You are on page 1of 96

anno

19

52

Krslava ir neliela pilsta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos ar 6-8 tkstoiem iedzvotju. Krslava tiek uzskatta par vienu no senkajm raksttos avotos piemintajm

apdzvotajm vietm Latvijas teritorij, kas izveidojusies 9. gadsimt pie pilskalna DaugavasDestras denscea mal. Vikingu sgs Krslava ir dvta par "Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var skt burt". Bet vl, Krslava ir slavena ar saviem sportistiem, kuri ir iznesui Latvijas un Krslavas vrdu tlu aiz ts robem. Sei Olimpisko spu dalbnieki sporta gaitas ir uzskui Krslavas Sporta skol.

atvainojamies par varbtjm neprecizittm vrdos,

uzvrdos, gada skaitos vai faktos! Dati ir emti no pavu un rkojumu grmatm, kuras kdreiz rakstja ar roku. Bsim pateicgi par izpratni un paldzbu kdu novran

Juris Silovs
(pirmais treneris Vladislavs Skerkns)
Piedaljies divs Olimpiskajs spls

(1972., 1976) 1972. gad Minhen vi PSRS komandas sastv izcnja sudraba medau 4x100 m stafet. Pc etriem gadiem Monrel aj distanc tika izcnta bronza. 1973. gada Universid Maskav Juris izcnja uzvaru 100m distanc ar 10,37 sek. Pusfinl vi distanci veica 10,33 sek.

Ineta Radevia (Pirm trenere Inna Radevia)


Piedaljusies divs Olimpiskajs

Spls (2004, 2012), divos Pasaules empiontos (2005., 2011), 2010. gada Eiropas empione . 2011.gada Pasaules empionta bronzas medaas ieguvja. 2012.gada Olimpiskajs spls izcnta 4.vieta. Latvijas rekordiste tllkan. 2010. un 2011.gad atzta par Latvijas gada labko sportisti.

Valentna Gotovska
(Pirm trenere Valentna Mzia)
Piedaljusies etrs Olimpiskajs spls (1992, 1996,

2000, 2004) Piedaljusies seos pasaules empiontos (1993, 1995, 1997, 1999, 2001 (5.vieta), 2003) Vairk nek 30 reizes izcnjusi Latvijas empiones titulu Daudzkrtj Latvijas rekordiste. Ldz im pieder Latvijas rekords augstlkan.

Ilze Gribule (Pirm trenere Juzefa Gribule)


piedaljusies 2004.gada vasaras Olimpiskajs spls,

2002. gada Pasaules Junioru empiont izcnta 2.vieta


2003. gada Eiropas Junioru empiont - 3.vieta

Oegs Andrejevs
(Pirmais treneris Ivans Afanasjevs)
2000.gad piedaljies Pasaules

Jaunatnes empiont 2003.gad piedaljies Eiropas Triatlona empiont 2006.gad piedaljies Turnas XX Ziemas Olimpiskajs spls Turn. .

Dmitrijs Silovs
(Pirm trenere Marina lapina ) 2012.gada Londonas Paralimpisko spu dalbnieks 9.vieta,

Un vl, Krslavas Sporta skola lepojas ar citiem

slaveniem, augstas klases sportistiem: Anna Dundare (pasaules eksrekordiste 4x400 m stafetes skrjien)

Anna Dundare

Anatolijs eva (etrkrtjais pasaules empions

ultratriatlon)

Alesandrs Stavro pieckrtjais Latvijas empions

desmitc un trskrtjais Latvijas empions krtslkan (traiski gja boj 2008.gada 16.mart)

Henrijs Silovs - pirmais Latvijas augstlcjs, kur

prvarja 5.jlij)

2m augstum novietoto latiu (1959.g.

Jurijs Ivanovs pirmais

Krslavas sporta meistars brvaj c. (1976.g.) Divkrtjais Vissavienbas empiontu uzvartjs, k ar sudraba un bronzas medau laurets brvaj c. Daudzkrtjais Latvijas empions.

Lidija Vitkovska

starptautisks klases sporta meistare lou auan.

