GRĀMATA – BESTSELLERS

SIA “Redisons un Partneri” šaurā tirāţā – piecsimt eksemplāru – laidusi klajā faktiski politisku
bestselleru “ĪSĀKAIS CEĻŠ UZ VARAS OLIMPU jeb Vēlēšanu kampaľu metodika”.
Anotācijā teikts: “Šī grāmata ir tulkojums no krievu autoru grāmatas “Самый короткий путь
к власти” (Taganroga, 1995.g., izdevniecība “Sfinks”). Grāmatā ir sīki izklāstīta vēlēšanu
kampaľas sagatavošanās metodika.
Latviešu valodā šī ir pirmā grāmata, kas sniedz vispusīgas un nopietnas rekomendācijas
partiju un apvienību priekšvēlēšanu kampaľu rīkotājiem un kandidātiem. Tā sniedz ieskatu, kā
dažas partijas ar prasmīgu rīcību gūst vēlētāju atbalstu, un kāpēc citas neglābjami zaudē.
Autoru kolektīva ieteikumi balstās uz nopietniem personīgiem pētījumiem.
Kaut liela daļa ieteikumu veltīta kandidāta individuālajam darbam vienmandāta
apgabalos, tā noderīga arī Latvijas apstākļos pašvaldību un Saeimas vēlēšanās.
Grāmata domāta ne tikai kandidātiem un kampaľu rīkotājiem, bet arī kā palīgmateriāls
sabiedrisko zinātľu studentiem un pasniedzējiem un citiem praktiskās politikas interesentiem.”
Grāmatas 220 lappusēs izklāstītās zināšanas praktiski ir psiholoģiskais ierocis – kā
manipulēt ar cilvēkiem, sabiedrisko domu, lai nokļūtu pie varas. Tieši tādēļ – kā uzsver
grāmatas autori – ir svarīgi, kaut saturs it kā veltīts šauram lokam – lai par šiem paľēmieniem
zinātu plaša sabiedrība.
Autori saka: “Mūslaiku politiskā dzīve atklāj bēdīgu ainu. Daţādi politiskie spēki
sacenšas savā starpā nevis kompetencē, iniciatīvā, erudīcijā un pieredzē, bet gan kārto rēķinus,
meţonīgi kritizē sāncenšus un tādā veidā pilsoľiem liedz, pēc būtības, iespēju izvēlēties
cienīgākos. Ļaudis tiek izsisti no pierastā līdzsvara, tiek uzkurinātas viľu emocijas, lai tos
politiski angaţētu: apjukušus un samulsinātus ir vieglāk pārvilkt savā pusē. Šīs darbības ir
bīstamas sabiedrības veselībai kopumā, ietver draudus tās pastāvēšanai, veselumam un liedz,
galu galā, perspektīvas valsts izejai no krīzes.
Tamlīdzīgas rupjas politiskās cīľas metodes nedrīkst pieļaut tāpat, kā medicīnā nav
pieļaujama bezatbildība un nekompetence. Bez tam, šīs rupjās metodes neatļauj atklāties tiem
jaunajiem un cienīgajiem, kas var sniegt daudz laba savai valstij.”
Godīgumu politikā, deputātu atbildību vēlētāju priekšā – to vēlamies mēs visi. Atklājot
varas veidošanās mehānismu aizkulises, grāmata dod iespēju izvērtēt daudz ko.





12.08.98. SIA “Redisons un Partneri”










Īsākais ceļš
UZ VARAS OLIMPU

















Rīga 1998







UDK 324(035)
Is 110


Grāmatas atsevišķu daļu autori:
Nikolajs Petropavlovskis
Aleksejs Sitņikovs
Maksims Artemjevs
Viktors Gafts
Krājuma sastādītājs Nikolajs Petropavlovskis



Šī grāmata ir tulkojums no krievu autoru grāmatas “Самый короткий путь к власти”
(Taganroga, 1995.g., izdevniecība “Sfinks”). Grāmatā ir sīki izklāstīta vēlēšanu kampaľas sagatavošanās
metodika.
Latviešu valodā šī ir pirmā grāmata, kas sniedz vispusīgas un nopietnas rekomendācijas partiju un
apvienību priekšvēlēšanu kampaľu rīkotājiem un kandidātiem. Tā sniedz ieskatu, kā daţas partijas ar
prasmīgu rīcību gūst vēlētāju atbalstu, un kāpēc citas neglābjami zaudē. Autoru kolektīva ieteikumi
balstās uz nopietniem personīgiem pētījumiem.
Kaut liela daļa ieteikumu veltīta kandidāta individuālajam darbam vienmandāta apgabalos, tā
noderīga arī Latvijas apstākļos pašvaldību un Saeimas vēlēšanās.
Grāmata domāta ne tikai kandidātiem un kampaľu rīkotājiem, bet arī kā palīgmateriāls
sabiedrisko zinātľu studentiem un pasniedzējiem un citiem praktiskās politikas interesentiem.






Parakstīts iespiešanai 20.08.98.
Tirāţa: 560 eksemplāru

No krievu valodas tulkojis Edvīns Spriņģis
Latviešu izdevuma redaktors Ivars Redisons
Mākslinieks Modris Adumāns
Datorsalikums Egīls Neikofers
Korektors Andrejs Rijnieks



ISBN 9984 – 9327 – 0 – 2 @ SIA “Redisons un Partneri”
@ Iespiests SIA “Tipogrāfija Ogrē”




SATURS
Sastādītāja priekšvārds
Ievads
1. nodaļa. Vēlēšanu kampaľu modelis
2. nodaļa. Informācijas ieguve
3. nodaļa. Izvēles pētījumi
4. nodaļa. Vēlēšanu kampaľas finansēšana
5. nodaļa. Apgabala analīze
6. nodaļa. Elektorāta analīze
7. nodaļa. Galvenās problēmas
8. nodaļa. Vēlēšanu kampaľas faktori
9. nodaļa. Iepriekšējo vēlēšanu analīze
10. nodaļa. Autoratīvu uzskatu analīze
11. nodaļa. Konkurentu analīze
12. nodaļa. Sevis paša analīze
13. nodaļa. Komanda
14. nodaļa Brīvprātīgie
15. nodaļa. Stratēģiskā plānošana
16. nodaļa. Taktika
17. nodaļa. Grafiks
18. nodaļa. Budţets
19. nodaļa. Kandidāts
20. nodaļa. Darbs ar masu informācijas līdzekļiem
21. nodaļa. Politiskā reklāma
22. nodaļa. Pirmsvēlēšanu aģitācija
23. nodaļa. Lozungi
24. nodaļa. Imidţa formēšana
25. nodaļa. Tikšanās ar vēlētājiem
26. nodaļa. Kampaľa «no mājas uz māju»
27. nodaļa. Monitorings
28. nodaļa. Iedzīvotāju piedalīšanās vēlēšanās
29. nodaļa. Vēlēšanu gaitas kontrole
30. nodaļa. Kopsavilkums
VĒLĒŠANU KAMPAĽU PSIHOLOĢISKIE ASPEKTI
(speciāls pielikums psihologiem, sociologiem un imidţmeikeriem)
31. nodaļa. Lietišķās psihotehnoloģijas
32. nodaļa. Psihosemantika vēlēšanu kampaľām
33. nodaļa. Metaforu izmantošana
34. nodaļa. Psihotehnoloģiju ētiskie aspekti
35. nodaļa. Noslēgums.
Pielikumi
I Analīzes tehnoloģijas un politisko procesu projektēšana
II Deputātu kandidātu tipiskākie maldi
III Autoru izmantotā literatūra
IV Socioloģisko pētījumu metoţu latviskā terminoloģija
V Vēlētāju skaits Latvijas rajonos


«Mēs Jums negarantējam uzvaru, bet bez mums – Jūs noteikti zaudēsit; kopā ar mums – Jums
paveras iespēja uzvarēt».


Imidžmeikeru devīze.



Autoru priekšvārds

Šo grāmatu esat ieguvuši vai no kāda aizľēmušies. Sprieţot pēc Jūsu intereses,
Jums jau ir bijusi saskare ar vēlēšanu kampaľām vai arī Jūs gatavojaties piedalīties
šajā vērienīgajā darbībā. Droši vien, ka kaut kas Jums jau ir vairāk vai mazāk,
zināms, kaut ko – Jūs protat darīt, kaut ko – Jūs zināt, kā jādara. Ja mums ar savu
necilo ieguldījumu – ar šo grāmatu – izdosies paplašināt Jūsu redzes loku un Jūsu
iespējas, vēlāk – arī
prasmi, mēs uzskatīsim, ka mūsu uzdevums ir izpildīts.
Šajā grāmatā Jūs atradīsit ne tikai kopējos priekšvēlēšanu kampaľu
organizāciju principus, bet reizēm arī detalizētus padomus, ko un kā darīt.
Neuzskatiet šo grāmatu par vienīgo mācību līdzekli, bet par ļoti noderīgu vēlēšanu
kampaľas ikdienā.



IEVADS

«Krievijas Federācijas Valsts varas un vēlētās vietējās pašpārvaldes
demokrātiskas un brīvas vēlēšanas ir augstākā tiešas tautas varas izpausme. Valsts
garantē brīvu gribas izpausmi vēlēšanās, aizsargājot demokrātiskos principus un
vēlēšanu tiesības» – tāda ir Federālā likuma* preambula.
Krievijā jau ir noritējušas vairākas vēlēšanu kampaľas. Tomēr visos
gadījumos to līmenis pamatā palicis zems. No vienas puses, tas izskaidrojams ar
demokrātisko vēlēšanu mazo pieredzi, kvalificētu speciālistu un speciālās
literatūras nepietiekamību, un, no otras puses – ar pazīstamo krievu mentalitāti,
saskaľā ar kuru – jebkurš sevi cienošs pilsonis «Labi orientējas celtniecībā,
medicīnā, politikā u.tml.», bet tas, kas ir kaut cik piekļuvis politikai, vēl atbilstoši
ir arī «speciālists» vēlēšanu kampaľu rīkošanā.
Pēdējo vēlēšanu pieredze atklāj, piemēram, ka partijām un apvienībām,
saistītām ar savām finansu un kadru iespējām, bija būtiski atšķirīgas kampaľu
struktūras. Pat visai pavirši vērojot daţu vēlēšanu štābu darbību, pārliecinājāmies,
ka īso jeb «ekspres-kampaľu» organizācija daudzviet pēc sava rakstura bija
improvizēta, to dienesti (organizētāji, finanses, transports, propoganda) dublēja cits
citu; vieni un tie paši cilvēki reizēm izpildīja vairākas funkcijas. Nevar nepiekrist
pietiekami asam partiju un bloku organizātoriskās darbības vērtējumam: “Nav
jēgas analizēt visu trīspadsmit kustību, partiju un bloku vēlēšanu kampaľas. To
organizātoru nospiedošs vairākums demonstrēja profesionālu bezpalīdzību”.
Vēlēšanu rezultāti pamatā uzrāda ne tikai šo formējumu politisko amorfismu un
blāvumu, bet arī viľu vadītāju nespēju saprātīgi izplānot un organizēt to, ko
Amerikā sauc par «vēlēšanu maratonu».
Vēlēšanu kampaľu plānošana un vadīšana ir tāds darbības veidu, kas prasa
personāla un tā vadītāju augstāko kompetenci. Šeit jāstrādā speciālistiem –
profesionāļiem, pat specializētām organizācijām (firmas, kompānijas, iestādes). Tā,
piemēram, ASV pirmā firma, kas specializējās vēlēšanu kampaľu rīkošanā, tika
organizēta 1937.g. Kalifornijā. Laulātā pāra – Uiteikera un Beksteres – vadībā,
laika posmā no 1939. gada līdz 1955. gadam, tika novadītas 75(!) politisko
vēlēšanu kampaľas.
Šajā grāmatā apskatām daţādus vēlēšanu kampaľu organizācijas aspektus,
integrējam un pārľemam daţādu grupu un autoru (gan krievu, gan ārzemju)
pieredzi. Pievienojam arī to lielo un bagāto personīgo praktisko pieredzi, kas ir šī
krājuma sastādītājiem: viľi novadījuši un konsultējuši vairākus desmitus vēlēšanu
kampaľu, sākot no deputāta un pilsētas galvas vēlēšanām vietējā Domē un
apgabala Likumdevēju Sapulcē līdz vēlēšanām Krievijas Federācijas Valsts Domē.
Saprotamu iemeslu dēļ kandidātu uzvārdus, kas ir ievēlēti, kā arī tos, kas netika
ievēlēti, arī – kampaľu norises vietas, konkrētos uzľēmumus un pilsētas, šai darbā
nenosaucam.


*Lasītāju interesē Latvijas likumdošana, tāpēc ērtības labad Krievijas
likumdošanas aktu pilni nosaukumi šeit un turpmāk netiek doti. –Red.

1. nodaļa
VĒLĒŠANU KAMPAŅAS MODELIS

Patreiz pasaulē pastāv vairāki vēlēšanu kampaľu modeļi. Daţādi strīdi par
to, kāds modelis vislabāk iederas Krievijā: amerikāľu, vācu, tuvējo austrumu vai
latīľamerikāľu, mūsuprāt – ir nevietā. Pēc diviem trim vēlēšanu periodiem pie
mums izveidosies ne viens, bet vairāki krievu vēlēšanu modeļi. Un, acīmredzot,
Maskavas modelis atšķirsies no Ufas vai Sarātovas modeļa, un, tikai tad varēs
korekti veikt šo modeļu un tehnoloģiju salīdzinošo analīzi.
Šajā brīdī, pateicoties virknei īpatnību un kampaľu praktiskai pieredzei,
mums šķiet optimāls tā saucamais tirgus vai mārketinga tehnoloģijas vēlēšanu
kampaľu modelis. Taču – ne «tīrā» eiropeiskā vai amerikāniskā veidā, bet ar ļoti
daudzu Krievijas un teritoriālo īpatnību ievērošanu. Šāds modelis nepretendē uz
ideālu vai paraugu, kāds ar laiku un iegūto pieredzi Krievijā noteikti izveidosies.
Šāds modelis ir tikai praktiska pieeja problēmām un mēģinājums atklāt iegūto un
apzināto pieredzi.
Kāds tad ir vēlēšanu «tirgus» modelis? Tajā vēlētāji uzstājas hipotētiskajā
“Pircēju” lomā, visdaţādākās politiskās vēlēšanu apvienības, grupas, štābi,
komandas, partijas, kustības un citi – hipotētisko “Pārdevēju” lomā. Par “Preci
uzskatāmi kandidāti, viľu programmas, imidţs un pārējais, bet viss politiskais
process kopumā – savdabīgs politiskais Tirgus.
Šodien tirgus nav iedomājams bez aktīva, pat – agresīva mārketinga. Pēc
vienas no definīcijām: mārketings ir darbība, kas studē, prognozē, stimulē,
organizē un apmierina pieprasījumu ne tikai pēc precēm un pakalpojumiem, bet arī
uz organizācijām, cilvēkiem, teritorijām un idejām.
Ne pārāk sen, sakarā ar vēlēšanu maratoniem, ieviesās termins «politiskais
mārketings». Ļoti interesanti skan D. Lindona formulējums: «Politiskais
mārketings – teoriju un metoţu kopums, kuru var izmantot politiskās organizācijas
un varas orgāni ar dubultu mērķi: noteikt savus uzdevumus un programmas un
iespaidot pilsoľu uzvedību… Vēlēšanu (elektorais) mārketings, precīzi izsakoties –
ir tikai daļa no politiskā mārketinga, un tam ir šaurāks mērķis: palīdzēt
politiskajām partijām un kandidātiem izstrādāt un novadīt efektīgu vēlēšanu
kampaľu».
Citiem vārdiem, jebkuras politiskas kampaľas, tai skaitā – vēlēšanu, mārketings
paredz: «politiskā tirgus» konjunktūras izpēti; vēlētāju noskaľu atklāšanu – viľu
gatavību atbalstīt to vai citu programmu.» Citiem vārdiem:
 uz politiskā tirgus «socioloģiskās izpētes» pamata veidojas kampaľas
stratēģija un taktika, tās pamatvirzieni («asis»), līdzekļi un to realizācijas
metodes;
 politiskai propagandai jābūt ar precīzi izteiktu virzību uz atsevišķu kategoriju
vēlētājiem («jāšauj» pa mērķiem);
 pati kampaľas organizācija (kalendārā laika sadale, atbalsta grupu
specializāciju, «iešana tautā», saturiskā un grafiskā noformējuma un
pirmsvēlēšanu aģitācijas plakātu izvēle, uzstāšanās pie vēlētājiem utt.)
 kampaľā viss ir pakļauts noteiktiem likumiem, un tai jābūt maksimāli
racionālai.
Patreiz Krievijā ir (vispārēja vērtējuma dati) ap trīs simti (!) partiju, apvienību,
kustību un bloku, kuri, tieši vai netieši, piedalīsies visās turpmākajās vēlēšanu
kampaľās. Tāda dalībnieku daţādība nevar neizsaukt vēlētāju balsu «izskalošanu»
vai «sasmalcināšanu». Tas arī ir viens no iemesliem, kas strauji palielina vēlēšanu
kampaľu vadīšanas tehnoloģiju lomu. Acīmredzami, ka daţos gadījumos rezultātus
noteiks pat procentu daļas. Tādos apstākļos kampaľas štābu sagatavotības līmenis
un viľu profesionālisms iegūst izšķirošu nozīmi.
Mēs ar pilnu atbildību izprotam, ka, neraugoties uz gigantisko grāmatu
klāstu daţādās cilvēces zināšanu jomās, ļaudis praktiskās iemaľas apgūst tikai
darbībā. Tādēļ arī viens no mūsu grāmatas mērķiem – palīdzēt orientēties
sareţģītajā politisko vēlēšanu kampaľu pasaulē un iemācīt pareizi izvirzīt mērķus
un uzdevumus ikvienam cilvēkam Jūsu komandā.

Sākuma sākums

Ar ko sākas jebkura politisko vēlēšanu kampaľa?
Parasti notiek tā, ka kādam rodas pirmā doma par iespējamu piedalīšanos
nākamajās vēlēšanās. Droši vien ar kampaľas analīzi, iespēju vērtēšanu un citiem
šīs darbības posmiem saistītais mentālais process ir ļoti interesants un aizraujošs.
Taču – atstāsim to politologiem, psihoanalītiķiem un psihoterapeitiem.
Sāksim politisko vēlēšanu kampaľu (turpmāk: kampaľas) norises
organizācijas tehnoloģiju izskatīšanu.

No Lēmuma pieņemšanas brīţa

Varētu veltīt veselu nodaļu avotiem un motīviem, kas ir pirms lēmuma
pieľemšanas – no elementāras varas kāres līdz sociālai pašapliecināšanās formai:
«Ja ne es, tad – kas?» vai: «Lai nu kas, bet ne – šis muļķis!» – līdz banālai
bēgšanai no garlaicības. Uzskatīsim, ka Jūsu gadījumā patiesie lēmuma motīvi ir
kaut kur šīs skalas vidusdaļā, un šie motīvi ir pilsoniski un tikumiski.
Tātad: lēmums pieľemts, Rubikona – pārieta (lai arī – tilti vēl nav sadedzināti). Ar
ko sākt? Daţādi avoti uz šo jautājumu sniedz daţādas atbildes. Kāds uzskata, ka
jāsāk ar analīzi, cits uzskata – ar informācijas ievākšanu.
Dziļi cienot jebkuru uzskatu, mēs domājam, ka vairumā gadījumu jāsāk ar
daţādām lietām vienlaicīgi. Citādi iznāks tā, ka kampaľai vajadzēs trīs reizes
vairāk laika, nekā palicis. Un tomēr, ir noteiktas prioritātes un noteikti algoritmi
kampaľas uzbūves struktūrai. Jebkura līmeľa kampaľas sākumā ir trīs
pamatprioritātes.

Resursi, analīze, cilvēki

Pateikt, kas šajā triādē galvenais, ir pietiekami sareţģīti un diez vai
mērķtiecīgi. Nav vārdam vietas, analīzi veic cilvēki, kuru pieaicināšanai ir
vajadzīgi līdzekļi, kurus dos citi cilvēki… un tā līdz bezgalībai. Tādēļ uzskatīsim,
ka svarīgs ir viss, un sāksim šīs piramīdas apskati no vienas puses. Norunāsim, ka
par resursiem vēlēšanu kampaľā uzskatīsim visplašāko avotu klāstu kā materiālā,
tā nemateriālā jomā, gan tādus, kurus var papildināt (finanses, cilvēki utt.), gan
nepapildināmus (laiks u.c.).



2. nodaļa
INFORMĀCIJAS IEGUVE

Kampaľas informatīvie resursi, kopā ar finansēm, ir svarīgākais posms kā
turpmākajā pamatīgajā analīzē, tā tās vienīgās stratēģijas izstrādei, kurai jānoved
Jūs līdz uzvarai.
Mūsdienu vēlēšanu kampaľā nevar cerēt uz panākumiem bez noteikta
spektra kvalitatīvas, pilnas, patiesas un aktuālas informācijas.
Kampaľā izmantojamo informāciju iedala informācijā, kuru iegūst daţādos
pētījumos, un informācijā, kuru iegūst no oficiāliem un citiem publiskiem avotiem.
Informācijas ievākšana sākas jau ilgi pirms kampaľas, bet beidzas – ar vēlēšanu
rezultātu pasludināšanu. Tas nozīmē – partijām un apvienībām elektoras
informācijas ieguve ir pastāvīgs process. Sadalīsim informācijas resursus vairākās
grupās, un apskatīsim tās tuvāk katru atsevišķi.

Apkārtējās vides izziņa*

Izzinot apkārtējo vidi, informāciju var iegūt no vairākiem avotiem: dati no
statistikas, demogrāfijas, ekonomikas, sabiedriskās domas pētījumiem, iespējamo
oponentu pētījumi un vēl daudz kas cits (sīkāk to apskatīsim atbilstošās šī darba
sadaļās).
No kā tad īsti sākt? Iespējams, ka vismērķtiecīgāk ir sākt ar esošās vēlēšanu
apgabala ģeopolitiskās un sociāli – demokrātiskās informācijas iegūšanu.
Piebildīsim, ka informācija jādetalizē attiecīgi kampaľas mērogam: jo mazāks
mērogs, jo detalizētākai jābūt informācijai.

Komentārs: Pirms tieši uzskaitīt, kāda informācija ir nepieciešama kampaľā, jāatzīmē pastāvošā
dažādu kandidātu nevienlīdzība «starta pozīcijās». Arī – pilnas un izsmeļošas informācijas
pieejamībā. Vēlēšanu norisi reglamentējošos dokumentos nav noteikts mehānisms, kas visiem
dotu vienādas iespējas, kaut vai informācijas ieguvē. Citiem vārdiem – vēl ilgi pirms
reģistrēšanās tā partija vai iespējamais kandidāts, kuram ir pieejami statistiskās, demogrāfiskās,
ekonomiskās un citas datu bāzes, iegūst neapstrīdamu un būtisku laika priekšrocību.
Ceram, ka šo grāmatu lasošais kandidāts vai viľa komandas locekļi jau laikus ir
parūpējušies par pieejas vajadzīgajai informācijai noorganizēšanu.

Ģeogrāfiskā informācija**

Praksē tā ir vēlēšanu apgabala karte ar atbilstošu detalizāciju, saskaľā ar
kampaľas mērogu. Tas nozīmē nepieciešamo ziľu vizuālu izklāstu uz kartes
pilsētas ielu, mikrorajona, rajona, novada vai visas valsts mērogā.
Ja veicama rajona, pilsētas, pagasta vēlēšanu kampaľa, tad vēlams papildus
izmantot shēmas vai kartes, kurās ir atzīmēti transporta maršruti un pat
komunikācijas (ūdensapgāde, karstais ūdens, elektroenerģija, telefonu tīkli, gāzes
apgāde un tml.).
Autori apzinās, ka pieaugošā «komunālā terora» apstākļos daudzās
apdzīvotās vietās pieeja līdzīgām kartēm un shēmām ir kategoriski ierobeţota.
(Tās, starp citu, virknē pilsētu izstrādātas ne tikai uz papīra, bet arī skaitļotāju
versijās). Iespējams, šo materiālu grūtā pieejamība ir drošības apsvērumu
attaisnota. Taču, ja tie ir Jūsu rīcībā, tad faktiskā komunālo problēmu un to reālu
risinājumu perspektīvu pārzināšana būs ļoti spēcīgs trumpis, tiekoties ar vēlētājiem
viľu dzīves vietā.
Vēlēšanu apgabala vai tā reģiona transporta shēma ir nepieciešama kampaľas
centrālā vai zonālā štāba praktiskai darbībai. Šādā kartē ietilpst:
 sabiedriskā transporta shēma ar kustīgā transporta vienību daudzumu katrā no
veidiem (autobuss, maršruta un speciālais transports, tramvajs, trolejbuss),
kustības intervāliem un braukšanas izmaksām.
 piepilsētu rajoniem (lauku un vasarnīcu teritorijām), bez augstāk minētā, ir
nepieciešami pilni dati par vilcieniem, ieskaitot pārvadājamo skaitu pa nedēļas
dienām, un diennakts stundām, vagonu parka kvalitāti un tā remonta un
atjaunošanas perspektīvām.
 atsevišķās vietās, nav izslēgts, vajadzēs datus par prāmjiem, helikopteriem vai
pat ledlauţu esamību.
Nepieciešams iegūt arī informāciju par vēlēšanu rajonam blakusesošām un
pierobeţas teritorijām un to iespaidu uz reģiona dzīvi (cenas, preces, migrācija,
drošība utt.).
Ja ir iespējams iegūt, tad lieki nebūs arī dati par novada ģeofiziskiem,
klimatiskiem un dabas raksturojumiem: par augsnēm, meţiem, upēm, zemes dzīļu
saturu, valdošiem vējiem, dzeramā ūdens kvalitatīvo sastāvu (noteikti!) un citu
informāciju.
**Komentārs: Ja Jūs uzskatiet, ka tas – šī sīkumu pārzināšana – ir lieki, tad palasiet nodaļu par
izlases pētījumiem, veiciet tos, izanalizējot rezultātus, un jūs pārliecināsieties, ka «Esamība
nosaka apziľu», un elektorāts sociālo vērtību hierarhijā, bieži vien, pirmās vietas atvēl savai
«esamībai».

Ekonomiskā informācija
Šis datu bloks ietver:
 izsmeļošas ziľas par rūpniecību, uzľēmējdarbību un vietējo budţetu. Jāzin
daţādu īpašumu formu skaits un veids, to kvalitatīvais saturs. T.i. – jāzin, cik un
kādi vēlēšanu apgabalā ir kombināti, fabrikas, raţojošo mazā biznesa
uzľēmumu, komercstruktūras, kopuzľēmumu ar ārzemju kapitālu daļu, apkalpes
sfēras uzľēmumi utt.;
 vēlams pārzināt datus par iekšzemes kopproduktu, inflāciju, raţošanas
pieauguma tempu un citus makroekonomiskos rādītājus;
 strādājošo vēlētāju skaitu pa uzľēmumiem;
 vidējo darba algu pa uzľēmumiem;
 pamatuzľēmumu finansiālo stāvokli (to, kam ir lielāks «īpatsvars»): ienesīgumu
vai zaudējumu un parādu esamību (parādu struktūru – kam, par ko?), nokavēto
maksājumu lielumu utt.;
 uzľēmumu pamatproblēmu pārskatu uz šo brīdi;
 akcionāru sastāvs un raksturojums lielākajās akciju sabiedrībās;
 lielākie nodokļu maksātāji vietējā budţetā;
 nodarbinātības līmenis un iespējamā bezdarba iemesli;
 vēlētāju ienākumu līmeni (to pamat- un papildus avoti);
 pilsētas, pagasta apgāde ar produktiem, precēm un pakalpojumiem;
 svarīgāko produktu, rūpniecības prešu un pakalpojumu vidējās cenas. Cenu
dinamika;
 īpašumu raksturojums un struktūra (īpaši: dzīvojamās telpas, zeme,
neapdzīvojamās un rūpnieciskās celtnes).

Novada demogrāfiskie dati

Tās ir ziľas no pēdējās tautas skaitīšanas. Ir nepieciešamas:
 sadale pēc vecuma, dzimuma, izglītības, nacionalitātes;
 nacionālās īpatnības;
 ģimeľu skaits, laulību un šķirto laulību reģistrāciju skaits;
 dzimstības dinamika, bērnu skaits ģimenēs;
 visa informācija par mirstību (Ļoti svarīgi!), iemesli, vecums, dinamika u.c.;
 migrācijas procesu līmenis un dinamika.

Novada vēsturiskie dati

Tā ir novada vispārējā vēsture, ziľas par atsevišķu apdzīvoto vietu
dibināšanu un attīstību, vēstures zīmīgākie notikumi, daţādu slavenu personu saites
ar konkrēto ciemu, pagastu, pilsētu; novadā nostabilizējušies mīti, leģendas,
stāstījumi u.tml.

Novada kultūras dati
 kopējā novada kultūra, paradumi, tradīcijas; dziesmas, valoda u.tml.;
 atsevišķu rajonu, apdzīvoto vietu vai vēlētāju grupu raksturīgākās īpatnības;
 ticīgo skaits (vērtējums) ar to sadali novada kartē;
 reģistrēto un nereģistrēto konfesiju skaits;
 dominējošās konfesijas, to līderi (arī – informācija par viľiem);
 gaidāmā attieksme pret vēlēšanām un kandidātiem.

Dati par politisko situāciju novadā
 politisko spēku, klubu, apvienību, kustību un partiju skaits novadā;
 viss informācijas komplekss par šiem spēkiem (piekritēju daudzums, to
sadalījums teritorijā, dati par līderiem; pārstāvniecību un štābu mītľu adreses
u.c.);
 rīcības prognoze balsošanā (politiskās simpātijas, priekšrocības, iespējamās
koalīcijas, plānotās akcijas);
 politiskās kultūras līmenis novadā.

Dati par noziedzību un kriminogēnām tendencēm
Pamatā ziľas par noziedzību un tās apkarošanas perspektīvām. Minimāli būtu
nepieciešams zināt:
 noziegumu raksturs, to daudzums un atklāto noziegumu skaits;
 noziedzības stāvoklis, koeficients, struktūra;
 noziedznieku analīze (dzimums, vecums, izglītība, darba vieta vai bezdarba
ilgums);
 noziegumu dinamika pēdējos gados pa noziegumu veidiem;
 IeM darbinieku skaits un to pamatproblēmas;
 vietējās kriminālās autoritātes un grupējumi, attieksme pret tiem un to
savstarpējās attiecības.
Komentārs: Ļoti daudz ziľu par Jūs interesējošiem jautājumiem atrodami sociālās
nodrošināšanas, reģistru palātu, īpašumu fondu, nodokļu inspekciju u.c. skaitļotāju datu bāzēs.
Ar tām ir pietiekami viegli un ērti strādāt, tās analizēt un pavairot. Protams, ka katra no
minētajām struktūrām slēpj savus datus, taču prakse liecina, ka vietējie datoru lietotāji šos datus
iegūst bez sevišķām pūlēm un par simbolisku cenu.

Ziņas par vietējo varu
Šeit jāiegūst informācija par pagasta, pilsētas amatpersonu varu un iespaidu:
 reālā spēku sadale pašvaldībā un daţādu ieinteresēto grupu ietekme;
 pašvaldības uzvedības kampaľas laikā prognoze (vai izturēsies neitrāli, bet, ja
nē, tad – vai palīdzēs tieši vai netieši citām partijām un personāli kādam no
kandidātiem; vai sagaidāma atklāta vai slēpta pretdarbība);
 vai var no pašvaldības sagaidīt bezkaislīgu un korektu vēlēšanu organizāciju un
– it īpaši! – rezultātu apkopošanu (lai pēc tam, nebūtu jāteic: «Mēs uzvarējām
dienā, bet zaudējām naktī – skaitot balsis»);
 pilsētas, pagasta «ēnu valdības» nostāja un ieinteresētības pakāpe, arī – vietējo
patriarhu, lielāko uzľēmēju, «autoritāšu» u.c. attieksme.


3. nodaļa
IZVĒLES PĒTĪJUMI

Mūslaiku politisko vēlēšanu kampaľā visa kandidāta, viľa štāba un komandas
darbība, kopumā, jābāzē uz kompetentām un plašām izvēles pētīšanā iegūtām
ziľām. Vēlēšanu kampaľai visaktuālākie ir t.s. bāzes pētījumi. Pie tādiem – var
attiecināt:
 vēlētāju (sabiedriskās domas) izziľa;
 pētījumi par masu informācijas līdzekļiem un komunikācijām;
 kandidātu – oponentu pētīšana;
 oponentu komandu un to sponsoru pētīšana;
 kandidāta un komandas «pašpētīšana».
Apskatīsim informācijas iegūšanas pamatmetodes.
B. Grušins darbā «Uzskats par pasauli un uzskatu pasaule» iesaka
sistematizēt sabiedriskās domas pētīšanas metodes sekojoši:
1. Ārēji objektivizēto apziņas faktu pētīšanas metodes:
a) ārējā (neiekļautā) novērošana;
b) novērošana ar iekļaušanos;
c) personīgo dokumentu analīze;
d) sabiedrisko dokumentu analīze;
e) atsevišķu personu praktiskās darbības analīze;
f) grupu praktiskās darbības analīze.
2. Tiešo apziņas faktoru pētīšanas metodes (aptaujas):
a) aptauja bez programmas:
– personiskā (intervija par noteikto tēmu);
– neklātienē (sacerējums par noteiktu tēmu);
b) programēta aptauja;
– personiskā (mutiska, rakstiska vai jaukta individuāla vai grupas anketēšana);
c) neklātienē (rakstiski).

Pētījumi vēlēšanu kampaņām
Vēlēšanu kampaľu vadīšanai nepieciešamās datu bāzes iegūst – pēc
amerikāľu autoritātes Ralfa Merdika klasifikācijas - ar sekojošām pētīšanas
metodēm:
1) sabiedriskās domas pētīšana (aptaujas);
2) iepriekšējo vēlēšanu rezultātu analīze;
3) demogrāfiskā kustīguma šķērsgriezuma analīze;
4) vairākslāľu klasteranalīze;
5) reprezentatīvo grupu intervēšana;
6) analīze ar elektroniskiem līdzekļiem;
7) sabiedriskās domas monitorings;
8) virspusējā modelēšana;
9) katastrofu teorijas;
10) telpiskā modelēšana;
11) reģiona svarīgāko problēmu analīze;
12) oponenta kampaľas analīze.
*Ralfs Merdiks - Starptautiskā Praktiskās Politikas institūta Vašingtonā direktors.

Daudzi Krievijas pētnieki un zinātnieki uzskata, ka ir mērķtiecīgi un efektīgi
papildus izmantot arī šādas metodes:
1) ekspertu aptauja;
2) sociālo eksperimentu;
3) ieslēgtā novērotāja metodi;
4) sociālās tipoloģijas metodi;
5) kontent – analīzes metodi.
Katra augstākminētā metode ir detalizēti aprakstīta specializētajā literatūrā,
kur tāpat meklējams arī citu vienkāršāku un sareţģītāku metoţu izklāsts.
Speciālistiem – sociologiem, analītiķiem, demogrāfiem u.c. ir labi zināmas šo
metoţu stiprās un vājās puses .
Mēs uzskatām, ka vēlēšanu kampaľās ir pielietojamas un ir jāizmanto
jebkura no šīm metodēm kā atsevišķi, tā arī – daţādās kombinācijās ar citām. Viss
ir atkarīgs tikai no to cilvēku kompetences, kuri izvirza uzdevumu veikt izpēti, no
pētnieku profesionālisma, bet izpildītājiem – no laika resursa. Un vēl – lai
pasūtītājam būtu iespēja izvēlēties izpildītāju.
Bet, ja nu tā ir gadījies, ka nekā no minētā nav, un Jūs pats esat uzľēmies
organizēt, izdarīt, kodēt un, pēc tam, apstrādāt, analizēt un vērtēt pētījumu
rezultātu ticamību paša veiktajiem socioloģiskajiem pētījumiem, tad – ļoti lūdzam!
– neizdomājiet neko jaunu. Paľemiet labu, populāru grāmatu par aptauju veikšanu
(labi, ka tādu ir daudz) un dariet, soli pa solītim, tā, kā tur rakstīts, kā tas ir jādara.
Citādi Jūs stipri riskējat un varat iegūt, maigi izsakoties, maz ticamu informāciju
un uz tādas bazēt visus savus nākošos soļus.
Nobeigumā – vēlreiz: tomēr atrodiet speciālistus. Ļoti bieţi tas nav arī tik dārgi, kā
Jūs domājāt, un, galu galā, kad tad sociologiem nopelnīt iztikai, ja ne vēlēšanu
laikā! (Atvainojiet, bet… tā ir taisnība!).
Ejam tālāk.

Sabiedriskās domas pētīšana notiek divās pamatformās:
1) daudzuma kvantitatīvie pētījumi, kas paredz statistiski reprezentatīvu vēlētāju
izlases aptauju;
2) centrētu mērķgrupu analīzi. Sākotnējie kvantitatīvie pētījumi palīdz noskaidrot
vissvarīgākos faktus, kas attiecas uz kandidātu un viľa sāncenšiem, faktus, uz
kuriem var balstīt turpmākos pētījumus. Līdzīgs pētījums ietver arī sekojošu
elementu noskaidrošanu:
1) elektorālos noskaľojumus;
*Kontentanalīze ir formalizēta dokumentu analīze, nosakot informācijas jēdzienisko sastāvu -Red.
2) attieksmi pret situāciju apgabalā (vai novada attīstība notiek vēlamā vai
nevēlamā virzienā);
3) ekonomiskās situācijas vērtējumu (ekonomika nostiprinās vai vājinās, kā
uzlabojas vai pasliktinās konkrēta indivīda dzīves līmenis);
4) problēmas, kas vēlētājiem ir visasākās;
5) visu politiskās cīľas dalībnieku stiprās un vājās vietas;
6) tā kandidāta noskaidrošana, kas izraisa vislielāko uzticību un ir līderis no to
cilvēku viedokļa, kuriem kandidāta pieeja galvenām ekonomiskajām un
politiskajām problēmām liekas visatzīstamākā.**

** Komentārs: Lai izlases pētījumus ilustrētu ar piemēru, turpmāk tekstā sniegsim konkrētu
izlases pētījumu datus, kuri iegūti pēdējās vēlēšanu kampaľās dažādās Krievijas pilsētās.
Izmantot tos Jūsu gadījumā, diez vai, vajadzētu, bet labu priekšstatu par tiem var gūt un,
attiecīgi orientēties, pasūtot pētījumus.

Aptauja “XX-1”
«… Uz jautājumu par politiskajām simpātijām atbildēja 76% no visiem aptaujātiem. No
saľemtajām atbildēm redzams, ka respodentu atbildes krasi polarizējas: 44% atbildētāju
simpatizē demokrātiski orientētām partijām. 39% – komunistiski un sociālistiski orientētām
parijām. Pārējie 17%, pamatā, sadalījās starp racionāli – patriotiskajām kustībām (7,2%),
uzľēmēju partijām (6%) un centriskām kustībām (3,8%). Atbildes uz šo jautājumu ir būtiski
atšķirīgas dažādās iedzīvotāju grupās.

Respodentu kategorijas
Demokrātiski orientētas
partijas
Partijas, kas orientētas
komunistiski un sociālistiski

Strādnieki 45,0% 55%
Inženieri, tehniski darbinieki 50,0% 50%
Kalpotāji 50,0% 50%
Inteliģence 72,2% 27,8%
Studenti 100% –
Pensionāri 55,4% 44,6%
No tabulas redzams, ka demokrātiski orientētu partiju piekritēji ir inteliģence, studenti un, daļēji,
pensionāri.
Tādas apsekošanas ļauj iegūt pilnīgu tās politiskās teritorijas karti, kur notiks
kampaľa. Aptaujās atklāsies un tās palīdzēs noteikt partiju un kandidātu stiprās un
vājās vietas, elektorāta rūpes un baţas, arī sfēras, kas ir Jums labvēlīgas
priekšvēlēšanu cīľā un tās, kur Jūsu pozīcijas ir vājākas.
Taču, šī apsekošana nesniedz lektorāta dziļākos, slēptākos noskaľojumus un
izvēles motīvus, kuri nosaka elektorāta baţas, cerības un vērtību orientāciju.
Piemēram, analizējot izvēlētas mērķa grupas, pēta 6–8 cilvēku grupas, kuras aptaujā
speciāli sagatavots pētnieks. Viľu intervijas nesniedz statistiski drošus rezultātus, bet atļauj
dziļāk ieskatīties elektorāta noskaľojumā. Bez tā nevar iztikt mūsdienīgas vēlēšanu kampaľas
vadīšanā.

Centrēto mērķa grupu analīze, starp citu, palīdz noteikt:
 kas tieši, reāli izsauc vēlētāju baţas un nemieru;
 uz ko viľi patiesi cer un no kā – baidās;
 ko viľi patiesībā domā par politiķiem, vai tie viľiem patīk un pelna uzticību;
 kāda ir viľu patiesā pārliecība un vērtību kritēriji;
 kādu iespaidu vēlētājos izraisa politiskā informācija, kā viľus iespaido politiskie
plakāti, lozungi un lapiľas.

Kvalitatīvo pētījumu rezultātu analīze sniedz dziļumu, bet sabiedriskās
domas aptaujas kvantitatīvie pētījumi – skaitliskās vērtības. Vēlēšanu kampaľu
gaitā ir nepieciešami abi informatīvie materiāli.
Iepriekšējo vēlēšanu pieredze liecina, ka partiju un vēlēšanu apvienību
vairākumam «vēlētāju tirgus» izpētei praktiski nebija laika, un runāt par
nopietniem vēlētāju nodomu pētījumiem nevar. Sabiedriskās domas aptaujas un
iegūto datu apstrāde ir dārga operācija.
Turpmāk, acīmredzot, būtu jādomā par pirmsvēlēšanu aptauju tiešu
finansēšanu no budţeta vai savādāku valsts atbalstu vēlētāju noskaľojumu izpētē.
Francijā, piemēram, publicē ne tikai trīs – četru pazīstamu institūtu aptauju
datus, bet arī to aptauju datus, kurus iegūst Iekšlietu Ministrija (tai piešķirta
vēlēšanu sagatavošanas un norites funkcija, vēlēšanu rezultātu izziľošana).
Itālijā pie reģionālās varas institūcijām pastāv dienesti, kas analizē visu
līmeľu vēlēšanu datus; veic pedantisku statistiskas un pētījumu publikāciju
uzskaite, modelē vēlētāju uzvedību uz iepriekšējo vēlēšanu bāzes. Tiek ietverti pat
dati, kāds balsošanas dienā bija laiks (saulains vai lietains), un cik liela bija
vēlētāju aktivitāte. Šī informācija ir pieejama visiem interesentiem un tiek
publicēta par katrām vēlēšanām.
Informācijas ieguves organizācija, pētījumi un datu analīze – kompetentu un
augsti kvalificētu speciālistu un specializētu organizāciju darbs.
Ţēl, ka aizvadītajās daţādu līmeľu vēlēšanās daļā apgabalu notika atklāta
profanācija un spekulācija, balstīta uz atsevišķu kandidātu un partiju nekompetenci
to struktūru izvēlē, kam uzticēja veikt datu ieguvi pētījumiem un rezultātu analīzi.
Valstī kopumā un arī atsevišķās pilsētās ir ļoti grūti iegūt objektīvu informāciju par
līdzīgām organizācijām un speciālistiem, par viľu iespējām un darba kvalitāti.
Paliek cerība, ka tiks radītas koordinējošās valsts struktūras, kas palīdzēs atrisināt
šos jautājumus.
Ja Jūs, cienījamo lasītāj, labprātīgi vēl neesat nolēmis atteikties no
piedalīšanās Vēlēšanu Kampaľā, un pie Jūsu štāba durvīm mašīna ir pievedusi
informācijas kravu visam turpmākajam darbam, tad Jūs tiekat aicināts uz nākošo
nodaļu. Tā ir veltīta kampaľas resursu sirdij – līdzekļu vākšanai.



4. nodaļa
VĒLĒŠANU KAMPAŅU FINANSĒŠANA**

** Komentārs: Šīs grāmatas nodaļās var atrast norādes uz tiem vai citiem likumiem,
instrukcijām u.tml. normatīviem aktiem, kas reglamentē un ierobežo zināmu daļu vēlēšanu
procesa dalībnieku pilnvaras un pienākumus. Visas šīs normas pakļautas noturīgai tendencei
mainīties valsts politiskās dzīves laikā. Tādēļ mēs uzstājīgi ieteicam nepārtraukti izzināt,
kontrolēt un pārbaudīt reglamentējošās normas vēlēšanu teritorijās. Pie tam, tas jādara Jūsu
komandas kompetentākajiem locekļiem. Mēs atmetām domu par speciālas nodaļas veltīšanu šiem
jautājumiem, par vēlēšanu kampaľas juridiskiem aspektiem tādēļ, ka pat šī izdevuma
sagatavošanas laikā publicēti 6 (!) grozījumi, papildinājumi un izmaiľas vēlēšanu kampaľas
norisi reglamentējošos aktos.

Viena no problēmām, ar kuru saskaras deputātu kandidāti pirms savas izvirzīšanas
un kas ir īpaši asi jūtama vēlēšanu maratona gaitā – priekšvēlēšanu un vēlēšanu
kampaľas finansēšana. Līdzekļu trūkums vai ierobeţotās to ieguves iespējas kļuva
par to robeţšķirtni, kura ne vienu vien teorētisko kandidātu atstūma no iespējas
kļūt par kandidātu praktiski. Mūsdienīgu un kvalitatīvu vēlēšanu sarīkošana maksā
ļoti, ļoti dārgi. (Pēc neoficiāliem datiem, viena Valsts Domes deputāta ievēlēšana
izmaksājusi no 150 000 līdz vienam miljonam ASV dolāru). Tādēļ nav nejauši, ka
ārzemēs politiskā (elektorā) marketinga sastāvdaļa ir līdzekļu ievākšana
(«faundreizings», «fondraizings»).
Turpmāk lietosim šo terminu – «fondraizings». Paredzot pārmetumus par sveša
vārda izmantošanu, paskaidrojam, ka krievu ekvivalents ir pietiekami garš:
«Naudas līdzekļu vākšana speciālam politisko vēlēšanu kampaľas fondam». Tātad:
nelielā mūsu zemes un, nedaudz plašākā ārzemju pieredze pierādījusi, ka efektīga
vēlēšanu kampaľa nav iespējama bez nozīmīgu finansu resursu mobilizācijas. Bez
tam, ārzemēs speciālisti fondraizingu uzskata par savdabīgu «Pārbaudes akmeni»,
ar kuru noskaidro potenciālo vēlētāju un «biezo» attieksmi pret kandidātu, tā
popularitāti utt.
Mēs pievērsīsimies fondraizinga legālajām formām, paturot prātā, ka pastāv
arī citas vēlēšanu kampaľas finansēšanas iespējas.
Līdzekļu vākšanas likumdošanas bāze noteikta Federālajā likumā****.
Saskaľā ar minētiem dokumentiem, līdzekļi, kas ienāk vēlēšanu fondos, sadalās:
a) līdzekļi, kurus piešķir centrālā (vai atbilstoši – rajona) vēlēšanu komisija;
b) deputāta kandidāta personīgie līdzekļi (to apjomu ierobeţo likumdošanas akti);
c) fizisko personu brīvprātīgie ziedojumi;
d) juridisko personu brīvprātīgie ziedojumi (to apjoms arī tiek reglamentēts).
Maksimālā summa, ko kandidāts drīkst iztērēt no sava vēlēšanu fonda, ir
10.000 (250.000 – apvienībai) minimālās darba algas lielumu (kāds ir spēkā
balsošanas dienā).
Ir ierobeţota atsevišķu ziedotāju kategoriju dalība fondu formēšanā.
Piemēram: finansēšanā nedrīkst piedalīties ārvalstis, to pilsoľi un organizācijas,
arī – tās Krievijas juridiskās personas, kuru kapitālā ārvalstu daļa pārsniedz 30%,
starptautiskās organizācijas, vietējās pašpārvaldes un reliģiskās organizācijas.
Tiesības pārvaldīt fonda finansu resursus ir tikai kandidātam vai vēlēšanu
apvienībai. Likums atļauj kampaľas rīkošanai un pirmsvēlēšanu aģitācijai izmantot
tikai tos naudas līdzekļus, kas ienākuši vēlēšanu fondā. Ārpusfonda naudas
līdzekļus kandidātam un vēlēšanu apvienībai izmantot aizliegts.
Ne vēlāk kā 30 dienas pēc vēlēšanām ekskandidātam vai partijai jāiesniedz
Centrālajai vēlēšanu komisijai (vai, attiecīgi, rajona, reģionālai utt.) pārskats par
izlietotiem finansu līdzekļiem.
Tomēr, 1994. g. sākumā, pēc Centrālās vēlēšanu komisijas ziľām, vairums
zaudējušo kandidātu šādas atskaites nebija iesnieguši. Mūsu likumdošanā nav
paredzētas sankcijas un kontroles mehānisms, lai šis noteikums tiktu izpildīts.
P.S. Tas attiecas uz Krievijas Federāciju 1995. gadā.
Šie noteikumi, tāpat kā daudz citi, darbojas tikai priekšvēlēšanu maratona
laikā, bet jebkurai partijai vai apvienībai, kas veic pastāvīgu darbu ar elektorātu,
vienmēr ir nepieciešami līdzekļi speciālistu, ekspertu, aģitatoru, sakaru, transporta
u.c. apmaksai. Tātad jautājums par finansēšanu pastāv jau ilgi pirms oficiāli
pasludinātām vēlēšanām. Tā tas ir bijis, ir un būs.
Atgrieţoties pie fondraizinga – kampaľu finansēšanai iespējami vairāki
avoti.

Līdzekļu vākšana no iedzīvotājiem

Tas ir pats grūtākais, knīperīgākais un postsociālistiskā sabiedrībā
nepopulārs, bet arī – visdemokrātiskākais fondraizinga veids, kurš vienlaicīgi ir arī
spēcīgs popularizācijas, politiskās reklāmas un sabiedriskās apziľas pētīšanas
līdzeklis. Vairākās pasaules valstīs šaurā politiķu lokā uzskata, ka, ja nav ievākti
pietiekami lieli līdzekļi no iedzīvotājiem, tad tas ir objektīvs nākošās neveiksmes
indikators.
Līdzekļu vākšanas formas:
 piketi vietās, kur pulcējas iedzīvotāji;
 parakstu lapas uzľēmumos un iestādēs;
 aicinājumi masu medijos;
 izpārdošanas;
 labdarības tirgi;
 loterijas, kurās nav zaudētāji;
 mītiľi;
 citi sarīkojumi.
Krievijā vispopulārākā forma ir aicinājumi masu medijos un ievākumi
atsevišķu partiju un kustību mītiľos. Jāatzīmē, ka līdzekļu vākšana no
iedzīvotājiem nav Krievijas fondraizinga pamatforma.
Vācot līdzekļus no iedzīvotājiem, vienmēr strikti jāaprēķina šīs darbības
iederība tieši Jūsu gadījumā, iespējamā politiskā rezonanse, komentāri masu
medijos par šādu vēlēšanu kases papildināšanu, un arī oponentu rīcība naudas
vākšanas fakta vai – kas vēl sliktāk – fakta traktējuma izmantošanā.
Jāpatur prātā, ka starp iedzīvotāju ziedoto līdzekļu apjomu un iedzīvotāju
politisko aktivitāti objektīva atbilstība tomēr pastāv.

Līdzekļu vākšana no lietišķām aprindām
Tā patreiz ir krievu fondraizinga pamatdaļa. Ar «Lietišķām aprindām»
saprotam ne tikai mūsdienu uzľēmējus no «pirmā kooperācijas viļľa» līdz
tagadējiem «jauniem krieviem», bet arī milzīgo akciju sabiedrību, valsts
uzľēmumu u.c. klāstu.
Līdzekļu vākšana ir procedūra, kurā kandidāts vai viľa komandas loceklis ir
lūdzēja lomā. Kā zināms, neviens labprātīgi pats no sevis naudu nedaļās. Līdzekļu
īpašnieki jālūdz pārliecinot un izskaidrojot.
Pirmās grūtības šādos gadījumos – nepieciešamība pārvarēt neveiklību un
kautrību. Zināmā mērā palīdzēs Jums doma, ka naudu prasāt ne sev personīgi, bet
kampaľai. Bet uzľēmējs, pat ja viľš ir kandidāta tuvs draugs, par «skaistām acīm»
vien naudu nedos. Tādēļ nenolaidiet rokas, ja ir neveiksme. Mērķtiecīgi jācenšas
iegūt kontaktus, nebaidoties no iespējamā – pat ļoti iespējamā - atbildes
entuziasma trūkuma. Taču uzskatīt, ka it visus uzľēmējus vēlēšanu kampaľās vada
tikai savtīgs aprēķins, būtu kļūdaini. Patiesība, kā vienmēr, ir kaut kur pustoľos
slēpta.
Princips: «Kas maksā, tas pasūta arī mūziku» politikā ir ne vienmēr
pieľemams, bet sarunu procesā jāievēro abu pušu intereses. Ja likumība un mēra
sajūta ir ievērotas, tad saistības, kuras uzľemas kandidāts, ir absolūti morālas un
tīras.
Iepriekšējo vēlēšanu pieredze atklāj daţus biznesmeľus interesējošus elementus:
**
 kandidāta nolūki zemes izmantošanā;
 municipālā īpašuma privatizācija;
 darba vietu problēma;
 nākošo pasūtījumu problēma;
 nodokļu problēma;
 tirgus sadaļas problēmas (monopols utt.)
 patriotisma elementi;
 ārējās ekonomikas nodokļi (nodevas, kvotas utt.)

** Komentārs: Mēs domājam, ka fondraizings nākošajās vēlēšanās daļai biznesmeľu notiks ar
bailēm, kā pamatmotīvu. Bailēm zaudēt jau esošo kustāmo un nekustāmo īpašumu, bailes no
nacionalizācijas, konfiskācijas utt. ieskaitot bailes par sevi un ģimeni. Sarunu pamattēma
nākošiem kandidātiem, īpaši – tiem, kam ir vara, būs to negatīvo seku attēlošanā (reālu un
izdomātu), kas var iestāties līdz ar kandidāta neievēlēšanu atbilstošā varas institūcijā.
Pastāv jebkura fondraizinga kopējs likums, kurš ārzemēs tēlaini nosaukts:
«Pat pastnieks zvana divas reizes». Nauda vēlēšanu fondā nāks tikai pēc
daudzkārtējām un regulārām konsultācijām un tikšanās reizēm ar lietišķajām
aprindām.

Līdzekļu vākšana no sabiedriskajām apvienībām

Vācot līdzekļus, jāatceras par daţādu sabiedrisko organizāciju esamību.
Tās ir – arodbiedrības, kultūras un sporta organizācijas, visiespējamākās
nepolitiskās asociācijas, jaunatnes apvienības utt.
Tipiskākās kļūdas saskarē ar minētām organizācijām:
 uzskats, ka «viľiem pašiem nav naudas»;
 priekšstats, ka palīdzība var būt tikai naudas ekvivalentā. Lai arī likums skan:
«Pirmsvēlēšanu aģitācijas mērķiem atļaujama tikai to naudas līdzekļu
izmantošana, kas pārskaitīti vēlēšanu fondā», nekur nav aizliegts izmantot
brīvprātīgus palīgus, realizējot to pašu aģitāciju un daudz citu, ne mazāk svarīgu
darbību. Bet – faktiski arī tā ir nauda un, nereti, liela nauda. Starp citu,
aizvadītajās vēlēšanās milzīgus pilsētu pārvalţu, sociālās palīdzības, veselības
aizsardzības iestāţu, citu valsts struktūru līdzekļus vietējie varasvīri pilnvērtīgi
izmantoja priekšvēlēšanu maratonā.
 uzskats, ka šīs organizācijas ir apolitiskas. Lai arī ir zināma kopēja masu
politiskās aktivitātes pazemināšanās tendence, jebkura daudz maz organizēta
struktūra, attiecīgi pieejot, pietiekami viegli politizējas.

Vispārējās rekomendācijas

Neatkarīgi no ieguldītāju kategorijas:
 fondraizinga formēšana jāsāk ar paredzamo izdevumu kaut vai aptuvenu
novērtējumu, lai uz tiešo jautājumu: «Cik un kādiem mērķiem Jums ir
nepieciešami līdzekļi?» ieguldītājs varētu saľemt tiešu, godīgu un ne divdomīgu
atbildi;
 nepieciešama stingras uzskaite, pat, sīkumos. No vienas puses – tā ir tieša
ekonomija, no otras – kampaľu sagraut var arī «sīkums».
 jābūt apdomīgam un uzmanīgam izvēloties ieguldītājus un ieguldījuma formu,
lai nedotu iemeslu politiskajiem konkurentiem sakompromitēt partiju vai
kandidātu par nepārdomātu rīcību;
 veiksmīga līdzekļu piesaiste partijai ir tieši atkarīga no kandidātu izvēles, no
viľu «pazīstamības» un programmas atbilstības ieguldītāju interesēm. Līdzekļu
ieguvē nozīmīgas priekšrocības ir kandidātiem, kuri jau ir vēlētos amatos (īpaši
kampaľas sākuma posmā).
 saľemot naudas palīdzības atteikumu, nesteidzieties atstāt ofisu (biroju) ar augsti
paceltu galvu un degošiem vaigiem. Pamēģiniet izraisīt interesi ar turpmākiem
jautājumi, apmēram šādi: «Nu, labi. Ja Jums ir grūtības ar brīvu naudu, tad Jūs
varat palīdzēt mūsu kampaľai arī citādi. Mums palīdzētu… (un seko ļoti garš
vajadzīgā pārskats». Izrādot zināmu neatlaidību, savu resursu papildinājumu var
panākt jebkurā vietā.

Krievijas īpatnības
Aizvadītās vēlēšanas pierādīja, ka šeit nedarbojas Rietumu aksioma: “jo
vairāk līdzekļu ir partijai, jo lielākas ir tās iespējas vēlēšanās gūt labus rezultātus”.
Ir nepieciešami labai naudai pievienot arī labas smadzenes un labas rokas.




5. nodaļa
APGABALA ANALĪZE

Speciālisti – analītiķi uz visa savāktā informatīvo materiālu pamata veic
pilnīgu un kvalitatīvu analīzi pa visām komandu interesējošām pozīcijām.
Nosaka:
1) Reālo situāciju visās interesējošās sfērās, t.i. – kas notiek? Kur notiek? Kā
notiek? un, iespējams, Kāpēc notiek?
2) Plānojamās tendences procesu attīstībā – Kas mainās? Kurp? Cik ātri? Kāpēc?
3) Iespējas procesus vadīt, to varianti un vadības nosacījumi – Uz kurieni? Kāpēc?
Kā? Par kādu cenu? Uz kā rēķina? Cik ilgi?
Tas viss tiek aprakstīts saprotamās atskaitēs. Uz tām balstoties, tiek veidota
visa turpmākā kampaľas stratēģija.
Vietējiem kandidātiem ir acīmredzamas priekšrocības, salīdzinot ar kandidātiem no
metropoles (elektorāta dziļākos slāľos tos dēvē par «gājputniem») vairāku iemeslu
dēļ – sākot no lokālās «Pazīstamības» un apgabala problēmu pārzināšanas līdz
pārliecībai (starp citu, nebūt ne bez pamata) par to, ka «mājās arī sienas palīdz».
(Pārsvarā gan šis princips darbojas vēlēšanās vienmandāta apgabalā – Red.)
Taču, ja Jūs esat «vietējais», tas vēl nedod pamatu atslābināties apgabala
rūpīgajā analīzē. Ir pietiekami bieţi dzirdēts no kandidātiem, īpaši – no vietējās
varas struktūrās esošiem, ka nav mērķtiecīgi tērēt līdzekļus un laiku šādai dziļai
apgabala analīzei. «Es jau tāpat no rīta līdz vakaram saskaros ar visām problēmām,
un zinu no galvas tās ne sliktāk par akadēmiķi – analītiķi!». Var jau būt. Šajā
situācijā var tikai pieminēt, ka « kungs dara kā grib!», un izteikt patiesu noţēlu par
kandidāta – ierēdľa atteikšanos izmantot savas priekšrocības cīľā ar citiem
kandidātiem.

Ar ko sākt apgabala analīzi?
Ar to desmitiem kilogramu smagā informācijas klāsta izvērtējumu, par kuru
mēs runājam augstāk – nodaļā par apkārtējās vides pētīšanu.
Tas ir – analizē:
 ģeogrāfiju;
 ekonomiku;
 demogrāfiju;
 vēsturi;
 kultūru;
 reliģiju;
 politisko situāciju;
 noziedzību;
 varas struktūru.

Politiskā analīze

Politiskās situācijas analīze sākas ar apgabala vēsturisko un demogrāfisko
īpatnību izpēti, kā arī ar objektīvu ziľu iegūšanu par kandidātu un tā sāncenšiem.
Tāpat arī – novērtējot galveno politisko notikumu un daţu problēmu iespējamo
iespaidu uz Jūsu kampaľas gaitu.
Kādi politiskie notikumi var iespaidot Jūsu kampaľu? Tādi var būt:
1. Vienlaicīgi notiekošas cita līmeľa vai varas posma vēlēšanas.
2. Vienlaicīgi ar vēlēšanām notiekošais referendums (kā Jūs zinat, šai valstī patīk
«ekonomēt», un var vienlaicīgi notikt, piemēram, Skābpienciema pagastveča
vēlēšanas un pagasta referendums par attieksmi pret rūsganiem kaķiem).
3. Izmaiľas apgabala ekonomiskajā situācijā.
4. Tie kandidāti (noskaidrojiet - pazīstami vai mazpazīstami, ar kādām
priekšrocībām utt.), kuri balotējas konkurējot ar Jums?



6. nodaļa
ELEKTORĀTA ANALĪZE

Ir neapstrīdami, ka apgabala vēlētāji nav viendabīga masa ar vienveidīgu
mentalitāti un spēju vienveidīgi nobalsot. Nesenā pagātnē gan tā bija, un kādam
varbūt ir nostaļģija pēc tiem laikiem. Bet šīsdienas elektorāts, par laimi, veido ļoti
raibu seģeni, kas sastāv no daudz daudz lielākiem un mazakiem gabaliľiem.
Turklāt to elektorālā uzvedība nebūt nav vienkārša.
No ideālas vēlēšanu kampaľas viedokļa būtu jāizstrādā tik daudz kampaľas
palīgstratēģiju, lai tās atbilstu katram «seģenes» gabaliľam, katram vēlēšanu
apgabala elektorāta posmam. Saprotam, ka tas praktiski nav iespējams un ne
vienmēr ir mērķtiecīgi. Tādēļ iesakām izcelt pilnīgi konkrētas vēlētāju grupas un
kopienas, lai efektīgi un adresēti darbotos ar tām.
Kā to redzējām pagājušās vēlēšanās, kandidāti vai partijas savus politiskos
aicinājumus ļoti bieţi adresēja: «Visiem valsts pilsoľiem!» vai, piemēram,
«…visiem Skābpienciema iedzīvotājiem!» utml.
Saprotot, ka ir nepieciešami paturēt savā redzes lokā VISUS, tomēr ir jāizvēlas
noteiktas grupas, slāľus, stratus vai pilsoľu kopības – to, ko, ar zināmām
pielaidēm, var uzskatīt par mērķgrupu. Vispārējā nozīmē – jābūt daţām
apakšstratēģijām atbilstoši nepieciešamībai.
Mērķgrupu izvēli nosaka sekojoši apsvērumi:
 izstrādā adresētus, t.i., visefektīgākos politiskos lozungus, aicinājumus;
 esošo resursu efektīva izmantošana;
 samērā viegla vietējo (teritoriālo) īpatnību realizācija.
Ja, piemēram, sabiedriskās domas aptauja atklāj, ka apgabalā lielākais «īpatnējais
svars» plānotajā vēlēšanu norisē būs pensionāriem un studentiem (tā, starp citu, arī
bija vienā no mūsu rīkotajām vēlēšanu kampaľām), tad vienkārši ir “pa tukšo” tērēt
pamatlaiku un resursus speciālam darbam ar visām pārējām vēlētāju grupām.
(Viena lieta – noskaľojumi. Cita – kuri ir tie, kas atnāks nobalsot. No balsotājiem
skaitliskā pārsvarā parasti ir pensionāri. – Red.). Pamatlaiks jāveltī prioritārām
grupām, bet papildus – visām pārējām.
Sakarā ar to, ka mērķgrupas noskaidrošana prasa laiku, resursus, pūles, un
pat kompetenti speciālisti ne vienmēr vēlas iesaistīties šādā sareţģītā darbā bez
vizuāli redzama rezultāta, ir svarīgi apskatīt šo problēmu no racionalitātes
viedokļa. Ideālas mērķgrupas nav, un nākas ievērot zināmus kompromisus.
Interesantākās vēlētāju grupas:
 strādnieki;
 inţenieri un tehniskie darbinieki;
 kalpotāji;
 veterāni;
 pilsētas uzľēmēji;
 lauku uzľēmēji;
 mazākumtautības (nodalītas);
 skolotāji;
 medicīnas darbinieki;
 karavīri;
 studenti;
 pensionāri;
 kara dalībnieki;
 nepolitiskās sabiedriskās organizācijas;
 arodbiedrības un arodapvienības;
 reliģiskās apvienības;
 politiskās organizācijas;
 partijas;
 politiskie klubi, vēlētāju klubi;
 un tā tālāk.
Piemēram, vienā no NDP kongresiem bez augstākminētajām tika noteiktas vēl
sekojošas mērķgrupas:
 jaunatne;
 veterāni;
 invalīdi;
 armija; lauku iedzīvotāji.
Iespējams, ka Jūsu gadījumā par negaidītu mērķgrupu var kļūt bēgļi vai
bezdarbnieki.
Protams, ka Jums jābūt skaidram priekšstatam par saviem vēlētājiem: kas
viľi ir, kā viľi dzīvo, par ko sapľo un kādas ir viľu problēmas. Nepieciešami
atdalīt potenciālos piekritējus no tiem, kam viss ir vienalga, un tiem, kas pilnīgi
droši balsos par Jūsu konkurentiem. Tādas informācijas rūpīga apkopošana palīdz
noformēt kampaľas plānu un stratēģiju, palīdz izvēlēties pareizu lēmumu,
izvairīties no briesmām, ļauj noteikt Jūsu nākošās kampaľas stipros un vājos
punktus.
Katram kandidātam, katram vēlēšanu blokam vai partijai, ejot uz vēlēšanām,
ir savlaicīgi jāatrod sava sociālā bāze, jo tā ir viľu atbalsts.
Parasti tas iedzīvotāju slānis, kura pārstāvis ir vai kuru pārstāv kandidāts, kopējā
iedzīvotāju struktūrā nav tik daudzskaitlīgs, lai vēlēšanās nodrošinātu uzvaru. Arī
pirmsvēlēšanu cīľā šī slāľa resursi (finansu, organizatoriskie u.c.) var būt
nepietiekami kandidāta pienācīgam atbalstam. Tā rodas uzdevums – paplašināt
kandidāta sociālo bāzi par tik balsotājiem, cik nepieciešams, lai nodrošinātu
uzvaru.
Lai atrisinātu šo uzdevumu, ir nepieciešami izzināt:
1) nodomus, mērķus un vēlamo līderu tēlus katrai no mērķgrupām;
2) noteikt katras mērķgrupas politisko «svaru» t.i. – grupu iespējas iespaidot
politisko situāciju; lai pēc tam Jūs varētu meklēt «pieeju» ietekmīgākajām
grupām.
Uzdevuma pirmo daļu risina socioloģisko aptauju gaitā, politoloģiskos,
psiholoģiskos, arī – psihosemantiskos pētījumus, kad ir iespējami pārliecinoši
klasificēt interesējošā reģiona iedzīvotājus pa grupām, uzzināt, kādu problēmu
atrisināšanu viľi gaida no vēlēšanām, uzzināt viľu politiskās simpātijas, «ideālā»
līdera tēlu, kas ir viľu vēlamākais politiķis un partija.
Uzdevuma otrai daļai – katras mērķgrupas politiskā «svara» noteikšanai
kalpo metodika, kura ļauj diezgan precīzi «nosvērt» grupu, analizējot vairākus
svarīgus faktorus.
Tie būtu:
 grupas lielums (skaits);
 kulturālais un izglītības līmenis;
 ienākumu līmenis;
 informētība;
 grupas iekšējā saliedētība;
 aktivitāte;
 reālā loma varas institūcijās;
 disciplīna un spēja organizēti darboties.
Var atdalīt arī citus faktorus – atbalsta stipruma pakāpi «no apakšas» u.c., bet
augstāk minētie faktori ir pietiekami, lai visai precīzi noteiktu katras grupas
iespējas.
Uzskatīsim, ka viss šis faktoru kopums summā dod 100% iespaidu, pēc tam
– katrs faktors šai summā iegūst savu procentuālo nozīmi. Piemēram:
 grupas lielums (skaits) – 20%
 kulturālais un izglītības līmenis – 10%
 ienākumu līmenis – 15%
 informētība – 5%
 grupas iekšējā saliedētība – 5%
 aktivitāte – 10%
 reālā loma varas institūcijās – 10%
 disciplīna un spēja organizēti darboties – 5%
Nākošajā posmā veidojam tabulu, kur kreisajā pusē, pa vertikāli, atradīsies
šie faktori, bet augšā, pa horizontāli, secīgi izvietosim iedzīvotāju mērķgrupas.
Katra no grupām katrā faktorā iegūst savu daļu, t.i. procentuālā faktoru
vērtība sadalās pa grupām. Rezultātā – saskaitām iegūtās nozīmes katrā mērķgrupu
stabiľā, iegūtā vērtība būs mūsu meklētais atrisinājums – mērķgrupas politiskā
«svara» procentuāla izteiksme.
Pievēršam uzmanību tam, ka mūsu augstākminētie rādītāji ir nosacīti. Katrā
reģionā daţādos laikos, atkarībā no sociāli – ekonomiskiem, politiskiem un citiem
apstākļiem, tie ir atšķirīgi.
Bez tam, daţas mērķgrupas var vispār nebūt vai būt pavisam nenozīmīgas, tas viss
– atkarībā no vietējiem apstākļiem.
Vai šādu tehnoloģiju var pielietot, lai noteiktu mērķgrupu «svaru» visas Krievijas
mērogā?
Pagājušajās Valsts Domes vēlēšanās 50% deputātu mandātu tika sadalīti pa partiju
sarakstiem, kas bija kopīgi visai valstij. Prezidenta vēlēšanas ir visnacionālā mērogā. Tādēļ arī
šis jautājums ir likumsakarīgs. Ir pamats domāt, ka atbilde būs pozitīva.
Taču dati, kas iegūti nosakot mērķgrupu «svaru», būs ar nedaudz lielāku, nekā reģionālā
aprēķinā, varbūtības pakāpi, kas ir neizbēgami, jo diferenciācija valstī ir ļoti liela. Vietējā elite
Uljanovskas apgabalā, piemēram, ir citāda, nekā kaimiľos Ľižľijnovgorodas apgabalā. Tādēļ,
nāksies noapaļot, līdzināt kā pētījumu datus, tā arī plānojamās politiskās pragrammas un
lozungus, rezultātā – tie būs mazāk tuvināti elektorātam, nekā tas bija reģionālajās vēlēšanās
(gubernatoru, Valsts Domes deputātu vēlēšanās pēc vienmandāta apgabaliem, vietējās
pārstāvības institūcijās).
taču, arī visas valsts līmenī var noteikt vēlēšanu kampaľas precīzas
prioritātes: kāpēc, uz ko un kā balstīties.
Iegūstot datus par mērķgrupām, priekšvēlēšanu kampaľas organizatoriem
nepieciešams izlemt: uz kādiem iedzīvotāju slāľiem liks uzsvaru viľu kandidāts?
Prakse pierāda, ka apmierināt visu grupu prasības, praktiski, ir neiespējami –
jāizvēlas daţas, bet tā, lai viľu kopējais «svars» rezultātā pārsniegtu 50%.
Kādi ir šo grupu noteikšanas kritēriji?
Protams, pirmkārt jāpievērš uzmanība tām grupām, kurām kandidāts ir vistuvāk ar
savu sociālo izcelsmi vai stāvokli. (Mēs atdalām šos jēdzienus, jo īpaši – patreiz,
kad raksturīga ir ātra bagātību iegūšana, straujas karjeras, cilvēks var celties no
strādnieku vides, bet strauji kļūt bagāts, ja top piederīgs uzľēmēju starpslānim).
Būtu savādi redzēt atslēdznieku brigadieri, kas aizstāv lielā biznesa intereses.
Biznesmeľi viľā diez vai klausītos, bet bijušie biedri – nesaprastu un novērstos.
Otrkārt, jācenšas pārvilināt savā pusē tuvu stāvošās mērķgrupas, jo starp tām nav
vienlaidus barjeras, bet gan pastāv samērā maigas pārejas, un intereses daţos
jautājumos sakrīt.
Piebildīsim, ka ar vārdiem «balstoties uz vienu vai otru grupu» mēs saprotam ne
tik daudz – tiešu vēršanos pie tām, bet gan – neuzbāzīgu tuvināšanos tikšanās
reizēs, ar izskaidrojošo darbu, konfidenciālas sarunas ar šo grupu līderiem. Ja
kandidāts tieši teiks: «Mani vēlētāji – uzľēmēji, uz viľiem viss balsts un cerības»,
tad tas šo kandidātu pilnīgi atšķirs un izolēs no citiem slāľiem, bet – gala rezultātā
– novedīs pie graujoša zaudējuma.
Tādēļ, treškārt, pastāvīgi paturot redzes lokā savus galvenos sabiedrotos, nedrīkst
aizmirst, ka daudzas problēmas ir tuvas visām vēlētāju grupām, un programmā
jābūt lozungu un solījumu bloks, kas tendēts uz visiem kopējo mērķu sasniegšanu.
Tāds mērķis var būt cīľa ar noziedzību. Viss «noslēpums» ir tajā faktorā, ka,
piesakot savu apľēmību apkarot noziedzību, jums jāpiedāvā tādas metodes, kas būs
īpaši pievilcīgas «Jūsu» mērķgrupām, jāpiedāvā tā, lai tās tiktu pamanītas un
tādējādi varētu nošķirt potenciālos vēlētājus no citām iedzīvotāju grupām.
Ar līdzīgas tehnoloģijas palīdzību var aprēķināt tā vai cita politiskā līdera
reālo spēku; izmantojot tos pašus faktorus – aprēķināt reālo spēku arī reliģiozām
un etniskām grupām, elitei un subelitei, politiskām partijām un apvienībām.
Tas ir svarīgi, jo nostabilizējušies priekšstati un apgalvojumi par savu
politisko svaru bieţi nesakrīt ar lietu reālo stāvokli. Nereti īstie politikas
«diriģenti» paliek aiz kulisēm, bet tieši viľus vajag piesaistīt kā sabiedrotos, un nav
vajadzības viľu vidū turēt ienaidniekus.
No otras puses, slēpto politiskās dzīves dzinuļu zināšana ir nepieciešama
politiskajiem konsultantiem, imidţmeikeriem, psihologiem, «pablikrileišen»
speciālistiem - atlasot potenciālos un reālos klientus. Neveiksmīga sadarbība ar
«gājputniem», acīmredzami vājām figūrām (tā – angļu politiskajā ţargonā) var
stipri kaitēt viľu profesionālai reputācijai, atbaidīt klientūru.
Un, pretēji – zinot par minimālajām iespējām uzvarēt (ja mērķis ir tiešām
uzvarēt, nevis tikai darīt atpazīstamu jaunu vārdu), var sniegt padomu un
ieekonomēt kā cita, tā savējos finansu līdzekļus, laiku, fiziskos un garīgos spēkus.


