finansilo atbalstu. problmas skas ar politisko jautjumu atspoguojumu. Protams, tiek atspoguIr grti ar tiem konkurt brva tirgus oti nozmgkie politiskie viedoki, bet apstkos, ja tev nav du sponsoru atbalsta mums aizvien vairk pietrkst patiesi neatkargu plasazias ldzeku. [..] Tirgus principi nedarbojas, jo plasazias ldzeki, kas ir saistti ar politiiem vai to sabiedrotajiem, saem finansilo atbalstu. Ir grti ar tiem konkurt brva tirgus apstkos, ja tev nav du sponsoru atbalsta.443 Sabiedriskajiem plasazias ldzekiem paredzto subsdiju apjoms un visu plasazias ldzeku reklmas iemumi 2009. un 2010. gad nozmgi saruka. situcija visvairk ietekm urnlistus, kuriem darb trkst stabilittes, garantiju un aizsardzbas pret darba devja manipulanu. Arodbiedrbas ir vjas vai vispr neeksist, urnlistu atalgojums ir zems ilgstoi jom strdjoie parasti saem aptuveni 400-500 LVL mnes pirms iedzvotju ienkuma nodoka nomaksas [26% apmr]. Ldz ar to daudzi urnlisti ir spiesti meklt iespjas piepelnties, turklt vrojama liela personla mainba, un pieredzjui urnlisti pamet darbu nozar,
443 Intervija ar Andu Roukalni, urnlisti un Rgas Stradia universittes Komunikciju studiju katedras un Bakalaura studiju programmu vadtju, 27.05.2011. 150

lai strdtu sabiedrisko attiecbu uzmumos.444 Ekonomisk krze daudzus darba devjus mudinja vl vairk samazint urnlistu atalgojumu. No vienas puses, izdevji nenovrt profesionalitti un intelektuls spjas, bet no otras karjeru tikko skuiem jaunieiem o spju trkst, un tpc viiem ir grti sagatavot profesionlu rakstu (pai tas vrojams krievvalodgo urnlistu vid).445 T rezultt dau plasazias ldzeku darbinieki nav pietiekami kvalificti, savukrt augsta lmea specilisti saem niecgu atalgojumu. ie un citi faktori negatvi ietekm ar plasazias ldzeku satura kvalitti. K norda bijuais laikraksta Telegraf galvenais redaktors (laik no 2009. ldz 2010. gadam) un urnlists kop 1990. gada Aleksandrs Krasitskis, zema kvalitte ir raksturga visiem Latvijas plasazias ldzekiem, izemot divus vai trs projektus, piemram, iknedas urnlu Ir un interneta portlu Delfi, tomr urnla Ir finansil ilgtspja ir neskaidra.446 Kopum var secint, ka Latvijas plasazias ldzekiem pieejamie resursi nav pietiekami.

11.1.3. neatkarba: reguljums

vrtjums: 75 / 100

Vai normatvie akti nodroina aizsardzbu pret patvagu rjo iejaukanos plasazias ldzeku darb? Saska ar Satversmi ikvienam ir tiesbas uz vrda brvbu, kas ietver tiesbas brvi iegt, paturt un izplatt informciju un paust savus uzskatus. Cenzra ir aizliegta (Satversme, 100. pants). Preses brvba un cenzras aizliegums ir noteikts ar likum par presi (1. pants). Likum atbildba par attiecg plasazias ldzeka saturu noteikta t galvenajam redaktoram (Likums par presi, 16. pants). Tau kriminlliets un civilliets prastjs parasti vras tiei pret urnlistu; lietu izskatana biei ir ilgstoa, tpc ts turpins ar tad, kad apsdzt persona aj jom vairs nestrd. 2011. gada vasar izcls plaas diskusijas par Aizsardzbas ministrijas virzto likumprojektu Par rkrtjo situciju un izmuma stvokli (2011. gada august tas vl nebija apstiprints). Kritika bija vrsta, piemram, uz Ministru kabineta iespju apturt plasazias ldzeku izdoanu.447 Likums par presi negarant redakcijas neatkarbu (15. pants), t ir atkarga no attiecg plasazias ldzeka panieku un urnlistu savstarpjm attiecbm. urnlistam ir tiesbas atteikties no materila sagatavoanas un publicanas, ja tas ir pretrun ar via uzskatiem, un pirms publicanas svtrot savu parakstu zem materila, ja t saturs redianas proces ir sagrozts (Likums par presi, 24. panta ceturt un piekt daa). Tau kopum normatvajos aktos nav paredzta pietiekama redakcionls neatkarbas aizsardzba. Ministru kabinets, izsludinot izmuma stvokli, var cenzt masu informcijas ldzekus vai apturt to izdoanu, uzlikt arestu masu informcijas ldzeku produkcijai, ts izgatavoanas un pavairoanas ldzekiem, ja valst vai ts da izcluies vai draud izcelties iekjie nemieri, kas apdraud pastvoo valsts iekrtu (Likums Par izmuma stvokli 2. panta 2. punkts, 13. panta otr daas 2. punkts). Lai aizsargtu personas vai sabiedrbas btiskas intereses, tikai tiesa, ievrojot samrgumu, var uzdot nordt informcijas avotu (Likums par presi, 22. pants). Lai gan nav daudz likuma panta piemroanas precedentu, dai no tiem ir diskutjami, piemram, 2006. gad tiesa uzdeva Latvijas Televzijai (LTV) atklt informcijas avotu sietam par veikto kratanu uzmum Ventspils nafta.448 Informcijas atkltbas likums garant piekuvi informcijai. Likums iedala visu informciju, kas ir institciju rcb, visprpieejam informcij un ierobeotas pieejambas informcij (Informcijas
444 Dreifelds, J. Latvia. In: Nations in Transit 2011. Freedom House (2011), http://www.freedomhouse.org/images/File/nit/2011/NIT-2011-Latvia.pdf 445 Intervija ar Aleksandru Krasitski, urnlistu, 06.07.2011. 446 Intervija ar Aleksandru Krasitski, 06.07.2011. 447 Kus, A. rkrtas likums rkrtas krtb. Ir.lv, 2011. gada 19. jlijs, http://www.ir.lv/2011/7/19/arkartas-likums-arkartas-kartiba 448 Liek atklt avotus LTV sietam par kratanu Ventspils naftas biroj, LETA, 2006. gada 28. septembris, http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/197352liek_atklat_avotus_ltv_sizetam_par_kratisanu_ventspils_naftas_biroja 151

atkltbas likums, 3. pants). Likums nosaka, kdos gadjumos informcija klasificjama k ierobeotas pieejambas informcija. Personas, kuras uzskata, ka par tm ir sniegtas nepatiesas zias, var pieprast attiecg plasazias ldzeka redaktoram atvainoanos un/vai ziu atsaukanu. Ja redaktors atsaks to dart, persona o ziu atsaukumu vai atvainoanos no masu informcijas ldzeka var pieprast tiesas ce (Likums par presi, 21. pants). Turklt neslavas celana masu sazias ldzekl uzskatma par kriminli sodmu, paredzot par to arestu (ldz 3 mneiem), piespiedu darbu vai naudas sodu ldz astodesmit minimlajm mnealgm (Kriminllikums, 157. panta otr daa un 39. panta otr daa). Elektroniskos plasazias ldzekus uzrauga NEPLP. Lai gan ts pieci loceki nedrkst bt politisks partijas vai politisko partiju apvienbas amatpersonas, tos, balstoties uz daiem visprgiem kritrijiem, iece Saeima (Elektronisko plasazias ldzeku likums, 56. panta 1., 3., un 4. daa). Izemot sabiedriskos plasazias ldzekus, apraides tiesbas tiek pieirtas konkursa krtb. Konkursa nolikum tiek ietvertas prasbas attiecb uz programmu, raidlaika apjomu, valodas lietoanu, programmas formtu un citas NEPLP noteikts prasbas (Elektronisko plasazias ldzeku likums, 16. panta otr daas 2. punkts). Ldz ar to NEPLP nosaka kritrijus, kas tiek izmantoti programmas satura izvrtanai. Saska ar spk esoajiem normatvajiem aktiem NEPLP iespjam politizcija un plas pilnvaras rada nozmgu risku plasazias ldzeku neatkarbai. Valsts prezidenta izveidot Konstitucionlo tiesbu komisija norda, ka NEPLP jnovr pastvo intereu konflikta situcija, kur viena uzraudzbas iestde kontrol visus elektroniskos plasazias ldzekus, tai skait ar tos plasazias ldzekus, kuros iestde realiz valsts k panieka pilnvaras.449

11.1.4. neatkarba: prakse

vrtjums: 50 / 100

Cik liel mr plasazias ldzeku darbba ir brva no patvagas rjs iejaukans? Kopum Latvijas plasazias ldzekus var uzskatt par neatkargiem, pai tas attiecas uz valdbas neiejaukanos to darb. Ar saska ar Freedom House Preses brvbas indeksu Latvijas plasazias ldzeki tiek atzti par neatkargiem. Tau 2010. gad Latvijas novrtjums tika samazints, atspoguojot ievrojamo reklmas iemumu kritumu un nozmga laikraksta necaurredzamu prdoanu, un bija ievrojami zemks nek Igaunijas un Lietuvas novrtjums.450 Saska ar citu organizcijas publikciju, 2011. gada ziojumu Nations in Transit (valstis prejas period), plasazias ldzeku neatkarbu valst samazina neslavas celanas gadjumi un tirgus spiediens.451 aubas par plasazias ldzeku neatkarbu 2007. gad radja incidents, kad NEPLP vadtjs brams Kleckins, balstoties uz vrd nenosaukta ministra rkojumu, it k pieprasjis LTV atcelt filmas Putina sistma prraidanu Krievijas parlamenSaska ar Freedom House Preses ta vlanu dien.452 Lai gan filma tika demonstrta brvbas indeksu Latvijas plasazias daas dienas vlk, sabiedrbas diskusijas turpinldzeki tiek atzti par neatkargiem js vl vairkus mneus. Neskatoties uz vairkiem aicinjumiem Kleckinam atkpties no amata, vi 2011. gada august joprojm bija NEPLP vadtjs. Pirms un pc gadjuma ir bijui ar citi valsts minjumi iejaukties plasazias ldzeku darbb, tomr tie reti bijui saistti ar atkltiem rkojumiem
449 Konstitucionlo tiesbu komisijas Viedoklis par sabiedrisko elektronisko plasazias ldzeku tiesisko reguljumu demokrtiskas valsts iekrt, 2010. gada 24. maijs, 23. lpp., http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=7402 Beitika, I. Maigais klpja sargsuns, Politika.lv, 2009.gada 28.jlijs, http://www.politika.lv/temas/mediju_kritika/17533/ 450 Map of Press Freedom. 2010 Edition. http://www.freedomhouse.org/template.cfm?page=251&country=7858&year=2010 451 Dreifelds, J. Latvia. In: Nations in Transit 2011. Freedom House (2011). http://www.freedomhouse.org/images/File/nit/2011/NIT-2011-Latvia.pdf 452 Kleckins: par Putina sistmu bija zvans no valdbas, V-Diena, 2008. gada 30. marts, http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/kleckins-par-putina-sistemu-bija-zvans-no-valdibas-38438 152

vai sankcijm pret urnlistiem. NEPLP loceku politizt iecelanas krtba un padomes pilnvaras bijis diskusiju objekts vairku gadu garum.453 Viens no sabiedrisks televzijas un radio ietekmanas veidiem var tikt pielietots, lemjot par to budetu. Plasazias ldzeku vadtji jau sen run par neprprotamiem signliem: ja bsiet neapmierinti un nepiekpgi, jsu budeta pieprasjums var netikt pilnb apstiprints.454 Valsts institcijm ir daudz iespju ietekmt plasazias ldzeku saturu, piedvjot ticamu ziu materilu un aujot aizpildt programmu bez nepiecieambas meklt informciju paiem. Aleksandrs Krasitskis, piemram, LTV ziu dienestu dv par iekrtas mikrofonu kamr vien ir valdba, parlaments un ministrijas, bs ar notikumi. Pat tad, ja tas ir neizsakmi garlaicgi, tas ir kaut kas, ko var prraidt.455 Ekonomisk situcija, iespjams, ir visgrtk prvaramais rslis redakciju neatkarbai. Anda Roukalne norda, ka finansjums un nestabilitte rada bailes. Lielk daa plasazias ldzeku ir atteikuies no pastvgas sadarbbas ar urnlistiem. [..] Tas padara vius uzmgkus pret dada veida ietekmi un informcijas sagrozanu.456 Socils nedrobas apstkos urnlistiem ir grtk pretoties plasazias ldzeku panieku spiedienam: Ir zinmi vairki politisks ietekmanas gadjumi. Atsevii ietekmgi mediji pieder politiiem vai ar tiem saisttm personm, kuras to iegdei ir samuas naudu no politiiem.457 Sabiedrisko attiecbu specilists, kur vljs palikt anonms, aprakstja atirbas starp latvieu un krievu plasazias ldzekiem. Lielko dau latvieu valod rakstoo plasazias ldzekus kontrol oligarhi un, ja urnlists apskata jautjumus, kas neskar konkrt oligarha intereses, ir iespjams strdt gandrz bez ierobeojumiem. Krievvalodgajiem plasazias ldzekiem agrk bija maz saiku ar oligarhiem, tau ekonomisks grtbas tiem likuas pazemint urnlistikas standartus. Tie ir skui publict rakstus, kuros ietverta slpt reklma, t.sk. politiu apmaksta. Tpat tie skui meklt iespjas sadarbbas veidoanai ar atseviiem oligarhiem.458 Dau politiu ietekme atspoguojas ar taj, ka tie atklti izvlas urnlistus, ar kuriem vlas runt, un tikpat atklti atsaks tikties ar tiem urnlistiem, kuri tiem neiet tkami.459 K pozitvs aspekts jmin tas, ka vardarbba pret urnlistiem ir rkrtgi reta. Plasazias ldzekiem ir brva pieeja dadiem informcijas avotiem un iespjas tos izmantot (neskatoties uz Informcijas atkltbas likum pastvoajm neskaidrbm, piemram, attiecb uz valsts uzmumiem460), valdbas un Saeimas sdes ir atkltas, un informcijas atkltbas prasbas ir oti augstas (attiecb uz partiju ziedotjiem, ierdu mnealgm, valsts amatpersonu deklarcijm un publiskajiem iepirkumiem). Valdbas un Saeimas kritika plasazias ldzekos ir ierasta prakse.

11.2. Prvaldba 11.2.1. atkltba: reguljums

Vai normatvie akti nodroina plasazias ldzeku darbbas atkltbu?

vrtjums: 25 / 100

2011. gada jlij Saeima piema Komerclikuma grozjumus, kas paredz stingrkas prasbas atklt uzmumu patiesos paniekus (patiesos labuma guvjus). Lai gan grozjumu primrais mris bija pankt lielku tdu uzmumu atkltbu, kuru mtes uzmumi ir reistrti
453 Piemram skatt: Beitika, I. Maigais klpja sargsuns, Politika.lv, 2009. gada 28. jlijs, http://www.politika.lv/temas/mediju_kritika/17533/ 454 Intervija ar Andu Roukalni, 27.05.2011. 455 Intervija ar Aleksandru Krasitski, 06.07.2011. 456 Intervija ar Andu Roukalni, 27.05.2011. 457 Intervija ar Andu Roukalni, 27.05.2011. 458 Anonma intervija ar sabiedrisko attiecbu specilistu. 459 Buholcs, J. Veiklie mediju drestji, Politika.lv, 2011. gada 20. jnijs, http://www.politika.lv/temas/mediju_kritika/veiklie_mediju_dresetaji/ 460 Austere, L. Tiesbas uz informciju un valsts vai pavaldbu kapitlsabiedrbas: Kalni, V., Litvins, G. Augoas vrtbas mekljumos. Valsts un pavaldbu kapitlsabiedrbas: rcbpolitikas un prakses izvrtjums. Providus, 2011. gads, 44. lpp.-46. lpp., http://www.politika.lv/temas/tiesiska_ valsts_un_korupcija/18984/ 153

rzonas teritorijs, tie attiecas ar uz plasazias ldzekiem. Paredzts, ka informcija ir jizpau tikai tiesbaizsardzbas un kontroles iestdm, nevis plakai sabiedrbai (Komerclikums, 17.1 pants). Ldz ar to jaunais reguljums plasazias ldzeku lietotjiem nav pai btisks. Plasazias ldzeki ir pakauti tdm pam atkltbas prasbm k jebkur cits uzmums, proti, tiem jatklj tikai to oficilie panieki fiziskas vai juridiskas personas. Normatvajos aktos nav iekautas atkltbas prasbas attiecb uz plasazias ldzeku iekjo darbbu. Vairki plasazias ldzeki ir piemui un dai ar publicjui tikas un uzvedbas kodeksus (skatt sadau 11.2.5. Godgums: reguljums), kur iekauti galvenie informanas un redakcijas principi. Iknedas urnla Ir izdevjs ir publicjis manifestu, kur iekautas t pamatvrtbas, piemram, cilvka pamattiesbas, runas brvba un demokrtija.461 Izdevuma tmeka vietn publicts ar akcionru (fizisku personu) saraksts, nordot to vrdus.462 Atsevii plasazias ldzeki saviem darbiniekiem ir izvirzjui konfidencialittes nosacjumus. Piemram, LTV Rcbas kodeks iekauti vairki punkti, kas ierobeo un izvirza prieknosacjumus urnlistu komunikcijai Ir urnlisti un redaktori, kuru darba socilajos tklos, piemram, twitter.com. Kodekss ar aizliedz tdas informcijas lgum iekauti stingri noteikumi par izplatanu, kas vartu paldzt LTV iekjs informcijas neizpauanu, t it k konkurentiem, k ar paust simptijas vii strdtu bank vai kd slepen iestd vai antiptijas politiskajm organizcijm, uzmumiem vai pakalpojumu sniedzjiem.463 Pc Andas Roukalnes teikt, konfidencialittes noteikumi parasti ir iekauti ar darba lgum: Ir urnlisti un redaktori, kuru darba lgum iekauti stingri noteikumi par iekjs informcijas neizpauanu, t it k vii strdtu bank vai kd slepen iestd.464 Ldz ar to var apgalvot, ka kopjais normatvais un brvprtgais plasazias ldzeku atkltbas reguljums ir vj.

11.2.2. atkltba: prakse

Cik atklta ir plasazias ldzeku praktisk darbba?

vrtjums: 25 / 100

Plasazias ldzeki parasti neizpau informciju par to paniekiem lielk daa panieku ir zinmi tikai neoficili.465 Tpat plasazias ldzeki reti izpau specifisku informciju par to personlu un redakcijas politiku. Dakrt netiek publicti ar uzvedbas kodeksi, piemram, laikrakst Diena apgalvo, ka viiem ir tikas kodekss, tau tas nav publicts466 (tiesa, is kodekss ir atrodams Latvijas Preses izdevju asocicijas mjaslap467). Tpat nav ierasts publict redaktoru un urnlistu kontaktinformciju, izmums ir, piemram, laikraksta Latvijas Avze tmeka vietne.468

11.2.3. atbildba: reguljums

Vai normatvie akti nodroina plasazias ldzeku atbildbu par to darbbu?

vrtjums: 75 / 100

Latvij nav iestdes, kas regultu vai uzraudztu drukto mediju darbbu. NEPLP ir neatkarga institcija, kas atbilstoi savai kompetencei prstv sabiedrbas intereses elektronisko plasazias
461 Manifests, http://www.ir.lv/manifests/ 462 Par ir.lv, http://www.ir.lv/par 463 Rcbas kodekss, 2010. 12.6. apakpunkts, http://www.ltv.lv/files/ltv_ricibas_kodekss.doc#_Toc281471005 464 Intervija ar Andu Roukalni, 27.05.2011. 465 Intervija ar Andu Roukalni, 27.05.2011. 466 Bettels, T., Fengler, S., Strter, A., Trilling, M. Transparency or Bluff? An EJO Study. European Journalism Observatory, 12.06.2011., http://en.ejo. ch/?p=3118#more-3118 467 Laikraksta Diena urnlistu tikas kodekss, http://www.lpia.lv/?id=349 468 Laikraksts Latvijas Avze, Kontakti, http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&layout=simple&id=18104 154

ldzeku jom, k ar uzrauga, lai to darbb tiktu ievrota Satversme un citi normatvie akti (Elektronisko plasazias ldzeku likuma 57. panta pirm daa). NEPLP przi ir apraides tiesbu, apraides atauju un retranslcijas atauju izsniegana atbilstoi likum noteiktajai krtbai, reklmas noteikumu ievroanas uzraudzba (gan komercilas, gan politiskas reklmas), plasazias ldzeku politikas veicinana saska ar Latvijas nacionlajm interesm, par elektronisko plasazias ldzeku darbu saemto sdzbu izskatana, izplatto programmu satura un kvalittes izlases veida prbauu veikana, Elektronisko plasazias ldzeku nozares attstbas nacionls stratijas izstrde un apstiprinana (Elektronisko plasazias ldzeku likuma 15. pants, 18. panta pirm daa, 19. panta pirm daa, 60. pants). NEPLP ir papildu pilnvaras attiecb uz sabiedriskajiem elektroniskajiem plasazias ldzekiem, piemram, NEPLP apstiprina to programmu gada plnus un iece un atce o plasazias ldzeku valdes (Elektronisko plasazias ldzeku likuma 62. pants). Piesakoties atauju saemanai, elektroniskajiem plasazias ldzekiem NEPLP jsniedz detalizta informcija par to programmu un jpievieno virkne dokumentu. NEPLP var pieprast no elektroniskajiem plasazias ldzekiem raidjumu ierakstus gadjumos, kad ir saemta sdzba, dokumentus, kas apliecina, ka tie ievro reklmas noteikumus, finansils darbbas prskatu, ja ie plasazias ldzeki pieprasa vai iegst valsts vai pavaldbu budeta finansjumu vai maksjumu atvieglojumus (Elektronisko plasazias ldzeku likuma 60. panta 6. un 7. punkts, 61. panta 2. punkts). Plasazias ldzekiem NEPLP jnosta informcija ar par priekvlanu aitcijas raidlaika izcenojumu un divu nedu laik pc vlanu norises jiesniedz priekvlanu aitciju prskats (Likums Par priekvlanu aitciju pirms Saeimas vlanm un Eiropas Parlamenta vlanm, 7. panta 1. un 2.1 daa, 26. panta otr daa, 30. panta pirm daa). Personas, kuras uzskata, ka ir sniegtas nepatiesas vai apmelojoas zias, var pieprast attiecg plasaReguljums kopum paredz zias ldzeka redaktoram atvainoanos un/vai ziu pietiekamu personu aizsardzbu atsaukanu. Redaktoram is iesniegums jizskata 7 pret kdainas informcijas dienu laik pc t saemanas. Ja redaktors atsaks to dart, persona o ziu atsaukumu vai atvainoanos izplatanu plasazias ldzekos no masu informcijas ldzeka var pieprast tiesas ce (Likums par presi, 21. pants). Ldzgs reguljums iekauts ar Elektronisko plasazias ldzeku likum (50., 51. un 52. pants). Tau nosacjumi par termiu, kur informcija ir atsaucama, ir pretrungi: saska ar likumu Par presi un citiem masu informcijas ldzekiem tas jdara nekavjoties, bet saska ar Elektronisko plasazias ldzeku likumu ne vlk k piektaj dien pc iesnieguma izskatanas (51. panta tre daa). Persona, par kuru kda elektronisk plasazias ldzeka raidjum paustas nepatiesas zias, var pieprast, lai tas pats elektroniskais plasazias ldzeklis izplata o ziu atsaukumu, k ar personas atbildi. Atbilde var bt aizskarts personas vai ts prstvja uzstans elektronisk plasazias ldzeka programm ieraksta veid vai s personas sagatavota teksta nolasana (Elektronisko plasazias ldzeku likums, 50. panta pirm daa, 52. panta otr daa). Informcijas atsaukana, atvainoans vai aizskarts personas atbilde jpublic td pa formt, kd tika izplatta nepaties informcija (Likums par presi, 21. pants, Elektronisko plasazias ldzeku likuma 51. panta tre daa, 52. panta piekt daa). Reguljums kopum paredz pietiekamu personu aizsardzbu pret kdainas informcijas izplatanu plasazias ldzekos. Par vienu no nepilnbm sabiedrisko plasazias ldzeku reguljum var uzskatt to satura kvalittes vrtanas kritriju trkumu.469
469 Koncepcija par jauna Latvijas Sabiedrisk elektronisk medija izveidi, izsludints Valsts sekretru sanksm, 2011. gada 13. oktobr, 15. lpp., http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?dateFrom=2010-11-29&dateTo=2011-11-29&text=Sabiedrisk%C4%81+elektronisk%C4%81+medija+&org=0&ar ea=0&type=0 155

