You are on page 1of 10

Alternatvie finanu avoti uzmumiem

Rga, 2013. gada 22. marts


Juris Griins Latvijas Riska Kapitla asocicija juris@capitalia.lv

Par Latvijas Riska Kapitla asociciju


Dibinta 2003. gad un pareiz apvieno 30 biedrus; Asocicij darbojas vadoie Latvijas riska kapitla investori, investciju uzmumi, pensiju fondi, k ar finanu un juridisko konsultciju uzmumi.

Alternatvie finansjuma avoti


uzmuma stadija idejas attstba uzmuma izveidoana agrn izaugsme paplainans izaugsme stabila izaugsme

uzmjs, imene, draugi, granti Privtie investori un sklas fondi finansjuma avoti Riska kapitla fondi Alternatvie aizdevumi (mezanns, mikrokredti)

Privto investciju fondi

Riska kapitla ietekme uz ekonomiku


Latvijas Riska Kapitla asocicija 2012. gad apkopoja datus par 3 aktvkajiem riska kapitla fondiem, kas darbojs laika posm no 2002-2012 gadiem; Tika apkopoti dati par 30 uzmumiem, kuros kopum tika ieguldti EUR 51m riska kapitla ldzeku:
25 uzmumos riska kapitla fondiem bija mazkuma daas, 5 vairkuma; 8 bija jaundibinti uzmumi, 18 ieguldjumi izaugsmei un 4 izpirkuma darjumi; Uzmumi kopum nodarbinja 4334 darbiniekus, pieaugums par 1741 kop riska kapitla investciju veikanas; Kompniju kopjais apgrozjums veidoja EUR 377m, pieaugums par EUR 250m kop ieguldjuma veikanas; EUR 30t riska kapitla ieguldjums trs ar pus gadu laik rada vienu jaunu darba vietu; EUR 10t riska kapitla ieguldjums veicina uzmuma apgrozjuma pieaugumu par EUR 50t.

Riska kapitla investciju paraugi


Grmatu poligrfijas uzmums SIA Livonia Print izveidots 2007. gad ar LVL 1m pau kapitla ieguldjumu; Uzmums 2012. gad ir apgrozjis aptuveni LVL 20m (vairk k 98% eksports) un nodarbina 250 darbiniekus. Ar riska kapitla investciju paldzbu divarpus gadu laik kuvis par vienu no vadoajiem spltjiem korporatvo telekomunikciju pakalpojumu tirg Realizti vairki lieli un kompleksi risinjumi pilngai tklu izbvei valsts, pavaldbu un privtajiem klientiem. SIA Hanzas Elektronika ir elektronisko komponenu raotjs, kas ar riska kapitla investciju paldzbu kpinja apgrozjumu no LVL 210t 2002. gad ldz LVL 27m 2008. gad Uzmums nodarbina vairk k 350 darbiniekus Latvij un rvalsts.

Riska kapitla fondi Latvij


Pareiz Latvij investcijas veic 3 vietjie riska kapitla fondi: Imprimatur Capital Seed Fund (EUR 3m), sklas kapitla fonds, kas iegulda ldz EUR 100t agrnas stadijas uzmumos; Imprimatur Capital Technology Venture Fund (EUR 4.2m), agrna riska kapitla fonds, kas iegulda ldz EUR 1m straujas izaugsmes kompnijs; BaltCap Latvia Venture Capital Fund (EUR 30m), riska kapitla fonds, kas iegulda uzmumos EUR 1-3m apmr; Fondi ir izveidoti 2010. gad ar Eiropas Investciju Fonda programmas JASMINE atbalstu; Iepriekjs valsts atbalsta programmas ietvaros tika izviedoti 3 riska kapitla fondi, kas veica ieguldjumus 24 uzmumos laika posm no 2007-2008. gadam; Riska kapitla tirgus Latvij ir jauns, nenostabilizjies un t attstba ir stipri atkarga no valsts atbalsta (pamat enkur-investora lomai).

Citi alternatvie finansjuma avoti


Citi alternatv finansjuma piedvtji Latvij ir: AB.LV Private Equity Fund 2010, privto investciju fonds, kas veic ieguldjumus, k ar uzmumu iegdes darjumus Latvij; Capitalia, uzmumu mikrokredittjs un mezanna aizdevumu sniedzjs, specializjas uz mazu un vidju uzmumu finansanu Latvij un Lietuv; Latvijas Privto Investoru asocicija, apkopo privtos investorus Latvij; Citi investciju uzmumi, piemram, Proks Capital, NCH Capital; Ldzgi k riska kapitla nozare, biznesa eneu, mikrokreditanas un mezanna aizdevumu joma ir oti jauna; Veiksmgai finanu tirgus attstbai ir svargi, lai uzmumiem ir pieejami finanu ldzeki vis to attstbas cikl un biznesa vajadzbm.

Alternatv finansjuma tirgus novrtjums


Latvij ir nozmga kapitla nepietiekamba uzmumiem, piemram, pc LRKA ptjuma, esoie riska kapitla fondi pareiz izskata vairk 30 darjumus ar kopjo summu EUR 100m; emot vr patreiz darbojoos riska kapitla fondu apmrus, is pieprasjums nevar tikt apmierints; Riska un pau kapitla investciju apmrs pret NKP Latvij ir 0.11%, saldzinot ar Eiropas vidjo rdtju 0.33% (piemram, Somija 0.44%); Mikrokreditanas un mezanna aizdevumu nozare Latvij ir skusi attstties tikai pdjos gados un btiski atpaliek no piestinjuma lmea cits Austrumeiropas valsts; Biznesa eneu investciju vide ir saldzinoi nesakrtota un maz-attstta, daji ar d tiem valsts atbalsta iniciatvm, kas aizvieto biznesa eneu finansjumu (piemram, LHZB starta kredta programma).

Izaugsmes perspektvas ldz 2020. gadam


Valsts visticamk ar tuvkaj nkotn spls nozmgu lomu alternatv finanu tirgus un vides izveid un attstb; Valsts mrim btu jbt izviedot tdus instrumentus un mehnismus, lai nkotn finanu tirgus sptu funkciont neatkargi; Tie atbalsta instrumenti var kropot privto tirgu un ir ietiecams izmantot instrumentus, kas nodroina finansjumu uzmumiem caur privtiem starpniekiem; Finansjuma jomu oti veicinoa ir Latvijas Garantiju aentras stenot politika, taj skait, patreizj programma attiecb uz trs jaunu riska kapitla fondu izveidi; LRKA prognoz, ka ldz ar 2020. gadu Latvij vartu tikt veikti ldz pat 50 riska kapitla un mezanna investciju darjumi gad (palaik aptuveni 10).

Kontakti
Juris Griins Valdes loceklis Latvijas Riska Kapitla asocicija T: +371 2994 4395 E: juris@capitalia.lv