7. nodaļa
GALVENĀS PROBLĒMAS

Pamatuzdevums darbā ar konkrētu mērķgrupu ir noteikt tās «Ahileja
papēdi», lai varētu ātri un emocionāli ietekmēt šīs mērķgrupas uzskatus par Jūsu
personību. Tādēļ vēl ilgi pirms vēlēšanām katrā mērķgrupā Jūsu komandas
speciālistiem jācenšas atklāt grupai nozīmīgu problēmu hierarhiju. Tehnoloģijas,
kas to palīdz izdarīt, minētas iepriekšējās nodaļās, tādēļ Jums atliek saprātīgi
noformulēt uzdevumu komandas pētniekiem un jāgaida konkrēts rezultāts.

Aptauja XX–2
«… Visvairāk respodentus satrauc:
dzīves dārdzība – 18,5%
noziedzības pieaugums – 15,0%
ekoloģiskā situācija – 9,4%
bezdarba bieds – 8,3%
medicīniskās apkalpošanas kvalitāte – 8,0%
sabiedrības šķelšanās bagātajos un nabagajos – 7,3%
Vislielāko neapmierinātības pakāpi respodentos izraisa viľu finansiālās iespējas, iespēja (vai
neiespēja) kulturāli atpūsties un medicīniskās apkalpošanas kvalitāte.
Vismazāk negatīvo emociju saistās ar dzīves apstākļiem un darbu. Jāsecina, ka šīs sadzīves un
darba problēmas (ja tādas ir) ir no to mūžīgo problēmu loka, pie kurām pierod un adaptējas.»
Ja ir izdevies atrast problēmas, kas, jūsuprāt, satrauc vēlētāju vairākumu,
pārliecinieties par to vēlreiz, pirms lieciet tās savas priekšvēlēšanu programmas
centrā.
Ļoti svarīgi ir noteikt galveno problēmu vai problēmu bloku, ap kuru
jāizvēršas kampaľai. Tas būtiski palīdz fokusēt izvēlēto stratēģiju. Elektorāta
galveno problēmu noteikšanas tehnoloģijas ir sen zināmas, aprobētas un pilnīgi
adaptētas Krievijas realitātēm.
Ļoti noderīgi, nosakot galvenās problēmas, var būt pētījumi pēc «notikušām
izmaiľām noteiktā laika periodā». Pie tam, ne pēc faktiskām izmaiľām, bet – pēc
tām izmaiľām, kuras ievērojuši vēlētāji.

Aptauja XX–3
«… Respondentiem uzdeva jautājumu par izmaiľām, kas notikušas pēdējo divu gadu laikā gan uz
labo, gan – uz slikto pusi. Tika aptaujātas vairākas grupas pilsētnieku: karavīri, mājsaimnieces,
bezdarbnieki, studenti, zinātnieki, mediķi, skolotāji, valsts kalpotāji, ražojošo uzľēmumu
darbinieki, mazā un vidējā biznesa pārstāvji, pensionāri u.c.
Pilsētnieku uzskati dažādās mērķgrupās būtiski atšķirās vieni no otra. Taču kopumā vairums
aptaujāto iezīmēja sekojošas izmaiľas:
Mainījies uz labo pusi:
 ieviesta bezmaksas braukšana pilsētas elektrotransportā;
 ieviesti bezmaksas telefoni – automāti;
 uzlabojies transporta darbs;
 tīrība pilsētā, tirgū, uz ceļiem;
 parādījušies jauni TV– kanāli, FM–radio;
 pazudušas rindas;
 izbūvēti jauni ceļi;
 kļuvis vairāk svētku;
 dažādojusies kultūras dzīve;
 paplašinājušies starptautiskie kontakti;
 atrisinājusies apgāde ar produktiem;
 ir lielāka preču izvēle;
 ir lielāka maizes šķirľu izvēle;
 ar maizi tirgojas visu diennakti;
 kļuvis daudz vairāk veikalu;
 paplašinājusies apkalpojošā sfēra;
 sākusies skaistu personīgo māju būvniecība;
 ir lielāka zāļu izvēle;
 alkoholu var iegādāties visu diennakti.

Mainījies uz slikto pusi:
 pieaugusi noziedzība;
 grūtības sameklēt darbu;
 zema alga;
 cenu pieaugums;
 zema ārstēšanās kvalitāte;
 grūti iegūt izglītību;
 slikts autoceļu stāvoklis;
 nevar iegūt un nopirkt dzīvokli;
 bērnudārzos uzturēšanās ir dārga;
 policijas patvaļai nav ierobežojumu;
 rūpnīcas apstājas;
 pasta darbība;
 biežas ūdensvadu un siltuma trašu avārijas;
 bezkaunība;
 saimnieciska nekārtība;
 nav vietas, kur bērniem atpūsties;
 vakara apgaismojums;
 ekoloģija;
 nav sabiedrisko tualešu;
 preču kvalitāte;
 netīrumu izgāztuves;
 augstākā izglītība nekotējas;
 pieaug īres un komunālie maksājumi;
 pieaug iebraucēju skaits, īpaši – no Kaukāza;
 izglītības kvalitātes pazemināšanās;
 tautas intelektuālā līmeľa pazemināšanās;
 dzeramā ūdens kvalitāte;
 korupcija;
 sabiedrības asa materiālā noslāľošanās;
 jaunos neľem darbā;
 pensiju izmaksu aizkavēšana;
 masu informācijas līdzekļu komercializācija.
Izmaiľu prioritātes – kā uz labo, tā arī – uz slikto pusi, būtiski atšķiras dažādās respodentu
grupās. Augstākminētie uzskati ir integrēti no visa pētījuma. Kaut darbā ar mērķgrupām
jānosaka katras konkrētās grupas konkrētas prioritātes, lai neiznāktu diagnoze “pēc slimnīcas
slimnieku vidējās temperatūras”, minētās izmaiľas tomēr uzskatāmi ieskicē to galveno problēmu
loku, kas “ir kopīgs vairākumam pilsētnieku…»



8. nodaļa
VĒLĒŠANU KAMPAŅAS FAKTORI

Vēlēšanu kampaľās pieľemts izskatīt divus faktoru veidus:
 ietekmējamie;
 neietekmējamie.
Ietekmējamie faktori ir atkarīgi no paša kandidāta un viľa komandas
lēmumiem un darbībām, tie tiek fiksēti ar speciālu monitoringu (sk. attiecīgo
nodaļu).
Neietekmējamie faktori – tie ir sociālās vides parādības, kas objektīvi
ietekmē priekšvēlēšanu kampaľas gaitu. Tās neietekmējas un ir neatkarīgas no
kandidāta un viľa štāba tieksmēm un darbības. Nevadāmiem faktoriem jāvelta liela
uzmanība, jo, ja tos neievēro, pat pašu izsvērtāko stratēģiju sagaida neveiksme.
Ko var attiecināt uz jēdzienu «nevadāmie faktori»?
 vispārējo valsts sociopolitisko procesu vektoru;
 centrālās un reģionālo varu darbība;
 valsts ekonomiskās tendences;
 novada mikro- un makroekonomiskās situācijas iespaids uz Jūsu kampaľu;
 ekoloģiskās situācijas īpatnības;
 reģiona sociālā portreta īpatnības;
 oponentu un viľu komandu darbības raksturs utt.
Abi faktoru veidi strikti jānosaka un jānodala viens no otra jau tad, kad tiks
gatavota kampaľas koncepcija, stratēģija un taktika.

9. nodaļa
IEPRIEKŠĒJO VĒLĒŠANU ANALĪZE
– Džon, par ko tu balsosi nākošajās prezidenta vēlēšanās?
– Par Smitu.
– Dievs ar tevi! Kandidātu sarakstos viľa nav!
– Nu, un tad! Es 76. balsoju par Smitu, un 80. par viľu arī. Kā tajā, tā arī nākošajā gadā man
bija neredzēti liela kukurūzas raža!
Amerikāņu politiskā anekdote.

Tā saucamā “apgabala vēlēšanu kampaľu vēsture” ir, bez pārspīlējumiem,
piesātināta ar derīgu, reizēm - unikālu informāciju, kā patiesi neizsmeļama
bezdibenīga aka. Kopā ar citiem materiāliem šo datu analīze Jums palīdzēs
pietiekami precīzi prognozēt vēlētāju uzvedību balsošanas dienā. Analizējot
vēlētāju uzvedību pagātnē, var noteikt vājās un stiprās puses patreizējai kampaľai,
atklāt papildus iespējas.
Priekš tā Jums jāiegūst sekojoši materiāli:
1. Vēlētāju skaits apgabalā un katrā iecirknī.
2. Kāds bija ierašanās % balsošanas iecirkľos, un, ja tas ir iespējams, tad ierašanās
sadalījums laikā (intervāls – pusstunda).
3. Kas «patīk» un kurš «nepatīk» katrā iecirknī. Tas ir – politiskās simpātijas katrā
iecirknī, elektorātā. Būtu ļoti labi, ja izdotos savietot esošās simpātijas ar to
iemesliem un sociāli – ekonomiskajām saknēm. Ir nepieciešams atrast saistību ar
politisko vēsturi, demogrāfiju, sociālo sastāvu, kriminogenitāti un visu pārējo Jūs
interesējošo jautājumu klāstu.
4. Politiskās priekšrocības – jēdziens pietiekami konservatīvs, ja, protams,
apgabalā nav noticis nekas tāds, kas varētu krasi mainīt elektorāta uzskatus.
5. Sabojāto biļetenu skaits (procentos).
6. Fiksētie incidenti (vēlēšanu huligānisms).
7. Cita derīga informācija.
Rodas īss, bet ļoti svarīgs jautājums: “tas viss būtu labi, bet – kur ľemt visu
šo ļoti derīgo informāciju?”
Pastāv vairāki avoti:
 vietējās daţādu līmeľu vēlēšanu komisijas;
 vietējā pašvaldība (tie, kas šīs vēlēšanas organizēja).
 vietējās un reģionālās politiskās un sabiedriskās struktūras;
 cilvēki, kas realizēja vēlēšanu norises novērošanu;
 visa veida analītiķi un kolekcionāri – amatieri, kas vāc vajadzīgu un nevajadzīgu
informāciju;
 datoroperatori un programmisti, kas veica datu apstrādi vēlēšanu naktī.
Ľemot vērā apstākli, ka ar mūsdienu kopēšanas tehniku šo informāciju
nokopēt nav grūti, un to, ka, pārsvarā gadījumu, tai var būt arī elektroniskās
kopijas magnētiskos diskos un disketēs, tad atliek tikai noorganizēt pieeju šai
informācijai.



10. nodaļa
AUTORITATĪVU UZSKATU ANALĪZE

Ļoti bieţi vēlēšanu kampaľas ievada tikšanās ar vietējo politisko elite vai
citiem novada ietekmīgiem cilvēkiem. Kas gan ir parastāks par šo, pašu par sevi
saprotamo, soli. Un tomēr, arī tas ir jāľem vērā.
«Iesācēja kandidāta» parastā kļūda ir tā, ka apmeklējamo personu saraksta vai nu
nav vispār, vai, ja ir, tad būtiski sašaurināts. Un apmeklējumi notiek pēc principa:
«Kuru pazīstu personīgi – ar to arī satikšos!»
Uzskatām, ka nav jāskaidro šo tikšanos nozīmību kampaľā kopumā, īpaši –
Krievijā. Pat vadošie ārzemju imidţmeikeri piešķir īpašu uzmanību šādu tikšanos
sagatavošanā, organizēšanā un norisē.
Iesākumā pietiktu, ja Jūs sagatavotu izsmeļošu to personu saraksts, ar kuriem,
pēc Jūsu uzskata, būtu mērķtiecīgi tikties.
Šādā sarakstā vēlams iekļaut:
 vietējo un reģionālo politisko eliti, kā valdošo, tā arī nevaldošo;
 vietējo un reģionālo kontreliti;
 lielu uzľēmumu (visu īpašumu formu) vadītājus;
 finansu struktūru vadītājus;
 lielāko sabiedrisko organizāciju, kustību, apvienību u.c. vadītājus;
 spēka struktūru vadītājus;
 šajā apgabalā agrāk ievēlētos (šī grupa ir īpaši svarīga!);
 masu mediju galvenos redaktorus;
 kultūras darbiniekus, sportistus, ţurnālistus;
 reliģiskos darbiniekus;
 nacionālo minoritāšu līderus;
 cienījamus pilsoľus, kuru domas ir autoritatīvas un nozīmīgas vēlētājiem;
 «ēnu» autoritātes, ja tās patiesi ir autoritātes;
 pašvaldību un reģionālo valsts iestāţu pārstāvjus;
 augstāko un vidējo mācību iestāţu vadītājus;
 citus ietekmīgus jūsu vēlēšanu apgabala pilsoľus.

Šo cilvēku sarakstā jābūt arī sekojošai informācijai:
1. Uzvārds, vārds, tēva vārds;
2. Pilns un pareizs amata un struktūras nosaukums;
3. Precīzas un pārbaudītas adreses, telefoni, faksi u.c. sakaru līdzekļi, arī –
pieľemšanas laiki un dienas kārtība;
4. Domājamās politiskās simpātijas;
5. Papildus informācija, kas varētu būt kandidātam noderīga (hobiji, vājības,
tieksmes, jubileju datumi, draugu un «nedraugu» loks, ko atbalstīja pagājušās
vēlēšanās, izteikumu un tematu loks masu medijos, utt.).
Sastādiet savu plānu – grafiku, kad tikties ar vietējiem līderiem. Ja tāds
grafiks neizdodas, tad vismaz paredziet, cik vietējo līderu ik nedēļas laikā varēsit
apciemot. Tieši apmeklēt, nevis – izsaukt pie sevis «uz minūtīti ļoti svarīgai
sarunai» (tā bieţi dara kandidāti no valdošās elites). Šis jautājums ir tikpat svarīgs
kā fondraizings. Jāiet ciemos tieši Jums.
Sāciet tikšanās ar tiem, kurus Jūs labāk pazīstiet, un kas pazīst Jūs. Tas ir noderīgi
visos gadījumos: iegūstat pārliecību par saviem spēkiem un nodomiem, atvieglojat
iespējas rast jaunus kontaktus. Starp citu, par jauniem kontaktiem: nekautrējieties
lūgt Jūsu pazīstamajiem rekomendācijas viľu pazīstamajiem. Rekomendācijas var
būt jebkurā formā – sākot no vienkārša telefona zvana: «Te, pie manis nesen
ienāca NN. Interesants vīrs. Tu varētu satikties ar viľu…» līdz atklāti
progogandiskām un aģitācijas runām vai vēstulēm.
Lūdziet neatlaidīgi un vairākkārtīgi, un Jūs tiksit rekomendēts lielākai daļai
ietekmīgo cilvēku Jūs interesējošā apgabalā. Te nu Jums būs vajadzīgs «savs
karogs». Par ko Jūs runāsiet šo tikšanos laikā – tā ir Jūsu personīga lieta – runājiet
par visu ko, no zivju ķeršanas īpatnībām līdz dolāra kursam…
Būtiski ir – atcerēties, ka uz satikšanos Jums jāiet sagatavotam, un to, ka šī
tikšanās ir ar vairākiem funkcionāliem uzdevumiem:
1. Sevis prezentācija nākošā kandidāta statusā ar īsu un pārliecinošu stāstījumu par
savu mērķi un nodomiem.
2. Politiskās etiķetes elements. Pat, ja Jums šis cilvēks personīgi nepatīk, ir
jāmēģina to pārvarēt (ja Jūs to neiemācīsieties, tad politikā Jums nav vietas).
3. Svarīgas informācijas iegūšana par apgabalu un tā problēmām.
4. Iespēja salīdzināt savas analīzes rezultātus ar citiem.
5. Iespēja palūgt palīdzību visos tās veidos: no naudas līdz sakariem.
6. Iespēja vēlāk, tiekoties ar vēlētājiem, lietot autoratīvu metaforu, apmēram –
tādu: «Man šis jautājums ir labi pazīstams. Ne pārāk sen mēs ar NN to
apspriedām, un, lūk, kādus secinājumus…» Darbojas nekļūdīgi.
7. Panākt, lai sarunu biedrs kļūtu Jūsu sabiedrotais.
Autoriem ir zināmi ļoti interesanti gadījumi, kad ir organizētas un notikušas
tikšanās «tet a tet» ar konkurentiem, kuru rezultātā bija vai nu sasniegtas norunas
par savstarpēji korektām attiecībām, vai notika oponenta demoralizācija.

11. nodaļa
KONKURENTU ANALĪZE

Konkurenti – neizbēgams pēdējo vēlēšanu paaudţu atribūts. Strādājot ar
konkurentiem, par pamatu tiek likts vispārejais princips: «Labāk ir oponentus
nedaudz pārvērtēt, nekā nenovērtēt». Lai sekmīgi strādātu ar konkurentiem, ir
nepieciešams sastādīt speciālu plānu ar aizsardzības un neitralizējošiem
paľēmieniem, kuri ir augstāk minēto līdzekļu kopumā un atbilst likumdošanas
normām.
Kādam jābūt zināšanu par konkurentiem apjomam?
Piedāvājam nelielu nepieciešamās informācijas uzskaitījumu:
1. Kas viľi tādi ir? (Viss, ko par viľiem var izzināt, saglabājot esošo iespēju
robeţās)
2. Oponentu stiprās vietas.
3. Viľu vājās vietas.
4. Viľu iespējamā sociālā bāze.
5. Oponentu vēlēšanu komanda (1.– 3.punkts par vadošajiem cilvēkiem komandā).
6. Iespējamā kampaľas vadīšanas stratēģija.
7. Iespējami izmantojamie paľēmieni.
8. Viľu atklāto un slēpto resursu, materiālās, varas un informatīvās iespējas.
9. Iespējamais atbalsts no kāda politiskā vai sabiedrisko spēku puses.
10. Oponentu imidţs masu medijos un tā dinamika.
11. Popularitāte vēlētājos, un tās dinamika.
12. Vēlētāju apmierinātības pakāpe ar viľiem (par ko viľus «mīl» un par ko viľus
«nemīl»)
13. Pārējā, ievērību pelnošā informācija.
Uz savāktās informācijas pamata var izveidot priekšvēlēšanu cīľas ar
kandidātiem-sāncenšiem taktiku:
 nosaka reālo «svaru» katram konkurentam, lai koncentrētu spēkus uz
galvenajiem konkurentiem;
 tiek pārdomāta un realizēta darbību, soļu un paľēmienu sistēma, lai neitralizētu
konkurentu stiprās vietas un veiksmīgi izmantotu vājās;
 tiek «izspēlēti» viľu uzbrukumu iespējamie scenāriji un pārbaudītas
pamatdarbības, kas varētu neitralizēt viľu uzbrukumu. Šo darbību skaitā ietilpst
gan «vakcinējošās», gan papildus – ātrai reaģēšanai uzbrukuma gadījumā;
 tiek rūpīgi pārdomāta uzbrukuma taktika, sākot ar to, kam tieši tiks uzbrukts
(konkurenta attieksme pret konkrētām problēmām, atsevišķi personiski elementi,
biogrāfijas elementi, dzīves veids, ienākumu avots, pazīšanās, sakari utt.). Lai
šīs pārdomas būtu rezultatīvas, ir nepieciešami, lai Jūsu rīcībā būtu iespējami
pilnīgs «dosjē» par Jūsu sāncenšiem. Tajā jābūt ne tikai personīga rakstura
informācijai, bet arī – par ko un kā ir balsojuši (ja viľi ir deputāti), viľu pozīcijas
pamatjautājumos un oficiālie paziľojumi presē.
Jūsu pētījumam jābūt pilnīgam un objektīvam. Tas ir pastāvīgi jāpapildina ar
jauniem materiāliem, taču atcerieties – balstīties vajag tikai uz faktiem, nevis uz
baumām. Pat autoritatīvi uzskati bez pārbaudes nav izmantojami, jo tad it viegli
Jūs var apsūdzēt ļaunprātīgā apmelošanā, nevainīga un kā jēriľš tīra kandidāta
nomelnošanā. Tas var būtiski sabojāt Jūsu mirdzošo imidţu.
Informācijas avoti var būt: avīţu publikācijas, uzstāšanās televīzijā un radio,
pirmsvēlēšanu kampaľas materiāli, vēlēšanu komisijas ziľojumi, preses relīzes un
visu kandidātu uzstāšanās, izpildvaru informatīvie biļeteni un citi daţādu atbildīgo
organizāciju interesanti dokumenti.

12. nodaļa
PAŠNOVĒRTĒJUMS***

Kandidāta personība
Lai reāli un objektīvi novērtētu sevi kā politiskās cīľas dalībnieku, jāsāk ar
atbildēm uz zemākminētajiem jautājumiem:
 vai Jūs agrāk esat piedalījies vēlēšanu kampaľās?
 kāds ir sabiedrības uzskats par Jums?
 cik pārliecināts par sevi Jūs esat?
 vai Jūs esat gatavs tam, ka sabiedrība var painteresēties par Jūsu personīgajām
un finansu lietām?
 vai Jūs esat gatavs izturēt baumu izplatīšanos tautā par Jūsu personīgo dzīvi?
 kā Jūs uztverat Jums adresēto kritiku?
 vai Jūs esat komunikabls?
 kur Jūs jūtaties labāk – masu mītiľā vai neformālā grupā?
 vai Jūs jūtat diskomfortu, kad lūdzat finansu palīdzību savai vēlēšanu kampaľai?

Kandidāta ģimene
 vai Jūsu ģimene piekrīt Jūsu nodomam piedalīties vēlēšanās?
 kā Jūs vērtējat savu veselību un savas ģimenes locekļu veselību?
 kā piespiestā prombūtne iespaido Jūs un Jūsu ģimeni?
 kā Jūsu ģimene reaģēs uz Jūsu publisko kritiku masu saziľas līdzekļos?
 kā Jūs un Jūsu ģimene reaģē uz stresiem?

Kandidātu finansu stāvoklis
 vai Jūs varat finansēt savu kampaľu?
 vai Jūs varēsit uz ilgu laiku atstāt savu darbu?
 kādu summu Jūs varat ieguldīt savā vēlēšanu kampaľā?
 vai Jūsu ģimenes locekļi piekrīt piedalīties vēlēšanu kampaľas finansēšanā?
 vai Jūs varēsit uzturēt ģimeni periodā, kad Jūs nestrādāsit?
 kādu atbalstu Jūs varat saľemt no draugiem un lietišķiem partneriem?
 Jūsu organizatora spējas?
 kā Jūs izturat to, ka kāds Jūs vada?
 kā Jūs izturēsit materiālo atkarību no citiem?
 vai Jūs varēsit deleģēt daļu savu pilnvaru un atļaut citiem kaut ko darīt Jūsu
vietā?
 vai Jums ir pieredze darbam tajā amatā, kurā Jūs gribat tikt ievēlēts?
***Pašnovērtējumam ir divi aspekti: kā indivīds vērtē pats sevi, un kā indivīds uztver apkārtējo
vērtējumu par sevi (-Red.)
Dati kandidātu salīdzināšanai
Salīdziniet datus par sevi un Jūsu sāncenšu datus zemākminētos parametros:

Biogrāfiskie dati
 dzīvošanas ilgums apgabalā;
 vecums;
 ģimenes stāvoklis;
 bērnu skaits;
 izglītība;
 profesija;
 finansiālais stāvoklis;
 kādas politiskās vai sabiedriskās organizācijas biedrs esat Jūs un kādas – viľi;
 apbalvojumi, grādi, pakāpes, piedalīšanās sabiedriskajā dzīvē;
 stiprās īpašības;
 problēmu izpratne;
 raksturs;
 ārējie dotumi;
 pievilcība;
 uzstājība (kautrība);
 prasme atrast kopīgu valodu ar cilvēkiem;
 atbilstība apgabala tradīcijām.

Nostāja atsevišķās problēmās:
 ekonomika;
 izglītība;
 nodarbinātība;
 ceļu būve;
 apkārtējās vides aizsardzība;
 veselības aizsardzība;
 lauksaimniecības problēmas;
 noziedzība;
 nodokļi;
 starptautiskās attiecības utt.

Ietekmīgu organizāciju atbalsts
 uzľēmēji;
 arodbiedrības;
 sabiedriskās un reliģiozās organziācijas;
 citi.

Politiskā pieredze
 ietekme savas partijas vietējā organizācijā;
 politiskā pieredze pagātnē;
 vēlētie amati;
 politiskā disciplīna;
 publiskās uzstāšanās;
 attiecības ar masu informācijas līdzekļiem;
 panākumi;
 solījumi, kas doti vēlētājiem, un to izpilde.

Iepriekšējās vēlēšanu kampaľas
 kampaľas vadība;
 darbs aparātā;
 TV, radio, pasta reklāma;
 kampaľa «no mājas uz māju»;
 debates;
 kampaľu organizācija;
 paziľojumi (atbalsta aicinājumi);
 kampaľu efektivitāte.



13. nodaļa
KOMANDA

Senā angļu paruna “Karali veido pavadoľi” tikpat veiksmīgi pārfrāzējama
vēlēšanu izteicienā “Kandidātu veido komanda”. Vēlēšanu kampaľu vēsturē nav
bijis gadījuma, kad kandidāts uzvarētu ar sliktu komandu.
Komandas locekļu izvēle un komandas komplektēšana – nopietns un
atbildīgs kampaľas posms. Zemāk minēti daţi paľēmieni un metodes, kas sevi
attaisnojušas iepriekšējo kampaľu laikā.
Lai racionāli un efektīgi izveidotu kandidāta komandu, pastāv un labi sevi
rekomendējusi funkcionālā pieeja. Tās būtība: sākumā nosaka un formalizē tās
funkcijas, kuras ir nepieciešamas veiksmīgai kampaľai vadībai kopumā, bet pēc
tam šīm funkcijām piemeklē cilvēkus vai struktūras. Atkarībā no kampaľas līmeľa,
tās vēriena, finansu iespējamām un citiem faktoriem, vienu funkciju var pildīt
viens cilvēks vai grupa darbinieku, tāpat – viens cilvēks var realizēt vairākas
funkcijas.
Par noţēlošanu, iepriekšējo kampaľu praksē izplatīta bija pretēja darbība:
komandā ietvertie cilvēki tika atlasīti pēc kaut kādiem (pazīšanās, lojalitāte u.tml.)
kritērijiem, un tikai pēc tam viľiem piemeklēja vai piešķīra noteiktas funkcijas.
Saprotot, ka ideālu funkcionālu pieeju īstenot nez vai izdosies, jo objektīvi
pastāv kompetentu un lojālu kadru deficīts, kampaľu vadītājiem tomēr vajadzētu
stimulēt virzību uz katras komandas profesionalizāciju.
Kādas tad pamatfunkcijas jāpilda priekšvēlēšanu kampaľas laikā?
Ja apskatām vidēja līmeľa kampaľas (pēc līmeľa, finansēm u.c.) vajadzības,
tad aktuālas ir sekojošas funkcijas:
 pārstāvnieciskā (uzticamības personas);
 sakari ar masu informācijas līdzekļiem;
 stratēģiskā plānošana;
 kampaľas štāba vadība (viena vai vairāku štābu mītiľa izveidošana un
vadīšana);
 kandidāta dienas kārtības kontrole (dispečerdienests);
 darbu sadale un dzelţaina izpildes un kvalitātes kontrole, sagatavojot un
īstenojot kampaľas plānā paredzētos pasākumus;
 esošo resursu operatīva sadale;
 kampaľā iesaistīto kadru atlase un sagatavošana;
 finansu uzskaite;
 juridiskais nodrošinājums;
 analītiskais nodrošinājums;
 psiholoģiskais nodrošinājums;
 transports;
 socioloģiskie pētījumi;
 tehniskais sakaru nodrošinājums;
 sakari ar sabiedrību un presi;
 skaitļotāju nodrošinājums;
 biroja telpas, to pārvalde;
 reklāma un propagandas darbs;
 speciālās funkcijas (izlūkošana, pretizlūkošana, speciāli pasākumi);
 kandidāta personīgais palīgs (ēdiens, veselība u.c.);
 citas funkcijas.
Bieţi uzdod jautājumu par optimālo vadības struktūras modeli komandas
veidošanai? Piramidālo (ar stingru vertikālo strukturizāciju, pakļautību un kontroli)
vai tematiski virzīto (ar speciāli orientētām izpildītāju grupām, t.i. – pēc būtības
horizontālu). Vai varbūt kādu trešo, ceturto vai citu modeļu savienojumu?
Domājiet paši, saskaľā ar Jūsu iespējām un vajadzībām. Taču, ja Jūs esat
izvēlējušies kādu no modeļiem, tad izskaidrojiet personālam «spēles noteikumus»
un nemainiet modeli līdz maratona beigām. Bet, ja Jūs cerat uz uzvaru bez vadības
struktūras, tad atgādinām, ka, lai arī tā ir politiska, priekšvēlēšanu, bet tomēr –
cīľa. Ar ļoti neţēlīgiem noteikumiem, un tajā izdzīvo stiprākais.

Kopējie kritēriji komandas strukūrai:
1. par katru KAUT KO atbild konkrēts KĀDS. Par plānu realizāciju, grafiku
ievērošanu, pasākumu norisi, akciju organizēšanu un tamlīdzīgi.
2. Konkrētais KĀDS var atbildēt par vairākiem KAUT KO. Bet nekad – otrādi.
3. Katrs komandas loceklis atskaitās tikai vienam vadītājam. Vai – vadītāja
vadītājam.
4. Struktūrā jāparedz iespēja momentālai nomaiľai, ja īslaicīgi vai pilnīgi
komandas loceklis iziet no tās (visi esam pakļauti slimībām, nāvei un
1. kārdinājumiem…). Šādas nomaiľas iespējamība ir jāparedz, turklāt neradot
būtiskus zaudējumus kampaľai kopumā. (Uz brīnumiem neceriet. Vēlēšanu
rezultātu pārbalsošana “attaisnojošu iemeslu dēļ” vismaz pārskatāmā vēsturē
nav notikusi).

5. Struktūrā jābūt iespējai deleģēt pilnvaras.
6. Struktūrai nedrīkst būt sareţģīta, tai jānodrošina absolūta un operatīva
kampaľas vadība.

Personāla atlases kritēriji
Kā izvēlēties cilvēkus darbam komandā?
Pilnīgi saprotams, ka komandas komplektēšanu katrs kandidāts, katrs
kampaľas štāba vadītājs gribēs veikt pēc savas personīgās pieredzes un kritērijiem.
Parasti izmanto visu – vecos sakarus, pazīšanās, rekomendācijas… līdz pilnīgi
nejaušiem gadījumiem.
Kampaľas komandā labāk varētu derēt cilvēki, kuru spējas izvērtētas pēc
zināmas sistēmas. Izmantojami piecu veidu pamatkritēriji:
1. Individuāli personiskie. Katram grupas loceklim, lai piedalītos vēlēšanu
kampaľā, ir nepieciešamas noteiktas personiskās kvalitātes un īpašības. Piemēram:
vēlēšanu procesa īpatnību, politiskā menedţmenta un mārketinga pārzināšana;
jābūt ar darba spējām, vispārējo erudīciju, komunikablam; prasme runāt, vadīt
diskusijas, pārliecināt; utt.
2. Pašorganizācijas spēja darbam komandā, kas nosaka grupas saliedētību.
Spēja radīt “organizatorisko efektu”, maksimāli izmantot esošo situāciju un vidi,
paplašināt grupas iespējas un rezultātus uz darbības kooperācijas, sinhronizācijas
telpā un koordinācijas laikā rēķina.
3. Laika resursi – iespējas izbrīvēties no pamatdarba un veltīt laiku kampaľai, šī
laika racionālas izmantošanas iespējas.
4. Materiālie un finansu resursi. Vai ir savas telpas, sakaru un transporta līdzekļi,
datori un cita biroja tehnika, kā arī naudas līdzekļi.
5. Informatīvi – komunikatīvie. Vai ir pretendenta rīcībā ir raidlaika iespējas TV,
radio, pieeja reklāmlaukumiem avīzēs un ţurnālos, stabili personiskie kontakti
citos masu medijos.
Tāpat visai būtiski ir noteikt katra komandas locekļa lietišķo orientāciju.
Citiem vārdiem, vai tā būs:
a) funkcionāla: tad atbildība sadalāma pa novirzieniem atbilstoši funkcijām
(pētījumi, lēmumu sagatavošana, uzstāšanās medijos, aģitācija utt.)
b) subjektēta: tādā gadījumā komandas loceklis tiek orientēts pārzināt noteiktu
struktūru, teritoriju kopumā.
Lai izveidotā komanda sekmīgi darbotos, tā jānodrošina ar attiecīgiem
apstākļiem un resursiem. Piemēram, katrai komandas apakšvienībai (pat, ja tā ir
viens cilvēks) ir nepieciešams:
1) konkrēts darbības virziens.
2) savu rezervju un iespēju kontrole.
3) vismaz minimāls resursu nodrošinājums.
4) skaidri izprotama kopējā stratēģija un taktika.
5) precīzi noteikti konkurenti.
6) skaidri atšķiramas priekšrocības.
7) precīzu mērķu sistēma.
8) darbības skaitliskā un kvalitatīvā novērtējuma sistēma.
9) kurējamā (pārraugāmā) sociālā grupa (pēc vajadzības).

Izvērtējot apjomus un funkcijas, vidēja mēroga kampaľas komandā būtu
ieteicams sekojošs personu loks (izkārtojums sarakstā neatbilst to reālai nozīmei
kampaľā):
1. Kampaľas vadītājs.
2. Kampaľas štāba vadītājs.
3. Atbildīgais par kampaľas grafiku (dispečers).
4. Preses sekretārs.
5. «Ēnu» kabinets.
6. Atbalsta komiteja.
7. Atbalsta komitejas priekšsēdētājs.
8. Brīvprātīgo vadītājs.
9. Kampaľas juriskonsults.
10. Mantzinis.
11. Iecirkľu koordinatori.
12. Speciālo projektu vadītāji.
a) Telefonisko akciju vadītājs.
b) Korteţa vadītājs.
c) Parakstu vākšanas kampaľas vadītājs.
d) Aģitācijas gājienu vadītājs.
13. Kampaľas konsultanti.
14. Kampaľas lietu vadītājs.
15. Atbildīgais par personāla atlasi un izvietojumu.
16. Kandidāta palīgs.
17. Uzticamības personas.
18. Atbildīgais par finansēm.
19. Analītiķis.
20. Psihologs.
21. Sociologs.
22. Atbildīgais par kampaľas drošību.
23. Datorspeciālists.
24. Atbildīgais par sakariem un transportu.
25. Novērotāju grupu vadītāji.
26. Organizators, kas atbild par tikšanos ar vēlētājiem.
27. Vēl daţi, kas Jums ir nepieciešami.
Lai Jums komandā būtu vieglāk sadalīt funkcijas, piedāvājam tipveida
komandas vadošo locekļu funkciju un pilnvaru aprakstus.

Kampaņas vadītājs
Pašvaldību vēlēšanās kampaľas vadītājs parasti ir vienīgais komandas
loceklis, kura darbs tiek apmaksāts. Tāpat kā kandidāts, arī kampaľas vadītājs ir
galvenā figūra, uz kuru gulstas atbildība par visu kampaľu. Viľam nākas apvienot
pilnīgi daţādus cilvēkus efektīgi strādājošā komandā un vadīt to. Kampaľas
vadītajam piešķiramas plašas pilnvaras un pietiekama vara. Par kampaľas vadītāju
var būt tikai tāds cilvēks, par kuru kandidāts ir pilnībā pārliecināts. Jo kampaľas
vadītājam tiek atļauts un uzticēts apstiprināt lēmumus svarīgākajos kampaľas
jautājumos.
Pamatnostādnes, kuras nosaka kampaľas vadītāja lomu:
 vēlēšanu kampaľas laikā pilnīga ikdienas darba kontrole;
 pilnīga kandidāta uzticība;
 pilna atbildība par budţetu un vēlēšanu kampaľas līdzekļu izlietojumu;
 pastāvīga kandidāta informēšana par kampaľas norisi un to programmu izpildi,
kuras paredzējis kandidāts. Informēšana par visām detaļām, kas saistītas ar
programmu izpildi.
 labas veselības esamība, lai varētu izturēt slodzi, kas saistīta ar ilgstošām
pārslodzēm un strikto grafiku;
 visiem komandas locekļiem ir jāizpilda viľa uzdevumi; viľa prasīgums ne
vienmēr patiks komandas locekļiem;
 spēja pateikt «nē» brīvprātīgajam personālam, un arī – pats svarīgākais! –
kandidātam;
 atrašanās ēnā, īpaši tad, kad kandidāts uzstājas publikas priekšā. Menedţeram
jānodrošina kampaľas organizācija. Viľam nav jābūt redzamam kopā ar
kandidātu atklātā sabiedrībā.
 jāzin kampaľas dalībnieku pamatproblēmas un iespējas. Viľš pieľem un atlaiţ
cilvēkus, ja šai funkcijai nav speciāla cilvēka. Tas ir viens no grūtākajiem
pienākumiem darbā ar štatu un brīvprātīgajiem.
Tādējādi, menedţeris – galvenais izpildītājs. Viľam jābūt pārliecinātam, ka
kampaľas plāns tiek izpildīts.

Atbalsta komitejas priekšsēdētājs
Ja Jums ir atbalsta komiteja, tad par tās priekšsēdētāju jāieceļ cienījams un
apgabalā labi pazīstams cilvēks. Šo amatu atdod tam cilvēkam, kas apliecinājis
uzticību kandidātam. Ja Jūs kādu lūdzat kļūt par kampaľas atbalsta komitejas
priekšsēdētāju, tad Jums nedrīkst būt šaubu par to, ka viľš sekmīgi tiks galā ar šo
lomu.

Atbalsta komiteja
Šādu komiteju formē no sabiedrībā populāriem cilvēkiem, kuri, pasludinot
publiski savu atbalstu konkrētam kandidātam, piešķir šai kampaľai vairāk
autoritātes sabiedrības acīs. Šie ļaudis atļauj izmantot savus vārdus kā kandidāta
piekritējus, bet faktiski, nekādu citu darbu kampaľā parasti neiegulda.

«Ēnu» kabinets
Tā ir darba grupa 5–7 cilvēku sastāvā. Kandidāts un kampaľas vadītājs viľus
pieaicina vadīt vēlēšanu kampaľu. Tie ir cilvēki, kas var atklāti, godīgi un kritiski
izteikties par kampaľu, nebaidoties zaudēt kandidāta uzticību. Jūsu štāba
vadošajām personām, kas veido «ēnu» kabinetu, vajag regulāri satikties, lai
novērtētu situāciju un apmainītos ar informāciju.
«Ēnu» kabinetā ietilpst:
 kampaľas vadītājs;
 kampaľas mantzinis;
 juriskonsults;
 brīvprātīgo grupas vadītājs;
 atbildīgais par kampaľas grafiku – dispečers;
 speciālists par sakariem ar medijiem un sabiedrību (preses sekretārs);
 galvenais kampaľas konsultants;
 iespējama citu speciālistu piedalīšanās.
Kampaľas vadītājs ir arī «ēnu» kabineta priekšsēdētājs. Kandidāts var apmeklēt
«ēnu» kabineta apspriedes, taču saspringtais darba grafiks viľam neatļaus to darīt
pastāvīgi.

Kampaņas mantzinis
Kampaľas mantziľa pamatpienākums ir kontrolēt, lai nauda, kas ienāk
vēlēšanu kampaľas veikšanai, būtu likumīga un atbilstu visām likumdošanas
prasībām.
Mantzinis – tas ir vēlēšanu kampaľas galvenais grāmatvedis. Personai, kas
ieľem šo amatu, ir jāzin grāmatvedība un likumdošanas akti, kas regulē vēlēšanas,
jo mantzinis atbild par rēķiniem un finansu dokumentiem, kas saistīti ar vēlēšanu
kampaľas fondu izmantošanu. Mantzinis aizpilda grāmatvedības dokumentus,
apmaksā rēķinus, gatavo pārskatus par līdzekļu izlietošanu un finansu stāvokļa
atskaites. Mantzinis strādā ciešā kontaktā ar kampaľas vadītāju.

Kampaņas juriskonsults
Šis cilvēks var būt praktizējošs jurists, kurš konsultē Jūsu darbības atbilstību
likumdošanas noteiktajiem normatīviem. Juriskonsults noderēs lietišķu tikšanos
laikā, kontraktu parakstīšanā, nomas līgumu un daţādu citu dokumentu
sagatavošanā.
Likumdošana parasti ierobeţo kandidāta darbību kampaľas vadīšanā, tādēļ
juriskonsults ir praktiski neaizstājams. Viľam jāseko, lai ne kandidāts, ne
kampaľas vadītājs, ne mantzinis – neviens nenokļūtu «kutelīgā» situācijā. Viľš ir
arī ļoti nepieciešams vēlēšanu dienā. Viľš var izveidot vietējo juristu grupu, kuri
palīdzēs atrisināt kampaľas procesā radušās problēmas. Vietējiem juristiem jābūt
viegli atrodamiem un pieejamiem, lai vajadzības gadījumā palīdzētu
brīvprātīgajiem. No viľiem tiek prasītas labas zināšanas vēlēšanu likumdošanā.

Brīvprātīgo vadītājs
Otrā persona, kuru ir grūti nomainīt komandā – brīvprātīgo vadītājs. Viľš
piesaista cilvēkus darbam vēlēšanu kampaľā un tos vada. Reizēm, viľu sauc par
organizēšanas direktoru, citreiz par kampaľas galveno organizatoru.
Brīvprātīgo vadītājs – vadošā figūra vēlēšanu organizēšanā. Nav daudz tādu
kandidātu, kas var samaksāt visiem kampaľā strādājošiem cilvēkiem, tādēļ
vienmēr pastāv nepieciešamība pēc brīvprātīgajiem. Organizēšanas direktors meklē
un iesaista cilvēkus kampaľas darbos, glabā šo brīvprātīgo sarakstus, no viľa tie
saľem nepieciešamos materiālus konkrētu uzdevumu izpildei.
Vēlēšanu kampaľas plāns nosaka, tieši kāds vadītājs viľiem ir vajadzīgs.
Pastāv daţādi brīvprātīgo vadītāju tipi.
Pieľemsim, ka Jums ir vajadzīgs cilvēks, kas strādās štābā un vadīs
brīvprātīgos, uzdos tiem izsūtīt pastu un zvanīt vēlētājiem.
Taču iespējams, ka Jūsu kampaľas plāns paredz galveno piepūli un darbību
organizēt vēlēšanu iecirkľos. Tādā gadījumā Jūsu brīvprātīgo vadītājam ir jābūt ar
plašiem un pastāvīgiem kontaktiem visa apgabala vēlētāju vidū, jāmeklē
brīvprātīgie un jāvada viľu darbība iecirkľos.
Tātad: izvēlieties tādu cilvēku, kāds ir nepieciešams tieši Jūsu kampaľai.
Brīvprātīgo vadītājs pakļaujas kampaľas vadītājam.

Atbildīgais par kampaņas grafiku
Štābā jābūt kādam, kas pārrauga un seko kandidāta darba grafikam – tas ir
dispečers. Daţās kampaľās šīs funkcijas uzľemas kampaľas vadītājs, bet tas ne
vienmēr ir veiksmīgākais variants. Dispečers – cilvēks, kuram kandidāts pilnīgi
uzticas.
Dispečeram jāsastāda iknedēļas darbu grafiks un pareizi jāsadala kandidāta laiks:
 lai satiktos ar sabiedrības pārstāvjiem;
 intervijām;
 braucieniem;
 lai satiktos ar vēlēšanu kampaľas štābu;
 personīgajām vajadzībām un atpūtai.
Dispečers ik nedēļu apgādā kampaľas vadītāju un darbiniekus ar speciālo un
nedēļas darbu sarakstiem un grafikiem. Dispečeram vēlēšanu kampaľā ir liela
loma. Nekas tik stipri neatsaucas uz kampaľu kā kļūdas, kas pielaistas sastādot
kandidāta darba grafiku.
Pastāv divi darba grafiku sastādīšanas veidi: pasīvais, kas atspoguļo atbildes
uz jautājumiem, kas rodas, un aktīvais veids, kas paredz kandidāta darbības
iniciatīvas.
Plānojot kandidāta laiku, dispečeram jābūt priekšstatam par kampaľas
kopējo stratēģiju. Viľam jāzin, kur atrodas kandidāts, ar ko viľš tiekas, kāda ir šīs
tikšanās politiskā nozīme.
Dispečeram ir jābūt ļoti organizētam, viľam jāzin detaļas un jāprot efektīgi
strādāt ar vēlētājiem. Viľa pārziľā atrodas viss, kas saistīts ar atsevišķu
priekšlikumu un ielūgumu pieľemšanu vai noraidīšanu. Viľam ir tieši kontakti ar
kandidātu (to nav citiem komandas locekļiem). Viľš pakļaujas kampaľas
vadītājam un savu darbību koordinē ar pārējo personālu.
Dispečers uzrauga, lai kandidāts būtu nodrošināts ar pavadoľiem, oratoriem,
kuri var dublēt uzstāšanos, un transportu.

Preses sekretārs
Preses sekretārs ir atbildīgs par sakariem ar masu medijiem un sabiedrību.
Reizēm šos pienākumus uzľemas kampaľas vadītājs, reizēm šo amatu var izpildīt
brīvprātīgais, kurš var strādāt pilnu darba dienu. Liela mēroga kampaľās preses
sekretārs parasti ir algots darbinieks.
Preses sekretāra galvenais pienākums ir iepazīstināt vēlētājus un medijus ar
kandidātu. Viľa pienākumos ietilpst kontakti ar masu medijiem, publisko
uzstāšanos sagatavošana, daţādu publikāciju gatavošana un darba ar
apmaksājamiem ţurnālistiem koordinācija.
Preses sekretārs darbojas kampaľas menedţera vadībā, ciešā kontaktā ar
kandidātu, dispečeru un brīvprātīgo vadītāju.
Kampaľas sākumposmā vairumā gadījumu preses sekretārs strādā arī par izpētes
grupas vadītāju. Šai laikā viľš veic informācijas ieguvi un pēta materiālus, kuri ir
nepieciešami vēlēšanu kampaľas plāna uzrakstīšanā. Visā kampaľas laikā preses
sekretārs vāc informāciju, veic demogrāfiskus pētījumus, analizē vēlēšanu
rezultātus un izpilda citus analītiskus uzdevumus. Ideāla kandidatūra šim postenim
– cilvēks, kurš pazīst vietējos ţurnālistus un kam ir pieredze darbam ar sabiedrību.
Ir ļoti svarīgi, lai šim cilvēkam būtu sava politiskā pozīcija. Taču Jūs kā
kandidāts parakstīsiet sev spriedumu, ja šai amatā iecelsit cilvēku, kas jau
priekšlaicīgi ir pārliecināts, ka masu informācijas līdzekļi ir pret Jums, un nav
nekādu iespēju mainīt ţurnālistu uzskatus.
Preses sekretāram ir jāsaprot un jāpiekrīt kampaľas stratēģijai. Viľam radoši
jāapsver situācija un jāatrod politiski efektīgi ceļi, lai Jūsu vēlēšanu kampaľas
pamatproblēma nonāktu pie vēlētājiem. Šis cilvēks apspriedīs ar kandidātu visas
problēmas un informēs presi par kandidāta dienas kārtību un plāniem. Viľa
uzdevums – citēt kandidāta teikto. Preses sekretāram jāuztur cieši, lietišķi sakari ar
kandidātu un tiem cilvēkiem, kuriem uzticas kandidāts.

Kampaņas štāba vadītājs
Šī persona raugās, lai Jūsu štābs būtu iekārtots ar visu darbam nepieciešamo.
Lai pareizi vadītu kampaľu, ir nepieciešams darbīgs štābs. Štāba vadītājs atbild par
tā funkcionēšanu:
 par to, lai štābs būtu atvērts un slēgts noteiktos laikos;
 par tīrību birojā;
 par iekārtām;
 par sakaru darbību utt.
Viľam apmeklētāji ir gaidīti viesi un viľš bieţi izpilda administratīvos un sekretāra
pienākumus. Viľa darba mērķis – panākt, lai štābs būtu ērta vieta brīvprātīgajiem
un vēlētājiem, ja viľi gribēs tajā ienākt.
Štāba vadītājs ir pakļauts kampaľas vadītājam. Reizēm viľš izpilda, pat
brīvprātīgo vadītāja norādījumus un palīdz tā darbā. Vēlēšanu kampaľas laikā ir
ļoti svarīgi radīt darbīgu atmosfēru, un štāba vadītājam ir jāpanāk, lai cilvēki uz
visiem telefona zvaniem saľemtu atbildi, lai kantora aprīkojums darbotos, lai telpa
būtu regulāri apkopta utt.

Iecirkņu koordinators
Iecirkľu teritorijā darbu organizē koordinatori, kas ir pakļauti brīvprātīgo
vadītājam. Lielos rajonos papildus varētu būt nepieciešams darba vēlēšanu
iecirkľos vadītājs, kurš koordinē no savas partijas izvirzīto vēlēšanu komisiju
locekļu un novērotāju sadarbību tieši vēlēšanu iecirkľos.
Apgabalos, kur ir daudz apdzīvotu vietu, mērķtiecīgi ir norīkot koordinatoru
katrā punktā.
Iecirkľu koordinatori organizē kampaľu no paša sākuma līdz beigām,
nodrošina aģitāciju “no mājas uz māju”, aicina cilvēkus uz tikšanos ar vēlētājiem,
izplata pirmsvēlēšanu literatūru. Viľi tāpat vada vēlētāju aģitācijas kampaľu un
īsteno speciālos projektus.
Iecirkľu koordinatoriem labi jāpazīst savi iedzīvotāji, jāprot iesaistīt draugus
un kaimiľus kampaľas norisē. Protams, visupirms viľiem ir cilvēki jāpārliecina
piedalīties vēlēšanās, un tas ir efektīgi jānoorganizē.
Atkarībā no Jūsu apgabala īpatnībām un Jūsu kampaľas taktikas, darbu var
organizēt arī savādāk - pēc speciāliem projektiem vai orientējoties tikai uz Jums
vissvarīgāko iecirkni. Piemēram, ja iecirkľu Jums nav daudz, katrā no tiem Jūs
varat iecelt vietējo projekta priekšsēdētāju, kuram uztic plakātu izlīmēšanu,
aģitācijas literatūras izplatīšanu, novērotāju vēlēšanu iecirknī organizēšanu utt.
Kampaľu organizēšanā iecirkľos galvenais ir – censties piesaistīt darbam
daudz cilvēku, no kuriem katram jāizdara nedaudz. Mēģiniet atrast novada
vēlētāju dzīves veidam piemērotāko formu, izvēlieties Jūsu plānam un Jūsu
pakļautībā esošiem cilvēkiem visbūtiskāko darba stilu.

Speciālo projektu vadītājs
Kampaľas laikā visai bieţi nepieciešams īstenot pasākumus, no kuru
rezultātiem ir tieši atkarīgi visas kampaľas panākumi. Ja pasākumi vai projekti ir
ļoti svarīgi, tad vēlams norīkot konkrētas personas, kas tos īsteno visā apgabalā.
Bieţi grupa ar atsevišķu vadītāju jāveido arī, lai nodrošinātu steidzamu pasākumu
īstenošanu. Piemēram, sagatavot un novadīt kandidāta tikšanos ar studējošo
jaunatni.
Projekta vadītājs atbild par katru projekta detaļu. Viľa pilnvaru plašumu un
pakļautību nosaka situācijas īpatnības un projekta mērogs. Cilvēku resursi parasti ir
ierobeţoti, tādēļ projekta vadība kādam visbieţāk ir tikai viena no lomām Jūsu
komandā. Daudz šādu projektu vadītāju uz vietas ir pakļauti brīvprātīgo vadītājam,
tas viľus netraucē strādāt kopā ar citiem «ēnu» kabineta locekļiem, kuri ir atbildīgi
par šo projektu. Visbieţāk tie ir – dispečers, preses sekretārs vai juriskonsultants.
Speciālo projektu vadītājiem var uzdot daţādus darbus un pasākumus:
speciālus pasta pakalpojumus, pirmsvēlēšanu literatūras izlīmēšanu, informācijas
ievākšanu, vēstuļu uzrakstīšanu medijiem utt.
Tālāk piedāvājam speciālo projektu vadītāju darbības sfēru aprakstus.

Telefona akciju vadītājs
Kampaľās, kas būtisku vietu atvēl telefona zvaniem gan nākošajiem
brīvprātīgajiem, gan vēlētājiem (lai tos pārliecinātu atnākt uz vēlēšanu iecirkľiem,
kā arī veicot telefonisku sabiedriskās domas aptauju), svarīgs ir telefonakcijas
koordinējoša priekšsēdētāja postenis.
Akcijas vadītāja rokās jābūt visiem sarakstiem ar telefonu numuriem, viľš
atlasa un sagatavo brīvprātīgos zvanītājus, apstrādā telefona zvanu rezultātus un
veido speciālu datu bāzi. Cilvēkam, kas organizē šo darbību, sava rīcība jākoordinē
ar brīvprātīgo vadītāju.

Korteţa vadītājs
Šāds postenis ir nepieciešams kampaľās, kuru laikā kandidāts un viľa
piekritēji veic izreklamētus aģitācijas braucienus pa apgabalu.
Korteţa vadītājs ir atbildīgs par maršruta plānošanu, automašīnām, šoferiem,
nepieciešamo atļauju (ja paredzami satiksmes ierobeţojumi) saľemšanu.
Papildus tam, arī viľš organizē vēlētājus, sadala literatūru un detalizēti
pārzin projekta realizācijā iesaistīto brīvprātīgo darbību.

Parakstu vākšanas kampaņas vadītājs
Šis amats ir nepieciešams pašā kampaľas sākumā, kad tiek vākti paraksti
kandidātu vai apvienības izvirzīšanai. Vēlāk tas var būt nepieciešams vēlētāju
uzmanības piesaistei vai kandidāta attieksmes par kādām problēmām paušanai ar
petīciju palīdzību.
Šis cilvēks organizē petīciju parakstīšanu. Viľš arī gatavo petīciju tekstus,
tos pavairo, organizē brīvprātīgos, kuri izplata petīcijas un regulāri atskaitās
kampaľas vadītājam par projekta izpildi.

Aģitācijas gājienu vadītājs
Šis amats ir būtisks kampaľās, kurās uzsvars likts uz aģitāciju «no mājas uz
māju». Aģitācijas gājienu vadītājs gatavo kampaľu «no mājas uz māju»
svarīgākajos iecirkľos. Protams, ciešā saskaľā ar iecirkľa koordinatoru un
brīvprātīgo vadītāju.
Viľš uzrauga, lai tiktu ievērots projekta grafiks, būtu atlasīti aģitātori,
sastādīti gajiena dalībnieku saraksti, savlaicīgi izsūtītas atklātnes ar informāciju par
aģitācijas gājienu.

Vēlētāju piesaistes projekta vadītājs
Šis cilvēks ir nepieciešams rajonos, kur uzvarai nepieciešamo papildus balsu
skaitu var sniegt pasīvo vēlētāju iesaistīšana. Šāda projekta vadītājam ir jāzin
likumdošana, kas nosaka vēlēšanu kārtību.

Lapiņu izplatīšanas projekta vadītājs
Lapiľu izplatīšana ir efektīgs aģitācijas veids kā pilsētā, tā laukos. Šī
projekta vadītājs cieši sadarbojas ar brīvprātīgo vadītāju un iecirkľa koordinatoru,
atskaitās kampaľas vadītājam.
Lapiľu izplatīšanas projekta vadītājs izstrādā grafiku, nosaka lapiľu
izlīmēšanas vietas, piemeklē atbilstošus cilvēkus.

Balsošanas dienas akciju vadītājs
Bieţi kampaľas tiek zaudētas tādēļ, ka tieši balsošanas dienā notiek kāda
aizķeršanās. Parasti visi jau ir noguruši, un, ja nav speciāli nozīmēta cilvēka spēku
mobilizācijai izšķirošajā dienā, izpaliek pat tik vienkāršs pasākums kā savu
piekritēju pamudināšana aiziet nobalsot.
Balsošanas dienas akciju vadītāja pienākums ir piemeklēt un sagatavot
vēlēšanu norises novērotājus (nav gluţi tas pats, kas pierastie novērotāji balsu
skaitīšanas komisijā).
Ir svarīgi sagatavot telefona un citu sakaru kanālus, kas dotu iespēju ātri
uzzināt balsošanas gaitu katrā no iecirkľiem un izanalizēt, kur ir lielākā vēlētāju
aktivitāte vai pasivitāte, un – attiecīgi – kā pildās prognoze par iespējamo balsu
skaitu. Perfektai rezultātu apkopošanas sistēmai ir būtiska loma. Balsošana beidzas
vakarā, un Jums vēl ir vairākas stundas laika ietekmēt vēlētāju aktivitāti.
Īr svarīgi izplānot kandidāta darba grafiku vēlēšanu dienā.
Balsošanas dienas akciju vadītājs sadarbojas ar kampaľas vadītāju,
juriskonsultu, dispečeru un brīvprātīgo vadītāju. Atsevišķo projektu vadītāju
pienākumi var būt ļoti atšķirīgi. Būtiski ir – koordinēt viľu darbību un izvēlēties
katram postenim atbilstošu cilvēku. Piemēram, nav vērts iesaistīt šajā darbā tādu,
kas jau parādījis savu bezpalīdzību citos kampaľas projektos.
Jāľem vērā, ka speciālo projektu vadītājiem vienmēr ir vajadzīgs vietnieks
vai asistents.

Atsevišķu vēlētāju grupu vadītāji
Organizējot vēlēšanas, izdaliet daţas vēlētāju grupas un nodibiniet ar tām
kontaktu. Grupas var formēties kā pēc interesēm, tā izveidoties dabiski (jaunatne,
mājsaimnieces utml.). Noskaľojumi daudzskaitlīgajās grupās iespaido vēlēšanu
rezultātu.
Speciālās grupas – pensionāri, skolotāji, karavīri, sieviešu apvienības, ārsti,
strādnieki, daţādu partiju piekritēji – ir precīzi saskatāmas.
Darbam ar katru tādu grupu jāatrod vadītājs. (Reāli tas varētu būt solis uz
atbalsta komitejas izveidi). Par vadītāju jāaicina cienījams un autoritatīvs cilvēks.
Viľam ir jāprot nodibināt kontaktus ar grupu neformālajiem līderiem, paliekot
lojālam pret kandidātu, un pārliecināt savas grupas locekļus atbalstīt kandidātu.
Speciālās grupas vadītājs informē kandidātu un viľa štābu par problēmām un
noskaľojumiem tās grupas cilvēkos, kurus viľš pārstāv. Viľš konsultē kampaľas
štābu šīs grupas iespaidošanas metoţu izvēlē.
Tādas metodes varētu būt:
 mērķtiecīgi izsūtīts pasts;
 pārrunas un tikšanās ar kandidātu;
 tikšanās ar šīs grupas iespaidīgākiem līderiem.

Kampaņas konsultanti
Ļoti bieţi kampaľas vadītājiem palīdz speciālisti– konsultanti. Tie nekādā
gadījumā neaizvieto kampaľas vadītāju, atbalsta komiteju vai brīvprātīgos.
Konsultati ir vajadzīgi, lai sniegtu noteiktus pakalpojumus, teiksim, dotu atbildes
uz specifiskiem jautājumiem.
Pastāv daţādi konsultāciju veidi. Pamatā konsultanti sniedz ieteikumus tādos
jautājumos, kā: kampaľas stratēģija, tās plānošana, kampaľas vadīšana, darbs
radio, televīzijā, uzskatāmā aģitācija, līdzekļu vākšana, vēlētāju piesaiste.
Reizēm ir nepieciešamas konsultācijas tādā specifiskā jautājumā, kāds ir
sabiedriskās domas aptauja. Reizēm ir vajadzīga kāda vispārīga konsultācija.
Kā katrā profesijā, tā arī šeit – ir labi un slikti konsultanti. Pats drošākais
veids, kā iegūt kvalitatīvu profesionālu konsultāciju – vispirms precīzi formulēt
jautājumu.
Izvairieties no tiem speciālistiem, kas strādā daţādu klientu labā. Kad Jums
būs pārrunas ar profesionāliem konsultantiem, precīzi nosakiet, kādu pakalpojumu
apjomu no viľiem vēlaties saľemt. Lai nerastos problēmas nākotnē, uzreiz (bet ļoti
uzmanīgi!) apspriediet jautājumu par samaksu un izdevumiem. Pieprasiet
rekomendāciju no viľu iepriekšējiem klientiem, un noteikti pārbaudiet šo
rekomendāciju.

Rezumēsim.
Brīvprātīgos visiem augstākminētajiem kampaľas posteľiem nez vai
atradīsit, bet naudas algošanai var nepietikt.
Tādēļ Jums jānosaka amatu svarīguma secība saskaľā ar Jūsu politisko
plānu, un, iecelšana amatos jākoordinē, vadoties pēc iespējām. Ļoti svarīgi ir pašā
sākumā sapulcināt potenciālo vadītāju grupu (5–8 uzticības personas), kura Jums
aizpildīs kampaľas komandas pamatposteľus, t.i.: kampaľas vadītāja, mantziľa,
jurista, brīvprātīgo vadītāja, dispečera un preses sekretāra vietas.
Ne jau vienmēr tas izdodas. Tad šie visi pienākumi jāuzliek esošiem
darbiniekiem. Štata pamatkodols jākomplektē tā, lai varētu pilnībā nodrošināt
kampaľas plāna izpildi. Vēlreiz uzsveram, ka darbā ar brīvprātīgajiem ir ļoti
svarīgi precīzi noteikt pakļautību un katra pienākumus.

Kas apstiprina lēmumus
Atkārtojam: pilnvarām nozīmēt kandidātam tikšanos, plānot viľa laiku un
uzstāšanos publikā jāatrodas tikai viena cilvēka rokās. Šis cilvēks – dispečers. Ja
viľš nezin par kādu pasākumu vai neatbalsta kandidāta piedalīšanos tajā, šis
pasākums nevar tikt iekļauts grafikā. Visiem citiem vēlēšanu kampaľas
dalībniekiem, ieskaitot pašu kandidātu, jārespektē dispečera nostāja.
Iknedēļas tikšanās un citi sakari jāorganizē tā, lai dispečers varētu novērtēt
atsevišķu ielūgumu nozīmi un to savietot ar kopējo stratēģiju. Šai procesā aktīvi
jāpiedalās kampaľas vadītājam un citiem štāba darbiniekiem, starp citu – arī preses
sekretāram. Tas ļaus efektīgāk izmantot kandidāta laiku, aktivizēt viľa vizītes
rajonos un uzstāšanos auditorijās.
Gatavojot grafiku, tajā ir jāparedz laiks dalībai iepriekš ieplānotajos
pasākumos.
Nepieciešams sadalīt laiku pa mēnešiem un nedēļām, no kampaľas sākuma
līdz balsošanas dienai. Šo rindu lasītājs var skeptiski paraustīt plecus, iedomājoties
šādu plānošanas striktumu. Bet, tomēr, pēc tā ir jātiecas.
Plānošanai jābāzējas uz noteiktu stratēģiju. Ir jāparedz arī laika rezerve
kampaľas plāna elastīgai realizācijai un vieta iespējamiem, neparedzētiem
pasākumiem.

14.nodaļa

BRĪVPRĀTĪGIE

Brīvprātīgajiem, viľu lomai un nozīmei, atlases tehnoloģijai un darbam ar
tiem, ārzemju speciālajā literatūrā ir veltīta ļoti liela vērība. Daţu speciālistu
ieteikumos brīvprātīgie – kampaľas galvenās figūras.
(Vairāki speciālisti lēš, ka ar brīvprātīgo aktivitātēm “no mājas uz māju” kandidātu
saraksts var piesaistīt līdz 9% papildus balsu. – Red.)
Iespējams, ka kādreiz arī pie mums brīvprātīgie kampaľās ieľems pienācīgu
vietu. Līdz šim vairumā no autoriem zināmajām vēlēšanu kampaľām brīvprātīgo
lomu pildīja trīs vēlētaju kategorijas:
- radinieki, draugi, kolēģi;
- t.s. entuziasti;
- pieaicinātie pēc labprātības-piespiešanas principa (visbieţāk no pakļautām vai
atkarīgām struktūrām).

KAMDĒĻ VIĽI VISPĀR VAJADZĪGI?

Jebkurā kampaľā bija, ir un būs milzums “melnā”un rutīnas darbu un
darbiľu, bez kuriem nav iespējams iztikt. Lai šos darbus izpildītu (aģitācijas
materiālu izdale vēlētāju pastkastītēs, plakātu izlīmēšana u.c.), izpildītāju
nolīgšanai naudas vienmēr būs par maz. Un, ja arī naudas pietiks, tad algotais
darbinieks nepārdzīvos par rezultātu, viľš uztrauksies tikai par darbu un tā
samaksu. Viľš neskries naktī, lietū pa šķērsielām ar tapešu līmes spainīti vienā
rokā un trepēm – otrā. Algotais izpildītājs nekad nesapratīs nakts politiskās cīľas
romantiku, kad kvalitatīvi jāpaveic liels darbs, vienlaicīgi slēpjoties no policijas,
ziľkārīgiem garāmgājējiem, huligāniem un konkurējošām grupām.
Bez lirikas runājot – ja uzskatāt par nepieciešamu iesaistīt brīvprātīgos, ir
jāzina pamatprincipi un likumi, kā ar šiem brīvprātīgajiem strādāt.

Pirmais solis: kur viņus ņemt.
Kā jau tika minēts, brīvprātīgos var atrast daţādās iedzīvotāju grupās. Tās ir:
1. Radinieki.
2. Draugi, paziľas, pazīstamie.
3. Darba kolēģi.
4. Padotie (ja tādi ir).
5. Kolēģi sabiedriski-politiskajās struktūrās.
6. Entuziasti, kas paši piesakās palīdzēt. Tā ir interesanta pilsoľu kategorija, kurā ir
gan tādi, kas vienkārši nāk palīgā (tādu ir mazākums), gan tādi, kas meklē kaut
kādas izklaides iespējas vienkāršas garlaicības mākti. Būs arī tādi, kas ar politiskās
cīľas starpniecību mēģina pašapliecināties vai izcelties vietējā sociumā; noteikti
patrāpīsies arī kāds psihiski nenosvērts indivīds. Būs arī tādi, kas iesūtīti no
konkurējošām komandām izlūkot un veikt kaitniecību.
7. Entuziasti, kurus Jūs atradāt un iesaistījāt pats. Šim nolūkam – brīvprātīgo
sameklēšanai un aktivizācijai – ir izstrādātas īpašas programmas.
8. Citi, kurus nevar paredzēt, bet kas ir Jūsu politikas piekritēji.

