You are on page 1of 208

GRMATA BESTSELLERS

SIA Redisons un Partneri aur tir piecsimt eksemplru laidusi klaj faktiski politisku
bestselleru SKAIS CE UZ VARAS OLIMPU jeb Vlanu kampau metodika.
Anotcij teikts: grmata ir tulkojums no krievu autoru grmatas
(Taganroga, 1995.g., izdevniecba Sfinks). Grmat ir ski izklstta vlanu
kampaas sagatavoans metodika.
Latvieu valod ir pirm grmata, kas sniedz vispusgas un nopietnas rekomendcijas
partiju un apvienbu priekvlanu kampau rkotjiem un kandidtiem. T sniedz ieskatu, k
daas partijas ar prasmgu rcbu gst vltju atbalstu, un kpc citas neglbjami zaud.
Autoru kolektva ieteikumi balsts uz nopietniem persongiem ptjumiem.
Kaut liela daa ieteikumu veltta kandidta individulajam darbam vienmandta
apgabalos, t noderga ar Latvijas apstkos pavaldbu un Saeimas vlans.
Grmata domta ne tikai kandidtiem un kampau rkotjiem, bet ar k palgmaterils
sabiedrisko zintu studentiem un pasniedzjiem un citiem praktisks politikas interesentiem.
Grmatas 220 lappuss izklstts zinanas praktiski ir psiholoiskais ierocis k
manipult ar cilvkiem, sabiedrisko domu, lai noktu pie varas. Tiei td k uzsver
grmatas autori ir svargi, kaut saturs it k veltts auram lokam lai par iem pamieniem
zintu plaa sabiedrba.
Autori saka: Mslaiku politisk dzve atklj bdgu ainu. Dadi politiskie spki
sacenas sav starp nevis kompetenc, iniciatv, erudcij un pieredz, bet gan krto rinus,
meongi kritiz sncenus un td veid pilsoiem liedz, pc btbas, iespju izvlties
ciengkos. audis tiek izsisti no pierast ldzsvara, tiek uzkurintas viu emocijas, lai tos
politiski angatu: apjukuus un samulsintus ir vieglk prvilkt sav pus. s darbbas ir
bstamas sabiedrbas veselbai kopum, ietver draudus ts pastvanai, veselumam un liedz,
galu gal, perspektvas valsts izejai no krzes.
Tamldzgas rupjas politisks cas metodes nedrkst pieaut tpat, k medicn nav
pieaujama bezatbildba un nekompetence. Bez tam, s rupjs metodes neatauj atklties tiem
jaunajiem un ciengajiem, kas var sniegt daudz laba savai valstij.
Godgumu politik, deputtu atbildbu vltju priek to vlamies ms visi. Atkljot
varas veidoans mehnismu aizkulises, grmata dod iespju izvrtt daudz ko.





12.08.98. SIA Redisons un Partneri










skais ce
UZ VARAS OLIMPU

















Rga 1998







UDK 324(035)
Is 110


Grmatas atseviu dau autori:
Nikolajs Petropavlovskis
Aleksejs Sitikovs
Maksims Artemjevs
Viktors Gafts
Krjuma sastdtjs Nikolajs Petropavlovskis



grmata ir tulkojums no krievu autoru grmatas
(Taganroga, 1995.g., izdevniecba Sfinks). Grmat ir ski izklstta vlanu kampaas sagatavoans
metodika.
Latvieu valod ir pirm grmata, kas sniedz vispusgas un nopietnas rekomendcijas partiju un
apvienbu priekvlanu kampau rkotjiem un kandidtiem. T sniedz ieskatu, k daas partijas ar
prasmgu rcbu gst vltju atbalstu, un kpc citas neglbjami zaud. Autoru kolektva ieteikumi
balsts uz nopietniem persongiem ptjumiem.
Kaut liela daa ieteikumu veltta kandidta individulajam darbam vienmandta apgabalos, t
noderga ar Latvijas apstkos pavaldbu un Saeimas vlans.
Grmata domta ne tikai kandidtiem un kampau rkotjiem, bet ar k palgmaterils
sabiedrisko zintu studentiem un pasniedzjiem un citiem praktisks politikas interesentiem.






Parakstts iespieanai 20.08.98.
Tira: 560 eksemplru

No krievu valodas tulkojis Edvns Spriis
Latvieu izdevuma redaktors Ivars Redisons
Mkslinieks Modris Adumns
Datorsalikums Egls Neikofers
Korektors Andrejs Rijnieks



ISBN 9984 9327 0 2 @ SIA Redisons un Partneri
@ Iespiests SIA Tipogrfija Ogr




SATURS
Sastdtja priekvrds
Ievads
1. nodaa. Vlanu kampau modelis
2. nodaa. Informcijas ieguve
3. nodaa. Izvles ptjumi
4. nodaa. Vlanu kampaas finansana
5. nodaa. Apgabala analze
6. nodaa. Elektorta analze
7. nodaa. Galvens problmas
8. nodaa. Vlanu kampaas faktori
9. nodaa. Iepriekjo vlanu analze
10. nodaa. Autoratvu uzskatu analze
11. nodaa. Konkurentu analze
12. nodaa. Sevis paa analze
13. nodaa. Komanda
14. nodaa Brvprtgie
15. nodaa. Stratisk plnoana
16. nodaa. Taktika
17. nodaa. Grafiks
18. nodaa. Budets
19. nodaa. Kandidts
20. nodaa. Darbs ar masu informcijas ldzekiem
21. nodaa. Politisk reklma
22. nodaa. Pirmsvlanu aitcija
23. nodaa. Lozungi
24. nodaa. Imida formana
25. nodaa. Tikans ar vltjiem
26. nodaa. Kampaa no mjas uz mju
27. nodaa. Monitorings
28. nodaa. Iedzvotju piedalans vlans
29. nodaa. Vlanu gaitas kontrole
30. nodaa. Kopsavilkums
VLANU KAMPAU PSIHOLOISKIE ASPEKTI
(specils pielikums psihologiem, sociologiem un imidmeikeriem)
31. nodaa. Lietis psihotehnoloijas
32. nodaa. Psihosemantika vlanu kampam
33. nodaa. Metaforu izmantoana
34. nodaa. Psihotehnoloiju tiskie aspekti
35. nodaa. Noslgums.
Pielikumi
I Analzes tehnoloijas un politisko procesu projektana
II Deputtu kandidtu tipiskkie maldi
III Autoru izmantot literatra
IV Socioloisko ptjumu metou latvisk terminoloija
V Vltju skaits Latvijas rajonos


Ms Jums negarantjam uzvaru, bet bez mums Js noteikti zaudsit; kop ar mums Jums
paveras iespja uzvart.


Imidmeikeru devze.



Autoru priekvrds

o grmatu esat ieguvui vai no kda aizmuies. Sprieot pc Jsu intereses,
Jums jau ir bijusi saskare ar vlanu kampam vai ar Js gatavojaties piedalties
aj vriengaj darbb. Droi vien, ka kaut kas Jums jau ir vairk vai mazk,
zinms, kaut ko Js protat dart, kaut ko Js zint, k jdara. Ja mums ar savu
necilo ieguldjumu ar o grmatu izdosies paplaint Jsu redzes loku un Jsu
iespjas, vlk ar
prasmi, ms uzskatsim, ka msu uzdevums ir izpildts.
aj grmat Js atradsit ne tikai kopjos priekvlanu kampau
organizciju principus, bet reizm ar detaliztus padomus, ko un k dart.
Neuzskatiet o grmatu par viengo mcbu ldzekli, bet par oti nodergu vlanu
kampaas ikdien.



IEVADS

Krievijas Federcijas Valsts varas un vlts vietjs paprvaldes
demokrtiskas un brvas vlanas ir augstk tieas tautas varas izpausme. Valsts
garant brvu gribas izpausmi vlans, aizsargjot demokrtiskos principus un
vlanu tiesbas tda ir Federl likuma* preambula.
Krievij jau ir noritjuas vairkas vlanu kampaas. Tomr visos
gadjumos to lmenis pamat palicis zems. No vienas puses, tas izskaidrojams ar
demokrtisko vlanu mazo pieredzi, kvalifictu specilistu un specils
literatras nepietiekambu, un, no otras puses ar pazstamo krievu mentalitti,
saska ar kuru jebkur sevi cienos pilsonis Labi orientjas celtniecb,
medicn, politik u.tml., bet tas, kas ir kaut cik piekuvis politikai, vl atbilstoi
ir ar specilists vlanu kampau rkoan.
Pdjo vlanu pieredze atklj, piemram, ka partijm un apvienbm,
saisttm ar savm finansu un kadru iespjm, bija btiski atirgas kampau
struktras. Pat visai paviri vrojot dau vlanu tbu darbbu, prliecinjmies,
ka so jeb ekspres-kampau organizcija daudzviet pc sava rakstura bija
improvizta, to dienesti (organiztji, finanses, transports, propoganda) dublja cits
citu; vieni un tie pai cilvki reizm izpildja vairkas funkcijas. Nevar nepiekrist
pietiekami asam partiju un bloku organiztorisks darbbas vrtjumam: Nav
jgas analizt visu trspadsmit kustbu, partiju un bloku vlanu kampaas. To
organiztoru nospiedos vairkums demonstrja profesionlu bezpaldzbu.
Vlanu rezultti pamat uzrda ne tikai o formjumu politisko amorfismu un
blvumu, bet ar viu vadtju nespju saprtgi izplnot un organizt to, ko
Amerik sauc par vlanu maratonu.
Vlanu kampau plnoana un vadana ir tds darbbas veidu, kas prasa
personla un t vadtju augstko kompetenci. eit jstrd specilistiem
profesioniem, pat specializtm organizcijm (firmas, kompnijas, iestdes). T,
piemram, ASV pirm firma, kas specializjs vlanu kampau rkoan, tika
organizta 1937.g. Kalifornij. Lault pra Uiteikera un Beksteres vadb,
laika posm no 1939. gada ldz 1955. gadam, tika novadtas 75(!) politisko
vlanu kampaas.
aj grmat apskatm dadus vlanu kampau organizcijas aspektus,
integrjam un premam dadu grupu un autoru (gan krievu, gan rzemju)
pieredzi. Pievienojam ar to lielo un bagto persongo praktisko pieredzi, kas ir
krjuma sastdtjiem: vii novadjui un konsultjui vairkus desmitus vlanu
kampau, skot no deputta un pilstas galvas vlanm vietj Dom un
apgabala Likumdevju Sapulc ldz vlanm Krievijas Federcijas Valsts Dom.
Saprotamu iemeslu d kandidtu uzvrdus, kas ir ievlti, k ar tos, kas netika
ievlti, ar kampau norises vietas, konkrtos uzmumus un pilstas, ai darb
nenosaucam.


*Lastju interes Latvijas likumdoana, tpc rtbas labad Krievijas
likumdoanas aktu pilni nosaukumi eit un turpmk netiek doti. Red.

1. nodaa
VLANU KAMPAAS MODELIS

Patreiz pasaul pastv vairki vlanu kampau modei. Dadi strdi par
to, kds modelis vislabk iederas Krievij: ameriku, vcu, tuvjo austrumu vai
latameriku, msuprt ir neviet. Pc diviem trim vlanu periodiem pie
mums izveidosies ne viens, bet vairki krievu vlanu modei. Un, acmredzot,
Maskavas modelis atirsies no Ufas vai Sartovas modea, un, tikai tad vars
korekti veikt o modeu un tehnoloiju saldzinoo analzi.
aj brd, pateicoties virknei patnbu un kampau praktiskai pieredzei,
mums iet optimls t saucamais tirgus vai mrketinga tehnoloijas vlanu
kampau modelis. Tau ne tr eiropeisk vai ameriknisk veid, bet ar oti
daudzu Krievijas un teritorilo patnbu ievroanu. ds modelis nepretend uz
idelu vai paraugu, kds ar laiku un iegto pieredzi Krievij noteikti izveidosies.
ds modelis ir tikai praktiska pieeja problmm un minjums atklt iegto un
apzinto pieredzi.
Kds tad ir vlanu tirgus modelis? Taj vltji uzstjas hipottiskaj
Pircju lom, visdadks politisks vlanu apvienbas, grupas, tbi,
komandas, partijas, kustbas un citi hipottisko Prdevju lom. Par Preci
uzskatmi kandidti, viu programmas, imids un prjais, bet viss politiskais
process kopum savdabgs politiskais Tirgus.
odien tirgus nav iedomjams bez aktva, pat agresva mrketinga. Pc
vienas no defincijm: mrketings ir darbba, kas stud, prognoz, stimul,
organiz un apmierina pieprasjumu ne tikai pc precm un pakalpojumiem, bet ar
uz organizcijm, cilvkiem, teritorijm un idejm.
Ne prk sen, sakar ar vlanu maratoniem, ieviess termins politiskais
mrketings. oti interesanti skan D. Lindona formuljums: Politiskais
mrketings teoriju un metou kopums, kuru var izmantot politisks organizcijas
un varas orgni ar dubultu mri: noteikt savus uzdevumus un programmas un
iespaidot pilsou uzvedbu Vlanu (elektorais) mrketings, preczi izsakoties
ir tikai daa no politisk mrketinga, un tam ir aurks mris: paldzt
politiskajm partijm un kandidtiem izstrdt un novadt efektgu vlanu
kampau.
Citiem vrdiem, jebkuras politiskas kampaas, tai skait vlanu, mrketings
paredz: politisk tirgus konjunktras izpti; vltju noskau atklanu viu
gatavbu atbalstt to vai citu programmu. Citiem vrdiem:
uz politisk tirgus socioloisks izptes pamata veidojas kampaas
stratija un taktika, ts pamatvirzieni (asis), ldzeki un to realizcijas
metodes;
politiskai propagandai jbt ar preczi izteiktu virzbu uz atseviu kategoriju
vltjiem (jauj pa mriem);
pati kampaas organizcija (kalendr laika sadale, atbalsta grupu
specializciju, ieana taut, saturisk un grafisk noformjuma un
pirmsvlanu aitcijas plaktu izvle, uzstans pie vltjiem utt.)
kampa viss ir pakauts noteiktiem likumiem, un tai jbt maksimli
racionlai.
Patreiz Krievij ir (visprja vrtjuma dati) ap trs simti (!) partiju, apvienbu,
kustbu un bloku, kuri, tiei vai netiei, piedalsies viss turpmkajs vlanu
kampas. Tda dalbnieku dadba nevar neizsaukt vltju balsu izskaloanu
vai sasmalcinanu. Tas ar ir viens no iemesliem, kas strauji palielina vlanu
kampau vadanas tehnoloiju lomu. Acmredzami, ka daos gadjumos rezulttus
noteiks pat procentu daas. Tdos apstkos kampaas tbu sagatavotbas lmenis
un viu profesionlisms iegst izirou nozmi.
Ms ar pilnu atbildbu izprotam, ka, neraugoties uz gigantisko grmatu
klstu dads cilvces zinanu joms, audis praktisks iemaas apgst tikai
darbb. Td ar viens no msu grmatas mriem paldzt orientties
saretaj politisko vlanu kampau pasaul un iemct pareizi izvirzt mrus
un uzdevumus ikvienam cilvkam Jsu komand.

Skuma skums

Ar ko skas jebkura politisko vlanu kampaa?
Parasti notiek t, ka kdam rodas pirm doma par iespjamu piedalanos
nkamajs vlans. Droi vien ar kampaas analzi, iespju vrtanu un citiem
s darbbas posmiem saisttais mentlais process ir oti interesants un aizraujos.
Tau atstsim to politologiem, psihoanaltiiem un psihoterapeitiem.
Sksim politisko vlanu kampau (turpmk: kampaas) norises
organizcijas tehnoloiju izskatanu.

No Lmuma pieemanas bra

Vartu veltt veselu nodau avotiem un motviem, kas ir pirms lmuma
pieemanas no elementras varas kres ldz socilai paapliecinans formai:
Ja ne es, tad kas? vai: Lai nu kas, bet ne is muis! ldz banlai
bganai no garlaicbas. Uzskatsim, ka Jsu gadjum patiesie lmuma motvi ir
kaut kur s skalas vidusda, un ie motvi ir pilsoniski un tikumiski.
Ttad: lmums pieemts, Rubikona prieta (lai ar tilti vl nav sadedzinti). Ar
ko skt? Dadi avoti uz o jautjumu sniedz dadas atbildes. Kds uzskata, ka
jsk ar analzi, cits uzskata ar informcijas ievkanu.
Dzii cienot jebkuru uzskatu, ms domjam, ka vairum gadjumu jsk ar
dadm lietm vienlaicgi. Citdi iznks t, ka kampaai vajadzs trs reizes
vairk laika, nek palicis. Un tomr, ir noteiktas priorittes un noteikti algoritmi
kampaas uzbves struktrai. Jebkura lmea kampaas skum ir trs
pamatpriorittes.

Resursi, analze, cilvki

Pateikt, kas aj trid galvenais, ir pietiekami sareti un diez vai
mrtiecgi. Nav vrdam vietas, analzi veic cilvki, kuru pieaicinanai ir
vajadzgi ldzeki, kurus dos citi cilvki un t ldz bezgalbai. Td uzskatsim,
ka svargs ir viss, un sksim s piramdas apskati no vienas puses. Norunsim, ka
par resursiem vlanu kampa uzskatsim visplako avotu klstu k materil,
t nemateril jom, gan tdus, kurus var papildint (finanses, cilvki utt.), gan
nepapildinmus (laiks u.c.).



2. nodaa
INFORMCIJAS IEGUVE

Kampaas informatvie resursi, kop ar finansm, ir svargkais posms k
turpmkaj pamatgaj analz, t ts viengs stratijas izstrdei, kurai jnoved
Js ldz uzvarai.
Msdienu vlanu kampa nevar cert uz pankumiem bez noteikta
spektra kvalitatvas, pilnas, patiesas un aktulas informcijas.
Kampa izmantojamo informciju iedala informcij, kuru iegst dados
ptjumos, un informcij, kuru iegst no oficiliem un citiem publiskiem avotiem.
Informcijas ievkana skas jau ilgi pirms kampaas, bet beidzas ar vlanu
rezulttu pasludinanu. Tas nozm partijm un apvienbm elektoras
informcijas ieguve ir pastvgs process. Sadalsim informcijas resursus vairks
grups, un apskatsim ts tuvk katru atsevii.

Apkrtjs vides izzia*

Izzinot apkrtjo vidi, informciju var iegt no vairkiem avotiem: dati no
statistikas, demogrfijas, ekonomikas, sabiedrisks domas ptjumiem, iespjamo
oponentu ptjumi un vl daudz kas cits (skk to apskatsim atbilstos darba
sadas).
No k tad sti skt? Iespjams, ka vismrtiecgk ir skt ar esos vlanu
apgabala eopolitisks un socili demokrtisks informcijas ieganu.
Piebildsim, ka informcija jdetaliz attiecgi kampaas mrogam: jo mazks
mrogs, jo detaliztkai jbt informcijai.

Komentrs: Pirms tiei uzskaitt, kda informcija ir nepiecieama kampa, jatzm pastvo
dadu kandidtu nevienldzba starta pozcijs. Ar pilnas un izsmeoas informcijas
pieejamb. Vlanu norisi reglamentjoos dokumentos nav noteikts mehnisms, kas visiem
dotu viendas iespjas, kaut vai informcijas ieguv. Citiem vrdiem vl ilgi pirms
reistrans t partija vai iespjamais kandidts, kuram ir pieejami statistisks, demogrfisks,
ekonomisks un citas datu bzes, iegst neapstrdamu un btisku laika priekrocbu.
Ceram, ka o grmatu lasoais kandidts vai via komandas loceki jau laikus ir
parpjuies par pieejas vajadzgajai informcijai noorganizanu.

eogrfisk informcija**

Praks t ir vlanu apgabala karte ar atbilstou detalizciju, saska ar
kampaas mrogu. Tas nozm nepiecieamo ziu vizulu izklstu uz kartes
pilstas ielu, mikrorajona, rajona, novada vai visas valsts mrog.
Ja veicama rajona, pilstas, pagasta vlanu kampaa, tad vlams papildus
izmantot shmas vai kartes, kurs ir atzmti transporta marruti un pat
komunikcijas (densapgde, karstais dens, elektroenerija, telefonu tkli, gzes
apgde un tml.).
Autori apzins, ka pieaugo komunl terora apstkos daudzs
apdzvots viets pieeja ldzgm kartm un shmm ir kategoriski ierobeota.
(Ts, starp citu, virkn pilstu izstrdtas ne tikai uz papra, bet ar skaitotju
versijs). Iespjams, o materilu grt pieejamba ir drobas apsvrumu
attaisnota. Tau, ja tie ir Jsu rcb, tad faktisk komunlo problmu un to relu
risinjumu perspektvu przinana bs oti spcgs trumpis, tiekoties ar vltjiem
viu dzves viet.
Vlanu apgabala vai t reiona transporta shma ir nepiecieama kampaas
centrl vai zonl tba praktiskai darbbai. d kart ietilpst:
sabiedrisk transporta shma ar kustg transporta vienbu daudzumu katr no
veidiem (autobuss, marruta un specilais transports, tramvajs, trolejbuss),
kustbas intervliem un braukanas izmaksm.
piepilstu rajoniem (lauku un vasarncu teritorijm), bez augstk mint, ir
nepiecieami pilni dati par vilcieniem, ieskaitot prvadjamo skaitu pa nedas
dienm, un diennakts stundm, vagonu parka kvalitti un t remonta un
atjaunoanas perspektvm.
atsevis viets, nav izslgts, vajadzs datus par prmjiem, helikopteriem vai
pat ledlauu esambu.
Nepiecieams iegt ar informciju par vlanu rajonam blakusesom un
pierobeas teritorijm un to iespaidu uz reiona dzvi (cenas, preces, migrcija,
droba utt.).
Ja ir iespjams iegt, tad lieki nebs ar dati par novada eofiziskiem,
klimatiskiem un dabas raksturojumiem: par augsnm, meiem, upm, zemes dzu
saturu, valdoiem vjiem, dzeram dens kvalitatvo sastvu (noteikti!) un citu
informciju.
**Komentrs: Ja Js uzskatiet, ka tas skumu przinana ir lieki, tad palasiet nodau par
izlases ptjumiem, veiciet tos, izanalizjot rezulttus, un js prliecinsieties, ka Esamba
nosaka apziu, un elektorts socilo vrtbu hierarhij, biei vien, pirms vietas atvl savai
esambai.

Ekonomisk informcija
is datu bloks ietver:
izsmeoas zias par rpniecbu, uzmjdarbbu un vietjo budetu. Jzin
dadu paumu formu skaits un veids, to kvalitatvais saturs. T.i. jzin, cik un
kdi vlanu apgabal ir kombinti, fabrikas, raojoo maz biznesa
uzmumu, komercstruktras, kopuzmumu ar rzemju kapitlu dau, apkalpes
sfras uzmumi utt.;
vlams przint datus par iekzemes kopproduktu, inflciju, raoanas
pieauguma tempu un citus makroekonomiskos rdtjus;
strdjoo vltju skaitu pa uzmumiem;
vidjo darba algu pa uzmumiem;
pamatuzmumu finansilo stvokli (to, kam ir lielks patsvars): ienesgumu
vai zaudjumu un pardu esambu (pardu struktru kam, par ko?), nokavto
maksjumu lielumu utt.;
uzmumu pamatproblmu prskatu uz o brdi;
akcionru sastvs un raksturojums lielkajs akciju sabiedrbs;
lielkie nodoku makstji vietj budet;
nodarbintbas lmenis un iespjam bezdarba iemesli;
vltju ienkumu lmeni (to pamat- un papildus avoti);
pilstas, pagasta apgde ar produktiem, precm un pakalpojumiem;
svargko produktu, rpniecbas preu un pakalpojumu vidjs cenas. Cenu
dinamika;
paumu raksturojums un struktra (pai: dzvojams telpas, zeme,
neapdzvojams un rpniecisks celtnes).

Novada demogrfiskie dati

Ts ir zias no pdjs tautas skaitanas. Ir nepiecieamas:
sadale pc vecuma, dzimuma, izgltbas, nacionalittes;
nacionls patnbas;
imeu skaits, laulbu un irto laulbu reistrciju skaits;
dzimstbas dinamika, brnu skaits imens;
visa informcija par mirstbu (oti svargi!), iemesli, vecums, dinamika u.c.;
migrcijas procesu lmenis un dinamika.

Novada vsturiskie dati

T ir novada visprj vsture, zias par atseviu apdzvoto vietu
dibinanu un attstbu, vstures zmgkie notikumi, dadu slavenu personu saites
ar konkrto ciemu, pagastu, pilstu; novad nostabilizjuies mti, leendas,
ststjumi u.tml.

Novada kultras dati
kopj novada kultra, paradumi, tradcijas; dziesmas, valoda u.tml.;
atseviu rajonu, apdzvoto vietu vai vltju grupu raksturgks patnbas;
ticgo skaits (vrtjums) ar to sadali novada kart;
reistrto un nereistrto konfesiju skaits;
dominjos konfesijas, to lderi (ar informcija par viiem);
gaidm attieksme pret vlanm un kandidtiem.

Dati par politisko situciju novad
politisko spku, klubu, apvienbu, kustbu un partiju skaits novad;
viss informcijas komplekss par iem spkiem (piekritju daudzums, to
sadaljums teritorij, dati par lderiem; prstvniecbu un tbu mtu adreses
u.c.);
rcbas prognoze balsoan (politisks simptijas, priekrocbas, iespjams
koalcijas, plnots akcijas);
politisks kultras lmenis novad.

Dati par noziedzbu un kriminognm tendencm
Pamat zias par noziedzbu un ts apkaroanas perspektvm. Minimli btu
nepiecieams zint:
noziegumu raksturs, to daudzums un atklto noziegumu skaits;
noziedzbas stvoklis, koeficients, struktra;
noziedznieku analze (dzimums, vecums, izgltba, darba vieta vai bezdarba
ilgums);
noziegumu dinamika pdjos gados pa noziegumu veidiem;
IeM darbinieku skaits un to pamatproblmas;
vietjs kriminls autorittes un grupjumi, attieksme pret tiem un to
savstarpjs attiecbas.
Komentrs: oti daudz ziu par Js interesjoiem jautjumiem atrodami socils
nodroinanas, reistru paltu, paumu fondu, nodoku inspekciju u.c. skaitotju datu bzs.
Ar tm ir pietiekami viegli un rti strdt, ts analizt un pavairot. Protams, ka katra no
mintajm struktrm slpj savus datus, tau prakse liecina, ka vietjie datoru lietotji os datus
iegst bez sevim plm un par simbolisku cenu.

Zias par vietjo varu
eit jiegst informcija par pagasta, pilstas amatpersonu varu un iespaidu:
rel spku sadale pavaldb un dadu ieinteresto grupu ietekme;
pavaldbas uzvedbas kampaas laik prognoze (vai iztursies neitrli, bet, ja
n, tad vai paldzs tiei vai netiei citm partijm un personli kdam no
kandidtiem; vai sagaidma atklta vai slpta pretdarbba);
vai var no pavaldbas sagaidt bezkaislgu un korektu vlanu organizciju un
it pai! rezulttu apkopoanu (lai pc tam, nebtu jteic: Ms uzvarjm
dien, bet zaudjm nakt skaitot balsis);
pilstas, pagasta nu valdbas nostja un ieinterestbas pakpe, ar vietjo
patriarhu, lielko uzmju, autoritu u.c. attieksme.


3. nodaa
IZVLES PTJUMI

Mslaiku politisko vlanu kampa visa kandidta, via tba un komandas
darbba, kopum, jbz uz kompetentm un plam izvles ptan iegtm
zim. Vlanu kampaai visaktulkie ir t.s. bzes ptjumi. Pie tdiem var
attiecint:
vltju (sabiedrisks domas) izzia;
ptjumi par masu informcijas ldzekiem un komunikcijm;
kandidtu oponentu ptana;
oponentu komandu un to sponsoru ptana;
kandidta un komandas paptana.
Apskatsim informcijas ieganas pamatmetodes.
B. Gruins darb Uzskats par pasauli un uzskatu pasaule iesaka
sistematizt sabiedrisks domas ptanas metodes sekojoi:
1. rji objektivizto apzias faktu ptanas metodes:
a) rj (neiekaut) novroana;
b) novroana ar iekauanos;
c) persongo dokumentu analze;
d) sabiedrisko dokumentu analze;
e) atseviu personu praktisks darbbas analze;
f) grupu praktisks darbbas analze.
2. Tieo apzias faktoru ptanas metodes (aptaujas):
a) aptauja bez programmas:
personisk (intervija par noteikto tmu);
nekltien (sacerjums par noteiktu tmu);
b) programta aptauja;
personisk (mutiska, rakstiska vai jaukta individula vai grupas anketana);
c) nekltien (rakstiski).

Ptjumi vlanu kampam
Vlanu kampau vadanai nepiecieams datu bzes iegst pc
ameriku autorittes Ralfa Merdika klasifikcijas - ar sekojom ptanas
metodm:
1) sabiedrisks domas ptana (aptaujas);
2) iepriekjo vlanu rezulttu analze;
3) demogrfisk kustguma rsgriezuma analze;
4) vairkslu klasteranalze;
5) reprezentatvo grupu intervana;
6) analze ar elektroniskiem ldzekiem;
7) sabiedrisks domas monitorings;
8) virspusj modelana;
9) katastrofu teorijas;
10) telpisk modelana;
11) reiona svargko problmu analze;
12) oponenta kampaas analze.
*Ralfs Merdiks - Starptautisk Praktisks Politikas institta Vaington direktors.

Daudzi Krievijas ptnieki un zintnieki uzskata, ka ir mrtiecgi un efektgi
papildus izmantot ar das metodes:
1) ekspertu aptauja;
2) socilo eksperimentu;
3) ieslgt novrotja metodi;
4) socils tipoloijas metodi;
5) kontent analzes metodi.
Katra augstkmint metode ir detalizti aprakstta specializtaj literatr,
kur tpat mekljams ar citu vienkrku un saretku metou izklsts.
Specilistiem sociologiem, analtiiem, demogrfiem u.c. ir labi zinmas o
metou stiprs un vjs puses .
Ms uzskatm, ka vlanu kampas ir pielietojamas un ir jizmanto
jebkura no m metodm k atsevii, t ar dads kombincijs ar citm. Viss
ir atkargs tikai no to cilvku kompetences, kuri izvirza uzdevumu veikt izpti, no
ptnieku profesionlisma, bet izpildtjiem no laika resursa. Un vl lai
pasttjam btu iespja izvlties izpildtju.
Bet, ja nu t ir gadjies, ka nek no mint nav, un Js pats esat uzmies
organizt, izdart, kodt un, pc tam, apstrdt, analizt un vrtt ptjumu
rezulttu ticambu paa veiktajiem socioloiskajiem ptjumiem, tad oti ldzam!
neizdomjiet neko jaunu. Paemiet labu, populru grmatu par aptauju veikanu
(labi, ka tdu ir daudz) un dariet, soli pa soltim, t, k tur rakstts, k tas ir jdara.
Citdi Js stipri riskjat un varat iegt, maigi izsakoties, maz ticamu informciju
un uz tdas bazt visus savus nkoos sous.
Nobeigum vlreiz: tomr atrodiet specilistus. oti biei tas nav ar tik drgi, k
Js domjt, un, galu gal, kad tad sociologiem nopelnt iztikai, ja ne vlanu
laik! (Atvainojiet, bet t ir taisnba!).
Ejam tlk.

Sabiedrisks domas ptana notiek divs pamatforms:
1) daudzuma kvantitatvie ptjumi, kas paredz statistiski reprezentatvu vltju
izlases aptauju;
2) centrtu mrgrupu analzi. Skotnjie kvantitatvie ptjumi paldz noskaidrot
vissvargkos faktus, kas attiecas uz kandidtu un via snceniem, faktus, uz
kuriem var balstt turpmkos ptjumus. Ldzgs ptjums ietver ar sekojou
elementu noskaidroanu:
1) elektorlos noskaojumus;
*Kontentanalze ir formalizta dokumentu analze, nosakot informcijas jdzienisko sastvu -Red.
2) attieksmi pret situciju apgabal (vai novada attstba notiek vlam vai
nevlam virzien);
3) ekonomisks situcijas vrtjumu (ekonomika nostiprins vai vjins, k
uzlabojas vai pasliktins konkrta indivda dzves lmenis);
4) problmas, kas vltjiem ir visasks;
5) visu politisks cas dalbnieku stiprs un vjs vietas;
6) t kandidta noskaidroana, kas izraisa vislielko uzticbu un ir lderis no to
cilvku viedoka, kuriem kandidta pieeja galvenm ekonomiskajm un
politiskajm problmm liekas visatzstamk.**

** Komentrs: Lai izlases ptjumus ilustrtu ar piemru, turpmk tekst sniegsim konkrtu
izlases ptjumu datus, kuri iegti pdjs vlanu kampas dads Krievijas pilsts.
Izmantot tos Jsu gadjum, diez vai, vajadztu, bet labu priekstatu par tiem var gt un,
attiecgi orientties, pastot ptjumus.

Aptauja XX-1
Uz jautjumu par politiskajm simptijm atbildja 76% no visiem aptaujtiem. No
saemtajm atbildm redzams, ka respodentu atbildes krasi polarizjas: 44% atbildtju
simpatiz demokrtiski orienttm partijm. 39% komunistiski un socilistiski orienttm
parijm. Prjie 17%, pamat, sadaljs starp racionli patriotiskajm kustbm (7,2%),
uzmju partijm (6%) un centriskm kustbm (3,8%). Atbildes uz o jautjumu ir btiski
atirgas dads iedzvotju grups.

Respodentu kategorijas
Demokrtiski orienttas
partijas
Partijas, kas orienttas
komunistiski un socilistiski

Strdnieki 45,0% 55%
Inenieri, tehniski darbinieki 50,0% 50%
Kalpotji 50,0% 50%
Intelience 72,2% 27,8%
Studenti 100%
Pensionri 55,4% 44,6%
No tabulas redzams, ka demokrtiski orienttu partiju piekritji ir intelience, studenti un, daji,
pensionri.
Tdas apsekoanas auj iegt pilngu ts politisks teritorijas karti, kur notiks
kampaa. Aptaujs atklsies un ts paldzs noteikt partiju un kandidtu stiprs un
vjs vietas, elektorta rpes un baas, ar sfras, kas ir Jums labvlgas
priekvlanu c un ts, kur Jsu pozcijas ir vjkas.
Tau, apsekoana nesniedz lektorta dzikos, slptkos noskaojumus un
izvles motvus, kuri nosaka elektorta baas, cerbas un vrtbu orientciju.
Piemram, analizjot izvltas mra grupas, pta 68 cilvku grupas, kuras aptauj
specili sagatavots ptnieks. Viu intervijas nesniedz statistiski drous rezulttus, bet atauj
dzik ieskatties elektorta noskaojum. Bez t nevar iztikt msdiengas vlanu kampaas
vadan.

Centrto mra grupu analze, starp citu, paldz noteikt:
kas tiei, reli izsauc vltju baas un nemieru;
uz ko vii patiesi cer un no k baids;
ko vii patiesb dom par politiiem, vai tie viiem patk un pelna uzticbu;
kda ir viu paties prliecba un vrtbu kritriji;
kdu iespaidu vltjos izraisa politisk informcija, k vius iespaido politiskie
plakti, lozungi un lapias.

Kvalitatvo ptjumu rezulttu analze sniedz dziumu, bet sabiedrisks
domas aptaujas kvantitatvie ptjumi skaitlisks vrtbas. Vlanu kampau
gait ir nepiecieami abi informatvie materili.
Iepriekjo vlanu pieredze liecina, ka partiju un vlanu apvienbu
vairkumam vltju tirgus izptei praktiski nebija laika, un runt par
nopietniem vltju nodomu ptjumiem nevar. Sabiedrisks domas aptaujas un
iegto datu apstrde ir drga opercija.
Turpmk, acmredzot, btu jdom par pirmsvlanu aptauju tieu
finansanu no budeta vai savdku valsts atbalstu vltju noskaojumu izpt.
Francij, piemram, public ne tikai trs etru pazstamu instittu aptauju
datus, bet ar to aptauju datus, kurus iegst Ieklietu Ministrija (tai pieirta
vlanu sagatavoanas un norites funkcija, vlanu rezulttu izzioana).
Itlij pie reionls varas institcijm pastv dienesti, kas analiz visu
lmeu vlanu datus; veic pedantisku statistiskas un ptjumu publikciju
uzskaite, model vltju uzvedbu uz iepriekjo vlanu bzes. Tiek ietverti pat
dati, kds balsoanas dien bija laiks (saulains vai lietains), un cik liela bija
vltju aktivitte. informcija ir pieejama visiem interesentiem un tiek
publicta par katrm vlanm.
Informcijas ieguves organizcija, ptjumi un datu analze kompetentu un
augsti kvalifictu specilistu un specializtu organizciju darbs.
l, ka aizvadtajs dadu lmeu vlans da apgabalu notika atklta
profancija un spekulcija, balstta uz atseviu kandidtu un partiju nekompetenci
to struktru izvl, kam uzticja veikt datu ieguvi ptjumiem un rezulttu analzi.
Valst kopum un ar atsevis pilsts ir oti grti iegt objektvu informciju par
ldzgm organizcijm un specilistiem, par viu iespjm un darba kvalitti.
Paliek cerba, ka tiks radtas koordinjos valsts struktras, kas paldzs atrisint
os jautjumus.
Ja Js, cienjamo lastj, labprtgi vl neesat nolmis atteikties no
piedalans Vlanu Kampa, un pie Jsu tba durvm mana ir pievedusi
informcijas kravu visam turpmkajam darbam, tad Js tiekat aicints uz nkoo
nodau. T ir veltta kampaas resursu sirdij ldzeku vkanai.



4. nodaa
VLANU KAMPAU FINANSANA**

** Komentrs: s grmatas nodas var atrast nordes uz tiem vai citiem likumiem,
instrukcijm u.tml. normatviem aktiem, kas reglament un ierobeo zinmu dau vlanu
procesa dalbnieku pilnvaras un pienkumus. Visas s normas pakautas noturgai tendencei
mainties valsts politisks dzves laik. Td ms uzstjgi ieteicam neprtraukti izzint,
kontrolt un prbaudt reglamentjos normas vlanu teritorijs. Pie tam, tas jdara Jsu
komandas kompetentkajiem locekiem. Ms atmetm domu par specilas nodaas veltanu iem
jautjumiem, par vlanu kampaas juridiskiem aspektiem td, ka pat izdevuma
sagatavoanas laik publicti 6 (!) grozjumi, papildinjumi un izmaias vlanu kampaas
norisi reglamentjoos aktos.

Viena no problmm, ar kuru saskaras deputtu kandidti pirms savas izvirzanas
un kas ir pai asi jtama vlanu maratona gait priekvlanu un vlanu
kampaas finansana. Ldzeku trkums vai ierobeots to ieguves iespjas kuva
par to robeirtni, kura ne vienu vien teortisko kandidtu atstma no iespjas
kt par kandidtu praktiski. Msdiengu un kvalitatvu vlanu sarkoana maks
oti, oti drgi. (Pc neoficiliem datiem, viena Valsts Domes deputta ievlana
izmaksjusi no 150 000 ldz vienam miljonam ASV dolru). Td nav nejaui, ka
rzems politisk (elektor) marketinga sastvdaa ir ldzeku ievkana
(faundreizings, fondraizings).
Turpmk lietosim o terminu fondraizings. Paredzot prmetumus par svea
vrda izmantoanu, paskaidrojam, ka krievu ekvivalents ir pietiekami gar:
Naudas ldzeku vkana specilam politisko vlanu kampaas fondam. Ttad:
neliel msu zemes un, nedaudz plak rzemju pieredze pierdjusi, ka efektga
vlanu kampaa nav iespjama bez nozmgu finansu resursu mobilizcijas. Bez
tam, rzems specilisti fondraizingu uzskata par savdabgu Prbaudes akmeni,
ar kuru noskaidro potencilo vltju un biezo attieksmi pret kandidtu, t
popularitti utt.
Ms pievrssimies fondraizinga leglajm formm, paturot prt, ka pastv
ar citas vlanu kampaas finansanas iespjas.
Ldzeku vkanas likumdoanas bze noteikta Federlaj likum****.
Saska ar mintiem dokumentiem, ldzeki, kas ienk vlanu fondos, sadals:
a) ldzeki, kurus pieir centrl (vai atbilstoi rajona) vlanu komisija;
b) deputta kandidta persongie ldzeki (to apjomu ierobeo likumdoanas akti);
c) fizisko personu brvprtgie ziedojumi;
d) juridisko personu brvprtgie ziedojumi (to apjoms ar tiek reglamentts).
Maksiml summa, ko kandidts drkst iztrt no sava vlanu fonda, ir
10.000 (250.000 apvienbai) minimls darba algas lielumu (kds ir spk
balsoanas dien).
Ir ierobeota atseviu ziedotju kategoriju dalba fondu forman.
Piemram: finansan nedrkst piedalties rvalstis, to pilsoi un organizcijas,
ar ts Krievijas juridisks personas, kuru kapitl rvalstu daa prsniedz 30%,
starptautisks organizcijas, vietjs paprvaldes un reliisks organizcijas.
Tiesbas prvaldt fonda finansu resursus ir tikai kandidtam vai vlanu
apvienbai. Likums atauj kampaas rkoanai un pirmsvlanu aitcijai izmantot
tikai tos naudas ldzekus, kas ienkui vlanu fond. rpusfonda naudas
ldzekus kandidtam un vlanu apvienbai izmantot aizliegts.
Ne vlk k 30 dienas pc vlanm ekskandidtam vai partijai jiesniedz
Centrlajai vlanu komisijai (vai, attiecgi, rajona, reionlai utt.) prskats par
izlietotiem finansu ldzekiem.
Tomr, 1994. g. skum, pc Centrls vlanu komisijas zim, vairums
zaudjuo kandidtu das atskaites nebija iesniegui. Msu likumdoan nav
paredztas sankcijas un kontroles mehnisms, lai is noteikums tiktu izpildts.
P.S. Tas attiecas uz Krievijas Federciju 1995. gad.
ie noteikumi, tpat k daudz citi, darbojas tikai priekvlanu maratona
laik, bet jebkurai partijai vai apvienbai, kas veic pastvgu darbu ar elektortu,
vienmr ir nepiecieami ldzeki specilistu, ekspertu, aitatoru, sakaru, transporta
u.c. apmaksai. Ttad jautjums par finansanu pastv jau ilgi pirms oficili
pasludintm vlanm. T tas ir bijis, ir un bs.
Atgrieoties pie fondraizinga kampau finansanai iespjami vairki
avoti.

Ldzeku vkana no iedzvotjiem

Tas ir pats grtkais, knpergkais un postsocilistisk sabiedrb
nepopulrs, bet ar visdemokrtiskkais fondraizinga veids, kur vienlaicgi ir ar
spcgs popularizcijas, politisks reklmas un sabiedrisks apzias ptanas
ldzeklis. Vairks pasaules valsts aur politiu lok uzskata, ka, ja nav ievkti
pietiekami lieli ldzeki no iedzvotjiem, tad tas ir objektvs nkos neveiksmes
indikators.
Ldzeku vkanas formas:
piketi viets, kur pulcjas iedzvotji;
parakstu lapas uzmumos un iestds;
aicinjumi masu medijos;
izprdoanas;
labdarbas tirgi;
loterijas, kurs nav zaudtji;
mtii;
citi sarkojumi.
Krievij vispopulrk forma ir aicinjumi masu medijos un ievkumi
atseviu partiju un kustbu mtios. Jatzm, ka ldzeku vkana no
iedzvotjiem nav Krievijas fondraizinga pamatforma.
Vcot ldzekus no iedzvotjiem, vienmr strikti japrina s darbbas
iederba tiei Jsu gadjum, iespjam politisk rezonanse, komentri masu
medijos par du vlanu kases papildinanu, un ar oponentu rcba naudas
vkanas fakta vai kas vl sliktk fakta traktjuma izmantoan.
Jpatur prt, ka starp iedzvotju ziedoto ldzeku apjomu un iedzvotju
politisko aktivitti objektva atbilstba tomr pastv.

Ldzeku vkana no lietim aprindm
T patreiz ir krievu fondraizinga pamatdaa. Ar Lietim aprindm
saprotam ne tikai msdienu uzmjus no pirm koopercijas via ldz
tagadjiem jauniem krieviem, bet ar milzgo akciju sabiedrbu, valsts
uzmumu u.c. klstu.
Ldzeku vkana ir procedra, kur kandidts vai via komandas loceklis ir
ldzja lom. K zinms, neviens labprtgi pats no sevis naudu nedas. Ldzeku
panieki jldz prliecinot un izskaidrojot.
Pirms grtbas dos gadjumos nepiecieamba prvart neveiklbu un
kautrbu. Zinm mr paldzs Jums doma, ka naudu prast ne sev persongi, bet
kampaai. Bet uzmjs, pat ja vi ir kandidta tuvs draugs, par skaistm acm
vien naudu nedos. Td nenolaidiet rokas, ja ir neveiksme. Mrtiecgi jcenas
iegt kontaktus, nebaidoties no iespjam pat oti iespjam - atbildes
entuziasma trkuma. Tau uzskatt, ka it visus uzmjus vlanu kampas vada
tikai savtgs aprins, btu kdaini. Patiesba, k vienmr, ir kaut kur pustoos
slpta.
Princips: Kas maks, tas pasta ar mziku politik ir ne vienmr
pieemams, bet sarunu proces jievro abu puu intereses. Ja likumba un mra
sajta ir ievrotas, tad saistbas, kuras uzemas kandidts, ir absolti morlas un
tras.
Iepriekjo vlanu pieredze atklj daus biznesmeus interesjous elementus:
**
kandidta nolki zemes izmantoan;
municipl pauma privatizcija;
darba vietu problma;
nkoo pastjumu problma;
nodoku problma;
tirgus sadaas problmas (monopols utt.)
patriotisma elementi;
rjs ekonomikas nodoki (nodevas, kvotas utt.)

** Komentrs: Ms domjam, ka fondraizings nkoajs vlans daai biznesmeu notiks ar
bailm, k pamatmotvu. Bailm zaudt jau esoo kustmo un nekustmo paumu, bailes no
nacionalizcijas, konfiskcijas utt. ieskaitot bailes par sevi un imeni. Sarunu pamattma
nkoiem kandidtiem, pai tiem, kam ir vara, bs to negatvo seku attloan (relu un
izdomtu), kas var iestties ldz ar kandidta neievlanu atbilsto varas institcij.
Pastv jebkura fondraizinga kopjs likums, kur rzems tlaini nosaukts:
Pat pastnieks zvana divas reizes. Nauda vlanu fond nks tikai pc
daudzkrtjm un regulrm konsultcijm un tikans reizm ar lietiajm
aprindm.

Ldzeku vkana no sabiedriskajm apvienbm

Vcot ldzekus, jatceras par dadu sabiedrisko organizciju esambu.
Ts ir arodbiedrbas, kultras un sporta organizcijas, visiespjamks
nepolitisks asocicijas, jaunatnes apvienbas utt.
Tipiskks kdas saskar ar mintm organizcijm:
uzskats, ka viiem paiem nav naudas;
priekstats, ka paldzba var bt tikai naudas ekvivalent. Lai ar likums skan:
Pirmsvlanu aitcijas mriem ataujama tikai to naudas ldzeku
izmantoana, kas prskaitti vlanu fond, nekur nav aizliegts izmantot
brvprtgus palgus, realizjot to pau aitciju un daudz citu, ne mazk svargu
darbbu. Bet faktiski ar t ir nauda un, nereti, liela nauda. Starp citu,
aizvadtajs vlans milzgus pilstu prvalu, socils paldzbas, veselbas
aizsardzbas iestu, citu valsts struktru ldzekus vietjie varasvri pilnvrtgi
izmantoja priekvlanu maraton.
uzskats, ka s organizcijas ir apolitiskas. Lai ar ir zinma kopja masu
politisks aktivittes pazeminans tendence, jebkura daudz maz organizta
struktra, attiecgi pieejot, pietiekami viegli politizjas.

Visprjs rekomendcijas

Neatkargi no ieguldtju kategorijas:
fondraizinga formana jsk ar paredzamo izdevumu kaut vai aptuvenu
novrtjumu, lai uz tieo jautjumu: Cik un kdiem mriem Jums ir
nepiecieami ldzeki? ieguldtjs vartu saemt tieu, godgu un ne divdomgu
atbildi;
nepiecieama stingras uzskaite, pat, skumos. No vienas puses t ir tiea
ekonomija, no otras kampau sagraut var ar skums.
jbt apdomgam un uzmangam izvloties ieguldtjus un ieguldjuma formu,
lai nedotu iemeslu politiskajiem konkurentiem sakompromitt partiju vai
kandidtu par neprdomtu rcbu;
veiksmga ldzeku piesaiste partijai ir tiei atkarga no kandidtu izvles, no
viu pazstambas un programmas atbilstbas ieguldtju interesm. Ldzeku
ieguv nozmgas priekrocbas ir kandidtiem, kuri jau ir vltos amatos (pai
kampaas skuma posm).
saemot naudas paldzbas atteikumu, nesteidzieties atstt ofisu (biroju) ar augsti
paceltu galvu un degoiem vaigiem. Paminiet izraist interesi ar turpmkiem
jautjumi, apmram di: Nu, labi. Ja Jums ir grtbas ar brvu naudu, tad Js
varat paldzt msu kampaai ar citdi. Mums paldztu (un seko oti gar
vajadzg prskats. Izrdot zinmu neatlaidbu, savu resursu papildinjumu var
pankt jebkur viet.

Krievijas patnbas
Aizvadts vlanas pierdja, ka eit nedarbojas Rietumu aksioma: jo
vairk ldzeku ir partijai, jo lielkas ir ts iespjas vlans gt labus rezulttus.
Ir nepiecieami labai naudai pievienot ar labas smadzenes un labas rokas.




5. nodaa
APGABALA ANALZE

Specilisti analtii uz visa savkt informatvo materilu pamata veic
pilngu un kvalitatvu analzi pa vism komandu interesjom pozcijm.
Nosaka:
1) Relo situciju viss interesjos sfrs, t.i. kas notiek? Kur notiek? K
notiek? un, iespjams, Kpc notiek?
2) Plnojams tendences procesu attstb Kas mains? Kurp? Cik tri? Kpc?
3) Iespjas procesus vadt, to varianti un vadbas nosacjumi Uz kurieni? Kpc?
K? Par kdu cenu? Uz k rina? Cik ilgi?
Tas viss tiek aprakstts saprotams atskaits. Uz tm balstoties, tiek veidota
visa turpmk kampaas stratija.
Vietjiem kandidtiem ir acmredzamas priekrocbas, saldzinot ar kandidtiem no
metropoles (elektorta dzikos slos tos dv par gjputniem) vairku iemeslu
d skot no lokls Pazstambas un apgabala problmu przinanas ldz
prliecbai (starp citu, nebt ne bez pamata) par to, ka mjs ar sienas paldz.
(Prsvar gan is princips darbojas vlans vienmandta apgabal Red.)
Tau, ja Js esat vietjais, tas vl nedod pamatu atslbinties apgabala
rpgaj analz. Ir pietiekami biei dzirdts no kandidtiem, pai no vietjs
varas struktrs esoiem, ka nav mrtiecgi trt ldzekus un laiku dai dziai
apgabala analzei. Es jau tpat no rta ldz vakaram saskaros ar vism problmm,
un zinu no galvas ts ne sliktk par akadmii analtii!. Var jau bt. aj
situcij var tikai piemint, ka kungs dara k grib!, un izteikt patiesu nolu par
kandidta ierda atteikanos izmantot savas priekrocbas c ar citiem
kandidtiem.

Ar ko skt apgabala analzi?
Ar to desmitiem kilogramu smag informcijas klsta izvrtjumu, par kuru
ms runjam augstk noda par apkrtjs vides ptanu.
Tas ir analiz:
eogrfiju;
ekonomiku;
demogrfiju;
vsturi;
kultru;
reliiju;
politisko situciju;
noziedzbu;
varas struktru.

Politisk analze

Politisks situcijas analze skas ar apgabala vsturisko un demogrfisko
patnbu izpti, k ar ar objektvu ziu ieganu par kandidtu un t snceniem.
Tpat ar novrtjot galveno politisko notikumu un dau problmu iespjamo
iespaidu uz Jsu kampaas gaitu.
Kdi politiskie notikumi var iespaidot Jsu kampau? Tdi var bt:
1. Vienlaicgi notiekoas cita lmea vai varas posma vlanas.
2. Vienlaicgi ar vlanm notiekoais referendums (k Js zinat, ai valst patk
ekonomt, un var vienlaicgi notikt, piemram, Skbpienciema pagastvea
vlanas un pagasta referendums par attieksmi pret rsganiem kaiem).
3. Izmaias apgabala ekonomiskaj situcij.
4. Tie kandidti (noskaidrojiet - pazstami vai mazpazstami, ar kdm
priekrocbm utt.), kuri balotjas konkurjot ar Jums?



6. nodaa
ELEKTORTA ANALZE

Ir neapstrdami, ka apgabala vltji nav viendabga masa ar vienveidgu
mentalitti un spju vienveidgi nobalsot. Nesen pagtn gan t bija, un kdam
varbt ir nostaija pc tiem laikiem. Bet sdienas elektorts, par laimi, veido oti
raibu seeni, kas sastv no daudz daudz lielkiem un mazakiem gabaliiem.
Turklt to elektorl uzvedba nebt nav vienkra.
No idelas vlanu kampaas viedoka btu jizstrd tik daudz kampaas
palgstratiju, lai ts atbilstu katram seenes gabaliam, katram vlanu
apgabala elektorta posmam. Saprotam, ka tas praktiski nav iespjams un ne
vienmr ir mrtiecgi. Td iesakm izcelt pilngi konkrtas vltju grupas un
kopienas, lai efektgi un adresti darbotos ar tm.
K to redzjm pagjus vlans, kandidti vai partijas savus politiskos
aicinjumus oti biei adresja: Visiem valsts pilsoiem! vai, piemram,
visiem Skbpienciema iedzvotjiem! utml.
Saprotot, ka ir nepiecieami paturt sav redzes lok VISUS, tomr ir jizvlas
noteiktas grupas, slus, stratus vai pilsou kopbas to, ko, ar zinmm
pielaidm, var uzskatt par mrgrupu. Visprj nozm jbt dam
apakstratijm atbilstoi nepiecieambai.
Mrgrupu izvli nosaka sekojoi apsvrumi:
izstrd adrestus, t.i., visefektgkos politiskos lozungus, aicinjumus;
esoo resursu efektva izmantoana;
samr viegla vietjo (teritorilo) patnbu realizcija.
Ja, piemram, sabiedrisks domas aptauja atklj, ka apgabal lielkais patnjais
svars plnotaj vlanu noris bs pensionriem un studentiem (t, starp citu, ar
bija vien no msu rkotajm vlanu kampam), tad vienkri ir pa tuko trt
pamatlaiku un resursus specilam darbam ar vism prjm vltju grupm.
(Viena lieta noskaojumi. Cita kuri ir tie, kas atnks nobalsot. No balsotjiem
skaitlisk prsvar parasti ir pensionri. Red.). Pamatlaiks jvelt prioritrm
grupm, bet papildus vism prjm.
Sakar ar to, ka mrgrupas noskaidroana prasa laiku, resursus, ples, un
pat kompetenti specilisti ne vienmr vlas iesaistties d saret darb bez
vizuli redzama rezultta, ir svargi apskatt o problmu no racionalittes
viedoka. Idelas mrgrupas nav, un nkas ievrot zinmus kompromisus.
Interesantks vltju grupas:
strdnieki;
inenieri un tehniskie darbinieki;
kalpotji;
veterni;
pilstas uzmji;
lauku uzmji;
mazkumtautbas (nodaltas);
skolotji;
medicnas darbinieki;
karavri;
studenti;
pensionri;
kara dalbnieki;
nepolitisks sabiedrisks organizcijas;
arodbiedrbas un arodapvienbas;
reliisks apvienbas;
politisks organizcijas;
partijas;
politiskie klubi, vltju klubi;
un t tlk.
Piemram, vien no NDP kongresiem bez augstkmintajm tika noteiktas vl
sekojoas mrgrupas:
jaunatne;
veterni;
invaldi;
armija; lauku iedzvotji.
Iespjams, ka Jsu gadjum par negaidtu mrgrupu var kt bgi vai
bezdarbnieki.
Protams, ka Jums jbt skaidram priekstatam par saviem vltjiem: kas
vii ir, k vii dzvo, par ko sapo un kdas ir viu problmas. Nepiecieami
atdalt potencilos piekritjus no tiem, kam viss ir vienalga, un tiem, kas pilngi
droi balsos par Jsu konkurentiem. Tdas informcijas rpga apkopoana paldz
noformt kampaas plnu un stratiju, paldz izvlties pareizu lmumu,
izvairties no briesmm, auj noteikt Jsu nkos kampaas stipros un vjos
punktus.
Katram kandidtam, katram vlanu blokam vai partijai, ejot uz vlanm,
ir savlaicgi jatrod sava socil bze, jo t ir viu atbalsts.
Parasti tas iedzvotju slnis, kura prstvis ir vai kuru prstv kandidts, kopj
iedzvotju struktr nav tik daudzskaitlgs, lai vlans nodrointu uzvaru. Ar
pirmsvlanu c sla resursi (finansu, organizatoriskie u.c.) var bt
nepietiekami kandidta piencgam atbalstam. T rodas uzdevums paplaint
kandidta socilo bzi par tik balsotjiem, cik nepiecieams, lai nodrointu
uzvaru.
Lai atrisintu o uzdevumu, ir nepiecieami izzint:
1) nodomus, mrus un vlamo lderu tlus katrai no mrgrupm;
2) noteikt katras mrgrupas politisko svaru t.i. grupu iespjas iespaidot
politisko situciju; lai pc tam Js vartu meklt pieeju ietekmgkajm
grupm.
Uzdevuma pirmo dau risina socioloisko aptauju gait, politoloiskos,
psiholoiskos, ar psihosemantiskos ptjumus, kad ir iespjami prliecinoi
klasifict interesjo reiona iedzvotjus pa grupm, uzzint, kdu problmu
atrisinanu vii gaida no vlanm, uzzint viu politisks simptijas, idel
ldera tlu, kas ir viu vlamkais politiis un partija.
Uzdevuma otrai daai katras mrgrupas politisk svara noteikanai
kalpo metodika, kura auj diezgan preczi nosvrt grupu, analizjot vairkus
svargus faktorus.
Tie btu:
grupas lielums (skaits);
kulturlais un izgltbas lmenis;
ienkumu lmenis;
informtba;
grupas iekj saliedtba;
aktivitte;
rel loma varas institcijs;
disciplna un spja organizti darboties.
Var atdalt ar citus faktorus atbalsta stipruma pakpi no apakas u.c., bet
augstk mintie faktori ir pietiekami, lai visai preczi noteiktu katras grupas
iespjas.
Uzskatsim, ka viss is faktoru kopums summ dod 100% iespaidu, pc tam
katrs faktors ai summ iegst savu procentulo nozmi. Piemram:
grupas lielums (skaits) 20%
kulturlais un izgltbas lmenis 10%
ienkumu lmenis 15%
informtba 5%
grupas iekj saliedtba 5%
aktivitte 10%
rel loma varas institcijs 10%
disciplna un spja organizti darboties 5%
Nkoaj posm veidojam tabulu, kur kreisaj pus, pa vertikli, atradsies
ie faktori, bet aug, pa horizontli, secgi izvietosim iedzvotju mrgrupas.
Katra no grupm katr faktor iegst savu dau, t.i. procentul faktoru
vrtba sadals pa grupm. Rezultt saskaitm iegts nozmes katr mrgrupu
stabi, iegt vrtba bs msu mekltais atrisinjums mrgrupas politisk
svara procentula izteiksme.
Pievram uzmanbu tam, ka msu augstkmintie rdtji ir nosacti. Katr
reion dados laikos, atkarb no socili ekonomiskiem, politiskiem un citiem
apstkiem, tie ir atirgi.
Bez tam, daas mrgrupas var vispr nebt vai bt pavisam nenozmgas, tas viss
atkarb no vietjiem apstkiem.
Vai du tehnoloiju var pielietot, lai noteiktu mrgrupu svaru visas Krievijas
mrog?
Pagjuajs Valsts Domes vlans 50% deputtu mandtu tika sadalti pa partiju
sarakstiem, kas bija kopgi visai valstij. Prezidenta vlanas ir visnacionl mrog. Td ar
is jautjums ir likumsakargs. Ir pamats domt, ka atbilde bs pozitva.
Tau dati, kas iegti nosakot mrgrupu svaru, bs ar nedaudz lielku, nek reionl
aprin, varbtbas pakpi, kas ir neizbgami, jo diferencicija valst ir oti liela. Vietj elite
Uljanovskas apgabal, piemram, ir citda, nek kaimios iijnovgorodas apgabal. Td,
nksies noapaot, ldzint k ptjumu datus, t ar plnojams politisks pragrammas un
lozungus, rezultt tie bs mazk tuvinti elektortam, nek tas bija reionlajs vlans
(gubernatoru, Valsts Domes deputtu vlans pc vienmandta apgabaliem, vietjs
prstvbas institcijs).
tau, ar visas valsts lmen var noteikt vlanu kampaas preczas
priorittes: kpc, uz ko un k balstties.
Iegstot datus par mrgrupm, priekvlanu kampaas organizatoriem
nepiecieams izlemt: uz kdiem iedzvotju sliem liks uzsvaru viu kandidts?
Prakse pierda, ka apmierint visu grupu prasbas, praktiski, ir neiespjami
jizvlas daas, bet t, lai viu kopjais svars rezultt prsniegtu 50%.
Kdi ir o grupu noteikanas kritriji?
Protams, pirmkrt jpievr uzmanba tm grupm, kurm kandidts ir vistuvk ar
savu socilo izcelsmi vai stvokli. (Ms atdalm os jdzienus, jo pai patreiz,
kad raksturga ir tra bagtbu iegana, straujas karjeras, cilvks var celties no
strdnieku vides, bet strauji kt bagts, ja top piedergs uzmju starpslnim).
Btu savdi redzt atsldznieku brigadieri, kas aizstv liel biznesa intereses.
Biznesmei vi diez vai klaustos, bet bijuie biedri nesaprastu un novrstos.
Otrkrt, jcenas prvilint sav pus tuvu stvos mrgrupas, jo starp tm nav
vienlaidus barjeras, bet gan pastv samr maigas prejas, un intereses daos
jautjumos sakrt.
Piebildsim, ka ar vrdiem balstoties uz vienu vai otru grupu ms saprotam ne
tik daudz tieu vranos pie tm, bet gan neuzbzgu tuvinanos tikans
reizs, ar izskaidrojoo darbu, konfidencilas sarunas ar o grupu lderiem. Ja
kandidts tiei teiks: Mani vltji uzmji, uz viiem viss balsts un cerbas,
tad tas o kandidtu pilngi atirs un izols no citiem sliem, bet gala rezultt
noveds pie graujoa zaudjuma.
Td, trekrt, pastvgi paturot redzes lok savus galvenos sabiedrotos, nedrkst
aizmirst, ka daudzas problmas ir tuvas vism vltju grupm, un programm
jbt lozungu un soljumu bloks, kas tendts uz visiem kopjo mru sasnieganu.
Tds mris var bt ca ar noziedzbu. Viss noslpums ir taj faktor, ka,
piesakot savu apmbu apkarot noziedzbu, jums jpiedv tdas metodes, kas bs
pai pievilcgas Jsu mrgrupm, jpiedv t, lai ts tiktu pamantas un
tdjdi vartu noirt potencilos vltjus no citm iedzvotju grupm.
Ar ldzgas tehnoloijas paldzbu var aprint t vai cita politisk ldera
relo spku; izmantojot tos paus faktorus aprint relo spku ar reliiozm
un etniskm grupm, elitei un subelitei, politiskm partijm un apvienbm.
Tas ir svargi, jo nostabilizjuies priekstati un apgalvojumi par savu
politisko svaru biei nesakrt ar lietu relo stvokli. Nereti stie politikas
dirienti paliek aiz kulism, bet tiei vius vajag piesaistt k sabiedrotos, un nav
vajadzbas viu vid turt ienaidniekus.
No otras puses, slpto politisks dzves dzinuu zinana ir nepiecieama
politiskajiem konsultantiem, imidmeikeriem, psihologiem, pablikrileien
specilistiem - atlasot potencilos un relos klientus. Neveiksmga sadarbba ar
gjputniem, acmredzami vjm figrm (t angu politiskaj argon) var
stipri kaitt viu profesionlai reputcijai, atbaidt klientru.
Un, pretji zinot par minimlajm iespjm uzvart (ja mris ir tiem
uzvart, nevis tikai dart atpazstamu jaunu vrdu), var sniegt padomu un
ieekonomt k cita, t savjos finansu ldzekus, laiku, fiziskos un gargos spkus.


