You are on page 1of 284

TRIZ apmcba skolm

TRIZ
Teorija izgudrojumu problmu risinanai Uzlabojiet savas problmu risinanas prasmes

Redaktors Gaetano Cascini (University of Florence) Autori Gaetano Cascini (University of Florence), Francesco Saverio Frillici (University of Florence), Jurgen Jantschgi (Fachhochschule Karnten), Igor Kaikov (EIFER), Nikolai Khomenko Tulkoana un pielgoana Dzintra Znotia (Latvijas Tehnoloiskais centrs) Ingrda Murakovska (JRPIC) Maketana Fabio Tomasi (AREA Science Park) Vka dizains un ikonas Harry Flosser (Harry Flosser Studios) Izdevums LV 1.1 2009. gada marts Apmekljiet TETRIS projekta mjas lapu, lai iepaztos ar projekta jaunumiem: www.tetris-project.org Autortiesbas is materils izstrdts TETRIS projekta ietvaros, ko finansjusi Eiropas Komisijas Leonardo da Vinci Programma. Projekta konsorcija partneri: AREA Science Park (Itlija) www.area.trieste.it ACC Austria Gmbh (Austrija) www.the-acc-group.com European Institute for Energy Research EIFER (Vcija) www.eifer.uni-karlsruhe.de Fachhochschule Karnten (Austrija) www.fh-kaernten.at Harry Flosser Studios (Vcija) www.harryflosser.com Higher Technical College Wolfsberg (Austrija) www.htl-wolfsberg.at Jelgavas 1.imnzija (Latvia) www.jelgava1gim.lv Siemens AG, Sector Industry, Industrial Automation and Drive Technology (Vcija) w1.siemens.siemens.com/ entry/cc/en STENUM Environmental Consultancy and Research Company Ltd. (Austrija) www.stenum.at Technical Institute for Industry Arturo Malignani (Itlija) www.malignani.ud.it Jelgavas reionlais pieauguo izgltbas centrs JRPIC (Latvija) www.jrpic.lv University of Florence (Itlija) www.dmti.unifi.it

o materilu drkst brvi kopt un izplatt ar nosacjumu, ka pat izmantojot dau no materila, tiek pievienota iepriek uzskaitt Autortiesbu atsauce. Skolotji, pasniedzji un citi, kas izplata aj materil aprakstto informciju, ir aicinti atsaukties uz autoru, TETRIS projektu un Leonardo da Vinci Mizgltbas Programmu. o grmatu drkst prtulkot cits valods. Ar aj gadjum tulkotjiem jpievieno iepriek uzskaitt Autortiesbu atsauce un tulkojums jnosta projekta koordinatoram, lai tulkojumu vartu publict TETRIS projekta mjas lap. Norde projekta realizciju finansjusi Eiropas Komisija. is materils atspoguo autoru skatjumu un Eiropas Komisija nenes atbildbu par jebkdu s informcijas izmantoanu.

Simbolu skaidrojumi
Sekojoie simboli paldzs tri orientties informcij, kas sniegta rokasgrmatas materil:

Jdziens vai defincija Piemrs Instrumenti Panovrtjums/ vingrinjumi

Atbildes panovrtjumam/ vingrinjumi Bibliogrfija Vrdu krjums

Saites uz citm rokasgrmatas nodam


See also: Inventive principles s 2.2.3

II

1.0. D A A . K P C

N E P I E C IE A M S ZI N T P I E L IE T O JA M O T E O R I J U P A M A T U S ? 1 1.0 .1 P R I E K S T A T S P A R R A D O U M U I R L D Z G S P R I E K S T A T A M P A R APVRSNI 2 1.1 K L A S I S K S TR I Z M E T O D I K A S P A M A T L I K U M I 5 1.2 TETRIS P R I E K V R D S 11 1.3 OTSM-TRIZ V R D U K R J U M S : R I S I N J U M I 15 1.3 .1P R O B L M A 15 1.3 .1.1 T R A D I C I O N L A P R O B L M A 15 1.3 .1.2 N E T R A D I C I O N L A S P R O B L M A S ( S K A T I E T : R A D O O P R O B LMU SITUCIJAS) 15 1.3 .1.3 R A D O O P R O B L M U S I T U C I J A S 15 1.3 .2 R I S I N J U M S 15 1.3 .2.1 T R A D I C I O N L S R I S I N J U M S 15 1.3 .2.2 N E T R A D I C I O N L S R I S I N J U M S 16 1.3 .2.3 R I S I N J U M U D A R B B A S V I R Z I E N I 16 1.3 .3 M O D E I R A D O O P R O B L M U S I T U C I J U E L E M E N T U A T S P O G U O A N A I 20 1.3 .3.1 EPV M O D E L I S 20 1.3 .3.2 E L E M E N T S 23 1.3 .3.3 P A Z M E S ( M A I N G S V R T B A S , S I N O N M I : P A R A M E T R I , P A B A S , R A K S T U R I E Z M E S U T T .) 23 1.3 .3.4 V R T B A 24 1.3 .3.5 S I S T M A S O P E R A T O R A (D A U D Z P L S K U E F E K T V S DOMANAS SHMA) 24 1.3 .3.6 OTSM- TR I Z M O D E I P R O B L M U R I S I N A N A S P R O C E S 25 1.3 .3.7 P I L T U V E S M O D E L I S TR I Z B A L S T T A I S P R O B L M U R I S I NANAS PROCESA MODELIS 26 1.3 .3.8 M O D E R N S O TSM- TR I Z K N A I B U M O D E L I S 27 1.3 .3.9 K A L N A M O D E L I S K L A S I S K A J TRI Z 27 1.3 .3.10 P R E T R U N U M O D E L I S 29 ATTSTBAS LIKUMI 2.0 I E V A D S 2.0 .1 L I K U M U L O M A TR I Z M E T O D I K 2.0 .1.1 L I K U M I Z I N T N 2.0 .1.2 TR IZ L I K U M I 2.0 .1.3 TEHNISKO SISTMU

2 S I S T MU

33
33 33 33 34
PABAS

ATTSTBAS LIKUMU DADOS S SISTMAS ATTSTBAS POSMOS

34

2.0 .1.4 T E H N I S K O

SISTMU ATTSTBAS LIKUMU DEFINJUMS

35 2.1: P I R M N O D A A : S I S T M A S E L E M E N T U P A B E I G T B A S L I K U M S 36 2.1 .2. T E O R I J A 36 2.1 .2.1 I N F O R M C I J A 36 2.1 .2.2. B I E K S K D A S 37 2.2 .1.3. M O D E L I S 37 2.1 .4. I N S T R U M E N T I ( U N T O L I E T O J U M S ) 38 2.1 .4.1. K P A R E I Z I N O T E I K T T E H N I S K S S I S T M A S F U N K C I J A S 38 2.1 .4.2. K P A R E I Z I N O T E I K T T E H N I S K S S I S T M A S E L E M E N T U S 40 2.1 .4.3. K N O V R T T T E H N I S K S S I S T M A S E L E M E N T U D A R B B A S K A P A C I T T I 42 2 .1 .4.4. K N O V R T T T E H N I S K S S I S T M A S E L E M E N T U D A R B B U 42 2.1 .5. P I E M R S (P R O B L M A - R I S I N J U M S ) 42 I

2.1 .6. P A N O V R T J U M S 2.1 .7. A T S A U C E S 2.2 O T R N O D A A : S I S T M A S E N E R I J A S C A U R P L S M A S L I K U M S 2.2 .1 D E F I N C I J A 2.2 .2. T E O R I J A 2.2 .3. M O D E L I S 2.2 .3.1. E T R U E L E M E N T U S H M A 2.2 .3.2. P I E M R S 2 .2 (S O K O L O V A S K A R U N I S )
PLSMA

44 44 45 45 45 46 47
ENERIJAS CAUR

47 2.2 .3.3. E T R U E L E M E N T U M O D E A E N E R I J A S C A U R P L S M A 48 2.2 .3.4. P I E M R S 2 .3. D R O B A S S L D Z I S P R E S A N A S I E K R T M 49 2.2 .4. I N S T R U M E N T I ( K T O S P I E L I E T O T ) 52 2.2 .5. P I E M R S (P R O B L M A R I S I N J U M S ) 52 2.2 .6. P A N O V R T J U M S - (J A U T J U M I U N U Z D E V U M I ) 54 2.2 .7. A T S A U C E S 53 2.3: T R E N O D A A : S I S T M A S E L E M E N T U R I T M U H A R M O N I J A S L I K U M S 57 2.3 .1 D E F I N I C J A 57 2.3 .2. T E O R I J A (D E T A L I Z T I ) 57 2.3 .3. M O D E L I S 58 2.3 .4. I N S T R U M E N T I - R K I ( K T O S L I E T O T ) 58 2.3 .4.1. P I E M R S 3 .1. P A R A O L I M P I S K S S P L E S 59 2.3 .5. P I E M R S (P R O B L M A -R I S I N J U M S ) 61 2.3 .6. P A N O V R T J U M S - (J A U T J U M I , U Z D E V U M I ) 64 2.3 .7. A T S A U C E S 64 2.4 C E T U R T N O D A A : L I K U M S P A R S I S T M A S P I L N V E I D O A N O S J E B T U V I N A N O S IDELAI SISTMAI 65 2.4.1 . D E F I N C I J A 65 65 2.4 .2. T E O R I J A 2.4 .3. M O D E L I S 67 2.4 .4. I N S T R U M E N T I - R K I ( T O L I E T O J U M S ) 68 2.4 .5. P I E M R I 69 72 2.4 .6. P A N O V R T J U M S - (J A U T J U M I , U Z D E V U M I ) 2.4 .7. A T S A U C E S 72 2.5 P I E K T N O D A A : S I S T M A S E L E M E N T U N E V I E N M R G A S A T T S T B A S L I K U M S 73 2.5 .1. D E F I N C I J A 74 2.5 .2. T E O R I J A 74 2.5 .3. M O D E L I S 75 2.5 .4. I N S T R U M E N T I - R K I ( T O L I E T O J U M S ) 76 2.5 .4.1. A T T S T B A S L I K U M I U N T O I N S T R U M E N T I 76 2.5 .4.2. S- L K N E 76 2.5 .4.3. P R O B L M U T K L A I Z V E I D E U N T S T R U K T R A S A N A L Z E 77 2.5 .5. P I E M R S 77 2.5 .6. P A N O V R T J U M S - (J A U T J U M I , U Z D E V U M I ) 78 2.5 .7. A T S A U C E S 79 2.6 S E S T N O D A A : L I K U M S P A R P R E J U U Z V I R S S I S T M U 80 2.6 .1. D E F I N C I J A 80 2.6 .2. T E O R I J A 80 2.6 .3. M O D E L I S 80 2.6.4 . I N S T R U M E N T I - R K I ( T O L I E T O J U M S ) 81 81 2.6 .4.1. P I E M R S 2.6 .5. P I E M R S : S K A R U N I S 82 II

2.6 .6. P A N O V R T J U M S - (J A U T J U M I , U Z D E V U M I ) 2.6 .7. A T S A U C E S 2.7 S E P T T N O D A A : L I K U M S P A R P R E J U N O M A K R O L M E A

85 85
UZ MIKRO LMENI

2.7 .1. D E F I N C I J A 2.7 .2. T E O R I J A 2.7 .3. M O D E L I S 2.7 .4. I N S T R U M E N T I - R K I ( T O L I E T O J U M S ) 2.7 .5. P I E M R I 2.7 .6 P A N O V R T J U M S - (J A U T J U M I , U Z D E V U M I ) 2.7 .7 A T S A U C E S 2.8 A S T O T N O D A A : L I K U M S P A R V I E L A S - L A U K A I E S A I S T A N A S 2.8 .1. 2.8 .2. 2.8 .3. 2.8 .4. 2.8 .5. 2.8 .6. 2.8 .7. DEFINCIJA TEORIJA MODELIS INSTRUMENTI - RKI (TO LIETOJUMS) PIEMRS P A N O V R T J U M S - (J A U T J U M I , U Z D E V U M I ) ATSAUCES

86 86 86 87 88 89 90 90
PALIELINANU

91 91 92 92 92 93 96 96
ALGORITMA

A L T U L L E R A R A D O O P R O B L MU R IS I N A N A S A P S K A T S , I L U S T R T S A R R E L A S P R O B L MA S A N A L ZI

(ARIZ) 97

3.0AR I Z R A A N S U N A T T S T B A 97 3.1 P R O B L M A S R I S I N A N A : S S AR IZ A N A L Z E S S V A R G K O P O S M U A P R A K S T S 98 3.1 .1 P I R M A I S P O S M S : P R O B L M A S M O D E A V E I D O A N A U N S T A N D A R T A RADOO RISINJUMU IZMANTOANA 100 3.1 .2 O T R A I S P O S M S : P I E E J A M O R E S U R S U A N A L Z E 100 3.1 .3 T R E A I S P O S M S : A P M I E R I N O A R I S I N J U M A I D E J A S I Z S T R D E , A N A L I Z J O T IGR U N F I Z I S K O S A P S T K U S , K A S S A I S T T I A R KONKRTIEM RESURSIEM. 101 3.1 .4 C E T U R T A I S P O S M S : R E S U R S U M O B I L I Z A N A 101 101 3.1 .5 P I E K T A I S P O S M S : T RI Z U Z K R T O Z I N A N U P I E L I E T O A N A 3.1 .6 S E S T A I S P O S M S : P R O B L M A S A P R A K S T A M A I N A N A V A I K O R I A N A 101 3.1 .7 S E P T T A I S P O S M S : I E G T O R I S I N J U M U N O V R T A N A 102 3.1 .8 A S T O T A I S L M E N I S : P I E L I E T O J U M U L O K A P A P L A I N A N A U N R A D O O RISINJUMU STANDARTIZANA 102 3.1 .9 D E V T A I S P O S M S : A T S K A T S U Z P A V E I K T O D A R B U 102 3.2 AR IZ S O U U Z S K A I T J U M S 103 3.2 .1 1. D A A : P R O B L M A S A N A L Z E U N M O D E A I Z S T R D E 105 3.2.2 2. D A A : P R O B L M A S M O D E A A N A L Z E 116 3.2 .3 T R E D A A : I D E L G A L A R E Z U L T T A ( IGR) N O T E I K A N A U N FIZISKS PRETRUNAS, KAS KAV T SASNIEGANU 122

4 VIELAS-

L A U K A A N A L ZE U N S T A N D A R T A R IS IN JU M I 4.1 VI ELAS LAUKA ANA L ZE UN STADA RTA RISIN JUMI : PA MA TJ DZIENI UN NO TEIKU MI 4.1 .1 EL EMEN TS OF A MIN IMAL T E CHNI CAL SY STEM 4.1 .1.1 LAUKU V EIDI UN A R TIEM SAIST TI E S IMBOLI 4.1 .1.2 MI JIEDA RB BU V EIDI UN TO SI MBOLI 4.1 .2 M I N I M L A S T E H N I S K S S I S T M A S M O D E L I S

133
133 136 137 140 145

III

4.1 .2.1 VIELAS LAUKA MODE A G RA FISK S A TT LO JU MS146 4.2 - STANDA RTA RISIN JU MI 149 4.2 .1 - STANDA RTA RI SIN JU MA ST RUK T RA 151 4 .2.1.1 VI ELAS LAUKA SIST MA S P RVEIDE 154 4.2 .2 STANDA RTA RI SIN JU MU K LASI FIK CI JA 158 - KAT EGOR IJ A 1: MIJ IED AR B BU U ZL ABOA NA U N KAI T GO EF E KTU LI KV ID ANA 160 - KATEGORI JA 1.1: VIELAS LAU KA SI NT ZE U N U ZLABOANA 160 STANDARTS 1-1 -1: VIELAS LAU KA SIST MAS SI NT Z E 161 S T A ND A R T S 1 - 1 - 2 : M I J I E D A R B B U U Z L A B O A N A , P I E V I E N O J O T E L E M E NT U S P RI EK MET IEM 164 STANDARTS 1 -1-3: MIJIED ARB BU UZL ABOA NA, PI EV IE NO JOT SIS T M AI P AP I LD U S E LE ME NTUS 167 STANDARTS 1-1 -4: MIJIED ARB BU PIL NVEIDO ANA, IZ MA NT OJOT VID I 170 STANDARTS 1-1 -5: VIDES MOD IFIC A NA, L AI PIL NVEIDO TU M IJI EDA RB BAS 173 STANDARTS 1-1 -6: K DAS DARB B AS MI NIM L S IED AR B BAS NODROI N ANA 176 STANDARTS 1-1 -7: D ARB BAS MAKSIM L S I EDARB BAS NOD ROIN A NA 179 STANDARTS 1-1 -8: S ELEKT V S IED ARB BAS/E FE KTA NOD ROI N ANA 181 STANDARTS 1-1-8-1: SELEKT V S I EDA RB BAS NODROI N ANA AR MAKSIM LA L AU KA U N A I ZSA RG V I E LAS P AL DZ BU 182 STANDARTS 1-1-8 -2: SELEKT V AS I ED A RB BAS NOD ROI N A NA A R MI NIM L A L AU KA U N AKT V AS VIE LAS PA L DZ BU 185 KATEGORIJA 1 .2: KAIT GAS MI JIED AR B BAS NO V RANA 187 STANDARTS 1 -2-1: KAI T GAS MI JIED AR B BAS NOV R A NA AR R J AS VI ELA S P AL D Z BU 188 STANDARTS 1-2 -3: LAU KA KAIT G S IE TE KM ES NO V R A NA 193 STANDARTS 1-2-4: KAI T GAS I EDARB B AS NOV R A NA A R J AU N A L AU K A P AL DZ BU 195 STANDARTS 2-1 -1: VIELAS LAU KA DES SIS T MAS SI NT ZE 197 STANDARTS 2-1 -2: DU L S VI ELAS L AU KA SIST MAS SI NT ZE 200 STANDARTS 2-2-2: VIELAS KOMPONENTU FRAGMENTNAS PAKPES PAAUGS TIN A NA 203 STANDARTS 2-2 -3: P R E JA U Z KA PIL R I POR AI NI EM O B J EK TI EM 205 STANDARTS 3-1-1: DI VU ELEMENTU U N DAUDZ- ELEMENTU SIS T M U VE IDOA NA 210 STANDARTS 3-1 -2: SAVIENO JUMU I ZSTR DE DIVU ELEMENTU UN D AUDZ-ELEMENTU SIS T MU IE TV AROS 212 STANDARTS 3-1 -3: SIST MAS S AST VD A U AT R BAS PA LIE LI N A NA 213 STANDARTS 3 -1-4: ATSEVI U EL EM E NTU I NT EGR ANA VI EN V ES E L ELE ME N T 214 STANDARTS 3-1 -5: NESAD ER GU V R T BU SAD AL A NA SIS T M U N T S D A S 216 STANDATS 3-2-1: P RE J A UZ MIKRO L MENI 218 STANDARTS 5-1-1-1: VIELU I E K AUA NA SIS T M A R I E ROB EOT I EM NOS AC JUMI EM 219

5 P A M IE N I

PRETRUNU ATRISINANAI

(RESURSI,

EFEKTI)

211
211 211 222 222 223 224 227

5.1 P R E T R U N U D E F I N C I J A S 5.1 .1 P R E T R U N U V E I D I 5 .1 .1.1 A D M I N I S T R A T V P R E T R U N A 5.1 .1.2 T E H N I S K P R E T R U N A 5.1 .1.3 F I Z I S K P R E T R U N A 5.1 .1.4 TR IZ, U N T E H N I S K S U N F I Z I S K S P R E T R U N A S 5 .2. P A M I E N I T E H N I S K O P R E T R U N U A T R I S I N A N A I IV

5.2 .1 40 I Z G U D R O J U M U P R I N C I P I 5.2 .1.1 I Z G U D R O J U M U P R I N C I P U P I E L I E T O J U M S 5.2 .1.2 P R I N C I P U I E P A Z A N A / P R T A V T R A 5.2 .1..3 T E H N I S K O P R E T R U N U V A I A L T U L L E R A M A T R I C A 5.2 .2 A L T U L L E R A M A T R I C A / P R E T R U N U M A T R I C A 5.2 .2.1 A L T U L L E R A M A T R I C A S S T R U K T R A 5.2 .2.2 39 T E H N I S K S P A Z M E S 5 .2.2.3 A L T U L L E R A M A T R I C A S P I E L I E T O J U M S 5.3 . P A M I E N I F I Z I S K O P R E T R U N U A T R I S I N A N A I 5.3 .1 E T R I N O I R A N A S P R I N C I P I 5.3 .1.1 N O I R A N A L A I K 5.3 .1.2 N O I R A N A T E L P 5.3 .1.3 N O I R A N A P C A P S T K I E M 5.3 .1.4 N O I R A N A S I S T M A S L M E O S ,
APAKSISTMU VAI VIRSSISTMU

227 230 230 230 233 233 234 236 242 242 243 245 247 248 249 251 255 255 260 263 266 272 273

PREJOT UZ

5.3 .2 E F E K T U

APMIERINANA UN APIEANA

(PRSTRDANA)

5.4 . E F E K T I 5.6 P I E L I K U M I 5.6 .1 40 I Z G U D R O J U M U P R I N C I P I 5.6 .2. 39 T E H N I S K S P A Z M E S 5.6 ..3. A L T U L L E R A M A T R I C A 5.6 .4 E F E K T I 5.6 .5 V R D U K R J U M S : P R E T R U N A S /E F E K T I /R E S U R S I 5.6 .6 A T S A U C E S - P R E T R U N A S /E F E K T I /R E S U R S I

VI

1.0.daa. Kpc nepiecieams zint pielietojamo teoriju pamatus?


Visai biei dzirdams viedoklis: Ms esam eksperti, mums teorija nav nepiecieama... is viedoklis ir saprotams tikai daji. Relatvi vienkrs situcijs ir iespjams veiksmgi atrisint jautjumu, no pieejamajiem variantiem izvloties to darbbu, kas auj sasniegt noteiktu mri. No otras puses visai reti ms zinm, ka instrumenti, ko ik dienas izmantojam savs profesionlajs gaits, visai biei ir balstti uz noteiktiem teortiskiem modeiem un piemumiem. Thomas Kuhn sav grmat Zintnisko revolciju uzbve apraksta vairkus dus gadjumus. Kuhn parda, ka biei vien zintnes vstur, teorijas un to rki ir radti uz ne visai skaidri defintu prieknosacjumu bzes. Kuhn ts dv par pamata teortiskajm prieknosacjumu paradigmm. o prieknosacjumu apzinans un izmainana ir novedusi pie nopietnm zintnisko uzskatu izmaim un radjusi jaunus, efektvkus instrumentus. Grti pat iedomties, ka, piemram, Parzes Dievmtes katedrle Parz vai Rgas Doma baznca btu celtas bez kda teortiska pamatojuma, izmantojot izminjumu un kdu metodi. Tiei tpat ar ar automanm. Uz mirkli iedomjieties, ka tikai empristi, kas atsaks no teorijas, matemtikas, fizikas un nodroinanos pret negadjumiem, strd Mercedes auto konstruanas noda, izstrdjot auto pc izminjumu un kdu metodes. Cik gan gadu, iespjams gadsimtu, viiem btu nepiecieams, lai izstrdtu jaunu auto modeli? Bija nepiecieami neskaitmi gadsimti ptjumu, eksperimentu un teorijas apkopoanas, lai btu iespjams izstrdt modernos auto, lidapartus, elektroniku, kino, mzikas instrumentus. Viss is darbs vainagojs ar dado emprisko likumu pardanos, kas ievrojami paaugstinja rado darba produktivitti. Btiski ar atzmt, ka cilvki, kas pielieto os likumus, biei vien iesaka izstrdt ldzgus likumus, lai radtu ko jaunu jebkur sfr tehnoloijs, biznes, mksl... Parzes Dievmtes katedrle Pat dzej, mzik un arhitektr ir savi likumi Autors Jerome Dumonteil teortiskie apkopojumi. os likumus un to tradicionlos (www.wikipedia.org) risinjumus pta nkotnes profesioni un aroda meistari. Piemram, msdiens katrs skolns spj atrisint kvadrtviendojumus un uzzmt funkcijas grafiku, kamr nemaz ne tik sen s lietas tika uzskattas par radom un nebija izsakmas likumu veid. 1991. gad Pasaules izstd EXPO-91 Plovdiv, Bulgrij, man bija iespja iepazties ar vijolnieku Johanu. Ms demonstrjm pirms izgudrojumu iekrtas versijas, kas bija izstrdtas, lai risintu tehnoloiskas problmas. T bija pasaul pirm programmatra, kas izstrdta pamatojoties uz TRIZ metodikas un radta msu laboratorij. Izgudrojumu iekrta tik tiem paldzja inenieriem to ikdienas darb. Tiei programmatra padarja TRIZ metodiku pasaul pazstamu. Kds pievilcgs puisis tuvojs msu izstdes stendam un piestja, lai pajauttu, klab msu uzmumu sauc Izgudrojumu iekrtas laboratorija. Msu sarunas laik kuva skaidrs, ka Johans ir ne vien mzikas, bet ar mkslas un mkslgs inteliences specilists, un ka vi mzik paveicis to pau, ko Altullers tehnoloij. Johans bija izptjis un preczi noteicis
1

dadu mzikas anru radanas principus, apvienojis tos vienot sistm un izstrdjis programmatru, kas auj ievadt jebkdu nou secbu, noteikt izvlt skadarba fragmenta parametrus, un pck dator, pc apstrdes ar minto programmu, atskaot radto mziku. T k dators aj gadjum ir ldzautors, iegto skadarbu iespjams noklausties un uzlabot to pc savas gaumes. Johans bija izstrdjis vienkru valodas kodu, kas o sistmu auj lietot pat tiem, kas nespl nevienu mzikas instrumentu un neprot nolast notis. Johana uzmumu sauca Datormzikas laboratorija un programmatras nosaukums bija Komponists. Vi iedeva man noklausties ierakstu ar dadiem skadarbiem, ko bija radjui dadi cilvki, izmantojot o programmatru. Taj bija saklausmas gan varicijas par plai pazstamm melodijm dados mzikas anros, gan ar pilngi jaunas melodijas. Es mdzu ar baudu klausties o ierakstu ldz pazaudju to vien no saviem neskaitmajiem ceojumiem. Interesanti, ka daudzi no maniem draugiem, pat tie, kas bija profesioni mzii, novrtja o mziku tiem pozitvi. Vlk lasju par eksperimentiem, kur bija saldzinti datoru radti un cilvku komponti skadarbi. Vesela muzikologu auditorija klausjusies skadarbu fragmentus un centusies noteikt, vai tos komponjis cilvks vai dators. Pat profesionlie mzii nav spjui atpazt datora kompontos skadarbus. No piemra varam izdart btisku secinjumu radoa darbba nav negrozma vai inerta. Kas vakar itis rados, odien jau ir rutna. Kas vakar itis neaizsniedzams sapnis, kura stenoana prastu milzgas rados ples, msdienu jaunajai radoo prtu paaudzei ar moderno tehnoloiju paldzbu ir nieks. 1.0.1 Priekstats par radoumu ir ldzgs priekstatam par apvrsni Msdiens koks pie apvra iet visaugstkais punkts uz zemes. Rtdien, kad bsim tikui ldz im kokam un apsduies t n, redzsim, ka apvrsnis (visaugstkais punkts uz zemes) ir atvirzjies un jauna, pat pievilcgka ainava ir pavrusies msu skatam. Tiei tpat ir ar radoo darbu. Msdiens daudzi mzii un komponisti izmanto programmatru ldzgu tai, ko pirms daudziem gadiem radjis vijolnieks Johans no Bulgrijas. Tpat daudzi inenieri izmanto TRIZ risinjumus sav praktiskaj darb un risina problmas, kas manbv, nanotehnoloijs un mikroelektronik bijuas neatrisintas gadiem. Interesanta tendence atkljs, kad ievrojams skaits cilvku piedaljs profesionlaj TRIZ metodikas ptjum. Skotnji vii apmeklja TRIZ kursus, lai radtu tehniku, kas nepiecieama viu disertciju aizstvan, un lai risintu problmas projektos, kuros tie piedaljs. Ar laiku dai no viiem ska pasniegt TRIZ metodiku uzmumos, kuros strdja, kas palielinja TRIZ visprjo kompetenci. Problmas, kas iepriek ita prasm radou pieeju, kuva par rutnu. Biei vien to mri kuva arvien saretki, bet rado enerija atrada ceu, sasniedzot os mrus. Msdiens, reklmas specilisti sastopas ar sncensbu no kolu puses, kas bruojuies ar zinanm izmantot TRIZ metodiku reklmas industrij. Radt reklmas produktu, kas aus ievrojami palielint preu un pakalpojumu prdoanas apjomus, nav vienkrs rados darbs. Reklmas jom konkurence ir pai sva un rezulttus ir rkrtgi vienkri prbaudt: augoi prdoanas apjomi nozm, ka reklmas kampaa bijusi pareizi izstrdta un preczi koordinta. Igors Vikentjevs, viens no maniem talantgkajiem TRIZ metodikas ldzgaitniekiem, kur strdjis ar reklmas teoriju un efektvu metou praktisko pielietoanu, ir sarakstjis grmatu Reklmas principi. Grmata tikusi vairkkrt prpublicta un odien ir daudzu reklmas specilistu Bbele. Saprotams, ka grmatu aktvi kritiz citi konkurenti tradicionlie reklmas izstrdtji, kas uzstj, ka radt reklmas produktu pc metodm ir neiespjami, un ka reklmas izstrdtjam alla jbt rados moks, izstrdjot jaunu un oriinlu reklmas produktu. Tomr vlamais
2

rezultts ne vienmr tiek sasniegts di. Tlab reklmas izstrdtju jaun paaudze un jau nopietni profesioni iegdjas o grmatu un apmekl I. V. Vikentjeva seminrus. Interesantkais, ka via pieejas jtami paaugstina iespju gt pozitvu rezulttu, kas nozm augstku iespjambu vadt efektvu reklmas kampau noteikt laika period. TRIZ teorij balsttas metodikas izmantoana reklmas kampau vadb nodroina pastvgu raoanu un labu rezulttu, k ar paldz uzvart, sacenoties ar tiem, kas neatzst, ka TRIZ ir praktiski pielietojama un efektva teorija. Jeena Novitskaja ir profesionla grafisk dizainere. Via atjautgi prstrdjusi 40 TRIZ principus un plai izmantojusi tos sav darb. Viai ir plas klientu loks. Btiski atzt, ka Altullera 40 principi ir populrkais TRIZ instruments pasaul, tomr tikai nedaudzi zina, ka 1986. gad G. S. Altullers izteicis nolu, ka tik ilgus gadus izstrdtos principus izmis no TRIZ instrumentu arsenla. Augsta TRIZ kompetence nozm, ka specilisti zina teortisko pamatojumu un var to izmantot k pielietojamu instrumentu. Tas paldz uzmumam iegt stabilu peu un augstus rezulttus inovcijas, izmaiu ieviean un palielina uzmuma izredzes spcgas konkurences apstkos. Kpc esmu tik ieinterests ajos piemros saistb ar maniem reklmas nozares koliem, kas pielieto TRIZ elementus ar tehnoloiju nesaistts nozars? Igors Vikentjevs pc izgltbas nebt nav reklmas specilists. Kad PSRS ekonomika piedzvoja krahu un daudzi inenieri zaudja darbu, tie, kas przinja TRIZ metodiku, ska to izmantot, lai risintu problmas, kas saisttas ar reklmas biznesa organizanu un tajs tirgus nis, kur pardjs jauns darbaspks. Padziintas fundamentlo klasisk TRIZ principu zinanas ne tikai nodroina efektvu intrumentu izmantoanu, bet ar pieauj jaunus instrumentus, kas pielgoti specifiskm vajadzbm un radti pc nepiecieambas. Ja eksperti rada savus darbbas instrumentus pc izminjumu kdu metodes un bez teortisk pamatojuma, situcij, kad to instruments nedarbojas, vii ir spiesti skt darbbu no skuma. Turpretim, ja veikts teortiskais pamatojums, biei vien, lai gan ne vienmr, tas ievrojami atvieglo jaunu instrumentu izstrdi jauniem pielietojumiem un atvieglo esoo teortisko principu korekcijas. Klasisk TRIZ teorija un ts instrumenti ir radti td pa manier k ptot pieredzi, kas radusies un uzkrjusies daudzs ptnieku paaudzs. Tdjdi var secint, ka pielietojams zintnisks teorijas ievrojami palielina vlam rezultta sasnieganas varbtbu pie mazkm izmaksm un augstk kvalitt dotajam produktam vai pakalpojumam. s teorijas var kalpot par pamatu jaunu instrumentu radanai ikdienas praktiskajiem pielietojumiem. os instrumentus ptjui nkotnes specilisti profesionlo apmcbu kursos. Dieml problma rodas, kad visi profesioni, potencilie nkotnes snceni, profesionlajs apmcbs apgst vienus un tos paus instrumentus. Tas krietni samazina sncensbas priekrocbas starp specilistiem un uzmumiem. Msdiens, lai uzvartu konkurentu c, nepiecieams attstt un uzlabot spjas palielint darbu efektivitti, vienlaikus risinot rados problmas. Visi profesioni ir apmcti risint problmas ar standarta metou paldzbu. Visai biei ne visi no viiem spj risint nestandarta problmas. Tomr nepiecieama tikai efektva metode, kas orientta uz nestandarta problmu definanu un risinanu, kas piedv taustmu konkurences priekrocbu. Un eit talk nk klasisks TRIZ teorijas zinanas. Izmantojot piemrotu pielietojamo teoriju ms nemekljam risinjumu problmai pc izminjuma kdas metodes, bet darm to sistemtiski, soli pa solim radot risinjumu konkrtajai situcijai. Teorijas zinanas dadu instrumentu radanai palielina profesionlo apmcbu lmeni un veicina efektvu esoo instrumentu pielgoanu vai jaunu, pc vajadzbas izstrdtu instrumentu radanu. Tlab arvien vairk augstskolu vis pasaul apsver iespju ieviest TRIZ un OTSM apmcbu kursus savs mcbu programms. Laba pielietojam teorija prvr
3

saretu nestandarta jeb t dvto radoo problmu risinanu ikdieni darbb, tdjdi atkljot jaunas perspektvas augstkas rados pakpes darbam un darbam ar vl saretkm problmm. Radouma apvri paplains, piedvjot jaunas iespjas vl efektvkam darbam. Priekstats par radoumu ir ldzgs priekstatam par apvrsni, un pielietojams teorijas ir k transports, kas auj mums sasniegt jaunus apvrus daudz trk, k to vartu paveikt ejot kjm, un prvietoties uz jaunu vl aizraujoku radouma apvrsni.

1.1 Klasisks TRIZ metodikas pamatlikumi


Ms dzvojam strauji maing pasaul Prmaiu trums un jaunumu pardans ir pka un arvien bieka pardba. d pasaul cilvkam pastvt nav viegli. Zinanas tri vien noveco un to viet nk jaunas. Situcija pasaul un reionos ap mums nemitgi mains, tpat k mains ekonomiskie apstki. Kultras integrjas. Msdiens vairs nav pietiekami przint vienu specialitti apgt pamata profesionlos risinjumus un izmantot tos visas dzves garum... Nikolajs Homenko, 2008. gads

IEVADS TRIZ teorija izraisjusi ne mazumu diskusiju jau kop ts pardans 1946. 1949. gad. Pirmkrt, t radusies k izgudrojumu radanas metode. Tolaik das metodes radana ita neiespjama spja kaut ko izgudrot tika uzskatta par dabas dotu talantu. Cilvks spja radt ko jaunu, ja bija apveltts ar o talantu, un nespja, ja viam da talanta nebija. Tomr 1949. gad metode tika radta un prbaudta oti saretu problmu risinan. Risinjumi, kas tika rasti, izmantojot o metodi, ieguva pat galveno balvu izgudrotju konkurs. Turklt metode tika prbaudta ar cita tipa problmu risinan un ieguva stabilus rezulttus. Metodes autori Henrihs Altullers un Rafaels apiro uzrakstja vstuli Stainam, lai informtu par sasniegtajiem rezulttiem. T viet, lai saemtu uzslavas tlkiem ptjumiem, abi izgudrotji tika arestti un sodti ar 25 gadu ieslodzjumu Gulga nometns. Altullers savu sodu izcieta ieslodzjum aiz Polr loka, strdjot ahts Vorkut, kamr apiro tika nostts uz centrlo ziju netlu no Karagandas. si pc Staina nves abi izgudrotji atguva brvbu. apiro bija guvis pietiekamu mcbu un ptniecbu pameta, kamr Altullers turpinja darbu pie savas metodes un ska to izplatt inenieru vid. Metode pamazm tika uzlabota un prtapa precz ALGORITM, kas laika gait ieguva nosaukumu Radoo problmu risinanas algoritms (ARIZ). Tolaik sabiedrisk doma par izgudrojumu metodi bija pamazm mainjusies uz labo pusi. Metodi ska ptt ar citi interesenti, kas, tpat k Altullers, ieguva spous rezulttus. Skeptii mainja savu viedokli un ska atzt, ka metode jaunu lietu izgudroanai pastv, tomr atzt to par ALGORITMU btu prk skai teikts. Tomr ARIZ turpinja attstties un arvien biek tika organizti apmcbu kursi tiem, kas vljs metodi apgt. Interesentu aktivitte arvien vairk veicinja ARIZ attstbu un ts seminru dalbnieki alla saglabja saikni ar Altulleru, lai daltos ar viu savos grti risinmajos uzdevumos. Altullers pielietoja ARIZ via sekotju problmu risinanai, identificja algoritma vjos punktus un radja arvien jaunas ARIZ versijas. T rezultt ARIZ metodik rads divi jauni lielumi, kuriem tika pieirti numuri, saska ar to raans gadu: ARIZ-64, ARIZ-74, ARIZ-77, utt. Laika gait ARIZ seminri guva arvien lielku popularitti, rads arvien jaunas versijas pat vairkas vien gad. Ldz ar to simbolus, kas apzmja ARIZ versijas, papildinja burti, piemram, daas no 1982. gad tapum ARIZ versijm: ARIZ-82 A, ARIZ-82 B, ARIZ-82 C, ARIZ-82 D. Katra jauna versija, pirms Altullers to izplatja, bija rpgi prbaudta problmu risinan. Nemitgi pieauga ar risinmo problmu klsts: tas ietvra ar tdas problmas, kuras iepriekjs ARIZ versijas nespja atrisint. 5

Ska pardties izgudrotju skolas, kur ARIZ pasniedza ne vien Altullers, bet ar citi cilvki, kas savas zinanas bija apguvui pie via. Ap 80. gadu vidu pastvja jau teju 300 izgudrotju skolu, kas pasniedza nodarbbas dads saretbas pakps vairks grups. Laikam ejot, Altullera un apiro skotnji izvirzt hipotze, kas veltta izgudrojumu radanas metodes pamatiem un sum aprakstta pc abu autoru brvlaianas no strdnieku nometnm 1956. gad, beidzot tika apstiprinta. Skotnj hipotz aprakstto ideju prbaudanai bija nepiecieami 30 gadi, kuru laik hipotzi papildinja jaunas idejas un teortiskie pamatojumi, vienojoties ARIZ metodik. Visi sasniegumi tika apvienoti kopj teorij un instrumentos, ko inenieri pielietoja ikdienas darb. 70.gadu vid teorija ieguva nosaukumu Izgudrojumu uzdevumu risinanas teorija (TRIZ). Tolaik publisk doma bija tiktl mainjusies, ka pilnb piema iespju, ka radts izgudrojumu ALGORITMS, tomr ska noliegt iespju radt skaidri formultu izgudrojumu teoriju. Btiski piemint, ka 80. gadu beigs un 90. gadu skum tika pieauta iespja radt Izgudrojumu Teoriju, tau TRIZ netika atzta par teoriju. H.S.Altullera un I.M.Vjortkina ptjumi inovcijas vstur apstiprinja, ka cilvki, kas ieviesui radiklas prmaias, alla saskruies ar problmu iepazstint ar inovciju ts nkamos lietotjus. T tas bijis avicij, dzelzcea nozar, kosmosa zintn un daudzs cits nozars, kas saskrus ar skepticismu un izgjus grto atzanas ceu. Msdiens TRIZ atzanu k saskangi veidotu un praktiski efektvu sistmu, kav vairki faktori, no tiem galvenais: uzticamas informcijas trkums no primrajiem avotiem, ko radjis pats Altullers. Popularitti vairk guvuas klasisks TRIZ vienkrots un sasints versijas. Seminros netiek apskatti ne Altullera teorijas pamatojumi, ne ar ts svargk instrumenta ARIZ elementi. Informcija par klasisko TRIZ ir ataidta ar vairkm uzlabotm modern TRIZ versijm. Daudzas no m versijm ir tlu no t, ko var saukt par pielietojamo izgudrojumu teoriju. Spriedumi par TRIZ biei vien tiek izdarti, balstoties uz m kombintajm versijm, nevis primr avota informcijas. Interesanti, ka jau 1985. gad, pirmaj ptjuma prezentcij, kur Altullers runja par inovcijas ievieanu praks un radoiem cilvkiem taj laik un iepriek, vi paredzja, ka pc via nves ar TRIZ notiks kas ldzgs. Ptjums apstiprinja, ka pastv stingras likumsakarbas, kas nosaka notikumu gaitu un jaunu ideju ievieanu praks k uzmuma vai struktras mrog, t visas cilvces mrog. Tan pat laik 80. gadu vid sks jauns posms TRIZ attstbas un izplatbas jom. TRIZ attstba loiski vainagojs ar jaunm idejm, piemram, tlka TRIZ izaugsme pieprasja spcgu pamata nostdni, kas balstjs uz trim jaunm teorijm. Pirm teorija aplkoja to sistmu attstbu, kuru uzlaboana ir radoo cilvku un izgudrotju ikdienas darbs. Altullers to sauca par Tehnisko sistmu evolcijas teoriju (sasinjums krievu valod skan: TRTS). Vsturisku apsvrumu d, Altullers sasinja teorijas nosaukumu, ierobeojot to ldz tehniskajai sistmai. TRTS izstrd iesaistjs daudz dadu nozaru prstvju: Boriss Zlotins, Alla Zusmana, Igors Vikentjevs, Vjaeslavs Jefremovs, Igors Kondrakovs, Jurijs Salamatovs, Igors Vjortkins, Natlija un Aleksandrs Narbuti un daudzi citi. Vii visi ieguldjui darbu jaunko klasisks TRIZ intrumentu versiju izveid. Sistmas izstrd cilvki izgudrotji tlab bija nepiecieams izprast, no kurienes nkui cilvki, kas mainjui pasauli, un k tiem izdevies savas idejas ieviest dzv par spti laikabiedru pretestbai. H.S. Altullers un I.M. Vjortkins rpgi izptja aptuveni 1000 dadu cilvces vstur nozmgu cilvku biogrfijas. Atkljs, ka o cilvku biogrfijs, kas dzvojui 6

dados laikos un dados reionos, bija prsteidzoi daudz ldzga. Daudzi no viiem saskrs ar vienm un tm pam problmm, strdjot ar savm idejm un cenoties ts ieviest praks. Btiski, ka ar ldzgm problmm saskrs ne vien inenieri, bet ar gleznotji, rsti, ptnieki, uzmji (emot par piemru kurjerpasta Federal Express vsturi). Analzes rezultti tika prezentti biznesa sples formt: Radoais cilvks pret rjiem apstkiem . Tas ir problmu apkopojums, kas ietver bieks problmas, kas rodas radoo cilvku ikdien neatkargi no to nodarboans, uzturans laika un vietas. is ptjums kalpoja k pamats otrajai teorijai, kam nepiecieama tlka attstba. Altullers un Vjortkins o teoriju nodvja par Rados personbas attstbas teoriju (akronms krievu valod TRTL). Klasisk TRIZ evolcija jeb attstba pierdja, ka t teorija un praktiskie instrumenti pielietojami ne tikai tehniskajm sistmm. Tiesa, da hipotze bija radusies jau TRIZ agrkajs attstbas stadijs. Tomr praktiskais apstiprinjums prasja vairkus gadu desmitus un TRIZ teorijas un instrumentu pielietoanu visdadkajs ptniecbas nozars, k, piemram, fizik, mij, botnik, dados raoanas un finanu procesos, uzmjdarbb, reklmas biznes, dadu veidu socilo problmu risinan un citur. Daudzi no Altullera sekotjiem ska izmantot TRIZ dadu problmu risinanai, tostarp privts dzves jautjumos. Tdjdi rads jautjumi, kpc dai cilvki spja un citi nespja izmantot TRIZ dads situcijs. Ne tikai inenieri, bet ar reklmas nozares prstvji, uzmji un ptniecbas darbinieki ska apmeklt TRIZ nodarbbas. Bankas un valdbas organizcijas prskatja savu specilistu sniegtos pakalpojumus. Ar laiku rads vl kds jautjums, kas ciei saistts ar pirmo: k iem cilvkiem iemct efektvi izmantot TRIZ instrumentus to prstvtaj nozar? Kamr citi meklja atbildes, Altulleram rads arvien jaunas idejas, kas veidoja pamatu Visprjs efektvs domanas teorijai (OTSM krievu val.). Ideju pamatnostdnes rads jau 70. gadu vid, 80. gadu vid OTSM izstrd iesaistjs ar Nikolajs Homenko. aj laik (80. gadu vid) jau lielks skaits cilvku bija piemui Izgudrojumu teorijas ideju. Tomr k ideja par Visprjs efektvs domanas teorijas (OTSM) izstrdi, t Rados personbas attstbas teorija (TRTL) joprojm sastaps ar spcgu pretestbu pat TRIZ specilistu vid. Visprjs efektvs domanas teorijas izstrde Altulleram deva iedvesmu jaunu ideju attstbai un deva stimulu skaidri formultas Visprjs efektvs domanas teorijas radanai. teorija veidoja pamatu dadu instrumentu attstbai, kas risinja saretas starpdisciplinras problmas, kas ietvra desmitus un simtus citu problmu dads zinanu nozars. Daas no das saretbas pakpes problmm: vadt un veidot ilgtspjgu attstbu reion ar vairkiem miljoniem iedzvotju, izveidot uzmumu uz esoa efektva risinjuma un ieviest jaunas inovatvas idejas sabiedrb, izveidot ptniecbas centrus, kas spj prveidot skotnji ecergas izgudrotju idejas ekoloiski dro un sabiedrbai ienesg uzmjdarbb. OTSM teorija nodroina ts lietotjiem instrumentus dadu zinanu izmantoanai. T auj efektvi pieemt jauns zinanas un izmantot ts ar cits nozars, ieskaitot ts, kas ir cilvcei jaunas un netradicionlas. Tiei iemesla d grupa zintnieku no bijus Padomju Savienbas izvljs tiei OTSM k pamatu veidojot jaunus pedagoiskos instrumentus, kas spj uzlabot izgltbas sistmas efektivitti brnu un pieauguo apmcb problmu risinanas teorijs. Piemram, viens no diem instrumentiem bija Aleksandra Sokola pieeja vienlaicgai svevalodu apmcbai ar OTSM-TRIZ pamatiem. pieeja, ko sauc par Domanas pieeju, 7

veidojusies k pamats idejai, ka valoda ir viens no instrumentiem, ko cilvks izmanto btisku problmu risinanai. Lai o instrumentu pielietotu pc iespjas labk, ir lietdergi zint pamata pieejas problmu risinan. Ielkosimies vlreiz klasisks TRIZ vstur un palkosim, kdas prmaias t piedzvojusi ts evolcijas laik (Attls 1.) Pirmkrt, rads METODE, kas ietvra nelielu sou skaitu problmas risinan, pc kda laika pardjs papildu metodes. Noteikt laik s papildu metodes integrjs kopj sistm ALGORITM, kas palielinja t pielietojuma efektivitti rads ARIZ. ARIZ attstba atklja daus pamata apgalvojumus, kas tika prezentti pielietojams zintnisks TEORIJAS formt TRIZ. Teorijas attstba pierdja nepiecieambu pc dadu citu teoriju izstrdes, kas kalpoja k pamats jaunm TRIZ.