11.2.4. atbildba: prakse

Cik atbildgi praks ir plasazias ldzeki?

vrtjums: 75 / 100

NEPLP pietiekami efektvi steno uzraudzbas funkciju. Kop 2010. gada NEPLP ir izveidota Sabiedrisk konsultatv padome, kuras sastv ir iekauti biedrbu, nodibinjumu, profesionlo iestu un citu organizciju prstvji (Elektronisko plasazias ldzeku likuma 63. panta otr daa). Neskatoties uz to, ka Sabiedrisk konsultatv padome ir sankusi tikai daas reizes, Latvijas urnlistu savienbas biedre Dita Arja ir skeptiska par ts iespjm: Es domju, ka t nevars paveikt daudz, jo taj ietilpst cilvki no dadm nevalstiskajm organizcijm un pavaldbm, un ir oti grti atrast kopsaucju. [..] Pareiz baas ir par to, ka t kalpo tikai k aizsegs NEPLP, lai t vartu teikt, ka ir konsultjusies ar sabiedrbu, piemram, sabiedrba ir pieprasjusi pareizas latvieu valodas lietoanu un NEPLP to nodroins drzk nek politiski neatkargu, spcgu un profesionlu sabiedrisko mediju darbbu.470 Anda Roukalne uzslav iniciatvu par sabiedrbas ldzdalbu, tomr ar via izsaka aubas par padomes darbbas efektivitti. Blogosfr un interneta forumos Latvijas urnlistu aktivitte ir zema. Atirb no citm valstm, kur viedoku pauanu un profesionlas diskusijas blogosfr veicina profesioni, urnlisti un redaktori, Latvij vii ir viskluskie. [..] Atirb no citm valstm, kur viedoku Mijiedarbba starp lastjiem / skattjiem un urnlistiem k profesioniem ir oti vja. pauanu un profesionlas diskusijas [..] Tas ir saistts ar tradcijm, un urnlisti blogosfr veicina profesioni, urnlisti neuzskata da veida komunikciju par bun redaktori, Latvij vii ir viskluskie tisku. Vii ir noslogoti ar tieajiem darba pienkumiem, un viiem nav laika dai papildu aktivittei.471 Saska ar Aleksandra Krasitska teikto, urnlisti biei raksta emurus jeb blogus, izmantojot pseidonmus, lai tdjdi vartu paust viedokus, ko neatbalsta viu prstvtie izdevji vai plasazias ldzeki.472 Latvijas plasazias ldzekiem nav tiesbsarga. Tau tiek veikti kdainas informcijas labojumi un atsaukumi. Piemram, laikraksts Latvijas Avze zioja par 2011. gada 16. mart notikuu starpgadjumu, kad viedoku apmaias laik starp pretjm protesttju grupm jauna meitene uzspva veckai sievietei. Laikraksts atklja jaunietes identitti un vlk secinja, ka identificta nepareiz persona. Pc kdas atklanas laikraksts atsauca publikciju un izplatja atvainoanos.473 Var secint, ka Latvijas plasazias ldzeku atbildbas reguljums praks darbojas apmierinoi.

11.2.5. godgums: reguljums

vrtjums: 75 / 100

Vai normatvie akti nodroina plasazias ldzeku darbinieku godgumu? Latvij nav izstrdts vienots plasazias ldzeku tikas vai uzvedbas kodekss. Valst darbojas divas sav zi konkurjoas urnlistu un citu mediju profesionu organizcijas Latvijas urnlistu savienba (LS) un Latvijas urnlistu asocicija (LA). Katrai organizcijai ir savs tikas kodekss. Kop ts aptver lielko dau Latvijas plasazias ldzeku. LS izstrdtaj Latvijas urnlistu tikas kodeks ietverti tdi principi k preses brvba, patiesa, prbaudta, objektva, skaidra un neprprotama informcija, atturans no darba, kas ir pretrun ar urnlista prliecbu, informcijas avotu aizsardzba (izemot gadjumos, kad tiesa pieprasa to atklt),
470 Intervija ar Ditu Arju, Latvijas urnlistu savienbas un Latvijas urnlistu asocicijas biedri, 2011. gada 29. jnij. 471 Intervija ar Andu Roukalni, 2011. gada 27. maij. 472 Intervija ar Aleksandru Krasitski, 2011. gada 6. jlij. 473 Laikraksts Latvijas Avze atsauc rakstu Sirmgalves apspaudtja - topo pedagoe, LETA, 2011. gada 30. marts, http://159.148.1.102/lv/ zinas/43832/laikraksts-latvijas-avize-atsauc-rakstu-sirmgalves-apsplauditaja---toposa-pedagoge 156

faktu un autora komentru noirana, reklmas un autora sagatavota materila noirana u.c.474 LA tikas kodeks iekauti ldzgi principi, lai gan kopum tas ir liberlks un vairk aizsarg urnlista neatkarbu, piemram, pienkumam aizsargt informcijas avotu nav minti izmumi.475 is kodekss neietver tdus piesardzbas nosacjumus k izvairanos no manipulcijas ar ilustrcijm vai aizliegumu nordt uz personas vainu vai nevaingumu pirms tiesas sprieduma pasludinanas. Lai gan tas nav juridiski saistos, LA tikas kodekss ir jievro visiem asocicijas biedriem (tas ir jparaksta, iestjoties LA). tikas kodeksa prkpumus izskata asocicijas tikas komisija. Asocicijas mjaslap atrodama informcija par vienu gadjumu, kas izskatts tikas komisij (jem vr, ka asocicija nodibinta 2010. gada 24. novembr), tau aj gadjum kodeksa prkpums netika atklts.476 Vairkos plasazias ldzekos, piemram, ziu aentrs LETA un BNS, Latvijas Televzij un Latvijas Radio ir savs tikas vai uzvedbas kodekss. LTV Rcbas kodekss, iespjams, ir visapjomgkais da veida dokuments Latvij. Tas ir saistos visiem Latvijas Televzij strdjoajiem urnlistiem un detalizti raksturo gan profesionlos standartus (precizitte, objektivitte, faktu ticamba, viedoku daudzveidba, informcijas un tmu ldzsvarotba u.c.), informcijas vkanas metodes, tostarp privts dzves neaizskaramba un aizdoms turto un noziedzga nodarjuma upuru identittes noteikana, informcijas avotu aizsardzba, izmeklanas ce iegtas informcijas un oficilas/ slepenas informcijas izmantoana, attlu salikums, seksulu vai vardarbgu konfliktu atspoguoana, rcba gadjum, ja noticis minjums iejaukties redakcijas darb, intereu konflikti u.c.477 Tau is ir jauns dokuments (pieemts 2010. gad), un ldz 2011. gada augustam informcija par gadjumiem, kas saistti ar t piemroanu, nav publiskota. Lai gan ne visiem plasazias ldzekiem ir savs tikas vai uzvedbas kodekss, di kodeksi pastv un tie attiecas uz lielko dau profesionu, kas strd plasazias ldzekos. Kodeksu apjoms un detalizcijas pakpes atiras; mazk izplatta ir tikas komisiju vai citu ldzgu institucionaliztu struktru izveide, kuru uzdevums ir uzraudzt kodeksa ievroanu.

11.2.6. godgums: prakse

Cik godprtga ir plasazias ldzeku darbinieku rcba?

vrtjums: 75 / 100

urnlistu profesionls organizcijas galvenokrt tiek vrttas k vjas.478 No abm urnlistu profesionlajm organizcijm LS darbojas ilgk. elans LS rinds, kuras pamat bija diskusija par organizcijas misiju, veicinja otras organizcijas LA izveidi. Kopum nav daudz liecbu par o organizciju veiksmgu darbbu, k rezultt urnlisti tiktu pasargti no dada veida ietekmanas (tostarp no darba devju puses), vai ievieot tikas normas. tikas un uzvedbas kodeksiem nav lielas nozmes un to pielietojums praks ir ierobeots. 2008. gad veikts intervijas ar ziu aentru LETA un BNS redaktoriem pardja lai gan abs aentrs ir rakstti tikas kodeksi, tie praks ir maSlpt politisk un komercil reklma ir zk nozmgi nek pau [urnlistu] pieredz viens no nopietnkajiem izaicinjumiem balstta iekj sajta par robeu starp tisko un netisko.479 Anda Roukalne uzskata, ka urplasazias ldzeku godgumam nlisti cenas sekot tikas kodeksos ietvertajiem principiem, tau diskusijas par tiku notiek reti. Dakrt tiek runts par to, k atspoguot informciju par noziegumu upuriem, pai, ja tie ir brni, un cik daudz informcijas var publiskot par politiu pri474 Latvijas urnlistu tikas kodekss, apstirpints 1992. gada 28. aprl, http://www.zurnalistusavieniba.lv/?p=3519&pp=3768&lang=923 475 tikas kodekss. The Latvian Association of Journalists, http://www.latvijaszurnalisti.lv/etikas-komisija/etikas-kodekss/ 476 tikas komisijas lmumi. http://www.latvijaszurnalisti.lv/etikas-komisijas-lemumi/ 477 Rcbas kodekss, 2010. gads, http://www.ltv.lv/files/ltv_ricibas_kodekss.doc#_Toc281471005 478 Dreifelds, J. Latvia. In: Nations in Transit 2011. Freedom House (2011), http://www.freedomhouse.org/images/File/nit/2011/NIT-2011-Latvia.pdf 479 Glika, K., Rklis, K. Sajta, kam (ne)uzticties, Politika.lv, 2008. gada 16. septembris, http://www.politika.lv/temas/mediju_kritika/16748/ 157

vto dzvi.480 Slpt politisk un komercil reklma ir viens no nopietnkajiem izaicinjumiem plasazias ldzeku godgumam.481 Sabiedrisko attiecbu specilists, kur tika intervts ptjuma ietvaros, norda uz kdu tendenci uzreiz pc finanu krzes uzmumi, tostarp respektablo Skandinvijas banku Latvijas fililes, steidza iegdties slpto reklmu plasazias ldzekos; ar vairkas valsts iestdes maksja par pozitvu publicitti.482 Kopum, veidojot reportas, urnlisti izmanto vairkus ziu avotus un cenas atspoguot visu iesaistto puu viedokus. Neskatoties uz to, ka tikas un uzvedbas kodeksi praks tiek izmantoti samr reti, individuli urnlistu godaprta lmenis ir uzskatms par pietiekami augstu (pai, emot vr to, ka lmumus par apmakstu publicitti pieem reklmas struktrvienbu darbinieki, nevis pai urnlisti).

11.3. lOma 11.3.1. korupcijas gadjumu ptana un atspoguoana

vrtjums: 75 / 100

Cik liela ir plasazias ldzeku aktivitte un sekmes korupcijas gadjumu izpt un atspoguoan? emot vr tai nepiecieamos resursus, ptniecisk urnlistika nav ierindojama starp vairkuma plasazias ldzeku priorittm. Tiek veidoti un prraidti divi iknedas analtiski televzijas raidjumi De Facto LTV1 un Nek personga TV3 (raida kop 2008. gada; t veidoan piedaljuies ar urnlisti, kuri aizgja no LTV pc vadbas minjumiem ierobeot to darbu, kas skar politiski jutgus jautjumus). Ar ptniecisko urnlistiku nodarbojas ar Latvijas Radio un iknedas urnls Ir. Pdjais lielkais papildinjums ptniecisks urnlistikas jom ir interneta portla pietiek.com izveide, ko 2010. gad ska veidot dai urnlisti, lai atspoguotu valsts amatpersonu nelikumgu rcbu. Plasazias ldzeku skaits, kas veic ptniecisko urnlistiku, nav liels, tomr to darba rezulttus izplata ar citi plasazias ldzeki. Anda Roukalne norda, ka mums nav vairk par 20 ptnieciskajiem urnlistiem, [..] bet, no otras puses, Anda Roukalne: mums nav vairk par o dau urnlistu atklt informcija tiek plai 20 ptnieciskajiem urnlistiem, [..] bet atspoguota zis. Ja tiek ptts kds gadjums, o dau urnlistu atklt informcija tas netiek uztverts tikai k viena zia vai neliels ststs.483 Kaut gan daudzi plasazias ldzeki tiek plai atspoguota zis tiek kontrolti, plasazias ldzeku panieki parpjas par to, lai tad, ja tiek atklts ar korupciju saistts skandls, kds no laikrakstiem to atspoguotu.484 Turpinjum minti dai plasazias ldzeku atklti korupcijas vai netiskas rcbas gadjumi, kuros iesaistti politii un citas valsts amatpersonas. 2006. gad De Facto prraidja telefonsarunu ierakstus, t.sk. starp ietekmgm politiskm amatpersonm, saistb ar kukudoanas lietu Jrmalas dom, lai nodrointu nepiecieams balsis pilstas mra ievlanai. Telefonsarunu atifrjumi atklja, k divi t.s. oligarhi vismaz netiei veicinja vai sekoja darjuma virzbai.485 2007. gada aprl LTV urnlists Jnis Domburs publiskoja informciju par 1999.
480 Intervija ar Andu Roukalni, 27.05.2011. 481 Par politisko slpto reklmu: Kaoka, I. Kas btu juzlabo Latvijas partiju finanu un priekvlanu aitcijas reguljum?, 2011. gada 25. janvris, 9. lpp. http://www.providus.lv/upload_file/Jaunumi/2010/ZinjojumsPartijuFinanses2011gatavs2.pdf Skat.ar blogu: Slpt reklma? http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=61863 482 Anonma intervija ar sabiedrisko attiecbu specilistu. 483 Intervija ar Andu Roukalni, 27.05.2011. 484 Intervija ar Aleksandru Krasitski, 06.07.2011. 485 Balsu pirkanu Jrmalas mra vlans Milus apspriedis ar leseru un li, Delfi.lv, 2006. gada 13. marts, http://www.delfi.lv/news/national/ politics/balsu-pirksanu-jurmalas-mera-velesanas-miluss-apspriedis-ar-sleseru-un-skeli.d?id=13867418 158

gad noslgtu slepenu vienoanos starp Latvijas Socildemokrtisko strdnieku partiju un Ventspils uzmju grupu. Apmai pret ziedojumu partija apms veikt noteiktas politiskas darbbas.486 2009. gad laikraksts Diena aprakstja toreizj Satiksmes ministra lesera izveidoto plao nepotisma tklu.487 urnls Ir analizja nacionls lidsabiedrbas airBaltic darbbu un to, k kompnijas prezidenta Bertolta Flika atraans intereu konflikta situcij samazina uzmuma, kura kontrolpakete pieder valstij, vrtbu.488 Neatkargais urnlists Lato Lapsa (interneta portla pietiek.com dibintjs) ir publicjis grmatas, kurs padziinti kritiski ptjis vairkus labi zinmus politius, t.sk. Latvijas oligarhu neoficilo trsvienbu Aivaru Lembergu, Andri li un Ainaru leseru. Neskatoties uz ptniecisks urnlistikas ierobeoto darbbas apjomu, jnorda, ka t Latvijas sabiedriskaj dzv ldz im ir spljusi nozmgu lomu.

11.3.2. sabiedrbas informana par korupciju un ts ietekmi

vrtjums: 75 / 100

Cik aktva un sekmga ir plasazias ldzeku darbba sabiedrbas informan par korupciju un ts ietekmi valst? Pdjs desmitgades laik plasazias ldzeki ir zaudjui interesi par korupcijas jautjumiem, ts apmru, iemesliem un sekm. emot vr ptniecisks urnlistikas lomas attstbu (skatt sadau 11.3.1. Korupcijas gadjumu ptana un atspoguoana), tomr nebtu pareizi apgalvot, ka Latvijas plasazias ldzeki sabiedrbu par korupciju vispr neinform. Jatzst gan, ka informana vairk izpauas k atseviu korupcijas gadjumu atspoguoana. Pc Andas Roukalnes teikt, ptniecisks programmas uztrauc ts personas, kuras vartu kt par raidjumu varoiem.489 Nav paredzts pas finansils atbalsts korupcijas gadjumu atspoguoanai plasazias ldzekos; privtajiem plasazias ldzekiem svargkais ir piesaistt plaku auditoriju, neskatoties uz to tematisko uzsvaru. Savukrt sabiedriskajos plasazias ldzekos galven pankumu atslga korupcijas atspoguoan ir atseviu urnlistu motivcija un misijas izjta, nevis vadbas atbalsts. Privtajiem plasazias ldzekiem Dai plasazias ldzeki, piemram, svargkais ir piesaistt plaku auditoriju, laikraksts Neatkarg Rta Avze ik pa laineskatoties uz to tematisko uzsvaru kam apauba pretkorupcijas paskumu nozmi. Spilgts piemrs ir laikraksta galven redaktora vietnieka Jura Paidera paustais viedoklis, ka korupcijas apkaroana ir ideoloija, kurai nav stingra zintniska pamata.490

11.3.3. sabiedrbas informana par prvaldes jautjumiem

vrtjums: 75 / 100

Cik aktva un sekmga ir plasazias ldzeku darbba sabiedrbas informan par valsts prvaldes darbu? Plasazias ldzekos regulri tiek atspoguotas zias, kas saisttas ar valdbas darbu. Saska ar Andas Roukalnes teikto informcija galvenokrt nk no pam valsts institcijm. Mediji o informciju atspoguo vairk vai mazk objektvi, tomr aizvien zis domin
486 LSDSP un Lemberga slepen vienoans. Deputti uz delnas.lv, Delna. http://www.deputatiuzdelnas.lv/notikumu-hronika/lielakie-korupcijas-un-politikas-skand-li/lsdsp-un-lemberga-slepena-vienosanas.html 487 Jemberga, S. Astokjis, Diena.lv, 2009. gada 18. janvris, http://www.diena.lv/sabiedriba/astonkajis-646930 488 Jemberga, S. Fliks un nezini, Ir, Nr. 20, 2010. gada 19.-25. augusts. 489 Intervija ar Andu Roukalni, 27.05.2011. 490 Paiders, J. Korupcijas apkaroana ir ideoloija, kurai nav stingra zintniska pamata, prezentcija konferenc Korupcijas riski pavaldbs. Intereu konflikti un to novrana, 2011. gada 5. novembris, http://www.riga.lv/NR/rdonlyres/DC1005C6-C9AD-43CD-9222-BD6518DF5251/30796/ 6JPaiders05112010.pdf 159

valdbas darba krtbas jautjumi.491 Aleksandrs Krasitskis apstiprina o novrojumu: Tev kaut kas ir jraksta vai jrda. Ja tev nek nav, tad vismaz ir informcija par to, ka ministru prezidents paraksta lgumu ar kdu citu valsti. Tas ir vismaz kaut kas, ko var atspoguot.492 Tomr os novrojumus nevar visprint, jo atspoguots informcijas kvalitte dados plasazias ldzekos atiras. Komercializcija liek plasazias ldzekiem sacensties par skattjiem/lastjiem un lielku auditoriju var piesaistt ar atraktviem sietiem vai personificjot politiku, nevis diskutjot par nenoliedzami saretajiem ekonomiskajiem jautjumiem.493 Kopum plasazias ldzeki regulri inform sabiedrbu par valsts prvaldes jautjumiem, tau valdbas darba krtbas dominana un ekonomiskais spiediens rada pastvgu izaicinjumu plasazias ldzeku neatkarbai un ziu kvalittei.

11.4. rekOmendcijas
NEPLP loceku iecelanas procedrai jietver rpga kandidtu prbaude, kas jveic nozares profesioniem, piemram, ar atklta konkursa paldzbu. Sabiedrisko plasazias ldzeku finansana jprveido t, lai veicintu atkltbu un ierobeotu nevlamu ietekmi, izmantojot budeta pierumu; iespjamie risinjumi vartu bt abonentmaksas ievieana vai komercilo plasazias ldzeku reklmas iemumu papildnodeva.494 Saeimai jpieem grozjumi likum Par presi un citiem masu informcijas ldzekiem, kas paredz plasazias ldzeku patieso labuma guvju (panieku) atklanu. urnlistu organizcijm ir jcenas piesaistt vairk nozares profesionu, jveicina augstu profesionlo standartu ievroana, jaizsarg urnlisti no darba devju ietekmes un jizglto sabiedrba par kvalitatvas urnlistikas nozmi.