Andrejs Tolstiks

sporta meistars un daudzkrtjais Latvijas empions tllkan (8,02m)

Ilona Varnase

Latvijas empione distanu slpoan un biatlon

Valrija Kugno

(sekrtj Latvijas empione brvaj c)

Valrijs Krianovskis Trs sudraba un trs bronzas medaas Latvijas empiontos

2006.gada pasaules
empions brvaj c veterniem

Kristne Liepia

Latvijas izlases sastv piedaljusies 2011.gada Pasaules empiont distanu slpoan.

Marita Batura (1,1,1)

(Latvijas empione brvaj c sievietm)

Vl Krslavas sporta skolu pabeigui un guvui

augstus sasniegumus sport: Vieglatltika: Regna Marcinkevia Anatolijs Titovs Viktors Bonders Jnis Bonders Aleksandrs Morgunovs Anatolijs Morgunovs Irna Brs Anita Ozolia Irna epeevia Inra Bikovska Ilona Lubne

Inna epeevia

auana: Imants Ozols Juris Jermaks Brv ca: (iekavs 1.v, 2.v, 3.v) Jevgnijs Boiko 4x Latvijas empions (4,5,5) Aleksandrs Badajevs (4,0,1) Jnis uta (2,1,0) Oegs Savinovs (1,3,2) Nikolajs Adahovskis (1,2,0) Jnis Dzalbs (1,1,1) Deniss Gonarjonoks (1,1,1) Georgijs Loginovs (1,1,0)

riks Krianovskis (1,1,0) Valrijs Badajevs (1,0,1) Staislavs Visockis (1,0,0) Aivars ilinskis (1,0,0) Mihails Ivanovs (1,0,0) D.Kohans (1,0,0) Sergejs Skorodihins (1,0,0) Gunrs Raci (0,2,2) Meislavs Karabeko (0,2,1) Vladislavs Loveiko (0,1,2) Valrijs Gonarjonoks (0,1,1) Mihails Butns (0,1,1) V.Fedorenko (0,1,o)

Jurijs Petkevis (0,1,0) Guntis Lietavnieks (0,0,2) Dmitrijs Savinovs (0,0,2) V.Vaitkevis (0,0,1) Jnis Vaivodis (0,0,1) Igors uks (0,0,1) V.Ionika (0,0,1) Vadims Ruhmans (0,0,1) Jurijs Bulatovs (0,0,1) Eduards Blaevis (0,0,1) Ivans Nikolajevs (0,0,1) Andrejs Karickis (0,0,1)

Jevgnijs Tarvids (0,0,1)


Haims Drzins Jevgnijs ivuhins Sievietm: Valrija Kugno (6,0,0) Alna Dimbovska (1,3,0) Marita Batura (1,1,1) Nadeda Kuzmina (0,0,1) Galda teniss: Raisa Afanasjeva

Slpoana: Pteris Sardiko Juris Kokins Inga Berga Dangole tuopite Alna Timahovia Lga Taperte Tatjana Bulkina Antons Orbidns Seana Petrovia Aleksandrs Krjukovs

Bet k viss sks?


20.gs 50to gadu skums.

Krslavas rajon sporta aktvisti nesnau, kaut jtams sporta bu trkums, trenii un sacensbas notiek, k piemram,

1.vidusskolas stadion.
Uz skrejcelia pirmais sporta skolas direktors - Pteris Maslovs

Tpat ar notiek slpoanas sacensbas. Pirmais no

labs Aleksandrs everovskis.

Dzimanas diena ir klt!


1952.gada 1.septembris dzimanas diena
Dibintjs Krslavas rajona padome (nacionls izgltbas

rajona nodaas vadtjs Aisimovs). Pirmais sporta skolas direktors bija Pteris Maslovs. Saimniecbas przinis Nikodems Ppi, treneri: Jevgnijs Trojanovskis, S.Petrovskis, Valentna Hbnere, M.Saikova, mzikas pasniedzja Franciska Turlaja. Administrcijas telpas un sporta zle atrads Krslavas imnzij (Krslavas pil). K pirms atvrs vieglatltikas, slpoanas un mkslas vingroanas nodaas.