7. nodaa
GALVENS PROBLMAS

Pamatuzdevums darb ar konkrtu mrgrupu ir noteikt ts Ahileja
papdi, lai vartu tri un emocionli ietekmt s mrgrupas uzskatus par Jsu
personbu. Td vl ilgi pirms vlanm katr mrgrup Jsu komandas
specilistiem jcenas atklt grupai nozmgu problmu hierarhiju. Tehnoloijas,
kas to paldz izdart, mintas iepriekjs nodas, td Jums atliek saprtgi
noformult uzdevumu komandas ptniekiem un jgaida konkrts rezultts.

Aptauja XX2
Visvairk respodentus satrauc:
dzves drdzba 18,5%
noziedzbas pieaugums 15,0%
ekoloisk situcija 9,4%
bezdarba bieds 8,3%
medicnisks apkalpoanas kvalitte 8,0%
sabiedrbas elans bagtajos un nabagajos 7,3%
Vislielko neapmierintbas pakpi respodentos izraisa viu finansils iespjas, iespja (vai
neiespja) kulturli atpsties un medicnisks apkalpoanas kvalitte.
Vismazk negatvo emociju saists ar dzves apstkiem un darbu. Jsecina, ka s sadzves un
darba problmas (ja tdas ir) ir no to mgo problmu loka, pie kurm pierod un adaptjas.
Ja ir izdevies atrast problmas, kas, jsuprt, satrauc vltju vairkumu,
prliecinieties par to vlreiz, pirms lieciet ts savas priekvlanu programmas
centr.
oti svargi ir noteikt galveno problmu vai problmu bloku, ap kuru
jizvras kampaai. Tas btiski paldz fokust izvlto stratiju. Elektorta
galveno problmu noteikanas tehnoloijas ir sen zinmas, aprobtas un pilngi
adapttas Krievijas realittm.
oti nodergi, nosakot galvens problmas, var bt ptjumi pc notikum
izmaim noteikt laika period. Pie tam, ne pc faktiskm izmaim, bet pc
tm izmaim, kuras ievrojui vltji.

Aptauja XX3
Respondentiem uzdeva jautjumu par izmaim, kas notikuas pdjo divu gadu laik gan uz
labo, gan uz slikto pusi. Tika aptaujtas vairkas grupas pilstnieku: karavri, mjsaimnieces,
bezdarbnieki, studenti, zintnieki, medii, skolotji, valsts kalpotji, raojoo uzmumu
darbinieki, maz un vidj biznesa prstvji, pensionri u.c.
Pilstnieku uzskati dads mrgrups btiski atirs vieni no otra. Tau kopum vairums
aptaujto iezmja sekojoas izmaias:
Mainjies uz labo pusi:
ieviesta bezmaksas braukana pilstas elektrotransport;
ieviesti bezmaksas telefoni automti;
uzlabojies transporta darbs;
trba pilst, tirg, uz ceiem;
pardjuies jauni TV kanli, FMradio;
pazuduas rindas;
izbvti jauni cei;
kuvis vairk svtku;
dadojusies kultras dzve;
paplainjuies starptautiskie kontakti;
atrisinjusies apgde ar produktiem;
ir lielka preu izvle;
ir lielka maizes iru izvle;
ar maizi tirgojas visu diennakti;
kuvis daudz vairk veikalu;
paplainjusies apkalpojo sfra;
skusies skaistu persongo mju bvniecba;
ir lielka zu izvle;
alkoholu var iegdties visu diennakti.

Mainjies uz slikto pusi:
pieaugusi noziedzba;
grtbas sameklt darbu;
zema alga;
cenu pieaugums;
zema rstans kvalitte;
grti iegt izgltbu;
slikts autoceu stvoklis;
nevar iegt un nopirkt dzvokli;
brnudrzos uzturans ir drga;
policijas patvaai nav ierobeojumu;
rpncas apstjas;
pasta darbba;
bieas densvadu un siltuma trau avrijas;
bezkaunba;
saimnieciska nekrtba;
nav vietas, kur brniem atpsties;
vakara apgaismojums;
ekoloija;
nav sabiedrisko tualeu;
preu kvalitte;
netrumu izgztuves;
augstk izgltba nekotjas;
pieaug res un komunlie maksjumi;
pieaug iebraucju skaits, pai no Kaukza;
izgltbas kvalittes pazeminans;
tautas intelektul lmea pazeminans;
dzeram dens kvalitte;
korupcija;
sabiedrbas asa materil nosloans;
jaunos neem darb;
pensiju izmaksu aizkavana;
masu informcijas ldzeku komercializcija.
Izmaiu priorittes k uz labo, t ar uz slikto pusi, btiski atiras dads respodentu
grups. Augstkmintie uzskati ir integrti no visa ptjuma. Kaut darb ar mrgrupm
jnosaka katras konkrts grupas konkrtas priorittes, lai neiznktu diagnoze pc slimncas
slimnieku vidjs temperatras, mints izmaias tomr uzskatmi ieskic to galveno problmu
loku, kas ir kopgs vairkumam pilstnieku



8. nodaa
VLANU KAMPAAS FAKTORI

Vlanu kampas pieemts izskatt divus faktoru veidus:
ietekmjamie;
neietekmjamie.
Ietekmjamie faktori ir atkargi no paa kandidta un via komandas
lmumiem un darbbm, tie tiek fiksti ar specilu monitoringu (sk. attiecgo
nodau).
Neietekmjamie faktori tie ir socils vides pardbas, kas objektvi
ietekm priekvlanu kampaas gaitu. Ts neietekmjas un ir neatkargas no
kandidta un via tba tieksmm un darbbas. Nevadmiem faktoriem jvelta liela
uzmanba, jo, ja tos neievro, pat pau izsvrtko stratiju sagaida neveiksme.
Ko var attiecint uz jdzienu nevadmie faktori?
visprjo valsts sociopolitisko procesu vektoru;
centrls un reionlo varu darbba;
valsts ekonomisks tendences;
novada mikro- un makroekonomisks situcijas iespaids uz Jsu kampau;
ekoloisks situcijas patnbas;
reiona socil portreta patnbas;
oponentu un viu komandu darbbas raksturs utt.
Abi faktoru veidi strikti jnosaka un jnodala viens no otra jau tad, kad tiks
gatavota kampaas koncepcija, stratija un taktika.

9. nodaa
IEPRIEKJO VLANU ANALZE
Don, par ko tu balsosi nkoajs prezidenta vlans?
Par Smitu.
Dievs ar tevi! Kandidtu sarakstos via nav!
Nu, un tad! Es 76. balsoju par Smitu, un 80. par viu ar. K taj, t ar nkoaj gad man
bija neredzti liela kukurzas raa!
Ameriku politisk anekdote.

T saucam apgabala vlanu kampau vsture ir, bez prspljumiem,
piestinta ar dergu, reizm - uniklu informciju, k patiesi neizsmeama
bezdibenga aka. Kop ar citiem materiliem o datu analze Jums paldzs
pietiekami preczi prognozt vltju uzvedbu balsoanas dien. Analizjot
vltju uzvedbu pagtn, var noteikt vjs un stiprs puses patreizjai kampaai,
atklt papildus iespjas.
Priek t Jums jiegst sekojoi materili:
1. Vltju skaits apgabal un katr iecirkn.
2. Kds bija ieraans % balsoanas iecirkos, un, ja tas ir iespjams, tad ieraans
sadaljums laik (intervls pusstunda).
3. Kas patk un kur nepatk katr iecirkn. Tas ir politisks simptijas katr
iecirkn, elektort. Btu oti labi, ja izdotos savietot esos simptijas ar to
iemesliem un socili ekonomiskajm saknm. Ir nepiecieams atrast saistbu ar
politisko vsturi, demogrfiju, socilo sastvu, kriminogenitti un visu prjo Js
interesjoo jautjumu klstu.
4. Politisks priekrocbas jdziens pietiekami konservatvs, ja, protams,
apgabal nav noticis nekas tds, kas vartu krasi maint elektorta uzskatus.
5. Sabojto bietenu skaits (procentos).
6. Fikstie incidenti (vlanu hulignisms).
7. Cita derga informcija.
Rodas ss, bet oti svargs jautjums: tas viss btu labi, bet kur emt visu
o oti dergo informciju?
Pastv vairki avoti:
vietjs dadu lmeu vlanu komisijas;
vietj pavaldba (tie, kas s vlanas organizja).
vietjs un reionls politisks un sabiedrisks struktras;
cilvki, kas realizja vlanu norises novroanu;
visa veida analtii un kolekcionri amatieri, kas vc vajadzgu un nevajadzgu
informciju;
datoroperatori un programmisti, kas veica datu apstrdi vlanu nakt.
emot vr apstkli, ka ar msdienu kopanas tehniku o informciju
nokopt nav grti, un to, ka, prsvar gadjumu, tai var bt ar elektronisks
kopijas magntiskos diskos un diskets, tad atliek tikai noorganizt pieeju ai
informcijai.



10. nodaa
AUTORITATVU UZSKATU ANALZE

oti biei vlanu kampaas ievada tikans ar vietjo politisko elite vai
citiem novada ietekmgiem cilvkiem. Kas gan ir parastks par o, pau par sevi
saprotamo, soli. Un tomr, ar tas ir jem vr.
Iescja kandidta parast kda ir t, ka apmekljamo personu saraksta vai nu
nav vispr, vai, ja ir, tad btiski saaurints. Un apmekljumi notiek pc principa:
Kuru pazstu persongi ar to ar satikos!
Uzskatm, ka nav jskaidro o tikanos nozmbu kampa kopum, pai
Krievij. Pat vadoie rzemju imidmeikeri pieir pau uzmanbu du tikanos
sagatavoan, organizan un noris.
Ieskum pietiktu, ja Js sagatavotu izsmeou to personu saraksts, ar kuriem,
pc Jsu uzskata, btu mrtiecgi tikties.
d sarakst vlams iekaut:
vietjo un reionlo politisko eliti, k valdoo, t ar nevaldoo;
vietjo un reionlo kontreliti;
lielu uzmumu (visu paumu formu) vadtjus;
finansu struktru vadtjus;
lielko sabiedrisko organizciju, kustbu, apvienbu u.c. vadtjus;
spka struktru vadtjus;
aj apgabal agrk ievltos ( grupa ir pai svarga!);
masu mediju galvenos redaktorus;
kultras darbiniekus, sportistus, urnlistus;
reliiskos darbiniekus;
nacionlo minoritu lderus;
cienjamus pilsous, kuru domas ir autoritatvas un nozmgas vltjiem;
nu autorittes, ja ts patiesi ir autorittes;
pavaldbu un reionlo valsts iestu prstvjus;
augstko un vidjo mcbu iestu vadtjus;
citus ietekmgus jsu vlanu apgabala pilsous.

o cilvku sarakst jbt ar sekojoai informcijai:
1. Uzvrds, vrds, tva vrds;
2. Pilns un pareizs amata un struktras nosaukums;
3. Preczas un prbaudtas adreses, telefoni, faksi u.c. sakaru ldzeki, ar
pieemanas laiki un dienas krtba;
4. Domjams politisks simptijas;
5. Papildus informcija, kas vartu bt kandidtam noderga (hobiji, vjbas,
tieksmes, jubileju datumi, draugu un nedraugu loks, ko atbalstja pagjus
vlans, izteikumu un tematu loks masu medijos, utt.).
Sastdiet savu plnu grafiku, kad tikties ar vietjiem lderiem. Ja tds
grafiks neizdodas, tad vismaz paredziet, cik vietjo lderu ik nedas laik varsit
apciemot. Tiei apmeklt, nevis izsaukt pie sevis uz mintti oti svargai
sarunai (t biei dara kandidti no valdos elites). is jautjums ir tikpat svargs
k fondraizings. Jiet ciemos tiei Jums.
Sciet tikans ar tiem, kurus Js labk pazstiet, un kas pazst Js. Tas ir nodergi
visos gadjumos: iegstat prliecbu par saviem spkiem un nodomiem, atvieglojat
iespjas rast jaunus kontaktus. Starp citu, par jauniem kontaktiem: nekautrjieties
lgt Jsu pazstamajiem rekomendcijas viu pazstamajiem. Rekomendcijas var
bt jebkur form skot no vienkra telefona zvana: Te, pie manis nesen
ienca NN. Interesants vrs. Tu vartu satikties ar viu ldz atklti
progogandiskm un aitcijas runm vai vstulm.
Ldziet neatlaidgi un vairkkrtgi, un Js tiksit rekomendts lielkai daai
ietekmgo cilvku Js interesjo apgabal. Te nu Jums bs vajadzgs savs
karogs. Par ko Js runsiet o tikanos laik t ir Jsu personga lieta runjiet
par visu ko, no zivju eranas patnbm ldz dolra kursam
Btiski ir atcerties, ka uz satikanos Jums jiet sagatavotam, un to, ka
tikans ir ar vairkiem funkcionliem uzdevumiem:
1. Sevis prezentcija nko kandidta status ar su un prliecinou ststjumu par
savu mri un nodomiem.
2. Politisks etietes elements. Pat, ja Jums is cilvks persongi nepatk, ir
jmina to prvart (ja Js to neiemcsieties, tad politik Jums nav vietas).
3. Svargas informcijas iegana par apgabalu un t problmm.
4. Iespja saldzint savas analzes rezulttus ar citiem.
5. Iespja palgt paldzbu visos ts veidos: no naudas ldz sakariem.
6. Iespja vlk, tiekoties ar vltjiem, lietot autoratvu metaforu, apmram
tdu: Man is jautjums ir labi pazstams. Ne prk sen ms ar NN to
apspriedm, un, lk, kdus secinjumus Darbojas nekdgi.
7. Pankt, lai sarunu biedrs ktu Jsu sabiedrotais.
Autoriem ir zinmi oti interesanti gadjumi, kad ir organiztas un notikuas
tikans tet a tet ar konkurentiem, kuru rezultt bija vai nu sasniegtas norunas
par savstarpji korektm attiecbm, vai notika oponenta demoralizcija.

11. nodaa
KONKURENTU ANALZE

Konkurenti neizbgams pdjo vlanu paaudu atribts. Strdjot ar
konkurentiem, par pamatu tiek likts visprejais princips: Labk ir oponentus
nedaudz prvrtt, nek nenovrtt. Lai sekmgi strdtu ar konkurentiem, ir
nepiecieams sastdt specilu plnu ar aizsardzbas un neitralizjoiem
pamieniem, kuri ir augstk minto ldzeku kopum un atbilst likumdoanas
normm.
Kdam jbt zinanu par konkurentiem apjomam?
Piedvjam nelielu nepiecieams informcijas uzskaitjumu:
1. Kas vii tdi ir? (Viss, ko par viiem var izzint, saglabjot esoo iespju
robes)
2. Oponentu stiprs vietas.
3. Viu vjs vietas.
4. Viu iespjam socil bze.
5. Oponentu vlanu komanda (1. 3.punkts par vadoajiem cilvkiem komand).
6. Iespjam kampaas vadanas stratija.
7. Iespjami izmantojamie pamieni.
8. Viu atklto un slpto resursu, materils, varas un informatvs iespjas.
9. Iespjamais atbalsts no kda politisk vai sabiedrisko spku puses.
10. Oponentu imids masu medijos un t dinamika.
11. Popularitte vltjos, un ts dinamika.
12. Vltju apmierintbas pakpe ar viiem (par ko vius ml un par ko vius
neml)
13. Prj, ievrbu pelno informcija.
Uz savkts informcijas pamata var izveidot priekvlanu cas ar
kandidtiem-snceniem taktiku:
nosaka relo svaru katram konkurentam, lai koncentrtu spkus uz
galvenajiem konkurentiem;
tiek prdomta un realizta darbbu, sou un pamienu sistma, lai neitraliztu
konkurentu stiprs vietas un veiksmgi izmantotu vjs;
tiek izsplti viu uzbrukumu iespjamie scenriji un prbaudtas
pamatdarbbas, kas vartu neitralizt viu uzbrukumu. o darbbu skait ietilpst
gan vakcinjos, gan papildus trai reaanai uzbrukuma gadjum;
tiek rpgi prdomta uzbrukuma taktika, skot ar to, kam tiei tiks uzbrukts
(konkurenta attieksme pret konkrtm problmm, atsevii personiski elementi,
biogrfijas elementi, dzves veids, ienkumu avots, pazans, sakari utt.). Lai
s prdomas btu rezultatvas, ir nepiecieami, lai Jsu rcb btu iespjami
pilngs dosj par Jsu snceniem. Taj jbt ne tikai personga rakstura
informcijai, bet ar par ko un k ir balsojui (ja vii ir deputti), viu pozcijas
pamatjautjumos un oficilie paziojumi pres.
Jsu ptjumam jbt pilngam un objektvam. Tas ir pastvgi jpapildina ar
jauniem materiliem, tau atcerieties balstties vajag tikai uz faktiem, nevis uz
baumm. Pat autoritatvi uzskati bez prbaudes nav izmantojami, jo tad it viegli
Js var apsdzt aunprtg apmeloan, nevainga un k jri tra kandidta
nomelnoan. Tas var btiski sabojt Jsu mirdzoo imidu.
Informcijas avoti var bt: avu publikcijas, uzstans televzij un radio,
pirmsvlanu kampaas materili, vlanu komisijas ziojumi, preses relzes un
visu kandidtu uzstans, izpildvaru informatvie bieteni un citi dadu atbildgo
organizciju interesanti dokumenti.

12. nodaa
PANOVRTJUMS***

Kandidta personba
Lai reli un objektvi novrttu sevi k politisks cas dalbnieku, jsk ar
atbildm uz zemkmintajiem jautjumiem:
vai Js agrk esat piedaljies vlanu kampas?
kds ir sabiedrbas uzskats par Jums?
cik prliecints par sevi Js esat?
vai Js esat gatavs tam, ka sabiedrba var painteresties par Jsu persongajm
un finansu lietm?
vai Js esat gatavs izturt baumu izplatanos taut par Jsu persongo dzvi?
k Js uztverat Jums adresto kritiku?
vai Js esat komunikabls?
kur Js jtaties labk masu mti vai neforml grup?
vai Js jtat diskomfortu, kad ldzat finansu paldzbu savai vlanu kampaai?

Kandidta imene
vai Jsu imene piekrt Jsu nodomam piedalties vlans?
k Js vrtjat savu veselbu un savas imenes loceku veselbu?
k piespiest prombtne iespaido Js un Jsu imeni?
k Jsu imene reas uz Jsu publisko kritiku masu sazias ldzekos?
k Js un Jsu imene rea uz stresiem?

Kandidtu finansu stvoklis
vai Js varat finanst savu kampau?
vai Js varsit uz ilgu laiku atstt savu darbu?
kdu summu Js varat ieguldt sav vlanu kampa?
vai Jsu imenes loceki piekrt piedalties vlanu kampaas finansan?
vai Js varsit uzturt imeni period, kad Js nestrdsit?
kdu atbalstu Js varat saemt no draugiem un lietiiem partneriem?
Jsu organizatora spjas?
k Js izturat to, ka kds Js vada?
k Js iztursit materilo atkarbu no citiem?
vai Js varsit delet dau savu pilnvaru un ataut citiem kaut ko dart Jsu
viet?
vai Jums ir pieredze darbam taj amat, kur Js gribat tikt ievlts?
***Panovrtjumam ir divi aspekti: k indivds vrt pats sevi, un k indivds uztver apkrtjo
vrtjumu par sevi (-Red.)
Dati kandidtu saldzinanai
Saldziniet datus par sevi un Jsu sncenu datus zemkmintos parametros:

Biogrfiskie dati
dzvoanas ilgums apgabal;
vecums;
imenes stvoklis;
brnu skaits;
izgltba;
profesija;
finansilais stvoklis;
kdas politisks vai sabiedrisks organizcijas biedrs esat Js un kdas vii;
apbalvojumi, grdi, pakpes, piedalans sabiedriskaj dzv;
stiprs pabas;
problmu izpratne;
raksturs;
rjie dotumi;
pievilcba;
uzstjba (kautrba);
prasme atrast kopgu valodu ar cilvkiem;
atbilstba apgabala tradcijm.

Nostja atsevis problms:
ekonomika;
izgltba;
nodarbintba;
ceu bve;
apkrtjs vides aizsardzba;
veselbas aizsardzba;
lauksaimniecbas problmas;
noziedzba;
nodoki;
starptautisks attiecbas utt.

Ietekmgu organizciju atbalsts
uzmji;
arodbiedrbas;
sabiedrisks un reliiozs organzicijas;
citi.

Politisk pieredze
ietekme savas partijas vietj organizcij;
politisk pieredze pagtn;
vltie amati;
politisk disciplna;
publisks uzstans;
attiecbas ar masu informcijas ldzekiem;
pankumi;
soljumi, kas doti vltjiem, un to izpilde.

Iepriekjs vlanu kampaas
kampaas vadba;
darbs apart;
TV, radio, pasta reklma;
kampaa no mjas uz mju;
debates;
kampau organizcija;
paziojumi (atbalsta aicinjumi);
kampau efektivitte.



13. nodaa
KOMANDA

Sen angu paruna Karali veido pavadoi tikpat veiksmgi prfrzjama
vlanu izteicien Kandidtu veido komanda. Vlanu kampau vstur nav
bijis gadjuma, kad kandidts uzvartu ar sliktu komandu.
Komandas loceku izvle un komandas komplektana nopietns un
atbildgs kampaas posms. Zemk minti dai pamieni un metodes, kas sevi
attaisnojuas iepriekjo kampau laik.
Lai racionli un efektgi izveidotu kandidta komandu, pastv un labi sevi
rekomendjusi funkcionl pieeja. Ts btba: skum nosaka un formaliz ts
funkcijas, kuras ir nepiecieamas veiksmgai kampaai vadbai kopum, bet pc
tam m funkcijm piemekl cilvkus vai struktras. Atkarb no kampaas lmea,
ts vriena, finansu iespjamm un citiem faktoriem, vienu funkciju var pildt
viens cilvks vai grupa darbinieku, tpat viens cilvks var realizt vairkas
funkcijas.
Par noloanu, iepriekjo kampau praks izplatta bija pretja darbba:
komand ietvertie cilvki tika atlasti pc kaut kdiem (pazans, lojalitte u.tml.)
kritrijiem, un tikai pc tam viiem piemeklja vai piera noteiktas funkcijas.
Saprotot, ka idelu funkcionlu pieeju stenot nez vai izdosies, jo objektvi
pastv kompetentu un lojlu kadru deficts, kampau vadtjiem tomr vajadztu
stimult virzbu uz katras komandas profesionalizciju.
Kdas tad pamatfunkcijas jpilda priekvlanu kampaas laik?
Ja apskatm vidja lmea kampaas (pc lmea, finansm u.c.) vajadzbas,
tad aktulas ir sekojoas funkcijas:
prstvniecisk (uzticambas personas);
sakari ar masu informcijas ldzekiem;
stratisk plnoana;
kampaas tba vadba (viena vai vairku tbu mtia izveidoana un
vadana);
kandidta dienas krtbas kontrole (dispeerdienests);
darbu sadale un dzelaina izpildes un kvalittes kontrole, sagatavojot un
stenojot kampaas pln paredztos paskumus;
esoo resursu operatva sadale;
kampa iesaistto kadru atlase un sagatavoana;
finansu uzskaite;
juridiskais nodroinjums;
analtiskais nodroinjums;
psiholoiskais nodroinjums;
transports;
socioloiskie ptjumi;
tehniskais sakaru nodroinjums;
sakari ar sabiedrbu un presi;
skaitotju nodroinjums;
biroja telpas, to prvalde;
reklma un propagandas darbs;
specils funkcijas (izlkoana, pretizlkoana, specili paskumi);
kandidta persongais palgs (diens, veselba u.c.);
citas funkcijas.
Biei uzdod jautjumu par optimlo vadbas struktras modeli komandas
veidoanai? Piramidlo (ar stingru vertiklo strukturizciju, pakautbu un kontroli)
vai tematiski virzto (ar specili orienttm izpildtju grupm, t.i. pc btbas
horizontlu). Vai varbt kdu treo, ceturto vai citu modeu savienojumu?
Domjiet pai, saska ar Jsu iespjm un vajadzbm. Tau, ja Js esat
izvljuies kdu no modeiem, tad izskaidrojiet personlam sples noteikumus
un nemainiet modeli ldz maratona beigm. Bet, ja Js cerat uz uzvaru bez vadbas
struktras, tad atgdinm, ka, lai ar t ir politiska, priekvlanu, bet tomr
ca. Ar oti nelgiem noteikumiem, un taj izdzvo stiprkais.

Kopjie kritriji komandas strukrai:
1. par katru KAUT KO atbild konkrts KDS. Par plnu realizciju, grafiku
ievroanu, paskumu norisi, akciju organizanu un tamldzgi.
2. Konkrtais KDS var atbildt par vairkiem KAUT KO. Bet nekad otrdi.
3. Katrs komandas loceklis atskaits tikai vienam vadtjam. Vai vadtja
vadtjam.
4. Struktr jparedz iespja momentlai nomaiai, ja slaicgi vai pilngi
komandas loceklis iziet no ts (visi esam pakauti slimbm, nvei un
1. krdinjumiem). das nomaias iespjamba ir jparedz, turklt neradot
btiskus zaudjumus kampaai kopum. (Uz brnumiem neceriet. Vlanu
rezulttu prbalsoana attaisnojou iemeslu d vismaz prskatm vstur
nav notikusi).

5. Struktr jbt iespjai delet pilnvaras.
6. Struktrai nedrkst bt sareta, tai jnodroina absolta un operatva
kampaas vadba.

Personla atlases kritriji
K izvlties cilvkus darbam komand?
Pilngi saprotams, ka komandas komplektanu katrs kandidts, katrs
kampaas tba vadtjs gribs veikt pc savas persongs pieredzes un kritrijiem.
Parasti izmanto visu vecos sakarus, pazans, rekomendcijas ldz pilngi
nejauiem gadjumiem.
Kampaas komand labk vartu dert cilvki, kuru spjas izvrttas pc
zinmas sistmas. Izmantojami piecu veidu pamatkritriji:
1. Individuli personiskie. Katram grupas loceklim, lai piedaltos vlanu
kampa, ir nepiecieamas noteiktas personisks kvalittes un pabas. Piemram:
vlanu procesa patnbu, politisk menedmenta un mrketinga przinana;
jbt ar darba spjm, visprjo erudciju, komunikablam; prasme runt, vadt
diskusijas, prliecint; utt.
2. Paorganizcijas spja darbam komand, kas nosaka grupas saliedtbu.
Spja radt organizatorisko efektu, maksimli izmantot esoo situciju un vidi,
paplaint grupas iespjas un rezulttus uz darbbas koopercijas, sinhronizcijas
telp un koordincijas laik rina.
3. Laika resursi iespjas izbrvties no pamatdarba un veltt laiku kampaai,
laika racionlas izmantoanas iespjas.
4. Materilie un finansu resursi. Vai ir savas telpas, sakaru un transporta ldzeki,
datori un cita biroja tehnika, k ar naudas ldzeki.
5. Informatvi komunikatvie. Vai ir pretendenta rcb ir raidlaika iespjas TV,
radio, pieeja reklmlaukumiem avzs un urnlos, stabili personiskie kontakti
citos masu medijos.
Tpat visai btiski ir noteikt katra komandas loceka lietio orientciju.
Citiem vrdiem, vai t bs:
a) funkcionla: tad atbildba sadalma pa novirzieniem atbilstoi funkcijm
(ptjumi, lmumu sagatavoana, uzstans medijos, aitcija utt.)
b) subjektta: td gadjum komandas loceklis tiek orientts przint noteiktu
struktru, teritoriju kopum.
Lai izveidot komanda sekmgi darbotos, t jnodroina ar attiecgiem
apstkiem un resursiem. Piemram, katrai komandas apakvienbai (pat, ja t ir
viens cilvks) ir nepiecieams:
1) konkrts darbbas virziens.
2) savu rezervju un iespju kontrole.
3) vismaz minimls resursu nodroinjums.
4) skaidri izprotama kopj stratija un taktika.
5) preczi noteikti konkurenti.
6) skaidri atiramas priekrocbas.
7) preczu mru sistma.
8) darbbas skaitlisk un kvalitatv novrtjuma sistma.
9) kurjam (prraugm) socil grupa (pc vajadzbas).

Izvrtjot apjomus un funkcijas, vidja mroga kampaas komand btu
ieteicams sekojos personu loks (izkrtojums sarakst neatbilst to relai nozmei
kampa):
1. Kampaas vadtjs.
2. Kampaas tba vadtjs.
3. Atbildgais par kampaas grafiku (dispeers).
4. Preses sekretrs.
5. nu kabinets.
6. Atbalsta komiteja.
7. Atbalsta komitejas prieksdtjs.
8. Brvprtgo vadtjs.
9. Kampaas juriskonsults.
10. Mantzinis.
11. Iecirku koordinatori.
12. Specilo projektu vadtji.
a) Telefonisko akciju vadtjs.
b) Kortea vadtjs.
c) Parakstu vkanas kampaas vadtjs.
d) Aitcijas gjienu vadtjs.
13. Kampaas konsultanti.
14. Kampaas lietu vadtjs.
15. Atbildgais par personla atlasi un izvietojumu.
16. Kandidta palgs.
17. Uzticambas personas.
18. Atbildgais par finansm.
19. Analtiis.
20. Psihologs.
21. Sociologs.
22. Atbildgais par kampaas drobu.
23. Datorspecilists.
24. Atbildgais par sakariem un transportu.
25. Novrotju grupu vadtji.
26. Organizators, kas atbild par tikanos ar vltjiem.
27. Vl dai, kas Jums ir nepiecieami.
Lai Jums komand btu vieglk sadalt funkcijas, piedvjam tipveida
komandas vadoo loceku funkciju un pilnvaru aprakstus.

Kampaas vadtjs
Pavaldbu vlans kampaas vadtjs parasti ir viengais komandas
loceklis, kura darbs tiek apmaksts. Tpat k kandidts, ar kampaas vadtjs ir
galven figra, uz kuru gulstas atbildba par visu kampau. Viam nkas apvienot
pilngi dadus cilvkus efektgi strdjo komand un vadt to. Kampaas
vadtajam pieiramas plaas pilnvaras un pietiekama vara. Par kampaas vadtju
var bt tikai tds cilvks, par kuru kandidts ir pilnb prliecints. Jo kampaas
vadtjam tiek atauts un uzticts apstiprint lmumus svargkajos kampaas
jautjumos.
Pamatnostdnes, kuras nosaka kampaas vadtja lomu:
vlanu kampaas laik pilnga ikdienas darba kontrole;
pilnga kandidta uzticba;
pilna atbildba par budetu un vlanu kampaas ldzeku izlietojumu;
pastvga kandidta informana par kampaas norisi un to programmu izpildi,
kuras paredzjis kandidts. Informana par vism detam, kas saisttas ar
programmu izpildi.
labas veselbas esamba, lai vartu izturt slodzi, kas saistta ar ilgstom
prslodzm un strikto grafiku;
visiem komandas locekiem ir jizpilda via uzdevumi; via prasgums ne
vienmr patiks komandas locekiem;
spja pateikt n brvprtgajam personlam, un ar pats svargkais!
kandidtam;
atraans n, pai tad, kad kandidts uzstjas publikas priek. Menederam
jnodroina kampaas organizcija. Viam nav jbt redzamam kop ar
kandidtu atklt sabiedrb.
jzin kampaas dalbnieku pamatproblmas un iespjas. Vi pieem un atlai
cilvkus, ja ai funkcijai nav specila cilvka. Tas ir viens no grtkajiem
pienkumiem darb ar tatu un brvprtgajiem.
Tdjdi, menederis galvenais izpildtjs. Viam jbt prliecintam, ka
kampaas plns tiek izpildts.

Atbalsta komitejas prieksdtjs
Ja Jums ir atbalsta komiteja, tad par ts prieksdtju jiece cienjams un
apgabal labi pazstams cilvks. o amatu atdod tam cilvkam, kas apliecinjis
uzticbu kandidtam. Ja Js kdu ldzat kt par kampaas atbalsta komitejas
prieksdtju, tad Jums nedrkst bt aubu par to, ka vi sekmgi tiks gal ar o
lomu.

Atbalsta komiteja
du komiteju form no sabiedrb populriem cilvkiem, kuri, pasludinot
publiski savu atbalstu konkrtam kandidtam, pieir ai kampaai vairk
autorittes sabiedrbas acs. ie audis atauj izmantot savus vrdus k kandidta
piekritjus, bet faktiski, nekdu citu darbu kampa parasti neiegulda.

nu kabinets
T ir darba grupa 57 cilvku sastv. Kandidts un kampaas vadtjs vius
pieaicina vadt vlanu kampau. Tie ir cilvki, kas var atklti, godgi un kritiski
izteikties par kampau, nebaidoties zaudt kandidta uzticbu. Jsu tba
vadoajm personm, kas veido nu kabinetu, vajag regulri satikties, lai
novrttu situciju un apmaintos ar informciju.
nu kabinet ietilpst:
kampaas vadtjs;
kampaas mantzinis;
juriskonsults;
brvprtgo grupas vadtjs;
atbildgais par kampaas grafiku dispeers;
specilists par sakariem ar medijiem un sabiedrbu (preses sekretrs);
galvenais kampaas konsultants;
iespjama citu specilistu piedalans.
Kampaas vadtjs ir ar nu kabineta prieksdtjs. Kandidts var apmeklt
nu kabineta apspriedes, tau saspringtais darba grafiks viam neataus to dart
pastvgi.

Kampaas mantzinis
Kampaas mantzia pamatpienkums ir kontrolt, lai nauda, kas ienk
vlanu kampaas veikanai, btu likumga un atbilstu vism likumdoanas
prasbm.
Mantzinis tas ir vlanu kampaas galvenais grmatvedis. Personai, kas
ieem o amatu, ir jzin grmatvedba un likumdoanas akti, kas regul vlanas,
jo mantzinis atbild par riniem un finansu dokumentiem, kas saistti ar vlanu
kampaas fondu izmantoanu. Mantzinis aizpilda grmatvedbas dokumentus,
apmaks rinus, gatavo prskatus par ldzeku izlietoanu un finansu stvoka
atskaites. Mantzinis strd cie kontakt ar kampaas vadtju.

Kampaas juriskonsults
is cilvks var bt praktizjos jurists, kur konsult Jsu darbbas atbilstbu
likumdoanas noteiktajiem normatviem. Juriskonsults noders lietiu tikanos
laik, kontraktu parakstan, nomas lgumu un dadu citu dokumentu
sagatavoan.
Likumdoana parasti ierobeo kandidta darbbu kampaas vadan, td
juriskonsults ir praktiski neaizstjams. Viam jseko, lai ne kandidts, ne
kampaas vadtjs, ne mantzinis neviens nenoktu kutelg situcij. Vi ir
ar oti nepiecieams vlanu dien. Vi var izveidot vietjo juristu grupu, kuri
paldzs atrisint kampaas proces radus problmas. Vietjiem juristiem jbt
viegli atrodamiem un pieejamiem, lai vajadzbas gadjum paldztu
brvprtgajiem. No viiem tiek prastas labas zinanas vlanu likumdoan.

Brvprtgo vadtjs
Otr persona, kuru ir grti nomaint komand brvprtgo vadtjs. Vi
piesaista cilvkus darbam vlanu kampa un tos vada. Reizm, viu sauc par
organizanas direktoru, citreiz par kampaas galveno organizatoru.
Brvprtgo vadtjs vado figra vlanu organizan. Nav daudz tdu
kandidtu, kas var samakst visiem kampa strdjoiem cilvkiem, td
vienmr pastv nepiecieamba pc brvprtgajiem. Organizanas direktors mekl
un iesaista cilvkus kampaas darbos, glab o brvprtgo sarakstus, no via tie
saem nepiecieamos materilus konkrtu uzdevumu izpildei.
Vlanu kampaas plns nosaka, tiei kds vadtjs viiem ir vajadzgs.
Pastv dadi brvprtgo vadtju tipi.
Pieemsim, ka Jums ir vajadzgs cilvks, kas strds tb un vads
brvprtgos, uzdos tiem izstt pastu un zvant vltjiem.
Tau iespjams, ka Jsu kampaas plns paredz galveno piepli un darbbu
organizt vlanu iecirkos. Td gadjum Jsu brvprtgo vadtjam ir jbt ar
plaiem un pastvgiem kontaktiem visa apgabala vltju vid, jmekl
brvprtgie un jvada viu darbba iecirkos.
Ttad: izvlieties tdu cilvku, kds ir nepiecieams tiei Jsu kampaai.
Brvprtgo vadtjs pakaujas kampaas vadtjam.

Atbildgais par kampaas grafiku
tb jbt kdam, kas prrauga un seko kandidta darba grafikam tas ir
dispeers. Das kampas s funkcijas uzemas kampaas vadtjs, bet tas ne
vienmr ir veiksmgkais variants. Dispeers cilvks, kuram kandidts pilngi
uzticas.
Dispeeram jsastda iknedas darbu grafiks un pareizi jsadala kandidta laiks:
lai satiktos ar sabiedrbas prstvjiem;
intervijm;
braucieniem;
lai satiktos ar vlanu kampaas tbu;
persongajm vajadzbm un atptai.
Dispeers ik nedu apgd kampaas vadtju un darbiniekus ar specilo un
nedas darbu sarakstiem un grafikiem. Dispeeram vlanu kampa ir liela
loma. Nekas tik stipri neatsaucas uz kampau k kdas, kas pielaistas sastdot
kandidta darba grafiku.
Pastv divi darba grafiku sastdanas veidi: pasvais, kas atspoguo atbildes
uz jautjumiem, kas rodas, un aktvais veids, kas paredz kandidta darbbas
iniciatvas.
Plnojot kandidta laiku, dispeeram jbt priekstatam par kampaas
kopjo stratiju. Viam jzin, kur atrodas kandidts, ar ko vi tiekas, kda ir s
tikans politisk nozme.
Dispeeram ir jbt oti organiztam, viam jzin detaas un jprot efektgi
strdt ar vltjiem. Via przi atrodas viss, kas saistts ar atseviu
prieklikumu un ielgumu pieemanu vai noraidanu. Viam ir tiei kontakti ar
kandidtu (to nav citiem komandas locekiem). Vi pakaujas kampaas
vadtjam un savu darbbu koordin ar prjo personlu.
Dispeers uzrauga, lai kandidts btu nodroints ar pavadoiem, oratoriem,
kuri var dublt uzstanos, un transportu.

Preses sekretrs
Preses sekretrs ir atbildgs par sakariem ar masu medijiem un sabiedrbu.
Reizm os pienkumus uzemas kampaas vadtjs, reizm o amatu var izpildt
brvprtgais, kur var strdt pilnu darba dienu. Liela mroga kampas preses
sekretrs parasti ir algots darbinieks.
Preses sekretra galvenais pienkums ir iepazstint vltjus un medijus ar
kandidtu. Via pienkumos ietilpst kontakti ar masu medijiem, publisko
uzstanos sagatavoana, dadu publikciju gatavoana un darba ar
apmaksjamiem urnlistiem koordincija.
Preses sekretrs darbojas kampaas menedera vadb, cie kontakt ar
kandidtu, dispeeru un brvprtgo vadtju.
Kampaas skumposm vairum gadjumu preses sekretrs strd ar par izptes
grupas vadtju. ai laik vi veic informcijas ieguvi un pta materilus, kuri ir
nepiecieami vlanu kampaas plna uzrakstan. Vis kampaas laik preses
sekretrs vc informciju, veic demogrfiskus ptjumus, analiz vlanu
rezulttus un izpilda citus analtiskus uzdevumus. Idela kandidatra im postenim
cilvks, kur pazst vietjos urnlistus un kam ir pieredze darbam ar sabiedrbu.
Ir oti svargi, lai im cilvkam btu sava politisk pozcija. Tau Js k
kandidts parakstsiet sev spriedumu, ja ai amat iecelsit cilvku, kas jau
prieklaicgi ir prliecints, ka masu informcijas ldzeki ir pret Jums, un nav
nekdu iespju maint urnlistu uzskatus.
Preses sekretram ir jsaprot un jpiekrt kampaas stratijai. Viam radoi
japsver situcija un jatrod politiski efektgi cei, lai Jsu vlanu kampaas
pamatproblma nonktu pie vltjiem. is cilvks apsprieds ar kandidtu visas
problmas un informs presi par kandidta dienas krtbu un plniem. Via
uzdevums citt kandidta teikto. Preses sekretram juztur ciei, lietii sakari ar
kandidtu un tiem cilvkiem, kuriem uzticas kandidts.

Kampaas tba vadtjs
persona raugs, lai Jsu tbs btu iekrtots ar visu darbam nepiecieamo.
Lai pareizi vadtu kampau, ir nepiecieams darbgs tbs. tba vadtjs atbild par
t funkcionanu:
par to, lai tbs btu atvrts un slgts noteiktos laikos;
par trbu biroj;
par iekrtm;
par sakaru darbbu utt.
Viam apmekltji ir gaidti viesi un vi biei izpilda administratvos un sekretra
pienkumus. Via darba mris pankt, lai tbs btu rta vieta brvprtgajiem
un vltjiem, ja vii gribs taj ienkt.
tba vadtjs ir pakauts kampaas vadtjam. Reizm vi izpilda, pat
brvprtgo vadtja nordjumus un paldz t darb. Vlanu kampaas laik ir
oti svargi radt darbgu atmosfru, un tba vadtjam ir jpank, lai cilvki uz
visiem telefona zvaniem saemtu atbildi, lai kantora aprkojums darbotos, lai telpa
btu regulri apkopta utt.

Iecirku koordinators
Iecirku teritorij darbu organiz koordinatori, kas ir pakauti brvprtgo
vadtjam. Lielos rajonos papildus vartu bt nepiecieams darba vlanu
iecirkos vadtjs, kur koordin no savas partijas izvirzto vlanu komisiju
loceku un novrotju sadarbbu tiei vlanu iecirkos.
Apgabalos, kur ir daudz apdzvotu vietu, mrtiecgi ir norkot koordinatoru
katr punkt.
Iecirku koordinatori organiz kampau no paa skuma ldz beigm,
nodroina aitciju no mjas uz mju, aicina cilvkus uz tikanos ar vltjiem,
izplata pirmsvlanu literatru. Vii tpat vada vltju aitcijas kampau un
steno specilos projektus.
Iecirku koordinatoriem labi jpazst savi iedzvotji, jprot iesaistt draugus
un kaimius kampaas noris. Protams, visupirms viiem ir cilvki jprliecina
piedalties vlans, un tas ir efektgi jnoorganiz.
Atkarb no Jsu apgabala patnbm un Jsu kampaas taktikas, darbu var
organizt ar savdk - pc speciliem projektiem vai orientjoties tikai uz Jums
vissvargko iecirkni. Piemram, ja iecirku Jums nav daudz, katr no tiem Js
varat iecelt vietjo projekta prieksdtju, kuram uztic plaktu izlmanu,
aitcijas literatras izplatanu, novrotju vlanu iecirkn organizanu utt.
Kampau organizan iecirkos galvenais ir censties piesaistt darbam
daudz cilvku, no kuriem katram jizdara nedaudz. Miniet atrast novada
vltju dzves veidam piemrotko formu, izvlieties Jsu plnam un Jsu
pakautb esoiem cilvkiem visbtiskko darba stilu.

Specilo projektu vadtjs
Kampaas laik visai biei nepiecieams stenot paskumus, no kuru
rezulttiem ir tiei atkargi visas kampaas pankumi. Ja paskumi vai projekti ir
oti svargi, tad vlams norkot konkrtas personas, kas tos steno vis apgabal.
Biei grupa ar atseviu vadtju jveido ar, lai nodrointu steidzamu paskumu
stenoanu. Piemram, sagatavot un novadt kandidta tikanos ar studjoo
jaunatni.
Projekta vadtjs atbild par katru projekta detau. Via pilnvaru plaumu un
pakautbu nosaka situcijas patnbas un projekta mrogs. Cilvku resursi parasti ir
ierobeoti, td projekta vadba kdam visbiek ir tikai viena no lomm Jsu
komand. Daudz du projektu vadtju uz vietas ir pakauti brvprtgo vadtjam,
tas vius netrauc strdt kop ar citiem nu kabineta locekiem, kuri ir atbildgi
par o projektu. Visbiek tie ir dispeers, preses sekretrs vai juriskonsultants.
Specilo projektu vadtjiem var uzdot dadus darbus un paskumus:
specilus pasta pakalpojumus, pirmsvlanu literatras izlmanu, informcijas
ievkanu, vstuu uzrakstanu medijiem utt.
Tlk piedvjam specilo projektu vadtju darbbas sfru aprakstus.

Telefona akciju vadtjs
Kampas, kas btisku vietu atvl telefona zvaniem gan nkoajiem
brvprtgajiem, gan vltjiem (lai tos prliecintu atnkt uz vlanu iecirkiem,
k ar veicot telefonisku sabiedrisks domas aptauju), svargs ir telefonakcijas
koordinjoa prieksdtja postenis.
Akcijas vadtja roks jbt visiem sarakstiem ar telefonu numuriem, vi
atlasa un sagatavo brvprtgos zvantjus, apstrd telefona zvanu rezulttus un
veido specilu datu bzi. Cilvkam, kas organiz o darbbu, sava rcba jkoordin
ar brvprtgo vadtju.

Kortea vadtjs
ds postenis ir nepiecieams kampas, kuru laik kandidts un via
piekritji veic izreklamtus aitcijas braucienus pa apgabalu.
Kortea vadtjs ir atbildgs par marruta plnoanu, automanm, oferiem,
nepiecieamo atauju (ja paredzami satiksmes ierobeojumi) saemanu.
Papildus tam, ar vi organiz vltjus, sadala literatru un detalizti
przin projekta realizcij iesaistto brvprtgo darbbu.

Parakstu vkanas kampaas vadtjs
is amats ir nepiecieams pa kampaas skum, kad tiek vkti paraksti
kandidtu vai apvienbas izvirzanai. Vlk tas var bt nepiecieams vltju
uzmanbas piesaistei vai kandidta attieksmes par kdm problmm pauanai ar
petciju paldzbu.
is cilvks organiz petciju parakstanu. Vi ar gatavo petciju tekstus,
tos pavairo, organiz brvprtgos, kuri izplata petcijas un regulri atskaits
kampaas vadtjam par projekta izpildi.

Aitcijas gjienu vadtjs
is amats ir btisks kampas, kurs uzsvars likts uz aitciju no mjas uz
mju. Aitcijas gjienu vadtjs gatavo kampau no mjas uz mju
svargkajos iecirkos. Protams, cie saska ar iecirka koordinatoru un
brvprtgo vadtju.
Vi uzrauga, lai tiktu ievrots projekta grafiks, btu atlasti aittori,
sastdti gajiena dalbnieku saraksti, savlaicgi izsttas atkltnes ar informciju par
aitcijas gjienu.

Vltju piesaistes projekta vadtjs
is cilvks ir nepiecieams rajonos, kur uzvarai nepiecieamo papildus balsu
skaitu var sniegt pasvo vltju iesaistana. da projekta vadtjam ir jzin
likumdoana, kas nosaka vlanu krtbu.

Lapiu izplatanas projekta vadtjs
Lapiu izplatana ir efektgs aitcijas veids k pilst, t laukos.
projekta vadtjs ciei sadarbojas ar brvprtgo vadtju un iecirka koordinatoru,
atskaits kampaas vadtjam.
Lapiu izplatanas projekta vadtjs izstrd grafiku, nosaka lapiu
izlmanas vietas, piemekl atbilstous cilvkus.

Balsoanas dienas akciju vadtjs
Biei kampaas tiek zaudtas td, ka tiei balsoanas dien notiek kda
aizerans. Parasti visi jau ir nogurui, un, ja nav specili nozmta cilvka spku
mobilizcijai iziroaj dien, izpaliek pat tik vienkrs paskums k savu
piekritju pamudinana aiziet nobalsot.
Balsoanas dienas akciju vadtja pienkums ir piemeklt un sagatavot
vlanu norises novrotjus (nav glui tas pats, kas pierastie novrotji balsu
skaitanas komisij).
Ir svargi sagatavot telefona un citu sakaru kanlus, kas dotu iespju tri
uzzint balsoanas gaitu katr no iecirkiem un izanalizt, kur ir lielk vltju
aktivitte vai pasivitte, un attiecgi k pilds prognoze par iespjamo balsu
skaitu. Perfektai rezulttu apkopoanas sistmai ir btiska loma. Balsoana beidzas
vakar, un Jums vl ir vairkas stundas laika ietekmt vltju aktivitti.
r svargi izplnot kandidta darba grafiku vlanu dien.
Balsoanas dienas akciju vadtjs sadarbojas ar kampaas vadtju,
juriskonsultu, dispeeru un brvprtgo vadtju. Atsevio projektu vadtju
pienkumi var bt oti atirgi. Btiski ir koordint viu darbbu un izvlties
katram postenim atbilstou cilvku. Piemram, nav vrts iesaistt aj darb tdu,
kas jau pardjis savu bezpaldzbu citos kampaas projektos.
Jem vr, ka specilo projektu vadtjiem vienmr ir vajadzgs vietnieks
vai asistents.

Atseviu vltju grupu vadtji
Organizjot vlanas, izdaliet daas vltju grupas un nodibiniet ar tm
kontaktu. Grupas var formties k pc interesm, t izveidoties dabiski (jaunatne,
mjsaimnieces utml.). Noskaojumi daudzskaitlgajs grups iespaido vlanu
rezulttu.
Specils grupas pensionri, skolotji, karavri, sievieu apvienbas, rsti,
strdnieki, dadu partiju piekritji ir preczi saskatmas.
Darbam ar katru tdu grupu jatrod vadtjs. (Reli tas vartu bt solis uz
atbalsta komitejas izveidi). Par vadtju jaicina cienjams un autoritatvs cilvks.
Viam ir jprot nodibint kontaktus ar grupu neformlajiem lderiem, paliekot
lojlam pret kandidtu, un prliecint savas grupas locekus atbalstt kandidtu.
Specils grupas vadtjs inform kandidtu un via tbu par problmm un
noskaojumiem ts grupas cilvkos, kurus vi prstv. Vi konsult kampaas
tbu s grupas iespaidoanas metou izvl.
Tdas metodes vartu bt:
mrtiecgi izstts pasts;
prrunas un tikans ar kandidtu;
tikans ar s grupas iespaidgkiem lderiem.

Kampaas konsultanti
oti biei kampaas vadtjiem paldz specilisti konsultanti. Tie nekd
gadjum neaizvieto kampaas vadtju, atbalsta komiteju vai brvprtgos.
Konsultati ir vajadzgi, lai sniegtu noteiktus pakalpojumus, teiksim, dotu atbildes
uz specifiskiem jautjumiem.
Pastv dadi konsultciju veidi. Pamat konsultanti sniedz ieteikumus tdos
jautjumos, k: kampaas stratija, ts plnoana, kampaas vadana, darbs
radio, televzij, uzskatm aitcija, ldzeku vkana, vltju piesaiste.
Reizm ir nepiecieamas konsultcijas td specifisk jautjum, kds ir
sabiedrisks domas aptauja. Reizm ir vajadzga kda visprga konsultcija.
K katr profesij, t ar eit ir labi un slikti konsultanti. Pats drokais
veids, k iegt kvalitatvu profesionlu konsultciju vispirms preczi formult
jautjumu.
Izvairieties no tiem specilistiem, kas strd dadu klientu lab. Kad Jums
bs prrunas ar profesionliem konsultantiem, preczi nosakiet, kdu pakalpojumu
apjomu no viiem vlaties saemt. Lai nerastos problmas nkotn, uzreiz (bet oti
uzmangi!) apspriediet jautjumu par samaksu un izdevumiem. Pieprasiet
rekomendciju no viu iepriekjiem klientiem, un noteikti prbaudiet o
rekomendciju.

Rezumsim.
Brvprtgos visiem augstkmintajiem kampaas posteiem nez vai
atradsit, bet naudas algoanai var nepietikt.
Td Jums jnosaka amatu svarguma secba saska ar Jsu politisko
plnu, un, iecelana amatos jkoordin, vadoties pc iespjm. oti svargi ir pa
skum sapulcint potencilo vadtju grupu (58 uzticbas personas), kura Jums
aizpilds kampaas komandas pamatposteus, t.i.: kampaas vadtja, mantzia,
jurista, brvprtgo vadtja, dispeera un preses sekretra vietas.
Ne jau vienmr tas izdodas. Tad ie visi pienkumi juzliek esoiem
darbiniekiem. tata pamatkodols jkomplekt t, lai vartu pilnb nodroint
kampaas plna izpildi. Vlreiz uzsveram, ka darb ar brvprtgajiem ir oti
svargi preczi noteikt pakautbu un katra pienkumus.

Kas apstiprina lmumus
Atkrtojam: pilnvarm nozmt kandidtam tikanos, plnot via laiku un
uzstanos publik jatrodas tikai viena cilvka roks. is cilvks dispeers. Ja
vi nezin par kdu paskumu vai neatbalsta kandidta piedalanos taj, is
paskums nevar tikt iekauts grafik. Visiem citiem vlanu kampaas
dalbniekiem, ieskaitot pau kandidtu, jrespekt dispeera nostja.
Iknedas tikans un citi sakari jorganiz t, lai dispeers vartu novrtt
atseviu ielgumu nozmi un to savietot ar kopjo stratiju. ai proces aktvi
jpiedals kampaas vadtjam un citiem tba darbiniekiem, starp citu ar preses
sekretram. Tas aus efektgk izmantot kandidta laiku, aktivizt via viztes
rajonos un uzstanos auditorijs.
Gatavojot grafiku, taj ir jparedz laiks dalbai iepriek ieplnotajos
paskumos.
Nepiecieams sadalt laiku pa mneiem un nedm, no kampaas skuma
ldz balsoanas dienai. o rindu lastjs var skeptiski paraustt plecus, iedomjoties
du plnoanas striktumu. Bet, tomr, pc t ir jtiecas.
Plnoanai jbzjas uz noteiktu stratiju. Ir jparedz ar laika rezerve
kampaas plna elastgai realizcijai un vieta iespjamiem, neparedztiem
paskumiem.

14.nodaa

BRVPRTGIE

Brvprtgajiem, viu lomai un nozmei, atlases tehnoloijai un darbam ar
tiem, rzemju specilaj literatr ir veltta oti liela vrba. Dau specilistu
ieteikumos brvprtgie kampaas galvens figras.
(Vairki specilisti l, ka ar brvprtgo aktivittm no mjas uz mju kandidtu
saraksts var piesaistt ldz 9% papildus balsu. Red.)
Iespjams, ka kdreiz ar pie mums brvprtgie kampas ieems piencgu
vietu. Ldz im vairum no autoriem zinmajm vlanu kampam brvprtgo
lomu pildja trs vltaju kategorijas:
- radinieki, draugi, koli;
- t.s. entuziasti;
- pieaicintie pc labprtbas-piespieanas principa (visbiek no pakautm vai
atkargm struktrm).

KAMD VII VISPR VAJADZGI?

Jebkur kampa bija, ir un bs milzums melnun rutnas darbu un
darbiu, bez kuriem nav iespjams iztikt. Lai os darbus izpildtu (aitcijas
materilu izdale vltju pastkastts, plaktu izlmana u.c.), izpildtju
nolganai naudas vienmr bs par maz. Un, ja ar naudas pietiks, tad algotais
darbinieks neprdzvos par rezulttu, vi uztrauksies tikai par darbu un t
samaksu. Vi neskries nakt, liet pa rsielm ar tapeu lmes spainti vien
rok un trepm otr. Algotais izpildtjs nekad nesaprats nakts politisks cas
romantiku, kad kvalitatvi jpaveic liels darbs, vienlaicgi slpjoties no policijas,
zikrgiem garmgjjiem, huligniem un konkurjom grupm.
Bez lirikas runjot ja uzskatt par nepiecieamu iesaistt brvprtgos, ir
jzina pamatprincipi un likumi, k ar iem brvprtgajiem strdt.

Pirmais solis: kur vius emt.
K jau tika mints, brvprtgos var atrast dads iedzvotju grups. Ts ir:
1. Radinieki.
2. Draugi, pazias, pazstamie.
3. Darba koli.
4. Padotie (ja tdi ir).
5. Koli sabiedriski-politiskajs struktrs.
6. Entuziasti, kas pai piesaks paldzt. T ir interesanta pilsou kategorija, kur ir
gan tdi, kas vienkri nk palg (tdu ir mazkums), gan tdi, kas mekl kaut
kdas izklaides iespjas vienkras garlaicbas mkti. Bs ar tdi, kas ar politisks
cas starpniecbu mina paapliecinties vai izcelties vietj socium; noteikti
patrpsies ar kds psihiski nenosvrts indivds. Bs ar tdi, kas iestti no
konkurjom komandm izlkot un veikt kaitniecbu.
7. Entuziasti, kurus Js atradt un iesaistjt pats. im nolkam brvprtgo
sameklanai un aktivizcijai ir izstrdtas paas programmas.
8. Citi, kurus nevar paredzt, bet kas ir Jsu politikas piekritji.