491 Intervija ar Andu Roukalni, 27.05.2011. 492 Intervija ar Aleksandru Krasitski, 06.07.2011. 493 Dreijere, V. Politizklaide, Politika.lv, 2009. gada 17. marts, http://www.politika.lv/temas/mediju_kritika/politizklaide/ 494 Konstitucionlo tiesbu komisijas viedoklis Par sabiedrisko elektronisko plasazias ldzeku tiesisko reguljumu demokrtiskas valsts iekrt, 2010. gada 24. maijs, 19. lpp., http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=7402 160

12. PilsOnisk sabiedrba

Latvij spk esoais normatvais reguljums attiecb uz pilsonisks sabiedrbas organizciju darbbu ir samr liberls. Tie, kuri ziedo sabiedrisk labuma organizcijm, saem ievrojamas nodoku atlaides. Neraugoties uz to, lielkajai daai organizciju pieejamie resursi ir pieticgi. Ierobeojumi saistb ar organizcijas ideoloiju vai darbbas veidu ir minimli. Lai gan nenotiek tiea valsts iejaukans pilsonisks sabiedrbas organizciju darbb, dakrt tiek izmantoti netiei manipulcijas veidi, piemram, dau pilsonisks sabiedrbas organizciju atkarba no valsts atbalsta padara ts neaizsargtas un viegli pakaujamas. Latvij darbojas divas pilsonisks sabiedrbas organizcijas, kuru darbbas centr ir pretkorupcijas jautjumi: biedrba Sabiedrba par atkltbu Delna un Sabiedrisks politikas centrs Providus. Abas organizcijas ir iesaistjus vairkos paskumos ar mri sekmt politikas reformas attiecgaj jom. Valdbas atbildbu sekm ar citu organizciju, piemram, Latvijas Pilsonisks alianses (eLPA) aktivittes. eLPA darbojas k nevalstisko organizciju platforma ar mri veidot labvlgu vidi nevalstisko organizciju (NVO) darbbai un prstvt NVO un pilsonisks sabiedrbas intereses. Tpat pdjo piecu gadu laik ir vrojams neformls pilsonisks sabiedrbas daas aktivittes pieaugums, izrdot attieksmi pret korupciju.

Plasazias ldzeki
kapacitte 88 / 100 Prvaldba 75 / 100 loma 63 / 100 rdtjs resursi neatkarba atkltba atbildba godgums valdbas atbildbas veicinana Politikas reformu veicinana

kopjais plra vrtjums: 75 / 100 reguljums Prakse 100 75 100 75 75 75 75 75 50

struktra un organizcija495
2011. gada februr Latvij bija reistrtas 13 284 nevalstisks organizcijas, lai gan to organizciju skaits, kas veic faktisku darbbu, ir nedaudz mazks. Lielk daa (39%) NVO darbojas kultras un atptas jom, 21% strd ar attstbas un vadbas jautjumiem, savukrt 11% NVO darbojas likumdoanas, intereu aizstvbas un politikas jom. Pdj grup ietilpst ar organizcijas, kas strd ar pretkorupcijas jautjumiem. Vairk nek puse nevalstisko organizciju ir reistrtas Rg vai Rgas reion. 2011. gada februr 1622 organizcijm bija pieirts sabiedrisk labuma statuss.496 Sabiedrisk labuma organizciju ziedotji saem nozmgas nodoku atlaides (juridiskm personm ir tiesbas uz nodoku samazinjumu 85% apmr no ziedots summas).
495 Rindkopa sagatavota, balstoties uz o avotu: Prskats par NVO sektoru Latvij, Baltic Institute of Social Sciences, 2011. gads, http://lsif.lv/files/ pics/Atbalstitie_projekti/EEZ_Norv_fin_instr/BISS-NVO_sektors_BISS_27_04_final.pdf 496 SLO reistrs, http://www.fm.gov.lv/?lat/sabiedriska_labuma_statuss/sloregistrs 161

12.1. kaPacitte 12.1.1. resursi: reguljums

vrtjums: 100 / 100

Vai spk esoie normatvie akti nodroina pilsonisks sabiedrbas aktivittm labvlgu vidi? Satversme nosaka, ka ikvienam ir tiesbas apvienoties biedrbs, politisks partijs un cits sabiedrisks organizcijs (Satversme, 102. pants). Citas Satversm noteikts tiesbas un brvbas nodroina NVO tiesbas, lai ts vartu iesaistties sabiedrbas intereu prstvniecb un, ja nepiecieams, izteikt kritiku valdbai. Biedrbas vai nodibinjumu izveide un reistrana ir vienkra. Pieteikumu par biedrbas vai nodibinjuma ierakstanu reistr paraksta visi dibintji vai vismaz divas dibinanas sapulc pilnvarotas personas (noteikumi attiecb uz testamentro nodibinjumu ir atirgi), kas nozm, ka minimlais biedrbas vai nodibinjuma biedru skaits ir divi. Lmumu par ieraksta izdaranu reistr, atteikumu izdart ierakstu vai ieraksta izdaranas atlikanu reistr iestdes amatpersona pieem 7 dienu laik no pieteikuma saemanas dienas (Biedrbu un nodibinjumu likuma 17. panta 2. un 3. daa). Pieteikuma iesniedzjam ir tiesbas apstrdt un prsdzt reistra iestdes amatpersonas lmumu normatvajos aktos noteiktaj krtb (Biedrbu un nodibinjumu likuma 17. panta astot daa). Valsts nodeva par biedrbas vai nodibinjuma reistrciju obrd ir noteikta 8 LVL apmr (MK 15.04.2004. noteikumu Nr. 308 Noteikumi par valsts nodevu ieraksta izdaranai biedrbu un nodibinjumu reistr 2.1. pants). Nav aizliegta nereistrtu organizciju darbba, tau ts nevar uzemties likumgas saistbas un stenot organizcijm pieirts tiesbas. Biedrbas, k jebkura cita juridiska organizcija, ir pakautas visprgajiem noteikumiem par nodokiem un nodevm, piemram, attiecb uz atalgojumu. Izmums ir sabiedrisk labuma organizcijas. Organizcija var pretendt uz sabiedrisk labuma organizcijas statusu, ja ts darbba ir vrsta uz sabiedrisk labuma nodroinanu, piemram, uz labdarbu, cilvktiesbu un indivda tiesbu aizsardzbu, pilsoniskas sabiedrbas attstbu, izgltbas, zintnes, kultras un veselbas veicinanu, sporta atbalstanu u.c. (Sabiedrisk labuma organizciju likuma 2. panta pirm daa, 3. pants). VID pieem lmumu par sabiedrisk labuma organizcijas statusa pieiranu, balstoties uz Sabiedrisk labuma komisijas atzinumu (Sabiedrisk labuma organizciju likuma 6. panta otr daa, 7. panta ceturt daa). Likum ir paredztas nozmgas ienkuma nodoka atlaides uzmumiem, kas ziedo sabiedrisk labuma organizcijm (nodokli samazina par 85% no ziedots summas) (Likuma Par uzmumu ienkuma nodokli 20.1 panta 1. un 2. daa). Nodoka atlaide ir mazka ziedotjiem, kas ir fiziskas personas summa, par kuru tiek Ienkuma nodoka atlaides sistmu var aprints iedzvotju ienkuma nodoklis, uzskatt par oti labvlgu NVO darbbai tiek samazinta par ziedojuma summu; turklt atlaide nevar prsniegt 20% no personas apliekam ienkuma (Likuma Par iedzvotju ienkuma nodokli 10. panta pirm daa). emot vr to, ka sabiedrisk labuma darbba tiek piemrota daudzm jomm, ienkuma nodoka atlaides sistmu var uzskatt par oti labvlgu NVO darbbai. Latvij spk esoais pilsonisks sabiedrbas organizciju darbbas reguljums ir diezgan liberls, savukrt sabiedrisk labuma statuss sekm ziedojumu piesaisti NVO.

12.1.2. resursi: prakse

vrtjums: 75 / 100

Cik liel mr pilsonisks sabiedrbas organizcijm ir pieejami efektvai darbbai nepiecieamie finanu un cilvku resursi? Saldzinot ar citm Centrls un Austrumeiropas valstm Latvijas NVO var uzskatt par ilgtspjgm. 2009. gada NVO Ilgtspjgas attstbas indeks Latvijai pieirtais novrtjums
162

bija 2,7 punkti skal, kur 7 apzm oti zemu attstbas lmeni un 1 attsttu NVO nozari.497 NVO ir dadi ienkumu avoti; tie atspoguoti 6. diagramm. Tomr saska ar Latvijas Pilsonisks alianses direktores Rasmas Ppies teikto, ja aplko konkrtu organizciju darbbu, var redzt, ka ts joprojm paaujas tikai uz vienu, labkaj gadjum uz daiem, finansjuma avotiem. Vietj un rvalstu finansjuma pieejambas attiecba atiras atkarb no NVO darbbas jomas. Abas ekspertes Rasma Ppie un Ja aplko konkrtu organizciju darbbu, var Aivita Putnia (Latvijas Uniredzt, ka ts joprojm paaujas tikai uz vienu, versittes Humanitro zintlabkaj gadjum uz daiem, finansjuma avotiem u fakulttes Antropoloijas katedras docente) norda, ka NVO, kas darbojas sabiedrbas intereu aizstvbas jom, joprojm liel mr ir atkargas no rvalstu finansjuma. Pirms pievienoans ES ms atbalstja ASV finanstji, bet tagad ms saemam Eiropas Ekonomisks zonas paldzbu; intereu prstvniecba joprojm tiek atbalstta, pateicoties rvalstu finansjumam. Trkst valdbas atbalsta intereu prstvniecbai.498
6. diagramma. NVO ienkumu struktra 2009. gad499

Vietjo ziedotju atbalstu vieglk saemt labdarbas un sporta aktivittm, nevis intereu prstvniecbai, piemram, pretkorupcijas jom. Tpat liela daa ziedotju, kas saem nodoku atlaides par sabiedrisk labuma organizciju atbalstu, galvenokrt finans sporta aktivittes. Bijus Sabiedrisk labuma komisijas locekle Zinta Miezaine atzst ne vienmr iespjams nodroint, ka nodoku atvieglojumi tiek pieirti tikai tdiem ziedojumiem, kas veicina sabiedrisko labumu. Piemram, sporta organizcijas saimniecisko un sabiedrisk labuma darbbu biei apvieno. Td gadjum ir jprliecins, vai nodoku atvieglojumi netiek izmantoti ar mri segt saimniecisks darbbas laik raduos zaudjumus.500 is jautjums rada nopietnas baas, vai valsts atbalsts, pieirot sabiedrisk labuma organizcijas statusu, netiek aunprtgi izmantots. Kopj ziedotju aktivitte ir samr augsta. 2009. gada NVO Ilgtspjgas attstbas indeks nordts: Neskatoties uz ekonomisko lejupsldi, filantropiskajm organizcijm bijui labi rezultti vcot sabiedrbas ziedojumus konkrtiem projektiem.501 Tau lielkajai daai organizciju pieeja497 The 2009 NGO Sustainability Index for Central and Eastern Europe and Eurasia. USAID (2010). http://www.usaid.gov/locations/europe_eurasia/ dem_gov/ngoindex/2009/complete_document.pdf 498 Intervija ar Aivitu Putniu, Latvijas Universittes antropoloijas docenti, 13.06.2011. 499 VID dati, kas balstti uz biedrbu un nodibinjumu gada prskatiem. Informcija iegta no: Prskats par NVO sektoru Latvij, Baltijas Socilo zintu institts, 2011. gads, 66.-67. lpp. http://lsif.lv/files/pics/Atbalstitie_projekti/EEZ_Norv_fin_instr/BISS-NVO_sektors_BISS_27_04_final.pdf 500 Intervija ar Zintu Miezaini, biedrbas Risinjumu darbnca valdes prieksdtja, bijus Sabiedrisk labuma komisijas locekle (ldz 2011. gada martam), 10.11. 2011. 501 The 2009 NGO Sustainability Index for Central and Eastern Europe and Eurasia. USAID (2010). 138. lpp., http://www.usaid.gov/locations/europe_ eurasia/dem_gov/ngoindex/2009/complete_document.pdf 163

mie resursi ir pieticgi. Vismaz puse Latvijas NVO paaujas uz brvprtgo darbu,502 un situcija, kad tiek izmantots tikai brvprtgais darbs, dakrt tiek uzskatta par vjo punktu. Saska ar Rasmas Ppies teikto ir organizcijas, kuras oti veiksmgi izmanto brvprtgo darbu.503 Tomr brvprtgo piesaistana var bt oti sareta. Raugoties uz to pozitvi, profesionli juristi vai sabiedrisko attiecbu specilisti ir kuvui socili aktvi. Es domju, ka tpc ir kuvis vienkrk ar viiem vienoties par paldzbu kopg labuma vrd. da prakse kst aizvien izplattka.504 Ar to NVO skaits, kas algo vismaz vienu darbinieku, ir pakpeniski pieaudzis: no 1899 organizcijm 2005. gad ldz 2565 organizcijm 2009. gad. 2009. gad 27% NVO bija vismaz viens algots darbinieks.505 Tau mazkm NVO tdu administratvo prasbu izpilde k grmatvedbas uzskaite, izmantojot dubulto ierakstu, sagd grtbas tas ir btisks un nevajadzgs rslis. 2011. gada 21. jlij Valsts sekretru sanksm tika izsludinti grozjumi likum Par grmatvedbu, kas paredz atcelt o prasbu organizcijm, kuru apgrozjums neprsniedz 25 000 LVL gad.

12.1.3. neatkarba: reguljums

vrtjums: 100 / 100

Cik liel mr likumiskais ietvars aizsarg NVO pret patvagu iejaukanos to darb? Papildus Satversm iekautajiem noteikumiem Biedrbu un nodibinjumu likums paredz organizciju tiesbas veikt darbbu, kas nav pretrun ar likumu, it pai brvi izplatt informciju par savu darbbu, izveidot savus preses izdevumus un citus masu informcijas ldzekus, organizt sapulces, gjienus un piketus, k ar veikt citu publisko darbbu (10. panta pirm daa). Tomr saska ar Satversmes 116. pantu noteiktas personas tiesbas var ierobeot likum paredztajos gadjumos, lai aizsargtu citu cilvku tiesbas, demokrtisko valsts iekrtu, sabiedrbas drobu, labkljbu un tikumbu. Papildu ierobeojumi ir noteikti ar likum Par izmuma stvokli. Kopum juridiski ierobeojumi attiecb uz organizcijas ideoloiju vai darbbas veidu ir minimli. Piemram, organizcijas nosaukums un simbolika nedrkst bt pretrun ar normatvajiem aktiem un labiem tikumiem, piemram, taj nedrkst ietvert militra formjuma vai tdas organizcijas vai grupas nosaukumu vai simboliku, kas atzta par noziedzgu vai antikonstitucionlu, nosaukums un simbolika nedrkst radt pozitvu attieksmi pret vardarbbu (Biedrbu un nodibinjumu likuma 6. panta pirm daa). Biedrbai un nodibinjumam ir aizliegts apbruot savus biedrus vai citas personas, organizt tiem militras mcbas un veidot militariztas vienbas (Biedrbu un nodibinjumu likuma 11. pants). Normatvajos aktos nav iekauta prasba par valsts prstvbu NVO valds vai obligtu ldzdalbu NVO sanksms.

12.1.4. neatkarba: prakse

vrtjums: 75 / 100

Cik liel mr pilsonisk sabiedrba var pastvt un darboties bez patvagas iejaukans ts darb? Kopum pilsonisks sabiedrbas organizciju darbba netiek ierobeota un to neapdraud nelikumga valdbas iejaukans. ptjuma vajadzbm iegtie dati vismaz pdjos gados neatspoguo gadjumus, kad valsts amatpersonas btu iebiedjuas vai citdi aizskruas pilsonisks sabiedrbas dalbniekus. Dai politisks elites prstvji un plasazias ldzeki mdz kritizt NVO un izstrd sazvrestbas teorijas par organizcijm, kas strd ar pretkorupcijas jautjumiem un saem finansilu atbalstu no Dorda Sorosa.506 Tau retorika reti uzskatma par reliem valsts draudiem, kas vrsti
502 Prskats par NVO sektoru Latvij, Baltic Institute of Social Sciences, 2011. gads, 15. lpp.,http://lsif.lv/files/pics/Atbalstitie_projekti/EEZ_Norv_fin_ instr/BISS-NVO_sektors_BISS_27_04_final.pdf 503 Intervija ar Rasmu Ppii, 18.05.2011. 504 Turpat. 505 Prskats par NVO sektoru Latvij. Baltic Institute of Social Sciences, 2011. gads, 82. lpp.,http://lsif.lv/files/pics/Atbalstitie_projekti/EEZ_Norv_fin_ instr/BISS-NVO_sektors_BISS_27_04_final.pdf 506 Dreiblats, U. Kad Latvija ieraudzja Sorosisma btbu, Nra.lv, 2011. gada 8. augusts, http://zinas.nra.lv/latvija/53186-kad-latvija-ieraudzijasorosisma-butibu.htm 164

uz pilsonisks sabiedrbas organizciju ietekmes mazinanu. Uzskatmka iejaukans izpausme ir nepietiekama sadarbba pilsonisks sabiedrbas ldzdalbas aktivitts, piemram, informcijas neizpauana. Rasma Ppie skaidro: Laiku pa laikam informcija netiek sniegta tiem, kam potencili vartu bt pretjs viedoklis. Es zinu, ka Zemkopbas ministrijai ir domstarpbas ar NVO. Ir pankta vienoans ar Lauksaimnieku organizciju sadarbbas padomi, bet vienlaikus informcija netiek izpausta Latvijas Lauku forumam, jo ir zinms par viedoku atirbu. Ldzgas problmas pastv ar cits ministrijs, piemram, Izgltbas un zintnes ministrij.507 Ar Aivita Putnia min problmu ar pau atbalstu noteiktm organizcijm, piemram, attiecb uz imenes valsts politikas pamatnostdnm, kad atsevim NVO ir pieirta loma to stenoan, bet citas organizcijas ar atirgu nostju nav uzaicintas piedalties pat diskusijs par o dokumentu.508 Vl viens manipulcijas mehnisms ir valsts finansjuma pieirana; rels vai iedomts bails par atbalsta zauDakrt personas neizpau danu NVO var izlemt nepiedalties valsts iestu kritizasavu viedokli, lai viu n un prasbu izvirzan. Dakrt personas neizpau savu prstvts organizcijas viedokli, lai viu prstvts organizcijas nezaudtu valsts finansjumu.509 Rasma Ppie norda: Pirms vairkiem ganezaudtu valsts finansjumu diem es runju ar izgltbas organizcijm un jautju, kpc ts nedodas uz Izgltbas un zintnes ministriju un neizdara uz to lielku spiedienu. Viu atbilde bija: J, bet ms dam no viu rokas.510 Valsts uzmumu ziedojumi ir pai jutga valsts atbalsta forma. Piemram, uzmums Latvijas Valsts mei esot ziedojis naudu organizcijm, kuru prstvji ir saistti ar Zemkopbas ministriju prraugoo politisko partiju, savukrt ministrija uzrauga attiecg uzmuma darbu.511 Iespjamo manipulciju apjoms ir atkargs ar no atbalsta samjas organizcijas vadbas. Nozmgu dau valsts finansjuma NVO prrauga Sabiedrbas integrcijas fonds (SIF). Nav zinmi gadjumi, kad SIF finansjuma sadaljums ir bijis aizklts vai neobjektvs, tau SIF Padomes loceku vid esoais politiu skaits (no 18 locekiem 6 ir jbt nozaru ministriem, 5 Latvijas plnoanas reionu prstvjiem, no kuriem lielk daa ir vietja lmea politii (Sabiedrbas integrcijas fonda likuma 9. panta pirm daa) var radt risku par politisko partiju ietekmi. Uzbrukumi pilsonisks sabiedrbas prstvjiem ir reti, lai gan, piemram, seksulo minoritu tiesbu aizstvji ir bijui verblu un fizisku draudu un uzbrukumu upuri. Par iem prkpumiem ir uzskti minimli nepiecieamie tiesiskie procesi, tau vismaz attiecb uz homofobiskiem uzbrukumiem valsts cenas saglabt neitrlu pozciju un izirt abas puses, nevis risint konfliktu.512 Kopum valsts gandrz nekad neizmanto savas pilnvaras, lai vjintu pilsonisks sabiedrbas organizciju ietekmi, tomr ir sastopami citi, netieki manipulcijas veidi, piemram, dau NVO paauans uz valsts atbalstu padara ts vieglk ievainojamas un kontroljamas.

