Brvmrniecba - Vikipdija Izveidot jaunu lietotju vai doties iek

Raksts Diskusija

Skatt Redit Hronoloija

Meklt

Brvmrniecba
Vikipdijas raksts Skumlapa Kopienas portls Aktualittes Pdjs izmaias Nejaua lapa Paldzba Ziedojumi Rki Nordes uz o rakstu Saistts izmaias pas lapas Drukjama versija Pastvg saite Atsauce uz o rakstu Cits valods Afrikaans Azrbaycanca () Bosanski Catal esky Cymraeg Dansk Deutsch English Esperanto Espaol Eesti Euskara Suomi Franais Gaeilge

Brvmrniecba, ar Brvmrnieku ordenis, ar masonu kustba , ir saska ar brlbas principiem veidota organizcija, liel mr ar vairk vai mazk integrta vispasaules savienba, kuras dalbniekus - brvmrniekus - vieno kopgi morles , tikas, filosofijas, metafizikas principi un ideli .
Satura rdtjs[ paslpt ] 1 Brvmrniecbas vsture 2 Brvmrniecba un Augstk btba 3 Liberl Brvmrniecba 4 Brvmrniecbas uzdevumi, organizcija un darbba 5 Literatra 5.1 Antimasonisk literatra 6 rjs saites 7 Piezmes un atsauces

Brvmrniecbas vsture

[izmaint o sadau ]

Brvmrniecbas vstur mdz noirt divus posmus - pirms un pc Anglijas lielloas izveidoanas 1717. gad. Pirm, jeb agrn posma brvmrniecbas vsture nav sti skaidra. Prbaudti zintniski fakti eit mijas ar leendm , alegorijm, ticjumiem un nepierdtm teorijm . [1] T, par brvmrniecbas atskaites punktu nereti tiek pieemts nia Zlamana tempa [2] bvniecbas laiks. Brvmrniecbas izveidoanos mdz saistt ar ar Templieu ordeni,[3] kura nosaukums ar clies no Zlamana tempa un ar daudzi ordea liktea pavrsieni ar to ir saistti. Savukrt otro vstures posmu ldz pat Pirmais ASV prezidents Dords Vaingtons ar msdienm vartu apzmt k apzintu brvmrnieku simboliku brvmrniecbas instituanas skumu un tas ir samr labi dokumentts un aprakstts. Informcija par brvmrnieku lom un to darbbu msdiens ir pieejama daudzos druktos un elektroniskos ziu avotos, tai skait ar Latvij. [4] Sabiedrb vienmr ir bijusi noteikta interese par brvmrnieku sarakstiem un ir pat izdotas veselas grmatas ar diem uzskaitjumiem. XX gs. ar brvmrnieku vrdu saists 80. gados Itlij plau publicitti ieguvus skandlu virkne saistb ar neregulro lou "P-2", kad atkltb nca s loas saistba ar mafiju, valsts amatpersonu korupciju un nevlamu personu nogalinanu. Regulr brvmrniecba krasi vras pret dm

http://lv.wikipedia.org/wiki/Brvmrniecba#Literat.C5.ABra[07/02/2012 09:58:20]

Brvmrniecba - Vikipdija Galego Hrvatski Magyar Bahasa Indonesia Ido slenska Italiano

"kaktu lom", kas netiek uzskattas par brvmrnieku kustbas sastvdau.

Brvmrniecba un Augstk btba

[izmaint o sadau ]

Latina Limburgs Lietuvi Bahasa Melayu

Viens no galvenajiem brvmrniecbas principiem ir Augstks btbas atzana, k ar brvmrnieku tradciju , ritulu un procedru saistba ar to. Reliij augstk btba nav nekas cits, k Dievs . Tau brvmrniecb Augstk btba netiek tiei identificta ar Dievu teoloiskaj (Bbeles) izpratn. Augstk btba ir daudz plaks, komplictks, drzk filosofisks, nek teoloisks jdziens. Galven saikne ar reliiju eit saglabjas morles un tikas aspekt. Savukrt, Augstk btba atkljas k Diais Pasaules Arhitekts , ar Lielais Visuma Celtnieks, kas var bt gan Dievs, gan Pasaules krtba, kuras izcelsme cilvkiem nav preczi zinma, varbt nav ar svarga, bet, kur tie tic taisngumam, godam un citiem morles un tikas principiem, pieemot tos k absolto patiesbu un pakrtojot tiem savas domas un rcbu. Lielo Visuma Celtnieku brvmrniecba redz k tikumisku btbu, kas ir iedzimta katr cilvka dvsel, tai pat laik atstjot pilngu uzskatu brvbu par o Augstko btbu, katram cilvkam veidot savu priekstatu un tiecoties uz to saska tikai ar savu prliecbu. Td veid var teikt, ka brvmrniecba iet parallu ceu bazncai, tau ar to neidentificjas. Reliiskajos jautjumos brvmrniecbas vairums iestjas par ticbas brvbu un cnas pret auru dogmatismu un sektantismu, tos uzskatot par vienu no sabiedrbas saeltbas un cilvka cieu pazemojoiem faktoriem.

