Energoefektivitte

Bvinenieris Nr. 19 (4. 2011.)

Cik vrta ir bvprojektu energoefektivittes sadaas detalizta izstrde?

Nereti ku bvproblms tiek vainots bvnieks, nekvalitatvi bvmaterili vai iekrtas. Tau tdos gadjumos reti aktualizjas jautjums, cik kvalitatvi un pilnvrtgi ir bijusi izstrdta kas projekta dokumentcija. Tpat k bez labiem, pamatgiem mjas pamatiem nav iespjams uzbvt stabilu mju, tpat ar nav iespjams uzbvt energoefektvu bvi, ja projekta energoefektivittes sadaa sastv tikai no daiem teikumiem vai pris mezgliem, kas iegti no dadiem katalogiem. obrd par kas energoefektivittes sadau prsvar gadjumu ir atbildgs arhitekts vai bvkonstruktors. Tau, iepazstoties un izvrtjot daudzu projektu siltumtehnisko sadau un konstatjot problmas objektos, nevius rodas jautjumi: a) vai norobeojoo konstrukciju aprinu detalizcijas pakpe atbilst LBN 002-01 noteiktajam lmenim? b) vai aprinu veid tiek novrtta izstrdto risinjumu dens tvaika kondenscijas riska pakpe? Mitruma procesu analze 1.1. Jumta konstrukcija 1.2. rsienas konstrukcija
Siltumtehniski nepareizi izveidota rsiena 1000 m2 pc viena gada ekspluatcijas dens tvaika radti rj apdares sla bojjumi. Siltumtehniski nepareizi izveidota jumta konstrukcija 1600 m2 pc trs gadu ekspluatcijas ir pilnb pakauta peljumam, un no jumta regulri tek dens kondensts iektelps.

Termiskie tilti 2.1. Parapets

Termiskais tilts prseguma un rsienas (parapeta) viet.

2.2. Jumta prsegums

Siltumizolcijas slnis 200 mm biezum paredzts no iektelpas puses, un visa prseguma biezum ir caurejoa neso dubult T profila metla sija.

ra telpa

c) vai tiek analizti termiskie tilti un to atbilstba LBN 002-01 noteiktajm robevrtbm? d) vai tiek aprints kas patnjais siltumenerijas patria rdtjs? Patiesba ir tda, ka daudzi nemaz neaizdomjas, piemram, par to, ka kaut kds neredzams dens tvaiks var radt lielus bojjumus ks, un par to, ka par t savaldanu btu jdom tikpat nopietni, k par konstrukciju noturbu vai kas elektrosadales sistmu. Paskatsimies uz daiem piemriem no

Iektelpa objektiem Latvij, kas atspoguo tikai nelielu dau no faktisks problmas. K redzams, siltumtehnisko procesu nepietiekama apzinana rada sekas, kas var bt diezgan smagas, un kds par tm jau noteikti ir drgi samaksjis. Tpc btu vrts mcties no citu kdm un ts neatkrtot, jo visus uzrdtos defektus bija iespjams novrst vl projektanas stadij, ja vien piencg lmen tiktu veikti visi nepiecieamie aprini. rsienas konstrukcija
Kondensta bilance kg/m2 Janvris Februris Marts Aprlis Maijs Jnijs Jlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris Kop max 0,8792 1,1563 1,3427 1,2343 0,6363 0,1411

0,0405 0,2641 0,5516 1,3427

Piemram, izanalizjot rsienas konstrukcijas (1.2. attls) dens tvaika kondenscijas risku (skatt aprina rezulttus blakus) projekta stadij, jau btu skaidri redzams, ka, emot vr izvltos materilus un iektelpas mikroklimata parametrus, problmas ir neizbgamas, jo konstrukcij veidojas oti liels kondensta daudzums (1,34 kg/m2). Tik liela apjoma kondensta daudzuma veidoans saska ar normatvajm prasbm norobeojoajs konstrukcijs nav pieaujama, un tas btiski pasliktina gan konstrukcijas siltuma pretestbas rdtju, gan rada bojjumus uz apdares virsmas (kas ar apstiprinjs jau pc kas pirm ekspluatcijas gada). Ja mitruma procesu analze jau projekta stadij tiktu veikta vism Latvij uzbvtajm terasm, tad odienas problemtisko terau statistika noteikti btu citda!