Vienmr jpatur prt, ka lgt paldzbu ir tikai Jsu lieta un Jsu
pienkums. Neceriet, ka kds pats atnks pie Jums un piedvs paldzbu tikai
td, ka Js esat aizemts ar tdu svargu un sabiedrbai dergu darbu. K teikts
kd anekdot Nesagaidsiet!

Piedvjam sekojou darba algoritmu:
- Sastdiet savu paziu, draugu, draugu draugu un kolu, ar kuriem esat
strdjui vai tagad strdjat, sarakstu. Ierakstiet taj sabiedrisks organizcijas.
Paemiet veco piezmju blociu un prskatiet to. Neaizmirstiet ar savus
radiniekus.
- Ja Js esat jau pieredzjis politiis, tad dergi prlapot saemamo pastu. Taj
bs vstules no Jsu vltjiem, dai no tiem var kt par Jsu brvprtgajiem
palgiem.
- Piesaistot vltjus no klubiem un dadm sabiedriskajm organizcijm,
centieties atlast tdus cilvkus, kuri piekrt Jsu uzskatiem un kuru mri
saskan vai ir tuvi Jsu mriem. Negaidiet pdjo brdi brvprtgo meklanai.
- Uzglabjiet pareizus datus par katru brvprtgo. Uzrakstiet par katru no viiem
uzskaites kartiu un atjaunojiet datus, kad brvprtgais strd Jsu tb. Jsu
uzdevums: aut brvprtgajiem sajust, ka vius gaida, par viiem ir prieks, ka
vii ir nepiecieami un ka viu darbs tiek augsti vrtts.

GALVENIE NOTEIKUMI DARB AR BRVPRTGAJIEM

- aujiet brvprtgajiem saprast, ka vii nedarbojas izolti un viu darbs ir oti
nozmgs kampaai kopum;
- detalizti instrujiet brvprtgos, jo vii var neuzdrointies lgt paldzbu;
- dodiet brvprtgajiem tdus uzdevumus, lai vii redztu sava darba gala
rezulttu;
- esiet pacietgs;
- radiet tdus darba apstkus, kas nespieds brvprtgos Js pamest;
- kandidta pienkums ir izteikt persongu pateicbu brvprtgajam ikreiz, kad
tam izdevies pankums, it pai ja paveikta nozmga, liela programma;
- pateicieties, pateicieties, pateicieties!
- neaizmirstiet brvprtgos, tikldz uztict programma vai vlanas bs
beigus. Par noloanu, t gads visai biei. Tas Jums var atmaksties
nkoaj reiz, kad var bt vajadzga viu paldzba.
- stimuljiet brvprtgos. Izmantojiet specilas nozmtes, lapias, bietes (var
ltas, bezmaksas), paskumiem velttas atkltntes k apbalvojumu tiem, kas
izcluies ar savu darbu;
- uzrakstiet brvprtgajam pateicbas vstuli kandidta un via sievas vrd. Tas
aus brvprtgajam saprast, ka via darbu augsti novrt un ir viam pateicgi;
- aiciniet brvprtgos uz saviesgiem vakariem un tikanos. Centieties vius
iedvesmot un izsakiet pateicbu par viu ieguldjumu Jsu darb. Akcentjiet
brvprtgo veikuma sabiedrisko nozmbu un izdariet t, lai brvprtgais justos
ieskaitts kandidta uzticbas personu lok.
- informjiet brvprtgos par kampaas gaitu un ieplnotiem paskumiem, lai
vii sajustu piederbu Jsu lietai. Centieties ar viiem uzturt kontaktus.
Pastvgi paturiet prt, ka brvprtgie savu darbu un laiku varja ieguldt ar cit
viet. T k vius sav paskum iesaistjt Js, uz Jums ar gulstas atbildba, lai
pc iespjas labk izmantotu viu spjas. Tikai no Jums ir atkargs, vai brvprtgie
atnks pie Jums vlreiz!


15. nodaa.
STRATISK PLNOANA

MRU NOSPRAUANA
Pirms pievraties stratisks plnoanas jautjumiem (t.i., stratijas
izstrdanai, taktikai, pasakumiem un kamaas grafikiem), nepiecieams preczi
noformult, ko tiei kampaas gait Js gribat pankt. Tas nebt nav lieks
jautjums, jo no korektas mra izvirzanas ir atkargs oti daudz.
Kampaas mri var bt visdadkie:
- izvirzties citu pretendentu vid, apsteidzot tos un uzvarot kaut par purna
tiesu;
- uzvart oti prliecinoi;
- kdam nozagt balsis;
- nodroint lderi;
- sabojt kda cita kampau;
- apgt vlanu kampaas pieredzi, lai pa stam starttu nkotn;
- pieteikt sevi aj lmen;
- centieni iekt politiskaj elit;
- vl daudz kas cits.
Visprj gadjum nosprau dada lmea mrus:
- elektorlais mris: kdu balsu dau ir plnots iegt ajs vlans?
- orientcijas mris: kdas izmaias apgabala vltju noskaojumos un
prliecbs vajag stimult?
Pc tam, kad mris ir preczi nosprausts, ir jga skt tieo kampaas stratisko
plnoanu.

KAMPAAS STRATISK PLNOANA

T ir kampaas iziroais elements, kas nosaka ts pankumus vai
izganos. Precza un efektva stratija var tikt izstrdta tikai pc rpgas visas
nepiecieams informcijas ieganas un ts analzes.
Parasti politisks stratijas jgu saprot k darbbas centrlo lniju, kura
nosaka, k maksimli palielint savas priekrocbas un izmantot pretinieku vjs
vietas, lai panktu savus elektoros mrus.
Kampaas politisko stratiju veido 4 elementi:
1) savu pozitvo programmu (padart un iecert) reklma;
2) savu vjo vietu apzinana un aizsardzba;
3) konkurentu trkumu atmaskoana;
4) visu prjo apkrtjs vides faktoru ietekmes aprins.
Izstrdjot stratiju, pamatjautjums ir: ldzsvara atraana starp iem
elementiem reklmu, uzbrukumu un aizsardzbu nemainmu reliju apstkos.
Vl vairk jebkura lmea politiskaj dzv visi ie elementi pastvs vienmr.
Piemram, c starp valdoo eliti un atstumto elites dau.
Izsvrta kampaas stratija nostiprina Jsu pozcijas, vjina sncensi un
auj izmantot politisks situcijas patnbas uzvarai vlans.

STRATIJAS PAMATPRINCIPI
Pa stratij brnumu nav, tau t prasa lielu gargu piepli un jveido, ievrojot
preczi formultus principus. Bez tam, izstrdjot stratiju, jievro sekojoais:
- stratija ir koncepcija vai to bloks;
- optiml stratija ir t, kuras realizcija kandidtam dos iespju gt
pankumus;
- stratija ietver sev visus kampaas elementus; t ir ldzga lietussargam, zem
kura apstiprina un atzst par labiem visus citus ar kampau saisttos lmumus;
- stratija t ir tests visu to taktisko lmumu prbaudei, kuri tiek pieemti
kampaas gait.
Kampaas stratija ir atkarga no t:
- kuri ir tie vltju sli un grupas, kuru balsis Js vlaties iegt;
- kpc viiem btu jbalso par Jums (kdas Jsu imida pabas ir atirgas
saldzinjum ar citu kandidtu imidiem);
- kas apvieno os vltjus;
- k, kad, uz k rina Js varsit stenot o stratiju (cilvku un materilie
resursi).
Ttad: Jsu stratijai ir jatbild uz jautjumiem: KAS? KPC? KO? K? KAD?
(K pievrst vltju uzmanbu un prliecint balsot par Jums).

Skumam jizstrd stratijas pamatprincipi. Tie bazjas ptjumu analzes,
kuru rezulttus Js esat samis. Apkopojiet savus sldzienus: tie kalpos par
skotnjiem pamatprincipiem stratijas izstrdes gait.
Noskaidrojiet savas persongs stiprs un vjs puses, savas kampaas
stiprs un vrgs vietas, un to pau par Jsu galveno oponentu un via kampau.
To var izdart, ja objektvi izvrt savas priekrocbas un trkumus, un tad,
ievrojot politisko situciju, var veikt sncenu kandidtu saldzinoo analzi.
Prskatiet un izanalizjiet eogrfiskos, vsturiskos un demogrfiskos ptjumus,
citu informciju, kuru esat ieguvis sav apgabal un kura, bez aubm, ietekms
Jsu vlanu kampaas norisi. Izmantojiet ar masu mediju novrtjumus.
Nosakiet, vai ir vl kdas papildus sfras, kuras Jums japgst, lai izstrdtu
kampaas stratiju.
Pc tam, kas visa sagatavoans ir paveikta. Izceliet svargkos mezglu
punktus. Tie ks par stratijas pamatu un paldzs noteikt pamatvirzienus un
pieirt dinamismu Jsu kampaai. Paminiet pc iespjas pilngk apsvrt visu
savai uzvarai nepiecieamo. Jsu kampaas stratija t ir atbilde uz jautjumu:
k pievrst vltju uzmanbu un prliecint balsot par Jums. Pie tam sav pus
Jums jpiesaista tds vltju skaits, kas garant Jums uzvaru (vai atrisina citu Jsu
izvirzto uzdevumu).
Neaizmirstiet, ka Js esat iesaistjies c, un Jsu pretinieki nes rokas
klp salikui gaids, kad Js vius satrieksit. Sastdiet savas nkos stratijas
uzmetuma variantu, un tdu pau par Jsu sncenu kampam. Neprtraukti tos
papildiniet ar ienkoo papildus informciju, un, ldzko varianti bs ieguvui
nobeigtbas aprises, var skt izstrdt Jsu kampaas sts stratijas tzes. Ts
detalizti pierakstiet. Kampaas stratijai un ts tzm ir jbt absolti
saprotamm, ts jakcept ne tikai Jums paam, bet ar Jsu domu biedriem tikai
tad stratija bs veiksmga.
Jsu kampaas stratijas tzm jietilpst 5 10 preczi formultos
paragrfos. Tiem ir jpamato, kpc Js uzvarsiet aj kampa.

KAMPAAS STRATIJAS KLASISKIE PRINCIPI
Zemk sniedzam devius politisks kampaas klasiskos principus. Tie ir sekojoi:
1. Apriniet atbalstu.
is princips prasa preczu formuljumu: kdi elektorta spki apgabal ir tie,
kuru atbalstu var gt kandidts. Dareiz ir pietiekami ar principa formuljumu,
lai noteiktu uzvarou stratiju.
2. Radiet spilgtu kontrastu.
Vairum kampau ir nepiecieami radt spilgtu kontrastu starp kandidtu un
via oponentu. Jcenas izmantot pc iespjas vairk raksturojumus: starpba
profesionlism, dzves pieredz, pankumos, rj izskat, fiziskaj stvokl,
izgltb, vecum utt.
3. Pasvtrojiet ideoloisks atirbas.
is princips ir tuvs iepriekjam, tau attiecas uz kontrastu kandidtu
uzskatos, prliecbs, programms.
4. Atrodiet vienkru emocionlu tmu.
Vairum vlanu kampau, it pai vietjo, ir mrtiecgi izmantot vienu
vienkru, bet uzvarou un emocionlu tmu. Parasti par tdu tmu var kt t
pamatproblma, kas satrauc konkrt vlanu apgabala iedzvotju vairkumu:
(ekoloiska, socila, komunla, transporta, kriminla, nacionla utt.).


5. Formjiet pozitvo imidu.
Ir nepiecieami radt kandidta pozitvo imidu. is darbs ir jsk krietni
pirms kampaas skuma. Turklt jbalsts uz socioloisko ptjumu rezulttiem,
jievro apgabala patnbas un eso situcija.
6. Radiet negatvo imidu.
oti biei kandidtiem ir pazstami un populri pretinieki. Td gadjum var
panakt efektu, ja rada pretiniekam (oponentam) negatvo imidu.
7. Radiet koalciju.
Vairum kampau kandidtam un via grupai nkas meklt atbalstu un vienoties ar
tiem politiskajiem spkiem un vltju grupm, kas tikai daji atbalsta kandidtu.
8. Bvjiet struktru.
is princips ir saistt ar darbu ar vltajiem, jiesaista pc iespjas lielks skaits
brvprtgo.
9. Demoralizjiet konkurentus.
Reizm izdodas jau kampaas skum radt iespaidu, ka Jsu rcb ir tdi
naudas un cilvku resursi, kam oponenti jtas nespjgi likt pret ko ldzvrtgu, un
tdjdi sakaut oponentu. Jatceras, ka du paskumu mris - ne tikai vienkri
iztrt ievrojamus ldzekus, bet - izlietojot naudu un citus resursus ar redzamu
efektivitti, piespiest konkurentus zaudt ticbu savai uzvarai. Efekts ir piespiest
notict, ka kampa trsit vairk, nek patiesb domjat to dart.

K redzams, visiem deviiem principiem ir kopgs mris.Vienu vai vairkus no
tiem var izmantot Jsu kampaas stratijas un plnu forman.
Pc izstrdanas, apsprieanas, izmaim un papildinjumiem, kas iekauti
Jsu stratij, var skt izvlties to Jsu kampaas taktiku, kas paldzs realizt
uzvaru nesoo stratiju.

16. nodaa.

TAKTIKA
Par vlanu kampaas taktikas izstrdanas procesu uzskata nkos kampaas
darbbu, sou un elementu atklanu milzgaj informcijas klst pc t analzes
tad, kad ir noteiktas koncepcijas, kas, savukart, piedzimuas stratijas un
stratisks plnoanas rezultt.

Kampaas taktikas plnam jdod atbildes: K? KAD?
Taktikas plns atbild, k realizsies stratiskie uzdevumi, k tiks ievroti Jsu
kontakti ar vltjiem, un paredz kampaas izmaksas. Vlanu kampaas taktikas
izstrdan nepiecieama sevia apdomba: t ir Jsu resursu sadale. Ttad -
praks taktika ir visu resursu sadale, liekot akcentus laik un telp.
Vlanu kampaas taktik ir piecas galvens sastvdaas. :
1. Organizatorisk struktra;
2. Kampaas grafiks;
3. Darbs ar vltjiem uz vietm;
4. Kontaktu izveidoana ar sabiedrbu;
5. Kampaas finansjuma organizcija.

Tlk apskatsim katru no m piecm taktikas sastvdam.

Organizatoriskie darbi.
- Personla izvle;
- Brvprtgo izvle;
- Administratvo programmu izstrde;
- Darbbas plnoana apgabal;
- Kampaas vadbas struktras izstrde;
- Kampaas budeta vadbas sagatavoana.

Kampaas grafiks.
- kandidta laika stingra sadale;
- kandidta komandas laika sadale;
- tikanos grafiks kontaktiem ar sabiedrbu;
- imenes loceku darbbas grafiks;
- grafiks darbam ar sabiedrbu iecirkos.

Darbs ar vltjiem iecirku teritorij.
- paskumu uzskaite;
- so tikanos programma (ar vltjiem);
- tikans atsevios rajonos;
- programma braucieniem pa apgabalu;
- vltju telefonu numuru uzskaite (datu bze);
- svargko notikumu prskaite;
- kampaas no mjas uz mju programma;
- kopjais (kopjo) sabiedrisko paskumu plns;
- sabiedroto kompnijas veidoanas programma;
- programma darbam ar tiem vltjiem, kuri, iespjams, nepiedalsies vlans;
- vltju apvienoanas programma;
- paskumu plns vlanu dienai.

Kontaktu izveidoana ar sabiedrbu un masu medijiem.
- preses relu sagatavoana;
- redaktora slejusagatavoana;
- sagatavoans intervijm;
- darba plni sadarbbai ar presi ;
- aktuls intervijas;
- preses konferences masu medijos;
- runu sagatavoana;
- ptjumu veikana;
- debau noturana;
- materilu sagatavoana prraidei radio;
- programma darbam ar vltjiem (pa pastu);
- plaktu un lapiu sagatavoana;
- informcijas sleju sagatavoana vietjai presei;
- specilu TV materilu sagatavoana;
- avu, broru un specilu nozmu sagatavoana kandidta atbalstam.

5. Kampaas finansjuma organizcija.
- persongas prrunas par ziedojumiem vlanu kampaai;
- specila programma finansu komitejas izveidoanai;
- specili ldzeku vkanas paskumi;
- lielu un mazu ziedojumu saemanas programma.

PLNOANA
Pc tam, kad ir izraudzta kampaas tatika, apzinti un aktivizti finansanas
avoti, skta komandas komplektcija stratisk plnoana jprveidojas konkrt
vlanu kampaas pln. Plna tiek noteikti konkrti posmi, datumi, paskumi,
atbildgs personas u.c., kas to prvr par darba dokumentu, kur, lai ar mains
apstu ietekm, ir pamata un galvenais darbbas priekraksts.
Kampaas plns ir viengais dokuments pamatgrafiku izstrd. ie grafiki ir
sekojoi:
- Kampaas tklveida grafiks;
- Finanses;
- Tikans ar vltjiem;
- Masu informcijas ldzeku izmantoana (aktivizcija un pierimums);
- Politisks reklmas komplekss.
Kampaas plns ir shma, pc kuras notiks kampaa, un taj jievro trs pozcijas:
1. politisks situcijas novrtjums un politisk orientcija.
2. kampaas stratija.
3. kampaas taktika.

Plna izstrde jveic profesionli. Laiks izstrdei var bt dads no divm
nedm ldz diviem mneiem. Optimli viens mnesis. Bet k nu kuram tas
izdodas.
Lai kampaas plns btu efektgs, tas ir jsaskao ar prjiem vlanu
kampaas dalbniekiem. Ja tas nebs izdarts, Jums plnu nksies nolikt dzi
plaukt, kur ilgus gadus uz t krsies puteki, un Jums tikpat ilgi bs neizpratnes un
aizvainojuma sajta.
Jsu komandas pamatkodolam ir jsajt sevi par plnoanas dalbniekiem un
Jsu plna kopjs struktras piekritjiem. Ja Js vlaties sava tba aktvu dalbu
plna realizcij, tad iem cilvkiem ar apiedals plna izstrdan.

Pastv daudz veidu plnu izstrdei. Piedvjam shmu, k veikt plna
izstrdi pa posmiem. Pavisam tdu ir septii. Shma paldzs Jums tikt gal ar o
uzdevumu.

Pirmais solis. Plnoanas komandas izveidoana.
Sastdot plnu, centieties iesaistt visus kampaas dalbniekus, it pai tos, kam jau
ir pieredze un specilas zinanas. Jiesaista ar tos, kuru ieguldjums bs dergs:
pieredzjui politologi, talantgi menederi un cilvki ar stratisku domanu.
Neierobeojiet komandu ar vienkriem izpildtjiem vai cilvkiem, kuri
neatbild par grafika ievroanu. Vlams, lai komanda, kas izstrd kampaas
plnu, nebtu lielka par 5 10 cilvkiem. Komandas loceku skaitam jbt
pietiekoam, lai sadaltu slodzi starp dalbniekiem, bet ar ne prk lielam, lai btu
iespjams pieemt lmumus. Koandas loceki piedvs savas idejas. Paturiet prt,
ka Jsu komanda ir darba spjga grupa, bet ne draugu kompnija.
Pa skum nosakiet grupas lderi. Tam nav obligti jbt pretendentam uz
ievlanu. Grupas lderis nosaka komandai darba termius, ja nepiecieams,
veidos apakgrupas, un uzraudzs plna rakstanu ldz galgajam rezulttam. Vi
ataus katram komandas loceklim izteikties. Reizm tds lderis vada visu vlanu
kampau. Tapat ir nepiecieams sastdt paas grupas darba grafiku, kas regultu
visus plna izstrdes darba posmus. Bez tam noteikti jparedz laiki, kad komandas
locei satiekas. Bez ldera jiece ar sekretrs, kur raksts protokolus un izsts
aicinjumus, kas saistti ar s grupas darbbu.


Otrais solis. Ptjumu veikana un to rezulttu apkopoana.
Pc tam, kad izvlti komandas pamatloceki, vajag sastdt sasniedzamo mru
sarakstu. Caurlkojiet un atjaunojiet politisks situcijas vrtanas materilus un
sadaliet komandas locekus pa ptjumu virzieniem. Prskatiet ar tos materilus,
kas saistti ar politisko orientciju, strateijas izstrdi, budetu un nodroiniet plna
izstrdanu ar visiem nepiecieamiem materiliem. Nosakiet stingrus termius,
kd jsagatavo informcija, un tdu ts noformjumu, lai informcija btu rti
izmantojama.

Treais solis. Ideju izstrde.
Pc ptjumu rezulttu izskatanas un atjauninanas, ir nepiecieami noturt
smadzeu uzbrukumu (breintormingu), lai izanaliztu saemtos rezulttus.
Jnodroina brva apmaia idejm un ts jnovirza taktikas izstrdes gultn. ai
vajadzbai vislabk organizt komandas kopum vai ts apakgupu tikanos. Domu
apmaiai ar katru komandas locekli var izmantot ar telefoniskos sakarus un pat
pastu. Pc tam organizjiet grupu, kura izskats visas idejas, kdas bs radus
smadzeu uzbrukumu (breintormingu) rezultt, un ts izaalizs. Un beidzot,
Jums jizvlas daas tzes, lai apstiprintu lmumu.

Ceturtais solis. Lmumu apstiprinana.
Neraugoties us to, ka Jsu diskusijas bs pilngi brvas, radoas un produktvas,
Jums jievie stingra lmumu apstiprinanas krtba. Svargi ir izvlties noteiktu
dienas krtbu un ldz plna tu izstradei vienoties par plna stratiju un
mriem.
Kad plna kopjs kontras bs nospraustas, vajag norkot nelielu grupu vai pat
vienu cilvku, kur tad ar uzraksts visu plnu.

Piektais solis. Uzrakstt kritisks prskats.
Plna pirmo variantu jizskata paiem plnoanas grupas dalbniekiem.
Neprecizittes un kdas ir jaizlabo. paa uzmanba pievrama detam. To
precizana paaugstins plna autoritti un pasargs no spontnu izmaiu raans
turpmkaj laik. Miniet pankt, lai plnu izvrttu bezkaislgi un objektvi.
Garantjiet ievrbu vism detam. Centieties saglabt grupas vienotbu.

Sestais solis. Plna atzana.
Izskattais plna melnraksts ir jatzst visiem, kas piedaljs t sagatavoan.
Galvenais plna apstiprinana. To dara pats kandidts.

Septtais solis. Plna realizcija.
Jums jrada darba grupa plna realizanai. Netrjiet laiku velti un uzreiz
sciet strdt.
Regulri ieskatieties pln, bet nerdiet to visiem, kas piedals Jsu
kampa. Vislabk plnu sadalt, un atsevis plna sadaas izsniegt tikai tiem,
kuri realiz tiei s plna sadaas. Tikai nelielai grupai Jsu kampaas tbam
ir jbt pilnb iepazstintai ar plnu, un tai jzin visa vlanu kampaas shma.
Pat vislabkajam plnam bs nepiecieama atjaunoana un korekcijas. Pc
tam, kad Js esat organizjui plnosnas darba grupu, uzticiet tai sekot politiskajai
apkrtnei, politiskajai situcijai, Jsu snceniem un kampaas norisei. T varsit
pastvgi bt notikumu attstb un visas izmaias iekaut Jsu pln.
Vl reizi atgdinm: plns ir labs tikai tad, ja to labi izpilda.

Pc kampaas plna uzrakstanas to nepiecieams kritiski izanalizt prbaudt
plna dzvotspju.

PLNA KRITISKS ANALZES METODES
Sniedzam desmit kritrijus labi prdomta plna novrtanai.
1. Plna pilngums.
Vai plns aptver visus vajadzgos jautjumus? Vai plns ievro tos apstkus, kdi
var rasties vlanu kampaas gait? Vai plns pilnb atspoguo visu kampaas
resursu izmantoanu?

2. Objektivitte.
Vai pln nav iekuvusi kda subjektivitte? Vai visi t paragrfi balstti uz vsa
prta sldzieniem un faktiem?

3. Plna realizcijas iespju kontrole.
Vai pln ir ietverts stingrs grafiks, realizcijas krtba un kalendrs, kas
kontrol t realizciju? Vai uzdevumi ir adresti konkrtam izpildtjam? Kas
nodarbosies ar plna realizcijas kontroli?

4. Plna realitte.
Vai visus plna mrus iespjams sasniegt? Vai ir paredzts pietiekami
daudz laika, lai vartu plnu ralizt?

5. Plna pamatojums.
Vai plns ir kvalitatvs? Vai kandidts to ir apstiprinjis? Vai komandas
pamatloceki ir piekritui via (kandidta) stratijai? Vai ir pietiekami daudz
ldzstrdnieku, lai vartu o plnu stenot?

6. Atbildbas sadalana.
Vai pln ir skaidri noformulti uzdevumi izpildtjiem un sadalta atbildba
starp tiem? Vai ir noteikti datumi un termii atseviu uzdevumu izpildei? Vai
neizjuks plna realizcija, ja, piemram, krzes moment divi atbildgi izpildtji
izstjas no sples? Vai tad pln nospraustais turpins stenoties?.Vai plnu saprot
pamatizpildtji, un vai tie ir spjgi savus uzdevumus realizt bez pastvgas
instruktas?

7. Plna dinamisms un mobilitte.
Vai plns sps realizties, ja, piemram, notikumi mains attstbas trumu,
ks zibengi? Vai plns ir pietiekami elastgs, un vai to vars piemrot dadm
izmaim, kuras vajag paredzt?

8. Orientcija uz uzvaru.
Vai pln ir noformults, k Js taisaties iegt uzvaru? Vai ir emta vr
sncenu darbba? Vai pastv rezerves plns gadjumam, ja snceni darbosies
neparedzt virzien?

9. Plna funkcionalitte.
Vai plnu var izmantot ikdienas darb? Pankumi ir atkargi no t, cik rti ir
plnu lietot. Vai plns ir viegli saprotams? Vai vlanu kampaas resursi tiek
efektgi izmantoti?

10. Plna unikalitte un savdabba.
Vai pln ir ievrota tiei Jsu vlanu kampaas specifika? Vai plns ir
orientts uz tm vltju grupm, kas visas kop nodroins jsu kandidtam
uzvaru vlans? Vai plns pastiprina Jsu kandidatras priekrocbas kampaas
gait? Vai plns pasvtro Jsu oponentu vjs vietas?



17. nodaa
GRAFIKS

Vlanu kampaas grafikam jgarant, ka kandidts atradsies noteikt
viet un laik. Kampaas plns nosaka ar kampaas grafika priorittes. Grafika
sastdanas stratijai jbalsts uz m priorittm td, lai kandidts vartu
maksimli izmantot visas iespjas uzvart.
Grafiks var nodroint kampaas pankumus, bet to var ar izgzt.
Kandidta laiks pats vrtgkais resurss. Tas ir pamatu pamats, it pai pavaldbu
vlanu kampas, kur kandidta rcb parasti ir maz naudas un cilvku, bet -
pietiekami daudz laika.
Ja kandidtam nepatiks palgu sastdts grafiks, vi to var sastdt pats. Tad
kandidts gan izlietos daudz drg laika ne kampaas norisei, bet liekam darbam,
kuru var padart cits cilvks.
Grafika sastdana ir juztic vienam cilvkam. Neatkargi no apstkiem,
par visu jatbild vienam konkrtam cilvkam (dispeeram). T pienkums ir
paam sadalt kandidta laiku, juzemas atbildba kandidta vrd solt t vai cita
paskuma apmekljumu. Gadjum, ja kandidtam ir jsavieto pamatdarbs ar
vlanu kampau, tad ir jizstrd stingra koordincija starp darba un kampaas
grafikiem.
Reizm, neliels kampas, grafiku sastda menederis. Tas var bt efektgi,
ja kampaas vadtjs saprot, ka grafika sastdana via pamatuzdevums.
Vairum gadjumu kampaas vadtjam ir grti izpildt visus ar grafika sastdanu
saisttos nepiecieamos pienkumus: kontaktties ar presi, ldzeku vkanu un
kampaas organizanu, jo tas viss prasa pilnu atdevi un patr kampaas vadtja
laiku. Viam, oti iespjams, bs nepiecieama paldzba.

Daudzi kandidti, pai pavaldbu vlans, cer uz brvprtgo grafika
sastdtju dispeeru. Mekljot kandidtu im amatam, jem vr das
prasbas:
tam ir jbt cilvkam, kam kandidts pilnb uzticas, un kuram ir laiks
piedalties kampa;
viam ir jbt oti organiztam, tdam, kas neaizmirst par detam un prot
strdt ar sabiedrbu;
vlams atrast cilvku, kas labi przin apgabalu un tur dzvojoos cilvkus.
Svargi, lai viam btu veselgi politiski uzskati.

Lai sastdtu efektgu grafiku, ir nepiecieami izstrdt lmumu
atzanas procedru. Optimls variants kandidta komandas vadoo specilistu
iknedas tikans (kandidts tajs var piedalties pc vajadzbas). Dispeers
piedv dadus nko laika sadales variantus un, pirmkrt, sniedz informciju
vlanu kampaas tbam, otrkrt, informcija kalpo par materilu
apsprieanai, paldz uzlabot kandidta dienas krtbu. Bez tam ajs apsprieds
nepiecieams pastvgi sekot, vai grafiks atbilst kampaas stratijai.
Dispeeram jpamato piedvts kandidta laika sadales politisk nozme un
preczi jraksturo politisk stratija.

Kas ir nepiecieams, lai sastdtu grafiku? Kandidta darba remam
jbalsts uz, pirmkrt, rpgas ts politisks vides studanu, kur darbosies
kandidts: ir jbt priekstatam par iespjamiem pieprasjumiem, notikumiem,
darbbu variantiem visu, kam tiks patrts laiks. Neuzskatiet, ka var ignort
informciju par apgabalu, pat, ja Js taj ilgi dzvojat. Jsu zinanm jbalsts uz
objektvu analzi. Profesionls dispeers ar balsts uz objektvm zinanm, ne
tikai uz savu subjektvo pieredzi.

Grafika sastdanas darba elementi

Kartes
Jums ir nepiecieama apgabala karte ar ceu aprakstiem, vlanu
iecirkiem, pilstu kartes ar ielu nosaukumiem, sabiedrisk transporta (apgabala
ietvaros) kustbas saraksti. Dispeeram jizmanto ie materili, lai vartu izstrdt
marrutus, piedvt striktas un pamatotas rekomendcijas kandidtam.

Politiski nozmgi reioni
Dispeera rcb ir jbt svaigam kampaai nozmgko apdzvoto vietu
sarakstam, lai kandidts to vartu lietot jebkur laik. Viam jzin, kur ie reioni
atrodas, pa kdiem ceiem tur var nokt, kdi iecirki reionos ietilpst, kds das
vii dals, kuriem no tiem jdod priekroka.

Politiskie darbinieki
Dispeeram jsastda reiona un t apkrtnes ietekmgko cilvku saraksts.
Taj ietilps: vietja mroga pazstami darbinieki; sabiedrisko, reliisko, politisko,
valsts organizciju lderi; uzmji; veternu apvienbas, dadas etnisks grupas.
Nosakot saraksta priorittes, dispeeram konsultjas ar kampaas vadtju
un kandidtu, saskao ar kampaas plnu. Svargi, lai ie visi politiskie lderi
paztu un atbalsttu kandidtu.

Organizcijas
Nepiecieams sastdt ar apgabal esoo ietekmgo organizciju, klubu,
specilo grupu sarakstu. (emot vr, ka dakrt ietekmgo spku oficils mtnes
ir kaimirajon). Precizjiet datus par to skaitlisko sastvu un darbbu.
Noskaidrojiet, vai kandidtam bs iespja uzstties pie viiem. Atzmjiet laiku un
vietu, kur das tikans var notikt.

Kontakti
Dispeeram jsastda to tikanos grafiks apgabal un tam pieguoajs
teritorijs, kuras var paldzt kampaas norisei. Sakoordinjiet o darbbu ar
kampaas vadtju un brvprtgo vadtju. Nepiecieams nodroint kandidta
kltbtni, piemeklt pavadous, atrast tos, kas uzstsies, ja vajadztu aizstt
kandidtu, rezervt vietu kandidta atptai. Nodroiniet pilnu sarakstu par
vajadzgo. Savlaicgi noskaidrojiet, vai personm, ar kurm kandidts satiksies, ir
problmas, kurs nepiecieama paldzba.

Paskumi un svtki
Sastdiet svtku un vietjas nozmes notikumu sarakstu. Tie var bt
gadatirgi, mazkumtautbu svtki, kdas sabiedrisks programmas: ekoloiskas
talkas, izsoles u.c. Atzmjiet visus notikumus, kur pulcjas daudz cilvku,
datumu, laiku un vietu, kur tas notiks, un o paskumu sponsorus.

Organizciju reitings
Sakrtojiet vietjs organizcijas un uzmumus pc to nozmbas Jsu
kampa. Novrtanas kritrijs atbalsta iespjas Jums un ietekme uz atsevim
vltju grupm. Piemram, arodbiedrbas visticamk bs Jsu saraksta pirmaj
desmit, jo tm ir liels skaits visai ietekmgu biedru kas var uzaicint Js uzstties
sav sapulc. Dispeeram paam ir jvirza kandidts uz tm organizcijm, kuras ir
prioritr saraksta augda.

Vietjo notikumu kalendrs
Tas ir specili noformts kalendrs, kur ir apvienotas visas zias par
kampaai nozmgiem reioniem, organizto tikanos datumi, svargko notikumu
datumi viss tas, kas var bt dergs dispeeram. Notikumi, kuriem dodama
priekroka, atzmjami ar sarkanu krsu. Piemram, t atzm to sapulu datumus,
kurs kandidtam obligti ir jpiedals. aj kalendr ierakstmi visi paskumi,
kurus kandidtam ir lietdergi apmeklt un kur vi var iegt politisks
priekrocbas.

Paskumu saraksts
Dispeers sastda visu kampaas laik notiekoo paskumu sarakstu un
sadala paskumus pc nozmbas. Tdjdi dispeers vars ieplnot kandidtam
iespju noaut divus zaus izvlties tos paskumus, kur ir vienlaicgas
iespjas tikties k ar vltjiem, t ar vairumu novada ietekmgko cilvku.

Laika sadale
Dispeeram jem vr laiks, kds ir nepiecieams braucieniem uz dadiem
apgabala iecirkiem. Aprinam ir jbt pilngam un preczam, ievrojot visus
iespjamos apstkus. T neradsies negaidti prpratumi diens, kad kandidta
laiks sadalts ldz pat mintm.

Adresu un tlruu numuru saraksts
Dispeers sastda to vietu adresu un tlruu numuru sarakstu, kur kandidts
atradsies vlanu kampaas laik. Bez tam kandidtam bs nepiecieamas
ietekmgo personu, politisko un citu organizciju adreses un tlruu numuri, lai
kontakttos ar tiem k apgabal, t ar rpus t.
Ieteicams du sarakstu izsniegt vism par kampau atbildgajm personm,
k ar tiem, kas izpilda specils programmas (izsta pastu, vc ldzekus, organiz
mtius utt.). Dispeera rcb jbt ar visu kampa iesaistto brvprtgo
sarakstiem.

Publisks vietas
Sastdiet to vietu sarakstu, kur parasti ir daudz cilvku (tirgi, tirdzniecbas
centri, stacijas, autobusu pieturas u.c.). Atzmjiet dienas un stundas, kad ajs
viets ir vislielkais cilvku skaits. Noskaidrojiet, k prvaldjum ir s vietas un
kam jprasa atauja tur sarkot vltju uzrunanu. Izvlieties vietas, kur tikans
ar vltjiem var notikt bez maksas vai par minimliem izdevumiem.

Pc s informcijas apkopoanas var sastdt Jsu praktisko grafiku.

Grafika sastdanas likumbas

Tagad, kad ir apkopota nepiecieam informcija, var skt plnot un sastdt
grafiku, kur nodroins kampaas pankumu. Un, lai ar katra vlanu kampaa
ir unikla, ms sniegsim piecpadsmit zelta likumus, kuri paldzs Jums to
izplnot.

I likums. Tikai dispeers sastda grafiku
Atgdinm vlreiz: tikai dispeers nosaka kampaas ritmu. K kampaas
dalbnieki, t ar personas no malas visiem, kas var atemt kandidta laiku, ir
jkontaktjas ar dispeeru, un nevar bt nekdu izmumu. Minsim frzi, kuru
jatceras un jatkrto katram kandidtam, kad viu lgs uz kdu tikanos: Es
nezinu savu preczo grafiku, runjiet, ldzu, ar dispeeru. ie parastie vrdi Js
atbrvos no daudzm nepatikanm. Turklt no Jums neizspieds soljumu
piedalties kda piemineka atklan par godu vl jo vairk, ja tur piedalsies,
maksimums, prdesmit cilvku.
Likuma jga: kandidts nedrkst lietot totlo vrdu: N. Lai to krto
dispeers, lai vi saem visus prmetumus. Ik reizi, kad kandidts noraida kdu
uzaicinjumu, noraidjumu pazio vai nu kampaas vadtjs vai dispeers. Tad
kandidts nekad nebs tda cilvka lom, kas nav pievrsis uzmanbu kdai grupai
vai paskumam.
Pats svargkais un saprtgkais iemesls noraidt kdu prieklikumu t
neatbilstba grafikam. Reizm Js variet sav viet piedvt kdu no saviem
vietniekiem. Visas vstules, kurs Js pieemat uzaicinjumu, ir jparaksta
kandidtam.

II likums. Izstudjiet kandidta personbu
Dispeeram pilnb jprzin kandidta personbas priekrocbas un trkumi.
Ja kandidts labi uzstjas mazs grups, centieties vairk via laika veltt dm
tikans reizm. Iepriek noskaidrojiet, k pats kandidts gribtu sadalt savu laiku.
Radiet sistmu, kas atbilstu kandidta stiprm pabm un vienlaikus autu Jums
sasniegt Jsu mri.
Esiet pai uzmangs pret laiku, kas iedalts persongi kandidtam. Tas ir
laiks, kad vi pelna savai iztikai, atpas vienatn vai ar imeni, piedals imenes
svtkos. Nav tda iemesla, lai Js censtos atemt o laiku; pretj gadjum
kandidta imene un vi pats jutsies nerti.
emiet vr kandidta fizisko stvokli pirms paas kampaas un to
neaizmirstiet visas kampaas laik, lai jebkur paskum vi btu lab form.
Tpat prdomjiet, k vi izturs, piemram, seas stundas saspringta
darba, ja nktos nokt td situcij. Zinot kandidta iespjas, Js variet izvairties
no situcijm, kas btu viam nepatkamas. Paminiet ievrot kandidta vlmes
un neuzspiest viam paskumus, kur vi jutsies prk saspringts. Protams, Js
varat piespiest, iedvesmot vai k citdi ietekmt kandidtu jaunu kampaas formu
izminanai.

III likums. Uzziniet visu par ieplnoto paskumu
Dispeers ir atbildgs par vism t paskuma detam, kur piedals
kandidts. Katru dienu un ik nedu dispeers iesniedz kandidtam un kampaas
tba vadbai dienas krtbu, kas preczi regul kandidta laiku. Lai to sagatavotu
un atbildtu uz visiem jautjumiem, dispeeram jatceras viss. Te nejaubu nevar
bt. Jzin preczi, ko no kandidta gaida katr publisk paskum. Jo labk ir
sagatavots kandidts, jo veiksmgks bs paskums. Tas dispeeram uzliek
pienkumu rpgi prdomt visas detaas. Lai gtu priekstatu par katru paskumu,
kuru apmekls Jsu kandidts, izmantojiet standartjautjumus. Visas detaas
jnoskaidro telefonisks prruns ar o paskumu organizatoriem. Var ar ar
viiem sarakstties.
Piedvjam jautjumu standarta paketi, kas attiecas uz galvenajiem
punktiem:
datums, laiks un vieta, kur notiks ieplnotais paskums;
paskuma tips (pieemana, pusdienas, mti, tikans darba kolektv utt.);
dalbnieku skaits;
prasbas kandidta uzrunai (ilgstoa uzstans, sa runa, ievadvrdi, vienkra
pateicba);
aprba forma;
kandidta pavadoi (sieva, imenes loceki, atbalsta komitejas prieksdtjs
u.c.)
pazstamu cilvku vai citu kandidtu kltbtne;
publicitte masu sazias ldzeki (reportieru vrdi, mediju veidi: avzes, radio,
TV);
ielguma izstanas un saemanas datumi.

IV likums. Sniedziet preczus un izsmeous nordjumus
Dispeeram labi jzin reiona eogrfija un laiks, kds nepiecieams
prbraucienam no punkta uz punktu. Centieties preczi plnot un vrtt kandidta
laiku. Kandidti, kas nokav vai neierodas uz kdu paskumu, turpmk ar lielm
grtbm atbrvojas no nepatkam iespaida, kuru di vii radjui. Dispeeram
jprbauda, vai ir izpildti visi nordjumi un, ja iespjams, jredz persongi vieta,
kur tiek plnots paskums. Instrukcijm un nordjumiem jbt nekdgiem.
Iespjams, ka atseviiem braucieniem Jsu kandidtam bs vajadzgs
vilciens, kuis, autobuss u.c. Dariet t, lai ie braucieni btu maksimli rti,
savlaicgi iegdjieties bietes. Nepiecieams preczi zint marrutu, laiku, kds ir
nepiecieams, lai noktu ost vai stacij.
Dai kandidti algo oferus, kas labi przin apkrtni un var aizvest uz
paskuma vai notikuma vietu. Svargi, lai pats kandidts nebtu pie stres un
koncentrtos uz gaidmo paskumu. Dispeeram jbt prliecintam, ka kandidts
un oferis ir samui saturgus un preczus nordjumus.

V likums. Nepiekrtiet paskumiem, kuri nenotiks tuvkaj laik

Kampaas plnojumam jbt maksimli elastgam, jo situcijas negaidti tri
mains. Ja kandidta piedalans kd paskum apsolta krietni iepriek, tad Js
varat nokt stvokl, kad kandidtam nkas taj piedalties, kaut gan kampaas
vajadzbm tas vairs neatbilst. Vislabk rezervt vienu - divas nedas. aj laik
Jums jpieem vai jnoraida prieklikums. Tai pat laik centieties, lai Jsu atbilde
nebtu ilgi jgaida. Uzaicintjiem ir svargs is paskums un Jsu piedalans,
td ir nepiekljgi ilgi klust. Jbalans starp sava grafika elastbu un labm
attiecbm ar sabiedrbu.
im likumam pastv dai izmumi: debates, ldzeku vkana, satikans ar
presi, kuru organiz pc paa kampaas tba iniciatvas. Tas jplno savlaicgi, ar
lielu laika rezervi. Visus paskumus, kurus organiz Jsu komanda, ir vrts plnot
t, lai kandidta piedalans tajos btu garantta.

VI likums. Visus ielgumus dalbai paskumos iesniedziet rakstiski
is likums aizsarg kandidtu un to, kas atstjis ielgumu. Mazs kampas
is likums ir tr formalitte, tau to vajag ievrot.
Ja esat samis rakstisku ielgumu, noskaidrojiet prjos ielgtos. os datus
- kas stjis un kam stts - btu vlams reistrt.
Apspriediet visus piedvjumus iknedas tikans reizs, kad izskata
grafiku. Katrs piedvjums jsaskao ar kandidta grafiku. Noturiet s tikans
pirmdiens: tad dispeeram bs laiks, lai, pirmkrt, apkopotu visu korespondenci
un, otrkrt, uz ceturtdienu piektdienu sagatavotu nkos nedas darba grafiku.

VII likums. Esiet uzmangs pret detam
Dispeera leksikon nevar bt vrds prslodze. Kad atnk uzaicinjums,
pacentieties iegt iespjami daudz informcijas par ieplnoto paskumu.
Dispeeram ir jzin tlruu numuri un viam ir jbt visai informcijai par jebkuru
vlanu kampaas momentu. emiet vr visu svargo informciju par bijuiem
notikumiem un paskumiem un to informciju par notikumiem un paskumiem,
kas vl tikai bs.
Dispeeram jbt oti vrgam pret detam.

VIII likums. Sagatavojiet su un lakonisku informciju par katru notikumu
Lakonisku informciju par katru notikumu kandidts var iepazt pat ce.
Bez tam, tdu informciju ir vieglk iegaumt. Nosakiet, kas ir atbildgs par
detaliztu informciju, uz kuras pamata tiek sagatavotas informatvs izzias.
Vlams ievrot krtbu, ka das izzias sagatavo ldz piektdienai, un visas ar
plnotajiem paskumiem saistts detaas ir noskaidrotas nedu iepriek.
Saskaojiet ar kandidtu laiku robeas, gatavojot via grafiku un
pavadmaterilus. No skuma kandidts gribs saemt os materilus vismaz 48
stundas pirms paskuma, bet vlk, kad darbs bs noregults un krtba iedibinta,
Js varsiet gatavot materilus un nodot tos kandidtam diennakti pirms notikuma.
saj izzi jbt dai informcijai:
t cilvka vrds, kas atstjis ielgumu;
kur notiks un kas notiks plnotaj notikum;
aptuvens dalbnieku skaits;
uzlgts personas, kas piedalsies paskum;
datums, kad kandidts bija iepriekjo reizi ai rajon.
Nordiet, ko sagaida no kandidta, runas ilgumu un tmu, iespjamos
jautjumus, t cilvka vrdu, kas iepazstins kltesoos ar kandidtu (ja tas ir
iespjams).
Vl papildus informcija, kas btu (vlams) sagatavojama kandidtam:
to aicinto oficilo personu, partiju vadtju un citu cilvku saraksts,
kuros kandidts vartu bt ieinterests;
to problmu uzskaite, kuras var bt apsprieamas un pretrunas, kuras
vartu rasties.
Saglabjiet os materilus, lai tos izmantotu nkotn.

IX likums. Apspriediet ar kandidtu katru paskumu pc tam, kad tas ir
noticis
Pc paskuma savciet visu ar to saistto informciju. Tai jsatur:
cik cilvku piedaljs;
k vii reaja uz kandidta uzstanos;
cik bija preses prstvju;
cik efektva bija iepriekj paskuma sagatavoana.
Dispeeram tas viss japsprie ar kandidtu vai tiem kampaas tba
prstvjiem, kas piedaljs paskum. Tas kandidtam dos iespju izteikt visas
pretenzijas par grafika izpildes organizciju un, bez tam, aus noskaidrot, vai bija
mrtiecgi piedalties aj paskum.

X likums. Noteikti izsakiet pateicbu
Nosakiet krtbu, saska ar kuru Jums jizpilda noteikta procedra pc
katra paskuma. Taj ietilpst:
pateicbas vstules;
fotogrfiju savkana;
avu izgriezumu savkana;
materilu uzglabana.

pai svargas ir pateicbas vstules. Ts nav tikai piekljbas izpausme,
vstules vl viena iespja kontaktties ar vltjiem.
Kandidts, kas pancis vlreizju ievlanu, pazio vltjiem, ka vii var
piezvant viam uz biroju un saemt jebkuru informciju.
Pretendents rada noskau, demonstrjot prliecbu, ka uzvars, izmantojot
sekojou tipa frzi: Ar tdu cilvku atbalstu, kdi esat Js, ms noteikti
uzvarsim.

XI likums. Dispeeram jpaldz presei
Dispeers prvalda un rkojas ar svargu informciju par kandidta grafiku,
bet tas interes masu informcijas ldzekus. Dispeeram kop ar kampaas
vadtju un preses sekretru ir jstrd, lai nodrointu labus sakarus ar masu
medijiem. s trs vados figras izstrd stratiju darbam ar presi. Reportieru
informanas par kandidta grafiku process ir atkargs no komandas un preses
savstarpjm attiecbm. Ja savlaicgi bs zinms kandidta ieraans laiks uz to
vai citu paskumu, iespja, ka tas noks jaunkajs zis paaugstins.
Vienkrojiet preses pieeju informcijai, un Jsu kandidtam bs vairk
iespju nokt uzmanbas centr. Nododiet presei iknedas kandidta dienas
krtbu. savdabg preses relze risina divus uzdevumus. Pirmkrt, t ir
informcija presei par to, kur un kad pardsies kandidts. Otrkrt, t ir daa no
plnots kandidta darbbas.
Dispeers nosaka, ko un cik daudz dart zinmu presei. Preses sekretrs
nosaka un organiz preses tikanos ar kandidtu. Acmredzami, ka dispeeram un
preses sekretram jstrd oti cie kontakt un jkoordin sava darbba. Presei
nav jzina par vism kandidta gaitm, bet tai jbt informtai par to, kur un k
tiek plnoti lieli paskumi. Ja Js sniegsiet reportieriem nepiecieamo informciju,
tad kampaa iegs labu reklmu.
Komandai, kas izstrd stratiju, ir jnolemj, kdu informciju sniegt presei
un cik biei to sniegt. Atbilstoi, dispeers form dienas politisko krtbu.
Nemulsiniet presi, runjot par savu problmu daudzumu. Pats galvenais
preczi izskaidrot sabiedrbai vlanu kampaas galveno ideju, kas formulta
pln.

XII likums. Labi iepazstieties ar saviem vltjiem
Plnojot kampau, izvlieties vltju grupu, kuras atbalsts Jums ir btiski
svargs, lai gtu uzvaru. ie iedzvotji var apvienoties dads organizcijs;
profesionls;
teritorils;
etnisks;
sievieu;
veternu;
un cits.
Tds koalcijs biei iesaista cilvkus, kuri ieem vltus amatus, ar citus
pazstamus darbiniekus, kam ir iespaids uz sabiedrisko domu.
Dispeeram jzin, kurm grupm kampaas gait jpievr paa uzmanba.
Biei das grupas ir viegli nodalt tri eogrfiski. Dispeeram jzin vadoo
vltju grupu lderi, bet kandidtam jprliecins, ka viu vlmes un aicinjumi
nepaliks bez atbildes un bs iedalts laiks, lai ar viiem tiktos.
Neliels kampas dispeers biei ir galvenais sakarnieks ar dm vltju
grupm. Prbaudiet, vai visus o grupu lderus Js esat informjui par to, kad
kandidts atradsies viu reion. Js pat varat, ja atauj laiks, noteikt tikanos ar
viu lderiem. Centieties optimli izmantot kandidta laiku, kad vi atradsies o
grupu rajon. Atkarb no apstkiem, sazvaniet os audis vai nostiet vstules.

XIII likums. Dispeeram jbt ar iniciatvu
Jatceras, ka tiei dispeers atbild par aktvu pieeju kampaas plnoan.
Via pienkumos ietilpst radoa stratijas izstrdana, kas nosaka kandidta
pardanos publikai t, lai gtu maksimlo politisko efektu.
Praktiski ikviens kandidts saem uzaicinjumus un pards starp saviem
vltjiem, bet viam var palikt ar brvs laiks. Izvloties uzbrkou pozciju,
dispeers atrads papildus iespjas, lai paplaintu kandidta kontaktus ar
vltjiem.

XIV likums. Koordinjiet savu darbu ar koliem
Kontaktjoties ar saviem koliem, kas vada citu kandidtu kampaas, Js
varat rkot kopjus paskumus vai sniegt iespju Jsu kandidtam piedalties
paskum, kuru organizjis kolis. Tdu kooperciju pai atzst dadu partiju
vadtji, jo rodas iespja dzirdt papildus uzstans, un tas, savukrt, pulc vairk
vltju. Bez tam kandidts var uzstties ne mazk svargos, k Jsu iecertie,
paskumos, par kuriem Js bijt nejaui aizmirsui, sastdot grafiku. Ldzgos
kontaktos Jums jbt prliecintam, ka Jsu vlanu kampaas enerl lnija nav
pretrun ar Jsu partnera kampaas pamatlniju. Tas ir svargi, jo tdos paskumos
Jums nksies dalties ar stratisku informciju.

XV likums. Savas darbbas kalendru nedariet zinmu citiem

Iespjams, ka Jsu oponentam vienkrkais veids izzint Jsu plnus, ir
ieraudzt Jsu dienas krtbas sarakstu. Ierobeojot pieeju Jsu grafikam, Js
samazinat visdu prpratumu iespjas. Btu labi, ja vispr ierobeotu to cilvku
skaitu, kas zins kampaas plnu, bet priekstatu par to var gt ar no Jsu
kalendra. Nepiecieami ierobeot to cilvku skaitu, kas saem pilnu informciju
par kandidta darbbu nkamaj dien un ned.
Vlanu kampaas stratij ir savlaicgi jparedz, kas saems detaliztu
kandidta darba plna un grafika variantu. Iespjams tie bs kampaas vadtjs
un preses sekretrs. Prjiem darbiniekiem, kandidta imenes locekiem un masu
mediju prstvjiem jsaem atlasta informatva versija, kur ir atzmts tikai laiks
un vieta, kur notiks dadi paskumi.

18. nodaa

BUDETS

Ir lietdergi saldzint Jsu budeta ienkumu-izdevumu ailes ar taktisko
paskumu plnu. Jsu kampaas finansanai jatbilst priorittm, t.i. pirmkrt
tiek finansti pai svargkie paskumi.
Kampaas plns bez preczi izsvrta un izskaitota budeta paliks tikai uz
papra, stenot to nebs iespjams.
Labk jau laikus samazint izdevumus, nek vlk ekonomt nozmgs
programms. Preczs budets tas ir visu saskaitmo summa. Nepiecieami
izrakstt visus izdevumus stabi lapas kreisaj pus un tam blakus paskumus,
kam atbilst attiecgais izdevumu apjoms.
Izdevumi grupjas pc sekojoiem kritrijiem:
komandas loceku un konsultantu darba apmaksa;
priekvlanu materilu iespieanas izmaksas;
televzij un radio prraidto materilu izmaksas;
materilu publikcijas avzs;
masu paskumi;
transporta, sakaru ldzeku un telpu noma;
pasta izdevumi;
organizatoriskie izdevumi.
Pc tam viss tiek saskaitts, un nosaka galgo izdevumu un ienkumu
summu. Budets ir pastvgi jatjauno un jkori. Svargi ir skaidri zint par
ienkumiem. Sekojiet izdevumiem, lai nepaliktu bez naudas nkoaj vlanu
kampaas posm.
















19. nodaa
KANDIDTS

Kandidts ir vlanu kampaas sirds. Via uzvedba un via imids nosaka
kampaas pankumus. Un, kaut nemdz bt viendas kampaas, pastv dai
universli principi, kas piemrojami visiem kandidtiem. Zemkmintie devii
principi nosaka kandidta lomu.

Pamatpersona
Visas kampaas centr atrodas kandidts. Galven atbildba par vlanu
kampau un vlanm gulstas uz via pleciem. Ar kandidta uzskatiem visiem ir
jrins.

Vi ir boss
Kandidtam jcns par uzvaru k terim un jbt gatavam ziedot visu, lai
uzvartu. Viam jtiecas uz uzvaru ar visiem dvseles spkiem, viam jbt
izslpuam pc uzvaras.
Kandidtam jbt aizsargtam, jprot savi un savu imeni aizsargt no
uzbrukumiem kampaas laik. Citiem vrdiem kandidtam jbt ar biezu du.

Prliecints lderis
Kandidts - tas ir, t teikt, sabiedrisks produkts, kur vltjiem vlanu
dien jprk. Kandidta pienkums ir iekarot vltju balsis, un viam
jkoncentr savi spki sabiedriskai darbbai.
Publikas priek kandidtam japliecina pozitvas emocijas un entuziasms.
Viam jform cilvkos doma, ka viss notiek lieliski, pat, ja t tas nav. Sava mra
sasniegan viam jbt eneriskam un neatlaidgam.
Kandidts nedrkst atauties apjukt. Daudz vieglk ir piesaistt un noturt
brvprtgos, ja vii redz nenogurdinmu, spirgtu , optimistisku un prliecintu
lderi.

Galvenais orators
Kandidts izpilda solo partiju vlanu kampa. Viam jcns par augstu
reitingu sabiedriskaj dom.
Kandidtu cit prese un citi masu informcijas ldzeki, td viam jtic
tam, ko vi saka, jo cilvki uzreiz sajt nepatiesbu.
Kandidtam jnoformul savas kampaas galven tze. T k beigu beigs
var nogurt, atkrtojot vienu un to pau, viam ir jmaina savu uzstanos forma.
Svargi, lai kandidts prliecintu publiku, nevis to mctu. Jsu mris
prliecint cilvkus, ka Js esat tiei tas cilvks, kam ir jsaem is amats.
Kandidtam jiekaujas taj imid, kas veidojas vlanu kampaas laik
un jjtas taj rti. Tai pat laik viam nav jiedziins viss kampaas stratijas
finess viam jredz kopj aina. Tiei tds ir kandidta uzdevums.

efs, kas nav prslogots ar detam
Kandidtam jbt priekstatam par kampau kopum un nav jiejaucas
detas. Par noloanu, daudzi kandidti uzskata, ka tikai vii var vadt savu
kampau un cenas kt par savu kampau menederiem. Parasti tas nenostrd un
kampaa tiek zaudta. Kandidta piedalans apjoms vien vai otr kampaas
paskum viena no galvenajm problmm.
Ms rekomendjam pieturties dam likumam: pc tam, kad kandidts ir
noformjis kampaas plnu, izstrdjis ts norises grafiku un noteicis stratiju,
via pienkums delet detaas saviem padotajiem un veltt pamatspkus, lai
tiktos ar vltjiem.
oti biei kandidti tr savu laiku, lai izvltos krsu kampaas simbolam,
diskut par taktiku un iesk strdus ar ldzstrdniekiem. Tas nenozm, ka
kandidtam nav jzin, kas notiek. Viam ir jsaem sas atskaites, kas saisttas ar
galveno paskumu norises laiku un vietu, ar publisko paziojumu saturu, ar dadu
organizciju darbbu prskatu, kas atbalsta kandidtu, ar finansilo prskatu un par
darbu ar masu medijiem.
Optimlais variants kandidts, kas ir informts par galvenajm darbbm
un ir brvs no detam; tas viam auj nodarboties ar pamatu saviem kontaktiem
ar vltjiem.

Preczs darbinieks
Kandidtam strikti jievro savs grafiks. Nepiecieams preczi sadalt laiku:
cik veltt atseviiem reioniem, cik - lai satiktos ar saviem piekritjiem vai ar
presi. Jplno dalba kampa no mjas uz mju, kad kandidts atnk dzvokl
pie vltja un individul sarun cenas vltjus noskaot sev par labu.
Ja Js k kandidts sajtat, ka nespjat rast kontaktu ar vajadzgajiem
cilvkiem, tas ir japsprie ar savu menederi, bet nav atstjams paplsmai.
Kandidtam nav jprplas, nav jslimo un jieslgst depresij. Starp
dadiem paskumiem viam atstjams laiks ar atptai, imenei, peai. ai laika
sadalei - k darbam un kampaai, t atptai un persongajm lietm - ir jbt
saskaotai jau no paa skuma. Kopum laika sadale veidojas pc t paa
pamatprincipa: nostiprint kandidta stiprs vietas un maksimli retut via
trkumus.
Iedomsimies ja nu kandidts piedergs cruu tipam, tad ir labk, ja
aktvi darbi paredzti no rtiem.

Uzticba vadtjam
Kandidtam ir juzticas tiem cilvkiem, kuriem vi ir delejis dau no
savm pilnvarm. Visbiek tas ir via kampaas vadtjs. im cilvkam
kandidts uzticas pilngi. Vi it k papildina kandidtu. Tdu vienbu pankt ir
oti, oti grti, td izturieties pret cilvka iecelanu kampaas vadtja amat ar
lielu atbildbu un nepaaujieties uz kda rekomendcijm. emiet vr galvenokrt
t cilvka pieredzi, kuru Js iesaistiet kopgaj darb.
Jau no paa skuma ir jsadala pienkumi starp kandidtu un kampaas
vadtju.
Kandidtam no kampaas vadtja jsaem izsmeoa un svaiga informcija
par kampaas gaitu un atbildes uz visiem jautjumiem. Taj pat laik nevajag
mazint kampaas vadtja autoritti un iejaukties via kompetences ietvaros. Tas
tad ar bs Jsu savstarpjs sapraans pamats.

imenes atbalsts
Lai sekmgi novadtu kampau, kandidtam ir vajadzga visu imenes
loceku piekriana un atbalsts.
Pirmkrt, kampaas interess ir, lai kandidts ilgk laika posm atrastos
rpus mjas. Visas saretbas kampaas noris izprotoi imenes loceki var
atslbint ilgu iranos spriedzi. Turpret strdi un prpratumi tikai palielina
slodzi.
Ieteicams kampaas skum kandidtam savus plnus apspriest ar imeni un
norunt imenes ldzdalbas kampa pakpi (ar vecku, iespjams pat, attlku
radinieku).
Viu dalbu kampa ir jkori, atkarb no kampaas norises un situciju
maias, un janaliz. Kampaas tbam imenes piedalanos kampa juzem ar
piencgu cieu un jcenas ar imeni nodibint draudzgas attiecbas.
Ar paam kandidtam ir nepiecieams sekot, lai via prombtnes laiks
imenei nerastos problmas, piemram k pardu neatdoana, grtbas brnu
audzinan u.t.t. Ts var praugt krz un iespaidot vlanu kampau. Bez tam,
k minjm augstk, kandidtam un via imenei ar pacieu ir juzem
kandidtam adrestus sncenu uzbrukumus.