Nedersaksisch Nederlands Norsk (nynorsk) Norsk (bokml) Occitan Polski Portugus Romn Srpskohrvatski / Simple English Slovenina Slovenina Shqip / Srpski Svenska

Liberl Brvmrniecba

[izmaint o sadau ]

Bez regulrs Brvmrniecbas, proti, ts kura nosaka, ka piebiedroties Ordenim var tikai tds, kas atzst Augstks Esbas eksistenci, pastv ar t saucam liberl Brvmrniecba, kas vsturiski ir saistta ar Francijas Lielajiem Austrumiem ( Grand Orient de France ). Lielajiem Austrumiem piebiedroties var ar tie, kas sevi uzskata par agnostiiem, ateistiem vai panteistiem. Gadsimtu mij, daudzas Loas, kas ir piedergas Liberlajai Brvmrniecbai ska uzemt sievietes. Krievijas imprij pc konstitucionlo reformu veikanas 1912. gad tika nodibints Krievijas Tautu Lielais Austrums, kura sastv viena loa darbojs ar Rg. No 2009.gada Rg darbojas Loa Moria, kas vads pc dzimumu vienldzbas principa un ts biedri ir gan vriei, gan sievietes. Loa Moria pieder Adogmtisks (Liberls) Brvmrniecbas tradcijai.

Brvmrniecbas uzdevumi, organizcija un darbba

[izmaint o sadau ]

Trke Vneto Ting Vit

Viens no svargkajiem brvmrniecbas postultiem uzsver, ka patiesba ir neuzvarams spks tam, kur prot taj orientties un rkoties bez prta aptumojus prliecbas un kaislbm. Brvmrnieku vid var tikt uzemts katrs bez pam rjm atirbm cilvkam tikai jbt iekji brvam un ar labiem tikumiem. Galvenais
http://lv.wikipedia.org/wiki/Brvmrniecba#Literat.C5.ABra[07/02/2012 09:58:20]

Viens no galvenajiem brvmrnieku simboliem - strenis un cirkulis

Brvmrnieku pamata organizatorisk vienba ir loa. Msdiens brvmrnieku loas apvieno prsvar izgltotus un attiecgi iesvttus cilvkus. Par viu galveno uzdevumu tiek uzskatts kopgi strdt, lai tikumiski un gargi pilnveidotu pai sevi un sabiedrbu. Brvmrnieku darbba ir virzta uz morles sistmas veidoanu, kas apslpta alegorijs un atkljas simbolos. Var ar teikt, ka brvmrniecbas uzdevums ir btbas likumu izzinana, lai tos mrtiecgi pielietotu un ietekmtu cilvci ts evolcijas gargaj un tikumiskaj pilnveidoanas ce. Tik plas mris brvmrniekiem liek saskarties ar daudzveidgiem jautjumiem, piemram, reliiskajiem, filosofiskajiem, socilajiem, morles un pat okulta un citiem jautjumiem.