Vienmēr jāpatur prātā, ka lūgt palīdzību ir tikai Jūsu lieta un Jūsu
pienākums. Neceriet, ka kāds pats atnāks pie Jums un piedāvās palīdzību tikai
tādēļ, ka Jūs esat aizľemts ar tādu svarīgu un sabiedrībai derīgu darbu. Kā teikts
kādā anekdotē – “Nesagaidīsiet!”

Piedāvājam sekojošu darba algoritmu:
- Sastādiet savu paziľu, draugu, draugu draugu un kolēģu, ar kuriem esat
strādājuši vai tagad strādājat, sarakstu. Ierakstiet tajā sabiedriskās organizācijas.
Paľemiet veco piezīmju blociľu un pārskatiet to. Neaizmirstiet arī savus
radiniekus.
- Ja Jūs esat jau pieredzējis politiķis, tad derīgi pārlapot saľemamo pastu. Tajā
būs vēstules no Jūsu vēlētājiem, daţi no tiem var kļūt par Jūsu brīvprātīgajiem
palīgiem.
- Piesaistot vēlētājus no klubiem un daţādām sabiedriskajām organizācijām,
centieties atlasīt tādus cilvēkus, kuri piekrīt Jūsu uzskatiem un kuru mērķi
saskan vai ir tuvi Jūsu mērķiem. Negaidiet pēdējo brīdi brīvprātīgo meklēšanai.
- Uzglabājiet pareizus datus par katru brīvprātīgo. Uzrakstiet par katru no viľiem
uzskaites kartiľu un atjaunojiet datus, kad brīvprātīgais strādā Jūsu štābā. Jūsu
uzdevums: ļaut brīvprātīgajiem sajust, ka viľus gaida, par viľiem ir prieks, ka
viľi ir nepieciešami un ka viľu darbs tiek augsti vērtēts.

GALVENIE NOTEIKUMI DARBĀ AR BRĪVPRĀTĪGAJIEM

- ļaujiet brīvprātīgajiem saprast, ka viľi nedarbojas izolēti un viľu darbs ir ļoti
nozīmīgs kampaľai kopumā;
- detalizēti instruējiet brīvprātīgos, jo viľi var neuzdrošināties lūgt palīdzību;
- dodiet brīvprātīgajiem tādus uzdevumus, lai viľi redzētu sava darba gala
rezultātu;
- esiet pacietīgs;
- radiet tādus darba apstākļus, kas nespiedīs brīvprātīgos Jūs pamest;
- kandidāta pienākums ir izteikt personīgu pateicību brīvprātīgajam ikreiz, kad
tam izdevies panākums, it īpaši – ja paveikta nozīmīga, liela programma;
- pateicieties, pateicieties, pateicieties!
- neaizmirstiet brīvprātīgos, tiklīdz uzticētā programma vai vēlēšanas būs
beigušās. Par noţēlošanu, tā gadās visai bieţi. Tas Jums var atmaksāties
nākošajā reizē, kad var būt vajadzīga viľu palīdzība.
- stimulējiet brīvprātīgos. Izmantojiet speciālas nozīmītes, lapiľas, biļetes (var –
lētas, bezmaksas), pasākumiem veltītas atklātnītes kā apbalvojumu tiem, kas
izcēlušies ar savu darbu;
- uzrakstiet brīvprātīgajam pateicības vēstuli kandidāta un viľa sievas vārdā. Tas
ļaus brīvprātīgajam saprast, ka viľa darbu augsti novērtē un ir viľam pateicīgi;
- aiciniet brīvprātīgos uz saviesīgiem vakariem un tikšanos. Centieties viľus
iedvesmot un izsakiet pateicību par viľu ieguldījumu Jūsu darbā. Akcentējiet
brīvprātīgo veikuma sabiedrisko nozīmību un izdariet tā, lai brīvprātīgais justos
ieskaitīts kandidāta uzticības personu lokā.
- informējiet brīvprātīgos par kampaľas gaitu un ieplānotiem pasākumiem, lai
viľi sajustu piederību Jūsu lietai. Centieties ar viľiem uzturēt kontaktus.
Pastāvīgi paturiet prātā, ka brīvprātīgie savu darbu un laiku varēja ieguldīt arī citā
vietā. Tā kā viľus savā pasākumā iesaistījāt Jūs, uz Jums arī gulstas atbildība, lai
pēc iespējas labāk izmantotu viľu spējas. Tikai no Jums ir atkarīgs, vai brīvprātīgie
atnāks pie Jums vēlreiz!


15. nodaļa.
STRATĒĢISKĀ PLĀNOŠANA

MĒRĶU NOSPRAUŠANA
Pirms pievēršaties stratēģiskās plānošanas jautājumiem (t.i., stratēģijas
izstrādāšanai, taktikai, pasakumiem un kamaľas grafikiem), nepieciešams precīzi
noformulēt, ko tieši kampaľas gaitā Jūs gribat panākt. Tas nebūt nav lieks
jautājums, jo no korektas mērķa izvirzīšanas ir atkarīgs ļoti daudz.
Kampaľas mērķi var būt visdaţādākie:
- izvirzīties citu pretendentu vidū, apsteidzot tos un uzvarot “kaut par purna
tiesu”;
- uzvarēt ļoti pārliecinoši;
- kādam “nozagt” balsis;
- nodrošināt līderi;
- sabojāt kāda cita kampaľu;
- apgūt vēlēšanu kampaľas pieredzi, lai “pa īstam” startētu nākotnē;
- pieteikt sevi šajā līmenī;
- centieni iekļūt politiskajā elitē;
- vēl daudz kas cits.
Vispārējā gadījumā nosprauţ daţāda līmeľa mērķus:
- elektorālais mērķis: kādu balsu daļu ir plānots iegūt šajās vēlēšanās?
- orientācijas mērķis: kādas izmaiľas apgabala vēlētāju noskaľojumos un
pārliecībās vajag stimulēt?
Pēc tam, kad mērķis ir precīzi nosprausts, ir jēga sākt tiešo kampaľas stratēģisko
plānošanu.

KAMPAĽAS STRATĒĢISKĀ PLĀNOŠANA

Tā ir kampaľas izšķirošais elements, kas nosaka tās panākumus vai
izgāšanos. Precīza un efektīva stratēģija var tikt izstrādāta tikai pēc rūpīgas visas
nepieciešamās informācijas iegūšanas un tās analīzes.
Parasti politiskās stratēģijas jēgu saprot kā darbības centrālo līniju, kura
nosaka, kā maksimāli palielināt savas priekšrocības un izmantot pretinieku vājās
vietas, lai panāktu savus elektoros mērķus.
Kampaľas politisko stratēģiju veido 4 elementi:
1) savu pozitīvo programmu (padarītā un iecerētā) reklāma;
2) savu vājo vietu apzināšana un aizsardzība;
3) konkurentu trūkumu atmaskoana;
4) visu pārējo apkārtējās vides faktoru ietekmes aprēķins.
Izstrādājot stratēģiju, pamatjautājums ir: līdzsvara atrašana starp šiem
elementiem – reklāmu, uzbrukumu un aizsardzību nemaināmu reāliju apstākļos.
Vēl vairāk – jebkura līmeľa politiskajā dzīvē visi šie elementi pastāvēs vienmēr.
Piemēram, cīľā starp valdošo eliti un atstumto elites daļu.
Izsvērta kampaľas stratēģija nostiprina Jūsu pozīcijas, vājina sāncensi un
ļauj izmantot politiskās situācijas īpatnības uzvarai vēlēšanās.

STRATĒĢIJAS PAMATPRINCIPI
Pašā stratēģijā brīnumu nav, taču tā prasa lielu garīgu piepūli un jāveido, ievērojot
precīzi formulētus principus. Bez tam, izstrādājot stratēģiju, jāievēro sekojošais:
- stratēģija ir koncepcija vai to bloks;
- optimālā stratēģija ir tā, kuras realizācija kandidātam dos iespēju gūt
panākumus;
- stratēģija ietver sevī visus kampaľas elementus; tā ir līdzīga lietussargam, zem
kura apstiprina un atzīst par labiem visus citus ar kampaľu saistītos lēmumus;
- stratēģija – tā ir tests visu to taktisko lēmumu pārbaudei, kuri tiek pieľemti
kampaľas gaitā.
Kampaľas stratēģija ir atkarīga no tā:
- kuri ir tie vēlētāju slāľi un grupas, kuru balsis Jūs vēlaties iegūt;
- kāpēc viľiem būtu jābalso par Jums (kādas Jūsu imidţa īpašības ir atšķirīgas
salīdzinājumā ar citu kandidātu imidţiem);
- kas apvieno šos vēlētājus;
- kā, kad, uz kā rēķina Jūs varēsit īstenot šo stratēģiju (cilvēku un materiālie
resursi).
Tātad: Jūsu stratēģijai ir jāatbild uz jautājumiem: KAS? KĀPĒC? KO? KĀ? KAD?
(Kā pievērst vēlētāju uzmanību un pārliecināt balsot par Jums).

Sākumam jāizstrādā stratēģijas pamatprincipi. Tie bazējas pētījumu analīzes,
kuru rezultātus Jūs esat saľēmis. Apkopojiet savus slēdzienus: tie kalpos par
sākotnējiem pamatprincipiem stratēģijas izstrādes gaitā.
Noskaidrojiet savas personīgās stiprās un vājās puses, savas kampaľas
stiprās un vārīgās vietas, un to pašu par Jūsu galveno oponentu un viľa kampaľu.
To var izdarīt, ja objektīvi izvērtē savas priekšrocības un trūkumus, un tad,
ievērojot politisko situāciju, var veikt sāncenšu kandidātu salīdzinošo analīzi.
Pārskatiet un izanalizējiet ģeogrāfiskos, vēsturiskos un demogrāfiskos pētījumus,
citu informāciju, kuru esat ieguvis savā apgabalā un kura, bez šaubām, ietekmēs
Jūsu vēlēšanu kampaľas norisi. Izmantojiet arī masu mediju novērtējumus.
Nosakiet, vai ir vēl kādas papildus sfēras, kuras Jums jāapgūst, lai izstrādātu
kampaľas stratēģiju.
Pēc tam, kas visa sagatavošanās ir paveikta. Izceliet svarīgākos “mezglu”
punktus. Tie kļūs par stratēģijas pamatu un palīdzēs noteikt pamatvirzienus un
piešķirt dinamismu Jūsu kampaľai. Pamēģiniet pēc iespējas pilnīgāk apsvērt visu
savai uzvarai nepieciešamo. Jūsu kampaľas stratēģija – tā ir atbilde uz jautājumu:
kā pievērst vēlētāju uzmanību un pārliecināt balsot par Jums. Pie tam savā pusē
Jums jāpiesaista tāds vēlētāju skaits, kas garantē Jums uzvaru (vai atrisina citu Jūsu
izvirzīto uzdevumu).
Neaizmirstiet, ka Jūs esat iesaistījies cīľā, un Jūsu pretinieki nesēţ rokas
klēpī salikuši gaidās, kad Jūs viľus satrieksit. Sastādiet savas nākošās stratēģijas
uzmetuma variantu, un tādu pašu – par Jūsu sāncenšu kampaľām. Nepārtraukti tos
papildiniet ar ienākošo papildus informāciju, un, līdzko varianti būs ieguvuši
nobeigtības aprises, var sākt izstrādāt Jūsu kampaľas īstās stratēģijas tēzes. Tās
detalizēti pierakstiet. Kampaľas stratēģijai un tās tēzēm ir jābūt absolūti
saprotamām, tās jāakceptē ne tikai Jums pašam, bet arī Jūsu domu biedriem – tikai
tad stratēģija būs veiksmīga.
Jūsu kampaľas stratēģijas tēzēm jāietilpst 5 – 10 precīzi formulētos
paragrāfos. Tiem ir jāpamato, kāpēc Jūs uzvarēsiet šajā kampaľā.

KAMPAĽAS STRATĒĢIJAS KLASISKIE PRINCIPI
Zemāk sniedzam deviľus politiskās kampaľas klasiskos principus. Tie ir sekojoši:
1. Aprēķiniet atbalstu.
Šis princips prasa precīzu formulējumu: kādi elektorāta spēki apgabalā ir tie,
kuru atbalstu var gūt kandidāts. Daţreiz ir pietiekami ar šī principa formulējumu,
lai noteiktu uzvarošu stratēģiju.
2. Radiet spilgtu kontrastu.
Vairumā kampaľu ir nepieciešami radīt spilgtu kontrastu starp kandidātu un
viľa oponentu. Jācenšas izmantot pēc iespējas vairāk raksturojumus: starpība
profesionālismā, dzīves pieredzē, panākumos, ārējā izskatā, fiziskajā stāvoklī,
izglītībā, vecumā utt.
3. Pasvītrojiet ideoloģiskās atšķirības.
Šis princips ir tuvs iepriekšējam, taču attiecas uz kontrastu kandidātu
uzskatos, pārliecībās, programmās.
4. Atrodiet vienkāršu emocionālu tēmu.
Vairumā vēlēšanu kampaľu, it īpaši vietējo, ir mērķtiecīgi izmantot vienu
vienkāršu, bet uzvarošu un emocionālu tēmu. Parasti par tādu tēmu var kļūt tā
pamatproblēma, kas satrauc konkrētā vēlēšanu apgabala iedzīvotāju vairākumu:
(ekoloģiska, sociāla, komunāla, transporta, krimināla, nacionāla utt.).


5. Formējiet pozitīvo imidţu.
Ir nepieciešami radīt kandidāta pozitīvo imidţu. Šis darbs ir jāsāk krietni
pirms kampaľas sākuma. Turklāt jābalstās uz socioloģisko pētījumu rezultātiem,
jāievēro apgabala īpatnības un esošā situācija.
6. Radiet negatīvo imidţu.
Ļoti bieţi kandidātiem ir pazīstami un populāri pretinieki. Tādā gadījumā var
panakt efektu, ja rada pretiniekam (oponentam) negatīvo imidţu.
7. Radiet koalīciju.
Vairumā kampaľu kandidātam un viľa grupai nākas meklēt atbalstu un vienoties ar
tiem politiskajiem spēkiem un vēlētāju grupām, kas tikai daļēji atbalsta kandidātu.
8. Būvējiet struktūru.
Šis princips ir saistīt ar darbu ar vēlētajiem, jāiesaista pēc iespējas lielāks skaits
brīvprātīgo.
9. Demoralizējiet konkurentus.
Reizēm izdodas jau kampaľas sākumā radīt iespaidu, ka Jūsu rīcībā ir tādi
naudas un cilvēku resursi, kam oponenti jūtas nespējīgi likt pretī ko līdzvērtīgu, un
tādējādi sakaut oponentu. Jāatceras, ka šādu pasākumu mērķis - ne tikai vienkārši
iztērēt ievērojamus līdzekļus, bet - izlietojot naudu un citus resursus ar redzamu
efektivitāti, piespiest konkurentus zaudēt ticību savai uzvarai. Efekts ir piespiest
noticēt, ka kampaľā tērēsit vairāk, nekā patiesībā domājat to darīt.

Kā redzams, visiem deviľiem principiem ir kopīgs mērķis.Vienu vai vairākus no
tiem var izmantot Jūsu kampaľas stratēģijas un plānu formēšanā.
Pēc izstrādāšanas, apspriešanas, izmaiľām un papildinājumiem, kas iekļauti
Jūsu stratēģijā, var sākt izvēlēties to Jūsu kampaľas taktiku, kas palīdzēs realizēt
uzvaru nesoðo stratēģiju.

16. nodaļa.

TAKTIKA
Par vēlēšanu kampaľas taktikas izstrādāšanas procesu uzskata nākošās kampaľas
darbību, soļu un elementu atklāšanu milzīgajā informācijas klāstā pēc tā analīzes
tad, kad ir noteiktas koncepcijas, kas, savukart, piedzimušas stratēģijas un
stratēģiskās plānošanas rezultātā.

Kampaņas taktikas plānam jādod atbildes: KĀ? KAD?
Taktikas plāns atbild, kā realizēsies stratēģiskie uzdevumi, kā tiks ievēroti Jūsu
kontakti ar vēlētājiem, un paredz kampaľas izmaksas. Vēlēšanu kampaľas taktikas
izstrādāšanā nepieciešama sevišķa apdomība: tā ir Jūsu resursu sadale. Tātad -
praksē taktika ir visu resursu sadale, liekot akcentus laikā un telpā.
Vēlēšanu kampaľas taktikā ir piecas galvenās sastāvdaļas. :
1. Organizatoriskā struktūra;
2. Kampaľas grafiks;
3. Darbs ar vēlētājiem uz vietām;
4. Kontaktu izveidošana ar sabiedrību;
5. Kampaľas finansējuma organizācija.

Tālāk apskatīsim katru no šīm piecām taktikas sastāvdaļām.

Organizatoriskie darbi.
- Personāla izvēle;
- Brīvprātīgo izvēle;
- Administratīvo programmu izstrāde;
- Darbības plānošana apgabalā;
- Kampaľas vadības struktūras izstrāde;
- Kampaľas budţeta vadības sagatavošana.

Kampaņas grafiks.
- kandidāta laika stingra sadale;
- kandidāta komandas laika sadale;
- tikšanos grafiks kontaktiem ar sabiedrîbu;
- ģimenes locekļu darbības grafiks;
- grafiks darbam ar sabiedrību iecirkľos.

Darbs ar vēlētājiem iecirkņu teritorijā.
- pasākumu uzskaite;
- īso tikšanos programma (ar vēlētājiem);
- tikšanās atsevišķos rajonos;
- programma braucieniem pa apgabalu;
- vēlētāju telefonu numuru uzskaite (datu bāze);
- svarīgāko notikumu pārskaite;
- kampaľas “no mājas uz māju” programma;
- kopējais (kopējo) sabiedrisko pasākumu plāns;
- sabiedroto kompānijas veidošanas programma;
- programma darbam ar tiem vēlētājiem, kuri, iespējams, nepiedalīsies vēlēšanās;
- vēlētāju apvienošanas programma;
- pasākumu plāns vēlēšanu dienai.

Kontaktu izveidošana ar sabiedrību un masu medijiem.
- preses relīţu sagatavošana;
- “redaktora sleju”sagatavošana;
- sagatavošanās intervijām;
- darba plāni sadarbībai ar presi ;
- aktuālās intervijas;
- preses konferences masu medijos;
- runu sagatavošana;
- pētījumu veikšana;
- debašu noturēšana;
- materiālu sagatavošana pārraidei radio;
- programma darbam ar vēlētājiem (pa pastu);
- plakātu un lapiľu sagatavošana;
- informācijas sleju sagatavošana vietējai presei;
- speciālu TV materiālu sagatavošana;
- avīţu, brošūru un speciālu nozīmīšu sagatavošana kandidāta atbalstam.

5. Kampaľas finansējuma organizācija.
- personīgas pārrunas par ziedojumiem vēlēšanu kampaľai;
- speciāla programma finansu komitejas izveidošanai;
- speciāli līdzekļu vākšanas pasākumi;
- lielu un mazu ziedojumu saľemšanas programma.

PLĀNOŠANA
Pēc tam, kad ir izraudzīta kampaľas tatika, apzināti un aktivizēti finansēšanas
avoti, sākta komandas komplektācija stratēģiskā plānošana jāpārveidojas konkrētā
vēlēšanu kampaľas plānā. Plāna tiek noteikti konkrēti posmi, datumi, pasākumi,
atbildīgās personas u.c., kas to pārvērš par darba dokumentu, kurš, lai arī mainās
apstāļu ietekmē, ir pamata un galvenais darbības priekšraksts.
Kampaľas plāns ir vienīgais dokuments pamatgrafiku izstrādē. Šie grafiki ir
sekojoši:
- Kampaľas tīklveida grafiks;
- Finanses;
- Tikšanās ar vēlētājiem;
- Masu informācijas līdzekļu izmantošana (aktivizācija un pierimums);
- Politiskās reklāmas komplekss.
Kampaľas plāns ir shēma, pēc kuras notiks kampaľa, un tajā jāievēro trīs pozīcijas:
1. politiskās situācijas novērtējums un politiskā orientācija.
2. kampaľas stratēģija.
3. kampaľas taktika.

Plāna izstrāde jāveic profesionāli. Laiks izstrādei var būt daţāds – no divām
nedēļām līdz diviem mēnešiem. Optimāli – viens mēnesis. Bet – kā nu kuram tas
izdodas.
Lai kampaľas plāns būtu efektīgs, tas ir jāsaskaľo ar pārējiem vēlēšanu
kampaľas dalībniekiem. Ja tas nebūs izdarīts, Jums plānu nāksies nolikt dziļā
plauktā, kur ilgus gadus uz tā krāsies putekļi, un Jums tikpat ilgi būs neizpratnes un
aizvainojuma sajūta.
Jūsu komandas pamatkodolam ir jāsajūt sevi par plānošanas dalībniekiem un
Jūsu plāna kopējās struktūras piekritējiem. Ja Jūs vēlaties sava štāba aktīvu dalību
plāna realizācijā, tad šiem cilvēkiem arī apiedalās plāna izstrādāšanā.

Pastāv daudz veidu plānu izstrādei. Piedāvājam shēmu, kā veikt plāna
izstrādi pa posmiem. Pavisam tādu ir septiľi. Shēma palīdzēs Jums tikt galā ar šo
uzdevumu.

Pirmais solis. Plānošanas komandas izveidošana.
Sastādot plānu, centieties iesaistīt visus kampaľas dalībniekus, it īpaši tos, kam jau
ir pieredze un speciālas zināšanas. Jāiesaista arī tos, kuru ieguldījums būs derīgs:
pieredzējuši politologi, talantīgi menedţeri un cilvēki ar stratēģisku domāšanu.
Neierobeţojiet komandu ar vienkāršiem izpildītājiem vai cilvēkiem, kuri
neatbild par grafika ievērošanu. Vēlams, lai komanda, kas izstrādā kampaľas
plānu, nebūtu lielāka par 5 – 10 cilvēkiem. Komandas locekļu skaitam jābūt
pietiekošam, lai sadalītu slodzi starp dalībniekiem, bet arī ne pārāk lielam, lai būtu
iespējams pieľemt lēmumus. Koandas locekļi piedāvās savas idejas. Paturiet prātā,
ka Jūsu komanda ir darba spējīga grupa, bet ne draugu kompānija.
Pašā sākumā nosakiet grupas līderi. Tam nav obligāti jābūt pretendentam uz
ievēlēšanu. Grupas līderis nosaka komandai darba termiľus, ja nepieciešams,
veidos apakšgrupas, un uzraudzīs plāna rakstīšanu līdz galīgajam rezultātam. Viľš
atļaus katram komandas loceklim izteikties. Reizēm tāds līderis vada visu vēlēšanu
kampaľu. Tapat ir nepieciešams sastādīt pašas grupas darba grafiku, kas regulētu
visus plāna izstrādes darba posmus. Bez tam noteikti jāparedz laiki, kad komandas
loceļi satiekas. Bez līdera jāieceļ arī sekretārs, kurš rakstīs protokolus un izsūtīs
aicinājumus, kas saistīti ar šīs grupas darbību.


Otrais solis. Pētījumu veikšana un to rezultātu apkopošana.
Pēc tam, kad izvēlēti komandas pamatlocekļi, vajag sastādīt sasniedzamo mērķu
sarakstu. Caurlūkojiet un atjaunojiet politiskās situācijas vērtēšanas materiālus un
sadaliet komandas locekļus pa pētījumu virzieniem. Pārskatiet arī tos materiālus,
kas saistīti ar politisko orientāciju, strateģijas izstrādi, budţetu un nodrošiniet plāna
izstrādāšanu ar visiem nepieciešamiem materiāliem. Nosakiet stingrus termiľus,
kādā jāsagatavo informācija, un tādu tās noformējumu, lai šī informācija būtu ērti
izmantojama.

Trešais solis. Ideju izstrāde.
Pēc pētījumu rezultātu izskatīšanas un atjaunināšanas, ir nepieciešami noturēt
“smadzeľu uzbrukumu” (breinštormingu), lai izanalizētu saľemtos rezultātus.
Jānodrošina brīva apmaiľa idejām un tās jānovirza taktikas izstrādes gultnē. Šai
vajadzībai vislabāk organizēt komandas kopumā vai tās apakšgupu tikšanos. Domu
apmaiľai ar katru komandas locekli var izmantot arī telefoniskos sakarus un pat
pastu. Pēc tam organizējiet grupu, kura izskatīs visas idejas, kādas būs radušās
“smadzeľu uzbrukumu” (breinštormingu) rezultātā, un tās izaalizēs. Un beidzot,
Jums jāizvēlas daţas tēzes, lai apstiprinātu lēmumu.

Ceturtais solis. Lēmumu apstiprināšana.
Neraugoties us to, ka Jūsu diskusijas būs pilnīgi brīvas, radošas un produktīvas,
Jums jāievieš stingra lēmumu apstiprināšanas kārtība. Svarīgi ir izvēlēties noteiktu
dienas kārtību un līdz plāna tēţu izstradei vienoties par plāna stratēģiju un
mērķiem.
Kad plāna kopējās kontūras būs nospraustas, vajag norīkot nelielu grupu vai pat
vienu cilvēku, kurš tad arī uzrakstīs visu plānu.

Piektais solis. Uzrakstītā kritisks pārskats.
Plāna pirmo variantu jāizskata pašiem plānošanas grupas dalībniekiem.
Neprecizitātes un kļūdas ir jaizlabo. Īpaša uzmanība pievēršama detaļām. To
precizēšana paaugstinās plāna autoritāti un pasargās no spontānu izmaiľu rašanās
turpmākajā laikā. Mēģiniet panākt, lai plānu izvērtētu bezkaislīgi un objektīvi.
Garantējiet ievērību visām detaļām. Centieties saglabāt grupas vienotību.

Sestais solis. Plāna atzīšana.
Izskatītais plāna melnraksts ir jāatzīst visiem, kas piedalījās tā sagatavošanā.
Galvenais – plāna apstiprināšana. To dara pats kandidāts.

Septītais solis. Plāna realizācija.
Jums jārada darba grupa plāna realizēšanai. Netērējiet laiku velti un uzreiz
sāciet strādāt.
Regulāri ieskatieties plānā, bet nerādiet to visiem, kas piedalās Jūsu
kampaľā. Vislabāk plānu sadalīt, un atsevišķās plāna sadaļas izsniegt tikai tiem,
kuri realizē tieši šīs plāna sadaļas. Tikai nelielai grupai – Jūsu kampaľas štābam –
ir jābūt pilnībā iepazīstinātai ar plānu, un tai jāzin visa vēlēšanu kampaľas shēma.
Pat vislabākajam plānam būs nepieciešama atjaunošana un korekcijas. Pēc
tam, kad Jūs esat organizējuši plānosānas darba grupu, uzticiet tai sekot politiskajai
apkārtnei, politiskajai situācijai, Jūsu sāncenšiem un kampaľas norisei. Tā varēsit
pastāvīgi būt notikumu attīstībā un visas izmaiľas iekļaut Jūsu plānā.
Vēl reizi atgādinām: plāns ir labs tikai tad, ja to labi izpilda.

Pēc kampaľas plāna uzrakstīšanas to nepieciešams kritiski izanalizēt – pārbaudīt
plāna dzīvotspēju.

PLĀNA KRITISKĀS ANALĪZES METODES
Sniedzam desmit kritērijus labi pārdomāta plāna novērtēšanai.
1. Plāna pilnīgums.
Vai plāns aptver visus vajadzīgos jautājumus? Vai plāns ievēro tos apstākļus, kādi
var rasties vēlēšanu kampaľas gaitā? Vai plāns pilnībā atspoguļo visu kampaľas
resursu izmantošanu?

2. Objektivitāte.
Vai plānā nav iekļuvusi kāda subjektivitāte? Vai visi tā paragrāfi balstīti uz vēsa
prāta slēdzieniem un faktiem?

3. Plāna realizācijas iespēju kontrole.
Vai plānā ir ietverts stingrs grafiks, realizācijas kārtība un kalendārs, kas
kontrolē tā realizāciju? Vai uzdevumi ir adresēti konkrētam izpildītājam? Kas
nodarbosies ar plāna realizācijas kontroli?

4. Plāna realitāte.
Vai visus plāna mērķus iespējams sasniegt? Vai ir paredzēts pietiekami
daudz laika, lai varētu plānu ralizēt?

5. Plāna pamatojums.
Vai plāns ir kvalitatīvs? Vai kandidāts to ir apstiprinājis? Vai komandas
pamatlocekļi ir piekrituši viľa (kandidāta) stratēģijai? Vai ir pietiekami daudz
līdzstrādnieku, lai varētu šo plānu īstenot?

6. Atbildības sadalīšana.
Vai plānā ir skaidri noformulēti uzdevumi izpildītājiem un sadalīta atbildība
starp tiem? Vai ir noteikti datumi un termiľi atsevišķu uzdevumu izpildei? Vai
neizjuks plāna realizācija, ja, piemēram, krīzes momentā divi atbildīgi izpildītāji
izstājas no spēles? Vai tad plānā nospraustais turpinās īstenoties?.Vai plānu saprot
pamatizpildītāji, un vai tie ir spējīgi savus uzdevumus realizēt bez pastāvīgas
instruktāţas?

7. Plāna dinamisms un mobilitāte.
Vai plāns spēs realizēties, ja, piemēram, notikumi mainīs attīstības ātrumu,
kļūs zibenīgi? Vai plāns ir pietiekami elastīgs, un vai to varēs piemērot daţādām
izmaiľām, kuras vajag paredzēt?

8. Orientācija uz uzvaru.
Vai plānā ir noformulēts, kā Jūs taisaties iegūt uzvaru? Vai ir ľemta vērā
sāncenšu darbība? Vai pastāv rezerves plāns gadījumam, ja sāncenši darbosies
neparedzētā virzienā?

9. Plāna funkcionalitāte.
Vai plānu var izmantot ikdienas darbā? Panākumi ir atkarīgi no tā, cik ērti ir
plānu lietot. Vai plāns ir viegli saprotams? Vai vēlēšanu kampaľas resursi tiek
efektīgi izmantoti?

10. Plāna unikalitāte un savdabība.
Vai plānā ir ievērota tieši Jūsu vēlēšanu kampaľas specifika? Vai plāns ir
orientēts uz tām vēlētāju grupām, kas visas kopā nodrošinās jūsu kandidātam
uzvaru vēlēšanās? Vai plāns pastiprina Jūsu kandidatūras priekšrocības kampaľas
gaitā? Vai plāns pasvītro Jūsu oponentu vājās vietas?



17. nodaļa
GRAFIKS

Vēlēšanu kampaľas grafikam jāgarantē, ka kandidāts atradīsies noteiktā
vietā un laikā. Kampaľas plāns nosaka arī kampaľas grafika prioritātes. Grafika
sastādīšanas stratēģijai jābalstās uz šīm prioritātēm tādēļ, lai kandidāts varētu
maksimāli izmantot visas iespējas uzvarēt.
Grafiks var nodrošināt kampaľas panākumus, bet to var arī izgāzt.
Kandidāta laiks – pats vērtīgākais resurss. Tas ir pamatu pamats, it īpaši pašvaldību
vēlēšanu kampaľās, kur kandidāta rīcībā parasti ir maz naudas un cilvēku, bet -
pietiekami daudz laika.
Ja kandidātam nepatiks palīgu sastādīts grafiks, viľš to var sastādīt pats. Tad
kandidāts gan izlietos daudz dārgā laika ne kampaľas norisei, bet liekam darbam,
kuru var padarīt cits cilvēks.
Grafika sastādīšana ir jāuztic vienam cilvēkam. Neatkarīgi no apstākļiem,
par visu jāatbild vienam konkrētam cilvēkam (dispečeram). Tā pienākums ir
pašam sadalīt kandidāta laiku, jāuzľemas atbildība kandidāta vārdā solīt tā vai cita
pasākuma apmeklējumu. Gadījumā, ja kandidātam ir jāsavieto pamatdarbs ar
vēlēšanu kampaľu, tad ir jāizstrādā stingra koordinācija starp darba un kampaľas
grafikiem.
Reizēm, nelielās kampaľās, grafiku sastāda menedţeris. Tas var būt efektīgi,
ja kampaľas vadītājs saprot, ka grafika sastādīšana – viľa pamatuzdevums.
Vairumā gadījumu kampaľas vadītājam ir grūti izpildīt visus ar grafika sastādīšanu
saistītos nepieciešamos pienākumus: kontaktēties ar presi, līdzekļu vākšanu un
kampaľas organizēšanu, jo tas viss prasa pilnu atdevi un patērē kampaľas vadītāja
laiku. Viľam, ļoti iespējams, būs nepieciešama palīdzība.

Daudzi kandidāti, īpaši pašvaldību vēlēšanās, cer uz brīvprātīgo grafika
sastādītāju – dispečeru. Meklējot kandidātu šim amatam, jāľem vērā šādas
prasības:
 tam ir jābūt cilvēkam, kam kandidāts pilnībā uzticas, un kuram ir laiks
piedalīties kampaľā;
 viľam ir jābūt ļoti organizētam, tādam, kas neaizmirst par detaļām un prot
strādāt ar sabiedrību;
 vēlams atrast cilvēku, kas labi pārzin apgabalu un tur dzīvojošos cilvēkus.
Svarīgi, lai viľam būtu “veselīgi” politiski uzskati.

Lai sastādītu efektīgu grafiku, ir nepieciešami izstrādāt lēmumu
atzīšanas procedūru. Optimāls variants – kandidāta komandas vadošo speciālistu
iknedēļas tikšanās (kandidāts tajās var piedalīties pēc vajadzības). Dispečers
piedāvā daţādus nākošā laika sadales variantus un, pirmkārt, sniedz informāciju
vēlēšanu kampaľas štābam, otrkārt, šī informācija kalpo par materiālu
apspriešanai, palīdz uzlabot kandidāta dienas kārtību. Bez tam šajās apspriedēs
nepieciešams pastāvīgi sekot, vai grafiks atbilst kampaľas stratēģijai.
Dispečeram jāpamato piedāvātās kandidāta laika sadales politiskā nozīme un
precīzi jāraksturo politiskā stratēģija.

Kas ir nepieciešams, lai sastādītu grafiku? Kandidāta darba reţīmam
jābalstās uz, pirmkārt, rūpīgas tās politiskās vides studēšanu, kurā darbosies
kandidāts: ir jābūt priekšstatam par iespējamiem pieprasījumiem, notikumiem,
darbību variantiem – visu, kam tiks patērēts laiks. Neuzskatiet, ka var ignorēt
informāciju par apgabalu, pat, ja Jūs tajā ilgi dzīvojat. Jūsu zināšanām jābalstās uz
objektīvu analīzi. Profesionāls dispečers arī balstās uz objektīvām zināšanām, ne
tikai uz savu subjektīvo pieredzi.

Grafika sastādīšanas darba elementi

Kartes
Jums ir nepieciešama apgabala karte ar ceļu aprakstiem, vēlēšanu
iecirkľiem, pilsētu kartes ar ielu nosaukumiem, sabiedriskā transporta (apgabala
ietvaros) kustības saraksti. Dispečeram jāizmanto šie materiāli, lai varētu izstrādāt
maršrutus, piedāvāt striktas un pamatotas rekomendācijas kandidātam.

Politiski nozīmīgi reģioni
Dispečera rīcībā ir jābūt svaigam kampaľai nozīmīgāko apdzīvoto vietu
sarakstam, lai kandidāts to varētu lietot jebkurā laikā. Viľam jāzin, kur šie reģioni
atrodas, pa kādiem ceļiem tur var nokļūt, kādi iecirkľi reģionos ietilpst, kādās daļās
viľi dalās, kuriem no tiem jādod priekšroka.

Politiskie darbinieki
Dispečeram jāsastāda reģiona un tā apkārtnes ietekmīgāko cilvēku saraksts.
Tajā ietilps: vietēja mēroga pazīstami darbinieki; sabiedrisko, reliģisko, politisko,
valsts organizāciju līderi; uzľēmēji; veterānu apvienības, daţādas etniskās grupas.
Nosakot šī saraksta prioritātes, dispečeram konsultējas ar kampaľas vadītāju
un kandidātu, saskaľo ar kampaľas plānu. Svarīgi, lai šie visi politiskie līderi
pazītu un atbalstītu kandidātu.

Organizācijas
Nepieciešams sastādīt arī apgabalā esošo ietekmīgo organizāciju, klubu,
speciālo grupu sarakstu. (Ľemot vērā, ka daţkārt ietekmīgo spēku oficiālās mītnes
ir kaimiľrajonā). Precizējiet datus par to skaitlisko sastāvu un darbību.
Noskaidrojiet, vai kandidātam būs iespēja uzstāties pie viľiem. Atzīmējiet laiku un
vietu, kur šādas tikšanās var notikt.

Kontakti
Dispečeram jāsastāda to tikšanos grafiks apgabalā un tam pieguļošajās
teritorijās, kuras var palīdzēt kampaľas norisei. Sakoordinējiet šo darbību ar
kampaľas vadītāju un brīvprātīgo vadītāju. Nepieciešams nodrošināt kandidāta
klātbūtni, piemeklēt pavadoľus, atrast tos, kas uzstāsies, ja vajadzētu aizstāt
kandidātu, rezervēt vietu kandidāta atpūtai. Nodrošiniet pilnu sarakstu par
vajadzīgo. Savlaicīgi noskaidrojiet, vai personām, ar kurām kandidāts satiksies, ir
problēmas, kurās nepieciešama palīdzība.

Pasākumi un svētki
Sastādiet svētku un vietējas nozīmes notikumu sarakstu. Tie var būt
gadatirgi, mazākumtautību svētki, kādas sabiedriskās programmas: ekoloģiskas
talkas, izsoles u.c. Atzīmējiet visus notikumus, kur pulcējas daudz cilvēku,
datumu, laiku un vietu, kur tas notiks, un šo pasākumu sponsorus.

Organizāciju reitings
Sakārtojiet vietējās organizācijas un uzľēmumus pēc to nozīmības Jūsu
kampaľā. Novērtēšanas kritērijs – atbalsta iespējas Jums un ietekme uz atsevišķām
vēlētāju grupām. Piemēram, arodbiedrības visticamāk būs Jūsu saraksta pirmajā
desmitā, jo tām ir liels skaits visai ietekmīgu biedru kas var uzaicināt Jūs uzstāties
savā sapulcē. Dispečeram pašam ir jāvirza kandidāts uz tām organizācijām, kuras ir
šī prioritārā saraksta augšdaļā.

Vietējo notikumu kalendārs
Tas ir speciāli noformēts kalendārs, kurā ir apvienotas visas ziľas par
kampaľai nozīmīgiem reģioniem, organizēto tikšanos datumi, svarīgāko notikumu
datumi – viss tas, kas var būt derīgs dispečeram. Notikumi, kuriem dodama
priekšroka, atzīmējami ar sarkanu krāsu. Piemēram, tā atzīmē to sapulču datumus,
kurās kandidātam obligāti ir jāpiedalās. Šajā kalendārā ierakstāmi visi pasākumi,
kurus kandidātam ir lietderīgi apmeklēt un kur viľš var iegūt politiskās
priekšrocības.

Pasākumu saraksts
Dispečers sastāda visu kampaľas laikā notiekošo pasākumu sarakstu un
sadala pasākumus pēc nozīmības. Tādējādi dispečers varēs ieplānot kandidātam
iespēju “nošaut divus zaķus” – izvēlēties tos pasākumus, kur ir vienlaicīgas
iespējas tikties kā ar vēlētājiem, tā ar vairumu novada ietekmīgāko cilvēku.

Laika sadale
Dispečeram jāľem vērā laiks, kāds ir nepieciešams braucieniem uz daţādiem
apgabala iecirkľiem. Aprēķinam ir jābūt pilnīgam un precīzam, ievērojot visus
iespējamos apstākļus. Tā neradīsies negaidīti pārpratumi dienās, kad kandidāta
laiks sadalīts līdz pat minūtēm.

Adresu un tālruņu numuru saraksts
Dispečers sastāda to vietu adresu un tālruľu numuru sarakstu, kur kandidāts
atradīsies vēlēšanu kampaľas laikā. Bez tam kandidātam būs nepieciešamas
ietekmīgo personu, politisko un citu organizāciju adreses un tālruľu numuri, lai
kontaktētos ar tiem kā apgabalā, tā arī ārpus tā.
Ieteicams šādu sarakstu izsniegt visām par kampaľu atbildīgajām personām,
kā arī tiem, kas izpilda speciālās programmas (izsūta pastu, vāc līdzekļus, organizē
mītiľus utt.). Dispečera rīcībā jābūt arī visu kampaľā iesaistīto brīvprātīgo
sarakstiem.

Publiskās vietas
Sastādiet to vietu sarakstu, kur parasti ir daudz cilvēku (tirgi, tirdzniecības
centri, stacijas, autobusu pieturas u.c.). Atzīmējiet dienas un stundas, kad šajās
vietās ir vislielākais cilvēku skaits. Noskaidrojiet, kā pārvaldījumā ir šīs vietas un
kam jāprasa atļauja tur sarīkot vēlētāju uzrunāšanu. Izvēlieties vietas, kur tikšanās
ar vēlētājiem var notikt bez maksas vai par minimāliem izdevumiem.

Pēc šīs informācijas apkopošanas var sastādīt Jūsu praktisko grafiku.

Grafika sastādīšanas likumības

Tagad, kad ir apkopota nepieciešamā informācija, var sākt plānot un sastādīt
grafiku, kurš nodrošinās kampaľas panākumu. Un, lai arī katra vēlēšanu kampaľa
ir unikāla, mēs sniegsim piecpadsmit “zelta likumus”, kuri palīdzēs Jums to
izplānot.

I likums. Tikai dispečers sastāda grafiku
Atgādinām vēlreiz: tikai dispečers nosaka kampaľas ritmu. Kā kampaľas
dalībnieki, tā arī personas no malas – visiem, kas var atľemt kandidāta laiku, ir
jākontaktējas ar dispečeru, un nevar būt nekādu izľēmumu. Minēsim frāzi, kuru
jāatceras un jāatkārto katram kandidātam, kad viľu lūgs uz kādu tikšanos: “Es
nezinu savu precīzo grafiku, runājiet, lūdzu, ar dispečeru.” Šie parastie vārdi Jūs
atbrīvos no daudzām nepatikšanām. Turklāt no Jums “neizspiedīs” solījumu
piedalīties kāda pieminekļa atklāšanā par godu… vēl jo vairāk, ja tur piedalīsies,
maksimums, pārdesmit cilvēku.
Likuma jēga: kandidāts nedrīkst lietot totālo vārdu: “NĒ”. Lai to kārto
dispečers, lai viľš saľem visus pārmetumus. Ik reizi, kad kandidāts noraida kādu
uzaicinājumu, noraidījumu paziľo vai nu kampaľas vadītājs vai dispečers. Tad
kandidāts nekad nebūs tāda cilvēka lomā, kas nav pievērsis uzmanību kādai grupai
vai pasākumam.
Pats svarīgākais un saprātīgākais iemesls noraidīt kādu priekšlikumu – tā
neatbilstība grafikam. Reizēm Jūs variet savā vietā piedāvāt kādu no saviem
vietniekiem. Visas vēstules, kurās Jūs pieľemat uzaicinājumu, ir jāparaksta
kandidātam.

II likums. Izstudējiet kandidāta personību
Dispečeram pilnībā jāpārzin kandidāta personības priekšrocības un trūkumi.
Ja kandidāts labi uzstājas mazās grupās, centieties vairāk viľa laika veltīt šādām
tikšanās reizēm. Iepriekš noskaidrojiet, kā pats kandidāts gribētu sadalīt savu laiku.
Radiet sistēmu, kas atbilstu kandidāta stiprām īpašībām un vienlaikus ļautu Jums
sasniegt Jūsu mērķi.
Esiet īpaši uzmanīgs pret laiku, kas iedalīts personīgi kandidātam. Tas ir
laiks, kad viľš pelna savai iztikai, atpūšas vienatnē vai ar ģimeni, piedalās ģimenes
svētkos. Nav tāda iemesla, lai Jūs censtos atľemt šo laiku; pretējā gadījumā
kandidāta ģimene un viľš pats jutīsies neērti.
Ľemiet vērā kandidāta fizisko stāvokli pirms pašas kampaľas un to
neaizmirstiet visas kampaľas laikā, lai jebkurā pasākumā viľš būtu labā formā.
Tāpat pārdomājiet, kā viľš izturēs, piemēram, sešas stundas saspringta
darba, ja nāktos nokļūt tādā situācijā. Zinot kandidāta iespējas, Jūs variet izvairīties
no situācijām, kas būtu viľam nepatīkamas. Pamēģiniet ievērot kandidāta vēlmes
un neuzspiest viľam pasākumus, kur viľš jutīsies pārāk saspringts. Protams, Jūs
varat piespiest, iedvesmot vai kā citādi ietekmēt kandidātu jaunu kampaľas formu
izmēģināšanai.

III likums. Uzziniet visu par ieplānoto pasākumu
Dispečers ir atbildīgs par visām tā pasākuma detaļām, kurā piedalās
kandidāts. Katru dienu un ik nedēļu dispečers iesniedz kandidātam un kampaľas
štāba vadībai dienas kārtību, kas precīzi regulē kandidāta laiku. Lai to sagatavotu
un atbildētu uz visiem jautājumiem, dispečeram jāatceras viss. Te nejaušību nevar
būt. Jāzin precīzi, ko no kandidāta gaida katrā publiskā pasākumā. Jo labāk ir
sagatavots kandidāts, jo veiksmīgāks būs pasākums. Tas dispečeram uzliek
pienākumu rūpīgi pārdomāt visas detaļas. Lai gūtu priekšstatu par katru pasākumu,
kuru apmeklēs Jūsu kandidāts, izmantojiet standartjautājumus. Visas detaļas
jānoskaidro telefoniskās pārrunās ar šo pasākumu organizatoriem. Var arī ar
viľiem sarakstīties.
Piedāvājam jautājumu standarta paketi, kas attiecas uz galvenajiem
punktiem:
 datums, laiks un vieta, kur notiks ieplānotais pasākums;
 pasākuma tips (pieľemšana, pusdienas, mītiľš, tikšanās darba kolektīvā utt.);
 dalībnieku skaits;
 prasības kandidāta uzrunai (ilgstoša uzstāšanās, īsa runa, ievadvārdi, vienkārša
pateicība);
 apģērba forma;
 kandidāta pavadoľi (sieva, ģimenes locekļi, atbalsta komitejas priekšsēdētājs
u.c.)
 pazīstamu cilvēku vai citu kandidātu klātbūtne;
 publicitāte – masu saziľas līdzekļi (reportieru vārdi, mediju veidi: avīzes, radio,
TV);
 ielūguma izsūtīšanas un saľemšanas datumi.

IV likums. Sniedziet precīzus un izsmeļošus norādījumus
Dispečeram labi jāzin reģiona ģeogrāfija un laiks, kāds nepieciešams
pārbraucienam no punkta uz punktu. Centieties precīzi plānot un vērtēt kandidāta
laiku. Kandidāti, kas nokavē vai neierodas uz kādu pasākumu, turpmāk ar lielām
grūtībām atbrīvojas no nepatīkamā iespaida, kuru šādi viľi radījuši. Dispečeram
jāpārbauda, vai ir izpildīti visi norādījumi un, ja iespējams, jāredz personīgi vieta,
kur tiek plānots pasākums. Instrukcijām un norādījumiem jābūt nekļūdīgiem.
Iespējams, ka atsevišķiem braucieniem Jūsu kandidātam būs vajadzīgs
vilciens, kuģis, autobuss u.c. Dariet tā, lai šie braucieni būtu maksimāli ērti,
savlaicīgi iegādājieties biļetes. Nepieciešams precīzi zināt maršrutu, laiku, kāds ir
nepieciešams, lai nokļūtu ostā vai stacijā.
Daţi kandidāti algo šoferus, kas labi pārzin apkārtni un var aizvest uz
pasākuma vai notikuma vietu. Svarīgi, lai pats kandidāts nebūtu pie stūres un
koncentrētos uz gaidāmo pasākumu. Dispečeram jābūt pārliecinātam, ka kandidāts
un šoferis ir saľēmuši saturīgus un precīzus norādījumus.

V likums. Nepiekrītiet pasākumiem, kuri nenotiks tuvākajā laikā

Kampaľas plānojumam jābūt maksimāli elastīgam, jo situācijas negaidīti ātri
mainās. Ja kandidāta piedalīšanās kādā pasākumā apsolīta krietni iepriekš, tad Jūs
varat nokļūt stāvoklī, kad kandidātam nākas tajā piedalīties, kaut gan kampaľas
vajadzībām tas vairs neatbilst. Vislabāk rezervēt vienu - divas nedēļas. Šajā laikā
Jums jāpieľem vai jānoraida priekšlikums. Tai pat laikā centieties, lai Jūsu atbilde
nebūtu ilgi jāgaida. Uzaicinātājiem ir svarīgs šis pasākums un Jūsu piedalīšanās,
tādēļ ir nepieklājīgi ilgi klusēt. Jābalansē starp sava grafika elastību un labām
attiecībām ar sabiedrību.
Šim likumam pastāv daţi izľēmumi: debates, līdzekļu vākšana, satikšanās ar
presi, kuru organizē pēc paša kampaľas štāba iniciatīvas. Tas jāplāno savlaicīgi, ar
lielu laika rezervi. Visus pasākumus, kurus organizē Jūsu komanda, ir vērts plānot
tā, lai kandidāta piedalīšanās tajos būtu garantēta.

VI likums. Visus ielūgumus dalībai pasākumos iesniedziet rakstiski
Šis likums aizsargā kandidātu un to, kas atsūtījis ielūgumu. Mazās kampaľās
šis likums ir tīrā formalitāte, taču to vajag ievērot.
Ja esat saľēmis rakstisku ielūgumu, noskaidrojiet pārējos ielūgtos. Šos datus
- kas sūtījis un kam sūtīts - būtu vēlams reģistrēt.
Apspriediet visus piedāvājumus iknedēļas tikšanās reizēs, kad izskata
grafiku. Katrs piedāvājums jāsaskaľo ar kandidāta grafiku. Noturiet šīs tikšanās
pirmdienās: tad dispečeram būs laiks, lai, pirmkārt, apkopotu visu korespondenci
un, otrkārt, uz ceturtdienu piektdienu sagatavotu nākošās nedēļas darba grafiku.

VII likums. Esiet uzmanīgs pret detaļām
Dispečera leksikonā nevar būt vārds “pārslodze”. Kad atnāk uzaicinājums,
pacentieties iegūt iespējami daudz informācijas par ieplānoto pasākumu.
Dispečeram ir jāzin tālruľu numuri un viľam ir jābūt visai informācijai par jebkuru
vēlēšanu kampaľas momentu. Ľemiet vērā visu svarīgo informāciju par bijušiem
notikumiem un pasākumiem un to informāciju par notikumiem un pasākumiem,
kas vēl tikai būs.
Dispečeram jābūt ļoti vērīgam pret detaļām.

VIII likums. Sagatavojiet īsu un lakonisku informāciju par katru notikumu
Lakonisku informāciju par katru notikumu kandidāts var iepazīt pat ceļā.
Bez tam, tādu informāciju ir vieglāk iegaumēt. Nosakiet, kas ir atbildīgs par
detalizētu informāciju, uz kuras pamata tiek sagatavotas informatīvās izziľas.
Vēlams ievērot kārtību, ka šādas izziľas sagatavo līdz piektdienai, un visas ar
plānotajiem pasākumiem saistītās detaļas ir noskaidrotas nedēļu iepriekš.
Saskaľojiet ar kandidātu laiku robeţas, gatavojot viľa grafiku un
pavadmateriālus. No sākuma kandidāts gribēs saľemt šos materiālus vismaz 48
stundas pirms pasākuma, bet vēlāk, kad darbs būs noregulēts un kārtība iedibināta,
Jūs varēsiet gatavot materiālus un nodot tos kandidātam diennakti pirms notikuma.
Īsajā izziľā jābūt šādai informācijai:
 tā cilvēka vārds, kas atsūtījis ielūgumu;
 kur notiks un kas notiks plānotajā notikumā;
 aptuvens dalībnieku skaits;
 uzlūgtās personas, kas piedalīsies pasākumā;
 datums, kad kandidāts bija iepriekšējo reizi šai rajonā.
Norādiet, ko sagaida no kandidāta, runas ilgumu un tēmu, iespējamos
jautājumus, tā cilvēka vārdu, kas iepazīstinās klātesošos ar kandidātu (ja tas ir
iespējams).
Vēl – papildus informācija, kas būtu (vēlams) sagatavojama kandidātam:
 to aicināto oficiālo personu, partiju vadītāju un citu cilvēku saraksts,
kuros kandidāts varētu būt ieinteresēts;
 to problēmu uzskaite, kuras var būt apsprieţamas un pretrunas, kuras
varētu rasties.
Saglabājiet šos materiālus, lai tos izmantotu nākotnē.

IX likums. Apspriediet ar kandidātu katru pasākumu pēc tam, kad tas ir
noticis
Pēc pasākuma savāciet visu ar to saistīto informāciju. Tai jāsatur:
 cik cilvēku piedalījās;
 kā viľi reaģēja uz kandidāta uzstāšanos;
 cik bija preses pārstāvju;
 cik efektīva bija iepriekšējā pasākuma sagatavošana.
Dispečeram tas viss jāapsprieţ ar kandidātu vai tiem kampaľas štāba
pārstāvjiem, kas piedalījās pasākumā. Tas kandidātam dos iespēju izteikt visas
pretenzijas par grafika izpildes organizāciju un, bez tam, ļaus noskaidrot, vai bija
mērķtiecīgi piedalīties šajā pasākumā.

X likums. Noteikti izsakiet pateicību
Nosakiet kārtību, saskaľā ar kuru Jums jāizpilda noteikta procedūra pēc
katra pasākuma. Tajā ietilpst:
 pateicības vēstules;
 fotogrāfiju savākšana;
 avīţu izgriezumu savākšana;
 materiālu uzglabāšana.

Īpaši svarīgas ir pateicības vēstules. Tās nav tikai pieklājības izpausme,
vēstules – vēl viena iespēja kontaktēties ar vēlētājiem.
Kandidāts, kas panācis vēlreizēju ievēlēšanu, paziľo vēlētājiem, ka viľi var
piezvanīt viľam uz biroju un saľemt jebkuru informāciju.
Pretendents rada noskaľu, demonstrējot pārliecību, ka uzvarēs, izmantojot
sekojošu tipa frāzi: “Ar tādu cilvēku atbalstu, kādi esat Jūs, – mēs noteikti
uzvarēsim”.

XI likums. Dispečeram jāpalīdz presei
Dispečers pārvalda un rīkojas ar svarīgu informāciju par kandidāta grafiku,
bet tas interesē masu informācijas līdzekļus. Dispečeram kopā ar kampaľas
vadītāju un preses sekretāru ir jāstrādā, lai nodrošinātu labus sakarus ar masu
medijiem. Šīs trīs vadošās figūras izstrādā stratēģiju darbam ar presi. Reportieru
informēšanas par kandidāta grafiku process ir atkarīgs no komandas un preses
savstarpējām attiecībām. Ja savlaicīgi būs zināms kandidāta ierašanās laiks uz to
vai citu pasākumu, iespēja, ka tas nokļūs “jaunākajās ziľās” paaugstinās.
Vienkāršojiet preses pieeju informācijai, un Jūsu kandidātam būs vairāk
iespēju nokļūt uzmanības centrā. Nododiet presei iknedēļas kandidāta dienas
kārtību. Šī savdabīgā preses relīze risina divus uzdevumus. Pirmkārt, tā ir
informācija presei par to, kur un kad parādīsies kandidāts. Otrkārt, tā ir daļa no
plānotās kandidāta darbības.
Dispečers nosaka, ko un cik daudz darīt zināmu presei. Preses sekretārs
nosaka un organizē preses tikšanos ar kandidātu. Acīmredzami, ka dispečeram un
preses sekretāram jāstrādā ļoti ciešā kontaktā un jākoordinē sava darbība. Presei
nav jāzina par visām kandidāta gaitām, bet tai jābūt informētai par to, kur un kā
tiek plānoti lieli pasākumi. Ja Jūs sniegsiet reportieriem nepieciešamo informāciju,
tad kampaľa iegūs labu reklāmu.
Komandai, kas izstrādā stratēģiju, ir jānolemj, kādu informāciju sniegt presei
un cik bieţi to sniegt. Atbilstoši, dispečers formē dienas politisko kārtību.
Nemulsiniet presi, runājot par savu problēmu daudzumu. Pats galvenais –
precīzi izskaidrot sabiedrībai vēlēšanu kampaľas galveno ideju, kas formulēta
plānā.

XII likums. Labi iepazīstieties ar saviem vēlētājiem
Plānojot kampaľu, izvēlieties vēlētāju grupu, kuras atbalsts Jums ir būtiski
svarīgs, lai gūtu uzvaru. Šie iedzīvotāji var apvienoties daţādās organizācijās;
 profesionālās;
 teritoriālās;
 etniskās;
 sieviešu;
 veterānu;
 un citās.
Tādās koalīcijās bieţi iesaista cilvēkus, kuri ieľem vēlētus amatus, arī citus
pazīstamus darbiniekus, kam ir iespaids uz sabiedrisko domu.
Dispečeram jāzin, kurām grupām kampaľas gaitā jāpievērš īpaša uzmanība.
Bieţi šādas grupas ir viegli nodalīt tīri ģeogrāfiski. Dispečeram jāzin vadošo
vēlētāju grupu līderi, bet kandidātam jāpārliecinās, ka viľu vēlmes un aicinājumi
nepaliks bez atbildes un būs iedalīts laiks, lai ar viľiem tiktos.
Nelielās kampaľās dispečers bieţi ir galvenais sakarnieks ar šādām vēlētāju
grupām. Pārbaudiet, vai visus šo grupu līderus Jūs esat informējuši par to, kad
kandidāts atradīsies viľu reģionā. Jūs pat varat, ja atļauj laiks, noteikt tikšanos ar
viľu līderiem. Centieties optimāli izmantot kandidāta laiku, kad viľš atradīsies šo
grupu rajonā. Atkarībā no apstākļiem, sazvaniet šos ļaudis vai nosūtiet vēstules.

XIII likums. Dispečeram jābūt ar iniciatīvu
Jāatceras, ka tieši dispečers atbild par aktīvu pieeju kampaľas plānošanā.
Viľa pienākumos ietilpst radoša stratēģijas izstrādāšana, kas nosaka kandidāta
parādīšanos publikai tā, lai gūtu maksimālo politisko efektu.
Praktiski – ikviens kandidāts saľem uzaicinājumus un parādās starp saviem
vēlētājiem, bet viľam var palikt arī brīvs laiks. Izvēloties uzbrūkošu pozīciju,
dispečers atradīs papildus iespējas, lai paplašinātu kandidāta kontaktus ar
vēlētājiem.

XIV likums. Koordinējiet savu darbu ar kolēģiem
Kontaktējoties ar saviem kolēģiem, kas vada citu kandidātu kampaľas, Jūs
varat rīkot kopējus pasākumus vai sniegt iespēju Jūsu kandidātam piedalīties
pasākumā, kuru organizējis kolēģis. Tādu kooperāciju īpaši atzīst daţādu partiju
vadītāji, jo rodas iespēja dzirdēt papildus uzstāšanās, un tas, savukārt, pulcē vairāk
vēlētāju. Bez tam kandidāts var uzstāties ne mazāk svarīgos, kā Jūsu iecerētie,
pasākumos, par kuriem Jūs bijāt nejauši aizmirsuši, sastādot grafiku. Līdzīgos
kontaktos Jums jābūt pārliecinātam, ka Jūsu vēlēšanu kampaľas ģenerālā līnija nav
pretrunā ar Jūsu partnera kampaľas pamatlīniju. Tas ir svarīgi, jo tādos pasākumos
Jums nāksies dalīties ar stratēģisku informāciju.

XV likums. Savas darbības kalendāru nedariet zināmu citiem

Iespējams, ka Jūsu oponentam vienkāršākais veids izzināt Jūsu plānus, ir –
ieraudzīt Jūsu dienas kārtības sarakstu. Ierobeţojot pieeju Jūsu grafikam, Jūs
samazinat visādu pārpratumu iespējas. Būtu labi, ja vispār ierobeţotu to cilvēku
skaitu, kas zinās kampaľas plānu, bet priekšstatu par to var gūt arī no Jūsu
kalendāra. Nepieciešami ierobeţot to cilvēku skaitu, kas saľem pilnu informāciju
par kandidāta darbību nākamajā dienā un nedēļā.
Vēlēšanu kampaľas stratēģijā ir savlaicīgi jāparedz, kas saľems detalizētu
kandidāta darba plāna un grafika variantu. Iespējams – tie būs kampaľas vadītājs
un preses sekretārs. Pārējiem darbiniekiem, kandidāta ģimenes locekļiem un masu
mediju pārstāvjiem jāsaľem atlasīta informatīva versija, kurā ir atzīmēts tikai laiks
un vieta, kur notiks daţādi pasākumi.

18. nodaļa

BUDŢETS

Ir lietderīgi salīdzināt Jūsu budţeta ienākumu-izdevumu ailes ar taktisko
pasākumu plānu. Jūsu kampaľas finansēšanai jāatbilst prioritātēm, t.i. – pirmkārt
tiek finansēti paši svarīgākie pasākumi.
Kampaľas plāns bez precīzi izsvērta un izskaitļota budţeta paliks tikai uz
papīra, īstenot to nebūs iespējams.
Labāk jau laikus samazināt izdevumus, nekā vēlāk ekonomēt nozīmīgās
programmās. Precīzs budţets – tas ir visu saskaitāmo summa. Nepieciešami
izrakstīt visus izdevumus stabiľā lapas kreisajā pusē un tam blakus pasākumus,
kam atbilst attiecīgais izdevumu apjoms.
Izdevumi grupējas pēc sekojošiem kritērijiem:
 komandas locekļu un konsultantu darba apmaksa;
 priekšvēlēšanu materiālu iespiešanas izmaksas;
 televīzijā un radio pārraidīto materiālu izmaksas;
 materiālu publikācijas avīzēs;
 masu pasākumi;
 transporta, sakaru līdzekļu un telpu noma;
 pasta izdevumi;
 organizatoriskie izdevumi.
Pēc tam viss tiek saskaitīts, un nosaka galīgo izdevumu un ienākumu
summu. Budţets ir pastāvīgi jāatjauno un jākoriģē. Svarīgi ir skaidri zināt par
ienākumiem. Sekojiet izdevumiem, lai nepaliktu bez naudas nākošajā vēlēšanu
kampaľas posmā.
















19. nodaļa
KANDIDĀTS

Kandidāts ir vēlēšanu kampaľas sirds. Viľa uzvedība un viľa imidţs nosaka
kampaľas panākumus. Un, kaut nemēdz būt vienādas kampaľas, pastāv daţi
universāli principi, kas piemērojami visiem kandidātiem. Zemākminētie deviľi
principi nosaka kandidāta lomu.

Pamatpersona
Visas kampaľas centrā atrodas kandidāts. Galvenā atbildība par vēlēšanu
kampaľu un vēlēšanām gulstas uz viľa pleciem. Ar kandidāta uzskatiem visiem ir
jārēķinās.

Viņš ir boss
Kandidātam jācīnās par uzvaru kā tīģerim un jābūt gatavam ziedot visu, lai
uzvarētu. Viľam jātiecas uz uzvaru ar visiem dvēseles spēkiem, viľam jābūt
izslāpušam pēc uzvaras.
Kandidātam jābūt aizsargātam, jāprot savi un savu ģimeni aizsargāt no
uzbrukumiem kampaľas laikā. Citiem vārdiem – kandidātam jābūt ar “biezu ādu”.

Pārliecināts līderis
Kandidāts - tas ir, tā teikt, sabiedrisks produkts, kurš vēlētājiem vēlēšanu
dienā jāpērk. Kandidāta pienākums ir – iekarot vēlētāju balsis, un viľam
jākoncentrē savi spēki sabiedriskai darbībai.
Publikas priekšā kandidātam jāapliecina pozitīvas emocijas un entuziasms.
Viľam jāformē cilvēkos doma, ka viss notiek lieliski, pat, ja tā tas nav. Sava mērķa
sasniegšanā viľam jābūt enerģiskam un neatlaidīgam.
Kandidāts nedrīkst atļauties apjukt. Daudz vieglāk ir piesaistīt un noturēt
brīvprātīgos, ja viľi redz nenogurdināmu, spirgtu , optimistisku un pārliecinātu
līderi.

Galvenais orators
Kandidāts izpilda solo partiju vēlēšanu kampaľā. Viľam jācīnās par augstu
reitingu sabiedriskajā domā.
Kandidātu citē prese un citi masu informācijas līdzekļi, tādēļ viľam jātic
tam, ko viľš saka, jo cilvēki uzreiz sajūt nepatiesību.
Kandidātam jānoformulē savas kampaľas galvenā tēze. Tā kā beigu beigās
var nogurt, atkārtojot vienu un to pašu, viľam ir jāmaina savu uzstāšanos forma.
Svarīgi, lai kandidāts pārliecinātu publiku, nevis to mācītu. Jūsu mērķis –
pārliecināt cilvēkus, ka Jūs esat tieši tas cilvēks, kam ir jāsaľem šis amats.
Kandidātam jāiekļaujas tajā imidţā, kas veidojas vēlēšanu kampaľas laikā
un jājūtas tajā ērti. Tai pat laikā viľam nav jāiedziļinās visās kampaľas stratēģijas
finesēs – viľam jāredz kopējā aina. Tieši tāds ir kandidāta uzdevums.

Šefs, kas nav pārslogots ar detaļām
Kandidātam jābūt priekšstatam par kampaľu kopumā un nav jāiejaucas
detaļās. Par noţēlošanu, daudzi kandidāti uzskata, ka tikai viľi var vadīt savu
kampaľu un cenšas kļūt par savu kampaľu menedţeriem. Parasti tas nenostrādā un
kampaľa tiek zaudēta. Kandidāta piedalīšanās apjoms vienā vai otrā kampaľas
pasākumā – viena no galvenajām problēmām.
Mēs rekomendējam pieturēties šādam likumam: pēc tam, kad kandidāts ir
noformējis kampaľas plānu, izstrādājis tās norises grafiku un noteicis stratēģiju,
viľa pienākums – deleģēt detaļas saviem padotajiem un veltīt pamatspēkus, lai
tiktos ar vēlētājiem.
Ļoti bieţi kandidāti tērē savu laiku, lai izvēlētos krāsu kampaľas simbolam,
diskutē par taktiku un iesāk strīdus ar līdzstrādniekiem. Tas nenozīmē, ka
kandidātam nav jāzin, kas notiek. Viľam ir jāsaľem īsas atskaites, kas saistītas ar
galveno pasākumu norises laiku un vietu, ar publisko paziľojumu saturu, ar daţādu
organizāciju darbību pārskatu, kas atbalsta kandidātu, ar finansiālo pārskatu un par
darbu ar masu medijiem.
Optimālais variants – kandidāts, kas ir informēts par galvenajām darbībām
un ir brīvs no detaļām; tas viľam ļauj nodarboties ar pamatu – saviem kontaktiem
ar vēlētājiem.

Precīzs darbinieks
Kandidātam strikti jāievēro savs grafiks. Nepieciešams precīzi sadalīt laiku:
cik veltīt atsevišķiem reģioniem, cik - lai satiktos ar saviem piekritējiem vai ar
presi. Jāplāno dalība kampaľā “no mājas uz māju”, kad kandidāts atnāk dzīvoklī
pie vēlētāja un individuālā sarunā cenšas vēlētājus noskaľot sev par labu.
Ja Jūs kā kandidāts sajūtat, ka nespējat rast kontaktu ar vajadzīgajiem
cilvēkiem, tas ir jāapsprieţ ar savu menedţeri, bet nav atstājams pašplūsmai.
Kandidātam nav jāpārpūlas, nav jāslimo un jāieslīgst depresijā. Starp
daţādiem pasākumiem viľam atstājams laiks arī atpūtai, ģimenei, peļľai. Šai laika
sadalei - kā darbam un kampaľai, tā atpūtai un personīgajām lietām - ir jābūt
saskaľotai jau no paša sākuma. Kopumā – laika sadale veidojas pēc tā paša
pamatprincipa: nostiprināt kandidāta stiprās vietas un maksimāli retušēt viľa
trūkumus.
Iedomāsimies – ja nu kandidāts piederīgs “cīruļu” tipam, tad ir labāk, ja
aktīvi darbi paredzēti no rītiem.

Uzticība vadītājam
Kandidātam ir jāuzticas tiem cilvēkiem, kuriem viľš ir deleģējis daļu no
savām pilnvarām. Visbieţāk – tas ir viľa kampaľas vadītājs. Šim cilvēkam
kandidāts uzticas pilnīgi. Viľš it kā papildina kandidātu. Tādu vienību panākt ir
ļoti, ļoti grūti, tādēļ izturieties pret cilvēka iecelšanu kampaľas vadītāja amatā ar
lielu atbildību un nepaļaujieties uz kāda rekomendācijām. Ľemiet vērā galvenokārt
tā cilvēka pieredzi, kuru Jūs iesaistiet kopīgajā darbā.
Jau no paša sākuma ir jāsadala pienākumi starp kandidātu un kampaľas
vadītāju.
Kandidātam no kampaľas vadītāja jāsaľem izsmeļoša un svaiga informācija
par kampaľas gaitu un atbildes uz visiem jautājumiem. Tajā pat laikā nevajag
mazināt kampaľas vadītāja autoritāti un iejaukties viľa kompetences ietvaros. Tas
tad arī būs Jūsu savstarpējās saprašanās pamats.

Ģimenes atbalsts
Lai sekmīgi novadītu kampaľu, kandidātam ir vajadzīga visu ģimenes
locekļu piekrišana un atbalsts.
Pirmkārt, kampaľas interesēs ir, lai kandidāts ilgākā laika posmā atrastos
ārpus mājas. Visas sareţģītības kampaľas norisē izprotoši ģimenes locekļi var
atslābināt ilgu šķiršanos spriedzi. Turpretī strīdi un pārpratumi tikai palielina
slodzi.
Ieteicams kampaľas sākumā kandidātam savus plānus apspriest ar ģimeni un
norunāt ģimenes līdzdalības kampaľā pakāpi (arī – vecāku, iespējams pat, attālāku
radinieku).
Viľu dalību kampaľā ir jākoriģē, atkarībā no kampaľas norises un situāciju
maiľas, un jāanalizē. Kampaľas štābam ģimenes piedalīšanos kampaľā jāuzľem ar
pienācīgu cieľu un jācenšas ar ģimeni nodibināt draudzīgas attiecības.
Arī pašam kandidātam ir nepieciešams sekot, lai viľa prombūtnes laiks
ģimenei nerastos problēmas, piemēram – kā parādu neatdošana, grūtības bērnu
audzināšanā u.t.t. Tās var pāraugt krīzē un iespaidot vēlēšanu kampaľu. Bez tam,
kā minējām augstāk, kandidātam un viľa ģimenei ar pašcieľu ir jāuzľem
kandidātam adresētus sāncenšu uzbrukumus.