12.2. Prvaldba 12.2.1. atkltba: prakse

Vai pilsonisks sabiedrbas organizciju darbba ir atklta?

vrtjums: 75 / 100

Biedrbm un nodibinjumiem ir jsagatavo gada prskati un jiesniedz tie VID (Biedrbu un nodibinjumu likums, 52. pants). Uzmumu reistrs nodroina saemto dokumentu publisku pie507 Intervija ar Rasmu Ppii, 18.05.2011. 508 Turpat. 509 Intervija ar Aivitu Putniu, 13.06.2011. 510 Intervija ar Rasmu Ppii, 18.05.2011. 511 Raidjums: Latvijas Valsts mei ziedo ZZS deputta biedrbai, Delfi.lv, 2011. gada 9. janvris, http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijumslatvijas-valsts-mezi-ziedo-zzs-deputata-biedribai.d?id=36152662 512 Intervija ar Aivitu Putniu, 13.06.2011. 165

ejambu (MK 03.10.2006. noteikumi Nr. 808 Noteikumi par biedrbu, nodibinjumu un arodbiedrbu gada prskatiem, 61.1 pants). Gada prskatam jsniedz skaidrs priekstats par organizcijas ldzekiem, to avotiem un finansilo stvokli prskata gada pdj dien, k ar par ts saimnieciskajiem darjumiem, iemumiem un izdevumiem prskata gad (MK 03.10.2006. noteikumi Nr. 808 Noteikumi par biedrbu, nodibinjumu un arodbiedrbu gada prskatiem, 4. pants). NVO ne vienmr ievro normatvajos aktos noteikts prasbas lai gan situcija uzlabojas, ne visas organizcijas iesniedz gada prskatus (obrd to dara 90% NVO).513 Daas NVO public gada prskatus to tmeka vietns. Tau informcijas apjoms, ko organizcijas sniedz brvprtgi, atiras no gandrz neesoas informcijas dau organizciju tmeka vietns ldz visaptveroai informcijai cits organizcijs.514 Aivita Putnia apgalvo: Vismaz vardarbbas novranas un veselbas jom strdjos nevalstisks organizcijas savs tmeka vietns nodroina pietiekamu atkltbu. Organizciju, kas prstv un aizstv sabiedrisks intereses, ziojumi parasti ir viegli pieejami.515 Izemot valsts noteikto minimlo atkltbu, kas jievro vism organizcijm, NVO darbbas atkltba btiski atiras. Pilsonisks sabiedrbas organizcijas, kas nodarbojas ar sabiedrbas intereu prstvbu, parasti sniedz vairk informcijas. Sabiedrisk labuma organizcijas ir viengs, kuru gada prskatus VID public tiesaist.516

12.2.2. atbildba: prakse

vrtjums: 75 / 100

Cik atbildga ir pilsonisks sabiedrbas organizciju rcba pret to prstvtajm sabiedrbas grupm? Organizcijas valdes un biedru loma uzraudzbas nodroinan dadu organizciju starp atiras. Das organizcijs padomes nozme netiek pietiekami izprasta un novrtta: Pat oti liels organizcijs gads, ka uzraudzbas padomes loceki nav izlasjui organizcijas stattus. [..] Savulaik tika uzskatts, ka bt par uzraudzbas padomes locekli ir pagodinjums.517 Tau o nevajadztu uztvert k dominjoo viedokli. Biei organizcijas nelielais izmrs un algotu darbinieku trkums izpludina robeas starp organizcijas ietvaros pastvoajm institcijm. Izemot liels organizcijas, biei padomes un valdes funkcijas tiek apvienotas, lai nodrointu, ka organizcija vispr darbojas. T k resursi ir ierobeoti, darbs netiek apmaksts un organizcijs nav izteiktas hierarhijas. Gan ts vadtjs, gan viam pakautie veic vienu un to pau darbu. Tas drzk ir kopdarbs, kas ir pretji rokasgrmats noteiktajm klasiskajm shmm.518 Dakrt stratisku apsvrumu d padoms tiek iesaisttas rpus organizcijas esoas personas. Kad ms [Latvijas Pilsonisk alianse] izlmm attstt sadarbbu ar Saeimu, msu stratija bija izvlties padom iekaut [Saeimas deputtu]. [..] Via pieredze bija oti noderga msu sadarbbai ar parlamentu.519 Lai veicintu sapratni un attiecbas starp organizciju un uzmjdarbbas vidi, Providus padomes sastv ir divi uzmji. K pas sabiedrisk labuma organizciju atbildguma mehnisms kalpo prasba katru gadu VID iesniegt ziojumu par to aktivittm. Sabiedrisk labuma komisija izskata darbbas prskatu, gada prskatu, k ar datus par nodoku samaksu un izvrt organizcijas darbbas atbilstbu sabiedrisk labuma darbbas btbai (Sabiedrisk labuma organizciju likums, 13. panta 1. un 3. daa). Kopum organizciju atbildbu mazina neformlie pilsonisks sabiedrbas organizciju
513 514 515 516 517 518 519 166 Intervija ar Rasmu Ppii, 18.05.2011. Turpat. Intervija ar Aivitu Putniu, 13.06.2011. SLO reistrs, http://www.fm.gov.lv/?lat/sabiedriska_labuma_statuss/sloregistrs Intervija ar Rasmu Ppii, 18.05.2011. Intervija ar Aivitu Putniu, 13.06.2011. Intervija ar Rasmu Ppii, 18.05.2011.

darbbas principi un to ierobeotie resursi. Tau sabiedrisk labuma organizciju un resursiem bagtku organizciju atbildba to prstvto sabiedrbas grupu priek praks ir pietiekama.

12.2.3. godgums: prakse

Cik liel mr pilsonisks sabiedrbas organizciju darbba ir godprtga?

vrtjums: 75 / 100

Latvij nav izveidots vienots nevalstisk sektora tikas kodekss, tau atsevim organizcijm tds ir. Piemram, Latvijas Pilsoniskajai aliansei ir tikas kodekss, kura centr ir piekljbas kultra, kas aptver tdus principus k verbl un neverbl komunikcija, piekljga uzvedba oficilas tikans laik un runjot pa telefonu.520 eLPA izstrdti ar pai noteikumi padomes locekiem, piemram, noteikums par intereu konfliktu liedz tiem piedalties lmuma pieeman par savu atalgojumu.521 Nav pieejami sistemtiski dati par pilsonisks sabiedrbas organizciju tikas praksi, tau ir piemri diskusijm par tiku un profesionlu rcbu. Ts ir saisttas ar intereu aizstvbas organizciju izmantoto pieeju un stratijm un skar iespjamos kompromisus un iziranos, kas rodas saskarsm ar politiiem, piemram, sievieu/dzimumu vienldzbas organizcijas ir diskutjuas par to, vai ir pieemami sadarboties ar naidgi noskaotu politisko partiju jautjum par soda ievieanu seksulo pakalpojumu pircjiem.522 Vl viens piemrs ir Centrs Dardedze (organizcija brnu aizsardzbai no vardarbbas) un ts Goda Padome, kur tiek diskutts par organizcijas darbbas virzieniem un stratijm.523 Rasma Ppie min uz profesionlu darbbu vrstas organizcijs, kurs tiek izmantotas vadbas sistmas: Es zinu, ka dam organizcijm, piemram, Papardes ziedam, ir pieirts ISO 9001 sertifikts. Mums [Latvijas Pilsoniskajai aliansei] ar ir vadbas sistma, bet ms to neesam reistrjui. Es domju, ka organizcijs, kas ir kuvuas profesionlkas, pastv sava veida iekj kvalittes vadbas sistma.524 das vadbas sistmas esamba var tikt uzskatta par disciplinjou faktoru, kas nodroina organizcijas godgumu. To, ka ar pilsonisks sabiedrbas organizcijm saistti korupcijas gadjumi un citi ar organizciju godaprtu saistti skandli nav zinmi, var uzskatt par netieu pierdjumu samr augstajam nevalstisk sektora godguma lmenim, tomr vienlaicgi plaku datu trkums nozm to, ka jebkda veida secinjumi juztver piesardzgi. Negatvi vrtjams fakts, ka nesen veikt aptauja parda to personu skaits, kuri uzticas biedrbm un nodibinjumiem, ir mazks nek to personu skaits, kuri tm neuzticas.525 Tau dai attieksmei trkst skaidra pamatojuma, tpc ts nevar tiei saistt ar uzskatu par godaprta trkumu.

12.3. lOma 12.3.1. valdbas atbildbas veicinana

vrtjums: 75 / 100

Cik aktva un efektva ir pilsonisk sabiedrbas rcba valdbas atbildbas veicinan? Latvij darbojas divas pilsonisks sabiedrbas organizcijas, kuru darbba ir vrsta uz pretkorupcijas jautjumu risinanu, biedrba Sabiedrba par atkltbu Delna un Sabiedrisks politikas centrs Providus.526 m organizcijm ir ilgstoa pieredze tdu aktivitu organizan, kas skar partiju un kampau finansjuma reguljumu un izdevumu uzraudzbu, KNAB
520 Biedrbas Latvijas Pilsonisk alianse tikas kodekss. 521 Padomes loceku darba un izdevumu samaksa, pieemts 2006. gada 1. novembr. 522 Intervija ar Aivitu Putniu, 13.06.2011. 523 Turpat. 524 Intervija ar Rasmu Ppii, 18.05.2011. 525 Sabiedrbas viedoklis par NVO sektoru Latvij, Latvijas Fakti. 2011. gada marts, 24. lpp. http://lsif.lv/files/pics/petijumi_2011/Zinojums_ lv_27.04.2011_s-ed.pdf 526 Nations in Transit 2010. Freedom House (2010). 320. lpp. 167

darbbu un to reguljoos normatvos aktus, pretkorupcijas un tiesu sistmas amatpersonu iecelanas procesu u.c. Papildus darbbm, kas tiei vrstas uz cu pret korupciju, NVO steno ar citus paskumus valdbas atbildbas veicinanai. Piemram, t saukt valdbas un NVO memoranda padome regulri tiekas un diskut par dadiem politikas jautjumiem (plak skatt 2. nodau Izpildvara, 2.2.3. un 2.2.4. Atbildba). Neskatoties uz to, ka pretkorupcijas jautjumi nav padomes prioritte, lai ar netiei, tai ir btiska loma o jautjumu atspoguoan, piemram, 2011. gad pc padomes iniciatvas tika uzskts sabiedrbas ldzdalbas izvrtjums ministrijs.527 Pilsonisks sabiedrbas organizciju prstvji piedals ar ES struktrfondu uzraudzbas komitej.528 Kopum pilsonisks sabiedrbas iesaistans pretkorupcijas paskumos ir epizodiska. Viedoklis par pilsonisks sabiedrbas iespjm ietekmt cu pret korupciju ir samr pesimistisks. Saska ar 2011. gada mart un aprl Viedoklis par pilsonisks sabiedrbas veikts 284 NVO pavrtjuma aptaujas rezuliespjm ietekmt cu pret ttiem organizcijas netic, ka spj veicint izkorupciju ir samr pesimistisks maias korupcijas mazinan 5 punktu skal, kur 1 apzm nemaz nevar ietekmt, 49% izvljs atbildi 1 un 22% izvljs atbildi 2. Tikai 7% izvljs atbildi 5, kas apzm spju attiecgo jomu ietekmt oti liel mr.529 Vienlaikus pdjo piecu gadu laik ir vrojams neformls pilsonisks sabiedrbas daas aktivittes pieaugums, izrdot attieksmi pret korupciju. 2007. gada novembr aptuveni 7500 cilvku pulcjs protesta akcij, kuras norisi papildus citiem notikumiem veicinja ar valdbas centieni no amata atcelt KNAB vadtju Alekseju Loskutovu.530 2011. gada jnij mti pret t sauktajiem oligarhiem (plai lietots trs ietekmgu Latvijas politiu un biznesa magntu apzmjums) pulcjs aptuveni 5000 personas; viens no pamudinjumiem paskuma rkoanai bija Valsts prezidenta Valda Zatlera rkojums par oligarhu ietekmts Saeimas atlaianas ierosinanu.531 o aktivitu organizan un noris pai aktvas bijuas atsevias pilsonisks sabiedrbas neorganizts grupas. Ldz 2011. gada augusta beigm pilsonisks sabiedrbas aktivitte mazinjs, savukrt ar lielku eneriju ska darboties politisks partijas.

12.3.2. Politikas reformu veicinana

vrtjums: 50 / 100

Cik liel mr pilsonisk sabiedrba ir iesaistta pretkorupcijas politikas reformu veicinan? Delna un Providus ir bijuas viengs organizcijas, kas pastvgi piedaljus pretkorupcijas politikas reformu proces, ts ir organizjuas dadas aktivittes, kas tiei vrstas uz korupcijas mazinanu valsts lmen. Providus pai sekmgi piedaljies partiju finansanas un priekvlanu kampau reguljuma reformu veicinan. Piemram, 2007. gad Providus ptja jautjumu par valsts finansjumu politiskajm partijm. Ptjuma rezultti tika izmantoti Saeim un KNAB vadtaj starpinstitciju darba grup politisko partiju finansanas noteikumu vrtanai.532 Vismaz daji emot vr ptjuma rekomendcijas, tika pieemti grozjumi likum, kas paredz valsts finansjuma pieiranu politiskajm
527 Uzaicinm nevalstisks organizcijas 29. jnija Memoranda padomes sd iesaistties Zemkopbas ministrijas ldzdalbas prakses izvrtan!, Valsts kanceleja, http://www.mk.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/sabiedribas-lidzdalibas-jaunumi/020611-vk/ 528 Uzraudzbas komiteja, http://www.esfondi.lv/page.php?id=490 529 Prskats par NVO sektoru Latvij, Baltic Institute of Social Sciences, 2011. gads, 42. lpp. http://lsif.lv/files/pics/Atbalstitie_projekti/EEZ_Norv_fin_ instr/BISS-NVO_sektors_BISS_27_04_final.pdf 530 Ar kopgu aicinjumu atbildt par Latvijas nkotni beidzas tautas sapulce, delfi.lv, 2007. gada 3. novembris, http://www.delfi.lv/news/national/ politics/ar-kopigu-aicinajumu-atbildet-par-latvijas-nakotni-beidzas-tautas-sapulce-papildinats.d?id=19405488 531 Oligarhu kapusvtkos pateicas Lembergam, lem un leseram par mcbu, delfi.lv, 2011. gada 8. jnijs, http://www.delfi.lv/news/ referendums-2011/referendums/oligarhu-kapusvetkos-pateicas-lembergam-skelem-un-sleseram-par-macibu-plkst2005.d?id=38982183 532 2007. gada darbbas prskats un nkam darbbas gada darbbas plns, Providus, http://www.fm.gov.lv/sls/atskaites/2007_717.pdf 168

partijm. Providus rakstiskais viedoklis533 bija viens no faktoriem, kas ietekmja Saeimas lmumu par priekvlanu kampaas izdevumu griestu samazinanu pirms 2011. gada Saeimas rkrtas vlanm.534 Viens no daudziem piemriem par Delnas iesaistanos politikas reformu veicinan ir organizcijas iestans gan 2009.535, gan 2011. gad536 par atklta konkursa norisi KNAB prieknieka atlas. Delna ar rosinja atjaunot iepriek pastvjuo praksi nevalstiskajm pretkorupcijas jomas organizcijm novrot konkursa komisijas darbu. Ar citas organizcijas dakrt stenojuas aktivittes, kas tiei vai netiei sekmjuas cu pret korupciju. Viena no tdm organizcijm ir Vlanu reformu biedrba, kas 2007. gad ierosinja aizliegt vienai personai Saeimas vlans kandidt vairkos vlanu apgabalos vienlaicgi, tdjdi ierobePilsonisks sabiedrbas organizciju ojot manipulcijas iespjas. is ierosinjums veiksme pretkorupcijas politikas reformu 537 tika apstiprints Saeim 2009. gad. veicinan ir bijusi mainga ar Kop Latvijas iestans ES ir bijui acmredzamu augupeju un kritumiem vairki posmi, kad valdba un parlamenta vairkums ilgstoi noraidjis pilsonisks sabiedrbas aicinjumus stiprint korupcijas normatvo reguljumu. Td var apgalvot, ka pilsonisks sabiedrbas organizciju veiksme pretkorupcijas politikas reformu veicinan ir bijusi mainga ar acmredzamu augupeju un kritumiem.

12.4. rekOmendcijas
Jpieem grozjumi likum Par grmatvedbu, atceot prasbu veikt grmatvedbas uzskaiti dubult ieraksta sistm organizcijm, kuru apgrozjuma apjoms ir zemks par noteiktu lmeni. Valst jizveido finansanas programma pilsonisks sabiedrbas organizciju atbalstam, lai nodrointu ldzfinansjumu gadjumos, kad s organizcijas piesaks starptautisko donoru atbalstam. Valdbai ir jbalsta savi lmumi par finansjuma pieiranu vai atteikanu kdai organizcijai uz skaidri noteiktiem un atkltiem kritrijiem, lai mazintu manipulcijas risku pret politiski nertm organizcijm. Jprskata un, iespjams, jsamazina politiu prstvniecba SIF padom. Jizveido vienota un taisnga valsts uzmumu ziedojumu krtba pilsonisks sabiedrbas organizcijm. Ir japsver finansjuma prdale ar SIF vai citas centraliztas institcijas starpniecbu. Pilsonisks sabiedrbas organizcijm ir japsver vienota brvprtgi izmantojama tikas kodeksa un atkltbas standartu izstrde un stenoana. tikas kodeksa esamba NVO vartu bt prieknoteikums finansila atbalsta saemanai no valsts.

533 Kaoka, I. Par priekvlanu aitciju rkrtas vlans, Providus, 2011. gada 17. jnijs, http://www.providus.lv/public/27516.html 534 Uz pusi samazina triu griestus pirms Saeimas rkrtas vlanm; lielku cirpienu noraida, delfi.lv, 2011. gada 16. jnijs, http:// www.delfi.lv/news/referendums-2011/referendums/uz-pusi-samazina-terinu-griestus-pirms-saeimas-arkartas-velesanam-lielaku-cirpienunoraida.d?id=39125709 535 Iepriekj gada darbbas prskats un turpmks darbbas plns, Delna. 2010. gada 31. marts, 2.-3. lpp., http://www.fm.gov.lv/sls/ atskaites/2009_483.pdf 536 Petermanis, K. Vstule V.Dombrovskim par KNAB prieknieka atlases procesa pilnveidoanu, Delna, 2011. gada 29. jnijs, http://delna.lv/raksti/ vestule-v-dombrovskim-par-knab-prieksnieka-atlases-procesa-pilnveidosanu/ 537 Vlanu reformu biedrba, http://www.velref.lv/en/page/198/196 169

13. uzmjdarbbas vide

Kopum Latvij spk esoais normatvais reguljums ir uzmjdarbbai labvlgs, lai gan regulri tiek saemtas sdzbas par administratvajiem riem. Visu valsts iestu izdotie administratvie akti ir prsdzami, tomr jrins, ka lietas izskatana ties parasti ir samr ilgstoa. Neskatoties uz to, ka normatvajos aktos ietverts uzmjdarbbas atkltbas prasbas ir pietiekamas, liela daa Latvijas uzmju darbojas nedaudz noslgti. Korupcija drzk izpauas k slepenas vienoans uzmju un korumptu valsts amatpersonu starp, nevis k izspieana (lai gan ir zinmi gadjumi, kad tiek pieprasti kukui). Kaut gan uzmju un asociciju aktivitte pretkorupcijas politikas veicinan un ievroan nav izteikta, ir vrojama pakpeniska situcijas uzlaboans un ldzdalbas pieaugums. Jatzm, ka joprojm nevar runt par kopju uzmju un pilsonisks sabiedrbas iniciatvu.

uzmjdarbbas vide
kapacitte 81 / 100 Prvaldba 67 / 100 loma 38 / 100

kopjais plra vrtjums: 62 / 100 rdtjs reguljums Prakse resursi 75 75 neatkarba 100 75 atkltba 75 50 atbildba 100 50 godgums 75 50 iesaistans pretkorupcijas politikas veidoan un ieviean 50 Pilsonisks sabiedrbas atbalsts un ldzdalba 25

struktra un organizcija
Latvij ir funkcionjoa tirgus ekonomika, td valst nozmga ir privto uzmumu loma. Lielko dau Latvijas iekzemes kopprodukta (IKP) veido pakalpojumi (2010. gad aptuveni 74,4%), rpniecba veido 21,7%, bet lauksaimniecba 4,0% no IKP.538 nu ekonomikas daa kopj ekonomik tiek vrtta dadi, un saska ar Pasaules Bankas vrtjumu nu ekonomikas apjoms Latvij sasniedz 42% no IKP.539 Visbiek sastopam uzmjdarbbas forma valst ir sabiedrba ar ierobeotu atbildbu (SIA) (2011. gada 6. jlij reistrtas 112 811 SIA). Otra populrk uzmjdarbbas forma ir individulie komersanti (13 510), bet tre akciju sabiedrbas (917).540
538 Latvia. The World Factbook. Central Intelligence Agency. As of 7 September 2011, https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/lg.html 539 Latvia County Assessment. Transition Report 2010: Recovery and Reform. European Bank for Reconstruction and Development (2010), http:// www.ebrd.com/pages/research/publications/flagships/transition/latvia.shtml 540 Komercreistr reistrto komersantu un to filiu sadaljums pa uzmjdarbbas formm, Lursoft statistika, http://www.lursoft.lv/lursoftstatistika/Komercregistra-registreto-komersantu-un-to-filialu-sadalijums-pa-uznemejdarbibas-formam&id=197 170

13.1 kaPacitte 13.1.1. resursi: reguljums

vrtjums: 75 / 100

Vai normatvie akti nodroina uzmumu veidoanai un darbbai labvlgu vidi? Kopum valst spk esoais normatvais reguljums ir uzmjdarbbai labvlgs. 2011. gad Latvija uzmjdarbbas veikanas iespju vrtjum ierindojs 24. viet no 183 valstm.541 Uzmjdarbbas uzskana ir novrtta zemk (53. vieta), jo, lai Latvij uzsktu uzmjdarbbu nepiecieams veikt piecas dadas darbbas, kuru izpilde aizem 16 dienas.542 Makstnespjas pieteikanai Latvij 2009. gad tika ieviesta jauna rpustiesas procedra543. Pasaules Bankas 2011. gada ziojum Doing Business Latvija ir minta to valstu vid, kas ir paveikuas visvairk, lai uzlabotu uzmjdarbbas prtraukanas procesu, tomr rdtja novrtjums joprojm ir zemks (80. vieta) nek uzmjdarbbas uzskanas novrtjums.544 Novrtjums par komercstrdu iziranu ir augsts (14. vieta) ar 27 procedrm, kuru veikanai nepiecieamas 309 dienas.545 Saska ar intervto ekspertu teikto uzmjdarbbas veikanu joprojm apgrtina vairki administratvie ri. Rgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadtjs Mortens Hansens norda, ka viens no tiem ir daudzo atskaiu KNAB ir atzinis, ka administratvie ri, sagatavoana un iesniegana Valsts iemumu dienestam. Pat nelieliem uzmumiem daudzs kontroles un amatpersonu prk uzdevuma izpildei nepiecieams algot liel piesardzba, piemrojot sodus, ir profesionlu grmatvedi.546 Latvijas Darba paaugstinjusi korupcijas risku devju konfedercijas Korporatvs socils atbildbas un komunikciju eksperte Agnese Alksne uzsver valsts kontroles prmrbu: [Piemram,] kad ms skatjm valsts budetu, lai saprastu, no k iespjams atteikties, ms atkljm, ka dens kvalitti skols prbauda trs dadas institcijas.547 Ar KNAB ir atzinis, ka administratvie ri, daudzs kontroles un amatpersonu prk liel piesardzba, piemrojot sodus, ir paaugstinjusi korupcijas risku. Piemram, lai Rg uz diviem mneiem izvietotu reklmas stendu par telpu ri, nepiecieams astou amatpersonu saskaojums.548 Acmredzot, da situcija mudina apiet noteiktas prasbas, piedvjot kukuli, pai laik, kad uzmji ir nonkui ekonomisks grtbs. Jatzm, ka uzmjdarbbas vides reguljum ir nepiecieami uzlabojumi.