Pagtne
Virssistma

Nkotne
Zintne ( Veselba, Dzve, Fiziskie un socilie aspekti) T e o r i j a s : TRTL, OTSM, TRTS Metodoloija/ Tehnoloija: ARIZ Metode

Apaksistma Pieeja/ Tehnika

Attls 1. Klasisks TRIZ attstba

Altullers uzskatja, ka teoriju sistmai bija nepiecieams jauns, piemrotks nosaukums, tau nekdi nevarja to atrast. Tlab teoriju sistmas nosaukums joprojm skan: klasisk TRIZ, kas var radt prpratumus, runjot ar cilvkiem, kas interesjas par TRIZ, bet nav pazstami ar s teorijas vsturi. Ldzko klasisk TRIZ ieguva popularitti pasaul, ska pardties dadas t modifikcijas vairums to ir vienkrotas un sasintas. Vl vairk ts veicina pat pretju procesu novirzanos no sasniegtajiem mriem un atgrieanos pie specializtm metodm un algoritmiem. Dai no klasisks TRIZ evolcijas atzariem ir radjui interesantas pieejas. Piemram, interesanta pieeja un visai noderga metode, ko dv par Virzto attstbu, kas radusies I-TRIZ period. s pieejas galvenie autori ir Boriss Zlotins un Alla Zusmana. Tomr aj materil netiks apskatti is vai citi klasisks TRIZ atzari un pieejas, pieturoties pie klasisks Altullera TRIZ teorijas. Klasisk TRIZ atkal un atkal ir apliecinjusi savu efektivitti. TRIZ un ts instrumenti ir risinjui visdadks problmas, skot no pavisam vienkrm (tehniskm) un beidzot ar 8

komplictm socilm problmm. Cilvki, kas iepazst TRIZ, agri vai vlu sk brnties, klab t tiem darbojas tik efektvi. Minsim rast atbildi uz o jautjumu tlks nodas. Labkai TRIZ darbbas izpratnei nepiecieams izzint visus klasisks TRIZ aspektus. Tomr pat pavira TRIZ teortisko pamatprincipu przinana atvieglo dadu profesiju prstvjiem tikt gal ar problmm, ar ko tie saskaras profesionlaj un privtaj dzv. Tiei vlme risint problmas vl vienkrk ir dzinulis TRIZ un OTSM teoriju dzikai apguvei. Ldz im jau 25 gadus tikui veikti ptjumi un OTSM TRIZ elementi tikui izmantoti pedagoij un izgltb. Tikuas izstrdtas gan individulas metodes, gan saretas metou sistmas. Izmantojot s metodes, jau obrd esam gatavi skt attstt radoumu un domanas spjas brniem jau 2 3 gadu vecum ar garantiju pozitvam rezulttam. Lielk daa OTSMTRIZ pedagoisko instrumentu izmantoti k sples un dadu citu radou aktivitu veid. obrd tie brni, kas teoriju skumposm ts apguvui, ir jau pieaugui, un mca ts saviem brniem. Interesanti, ka vii, strdjot ar saviem brniem, attsta jaunas pieejas, kad pedagoiskaj audzinan rodas da nepiecieamba. is ir ievrbas ciengs fakts: augstas kvalittes, padziinta OTSM-TRIZ izpratne ne vien uzlabo jau izmantoto instrumentu pielietoanu nestandarta problmu risinan, bet ar auj veikli radt jaunas pieejas, kad ts nepiecieamas, lai risintu kdu problmu. Pareizj OTSM-TRIZ teorija ir dadu instrumentu salikums, kas apvienoti pc atbilstoiem noteikumiem vienot sistm. ie noteikumi veido OTSM-TRIZ teortisks pamatnostdnes, kas jpielieto labkai izpratnei un problmu risinanai izgltbas sistm tlab jsk ar teortiskajm pamatnostdnm. Lai nebaida vrds teortisks jo klasisks TRIZ un OTSM pamatnostdnes ir augstk lmen efektvi pielietojami instrumenti. Tiei iemesla d ie instrumenti darbojas situcijs, kad jau esoie, tradicionlie instrumenti, ko radjui profesioni un eksperti, prtrauc darboties. Ms dzvojam strauji maing pasaul. Prmaiu trums un jaunumu pardans ir pka un arvien bieka pardba. d pasaul cilvkam pastvt nav viegli. Zinanas tri vien noveco un to viet nk jaunas. Situcija pasaul un reionos ap mums nemitgi mains, tpat k mains ekonomiskie apstki. Kultras integrjas. Msdiens vairs nav pietiekami przint vienu specialitti, apgt ts pamata profesionlos risinjumus un izmantot visas dzves garum... Vienas profesijas ietvaros rodas arvien jaunas zinanas un jauni instrumenti darbam ar m zinanm. Ir grti paredzt, kda bs pasaule pc pris gadu desmitiem. Iespjams, o problmu vartu risint ar mizgltbas paldzbu. Lai preczk iezmtu problmu, izmantosim klasisks TRIZ instrumentus pasliktinot problemtisko situciju ldz maksimlai (pat absurdai) pakpei. metode auj identifict problmas pamatus, atstjot sks informcijas daias vlkai analzei. Iedomsimies, ka esam radjui pau labko nodarbbu kursu un uzskui apmct studentu grupu. Pris dienu vlk studenti veiksmgi aizstv savus diplomdarbus un saem apliecbas par kursu beiganu. Tomr kad vii pamet izgltbas iestdi, kst skaidrs, ka paas progresvks prasmes, ko tie apguvui, apmcbu laik jau kuvuas bezcergi novecojuas un nevajadzgas. Mcbu laik rel dzve bija mainjusies un pieprasja pavisam jaunas prasmes un zinanas. situcija ir nopietns izaicinjums un daudzi pasniedzji tik tiem jtas spruks. Ko gan mct studentiem aj nemitgi maingaj pasaul, ja zinanas, kas skotnji bijuas jaunas, ir jau novecojuas, kad apmcbu kurss pabeigts? H.S. Altullera nepabeigtais romns Tre tkstogade apraksta izdomtu skolu, kur tiek apmcti nevis auras specialittes profesioni, bet gan erudti, vispusgi izgltoti cilvki, kas spj iegt nepiecieams zinanas dadu dzves situciju risinanai. 9

Mains ar problmas. Tradicionlie profesionlie risinjumi kst nelietojami. Ko dart? Idejas, ko H.S. Altullers paudis sav brnigaj romn, ir uzmanbas vrtas. Mums jmca saviem brniem dzvot pasaul, par kuru pai zinm pavisam maz. Ms vairs nevaram odien saviem brniem nodroint gatavu plnu, k tikt gal ar problmm, kas ir nezinmas mums paiem. Bet ms varam viiem iemct radt instrumentus, lai efektvi risintu nezinms problmas nkotn to pierdjusi klasisks TRIZ un OTSM pieredze. Iespjams, tas nav pietiekami. Ne klasisk TRIZ, ne OTSM nevar aizvietot zinanas dads nozars. Tomr prasme pielietot zinanas problmu situciju risinan ir perspektvs izgltbas sistmas virziens nkotn. Un s nkotnes veidoanai jeras klt jau tlt. Let us imagine that we have created the best, the most advanced training course and begun teaching a group of students. Some days later, the students successfully defend their graduate papers and get diplomas. But when they leave their educational institution it becomes clear that the most advanced skills and knowledge they got while studying became hopelessly outdated during the training period. Real life changed during that time and required new skills and knowledge. The situation is really challenging and many educators are really at a dead end! What should they teach to students in this rapidly changing world if knowledge becomes obsolete by the end of a training course? The Third Millennium, G.S. Altshullers unfinished novel, describes a fictitious school where not narrow specialists are trained but generalists capable of deriving the knowledge necessary for resolving vital situations. Problems are also changing. Typical professional solutions are becoming useless. What is to be done? We think that G.S. Altshullers ideas exposed in his fantastic novel are worth our attention. We have to teach our children about living in a world about which we ourselves know very little. Today we cannot provide our children with standard tools for solving problems which are unknown to us. What we can do is teach them to create tools for effectively solving those future, unknown problems. This is proved by the applied experience of Classical TRIZ and OTSM. Probably it is not enough. Neither Classical TRIZ nor OTSM can replace special knowledge in various subject areas. However, we think that the skill of dealing with the knowledge about problem situations is one of the fundamental subjects of the educational system of the future. And we must start creating this future right now.

10

1.2 TETRIS priekvrds


Msdiens ir grti atrast kdu, kur kaut reizi dzv nebtu spljis datorspli. Ir pieejams milzums datorspu, kas atiras gan pc shmas, gan grafiskajiem lmeiem un skaas kvalittes un uzvaras mra virtulaj pasaul. Bet k gan ie cilvki risina relas problemtiskas situcijas un kst par uzvartjiem relaj dzv? Turpmk apskatsim os jautjumus. Fiziskie un emocionlie aspekti, kas izraisa kri pc azartsplm, prsteigums par jauniem atkljumiem un uzvaras triumfs ir pazstamas sajtas, jo viss skas ar spli un rel dzve tomr prasa no cilvka ievrojamas ples. Romas Imprija, Romas centrs, Kolizeja arna. Spoa saule apspd tribnes. Jsu roks ir ss cu zobens un viegls, noturgs vairogs, js sajtat t k plecu pie pleca ar saviem cu biedriem esat ieslgti vienot kauj. Vienu pogas spiediens un darbba skas. Tribnes kliedz aiz sajsmas. Gais virmo tkstoiem paceltu roku. Pretj arnas pus pieaug puteku mkonis, ko sace kaujas rati meongi triecoties pretim ienaidniekam. Un jsu komanda zina, k notriekt o naidpilno pretinieku un sasniegt uzvar pr spcgko ienaidnieku.

(The Ancient City: Life in Classical Athens and Rome, Peter Connolly & Hazel Dodge)

T, protams, ir tikai sple Moderns, visrsskaas, iekdedzes caurpldes reaktvais dzinjs. Jsu roks ir jaudg gaisa kua stre. Dzinja rciens un spcgais patrinjums iespie js sdekl. Starta karogs noplvo un to nomaina skaista zemeslodes ainava no putna lidojuma. Apvrsnis iezmjas maigos pastetoos un virs jums redzama nebeidzam visuma tumsa. Js atrodaties aci pret aci ar o brnigo dzelzs putnu. Ar vienu rokas kustbu uz truma prslga js liekat t sprniem sakustties. Lidaparts pagrieas, strauji pik lejup un atkal ceas augup. Js jtaties k varonis. Profesionlie piloti, kas ikdien vada lidmanas, neslpj savu apbrnu par diem simulatoriem.

(NASA Photo ID: EL-1997-00146 AND Alternate ID: L96-924)

11

Ar visdrzk ir tikai sple... Moderns lomu sples (MLP). Moderns lomu sples js nespljat vienatn, js ts nespljat pat ar tuvkajiem draugiem... Tajs piedals simti un pat miljoni spltju! Viu kltbtni varat sajust tik pat spcgi k Kolizeja ain plecu pie pleca stvot ar cu biedriem. Papildus spcgai akustikai, pards gaumgas un gana tras grafikas, specili efekti un sples mijiedarbba. Sples attstba atkarga no spltjiem un to veiktajm darbbm. Sple izrds rel dzve. Situcija var strauji mainties un ajos apstkos ir nepiecieams uzemties atbildbu un pieemt nestandarta risinjumus. Sples lomas var bt dadas: mjsaimniecba, ceoana, politika, jauna biznesa attstba, brnu audzinana, socil dzve, ekonomika... Vai ar ir sp le? ie piemri ir saistti ar brnigo realittes sajtu, tie saists ar varu pr datoru, spju iegt jaunas prasmes un dadot lmeus un instrumentu mrus ne vien sples, bet ar dzves pieredz. Un nav nepiecieams, lai sples, tmas un attli, kas tiek piedvti, atbilstu jsu iecientajiem. Svargkais ir preczi izprast sples btbu. Pievrsiet uzmanbu: maing, aizraujo un daudzveidg pasaule pieprasa jaunas zinanas par instrumentiem un modelanu, un vadbas prasmes ts attstbas laik. Viduslaikos tikai dai no zintniekiem spja saskaitt, atemt, reizint un dalt skaitus lielkos apjomos k to pieva roku pirkstu skaits:
XLIX x XLI = ?

Turklt iemesls mekljams nevis inteliences trkum, bet gan nestandarta problmu risinan. Skaitoanas sistma ar romieu cipariem patrja daudz laika, bija nerta un pat prk grta nestandarta apriniem. Daudz vieglk kuva ptt aritmtiku ldz ar arbu ciparu un decimlsistmas ievieanu. Msdiens to var iemcties jebkur, ja vien vlas. Btiskk ir izvlties pareizo virzienu un metodisko pieejamu, lai atrisintu rados, t.i. nestandarta, problmas. Msdiens tas ir pa spkam katram. Dubult skaitoanas sistma auj datoriem strdt efektvk. Instruments, pamata zinanas un modei, kuros instrumenti atrodami, spl nozmgu lomu ajos procesos. grmata sarakstta ar mri dalties pieredz par TRIZ teoriju un iemct, k pielietot TRIZ instrumentus, lai risintu nestandarta problmas. Sekojoajs divs lappuss pieejams pamata jautjumu apskats. Kas? grmata ir par TRIZ nestandarta uzdevumu risinanas teoriju. teorija sniedz pamatu instrumentu izstrdei un pielietoanai, kas paredzti nestandarta problmu risinanai. T atiras no citm teorijm ar savu universlo pielietojumu spektru pieeja var tikt izmantota jebkur nozar, lai gan t nevar aizstt profesionls zinanas. Taj pat laik t ir pai noderga, jo mudina izmantot noteiktus likumus problmu risinan. Kas ir nestandarta problma? 12

Piemram, du uzdevumu ar TRIZ metodiku atrisinja ts izgudrotjs Altullers: Nepiecieams izstrdt uguns-izturgu un siltumu necaurlaidgu trpu. Tam jsniedz droa aizsardzba pie augstas temperatras (100 0), atrodoties uguns ietekm, turklt tam jbt aprkotam ar iekji noslgtu elpoanas sistmu, lai izsargtos pret kaitgm gzm, kas rodas deganas proces. Materili, kas noturgi pret augstm temperatrm, ir jau radti un pieejami. Ar iekji noslgtas elpoanas sistmas ir jau radtas un pieejamas raoan. Kur tad rodas problma? Situciju sare apstklis, ka aj trp ir praktiski neiespjami strdt, jo tas ir aprkots ar divm sistmm: iekji noslgtu elpoanas sistmu un siltuma necaurlaidbu. Jpatur prt, ka ugunsdzsjiem, kas o trpu visdrzk valks, nereti nepiecieams prnst ar dadus palgrkus, vai pat ievainotos... (fonte: Photo Contest Entry, color, Mar. 1981, "Air Jautjums ir k samazint siltumu noturg Force Fire Fighters" VANDENBERG AIR FORCE ekipjuma svaru? BASE, CALIFORNIA (CA) UNITED STATES OF
AMERICA (USA), autore AIRMAN MELODY A.

Ja o problmu prformul saska ar TRIZ WEISS metodiku, iespjams uzmint problmas risinjumu: Ja iekji noslgt elpoanas sistma tiek izslgta, siltumu necaurlaidg iekrta bs vienkrk lietojama, tomr tai nebs iespjams darboties, jo nebs nodrointa elpoanas sistma. Ja siltumu necaurlaidg sistma tiek izslgta, bs iespjams ierkot iekjs elpoanas sistmu. Bet k izsargties no karstuma ietekmes? Nepiecieams radt siltumu necaurlaidgu trpu, kas nodroins ugunsdzsjam gan gaisu, gan nepiecieamo aizsardzbu pret siltumu, izmantojot pieejams tehnoloijas un materilus. Uzdevumus joprojm ir nestandarta ldz risinjuma metode ir zinma. Lai risintu o problmu, tiek pielietoti TRIZ instrumenti: nepiecieams izmaint un kombint sistmas, lai saglabtu priekrocbas, bet izskaustu trkumus. Pielietojot o visprgo nosacjumu konkrts problmas gadjum ar siltuma izturgo trpuu, varam sniegt visprgu problmas risinjuma aprakstu: nepiecieams kombint divas apaksistmas vien sistm, lai nodrointu elpoanu un siltuma aizsardzbu. Saska ar TRIZ instrumentiem, s problmas formuljums dod konkrtas nordes k risint problmu: jdom par saikni starp divm apaksistmm vien kopg sistm, lai samazintu siltuma izturg trpa svaru. Izmantojot idro skbekli, sistm notiek siltumizolcija un dzesana ldz pat temperatrai mnus 183 . idrais skbeklis, kas iztvaiko un transformjas par gzi, dzes siltuma izturgo trpu. Kamr idrais skbeklis ir sasildts, tas var kalpot ar elpoanas sistmai. Rezultt ne vien samazinsies siltuma izturg trpa svars, bet ugunsdzsjiem bs ar iespja ilgk uzturties bstamaj zon un uzlabosies komforts darba laik. izgudrojuma rezultt pards ar papildu ieguvumi: ds siltumu izturgs kostms auj ugunsdzsjiem strdt pat ldz + 500 13

temperatr. Tas ir labkais iespjamais risinjums, vai ne? Galven TRIZ metodikas ideja ir: msu pasaule izvras saska ar objektviem likumiem, kuri var tikt izptti un stenoti praks. Radoie procesi nav izmumi, jo ar tiem ir savi likumi. Lasot o ievadu, sum esat iepazinies ar TRIZ metodiku. Animcijs varat apskatt TRIZ teorijas vsturi, kas aus padziinti izprast o metodiku apmcbu laik. Jsu zi paliek vien pieemt lmumu izmantot to, vai ne. Kad sajutsiet s metodes efektivitti, jsu zinanas prvrtsies prasms un sasniegumos. Pirmoreiz aptversit TRIZ metodes efektivitti risinot kdu uzdevumu nodarbbs pc tam relaj dzv. di izmainsies ne vien sples shma, k iepriek mints piemr ar datorsplm, bet di izmainsies ar jsu dzves uztvere. Iespjams js jutsities k uzvartjs ne vien spl, bet ar relaj dzv. Kur? Nav btiski, kds ir jsu vecums vai nodarboans, js noteikti jau esat noncis pie secinjuma, ka dzvojam problmu pasaul, ko lielu dau sava laika cenamies prvart vai atrisint. grmata sarakstta ar Mizgltbas programmas atbalstu un ts mris ir paldzt visdadko vecumu un profesiju cilvkiem. Varat to last pai vai ar ar pasniedzja paldzbu, cerams, is bs tikai skuma posms TRIZ teoriju un t iedarbgo instrumentu izzinan. Kur? Grmatas drukt versija pardsies visu projekta partneru prstvtajs valsts un tiks izdota vairks valods: angu, franu, vcu, itlieu un latvieu. Js varat o grmatu drukt vai ar last to internet. eit varat ar atrast informciju par konferencm, seminriem, grmatm, urnliem un forumiem. Nav btiski k js iepazstat TRIZ metodiku. Vairk svargs ir rezultts, ko varat sasniegt. ie uzmumi ir veiksmgi pielietojui TRIZ teoriju praks: ABB, Ford, Boeing, General Motors, Samsung, Chrysler, LG, Eastman Kodak, Peugeot-Citroen, Exxon, Siemens, Procter & Gamble, Digital Equipment, Xerox, Hewlett Packard, Motorola u.c. Kad? Ja jums nav piecu brvu minu, lai iepaztos ar TRIZ metodiku, varat last par to lekciju vai dadu paskumu laik, sabiedriskaj transport vai kaut gaidot rind pie rsta. Varat ierosint interesanta uzdevuma atrisinanu pat ballt ar draugiem. Tas padars dzvku jsu paskumi un aus noskaidrot, k haotiski mekljumi pc pareiz risinjuma atiras no jgpilniem risinjuma mekljumiem, ko ar laiku iemcsities. Kpc? Lai uzlabotu savu dzves kvalitti: lai sasniegtu veiksmi profesionlaj jom, lai uzlabotu socilo statusu un palielintu savu materilo stvokli. Lai ktu pas: lai redztu pasauli no citas puses, lai nebaidtos no nezinm un atrastu risinjumus, kas citiem nav pa spkam. Lai iegtu gandarjumu: redzot k neiespjamais kst iespjams, paldzot kdam un ldz ar to iepriecinot sevi. Js jtat gandarjumu ar no prasmm, ko esat ieguvis un par kurm iepriek pat nezinjt. Ms bsim priecgi redzt js msu lok starp cilvkiem, kas ne vien mekl atbildes uz saretiem jautjumiem, bet paprliecinti ts ar atrod. Drgo lastj, nezaud laiku! Novlam jums veiksmi un satriecous problmu risinjumus! 14

1.3 OTSM-TRIZ vrdu krjums: Risinjumi 1.3.1Probl ma 1.3.1.1Tradicion la probl ma Defincija: Tradicionla problma ir tda, kas ierasta noteiktai cilvces aktivitu sfrai, tlab aj sfr tipiski s problmas risinjumi ir visiem labi zinmi. Teorija: Viena no Altullera ARIZ teorijas (ARIZ 85-C) apaksistmm ir netradicionlas problmas prveide tradicionl problm. d situcij iespjams izmantot aj sfr pieemtos tradicionlos risinjumus vai ar TRIZ tradicionlos risinjumus. 1.3.1.2 Netradicion las probl mas (skatiet: Radoo probl mu situ cijas) OTSM-TRIZ netradicionlo problmu ietvaros 1.3.1.3 Radoo probl mu situ cijas Defincija: Situcija, kur nepiecieams inovatvs risinjums, ir tda, kuru nepiecieams maint, bet tradicionlie, labi zinmie risinjumi dadu iemeslu d neatrisina o problmu. Teorija: Daas situcijas, kurs nepiecieami inovatvi risinjumi, rodas dadu nevlamu apstku ietekm, kurus btu nepiecieams likvidt vai samazint. Vl vairk inovatvu situciju apskatm k neapmierinou vairku iemeslu d: vlamies ko maint, bet dadu apstku d tas nav iespjams, vai ar izmaias noveds pie konflikta ar prjiem dalbniekiem, kas piedals problmas risinan. Dakrt radoa (problemtiska) situcija rodas, kad esam spiesti izskaidrot nezinmu pardbu, kas radusies dab, zintnisk ptjum, raoanas vai biznesa proces u.c. Jebkura pretruna starp dabas pardbm un msdienu zintnes rezulttiem ar var tikt uzskatta par problemtiska situciju: nepiecieams radt jaunas paradigmas, kas spjgas atrisint pretrunu starp pierdtu zintnes teoriju un relu dabas pardbu. Preczk: jebkura veida neapmierintba ar pareizjo situciju, ko nav iespjams maint moderno stereotipu un priekstatu ietvaros ar tradicionlm metodm, var uzskatt par radou (problemtisku) situciju. 1.3.2 Risin jums 1.3.2.1 Tradicion ls risin jums Defincija: Labi zinms risinjums tipiskai problmai ir defints visprg form. To izmanto daudzi profesioni, kas os risinjumus apguvui savas profesionls izgltbas apguves proces un praktisks pieredzes laik. Visprgi risinjumi ir piemrojami ar specifisks situcijs d gadjum tradicionlais risinjums kst par kompensto risinjumu (Skatiet: Kompenstais risinjums).
80. gadu skum arvien vairk cilvku ska pielietot TRIZ ne vien problmu risinan inenierzintns, bet ar tradicionlu, pat privts dzves problmu risinanai. Td Altullers ska atzmt savs publikcijs un manuskriptos, ka TRIZ jprveido par Visprjo efektvs domanas teoriju, sasinjum no krievu valodas OTSM, k to apzmjis pats autors. T k is ptjums veikts via uzraudzb un tpat apstiprinti ar ptjuma rezultti 1997. gad, Altullers deva atauju N.Homenko izmantot OTSM apzmjumu savos ptjumos. Atauja tika dota ar nosacjumu, ka katrreiz, kad tiks pieminta OTSM, tiks izskaidrota ar teorijas vsture. Tlab ar Js last o atsauci.

15

1.3.2.2 Netradicion ls risin jums Defincija: Risinjums, kas ir sves profesioniem, kas darbojas rados situcijas nozar, kur radusies problma. (Skatiet: Radoo (inovatvo) problmu situcijas.) 1.3.2.3 Risin jumu darb bas virzieni Defincija: Problmu risinanas proces OTSM TRIZ ietvaros (Skatiet OTSM-TRIZ Problmu risinanas procesu modei) var izirt vairkus netradicionlo problmu analzes virzienus. Risinjumu iespjas demonstr, cik pieejamo risinjumu pards skotnj netradicionls problmas aprakst rados problmas situcij (Skatiet Radoo (inovatvo) problmu situcijas). Teorija: Pieturas punktu sistma, kas sastv no dadiem risinjumu virzieniem, tikusi izstrdta izgltojoos nolkos, tomr t lieliski paldz izvairties no prpratumiem problmas risintju komand, k ar starp OTSM-TRIZ pasniedzju un cilvku, kura problmas risinan metode tiek pielietota. eit saskaramies ar vienu no iezmm problmas situcijas risinanas analz risinjums tiek izstrdts eit un tagad, vadoties pc konkrtiem apstkiem. Turpmk uzskaittas pc autoru domm btiskks risinjumu virzienu prasbas, risinot problmas saska ar OTSM-TRIZ teoriju. Risinjuma virzienam jbt vadmam, balstoties uz raksturlknm, kas iegtas analzes laik, k ar risinjums tiek sintezts, pamatojoties uz Klasisk TRIZ modeiem, ko izstrdjis Altullers [G.ALTSHULLER: Process of Solving an Inventive Problem: Fundamental Stages and Mechanisms. April 6, 1975. (http:// www.trizminsk.org/c/126002.htm)]. Risinjumu virziens nedrkst bt atkargs no problmu analzes un risinanas plai izmantotajiem instrumentiem, lai nodrointu elastgumu dadu instrumentu pielietoan problmu risinan. Risinjumu virziens nedrkst bt atkargs no tm zinanu sfrm, no kurm nk problma, lai tas btu universls un neatkargs no subjekta. Risinjumu virzienam jbt vienkram un pat bez pam priekzinanm problmu risinanas tehnoloijs saprotamam, lai to vartu lietot pat auru nozaru ekspertu grupas un sazinties konceptuli vien valod. Modelis

Attls:1 OTSM-TRIZ Risinjumu shma/lnija.

16

Teorija: OTSM-TRIZ problmu risinanas procesa laik izmantojam tradicionlos risinjumus konkrtaj zinanu sfr vai ar tradicionlos risinjumus un tehnikas no TRIZ, lai iegtu Nepilngus konceptulus risinjumus vai Nepilngus risinjumus (Skatiet Nepilngi konceptulie risinjumi). Katrs no iem risinjumiem var bt hipottiska sistma. s sistmas (NR) var saplst saska ar TRIZ likumiem par sistmu saplanu un jaunu nepilngu risinjumu raanos. Tikldz iegts apmierinos risinjums (Skatiet Apmierinos risinjums), varam prslgties no konceptulo risinjumu fzes uz ievieanas fzi un izstrdt prototipu, lai vlk ieviestu risinjumu (Skatiet Risinjuma prototips un Ieviests risinjums). Apmierinoa konceptul risinjuma ievieanas laik (Prototipa un Ieviesta risinjuma fzes) var pardties jaunas problmas. Lai koritu apmierinoos konceptulos risinjumus saska ar jaunajm problmm, kas rodas procesa gait, var atkrtoti izmantot OTSM-TRIZ problmu risinanas procesu. di atkrtojumi jveic, kamr ir sasniegts apmierinos konceptuls risinjums, kas var tikt ieviests nepiecieamaj kvalitt. Vairums specilistu, kas saskaras ar problemtiskm situcijm, ir ciei prliecinti: jo vairk risinjumu konceptu (ideju) problmu analzes laik rodas, jo labk stenotajam projektam. Tan pat laik specifiskos apstkos tiek izmantots tikai viens risinjums. o risinjumu, kas ietver eit un tagad konceptu neatkargi, vai tas ir specifisks materils objekts; cilvku veiktas darbbas, metodes vai teorijas praktiskaj pielietojum uzskatm par galveno noslguma mri problmu risinanas proces un nodvjam par Ieviestu risinjumu. Citiem vrdiem neskaitmu konceptulu risinjumu radana tiek uzskatta par veltgu laika un pu patriu, no k nepiecieams izvairties, lai paaugstintu inovcijas procesa efektivitti. No malas vienkra un acmredzama ideja biei vien tiek uzskatta par jaunumu pat profesionlo problmu risintju vid. Tan pat laik tie, kas regulri saistti ar problmu analzi un problmu risinanu, zina, ka analzes laik biei vien nonkam pie dadm risinjumu idejm. s idejas biei vien ir neskaidras un ts neveido specifiskas zinanas. oti biei m idejm piemt daudz trkumu, ko papildina ar pozitvie aspekti problmas risinanas kontekst. das idejas, apraksttas to pozitvo un negatvo pabu form, OTSMTRIZ ietvaros, tiek dvtas par Nepilngiem konceptuliem risinjumiem vai Nepilngiem risinjumiem (NR). Tomr, strdjot ar problmu, Nepilngie risinjumi pakpeniski iegst konkrtkus apveidus un savstarpji apvienojas, veidojot konkrtkas aprises nkamajiem stenotajiem risinjumiem. veida risinjumu, kas veido Nepilngi konceptulo risinjumu sistmu, sauc par Apvienoto konceptulo risinjumu (AKR). Atirbas starp Apvienoto konceptulo risinjumu un Nepilngo konceptulo risinjumu (NKR) ir das: Apvienotie konceptulie risinjumi ir konkrtki un tuvki realittei, pretji Nepilngiem konceptuliem risinjumiem, kas ir drzk k pasaku fragmenti, nevis risinjumi, kas pielietojami relaj dzv. Apvienotie konceptulie risinjumi ir veidoti t, ka tajos apvienotas un pavairotas pozitvs pabas no citiem NKR, veidojot sinerijas efektu, kamr negatvs pabas samazintas vai likvidtas. Apvienotie konceptulie risinjumi tiek vrtti ne vien pc to pozitvajm pabm, bet ar pc to trkumiem, ko tie saglabjui, un negatvajiem efektiem, kas vartu pardties, kad risinjumi stenoti. Lai atkltu os negatvos, nevlamos efektus, katram AKR tiek veikti prta eksperimenti un pilna apjoma simulcijas. Apvienotie konceptulie risinjumi ietver NKR k sastvdaas, vl vairk vieni NKR var bt citu NKR elementi.

17

AKR savstarpjs integrcijas un integrcijas ar NKR rezultt, rodas apvienotie konceptulie risinjumi kam, iespjams, piemt nevlamas pabas, bet kopum to negatvo, nevlamo pabu lmenis ir ievrojami zemks par pozitvo pabu lmeni. di risinjumi iet gana pieemami tlkai pielietoanai, tos sauc par Apmierinoiem konceptuliem risinjumiem. Apmierinoo konceptulo risinjumu atirgs pabas saldzinjum ar Apvienotajiem konceptulajiem risinjumiem ir: Pirmkrt, to vlamais integrlis pozitvs pabas tiem ievrojami prsniedz negatvo, nevlamo pabu lmeni, kas ir tik niecgs, ka noteikt situcij pie noteiktiem apstkiem ar to iespjams samierinties. Kamr pastv visai daudz Nepilngo risinjumu un Apvienoto konceptulo risinjumu, Apmierinoie konceptulie risinjumi reti kad prsniedz 5 vai 6 (ieskaitot varicijas to skaits var sasniegt 10 - 20). Apmierinoo konceptulo risinjumu apraksts ir specifiskks nek Nepilngajiem risinjumiem (NR) un Apvienotajiem konceptulajiem risinjumiem (AKR). Apraksts ir tik konkrts, ka to iespjams prvietot uz nkamo fzi materilu un sastvdau izvli, lai uzsktu prototipa izstrdi. Visi ldz im apraksttie procesi norisins problmu risintju prtos. Radus idejas tiek prbaudtas ar prta eksperimentu, izptes, uzmetumu un datora simulciju paldzbu. Dakrt atseviu NKR un AKR prbaudei pirms, izvlties tos prototipa izstrdei vai noraidt, to prstvto ideju efektivittes prbaudei tiek veikti pilna apjoma eksperimenti. Izvltie AKR tiek iestrdti prototip un eksperimentli prbaudti, pozitv gadjum apzmjot ar Risinjuma prototips. Pc prejas uz Risinjuma prototipa fzi, situcija mains paos pamatos. Ldz im pamat strdjm ar prta simulcijm un prta eksperimentiem. Tagad svargkais ir pilna apjoma eksperiments ar fiziski eksistjoiem modeiem. aj fz skas preja uz idejas realizanu un ts iemiesoanu konkrts forms mehnismi, ineniersistmu konstrukcijas, organizcija, cilvku grupas, paskumu organizana, likumu formalitu nodroinana utt. ar m problmm saskaramies no biznesa puses. Ievieanas fzes realizcij prsvar strdjam ar ideju materilajiem aspektiem, tomr saskaramies ar ar problmm, kuru atrisinanai nepiecieami prta eksperimenti, analze un papildu konceptulo risinjumu radana. Citiem vrdiem nepiecieams tas pats mehnisms problmas risinanai, kas paldzja iegt konceptulos risinjumus, kas derja prototipanai. Pc tam, kad veikti testi, problmas atrisintas un pieemts lmums prcelt prototipu uz ievieanas fzi, jau atkal sastopamies ar nepiecieambu atrisint kdu problmu. Ar aj situcij varam izmantot Konceptul risinjuma mehnismu, ko izmatojm risinjumu raanai piencgam prototipanas procesam. Iespjams bs nepiecieama papildu konceptulo ideju prototipana. Tdjdi varam aprakstt procesu, kura laik no konkrtas problmu situcijas nonkam ldz risinjumam, kas tiek ieviests praks. Process ietver trs fzes: 1. Problmu situcijas simulana prt, lai iegtu Konceptulu risinjumu. 2. Pilna apjoma simulcija eksperimentl Konceptulo risinjumu prbaud, ko ieguvm prta simulcijas rezultt, lai iegtu prbaudtu Konceptul risinjuma materilu prototipu. 3. Pabeigta prototipa ievieana un pielietoana praktiskaj situcij, kam tas paredzts. ir tikai viena no OTSM-TRIZ pamata shmm, kas piedv dadas pieejas procesam, kura laik skotnjais problmas situcijas apraksts tiek novests ldz Konkrta ieviesta risinjuma izveidei (materila vai nematerila), vai ar darbbas saska ar noteiktu plnu mra stenoanai. 18

o shmu sauc par Risinjuma virzienu: Pamata problmas situcijas apraksts bez pieemama rezultta. Konceptuls risinjums (Nepilngais, Apvienotais un Konceptulais risinjums) prototipa izstrdei un ievieanai pieemam risinjuma apraksts. Risinjuma prototips prbaudts prototips, kas dergs ievieanai. Ieviests risinjums vlamais rezultts ir sasniegts un pieemts. Pamata problmas situcijas apraksts parasti ir neskaidrs. Ne vienmr ir saprotams, kdi ir mri un k tie sasniedzami. Ir pieejams trkumu apraksts kda procesa nevlamie efekti, ko nepiecieams maint vai izslgt. Ieviestais risinjums ir specifisks produkts, kas izsldz pamata problmas situciju. Problma var bt dadu veidu: Materila piemram, dadas elektronisks iekrtas, mehnisks iekrtas vai pat kas; Nematerila piemram, teorijas vai metodes, vai skattja emocijas, aplkojot kdu mkslas darbu; Darbbas, kas jau veikta saska ar noteiktu plnu kdu citu mru vai darbbu sasnieganai, kas paldz realizt o mri, sasnieganai. Visu iepriek minto priekmetu kombincija. OTSM-TRIZ pieejas mris ir radt preju no Pamata problmas situcijas apraksta pie Konceptula risinjuma. Tan pat laik ir problmas, kas pietiekami biei pards gan prejot uz Risinjuma prototipa fzi, gan prejot uz Risinjuma ievieanas fzi OTSM-TRIZ pieeja pielgojama viss problmu risinanas fzs. Skot no Pamata radou problmu situcijm ldz pat Risinjumu ievieanai. Tpat k matemtika tiek izmantota dadu priekstatu novrtanai un izteikanai skaitos, ar prototipa izveidei un risinjuma ievieanai praks nepiecieami aprini. Tpat k matemtik OTSM-TRIZ pieeja var tikt izmantota visa veidu specifisku problmu risinan, kas radus nevlamu pardbu vai neapmierinou situciju rezultt, ar mri iegt konceptuls idejas k pardbu var mazint vai izslgt un izmaint nevlamo situciju. Galveno risinjumu tipu klasifikcija pc OTSM-TRIZ problmu situcijas analzes: 1. Pamata problmu situcijas apraksts kdas nevlamas pardbas apraksts bez pieemama risinjuma, k to izslgt. 2. Konceptuls risinjums risinjuma, kas pieemams prototipa izstrdei un ievieanai, apraksts. 2.1. Nepilngi konceptuli risinjumi rodas problmu risinanas analzes fzes rezultt. 2.2. Apvienoti konceptuli risinjumi rodas problmu risinanas analzes sintzes fzes rezultt. 2.3. Apmierinoi konceptuli risinjumi vai vienkri Konceptuli risinjumi tie ir Apvienoti risinjumi, kas izgjui prta eksperimentu prbaudi vai datora simulciju un tikui pieemti prototipanai vai ievieanai. 3 Risinjuma prototips prbaudts prototips, kas gatavs ievieanai. 4 Ieviests risinjums problmas risinjuma rezultts, kas apstiprints un ieviests praks.

19

1.3.3 Mode i radoo probl mu situ ciju elementu atspogu oanai 1.3.3.1 EPV Modelis Teorija: UZ OTSM teorijas balsttais EPV modelis ir viens no diviem svargkajiem modeiem gan teorijas, gan ts instrumentu izpratnei efektvai problmu risinanai: klasiskais TRIZ un OTSM. Kas tad ir EPV modelis? Kpc tas tika radts un k is teortiskais modelis var tikt pielietots praktiskm vajadzbm ikdienas dzv? Defincija: EPV nozm: elements pazme pazmes vrtba (izteiksme). Teorija: EPV modelis paredzts analizjams problmu situcijas elementu apraksta formulanai. ir viena no klasisk TRIZ sistmas operatora (Skatiet Sistmas Operators) funkcijm, tpat k Uzlabotais sistmas operators tie attstjuies prejot no klasisk TRIZ uz OTSM. Klasisk TRIZ sistmas operators kuva par Uzlabot sistmas operatora (USO) komponenti un USO, savukrt, tika iekauts OTSM EPV model k t sastvdaa. EPV modea pielietojums auj vienkroti saprast klasisk TRIZ daudzas nianses un k darbojas t praktiskie instrumenti. Turklt tie padara izgltbas procesu loiskku un caurredzamu. Visas klasifikcijas, kas izmantotas OTSM-TRIZ problmu risinanas procesa kontekst, balsttas uz EPV modea, tpat k visi klasisk TRIZ instrumenti un tostarp ar OTSM. Tas ir nodergi ar situcijs, kad rodas nepiecieamba kdu konkrtu klasisk TRIZ instrumentu apvienot ar kdu no citiem intelektul darba instrumentiem, piemram, programmatrm Six Sigma, Taguchi metode, QFD un citiem instrumentiem projektu vadb un stratiskaj plnoan, zinanu vadb, dads programmatrs zinanu apstrdei, Neirolingvistiskaj programman (NLP) un daudzs cits tehniks. is ir vl viens iemesls, kpc is modelis pards OTSM-TRIZ: vienkrot OTSM-TRIZ instrumentu apvienoana ar visdadkajiem cilvces intelektul darba instrumentiem. Ir trs galvens OTSM EPV modea funkcijas: Noformt elementu aprakstus, kas iesaistti radoi problemtisk situcij; Vienkrot izgltbas procesu, padarot caurskatmas saites starp teortiskajiem modeiem un OTSM-TRIZ praktiskajiem instrumentiem; Vienkrot klasisk TRIZ un t instrumentu apvienoanu ar citiem papildinoajiem instrumentiem, kas radti, lai atbalsttu cilvka vai iekrtas intelektuls aktivittes. EPV modea 3 galvens sastvdaas: Elements Pazme Pazmes vrtba Piemrs: Ikdien izmantojam vienkrotu EPV modea versiju (Attls 2: Modelis Elements Pazme). Aprakstot bolu kdam, kur to nekad nav redzjis, vai skaidrojot rzemniekiem vrda bols skaidrojumu, ms sakm, ka tas ir auglis; paciets; var bt za, dzeltens vai sarkans; parasti salds, bet ne prk salds; apa vai ovls; aug kokos utt. Vairum gadjumu ds apraksts ir pietiekams un rts, aprakstot jebkuru objektu, ko varam iedomties. o sauc par Elementa Vrtbas modeli.

20

Modelis:

2. Att ls: Elementa v rt bas modelis

Teorija: Lai tiktu gal ar iekjo inertumu un atrisintu radoas problmas situciju efektvi, ir nodergk izmantot detaliztu modeli, kura pabas ir sadaltas Elementa pazms un Pazmes vrtbs. Atcerieties, ka OTSM-TRIZ kontekst ar pabu saprot parametrus, maingos lielumus, raksturiezmes utt. Citiem vrdiem visu, ko varam izmantot, lai apraksttu noteiktu elementu un kas var tikt saprasts k elementa vrds un t vrtbu (pazmju izteiksmju) kopums. Modelis:

3. Att ls: pa ba iedal s pa bas nosaukum un pa bas v rt b

21

Piemrs: Elements: bols to var atspoguot k btisku parametru kopumu: auga veids; cietba; krsa; salduma pakpe; forma; auganas veids utt. Katram no iem parametriem piemt noteikta vrtba: auga veids vrtba: auglis; cietbas pakpe vrtba: diezgan ciets; krsai ir vairkas vrtbas zaa, dzeltena, sarkana, salduma pakpe vrtba: salds, bet ne prk; formas vrtba apa vai ovls; auganas veida vrtba kok.

4. att ls: Pamata modelis: Elements-paz me-v rt ba (EPV)

Teorija: Lai nezaudtu nozmi, katram no parametriem, ko izmantojam, lai apraksttu konkrtu objektu, piemt ar citas iespjams vrtbas saistb ar citiem elementiem, kas pieejami. Citiem vrdiem kad sakm, ka pazme krsa bolam nozm vrtbas sarkana, dzeltena, zaa, nodroinm nodergu informciju, gadjum, ja citam ldzgam objektam pieejamas ar citas krsas, piemram (violeta, orana, zila utt.). EPV modelis jatspoguo k daudzdimensiju parametru telpa. da EPV modea uztvere auj ieraudzt daudzas modea priekrocbas, kas auj palielint formalizanas lmeni strdjot starpdisciplinru problmu risinan. Klasisks TRIZ pretrunu koncepts parda, tiei kuriem parametriem vai elementiem jmaina to vrtbas, savukrt apvienoanas likumi, ko iepazinm klasiskaj TRIZ pc Igora Vjortkina [ . .] var paldzt prcelt ts pazmes uz citiem sistmas elementiem un palielint dots sistmas pilnbu. Izmantojot EPV modeli, mcot klasisko TRIZ, lai apraksttu dadus elementus, paldz skaidrojumu precizitte t paldz izprast, kas elementiem kopgs un k atirt elementus citu no cita. Visbeidzot, priekstats par Elementu, tpat k pazmi vai vrtbu nav kaut kas absolts, bet gan relatvs. Atsevios gadjumos, sarkans var tikt uztverts k elements, kuram juzlabo 22

pazme: izvietojums uz krsotas virsmas (iespjams vrtbas: viendabgs; punktots; lnijveid, apos) vai ar sarkans krsas piestinjums (iespjams vrtbas: augsts piestinjums; vidjs piestinjums; zems piestinjums; piestinjums saulrieta debesu ton vai piestinjums tumi srtu rou ton utt.). is relatvisms balstts klasisk TRIZ Specifisko situciju aksiom, un padara o teortisko aksiomu par praktisku instrumentu c ar prta inertumu un attstot apmierinous konceptulos risinjumus. Klasiskaj TRIZ vienkrotais EPV modelis, kas aprakstts iepriek, tam ir lieliski piemrots. Tomr progresviem pielietojumiem un saretm problmm nepiecieama nemaingi precza EPV modea struktra. 1.3.3.2 Elements (Skatiet ar EPV modelis) Defincija: OTSM-TRIZ kontekst par Elementu var uzskatt jebko, kas ienk prt. Nav btiski, vai t ir materila vai nematerila lieta, vai tai iespjams pieskarties tiei vai netiei, vai pat t ir izdomta un to var atrast tikai pasaks. Piemrs: Rels pasaules elementu piemri: koki, zle, cilvce, dzvnieki, tehnisks sistmas. Modeu piemri, kas tikui pielietoti vai joprojm tiek pielietoti, lai apraksttu pasauli: flogistona teorija (teorija par izdomtu piekto elementu senaj Grieij, kas skaidroja oksidcijas un rsas veidoans procesus 18. gadsimt), relativittes teorija, dabas likumi, matemtika utt. 1.3.3.3 Paz mes (main g s v rt bas, sinon mi: parametri, pa bas, raksturiez mes utt.) (Skatiet ar EPV modeli) Defincija: OTSM-TRIZ pazme vai parametrs alla piemt kdam elementam un tai ir vismaz divas vrtbas. Piemrs: Elements: krsa Pazme: piestinjums Pazmei var piemist dadas vrtbas: saulrieta srts, rou tumsrts, tomtu sarkans, flamingo sarkangs. Elements: apgalvojums Pazme: patiess Pazme var atbilst divm vrtbm: patiess un nepatiess; Tan pat laik patiesba k Elements var tikt raksturota pc dadm pazmm. Piemram, pazmes patiesuma pakpe: pavisam patiess, daji patiess, absolti patiess. Pazmes darbba laik, kad kaut kas var bt patiess vai nepatiess: flogistona eksistence tika uzskatta par patiesbu, kamr netika formulti termodinamikas teorijas likumi, msdiens flogistons netiek uzskatts par patiesbu.