1953.gads

No 1. februra par saimniecbas przini strd Nikodims Pipins un par treneriem: I.Hmeickis (velosports), Regna Marcinkevia (vieglatltika), Andrejs Mzi (basketbols), Miervaldis Celms, Jevgnijs Trojanovskis.

Darbojas vieglatltikas, trslidoanas, slpoanas, mkslas vingroanas, velosporta un basketbola nodaas. 20. decembr uz Zirga ezera notiek trslidoanas sacensbas.
Kd vakar pils park kop sank trs kungi (biedri)

Pteris Maslovs, Andrejs Mzi un Antrops (1.sekretrs). Neformlu sarunu laik rodas ideja par stadiona celtniecbu, kur top trs mneu laik taj viet, kur tas atrodas o baltu dienu.

Pirmajos 10 darba gados Krslavas Sporta skol strdja:

Treneri: Pteris Maslovs, Jevgnijs Trojanovskis,

S.Petrovskis, Valentna Hbnere, M.Saikova, Jnis Hmeickis, Regna Marcinkevia (Jasenovia), Andrejs Mzi, Miervaldis Celms, A.Beinarovis, Ivzns, Aleksandrs everovskis (Vrpa rajona nodaas prieksdtjs), Laimonis Mazdrevis, Bernadeta Poplavskaja, Valentna Mzia (Malnace), Jnis Antrops, J.Upens, G.Zri, J.Zembickis (vlk strd laikrakst Sports), Vasilijs Boakovs, K.Koptelova un Franciska Turlaja muziklais pavadjums, MinajsTihonovs, Vladislavs Skerkns, Leonds Grants, Valrijs Kozlovs, Gabrns, K.Voskis, Kuss, Svetlana Oviikova.

Leendr Krslavas

vieglatltikas trenere Valentna Mzia Sporta skol strdja no 1954.gada 5.septembra.

no 1952.-1961.gadam darbojs desmit nodaas:


vieglatltikas, trslidoanas,

slpoanas,
mkslas vingroanas, velosporta

basketbola
futbola Lou auanas peldanas; galda tenisa

1954.gada skum notika draudzbas sacensbas

basketbol starp sporta skolas audzku komandu un rajona izgltbas nodaas komandu. 6. mart Indr notiek draudzbas sple Rzekne Krslava (V.Malnace (Mzia) un A.Mzi). 17. aprl Indr A.Mzia un B.Poplavskas vadb Krslava tiekas ar Daugavpils Lokomotvi. 1957. gad sporta skolas komanda piedals LPSR II grupas vrieu basketbola meistarsacksts.

1959.gad Krslavas rajona komanda piedals lauku

sporta spls Sald.

No kreiss: pirmais Pteris Maslovs, piekt Valda Lse,

septtais Vladislavs Skerkns.

Labkos rezulttus vieglatltik uzrda: V.Kozlovs, V.Jakovevs, L.Lubgns, J.Martinovs, Vrdi, D.Noviks, J.Kurtis, G.Jakovickis, I.Skerkns, Henrijs Silovs, J.Kurtis, Pteris Urbanovis., V.Grundns, .Mikloevis, .Marcinkevis. S.Nazarovs, A.Pirti, J.Lapinskis, I.erbakovs, M.Bugajevs, Rihards Mikins ( V.Skerkns). P.Seilis, V.eoins (P.Maslovs) Labkos rezulttus lou auan uzrda: M.Petrovskis,V.Lcis (J.Trojanovskis). Labkos rezulttus galda tenis uzrda Raisa Afanasjeva (Trojanovskis) .

aj laik strd sporta skolas fililes: Kalnieos,

Indr, Izvalt. 1956.gada 1.septembr par sporta skolas direktoru tiek iecelts Laimonis Mazdrevis. 1957. gada 26. jlij izdota pavle Nr.93 par sporta skolas pirmo izlaidumu. Sporta skolu beidz 42 audzki.
1957. gada 29. august izdota pavle

Nr. 105 no 1.augusta par treneri darb pieemts Vladislavs Skerkns.

1958.gads par sporta skolas

direktoru tiek iecelts Andrejs Mzi.

Otr desmitgade (1962.-1971.)


