P. 1
Europe_s Newspapers Adopt Tabloid Format to Boost Circulation by Charles Goldsmith & Jo Wrighton

Europe_s Newspapers Adopt Tabloid Format to Boost Circulation by Charles Goldsmith & Jo Wrighton

|Views: 0|Likes:
Published by manejais

More info:

Published by: manejais on Dec 20, 2012
Copyright:Attribution Non-commercial

Availability:

Read on Scribd mobile: iPhone, iPad and Android.
download as DOC, PDF, TXT or read online from Scribd
See more
See less

01/28/2014

pdf

text

original

Europe’s Newspapers Adopt Tabloid Format To Boost Circulation by Charles Goldsmith & Jo Wrighton

Eiropas lielizmēra laikraksti (Europe’s broadsheets) ir izmēģinājuši dažādu taktiku, lai samazinātu straujo laikrakstu tirāžas lejupslīdi kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, gan piedāvājot bezmaksas kompaktdiskus, gan vairāk rakstot par slavenībām. Pašlaik varētu būt atrasts neticams risinājums – izdot laikrakstus mazākā formātā (tabloid formātā). Piedāvājot ziņas mazākā formātā, ne tikai tiek palielināta tirāža, bet arī pievilināti jaunie bagātnieki un lasītājas-sievietes, par kuriem jo īpaši interesējas reklāmdevēji. Uzmanība tiek pievērsta arī citiem jautājumiem, jo visā pasaulē laikraksti meklē veidus, kā palielināt savu lasītāju skaitu. Taču izmaiņas izmērā ir daudz nozīmīgākas nekā vienkārši nogriezt lapas malas. Eiropas lielizmēra laikraksti par saviem lasītājiem sacenšas ar tradicionāliem laikrakstiem, kas piedāvā satraucošāku lasāmvielu; jo īpaši tā notiek Apvienotajā Karalistē (U.K.). Tādiem laikrakstiem kā the Times of London un Belgium’s Gazet van Antwerpen pāriet uz mazāku laikraksta formātu (tabloid) nozīmē atzīt, ka lielizmēra laikraksti kļūst par pagājušu ēru – un pat kā tie paši apgalvo, var saglabāt žurnālistikas augstos standartus. Laikraksts the Times of London savu jauno formātu dēvē par “kompaktu” nevis “mazāku”, garantējot saviem lasītājiem, ka kvalitāte nepasliktināsies. Viscaur Eiropai laikrakstu aptaujas liecina, ka lasītāji dod priekšroku ērtākam formātam, jo īpaši turīgie pilsētas patērētāji, kas regulāri pārvietojas pārblīvētos piepilsētas transportos, un pēc kuriem alkst reklāmdevēji. Marleen Veugelers, tirdzniecības menedžere 115 gadus vecajai Gazet van Antwerpen stāsta, ka “Sešas nedēļas cilvēkiem bija iespēja iegādāties tabloid vai lielizmēra laikrakstu, un 85% izvēlējās mazāko.” [Šajā] pavasarī laikraksts pakāpeniski ir pārgājis uz mazāko formātu. Vairāki Amerikas izdevēji ir papildinājuši savus lielizmēra laikrakstus, izdodot bezmaksas mazāka formāta avīzi (tabloid)darba dienām. Tabloidization Conquers Quality Press by Stjepan Malovic, Gordana Vilovic

Augstas kvalitātes laikraksti (quality newspapers) ir lielizmēra laikraksti, kas galvenokārt padziļināti sniedz ziņas izglītotā valodā par nopietnām tēmām. Sniegtās ziņas vairāk tiek balstītas uz valsts un internacionāliem notikumiem, politiku, biznesu, mazāk uzsverot slavenību dzīvi un tenkas. Analītiskie dienas laikraksti un tie, kuros raksta par nopietnām tēmām, parasti tiek izdoti lielajā formātā, un notikumi ir pasniegti analītiski, plaši un visaptveroši. To lasītāji parasti ir labi izglītoti un ieņem vidējos vai augstākos amatus, un priekš viņiem laikraksti ir vērtīgs informācijas, dažādu viedokļu un nostāju avots. Rīta laikrakstu lasītāji (Lielbritānijā šādas avīzes dēvē par “lielizmēra laikrakstiem”) sagaida sabalansētu, analītisku un objektīvu reportāžu; kā arī komentārus un recenzijas, kas balstītas uz patiesiem faktiem un precīzi pārbaudītiem apgalvojumiem. Ir skaidrs, ka šāda veida lasītāji ir retums, un tādējādi šo laikrakstu apgrozība ir salīdzinoši zema, jo īpaši, ja salīdzina ar tabloīda formāta 1