23

1.3.3.4 V rt ba (Skatiet ar EPV modelis) Teorija: Katrai pazmei (maingais lielums), kas piemt noteiktam elementam, var bt ierobeots apjoms vrtbu starp iespjamajm vrtbm, kas var tikt asocitas ar o pazmi (skot ar divm dadm pazmm ldz pat bezgalgam daudzumam vrtbu). 1.3.3.5 Sist mas operatora (Daudzplsk u efekt v s dom anas sh ma) Teorija: Sistmas operatora (SO) vai Daudzplaku efektvs domanas shma, k to nosaucis Henrihs Altullers, atspoguo efektvo domanu problmu risinanas procesa ietvaros. (Attls 5: Sistmas operatora vai Klasisk TRIZ daudzplaku efektvs domanas shma). Apgt o modeli un, attstot atbilstoas prasmes, pielietot to praks, ir Altullera izgltbas programmas galvenais mris. im nolkam tika radts ARIZ. Altullers biei atzmjis, ka ARIZ ir daudzplaku efektvs domanas metode lnijveida problmu situcijas analzes formt. Tas nozm, ka maksimlais ARIZ apmcbas mris ir iemcties efektvko veidu pielietot Sistmas operatora metodi problmu risinan. Modelis:

5. Attls: Sistmas Operatora jeb klasisks TRIZ daudzplaku efektvs domanas shma.

Teorija: Sistmas operatora shmu var apskatt trs dimensiju plakn: Sistmas hierarhijas lmeu sistma: lai kuru elementu (Sistmu) iedomjamies, vienmr ir iespjams atirt t satvdaas (apaksistmas) tpat k vide, ar elements pieder pie virssistmas. Laika dimensija: lai par kdu laika intervlu btu runa, noteiktas analzes ietvaros (tagadn), t juztver k notikumu gaita hronoloisk secb ar pagtni un nkotni. Antisistmu dimensija: Lai kura elementa pazme tiek apskatta, aj dimensij ieteicams ts vrtbas aplkot k s pazmes pretjas vrtbas (antipazme); ldzgi k pretja stvoka kopums raksturo antisistmu. 24

Praktisku apsvrumu d ir lietdergi katru no m dimensijm uztvert k vairku dimensiju kopumu. Piemram, praktiskaj pielietojum biei vien saskaramies ar situciju, kad viens elements ir piedergs vairku sistmu hierarhijm: gaisa spilvens automanas priekj panel, durvs vai stres rat pieder pie auto drobas sistmas. Vl kds piemrs: atkarb no situcijas, iespjams apskatt laika dimensiju k vsturisku laika posmu (ja ptm noteiktu sistmu attstbu), vai k notikuma laika posmu (kamr analizjm notikumu di, pat ar ts clou-seku attiecbm), k sistmas elementa dzves ciklu, vai ar truma un patrinjuma kontekst, ja ie maingie ir nozmgi konkrtaj situcij. Sistmas operatora metode (daudzplaku analze) problmu risinanas proces var tikt izmantota k instruments ar dadm iespjm. Piemram, problmu risinanas skumstadijs, kamr tiek identifictas apkrtceu problmas, kuru risinjumi auj sasniegt tos paus mrus, daudzplaku skatjums auj prorientties no clou novranas uz efektu kompensanu vai mkstinanu, tpat k ldzeki, lai izmaintu risinjumu mrogu, lai izvairtos no psiholoisk inertuma. Turklt, mekljot resursus problmas risinanai, sistmas operatora analze auj koncentrties uz katru sistmas nozmgo aspektu un ts vidi, analizjot jebkuru laika posmu jebkur lmen ar sistemtisku pieeju. Pielietojot ARIZ, iespjams izprast, kura laika dimensija no klasisks TRIZ daudzplaku shmas, kas pieder pie Efektvs domanas metodm, ir vispiemrotk. Izmantojot Sistmas operatoru tie veid, piemram, resursu analzei sol 2.3 ARIZ-85-C vai ar konkrts rados situcijas izpratnei, nepiecieams atirt, kura ir Elementa sistmas operatora (SO) analze, un kura ir sistmas SO analze. Kda ir atirba? Lai pielietotu Sistmas operatoru sistmas kontekst, preczi jformul analizjams sistmas Funkcija. Kad Funkcija ir identificta, automtiski atrodam ar sistmas Produktu. Balstoties uz informcijas, kas pieejama par Produktu un Funkciju, varam noteikt tehnisks sistmas apaksistmas: Rku, Transmisiju, Dzinju un Vadbas vienbu. Klasisks TRIZ attstbas posm, Altullers nonca pie secinjuma, ka klasiskais Sistmas operators jpapildina ar jaunm dimensijm. Tomr vi nerada grafisku iespju demonstrt vairkas Sistmas operatora dimensijas.

1.3.3.6 OTSM-TRIZ Mode i probl mu risin anas proces Ievads: OTSM-TRIZ problmu risinanas pieeju prstv liels skaits modeu, kas preciz t struktru un patnbas. Ldz ar EPV modeli, tam sekojoie modei veido teorijas kodolu, kura pamat atrodas visi klasisks TRIZ un ar OTSM-TRIZ instrumenti. Viena no pirmajm idejm problmu risinanas proces bija maint joprojm populro stereotipu, un to ietver ar visas radoo problmu risinanas metodes: nepiecieams izstrdt pc iespjas vairk netradicionlu ideju un izvlties ts, kuras risina konkrto problmu. Ldz pat im brdim is stereotips (paradigma), ir bijis noteicoais problmu risinan. H.Altullers formulja un pastiprinja pretrunu, ko rada paradigma: jo vairk risinjumu ms izstrdjam, jo vairk laika iztrsim to izvrtanai un specifisks rados problmas risinjuma piemroanai. No s pretrunas ar rodas klasisks TRIZ maksimlais mris: radt problmu risinanas metodi, kas izstrds tikai vienu risinjumu, kas nepiecieams tiei s konkrts problmas vai situcijas risinanai. Jpiemin, ka visi modei, kas aprakstti lejk, veltti preczku instrumentu izstrdei, balstoties uz iem modeiem. Tomr ie modei var tikt izmantoti k instrumenti praktiskm vajadzbm.

25

1.3.3.7 Piltuves modelis TRIZ balst tais probl mu risin anas procesa modelis Teorija: Ldz ar maksimlo mri radt metodi, kas spjga procesa rezultt radt vienu piemrotko risinjumu, rodas pirm pamata ideja par problmu risinanas procesu: Piltuves modelis. Problmas risinjuma mekljumu procesa skum nepiecieams liels ieguldjums, lai novrotu un analiztu konkrto radoo problmu un situciju, savukrt rezultts, ko sasniedzam procesa beigs apmierinos risinjums, ir pavisam neliels. Problmu risinanas procesam btu jatrodas s piltuves iekien un jpasarg problmas risintjs no nevajadzgiem minjumiem un kdm. Lai ar jsaka, ka is modelis vl nav simtprocentgi pabeigts, Altullers un via sekotji uzrdjui lieliskus rezulttus aj jom. Klasiskaj TRIZ un t prej uz OTSM, Piltuves modelis pards k redzams 6. attl: Piltuves modelis problmu risinanas proces. Modelis:

6. att ls: Piltuves modelis probl mu risin anas proces

Msdiens Piltuves modeus izmanto galvenokrt izgltbas proces, lai skaidrotu, k darbojas profesionlo OTSM-TRIZ ekspertu prts problmu risinanas procesa laik. Var teikt, ka katr procesa fz, tpat k katrs no modea instrumentiem virza problmas risintju cauri Piltuves tunelim oti patn veid. Apgstot TRIZ, jpievr uzmanba jautjumam: Kd veid pielietotais instruments saskan ar Piltuves modeli? K iespjams saaurint (konkretizt) analzes lauku, lai izvairtos no nevajadzgiem minjumiem un kdm, bet iegtu apmierinou rezulttu, atrodot konkrts problmas dziko sakni un likvidjot to? Citiem vrdiem problmu risinanas procesam jveidojas ldzgi k fotorobotam: katrs solis tiek pabeigts ar piemrotu sistmas elementu vrtbu definanu, veidojot rados problmas risinjumu, kas nepiecieams. Tas ar nozm, ka problmas risintjam nepiecieams 26

izvairties no risinjumu minanas, kamr process nav pabeigts: visas nordes japkopo sistemtiski, lai ierobeotu iespjamo risinjumu apjomu. 1.3.3.8Modern s OTSM-TRIZ Knaib u modelis Teorija: Vsturiski is ir pirmais praktiskais problmu risinanas procesa modelis, kas izstrdts un ieviests paos TRIZ attstbas pirmskumos (7. attls: Vienkrotais Knaibu modelis TRIZ balstt problmu risinanas proces). Knaibu modelis iesaka izvairties no paaudzm iespjamo risinjumu, skot analzi no pareizjs situcijas. Papildus tam, pirmais solis paredz: identifict un preczi aprakstt Visvlamko rezulttu (VR), kam seko saldzinjums starp relo situciju pieejamo resursu apstkos un VR auj identifict rus, kas trauc sasniegt o rezulttu. Saska ar TRIZ teoriju, jebkuru rsli var aprakstt un modelt pc pretrunu sistmas. Konceptuls risinjums tiek izstrdts k veids, lai prvartu pretrunas, kas radus konkrts sistmas ietvaros. Modelis: Ovli uz pretrunu lnijas 6. attl Piltuves model pilda knaibu funkciju. Tpat ar Kalna model (8. attls: Kalna modelis TRIZ-balstt problmu risinanas proces) taj ovli redzami kreisaj kalna nogaz.

7. att ls: Vienk rotais Knaib u modelis TRIZ-balst t probl mu risin anas proces

1.3.3.9 Kalna modelis klasiskaj TRIZ Ievads: 70. gadu vid H.Altullers ierosinja jaunu problmu risinanas modeli. is nkamais modelis veidojies pamatojoties uz secgm ARIZ modifikcijm ldz ARIZ-85-C. Visbeidzot is modelis ieguva nosaukumu Kalna modelis problmu risinan. Knaibles Kalna model redzamas kreisaj nogz k viena no kalna sastvdam. 27

Teorija: Kalna modelis nosaka, ka pirm daa no problmu risinanas procesa sastv no problmas visprinanas ar noiranas procesa paldzbu ar mri prveidot netradicionlu problmu standarta problm. Saska ar TRIZ teoriju ir divi galvenie problmu modeu tipi: neapmierinos mijiedarbbas starp diviem sistmas elementiem problma (neefektv vai t.s. kaitg funkcija, ko identific ar vielas-lauka modeu paldzbu) vai ar pretruna. Pc visprga problmas modea izveides, TRIZ instrumenti atklj risinjumu kandidtmodeus, kas tiek pabeigti un pielgoti konkrtajai situcijai saska ar pieejamajiem resursiem (kalna lab nogze). Kalna modelis ne vien paldz pielietot Knaibu modeli vl efektvk, bet tas ar piesaka kdu jauninjumu problmu risinanas proces: preju starp dadiem visprinanas lmeiem. Problmu risinanas procesa skum prformuljam problmu vairkas reizes saska ar Knaibu modeli, tomr katr reiz palielinot visprinanas lmeni. is noiranas process noved pie vl visprgka problmas apraksta, un t rezultt ir vienkrk atrast tieas sakritbas starp problmm, kas izskats oti ldzgas. Piemrs: Piemram, divas populras problmas, kas izplattas modern TRIZ pasaul, ir: klinu erozija, ko izraisa dens, un problma, k nepieaut, ka prtii d apelsnus. Skotnji s situcijas iet pilngi dadas, tomr pc Kalna modea pielietoanas un visprinanas, iegstam to pau problmas modeli abm situcijm: divi objekti un to kaitga mijiedarbba. Altullera (de Bentzer Ulbrahe - www.wikipedia.org) standarta radoo risinjumu sistma aj gadjum izmanto mediatoru, kas aj situcij ir vienas vielas uzlabojums vai abu vielu maisjums. bija viena no pamata funkcijm ARIZ uzlabojumos ldz ARIZ 85-C: visprint konkrts situcijas aprakstu un izmantot TRIZ tipiskus risinjumus vai ar jebkurus, kas jums pieejami. Citiem vrdiem tas nozm netradicionlas problmas prveidoanu labi zinm un tradicionl problm. is pamiens ievrojami palielina klasisk TRIZ balstto instrumentu efektivitti. Tomr oti tri rodas arvien jaunas problmas: tdas, kuras nav iespjams prveidot tradicionls problms. Kds btu efektvs problmu risinanas modelis dm saretm problmm? K atbilde uz o jautjumu pardjs ARIZ-85-C. ARIZ versija sk augupeju klasisks TRIZ balstto instrumentu attstb un visbeidzot noved pie jauna modea problmu risinanai, kas pardjs klasiskajai TRIZ prejot uz OTSM (OTSM Problmu plsmas modelis).

28

Modelis:

K na

1.3.3.10 Pretrunu modelis Ievads: Iedomjieties divas projektanas procesa problmas, kuru prasbas atbilst diviem vrtanas parametriem, apzmtiem ar EPI un EPII. 10. attl (pa kreisi) punkts atzm o problmu risinjumu. ie risinjumi ir apzmti ar virkni tehnisku alternatvu risinjumu, kuru elementi ir zinmi projekttjiem. ie risinjumi aprakstti ar vairku konstruanas parametru paldzbu. Vrtanas parametri ir konstruanas parametru funkcijas. Sauksim EPI-dp un EPII-dp par parametru pri, kas attiecgi ietekm EPI un EPII vrtbu. EPI-dp and EPII-dp apzmts k tehnisko risinjumu alternatvu pris.

10. att ls: pa kreisi: Optimiz cijas situ cija; pa labi: Inov cijas situ cija

Pirmaj situcij, prasbu mru EPI un EPII vrtbm jbt attiecgi [EPI-1, EPI-2], [EPII-1, EPII-2] amplitdas ietvaros. Tdjdi risinjums atbilst mriem td gadjum, ja EPI un EPII nosaka punktu, kas atrodas taisnstr ABCD 10. attl pa labi. Ja nav kopju konstruanas parametru novrtjamo parametru sastv (t.i.: EPI-dpEPII-dp=), tie ir neatkargi un 29

ib u

8. att ls: Kalna modelis TRIZ-balst t probl mu risin anas proces .

da

lm e u

m od

el is

neviena problma nesniedzas taisnstra ABCD zon. Gadjum, ja kaut viens no konstruanas parametriem ietekm abus vrtanas parametrus EPI un EPII, tie ir atkargi. atkarbu saikne ierobeo iespjamo risinjumu apgabalu vrtanas lauk. (Tas attlots 10. attl lkn pa kreisi). Kad parametru attiecbu situcija nesakrt ar prasbu apgabalu, k 10. attl, problmas risinjumu var rast optimizjot kdu no iesaisttajiem procesiem. aj piemr kopgais parametrs apzmts ar Px un katra vrtba ar V, tie nosaka punktu uz lknes. aj gadjum problma ir atrast Px vrtbas, ka pieauj vrtanas parametriem EPI un EPII vienoti atbilst prasbm. Tad var priet pie lmumu pieemanas procesa, pievienojot priekrocbas no abiem vrtanas parametriem. Apskatot otru situciju, k apkopots 10. attl pa labi: vieng atirba no iepriekjs situcijas ir vrtanas parametru mra apgabals, kas nesakrt ar iespjamo risinjumu apgabalu, ko nosaka konstruanas parametri. Attiecba starp vrtanas parametriem, pateicoties tehniski zinmiem risinjumiem un dabas likumiem vai likumiem, kas virza saiknes starp parametriem, saglabjas tda pati. Tomr nav iespjams rast risinjumu izmantojot o attiecbas modeli starp vrtanas parametriem, nepiecieama jauna paradigma, kur attiecba starp parametriem prklj prasbas. Lai prasbas sakristu ar iespjm, izmantojamas divas galvens pieejas, kas realizjamas ts apvienojot. Pirm ietver vrtbu maiu par priekrocbm un gan tehnisko alternatvu klsta, gan sistmas struktras saglabanu. Otra metode ietver tehnisko alternatvu klsta un sistmas struktras izmainanu, paplainot zinanas par jaunumu izstrdi jeb TRIZ valod ievieot netradicionlu risinjumu. Jauns lknes starp vrtanas parametriem tiek radtas k procesa rezultts. Ja ts prklj priekrocbu apgabalu, jatgrieas pie situcijas optimizanas. Teorija: Iepriekjie piemri saistb ar attiecbm starp vrtanas parametriem var tikt visprinti un formulti di: fakts, ka divi vrtanas parametri ir saistti, nozm, ka pastv vismaz viens kopgs parametrs, no kura abi atkargi. iem kopgajiem parametriem jbt atkltiem, lai attsttu jaunas tehnisks alternatvas un visbeidzot sistmas jauno struktru. Tdjdi aj piemr, fakts, ka EPI un EPII ir saistti, nozm, ka eksist vismaz viens kopgs parametrs Px, no kura atkargi vrtanas parametri (EPI un EPII). is ir iemesls, kpc vrtanas parametriem nav iespjams pielgoties prasbm eksistjoo modeu ietvaros: lai apvienotu vrtanas parametru pri (EPI, EPII), Px nepiecieamas divas abpusji izsldzoas vrtbas: sauksim ts V1 un V2. Jo vairk kad neobjektvie priekrocbu struktras elementi tiek emti vr, situciju var aprakstt ar vismaz trim izvlm. Apskatsim to ar iepriekj piemra starpniecbu. Pieemsim, ka priekrocbu elementi ir: apgabal [EPI-1, EPI-2], jo augstka EPI vrtba, jo labk. apgabal [EPII-1, EPII-2], jo augstka EPII vrtba, jo labk. Rodas trs dadas izvles: TP1, TP2 un FP, kuras ir sekojoas: TP1: kad EPII vrtba no prasbu viedoka ir laba, EPI t ir slikta. TP2: kad EPI vrtba no prasbu viedoka ir laba, tad EPII t ir slikta. FP: kad Px vrtba atbilst V1 tad spk ir TP1, turpretim kad Px vrtba ir V2 tad spk ir TP2. Kad FP izvl (dilemm) attiecas uz izvli starp divm abpusji izsldzom parametru vrtbm, kas ved pie divm dadm iespjm TP1 un TP2, kas ir nelabvlgi no prasbu viedoka. Klasisks TRIZ pretrunu sistmai piemt trs veidu pretrunas (administratvas, tehniskas un fiziskas): TP1 un TP2 tiek sauktas par tehniskm pretrunm (pretruna starp diviem sistmas vrtanas parametriem), turpretim pamat eso pretruna FP attiecas uz fizisks pretrunas priekstatu. 30

Modelis:

att ls11: OTSM-TRIZ teorij balst t pretrunu sist ma

31

32

2 Sist mu att st bas likumi


2.0 Ievads Vai zint, kpc cilvki reizm risina problemtiskas situcijas nepareiz veid? Ne vien skolni un studenti, bet ar dizaineri, inenieri, direktori, rakstnieki, prezidenti un pat karai var risint problmas nepareizi. Js droi vien varat atsaukt atmi kdus piemrus ar aplamiem risinjumiem, k ar piemrus ar risinjumiem, kas bijui radoi un sti viet. Lai rastu atbildi uz o go jautjumu, piedvjam jums 33 sekunu ceojumu Antuna de Sent-Ekziper Maz Prina kompnij uz asterodu No. 325, lai apciemotu Karali. Karalis prvaldja visu gan mazo plantu, gan citas plantas un ar visas zvaigznes, turklt viss, kas bija ap viu, viam tiem pakvs. Mazais Princis apbrnoja du varu! Vi ldza Karalim pavlt saulei riett, jo viam oti patika saulrieti. Es liku saulei riett, atbildja Karalis, bet vispirms vlos sagaidt labvlgus apstkus, jo Karaa gudrba ietver apstku rpgu apsvranu. Un kad apstki bs labvlgi? jautja Mazais Princis. Khm! Khm! atbildja karalis; Un pirms atbildt ko vairk, vi ielkojs apjomg gadagrmat. Khm! Khm! Tas bs aptuveni tas bs ovakar aptuveni divdesmit mintes pirms astoiem. Un tu redzsi, cik labi man pakaujas! Js varat neaubties, ka saule tik tiem rietja 19.40, jo tas ir viens no dabas likumiem. Un Karalis bija tik tiem gudrs, jo darbojs saska ar dabas likumiem un necents tos maint. Pasaule, kur dzvojam, sastv no paradoksiem. Visprsteidzokais no tiem saistts ar faktu, ka cilvki visos laikos mekl saikni starp dadiem procesiem un fenomeniem, pat ja du saiku nav. Lai gan nk jauns ptnieks un o saikni atrod... Likumi, vai t saukts procesu un dabas fenomenu starpsaiknes veido pamata zinanas par pasauli ap mums un tie ir nozmgi ne vien dads zintns, bet ar ikdienas dzv. Kds vienkrs piemrs to apliecina. Katrs autovadtjs zina: ja ce pc lietus ir slapj, bremzanas ce pagarins. Kdiem mriem mums nepiecieamas zinanas par dabas likumiem? Ts nepiecieamas jebkuram cilvkam, lai plnotu mrtiecgas un saprtgas aktivittes, un domtu vismaz soli uz prieku. Pat vienkra pastaiga park nozm neprliecinti lkoties zem pc brvas platbas katram nkamajam solim. Jo saretks ce, jo vairk uzmanbas tas prasa. Jo saretka sistma, jo lielkas ples nepiecieamas, lai pareotu ts attstbu. Un viengi tad, ja esam definjui likumus, pc kuriem sistmas attsts, ir iespjams ar prliecbu paredzt nkamo soli sistmas attstb. 2.0.1 Likumu loma TRIZ metodik 2.0.1.1 Likumi zin tn Jebkura zintne kst par zintni vrda piln nozm viengi tad, kad sk aprakstt pasauli, balstoties uz likumiem, kas atklti ar zintnes starpniecbu. Astronomija kuva par zintni, kad tika atklti plantu kustbas likumi. Almija kuva par zintni, kad tika aprakstti vielu mijiedarbbas un transformcijas likumi. TRIZ ir zintne, kas pta divu objektu personas un tehnoloijas saistbu procesus. T ptjuma shma ietver gan domanu par personu, gan tehnisks sistmas evolcijas likumus. Katrai teorijai ir pamata raksturs, bet t var ar izstrdt savus praktiskos instrumentus. TRIZ izstrd instrumentus radoo problmu risinanai: ptjuma lauka saaurinanas veidus, neapzintu procesu apzintas vadbas metodes. Viena no biekajm kdm, kas parasti tiek pielaista, pasniedzot TRIZ teoriju, ir studt to k jebkuru citu priekmetu: k fiziku, miju vai astronomiju. ajs zintns ptjumu objekts ir apkrtj pasaule, dabas fenomeni, kamr, izmantojot TRIZ, vairk uzmanbas jpievr domanas procesam. 33

2.0.1.2 TRIZ likumi Tehnisks sistmas attstbas likumi pirmoreiz tika publicti 1979. gad H.S. Altullera grmat Radoums k eksakt zintne: izgudrojumu uzdevumu risinanas teorija: 1. Sistmas elementu pabeigtbas likums. 2. Sistmas enerijas caurplsmas likums. 3. Sistmas ritmu harmonijas likums. 4. Likums par sistmas pilnveidoanos jeb tuvinanos idelai sistmai. 5. Sistmas elementu nevienmrgas attstbas likums. 6. Likums par preju uz virssistmu. 7. Likums par preju no makro uz mikro lmeni. 8. Vielas lauka iesaistanas palielinanas likums. Runjot par TRIZ teoriju k sistmu, btiski atcerties, ka tai jbt saskangai. Instrumenti, kas iekauti taj, liek sistmai darboties. Tie ir savstarpji savienoti un to pamatu veido Tehnisko sistmu attstbas likumi. ie likumi iedalti trijs grups: Statikas likumi (1-3); Kinemtikas likumi (4-6) un Dinamikas likumi (7-8). d sadaljum saskatma skaidra atbilstba fizikas sadaai mehnikai. Apsverot tehnisks sistmas attstbas dzvbas ciklu k S formas lkni, ir novrots sekojoais. Statikas likumi raksturgi tehnisks sistmas pardans posm; savukrt dinamikas likumi raksturgi tehnisks sistmas noslguma posm un prejot uz apaksistmu. Tehnisk sistma attsts un mains, mains ar tehnisks sistmas modelis. Pards jauni piemumi, kas tiek apskatti konkrts situcijas kontekst ar mri veidot sistmas modeli. Tdjdi, piemram, aprinot lidmanas trumu, lidojot no viena punkta uz otru, lidmana tiek definta k materils punkts. Savukrt definjot minimlo trumu, kas nepiecieams, lai lidmana paceltos, rinmies ar pavisam citu situciju un citiem fizikas likumiem. aj gadjum uzmanba vrsta uz pacelanas spku. Tas ietekm lidmanas sprnu dizainu un ar ts svaru. Veicot aprinus par maksimlo pieaujamo trumu, lai lidaparts droi piezemtos, jau atkal japskata pavisam citi objekti jeb parametri. oti btiski ir defint mri un izvlties piemrotu modeli. 2.0.1.3 Tehnisko sistmu attstbas likumu pabas dados s sistmas attstbas posmos Pardans posm, jaunai tehniskai sistmai veidojoties, sistma tiek ptta k objekts. Svargkais process, kas btisks sistmas spjai izdzvot, atrodams sistmas iekien. aj gadjum piemumi ir iespjami un sistma tiek ptta atsevii no citm apkrtjm tehniskajm sistmm. Sistmas izpt tiek uzdoti sekojoi jautjumi: bt vai nebt? Kda veida struktru izmantot? Velkot paralles ar mehniku, statikas likumi pta materilo ermeu ldzsvaru dadu pielietojamo spku ietekm. Tehnisks sistmas attstbas posm, evolcijas procesi tiek ptti tehniskaj sistm, bet neatkargi no tehnisks sistmas un fiziskajiem faktoriem, kas nosaka ts attstbu. Procesi, kas nosaka attstbu, atrodami tehnisks sistmas iekien. Svargkais vairs nav tehnisks sistmas izdzvoana, bet gan kustba, attstba un noteikta lmea sasniegana saldzinjum ar citm tehniskajm sistmm. Mintaj posm svargkais ir atslgas parametru maksimlo vrtbu sasniegana. Parametri ietver, piemram, lidmanas trumu; auto nestspjas kapacitti; darbbu skaitu, ko sekundes laik spj izpildt dators. Noslguma posm, likumi par preju uz jaunu sistmu izvirzs priekpln. Patiesb tiek izmantoti resursi, kas paredzti tehnisks sistmas attstbai, eso sistma tiek ptta citu tehnisko sistmu vid. Svargkais jautjums k iedroint attstbu esoaj vid, kamr taj tiek ptta materilo tehnisko un fizisko faktoru ietekme?

34

2.0.1.4 Tehnisko sist mu att st bas likumu defin jums Ar tehnisks sistmas attstbas likumu sistma attsts. Vairki zintnieki un ptnieki ir identificjui pielietojamo likumu instrumentus. Dai no o ptjumu autoriem: Altullers G.S.,., Zlotins B.L., Petrovs V., itvins, S.S., Vjortkins I.M., Feijs V.R., ubomirskis A.L., Salamatovs Y.P., Kondrakovs I.M. un daudzi citi. TRIZ teorij ir vairkas attstbas likumu sistmas ar individulm pabm, tehniskajiem noteikumiem un hipotzm. Katr no m sistmm ir veikti nopietni ptjumi. Atsevis publikcijs ir strdgi jautjumi, bet tas ir pavisam dabisks ptjumu un attstbas procesa rezultts. Tomr ms o sistmu ptm, jo visi rezultti balsts uz Altullera klasisks sistmas likumiem. aj materil stingri ievroti Altullera Tehnisks sistmas evolcijas likumi. da izvle noteikta izgltojoos nolkos, lai pilnvrtgi apgtu materilu. Altullera Tehnisks sistmas evolcijas likumu krjum ir astoi likumi, kas katrs aprakstts atsevi noda iespjams skt ar jebkuru no tiem, tomr loiski btu skt no pirm un secgi apgt visus pc krtas. Katrai nodaai ir sekojoas sadaas: Defincijas, Teorija, Modelis un Instrumenti, nodaas ietver ar jautjumus savu zinanu novrtanai. Katras nodaas nobeigum pieejams ar izmantots literatras saraksts. Sagatavojot materilu, saistb ar TRIZ, autori centuies izmantot tikai Altullera piemrus. Pieejams ar ievrojams skaits shmu, attlu un fotogrfiju, kas izmantotas tekstos, lai ilustrtu idejas un materilu. Novlam patkamu un efektvu lasanu, un radoi grandiozus risinjumus!

35

2.1: Pirm nodaa: pabeigtbas likums

Sistmas

elementu

Mkslas un amatniecbas muzej Parz, virs lielajm kpnm, gais lidins franu izgudrotja Klementa Adra (Clement Ader) konstrutais lidaparts. 1980. gad lidojo iekrta pat spja veikt su lidojumu pris centimetru augstum. Msdiens, iespjams, tas izraisa smaidu, tau tobrd tas bija milzgs pankums. Vai Adra radto iekrtu varam uzskatt par lidmanu? Cik gan tehniski dzvotspjga bija konstrukcija tolaik, kad t tika radta? Kur un kur valst radja pirmo lidapartu? Kdas kdas pielaidui pirmie aviatori? eit sti viet btu citt ameriku profesoru Semjuelu Lengliju (Samuel Langley) kur strdjis ar avicijas teoriju. Kad viam tika uzdots jautjums, kpc pirmie aviatori piedzvojui Avion III de fr:Clment Ader. Muse des neveiksmes, vi atbildja: Iespjams tlab, ka cilvki A r t s e t M t i e r s , P a r i g i apskatja jautjumu no nepareizs puses un cents konstrut (www.wikipedia.org , Photo et photolidapartu vl pirms bija izpratui uz k balsts lidoanas montage Roby ) likumi. Pirms censties atbildt uz augstk mintajiem jautjumiem, un ne tikai saistb ar lidapartiem, bet jebkuru citu tehnisku sistmu, ir nepiecieams zint un bt spjgam pielietot Tehnisks sistmas attstbas likumus. Sksim ar sistmas elementu pabeigtbas likumu. Defincija Nepiecieamais nosacjums dzvbas neizmantotajm spjm tehnisko sistmu likum ir pamata elementu kltbtne un to minimla darbba (H. S. Altullers, Radoums k eksakt zintne: Radoo problmu risinjumu teorija (tulk. A.Williams. Gordon and Breach Science Publishers, New York, 1984), p. 223.) Sekas Lai tehnisk sistma btu vadma, vismaz vienai no ts elementiem jbt kontroljamam. Bt kontroljamam nozm maint t uzstdjumus atbilstoi vadtja prasbm. Sistmas elementu pabeigtbas likums pieder plakai Statisko likumu kategorijai, kas nosaka tehnisko sistmu darbbas skumu. Tomr btiski ir saprast, ka likums attiecas ne vien uz tdm tehniskm sistmm k loks, akmens cirvis vai katapulta. Jebkura tehniska sistma evolcijas laik maina savu veidolu. Biei vien pilnb mains viens vai pat vairki tehnisks sistmas elementi. Elementu mainbas iespaid, var rasties jauna elementu sistma un sistmas elementu pabeigtbas likums ir piemrojams gan tai, gan jaunajai sistmai. 2.1.2. Teorija 2.1.2.1 Informcija Jebkura tehnisk sistma sastv no noteiktiem elementiem. Aplkojot tehnisko sistmu, iespjams izirt ar ts elementus. Pildspalva sastv no ietvara, tintes serdea un uzgala. du aprakstu izmantojam, lai pieirtu iekrtai vai tehniskajai sistmai detaliztku aprakstu un sniegtu skaidrku izpratni par ts darbbas principiem. is ir sistmas modelis, kas darbojas ts apaksistmu komponents. Ir samr daudz sistmu modeu: piemram, automanas vai 36

lidaparta attls, tlrua aparta elektronisk shma, apraksts par datoru, apraksts par brillm ie visi ir dadu tehnisko sistmu modei. Modelis, kas izmantots sistmas elementu pabeigtbas likum nosaka jebkuras tehnisks sistmas galvenos elementus no to darbbas un evolcijas skatpunkta. Galvenais mint modea mris ir t pielietojums problmas risinan. is modelis konstruts ar noteiktiem mriem, piemram, iekrtas fotogrfija dod visprju priekstatu par ts izskatu, sastvdau zmjumi apraksta btiskas iekrtas sastvdaas. Modelis bs dergs, ja tas aus sasniegt izvirztos mrus un sniegs atbildes uz izvirztajiem jautjumiem. Piemram, automanas aerodinamiskais modelis auj mazint vja radto pretestbu brauciena laik. Dot modea mris ir visprint visas tehnisks sistmas un atspoguot visprjs tehnisks sistmas patnbas. Miniml sistmas elementu darba kapacitte ir spja nodroint sistmas elementu saskaotu darbbu, lai veiktu tehnisks sistmas pamata funkcijas. Funkcijas darbbas kritrijs ir elementu parametru vrtbu izmainana. (Fukcijas apraksta laik OTSM EPV modelis). Miniml pieaujam parametru vrtbas izmaia rodas dots tehnisks sistmas lietotja prasbu iespaid. Lejk 1.4. noda Intrumenti aprakstts algoritms, kas nosaka funkciju: K pareizi noteikt tehnisks sistmas funkciju. Par piemru emot automanas funkciju, to vartu modelt di: lai maintu personas (E=Elements) atraans vietu (P = pazme) no mjm (V1=Vrtba 1) uz darba vietu (V2 = Vrtba 2). Ja btb jauns auto modelis spj prvietot personu vien pris metru (uz jaunu atraans vietu), tas, protams, nav pietiekami patrtja vajadzbm. du auto visticamk neviens neiegdsies, lai ar auto izstrdes stadij tas tri labi apmierinjis auto dizaineri. Skatoties no citas puses, mintajai tehniskajai sistmai piemt nepiecieamie nosacjumi ts dzvotspjai. T satur pamata elementus saska ar etru elementu modeli. iem elementiem piemt minimlais to struktras darbbas spks. 2.1.2.2. Bieks kdas Biei vien saikne starp likumu un t rezulttu nav acmredzama. Ir btiski izprast rezulttu loiku un to vadmbu, k ar to saikni ar pau likumu, vadmba detaliztk skaidrota likuma rezultt. Vadmba saprotama k spja maint tehnisks sistmas parametru vrtbu un to elementus ts darbbas laik. Katra tehnisks sistmas daa darbojas vienot organism un tiek izmantota ar mri sasniegt pamata funkcijas. Pateicoties tam, darbinot vienu no daim, iespjams darbint visu sistmu. Ir patiesi apgalvot ar pretjo ja nav iespjams darbint kdu no sistmas pamata elementiem, ar visa sistma nedarbojas (t.i. nav iespjams maint atseviu elementu parametru vrtbu ar mri maint visas sistmas parametrus). 2.2.1.3. Modelis Modelis ietver galvenos tehnisks sistmas elementus: Dzinju, Transmisiju, Rku, Vadbas vienbu. (Galvens tehnisks sistmas daas ir atspoguotas attl 1.3). Pamat enerijas avots un pats objekts neveido nekda veida tehnisko sistmu, piemram, dens, kas atrodas up, darbina dzirnavu ratu vai ar vj, kas liek vja turbnas asmeiem rott. Daos gadjumos tomr enerijas avots ir iekauts tehniskajs sistms, piemram, sistma, kas ir elektriski ldjama, ir aprkota ar baterijm. Dzinjs un enerijas avots biei vien ir viens un tas pats, bet ne vienmr. Turpmk apskatsim etru elementu modea piemru. Ieskum tehnisks sistmas funkciju definanu.

37

Vadbas vienba

Dzinjs

Transmisija

Rki

Enerijas avots

Izstrdjums

Attls 1.3. Tehnisks sistmas galvens daias

2.1.4. Instrumenti ( un to lietojums) 2.1.4.1. K pareizi noteikt tehnisks sistmas funkcijas ir btiska fze tehnisks sistmas funkcija jdefin pirms sistmas elementu pabeigtbas likuma izmantoanas praks. Funkcija slpjas sistmas eksistences mr sistmai jbt pc iespjas preczkai t mra stenoanai, kdam sistmu izmantosim. Ja nav zinms, kda ir sistmas funkcija, nav iespjams defint sistmas btbu, k to paredz etru elementu modelis. aj gadjum runt par sistmu nav jgas. Btiskas piezmes (*) Tehnisko sistmu var prstvt dadi modei ar mri izpildt dadas funkcijas. (**) Jatceras, ka analoiskas situcijas var pardties daudzekrnu shmas analzes (tekst ar Sistmas operatora analze) laik. Ja funkcija nav definta, nav iespjams nonkt pie lietojama analzes rezultta. Iepriek nenosakot tehnisks sistmas funkcijas, nav iespjams apskatt sistmas struktru, izmantojot OTSM-TRIZ radoo problmu risinanas teoriju. Sistmas struktra Ko saprot ar sistmas struktru? Tas ir komponentu un starpsaiku kopums sistm, k rezultt rodas kvalitte, ko sauc ar par funkcijas izpildi, ar kuras paldzbu sasniedz formultos, iepriek izvirztos mrus. Viss, kas sistm funkcion ar mri uzlabot funkcijas kvalitti, ir sistmas komponenti. Sistm mdz bt ar citi elementi, kas nefunkcion. Pat ja ie elementi atrodas sistm, tos nevar defint k sistmas komponentus, ja tie nefunkcion. No otras puses elementi, kas fiziski atrodas tlu prom no sistmas, un tiem ar sistmu nav nekdas saiknes, tomr var bt daa no sistmas, ja defintas to funkcijas. Ttad ja funkcijas defintas preczi, biei vien izveidojas jauna tehnisks sistmas vzija un iespjams atklt iepriek nepamantas kopsakarbas.

38

Definjams funkcijas algoritms Definjams funkcijas algoritms ietver 3 sous: 1. Visprjais funkcijas valodas modelis. Pirmais solis persona skaidro vrdos, ko vlas sasniegt ar o sistmu. Studenti parasti to paveic tri un veiksmgi priet pie otr soa. Nereti var rasties grtbas vienoties par funkciju verblu aprakstu. Lai nonktu pie vienoans, nepiecieams otrais solis. 2. Darbbas vrda lietvrda modelis vrtbas analzes modelis. is ir universl semantisk koda un vrtbas analzes modelis. Praks atsevii darbbas vrdi biei pards tehnisks sistmas funkciju analzes laik, jo pai tas raksturgs komplictm sistmm. Lietvrds parasti apraksta izstrdjumu, kas tiks maints, savukrt darbbas vrds raksturo veidu k izmaias tiks veiktas. pieeja noderga veicot funkcionlo analzi, turklt o pieeju daudz nodergk izmantot nek mutisko modeli, izmantojot universlo izteiksmes veidu. Tomr var rasties sekojoas problmas. Pirmkrt, sinonmi katrs no tiem rada asocicijas un rodas psiholoiskais inertums, kas aizkav problmas risinanu. Otrkrt, pieredze rda, ka daudzos gadjumos is modelis var novest nepareiz virzien vai pat strupce. 3. etru darbbu EPV Modelis OTSM EPV funkcionl apraksta modelis. EPV modelis pieauj dziku analzi, lai preczk aprakstt tehnisks sistmas funkcijas. Ir iespjas attstt un uzlabot o modeli, kas auj to atzt par labku nek Lietvrdu darbbas vrdu modelis. modea ietvaros lietojami etri specifiski darbbas vrdi un japraksta funkcija, izmantojot S EPV modea terminoloiju. 3.1. Pirmkrt, nepiecieams defint elementu. Otr soa gait, defin darbbas vrdu un lietvrdu. Lietvrds ir elements, preczk, izstrdjums. Ja prejot uz treo soli nepiecieams vl kds elements, tas nozm, ka pirmais ticis nepareizi noteikts. d gadjum jatgrieas pie otr soa un jkonkretiz Darbbas vrda Lietvrda modelis. Darbbas vrds apraksta kda veida izmaias, kamr funkcija izsaka s izmaias. Izmantoanai paredzti etru veidu darbbas vrdi: etru veidu iespjas veikt izmaias: maint, samazint, palielint (s ir varicijas, nereti ir nozmgi konkretizt izmaias) un pdjais saglabt. Runjot par vadbu un kontroli, nepiecieams maint, preczk izmantot divkro prmaiu samazint un palielint. 3.2. Ko tiei ms mainm? Ko nozm maint elementu E? Ms izmainm noteiktu elementa pazmi P. 3.3. K izmaint o parametru (pazmi)? Izmainot parametra vrtbu: pazmes vrtbu. Veicot modea aprakstu nepiecieams nordt: Parametra N pazmes vrtbas izmaia no V1 uz V2. Piemram, vrtbas maia daji pabeigtam izstrdjumam (izejmaterila maia) izmaina izstrdjuma vrtbu. di iegts vismaz viens parametrs. Piezme: (*) Btiski atcerties, ka viena funkcija var veikt viena parametra izmaias. Ja pieejami vairki parametri, ir ar vairkas funkcijas, kas nozm, ka ir vairkas ierobeotas sistmas. Tlab ir ar ceturt tipa darbba saglabt nevis maint. Apmcbu kursos ir psiholoiska pieeja. Nereti studentiem t viet, lai kaut ko maintu, vienkrk ir saglabt. Tipisks piemrs ir ds jautjums kda ir pudeles funkcija? Atbilde skan: saturt deni. Pc defincijas, funkcija alla ietver kdas izmaias. Nonkot saskarsm ar saglabt, sastopamies ar psiholoisku inertumu jeb ktrumu. Apzmjums saglabt kalpo k indikators dzii slptiem procesiem, kas btu jizprot. Sakot saglabt, jprdom jau nkamais solis kas jmaina, lai vartu 39

saglabt esoo lai izvairtos no nevlamm izmaim un saglabtu esoo stvokli. Algoritms auj veikt dziku analzi, formult funkciju preczk un defint sistmas elementus. Piemrs Aplkosim tradicionlo auto pielietojumu prvadt cilvkus un priekmetus. Pirmais solis Pirmais solis ir kopgas valodas modea funkcija. Auto parasti izmanto cilvku un priekmetu transportanai no vienas vietas uz citu. obrd netiek izskattas citas auto funkcijas, piemram, pasargt pasaierus no lietus vai mrt attlumus starp dadiem punktiem. Protams, auto var ar kalpot k noliktava un daudzm citm funkcijm (is ir labs treni, kas vairk piemrots iztles veicinanai). Otrais solis Izstrdjums: persona. Funkcija: prvietot personu. Treais solis is ir EPV modelis, kur E ir Elements; P ir Parametra pazme un V ir Pazmes vrtba. Izmantojot piemru ar auto, E ir persona, P ir personas atraans vieta, V1 ir mjs un V2 ir darba vieta. 2.1.4.2. K pareizi noteikt tehnisks sistmas elementus Piezmes (*) Bieipielaista kda ir pirms noteikt sistmas funkciju defincijas, censties defint ts galvenos elementus saska ar etru-elementu modeli. d gadjum tehnisko sistmu analze nosaka ts galvenos elementus un prstv subjektvu viedokli: Man t iet, es to t redzu... Izstr d jums Nosakot funkciju automtiski tiek defints izstrdjums. Izstrdjums tiek noteikts k funkcijas piepildjums izmaiu proces. Rks ir sistmas daa, kas mijiedarbojas ar izstrdjumu, piemram: virpas grieznis, nevis pati virpa, naa as mala, nevis pats nazis. Lai realiztu funkciju (materil objekta izmaiu), nepiecieama enerija, tpc nepiecieams dzinjs. Dzinjs ir t sistmas daia, kas prveido pieejamo enerijas veidu nepiecieamaj veid Rk lai stenotu funkciju. Transmisija ietver sistmas elementus, kas prveido pieejamo enerijas veidu Rk no Dzinja. (*) Apzmjums izstrdjums izmantots, lai apzmtu izstrdjumu (objektu), kas ir gatavs izmatoanai ikdien. Visprgi sprieot, svaigi drzei, kas pagatavoti vrot den, ir vrti produkti, kas paredzti anai. Efektvkie modei, kas izstrdti OTSM-TRIZ teorij, izmantoti situciju analizanai ar mri atrisint problmu. Tas, ko saucam par izstrdjumu, nav gala izstrdjums, bet gan daji pabeigta izstrdjuma transformcija (Izstrdjums 1) lietoanai pabeigt izstrdjum (Izstrdjums 2) cit sistm vai ar cilvku starpniecbu. aj konkrtaj gadjum Izstrdjums tiek vrtts pc daudzekrnu shmas kritrijiem. Izstrdjums 1 eksist neilgu laiku. Rku ietekm funkcijas realizanas laik veidojas cits Izstrdjums. Procesa rezultt rodas Izstrdjums 2, kas ir gatavs lietoanai. Ttad uz daudzekrnu shmas laika ass atrodas 3 ekrni (jeb trs dadi parametri). Visi parametri iekauti Izstrdjum, kura mris ir izpildt funkciju. Funkcijas izpildes laik nepabeigtais izstrdjums soli pa solim izveidojas par izstrdjumu, kas gatavs lietoanai cit sistm vai cilvku vajadzbm.