Ar 1962.gada 1.janvri darb par auanas treneri

pieemts Valrijs Talapins.

ar 1.septembri

par slpoanas treneri pieemts Valentns Zlidnis.

1962.gada 31. mart un 1.aprl Indr Krslavas basketbolisti

sacenas ar Liepjas komandu. Izvalt 14. aprl ar notiek sacensbas basketbol. 19. aprl Krslavas basketbola komanda viesojas Tukum, bet novembr Jelgav (pirms tam vl notikuas sples Gulben, Varaknos, Ilkst, Daugavpil, Indr, Izvalt, Rzekn, Vinos). 1963.gad basketbolisti piedals sacensbs Neret, Jelgav, Css, Valmier, Gaujien, Izvalt (ar Gulbeni), Jkabpil, Rg. 1966./67.gad basketbola grupa tiek likvidta, lai atjaunotos 1995.gad... Ar 1962.gada 1.decembri uz Dagdas vidusskolas bzes tiek atklta vieglatltikas grupa.

ajos desmit gados sporta skol darbojas astou sporta veidu

nodaas: vingroana, basketbols, slpoana, lou auana, galda teniss, vieglatltika, ahs, brv ca, bet 1971.gad vairs darbojas tikai etras- vieglatltika, slpoana, brv ca, lou auana un T tas turpinjs 24 gadus, ldz pat 1995.g., kad darbbu atsk Basketbola nodaa.
1965.gad kalnu slpoanas

sacensbs Siguld piedals Ivans Maslovs (attl) un Nikolajs Vlasovs.

1966.gad par metodistu

darb pieemts Ivans Afanasjevs.

1967.gad par metodistu darb pieemts Jurijs ilikins.

1969.gad par metodistu darb pieemts Broislavs

Kevis. 1970.gad par vieglatltikas treneri pieemts Jnis Lipns. 1971.gad par skuma grupu treneri pieemts Ivans Maslovs. ajos gados par treneriem dados sporta veidos strdjui: Valentns Zlidnis, J.Stans, Laimonis Mazdrevis, Jevgnijs Trojanovskis, Valrijs Talpins, Pteris Maslovs, Viktors Vostrikovs, Ivans Maslovs, Valentna Mzia, riks Lode, Vladislavs Skerkns, Konstantns Maka, Broislavs Kevis, Jurijs ilikins,

Ivans Afanasjevs, Jnis Lipns, M.Ozolia, Belurs

(Dagda), direktors Andrejs Mzi. Skolu aj desmitgad beidz apmram 150 audzki. K labkie audzki sporta skolas direktora pavu un rkojumu grmat minti: Brvaj c: Jurijs Ivanovs (J.ilikins) lou auan: Ivans Giruckis, T.Vanaga, L.Zdanovska, S.Lomaa (J.Trojanovskis). vieglatltik: Tamra Zazte, Anna Dundare, I.Sjanita, Zinada Murzo, P.Mileiko (P.Maslovs), V.inderovs, Ivans Maslovs, V.Pribitkovs, Pjotrs Rabkvis, Benedikts Fiers, Aleksandrs Morgunovs, Juris Silovs, Aleksejs Afanasjevs, Vladimirs Kordubailovs, Anatolijs Morgunovs, Anatolijs Titovs, V.Bonders, V.Miznieks, Igors Kti (V.Skerkns),

A.Pozaks, P.Japi, V.Jermoenko, A.Prans,


Inra ebedoka (Krikova), Regna Sakovia,

V.Litvinska, Dzidra Brtia , T.Semjonova, Lationoka, L.Krianovska, Viktorija Karabeko (Naivaiko), L.uravska (trenere V.Mzia), V.Krasakova (treneris V.Zlidnis)

Tre desmitgade (1972.-1981.)