Brvmrniecba - Vikipdija

nosacjums, lai kds (mekltjs) tiktu uzemts brvmrniecb ir - krietns vrs ar labu slavu, kur vlas pievienoties citiem sev ldzgiem. Ldz ar to brvmrnieku vidu atrodami gan monarhi un valdbu prstvji, gan vienkri strdnieki, gan bagti, gan maznodrointi. Tau vii visi uzskata viens otru par ldzgiem briem. K vienu no aktulkajiem saviem uzdevumiem brvmrniecba uzskata veicint izldzinou sintzi starp reliiju un zintni, rast savstarpju ldzsvaru starp socilajm grupm. Lai radoi pildtu o uzdevumu brvmrnieku loas parasti cenas veidot miergu iekjo atmosfru, kur katram ir jabstrahjas no savas oficili veicams lomas ikdienas dzv. Tau, k lo, t ar ikdienas dzv katrs brvmrnieks tiek aicints kt par socilu strdnieku kopgo brvmrniecbas mru lab. Tpat k attiecbs ar reliiju, brvmrniecba savos uzskatos nebalstas ar tikai uz zintni. Ldztekus racionlo zinanu izmantoanai, brvmrniecba ir piemusi ar virkni okultisma elementu, tdu, kas likuies nepiecieami un nodergi. T, atsevias brvmrnieku paraas un ritula sastvdaas ietver sev ceremonils maijas pdas. Piemram, tradcija veikt visai stingru prbaudi jaunpiencjam lo dadu ritulu veid, vai ar savienoties d sadotm rokm, simbolizjot brvmrniecbas spku un vienotbu. d d tiek mints radt pastiprintu egregoru, tas ir - savienojoties tiek apvienots un pastiprints katra d stvo atseviais psihiskais spks. Tai pat laik brvmrniecba skaidro atirbu starp ritulu reliisko aspektu un maijas ritulu. Pirmaj gadjum cilvks, no brvmrniecbas viedoka, kst par pasvu btni Liel skuma priek un tas izpauas lgan. Tau maija brvmrniecbas interpretcij ir ar zinanu sistmu saistts rituls, kas apliecina cieu un godbijbu Di Pasaules Arhitekta priek, vienlaicgi attstot garu un apslptos dabas spkus katr indivd. Socili politisko jautjumu sfr brvmrniecba par savu uzdevumu uzskata harmoniskk attstt atseviu cilvku personbu un ciek integrt s personbas vienot sabiedrisk kolektv. Tas izpauas ar vsturiskaj brvmrniecbas devz "Brvba, Brlba, Vienldzba" (o devzi franu brvmrniecb ieviesa pazstamais franu mistiis Klods De Sen-Martens XVll gadsimta beigs. Brvmrniecbas sena devze ir ar "Deus Meumque Jus "). latu valodas devze dakrt tiek tulkota k "Dievs un manas tiesbas". Tau t jga preczk btu izsakma k "Dievs (ar taisngums) ir cilvka tiesbas". [5] Lai gan brvmrniecba k vsturiska pardba vienmr bijusi attstb, atirb no politiskm partijm, t gadsimtu garum nav ieguvis kdas politisku programmas veidolu. Politisks partijas brvmrniecba uzskata par prejom sabiedrbas pardbm, kuru ms parasti ilgst tikai divu, trs gadu desmitus. Brvmrniecba uzskata, ka ts platformai jveidojas no mgm cilvces vrtbm, kuru pamats ir Absolt patiesba. Tikai formas zi t tiek piemrota un ieviesta dzv atkarb no laikmeta un valsts. Ldz ar to brvmrniecba, atirb no plak sabiedrb visai izplattiem uzskatiem, pastv rpus politikas un, saska ar savm tradcijm, iekjo krtbu un ritulu, jebkura veida politiskas diskusijas un strdi brvmrnieku los ir stingri aizliegti. T ir viena no galvenajm brvmrniecbas iezmm. Tai pat laik brvmrniecba ir bijusi un sagaidms, ka ar nkotn bs ievrojams faktors katras valsts sabiedriskaj dzv. Kaut ar, ar oti labm idejm, brvmrniecba biei ir sastapusies ar ar dadiem riem - viu neviennozmgi uztveramo simboliku un ritulus, saistbu ar dadm apslptm (tikai auram lokam) organizcijm.

Literatra

[izmaint o sadau ]

Aleksandrs Gze. Brvmrnieki . - Jumava, Rga, 2005. Krks V. Maknaultijs. Brvmrnieki. Simboli, noslpumi, ietekme . - Ja Rozes apgds, Rga, 2006. Domenico V. Ripa Montesano, Vademecum di Loggia, Edizione Gran Loggia Phoenix-Roma Italia

http://lv.wikipedia.org/wiki/Brvmrniecba#Literat.C5.ABra[07/02/2012 09:58:20]

Brvmrniecba - Vikipdija

2009 ISBN 978-88-905059-0-4.

Antimasonisk literatra

[izmaint o sadau ]

V.Malievs. Zem masonu maskas. - Avots, Rga, 1985. Jri Lina. Zem skorpiona zmes. - Tulkojis un izdevis Jnis Sili, 2005.

rjs saites

[izmaint o sadau ]

Loa Moria Rgas Austrumos Latvijas lielloas mjas lapa (latviski, angliski, vciski) Domenico V. Ripa Montesano, Vademecum di Loggia, Edizione Gran Loggia Phoenix degli Antichi Liberi Accettati Muratori Roma Italia 2009 ISBN 978-88-905059-0-4 Britu enciklopdijas (Encyclopedia Britannica 1911, 11th Ed.) sadaa par brvmrniecbu (angliski) Senk brvmrnieku konstitcija no 1734. gada (Deimsa Andersona un Bendaamina Franklina apkopojum) (angliski) Apvienots Anglijas lielloas mjaslapa (angliski) (krieviski) (krieviski) (krieviski) N.Berberovas grmata " . XX " M. Moramarko grmata " "

B. Bailova grmata " I ?"

Piezmes un atsauces
1. 2. 3. 4. 5.

[izmaint o sadau ]

History of Freemasonry - Masonic Legends, Theories and Facts The Temple Knights Templar and the Middle Ages Latvijas Lielloa Deus meumque Jus@Everything2.com

Kategorijas: Brvmrniecba

Brlbas

Ezotrika

Humnisms

aj lap pdjs izmaias izdartas 21:34, 5 februr, 2012. Teksts ir pieejams saska ar Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci ; var pastvt papildu ierobeojumi. Plakai informcijai skatt lietoanas noteikumus. Privtuma politika Par Vikipdiju Saistbu atrunas Mobilais skats

http://lv.wikipedia.org/wiki/Brvmrniecba#Literat.C5.ABra[07/02/2012 09:58:20]