13.1.2. resursi: prakse

Cik liel mr uzmumi var tikt veidoti un darboties efektvi?

vrtjums: 75 / 100

Valsts iestdes parasti stigri ievro normatvajos aktos noteikto krtbu. Saska ar Agneses Alksnes teikto: obrd uzmumu var reistrt piecu dienu laik, minimlais nepiecieamais laiks ir divas
541 Doing Business 2011. The World Bank and the International Finance Corporation (2010). 4. lpp., http://www.doingbusiness.org/~/media/FPDKM/ Doing%20Business/Documents/Annual-Reports/English/DB11-FullReport.pdf 542 Doing Business 2011. The World Bank and the International Finance Corporation (2010). 175. lpp., http://www.doingbusiness.org/~/media/ FPDKM/Doing%20Business/Documents/Annual-Reports/English/DB11-FullReport.pdf 543 Doing Business 2011. The World Bank and the International Finance Corporation (2010). 77. lpp., http://www.doingbusiness.org/~/media/FPDKM/ Doing%20Business/Documents/Annual-Reports/English/DB11-FullReport.pdf 544 Doing Business 2011. The World Bank and the International Finance Corporation (2010). 175. lpp.,http://www.doingbusiness.org/~/media/ FPDKM/Doing%20Business/Documents/Annual-Reports/English/DB11-FullReport.pdf 545 Doing Business 2011. The World Bank and the International Finance Corporation (2010). 175. lpp., http://www.doingbusiness.org/~/media/ FPDKM/Doing%20Business/Documents/Annual-Reports/English/DB11-FullReport.pdf 546 Intervija ar Mortenu Hansenu, Rgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadtju, BICEPS asocito ptnieku, 11.05.2011. 547 Intervija ar Agnesi Alksni, Latvijas Darba devju konfedercijas Korporatvs socils atbildbas un komunikciju eksperti, 16.05.2011. 548 Koncepcija par korupcijas risku samazinanu valsts prvaldes iestds un pavaldbs (Framework Paper for the Reduction of Corruption Risks in the Institutions of State Administration and Local Governments). Korupcijas novranas un apkaroanas birojs (2010). 21.-24.lpp., http://www.knab.lv/uploads/free/koncepcijas/koncepcija_korupcijas_risku_samazinasana.pdf 171

dienas.549 Mortens Hansens apstiprina, ka ir atirbas taj, cik viegli/sareti ir uzskt un prtraukt uzmjdarbbu (mints sada 13.1.1. Resursi: reguljums). 550 Pamat iebildumus rada nevis pats reguljums, bet valsts iestu pieeja normatvu izmantoan. Agnese Alksne norda uz praktiskm grtbm uzmumu un valsts iestu sadarbb. Pat mikrouzmumam ir jalgo grmatvedis darbam ar elektroPat mikrouzmumam ir jalgo nisko deklarans sistmu, lai gan tai btu jbt lieto551 grmatvedis darbam ar elektronisko tjam draudzgai. Problmu rada ar tas, ka vl daas valsts iestdes, kas deklarans sistmu, lai gan tai Uzmumu reistrs un komersantiem, nav tiesgas sniedz pakalpojumus btu jbt lietotjam draudzgai sniegt konsultcijas. Turklt dareiz jautjumu uzdoana var tikai veicint stingrku kontroli: Ja tu aizej un uzdod daus jautjumus Valsts iemumu dienest, tu zini, ka nkamned tev bs audits. Visi uzmumi to zina. Tpc tie jautjumus neuzdod.552 Visi valsts iestu izdotie administratvie akti var tikt apstrdti augstkstvo iestd un/vai prsdzti administratvaj ties. Tomr jrins, ka lietas izskatana ties parasti ir samr ilgstoa.

13.1.3. neatkarba: reguljums

vrtjums: 100 / 100

Vai normatvais reguljums nodroina aizsardzbu pret patvagu iejaukanos uzmumu darbb? Sabiedrb dakrt izskan iebildumi par valsts iestu un ierdu prmrgo visatautbu, nekompetenci un klaju nodoku makstju intereu ignoranu.553 Tau ie iebildumi nav pietiekami konkrti, lai noteiktu, vai problma slpjas normatvo aktu formuljum vai to nepareiz ieviean. Administratv procesa likums paredz krtbu, kd prsdzami lmumi (76. pants, 91. pants un citi). Mintie likuma panti nosaka galvenos mehnismus, k uzmumi (un citas personas un organizcijas) var apstrdt vai prsdzt administratvo aktu par uzmuma reistrciju, licences pieiranu un citiem valsts amatpersonu pieemtajiem lmumiem. Ja valsts iestde ir piemusi pretlikumgu lmumu, tdjdi radot zaudjumus kdai personai vai uzmumam, var tikt pieprasta kompenscija (Administratv procesa likuma 8. nodaa, Valsts prvaldes iestu nodarto zaudjumu atldzinanas likums). Ja ir radus aizdomas par amatpersonu noziedzgu rcbu, piemram, kukua pieprasanu, uzmums var izmantot jebkuram pilsonim doto iespju par to ziot, piemram, vroties KNAB. Kopum Latvij spk esoie normatvie akti paredz standarta aizsardzbas mehnismus pret patvagu iejaukanos uzmumu darbb.

13.1.4. neatkarba: prakse

vrtjums: 75 / 100

Cik liel mr uzmjdarbbas vide ir brva no nelikumgas iejaukans uzmumu darbb? Nav pieejami aktuli kvantitatvie dati par valsts amatpersonu veiktu aunprtgu dienesta stvoka izmantoanu vai citiem korupcijas veidiem. 2007. gada aptauj 13,8% respondentu, kuri veikui nepiecieams darbbas ataujas vai licences saemanai (uzmjdarbba, bvniecbai, dzvoku rekonstrukcijai u.tml.), nordja, ka viiem bija jveic neoficili maksjumi par summu, kas prsniedz 5 LVL. Tas bija biek nek saskarsm ar muitu, bet retk nek saskarsm ar Ceu policiju.554
549 Intervija ar Agnesi Alksni, 16.05.2011. 550 Intervija ar Mortenu Hansenu, 11.05.2011. 551 Intervija ar Agnesi Alksni, 16.05.2011. 552 Intervija ar Agnesi Alksni, 16.05.2011. 553 Sauks pie atbildbas patvagus valsts ierdus, Nodoku makstju biedrba, 2009. gada 18. februris, http://nodoklumaksataji.wordpress.com/ tag/ierednu-patvala/ 554 Latvijas iedzvotju aptauja Attieksme pret korupciju Latvij, SKDS, 2007. gada novembris-decembris, 38. lpp., http://www.knab.lv/uploads/ free/aptaujas/aptauja_2007_pieredze.pdf 172

Lai gan licenu un atauju samji nav tikai uzmji, ie dati norda uz to, ka neoficili maksjumi no uzmumiem vismaz das joms tiek sagaidti. Vairkas kriminllietas sniedz ieskatu kukuoan starp uzmjiem un amatpersonm. Piemram, Rgas apgabaltiesas 2011. gada mart izskattaj liet tika aplkoti vairki kukuu pieprasanas un pieemanas gadjumi saistb ar noteiktu bvniecbas projektu apstiprinanu. aj liet Korupcija drzk izpauas bija iesaistti trs bijuie Rgas domes Pilstas attstk slepena vienoans starp bas departamenta darbinieki.555 Ievrojama korupuzmjiem un korumptm valsts cijas lieta tika izskatta saistb ar Brnu klnisks universittes slimncas veikto publisko iepirkumu, amatpersonm, nevis k izspieana kur iesaistti slimncas valdes loceki.556 Korupcija drzk izpauas k slepena vienoans starp uzmjiem un korumptm valsts amatpersonm, nevis k izspieana (lai gan ir labi zinmi kukuu pieprasanas gadjumi, piemram, no Finanu policijas darbinieku puses). Uzmjdarbbas vid biei tiek kritizts Valsts iemumu dienesta darbs (VID). Lielk daa o prmetumu gan nav saistti ar iestdes darbinieku aunprtgu pilnvaru izmantoanu vai kukuemanu, bet gan saretajm procedrm un ierdu pieeju darbam. Agnese Alksne min vairkas problmas, piemram, VID nepietiekamo vlmi vienoties ar uzmumiem, kam ir grtbas ar savlaicgu maksjumu veikanu un PVN atmaksu.557 Administratvo tiesu sistma, kas ir galven institcija valsts prvaldes veikto prkpumu prsdzbas proces, ir bdgi slavena ar ts prslodzi un kavtu lietu izskatanu. Lietu izskatanas ilgums (plak skatt 3. nodaas Tiesu vara sadau 3.3. Loma) uzmjiem nozm absolti nepraktisku prsdzbas procesu.

Prvaldba 13.2.1. atkltba: reguljums

Vai normatvais reguljums nodroina uzmjdarbbas atkltbu?

vrtjums: 75 / 100

Visiem uzmumiem ir jsagatavo un jiesniedz gada prskats, kuru veido finanu prskats un vadbas ziojums. Finanu prskat iekauj bilanci, peas vai zaudjumu aprinu, naudas plsmas prskatu, pau kapitla izmaiu prskatu un pielikumu (Likums Par uzmumu gada prskatiem: Likum lietotie termini). Vadbas ziojum sniedz skaidru informciju par sabiedrbas attstbu, darbbas finansilajiem rezulttiem un finansilo stvokli, k ar informciju par btiskiem riskiem un neskaidriem apstkiem, k ar nozmgkajiem nefinanu rdtjiem utt. (Likums Par uzmumu gada prskatiem, 55. pants). Ja uzmuma rdtji bilances datum prsniedz vismaz divus no trim kritrijiem (bilances kopsumma 250 tkstoi latu, neto apgrozjums 500 tkstoi latu un vidjais darbinieku skaits prskata gad 25), t sagatavoto gada prskatu prbauda zvrints revidents (Likums Par uzmumu gada prskatiem, 62. panta pirm daa un 54. panta otr daa). Uzmumu reistrs nodroina gada prskatu un zvrintu revidentu atzinumu publisku pieejambu (Likums Par uzmumu gada prskatiem, 66. panta ceturt daa). Gada prskatu likums, MK 21.06.2011. noteikumi Nr. 488 Gada prskata likuma piemroanas
555 tramam un Strancim piesprie bargus cietumsodus, Kasjauns.lv, 2011. gada 11. marts, http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/42260/stramam-unstrancim-piespriez-bargus-cietumsodus 556 Raidjums: atbrvoti BKUS skandl iesaisttie uzmji, Delfi.lv, 2010. gada 21. februris, http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijumsatbrivoti-bkus-skandala-iesaistitie-uznemeji.d?id=30089809 Tiesai nodota Brnu slimncas amatpersonu lieta, Delfi.lv, 2011. gada 14. jlijs, http://www.delfi.lv/news/national/criminal/tiesai-nodota-bernu-slimnicas-amatpersonu-lieta.d?id=39401959 557 Intervija ar Agnesi Alksni, 16.05.2011. 173

noteikumi un citi normatvie akti nosaka Latvijas grmatvedbas standartu piemroanu; grmatvedbas standarti pieejami ar Finanu ministrijas mjas lap.558 Uzmumiem, kuru apgrozbas vrtspapri tiek kotti jebkuras dalbvalsts regult tirg, saska ar Eiropas Parlamenta un ES Padomes regulu Nr. 1606/2002 par starptautisko grmatvedbas standartu piemroanu ir jsagatavo konsolidti finanu prskati. 2011. gada jlij Saeima piema Komerclikuma grozjumus ar mri noteikt stingrkas prasbas kapitlsabiedrbu un personlsabiedrbu patieso labuma guvju identificanai. Grozjumu nolks bija pankt lielku tdu uzmumu atkltbu, kuru mtes uzmumi ir reistrti rzonas teritorijs (t.s. oforos). Saska ar likumu s informcijas pieejamba jnodroina tikai tiesbaizsardzbas iestdm un kontroles iestdes nodoku administranas, publisk iepirkuma vai ar publisks un privts partnerbas jom, nevis plakai sabiedrbai (Komerclikums, 17.1. pants). Tas nesekm lielku uzmjdarbbas vides atkltbu. emot vr, ka mintie grozjumi ir pieemti pavisam nesen, obrd vl ir grti izdart secinjumus par to ievieanas efektivitti. Kopum uzmjdarbbas atkltbas prasbas atbilst starptautiskajiem standartiem un Eiropas praksei. Neskatoties uz veiktajiem Komerclikuma grozjumiem, btiskkais trkums aizvien ir nepilngais reguljums uzmumu paties labuma guvju atklanai.

13.2.2. atkltba: prakse

Cik atklta ir uzmjdarbbas vide?

vrtjums: 50 / 100

Uzmumu panieku un amatpersonu vrdi, k ar gada prskati ir pieejami Uzmumu reistr559 pc pieprasjuma un, par augstku samaksu, ar Lursoft tiesaistes datubz.560 Tau ne vienmr ir iespjams uzzint uzmuma paties labuma guvjus, ja tie ir reistrti kd no t.s. oforiem jeb rzonas teritorijm (2011. gada jlij pieemto Komerclikuma grozjumu ietekme vl nav paredzama (skatt sadau 13.2.1. Atkltba: reguljums)). VID izlases krtb veic uzmumu nodoku auditu ar mri nodroint nodoku maksanu. Atsevii lielie Latvijas uzmumi sniedz informciju ar par stenotajm korporatvs socils atbildbas (KSA) un ilgtspjas iniciatvm. Informcija par KSA atrodama vairku lielu uzmumu tmeka vietns attiecgajs sadas. Tie ir gan uzNeskatoties uz normatvo aktu prasbu mumi, kas pievienojuies ANO Globl lguma ievroanu, uzmumi Latvij nereti kustbai (UN Global Compact) Cemex561 un darbojas samr noslgti Grindex562 , gan uzmumi, kas nav daa no konkrts iniciatvas vai ar kuru mtes uzmumi iesaistjuies kustb, piemram, valsts elektroapgdes uzmums Latvenergo563, Swedbank564 un Latvija Statoil565. Tomr pretkorupcijas paskumi k nozmga KSA sastvdaa tiek minti reti; tpat uzmumi reti public informciju par to stenoto godprtgo politiku (dai izmumi ir raksturoti sada 13.2.5. Godgums: reguljums). Atirga ir ar pieeja tam, k uzmumi inform par KSA, atsevii ziojumi sniedz izsmeou informciju, bet dai satur tikai visprgas frzes. Ar uzmumi, kas ir ANO Globl lguma kustbas dalbnieki, sniedz formlu informciju par stenotajm KSA aktivittm, pai attiecb uz pretkorupcijas iniciatvm.
558 559 560 561 562 563 564 565 174 Latvijas grmatvedbas standarti, http://www.fm.gov.lv/?lat/gramatvedibas_politika/latvijas_gramatvedibas_standarti Informcijas pieprasana no Uzmumu reistra, http://www.ur.gov.lv/infopieprasisana.html Visu Latvij reistrto uzmumu datu bze Lursoft, http://www.lursoft.lv/uznemumu_datu_bazes.html Ilgtspja, http://www.cemex.lv/su/su_lp.asp Korporatv socil atbildba, http://www.grindeks.lv/lv/par-grindeks/korporativa-sociala-atbildiba Korporatv socil atbildba, http://www.latvenergo.lv/portal/page?_pageid=73,1326876&_dad=portal&_schema=PORTAL Sponsorana un korporatv socil atbildba, http://www.swedbank.lv/docs/sponsoresana.php Latvija Statoil korporatv socil atbildba, http://www.statoil.lv/lv/sociala_atbildiba/

Valstisk lmen par btisku iniciatvu atzstams 2010. gad Latvijas Darba devju konfedercijas un Latvijas Brvo arodbiedrbu savienbas izstrdtais Ilgtspjas indekss. 2010. gad Ilgtspjas indeksa vrtjum piedaljs 70 Latvijas uzmumi, bet 2011. gad 50. Vrtjums tiek balstts uz noteiktu kritriju kopumu, no kuriem daudzi ir saistti ar KSA.566 Lai gan uzmjdarbbas vides atkltba kopum tiek nodrointa, ieteicams plak informt par uzmumu stenotajm KSA aktivittm, pai par uzmumu noteiktajiem pretkorupcijas standartiem. K norda abi eksperti Mortens Hansens un Agnese Alksne, neskatoties uz normatvo aktu prasbu ievroanu, uzmumi Latvij nereti darbojas samr noslgti. Turklt, apzinoties lielo nu ekonomikas apjomu (42% no IKP567), kopjais atkltbas lmenis uzskatms par diezgan zemu.

13.2.3. atbildba: reguljums

vrtjums: 100 / 100

Vai normatvie akti nodroina uzmjdarbbas vides prraudzbu un atseviu uzmumu korporatvo prvaldbu? Latvij spk esoais reguljums kopum nodroina uzmjdarbbas vides uzraudzbu un privto uzmumu prvaldbu. Lielk daa uzmumu valst ir reistrti k sabiedrba ar ierobeotu atbildbu (SIA); individulie komersanti ir otra populrk uzmjdarbbas forma, bet akciju sabiedrbas tre. SIA prvaldes institcijas ir dalbnieku sapulce un valde, k ar padome, ja tda ir ievlta (Komerclikums, 209. pants). Tikai dalbnieku sapulces kompetenc ietilpst valdes un padomes loceku ievlana un atsaukana, k ar revidenta, sabiedrbas kontroliera un likvidatora ievlana un atsaukana. Dalbnieku sapulces kompetenc ietilpst ar lmuma pieemana par prasbas celanu pret valdes locekli, padomes locekli, dibintju vai dalbnieku (Komerclikums, 210. panta pirm daa). Likum paredztais valdes pienkums ziot padomei ir atbilstos. Lai izvairtos no intereu konflikta, valdei ir pienkums sniegt zias dalbnieku sapulcei par noslgtajiem darjumiem starp sabiedrbu un dalbnieku, padomes locekli vai valdes locekli (Komerclikums, 221. panta piekt daa). Divpakpju prvaldes sistma, kur ietilpst gan padome, gan valde, ir obligts nosacjums akciju sabiedrbm (Komerclikums, 266. pants). Padomei ir tiesbas jebkur laik pieprast no valdes prskatu par sabiedrbas stvokli un iepazties ar vism valdes darbbm, prbaudt sabiedrbas reistrus un dokumentus, k ar kasi un visu sabiedrbas mantu (Komerclikums, 293. panta 1. un 2. daa). Kopum tiek nodrointa vienkra vertikla zioanas un uzraudzbas hierarhija. Finanu un kapitla tirgus komisija regul un prrauga Latvijas banku, krjaizdevu sabiedrbu, apdroinanas sabiedrbu un apdroinanas starpnieku, finanu instrumentu tirgus dalbnieku un privto pensiju fondu darbbu.568

13.2.4. atbildba: prakse

Vai uzmumos pastv efektva korporatv prvaldba?

vrtjums: 50 / 100

Trkst aktulu vrtjumu par privto uzmumu prvaldbu. 2009. gad tika veikts neliels korporatvs prvaldbas reguljuma novrtjums, kur atzts, ka obrd nozmgk problma attiecb uz korporatvo prvaldbu ir saistta ar valsts uzmumu prvaldes uzbvi.569 Rgas NASDAQ OMX bira ir publicjusi ieteikumus korporatvs prvaldes principu ievieanai, un to ievroan pieturas pie principa ievro vai paskaidro. Tas nozm, ka uzmumiem netiek uzspiests prkrtot savu pr566 Ilgtspjas indeksa tmeka vietne: www.ilgtspejasindekss.lv 567 Latvia County Assessment. Transition Report 2010: Recovery and Reform. European Bank for Reconstruction and Development (2010), http:// www.ebrd.com/pages/research/publications/flagships/transition/latvia.shtml 568 Finanu un kapitla tirgus komisijas tmeka vietne: http://www.fktk.lv 569 The International Comparative Legal Guide to Corporate Governance 2009. Chapter 17. Latvia. 95. lpp., http://www.borenius.lv/static/CG09_ Chapter17_Latvia.pdf 175

valdbu atbilstoi rekomendcijm, tau tie tiek aicinti paskaidrot noteiktu principu neievroanu.570 Ar Providus veiktais ptjums apliecina, ka valsts uzmumu prvaldbas administratv kapacitte biei nav pietiekama, lai pilnb realiztu valsts paumtiesbas (dalbnieku/akcionru sapulc valsts akciju/kapitla dau turtja prstvju Mortens Hansens: situcija btu labka, funkcijas uzticja nozaru ministriju valsts sekretriem), uzmuma amatpersonu iecelana ja pirms krzes kda atbildg iestde ir politizta, trkst konkrti defintu uzmusavlaicgi brdintu par neatbilstou ma mru utt.571 Valsts uzraudzbas jautjumi kuva akkredtu izsnieganas apjomu tulki nesens ekonomisks krzes skumposm. Saska ar Mortena Hansena teikto situcija btu labka, ja pirms krzes kda atbildg iestde savlaicgi brdintu par neatbilstou kredtu izsnieganas apjomu, pai par gaidmajm problmm Parex bank, kas tika nacionalizta 2008. gad.572 Visvairk ar atbildgumu saisttu nepilnbu starp reistrtajiem uzmumiem ir tiei valsts uzmumos, ko vl vairk ietekm nozmgais nu ekonomikas apjoms.