Skolu ajos gados beidz 110 audzki. Par treneriem strdjui: Andrejs Mzi, Vladislavs

Skerkns, Valentna Mzia, Valrijs avikins, Savenko, Valentns Zlidnis, Broislavs Kevis, Grabusts, Jurijs ilikins, Valrijs Talapins, Zigmunds Blaevis, Moisejenko, Imants eviera, Ivans Maslovs, Vasilijs Boakovs, L.Sondore, A.Sondors, Donts Zarns, Inra Krikova, Alfrds Solims, Bartkevia, Laimonis Rukmanis, Haims Drzins. Konoonoks, Jurkevis, Novicka, erkasova, Valrijs Kozlovs, Platacis, Aleksandrs Smirnovs, Regna Harlamova, Gendijs Sirjevs, Juzefa Gribule, Juris Solims, Svetlana Smirnova, V.Smirotkins, Juris Jermaks.

1973.gad par metodistu darb pieemts Donts

Zarns .

1974.gada oktobr darb

pieemts Zigmunds Blaevis.

Labkos rezulttus vieglatltik uzrda:

V.Migevia, V.Krasakova, L.uravska, Z.Afanasjeva ,

I.Brs, V.Karabeko, A.Peka, In.epeevia, A.Ozolia, A.Voronova, O.Andrejeva, I.Puncule, M.Butne, S.Doinova, Ir.epeevia, J.Pugajeva, V.Voronova, V.Tolstika, L.Stavro, L.Pugajeva (trenere V.Mzia),

A.Titovs, V.Bonders, J.aksa, M.Plinta, V.Anevskis,

.aters , V.Aprups, J.Beinarovis, V.Janienoks, .Andns, .Zarakovskis (V.Skerkns), Einbergs, A.Balanonoks (I.eviera), A.Andrejevs, J.Dzalbs, N.Jakuins, J.Dilba, J.Bonders (I.Maslovs), A.eva, L.Taperte (V.Zlidnis), A.Stavro, A.Peipi, N.Stakevis, S.Ivanovs (D.Zarns), A.Varslavs (A.Solims), I.Lubne (L.Novicka).

Labkos rezulttus lou auan uzrda: T.Binova, S.Maninskis, M.Strecova ,V.Krickis

(V.Talapins), J.Jermaks, I.Ozols, L.Vitkovska, A.Vksna, V.Ijins, Natlija Vagalis (Z.Blaevis), Labkos rezulttus brvaj c uzrda : H.Drzins, V.Krianovskis, R.Krumpns, R.Nipers, J.Titovs, J.ivuhins, .Krianovskis, V.Vasonoks, N.ebedevs, J.Nipers, S.Mihailovs, V.Baenko, J.Ipatovs, V.Bluss (J.ilikins).

Labkos rezulttus slpoan uzrda: A.eva,

P.Sardiko, J.Jubelis, V.akelis, V.Galasko, D.tuopite, L.Taperte, I.Boasnikova, J.Gavilovska, V.Burcevs, R.Gaidelis, N.Kuiks, A.Timahovia, R.tuopitis, I.Berga, R.Kavinskis, I.Kozlovska, A.Konstantinovis, I.Varnase (V.Zlidnis).
ajos desmit gados sporta skol darbojas etru sporta

veidu nodaas: slpoana, lou auana, vieglatltika, brv ca.

1982. 1991.gads
Skolu ajos gados beidz apmram 100 audzki. Par treneriem un visprjs fizisks sagatavotbas

pulciu vadtjiem aj desmitgad strdjui 62 (!!!!) pedagogi: Andrejs Mzi, Valentna Mzia, Vladislavs Skerkns, Alfrds Solims, Donts Zarns, Inra Krikova, Ivans Maslovs, Imants eveera, Genndijs Sirjevs, Aizupiete, Juris Solims, Regna Harlamova, V.Smirotkins, Inna Radevia, Jzeps Markevis, Valentns Zlidnis, V.Platacis, Vasilijs Boakovs, Valrijs Kozlovs, Jurijs ilikins, Valrijs avikins, Zigmunds Blaevis, Juzefa Gribule,

S.Titova, Jnis Lipns, riks Krianovskis, Viktors

Beinarovis, Ingrda Berga, Vladimirs Fedosejevs, .Novicka, Svetlana Sirjeva, Genovefa Donga, A.Pontaga, Dangole tuopite, A.Grigorjeva, R.tuopis, I.Kozlovs, E.Augustovs, A.Mikulns, A.Kadaecs, Ivans Afanasjevs, Borodukina, Mileika, Vija Nipere, Karjagins, Marina lapina, Laimonis Rukmanis, Raimonds Nipers, B.Cimokevis, Puncule, I.Kromns, Buturovis, Staislavs Visockis, H.Zinovjevs, I.Dzalbe, Broislavs Kevis, Imants Silavs, Jurijs Gotovskis, Imants Ozols, Lidija Tarasova, Viktors Igaunis, Jnis Vaia, Aleksandrs Smirnovs.