Lielisks puisis
Kandidātam ir jādemonstrē laba griba. Vēlētāji grib sajust, ka viľu
problēmas kandidātu satrauc, ka viľš rūpējas par tiem. Jāprot klausīties un just
līdzi. Panākumus sasniedz kandidāti ar viengabalainu raksturu. Ir jābūt gatavam, ka
saspringtajā pirmsvēlēšanu cīľā var uzpeldēt visas tumšās un negodprātīgās
pagātnes darbības.
Kandidātam jābūt godīgam un jādemonstrē augsts morāles līmenis.
Kandidāts ne reizi nedrīkst nodarīt pāri, aizvainot tos, kuri viľam palīdz kampaľā.
Viľš nekad nedrīkst atteikt lūdzējiem un brīvprātīgajiem palīgiem. Nevajag spēlēt
starpnieka lomu starp naidīgām pusēm kampaľā, lai nekļūtu smieklīgs sava paša
personāla acīs. Veikt spiedienu vai piespiest izpildīt noteiktu uzdevumu ir
kampaľas vadītāja pienākums.

Novators, iniciators, līderis
Kandidātam jāprot skatīt pasauli ar to vēlētāju acīm, kuru atbalstu viľš grib
iekarot. Saprotot viľu problēmas, kandidātam ir jāpiedāvā kaut kāds risinājums.
Viľam skaidri jāiedomājas, kāpēc cenšas panākt ievēlēšanu šajā amatā un ko varēs
izdarīt, ja tiks ievēlēts. Labākā pozīcija, balotējoties uz kādu amatu, ir: “Ja ne es,
tad – kurš?”. Kandidātam ir jājūt sevi par līderi, jācenšas ieľemt sabiedrības
virzītāja pozīciju.
Kandidātam jāzin visas svarīgākās diskusijas un problēmas, kas ietekmē
situāciju apgabalā, to būtība. Uzrakstiet Jūsu apgabala svarīgākās problēmas, kuras
Jūs plānojat pārvarēt pēc ievēlēšanas. Centieties izvēlēties tās problēmas, kas
saskan ar Jūsu pieredzi un Jūsu interesēm. Gribam brīdināt- nesāciet to, ko Jūs
nevarat pabeigt un esiet pārliecināti – Jūsu izvēlētās problēmas neatľems Jums visu
laiku un netraucēs veikt kampaľu.





20. nodaļa
DARBS AR MASU MEDIJIEM

Parasti komandā ar to nodarbojas speciāls cilvēks (preses sekretārs) vai
speciāla grupa (preses dienests, preses centrs).
Nav vērts diskutēt par teoriju un jēdzieniem “masu informācijas līdzekļi” jeb
“masu mediji”. Piekrītot definīcijām, vēlēšanu kampaľās tomēr saprot plašāku
līdzekļu tehnoloģiju un metoţu spektru.
Pēc klasiskās pieejas, skaļa translācija cilvēku pulcēšanās vietās netiek uzskatīta
par masu informācijas līdzekli (vismaz reģistrētiem), bet no kampaľas viedokļa,
tas tāds ir (un – iedarbīgs!).
Tādēļ tālāk tekstā mēs apskatīsim divus masu informācijas līdzekļu (MIL)
veidus – tradicionālo un netradicionālo.

Tradicionālie
Pie tiem piederīgi:
 vēlēšanu reģionā izplatāmie iespiestie izdevumi (dienas un nedēļas
avīzes, ţurnāli, biļeteni u.c.);
 televīzija – centrālā, reģionālā, rajona, vietējā un kabeļu;
 radio pārraides. Pamatā –vidējo un FM viļľu diapazonā;
 translācija (virtuves radio);
 uzľēmumu avīzes un radio stacijas.

Netradicionālie
 skaļa translācija vietās, kur pulcējas cilvēki, tai skaitā:
- pārtikas un rūpniecības preču tirgi;
- stacijas;
- pilsētas transports;
- piepilsētas transports;
- svētki un pasākumi;
- pilsētas parki un ielas;
- universālveikali un supermārketi;
- masu uzvedumu vietas (no teātriem līdz autosacīkstēm,
hipodroms un diskotēkas);

 ieliktľi avīzēs, ţurnālos, arī – pastkastēs;
 bez maksas izplatāmās lapiľas, kalendārīši, vilcienu saraksti u.t.t.
 vēl daudz kas cits.

Darbs ar masu mediju iesaistīšanu priekšvēlēšanu kampaľā sākas ar to
rūpīgu izpēti. Šis darbs sadalāms vairākos posmos, kuri aprakstīti turpmāk.

Mediju saraksta sastādīšana

Nepieciešami sastādīt pilnu visu reģistrēto reģiona masu informacijas
līdzekļu sarakstu, kurā ietilpst:
 pilns nosaukums;
 tā dibinātāji;
 redkolēģija (personālijas);
 izdevēji;
 izplatītāji;
 juridiskā un pasta adrese (tiešai komunikācijai un iespējamo tiesas darbu
gadījumiem);
 tirāţa (preses izdevumiem, tai skaitā arī tiem, kurus izplata abonentiem un
grāmatu tirgū);
 iespējas straujai vienreizējai (vai uz noteiktu laiku) tirāţas palielināšanai
(papīrs, resursi, poligrāfija u.t.t.);
 izplatīšanas auditorija (ekspertu vērtējums), jauda, viļľu garums vai kanāls –
elektroniskiem MIL (ētera TV un kabeļu TV), ētera radio, translācija, rūpnīcas
radio, masu pulcēšanās vietu radioficēšanas un vizualizēšanas iespējas tirgos,
stacijās, kompjūteru tīklos, “skrejošajās rindās” u.t.t.)
 pilns galvenā redaktora vārds, uzvārds, tālrunis, fakss, darba laiks plus pārējā
informācija (iegūstama bez īpašām pūlēm), kura var palīdzēt nokārtot efektīgu
komunikāciju vai to iespaidot.
 reģionā populārāko ţurnālistu vārdus un to koordinātes;
 par vēlēšanu atspoguļojumu atbildīgie ţurnālisti;
 MIL, to vadošo ţurnālistu un reportieru politiskās simpātijas, antipātijas,
noslieces un aizspriedumi;
 pēc publikācijām pagājušo vēlēšanu laikā nepieciešami izzināt, ko un kā
atbalstīja MIL un to konkrēti ţurnālisti;
 kandidātu personiskās savstarpējās attiecības;
 konkrēta MIL finansiālais stāvoklis patreiz;
 to organizāciju nosaukumu un cilvēku vārdu saraksts, kam ir tiešs vai netiešs
iespaids uz MIL;
 cenu saraksts par reklāmu, pasūtījumu rakstu, radio un televīzijas pārraiţu
izmaksām;
 pārraides vai teksta sagatavošanas tehnoloģija, lai varētu precīzi aprēķināt
materiāla pēdējo nodošanas termiľu un nokļūšanu pie vēlētājiem vajadzīgajā
laikā;
 atbildīgo redaktoru, kas tieši gatavo materiālu publikācijai presē vai ēterā, vārdi
un tālruľi;
 iespēja iesniegt MIL (elektronu) gatavus materiālus, prasības to kvalitātei un
standartiem.
Analoģiski – nepieciešams savākt izsmeļošu informāciju par
netradicionālajiem MIL.

Katra MIL “svara” noteikšana
Lai 100% izmantotu MIL iespējas un racionāli sadalītu kampaľas spēkus un
resursus, vienlaicīgi – gūstot augstu efektivitāti, nepieciešams noteikt katra
reģionālā MIL “svaru”, pie tam – gan kopējo, gan programmas.
Ar jēdzienu “svars” mēs saprotam sekojošu parametru kopumu:
1) attiecību “izdevumi/ auditorija”, citiem vārdiem – cik potenciālo
vēlētāju saľems informācijas vienību un par kādu cenu;
2) “iekšējā svara” noteikšana pašā MIL. Tas nozīmē (iespiestiem
izdevumiem):
- izlaišanas diena (parasti vai sestdienas);
- izlaišanas laiks (rīta vai vakara avīze);
- vieta (lapaspuse, sleja, u.t.t.);
- krāsa un šrifts;
- blakus esošo materiālu saturs;
- konkrēta ţurnālista paraksts.
Elektroniskiem MIL “iekšējo svaru” noteic:
- nedēļas diena;
- pārraides laiks;
- piesaiste populāram raidījumam;
- vēl daudzi citi faktori.
Obligāts ir vietējo apstākļu novērtējums: iedzīvotāju masveida
izbraukšana (vasarnīcas, dārzi u.c.), reliģiskās tradīcijas, katra MIL popularitāte un
reitings noteiktā reģionā.
3) MIL “ programmas svars”. Lai realizētu daudzveidīgo programmu
kompleksu vēlēšanu kampaľā (piemēram: “Pensionāri”, “Mājsaimnieces”,
“Uzľēmums N”, “Students” u.c.) ir jāzin atzītākie MIL un to “svars”
noteiktajā vēlētāju kategorijā, t.i. – precīzi jānosaka MIL auditorija (vecums,
dzimums, izglītība, intereses, dzīves vietas teritorija, nacionalitāte u.c.).

Piemēram, būtu pilnīgi lieki un dārgi aģitēt pensionārus komerciālā
izdevumā, kur ievietota informāciju par personālo skaitļotāju cenām un sortimentu.
Komentārs: Pēc datiem, kas iegūti pirmsvēlēšanu pētījumā vienā no viduskrievijas
provinces pilsētām, vairumam pensionāru pats “svarīgākais” MIL
izrādījās pilsētas translācijas tīkls.

Ţurnālistu izvēle
Bez visa augstākminētā, īpaši rūpīgi ir jāpiemeklē ţurnālists, kurš strādās
konkrētam kandidātam. Cienot citus, pat ļoti autoritatīvus viedokļus, būtu ļoti labi,
ja varētu iepazīt (savlaicīgi!) ţurnālista publikācijas un materiālus, kurus šis
ţurnālists publicējis (presē vai ēterā) iepriekšējo divu trīs mēnešu laikā.

Darbs ar pasīvajām sociālajām grupām
Izplatīts ir uzskats, ka vairākumam parasto lasītāju (skatītāju vai
klausītāju) ir “slaidi nospļauties” par vairumu politisko problēmu. Daţādu
speciālistu strīds ir tikai par “sociāli- politiskā pasīva” procentu – starp
rīcībspējīgiem iedzīvotājiem šis procents svārstoties no 30% līdz 90%.
Būtu naivi uzskatīt, ka dīki, gari un nopietni materiāli, kas veltīti jebkurām
politiskajām problēmām, tiek lasīti (skatīti) plašā elektorātā. Elektorātam vienmēr,
pat vēlēšanu laikā, ir daudz nopietnāki, derīgāki, patīkamāki un nozīmīgāki darbi
(piemēram, kartupeļu rakšana vai gatavošanās Ziemassvētkiem). To saprotam.
Tāpat ir nepārprotami, ka vairumā gadījumu cīľa par “pasīvu” ir galvenais
cīľas lauks. Tādēļ Jūsu sagatavotie vai ierosinātie materiāli masu medijos ir
jāpasniedz tā, lai arī “pasīvam” tie būtu interesanti.

Viena no “pasīva” aktivizācijas tehnoloģijām paredz pasniegt tā problēmas
emocionālā informācijas uztveršanas līmenī. Atcerieties, cik viegli mēs piedodam
lielus un mazus pārkāpumus un trūkumus tiem mūsu paziľām, ar kuriem mums ir
siltas, emocionālas saites (t.i. – tiem, kuri mums patīk).
Un, otrādi, ja cilvēks mums ir neitrāls, nemaz nerunājot par negatīvu
attieksmi, tad mēs ievērojam un nepiedodam pat mazus pārkāpumus.
Pastāv uzskats, ka vēlētājs nobalsos par kompetentu cilvēku, kas domā par
tām pašām problēmām, zina, kā tās atrisināt, un vēlas tās atrisināt. Un, vienīgais,
kā šim zinošam un varošam vīram trūkst – kļūt par deputātu. Palīdzot kandidātam
kļūt par deputātu, labs vēlētājs būs izpildījis savu vēsturisko misiju…. (joks,
protams, bet… varbūt arī ne-joks?).

Kādas problēmas šajā jomā ir kandidātam un viľa komandai?
Piemēram, reizēm viľi neatrod sevī spēku un atklātību pārliecināt elektorātu
par to, kam viľi paši netic.
Otra problēma slēpjas zemapziľā. Katrs cilvēks (un kandidāts nav
izľēmums) neapzināti uzskata, ka viľa sarunu biedrs ir tāds pats cilvēks kā viľš, ar
tādu pat uzskatu un dzīves pieredzi. Bet izglītība un pieredze nav vienāda, un
gaidītā sapratne no pusvārda nesanāk.
Bet vēl Kārnegi rakstīja, kāpēc zivis labāk makšķerēt uz tārpa, nekā uz
zemenēm ar putukrējumu, kaut tās tik ļoti garšo cienījamam Deilam!
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kandidāta komandā jābūt komunikāciju
efektivitātes ekspertam, kas objektīvi un bezkaislīgi vērtētu tikšanās ar vēlētājiem
visās to formās. Un, ne tikai vērtētu, bet arī sagatavotu kandidātu nākamai reizei.

Informatīvās klātbūtnes iespaida veidošanas tehnoloģijas
Informāciju par kandidātu un viľa komandu masu medijos nokļūst vairākos
ceļos:
1) vienlīdzīgos ar citiem kandidātiem apjomos, kurus bez maksas piešķir
likums (vēlēšanu komisija);
2) tiešas vai slēptas politiskās reklāmas veidā par maksu (redakcijai vai
ţurnālistam)
3) ziľu materiālos pēc pašu redakciju iniciatīvas (parasti – bezmaksas). Nav
nepieciešams, lai ziľās par Jums izskanētu tikai pozitīva informācija.
Daţreiz arī negatīvā kalpo kā reklāma.
4) daţāda veida uzsaukumos, paziľojumos, atsaukumos, atklātās vēstulēs
u.c. politiskās spēles elementos.
5) redakciju vai analītiskos materiālos pēc redakciju ierosmes.

Kā iekļūt ziņu materiālos?
Ziľu materiālos informācija par kandidātu pati no sevis iekļūst samērā reti:
reģistrācijas gadījumā, uzvaras gadījumā vai tad, ja ir noticis kaut kas ārkārtējs (no
kāzām līdz katastrofai…), visi pārējie gadījumi ir Jūsu rokās un Jūsu preses
sekretāra galvā. Var pielietot sen zināmas informācijas pasniegšanas likumības.
Informācijai (preses relīze, paziľojums presei u.c.) jābūt:
 svaigai (presei ir alerģija pret vecām ziľām);
 interesantai konkrētā medija auditorijai. (Vai snauduļojošais
mietpilsonis, kad ziľās parādīsies Jūsu materiāls, pievērsīsies tam
kaut vai uz sekundi vai nē?”)
 emocionālai. Citiem vārdiem: vai šī tēma ir nozīmīga minētajam
reģionam? Vai tā ir tēma apspriešanai darbā, mājās, atpūtā?
 īsai un labi uzrakstītai.

Preses sekretārs
Daţi imidţmeikeri uzskata preses sekretāru par vienu no trijām svarīgākajām
komandas figūrām, ieskaitot pašu kandidātu. Parasti preses sekretārs ir vienīgais
komandas cilvēks, kam ir tiešie sakari ar medijiem (izľemot, protams, kandidātu
un atsevišķos gadījumos – dispečeru).
Preses sekretāra funkcionālie pamatpienākumi:
 veikt visu darbu kompleksu, lai nodrošinātu kandidāta, viľa imidţa
un visas kampaľas kopuma pozitīvu un efektīvu atspoguļojumu
reģiona MIL.
 organizēt auglīgu sadarbību ar visiem reģiona MIL, saskaľā ar
kampaľas štāba noteikto stratēģiju, taktiku un grafiku.
Konkrēti:
 sagatavot, izplatīt un kontrolēt visas publikācijas (šeit un tālāk –
“publicēt” – nozīmē materiāla parādīšanos atklātībā jebkurā MIL);
 preses konferenču un interviju sagatavošana, vadība un to rezultātu
apkopošana;
 atbilţu sagatavošana uz visiem iespējamiem provokatīviem vai
“asiem” ţurnālistu vai konkurentu jautājumiem (arī, ja vajadzīgs,
to noformēšana);
 gatavība atbildēt visu MIL pārstāvjiem uz jebkuru jautājumu par
kampaľu un kandidātu (bez jautājuma: “Ko atbildēt?”), tāpat kā
gatavība konsultēt ţurnālistus un redaktorus par jautājumiem, kas
viľiem var rasties;
 informēt un konsultēt kandidātu par visu jautājumu loku, kas skar
darbu ar MIL;
 specializētu pētījumu organizācija par visām problēmām, kas skar
sadarbību ar MIL;
 kontrole pār visu informāciju, kas no komandas iet “uz āru”.
Ideālā: visa informācija nāk tikai no diviem avotiem – kandidāta
un viľa preses sekretāra.
Starp citu, labs ţurnālists presē var dot vairāk labuma kampaľai nekā tad, ja
viľš būtu viduvējs preses sekretārs.






Ētikas elementi attiecībās ar masu medijiem:

Nekad nav vērts krāpt ţurnālistus. Viľi to nepiedod. Ja Jūs nevarat atbildēt,
labāk “skaisti” aiziet no jautājuma vai pateikt, ka pilnai atbildei Jums vajadzīgs
laiks vai papildus informācija. Jūs ar milzīgu apmierinātības sajūtu atbildēsiet uz
šo jautājumu… nedaudz vēlāk, vai uz šo jautājumu atbildēs Jūsu preses sekretārs.
Tāds saturs varētu būt Jūsu atbildei tad, ja nav, ko atbildēt.
Pastāv vairākas tehnoloģijas, kā vēlēšanu reģiona masu medijos efektīvi
uzturēt interesi par Jums.
Piedāvājam Jūsu uzmanībai vienu no tām, kas jau ir daudzviet pārbaudīta.

Informācijas vilnis
Informācijas vilnis, informācijas mākonis – tie ir tikai daţi specifiski
nosaukumi procesiem un tehnoloģijām, kā elektorātam pasniegt kampaľai vēlamo
informāciju. Ne tikai pasniegt, bet pasniegta tā, lai ar minimāliem izdevumiem
balsošanas brīdī būtu maksimālais efekts. Vispār, katrā imidţmeikeru komandā
pastāv savs “know how” informācijas viļľa radīšanā. Bet ir arī kopīgas pieejas
informācijas pasniegšanas tehnoloģijām.
Lūk, daţas no tām:
 informācijai nav jābūt vienmērīgi sadalītai pirmsvēlēšanu maratona
laikā. Atkarībā no kampaľas laika, līmeľa, tās resursiem, var būt
no diviem līdz pieciem, septiľiem viļľiem, ar to virsotnēm un
kritumiem;
 aktīvas piedalīšanās sākums parasti ir saistīts ar informāciju
“sprādzienu” visos ietekmīgākajos medijos. Pēc pirmās
informācijas seko salīdzinoši ilgs “klusuma” periods. Spēcīgs
sākums ir nepieciešams, lai būtu pazīstamība nākošo informatīvo
“uzliesmojumu” laikā, bet pagaidu klusums ir vajadzīgs, lai
elektorāts apgūtu sākotnējo informāciju un nekļūtu noraidošs
pārsātinātības dēļ;
 laika intervāls starp informācijas viļľiem ir atkarīgs no vairākiem
apstākļiem: cik laika vēl ir palicis līdz vēlēšanām, izmantojamo
mediju īpatnības (atšķirības no citiem) un auditorija. Daţi (un
pamatoti!) šo intervālu noteikšanu uzskata par savdabīgu mākslu,
kas robeţojas ar zinātni, pieredzi un nojautu;
 informācijas viļľi daţādos medijos var nesakrist;
 lai elektorāts labāk apgūtu un atcerētos, ieteicams katrā
informācijas pasniegšanas posmā (vilnī) aktivizēt tikai vienu
pozīciju. To pasniedz vienkāršā, spilgtā, īsā un viegli iegaumējamā
formā;
 pārējo pozīciju aktivizācija ir stratēģiski jāsaskaľo, un tās jāpakļauj
stingrai iekšējai loģikai, lai vēlētājam uz balsošanas brīdi
noformētu pozitīvu, spēcīgu un stabilu kandidāta imidţu.

Kādi informatīvā materiāla veidi ir nepieciešami kampaľai? Literatūrā par
vēlēšanu kampaľu vadīšanu pastāv termins ”pakete priekš MIL”. Šādā paketē
daţādās kompozīcijās ietilpst sekojoši materiāli:
 preses relīzes;
 paziľojumi priekš MIL;
 paziľojumi sakarā ar “kaut ko”;
 informācija par kandidāta biogrāfiju un darbiem;
 dati par kandidāta ģimeni;
 oficiālā informācija par kampaľu un kandidātu ar štāba mītnes un
biroja adresi, tālruľiem, dati par vadošajām komandas figūrām
(pēc vajadzības) u.c.
 kandidāta melnbaltas fotogrāfijas (viens, ģimenes lokā, darbā,
atpūtā, sporta nodarbībās, ar bērniem, ar vecākiem, tiekoties ar
strādniekiem, vēlēšanu reģiona vēsturiskā vai piemiľas vietā,
komunālo avāriju novēršanā, talkās u.c.)
 videofilmas par kandidātu (saprotams – savlaicīgi uzľemtas un
samontētas);
 atsevišķiem medijiem (piemēram ţurnāliem vai TV) var būt
nepieciešami 6x9 krāsainie diapozitīvi par kandidātu.

Materiālu sagatavošana
Gatavojot materiālus presei, skaidri jāapzinās:
 konkrētā materiāla veids un mērķis (kandidāta programma,
intervija, ziľu materiāls, preses relīze, oficiāls paziľojums,
aicinājums, pasūtīts materiāls u.t.t.);
 paredzamā auditorija (materiāla valoda, stilistika, faktūra u.c.)
 tehniskās iespējas un atšķirošās īpatnības elektorāta uztverē (TV
īpatnības, radio un preses publikācijas)
 daţādu programmu uztveri (tiešais ēters, TV vai radio debates,
intervijas u.t.t).

Mediju loma kandidāta un viľa komandas imidţa formēšanā ir vairāk kā
liela. It īpaši – pēdējās vēlēšanu maratona nedēļās.
Taču liels daudzums vispusīgu pozitīvu rakstu un pārraiţu, Jums vajadzīgās
informācijas izvietošana izdevīgos laikos vēl negarantē nospraustā mērķa
sasniegšanu. Māksla pasniegt elektorātam vajadzīgo informāciju veidojas no
daudziem parametriem, arī radošā elementa un pilnīgi noteikti – riska daļas.
Piemēram, “informācijas viļľa” radīšanas tehnoloģijas ir vajadzīgas, lai
precīzi dozētu noteiktu informāciju par kandidātu vai partiju pilnīgi noteiktos
medijos. Pie tam tiek aprēķināts un noteikts viss: no satura, toľa, informācijas
apjoma līdz precīzam publicēšanas (arī TV, radio) laikam un vietai (avīzes slejā,
raidījumā). Tas ir nepieciešami, lai formētu un līdzsvarotu kandidāta imidţu, lai
nekādā gadījumā nepārdozētu, un tādējādi neizsauktu apzinātu vai neapzinātu
atgrūšanas efektu elektorātā.

Kas ir “preses relīze”?
Preses relīzei jābūt uzrakstītai maksimāli īsi un tai jāsatur viens galvenais
aspekts. Preses relīzi izmanto, lai paziľotu par nākošiem pasākumiem, kandidāta
plāniem, kādu notikumu vai konkurentu rīcības komentāru un vērtējumu, lai
izziľotu par tikko bijušiem notikumiem u.t.t.
Preses relīzes svarīga sastāvdaļa ir tās virsraksts. Tam jābūt interesantam un
jāpiesaista uzmanība. Preses relīzes struktūras sākumā dominē galvenais,
nobeigumā – otršķirīgais, kas domāts lasīšanas ērtumam un iespējamai redaktūras
patvaļai – beigu “nociršanai”.

Paziņojums presei
Paziľojumi presei – preses relīzes speciāls veids. Paziľojumā atspoguļo
notikuma specifiku, kuru vajag izskaidrot. Paziľojumam presei jāatbild uz
jautājumiem: kas? ko? kad? kur?
Paziľojumi satur tik daudz informācijas, lai presi ieinteresētu šis pasākums,
bet informācijai nav jābūt pārāk plašai, jo tad presei zudīs interese un tā negribēs
apmeklēt pasākumu, lai to atspoguļotu.
Pēc paziľojuma vajag izdarīt, minimums, trīs tālruľa zvanus, lai atgādinātu
par pasākumu. Ar pirmo zvanu pārbauda, vai prese saľēmusi paziľojumu, ar otro –
vai tā gatavojas apmeklēt pasākumu, ar trešo – fināla zvanu – veic galīgo
noskaidrošanu, vai prese piedalīsies vai nē.

Paziņojums pa radio
Paziľojums pa radio parasti ir kandidāta paziľojuma translācija, kurš tiek
ierakstīts tieši studijā vai tiek nodots uz radio pa tālruni. Tā kā ziľu raidījumi ilgst
tikai daţas minūtes, aktuāla paziľojuma ilgums nedrīkst pārsniegt 30 sekundes.
Kandidātam paziľojums jāizsaka tā, it kā viľš runātu ar reportieri. Neļaujiet
kandidātam nolasīt paziľojumu.
Ja radiostacija Jums atsaka, palieciet joprojām laipns. Pasakiet “paldies”
redaktoram par izlietoto laiku un zvaniet uz citu radiostaciju. Neesiet sašutuši –
radiostacijai nav pienākums pieľemt Jūsu paziľojumu.

Preses konference
Preses konference – lielisks veids, kā panākt atspoguļojumu presē. Tās ir
nepieciešamas, lai nodotu presei svarīgu informāciju, ļauj reportieriem pašiem
uzdot jautājumus kandidātam. Tas nozīmē, ka te pastāv dialogs, bet ne monologs,
kā tas ir paziľojumos un preses relīzē:
 gatavojoties preses konferencei, izdariet mēģinājumus ar atbildēm
uz sagaidāmiem jautājumiem. Lai arī Jūs preses konferenci
izziľojat par noteiktu tēmu, preses ziľkārība nav saistīta ar šo tēmu
vien;
 sāciet savlaicīgi;
 beidziet preses konferenci līdz tam, kad interese sāk kristies.
Pretējā gadījumā kāds no reportieriem izmantos laiku
provokatīvam jautājumam;
 plānojiet preses konferenci uz 30 minūtēm – 10 minūtes
uzstāšanās, 20 minūtes – jautājumiem un atbildēm;
 ierakstiet preses konferenci magnetofonā, lai Jums paliktu
dokumentāls pieraksts.

Izgrieziet (nokopējiet) no avīzēm un ţurnāliem visus rakstus par sava
kandidāta un viľa oponentu priekšvēlēšanu cīľu un saglabājiet šos materiālus
atsevišķi, lai jebkurā brīdī varētu uz tiem atsaukties. Vāciet bibliogrāfiju par Jūsu
problēmām.
Prese vispār, bet kampaľas laikā – īpaši, prasa augsti profesionālu un rūpīgu
pieeju. Tad viľi var veikt brīnumus.
Pretējā gadījumā – būs daudz izdevumu un neefektīva “šaušana pa
zvirbuļiem no lielgabala” vai “ar kaķeni – zilonim”, vai arī absolūti neadekvāta
reaģēšana uz publikācijām kā “par”, tā arī “pret” kandidātu.











21. nodaļa
POLITISKĀ REKLĀMA

Visas partijas un kandidāti, kas piedalās vēlēšanās, uzstājas ar noteiktu
programmu. No šī viedokļa, 1993. gada kampaľa neiztur nekādu kritiku. Vēlētāji
vēlēja savus kandidātus gan pēc partiju sarakstiem, gan vienmandāta apgabalos
praktiski “akli” vai “balstoties uz dzirdi”, nezinot, ar kādu programmu kandidāts
piedalās vēlēšanās, taču piedāvājot tieši viľu izvēlēt par pārstāvi augstākajā valsts
likumdošanas orgānā.
Valstī, kurā visi prot lasīt, partiju un atsevišķu kandidātu programmu teksti
vienkāršam vēlētājam praktiski nebija pieejami. Vēlētāji tos uzzināja vai nu no
līderu uzstāšanās TV, vai no fragmentārām publikācijām avīzēs un lapiľās. Var
apgalvot, ka atsevišķi programmātiski dokumenti tā arī palika “lieta sevī” un
ierindas vēlētāju nesasniedza.
Netika ievērota politiskā mārketinga galvenā prasība – adresēta
pirmsvēlēšanu aģitācija, atsevišķu vēlētāju kategoriju specifisko gaidu ievērošana.

Aptauja ХX-4
“… par to, kas ir galvenais kandidāta vēlēšanu platformā, respondenti izradījās
vienprātīgi:
- 57% uzskata, ka “sociālo jautājumu risināšana, dzīves līmeľa paaugstināšanas
problēmas”;
- gandrīz katrs piektais atzīmēja: “konkrēti priekšlikumi ekonomikā”;
- katrs septītais (14%) – “tikumisko pozīciju, attieksmi pret korupciju”.
Starp piedāvātiem lozungiem vislielāko atbalstu saľēma: “Reformas – cilvēkiem, bet – ne uz
cilvēka rēķina!”

Maksas aģitācija

Maksas aģitācija – viens no politiskās reklāmas pamatveidiem. Tā aptver
daudz reklāmas formu: no uzlīmēm līdz televīzijas siţetiem. Vairums vēlēšanu
kampaľu izmanto maksas aģitācijas kombinētās formas: tieša izsūtīšana,
sludinājumi presē, uzlīmes, reklāmas vairogi, karodziľi u.t.t.
Maksas aģitācija nav pašmērķis. Tai jākļūst par labi pārdomāta politiskā
plāna izteicēju. Aģitācija panāk vislielāko efektu tad, ja noteiktai auditorijai iepotē
noteiktu domu.
Sastādiet maksas aģitācijas plānu, lai no tās gūtu maksimālo efektu. Šim
plānam jābūt sakoordinētam ar Jūsu kampaľas plānu un preses “iekarošanas”
programmu.
Pirms šī plāna izstrādes jāatrod atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
 kādam mērķim Jūs izlaiţat aģitācijas materiālus?
 ko Jūs cerat sasniegt?
 kā tas atspoguļosies Jūsu politisko mērķu sasniegšanā?

Katram aģitācijas veidam ir noteikts mērķis. To izstrādājot un formulējot ir
jāatceras:
 ko Jūs gribat sasniegt;
 kā šī ideja attīstīsies citās darba formās Jūsu kampaľas ietvaros,
piemēram – presē;
 kādas atskaľas no savas auditorijas Jūs sagaidat; vai Jūs savu ideju gribat
iepotēt noteiktai auditorijai vai visiem vēlētājiem;
 kā jāveido ziľojums, lai tas iespaidotu noteiktu auditoriju;
 kāds veids – tieša izsūtīšana, radio un televīzijas reklāma, avīzes – būs
visefektīvākais Jūsu mērķa sasniegšanai;
 kurš veids ir visefektīvākais no līdzekļu izlietojuma viedokļa;

Veidojiet savu maksas aģitāciju tā, lai tā atbilstu daţādām kampaľas
informācijas stadijām.
Aģitācijas materiāli cenšas panākt sešus mērķus:
 vārda identifikāciju;
 tēla radīšanu;
 problēmas uzstādīšanu;
 uzbrukumu;
 aizsardzību;
 vēlētāju pārliecināšanu atdot savu balsi (piedalīšanās).

Piemēram: maksas reklāmai vārda identifikācijā jāpasvītro kandidāta vārds,
bet tēla radīšanas reklāmai jāveido kandidāta tēls u.t.t.
Visām maksas aģitācijas formām, kuras izmanto kampaľā, ir jābūt secīgām.
Nosakiet savas kampaľas nodomus un tos izmantojiet reklāmā visas kampaľas
laikā.
Izmantojiet vienu un to pašu lozungu visas kampaľas reklāmā. Atkārtojiet
tikai vienu kampaľas tēmu. Nosauciet tikai vienu sava kandidāta vārdu, bet ne tā
variācijas. Atcerieties – atkārtošana palīdz apgūt, tas nozīmē – pastiprināt iespaidu.
Nejauciet paziľojumus maksas reklāmas materiālos. Koordinējiet maksas reklāmu
ar visiem citiem kampaľas elementiem.
Piemēram, ja vēlētāju apgaita dzīvesvietās ir kandidāta pamatdarbība,
atgādiniet šo faktu - ka kandidāts personīgi apstaigā apgabalu - tiešas izsūtīšanas
materiālos, radio sludinājumos.
Ja Jūs organizējat preses konferenci, lai piedāvātu savu programmu jaunu
darba vietu radīšanai, to papildiniet ar maksas reklāmu avīzēs. Jo vairāk sakarīgas
informācijas par Jūsu kampaľu saľems vēlētāji, jo labāk viľi to atcerēsies. Maksas
aģitācija var palīdzēt veiksmei citās programmās, piemēram organizatoriskai un
preses iekarošanas programmai. Savukārt šīs programmas var pastiprināt maksas
reklāmas iespaidu. Šis apskats par maksas aģitācijas formām Jums palīdzēs nolemt,
kādas no tām būs visefektīvākās Jūsu kampaľā.

Uzskatāmā aģitācija

Kampaņas zīme (logo)
Ļoti bieţi pirmsvēlēšanu kampaľās izmanto grafisku kampaľas simbolu –
logo. Lai logo darbotos un palīdzētu uzvarēt, tam adekvāti jāatspoguļo kandidāta
un kampaľas idejas tēls. Zīme – tā ir simbols. To izmanto, lai pastiprinātu
paziľojuma iespaidu un radītu vēlētāja apziľā saistību starp konkrētu paziľojumu
un noteiktu kandidātu. Ja attiecīgi izmantojam logo, tas vēlētāja apziľā asociējas ar
konkrētu kandidātu.
Kampaľas zīmē var būt kandidāta uzvārds, amats, uz kuru viľš balotējas.
Kandidāta vārdu var iespiest sīkākā šriftā. Redzes atmiľā jāpaliek kandidāta
uzvārdam: tieši tas jāzin vēlētājam. Kampaľas zīmei jābūt vienkāršam grafiskam
attēlam, vēlams izmantot krāsu (krāsas), līnijas un daţādu elementu izvietojumu,
lai fiksētu cilvēku uzmanību kandidāta uzvārdam.
Tad, kad Jūs esat izvēlējušies savas kampaľas zīmi, to pastāvīgi izmantojiet
visās uzskatāmās aģitācijas formās: uzlīmēs, karodziľos, reklāmas vairogos,
nozīmītēs un avīţu reklāmā.
Kampaľas zīme jāizmanto kampaľas iespiestajos materiālos - pirmsvēlēšanu
brošūrās, lapiľās un materiālos, kurus nosūta vēlētājiem pa pastu. Ja Jūs izmantojat
televīzijas reklāmu – arī tur jābūt parādītai kampaľas zīmei.

Dizaina elementi
Norādīsim kritērijus, kurus ir vērts ievērot kampaľas zīmes veidošanā un
grafikas izmantošanā pirmsvēlēšanu kampaľā.
Vienkāršība. Zīmes vērtība ir tā, ka tā reizēm var ātri un vienkārši nodot
sareţģītu informāciju. Taču bieţi zīmes autoriem rodas kārdinājums un
viľi tā aizraujas ar grafisko dizainu, ka aizmirst sākotnējo ieceri.
Atcerieties – grafikas mērķis ir pastiprināt, pasvītrot vajadzīgo
paziľojumu, bet ne to aizmiglot.
Grafiskiem tēliem jābūt vienkāršiem. Izmantojiet tikai daţas līnijas,
lai izceltu kandidāta vārdu. Pietiek, ka ir viena vai divas kontrastainas
krāsas uzlīmēm, karodziľiem un reklāmas vairogiem. Viena krāsa kopā ar
balto un melno – tas ir pietiekami. bez tam, jo vairāk krāsu Jūs
izmantojat, jo dārgāk maksās iespiešana. Tas – lieki izdevumi.
Šrifts. Tam jābūt vienkāršam un viegli lasāmam. Ja izmanto šriftu,
kas līdzīgs rokrakstam, to būs grūti lasīt, tāpat kā šriftu ar “ēnu” efektu,
kuru parasti izmanto trīsdimensiju iespaida radīšanai.
Lasāmība. Grafikas mērķis – nodot domu lasītājam, skatītājam.
Kampaľas zīmei ir jākoncentrē vēlētāju uzmanība, pirmkārt, uz kandidāta
uzvārdu, otrkārt – amatu, kādam viľš balotējas, treškārt – uz viľa vārdu.
Vienkāršs un skaidrs šrifts, teksts parastā rāmītī vai vispār bez tā
palīdzēs vēlētājam uztvert paziľojumu ātri un efektīvi. Vēlētājiem, redzot
Jūsu kampaľas zīmi, jāformējas kandidāta pozitīvajam tēlam, viľiem
jāatceras tā vārds un amats, uz kuru viľš kandidē. Jebkurš zīmējums, kas
novērš no šī procesa, bet to nepastiprina, nav pieľemams.
Atkārtošana. Grafikā atkārtošana palīdz transformēt paziľojumu
(kandidāta uzvārdu) izziľas nozīmē. Atcerieties – paziľojuma atkārtošana
vēlētājiem palīdz to iegaumēt, tas, savukārt, veicina viľu iespaidošanu.
Izmantojiet vienu un to pašu kampaľas zīmi visos priekšvēlēšanu
materiālos. Nav vērts mainīt arī tā grafisko risinājumu. Piemēram, ja Jūs
esat izvēlējies sarkanus burtus uz balta fona, izmantojiet šīs krāsas
vienmēr: uz reklāmas vairogiem, uzlīmēm, plakātiem u.t.t.
Uzskatāmās aģitācijas efektīva izmantošana. Uzskatāmā aģitācija –
uzlīmes, karodziľi, reklāmas vairogi un kampaľas zīmes. Pirmsvēlēšanu
materiālos šie paľēmieni kalpo kandidāta vārda identifikācijas
pastiprināšanai. Citu kampaľas uzdevumu realizācijā tie nav tik efektīvi.
Uzskatāmā aģitācija – viens no galvenajiem līdzekļiem pašvaldību vēlēšanu
kampaľās. Reklāmas vairogiem nevajag veltīt Jūsu budţeta lielāko daļu. Karodziľi
ir efektīvāki kā organizatorisks, bet ne kā reklāmas instruments, jo tie kalpo
kandidāta vārda identifikācijai konkrētajā vietā.
Uzskatāmajā aģitācijā jāizmanto vienu un to pašu zīmi – uz uzlīmēm,
karodziľiem, reklāmas vairogiem. Kā jau tika teikts, kampaľas zīmei jāsatur tikai
ar lieliem burtiem rakstītu kandidāta uzvārdu, tā amatu un vārdu, kas iespiests
sīkākā šriftā, zīmi nesareţģījot. Jūs izvairīsities no iespiešanas grūtībām un
ieekonomēsiet naudu. Bez tam, sakoordinēta ar citiem kampaľas elementiem,
uzskatāmā aģitācija veicina kandidāta klātbūtnes efektu visā apgabalā, palīdz tiem,
kas uzstājas viľa atbalstam, un pazemina oponentu nozīmību.
Uzskatāmā aģitācija nav vērta tā papīra, uz kura ir iespiesta, ja viľa nerada
kandidāta klātesamības efektu apgabalā.
Pārbaudiet savu reklāmu ar testa “60 km/h” palīdzību: ja, braucot gar to ar
ātrumu 60 km/h Jūs nevarat izlasīt uzrakstus uz saviem vairogiem vai karogiem –
reklāma ir neefektīva.
Fotogrāfijas uz reklāmu vairogiem un plakātiem novērš uzmanību no
kandidāta vārda. Bez tam attēli uz tiem kandidātu bieţi attēlo neadekvāti.
Izmantojiet tikai kampaľas zīmi.
Kad Jūs domājat par vietām, kur izvietot reklāmas vairogus un plakātus, tad
izvēlieties ceļus ar intensīvu kustību, lai Jūsu zīmes redzētu pēc iespējas vairāk
vēlētāju. Atjaunojiet vairogus divas trīs nedēļas pirms vēlēšanām.
Pēc vēlēšanām saprātīgs etiķetes likums liek novākt pirmsvēlēšanu reklāmu.

Kampaņas materiālu tieša nosūtīšana vēlētājiem
Pēdējos desmit gados demokrātiskajās valstīs praktiski katrā priekšvēlēšanu
kampaľā tiešā izsūtīšana (direct mail) ir kļuvusi par galveno aģitācijas veidu.
Salīdzinot ar citām saskares formām ar vēlētājiem, tiešā nosūtīšana
acīmredzot ir visefektīvākā arī no materiālā viedokļa.
Izmantojot sava apgabala vēlētāju sarakstus, Jūs varat būt pārliecināti, ka
katrs santīms, kas izlietots tiešā nosūtīšanā, tieši iedarbosies uz tiem cilvēkiem, kas
atnāks uz vēlēšanu iecirkľiem. Neviena cita aģitācijas forma nedod tādus
rezultātus. Tērējot naudu radio, TV, avīzēm, reklāmas vairogiem, Jūs ieguldāt
līdzekļus arī tam, lai iespaidotu cilvēkus, kas, iespējams, pat nedzīvo apgabalā vai
ir bez balsstiesībām. No visām aģitācijas formām tikai tiešā nosūtīšana garantē, ka
Jūs vēršaties tieši pie saviem vēlētājiem. Tiešai nosūtīšanai ir vēl viena liela
priekšrocība: tā ir visefektīvākais virzītais veids. Nepieciešamā informācija tiek
pievadīta noteiktai cilvēku grupai, ar kuras atbalstu Jūs rēķināties.
Saraksta, kurā ir vēlētāju uzvārdi un adreses, izmantošana, atļauj elastīgi un
precīzi nosūtīt Jūsu paziľojumus noteiktiem vēlētājiem, atbilstoši kampaľas
stratēģiskiem mērķiem.
Zemāk – daţi visvienkāršākie Jūsu paziľojumu nosūtīšanas veidi.

Ģeogrāfija
Viens no visvienkāršākajiem veidiem – organizēt paziľojumu nosūtīšanu,
balstoties uz aptaujas rezultātiem vai vēlēšanu vēsturi konkrētajā vietā. Balstoties
uz pašu pētījumu rezultātiem, Jūs varat nosūtīt materiālus adresātiem noteiktā
pilsētā vai pagastā.

Politiskie un partejiskie aizspriedumi
Ja iepriekšējo aptauju laikā vai ar tālruľa zvaniem Jūs esat ieguvuši datus par
vēlētāju politiskajiem vai partejiskajiem aizspriedumiem, tad Jums atklāsies
papildus priekšrocības. Jums radīsies iespēja nosūtīt daţādus materiālus daţādu
partiju piekritējiem un koncentrēties uz vienu vēlētāju grupu.

Dzimums
Iepriekšējās aptaujas dod iespēju organizēt nosūtīšanu atbilstoši dzimumam,
jo Jūs zināt, kas ir svarīgāks sievietēm, kas – vīriešiem. Jūs varat kombinēt šo
kritēriju ar citu, piemēram, ar vecumu, etnisko izcelsmi, ģeogrāfiju u.t.t., lai radītu
diferencētāku teritoriju materiālu konkrētai nosūtīšanai.

Vecums
Ja Jums ir veicies un Jūs izmantojat vēlētāju sarakstu, kas ietver dzimšanas
datus, Jūs pratīsiet veikt atlasi pēc vecuma.
Acīmredzams piemērs: pensiju jautājuma izmantošana, vēršoties pie vecāka
gadagājuma vēlētājiem. Vecuma atšķirības var izmantot arī citu veidu
problemātiski orientētu materiālu nosūtīšanā. Piemēram, Jūs varat izľemt no
adresātu saraksta pašus jaunākos vēlētājus, ja runājat par nodokļiem uz nekustamo
īpašumu, bet ievietot sarakstā tad, ja izsūtāmos materiālos ir runa par studentu
stipendijām.

Vēlētāju pieraksta datums
Daţos vēlētāju sarakstos min vēlētāju pieraksta laiku. Tas atļauj noteikt, vai
vēlētājs apgabalā ieradies nesen vai arī viľš ir iesakľojies iedzīvotājs. Tas ir īpaši
derīgi ātri attīstošos reģionos, kur var būt krasas atšķirības politiskajos uzskatos
starp iebraucējiem un ļaudīm, kam ir dziļas saknes šajā vietā.

Etniskā izcelsme

Daudzās vietās etniskās grupas ir būtiska daļa no vēlētāju kopuma.
Uzdevums: izdalīt vēlētāju grupu etnisko daļu un viľiem sastādīt speciālus
materiālus.

Stratēģiskas koncepcijas un plāni
Orientācija uz vēlētājiem – viens no pamatelementiem, plānojot nosūtīšanas
kampaľu. Tiešās nosūtīšanas pamatideja – piesaistīt noteiktu vēlētāju kategoriju un
izvairīties no liekas pirmsvēlēšanu fonda līdzekļu tērēšanas, aicinot vēlētājus, kas
nav ieinteresēti Jūsu proponētajās problēmās un nav noskaľoti atbalstīt Jūsu
kandidātu nekādā veidā un nekādos apstākļos.
Atcerieties, ja Jūs izsūtāt vienus un tos pašus materiālus katram apgabala
vēlētājam, tad Jūs veltīgi izlietojat naudu un neizmantojat iespējas, kuras sniedz
mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaľu tehnoloģija. Nosūtīšanas kampaľu liela
priekšrocība ir to formu daţādībā, kuras var izmantot informācijas novadīšanā
vēlētājiem.
Galvenais nosacījums tiešās nosūtīšanas efektivitātei ir – orientējoties uz
konkrētu vēlētāju, saskaľot ar to atbilstošo materiālu tā, lai piesaistītu vēlētāju
interesi un izskaidrotu ideju.
Jūsu informācijas forma ir tikpat nozīmīga kā saturs. Naudas ieguldīšana
profesionāli noformētai fotogrāfijai un labam papīram padarīs Jūsu pasta
materiālus pievilcīgākus un, beigu beigās, tie sasniegs ilgoto mērķi: liks vēlētāju
tos izlasīt.
Savietojot nosūtīšanas plānu ar budţetu, pārliecinieties, vai Jūsu stratēģiskie
plāni ir saprotami.
Uzdodiet sev sekojošus jautājumus:
 Kādēļ tiek izsūtīti materiāli?
 Kādu mērķi Jūs vēlaties sasniegt?
 Vai šī nosūtīšana ietilpst Jūsu politiskajā plānā?
 Kam Jūs adresējat savus sūtījumus?
 Nosakiet savu vēlētāju auditoriju.
 Kā ar sarakstu palīdzību noteikt šo auditoriju?
 Kādu materiālu Jūs nosūtiet un kādu atbildi Jūs gaidāt no
konkrētās auditorijas?
Katram sūtāmajam materiālam jāatbilst konkrētai auditorijai un noteiktiem
pirmsvēlēšanu kampaľas nodomiem. Četru līdz sešu materiālu tiešā nosūtīšana, ja
tā ir labi plānota un orientēta uz konkrētu vēlētāju, var panākt vēlamo iespaidu.
Minēsim standartmateriālus, kas var būt Jūsu kampaľas sastāvdaļas.

Ievada buklets
Ja Jūsu kampaľas budţets ir neliels, tad vēlētāju uzticības iekarošanai var
izmantot vienu būtisku materiālu – labi uzrakstītu, pievilcīgi noformētu bukletu.
Kampaľas laikā šo materiālu var izmantot vairākkārt: apmeklējot vēlētājus, izsūtot
paketes presei un tamlīdzīgi. Ievada bukleta mērķis – iepazīstināt vēlētājus ar
kandidātu un radīt viľa pozitīvu tēlu.
Pastāstiet par kandidāta priekšrocībām. Izmantojiet vienkāršu valodu un
parādiet, ka kandidātam ir pietiekama kvalifikācija, lai panāktu vēlamās pārmaiľas.
Koncentrējieties uz kandidāta biogrāfijas tiem sīkumiem, kuri var ieinteresēt
vēlētājus.
Daţkārt izmanto bukletu paveidu, dēvējamu “Materiāls pašpiegādei”. To var
izsūtīt, aplokšľu vietā izmantojot pasta atklātnes vai speciālas uzlīmes materiāla
ārpusē. Šāds materiāls tiek rakstīts, lai sniegtu vēlētājiem ziľas par kandidātu, bet
ne – par programmu un idejām.
Viens no labākajiem bukleta formātiem – standarta papīra lapa, kas salocīta
uz pusēm. Tas ir ērts izmērs kā pastam , tā arī nodošanai tieši rokās. Parasti lapas
vienā pusē attēlota kampaľas zīme, bet otrā – aprakstīti kandidāta panākumi un
uzskati, kā arī ievietota viľa fotogrāfija.
Daţi padomi noformēšanā:
 izmantojiet tādu kandidāta fotogrāfiju, kur viľš attēlots saskarsmē
ar cilvēkiem;
 ap fotogrāfiju atstājiet samērā lielu ar tekstu neaizpildītu platību;
 fotogrāfijai centieties atrast tādu vidi un fonu, kas raksturīga
apgabalam;
 kopijai jābūt nelielai un vienkāršai;
 izvairieties no kandidāta standartfotogrāfijām;
 tekstu salieciet lielā šriftā.

Problēmu materiāli
Problēmu materiālu izsūtīšana būs efektīva un liks ļaudīm balsot, ja Jūs
apspriedīsiet problēmu, kas interesē noteiktu vēlētāju loku. Bet arī tad Jums
jāveido kandidāta tēls. Izmantojiet visus līdzekļus – fotogrāfijas, stilu,
noformējumu, lai piesaistītu vēlētājus. Problēmu materiāliem jāpārliecina, nevis
jāmāca. Šādu materiālu labākie paraugi ir rakstīti vienkārši un konkrēti.
Nesareţģījiet materiālu, kad pasniedzat kandidāta domas par konkrētu lietu.
Vienkārši izstāstiet kandidāta uzskatus par jautājumu un, ja tas ir to vērts,
pasvītrojiet kontrastu ar oponenta pozīciju. Lai piesaistītu lasītāju, izmantojiet
vērtības tekstā.

Vēstules
Vēstuļu personiskums un negaidītība nosaka to efektivitāti. Jo personiskāka
liekas vēstule, pat, ja tā nodrukāta uz printera, jo augstāka varbūtība, ka to izlasīs.
Vēstule, kas uzrakstīta ar roku, izsauks lielāku interesi nekā tā, kas rakstīta ar
rakstāmmašīnu.
Vēstule var būt rakstīta ar roku, bet pēc tam nodrukāta tā, lai liktos, ka to ir
rakstījis pats autors. Negaidītības faktors ir atkarīgs no tā, ko Jūs ieliekat aploksnē
ar vēstuli un kā Jūs to noformējat. Nestandarta izmēra aploksne, krāsains
iespiedums vai neparasts “kaitinošs” izteikums uz aploksnes palīdzēs rosināt
adresāta interesi un liks izlasīt vēstuli.
Standarta pielikums aploksnē ar vēstuli, kuru parakstījusi kandidāta sieva –
ģimenes foto. Tādu vēstuli ir ļoti efektīvi sūtīt vēlētājām – sievietēm. Tā rada
simpātisku kandidāta tēlu un piešķir personiskuma skatījumu. To pašu ideju var
adaptēt jebkurai Jūs interesējošai auditorijai – vīriešiem, vīriem, vectēviem, māsām
u.t.t.
Aploksne ar vēstuli, kas noformēts kā oficiāls pasta sūtījums (telegramma,
kvīts vai valdības dokuments) arī var piesaistīt vēlētāju uzmanību. Var iespiest arī
savas aploksnes.
Vēstuļu izsūtīšanu jāsakoordinē ar priekšvēlēšanu sapulcēm, vēlēšanu
apgabala apgaitas programmu, tālruľa zvanu programmu un programmu, kurā
pārliecina vēlētājus nodot savu balsi.

Atklātnes
Pasta atklātnes – lēts un efektīvs tieša paziľojuma nodošanas veids. Tās var
izmantot, lai izsūtītu priekšvēlēšanu informāciju, tāpat – lai radītu koalīciju.
Daudzi kandidāti priekšroku dod standartatklātnēm ar iespiestu tekstu, kuras
paraksta kandidāts vai viľa brīvprātīgie palīgi.
Liela izmēra atklātnes izceļas citas vēlētāja saľemtās korespondences vidū.
Spilgta grafika bieţi paziľojumu izsaka efektīvāk par tekstu. Ľemiet vērā, ka
vēlētāja uzmanības apjoms ir ierobeţots. Tam, ko Jūs gribat pateikt, ir jābūt
vienkāršam un saprotamam. Atklātnes var izmantot motivētiem ziľojumiem,
pārliecināšanai, lai nodotu balsi, un vienkāršiem atgādinājumiem par
nepieciešamību nobalsot. Pēdējie vēlētājiem būtu jāsaľem dienu divas pirms
vēlēšanām.

Uzbrūkošie materiāli
Praktiski katrā kampaľā ir brīţi, kad nepieciešams informēt vēlētājus par
oponentu kompromitējošiem faktiem biogrāfijā vai viľu nepopulāru pozīciju. Šādu
uzbrūkošu materiālu mērķtiecīga nosūtīšana ir to efektivitātes pamats. Vispār, šādu
materiālu nosūtīšana ir efektīvāka, ja tie nokļūst pie oponenta piekritējiem. Šajā
gadījumā mērķis ir – novērst tos no nodoma balsot par Jūsu oponentu. Maz ticams,
ka uzbrūkošais materiāls uzreiz pievērsīs šo auditoriju “Jūsu ticībai”, taču tas var
novest pie tā, ka ne pilnīgi pārliecināts vēlētājs – pretinieks atturēsies no
balsošanas par Jūsu oponentu.
Negatīvie “uzbrūkošie materiāli” var likt oponentam arī atbildēt uz
jautājumu, kuru viľš negribētu aizskart priekšvēlēšanu laikā.
Uzbrūkošo materiālu izteiksmes veidu un stilu nepieciešami rūpīgi
pārdomāt, lai vēlētājus nešokētu Jūsu ziľojuma asums. Uzbrūkošie materiāli var
būt jebkurā formātā, būt ar fotogrāfiju vai bez tās.

Salīdzinošie materiāli
Salīdzinošo materiālu nosūtīšana – viens no labākajiem veidiem, kā
demonstrēt kontrastu starp Jūsu kandidātu un viľa oponentiem. Salīdzinošiem
materiāliem ir tā priekšrocība, ka tie, lai arī negatīvi pēc būtības, nav tik
kategoriski kā uzbrūkošie materiāli.
Meistarīgi izvēloties salīdzinājumus, Jūs varat likt savam oponentam
izskatīties nekompetentam un neatbilstošam vēlētāju cerībām. Salīdzinošos
materiālus labāk adresēt svārstīgiem vēlētājiem. Neuzľēmīgajam vēlētājam jāsūta
materiāls, kas pārliecinās par Jūsu kandidāta taisnību, bet ne – par oponentu
kļūdainību.
Lai izvēlētos salīdzinošo materiālu tēmu, izmantojiet aptauju rezultātus.

Materiāli atbalstam
Pasta materiāli kandidāta atbalstam var būt daţādās formās: bukleti,
speciālas atklātnes, aploksnes ar vēstulēm.
Tādu materiālu priekšrocība – kandidāta atbalsts no “trešās puses”. Tas ir
īpaši svarīgi, ja kandidāts ir maz pazīstams un balotējas pirmo reizi.
Efektu panāk, izsūtot materiālus kandidāta atbalstam, ja pārzin savu
auditoriju un ir pārliecība, ka tas, kas Jūs atbalsta (oficiāla persona, vietējie līderi,
Jūsu kaimiľš u.t.t.) ir ar nepieciešamo statusu un vēlētāju atbalstu.
Materiāli atbalstam parasti tiek izsūtīti vēlēšanu priekšvakarā. Jums gan
nāksies piemaksāt, lai garantētu savlaicīgu materiālu piegādi adresātiem.

Maksas aģitācija avīzēs
Neskatoties uz to, ka apmaksāta aģitācija avīzēs ir dārga un ne vienmēr ir
augsti efektīva, daudzas komandas to aktīvi izmanto. Avīţu reklāma var nospēlēt
nozīmīgu lomu. Saprātīgi izmantojot reklāmu avīzē, īpaši – vietējās avīzēs, var
pastiprināt kampaľas pamatideju un palīdzēt sasniegt informatīvos mērķus.
Taču parastos apstākļos aģitācijai avīzē jāieľem visai pieticīga vieta starp
citiem aģitācijas veidiem.
Pārlūkosim daţus efektīvus avīţu aģitācijas veidus:
 vārda reklāma – vienkārši noformējama, tā nosauc tikai kandidāta vārdu. Šī
reklāma palīdz identificēt vārdu un radīt klātbūtnes efektu;
 biogrāfijas (imidţa) reklāma– kļuvusi par pamatlīdzekli politiskajā aģitācijā,
taču šī reklāma parasti tiek veikta bez mēra sajūtas un tiek slikti uzrakstīta.
Tomēr tā var būt efektīva, ja prasmīgi rada imidţu, kas “vērsts uz cilvēkiem”,
izraisa uzticību kandidātam;
 problēmu reklāma akcentē divus trīs kandidātam svarīgus jautājumus, palīdz
izgaismot kampaľas tēmu un kontrolēt debates;
 kontrastainā reklāma ir daudz efektīvāka par iepriekšminētajām, jo tiek radīts
spilgts kontrasts starp kandidātu un oponentu pēc viľu attieksmēm pret
noteiktiem jautājumiem. Tāds materiāls ļauj vēlētājiem rast konkrētus motīvus
balsošanai par Jūsu kandidātu, bet nebalsot – par Jūsu oponentiem.
Materiālam jābūt vienkāršam, īsam, tiešam. “Atbalsta” materiāli rada uzticību un
cieľu pret kandidātu, ja tajos tiek minēti pazīstami sabiedriski darbinieki.

Vispārējas norādes apmaksātai aģitācijai avīzēs
Gatavojot reklāmu avīzēm, vēl jo vairāk – tādu, kas atbilstu kampaľas
informatīvai stratēģijai, paturiet prātā šādus padomus:
 taisiet to vienkāršu: neuzbāzīgs noformējums ar pietiekami lielu brīvu
laukumu bez teksta, izteiksmīgs virsraksts, vienkāršs šrifts un laba
fotogrāfija dod labu efektu. Bez tam reklāmai jābūt īsai. Jo garāks teksts,
jo mazāka iespējamība, ka to izlasīs;
 lietojiet sarunu valodu un izvēlieties vienkāršus, saprotamus vārdus;
 ievietojiet kvalitatīvas fotogrāfijas – ass, interesants foto palīdz veidot
Jūsu kandidāta tēlu. Izmantojiet uzľēmumus, kuros ir darbība, bet ne
portretuzľēmumus;
 kontrolējiet iespieduma izpildījumu, nedodiet avīzes reklāmas nodaļai
kart-blanš sava materiāla noformēšanā. Nodrošiniet sev iespēju redzēt un
apstiprināt savas reklāmas noformējumu un izvietošanu;
 ievietojiet reklāmu vietējās avīzēs, lai ievilinātu piekritējus. Tāds
izdevumu tips ir visveiksmīgākais. Publikācijas var izmantot vietējo
priekšvēlēšanu pasākumu reklāmai: tikšanās ar vēlētājiem, pārgājieni pa
apgabalu u.t.t.;
 esiet konsekventi – lai kur Jūs nedotu reklāmu presē, pieturieties
vienotam grafiskam stilam. Izmantojiet kampaľas zīmi, lai pastiprinātu
kandidāta vārda identifikāciju un amatu, uz kuru viľš balotējas.

Aģitācija pa radio
Aģitāciju pa radio var izmantot visu kampaľas informatīvo mērķu
sasniegšanai. Vārda identifikācija, tēla radīšana, problēmu uzstādīšana, uzbrukums,
aizsardzība un darbs, lai pārliecinātu vēlētājus atdot savas balsis.
Tāpat kā citas maksas aģitācijas formas, radio izmantojiet labi pārdomātas
un izstrādātas kampaľas stratēģijas realizācijai. Radio reklāmas acīmredzamās
priekšrocības ir tās mērķtiecība.
Var precīzi noteikt savu auditoriju un vērsties tieši pie tās. Ir iespēja
izvēlēties vienu no kuplā specializēto programmu pulka – ziľām, politiskām un
muzikālām programmām u.t.t.. Izvēlieties to radiostaciju un programmu, kuru
klausās Jums nepieciešamā auditorija.
Prasmīgi organizēta aģitācija radiofonā var radīt klātbūtnes efektu, kas nav,
piemēram, tiešiem pasta sūtījumiem. Precīzi izvietota reklāma var piekļūt
vajadzīgajai auditorijai.
Panākumu atslēga – vienkāršībā un atkārtojumos. Precīzs paziľojums, kas
izteikts vienkāršā valodā un vairākkārt atkārtots, efektīvi iedarbojas uz vēlētājiem.
Izmantojot radioaģitāciju, jāľem vērā:
 teksta garumam jābūt ap 60 sekundēm;
 izmantojiet vienkāršu, klausītājiem saprotamu valodu;
 nepārvērtējiet radio spēku.

Lai gūtu panākumus, Jūsu materiālu jāpārraida ne mazāk par piecām dienām,
pietiekami daudz reiţu atkārtojot katru dienu. Vairumā kampaľu vietējo
likumdevēju orgānu vēlēšanās radio sevišķi plaši tiek izmantots, lai identificētu
kandidāta vārdu. Pie tam kandidāta vārds teksta lasījumos tiek atkārtots ne mazāk
par septiľām reizēm.
Neatkarīgi no aģitācijas mērķa (vārda identifikācija, tēla radīšana, problēmas
uzstādīšana) vienmēr nosauciet kandidāta vārdu, kaut vai vienu reizi, jau pārraides
pirmajās sekundēs.
Radioreklāmas sagatavošanai nav jābūt sareţģītai, bet kvalitātei – atkarīgai
no cenas. Izmantojiet profesionāļu palīdzību, necentieties izlīdzēties ar komandas
spēkiem.
Ja Jūsu iecere prasa kandidāta uzstāšanos, nodrošiniet, lai viľš būtu labi
sagatavots un iemācītos uzstāšanās tekstu pirms ieraksta. Atcerieties, ka ļoti grūti ir
noslēgt izdevīgu vienošanos, pērkot laiku radio.
Daudzas stacijas praktizē laika pārdošanu par pazeminātām cenām.
Kampaľai ar pieticīgu budţetu tas šķiet brīnišķīga iespēja. Bet esiet vērīgi – aiz
zemās cenas slēpjas laiks, kurā šo staciju neviens neklausās – tai tikai vajag
aizpildīt ēteru ar kaut ko.

Aptauja XYZ-5
“…Laika analīze, kad respondenti klausās radio un skatās TV pārraides, uzrāda sekojošo:

Televīzija Radio

līdz 7.00 2.1% 30.4%
no 7.00-10.00 6.2% 37.5%
no 10.00-12.00 0.3% 4.6%
no 12.00-14.00 4.9% 6.5%
no 14.00-16.00 2.1% 2.4%
no 16.00-18.00 2.1% 4.6%
no 18.00-20.00 22.9% 33.2%
no 20.00-22.00 81.0% 20.1%
no 22.00-24.00 4.9% 11.8%
pēc 24.00 - 2.7%

Tādējādi redzams, ka visefektīvāk dot informāciju, ja izmanto televīziju laikā no 18.00
līdz 24.00, bet radio – līdz 10.00 no rīta un no 18.00 līdz 22.00 vakarā”.

Pērkot laiku radio, atcerieties, ka Jūsu mērķis - par savu naudu iegūt iespēju,
lai Jūs dzirdētu maksimāls daudzums noteiktu klausītāju, bet ne – lēts pirkums.
Pat, ja pirkums ir dārgs, Jūs iegūstat lielu auditoriju Jums vajadzīgo
klausītāju, un nauda ir izlietota saprātīgi.
Ja Jūs esat gatavi tērēt naudu reklāmai, izmantojiet šai vajadzībai cilvēku ar
politiskā darba pieredzi masu medijos. Reklāmas izvietošana ēterā var būt viens no
svarīgākajiem lēmumiem. Neapstājieties savā izvēlē pie diletantiem.

Aģitācija televīzijā
Teleaģitācija – viena no visdārgākajām maksas aģitācijas formām.
Teleaģitācija ir pati jaudīgākā un pati iespaidīgākā no visiem pieejamiem
līdzekļiem: tā aptver auditoriju, kas ir ievērojami plašāka kā Jūsu vēlētāju
auditorija. Izmantojot televīziju, vairumā gadījumu Jūs maksājat par sava
paziľojuma izplatīšanu tiem ļaudīm, kas nedzīvo Jūsu apgabalā.
Televīzijas priekšrocība ir tā, ka viľa var radīt spēcīgu klātesamības efektu.
Televīzija – labākais veids, kā vērsties pie visplašākās auditorijas. Televīziju var
izmantot mērķtiecīgam paziľojumam, liekot reklāmu raidījumos, kurus skatās
Jums vajadzīgā auditorija, vai dodot informāciju tajā laikā, kad ekrāniem pievēršas
lielākā vēlētāju daļa.
Taču arī tādā, mērķtiecīgā televīzijas izmantošanas gadījumā, informāciju
saľems cilvēki, kas dzīvo tālu aiz Jūsu apgabala robeţām. Televīzija – spēcīgs
līdzeklis, kas var kalpot Jūsu jau vairākkārt uzskaitīto mērķu sasniegšanai.
Labāk ir izmantot televīziju tēlainu pozitīvi orientētu paziľojumu
pārraidīšanai. Centieties neizmantot televīziju uzbrukumiem.
Pirms pievērsties televīzijai, pārliecinieties par to, vai Jums tā ir
visoptimālākais kampaľas mērķu sasniegšanas veids. Ja esat nolēmis izmantot
televīziju, pārbaudiet, vai Jums pietiks naudas efektīgai reklāmai. “Mazliet
televīzijas” arī dos Jums “mazliet”…
Lai iedarbotos uz Jums vajadzīgo auditoriju, reklāmai jāatkārtojas vairākkārt
Jums vajadzīgajā laikā. Lai radītu un izvietotu aģitācijas (reklāmas) materiālus,
pieaiciniet profesionāļus. Ja Jūsu kandidāts nejūtas brīvi kameras priekšā, nevajag
viľu laist uzstāties televīzijā. Šajā gadījumā radio ir mazāk bīstama alternatīva. Un
atcerieties – ja Jūs esat izlēmuši izmantot televīziju aģitācijai, nepaļaujieties uz tās
visspēcību.

Pirmsvēlēšanu aģitācijas plānošana
Bieţi pirmsvēlēšanu kampaľās izsūta preses relīzes, notiek tieša materiālu
nosūtīšana, tiek organizētas preses konferences, pārraidīta radio reklāma – un tas
viss bez kāda plāna, bez sistēmas. Vēlētāji to sajūt, un tā pazeminās katra
paziľojuma efektivitāte. Tādos gadījumos aģitācijas materiāli uz vēlētājiem
neiedarbojas.
Pirmsvēlēšanu aģitācijas plānošana ļauj izvairīties no haosa un palielina
iespēju uzvarēt kampaľā. Kampaľas informācijas plānam jāpapildina politisko
plānu. Informācijas plāns palīdz efektīvi un racionāli izmantot visu informatīvo
līdzekļu un veidu kopumu, lai aģitācijas materiāli sasniegtu noteiktu vēlētāju
grupas.
Lai sastādītu informācijas plānu, vispirms ir jāizstrādā informācijas
stratēģija. To nosaka politiskās situācijas īpatnības, Jūsu kandidāta un viľa
oponentu stiprās un vājās puses, politiskais plāns un kampaľas stratēģija. Lai arī
informācijas plāns ir daļa no politiskā plāna, tomēr tās ir divas daţādas lietas.
Kampaľas politiskais plāns nosaka kopējos politiskos un stratēģiskos mērķus,
atrod konkrētu auditoriju un nosaka paziľojumu saturu, bet informācijas plāns
nosaka paziľojumu sastādīšanas un nogādāšanas tehniku, to piegādes (pārraides)
laiku.
Kā jau tika rakstīts iepiekšējās nodaļās, ir neierobeţots skaits tehnisko
līdzekļu, kurus izmanto visu veidu aģitācijai.
Informācijas plāns visu sakārto, ļauj izvēlēties labākos tehniskos līdzekļus,
lai informāciju nodotu saskaľoti ar citām programmām. Informācijas plāns ļauj
izvairīties no krīzes situācijām, nosaka prioritātes un termiľus.
Lai sastādītu informācijas plānu, ir nepieciešams politiskais plāns un
informācijas vides novērtējums.
Rakstot informācijas plānu un novērtējot mediju tirgu, jāatceras divi
nosacījumi:
1) Nosakiet katra masu informācijas līdzekļa vērtību un reitingu no Jums
vajadzīgās auditorijas sasniegšanas viedokļa.
2) Koncentrējieties uz to mediju izmantošanu, ar kuru palīdzību Jums
izdosies vispilnīgāk un precīzāk sasniegt Jums nepieciešamo auditoriju.

Preses un maksas aģitācijas izmantošanas koordinācija
Lai radītu efektīvu informācijas programmu, izšķiroša ir parastās preses un
apmaksātās aģitācijas izmantošanas koordinācija. Neatkarīgi preses materiali
paaugstina apmaksātās aģitācijas ietekmi, un otrādi. Izpildot šo nosacījumu, var
izvairīties no pretrunīgu pēc satura materiālu spiediena uz vēlētājiem, un citiem
vairuma vēlēšanu informatīvo materiālu trūkumiem.
Izmantojiet visus Jums pieejamos efektīgos informācijas līdzekļus.
Novērtējiet preses izmantošanas stiprās un vājās vietas, to pašu arī
– apmaksātai aģitācijai un debatēm.
Piemēram, lai identificētu kandidāta vārdu, iniciējiet rakstu parādīšanos
avīzēs, izsakiet runas, izmantojiet tiešo materiālu izsūtīšanu un radioreklāmu
(apmaksāto aģitāciju). Pie tam, visu materiālu uzmanības centrā jābūt kandidāta
vārdam. Jūs radīsiet situāciju, kad vēlētājs dzird pa radio stāstu par Jūsu kandidātu
(kas pasvītro tikai viľa pozitīvās īpašības), tad noklausās par viľu radioreklāmu.
Tajā pat laikā vēlētājs saľem savā pastā materiālu par to pašu tēmu. Tāds
masveidīgs iespaids noteikti iedarbojas.
Ar katru nākošo paziľojumu pastiprina uzticības līmeni iepriekšējam.
Pasvītrojiet savas kampaľas tēmu ar visiem informācijas līdzekļiem un veidiem.
Jums savlaicīgi jāsagatavojas tam, lai pa visiem Jums pieejamiem kanāliem tiktu
raidīti paziľojumi, kas propagandē vienu un to pašu tēmu.
Koncentrējieties uz to, un visas kampaľas laikā ar labi uzrakstītiem un
precīzi virzītiem materiāliem demonstrējiet tēmas nozīmību. Koordinējiet
materiālus presē un apmaksāto aģitāciju ar visiem citiem kampaľas projektiem.
Izmantojiet presi un apmaksāto aģitāciju visiem savas kampaľas mērķiem.