Lielisks puisis
Kandidtam ir jdemonstr laba griba. Vltji grib sajust, ka viu
problmas kandidtu satrauc, ka vi rpjas par tiem. Jprot klausties un just
ldzi. Pankumus sasniedz kandidti ar viengabalainu raksturu. Ir jbt gatavam, ka
saspringtaj pirmsvlanu c var uzpeldt visas tums un negodprtgs
pagtnes darbbas.
Kandidtam jbt godgam un jdemonstr augsts morles lmenis.
Kandidts ne reizi nedrkst nodart pri, aizvainot tos, kuri viam paldz kampa.
Vi nekad nedrkst atteikt ldzjiem un brvprtgajiem palgiem. Nevajag splt
starpnieka lomu starp naidgm pusm kampa, lai nektu smieklgs sava paa
personla acs. Veikt spiedienu vai piespiest izpildt noteiktu uzdevumu ir
kampaas vadtja pienkums.

Novators, iniciators, lderis
Kandidtam jprot skatt pasauli ar to vltju acm, kuru atbalstu vi grib
iekarot. Saprotot viu problmas, kandidtam ir jpiedv kaut kds risinjums.
Viam skaidri jiedomjas, kpc cenas pankt ievlanu aj amat un ko vars
izdart, ja tiks ievlts. Labk pozcija, balotjoties uz kdu amatu, ir: Ja ne es,
tad kur?. Kandidtam ir jjt sevi par lderi, jcenas ieemt sabiedrbas
virztja pozciju.
Kandidtam jzin visas svargks diskusijas un problmas, kas ietekm
situciju apgabal, to btba. Uzrakstiet Jsu apgabala svargks problmas, kuras
Js plnojat prvart pc ievlanas. Centieties izvlties ts problmas, kas
saskan ar Jsu pieredzi un Jsu interesm. Gribam brdint- nesciet to, ko Js
nevarat pabeigt un esiet prliecinti Jsu izvlts problmas neatems Jums visu
laiku un netraucs veikt kampau.





20. nodaa
DARBS AR MASU MEDIJIEM

Parasti komand ar to nodarbojas specils cilvks (preses sekretrs) vai
specila grupa (preses dienests, preses centrs).
Nav vrts diskutt par teoriju un jdzieniem masu informcijas ldzeki jeb
masu mediji. Piekrtot defincijm, vlanu kampas tomr saprot plaku
ldzeku tehnoloiju un metou spektru.
Pc klasisks pieejas, skaa translcija cilvku pulcans viets netiek uzskatta
par masu informcijas ldzekli (vismaz reistrtiem), bet no kampaas viedoka,
tas tds ir (un iedarbgs!).
Td tlk tekst ms apskatsim divus masu informcijas ldzeku (MIL)
veidus tradicionlo un netradicionlo.

Tradicionlie
Pie tiem piedergi:
vlanu reion izplatmie iespiestie izdevumi (dienas un nedas
avzes, urnli, bieteni u.c.);
televzija centrl, reionl, rajona, vietj un kabeu;
radio prraides. Pamat vidjo un FM viu diapazon;
translcija (virtuves radio);
uzmumu avzes un radio stacijas.

Netradicionlie
skaa translcija viets, kur pulcjas cilvki, tai skait:
- prtikas un rpniecbas preu tirgi;
- stacijas;
- pilstas transports;
- piepilstas transports;
- svtki un paskumi;
- pilstas parki un ielas;
- universlveikali un supermrketi;
- masu uzvedumu vietas (no tetriem ldz autosackstm,
hipodroms un diskotkas);

ielikti avzs, urnlos, ar pastkasts;
bez maksas izplatms lapias, kalendri, vilcienu saraksti u.t.t.
vl daudz kas cits.

Darbs ar masu mediju iesaistanu priekvlanu kampa skas ar to
rpgu izpti. is darbs sadalms vairkos posmos, kuri aprakstti turpmk.

Mediju saraksta sastdana

Nepiecieami sastdt pilnu visu reistrto reiona masu informacijas
ldzeku sarakstu, kur ietilpst:
pilns nosaukums;
t dibintji;
redkolija (personlijas);
izdevji;
izplattji;
juridisk un pasta adrese (tieai komunikcijai un iespjamo tiesas darbu
gadjumiem);
tira (preses izdevumiem, tai skait ar tiem, kurus izplata abonentiem un
grmatu tirg);
iespjas straujai vienreizjai (vai uz noteiktu laiku) tiras palielinanai
(paprs, resursi, poligrfija u.t.t.);
izplatanas auditorija (ekspertu vrtjums), jauda, viu garums vai kanls
elektroniskiem MIL (tera TV un kabeu TV), tera radio, translcija, rpncas
radio, masu pulcans vietu radioficanas un vizualizanas iespjas tirgos,
stacijs, kompjteru tklos, skrejoajs rinds u.t.t.)
pilns galven redaktora vrds, uzvrds, tlrunis, fakss, darba laiks plus prj
informcija (iegstama bez pam plm), kura var paldzt nokrtot efektgu
komunikciju vai to iespaidot.
reion populrko urnlistu vrdus un to koordintes;
par vlanu atspoguojumu atbildgie urnlisti;
MIL, to vadoo urnlistu un reportieru politisks simptijas, antiptijas,
noslieces un aizspriedumi;
pc publikcijm pagjuo vlanu laik nepiecieami izzint, ko un k
atbalstja MIL un to konkrti urnlisti;
kandidtu personisks savstarpjs attiecbas;
konkrta MIL finansilais stvoklis patreiz;
to organizciju nosaukumu un cilvku vrdu saraksts, kam ir ties vai neties
iespaids uz MIL;
cenu saraksts par reklmu, pastjumu rakstu, radio un televzijas prraiu
izmaksm;
prraides vai teksta sagatavoanas tehnoloija, lai vartu preczi aprint
materila pdjo nodoanas termiu un nokanu pie vltjiem vajadzgaj
laik;
atbildgo redaktoru, kas tiei gatavo materilu publikcijai pres vai ter, vrdi
un tlrui;
iespja iesniegt MIL (elektronu) gatavus materilus, prasbas to kvalittei un
standartiem.
Analoiski nepiecieams savkt izsmeou informciju par
netradicionlajiem MIL.

Katra MIL svara noteikana
Lai 100% izmantotu MIL iespjas un racionli sadaltu kampaas spkus un
resursus, vienlaicgi gstot augstu efektivitti, nepiecieams noteikt katra
reionl MIL svaru, pie tam gan kopjo, gan programmas.
Ar jdzienu svars ms saprotam sekojou parametru kopumu:
1) attiecbu izdevumi/ auditorija, citiem vrdiem cik potencilo
vltju saems informcijas vienbu un par kdu cenu;
2) iekj svara noteikana pa MIL. Tas nozm (iespiestiem
izdevumiem):
- izlaianas diena (parasti vai sestdienas);
- izlaianas laiks (rta vai vakara avze);
- vieta (lapaspuse, sleja, u.t.t.);
- krsa un rifts;
- blakus esoo materilu saturs;
- konkrta urnlista paraksts.
Elektroniskiem MIL iekjo svaru noteic:
- nedas diena;
- prraides laiks;
- piesaiste populram raidjumam;
- vl daudzi citi faktori.
Obligts ir vietjo apstku novrtjums: iedzvotju masveida
izbraukana (vasarncas, drzi u.c.), reliisks tradcijas, katra MIL popularitte un
reitings noteikt reion.
3) MIL programmas svars. Lai realiztu daudzveidgo programmu
kompleksu vlanu kampa (piemram: Pensionri, Mjsaimnieces,
Uzmums N, Students u.c.) ir jzin atztkie MIL un to svars
noteiktaj vltju kategorij, t.i. preczi jnosaka MIL auditorija (vecums,
dzimums, izgltba, intereses, dzves vietas teritorija, nacionalitte u.c.).

Piemram, btu pilngi lieki un drgi aitt pensionrus komercil
izdevum, kur ievietota informciju par personlo skaitotju cenm un sortimentu.
Komentrs: Pc datiem, kas iegti pirmsvlanu ptjum vien no viduskrievijas
provinces pilstm, vairumam pensionru pats svargkais MIL
izrdjs pilstas translcijas tkls.

urnlistu izvle
Bez visa augstkmint, pai rpgi ir jpiemekl urnlists, kur strds
konkrtam kandidtam. Cienot citus, pat oti autoritatvus viedokus, btu oti labi,
ja vartu iepazt (savlaicgi!) urnlista publikcijas un materilus, kurus is
urnlists publicjis (pres vai ter) iepriekjo divu trs mneu laik.

Darbs ar pasvajm socilajm grupm
Izplatts ir uzskats, ka vairkumam parasto lastju (skattju vai
klaustju) ir slaidi nospauties par vairumu politisko problmu. Dadu
specilistu strds ir tikai par socili- politisk pasva procentu starp
rcbspjgiem iedzvotjiem is procents svrstoties no 30% ldz 90%.
Btu naivi uzskatt, ka dki, gari un nopietni materili, kas veltti jebkurm
politiskajm problmm, tiek lasti (skatti) pla elektort. Elektortam vienmr,
pat vlanu laik, ir daudz nopietnki, dergki, patkamki un nozmgki darbi
(piemram, kartupeu rakana vai gatavoans Ziemassvtkiem). To saprotam.
Tpat ir neprprotami, ka vairum gadjumu ca par pasvu ir galvenais
cas lauks. Td Jsu sagatavotie vai ierosintie materili masu medijos ir
jpasniedz t, lai ar pasvam tie btu interesanti.

Viena no pasva aktivizcijas tehnoloijm paredz pasniegt t problmas
emocionl informcijas uztveranas lmen. Atcerieties, cik viegli ms piedodam
lielus un mazus prkpumus un trkumus tiem msu pazim, ar kuriem mums ir
siltas, emocionlas saites (t.i. tiem, kuri mums patk).
Un, otrdi, ja cilvks mums ir neitrls, nemaz nerunjot par negatvu
attieksmi, tad ms ievrojam un nepiedodam pat mazus prkpumus.
Pastv uzskats, ka vltjs nobalsos par kompetentu cilvku, kas dom par
tm pam problmm, zina, k ts atrisint, un vlas ts atrisint. Un, viengais,
k im zinoam un varoam vram trkst kt par deputtu. Paldzot kandidtam
kt par deputtu, labs vltjs bs izpildjis savu vsturisko misiju. (joks,
protams, bet varbt ar ne-joks?).

Kdas problmas aj jom ir kandidtam un via komandai?
Piemram, reizm vii neatrod sev spku un atkltbu prliecint elektortu
par to, kam vii pai netic.
Otra problma slpjas zemapzi. Katrs cilvks (un kandidts nav
izmums) neapzinti uzskata, ka via sarunu biedrs ir tds pats cilvks k vi, ar
tdu pat uzskatu un dzves pieredzi. Bet izgltba un pieredze nav vienda, un
gaidt sapratne no pusvrda nesank.
Bet vl Krnegi rakstja, kpc zivis labk makert uz trpa, nek uz
zemenm ar putukrjumu, kaut ts tik oti garo cienjamam Deilam!
Tas ir viens no iemesliem, kpc kandidta komand jbt komunikciju
efektivittes ekspertam, kas objektvi un bezkaislgi vrttu tikans ar vltjiem
viss to forms. Un, ne tikai vrttu, bet ar sagatavotu kandidtu nkamai reizei.

Informatvs kltbtnes iespaida veidoanas tehnoloijas
Informciju par kandidtu un via komandu masu medijos nokst vairkos
ceos:
1) vienldzgos ar citiem kandidtiem apjomos, kurus bez maksas pieir
likums (vlanu komisija);
2) tieas vai slptas politisks reklmas veid par maksu (redakcijai vai
urnlistam)
3) ziu materilos pc pau redakciju iniciatvas (parasti bezmaksas). Nav
nepiecieams, lai zis par Jums izskantu tikai pozitva informcija.
Dareiz ar negatv kalpo k reklma.
4) dada veida uzsaukumos, paziojumos, atsaukumos, atklts vstuls
u.c. politisks sples elementos.
5) redakciju vai analtiskos materilos pc redakciju ierosmes.

K iekt ziu materilos?
Ziu materilos informcija par kandidtu pati no sevis iekst samr reti:
reistrcijas gadjum, uzvaras gadjum vai tad, ja ir noticis kaut kas rkrtjs (no
kzm ldz katastrofai), visi prjie gadjumi ir Jsu roks un Jsu preses
sekretra galv. Var pielietot sen zinmas informcijas pasnieganas likumbas.
Informcijai (preses relze, paziojums presei u.c.) jbt:
svaigai (presei ir alerija pret vecm zim);
interesantai konkrt medija auditorijai. (Vai snauduojoais
mietpilsonis, kad zis pardsies Jsu materils, pievrssies tam
kaut vai uz sekundi vai n?)
emocionlai. Citiem vrdiem: vai tma ir nozmga mintajam
reionam? Vai t ir tma apsprieanai darb, mjs, atpt?
sai un labi uzraksttai.

Preses sekretrs
Dai imidmeikeri uzskata preses sekretru par vienu no trijm svargkajm
komandas figrm, ieskaitot pau kandidtu. Parasti preses sekretrs ir viengais
komandas cilvks, kam ir tieie sakari ar medijiem (izemot, protams, kandidtu
un atsevios gadjumos dispeeru).
Preses sekretra funkcionlie pamatpienkumi:
veikt visu darbu kompleksu, lai nodrointu kandidta, via imida
un visas kampaas kopuma pozitvu un efektvu atspoguojumu
reiona MIL.
organizt auglgu sadarbbu ar visiem reiona MIL, saska ar
kampaas tba noteikto stratiju, taktiku un grafiku.
Konkrti:
sagatavot, izplatt un kontrolt visas publikcijas (eit un tlk
publict nozm materila pardanos atkltb jebkur MIL);
preses konferenu un interviju sagatavoana, vadba un to rezulttu
apkopoana;
atbilu sagatavoana uz visiem iespjamiem provokatviem vai
asiem urnlistu vai konkurentu jautjumiem (ar, ja vajadzgs,
to noformana);
gatavba atbildt visu MIL prstvjiem uz jebkuru jautjumu par
kampau un kandidtu (bez jautjuma: Ko atbildt?), tpat k
gatavba konsultt urnlistus un redaktorus par jautjumiem, kas
viiem var rasties;
informt un konsultt kandidtu par visu jautjumu loku, kas skar
darbu ar MIL;
specializtu ptjumu organizcija par vism problmm, kas skar
sadarbbu ar MIL;
kontrole pr visu informciju, kas no komandas iet uz ru.
Idel: visa informcija nk tikai no diviem avotiem kandidta
un via preses sekretra.
Starp citu, labs urnlists pres var dot vairk labuma kampaai nek tad, ja
vi btu viduvjs preses sekretrs.






tikas elementi attiecbs ar masu medijiem:

Nekad nav vrts krpt urnlistus. Vii to nepiedod. Ja Js nevarat atbildt,
labk skaisti aiziet no jautjuma vai pateikt, ka pilnai atbildei Jums vajadzgs
laiks vai papildus informcija. Js ar milzgu apmierintbas sajtu atbildsiet uz
o jautjumu nedaudz vlk, vai uz o jautjumu atbilds Jsu preses sekretrs.
Tds saturs vartu bt Jsu atbildei tad, ja nav, ko atbildt.
Pastv vairkas tehnoloijas, k vlanu reiona masu medijos efektvi
uzturt interesi par Jums.
Piedvjam Jsu uzmanbai vienu no tm, kas jau ir daudzviet prbaudta.

Informcijas vilnis
Informcijas vilnis, informcijas mkonis tie ir tikai dai specifiski
nosaukumi procesiem un tehnoloijm, k elektortam pasniegt kampaai vlamo
informciju. Ne tikai pasniegt, bet pasniegta t, lai ar minimliem izdevumiem
balsoanas brd btu maksimlais efekts. Vispr, katr imidmeikeru komand
pastv savs know how informcijas via radan. Bet ir ar kopgas pieejas
informcijas pasnieganas tehnoloijm.
Lk, daas no tm:
informcijai nav jbt vienmrgi sadaltai pirmsvlanu maratona
laik. Atkarb no kampaas laika, lmea, ts resursiem, var bt
no diviem ldz pieciem, septiiem viiem, ar to virsotnm un
kritumiem;
aktvas piedalans skums parasti ir saistts ar informciju
sprdzienu visos ietekmgkajos medijos. Pc pirms
informcijas seko saldzinoi ilgs klusuma periods. Spcgs
skums ir nepiecieams, lai btu pazstamba nkoo informatvo
uzliesmojumu laik, bet pagaidu klusums ir vajadzgs, lai
elektorts apgtu skotnjo informciju un nektu noraidos
prstintbas d;
laika intervls starp informcijas viiem ir atkargs no vairkiem
apstkiem: cik laika vl ir palicis ldz vlanm, izmantojamo
mediju patnbas (atirbas no citiem) un auditorija. Dai (un
pamatoti!) o intervlu noteikanu uzskata par savdabgu mkslu,
kas robeojas ar zintni, pieredzi un nojautu;
informcijas vii dados medijos var nesakrist;
lai elektorts labk apgtu un atcertos, ieteicams katr
informcijas pasnieganas posm (viln) aktivizt tikai vienu
pozciju. To pasniedz vienkr, spilgt, s un viegli iegaumjam
form;
prjo pozciju aktivizcija ir stratiski jsaskao, un ts jpakauj
stingrai iekjai loikai, lai vltjam uz balsoanas brdi
noformtu pozitvu, spcgu un stabilu kandidta imidu.

Kdi informatv materila veidi ir nepiecieami kampaai? Literatr par
vlanu kampau vadanu pastv termins pakete priek MIL. d paket
dads kompozcijs ietilpst sekojoi materili:
preses relzes;
paziojumi priek MIL;
paziojumi sakar ar kaut ko;
informcija par kandidta biogrfiju un darbiem;
dati par kandidta imeni;
oficil informcija par kampau un kandidtu ar tba mtnes un
biroja adresi, tlruiem, dati par vadoajm komandas figrm
(pc vajadzbas) u.c.
kandidta melnbaltas fotogrfijas (viens, imenes lok, darb,
atpt, sporta nodarbbs, ar brniem, ar veckiem, tiekoties ar
strdniekiem, vlanu reiona vsturisk vai piemias viet,
komunlo avriju novran, talks u.c.)
videofilmas par kandidtu (saprotams savlaicgi uzemtas un
samonttas);
atseviiem medijiem (piemram urnliem vai TV) var bt
nepiecieami 6x9 krsainie diapozitvi par kandidtu.

Materilu sagatavoana
Gatavojot materilus presei, skaidri japzins:
konkrt materila veids un mris (kandidta programma,
intervija, ziu materils, preses relze, oficils paziojums,
aicinjums, pastts materils u.t.t.);
paredzam auditorija (materila valoda, stilistika, faktra u.c.)
tehnisks iespjas un atiros patnbas elektorta uztver (TV
patnbas, radio un preses publikcijas)
dadu programmu uztveri (tieais ters, TV vai radio debates,
intervijas u.t.t).

Mediju loma kandidta un via komandas imida forman ir vairk k
liela. It pai pdjs vlanu maratona neds.
Tau liels daudzums vispusgu pozitvu rakstu un prraiu, Jums vajadzgs
informcijas izvietoana izdevgos laikos vl negarant nospraust mra
sasnieganu. Mksla pasniegt elektortam vajadzgo informciju veidojas no
daudziem parametriem, ar rado elementa un pilngi noteikti riska daas.
Piemram, informcijas via radanas tehnoloijas ir vajadzgas, lai
preczi doztu noteiktu informciju par kandidtu vai partiju pilngi noteiktos
medijos. Pie tam tiek aprints un noteikts viss: no satura, toa, informcijas
apjoma ldz preczam publicanas (ar TV, radio) laikam un vietai (avzes slej,
raidjum). Tas ir nepiecieami, lai formtu un ldzsvarotu kandidta imidu, lai
nekd gadjum neprdoztu, un tdjdi neizsauktu apzintu vai neapzintu
atgranas efektu elektort.

Kas ir preses relze?
Preses relzei jbt uzraksttai maksimli si un tai jsatur viens galvenais
aspekts. Preses relzi izmanto, lai paziotu par nkoiem paskumiem, kandidta
plniem, kdu notikumu vai konkurentu rcbas komentru un vrtjumu, lai
izziotu par tikko bijuiem notikumiem u.t.t.
Preses relzes svarga sastvdaa ir ts virsraksts. Tam jbt interesantam un
jpiesaista uzmanba. Preses relzes struktras skum domin galvenais,
nobeigum otrirgais, kas domts lasanas rtumam un iespjamai redaktras
patvaai beigu nociranai.

Paziojums presei
Paziojumi presei preses relzes specils veids. Paziojum atspoguo
notikuma specifiku, kuru vajag izskaidrot. Paziojumam presei jatbild uz
jautjumiem: kas? ko? kad? kur?
Paziojumi satur tik daudz informcijas, lai presi ieinterestu is paskums,
bet informcijai nav jbt prk plaai, jo tad presei zuds interese un t negribs
apmeklt paskumu, lai to atspoguotu.
Pc paziojuma vajag izdart, minimums, trs tlrua zvanus, lai atgdintu
par paskumu. Ar pirmo zvanu prbauda, vai prese samusi paziojumu, ar otro
vai t gatavojas apmeklt paskumu, ar treo finla zvanu veic galgo
noskaidroanu, vai prese piedalsies vai n.

Paziojums pa radio
Paziojums pa radio parasti ir kandidta paziojuma translcija, kur tiek
ierakstts tiei studij vai tiek nodots uz radio pa tlruni. T k ziu raidjumi ilgst
tikai daas mintes, aktula paziojuma ilgums nedrkst prsniegt 30 sekundes.
Kandidtam paziojums jizsaka t, it k vi runtu ar reportieri. Neaujiet
kandidtam nolast paziojumu.
Ja radiostacija Jums atsaka, palieciet joprojm laipns. Pasakiet paldies
redaktoram par izlietoto laiku un zvaniet uz citu radiostaciju. Neesiet sautui
radiostacijai nav pienkums pieemt Jsu paziojumu.

Preses konference
Preses konference lielisks veids, k pankt atspoguojumu pres. Ts ir
nepiecieamas, lai nodotu presei svargu informciju, auj reportieriem paiem
uzdot jautjumus kandidtam. Tas nozm, ka te pastv dialogs, bet ne monologs,
k tas ir paziojumos un preses relz:
gatavojoties preses konferencei, izdariet minjumus ar atbildm
uz sagaidmiem jautjumiem. Lai ar Js preses konferenci
izziojat par noteiktu tmu, preses zikrba nav saistta ar o tmu
vien;
sciet savlaicgi;
beidziet preses konferenci ldz tam, kad interese sk kristies.
Pretj gadjum kds no reportieriem izmantos laiku
provokatvam jautjumam;
plnojiet preses konferenci uz 30 mintm 10 mintes
uzstans, 20 mintes jautjumiem un atbildm;
ierakstiet preses konferenci magnetofon, lai Jums paliktu
dokumentls pieraksts.

Izgrieziet (nokopjiet) no avzm un urnliem visus rakstus par sava
kandidta un via oponentu priekvlanu cu un saglabjiet os materilus
atsevii, lai jebkur brd vartu uz tiem atsaukties. Vciet bibliogrfiju par Jsu
problmm.
Prese vispr, bet kampaas laik pai, prasa augsti profesionlu un rpgu
pieeju. Tad vii var veikt brnumus.
Pretj gadjum bs daudz izdevumu un neefektva auana pa
zvirbuiem no lielgabala vai ar kaeni zilonim, vai ar absolti neadekvta
reaana uz publikcijm k par, t ar pret kandidtu.











21. nodaa
POLITISK REKLMA

Visas partijas un kandidti, kas piedals vlans, uzstjas ar noteiktu
programmu. No viedoka, 1993. gada kampaa neiztur nekdu kritiku. Vltji
vlja savus kandidtus gan pc partiju sarakstiem, gan vienmandta apgabalos
praktiski akli vai balstoties uz dzirdi, nezinot, ar kdu programmu kandidts
piedals vlans, tau piedvjot tiei viu izvlt par prstvi augstkaj valsts
likumdoanas orgn.
Valst, kur visi prot last, partiju un atseviu kandidtu programmu teksti
vienkram vltjam praktiski nebija pieejami. Vltji tos uzzinja vai nu no
lderu uzstans TV, vai no fragmentrm publikcijm avzs un lapis. Var
apgalvot, ka atsevii programmtiski dokumenti t ar palika lieta sev un
ierindas vltju nesasniedza.
Netika ievrota politisk mrketinga galven prasba adresta
pirmsvlanu aitcija, atseviu vltju kategoriju specifisko gaidu ievroana.

Aptauja X-4
par to, kas ir galvenais kandidta vlanu platform, respondenti izradjs
vienprtgi:
- 57% uzskata, ka socilo jautjumu risinana, dzves lmea paaugstinanas
problmas;
- gandrz katrs piektais atzmja: konkrti prieklikumi ekonomik;
- katrs septtais (14%) tikumisko pozciju, attieksmi pret korupciju.
Starp piedvtiem lozungiem vislielko atbalstu sama: Reformas cilvkiem, bet ne uz
cilvka rina!

Maksas aitcija

Maksas aitcija viens no politisks reklmas pamatveidiem. T aptver
daudz reklmas formu: no uzlmm ldz televzijas sietiem. Vairums vlanu
kampau izmanto maksas aitcijas kombints formas: tiea izstana,
sludinjumi pres, uzlmes, reklmas vairogi, karodzii u.t.t.
Maksas aitcija nav pamris. Tai jkst par labi prdomta politisk
plna izteicju. Aitcija pank vislielko efektu tad, ja noteiktai auditorijai iepot
noteiktu domu.
Sastdiet maksas aitcijas plnu, lai no ts gtu maksimlo efektu. im
plnam jbt sakoordintam ar Jsu kampaas plnu un preses iekaroanas
programmu.
Pirms plna izstrdes jatrod atbildes uz sekojoiem jautjumiem:
kdam mrim Js izlaiat aitcijas materilus?
ko Js cerat sasniegt?
k tas atspoguosies Jsu politisko mru sasniegan?

Katram aitcijas veidam ir noteikts mris. To izstrdjot un formuljot ir
jatceras:
ko Js gribat sasniegt;
k ideja attstsies cits darba forms Jsu kampaas ietvaros,
piemram pres;
kdas atskaas no savas auditorijas Js sagaidat; vai Js savu ideju gribat
iepott noteiktai auditorijai vai visiem vltjiem;
k jveido ziojums, lai tas iespaidotu noteiktu auditoriju;
kds veids tiea izstana, radio un televzijas reklma, avzes bs
visefektvkais Jsu mra sasnieganai;
kur veids ir visefektvkais no ldzeku izlietojuma viedoka;

Veidojiet savu maksas aitciju t, lai t atbilstu dadm kampaas
informcijas stadijm.
Aitcijas materili cenas pankt seus mrus:
vrda identifikciju;
tla radanu;
problmas uzstdanu;
uzbrukumu;
aizsardzbu;
vltju prliecinanu atdot savu balsi (piedalans).

Piemram: maksas reklmai vrda identifikcij jpasvtro kandidta vrds,
bet tla radanas reklmai jveido kandidta tls u.t.t.
Vism maksas aitcijas formm, kuras izmanto kampa, ir jbt secgm.
Nosakiet savas kampaas nodomus un tos izmantojiet reklm visas kampaas
laik.
Izmantojiet vienu un to pau lozungu visas kampaas reklm. Atkrtojiet
tikai vienu kampaas tmu. Nosauciet tikai vienu sava kandidta vrdu, bet ne t
varicijas. Atcerieties atkrtoana paldz apgt, tas nozm pastiprint iespaidu.
Nejauciet paziojumus maksas reklmas materilos. Koordinjiet maksas reklmu
ar visiem citiem kampaas elementiem.
Piemram, ja vltju apgaita dzvesviets ir kandidta pamatdarbba,
atgdiniet o faktu - ka kandidts persongi apstaig apgabalu - tieas izstanas
materilos, radio sludinjumos.
Ja Js organizjat preses konferenci, lai piedvtu savu programmu jaunu
darba vietu radanai, to papildiniet ar maksas reklmu avzs. Jo vairk sakargas
informcijas par Jsu kampau saems vltji, jo labk vii to atcersies. Maksas
aitcija var paldzt veiksmei cits programms, piemram organizatoriskai un
preses iekaroanas programmai. Savukrt s programmas var pastiprint maksas
reklmas iespaidu. is apskats par maksas aitcijas formm Jums paldzs nolemt,
kdas no tm bs visefektvks Jsu kampa.

Uzskatm aitcija

Kampaas zme (logo)
oti biei pirmsvlanu kampas izmanto grafisku kampaas simbolu
logo. Lai logo darbotos un paldztu uzvart, tam adekvti jatspoguo kandidta
un kampaas idejas tls. Zme t ir simbols. To izmanto, lai pastiprintu
paziojuma iespaidu un radtu vltja apzi saistbu starp konkrtu paziojumu
un noteiktu kandidtu. Ja attiecgi izmantojam logo, tas vltja apzi asocijas ar
konkrtu kandidtu.
Kampaas zm var bt kandidta uzvrds, amats, uz kuru vi balotjas.
Kandidta vrdu var iespiest skk rift. Redzes atmi jpaliek kandidta
uzvrdam: tiei tas jzin vltjam. Kampaas zmei jbt vienkram grafiskam
attlam, vlams izmantot krsu (krsas), lnijas un dadu elementu izvietojumu,
lai fikstu cilvku uzmanbu kandidta uzvrdam.
Tad, kad Js esat izvljuies savas kampaas zmi, to pastvgi izmantojiet
viss uzskatms aitcijas forms: uzlms, karodzios, reklmas vairogos,
nozmts un avu reklm.
Kampaas zme jizmanto kampaas iespiestajos materilos - pirmsvlanu
brors, lapis un materilos, kurus nosta vltjiem pa pastu. Ja Js izmantojat
televzijas reklmu ar tur jbt pardtai kampaas zmei.

Dizaina elementi
Nordsim kritrijus, kurus ir vrts ievrot kampaas zmes veidoan un
grafikas izmantoan pirmsvlanu kampa.
Vienkrba. Zmes vrtba ir t, ka t reizm var tri un vienkri nodot
saretu informciju. Tau biei zmes autoriem rodas krdinjums un
vii t aizraujas ar grafisko dizainu, ka aizmirst skotnjo ieceri.
Atcerieties grafikas mris ir pastiprint, pasvtrot vajadzgo
paziojumu, bet ne to aizmiglot.
Grafiskiem tliem jbt vienkriem. Izmantojiet tikai daas lnijas,
lai izceltu kandidta vrdu. Pietiek, ka ir viena vai divas kontrastainas
krsas uzlmm, karodziiem un reklmas vairogiem. Viena krsa kop ar
balto un melno tas ir pietiekami. bez tam, jo vairk krsu Js
izmantojat, jo drgk makss iespieana. Tas lieki izdevumi.
rifts. Tam jbt vienkram un viegli lasmam. Ja izmanto riftu,
kas ldzgs rokrakstam, to bs grti last, tpat k riftu ar nu efektu,
kuru parasti izmanto trsdimensiju iespaida radanai.
Lasmba. Grafikas mris nodot domu lastjam, skattjam.
Kampaas zmei ir jkoncentr vltju uzmanba, pirmkrt, uz kandidta
uzvrdu, otrkrt amatu, kdam vi balotjas, trekrt uz via vrdu.
Vienkrs un skaidrs rifts, teksts parast rmt vai vispr bez t
paldzs vltjam uztvert paziojumu tri un efektvi. Vltjiem, redzot
Jsu kampaas zmi, jformjas kandidta pozitvajam tlam, viiem
jatceras t vrds un amats, uz kuru vi kandid. Jebkur zmjums, kas
novr no procesa, bet to nepastiprina, nav pieemams.
Atkrtoana. Grafik atkrtoana paldz transformt paziojumu
(kandidta uzvrdu) izzias nozm. Atcerieties paziojuma atkrtoana
vltjiem paldz to iegaumt, tas, savukrt, veicina viu iespaidoanu.
Izmantojiet vienu un to pau kampaas zmi visos priekvlanu
materilos. Nav vrts maint ar t grafisko risinjumu. Piemram, ja Js
esat izvljies sarkanus burtus uz balta fona, izmantojiet s krsas
vienmr: uz reklmas vairogiem, uzlmm, plaktiem u.t.t.
Uzskatms aitcijas efektva izmantoana. Uzskatm aitcija
uzlmes, karodzii, reklmas vairogi un kampaas zmes. Pirmsvlanu
materilos ie pamieni kalpo kandidta vrda identifikcijas
pastiprinanai. Citu kampaas uzdevumu realizcij tie nav tik efektvi.
Uzskatm aitcija viens no galvenajiem ldzekiem pavaldbu vlanu
kampas. Reklmas vairogiem nevajag veltt Jsu budeta lielko dau. Karodzii
ir efektvki k organizatorisks, bet ne k reklmas instruments, jo tie kalpo
kandidta vrda identifikcijai konkrtaj viet.
Uzskatmaj aitcij jizmanto vienu un to pau zmi uz uzlmm,
karodziiem, reklmas vairogiem. K jau tika teikts, kampaas zmei jsatur tikai
ar lieliem burtiem raksttu kandidta uzvrdu, t amatu un vrdu, kas iespiests
skk rift, zmi nesarejot. Js izvairsities no iespieanas grtbm un
ieekonomsiet naudu. Bez tam, sakoordinta ar citiem kampaas elementiem,
uzskatm aitcija veicina kandidta kltbtnes efektu vis apgabal, paldz tiem,
kas uzstjas via atbalstam, un pazemina oponentu nozmbu.
Uzskatm aitcija nav vrta t papra, uz kura ir iespiesta, ja via nerada
kandidta kltesambas efektu apgabal.
Prbaudiet savu reklmu ar testa 60 km/h paldzbu: ja, braucot gar to ar
trumu 60 km/h Js nevarat izlast uzrakstus uz saviem vairogiem vai karogiem
reklma ir neefektva.
Fotogrfijas uz reklmu vairogiem un plaktiem novr uzmanbu no
kandidta vrda. Bez tam attli uz tiem kandidtu biei attlo neadekvti.
Izmantojiet tikai kampaas zmi.
Kad Js domjat par vietm, kur izvietot reklmas vairogus un plaktus, tad
izvlieties ceus ar intensvu kustbu, lai Jsu zmes redztu pc iespjas vairk
vltju. Atjaunojiet vairogus divas trs nedas pirms vlanm.
Pc vlanm saprtgs etietes likums liek novkt pirmsvlanu reklmu.

Kampaas materilu tiea nostana vltjiem
Pdjos desmit gados demokrtiskajs valsts praktiski katr priekvlanu
kampa tie izstana (direct mail) ir kuvusi par galveno aitcijas veidu.
Saldzinot ar citm saskares formm ar vltjiem, tie nostana
acmredzot ir visefektvk ar no materil viedoka.
Izmantojot sava apgabala vltju sarakstus, Js varat bt prliecinti, ka
katrs santms, kas izlietots tie nostan, tiei iedarbosies uz tiem cilvkiem, kas
atnks uz vlanu iecirkiem. Neviena cita aitcijas forma nedod tdus
rezulttus. Trjot naudu radio, TV, avzm, reklmas vairogiem, Js ieguldt
ldzekus ar tam, lai iespaidotu cilvkus, kas, iespjams, pat nedzvo apgabal vai
ir bez balsstiesbm. No vism aitcijas formm tikai tie nostana garant, ka
Js vraties tiei pie saviem vltjiem. Tieai nostanai ir vl viena liela
priekrocba: t ir visefektvkais virztais veids. Nepiecieam informcija tiek
pievadta noteiktai cilvku grupai, ar kuras atbalstu Js rinties.
Saraksta, kur ir vltju uzvrdi un adreses, izmantoana, atauj elastgi un
preczi nostt Jsu paziojumus noteiktiem vltjiem, atbilstoi kampaas
stratiskiem mriem.
Zemk dai visvienkrkie Jsu paziojumu nostanas veidi.

eogrfija
Viens no visvienkrkajiem veidiem organizt paziojumu nostanu,
balstoties uz aptaujas rezulttiem vai vlanu vsturi konkrtaj viet. Balstoties
uz pau ptjumu rezulttiem, Js varat nostt materilus adrestiem noteikt
pilst vai pagast.

Politiskie un partejiskie aizspriedumi
Ja iepriekjo aptauju laik vai ar tlrua zvaniem Js esat ieguvui datus par
vltju politiskajiem vai partejiskajiem aizspriedumiem, tad Jums atklsies
papildus priekrocbas. Jums radsies iespja nostt dadus materilus dadu
partiju piekritjiem un koncentrties uz vienu vltju grupu.

Dzimums
Iepriekjs aptaujas dod iespju organizt nostanu atbilstoi dzimumam,
jo Js zint, kas ir svargks sievietm, kas vrieiem. Js varat kombint o
kritriju ar citu, piemram, ar vecumu, etnisko izcelsmi, eogrfiju u.t.t., lai radtu
diferenctku teritoriju materilu konkrtai nostanai.

Vecums
Ja Jums ir veicies un Js izmantojat vltju sarakstu, kas ietver dzimanas
datus, Js pratsiet veikt atlasi pc vecuma.
Acmredzams piemrs: pensiju jautjuma izmantoana, vroties pie vecka
gadagjuma vltjiem. Vecuma atirbas var izmantot ar citu veidu
problemtiski orienttu materilu nostan. Piemram, Js varat izemt no
adrestu saraksta paus jaunkos vltjus, ja runjat par nodokiem uz nekustamo
paumu, bet ievietot sarakst tad, ja izstmos materilos ir runa par studentu
stipendijm.

Vltju pieraksta datums
Daos vltju sarakstos min vltju pieraksta laiku. Tas atauj noteikt, vai
vltjs apgabal ieradies nesen vai ar vi ir iesakojies iedzvotjs. Tas ir pai
dergi tri attstoos reionos, kur var bt krasas atirbas politiskajos uzskatos
starp iebraucjiem un audm, kam ir dzias saknes aj viet.

Etnisk izcelsme

Daudzs viets etnisks grupas ir btiska daa no vltju kopuma.
Uzdevums: izdalt vltju grupu etnisko dau un viiem sastdt specilus
materilus.

Stratiskas koncepcijas un plni
Orientcija uz vltjiem viens no pamatelementiem, plnojot nostanas
kampau. Ties nostanas pamatideja piesaistt noteiktu vltju kategoriju un
izvairties no liekas pirmsvlanu fonda ldzeku tranas, aicinot vltjus, kas
nav ieinteresti Jsu propontajs problms un nav noskaoti atbalstt Jsu
kandidtu nekd veid un nekdos apstkos.
Atcerieties, ja Js izstt vienus un tos paus materilus katram apgabala
vltjam, tad Js veltgi izlietojat naudu un neizmantojat iespjas, kuras sniedz
msdienga priekvlanu kampau tehnoloija. Nostanas kampau liela
priekrocba ir to formu dadb, kuras var izmantot informcijas novadan
vltjiem.
Galvenais nosacjums ties nostanas efektivittei ir orientjoties uz
konkrtu vltju, saskaot ar to atbilstoo materilu t, lai piesaisttu vltju
interesi un izskaidrotu ideju.
Jsu informcijas forma ir tikpat nozmga k saturs. Naudas ieguldana
profesionli noformtai fotogrfijai un labam papram padars Jsu pasta
materilus pievilcgkus un, beigu beigs, tie sasniegs ilgoto mri: liks vltju
tos izlast.
Savietojot nostanas plnu ar budetu, prliecinieties, vai Jsu stratiskie
plni ir saprotami.
Uzdodiet sev sekojous jautjumus:
Kd tiek izstti materili?
Kdu mri Js vlaties sasniegt?
Vai nostana ietilpst Jsu politiskaj pln?
Kam Js adresjat savus stjumus?
Nosakiet savu vltju auditoriju.
K ar sarakstu paldzbu noteikt o auditoriju?
Kdu materilu Js nostiet un kdu atbildi Js gaidt no
konkrts auditorijas?
Katram stmajam materilam jatbilst konkrtai auditorijai un noteiktiem
pirmsvlanu kampaas nodomiem. etru ldz seu materilu tie nostana, ja
t ir labi plnota un orientta uz konkrtu vltju, var pankt vlamo iespaidu.
Minsim standartmaterilus, kas var bt Jsu kampaas sastvdaas.

Ievada buklets
Ja Jsu kampaas budets ir neliels, tad vltju uzticbas iekaroanai var
izmantot vienu btisku materilu labi uzraksttu, pievilcgi noformtu bukletu.
Kampaas laik o materilu var izmantot vairkkrt: apmekljot vltjus, izstot
paketes presei un tamldzgi. Ievada bukleta mris iepazstint vltjus ar
kandidtu un radt via pozitvu tlu.
Paststiet par kandidta priekrocbm. Izmantojiet vienkru valodu un
pardiet, ka kandidtam ir pietiekama kvalifikcija, lai panktu vlams prmaias.
Koncentrjieties uz kandidta biogrfijas tiem skumiem, kuri var ieinterest
vltjus.
Dakrt izmanto bukletu paveidu, dvjamu Materils papiegdei. To var
izstt, aploku viet izmantojot pasta atkltnes vai specilas uzlmes materila
rpus. ds materils tiek rakstts, lai sniegtu vltjiem zias par kandidtu, bet
ne par programmu un idejm.
Viens no labkajiem bukleta formtiem standarta papra lapa, kas salocta
uz pusm. Tas ir rts izmrs k pastam , t ar nodoanai tiei roks. Parasti lapas
vien pus attlota kampaas zme, bet otr aprakstti kandidta pankumi un
uzskati, k ar ievietota via fotogrfija.
Dai padomi noforman:
izmantojiet tdu kandidta fotogrfiju, kur vi attlots saskarsm
ar cilvkiem;
ap fotogrfiju atstjiet samr lielu ar tekstu neaizpildtu platbu;
fotogrfijai centieties atrast tdu vidi un fonu, kas raksturga
apgabalam;
kopijai jbt nelielai un vienkrai;
izvairieties no kandidta standartfotogrfijm;
tekstu salieciet liel rift.

Problmu materili
Problmu materilu izstana bs efektva un liks audm balsot, ja Js
apspriedsiet problmu, kas interes noteiktu vltju loku. Bet ar tad Jums
jveido kandidta tls. Izmantojiet visus ldzekus fotogrfijas, stilu,
noformjumu, lai piesaisttu vltjus. Problmu materiliem jprliecina, nevis
jmca. du materilu labkie paraugi ir rakstti vienkri un konkrti.
Nesarejiet materilu, kad pasniedzat kandidta domas par konkrtu lietu.
Vienkri izststiet kandidta uzskatus par jautjumu un, ja tas ir to vrts,
pasvtrojiet kontrastu ar oponenta pozciju. Lai piesaisttu lastju, izmantojiet
vrtbas tekst.

Vstules
Vstuu personiskums un negaidtba nosaka to efektivitti. Jo personiskka
liekas vstule, pat, ja t nodrukta uz printera, jo augstka varbtba, ka to izlass.
Vstule, kas uzrakstta ar roku, izsauks lielku interesi nek t, kas rakstta ar
rakstmmanu.
Vstule var bt rakstta ar roku, bet pc tam nodrukta t, lai liktos, ka to ir
rakstjis pats autors. Negaidtbas faktors ir atkargs no t, ko Js ieliekat aploksn
ar vstuli un k Js to noformjat. Nestandarta izmra aploksne, krsains
iespiedums vai neparasts kaitinos izteikums uz aploksnes paldzs rosint
adresta interesi un liks izlast vstuli.
Standarta pielikums aploksn ar vstuli, kuru parakstjusi kandidta sieva
imenes foto. Tdu vstuli ir oti efektvi stt vltjm sievietm. T rada
simptisku kandidta tlu un pieir personiskuma skatjumu. To pau ideju var
adaptt jebkurai Js interesjoai auditorijai vrieiem, vriem, vectviem, msm
u.t.t.
Aploksne ar vstuli, kas noformts k oficils pasta stjums (telegramma,
kvts vai valdbas dokuments) ar var piesaistt vltju uzmanbu. Var iespiest ar
savas aploksnes.
Vstuu izstanu jsakoordin ar priekvlanu sapulcm, vlanu
apgabala apgaitas programmu, tlrua zvanu programmu un programmu, kur
prliecina vltjus nodot savu balsi.

Atkltnes
Pasta atkltnes lts un efektvs tiea paziojuma nodoanas veids. Ts var
izmantot, lai izsttu priekvlanu informciju, tpat lai radtu koalciju.
Daudzi kandidti priekroku dod standartatkltnm ar iespiestu tekstu, kuras
paraksta kandidts vai via brvprtgie palgi.
Liela izmra atkltnes izceas citas vltja saemts korespondences vid.
Spilgta grafika biei paziojumu izsaka efektvk par tekstu. emiet vr, ka
vltja uzmanbas apjoms ir ierobeots. Tam, ko Js gribat pateikt, ir jbt
vienkram un saprotamam. Atkltnes var izmantot motivtiem ziojumiem,
prliecinanai, lai nodotu balsi, un vienkriem atgdinjumiem par
nepiecieambu nobalsot. Pdjie vltjiem btu jsaem dienu divas pirms
vlanm.

Uzbrkoie materili
Praktiski katr kampa ir bri, kad nepiecieams informt vltjus par
oponentu kompromitjoiem faktiem biogrfij vai viu nepopulru pozciju. du
uzbrkou materilu mrtiecga nostana ir to efektivittes pamats. Vispr, du
materilu nostana ir efektvka, ja tie nokst pie oponenta piekritjiem. aj
gadjum mris ir novrst tos no nodoma balsot par Jsu oponentu. Maz ticams,
ka uzbrkoais materils uzreiz pievrss o auditoriju Jsu ticbai, tau tas var
novest pie t, ka ne pilngi prliecints vltjs pretinieks attursies no
balsoanas par Jsu oponentu.
Negatvie uzbrkoie materili var likt oponentam ar atbildt uz
jautjumu, kuru vi negribtu aizskart priekvlanu laik.
Uzbrkoo materilu izteiksmes veidu un stilu nepiecieami rpgi
prdomt, lai vltjus neoktu Jsu ziojuma asums. Uzbrkoie materili var
bt jebkur formt, bt ar fotogrfiju vai bez ts.

Saldzinoie materili
Saldzinoo materilu nostana viens no labkajiem veidiem, k
demonstrt kontrastu starp Jsu kandidtu un via oponentiem. Saldzinoiem
materiliem ir t priekrocba, ka tie, lai ar negatvi pc btbas, nav tik
kategoriski k uzbrkoie materili.
Meistargi izvloties saldzinjumus, Js varat likt savam oponentam
izskatties nekompetentam un neatbilstoam vltju cerbm. Saldzinoos
materilus labk adrest svrstgiem vltjiem. Neuzmgajam vltjam jsta
materils, kas prliecins par Jsu kandidta taisnbu, bet ne par oponentu
kdainbu.
Lai izvltos saldzinoo materilu tmu, izmantojiet aptauju rezulttus.

Materili atbalstam
Pasta materili kandidta atbalstam var bt dads forms: bukleti,
specilas atkltnes, aploksnes ar vstulm.
Tdu materilu priekrocba kandidta atbalsts no tres puses. Tas ir
pai svargi, ja kandidts ir maz pazstams un balotjas pirmo reizi.
Efektu pank, izstot materilus kandidta atbalstam, ja przin savu
auditoriju un ir prliecba, ka tas, kas Js atbalsta (oficila persona, vietjie lderi,
Jsu kaimi u.t.t.) ir ar nepiecieamo statusu un vltju atbalstu.
Materili atbalstam parasti tiek izstti vlanu priekvakar. Jums gan
nksies piemakst, lai garanttu savlaicgu materilu piegdi adrestiem.

Maksas aitcija avzs
Neskatoties uz to, ka apmaksta aitcija avzs ir drga un ne vienmr ir
augsti efektva, daudzas komandas to aktvi izmanto. Avu reklma var nosplt
nozmgu lomu. Saprtgi izmantojot reklmu avz, pai vietjs avzs, var
pastiprint kampaas pamatideju un paldzt sasniegt informatvos mrus.
Tau parastos apstkos aitcijai avz jieem visai pieticga vieta starp
citiem aitcijas veidiem.
Prlkosim daus efektvus avu aitcijas veidus:
vrda reklma vienkri noformjama, t nosauc tikai kandidta vrdu.
reklma paldz identifict vrdu un radt kltbtnes efektu;
biogrfijas (imida) reklma kuvusi par pamatldzekli politiskaj aitcij,
tau reklma parasti tiek veikta bez mra sajtas un tiek slikti uzrakstta.
Tomr t var bt efektva, ja prasmgi rada imidu, kas vrsts uz cilvkiem,
izraisa uzticbu kandidtam;
problmu reklma akcent divus trs kandidtam svargus jautjumus, paldz
izgaismot kampaas tmu un kontrolt debates;
kontrastain reklma ir daudz efektvka par iepriekmintajm, jo tiek radts
spilgts kontrasts starp kandidtu un oponentu pc viu attieksmm pret
noteiktiem jautjumiem. Tds materils auj vltjiem rast konkrtus motvus
balsoanai par Jsu kandidtu, bet nebalsot par Jsu oponentiem.
Materilam jbt vienkram, sam, tieam. Atbalsta materili rada uzticbu un
cieu pret kandidtu, ja tajos tiek minti pazstami sabiedriski darbinieki.

Visprjas nordes apmakstai aitcijai avzs
Gatavojot reklmu avzm, vl jo vairk tdu, kas atbilstu kampaas
informatvai stratijai, paturiet prt dus padomus:
taisiet to vienkru: neuzbzgs noformjums ar pietiekami lielu brvu
laukumu bez teksta, izteiksmgs virsraksts, vienkrs rifts un laba
fotogrfija dod labu efektu. Bez tam reklmai jbt sai. Jo garks teksts,
jo mazka iespjamba, ka to izlass;
lietojiet sarunu valodu un izvlieties vienkrus, saprotamus vrdus;
ievietojiet kvalitatvas fotogrfijas ass, interesants foto paldz veidot
Jsu kandidta tlu. Izmantojiet uzmumus, kuros ir darbba, bet ne
portretuzmumus;
kontroljiet iespieduma izpildjumu, nedodiet avzes reklmas nodaai
kart-blan sava materila noforman. Nodroiniet sev iespju redzt un
apstiprint savas reklmas noformjumu un izvietoanu;
ievietojiet reklmu vietjs avzs, lai ievilintu piekritjus. Tds
izdevumu tips ir visveiksmgkais. Publikcijas var izmantot vietjo
priekvlanu paskumu reklmai: tikans ar vltjiem, prgjieni pa
apgabalu u.t.t.;
esiet konsekventi lai kur Js nedotu reklmu pres, pieturieties
vienotam grafiskam stilam. Izmantojiet kampaas zmi, lai pastiprintu
kandidta vrda identifikciju un amatu, uz kuru vi balotjas.

Aitcija pa radio
Aitciju pa radio var izmantot visu kampaas informatvo mru
sasnieganai. Vrda identifikcija, tla radana, problmu uzstdana, uzbrukums,
aizsardzba un darbs, lai prliecintu vltjus atdot savas balsis.
Tpat k citas maksas aitcijas formas, radio izmantojiet labi prdomtas
un izstrdtas kampaas stratijas realizcijai. Radio reklmas acmredzams
priekrocbas ir ts mrtiecba.
Var preczi noteikt savu auditoriju un vrsties tiei pie ts. Ir iespja
izvlties vienu no kupl specializto programmu pulka zim, politiskm un
muziklm programmm u.t.t.. Izvlieties to radiostaciju un programmu, kuru
klauss Jums nepiecieam auditorija.
Prasmgi organizta aitcija radiofon var radt kltbtnes efektu, kas nav,
piemram, tieiem pasta stjumiem. Preczi izvietota reklma var piekt
vajadzgajai auditorijai.
Pankumu atslga vienkrb un atkrtojumos. Preczs paziojums, kas
izteikts vienkr valod un vairkkrt atkrtots, efektvi iedarbojas uz vltjiem.
Izmantojot radioaitciju, jem vr:
teksta garumam jbt ap 60 sekundm;
izmantojiet vienkru, klaustjiem saprotamu valodu;
neprvrtjiet radio spku.

Lai gtu pankumus, Jsu materilu jprraida ne mazk par piecm dienm,
pietiekami daudz reiu atkrtojot katru dienu. Vairum kampau vietjo
likumdevju orgnu vlans radio sevii plai tiek izmantots, lai identifictu
kandidta vrdu. Pie tam kandidta vrds teksta lasjumos tiek atkrtots ne mazk
par septim reizm.
Neatkargi no aitcijas mra (vrda identifikcija, tla radana, problmas
uzstdana) vienmr nosauciet kandidta vrdu, kaut vai vienu reizi, jau prraides
pirmajs sekunds.
Radioreklmas sagatavoanai nav jbt saretai, bet kvalittei atkargai
no cenas. Izmantojiet profesionu paldzbu, necentieties izldzties ar komandas
spkiem.
Ja Jsu iecere prasa kandidta uzstanos, nodroiniet, lai vi btu labi
sagatavots un iemctos uzstans tekstu pirms ieraksta. Atcerieties, ka oti grti ir
noslgt izdevgu vienoanos, prkot laiku radio.
Daudzas stacijas praktiz laika prdoanu par pazemintm cenm.
Kampaai ar pieticgu budetu tas iet brniga iespja. Bet esiet vrgi aiz
zems cenas slpjas laiks, kur o staciju neviens neklauss tai tikai vajag
aizpildt teru ar kaut ko.

Aptauja XYZ-5
Laika analze, kad respondenti klauss radio un skats TV prraides, uzrda sekojoo:

Televzija Radio

ldz 7.00 2.1% 30.4%
no 7.00-10.00 6.2% 37.5%
no 10.00-12.00 0.3% 4.6%
no 12.00-14.00 4.9% 6.5%
no 14.00-16.00 2.1% 2.4%
no 16.00-18.00 2.1% 4.6%
no 18.00-20.00 22.9% 33.2%
no 20.00-22.00 81.0% 20.1%
no 22.00-24.00 4.9% 11.8%
pc 24.00 - 2.7%

Tdjdi redzams, ka visefektvk dot informciju, ja izmanto televziju laik no 18.00
ldz 24.00, bet radio ldz 10.00 no rta un no 18.00 ldz 22.00 vakar.

Prkot laiku radio, atcerieties, ka Jsu mris - par savu naudu iegt iespju,
lai Js dzirdtu maksimls daudzums noteiktu klaustju, bet ne lts pirkums.
Pat, ja pirkums ir drgs, Js iegstat lielu auditoriju Jums vajadzgo
klaustju, un nauda ir izlietota saprtgi.
Ja Js esat gatavi trt naudu reklmai, izmantojiet ai vajadzbai cilvku ar
politisk darba pieredzi masu medijos. Reklmas izvietoana ter var bt viens no
svargkajiem lmumiem. Neapstjieties sav izvl pie diletantiem.

Aitcija televzij
Teleaitcija viena no visdrgkajm maksas aitcijas formm.
Teleaitcija ir pati jaudgk un pati iespaidgk no visiem pieejamiem
ldzekiem: t aptver auditoriju, kas ir ievrojami plaka k Jsu vltju
auditorija. Izmantojot televziju, vairum gadjumu Js maksjat par sava
paziojuma izplatanu tiem audm, kas nedzvo Jsu apgabal.
Televzijas priekrocba ir t, ka via var radt spcgu kltesambas efektu.
Televzija labkais veids, k vrsties pie visplaks auditorijas. Televziju var
izmantot mrtiecgam paziojumam, liekot reklmu raidjumos, kurus skats
Jums vajadzg auditorija, vai dodot informciju taj laik, kad ekrniem pievras
lielk vltju daa.
Tau ar td, mrtiecg televzijas izmantoanas gadjum, informciju
saems cilvki, kas dzvo tlu aiz Jsu apgabala robem. Televzija spcgs
ldzeklis, kas var kalpot Jsu jau vairkkrt uzskaitto mru sasnieganai.
Labk ir izmantot televziju tlainu pozitvi orienttu paziojumu
prraidanai. Centieties neizmantot televziju uzbrukumiem.
Pirms pievrsties televzijai, prliecinieties par to, vai Jums t ir
visoptimlkais kampaas mru sasnieganas veids. Ja esat nolmis izmantot
televziju, prbaudiet, vai Jums pietiks naudas efektgai reklmai. Mazliet
televzijas ar dos Jums mazliet
Lai iedarbotos uz Jums vajadzgo auditoriju, reklmai jatkrtojas vairkkrt
Jums vajadzgaj laik. Lai radtu un izvietotu aitcijas (reklmas) materilus,
pieaiciniet profesionus. Ja Jsu kandidts nejtas brvi kameras priek, nevajag
viu laist uzstties televzij. aj gadjum radio ir mazk bstama alternatva. Un
atcerieties ja Js esat izlmui izmantot televziju aitcijai, nepaaujieties uz ts
visspcbu.

Pirmsvlanu aitcijas plnoana
Biei pirmsvlanu kampas izsta preses relzes, notiek tiea materilu
nostana, tiek organiztas preses konferences, prraidta radio reklma un tas
viss bez kda plna, bez sistmas. Vltji to sajt, un t pazemins katra
paziojuma efektivitte. Tdos gadjumos aitcijas materili uz vltjiem
neiedarbojas.
Pirmsvlanu aitcijas plnoana auj izvairties no haosa un palielina
iespju uzvart kampa. Kampaas informcijas plnam jpapildina politisko
plnu. Informcijas plns paldz efektvi un racionli izmantot visu informatvo
ldzeku un veidu kopumu, lai aitcijas materili sasniegtu noteiktu vltju
grupas.
Lai sastdtu informcijas plnu, vispirms ir jizstrd informcijas
stratija. To nosaka politisks situcijas patnbas, Jsu kandidta un via
oponentu stiprs un vjs puses, politiskais plns un kampaas stratija. Lai ar
informcijas plns ir daa no politisk plna, tomr ts ir divas dadas lietas.
Kampaas politiskais plns nosaka kopjos politiskos un stratiskos mrus,
atrod konkrtu auditoriju un nosaka paziojumu saturu, bet informcijas plns
nosaka paziojumu sastdanas un nogdanas tehniku, to piegdes (prraides)
laiku.
K jau tika rakstts iepiekjs nodas, ir neierobeots skaits tehnisko
ldzeku, kurus izmanto visu veidu aitcijai.
Informcijas plns visu sakrto, auj izvlties labkos tehniskos ldzekus,
lai informciju nodotu saskaoti ar citm programmm. Informcijas plns auj
izvairties no krzes situcijm, nosaka priorittes un termius.
Lai sastdtu informcijas plnu, ir nepiecieams politiskais plns un
informcijas vides novrtjums.
Rakstot informcijas plnu un novrtjot mediju tirgu, jatceras divi
nosacjumi:
1) Nosakiet katra masu informcijas ldzeka vrtbu un reitingu no Jums
vajadzgs auditorijas sasnieganas viedoka.
2) Koncentrjieties uz to mediju izmantoanu, ar kuru paldzbu Jums
izdosies vispilngk un preczk sasniegt Jums nepiecieamo auditoriju.

Preses un maksas aitcijas izmantoanas koordincija
Lai radtu efektvu informcijas programmu, iziroa ir parasts preses un
apmaksts aitcijas izmantoanas koordincija. Neatkargi preses materiali
paaugstina apmaksts aitcijas ietekmi, un otrdi. Izpildot o nosacjumu, var
izvairties no pretrungu pc satura materilu spiediena uz vltjiem, un citiem
vairuma vlanu informatvo materilu trkumiem.
Izmantojiet visus Jums pieejamos efektgos informcijas ldzekus.
Novrtjiet preses izmantoanas stiprs un vjs vietas, to pau ar
apmakstai aitcijai un debatm.
Piemram, lai identifictu kandidta vrdu, inicijiet rakstu pardanos
avzs, izsakiet runas, izmantojiet tieo materilu izstanu un radioreklmu
(apmaksto aitciju). Pie tam, visu materilu uzmanbas centr jbt kandidta
vrdam. Js radsiet situciju, kad vltjs dzird pa radio ststu par Jsu kandidtu
(kas pasvtro tikai via pozitvs pabas), tad noklauss par viu radioreklmu.
Taj pat laik vltjs saem sav past materilu par to pau tmu. Tds
masveidgs iespaids noteikti iedarbojas.
Ar katru nkoo paziojumu pastiprina uzticbas lmeni iepriekjam.
Pasvtrojiet savas kampaas tmu ar visiem informcijas ldzekiem un veidiem.
Jums savlaicgi jsagatavojas tam, lai pa visiem Jums pieejamiem kanliem tiktu
raidti paziojumi, kas propagand vienu un to pau tmu.
Koncentrjieties uz to, un visas kampaas laik ar labi uzraksttiem un
preczi virztiem materiliem demonstrjiet tmas nozmbu. Koordinjiet
materilus pres un apmaksto aitciju ar visiem citiem kampaas projektiem.
Izmantojiet presi un apmaksto aitciju visiem savas kampaas mriem.