40

Funkcija Vadbas vienba

Izstrdjums 1

Dzinjs

Transmisija

Rks Enerija

Iz st

Enerijas avots
Attls 1.4. Preja no Izstrdjuma 1 uz Izstrdjumu 2

Laiks

Bieks kdas Tradicionli katrs var noteikt daudzekrnu shmas definciju, tomr realitt, kad run par Izstrdjumu, to ir grti izprast. Tpc nepiecieams lietas skatt kopum, attstb un kustb. Rki Ja nepiecieams veikt izmaias, vismaz viens parametrs var maint vrtbu. Materil sistm parasti maina materilu objektu, lai maintu parametra vrtbu. Pat ja tiek mainta objekta atraans vieta, nepiecieams enerijas avots. o izmaiu ievie Rki. Rki ciei sadarbojas ar Izstrdjumu.. Piemr ar auto: Izstrdjums ir persona. Dotaj situcij nepiecieams maint personas atraans vietu. Kas maina personas atraans vietu? Pat ne auto, bet gan tas elements, kas tiei mijiedarbojas ar personu sdeklis. Altullers sniedz klasisku piemru: Rks nav virpa, bet gan griezjs, kas ir rka sastvdaa. Grieot ar nazi bolu, rks nav nazis, bet gan naa asmens. ir btiska nianse. Dzinjs Tikldz noteikti Rki, atgrieamies pie enerijas jautjuma. Lai maintu kdu no materil objekta parametriem, nepiecieams trt eneriju. Kda veida enerija ir iesaistta funkcijas izpildan? Pieemot, ka ne tikai enerijas caurplsma, bet ar dadu eneriju transformciju de ir iesaisttas aj proces. Piemr ar auto, ir nepiecieams prvietot personu no viena punkta uz citu. T ir linera kustba. Ja im mrim patr kintisko eneriju, t no kda avota ir jsaem. Lai veiktu o transportanu, nepiecieama liner kintisk enerija. Ttad nepiecieams atrast vietu, kur auto rodas liner kintisk enerija un k t sasniedz Rku. Ir nepiecieams defint, kas ir dzinjs (nevis auto dzinjs, bet gan dzinjs saska ar etru elementu modeli). Jatceras, ka auto dzinjs var bt: tvaika dzinjs, iekdedzes dzinjs, dzedzinjs, mehniskais strvas prveidotjs uz atsperes vai gumijas detau bzes, strauja degvielas vai idruma plsma, spararats (ldzgi k brnu rotalietm) un daudz citu lietu... 41

(**) Iepriek mintie piemri ir auto detaas, ko ikdien sauc par dzinju. Kas ir dzinjs tradicionlam auto pc etru elementu modea, ja izvlamies dadas situcijas? Tam nav noteikti jbt auto motoram. Piemram, ar gaisu pildtas mucas var pildt dzinja funkciju paceot virszem up nogrimuu auto. Runjot par dzinju OTSM teorijas ietvaros problmu risinanai, ir runa par pdjo strvas prveidotju (Enerijas avota primr enerija) no vienas formas cit, kas pieejama esoaj tehniskaj sistm. enerija viena vai vairku sou laik tiek prveidota, lai atbilstu tai, kda nepiecieama Rkam. Ir pieejama transformciju de, no kuras jizvlas pdjais variants, kas auj saemt eneriju, kas nepiecieama funkcijas izpildei. Minimls tehnisks sistmas saikne rodas tur, kur enerijas prveidojumi priet no viena otr, lai Rks vartu realizt tam paredzto funkciju. aj brd ir btiski atrast skaidrojumu neskaidrajiem un nevlamajiem efektiem proces. Transmisija Transmisija ietver visus tehnisks sistmas elementus (apaksistmas) ar kuru starpniecbu enerija transformjas nemainot savu veidu. Enerija tiek prnesta no Dzinja uz Rku. Btiski atzmt, ka procesa analze ir pai nozmga ptot neskaidru efektu gadjumus. Shematisks algoritms, kas defin minimls tehnisks sistmas komponentes: 1. Funkcija. OTSM algoritms. 2. Izstrdjums 3. Rks 4. Dzinjs 5. Transmisija 2.1.4.3. K novrtt tehnisks sistmas elementu darbbas kapacitti 1. etru elementu kltbtne sistm 2. Darba kapacitte katr element rpus sistmas 3. Darba kapacitte katr element sistmas ietvaros 4. Novrtana saska ar citiem tehnisko sistmu likumiem 2.1.4.4. K novrtt tehnisks sistmas elementu darbbu 1. Vadmbas esamba vai tehniskaj sistm ir vadms elements? 2. Kda ir vadmbas pakpe trim prjiem elementiem? (Izvrtt, vai tie labi tiek gal ar uzdevumu, vai ar nepilda to piencgi) 3. Kdi vadbas parametri ir pieejami? 2.1.5. Piemrs (Problma - Risinjums) Piem rs: Dzin ja r c bnesp jas nosac jumi emot par pamatu auto ar iekdedzes dzinju, apsvrsim sekojoo funkciju: Prvietot sevi no vienas vietas uz otru; Izvirzsim jautjumu: Pie kdiem nosacjumiem auto neizpilds t funkcijas neprvietos sevi, personas un priekmetus? Iespjams, ka viens elements no etriem iztrkst: Dzinjs, Transmisija, Rks, Vadbas sistma. Ko tas nozm? Piemram, ja kopj sistm iztrkst vai nedarbojas Dzinjs: Ja auto btu uz mness, problma btu skbeklis, kur nepiecieams iekdedzes dzinja funkcionanai, un kura trkst uz mness. aj gadjum Dzinja rcbnespjas clonis ir viena enerijas avota elementa trkums: degvielas un skbeka maisjuma trkums. 42

Ilustrcijai vl kds saistts piemrs. Iekdedzes dzinjam nav nepiecieama tra degviela, preczk nepiecieams degvielas un skbeka maisjums noteikts proporcijs nelielas degvielas piltes gais, degvielas migla sagatavo vienu no dzinja sadam karburatoru. Iekdedzes dzinjs nepilds savu funkciju, ja cilindrus piepilds ar degvielu. Ja izmaina degvielas kvalitti td mr, ka mint migla neveidojas, degviela netiek sadedzinta un dzinjs nevar prveidot degvielas misko eneriju mehniskaj enerij, kas darbina virzuus. Kd detektvfilm galvenais varonis auto degvielas tvertn iepildja parastu cukuru, lai via vajtji nevartu darbint auto un dzties viam paka. Degvielas srupam (cukurs!), kas di rodas, starp citu, ir daudz citu labu pabu, piemram, viskozitte. aj gadjum nepiecieam degviela iekdedzes dzinjam nav pieejama nepiecieam migla neveidosies, dzinjs nedarbosies un auto nekusts ne no vietas. (o joku labk neatkrtojiet, jo tas var neatgriezeniski sabojt dzinju). Atcerieties: Ir btiski analizt visu transformciju di, tehnisks sistmas funkcionanu un ts detaliztu struktru, lai analiztu tehnisko sistmu un atrisintu problmu. Piemrs: Transmisijas nepietiekamba Auto nevar izpildt tam uzstdto funkciju ja nav transmisijas vai t ir darbnespjga. Transmisija ir daa no tehnisks sistmas, kas prnes eneriju no Dzinja ar mri piegdt to Rkam. Gadjum ar auto ar iekdedzes dzinju cilindros notiek virzuu kustba turp un atpaka. Ja darbba vienkri tiek prveidota uz riteiem (k vzienu kustbas uz prieku un atpaka), auto nekustsies. Mehniskajai enerijai nepiecieams transformties cita veida enerij, k rezultt virzuu darbbai jnoved pie riteu rotcijas. im nolkam auto ir vairki prnesumu mehnismi: piedzias vrpsta, zobratu prnesums, sajgs u.c. Piemrs: Rku nepietiekamba Auto nevar veikt formulto funkciju (prvietot sevi no viena punkta uz citu) ja Rki nedarbojas vai to nav. Ritei virza auto pa cea virsmu uz prieku. Piemram, ritei nevar strauji uzskt braukt uz slidena cea. Berze, sajga darbba, spolana uz cea seguma, tas viss ir nepiecieams, lai auto iekustintu. Standarta auto, kas spj sldt pa slapju ceu, nevar prvietoties pa upi vai ezeru. aj gadjum nepiecieama papildu iekrta, piemram, specili ritei ar asmeiem vai dzenskrve k kuim. Attl lejk redzams amfikrs (Amphicar). T kustbas laik uz dens t Rki (saska ar etru elementu klasifikcijas modeli) ir divi vidja izmra propelleri. Piemrs: Vadbas vienbas darbnespja Auto nevar pilnvrtgi veikt savu funkciju ar ja nedarbojas Vadbas vienba. Kontroles sistma parasti ietver stres vadbu, bremzes, atpakaskata spoguli. Tomr pirmkrt nepiecieams nodroint operatvu dzinja darbbu. Nav pietiekami aizpildt auto cilindrus ar iesmidzinto degvielas miglu, tai jtiek transporttai konkrt moment - ne trk un ne vlk. Tai nepiecieams uzliesmot, preczk, radt degvielas dzirksteli mirkl, kad degvielas migla ir piegdta cilindriem. aj brd svargi atbrvot radus izpldes gzes no cilindriem. Vairum gadjumu auto kopj darbba ir ieprogrammta dzinja vadbas sistm, vadtjs pats kontrol tikai atsevias ts darbbas. Piemrs K pdjo piemru iedomjieties kuriozu skatu: akmens laikmeta auto. K tas izskatjs? Auto bija gan ritei, gan dzinjs, gan korpuss, gan kabne vadtjam... Tomr is auto nekad nesps pildt tam paredzto funkciju: Prvietot cilvkus un priekmetus no viena punkta uz citu. is 43

akmens laikmeta auto nespj sevi prvietot, jo t daas nespj darboties ne atsevii, ne vienot sistm. 2.1.6. Panovrtjums Jautjumi un uzdevumi 1. Kda starpba starp tehnisko sistmu un tehnisku objektu? 2. Kdi elementi iekauti tehnisks sistmas etru elementu model? 3. K defint Sistmu elementu pabeigtbas likumu? 4. Kdi nosacjumi ir btiski kontroljamas tehnisks sistmas pastvanai? Kopsavilkums Jebkuru tehnisko sistmu varam iedomties k etru elementu modeli, kas satur Dzinju, Transmisiju, Rkus un Vadbas sistmu. Tehnisk sistma darbosies, ja taj k minimums bs ie etri darbbas elementi. Defin cijas Tehnisk sistma, Tehnisks sistmas funkcija, Modelis, Apaksistma, Attstba, Dzinjs, Transmisija, Rki, Vadbas sistma, Produkts, S-lkne. 2.1.7. Atsauces 1. .. . .: . , 1979., 123.lpp. (krievu val), 2. Altullers, G. S., Radoums k eksakt zintne. Radoo problmu risinanas teorija (tulk. A. Williams. Gordon and Breach Science Publishers, New York, 1984), 223.-224. lpp. 3. ., . / .: / . .. . : . 1991., 62-67. lpp. (krievu val.) 4. Komenko, N., Inovatv dizaina kursa rokasgrmata profesioniem. (Strasbra, 2003 2009). 5. Komenko, N., Sistmas elementu pabeigtbas likums OTSM TRIZ interpretcij (krievu val.) (manuskripts, Karlsre, 2008. gada 9. jlijs).

44

2.2 Otr noda a: Sist mas ener ijas caurpl smas likums
Saska ar Vcijas satiksmes noteikumiem, velosipdiem, kas nakts atrodas uz cea, jbt aprkotiem ar gaismas ermeiem velosipda priekpus un aizmugur. Pamata enerijas avots m iekrtm parasti ir dinamo iekrta, nevis baterijas, akumulatori vai pat saules kolektori. Kpc? Ir likumi, kas, juristu vrdiem sakot, rakstti ar asinm. Preczk tie apkopo plau pieredzi, tostarp stipri negatvu, k ar pieredzi k uzveikt problemtiskas situcijas. Citiem vrdiem objektv likum iekauti gan ieteikumi t izmantoanai, gan sods par pieautajm kdm t neievroanu. Atgrieoties pie velosipda, preczk, pie apgaismes un signalizanas sistmas, sistma ir velosipda btiskk detaa, prvietojoties diennakts tumaj laik. Velosipda enerijas avots ir velosipdista muskuu spks. Velosipda kustbas laik alla ir mehnisks enerijas avots, ko dinamo iekrta var prvrst elektroenerij. is enerijas avots ir uzticamks k baterijas vai akumulatori un nav pakauts velosipdista pavirbai vai aizmrbai. Bez aubm ar ai tehniskajai sistmai ir savi mnusi. Turpmk problmas apskattas detalizti un izskatti ar iespjamie risinjumi. 2.2.1. Defin cija Sistmas enerijas caurplsmas likums: Neaizvietojams prieknosacjums tehnisks sistmas pastvanai ir netraucta enerijas pieejamba visiem sistmas elementiem. Altullers, G. S., Radoums k eksakt zintne. Radoo problmu risinanas teorija (tulk. A. Williams. Gordon and Breach Science Publishers, New York, 1984), p. 225. lpp.) Btiski: Lai nodrointu sistmas elementu kontroli, nepiecieams nodroint enerijas caurplsmu starp konkrtiem sistmas elementiem un vadbas orgniem,. Ibid., 226-227. lpp. Tehnisks sitmas caurplsmas vadmbas likums pieder plakai statisko likumu kategorijai, kas nosaka tehnisko sistmu darbbas uzskanu. 2.2.2. Teorija Enerijas caurplsma k tehnisks sistmas aprinmais parameters Tehnisks sistmas dzvotspjas pirmais nosacjums aprakstts Sistmas elementu pabeigtbas likum sistmas pamata elementu kltbtne (Dzinjs, Transmisija, Rki un Vadbas vienba) un miniml to darbbas kapacitte. Sistmas dzvotspja ir kvalitatvs rdtjs, kas ietver vairkus mrmus parametrus. Tehnisks sistmas spja veikt funkciju, tikt darbintai, sadarboties un ldzpastvt, k ar sacensties ar citm tehniskajm sistmm, atkarga no dadiem mrmiem parametriem, kas atsevii definti katrai tehniskajai sistmai, piemram, trums, uzticamba, izmaksas, pielietojumu amplitda u.c. Konkrtas tehnisks sistmas dzvotspjas defincija izstrdjas ts attstbas proces. To papildina jauniegtie parametri. Tdjdi papildu kritriji mrmie parametri ir nepiecieami lai palielintu tehnisks sistmas dzvotspju augou prasbu apstkos konkurtspjg vid, kad lietotji nosaka veikto funkciju parametrus un tehnisks sistmas attstbu. (aj gadjum runa ir tikai par mrmajiem parametriem tehnisks sistmas model.) Atgrieoties pie piemra ar velosipdu, var izdart secinjumus. Kda nozme ir apgalvojumam: tehnisks sistmas minimls darbbas kapacittes nodroinanai ar enerijas caursplsmu visiem sistmas elementiem papildus tehnisks sistmas pamata elementiem nepiecieami: Dzinjs, Transmisija, Rki? Baterijas k Dzinjs ir aplams jdziens velosipda apgaismes tehniskajai sistmai no mehnisks enerijas prvietoanas un 45

transformanas viedoka. Baterijas un akumulatori ai tehniskajai sistmai var tikt izmantoti k papildu enerijas avots un dzinjs. Enerijas caurplsma tiek nodrointa ar enerijas avota starpniecbu velosipdista muskuu spku, kas nk caur Dzinju un tiek prvietots ar Rku paldzbu uz Izstrdjumu (personas mau orgniem, konkrtk, acm). Bieks kdas Lai izprastu un aptvertu Tehnisko sistmu enerijas caurplsmas likumu, nepiecieams uzmangi izlast defincijas, teoriju un piemrus. Nesteidzieties. Jaunas idejas ir grti aptvert un pieemt ne vien pasaulei un sabiedrbai, bet ar msu prtam . Enerijas caurplsma ir btiska pirmkrt ne vien tehniskaj sistm, bet ar tehnisks sistmas lietotjam. Pievrsiet uzmanbu defincijai: Pamata dzvotspjas nosacjumi. Preczk eit domtas tehnisks sistmas spjas, kas auj pildt ts funkciju. Piem rs 2. 1: Sarkanais pavediens. (Teorijas skaidrojums) Kop 1776. gada, sekojot Jras lietu ministrijas rkojumam, raotu darbinieki, kas gatavoja virves militrajai flotei, ska ievt virvs sarkanu pavedienu. Pavediens tika ievts t, ka pat no neliela virves gabalia to nebija iespjams izemt. Kds bija s darbbas mris? Tas va atrisint divas problmas vienlaikus. Pirmkrt, virves mdza nolietoties un pie noteiktas nodiluma pakpes ts kuva bstamas sarkanais pavediens va noteikt virves nodiluma pakpi. Otra problma bija saistta ar virvju zdzbu no fabrikas sarkan pavediena izmantoana va atpazt zagto virvi un atklt zagli. is piemrs lieliski ilustr enerijas caurplsmas likumu. Tehnisks sistmas minimls dzvotspjas nodroinanai enerijai k sarkanam pavedienam jvijas caur visiem tehnisks sistmas elementiem. 2.2.3. Modelis 2.2.3.1. etru elementu sh ma

Vadbas vienba

Dzinjs

Transmisija

Rki

Enerijas avots

Izstrdjums

Attls 2.1. Tehnisks sistmas galvenie elementi.

46

2.2.3.2. Piem rs 2.2 (Sokolova ska runis) ener ijas caurpl sma
Korpuss Skaas spole Ska ru a konuss Ska ru a prvalks

Puteku aizsargs

Skarua tinumam, viena sla spolei parasti izmanto vara stiepli. Uzskot skaruu raoanu, skaruos izmantotie magnti neradja pietiekamu magntisko spku, lai radtu nepiecieamo skaas spiedienu uz skarua izeju. (Piezme: skaas spiediens atkargs no skaas stipruma skaas vadtj un magntisk lauka spka. Cilvka auss skaas spiedienu uztver k skaas skaumu tiei sakarba rada sarejumus)

Magnts

Atsperojuma gredzens Attls 2.2. Skarunis rsgriezum

A
4

1 2 3

N
Magnet

N
Magnet

Attls 2.3. Skarua magntisks des rsgriezums Skaidrojumi: 1 magnts 2 spoles komplektcija 3 spoles slpripas 4 skaas izkliedtjs 5 magntisk lauka spka darbbas lauks Pastv vien trs magntisk lauka ri, kas atrodas starp diviem magntiskajiem laukiem un 47

vjina magntisk lauka ietekmi. ie ri ir: gaisa intervls, izoljo materila apvalks spolei un vara stieplei. Jo mazks bs gaisa intervls un plnks spoles apvalks, jo mazki magntisks des zaudjumi un spcgks magntiskais lauks. Tdjdi skaas spiediens, un ldz ar to skaas skaums, bs spcgks. Magntisk lauka zaudjumus rada ar vara vadtjs.

N
Magnet

N
Magnet

Attls. 2.4. Skarua magntisks des rsgriezums

Attli 2.3 un 2.4 atspoguo izmaias: vara stieples viet izmantots feromagntisks materils, piemram, trauds. Izgudrotjs Sokolovs 1936. gad patentja skaruni, kur tinuma daa ir izgatavota no feromagntiska materila, tdjdi palielinot skarua efektivitti. Feromagntisks materils labi vada magntisko lauku, neradot zaudjumus magntiskaj d. 2.2.3.3. etru elementu mode a ener ijas caurpl sma

Vadbas vi-

Dzinjs

Transmisija

Rks

Enerijas aAttls. 2.5 etru elementu modea enerijas caurplsma

Produkts

48

Caurplsmas sekas Lai darbotos atsevii tehnisks sistmas elementi, nepiecieams nodroint enerijas caurplsmu starp iem elementiem un vadbas vienbu. Ko tas nozm? Ir nepiecieams: 1. Konstrut tehnisks sistmas etru elementu modeli. 2. Izptt, vai tehniskaj sistm notiek enerijas caurplsma uz visiem sistmas elementiem. 3. Izptt, vai tehniskaj sistm notiek enerijas caurplsma starp visiem sistmas elementiem un vadbas vienbu. 4. Noskaidrot, kdi lauki tiek izmantoti procesu vadbai un analizt nepiecieambu un iespjas aizvietot nepilngi darbojoos laukus ar tiem, kas darbojas teicami. s darbbas veicamas saska ar krtbu: gravitcijas lauks mehniskais lauks termlais lauks magntiskais lauks elektriskais lauks elektromagntiskais lauks. Apvrst problma enerijas caurplsmas prtraukana Risinot dadas problmas, nereti nepiecieams veikt apvrstu darbbu. Nepiecieams ignort enerijas plsmu, lai nodrointos pret tehnisks sistmas kaitjoo ietekmi uz izstrdjumu. aj gadjum, pirmkrt, nepiecieams defint sistmas funkciju.

2.2.3.4. Piem rs 2.3. Dro bas sl dzis pres anas iek rt m Iedomjieties presjams iekrtas, piemram, ts, kuras tradicionli izmanto, lai izdartu spcgu spiedienu uz kdu priekmetu vai objektu ar mri padart to plakanu vai izspiest no t idrumu, k ar daudzs raotns plai izmantots mehnisks ar roku darbinms res. Raoanas procesa laik darbinieki parasti parocgi nogd dadas daji pabeigtas detaas apstrdes zon, pc tam iedarbinot presi. di pastv risks, ka darbinieks var neuzmanbas d pakaut briesmm savas rokas laik, kad darbojas prese. K izsargties no situcijas, kad prese neprstj darboties, kad ts bstamaj zon nokuvuas darbinieka rokas? Tehnisks sistmas shm redzams, pret kurm bstamajm darbbm jnodroins (attls 2.6). Ir nepiecieams uzlabot preses kontroles iespjas: presi nav ieteicams ieslgt, kad rokas atrodas ts bstamaj zon. Ttad jauns tehnisks sistmas funkcija bs ieslgt presanas iekrtu vien tad, kad darbinieku rokas neatrodas bstamaj zon. Funkcija ir izpildta, ja presanas iekrtu nav iespjams ieslgt, kad rokas atrodas ts bstamaj zon. Citiem vrdiem skotnji raksturotaj situcij mehnisms ir nekontroljams: tas var darboties gadjum, pat ja viena no darbinieka rokm atrodas iekrtas bstamaj zon. Attl 2.7 nav nekdu jaudas komunikciju sarkans bultas apzm darbbas di starp vadbas vienbu un citiem sistmas elementiem. s situcijas unikalitti izskaidro fakts, ka pastv bstamas situcijas, kad darbinieks ievieto iekrt materilu, izmantojot vienu roku, savukrt cits darbinieks iedarbina presanas iekrtu. Tpc, ja roka nonkusi iekrtas bstamaj zon, nepiecieams prtraukt enerijas padevi iekrtai jebkur darbbas posm.

49

Vadbas vienba
(Lab roka un poga)

Dzinjs

Transmisija

Rki (prese)

Enerijas avots

Izstrdjums (Kreis roka)


Attls 2.6.

Risinjums balstts nepiecieamb lietot abas rokas, lai nospiestu presanas iekrtas iedarbinanas pogu presi iespjams ieslgt vien tad, kad darbinieks nospie pogu ar abm rokm vienlaikus. Par spti risinjuma vienkrbai, problma pastvja daudzus gadus. Tika izmantoti dadi sensori, kas signalizja par roku kltbtni bstamaj zon, tomr tie nedarbojs uzticami. obrd bstamm iekrtm abu roku kontroles nepiecieamba ir obligta prasba pc Eiropas Standarta EN574 Iekrtu droba. Abu roku sldu vadbas iekrtas. Funkcionlie aspekti, ko ievro visi uzmumi, kas izmanto das iekrtas.

Vadbas vienba
(Lab roka un poga)

Dzinjs

Transmisija

Rks (prese)

Enerijas avots

Izstrdjums (Kreis roka)

Attls 2.7.

Vadoties pc prasbas regult presjamo iekrtu ar abm rokm, izmaias atspoguotas sekojo shm. Vadbas iekrta iedarbina presi viengi tad, ja divas pogas ar abm rokm ir 50

nospiestas vienlaikus. Enerijas padeve ar sistmas starpniecbu uz produktu ir traucta (gadjum, ja roka ldz ar darba materilu nokst bstamaj zon). Enerijas avots Dzinjs Izstrdjums (un roka) Enerijas avots jums Dzinjs Right han Kreis roka Rki (prese)

Lab roka

Kreis roka

Rki (prese) Izstrd-

2.2.3.5. Piem rs 2.4. Aizsardz ba pret elektronisko sken anu Vl kds piemrs, lai ilustrtu gadjumus, kad nepiecieams atslgt sistmas caurplsmu. Banku un kazino pievilcgais eksterjers alla veicinjis to biznesa veiksmi. Tomr ajs ks tiek izmantotas dadas elektronisks ierces, kuru darbbu un glabto informciju (kodus, paroles) iespjams nolast no rpuses, izmantojot radio signlu prraidi un skenanu. Lai izvairtos no dm problmm un ievrotu drobas nosacjumus, m km btu jbt elektromagntisko viu necaurlaidgm. Tomr visu logu aizklana ar metla plksnm btu visai nepievilcgs risinjums. Ko dart? Msdiens banku un kazino logos biei vien novrojami eleganti aizkari, kas izgatavoti no... metla dm (Attli 2.8. and 2.9.). Kdam nolkam tie domti?

Fig. 2.8.
Attls 2.8. Kda kazino logs Eirop.

Fig. 2.9.
Attls 2.9. Aizkara struktra (attls ir palielints)

Kaitgs iekrtas modelis Kaitgs iekrtas modelis tiek izmantots, lai risintu ldzga rakstura problmas. Biei vien kdas iekrtas efektivitti mazina kaitgs elements, kas trauc risint praktiskas problmas. Kaitgs iekrtas modelis ir radts, lai preczi identifictu sistmas elementus, kas rada kaitgo ietekmi un auj identifict elementu, kas jnomaina. Kaitgs iekrtas kontrukcija ir tda pati k jekurai tehniskai sistmai. Analze jsk ar kaitgs funkcijas definanu. aj gadjum kaitg funkcija ir pieemt un datt iektelps izvietotu elektronisko iekrtu raidtos signlus.

51

Izstrdjums: signls Rks: skenanas iekrta Transmisija: gaisa telpa iektelps un rpus; ka; logs, kas atrodas starp elektrisko iekrtu un skenanas iekrtu Dzinjs: Elektrisk iekrta Noderg tehnisk sistma Funkcija: Radt labu iespaidu par uzmumu (banku vai kazino) ar kas rjo izskatu; Izstrdjums: Vrotja acis; Rki: Elektromagntiskie vii redzam diapazon; Transmisija: kas iektelpu platba, logi, aizkari, gaiss no loga ldz vrotja acij; Dzinjs: Saules gaismas vai mkslg apgaismojuma atspulgs uz sienm un iektelps esou objektu virsmm. Enerijas avots: Saules gaisma vai mkslgais apgaismojums; Kaitg tehnisk sistma Funkcija: Nolast informciju no elektroniskajm iercm iektelps; Izstrdjums: Elektronisks iekrtas starojums; Rki: Skeneris rpus telpm; Transmisija: kas iektelpu platba, logi, aizkari, gaiss no loga ldz vrotja acij; Dzinjs: Elektrisk iekrta; Enerijas avots: Elektriskais tkls; Ja abi tehnisko sistmu modei, dergais un kaitgais, atspoguoti grafiski, ir redzams, ka galvenie Transmisijas elementi sakrt. 2.2.4. Instrumenti (k tos pielietot) Kdiem nolkiem var izmantot instrumentus? Praktisku problmu risinanai: nodergas iekrtas radanai; Praktisku problmu risinanai: nodergas iekrtas izncinanai; Tehnisks sistmas analzei saska ar likumu tehnisko sistmu konkurtspjgo priekrocbu un vjo posmu novrtanai;

K elementu, kur prraida tehnisks sistmas darbbu: kura sistmas daa vai kuri parametri sagd vislielks problmas darbbas laik?

K pielietot? 1. Enertisk caurplsma piemri: 2.2, 2.5, 2.6 2. Kontrole piemri: 2.5, 2.6. Enerijas padeves prtraukums piemri: presjam iekrta un metla aizkari; 2.4, 2.5; 2.2.5. Piem rs (Probl ma Risin jums) Piem rs (Auto vad bas prognoze) Iedomjieties, ka dzvojat 1901. gad un strdjat Mercedes koncern. Jums ldz izteikt prognozi par auto pieprasjumu pasaul tuvko 25 gadu laik. Lai izteiktu prognozi, nepiecieams preczi defint faktorus, kas ierobeo produktu patria pieaugumu. Kas tolaik bija viens no riem, lai veicintu raoanu un prdoto auto apjomu, ja skatmies no msdienu auto k tehnisks sistmas attstbas lmea? 52

Raoanas izmaksas? Auto trums? Dzinja ekonomiskums? Kaitgo gzu procents izpldes gzs? Braukanas saretba? Pdjais apgalvojums ir patiess. Auto pirmskumos ar to braukt bija sareti un pat bstami. Pirmos auto vadja autosportisti, turklt daudzi auto panieki nolga vadtjus, kam bija nepiecieamas papildu apmcba, lai brauktu patiem labi. Iedomjieties, ka jums jbrauc ar trumu 50 km/h nestabil auto bez snu sienm, bez vjstikla vai vjstikla trtja, ar vjm bremzm, nedrom riepm un jtiek gal ar saretu mehnismu sistmu. Vadtja vieta bija aprkota ar tik daudzm kontroles svirm, ka iemcties ts lietot tri un pc vajadzbas varja tikai ar nopietnu vingrinanos. Bremzes darbinja trs sviras: uz transmisijas vrpstas, riteu aizmugur un msdienu rokas bremzes priektecis, smails serdenis, kas turja auto pie zemes, kamr bremzes auto neturja, piemram, atrodoties slpum. Auto dizaineris nebija papljies prbaudt, vai o sviru aizsniegt maz ir iespjams un cik rti ir to lietot. Sviras, kas bija izvietotas vadoties viengi pc dizaina, ne rtbas apsvrumiem, prasja ne mazumu akrobtisku spju no vadtja. K pielietot sistmas elementu jaudas caurplsmas likumu, lai uzlabotu braukanas prasmes? Saska ar likuma otro rezulttu, ir nepiecieams nodroint jaudas caurplsmu starp o elementu un vadbas vienbm, lai darbintu kdu no tehnisks sistmas elementiem. das sadarbbas trkums padarja braukanu saretu un nedrou, prasot vadtju ilgstou gatavoanos un papildu apmcbas. Vienkrk sakot, tas btiski ierobeoja tehnisko sistmu attstbu un saraoto auto daudzumu. Raotjiem tas, protams, nozmja zaudtu peu... Izrds, zint tehnisko sistmu likumus ir nodergi ne vien inenieriem, bet ar tirgus ptniekiem. Tlaj 1901. gad o profesionu zinanu trkums biei vien noveda pie prognozm, kas msdiens izraisa vien smaidu: Vispasaules pieprasjums pc automanm nekad neprsniegs miljonu - pirmkrt jau tpc, ka nebs pieejams tik milzgs skaits profesionlu oferu. (Tirgus ptjums, Mercedes Benz, 1901, Timon Wehnert, Eiropas enerijas nkotne 2030: Eiropas enerijas Delfi ptjuma tehnoloisks un socils vzijas (Berlne un Heidelberga, Springer Berlin, 2007) 53. lpp.) Par laimi Mercedes vadtji un dizaineri neklausjs ajs prognozs, t viet uzlabojot auto un padarot to vienkrk vadmu. Piem rs (Uz muma vad ba) Pat trk auto vadbas problmas iet skums saldzinjum ar neliela uzmuma vadbas sarejumiem. Ar aj gadjum iespjams pielgot jaudas caurplsmas likumu. Sav grmat Sistmisks domanas mksla uzmumu vadbas autorittes Dozefs o Konors un ans Makdermots sniedz lielisku piemru neveiksmgam minjumam ieviest uzmum inovatvu risinjumu. Uzmums pieaicinja ekspertu, lai uzlabotu administratvs grmatvedbas nodaas darbu. Pateicoties ieteikumiem, nodaa tik tiem ska strdt efektvk. Tomr mra stenoanai nodaai bija nepiecieama informcija no citm uzmuma nodam, piemram, no mrketinga nodaas. Tdjdi mrketinga nodaai rads papildu slodze apkopojot un nostot informciju, kas atrva darbiniekus no to pamata darbu izpildes. T rezultt, ievieot o inovatvo risinjumu, uzmums piedzvoja grtbas produkta saraoan un realizan vl ilgi pc izmaiu ievieanas. o izmaiu rezultt uzmuma jaudas vadbas struktra bija izjaukta, zinm mr pat kuva 53

nekontroljama ieviests inovcijas rezultt administratvs grmatvedbas nodaa ietekmja mrketinga nodaas jaudas caurplsmu, kas nozm, ka ietekmta tika visa uzmuma jaudas caurplsma. 2.2.6. Panov rt jums - (Jaut jumi un uzdevumi) Kopsavilkums Lai sistma funkciontu miniml kvalitt papildus visu tehnisks sistmas elementu kltbtnei (Sistmas elementu pabeigtbas likums, pirm nodaa) nepiecieama ar enerijas caurplsma visiem sistmas elementiem. Nepiecieams nodroint enertisku saikni starp katru elementu un vadbas vienbu, lai nodrointu tehnisks sistmas elementu kontroli. Pamata defin cijas Enertisk vadmba; Kontroles pakpe; Kaitg iekrta; Novrtjamie parametri; Jaut jumi: 1. Kdi elementi iekauti etru elementu modea tehniskaj sistm? 2. Kdi ir tehnisks sistmas nosacjumi minimls darbbas kapacittes nodroinanai (Saska ar Sistmas elementu pabeigtbas likumu)? 3. Kdi ir tehnisks sistmas nosacjumi minimls darbbas kapacittes nodroinanai (Saska ar sistmas elementu enerijas caurplsmass likumu)? 4. Skaidrojiet elementus, kas iekauti tehnisks sistmas etru elementu model: Transmisija, Produkts, Dzinjs, Enerijas avots, Rks, Vadbas vienba. 5. (*) Skaidrojiet tehnisks sistmas etru elementu modea elementus: Transmisija, Enerijas avots, Dzinjs, Produkts, Rks, Vielas Lauks, Vide, Vadbas vienba... 6. (*) Kdi ir dinamo iekrtas defekti, kas pilda transmisijas funkciju velosipda riten? (1) No jsu viedoka; (2) No Tehnisks sistmas attstbas likumu viedoka. Tradicionl dinamo iekrta (elektroenerators) velosipdam uzstdta k apgaismes ermeu enerijas avots. Rotcijas enerija tiek prnesta no velosipda riteiem uz dinamo iekrtu. im mrim dinamo iekrtai ir saskarnes ritenti, kas novietots uz eneratora smailes. Saskaroties ar ritea malu, ritenti rot un rada eneratora smailes un eneratora rotora rotciju. (Autora foto);

Attls 2.10.

Attls 2.11.

Attls 2.12.

Fotogrfijas atspoguo tradicionlo dinamo iekrtas eneratoru, kas uzstdts velosipdam. 54

Vingrinjumi 1. Izveidojiet tehnisks sistmas etru elementu modeli velosipdu apgaismes ieru darbbas atspoguoanai. Tehnisk sistma sastv no : priekj gaismeka (ar spuldzi, stikla vciu un atstarotju), piegdes stieplm, velosipda rmja (kalpo k viens no vadtjiem), slda, elektrisks strvas eneratora (dinamo); rotjoa ritea. 2. (*) Kda jsuprt ir automanas pamata funkcija? Kas auto uzbv, saska ar etru elementu modeli, ir Rks, Transmisija, Dzinjs, Enerijas avots, Vadbas vienba? 3. Pirmais velosipds. Dai no pirmajiem velosipdiem nebija aprkoti ar bremzm un rokturiem k virzienu kontroles un velosipda vadbas elementiem. Veidojiet velosipda k transporta ldzeka etru elementu modeli, k ar atzmjiet enerijas saikni taj: enerijas plsmu; enerijas saiku pieejambu starp tehnisko sistmu, dadm ts dam un vadbas vienbu. Uzdevumi 1. Attli 2.2. un 2.3 atspoguo skarua magntisks des rsgriezumu. Piemram, spcgkie magnti izmantoti masu paskumu apskaoanai paredztos skaruos. Skaruu darbbas kapacittes paaugstinanai ieteicams samazint magntisks des zudumus ldz lmenim k gadjum ar skarua tinumu. Jaudgos skaruos spcgai strvai turpinot plsmu caur tinumu, tinums uzkarst un var notikt ssavienojums. dos apstkos nepiecieama tinuma ventilana no dadiem virzieniem, lai to atdzestu. T k tinums ir izstrdts no elektroizoljoa materila, tas darbojas ar k siltuma izolators, kas to pasarg no atdzesanas. Kdi ir jsu ieteikumi? 1. variants: Izptiet tehnisko sistmu no enerijas caurplsmas likuma viedoka k tas pardts attl 2.3. variants: Formuljiet pretrunu: Gadjums ar tinumu var tikt izmantots ar mri, lai ***, bet nedrkst tikt izmantots ar mri, lai *** 1. Auto truma rekords. Pirmais auto, ko aprkoja ar raedzinju, Zil liesma (Blue Flame) kuva ar par pirmo auto, kas prspjis trumu 1000 km/h. Auto sasniedza 1001,452 km/h trumu pilota Garija Gbeliha (Gari Gabelich) vadb 1970. gad Jtas tat saus un ldzen sls ezera ieplak. Viena no problmm, ar ko saskrs auto radtji k izstrdt auto bremu sistmu?

2.2.7. Atsauces .. . .: . , 1979. (Padomju Radio, Maskava, 1979), 124-125. lpp. (krievu val.) Altullers, G. S., Radoums k eksakt zintne. Radoo problmu risinanas teorija (tulk. A. Williams. Gordon and Breach Science Publishers, New York, 1984), 225227. lpp. (angu val.) ., . / .: / . .. . : . 1991. 304 ., 68-75. lpp. (krievu val.), Timons Vehnerts (Timon Wehnert), Eiropas enerijas nkotne 2030: Delfi ptjums par Eiropas enerijas tehnoloiju un socilajm vzijm (Berlne and Heidelberga, Springer Berlin, 2007). Dozefs o Konors un ans Makdermots (Josef OConnor and Ian McDermott). Sistmisks domanas mksla: Btiskas radouma un problmu risinanas prasmes (HarperCollins, 1997). 55

56

2.3:
See also: 2.5 Law of uneven development of a systems parts

Tre noda a: Sist mas harmonijas likums

elementu

ritmu

Reiz kd labi pazstam Eiropas bank devos augup pa spirlveida kpnm no pieemanas zles uz ofisu telpm. s kpnes man atgdinja kpnes, kas biei vien redztas viduslaiku pils un cietokos. Kda ir ldzba? Cietoka aizsargu pienkums bija aizsargt katru ieeli, katru kpu pakpienu, katru gaitea pagriezienu. Trepes, kam bija jkalpo k rslim ienaidnieka ce uz augu pa tm alla bija spirles form un virzien no kreiss uz labo pusi augup. Tas tlab, ka vairums cntju ieroci tur labaj rok, cenoties ievainot savu pretinieku kreisaj pus, kur atrodas sirds. Tdjdi tiem, kas no augas aizsargjas, ir brvi lietojama lab roka, ko nevar teikt par tiem, kas tuvojas no lejas. is piemrs lieliski ilustr s nodaas galveno tematu sistmas elementu ritmu harmonijas likumu. 2.3.1 Defin cija Btisks nosacjums tehnisks sistmas dzvotspjai ir s sistmas elementu ritmu harmonija (Vibrciju frekvences, periodiskums). G. S. Altshuller, Creativity as an Exact Science: The Theory of the Solution of Inventive Problems (tulk. A. Williams. Gordon and Breach Science Publishers, New York, 1984), 227. lpp. 2.3.2. Teorija (Detaliz ti) Tehnisks sistmas dzvotspjai ir divi pamata nosacjumi, kas aprakstti 1. un 2. noda. 1. Tehnisks sistmas elementu kltbtne un miniml darba kapacitte: Dzinjs, Transmisija, Rks, Vadbas vienba. Enerijas caurplsma caur tehnisks sistmas elementiem. Treais likums ievie vl vienu nosacjumu tehnisks sistmas mrmu parametru: Tehnisks sistmas elementu ritmu harmoniju. Ierasta kda, analizjot tehnisko sistmu, saistb ar tehnisks sistmas attstbas likumu, ir skt analzi bez piencga funkcijas formuljuma, kas nepiecieams analizjamai tehniskajai sistmai. Saska ar funkcijm, daos gadjumos nepiecieams saskaot tehnisks sistmas elementu ritmus, savukrt citos tiei pretji izjaukt tos. Tehnisks sistmas vadmie parametri var bt frekvence, periodiskums, virziens, trums, fze, secba, gaisa procentul masa (porainums) u.c. Piemr ar vtu kpnm nodaas skum, kustbu virzienu saskaoana uz kpnm un roku kustbas virziens kaujas laik ir radti cietoka aizstvjiem par labu un uzbrucjiem aj gadjum t ir parametru novirze no normas. sk sakot nesaskaotba vai saskaotba atkarga no funkcijas, kas jizpilda. Tehnisks sistmas elementu ritmu nekonsekvence ir viens no iemesliem tehnisks sistmas attstbas nesaskaotbai (ldz ar rjiem apstkiem, k jaunu prasbu pardans tehniskajai 57

sistmai, ko radjui citi lietotji, mijiedarbojoties ar citm tehniskajm sistmm utt.). Tehnisks sistmas elementu nesaskaotbas likuma detalizts apraksts ir pieejams Piektaj noda. 2.3.3. Modelis Lai analiztu tehnisks sistmas saska ar sistmas elementu ritmu saskau, tiek izmantots tehnisks sistmas etru elementu modelis. Analzes laik uzmanba jpievr ne vien sistmas pamata elementu un jaudas caurplsmai, bet galvenokrt savienojambas parametriem svrstbm, periodiskumam u.c.

Vadbas vienba

Dzinjs

Transmisija

Instruments

Enerijas avots

Produkts

Attls 3.1.

2.3.4. Instrumenti - R ki (k tos lietot) Kdiem nolkiem izmantot sistmas elementu ritmu saskaas likumu?: Praktisku problmu risinanai: prmaiu un mrjumu problmm; Tehnisks sistmas analzei saska ar likumu: tehnisks sistmas konkurtspjgo priekrocbu novrtanai un sistmas vjo posmu noteikanai; K sastvdaa tehnisks sistmas prognozes sagatavoanai: kura no tehnisks sistmas dam nav ritmiski saskaota? K pielietot sistmas elementu ritmu saskaotbas likumu? (1) Analizjiet tehnisko sistmu ar nosacjumu, ka pamata elementu netrkst, izmantojot etru elementu modeli un definciju: kuri sistmas elementi pilda Enerijas avota, Dzinja, Transmisijas un Vadbas vienbas funkcijas? (2) Analizjiet tehnisko sistmu ar nosacjumu, ka dadu tehnisks sistmas elementu starp pastv pretrunas. 3) Izmantojiet analz kaitgs iekrtas modeli. Svargkais posms, kam jpievr uzmanba, 58

ir jaudas savienojambas parametri. Kdiem nolkiem izmantot? Praktisku uzdevumu risinanai: nevlamo efektu clou meklana un nevlamo efektu clou likvidana; Tehnisks sistmas analzei saska ar likumu: konkurtspjgo sistmas elementu novrtana vai sistmas vjo posmu noteikana; Prognozes izstrdei: viena no pieejm izmantota tehnisks sistmas attstbas paredzan: tehnisks sistmas elementu koordinanas un neatbilstbas kltbtne. K izmantot sistmas elementu ritmu saskaotbas likumu? 1. Identifict un likvidt nevlamo efektu iemeslus: neatbilstbas un koordinto nosacjumu organizcijas kltbtne piemri 3.1, 3.2, 3.3, 3.4, 3.5. 2. Identific t un likvid t nev lamo efektu iemeslus: neatbilst bas un koordin to nosac jumu organiz cijas kl tb tne piem ri 2.3, 2.4, 3.3.

Piem rs 3.1. Paraolimpisk s sp les Sekojoa problma rads starptautiskajs paraolimpiskajs spls gars distances skrjien sportistiem bez dzirdes un redzes mam. Katram no iem atltiem ir viens asistents, kas paldz noteikt pareizo skrieanas virzienu un uzrauga skrjju. Asistents vada sportistu to rokas ir savienotas ar elastgu saiti. Problmas nerads saistb ar nepareizu skrieanas virzienu asistenti alla savus aizbilstamos vadjui uzticami. Tomr atlti skrja neprliecinti, nejtot konkurtspjgo atmosfru. K gan nodroint fanu kltbtnes un konkurences ilziju sportistiem, kas to neredz un nedzird?S Redzot sportistu zemo prliecbu par sevi, sacensbu komenttjs atrisinja o problmu pris sekunu laik. Vi izteica skattjiem kdu lgumu... (Kds bija is lgums, uzzinsit pc teortisk skaidrojuma). Tradicionlie risinjumi: Asistents vartu pavilkt saiti, lai nodotu aplausus skrjjam; Izsniegt katram sportistam uztvrju ar vibrciju prraides iespju, lai uztvertu komenttja teikto; Neorganizt das sacensbas;

Piezme: Paraolimpisks sples ir starptautisks sporta paskums cilvkiem ar invaliditti. Tradicionli ts notiek pc galvenajm Olimpiskajm splm un kop 1992. gada ar taj pa pilst; pc vienoans starp Starptautisko Olimpisko Komiteju un Starptautisko Paraolimpisko komiteju 2001. gad. Vasaras Paraolimpisks sples notiek kop 1960. gada, savukrt ziemas Paraolimpisks sples kop 1976. gada. Vrds paraolimpisks veidojies pc grieu priedka para, kas nozm gandrz k prjie, is paralelisms izmantots lai apzmtu Paraolimpisko spu ldzvrtbu Olimpiskajm splm. Atgrieoties pie problmas risinanas nepiecieams veidot kanlu jaudas caurplsmai starp sportistiem un skattjiem. Tdjdi nepiecieama tehnisk sistma, lai prnestu informciju no 59

skattjiem pie sportistiem, kam trkst redzes un dzirdes mau. Sksim ar funkcijas definanu. Iecert funkcija ir iespja sportistiem saemt atbalstu no skattjiem sacensbu laik. Jebkura veida enerija var tikt izmantota k s informcijas nesjs.

Vadbas vienba (komenttjs)

Dzinjs (Skattji)

Transmisija (gaiss, )

Intruments (elements X )

Enerijas avots (Skattji)

Izstrdjums (Sportisti)

Attls 3.2.

Izstrdjums sportisti. Intruments atrodas apkrt sportistiem. Saska ar sacensbu apstkiem asistents nepaldz sportistam, ja vien nav nepiecieams nordt pareizo virzienu un ceu. Jebkura veida tehniskie palgldzeki ir pieaujami (dadi uztvrji, sensori u.c.) Citi vides resursi, t.i. gaiss, trases virsma utt. Transmisija objektu de, kas aptver sportistu no via ermea ldz pat skattjiem. Dzinjs un Enerijas avots skattji. Mehniskais (akustiskais) lauks un ar aci uztverama (gaismas) diapazona elektromagntiskais lauks ir pieejams sportistiem ar funkcionjoiem redzes un dzirdes orgniem. Sportistiem, kas neuztver ar redzes un dzirdes kanlu starpniecbu, pieejama tikai taktl (pieskrienu jeb izjtu) uztvere (spcgs elektromagntiskais lauks). Skattju sajsmas saucieni tiem nav sadzirdami, tlab nepiecieams stiprint mehnisk (akustisk) lauka iedarbbu. Risinjums bija iecerts, koordinjot skattju radts skaas un darbbas: sacensbu komenttjs ldza skattjiem aplaudt ritmiski un pats uzdeva ritmu. Skattju aplausi kuva ritmiski un koordinti. Gaisa svrstbas, ko stiprinja to radt rezonanse, sasniedza objektu sportistus, kas ar savu ermeni varja uztvert skattju aplausus un atzinbu. (Cilvki, kam nav ne redzes, ne dzirdes, ir spcgi attstjui citas maas, tostarp taktlo jtbu. No vienas puses is ir organisma kompensjoais mehnisms, no otras spja pastiprins ldz ar pieredzi.) Piezme: Saldziniet o risinjumu ar tradicionlajiem risinjumiem, kas piedvti iepriek.

60

2.3.5. Piem rs (Probl ma-Risin jums) Piem rs Lai palielintu skaruu jaudu, visai biei tos izmanto pa priem vai grups, kur tos izvieto vien ietvar. aj situcij visi skarui esoaj grup jsavieno fz. Ko tas nozm? Kad signls tiek piegdts skaas tinumam, skaruu izkliedtjiem jkustas vien virzien, bet ne pretjos virzienos.