13.2.5. godgums: reguljums

Vai normatvais reguljums nodroina godgumu uzmjdarbbas vid?

vrtjums: 75 / 100

Komerclikum ir iekauti pamatprincipi intereu konflikta novranai. Vairkas uzmumu asocicijas ir izstrdjuas tikas kodeksus, piemram, Latvijas Bvnieku asocicija,573 Latvijas Spu biznesa asocicija574 un Latvijas Komercbanku asocicija, kas izstrdjusi Labs prakses kodeksu lzinga kompnijm.575 Latvijas Bvnieku asocicijas tikas kodeks ietverti tdi visprgi principi k godgums, objektivitte, uzticamba un lojalitte. Ts biedri un administrcijas darbinieki nedrkst apzinti iesaistties darbbs, kas ir kompromitjoas viu profesijai, uzmumam, organizcijai, iestdei vai Bvnieku asocicijai, nedrkst pieemt nekdas vrtgas dNormatvajos aktos nav paredzts, vanas, kas vartu ietekmt vai ko vartu uzskatt piemram, ka visiem publisko par tdm, kas vartu ietekmt viu profesioniepirkumu pretendentiem ir jbt lo spriedumu. Tpat nav atauts izmantot konfidencilu informciju jebkda persong labuma izstrdtai un funkcionjoai tikas ganai vai pretji likum noteiktm prasbm, programmai vai ldzgam dokumentam vai nodarot zaudjumus viu uzmumiem, organizcijm, iestdm vai jebkurm personm, kurm vii sniedz savus pakalpojumus.576 Jnorda, ka uzmju apvienbu kodeksos ne vienmr ir aplkoti tdi pretkorupcijas jautjumi, k intereu konflikts, kukuoana, laba uzmjdarbbas prakse, dvinana un jautjumi, kas saistti ar dadu izklaidjou paskumu organizanu un dalbu tajos. Lai gan tikas un uzvedbas kodeksi ir izstrdti ar atseviiem uzmumiem, trkst datu par to, cik liel da uzmumu di dokumenti ir, k ar par to, cik no tiem skar korupcijas un intereu konflikta jautjumus. Piemram, SIA Zygon Baltic Consulting Ltd, kas ir ar ANO Globl lguma kustbas dalbniece, Labas prakses kodeks iekauta ar pretkorupcijas sadaa.577 Ar tdu starptautisku
570 Korporatvs prvaldbas principi un ieteikumi to ieviean. NASDAQ OMX RIGA, AS (2008), http://www.nasdaqomxbaltic.com/files/riga/corp_gov_feb2009.pdf 571 Kalni, V., Litvins, G. Augoas vrtbas mekljumos. Valsts un pavaldbu kapitlsabiedrbas: rcbpolitikas un prakses izvrtjums, Providus, 2011. gads, http://www.politika.lv/temas/tiesiska_valsts_un_korupcija/18984/ 572 Intervija ar Mortenu Hansenu, 11.05.2011. 573 LBA tikas kodekss, pieemts 2001. gada 28. mart, grozts 2006. gada 22. februr, http://www.building.lv/news/408-new_version/88529-lba-etikas-kodeks 574 Biedrbas Latvijas Spu biznesa asocicija pareguljoais tikas kodekss, http://www.lsba.lv/lv/code 575 Lzinga kompniju labs prakses kodekss, pieemts 2006. gada 3. maij, http://www.bankasoc.lv/lka/LabasPraksesKodekss.html 576 LBA tikas kodekss, pieemts 2001. gada 28. mart, grozts 2006. gada 22. februr, http://www.building.lv/news/408-new_version/88529-lba-etikas-kodeks 577 Communication on Progress 2009, SIA Zygon Baltic Consulting (2010.gada janvris), http://www.unglobalcompact.org/system/attachments/4493/ original/ZBC_COP.pdf?1265982396 176

uzmumu fililes Latvij k Swedbank578 un Statoil579 ir izstrdjuas tikas kodeksus vai politiku, kur detalizti raksturoti ar intereu konfliktu un korupciju saistti jautjumi. Tau normatvajos aktos nav paredzts, piemram, ka visiem publisko iepirkumu pretendentiem ir jbt izstrdtai un funkcionjoai tikas programmai vai ldzgam dokumentam. Saska ar Kriminllikumu kukuoana jeb materilu vrtbu, mantiska vai citda rakstura labumu piedvana vai nodoana ir kriminli sodma tad, ja taj iesaisttas gan valsts un rvalstu, gan privt sektora amatpersonas (Kriminllikums, 198. pants, 199. pants, 316. panta tre daa). Kriminli sodtas var tikt ar juridiskas personas (Kriminllikums, 12. panta otr daa, VIII1 nodaa). 2011. gada jnij valdba apsvra iespju izveidot t.s. godgo un uzticamo uzmumu balto sarakstu.580 Tau ldz 2011. gada augusta beigm netika izdots neviens normatvais akts, kas to regultu. Kopum uzmjdarbbas sektora godguma reguljums nav vienmrgs un atiras atkarb no nozares un uzmuma.

13.2.6. godgums: prakse

Cik godga ir uzmjdarbbas vide?

vrtjums: 50 / 100

Saldzinot ar valsts prvaldi, uzmjdarbbas vide un privtais sektors kopum sabiedrb tiek uztverts k mazk pakauts korupcijas riskam. Saska ar 2010. gada GKB rezulttiem privtais sektors Latvij tiek novrtts ar 3 punktiem skal, kur 5 apzm oti augstu korumptbas lmeni, kas ir mazks rdtjs nek tiesu varai (3,2 punkti) un policijai (4 punkti).581 Korupcijas lmenis bruotajos spkos un izgltbas sistm tika vrtts vl zemk. Nav pietiekamu datu par godgumu uzmjdarbbas vid kopum. Vien no retajm sabiedriskajm diskusijm par biznesa tiku uzmuma Latio nekustamie paumi izpilddirektors Edgars ns skaidroja, ka uzmum strd augsti kvalificti darbinieki, tpc automtiski btu jizsldz kukuoanas gadjumi. Otrs aj uzmum izmantotais korupcijas novranas mehnisms ir finanu operciju centralizcija, kas nepieauj naudas nodoanu aploksn un ts nonkanu kda partnera kabat.582 Kukuoanas izplatbu uzmjdarbbas vid nevar preczi noteikt. Situciju iespjams apzint tikai ar atseviiem piemriem no tiesu prakses, konkrti, kriminllietu izskatanas. Korupcijas riski publisko iepirkumu proces ir bies diskusiju objekts. Publiskie iepirkumi parasti saistti ar tdm nozarm, kuru darbba ir atkarga no valstij sniegtajiem pakalpojumiem un piegdtajm precm, piemram, ar bvniecbu, farmciju un transportldzeku tirdzniecbu. Tau konkrtu datu trkums neauj apzint un anaNav izveidots to uzmumu lizt patiesos problmas apjomus. melnais saraksts, kuri Kukuoanas gadjumu atklana privtaj sektor ir reta. Neviena Latvijas uzmuma prstvji nav iesaistjuies koruptvs darbbs tikui tiesti par rvalstu amatpersonu kukuoanu. Nav izveidots to uzmumu melnais saraksts, kuri iesaistjuies koruptvs darbbs. Uzmjdarbbas vides godguma vrtjums ir samazints, jo atkltbas un atbildguma lmenis praks ir diezgan zems. Pamatojums ir tas, ka godgums nav noirams no kopjs uzmjdarbbas vides, un nevar uzskatt, ka pareizjos apstkos tas tiks nodroints.
578 Apskats par intereu konfliktu novranai veiktajiem organizatoriskajiem un administratvajiem paskumiem, http://www.swedbank.lv/docs/etika.php 579 Uzmjdarbbas prakses kodekss! Latvija Statoil, http://www.statoil.lv/lv/par_mums/vertibas/uznemejdarbibas-prakses-kodekss!/ 580 Rosina baltaj sarakst iekaut uzmumus ar vismaz 3 miljonu latu neto apgrozjumu, Delfi.lv, 2011. gada 30. jnijs, http://bizness.delfi.lv/ biznesa_vide/rosina-baltaja-saraksta-ieklaut-uznemumus-ar-vismaz-3-miljonu-latu-neto-apgrozijumu.d?id=39332473 581 Global Corruption Barometer 2010. Question 2: To what extent do you perceive the following institutions in this country to be affected by corruption? http://www.transparency.org/policy_research/surveys_indices/gcb/2010/results 582 Biznesa tika: Baltijas un Ziemevalstu dialogs, Delna, SAP, 2005. gads, 16. lpp., http://delna.lv/wp-content/uploads/old_files/Delna_zinjojums_LAT.pdf 177

13.3 lOma 13.3.1. iesaistans pretkorupcijas politikas veidoan un ieviean

vrtjums: 50 / 100

Cik liel mr uzmjdarbbas vide un valsts prvalde sadarbojas c pret korupciju? Uzmumu asocicijas saskarsm ar valsts prvaldi un sabiedrbu dakrt izsaka baas par korupciju un aicina prskatt un veicint pretkorupcijas paskumu stenoanu. Piemram, 2010. gad Latvijas Tirdzniecbas un rpniecbas kameras vadtja aneta Jaunzeme-Grende publiski izteics par to, ka daiem uzmjiem ir ncies makst par viiem nepiecieamu politisku lmumu pieemanu.583 Lai gan rvalstu investoru padome sabiedrb nav prk atpazstama un publiskaj sazi neizmanto polemiku, atkltbas un korupcijas jautjumi vairku gadu garum bijui ts sadarbbas ar valsts prvaldi dienaskrtb. Vairku uzmumu apvienbu prstvji ir ar KNAB Sabiedrisks konsultatvs padomes dalbnieki. 2011. gada 30. jnij ANO Globl lguma kustb bija 12 biedri no Latvijas divi no akadmisks vides, viena uzmumu apvienba, divi lielie uzmumi, sei mazie un vidjie uzmumi (viens no tiem neaktvs) un viens mikrouzmums. Lai gan is skaits ir ievrojami mazks nek Lietuv (60 dalbnieki), tas ir lielks nek Igaunij (trs prstvji).584 24 organizcijas ir parakstjuas Memorandu par korporatvo socilo atbildbu.585 Lai gan uzmumi kopum nav vieni no aktvkajiem pretkorupcijas politikas veicintjiem, situcija pakpeniski uzlabojas.

13.3.2. Pilsonisks sabiedrbas atbalsts un ldzdalba

vrtjums: 25 / 100

Vai uzmji iesaists pilsonisks sabiedrbas aktivitts un atbalsta to c pret korupciju? Uzmjdarbbas vides prstvji dakrt piedals pilsonisks sabiedrbas organizciju rkotajos pretkorupcijas paskumos. Tomr joprojm nav iespjams runt par vienotm uzmju un pilsonisks sabiedrbas iniciatvm. Uzmumu sniegtais finansilais atbalsts pilsonisks sabiedrbas organiztajiem pretkorupcijas paskumiem ir epizodisks un parasti diezgan neliels. Piemram, 2010. gad Delnas saemtais Latvij reistrto juridisko personu ziedojumu apjoms bija 1 016 LVL, savukrt Latvij rezidjou fizisko personu, no kurm dai ir uzmji, ziedojumu apjoms veido 5 177 LVL.586 Laik, kad sabiedrb pai aktuli ir godguma un korupcijas jautjumi, ziedojumu apjoms pieaug, piemram, 2011. gad kds uzmums Delnai ziedoja 10 000 LVL.587 Saemtie ldzeki tika izlietoti, lai 2011. gada 2. jnij rkotu protesta akciju pie Saeimas kas; s akcijas mris bija iebilst pret tiesiskuma neievroanu un aizklto, oligarhu ietekmto Valsts prezidenta ievlanas procesu. Par prjo ziedojumu dau tika organiztas sabiedrbas informanas aktivittes pirms Saeimas rkrtas vlanm. Ar otra pretkorupcijas jom aktv organizcija Providus laika posm no 2006. ldz 2010. gadam ir samusi tikai seus privt sektora ziedojumus no 1 000 LVL ldz 6 000 LVL.588 Kopum uzmju sadarbba ar pilsonisko sabiedrbu ir nepietiekama un atbalsts ts aktivittm ir vj.
583 LTRK: uzmjiem prasa makst par politiskiem lmumiem; vrdus neatklj,Delfi.lv, 2010. gada 15. aprlis, http://www.delfi.lv/news/national/ politics/ltrk-uznemejiem-prasa-maksat-par-politiskiem-lemumiem-vardus-neatklaj.d?id=31261407 584 United Nations Global Compact. Participant Search, http://www.unglobalcompact.org/participants/search 585 Bizness konkurtspjas atjaunoanai. Latvijas Darba devju konfedercijas darbbas stratijas 2009.-2013. gadam stenoana 2010. gad un priorittes 2011. gad, 32. lpp. 586 Biedrbas Sabiedrba par atkltbu - Delna 2010. gada prskats, http://www.scribd.com/fullscreen/56795175?access_key=key-2jyspb6h5x94slwb226v 587 Intervija ar Delnas direktoru Kristapu Petermani, 2011. gada 1. jlijs. 588 Providus ldzinjie ziedotji, http://www.providus.lv/public/27441.html 178

13.4. rekOmendcijas
Valdbai regulri jprskata valsts iestu sniegto pakalpojumu kvalitte uzmjiem, pau uzmanbu pievrot konsultciju pieejambai. Jprskata nosacjumi par uzmumu paties labuma guvju atklanu, k minimums, padarot obrd obligti nordmo informciju publiski pieejamu. Valsts iestu un/vai nevalstisk sektora ekspertiem jveic padziinta izpte par to, vai attiecgajm valsts iestdm ir jrealiz aktvki paskumi pret korupciju privtaj sektor. Daudz lielkam skaitam uzmumu jinform par to stenotajiem korporatvs socils atbildbas paskumiem, tostarp ar par pretkorupcijas iniciatvm. Uzmumu asocicijm jdarbojas k socils atbildbas idejas populariztjm un jmudina uzmumi iesaistties korporatvs socils atbildbas paskumos. Plnotaj godgo un uzticamo uzmumu baltaj sarakst jiekauj ar kritriji par korporatvo socilo atbildbu. Izgltbas iestu uzmjdarbbas un vadbas izgltbas programms jiekauj ar jautjumi par godaprtu.

179

viii. secinjumi

Valstisk godaprta sistmas novrtjums parda, ka lielkie trkumi ir partiju-politiskaj un socilekonomiskaj sektor. Politiskaj jom saldzinoi zemais rezultts ir skaidrojams ar politisko partiju un likumdevjvaras kritisko vrtjumu. Savukrt socilekonomisks jomas trkumi pards galvenokrt uzmjdarbbas un sav zi ar plasazias ldzeku vrtjum. Neskatoties uz nepilnbm, izpildvara, tiesu vara, Korupcijas novranas un apkaroanas birojs (KNAB) un Valsts kontrole veido stabilko valsts prvaldes dau. Centrl vlanu komisija (CVK), kas sasniegusi otru augstko rezulttu, darbojas nostk no iepriek mintajm institcijm. CVK ir bijusi ieguvja no noturgs politiu vienprtbas nodroint godgas vlanas. Lai gan katrs plrs ir apskatts atsevii, tie nav noirami viens no otra. Ir vrojama gan pozitva, gan negatva to savstarpj ietekme. Pozitvas ietekmes piemri ir aktv KNAB darbba, kas ir bijusi btiska politisko partiju atkltbas un atbildguma stiprinan. Ldzgi ar sekmg Valsts kontroles darbba kopum ir veicinjusi valsts prvaldes atkltbu un atbildbu. Savukrt CVK darbba ir paldzjusi likumdevjvarai nezaudt jau t niecgo sabiedrbas uzticbu. Indivdu saukana pie kriminlatbildbas par noziegumiem, kas saistti ar korupciju, bijusi sekmga, jo KNAB (Pretkorupcijas iestde), Prokuratra (Tiesbaizsardzbas iestde) un tiesas (Tiesu vara) trs plri veiksmgi stenojuas savas funkcijas. Pie negatvas ietekmes var mint, piemram, to, ka uzmjdarbbas zemais atkltbas lmenis un vjais atbalsts pilsoniskajai sabiedrbai ir negatvi ietekmjis privto plasazias ldzeku darbbu. Savukrt sabiedrisko plasazias ldzeku darbbu vjina to uzraudzbas politizcija, kas saistta ar likumdevja lomu uzraugu iecelan. Politiu tiekans paplaint ietekmi kopum negatvi ietekm tiesbaizsardzbas un valsts prvaldes iestu neatkarbu. Savukrt valsts prvaldes neiesaistans pretkorupcijas paskumu stenoan, visu atbildbu uzliekot vienai iestdei KNAB , rada rus pretkorupcijas stratisko mru sasnieganai. Lai gan demokrtiskie procesi Latvij tiek vrtti k apmierinoi, tiei demokrtiskas uzraudzbas un aktvas pilsonisks sabiedrbas attstba var veicint aj ptjum identificto trkumu novranu. Jatzm, ka vairkos plros vrojamas btiskas atirbas starp to darbbas reguljumu un praksi. Piemram, lielai daai apskatto plru neatkarbas normatvais reguljums ir vrtjams augstk nek neatkarba to praktiskaj darbb (viengi CVK gadjum situcija ir pretja). Tas zinm mr raksturo grtbas uzraudzt politisko aktieru darbbu atbilstoi normatvajiem aktiem. Tpat ar oti labi izstrdtais atkltbas un godaprta normatvais reguljums izpildvarai, tiesu varai, tiesbaizsardzbas iestdm un KNAB vrtjams krietni zemk, kad tas skar praktisko darbbu. Mintais norda, ka vairks joms risinjumi drzk jmekl valsts prvaldes kultr un partiju politiskajs attiecbs, nevis jaun reguljum. Daji s atirbas skaidrojamas ar centieniem Latvijas likumdoanu piemrot Eiropas prasbm pirms iestans Eiropas Savienb 2004. gad. Acmredzot attieksmi un ierasto praksi nevar izmaint tik tri k tiesbu aktus.
180

Valstisk godaprta sistmas vjkie plri ir Uzmjdarbbas vide, Valsts prvalde un Tiesbsargs. Uzmjdarbbu joprojm negatvi ietekm prmrgi administratvie ri, jo valsts iestdes labprtk kontrol uzmumu darbbu, nek sniedz konsultcijas. Augstais nu ekonomikas patsvars apdraud uzmjdarbbas vides atkltbu un atbildbu kopum. Likum noteikt prasba izpaust uzmumu patiesos paniekus ir ierobeota, jo pieeja ai informcijai ir tikai uzraudzbas iestdm. Uzmju zem ldzdalba pretkorupcijas paskumu stenoan ievrojami samazina plra kopjo vrtjumu. Ievrojamam skaitam valsts prvald nodarbinto, kuri ieem amatus, kam ir paaugstints korupcijas risks, piemram, policijas darbiniekiem, is risks pai ir pieaudzis ldz ar algu samazinanu ekonomisks krzes laik. Augsta lmea amatpersonu iecelana ir saistta ar atkltu vai slptu politisko atbalstu, kvalifikcijas kritriji un pieredze nereti nav svargkais amata ieganai. Visnegatvk plra vrtjumu ir ietekmjis tas, ka valsts prvalde aktvi neiesaists sabiedrbas izgltoan un sadarbb ar pilsonisks sabiedrbas organizcijm pretkorupcijas jautjumu risinan. Valdbai jpilnveido pretkorupcijas stratija, lai aktiviztu valsts iestu darbbu pretkorupcijas virzien, emot vr iestu lomu, riskus un iespjas. Neiet, ka likumdevjvaras vairkuma mris tiesbsarga amat kdreiz btu bijis iecelt profesionlko, neatkargko un uz rcbu vrstu kandidtu. Tiesbsarga biroja ietekmi ir mazinjusi zem popularitte, apaubt tiesbsarga autoritte, k ar vja sabiedrbas informana par biroja darbu. Lai gan plasazias ldzeki pc vrtjuma nav trs vjko plru vid, to zemais neatkarbas, resursu un atkltbas lmenis rada baas. Valsts nevar ietekmt privtajiem plasazias ldzekiem pieejamo resursu apjomu, bet var mazint politisks iejaukans risku sabiedrisko plasazias ldzeku darb un padart striktkas normatvajos aktos ietverts prasbas plasazias ldzeku atkltbai. Kaut miniml lmen, tomr Latvij vl ir mediju profesioni, kas spj uzraudzt valsts institciju darbbu, bet to nevar uzskatt par pasaprotamu esos nestabils situcijas apstkos. Valsts kontrole, CVK un ar ievrojami zemku rezulttu izpildvara ir Latvijas valstisk godaprta sistmas spcgkie plri. Normatvais reguljums nodroina pilngu izpildvaras un Valsts kontroles neatkarbu (katras institcijas statusam atbilstou autonomiju), pietiekamu atkltbas un atbildbas lmeni. Valsts kontroles tmeka vietn ir pieejama plaa informcija par valsts un pavaldbas iestu finanu vadbu un darbbu. Valsts kontroles przi ir uzraudzt valsts ldzeku, izemot Saeimas, likumgu, lietdergu un efektvu izmantoanu un ziot par revzijas rezulttiem attiecgajai iestdei un citm likum noteiktajm institcijm. Lai gan Valsts kontroles ieteikumi tiek emti vr un tie sekmjui btiskus uzlabojumus valsts iestu darb, tomr ne visos gadjumos ie ieteikumi tiek izpildti. Neskatoties uz izpildvaras zemo atkltbas un godguma lmeni, citi rdtji zinm mr kompens ajs joms saemto zemo vrtjumu. paa uzmanba jpievr dadm intereu konflikta situcijm, kas rodas, kad ministri cenas savienot savus publiskos pienkumus ar privtajm (biznesa) interesm. CVK neatkarbas reguljums ir vjks, nek iestdes neatkarba praks. Vlanu organizanas procesam ir augsta uzticba, kas sasniegta, galvenokrt balstoties uz tradcijm un vadbas uzstdjumiem, nevis striktu reguljumu. CVK ldz im ir spjusi nodroint godgu vlanu norisi Latvij. Valstisk godaprta sistmas analze Latvij norda uz ievrojamiem institciju stiprinanas centieniem divu desmitgau garum. Vism 13 apskattajm institcijm ir zinma kapacitte stenot tm uztictos uzdevumus. Nesen finanu krze negatvi ietekmja vairku plru sekmgu darbbu, tau t ar mudinja iedzvotjus paskatties uz valsts lomu un viu pau nozmi demokrtiskas politikas veidoan. Ja s prdomas sekms ilgtspju un izaugsmi un Latvijai izdosies izvairties no turpmkm ekonomiskm grtbm, valstisk godaprta sistmai ir visas iespjas kt stabilkai un noturgkai. Tiei prmaias pilsoniskaj apzi var veicint ptjum apskatto rdtju praktisks darbbas uzlaboanos.
181

bibliOgrfijas aPraksts

PeriOdiskie izdevumi un laikraksti

Laikraksts Diena, www.diena.lv. Latvijas Republikas oficilais izdevjs Latvijas Vstnesis. Nedraksts Jurista Vrds, www.juristavards.lv. urnls IR, www.ir.lv.

ziOjumi, Ptjumi, Prskati

182

TI, Global Corruption Barometer 2010. Rusu, A. Latvia. Civil Society against Corruption. September 2010. Global Integrity Report 2007. Scorecard on Latvia. USAID, The 2009 NGO Sustainability Index for Central and Eastern Europe and Eurasia, 2010. United Nations Global Compact. Participant Search. Baltic Institute of Social Sciences, Prskats par NVO sektoru Latvij, 2011. NASDAQ OMX RIGA, AS, Principles of Corporate Governance and Recommendations on Their Implementation, 2008. Global Legal Group, The International Comparative Legal Guide to Corporate Governance 2009. Kaoka, I. Kas btu juzlabo Latvijas partiju finanu un priekvlanu aitcijas reguljum?, 2011. Alexandru, V., Austere, L., Frantescu, D., Spok, R. Access to Public Information and the New EU Member States. A Transnational Approach. The Institute for Public Policy, 2008. Bertelsmann Foundation, Bertelsmann Transformation Index 2010. Latvia Country Report, 2009. Delna, Iepriekj gada darbbas prskats un turpmks darbbas plns 31.03.2010. Eurobarometer 74, Sabiedrisk doma Eiropas Savienb, Nacionlais ziojums. Latvija, 2010. gada rudens. GRECO, Third Evaluation Round. Compliance Report on Latvia. Strasbourg, 1 October 2010. Freedom House, Nations in Transit 2008. Freedom House, Nations in Transit 2010. Freedom House, Nations in Transit 2011. EIU, Democracy index 2010. TI, Alternative to Silence. Whistleblower Protection in 10 European Countries, 2009.