1982.gada maij darb pieemta Inna Radevia

1984.gads darb pieemti Svetlana Sirjeva un

Aleksandrs Smirnovs. 1987.gads darb slpoanas noda pieemta Vija Nipere. 1990.gads Zigmunds Blaevis priet uz darbu muit, bet Sporta skol strd amatu apvienoanas krtb.

1991.gads darb

pieemts Jurijs Gotovskis. (attl)

1991.gada 23.decembr tika apstiprintas sekojoas

darbinieku kategorijas: direktors - Andrejs Mzi direktora vietnieks Donts Zarns struktrvienbas vadtja Regna Harlamova sporta ieru monttjs un oferis Riards Krumpns oferis Alfrds Solims medmsa .Ahimovia

pulcia vadtja Lidija Tarasova pulcia vadtjs Jurijs ilikins pulcia vadtjs Ivans Afanasjevs pulcia vadtja Valentna Mzia pulcia vadtja Inna Radevia pulcia vadtjs Jurijs Gotovskis pulcia vadtja Regna Harlamova

Pc pavu un rkojumu grmatas redzams, ka labkos

rezulttus aj desmitgad sasniedz; Vieglatltik: V.Tolstika, V.Voronova, V.Skerkne, Irna epeevia, L.Stavro, O.Slastjunova, I.Bikovska, I.Lubne, M.lapina, I.Dzalbe, S.Abaltusova, R.Cimoko, D.Smirnova, H.Meale, L.Harlamova, N.Bojaruka, T.Sevastjanova, N.avikina,(Valentna Mzia) I.Umbrako (Inna Radevia) A.Orbidns (Valentns Zlidnis) J.Pudulis (Juris Solims)

V.Slepovs, I.Kalnas, I.Rumjancevs (Imants eveera)


A.Tuziks, P.likovs (Ivans Maslovs) A.Mikuckis, N.Naumiks (D.Zarns)

O.Rabkevis,, I.Golubs, S.Lebedoks, E.Vagalis, V.Suhanovs,

M.Naruevis, A.Dzalbs, S.Suhoveiko, G.ugailo, R.Tarasovs, D.Lipskis, A.Panteejevs, E.Peipi, A.Opuskis, V.Keziks, M.dris,, A.Maslovs, G.Lietavietis, A.Stankevis, E.Tiko (Jnis Lipns) lou auan : M.Aehno, R.Sapego, V.Krickis, A.Bogdne , S.Vasins, V.Krilovs, T.Geka, I.Dilba, J.Bukovska (Zigmunds Blaevis)

distanu slpoan :

Ilona Varnase, V.Caune, A.Orbidns, R.Leniss, Valrijs

aksa, V.Pitkevia, T.Bulkina, V.Jeremejeva, J.Marcinkevis, I.Murns, S.Petrovia (Valentns Zlidnis) brvaj c: P.Jaevis, V.Pako, S.emeonoks, A.Badajevs, L.Andrukevis, J.Koncevis, I.Granovskis, S.Pakevis (Jurijs ilikins)
Tpat k iepriekjos desmit gadus, ar aj laik

darbojas etru sporta veidu nodaas: slpoana, lou auana, vieglatltika, brv ca.

1992.-2001.gads
1992.gada 2.janvris par sporta

skolas direktoru iecelts Donts Zarns,

bet par vietnieci

Regna Harlamova, kura 30.septembr aiziet strdt cit darb.

1994.gada 15.jlij par

metodii pieemts Raimonds Jrcums,

bet 17.oktobr darb pieemts Vladimirs

Serbijenkovs.