Attls 3.3. Skarunis

Piem rs Attlos aj noda redzama skarua attstbas vsture. Patiesb skarua virsbve bez reistranas slikti atskao zems frekvences. Iemesls ir akustiski sais apkrtmrs: skaas spiediens neveidojas pirms izkliedtja, un skarunis skau pump gais no tam priek esos sienas uz aizmugur esoo, kas kustbas brd jau virzs viens otram pretim. Tdjdi viens skaas vilnis izncina citu, saska ar etru elementu modeli. (Izkliedtja kustba un gaiss, ko izkliedtjs prvieto, netiek koordinti, lai izpildtu funkciju radt gaisa vibrcijas).
Attls 3.5.

Lai izvairtos no s pardbas, skarunis ir uzstdts noteikt skaas lauk. Tiek izgatavots karkass, kura izmri aprinti t, lai skais posms no priekjs sienas, no izkliedtja, ldz pat aizmugures sienai ir ldzvrtgi pusceam via, saska ar aprinto frekvenci. Tdjdi skaruu tehnisks sistmas elementu ritmisko svrstbu koordincija ir sasniegta. aj gadjum gaisa masu kustbas rodas no ties un atpakace radts izkliedtja kustbas, jo ts neizsldz viena otru, bet papildina t, lai palielintu vibrciju jaudu. * etru elementu modea izteiksm tas ir transmisijas jautjums. * Apskatiet kaitgo un nodergo tehnisko sistmu mijiedarbbu.
Attls 3.5.

Tomr aj gadjum rodas sekojoa problma: skaas lauka aizsegs nepieauj o risinjumu izmantot mjas apstkos skaas reproducanas iekrts. Ekrna izmram jbt 3 x 3 metriem, lai nepieautu akustiski nepietiekamu loku ar frekvenci 50 Hz. Preczk, iem izmriem jatbilst izmram, kas atbilst pusei no vina aj frekvenc. Skaas vairogam jbt pietiekami lielam, lai izvairtos no nepietiekami gara skaas loka, bet tas nedrkst bt ar prk liels, lai skaruni vartu izmantot mjas skau sistms. (aj gadjum akustisk vairoga izmrs neatbilst mjas skau iekrtas karkasa izmriem.) Lai risintu o problmu, nepiecieams precizt sekojous parametrus: akustisk ekrna izmru un karkasa izmru. Pretruna tika atrisinta, izmantojot trsdimensionlu karkasa konstrukciju akustiskais ekrns veidots vajas kastes form. Iekrtas vakuuma lampu izmri to padarja iespjamu. (Msdiens tikai muzej varam redzt pagju gadsimta radio uztvrjus, kuru izmri sniedzas 10.70.5 metru izmros. ) Ldz ar divjdi vadmo iekrtu tranzistoru un uz tiem bzto iekrtu atnkanu, 61

du iekrtu izmrs samazinjs pat desmit reiu. Skarua karkass veidots slgts, lai pasargtu akustiski so loku pat oti neliel skaum. Tomr eit rodas cita problma: zems frekvences tiek slikti atskaotas, tomr tas notiek citu iemeslu Attls 3.5. d. Ja gaisa apjoms nepretojas izkliedtja dinamikas radtjm svrstbm atvrt karkas, slgtais karkass kuva ldzgs atsperei. Dinamikas rezonjo frekvence palielins ldz gaisa apjoma izlietojumam karkas. aj gadjum gaisa apjoma vibrcijas karkas nesakrt ar vibrcijm, ko rada izkliedtjs. Preczk karkasa un skarua konusa iekjais gaisa apjoms nesakrt saska ar parametru elastgs.
Attls 3.7.

Bija nepiecieams radt lielka izmra karkasu, lai gaisa atsperes elastgums btu stipri mazks nek elastgums pats par sevi ar dinamikas atbalstu. is risinjums auj precizt iekjo gaisa apjomu karkas un izkliedtj elastguma izteiksm. Tomr is risinjums noved pie nesaskaotiem skarua karkasa un apskaojamo telpu izmriem. Tika izstrdti Hi-fi jeb augstas precizittes atskaoanas skarui. Pasaul saretk un lielkais stereo skarunis (t tilpums ir aptuveni 50 000 litru) pieder ameriku uzmumam Wilson Audio un telps tas aizem 20 kvadrtmetru.
Attls 3.8.

aj vstures fragment, kur aprakstta skaruu akustisk dizaina attstba, atspoguots risinjums tikai vienai problmai kvalitatvai zems frekvences (bass) skaas atskaoanai. Taj redzama tehnisks sistmas elementu ritmu koordinana ts pamata izpausm. K atrisint pretrunu Skarua izmram jbt lielam, lai samazintu rezonjoo frekvenci; un skarunim jbt izmros mazam, lai to vartu ievietot telps? Preczk atbilde rodama 6. noda likum par preju uz supersistmu (augstk lmea sistma). Piem rs 20. gadsimt daudzs valsts tlrua zvani uz avrijas dienestiem ugunsdzsjiem, policijai, trajai paldzbai nozmja izmantot dadus tlruu numurus. Kad cilvki aptvra, ka ds prpratums ir lieks laika patri, tika ieviests viens tlrua numurs visiem avrijas gadjumiem. Samazinjs ar laiks, kas nepiecieams, lai izsauktais dienests ierastos notikuma viet, turklt atsevios gadjumos ir nepiecieams, lai ierastos vairki dienesti vienlaikus. Tomr netrauctam darbam visiem iem dienestiem bija nepiecieams strdt koordinti. Ugunsdzsji, kas ieraduies notikuma viet pirms mediiem un policijas, nespj sniegt pirmo paldzbu cietuajiem un var izncint btiskus lietiskos pierdjumus. Savukrt policija vai medii, ja tie ieraduies trk par ugunsdzsjiem, nevar apturt uguns izplatbu un glbt cilvkus, kas iesprostoti degoajs telps. Btiski ir koordint visu dienestu ieraanos, lai katrs pildtu savu uzdevumu k nkas. Ziemekorej ai problmai tik atrasts jauns risinjums. Lai koordintu steidzamos zvanus un visu trs dienestu vienlaicgu ieraanos notikuma viet, visu dienestu spkrati un ar pats personls ir izvietoti vien k, lai nodrointu, ka tie dodas uz nelaimes gadjuma vietu kop.

62

Piem rs Daudzs ziemevalsts iecients ku bvmaterils ir koka bai. Bai izmantoti bvniecb jau gadsimtiem un joprojm plai tiek izmantoti Somij, Zviedrij, Krievij un citviet. Daudzi no senajiem bvniecbas noslpumiem izdzvojui pat ldz msdienm.

Attls 3.9. Gubve; (Kon Corporation, http://www.dom.kon.ru/)

Attls 3.10. Bau izvietojums gubv; (source: www.lesoryb.ru)

Bvjot ku, bai tiek novietoti t, ka stumbra malas, kas, kokam vl augot me, atradus ziemeu pus, atrodas kas rpus. Gadu loki koka stumbr ziemeu pus ir aurki un koksne aj pus ir blvka, ldz ar to stabilka pret apkrtjs vides ietekmi mitrumu, saules stariem.
Attls 3.11. Bau izvietojums; Attls 3.12. Bau salaiduma vietas un rsgriezums; (source: www.lesoryb.ru)

Tdjdi mjoka bvniecb ir emta vr bau struktra un ievrojot dabas patnbas, ts izmantotas, lai uzlabotu celtnes kvalitti.

63

2.3.6. Panov rt jums - (Jaut jumi, uzdevumi) Kopsavilkums Sistmas elementu ritmu saskaotba nepiecieama, lai tehnisk sistma btu tehniski dzvotspjga, turklt pat minimls efektivittes izmantoana, t btiski papildina pamata elementu efektvo kltbtni sistm un enerijas caurplsmu. Defin cijas Ritmiskums, Svrstbu frekvence, proporcija, saskaotba. Jaut jumi: 1. Kuri elementi iekauti tehnisks sistmas etru elementu model? 2. Kdi ir tehnisks sistmas minimls darbbas kapacittes nosacjumi, saska ar Sistmas elementu pabeigtbas likumu? 3. Kdi ir tehnisks sistmas minimls darbbas kapacittes nosacjumi, saska ar Sistmas elementu enerijas caurplsmas likumu? 4. . Kdi ir tehnisks sistmas minimls darbbas kapacittes nosacjumi, saska ar Sistmas elementu ritmu saskaotbas likumu? Vingrin jums Auto bamperu uzdevums ir mazint triecienu sadursmes gadjum ar rsli vai citu auto. Analizjiet, vai auto bamperu parametri ir saskaoti ar citu bamperu parametru vrtbm citiem auto. Uzdevums Medikamentu pasargana no brniem. Visiem labi zinms, cik brni ir zikrgi un ka tiem patk nogarot visu, kas noncis roks. Tomr medikamentu sastv var bt vielas, kas nepavisam nav domtas brniem. Medikamentiem jbt pasargtiem no brniem gadjum, ja tie sadom tos atvrt un nogarot. Analizjiet tehnisko sistmu medikamentu trauci ar skrvjamu vciu no enerijas caurplsmas viedoka. K prtraukt o enerijas saikni gadjum, ja trauci noncis brna roks? 2.3.7. Atsauces .. . .: . , 1979. 125. lpp. (krievu val.) Altshuller, G. S., Creativity as an Exact Science: The Theory of the Solution of Inventive Problems (trans. A. Williams. Gordon and Breach Science Publishers, New York, 1984), 227. lpp. (angu val.) ., . / .: / . .. . : . 1991. 75-97. lpp. (krievu val.)

64

2.4 Ceturt noda a: Likums par sist mas pilnveidoanos jeb tuvin anos ide lai sist mai
Sabiedriskais transports pardjs pirms vairk k 100 gadiem aj laik pardjs ar pirms papra bietes. Varam tikai mint iztloties, cik tonnu papra ticis izmantots s tehnisks sistmas bietes saj m... Pavisam nesen Karlsr, Vcij, tramvajos pardjs reklmas par braukanas bieu iegdi ar mobil tlrua starpniecbu. Apmaksa par braucienu paredzts veikt ar szias starpniecbu biete ir saemt atbildes szia. aj gadjum ierasts papra formta bietes nav, tomr tehnisks sistmas funkcija braukanas bietes nodroinana ir izpildta. aj gadjum bietes funkciju pilda mobilais tlrunis un taj saglabt informcija. di uzskatmi ilustrta situcija, kad tehnisk sistma ne vien maina ts parametrus uz augstka lmea parametriem, bet pazd vispr jeb izzd cit tehniskaj sistm, prnesot savu funkciju uz jauno pilngko sistmu. Ldzgs risinjums jau labu laiku pazstams finanu sektor elektroniskie norini un skaidrs naudas plsma. Ceturtaj noda apskatti ar citi piemri likumam par sistmas pilnveidoanu jeb tuvinanu idelam. 2.4.1. Defin cija Visu sistmu attstba notiek ar mri pilnveidoties, tuvinties idelaai sistmai. G. S. Altshuller, Creativity as an Exact Science: The Theory of the Solution of Inventive Problems (trans. A. Williams. Gordon and Breach Science Publishers, New York, 1984), 227-228. lpp. 2.4.2. Teorija Pilnveidotus (jeb idelai sistmai tuvintus) modeus ikdien izmanto, lai apraksttu relus priekmetus, procesus vai dabas pardbas visdadkajs zintns. To skks, maznozmgks detaas tiek izlaistas, lai izceltu galvens priekrocbas. Piemram, lai apzmtu vienu no Parzes simboliem Eifea torni nav nepiecieami rasjumi un shmas. Nereti ir pat pietiekami uzskict tora siluetu pris lnijs ldzgi k to zmjot dara brni. Pilngie priekstati izmantoti ne vien modeiem, bet ar daudzm teorijm dads zintns (fizik, matemtik, eometrij). Piemram, punkts, kas atrodas bezgalgi tlu, idel terml iekrta, idel gze, bezgalgi mazi izmri u.c. Turpmk apskattas svargks defincijas, kas saistbas ar pilnguma konceptu jeb idelu sistmu un izmantotas TRIZ teorij. Idealit tes pamata defin cijas Ikdienas praks saskaramies ar procesiem un norism, kuru vadbai izmantojam noteiku daudzumu laika, naudas un enerijas. Tlab nepiecieams atskaites punkts, kur ir realitt nesasniedzams, tomr var kalpot k standarts saldzinanai, lai novrttu konkrto tehnisko sistmu vai problmas risinjumu. Idealittes jeb pilnguma ideju iespjams izskaidrot ar pavisam vienkru piemru: idel variant sistmas idealitte (P) atbilst maksimlam efektam (E) pie minimlm izmaksm (C) P = E/C Jo labku rezulttu iegstam pie mazkm izmaksm, jo augstka idealittes pakpe sasniegta. Turpmk apskatti divi piemri: 1) Idealittes pakpes palielinana pie fikstm izmaksm, palielinot efektu; un 2) Idealittes pakpes palielinana ar fikstu efektu, samazinot izmaksas. 65

Gadjum ar fikstajm izmaksm (ekonomiskm, socilm, ekoloiskm u.c.) idela rezultts atspoguo maksimlo iespjamo rezulttu, piemram, papildu efektu, kur iepriek pat netika gaidts. Idealittes pakpes palielinjums biei vien rodas, uzlabojoties parametriem kd cit nozar. Atbilstoi risinot tehnisks sistmas problmu, var uzlaboties ar ekonomiskie, ekoloiskie un socilie rdtji. Mris ir sasniegt vlamo rezulttu, izmantojot pc iespjas mazk resursu idel variant patri btu ldzvrtgs nullei. Idel sistma Idel sistma veic tai paredzto funkciju bez izmaksm izmanojot nulli resursu (no visiem aspektiem). Idelais risinjums Idelais risinjums realitt nav sasniedzams un tiek izmantots k atskaites punkts iespjamo risinjumu novrtanai. Idelais risinjums nerada negatvus efektus, lai cik ar detalizti netiktu analizts risinjums pc Sistmas Operatora (daudzekrnu shmas) analzes skatot viss taisns, ekrnu daudzums sniedzas bezgalb. Daudzekrnu shmas izmantoana Izmantojot daudzekrnu shmu risinjuma analzes un novrtanas gait, tiek vrtti konkrt risinjuma potencilie negatvie efekti. Daudzekrnu shmai, kas atspoguo konkrto situciju, k likums, ir ierobeots skaits ekrnu. Pirmkrt, ekrnu daudzums ir ierobeots psiholoisk inertuma (stereotipu) d. Otrkrt, pastv prasbas un vajadzbas, kas raksturgas konkrtajai situcijai un ietver sev vairkus subjektvus faktorus. Idel risinjuma ideja, kas aprakstta iepriek, nepiecieama, lai paaugtintu objektivittes lmeni risinjumu novrtan. emot vr idel risinjuma definciju, cik vien iespjams jcenas izvairties no stereotipiem un jvrt risinjums no dadiem skatjumiem dads katergorijs, no dadu intereu viedoka pat neierobeot vsturiskaj laik. Problmas risinjuma visvlamkais rezultts (VVR) Maksimlais vlamais rezultts ir defints mris vai mru sistma, ko vlamies sasniegt k problemtisks situcijas risinjuma rezulttu. Saska ar Efektvs domanas teorijas Neiespjambas aksiomu, definjot visvlamko rezulttu, pieemam, ka nav nek neiespjama nek tda, ko nevartu atrisint. Kaut ar iet, ka konkrtaj situcij iespjas ir ierobeotas, jcenas iztloties, ka ru nav: varat pat iztloties, ka jums ir burvju zizlis, kas var sasniegt neiespjamo. VVR apvieno visas idels sistmas, kas nepiecieamas konkrts problemtisks situcijas risinanai (skatiet Idel sistma), un idelo gala rezulttu (skatiet Idelais gala rezultts), kas sniedz maksimlo efektu idel risinjuma pielietojum. Btiski ir saprast atirbu starp VVR un idelo risinjumu. VVR ir risinjums, kur prezentts k idels konkrts situcijas kontekst, noteikt laika period, ar noteiktiem resursiem, saska ar klasisks TRIZ teorijas Konkrts situcijas aksiomu. (skatiet Konkrts situcijas aksiomu). Maksimlais vlamais galarezultts (VVR) ir vidusmra concepts, kas atrodas starp Idelo gala rezulttu (IGR) un idelo sistmu, no vienas puses, un idelo risinjumu no otras puses. IGR formults k noteikta pretruna, kas iekauta konkrts problemtisks situcijas aprakst. Idel sistma ir vienas sistmas apraksts konkrtaj problemtiskaj situcij. VVR apvieno 66

vziju par IGR un idelo sistmu konkrtaj problemtiskaj situcij. s vzijas maintas un preciztas problmtisks situcijas risinjuma laik. Piezme: Agrnajos TRIZ attstbas posmos nebija praktiski nekdas starpbas starp Idelo sistmu, IGR un Idelo risinjumu. Tomr TRIZ attstbas gait rads nepiecieamba os konceptus atdalt. Tlab OTSM-TRIZ teorij, IGR un idel sistma ir pamata nosacjumi, kas veido VVR. Idelais risinjums tiek izmantots, lai novrttu iegtos risinjumus. Vl kda idel risinjuma funkcija ir kalpot par instrumentu, ko izmanto psiholoisk inertuma prvaranai. Kad iegts rezultts, kas tuvu VVR vai sakrt ar to, jcenas atrast elementus daudzekrnu shm, kur risinjumi rada vai var rasties negatvi efekti. os elementus jatrod, jo tie palaisti garm veidojot VVR. Citiem vrdiem, idel risinjuma modelis paldz iziet rpus konkrts problmsitucijas robem, kuras ietvaros tika defints VVR un jspj uz situciju palkoties ar neatkarga vrotja acm, kur nav ieienterests situcij un spj reat objektvi. Idelais gala rezultts (IGR) Saska ar ARIZ-85-C likumiem par IGR (Idelo gala rezulttu), kas formults pretrunas veid, taj ir skaidri formultas divas nesavienojamas prasbas, kas jsavieno pretrung risinjum. IGR nosaka mri un kritrijus efektivittes novrtanai atrisinmai pretrunai. Jo risinjums tuvks IGR, jo labk. Tdjdi Idelais gala rezultts kalpo k atskaites punkts, strdjot ar problmu. Tlab ARIZ attstbas procesa laik IGR no viena soa prtapa sou sistm, ko H.S.Altullers nodvjis par IGR paketi: IGR-1; spcintais IGR; IGR-2. OTSM teorij, IGR paket Pretrunu tehnoloijas skaidrotas atsevios soos: IGR-2 iedals Nepilngaj IGR-2 un Apkopotaj IGR-2. Katrs no nepilngajiem IGR-2 sakrt ar konkrtu spcinto IGR un ir defints pc ar to saisttajiem fizisks pretrunas formuljumiem (OTSM t ir parametru pretruna) mikro un makro lmen. Tdjdi katrs spcintais IGR sakrt ar vismaz diviem nepilngajiem IGR-2: mikro un makro lmen. Katrs nepilngais IGR-2 ir k mozakas elements, kas veido Apkopoto IGR-2. 2.4.3. Modelis Tehnisks sistmas dzves ilgumu (ldzgi k citm sistmm, piemram bioloiskajm sistmm) var ilustrt k galveno parametru atkarbu no sistmas laika gait. ds tehnisks sistmas modelis, kas ir S lknes form (Attls 4.1.), plai pielietots OTSM-TRIZ. S-lkne demonstr, k galvenie tehnisks sistmas parametri (trums, jauda, produktivitte u.c.) mains sistmas dzves laik. Katrai sistmai ir tikai tai piemtoas patnbas, ts paais portrets S lknes form. Tomr visiem iem portretiem ir ar kopga iezme apgabali, kas atkrtojas vism sistmm: 1 brnba; 2 briedums; 3 vecums; Tehnisks sistmas attstbas gait ts galvenie parametri pieaug un sistma pilnveidojas tuvins idelai sitmai. Ir btiski veidot izmaiu shmu, atbilstoi laikam, vienam no sistmas btiskkajiem indikatoriem, izmantojot patentu fondu un citus resursus, kas sniedz informciju par analizts sistmas iepriekjo attstbu. Turpmk iegt S-lkne Attls 4.1 S-lkne. tiek izmantota, lai izdartu secinjumus par attstbas 67

fzi, kur tehnisk sistma atrodas. Pastv vairkas fzes, soi, sistmas idealittes pakpes palielinanai: Sistmas parametru (1-2 galveno) uzlaboana pie izmaksu palielinanas; Sistmas parametru (1-2 galveno) uzlaboana pie nemaingm izmaksm; Sistmas parametru uzlaboana (pardoties jaunm funkcijm) pie izmaksu palielinanas; Sistmas parametru uzlaboana (pardoties jaunm funkcijm) pie nemaingm izmaksm; Sistmas parametru uzlaboana, samazinot izmaksas; Sistmas parametru uzlaboana (pardoties jaunm funkcijm) pie samazintm izmaksm; Izmaksu samazinana; Nozmga izmaksu samazinana tiek izmantota, lai atbalsttu sistmas pastvanu un jaunu funkciju ievieanu, kas ievrojami palielina sistmas pielietojumu, t notiek sistmai pilnb izzdod (samazinot izmaksas ldz iepriekjam lmenim), piemram, tai savienojoties ar citu sistmu vai prejot apaksistm, prnesot ts funkcijas jaunajai sistmai. 2.4.4. Instrumenti - R ki (to lietojums) Rki, kas izmantoti pareiz risinjuma sasnieganai: Instrumentrie likumi Sistmas elementu pabeigtbas likums; Enerijas caurplsmas likums; Sistmas elementu ritmu harmonijas likums. Idealittes pakpes palielinanas fzes Metodes to sasnieganai Sistmas parametru uzlaboana pie izmaksu Intensvs resursu izmantojums, izstrdtas palielinanas; metodes konstruktviem risinjumiem; Sistmas galveno parametru uzlaboana pie Tehnoloijas resursu taupanai; optimli nemaingm izmaksm; risinjumi; standarta risinjumi resursu taupanai; Jaunu funkciju pardans pie palielintm Izstrdtas metodes konstruktviem izmaksm; risinjumiem; vrtbas analze (pie maznozmga izmaksu pieauguma) Jaunu funkciju pardans pie nemaingm Izstrdtas metodes konstruktviem izmaksm; risinjumiem; vrtbas analze; Sistmas parametru samazintm izmaksm; uzlaboana pie Vrtbas analze, OTSM-TRIZ

Jaunu funkciju pardans pie samazintm Vrtbas analze, OTSM-TRIZ izmaksm; Nozmgs izmaksu samazinjums, ko Vrtbas analze, OTSM-TRIZ izmanto sistmas pastvanas atbalstanai un pardoties jaunm sistmas funkcijm;

68

2.4.5. Piem ri Piem rs Pirms moderno navigcijas metou pardans, burtji im nolkam izmantoja zvaigznes. Miniet iztloties, cik neliels skaits kuu sasniedza krastu nenomaldjuies, un cik dzvbu msdiens tikuas izglbtas, pateicoties m nordm. Idela sistma nav sasniedzama, bet pc ts ir iespjams tiekties; btiskkais ir izvlties pareizo virzienu. Piem rs Plosts bau transportanai ir idel sistma. (Ar laiku ievrosit, ka relm sistmm un risinjumiem, var runt tikai par idelu saldzino pakp, jo idelais risinjums jau pc defincijas ir nesasniedzams.) Tdjdi var apgalvot, ka plosts, kas izgatavots no kravas materila, prvietojot baus, ir idelks risinjums nek kravas kuis, kas prvieto bau kravu. Tomr pasaule ir pilna pretrunu: ir skaidrs, ka bai, kas tiek prvietoti ar kravas kui, saglabjas sausi, saldzinjum ar tiem, kas tiek prvietoti ar plostu. Tdjdi citam parametram kravas pasarganai, ir mazka vrtba. eit pards jauna problma Piem rs Katrs kravas kilograms ir no svara, piemram kosmosa ku, kas ceo pa Zemes orbtu nav prsplts, ka katra kravas kilograma pacelanai Zemes orbt, nepiecieams patrt ldzekus, kas pieldzinmi kilogramam zelta. Divdesmit gadsimta beigs tika ierosints veidot kosmosa kuu kabu interjera elementus no prestiem prtikas produktiem. Tdjdi ja aptrktos prtikas krjumi, btu iespjams uztur izmantot elementus no, piemram, klubkrsliem vai iekjm sienm. Piem rs Ceojot kosmos, nepiecieams ar pietiekami degvielas, jo pai tliem un ilgiem lidojumiem. K nodroint kosmosa kua prvietoanos, ja degvielas nav atlicis nemaz? Kosmosa kuu trajektorija ir aprinta t, lai, izmantojot dadu plantu gravitcijas spku, pat bez degvielas btu iespjams prvietot kosmosa kui visum no viena punkta uz otru, tdjdi izpildot kosmosa kua funkciju.

69

Piem rs Attls 4. 2. ilustr skarua magntisks des rsgriezumu.

A
4

1 2 3

N
Magnet

N
Magnet

Attl demonstrti: 1 Magnts 2 Tinuma monta 3 Tinuma loki 4 Izkliedtjs 5 Magntisk lauka darbbas robeas Attls 4.2. Tinums ar vadtju, kas atrodas magntiskaj lauk, ir Dzinjs, tas darbojas k prveidotjs, elektrisk un magntisk lauka eneriju prveidojot izkliedtja mehniskajs svrstbs un svrstbs gais. Iepriek apskatjm skarua magntisko di (Skatiet 2. nodau, piemru 2.2, k ar uzdevumu nodaas beigs). Parasti skarua tinums ir izvietots uz specila kartona vai plastikta ietvara un ievietots starp magntiem. Kda ir tinuma ietvara funkcija? Tas saglab vadtja tinumus skarua magntisks des centr, starp magntu poliem. Saska ar iepriek apskattiem likumiem (Skatiet 1. nodau, sadau 1.4.1: Sistmas elementu pabeigtbas likums k preczi noteikt tehnisks sistmas funkciju?), precizsim formuljumu: Kompenst tinuma loku elastgo spku darbbu un gravitcijas spkus, mainot tinuma atraans vietu. Tinuma piemrs noved pie nevlamiem efektiem. Pirmkrt, tas rada magntisks straumes zaudjumus. Tinums aizem nelielu, noteiktu vietu atver starp magntiem: jo lielka atstarpe starp magntiem, jo vjka magntisk plsma, un ldz ar to skarua jauda ir mazka. Otrkrt, visnevlamkais efekts ir vadtja tinuma vjka dzesana. Jaudgiem skaruiem, kad cauri tinumam tiek novadta liela plsma, tinums stipri uzsilst un var notikt ssavienojums. ajos apstkos ir btiski piegdt tinumam gaisu no dadm pusm, lai to dzestu. Gadjum, ja tinums veidots no elektriski izoljoa materila, tas darbojas k siltuma izolators un kav tinuma dzesanu. 70

Kas d gadjum ir tinuma idelais apvalks? Tas bs apvalks, kas izpilda specifisku funkciju, bet neaizem vietu, t izmaksas tuvins nullei. Vienkrak sakot apvalka nav, bet funkcija tiek izpildta.

N
Magnet

N
Magnet

Attls 4.3.

Lai izpildtu funkciju, tika radti tinumi bez apvalka, kuru loki ir nostiprinti ar specilu lmes savienojumu. Btiski, ka vecaj sistm, s metodes prototips jau pastvja tinuma loki bija noklti ar laku, lai sasniegtu augstku pretestbu un virsmas aizsardzbu pret mehniskiem bojjumiem. Tomr lakas stiprba nebija pietiekama, lai nostiprintu tinuma lokus nepiecieamaj stvokl, jo trka ietvara. Turklt pozitvo un negatvo efektu problma netika apskatta un aprakstta, k sekas t tika atrisinta tikai saldzinoi nesen. Piem rs Velosipda dinamo iekrta uz ritea parasti ir uzstdta k atsevia iekrta. Ritenim rotjot mehnisk enerija tiek prnesta no dinamo iekrtas ar ritentia (rotora) paldzbu, tam saskaroties ar ritea virsmu. Lai sasniegtu augstkus parametrus velosipda apgaismes sistm (apgaismes spoums un tdjdi ar lampias jauda, elektrisk kapacitte), nepiecieama jaudgka dinamo iekrta. Ritea virsmas un dinamo iekrtas rotora mehniskais kontakts balsts uz berzes principa un prnes ts spku uz jaudgko dinamo iekrtu. Apgaismes sistmas attstba un velosipda drobas sistma tika izveidota ar dinamo ievieanu, kas balsts uz mehnisks enerijas prnesi ar berzes paldzbu dinamo iekrtas un ritea virsmas tiea kontakta laik. Jaunkajiem velosipdu modeiem, dinamo iekrtas uzstdtas uz aizmugures ritea ass. Ritea ass, uz kuras uzstdti magnti, vienlaikus kalpo ar k dinamo rotors. Transmisijas metode dinamo iekrtas rotors un velosipda ritea virsma ir pazudui, jo tie bija lieki. Ldz ar to berzes zaudjumi mehnisks enerijas prneses laik ir likvidti. dos gadjumos var teikt, ka sistma ir tuvojusies idelam kuvusi pilngka.

71

2.4.6. Panov rt jums - (Jaut jumi, uzdevumi) Kopsavilkums. Tehnisks sistmas eksistences patnbas ts attstbas fz (otraj un treaj fz S-lkn) ir apraksttas likum: Visu sistmu attstba notiek ar mri tuvoties idelai sistmai. T ietver dadus mehnismus un sastv no vairkm fzm. Pirmkrt, t ietver pamata parametru palielinjumu, pc tam funkcijas realizanai paredzto izmaksu samazinjumu un jaunu funkciju pardanos. Un pdj fz savienoanos ar citu sistmu un funkciju prnesi uz o sistmu, vai citas sistmas funkciju izpildi. Defin cijas. Idealitte; Idel sistma; Idelais risinjums; Visvlamkais rezultts (VVR); Idelais gala rezultts (IGR). Jaut jumi: 1. 2. 3. 4. 5. K defint idealitti? K defint idelo sistmu? Kds ir idelais risinjums? Kda ir atirba starp visvlamko rezulttu un idelo gala rezulttu? K defint Idelo gala rezulttu?

2.4.7. Atsauces .. . .: . , 1979. (Russian), 126. lpp. Altshuller, G. S., Creativity as an Exact Science: The Theory of the Solution of Inventive Problems (trans. A. Williams. Gordon and Breach Science Publishers, New York, 1984), pp. 227-228. ., . / .: / . .. . : . 1991. (Russian), 138-168. lpp. Khomenko, N., The law of the completeness of the parts of the system with OTCM-TRIZ interpretation. (Russian) (Karlsruhe, manuscript, 9 July 2008). Khomenko, N., The law of increasing of degree of Ideality of the system with OTCM-TRIZ interpretation. (Russian) (Karlsruhe, manuscript, 18 July 2008).

72

2.5
2.7 Likums par preju no makro lmea uz mikro lmeni

Piekt noda a: Sist mas nevienm r gas att st bas likums

elementu

s rindas rakstu braucot trvilcien, traucoties cauri Eiropai ar trumu 350 km/h. trums ir apbrnojams, tomr ir jtams, ka tas ir tuvu slieu transporta truma robem. Kda vartu bt bijusi saretk problma, konstrujot du vilcienu? Vl jaudgka dzinja izstrde, jauna slieu cea izbve, jauna tipa bremzanas sistma? J, daji tie bija ie izaicinjumi. Tomr, saska ar izstrdtjiem, vislielkais izaicinjums bija elektrisk savcja (posms, kas novada elektroeneriju no vadiem uz vilciena elektriskajiem mehnismiem) izstrde. trvilcien, elektriskais savcjs panes rjo pretestbu ldzgi struktrai, kas pieejama msdienu modernajos trvilcienos. aj tekst nav apskatti tehnoloiskie risinjumi, kas izmantoti trvilcien. T viet izcelti btiskkie piemra punkti. Jebkuras tehnisks sistmas (TS) dzves laik, jebkur laika period, TS elementi pastv dados attstbas lmeos. Pirmkrt, TS elementu attstbas lmei atiras jebkur laika period. Otrkrt, izmaias sistmas elementos norisins nevienmrgi, un nereti rkrtgi strauji. Alla ir kds elements, kas kav TS tlku attstbu un t galveno parametru pieaugumu. is elements ir vjais posms, kas rada spcgas pretrunas. Tpc btiski ir noteikt o elementu.

Attls 5.1 Jauns paaudzes trvilciens

Attls 5.2. trvilciena elektriskais savcjs

Vilciena attstbas vstur bijui vairki faktori, kas kavjui sasniegt noteiktus parametrus (trumu, garumu, vilciena svaru, bremzanas ceu u.c.). Tvaika lokomotves jauda pakpeniski pieauga ldz rads konflikts ar slieu cea kvalitti. Daus gadus vlk tehnoloiskie sasniegumi metalurijas jom va masveid raot ilgk kalpojoas, garkas un relatvi ltas sliedes. T rezultt slieu ieklanas tehnoloija bija atbildga par cea kvalitti un kopjo slieu cea sistmu. Vilcieni kuva trki, prvadja vairk kravas un sasniedza ar attlkus galapunktus. Tomr dzinjs nespja nodroint pietiekamu jaudu, lai sasniegtu trumu, ko pieautu jaunas sliedes. Pdjais no tvaika dzinja izrvieniem bija preja uz jaudgku degvielu: ogu viet ska izmantot petroleju. Mainjs ar dzinjs lai saraotu vairk jaudas, bija nepiecieams augstks tvaika spiediens. im nolkam bija nepiecieams izturgks (un smagks!) dzinjs. Tlks vilciena parametru pieaugums kuva iespjams ldz ar preju uz jauna tipa dzinjiem, t.i. elektriskajiem dzinjiem. 73

Tdjdi, risinot praktiskus uzdevumus un ziojot par tehnoloisko attstbu, ir pai btiski preczi defint jebkuru vjo punktu tehnoloiskaj sistm. Pc tam nepiecieams noteikt esos pretrunas un ties ples, kas nepiecieamas tiei elementa tlkai uzlaboanai. 2.5.1. Defin cija Sistmas elementu atstba notiek nevienmrgi; jo saretka sistma, jo nevienmrgka ts elementu attstba. G. S. Altshuller, Creativity as an Exact Science: The Theory of the Solution of Inventive Problems (trans. A. Williams. Gordon and Breach Science Publishers, New York, 1984), 229.lpp. 2.5.2. Teorija is likums pieder pie kategorijas Kinemtika, tie ir likumi attsttm tehniskajm sistmm, kas atrodas otraj un treaj attstbas lmen (Skatiet S-lkni). Zinms, ka jaunu tehnisko sistmu raans brd, ts galvenajiem elementiem jbt spjgiem izpildt pamata funkcijas minimlaj darba kapcitt. Turklt nepiecieama ar jaudas caurplsma, kas vieno sistmas elementus un vadbas vienbu. Tehnisks sistmas ritmiem jbt saskaotiem, lai tehnisk sistma vartu attstties un uzlabot ts parametrus (pazmes). Tas attiecas, pirmkrt, uz atjaunotm tehniskm sistmm, kas atrodas to pirmaj attstbas posm (Skatiet S-lkni). Ldz ar attstbu, TS elementi mains saska ar vides un cilvku maingajm prasbm. TS ietver elementus no dadiem attstbas lmeiem dads ts pastvanas posmos. s nevienldzbas var aprakstt ar pretrunu paldzbu. Jo pai, asas pretrunas rodas d sistmas vjk elementa vj posma. Viens no iemesliem TS elementu nevienmrgai attstbai ir ierobeoti resursi. Pirmkrt, tie ir materilie resursi, tpat ar laiks, kas nepiecieams attstbai, ievieana un ieieana tirg. Turklt, aj posm vielas ierobeojumi parasti izpauas k pieejamie metou resursi un uzdevumu risinjumi. Biek kda: Visai biei TS uzlaboana skas ar izmaim taj sistmas element, kura izmaias prasa vismazko piepli. Jo pai tas ir tradicionli saretakiem uzdevumiem risint problmu tikai ts vjkaj posm. Viens no iemesliem ir ierobeotas radicionlo metou iespjas problmu risinan. s pieejas aplamba skaidri izteikta aj jok: Dentlemenis izmisgi kaut ko mekl uz trotura laternas gaism. Sekojoais dialogs norisins starp policistu un dentelmeni: Ser, vai varu jums paldzet? J, esmu pazaudjis sava dzvoka atslgas. Vai atceraties, kur ts pazaudjt? Protams, tur, pie sava auto (vi norda uz auto ielas otr mal) Tad kd js ts mekljat eit, zem laternas? eit ir gaiks! Ms, protams, pasmejamies par neaprgo dentlemeni, bet biei vien, uzlabojot kdu tehnisko sistmu, rkojamies tiei tpat Un viengi tad, kad esam pagalam nomocjuies ar prjiem sistmas elementiem, pievramies sistmas vjajam posmam. Turpinot ilustrt piemru ar tehnisks sistmas vilciens attstbu, var secint sekojoo: lai attsttu TS, nepieieams preczi un pareizi formult ts funkciju. Tas nozm ar precizt TS ierobeojumus. Gadjum ar trvilcienu, ierobeojumi izveidoti t, ka izmaias netiek saisttas 74

ar principu ritei - sliedes, bet gan kokrtu tehnisks sistmas vilciens elementu ritei sliedes, kas ir vjais posms. Piezme: Nakam vilciena attstbas stadija ir vilciens uz elektromagntisks plksnes. da vilciena konstruan notiek preja no savieojuma ritei-sliedes (makro lmenis) uz elektromagntisko mijiedarbbu (mikro lmenis). Prmaias piedzvo ar elektriskais savcjs nav vairs elektrisk vadtja sldo kontakta. Enerijas transmisijas funkcija tiek veikta ar elektromagntisk lauka starpniecbu. (Detaliztka informcija par vilciena nkamo attstbas staciju un tehnisks sistmas likumu, kas veido s stadijas pamatu, attstbu skatiet 7. noda, piemrs 7.5.5). 2.5.3. Modelis S-l kne Tehnisks sistmas pastvana (tpat k citm sistmm, tostarp bioloiskm sistmam) var tikt aprakstta k sistmas atkarba no sistmas galveno parametru atkarbas no laika. Tehnisks sistmas attstbas modelis S-lknes form (Attls 5.3.) ir plai pielietots OTSM-TRIZ. Lkne demonstr k TS un ts galvenie parametri (pazmes) mains ts pastvanas laik (trums, jauda, efektivitte utt.). Katrai sistmai ir savas patnbas, savs portrets S-lknes form. Tomr katram portretam ir kda iezme, kas kopga vism sistmm. Ts ir attstbas fzes: 1 brnba, 2 briedums, 3 vecums. Jatzm ka visu TS atstba notiek nevienmrgi d to elementu nevienmrgas attstbas. Brnb (pirmais segments) tehnisk sistma attsts lni. K likums is attstbas lmenis sakrt ar ts priekteu sistmu posmiem briedums vai vecums (Attls 5.4.). Jaun sistma joprojm ir vja; ts galvenie parametri var bt sliktki k vecs sistmas parametri. Jauns sistmas attstbai trkst resursu, tomr jaunai strdjoai sistmai piemt ievrojams potencils. Vecs sistmas eksistence kav jauno sistmu konkurentu pardanos. Tikai tad, kad vec sistma ir izzudusi, skas strauja jauns sistmas attstba (pagrieziena punkts a). Tad seko lmenis briedums (2. segments). Kdu brdi (pagrieziena punkts b) attstbas rdtji Attls 5.1 samazins un iestjas posms vecums (3. segments). aj brd ir piencis laiks pardties jaunai TS. Pc punkta g tehnisk sistma tiek aizvietota ar jaunu vai turpina uzrdt nemaingus rdtjus ilgtermi (piem., velosipds). Tehnisks sistmas attstbas posmi.
Attls 5.2 Attls 5.3

75

Tehnisk sistma ts attstbas laik ir konstantu izmaiu subjekts. Mains ts materili, atsevius ts elementus aizstj citi jau attsttki elementi. Tehnisks sistmas dzvbas ciklu var atspoguot S-lknes form, kas veido tehnisko sistmu. (Modis, 1994).

Attls 5.6. S-lkne, kas sastv no citm S-lknm, prstvot apaksistmas. Horizontl ass apzm laiku.

Tehnisks sistmas attstba notiek nevienmrgi no dadiem aspektiem. Vairki no tiem nordti lejk: TS uzrda atirgus attstbas rdtjus dados ts pastvanas lmeos; Apaksistmas, kas ir daa no TS, uzrda atirgu attstbas lmeni jebkur nejaui izvlt mirkl TS pastvanas laik; Apaksistmm piemt dadi pastvanas ilgumi; TS attstbas rdtji nav viendi pat viena to pastvanas posma laik; Ir iespjama slaicga vecs apaksistmas atjaunoans. Lai ar iepriek izslgta, t var notikt, tikai ar jauniem nosacjumiem. 2.5.4. Instrumenti - R ki (to lietojums) 2.5.4.1. Att st bas likumi un to instrumenti Nepiecieams: Izstrdt TS modeli, kas sastv no 4 elementiem (Skatiet 1. nodau). Analizt TS enerijas caurplsmas kapacitti (Skatiet 2. nodau) tpat k sistmas elementu ritmu saskaotbu vai nesaskaotbu atkarb no nepiecieams funkcijas (Skatiet 3. nodau). Saldzint kopjo sistmu un katru ts elementu ar Idelo sistmu (Skatiet 4. nodau). Skotnjs analzes gait tiks identifictas pretrunas, kas raksturo dadus TS elementus. Nepiecieams novrtt, kura pretruna ir visierobeojok. Piemram, nevlamo efektu skaita un to pretrunu ietvaros (izvlts funkcijas darbbas kontekst). 2.5.4.2. S-l kne Risinot praktiskus uzdevumus un fiksjot tehnisks sistmas attstbas stvokli, ir btiski pareizi konstrut analizts TS portretu. Svargi ir izveidot grafiku, kas attlo izmaias laik vienam no sistmas nozmgkajiem indikatoriem, izmantojot informciju par patenttajm
Attls 5.3.: S-lkne (Skatiet: G. S. Altshuller, Creativity as an Exact Science: The Theory of the Solution of Inventive Problems (trans. A. Williams. Gordon and Breach Science Publishers, New York, 1984), 205-216).lpp. Attls. 5.4, Attls. 5.5. Izpildjums Pielietojums, (Skatiet: Altshuller, G. S., Creativity as an Exact Science. Theory of Inventive Problem Solving (Russian) (Moscow, Sovetskoye Radio, 1979), 113-119.lpp.)

76

tehnoloijm un citus avotus par iepriekjo analizjams sistmas attstbu. Turklt sldzieni par TS attstbas lmeni, kur t atrodas, tiek izdarti, izmantojot S-formas lkni. 2.5.4.3. Probl mu t kla izveide un t strukt ras anal ze Veidojot analizjams TS konkrt stvoka aprakstu, veidojas problmu tkls (Skatiet nodau ). Problmu tkls ietver problmas un to dajs problmas tpat k to savstarpjs saiknes. Problmu tkla struktra sniedz informciju par kopjs sistmas nevienmrgo attstbu un vjajiem posmiem. 2.5.5. Piem rs Piem rs Mzikas klausans alla bijusi populra. Pagju gadsimta vid apskaoanas tehnika ir piedzvojusi nopietnu izrvienu attstb. Jo pai attstjuies elektroniskie pastiprintji. Pc autoru domm iemesls m prmaim slpjas plaajos iespju resursos t.i. elektroniskaj bz. Vairku gadu desmitu laik pasaule ir piedzvojusi divas elektronisko bzu paaudzes: elektronisks spuldzes tika aizvietotas ar tranzistoriem, kam sekoja integrts mikroshmas. un citas moderns tehnoloijas va uzlabot skaas kvalitti un produkcijas prdoanas apjomus, ldz ar to samazinot cenas. Skarui neprogresja tik strauji. To galvenie parametri no vienas puses radja konfliktu ar cilvku vajadzbm pc kvalitatvas atskaoanas, no otras puses ar elektronisks bzes iespjm. Skaas nesji (lenu kasetes, radio signls, vinila plates utt.) tpat k elektroniskie pastiprintji va palielint skaas kvalitti. Skarui bija vjais posms, kas kavja apskaoanas tehnikas visprjo attstbu. Atgrieoties pagju gadsimta vid, skaas atskaoanai tika radti pastiprintji, kam nelinerie kropojumi bija mazki k 0,5 % pie 50 W jaudas. Tas ir apsveicams parametrs, tomr skarunim, kas bija pieslgts pie da pastiprintja, kropojumi pieauga 10 20 reiu! Tomr, pateicoties elektronikas attstbai, pastiprintji turpinja progrest. Zintnes un tehnoloiju urnlos, izstu stendos un veikalos tika izstdti jauni elektronisko iekrtu modei, kuru plas iespjas bez uzlabotiem skaruiem bija praktiski nelietojamas. Skarua vjais posms ir elastgais atsperojums, kas atbild par multifrekvenu atskaoanu. Tolaik no pieejamajiem materiliem tika izgatavots praktiski viss, ko varja iedomties. Turklt atsperojuma elastbas turpmks pieaugums un mkst struktra noveda pie pretrunas Lai o pretrunu atrisintu, bija nepiecieama preja uz jaunu sistmu. Risinjumam skatiet 6. nodau: Likums par preju uz super-sistmu (piemrs 6.13). Piem rs Apskatiet tuvk katru augu, kas spraucas no zemes k tas aug! Tam ir divas lielas lapas, ts nav proporcionli lielas saldzinjum ar paa auga skliu un auga ktu. Ar augsn situcija ar saku sistmu ir ldzga. Tas tlab, ka augam nepiecieama saules enerija un barbas vielas. Attstbas gait, citas auga daas (elementi) palielina to auganas rdtjus un izmrus saldzinjum ar skotnjiem. Piem rs Mazua formas iespjams noteikt pat pc brnu zmjumiem: cilvka ermenis ar neproporcionli lielu galvu, sm kjm un rokm. Ar cilvka ermenis attsts nevienmrgi. Pirmajos 10 dzves gados cilvks paveic 70 % no auganas procesa un pirmajos 3 dzves gados uzem 70% informcijas, kas tam nepiecieama. 77

Piem rs Ar socilo sistmu attstba notiek nevienmrgi. Slavenais Franu rakstnieks un publicists Anatols Frans, ir atzmjis: Cilvces lnaj un labi koordintaj progres, karavnas skums ir jau iegjis mirdzoajos zintnes laukos, kamr aste vl joprojm atpaliek biez mticbas migl, ko apdzvo spoki un gari. J, pilsoi, js rkojaties pareizi, ja tiecaties tikt karavnas skum! 2.5.6. Panov rt jums - (Jaut jumi, uzdevumi) Kopsavilkums Ldz ar TS attstbu laik, taj notiek izmaias. Daas apaksistmas aizvieto citas, kas noteiktos apstkos ir efektvkas. Mains ar rjie nosacjumi un cilvku vajadzbas. s izmaias pielgojas un rada jaunus konfliktus sistmas elementu vid. Jaunas sistmas to praktisk pielietojuma laik izmanto cilvku uzlabojumus un rada jaunas attstbas iespjas. attstba nenotiek vienmrgi laik. Dai sistmas elementi ir ar labkiem parametriem, citi kav sistmas visprjo attstbu. Turklt galveno parametru vrtbas (kas nodroina TS funkciju izpildi) ar notiek nevienmrgi laik. Defin cijas. Tehnisk sistma (S); EPV modelis; elements; pazmes vrtba; pazmes nozme. Jaut jumi: 1. 2. 3. 4. K izsaka sistmas elementu nevienmrgu attstbu? Kuram tehnisks sistmas attstbas lmenim is likums vairk raksturgs? Vai ir iespjams paredzt punkta a pozciju uz dots tehnisks sistmas lknes, tikai balstoties uz potencilajm TS iespjm, neemot vr iepriekjs TS stvokli? K TS saretba ietekm ts nevienmrgo attstbu?