Informcijas plna izstrdana
Ja ir labi prdomts politiskais plns, izdarot mediju analzi, var sastdt
informcijas plnu. Tau vispirms, k tika teikts augstk, Jums jbt informcijas
stratijai.
Noformjiet to, balstoties uz sekojoiem pieciem punktiem:
uzdevums. Kpc Js gatavojaties kaut ko teikt?
mris. Kam Js gatavojaties to teikt?
paziojums. Ko Js gatavojaties teikt?
tehnika. K Js gatavojaties to pateikt?
laiks. Kad Js gatavojaties to pateikt?

Informcijas plnu sastdot, katrs no iem punktiem prasa rpgu studanu.
Tas jdara ar pirms katras informcijas nodoanas publicanai.
Piemram, katru reizi, kad Js gatavojat preses relzi, preses konferenci,
sniedzat interviju vai izstat materilus pa pastu, ir nepiecieami analizt mintos
piecus punktus. Tie nosaka Jsu kopjo informcijas stratiju un specifisko
stratiju katras informcijas nodoanai.
Nosakiet priorittes, izmantojot kalendru ar pretju laika atskaiti, skot no
balsoanas dienas. Tas tad ar bs informcijas plns, uz kura pamata nosakmi
laiki un priorittes. Sakoordinjiet o plnu ar citiem kampaas paskumiem,
svtkiem, vietjiem notikumiem. Prbaudiet to atbilstbu likumiem. Kalendrs
paldz informcijas programmai pieirt uzskatmbu, saskatt laika robeas katra
aitcijas mra sasnieganai. Vi nospls savu lomu ar vizuls kontroles
sistm.
Piemram, Js gribat iziet ter ar radio reklmu septembra pdj ned.
Nosakot datumu, skaitiet laiku atpaka, lai noteiktu galjos termius scenrija
uzrakstanai, t apstiprinanai un teksta sagatavoanai. Sadaliet laiku, kas
atvlts kampaai atbilstoi plna aktivitu fzm - izvirzanu, reistrciju utt..
Katru fzi pavada nedas darbu grafiks preses iekaroan un maksas
aitcijas izmantoan.
Katrai Jsu darbbai, lai saskaotu presi un izmantojamo apmaksto
aitciju, jatbilst augstkmintajiem pieciem kritrijiem. Katram paskumam
jpastiprina preses un apmaksts aitcijas iespaids.

Informcijas plna novrtana

Informcijas plns vis kampaas laik sistemtiski jprskata un jprvrt.
Izstrdjui stratiju, sekojiet, lai ieplnots darbbas btu labks no
iespjamm, risinjumi labkie no iespjamiem.
Lk, pamatjautjumi, ar kuriem sevi jeksamin, vrtjot informcijas plnu:
vai tas ir uzrakstts?
vai to ir viegli saprast?
vai tas ir secgs?
vai tas paldz sasniegt noteiktos mrus?
vai uzdevumi ir t sadalti, lai visas darbbas vartu izpildt
neatkargi vienu no otras?
vai tas ir efektvs?
vai tas ir rels?
vai tas ir elastgs?
vai to var adaptt maingaj politiskaj vid?
vai ir sakoordinti visi paskumi ar preses un apmaksts aitcijas
izmantoanu?
vai ir izmantotas visas nepiecieams informcijas metodes un
ldzeki?
vai plns ir orientts uz uzvaru?





22. nodaa
PRIEKVLANU AITCIJA

Plnojot un izpildot pirmsvlanu aitciju, ievrojiet sekojous
nosacjumus (acmredzami tie nav plai izplatmi!), formjot veiksmgus
aitcijas materilus.

Patiesba ir t, kurai cilvki tic
Pirmsvlanu materilos patiesba nav pavrtgi acmredzama. Neatkargi
no t, ticiet Js kaut kam vai ne, ja vltji neuztvers to k patiesbu, Jums bs
grti tos prliecint. Radiet savus pirmsvlanu materilus, pirmkrt, uz savas
pamatprogrammas uzdevumu bzes. Piemram, ja cilvki Jsu vlanu apgabal
netic, ka ceu stvolkis ir slikts, tad uz s problmas nedrkst balstties, veidojot
pirmsvlanu kampau.

Cilvkus ietekm glaimi
Sen angu parun teikts: Ar medu var pankt vairk k ar etii. Visiem
cilvkiem patk glaimi. Pieglaimojieties savai auditorijai pirmsvlanu runs un
materilos. Js glaimojat savai auditorijai, liekot tai saprast, ka uzskatiet viu
problmas par vissvargkajm.
Izmantojiet glaimus, novrtjot savas auditorijas pakalpojumus. Piemram,
vroties pie skolotjiem, paskaidrojiet viu nozmi darb ar brniem. Cilvkiem
patk sajust, ka vius augsti vrt. Js varat daudz sasniegt k kandidts, ja
auditorijai veltsiet glaimus.

Paredziet un apsteidziet
Neviena kampaa nenoris vakuum. Ievrojiet savu oponentu rcbu
attieksm pret lietm. Plnojot savus pirmsvlanu materilus, centieties paredzt
savu oponentu reakciju uz Jsu programmu, un tos apsteidziet. Centieties paredzt
sncenu darbbas, un kampaas laik ts apsteigt. Ja Js esat paredzjis, ka Jsu
oponents, iespjams, Jums uzbruks kd jautjum kampaas beigs, vakcinjiet
publiku savlaicgi, neitralizjot o uzbrukumu. Apsteidziet pretinieku un uzbrciet
viam aj jautjum pirmais.

Atkrtoana iekana iespaids
Jo biek Js atkrtojat savu paziojumu, jo vairk vltju to dzird, jo
preczk galu gal tas ieks viu apzi un iespaidos vlanu rezulttus. Tikai
tad, kad kandidts piekuss, atkrtojot vienu un to pau, tas beidzot vltju apzi
ieks un vius vajadzgaj veid iespaidos. Td ir nepiecieami koordint
materilu padevi kampaas laik. Jplno programma t, lai kandidta paziojumi
btu pamatoti un daudzreiz atkrtotos. Kandidta runm, via aicinjumiem,
paziojumiem medijos, pasta stjumiem un intervijm jpastiprina viena tma.
Piemram, ja Js gribat pasniegt presei savu plnu, k radt jaunas darba
vietas reion, tad nepiecieams sakoordint paziojumu nostanu, aicinjumus
uzstties radio vai televzij t, lai viss notiktu vienlaicgi, koncentrti. Neminiet
aj laik propagandt savas pozcijas cit jautjum.
Vltjam jdzird Jsu vrdi 7 10 reizes, tikai tad tie iedarbosies.
Vltjam jizlasa 3 5 pasta stjumi, lai tie viu iespaidotu. Vltjam
nepiecieami 2 4 telefona zvani, lai vi ieklaustos problm. Tau kandidtu
komandas biei nosta vltjiem stjumus, kuros ir sajaukts daudz kas.
Vlanu kampaas beigs vltji stipri neskaidri nojau, par ko iestjas
kandidts, un nav noskaoti par viu balsot. Prk daudz paziojumu pa radio rada
vltja apzi apmulsumu. Jums ir nepiecieams vltj radt skaidru priekstatu
par savu programmu, td pamattu atkrtoana ir oti svarga.

Kas ir vajadzgs un kas ir lieks aitcij
Uzskaitsim pamat-vajadzgo un nevajadzgo, kas Jums jievro
aitjot:
Vajadzgs:
atrast kopgas problmas ldz to konkrtai apsprieanai ar vltjiem;
programmas gatavojot, izmantot vienkrus, cilvcgus vrdus;
pasvtrot, ka Js vraties tiei pie vltjiem, un izmantot persongus
piemrus;
visus pirmsvlanu materilus gatavot ar noteiktu mri, bet nevis, lai
tie tikai btu vispr;
Jums jbt, KO runt un KD runt;
informcijas materilus gatavojot, izmantot vienkru, visiem saprotamu
valodu;
nodroint pozitvu un korektu visu pirmsvlanu materilu raksturu.

Nedrkst:
izmantot augstprtgu, profesionlu, saretu valodu;
loties sakar ar problmm (ja Js runjat par problmu, tad
piedvjiet izeju);
bt apnicgam un paprliecintam;
aizvainot, apvainot savus vltjus, pai to auditoriju, ar kuru Js
tiekaties.

Pirmsvlanu aitcijas mri
Visus aitcijas materilus jsagatavo t, lai tie sasniegtu noteiktu mri.
Izpildot izstrdto stratiju, iem materiliem jnostrd Jsu politisko plnu
atbalstam.
Nepiecieami saistt mrus secgi, aitjot visas kampaas laik. Kampaa
nosprausto mru realizcij parasti attsts, izejot noteiktm fzm.
Piemram, visiem materiliem kandidta iepazanas stadij ir jveido via
tls.
K tiei var sasniegt os mrus un cik ilg laik, ir atkargs no kampaas
patnbm.
Atkrtosim seus pirmsvlanu materilu mrus:
vrda identifikcija;
tla radana;
problmas uzstdana;
kontrastu izmantoana (uzbrukums);
aizsardzba;
prliecint, lai atdotu balsi.

os mrus var sasniegt ar visiem pirmsvlanu aitcijas materiliem
skot ar runm un intervijm ldz pat brorm un sludinjumiem.
Katra nko mra sasniegana saistta ar iepriekj mra sasnieganu.
Tau, lai uzvartu, visai komandai nav obligti strdt kopgi visu seu mru
sasniegan.
Vairum vlanu kampau komandas iziet identifikcijas, tla radanas un
prliecinanas stadijas, bet ne visas komandas iziet uzbrukuma un aizsardzbas
fzes.
Turpmk ie sei mri ir aprakstti skk.


Vrda identifikcija
Vienkri runjot: nevar uzvart, ja esi nekas. Vltjiem juzzina
kandidta vrds agrk, k bs radts vis tls, sksies problmu apsprieana vai
notiks uzbrukums sncensim.
Vrda identifikcija pirmais pamatmris visos pirmsvlanu materilos.
Vrds, kas pardsies bietenos, ir jreklam. Kandidta vrds jatkrto visas
kampaas laik. Pastv daudz veidu, k identifict kandidta vrdu un amatu, likt
to iegaumt jizgatavo lapias, ielikti, uzlmes automanm, karodzii un
reklmas vairogi. Radio sludinjumos un materilos, kurus izsta aj kampaas
stadij, kandidta vrdam jatkrtojas ne mazk par septim reizm. Daudzas
parlamentu un pavaldbu kampaas ir balsttas tikai uz vrda identifikciju. Tdas
kampaas uzvar un zaud atkarb no komandas darba kvalittes un efektivittes
aj posm.
Tas kandidts, kura vrds ir labi zinms uz vlanu brdi, tad ar saem
vltju balsis.

Imida radana
Kad vltji jau zina, ka ir tds kandidts, ar priekvlanu materiliem var
skt vltjos radt kandidta imidu. Viss darbs tiek veltts tam, lai vltji
uzzintu kandidta raksturu, t patnbas un unikls pabas.
Kandidta imids ir tas iespaids, kas paliek vltjos par kandidtu.
Vltjiem jjt, ka vii pazst kandidtu, var ar viu parunt, uzticties un
paauties uz viu un, visbeidzot, vltjiem jtic, ka kandidts par viiem rpjas
un spj pankt izmaias.
Gandrz visi pirmsvlanu materili var veidot kandidta imidu.
Televzijas reklma biei ir visefektvkais instruments, tau lielie izdevumi ne
vienmr attaisnojas. Citas apmaksts aitcijas formas (pasta stjumi,
sludinjumi radio) var radt ne mazku pozitvu kandidta imidu. Turklt
pavaldbu vlans oti liela nozme ir presei.

Problmu uzstdana
Ir zinms, ka vltju problmas ir lamatas daudziem politiiem. Reiz ar to
nav noslpums, ka oti daudz cilvku balso, tikai orientjoties uz tm problmm
un problmu risinjumiem, ko piedv kandidti. Kandidtiem ir jrun par
problmm un viiem pret tm jbt savai attieksmei. Svargi, lai Jsu problmu
izvle kontrasttu ar Jsu sncenu izvltajm problmm. Tas paldz veidot
imidu, saemt vltju atbalstu un ldz ar to viu balsis.
Problmas uzstdana ldzeklis vrda identifikcijai un kandidta imida
veidoanai. Problmu uzstdana tiek izmantota velanu kampas valsts lmen.
Pavaldbu kampas problmu uzstdana notiek reti.
Problmu uzstdanas stadij parasti diskut ar oponentu tikai vienu vai
divus pamatjautjumus, biek dialog, kas tiek plai apgaismots masu medijos.
Lai apspriestu problmas, var izmantot daudzus informcijas ldzekus:
runas, debates, pasta nostanu, presi, reklmu.
Plnojot problmu kampau, svargi koncentrties tikai uz daiem
jautjumiem un nemtties no viena jautjuma uz otru.
Parasti nepietiek naudas un laika, lai efektvi aptvertu vairkas problmas.
Nemociet vltju ar daudzm detam. Apsprieams problmas saistiet ar Jsu
imidu. Problmas, kuras Js paceat, sadarbojas ar Jsu kampaas kopjo tmu
un lozungiem.

Kontrasta izmantoana
Reizm o jdzienu sauc par uzbrukumu, reizm to min k ldzekli, lai
uzsvrtu atirbas starp kandidtu un via oponentiem. Bet, lai k ms to
nosauktu, galvenais pardt vltjiem, ar ko kandidts atiras no saviem
oponentiem. Ja Js neradsiet o kontrastu, vltji, visticamk, nobalsos t, k vii
ir pieradui, t.i. par tradicionli stiprko partiju viu apvid. Ja ir starpba starp
Jums un Jsu oponentu, Js var apvainot par negatvu programmu. Tdi
apvainojumi biei nk no pretinieka nometnes, kur cenas Js nonievt. Tau
pieredze rda, ka atirbu izskaidroana ir kandidtiem derga, td attiecieties
pret to tpat, k pret cilvku tiesbm gt pilnu informciju.
Svargi, lai Jsu saldzinjumi vienmr balsttos uz faktiem. Vltji neatzst
nepamatotus personiskus uzbrukumus, tau vii pieems politisko kritiku, ja t ir
balstta uz faktiem. Js bsiet aizsargts no jebkdiem apvainojumiem, kas Jums
adresti, ar noteikumu, ka Jsu uzbrukums ir pastarpints ar pierdjumiem.
Var izvairties no nepatikanm, darbojoties caur treajm personm, kuras
uzbruks oponentam. Treai personai jbt tdai, kas pelna uzticbu un ir
autoritatva vltju skatjum.
Uzsveram vlreiz: lai kandidts vartu efektvi uzbrukt saviem oponentiem
vai demonstrt pozciju atirbas, viam pirms tam jiekaro auditorijas
simptijas..
Vltjiem jzin Jsu vrds, jbt par Jums k par politii pozitvam
priekstatam un jieem Jsu pozcija atseviu problmu izpratn, pretj
gadjum Js nevarsiet efektvi uzbrukt savam oponentam.
Var efektvi uzbrukt, izmantojot daudz un dadus ldzekus. Jo vairk
dokumentu, jo sekmgks uzbrukums. Td uzbrukumam vislabk noder
rakstiskie informcijas veidi pasta stjumi, vstules redaktoriem, publikcijas
pres. Radio un televzijas reklmas ar ir nodergas, uzbrkot oponentam.

Aizsardzba
Kop ar uzbrukumu ir jnodroina aizsardzba. Kad Js uzsverat kontrastus
starp kandidtu un oponentu, vi, iespjams, cenas to pau dart ar Jums. Labk
aizsardzba pret oponenta uzbrukumu ir uzbrukuma paredzana un
pretuzbrukums.

Izptiet sava konkurenta vjs vietas
Oponenta programmas analze var nordt iespjamos uzbrukuma virzienus.
Pirms atbildt uzbrukumam, noteikti novrtjiet t bstambu un iespaidu, kds var
rasties vltjos. Nav vajadzbas atbildt ar preses konferenci uzbrukumam, kas
izpaudies tikaidas vstuls.
Gads, ka uzbrukumu izmanto tikai td, lai kaitintu pretinieku un
izraistu, provoctu via kdu. Biei uzbrukumus lieto vlanu kampau pdjs
diens. Esiet gatavi tdam uzbrukumam un miniet to apsteigt.
Neatkljiet savas vjs vietas. Turiet gatavb drou aizsardzbas plnu un
esiet gatavi to stenot.
Ja Js varat to atauties un jtat nopietnus draudus, sagatavojiet izeju ter,
turiet gatavu izstanai paziojumu. K jau tika nordts, Js varat izmantot preses
vakcincijas stratiju: paredzot pretinieka uzbrukumu, pirmajiem pieskarties ai
tmai. Biei tas ir riskanti, bet var, k saka ameriki, nolaupt prkonu no
oponenta uzbrukuma.
Ptjumi pierdjui, ka uzbrukumiem atbildt ir oti nepiecieami. Atbildes
trkums tiek uztverts k klusjoa piekriana izvirztajiem apvainojumiem. Atbilde
jdod savlaicgi, bet tai ir jbt prdomtai.
Pastv etras aizsardzbas lnijas. Lejupejo krtb pc pankumu iespjm
ts ir:
- Es to neesmu darjis. Noliedziet apvainojumus, kurus izvirza uzbrkot.
- Es darju, bet tas nav t, k jums liekas. Paskaidrojiet, kpc apvainojums ir
nepamatots, kaut ar faktiski vi var bt pareizs.
- Man l, ka es to izdarju, bet t vairk nekad nedaru. Atzstiet, ka
apvainojums ir pareizs, bet apsoliet, ka vairs tdas kdas nedarsiet (dai vrdi
brdinjumam tda aizsardzba ir vairk efektva agrs kampaas stadijs nek
beigs, un var iedarboties tikai vienu reizi).
- Cilvks, kas run, ka esmu to darjis, ir nelietis! Js uzbrkat uzbrukuma
avotam.

Prlieciniet vltjus piedalties balsoan
Pirmsvlanu finla materilam ir jbt aicinjumam, lai vltji dodas pie
vlanu urnm. Neaizmirstiet o btiski svargo mri. Pc tam, kad ir identificts
vrds, ir radts imids, uzstdta programma, atkltas atirbas starp kandidtu un
oponentu, tad pdjais solis radt tdu situciju, lai tie, kas Js atbalstja,
nobalsotu par Jums.
Neskaitmas reizes jau esat darbojuies, lai sasniegtu o mri. To sasniegt
paldzja gan vltju apstaigana, tlrua zvani, kas bija saskaoti ar radio
sludinjumiem, materilu izstana, publikcijas pres. aj stadij ir efektvas
radio un TV prraides, kur Js atbalsta sabiedrbas cienjami loceki. Efektvi ir
izsttie aitcijas materili un aicinjumi radio un televzij.
Lielu paldzbu var sniegt Jsu piekritji, uzrakstot vstules saviem
kaimiiem, kurs izteikts atbalsts Jums.
Ar o posmu kampaa beidzas. T ir pirmsvlanu cas kulmincija, kas
rada pozitvu efektu, lai prvartu to negatvo, ko devui Jsu oponenti kampaas
laik.

Kampaas tma
Sevii svargs katras kampaas stratijas komponents ir kampaas tma.
Kampaas tma kvintesence, frze vai teikums, kas prliecinoi atklj kandidta
personbas un via pozcijas btbu.
Tma - t ir paziojums, kas izriet no Jsu komandas, un t mris
prliecint vltjus balsot par Jsu kandidtu pret Jsu oponentu. Kampaas tma
visu priekvlanu materilu galven daa. Tma apvieno visus komponentus:
no politisk plna un stratijas ldz organizatoriskm plm un fonda
izveidoanai.
Lai ar tikai konceptuli, tomr tmai jbt visos pirmsvlanu materilos.
Katram informatvam materilam kampaas laik ir jatbalsta un juzsver Jsu
kampaas tma.
Tmu rada konkrt politisk situcija un t ir atkarga no Jsu kandidta
stiprm pabm un oponenta vjumiem. K jau minjm, paziojumiem
jatkrtojas, lai iektu vltju apzi un ietekmtu viu uzvedbu. Kampaas
tma ir svargk informcija, kura ir pastvgi juzsver. T ir tas, kas vltjiem ir
jsaista ar kandidtu, ar via tlu, imidu.
Kampaas tma jformul skaidr, audm saprotam valod. Tai nav jbt
tukam lozungam, ts mris atklt vltjiem, ka kandidtam ar vltjiem ir
kopgas rpes un viam piemt uniklas pabas, kas viam paldzs pankt
pozitvas izmaias.
Tmai jbt sasaisttai ar vltjus satraucom problmm, tai jprliecina
vltji, ka nepiecieami ievlt Jsu kandidtu, bet ne via oponentu. Tdjdi
tma strd divos virzienos: nordot, kpc nepiecieami balsot par Jsu kandidtu
un (neuzbzgi) kpc nevajag balsot par oponentu.
Kampaas tmai jbt vienkrai. Tad to vieglk atcerties. Taj pat laik
tur jietilpst kampaas btbai.

K atrast kampaas tmu?
1. Apgstot politisko situciju, sastdiet paziojumu grupu, kas vislabk veid
raksturo kandidtu un via pozciju, saldzinot to ar oponentu.
2. Noemiet no iem paziojumiem visu, atskaitot skeletu.
3. Izvlieties frzes tik ilgi, ldz sapratsiet, ka viena no tm ir st.

Noteikti pieturieties pie savas tmas visas kampaas laik. Nemainiet to. Jau
pa skum jizvlas Tma, kas var izturt laika prbaudi. Atrodiet tmu, kas ir
saistta ar universlu un nemaingu principu. Izstrdjiet programmu, kas
kampaas laik auj atklt Jsu tmu. Kampaai attstoties, katrs materils
pievienos jaunus vaibstus Jsu tmas izpratnei.
Ar tmas un citas informcijas atkrtoanu var pankt, lai vltjos
izveidotos skaidrs priekstats, kas sti ir kandidts un kpc jbalso tiei par viu.

Efektva politisk runa
Politiskas uzstans priekvlanu kampaas pamats. Ja kandidts vlas
gt vltju uzticbu, viam ir juzstjas publiski, izskaidrojot, par ko vi cns un
kpc vi jievl. Publiskas uzstans pamatveids, k kandidts var satikties ar
vltju grupu. Kandidti parasti baids publiski uzstties. Ja Js neprott labi
izturties publikas priek, Js varat mazint savas iespjas uzvart. s bailes var
uzvart tikai vien veid iziet sagatavoans skolu un praktizties uzstjoties.
Daudzi ir prliecinti, ka viiem nevajag gatavoties pirms uzstans. Tau
kandidti tri prliecins, ka nesagatavota uzstans ir oti riskanta. Prk daudz ir
likts uz krts iespjams pat, vlanu rezultti. Td sagatavoties ir
nepiecieami.
Politisk runa atiras no citiem politisko aktivitu veidiem. Ja Js biei
runjat publikas priek, t k t ir daa no Jsu profesionls darbbas (piemram,
Js strdjat par vadtju, skolotju, advoktu, nodarbojaties ar biznesu u.t.t.), tad
Jums var bt pieredze.
K pasniedzjs, Js mciet savus skolnus, k advokts piedvjat
argumentus klienta lab, bet k biznesmenis Js reklamjat savu produktu. Tau
k politiskam oratoram un kandidtam Jums ir tikai viens mris: prliecint
vltjus Js atbalstt.
Lai prliecintu vltjus Js atbalstt k kandidtu, Jums jizveido ar
viiem sakari emocionl lmen, par to rakstjm iepriekj noda. Politiskajai
runai auditorija ir pats galvenais. Ts rpm jbt politisk oratora uzmanbas
centr.
Veidojiet savu runu noteikt secb.
Kandidtam ir jkontrol situcija. Pastipriniet savu paziojumu ar
atkrtojumiem. Uzstties vajag si un vienkr valod. Runjiet sarunvalod.

Politisks runas plns
Jums jprliecina auditorija par to, ka Js un vius satrauc vienas problmas,
kas Jums ir uniklas pabas, lai panktu izmaias. Izsakieties vienkri. Atkljiet,
ka Js saprotat auditorijas problmas. Lai btu prliecinok, veidojiet savu
politisko uzstanos pc zemk nordt plna:
radiet ar auditoriju kontaktu, demonstrjiet, ka Jums ar viu ir kopgas
rpes;
formuljiet savu problmu, paskaidrojot, ka t ir tiei saistta ar Jsu
auditoriju;
uzsveriet savu pozciju ar faktiem, kas izteikti saprotam veid;
nosauciet pretinieku (parasti kds no Jsu oponentiem) un sasaistiet
via imidu un pozciju ar o problmu;
piedvjiet savu problmas risinjumu un atkljiet, ko tas dos tiem
cilvkiem, kuru priek Js uzstjaties;
beigs piedvjiet savu skatjumu uz nkotni;
paskaidrojiet, k Jsu problmas risinjums iespaidos nkotni;
atkljiet savai auditorijai vias vietu nkotn.

Kandidts, kur veido savu politisko uzstanos pc tdas shmas, var
prliecint auditoriju pieemt via pozciju un stimul auditoriju aktvm
darbbm. Runa, kas uzbvta atbilstoi im paraugam, rada noskau maiu
auditorij, var neitralizt naidgumu, prvrst neitrli draudzgu auditoriju
piekritjos un piekritjus prvrst par darbbai gataviem brvprtgajiem.
Pat, ja Jums nepatk piedvtais plns, izmantojiet to, lai apgtu auditorijas
prliecbas maias mehnismu. Ms tik ski aprakstm katru soli, lai Js saprastu,
k to izmantot politiskajs uzstans jebkurs situcijs. Kandidti, kas regulri
uzstjas, ievrojot o plnu, lieto kartias, uz kurm izrakstti zemkmintie sei
soi, un tdjdi ir sagatavoti uzstties jebkur brd.
Plns bzjas uz argumentiem: problma risinjums. Sei soi tie ir Jsu
iespja nodemonstrt sevi un savu darbbu k problmas risinanas instrumentu,
bet oponentu attiecgaj kontekst.
Jebkur jautjums, kuru Js vlaties apspriest, var tikt aplkots problmas un
ts risinjuma terminos. Lai btu par sevi prliecints, kandidtam ne tikai
jieskic problma, bet ir jbt atbilstoai ts risinanas receptei. Daudzi
kandidti negst pankumus, jo run tikai par problmu. Vl arguments, lai lietotu
o plnu: nepiecieamba izteikt savu nkotnes redzjumu.
K jau tika mints, cilvkiem vajag pamatojumus, lai uztictos kandidtam.
Kandidts, kas piedv nkotnes ainu, auditorijai sniegs cerbu un perspektvu.
Ja Js vlanu c piedalaties pirmo reizi, ldziet vltjus noriskt un Js
ievlt. Viiem jtic, ka Js dosit viiem nkotni. Kandidts var izmantot o plnu,
lai jebkur situcij adapttos neatkargi no uzstans ilguma, vides un
auditorijas.
is plns ir efektvs k 10 mintes garai uzrunai, t ar trs minu sarunai.
Js to varat izmantot uzstjoties, intervijai, telereklmai vai ievadrunai debats.
Tas sniegs labu paldzbu jebkur situcij, jebkur auditorij.

1. solis. Kontaktans ar auditoriju uz kopju rpju pamata
Tas ir Jsu uzstans tradcionls ievads. Ir jpiesaka sevi (jnosauc vrds,
partija), jpateicas cilvkam, kas iepazstinjis ar Jums, un auditorijai, kas Jums
devusi iespju runt.
Tlk jnodibina kontakts ar auditoriju un, apsprieot cilvka pamatvrtbas,
jparda, ka Jums ir kopgas rpes. Sciet sarunu ar vrtbu terminiem. Vispirms
Jums jpiesaista auditorijas uzmanba. Koncentrjieties emocionlu saistbu
izveidoanai. Nopauzjiet, pirms sciet runt, un prliecinieties, ka Js klauss
pilngi uzmangi. Skatieties cilvkiem tiei acs. Runjiet t, it k Js apsvrtu
katru auditorijas domu. gatavojiet augsni runas turpinjumam.
Atrodiet kopgu ar auditoriju problmu. Runjiet vienkri, paskaidrojiet,
kpc Jums ir saprotamas un tuvas s auditorijas rpes. Radiet kontaktu, patrjot
noteiktu laiku tam, lai paglaimotu kltesoajiem.
Izmantojiet intoncijas, skatu, sejas izteiksmi un estus, lai radtu persongu
kontaktu ar auditoriju. Jums jizveido sirsngas attiecbas ar auditoriju. Runjiet
vairk par to, kas satrauc auditoriju, nek par kda jautjuma specifiku.
Uzsveriet kopjo rpju tmu, apsprieot kdu no cilvka pamatvrtbm,
kura Jums ir kopga ar viiem (zl sdoajiem), piemram: veselbu, finansu
prticbu, personisko drobu u.t.t.

2.solis. Izskaidrojiet problmu
Kad saites ar auditoriju ir izveidotas, prejiet nkoaj stadij atkljiet, ka
apsprieam problma tiei attiecas uz cilvkiem, ar kuriem Js patreiz runjat.
Analizjiet viu jtas, padariet problmu viiem relu, par kaut ko konkrtu,
ko vii var izjust. aj brd centieties atklt to, ka problmas atrisinanu nevar
atlikt, citiem vrdiem ja kaut kas netiks darts tlt, tad visi no novilcinanas
ciets.
aujiet auditorijai iespju vlties, lai o problmu atrisintu. Atkljiet, k
problma apdraud vrtbas, kuras Jums ir kopgas ar auditoriju persong
veselba, finansu stvoklis u.t.t.
Jums ir nepiecieami delikti nostiprint saistbu ar auditoriju, atkljot, ka
Jums ir uniklas spjas viu problmu izpratn. Skaidri formuljiet problmu,
precziem vrdiem pasakiet, ka, piemram, nodoki ir prmrgi augsti, lai
pierdtu, ka Js dros informcijas avots, miniet savu kvalifikciju.
Izmantojiet auditorijai pieemamu valodu, pierdiet, ka problma tiei skar
vius.
Jsu auditorijai jtic, ka apsprieam problma ir viai svarga. T
prliecinanas galven daa. audm jsajt problmas atrisinanas
nepiecieamba, lai pieemtu Jsu pozciju. Viiem nepiecieami saprast Jsu
pierdjumus idejas lmen aj brd neieslgstiet skumos. Galvenais viiem
jnotic, ka katrs persongi ciets, ja problmu neatrisins.

3.solis. Uzsvrt savu pozciju ar vienkr valod izteiktiem faktiem
Miniet faktus, kas pierda Jsu pozcijas pamatotbu. Izskaidrojiet tos ar
ilustrcijm, saldzinjumiem, paskaidrojumiem, persongiem piemriem, liecbm
un faktisko materilu.
Pamatojiet savu pozciju divos lmeos: persongi piemri un vienkri
fakti. Izmantojot savus piemrus, paskaidrojiet, k Js persongi (vai Jsu draugi,
imene, kaimii) cie no neatrisints problmas.
Lai palielintu teikt iespaidu, nordiet uz kdu auditorij, kuru Js pazstat,
un sakiet, ka tas attiecas ar uz viu.
Kad apstiprinanai Js izmantosiet vienkri faktus, neaizraujieties ar
skaitiem. To viet atkrtojiet, k cie cilvki. Piemram, apgalvojot, ka nodoki ir
prk augsti, miniet vidj cilvka nodoku maksjumus (tieos un netieos).
Pirms uzstans veiciet ptjumus, lai ievktu informciju par to, k tas skar Jsu
rajona cilvkus. Ja tdas informcijas nav, tad emiet informciju valsts lmen.
Tas, ka valsts ievie papildus akczes nodokli degvielai un mazutam, izvelk no
vienkr strdnieka kabatas simtiem latu uz katru imenes locekli!!! ja no
diem cipariem auditorija nesks drebt, tad Jsu priek ir tikai jaunie krievi
(eit un tlk krievu tekst mintos rubus esam aizstjui ar latiem, skaitiem
piemrojot attiecgo korekciju. Tulk.)
Lietojiet piemrus, kas skar Jsu auditoriju, tdus k vietjs rpniecbas
pankumu vai cenu celanos tuvj tirg. Apstipriniet savu pozciju, runjot par
faktiem, vienkr valod. Lk, mana sievasmte (sieva, mte u.t.t.) gja vakar uz
tirgu, bet tur cenas, pai ziniet, kdas. Atstja divdesmit latus un mjs atnca ar
tuku somu! Vai tad t nav?
Atcerieties atbilstou joku, anekdoti tas padars Jsu runu interesantku un
vieglk iegaumjamu. Jums ir jpievr cilvku uzmanbu, lai tos prliecintu.


4.solis. Nosauciet pretinieku un saistiet to ar problmu
Uzspiediet auditorijai asu apstiprinanu vii pret mums. Citiem vrdiem,
Jums vajag, lai auditorija tictu, ka Jsu oponents ir daa no problmas (vii), bet
Js daa no problmas atrisinjuma (ms).
Apspriean ir:
Js, auditorija un labie cilvki MS
Jsu oponents un sliktie cilvki VII

Ir daudz veidu, k o mri sasniegt. Aprakstiet sava sncena iedomto
domu gjienu un pardiet, k tas kst par problmas dau. Spilgti ilustrjiet, cik
oti lielas ir s kdas un cik stipri padziina problmu, ne nieka nepaldzot to
atrisint.
Pardiet, kpc, ja atausim sncensim turpint darboties aj virzien, Jsu
auditorija noteikti ciets no m darbbm.
Jums ir preczi jzin, k runt par savu sncensi, k atsaukties uz via
darbbm un teikto tas politiski ir oti svargi. Js varat pat via vrdu nenosaukt.
Dareiz pretinieks Jsu runs var bt kaut kas abstrakts: birokrti, ierdi,
iervji komersanti vai ie audis valdb. Js varat nosaukt dadus
pretiniekus atkarb no auditorijas un apstkiem.
Politisks runas asums izpauas fakt, ka rezultt auditorijai ir piespiesta
noraidt sncensi, lai solidariztos ar kandidtu.
T ir daa no motivciju saites ar auditoriju. Atsaucieties uz oponentu k
ienaidnieku, ja auditorija Jums uzticas un situcija tam paldz. Pretj gadjum
iztlojiet ienaidnieku, kuru Jsu auditorija var pelnti nicint.

5.solis. Aprakstiet problmas atrisinjumu un k tas paldzs auditorijai
Jsu runas pirm daa bija veltta saiu radanai ar auditoriju, formuljot
problmas. Tagad Js varat piedvt savu risinjumu. To vajag pasniegt tikpat
pakpeniski, k tika paskaidrota problma.
Atrisinjumam jpelna uzticba un tam jbt relistiskam. Aprakstiet
atrisinjumu vienkri. Pardiet, ka Js daa atrisinjuma, un auditorija iegs, ja
Js ievls. Miniet savu kvalifikciju un prliecbu par to, ka s problmas Jsu
atrisinjums! bs iedarbgs.
Tagad varat iedziinties priekmeta detas, tau neaizmirstiet par
vienkro, cilvcgo valodu izklst. Prlieciniet auditoriju par to, ka tai bs labk
tiei no atrisinjuma. Atrodiet attiecgus piemrus. Apeljiet pie viu jtm,
oreiz pozitvi.
Iepotjiet vios cerbu nkotnei. aj posm ir nepiecieami, lai auditorija
sarautu visas saistbas ar Jsu oponentu un paustu Jums maksimlu lojalitti. Ja
cilvki tic atrisinjumam, vii jau ir ce uz to, lai notictu Jums.

6. solis. Nosldziet runu ar nkotnes ainas uzburanu, pardiet, k Jsu
risinjums to tuvina
T ir Jsu runas apoteoze. Ideli aj brd audis pieceas un grand aplausu
vtra. Detalizti izklstiet savu nkotnes redzjumu un aiciniet auditoriju iekauties
taj. Balstoties uz iegto kontaktu ar auditoriju, apeljiet pie emocijm..
Dodiet rezumjumu saviem k problmu, t risinjumu argumentiem.
Pardiet, k Jsu risinjumi nodroins labku nkotni kltesoajiem un to
imenm. Padariet vius atbildgus par to. Uzsveriet savu un auditorijas rpju
kopbu. Pardiet, k visprcilvcisks vrtbas iekaujas Jsu nkotnes redzjum
un t sasnieganas veidos.
Noslgum uzaiciniet auditoriju piedalties nkotnes tuvinan, atbalstot
Jsu ievlanu. Jsu iztlots ainas aktualizanai jnorda, k Jsu programma
var nostrdt kltesoo lab un k vii pai var taj piedalties.
Uzaiciniet vius konkrtai darbbai: nobalsot, piedalties kd projekt,
vlanu kampa.
Tas ir prliecinanas procesa finls. Auditorijai jmotiv darbbai, un Jums
t jnodroina ar iem motviem. Noteikti pasakiet tai, ko vajag un ko nedrkst
dart. Runu noslgum vienmr lieciet pozitvas emocijas.

Visprji padomi pirmsvlanu runm
Katram kandidtam ir savs personiskais oratora stils. K likums, kandidti
labprtk run kampaas beigs, nek kampaas skum. Vienkri td, ka daudz
praktizjui. Ar praksi sasniedzama pilnba, pai politiskajs uzstans.
Noslpjiet savu personisko stilu. Ja Js neesat radis runt vai no t baidties,
izminiet runu pie spogua vai imenes un draugu priek. Viengais veids, k
uzvart savas bailes no uzstans bt gatavam uzstties. Labi pazstami oratori
biei stundm ilgi skai praktizjas, gatavojoties piecu minu runai.
Var prvart bailes no uzstans iedomjoties, ka Js esat aktieris uz
skatuves un uzstjaties savai publikai. Nedomjiet, ka bsit mazk atklts,
vienkri aktiera tls Jums paldzs prvart bailes no publiskas uzstans.
Rakstiet un gatavojiet savas uzstans patstvgi. Jsu uzstans rada
saistbu starp Jums un auditoriju, sniedz pau iespju noskaot auditoriju atbalstt
Jsu kandidatru. Jsu runai jbt daai no Jums, lai Js vartu prliecinoi un
saprotami uzstties. Pardiet, ka Js esat uzticbas vrts. Neviens neuzstsies ar
runu labk par Jums. Ja Js esat nolmis kt par kandidtu, tad katra Jsu
uzstans izieana uz skatuves. Nekad nezaudjiet pakontroli. Pat, ja Js
uzstjaties neliel auditorijai, piemram, skolas izlaiduma klasei, Jums jrun
prliecinoi.
Katram andidtam ir savs oratora stils, un savi sagatavoans pamieni.
Daiem sagatavoans prasa vairkas dienas, citi lielu runu var sagatavot das
mints. Bet, neraugoties uz Jsu stilu un sagatavoans manieri, ir vairki
pankumus nesou runu visprgie principi, kuri jievro.

Pazstiet savu auditoriju
Atkrtojam auditorija ir politisko uzstanos svargkais komponents.
Jums ir jzina, pie k Js vraties. Izzint auditoriju ir svargk par faktu atlasi
paai runai. Pirms uzstans uzziniet visu par savu auditoriju. Noskaidrojiet, kas
piedalsies, kdas ir viu problmas un ko vii no Jums gaida.
Svargi saprast, kdas auditorijas priek Js uzstsities: naidgas, neitrlas
vai draudzgas. Ja Js uzstsities kd sabiedriskaj organizcij, uzziniet, kdi ir
viu jaunkie projekti. Ja Js gatavojaties uz mikrorajonu, uzziniet viu
pamatrpes. Esiet gatavi runt par vietjm problmm. Sav run centieties
izmantot visu informciju.
Ir nozme ierasties uz paskumu kdu laiku pirms Jsu uzstans, lai
individuli apruntos ar cilvkiem, pie kuriem vrssities. Tdu tikanos laik
pajautjiet nkos auditorijas prstvjiem par viu attieksmi pret to problmu, par
kuru Js runsiet. Ja ie piemri ir nodergi, izmantojiet tos vlk sav run.
Labs veids, k pastiprint saistbu ar auditoriju uzstjoties nosaukt dau no
kltesoajiem vrdus vai uzvrdus. Bet tam ir vajadzga zinma pieredze. Pieminot
sav run konkrtus auditorijas dalbniekus, Js radsiet cieku saistbu starp sevi
un visu auditoriju.
Orientjieties uz savu auditoriju audm, kurus ietekmtu Jsu runa, bet
kuru nav auditorij. Jsu uzstans var tikt atspoguota pres, izvilkumi var tikt
citti. Esiet gatavi ar tam, ka oponents stud galvenos Jsu uzstans
pamatpunktus. Nedrkst uzskatt, ka katra Jsu uzstans ir izolts politisks
notikums. emiet vr, ka Jsu apgalvojumi var bt sadzirdami ar tiem cilvkiem,
kas ir rpus auditorijas.
Paturiet prt, ko un kam Js runjat, un nerunjiet pats sev pret visas
kampaas laik.

Izturiet savu tmu.
Izvlieties tmu, kuru Js varat izmantot, lai prliecintu auditoriju Js
atbalstt. Nekdieties izvloties abstraktu tmu, kura neinteres auditoriju un par
kuru ar Jums ir mazs priekstats. Biei acmredzami vienkras tmas ir labks
no vism. Necentieties aptvert visu. Izvlieties apsprieanai vienu vai divus
priekmetus vai vienu tmu.
Nosakiet savas uzstans secbu. Koncentrjieties uz to, k prliecint
auditoriju Js atbalstt, bet ne uz konkrta priekmeta skm detam.
Izmantojiet laiku pirms uzstans tmas attstanai, lai prliecintu savu
auditoriju. Saceriet runu, kas piederga tiei ai auditorijai. Padomjiet par
piemriem, kuri var atklt Jsu pozciju un ievirzt uzstanos problma-
risinjums gultn.
Izveidojiet visas savas runas daas harmoniskas. Organizjiet savu
uzstanos t, lai auditorijai preja no vienas daas uz nkamo btu viegli
uztverama.
Savs uzstans reizs centieties nenonkt pretruns. Neizsakieties par to,
ko Js nevarat apstiprint ar faktiem un pierdoiem argumentiem. Esiet gatavi
runt par to tmu, kuru Js nosauct sanksmes rkotjiem, jo biei uzstans
tma tiek izsludinta savlaicgi.

Pareizi organizjiet uzstanos
Savlaicgi noskaidrojiet, vai Js runsiet liel vai maz zl, kop ar citiem
vai viens pats, formla uzstans vai neformla, cik liels ir plnotais cilvku
skaits, cik ilgi Js drkstat runt, kur Jums bs js, gaidot izieanu tribn.
Organizjiet savu uzstanos, lai t atbilstu konkrtiem cilvkiem, vietai un
paskumam. Piemram, maz istab mikrofons nav vajadzgs.
Situcija ir jkontrol. Dodiet su, bet slavinou raksturojumu tam cilvkam,
kas Js pieteica. Paldziet Jums pazstamus cilvkus apssties pdjs rinds un
uzmangi klausties, lai Js vartu skatties uz kda labvlgo un ieinteresto seju.
Nolieciet mbeles t, lai Js btu tuvk auditorijai.
Sagatavojieties uzstties, lai nebtu vajadzgi pieraksti, un nelasiet savu
runu.
Vrsieties pie auditorijas, nevis runjiet auditorijai.
Uzstans pamattzes atkrtojiet vairkkrt.
Noteikti runjiet tikai vienkr un saprotam valod, uzsveriet ts galvens
cilvcisks vrtbas, kuras Jums ir kopgas ar auditoriju.
Runjiet nesaspringt bals. T, it k runtu ar kaimiu.
Humoru izmantojiet tikai td gadjum, ja esat prliecinti par t
efektivitti. Humors var bt dergs, bet var ar ldzinties panvbai. Ja joks trpa
mr, tad tas var iekarot auditoriju. Bet, ja joku uztver vienaldzgi, tad Js,
iespjams, nekad neprvarsiet o persongo satricinjumu. Ja jau Js izmantojat
humoru, esiet prliecinti, ka to novrts pozitvi. Ja Jums pc dabas joki
nepadodas, tad labk no tiem izvairieties.
Izmantojiet labko no Jums pieejamiem domas izklsta stiliem.


23. nodaa
LOZUNGI

Tie ir svarga kampaas sastvdaa. Lozungiem jbt vienkriem un atmi
paliekoiem. Tiem jatiras no sncenu lozungiem. Nerekomendjam maint
lozungus kampaas laik. Literatr par reklmu lozungu sastdanas tehnoloija
ir diezgan labi aprakstta.
Tau uzsveram, ka daudzi ptjumi un prakse ir apliecinjui, ka cilvki par
svargkajm uzskata desmit lietas. Veidojot informcijas blokus, pamatam jem
tas, kas cilvkiem ir pai drgs. Izmantojot s vrtbas informatvajos materilos,
Js varat savus vltjus prliecint, ka Js un vius satrauc vienas un ts paas
problmas.
Prskatsim s desmit pamatvrtbas:
1. Veselba. Prliecba par to, ka katram cilvkam jnodroina laba veselba un
personga droba.
2. Finansil labkljba. Vlans bt materili nodrointam gan odien, gan ar
nkotn.
3. Ceojums. Tieksme uz vietu maiu, uz pazans loka paplainanu, kas
veicina kultras bagtinanos.
4. imenes labkljba. Vlans, lai btu miers un saticba imen, aizsardzba
pret rjiem draudiem.
5. Nodrointas vecumdienas. Nepiecieama prliecba, ka vecums bs
cienjams, cilvka pamatvajadzbas bs apmierintas.
6. Interesants brvais laiks. Vlans, lai btu ldzeki un iespjas brvi izmantot
savu brvo laiku (rpes par brv laika kvalitti un daudzumu).
7. Darbs, kas sniedz apmierinjumu. Vlans, lai btu iespja saemt labku
un personbai adekvtu darbu.
8. Laba izgltba brniem. Vlans nodroint brnus ar kvalitatvu izgltbu, lai
vii vartu dzv sasniegt vairk.
9. pauma prvaldana. Vlans, lai piedertu un vartu prvaldt mju,
automanu un citu vrtgu paumu.
10. Ticbas brvba. Nepiecieamba sajust drobu, izvloties reliisko
prliecbu, zint, ka attieksme pret tevi nav atkarga no tavas ticbas formas.

Aptauja XX-5
Jautjums par dzves vrtbm. Aptaujas rezultt iegts ds atbilu izkrtojums:
- materilais nodroinjums - 72.3%
- sava un tuvinieku veselba - 87.2%
- labkljba imen - 72.0%
- darbs, kas dod apmierinjumu - 29.5%
- persong neatkarba - 15.2%
- stvoklis sabiedrb - 10.0%
- persongi pankumi un spjas - 4.6%
- sava lieta, bizness - 2.7%
- pamudinjumi, cildinjumi par - 1.5%
sasniegumiem darb

Vrtba kopjs pamats sakaram ar vltjiem. Vrtba princips, kur ir
kopgs Jums un viiem, un tai jbt katras apsprieanas pamat. Gatavojot savus
materilus, Jsu pienkums ir izteikt savas domas par cilvciskiem terminiem.
Vrtbu izmantoana liks Jums novrtt savus izteikumus pc to ietekmes uz Jsu
auditoriju.
Minsim daus piemrus, k atsevias problmas var atspoguoties desmit
cilvces pamatvrtbu terminos:
Noziedzba aicinjums veselbas vrtbai. Noziedzba apdraud msu
sabiedrbu k vzis, kas aug msu ermen;
Nodoku pieaugums aicinjums finansu labkljbas vrtbai. Ms
nevaram atauties makst augstkus nodokus, jo tas rada draudus msu imeu
piencgai eksistencei;
Parku platbu saglabana aicinjums imenes vrtbai. Msu brniem
nepiecieami spu laukumi, bet pieauguajiem parki, kur var atpsties un baudt
atptu imen.
Katras lietas pamat ir vismaz viena no cilvciskajm vrtbm. Biei
vairkas vrtbas attiecinmas vienai koncepcijai vai vienam priekmetam. aj
gadjum nepiecieami izanalizt diskusijas priekmetu vai koncepciju, lai
noteiktu, kda vrtba Jsu auditorijai ir vissvargk.
Piemram, apsprieot izgltbas programmu, ikreiz ssaaistiet to ar brniem.
Js to varat izdart, atgdinot par iespjamiem draudiem brnu veselbai, finansu
labkljbai vai ar izsakot vlanos dot viiem izgltbu. Izvlieties vrtbas, kas
Jsu auditoriju prliecina vislabk.

Vrtba ideja problma
Desmit cilvces pamatvrtbas ir pamats shmai vrtba ideja
problma.
Lai iegtu kontaktu ar vltjiem, izmantojiet o shmu informatvo
materilu formanai. Vltjus bs vieglk balsot par Jums prliecint, ja
izmantosiet materilus, kas bvti uz viiem saprotamiem terminiem.
Problmas, koncepcijas un informatvie materili var tikt apspriesti trs
lmeos:
Vrtbu lmenis ar auditoriju iegst vienotbu fundamentlos principos;
Ideju lmenis auditorija noskaidro Jsu pozcijas konceptulo pamatu;
Problmu lmenis problmas specifika detalizjas terminos, kas motiv Jsu
pozciju.

Svargi skt vrtbu lmen, priet uz ideju lmeni un nobeigt problmu
lmen, ja Js aizskarat problmu, kas satrauc Jsu auditoriju.
Skot ar kopjo vrtbu apsprieanu, Js pieskaraties tm problmm , kas
svargas auditorijai. Js atkljat audm Jusu un viu kopjs rpes tas rada
saistbu ar auditoriju. Tas ir pamats efektvai prliecinanai.
Ja kontakts ar klaustjiem ir nodibints, virziet savu auditoriju uz Jsu
idejas pieemanu. ideja ir Jsu ierosints problmas vai koncepcijas pamat.
Auditorijai jpieem pati koncepcija trk, pirms vii Jums piekrits detas.
Beidzot, kad esat pierdjui, ka Js ar auditoriju esat vienoti vrtbu
sapratn, un vii ir piekritui Jsu koncepcijai, varat apspriest problmas detas.
Kandidti biei sk ar detau apsprieanu, jo dom, ka vii izklsts faktus
un tad auditorija piekrits. Tau, lkojieties no auditorijas viedoka ja Js skat ar
detam, tad rodas priekstats, ka Js vairk satrauc savas pozcijas izskaidroana,
nek auditorijas problmas. Atcerieties cilvki balsos par to, kas pc viu
domm , satraucas par to pau, par ko uztraucas vii.
Lk, piemrs tam, k izmantot shmu vrtba ideja problma, atbalstot
politisks un izgltojos programmas, kas tendtas uz narkotiku lietoanas
samazinanu pusaudu vid:
Ms nevaram ilgk neievrot msu brnus, msu brni mirst no slimbas, kuru sauc
narkomnija. Viu smadzenes aizmiglojas, viu ermei grimst letarij, bet dvseles
izieas veltgi. Tai laik, kad viiem jdzvo brnig jaunba, narkotikas vius sadedzina.
(eit pieskaramies kopjai vrtbai brnu veselbai).
Uz krts likta msu sabiedrbas nkotne. Msu pienkums ir aizstvt msu brnus no
slepkavas. Nepiecieami ir izmantot visus resursus, lai aizsargtu msu brnus. Nedomjiet,
ka tas nevar notikt ar Jsu brnu. Mums, veckiem, ir pienkums apgt nepiecieams
zinanas, lai vartu atpazt narkomniju. Mums tpat ir pienkums sekot msu kaimiu
brniem. Skolotjiem problma ar jem vr. Strdsim kop, lai novrstu narkomnijas
izplatbu. (Ideju padeve).
Veckiem, skolotjiem un visiem sabiedrbas locekiem, kas raizjas par m
problmm, ir jsteno programmas, kas izskaidro brniem narkotiku kaitgumu. Mums jrda
piemrs ar savu persongo rcbu. Tur, kur tas ir nepiecieami, jpielieto sodi. Ja ir prliecinoi
pierdjumi aizdomm, ka pusaudi tirgojas ar narkotikm, mums jatbalsta viu manu un
persongo mantu apskate. Mums jbt stingriem, lai atrisintu o problmu. (Problmas
apskats).
Kopjas rpes + uniklas pabas = emocionl saite.

Unikla kvalifikcija
Tagad, kad Jums ir skaidrs, k veidot savas pirmsvlanu runas iespaidam
par rpju kopbu ar vltjiem, pievrssimies otrai pamatprincipa daai: Cilvki
balsos par to, kur, pc viu domm, spj kaut ko maint.
Lai radtu emocionlu saistbu ar vltjiem, svargi ir skum pardt, ka
Js apvieno kopjas rpes, izmantojot cilvcisks vrtbas, bet pc tam pierdt, ka
Jums ir unikla kvalifikcija un Js varat kaut ko maint.
Kandidtam ir jpaskaidro, k un kd veid vi prats pankt prmaias,
kdas ir via pas iespjas. Cilvkiem nepiecieams prliecinos pierdjums
tam, ka tas, par ko vii nobalsos, vars viu dzvi uzlabot.
Katram kandidtam ir noteikta kvalifikcija. T var bt taj fakt, ka
kandidts ilgi dzvo aj sabiedrb un saprot ts problmas. Kvalifikcija var bt
ar augstka: kandidtam ir izgltba, profesionla vai pilsoniska pieredze, lai
risintu konkrts problmas. Kandidtam jrun par savu kvalifikciju kopju
vrtbu terminos (kontekst).
Nav vrts ststt autobiogrfiju. Nav nek garlaicgka par kandidta
broru, radio sludinjumu, interviju vai uzstanos, kur vienkri tiek uzskaittas
via darba vietas.
Atdzviniet ststu par savu kvalifikciju, saistot to ar Jums un vltjiem
kopjo problmu. Piemram: Es saprotu, cik oti svarga ir izgltba msu
brniem es pats desmit gadus strdju par skolotju. Vai: Msu sliktie cei
neveicina lauku uzplaukumu. K fermeris, kam izdevies kaut ko pankt, es zinu, cik
grti ir nogdt produkciju uz tirgu, lai nodrointu pieemamu peu.
Paziojumus kampaas gait veidojiet t, lai uzsvrtu kopgs kandidta un
auditorijas rpes, un ts unikls pabas, kuras viam piemt. Izmantojiet o
formulu, kad Js gatavojat preses relzi, pirmsvlanu broru, reklmu avz vai
sludinjumu radio. Tapat ar -kad rakstat lapiu vai gatavojat su interviju
televzij. ai formulai jbt visu kampaas materilu pamat. Biei kandidts
vairk run par to, kpc vltjiem nav jbalso par oponentu, k par sevi un savu
programmu. Kandidti veido savus materilus uz oponentu negatv vrtjuma
pamata. Tiem kandidtiem, kas izaicina savus sncenus, pirmsvlanu materili
ir pilni ar ldzgu retoriku. Vairum vlanu kampau ir iespja apspriest
oponentu negatvs pabas, bet tas nav galvenais, par ko vajag ststt vltjiem.
Kandidtam vispirms nepiecieams prliecint vltjus atbalstt viu.
Vltjiem jnotic, ka Js esat pieemama kandidatra. Tikai pc tam Js varsit
prliecint vius nebalsot par Jsu oponentu.
Daudziem kandidtiem ir grti sevi reklamt. Bet neviens neapliecins
kandidta unikls pabas labk k vi pats. Un, ja vi netic savai
kvalifikcijai, tad ar neviens cits tai nenotics. Kandidta pienkums ir paskaidrot,
kpc vltjiem btu nepiecieami ievlt tiei viu.
Labk par visu iedarbojas prliecinana, kas balstta uz emocionliem
argumentiem. Kandidtiem un to komandm ir jprliecina, bet ne jpamca
vltji. Prk maz laika un prk daudz problmu ir vlanu kampas, lai ts
izmantotu izgltbas mriem.
Pirmsvlanu materilu galvenais mris prliecint vltjus balsot par
noteiktu kandidtu. Ja Js apeljiet pie vltju vesel saprta, vii var saprast
jautjumu, bet nekas vius neierosins darboties. Ja Js skariet emocijas, viiem
bs darbbas motvs: nobalsot par Jsu kandidtu.
Js varat prliecint vltjus balsot par Jsu kandidtu, izmantojot
emocionlas saites radous pirmsvlanu materilus. Demonstrjot rpes, kas ir
kopgas ar vltjiem, un uniklu kandidta kvalifikciju, kas veicins prmaiu
sasnieganu, Jums bs s emocionls saites.
Kandidtiem un viu komandm jsaprot un jizmanto o vienkro
formulu, tad viu informatvie materili bs efektvi.






24. nodaa
IMIDA FORMANA

Socioloiskie ptjumi uzrda, ka vltja izvle ir pai atkarga no via
priekstatiem par to, kdi kritriji izvirzmi pretendentam uz kdu politisko amatu
personiski un profesionli, kds ir kandidta imids. Nepiecieami saprast, ka
imids parasti ir simbols, bet ne realitte.

Aptauja XX-6
no pabm, kas visvairk nepiecieamas pilstu domes kandidtam, gandrz katrs piektais
(22.3%) aptaujtais atzmja: krietnums, godgums.
2. viet - 18.6% - atbildba vltju priek;
3. viet - 14.0% - vietjo apstku przinana;
4. viet - 9.0% - labvlba, taisngums;
5. viet - 8.6 % - lietiba, uzmba;
6. viet - 7.4% - erudcija, intelience.

Pirms trs pozcijas ir galvens visu iedzvotju grupu viedokos. Prjo secba dadu
slu vrtjum ir atirga.
Piemram, inenieriem, tehniskajiem darbiniekiem un inteliences prstvjiem
lietiba, uzmba un erudcija, intelience ir nozmgki parlabvlbu, taisngumu,
studenti par nepiecieamko uzskata lietibu, uzmbu, bet pensionri dod priekroku
labvlbai, taisngumam

Par to, k veiksmgi formt imidu, var last milzumdaudzs
rekomendcijs. Zinm mr s rekomendcijas balsts uz mediju - avu, radio,
TV, plaktu, lapiu, mtiu u.t.t. patnbm un iespjm.
Atbildot uz jautjumiem mti, televzij vai avzei, kandidtam jlieto
absolti dadi pamieni. Orators, kas spdoi run masu mti, var bt
smieklgs un necils pie mikrofona vai televzijas kameras priekm.
Elektroniskajos medijos ir paa gaisotne. Kltbtnes efekts, kuru tie rada, prasa
vairk ticamu, pat intmu saskarsmes stilu ar auditoriju ne vranos pie masm,
bet sarunu ar katru atsevii utt..
Viens no laba imida nosacjumiem ir kandidta uzskatu striktums par kaut
ko vai kdu, par kdu notikumu, paziojumu, darbbu vai bezdarbbu. Labi, ja
jizsaka uzskats tikai par oponentu, bet, ja par valdbu, skot no vietjs ldz valsts
prezidentam? Vai, piemram, kampaas taktika pieprasa skaidru, asu un negatvu
priekniecbas vrtjumu, bet Js tau neesiet tam gatavs?
Td savlaicgi jizstrd minimls skaits iepriek izvrttu (specilistu
noformultu un prbaudtu ar vltju grupm) uzskatu un domu, piemram,
sekojou jautjumu spektr:
- valsts varas orgnu ikdienas politika (iekj un rj);
- reionlo varas struktru ikdienas politika ;
- attieksme pret konkrtiem varas vriem varas struktrs (no prezidenta ldz
vietj komunl dienesta vadtjam: pdjais nav mazk nozmgs k pirmais);
- attieksme pret vltju pamatproblmm;
- attieksme pret imeni, darbu, alkoholu, seksu, pornogrfiju, prostitciju u.t.t.
ldz pat pam negaidtkajm lietm.
Jums noteikti uzdos os jautjumus, td pozitvas Jsu imidam atbilstoas
viennozmgas atbildes jsagatavo iepriek. Tau kampaas laik tpat radsies
kdas problmas, kurm vajadzs operatvu vrtjumu. Td vienmr esiet
uzmangs.