nozīmē to. šķiet.. zīmes. viņuprāt. Pēc Selimas Millera domām. kas mazāku nozīmi piešķir izglītībai. viņš izšķir mazas un lielas pārmaiņas. lapa) Rakstā “Ziņu tablodizācija”. kas sastopamas mediju tablodizācijas procesā. kad nevar saskatīt jēgpilnu atšķirību starp “informāciju” un “izklaidi”. Lasīšana ir būtisks jautājums. kas nozīmē. kas atšķir viņus no pārējās žurnālistikas. tomēr arī šo laikrakstu tirāža nebūt nav mazsvarīga. karaliskās ģimenes locekļi. un tas. Tabloīda laikrakstu reportieri un redaktori strādā līdzās robežai. kad runa ir par augstas kvalitātes laikrakstiem. kas nozīmē vien to. kas sniedzas līdz profesionālai žurnālistikai. slavenības. kas Amerikas Savienotajās Valstīs strādā priekš lielveikalu tabloīdiem var tikt uzskatīti kā (tādi paši) cilvēki. kas gan izraisa. kas strādā galvenajos laikrakstos. Culture & Society by Mark Deuze  Tādi autori. Populārā žurnālistikā ar ironijas palīdzību ir iespējams ievērot distanci starp “viņiem” un “mums”. ka tas. kā reportieri strādā. lapa) Tabloīds ir žurnālistikas produkts. ievērodami tradicionālās žurnālistikas vērtības. ar kurām viņi strādā – dzīvesveidi. Frankfurter Allgemeine Zeitung. bet viņiem jābūt arī augsti izglītotiem. kas galvenokārt aplūko trīs tēmas uz “S” burta skandāli. Corriere della Serra or Delo. un kā materiāls tiek pasniegts. ka galvenās tēmas. jo īpaši attiecībā uz radošuma ierobežojumiem. kur Franks Essers apraksta pārmaiņu atšķirības. un trešais uzdevums ir piesaistīt pēc iespējas vairāk reklāmdevēju. sekss un sports. un tie ir augsti cienīti. gan attēlo lielas izmaiņas sabiedrības sastāvā (piem. ka viņi nav pārāk noteikti (vai nopietni). Tas nedaudz atgādina pubertātes rūpes. Lai varētu lasīt augstas kvalitātes laikrakstus. sekss – vairs nav izņēmums populārai žurnālistikai. tablodizācija ir sociāls fenomens. [dzeltenās preses] pirmais uzdevums ir informēt un izklaidēt lasītājus. kad tiek 2 . The Guardian. Birds (1992) parāda. ir pieļaujama brīvība laikraksta materiālam – vai “patiess” vai “nepatiess” – un par to uzjautrināties. kā Hallins (1992) un van Zoonens (1998b) tabloīda formātu identificē kā galveno piemēru populāram starpniekam. (7. bet lielāku politiskajam mārketingam. Saskaņā ar šiem žurnālistiem. kaut arī pēc savas profesionālas identitātes. atrodoties savu laikabiedru starpā. strādājot savas profesijas populāros žanros. kā piemēram. ir veids. kam priekšroku dod lasītājs un kas atbilst komerciālām prasībām. [No otras puses]. The New York Times. no lasītājiem tiek gaidītas ne tikai pamatzināšanas [par pasaulē notiekošo]. otrais – pārdot pēc iespējas vairāk izdevumu. jo īpaši. ka nosacījumi viņus pārāk neierobežo. 874. ka daudzi tabloīda nedēļas laikrakstu reportieri izrādīja neapmierinātību par galveno laikrakstu (mainstream) “nopietnību”. (6. ka atkārtoti tiek ieviesti tradicionāli laikraksti un citu mediju formāti. Connells (1998) argumentē. Birds parāda. Tabloīdu žurnālistiem redakcijas autonomija. lapa.laikrakstiem. kas radies no lielākas politiskās attālināšanās). ka ziņu temati lielizmēra laikrakstos un tabloīda formāta medijos ir lielā mērā līdzīgi. (4. Katrā valstī ir šādi laikraksti. “[No vienas puses] tablodizācija ir mediju fenomens. tiek dēvēti par žurnālistiem. lapa) Media. Intervijas sniedzēji norādīja. kā tie žurnālisti.