1.

2. 3.

4.

Attstbas gait TS elementi mains ldz ar lietotju un vides maingajm prasbm. Tehnisk sistma ietver elementus no dadiem attstbas lmeiem dados ts pastvanas posmos. s nevienmrbas var tikt apraksttas ar pretrunu paldzbu. Jo pai asas pretrunas rodas sistmas vjkaj posm (Skatiet nodau 5.2., Teorija). is likums pieder kategorijai Kinemtika, t.i., attsttm TS, kas atrodas to otraj vai treaj attstbas posm (Skatiet S-formas lkne). (Skatiet nodau 5.2., Teorija). Vecs sistmas eksistence kav jauns konkurjos sistmas pardanos. Tikai tad, kad vec sistma ir izzudusi, skas strauja jauns sistmas attstba ( pagrieziena punkt a). Tad nk posms briedums (2. segments). (S-formas lkne). Tehnisks sistmas elementu attstba notiek nevienmrgi; jo saretka sistma, jo nevienmrgka ts elementu attstba. (Nodaa 5.1., Defincijas). 78

2.5.7. Atsauces .. . .: . , 1979. (Krievu val.); Altshuller, G. S., Creativity as an Exact Science: The Theory of the Solution of Inventive Problems (trans. A. Williams. Gordon and Breach Science Publishers, New York, 1984), p. 229.; ., . / .: / . .. . : . 1991. 304 . (Krievu val.); Modis, T., Fractal aspects of natural growth, Technological Forecasting and Social Change (1994) 47(1), pp. 63-73.

79

2.6 Sest noda a: virssist mu


2.7 Likums par preju no makro lmea uz mikro lmeni

Likums par p reju uz

Ja jums kdreiz gadjies iedzert sveloi karstu malku kafijas vai tjas ar temperatru kaut 65C, jums sti negribsies tict sekojoam faktam. 2007. gad urnl Zintne ststts par siltumizturgu zli, kas spjga augt eotermlo avotu tuvum Jeloustounas nacionlaj park (ASV). Zle pavisam komfortabli aug pie temperatras +65C. Ptot o zli, biologi atklja oti retu trskrs simbiozes paraugu dab augu, kur apvienojas peljuma sne un paa baktrija, lai pretotos augstajai temperatrai. Ne visai biei, bet dab pastv di simbiozes gadjumi, kad augi vai organismi sagrupjas un prem viens otra pabas, lai izdzvotu. Simbiozes fenomens jeb dadu sistmu kombincija ir pazstama ar tehnoloiju pasaul. Protams, tiea fenomena prnese no bioloisks sistmas uz tehnisko, nav pareiza, tomr ir interesanti analizt daas visprgas likumsakarbas. 2.6.1. Defin cija Izlietojot visas attstbas iespjas, sistma iekaujas virssistm k viens no ts elementiem; tdjdi tlka attstba notiek virssistmas lmen. G. S. Altshuller, Creativity as an Exact Science: The Theory of the Solution of Inventive Problems (tulk. Angu val. A. Williams. Gordon and Breach Science Publishers, New York, 1984), 229.lpp. 2.6.2. Teorija is likums pieder kategorijai Kinemtika, tie ir likumi, kas piemrojami tehniskm sistmm (TS), kas atrodas treaj attstbas posm (Skatiet S-lkni). Viens no virzieniem sistmas tlkai attstbai, kas atrodas punkt b vai g uz S-lknes (Skatiet attlu 6.2.) ir sistmu apvienoana. Tdjdi sistmu apvienoana var pardties agrk, jau 2. Segment, pirms sasniegts punkts b . da apvienoana iespjama gadjumos, kad ir vismaz viens parametrs, kas neapmierina lietotju. Turklt nepiecieams veikt funkciju, lai maintu o parametru; citas sistmas elementi var kalpot k attstbas resursi. Tradicionla attstbas de prejai no mono (viena elementa) uz bi (divu elementu) un vlk poli (daudz elementu) sistmu aprakstta TRIZ literatr. Skotnj sistma grupjas ar tda paa vai ldzga tipa sistmu vai apgrieztu sistmu (ar pretju funkcijas nozmi). Apvienoans raksturs atkargs no nepiecieams funkcijas tipa. Viens no galvenajiem nosacjumiem apvienoanai no TRIZ viedoka ir jaunas pabas pardans. 2.6.3. Modelis S-formas lkne (Skatiet 5. nodau). Nepiecieams veidot tabulu, kas skaidro laika izmaias vienas sistmas galvenajiem indikatoriem. Tdjdi iespjams izmantot patentu arhvus un citus avotus, kas atklj analizjamo sistmu iepriekjo attstbu. Turklt ar iegts S-lknes paldzbu iespjams izdart secinjums par TS attstbas lmeni konkrtaj moment. Ja analzes rezultti rda, ka tehnisk sistma tuvojas punktam b vai punktam g un nav tlkas nepiecieambas palielint galvenos parametrus, nepiecieams defint jaunu tehnisko sistmu, 80

kas mains esoo. Viena da sistmas izmaia ir preja no esos TS uz savienojumu ar jaunu, attsttku tehnisko sistmu. Sistmu savienoans var notikt jebkur attsbas pos, tomr nepiecieams defint sistmai nepiecieams funkcijas.

Attls. 6.2

2.6.4. Instrumenti - R ki (to lietojums) 2.6.4.1. Piem rs Apvienojot divus naus, cilvce radja jaunu instrumentu grieanai: res. Risinjumu instrumenti: Likumi: likums par sistmas elementu pabeigtbu (neiztrkstot nevienam no pamata elementiem); likums par enerijas caurplsmu; likums par sistmas ritmu saskaotbu; Piem rs Uzliekot uz galda daus tda paa tipa zmuus, kdi tur jau pieejami, neiegstam jaunu sistmu vai jaunu pabu. Tomr di iespjams maint vienu no parametriem: laiku, ko patrjam asinot zmuus katru norakstto aizvietojot ar jaunu un jau uzasintu. Tdjdi veicam jaunu funkciju. Parasti, noliekot sev priek uz galda vairkus dada garuma zmuus, varam maint vienu no parametriem laika periodu, ko pavadm rakstot, bez papildu laika ieguldanas, kas nepiecieama zmuu asinanai (mainot zmuus vienu pret otru strupos pret uzasintajiem rakstanas laik). Tas nozm, ka varam nodroint jaunas funkcijas izpildi rakstt, piemram, vstules bez prtraukumiem, kas nepiecieami zmuu asinanai. Risinjuma instrumenti: preja no viena elementa sistmas uz vairku elementu sistmu ar t paa tipa pabm. Piem rs Ir vl kds veids, k apvienot rakstmrkus, ko izmantojis Leonardo da Vini, kur radja ierci, lai veidotu kopijas. Divi grafta zmui tiek savienoti ar galiem, veidojot Y formu, kop ar pildspalvu. Rakstot ar du dubulto zmuli, autors varja izveidot uzreiz divas dokumenta kopijas, kas ldzvrtgas oriinlam. (Protams, da Vini ncs rakstt uz aurm papra strmelm, kuru platumu noteica attlums starp Y form savienoto zmuu grafta galiem. Risinjuma instrumenti: preja no viena elementa sistmas uz divu elementu sistmu ar tda paa tipa pabm. Piem rs K jau iepriek nordts, sistmas ar dadm pabm var tikt gruptas kop. TRIZ ts sauc par sistmm ar piemrotm pabm. Lai veiktu piezmes ar zmuiem dads krss, mra stenoanas rtbai divi zmui sarkans un zils tika apvienoti vien sistm. Risinjuma instrumenti: preja no viena elementa sistmas uz divu elementu sistmu ar jauktm pabm.

81

Piem rs Sistmas ar apgrieztm raksturpabm var tikt gruptas kopgi. Viena funkcija uz virsmas atstt zmes var tikt kombinta ar pretju funkciju likvidt zmes no virsmas. is var bt zmua un dzgumijas apvienojums vai pildspalvas un dzam idruma apvienojums. Risinjuma instrumenti: preja no viena elementa sistmas uz divu elementu sistmu ar apgrieztm pabm. Piem rs Ar vairkas sistmas var apvienot vien sistm. das sistmas piemrs ir pildspalva ar vairku krsu lodtm. Risinjuma instrumenti: preja no viena elementa sistmas uz divu elementu sistmu ar apgrieztm pabm, kompensjamm iespjm. Piem rs Tlka sistmas attstba, kas iegjusi jaun sistm, notiek visas sistmas lmen. Sistmai attstoties, pieaug ar ts pilnguma pakpe jeb idels. Viens no da procesa veidiem ir izslgt no sistmas elementus, kas dubl viens otru. Tomr grupjot krsainos zmuus vien rakstmrk, rads tikai viens ds kopgs raksturlielums, t k katram zmulim atsevii trka individul raksturlieluma. S-TRIZ teorij du operciju sauc par apvienoanu kompensanu. Risinjuma instrumenti: apvienoana kompensana. Piem rs Tlka sistmas attstba var notikt ldz ar rakstmrku attstbu. Lai zmtu dada platuma lnijas, nepiecieams komplekts ar vairkiem kodoliiem vai pildspalvu uzgaiem vien kopg sistm (ietvar). Galdnieka zmulim ir kodols ar etrm autnm. ds zmulis var veidot auras lnijas, ja tiek izmantota viena no etrm autnm, vai ar platas lnijas, ja izmanto visu kodolu. Risinjuma instrumenti: apvienoana kompensana; eometriskais efekts. Piem rs Izstrdts marieris (flomsters) ar slpu kodola smaili. ds marieris auj zmt dada platuma lnijas no pavisam auras ldz pat platai, pagrieot marieri ar plato malu pret papru. Tdjdi lnijas platumu var maint nenoemot marieri no papra. Ir rti marieri vienkri apgriezt ap t asi. Risinjuma instrumenti: apvienoana kompensana; eometriskais efekts. 2.6.5. Piem rs: Ska runis Piem rs Divi no trim skaruiem ir novietoti skau reproducjoas iekrtas rmjos vai ar skau rind, lai palielintu atskaojams frekvences diapazonu. Viens no skaruiem labi atskao zems frekvences (basus), bet augsts frekvences tas atskao slikti. Turpretim otrs skarunis, slikti atskao zems frekvences, bet labi atskao augsts frekvences. Tomr risinjums novietot vairkus skaruus vien ietvar, lai atskaotu kvalitatvu skau, rada btisku trkumu: tam nepiecieams daudz papildu vietas. Iekrtas, kas aprkotas ar diviem vai pat trim skaruiem ir smagas. Izgudrotjs Shifman ierosinja izstrdt skaruus, kas apvieno divas dadas iekrtas: augstas frekvences un zemas frekvences skaruus. Tiem bija 82

magntisk sistma, viens ietvars, bet divi tinumi un divi skaas izkliedtji. Izkliedtji bija viens otram centr viens izkliedtjs bija otra ietvar. TRIZ ds risinjums tiek dvts par divu elementu sistmu jeb bi-sistmu. Piem rs Katram skarunim, kas ietver bi-sistmu, k iepriekj piemr, ir ar savs frekvences atskaoanas diapazons. Turpinot ar secbu -mono (viena elementa sistma), -bi (divu elementu sistma), -multi (daudz elementu sistma), var runt par vien ietvar ievietotiem trim izkliedtjiem. aj gadjum iekrtas konstrukcija un ts raoanas tehnoloija kst saretka. Saraot atsevii vairkus atirgus konusveida izkliedtjus un apvienot tos uz vienas ass vienu otr, ir sarets uzdevums.

Attls 6.4.

Izgudrotjs G. I. Gelfenteins izstrdja skaruni ar trim vai etriem izkliedtjiem un vienu tinumu. Izkliedtju skaitu iespjams ar palielint. Izkliedtjs tiek veidots Arhimda spirles form ar nepiecieamo apjomu vijumu un vienu tinumu. Katrs vijums darbojas k atsevis izkliedtjs skaas prraidtjs. Katrs vijums pastv pats par sevi, k ar k vienota sistma. Vijumu izkliedtjam ir sava masa, elastgums, kas nozm, ka tam ir konkrtas frekvenu raksturpabas. Kad noteiktas frekvences elektriskais signls tiek prnests uz tinumu, vijumi izkliedtji rea uz o frekvenci saska ar to pabu vibrciju. Citiem vrdiem izkliedtji pai uzregul frekvenci, ko padod tlk uz tinumu. Ldz ar to kad zems frekvences (basi) tiek atskaoti, viss izkliedtjs, kas sastv no vairkiem vijumiem, sk vibrt k vienota sistma. Jo augstka signla frekvence, jo mazks skaits vijumu iesaistts vibrcij. Pie augstm frekvencm tikai centrl vijumu daa rads skau, prj vijumu daa nereas uz nepazstamu frekvenci un paliks nekustga. TRIZ du risinjumu, kas apvieno vairkas viena tipa sistmas, sauc par kompensto daudzelementu sistmu jeb poli-sistmu. Piem rs Ne tikai viens skarunis var tikt sagrupts kop ar citu, k aprakstts iepriekjos piemros. Skaruni var kombint ar ar tukumu jeb gaisu. Protams, tukums ir maldinos, kop laikiem, kad atklts, ka gaisam ir masa, tas nozm, ka tam ir ar sava spja pielgoties. Skarunis ir viena no daudzm skau reproducjoo iekrtu apaksistmm. Ts ievietotas radio uztvrjos, kaseu magnetofonos un ieraksttjos, TV iekrts utt. Katrai no m iekrtm ir savs ietvara izmrs. 83

Supersistmas kombincijas pirmais posms t.i. kombinana ar iekrtas (radio uztvrjs, TV iekrta) ietvaru, ir vienkra mehniska kombincija. Ietvars apvieno un ietver visas apaksistmas: mehnisko dau, elektrisko iekrtu un akustisko sistmu. Otrais posms notiek, kad gaisa apjoms strd skarua lab, bet nav tam pielgots, Treaj posm notiek akustisks sistmas gaisa apjoma piemroana skarunim, lai sasniegtu augstkas galveno pazmju vrtbas. (Papildu informcijai skatiet sekojoo piemru). Piem rs Lai paplaintu atskaojamo frekvenu diapazonu, skarui tika izvietoti slgts liela izmra kasts, t.i. vertiklie kolonnas skarui. ds tehnisks risinjums va ievrojami samazint atskaojam diapazona zemko robeu un uzlabot basu atskaoanas kvalitti. Tomr pastv vairkas pretrunas. Vertiklo skaruu izmram jbt pietiekami lielam, lai samazintu akustisks sistmas rezonjos frekvences; tomr skarua izmram jbt gana mazam, lai to btu rti izvietot telps. Tomr k jau iepriek nordts, svargk problma ir nelinerie skaas kropojumi, ko rada skarua vibrjo sistma. Lai izprastu situciju, kur da problma nostda akustikas specilistus, problma japraksta problmu tkla form. Tomr izgudrotjs Vilchur aj situcij intuitvi izvljs galveno pretrunu. Vertikl skarua vibrjo sistma, t.i., centrl plksne un skaas svilpe, nav nekas cits k atspere. Jebkura atspere pietiekam vibrciju amplitd ir ne-liners elements, kas atbildgs par skaas kropojumiem. Tdjdi atsperei ir jrada vibrcijas; un nevienai atsperei nav jizsldz nelinerie skaas kropojumi. Piezme: Piemrs ir interesants, jo tas atspoguo vairkus likumus: Likumu par preju uz mikro lmeni: mehnisks atsperes aizvietoana ar gaisa pildtu funkciju; Likums par sistmas tuvinanu idelai sistmai: gaisa atspere ir idelka un rada mazkus nelineros kropojumus k mehnisk atspere; Likums par preju uz virssistmu: skarua kombinana ar iekjo gaisa apjomu un skaas sleju? Likums par ritmu saskaoanu: skarua rezonjos frekvences saskaoana ar gaisa apjomu skarua ietvar. IGR (Idelais Gala Rezultts): Nav vibrjos atsperu sistmas, bet funkcija radt vibrciju ir izpildta. Vilchur aizvietoja skarua vibrjos sistmas elementu, t.i. mehnisko atsperojumu ar gaisa atsperi. Uzlabotajam skarunim bija maiga vibrcijas sistma ar maksimlo iespjamo rezonjoo frekvenci. Tomr t pilnb nedarbojs, kad tika atdalta no skaas slejas. T atsperojums (centr eso plksne un skau svilpe) bija tik elastgas, ka bija nepiecieams papildu atbalsts, lai tos noturtu norml pozcij. ds atbalsts, t.i. galven atspere, bija skaas slejas iekjais gaisa apjoms Ievietots skaas slej, ds skarunis radja jaunu TS kop ar skaas sleju, t.i. vibrjou sistmu, kam piemita vlams pabas; zema rezonjo frekvene un liela vibrciju amplitda (un akustisk slodze).

84

2.6.6. Panov rt jums - (Jaut jumi, uzdevumi) Kopsavilkums. Likums par preju uz virssistmu pieder tehniskajai sistmai, kas izlietojusi visas attstbas iespjas. Pie diem nosacjumiem sistmas attstbas nkamais posms ir ts preja uz virssistmu k vienai no ts elementiem. Sistmas tlka eksistence un attstba notiek virssistmas lmen. Defin cijas. Sistma, virssistma, apaksistma, simbioze, monosistma, bi-sistma, poli-sistma. Jaut jumi: 1. 2. 3. K izteikts likums par preju uz virssistmu? Kuram tehnisks sistmas attstbas lmenim is likums vairk raksturgs? Miniet piemrus, kas ilustr likumu par preju uz virssistmu.

2.6.7. Atsauces Altshuller, G. S., Creativity as an Exact Science. Theory of Inventive Problem Solving (Russian) (Sovetskoye Radio, Moscow, 1979), p. 126. Altshuller, G. S., Creativity as an Exact Science: The Theory of the Solution of Inventive Problems (trans. A. Williams. Gordon and Breach Science Publishers, New York, 1984), p. 229. Salamatov, J., System of development of creativity laws. In Chance of Adventure (Russian), Copiler . B. Selutsky (Petrozavodsk, Karelia, 1991), pp. 124-138. Mrquez, Luis M., Regina S. Redman, Russell J. Rodriguez, and Marilyn J. Roossinck, A virus in a fungus in a plant: Three-way symbiosis required for thermal tolerance, Science (2007) 315: pp. 513515. Chubinsky, G., Net of Paladins (Russian) (Veche, Moscow, 2008), p. 448.

85

2.7 Sept t noda a: Likums par p reju no makro l me a uz mikro l meni


Kdi ir iemesli zemestrcm, kas rodas uz msu plantas? Viena no teorijm, kas domin zintniskaj pasaul, zemestru raanos skaidro ar zemes tektonisko pltu sadursmm. Saska ar teoriju par tektoniskajm pltnm, Zemes virsma (zemes garoza) iedals aptuveni 20 gabalos, ko sauc par pltnm. To biezums ir aptuveni 70 kilometru. Zemes kodol notiekoo procesu iespaid, s pltnes prvietojas. Paas kustbas pat nav tik btiskas zemes garozu spcgi ietekm mehnisk slodze, kas rodas o pltu prvietoans iespaid, kam seko zemestrce. Tomr seismisko novrojumu rezultt, ir izdarti sekojoi secinjumi: Fakts 1: Rodoties zemestrcei, tektonisks pltnes nesaduras cita ar citu, bet gan izkliedjas dados virzienos. Fakts 2: Saska ar seismisko viu analu rezulttiem, ir izdarts secinjums, ka viena tektonisk pltne var prvietoties pretjos virzienos, turpretim no citiem novrojumiem ir zinms, ka t ir viens veselums un nevar sastvt no vairkm mazkm dam. Fakts 3: Dau zemestru iemesli nav saistti ar vietu, kur notikusi tektonisko pltu sadursme. Sadursme notikusi nevis saduroties pltu robem, bet gan vienas pltnes ietvaros. Vienkrkais veids, k atrisint problmu, ir atsijt pretrungos faktus un apgalvot, ka bijui nepareizi novrojumi un aprini Patiesb tas ir signls, ka pazstam teorija vai pieejas metode, ir pietuvojusies robeai, aiz kuras t vairs nedarbojas nespj sniegt skaidrojumu. Kas nozm, ka piencis laiks radt jaunu teoriju. Vecaj teorij makro objekti (tektonisks pltnes) tika uzskattas par Rku, kas rada zemestrces. Daudzi zintnieki ir izvirzjui hipotzi, ka iespjams ir vesela zemestru paaudze, kuras radus k sekas saretu svrstbu mijiedarbbai Zemes struktr k mehniskie vii. Saska ar jauno teoriju, mikro objekti var kalpot k Rks, kas rada zemestrces. ie mikro objekti ir Zemes garozas dau svrstbas, ts apraksttas k dadi viu veidi. Balstoties uz pretrungajiem faktiem, kas iegti novrojumos, un ierosints hipotzes ietvaros, rodas jauna teorija viu teorija, lai izskaidrotu zemestru iemeslus. Ir jau noteikts paais mehnisko svrstbu veids stacionrie/nemaingie vii, kas atbild par zemestrcm bez tektonisko pltu sadursmes. Ir izstrdts Eiropas viu modelis, kas saistts ar Zemes struktru, un aj perspektv tiks attstts globlais modelis. No s teorijas varam izdart vairkus prsteidzous secinjumus. Viens no tiem: ka tehnisks sistmas rki ir prgjusi no makro lmea uz mikro lmeni ts attstbas laik. Biei vien tas saistts ar msu priekstatiem par pasauli dadu procesu modeiem un fenomeniem. Mcoties un izgltojoties, cilvce arvien biek pietuvojas dabas mehnismiem. 2.7.1. Defin cija Darbojoos orgnu (Rku) attstba notiek vispirms makro lmen un pc tam mikro lmen. G. S. Altshuller, Creativity as an Exact Science: The Theory of the Solution of Inventive Problems (trans. A. Williams. Gordon and Breach Science Publishers, New York, 1984), p. 230. 2.7.2. Teorija Vairum moderno tehnisko sistmu, working device (Rks) ir metla elementi, daas mikro objektu form, kas biei vien atgdina cilvka rokas. 86

Rodoties nepiecieambai veikt jaunu funkciju, pirmais mains Rks. Mehnisms no likuma par preju no makro uz mikro lmeni var tikt izmantots, lai risintu Rka pretrunas. Pie rka prejas uz mikro lmeni, telpa, ko aizmis Rks un tehnisk sistma, samazins; t efektivitte palielins; ts multifunkcionalitte palielins. Preja biei vien notiek vadoties pc jaunajiem darba principiem, pc fiziskiem, miskiem, eometriskiem efektiem vai fenomeniem. im nolkam likuma pielietojuma prakse ir ciei saistta ar citiem instrumentiem un tehnoloijm; OTSM-TRIZ: ARIZ, Standartiem, Metodm, Daudzekrnu shmu u.c. 2.7.3. Modelis Modei, kas ilustr likumu par preju no makro lmea uz mikro lmeni, ietver dus elementus: Daudzekrnu shma; S-formas lkne; Mono-bi-poli elementu attstbas lnija; Tehniskaj sistm pielietoto lauku saraksts; Saselt vielas de u.c. Ilustrcijai viens no iem elementiem saelt vielas de. Sekojoie attstbas posmi pards tehnisks sistmas daas attstbas laik Tehnisk sistma: 1. Monolta sistma; 2. Sistma ar savienojumu; 3. Fleksibla konstrukcija; 4. Daias; niecgas daias; granultie materili; 5. Molekulrie savienojumi, molekulas, atomi, joni; 6. Elementrdaias; 7. Lauks; im atstbas modelim piemt visprgas pabas. Attstbas posmi ilustrti tuvpln. Ja nepiecieams, lniju iespjams izptt ar detalizti. Piemram, posms Sistma ar savienojumu var tikt attstts apakposmos: sistma ar vienu savienojumu, sistma ar diviem savienojumiem utt. Ts pielietojuma loika pieprasa ne vien obligtu un beznosacjumu preju no sistmas uz nkamo attstbas posmu saska ar split chain. Galvenie prejas nosacjumi no vienas puses ir nepiecieamba veikt jaunu funkciju, no otras neiespjamoba to veikt esoaj tehniskaj sistm. Preczk, t ir problmas kltbtne, administratva un tehniska pretruna. Ldzeki, kas nodroina du preju, ir atklt fizisk pretruna un un ts lmuma veids, kas atbilst vienai no saelts des prejm. Ir btiski zint un konstanti paturt prt saelto di. No otras puses, to nepiecieams pielietot mehniski. Ir btiski analizt tehnisko sistmu; ts attstbas procesu un problmas, kas radus. Nepiecieams preczi defint funkciju, kas tehniskajai sistmai nepieieama. Tikai pc tam pielieto saelto di un citus OTSM-TRIZ instrumentus. Piemums: tehniskajai sistmai (TS) vai ts elementiem parasti ir vismaz viena funkcija, ko konkrt TS nespj veikt. Nepiecieams maint TS vai ts elementu saska ar vienu no ts prejm ar split chain starpniecbu. (Piezme: piemums tiek izmantots bez t skaidrojuma vai pierdjuma t acmredzamajai nozmei)

87

2.7.4. Instrumenti - R ki (to lietojums) Problmas noteikanas posm: Mint likuma pielietoanas laik, nepiecieams defint attstbas posmu, kur sistmas Rks (darbojoais orgns) atrodas, noteikt, vai pastv t attstbas ierobeojumi, un vai pastv alternatvas sistmas, kam piemt mikro lmea struktra. Problmas risinanas posm: Problmas risinjuma laik, nepiecieams pievrst uzmanbu fiziskajiem, miskajiem un eometriskajiem efektiem un fenomeniem, kas dod iespju priet uz mikro lmeni. Likums par preju no makro lmea uz mikro lmeni biei vien darbojas ldztekus ar citiem likumiem. Piemram, ar likumu par enerijas caurplsmu visiem sistmas elementiem; likumu par sistmas elementu ritmu saskaotu darbbu; likumu par Vielas-lauka palielinanu. Kritriji, kas izvirzti priekpln enerijas caurplsmas likum un likum par sistmas elementu ritmu saskaotu darbbu, var tikt sasniegti, kad pabeigta preja no makro uz mikro lmeni. Mehnismi likumam par vielas-lauka palielinanu var kalpot k prejas metode no makro uz mikro lmeni. Saelts des ilustrcijas skatmas lejk k transporta apaksistmas ritenis izpausme. 1. Monolt sistma: Monolts (viendabgs) ritenis izgatavots no viena materila, piemram, akmens vai koka stumbra ripas. 2. Sistma ar savienojumu: Savienojums tiek izmantots, lai pabeigtu ritea grieans funkciju. 3. Fleksibl konstrukcija: Ritenis ar gumijas prkljumu (gumijas virsmu). Ritea ciet masa izmains ritea spieos; de k izmantots traktoram vai tankam; Fleksibls mehnisms (kas pielgojas zemes kontrm). 4. Daias, mazas daias; granultie materili: Ritenis ar gaisa kameru; Birstes tipa konstrukcija; dens dzinjs; Reaktvais dzinjs; 5. Molekulrie agregti, molekulas, atomi, joni; Gaisa plsma (gaisa spilvens); Jonu dzinjs (ideja aprakstta zintnisks fantastikas literatr). 6. Elementrdaias. Saules burana (ceoana pa saules gaismas radtu ceu aprakstta zintnisks fantastikas literatr ); 7. Lauks Magntiskais spilvens (amortizcija) jeb magntisk levitcija, kas izmantota vilcienos Transrapid un MAGLEV.

88

2.7.5. Piem ri Piem rs sum pris piemru no skau ierakstanas un skaas uzglabanas ts vlkai atskaoanai vstures. Pirms tehnisks ierces im mrim bija: elektroniskais pulkstenis ar dadm melodijm, mehnisks klavieres, prnsjams reles. Uzreiz jatzm, ka s iekrtas neparedz tieu skaas ierakstanu, bet gan ts programmanu. Skaas informcijas nesji d sistm ir zobratu un dobumu secba uz rotjoas ass vai ritea. Turklt stgas, vibrjoas plksnes u.c. nepiecieamas tdu skau atskaoanai, kas d veid ieraksttas. o elementu izmrs skaas ierakstanai un atskaoanai svrsts no milimetriem (kabatas pulkstenim) ldz vairkiem centimetriem un desmitiem centimetru pulkstea torn. Tdjdi elementa, kas paredzts skaas uzglabanai, izmrs var bt no 0.1 mm ldz pat 10 cm. Piem rs Skau ierakstana sks ldz ar Tomasa Edisona izgudroto fonogrfu. Ierakstts skaas mehnisks svrstbas atstja pdas rotjo vaska veltn (cilindrs, ap kuru sitienprinteros un rakstmmans tiek aplocts paprs un pret kuru drukanas mehnisms izdara sitienu pa im veltnim aplocto papra lapu.). s skaas pdas tika prnestas uz vidjas cietbas metla un vlk uz vinila platm. Elements, kas pasargja ierakstto skau, bija maingais skaas celi, ko radja pati skaa. elementa izmrs mrms milimetros. Skaas saglabanas elementa izmrs ir samazinjies saldzinjum ar tiem, kuros bija zobrati, dobumi un stgas tagad tas ir 0.01 mm 0.1 mm. Piem rs Ldz ar preju uz magntisko skaas ierakstanu, rads jaunas tehnisks sistmas magnetofoni. Skotnji ieraksts tika veikts uz smalkas metla stieples, tad uz plastikta ierakstanas lentas, kas prklta ar feromagntisko pulveri. ajos gadjumos magntisks daias un magntisks sfras kuva par skau svrstbu nesjiem, kuru izmri mainjs no 1 ldz10 mikroniem. Ldz ar to skaas saglabanas elementa izmrs pietuvojs 0.001 mm 0.01 mm (110 mikroni). Piem rs Msdiens optiskie diski, magntiskie diski un cietvielu elementi (kristli) kalpo k datu nesji un tiek izmantoti skaas ierakstanai. ds sistms k skaas uzglabanas elementi tiek izmantoti atvrums optiskajiem, lzerdiskiem, magntiskajm struktrm sfrm magntiskajs datu glabtuvs; nanostruktras elektroniskajos ipos. Uzglabanas elementu izmrs ir samazinjies vairkas reizes saldzinjum ar iepriekjiem piemriem. obrd du elementu izmrs jau mrms mikronu decimldas. Skaas nesju attstbas process ar nodomu apskatts vienkroti izlaiot daudzas detaas un ieskicjot tehnoloisko lniju. apskata mris ir pardt informcijas nesju elementu preju no makro lmea uz mikro lmeni. Piem rs Kas veicina tlku truma palielinanu trvilcieniem? Problmas rodas, kad vilciens prvietojas oti liel trum un pazd saere starp riteiem un sliedm. Nkamais attstbas lmenis ir vilciens, kas prvietojas uz elektromagntisk spilvena tradicionlo riteu viet. Preja no pra konstrukcijas ritei-sliedes uz elektromagntisko mijiedarbbu, tiek realizta ar vilciena konstrukcijas paldzbu. da veida preja atrisinja vairkas problmas: kustbas gludumus, troku samazinjums, enerijas prvade no avota uz 89

vilciena dzinju. Eso preja jau prdzvojusi daudz izmaiu ir pazudis sldoais kontakts savcjvads. Enerijas prvades funkciju ar realiz ar lauka starpniecbu.

Attls 7.2. trvilciens Transrapid.

Fig. 7.3. truma norde pasaieriem.

2.7.6 Panov rt jums - (Jaut jumi, uzdevumi) Kopsavilkums. Instruments, kas sastv no vairkm tehniskm sistmm, ir makro objekts. T attstba vispirms notiek makro lmen, vlk kad izlietoti t attstbas resursi, instruments priet uz mikro lmeni. Defin cijas. Mikro lmenis; Makro lmenis; Daudzekrnu shma; S-formas lkne; Attstbas lnija de mono-bi-poli; Tehniskajs sistms biek izmantoto lauku saraksts; Vielas saelt de. Jaut jumi: 1. K defint preju no makro lmea uz mikro lmeni? 2. Kdi ir galvenie nosacjumi Instrumenta izmaim un t prejai no makro lmea uz mikro lmeni? 3.Miniet piemrus prejai no makro lmea uz mikro lmeni. 2.7.7 Atsauces .. . .: . , 1979.126127.lpp. Altshuller, G. S., Creativity as an Exact Science: The Theory of the Solution of Inventive Problems (trans. A. Williams. Gordon and Breach Science Publishers, New York, 1984), p. 230. ., . .: / . .. . : . 1991. 304.lpp.

90

2.8 Astot noda a: Likums par Vielas-lauka iesaist anas palielin anu
2.4 Likums par sistmas pilnveidoanos jeb tuvinanos idelai sistmai

Man priek atrodas brniga fotogrfija, kur attlots vilks: piesardzgs skatiens gudrajs acs, ausminoi oki plsgaj smaid un sasprindzinti muskui pirms iziro lciena uzbrukumam. Tomr visvairk ajos dzvniekos mani piesaista gudrba un izdoma. Tehnisko un bioloisko sistmu attstb iespjams vilkt neskaitmas paralles un saskatt analoijas. Pastv pat zintne bionika, kas pta iespjas izmantot bioloiskos risinjumus tehnoloiju pasaul. aj gadjum ms neinteres tik daudz risinjumi, cik risinjumu ieganas metodes. Lk, problma: pat brni zina, ka vilki d jlu gau un netra zobus. Tie, kuri kaut reizi redzjui vilku zoodrz, zina, cik nepatkama un spcga smaka nk tam no mutes. Tomr t ir via smaka, t ir dabiska un kalpo k sava veida viztkarte, tiekoties un kontaktjoties ar citiem vilkiem. Tomr smaka var trauct pat paam vilkam. Biei vien vilks uzbrk savam medjumam no slpa: vi pielavs medjumam no aizmugures, lai vj pstu virzien no medjuma pret vilku un ne otrdi. aj gadjum vilks sajt dzvnieku, ko tas med, bet vilka smara tiek aizpsta pretj virzien. K gan vilkam rkoties bezvja stvokl, vai situcij, kad attlums ldz medjumam ir pavisam neliels? problma jo pai saasins ziem. Vilka silts elpas smara izplats vsaj gais, turklt to nemazina ziedu un augu smaras dab. Daba ir izmirusi ldz brdim, kad pienks pavasaris. Ar aj situcija vilks rmi gaida slpn. Vi netra zobus un ar nezina k atrisint mutes smakas problmu. Viu vada spcgi, gadsimtiem iesakojuies instinkti, pieredze, senu prmantots zinanas un paa asais prts. Tomr visai biei o skumu ignorana un neievroana vilkam vai t pcncjiem maks augstu cenu medjuma zaudjumu. Tlab pirms iziro lciena pc medjuma, vilks ziem pakampj pilnu muti ar sniegu! Sniegs pazemina izelpot gaisa temperatru un likvid elpas iztvaikoanas garaius, turklt uz kdu mirkli ar smaku. is dabgais filtrs, kas rodas no kumosa ar simtiem mazu sniega kristlu, samazina smakas sniegs vilka mut izkst un dens iztek, aizskalojot smaku un neaujot tai izplatties gais. Ja stais mirklis uzbrukt medjumam ir nokavts, vilks paem nkamo un vl nkamo sniega kumosu. Kas ir mainjies sistmas struktr? sum dota vielas-lauka formula konfliktjoam sistmas vilks-medjums elementam pirms un pc izmaias sniegs mut, lai mazintu smaku. Detaliztkam instrumenta skaidrojumam skatiet nodau Piemri. Problma: S1(mute) F(smara) S2(medjums) Risinjums: S1(mute) S3(sniegs) F(smara) S2(medjums)

2.8.1. Defin cija Tehnisko sistmu attstba turpins virzien uz vielas-lauka iesaistes palielinanu. G. S. Altshuller, Creativity as an Exact Science: The Theory of the Solution of Inventive Problems (trans. A. Williams. Gordon and Breach Science Publishers, New York, 1984), 231.lpp. 91

2.8.2. Teorija Jau zinms, ka tehnisks sistmas elementi attsts nevienmrgi sistmas attstbas laik. Noteiktos attstbas mirkos, viens no tehnisks sistmas elementiem kst saretks. is sarejums un attstba var tikt loiski izskaidrots. is tehnisks sistmas elements prcie attstbu (noteikt gadjum: kst saretks) kas izraisa konfliktu jeb tehnisku un fizisku pretrunu. Atbilstoi vielas-lauka modelis atspoguo konkrti o situciju. aj gadjum var runt par TS attstbas virzienu, kad vielas-lauka modelis atspoguo vielas-lauka iesaistes palielinanu. Lai apraksttu tehnisks sistmas instrumentu, vielas-lauks, kas sastv no diviem vai trim elementiem, ir pietiekams. Vism tehniskajm sistmm attstbas posm ir produkts, kas tiek apstrdts ar instrumentu, izmantojot cilvka spku. Tie ir vienkri darba intrumenti k ps, nazis un citi. Pakpeniski s tehnisks sistmas trkumi izvirzs priekpln, un pards jaunas prasbas un risinjumi saistb ar konkrts tehnisks sistmas izmaim, lai s prasbas apmierintu. Konkrts tehnisks sistmas izmaiu laik, tehnisk sistma atklj jaunas apaksistmas ar to trkumiem, kas prasa risinjumus to uzlaboanai. Lai analiztu un identifictu problmas un to risinanas veidus, nepiecieams skaidri demonstrt tehnisks sistmas struktru, konflikta zonu jeb vjo punktu, tpat k izmaias, kas notiek aj struktr, tehniskajai sistmai attstoties. Tas kst iespjams pielietojot vielaslauka modeli. 2.8.3. Modelis Tehnisko sistmu var aprakstt k vielas-lauka modeli. is modelis sastv no galvenajiem laukiem un tehnisks sistmas vielm un to savstarpjm sakarbm. Ne visi lauki un vielas, kas atrodami tehniskaj sistm, ir iekauti model tikai tie, kas tiei strd, lai sasniegtu tehnisks sistmas funkcijas realizanu. S1 F S2

K piemru izmantojot elektrisko tjkannu dens sildanai, s tehnisks sistmas funkcija ir uzsildt idrumu (deni) no konkrtas temperatras (istabas temperatras) ldz pat vrans temperatrai. Vai: maint elementa dens pazmi no vrtbas istabas temperatra uz vrtbu vrans termperatra. aj gadjum vielas-lauka formula ir sekojoa: S1 Tjkannas elektriskais elements; F Termlais lauks; S2 dens tjkann; Formula nozm: tjkannas elektriskais elements (S1) uzsilda deni ldz vrans temperatrai ar terml lauka (F) paldzbu. Elektrisks tjkannas vielas-lauka modelis var tikt atklts detaliztk un plak model, atkarb no analzes mriem. Piemram, ja paredzts analizt, identifict un aprakstt problmas, kas saisttas ar elektrisks enerijas prveidi termlaj enerij, nepiecieams izveidot vielas-lauka modeli. aj gadjum vielas lauka formulu jpapildina ar vl vienu elementu elektrisks strvas lauku. F(elektroenerija) S1(spirle) F(siltums) S2(dens). 2.8.4. Instrumenti - R ki (to lietojums) Iespjams, ka dot sistma nesps apmierint klienta vajadzbas. Piemram, varam bt neapmierinti ar tjkannas darbbas veidu, ja pc ts ieslganas, dens vrs, kamr iztvaiko, un tjkannas elektriskais elements prdeg. Tpc btiski precizt nepiecieamo jauno funkciju: kad sasniegta dens vrans temperatra, tjkanna automtiski izsldzas. 92

Iespjamais dajais risinjums ir atspoguots jaun vielas-lauka formul. Tehniskaj sistm (TS) tiek ieviesta jauna viela (S2), piemram, divu metlu plksne, kas izliecas, kad sasniegta temperatra 100 un atdala elementa kontaktu.
Altshuller, G. S. (1984). Creativity as an Exact Science: The Theory of the Solution of Inventive Problems (A. Williams, Trans.): Gordon and Breach Science Publishers.), P. 231.

S2(divu metlu plksne) F(elektroenerija) S1(spirle) F(siltums) S2(dens)

2.8.5. Piem rs Piem rs Apskatsim piemru ar vilku no vielas-lauka analzes viedoka detaliztk veid. Problma ir, ka medjums var uztvert vilka smaru neliel rdius: S1(vilka mute) F(smara) S2(med jums)

K likvidt vai ierobeot smaru, kas nk no vilka mutes? Nepiecieams likvidt kaitgo saikni, lai veiktu slptu funkciju: F(smara) S2(med jums)

Nepiecieams izveidot vielas-lauka modeli, ievieot jaunu lauku vai jaunu vielu: S1(vilka mute) S3(sniegs) Vielm un laukiem doti visprpieemti vrdi. o vrdu mris ir uzlabot izpratni par analizjamo sistmu. Patiesb misks vielas vilka mut kalpo k smaras avots. No fizisk viedoka, smaru lauks ir gaistoi miskie savienojumi, kas sajaucas vilka elp. Viela 2, kas atzmta k medjums, ir smaru receptors jeb oas orgni. Analzes nolkiem ir btiski prt radt vielas-lauka modeli. Btiska situcijas uztvere ir svargka par detam un definciju precizitti. Piem rs K izvilkt sklietas (piemram, smalkas metla skaidas) lauk no kdas dzias spraugas? Izmantojot metla stangas to izdart ir sareti. Vielas-lauka formul izteikta mehnisko lauku un metla skaidu negatv mijiedarbba. F1(mehnisms) S1(skaidas) Lai pabeigtu vielas-lauka modeli, nepiecieams ieviest jaunu vielu (magntu) un jaunu lauku (magntisko lauku): F1(mehnisms) S2(magnts) F2(magntiskais lauks) S1(skaidas) F(smara) S2(medjums)

93

K atrisint o problmu, ja skaidas nav magntiskas? Risinjuma loika ir ldzga, tomr nepiecieams izvlties lauku, kam piemt laba mijiedarbba ar skaidm. Risinjums var bt lipga viela un mehniskais pievilkanas spks (mehniskais lauks), kas pievelk, piemram, skaidas. F1(mehnisms) S2(lipga viela) F2(mehnisms) S1(skaidas) Piem rs Attl 8.1 attlota skarua magntisks des sekcija.

N
Magnts

N
Magnts

Fig. 8.1. Skarua magntisks des sekcija.

Apraksts: 1 magnts; 2 savienojums, kas veic tinuma ietvara funkciju; 3 tinums; 4 izkliedtjs; 5 magntisk lauka lknes; Tinums ar vadtju, kas atrodas magntiskaj lauk, ir Dzinjs, kas prveido elektrisko un magntisko lauku izkliedtja mehnisks vibrcijs, kas vlk rada gaisa vibrcijas. Iepriek apskatta skarua magntisk de (2. noda: piemr 2.2 un uzdevum nodaas beigs; 4. noda: piemr 4.5.). Pc tam, kad tinuma ietvars aizvietots ar savienojumu, kas nostiprina tinuma vijumus, iespjams uzlabot ar tinuma dzesanu un samazint magntisks des prrvumu. Tomr, lai samazintu zaudjumus magntiskaj d un palielintu visas tehnisks sistmas skarunis efektivitti, nepiecieams samazint attlumu starp magntiem. Jo lielks attlums, jo lielki zaudjumi. Tdjdi rodas jauna pretruna: attlumam jbt mazam, lai samazintu zaudjumus magntiskaj d; attlumam jbt lielam, lai uzlabotu tinuma dzesanu. Idel situcij magntiskaj d nebtu gaisa prrvuma. Ar vielas-lauka analzi iespjams izskatt dadas situcijas: 94

tehnisks sistmas modelis, veicot galveno funkciju; tehnisks sistmas modelis, veicot enerijas prveidoanu, ko izpilda dzinjs; konflikts 1: enerijas zaudjumi prrvuma laik; konflikts 2: tinuma dzesana; citi;

Apskatsim situciju ar zaudjumiem magntisks des gaisa prrvum. eit rodas pretruna: nepiecieama gaisa atstarpe, lai nodrointu brvu tinuma kustbu; nedrkst bt gaisa atstarpe, lai izvairtos no magntisks des zaudjumiem. Izveidosim konflikta vielas-lauka formulu: S1(magnts) F(magntiskais spks) S3(gaisa prrvums) S2(tinumsl) Dot pretruna var tikt formulta sekojo veid: Prrvumam starp magntiem jbt neprtrauktam, lai saglabtu magntismu; prrvumam nav jbt neprtrauktam, lai pieautu tinuma prvietoanos. Dot pretruna atrisinta prraujot vielas-lauka saikni un ievieot jaunu vielu prrvum magntisks des gaisa prrvumu: S1(magnts) F(magntiskais spks) S3(gaisa prrvums) S2(tinums)

Tdjdi iegst sekojou vielas-lauka modeli, aizvietojot gaisa prrvumu ar magntisku idrumu: S1(magnts) F(magntiskais spks) S4(magntiskais idrums) S2(tinums )

1 2 3

N
Magnts

N
Magnts

5 6

Attls 8.2. Skarua magntisks des sekcija, papildinta ar gaisa prrvumu, kas pildts ar magntisku idrumu (6)

Apraksts: 1 magnts; 2 savienojums, kas veic tinuma ietvara funkciju; 3 tinums; 4 izkliedtjs; 5 magntisk lauka lknes; 6 idrais magntiskais materils;. 95

Magntiskais idrums ir smalkas magntisk materila daias, kas atrodas idrum. dam maisjumam ir divu vielu pazmes: tas ir magntisks, tas ir idrums. Tdjdi aizpildot prrvumu ar du maisjumu, magntiskais idrums samazina enerijas zaudjumus, bet auj tinumam brvi prvietoties. Situcija ar magntisk idruma ievieanu gaisa prrvum sniedz risinjumu vl kdai btiskai problmai: tinuma dzesanai. Samazinot prrvumu, lai samazintu magntiskos zaudjumus, tiek samazinta tinuma dzesana. Gaisam ir oti zema siltuma kapacitte un slikta terml vadmba. Tpc, samazinot gaisa prrvuma izmrus, tiek samazints likvidt siltuma apjoms. T aizvietoana ar magntisko idrumu auj efektvk prnest siltumu no tinuma uz apkrtjo vidi. 2.8.6. Panov rt jums - (Jaut jumi, uzdevumi) Kopsavilkums Tehnisk sistma un ts elementi var tikt aprakstti vielas-lauka modea form. Vielas-lauka modelis attlo vielas un laukus, kas iekauti dotaj tehniskaj sistm vai ts elementos, kas izmantoti, lai veiktu aprakstto funkciju, k ar elementu mijiedarbbu un tehnisks sistmas elementu lomu starp vielm un laukiem. Tehnisks sistmas attstba turpins virzien, kas attlots vielas-lauka modea izmais. s izmaias notiek virzien, lai palielintu vielas-lauka iesaisti. Jo pai, lai palielintu elementu skaitu (vielu un lauku skaitu); lai palielintu saiku skaitu starp elementiem; lai palielintu saiku jtbu elementu starp; lai iesaisttu jaunu elementu; lai veiktu tehnisks sistmas struktras izmaias. Defin cijas. Viela-lauks, Vielas-lauka modelis, viela, lauks; Jaut jumi:

Kas ir vielas-lauka modelis? Kds ir likums par vielas-lauka iesaistes palielinanu? Miniet piemrus, lai demonstrtu likumu par vielas-lauka iesaistes palielinanu.