 TI, Corruption Perceptions Index 2010 results. KNAB, Publiskais prskats 2010. KNAB, Koncepcija par korupcijas risku samazinanu valsts prvaldes iestds un pavaldbs, 2010. gads. EBRD, Latvia County Assessment. Transition Report 2010: Recovery and Reform, 2010. World Bank and the International Finance Corporation, Doing Business 2011. OSCE/ODIHR, Latvia: Parliamentary Elections 2 October 2010. Limited Election Observation Mission Final Report, Warsaw, 10 December 2010. Prskats par Valsts policij ierosintajm disciplinrlietm un saistb ar tm pieemtajiem lmumiem 2009. gad. Tiesas klientu vrtjums ce uz tiesu darba pilnveidi. 2010. gada tiesu darba novrtjuma ptjums. Prskats par ptjuma veikanu un aptaujas rezulttiem. Latvijas tiesneu mcbu centrs, 2011. gads. Valsts policijas koledas darbbas rezulttu prskats par 2010. gadu. Kalni, V., Litvins, G., Augoas vrtbas mekljumos. Valsts un pavaldbu kapitlsabiedrbas: rcbpolitikas un prakses izvrtjums, Sabiedrisks politikas centrs Providus, 2011. gads. SKDS, Attieksme pret korupciju Latvij. Latvijas iedzvotju aptauja. 2009. gada novembris. Valsts kancelejas 2009. gada publiskais prskats. SKDS, Latvijas iedzvotju aptauja Attieksme pret korupciju Latvij 2007. gada novembris-decembris. SKDS, DnB Nord Latvijas barometrs: Valsts budets. Nr. 18. 2009. gada oktobris. Centrls vlanu komisijas 2009. gada publiskais prskats. Latvijas Republikas Valsts kontroles publiskais gada prskats 2009. Korupcijas novranas un apkaroanas biroja publiskais prskats 2009. Centre for Public Policy Providus, Corruption C No. 9, Report on Corruption and Anticorruption Policy in Latvia, 2009. The Institute for Public Policy, Austere, L. Access to Public Information in Latvia. Published in: Access to Public Information and the New EU Member States, 2008. SKDS, Vltju attieksmju ptjums 2010, Latvijas iedzvotju aptauja, 2010. gada oktobris. Centre for Public Policy Providus, Corruption C. Report on Corruption and Anticorruption Policy in Latvia. No. 10, 2010. Koncepcija par jauna Latvijas Sabiedrisk elektronisk medija izveidi, izsludinta 2011. gada 13. oktobra Valsts sekretru sanksm. Informatvais ziojums Korupcijas novranas un apkaroanas programmas 2009.-2013. gadam stenoana. Bizness konkurtspjas atjaunoanai. Latvijas Darba devju konfedercijas darbbas stratijas 2009.-2013. gadam stenoana 2010. gad un priorittes 2011. gad. Golubeva, M., Reinholde, I. Efficiency and Accountability of Governance Structures. In: Rozenvalds, J. (ed.) How Democratic is Latvia. Monitoring of Democracy 2005-2007. Zintne, 2007. Providus, 2007. gada darbbas prskats un nkam darbbas gada darbbas plns. KNAB, Koncepcija par korupcijas risku samazinanu valsts prvaldes iestds un pavaldbs, 2010. gads. Informatvais ziojums Par Korupcijas novranas un apkaroanas biroja darbbu no 2010. gada 1. jlija ldz 2010. gada 31. decembrim.
183

 Nikolo grupa, Ziojums par rekomendcijm. Nodevums ptjum Iekjs kontroles sistmas uzraudzbas novrtjums un rekomendciju izstrde, 2011. gads. Nikolo grupa, Vadtju interviju analze. Nodevums ptjum Iekjs kontroles sistmas uzraudzbas novrtjums un rekomendciju izstrde, 2011. gads. CVK, 10. Saeimas vlanas 2010. gada 2. oktobr. Vlanu rezultti. 2011. gads. LR Valsts kontrole, Revzijas ziojums par Centrls vlanu komisijas 2010. gada prskata sagatavoanas pareizbu, 2011. gada 21. aprlis. Valsts kontroles darbbas stratija 2010.-2013. gadam, 2009. gada 7. decembris, Baltic Institute of Social Sciences, Prskats par NVO sektoru Latvij, ptjuma rezulttu atskaite, 2011. gada aprlis. Latvijas Fakti, Sabiedrbas viedoklis par NVO sektoru Latvij, sabiedrisks domas aptauja, 2011. gada marts. Delna, Iepriekj gada darbbas prskats un turpmks darbbas plns, 2010. gada 31. marts. Delna, Cik demokrtiskas ir Latvijas politisks partijas? Vlanu sarakstu veidoana pirms 2009. gada pavaldbu vlanm, 2009. gads. ANO Attstbas programma, LU Socilo un politisko ptjumu institts, Latvija. Prskats par tautas attstbu 2004/2005, 2005. gads. LR Tiesbsarga 2010. gada prskats. Austere, L., Kalni, V. tikas jautjumi un korupcijas riski Rgas apgabalties. 2010. gads. Kalni, V., Kaoka, I., Litvins, G. Tiesneu tika, kvalifikcija un atbildba Latvij: k neapstties pie sasniegt? Providus, 2008. gads.

POlitikas dOkumenti un nOrmatvie akti

LR Satversme, pieemta 15.02.1922., spk no 07.11.1922., ar grozjumiem ldz 08.04.2009., Latvijas Vstnesis Nr. 43 (01.07.1993.). Saeimas krtbas rullis, LR likums, pieemts 28.07.1994, spk no 01.09.1994, ar grozjumiem ldz 09.06.2011., Latvijas Vstnesis Nr. 96 (18.08.1994.). Par intereu konflikta novranu valsts amatpersonu darbb, LR likums, pieemts 25.04.2002, spk no 10.05.2002, ar grozjumiem ldz 28.04.2011., Latvijas Vstnesis Nr. 69 (09.05.2002.). Valsts un pavaldbu institciju amatpersonu un darbinieku atldzbas likums, LR likums, pieemts 01.12.2009, spk no 01.01.2010., ar grozjumiem ldz 16.06.2011, Latvijas Vstnesis Nr. 199 (18.12.2009.). Par tiesu varu, LR likums, pieemts 15.12.1992., spk no 01.01.1993., ar grozjumiem ldz 09.06.2011., Ziotjs Nr. 1 (14.01.1993.). Tiesneu disciplinrs atbildbas likums, LR likums, pieemts 27.10.1994., spk no 24.11.1994., ar grozjumiem ldz 10.06.2010., Latvijas Vstnesis Nr. 132 (10.11.1994.) Kriminllikums, LR likums, pieemts 17.06.1998., spk no 01.04.1999., ar grozjumiem ldz 08.09.2011, Latvijas Vstnesis, Nr. 199/200 (08.07.1998.). Par presi un citiem masu informcijas ldzekiem, LR likums, pieemts 20.12.1990., spk no 01.01.1991., ar grozjumiem ldz 22.09.2011., Ziotjs Nr. 5 (14.02.1991.). Elektronisko plasazias ldzeku likums, LR likums, pieemts 12.07.2010., spk no 11.08.2010., ar grozjumiem ldz 08.09.2011., Latvijas Vstnesis Nr. 118 (28.07.2010.) . Administratv procesa likums, LR likums, pieemts 25.10.2001., spk no 01.02.2004., ar grozjumiem ldz 18.12.2008., Latvijas Vstnesis Nr. 164 (14.11.2001.). Par uzmumu gada prskatiem, LR likums, pieemts 14.10.1992., spk no 01.01.1993.,
184

ar grozjumiem ldz 30.09.2010., Ziotjs Nr. 44 (12.11.1992.). Komerclikums, LR likums (13.04.2000., spk no 01.01.2002.) ar grozjumiem, kas izdarti ldz 08.07.2011., Latvijas Vstnesis Nr. 158/160 (04.05.2000). Par policiju, LR likums, pieemts 04.06.1991., spk no 04.06.1991., ar grozjumiem ldz 21.07.2011., Ziotjs Nr. 37 (24.09.1992.). Ieklietu ministrijas sistmas iestu un Ieslodzjuma vietu prvaldes amatpersonu ar specilajm dienesta pakpm dienesta gaitas likums, LR likums, pieemts 15.06.2006., spk no 01.10.2006., ar grozjumiem ldz 08.09.2011., Latvijas Vstnesis Nr. 101 (30.06.2006.). Par priekvlanu aitciju pirms Saeimas vlanm, LR likums, pieemts 09.08.1995., spk no 12.08.1995., ar grozjumiem ldz 08.09.2011., Latvijas Vstnesis Nr. 120 (11.08.1995.). Par valsts budetu 2011. gadam, LR likums, pieemts 20.12.2010., spk no 01.01.2011, ar grozjumiem ldz 14.04.2011., Latvijas Vstnesis Nr. 206 (30.12.2010.). Tiesbsarga likums, LR likums, pieemts 06.04.2006., spk no 01.01.2007., ar grozjumiem ldz 16.06.2011., Latvijas Vstnesis Nr. 65 (25.04.2006.). Prokuratras likums, LR likums, pieemts 19.05.1994., spk no 01.07.1994., ar grozjumiem ldz 14.07.2011., Latvijas Vstnesis Nr. 65 (02.06.1994.). Kriminlprocesa likums, LR likums, pieemts 21.04.2005., spk no 01.10.2005., ar grozjumiem ldz 08.07.2011, Latvijas Vstnesis Nr. 74 (11.05.2005.). Satversmes tiesas likums, LR likums, pieemts 05.06.1996., spk no 28.06.1996., ar grozjumiem ldz 19.05.2011., Latvijas Vstnesis Nr. 103 (14.06.1996.). Ministru kabineta iekrtas likums, LR likums, pieemts 15.05.2008., spk no 01.07.2008., ar grozjumiem ldz 16.12.2010., Latvijas Vstnesis Nr. 82 (28.05.2008.). Informcijas atkltbas likums, LR likums, pieemts 29.10.1998., spk no 20.11.1998., ar grozjumiem ldz 12.06.2009., Latvijas Vstnesis Nr. 334/335 (06.11.1998.). Valsts prvaldes iekrtas likums, LR likums, pieemts 06.06.2002., spk no 01.01.2003., ar grozjumiem ldz 13.05.2010., Latvijas Vstnesis Nr. 94 (21.06.2002.). Attstbas plnoanas sistmas likums, LR likums, pieemts 08.05.2008., spk no 01.01.2009., ar grozjumiem ldz 16.06.2011., Latvijas Vstnesis Nr. 80 (23.05.2008.). Biedrbu un nodibinjumu likums, LR likums, pieemts 30.10.2003., spk no 01.04.2004., ar grozjumiem ldz 16.06.2011., Latvijas Vstnesis Nr. 161 (14.11.2003.). Par izmuma stvokli, LR likums, pieemts 02.12.1992., spk no 02.12.1992., ar grozjumiem ldz 02.11.2006., Ziotjs Nr. 51 (31.12.1992.). Attstbas plnoanas sistmas likums, LR likums, pieemts 08.05.2008., spk no 01.01.2009., ar grozjumiem ldz 16.06.2011., Latvijas Vstnesis Nr. 80 (23.05.2008.). Valsts civildienesta likums, LR likums, pieemts 07.09.2000., spk no 01.01.2001., ar grozjumiem ldz 14.10.2010., Latvijas Vstnesis Nr. 331/333 (22.09.2000.). Par valsts noslpumu, LR likums, pieemts 17.10.1996., spk no 01.01.1997., ar grozjumiem ldz 10.12.2009., Latvijas Vstnesis Nr. 181 (29.10.1996.). Publisko iepirkumu likums, LR likums, pieemts 06.04.2006., spk no 01.05.2006., ar grozjumiem ldz 20.05.2010., Latvijas Vstnesis Nr. 65 (25.04.2006.). Darba likums, LR likums, pieemts 20.06.2001., spk no 01.06.2002., ar grozjumiem ldz 16.06.2011., Latvijas Vstnesis Nr. 105 (06.07.2001.). Iesniegumu likums, LR likums, pieemts 27.09.2007., spk no 01.01.2008., Latvijas Vstnesis Nr. 164 (11.10.2007.). Sabiedrisk labuma organizciju likums, LR likums, pieemts 17.06.2004., spk no
185

01.10.2004., ar grozjumiem ldz 17.12.2009., Latvijas Vstnesis Nr. 106 (07.07.2004.). Iekj audita likums, LR likums, pieemts 11.02.2010., spk no 16.03.2010., Latvijas Vstnesis Nr. 34 (02.03.2010.) Par uzmumu ienkuma nodokli, LR likums, pieemts 09.02.1995., spk no 01.04.1995., ar grozjumiem ldz 20.12.2010., Latvijas Vstnesis Nr. 32 (01.03.1995.). Par iedzvotju ienkuma nodokli, LR likums, pieemts 11.05.1993., spk no 01.01.1994., ar grozjumiem ldz 22.09.2011., Latvijas Vstnesis Nr. 32 (01.06.1993.). Par grmatvedbu, LR likums, pieemts 14.10.1992., spk no 01.01.1993., ar grozjumiem ldz 07.04.2011., Ziotjs Nr. 44 (12.11.1992.). Sabiedrbas integrcijas fonda likums, LR likums, pieemts 05.07.2001., spk no 01.09.2001., ar grozjumiem ldz 03.03.2011., Latvijas Vstnesis Nr. 110 (20.07.2001.). Politisko partiju likums, LR likums, pieemts 22.06.2006., spk no 01.01.2007., Latvijas Vstnesis Nr. 107 (07.07.2006.). Politisko organizciju (partiju) finansanas likums, LR likums, pieemts 19.07.1995., spk no 16.08.1995., ar grozjumiem ldz 16.06.2011., Latvijas Vstnesis Nr. 114 (02.08.1995.). Par Centrlo vlanu komisiju, LR likums, pieemts 13.01.1994., spk no 20.01.1994., ar grozjumiem ldz 06.05.2010., Latvijas Vstnesis Nr. 8 (20.01.1994.). Republikas pilstu un novadu vlanu komisiju un vlanu iecirku komisiju likums, LR likums, pieemts 10.05.1995., spk no 02.06.1995., ar grozjumiem ldz 13.11.2008, Latvijas Vstnesis Nr. 77 (19.05.1995.). Saeimas vlanu likums, LR likums, pieemts 25.05.1995., spk no 07.06.1995., ar grozjumiem ldz 08.09.2011., Latvijas Vstnesis Nr. 86 (06.06.1995.). Valsts un pavaldbu pauma privatizcijas un privatizcijas sertifiktu izmantoanas pabeiganas likums, LR likums, pieemts 16.06.2005., spk no 01.09.2005., ar grozjumiem ldz 05.05.2011., Latvijas Vstnesis Nr.104 (06.07.2005.). Valsts prvaldes iestu nodarto zaudjumu atldzinanas likums, LR likums, pieemts 02.06.2005., spk no 01.07.2005., ar grozjumiem ldz 01.07.2011., Latvijas Vstnesis Nr. 96, (17.06.2005.). Likums par budetu un finansu vadbu, LR likums, pieemts 24.03.1994., spk no 20.04.1994., ar grozjumiem ldz 17.11.2011., Latvijas Vstnesis Nr. 41 (06.04.1994.). Latvijas Administratvo prkpumu kodekss, LR likums, pieemts 07.12.1984. spk no 01.07.1985., ar grozjumiem ldz 20.07.2011., Ziotjs Nr. 51 (20.12.1984.) Ministru kabineta 07.04.2009. noteikumi Nr. 300 Ministru kabineta krtbas rullis (ar grozjumiem ldz 06.09.2011.). Ministru kabineta 03.03.2009. noteikumi Nr. 204 Tiesnea amata kandidta atlases, staans un kvalifikcijas eksmena krtoanas krtba. MK 21.06.2011. noteikumi Nr. 488 Gada prskata likuma piemroanas noteikumi. Ministru kabineta 10.02.2009. noteikumi Nr. 123 Noteikumi par tiesu informcijas publicanu mjaslap internet un tiesu nolmumu apstrdi pirms to izsnieganas. Ministru kabineta 21.11.2006. noteikumi Nr. 947 Noteikumi par tiesu sniegto maksas pakalpojumu veidiem, samaksas apmru un krtbu. Ministru kabineta 15.12.2009. instrukcija Nr. 19 Tiesbu akta projekta skotnjs ietekmes izvrtanas krtba. Ministru kabineta 10.01.2006. noteikumi Nr. 22 Nevalstisko organizciju un Ministru kabineta sadarbbas memoranda stenoanas padomes nolikums. Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumi Nr. 970 Sabiedrbas ldzdalbas krtba attstbas
186

plnoanas proces. Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumi Nr. 916 Dokumentu izstrdanas un noformanas krtba. Ministru kabineta 28.06.2005. noteikumi Nr. 473 Elektronisko dokumentu izstrdanas, noformanas, glabanas un aprites krtba valsts un pavaldbu iestds un krtba, kd notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pavaldbu iestdm vai starp m iestdm un fiziskajm un juridiskajm personm. Ministru kabineta 06.03.2007. noteikumi Nr. 171 Krtba, kd iestdes ievieto informciju internet. Nevalstisko organizciju un Ministru kabineta sadarbbas memorands, 15.06.2005. Ministru kabineta 10.01.2006. noteikumi Nr. 22 Nevalstisko organizciju un Ministru kabineta sadarbbas memoranda stenoanas padomes nolikums. Ministru Kabineta 09.01.2001. instrukcija Nr. 1 Ierda uzvedbas principi. Ministru kabineta 28.12.2010. noteikumi Nr. 1241 Centralizto elektronisko iepirkumu noteikumi. Ministru kabineta 23.08.2011. instrukcija Nr. 8 Instrukcija par valsts budeta izpildes analzi. Ministru kabineta 03.10.2006. noteikumi Nr. 808 Noteikumi par biedrbu, nodibinjumu un arodbiedrbu gada prskatiem. Ministru kabineta 05.05.2010. noteikumi Nr. 413 Noteikumi par gada publiskajiem prskatiem. Ministru kabineta 24.10.2006. noteikumi Nr. 870 Krtba, kd tiek akreditti masu informcijas ldzeku urnlisti un citi prstvji akredittjinstitcij. 2010. gada 3. jnija Instrukcija Vlanu iecirku komisiju izveidoana republikas pilsts un novados. MK 17.08.2011. rkojums Nr. 387 Par Korupcijas novranas un apkaroanas biroja prieknieka amata pretendentu vrtanas komisiju. Korupcijas novranas un apkaroanas biroja Sabiedrisks konsultatvs padomes nolikums, 12.08.2009.

tiesu sPriedumi
LR Augstks tiesas spriedums liet Nr. A4273020825, SKA 166/2011, 25.01.2011. LR Augstks tiesas Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet Nr. SA5/2006, 03.11.2006. LR Augstks tiesas Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet Nr. A7021807/12, SKA 679/2007, 14.12.2007. LR Augstks tiesas Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet Nr. A42924309, SKA 421/2011., 26.05.2011. Augstks tiesas Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet Nr. A420574710, SKA-254/2011., 21.03. 2011. LR Satversmes tiesas spriedums. Par Likuma par budetu un finanu vadbu 19. panta piekts daas, Valsts kontroles likuma 44. panta otrs daas un Tiesbsarga likuma 19. panta otrs daas atbilstbu Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 87. pantam. Nr. 2010-06-01, 25.11.2010. LR Administratvs rajona tiesas spriedums Nr. A42672507. A1841-09/11, 19.11.2009. Konstitucionlo tiesbu komisijas Viedoklis par sabiedrisko elektronisko plasazias ldzeku tiesisko reguljumu demokrtiskas valsts iekrt, 24.05.2010.
187

tmeka vietnes
LR Saeima www.saeima.lv. Sabiedrisks politikas portls www.politika.lv. Hertie School of Governance and the Romanian Academic Society www. againstcorruption.eu. Valsts prezidents www.president.lv. LR Ministru kabinets www.mk.gov.lv. Eiropas urnlistu observatorija (European Journalism Observatory)www.en.ejo.ch. Drobas un attstbas politikas institts (Institute for Security & Development Policy) www.isdp.eu. Eiropas Komisija http://ec.europa.eu. Latvijas Televzija www.ltv.lv. Transparency International www.transparency.org. LR Prokuratra www.prokuratura.gov.lv. Saeimas deputtu kandidtu datubze www.kandidatiuzdelnas.lv [aktva ldz 14.12.2011.]. Valsts iemumu dienests www.vid.gov.lv. Korupcijas novranas un apkaroanas birojs www.knab.lv. LR Finanu ministrija www.fm.gov.lv. Pasaules Bankas grupa http://info.worldbank.org, http://data.worldbank.org. Policistu arodbiedrba www.policistuarodbiedriba.lv. Ziu portls www.ekonomika.lv. Eurostat, statistikas datubze http://epp.eurostat.ec.europa.eu. International Human Development Indicators. Public Data Explorer. Apvienoto Nciju Attstbas programma http://hdr.undp.org. ES mja http://www.esmaja.lv. Ziu portls www.delfi.lv. LR Satversmes tiesa www.satv.tiesa.gov.lv. LR Augstk tiesa www.at.gov.lv. Latvijas tiesu portls, www.tiesas.lv. Korupcijas C http://corruption-c.wikidot.com. Central Intelligence Agency www.cia.gov. Lursoft datubze www.lursoft.lv. Ziu portls http://www.kasjauns.lv/. Uzmumu reistrs http://www.ur.gov.lv. Celtniecbas materilu raotjs CEMEX http://www.cemex.lv. Farmcijas uzmums Grindeks www.grindeks.lv. A/S Latvenergo www.latvenergo.lv. Swedbank www.swedbank.lv. Latvija Statoil www.statoil.lv. Ilgtspjas indekss www.ilgtspejasindekss.lv. Finanu un kapitla tirgus komisija http://www.fktk.lv. Latvijas Bvnieku asocicija www.building.lv. Biedrba Latvijas Spu biznesa asocicija www.lsba.lv. Latvijas Komercbanku asocicija http://www.bankasoc.lv. Zygon Baltic Consulting www.zygon.lv. Biedrba Sabiedrba par atkltbu Delna http://delna.lv. Sabiedrisks politikas centrs Providus www.providus.lv.
188

Laikraksts Dienas Bizness www.db.lv. Nacionl ziu aentra LETA www.leta.lv. Iepirkumu uzraudzbas birojs www.iub.gov.lv. Neatkarg Rta avze http://zinas.nra.lv. Centrl vlanu komisija http://web.cvk.lv. Valsts kontrole www.lrvk.gov.lv. Ziu portls www.apollo.lv. Ziu portls www.tvnet.lv. Sabiedrbas integrcijas fonds http://lsif.lv/. LR Tieslietu ministrija http://www.tm.gov.lv. Pilsonisk savienba www.pilsoniska-savieniba.lv. Zatlera Reformu partija http://reformupartija.lv. Tiesbsargs www.tiesibsargs.lv. Latvijas urnlistu asocicija www.latvijaszurnalisti.lv. Latvijas urnlistu savienba www.zurnalistusavieniba.lv. Rgas pavaldbas portls www.riga.lv.