Informācijas plāna izstrādāšana
Ja ir labi pārdomāts politiskais plāns, izdarot mediju analīzi, var sastādīt
informācijas plānu. Taču vispirms, kā tika teikts augstāk, Jums jābūt informācijas
stratēģijai.
Noformējiet to, balstoties uz sekojošiem pieciem punktiem:
 uzdevums. Kāpēc Jūs gatavojaties kaut ko teikt?
 mērķis. Kam Jūs gatavojaties to teikt?
 paziľojums. Ko Jūs gatavojaties teikt?
 tehnika. Kā Jūs gatavojaties to pateikt?
 laiks. Kad Jūs gatavojaties to pateikt?

Informācijas plānu sastādot, katrs no šiem punktiem prasa rūpīgu studēšanu.
Tas jādara arī pirms katras informācijas nodošanas publicēšanai.
Piemēram, katru reizi, kad Jūs gatavojat preses relīzi, preses konferenci,
sniedzat interviju vai izsūtat materiālus pa pastu, ir nepieciešami analizēt minētos
piecus punktus. Tie nosaka Jūsu kopējo informācijas stratēģiju un specifisko
stratēģiju katras informācijas nodošanai.
Nosakiet prioritātes, izmantojot kalendāru ar pretēju laika atskaiti, sākot no
balsošanas dienas. Tas tad arī būs informācijas plāns, uz kura pamata nosakāmi
laiki un prioritātes. Sakoordinējiet šo plānu ar citiem kampaľas pasākumiem,
svētkiem, vietējiem notikumiem. Pārbaudiet to atbilstību likumiem. Kalendārs
palīdz informācijas programmai piešķirt uzskatāmību, saskatīt laika robeţas katra
aģitācijas mērķa sasniegšanai. Viľš nospēlēs savu lomu arī vizuālās kontroles
sistēmā.
Piemēram, Jūs gribat iziet ēterā ar radio reklāmu septembra pēdējā nedēļā.
Nosakot datumu, skaitiet laiku atpakaļ, lai noteiktu galējos termiľus scenārija
uzrakstīšanai, tā apstiprināšanai un teksta sagatavošanai. Sadaliet laiku, kas
atvēlēts kampaľai atbilstoši plāna aktivitāšu fāzēm - izvirzīšanu, reģistrāciju utt..
Katru fāzi pavada nedēļas darbu grafiks preses iekarošanā un maksas
aģitācijas izmantošanā.
Katrai Jūsu darbībai, lai saskaľotu presi un izmantojamo apmaksāto
aģitāciju, jāatbilst augstākminētajiem pieciem kritērijiem. Katram pasākumam
jāpastiprina preses un apmaksātās aģitācijas iespaids.

Informācijas plāna novērtēšana

Informācijas plāns visā kampaľas laikā sistemātiski jāpārskata un jāpārvērtē.
Izstrādājuši stratēģiju, sekojiet, lai ieplānotās darbības būtu labākās no
iespējamām, risinājumi – labākie no iespējamiem.
Lūk, pamatjautājumi, ar kuriem sevi jāeksaminē, vērtējot informācijas plānu:
 vai tas ir uzrakstīts?
 vai to ir viegli saprast?
 vai tas ir secīgs?
 vai tas palīdz sasniegt noteiktos mērķus?
 vai uzdevumi ir tā sadalīti, lai visas darbības varētu izpildīt
neatkarīgi vienu no otras?
 vai tas ir efektīvs?
 vai tas ir reāls?
 vai tas ir elastīgs?
 vai to var adaptēt mainīgajā politiskajā vidē?
 vai ir sakoordinēti visi pasākumi ar preses un apmaksātās aģitācijas
izmantošanu?
 vai ir izmantotas visas nepieciešamās informācijas metodes un
līdzekļi?
 vai plāns ir orientēts uz uzvaru?





22. nodaļa
PRIEKŠVĒLĒŠANU AĢITĀCIJA

Plānojot un izpildot pirmsvēlēšanu aģitāciju, ievērojiet sekojošus
nosacījumus (acīmredzami – tie nav plaši izplatāmi!), formējot veiksmīgus
aģitācijas materiālus.

“Patiesība ir tā, kurai cilvēki tic”
Pirmsvēlēšanu materiālos patiesība nav pašvērtīgi acīmredzama. Neatkarīgi
no tā, ticiet Jūs kaut kam vai ne, ja vēlētāji neuztvers to kā patiesību, Jums būs
grūti tos pārliecināt. Radiet savus pirmsvēlēšanu materiālus, pirmkārt, uz savas
pamatprogrammas uzdevumu bāzes. Piemēram, ja cilvēki Jūsu vēlēšanu apgabalā
netic, ka ceļu stāvolkis ir slikts, tad uz šīs problēmas nedrīkst balstīties, veidojot
pirmsvēlēšanu kampaľu.

“Cilvēkus ietekmē glaimi”
Senā angļu parunā teikts: “Ar medu var panākt vairāk kā ar etiķi”. Visiem
cilvēkiem patīk glaimi. Pieglaimojieties savai auditorijai pirmsvēlēšanu runās un
materiālos. Jūs glaimojat savai auditorijai, liekot tai saprast, ka uzskatiet viľu
problēmas par vissvarīgākajām.
Izmantojiet glaimus, novērtējot savas auditorijas pakalpojumus. Piemēram,
vēršoties pie skolotājiem, paskaidrojiet viľu nozīmi darbā ar bērniem. Cilvēkiem
patīk sajust, ka viľus augsti vērtē. Jūs varat daudz sasniegt kā kandidāts, ja
auditorijai veltīsiet glaimus.

“Paredziet un apsteidziet”
Neviena kampaľa nenoris vakuumā. Ievērojiet savu oponentu rīcību
attieksmē pret lietām. Plānojot savus pirmsvēlēšanu materiālus, centieties paredzēt
savu oponentu reakciju uz Jūsu programmu, un tos apsteidziet. Centieties paredzēt
sāncenšu darbības, un kampaľas laikā tās apsteigt. Ja Jūs esat paredzējis, ka Jūsu
oponents, iespējams, Jums uzbruks kādā jautājumā kampaľas beigās, “vakcinējiet”
publiku savlaicīgi, neitralizējot šo uzbrukumu. Apsteidziet pretinieku un uzbrūciet
viľam šajā jautājumā pirmais.

“Atkārtošana – iekļūšana – iespaids”
Jo bieţāk Jūs atkārtojat savu paziľojumu, jo vairāk vēlētāju to dzird, jo
precīzāk galu galā tas iekļūs viľu apziľā un iespaidos vēlēšanu rezultātus. Tikai
tad, kad kandidāts piekusīs, atkārtojot vienu un to pašu, tas beidzot vēlētāju apziľā
iekļūs un viľus vajadzīgajā veidā iespaidos. Tādēļ ir nepieciešami koordinēt
materiālu padevi kampaľas laikā. Jāplāno programma tā, lai kandidāta paziľojumi
būtu pamatoti un daudzreiz atkārtotos. Kandidāta runām, viľa aicinājumiem,
paziľojumiem medijos, pasta sūtījumiem un intervijām jāpastiprina viena tēma.
Piemēram, ja Jūs gribat pasniegt presei savu plānu, kā radīt jaunas darba
vietas reģionā, tad nepieciešams sakoordinēt paziľojumu nosūtīšanu, aicinājumus
uzstāties radio vai televīzijā tā, lai viss notiktu vienlaicīgi, koncentrēti. Nemēģiniet
šajā laikā propagandēt savas pozīcijas citā jautājumā.
Vēlētājam jādzird Jūsu vārdi 7 – 10 reizes, tikai tad tie iedarbosies.
Vēlētājam jāizlasa 3 – 5 pasta sūtījumi, lai tie viľu iespaidotu. Vēlētājam
nepieciešami 2 – 4 telefona zvani, lai viľš ieklausītos problēmā. Taču kandidātu
komandas bieţi nosūta vēlētājiem sūtījumus, kuros ir sajaukts daudz kas.
Vēlēšanu kampaľas beigās vēlētāji stipri neskaidri nojauš, par ko iestājas
kandidāts, un nav noskaľoti par viľu balsot. Pārāk daudz paziľojumu pa radio rada
vēlētāja apziľā apmulsumu. Jums ir nepieciešams vēlētājā radīt skaidru priekšstatu
par savu programmu, tādēļ pamattēţu atkārtošana ir ļoti svarīga.

Kas ir vajadzīgs un kas ir lieks aģitācijā
Uzskaitīsim pamat-“vajadzīgo” un “nevajadzīgo”, kas Jums jāievēro
aģitējot:
Vajadzīgs:
 atrast kopīgas problēmas līdz to konkrētai apspriešanai ar vēlētājiem;
 programmas gatavojot, izmantot vienkāršus, cilvēcīgus vārdus;
 pasvītrot, ka Jūs vēršaties tieši pie vēlētājiem, un izmantot personīgus
piemērus;
 visus pirmsvēlēšanu materiālus gatavot ar noteiktu mērķi, bet nevis, lai
tie tikai būtu vispār;
 Jums jābūt, KO runāt un KĀDĒĻ runāt;
 informācijas materiālus gatavojot, izmantot vienkāršu, visiem saprotamu
valodu;
 nodrošināt pozitīvu un korektu visu pirmsvēlēšanu materiālu raksturu.

Nedrīkst:
 izmantot augstprātīgu, profesionālu, sareţģītu valodu;
 ţēloties sakarā ar problēmām (ja Jūs runājat par problēmu, tad
piedāvājiet izeju);
 būt apnicīgam un pašpārliecinātam;
 aizvainot, apvainot savus vēlētājus, īpaši to auditoriju, ar kuru Jūs
tiekaties.

Pirmsvēlēšanu aģitācijas mērķi
Visus aģitācijas materiālus jāsagatavo tā, lai tie sasniegtu noteiktu mērķi.
Izpildot izstrādāto stratēģiju, šiem materiāliem jānostrādā Jūsu politisko plānu
atbalstam.
Nepieciešami saistīt mērķus secīgi, aģitējot visas kampaľas laikā. Kampaľa
nosprausto mērķu realizācijā parasti attīstās, izejot noteiktām fāzēm.
Piemēram, visiem materiāliem kandidāta iepazīšanas stadijā ir jāveido viľa
tēls.
Kā tieši var sasniegt šos mērķus un cik ilgā laikā, ir atkarīgs no kampaľas
īpatnībām.
Atkārtosim sešus pirmsvēlēšanu materiālu mērķus:
 vārda identifikācija;
 tēla radīšana;
 problēmas uzstādīšana;
 kontrastu izmantošana (uzbrukums);
 aizsardzība;
 pārliecināt, lai atdotu balsi.

Šos mērķus var sasniegt ar visiem pirmsvēlēšanu aģitācijas materiāliem –
sākot ar runām un intervijām līdz pat brošūrām un sludinājumiem.
Katra nākošā mērķa sasniegšana saistīta ar iepriekšējā mērķa sasniegšanu.
Taču, lai uzvarētu, visai komandai nav obligāti strādāt kopīgi visu sešu mērķu
sasniegšanā.
Vairumā vēlēšanu kampaľu komandas iziet identifikācijas, tēla radīšanas un
pārliecināšanas stadijas, bet ne visas komandas iziet uzbrukuma un aizsardzības
fāzes.
Turpmāk šie seši mērķi ir aprakstīti sīkāk.


Vārda identifikācija
Vienkārši runājot: nevar uzvarēt, ja esi “nekas”. Vēlētājiem jāuzzina
kandidāta vārds agrāk, kā būs radīts viľs tēls, sāksies problēmu apspriešana vai
notiks uzbrukums sāncensim.
Vārda identifikācija – pirmais pamatmērķis visos pirmsvēlēšanu materiālos.
Vārds, kas parādīsies biļetenos, ir jāreklamē. Kandidāta vārds jāatkārto visas
kampaľas laikā. Pastāv daudz veidu, kā identificēt kandidāta vārdu un amatu, likt
to iegaumēt – jāizgatavo lapiľas, ieliktľi, uzlīmes automašīnām, karodziľi un
reklāmas vairogi. Radio sludinājumos un materiālos, kurus izsūta šajā kampaľas
stadijā, kandidāta vārdam jāatkārtojas ne mazāk par septiľām reizēm. Daudzas
parlamentu un pašvaldību kampaľas ir balstītas tikai uz vārda identifikāciju. Tādas
kampaľas uzvar un zaudē atkarībā no komandas darba kvalitātes un efektivitātes
šajā posmā.
Tas kandidāts, kura vārds ir labi zināms uz vēlēšanu brīdi, tad arī saľem
vēlētāju balsis.

Imidţa radīšana
Kad vēlētāji jau zina, ka ir tāds kandidāts, ar priekšvēlēšanu materiāliem var
sākt vēlētājos radīt kandidāta imidţu. Viss darbs tiek veltīts tam, lai vēlētāji
uzzinātu kandidāta raksturu, tā īpatnības un unikālās īpašības.
Kandidāta imidţs ir tas iespaids, kas paliek vēlētājos par kandidātu.
Vēlētājiem jājūt, ka viľi pazīst kandidātu, var ar viľu parunāt, uzticēties un
paļauties uz viľu un, visbeidzot, vēlētājiem jātic, ka kandidāts par viľiem rūpējas
un spēj panākt izmaiľas.
Gandrīz visi pirmsvēlēšanu materiāli var veidot kandidāta imidţu.
Televīzijas reklāma bieţi ir visefektīvākais instruments, taču lielie izdevumi ne
vienmēr attaisnojas. Citas apmaksātās aģitācijas formas (pasta sūtījumi,
sludinājumi radio) var radīt ne mazāku pozitīvu kandidāta imidţu. Turklāt
pašvaldību vēlēšanās ļoti liela nozīme ir presei.

Problēmu uzstādīšana
Ir zināms, ka vēlētāju problēmas ir lamatas daudziem politiķiem. Reizē ar to
nav noslēpums, ka ļoti daudz cilvēku balso, tikai orientējoties uz tām problēmām
un problēmu risinājumiem, ko piedāvā kandidāti. Kandidātiem ir jārunā par
problēmām un viľiem pret tām jābūt savai attieksmei. Svarīgi, lai Jūsu problēmu
izvēle kontrastētu ar Jūsu sāncenšu izvēlētajām problēmām. Tas palīdz veidot
imidţu, saľemt vēlētāju atbalstu un līdz ar to viľu balsis.
Problēmas uzstādīšana – līdzeklis vārda identifikācijai un kandidāta imidţa
veidošanai. Problēmu uzstādīšana tiek izmantota velēšanu kampaľās valsts līmenī.
Pašvaldību kampaľās problēmu uzstādīšana notiek reti.
Problēmu uzstādīšanas stadijā parasti diskutē ar oponentu tikai vienu vai
divus pamatjautājumus, bieţāk – dialogā, kas tiek plaši apgaismots masu medijos.
Lai apspriestu problēmas, var izmantot daudzus informācijas līdzekļus:
runas, debates, pasta nosūtīšanu, presi, reklāmu.
Plānojot problēmu kampaľu, svarīgi koncentrēties tikai uz daţiem
jautājumiem un nemētāties no viena jautājuma uz otru.
Parasti nepietiek naudas un laika, lai efektīvi aptvertu vairākas problēmas.
Nemociet vēlētāju ar daudzām detaļām. Apsprieţamās problēmas saistiet ar Jūsu
imidţu. Problēmas, kuras Jūs “paceļat”, sadarbojas ar Jūsu kampaľas kopējo tēmu
un lozungiem.

Kontrasta izmantošana
Reizēm šo jēdzienu sauc par “uzbrukumu”, reizēm to min kā līdzekli, lai
uzsvērtu atšķirības starp kandidātu un viľa oponentiem. Bet, lai kā mēs to
nosauktu, galvenais – parādīt vēlētājiem, ar ko kandidāts atšķiras no saviem
oponentiem. Ja Jūs neradīsiet šo kontrastu, vēlētāji, visticamāk, nobalsos tā, kā viľi
ir pieraduši, t.i. – par tradicionāli stiprāko partiju viľu apvidū. Ja ir starpība starp
Jums un Jūsu oponentu, Jūs var apvainot par “negatīvu” programmu. Tādi
apvainojumi bieţi nāk no pretinieka nometnes, kurš cenšas Jūs nonievāt. Taču
pieredze rāda, ka atšķirību izskaidrošana ir kandidātiem derīga, tādēļ attiecieties
pret to tāpat, kā pret cilvēku tiesībām gūt pilnu informāciju.
Svarīgi, lai Jūsu salīdzinājumi vienmēr balstītos uz faktiem. Vēlētāji neatzīst
nepamatotus personiskus uzbrukumus, taču viľi pieľems politisko kritiku, ja tā ir
balstīta uz faktiem. Jūs būsiet aizsargāts no jebkādiem apvainojumiem, kas Jums
adresēti, ar noteikumu, ka Jūsu uzbrukums ir pastarpināts ar pierādījumiem.
Var izvairīties no nepatikšanām, darbojoties caur trešajām personām, kuras
uzbruks oponentam. Trešai personai jābūt tādai, kas pelna uzticību un ir
autoritatīva vēlētāju skatījumā.
Uzsveram vēlreiz: lai kandidāts varētu efektīvi uzbrukt saviem oponentiem
vai demonstrēt pozīciju atšķirības, viľam pirms tam jāiekaro auditorijas
simpātijas..
Vēlētājiem jāzin Jūsu vārds, jābūt par Jums kā par politiķi pozitīvam
priekšstatam un jāieľem Jūsu pozīcija atsevišķu problēmu izpratnē, pretējā
gadījumā Jūs nevarēsiet efektīvi uzbrukt savam oponentam.
Var efektīvi uzbrukt, izmantojot daudz un daţādus līdzekļus. Jo vairāk
dokumentu, jo sekmīgāks uzbrukums. Tādēļ uzbrukumam vislabāk noder
rakstiskie informācijas veidi – pasta sūtījumi, vēstules redaktoriem, publikācijas
presē. Radio un televīzijas reklāmas arī ir noderīgas, uzbrūkot oponentam.

Aizsardzība
Kopā ar uzbrukumu ir jānodrošina aizsardzība. Kad Jūs uzsverat kontrastus
starp kandidātu un oponentu, viľš, iespējams, cenšas to pašu darīt ar Jums. Labākā
aizsardzība pret oponenta uzbrukumu ir šī uzbrukuma paredzēšana un
pretuzbrukums.

Izpētiet sava konkurenta vājās vietas
Oponenta programmas analīze var norādīt iespējamos uzbrukuma virzienus.
Pirms atbildēt uzbrukumam, noteikti novērtējiet tā bīstamību un iespaidu, kāds var
rasties vēlētājos. Nav vajadzības atbildēt ar preses konferenci uzbrukumam, kas
izpaudies tikaidaţās vēstulēs.
Gadās, ka uzbrukumu izmanto tikai tādēļ, lai kaitinātu pretinieku un
izraisītu, provocētu viľa kļūdu. Bieţi uzbrukumus lieto vēlēšanu kampaľu pēdējās
dienās. Esiet gatavi tādam uzbrukumam un mēģiniet to apsteigt.
Neatklājiet savas vājās vietas. Turiet gatavībā drošu aizsardzības plānu un
esiet gatavi to īstenot.
Ja Jūs varat to atļauties un jūtat nopietnus draudus, sagatavojiet izeju ēterā,
turiet gatavu izsūtīšanai paziľojumu. Kā jau tika norādīts, Jūs varat izmantot preses
“vakcinācijas” stratēģiju: paredzot pretinieka uzbrukumu, pirmajiem pieskarties šai
tēmai. Bieţi tas ir riskanti, bet var, kā saka amerikāľi, “nolaupīt pērkonu” no
oponenta uzbrukuma.
Pētījumi pierādījuši, ka uzbrukumiem atbildēt ir ļoti nepieciešami. Atbildes
trūkums tiek uztverts kā klusējoša piekrišana izvirzītajiem apvainojumiem. Atbilde
jādod savlaicīgi, bet tai ir jābūt pārdomātai.
Pastāv četras aizsardzības līnijas. Lejupejošā kārtībā pēc panākumu iespējām
tās ir:
- “Es to neesmu darījis”. Noliedziet apvainojumus, kurus izvirza uzbrūkot.
- “Es darīju, bet tas nav tā, kā jums liekas”. Paskaidrojiet, kāpēc apvainojums ir
nepamatots, kaut arī faktiski viľš var būt pareizs.
- “Man žēl, ka es to izdarīju, bet tā vairāk nekad nedarīšu”. Atzīstiet, ka
apvainojums ir pareizs, bet apsoliet, ka vairs tādas kļūdas nedarīsiet (daţi vārdi
brīdinājumam – tāda aizsardzība ir vairāk efektīva agrās kampaľas stadijās nekā
beigās, un var iedarboties tikai vienu reizi).
- “Cilvēks, kas runā, ka esmu to darījis, ir nelietis!” Jūs uzbrūkat uzbrukuma
avotam.

Pārlieciniet vēlētājus piedalīties balsošanā
Pirmsvēlēšanu fināla materiālam ir jābūt aicinājumam, lai vēlētāji dodas pie
vēlēšanu urnām. Neaizmirstiet šo būtiski svarīgo mērķi. Pēc tam, kad ir identificēts
vārds, ir radīts imidţs, uzstādīta programma, atklātas atšķirības starp kandidātu un
oponentu, tad pēdējais solis – radīt tādu situāciju, lai tie, kas Jūs atbalstīja,
nobalsotu par Jums.
Neskaitāmas reizes jau esat darbojušies, lai sasniegtu šo mērķi. To sasniegt
palīdzēja gan vēlētāju apstaigāšana, tālruľa zvani, kas bija saskaľoti ar radio
sludinājumiem, materiālu izsūtīšana, publikācijas presē. Šajā stadijā ir efektīvas
radio un TV pārraides, kur Jūs atbalsta sabiedrības cienījami locekļi. Efektīvi ir
izsūtītie aģitācijas materiāli un aicinājumi radio un televīzijā.
Lielu palīdzību var sniegt Jūsu piekritēji, uzrakstot vēstules saviem
kaimiľiem, kurās izteikts atbalsts Jums.
Ar šo posmu kampaľa beidzas. Tā ir pirmsvēlēšanu cīľas kulminācija, kas
rada pozitīvu efektu, lai pārvarētu to negatīvo, ko devuši Jūsu oponenti kampaľas
laikā.

Kampaņas tēma
Sevišķi svarīgs katras kampaľas stratēģijas komponents ir kampaľas tēma.
Kampaľas tēma – kvintesence, frāze vai teikums, kas pārliecinoši atklāj kandidāta
personības un viľa pozīcijas būtību.
Tēma - tā ir paziľojums, kas izriet no Jūsu komandas, un tā mērķis –
pārliecināt vēlētājus balsot par Jūsu kandidātu pret Jūsu oponentu. Kampaľas tēma
– visu priekšvēlēšanu materiālu galvenā daļa. Tēma apvieno visus komponentus:
no politiskā plāna un stratēģijas līdz organizatoriskām pūlēm un fonda
izveidošanai.
Lai arī tikai konceptuāli, tomēr tēmai jābūt visos pirmsvēlēšanu materiālos.
Katram informatīvam materiālam kampaľas laikā ir jāatbalsta un jāuzsver Jūsu
kampaľas tēma.
Tēmu rada konkrētā politiskā situācija un tā ir atkarīga no Jūsu kandidāta
stiprām īpašībām un oponenta vājumiem. Kā jau minējām, paziľojumiem
jāatkārtojas, lai iekļūtu vēlētāju apziľā un ietekmētu viľu uzvedību. Kampaľas
tēma ir svarīgākā informācija, kura ir pastāvīgi jāuzsver. Tā ir tas, kas vēlētājiem ir
jāsaista ar kandidātu, ar viľa tēlu, imidţu.
Kampaľas tēma jāformulē skaidrā, ļaudīm saprotamā valodā. Tai nav jābūt
tukšam lozungam, tās mērķis – atklāt vēlētājiem, ka kandidātam ar vēlētājiem ir
kopīgas rūpes un viľam piemīt unikālas īpašības, kas viľam palīdzēs panākt
pozitīvas izmaiľas.
Tēmai jābūt sasaistītai ar vēlētājus satraucošām problēmām, tai jāpārliecina
vēlētāji, ka nepieciešami ievēlēt Jūsu kandidātu, bet ne viľa oponentu. Tādējādi
tēma strādā divos virzienos: norādot, kāpēc nepieciešami balsot par Jūsu kandidātu
un (neuzbāzīgi) kāpēc nevajag balsot par oponentu.
Kampaľas tēmai jābūt vienkāršai. Tad to vieglāk atcerēties. Tajā pat laikā
tur jāietilpst kampaľas būtībai.

Kā atrast kampaņas tēmu?
1. Apgūstot politisko situāciju, sastādiet paziľojumu grupu, kas vislabākā veidā
raksturo kandidātu un viľa pozīciju, salīdzinot to ar oponentu.
2. Noľemiet no šiem paziľojumiem visu, atskaitot “skeletu”.
3. Izvēlieties frāzes tik ilgi, līdz sapratīsiet, ka viena no tām ir īstā.

Noteikti pieturieties pie savas tēmas visas kampaľas laikā. Nemainiet to. Jau
pašā sākumā jāizvēlas Tēma, kas var izturēt laika pārbaudi. Atrodiet tēmu, kas ir
saistīta ar universālu un nemainīgu principu. Izstrādājiet programmu, kas
kampaľas laikā ļauj atklāt Jūsu tēmu. Kampaľai attīstoties, katrs materiāls
pievienos jaunus vaibstus Jūsu tēmas izpratnei.
Ar tēmas un citas informācijas atkārtošanu var panākt, lai vēlētājos
izveidotos skaidrs priekšstats, kas īsti ir kandidāts un kāpēc jābalso tieši par viľu.

Efektīva politiskā runa
Politiskas uzstāšanās – priekšvēlēšanu kampaľas pamats. Ja kandidāts vēlas
gūt vēlētāju uzticību, viľam ir jāuzstājas publiski, izskaidrojot, par ko viľš cīnās un
kāpēc viľš jāievēl. Publiskas uzstāšanās – pamatveids, kā kandidāts var satikties ar
vēlētāju grupu. Kandidāti parasti baidās publiski uzstāties. Ja Jūs neprott labi
izturēties publikas priekšā, Jūs varat mazināt savas iespējas uzvarēt. Šīs bailes var
uzvarēt tikai vienā veidā – iziet sagatavošanās skolu un praktizēties uzstājoties.
Daudzi ir pārliecināti, ka viľiem nevajag gatavoties pirms uzstāšanās. Taču
kandidāti ātri pārliecinās, ka nesagatavota uzstāšanās ir ļoti riskanta. Pārāk daudz ir
likts uz kārts – iespējams pat, vēlēšanu rezultāti. Tādēļ sagatavoties ir
nepieciešami.
Politiskā runa atšķiras no citiem politisko aktivitāšu veidiem. Ja Jūs bieţi
runājat publikas priekšā, tā kā tā ir daļa no Jūsu profesionālās darbības (piemēram,
Jūs strādājat par vadītāju, skolotāju, advokātu, nodarbojaties ar biznesu u.t.t.), tad
Jums var būt pieredze.
Kā pasniedzējs, Jūs māciet savus skolēnus, kā advokāts – piedāvājat
argumentus klienta labā, bet kā biznesmenis – Jūs reklamējat savu produktu. Taču
kā politiskam oratoram un kandidātam – Jums ir tikai viens mērķis: pārliecināt
vēlētājus Jūs atbalstīt.
Lai pārliecinātu vēlētājus Jūs atbalstīt kā kandidātu, Jums jāizveido ar
viľiem sakari emocionālā līmenī, par to rakstījām iepriekšējā nodaļā. Politiskajai
runai auditorija ir pats galvenais. Tās rūpēm jābūt politiskā oratora uzmanības
centrā.
Veidojiet savu runu noteiktā secībā.
Kandidātam ir jākontrolē situācija. Pastipriniet savu paziľojumu ar
atkārtojumiem. Uzstāties vajag īsi un vienkāršā valodā. Runājiet sarunvalodā.

Politiskās runas plāns
Jums jāpārliecina auditorija par to, ka Jūs un viľus satrauc vienas problēmas,
kas Jums ir unikālas īpašības, lai panāktu izmaiľas. Izsakieties vienkārši. Atklājiet,
ka Jūs saprotat auditorijas problēmas. Lai būtu pārliecinošāk, veidojiet savu
politisko uzstāšanos pēc zemāk norādītā plāna:
 radiet ar auditoriju kontaktu, demonstrējiet, ka Jums ar viľu ir kopīgas
rūpes;
 formulējiet savu problēmu, paskaidrojot, ka tā ir tieši saistīta ar Jūsu
auditoriju;
 uzsveriet savu pozīciju ar faktiem, kas izteikti saprotamā veidā;
 nosauciet pretinieku (parasti – kāds no Jūsu oponentiem) un sasaistiet
viľa imidţu un pozīciju ar šo problēmu;
 piedāvājiet savu problēmas risinājumu un atklājiet, ko tas dos tiem
cilvēkiem, kuru priekšā Jūs uzstājaties;
 beigās piedāvājiet savu skatījumu uz nākotni;
 paskaidrojiet, kā Jūsu problēmas risinājums iespaidos nākotni;
 atklājiet savai auditorijai viľas vietu nākotnē.

Kandidāts, kurš veido savu politisko uzstāšanos pēc tādas shēmas, var
pārliecināt auditoriju pieľemt viľa pozīciju un stimulē auditoriju aktīvām
darbībām. Runa, kas uzbūvēta atbilstoši šim paraugam, rada noskaľu maiľu
auditorijā, var neitralizēt naidīgumu, pārvērst neitrāli draudzīgu auditoriju
piekritējos un piekritējus pārvērst par darbībai gataviem brīvprātīgajiem.
Pat, ja Jums nepatīk piedāvātais plāns, izmantojiet to, lai apgūtu auditorijas
pārliecības maiľas mehānismu. Mēs tik sīki aprakstām katru soli, lai Jūs saprastu,
kā to izmantot politiskajās uzstāšanās jebkurās situācijās. Kandidāti, kas regulāri
uzstājas, ievērojot šo plānu, lieto kartiľas, uz kurām izrakstīti zemākminētie seši
soļi, un tādējādi ir sagatavoti uzstāties jebkurā brīdī.
Plāns bāzējas uz argumentiem: problēma – risinājums. Seši soļi – tie ir Jūsu
iespēja nodemonstrēt sevi un savu darbību kā problēmas risināšanas instrumentu,
bet oponentu – attiecīgajā kontekstā.
Jebkurš jautājums, kuru Jūs vēlaties apspriest, var tikt aplūkots problēmas un
tās risinājuma terminos. Lai būtu par sevi pārliecināts, kandidātam ne tikai
jāieskicē problēma, bet ir jābūt atbilstošai tās risināšanas receptei. Daudzi
kandidāti negūst panākumus, jo runā tikai par problēmu. Vēl arguments, lai lietotu
šo plānu: nepieciešamība izteikt savu nākotnes redzējumu.
Kā jau tika minēts, cilvēkiem vajag pamatojumus, lai uzticētos kandidātam.
Kandidāts, kas piedāvā nākotnes ainu, auditorijai sniegs cerību un perspektīvu.
Ja Jūs vēlēšanu cīľā piedalaties pirmo reizi, lūdziet vēlētājus noriskēt un Jūs
ievēlēt. Viľiem jātic, ka Jūs dosit viľiem nākotni. Kandidāts var izmantot šo plānu,
lai jebkurā situācijā adaptētos neatkarīgi no uzstāšanās ilguma, vides un
auditorijas.
Šis plāns ir efektīvs kā 10 minūtes garai uzrunai, tā arī trīs minūšu sarunai.
Jūs to varat izmantot uzstājoties, intervijai, telereklāmai vai ievadrunai debatēs.
Tas sniegs labu palīdzību jebkurā situācijā, jebkurā auditorijā.

1. solis. Kontaktēšanās ar auditoriju uz kopēju rūpju pamata
Tas ir Jūsu uzstāšanās tradīcionāls ievads. Ir jāpiesaka sevi (jānosauc vārds,
partija), jāpateicas cilvēkam, kas iepazīstinājis ar Jums, un auditorijai, kas Jums
devusi iespēju runāt.
Tālāk jānodibina kontakts ar auditoriju un, apsprieţot cilvēka pamatvērtības,
jāparāda, ka Jums ir kopīgas rūpes. Sāciet sarunu ar vērtību terminiem. Vispirms
Jums jāpiesaista auditorijas uzmanība. Koncentrējieties emocionālu saistību
izveidošanai. Nopauzējiet, pirms sāciet runāt, un pārliecinieties, ka Jūs klausās
pilnīgi uzmanīgi. Skatieties cilvēkiem tieši acīs. Runājiet tā, it kā Jūs apsvērtu
katru auditorijas domu. gatavojiet augsni runas turpinājumam.
Atrodiet kopīgu ar auditoriju problēmu. Runājiet vienkārši, paskaidrojiet,
kāpēc Jums ir saprotamas un tuvas šīs auditorijas rūpes. Radiet kontaktu, patērējot
noteiktu laiku tam, lai paglaimotu klātesošajiem.
Izmantojiet intonācijas, skatu, sejas izteiksmi un ţestus, lai radītu personīgu
kontaktu ar auditoriju. Jums jāizveido sirsnīgas attiecības ar auditoriju. Runājiet
vairāk par to, kas satrauc auditoriju, nekā par kāda jautājuma specifiku.
Uzsveriet kopējo rūpju tēmu, apsprieţot kādu no cilvēka pamatvērtībām,
kura Jums ir kopīga ar viľiem (zālē sēdošajiem), piemēram: veselību, finansu
pārticību, personisko drošību u.t.t.

2.solis. Izskaidrojiet problēmu
Kad saites ar auditoriju ir izveidotas, pārejiet nākošajā stadijā – atklājiet, ka
apsprieţamā problēma tieši attiecas uz cilvēkiem, ar kuriem Jūs patreiz runājat.
Analizējiet viľu jūtas, padariet problēmu viľiem reālu, par kaut ko konkrētu,
ko viľi var izjust. Šajā brīdī centieties atklāt to, ka problēmas atrisināšanu nevar
atlikt, citiem vārdiem – ja kaut kas netiks darīts tūlīt, tad visi no novilcināšanas
cietīs.
Ļaujiet auditorijai iespēju vēlēties, lai šo problēmu atrisinātu. Atklājiet, kā šī
problēma apdraud vērtības, kuras Jums ir kopīgas ar auditoriju – personīgā
veselība, finansu stāvoklis u.t.t.
Jums ir nepieciešami delikāti nostiprināt saistību ar auditoriju, atklājot, ka
Jums ir unikālas spējas viľu problēmu izpratnē. Skaidri formulējiet problēmu,
precīziem vārdiem pasakiet, ka, piemēram, nodokļi ir pārmērīgi augsti, lai
pierādītu, ka Jūs – drošs informācijas avots, miniet savu kvalifikāciju.
Izmantojiet auditorijai pieľemamu valodu, pierādiet, ka problēma tieši skar
viľus.
Jūsu auditorijai jātic, ka apsprieţamā problēma ir viľai svarīga. Tā –
pārliecināšanas galvenā daļa. Ļaudīm jāsajūt problēmas atrisināšanas
nepieciešamība, lai pieľemtu Jūsu pozīciju. Viľiem nepieciešami saprast Jūsu
pierādījumus idejas līmenī – šajā brīdī neieslīgstiet sīkumos. Galvenais – viľiem
jānotic, ka katrs personīgi cietīs, ja problēmu neatrisinās.

3.solis. Uzsvērt savu pozīciju ar vienkāršā valodā izteiktiem faktiem
Miniet faktus, kas pierāda Jūsu pozīcijas pamatotību. Izskaidrojiet tos ar
ilustrācijām, salīdzinājumiem, paskaidrojumiem, personīgiem piemēriem, liecībām
un faktisko materiālu.
Pamatojiet savu pozīciju divos līmeľos: “personīgi piemēri” un “vienkārši
fakti”. Izmantojot savus piemērus, paskaidrojiet, kā Jūs personīgi (vai Jūsu draugi,
ģimene, kaimiľi) cieš no neatrisinātās problēmas.
Lai palielinātu teiktā iespaidu, norādiet uz kādu auditorijā, kuru Jūs pazīstat,
un sakiet, ka tas attiecas arī uz viľu.
Kad apstiprināšanai Jūs izmantosiet “vienkārši faktus”, neaizraujieties ar
skaitļiem. To vietā atkārtojiet, kā cieš cilvēki. Piemēram, apgalvojot, ka nodokļi ir
pārāk augsti, miniet “vidējā” cilvēka nodokļu maksājumus (tiešos un netiešos).
Pirms uzstāšanās veiciet pētījumus, lai ievāktu informāciju par to, kā tas skar Jūsu
rajona cilvēkus. Ja tādas informācijas nav, tad ľemiet informāciju valsts līmenī.
“Tas, ka valsts ievieš papildus akcīzes nodokli degvielai un mazutam, izvelk no
vienkāršā strādnieka kabatas simtiem latu uz katru ģimenes locekli!!!” – ja no
šādiem cipariem auditorija nesāks drebēt, tad Jūsu priekšā ir tikai “jaunie krievi”…
(Šeit un tālāk krievu tekstā minētos “rubļus” esam aizstājuši ar “latiem”, skaitļiem
piemērojot attiecīgo korekciju. – Tulk.)
Lietojiet piemērus, kas skar Jūsu auditoriju, tādus kā vietējās rūpniecības
panīkumu vai cenu celšanos tuvējā tirgū. Apstipriniet savu pozīciju, runājot par
faktiem, vienkāršā valodā. “Lūk, mana sievasmāte (sieva, māte u.t.t.) gāja vakar uz
tirgu, bet tur – cenas, paši ziniet, kādas. Atstāja divdesmit latus un mājās atnāca ar
tukšu somu! Vai tad tā nav?”
Atcerieties atbilstošu joku, anekdoti – tas padarīs Jūsu runu interesantāku un
vieglāk iegaumējamu. Jums ir jāpievērš cilvēku uzmanību, lai tos pārliecinātu.


4.solis. Nosauciet pretinieku un saistiet to ar problēmu
Uzspiediet auditorijai asu apstiprināšanu “viľi pret mums”. Citiem vārdiem,
Jums vajag, lai auditorija ticētu, ka Jūsu oponents ir daļa no problēmas (“viľi”), bet
Jūs – daļa no problēmas atrisinājuma (“mēs”).
Apspriešanā ir:
 Jūs, auditorija un “labie cilvēki” – “MĒS”
 Jūsu oponents un “sliktie cilvēki” – “VIĽI”

Ir daudz veidu, kā šo mērķi sasniegt. Aprakstiet sava sāncenša iedomāto
domu gājienu un parādiet, kā tas kļūst par problēmas daļu. Spilgti ilustrējiet, cik
ļoti lielas ir šīs kļūdas un cik stipri padziļina problēmu, ne nieka nepalīdzot to
atrisināt.
Parādiet, kāpēc, ja atļausim sāncensim turpināt darboties šajā virzienā, Jūsu
auditorija noteikti cietīs no šīm darbībām.
Jums ir precīzi jāzin, kā runāt par savu sāncensi, kā atsaukties uz viľa
darbībām un teikto – tas politiski ir ļoti svarīgi. Jūs varat pat viľa vārdu nenosaukt.
Daţreiz pretinieks Jūsu runās var būt kaut kas abstrakts: “birokrāti”, “ierēdľi”,
“ierāvēji – komersanti” vai “šie ļaudis valdībā”. Jūs varat nosaukt daţādus
pretiniekus atkarībā no auditorijas un apstākļiem.
Politiskās runas asums izpauţas faktā, ka rezultātā auditorijai ir piespiesta
noraidīt sāncensi, lai solidarizētos ar kandidātu.
Tā ir daļa no motivāciju saites ar auditoriju. Atsaucieties uz oponentu kā
ienaidnieku, ja auditorija Jums uzticas un situācija tam palīdz. Pretējā gadījumā
iztēlojiet “ienaidnieku”, kuru Jūsu auditorija var pelnīti nicināt.

5.solis. Aprakstiet problēmas atrisinājumu un kā tas palīdzēs auditorijai
Jūsu runas pirmā daļa bija veltīta saišu radīšanai ar auditoriju, formulējot
problēmas. Tagad Jūs varat piedāvāt savu risinājumu. To vajag pasniegt tikpat
pakāpeniski, kā tika paskaidrota problēma.
Atrisinājumam jāpelna uzticība un tam jābūt reālistiskam. Aprakstiet
atrisinājumu vienkārši. Parādiet, ka Jūs – daļa atrisinājuma, un auditorija iegūs, ja
Jūs ievēlēs. Miniet savu kvalifikāciju un pārliecību par to, ka šīs problēmas – Jūsu
atrisinājums! – būs iedarbīgs.
Tagad varat iedziļināties priekšmeta detaļās, taču neaizmirstiet par
vienkāršo, cilvēcīgo valodu izklāstā. Pārlieciniet auditoriju par to, ka tai būs labāk
tieši no šī atrisinājuma. Atrodiet attiecīgus piemērus. Apelējiet pie viľu jūtām,
šoreiz – pozitīvi.
Iepotējiet viľos cerību nākotnei. Šajā posmā ir nepieciešami, lai auditorija
sarautu visas saistības ar Jūsu oponentu un paustu Jums maksimālu lojalitāti. Ja
cilvēki tic atrisinājumam, viľi jau ir ceļā uz to, lai noticētu Jums.

6. solis. Noslēdziet runu ar nākotnes ainas uzburšanu, parādiet, kā Jūsu
risinājums to tuvina
Tā ir Jūsu runas apoteoze. Ideāli šajā brīdī ļaudis pieceļas un grand aplausu
vētra. Detalizēti izklāstiet savu nākotnes redzējumu un aiciniet auditoriju iekļauties
tajā. Balstoties uz iegūto kontaktu ar auditoriju, apelējiet pie emocijām..
Dodiet rezumējumu saviem kā problēmu, tā risinājumu argumentiem.
Parādiet, kā Jūsu risinājumi nodrošinās labāku nākotni klātesošajiem un to
ģimenēm. Padariet viľus atbildīgus par to. Uzsveriet savu un auditorijas rūpju
kopību. Parādiet, kā vispārcilvēciskās vērtības iekļaujas Jūsu nākotnes redzējumā
un tā sasniegšanas veidos.
Noslēgumā uzaiciniet auditoriju piedalīties nākotnes tuvināšanā, atbalstot
Jūsu ievēlēšanu. Jūsu iztēlotās ainas aktualizēšanai jānorāda, kā Jūsu programma
var nostrādāt klātesošo labā un kā viľi paši var tajā piedalīties.
Uzaiciniet viľus konkrētai darbībai: nobalsot, piedalīties kādā projektā,
vēlēšanu kampaľā.
Tas ir pārliecināšanas procesa fināls. Auditorijai jāmotivē darbībai, un Jums
tā jānodrošina ar šiem motīviem. Noteikti pasakiet tai, ko vajag un ko nedrīkst
darīt. Runu noslēgumā vienmēr lieciet pozitīvas emocijas.

Vispārēji padomi pirmsvēlēšanu runām
Katram kandidātam ir savs personiskais oratora stils. Kā likums, kandidāti
labprātāk runā kampaľas beigās, nekā kampaľas sākumā. Vienkārši tādēļ, ka daudz
praktizējuši. Ar praksi sasniedzama pilnība, īpaši politiskajās uzstāšanās.
Noslīpējiet savu personisko stilu. Ja Jūs neesat radis runāt vai no tā baidāties,
izmēģiniet runu pie spoguļa vai ģimenes un draugu priekšā. Vienīgais veids, kā
uzvarēt savas bailes no uzstāšanās – būt gatavam uzstāties. Labi pazīstami oratori
bieţi stundām ilgi skaļi praktizējas, gatavojoties piecu minūšu runai.
Var pārvarēt bailes no uzstāšanās iedomājoties, ka Jūs esat aktieris uz
skatuves un uzstājaties savai publikai. Nedomājiet, ka būsit mazāk atklāts,
vienkārši aktiera tēls Jums palīdzēs pārvarēt bailes no publiskas uzstāšanās.
Rakstiet un gatavojiet savas uzstāšanās patstāvīgi. Jūsu uzstāšanās rada
saistību starp Jums un auditoriju, sniedz īpašu iespēju noskaľot auditoriju atbalstīt
Jūsu kandidatūru. Jūsu runai jābūt “daļai no Jums”, lai Jūs varētu pārliecinoši un
saprotami uzstāties. Parādiet, ka Jūs esat uzticības vērts. Neviens neuzstāsies ar
runu labāk par Jums. Ja Jūs esat nolēmis kļūt par kandidātu, tad katra Jūsu
uzstāšanās – iziešana uz skatuves. Nekad nezaudējiet paškontroli. Pat, ja Jūs
uzstājaties nelielā auditorijai, piemēram, skolas izlaiduma klasei, Jums jārunā
pārliecinoši.
Katram andidātam ir savs oratora stils, un savi sagatavošanās paľēmieni.
Daţiem sagatavošanās prasa vairākas dienas, citi lielu runu var sagatavot daţās
minūtēs. Bet, neraugoties uz Jūsu stilu un sagatavošanās manieri, ir vairāki
panākumus nesošu runu vispārīgie principi, kuri jāievēro.

Pazīstiet savu auditoriju
Atkārtojam – auditorija ir politisko uzstāšanos svarīgākais komponents.
Jums ir jāzina, pie kā Jūs vēršaties. Izzināt auditoriju ir svarīgāk par faktu atlasi
pašai runai. Pirms uzstāšanās uzziniet visu par savu auditoriju. Noskaidrojiet, kas
piedalīsies, kādas ir viľu problēmas un ko viľi no Jums gaida.
Svarīgi saprast, kādas auditorijas priekšā Jūs uzstāsities: naidīgas, neitrālas
vai draudzīgas. Ja Jūs uzstāsities kādā sabiedriskajā organizācijā, uzziniet, kādi ir
viľu jaunākie projekti. Ja Jūs gatavojaties uz mikrorajonu, uzziniet viľu
pamatrūpes. Esiet gatavi runāt par vietējām problēmām. Savā runā centieties
izmantot visu informāciju.
Ir nozīme ierasties uz pasākumu kādu laiku pirms Jūsu uzstāšanās, lai
individuāli aprunātos ar cilvēkiem, pie kuriem vērsīsities. Tādu tikšanos laikā
pajautājiet nākošās auditorijas pārstāvjiem par viľu attieksmi pret to problēmu, par
kuru Jūs runāsiet. Ja šie piemēri ir noderīgi, izmantojiet tos vēlāk savā runā.
Labs veids, kā pastiprināt saistību ar auditoriju – uzstājoties nosaukt daţu no
klātesošajiem vārdus vai uzvārdus. Bet tam ir vajadzīga zināma pieredze. Pieminot
savā runā konkrētus auditorijas dalībniekus, Jūs radīsiet ciešāku saistību starp sevi
un visu auditoriju.
Orientējieties uz “savu” auditoriju – ļaudīm, kurus ietekmētu Jūsu runa, bet
kuru nav auditorijā. Jūsu uzstāšanās var tikt atspoguļota presē, izvilkumi var tikt
citēti. Esiet gatavi arī tam, ka oponents studē galvenos Jūsu uzstāšanās
pamatpunktus. Nedrīkst uzskatīt, ka katra Jūsu uzstāšanās ir izolēts politisks
notikums. Ľemiet vērā, ka Jūsu apgalvojumi var būt sadzirdami arī tiem cilvēkiem,
kas ir ārpus auditorijas.
Paturiet prātā, ko un kam Jūs runājat, un nerunājiet pats sev pretī visas
kampaľas laikā.

Izturiet savu tēmu.
Izvēlieties tēmu, kuru Jūs varat izmantot, lai pārliecinātu auditoriju Jūs
atbalstīt. Nekļūdieties izvēloties abstraktu tēmu, kura neinteresē auditoriju un par
kuru arī Jums ir mazs priekšstats. Bieţi acīmredzami vienkāršas tēmas ir labākās
no visām. Necentieties aptvert visu. Izvēlieties apspriešanai vienu vai divus
priekšmetus vai vienu tēmu.
Nosakiet savas uzstāšanās secību. Koncentrējieties uz to, kā pārliecināt
auditoriju Jūs atbalstīt, bet ne uz konkrēta priekšmeta sīkām detaļām.
Izmantojiet laiku pirms uzstāšanās tēmas attīstīšanai, lai pārliecinātu savu
auditoriju. Saceriet runu, kas piederīga tieši šai auditorijai. Padomājiet par
piemēriem, kuri var atklāt Jūsu pozīciju un ievirzīt uzstāšanos “problēma-
risinājums” gultnē.
Izveidojiet visas savas runas daļas harmoniskas. Organizējiet savu
uzstāšanos tā, lai auditorijai pāreja no vienas daļas uz nākamo būtu viegli
uztverama.
Savās uzstāšanās reizēs centieties nenonākt pretrunās. Neizsakieties par to,
ko Jūs nevarat apstiprināt ar faktiem un pierādošiem argumentiem. Esiet gatavi
runāt par to tēmu, kuru Jūs nosaucāt sanāksmes rīkotājiem, jo bieţi uzstāšanās
tēma tiek izsludināta savlaicīgi.

Pareizi organizējiet uzstāšanos
Savlaicīgi noskaidrojiet, vai Jūs runāsiet lielā vai mazā zālē, kopā ar citiem
vai viens pats, formāla šī uzstāšanās vai neformāla, cik liels ir plānotais cilvēku
skaits, cik ilgi Jūs drīkstat runāt, kur Jums būs jāsēţ, gaidot iziešanu tribīnē.
Organizējiet savu uzstāšanos, lai tā atbilstu konkrētiem cilvēkiem, vietai un
pasākumam. Piemēram, mazā istabā mikrofons nav vajadzīgs.
Situācija ir jākontrolē. Dodiet īsu, bet slavinošu raksturojumu tam cilvēkam,
kas Jūs pieteica. Palūdziet Jums pazīstamus cilvēkus apsēsties pēdējās rindās un
uzmanīgi klausīties, lai Jūs varētu skatīties uz kāda labvēlīgo un ieinteresēto seju.
Nolieciet mēbeles tā, lai Jūs būtu tuvāk auditorijai.
Sagatavojieties uzstāties, lai nebūtu vajadzīgi pieraksti, un nelasiet savu
runu.
Vērsieties pie auditorijas, nevis – runājiet auditorijai.
Uzstāšanās pamattēzes atkārtojiet vairākkārt.
Noteikti runājiet tikai vienkāršā un saprotamā valodā, uzsveriet tās galvenās
cilvēciskās vērtības, kuras Jums ir kopīgas ar auditoriju.
Runājiet nesaspringtā balsī. Tā, it kā runātu ar kaimiľu.
Humoru izmantojiet tikai tādā gadījumā, ja esat pārliecināti par tā
efektivitāti. Humors var būt derīgs, bet var arī līdzināties pašnāvībai. Ja joks trāpa
mērķī, tad tas var iekarot auditoriju. Bet, ja joku uztver vienaldzīgi, tad Jūs,
iespējams, nekad nepārvarēsiet šo personīgo satricinājumu. Ja jau Jūs izmantojat
humoru, esiet pārliecināti, ka to novērtēs pozitīvi. Ja Jums pēc dabas joki
nepadodas, tad labāk no tiem izvairieties.
Izmantojiet labāko no Jums pieejamiem domas izklāsta stiliem.


23. nodaļa
LOZUNGI

Tie ir svarīga kampaľas sastāvdaļa. Lozungiem jābūt vienkāršiem un atmiľā
paliekošiem. Tiem jāatšķiras no sāncenšu lozungiem. Nerekomendējam mainīt
lozungus kampaľas laikā. Literatūrā par reklāmu lozungu sastādīšanas tehnoloģija
ir diezgan labi aprakstīta.
Taču uzsveram, ka daudzi pētījumi un prakse ir apliecinājuši, ka cilvēki par
svarīgākajām uzskata desmit lietas. Veidojot informācijas blokus, pamatam jāľem
tas, kas cilvēkiem ir īpaši dārgs. Izmantojot šīs vērtības informatīvajos materiālos,
Jūs varat savus vēlētājus pārliecināt, ka Jūs un viľus satrauc vienas un tās pašas
problēmas.
Pārskatīsim šīs desmit pamatvērtības:
1. Veselība. Pārliecība par to, ka katram cilvēkam jānodrošina laba veselība un
personīga drošība.
2. Finansiālā labklājība. Vēlēšanās būt materiāli nodrošinātam gan šodien, gan arī
nākotnē.
3. Ceļojums. Tieksme uz vietu maiľu, uz pazīšanās loka paplašināšanu, kas
veicina kultūras bagātināšanos.
4. Ģimenes labklājība. Vēlēšanās, lai būtu miers un saticība ģimenē, aizsardzība
pret ārējiem draudiem.
5. Nodrošinātas vecumdienas. Nepieciešama pārliecība, ka vecums būs
cienījams, cilvēka pamatvajadzības būs apmierinātas.
6. Interesants brīvais laiks. Vēlēšanās, lai būtu līdzekļi un iespējas brīvi izmantot
savu brīvo laiku (rūpes par brīvā laika kvalitāti un daudzumu).
7. Darbs, kas sniedz apmierinājumu. Vēlēšanās, lai būtu iespēja saľemt labāku
un personībai adekvātu darbu.
8. Laba izglītība bērniem. Vēlēšanās nodrošināt bērnus ar kvalitatīvu izglītību, lai
viľi varētu dzīvē sasniegt vairāk.
9. Īpašuma pārvaldīšana. Vēlēšanās, lai piederētu un varētu pārvaldīt māju,
automašīnu un citu vērtīgu īpašumu.
10. Ticības brīvība. Nepieciešamība sajust drošību, izvēloties reliģisko
pārliecību, zināt, ka attieksme pret tevi nav atkarīga no tavas ticības formas.

Aptauja XX-5
…“Jautājums par dzīves vērtībām. Aptaujas rezultātā iegūts šāds atbilžu izkārtojums:
- materiālais nodrošinājums - 72.3%
- sava un tuvinieku veselība - 87.2%
- labklājība ģimenē - 72.0%
- darbs, kas dod apmierinājumu - 29.5%
- personīgā neatkarība - 15.2%
- stāvoklis sabiedrībā - 10.0%
- personīgi panākumi un spējas - 4.6%
- sava “lieta”, bizness - 2.7%
- pamudinājumi, cildinājumi par - 1.5%
sasniegumiem darbā

Vērtība – kopējs pamats sakaram ar vēlētājiem. Vērtība – princips, kurš ir
kopīgs Jums un viľiem, un tai jābūt katras apspriešanas pamatā. Gatavojot savus
materiālus, Jūsu pienākums ir izteikt savas domas par “cilvēciskiem terminiem”.
Vērtību izmantošana liks Jums novērtēt savus izteikumus pēc to ietekmes uz Jūsu
auditoriju.
Minēsim daţus piemērus, kā atsevišķas problēmas var atspoguļoties desmit
cilvēces pamatvērtību terminos:
Noziedzība – aicinājums “veselības” vērtībai. “Noziedzība apdraud mūsu
sabiedrību kā vēzis, kas aug mūsu ķermenī”;
Nodokļu pieaugums – aicinājums “finansu labklājības” vērtībai. “Mēs
nevaram atļauties maksāt augstākus nodokļus, jo tas rada draudus mūsu ģimeľu
pienācīgai eksistencei”;
Parku platību saglabāšana – aicinājums “ģimenes” vērtībai. “Mūsu bērniem
nepieciešami spēļu laukumi, bet pieaugušajiem – parki, kur var atpūsties un baudīt
atpūtu ģimenē”.
Katras lietas pamatā ir vismaz viena no cilvēciskajām vērtībām. Bieţi
vairākas vērtības attiecināmas vienai koncepcijai vai vienam priekšmetam. Šajā
gadījumā nepieciešami izanalizēt diskusijas priekšmetu vai koncepciju, lai
noteiktu, kāda vērtība Jūsu auditorijai ir vissvarīgākā.
Piemēram, apsprieţot izglītības programmu, ikreiz ssaaistiet to ar bērniem.
Jūs to varat izdarīt, atgādinot par iespējamiem draudiem bērnu veselībai, finansu
labklājībai vai arī – izsakot vēlēšanos dot viľiem izglītību. Izvēlieties vērtības, kas
Jūsu auditoriju pārliecina vislabāk.

Vērtība – ideja – problēma
Desmit cilvēces pamatvērtības ir pamats shēmai – “vērtība – ideja –
problēma”.
Lai iegūtu kontaktu ar vēlētājiem, izmantojiet šo shēmu informatīvo
materiālu formēšanai. Vēlētājus būs vieglāk balsot par Jums pārliecināt, ja
izmantosiet materiālus, kas būvēti uz viľiem saprotamiem terminiem.
Problēmas, koncepcijas un informatīvie materiāli var tikt apspriesti trīs
līmeľos:
Vērtību līmenis – ar auditoriju iegūst vienotību fundamentālos principos;
Ideju līmenis – auditorija noskaidro Jūsu pozīcijas konceptuālo pamatu;
Problēmu līmenis – problēmas specifika detalizējas terminos, kas motivē Jūsu
pozīciju.

Svarīgi sākt vērtību līmenī, pāriet uz ideju līmeni un nobeigt problēmu
līmenī, ja Jūs aizskarat problēmu, kas satrauc Jūsu auditoriju.
Sākot ar kopējo vērtību apspriešanu, Jūs pieskaraties tām problēmām , kas
svarīgas auditorijai. Jūs atklājat ļaudīm Jusu un viľu kopējās rūpes – tas rada
saistību ar auditoriju. Tas ir pamats efektīvai pārliecināšanai.
Ja kontakts ar klausītājiem ir nodibināts, virziet savu auditoriju uz Jūsu
idejas pieľemšanu. Šī ideja ir Jūsu ierosinātās problēmas vai koncepcijas pamatā.
Auditorijai jāpieľem pati koncepcija ātrāk, pirms viľi Jums piekritīs detaļās.
Beidzot, kad esat pierādījuši, ka Jūs ar auditoriju esat vienoti vērtību
sapratnē, un viľi ir piekrituši Jūsu koncepcijai, varat apspriest problēmas detaļās.
Kandidāti bieţi sāk ar detaļu apspriešanu, jo domā, ka viľi izklāstīs faktus
un tad auditorija piekritīs. Taču, lūkojieties no auditorijas viedokļa – ja Jūs sākat ar
detaļām, tad rodas priekšstats, ka Jūs vairāk satrauc savas pozīcijas izskaidrošana,
nekā auditorijas problēmas. Atcerieties – cilvēki balsos par to, kas pēc viľu
domām , satraucas par to pašu, par ko uztraucas viľi.
Lūk, piemērs tam, kā izmantot shēmu “vērtība – ideja – problēma”, atbalstot
politiskās un izglītojošās programmas, kas tendētas uz narkotiku lietošanas
samazināšanu pusaudţu vidē:
“ Mēs nevaram ilgāk neievērot mūsu bērnus, mūsu bērni mirst no slimības, kuru sauc –
narkomānija. Viľu smadzenes aizmiglojas, viľu ķermeľi grimst letarģijā, bet dvēseles –
izšķiežas veltīgi. Tai laikā, kad viľiem jādzīvo brīnišķīgā jaunība, narkotikas viľus sadedzina.”
(Šeit pieskaramies kopējai vērtībai – bērnu veselībai).
“Uz kārts likta mūsu sabiedrības nākotne. Mūsu pienākums ir aizstāvēt mūsu bērnus no
šī slepkavas. Nepieciešami ir izmantot visus resursus, lai aizsargātu mūsu bērnus. Nedomājiet,
ka tas nevar notikt ar Jūsu bērnu. Mums, vecākiem, ir pienākums apgūt nepieciešamās
zināšanas, lai varētu atpazīt narkomāniju. Mums tāpat ir pienākums sekot mūsu kaimiľu
bērniem. Skolotājiem šī problēma arī jāľem vērā. Strādāsim kopā, lai novērstu narkomānijas
izplatību”. (Ideju padeve).
“Vecākiem, skolotājiem un visiem sabiedrības locekļiem, kas raizējas par šīm
problēmām, ir jāīsteno programmas, kas izskaidro bērniem narkotiku kaitīgumu. Mums jārāda
piemērs ar savu personīgo rīcību. Tur, kur tas ir nepieciešami, jāpielieto sodi. Ja ir pārliecinoši
pierādījumi aizdomām, ka pusaudži tirgojas ar narkotikām, mums jāatbalsta viľu mašīnu un
personīgo mantu apskate. Mums jābūt stingriem, lai atrisinātu šo problēmu.” (Problēmas
apskats).
Kopējas rūpes + unikālas īpašības = emocionālā saite.

Unikāla kvalifikācija
Tagad, kad Jums ir skaidrs, kā veidot savas pirmsvēlēšanu runas iespaidam
par rūpju kopību ar vēlētājiem, pievērsīsimies otrai pamatprincipa daļai: “Cilvēki
balsos par to, kurš, pēc viľu domām, spēj kaut ko mainīt”.
Lai radītu emocionālu saistību ar vēlētājiem, svarīgi ir sākumā parādīt, ka
Jūs apvieno kopējas rūpes, izmantojot cilvēciskās vērtības, bet pēc tam pierādīt, ka
Jums ir unikāla kvalifikācija un Jūs varat kaut ko mainīt.
Kandidātam ir jāpaskaidro, kā un kādā veidā viľš pratīs panākt pārmaiľas,
kādas ir viľa īpašās iespējas. Cilvēkiem nepieciešams pārliecinošs pierādījums
tam, ka tas, par ko viľi nobalsos, varēs viľu dzīvi uzlabot.
Katram kandidātam ir noteikta kvalifikācija. Tā var būt tajā faktā, ka
kandidāts ilgi dzīvo šajā sabiedrībā un saprot tās problēmas. Kvalifikācija var būt
arī augstāka: kandidātam ir izglītība, profesionāla vai pilsoniska pieredze, lai
risinātu konkrētās problēmas. Kandidātam jārunā par savu kvalifikāciju kopēju
vērtību terminos (kontekstā).
Nav vērts stāstīt autobiogrāfiju. Nav nekā garlaicīgāka par kandidāta
brošūru, radio sludinājumu, interviju vai uzstāšanos, kurā vienkārši tiek uzskaitītas
viľa darba vietas.
Atdzīviniet stāstu par savu kvalifikāciju, saistot to ar Jums un vēlētājiem
kopējo problēmu. Piemēram: “Es saprotu, cik ļoti svarīga ir izglītība mūsu
bērniem – es pats desmit gadus strādāju par skolotāju”. Vai: “Mūsu sliktie ceļi
neveicina lauku uzplaukumu. Kā fermeris, kam izdevies kaut ko panākt, es zinu, cik
grūti ir nogādāt produkciju uz tirgu, lai nodrošinātu pieľemamu peļľu”.
Paziľojumus kampaľas gaitā veidojiet tā, lai uzsvērtu kopīgās kandidāta un
auditorijas rūpes, un tās unikālās īpašības, kuras viľam piemīt. Izmantojiet šo
formulu, kad Jūs gatavojat preses relīzi, pirmsvēlēšanu brošūru, reklāmu avīzē vai
sludinājumu radio. Tapat arī -kad rakstat lapiľu vai gatavojat īsu interviju
televīzijā. Šai formulai jābūt visu kampaľas materiālu pamatā. Bieţi kandidāts
vairāk runā par to, kāpēc vēlētājiem nav jābalso par oponentu, kā par sevi un savu
programmu. Kandidāti veido savus materiālus uz oponentu negatīvā vērtējuma
pamata. Tiem kandidātiem, kas izaicina savus sāncenšus, pirmsvēlēšanu materiāli
ir pilni ar līdzīgu retoriku. Vairumā vēlēšanu kampaľu ir iespēja apspriest
oponentu negatīvās īpašības, bet tas nav galvenais, par ko vajag stāstīt vēlētājiem.
Kandidātam vispirms nepieciešams pārliecināt vēlētājus atbalstīt viľu.
Vēlētājiem jānotic, ka Jūs esat pieľemama kandidatūra. Tikai pēc tam Jūs varēsit
pārliecināt viľus nebalsot par Jūsu oponentu.
Daudziem kandidātiem ir grūti sevi reklamēt. Bet neviens neapliecinās
kandidāta unikālās īpašības labāk kā viľš pats. Un, ja viľš netic savai
kvalifikācijai, tad arī neviens cits tai nenoticēs. Kandidāta pienākums ir paskaidrot,
kāpēc vēlētājiem būtu nepieciešami ievēlēt tieši viľu.
Labāk par visu iedarbojas pārliecināšana, kas balstīta uz emocionāliem
argumentiem. Kandidātiem un to komandām ir jāpārliecina, bet ne jāpamāca
vēlētāji. Pārāk maz laika un pārāk daudz problēmu ir vēlēšanu kampaľās, lai tās
izmantotu izglītības mērķiem.
Pirmsvēlēšanu materiālu galvenais mērķis – pārliecināt vēlētājus balsot par
noteiktu kandidātu. Ja Jūs apelējiet pie vēlētāju veselā saprāta, viľi var saprast
jautājumu, bet nekas viľus neierosinās darboties. Ja Jūs skariet emocijas, viľiem
būs darbības motīvs: nobalsot par Jūsu kandidātu.
Jūs varat pārliecināt vēlētājus balsot par Jūsu kandidātu, izmantojot
emocionālas saites radošus pirmsvēlēšanu materiālus. Demonstrējot rūpes, kas ir
kopīgas ar vēlētājiem, un unikālu kandidāta kvalifikāciju, kas veicinās pārmaiľu
sasniegšanu, Jums būs šīs emocionālās saites.
Kandidātiem un viľu komandām jāsaprot un jāizmanto šo vienkāršo
formulu, tad viľu informatīvie materiāli būs efektīvi.






24. nodaļa
IMIDŢA FORMĒŠANA

Socioloģiskie pētījumi uzrāda, ka vēlētāja izvēle ir īpaši atkarīga no viľa
priekšstatiem par to, kādi kritēriji izvirzāmi pretendentam uz kādu politisko amatu
personiski un profesionāli, kāds ir kandidāta imidţs. Nepieciešami saprast, ka
imidţs parasti ir simbols, bet ne realitāte.

Aptauja XX-6
“… no īpašībām, kas visvairāk nepieciešamas pilsētu domes kandidātam, gandrīz katrs piektais
(22.3%) aptaujātais atzīmēja: “krietnums, godīgums”.
2. vietā - 18.6% - “atbildība vēlētāju priekšā”;
3. vietā - 14.0% - “vietējo apstākļu pārzināšana”;
4. vietā - 9.0% - “labvēlība, taisnīgums”;
5. vietā - 8.6 % - “lietišķība, uzľēmība”;
6. vietā - 7.4% - “erudīcija, inteliģence”.

Pirmās trīs pozīcijas ir galvenās visu iedzīvotāju grupu viedokļos. Pārējo secība dažādu
slāľu vērtējumā ir atšķirīga.
Piemēram, inženieriem, tehniskajiem darbiniekiem un inteliģences pārstāvjiem
“lietišķība, uzľēmība” un “erudīcija, inteliģence” ir nozīmīgāki par“labvēlību, taisnīgumu”,
studenti par nepieciešamāko uzskata “lietišķību, uzľēmību”, bet pensionāri dod priekšroku
“labvēlībai, taisnīgumam”…”

Par to, kā veiksmīgi formēt imidţu, var lasīt milzumdaudzās
rekomendācijās. Zināmā mērā šīs rekomendācijas balstās uz mediju - avīţu, radio,
TV, plakātu, lapiľu, mītiľu u.t.t. īpatnībām un iespējām.
Atbildot uz jautājumiem mītiľā, televīzijā vai avīzei, kandidātam jālieto
absolūti daţādi paľēmieni. Orators, kas spīdoši runā masu mītiľā, var būt
smieklīgs un necils pie mikrofona vai televīzijas kameras priekšām.
Elektroniskajos medijos ir īpaša gaisotne. Klātbūtnes efekts, kuru tie rada, prasa
vairāk ticamu, pat intīmu saskarsmes stilu ar auditoriju – ne vēršanos pie masām,
bet sarunu ar katru atsevišķi utt..
Viens no laba imidţa nosacījumiem ir kandidāta uzskatu striktums par kaut
ko vai kādu, par kādu notikumu, paziľojumu, darbību vai bezdarbību. Labi, ja
jāizsaka uzskats tikai par oponentu, bet, ja par valdību, sākot no vietējās līdz valsts
prezidentam? Vai, piemēram, kampaľas taktika pieprasa skaidru, asu un negatīvu
priekšniecības vērtējumu, bet Jūs taču neesiet tam gatavs?
Tādēļ savlaicīgi jāizstrādā minimāls skaits iepriekš izvērtētu (speciālistu
noformulētu un pārbaudītu ar vēlētāju grupām) uzskatu un domu, piemēram,
sekojošu jautājumu spektrā:
- valsts varas orgānu ikdienas politika (iekšējā un ārējā);
- reģionālo varas struktūru ikdienas politika ;
- attieksme pret konkrētiem varas vīriem varas struktūrās (no prezidenta līdz
vietējā komunālā dienesta vadītājam: pēdējais nav mazāk nozīmīgs kā pirmais);
- attieksme pret vēlētāju pamatproblēmām;
- attieksme pret ģimeni, darbu, alkoholu, seksu, pornogrāfiju, prostitūciju u.t.t. –
līdz pat pašām negaidītākajām lietām.
Jums noteikti uzdos šos jautājumus, tādēļ pozitīvas Jūsu imidţam atbilstošas
viennozīmīgas atbildes jāsagatavo iepriekš. Taču kampaľas laikā tāpat radīsies
kādas problēmas, kurām vajadzēs operatīvu vērtējumu. Tādēļ vienmēr esiet
uzmanīgs.