2.8.7. Atsauces .. . .: . , 1979. c. 123. ., . .: / . .. . : . 1991. 304 . Kaikov, O. I., A few examples of problems and solutions taken from wolves life and behavior (Karlsruhe, 2008, manuscript).

96

3 Altullera Radoo probl mu risin anas algoritma (ARIZ) apskats, ilustr ts ar re las probl mas anal zi
4 Vielas- lauka anal ze un standarta risinjumi 5.3 Pamieni fizisko pretrunu atrisinanai

s nodaas mris ir veicint izpratni par ARIZ darbbas pamata principiem, tomr taj nav pieejama detalizts algoritma visu sou apraksts. Noda apskatti katra soa mri un to loma kopj analzes proces. Atgdinm, ka TRIZ autors iesaka patrenties pirms izmantot TRIZ relu problmu risinanai. Dadu ARIZ sou veiksmgai realizcijai pastv vairkas btiskas nianses. Analizjot vienu problmu, grti atspoguot visas no tm, tlab ARIZ ieteicams apgt pieredzjua pasniedzja uzraudzb, izmantojot vairkus problmu piemrus. 3.0ARIZ raan s un att st ba ARIZ attstbas ce analzes un pretrunu risinanas soi tika nemitgi attstti un uzlaboti, precizti un prbaudti uz saretm problmm, ko bija apkopojis pats autors vairk k 40 gadu laik, skot no 1946. gada. 80. gadu vid Altullers jau bija apkopojis vairk k 120 problmu, kuras nebija iespjams atrisint ar iepriekjm ARIZ versijm. s problmas izmantoja jauno ARIZ versiju testanai un uzlaboanai, ts ar izmatoja praktiskajos seminros un darb ar tlmcbas studentiem. ARIZ attstba ir saistta ar ar tehnisks sistmas attstbas likumu izstrdi un izpratni par o likumu pielietoanu jaunu sistmu izveidoan vai esoo sistmu uzlaboan. Tdjdi pareizj ARIZ versij un ts OTSM papildinjumos, attstbas likumi prsvar ir kltesoi neredzam form. Pareiz ARIZ ir izteikti detalizta metode un var ist sareta. is materils izstrdts, lai veicintu izpratni par Altullera pdjs ARIZ versijas (ARIZ 85-C) pamata loiku. Piemriem izmantojot relas problmas, ilustrta OTSM ldzdalba, kas var nodert dadu sarejumu risinan, kas varja pardties lietojot ARIZ-85-C. Jpiemin ar, ka visu sou izpildana saska ar ARIZ-85-C ievrojami atvieglo analzes veikanu saldzinjum ar iepriekjm ARIZ versijm. Pilnga o sou izpilde attsta studentu domanas iemaas, kas auj efektvi strdt ar problmu risinanu. Btiski ar piemint atsevias patnbas, kas pards izmantojot ARIZ pielietojumu automtisk lmen, to piemrojot relu problmu risinan. Pirmkrt, katra no soa izpildes papildu niansm, atkarb no konkrts situcijas, tiek apgta sous regulri atkrtojot un praktizjot gan apmcbs, gan ar relm problmm. Rezultt darbs ar iem soiem kst automtisks un var tikt izpildts trk un jau neapzint lmen. Biei notiek t, ka studenti pat neapzins savus sasniegumus aj jom. Nereti kds no viiem dom, ka problma tikusi atrisinta bez ARIZ izmantoanas un demonstr visai praktiski pieemamu risinjumu. Prrunjot situciju ar du studentu, vlreiz apstiprins, ka vi formuljis pretrunu, analizjis dotaj situcij pieejamos resursus un atradis veidu os resursus pielietot pretrunas atrisinanai, turklt rezultts bijis tuvu idelajam gala rezulttam (IGR), kas aj situcij ar dotajiem resursiem bijis iespjams. Tas pierda, ka ARIZ pirms daas sous students izpilda automtiski, tomr prasme veikto prdomt un saistt ar veiktajiem soiem, vl nav attstta ldz nepiecieamajai pakpei. Students ir atrisinjis problmu, bet nav analizjis savu domanas procesu un veidu k noncis pie risinjuma. T parasti notiek ar relatvi vienkru problmu risinanu un studentiem var rasties iespaids, ka tie jau izpratui ARIZ. 97

Tomr ar krietni saretkm problmm vii nevar efektvi tikt gal, kur spja prdomt un analizt veiktos sous ir btiska tres daas veicamo sou sastvdaa. Izejot ARIZ pielietoanas lmeni, studenti sasniedz augstku t instrumentu prvaldbas lmeni. Vii ir spjgi ne vien ierosint risinjumu problmai pc tam, kad ir iepazinuies ar ts situcijas aprakstu, bet ar demonstrt k no problmas apraksta nonkui pie risinjuma. Un visbeidzot, pc pieredzes ieganas, strdjot ar relm problmm, veidojas vl kda btiska prasme. Trenia problmas parasti vairk vai mazk ir piemrotas treniu sou mriem. situcija ir tradicionla treniiem jebkur nozar, kas veido praktisks iemaas zinanu ieguvei. Realitt, skotnjais nestandarta problmas apraksts ir piestints ar nevajadzgm un nebtiskm detam vai pretji tam trkst informcijas, kas nepiecieama problmas btbas izpratnei. TRIZ eksperti biei ierosina: pirms skt padziintu analzi, prt izsplt problmas risinjumus atbilstoi visiem ARIZ soiem, lai preczk defintu problmas aprakstu. Paviri skatoties t var izskatties pc visparastks kdu minjumu metodes, bet realitt t ir pavisam cita tehnika problmu risinan. Prt analizjot problmu saska ar visiem ARIZ soiem, eksperts novrt jau pieejamo informciju un iegst papildu btisku informciju par problmu, kuras trkst skotnj problmas aprakst. Kad pabeigts problmas situcijas apraksts, skas nopietns un padziints analtiskais darbs, izmantojot ARIZ vai kdu citu no OTSM-TRIZ instrumentiem. Piemram, ja situcija ietver vairkas problmas, ir nodergi vispirms formalizt ts aprakstu OTSM problmu tkla form. Veidojot o tklu, prt notiek atseviu apaksistmu analze un to specifikcija tiek izmantota k aprakstts iepriek. Tdjdi ARIZ ir ne vien instruments saretu problmu risinanai, bet kas vl svargk instruments noteikta domanas veida izstrdei, strdjot ar zinanm par problmu risinanu. Tas ir darbs ar jau gatavm zinanm ar mri iegt un radoi pielietot jauns zinanas, kas padara ARIZ par btisku pedagoisko instrumentu, kas var paldzt gan izgltbas proces vai ar tehnoloiju jom. Piemram, tas var btiski uzlabot t saukts problemtisks izgltbas efektivitti, kur jaunu tematu apguve notiek ar skum noteiktas problmas situcijas risinanu. Risinot problmas situciju, studenti tiek sagatavoti jaun materila apguvei un izpratnei, k apgstam viela var paldzt risint ldzgas situcijas. Domanas prasmes, kas nepiecieamas atseviu ARIZ sou veikanai, ir ar nodergas dads pedagoisks un ar tehnoloijm saistts situcijs. Apkopojot o ievadu par ARIZ, ir btiski atzmt, ka prasmes, kas veidojas izmantojot ARIZ, paldz pasniedzjiem risint pedagoisks problmas, kas rodas izgltbas proces (k ar viu privts problmas). Savukrt studentiem s prasmes paldz apgt jaunas zinanas efektvk un sistemtiskk veid. s prasmes var veidoties ar atseviu OTSM-TRIZ apmcbu veid, piemram, izmantojot J N spli. Tomr, aj gadjum, ir pai btiski integrt s izkliedts prasmes kopj sistm, veicot visu ARIZ sou praktiskos uzdevumus. 3.1 Probl mas risin ana: ss ARIZ anal zes svar g ko posmu apraksts Ar jebkuru specifisku pieeju, vispirms nepiecieams izvlties un radt problmu tad aprakstt ts modeli. Tas nozm, ka konkrts situcijas apraksts jprvr s situcijas model, kas formults noteikt form, saska ar noteiktiem likumiem. Tdjdi rodas konkrts situcijas modelis, kas aprakstts pretrun, kas jatrisina. Preja no problmas situcijas skotnj apraksta uz problmas modea aprakstu, notiek tpat k fizik vai matemtik: nepiecieams prformult situciju lakonisk form (nezaudjot galvens detaas), kas pc tam tiks analizta risinjuma izstrdes laik. pai btiski ARIZ balstt analz, tpat k vis klasiskaj TRIZ un OTSM, konceptul risinjuma ideja netiek meklta nejaui, bet tiek konstruta soli pa solim problmas analzes laik un sintezjot jaunu risinjuma konceptu (Apmierinoo konceptulo risinjumu). T ir viena no galvenajm atirbm starp klasisko TRIZ un OTSM no daudzm citm saretu un netradicionlu problmu risinanas metodm. 98

Skotnjs problmas prveidoana model var samazint problmu ldz tradicionlas problmas mrogiem (no TRIZ skatjuma), kuras risinjums ir jau zinms. Pc problmas situcijas modea izveides pirms ARIZ-85 daas beigs, tiek veikta preja uz standarta radoo risinjumu sistmu. Taj brd sistma sastv jau no 76 standarta problmu situcijm. Ja zinmie standarta risinjumi neder konkrts situcijas risinanai, situciju turpina analizt saska ar ARIZ. Ja turpmka analze vainagojas ar apmierinou risinjumu, t jprveido par standarta risinjumu, kas em vr konkrts situcijas patnbas. Aptuveni di tiek apkopoti klasisks TRIZ Standarta radoie risinjumi.

Attls: ARIZ-balstts problmu analzes posmu shma

99

3.1.1 Pirmais posms: Probl mas mode a veidoana un standarta radoo risin jumu izmantoana Klasisks TRIZ uzdevumos neietilpst izvlties problmu no liel problmu kopuma, kas risinma konkrtaj problmas situcij. ARIZ balsttaj OTSM tehnoloij Pretruna im mrim paredzta konkrts situcijas ekspress analze. T darbojas efektvi ar saldzinoi vienkrm problmu situcijm. Saretkm situcijm ir lietdergi izmantot instrumentus, ko piedv OTSM tehnoloija Jaun problma. Pirm ARIZ posma mris ir radt risinms problmas modeli. Pirms daas beigs no konkrts situcijas tiek izvlta problma un formulta k tehnisk pretruna pretruna, kas apraksta konfliktu starp diviem parametriem, kas izmantoti, lai vrttu dots sistmas kvalitti (vrtanas parametri). Atbilstoi tehnisk pretruna OTSM tiek saukta par konkrts sistmas pretrunu, kas nozm, ka dot sistma rada konfliktu starp diviem svargiem sistmas parametriem ts attstbas laik. Piemrs: Sistma gumijas izolcija cilindriskai ahtai, caur kuru iet rotjos asmens. Jo ciek izolcija turas pie asmens, jo efektvk t ir. Tomr da situcija rada negaidtus enerijas zudumus, ko rada berze starp asmeni un izolciju. eit rodas konflikts starp diviem parametriem, kas btiski sistmas Rotjo asmens izolcija kvalittes novrtanai I OTSM s pretrunas apraksta konfliktus starp ne-tehnisks sistmas parametriem (zintnisks, menedmenta, socils un biznesa sistmas). Piemrs: Lai efektvi atrisintu problmu, tradicionls risinjums ir piesaistt lielu skaitu darbinieku, kas pta situciju un iegst informciju no dadu nozaru viedokiem. ie audis neizprot viens otru zinanu trkuma d cits nozars. Tikans kst neefektvas un problmas paliek neatrisintas. eit izmantojam darba grupas sistmu, kur konflikts rodas starp parametriem Kompetences lmenis saisttajs zintns un Efektivitte prrunt dadus problmas situcijas aspektus. Ja pirmaj ARIZ lmen ir sareti noteikt pretrunas, ieteicams izmantot OTSM tehnoloijas Jaun Problma metodes. Saldzinoi vienkros gadjumos var ar izmantot konkrts situcijas Ekspress analzi, kas izstrdta OTSM tehnoloijas ietvaros k Pretruna. Saretkm situcijm var izmantot OTSM Problmu tkla instrumentu. is instruments pieauj detaliztku sarets problmu situcijas analzi un auj identifict galvens problmas, kas jatrisina vispirms. Ir nodergi pielietot Ekspress analzi dm problmm, lai nodrointu preczu ARIZ pirm soa izpildi. Problmas situcijai pielietojot OTSM Ekspress analzi, nepiecieamas papildu zinanas par sistmas minimlo nozmi. Veicot ARIZ-85-B pirms daas sous, balstoties uz OTSM komentriem, rezultt rodas problmas modelis, ko var izmantot turpmkai analzei. Pirms priet pie otrs Algoritma daas, nepiecieams noskaidrot, vai klasisks TRIZ radoie standarti var tikt izmantoti. Pc konkrts problmas situcijas apraksta prveidoanas problmas model, tikai pai svargkie komponenti, kas atbildgi par problmas situcijas radanu, saglabjas modea aprakst. Rezultt kst vienkrk sniegt problmas situcijas aprakstu form, kas pieauj pielietoanu standarta radoajos risinjumos, kas uzkrti klasiskaj TRIZ. 3.1.2 Otrais posms: pieejamo resursu anal ze Otr ARIZ daa ir izstrdta iegt problmas modea analizanai un sagatavoanai, lai identifictu padziints pretrunas, kas atrodas problmas pamat. Preczk, daa ir izstrdta, lai analiztu resursus, kas var potencili tikt izmantoti problmu risinan, jo pai 100

vietas un laika resursus, vielas un lauka resursus. Daj testana ar ir iespja pielietot atsevius standarta mehnismus, apejot vai pilnb atrisinot pretrunas. Ldzgi k ARIZ pirmaj da, otr daa sastv no mehnismiem psiholoisk inertuma prvaranai. 3.1.3 Treais posms: Apmierinoa risin juma idejas izstr de, analiz jot IGR un fiziskos apst k us, kas saist ti ar konkr tiem resursiem. ARIZ ir izstrdts lai atkltu problmas dziks saknes un likvidtu ts ar konkrtaj problmas situcij pieejamajiem resursiem. Treaj Algoritma posm, vlam rezultta tiek precizti apraksts un pretrunas, kas trauc rezultta sasnieganu. Pirmais ARIZ tre posma uzdevums ir precizt problmas modeli, kas iegts pirmaj da. To sasniedzam, izmantojot papildu informciju, kas iegta ar modea analzes starpniecbu, kas notika Algoritma otraj posm. Jaunais, preciztais modelis tiek veidots saska ar likumiem un fundamentli atiras no modea, kas tiek izveidots pirmaj posm. aj da nepiecieams noteikt, kur rezultts var tikt uzskatts par problmas risinjumu un identifict vairkas pretrunas, kas aizkav pieejamo resursu izmantoanu vlam rezultta sasnieganai. Otrs s daas uzdevums ir iegt daju risinjumu, kas var tikt izmantots tlk veidojot konceptulo problmas risinjumu. Iegtie dajie risinjumi tiek integrti risinjumu sistm, nodroinot maksimlo pieeju visvlamkajam rezulttam. im mrim tiek izmantoti fizisko pretrunu likvidanas principi un sistmas attstbas mehnismi. Parasti, skot ar treo dau, dajo risinjumu skaits pieaug un veidojas arvien jauni risinjumi. d situcij rodas vlans prtraukt risinjuma mekljumus. Tomr Algoritma likumi pieprasa iziet cauri visiem ARIZ posmiem, jo tie paldz iegt papildu idejas, kas spcina jau atrasto risinjumu vai nosaka citus problmas risinanas veidus, saska ar attsttkiem sistmas posmiem. Izpildot treo Algoritma dau, ideja par problmas situciju nopietni mains un veidojas Algoritma sol 3.5. T rezultt pdjais lmea solis attiecas uz standarta radoo risinjumu sistmu. 3.1.4 Ceturtais posms: resursu mobiliz ana Ceturt ARIZ daa ir izstrdta, lai autu izprast, k pieejamie resursi var tikt izmantoti, lai atrisintu problmu, k defints algoritma treaj posm, un palielintu jau esoo atrasto risinjumu efektivitti. Ceturt daa ietver vadbas pieeju kopumu ar mri iegt versiju, kas vartu tikt tlk attstta no sistmas attstbas teorijas skatjuma. Ja viens no iegtajiem rezulttiem ir pielietojams, var priet uz septto ARIZ dau iepriekjai risinjumu novrtanai saska ar ARIZ likumiem. Ja nav iegts neviens apmierinos rezultts, analze turpins saska ar Algoritma piekto dau. 3.1.5 Piektais posms: TRIZ uzkr to zin anu pielietoana Piektaj posm, problmas risintjam tiek piedvts atsaukties uz dadiem TRIZ instrumentiem, kas apraksta standarta risinjumus dads forms: Standartu radoo risinjumu sistma; Principi fizisko pretrunu risinanai, Efekta koriana. Ja risinjumu datu bzes pielietoana nav devusi apmierinou risinjumu, ir nepiecieas priet uz ARIZ sesto posmu. 3.1.6 Sestais posms: probl mas apraksta main ana vai kori ana Algoritma sestaj posm pieejami ieteikumi saistb ar problmas defincijas vai problmas modea izmaim vai korekcijm pirms analizt to atkrtoti, skot no ARIZ pirm posma. 101

3.1.7 Sept tais posms: ieg to risin jumu nov rt ana ARIZ septtaj posm ietilpst likumi, kas nosaka risinjumu novrtanu no TRIZ viedoka un lai iegto risinjumu spcintu. T ir iepriekja novrtana, vrtanas gait var pardties jaunas idejas, kas preciz vai uzlabo jau iegtos risinjumus. Dakrt problmas risinana saska ar ARIZ auj ts risintjiem prvart stereotipus un iziet rpus savas kompetences robem, tlab nepiecieams konsultties ar kompetentiem specilistiem, lai iegtos rezulttus novrttu. Ja risinjums ir pieemts, ir lietdergi to prrunt ar prstvjiem no institcijm, kas pieir patentus, izskatot iespju pieteikt patentu. 3.1.8 Astotais l menis: pielietojumu loka paplain ana un radoo risin jumu standartiz ana Astotais ARIZ posms paldz sagatavoties galj risinjuma ievieanai un prbaudt, vai is risinjums var tikt izmantots citu problmu risinanai, ietverot problmas no citm nozarm. Tas auj risinjumam izveidot visprgku standarta formu, lai to vartu praktiski pielietot ar turpmk. is posms ar nepiecieams, lai nodrointu labku patenta aizsardzbu konkrtajam risinjumam. Papildus is posms ar paldz palielint efektivitti un gt papildus peu no risinjuma ievieanas. 3.1.9 Dev tais posms: atskats uz paveikto darbu Devtais ARIZ posms paldz labk izprast paveikt darba btbu. posma mris ir pc iespjas vairk apgt nozar, kur problma risinma, tdjdi palielinot indivda vai komandas radoo potencilu. is posms ir izstrdts, lai attsttu prasmes atskatties uz paveikto darbu. Katram no ARIZ soiem vajadztu sekot atskatam, ar kdm grtbm to veicjs sastapies os sous veicot, ar kurm grtbm ticis gal, ar kurm ne, cik akurti izpildtas ARIZ rekomendcijas, vai paveiktais darbs atiras no t, ko ieteicis ARIZ un kd das atirbas radus. Atbildes uz iem jautjumiem attsta spju atskatties uz paveikto un veicina ARIZ-balstto problmu risinanas tehnikas izpratni td pakp, ka cilvks spj pielietot Algoritmu, strdjot ar piemru treniproblmm. Profesionl ARIZ pielietoanas lmen, strdjot ar relm problmm, s prasmes veicina tlku ARIZ attstbu un t efektivittes uzlaboanos, atrisinot jaunas, arvien saretkas problmas. Noslgum jpiebilst, ka spja atskatties un prdomt paveikto ir viena no btiskkajm domanas prasmm, kas cilvkam piemt, un ne vien klasiskaj TRIZ un OTSM teorij. Devtais ARIZ lmenis paldz attstt fundamentls domanas prasmes.

102

3.2 ARIZ so u uzskait jums Iepriekjs nodas aprakstta katra ARIZ posma nozme katr no attstbas fzm, strdjot ar problmu. Lejk skatms Algoritma sou uzskaitjums. Tlk ar apskatts, k ie soi izpildmi problmas risinanas proces. 1. posms: Problmas analze un modea izveide Solis 1.1. Aprakstt problmas stvokli. Solis 1.2. Sistmas konfliktjoo elementu identificana. Solis 1.3. Konfliktu sistmas grafisks shmas izveide. Solis 1.4. Sistmas grafisk modea izvle. Solis 1.5. Galven konflikta saasinana. Solis 1.6. Problmas modea formulana. Solis 1.7. Standarta risinjuma mekljumi. 2. posms: Problmas modea analze. Solis 2.1. Darbbas lauka analze. Solis 2.2. Darbbas laika analze. Solis 2.3. Vielas lauka resursu analze. 3. posms: Idel Gala Rezultta (IGR) un fizisko pretrunu, kas kav IGR sasnieganu, definana. Solis 3.1. Idel Gala rezultta formulana (IGR-1). Solis 3.2. IGR-1 defincijas pastiprinana. Solis 3.3. Fizisk pretruna (FP) makro lmen Solis 3.4. Fizisk pretruna mikro lmen. Solis 3.5. Idel gala rezultta formulana (IGR-2) ar citiem resursiem un precizjot konkrto problmu. Solis 3.6. Standarta risinjumu sistmas izmantoana (76 standarta risinjumi radom problmm, izmantojot vielas lauka analzi). 4. posms: Resursu mobilizana Solis 4.1. Problmas modelana ar nelieliem papildinjumiem. Solis 4.2. Solis atpaka no IGR izmantoana. Solis 4.3. Pieejamo resursu jaukta pielietoana. Solis 4.4. Trkstoo elementu papildinana pieejamajiem resursiem. Solis 4.5. Pieejamo resursu nodrointo vielu izmantoana. Solis 4.6. Prbaudt, vai problmu var atrisint aizvietojot kdu no vielm ar elektrisk lauka starpniecbu vai divu elektrisko lauku mijiedarbbu. Solis 4.7. Prbaudt, vai problmu var atrisint izmantojot lauka no lauka atkarg elementa atgriezenisks saites risinjumu. 7. posms: Prbaudt metodi, likvidjot fizisks pretrunas Solis 7.1. Atbildes prbaude. Solis 7.2. Skotnj iegto risinjumu prbaude. Solis 7.3. Prbaudt vai risinjums/izgudrojums nav jau patentts. Solis 7.4. Apakproblmu novrtana, kas rodas risinjuma ievieanas laik. 8. posms: Iegt risinjuma pielietoana. 9. posms: Risinjuma procesa analze. 103

Altullera Radoo probl mu risin anas Algoritma (ARIZ) ss apraksts, papildin ts ar re las probl mas anal zi Probl mas risin anas piem rs, izmantojot ARIZ Iepriek aprakstta nozme katrai no devim ARIZ dam. Tagad, demonstrjot katru no Algoritma dam, apskatsim katra soa mri. Noslgum izmantosim relu problmu, kas tiks atrisinta, izmantojot ARIZ. S kotn jais probl mas apraksts Lai izgatavotu liela diametra betona caurules (ldz 6 m diametr), betona mikstra tiek iepildta dubult trauda veidn (skatiet Attlu 1). Lai uzlabotu cauruu kvalitti, betona masa tiek pakauta vibrciju ietekmei, ko veic vibrjos iekrtas (vibratori), kas pievienotas veidnei. Vibratora darbbas princips ir vienkrs: ekscentra spararats virzs apkrt motobloka asij. flyweel slipped over a motor drive shaft. Kamr motors darbojas, eccentric flywheel iedarbojas uz veidni izraisot vibrcijas, kas tiek prnestas no veidnes uz betona masu.

(Apraksts: betons, vibrjo iekrta (vibrators), veidne, 3 3 metri, 6 6 metri.) Attls 1: Veidne betona cauruu raoanai, aprkota ar vibrjoo iekrtu ( vibratoru), lai sablvtu betonu.

Raoanas procesa laik vibrators savas funkcijas veic gana labi. Viengais sistmas trkums ir augstais troku lmenis, kas vartu sacensties pat ar lidmanas dzinju. K likvidt o trkumu, ievieot pc iespjas mazk izmaiu esoaj sistm un izmantojot pc iespjas mazk rjo resursu un pc iespjas vairk iekjo resursu, kas pieejami sistmas vai apkrtjs vides ietvaros? Klasisks TRIZ izteiksm is problmas formuljums tiek dvts par mini problmu. Mini problmu raksturo fakts, ka t satur maksimlus ierobeojumus jaunu komponenu ievieanai. Mini problmas definanas pamata likums ir: visam jsaglabjas esoaj stvokl, tau trkumam ir jpazd. Pretji tam, maksi problma atzst jebkdas izmaias ldz pat radiklm visas sistmas izmaim vai ts aizstanu ar citu sistmu, kur nav mint nevlam efekta. 104

Tdjdi risinjumi var tikt iedalti saska ar ierobeojumiem, kuru ietvaros tie risina problmu: skot no maksimliem ierobeojumiem mini problmai, ldz pat minimliem ierobeojumiem maksi problmai. Ir acmredzami, ka nesen attstt pablvjo betona tehnoloija neprasa vibratoru pielietojumu un ir problmas risinjums atirb no t, kas aprakstts aj rakst. Tomr problmas risinjums, izmantojot pablvjo betona metodi, nav mini problmas risinjums, jo tas prasa vairk izmaiu un vairk progresvu ptjumu k nepiecieams ierosintaj risinjum. Ideja par betona pablvanu rads jau pa problmas risinanas procesa skum. Tolaik da betona izstrde bija nopietna problma un prasja daudz laika. Jpiemin ar, ka problma rads raotn, kas jau darbojs, un problma bija jatrisina s laika period ar pieejamajiem resursiem un par pieemamu cenu. Visbeidzot jatgdina lastjiem, ka o piemru aprakstjis TRIZ specilists, kur nebija celtniecbas eksperts. 3.2.1 1. da a : Probl mas anal ze un mode a izstr de Solis 1.1 Probl mas nosac jumu apraksts 1.1.1 ss tehnisks sistmas apraksts, ts pienkumi un pamata komponenti; Dot tehnisk sistma kalpo, lai radtu betona caurules. T ir izveidota no dubult trauda koncentriskas veidnes (kur tiek iepildta betona masa) un vibratoriem (kas ietekm veidni, paaugstinot betona blvumu un likvidjot gaisa burbuus, kas veidojas iepildot betonu veidn). 1.1.2 Pretrunu sistma No TRIZ viedoka jebkura problma ir sareta, jo t ietver apslptu vai acmredzamu pretrunu. Lai atrisintu problmu, nepiecieams atrast pretrunu, aprakstt problmu td manier, lai apietu vai izslgtu identificto pretrunu. Tdjdi, lai ar to sktu, nepiecieams identifict pretrunu, kas izraisa problmu. TRIZ ietvaros, preczi aprakstt problmu nozm ar atrast pretrunu un defint to pc iespjas skaidrk saska ar noteiktiem likumiem. To iespjams paveikt izmantojot OTSM problmas situcijas Ekspress Analzi. Tomr daos relatvi vienkros gadjumos problmas situcijai uzreiz var izmantot ARIZ. im nolkam ARIZ ietver tehnisko pretrunu sistmu, sauktu par TC-1 un TC-2. Preczs sistmas pretrunu apraksts auj izprast, kuras pazmes, kas izmantotas pazmju vrtbu novrtanai dotaj sistm, ir savienotas ar pretrunu: divas tehnisks sistmas pazmes (Vrtanas pazme 1 un Vrtanas pazme 2) ir saisttas caur treo pazmi, ko var izmantot, lai maintu vrtanas pazmju vrtbas. o pazmi sauc par kontroles pazmi, jo ts vrtbu mainana auj vadt vrtanas pazmes. Formuljot tehnisks pretrunas TC-1 un TC-2 , ir btiski noteikt elementu, kuram pieder kontroles pazme, kas saista abas vrtanas pazmes. Saikne ir sekojoa: vrtanas pazmes 1 uzlaboana pasliktina vrtanas pazmi 2, un otrdi. eit netiks aprakstts konkrts situcijas process detas, viengi preczi noteika pretrunas sistma. TC-1 (tehnisk pretruna 1): Ja vibratoru (elements E) vibrcijas spks (kontroles pazme 3) ir liels (kontroles pazmes 3 vrtba), betona blvums un viendabgums (vrtanas pazme 2) ir augsts (vrtanas pazmes 2 vrtba ir pozitva), bet troku lmenis (vrtanas pazme 1 ir oti augsta) ir oti augsts (vrtanas pazmes 1 vrtba ir negatva). TC-2 (tehnisk pretruna 2): Ja vibratoru (elements E) vibrcijas spks (kontroles pazme 3) nav liels (vrtba ir pretja kontroles pazmes 3 vrtbai, k nordts TC-1), tad troku lmenis (vrtanas pazme 1) var tikt 105

samazints (vrtanas pazmes 1 vrtba ir pozitva), bet betona blvums un viendabgums (vrtanas pazme 2) ir samazinti (vrtanas parametra 2 vrtba ir negatva). Pazme 1 - vrtana Pazme 2 - vrtana Pazme 3 vadba Troku lmenis Betona blvums un viendabgums Vibrcijas spks

Jatzm, ka grupana pc vadbas un vrtanas pazmm nav sastopama klasiskaj TRIZ. T tika ieviesta OTSM ietvaros, lai preczi izirtu pazmju lomas saretu problmu situciju analzes laik, kad vienai pazmei var bt dadas lomas. Turklt pat relatvi vienkrai problmai ARIZ balsttas analzes laik rodas nepiecieamba ieviest jaunas kontroles pazmes, kas var kalpot k alternatvas jau dotajm pazmm. Ir btiski saprast, ka vrtanas pazmes, kas izvltas Sol 1.1 saglabjas nemaingas visas problmas analzes laik. Ts iespjams viengi precizt. Vienlaikus analizjot problmu Algoritma treaj da var tikt paplaints kontroles pazmju saraksts. (Apraksts: -1,2 - TC-1, TC-2; Pretjs/ Anti; Vlamais rezultts; P1 P2 F P1 un P2 ir kvalittes pazmes F funkcijas. Vlamais rezultts. 1.1.3 Vlamais rezultts

Attls 2. Pretrunu sistmas OTSM-EPV shma.

Ja pretrunu sistma ir preczi izstrdta, un ja modei ir pareizi definti, ir pietiekami apkopot pretrunu sistmas modea pozitvs vrtanas pazmes 1 un 2, k attlots attl 2. 106

Vlam rezultta defincija: Lai atrisintu problmu, nepiecieams nodroint augstu betona blvumu un viendabgumu (pazmes 2 vrtba ir pozitva) saglabjot zemu troku lmeni (pazmes 1 vrtba ir pozitva). Ir btiski saprast konkrts nozares likumus (piemram, fizikas vai citus), kas savstarpji saista sistmas pamata pazmes (iepriek mints vrtanas pazmes 1 un 2). Klasisks TRIZ un OTSM izpratn likums ir neatlaidgi cikliska saikne starp pazmm, pardbm vai norism. Ja pards viens notikums, tam loiski seko otrs. Ja viena no pazmm maina ts vrtbu, ar citu pazmju vrtbas, kas saisttas ar o pazmi, mains. Ja, strdjot ar kdu problmu, ARIZ pirm soa izpilde sagd grtbas, ir ieteicams izmantot OTSM Ekspress Analzi, lai prveidotu konkrto problmas situciju OTSM-EPV pretrunu sistmas shm. Solis 1.2 Sist mas pretrun go (konflikt joo) elementu noteikana soa mris ir noteikt sistmas elementus, kuri saista pozitvs un negatvs pazmes, k aprakstts Sol 1.1 ar clou seku saikni un likumiem. ARIZ soi ir ciei saistti un katrs secgs solis ir loisks turpinjums iepriekjam. das saiknes iztrkums nozm, ka pieauta kda loikas kda un nepiecieams prstrdt iepriekjos sous, lai atrastu un izlabotu kdu analz. Preczi veikt analz katrs sekojos solis loiski izriet no iepriekj. Ja pirmais solis ticis veikts izmantojot problmas situcijas OTSM Ekspress Analzi, tad Soa 1.2 rezulttam jsakrt ar shmu pozitvajai sistmai, kas iegta k Ekspress Analzes rezultts. Divi konfliktjoie elementi ir Instruments un Izstrdjums. Izstrdjums ir elements, kuru nepiecieams apstrdt (raot, prvietot, maint, uzlabot, aizsargt no kaitgs ietekmes, atklt, mrt u.c. ) saska ar problmas apstkiem. Problmm, kas saisttas ar noteikanu un mrjumiem, atsevii elementi var tikt uzskatti par instrumentiem (saska ar to pamata funkciju) vai par izstrdjumiem (piemram, sensors saem funkciju no signla avota tdjdi tas ir Izstrdjums nevis Instruments). Instruments ir elements, kas tiei mijiedarbojas ar Izstrdjumu (dzirnakmens nevis dzirnavas, uguns nevis deglis). Sevii daa no vides var tikt uzskatta par Izstrdjumu. Standarta elementi, no kuriem Izstrdjums tiek komplektts, ar var tikt uzskatti par Instrumentu (Konstruktors brniem ir Instruments, lai radtu dadus izstrdjumus). Viens no elementiem konfliktjoaj pr var dublties. Piemram, doti divi dadi Instrumenti, kam jiedarbojas uz izstrdjumu vienlaikus, tau viens Instruments trauc otra darbbu. Vai ar, piemram, doti divi Izstrdjumi, kas japstrd ar vienu un to pau Instrumentu, tau viens no izstrdjumiem trauc otru. aj gadjum sekojoi elementi var tikt uzskatti par problmas situcijas Izstrdjumu un Instrumentu: Izstrdjums: betona maisjums Nepiecieams izstrdt blvku betona maisjumu. s funkcijas izpildanai jvainagojas ar paaugstintu betona blvumu. Instruments: vibrators un veidne Veidne tiei mijiedarbojas ar betonu, tomr veidne viena pati nevar izraist betona vibrciju; tpc, saska ar ARIZ likumiem, tiek izmantots dubultais Instruments veidne + vibrators. 107

Instruments vibr un sablv betona masu, kas ir t galven funkcija. Tomr s opercijas laik pards kaitgais (nevlamais) izstrdjums skaa. Tas ir jlikvid, nekavjot Instrumenta galvens funkcijas izpildi. Skaas skaas pardans ir blakuspardba aj situcij t tiek uzskatta par nevlamu. Tlab, lai atrisintu problmu, pardba ir jlikvid. Lai izpildtu o soli, nepiecieams formult, kas sistmai veicams citiem vrdiem, formult ts funkciju. Lai apraksttu funkciju, OTSM-TRIZ iesaka izmantot sinonmu grupu. Tas paldz prvart psiholoisko inertumu, ko rada profesionl terminoloija. Starp citu, is ir viens no klasisks TRIZ galvenajiem likumiem, kas nosaka, ka visi profesionlie termini jaizvieto ar tradicionliem, ikdien izmantotiem vrdiem. Tas piespie problmas risintju novrtt apskates objektu no dadiem rakursiem un labk izprast, kas tiei analizjamajai sistmai paveicams. Vl efektvks instruments sarets terminoloijas radt psiholoisk inertuma prvaranai un lai vl preczk noteiktu sistas funkciju, ir Trs Sou Funkcijas Aprakstoais Algoritms, kas attstts uz OTSM modeu bzes. Ierobeot apjoma d tas netiek apskatts aj grmat, interesenti to var uzmeklt TRIZ teorijas rakstos. Prvaldot ARIZ, ir btiski, ka pasniedzjs pievr pau uzmanbu tam, k studenti izpilda veikto sou paprbaudes. T ir viena no prasmm atskatties un apdomt paveikto kas ir btiska, strdjot ar saretm problmm. Studentu apmcana veikt paprbaudi, cik kvalitatvi izpildti soi, ir ciei saistta ar dadiem OTSM-TRIZ modeiem, postultiem un instrumentiem. Jo plakas un dzikas studentu zinanas par visu OTSM-TRIZ teortisko pamatu kompleksu un praktiskajiem instrumentiem, jo vienkrk ir kontrolt veikto sou kvalitti un kvalitatvks ir pats problmas risinanas process. Piemram, kontroljot izpildjuma kvalitti Solim 1.2, ir nodergi saldzint iegtos rezulttus ar sistmas aprakstu Sol 1.1. Ja risintjs ir pazstams ar, piemram, OTSM Trs Sou Funkcijas Apraksta Algoritmu, ir nodergi to izmantot Produkta noteikan. Ja veikta OTSM problmas situcijas Ekspress Analze, ir lietdergi apstties Sol 1.2 un prbaudt, k is ARIZ solis ir saskaots ar Ekspress Analzes laik iegtajiem modeiem. ARIZ sou loiskas izpildes prbaude biei ir ldzga skaitoanas rezulttu prbaudei matemtik: nepiecieams veikt skaitoanu ar citu metodi un saldzint rezulttus. Tas tiek veikts ar ar nkam soa paldzbu. Solis 1.3 Konfliktu sistmas grafiskas shmas izstrde soa mris ir analizt atbilstbu un iepriek veikto sou loisko vienotbu. Kad is solis ir pabeigts, analzes laik ir izstrdts problmu aprakstos grafiskais modelis. Prezentjot tekstu grafisk modea form, kas apraksta konfliktu Sol 1.1 (Skatiet nodau par vielas lauka modelanu) ir viens no raksturgajiem ARIZ mehnismiem, ko izmanto psiholoisk inertuma prvaranai. Lai veiktu o darbbu, tiek nodarbinti ar citi msu apzias un zemapzias mehnismi. Saska ar zintniekiem, kas pta smadzeu aktivitti, par tekstiem un grafikiem parasti ir atbildgas dadas smadzeu daas. Td paprbaudei par paveikt darba kvalitti ir nodergi aprakstt konfliktu gan ar grafika, gan teksta starpniecbu k alternatviem instrumentiem. Parasti pc katra no divu vai trs ARIZ sou veikanas, nepiecieams prdomt un prbaudt paveikto darbu, apkopojot veiktos sous. Ja soi loiski seko viens otram, var priet uz nkamo soli. Ja loika starp paveiktajiem soiem un to, kas tiek veikts konkrtaj brd, ir prtraukta, ja forml loika ir prkpta, tas nozm, ka nepiecieams apsvrt, kd ds lzums noticis. Msu piemr nepiecieams saldzint sol 1.3 iegto konfliktu grafiskos modeus ar sol 1.1 iegto konfliktu teksta aprakstu un EPV shmu (diagrammu). Vrtanas pazmes Troksnis, Intensitte un betona Kvalitte (blvums un viendabgums) konflikt viens ar otru. Vrtanas 108

pazmes vrds betona blvums un viendabgums, kas doti tekst, kst par kvalittes pazmi grafiskaj prezentcij. Priekstats par kvalitti atkargs no vairkm vrtanas pazmm un iegst vairkas nozmes vienam un tam paam produktam vai pakalpojumam, atkarb no situcijas. Atbilstoi is priekstats ir vienkri pielietojams, to aizvietojot specifiskku kritriju un preczku vrtanas pazmju ieguvei. Tomr di nereti mazins analzes efektivitte. Ir ieteicams izvairties no plaiem terminiem un nordt specifiskas vrtanas pazmes, kas pielietotas funkcijas izpildes kvalittes novrtanai. Ievrojiet, ka konfliktu shmm jietver gan Izstrdjums, gan Instruments, kas noteikti Sol 1.2. Gan betons, gan vibrciju veidne ir kltesoi grafiskajs shms. Noslgum jsaka, ka grafisks shmas var tikt izpildtas patvag form pc problmas risintja rtbm. Galvenais nosacjums ir loiska atbilstba visiem iepriek veiktajiem soiem: jbt savstarpjai saistbai konflikta teksta aprakst un t paa Izstrdjuma un Instrumenta kltbtnei konflikta grafiskaj un teksta aprakst.

Att ls 3:Probl mas grafiskais modelis T C- 1 , T C- 2 Mnusi spcgs troksnis spcgas vibrcijas un veidne Plusi labas kvalittes betons troksnis vjas vibrcijas un veidne sliktas kvalittes betons

Solis 1.4 Sist mas grafisk mode a izv le Lai izveidotu problmas modeli, nepiecieams izvlties vienu no atkltajiem konfliktiem. Lai izdartu pareizu izvli, OTSM-TRIZ iesaka apsvrt mru hierarhiju sistm, kurai pieder apsveram sistmas funkcija. da pieeja auj labk izprast, kas tiei ir galvenais raoanas process klasisks TRIZ izpratn. Saska ar ARIZ likumiem, jizvlas divi grafiskie modei, kas potencili vartu uzlabot galven raoanas procesa realizciju.