kas vēlāk vēlēšanu kabīnē varētu palīdzēt pieņemt lēmumus. Pie tam. kā piemēram.. citiem vārdiem sakot. cik tālu ir iespējams pamainīt vecāku noliktos likumus bez jaunu likumu ieviešanas. Tabloidization of the Media Trīs turpmākie argumenti sniedz paraugu par iespējamajiem Tablodizācijas iemesliem. Nākamais argumentē. Infotainment tiek lietots kā centrālais (mūsdienīgs) jēdziens [šī] projekta kontekstā. un tiek uzskatīts. darināts jaunvārds. 3 . kas nāk tieši no šo akciju sabiedrību īpašniekiem. kur ir interneta savienojums. ka paši politiķi uzsāka visu šo procesu. ka ziņu žurnālisti “paklausa pavēlēm”. arī Brants. ka no tā cieš precizitāte. ka akciju sabiedrības. Rezultātā ziņu mediji “manipulē ar informāciju. “Tablodizācija” ir termins. kurā var ievietot informācijas un izklaides neskaidrību (sk. vai arī. un tādējādi ziņas atbilstoši “piekoriģē”. “infotainment” tiek uzskatīts par centrālo jēdzienu. arvien svarīgāks kļūst jautājums. skandāli un Holivuda” (du point 1). kas norāda uz televīzijas vai radio raidījumu attīstību. Tā vietā. Pirmais arguments paziņo. arī ir iemesls šāda veida tirgošanās procesiem. kameru tehniskie uzlabojumi un papildus tehnoloģijas ir padarījuši “jauno formātu” iespējamu.“neievēroti likumi”: mēģinot saprast. ka pirmkārt vainojami ir paši tīklu īpašnieki. un kas līdz šim vēl nav pieminēti. “infotainment” ir termins. lai varētu reklamēt [akciju sabiedrību] politiskos mērķus (plānus)”. Televīziju tīkli pieder milzīgām akciju sabiedrībām. Example Analysis Paper 3. pastāv arī tehnoloģiski faktori. kas koncentrējas uz to. akciju sabiedrības ir izveidojušas medijus. ka atbildība jāuzņemas konkurējošajiem tīkliem. kā piesaistīt auditoriju ar tādām tēmām kā “sekss. Tieši šeit savu lomu uzsāk Tablodizācija. kas varētu kaitēt. Pirmais apgalvo. Es to dēvēju par “korporatīvo īpašnieku teoriju”. lai gaidītu vakara ziņu izlaidumu. Atklājot ziņas. (page 2) Tā kā [TV/radio] tīkli savā starpā sacenšas par augstajiem reitingiem. Time Warner. ka “infotainment” patiesībā ir jauns termins daudz senākajai augstas kvalitātes populārās žurnālistikas izveidei. Problēma rodas no tā. kas varētu būt neizdevīgas ekonomikas jautājumiem un/vai akciju sabiedrības reputācijai. tajās mājās. lai novirzītos no ziņām. un piebilst. ka šo akciju sabiedrību plāns jau pirmsākumos ir reklamēt sevi un savu kompāniju produktus. kuri diemžēl nenodrošina ar būtisku informāciju. kam pieder televīzijas stacijas ir par to atbildīgas. lai stāstus varētu pasniegt [auditorijai]. dažādiem ģimeniskiem televīzijas šoviem. stāstus par privāto dzīvi. ir iespējama regulāra piekļuve jebkāda veida informācijai. vai vienkārši sakot – tas ir naudas jautājums. līdzās jau augstāk minētajiem argumentiem. 1998). lapa. Pēdējais apgalvo. Šajā projektā.. kā atrast ātrāku un lētāku metodi. Pirmkārt. Tieši šis iemesls “kara ātrumā” veicina spiedienu tīklu starpā. Tāpat arī augstais pieprasījums pēc interneta ir veicinājis sacensību tīklu starpā. ka tablodizāciju var uzskatīt par populārās žurnālistikas apakšgrupu. tādām kā General Electric. un Disney. kas galvenokārt attiecas uz iespiesto mediju sektoru procesiem. kam ir bijusi svarīga nozīme Tablodizācijas procesā. Plašsaziņas līdzekļu lielākās bailes no tik straujas ātrgaitas mentalitātes [pēc iespējas ātrāk nogādāt ziņas auditorijai] ir tas. 880. Gripsruds (2000: 290-2) argumentē. 1. Lai varētu pabīdīt savas intereses uz priekšu. kā arī veids kādā ziņas tiek pasniegtas ir kļuvis – “nemēģināt aizēnot labu stāstu ar faktiem”.

taču tā pastāv un nākotnē tepat vien arī būs. Kāds novērotājs uzbrūk dažiem elitāriem kritiķiem. Šo tendenci mēs varam interpretēt. ir mazāk pedagoģiski tendētas. ka “rādīt TV ziņas tabloid formātā nozīmē vien to. kā sabiedrības vai arī kā žurnālistikas principu degradāciju. arī TV raidījumiem. ka populāru iespiedžurnālistikas ziņu vērtību (kvalitāti) turpmāk kopēs TV un radio. (page 4) The Sociology of journalism by Mc. kas izriet no masu demokrātijas. šķiet arī tas. atzīmējot. vietām piemīt graujošas. vai arī mēs varam izvēlēties atzīt. vienkāršākas” (Dugdale. anarhiskas iezīmes.Vai nu mēs zinām vai nezinām. kurus pārraida tabloid formātā. un kam piemīt pozitīvas un negatīvas rakstura iezīmes. ka plašsaziņas līdzekļu žurnālistikas “tablodizācija” ir ne vairāk. kas valda ap laikrakstiem. Un tieši tāpat. kā tabloid formāta laikrakstiem. Nair Tā kā TV/radio pārraides pēc finansiālā un tirgus stāvokļa arvien vairāk atgādina to situāciju. 4 . ne tik vīrišķīgas. no kurienes Tablodicācija ir cēlusies. ne mazāk uzskatāma kā viena no sekām. bet vairāk cilvēciskas. ka ziņas tiek raidītas atbilstoši skatītāju interesēm – tās nav tik greznas. un uzņēmumiem tas ir traucējoši. dzīvīgākas. tad nenovēršami. 1995).

You're Reading a Free Preview

Download
scribd
/*********** DO NOT ALTER ANYTHING BELOW THIS LINE ! ************/ var s_code=s.t();if(s_code)document.write(s_code)//-->