189

Pielikumi

1. pielikums

valstisk gOdaPrta sistmas nOvrtjums: kOnsultatvs PadOmes sastvs

Biedrba Sabiedrba par atkltbu Delna vlas pateikties Valstisk godaprta sistmas novrtjuma projekta Konsultatvs padomes dalbniekiem, kuri sniedza btisku ieguldjumu ptjuma tapan:
Aleksejam Loskutovam baibai Ptersonei Inesei Voikai klvam sedleniekam Renram bulgakovam sanitai Jembergai Vitai Traudai Saeimas deputtam Valsts administrcijas skolas direktorei Biedrbas Sabiedrba par atkltbu Delna padomes prieksdtjai Socilantropologam, korupcijas ptniekam, Rgas Stradia universittes lektoram Statoil Latvija juriskonsultam urnlistei Sabiedrisks politikas centra PROVIDUS direktorei

190

2. pielikums

eksPertu kOnferences dalbnieku saraksts

VRDs, UzVRDs Agnese Alksne Aiga Grine Aleksejs Loskutovs Andrejs Vikuks Andris Ptersons Andris Vitenburgs Annija Mazapa Arita Vksna Arnis cimdars Artis Vels rija Rezgoria baiba Ptersone eslavs Andrukevis Dace Dubova Dainis Meulis Dainis pes Dina kurpniece Engelena krmia Evija Goluba Ieva beitika Ieva Dambe Ieva kucika Igors Ivanovs Igors Lukjanovs Ilona kroberga Ilona Reitere Ilze Greikalna Imants Frederiks Ozols Inese Voika Iveta elle Juris bindars Juris Putri kaspars beers kaspars strazds katri Vintia klvs sedlenieks ORGANIZCIJA Latvijas Darba devju konfedercija Biedrba Sabiedrba par atkltbu Delna LR Saeima Biedrba Sabiedrba par atkltbu Delna LR Ieklietu ministrija Korupcijas novranas un apkaroanas birojs Pro Bono juridisk atbalsta centrs (iepriek Tiesbsarga birojs) Biedrba Sabiedrba par atkltbu Delna Centrl vlanu komisija Valsts policijas koleda Valsts iemumu dienests Valsts administrcijas skola Korupcijas novranas un apkaroanas birojs Korupcijas novranas un apkaroanas birojs Korupcijas novranas un apkaroanas birojs LR Finanu ministrija Korupcijas novranas un apkaroanas birojs Jaunatnes atturbas federcija (JAF) Biedrba Sabiedrba par atkltbu Delna Latvijas Universitte Tiesbsarga birojs Korupcijas novranas un apkaroanas birojs Korupcijas novranas un apkaroanas birojs Farmcijas urnls Materia Medica Sabiedrisks politikas centrs PROVIDUS Valsts policijas Iekjs drobas birojs Latvijas Universitte Daugavpils universitte Biedrba Sabiedrba par atkltbu Delna Latvijas imenes Plnoanas un seksuls veselbas asocicija Papardes zieds TV3 zias Ja akstes demokrtijas un ilgtspjgas attstbas biedrba TV3 zias Vlanu reformas biedrba Latvijas Universitte AMATS Korporatvs socils atbildbas un komunikciju eksperte Juridisk analtie Saeimas deputts Jurists Nozaru politikas departamenta Politikas ievieanas nodaas veckais referents Galvenais specilists Centra vadtja Politikas analtia asistente Prieksdtjs Direktors Nodoku prvaldes Valsts amatpersonu datu administranas daas vadtja Direktore Valsts amatpersonu darbbas kontroles nodaas galvenais specilists Korupcijas novranas nodaas galven speciliste Korupcijas novranas nodaas vadtja vietnieks Juriskonsults Korupcijas novranas nodaas vadtja Projektu un finanu direktore Jaunieu projektu koordinatore Zintnisk asistente Juriskonsulte Korupcijas novranas nodaas galven speciliste Korupcijas novranas nodaas galvenais specilists urnlists Ptniece, juriste Informcijas un analzes grupas galven inspektore Doktorantras studente Doktorantras students Padomes prieksdtja Valdes prieksdtja Operators Valdes prieksdtjs Starptautisko ziu redaktors Izpilddirektors Doktorantras studente

Latvijas Universitte, Rgas Stradia universitte Ptnieks, lektors

191

kristaps kalni kristaps Petermanis Lauma silakaktia Laura kornete Laura Lste Laura MIelsone Laura Platace Leons bojrs Linda Austere Lga stafecka Maija Vorslava Mris sprinduks Modris Adlers Nata Lasmane Natlija Titova Nikolajs Ozoli salvis smukais sanita sle sigita irse solveiga Lce Uldis Priede Una klapkalne Valts kalni Vita Trauda

Valsts policijas Iekjs drobas birojs Biedrba Sabiedrba par atkltbu Delna Vlanu reformas biedrba Resursu centrs Dardedze Biedrba Sabiedrba par atkltbu Delna SIA Y-Motions Latvia Latvijas Pilsonisk alianse Latvijas Raotju un tirgotju kopiena Sabiedrisks politikas centrs PROVIDUS Biedrba Sabiedrba par atkltbu Delna LR Saeimas Kanceleja SIA Corporate & Public management Consulting Group Latvijas Republikas Prokuratra LR Finanu ministrija Korupcijas novranas un apkaroanas birojs Biznesa augstskola Turba, Latvijas Juristu apvienba Korupcijas novranas un apkaroanas birojs Sabiedrisks politikas centrs PROVIDUS Biedrba Sabiedrba par atkltbu Delna Valsts kanceleja Zatlera Reformu partija Nacionl ziu aentra LETA Sabiedrisks politikas centrs PROVIDUS Sabiedrisks politikas centrs PROVIDUS

Biroja prieknieks Direktors Valdes locekle Projektu vadtja Administratv vadtja Konsultante, partnere Informcijas koordinatore Prezidents Ptniece Politikas analtie Saeimas prieksdtjas biedra biroja vadtja Valdes loceklis enerlprokuratras Kriminltiesisk departamenta Sevii svargu lietu izmeklanas nodaas virsprokurors Eiropas Savienbas fondu revzijas departamenta direktore Politisko organizciju finansanas kontroles nodaas galven speciliste Lektors, jurists, biedrbas biedrs Korupcijas novranas nodaas galvenais specilists Praktikante Projekta koordinatore Juridisk departamenta vadtja vietniece Partijas biedrs Valdes locekle, izpilddirektore Ptnieks Direktore

192

3. pielikums

kOnference valstiskais gOdaPrts latvij: vai izaicinjums?

Biedrba Sabiedrba par atkltbu Delna, Transparency International Latvijas nodaa, ir veikusi ptjumu Valstisk godaprta sistmas novrtjums Latvijas normatvo un praktisko situcijas izvrtjumu 13 joms. Identisks novrtjums obrd tiek stenots vl 25 cits Eiropas valsts. Pirms ptjuma gala varianta sagatavoanas vlamies kop ar visu aptverto jomu ekspertiem izvrtt secinjumus un sagatavotos ieteikumus. Konferences mris: iepazties ar Valstisk godaprta sistmas novrtjumu, apskatt esoo situciju valst, identifict prioritrs jomas un specifiskus ieteikumus nepiecieamajm politikas reformm. Konferences uzdevumi: iepazstint kompetentos vrtto jomu prstvjus ar Valstisk godaprta sistmas novrtjuma galvenajiem secinjumiem un ieteikumiem situcijas uzlaboanai, saemt ekspertu komentrus un ieteikumus apskatto jomu vrtjuma pilnveidoanai pirms ptjuma gala versijas sagatavoanas, veicint uz pierdjumiem balsttas korupcijas novranas un apkaroanas politikas attstbu Latvij.

Trediena, 12. oktobris, 2011 Viesnca Alberts, Dzirnavu iela 33, Rga, LV 1010
9:00 9:30 9:30 10:00 10:00 10:40 10:40 11:00 Reistrans konferences atklana kristaps Petermanis, sabiedrbas par atkltbu Delna direktors sigita irse, Valstisk godaprta sistmas novrtjuma projekta vadtja Prskats par Valstisk godaprta sistmas novrtjumu Valts kalni, vadoais ptnieks Kafijas pauze Ekspertu darba grupas: A: likumdevjvara, politisks partijas b: izpildvara, valsts prvalde, valsts kontrole c: tiesbaizsardzbas iestdes, pretkorupcijas iestde, tiesu vara D: vlanu iestde, pilsonisk sabiedrba, tiesbsargs E: plasazias ldzeki, uzmjdarbbas vide Pusdienas Darba grupu rezulttu prezentcija Prieklikumi ptjuma secinjumu un ieteikumu pilnveidoanai Prieklikumi politisko reformu un intereu aizstvbas paskumu stenoanai Noslgums cea kartes iezmana rekomendciju ievieanai. Diskusija. Nobeiguma vrdi Inese Voika, sabiedrbas par atkltbu Delna padomes prieksdtja
Valstisk godaprta sistmas novrtjuma projekts, HOME/2009/ISEC/AG/010

Darba krtba

11:00 13:00

13:00 14:15 14:15 15:30

15:30 16:30

193

4. pielikums

valstisk gOdaPrta sistmas kvantitatvais nOvrtjums

Politika Sabiedrba Ekonomika Kultra Kopvrtjums 75 75 50 50 63

PAMATI

Plri Resursi (likums) Resursi (prakse) Neatkarba (likums) Neatkarba (prakse) Atkltba (likums) Atkltba (prakse) Atbildba (likums) Atbildba (prakse) Godgums (likums) Godgums (prakse) Plram raksturgs 1 Plram raksturgs 2 Plram raksturgs 3 Kapacitte Prvaldba Loma Plru kopvrtjums

1-LIK. 2-IZP. 3-TV. 4-VP. 5-TI. 6-CVK 7-TIE. 8-VK 100 75 100 50 75 75 75 75 75 75 50 50 81 75 50 69 N/A 75 100 75 100 75 100 50 75 50 75 75 83 75 75 78 75 75 75 75 100 75 100 50 75 50 75 75 75 75 75 75 N/A 50 75 50 100 75 75 75 100 75 25 25 75 58 83 42 61 N/A 50 75 50 100 75 100 75 100 50 75 58 83 75 72 N/A 75 50 100 100 100 100 100 75 75 N/A 100 75 92 100 89 N/A 25 75 50 75 75 75 75 75 75 50 25 50 75 38 54 N/A 75 100 100 100 100 100 100 100 100 100 75 75 92 100 83 92

9-KNAB 10-PP. 11-PL. 12-PS. 13-UV. 75 75 75 50 100 75 100 75 100 50 75 75 75 69 83 75 76 100 75 100 100 100 75 75 75 75 50 50 50 94 75 50 73 100 50 75 50 25 25 75 75 75 75 75 75 75 69 58 75 67 100 75 100 75 N/A 75 N/A 75 N/A 75 75 50 88 75 63 75 75 75 100 75 75 50 100 50 75 50 50 25 81 67 38 62

194

5. pielikums
Lga Menelsone, LDDk enerldirektore

recenzija Par Ptjumu valstisk gOdaPrta sistmas nOvrtjums latvij

Latvijas Darba devju konfedercija (LDDK) ir iepazinusies ar ziojumu un kopum to vrt k prskatmu dokumentu, kas apraksta situciju valst gan no tiesbu aktu viedoka, gan praktisks puses c ar korupciju. Kopum autors ir atlasjis spilgtkos notikumus, kas rosinjui diskusijas ilgk laika posm ne tikai mediju vid, bet ar izraisjui plau rezonansi sabiedrb, td tie uzskatmi par aktuliem. Btiski uzsvrt, ka autors ir pieminjis ekonomisko krzi un pieauguo nu ekonomikas ietekmi uz korupcijas riskiem, bet nav nordjis to k galveno iemeslu korupcijas pieaugumam. Tas norda uz sistmisku problemtikas izpratni. Autors darb ir izmantojis atsauces uz jaunkajiem avotiem, k ar saldzinjis publiski pieejamos ptjumus vairku gadu griezum. Darb ietverti vairki btiski elementi: redakcionlie labojumi un satura papildinjumi ievada sadaai par valsts prvaldes novrtjumu strukturlo reformu ieviean; par organizts pilsonisks sabiedrbas sadaas papildinanu ar socil dialoga veiksmgo praksi darba devju un arodbiedrbu iesaistan konsultciju proces, kas ir caurspdgs un prskatms; pielikum atrodami uzmjdarbbas vides izvrtjuma komentri par aktulo datu papildinanu un korporatvs socils atbildbas praksi. Juzsver, ka vieng sadaa, kura, msuprt, nav apskatta pietiekami kritiski, ir tiesu vara, kas prakses atzinum par cu pret korupciju ir samusi augstu vrtjumu. LDDK aicintu papildint rekomendcijas tiesu varas plr, minot, ka ir jrisina tiesu varas problmas novest tiesu procesus ldz galam, samazinot iespjas mkslgi pagarint tiesu procesu norises laiku. Ptjums ir apskatjis visus trspadsmit plrus, caurvijot galveno ptjuma tmu korupciju. Rekomendcijas par uzlabojumiem katr no plriem izteiktas secgi, neveidojot pretrunas ar intervto personu prieklikumiem un autora veikto analzi. Vienlaikus kopsavilkum k vjkie minti divi plri politisko partiju joma un uzmjdarbbas vide. Vlos vairk komentt uzmjdarbbas vides plru, kas kopsavilkum atspoguots k viens no vjkajiem posmiem korupcijas apkaroan. K jau mints analz, korupcijas sekas ir nesakrtota valsts prvalde un attiecbas ar kontroljom iestdm un iestdm, kam pc btbas btu jbt atbalstom, lai uzmumi vartu atbilstoi veikt saimniecisko darbbu, bet praks tas nav vrojams. Korupcijas esamba, uzmjdarbbai saskaroties ar m iestdm, ir tikai sekas. Uzmumiem nav izdevgi piedalties koruptvos darjumos, jo tas sadrdzina uzmjdarbbas projektu budetus, turklt pastv augsts risks uzmuma un personu reputcijai, ja ie darjumi tiek atklti. Sakrtota valsts prvalde, likumu ievroana un likumu interpretcijas iespju novrana mazins korupcijas riskus un dos iespju godgiem uzmjiem, kuri ir socili atbildgi, piedalties gan publiskajos iepirkumos ar saimnieciski izdevgku cenu, gan sakrtot attiecbas ar valsts iestdm. Autoram btu svargi kopsavilkum papildint savus secinjumus ar atziu, ka korupcijas
195

fakti un btiskkie notikumi

Atbilstba

esamba, uzmjdarbbai saskaroties ar valsts vai pavaldbu institcijm, ir tikai sekas nesakrtotiem procesiem valst. Rekomendcija turpmkajai analzei: korupcijas novranas paskumu vrtan iekaut pavaldbu griezumu. Situcija pavaldbs ciei sasaucas ar valsts prvaldes plra vrtjuma problemtiku, emot vr, ka pavaldba ir vistuvk institcija iedzvotjiem un uzmjdarbbai. T k is nav akadmisks ptjums, bet gan kvalitatva situcijas analze, katr no plriem ir ievrota zinma analzes konstrukcija divu organizciju prstvji k viedoku lderi, kuri publiski ir paudui savu nostju ar citos forumos un intervijs, tiesbu aktu analze un publicittes atsauces par tmu un notikumiem, kas izvlti k spilgtkie piemri. Lasot ptjumu, nencs saskarties ar pretrungiem apgalvojumiem un interpretcijm joms, kuras przina LDDK. Analz lietots atsauces uz avotiem ir pilnvrtgas. Ptjums ir balstts uz analzi un intervijm ar ekspertiem, kuri oper gan ar faktiem, gan ar piemumiem, kas ir balstti ekspertu prstvto organizciju pozcijs un darbbs, k ar persongaj pieredz. Intervts personas prsvar ir atpazstamas sabiedrb k kompetenti viedoku lderi, kuri publiski jau ir paudui savu redzjumu par analzes problemtiku.

fakti/pierdjumi

Strdgums/pretrungums

Apmelojumi/neslavas celana

196

6. pielikums

valstisk gOdaPrta sistmas nOvrtjums: intervts PersOnas

PLRS Likumdevjvara PRAKTIIS Mris kuinskis, Saeimas deputts (ldz 2011. gadam) Gunta Veismane, bijus Valsts kancelejas direktore (2000.-2010. gads) baiba Ptersone, Valsts administrcijas skolas direktore, bijus Valsts kancelejas direktores vietniece Andris Guns, LR Augstks tiesas Senta Administratvo lietu departamenta senators, bijuais Augstks tiesas prieksdtjs Aldis Lieljuksis, bijuais Valsts policijas prieknieks un Valsts Ugunsdzsbas un glbanas dienesta direktora vietnieks Jnis Maiztis, bijuais enerlprokurors (20002010) Arnis cimdars, Centrls vlanu komisijas prieksdtjs Annija Dce (Mazapa), Pro bono Juridisk atbalsta centra vadtja, bijus Tiesbsarga biroja darbiniece Jolanta bojre, Tiesbsarga birojs, finanu vadbas speciliste Velga slaidia, Tiesbsarga birojs, veck juriskonsulte Inguna sudraba, Valsts kontroliere Normunds Vilntis, Korupcijas novranas un apkaroanas biroja direktors (2009.-2011. gads) Ainars Latkovskis, Saeimas deputts Aleksandrs krasitskis, bijuais laikraksta Telegraf galvenais redaktors, urnlists Rasma Ppie, Latvijas Pilsonisks alianses direktore zinta Miezaine, biedrbas Risinjumu darbnca valdes prieksdtjs EKSPERTS Ivars Ijabs, LU Socilo zintu fakulttes Politikas zintnes studiju nodaas docents Uis ics, konsultants valsts prvaldes jautjumos, bijuais Valsts kancelejas darbinieks Iveta Reinholde, LU Socilo zintu fakulttes Politikas zintnes studiju nodaas docente Jnis Pleps, Latvijas Universittes Juridisks fakulttes lektors, Biznesa augstskolas Turba lektors, Saeimas Juridisk biroja jurists Ilona kronberga, Sabiedrisks politikas centra Providus ptniece, juriste, bijus Policijas akadmijas pasniedzja Iveta kaoka, Sabiedrisks politikas centra Providus ptniece

Izpildvara Valsts prvalde

Tiesu vara

Tiesbaizsardzbas iestdes

Vlanu iestde

Tiesbsargs

Mrti Mits, Rgas Juridisks augstskolas prorektors, lektors, cilvktiesbu specilists

Augstk revzijas iestde Pretkorupcijas iestde Politisks partijas Plasazias ldzeki Pilsonisk sabiedrba

Nata Lasmane, Finanu ministrijas Eiropas Savienbas fondu revzijas departamenta direktore Iveta kaoka, Sabiedrisks politikas centra Providus ptniece Jnis Ikstens, Latvijas Universittes Socilo zintu fakulttes Politikas zintnes studiju nodaas vadtjs Maistra studiju programmas direktors, profesors Anda Roukalne, Rgas Stradia universittes Komunikcijas studiju katedras vadtja, bakalaura studiju programmu vadtja Aivita Putnia, Latvijas Universittes Humanitro zintu fakulttes Antrolopoijas katedras docente Morten Hansen, Rgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadtjs, Latvijas Eiropas Kopienas Studiju asocicijas viceprezidents, BICEPS asocitais ptnieks un Latvijas Universittes Eiropas un Sabiedrbas attstbas studiju akadmisk centra ptniecisks grupas loceklis kristaps Petermanis, biedrbas Sabiedrba par atkltbu Delna direktors

Uzmjdarbbas vide

Agnese Alksne, Korporatvs socils atbildbas un komunikciju eksperte, Latvijas Darba devju konfedercija

197

biedrba Sabiedrba par atkltbu Delna A.aka iela 49-4, Rga, LV 1011, Latvija Tlrunis: + 37167285585 Fakss: + 37167285584 E-pasts: IT@delna.lv Tmeka vietne: www.delna.lv