25.nodaļa
TIKŠANĀS AR VĒLĒTĀJIEM

Īpaši nepārspīlējot var teikt, ka Krievijā partiju un kustību propagandistiskā
sacensība pamatā notika televīzijā un presē. Tādas tradicionālas kandidātu un
vēlētāju saskarsmes formas kā pirmsvēlēšanu mītiľi, tikšanās ar vēlētājiem,
kampaľas “no mājas uz māju”, ir atkāpušās otrā plānā, un tās izmanto,
galvenokārt, kustības un partijas ar komunistisku un nacionālpatriotisku
orientāciju.
Reizē ar jaunas vēlēšanu kampaľas tuvošanos, arvien bieţāk un bieţāk
Krievijas nomalēs sākuši parādīties daţi no mūsu politiķiem. Autors vēroja
sagatavošanas procesu Taganrogā, sagaidot savas partijas līderi, Valsts Domes
deputātu, V.Ţirinovski, viľa tikšanos ar iedzīvotājiem mītiľos un jaunas alus
pildīšanas (“Ţirinovskij”) līnijas atklāšanu vietējā alus darītavā. Visu to analizējot,
tāpat – šīs partijas vietējās nodaļas darbību, pēc partijas pirmās personas
aizbraukšanas no pilsētas, nevar neatzīmēt augsto organizācijas un visu pasākumu
izpildīšanas līmeni. Var būt daţāda nostāja pret šo partiju, tās līderi, taču daţas
viľu tehnoloģiskās pieejas kampaľas organizācijai var un vajag apzināt un …
mācīties.
Saprotot, ka vietējā līmenī tikšanās ar vēlētājiem bijusi un ir viena no
kandidāta saskarsmes ar vēlētājiem formām, mērķtiecīgi ir izskatīt daţas to
īpatnības.
Tikšanās ar vēlētājiem dalās sekojoši:
- tikšanās speciāli organizētā pasākumā (mītiľi, sanāksmes utml.);
- tikšanās darba vietās. Tas Krievijā ir īpaši populāri, jo nodrošināt telpas un
apmeklētību ir pietiekami viegli. Vienīgais ierobeţojums: kandidātam vai tā
komandas locekļiem jābūt labās attiecībās ar šī uzľēmuma vai iestādes vadību;
- tikšanās dzīves vietā. Parasti tās organizē reizē ar mājas sapulci, iedzīvotāju
sapulcēm namu pārvaldēs utt.. Tādās tikšanās smalki izsprieţ vienu tēmu –
vietējo, komunālo – transports, ūdens, ceļi, namu remonts, atkritumi,
labiekārtošana utt.;
- tikšanās interešu vietās. Tās notiek daţādos klubos, sekcijās, pulciľos;
- “nejaušas” tikšanās negaidītās vietās. Pietiekami vāji izmantota pirmsvēlēšanu
komunikācijās. Par “negaidītu” var izraudzīt vietu, kur ļaudis pulcējas spontāni
– tirgi, stacijas, pieturas u.c.. Šī saskarsmes forma prasa labu sagatavotību,
prasmi neapjukt visnegaidītākajās situācijās, zināmu artistismu un labi
saspēlējušos komandu. Tās daţi locekļi var izlikties par nejaušiem
garāmgājējiem. Veiksmīgi izmeklēts konteksts un savlaicīgi sagatavoti
“paľēmieni” var sniegt ļoti labu rezonansi.

Kampaľas laikā vēlētāju iespaidošanu veic trīs pamatvirzienos:
- kontaktējoties ar tiem vēlētājiem, kas gatavojas atnākt balsot;
- iespaidojot tos, kas vēl neko nav izlēmuši, neatkarīgi no tā par ko viľi balsotu;
- to vēlētāju, kas noskaľoti Jūsu labā, “atvilināšana” uz vēlēšanu iecirkľiem
balsošanas dienā

Lai kampaľa “darbs ar vēlētājiem” sekmīgi attīstītos, ir nepieciešamas visas
kontaktu uzturēšanas formas. Neviena no šīm formām vienatnē, bez citām,
nenodrošinās Jums uzvaru. Šeit aplūkojamām formām ir jāpapildina vienai otru.
Piemēram, telefona zvani neaizstās radio vai TV reklāmu. Tādēļ ir nepieciešams
politiskais plāns, lai koordinētu “kontaktus ar iedzīvotājiem” ar citām kampaľas
funkcijām.
Izskatīsim daţas tehnoloģijas, kā veidot kandidāta kontaktus ar vēlētājiem.

Politiskie mītiņi
Var rasties iespaids, ka mūsu laikos politiskie mītiľi pamazām izzūd. Taču,
tie ir vienmēr efektīgi, ja ir labi organizēti, īpaši pašvaldību vēlēšanās. Jāizvairās
no mītiľiem, kur Jūsu kandidāts nebūs uzmanības centrā un nevarēs uzstāties. Tāda
piedalīšanās nav produktīva. Politiskie mītiľi prasa rūpīgu organizāciju un
maksimālu uzmanību detaļām. Tie ir ļoti efektīgi, kad, līdz ar tuvošanos vēlēšanu
dienai, vajag pacelt entuziasmu pašu rindās. Panākumu galvenais nosacījums tādos
pasākumos ir lielais vēlētāju pieplūdums. Pirms Jūs piesaistiet savu kandidātu,
pārliecinieties, vai mītiľš būs veiksmīgs.

Vietējās sapulces
Daţas sabiedriskās organizācijas un klubi regulāri organizē tikšanās,
sapulces, daţādu problēmu noklausīšanos. Tajās kandidāts var uzstāties oratora
lomā. Jūsu pienākums ir – noskaidrot tās sabiedriskās organizācijas, kas rīkos
līdzīgus pasākumus. Ja Jūs esat pratuši saistīties ar šādu pasākumu organizatoriem,
padariet savu kandidātu par vienu no galvenajiem ziľotājiem. Un – nelieliet citus
ziľotājus. Ja Jūsu kandidāts ir uzaicināts uz vietējo sapulci, uzziniet visu iespējamo
par tās organizatoriem, līderiem un problēmām, kuras viľus interesē. Ja tas nav
pretrunā ar Jūsu kampaľas stratēģiju, var paredzēt Jūsu kandidāta ierašanos kopā ar
oponentu. Vai tas nodrošinās politiskas priekšrocības, pamatā ir atkarīgs no tā, kas
organizē sapulci. Ja Jūs plānojat kandidātu dalību debatēs, tad sapulce ar oponenta
piedalīšanos, ja šai sapulcei nav pievērsta preses uzmanība, var kļūt par Jūsu
kandidāta labu praksi.


Kampaņa uz ielas
“Ja kalns neiet pie Muhameda, tad Muhameds iet pie kalna”. Ja Jūsu
kandidāts nevar pārliecināt ļaudis atnākt viľu paklausīties, sūtiet viľu pie
cilvēkiem.
Pastāv daudz veidu kā organizēt kandidāta tikšanos ar vēlētājiem.
Uzstāšanās tādos gadījumos netiek īpaši rekomendēta. Zemāk minēti daţi veidi
tādai kampaľas norises daļai. Savlaicīgi apziľojiet cilvēkus, kas vēlas tikties ar
kandidātu, par vietu un tikšanās laiku. Parūpējieties, lai kandidātam būtu suvenīri
vēlētājiem un kādas atklātnes, brošūras, nozīmītes u.c.

Lietišķās vizītes pilsētas rajonos
Kandidāts var ieiet veikalā vai lietišķā kantorī, paspiest roku apmeklētājiem
vai darbiniekiem. Ļoti svarīgi ir saistīties ar šo veikalu vai kantoru vadītājiem,
kurus kandidāts grib apmeklēt, un savlaicīgi paziľot tiem par kandidāta vizīti. Lai
arī tā organizējas kā “nejauša” vizīte, kandidātam vajag uzturēties telpā zināmu
laiku, runājot, piemēram, ar direktoru. Tas viľam būs gan reklāma, gan morāla
gandarījuma forma.

Kampaņa vietējā transporta pieturas vietās
Tas ir ļoti efektīgs kampaľas darbības veids pilsētas un piepilsētas rajonos.
Atnāciet uz pieturas vietu no rīta, bet ne – vakarā. No rīta pasaţieri parasti mierīgi
gaida transportu, bet vakarā - steidzas mājup.

Vizītes fabrikās un rūpnīcās
Tās var kļūt par ļoti efektīgu kampaľas daļu. Pacentieties, lai starp Jūsu
kandidāta pavadoľiem nebūtu vadītājam (direktoram, meistaram,). netīkamu
cilvēku. Paľemiet par pavadoni kādu no vietējās arodbiedrības vadītājiem, darba
kolektīva padomes vai vienkārši strādnieku. Tādai vizītei nepieciešams iegūt
atļauju. Ejiet turp, kur nav pārāk trokšľaini un kur ir atklātas vietas, lai cilvēki
varētu redzēt Jūsu kandidātu.

Kampaņa “no mājas uz māju”
Šī kampaľas norises forma arī ir ļoti efektīga, īpaši, ja Jūsu vietas izvēle
pamatota un orientēta uz vēlētāju, un Jūs strādājat tieši starp tiem vēlētājiem, kas
var nodrošināt panākumus. Nemaz nav obligāti ieiet katrā rajona mājā. Izmatojiet
brīvprātīgos, kuri pavadīs kandidātu un izdalīs aģitācijas materiālus.
Dzīvokļos ilgi neuzturieties. Vajadzīgas īsas tikšanās – sasveicināšanās, daţi
vārdi, smaids, atvadīšanās. Ľemiet vērā tā rajona īpatnības, kuros noris kampaľa.
Piemēram, daţos rajonos ir labāk, ja vizītēm izvēlas rītas stundas un brīvdienas.

Institūtu un skolu apmeklēšana
Tas ir labs veids, lai satiktos ar vēlētājiem un iespējamiem palīgiem
kampaľā. Izvēlieties pavadoľus. Organizējiet vizīti studentu kafejnīcā, interviju ar
studentu avīzi, radiostaciju. Var apmeklēt kādu nodarbību. Vizītēm uz skolām un
institūtiem ir īpaša nozīme, ja Jūsu kampaľas tēma veltīta izglītībai. Iespējams, ka
Jūsu auditorija būs pārāk jauna, lai balsotu, taču šī jaunatne iespaidos vecākus un
balsstiesīgos draugus. Taču skolu un institūtu apmeklējumi var būt arī tukša laika
izšķiešana. Visai bieţi studenti balsot neiet.
Kad Jūs gatavojaties satikties ar jauniešu auditoriju, esiet gatavi atbildēt uz
āķīgiem jautājumiem.

Vizītes uz veselības aizsardzības iestādēm
Tādām vizītēm varētu būt divi mērķi: tikties ar vēlētājiem un veikt
savdabīgu imspekciju. Pacienti un personāls parasti ir atsaucīgi izrādītajai
uzmanībai un labprāt balso par šo kandidātu.

Gadatirgi un ielu svētki
Īpatnēja kampaľas daļa var būt kandidāta parādīšanās vietējos svētkos un
gadatirgos. Dispečeram jāatrod tāda kandidāta uzvedības forma, kas iederas vietās,
kur pulcējas daudz cilvēku. Mērķis – radīt iespēju kandidātam satikt maksimāli
daudz cilvēku.
Kandidātam jādemonstrē uzmanība tam, kas interesē vēlētājiem. Tai pat
laikā, nevajag piedalīties formālās procedūrās. Piemēram, ja kandidāts piedalās
sacensībās vai konkursā, nav tālredzīgi būt tiesnesim, jo tas var noskaľot “pret”
tos, kas ir zaudējuši.

Etnisko grupu sapulces
Tas ir labs veids, kā atbalstīt noteiktu vēlētāju grupu un nostiprināt savas
pozīcijas. Ievērojiet daţus vienkāršus noteikumus. Pārliecinieties, ka esat ielūgts.
Nekad neizjauciet pasākuma plānu. Rūpējieties, lai kandidāts saľemtu informāciju
par saimnieku un pareizi izrunātu svešos vārdus.

Sporta notikumi
Tādu pasākumu apmeklēšana var būt tukša laika tērēšana, jo karsēji, kā
zināms, nepazīst kandidātu un maz par viľu arī interesējas. Centieties strādāt pūlī
pirms sacīkstēm. Tā ir tieši tā situācija, kad brīvprātīgo parādīšanās, kas aģitē par
kandidātu, var būt efektīvāka par pašu kandidāta parādīšanos.



Satikšanās ar līderiem
Dispečeram un citiem atbildīgiem vēlēšanu kampaľas štāba darbiniekiem
jāsastāda līderu saraksts, ar kuriem kandidātam ir nepieciešami tikties vai kaut
piezvanīt, lai saľemtu viľu atbalstu. Reizēm ir vērts organizēt arī personīgas
kandidāta satikšanās ar tādiem cilvēkiem. Tie ir – avīţu redaktori, pilsētu galvas,
augsti cienījami prezidenta piekritēji, kas ir gatavi personiskiem kontaktiem.
Parūpējieties, lai Jūsu kandidātam būtu tāda informācija, pirms viľš kļūs
šādas tikšanās dalībnieks un sāks zvanīt.

Tikšanās ar presi
Kampaľas sākumā Jums jāizstrādā politika savstarpējām attiecībām ar
masu medijiem. Šeit ietilpst viss – no priekšlikumiem intervēt Jūsu kandidātu līdz
lieliem, daudzskaitlīgiem masu pasākumiem.
Jūsu vēlēšanu kampaľas štāba vadošajiem darbiniekiem kopā jāizstrādā
attiecību plāns ar MIL. Īpaša loma te ir preses sekretāram, kurš nosprauţ vēlēšanu
kampaľas kursu šajā virzienā.
Mediji ir ārkārtīgi svarīgi kampaľai, un dispečeram ir jāgarantē, lai tikšanās
ar tiem būtu labi sagatavotas. Jebkurā gadījumā, ja kandidāts uzstājas radio, TV,
presē, viľam jābūt lieliski informētam un sagatavotam.

Publiskās apspriešanas
Lai izraisītu interesi par Jūsu kandidātu, ieplānojiet viľa piedalīšanos
publiskajās apspriešanās par noteiktām apgabala problēmām. Tādas apspriešanas
samērā bieţi organizē vietējās padomes vai sabiedriskās organizācijas. Tās īpaši
labi nostrādā, ja konkurents ir amatā, uz kuru balotējas Jūsu kandidāts, un ja
konkurents maz interesējas par apsprieţamajām problēmām. Izaicinot un esot
pārliecināts par uzvaru, Jūsu kandidāts iegūs papildus punktus. Nedariet šos
mēģinājumus, ja Jūs neesat pārliecināts par panākumiem.

Piedalīšanās “smadzeņu uzbrukumā”
Ir zināms, ka praksē bieţi izmanto “smadzeľu uzbrukuma” metodi, kad uz
neilgu laiku sapulcējas ekspertu grupa, kurā savstarpēji sadarbojoties meklē
problēmu atrisinājuma veidu. Ar apgabalā ietekmīgu cilvēku palīdzību Jūs varat
izvēlēties problēmu un paust iniciatīvu, organizējot “smadzeľu uzbrukumu”, lai
izstudētu jautājumu un izstrādātu rekomendācijas. Tas kandidātam pievienos
valstiska darbinieka reputāciju. Piesaistiet atbildīgus cilvēkus, kas piedalīsies šajās
grupās. Nodrošiniet satikšanos regularitāti, izstrādājiet dienas kārtību un
piedāvājiet saprātīgus risinājumus.
Tādi pasākumi ir ļoti efektīvi vēlēšanu kampaľās, kuru vadmotīvs ir
noteikta problēma.
Brīdinām nesolīt to, ko nevarat izpildīt, nesāciet to, ko nevarat pabeigt.
Piemēram, neradiet speciālu grupu, kura sanāks vienu reizi un nepiedāvās nekādu
risinājumu līdz pašai vēlēšanu dienai. Dispečers ar radošiem priekšstatiem vienmēr
var atrast jaunus veidus sava kandidāta prezentācijai. Viľš noteikti izmantos visas
iespējas, lai pievērstu uzmanību kandidātam.

26. nodaļa
KAMPAŅA “NO MĀJAS UZ MĀJU”

Ārzemēs populāras ir kampaľas “no mājas uz māju”, bet Krievijā tām netiek
veltīta liela uzmanība. Labākajā gadījumā atsevišķas partijas un komandas veic
vairāk vai mazāk sistemātiskus gājienus pa dzīvokļiem un mājām.
Bet šodien kā nekad aktuāla kļūst cīľa par katru balsi, šī jēdziena tiešā
nozīmē. Jo pieaug kandidātu un partiju skaits, spilgtās atšķirības starp tām
nonivelējas, un tas notiek uz vienlaicīgi pieaugošā elektorāta apolitisma fona.
Kad komandas sāk novērtēt savus resursus, noteikt stratēģiju un taktiku, tad
arī sāk domāt par spēcīgāko aģitācijas līdzekli – iet uz mājām pie vēlētājiem, runāt
tieši, aci pret aci. To tad arī sauc par kampaľu “no mājas uz māju” *.
Iepazīstoties ar zemāk piedāvāto materiālu, paturiet prātā, ka, pirms Jūs
piezvanat vai klauvējat pie durvīm, ir jāzin, KĀ to darīt Jūsu pilsētā vai ciematā.

Tikšanos ar vēlētājiem to dzīves vietā sagatavošana
Līdzko Jūs esat izstrādājuši stratēģiju un plānu, sagatavojuši vēlētāju
sarakstus, Jūs varat sākt gatavot pašas tikšanās. Tas jādara secīgi.
Izvēlieties prioritārus iecirkľus, grafiku un maršrutu – tas palīdzēs atrisināt
tieši praktiskus jautājumus par gājiena maršrutu un programmas izpildes laiku.
Jābūt maršruta shēmai: kurp un kad Jūs sūtīsiet kandidātu vai savus
brīvprātīgos balsu iegūšanai.
Sadaliet programmu posmos ar stingri noteiktiem laikiem. Piemēram,
pirmais posms var būt veltīts darbam trīs svarīgākajos iecirkľos divu nedēļu laikā.
Šis posms ir svarīgākais rezultātu sasniegšanai.
Ja ir iespējams, norīkojiet brīvprātīgos, kas atbild par šo posmu. Kad sāksies
programmas realizācija, Jums būs īsā laikā jāapiet vairāki iecirkľi. Parūpējieties
savlaicīgi, lai tam Jums būtu pietiekoši daudz cilvēku. Nosakiet dalībnieku skaitu,
lai izpildītu visu posmu programmas.
Visticamāk, ka Jūs sāksit ar māju skaita noteikšanu. Drīz kļūs acīmredzams,
ka Jums nepieciešams vairāk darbinieku, lai paspētu apiet visu teritoriju.
Programmas realizācijai vajadzēs iesaistīt papildus dalībniekus.
Sagatavojiet materiālus apgaitām. Apstipriniet materiālās bāzes apjomu gan
pašai apgaitai, gan tiekoties ar vēlētājiem, gan savlaicīgai pasta sūtījumu
nosūtīšanai.
Parasti programmai nepieciešams, lai apgaitas dalībniekiem būtu sekojoši
materiāli:
 tā rajona karte, kur tiek vāktas balsis;
 speciālas nozīmītes ar kampaľas nosaukumu un kandidāta vārdu;
 vēlētāju saraksti, kas sakārtoti pēc ielu izvietojuma kopā ar jautājumiem,
kurus uzdot vēlētājiem;
 speciāla pirmsvēlēšanu literatūra vēlētājiem, kurus nesatiek mājās, ar
uzrakstu: “… piedodiet, ka Jūs nesatiku…”;
 uzticības personas vai brīvprātīgā apliecība;
 instrukcija tiem vēlētājiem, kuri neplāno balsot;
 informācija par balsošanas vietu;
 instrukciju kopums apgaitas dalībniekiem.
Pasta sūtījumi var pastiprināt kampaľu “no mājas uz māju”. Ja Jums ir
pietiekami daudz laika un naudas, nosūtiet pasta atklātnes pirms un pēc Jūsu
vizītēm katrā mājā. Tas nav grūti – vienkārši uzrakstīt daţus vārdus parastās pasta
atklātnes otrajā pusē.
Ja ir nepieciešamie līdzekļi, tad atklātnītes nosūtīšanai vēlētājiem var iespiest
tipogrāfiski. Visus materiālus kampaľai izgatavojiet ļoti vienkāršus. Šrifta
izmēram jābūt pietiekami lielam un ērtam lasīšanai. Materiālu noformējumam
jābūt vienkāršam, bet informācijai – pieejamai un saprotamai. Sagatavojiet
materiālus izsūtīšanai un apgaitas dalībniekiem.
Materiāliem jānodrošina Jūsu līdzstrādniekiem maksimālus rezultātus bez
liekas laika zaudēšanas. Salieciet visus materiālus vienotā paketē un uzrakstiet
“Programmas materiāli”. Salieciet šīs paketes atbilstoši iecirkľu nozīmīgumam un
ielu izvietojumam. Iespiediet tikai pašus nepieciešamākos materiālus. Nav
nepieciešams nekas lieks, lai nebūtu velti izlietotu līdzekļu.
Organizējiet pasta nosūtīšanu uz Jūsu kampaľai svarīgākajiem iecirkľiem
pirms un pēc apgaitas, precīzi to saskaľojot ar Jūsu plānu. Pasta sūtījumu secību
nosaka iecirkľu apmeklēšanas secība. Izstrādājiet izsūtīšanas sistēmu katram
iecirknim. Nosūtot atklātnes un vēstules masveidīgi, Jūs ekonomēsiet naudu.
Savlaicīgi uzziniet savā pasta nodaļā, cik atklātnes var nosūtīt pēc minimālā tarifa,
ja tās atnesat jau sašķirotas uz pastu.
Sagatavojiet savus līdzstrādniekus. Organizējiet speciālu apmācību
līdzstrādniekiem jau pirms pirmās apgaitas. Viľiem visiem ir jāzin, ko no viľiem
sagaida un kādas instrukcijas ir jāievēro. Iesakiet vienkāršu scenāriju dialogam ar
vēlētājiem un jautājumu kontrolsarakstu. Ne jau visiem apgaitas “no mājas uz
māju” dalībniekiem ir jāpiedalās pašā apgaitā. Tādai programmai ir nepieciešama
attiecīga sagatavošana.
Var piesaistīt cilvēkus, kuri organizē darbību iecirkľos, koordinē pasta
nosūtīšanu, ievada informāciju datorā, kontrolē izpildīšanu un gatavo aktīvistus.
Katram šīs kampaľas dalībniekam ir jāredz visa aina kopumā, jāsaprot, kāpēc
kampaľa “no mājas uz māju” ir ļoti svarīga un kā tā iekļaujas kopējā kampaľas
plānā. Pirms sākt balsu savākšanu, kandidātam un brīvprātīgajiem ir jāpamēģina un
jāpraktizējas. Ļoti derīgi ir izspēlēt daţādu to cilvēku lomas, ar kuriem būs
jātiekas, iedomāties, ko viľi katrs teiks. Iedomājieties – Jūs esat izpildījuši daţas
programmas, kuras nav bijušas veiksmīgas. Atrodiet laiku analīzei un neveiksmju
iemeslu novēršanai. Protams, lai programma sāktu darboties, ir vajadzīgs divu
nedēļu ilgs sagatavošanas laiks.
Pati apgaita ir ļoti vienkārša procedūra un prasa tikai skaidru saprātu.
Kampaľa “no mājas uz māju” iedvesmo vienus līdzstrādniekus un biedē citus.
Svarīgi iesaistīt tos cilvēkus, kas varēs strādāt visas kampaľas laikā. Tādus
vienkāršus līdzekļus kā scenārija un teksta paraugus, kurus sniegsim zemāk, Jūs
varat izstrādāt paši, un tas Jums palīdzēs realizēt kampaľu.

Laiks
Labākais laiks balsu vākšanai ir tās stundas, kad cilvēki ir mājās. Tās ir
vakara stundas pēc darba, dienas vidus sestdienās un svētdienās. Nebaidieties aiziet
vakariľu laikā – tā var būt vienīgā iespēja satikt vēlētājus mājās. Rūpējieties, lai
vizītes būtu īsas, bet sirsnīgas. Atvainojieties, ja Jūs pārtrauciet kādam vakariľas.
Labāk ir, ja balsu vākšanu veic pirms tumsas iestāšanās. Saimnieki būs
draudzīgāki, mazāk satraukti, bet apgaitas dalībnieki – pārliecinātāki.
Nekad neuzspiediet sarunu bērniem vecāku prombūtnes laikā – Jūs var
uzskatīt par kriminālu personību. Jūs iegūsiet tādu antireklāmu, kādu nevarētu
izdomāt pat Jūsu sāncenši.
Jūs nedrīkst kavēt slikts laiks. Apģērbieties atbilstoši un dodieties ceļā.
Ļaudis sapratīs un novērtēs to, ka Jūs atnākat jebkuros laika apstākļos.

Aģitācija
Sarunai uz mājas sliekšľa ideālā jāilgst ne vairāk par 30 sekundēm. Tas ir
likums gan kandidātam, gan brīvprātīgajiem. Jūsu mērķis – satikt vēlētājus, atstāt
labu iespaidu un apmainīties ar pamatinformāciju. Tas nav ne laiks, ne vieta, lai
kādu pamācītu vai nolasītu lekciju. Esiet lakoniski. Jums ir ļoti maz laika balsu
vākšanai. Netērējiet to veltīgi. Skatieties katram vēlētājam acīs, kad iepazīstaties,
paspiediet viľam roku. Nosauciet Jūsu kandidāta vārdu un amatu, uz kuru viľš
balotējas. Scenārija paraugs šādai sarunai ir zemāk:
“Labdien. Es, Pēteris Īkstītis, Jūsu kaimiľš, esmu atnācis pie Jums, lai
pateiktu, ka Ansis Kaķītis balotējas pilsētas Domē. Viľš cenšas, lai tiktu ievēlēts, jo
tic, ka varēs mums visiem palīdzēt. Vai Ansis Kaķītis var rēķināties ar Jūsu balsi
vēlēšanu dienā?”
Jūsu ārējam izskatam, Jūsu apģērbam – visam jārada labs iespaids auditorijā,
ar kuru Jūs tiekaties. Nevelciet dārgus apģērbus, kad braucat uz rajonu, kur dzīvo
strādnieki. Neatkarīgi no tā, ko Jūs uzvilksiet, Jums jābūt akurātam, bet ne raibam.

Pie durvīm
Izziniet pēc iespējas vairāk par cilvēkiem, pie kuriem Jūs ejat. Pirms
pieklauvējat, Jums no saraksta jāpārbauda viľu vārdi. Nekad neieejiet mājā. Kad
Jūsu vēlētājs pienāks pie durvīm, speriet soli atpakaļ, lai nerastos situācija, kurā Jūs
būsit spiesti ieiet iekšā. Taisni otrādi, Jums jāpanāk, lai vēlētājs iznāktu “Jūsu
teritorijā”.
Esiet atklāti. Pievērsiet uzmanību bērniem, ja viľi ir, un Jūs iegūsiet viľu
vecāku balsis.

Vāciet informāciju
Runājot ar vēlētāju, Jums domās jāfiksē tā pamatinformācija, kas Jums ir
kampaľai nepieciešama; tā vēlāk jāizraksta uz atsevišķām kartiľām. Pati svarīgākā
informācija – vēlētāju simpātijas, t.i. – viľi ir par, pret vai vēl nav formulējuši savu
attieksmi. Atzīmējiet viľu pozīciju speciālā sarakstā vai vēlētāju kartītē. To var
izdarīt, izmantojot simbolus: “+”, “-“, “?”; simboli, protams, var būt arī citi, Jums
saprotami.
Apgaitas dalībnieki var noskaidrot, vai vēlētājs balsos, vai viľam ir
vajadzīga informācija par to, kur notiks vēlēšanas. Tāpat var noskaidrot, vai viľš
vēlas saľemt speciālus materiālus par Jūs kampaľu, un vai viľš negribētu
piedalīties Jūsu kampaľā. Brīvprātīgie un kandidāts var pajautāt par vēlētāja
vajadzībām, satraukumiem un problēmām. Šīs problēmas, protams, iedalāmas
četrās piecās kategorijās: noziedzība, izglītība, bezdarbs utt.. Atzīmējiet tās uz
kartiľām vai sarakstā. Vēlāk Jūs varat sagatavot vēstuli vēlētājiem, kurā tiktu
apspriestas tieši šīs problēmas.
Kandidātam jāsaľem īsa informācija par vietējām problēmām, jo viľam par
tām var pajautāt. Diskusija kandidātam jāierobeţo līdz minimumam, tajā pat laikā
jābūt pieklājīgam un jāatbild uz jautājumiem un paziľojumiem. Saglabājiet Jums ir
nepieciešamo informāciju ļoti īsā, koncentrētā formā.

Atvadas
Neatstājiet apmeklēto vietu uzreiz. Atstājiet kādu kartiľu, nozīmīti,
aicinājumu uz tikšanos vai diskusiju. Ja nav neviena mājās, atstājiet atklātnīti ar
uzrakstu: “Atvainojiet, kas es Jūs nesatiku”.
Pavadošās personas
Starp Jūsu pavadoľiem ir jābūt cilvēkiem, kuri labi pārzin apdzīvoto vietu un
ar savu autoritāti piešķir kandidātam lielāku nozīmību. Ja Jūs pavada cilvēki, kas
nepazīst kaimiľus, arī tad viľi var būt derīgi – piešķirot kampaľai solīdumu un
palīdzot ievākt informāciju. Brīvprātīgie parasti jūtas drošāk, ja tādās apgaitās iet
divatā. Viľi var strādāt arī komandā, bet tad katram jāiet “savā” atsevišķā dzīvoklī.
Ne visiem kandidātiem pieejama tāda “greznība” kā pavadoľi, taču tas nevar būt
šķērslis Jūsu darbībai.
Minam speciālu kontroles plānu Jūsu apgaitas dalībnieku sagatavošanai.

Pārbaudes jautājumi un darbības, kas jāzin vēlētāju balsu vākšanas apgaitas
dalībniekiem.
 Pirms Jūs dodaties ceļā, pārbaudiet, vai visi materiāli ir paľemti, tas ir – kartes,
literatūra par kandidātu, brīvprātīgo speciālas apliecības, vēlētāju saraksti.
 Vai Jūs ziniet to cilvēku vārdus, kuru mājās vai dzīvoklī Jūs ieejat? Pārbaudiet
vārdus, pirms Jūs pieklauvējat pie durvīm, lai nekļūdītos.
 Nosauciet sevi. Esiet pieklājīgi. Nosauciet sava kandidāta vārdu un amatu, uz
kuru viľš balotējas.
 Palūdziet vēlētāja atbalstu.
 Piedāvājiet viľam speciālo literatūru un jebkuru citu informāciju, kas ir
kampaľas organizatoru sagatavota.
 Ja varat, sniedziet atbildes uz visiem jautājumiem. Nekad nerunājiet pretim un
neveiciniet nekādu konfrontāciju. Sareţģītos gadījumos vēlētājiem piedāvājiet
ieiet kampaľas štābā vai apsoliet saistīties ar vēlētāju vēlāk, lai atbildētu uz
radušos jautājumu.
 Novērtējiet vēlētāja nostāju. Atzīmējiet šo informāciju kartotēkā vai sarakstā
pēc tam, kad Jūs aiziesit. Piemēram, atzīmējiet ar “+”, ja viľš atbalsta Jūsu
kandidātu, ar “-“, ja – neatbalsta un ar “?”, ja viľš vēl nav izšķīries.
Tā darbojieties tik ilgi, kamēr nebūs satikti visi vēlētāji. Ja Jūs kādu
nesatiekat mājās, atstājiet viľam literatūru un to atzīmējiet savā sarakstā.
Iespējams, ka Jums nāksies atnākt vēlreiz.
Neatstājiet vēlētāju bez uzmanības, neievērotu. Ja vēlētājs grib saľemt
papildus informāciju un uzdot jautājumus, atgriezieties un sniedziet vēlētājam šo
informāciju.
Strādājiet pēc sistēmas, sistemātiski un ievērojot noteiktu metodi.

* Krievu tekstā pielietotā termina burtisks tulkojums būtu “no durvīm līdz durvīm”, taču latviski
termina būtību labāk izsaka “no mājas uz māju” – Red..


27. nodaļa
MONITORINGS

Kampaľas panākumi vai neveiksmes ir atkarīgi no tā, cik kandidāts un viľa
komanda pārvalda no viľiem atkarīgos notikumus, un kā ievēro nevadāmo faktoru
ietekmi uz kampaľas plānu. Kampaľas organizācijā neapšaubāma un vajadzīga ir
atgriezenisko saišu veidošana.
Atgriezeniskās saites pamats – informācija. Informācija par objektīvajiem
sociālās telpas faktoriem, politiskā tirgus reakcijām uz kandidāta un viľa komandas
plāniem un darbībām. Spēcīgs monitorings ir piemērots modelis stabilas
atgriezeniskās saites iegūšanai.
Monitoringa pētījumi nodrošina sekošanu vairākām elektorātu raksturojošām
īpašībām, arī – savlaicīgu kandidāta brīdināšanu par nevēlamām izmaiľām vēlētāju
sabiedriskajos uzskatos. Monitoringa pētījumi parasti ietver daţus (trīs līdz piecus)
posmus. Pie tam pēdējais posms ir jābeidz 3 – 4 dienas pirms vēlēšanu dienas.
Atgriezeniskās saites faktori ir tie kritēriji, saskaľā ar kuriem notiek
pirmsvēlēšanu taktikas korekcijas. Šajā gadījumā informācijai ir jābūt maksimāli
objektīvai, pilnai un operatīvai, lai nepieľemtu “vēlamo par esošu”.
Iespējamie pasākumi atgriezeniskās saites organizācijā:
1. Pastāvīga (ieteicams ik nedēļas) reģionālā monitoringa organizācija kandidāta
(partijas) un viľa konkurentu reitingu novērtēšanai.
2. Pastāvīga daţādu sociālo grupu (īpaši – mērķgrupu) apmierinātības ar
pirmsvēlēšanu platformu pakāpes noteikšana.
3. Pastāvīgs analītiķu darbs, atklājot reitingu iespaidojošos iemeslus.
4. Apgabala masu mediju informācijas analīze.
5. Visu publisko uzstāšanos videoieraksti ar sekojošu noskatīšanos un analīzi.
6. Iespējamā vēlētāju atbalsta noteikšana.
7. Iespējamo tendenču konkurentu attiecībās ar vēlētājiem noteikšana.
8. Attiecību varas iestādēm dinamika pašvaldību un valsts līmeľos.
9. Visu informācijas saľemšanas kanālu noregulēšana.
10. Pasākumi pret iespējamu dezinformācijas iepludināšanu (otrreizējas pārbaudes,
paralēlie kanāli utt.).
Uz integrētas atgriezeniskās saites informācijas pamata notiek rekomendāciju
izstrāde, lai adaptētu kandidāta uzvedības stratēģiju un taktiku. Atklājoties
acīmredzamai neatbilstībai starp realitāti un paredzamo notikumu attīstību,
nepieciešama steidzama, iespējams, pat kardināla kampaľas plāna maiľa.



28. nodaļa
VĒLĒTĀJU IERAŠANĀS VĒLĒŠANU IECIRKŅOS

Lieliski izplānota, sagatavota un sarīkota kampaľa var pilnīgi izgāzties, ja
ticis ignorēts t.s. “katras sapulces dienas kārtības” nulles jautājums: “Viľa augstību
Kvorumu”.
Saistībā ar kraso iedzīvotāju politisko aktivitātes pazemināšanās tendenci,
jautājums par vēlētāju ierašanos nobalsot uzskatāms par vienu no kampaľas
pamatjautājumiem.
Aptauja XX-8

“… Uz jautājumu par nodomu piedalīties vēlēšanās pozitīvi atbildēja 37.5% respondentu,
36% - vēl nav izlēmuši, bet 26.5% ir nolēmuši vispār nepiedalīties. Dažādu grupu uzskatiem ir
sava specifika.

jā nav izlēmuši nē
strādnieki
inženieri un tehniskie darbinieki
kalpotāji
inteliģence
studenti
pensionāri
29%
41.6%
20%
38%
43%
54.5%
39%
47.8%
53%
32.8%
57%
22.7%
32%
10.6%
27%
29.2%
-
22.8%

No tabulas redzams, ka tās iedzīvotāju grupas, kuras potenciāli var atbalstīt demokrātiski
orientētas partijas – inteliģence un studenti – neizrāda īpašu politisko aktivitāti.
Ir novērota zināma saistība starp vēlētāju aktivitāti un viľu vecumu:

jā nav izlēmuši Noteikti
nepiedalīsies
līdz 25 gadiem
26 – 35 gadi
36 – 45 gadi
46 – 55 gadi
56 – 65 gadi
vecāki par 65 gadiem
11.9%
25%
29%
44.5%
57.5%
48.7%
39%
36%
21.7%
22.2%
17.7%
30.4%
49.1%
39%
49.8%
33.8%
24.8%
20.9%

Pati augstākā aktivitāte gaidāma vecuma grupā no 56 - 65 gadiem un vecākiem; pati
zemākā – jaunatnē līdz 25 gadiem.
Lielo uzľēmumu strādnieku un inženiertehnisko darbinieku aktivitāte ir augstāka:

jā nav izlēmuši nē
uzľēmums A
uzľēmums B
uzľēmums C
uzľēmums D
uzľēmums E
uzľēmums F
uzľēmums G
35%
42%
25.4%
29.2%
19.4%
50%
51.4%

49%
40%
49%
58.3%
42%
39%
21.6%

16%
18%
25.6%
12.5%
38.6%
11%
27%

Vidēji: 35% 42% 22%

Daţās aizrobeţu valstīs šis jautājums ir atrisināts vienkārši, rupji un uz visiem
laikiem – tur par neierašanos bez pamatota iemesla ir noteikts stipri jūtams naudas
sods. No vairāk kā 107 miljonu lielā Krievijas elektorāta uz vēlēšanām 1993. gadā
ieradās tikai 54.8% vēlētāju.

Aptauja XX-9
“… par vissvarīgāko iemeslu, lai atteiktos piedalīties vēlēšanās, uzskata:
31.4% respondentu - netic nekādām vēlēšanām, nevienam politiķim
19% respondentu - maz pazīst kandidātus, kas balotējas pilsētas Domei
18% respondentu - neredz cienīgus kandidātus
12.4% respondentu - nepatīk vēlēšanu sistēma, uzskata, ka vēlēšanas būs formālas un
nedemokrātiskas.

Atteikšanās iemesli piedalīties vēlēšanās pēc iedzīvotāju grupām:

strādnieki inženieri un
tehn. d-ki
kalpotāji inteliģence studenti pensionāri
neredzu cienīgus kandidātus

neticu nekādām vēlēšanām

maz zinu par kandidātiem

par politiku neinteresējos

būšu aizľemts ar
personīgām darīšanām

nepatīk vēlēšanu sistēma

neesmu apmierināts ar
politiku
20%

30.3%

14.5%

4.2%

4.5%


9%

16.4%
10.5%

40.4%

25%

-

3.5%


7%

14%
10.6%

47%

17%

-

2%


17%

6%
14.3%

37%

17%

5.6%

2.8%


20%

2.8%
50%

7%

-

43%

-


-

-

14.5%

25%

27%

5%

1.2%


14.5%

12%
Droši vien, ka ir zināma šo faktoru ietekme, bet, pēc aptuveniem aprēķiniem,
apmēram 10 – 15 miljonu KF potenciālo vēlētāju vēlēšanās nepiedalījās tādēļ, ka
vēlēšanu dienā viľiem nebija iespējams nobalsot: viľi atradās ceļā.

Kā piesaistīt vēlētājus
Ļoti svarīgi vēlētājus piesaistīt iecirkľiem. Tas ir Jūsu galvenais uzdevums
vēlēšanu dienā. Nepaļaujieties uz to, ka visi Jūsu piekritēji un vēlētāji, kurus Jūs
kvalificējat kā iespējamos piekritējus, atnāks un par Jums nobalsos. Jums viľi
jāiesaista vēlēšanās un jāpārliecinās, ka viľi ir nobalsojuši. Vēlētāju iesaistīšanas
operācija jāveic reizē ar vēlētāju pozīcijas noteikšanu, ar telefonu zvanu
programmas izpildi, ar kampaľas “no mājas uz māju” realizāciju, ar kampaľām uz
ielām un pasta sūtījumiem.

Darbības plāns
Atkārtojam vēlreiz: Jūsu darbība vēlēšanu dienā, tāpat kā kampaľas taktika,
pieprasa izsvērtu plānu. Izstrādājiet vienotu stratēģiju vēlētāju iesaistīšanā
vēlēšanās un citām Jūsu darbībām vēlēšanu dienā.
Turklāt pārdomājiet sekojošo:
 Efektīvu operāciju, lai piesaistītu balsošanā tos vēlētājus, kas nav izšķīrušies
starp vairākiem kandidātiem. Kuru var iesaistīt un vai tas palīdzēs Jūsu
kampaľai?
 Vai ir izpildīti citi vēlētāju piesaistīšanas balsošanai plāni, kurus īstenoja citi
kandidāti no Jūsu partijas, kas balotējas Jūsu apgabalā?
 Vai atbalsta savam kandidātam meklējumu stratēģiju Jūs balstat uz
socioloģiskiem pētījumiem vai uz vēlētāju ģeogrāfiskā izvietojuma principu?







29. nodaļa
VĒLĒŠANU NORISES KONTROLE

Balsošana
Viens no vēlēšanu galvenajiem paradoksiem, ka pietiekami daudzos
gadījumos pats lēmums “par ko balsot” rodas tieši vēlēšanu iecirkľa kabīnē.
Autoriem vēl nav izdevies skaidri noteikt to elektorāta slāni, kas tikai pie
vēlēšanu iecirkľa sliekšľa vai vēlētāju kabīnē izlemj to, kam atdot priekšroku.
Taču ir pamats pārliecībai, ka šis slānis ir pietiekami ievērojams. Šādu atbildi
nevar iegūt aptaujās pēc vēlēšanām: kurš atzīsies, ka neprot apzinīgi veikt izvēli!
Mūsu minējuma avots ir daudzie novērojumi, kurus esam veikuši lielā skaitā
vēlēšanu iecirkľu. Novērotāji sniedz vērtējumu: līdz 15% no atnākušajiem
vēlētājiem nav izlēmuši, par ko balsot. Lūk, šeit ir paslēpts vēl viens balsu resurss!
Ir ne mazums paľēmienu, kas nav pretrunā ar likumu, kā ietekmēt šos 15%.
Ir kāds, kas sāk jautāt radiem un paziľām: “Par ko tad mēs balsojam?”, bet
kāds aiz naivuma uzdod to pašu jautājumu vēlēšanu komisiju locekļiem vai
novērotājiem. Daţi pašā vēlēšanu iecirkľa teritorijā sāk lasīt oficiālos materiālus
par kandidātiem, iepazīties ar ziľām par viľu darba vietu, biogrāfijām, vecumu,
tautību. Cits to dara balsošanas kabīnē. Un – bez sekām.
No tā izriet īpatnības kampaľas organizācijai pēdējās dienās un pat stundās.
Saprotot, ka saskaľā ar likumu, aģitācija ir aizliegta no nulles stundas dienu
pirms vēlēšanām līdz iecirkľu slēgšanas brīdim, jāatzīmē, ka pastāv daţi pasākumi,
kas tieši balsošanas brīdī motivē vēlētāju veikt nepieciešamo izvēli. Pie tam šie
pasākumi ir pilnīgi likumīgi.
Piemēram, mums likās ļoti efektīvi pasākumi cīľā par Sverdlovskas
apgabala gubernatora vietu, kurus demonstrēja Centrālā televīzija (KF).
Publicēt šādu pasākumu pārskaitījumu mēs nolēmām atturēties zināmu
iemeslu dēļ, taču neliela deva Jūsu fantāzijas, un sagatavošanas darbi palīdzēs
Jums realizēt Jūsu nodomus.

Vēlēšanu diena
Vēlēšanu diena – tas ir fināls, uz kuru Jūs un Jūsu darbinieki gatavojāties
visu kampaľai atvēlēto laiku. Vēlēšanu dienā tiks apkopotas visas pūles. Var
veiksmīgi realizēt daļu programmu, bet, ja Jūs nenovadīsiet šo izšķirošo balsošanas
dienu pienācīgā līmenī, Jūs varat zaudēt visu.


Interešu aizstāvēšanas programma
Jūsu kandidāta interešu aizstāvēšanas programmai vēlēšanu un balsu
skaitīšanas laikā ir jāgarantē, lai to vēlētāju, ar kuriem Jūs tik daudz strādājāt,
balsis Jums “nenozagtu” vēlēšanu dienā. Protams, šī programma tendēta ne tikai
novērst blēdību iespēju, bet arī uz to, lai nepieļautu apstākļu sakritības izraisītās
iespējamās kļūdas. Lai garantētu taisnīgas vēlēšanas, šādas programmas
pamatelementiem ir jābūt izstrādātiem savlaicīgi. Ja Jūs būsist sagatavots, tad
varēsit savlaicīgi novērst tādus nevēlamus gadījumus kā balsu pārskaitīšanu,
juridiskus strīdus, tiesas izmeklēšanu.
Tīši vai nejauši pārkāpumi var ieviest būtiskas korekcijas galīgos aprēķinos.
Daudz kampaľu ir nācies apraudāt daţu katrā iecirknī pazaudētu balsu dēļ. Interešu
aizsardzības programma veiksmīgi realizējas tikai tad, ja lieliski pārzin
likumdošanu un ja ir personāls, kas šo programmu var realizēt.
Tāpat nepieciešami tādas programmas realizāciju saskaľot ar citiem Jūsu
partijas kandidātiem. Rajonos, kur blēdību drauds ir pietiekami nopietns, cīľas
programmai ir jābalstās uz vietējo partijas aktīvistu atbalstu, lai kontrolētu katru
iecirkni. Ja Jūs tomēr darbojaties viens, visus resursus koncentrējiet uz tiem
iecirkľiem, kuri izsauc nopietnas baţas. Lai kā arī Jūs nestrādātu – kontaktā ar
citiem kandidātiem vai vienatnē, norīkojiet izpildītāju, kurš kontrolēs balsu
skaitīšanas pareizību un uzľemsies visu atbildību par balsu skaitīšanas
organizāciju.
Pastāv simtiem veidu, kā “zagt” balsis, kas visi atkarīgi no likumdošanas
īpatnībām. Pacentieties, lai Jūsu programma ievērotu visus likumus un būtu
orientēta tieši uz konkrēto situāciju.
Zemāk minam padomus, kas Jums noderēs, izstrādājot un realizējot “balsu
skaitīšanas” programmu.

Juridiskie pētījumi un informācija
Kampaľas juridiskā dienesta vadītājam ir jābūt juristam, Jūsu partijas
piekritējam, labi pazīstamam ar vēlēšanu jurisdikciju. Šis cilvēks ir atbildīgs par
visiem pirmsvēlēšanu kampaľas juridiskiem aspektiem. Viľam jākoordinē
programma un viľš nedrīkst pieļaut darbības, kas var novest pie likumu
pārkāpuma.
Zemāk minētas īpašas uzmanības un paaugstinātas atbildības sfēras, kurām
jābūt Jūsu kampaľas juridiskās daļas vadītāja kontrolē:
 iesaistiet konsultācijās pēc iespējas vairāk vietējo juristu;
 pacentieties, lai Jūsu partijas pārstāvji visur, kur tas ir iespējams, iekļūst to
personu vidū, kas kontrolē vēlēšanu procesu iecirkľos;
 izstudējiet visu likumdošanu par vēlēšanām un sagatavojiet speciālus
informatīvus materiālus;
 savāciet un izanalizējiet informāciju par blēdībām vēlēšanās pagātnē, lai
noteiktu, uz ko ir jāorientē balsošanas procesa novērotāji;
 pārbaudiet, vai ir kārtībā visi dokumenti, kas ir nepieciešami vēlēšanu dienā un
apstiprina Jūsu pilnvaras;
 nodibiniet kontaktus ar oficiāliem dienestiem, kuri kontrolē likumdošanas
ievērošanu, saľemiet viľu telefonu numurus, lai tie būtu pieejami vēlēšanu
dienā;
 sagatavojiet novērotājiem sarakstu ar to, ko viľi drīkst un ko – nedrīkst darīt;
 izstudējiet un savāciet informāciju par iespējamām tiesiskām apelācijām, kas
saistītas ar likumdošanas pārkāpumiem vēlēšanās;
 savlaicīgi sagatavojiet nepieciešamās dokumentu formas ātrai un precīzai
reakcijai vēlēšanu dienā, ja ir atklāti likumu pārkāpumi;
 nodrošiniet tādu organizētību, lai visi iesniegumi par likumu pārkāpumiem un
blēdībām tiktu attiecīgi izskatīti;
 plaši izplatiet informāciju par visiem iespējamiem vēlēšanu kārtības
pārkāpumiem un visādi palīdziet cīľā ar tiem;
 izstudējiet atbilstošos vēlēšanu likumdošanas aktus par balsu pārskaitīšanas un
vēlēšanu rezultātu pārskaiīšanas kārtību, un esiet gatavi palīdzēt kampaľas
juridiskajam dienestam, ja tas būs vajadzīgs.

Personāls
Vēlēšanu procesa un balsu skaitīšanas kontroles programma prasa
minimums vienu labi sagatavotu vēlēšanu novērotāju katrā iecirknī.
Tam ir nepieciešams apmācīts personāls, kam uzreiz jāziľo par visiem
pārkāpumiem atbilstošiem varas pārstāvjiem. Pieredze rāda, ka pats novērotāju
klātbūtnes fakts darbojas efektīvāk par jebkuru pirmsvēlēšanu likumdošanas un
sabiedrisko attiecību pētījumu kombinācijām.
Noskaidrojiet, kādas pilnvaras un tās apstiprinoši dokumenti ir nepieciešami
novērotājiem. Nokārtojiet to savlaicīgi. Uzziniet, vai novērotājus jānorīko no
partijas, kandidāta vai kampaľas pārstāvjiem. Jāzin arī, cik novērotāju drīkst būt
katrā iecirknī. Rezultātā jāpiesaista personāla minimums, kurš jāreizina ar divi, lai
būtu rezerve.

Personāla piesaistīšana
Parasti personāla kodolu veido novērotāji, kas jau ir piedalījušies
iepriekšējās kampaľās. Viľus var piesaistīt no partijas organizācijām un vietējo
vēlēšanu komisijām.
Šajā darbā var piedalīties brīvprātīgie, kurus var atrast zemākminētajās
grupās:
 jaunatnes, studentu, sieviešu un citās Jūsu partijas organizācijās;
 Jums simpatizējošos uzľēmumos, firmās, sabiedriskajās un veterānu
organizācijās, daţādās asociācijās;
 skolotāju un vecāku pārstāvji, izglītības komisijas;
 atvaļināti tiesībsargājošo iestāţu pārstāvji;
 juridisko fakultāšu studenti;
 vietējo un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, asociāciju pārstāvji, kas ir
ieinteresēti, lai vēlēšanas notiktu bez likumpārkāpumiem.
Savlaicīgi nodibiniet sakarus ar brīvprātīgajiem. Jūsu mērķis ir iesaistīt pēc
iespējas vairāk cilvēku vēlēšanu dienā. Ļoti derīgi ir radīt speciālu operatoru
komandu, kas zvanīs nākošajiem brīvprātīgajiem ar lūgumu palīdzēt. Nepieciešami
koordinēti strādāt kopā ar vēlēšanu iecirkľu vadītājiem, lai saľemtu nepieciešamās
rekomendācijas.
Kad ir noformēts komandas kodols, sastādiet personāla sarakstu, izstrādājiet
sistēmu, kā vākt un uzkrāt informāciju, lai Jums saglabātos visi saraksti un to
vārdi, kas piedalās programmā un balsu skaitīšanā. Tā var būt kartotēka vai datora
diskete.
Noderīgi var būt Jūsu pieraksti par daţādām organizācijām un Jūsu
kontaktiem ar cilvēkiem. Var sastādīt apvienotu sarakstu, kurā brīvprātīgie ir
sadalīti pa iecirkľiem. Tāds saraksts ir vajadzīgs, lai efektīvi realizētu Jūsu
programmu.

Personāla sagatavošana.
Parūpējieties, lai personāls vēlēšanu dienai būtu sagatavots. Jāľem vērā
sekojošais:
 balsu skaitīšanas kontroles programma jāizstrādā nevainojami;
 personālam ir jāzin likumdošana, kas regulē vēlēšanu gaitu, īpaši tas attiecas uz
to personu pienākumiem, kas atbild par vēlēšanu iecirkľu darbu, balsu
skaitīšanu, tāpat jāzin arī – vēlētāju tiesības un to tiesības, kas novēro vēlēšanu
procesu;
 personālam jāsaľem to apzināti veikto blēdību un neapzināto pārkāpumu veidu
apraksti, kas ir novēroti agrāk balsu skaitīšanā;
 viľiem jāzin, kas ir jādara, lai neieļautu pārkāpumus, un kā tie ir jāfiksē un
jāizmeklē, ja tādi ir notikuši;
 personālam jāzin balsošanas procedūra;
 personālam jāzin novērotāju uzvedības pamatnoteikumi un jākoordinē sava
darbība ar vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju;
 personāls jāiepazīstina ar vēlēšanu kontroles programmu; jāzin, kāds
aprīkojums ir nepieciešams, kā organizēts brīvprātīgo darbs un kā darbojas
sakari starp viľiem.



Vēlēšanu iecirkņi
Lai organizētu balsu skaitīšanas novērošanu, nepieciešams noteikt
svarīgākos iecirkľus un norīkot atbilstošo personālu. Šai vajadzībai izmantojiet:
 apgabala karti;
 ielu rādītājus;
 reģistrācijas datus;
 statistikas datus par iepriekšējām vēlēšanām;
 iepriekšējo vēlēšanu vēlētāju uzvedības analīzi.
Jums jāsaľem arī informācija no Jūsu partijas vietējo nodaļu vadītājiem un
pieredzējušiem funkcionāriem, kas atbild par balsu skaitīšanu, no vadošajām
personām vēlēšanu iecirkľos. Viľi Jums var pastāstīt, tieši kādiem iecirkľiem
vajadzīga pastiprināta uzmanība. Jums savlaicīgi jānosaka tie rajoni, kur Jūs varat
gaidīt pārsteigumus un nepatikšanas.
Izvietojiet pēc nozīmības visus iecirkľus sekojošās kategorijās:
 iecirkľi, kas agrāk bijuši aizdomīgi par tur pārkāptajiem noteikumiem;
 iecirkľi, kur balsošanā piedalās daudz vēlētāju un sagaidāma sīva cīľa;
 iecirkľi, kur paredzams Jūsu partijas zaudējums;
 iecirkľi, kur paredzama Jūsu partijas uzvara.
Uz pašiem svarīgākajiem iecirkľiem jānorīko vispieredzējušākie kontrolieri un
cilvēki, uz kuriem Jūs varat paļauties. Ir iecirkľi, kuri var radīt problēmas pat
vispieredzējušākajiem kontrolieriem un novērotājiem.
Šādos iecirkľos jānorīko tos brīvprātīgos, kuri nav iebaidāmi un
nepakļausies provokācijām un šantāţai: bijušos tiesībsargāšanas iestāţu
darbiniekus, praktizējošos juristus vai aktīvus juridisk;as fakultātes studentus.

Darbības vēlēšanu dienā
Jūsu darbības efektivitāte vēlēšanu dienā ir atkarīga no noteiktiem kampaľas
resursiem. Vēlēšanu dienai ir jārada speciāls operatīvais centrs. Turklāt vislabāk to
izvietot tieši pie Jūsu vēlēšanu kampaľas štāba ne vēlāk kā dienu pirms vēlēšanām.
Vēlēšanu gaitas kontroles vadītājam un juridiskajam konsultantam jāatrodas
blakus, lai vadītu pārējo darbību un, vajadzības gadījumā, pieľemtu atbilstošus
lēmumus. Ātri pieejamiem jābūt brīvprātīgajiem, transportam u.c.
Sagatavojiet speciālu “situācijas karti”, uz kuras atzīmējiet visas balsošanas
vietas un citus svarīgus punktus (vēlēšanu komisijas, policijas iecirkľu atrašanās
vietas, prokuratūra utt.). Pārbaudiet nepieciešamo piederumu esamību (galdi,
krēsli, papīrs, rakstāmpiederumi, datori, printeri, kopēšanas tehnika, kalkulatori,
speciālas formas un materiāli par vēlēšanu likumdošanu). Savlaicīgi sagatavojiet
speciālus telefonus štāba ekstrēmiem sakariem ar citiem punktiem vēlēšanu dienā.

Ziņojumi par iespējamiem incidentiem
Efektīva balsu skaitīšanas kontrole ir atkarīga no to pārskatu sistēmas, uz
kuras bāzes Jums piesūtīs ziľojumus. Tā arī palīdzēs cilvēkiem, kas atbild par
balsu skaitīšanas pareizību, dokumentēt visus noteikumu pārkāpumus.
Pastāv divi ziľojumu veidi: ziľojums par incidentu un vēlēšanu novērotāja
atskaite.
Ziľojums par incidentu ir īsa forma, kurā izsaka kādu sūdzību vai formulē
problēmu. Tādi ziľojumi var tikt iesūtīti no daţādiem avotiem: partijas
funkcionāriem, vēlētājiem vai novērotājiem. Ziľojumi par incidentu prasa tūlītēju
atbildi: speciālas juridiskas grupas nosūtīšanu uz notikuma vietu vai vēlēšanu
kontroles grupas vadītāja ierašanos notikuma vietā. Ziľojumu veidlapām jābūt
izplatītām vēlēšanu kontroles sistēmā visiem brīvprātīgajiem. Šādas aizpildītas
veidlapas palīdz kontrolēt un novērtēt pēc nozīmīguma sūdzības, kas ienāk
operatīvajā centrā.
Novērotāja atskaite ir oficiāls dokuments, līdzīgs protokolam: tā notikuma
apraksts, kas noticis novērotāja deţūras laikā. Nepieciešami noteikt vienotu kārtību
šo atskaišu iesniegšanai.
Ja novērotājs ir fiksējis kādus pārkāpumus, viľam savā atskaitē ir jānorāda:
 laiks, kas notika incidents;
 vēlētāja vai oficiālās personas vārds, kas iesaistīts incidentā;
 notikušā apraksts un veiktās darbības;
 to cilvēku personas dati, kas var apstiprināt atskaiti;
 liecības, kas apstiprina atskaites patiesumu (ja iespējams – parakstītas).
Atcerieties, ka cīľā ar blēdībām vēlēšanu laikā ir svarīgas visas detaļas.

Vēlēšanu novērotāja atbildība
Visiem novērotājiem skaidri jāzinās viľu pienākumu loks vēlēšanu dienā.
Viľiem intensīvi jāsagatavojas vēlēšanu dienai, lai:
 pusstundu pirms vēlēšanām pieteiktos pie vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja,
uzrādot novērotāja pilnvaras apliecinošus dokumentus;
 kontrolētu visu sagatavošanos vēlēšanām un pārbaudītu, vai nav mēģinājumu
noslēpt papildus vēlēšanu biļetenus;
 deţūras laikā nēsātu personīgu nozīmīti;
 saľemtu speciālu paketi, kurā ietilpst: dokumenti, kas apliecina pilnvaras,
vēlētāju saraksti, karte, speciāla blanka ziľojumiem par daţādiem incidentiem,
nepieciešamie tālruľu numuri un vēlēšanu dienas grafiks. Jābūt arī
fotoaparātam, ieteicams sagādāt arī diktofonu;
 līdz ar vēlēšanu iecirkľa atvēršanu sāktu vēlētāju kontroli, sekotu, lai tie
uzrādītu dokumentus vai būtu reģistrācijas sarakstos;
 novērstu atkārtotu balsošanu vai dublēšanu. Tādēļ pie vēlētāja uzvārda jāatzīmē,
ka viľš ir atnācis, saľēmis biļetenu un nobalsojis;
 sekotu, lai vēlētājs parakstītos un ietu tieši uz vēlēšanu kabīni, ieietu tajā viens.
Pēc vēlēšanām vēlētājam jāatstāj vēlēšanu iecirknis un nav jāatgrieţas līdz
vēlēšanu beigām. Tam ir uzmanīgi jāseko, jo to bieţi pārkāpj;
 sekotu, vai visiem uz vēlēšanu iecirkni atnākušajiem ir iespēja nobalsot;
 novērot balsu skaitīšanu un protestēt, ja ir fiksēti pārkāpumi.

Sabiedrības uzmanība
Vēlēšanu kārtības pārkāpumus nepieļaus labi informēta sabiedrība.
Atbilstoša sadarbības, interešu kopības atmosfēra – tas ir ļoti svarīgi, lai
nodrošinātu pareizu balsošanu.
Piedāvājam daţas instrukcijas, kā pievērst sabiedrības uzmanību balsošanas
procedūrai:
 pirms vēlēšanā, norīkojiet kampaľas pārstāvi, kas daţas reizes uzstāsies presē.
Noderīgi ir izstāstīt, kā pareizi nobalsot, kā ziľot, ja tiek pārkāpta vēlēšanu
kārtība;
 uzrakstiet vēstuli partijas funkcionāriem un citām ieinteresētajām
amatpersonām ar stāvokļa iecirkľos izklāstu un lūgumu sadarboties;
 izskatiet plānu, kā efektīvi izmantot fotoaparātus, sarunu iekārtas, tālruľus,
brīdinošas zīmes un citus līdzekļus, kas brīdina vēlētājus par noteikumu
neievērošanu;
 ja pārkāpj likumus, centieties par to informēt presi, radio, lai izraisītu aktīvu
apspriešanu un sabiedrisko rezonansi par notikušo jau dienas beigās.

Tipiskie blēdību veidi vēlēšanās
Lai arī likumdošana, kas nosaka vēlēšanu kārtību, var mainīties, pastāv
tipiski blēdību veidi, kas raksturīgi pat daţādām valstīm. Svarīgs veids cīľā ar
blēdībām ir reģistrācijas sarakstu pārbaude pirms vēlēšanām. Uzmanīgi tos
izskatiet par katru vēlēšanu iecirkni. Pārbaudiet, vai nav acīmredzamas dublēšanās,
neesošas adreses un neparasta vēlētāju daudzuma, kas reģistrēts uz vienu adresi.
Minēsim pārkāpumu pamatveidus:


Nelikumīga palīdzības sniegšana
Viens no tipiskākajiem blēdību veidiem vēlēšanās, kad oficiāla persona
pavada vēlētāju kabīnē it kā, lai sniegtu palīdzību.
Grūti kontrolējamas ir t.s. “izbraukuma urnas”, kas negodīgiem vēlēšanu
komisijas locekļiem ļauj kā ietekmēt balsotājus (parasti ļoti vecus vai slimus
cilvēkus) vai iekļaut sarakstos prombūtnē esošas personas un iemest urnā liekus
biļetenus.

Kukulis vai draudi
Reizēm vēlētājiem par balsi tiek piedāvāts kukulis vai draud atľem kādas
priekšrocības un daţas apkalpošanas formas dzīvesvietā (remontu, pensijas piegādi
u.t.t.), ja viľi nenobalsos “tā, kā vajag”.

Vēlētāja nelikumīga balss
Katrās vēlēšanās simtiem balsu nodod tie, kam nav tiesību balsot. Sekojiet
tam, lai nebalsotu cilvēki, kas nedzīvo šajā rajonā. (Latvijā šāds vēlētāju
ierobeţojums ar pieraksta vietu nepastāv. – Red.).

Dublējošās vēlēšanas
Reizēm vēlētāji – “spoki” staigā no iecirkľa uz iecirkni un balso mirušo vai
aizbraukušo vietā, arī to vietā, kas nav atnākuši uz vēlēšanu iecirkni. (Latvijā viens
vēlētājs var nobalsot vairākkārt, ja tā pasē kādā no iecirkľiem neiespieţ zīmogu,
vai ir saľemta jauna pase “nozaudētās” vietā.- Red.).

Aģitācija vēlēšanu dienā
Nelikumīga priekšvēlēšanu kampaľas turpināšana vēlēšanu dienā var
nedaudz satraukt vēlētājus. Šo pārkāpumu klāstam pieskaitāmi: pirmsvēlēšanu
materiālu izplatīšana, aģitēšana ar lozungiem, posteľu izvietošana pārāk tuvu
vēlēšanu iecirkľiem.

Novērotāju uzmanības novēršana vēlēšanu dienā
Novērotāji var tikt iesaistīti konflikta situācijā, strīdos, bet pēc tam par
viľiem ziľos kā par skandāla iniciatoriem, kas izsaukuši nevēlamas problēmas.
Viľus var arī atraut no tiešajiem pienākumiem ar viltus tālruľa zvaniem.

Blēdības ar skaitļiem
Līdzstrādnieki, kas strādā vēlēšanu iecirknī, var mainīt vai pārlikt vai mainīt
vietām ciparus stabiľos, saskaitot balsis.



Vairāku biļetenu izdošana
Reizēm vēlētājs saľem vairākus biļetenus un vairākas reizes balso par savu
kandidātu.

Balsošanas diskvalifikācija
Norādījumi, kā aizpildīt biļetenus, vienmēr ir precīzi, taču negodīgs ierēdnis
var saplēst vai citādi iezīmēt biļetenu, lai to vēlāk diskvalificētu.

Nepareizas instrukcijas
Oficiālas personas var dot nepareizas instrukcijas, kā izpildīt biļetenus.
Rezultātā – tiek izkropļoti kopējie balsošanas rezultāti.

Rezumēšana

Norīkojiet uzticamus cilvēkus rezultātu savākšanai no visiem Jūsu apgabala
vēlēšanu iecirkľiem. Izvēlieties atbilstošu sistēmu šo rezultātu apstrādei.
Izstrādājiet procedūru, ar kuras palīdzību kampaľas vadītājs var kontrolēt visu
iecirkľu atskaites.
Dariet tā, lai Jūsu pārstāvis būtu vēlēšanu komisijā un nodotu vēlēšanu
oficiālos balsošanas rezultātus Jūsu kampaľas štābā. Kampaľas vadītājam
savlaicīgi jāizstrādā kandidāta informēšanas veids par balsošanas rezultātiem. Ja
kandidāts neatrodas štābā, tad jānosaka laiks, kad kampaľas vadītājs viľam
paziľos rezultātus. Kandidātam kopā ar kampaľas vadītāju jāizlemj, kad viľi
pasludinās par savu uzvaru vai ziľos par zaudējumu.

Kandidāta darbība
Kandidātam vēlēšanu dienā labākais ir būt cilvēkos. Kandidāti reti atrodas
kampaľas štābā vai mājās - nost no notikumu vietas. Kandidātam diena jāsāk ar to,
ka viľš pats nobalso, pie tam pēc iespējas agri. Nepieciešami, lai jau no rīta tas
būtu pateikts ziľu programmā radio un televīzijā. Tas labvēlīgi ietekmē pašu
vēlēšanu procesu.
Kandidātam vēlēšanu dienā jāstrādā ļoti saspringta grafika ietvaros, kurā
jāparedz gan vizītes uz vēlēšanu iecirkľiem, tālruľa zvani ietekmīgiem
piekritējiem, piedalīšanās īslaicīgās tikšanās ar vēlētājiem, gan citiem publiskiem
uzstāšanās veidiem. Kandidātam nozīmīgas ir arī vizītes uz centriem, kur strādā
brīvprātīgie (štābs, tālruľu sakaru centrs).
Kandidāta vizīte un viľa klātbūtne būs papildus stimuls brīvprātīgajiem.
Kandidātam dienas laikā arī jāsniedz intervijas. Viľa dienas kārtību, grafiku
savlaicīgi jāpaziľo presei. Kādam (noteikti!) jāpavada kandidāts visas dienas laikā
un jāseko, lai dienas kārtība tiktu ievērota. Nepieciešams uzturēt sakarus starp
kandidātu, viľa pavadoľiem un štābu, lai kontrolētu grafiku. Visi preses
mēģinājumi kontaktēties ar kandidātu ir attiecīgi realizējami.
Uzreiz pēc vēlēšanu iecirkľu slēgšanas kandidātam jāatnāk uz vēlēšanu
komisijas telpām, kur notiek balsu skaitīšana. Šeit parasti koncentrējas preses
pārstāvji. Ja vēlēšanu rezultāti iegūstami ātri, kandidātam jāpaliek vēlēšanu
komisijas telpās. Ja vēlēšanu rezultāti kavējas, kandidātam vēlams aiziet uz
kampaľas štābu, mājās vai uz uzvaras svinībām, bet vēlēšanu komisijas telpās
atgriezties vēlāk. Kādam no komandas tur ir jāstrādā pastāvīgi, lai informētu
kandidātu par balsu skaitīšanas procesu. Kandidātam ir jābūt gatavam sniegt
paziľojumu prese par uzvaru vai zaudējumu.

Sakari
Kampaľas preses sekretāram ir jābūt pieejamam un viľam jāsniedz
informācija presei visas vēlēšanu dienas laikā. Ja Jums nav tāda cilvēka, Jums tāds
ir jānorīko no kampaľas štata, lai visu laiku uzturētu sakarus ar presi. Svarīgi, lai
visi preses pārstāvji saľemtu kandidāta darba grafiku. Tas atvieglos kandidāta
intervēšanu. Preses sekretāram jāsagatavo viss intervijas organizēšanai un
kandidāta sakariem ar reportieriem. Viľam arī jāizskata visi ţurnālistu
pieprasījumi.

Uzvaras svinēšana
Ieplānojiet svinības Jūsu uzvaras gadījumā. Norīkojiet brīvprātīgos, lai tie
sagatavotu atzīmēšanu. Atkarībā no Jūsu vēlmēm, tās var būt pieticīgas vakariľas
vai grandioza pieľemšana. Pirmām kārtām, tie ir svētki Jūsu brīvprātīgajiem un
piekritējiem. Rezervējiet vietu svinībām. Reizēm uzvaru atzīmē tieši štābā. Taču
vispirms jāpabeidz šīs dienas darbi un nevajag sajaukt svinības ar darbībām, kas
saistītas ar blēdību atklāšanu vēlētāju balsu skaitīšanā vai darbībām, kas saistītas ar
vēlētāju pēdējiem zvaniem.
Centieties samazināt šo svinību izmaksas vai iztikt ar minimāliem
izdevumiem. Iespējams, ka Jūsu brīvprātīgie atnesīs dzērienus vai kāds ieguldīs
ziedojumu šim pasākumam. Nesareţģījiet to. Uzaiciniet visus brīvprātīgos, bet
tikai tad, kad viss darbs ir pabeigts. Centieties, lai visi, kas Jums palīdzēja, būtu
ielūgti. Uzlūdziet Jūsu partijas oficiālās personas, sabiedrisko organizāciju līderus,
uzľēmējus, vēlētājus, uz kuriem Jūs balstījāties savā cīľā, reliģiskos darbiniekus un
sabiedrības pārstāvjus, kurus kandidāts un viľa ģimenes locekļi gribētu redzēt šajos
svētkos. Organizējiet svētkus telefonizētā telpā. Jums nepieciešami uzturēt sakarus
ar centru, kas veic pasākumus vēlēšanu dienā.
Neaizmirstiet presi. Ja Jūs varat to atļauties, būtu labi telpā iekārtot
televīzijas kameru, lai cilvēki varētu vērot Jūsu vēlēšanu sacensību noslēguma
posmu.
Izstrādājiet savlaicīgi plānu, kā Jūsu kandidāts apmeklēs šo pasākumu.
Viľam jābūt vēlēšanu komisijas vai kampaľas štāba telpās līdz brīdim, kad precīzi
tiks noteikts, vai viľš ir uzvarējis vai cietis zaudējumu.
Līdzko kļūs zināmi rezultāti, kandidātam jāierodas svinībās. Jābūt
organizētai intervijai gan saviesīgā vakara, gan vēlēšanu komisijas telpās.
Neatkarīgi no rezultāta kandidātam ir jābūt pieklājīgam un labvēlīgam. uzvaras
gadījumā viľam “jāsaārstē rētas”, kas iegūtas kampaľas gaitā, lai efektīvi pieteiktu
apgabala intereses. Ja viľš ir cietis zaudējumu, jāatceras, ka priekšā stāv jaunas
vēlēšanas un jauna uzvaras iespēja.