25.nodaa
TIKANS AR VLTJIEM

pai neprspljot var teikt, ka Krievij partiju un kustbu propagandistisk
sacensba pamat notika televzij un pres. Tdas tradicionlas kandidtu un
vltju saskarsmes formas k pirmsvlanu mtii, tikans ar vltjiem,
kampaas no mjas uz mju, ir atkpus otr pln, un ts izmanto,
galvenokrt, kustbas un partijas ar komunistisku un nacionlpatriotisku
orientciju.
Reiz ar jaunas vlanu kampaas tuvoanos, arvien biek un biek
Krievijas nomals skui pardties dai no msu politiiem. Autors vroja
sagatavoanas procesu Taganrog, sagaidot savas partijas lderi, Valsts Domes
deputtu, V.irinovski, via tikanos ar iedzvotjiem mtios un jaunas alus
pildanas (irinovskij) lnijas atklanu vietj alus dartav. Visu to analizjot,
tpat s partijas vietjs nodaas darbbu, pc partijas pirms personas
aizbraukanas no pilstas, nevar neatzmt augsto organizcijas un visu paskumu
izpildanas lmeni. Var bt dada nostja pret o partiju, ts lderi, tau daas
viu tehnoloisks pieejas kampaas organizcijai var un vajag apzint un
mcties.
Saprotot, ka vietj lmen tikans ar vltjiem bijusi un ir viena no
kandidta saskarsmes ar vltjiem formm, mrtiecgi ir izskatt daas to
patnbas.
Tikans ar vltjiem dals sekojoi:
- tikans specili organizt paskum (mtii, sanksmes utml.);
- tikans darba viets. Tas Krievij ir pai populri, jo nodroint telpas un
apmekltbu ir pietiekami viegli. Viengais ierobeojums: kandidtam vai t
komandas locekiem jbt labs attiecbs ar uzmuma vai iestdes vadbu;
- tikans dzves viet. Parasti ts organiz reiz ar mjas sapulci, iedzvotju
sapulcm namu prvalds utt.. Tds tikans smalki izsprie vienu tmu
vietjo, komunlo transports, dens, cei, namu remonts, atkritumi,
labiekrtoana utt.;
- tikans intereu viets. Ts notiek dados klubos, sekcijs, pulcios;
- nejauas tikans negaidts viets. Pietiekami vji izmantota pirmsvlanu
komunikcijs. Par negaidtu var izraudzt vietu, kur audis pulcjas spontni
tirgi, stacijas, pieturas u.c.. saskarsmes forma prasa labu sagatavotbu,
prasmi neapjukt visnegaidtkajs situcijs, zinmu artistismu un labi
saspljuos komandu. Ts dai loceki var izlikties par nejauiem
garmgjjiem. Veiksmgi izmeklts konteksts un savlaicgi sagatavoti
pamieni var sniegt oti labu rezonansi.

Kampaas laik vltju iespaidoanu veic trs pamatvirzienos:
- kontaktjoties ar tiem vltjiem, kas gatavojas atnkt balsot;
- iespaidojot tos, kas vl neko nav izlmui, neatkargi no t par ko vii balsotu;
- to vltju, kas noskaoti Jsu lab, atvilinana uz vlanu iecirkiem
balsoanas dien

Lai kampaa darbs ar vltjiem sekmgi attsttos, ir nepiecieamas visas
kontaktu uzturanas formas. Neviena no m formm vienatn, bez citm,
nenodroins Jums uzvaru. eit aplkojamm formm ir jpapildina vienai otru.
Piemram, telefona zvani neaizsts radio vai TV reklmu. Td ir nepiecieams
politiskais plns, lai koordintu kontaktus ar iedzvotjiem ar citm kampaas
funkcijm.
Izskatsim daas tehnoloijas, k veidot kandidta kontaktus ar vltjiem.

Politiskie mtii
Var rasties iespaids, ka msu laikos politiskie mtii pamazm izzd. Tau,
tie ir vienmr efektgi, ja ir labi organizti, pai pavaldbu vlans. Jizvairs
no mtiiem, kur Jsu kandidts nebs uzmanbas centr un nevars uzstties. Tda
piedalans nav produktva. Politiskie mtii prasa rpgu organizciju un
maksimlu uzmanbu detam. Tie ir oti efektgi, kad, ldz ar tuvoanos vlanu
dienai, vajag pacelt entuziasmu pau rinds. Pankumu galvenais nosacjums tdos
paskumos ir lielais vltju piepldums. Pirms Js piesaistiet savu kandidtu,
prliecinieties, vai mti bs veiksmgs.

Vietjs sapulces
Daas sabiedrisks organizcijas un klubi regulri organiz tikans,
sapulces, dadu problmu noklausanos. Tajs kandidts var uzstties oratora
lom. Jsu pienkums ir noskaidrot ts sabiedrisks organizcijas, kas rkos
ldzgus paskumus. Ja Js esat pratui saistties ar du paskumu organizatoriem,
padariet savu kandidtu par vienu no galvenajiem ziotjiem. Un nelieliet citus
ziotjus. Ja Jsu kandidts ir uzaicints uz vietjo sapulci, uzziniet visu iespjamo
par ts organizatoriem, lderiem un problmm, kuras vius interes. Ja tas nav
pretrun ar Jsu kampaas stratiju, var paredzt Jsu kandidta ieraanos kop ar
oponentu. Vai tas nodroins politiskas priekrocbas, pamat ir atkargs no t, kas
organiz sapulci. Ja Js plnojat kandidtu dalbu debats, tad sapulce ar oponenta
piedalanos, ja ai sapulcei nav pievrsta preses uzmanba, var kt par Jsu
kandidta labu praksi.


Kampaa uz ielas
Ja kalns neiet pie Muhameda, tad Muhameds iet pie kalna. Ja Jsu
kandidts nevar prliecint audis atnkt viu paklausties, stiet viu pie
cilvkiem.
Pastv daudz veidu k organizt kandidta tikanos ar vltjiem.
Uzstans tdos gadjumos netiek pai rekomendta. Zemk minti dai veidi
tdai kampaas norises daai. Savlaicgi apziojiet cilvkus, kas vlas tikties ar
kandidtu, par vietu un tikans laiku. Parpjieties, lai kandidtam btu suvenri
vltjiem un kdas atkltnes, broras, nozmtes u.c.

Lietis viztes pilstas rajonos
Kandidts var ieiet veikal vai lieti kantor, paspiest roku apmekltjiem
vai darbiniekiem. oti svargi ir saistties ar o veikalu vai kantoru vadtjiem,
kurus kandidts grib apmeklt, un savlaicgi paziot tiem par kandidta vizti. Lai
ar t organizjas k nejaua vizte, kandidtam vajag uzturties telp zinmu
laiku, runjot, piemram, ar direktoru. Tas viam bs gan reklma, gan morla
gandarjuma forma.

Kampaa vietj transporta pieturas viets
Tas ir oti efektgs kampaas darbbas veids pilstas un piepilstas rajonos.
Atnciet uz pieturas vietu no rta, bet ne vakar. No rta pasaieri parasti miergi
gaida transportu, bet vakar - steidzas mjup.

Viztes fabriks un rpncs
Ts var kt par oti efektgu kampaas dau. Pacentieties, lai starp Jsu
kandidta pavadoiem nebtu vadtjam (direktoram, meistaram,). netkamu
cilvku. Paemiet par pavadoni kdu no vietjs arodbiedrbas vadtjiem, darba
kolektva padomes vai vienkri strdnieku. Tdai viztei nepiecieams iegt
atauju. Ejiet turp, kur nav prk trokaini un kur ir atkltas vietas, lai cilvki
vartu redzt Jsu kandidtu.

Kampaa no mjas uz mju
kampaas norises forma ar ir oti efektga, pai, ja Jsu vietas izvle
pamatota un orientta uz vltju, un Js strdjat tiei starp tiem vltjiem, kas
var nodroint pankumus. Nemaz nav obligti ieiet katr rajona mj. Izmatojiet
brvprtgos, kuri pavads kandidtu un izdals aitcijas materilus.
Dzvokos ilgi neuzturieties. Vajadzgas sas tikans sasveicinans, dai
vrdi, smaids, atvadans. emiet vr t rajona patnbas, kuros noris kampaa.
Piemram, daos rajonos ir labk, ja viztm izvlas rtas stundas un brvdienas.

Instittu un skolu apmeklana
Tas ir labs veids, lai satiktos ar vltjiem un iespjamiem palgiem
kampa. Izvlieties pavadous. Organizjiet vizti studentu kafejnc, interviju ar
studentu avzi, radiostaciju. Var apmeklt kdu nodarbbu. Viztm uz skolm un
instittiem ir paa nozme, ja Jsu kampaas tma veltta izgltbai. Iespjams, ka
Jsu auditorija bs prk jauna, lai balsotu, tau jaunatne iespaidos veckus un
balsstiesgos draugus. Tau skolu un instittu apmekljumi var bt ar tuka laika
izieana. Visai biei studenti balsot neiet.
Kad Js gatavojaties satikties ar jaunieu auditoriju, esiet gatavi atbildt uz
giem jautjumiem.

Viztes uz veselbas aizsardzbas iestdm
Tdm viztm vartu bt divi mri: tikties ar vltjiem un veikt
savdabgu imspekciju. Pacienti un personls parasti ir atsaucgi izrdtajai
uzmanbai un labprt balso par o kandidtu.

Gadatirgi un ielu svtki
patnja kampaas daa var bt kandidta pardans vietjos svtkos un
gadatirgos. Dispeeram jatrod tda kandidta uzvedbas forma, kas iederas viets,
kur pulcjas daudz cilvku. Mris radt iespju kandidtam satikt maksimli
daudz cilvku.
Kandidtam jdemonstr uzmanba tam, kas interes vltjiem. Tai pat
laik, nevajag piedalties formls procedrs. Piemram, ja kandidts piedals
sacensbs vai konkurs, nav tlredzgi bt tiesnesim, jo tas var noskaot pret
tos, kas ir zaudjui.

Etnisko grupu sapulces
Tas ir labs veids, k atbalstt noteiktu vltju grupu un nostiprint savas
pozcijas. Ievrojiet daus vienkrus noteikumus. Prliecinieties, ka esat ielgts.
Nekad neizjauciet paskuma plnu. Rpjieties, lai kandidts saemtu informciju
par saimnieku un pareizi izruntu sveos vrdus.

Sporta notikumi
Tdu paskumu apmeklana var bt tuka laika trana, jo karsji, k
zinms, nepazst kandidtu un maz par viu ar interesjas. Centieties strdt pl
pirms sackstm. T ir tiei t situcija, kad brvprtgo pardans, kas ait par
kandidtu, var bt efektvka par pau kandidta pardanos.



Satikans ar lderiem
Dispeeram un citiem atbildgiem vlanu kampaas tba darbiniekiem
jsastda lderu saraksts, ar kuriem kandidtam ir nepiecieami tikties vai kaut
piezvant, lai saemtu viu atbalstu. Reizm ir vrts organizt ar persongas
kandidta satikans ar tdiem cilvkiem. Tie ir avu redaktori, pilstu galvas,
augsti cienjami prezidenta piekritji, kas ir gatavi personiskiem kontaktiem.
Parpjieties, lai Jsu kandidtam btu tda informcija, pirms vi ks
das tikans dalbnieks un sks zvant.

Tikans ar presi
Kampaas skum Jums jizstrd politika savstarpjm attiecbm ar
masu medijiem. eit ietilpst viss no prieklikumiem intervt Jsu kandidtu ldz
lieliem, daudzskaitlgiem masu paskumiem.
Jsu vlanu kampaas tba vadoajiem darbiniekiem kop jizstrd
attiecbu plns ar MIL. paa loma te ir preses sekretram, kur nosprau vlanu
kampaas kursu aj virzien.
Mediji ir rkrtgi svargi kampaai, un dispeeram ir jgarant, lai tikans
ar tiem btu labi sagatavotas. Jebkur gadjum, ja kandidts uzstjas radio, TV,
pres, viam jbt lieliski informtam un sagatavotam.

Publisks apsprieanas
Lai izraistu interesi par Jsu kandidtu, ieplnojiet via piedalanos
publiskajs apsprieans par noteiktm apgabala problmm. Tdas apsprieanas
samr biei organiz vietjs padomes vai sabiedrisks organizcijas. Ts pai
labi nostrd, ja konkurents ir amat, uz kuru balotjas Jsu kandidts, un ja
konkurents maz interesjas par apsprieamajm problmm. Izaicinot un esot
prliecints par uzvaru, Jsu kandidts iegs papildus punktus. Nedariet os
minjumus, ja Js neesat prliecints par pankumiem.

Piedalans smadzeu uzbrukum
Ir zinms, ka praks biei izmanto smadzeu uzbrukuma metodi, kad uz
neilgu laiku sapulcjas ekspertu grupa, kur savstarpji sadarbojoties mekl
problmu atrisinjuma veidu. Ar apgabal ietekmgu cilvku paldzbu Js varat
izvlties problmu un paust iniciatvu, organizjot smadzeu uzbrukumu, lai
izstudtu jautjumu un izstrdtu rekomendcijas. Tas kandidtam pievienos
valstiska darbinieka reputciju. Piesaistiet atbildgus cilvkus, kas piedalsies ajs
grups. Nodroiniet satikanos regularitti, izstrdjiet dienas krtbu un
piedvjiet saprtgus risinjumus.
Tdi paskumi ir oti efektvi vlanu kampas, kuru vadmotvs ir
noteikta problma.
Brdinm nesolt to, ko nevarat izpildt, nesciet to, ko nevarat pabeigt.
Piemram, neradiet specilu grupu, kura sanks vienu reizi un nepiedvs nekdu
risinjumu ldz paai vlanu dienai. Dispeers ar radoiem priekstatiem vienmr
var atrast jaunus veidus sava kandidta prezentcijai. Vi noteikti izmantos visas
iespjas, lai pievrstu uzmanbu kandidtam.

26. nodaa
KAMPAA NO MJAS UZ MJU

rzems populras ir kampaas no mjas uz mju, bet Krievij tm netiek
veltta liela uzmanba. Labkaj gadjum atsevias partijas un komandas veic
vairk vai mazk sistemtiskus gjienus pa dzvokiem un mjm.
Bet odien k nekad aktula kst ca par katru balsi, jdziena tie
nozm. Jo pieaug kandidtu un partiju skaits, spilgts atirbas starp tm
noniveljas, un tas notiek uz vienlaicgi pieaugo elektorta apolitisma fona.
Kad komandas sk novrtt savus resursus, noteikt stratiju un taktiku, tad
ar sk domt par spcgko aitcijas ldzekli iet uz mjm pie vltjiem, runt
tiei, aci pret aci. To tad ar sauc par kampau no mjas uz mju *.
Iepazstoties ar zemk piedvto materilu, paturiet prt, ka, pirms Js
piezvanat vai klauvjat pie durvm, ir jzin, K to dart Jsu pilst vai ciemat.

Tikanos ar vltjiem to dzves viet sagatavoana
Ldzko Js esat izstrdjui stratiju un plnu, sagatavojui vltju
sarakstus, Js varat skt gatavot paas tikans. Tas jdara secgi.
Izvlieties prioritrus iecirkus, grafiku un marrutu tas paldzs atrisint
tiei praktiskus jautjumus par gjiena marrutu un programmas izpildes laiku.
Jbt marruta shmai: kurp un kad Js stsiet kandidtu vai savus
brvprtgos balsu ieganai.
Sadaliet programmu posmos ar stingri noteiktiem laikiem. Piemram,
pirmais posms var bt veltts darbam trs svargkajos iecirkos divu nedu laik.
is posms ir svargkais rezulttu sasnieganai.
Ja ir iespjams, norkojiet brvprtgos, kas atbild par o posmu. Kad sksies
programmas realizcija, Jums bs s laik japiet vairki iecirki. Parpjieties
savlaicgi, lai tam Jums btu pietiekoi daudz cilvku. Nosakiet dalbnieku skaitu,
lai izpildtu visu posmu programmas.
Visticamk, ka Js sksit ar mju skaita noteikanu. Drz ks acmredzams,
ka Jums nepiecieams vairk darbinieku, lai pasptu apiet visu teritoriju.
Programmas realizcijai vajadzs iesaistt papildus dalbniekus.
Sagatavojiet materilus apgaitm. Apstipriniet materils bzes apjomu gan
paai apgaitai, gan tiekoties ar vltjiem, gan savlaicgai pasta stjumu
nostanai.
Parasti programmai nepiecieams, lai apgaitas dalbniekiem btu sekojoi
materili:
t rajona karte, kur tiek vktas balsis;
specilas nozmtes ar kampaas nosaukumu un kandidta vrdu;
vltju saraksti, kas sakrtoti pc ielu izvietojuma kop ar jautjumiem,
kurus uzdot vltjiem;
specila pirmsvlanu literatra vltjiem, kurus nesatiek mjs, ar
uzrakstu: piedodiet, ka Js nesatiku;
uzticbas personas vai brvprtg apliecba;
instrukcija tiem vltjiem, kuri neplno balsot;
informcija par balsoanas vietu;
instrukciju kopums apgaitas dalbniekiem.
Pasta stjumi var pastiprint kampau no mjas uz mju. Ja Jums ir
pietiekami daudz laika un naudas, nostiet pasta atkltnes pirms un pc Jsu
viztm katr mj. Tas nav grti vienkri uzrakstt daus vrdus parasts pasta
atkltnes otraj pus.
Ja ir nepiecieamie ldzeki, tad atkltntes nostanai vltjiem var iespiest
tipogrfiski. Visus materilus kampaai izgatavojiet oti vienkrus. rifta
izmram jbt pietiekami lielam un rtam lasanai. Materilu noformjumam
jbt vienkram, bet informcijai pieejamai un saprotamai. Sagatavojiet
materilus izstanai un apgaitas dalbniekiem.
Materiliem jnodroina Jsu ldzstrdniekiem maksimlus rezulttus bez
liekas laika zaudanas. Salieciet visus materilus vienot paket un uzrakstiet
Programmas materili. Salieciet s paketes atbilstoi iecirku nozmgumam un
ielu izvietojumam. Iespiediet tikai paus nepiecieamkos materilus. Nav
nepiecieams nekas lieks, lai nebtu velti izlietotu ldzeku.
Organizjiet pasta nostanu uz Jsu kampaai svargkajiem iecirkiem
pirms un pc apgaitas, preczi to saskaojot ar Jsu plnu. Pasta stjumu secbu
nosaka iecirku apmeklanas secba. Izstrdjiet izstanas sistmu katram
iecirknim. Nostot atkltnes un vstules masveidgi, Js ekonomsiet naudu.
Savlaicgi uzziniet sav pasta noda, cik atkltnes var nostt pc miniml tarifa,
ja ts atnesat jau sairotas uz pastu.
Sagatavojiet savus ldzstrdniekus. Organizjiet specilu apmcbu
ldzstrdniekiem jau pirms pirms apgaitas. Viiem visiem ir jzin, ko no viiem
sagaida un kdas instrukcijas ir jievro. Iesakiet vienkru scenriju dialogam ar
vltjiem un jautjumu kontrolsarakstu. Ne jau visiem apgaitas no mjas uz
mju dalbniekiem ir jpiedals pa apgait. Tdai programmai ir nepiecieama
attiecga sagatavoana.
Var piesaistt cilvkus, kuri organiz darbbu iecirkos, koordin pasta
nostanu, ievada informciju dator, kontrol izpildanu un gatavo aktvistus.
Katram s kampaas dalbniekam ir jredz visa aina kopum, jsaprot, kpc
kampaa no mjas uz mju ir oti svarga un k t iekaujas kopj kampaas
pln. Pirms skt balsu savkanu, kandidtam un brvprtgajiem ir jpamina un
jpraktizjas. oti dergi ir izsplt dadu to cilvku lomas, ar kuriem bs
jtiekas, iedomties, ko vii katrs teiks. Iedomjieties Js esat izpildjui daas
programmas, kuras nav bijuas veiksmgas. Atrodiet laiku analzei un neveiksmju
iemeslu novranai. Protams, lai programma sktu darboties, ir vajadzgs divu
nedu ilgs sagatavoanas laiks.
Pati apgaita ir oti vienkra procedra un prasa tikai skaidru saprtu.
Kampaa no mjas uz mju iedvesmo vienus ldzstrdniekus un bied citus.
Svargi iesaistt tos cilvkus, kas vars strdt visas kampaas laik. Tdus
vienkrus ldzekus k scenrija un teksta paraugus, kurus sniegsim zemk, Js
varat izstrdt pai, un tas Jums paldzs realizt kampau.

Laiks
Labkais laiks balsu vkanai ir ts stundas, kad cilvki ir mjs. Ts ir
vakara stundas pc darba, dienas vidus sestdiens un svtdiens. Nebaidieties aiziet
vakariu laik t var bt vieng iespja satikt vltjus mjs. Rpjieties, lai
viztes btu sas, bet sirsngas. Atvainojieties, ja Js prtrauciet kdam vakarias.
Labk ir, ja balsu vkanu veic pirms tumsas iestans. Saimnieki bs
draudzgki, mazk satraukti, bet apgaitas dalbnieki prliecintki.
Nekad neuzspiediet sarunu brniem vecku prombtnes laik Js var
uzskatt par kriminlu personbu. Js iegsiet tdu antireklmu, kdu nevartu
izdomt pat Jsu snceni.
Js nedrkst kavt slikts laiks. Aprbieties atbilstoi un dodieties ce.
audis saprats un novrts to, ka Js atnkat jebkuros laika apstkos.

Aitcija
Sarunai uz mjas slieka idel jilgst ne vairk par 30 sekundm. Tas ir
likums gan kandidtam, gan brvprtgajiem. Jsu mris satikt vltjus, atstt
labu iespaidu un apmainties ar pamatinformciju. Tas nav ne laiks, ne vieta, lai
kdu pamctu vai nolastu lekciju. Esiet lakoniski. Jums ir oti maz laika balsu
vkanai. Netrjiet to veltgi. Skatieties katram vltjam acs, kad iepazstaties,
paspiediet viam roku. Nosauciet Jsu kandidta vrdu un amatu, uz kuru vi
balotjas. Scenrija paraugs dai sarunai ir zemk:
Labdien. Es, Pteris ksttis, Jsu kaimi, esmu atncis pie Jums, lai
pateiktu, ka Ansis Katis balotjas pilstas Dom. Vi cenas, lai tiktu ievlts, jo
tic, ka vars mums visiem paldzt. Vai Ansis Katis var rinties ar Jsu balsi
vlanu dien?
Jsu rjam izskatam, Jsu aprbam visam jrada labs iespaids auditorij,
ar kuru Js tiekaties. Nevelciet drgus aprbus, kad braucat uz rajonu, kur dzvo
strdnieki. Neatkargi no t, ko Js uzvilksiet, Jums jbt akurtam, bet ne raibam.

Pie durvm
Izziniet pc iespjas vairk par cilvkiem, pie kuriem Js ejat. Pirms
pieklauvjat, Jums no saraksta jprbauda viu vrdi. Nekad neieejiet mj. Kad
Jsu vltjs pienks pie durvm, speriet soli atpaka, lai nerastos situcija, kur Js
bsit spiesti ieiet iek. Taisni otrdi, Jums jpank, lai vltjs iznktu Jsu
teritorij.
Esiet atklti. Pievrsiet uzmanbu brniem, ja vii ir, un Js iegsiet viu
vecku balsis.

Vciet informciju
Runjot ar vltju, Jums doms jfiks t pamatinformcija, kas Jums ir
kampaai nepiecieama; t vlk jizraksta uz atsevim kartim. Pati svargk
informcija vltju simptijas, t.i. vii ir par, pret vai vl nav formuljui savu
attieksmi. Atzmjiet viu pozciju specil sarakst vai vltju kartt. To var
izdart, izmantojot simbolus: +, -, ?; simboli, protams, var bt ar citi, Jums
saprotami.
Apgaitas dalbnieki var noskaidrot, vai vltjs balsos, vai viam ir
vajadzga informcija par to, kur notiks vlanas. Tpat var noskaidrot, vai vi
vlas saemt specilus materilus par Js kampau, un vai vi negribtu
piedalties Jsu kampa. Brvprtgie un kandidts var pajautt par vltja
vajadzbm, satraukumiem un problmm. s problmas, protams, iedalmas
etrs piecs kategorijs: noziedzba, izgltba, bezdarbs utt.. Atzmjiet ts uz
kartim vai sarakst. Vlk Js varat sagatavot vstuli vltjiem, kur tiktu
apspriestas tiei s problmas.
Kandidtam jsaem sa informcija par vietjm problmm, jo viam par
tm var pajautt. Diskusija kandidtam jierobeo ldz minimumam, taj pat laik
jbt piekljgam un jatbild uz jautjumiem un paziojumiem. Saglabjiet Jums ir
nepiecieamo informciju oti s, koncentrt form.

Atvadas
Neatstjiet apmeklto vietu uzreiz. Atstjiet kdu kartiu, nozmti,
aicinjumu uz tikanos vai diskusiju. Ja nav neviena mjs, atstjiet atkltnti ar
uzrakstu: Atvainojiet, kas es Js nesatiku.
Pavados personas
Starp Jsu pavadoiem ir jbt cilvkiem, kuri labi przin apdzvoto vietu un
ar savu autoritti pieir kandidtam lielku nozmbu. Ja Js pavada cilvki, kas
nepazst kaimius, ar tad vii var bt dergi pieirot kampaai soldumu un
paldzot ievkt informciju. Brvprtgie parasti jtas drok, ja tds apgaits iet
divat. Vii var strdt ar komand, bet tad katram jiet sav atsevi dzvokl.
Ne visiem kandidtiem pieejama tda greznba k pavadoi, tau tas nevar bt
rslis Jsu darbbai.
Minam specilu kontroles plnu Jsu apgaitas dalbnieku sagatavoanai.

Prbaudes jautjumi un darbbas, kas jzin vltju balsu vkanas apgaitas
dalbniekiem.
Pirms Js dodaties ce, prbaudiet, vai visi materili ir paemti, tas ir kartes,
literatra par kandidtu, brvprtgo specilas apliecbas, vltju saraksti.
Vai Js ziniet to cilvku vrdus, kuru mjs vai dzvokl Js ieejat? Prbaudiet
vrdus, pirms Js pieklauvjat pie durvm, lai nekdtos.
Nosauciet sevi. Esiet piekljgi. Nosauciet sava kandidta vrdu un amatu, uz
kuru vi balotjas.
Paldziet vltja atbalstu.
Piedvjiet viam specilo literatru un jebkuru citu informciju, kas ir
kampaas organizatoru sagatavota.
Ja varat, sniedziet atbildes uz visiem jautjumiem. Nekad nerunjiet pretim un
neveiciniet nekdu konfrontciju. Saretos gadjumos vltjiem piedvjiet
ieiet kampaas tb vai apsoliet saistties ar vltju vlk, lai atbildtu uz
raduos jautjumu.
Novrtjiet vltja nostju. Atzmjiet o informciju kartotk vai sarakst
pc tam, kad Js aiziesit. Piemram, atzmjiet ar +, ja vi atbalsta Jsu
kandidtu, ar -, ja neatbalsta un ar ?, ja vi vl nav izries.
T darbojieties tik ilgi, kamr nebs satikti visi vltji. Ja Js kdu
nesatiekat mjs, atstjiet viam literatru un to atzmjiet sav sarakst.
Iespjams, ka Jums nksies atnkt vlreiz.
Neatstjiet vltju bez uzmanbas, neievrotu. Ja vltjs grib saemt
papildus informciju un uzdot jautjumus, atgriezieties un sniedziet vltjam o
informciju.
Strdjiet pc sistmas, sistemtiski un ievrojot noteiktu metodi.

* Krievu tekst pielietot termina burtisks tulkojums btu no durvm ldz durvm, tau latviski
termina btbu labk izsaka no mjas uz mju Red..


27. nodaa
MONITORINGS

Kampaas pankumi vai neveiksmes ir atkargi no t, cik kandidts un via
komanda prvalda no viiem atkargos notikumus, un k ievro nevadmo faktoru
ietekmi uz kampaas plnu. Kampaas organizcij neapaubma un vajadzga ir
atgriezenisko saiu veidoana.
Atgriezenisks saites pamats informcija. Informcija par objektvajiem
socils telpas faktoriem, politisk tirgus reakcijm uz kandidta un via komandas
plniem un darbbm. Spcgs monitorings ir piemrots modelis stabilas
atgriezenisks saites ieganai.
Monitoringa ptjumi nodroina sekoanu vairkm elektortu raksturojom
pabm, ar savlaicgu kandidta brdinanu par nevlamm izmaim vltju
sabiedriskajos uzskatos. Monitoringa ptjumi parasti ietver daus (trs ldz piecus)
posmus. Pie tam pdjais posms ir jbeidz 3 4 dienas pirms vlanu dienas.
Atgriezenisks saites faktori ir tie kritriji, saska ar kuriem notiek
pirmsvlanu taktikas korekcijas. aj gadjum informcijai ir jbt maksimli
objektvai, pilnai un operatvai, lai nepieemtu vlamo par esou.
Iespjamie paskumi atgriezenisks saites organizcij:
1. Pastvga (ieteicams ik nedas) reionl monitoringa organizcija kandidta
(partijas) un via konkurentu reitingu novrtanai.
2. Pastvga dadu socilo grupu (pai mrgrupu) apmierintbas ar
pirmsvlanu platformu pakpes noteikana.
3. Pastvgs analtiu darbs, atkljot reitingu iespaidojoos iemeslus.
4. Apgabala masu mediju informcijas analze.
5. Visu publisko uzstanos videoieraksti ar sekojou noskatanos un analzi.
6. Iespjam vltju atbalsta noteikana.
7. Iespjamo tendenu konkurentu attiecbs ar vltjiem noteikana.
8. Attiecbu varas iestdm dinamika pavaldbu un valsts lmeos.
9. Visu informcijas saemanas kanlu noregulana.
10. Paskumi pret iespjamu dezinformcijas iepludinanu (otrreizjas prbaudes,
parallie kanli utt.).
Uz integrtas atgriezenisks saites informcijas pamata notiek rekomendciju
izstrde, lai adapttu kandidta uzvedbas stratiju un taktiku. Atkljoties
acmredzamai neatbilstbai starp realitti un paredzamo notikumu attstbu,
nepiecieama steidzama, iespjams, pat kardinla kampaas plna maia.



28. nodaa
VLTJU IERAANS VLANU IECIRKOS

Lieliski izplnota, sagatavota un sarkota kampaa var pilngi izgzties, ja
ticis ignorts t.s. katras sapulces dienas krtbas nulles jautjums: Via augstbu
Kvorumu.
Saistb ar kraso iedzvotju politisko aktivittes pazeminans tendenci,
jautjums par vltju ieraanos nobalsot uzskatms par vienu no kampaas
pamatjautjumiem.
Aptauja XX-8

Uz jautjumu par nodomu piedalties vlans pozitvi atbildja 37.5% respondentu,
36% - vl nav izlmui, bet 26.5% ir nolmui vispr nepiedalties. Dadu grupu uzskatiem ir
sava specifika.

j nav izlmui n
strdnieki
inenieri un tehniskie darbinieki
kalpotji
intelience
studenti
pensionri
29%
41.6%
20%
38%
43%
54.5%
39%
47.8%
53%
32.8%
57%
22.7%
32%
10.6%
27%
29.2%
-
22.8%

No tabulas redzams, ka ts iedzvotju grupas, kuras potencili var atbalstt demokrtiski
orienttas partijas intelience un studenti neizrda pau politisko aktivitti.
Ir novrota zinma saistba starp vltju aktivitti un viu vecumu:

j nav izlmui Noteikti
nepiedalsies
ldz 25 gadiem
26 35 gadi
36 45 gadi
46 55 gadi
56 65 gadi
vecki par 65 gadiem
11.9%
25%
29%
44.5%
57.5%
48.7%
39%
36%
21.7%
22.2%
17.7%
30.4%
49.1%
39%
49.8%
33.8%
24.8%
20.9%

Pati augstk aktivitte gaidma vecuma grup no 56 - 65 gadiem un veckiem; pati
zemk jaunatn ldz 25 gadiem.
Lielo uzmumu strdnieku un ineniertehnisko darbinieku aktivitte ir augstka:

j nav izlmui n
uzmums A
uzmums B
uzmums C
uzmums D
uzmums E
uzmums F
uzmums G
35%
42%
25.4%
29.2%
19.4%
50%
51.4%

49%
40%
49%
58.3%
42%
39%
21.6%

16%
18%
25.6%
12.5%
38.6%
11%
27%

Vidji: 35% 42% 22%

Das aizrobeu valsts is jautjums ir atrisints vienkri, rupji un uz visiem
laikiem tur par neieraanos bez pamatota iemesla ir noteikts stipri jtams naudas
sods. No vairk k 107 miljonu liel Krievijas elektorta uz vlanm 1993. gad
ierads tikai 54.8% vltju.

Aptauja XX-9
par vissvargko iemeslu, lai atteiktos piedalties vlans, uzskata:
31.4% respondentu - netic nekdm vlanm, nevienam politiim
19% respondentu - maz pazst kandidtus, kas balotjas pilstas Domei
18% respondentu - neredz ciengus kandidtus
12.4% respondentu - nepatk vlanu sistma, uzskata, ka vlanas bs formlas un
nedemokrtiskas.

Atteikans iemesli piedalties vlans pc iedzvotju grupm:

strdnieki inenieri un
tehn. d-ki
kalpotji intelience studenti pensionri
neredzu ciengus kandidtus

neticu nekdm vlanm

maz zinu par kandidtiem

par politiku neinteresjos

bu aizemts ar
persongm daranm

nepatk vlanu sistma

neesmu apmierints ar
politiku
20%

30.3%

14.5%

4.2%

4.5%


9%

16.4%
10.5%

40.4%

25%

-

3.5%


7%

14%
10.6%

47%

17%

-

2%


17%

6%
14.3%

37%

17%

5.6%

2.8%


20%

2.8%
50%

7%

-

43%

-


-

-

14.5%

25%

27%

5%

1.2%


14.5%

12%
Droi vien, ka ir zinma o faktoru ietekme, bet, pc aptuveniem apriniem,
apmram 10 15 miljonu KF potencilo vltju vlans nepiedaljs td, ka
vlanu dien viiem nebija iespjams nobalsot: vii atrads ce.

K piesaistt vltjus
oti svargi vltjus piesaistt iecirkiem. Tas ir Jsu galvenais uzdevums
vlanu dien. Nepaaujieties uz to, ka visi Jsu piekritji un vltji, kurus Js
kvalificjat k iespjamos piekritjus, atnks un par Jums nobalsos. Jums vii
jiesaista vlans un jprliecins, ka vii ir nobalsojui. Vltju iesaistanas
opercija jveic reiz ar vltju pozcijas noteikanu, ar telefonu zvanu
programmas izpildi, ar kampaas no mjas uz mju realizciju, ar kampam uz
ielm un pasta stjumiem.

Darbbas plns
Atkrtojam vlreiz: Jsu darbba vlanu dien, tpat k kampaas taktika,
pieprasa izsvrtu plnu. Izstrdjiet vienotu stratiju vltju iesaistan
vlans un citm Jsu darbbm vlanu dien.
Turklt prdomjiet sekojoo:
Efektvu operciju, lai piesaisttu balsoan tos vltjus, kas nav izruies
starp vairkiem kandidtiem. Kuru var iesaistt un vai tas paldzs Jsu
kampaai?
Vai ir izpildti citi vltju piesaistanas balsoanai plni, kurus stenoja citi
kandidti no Jsu partijas, kas balotjas Jsu apgabal?
Vai atbalsta savam kandidtam mekljumu stratiju Js balstat uz
socioloiskiem ptjumiem vai uz vltju eogrfisk izvietojuma principu?







29. nodaa
VLANU NORISES KONTROLE

Balsoana
Viens no vlanu galvenajiem paradoksiem, ka pietiekami daudzos
gadjumos pats lmums par ko balsot rodas tiei vlanu iecirka kabn.
Autoriem vl nav izdevies skaidri noteikt to elektorta slni, kas tikai pie
vlanu iecirka slieka vai vltju kabn izlemj to, kam atdot priekroku.
Tau ir pamats prliecbai, ka is slnis ir pietiekami ievrojams. du atbildi
nevar iegt aptaujs pc vlanm: kur atzsies, ka neprot apzingi veikt izvli!
Msu minjuma avots ir daudzie novrojumi, kurus esam veikui liel skait
vlanu iecirku. Novrotji sniedz vrtjumu: ldz 15% no atnkuajiem
vltjiem nav izlmui, par ko balsot. Lk, eit ir paslpts vl viens balsu resurss!
Ir ne mazums pamienu, kas nav pretrun ar likumu, k ietekmt os 15%.
Ir kds, kas sk jautt radiem un pazim: Par ko tad ms balsojam?, bet
kds aiz naivuma uzdod to pau jautjumu vlanu komisiju locekiem vai
novrotjiem. Dai pa vlanu iecirka teritorij sk last oficilos materilus
par kandidtiem, iepazties ar zim par viu darba vietu, biogrfijm, vecumu,
tautbu. Cits to dara balsoanas kabn. Un bez sekm.
No t izriet patnbas kampaas organizcijai pdjs diens un pat stunds.
Saprotot, ka saska ar likumu, aitcija ir aizliegta no nulles stundas dienu
pirms vlanm ldz iecirku slganas brdim, jatzm, ka pastv dai paskumi,
kas tiei balsoanas brd motiv vltju veikt nepiecieamo izvli. Pie tam ie
paskumi ir pilngi likumgi.
Piemram, mums liks oti efektvi paskumi c par Sverdlovskas
apgabala gubernatora vietu, kurus demonstrja Centrl televzija (KF).
Publict du paskumu prskaitjumu ms nolmm atturties zinmu
iemeslu d, tau neliela deva Jsu fantzijas, un sagatavoanas darbi paldzs
Jums realizt Jsu nodomus.

Vlanu diena
Vlanu diena tas ir finls, uz kuru Js un Jsu darbinieki gatavojties
visu kampaai atvlto laiku. Vlanu dien tiks apkopotas visas ples. Var
veiksmgi realizt dau programmu, bet, ja Js nenovadsiet o iziroo balsoanas
dienu piencg lmen, Js varat zaudt visu.


Intereu aizstvanas programma
Jsu kandidta intereu aizstvanas programmai vlanu un balsu
skaitanas laik ir jgarant, lai to vltju, ar kuriem Js tik daudz strdjt,
balsis Jums nenozagtu vlanu dien. Protams, programma tendta ne tikai
novrst bldbu iespju, bet ar uz to, lai nepieautu apstku sakritbas izraists
iespjams kdas. Lai garanttu taisngas vlanas, das programmas
pamatelementiem ir jbt izstrdtiem savlaicgi. Ja Js bsist sagatavots, tad
varsit savlaicgi novrst tdus nevlamus gadjumus k balsu prskaitanu,
juridiskus strdus, tiesas izmeklanu.
Ti vai nejaui prkpumi var ieviest btiskas korekcijas galgos aprinos.
Daudz kampau ir ncies apraudt dau katr iecirkn pazaudtu balsu d. Intereu
aizsardzbas programma veiksmgi realizjas tikai tad, ja lieliski przin
likumdoanu un ja ir personls, kas o programmu var realizt.
Tpat nepiecieami tdas programmas realizciju saskaot ar citiem Jsu
partijas kandidtiem. Rajonos, kur bldbu drauds ir pietiekami nopietns, cas
programmai ir jbalsts uz vietjo partijas aktvistu atbalstu, lai kontroltu katru
iecirkni. Ja Js tomr darbojaties viens, visus resursus koncentrjiet uz tiem
iecirkiem, kuri izsauc nopietnas baas. Lai k ar Js nestrdtu kontakt ar
citiem kandidtiem vai vienatn, norkojiet izpildtju, kur kontrols balsu
skaitanas pareizbu un uzemsies visu atbildbu par balsu skaitanas
organizciju.
Pastv simtiem veidu, k zagt balsis, kas visi atkargi no likumdoanas
patnbm. Pacentieties, lai Jsu programma ievrotu visus likumus un btu
orientta tiei uz konkrto situciju.
Zemk minam padomus, kas Jums noders, izstrdjot un realizjot balsu
skaitanas programmu.

Juridiskie ptjumi un informcija
Kampaas juridisk dienesta vadtjam ir jbt juristam, Jsu partijas
piekritjam, labi pazstamam ar vlanu jurisdikciju. is cilvks ir atbildgs par
visiem pirmsvlanu kampaas juridiskiem aspektiem. Viam jkoordin
programma un vi nedrkst pieaut darbbas, kas var novest pie likumu
prkpuma.
Zemk mintas paas uzmanbas un paaugstintas atbildbas sfras, kurm
jbt Jsu kampaas juridisks daas vadtja kontrol:
iesaistiet konsultcijs pc iespjas vairk vietjo juristu;
pacentieties, lai Jsu partijas prstvji visur, kur tas ir iespjams, iekst to
personu vid, kas kontrol vlanu procesu iecirkos;
izstudjiet visu likumdoanu par vlanm un sagatavojiet specilus
informatvus materilus;
savciet un izanalizjiet informciju par bldbm vlans pagtn, lai
noteiktu, uz ko ir jorient balsoanas procesa novrotji;
prbaudiet, vai ir krtb visi dokumenti, kas ir nepiecieami vlanu dien un
apstiprina Jsu pilnvaras;
nodibiniet kontaktus ar oficiliem dienestiem, kuri kontrol likumdoanas
ievroanu, saemiet viu telefonu numurus, lai tie btu pieejami vlanu
dien;
sagatavojiet novrotjiem sarakstu ar to, ko vii drkst un ko nedrkst dart;
izstudjiet un savciet informciju par iespjamm tiesiskm apelcijm, kas
saisttas ar likumdoanas prkpumiem vlans;
savlaicgi sagatavojiet nepiecieams dokumentu formas trai un preczai
reakcijai vlanu dien, ja ir atklti likumu prkpumi;
nodroiniet tdu organiztbu, lai visi iesniegumi par likumu prkpumiem un
bldbm tiktu attiecgi izskatti;
plai izplatiet informciju par visiem iespjamiem vlanu krtbas
prkpumiem un visdi paldziet c ar tiem;
izstudjiet atbilstoos vlanu likumdoanas aktus par balsu prskaitanas un
vlanu rezulttu prskaianas krtbu, un esiet gatavi paldzt kampaas
juridiskajam dienestam, ja tas bs vajadzgs.

Personls
Vlanu procesa un balsu skaitanas kontroles programma prasa
minimums vienu labi sagatavotu vlanu novrotju katr iecirkn.
Tam ir nepiecieams apmcts personls, kam uzreiz jzio par visiem
prkpumiem atbilstoiem varas prstvjiem. Pieredze rda, ka pats novrotju
kltbtnes fakts darbojas efektvk par jebkuru pirmsvlanu likumdoanas un
sabiedrisko attiecbu ptjumu kombincijm.
Noskaidrojiet, kdas pilnvaras un ts apstiprinoi dokumenti ir nepiecieami
novrotjiem. Nokrtojiet to savlaicgi. Uzziniet, vai novrotjus jnorko no
partijas, kandidta vai kampaas prstvjiem. Jzin ar, cik novrotju drkst bt
katr iecirkn. Rezultt jpiesaista personla minimums, kur jreizina ar divi, lai
btu rezerve.

Personla piesaistana
Parasti personla kodolu veido novrotji, kas jau ir piedaljuies
iepriekjs kampas. Vius var piesaistt no partijas organizcijm un vietjo
vlanu komisijm.
aj darb var piedalties brvprtgie, kurus var atrast zemkmintajs
grups:
jaunatnes, studentu, sievieu un cits Jsu partijas organizcijs;
Jums simpatizjoos uzmumos, firms, sabiedriskajs un veternu
organizcijs, dads asocicijs;
skolotju un vecku prstvji, izgltbas komisijas;
atvainti tiesbsargjoo iestu prstvji;
juridisko fakultu studenti;
vietjo un sabiedrisko organizciju prstvji, asociciju prstvji, kas ir
ieinteresti, lai vlanas notiktu bez likumprkpumiem.
Savlaicgi nodibiniet sakarus ar brvprtgajiem. Jsu mris ir iesaistt pc
iespjas vairk cilvku vlanu dien. oti dergi ir radt specilu operatoru
komandu, kas zvans nkoajiem brvprtgajiem ar lgumu paldzt. Nepiecieami
koordinti strdt kop ar vlanu iecirku vadtjiem, lai saemtu nepiecieams
rekomendcijas.
Kad ir noformts komandas kodols, sastdiet personla sarakstu, izstrdjiet
sistmu, k vkt un uzkrt informciju, lai Jums saglabtos visi saraksti un to
vrdi, kas piedals programm un balsu skaitan. T var bt kartotka vai datora
diskete.
Nodergi var bt Jsu pieraksti par dadm organizcijm un Jsu
kontaktiem ar cilvkiem. Var sastdt apvienotu sarakstu, kur brvprtgie ir
sadalti pa iecirkiem. Tds saraksts ir vajadzgs, lai efektvi realiztu Jsu
programmu.

Personla sagatavoana.
Parpjieties, lai personls vlanu dienai btu sagatavots. Jem vr
sekojoais:
balsu skaitanas kontroles programma jizstrd nevainojami;
personlam ir jzin likumdoana, kas regul vlanu gaitu, pai tas attiecas uz
to personu pienkumiem, kas atbild par vlanu iecirku darbu, balsu
skaitanu, tpat jzin ar vltju tiesbas un to tiesbas, kas novro vlanu
procesu;
personlam jsaem to apzinti veikto bldbu un neapzinto prkpumu veidu
apraksti, kas ir novroti agrk balsu skaitan;
viiem jzin, kas ir jdara, lai neieautu prkpumus, un k tie ir jfiks un
jizmekl, ja tdi ir notikui;
personlam jzin balsoanas procedra;
personlam jzin novrotju uzvedbas pamatnoteikumi un jkoordin sava
darbba ar vlanu komisijas prieksdtju;
personls jiepazstina ar vlanu kontroles programmu; jzin, kds
aprkojums ir nepiecieams, k organizts brvprtgo darbs un k darbojas
sakari starp viiem.



Vlanu iecirki
Lai organiztu balsu skaitanas novroanu, nepiecieams noteikt
svargkos iecirkus un norkot atbilstoo personlu. ai vajadzbai izmantojiet:
apgabala karti;
ielu rdtjus;
reistrcijas datus;
statistikas datus par iepriekjm vlanm;
iepriekjo vlanu vltju uzvedbas analzi.
Jums jsaem ar informcija no Jsu partijas vietjo nodau vadtjiem un
pieredzjuiem funkcionriem, kas atbild par balsu skaitanu, no vadoajm
personm vlanu iecirkos. Vii Jums var paststt, tiei kdiem iecirkiem
vajadzga pastiprinta uzmanba. Jums savlaicgi jnosaka tie rajoni, kur Js varat
gaidt prsteigumus un nepatikanas.
Izvietojiet pc nozmbas visus iecirkus sekojos kategorijs:
iecirki, kas agrk bijui aizdomgi par tur prkptajiem noteikumiem;
iecirki, kur balsoan piedals daudz vltju un sagaidma sva ca;
iecirki, kur paredzams Jsu partijas zaudjums;
iecirki, kur paredzama Jsu partijas uzvara.
Uz paiem svargkajiem iecirkiem jnorko vispieredzjukie kontrolieri un
cilvki, uz kuriem Js varat paauties. Ir iecirki, kuri var radt problmas pat
vispieredzjukajiem kontrolieriem un novrotjiem.
dos iecirkos jnorko tos brvprtgos, kuri nav iebaidmi un
nepakausies provokcijm un antai: bijuos tiesbsarganas iestu
darbiniekus, praktizjoos juristus vai aktvus juridisk;as fakulttes studentus.

Darbbas vlanu dien
Jsu darbbas efektivitte vlanu dien ir atkarga no noteiktiem kampaas
resursiem. Vlanu dienai ir jrada specils operatvais centrs. Turklt vislabk to
izvietot tiei pie Jsu vlanu kampaas tba ne vlk k dienu pirms vlanm.
Vlanu gaitas kontroles vadtjam un juridiskajam konsultantam jatrodas
blakus, lai vadtu prjo darbbu un, vajadzbas gadjum, pieemtu atbilstous
lmumus. tri pieejamiem jbt brvprtgajiem, transportam u.c.
Sagatavojiet specilu situcijas karti, uz kuras atzmjiet visas balsoanas
vietas un citus svargus punktus (vlanu komisijas, policijas iecirku atraans
vietas, prokuratra utt.). Prbaudiet nepiecieamo piederumu esambu (galdi,
krsli, paprs, rakstmpiederumi, datori, printeri, kopanas tehnika, kalkulatori,
specilas formas un materili par vlanu likumdoanu). Savlaicgi sagatavojiet
specilus telefonus tba ekstrmiem sakariem ar citiem punktiem vlanu dien.

Ziojumi par iespjamiem incidentiem
Efektva balsu skaitanas kontrole ir atkarga no to prskatu sistmas, uz
kuras bzes Jums piests ziojumus. T ar paldzs cilvkiem, kas atbild par
balsu skaitanas pareizbu, dokumentt visus noteikumu prkpumus.
Pastv divi ziojumu veidi: ziojums par incidentu un vlanu novrotja
atskaite.
Ziojums par incidentu ir sa forma, kur izsaka kdu sdzbu vai formul
problmu. Tdi ziojumi var tikt iestti no dadiem avotiem: partijas
funkcionriem, vltjiem vai novrotjiem. Ziojumi par incidentu prasa tltju
atbildi: specilas juridiskas grupas nostanu uz notikuma vietu vai vlanu
kontroles grupas vadtja ieraanos notikuma viet. Ziojumu veidlapm jbt
izplattm vlanu kontroles sistm visiem brvprtgajiem. das aizpildtas
veidlapas paldz kontrolt un novrtt pc nozmguma sdzbas, kas ienk
operatvaj centr.
Novrotja atskaite ir oficils dokuments, ldzgs protokolam: t notikuma
apraksts, kas noticis novrotja deras laik. Nepiecieami noteikt vienotu krtbu
o atskaiu iesnieganai.
Ja novrotjs ir fiksjis kdus prkpumus, viam sav atskait ir jnorda:
laiks, kas notika incidents;
vltja vai oficils personas vrds, kas iesaistts incident;
notiku apraksts un veikts darbbas;
to cilvku personas dati, kas var apstiprint atskaiti;
liecbas, kas apstiprina atskaites patiesumu (ja iespjams paraksttas).
Atcerieties, ka c ar bldbm vlanu laik ir svargas visas detaas.

Vlanu novrotja atbildba
Visiem novrotjiem skaidri jzins viu pienkumu loks vlanu dien.
Viiem intensvi jsagatavojas vlanu dienai, lai:
pusstundu pirms vlanm pieteiktos pie vlanu komisijas prieksdtja,
uzrdot novrotja pilnvaras apliecinous dokumentus;
kontroltu visu sagatavoanos vlanm un prbaudtu, vai nav minjumu
noslpt papildus vlanu bietenus;
deras laik nstu persongu nozmti;
saemtu specilu paketi, kur ietilpst: dokumenti, kas apliecina pilnvaras,
vltju saraksti, karte, specila blanka ziojumiem par dadiem incidentiem,
nepiecieamie tlruu numuri un vlanu dienas grafiks. Jbt ar
fotoapartam, ieteicams sagdt ar diktofonu;
ldz ar vlanu iecirka atvranu sktu vltju kontroli, sekotu, lai tie
uzrdtu dokumentus vai btu reistrcijas sarakstos;
novrstu atkrtotu balsoanu vai dublanu. Td pie vltja uzvrda jatzm,
ka vi ir atncis, samis bietenu un nobalsojis;
sekotu, lai vltjs paraksttos un ietu tiei uz vlanu kabni, ieietu taj viens.
Pc vlanm vltjam jatstj vlanu iecirknis un nav jatgrieas ldz
vlanu beigm. Tam ir uzmangi jseko, jo to biei prkpj;
sekotu, vai visiem uz vlanu iecirkni atnkuajiem ir iespja nobalsot;
novrot balsu skaitanu un protestt, ja ir fiksti prkpumi.

Sabiedrbas uzmanba
Vlanu krtbas prkpumus nepieaus labi informta sabiedrba.
Atbilstoa sadarbbas, intereu kopbas atmosfra tas ir oti svargi, lai
nodrointu pareizu balsoanu.
Piedvjam daas instrukcijas, k pievrst sabiedrbas uzmanbu balsoanas
procedrai:
pirms vlan, norkojiet kampaas prstvi, kas daas reizes uzstsies pres.
Nodergi ir izststt, k pareizi nobalsot, k ziot, ja tiek prkpta vlanu
krtba;
uzrakstiet vstuli partijas funkcionriem un citm ieinterestajm
amatpersonm ar stvoka iecirkos izklstu un lgumu sadarboties;
izskatiet plnu, k efektvi izmantot fotoapartus, sarunu iekrtas, tlruus,
brdinoas zmes un citus ldzekus, kas brdina vltjus par noteikumu
neievroanu;
ja prkpj likumus, centieties par to informt presi, radio, lai izraistu aktvu
apsprieanu un sabiedrisko rezonansi par notikuo jau dienas beigs.

Tipiskie bldbu veidi vlans
Lai ar likumdoana, kas nosaka vlanu krtbu, var mainties, pastv
tipiski bldbu veidi, kas raksturgi pat dadm valstm. Svargs veids c ar
bldbm ir reistrcijas sarakstu prbaude pirms vlanm. Uzmangi tos
izskatiet par katru vlanu iecirkni. Prbaudiet, vai nav acmredzamas dublans,
neesoas adreses un neparasta vltju daudzuma, kas reistrts uz vienu adresi.
Minsim prkpumu pamatveidus:


Nelikumga paldzbas sniegana
Viens no tipiskkajiem bldbu veidiem vlans, kad oficila persona
pavada vltju kabn it k, lai sniegtu paldzbu.
Grti kontroljamas ir t.s. izbraukuma urnas, kas negodgiem vlanu
komisijas locekiem auj k ietekmt balsotjus (parasti oti vecus vai slimus
cilvkus) vai iekaut sarakstos prombtn esoas personas un iemest urn liekus
bietenus.

Kukulis vai draudi
Reizm vltjiem par balsi tiek piedvts kukulis vai draud atem kdas
priekrocbas un daas apkalpoanas formas dzvesviet (remontu, pensijas piegdi
u.t.t.), ja vii nenobalsos t, k vajag.

Vltja nelikumga balss
Katrs vlans simtiem balsu nodod tie, kam nav tiesbu balsot. Sekojiet
tam, lai nebalsotu cilvki, kas nedzvo aj rajon. (Latvij ds vltju
ierobeojums ar pieraksta vietu nepastv. Red.).

Dubljos vlanas
Reizm vltji spoki staig no iecirka uz iecirkni un balso miruo vai
aizbraukuo viet, ar to viet, kas nav atnkui uz vlanu iecirkni. (Latvij viens
vltjs var nobalsot vairkkrt, ja t pas kd no iecirkiem neiespie zmogu,
vai ir saemta jauna pase nozaudts viet.- Red.).

Aitcija vlanu dien
Nelikumga priekvlanu kampaas turpinana vlanu dien var
nedaudz satraukt vltjus. o prkpumu klstam pieskaitmi: pirmsvlanu
materilu izplatana, aitana ar lozungiem, posteu izvietoana prk tuvu
vlanu iecirkiem.

Novrotju uzmanbas novrana vlanu dien
Novrotji var tikt iesaistti konflikta situcij, strdos, bet pc tam par
viiem zios k par skandla iniciatoriem, kas izsaukui nevlamas problmas.
Vius var ar atraut no tieajiem pienkumiem ar viltus tlrua zvaniem.

Bldbas ar skaitiem
Ldzstrdnieki, kas strd vlanu iecirkn, var maint vai prlikt vai maint
vietm ciparus stabios, saskaitot balsis.



Vairku bietenu izdoana
Reizm vltjs saem vairkus bietenus un vairkas reizes balso par savu
kandidtu.

Balsoanas diskvalifikcija
Nordjumi, k aizpildt bietenus, vienmr ir preczi, tau negodgs ierdnis
var saplst vai citdi iezmt bietenu, lai to vlk diskvalifictu.

Nepareizas instrukcijas
Oficilas personas var dot nepareizas instrukcijas, k izpildt bietenus.
Rezultt tiek izkropoti kopjie balsoanas rezultti.

Rezumana

Norkojiet uzticamus cilvkus rezulttu savkanai no visiem Jsu apgabala
vlanu iecirkiem. Izvlieties atbilstou sistmu o rezulttu apstrdei.
Izstrdjiet procedru, ar kuras paldzbu kampaas vadtjs var kontrolt visu
iecirku atskaites.
Dariet t, lai Jsu prstvis btu vlanu komisij un nodotu vlanu
oficilos balsoanas rezulttus Jsu kampaas tb. Kampaas vadtjam
savlaicgi jizstrd kandidta informanas veids par balsoanas rezulttiem. Ja
kandidts neatrodas tb, tad jnosaka laiks, kad kampaas vadtjs viam
pazios rezulttus. Kandidtam kop ar kampaas vadtju jizlemj, kad vii
pasludins par savu uzvaru vai zios par zaudjumu.

Kandidta darbba
Kandidtam vlanu dien labkais ir bt cilvkos. Kandidti reti atrodas
kampaas tb vai mjs - nost no notikumu vietas. Kandidtam diena jsk ar to,
ka vi pats nobalso, pie tam pc iespjas agri. Nepiecieami, lai jau no rta tas
btu pateikts ziu programm radio un televzij. Tas labvlgi ietekm pau
vlanu procesu.
Kandidtam vlanu dien jstrd oti saspringta grafika ietvaros, kur
jparedz gan viztes uz vlanu iecirkiem, tlrua zvani ietekmgiem
piekritjiem, piedalans slaicgs tikans ar vltjiem, gan citiem publiskiem
uzstans veidiem. Kandidtam nozmgas ir ar viztes uz centriem, kur strd
brvprtgie (tbs, tlruu sakaru centrs).
Kandidta vizte un via kltbtne bs papildus stimuls brvprtgajiem.
Kandidtam dienas laik ar jsniedz intervijas. Via dienas krtbu, grafiku
savlaicgi jpazio presei. Kdam (noteikti!) jpavada kandidts visas dienas laik
un jseko, lai dienas krtba tiktu ievrota. Nepiecieams uzturt sakarus starp
kandidtu, via pavadoiem un tbu, lai kontroltu grafiku. Visi preses
minjumi kontaktties ar kandidtu ir attiecgi realizjami.
Uzreiz pc vlanu iecirku slganas kandidtam jatnk uz vlanu
komisijas telpm, kur notiek balsu skaitana. eit parasti koncentrjas preses
prstvji. Ja vlanu rezultti iegstami tri, kandidtam jpaliek vlanu
komisijas telps. Ja vlanu rezultti kavjas, kandidtam vlams aiziet uz
kampaas tbu, mjs vai uz uzvaras svinbm, bet vlanu komisijas telps
atgriezties vlk. Kdam no komandas tur ir jstrd pastvgi, lai informtu
kandidtu par balsu skaitanas procesu. Kandidtam ir jbt gatavam sniegt
paziojumu prese par uzvaru vai zaudjumu.

Sakari
Kampaas preses sekretram ir jbt pieejamam un viam jsniedz
informcija presei visas vlanu dienas laik. Ja Jums nav tda cilvka, Jums tds
ir jnorko no kampaas tata, lai visu laiku uzturtu sakarus ar presi. Svargi, lai
visi preses prstvji saemtu kandidta darba grafiku. Tas atvieglos kandidta
intervanu. Preses sekretram jsagatavo viss intervijas organizanai un
kandidta sakariem ar reportieriem. Viam ar jizskata visi urnlistu
pieprasjumi.

Uzvaras svinana
Ieplnojiet svinbas Jsu uzvaras gadjum. Norkojiet brvprtgos, lai tie
sagatavotu atzmanu. Atkarb no Jsu vlmm, ts var bt pieticgas vakarias
vai grandioza pieemana. Pirmm krtm, tie ir svtki Jsu brvprtgajiem un
piekritjiem. Rezervjiet vietu svinbm. Reizm uzvaru atzm tiei tb. Tau
vispirms jpabeidz s dienas darbi un nevajag sajaukt svinbas ar darbbm, kas
saisttas ar bldbu atklanu vltju balsu skaitan vai darbbm, kas saisttas ar
vltju pdjiem zvaniem.
Centieties samazint o svinbu izmaksas vai iztikt ar minimliem
izdevumiem. Iespjams, ka Jsu brvprtgie atness dzrienus vai kds iegulds
ziedojumu im paskumam. Nesarejiet to. Uzaiciniet visus brvprtgos, bet
tikai tad, kad viss darbs ir pabeigts. Centieties, lai visi, kas Jums paldzja, btu
ielgti. Uzldziet Jsu partijas oficils personas, sabiedrisko organizciju lderus,
uzmjus, vltjus, uz kuriem Js balstjties sav c, reliiskos darbiniekus un
sabiedrbas prstvjus, kurus kandidts un via imenes loceki gribtu redzt ajos
svtkos. Organizjiet svtkus telefonizt telp. Jums nepiecieami uzturt sakarus
ar centru, kas veic paskumus vlanu dien.
Neaizmirstiet presi. Ja Js varat to atauties, btu labi telp iekrtot
televzijas kameru, lai cilvki vartu vrot Jsu vlanu sacensbu noslguma
posmu.
Izstrdjiet savlaicgi plnu, k Jsu kandidts apmekls o paskumu.
Viam jbt vlanu komisijas vai kampaas tba telps ldz brdim, kad preczi
tiks noteikts, vai vi ir uzvarjis vai cietis zaudjumu.
Ldzko ks zinmi rezultti, kandidtam jierodas svinbs. Jbt
organiztai intervijai gan saviesg vakara, gan vlanu komisijas telps.
Neatkargi no rezultta kandidtam ir jbt piekljgam un labvlgam. uzvaras
gadjum viam jsarst rtas, kas iegtas kampaas gait, lai efektvi pieteiktu
apgabala intereses. Ja vi ir cietis zaudjumu, jatceras, ka priek stv jaunas
vlanas un jauna uzvaras iespja.