1995.gads

Par Sporta skolas

Par basketbola treneri

direktoru iecelts Viktors Beinarovis

pieemts Raitis Timma

31.august par sporta skolas

direktora vietnieku pieemts Staislavs Visockis


1996.gads

uz paa vlanos no darba aiziet Jurijs Gotovskis


2.septembr pieemta

Marina lapina

1997.gada 2.jnij par direktora vietnieci darb

pieemta Inese Umbrako

1998.gada 12.oktobr - Ivans Afanasjevs, bet

2.novembr - Staislavs Visockis 1999.gada 25.jnij no darba aiziet Raimonds Jrcums,

1.septembr par slpoanas

treneri pieemta Ilona Vanaga

1999.gad darb par basketbola treneri pieemta

Sandra Vikure

2000. gada 21.august

darb par sporta metodii pieemta Vija Nipere

aj desmitgad par treneriem sporta skol strdja: Valentna Mzia, Inna Radevia, Jurijs Gotovskis,

Ivans Afanasjevs, Valentns Zlidnis, Jurijs ilikins, Lidija Tarasova, Viktors Beinarovis, Raitis Timma, Staislavs Visockis, Marina lapina, Raimonds Jrcums, Inese Umbrako, Ilona Vanaga, Juzefa Gribule, Seana Petrovia, Sandra Vikure, Vija Nipere. oferis Riards Krumpns Saimniecbas daas vadtjs Vladimirs Serbijenkovs Apkopja Praskovja Linia Labkie savos sporta veidos tika atzti: Distanu slpoan: Igors Petunovs, Igors Murns, Eduards Bergs (Valentns Zlidnis)

Oegs Andrejevs, Aleksandrs Krjukovs, H.Petrovskis,

S.Petrovia (Ivans Afanasjevs)

Lou auana: Aleksandrs Luka, R.Barkaovs , Kristina Eglis , R.Tolpieva,

Olga Tarasova, A.Parazenko , A.Pakevis, O.Mileika (Lidija Tarasova) Vieglatltika: Andrejs Tolstiks, Edgars Dzalbs, A.Plinta (Jurijs Gotovskis) A.Petrovis, Oegs Andrejevs (Ivans Afanasjevs) I.Dzalbe, L.Umbrako , L.Kozare (Valentna Mzia) Ineta Radevia, I.Baranova, O.aksa (Inna Radevia) D.Andrejevs, Inga Masaska, A.Anevskis, D.Beinarovis, A.Koemjaenko, I.Beinarovia, (Viktors Beinarovis) Valrijs Naga (Genndijs Sirjevs)

A.Plinta (Alfrds Solims) Aleksejs Jegorovs, Andrejs Bessonovs (Raitis Timma)

Ilze Gribule, Armands Celitns (Juzefa Gribule)


K.Krams (Marina lapina) D.Kukelis, V.Sirjevs (Sandra Vikure)

Brv ca:
J.Badajevs, K.Vorocovs, G.Lietavietis, J.Oviikovs,

I.Granovskis, I.uks, A.Orups, V.Badajevs, R.Sorokins, D.Jaevis, A.Karickis, I.Nikolajevs, V.Loveiko, D.Gonarjonoks, O.aksa, M.Vierts , J.uta, M.Seivestrovs, D.Savinovs, O.Savinovs (Jurijs ilikins) Basketbols: Aleksejs Jegorovs, Vladislavs Tihonovis (Raitis Timma)

2002. -2012.
ajos desmit gados sporta skol strdjui Direktors Viktors Beinarovis

Direktora vietniece Inese Umbrako


Metodistes Vija Nipere, Ilona Vanaga Treneri: Viktors Beinarovis, Inese Umbrako, Vija Nipere,

Ilona Vanaga, Jurijs ilikins, Lidija Tarasova, Sergejs veds, Marina lapina, Inna Radevia, Jevgnijs Tarvids, Oegs Savinovs, Edgars Vasijevs, Sandra Vikure, Juzefa Gribule, Raitis Timma. Medmsa Irna Evarte