30. nodaļa
KOPSAVILKUMS

Kopsavilkums un rezultātu analīze – nepieciešams posms, kas ir
likumsakarīgs vēlēšanu kampaľas noslēgums. Parasti tas tiek darīts ne uzreiz pēc
vēlēšanām, bet pēc neilga laika, kad ir nostabilizējies emocionālais vēlēšanu
rezultāts (domāts: pozitīvs vai negatīvs). No otras puses – šo posmu nedrīkst
novilcināt, jo pastāv arī elementāra komandas sairšana, jaunas problēmas, parastā
ikdiena un izzūd no atmiľas atsevišķas detaļas.
Kopsavilkumā novērtē un bezkaislīgi analizē visas komandas un katra tās
locekļa darbību: kādi rezultāti ir sasniegti, par kādu cenu, galvenās kļūdas un
misēkļi, cik stipri kampaľu kopumā ietekmēja nevadāmie faktori un cik tuva plānu
un stratēģijas realizācija izrādījās iecerētajai. Un vēl daudzko citu nākas pārdomāt.
Kopsavilkums ir vajadzīgs ne jau tādēļ, lai kādu apbalvotu un kādu – norātu, bet –
lai novērtētu pašu galveno kampaľas rezultātu – pieredzi.
Patiesiem un īstiem politiķiem vēlēšanu kampaľas turpinās visu viľu
politiskās dzīves laiku.

No iepriekšējo kampaľu pieredzes izriet interesanta likumsakarība:
veiksmīgās kampaľās, īpaši redzamām personībām, “komandu locekļu un
domubiedru, kas veicināja uzvaru” skaits pieaug proporcionāli laikam, bet zaudētās
kampaľās – vienmēr mazinās līdz “apaļu bāreľu” statusam.









Vēlēšanu kampaľu
psiholoģiskie aspekti

(speciāls pielikums psihologiem, sociologiem, imidţmeikeriem)
31.nodaļa
LIETIŠĶĀS PSIHOTEHNOLOĢIJAS

Politiskās reklāmas daudzpusīgajā procesā svarīgu nozīmi iegūst
daţādi paľēmieni un psihotehnikas, kas palīdz izturēt priekšvēlēšanu
kampaľas smagos pārbaudījumus. Mēs savā darbā izmantosim lietišķās
psihotehnoloģijas pieredzi, kas apstrādāta A.P.Sitľikova vadībā uz
P.Bendlera, D.Grindera, D.Delozjē, A.Makmastera, M.Eriksona, M.Sparksa
darbu pamata.
Šīs psihotehnoloģijas palīdz sekmīgi risināt tos uzdevumus, kas rodas
politiskās reklāmas gaitā:
proti - kandidātam un viľa komandai
 attīsta heiristiskās spējas,
 attīsta komunikabilitāti,
 trenē psiholoģisko noturību,
 veicina un trenē komandas savstarpējo sapratni un saliedētību.

Par psihotehnoloģijām sauc secīgu metoţu, paľēmienu un
psihosomatisku darbību izpildes kopumu, kas veicina kāda uzdevuma
izpildi.
Pirms pievēršamies kompleksam lietišķo politisko psihotehnoloģiju
izklāstam, īsumā iepazīsim pamatterminus, kurus lietosim šai nodaļā.
Visu informāciju iedala divās daļās:
Augstas precizitātes informācija - API.
Tā rada partnerim viennozīmīgu, analogu imidţu, t.i., precīzu un
adekvātu ziľojuma sapratni.
Šo API - augstas precizitâtes informāciju - nodod, izmantojot t.s.
meta modeļa valodu.
Zemas precizitātes informācijai - ZPI - nav viennozīmīgas tēlainas
analoģijas.
Šo ZPI - nodod miltona modeļa valodā.

Abi modeļi ir vienlīdz tiesīgi un nepieciešami: tie risina
komunikatīvos uzdevumus atbilstoši konkrētiem apstākļiem un mērķiem.
Visa politiskā reklāma, tāpat kā cilvēku valoda kopumā, ir spēle ar
meta un miltona valodas modeļiem.
Piemēram, rīkojumā vai lēmumā konstatējošajai daļai jābūt miltona
modeļa valodā, bet lemjošajai - meta modeļa valodā. Iegūst tas, kas šīs
valodas prot lietot labāk par citiem, attiecīgi piemērojoties situācijai (t.i. -
ievērojot sociālekonomiskos un politiskos apstākļus, vēlētāju noskaľu,
vecumu, profesionālo un izglītības līmeni, kandidāta un viľa sāncenšu
personības, viľu programmas.).
Lietišķās politiskās psihotehnoloģijas var izmantot divējādi: daļu
izmanto vienmēr visos apstākļos, daļu - apzinīgi sagatavo pirms disputa vai
tikšanās ar vēlētājiem, līdzīgi tam, kā šahisti sagatavo “mājas uzdevumus”,
pamatojoties uz dalībnieku rīcības modelēšanu un sacensību kontekstu.
Analizē:
 pozīcijas (lomas, statusu);
 īpašības (dzimums, vecums);
 attieksmes (pārākumu, autoritāti);
 funkcijas (tiesnesis, ienaidnieks, kalps) un pret viľiem vērstās
konvencionālās nostādnes.

Sāksim lietišķo politisko psihotehnoloģiju apskatu ar to daļu, kas
pamatota semantikā, t.i. - ar vārdu nozīmi.
Vispirms aplūkosim to kognitīvo stratēģiju kopumu, kas var tikt
pielietotas komunikācijā.

Vispārinājums
Izmanto, lai pasvītrotu to, ka agrāk minētajai informācijai nav
gadījuma raksturs, bet tai piemīt tendence kļūt likumīgai.
Piemērs: “Vispār, tā ļoti bieži mēdz būt.”

Nobeidzot faktu uzskaiti ar šo frāzi, var, vai nu - apvainot tos, kam ir
vara, vai, tieši pretēji, atvairīt uzbrukumus, norādot, ka tie - nenozīmīgi
sīkumi, kas nav uzmanības vērti.

Piemēru pasniegšana
Konkrēta pierādījuma vai apgalvojuma izteikšana.
“Piemēram, līdzīgs gadījums notika 1988.gadā.”
Šī forma veiksmīgi iedarbojas labvēlīgi noskaľotā auditorijā.

Labojums
“Ja gribam būt precīzi, tad - mūsu reģionā bezdarbnieku nav daudz, -
tikai 3%.”
Labi pārzinot faktus (mājas sagataves uz iespējamiem jautājumiem un
pārmetumiem), šī forma kļūst spēcīgs līdzeklis, lai varētu apšaubīt kāda
kompetenci, savukārt - veiksmīgi izceļot savējo.

Pastiprinājums
Klausītāju uzmanības pievēršana nododamās informācijas vienai
daļai.
“Un, ievērojiet, viľš atstāja valdību tieši tad!”
“Viľš - publikai negatīvs tēls!”
Šis paľēmiens ir mērķtiecīgs emocionāla uzbrukuma vai
pretuzbrukuma gadījumā, kad ir strīds vai uzstāšanās. Jācenšas, lai šī runas
daļa iegūtu uzsvaru, kas var aizēnot visu pārējo.

Piekāpšanās
Ievērojams nododamās informācijas maiľas iespēju demonstrējums,
kas, tomēr ir ne pārāk saistīts ar kopējo likumsakarību.
“Protams, arī es neesmu bez grēka…“
Tiek izmantota, lai kandidāts neizskatītos pārāk “svēts”, un tad, ja
apvainojuma noraidīšana ir runas ievaddaļā.

Atkārtojums
Tam ir tādas pat funkcijas, kādas ir pastiprinājumam.
“Atkārtoju vēlreiz - ir ļoti svarīgi neatdot Dienvidu Kuriļus.”
Šo formu izmanto tad, kad ir nepieciešama īpaša pārliecināšana,
neatvairāmība un jārada “acīmredzams” patiesums.

Kontakts
“Es, tāpat kā Jūs, esmu nācis no tautas, pats cīnījos pa dzīvi, bet
viľiem tas viss bija no bērnības, viľi smēla krējumu.”
Vēlams, lai šīs formas pirmajā daļā būtu kandidāta un vēlētāju kopība
(“mēs” un “es”), bet otrajā - pretstats: “mums” - “viľiem”, vienādi sveši kā
kandidātam, tā vēlētājiem.

Mīkstinājums
“Nu, lai būtu, nevainosim visos grēkos Ivaru!”
Kandidāts izskatās augstsirdīgs un cildens; ir iespējams samazināt
spriedzi, pie kam, iniciatīva paliek kandidātam.
Tāpat rīkojas, ja jāpārnes atbildība un ir veiksmīgāk jāprezentējas vai
jāmīkstina vērtējums ( varbūt - otrādi) jebkurā kombinācijā: no pirmās, otrās
vai trešās personas viedokļa.
“Es jau varu nokārtot šo jautājumu, bet tie, kas cenšas iegūt varu?!”
“Cienījamo sāncensi, iedomājieties - sabojājusies kanalizācija…“
(Bet sāncensis ir zobārsts - skatītāju reakcija ir paredzama un
noteikta.)

Izvairīšanās
Lieto, lai saglabātu pašreprezentāciju vai pašaizsargātos, arī - lai
atteiktos no komunikācijas un tad - ja nav vai ir nepilnīga, negatīva vai
neadekvāta informācija.
“Tas ļoti var būt, bet es pirmo reizi to dzirdu.”
Tagad pievērsīsimies atsevišķiem semantiskiem un sintaktiskiem
paľēmieniem, kurus lieto politiskajā reklāmā.

Reference
Komunikāciju dalībnieku iezīmēšana
Meta modelis: nenoteiktības noľemšana no komunikācijas
dalībniekiem (tai skaitā - arī no liekiem); referenta indeksa piešķiršana un
atbildes saľemšana uz jautājumu: “Kas tieši, personīgi?”
- Kas var stāvokli uzlabot?
- Tie ir - X, Y, Z!
Še ir iespēja, kā minēts piemēros, jautāt pašam sev un atbildēt pēc
vajadzības.
Miltona modelis: nenoteiktības ieviešana rada sarunu dalībniekā (-
kos) briesmu pārvērtēšanu un subjekta autoritātes paaugstinājumu.
“N rajonā ir pieľemts lēmums: izvirzīt Ivaru Patriku par deputātu.”
Ja ir tāds teksts pirmsvēlēšanu lapiľās, tad rodas iespaids, ka viss
rajons ir izvirzījis kandidātu.

Esošo objektu apzīmēšana
Meta modelis: piedāvāto objektu adekvāts apraksts un paskaidrojums
par šo objektu nozīmi, pie kam - paskaidrojums nepieļauj objektu būtības
citādu izpratni.
“Es atnesu uz šo tikšanos ar Jums šo vēstuli (dokumentu utt.), lai
parādītu, cik tālu mēs esam aizgājuši (vai - viľi nonākuši…).”
Miltona modelis: nenoteiktības un daudznozīmības piešķiršana šiem
objektiem, piedēvējot tiem neraksturīgas īpašības, lai ievirzītu klausītāju
domas noteiktā gultnē.

Raksturojumu iezīmēšana pragmātiskā kontekstā un dalībnieku
attieksmēs
Meta modelis: reāli izklāstīts konteksts un attieksmes, lai nodrošinātu
iespējas atbilstoši novērtēt savu autoritāti.
“Es esmu administrators un labi zinu pilsētas problēmas.”
Miltona modelis: nenoteikta konteksta “padeve”, mākslīgi formēta
specifiska autoritāte.

“Domu lasīšana”
“Šie vārdi, protams, izsauks jūsu interesi.”
Izmanto izteikumus, kas pieļauj un rada iespaidu, ka Jūs zināt visu par
elektorāta iekšējo dzīvi un pārdzīvojumiem.

Nosacījumu izlaišana
“Labi, ka Jūs pazīstat manu autoritāti (spēku, erudīciju).”
Izmanto vērtējošu spriedumu kā nosacījumu bez pamatojumu
norādīšanas. Protams, ka jāizvairās no pārāk paradoksāliem apgalvojumiem:
“Es, kā zināms, izglābu Krieviju.”

Cēloņu - seku modelēšana (saistīšana)
“Tā Jūs klausāties manī un sākat aizdomāties - cik ilgi vēl turēsies
viľu vara.”
Šāda jēdzienu apvienošana cēloľu - seku saitē, izskatās dabīga, bet,
pēc būtības, šīm parādībām nav nekā kopīga. Paľēmiens rada un formē
iespaidu, ka runātājs ir labi informēts.

Autoritatīvisma formēšana ar “pēdiņu” metodi
“Vakar es runāju ar premjeru, un viľš nosolījās…“
Stāsts vai tikai minēšana par gadījumu, kad Jūs demonstrējāt erudīciju
vai bijāt tuvā kontaktā ar klausītājiem autoritatīvu personību.

Autoritatīvisma formēšana ar “nenoteiktas noteiktības” metodi
“Un, kad es kļūšu deputāts, katrs no Jums varēs viegli un brīvi…
- Nē, ne tas, ka…
- Nē, un ne jau tas…
- Bet, pilnīgi pareizi, ka…“
Rodas orientācija uz darbošanos ar sekojošiem vārdiem:
“Un, kad tas notiks, Jūs sapratīsiet kaut ko ļoti svarīgu.”
Pēc atbildes jāsaka:
“Nē, tas nav tas.”
Tā - vairākas reizes, turpinot līdz pozitīvai atbildei, turklāt - kas ir
teikts, tam nav nekādas nozīmes, taču Jūs radāt gudra cilvēka tēlu. Starp
citu, tas var būt arī kā dialogs pašam ar sevi.

Situāciju, notikumu, darbību apzīmēšana
Meta modelis: apgalvojumu precizēšana ar jautājumiem: “Kāds tieši?
Kas tieši?”
Tas palīdzēs disputā, ja pretiniekam pasprucis teiciens, līdzīgi: “Ir
pieľemts lēmums”, kā rezultātā klausītājiem tiek paralizēta griba, tie nokļūst
vieglā prostrācijā, rodas galīgas atsvešinātības, pat - nolemtības sajūta;
precizējot teikto, mēs panākam skaidru situācijas izpratni; pēc tam
“lēmums” var izrādīties vispār nepieľemts.
Miltona modelis: atbilstoši, viss tas pats, bet - pretēji.

Nenoteiktības izmantošana
Tas ir: izmanto lietvārdus, kuriem nav konkrētas nozīmes, bet kuriem
piemīt emocionāls krāsojums.
“Mūsu pilsētā es redzēju - šausmas!”
Un ik klausītājs piedomās jau no sava viedokļa: tiešām šausmas!

Neprecīzu darbības vārdu lietošana
Lieto darbības vārdus, kuros nav konkrētas darbību norises
informācijas.
“Demokrāti neieredz krievu tautu.”
“Neieredz” nozīme ir plaša: no nievājošā līdz sistemātiskas
iznīcināšanas jēdzienam.
Abus pēdējos modeļus lietderīgi ir izmantot tad, ja ir vienpusīga
informācijas padeve un nav sāncenšu (pirmsvēlēšanu mītiľā utml.).

Nosacījumu izlaidums
Meta modelis: visiem saprotamu nosacījumu precīzs norādījums;
atbilde uz jautājumiem “kur?”, “kad?”, “kā?”.
Meta modelēšana var palīdzēt, piemēram, sagraut hipnotizējošu
miltona frāzi: “ir izvirzīts par deputātu”.
Secīgās atbildēs noskaidrosies, ka cilvēks ir izvirzīts viľu
kompromitējošos apstākļos.
Miltona modelis: darbības vai notikuma raksturojuma daļu
mērķtiecīga noklusēšana vai nenoteikta pieminēšana.
“Viľš ir nogājis lielu dzīves ceļu.”
Cilvēku apziľā rodas savas, varbūt, standartversijas par noieto ceļu.
Šis paľēmiens veiksmīgi tiek lietots pirmsvēlēšanu lapiľās, plakātos,
pasūtītajos rakstos, intervijās.

Kvantitātes un ilguma modelēšana
Meta modelis: precīzs un viennozīmīgs kvantitātes un ilguma
raksturojuma norādījums.
- Jūs vienmēr cietāt neveiksmi vēlēšanās!
- Vienmēr?
Izrādās, ka tikai vienu reizi. ( Arī vēlēšanās piedalījies tikai vienu
reizi.)
Kā precizējošs vārds tiek izmantots: “Visi! - Visi!”, “Neviens -
Neviens?”.
Tiek izmantots oponenta neuzmanīgi izteiktais. Pilnīgi drošs ierocis
strīdā, jo - pat ja ir “vienmēr”, tad pretiniekam tas jāpierāda, un nākas
taisnoties.
Miltona modelis: izmanto paziľojumos, lozungos utt. vispārinošos
vārdus: “visi”, “katrs”, “neviens”, “nekad”, “vienmēr” utt.
“Visu laiku centralizētā vara mūs viļ.”
Klausītājs nav spējīgs adekvāti novērtēt reālo procesu gaitu: notiek
informācijas nenovērtēšana vai pārvērtēšana.

Modālo semantisko operatoru iespēju izmantošana
Meta modelis: lietojot izteicienus “es nevaru”, “es varētu”, “man
vajag” problēmu palīdz atrisināt jautājumi: “kas tieši traucē?”, “kas notiks,
ja ne“.
Šo paľēmienu var lietot gan jautājumos sāncensim, gan jautājot pašam
sev:
“Es nevaru atrisināt šo problēmu, jo vēl neesmu deputāts.”
Miltona modelis: izmanto modālos operatorus: “varu”, “vajag” - bez
iemeslu un seku atšifrēšanas.
“Mēs varam īsā laikā pacelt ekonomiku!”
“Mums vajag izbeigt karu!”
Šiem vārdiem piemīt īpaši spēcīga hipnotiska iedarbība, jo iedveš vai
nu pārliecību par saviem un citu spēkiem vai formē nepieciešamības izjūtu.
Šo paľēmienu ir mērķtiecīgi izmantot īsās pirmsvēlēšanu tēzēs.

Kvalitatīvos apzīmējumus izsaka ar īpašības vārdu salīdzināmajām
pakāpēm
Meta modelis - izmanto divējādi:
a) pasvītrojot - par cik, salīdzinot ar kaut ko, “labāk - sliktāk”.
“Es labāk izpratīšu šo jautājumu, nekā mans sāncensis: man ir trīs
augstākās izglītības.”
b) lūdzam precizēt (disputā):
“Cienījamais kolēģi, par cik Jūsu politiskā pieredze ir lielāka par
manējo?”
Miltona modelis: pārliecinoši pielietojot īpašības vārdu salīdzināmās
pakāpes kvalitātes izteikšanā, radām ilūziju par savu būtisku atšķirību no
citiem.
“Man ir pats augstākais reitings apgabalā.”

Izvēles modelēšana
Meta modelis: piedāvā auditorijai ( vai - diskusijas partnerim) visus
izvēles variantus, ļaujot tos patstāvīgi izvērtēt, pie tam - kā disociēti
(atsvešināti - no šīsdienas pozīcijām), tā asociēti (it kā no “iekšas”, izdarot
piedāvāto variantu izvēli).
“Labi: mēs paaugstināsim algas, palielināsim izdevumus sociālajām
vajadzībām, izglītībai, zinātnei, kultūrai, kas tad notiks?”
“Un atklājās nelāgas sekas: hiperinflācija ”(īpaši uzskatāmi, ja
auditorija ir pietiekami sagatavota).
Lietojot šo paľēmienu, ir jāľem vērā oponenta personība un klausītāju
sagatavotības līmenis.
Vēlams lietot reāli jūtamus tēlus pēc iespējas vairāk.
Miltona modelis: iespējami vairāki paľēmieni.

Viltus izvēle
Tiek piedāvāta izvēle starp diviem vai vairāk variantiem, katrs no tiem
noved pie jums vajadzīgā rezultāta. Izvēles brīvības ilūzija aizēno citu, jūsu
nepiedāvāto variantu iespējas.
“Jūs varat nobalsot jebkurā Jums ērtā laikā - no rīta vai vakarā.”


Viena no pārskatāmiem izvēles variantiem izslēgšana
Aizliedzot vienu no izvēles variantiem, mēs paredzam, ka tieši to
izpildīs. Izmantojam cilvēka tieksmi pārvaldīt visus variantus un, līdz ar to,
ir nekritiska attieksme pret aizliegto. “Aizliegts auglis - salds.”
“Nedomājiet par upuriem Čečenijā un dzīvojiet mierīgi.”

Visi izvēles varianti
Cilvēka apmulsināšana ar ļoti daudz izvēles iespējām, kas ietver visus
iespējamos un neiespējamos variantus.
“Jūs varat balsot vai nebalsot, dot priekšroku vai nu mums vai citiem
spēkiem, taču no šīm problēmām neviens nevar izvairīties.”

Pretišķību izmantošana
Tā kā daudzi izprot vēlēšanas kā pretējo pušu savstarpējo
konfrontāciju, tad, ja ir noraidīts pirmais variants, piedāvājam vēlētājam
neizdevīgu programmu otrā variantā.
“Un, jo ilgāk valdīs mūsu sāncenši, jo ātrāk Jūs sapratīsiet, ka tika
pielaista smaga kļūda.”

Pasaules pazīšana
Par truismu sauc apgalvojumu, kas pilnībā atbilst īstenībai.
Meta modelis: uz reālas pasaules dzīves esamības pamata formē
izteikumus, atbilstošus politiskās reklāmas vadītāju nostādnēm.
“Brīvas un vienlīdzīgas vēlēšanas - demokrātijas nepieciešams
nosacījums.”
Miltona modelis: zemas precizitātes informācijas vārdos izmanto
truismus, tā radot iespēju radīt tēlus, kas pamatojas uz truismā izteikto
saturu.
“Ir iespējams ātrs ekonomisks pieaugums.”

Pārformēšana kā pēc jēgas, tā arī pēc konteksta (refreimings)
Meta modelis: iespējamā dubultā konteksta apspēlēšana
viennozīmīgos teikumos.
“Politika - mana dzīve, bet mana dzīve - ne tikai politika.”
Veido priekšstatu par kandidātu kā par cilvēku, kas ir asprātīgs, taču
šo paľēmienu nevar bieţi izmantot. Vēlama arī emocionāla atslodze.
Miltona modelis: dubulta satura izteikums, lai radītu, pēc analoģijas,
vēlamās rīcības programmu (gadījumos, kad tiešs programmas piedāvājums
nav iespējams).
“Atnāk savas dzīves apmierinātības apziľa.”


Modelēšana leksikas līmenī

Meta modelis: izmanto viennozīmīgus, līdzīgi noteiktus vārdus un
izteicienus, kurus visi saprot vienādi.
“Satikšanās ar kandidātiem notiks rīt, 12.30 dzelzceļnieku klubā.”
Miltona modelis: izmanto vārdus un izteicienus, kuriem ir vairākas
nozīmes. Šai gadījumā, klausītāji, apzinīgi vai zemapziľā, visdaţādākos
veidos teikto apstrādā, viľu apziľa aktīvi rada vai rekonstruē visas izteikuma
jēgas.

Homonīmu izmantošana
“Šī avīžu pīle jau sen ir aizlidojusi.”
Notiek dubultīgs naidīgā apgalvojuma noliegums: apziľas un
emocionālā līmenī.

Fonētiskās daudznozīmības izmantošana
Daudz līdzīgu vārdu, uzmanīgi ieklausoties, ir ar daţādām nozīmēm.
To izmanto lozungos:
“Zaļie kļūst zaļi redzot kā Saimnieks saimnieko.”
“Viss tas, ko sola - ir vanckarola.”
“Saime nav nieks - tas ir Saimnieks.”

Divdomīgu teicienu izmantošana
Divdomību bieţi var izmantot slēptai instrukcijai, kuru uztvers
neapzinīgi darbības programmas formēšanā.
“Nezinu, vai ir vērts runāt par pilsētas galvas kļūdām pagātnē.”

Negatīvu komandu izmantošana

Semantiskais operators “ne” ar savu likumsakarīgo iedarbību.
Ja “ne Q” nav viennozīmīga analoga tēla, bet “Q” šāds tēls ir, tad
“ne Q” darbojas kā “Q”. (Nevar iedomāties “neābolu”, tādēļ, ka ābolam ir
sensorais tēls (attēls, skaľa, garša, smarža), bet neābolam - tā nav. Var
iedomāties apgrauztu ābolu, bumbieri - visu, ko vēlaties, taču tas viss nebūs
vajadzīgais - “neābols”). Masu komunikācijā - televīzijā izskanēja frāze:
“Es Jūs lūdzu, tikai nerakstiet man vēstules!” Kā atbilde - atnāca milzums
vēstuļu.
Tādēļ politiskajā reklāmā labāk ir izvairīties no teicieniem: “neticiet”,
“nedomājiet”. Toties uzmanību var netieši novirzīt uz oponenta negatīvajām
īpašībām.
“Neatcerēsimies viľu kļūdas.”

Orientācijas neesamības formulēšana
Šis paľēmiens izmanto semantiskā operatora “ne” un zemas
precizitātes informāciju (ZPI), lai radītu iespaidu par daudzveidīgu
“nedarīšanu”. Paľēmienu lieto, lai formētu apjukumu, kad nav konkrētas
darbības programmas, un palīdzētu uzspiest vajadzīgo programmu.
“Ne labējie, ne kreisie, ne demokrāti, ne komunisti, ne kosmopolīti -
nekas neglābs Krieviju.”
Tālāk seko vēršanās pie vienīgā pozitīvā spēka – tas, protams, esat
Jūs.

Nenoteikta norāde
Izplūdis norādījums izmantojot teicienus, kas līdzinās “ un
līdzīgi, un tā tālāk”.
“Ko man Jums stāstīt: paši zināt, kā mēs dzīvojam.”
Labāk ir, ja šo paľēmienu izmanto ievadteikumos.

Izvēlētu piespiedu ierobeţojumu modelēšana
Izmanto acīmredzami nederīgus vārdus un uzspieţ objektiem
nepiederīgas īpašības. Zemapziľai pašai nākas konstruēt pareizo vārdu un
veidot tā darbības programmu. Vēlētājs sāk darboties vēlamajā virzienā.
“Cik uzmanīgas sienas ir šai zālē!”

Iesākot lietišķās psihotehnoloģijas sintaktisko paľēmienu apskatu,
pasvītrosim pamatpostulātus meta - modelēšanā, kuri ir nepieciešami, lai
panāktu maksimālu saprašanos ar vēlētājiem.

Informatīvisma postulāts
Informācijai jābūt maz zināmai un publikai interesantai.

Nepilnības postulāts
Nepieciešams uzsvērt jebkuras informācijas pamatsaturu.

Līdzības postulāts
Informācija ir jāsaprot un jānodod vienā kontekstā.

Determinisma postulāts
Nododot informāciju ir jāsaglabā cēloľsakarība.

Kopējās atmiņas postulāts
Abām pusēm (sarunas dalībniekiem) jābūt kopējai jēdzienu bāzei.

Prognostisko spēju postulāts
Abām pusēm (sarunas dalībniekiem) jāprot plānot nākotni.

Patiesīguma postulāts
Visiem ziľojumiem jāatbilst reāli pastāvošām parādībām.

Relevantisma postulāts
Ziľojumu nedrīkst pārtraukt ar novirzēm no tēmas.

Skaidrības postulāts
Ziľojumam jābūt skaidri un viennozīmīgi saprotamam.

Motivācijas postulāts
Informācijai jābūt kopā ar runātāja vērtējumu un iemeslu, kādēļ šo
informāciju nodod klausītājam.


Cēloņu - seku modelēšana
(saistīšana)

Meta modelis: reālu cēloľu - seku parādības saišu izmantošana
viennozīmīgai sapratnei.
“Karš Čečenijā ir neizsvērtas nacionālās un reģionālās politikas
sekas.”
Miltona modelis: uz cēloľu - seku pamata apvieno parādības, kuras,
pēc būtības, nav savstarpēji saistītas. Ir trīs saistību tipi, kas ir apstākļu
nosacīti secīgi:
1. Neobligātais tips.
Izmanto teicienus, kas līdzīgi sekojošiem: “jūs varat iedomāties”,
“interesanti būtu uzzināt”.
2. Vidēji stipra saistība.
Saistība ar vārdkopām: “tad, kad”, “kad”, “tai laikā, kad”.

3. Piespiestā saistība.
Izmanto cēloľus - sekas ietverošus darbības vārdus: “tas liek mums”,
“jāsecina”, “piespieţ”, “prasa”.
Tas, ka nav atklātas saistības starp parādībām, formē papildus
iespaidu par runātāja plašo informētību. Efektīgāka ir secīga saistību
izmantošana augošā kārtībā: pirmais, otrais, trešais tips.
“Jūs manī klausāties un varat iedomāties, ka šai pat laikā, kamēr mēs
ar Jums te sēžam, situācija prasa enerģisku rīcību.”
Vēlētājos rodas iespaids, ka oratora runa ir loģiski saistīta.

Pieņēmumu izmantošana
Meta modelis: visu runas postulātu veidošana ar augstas precizitātes
informāciju (API): tas vēlētājos veido viennozīmīgu kandidāta programmas
sapratni.
Miltona modelis: cita iekšējās nesaskaľas vai darbības veidošana vai
noteikšana gadījumos, kad ir liegta iespēja apspriest vai ievērot informācijas
neatbilstību objektīvai realitātei. To panāk ar uzmanības novirzi uz teikuma
vai apgalvojuma maznozīmīgajām daļām.
Politikā pielieto, lai notušētu kandidāta programmas neatbilstību
vēlētāju priekšstatiem par apkārtējo īstenību.

Pakļauts teikums, kas norāda laiku
Izmanto vārdus “pirms tam”, “kamēr”, “vispirms”, “kad” utt.,
uzmanību novirzot uz nenozīmīgu paziľojumu un, tādējādi, novērš galvenā
apšaubīšanu.
“Pirms Jūs piekrītat manām tēzēm, piedāvāju paklausīties pazīstamās
popgrupas mūziku. Ceru, ka Jums nav iebildumu?”

Kārtas skaitļu izmantošana
Uzmanības novirze uz secības apspriešanu, notikumu kārtība aizstāj
domas par to realizācijas iespējamību.
“Vispirms es izskaudīšu noziedzību, tad ķeršos pie ekoloģijas, pēc tam
- biznesa problēmas utt.”
Prioritātes nosaka savlaicīgi, kad apseko interesējošo reģionu.


“Vai” izmantošana viltus izvēles formēšanā
Izvēli “darīt vai nedarīt” nomaina ar “kā tieši darīt”, pie tam -
alternatīvu inspirē:
“Jūs varat papildināt mūsu vēlēšanu fondu vai nu ar naudu, vai
aparatūru, materiāliem.”

Apjēgšanas noteikšana
Publikas šaubas par kaut ko nomaina ar jautājumu par tās kompetenci
un vērību, izmantojot vārdus: “zināt”, “saprast”, “ievērot” utt.
“Jūs, protams, ziniet, ka laikā, kamēr pie varas ir mūsu mērs, ir (vai
“viľš”) uzbūvētas divas mājas.”

Slodzes noņemšana nozīmīgam jautājumam
Uzmanības pārakcentēšana no iekšējā satura uz ārējo, nenozīmīgo
jēgu:
“Vai nav tiesa, cik svarīgi, lai Saeimā būtu tāds cilvēks kā mūsu
kandidāts?”
Šādu jautājumu auditorijai uzdot vēlamāk tad, kad tuvumā nav
konkurentu.

Programmētas darbības esamības pieļāvums
Auditorijas programmēšana kaut kādai darbībai, kura it kā ir, pati par
sevi saprotama un turpinās ar vārdiem: “beigt”, “turpināt”, “jau”, “joprojām”
utt.
“Turpinot pārdomas par esošo netaisnību, Jūs jautāsiet - kas tad īsti
varēs mūs izvest no šīs situācijas?”

Komentārs ar izlaistu nosacījumu
Šaubas pārvieto uz komentāra iemeslu ar vārdiem: “veiksmīgi”, “par
laimi”, “nepieciešami”.
“Par laimi, mums nav nepieciešams kardināli mainīt esošo valdību.”
Tāpat modelē vajadzīgo izvēli ar universāliem kvalitātes
apzīmētājiem. Ar vārdiem: “visi”, “katrs”, “nekad”, “neviens” apšauba
konkrēta varianta izvēli un analīzi, apšauba šos variantus kopumā.
“Jebkurš ceļš, agri vai vēlu, Jūs atvedīs uz mūsu partijas platformu.”
Šāda tipa teicienus ir mērķtiecīgi izmantot pirmsvēlēšanu aģitācijas
plakātos, saukļos utt.


Metaforizācija
Meta modelis: precīzs citāts ar atsauci uz autoru.
“A.Linkolns teica, ka var krāpt visu tautu īsu brīdi vai daļu tautas ilgu
laiku, bet visu tautu ilgu laiku krāpt nav iespējams.”
Ja tāds citāts tiek lietots sakarā ar valdības paziľojumu
Šis paľēmiens paaugstina pierādījumu autoritativitāti un atklāj
erudīciju. Oponentam jāiebilst, pēc būtības, Linkolnam.
Miltona modelis: izmanto svešus vārdus, lai izteiktu savas jūtas,
domas un, vienlaicīgi, aizsargātos ar citāta pēdiľām. Runa ir divējāda: tava
un cita, bet panākumus gūst runājošais, pārmetumus - īstais autors.
“Nupat mums pienesa zīmīti: “Pie mūsu rūpnīcas vārtiem ir
uzrakstīts: “Rūpnīcas direktors - Jūdass!””. Ko šeit vēl var piebilst?!”
Tādējādi ir iespējami visasākie apvainojumi - veiksmīga spēle ar
publikas ievērību, bet aiz trīs pēdiľām nav iespējams noteikt, kurš ko saka -
pilnīgs alibi.

Netieša miltona modeļa reakciju ierosināšana. Slēpto komandu
formēšana
Ietilpīgā teikumā ievieto programmējošu instrukciju, kas iedarbojas uz
cilvēka zemapziľu un ietekmē cilvēka rīcību.
“Mēs, kopā ar Jums, precīzi nezinām, kad mainīsies valdība.”
“Nevaram pilnīgi precīzi pateikt, tieši cik reizes vairāk mums būs
vēlētāju balsis.”
Tādu paľēmienu var izmantot uzstājoties televīzijā, runājot pa radio
vai lielās auditorijās.

Slēptās komandas
Ar slēptu komandu var inspirēt cilvēka atbildi uz tiešā formā
neuzdotu jautājumu, teiksim - televīzijas aptaujā uz ielām.
“Sakiet, tieši kādi mūsu programmas punkti piesaistīja Jūsu
uzmanību?”

Negatīvās komandas
Paľēmiens balstās uz “ne” operatora darbības principu (sk. augstāk).
“Nevajag uztraukties sakarā ar viľu salaupītajām vērtībām.”
Saskarsmē neuzsvērti izteiktā frāze piespieţ klausītāju uztraukties
sakarā ar konkurentu bagātību.


Slēptais lēmums (instrukcija)
Lūgumu noformē tā, ka sarunu dalībnieks var to “brīvprātīgi” izpildīt.
Disputa laikā var - starp citu! - pajautāt:
“Vai Jūs neziniet - inflācija jau savaldīta?”
Un sarunu dalībnieks - oponents ilgi un nopietni taisnosies.

Sintaktiskā nenoteiktība
1. Punktuācijas nenoteiktība.
“Bīstamo” daļu savienošana, kura rada divdomību.
“Arī es domāju. Jūs man piekritīsiet, vai tas būs viegli vai grūti,
atteikt taču var vienmēr.”
Vārdkopas “piekritīsiet viegli“, “grūti atteikt” iespieţas apziľā,
kļūst imidţa sastāvdaļas.

2. Sintaktiskā izteiksmes nenoteiktība.
Sareţģīta teikuma struktūra, kurā rodas neskaidra vārdu atkarība:
“Mēs redzējām kopā šos asiľainos slepkavas un deputātus, kas tos
nosedz.”
Monologā šos abus paľēmienus var izmantot veiksmīgāk.

3. Nepabeigtais teikums.
Piespieţ klausītāju iztēles spējas darboties analogā līmenī vai noteiktā
virzienā:
“Nu, ko man teikt“ -
tā - pēc sāncenša kompromitējoša materiāla demonstrācijas.
Vienlaicīgi tiek demonstrēta augstsirdība un cēlums, nevēlēšanās
pazemoties līdz “netīriem darījumiem”.

Analoģiskie apzīmējumi
Izceļ to izteikuma daļu, kura ietver slēpto komandu vai vēlamo izvēles
variantu ar analogu (neverbālu) signālu. To var teikt:
 mainot balss intonāciju;
 pauzējot pirms vai pēc slēptās komandas;
 mainot sejas izteiksmi;
 ar rokas ţestu;
 paceļot uzacis utt.
Izmantojot krāsu, burtu garnitūru, kontrastu, zīmes utt., arī iespiestā
materiālā (lapiľās, plakāti) ir iespējams izcelt analogus slēptajās instrukcijās.
Analogi slēptās komandas apzīmēšanā saistīsies ar psihofizisko
stāvokli un stiprāk motivēs pašu darbību, ja partneriem savlaicīgi būs
iezīmēti t.s. “enkuri” - noturīgi analogu apzīmējumi, kas ir piesaistīti
daţādiem psihofiziskiem stāvokļiem (uzmanība, patīkamas vai negatīvas
izjūtas, noraidīšana, interese utml).
Tādus paľēmienus var efektīgi izmantot iespiestā, kino, video un
mutiskajā reklāmā, gatavojot programmējošus dokumentus (lapiľas,
plakātus) un tiešā saskarsmē.



32.nodaļa
PSIHOSEMANTIKA VĒLĒŠANU KAMPAŅĀS

Eksperimentālajā psiholoģijā pēdējās desmitgadēs intensīvi attīstās
virziens, saistīts ar apziľas semantikas (psihosemantikas) pētīšanu. Ir uzkrāta
bagātīga pieredze, pētot daţādus cilvēka darbības aspektus un domāšanu,
atkarībā no personiskiem jēdzieniem, kurus piešķir tam vai citam vārdam vai
darbībai.
Līdzās cilvēka darbībai citās sfērās, psihosemantika atradusi vietu arī
tajā jomā, kuru sauc par politisko reklāmu.
Pētot iedzīvotāju politiskās apziľas semantiku var izzināt:
 vēlētāju attieksmi pret daţādām politiskajām partijām un
apvienībām;
 vēlētāju attieksmi pret esošiem līderiem un piedāvātiem
kandidātiem;
 iedzīvotāju sadali pēc to politiskajām simpātijām un virzieniem;
 vēlētāju prasības partijām un “ideālu” partiju un līderu imidţu.

Tas, savukārt, sniedz iespēju:
 izzināt savus piekritējus un pretiniekus;
 atklāt iespējamos sabiedrotos un konkurentus;
 pārbaudīt, cik daudz personīgais imidţs novirzās no ideāla un
koriģēt imidţu saskaľā ar vēlētāju uzskatiem.

No šo jautājumu risinājuma ir atkarīga vēlēšanu kampaľas taktika un
stratēģija, darbs ar atbalsta komandu un daţādu slāľu iedzīvotājiem.
Šo uzdevumu risināšanas pamatmetodes:
 asociatīvais eksperiments;
 klasifikācijas metode;
 subjektīvās gradācijas metode;
 semantiskā diferenciāla metode;
 neverbālā semantiskā diferenciāla metode;
 Dţ.Kelli personīgo konstruktu metode.
Visas minētās metodes izmanto kompleksi, nevis izolēti. Tās viena
otru papildina, nosakot un izmērot iedzīvotāju politisko apziľu.
Īsumā apskatīsim katras metodes īpatnības.

Asociatīvais eksperiments
Asociatīvais eksperiments ir vislabāk izstrādātā semantiskās analīzes
tehnika. Kopējā asociatīvā eksperimenta shēma ir sekojoša: pārbaudāmajam
uzrāda vārdu - stimulu, un viľam ir jāizsaka pirmās, prātā ienākušās,
asociācijas. Pie tam - ir iespējams brīvais asociatīvais eksperiments, kad
pārbaudāmais nav ierobeţots iespējamo asociāciju izvēlē, un virzītais -
pārbaudāmajam asociatīvā izvēle ir ierobeţota ar kādu gramatiski noteiktu
veidu. Asociācijas iedala paradigmātiskās un sintagmātiskās. Pirmās ir vārdi
- reakcijas no tās pašas gramatiskās šķiras, kādā ir vārds - stimuls (līderis -
vadonis, partija - apvienība). Otrās ir asociācijas, kur vārda - stimula
gramatiskā šķira ir atšķirīga (ierēdnis - zog, ministrs - slaists).
Asociatīvo eksperimentu parasti veic ar lielu pārbaudāmo skaitu. Uz
viľu doto asociāciju pamata var izveidot katra vārda -stimula izsaukto vārdu
- reakciju lietošanas bieţuma tabulu.
Par vārdu pāra semantisko tuvuma mēru tiek atzīta atbilţu sakritību
pakāpe. Tas ir, objektu līdzības pakāpi analīzē nosaka pēc viľiem doto
asociāciju līdzības. Šo jēdzienu sauc par asociācijas koeficientu.
Asociatīvā eksperimenta galvenā priekšrocība ir tā vienkāršībā un
pielietošanas ērtībā: to var izpildīt ar lielu pārbaudāmo grupu vienlaicīgi.
Asociāciju raksturu nosaka vecums, dzimums, izglītības līmenis,
pārbaudāmo profesija.

Klasifikācijas metode (“šķirošana”)
Tā pamatojas uz pieľēmumu, ka materiāla klasifikācijas formas atbilst
šī materiāla iekšējām semantiskajām saitēm un šo saišu struktūrām.
Metodes būtība ir vienkārša: pārbaudāmajiem piedāvā materiālu
klasifikācijai brīvi izvēlētās grupās, kurās var ietilpt neierobeţots skaits
objektu.
Klasifikācijas rezultāti summējas matricē, kur semantisko pāru
līdzības mērs ir materiālu daudzums, ko pārbaudāmie izvietojuši atsevišķās
grupās.
Līdzību matrices tiek pakļautas klasteranalīzei. Iespējama arī to
apstrāde faktoranalīzē. Materiālu diferencē klasteru rindā, apvienojot daţādu
semantisko līdzību līmeľos. Klasterizācijas rezultātā izveidojas “koks” -
secīga materiāla dihotomijas struktūra. Ar klasifikācijas metodi var ātri veikt
verbāla un neverbāla materiāla semantisko analīzi.



Subjektīvā gradācijas metode
Šī ir vienkārša un tieša semantiskās līdzības matricas iegūšanas
metode.
Pārbaudāmajiem uzdod novērtēt nozīmju līdzību pēc kādas graduētas
skalas (piecu vai desmit ballu sistēmā). Vidējā grupu attālumu matrice (kas
ir pretēji proporcionāla objektu līdzības matricei) tiek pakļauta daudzpusīgai
analīzei. Analīzes būtība - balstoties uz subjektīvās līdzības matrici
(attālumu starp analizējamajiem objektiem) rekonstruē tādu minimālo
ģeometrisko telpu, kurā attālumi starp koordinātēm, atbilstošām
analizējamajiem objektiem, ir līdzīgi subjektīvajiem attālumiem līdzību
matricēs.

Semantiskā diferenciāla (SD) metode
SD metode ļauj izmērīt tā saucamo konnatīvo vērtību - tos stāvokļus,
kuri seko pēc simbola - kairinātāja uztveres un, pēc nepieciešamības, ir
pirms apzinātām darbībām ar simboliem.
SD metode ir kontrolētu asociāciju metodes kombinējums ar
graduēšanas procedūrām. SD metodē mērāmie objekti (jēdzieni, attēli,
personāţi utt.) tiek vērtēti divpolāru graduētu skalu rindā, kuru poli ir doti ar
verbāliem antonīmiem. Jēdzienu vērtējums atsevišķās skalās viens ar otru
korelējas. Ar faktoranalīzi izdodas izcelt augsti korelējamu skalu grupas un
grupēt tās faktoros.
Amerikāľu zinātniekiem izdevās izcelt trīs pamatfaktorus, kurus
interpretē kā “novērtējums”, “spēks”, “aktivitāte”.
Uz krievu leksikas bāzes V.F.Petrenko izdalīja sekojošus faktorus:

 novērtējums (patīkams - nepatīkams utt.);
 aktivitāte (ātrs -lēns);
 sakārtotība (stabils - mainīgs);
 sareţģītība (noslēpumains - parasts);
 spēks (liels - mazs);
 komfortabilitāte (mīksts - ciets).

Šiem un citiem faktoriem ir liela nozīme politisko līderu personīgo
īpašību noteikšanā.

Neverbālā semantiskā diferenciāla metode tiks apskatīta zemāk, jo tai
ir specifisks pielietojuma veids.

Dţ.Kalli personīgo konstruktu metode

Šīs metodes pamatā ir tās autora 1955.gadā izstrādātā personisko
konstruktu teorija.
Par personiskiem konstruktiem izprot bināras opozīcijas, kuras
izmanto subjekts, lai kategorizētu sevi un cilvēkus.
Pretstatīšanas saturs tiek noteikts nevis ar valodas normām, bet ar paša
pārbaudāmā priekšstatiem, viľa personības “implicita teoriju”. Piemēram,
apkārtējo diferenciācija var notikt pēc pazīmēm: “mērķtiecīgi ļaudis”,
atspoguļot pārbaudāmā iespaidu par antagonismu, mērķtiecību un
emocionalitāti, atkarībā no viľa individuālās pieredzes specifikas.
Katra indivīda politisko apziľu sadala līdzīgu pretstatu pāru rindā.
Dţ.Kelli personīgo konstruktu metodes priekšrocība ir tā, ka pārbaudāmie
paši formē mērīšanas skalu saturu.

Visas aplūkotās metodes par savu galamērķi izvirza politiskās apziľas
semantiskās telpas izveidi kā atsevišķam cilvēkam, tā sabiedrībai kopumā.
Semantiskās telpas uzbūve notiek trīs posmos.
1. Analizējamo objektu semantisko saišu nodalīšana (t.i. - jēdzieni politikas,
simbolu, partiju jomā), lai - rezultātā - izveidotu analizējamo objektu
līdzības matrici.
2. Līdzības matrices matemātiska apstrāde, lai izceltu to, kas ir šīs matrices
pamatnē.
3. Izdalīto struktūru interpretācija, nodalīšanas pamatojums un
nominalizācija.

Pēc iespējas adekvātākas apziľas semantiskās telpas uzbūve ir
nepieciešama tādēļ, ka mēs uzskatām politisko cīľu par ideju cīľu, par jaunu
jēgu konstruktu veidotāju. Tie paplašina sapratnes brīvību tiem, kas izvēlas
savas un sabiedrības evolūcijas ceļu. Šādas metodes izmantošanas spilgts
piemērs ir V.F.Petrenko un O.V.Mitinas 1991.gada darbs “Politisko partiju
semantiskā telpa”. Vairākiem desmitiem politiķu tika piedāvātas aptaujas
lapas ar 212 spriedumiem, kas, savukārt, bija atlasīti no pazīstamu politisko
darbinieku pragmatiskiem dokumentiem un izteikumiem. Apstrādājot
iegūtos datus, varēja nodalīt četrus atzīmējamos faktorus; vienlaicīgi
attieksmē pret tiem notika partiju pārstāvju uzskatu nodalīšanās un
apvienošanās.
Tika izveidots analizējamo partiju līdzību koks (klasterstruktūra),
atklāts lielums, kuru nosauca par visu partiju “vienprātības mēru”.
Tajā laikā (1991.g. pavasaris - vasara) nozīmīgie faktori bija sekojoši:
 Savienības atlaišana - tās vienotība;
 komunistiskā ideoloģija - nekomunistiska ideoloģija;
 cilvēka tiesību prioritāte - to noliegšana;
 demokrātija - demokrātijas ignorēšana.
Sabiedrības politiskā apziľa vienmēr jūtīgi atsaucas laika noskaľām
un prasībām, tās semantiskā apziľa precīzi atspoguļo to apjukumu, kas
pastāv pārejas periodā.

Semantiskās telpas metode politiskajā reklāmā
Uz “līdzību koka” var viegli saskatīt savu vietu starp citām partijām
un virzieniem, ir nosakāmi kā iespējamie sabiedrotie, tā potenciālie
pretinieki.
Jo mazāks ir attālums starp koka zariem un mazāk ceļa sazarojumu, jo
stiprākas var veidoties savienības, kas nākotnē var veicināt patreiz atšķirīgo
partiju saplūšanu. Un, pretēji - jo tālāk partijas shēmā atrodas uz partiju
klasterizācijas koka, jo vairāk starp tām ir ceļa sazarojumu, jo grūtāk tām
būs atrast kopēju valodu, sarunāt sadarbību. Ja arī tas izdosies, tad tikai uz
neilgu laiku.
Uz iegūto ziľu pamata mēs noskaidrojam savu vietu šai telpā.
Vienlaicīgi nosakām arī “ideāla politiķa” vietu. Atšķirību lielums un
raksturojums starp mūsu un ideāla politiķa vietu izteiks arī mūsu pozīcijas
vājās puses.
Piemērs. Ja mūsu kandidāts pēc skalas “talantīga kulturālība -
nejēgas viduvējība” ir pietiekami augstu, bet skalā “vājums - spēks” ir
mīnusa daļā, tad viľa imidţā vajag ieviest apliecinājumus apľēmībai. Lai to
veicinātu, var pat pazemināt kultūras un erudīcijas virzienu, kas ir bijis
pietiekami stiprs un, redzams, dziļi iesakľojies vēlētāju apziľā.
Amerikā politiķus vērtē pēc trīs kritērijiem:
 godīgums;
 intelektualitāte;
 enerģiskums.

Krievu pētnieki I.Dubovs, S.Pantiļejevs izceļ piecus kritērijus
(faktorus) ar sekojošu polaritāti:
 talantīga kulturālība - nejēgas viduvējība;
 vājums - spēks;
 vienkāršs godīgums - izmanīga viltība;
 savaldība - ekstrēmisms;
 personīga pievilcība (simpātisks - atbaidoðs).

Sprieţot pēc iedzīvotāju aptaujām, ideāls kandidāts nedrīkst būt
“pārāk”, t.i., ne - būt pārāk gudram, pārāk drosmīgam utt., jo pārliecīga
kādas īpašības attīstība var būt iemesls pārmetumam augstprātībai,
neprātībai, egoismam u.t.t.
Kandidāta personīgo īpašību korekciju vēlams veikt tādējādi, lai tā
nebūtu īpaši saskatāma, neuztvertos kā ārēju apstākļu iespaidota.
Psihosomatisko pētījumu veikšana ļauj precīzi sadalīt iedzīvotājus
grupās, atkarībā no to politiskajiem uzskatiem.
Pārliecinoša un precīza šo grupu un viľu pārliecību zināšana atļauj,
savukārt, veikt diferencētu reklāmas kampaľu, kurā ievērotas daţādu
iedzīvotāju grupu vēlmes un prasības.
Ja kandidāts gatavojas uz tikšanos ar karavīriem, tad, zinot to, ko
virsnieki gaida no viľa kā no politiķa, viľš var radīt veiksmīgu iespaidu.

Apzinātai daudzpusīgo interešu klātbūtnei jābūt arī partiju
programmās, lozungos, emblēmās. To izvēlei un daţu citu jautājumu
risināšanai var palīdzēt neverbālā semantiskā diferenciāla metode, kas ir
pārbaudāmiem uzdotā un izpildītā attēlu atlase pēc kādas pazīmes. Pēc tam
veic nozīmīgo faktoru izdalīšanu ar sekojošu attēlu diferenciāciju pēc
faktoru skalām.
Iespējama arī klasterizācijas procedūra un attēlus klasificējošā koka
izveide.
Šo operāciju rezultātā ir iespējams:
 atklāt visvēlamākos logo, emblēmas (no piedāvāto skaita), lai izpildītu
uzdevumu - maksimāla skaita vēlētāju pievilināšanu;
 radīt logo, emblēmas, paturot savā redzes lokā “ideālo” imidţu;
 veikt politiski nozīmīgu vizuālo līdzekļu diferencāciju pēc ietekmes uz
iedzīvotāju grupām, atkarībā no sociālām, vecuma, izglītības,
ģeogrāfiskām u.c. iezīmēm;
 atklāt vēlamākos apģērba, matu sakārtojuma, uzvedības (ţesti, mīmika)
kandidāta stilus. Pie tam, še ir runa kā par vispārējo (“ģenerālo”) imidţu,
tā arī par “pakārtoto imidţu”, tiekoties ar elektorāta atsevišķām grupām;
 izveidot tādu kandidāta komandu, kuras parādīšanās tiks uzľemta
maksimāli pozitīvi. Jānosaka, cik jābūt vīriešiem, cik - sievietēm, to
vecums, apģērbs, uzvedība, nodarbošanās veids, pazīstamības pakāpe.
Jānosaka, kas būs līderis partijas sarakstā; kam un kā ierasties (un ar kādu
pavadību) uz tikšanos, mītiľu, televīzijas uzstāšanos, lai būtu vislabākais
rezultāts.

Ir interesanti atzīmēt, ka arī cilvēkam, kas atturas no iesaistīšanās
politikā, var tikt noteikta atbilstoša “politiska diagnoze”. Aizpildot aptaujas
lapu (kas ir līdzīga tai, kādu izmantoja attieksmes pētīšanai pret daţādiem
politiskiem spēkiem) interesents var atrast sev visvairāk atbilstošu un saviem
uzskatiem tuvu partiju.
Šo paľēmienu var izmantot arī pašas partijas savu potenciālo
piekritēju meklējumos.


33.nodaļa
METAFORU IZMANTOŠANA

Aktuālus jautājumus var traktēt ne tieši, bet metaforiski, vadoties pēc
Dţ.Grindera, R.Bendlera iedibinātās un izstrādātās neirolingvistiskās
programmēšanas (NLP).
Kāpēc rodas vajadzība šādai problēmu netiešai apspriešanai? Šeit ir
vairāki iemesli. Metafora ir senākais psihoterapeitiskais cilvēces darinājums.
Tā līdzības formā sniedz nepieciešamo informāciju, kuru var izmantot kā
vēstot par problēmām, grūtībām, tā arī par ceļiem, kā atrisināt problēmas,
izkļūt no sareţģītām situācijām.
Kāpēc metafora, bet ne tieša runa par grūtībām un to likvidāciju?
Sakne tam: katram cilvēkam veidojas savs, personīgs pasaules modelis, kas
nav pieejams apkārtējiem daţādu iemeslu dēļ (elementārākais iemesls -
neiespējamība būt citam cilvēkam). Metafora ir tas valodas līdzekļis, kurš
ļauj dialogam noritēt adekvāti saprotot vienam otru. Saprašana pamatota ar
analogo nozīmju atbilstību pie iespējamām to izsakošo zīmju atšķirībām. Tā
ir kā neitrālā teritorija, tiltiľš starp sarunu dalībniekiem. Svarīgi ir arī tas, ka
metafora saglabā tās attieksmes un paternas (paraugus), kuri pastāv reālā
problēmā: tas nodrošina iespēju atrisināt šo problēmu.
Ir vēl viens iemesls, kādēļ mēs pievēršamies metaforai. Cilvēka
vērtējumu un priekšstatu bagāţa un pat aizspriedumu un emocionālās sfēras
kategorijas bieţi neļauj runāt par lietām tieši. To traucē attieksme pret
savām, kā indivīda, jūtām. Tiešā runā varētu saskatīt kaut kādu mēģinājumu
apspiest indivīda uzskatus un pārliecību, tieši tāpat - nevar un nav arī
vajadzīgs tieši graut tās barjeras, kuras personība uzcēlusi ap savu apziľu.
Attiecībā pret politiku, tas nozīmē sekojošo: lai kā arī orators
nekritizētu valdības darbību, bet, ja klausītājam ir kādas, pat pilnīgi
neapzinātas, simpātijas pret kritizējamo, tad visi izteiktie - saprātīgie! -
argumenti nenesīs vēlamo rezultātu. Notiek divu valodas modeļu, divu
pasaules modeļu sadursme: tie nekorelējas viens ar otru. Tautas mutē tas
skan: viľi runā daţādās valodās. Lūk, gluţi svaigs piemērs: Čečenija. Lai cik
pārliecinošus argumentus par labu “spēka” pielietošanai neminētu
izpildvara, sabiedriskā doma ir pilnīgi kurla pret tiem un min savus
argumentus, kurus tieši tāpat - izpildvara nedzird un neuztver.
Visas vēlēšanu kampaľā lietotās metaforas iedala:
Brīdinošās metaforas - atklāj iespējamās negatīvās notikumu
attīstības sekas, un liek vēlētājiem padomāt.
Norādošās metaforas - piedāvā reālas izejas no situācijām.
Veidojot metaforas, ievērojami divi principi:
1. Formulēšanas precizitāte. Tas nozīmē, ka precīzi jāformulē metaforas
mērķis. Šim mērķim jāatbilst kā vēlētāju interesēm un tieksmēm, tā arī
reklāmas kampaľas organizatoru interesēm un tieksmēm.
2. Izomorfisms (atbilstība). Metaforas situācijai un personāţiem jāatbilst
reālai situācijai un tās dalībniekiem.
Metafora -brīdinājums satur sekojošus posmus:
 situācijas problemātisks apraksts;
 tās atbilstība nevēlamajā stratēģijā;
 nevēlamais rezultāts.
Šī veida metaforas uzdevums ir brīdināt vēlētājus no iešanas
“nepareizā” virzienā, t.i. - balsot par citiem spēkiem. Šīs metaforas norāda
draudošās briesmas.
Piemērs, kāda izskatās metafora - brīdinājums.
“Sen senos laikos dzīvoja kāda cilts. Ilgi to vajāja neveiksmes. Un, lūk, nomocītie,
bezspēcīgie cilts locekļi sanāca uz padomi, lai apspriestu turpmāko dzīvi. Visiem par
pārsteigumu, runas tiesības pārľēma viens bailīgs karavīrs. Viľš teica, ka visas nelaimes
ir tādēļ, ka cilts pārāk strikti ievēro vecos paradumus, un visi paļaujas viens uz otru. Vai
nebūs labāk, ja katrs rūpēsies tikai pats par sevi.
Ļaudis bija tik nomākti ar savām neveiksmēm, ka noticēja šīm runām. Un, kas
iznāca? Skaitītu dienu laikā cilts bija iznīcināta - kādu nosita ienaidnieki no citas cilts,
kāds gāja bojā savstarpējās sadursmēs, jo tagad ikviens bija konkurents un otra
ienaidnieks; vēl kādam netika sniegta palīdzība pēc ievainojumiem vai nelaimes
gadījumā pēc mežonīgu zvēru uzbrukuma.”
Šī metafora ir iespējama lielvalsts patriotisko spēku reklāmas
kampaľā. Iespējams, varētu rīkoties vienkāršāk, un pastāstīt līdzību par
zariľiem un no tiem sasieto slotu. Zariľus ir viegli salauzt, bet sasietu zaru
buntīti, slotu salauzt nav iespējams.
Norādošā metafora tiek veidota pēc cita principa:
 problēma;
 savienojošā stratēģija;
 vēlamais rezultāts.
Savienojošā stratēģija - reklamējamo spēku balsts.

Piemēram - norādošā metafora:
“Kāds cilvēks bija autobusa vadītājs un pārvadāja kāda ciemata iedzīvotājus. Kā
cilvēks viľš bija pašpārliecināts un nepacietīgs, neklausīja padomiem, brauca - kā vien
iedomājās un, rezultātā, viľa autobuss salūza. Autobusa remontā vadītājs nevienu
nepielaida, kaut gan ciematā bija viens iedzīvotājs, kurš varētu palīdzēt. Taču tas
dzirdēja atbildi: “Tu esi jauns un nepieredzējis”. Reiz ļaudis, zaudējuši pacietību, jo
ieilgušais remonts radīja viľiem daudz neērtību, piespieda vadītāju atiet malā un dot
iespēju viľu jaunajam novadniekam izremontēt autobusu. Vēlāk viľš arī kļuva par šī
autobusa vadītāju”.
Kā var uzminēt, tad šī metafora domāta demokrātiskās nometnes
spēkiem.

To, kā nosaka vēlētāju mērķus, intereses un vēlmes, stāstījām
iepriekšējās nodaļās. Tagad pievērsīsimies tam, kā panākt pozitīvu metaforas
efektu.

Efektīvas komunikācijas psihotehnoloģijas

Referenta indeksa neesamība
Teikumos, kas veido metaforu, jābūt pēc iespējas mazāk vārdu ar
“referenta indeksu”, t.i. - kam kaut kas ir specifiski piederīgs. Tas metaforai
piešķir vispārēju, universālu raksturu, palīdz klausītājam konstruēt tēlu
pasauli pēc saviem ieskatiem.

Nespecifiskie darbības vārdi
Lieto darbības vārdus, kas pieprasa atbildi uz jautājumu: “Tieši
kā?” Klausītāji iegūst iztēles brīvību savam personāţu darbības variantam.

Nominalizācija
Izmanto tādus vārdus par objektiem, kuriem nav precīza tēlaina
piepildījuma - “situācija - atrisinājums”. Iemesls - augstākminētais.

Marķējums
Specifiskiem vārdiem vai frāzēm ar īpašu nozīmi piešķir izcēlumu ar
balsi, krāsu, izmēru utt. (atkarībā no reklāmas tipa).

Trīs reprezentācijas sistēmu ieviešana
Cilvēki informāciju saľem pa trīs kanāliem: vizuāli, audiāli un
kinestētiski. Atbilstoši tam un ievērojot, ka katram cilvēkam dominējošā ir
viena no šīm reprezentācijām, ir nepieciešami, lai metafora ietvertu vizuālos,
audiālos un kinestētiskos elementus. Metafora ir adresēta visām kategorijām,
un tai jābūt pieejamai. Piemēram - kā fabulā: “Dēli ieraudzīja, ka viľu tēvs
paľēma cietu zariľu, un ar troksni to pārlauza…“

Piecu kategoriju klātbūtne
Saskaľā ar V.Satiru, savā uzvedībā mēs izpauţam četru kategoriju
kopumu, un katra no tām ir dominējoša:
 plakātors (izdabātājs). Dominē izdabāšanas jūtas un nevarība;
 bleimers (apvainotājs). Apvaino un nepiekrīt. Ir iespējams ietilpināt
detalizētu uzvedības stila aprakstu, kas raksturīgs katrai no kategorijām;
 skaitļotājs. Savaldība un neizteiksmība.
 distraktors (novirzītājs). Apmulsina un “stumj mākoľus”.
Taču, pastāv vēl piektā - ideālā kategorija: “leveļjanig”, izlīdzināšana,
kad visas ziľojuma daļas notiek vienā un tai pašā virzienā: balss izrunā
vārdus, kas atbilst sejas izteiksmei, ķermeľa stāvoklim, intonācijām.
Savstarpējās attieksmes ir vieglas, brīvas, godīgas; pašcieľas jūtas netiek tā
pārbaudītas (lasi: traumētas), kā tas notiek iepriekšminētajos četros
gadījumos.
Bet mums ir darīšana ar parastiem cilvēkiem. Tiem pārāk “pareizs”
kandidāts var nepatikt. Tāpēc jāiemanās būt katrā no šo četru tipu ādām,
izmantojot tiem raksturīgos ţestus, intonāciju, mīmiku.

Citāta pēdiņas
Šis paľēmiens mums ļauj izteikt tādus vārdus, slēpjoties aiz citāta,
kurus mēs nekad paši neatļautos lietot savā vārdā. Piemēram: “Mans palīgs
ziľoja, ka, nupat pirms mūsu tikšanās, pie viľa pienāca kāds padzīvojis
cilvēks, šķiet, no strādniekiem, un teica: “Šie nelieši neatcerējās nevienu no
saviem solījumiem!””
Metaforu izmantošanas formas ir visdaţādākās. Tiekoties ar
vēlētājiem, tā var būt mutisks stāsts. Vēlams to savlaicīgi sagatavot, ľemot
vērā iespējamās auditorijas īpatnības. Ir nepieciešams ievērot vecumu,
izglītību, profesiju. Protams, tas iespējams ne vienmēr, bet gadījumos, kad
uzstāšanās notiek slēgtā auditorijā. Rūpnīcā - strādnieku priekšā, klubā ar
veterāniem, vai restorānā ar biznesa pārstāvjiem. Stāstījums nav
pasniedzams lektora tonī un manierē, metaforas iespraudumam jāizskatās
dabīgam, spontānam, bet ne savlaicīgi iestudētam un sagatavotam.
Atkarībā no tā, vai sāncenši piedalās vai nepiedalās, var variēties
“mājienu” un “asumu” pakāpe. Labi, ja savlaicīgi ir sagatavots
standartstāstījumu - metaforu, alegoriju krājums. Tad neapjuksit saspringta
strīdus atmosfērā vai atbildot uz viltīgiem, sareţģītiem jautājumiem.
Bagātināt sevi ar metaforu zināšanu var, lasot klasiskās fabulas un
līdzības (līdzīgi fabulai par ţagariem).
Bez mutiskā stāstījuma tieši auditorijai ir iespējams arī reklāmas
skaľu ieraksts, kuru pārraida pa radio.
Pie vizuālām metaforām piederīgi plakāti - komiksi, kur metafora tiek
izklāstīta secīgās, interesantās bildītēs. Vēl labāk, ja tām ir paskaidrojoši
paraksti. Komiksus ar sekmēm lieto vairāki politiķi.
Pie cita vizuālās reklāmas tipa piederīgi televīzijas reklāmrullīši (spēļu
un multiplikāti). Galvenais to kritērijs - vienkāršība un interesantums, bet
demonstrācijas ilgums nedrīkst pārsniegt divas minūtes.
Noslēgumā jāatzīmē, ka metaforu lietošanai politiskajā reklāmā ir
jābūt iederīgai - ne pārāk bieţai un maksimāli iedarbīgai. Jebkurš
pārspīlējums rada vēlētāju neuzticību un iedarbības pakāpes pazemināšanos.
(“Lūk, viľš kāds: vienkāršus vārdus no viľa neizdzirdēsi - tikai mājieni,
mājieni…“)



34.nodaļa
PSIHOTEHNOLOĢIJU ĒTISKIE ASPEKTI

Nevar uzskatīt mūsu darbu par pilnīgi pabeigtu, pirms neesam
izklāstījuši tā ētisko un ekoloģisko pušu sareţģīto kompleksu.
Patiesi, šo darbu izlasot, daudziem var rasties jautājums - vai mūsu
izstrādnes nav tikai veikla manipulācija kā ar sabiedrisko domu vispār, tā ar
atsevišķām personībām atsevišķi. Un, vai no tā neizriet daţādu ētisku normu
pārkāpumi, uzbrukumi personības tiesībām un brīvībām, vai nerodas
ļaunprātīga daţādu metodiku izmantošanas bīstama iespēja, tai skaitā - arī ar
psihiskām metodikām, kas draud ar sabiedrībā esošā cilvēcisko saistību
līdzsvara izjaukšanu, t.i. - ar mūsu pierastās sociokultūras vides ekoloģijas
graušanu? Vai nav apdraudēta nācijas psihiskā veselība?
Uz šīm baţām var pārliecināti apgalvot: “Nē!”
Pamatosim mūsu vienzilbīgo atbildi. Un sāksim ar to, ka mūsu darba
pamatā ieguldīti universāli tiesību principi, kas ir fiksēti tādos starptautiskos
dokumentos, kā “Vispārējā cilvēku tiesību deklarācija”, kas pieľemta ANO
Ģenerālajā Asamblejā 1948. gada 10. decembrī un “Starptautiskā pakta
protokolā par pilsoľu un politiskajām tiesībām”.
Atbilstošie panti “Vispārējā cilvēka tiesību deklarācijā” skan tā:

19.pants.
Katram cilvēkam ir tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības brīvi paust
savus uzskatus: šīs tiesības ietver, brīvību netraucēti palikt pie saviem
uzskatiem un brīvību meklēt, saľemt un izplatīt informāciju un idejas ar
jebkuriem līdzekļiem, neatkarīgi no valstu robeţām.

20.pants.
1)Katram cilvēkam ir tiesības uz miermīlīgu sapulču un asociācijas brīvību.
2) Nevienu nedrīkst piespiest iestāties kaut kādā asociācijā.

21.pants.
1) Katram cilvēkam ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē tieši vai ar
brīvi izvēlētu pārstāvju starpniecību.
2) Katram cilvēkam ir tiesības uz līdztiesīgu pieejamību valsts dienestam
savā zemē.
3) Tautas gribai ir jābūt valdības varas pamatam: šai gribai ir jābūt izteiktai
periodiskās un nefalsificētās vēlēšanās, kam jānotiek uz vispārēju un
vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot vai arī citās
līdzvērtīgās formās, kas nodrošina vēlētāju brīvas gribas izpaudumu.

29.pants.
2) Realizējot savas tiesības un brīvības, katram cilvēkam ir jāpakļaujas tikai
likumā noteiktiem ierobeţojumiem, kuru nolūks ir vienīgi citu cilvēku
tiesību un brīvību pienācīgas atzīšanas un cienīšanas nodrošinājums un
morāles, sabiedriskās kārtības un vispārējas labklājības taisnīgu prasību
apmierināšana demokrātiskā sabiedrībā.

30.pants.
Neko šajā Deklarācijā nedrīkst interpretēt tādejādi, lai kādai valstij,
personu grupai vai atsevišķām personām būtu tiesības jebkādā veidā
darboties vai veikt darbības, kuru mērķis ir likvidēt šajā Deklarācijā
izklāstītās tiesības un brīvības.

“Nolikumā par Valsts Domes deputātu vēlēšanām” ir teikts:
 Krievijas Federācijas pilsonis, sabiedriskas apvienības ir tiesīgas veikt
aģitāciju par vai pret deputātu kandidātiem bez jebkādiem šķēršļiem (26.
pants, 1. punkts).
 Politiskās partijas un citas sabiedriskas apvienības, kas piedalās
vēlēšanās, Valsts Domes deputātu kandidāti ir tiesīgi bez šķēršļiem izdot
plakātus, lapiľas un citus aģitācijas materiālus (29. pants, 1. punkts).

Tātad, ikviens cilvēks ir tiesīgs uz pašrealizācijas brīvību politikā.
Mūsu uzdevums - viľam prasmīgi palīdzēt, pie tam, nepārkāpt ētisko un
ekoloģisko normu robeţas.
Kādas prasības šajās normās noteiktas, ievērojot mūsdienīgus
uzskatus?
Pie tām piederas:
 nenovērtēšana;
 nenormatīvisms;
 daudzvariantība (plurālisms);
 sistēmas veseluma (kopības) saglabāšana;
 tās daļu saskaľotība.