30. nodaa
KOPSAVILKUMS

Kopsavilkums un rezulttu analze nepiecieams posms, kas ir
likumsakargs vlanu kampaas noslgums. Parasti tas tiek darts ne uzreiz pc
vlanm, bet pc neilga laika, kad ir nostabilizjies emocionlais vlanu
rezultts (domts: pozitvs vai negatvs). No otras puses o posmu nedrkst
novilcint, jo pastv ar elementra komandas sairana, jaunas problmas, parast
ikdiena un izzd no atmias atsevias detaas.
Kopsavilkum novrt un bezkaislgi analiz visas komandas un katra ts
loceka darbbu: kdi rezultti ir sasniegti, par kdu cenu, galvens kdas un
miski, cik stipri kampau kopum ietekmja nevadmie faktori un cik tuva plnu
un stratijas realizcija izrdjs iecertajai. Un vl daudzko citu nkas prdomt.
Kopsavilkums ir vajadzgs ne jau td, lai kdu apbalvotu un kdu nortu, bet
lai novrttu pau galveno kampaas rezulttu pieredzi.
Patiesiem un stiem politiiem vlanu kampaas turpins visu viu
politisks dzves laiku.

No iepriekjo kampau pieredzes izriet interesanta likumsakarba:
veiksmgs kampas, pai redzamm personbm, komandu loceku un
domubiedru, kas veicinja uzvaru skaits pieaug proporcionli laikam, bet zaudts
kampas vienmr mazins ldz apau breu statusam.









Vlanu kampau
psiholoiskie aspekti

(specils pielikums psihologiem, sociologiem, imidmeikeriem)
31.nodaa
LIETIS PSIHOTEHNOLOIJAS

Politisks reklmas daudzpusgaj proces svargu nozmi iegst
dadi pamieni un psihotehnikas, kas paldz izturt priekvlanu
kampaas smagos prbaudjumus. Ms sav darb izmantosim lietis
psihotehnoloijas pieredzi, kas apstrdta A.P.Sitikova vadb uz
P.Bendlera, D.Grindera, D.Delozj, A.Makmastera, M.Eriksona, M.Sparksa
darbu pamata.
s psihotehnoloijas paldz sekmgi risint tos uzdevumus, kas rodas
politisks reklmas gait:
proti - kandidtam un via komandai
attsta heiristisks spjas,
attsta komunikabilitti,
tren psiholoisko noturbu,
veicina un tren komandas savstarpjo sapratni un saliedtbu.

Par psihotehnoloijm sauc secgu metou, pamienu un
psihosomatisku darbbu izpildes kopumu, kas veicina kda uzdevuma
izpildi.
Pirms pievramies kompleksam lietio politisko psihotehnoloiju
izklstam, sum iepazsim pamatterminus, kurus lietosim ai noda.
Visu informciju iedala divs das:
Augstas precizittes informcija - API.
T rada partnerim viennozmgu, analogu imidu, t.i., preczu un
adekvtu ziojuma sapratni.
o API - augstas precizittes informciju - nodod, izmantojot t.s.
meta modea valodu.
Zemas precizittes informcijai - ZPI - nav viennozmgas tlainas
analoijas.
o ZPI - nodod miltona modea valod.

Abi modei ir vienldz tiesgi un nepiecieami: tie risina
komunikatvos uzdevumus atbilstoi konkrtiem apstkiem un mriem.
Visa politisk reklma, tpat k cilvku valoda kopum, ir sple ar
meta un miltona valodas modeiem.
Piemram, rkojum vai lmum konstatjoajai daai jbt miltona
modea valod, bet lemjoajai - meta modea valod. Iegst tas, kas s
valodas prot lietot labk par citiem, attiecgi piemrojoties situcijai (t.i. -
ievrojot socilekonomiskos un politiskos apstkus, vltju noskau,
vecumu, profesionlo un izgltbas lmeni, kandidta un via sncenu
personbas, viu programmas.).
Lietis politisks psihotehnoloijas var izmantot divjdi: dau
izmanto vienmr visos apstkos, dau - apzingi sagatavo pirms disputa vai
tikans ar vltjiem, ldzgi tam, k ahisti sagatavo mjas uzdevumus,
pamatojoties uz dalbnieku rcbas modelanu un sacensbu kontekstu.
Analiz:
pozcijas (lomas, statusu);
pabas (dzimums, vecums);
attieksmes (prkumu, autoritti);
funkcijas (tiesnesis, ienaidnieks, kalps) un pret viiem vrsts
konvencionls nostdnes.

Sksim lietio politisko psihotehnoloiju apskatu ar to dau, kas
pamatota semantik, t.i. - ar vrdu nozmi.
Vispirms aplkosim to kognitvo stratiju kopumu, kas var tikt
pielietotas komunikcij.

Visprinjums
Izmanto, lai pasvtrotu to, ka agrk mintajai informcijai nav
gadjuma raksturs, bet tai piemt tendence kt likumgai.
Piemrs: Vispr, t oti biei mdz bt.

Nobeidzot faktu uzskaiti ar o frzi, var, vai nu - apvainot tos, kam ir
vara, vai, tiei pretji, atvairt uzbrukumus, nordot, ka tie - nenozmgi
skumi, kas nav uzmanbas vrti.

Piemru pasniegana
Konkrta pierdjuma vai apgalvojuma izteikana.
Piemram, ldzgs gadjums notika 1988.gad.
forma veiksmgi iedarbojas labvlgi noskaot auditorij.

Labojums
Ja gribam bt preczi, tad - msu reion bezdarbnieku nav daudz, -
tikai 3%.
Labi przinot faktus (mjas sagataves uz iespjamiem jautjumiem un
prmetumiem), forma kst spcgs ldzeklis, lai vartu apaubt kda
kompetenci, savukrt - veiksmgi izceot savjo.

Pastiprinjums
Klaustju uzmanbas pievrana nododams informcijas vienai
daai.
Un, ievrojiet, vi atstja valdbu tiei tad!
Vi - publikai negatvs tls!
is pamiens ir mrtiecgs emocionla uzbrukuma vai
pretuzbrukuma gadjum, kad ir strds vai uzstans. Jcenas, lai runas
daa iegtu uzsvaru, kas var aiznot visu prjo.

Piekpans
Ievrojams nododams informcijas maias iespju demonstrjums,
kas, tomr ir ne prk saistts ar kopjo likumsakarbu.
Protams, ar es neesmu bez grka
Tiek izmantota, lai kandidts neizskattos prk svts, un tad, ja
apvainojuma noraidana ir runas ievadda.

Atkrtojums
Tam ir tdas pat funkcijas, kdas ir pastiprinjumam.
Atkrtoju vlreiz - ir oti svargi neatdot Dienvidu Kurius.
o formu izmanto tad, kad ir nepiecieama paa prliecinana,
neatvairmba un jrada acmredzams patiesums.

Kontakts
Es, tpat k Js, esmu ncis no tautas, pats cnjos pa dzvi, bet
viiem tas viss bija no brnbas, vii smla krjumu.
Vlams, lai s formas pirmaj da btu kandidta un vltju kopba
(ms un es), bet otraj - pretstats: mums - viiem, viendi svei k
kandidtam, t vltjiem.

Mkstinjums
Nu, lai btu, nevainosim visos grkos Ivaru!
Kandidts izskats augstsirdgs un cildens; ir iespjams samazint
spriedzi, pie kam, iniciatva paliek kandidtam.
Tpat rkojas, ja jprnes atbildba un ir veiksmgk jprezentjas vai
jmkstina vrtjums ( varbt - otrdi) jebkur kombincij: no pirms, otrs
vai tres personas viedoka.
Es jau varu nokrtot o jautjumu, bet tie, kas cenas iegt varu?!
Cienjamo sncensi, iedomjieties - sabojjusies kanalizcija
(Bet sncensis ir zobrsts - skattju reakcija ir paredzama un
noteikta.)

Izvairans
Lieto, lai saglabtu pareprezentciju vai paaizsargtos, ar - lai
atteiktos no komunikcijas un tad - ja nav vai ir nepilnga, negatva vai
neadekvta informcija.
Tas oti var bt, bet es pirmo reizi to dzirdu.
Tagad pievrssimies atseviiem semantiskiem un sintaktiskiem
pamieniem, kurus lieto politiskaj reklm.

Reference
Komunikciju dalbnieku iezmana
Meta modelis: nenoteiktbas noemana no komunikcijas
dalbniekiem (tai skait - ar no liekiem); referenta indeksa pieirana un
atbildes saemana uz jautjumu: Kas tiei, persongi?
- Kas var stvokli uzlabot?
- Tie ir - X, Y, Z!
e ir iespja, k mints piemros, jautt paam sev un atbildt pc
vajadzbas.
Miltona modelis: nenoteiktbas ievieana rada sarunu dalbniek (-
kos) briesmu prvrtanu un subjekta autorittes paaugstinjumu.
N rajon ir pieemts lmums: izvirzt Ivaru Patriku par deputtu.
Ja ir tds teksts pirmsvlanu lapis, tad rodas iespaids, ka viss
rajons ir izvirzjis kandidtu.

Esoo objektu apzmana
Meta modelis: piedvto objektu adekvts apraksts un paskaidrojums
par o objektu nozmi, pie kam - paskaidrojums nepieauj objektu btbas
citdu izpratni.
Es atnesu uz o tikanos ar Jums o vstuli (dokumentu utt.), lai
pardtu, cik tlu ms esam aizgjui (vai - vii nonkui).
Miltona modelis: nenoteiktbas un daudznozmbas pieirana iem
objektiem, piedvjot tiem neraksturgas pabas, lai ievirztu klaustju
domas noteikt gultn.

Raksturojumu iezmana pragmtisk kontekst un dalbnieku
attieksms
Meta modelis: reli izklstts konteksts un attieksmes, lai nodrointu
iespjas atbilstoi novrtt savu autoritti.
Es esmu administrators un labi zinu pilstas problmas.
Miltona modelis: nenoteikta konteksta padeve, mkslgi formta
specifiska autoritte.

Domu lasana
ie vrdi, protams, izsauks jsu interesi.
Izmanto izteikumus, kas pieauj un rada iespaidu, ka Js zint visu par
elektorta iekjo dzvi un prdzvojumiem.

Nosacjumu izlaiana
Labi, ka Js pazstat manu autoritti (spku, erudciju).
Izmanto vrtjou spriedumu k nosacjumu bez pamatojumu
nordanas. Protams, ka jizvairs no prk paradoksliem apgalvojumiem:
Es, k zinms, izglbu Krieviju.

Clou - seku modelana (saistana)
T Js klausties man un skat aizdomties - cik ilgi vl tursies
viu vara.
da jdzienu apvienoana clou - seku sait, izskats dabga, bet,
pc btbas, m pardbm nav nek kopga. Pamiens rada un form
iespaidu, ka runtjs ir labi informts.

Autoritatvisma formana ar pdiu metodi
Vakar es runju ar premjeru, un vi nosoljs
Ststs vai tikai minana par gadjumu, kad Js demonstrjt erudciju
vai bijt tuv kontakt ar klaustjiem autoritatvu personbu.

Autoritatvisma formana ar nenoteiktas noteiktbas metodi
Un, kad es ku deputts, katrs no Jums vars viegli un brvi
- N, ne tas, ka
- N, un ne jau tas
- Bet, pilngi pareizi, ka
Rodas orientcija uz darboanos ar sekojoiem vrdiem:
Un, kad tas notiks, Js sapratsiet kaut ko oti svargu.
Pc atbildes jsaka:
N, tas nav tas.
T - vairkas reizes, turpinot ldz pozitvai atbildei, turklt - kas ir
teikts, tam nav nekdas nozmes, tau Js radt gudra cilvka tlu. Starp
citu, tas var bt ar k dialogs paam ar sevi.

Situciju, notikumu, darbbu apzmana
Meta modelis: apgalvojumu precizana ar jautjumiem: Kds tiei?
Kas tiei?
Tas paldzs disput, ja pretiniekam pasprucis teiciens, ldzgi: Ir
pieemts lmums, k rezultt klaustjiem tiek paralizta griba, tie nokst
viegl prostrcij, rodas galgas atsveintbas, pat - nolemtbas sajta;
precizjot teikto, ms pankam skaidru situcijas izpratni; pc tam
lmums var izrdties vispr nepieemts.
Miltona modelis: atbilstoi, viss tas pats, bet - pretji.

Nenoteiktbas izmantoana
Tas ir: izmanto lietvrdus, kuriem nav konkrtas nozmes, bet kuriem
piemt emocionls krsojums.
Msu pilst es redzju - ausmas!
Un ik klaustjs piedoms jau no sava viedoka: tiem ausmas!

Nepreczu darbbas vrdu lietoana
Lieto darbbas vrdus, kuros nav konkrtas darbbu norises
informcijas.
Demokrti neieredz krievu tautu.
Neieredz nozme ir plaa: no nievjo ldz sistemtiskas
izncinanas jdzienam.
Abus pdjos modeus lietdergi ir izmantot tad, ja ir vienpusga
informcijas padeve un nav sncenu (pirmsvlanu mti utml.).

Nosacjumu izlaidums
Meta modelis: visiem saprotamu nosacjumu preczs nordjums;
atbilde uz jautjumiem kur?, kad?, k?.
Meta modelana var paldzt, piemram, sagraut hipnotizjou
miltona frzi: ir izvirzts par deputtu.
Secgs atbilds noskaidrosies, ka cilvks ir izvirzts viu
kompromitjoos apstkos.
Miltona modelis: darbbas vai notikuma raksturojuma dau
mrtiecga noklusana vai nenoteikta pieminana.
Vi ir nogjis lielu dzves ceu.
Cilvku apzi rodas savas, varbt, standartversijas par noieto ceu.
is pamiens veiksmgi tiek lietots pirmsvlanu lapis, plaktos,
pasttajos rakstos, intervijs.

Kvantittes un ilguma modelana
Meta modelis: preczs un viennozmgs kvantittes un ilguma
raksturojuma nordjums.
- Js vienmr ciett neveiksmi vlans!
- Vienmr?
Izrds, ka tikai vienu reizi. ( Ar vlans piedaljies tikai vienu
reizi.)
K precizjos vrds tiek izmantots: Visi! - Visi!, Neviens -
Neviens?.
Tiek izmantots oponenta neuzmangi izteiktais. Pilngi dros ierocis
strd, jo - pat ja ir vienmr, tad pretiniekam tas jpierda, un nkas
taisnoties.
Miltona modelis: izmanto paziojumos, lozungos utt. visprinoos
vrdus: visi, katrs, neviens, nekad, vienmr utt.
Visu laiku centralizt vara ms vi.
Klaustjs nav spjgs adekvti novrtt relo procesu gaitu: notiek
informcijas nenovrtana vai prvrtana.

Modlo semantisko operatoru iespju izmantoana
Meta modelis: lietojot izteicienus es nevaru, es vartu, man
vajag problmu paldz atrisint jautjumi: kas tiei trauc?, kas notiks,
ja ne.
o pamienu var lietot gan jautjumos sncensim, gan jautjot paam
sev:
Es nevaru atrisint o problmu, jo vl neesmu deputts.
Miltona modelis: izmanto modlos operatorus: varu, vajag - bez
iemeslu un seku atifranas.
Ms varam s laik pacelt ekonomiku!
Mums vajag izbeigt karu!
iem vrdiem piemt pai spcga hipnotiska iedarbba, jo iedve vai
nu prliecbu par saviem un citu spkiem vai form nepiecieambas izjtu.
o pamienu ir mrtiecgi izmantot ss pirmsvlanu tzs.

Kvalitatvos apzmjumus izsaka ar pabas vrdu saldzinmajm
pakpm
Meta modelis - izmanto divjdi:
a) pasvtrojot - par cik, saldzinot ar kaut ko, labk - sliktk.
Es labk izpratu o jautjumu, nek mans sncensis: man ir trs
augstks izgltbas.
b) ldzam precizt (disput):
Cienjamais koli, par cik Jsu politisk pieredze ir lielka par
manjo?
Miltona modelis: prliecinoi pielietojot pabas vrdu saldzinms
pakpes kvalittes izteikan, radm ilziju par savu btisku atirbu no
citiem.
Man ir pats augstkais reitings apgabal.

Izvles modelana
Meta modelis: piedv auditorijai ( vai - diskusijas partnerim) visus
izvles variantus, aujot tos patstvgi izvrtt, pie tam - k disociti
(atsveinti - no sdienas pozcijm), t asociti (it k no iekas, izdarot
piedvto variantu izvli).
Labi: ms paaugstinsim algas, palielinsim izdevumus socilajm
vajadzbm, izgltbai, zintnei, kultrai, kas tad notiks?
Un atkljs nelgas sekas: hiperinflcija (pai uzskatmi, ja
auditorija ir pietiekami sagatavota).
Lietojot o pamienu, ir jem vr oponenta personba un klaustju
sagatavotbas lmenis.
Vlams lietot reli jtamus tlus pc iespjas vairk.
Miltona modelis: iespjami vairki pamieni.

Viltus izvle
Tiek piedvta izvle starp diviem vai vairk variantiem, katrs no tiem
noved pie jums vajadzg rezultta. Izvles brvbas ilzija aizno citu, jsu
nepiedvto variantu iespjas.
Js varat nobalsot jebkur Jums rt laik - no rta vai vakar.


Viena no prskatmiem izvles variantiem izslgana
Aizliedzot vienu no izvles variantiem, ms paredzam, ka tiei to
izpilds. Izmantojam cilvka tieksmi prvaldt visus variantus un, ldz ar to,
ir nekritiska attieksme pret aizliegto. Aizliegts auglis - salds.
Nedomjiet par upuriem eenij un dzvojiet miergi.

Visi izvles varianti
Cilvka apmulsinana ar oti daudz izvles iespjm, kas ietver visus
iespjamos un neiespjamos variantus.
Js varat balsot vai nebalsot, dot priekroku vai nu mums vai citiem
spkiem, tau no m problmm neviens nevar izvairties.

Pretibu izmantoana
T k daudzi izprot vlanas k pretjo puu savstarpjo
konfrontciju, tad, ja ir noraidts pirmais variants, piedvjam vltjam
neizdevgu programmu otr variant.
Un, jo ilgk valds msu snceni, jo trk Js sapratsiet, ka tika
pielaista smaga kda.

Pasaules pazana
Par truismu sauc apgalvojumu, kas pilnb atbilst stenbai.
Meta modelis: uz relas pasaules dzves esambas pamata form
izteikumus, atbilstous politisks reklmas vadtju nostdnm.
Brvas un vienldzgas vlanas - demokrtijas nepiecieams
nosacjums.
Miltona modelis: zemas precizittes informcijas vrdos izmanto
truismus, t radot iespju radt tlus, kas pamatojas uz truism izteikto
saturu.
Ir iespjams trs ekonomisks pieaugums.

Prformana k pc jgas, t ar pc konteksta (refreimings)
Meta modelis: iespjam dubult konteksta apsplana
viennozmgos teikumos.
Politika - mana dzve, bet mana dzve - ne tikai politika.
Veido priekstatu par kandidtu k par cilvku, kas ir asprtgs, tau
o pamienu nevar biei izmantot. Vlama ar emocionla atslodze.
Miltona modelis: dubulta satura izteikums, lai radtu, pc analoijas,
vlams rcbas programmu (gadjumos, kad ties programmas piedvjums
nav iespjams).
Atnk savas dzves apmierintbas apzia.


Modelana leksikas lmen

Meta modelis: izmanto viennozmgus, ldzgi noteiktus vrdus un
izteicienus, kurus visi saprot viendi.
Satikans ar kandidtiem notiks rt, 12.30 dzelzcenieku klub.
Miltona modelis: izmanto vrdus un izteicienus, kuriem ir vairkas
nozmes. ai gadjum, klaustji, apzingi vai zemapzi, visdadkos
veidos teikto apstrd, viu apzia aktvi rada vai rekonstru visas izteikuma
jgas.

Homonmu izmantoana
avu ple jau sen ir aizlidojusi.
Notiek dubultgs naidg apgalvojuma noliegums: apzias un
emocionl lmen.

Fontisks daudznozmbas izmantoana
Daudz ldzgu vrdu, uzmangi ieklausoties, ir ar dadm nozmm.
To izmanto lozungos:
Zaie kst zai redzot k Saimnieks saimnieko.
Viss tas, ko sola - ir vanckarola.
Saime nav nieks - tas ir Saimnieks.

Divdomgu teicienu izmantoana
Divdombu biei var izmantot slptai instrukcijai, kuru uztvers
neapzingi darbbas programmas forman.
Nezinu, vai ir vrts runt par pilstas galvas kdm pagtn.

Negatvu komandu izmantoana

Semantiskais operators ne ar savu likumsakargo iedarbbu.
Ja ne Q nav viennozmga analoga tla, bet Q ds tls ir, tad
ne Q darbojas k Q. (Nevar iedomties nebolu, td, ka bolam ir
sensorais tls (attls, skaa, gara, smara), bet nebolam - t nav. Var
iedomties apgrauztu bolu, bumbieri - visu, ko vlaties, tau tas viss nebs
vajadzgais - nebols). Masu komunikcij - televzij izskanja frze:
Es Js ldzu, tikai nerakstiet man vstules! K atbilde - atnca milzums
vstuu.
Td politiskaj reklm labk ir izvairties no teicieniem: neticiet,
nedomjiet. Toties uzmanbu var netiei novirzt uz oponenta negatvajm
pabm.
Neatcersimies viu kdas.

Orientcijas neesambas formulana
is pamiens izmanto semantisk operatora ne un zemas
precizittes informciju (ZPI), lai radtu iespaidu par daudzveidgu
nedaranu. Pamienu lieto, lai formtu apjukumu, kad nav konkrtas
darbbas programmas, un paldztu uzspiest vajadzgo programmu.
Ne labjie, ne kreisie, ne demokrti, ne komunisti, ne kosmopolti -
nekas neglbs Krieviju.
Tlk seko vrans pie vieng pozitv spka tas, protams, esat
Js.

Nenoteikta norde
Izpldis nordjums izmantojot teicienus, kas ldzins un
ldzgi, un t tlk.
Ko man Jums ststt: pai zint, k ms dzvojam.
Labk ir, ja o pamienu izmanto ievadteikumos.

Izvltu piespiedu ierobeojumu modelana
Izmanto acmredzami nedergus vrdus un uzspie objektiem
nepiedergas pabas. Zemapziai paai nkas konstrut pareizo vrdu un
veidot t darbbas programmu. Vltjs sk darboties vlamaj virzien.
Cik uzmangas sienas ir ai zl!

Ieskot lietis psihotehnoloijas sintaktisko pamienu apskatu,
pasvtrosim pamatpostultus meta - modelan, kuri ir nepiecieami, lai
panktu maksimlu sapraanos ar vltjiem.

Informatvisma postults
Informcijai jbt maz zinmai un publikai interesantai.

Nepilnbas postults
Nepiecieams uzsvrt jebkuras informcijas pamatsaturu.

Ldzbas postults
Informcija ir jsaprot un jnodod vien kontekst.

Determinisma postults
Nododot informciju ir jsaglab closakarba.

Kopjs atmias postults
Abm pusm (sarunas dalbniekiem) jbt kopjai jdzienu bzei.

Prognostisko spju postults
Abm pusm (sarunas dalbniekiem) jprot plnot nkotni.

Patiesguma postults
Visiem ziojumiem jatbilst reli pastvom pardbm.

Relevantisma postults
Ziojumu nedrkst prtraukt ar novirzm no tmas.

Skaidrbas postults
Ziojumam jbt skaidri un viennozmgi saprotamam.

Motivcijas postults
Informcijai jbt kop ar runtja vrtjumu un iemeslu, kd o
informciju nodod klaustjam.


Clou - seku modelana
(saistana)

Meta modelis: relu clou - seku pardbas saiu izmantoana
viennozmgai sapratnei.
Kar eenij ir neizsvrtas nacionls un reionls politikas
sekas.
Miltona modelis: uz clou - seku pamata apvieno pardbas, kuras,
pc btbas, nav savstarpji saisttas. Ir trs saistbu tipi, kas ir apstku
nosacti secgi:
1. Neobligtais tips.
Izmanto teicienus, kas ldzgi sekojoiem: js varat iedomties,
interesanti btu uzzint.
2. Vidji stipra saistba.
Saistba ar vrdkopm: tad, kad, kad, tai laik, kad.

3. Piespiest saistba.
Izmanto clous - sekas ietverous darbbas vrdus: tas liek mums,
jsecina, piespie, prasa.
Tas, ka nav atkltas saistbas starp pardbm, form papildus
iespaidu par runtja plao informtbu. Efektgka ir secga saistbu
izmantoana augo krtb: pirmais, otrais, treais tips.
Js man klausties un varat iedomties, ka ai pat laik, kamr ms
ar Jums te sam, situcija prasa enerisku rcbu.
Vltjos rodas iespaids, ka oratora runa ir loiski saistta.

Piemumu izmantoana
Meta modelis: visu runas postultu veidoana ar augstas precizittes
informciju (API): tas vltjos veido viennozmgu kandidta programmas
sapratni.
Miltona modelis: cita iekjs nesaskaas vai darbbas veidoana vai
noteikana gadjumos, kad ir liegta iespja apspriest vai ievrot informcijas
neatbilstbu objektvai realittei. To pank ar uzmanbas novirzi uz teikuma
vai apgalvojuma maznozmgajm dam.
Politik pielieto, lai notutu kandidta programmas neatbilstbu
vltju priekstatiem par apkrtjo stenbu.

Pakauts teikums, kas norda laiku
Izmanto vrdus pirms tam, kamr, vispirms, kad utt.,
uzmanbu novirzot uz nenozmgu paziojumu un, tdjdi, novr galven
apaubanu.
Pirms Js piekrtat manm tzm, piedvju paklausties pazstams
popgrupas mziku. Ceru, ka Jums nav iebildumu?

Krtas skaitu izmantoana
Uzmanbas novirze uz secbas apsprieanu, notikumu krtba aizstj
domas par to realizcijas iespjambu.
Vispirms es izskaudu noziedzbu, tad eros pie ekoloijas, pc tam
- biznesa problmas utt.
Priorittes nosaka savlaicgi, kad apseko interesjoo reionu.


Vai izmantoana viltus izvles forman
Izvli dart vai nedart nomaina ar k tiei dart, pie tam -
alternatvu inspir:
Js varat papildint msu vlanu fondu vai nu ar naudu, vai
aparatru, materiliem.

Apjganas noteikana
Publikas aubas par kaut ko nomaina ar jautjumu par ts kompetenci
un vrbu, izmantojot vrdus: zint, saprast, ievrot utt.
Js, protams, ziniet, ka laik, kamr pie varas ir msu mrs, ir (vai
vi) uzbvtas divas mjas.

Slodzes noemana nozmgam jautjumam
Uzmanbas prakcentana no iekj satura uz rjo, nenozmgo
jgu:
Vai nav tiesa, cik svargi, lai Saeim btu tds cilvks k msu
kandidts?
du jautjumu auditorijai uzdot vlamk tad, kad tuvum nav
konkurentu.

Programmtas darbbas esambas pievums
Auditorijas programmana kaut kdai darbbai, kura it k ir, pati par
sevi saprotama un turpins ar vrdiem: beigt, turpint, jau, joprojm
utt.
Turpinot prdomas par esoo netaisnbu, Js jautsiet - kas tad sti
vars ms izvest no s situcijas?

Komentrs ar izlaistu nosacjumu
aubas prvieto uz komentra iemeslu ar vrdiem: veiksmgi, par
laimi, nepiecieami.
Par laimi, mums nav nepiecieams kardinli maint esoo valdbu.
Tpat model vajadzgo izvli ar universliem kvalittes
apzmtjiem. Ar vrdiem: visi, katrs, nekad, neviens apauba
konkrta varianta izvli un analzi, apauba os variantus kopum.
Jebkur ce, agri vai vlu, Js atveds uz msu partijas platformu.
da tipa teicienus ir mrtiecgi izmantot pirmsvlanu aitcijas
plaktos, saukos utt.


Metaforizcija
Meta modelis: preczs citts ar atsauci uz autoru.
A.Linkolns teica, ka var krpt visu tautu su brdi vai dau tautas ilgu
laiku, bet visu tautu ilgu laiku krpt nav iespjams.
Ja tds citts tiek lietots sakar ar valdbas paziojumu
is pamiens paaugstina pierdjumu autoritativitti un atklj
erudciju. Oponentam jiebilst, pc btbas, Linkolnam.
Miltona modelis: izmanto sveus vrdus, lai izteiktu savas jtas,
domas un, vienlaicgi, aizsargtos ar citta pdim. Runa ir divjda: tava
un cita, bet pankumus gst runjoais, prmetumus - stais autors.
Nupat mums pienesa zmti: Pie msu rpncas vrtiem ir
uzrakstts: Rpncas direktors - Jdass!. Ko eit vl var piebilst?!
Tdjdi ir iespjami visaskie apvainojumi - veiksmga sple ar
publikas ievrbu, bet aiz trs pdim nav iespjams noteikt, kur ko saka -
pilngs alibi.

Netiea miltona modea reakciju ierosinana. Slpto komandu
formana
Ietilpg teikum ievieto programmjou instrukciju, kas iedarbojas uz
cilvka zemapziu un ietekm cilvka rcbu.
Ms, kop ar Jums, preczi nezinm, kad mainsies valdba.
Nevaram pilngi preczi pateikt, tiei cik reizes vairk mums bs
vltju balsis.
Tdu pamienu var izmantot uzstjoties televzij, runjot pa radio
vai liels auditorijs.

Slpts komandas
Ar slptu komandu var inspirt cilvka atbildi uz tie form
neuzdotu jautjumu, teiksim - televzijas aptauj uz ielm.
Sakiet, tiei kdi msu programmas punkti piesaistja Jsu
uzmanbu?

Negatvs komandas
Pamiens balsts uz ne operatora darbbas principu (sk. augstk).
Nevajag uztraukties sakar ar viu salauptajm vrtbm.
Saskarsm neuzsvrti izteikt frze piespie klaustju uztraukties
sakar ar konkurentu bagtbu.


Slptais lmums (instrukcija)
Lgumu noform t, ka sarunu dalbnieks var to brvprtgi izpildt.
Disputa laik var - starp citu! - pajautt:
Vai Js neziniet - inflcija jau savaldta?
Un sarunu dalbnieks - oponents ilgi un nopietni taisnosies.

Sintaktisk nenoteiktba
1. Punktucijas nenoteiktba.
Bstamo dau savienoana, kura rada divdombu.
Ar es domju. Js man piekritsiet, vai tas bs viegli vai grti,
atteikt tau var vienmr.
Vrdkopas piekritsiet viegli, grti atteikt iespieas apzi,
kst imida sastvdaas.

2. Sintaktisk izteiksmes nenoteiktba.
Sareta teikuma struktra, kur rodas neskaidra vrdu atkarba:
Ms redzjm kop os asiainos slepkavas un deputtus, kas tos
nosedz.
Monolog os abus pamienus var izmantot veiksmgk.

3. Nepabeigtais teikums.
Piespie klaustju iztles spjas darboties analog lmen vai noteikt
virzien:
Nu, ko man teikt -
t - pc sncena kompromitjoa materila demonstrcijas.
Vienlaicgi tiek demonstrta augstsirdba un clums, nevlans
pazemoties ldz netriem darjumiem.

Analoiskie apzmjumi
Izce to izteikuma dau, kura ietver slpto komandu vai vlamo izvles
variantu ar analogu (neverblu) signlu. To var teikt:
mainot balss intonciju;
pauzjot pirms vai pc slpts komandas;
mainot sejas izteiksmi;
ar rokas estu;
paceot uzacis utt.
Izmantojot krsu, burtu garnitru, kontrastu, zmes utt., ar iespiest
materil (lapis, plakti) ir iespjams izcelt analogus slptajs instrukcijs.
Analogi slpts komandas apzman saistsies ar psihofizisko
stvokli un stiprk motivs pau darbbu, ja partneriem savlaicgi bs
iezmti t.s. enkuri - noturgi analogu apzmjumi, kas ir piesaistti
dadiem psihofiziskiem stvokiem (uzmanba, patkamas vai negatvas
izjtas, noraidana, interese utml).
Tdus pamienus var efektgi izmantot iespiest, kino, video un
mutiskaj reklm, gatavojot programmjous dokumentus (lapias,
plaktus) un tie saskarsm.



32.nodaa
PSIHOSEMANTIKA VLANU KAMPAS

Eksperimentlaj psiholoij pdjs desmitgads intensvi attsts
virziens, saistts ar apzias semantikas (psihosemantikas) ptanu. Ir uzkrta
bagtga pieredze, ptot dadus cilvka darbbas aspektus un domanu,
atkarb no personiskiem jdzieniem, kurus pieir tam vai citam vrdam vai
darbbai.
Ldzs cilvka darbbai cits sfrs, psihosemantika atradusi vietu ar
taj jom, kuru sauc par politisko reklmu.
Ptot iedzvotju politisks apzias semantiku var izzint:
vltju attieksmi pret dadm politiskajm partijm un
apvienbm;
vltju attieksmi pret esoiem lderiem un piedvtiem
kandidtiem;
iedzvotju sadali pc to politiskajm simptijm un virzieniem;
vltju prasbas partijm un idelu partiju un lderu imidu.

Tas, savukrt, sniedz iespju:
izzint savus piekritjus un pretiniekus;
atklt iespjamos sabiedrotos un konkurentus;
prbaudt, cik daudz persongais imids novirzs no idela un
korit imidu saska ar vltju uzskatiem.

No o jautjumu risinjuma ir atkarga vlanu kampaas taktika un
stratija, darbs ar atbalsta komandu un dadu slu iedzvotjiem.
o uzdevumu risinanas pamatmetodes:
asociatvais eksperiments;
klasifikcijas metode;
subjektvs gradcijas metode;
semantisk diferencila metode;
neverbl semantisk diferencila metode;
D.Kelli persongo konstruktu metode.
Visas mints metodes izmanto kompleksi, nevis izolti. Ts viena
otru papildina, nosakot un izmrot iedzvotju politisko apziu.
sum apskatsim katras metodes patnbas.

Asociatvais eksperiments
Asociatvais eksperiments ir vislabk izstrdt semantisks analzes
tehnika. Kopj asociatv eksperimenta shma ir sekojoa: prbaudmajam
uzrda vrdu - stimulu, un viam ir jizsaka pirms, prt ienkus,
asocicijas. Pie tam - ir iespjams brvais asociatvais eksperiments, kad
prbaudmais nav ierobeots iespjamo asociciju izvl, un virztais -
prbaudmajam asociatv izvle ir ierobeota ar kdu gramatiski noteiktu
veidu. Asocicijas iedala paradigmtisks un sintagmtisks. Pirms ir vrdi
- reakcijas no ts paas gramatisks iras, kd ir vrds - stimuls (lderis -
vadonis, partija - apvienba). Otrs ir asocicijas, kur vrda - stimula
gramatisk ira ir atirga (ierdnis - zog, ministrs - slaists).
Asociatvo eksperimentu parasti veic ar lielu prbaudmo skaitu. Uz
viu doto asociciju pamata var izveidot katra vrda -stimula izsaukto vrdu
- reakciju lietoanas bieuma tabulu.
Par vrdu pra semantisko tuvuma mru tiek atzta atbilu sakritbu
pakpe. Tas ir, objektu ldzbas pakpi analz nosaka pc viiem doto
asociciju ldzbas. o jdzienu sauc par asocicijas koeficientu.
Asociatv eksperimenta galven priekrocba ir t vienkrb un
pielietoanas rtb: to var izpildt ar lielu prbaudmo grupu vienlaicgi.
Asociciju raksturu nosaka vecums, dzimums, izgltbas lmenis,
prbaudmo profesija.

Klasifikcijas metode (iroana)
T pamatojas uz piemumu, ka materila klasifikcijas formas atbilst
materila iekjm semantiskajm saitm un o saiu struktrm.
Metodes btba ir vienkra: prbaudmajiem piedv materilu
klasifikcijai brvi izvlts grups, kurs var ietilpt neierobeots skaits
objektu.
Klasifikcijas rezultti summjas matric, kur semantisko pru
ldzbas mrs ir materilu daudzums, ko prbaudmie izvietojui atsevis
grups.
Ldzbu matrices tiek pakautas klasteranalzei. Iespjama ar to
apstrde faktoranalz. Materilu diferenc klasteru rind, apvienojot dadu
semantisko ldzbu lmeos. Klasterizcijas rezultt izveidojas koks -
secga materila dihotomijas struktra. Ar klasifikcijas metodi var tri veikt
verbla un neverbla materila semantisko analzi.



Subjektv gradcijas metode
ir vienkra un tiea semantisks ldzbas matricas ieganas
metode.
Prbaudmajiem uzdod novrtt nozmju ldzbu pc kdas gradutas
skalas (piecu vai desmit ballu sistm). Vidj grupu attlumu matrice (kas
ir pretji proporcionla objektu ldzbas matricei) tiek pakauta daudzpusgai
analzei. Analzes btba - balstoties uz subjektvs ldzbas matrici
(attlumu starp analizjamajiem objektiem) rekonstru tdu minimlo
eometrisko telpu, kur attlumi starp koordintm, atbilstom
analizjamajiem objektiem, ir ldzgi subjektvajiem attlumiem ldzbu
matrics.

Semantisk diferencila (SD) metode
SD metode auj izmrt t saucamo konnatvo vrtbu - tos stvokus,
kuri seko pc simbola - kairintja uztveres un, pc nepiecieambas, ir
pirms apzintm darbbm ar simboliem.
SD metode ir kontroltu asociciju metodes kombinjums ar
graduanas procedrm. SD metod mrmie objekti (jdzieni, attli,
personi utt.) tiek vrtti divpolru gradutu skalu rind, kuru poli ir doti ar
verbliem antonmiem. Jdzienu vrtjums atsevis skals viens ar otru
koreljas. Ar faktoranalzi izdodas izcelt augsti koreljamu skalu grupas un
grupt ts faktoros.
Ameriku zintniekiem izdevs izcelt trs pamatfaktorus, kurus
interpret k novrtjums, spks, aktivitte.
Uz krievu leksikas bzes V.F.Petrenko izdalja sekojous faktorus:

novrtjums (patkams - nepatkams utt.);
aktivitte (trs -lns);
sakrtotba (stabils - maings);
saretba (noslpumains - parasts);
spks (liels - mazs);
komfortabilitte (mksts - ciets).

iem un citiem faktoriem ir liela nozme politisko lderu persongo
pabu noteikan.

Neverbl semantisk diferencila metode tiks apskatta zemk, jo tai
ir specifisks pielietojuma veids.

D.Kalli persongo konstruktu metode

s metodes pamat ir ts autora 1955.gad izstrdt personisko
konstruktu teorija.
Par personiskiem konstruktiem izprot binras opozcijas, kuras
izmanto subjekts, lai kategoriztu sevi un cilvkus.
Pretstatanas saturs tiek noteikts nevis ar valodas normm, bet ar paa
prbaudm priekstatiem, via personbas implicita teoriju. Piemram,
apkrtjo diferencicija var notikt pc pazmm: mrtiecgi audis,
atspoguot prbaudm iespaidu par antagonismu, mrtiecbu un
emocionalitti, atkarb no via individuls pieredzes specifikas.
Katra indivda politisko apziu sadala ldzgu pretstatu pru rind.
D.Kelli persongo konstruktu metodes priekrocba ir t, ka prbaudmie
pai form mranas skalu saturu.

Visas aplkots metodes par savu galamri izvirza politisks apzias
semantisks telpas izveidi k atseviam cilvkam, t sabiedrbai kopum.
Semantisks telpas uzbve notiek trs posmos.
1. Analizjamo objektu semantisko saiu nodalana (t.i. - jdzieni politikas,
simbolu, partiju jom), lai - rezultt - izveidotu analizjamo objektu
ldzbas matrici.
2. Ldzbas matrices matemtiska apstrde, lai izceltu to, kas ir s matrices
pamatn.
3. Izdalto struktru interpretcija, nodalanas pamatojums un
nominalizcija.

Pc iespjas adekvtkas apzias semantisks telpas uzbve ir
nepiecieama td, ka ms uzskatm politisko cu par ideju cu, par jaunu
jgu konstruktu veidotju. Tie paplaina sapratnes brvbu tiem, kas izvlas
savas un sabiedrbas evolcijas ceu. das metodes izmantoanas spilgts
piemrs ir V.F.Petrenko un O.V.Mitinas 1991.gada darbs Politisko partiju
semantisk telpa. Vairkiem desmitiem politiu tika piedvtas aptaujas
lapas ar 212 spriedumiem, kas, savukrt, bija atlasti no pazstamu politisko
darbinieku pragmatiskiem dokumentiem un izteikumiem. Apstrdjot
iegtos datus, varja nodalt etrus atzmjamos faktorus; vienlaicgi
attieksm pret tiem notika partiju prstvju uzskatu nodalans un
apvienoans.
Tika izveidots analizjamo partiju ldzbu koks (klasterstruktra),
atklts lielums, kuru nosauca par visu partiju vienprtbas mru.
Taj laik (1991.g. pavasaris - vasara) nozmgie faktori bija sekojoi:
Savienbas atlaiana - ts vienotba;
komunistisk ideoloija - nekomunistiska ideoloija;
cilvka tiesbu prioritte - to noliegana;
demokrtija - demokrtijas ignorana.
Sabiedrbas politisk apzia vienmr jtgi atsaucas laika noskam
un prasbm, ts semantisk apzia preczi atspoguo to apjukumu, kas
pastv prejas period.

Semantisks telpas metode politiskaj reklm
Uz ldzbu koka var viegli saskatt savu vietu starp citm partijm
un virzieniem, ir nosakmi k iespjamie sabiedrotie, t potencilie
pretinieki.
Jo mazks ir attlums starp koka zariem un mazk cea sazarojumu, jo
stiprkas var veidoties savienbas, kas nkotn var veicint patreiz atirgo
partiju saplanu. Un, pretji - jo tlk partijas shm atrodas uz partiju
klasterizcijas koka, jo vairk starp tm ir cea sazarojumu, jo grtk tm
bs atrast kopju valodu, sarunt sadarbbu. Ja ar tas izdosies, tad tikai uz
neilgu laiku.
Uz iegto ziu pamata ms noskaidrojam savu vietu ai telp.
Vienlaicgi nosakm ar idela politia vietu. Atirbu lielums un
raksturojums starp msu un idela politia vietu izteiks ar msu pozcijas
vjs puses.
Piemrs. Ja msu kandidts pc skalas talantga kulturlba -
nejgas viduvjba ir pietiekami augstu, bet skal vjums - spks ir
mnusa da, tad via imid vajag ieviest apliecinjumus apmbai. Lai to
veicintu, var pat pazemint kultras un erudcijas virzienu, kas ir bijis
pietiekami stiprs un, redzams, dzii iesakojies vltju apzi.
Amerik politius vrt pc trs kritrijiem:
godgums;
intelektualitte;
eneriskums.

Krievu ptnieki I.Dubovs, S.Pantiejevs izce piecus kritrijus
(faktorus) ar sekojou polaritti:
talantga kulturlba - nejgas viduvjba;
vjums - spks;
vienkrs godgums - izmanga viltba;
savaldba - ekstrmisms;
personga pievilcba (simptisks - atbaidos).

Sprieot pc iedzvotju aptaujm, idels kandidts nedrkst bt
prk, t.i., ne - bt prk gudram, prk drosmgam utt., jo prliecga
kdas pabas attstba var bt iemesls prmetumam augstprtbai,
neprtbai, egoismam u.t.t.
Kandidta persongo pabu korekciju vlams veikt tdjdi, lai t
nebtu pai saskatma, neuztvertos k rju apstku iespaidota.
Psihosomatisko ptjumu veikana auj preczi sadalt iedzvotjus
grups, atkarb no to politiskajiem uzskatiem.
Prliecinoa un precza o grupu un viu prliecbu zinana atauj,
savukrt, veikt diferenctu reklmas kampau, kur ievrotas dadu
iedzvotju grupu vlmes un prasbas.
Ja kandidts gatavojas uz tikanos ar karavriem, tad, zinot to, ko
virsnieki gaida no via k no politia, vi var radt veiksmgu iespaidu.

Apzintai daudzpusgo intereu kltbtnei jbt ar partiju
programms, lozungos, emblms. To izvlei un dau citu jautjumu
risinanai var paldzt neverbl semantisk diferencila metode, kas ir
prbaudmiem uzdot un izpildt attlu atlase pc kdas pazmes. Pc tam
veic nozmgo faktoru izdalanu ar sekojou attlu diferenciciju pc
faktoru skalm.
Iespjama ar klasterizcijas procedra un attlus klasificjo koka
izveide.
o operciju rezultt ir iespjams:
atklt visvlamkos logo, emblmas (no piedvto skaita), lai izpildtu
uzdevumu - maksimla skaita vltju pievilinanu;
radt logo, emblmas, paturot sav redzes lok idelo imidu;
veikt politiski nozmgu vizulo ldzeku diferencciju pc ietekmes uz
iedzvotju grupm, atkarb no socilm, vecuma, izgltbas,
eogrfiskm u.c. iezmm;
atklt vlamkos aprba, matu sakrtojuma, uzvedbas (esti, mmika)
kandidta stilus. Pie tam, e ir runa k par visprjo (enerlo) imidu,
t ar par pakrtoto imidu, tiekoties ar elektorta atsevim grupm;
izveidot tdu kandidta komandu, kuras pardans tiks uzemta
maksimli pozitvi. Jnosaka, cik jbt vrieiem, cik - sievietm, to
vecums, aprbs, uzvedba, nodarboans veids, pazstambas pakpe.
Jnosaka, kas bs lderis partijas sarakst; kam un k ierasties (un ar kdu
pavadbu) uz tikanos, mtiu, televzijas uzstanos, lai btu vislabkais
rezultts.

Ir interesanti atzmt, ka ar cilvkam, kas atturas no iesaistans
politik, var tikt noteikta atbilstoa politiska diagnoze. Aizpildot aptaujas
lapu (kas ir ldzga tai, kdu izmantoja attieksmes ptanai pret dadiem
politiskiem spkiem) interesents var atrast sev visvairk atbilstou un saviem
uzskatiem tuvu partiju.
o pamienu var izmantot ar paas partijas savu potencilo
piekritju mekljumos.


33.nodaa
METAFORU IZMANTOANA

Aktulus jautjumus var traktt ne tiei, bet metaforiski, vadoties pc
D.Grindera, R.Bendlera iedibints un izstrdts neirolingvistisks
programmanas (NLP).
Kpc rodas vajadzba dai problmu netieai apsprieanai? eit ir
vairki iemesli. Metafora ir senkais psihoterapeitiskais cilvces darinjums.
T ldzbas form sniedz nepiecieamo informciju, kuru var izmantot k
vstot par problmm, grtbm, t ar par ceiem, k atrisint problmas,
izkt no saretm situcijm.
Kpc metafora, bet ne tiea runa par grtbm un to likvidciju?
Sakne tam: katram cilvkam veidojas savs, persongs pasaules modelis, kas
nav pieejams apkrtjiem dadu iemeslu d (elementrkais iemesls -
neiespjamba bt citam cilvkam). Metafora ir tas valodas ldzekis, kur
auj dialogam noritt adekvti saprotot vienam otru. Sapraana pamatota ar
analogo nozmju atbilstbu pie iespjamm to izsakoo zmju atirbm. T
ir k neitrl teritorija, tilti starp sarunu dalbniekiem. Svargi ir ar tas, ka
metafora saglab ts attieksmes un paternas (paraugus), kuri pastv rel
problm: tas nodroina iespju atrisint o problmu.
Ir vl viens iemesls, kd ms pievramies metaforai. Cilvka
vrtjumu un priekstatu baga un pat aizspriedumu un emocionls sfras
kategorijas biei neauj runt par lietm tiei. To trauc attieksme pret
savm, k indivda, jtm. Tie run vartu saskatt kaut kdu minjumu
apspiest indivda uzskatus un prliecbu, tiei tpat - nevar un nav ar
vajadzgs tiei graut ts barjeras, kuras personba uzclusi ap savu apziu.
Attiecb pret politiku, tas nozm sekojoo: lai k ar orators
nekritiztu valdbas darbbu, bet, ja klaustjam ir kdas, pat pilngi
neapzintas, simptijas pret kritizjamo, tad visi izteiktie - saprtgie! -
argumenti neness vlamo rezulttu. Notiek divu valodas modeu, divu
pasaules modeu sadursme: tie nekoreljas viens ar otru. Tautas mut tas
skan: vii run dads valods. Lk, glui svaigs piemrs: eenija. Lai cik
prliecinous argumentus par labu spka pielietoanai nemintu
izpildvara, sabiedrisk doma ir pilngi kurla pret tiem un min savus
argumentus, kurus tiei tpat - izpildvara nedzird un neuztver.
Visas vlanu kampa lietots metaforas iedala:
Brdinos metaforas - atklj iespjams negatvs notikumu
attstbas sekas, un liek vltjiem padomt.
Nordos metaforas - piedv relas izejas no situcijm.
Veidojot metaforas, ievrojami divi principi:
1. Formulanas precizitte. Tas nozm, ka preczi jformul metaforas
mris. im mrim jatbilst k vltju interesm un tieksmm, t ar
reklmas kampaas organizatoru interesm un tieksmm.
2. Izomorfisms (atbilstba). Metaforas situcijai un personiem jatbilst
relai situcijai un ts dalbniekiem.
Metafora -brdinjums satur sekojous posmus:
situcijas problemtisks apraksts;
ts atbilstba nevlamaj stratij;
nevlamais rezultts.
veida metaforas uzdevums ir brdint vltjus no ieanas
nepareiz virzien, t.i. - balsot par citiem spkiem. s metaforas norda
draudos briesmas.
Piemrs, kda izskats metafora - brdinjums.
Sen senos laikos dzvoja kda cilts. Ilgi to vajja neveiksmes. Un, lk, nomoctie,
bezspcgie cilts loceki sanca uz padomi, lai apspriestu turpmko dzvi. Visiem par
prsteigumu, runas tiesbas prma viens bailgs karavrs. Vi teica, ka visas nelaimes
ir td, ka cilts prk strikti ievro vecos paradumus, un visi paaujas viens uz otru. Vai
nebs labk, ja katrs rpsies tikai pats par sevi.
audis bija tik nomkti ar savm neveiksmm, ka noticja m runm. Un, kas
iznca? Skaittu dienu laik cilts bija izncinta - kdu nosita ienaidnieki no citas cilts,
kds gja boj savstarpjs sadursms, jo tagad ikviens bija konkurents un otra
ienaidnieks; vl kdam netika sniegta paldzba pc ievainojumiem vai nelaimes
gadjum pc meongu zvru uzbrukuma.
metafora ir iespjama lielvalsts patriotisko spku reklmas
kampa. Iespjams, vartu rkoties vienkrk, un paststt ldzbu par
zariiem un no tiem sasieto slotu. Zarius ir viegli salauzt, bet sasietu zaru
buntti, slotu salauzt nav iespjams.
Nordo metafora tiek veidota pc cita principa:
problma;
savienojo stratija;
vlamais rezultts.
Savienojo stratija - reklamjamo spku balsts.

Piemram - nordo metafora:
Kds cilvks bija autobusa vadtjs un prvadja kda ciemata iedzvotjus. K
cilvks vi bija paprliecints un nepacietgs, neklausja padomiem, brauca - k vien
iedomjs un, rezultt, via autobuss salza. Autobusa remont vadtjs nevienu
nepielaida, kaut gan ciemat bija viens iedzvotjs, kur vartu paldzt. Tau tas
dzirdja atbildi: Tu esi jauns un nepieredzjis. Reiz audis, zaudjui pacietbu, jo
ieilguais remonts radja viiem daudz nertbu, piespieda vadtju atiet mal un dot
iespju viu jaunajam novadniekam izremontt autobusu. Vlk vi ar kuva par
autobusa vadtju.
K var uzmint, tad metafora domta demokrtisks nometnes
spkiem.

To, k nosaka vltju mrus, intereses un vlmes, ststjm
iepriekjs nodas. Tagad pievrssimies tam, k pankt pozitvu metaforas
efektu.

Efektvas komunikcijas psihotehnoloijas

Referenta indeksa neesamba
Teikumos, kas veido metaforu, jbt pc iespjas mazk vrdu ar
referenta indeksu, t.i. - kam kaut kas ir specifiski piedergs. Tas metaforai
pieir visprju, universlu raksturu, paldz klaustjam konstrut tlu
pasauli pc saviem ieskatiem.

Nespecifiskie darbbas vrdi
Lieto darbbas vrdus, kas pieprasa atbildi uz jautjumu: Tiei
k? Klaustji iegst iztles brvbu savam personu darbbas variantam.

Nominalizcija
Izmanto tdus vrdus par objektiem, kuriem nav precza tlaina
piepildjuma - situcija - atrisinjums. Iemesls - augstkmintais.

Marjums
Specifiskiem vrdiem vai frzm ar pau nozmi pieir izclumu ar
balsi, krsu, izmru utt. (atkarb no reklmas tipa).

Trs reprezentcijas sistmu ievieana
Cilvki informciju saem pa trs kanliem: vizuli, audili un
kinesttiski. Atbilstoi tam un ievrojot, ka katram cilvkam dominjo ir
viena no m reprezentcijm, ir nepiecieami, lai metafora ietvertu vizulos,
audilos un kinesttiskos elementus. Metafora ir adresta vism kategorijm,
un tai jbt pieejamai. Piemram - k fabul: Dli ieraudzja, ka viu tvs
pama cietu zariu, un ar troksni to prlauza

Piecu kategoriju kltbtne
Saska ar V.Satiru, sav uzvedb ms izpauam etru kategoriju
kopumu, un katra no tm ir dominjoa:
plaktors (izdabtjs). Domin izdabanas jtas un nevarba;
bleimers (apvainotjs). Apvaino un nepiekrt. Ir iespjams ietilpint
detaliztu uzvedbas stila aprakstu, kas raksturgs katrai no kategorijm;
skaitotjs. Savaldba un neizteiksmba.
distraktors (novirztjs). Apmulsina un stumj mkous.
Tau, pastv vl piekt - idel kategorija: levejanig, izldzinana,
kad visas ziojuma daas notiek vien un tai pa virzien: balss izrun
vrdus, kas atbilst sejas izteiksmei, ermea stvoklim, intoncijm.
Savstarpjs attieksmes ir vieglas, brvas, godgas; pacieas jtas netiek t
prbaudtas (lasi: traumtas), k tas notiek iepriekmintajos etros
gadjumos.
Bet mums ir darana ar parastiem cilvkiem. Tiem prk pareizs
kandidts var nepatikt. Tpc jiemans bt katr no o etru tipu dm,
izmantojot tiem raksturgos estus, intonciju, mmiku.

Citta pdias
is pamiens mums auj izteikt tdus vrdus, slpjoties aiz citta,
kurus ms nekad pai neatautos lietot sav vrd. Piemram: Mans palgs
zioja, ka, nupat pirms msu tikans, pie via pienca kds padzvojis
cilvks, iet, no strdniekiem, un teica: ie neliei neatcerjs nevienu no
saviem soljumiem!
Metaforu izmantoanas formas ir visdadks. Tiekoties ar
vltjiem, t var bt mutisks ststs. Vlams to savlaicgi sagatavot, emot
vr iespjams auditorijas patnbas. Ir nepiecieams ievrot vecumu,
izgltbu, profesiju. Protams, tas iespjams ne vienmr, bet gadjumos, kad
uzstans notiek slgt auditorij. Rpnc - strdnieku priek, klub ar
veterniem, vai restorn ar biznesa prstvjiem. Ststjums nav
pasniedzams lektora ton un manier, metaforas iespraudumam jizskats
dabgam, spontnam, bet ne savlaicgi iestudtam un sagatavotam.
Atkarb no t, vai snceni piedals vai nepiedals, var varities
mjienu un asumu pakpe. Labi, ja savlaicgi ir sagatavots
standartststjumu - metaforu, alegoriju krjums. Tad neapjuksit saspringta
strdus atmosfr vai atbildot uz viltgiem, saretiem jautjumiem.
Bagtint sevi ar metaforu zinanu var, lasot klasisks fabulas un
ldzbas (ldzgi fabulai par agariem).
Bez mutisk ststjuma tiei auditorijai ir iespjams ar reklmas
skau ieraksts, kuru prraida pa radio.
Pie vizulm metaform piedergi plakti - komiksi, kur metafora tiek
izklstta secgs, interesants bildts. Vl labk, ja tm ir paskaidrojoi
paraksti. Komiksus ar sekmm lieto vairki politii.
Pie cita vizuls reklmas tipa piedergi televzijas reklmrulli (spu
un multiplikti). Galvenais to kritrijs - vienkrba un interesantums, bet
demonstrcijas ilgums nedrkst prsniegt divas mintes.
Noslgum jatzm, ka metaforu lietoanai politiskaj reklm ir
jbt iedergai - ne prk bieai un maksimli iedarbgai. Jebkur
prspljums rada vltju neuzticbu un iedarbbas pakpes pazeminanos.
(Lk, vi kds: vienkrus vrdus no via neizdzirdsi - tikai mjieni,
mjieni)



34.nodaa
PSIHOTEHNOLOIJU TISKIE ASPEKTI

Nevar uzskatt msu darbu par pilngi pabeigtu, pirms neesam
izklstjui t tisko un ekoloisko puu sareto kompleksu.
Patiesi, o darbu izlasot, daudziem var rasties jautjums - vai msu
izstrdnes nav tikai veikla manipulcija k ar sabiedrisko domu vispr, t ar
atsevim personbm atsevii. Un, vai no t neizriet dadu tisku normu
prkpumi, uzbrukumi personbas tiesbm un brvbm, vai nerodas
aunprtga dadu metodiku izmantoanas bstama iespja, tai skait - ar ar
psihiskm metodikm, kas draud ar sabiedrb eso cilvcisko saistbu
ldzsvara izjaukanu, t.i. - ar msu pierasts sociokultras vides ekoloijas
grauanu? Vai nav apdraudta ncijas psihisk veselba?
Uz m bam var prliecinti apgalvot: N!
Pamatosim msu vienzilbgo atbildi. Un sksim ar to, ka msu darba
pamat ieguldti universli tiesbu principi, kas ir fiksti tdos starptautiskos
dokumentos, k Visprj cilvku tiesbu deklarcija, kas pieemta ANO
enerlaj Asamblej 1948. gada 10. decembr un Starptautisk pakta
protokol par pilsou un politiskajm tiesbm.
Atbilstoie panti Visprj cilvka tiesbu deklarcij skan t:

19.pants.
Katram cilvkam ir tiesbas uz prliecbas brvbu un tiesbas brvi paust
savus uzskatus: s tiesbas ietver, brvbu netraucti palikt pie saviem
uzskatiem un brvbu meklt, saemt un izplatt informciju un idejas ar
jebkuriem ldzekiem, neatkargi no valstu robem.

20.pants.
1)Katram cilvkam ir tiesbas uz miermlgu sapulu un asocicijas brvbu.
2) Nevienu nedrkst piespiest iestties kaut kd asocicij.

21.pants.
1) Katram cilvkam ir tiesbas piedalties savas valsts prvald tiei vai ar
brvi izvltu prstvju starpniecbu.
2) Katram cilvkam ir tiesbas uz ldztiesgu pieejambu valsts dienestam
sav zem.
3) Tautas gribai ir jbt valdbas varas pamatam: ai gribai ir jbt izteiktai
periodisks un nefalsificts vlans, kam jnotiek uz visprju un
vienldzgu vlanu tiesbu pamata, aizklti balsojot vai ar cits
ldzvrtgs forms, kas nodroina vltju brvas gribas izpaudumu.

29.pants.
2) Realizjot savas tiesbas un brvbas, katram cilvkam ir jpakaujas tikai
likum noteiktiem ierobeojumiem, kuru nolks ir viengi citu cilvku
tiesbu un brvbu piencgas atzanas un cienanas nodroinjums un
morles, sabiedrisks krtbas un visprjas labkljbas taisngu prasbu
apmierinana demokrtisk sabiedrb.

30.pants.
Neko aj Deklarcij nedrkst interprett tdejdi, lai kdai valstij,
personu grupai vai atsevim personm btu tiesbas jebkd veid
darboties vai veikt darbbas, kuru mris ir likvidt aj Deklarcij
izklstts tiesbas un brvbas.

Nolikum par Valsts Domes deputtu vlanm ir teikts:
Krievijas Federcijas pilsonis, sabiedriskas apvienbas ir tiesgas veikt
aitciju par vai pret deputtu kandidtiem bez jebkdiem riem (26.
pants, 1. punkts).
Politisks partijas un citas sabiedriskas apvienbas, kas piedals
vlans, Valsts Domes deputtu kandidti ir tiesgi bez riem izdot
plaktus, lapias un citus aitcijas materilus (29. pants, 1. punkts).