Sergejs veds lou auanas treneris

oferi Riards Krumpns, Aleksejs Kazlauskis

Saimniecbas daas vadtji Vladimirs Serbijenkovs,

Ivars Lini, Apkopja Praskovja Linia Par labkajiem in desmitgad savos sporta veidos atzti: Vieglatltika: Inga Masaska, Dainis Beinarovis, Rihards Baranovskis (Viktors Beinarovis) Dmitrijs Silovs (Marina lapina un Inna Radevia) Vineta Nipere, Valdis Mainovskis (Vija Nipere) Mris Lipns (Marina lapina) Evelna Petunova (Inese Umbrako)

Arvis Tarvids (Juzefa Gribule) Brv ca: Valrija Kugno, Vladislavs Loveiko , Oegs Savinovs,

Dmitrijs Savinovs, Maksims Seliverstovs, Sergejs Skorodihins , Marita Batura , Oegs Bargns, Sergejs Pimenovs, Jevgnijs Tarvids, Nadeda Kuzmina, Alna Dimbovska, Pvels Panikovs (Jurijs ilikins) Basketbols: Jegors Gonarovs , Jnis Timma, Edgars Gribs, Raivis Kokins, Jurijs Damirze (Raitis Timma) Distanu slpoana Ervns Kuprevis , Dmitrijs Krivenko, Kristne Liepia, Natlija Kovaova (Ilona Vanaga).

Lou auana:

Olga Mileika (Lidija Tarasova)


Laura Kevrele , Aleksandra Kurbanova, Karna Krilova,

Kristne uravova (Sergejs veds)


Krslavas Sporta skola ir tre veck Latvij.

Sedesmit gadi nav mazs laika sprdis. .. Mums ir lepnums par tiem skolas audzkiem, kuri ir sasniegui sportisko sasniegumu virsotnes vai ar kuvui par sabiedrbai nozmgiem cilvkiem! Cik ajos gados sporta skol trenjuies jaunie sportisti nav iespjams apzint, cik ir beigui? Pc rkojumu un pavu grmatm ar varam nosaukt tikai aptuvenu skaitli ap 600, ttad, apmram 10 absolventu gad.

Dzve turpins un turpins ar darbs Krslavas Sporta

skol, kur tagad darbojas piecas nodaas: Vieglatltika (treneri - Viktors Beinarovis, Inese Umbrako, Marina lapina, Vija Nipere) Brv ca (treneri Jurijs ilikins, Jevgnijs Tarvids) Distanu slpoana (trenere Ilona Vanaga) Lou auana (treneris Sergejs veds) Basketbols (treneris Raitis Timma)
Un vl ms lepojamies, un liekam lielas cerbas uz

Krslavas Sporta skolas audzkiem , kuri joprojm ir aktvie sportisti, un kuriem jau ir vr emami pankumi:

Slavenk no tiem ir Ineta Radevia, kura jau ir

uzskusi gatavoanos nkoajam Pasaules empiontam vieglatltik!

Oegs Andrejevs
Oegs patlaban gatavojas ziemas sezonai. Plnots tiek starts Ziemas Olimpiskajs spls Soos.

Juzefas Gribules audzki Armands un Gundars

Celitni ir Latvijas volejbola izlases dalbnieki.

Armands

Celitns Klubs: Paris Volley (Francija)

Gundars Celitns - klubs: Casa Modena (Itlija)

Dmitrijs Silovs

Londonas Paralimpisko spu dalbnieks 9.vieta, Latvijas Sporta akadmijas students

Jnis Timma (BK Ventspils)

1 U-19 Pasaules empiont - 9.vieta

U- 8 Eiropas basketbola empionta bronzas medaa,

Alna Dimbovska (1,3,0)

(Latvijas empione brvaj c sievietm)

Natlija Kovaova

Latvijas sievieu izlases dalbniece distanu slpoan

Karna Krilova

(Latvijas Olimpides uzvartja lou auan sievietm)

Evelna Petunova

(Latvijas empione lodes gran un 2.vieta diska mean sievietm)

Paldies par uzmanbu!

Ldzam visus, kam ir precizjumi, labojumi vai zinmi

kdi interesanti notikumi no Sporta skolas vstures, vai ir foto, stiet materilus uz Krslavas Sporta skolu, Rgas 52. E-mail: kssk@apollo.lv