3

Latvijas Bvinenieru savienba

www.lbs.building.lv

3

Energoefektivitte
Tas pats attiecas ar uz termisko tiltu analzi ja projektanas stadij rpgi tiktu analizti kas termiskie tilti, konstrukciju siltinanas risinjumi btu daudz siltumtehniski efektvki un pieauts kdas, k ar siltuma zudumi no km btu daudz mazki. Daudzi no termisko tiltu novranas risinjumiem neprasa lielus finanu resursus, tau to radto seku novrana var izmakst vairkas reizes drgk. Piemram, parapeta mezgl 2.1. attl btu nepiecieams pavisam neliels papildu siltumizolcijas un blvjoo materilu daudzums. Tau, lai novrstu termisk tilta radto defektu iektelpas rsienas/jumta str, izmaksas jau bs par krtu lielkas, un vl papildus ir jievrt apkures maksjumi par t radtajiem siltuma zudumiem viss apkures sezons turpmkajos gados. 4.1. Vieglbetona konstrukcija
Keramztbetons 300 mm (=0,20 W/m K) Siltumizolcijas materils 100 mm (=0,04 W/m K) Liner termisk tilta vrtba =0,068 W/m K

Bvinenieris Nr. 19 (4. 2011.)

4.2. ieeu mris

ieeu mris 510 mm (=0,70 W/m K) Siltumizolcijas materils 100 mm (=0,04 W/m K) Liner termisk tilta vrtba =0,22 W/m K

Termisko tiltu analze mra rsienas parapeta mezglam 3.1. rsiena ar NEsiltintu parapetu 3.2. rsiena ar siltintu parapetu jaudgu katlu, sildermeus u. tml. ierces? Ldz ar to detalizti siltumtehniskie aprini var ar paldzt pareizi novrtt citu sistmu jaudas vai noslogojumu. Ja projekta mris ir energoefektva un siltumtehniski pareizi uzprojektta un uzbvta ka, bez specializtajiem siltumtehniskajiem apriniem to nav iespjams sasniegt. Neveicot detaliztu analzi, pavisam tri var pieaut daudzas kdas un neievrtt dadus blakus faktorus, kas var negatvi ietekmt plnoto galarezulttu. Daudziem ir pasaprotami, ka kas noturbas aprinus veic konstruktors, par grafisko projekta sadau atbild arhitekts, tmes sastda tmtjs, tau taj pa laik par specializto siltumtehnisko aprinu veikanu atbild kds, kur daudz labk dara pavisam kaut ko citu. Un tas viss notiek laik, kad energoefektivitte ir daudzu projektu uzstdtais moto. Pirms pozitvs vsmas ir jau pamawww.lbs.building.lv

nmas, jo gan atsevias pavaldbu organizcijas, gan privtie uzmumi un privtpersonas sk pieaicint attiecgs kompetences specilistus jau kas projekta izstrdes stadij, lai kopg darb ar arhitektu iegtu btiski augstkas kvalittes projektus. Pozitvajam piemram btu jseko ar prjiem, un nevajadztu paauties vien uz varbtbu, ka gan jau viss bs labi, bet izanalizt visu vl pirms projekta ievieanas dzv. Andris Vulns, Mg. sc. ing., LLU Lauku inenieru fakulttes lektors, praktizjos konsultants par bvfizikas jautjumiem
PROJEKTU FINANSILI ATBALSTA:

Liner termisk tilta vrtbas aprins rsienas rj str atkarb no neso materila veida Atirba vrtbai starp abiem risin- Protams, ka vieglk ir uzstdt lielkas jumiem veido 70%, ttad ar siltuma zu- jaudas apkures katlu un neieslgt detadumi caur nepareizi novrttu rsienas s, tau jauda maks naudu, un cik pastri bs par 70% lielki vai mazki. tiesb racionli ir uzstdt neadekvti

0

Latvijas Bvinenieru savienba

1

NR.

19

2011.

GADA

APRLIS

Bvinenieru kongress Biras nams Energoefektivitte Jumti

LATVIJAS BVINENIERU SAVIENBAS IZDEVUMS www.lbs.building.lv
Ventspils Kuldga Valmiera Csis Rga Jelgava Liepja Jkabpils Rzekne

Madona

Cena Ls 1,49
Daugavpils