Ttad, ikviens cilvks ir tiesgs uz parealizcijas brvbu politik.
Msu uzdevums - viam prasmgi paldzt, pie tam, neprkpt tisko un
ekoloisko normu robeas.
Kdas prasbas ajs norms noteiktas, ievrojot msdiengus
uzskatus?
Pie tm piederas:
nenovrtana;
nenormatvisms;
daudzvariantba (plurlisms);
sistmas veseluma (kopbas) saglabana;
ts dau saskaotba.

ie noteikumi ir nostiprinti postmodernisma ideoloij un
ekoloiskaj filosofij. Pdj bzjas uz Romas Kluba ptjumiem,
jauns sabiedrbas un jaun cilvka Fromma teorijs, K.umahera
skmroga raoanas koncepcij, K.Emeri ekoloiskaj materilism.
Nenovrtana ir pamatprasba msdienu psiholoij. T bzta uz
subjektv subjekta paradigmu, kas prasa sarunu biedra personbas bezierunu
uzemanu vis ts komplictb. Jebkur vrtjums kalpo k traucjums
adekvt cita cilvka, t uzvedbas motvu un mru izzi.
Msu psihotehnoloijas nav vrtjoas, ts ir universlas un kalpo
tikai k politisks reklmas instrumentrijs. Msu izstrdns nav ar jdziena
norma, kas paredz ierobeojumus un cilvka uzvedbas vienkroanu,
samazinot t teortisko un praktisko bzi.
Galvenais - neprkpt visprcilvcisks morles robeas un noteikto
likumdoanu, neatauties netrus trikus, kas ar viltu samazina cilvku
personbu vrtbu, un manipulciju. Par pdjo - nedaudz zemk.
Msu izstrdu svarga pozitva paba ir to daudzvariantisms.
Vltju uzmanbai piedvjam maksimli iespjamu daudzumu faktoru, no
kuriem vi izvlas tos, kas auj izvrtt piedvto kandidtu. Notiek it k
daudzu faktoru sacensba. Tas ir dergi sabiedrbai, jo t saem iespju
izskatt visu piedvto vairk diferencti. Jo smalkk cns snceni, jo
piekasgki un uzmangki kst vltji, tie nopietnk iedziins
kandidtu programms un apsver iespjams sekas.
Ideju plurlisms, to apsprieanas brvba un kritikas iespjas - tds ir
mslaiku demokrtijas un ts politisks sistmas pamats. Ir svargi ar tas, ka
piedvts politisks reklmas metodikas netiecas maint esoo varas
attieksmju sistmu. s visas metodikas kalpo vienldzgai politiskai cai
(tas ir dabisks stvoklis norml demokrtisk sabiedrb) noteiktos ietvaros.
Neirolingvistiskaj programman pastv jdziens iekj Es dau
lgums. Pastv iespja to paplaint ldz - rj Es dau lgumam, ar to
saprotot savstarpju puu vienoanos, izmantot vlanu kampa
daudzveidgu tehniku un pamienus.
Atgriezsimies pie manipulcijas problmas. Zintniskaj literatr
pastv sekojoa defincija: Manipulcija ir psiholoisks iedarbbas veids,
kuru izmanto vienpusga prsvara pankan ar slptiem ierosinjumiem,
spieot otru veikt noteiktas darbbas.
Lastju uzmanbai piedvtajs izstrdns nav iespju vienpusgai
uzvarai, jo tiek uzskatts, ka kandidta programma tendta uz problmu
racionlu atrisinanu: t satrauc visu sabiedrbu visos lmeos (valstisk,
reionl, vietj). Nekas nav ar noslpts. Visas msu tehnikas ir ldzgi
pieejamas interesentiem, atvrtas studanai un lietoanai. Ap tm nav
noslpumainbas. Noda, kas veltta lietiajm politiskajm
psihotehnoloijm, ir redzams materila duanistiskais izklsta princips.
Katrai psihotehnikai, kas balstta uz miltona modea komunikciju
izmantoanu, atbilst metamodea psihotehnika, kas paldz atklt to, ko vartu
nosaukt par manipulatvo iedarbbas stratiju, taj neietverot negatvu
nozmi, un dod iespjas efektgai pretdarbbai.
Piezmsim, ka manipulcija paredz ar piespiedu iekauanu
sadarbbas proces. Msdienu politiskaj proces audis iekaujas patstvgi
un brvprtgi. Vii jau iepriek zina, ka par viu balsm bs ca, un vii ir
gatavi pavedinanai un dadu politisku spku krdinjumiem.
Atkljot manipulciju, ikvienam ir iespjas izmantot aizsardzbas
pamienus: aktvos - izdzanu, vadanu un ignoranu; un pasvos -
bganu, bloanu un sastingumu.
Saska ar augstkminto, ms uzdroinmies ieviest aprit, attiecinot
uz politisks dzves un reklmas sfru, jdzienus labdarba un grks. Par
labdarbu uzskatsim ts darbbas, kas virztas uz cilvcisk potencila
iespjami pilngkas izpausmes iespju radanu. Iespju, kas ietilpst
politikas jom un ievro nenovrtanas principu, nenormtbu, plurlismu,
saglab veselumu un brvprtbu. Par grku uzskatsim ts darbbas,
kas samazina izvles variantus, kas pakauj un ielauas personlaj telp,
izjauc veselumu, rada iespjas neaizsargtbai. Mslaiku politisk dzve
atklj bdgu grka dominanas ainu. Dadi politiskie spki sacenas
sav starp kompetenc nevis, iniciatv, erudcij un pieredz, bet gan krto
rinus, meongi kritiz sncenus un td veidpilsoiem liedz, pc
btbas, iespju izvlties ciengkos. audis tiek izsisti no pierast
ldzsvara, cenas uzkurint viuemocijas, lai tos politiski angatu:
apjukuus un samulsintus ir vieglk prvilkt sav pus. s darbbas ir
bstamas sabiedrbas veselbai kopum, ietver draudus ts pastvanai,
veselumam un liedz, galu gal, perspektvas valsts izejai no krzes.
Tamldzgas rupjas politisks cas metodes nedrkst pieaut tpat, k
medicn nav pieaujama bezatbildba un nekompetence. Bez tam, s rupjs
metodes neatauj atklties tiem jaunajiem un ciengajiem, kas var sniegt
daudz laba savai valstij.
grmata var paldzt cilvkam, kas vlas sevi izmint politikas
jom, atrast sev vispiemrotkos veidus un pamienus, lai iegtu varu (nav
svargi - likumdevja vai izpildvaru). Turklt - ar paiem drokiem un
nekaitgkajiem ldzekiem (gan no via paa, gan no sabiedrbas viedoka),
citiem vrdiem - labvlgi.


35.nodaa
NOSLGUMS

Vlanu kampau realizcija un to organizanas tehnoloija
postsocilisma zems vl tikai veidojas. Vienlaicgi ar to formjas un uzkrj
pieredzi specializts struktras. Cik demokrtisks is process bs un kdi
cilvki taj tiks iesaistti, rds tuvk nkotne un tuvjs vlanas.
Vlanu kampau realizcija ir patstvga zinanu un mku nozare,
t atrodas punkt, kur saskaras daudz zintu: politoloija, kopj un
politisk psiholoija, politisk eogrfija, politisk semantika, politisk
socioloija un masu sazias ldzeku socioloija, imideloija un
akmeoloija, un vl daudz citas.
ir oti specifiska un augstu kvalifikciju pieprasoa zintnes nozare.
Td, vlanu specilistu kompetence, profesionlisms, pilsoniskums,
tikumba un krietnums iegst pietiekami lielu nozmi vlanu procesos. Un,
nostjoties uz cea, vienmr jatceras par atbildbu, kuru uzliek iegto
zinanu un mku izmantoana.



Pielikumi
1. pielikums

Analzes tehnoloijas un politisko procesu projektana

Piedvjam jsu uzmanbai analzes un politisko procesu projektanas
tehnoloijas, kuras izmanto firma Imidz Kontakt (Novosibirska). s
tehnoloijas, nemitgi modernizjot, firmas specilisti izmanto jau vairkus
gadus. To pielietoanas efektivitte ir pierdta ar praktiskiem rezulttiem. Pie
tam - vlanu kampaas ir viena no to pielietoanas sfrm.
Saskaoti ar autoriem, ai pielikum netiek sniegts detalizts terminu un
tehnoloiju elementu paskaidrojums. Interesenti vars ar tiem skk iepazties
nkoaj grmat, kuras izdoanu autori gatavo.


1. Kas ietilpst politisk notikum?
No k ir atkargs t rezultts?

1.1. Notikuma bzes elementi.
1.1.1. Hronotops (laiks, kad tas noticis, un vieta, kur tas noticis).
1.1.2. Aktori (dalbnieki).
1.1.3. Instruments (darbbas ldzeklis).
1.1.4. Rezultts.
1.2. Izvles procesa aktori.
1.2.1. Vltji.
1.2.2. Kandidti.
1.2.3. Komandas.
1.2.4. Komisijas.
1.2.5. Prese.
1.2.6. Finansu elite.
1.2.7. Likumdoanas orgni.
1.2.8. Mafija.
1.2.9. Analtii.
1.2.10. Referentu struktras.




2. Priekvlanu kampaas tipiskie noteikumi.
Vlanas - vadms makronotikums.
K iespaidot vlanu gaitu un rezulttus?

2.1. Pamatnotikumu secba vlanu kampa.
2.1.1. Vlam persong rezultta analze.
2.1.2. Vlam t politisk rezultta analze, kur nodroins persong
rezultta sasnieganu.
2.1.3. T kandidta izvle, kur nodroins minto politisko rezulttu.
2.1.4. Vietas izvle, kur vislabk (vlanu kampau) veikt.
2.1.5. Situcijas, partneru, konkurentu, sabiedroto, koalciju partneru
analze.
2.1.6. Komandas izraudzana.
2.1.7. Finansanas avotu noteikana.
2.1.8. tba izveidoana.
2.1.9. Fondraizinga organizcija.
2.1.10. Kadru sagatavoana.
2.1.11. Kampaas koncepcijas, plna un programmu sagatavoana.
2.1.12. Piedalans vlanu komisiju forman.
2.1.13. Kandidtu izvirzana.
2.1.14. Parakstu vkanas organizana.
2.1.15. Vltju pieemanas organizana.
2.1.16. Izbraukuma grupu darba organizcija.
2.1.17. Braucienu un tikanos nodroinana.
2.1.18. Analtiskais darbs.
2.1.19. Preses centra darba organizcija.
2.1.20. Popagandas materilu izplatana.
2.1.21. Netie propaganda.
2.1.22. Kampaas pdj diena.
2.1.23. Vlanu (balsoanas) diena.
2.1.24. Vlanu komisiju darba kontrole.
2.1.25. Apelcija.
2.1.26. Rezulttu interpretcija un situcijas analze pc vlanm.
2.1.27. Pcvlanu propagandas kampaa.
2.1.28. tba darba nobeigums.
2.1.29. Komandas formana programmas realizcijas darbiem.
2.1.30. Darba plna un koncepcijas radana programmas realizcij.
2.2. Katra notikuma tipa (pa visiem bzes elementiem) analze (hronotops,
aktori, instrumenti, rezultts).


3. K novrot politisku notikumu?
Novroanas un analzes vienkras tehnoloijas.

3.1. Notikuma analzes struktra (novroanas aplis).
3.1.1. Kas ir aktors (I)?
3.1.2. Kad un kur? (Hronotops)
3.1.3. Ko dara?
3.1.4. Kuru iespaido (objekts)?
3.1.5. Ar kdu rezulttu?
3.1.6. Ar kdiem ldzekiem (instrumentrijs)?
3.1.7. Kd, ar kdu mri?
3.1.8. Kam? (Jga)
3.2. Hronotopisk analze - aktoru saskare laik un telp.
3.3. Objektv analze - aktoru saskare iedarbbas objektos.
3.4. Instrumentl analze - aktoru saskare iedarbbas ldzekos.
3.5. Jdzienisk analze - jgu saldzinana atkarb no dadiem aktoriem.


4. Kampaas aktori un viu ldzeki iespaidoanai .
K novrtt kandidtu spku?
Vienkras vrtanas un aktoru saldzinjuma tehnoloijas vlanu
kampa.

4.1. Politisks iespaidoanas resursi.
4.1.1. Konceptuli jdzieniskie resursi.
4.1.2. Ideoloiskie resursi.
4.1.3. Informatvi - komunikatvie resursi.
4.1.4. Kadri.
4.1.5. Organizatorisks struktras.
4.1.6. Finansu un cilvku resursi.
4.1.7. Atbalsta socil bze.
4.2. Situcijas - resursu analze: resursu svarguma matrice, saistta ar
dadiem vlanu kampaas notikumiem.
4.3. Subjektu resursu analze: resursu matrice konkrtam notikumam par
visiem nozmgajiem aktoriem.
4.4. Subjektu pozicionl analze. Kandidtu tlu pozciju saldzinana
dadu elektoru grupu psihosemantisks telps.


5. Vlanu maratona fzes un posmi.
Katra posma jga, mri un uzdevumi.
Stratija un taktika.

5.1. Aktoru lgana katr posm.
5.2. Katra posma novroanas aplis.
5.3. Katra posma situcijas - resursu analze.
5.4. Katra posma subjektu resursu analze.
5.5. Katra posma subjektu pozicionl analze.


6. K sastdt veiksmgas vlanu kampaas plnu?
Politisko notikumu projektanas vienkras tehnoloijas.
Pirmsvlanu maratona kritiskie punkti.

6.1. Notikumu projektanas struktra (vadbas aplis).
6.1.1. Kd? (Jga)
6.1.2. Kpc, ar kdu mri?
6.1.3. Ar kdiem ldzekiem (Instruments)?
6.1.4. Ar kdu rezulttu?
6.1.5. Ko iespaidot (Objekts)?
6.1.6. Ko dart?
6.1.7. Kur un kad (Hronotips)?
6.1.8. Kas ir aktors (I)?
6.2. Vadbas aplis pa kampaas fzm un posmiem.
6.3. Novroanas un vadbas aplis vlanu kampaas mezglu notikumu
struktr.
6.3.1. Demogrfiskie ptjumi.
6.3.2. Opozcijas ptjumi.
6.3.3. Vltju predispozcija balsojot (iepriekjo vlanu rezultti).
6.3.4. Sabiedrisks domas un iedzvotju mrgrupu problmu ptjumi.
6.3.5. Kampaas stratijas noteikana:
partijas piederbas izmantoana;
preczi apzmta kontrasta pasvtroana attiecb pret oponentiem;
viena galven (atslgas) jautjuma noteikana;
pozitv tla radana;
negatvo tlu radana;
koalciju izveide;
organizciju radana;
oponentu demoralizana.
6.3.6. Informcijas aizsardzba.
6.3.7. Droba.
6.3.8. Likumba.
6.3.9. Finanses un budets.
6.3.10. Kontakts ar masu medijiem.
6.3.11. Vltju mrgrupu noteikana.
6.3.12. Tiea vrans pie vltja.
6.3.13. Ielu reklma.
6.3.14. Ieraans nodroinana.
6.3.15. tba darbs.
6.3.16. Darbs ar kandidtu.
6.3.17. Uzticbas personu darba organizcija.
6.3.18. Komandas un aitatoru mcbas.
6.3.19. Aitatoru darba organizana.
6.3.20. Vlanu diena.
6.4. Politiska notikuma dabiskas uztveres kritiskie punkti un dabisk reakcija.
6.4.1. Notikuma fakts.
6.4.2. Informcijas avota par notikumu pastvanas fakts.
6.4.3. Notikuma zinanas fakts.
6.4.4. Notikuma novrtanas fakts.
6.4.5. Lmuma fakts.
6.4.6. Darbbu programma.
6.4.7. Darbba.
6.4.8. Rezultts, kur form jaunu notikumu.
6.5. Konkurentu resursu balansanas tehnika.


7. K veiksmgi izpildt pirmsvlanu kampaas plnu?
Kandidta komanda un tbs.
Iekjs pretestbas un atbalsta spki.
Priek kam komandai kandidts?

7.1. Novroanas aplis komandas formanas un darbbas laik. Komandas un
ts loceku analze.
7.1.1. Kas iespaido notikumu gaitu.
7.1.2. Ja iespaidojat js, vai viss jums izdodas?
7.1.3. Ja ne visi, tad - kas trauc?
7.1.4. Ja ir citi iespaidojoie objekti, tad - kd vii to dara? Kas vius
iespaido? Kas viiem trauc?
7.1.5. Ja js iespaidojiet, tad - kd?
7.1.6. Kd to dara katrs komandas loceklis?
7.1.7. Vai saskan priekstati par vlamo nkotni komand, tb,
kandidtam un tiem, kas iespaido komandu?
7.1.8. Vai saskan priekstati par vlamo nkotni starp komandas
locekiem/
7.1.9. Kdos laika posmos var savstarpji sadarboties katrs no komandas
locekiem ar komandu kopum un komandas locekiem atsevii?
7.1.10. Kur ir iespjami komand iekjie nkoo konfliktu iemesli?
7.1.11. Vai js draudzjaties ar kdu par vai pret citu treo personu?
7.2. Pamatmotvi darbam komand.
7.2.1. Persongs atbalsts kandidtam.
7.2.2. Cenans paapliecinties.
7.2.3. Cenans aizstvt noteiktus pasaules uzskata vrtbas.
7.2.4. Materila interese.
7.2.5. Cerbas izveidot labu karjeru.
7.2.6. Bailes nokt aiz borta.
7.2.7. Pieradums un vlme strdt ai komand.
7.3. Komandas iekj situciju resursu analze katr posm, slodzes sadale pa
posmiem (kam btu jbt?).
7.4. Komandas iekj situciju resursu analze pa posmiem - funkciju sadale
komand (ko dart?).
7.5. Iekjs bremzanas un patrinjuma resursi. Iekjie atbalsta un
pretoans resursi (vlams nkotnes tlu un resursu savstarpjs
attieksmes).
7.6. Komandas loceku resursu sabalansanas tehnika.


8. Vlanu kampaas finansu resursi.
K pareizi sadalt kampaas finansu resursus?

8.1. Vlanu maratona resursu sadale pa posmiem uz situciju resursu
analzes bzes.
8.2. Finansu kompenscija seiem nefinansjamiem resursiem.
8.3. Citu politisk maratona aktoru finansu resursu sabalansana.


9. K paldzt konkurentiem strdt msu lab?

9.1. Konkurentu novrojumu aplis.
9.2. Konkurentu komandas loceku novrtjums subjektu resursu analz.
9.3. Subjektu pozicionl projektana, sev adrests kritikas vadana
bzjoties uz subjektu pozicionls analzes rezulttiem.
9.4. Konkurentu resursu balansana.
9.5. Politisko notikumu uztveres vadana caur kritiskiem punktiem.


2. pielikums

Deputtu kandidtu tipiskkie maldi

1. Ja mani ievls, tad tas bs pateicoties tikai manm persongajm
pozitvm pabm un rakstura uniklajm iezmm. Ja ar es netiku
izvlts, tad tikai konkurentu riebgo izdarbu d un td, ka komanda ir
neveiksmga un bailga.
2. Pc veiksmgm vlanm radusies prliecba, ka: Es - labkais starp
visiem kandidtiem. Patiesb - Js - vismazkais sliktums starp citiem.
Vltji vienmr, sav vairkum, ir gudri un, no piedvt, izvlas
mazko aunumu.
3. Pc principa: Kaimiu drz ar trpi ir treknki tiek vrtta konkurenta
finansana, auditorija, komanda un citi kampaas elementi.
4. Veikto izvles ptjumu prvrtana vai nenovrtana stratijas izstrd.
5. Nesatricinma ticba, ka pastv kds noslpumains un varens kampaas
pamiens, tikai ar kura paldzbu ir iespjams uzvart.
6. Doma par to, ka nauda, pareizk sakot - Liela Nauda atrisina visu. T
sprie oti daudzi. Autoram ir zinmi gadjumi un veidi, kad ska nauda
aizlikusi kju priek lielai naudai. Tiesa, pai neuzvarja, bet - savu
padarja. rdt nav tas, kas celt!

3. pielikums

Izmantot literatra

1. F.Y.Cbnybrjd. Frvtjkjubxtcrbq nhtybyu ghjuhfvvyj-wtktdjq yfghfdktyyjcnb. V.%
Kex> 1995.
2. Rfr gj,tlbnm yf ds,jhf[. Vtnjlbxtcrjt gjcj,bt gj jhufybpfwbb bp,bhfntkmyjq rfvgfybb.
V.% Wtynh ghbrkflys[ gjkbnbxtcrb[ bccktljdfybq BYLTV> 1991.
3. Rjycnbnewbz Hjccbqcrjq Atlthfwbb. V.% `?hblbxtcrfz kbnthfnehf`> 1993.
4. Atlthfkmysq Pfrjy `J, jcyjdys[ ufhfynbz[ bp,bhfntkmys[ ghfd uhf;lfy Hjccbqcrjq
Atlthfwbb`.
5. Ds,jhs 1995. C,jhybr vt;leyfhjlyjq ytghfdbntkmcndtyyjq yfexyj-bccktljdfntkmcrjq b
j,hfpjdfntkmyjq jhufybpfwbb `HFE-Rjhgjhfwbz`. V.% `J,hfpjdfntkm`> 1995.
6. J.Ctkbdfyjdf. `Ghtlds,jhyfz ,jhm,f b gjkbnbxtcrbq vfhrtnbyu`. Gjkbnjkjubxtcrbq
;ehyfk `Gjkbnbrf` !cnjybz@> 10~91.
7. T.F,firbyf b lh. Gjkbnbrfvb yt hj;lf/ncz. Gcb[jkjubxtcrjt gjcj,bt lkz gjkbnbrjd. D 2-[
njvf[. V.% `Fynbrdf`> 1993.
8. F.Vbyltkk. Kblth rfr vfcnth tlbyj,jhcndf !ddtltybt d gcb[jkjub/ ltvjrhfnbb@. D 2-[
xfcnz[. V.% `Bycnbnen gcb[jkjubb HFY`> 1993.
9. .Yjkm. Vfccjdst jghjcs. Ddtltybt d vtnjlbre ltvjcrjgbb. V.% `Fdf-CNHF`> 1993.
10. Vfnthbfks ctvbyfhf `Nt[ybrf ghtlds,jhyjq rjvgfybb`. The Krieble Institut. Washington.
USA. 1993.
11. A.Ujekl. Cnhfntubxtcrjt gkfybhjdfybt bp,bhfntkmyjq rfvgfybb. :ehyfk Hjccbqcrjq
Frfltvbb yfer `Gjkbc`> 4~93> c. 134-145.
12.Ajhvs gjkbnbxtcrb[ pfzdktybq d [jlt ghtlds,jhys[ rfvgfybq. Vfnthbfk Yfwbjyfkmyjuj
bycnbnenf vt;leyfhjlys[ jnyjitybq CIF. :ehyfk Hjccbqcrjq Frfltvbb yfer `Gjkbc`>
4~94> c. 125-135.
13.V.Y.Vfktybyf. Ghfdjdst fcgtrns gjkbnbxtcrjq htrkfvs. :ehyfk Hjccbqcrjq Frfltvbb
yfer `Ujcelfhcndj b ghfdj`> 10~94> c. 151-159.
14.Bp,bhfntkmyst rfvgfybb% gjlujnjdrf> jhufybpfwbz> ghjdtltybt. Vtnjlbxtcrjt gjcj,bt.
Htlfrnjh-cjcnfdbntkm ghja. Rjvfhjdcrbq D.C. V.% HFUC> 1995.
15. Xtkjdtr> gjkbnbrf> rekmnehf% dpukzl xthtp ghbpve gjkbnbxtcrjuj exfcnbz.
C,jhybr yfexys[ cnfntq gjl htlfrwbtq ghja. Pjnjdf P.V. Nfv,jd% VBYW> 1994.
16. Vjybnjhbyu cjwbfkmyj-gjkbnbxtcrb[ ghjwtccjd. C,jhybr vfnthbfkjd gjl j,otq
htlfrwbtq LYA ghja. Gbiekbyf Y.G. V.% HFE> 1994.
17. Jcj,tyyjcnb ghbdktxtybz chtlcnd d ajyl bp,bhfntkmyjq rfvgfybb !ajylhfqpbyu@ d
Hjccbb. :ehyfk `Rtynfdh`> 6~94.
18. B.Y.Ujyxfhjd. Fh[bntrnehf ds,jhjd- vfhrtnbyujdsq gjl[jl. Yjdjcb,bhcr.
19. Gjkbnjkjubz. Ext,yjt gjcj,bt gjl htlfrwbtq ghja. Rhfcyjdf <.B. V.% Vjcrjdcrbq
ujcelfhcndtyysq cjwbjkjubxtcrbq eybdthcbntn> 1995.
20. Nt[yjkjubz b jhufybpfwbz ds,jhysq rfvgfybq. Pfhe,t;ysq b jntxtcndtyysq jgsn. Gjl
htlfrwbtq ghja. Rjvfhjdcrjuj D.C. V.% 1993.


4.pielikums
Socioloij lietojamo terminu latviskais skaidrojums.
(Socioloijas skaidrojo vrdnca, Rga 1997, izd. LU Socioloijas katedra)


ANKETA ir specili izstrdts jautjumu saraksts. Kompozicionli anketu
veido trs daas: ievaddaa, pamatdaa un demogrfisko datu daa. Anketas var
aizpildt gan respondents, gan intervtjs. Jautjumi var bt slgti ar dotiem
atbilu variantiem un atklti, uz kuriem respondents atbild td veid, k
vi pats vlas. Atbildes uz jautjumiem var iegt, respondentu intervjot tie
veid vai pa telefonu vai ar izmantojot pastu vai kdu preses izdevumu.

APTAUJA ir emprisku socilo ptjumu metode, kur informcija tiek iegta,
respondentiem atbildot uz anketas jautjumiem. Aptauju izmanto, ptot
cilvku rcbu un ts motvus, viu vajadzbas, uzskatus un vrtjumus.
Ptjum aptauja var bt gan pamatmetode (ptot sabiedrisko domu, pircju
pieprasjumu utt.), gan palgmetode (lai ptjuma skumposm izvirztu
hipotzes par vajadzgs informcijas ieganas iespjm). Aptaujas
specilveidi ir sociometriska aptauja un ekspertaptauja (sk. ekspertvrtjuma
metode).

BIOGRFISK METODE ir dzvesststu (autobiogrfiju), mutvrdu vstures
un citu personas dokumentu analzes metode (sk. dokumentu analze).

DOKUMENTU ANALZE ir emprisku socilo ptjumu metode, ar ko
socilo informciju iegst no dokumentiem. Dokumentlaj informcij
atspoguojas gan rel stenba, gan dokumenta radtja attieksme pret to.
Tpc vispirms jnovrt, cik objektvi dokument fikst informcija
atspoguo relo stenbu. Dokumentlo avotu analzes metodes var iedalt
divs liels grups: neformalizts metodes (tradicionl dokumentu analze)
un formalizts metodes (kontentanalze).

EKSPERTVRTJUMA METODE dod iespju tiei neizmrmu procesu vai
pardbu kvantitatvi novrtt uz specilistu (ekspertu) spriedumu pamata.
Izir individulos un kolektvos ekspertvrtjumus. Kolektvu vrtjumu
sniedz ekspertu grupa (komisija), kas du vrtjumu izstrd diskusiju ce.
Izplatta t saukt Delfu metode, kur kolektvu ekspertvrtjumu iegst, pc
noteiktas programmas atsevii aptaujjot katru grupas locekli, aptaujas datus
apstrdjot statistiski, dabtos vrtjumus apsprieot starp ekspertiem un pc
tam precizjot.

EMPRISKU SOCILO PTJUMU METODES ir socils pirminformcijas
vkanas, apstrdes un analzes veidi un pamieni. Ts iedala vairks
grups. Pirm grupa ir datu ieganas pamatveidi: novroana, dokumentu
analze, aptauja u.c. Otr grupa ir datu prbaudes, grupanas un statistisks
analzes, k ar izlases (iztvruma) veidoanas metodes (sk. ar kvantitatvs
emprisks socilais ptjums).

ENERLKOPA (jeb pamatkopa) ir viss ptm objekta vienbu kopums
kdas valsts vai ts daas iedzvotju kopums, kd klnik viena gada laik
piedzimuo kopums utt. enerlkopas vienbu kopskaitu apzm ar burtu N.
enerlkopas vienbu pabas var izzint, ptot visas taj ietilpstos vienbas
vai ptot tikai iztvrumu dau no enerlkopas vienbm,komplektta ar
pai izstrdtu krtulu paldzbu. Ja tiek ptta katra enerlkopas vienba, tad
atkarb no ptjuma metodm mdz sact, ka tiek veikta pilng jeb vienlaidu
novroana, aptauja, intervija utt.

INTERVIJA ir viens no aptaujas pamatveidiem. Intervijas pamat ir mutiska
(verbla) socilpsiholoiska mijiedarbba (mrtiecgs dialogs) starp
intervtju un intervto. Interv pc specili izstrdta jautjumu saraksta.
Praktiz 1) dzio interviju, kas atgdina parastu sarunu, jo intervtjs
jautjumus drkst brvi improvizt; 2) standartizto jeb formalizto
intervanu, kur jautjumi strikti izstrdti, tos varit nedrkst. Intervija var
bt gan tiea, gan pastarpinta (pa telefonu). Atirb no anketanas (sk.
anketa), intervij var iegt padziintu informciju par aptaujtja uzskatiem,
rcbas motviem, priekstatiem, domm. Intervijas gait iespjams novrot
aptaujt psiholoisko reakciju un korit situciju.

IZLASE (jeb iztvrums) ir enerlkopas (N) viet ptt (novrot, aptaujt)
enerlkopas vienbu daa (n), kas komplektta pc noteikta principa vai
krtulas. Matemtisk statistika dod iespju novrtt, cik preczi pc iztvruma
dabtie dati atspoguo enerlkopas pabas un cik lielam jbt iztvrumam,
lai reprezentativittes kda neprsniegtu pieaujambas robeu.

KONTENTANALZE (jeb formalizta satura analze) ir dokumentu analze,
ar kuras paldzbu noteic, kd veid un apjom informcijas masv
prstvtas ptnieku interesjos jdzienisks vienbas. Visprgus
secinjumus ir iepjams izdart no jebkuriem saturisks jgas nesjiem, kuros
informcija izteikta ar verbls valodas paldzbu. Bet kontentanalze ir
izmantojama, ar analizjot jebkurus citus saturisks jgas nesjus, piemram,
estus vai mmiku. Lai rezultti nebtu atkargi no t, kda persona veic
informcijas krtoanu, iepriek izstrd analzes vienbu shmu, kur preczi
nordts, pc kdiem kritrijiem saturs sistematizjams.

KVANTITATVS EMPRISKS SOCILAIS PTJUMS ir socilo procesu
un pardbu ptana ar emprisku socilo ptjumu metodm. Taj izzina
noteiktus kvantitatvos rdtjus, kas raksturo socilas rcbas subjektus vai
objektus. Kvantitatvs emprisks ptjums ir noteikt krtb cita citai sekojou
noriu virkne. T iedalma septios posmos: 1) ptjuma problmas
izvirzana, emprisk objekta, priekmeta, mra un uzdevumu izvle; 2)
ptjuma teortisk pamata izveide, priekmeta konceptul analze, ptjuma
hipotu formulana; 3) ptjuma pamatjdzienu interpretana; 4)
emprisks socils pirminformcijas ieganas metou un avotu izvle; 5)
iztvruma izvle; 6) emprisks informcijas iegana; 7) datu analze un
prskata (publikcijas) rakstana.

NOVROANA ir emprisks socils ptjums, kur pirminformciju iegst,
tiei uztverot un reistrjot visu, kas attiecas uz ptjuma tematu un ir
nozmgs sakar ar ptjuma mriem. Vienbas, ko novro, ir noteikti
verbls un/vai fizisks rcbas veidi. Pta, k ie veidi izpauas noteikt
socilaj vid un situcij. Novroan var reistrt ne tikai veidu izpausmju
bieumu, bet ar o izpausmju intensitti vai ilgumu pc kdas skaitliskas vai
verblas vrtanas skalas. Novroanas vienbm var bt dads visprguma
lmenis. Piemram, kdu masveida paskumu var novrot gan kopj t
norises lmen, gan atseviu cilvku rcbas lmen, gan ar vienlaicgi abos
lmeos. Katram visprguma lmenim atbilst citas vienbas. Pastv iespja,
veicot specilas procedras, no zemka lmea vienbm priet uz augstka
lmea vienbm, kas raksturotu novroto procesu kopum. Ir dadi
novroanas veidi. Pc novroanas apstkiem izir lauka novrojumus
(novroanu dabiskos apstkos) un laboratorijas novrojumus; pc t, vai
novrotie zina vai nezina, ka vius novro,-atkltos un slptos (inkognito)
novrojumus; pc t, cik liel mr novrotjs pats piedals ptmaj situcij,
- ldzdalbas novrojumos (tdos, kur novrotjs pilngi iekaujas grupas
darbb) un citos novrojumos; pc reistranas formaliztbas
standartiztos un nestandartiztos novrojumus. Visus os veidus var dadi
kombint.

PARADIGMA (no grieu paradeigma piemrs, paraugs). Socioloiskaj
aprit is vrds iencis no ameriku zintnes vsturnieka Tomasa Samjuela
Kna darbiem, kas veltti zintnisko prmaiu raksturam un btbai. Pc T.S.
Kna uzskatiem, zintnieki darbojas noteiktu paradigmu ietvaros. s
paradigmas ir visprgs pasaulskatjuma modelis, un ts nosaka, kdam ir
jbt zintniskajam darbam un kda veida teorijas ir akceptjamas. s
paradigmas nodroina, k T.S. Kns izsaks, to, ka pastv normla zintne,
kas noteikt laika period ir atzta par viengo pareizo. Tomr laika gait
normlaj zintn uzkrjas vesela virkne anomliju, kas ldzinjs
paradigmas ietvaros nav atrisinmas un izskaidrojamas. Paradigmas maia ir
zintniska revolcija, kas veco paradigmu aizstj ar jaunu. Skas jauns periods
normlaj zintn. Socioloij o terminu lieto, ar lai nordtu uz dadm
socioloiskm skolm, kas katra ir relatvi nodalta, ar savm metodm un
teorijm.

REPREZENTATIVITTES KDA ir iztvruma statistisko rdtju novirze
no attiecgajiem enerlkopas statistiskajiem rdtjiem. Reprezentativittes
kda atspoguo to, cik daudz ir iespjams kdties, enerlkopas viet ptot
iztvrumu.

SOCIOMETRIJA: 1) mazo grupu ptanas metode, kuras pamat ir partnera
izvle (sociometriska aptauja); 2) socilpsiholoijas nozare, kas pta personu
savstarpjs attiecbas mazajs grups; 3) mikrosocioloijas novirziens.
Sociometrijas pamatlicjs ir Deikobs Levijs Moreno.

SOCIOMETRISKA APTAUJA ir specializta aptauja, ar ko mazs grups
pta personu savstarpjs attiecbas. Taj izmanto t saukto partnera izvli.
Ptms grupas locekiem rada iespaidu, ka grupai bs kds kopgs darbs un
katram no viiem jizvlas, ar kuriem grupas locekiem vi sadarbosies un ar
kuriem to nedars.
Izveido sociometriskas aptaujas kartti jeb aptaujas lapu, kuras
btiskk sastvdaa ir sociometriskie jautjumi, kas rosina kopgajam darbam
izvlties vai noraidt noteiktu skaitu grupas loceku. Tpc iedomto kopgs
darbbas veidu sauc par sociometrisks izvles kritriju. Atkarb no ptjuma
mriem uz viena kritrija pamata var formult vairkus jautjumus.
Sociometrisk aptauj iegto pirminformciju apstrdjot, to ifr un izkrto
sociometrisk matric tabul, kuras izmri ir n x n, kur n ir grupas loceku
skaits. Veido ar grafiskus personu attiecbu atainojumus, ko sauc par
sociogrammm. Izrintos personu attiecbu raksturlielumus sauc par
sociometriskajiem indeksiem. Tos iedala grupveida indeksos un individulajos
indeksos.

TRADICIONL DOKUMENTU ANALZE ir tda dokumentu analze,
kar vajadzgs zias no redzama vai dzirdama teksta iegst ar visprgm
loisks analzes opercijm sintzi, saldzinanu, novrtanu, apceranu.
Tradicionlajai dokumentu analzei ir vairki veidi. Piemram, juridisko
analzi interes juridiski fakti, psiholoisko psiholoisks patnbas, kas
piemt dokumenta autoram vai personai, kurai veltts dokumenta saturs.


Literatra: Socioloijas skaidrojo vrdnca,
Rga 1997, izd. LU Socioloijas katedra


VLTJU SKAITS 5.pielikums

PILSTA, RAJONS Vltju skaits Ierads nobalsot (%) no taj laik balstiesgajiem
1998.g. vasar 1995.g. Saeimas vlans 1997.g. Pavaldbu vl.
RGA 347865 64,33 49,54
ZEMGALE
Aizkraukles raj. 26238 78,09 59,80
Bauskas raj. 30480 74,66 58,18
Dobeles raj. 23254 74,04 58,94
Jkabpils raj. 35343 38,54 57,73
JELGAVA 31309 75,30 49,80
Jelgavas raj. 19655 134,40 60,67
Tukuma raj. 35659 73,48 55,82
Kop Zemgal 201938 74,18 58,52
LATGALE
Balvu raj. 22279 74,10 66,11
DAUGAVPILS 55533 68,07 69,87
Daugavpils raj. 26122 66,65 61,25
Krslavas raj. 23404 69,49 64,82
Ludzas raj. 26278 70,07 58,61
Preiu raj. 29545 74,10 61,52
RZEKNE 26374 73,82 57,37
Rzeknes raj. 29213 66,54 61,70
Kop Latgal 238748 70,07 62,34
VI DZEME
Alksnes raj. 18046 79,21 68,69
Csu raj. 39670 80,00 57,13
Gulbenes raj. 19233 77,04 62,54
JRMALA 26902 75,74 47,03
Limbau raj. 27077 79,10 61,48
Madonas raj. 32094 78,40 61,93
Ogres raj. 39343 77,35 56,78
Rgas raj. 79110 77,88 54,27
Valkas raj. 21930 80,94 66,31
Valmieras raj. 39385 81,87 63,86
Kop Vidzem 342790 78,73 61,44
KURZEME
Kuldgas raj. 26970 74,87 55,70
LIEPJA 38092 73,51 53,87
Liepjas raj. 32459 76,07 63,28
Saldus raj. 24655 78,22 60,45
Talsu raj. 35038 73,62 59,82
VENTSPILS 19811 72,66 53,33
Ventspils raj. 9951 72,65 66,60
Kop Kurzem 186976 74,64 61,17

LATVIJ KOP 1318317 71,92 60,87

* rvalstu balstiesgo vltju 30218 balsis tiek ieskaittas Rgas apgabal.


No grmatas skais ce uz varas Olimpu
jeb Vlanu kampau metodika
VLANU NORISES KONTROLE

Balsoana
Viens no vlanu galvenajiem paradoksiem, ka pietiekami daudzos gadjumos pats
lmums par ko balsot rodas tiei vlanu iecirka kabn.
Autoriem vl nav izdevies skaidri noteikt to elektorta slni, kas tikai pie vlanu
iecirka slieka vai vltju kabn izlemj to, kam atdot priekroku. Tau ir pamats
prliecbai, ka is slnis ir pietiekami ievrojams. du atbildi nevar iegt aptaujs pc
vlanm: kur atzsies, ka neprot apzingi veikt izvli! Msu minjuma avots ir daudzie
novrojumi, kurus esam veikui liel skait vlanu iecirku. Novrotji sniedz vrtjumu:
ldz 15% no atnkuajiem vltjiem nav izlmui, par ko balsot. Lk, eit ir paslpts vl
viens balsu resurss!
Ir ne mazums pamienu, kas nav pretrun ar likumu, k ietekmt os 15%.
Ir kds, kas sk jautt radiem un pazim: Par ko tad ms balsojam?, bet kds aiz
naivuma uzdod to pau jautjumu vlanu komisiju locekiem vai novrotjiem. Dai pa
vlanu iecirka teritorij sk last oficilos materilus par kandidtiem, iepazties ar
zim par viu darba vietu, biogrfijm, vecumu, tautbu. Cits to dara balsoanas kabn.
Un bez sekm.
No t izriet patnbas kampaas organizcijai pdjs diens un pat stunds.
Saprotot, ka saska ar likumu, aitcija ir aizliegta no nulles stundas dienu pirms
vlanm ldz iecirku slganas brdim, jatzm, ka pastv dai paskumi, kas tiei
balsoanas brd motiv vltju veikt nepiecieamo izvli. Pie tam ie paskumi ir pilngi
likumgi.
Piemram, mums liks oti efektvi paskumi c par Sverdlovskas apgabala
gubernatora vietu, kurus demonstrja Centrl televzija (KF).
Publict du paskumu prskaitjumu ms nolmm atturties zinmu iemeslu d,
tau neliela deva Jsu fantzijas, un sagatavoanas darbi paldzs Jums realizt Jsu
nodomus.

Vlanu diena
Vlanu diena tas ir finls, uz kuru Js un Jsu darbinieki gatavojties visu
kampaai atvlto laiku. Vlanu dien tiks apkopotas visas ples. Var veiksmgi realizt
dau programmu, bet, ja Js nenovadsiet o iziroo balsoanas dienu piencg lmen,
Js varat zaudt visu.


Intereu aizstvanas programma
Jsu kandidta intereu aizstvanas programmai vlanu un balsu skaitanas
laik ir jgarant, lai to vltju, ar kuriem Js tik daudz strdjt, balsis Jums nenozagtu
vlanu dien. Protams, programma tendta ne tikai novrst bldbu iespju, bet ar uz
to, lai nepieautu apstku sakritbas izraists iespjams kdas. Lai garanttu taisngas
vlanas, das programmas pamatelementiem ir jbt izstrdtiem savlaicgi. Ja Js
bsist sagatavots, tad varsit savlaicgi novrst tdus nevlamus gadjumus k balsu
prskaitanu, juridiskus strdus, tiesas izmeklanu.
Ti vai nejaui prkpumi var ieviest btiskas korekcijas galgos aprinos. Daudz
kampau ir ncies apraudt dau katr iecirkn pazaudtu balsu d. Intereu aizsardzbas
programma veiksmgi realizjas tikai tad, ja lieliski przin likumdoanu un ja ir personls,
kas o programmu var realizt.
Tpat nepiecieami tdas programmas realizciju saskaot ar citiem Jsu partijas
kandidtiem. Rajonos, kur bldbu drauds ir pietiekami nopietns, cas programmai ir
jbalsts uz vietjo partijas aktvistu atbalstu, lai kontroltu katru iecirkni. Ja Js tomr
darbojaties viens, visus resursus koncentrjiet uz tiem iecirkiem, kuri izsauc nopietnas
baas. Lai k ar Js nestrdtu kontakt ar citiem kandidtiem vai vienatn, norkojiet
izpildtju, kur kontrols balsu skaitanas pareizbu un uzemsies visu atbildbu par balsu
skaitanas organizciju.
Pastv simtiem veidu, k zagt balsis, kas visi atkargi no likumdoanas patnbm.
Pacentieties, lai Jsu programma ievrotu visus likumus un btu orientta tiei uz konkrto
situciju.
Zemk minam padomus, kas Jums noders, izstrdjot un realizjot balsu
skaitanas programmu.

Juridiskie ptjumi un informcija
Kampaas juridisk dienesta vadtjam ir jbt juristam, Jsu partijas piekritjam,
labi pazstamam ar vlanu jurisdikciju. is cilvks ir atbildgs par visiem pirmsvlanu
kampaas juridiskiem aspektiem. Viam jkoordin programma un vi nedrkst pieaut
darbbas, kas var novest pie likumu prkpuma.
Zemk mintas paas uzmanbas un paaugstintas atbildbas sfras, kurm jbt
Jsu kampaas juridisks daas vadtja kontrol:
iesaistiet konsultcijs pc iespjas vairk vietjo juristu;
pacentieties, lai Jsu partijas prstvji visur, kur tas ir iespjams, iekst to personu
vid, kas kontrol vlanu procesu iecirkos;
izstudjiet visu likumdoanu par vlanm un sagatavojiet specilus informatvus
materilus;
savciet un izanalizjiet informciju par bldbm vlans pagtn, lai noteiktu, uz ko
ir jorient balsoanas procesa novrotji;
prbaudiet, vai ir krtb visi dokumenti, kas ir nepiecieami vlanu dien un
apstiprina Jsu pilnvaras;
nodibiniet kontaktus ar oficiliem dienestiem, kuri kontrol likumdoanas ievroanu,
saemiet viu telefonu numurus, lai tie btu pieejami vlanu dien;
sagatavojiet novrotjiem sarakstu ar to, ko vii drkst un ko nedrkst dart;
izstudjiet un savciet informciju par iespjamm tiesiskm apelcijm, kas saisttas ar
likumdoanas prkpumiem vlans;
savlaicgi sagatavojiet nepiecieams dokumentu formas trai un preczai reakcijai
vlanu dien, ja ir atklti likumu prkpumi;
nodroiniet tdu organiztbu, lai visi iesniegumi par likumu prkpumiem un bldbm
tiktu attiecgi izskatti;
plai izplatiet informciju par visiem iespjamiem vlanu krtbas prkpumiem un
visdi paldziet c ar tiem;
izstudjiet atbilstoos vlanu likumdoanas aktus par balsu prskaitanas un vlanu
rezulttu prskaianas krtbu, un esiet gatavi paldzt kampaas juridiskajam
dienestam, ja tas bs vajadzgs.

Personls
Vlanu procesa un balsu skaitanas kontroles programma prasa minimums vienu
labi sagatavotu vlanu novrotju katr iecirkn.
Tam ir nepiecieams apmcts personls, kam uzreiz jzio par visiem
prkpumiem atbilstoiem varas prstvjiem. Pieredze rda, ka pats novrotju kltbtnes
fakts darbojas efektvk par jebkuru pirmsvlanu likumdoanas un sabiedrisko attiecbu
ptjumu kombincijm.
Noskaidrojiet, kdas pilnvaras un ts apstiprinoi dokumenti ir nepiecieami
novrotjiem. Nokrtojiet to savlaicgi. Uzziniet, vai novrotjus jnorko no partijas,
kandidta vai kampaas prstvjiem. Jzin ar, cik novrotju drkst bt katr iecirkn.
Rezultt jpiesaista personla minimums, kur jreizina ar divi, lai btu rezerve.

Personla piesaistana
Parasti personla kodolu veido novrotji, kas jau ir piedaljuies iepriekjs
kampas. Vius var piesaistt no partijas organizcijm un vietjo vlanu komisijm.
aj darb var piedalties brvprtgie, kurus var atrast zemkmintajs grups:
jaunatnes, studentu, sievieu un cits Jsu partijas organizcijs;
Jums simpatizjoos uzmumos, firms, sabiedriskajs un veternu organizcijs,
dads asocicijs;
skolotju un vecku prstvji, izgltbas komisijas;
atvainti tiesbsargjoo iestu prstvji;
juridisko fakultu studenti;
vietjo un sabiedrisko organizciju prstvji, asociciju prstvji, kas ir ieinteresti, lai
vlanas notiktu bez likumprkpumiem.
Savlaicgi nodibiniet sakarus ar brvprtgajiem. Jsu mris ir iesaistt pc iespjas
vairk cilvku vlanu dien. oti dergi ir radt specilu operatoru komandu, kas zvans
nkoajiem brvprtgajiem ar lgumu paldzt. Nepiecieami koordinti strdt kop ar
vlanu iecirku vadtjiem, lai saemtu nepiecieams rekomendcijas.
Kad ir noformts komandas kodols, sastdiet personla sarakstu, izstrdjiet
sistmu, k vkt un uzkrt informciju, lai Jums saglabtos visi saraksti un to vrdi, kas
piedals programm un balsu skaitan. T var bt kartotka vai datora diskete.
Nodergi var bt Jsu pieraksti par dadm organizcijm un Jsu kontaktiem ar
cilvkiem. Var sastdt apvienotu sarakstu, kur brvprtgie ir sadalti pa iecirkiem. Tds
saraksts ir vajadzgs, lai efektvi realiztu Jsu programmu.

Personla sagatavoana.
Parpjieties, lai personls vlanu dienai btu sagatavots. Jem vr sekojoais:
balsu skaitanas kontroles programma jizstrd nevainojami;
personlam ir jzin likumdoana, kas regul vlanu gaitu, pai tas attiecas uz to
personu pienkumiem, kas atbild par vlanu iecirku darbu, balsu skaitanu, tpat
jzin ar vltju tiesbas un to tiesbas, kas novro vlanu procesu;
personlam jsaem to apzinti veikto bldbu un neapzinto prkpumu veidu apraksti,
kas ir novroti agrk balsu skaitan;
viiem jzin, kas ir jdara, lai neieautu prkpumus, un k tie ir jfiks un jizmekl, ja
tdi ir notikui;
personlam jzin balsoanas procedra;
personlam jzin novrotju uzvedbas pamatnoteikumi un jkoordin sava darbba ar
vlanu komisijas prieksdtju;
personls jiepazstina ar vlanu kontroles programmu; jzin, kds aprkojums ir
nepiecieams, k organizts brvprtgo darbs un k darbojas sakari starp viiem.

Vlanu iecirki
Lai organiztu balsu skaitanas novroanu, nepiecieams noteikt svargkos
iecirkus un norkot atbilstoo personlu. ai vajadzbai izmantojiet:
apgabala karti;
ielu rdtjus;
reistrcijas datus;
statistikas datus par iepriekjm vlanm;
iepriekjo vlanu vltju uzvedbas analzi.
Jums jsaem ar informcija no Jsu partijas vietjo nodau vadtjiem un
pieredzjuiem funkcionriem, kas atbild par balsu skaitanu, no vadoajm personm
vlanu iecirkos. Vii Jums var paststt, tiei kdiem iecirkiem vajadzga pastiprinta
uzmanba. Jums savlaicgi jnosaka tie rajoni, kur Js varat gaidt prsteigumus un
nepatikanas.
Izvietojiet pc nozmbas visus iecirkus sekojos kategorijs:
iecirki, kas agrk bijui aizdomgi par tur prkptajiem noteikumiem;
iecirki, kur balsoan piedals daudz vltju un sagaidma sva ca;
iecirki, kur paredzams Jsu partijas zaudjums;
iecirki, kur paredzama Jsu partijas uzvara.
Uz paiem svargkajiem iecirkiem jnorko vispieredzjukie kontrolieri un cilvki, uz
kuriem Js varat paauties. Ir iecirki, kuri var radt problmas pat vispieredzjukajiem
kontrolieriem un novrotjiem.
dos iecirkos jnorko tos brvprtgos, kuri nav iebaidmi un nepakausies
provokcijm un antai: bijuos tiesbsarganas iestu darbiniekus, praktizjoos
juristus vai aktvus juridisk;as fakulttes studentus.

Darbbas vlanu dien
Jsu darbbas efektivitte vlanu dien ir atkarga no noteiktiem kampaas
resursiem. Vlanu dienai ir jrada specils operatvais centrs. Turklt vislabk to izvietot
tiei pie Jsu vlanu kampaas tba ne vlk k dienu pirms vlanm. Vlanu gaitas
kontroles vadtjam un juridiskajam konsultantam jatrodas blakus, lai vadtu prjo
darbbu un, vajadzbas gadjum, pieemtu atbilstous lmumus. tri pieejamiem jbt
brvprtgajiem, transportam u.c.
Sagatavojiet specilu situcijas karti, uz kuras atzmjiet visas balsoanas vietas
un citus svargus punktus (vlanu komisijas, policijas iecirku atraans vietas,
prokuratra utt.). Prbaudiet nepiecieamo piederumu esambu (galdi, krsli, paprs,
rakstmpiederumi, datori, printeri, kopanas tehnika, kalkulatori, specilas formas un
materili par vlanu likumdoanu). Savlaicgi sagatavojiet specilus telefonus tba
ekstrmiem sakariem ar citiem punktiem vlanu dien.

Ziojumi par iespjamiem incidentiem
Efektva balsu skaitanas kontrole ir atkarga no to prskatu sistmas, uz kuras
bzes Jums piests ziojumus. T ar paldzs cilvkiem, kas atbild par balsu skaitanas
pareizbu, dokumentt visus noteikumu prkpumus.
Pastv divi ziojumu veidi: ziojums par incidentu un vlanu novrotja atskaite.
Ziojums par incidentu ir sa forma, kur izsaka kdu sdzbu vai formul
problmu. Tdi ziojumi var tikt iestti no dadiem avotiem: partijas funkcionriem,
vltjiem vai novrotjiem. Ziojumi par incidentu prasa tltju atbildi: specilas
juridiskas grupas nostanu uz notikuma vietu vai vlanu kontroles grupas vadtja
ieraanos notikuma viet. Ziojumu veidlapm jbt izplattm vlanu kontroles sistm
visiem brvprtgajiem. das aizpildtas veidlapas paldz kontrolt un novrtt pc
nozmguma sdzbas, kas ienk operatvaj centr.
Novrotja atskaite ir oficils dokuments, ldzgs protokolam: t notikuma apraksts,
kas noticis novrotja deras laik. Nepiecieami noteikt vienotu krtbu o atskaiu
iesnieganai.
Ja novrotjs ir fiksjis kdus prkpumus, viam sav atskait ir jnorda:
laiks, kas notika incidents;
vltja vai oficils personas vrds, kas iesaistts incident;
notiku apraksts un veikts darbbas;
to cilvku personas dati, kas var apstiprint atskaiti;
liecbas, kas apstiprina atskaites patiesumu (ja iespjams paraksttas).
Atcerieties, ka c ar bldbm vlanu laik ir svargas visas detaas.

Vlanu novrotja atbildba
Visiem novrotjiem skaidri jzins viu pienkumu loks vlanu dien. Viiem
intensvi jsagatavojas vlanu dienai, lai:
pusstundu pirms vlanm pieteiktos pie vlanu komisijas prieksdtja, uzrdot
novrotja pilnvaras apliecinous dokumentus;
kontroltu visu sagatavoanos vlanm un prbaudtu, vai nav minjumu noslpt
papildus vlanu bietenus;
deras laik nstu persongu nozmti;
saemtu specilu paketi, kur ietilpst: dokumenti, kas apliecina pilnvaras, vltju
saraksti, karte, specila blanka ziojumiem par dadiem incidentiem, nepiecieamie
tlruu numuri un vlanu dienas grafiks. Jbt ar fotoapartam, ieteicams sagdt ar
diktofonu;
ldz ar vlanu iecirka atvranu sktu vltju kontroli, sekotu, lai tie uzrdtu
dokumentus vai btu reistrcijas sarakstos;
novrstu atkrtotu balsoanu vai dublanu. Td pie vltja uzvrda jatzm, ka vi
ir atncis, samis bietenu un nobalsojis;
sekotu, lai vltjs paraksttos un ietu tiei uz vlanu kabni, ieietu taj viens. Pc
vlanm vltjam jatstj vlanu iecirknis un nav jatgrieas ldz vlanu beigm.
Tam ir uzmangi jseko, jo to biei prkpj;
sekotu, vai visiem uz vlanu iecirkni atnkuajiem ir iespja nobalsot;
novrot balsu skaitanu un protestt, ja ir fiksti prkpumi.

Sabiedrbas uzmanba
Vlanu krtbas prkpumus nepieaus labi informta sabiedrba. Atbilstoa
sadarbbas, intereu kopbas atmosfra tas ir oti svargi, lai nodrointu pareizu
balsoanu.
Piedvjam daas instrukcijas, k pievrst sabiedrbas uzmanbu balsoanas
procedrai:
pirms vlan, norkojiet kampaas prstvi, kas daas reizes uzstsies pres. Nodergi
ir izststt, k pareizi nobalsot, k ziot, ja tiek prkpta vlanu krtba;
uzrakstiet vstuli partijas funkcionriem un citm ieinterestajm amatpersonm ar
stvoka iecirkos izklstu un lgumu sadarboties;
izskatiet plnu, k efektvi izmantot fotoapartus, sarunu iekrtas, tlruus, brdinoas
zmes un citus ldzekus, kas brdina vltjus par noteikumu neievroanu;
ja prkpj likumus, centieties par to informt presi, radio, lai izraistu aktvu
apsprieanu un sabiedrisko rezonansi par notikuo jau dienas beigs.

Tipiskie bldbu veidi vlans
Lai ar likumdoana, kas nosaka vlanu krtbu, var mainties, pastv tipiski
bldbu veidi, kas raksturgi pat dadm valstm. Svargs veids c ar bldbm ir
reistrcijas sarakstu prbaude pirms vlanm. Uzmangi tos izskatiet par katru vlanu
iecirkni. Prbaudiet, vai nav acmredzamas dublans, neesoas adreses un neparasta
vltju daudzuma, kas reistrts uz vienu adresi.
Minsim prkpumu pamatveidus:

Nelikumga paldzbas sniegana
Viens no tipiskkajiem bldbu veidiem vlans, kad oficila persona pavada
vltju kabn it k, lai sniegtu paldzbu.
Grti kontroljamas ir t.s. izbraukuma urnas, kas negodgiem vlanu komisijas
locekiem auj k ietekmt balsotjus (parasti oti vecus vai slimus cilvkus) vai iekaut
sarakstos prombtn esoas personas un iemest urn liekus bietenus.

Kukulis vai draudi
Reizm vltjiem par balsi tiek piedvts kukulis vai draud atem kdas
priekrocbas un daas apkalpoanas formas dzvesviet (remontu, pensijas piegdi u.t.t.), ja
vii nenobalsos t, k vajag.

Vltja nelikumga balss
Katrs vlans simtiem balsu nodod tie, kam nav tiesbu balsot. Sekojiet tam, lai
nebalsotu cilvki, kas nedzvo aj rajon. (Latvij ds vltju ierobeojums ar pieraksta
vietu nepastv. Red.).

Dubljos vlanas
Reizm vltji spoki staig no iecirka uz iecirkni un balso miruo vai
aizbraukuo viet, ar to viet, kas nav atnkui uz vlanu iecirkni. (Latvij viens vltjs
var nobalsot vairkkrt, ja t pas kd no iecirkiem neiespie zmogu, vai ir saemta
jauna pase nozaudts viet.- Red.).

Aitcija vlanu dien
Nelikumga priekvlanu kampaas turpinana vlanu dien var nedaudz
satraukt vltjus. o prkpumu klstam pieskaitmi: pirmsvlanu materilu izplatana,
aitana ar lozungiem, posteu izvietoana prk tuvu vlanu iecirkiem.

Novrotju uzmanbas novrana vlanu dien
Novrotji var tikt iesaistti konflikta situcij, strdos, bet pc tam par viiem zios
k par skandla iniciatoriem, kas izsaukui nevlamas problmas. Vius var ar atraut no
tieajiem pienkumiem ar viltus tlrua zvaniem.



Bldbas ar skaitiem
Ldzstrdnieki, kas strd vlanu iecirkn, var maint vai prlikt vai maint vietm
ciparus stabios, saskaitot balsis.

Vairku bietenu izdoana
Reizm vltjs saem vairkus bietenus un vairkas reizes balso par savu
kandidtu.

Balsoanas diskvalifikcija
Nordjumi, k aizpildt bietenus, vienmr ir preczi, tau negodgs ierdnis var
saplst vai citdi iezmt bietenu, lai to vlk diskvalifictu.

Nepareizas instrukcijas
Oficilas personas var dot nepareizas instrukcijas, k izpildt bietenus. Rezultt
tiek izkropoti kopjie balsoanas rezultti.

Rezumana

Norkojiet uzticamus cilvkus rezulttu savkanai no visiem Jsu apgabala
vlanu iecirkiem. Izvlieties atbilstou sistmu o rezulttu apstrdei. Izstrdjiet
procedru, ar kuras paldzbu kampaas vadtjs var kontrolt visu iecirku atskaites.
Dariet t, lai Jsu prstvis btu vlanu komisij un nodotu vlanu oficilos
balsoanas rezulttus Jsu kampaas tb. Kampaas vadtjam savlaicgi jizstrd
kandidta informanas veids par balsoanas rezulttiem. Ja kandidts neatrodas tb, tad
jnosaka laiks, kad kampaas vadtjs viam pazios rezulttus. Kandidtam kop ar
kampaas vadtju jizlemj, kad vii pasludins par savu uzvaru vai zios par zaudjumu.

Sakari
Kampaas preses sekretram ir jbt pieejamam un viam jsniedz informcija
presei visas vlanu dienas laik. Ja Jums nav tda cilvka, Jums tds ir jnorko no
kampaas tata, lai visu laiku uzturtu sakarus ar presi. Svargi, lai visi preses prstvji
saemtu kandidta darba grafiku. Tas atvieglos kandidta intervanu. Preses sekretram
jsagatavo viss intervijas organizanai un kandidta sakariem ar reportieriem. Viam ar
jizskata visi urnlistu pieprasjumi.