Šie noteikumi ir nostiprināti postmodernisma “ideoloģijā” un
“ekoloģiskajā filosofijā”. Pēdējā bāzējas uz Romas Kluba pētījumiem,
“jaunās sabiedrības” un “jaunā cilvēka” Fromma teorijās, K.Šumahera
“sīkmēroga raţošanas koncepcijā”, K.Emeri “ekoloģiskajā materiālismā”.
“Nenovērtēšana” ir pamatprasība mūsdienu psiholoģijā. Tā bāzēta uz
subjektīvā subjekta paradigmu, kas prasa sarunu biedra personības bezierunu
uzľemšanu visā tās komplicētībā. Jebkurš vērtējums kalpo kā traucējums
adekvātā cita cilvēka, tā uzvedības motīvu un mērķu izziľā.
Mūsu psihotehnoloģijas nav vērtējošas, tās ir universālas un kalpo
tikai kā politiskās reklāmas instrumentārijs. Mūsu izstrādnēs nav arī jēdziena
“norma”, kas paredz ierobeţojumus un cilvēka uzvedības vienkāršošanu,
samazinot tā teorētisko un praktisko bāzi.
Galvenais - nepārkāpt vispārcilvēciskās morāles robeţas un noteikto
likumdošanu, neatļauties “netīrus trikus”, kas ar viltu samazina cilvēku
personību vērtību, un manipulāciju. Par pēdējo - nedaudz zemāk.
Mūsu izstrādľu svarīga pozitīva īpašība ir to daudzvariantisms.
Vēlētāju uzmanībai piedāvājam maksimāli iespējamu daudzumu faktoru, no
kuriem viľš izvēlas tos, kas ļauj izvērtēt piedāvāto kandidātu. Notiek it kā
daudzu faktoru sacensība. Tas ir derīgi sabiedrībai, jo tā saľem iespēju
izskatīt visu piedāvāto vairāk diferencēti. Jo “smalkāk” cīnās sāncenši, jo
“piekasīgāki” un uzmanīgāki kļūst vēlētāji, tie nopietnāk iedziļinās
kandidātu programmās un apsver iespējamās sekas.
Ideju plurālisms, to apspriešanas brīvība un kritikas iespējas - tāds ir
mūslaiku demokrātijas un tās politiskās sistēmas pamats. Ir svarīgi arī tas, ka
piedāvātās politiskās reklāmas metodikas netiecas mainīt esošo varas
attieksmju sistēmu. Šīs visas metodikas kalpo vienlīdzīgai politiskai cīľai
(tas ir dabisks stāvoklis normālā demokrātiskā sabiedrībā) noteiktos ietvaros.
Neirolingvistiskajā programmēšanā pastāv jēdziens “iekšējā Es daļu
līgums”. Pastāv iespēja to paplašināt līdz - “ārējā Es daļu līgumam”, ar to
saprotot savstarpēju pušu vienošanos, izmantot vēlēšanu kampaľā
daudzveidīgu tehniku un paľēmienus.
Atgriezīsimies pie manipulācijas problēmas. Zinātniskajā literatūrā
pastāv sekojoša definīcija: “Manipulācija ir psiholoģiskās iedarbības veids,
kuru izmanto vienpusīga pārsvara panākšanā ar slēptiem ierosinājumiem,
spieţot otru veikt noteiktas darbības”.
Lasītāju uzmanībai piedāvātajās izstrādnēs nav iespēju vienpusīgai
uzvarai, jo tiek uzskatīts, ka kandidāta programma tendēta uz problēmu
racionālu atrisināšanu: tā satrauc visu sabiedrību visos līmeľos (valstiskā,
reģionālā, vietējā). Nekas nav arī noslēpts. Visas mūsu tehnikas ir līdzīgi
pieejamas interesentiem, atvērtas studēšanai un lietošanai. Ap tām nav
noslēpumainības. Nodaļā, kas veltīta lietišķajām politiskajām
psihotehnoloģijām, ir redzams materiāla duanistiskais izklāsta princips.
Katrai psihotehnikai, kas balstīta uz miltona modeļa komunikāciju
izmantošanu, atbilst metamodeļa psihotehnika, kas palīdz atklāt to, ko varētu
nosaukt par “manipulatīvo iedarbības stratēģiju”, tajā neietverot negatīvu
nozīmi, un dod iespējas efektīgai pretdarbībai.
Piezīmēsim, ka manipulācija paredz arī piespiedu iekļaušanu
sadarbības procesā. Mūsdienu politiskajā procesā ļaudis iekļaujas patstāvīgi
un brīvprātīgi. Viľi jau iepriekš zina, ka par viľu balsīm būs cīľa, un viľi ir
gatavi “pavedināšanai” un daţādu politisku spēku “kārdinājumiem”.
Atklājot manipulāciju, ikvienam ir iespējas izmantot aizsardzības
paľēmienus: aktīvos - izdzīšanu, vadīšanu un ignorēšanu; un pasīvos -
bēgšanu, bloķēšanu un sastingumu.
Saskaľā ar augstākminēto, mēs uzdrošināmies ieviest apritē, attiecinot
uz politiskās dzīves un reklāmas sfēru, jēdzienus “labdarība” un “grēks”. Par
“labdarību” uzskatīsim tās darbības, kas virzītas uz cilvēciskā potenciāla
iespējami pilnīgākas izpausmes iespēju radīšanu. Iespēju, kas ietilpst
politikas jomā un ievēro nenovērtēšanas principu, nenormētību, plurālismu,
saglabā veselumu un brīvprātību. Par “grēku” uzskatīsim tās darbības,
kas samazina izvēles variantus, kas pakļauj un ielauţas personālajā telpā,
izjauc veselumu, rada iespējas neaizsargātībai. Mūslaiku politiskā dzīve
atklāj bēdīgu “grēka” dominēšanas ainu. Daţādi politiskie spēki sacenšas
savā starpā kompetencē nevis, iniciatīvā, erudīcijā un pieredzē, bet gan kārto
rēķinus, meţonīgi kritizē sāncenšus un tādā veidāpilsoľiem liedz, pēc
būtības, iespēju izvēlēties cienīgākos. Ļaudis tiek izsisti no pierastā
līdzsvara, cenšas uzkurināt viľuemocijas, lai tos politiski angaţētu:
apjukušus un samulsinātus ir vieglāk pārvilkt savā pusē. Šīs darbības ir
bīstamas sabiedrības veselībai kopumā, ietver draudus tās pastāvēšanai,
veselumam un liedz, galu galā, perspektīvas valsts izejai no krīzes.
Tamlīdzīgas rupjas politiskās cīľas metodes nedrīkst pieļaut tāpat, kā
medicīnā nav pieļaujama bezatbildība un nekompetence. Bez tam, šīs rupjās
metodes neatļauj atklāties tiem jaunajiem un cienīgajiem, kas var sniegt
daudz laba savai valstij.
Šī grāmata var palīdzēt cilvēkam, kas vēlas sevi izmēģināt politikas
jomā, atrast sev vispiemērotākos veidus un paľēmienus, lai iegūtu varu (nav
svarīgi - likumdevēja vai izpildvaru). Turklāt - ar pašiem drošākiem un
nekaitīgākajiem līdzekļiem (gan no viľa paša, gan no sabiedrības viedokļa),
citiem vārdiem - “labvēlīgi”.


35.nodaļa
NOSLĒGUMS

Vēlēšanu kampaľu realizācija un to organizēšanas tehnoloģija
postsociālisma zemēs vēl tikai veidojas. Vienlaicīgi ar to formējas un uzkrāj
pieredzi specializētās struktūras. Cik demokrātisks šis process būs un kādi
cilvēki tajā tiks iesaistīti, rādīs tuvākā nākotne un tuvējās vēlēšanas.
Vēlēšanu kampaľu realizācija ir patstāvīga zināšanu un māku nozare,
tā atrodas punktā, kur saskaras daudz zinātľu: politoloģija, kopējā un
politiskā psiholoģija, politiskā ģeogrāfija, politiskā semantika, politiskā
socioloģija un masu saziľas līdzekļu socioloģija, imidţeloģija un
akmeoloģija, un vēl daudz citas.
Šī ir ļoti specifiska un augstu kvalifikāciju pieprasoša zinātnes nozare.
Tādēļ, vēlēšanu speciālistu kompetence, profesionālisms, pilsoniskums,
tikumība un krietnums iegūst pietiekami lielu nozīmi vēlēšanu procesos. Un,
nostājoties uz šī ceļa, vienmēr jāatceras par atbildību, kuru uzliek iegūto
zināšanu un māku izmantošana.



Pielikumi
1. pielikums

Analīzes tehnoloģijas un politisko procesu projektēšana

Piedāvājam jūsu uzmanībai analīzes un politisko procesu projektēšanas
tehnoloģijas, kuras izmanto firma “Imidz Kontakt” (Novosibirska). Šīs
tehnoloģijas, nemitīgi modernizējot, firmas speciālisti izmanto jau vairākus
gadus. To pielietošanas efektivitāte ir pierādīta ar praktiskiem rezultātiem. Pie
tam - vēlēšanu kampaľas ir viena no to pielietošanas sfērām.
Saskaľoti ar autoriem, šai pielikumā netiek sniegts detalizēts terminu un
tehnoloģiju elementu paskaidrojums. Interesenti varēs ar tiem sīkāk iepazīties
nākošajā grāmatā, kuras izdošanu autori gatavo.


1. Kas ietilpst politiskā notikumā?
No kā ir atkarīgs tā rezultāts?

1.1. Notikuma bāzes elementi.
1.1.1. Hronotops (laiks, kad tas noticis, un vieta, kur tas noticis).
1.1.2. Aktori (dalībnieki).
1.1.3. Instruments (darbības līdzeklis).
1.1.4. Rezultāts.
1.2. Izvēles procesa aktori.
1.2.1. Vēlētāji.
1.2.2. Kandidāti.
1.2.3. Komandas.
1.2.4. Komisijas.
1.2.5. Prese.
1.2.6. Finansu elite.
1.2.7. Likumdošanas orgāni.
1.2.8. Mafija.
1.2.9. Analītiķi.
1.2.10. Referentu struktūras.




2. Priekšvēlēšanu kampaņas tipiskie noteikumi.
Vēlēšanas - vadāms makronotikums.
Kā iespaidot vēlēšanu gaitu un rezultātus?

2.1. Pamatnotikumu secība vēlēšanu kampaľā.
2.1.1. Vēlamā personīgā rezultāta analīze.
2.1.2. Vēlamā tā politiskā rezultāta analīze, kurš nodrošinās personīgā
rezultāta sasniegšanu.
2.1.3. Tā kandidāta izvēle, kurš nodrošinās minēto politisko rezultātu.
2.1.4. Vietas izvēle, kur vislabāk (vēlēšanu kampaľu) veikt.
2.1.5. Situācijas, partneru, konkurentu, sabiedroto, koalīciju partneru
analīze.
2.1.6. Komandas izraudzīšana.
2.1.7. Finansēšanas avotu noteikšana.
2.1.8. Štāba izveidošana.
2.1.9. Fondraizinga organizācija.
2.1.10. Kadru sagatavoðana.
2.1.11. Kampaľas koncepcijas, plāna un programmu sagatavošana.
2.1.12. Piedalīšanās vēlēšanu komisiju formēšanā.
2.1.13. Kandidātu izvirzīšana.
2.1.14. Parakstu vākšanas organizēšana.
2.1.15. Vēlētāju pieľemšanas organizēšana.
2.1.16. Izbraukuma grupu darba organizācija.
2.1.17. Braucienu un tikšanos nodrošināšana.
2.1.18. Analītiskais darbs.
2.1.19. Preses centra darba organizācija.
2.1.20. Popagandas materiālu izplatīšana.
2.1.21. Netiešā propaganda.
2.1.22. Kampaľas pēdējā diena.
2.1.23. Vēlēšanu (balsošanas) diena.
2.1.24. Vēlēšanu komisiju darba kontrole.
2.1.25. Apelācija.
2.1.26. Rezultātu interpretācija un situācijas analīze pēc vēlēšanām.
2.1.27. Pēcvēlēšanu propagandas kampaľa.
2.1.28. Štāba darba nobeigums.
2.1.29. Komandas formēšana programmas realizācijas darbiem.
2.1.30. Darba plāna un koncepcijas radīšana programmas realizācijā.
2.2. Katra notikuma tipa (pa visiem bāzes elementiem) analīze (hronotops,
aktori, instrumenti, rezultāts).


3. Kā novērot politisku notikumu?
Novērošanas un analīzes vienkāršas tehnoloģijas.

3.1. Notikuma analīzes struktūra (novērošanas aplis).
3.1.1. Kas ir aktors (I)?
3.1.2. Kad un kur? (Hronotops)
3.1.3. Ko dara?
3.1.4. Kuru iespaido (objekts)?
3.1.5. Ar kādu rezultātu?
3.1.6. Ar kādiem līdzekļiem (instrumentārijs)?
3.1.7. Kādēļ, ar kādu mērķi?
3.1.8. Kam? (Jēga)
3.2. Hronotopiskā analīze - aktoru saskare laikā un telpā.
3.3. Objektīvā analīze - aktoru saskare iedarbības objektos.
3.4. Instrumentālā analīze - aktoru saskare iedarbības līdzekļos.
3.5. Jēdzieniskā analīze - jēgu salīdzināšana atkarībā no daţādiem aktoriem.


4. Kampaņas aktori un viņu līdzekļi iespaidošanai .
Kā novērtēt kandidātu spēku?
Vienkāršas vērtēšanas un aktoru salīdzinājuma tehnoloģijas vēlēšanu
kampaņā.

4.1. Politiskās iespaidošanas resursi.
4.1.1. Konceptuāli jēdzieniskie resursi.
4.1.2. Ideoloģiskie resursi.
4.1.3. Informatīvi - komunikatīvie resursi.
4.1.4. Kadri.
4.1.5. Organizatoriskās struktūras.
4.1.6. Finansu un cilvēku resursi.
4.1.7. Atbalsta sociālā bāze.
4.2. Situācijas - resursu analīze: resursu svarīguma matrice, saistīta ar
daţādiem vēlēšanu kampaľas notikumiem.
4.3. Subjektu resursu analīze: resursu matrice konkrētam notikumam par
visiem nozīmīgajiem aktoriem.
4.4. Subjektu pozicionālā analīze. Kandidātu tēlu pozīciju salīdzināšana
daţādu elektoru grupu psihosemantiskās telpās.


5. Vēlēšanu maratona fāzes un posmi.
Katra posma jēga, mērķi un uzdevumi.
Stratēģija un taktika.

5.1. Aktoru līgšana katrā posmā.
5.2. Katra posma novērošanas aplis.
5.3. Katra posma situācijas - resursu analīze.
5.4. Katra posma subjektu resursu analīze.
5.5. Katra posma subjektu pozicionālā analīze.


6. Kā sastādīt veiksmīgas vēlēšanu kampaņas plānu?
Politisko notikumu projektēšanas vienkāršas tehnoloģijas.
Pirmsvēlēšanu maratona kritiskie punkti.

6.1. Notikumu projektēšanas struktūra (vadības aplis).
6.1.1. Kādēļ? (Jēga)
6.1.2. Kāpēc, ar kādu mērķi?
6.1.3. Ar kādiem līdzekļiem (Instruments)?
6.1.4. Ar kādu rezultātu?
6.1.5. Ko iespaidot (Objekts)?
6.1.6. Ko darīt?
6.1.7. Kur un kad (Hronotips)?
6.1.8. Kas ir aktors (I)?
6.2. Vadības aplis pa kampaľas fāzēm un posmiem.
6.3. Novērošanas un vadības aplis vēlēšanu kampaľas mezglu notikumu
struktūrā.
6.3.1. Demogrāfiskie pētījumi.
6.3.2. Opozīcijas pētījumi.
6.3.3. Vēlētāju predispozīcija balsojot (iepriekšējo vēlēšanu rezultāti).
6.3.4. Sabiedriskās domas un iedzīvotāju mērķgrupu problēmu pētījumi.
6.3.5. Kampaľas stratēģijas noteikšana:
 partijas piederības izmantošana;
 precīzi apzīmēta kontrasta pasvītrošana attiecībā pret oponentiem;
 viena galvenā (atslēgas) jautājuma noteikšana;
 pozitīvā tēla radīšana;
 negatīvo tēlu radīšana;
 koalīciju izveide;
 organizāciju radīšana;
 oponentu demoralizēšana.
6.3.6. Informācijas aizsardzība.
6.3.7. Drošība.
6.3.8. Likumība.
6.3.9. Finanses un budţets.
6.3.10. Kontakts ar masu medijiem.
6.3.11. Vēlētāju mērķgrupu noteikšana.
6.3.12. Tieša vēršanās pie vēlētāja.
6.3.13. Ielu reklāma.
6.3.14. Ieraðanâs nodrošināšana.
6.3.15. Štāba darbs.
6.3.16. Darbs ar kandidātu.
6.3.17. Uzticības personu darba organizācija.
6.3.18. Komandas un aģitatoru mācības.
6.3.19. Aģitatoru darba organizēšana.
6.3.20. Vēlēšanu diena.
6.4. Politiska notikuma dabiskas uztveres kritiskie punkti un dabiskā reakcija.
6.4.1. Notikuma fakts.
6.4.2. Informācijas avota par notikumu pastāvēšanas fakts.
6.4.3. Notikuma zināšanas fakts.
6.4.4. Notikuma novērtēšanas fakts.
6.4.5. Lēmuma fakts.
6.4.6. Darbību programma.
6.4.7. Darbība.
6.4.8. Rezultāts, kurš formē jaunu notikumu.
6.5. Konkurentu resursu balansēšanas tehnika.


7. Kā veiksmīgi izpildīt pirmsvēlēšanu kampaņas plānu?
Kandidāta komanda un štābs.
Iekšējās pretestības un atbalsta spēki.
Priekš kam komandai kandidāts?

7.1. Novērošanas aplis komandas formēšanas un darbības laikā. Komandas un
tās locekļu analīze.
7.1.1. Kas iespaido notikumu gaitu.
7.1.2. Ja iespaidojat jūs, vai viss jums izdodas?
7.1.3. Ja ne visi, tad - kas traucē?
7.1.4. Ja ir citi iespaidojošie objekti, tad - kādēļ viľi to dara? Kas viľus
iespaido? Kas viľiem traucē?
7.1.5. Ja jūs iespaidojiet, tad - kādēļ?
7.1.6. Kādēļ to dara katrs komandas loceklis?
7.1.7. Vai saskan priekšstati par vēlamo nākotni komandā, štābā,
kandidātam un tiem, kas iespaido komandu?
7.1.8. Vai saskan priekšstati par vēlamo nākotni starp komandas
locekļiem/
7.1.9. Kādos laika posmos var savstarpēji sadarboties katrs no komandas
locekļiem ar komandu kopumā un komandas locekļiem atsevišķi?
7.1.10. Kur ir iespējami komandā iekšējie nākošo konfliktu iemesli?
7.1.11. Vai jūs “draudzējaties” ar kādu par vai pret citu trešo personu?
7.2. Pamatmotīvi darbam komandā.
7.2.1. Personīgs atbalsts kandidātam.
7.2.2. Cenšanās pašapliecināties.
7.2.3. Cenšanās aizstāvēt noteiktus pasaules uzskata vērtības.
7.2.4. Materiāla interese.
7.2.5. Cerības izveidot labu karjeru.
7.2.6. Bailes nokļūt aiz “borta”.
7.2.7. Pieradums un vēlme strādāt šai komandā.
7.3. Komandas iekšējā situāciju resursu analīze katrā posmā, slodzes sadale pa
posmiem (kam būtu jābūt?).
7.4. Komandas iekšējā situāciju resursu analīze pa posmiem - funkciju sadale
komandā (ko darīt?).
7.5. Iekšējās bremzēšanas un paātrinājuma resursi. Iekšējie atbalsta un
pretošanās resursi (vēlamās nākotnes tēlu un resursu savstarpējās
attieksmes).
7.6. Komandas locekļu resursu sabalansēšanas tehnika.


8. Vēlēšanu kampaņas finansu resursi.
Kā pareizi sadalīt kampaņas finansu resursus?

8.1. Vēlēšanu maratona resursu sadale pa posmiem uz situāciju resursu
analīzes bāzes.
8.2. Finansu kompensācija sešiem nefinansējamiem resursiem.
8.3. Citu politiskā maratona aktoru finansu resursu sabalansēšana.


9. Kā palīdzēt konkurentiem strādāt mūsu labā?

9.1. Konkurentu novērojumu aplis.
9.2. Konkurentu komandas locekļu novērtējums subjektu resursu analīzē.
9.3. Subjektu pozicionālā projektēšana, sev adresētās kritikas vadīšana
bāzējoties uz subjektu pozicionālās analīzes rezultātiem.
9.4. Konkurentu resursu balansēšana.
9.5. Politisko notikumu uztveres vadīšana caur kritiskiem punktiem.


2. pielikums

Deputātu kandidātu tipiskākie maldi

1. Ja mani ievēlēs, tad tas būs pateicoties tikai manām personīgajām
pozitīvām īpašībām un rakstura unikālajām iezīmēm. Ja arī es netikšu
izvēlēts, tad tikai konkurentu riebīgo izdarību dēļ un tādēļ, ka komanda ir
neveiksmīga un bailīga.
2. Pēc veiksmīgām vēlēšanām radusies pārliecība, ka: Es - labākais starp
visiem kandidātiem. Patiesībā - Jūs - vismazākais sliktums starp citiem.
Vēlētāji vienmēr, savā vairākumā, ir gudri un, no piedāvātā, izvēlas
mazāko ļaunumu.
3. Pēc principa: “Kaimiľu dārzā arī tārpi ir treknāki” tiek vērtēta konkurenta
finansēšana, auditorija, komanda un citi kampaľas elementi.
4. Veikto izvēles pētījumu pārvērtēšana vai nenovērtēšana stratēģijas izstrādē.
5. Nesatricināma ticība, ka pastāv kāds noslēpumains un varens kampaľas
paľēmiens, tikai ar kura palīdzību ir iespējams uzvarēt.
6. Doma par to, ka nauda, pareizāk sakot - Liela Nauda atrisina visu. Tā
sprieţ ļoti daudzi. Autoram ir zināmi gadījumi un veidi, kad sīka nauda
“aizlikusi kāju priekšā” lielai naudai. Tiesa, paši neuzvarēja, bet - savu
padarīja. Ārdīt nav tas, kas celt!

3. pielikums

Izmantotā literatūra

1. F.Y.Cbnybrjd. Frvtjkjubxtcrbq nhtybyu ghjuhfvvyj-wtktdjq yfghfdktyyjcnb. V.%
Kex> 1995.
2. Rfr gj,tlbnm yf ds,jhf[. Vtnjlbxtcrjt gjcj,bt gj jhufybpfwbb bp,bhfntkmyjq rfvgfybb.
V.% Wtynh ghbrkflys[ gjkbnbxtcrb[ bccktljdfybq BYLTV> 1991.
3. Rjycnbnewbz Hjccbqcrjq Atlthfwbb. V.% `?hblbxtcrfz kbnthfnehf`> 1993.
4. Atlthfkmysq Pfrjy `J, jcyjdys[ ufhfynbz[ bp,bhfntkmys[ ghfd uhf;lfy Hjccbqcrjq
Atlthfwbb`.
5. Ds,jhs 1995. C,jhybr vt;leyfhjlyjq ytghfdbntkmcndtyyjq yfexyj-bccktljdfntkmcrjq b
j,hfpjdfntkmyjq jhufybpfwbb `HFE-Rjhgjhfwbz`. V.% `J,hfpjdfntkm`> 1995.
6. J.Ctkbdfyjdf. `Ghtlds,jhyfz ,jhm,f b gjkbnbxtcrbq vfhrtnbyu`. Gjkbnjkjubxtcrbq
;ehyfk `Gjkbnbrf` !cnjybz@> 10~91.
7. T.F,firbyf b lh. Gjkbnbrfvb yt hj;lf/ncz. Gcb[jkjubxtcrjt gjcj,bt lkz gjkbnbrjd. D 2-[
njvf[. V.% `Fynbrdf`> 1993.
8. F.Vbyltkk. Kblth rfr vfcnth tlbyj,jhcndf !ddtltybt d gcb[jkjub/ ltvjrhfnbb@. D 2-[
xfcnz[. V.% `Bycnbnen gcb[jkjubb HFY`> 1993.
9. .Yjkm. Vfccjdst jghjcs. Ddtltybt d vtnjlbre ltvjcrjgbb. V.% `Fdf-CNHF`> 1993.
10. Vfnthbfks ctvbyfhf `Nt[ybrf ghtlds,jhyjq rjvgfybb`. The Krieble Institut. Washington.
USA. 1993.
11. A.Ujekl. Cnhfntubxtcrjt gkfybhjdfybt bp,bhfntkmyjq rfvgfybb. :ehyfk Hjccbqcrjq
Frfltvbb yfer `Gjkbc`> 4~93> c. 134-145.
12.Ajhvs gjkbnbxtcrb[ pfzdktybq d [jlt ghtlds,jhys[ rfvgfybq. Vfnthbfk Yfwbjyfkmyjuj
bycnbnenf vt;leyfhjlys[ jnyjitybq CIF. :ehyfk Hjccbqcrjq Frfltvbb yfer `Gjkbc`>
4~94> c. 125-135.
13.V.Y.Vfktybyf. Ghfdjdst fcgtrns gjkbnbxtcrjq htrkfvs. :ehyfk Hjccbqcrjq Frfltvbb
yfer `Ujcelfhcndj b ghfdj`> 10~94> c. 151-159.
14.Bp,bhfntkmyst rfvgfybb% gjlujnjdrf> jhufybpfwbz> ghjdtltybt. Vtnjlbxtcrjt gjcj,bt.
Htlfrnjh-cjcnfdbntkm ghja. Rjvfhjdcrbq D.C. V.% HFUC> 1995.
15. Xtkjdtr> gjkbnbrf> rekmnehf% dpukzl xthtp ghbpve gjkbnbxtcrjuj exfcnbz.
C,jhybr yfexys[ cnfntq gjl htlfrwbtq ghja. Pjnjdf P.V. Nfv,jd% VBYW> 1994.
16. Vjybnjhbyu cjwbfkmyj-gjkbnbxtcrb[ ghjwtccjd. C,jhybr vfnthbfkjd gjl j,otq
htlfrwbtq LYA ghja. Gbiekbyf Y.G. V.% HFE> 1994.
17. Jcj,tyyjcnb ghbdktxtybz chtlcnd d ajyl bp,bhfntkmyjq rfvgfybb !ajylhfqpbyu@ d
Hjccbb. :ehyfk `Rtynfdh`> 6~94.
18. B.Y.Ujyxfhjd. Fh[bntrnehf ds,jhjd- vfhrtnbyujdsq gjl[jl. Yjdjcb,bhcr.
19. Gjkbnjkjubz. Ext,yjt gjcj,bt gjl htlfrwbtq ghja. Rhfcyjdf <.B. V.% Vjcrjdcrbq
ujcelfhcndtyysq cjwbjkjubxtcrbq eybdthcbntn> 1995.
20. Nt[yjkjubz b jhufybpfwbz ds,jhysq rfvgfybq. Pfhe,t;ysq b jntxtcndtyysq jgsn. Gjl
htlfrwbtq ghja. Rjvfhjdcrjuj D.C. V.% 1993.


4.pielikums
Socioloģijā lietojamo terminu latviskais skaidrojums.
(“Socioloģijas skaidrojošā vārdnīca”, Rīga 1997, izd. LU Socioloģijas katedra)


ANKETA ir speciāli izstrādāts jautājumu saraksts. Kompozicionāli anketu
veido trīs daļas: ievaddaļa, pamatdaļa un demogrāfisko datu daļa. Anketas var
aizpildīt gan respondents, gan intervētājs. Jautājumi var būt slēgti – ar dotiem
atbilţu variantiem – un atklāti, uz kuriem respondents atbild tādā veidā, kā
viľš pats vēlas. Atbildes uz jautājumiem var iegūt, respondentu intervējot tiešā
veidā vai pa telefonu vai arī izmantojot pastu vai kādu preses izdevumu.

APTAUJA ir empīrisku sociālo pātījumu metode, kurā informācija tiek iegūta,
respondentiem atbildot uz anketas jautājumiem. Aptauju izmanto, pētot
cilvēku rīcību un tās motāvus, viľu vajadzības, uzskatus un vērtējumus.
Pētījumā aptauja var būt gan pamatmetode (pētot sabiedrisko domu, pircēju
pieprasījumu utt.), gan palīgmetode (lai pētījuma sākumposmā izvirzītu
hipotēzes par vajadzīgās informācijas iegūšanas iespējām). Aptaujas
speciālveidi ir sociometriska aptauja un ekspertaptauja (sk. ekspertvērtējuma
metode).

BIOGRĀFISKĀ METODE ir dzīvesstāstu (autobiogrāfiju), mutvārdu vēstures
un citu personas dokumentu analīzes metode (sk. dokumentu analīze).

DOKUMENTU ANALĪZE ir empīrisku sociālo pātījumu metode, ar ko
sociālo informāciju iegūst no dokumentiem. Dokumentālajā informācijā
atspoguļojas gan reālā īstenība, gan dokumenta radītāja attieksme pret to.
Tāpēc vispirms jānovērtē, cik objektīvi dokumentā fiksētā informācija
atspoguļo reālo īstenību. Dokumentālo avotu analīzes metodes var iedalīt
divās lielās grupās: neformalizētās metodes (tradicionālā dokumentu analīze)
un formalizētās metodes (kontentanalīze).

EKSPERTVĒRTĒJUMA METODE dod iespēju tieši neizmērāmu procesu vai
parādību kvantitatīvi novērtēt uz speciālistu (ekspertu) spriedumu pamata.
Izšķir individuālos un kolektīvos ekspertvērtējumus. Kolektīvu vērtējumu
sniedz ekspertu grupa (komisija), kas šādu vērtējumu izstrādā diskusiju ceļā.
Izplatīta tā sauktā Delfu metode, kurā kolektīvu ekspertvērtējumu iegūst, pēc
noteiktas programmas atsevišķi aptaujājot katru grupas locekli, aptaujas datus
apstrādājot statistiski, dabūtos vērtējumus apsprieţot starp ekspertiem un pēc
tam precizējot.

EMPĪRISKU SOCIĀLO PĒTĪJUMU METODES ir sociālās pirminformācijas
vākšanas, apstrādes un analīzes veidi un paľēmieni. Tās iedala vairākās
grupās. Pirmā grupa ir datu iegūšanas pamatveidi: novērošana, dokumentu
analīze, aptauja u.c. Otrā grupa ir datu pārbaudes, grupāšanas un statistiskās
analīzes, kā arī izlases (iztvēruma) veidošanas metodes (sk. arī kvantitatīvs
empīrisks sociālais pētījums).

ĢENERĀLKOPA (jeb pamatkopa) ir viss pētāmā objekta vienību kopums –
kādas valsts vai tās daļas iedzīvotāju kopums, kādā klīnikā viena gada laikā
piedzimušo kopums utt. Ģenerālkopas vienību kopskaitu apzīmē ar burtu N.
Ģenerālkopas vienību īpašības var izzināt, pētot visas tajā ietilpstošās vienības
vai pētot tikai iztvērumu – daļu no ģenerālkopas vienībām,komplektēta ar
īpaši izstrādātu kārtulu palīdzību. Ja tiek pētīta katra ģenerālkopas vienība, tad
atkarībā no pētījuma metodēm mēdz sacīt, ka tiek veikta pilnīgā jeb vienlaidu
novērošana, aptauja, intervija utt.

INTERVIJA ir viens no aptaujas pamatveidiem. Intervijas pamatā ir mutiska
(verbāla) sociālpsiholoģiska mijiedarbība (mērķtiecīgs dialogs) starp
intervētāju un intervēto. Intervē pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta.
Praktizē 1) dziļo interviju, kas atgādina parastu sarunu, jo intervētājs
jautājumus drīkst brīvi improvizēt; 2) standartizēto jeb formalizēto
intervēšanu, kurā jautājumi strikti izstrādāti, tos variēt nedrīkst. Intervija var
būt gan tieša, gan pastarpināta (pa telefonu). Atšķirībā no anketēšanas (sk.
anketa), intervijā var iegūt padziļinātu informāciju par aptaujātāja uzskatiem,
rīcības motīviem, priekšstatiem, domām. Intervijas gaitā iespējams novērot
aptaujātā psiholoģisko reakciju un koriģēt situāciju.

IZLASE (jeb iztvērums) ir ģenerālkopas (N) vietā pētītā (novērotā, aptaujātā)
ģenerālkopas vienību daļa (n), kas komplektēta pēc noteikta principa vai
kārtulas. Matemātiskā statistika dod iespēju novērtēt, cik precīzi pēc iztvēruma
dabūtie dati atspoguļo ģenerālkopas īpašības un cik lielam jābūt iztvērumam,
lai reprezentativitātes kļūda nepārsniegtu pieļaujamības robeţu.

KONTENTANALĪZE (jeb formalizēta satura analīze) ir dokumentu analīze,
ar kuras palīdzību noteic, kādā veidā un apjomā informācijas masīvā
pārstāvētas pētnieku interesējošās jēdzieniskās vienības. Vispārīgus
secinājumus ir iepējams izdarīt no jebkuriem saturiskās jēgas nesējiem, kuros
informācija izteikta ar verbālās valodas palīdzību. Bet kontentanalīze ir
izmantojama, arī analizējot jebkurus citus saturiskās jēgas nesējus, piemēram,
ţestus vai mīmiku. Lai rezultāti nebūtu atkarīgi no tā, kāda persona veic
informācijas kārtošanu, iepriekš izstrādā analīzes vienību shēmu, kurā precīzi
norādīts, pēc kādiem kritērijiem saturs sistematizējams.

KVANTITATĪVS EMPĪRISKS SOCIĀLAIS PĒTĪJUMS ir sociālo procesu
un parādību pētīšana ar empīrisku sociālo pētījumu metodēm. Tajā izzina
noteiktus kvantitatīvos rādītājus, kas raksturo sociālas rīcības subjektus vai
objektus. Kvantitatīvs empīrisks pētījums ir noteiktā kārtībā cita citai sekojošu
norišu virkne. Tā iedalāma septiľos posmos: 1) pētījuma problēmas
izvirzīšana, empīriskā objekta, priekšmeta, mērķa un uzdevumu izvēle; 2)
pētījuma teorētiskā pamata izveide, priekšmeta konceptuālā analīze, pētījuma
hipotēţu formulēšana; 3) pētījuma pamatjēdzienu interpretēšana; 4)
empīriskās sociālās pirminformācijas iegūšanas metoţu un avotu izvēle; 5)
iztvēruma izvēle; 6) empīriskās informācijas iegūšana; 7) datu analīze un
pārskata (publikācijas) rakstīšana.

NOVĒROŠANA ir empīrisks sociāls pētījums, kurā pirminformāciju iegūst,
tieši uztverot un reģistrējot visu, kas attiecas uz pētījuma tematu un ir
nozīmīgs sakarā ar pētījuma mērķiem. Vienības, ko novēro, ir noteikti
verbālās un/vai fiziskās rīcības veidi. Pēta, kā šie veidi izpauţas noteiktā
sociālajā vidē un situācijā. Novērošanā var reģistrēt ne tikai veidu izpausmju
bieţumu, bet arī šo izpausmju intensitāti vai ilgumu pēc kādas skaitliskas vai
verbālas vērtēšanas skalas. Novērošanas vienībām var būt daţāds vispārīguma
līmenis. Piemēram, kādu masveida pasākumu var novērot gan kopējā tā
norises līmenī, gan atsevišķu cilvēku rīcības līmenī, gan arī vienlaicīgi abos
līmeľos. Katram vispārīguma līmenim atbilst citas vienības. Pastāv iespēja,
veicot speciālas procedūras, no zemāka līmeľa vienībām pāriet uz augstāka
līmeľa vienībām, kas raksturotu novēroto procesu kopumā. Ir daţādi
novērošanas veidi. Pēc novērošanas apstākļiem izšķir lauka novērojumus
(novērošanu dabiskos apstākļos) un laboratorijas novērojumus; pēc tā, vai
novērotie zina vai nezina, ka viľus novēro,-atklātos un slēptos (inkognito)
novērojumus; pēc tā, cik lielā mērā novērotājs pats piedalās pētāmajā situācijā,
- līdzdalības novērojumos (tādos, kur novērotājs pilnīgi iekļaujas grupas
darbībā) un citos novērojumos; pēc reģistrēšanas formalizētības –
standartizētos un nestandartizētos novērojumus. Visus šos veidus var daţādi
kombinēt.

PARADIGMA (no grieķu paradeigma „piemērs, paraugs‟). Socioloģiskajā
apritē šis vārds ienācis no amerikāľu zinātnes vēsturnieka Tomasa Samjuela
Kūna darbiem, kas veltīti zinātnisko pārmaiľu raksturam un būtībai. Pēc T.S.
Kūna uzskatiem, zinātnieki darbojas noteiktu paradigmu ietvaros. Šīs
paradigmas ir vispārīgs pasaulskatījuma modelis, un tās nosaka, kādam ir
jābūt zinātniskajam darbam un kāda veida teorijas ir akceptējamas. Šīs
paradigmas nodrošina, kā T.S. Kūns izsakās, to, ka pastāv “normāla zinātne”,
kas noteiktā laika periodā ir atzīta par vienīgo pareizo. Tomēr laika gaitā
normālajā zinātnē uzkrājas vesela virkne anomāliju, kas līdzšinējās
paradigmas ietvaros nav atrisināmas un izskaidrojamas. Paradigmas maiľa ir
zinātniska revolūcija, kas veco paradigmu aizstāj ar jaunu. Sākas jauns periods
normālajā zinātnē. Socioloģijā šo terminu lieto, arī lai norādītu uz daţādām
socioloģiskām skolām, kas katra ir relatīvi nodalīta, ar savām metodēm un
teorijām.

REPREZENTATIVITĀTES KĻŪDA ir iztvēruma statistisko rādītāju novirze
no attiecīgajiem ģenerālkopas statistiskajiem rādītājiem. Reprezentativitātes
kļūda atspoguļo to, cik daudz ir iespējams kļūdīties, ģenerālkopas vietā pētot
iztvērumu.

SOCIOMETRIJA: 1) mazo grupu pētīšanas metode, kuras pamatā ir partnera
izvēle (sociometriska aptauja); 2) sociālpsiholoģijas nozare, kas pēta personu
savstarpējās attiecības mazajās grupās; 3) mikrosocioloģijas novirziens.
Sociometrijas pamatlicējs ir Dţeikobs Levijs Moreno.

SOCIOMETRISKA APTAUJA ir specializēta aptauja, ar ko mazās grupās
pēta personu savstarpējās attiecības. Tajā izmanto tā saukto partnera izvēli.
Pētāmās grupas locekļiem rada iespaidu, ka grupai būs kāds kopīgs darbs un
katram no viľiem jāizvēlas, ar kuriem grupas locekļiem viľš sadarbosies un ar
kuriem to nedarīs.
Izveido sociometriskas aptaujas kartīti jeb aptaujas lapu, kuras
būtiskākā sastāvdaļa ir sociometriskie jautājumi, kas rosina kopīgajam darbam
izvēlēties vai noraidīt noteiktu skaitu grupas locekļu. Tāpēc iedomāto kopīgās
darbības veidu sauc par sociometriskās izvēles kritēriju. Atkarībā no pētījuma
mērķiem uz viena kritērija pamata var formulēt vairākus jautājumus.
Sociometriskā aptaujā iegūto pirminformāciju apstrādājot, to šifrē un izkārto
sociometriskā matricā – tabulā, kuras izmēri ir n x n, kur n ir grupas locekļu
skaits. Veido arī grafiskus personu attiecību atainojumus, ko sauc par
sociogrammām. Izrēķinātos personu attiecību raksturlielumus sauc par
sociometriskajiem indeksiem. Tos iedala grupveida indeksos un individuālajos
indeksos.

TRADICIONĀLĀ DOKUMENTU ANALĪZE ir tāda dokumentu analīze,
karā vajadzīgās ziľas no redzama vai dzirdama teksta iegūst ar vispārīgām
loģiskās analīzes operācijām – sintēzi, salīdzināšanu, novērtēšanu, apcerēšanu.
Tradicionālajai dokumentu analīzei ir vairāki veidi. Piemēram, juridisko
analīzi interesē juridiski fakti, psiholoģisko – psiholoģiskās īpatnības, kas
piemīt dokumenta autoram vai personai, kurai veltīts dokumenta saturs.


Literatūra: “Socioloģijas skaidrojošā vārdnīca”,
Rīga 1997, izd. LU Socioloģijas katedra


VĒLĒTĀJU SKAITS 5.pielikums

PILSĒTA, RAJONS Vēlētāju skaits Ieradās nobalsot (%) no tajā laikā balstiesīgajiem
1998.g. vasarā 1995.g. Saeimas vēlēšanās 1997.g. Pašvaldību vēl.
RĪGA 347865 64,33 49,54
ZEMGALE
Aizkraukles raj. 26238 78,09 59,80
Bauskas raj. 30480 74,66 58,18
Dobeles raj. 23254 74,04 58,94
Jēkabpils raj. 35343 38,54 57,73
JELGAVA 31309 75,30 49,80
Jelgavas raj. 19655 134,40 60,67
Tukuma raj. 35659 73,48 55,82
Kopā Zemgalē 201938 74,18 58,52
LATGALE
Balvu raj. 22279 74,10 66,11
DAUGAVPILS 55533 68,07 69,87
Daugavpils raj. 26122 66,65 61,25
Krāslavas raj. 23404 69,49 64,82
Ludzas raj. 26278 70,07 58,61
Preiļu raj. 29545 74,10 61,52
RĒZEKNE 26374 73,82 57,37
Rēzeknes raj. 29213 66,54 61,70
Kopā Latgalē 238748 70,07 62,34
VI DZEME
Alūksnes raj. 18046 79,21 68,69
Cēsu raj. 39670 80,00 57,13
Gulbenes raj. 19233 77,04 62,54
JŪRMALA 26902 75,74 47,03
Limbaţu raj. 27077 79,10 61,48
Madonas raj. 32094 78,40 61,93
Ogres raj. 39343 77,35 56,78
Rīgas raj. 79110 77,88 54,27
Valkas raj. 21930 80,94 66,31
Valmieras raj. 39385 81,87 63,86
Kopā Vidzemē 342790 78,73 61,44
KURZEME
Kuldīgas raj. 26970 74,87 55,70
LIEPĀJA 38092 73,51 53,87
Liepājas raj. 32459 76,07 63,28
Saldus raj. 24655 78,22 60,45
Talsu raj. 35038 73,62 59,82
VENTSPILS 19811 72,66 53,33
Ventspils raj. 9951 72,65 66,60
Kopā Kurzemē 186976 74,64 61,17

LATVIJĀ KOPĀ 1318317 71,92 60,87

* Ārvalstu balstiesīgo vēlētāju 30218 balsis tiek ieskaitītas Rīgas apgabalā.


No grāmatas “Īsākais ceļš uz varas Olimpu
jeb Vēlēšanu kampaľu metodika”
VĒLĒŠANU NORISES KONTROLE

Balsošana
Viens no vēlēšanu galvenajiem paradoksiem, ka pietiekami daudzos gadījumos pats
lēmums “par ko balsot” rodas tieši vēlēšanu iecirkľa kabīnē.
Autoriem vēl nav izdevies skaidri noteikt to elektorāta slāni, kas tikai pie vēlēšanu
iecirkľa sliekšľa vai vēlētāju kabīnē izlemj to, kam atdot priekšroku. Taču ir pamats
pārliecībai, ka šis slānis ir pietiekami ievērojams. Šādu atbildi nevar iegūt aptaujās pēc
vēlēšanām: kurš atzīsies, ka neprot apzinīgi veikt izvēli! Mūsu minējuma avots ir daudzie
novērojumi, kurus esam veikuši lielā skaitā vēlēšanu iecirkľu. Novērotāji sniedz vērtējumu:
līdz 15% no atnākušajiem vēlētājiem nav izlēmuši, par ko balsot. Lūk, šeit ir paslēpts vēl
viens balsu resurss!
Ir ne mazums paľēmienu, kas nav pretrunā ar likumu, kā ietekmēt šos 15%.
Ir kāds, kas sāk jautāt radiem un paziľām: “Par ko tad mēs balsojam?”, bet kāds aiz
naivuma uzdod to pašu jautājumu vēlēšanu komisiju locekļiem vai novērotājiem. Daţi pašā
vēlēšanu iecirkľa teritorijā sāk lasīt oficiālos materiālus par kandidātiem, iepazīties ar
ziľām par viľu darba vietu, biogrāfijām, vecumu, tautību. Cits to dara balsošanas kabīnē.
Un – bez sekām.
No tā izriet īpatnības kampaľas organizācijai pēdējās dienās un pat stundās.
Saprotot, ka saskaľā ar likumu, aģitācija ir aizliegta no nulles stundas dienu pirms
vēlēšanām līdz iecirkľu slēgšanas brīdim, jāatzīmē, ka pastāv daţi pasākumi, kas tieši
balsošanas brīdī motivē vēlētāju veikt nepieciešamo izvēli. Pie tam šie pasākumi ir pilnīgi
likumīgi.
Piemēram, mums likās ļoti efektīvi pasākumi cīľā par Sverdlovskas apgabala
gubernatora vietu, kurus demonstrēja Centrālā televīzija (KF).
Publicēt šādu pasākumu pārskaitījumu mēs nolēmām atturēties zināmu iemeslu dēļ,
taču neliela deva Jūsu fantāzijas, un sagatavošanas darbi palīdzēs Jums realizēt Jūsu
nodomus.

Vēlēšanu diena
Vēlēšanu diena – tas ir fināls, uz kuru Jūs un Jūsu darbinieki gatavojāties visu
kampaľai atvēlēto laiku. Vēlēšanu dienā tiks apkopotas visas pūles. Var veiksmīgi realizēt
daļu programmu, bet, ja Jūs nenovadīsiet šo izšķirošo balsošanas dienu pienācīgā līmenī,
Jūs varat zaudēt visu.


Interešu aizstāvēšanas programma
Jūsu kandidāta interešu aizstāvēšanas programmai vēlēšanu un balsu skaitīšanas
laikā ir jāgarantē, lai to vēlētāju, ar kuriem Jūs tik daudz strādājāt, balsis Jums “nenozagtu”
vēlēšanu dienā. Protams, šī programma tendēta ne tikai novērst blēdību iespēju, bet arī uz
to, lai nepieļautu apstākļu sakritības izraisītās iespējamās kļūdas. Lai garantētu taisnīgas
vēlēšanas, šādas programmas pamatelementiem ir jābūt izstrādātiem savlaicīgi. Ja Jūs
būsist sagatavots, tad varēsit savlaicīgi novērst tādus nevēlamus gadījumus kā balsu
pārskaitīšanu, juridiskus strīdus, tiesas izmeklēšanu.
Tīši vai nejauši pārkāpumi var ieviest būtiskas korekcijas galīgos aprēķinos. Daudz
kampaľu ir nācies apraudāt daţu katrā iecirknī pazaudētu balsu dēļ. Interešu aizsardzības
programma veiksmīgi realizējas tikai tad, ja lieliski pārzin likumdošanu un ja ir personāls,
kas šo programmu var realizēt.
Tāpat nepieciešami tādas programmas realizāciju saskaľot ar citiem Jūsu partijas
kandidātiem. Rajonos, kur blēdību drauds ir pietiekami nopietns, cīľas programmai ir
jābalstās uz vietējo partijas aktīvistu atbalstu, lai kontrolētu katru iecirkni. Ja Jūs tomēr
darbojaties viens, visus resursus koncentrējiet uz tiem iecirkľiem, kuri izsauc nopietnas
baţas. Lai kā arī Jūs nestrādātu – kontaktā ar citiem kandidātiem vai vienatnē, norīkojiet
izpildītāju, kurš kontrolēs balsu skaitīšanas pareizību un uzľemsies visu atbildību par balsu
skaitīšanas organizāciju.
Pastāv simtiem veidu, kā “zagt” balsis, kas visi atkarīgi no likumdošanas īpatnībām.
Pacentieties, lai Jūsu programma ievērotu visus likumus un būtu orientēta tieši uz konkrēto
situāciju.
Zemāk minam padomus, kas Jums noderēs, izstrādājot un realizējot “balsu
skaitīšanas” programmu.

Juridiskie pētījumi un informācija
Kampaľas juridiskā dienesta vadītājam ir jābūt juristam, Jūsu partijas piekritējam,
labi pazīstamam ar vēlēšanu jurisdikciju. Šis cilvēks ir atbildīgs par visiem pirmsvēlēšanu
kampaľas juridiskiem aspektiem. Viľam jākoordinē programma un viľš nedrīkst pieļaut
darbības, kas var novest pie likumu pārkāpuma.
Zemāk minētas īpašas uzmanības un paaugstinātas atbildības sfēras, kurām jābūt
Jūsu kampaľas juridiskās daļas vadītāja kontrolē:
 iesaistiet konsultācijās pēc iespējas vairāk vietējo juristu;
 pacentieties, lai Jūsu partijas pārstāvji visur, kur tas ir iespējams, iekļūst to personu
vidū, kas kontrolē vēlēšanu procesu iecirkľos;
 izstudējiet visu likumdošanu par vēlēšanām un sagatavojiet speciālus informatīvus
materiālus;
 savāciet un izanalizējiet informāciju par blēdībām vēlēšanās pagātnē, lai noteiktu, uz ko
ir jāorientē balsošanas procesa novērotāji;
 pārbaudiet, vai ir kārtībā visi dokumenti, kas ir nepieciešami vēlēšanu dienā un
apstiprina Jūsu pilnvaras;
 nodibiniet kontaktus ar oficiāliem dienestiem, kuri kontrolē likumdošanas ievērošanu,
saľemiet viľu telefonu numurus, lai tie būtu pieejami vēlēšanu dienā;
 sagatavojiet novērotājiem sarakstu ar to, ko viľi drīkst un ko – nedrīkst darīt;
 izstudējiet un savāciet informāciju par iespējamām tiesiskām apelācijām, kas saistītas ar
likumdošanas pārkāpumiem vēlēšanās;
 savlaicīgi sagatavojiet nepieciešamās dokumentu formas ātrai un precīzai reakcijai
vēlēšanu dienā, ja ir atklāti likumu pārkāpumi;
 nodrošiniet tādu organizētību, lai visi iesniegumi par likumu pārkāpumiem un blēdībām
tiktu attiecīgi izskatīti;
 plaši izplatiet informāciju par visiem iespējamiem vēlēšanu kārtības pārkāpumiem un
visādi palīdziet cīľā ar tiem;
 izstudējiet atbilstošos vēlēšanu likumdošanas aktus par balsu pārskaitīšanas un vēlēšanu
rezultātu pārskaiīšanas kārtību, un esiet gatavi palīdzēt kampaľas juridiskajam
dienestam, ja tas būs vajadzīgs.

Personāls
Vēlēšanu procesa un balsu skaitīšanas kontroles programma prasa minimums vienu
labi sagatavotu vēlēšanu novērotāju katrā iecirknī.
Tam ir nepieciešams apmācīts personāls, kam uzreiz jāziľo par visiem
pārkāpumiem atbilstošiem varas pārstāvjiem. Pieredze rāda, ka pats novērotāju klātbūtnes
fakts darbojas efektīvāk par jebkuru pirmsvēlēšanu likumdošanas un sabiedrisko attiecību
pētījumu kombinācijām.
Noskaidrojiet, kādas pilnvaras un tās apstiprinoši dokumenti ir nepieciešami
novērotājiem. Nokārtojiet to savlaicīgi. Uzziniet, vai novērotājus jānorīko no partijas,
kandidāta vai kampaľas pārstāvjiem. Jāzin arī, cik novērotāju drīkst būt katrā iecirknī.
Rezultātā jāpiesaista personāla minimums, kurš jāreizina ar divi, lai būtu rezerve.

Personāla piesaistīšana
Parasti personāla kodolu veido novērotāji, kas jau ir piedalījušies iepriekšējās
kampaľās. Viľus var piesaistīt no partijas organizācijām un vietējo vēlēšanu komisijām.
Šajā darbā var piedalīties brīvprātīgie, kurus var atrast zemākminētajās grupās:
 jaunatnes, studentu, sieviešu un citās Jūsu partijas organizācijās;
 Jums simpatizējošos uzľēmumos, firmās, sabiedriskajās un veterānu organizācijās,
daţādās asociācijās;
 skolotāju un vecāku pārstāvji, izglītības komisijas;
 atvaļināti tiesībsargājošo iestāţu pārstāvji;
 juridisko fakultāšu studenti;
 vietējo un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, asociāciju pārstāvji, kas ir ieinteresēti, lai
vēlēšanas notiktu bez likumpārkāpumiem.
Savlaicīgi nodibiniet sakarus ar brīvprātīgajiem. Jūsu mērķis ir iesaistīt pēc iespējas
vairāk cilvēku vēlēšanu dienā. Ļoti derīgi ir radīt speciālu operatoru komandu, kas zvanīs
nākošajiem brīvprātīgajiem ar lūgumu palīdzēt. Nepieciešami koordinēti strādāt kopā ar
vēlēšanu iecirkľu vadītājiem, lai saľemtu nepieciešamās rekomendācijas.
Kad ir noformēts komandas kodols, sastādiet personāla sarakstu, izstrādājiet
sistēmu, kā vākt un uzkrāt informāciju, lai Jums saglabātos visi saraksti un to vārdi, kas
piedalās programmā un balsu skaitīšanā. Tā var būt kartotēka vai datora diskete.
Noderīgi var būt Jūsu pieraksti par daţādām organizācijām un Jūsu kontaktiem ar
cilvēkiem. Var sastādīt apvienotu sarakstu, kurā brīvprātīgie ir sadalīti pa iecirkľiem. Tāds
saraksts ir vajadzīgs, lai efektīvi realizētu Jūsu programmu.

Personāla sagatavošana.
Parūpējieties, lai personāls vēlēšanu dienai būtu sagatavots. Jāľem vērā sekojošais:
 balsu skaitīšanas kontroles programma jāizstrādā nevainojami;
 personālam ir jāzin likumdošana, kas regulē vēlēšanu gaitu, īpaši tas attiecas uz to
personu pienākumiem, kas atbild par vēlēšanu iecirkľu darbu, balsu skaitīšanu, tāpat
jāzin arī – vēlētāju tiesības un to tiesības, kas novēro vēlēšanu procesu;
 personālam jāsaľem to apzināti veikto blēdību un neapzināto pārkāpumu veidu apraksti,
kas ir novēroti agrāk balsu skaitīšanā;
 viľiem jāzin, kas ir jādara, lai neieļautu pārkāpumus, un kā tie ir jāfiksē un jāizmeklē, ja
tādi ir notikuši;
 personālam jāzin balsošanas procedūra;
 personālam jāzin novērotāju uzvedības pamatnoteikumi un jākoordinē sava darbība ar
vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju;
 personāls jāiepazīstina ar vēlēšanu kontroles programmu; jāzin, kāds aprīkojums ir
nepieciešams, kā organizēts brīvprātīgo darbs un kā darbojas sakari starp viľiem.

Vēlēšanu iecirkņi
Lai organizētu balsu skaitīšanas novērošanu, nepieciešams noteikt svarīgākos
iecirkľus un norīkot atbilstošo personālu. Šai vajadzībai izmantojiet:
 apgabala karti;
 ielu rādītājus;
 reģistrācijas datus;
 statistikas datus par iepriekšējām vēlēšanām;
 iepriekšējo vēlēšanu vēlētāju uzvedības analīzi.
Jums jāsaľem arī informācija no Jūsu partijas vietējo nodaļu vadītājiem un
pieredzējušiem funkcionāriem, kas atbild par balsu skaitīšanu, no vadošajām personām
vēlēšanu iecirkľos. Viľi Jums var pastāstīt, tieši kādiem iecirkľiem vajadzīga pastiprināta
uzmanība. Jums savlaicīgi jānosaka tie rajoni, kur Jūs varat gaidīt pārsteigumus un
nepatikšanas.
Izvietojiet pēc nozīmības visus iecirkľus sekojošās kategorijās:
 iecirkľi, kas agrāk bijuši aizdomīgi par tur pārkāptajiem noteikumiem;
 iecirkľi, kur balsošanā piedalās daudz vēlētāju un sagaidāma sīva cīľa;
 iecirkľi, kur paredzams Jūsu partijas zaudējums;
 iecirkľi, kur paredzama Jūsu partijas uzvara.
Uz pašiem svarīgākajiem iecirkľiem jānorīko vispieredzējušākie kontrolieri un cilvēki, uz
kuriem Jūs varat paļauties. Ir iecirkľi, kuri var radīt problēmas pat vispieredzējušākajiem
kontrolieriem un novērotājiem.
Šādos iecirkľos jānorīko tos brīvprātīgos, kuri nav iebaidāmi un nepakļausies
provokācijām un šantāţai: bijušos tiesībsargāšanas iestāţu darbiniekus, praktizējošos
juristus vai aktīvus juridisk;as fakultātes studentus.

Darbības vēlēšanu dienā
Jūsu darbības efektivitāte vēlēšanu dienā ir atkarīga no noteiktiem kampaľas
resursiem. Vēlēšanu dienai ir jārada speciāls operatīvais centrs. Turklāt vislabāk to izvietot
tieši pie Jūsu vēlēšanu kampaľas štāba ne vēlāk kā dienu pirms vēlēšanām. Vēlēšanu gaitas
kontroles vadītājam un juridiskajam konsultantam jāatrodas blakus, lai vadītu pārējo
darbību un, vajadzības gadījumā, pieľemtu atbilstošus lēmumus. Ātri pieejamiem jābūt
brīvprātīgajiem, transportam u.c.
Sagatavojiet speciālu “situācijas karti”, uz kuras atzīmējiet visas balsošanas vietas
un citus svarīgus punktus (vēlēšanu komisijas, policijas iecirkľu atrašanās vietas,
prokuratūra utt.). Pārbaudiet nepieciešamo piederumu esamību (galdi, krēsli, papīrs,
rakstāmpiederumi, datori, printeri, kopēšanas tehnika, kalkulatori, speciālas formas un
materiāli par vēlēšanu likumdošanu). Savlaicīgi sagatavojiet speciālus telefonus štāba
ekstrēmiem sakariem ar citiem punktiem vēlēšanu dienā.

Ziņojumi par iespējamiem incidentiem
Efektīva balsu skaitīšanas kontrole ir atkarīga no to pārskatu sistēmas, uz kuras
bāzes Jums piesūtīs ziľojumus. Tā arī palīdzēs cilvēkiem, kas atbild par balsu skaitīšanas
pareizību, dokumentēt visus noteikumu pārkāpumus.
Pastāv divi ziľojumu veidi: ziľojums par incidentu un vēlēšanu novērotāja atskaite.
Ziľojums par incidentu ir īsa forma, kurā izsaka kādu sūdzību vai formulē
problēmu. Tādi ziľojumi var tikt iesūtīti no daţādiem avotiem: partijas funkcionāriem,
vēlētājiem vai novērotājiem. Ziľojumi par incidentu prasa tūlītēju atbildi: speciālas
juridiskas grupas nosūtīšanu uz notikuma vietu vai vēlēšanu kontroles grupas vadītāja
ierašanos notikuma vietā. Ziľojumu veidlapām jābūt izplatītām vēlēšanu kontroles sistēmā
visiem brīvprātīgajiem. Šādas aizpildītas veidlapas palīdz kontrolēt un novērtēt pēc
nozīmīguma sūdzības, kas ienāk operatīvajā centrā.
Novērotāja atskaite ir oficiāls dokuments, līdzīgs protokolam: tā notikuma apraksts,
kas noticis novērotāja deţūras laikā. Nepieciešami noteikt vienotu kārtību šo atskaišu
iesniegšanai.
Ja novērotājs ir fiksējis kādus pārkāpumus, viľam savā atskaitē ir jānorāda:
 laiks, kas notika incidents;
 vēlētāja vai oficiālās personas vārds, kas iesaistīts incidentā;
 notikušā apraksts un veiktās darbības;
 to cilvēku personas dati, kas var apstiprināt atskaiti;
 liecības, kas apstiprina atskaites patiesumu (ja iespējams – parakstītas).
Atcerieties, ka cīľā ar blēdībām vēlēšanu laikā ir svarīgas visas detaļas.

Vēlēšanu novērotāja atbildība
Visiem novērotājiem skaidri jāzinās viľu pienākumu loks vēlēšanu dienā. Viľiem
intensīvi jāsagatavojas vēlēšanu dienai, lai:
 pusstundu pirms vēlēšanām pieteiktos pie vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja, uzrādot
novērotāja pilnvaras apliecinošus dokumentus;
 kontrolētu visu sagatavošanos vēlēšanām un pārbaudītu, vai nav mēģinājumu noslēpt
papildus vēlēšanu biļetenus;
 deţūras laikā nēsātu personīgu nozīmīti;
 saľemtu speciālu paketi, kurā ietilpst: dokumenti, kas apliecina pilnvaras, vēlētāju
saraksti, karte, speciāla blanka ziľojumiem par daţādiem incidentiem, nepieciešamie
tālruľu numuri un vēlēšanu dienas grafiks. Jābūt arī fotoaparātam, ieteicams sagādāt arī
diktofonu;
 līdz ar vēlēšanu iecirkľa atvēršanu sāktu vēlētāju kontroli, sekotu, lai tie uzrādītu
dokumentus vai būtu reģistrācijas sarakstos;
 novērstu atkārtotu balsošanu vai dublēšanu. Tādēļ pie vēlētāja uzvārda jāatzīmē, ka viľš
ir atnācis, saľēmis biļetenu un nobalsojis;
 sekotu, lai vēlētājs parakstītos un ietu tieši uz vēlēšanu kabīni, ieietu tajā viens. Pēc
vēlēšanām vēlētājam jāatstāj vēlēšanu iecirknis un nav jāatgrieţas līdz vēlēšanu beigām.
Tam ir uzmanīgi jāseko, jo to bieţi pārkāpj;
 sekotu, vai visiem uz vēlēšanu iecirkni atnākušajiem ir iespēja nobalsot;
 novērot balsu skaitīšanu un protestēt, ja ir fiksēti pārkāpumi.

Sabiedrības uzmanība
Vēlēšanu kārtības pārkāpumus nepieļaus labi informēta sabiedrība. Atbilstoša
sadarbības, interešu kopības atmosfēra – tas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu pareizu
balsošanu.
Piedāvājam daţas instrukcijas, kā pievērst sabiedrības uzmanību balsošanas
procedūrai:
 pirms vēlēšanā, norīkojiet kampaľas pārstāvi, kas daţas reizes uzstāsies presē. Noderīgi
ir izstāstīt, kā pareizi nobalsot, kā ziľot, ja tiek pārkāpta vēlēšanu kārtība;
 uzrakstiet vēstuli partijas funkcionāriem un citām ieinteresētajām amatpersonām ar
stāvokļa iecirkľos izklāstu un lūgumu sadarboties;
 izskatiet plānu, kā efektīvi izmantot fotoaparātus, sarunu iekārtas, tālruľus, brīdinošas
zīmes un citus līdzekļus, kas brīdina vēlētājus par noteikumu neievērošanu;
 ja pārkāpj likumus, centieties par to informēt presi, radio, lai izraisītu aktīvu
apspriešanu un sabiedrisko rezonansi par notikušo jau dienas beigās.

Tipiskie blēdību veidi vēlēšanās
Lai arī likumdošana, kas nosaka vēlēšanu kārtību, var mainīties, pastāv tipiski
blēdību veidi, kas raksturīgi pat daţādām valstīm. Svarīgs veids cīľā ar blēdībām ir
reģistrācijas sarakstu pārbaude pirms vēlēšanām. Uzmanīgi tos izskatiet par katru vēlēšanu
iecirkni. Pārbaudiet, vai nav acīmredzamas dublēšanās, neesošas adreses un neparasta
vēlētāju daudzuma, kas reģistrēts uz vienu adresi.
Minēsim pārkāpumu pamatveidus:

Nelikumīga palīdzības sniegšana
Viens no tipiskākajiem blēdību veidiem vēlēšanās, kad oficiāla persona pavada
vēlētāju kabīnē it kā, lai sniegtu palīdzību.
Grūti kontrolējamas ir t.s. “izbraukuma urnas”, kas negodīgiem vēlēšanu komisijas
locekļiem ļauj kā ietekmēt balsotājus (parasti ļoti vecus vai slimus cilvēkus) vai iekļaut
sarakstos prombūtnē esošas personas un iemest urnā liekus biļetenus.

Kukulis vai draudi
Reizēm vēlētājiem par balsi tiek piedāvāts kukulis vai draud atľem kādas
priekšrocības un daţas apkalpošanas formas dzīvesvietā (remontu, pensijas piegādi u.t.t.), ja
viľi nenobalsos “tā, kā vajag”.

Vēlētāja nelikumīga balss
Katrās vēlēšanās simtiem balsu nodod tie, kam nav tiesību balsot. Sekojiet tam, lai
nebalsotu cilvēki, kas nedzīvo šajā rajonā. (Latvijā šāds vēlētāju ierobeţojums ar pieraksta
vietu nepastāv. – Red.).

Dublējošās vēlēšanas
Reizēm vēlētāji – “spoki” staigā no iecirkľa uz iecirkni un balso mirušo vai
aizbraukušo vietā, arī to vietā, kas nav atnākuši uz vēlēšanu iecirkni. (Latvijā viens vēlētājs
var nobalsot vairākkārt, ja tā pasē kādā no iecirkľiem neiespieţ zīmogu, vai ir saľemta
jauna pase “nozaudētās” vietā.- Red.).

Aģitācija vēlēšanu dienā
Nelikumīga priekšvēlēšanu kampaľas turpināšana vēlēšanu dienā var nedaudz
satraukt vēlētājus. Šo pārkāpumu klāstam pieskaitāmi: pirmsvēlēšanu materiālu izplatīšana,
aģitēšana ar lozungiem, posteľu izvietošana pārāk tuvu vēlēšanu iecirkľiem.

Novērotāju uzmanības novēršana vēlēšanu dienā
Novērotāji var tikt iesaistīti konflikta situācijā, strīdos, bet pēc tam par viľiem ziľos
kā par skandāla iniciatoriem, kas izsaukuši nevēlamas problēmas. Viľus var arī atraut no
tiešajiem pienākumiem ar viltus tālruľa zvaniem.



Blēdības ar skaitļiem
Līdzstrādnieki, kas strādā vēlēšanu iecirknī, var mainīt vai pārlikt vai mainīt vietām
ciparus stabiľos, saskaitot balsis.

Vairāku biļetenu izdošana
Reizēm vēlētājs saľem vairākus biļetenus un vairākas reizes balso par savu
kandidātu.

Balsošanas diskvalifikācija
Norādījumi, kā aizpildīt biļetenus, vienmēr ir precīzi, taču negodīgs ierēdnis var
saplēst vai citādi iezīmēt biļetenu, lai to vēlāk diskvalificētu.

Nepareizas instrukcijas
Oficiālas personas var dot nepareizas instrukcijas, kā izpildīt biļetenus. Rezultātā –
tiek izkropļoti kopējie balsošanas rezultāti.

Rezumēšana

Norīkojiet uzticamus cilvēkus rezultātu savākšanai no visiem Jūsu apgabala
vēlēšanu iecirkľiem. Izvēlieties atbilstošu sistēmu šo rezultātu apstrādei. Izstrādājiet
procedūru, ar kuras palīdzību kampaľas vadītājs var kontrolēt visu iecirkľu atskaites.
Dariet tā, lai Jūsu pārstāvis būtu vēlēšanu komisijā un nodotu vēlēšanu oficiālos
balsošanas rezultātus Jūsu kampaľas štābā. Kampaľas vadītājam savlaicīgi jāizstrādā
kandidāta informēšanas veids par balsošanas rezultātiem. Ja kandidāts neatrodas štābā, tad
jānosaka laiks, kad kampaľas vadītājs viľam paziľos rezultātus. Kandidātam kopā ar
kampaľas vadītāju jāizlemj, kad viľi pasludinās par savu uzvaru vai ziľos par zaudējumu.

Sakari
Kampaľas preses sekretāram ir jābūt pieejamam un viľam jāsniedz informācija
presei visas vēlēšanu dienas laikā. Ja Jums nav tāda cilvēka, Jums tāds ir jānorīko no
kampaľas štata, lai visu laiku uzturētu sakarus ar presi. Svarīgi, lai visi preses pārstāvji
saľemtu kandidāta darba grafiku. Tas atvieglos kandidāta intervēšanu. Preses sekretāram
jāsagatavo viss intervijas organizēšanai un kandidāta sakariem ar reportieriem. Viľam arī
jāizskata visi ţurnālistu pieprasījumi.



GRĀMATA – BESTSELLERS SIA “Redisons un Partneri” šaurā tirāţā – piecsimt eksemplāru – laidusi klajā faktiski politisku bestselleru “ĪSĀKAIS CEĻŠ UZ VARAS OLIMPU jeb Vēlēšanu kampaľu metodika”. Anotācijā teikts: “Šī grāmata ir tulkojums no krievu autoru grāmatas “Самый короткий путь к власти” (Taganroga, 1995.g., izdevniecība “Sfinks”). Grāmatā ir sīki izklāstīta vēlēšanu kampaľas sagatavošanās metodika. Latviešu valodā šī ir pirmā grāmata, kas sniedz vispusīgas un nopietnas rekomendācijas partiju un apvienību priekšvēlēšanu kampaľu rīkotājiem un kandidātiem. Tā sniedz ieskatu, kā dažas partijas ar prasmīgu rīcību gūst vēlētāju atbalstu, un kāpēc citas neglābjami zaudē. Autoru kolektīva ieteikumi balstās uz nopietniem personīgiem pētījumiem. Kaut liela daļa ieteikumu veltīta kandidāta individuālajam darbam vienmandāta apgabalos, tā noderīga arī Latvijas apstākļos pašvaldību un Saeimas vēlēšanās. Grāmata domāta ne tikai kandidātiem un kampaľu rīkotājiem, bet arī kā palīgmateriāls sabiedrisko zinātľu studentiem un pasniedzējiem un citiem praktiskās politikas interesentiem.” Grāmatas 220 lappusēs izklāstītās zināšanas praktiski ir psiholoģiskais ierocis – kā manipulēt ar cilvēkiem, sabiedrisko domu, lai nokļūtu pie varas. Tieši tādēļ – kā uzsver grāmatas autori – ir svarīgi, kaut saturs it kā veltīts šauram lokam – lai par šiem paľēmieniem zinātu plaša sabiedrība. Autori saka: “Mūslaiku politiskā dzīve atklāj bēdīgu ainu. Daţādi politiskie spēki sacenšas savā starpā nevis kompetencē, iniciatīvā, erudīcijā un pieredzē, bet gan kārto rēķinus, meţonīgi kritizē sāncenšus un tādā veidā pilsoľiem liedz, pēc būtības, iespēju izvēlēties cienīgākos. Ļaudis tiek izsisti no pierastā līdzsvara, tiek uzkurinātas viľu emocijas, lai tos politiski angaţētu: apjukušus un samulsinātus ir vieglāk pārvilkt savā pusē. Šīs darbības ir bīstamas sabiedrības veselībai kopumā, ietver draudus tās pastāvēšanai, veselumam un liedz, galu galā, perspektīvas valsts izejai no krīzes. Tamlīdzīgas rupjas politiskās cīľas metodes nedrīkst pieļaut tāpat, kā medicīnā nav pieļaujama bezatbildība un nekompetence. Bez tam, šīs rupjās metodes neatļauj atklāties tiem jaunajiem un cienīgajiem, kas var sniegt daudz laba savai valstij.” Godīgumu politikā, deputātu atbildību vēlētāju priekšā – to vēlamies mēs visi. Atklājot varas veidošanās mehānismu aizkulises, grāmata dod iespēju izvērtēt daudz ko.

12.08.98.

SIA “Redisons un Partneri”