109

TRIZ iescji biei sajauc sistmas galveno funkciju ar galveno raoanas procesu. Lai izvairtos no s kdas, ir lietdergi skt o soli ar mru hierarhijas izveidi. Jatzm, ka funkcija un mris parasti tiek uzskatti par sinonmiem OTSM-TRIZ ietvaros. Citiem vrdiem, sistmas funkcija tiek uzskatta par sistmas eksistences mri. Galvenais raoanas process ir kdas virssistmas eksistences mris (funkcija), kurai sistma pieder k viena no ts apaksistmm. Piemrs. Galven funkcija un Galvenais raoanas process. Virpas elektrisk motora funkcija ir prvrst elektroeneriju mehniskaj rotcijas enerij. Tad mehnisk enerija tiek izmantota, lai rottu materila bloku un prvietotu frzi dados virzienos. T rezultt materila bloks tiek izveidots nepiecieamaj form, k, piemram, iekdedzes dzinja cilindr. Tdjdi Galvenais raoanas process ir iekdedzes dzinju raoana. Sistmas elektromotors galven funkcija ir prvrst elektroeneriju mehniskaj rotcijas enerij. Lai noteiktu Galveno raoanas procesu, nepiecieams pacelties vismaz 3,4 lmeus virs analizjams sistmas lmea. 1.4.1 Mru hierarhija Nepiecieams samazint troku lmeni, tau troksnis rodas vibratoriem izpildot to galveno funkciju. Vibratori iedarbojas uz presi tdjdi radot vibrcijas idraj beton. Radts vibrcijas pamazm izplats vis betona tilpn. T rezultt betons kusts lejup, izspieot gaisu, kas iekuvis veidn, tur iepildot betonu. T rezultt uzlabojas uzmuma saraoto betona cauruu kvalitte. Augstas kvalittes caurules tiek izmantotas dadu cauruvadu izbvei. 1.4.2 Problmas grafisk modea izvle Saska ar analizto mru hierarhiju, dadu prvietojamo sistmu (cauruvadu) izstrde pieprasa augstas kvalittes betona caurules. Tlab izmantosim grafisku modeli, kas pieauj labks kvalittes betona raoanu (ar augstu blvumu un viendabgumu).Citiem vrdiem izmantosim problmas modeli, kas aprakstts pretrun TC 1 (tehnisk pretruna). Ja Solis 1.1 veikts, izmantojot OTSM problmas situcijas Ekspress Analzi, ir lietdergi saldzint mru hierarhiju, kas iegta sol 1.4 ar Ekspress Analz iegtajiem rezulttiem. Ja pards nozmgas atirbas, nepiecieams izprast to iemeslus un likvidt s atirbas. To beidzot, dakrt rodas nepiecieamba atgriezties skum un prbaudt visu analzes gaitu, skot no hierarhijas izveides Ekspress Analzes laik. Problmas risintjam jprsldz uzmanba no problmas risinanas uz atskatu par veikts analzes loisko secbu, lai izprastu, kur brd loisk secba tika prtraukta, izraisot nozmgu atirbu starp mru hierarhijm un t rezultt nosakot atirbu Galveno raoanas procesu dados analzes posmos. dos gadjumos biei kst skaidrs, ka problmas situcijas detau izpratne mains analzes laik, bet izmaias saglabjas nepamantas. Tdjdi nepiecieams atkrtot visu analzes procesu saska ar jauno izpratni par problmas situciju. Jatzm, ka problma biei rodas d skaidras izpratnes trkuma par konkrtaj situcij notiekoo un to, kpc blakuspardbas tiek uzskattas par negatvm. Problmas situcijas analzes process, izmantojot OTSM-TRIZ ir mrts uz labku izpratni un padziinto/ slpto iemeslu likvidanu. Problmas risinanas process organizts t, ka varam apskatt noteikto konfliktu no dadiem skatupunktiem ldzgi k apskatot skulptru. Labkai ilustrcijai novilksim paralles ar video kameru. Analizjot problmu, ms no ts atvirzmies, lai apskattu situciju kopum un pietuvojamies, lai apskattu atsevias detaas. Tad atkal attlinmies un mainm pozciju, lai apskattu problmu no cita skatupunkta, 110

prbaudot analzes loiku un prsaucot risinjumu idejas, kas radus zemapzi. To veicot, msu vzija un izpratne par problmu nemitgi mains un tiek precizta. Btiski piemint, ka pielietojot klasisks TRIZ un OTSM instrumentus, H.S.Altullera skotnj hipotze, ka atkltie mehnismi tehnisko problmu risinanai var bt nodergi ar ne-tehnisku problmu risinanai, apstiprinjs. Nepiecieams vien noorganizt efektvu sadarbbu starp TRIZ profesioniem un citu nozaru specilistiem. OTSM instrumenti aj zi ir pat tlk attstjuies btb tie nav saistti ne ar vienu nozari. Tehnoloijs vai ptniecb, uzmjdarbb vai ekonomik, OTSM-TRIZ instrumenti auj efektvi apstrdt zinanas dads nozars. Tiei s zinanas ir nepiecieamas katras nozares prstvim. Analizjot problmas situciju saska ar OTSM-TRIZ, biei vien auru nozaru specilisti nonk pie idejas, ka problma var tikt atrisinta, piesaistot zinanas no citm nozarm. ie instrumenti paldz izprast, kdas zinanas nepiecieamas un noteikt darbbas nozari, kur zinanas tiek pielietotas visbiek un efektvk. Ekspertu piesaiste no s nozares var paldzt atrast nepiecieamo konceptulo risinjumu un ieviest pamata idejas im risinjumam, ko vlk prnest detalizt lmen, lai o risinjumu ieviestu. Piemrs no manas nesens prakses: Students no inovcijas dizaina programmas strdja pie projekta, kas saistts ar divu niecgu objektu savietoanu to tlkai komplektanai. Gan vi, gan via koli bija mehnikas inenieri t k viu zinanas bija prsvar no s nozares, vii koncentrjs uz mehniska risinjuma mekljumiem. Problmas analze, ko tie bija veikui, izmantojot OTSM-TRIZ instrumentus, veda vius pie secinjuma, ka problmu var atrisint papildinot iekrtas mehnisko dau ar optisku detau. Skum tas vius mulsinja, jo vii nebija gana kompetenti optikas jom. Tlab ar vii nekad nebija izskatjui risinjumus rpus savu zinanu robem. Tomr ARIZ pamudinja vius piesaistt optikas specilistus. Uzmums, kur students strdja, atrada kompetentus optikas specilistus un rezultt tika iesniegts patenta pieteikums. Iepriekjais piemrs, tpat k daudzi citi aj teorij, pierda, ka OTSM-TRIZ instrumenti mudina problmas risintju novirzties no ierast cea inovcijas nozar, kur var atrast interesantus un daudzsolous risinjumus. pa OTSM-TRIZ instrumentu iezme auj inenieriem un citiem to pielietotjiem efektvi izstrdt jaunus produktus un pakalpojumus un vadt biznesa procesus uzmumos, lai paaugstintu uzmuma konkurtspju strauji maingajos tirgus apstkos. Tdjdi aujot uzmumam pastvgi izstrdt nepiecieams inovcijas, dart to efektvi un laicgi. Protams, tas prasa augstks vadbas ples un darbu organizciju, k ar darbu organizanu vadtju un specilistu starp dados lmeos. Tomr tas ir t vrts! Lk, vl viens piemrs. Kompnija Samsung, kas ieviesa TRIZ un OTSM instrumentus 19992000. gad, iema otro vietu pasaul ASV reistrto patentu skaita zi, pirmo vietu iema IBM. Viens no maniem studentiem, kas strd IBM, paststja, ka da strauja Samsung inovatv potencila izaugsme radjusi nopietnus draudus uzmumam, kur vi strd... Tomr tagad atgriezsimies pie betona cauruu analzes. Izdarot izvli par labu procesiem, kas nodroina augstu betona blvumu un viendabgumu, izvlamies ar nevlamo efektu, kas izslgs visu pieejamo resursu izmantoanu. Nevlamo pardbu iepriekj analze, tpat k potencili pieejamo resursu analze konkrtaj problmas situcij, tiks veikta ARIZ otraj da. Uzskot Soli 1.4, negatvie efekti un pieejamie resursi alla tiek analizti paralli un vienlaikus. Nosakot nevlam efekta detaas, kst skaidrs, kuri resursi var tikt izmantoti, lai izslgtu o efektu (ARIZ otr daa). Tad ar redzam, kas kav pieejamo resursu pielietoanu, lai likvidtu nevlamo efektu (ARIZ tre daa). ARIZ otr un tre daa sistemtiski stimul zemapzias radoos mehnismus. Nevlam efekta atsevias nianses tiek integrtas, lai pabeigtu vl detaliztku nevlam efekta pardanos un attstbas 111

attlu, ko noskaidrojm Sol 1.4. Paralli rodas dajie konceptulie risinjumi tie saists preczk, pilngk nkotnes risinjuma veidol. aj gadjum, lai sinteztu risinjumus, problmas risintji var izmantot dadus instrumentus, kas nav tiei minti ARIZ tekstos. ARIZ teksti ir stratija OTSM-TRIZ, kas joprojm pastvgi pilnveidojas, individulo instrumentu pielietoanai un teortisku apgalvojumu izstrdei. Atsevii individuli ARIZ soi ir taktiski gjieni, kas nepiecieami stratijas realizanai. Risintjs izpilda atbilstous ARIZ sous, nonkot pie Apmierinoa Konceptul risinjuma, ko sasniedzis, atkarb no attstbas lmea un informtbas par iem jaunumiem, izmantojot jaunos instrumentus un OTSM-TRIZ teortisko bzi. Pirms priet uz otro ARIZ dau, jpabeidz problmas situcijas modea izstrde. Solis 1.5 padara OTSM-TRIZ lidzgu karat. H.S. Altullers pat nosaucis klasisko TRIZ par intelekta karat. Kpc? Atbildi uz o jautjumu atradsit nkamaj ARIZ sol. Solis 1.5 Konflikta jeb pretrunas pastiprin ana Klasisk TRIZ un OTSM atiras ar augstu precizittes lmeni virzien uz risinjumu. Tomr virzoties pa problmas labirintu, nav pietiekami zint virzienu, kur kustaties. Nepiecieams ar prvietoans ldzeklis, kas pieauj kustbas izpildi nordtaj virzien. ie prvietoans ldzeki parasti ir zinanas kd noteikt nozar. Viena no klasisks TRIZ priekrocbm ir, ka t ne vien izce virzienu, bet ar paldz izvlties prvietoans ldzekli. Citiem vrdiem tie auj izvlties zinanas no milzg specializto zinanu kopuma, kas ir nepiecieamas konkrts problmas risinanai. Ja nepiecieams zinanas jau eksist un ir pieejamas, tas pietuvina problmas risinjumam. Ja ne, TRIZ instrumenti auj skaidri izprast, kdas zinanas nepiecieamas formults problmas risinanai vai ar atrast veidu, k no s problmas izvairties. Tas ir maint situciju t, lai padartu problmas risinanu nevajadzgu. Piemrs problmas apieanai: Pirms daudziem gadiem, izmantojot tlruu automtus, kas izvietoti sabiedrisks viets, maksa par zvanu bija jveic, ievietojot montu aur atver apart. s montas regulri savca pas dienests. Zagi, kurus krdinja liels montu glabtuves, biei vien uzlauza os apartus. Tdjdi rads problma nepiecieamba radt sabiedriskos tlruu automtus, kas btu pasargti no zdzbm un hulignisma. Problmas risinan tika iesaistti vairki inenieri, kas izstrdja arvien jaunus tlruu apartu modeus. Tomr viu risinjumi c ar zagiem arvien zaudja. Kas bija jdara? K zinms, problma tika atrisinta, pilnb izmainot pieeju zvanu apmaksai. Tika izstrdta maksanas sistma ar telekartm un pat maksjot ievietojot apart visparastko kredtkarti. Montu izmantoana tlruu automtos izzuda, ldz ar to ar zdzbas un vandlisms. Btisks solis problmas atrisinanas virzien ir Solis 1.5 konflikta pastiprinana. Iescjiem biei ir grti novrtt radoo ieguldjumu, ko sniedz is solis problmas risinan. Neapzinti vii cenas no soa izvairties, vai izpilda to formli (lai demonstrtu, ka ir to paveikui). ARIZ ir analzes instruments, ko nevar aizstt ar analzi k tdu. Formla ARIZ sou izpilde biei vien beidzas ar neveiksmi problmas risinan. Td TRIZ balsttas datorprogrammas ne vienmr ved pie veiksmga rezultta, pat ja risintjs formli izpildjis visus sous. s programmas paldz virzties vajadzgaj virzien, tau ts nav izstrdtas, lai aizvietotu indivda domanas procesus. Lai izprastu ARIZ un TRIZ balsttu programmatru ieteikumus, nepiecieamas labas TRIZ zinanas un skaidra izpratne k s teorijas instrumenti darbojas. 112

Paskatsim k darbojas Solis 1.5 un dads blakus lomas, kas ir saska ar jebkuru citu soli no H.S.Altullera Algoritma. Tie, kam nav sves karat vai kda cita austrumu cas tehnika, zina, ka tajs iekautas ne vien fiziskas ermea kustbas, bet ar oti izkopta prta darbba, kas auj ckstonim veikt nepiecieams kustbas pc iespjas efektvk. Reiz ar es izmantoju os domanas mehnismus skaldot malku. Bet sksim visu no skuma. Karat c pamatprincips ir mrana uz konkrtu pretinieka ermea punktu pirms sitiena izdaranas. Nepiecieams prt koncentrties nevis uz sitiena punktu, bet gan uz punktu, kas ir daudz tlk k mrtais sitiena punkts. d gadjum ar patrto spku sitiena spks ir daudz lielks. is princips lieliski darbojas ar skaldot malku. Varat prbaudt ar sevi. Jmr nevis uz blua auggalu un pat ne uz pamatnes blui, uz kura tas uzlikts, bet gan uz punktu daudz zemk. Tdjdi cirvis izies cauri bluim gandrz bez pieples Kpc? Tas ir apbrnojami, ka karat radtji ir spjui atrast risinjumus, k kombint psiholoiskos, fizioloiskos un fiziskos mehnismus cilvka ermen. Izrds, ka mrjot uz kdu punktu, zemapzia dod pavli organisma fizioloiskajiem mehnismiem pasaglabans form. Rokai tuvojoties sitiena punktam, ms zemapzi, instinktvi palninm kustbu, lai pasargtu savu ermeni no iespjams traumas. aj gadjum ms, pirmkrt, patrjam eneriju patrinot kustbu, tuvojoties ietekmes punktam, pc tam eneriju patrjam kustbu palninot. T rezultt palielins enerijas patri un samazins iedarbba. Kaut kas ldzgs notiek ar strdjot ar problmu. Risintjs instinktvi cenas noldzint konfliktu, kas atrodas problmas pamat un atrast kompromisu, t viet, lai o problmu atrisintu. K zinm no teortiskiem klasisks TRIZ pamatojumiem, pielietojams teorijas instrumenti ir mrti maksimli samazint izminjumu un kdu procentu risinjuma mekljumos. Solis 1.5 ir viens no instrumentiem, kas auj noraidt lielu skaitu kompromisu un neapmierinou ideju, ts pat neradot. Ar to skt iet dvaini iescjiem, bet ldz ar OTSM-TRIZ zinanu apguvi, rodas priekstats, k tas izdarms un kpc tas nepiecieams. Iepriekjie soi paldzja noformt problmas aprakstu un deva detaliztku problmas btbas aprakstu. Sol 1.4 izvljmies risinanas virzienu, intelektul sitiena punktu, uz kuru jkoncentr uzmanba sekojoos Algoritma soos. No karat terminoloijas esam izvljuies mra punktu, uz kuru jkoncentr ples. Tagad atliek prt prvietot o fokusa punktu pc iespjas tlk. Tdjdi msu intelektuls ples bs produktvkas, likvidjot problmas un barjeras, kas kav ts risinanu. Atgriezsimies pie piemra ar tlrua automtu. Problma bija bies zdzbas. Palielinsim prasbas, ko uzliek is risinjums. Kd situcij zdzbas kst neiespjamas? Atbilde ir pavisam skaidra: kad automtos nav naudas, ko zagt. is visprgais virziens noved pie acmredzama risinjuma: nepiecieams izstrdt tlruu automtus, kuros nauda netiek izmantota. Attiecgi nonkam pie idejas, ka maksa par zvaniem jveic citur, kur nauda ir drob. Tdjdi t viet, lai risintu problmu, k pasargt automtus no zdzbas, jrisina problma, k veikt maksjumu par zvaniem. Apskatsim piemru ar betona caurulm. Nevlamais efekts spcgais troksnis pards td, ka betonu nepiecieams sablvt. Ja vibrators neiedarbosies uz veidni, troka nebs, tomr betons netiks sablvts. Jauns problmas formuljums ir sekojos: Uz veidni nedrkst iedarboties, bet betonam jbt sablvtam. Tas ved pie idejas izstrdt jauna tipa betonu. Msdiens ds betons pastv. Tomr brd, kad problma bija steidzama, da betona nebija. Turklt pastvja vl kda btiska detaa k jau minjm, problma rads raotn, kur nebija ptniecbas departamenta, kas sptu du betonu izstrdt. T rezultt vii 113

koncentrjs uz mini problmu: betona cauruu raoanas tehnoloij nedrkstja notikt btiskas izmaias, tau troksni nepiecieams ievrojami samazint vai likvidt. Konflikta pastiprinana ir viens no posmiem, ko var iziet pilnb formli. Tomr t darbba neveds pie rezultta, kamr persona, kas apgst ARIZ, ir apguvusi visus posma mehnismus. Jo labkas cilvka zinanas par o ARIZ posmu, jo augstks via profesionalittes lmenis. Lai pilnvrtgi veiktu o soli, nepiecieams prvart psiholoisko inertumu, kas kav risinjuma atraanu. Tie, kas to spj veikt, ievrojami palielina savas problmu risinanas prasmes. Klasisks TRIZ instrumenti, kas paldz veikt o soli, vislabkaj iespjamaj form, ir STC (Size-Time-Cost) jeb (Apjoms-Laiks-Izmaksas) operators. Ms tomr izlaidsim sou veikanas aprakstu un dosim jau gatavus to rezulttus. Skotnjais konflikts: Vibratori spcgi iedarbojas uz veidni, lai sablvtu betonu, bet tas rada spcgu troksni, kas dotajos apstkos tiek uzskatts par trkumu. Ja risinanai esam izvljuies mini-problmu, nepiecieams formult pastiprinto konfliktu k pielietots jau esoaj tehnoloij: Pastiprintais konflikts: Vibratori iedarbojas uz veidni ar tdu spku, ka radtais troksnis ir nepanesams pat vairkus simtus kilometru attlum no cauruu raoanas vietas. darbba izraisa vibrcijas, kas nav apslptas (to amplitda ir tda pati k betona tvertnei), tdjdi radot labko blvuma kvalitti. Jatzm, ka konflikta pastiprinana saska ar OTSM-TRIZ likumiem auj priet uz soli 1.5 ne vien formli, bet iedziinoties problm. K redzams, lai uzlabotu betona kvalitti, nepiecieams nodroint nepiecieamo vibrciju amplitdu vis betona tvertn. Nevlamie efekti rodas tikai tpc, ka nepiecieams nodroint prasto vibrciju amplitdu, sablvjot betona daias vis tvertnes tilpum starp abm veidnes sienim. Tomr, pateicoties betona pabm, vibrcijas strauji samazins, izplatoties no sienas ldz pat betona masas centram. Viens no likumiem, kas pielietots iepriek mintajos piemros, norda, ka konflikta pastiprinanai ne vien jierobeo nevlam efekta pastiprinans (skaais troksnis kst vl skaks), bet ar jzio par vlam (pozitv) efekta intensitti, kas var tikt izmantots (vienmrga un neprtraukta vibrcija vis betona maisjum). Solis 1.5 vlreiz apliecina, ka gan vlamie, gan nevlamie efekti ir loiski saistti. Tomr Sol 1.5 dakrt kst ar skaidrs, ka s saiknes nav. Tas nozm, ka nepiecieams defint problmu cit form un t visdrzk risinma ar kdu tradicionlu metodi. Tdjdi Solis 1.5 veic prbaudes funkciju. Tas prbauda, vai pastv saikne starp vrtanas pazmm ar kontroles pazmes starpniecbu. Pc tam, kad veikts konflikta pastiprinanas solis, pieredzjis OTSM-TRIZ lietotjs jau aptuveni zina, kur slpjas risinjums. Tomr, pat bez pam prasmm TRIZ pielietoan, is lmenis paldz pamant ko tdu, kas pasldjis garm iepriekj darb ar o problmu. pai tas, ka, lai radtu nepiecieamo rezulttu, ir pietiekami zint, k induct ilgstos vibrcijas betona mas vai k radt betona vibrcijas, izmantojot pieejamos resursus. Piemram, risinot problmu skolas sol, dai no studentiem nonca pie idejas radt vibrcijas, izmantojot papildus iekrtas, kas ievietotas betona mas. aj sol tas ir viens no biek iegtajiem dajiem risinjumiem. Ir ar citi risinjumi, jo psiholoiskais inertums sk atlaisties un problma kst arvien saprotamka specilistiem, kas ar to jau kdu laiku strdjui. Ir praktiski neiespjami pardt iescjam visas nianses darb ar relu problmu, izmantojot k piemru vienu problmu. Relaj dzv situcijas alla ir daudz bagtgkas k 114

treniproblmas. Td nopietni apgstot ARIZ studentiem ir jrisina savas praktisks problmas, kas emtas no to profesionls darbbas vai privts dzves. Daudzi ARIZ soi var tikt izmantoti gan k paefektvi, neatkargi instrumenti, gan kombincij ar citiem OTSM-TRIZ instrumentiem. Tomr vislabko rezulttu dos to pielietoana Algoritma ietvaros. Solis 1.6 Probl mas mode a formul ana Solis 1.6 apkopo paveikto darbu saska ar pirmo ARIZ dau. aj sol spljam vrotja lomu un iesaistm rezulttus, kas iegti individulo sou k organiska veseluma laik, t, lai skaidri apraksttu jauno izpratni par problmas situciju problmas modeli. 1.6.1 Konfliktjoo elementu apraksta precizana Tagad, balstoties uz darbu, kas veltts viena konflikta shmas izvlei un pastiprintm formuljumam, var noteikt konfliktjoos elementus (instrumentu un izstrdjumu) un saldzint tos ar tiem, kas iegti sol 1.2: Rks: Lieljaudas vibrators, kas spcgi iedarbojas uz veidni (vibrators + veidne). Tas iedarbojas uz veidni tik spcgi, ka ilgtspjgie vibratori tiek inducti vis betona tvertn. Produkts: Betona maisjums un gaiss (kas atrodas beton). Izstrdjums ir saglabjies nemaings, bet instrumenta stvoklis ir ievrojami maints. 1.6.2. Pastiprint konflikta formulana Lieljaudas vibrators iedarbojas uz veidni tik spcgi, ka maisanas (kustbas, svrstbas, vibrcijas) amplitda virtuli nesamazins un saglabjas tda pati vis betona tvertn. Radtais troksnis kst nepanesams. Ja Solis 1.5 ticis secgi veikts, var ist, ka t formulana var tikt vienkri kopta. Tomr to dart nav vrts. Labk ir vlreiz apdomt, k pastiprint konfliktu vl vairk un koncentrties uz sldzieniem, kas var rasties. aj gadjum, pastiprinot konfliktu, esam atkljui labkos betona sablvanas nosacjumus: viendi spcga vibrciju amplitda vis attlum starp veidnes sienm. Tagad var labot vlam rezultta aprakstu. 1.6.3 Vlam rezultta prformulana Nepiecieams ieviest nezinmu elementu vai veikt nepiecieams izmaias, kas turpmk tiek sauktas par X-elementu, kur no vienas puses nodroina nepiecieamo maisanas spku un amplitdu (kustbu, svrstbu, vibrciju) betona mas un no otras nodroins absolti klusu vibratoru darbbu. Ievrojiet, ka X-elementam nav obligti jbt fiziskam objektam, t var bt ar strukturla izmaia jau pieejamos konkrts sistmas elementos. Tiei pc t ms tiecamies: ieviest minimlas izmaias, bet izslgt negatvo efektu, saglabjot un pastiprinot pozitvo efektu. Tdjdi esam izanalizjui un apkopojui darbu, kas paveikts saska ar pirmo ARIZ dau. aj da ieguvm skaidru problmas modea formuljumu, ko analizsim no resursu pieejambas viedoka sistm ldz pat Algoritma tres daas skumam. Turklt, k jau mints, pateicoties konflikta pastiprinanai, is formuljums piesaista uzmanbu ieteikumam attiecb uz problmu risinanu. 115

Pirms pabeigt Soli 1.6, izmantosim OTSM likumu un atsevii izrakstsim pozitvo efektu skaidrojumu, kas jsaglab un jpastiprina, dodot skaidru aprakstu ar negatvajiem efektiem, kas jlikvid. Pozitvais efekts, ko vlamies iegt un saglabt, atrisinot problmu: Iegt nepiecieamo maisanas (kustbu, svrstbu, vibrciju) jaudu un amplitdu betona tvertn. Nevlamais efekts, kas jlikvid: Troksnis, kas pards betona blvanas laik, padarot to par skau procesu. K iepriek novrojm, problmas apraksts ir samr vienkrots. Tagad tam ir mazk detau, tomr saglabjusies problmas esence. Nav nepiecieams domt par dadiem risinjumiem, kas nedarbojas ar o modeli. Tomr das idejas var pardties. Ts, ldzgi k visas idejas, jpiefiks atsevii no Algoritma ietvaros veiktajiem soiem, lai palielintu OTSM-TRIZ balstt darba efektivitti uz o ideju pielietoanu bzes laik, nemekljot ts vis ARIZ balstts problmu analzes tekst. Solis 1.7 Standarta risinjuma mekljumi Vl uzmangk aplkojot problmas modea aprakstu, var pamant, ka, lai ar sistmas elements vibratori ir saglabts problmas modea aprakst, tas aizgja nebtb, atstjot tikai t veikto funkciju: radt pietiekami spcgas vibrcijas konkrt amplitd betona tvertn. Tlab, Vielas Lauka problmas modea ietvaros, ir vrts skt ar vielas-lauka modeli situcij, kad ir tikai viena viela un izvlties atbilstou standarta risinjumu no du risinjumu grupas. eit ir viens no standarta risinjumiem, ko ieteikusi standartu sistma ldzg gadjum: viena viela, kuras sistmai tiek pievienota vl viena viela vai lauks, veidojot abu vielu mijiedarbbu ar lauku td veid, lai pazustu nevlamie efekti, kamr pozitvie efekti saglabjas vai pat uzlabo savus rdtjus. Dotaj analzes posm, rekomendcija iet oti neskaidra. Tomr secg analze auj labk izprast, kpc vielai un laukam jbt iekautiem sistm, lai problmu vartu atrisint. Radoo Standartu Sistma, ko ierosinjis H.S.Altullers, pieauj problmu atrisint aj sol. Tomr materila mris nav demonstrt, k Radoo Standartu Sistma darbojas, bet gan aprakstt ARIZ sous, ja standarta radoie risinjumi nesniedz apmierinou rezulttu. Tpc izlaiam detaliztu soa aprakstu un preju uz Altullera Radoo Standartu Sistmu. Altullera radoo probl mu risin anas algoritma (ARIZ) ss apskats, kas ilustr ts ar re las probl mas anal zi. 3.2.2 2. da a : Probl mas mode a anal ze Algoritma otr daa izstrdta, lai atkltu un veiktu skotnjo analzi pieejamajiem resursiem, lai atrisintu konfliktu, kas aprakstts problmas model. aj da analizts laiks un telpa, vielas un lauka resursi, kas pieejami konkrtaj problmas situcij. Ja problma neiet piederga tehniskai problmai, nepiecieams analizt citus resursus, kas specifiski sistmm, kam nepiecieami uzlabojumi vai kuras (sistmas) nepiecieams radt problmas risinanas proces. ie ir sagatavoanas darbi, lai tiktu ldz problmas risinanas procesam, kas pards treaj un ceturtaj Algoritma da. Otraj ARIZ da, parasti pieaug ideju skaits. s idejas ir dakrt absurdas vai nerelas, bieo vien tm ir nopietni trkumi. Problmas risintju tipiskk kda ir o ideju noraidana un piencga nenovrtana, ts pat neizanalizjot s kdas iemesls ir psiholoiskais inertums. Pat nerelks un absurdks idejas ir jpiefiks kopj ideju bank tas ir galvenais OTSMTRIZ analzes likums, neatkargi no t, kur klasisks TRIZ instruments tiek pielietots strdjot 116

ar problmu. Solis 2.1 Darb bas zonas anal ze soa mris, saska ar noteiktiem likumiem, ir koncentrt uzmanbu tikai uz t apgabala analzi, kur radusies pretruna un prbaudot iespju atrisint pretrunu aj posm/ apgabal. Darbbas zona ir telpa, kur problma radusies. To var uzskatt par apgabalu, kur Rkam un Produktam, kas atspoguoti sol 1.2, piemt nevlama vai neapmierinoa mijiedarbba. Apraksts : Vibrators; Veidne; Betons , : Vieta, kur jnotiek vlamajam efektam betona maisana. , : Vieta, kur notiek nevlamais efekts spcgs troksnis.

Att ls 4: Apgabali, kur rodas v lamie un nev lamie efekti.

Attl pardta betona maisana un troki, kas rodas dados sistmas posmos s darbbas laik. Analizjot darbbas zonu, kur rodas vlamais efekts (betona maisjums) un zonu, kur rodas nevlamais efekts (gaisa vibrcijas, kas izraisa troksni), atkljas, ka ts nesakrt. Tas apstiprina ideju, ka problma var tikt risinta atdalti no telpas. is ir viens no visprgkajiem konfliktu risinjumiem, ko izmanto klasiskaj TRIZ. Tomr nepiecieams apdomt, k izraist vibrcijas viengi veidnes iekj da vai pat tikai betona mas, lai nepieautu vibrcijas veidnes rj da vai pat vis veidn. di risinjumi parasti tiek noraidti un aizmirsti to vid, kas ar TRIZ tikai uzskui darbu. T ir kda. ideja jpievieno citm, lai veidotu nkotnes risinjuma pabu aprakstu. Ts darbosies k uzvedinjumi un tiks analiztas ldz ar citm risinjumu idejm un pieejamajiem resursiem. Jpiezm ar, ka aprakstot vlamos un nevlamos efektus, izmantoti termini un doti si to skaidrojumi. Saska ar klasisko TRIZ visa profesionl terminoloija, kas izmantota risinanas proces, jaizstj ar vienkriem, reizm pat stipri vienkrotiem terminiem, kas tikai uzsver funkcionalitti, kas btiska konkrtaj piemr. Tlab aj gadjum termins vibrcija tiek aizstts ar maisana ar nordi uz vlamo efektu. im paam nolkam termins troksnis aizvietots ar terminu gaisa vibrcijas. Vienota terminu aizvietoanas un to darbbas zonas analze auj iegt skotnjo risinjuma aprakstu, kas vlk tiek precizts un papildints ar detam. risinjuma prototips tiks aprak117

stts zemk, tomr jatgdina, ka visas idejas un ideju kombincijas, kas iegtas strdjot ar problmu, jpiefiks to vlkai analzei, izmantojot OTSM-TRIZ likumus un instrumentus. Apkopojums par sol 2.1. veikto analzi: Problmu var atrisint, nodroinot betona maisanu tikai veidn, lai rj daa nevibrtu un neradtu gaisa vibrcijas. Tdjdi nerodas troksnis betonu maisot un tam sacietjot. Iespjams, is visprgais apraksts var ist prk abstrakts un nerels, tomr turpinsim analzi. Tie, kas ir vairk pieredzjui TRIZ pielietoan, var pamant, ka iezmjas vismaz divi risinjumu mekljumu virzieni. Ja nu tomr psiholoiskais inertums joprojm kav prtu, turpinsim analzi. Ja esat noncis pie daudzmaz realizjamm idejm, tomr turpiniet ARIZ-balstto analzi, kamr neesat sasniedzis ceturto dau. Tas paldzs btiski uzlabot un uzspodrint iegts idejas. Daos gadjumos, iespjams pat nonkt pie pilngi atirgm idejm, kas var rasties no iepriek apraksttajm abstraktajm idejm un neskaidrajiem konceptulajiem risinjumiem, vai vienkri idejm, kas radus vai vl radsies tlkas analzes gait. Pc katra soa, jprdom paveiktais, un idejas, kas radus soa laik, jpiefiks kopj ideju bank tlkai analzei. o analzi veicam nevis, lai prblvtu tekstu ar liekiem komentriem un skaidrojumiem, bet gan lai pardtu problmas situcijas analzi un risinjuma veidoans ceu. Solis 2.2 Darb bas laika anal ze soa mris, izmantojot noteiktus likumus, ir koncentrt prtu uz analzi laika intervlos, kuros pretruna pardjusies un prbaudt, vai risinjums neslpjas ajos laika intervlos. aj analz, tpat k telpas analz, nepiecieams atsevii analizt laika intervlus, kuros dadas vlamas un nevlamas norises skas un beidzas. Darbbas laiks ir identificts k intervls, kura laik starp Instrumentu un Izstrdjumu (kas noteikti Sol 1.2) notiek nevlama vai neapmierinoa mijiedarbba. aj konkrtaj gadjum gan vlamie, gan nevlamie efekti pards brd, kad tiek iedarbints vibrators un turpins, kamr tas tiek darbints. Tdjdi laika intervli, kuru laik vlamais efekts (betona masas maisana) un nevlamais efekts (spcgs gaisa vibrcijas) pards, ir identiski. Maz ticams, ka o pretrunu iespjams atrisint izmantojot laika resursu, lai gan daos gadjumos tas btu iespjams, ja maintu, piemram, betona maisanas trumu, tdjdi ierobeojot skaas pardanos. Piemram, ja ierobeotu maisanas trumu veidn, samazinot spiedienu uz betonu un veidni, veidnes vibrcijas neradtu tik spcgu troksni. Procesu trumu mainana ar ir viena no metodm, k risint problmas, kas radus laika griezum. Lai labk izprastu iespjas, ko sniedz noirana laik, ieteicams iepazties ar Sistmas Operatoru jeb Daudzekrnu shmas analzi. Komentri par Sistmas Operatora analzi (Daudzekrnu shmas analzi), ARIZ un TRIZ mcanas mriem Lastji, kas pazstami ar Sistmas Operatora analzi no klasisks TRIZ, pamans, ka, veicot sous 2.1 un 2.2, tiek analizta situcija ldz ar divm vai pat trim asm sistmas operator: laika asi un hierarhijas asi. TRIZ autors H.S. Altullers uzskatja ARIZ par detaliztu problmas situcijas analzi, saska ar Sistmas Operatoru attlotu k lineru procesu. Pc btbas Sistmas Operators apraksta ne-linero domanu. K jau mints, galven ARIZ funkcija ir specifisku ne-standarta problmu risinana. Tomr galvenais ARIZ mris ir paldzt problmas risintjam attstt rados domanas prasmes, kas balsttas uz Sistmas Operatora analzes. Termins sistmas operators radies TRIZ specilistu vid k sinonms pilnajam nosaukumam, ko ierosinja Altullers Rados domanas Daudzekrnu shma. Altullers uzskatja TRIZ 118

mcbu procesu par rados domanas prasmju attstbas procesu saska ar daudzekrnu shmu. ARIZ ir viens no btiskkajiem klasisks TRIZ instrumentiem, ko izmanto du prasmju izkopanai. Treninolkos izmantojot ARIZ dadu rels dzves problmu risinanai, studenti izkopj o prasmju kompleksu un spju ts pielietot relaj dzv. Atskatsimies un novrtsim paveikto darbu no Sistmas Operatora viedoka. Saska ar pirmo dau, pirmaj sol tika novrtta problmas situcija. T bija k visprga aptauja, lai noskaidrotu problmas situcijas fragmentus saska ar Sistmas Operatoru. Tika apskatti: sistmas blvums (radt vibrcijas beton, lai likvidtu gaisa prrvumus un palielintu betona blvumu) un ts elementi (apaksistmas). Tika noteikta ar virssistma un galvenie produkta raans procesi (produkta raoana), kas apskatta skotnj problmas aprakst. Problmas situcija sum apskatta ar laika griezum (vispirms betons tiek iepildts tuk veidn; tam seko vibrcijas, k rezultt betons saciet). Anti-sistmu ass tika detalizti prezentta divs problmas risinanas versijs, no kurm neviena nebija apmierinoa (TC-1 un TC-2). Pretrunu sistma demonstrja saistbu starp Sistmu un Anti-sistmu. Tika nolemts ar, kdai nkotn jbt virssistmai (Noslguma da solis 1.1). Tlk tika pietuvinti tikai divi no sistmas elementiem: Izstrdjums un Instruments. Sol 1.3 uzmanba tika pievrsta saiknm starp sistmu un anti-sistmm. aj reiz pretrunas tika demonstrtas grafisk veid. Sol 1.4 tika paplainta Sistmas Operatora zona, un izvlta pretruna, kas pards izvlts sistmas noteikt lmen un nodroina potencili labko ekspluatcijas kvalitti pie maksimls funkcijas (galvenais raoanas process). Sol 1.5 uzsvars atkal likts uz izvlto pretrunu, kas prt pastiprinta. Ceturt ass prta prveidojumu ass iztrkst klasiskaj Sistmas Operatora analz. G. S. Altullers vljs iekaut o asi Sistmas Operator jau 1970. gad, pirms grmatas Radoums k eksakt zintne publicanas. Vi teica, ka atmetis domu iekaut o ceturto asi, jo nav varjis atrast gana vienkru un uztveramu 4D sistmas operatora (SO) attlu. Jatzm, ka SO grafisk 3D shma bija via grmatas manuskript, bet iespieot t kdas pc tika aizvietota ar 2D. Divdimensiju shmai ir tikai 9 ekrni, kamr Altullera manuskript oriinlaj zmjum bija veseli 18. Anti-sistmu ass pieminta grmatas tekst, tau attlos ts nav. OTSM attstbas laik pardjs ar uzlabot SO analze, kur bija ar prta eksperimentu ass tpat ar citas asis, ko Altullers uzskatja par ldzvrtgi btiskm. Sol 1.6., lai skattu situciju kopum, tika paplaints prta iespju lauks, lai apskattu situciju un aprakstto problmas situcijas modeli. Otraj da akcents likts uz dadiem resursiem, kas pieejami sistm, ts apaksistms un virssistm. Tas notiks sol 2.3. Solis 2.3 Vielas-lauka resursu anal ze soa mris ir koncentrt prtu tikai uz vielu un lauku (materili objekti), kas pieejami gan problmas modea ietvaros, gan visas problmu situcijas ietvaros, analzi. Ja problma saistta ar ne-tehniskm sistmm, resursi, uz kuriem balstta dot sistma, ir analzes subjekti: finanu resursi biznesa sistmm; psiholoija indivdam, socil psiholoija vadb un izgltbas sistms utt. Atgdinm, ka sol 2.3 strdjam tikai ar iepriekju materilo vielu analzi konkrtaj situcij. To konkrtka analze tiek veikta Algoritma treaj da darbbas zonas ietvaros darbbas laika intervl. 2.3.1 Sistmas iekjie resursi Rka vielas-lauka resursi: vibratora metla kaste, elektriskais motors, ekscentrais spararats, akustiskie vii, ko rada vibrators un veidne, kabei. 119

Produkta vielas-lauka resursi: cements, dens, grants, mehniskie vii, kas rodas betona tilpn. Sistmas iekjie resursi atrodas Darbbas zon (precizti sol 2.1) Darbbas laik. 2.3.2 Resursi rpus sistmas Vides vielas-lauka resursi, kas raksturgi ai problmai: procesa patnba pret standarta procesu, kas nodarbina o betona maisanas principu, ir tda, ka veidne atrodas cilindrisk iedobum zem. Tomr izvietot tai virs skau izoljoa materila plksni nav vlams. Vides vielas-lauka resursi, kas kopgi vism problmm: gravitcija, kas pieauj betona sablvanos vibrciju iespaid. 2.3.3 Resursi virssistm Atkritumi (saldzinoi lts resurss)no rjs sistmas (ja da sistma ir pieejama problmas ietvaros).Tik tiem! Dadi augi dados reionos sarao atkritumus, ko nepiecieams iegt un izmantot. Atbildes uz iem jautjumiem bs iespjams iegt apkopojot rezulttus no ARIZ atskata 3. un 4. da. Tres daas beigs un jo vairk, pc 4. daas, nkotnes risinjuma veidols kst skaidrks un iespjams atkal izskatt iespja izmantot da tipa resursu. Ltie resursi ir: rjie elementi, kuru cena, var gadties, ir pat vispr aizmirsta piemram, dens un gaiss. Otrs daas kopsavilkums: Sistmas vielas-lauka resursu analze (Instruments - Izstrdjums) liek domt par metodi, k radt mehniskos vius vis betona tilpn, neradot akustiskos vius vid. da attlumu sadalana var nodert problmas risinan. Sistmas iekjo un rjo resursu analze nav devusi skaidru atbildi, tomr t izdalja resursus, kas vartu tikt izmantoti problmas risinan pc tam, kad preczi defintas nepiecieams pabas nodergas funkcijas veikanai. Uzkrjot pieredzi ARIZ lietoan un domu brvb, sk rasties dadas idejas, ko izmantot dadiem resursiem. K mints, s idejas dakrt iet absurdas un nerelas, tomr ts jsaglab ideju bank vlkai analzei saska ar OTSM-TRIZ, lai ts apvienotu vien lietojam ideju sistm. Sol 1.7 ieguvm nordi no Radoo standartu sistmas, kad darbbas zon papildinjum betona maisjumam pardjs otra viela un lauks. Lai ar pagaidm neskaidri, ir zinms, ka tiem jnodroina betona maisana veidn piln tilpnes apjom ar nepiecieamo amplitdu, neradot spcgas gaisa vibrcijas rpus veidnes. Lastji, kas ir vairk pieredzjui TRIZ un ARIZ lietoan var piezmt, ka tam jievie minimlas izmaias sistm un ka tam jizmanto esoie sistmas resursi, kas pieejami raotn iekrtas, kas rada vibrciju. Attstot jaunu sistmu, un situcij, kad sistma eksist tikai msu prtos, ir vairk iespju izvlties resursus, nek tad, kad strdjam jau ar relu sistmu. Otrais gadjums ir tradicionls raojoiem uzmumiem, kuros kdas noteiktas iekrtas jau tikuas izmantotas, tau ts nav apmierinjuas visas prasbas, kas radus tehnoloisk procesa laik. TRIZ iescji biei sastopas ar grtbm tiei analizjot jau eksistjoas sistmas un to elementus. s grtbas rodas psiholoisk inertuma d, kas mt jebkur cilvk. Cilvks vlas atrast gatavu risinjumu ne-standarta problmai, tpat k situcij ar standarta problmm. Ja pastv standarta problma, kas atbilst tipiskam problmas aprakstam, to nepiecieams risint ar atbilstou standarta risinjumu. Turpretim, strdjot ar nestandarta problmm, pieeja ir neiesp120

jama un nepiecieams pielikt daudz vairk pu, lai uzveiktu psiholoisko inertumu un izncintu stereotipus, kas ietekm msu domanas procesus un radoo risinjumu mekljumus. Mums jbt gataviem sadalt esos sistmas neatkargos elementos, uzskatot os elementus par pilnb neatkargiem resursiem un mint izprast, k viens vai otrs no tiem var paldzt problmas risinan. Problmu risintjiem, jo pai vadtjiem, svargi atcerties kdu btisku momentu. Izmantojot OTSM-TRIZ instrumentus, soli pa solim iespjams prvart psiholoisko inertumu. K rezultt iegtais radoais risinjums ir tik atirgs no zinmajiem standarta risinjumiem, ka parasti cilvki, kas nav piedaljuies problmas risinanas proces, to noraida. situcija parasti veidojas, kad iegts idejas tiek prieklaikus prezenttas vadtjiem. Bez iepriekjs sagatavotbas, vadtji parasti noraida netradicionls idejas, jo ts pieemt kav psiholoiskais inertums. Savukrt problmu risintji ir iemcjuies inertumu prvart, jau strdjot ar problmu un mekljot risinjumus. Piemrs: 2000. gad strdjm kd labi zinm Eiropas uzmum kop ar specilistiem cenoties risint problmas uzmum. Iegtais risinjums bija netradicionls: problmu varja atrisint aizvietojot viengabalainu metla elementu ar metla birstei ldzgu priekmetu. aj nozar tas bija kas nedzirdts! Kad risinjums tika iesniegts apstiprinanai vadbai, vadba o ideju norakstja k nedergu pat neaujot specilistiem veikt nelielu modelanu uz datora. Uzmums bija uzaicinjis OTSM-TRIZ specilistus, jo problma bija sareta. Ms pie ts strdjm kop, izmantojot OTSM-TRIZ instrumentus. Soli pa solim ms attstjm jaunas idejas, centmies prvart psiholoisko inertumu un radjm radoas idejas, cenoties ts integrt risinjumu sistm un veidot risinjumu, kas btu pieemams uzmumam. Tika iztrts daudz naudas un specilistu laika. ita, ka vl pris dienu vienam specilistam risinjuma simulcijas veikanai btu bijis t vrts. Izstrdtji vrss pie vadbas, lai atrisintu ietami vienkro jautjumu: atrast laiku vienam specilistam veikt datora modelanu iegtajam rezulttam. Tomr atdrs k pret sienu: darbi bija jprtrauc. Protams, ms visi bijm rkrtgi sargtinti. is nav netradicionls piemrs. Msu praks du situciju, kad vadtji noraida risinjumus, ko ierosinjui snceni, ir ne mazums. T ir maksa par prieklaicgu nestandarta radoa risinjuma prezentanu vadbai. Protams, vadtji parasti ir oti aizemti un prslogoti. Vii alla strd stresa stvokl, kad pietrkst laika un nepiecieamba koordint saretus procesus dakrt kav vius pieemt lmumus, kuru pamat ir izpte. Pirms iesniegt viiem izskatanai jaunas nestandarta idejas, nepiecieams prdomt divreiz: k paldzt viiem prvart psiholoisko inertumu dau minu laik (specilisti parasti tam patr vairkas nedas vai pat mneus). Dieml vadtji dakrt pai nav informti par pau pieemto lmumu iracionalitti un neefektivitti. eit interesanti piemint IBM veikt globl ptjuma rezulttus par inovcijas nozmi t uzmumos vis pasaul. Ptjums liecina, ka 85% vadtju uzskata, ka ir spjgi pieemt pareizos lmumus, kamr cita ptjuma rezultti apliecina, ka 65% lmumu, ko piemui vadtji, tikui atcelti vai prstrdti to neefektivittes d. Altullera ptjums ar neskaitmajm situcijm, kas saistts ar jaunu ideju ievieanu, apliecina: jo augstks idejas novittes lmenis, jo spcgka ir pretoans ts ievieanai. Lai ar nodaa, kas ststa lastjam par attiecbm starp vadtjiem un problmu risintjiem, iet, nekdi nav saistta ar TRIZ, tomr instrumenti, kas pielietoti klasiskaj TRIZ un OTSM attstb alla radui nestandarta tehniskus risinjumus ar augstu inovatvo potencilu. Uzmumi dus risinjumus biei vien noraida, argumentjot, ka di neviens nedara, tdjdi zaudjot iespju bt pirmajiem, kas parasti noved ar pie zaudtas peas. Pc prdomm uzmumu prstvji it biei atkrtoti vras pie TRIZ ekspertiem un ldz atrast risinjumu, k apiet 121

konkurentu patenttos risinjumus. Dieml das situcijas ir visai bieas. Idejas noraida ne tikai vadtji, bet pat darba grupu dalbnieki. Psiholoiskais inertums kombincij ar darbiniekiem, kas nevlas pieemt daji defintus risinjumus, apstdina darbus pavisam un neauj ieviest pat standarta risinjumus. Saretas nestandarta problmas nevar atrisint izmantojot standarta risinjumus tiei tlab tie ir grti atrisinmi. du problmu risinanai nepiecieams iziet rpus tradicionls domanas robem. Visprpieemto normu neievroana vairumam cilvku skotnji var ist nepieemama, un tie dara visu iespjamo, lai kavtu darba grupas, kas izmanto OTSM-TRIZ problmas risinanai, darbu. Cilvkiem ir rtk atgriezt darbu ierastajs slieds, pie pazstamiem risinjumiem, kas dieml saretajs situcijas nedarbojas. da rcba var radt ievrojamu kaitjumu uzmumam. Lkojoties nkotn, jsaka, ka risinjums apraksttajai problmai ar saskrs ar spcgu pretestbu. Neskatoties uz to, problmas risintjam tika dota iespjam pierdt idejas pielietojumu. Ir iespjams ar pretjs variants. Iegtais risinjums ir tik acmredzami vienkrs un viegli ievieams, ka vadtjiem iet, ka t ieguvei nebija nepiecieams piesaistt TRIZ ekspertus. Tan pat laik vii biei vien aizmirst, ka uzmuma gaikie prti nomocjuies ar problmu mneiem vai pat gadiem bez apmierinoiem rezulttiem. Tomr OTSM-TRIZ instrumenti ir paldzjui specilistiem prvart prta inertumu un izvlties pavisam negaidtu risinjumu virzienu un atrast ietami vienkru risinjumu. Iepriek apraksttais apliecina, ka klasisk TRIZ un OTSM instrumenti ir nodergi, lai efektvi prvartu psiholoisko inertumu, kas kav radou risinjumu mekljumus. Tomr jsaprot, ka pirmie minjumi prezentt iegtos risinjumus atdursies pret tdu pau psiholoisko inertumu un skepsi, kdu prvarjis risintjs. Psiholoiskais inertums var radt problmas ne vien specilistiem un vadtjiem, bet tpat ar uzmumam. aj noda apskatta nopietna problma, kas pavada visu inovatvu ideju un projektu ievieanu un stenoanu. Var secint: pat ja uzmuma rcb ir efektvi instrumenti inovatvu produktu izstrdei, tas ne vienmr ir pietiekami, lai sptu pielietot inovatvus risinjumus ar cits joms. Nepiecieamas ar nopietnas izmaias uzmuma korporatvaj kultr inovatvas idejas vadtju psiholoisk inertuma prvaranai. Altullera radoo probl mu risin anas Algoritma (ARIZ) ss apraksts, ilustr ts ar re las probl mas anal zi 3.2.3 Tre daa: Idel gala rezultta (IGR) noteikana un fizisks pretrunas, kas kav t sasnieganu Tre ARIZ daa ievrojami atiras no iepriekjm pc struktras un sou izpildes. aj da darbbas, kas ved pie problmas risinjuma, maina virzienu. Iepriekjs das vispirms tika veikta analze (1. un 2 .da), kamr 3. ARIZ da prejam pie aktivittes, kas mrta uz dajo risinjumu sintezanas un apmierinoa konceptul risinjuma sintezanas pck (3., 4. un 5. daa). Tre daa ir k problmu analzes kulmincija un preja uz apmierinoa konceptul risinjuma sintzi. Atgdinm, ka TRIZ instrumenti ir izstrdti nevis risinjuma meklanai, bet gan plnotai tda risinjuma izstrdei, kas ir pietiekami detalizts, lai nodrointu preju uz prototipa izstrdi vai datora modelanu testanai. Nkotnes risinjuma veidols tiek veidots soli pa solim un kst skaidrs pakpeniski. Veidols top uzkrjoties konceptuliem risinjumiem, kas daji atbilst tehniskajm prasbm. os risinjumus dv par dajiem, jo tie tikai daji spj atrisint problmu. Dajie risinjumi kalpo k izejmaterils apmierinoa konceptul risinjuma izstrdei. Apmierinos risinjums tiek iegts balstoties uz dajiem risinjumiem, izmantojot dadus klasisks TRIZ un OTSM instrumentus. 122

Tos dajo risinjumu elementus, kas kav tiem bt pilnvrtgiem risinjumiem, var izteikt prasbu form, kuras jizpilda jebkuram apmierinoam risinjumam. Ts darbojas k papildu tehnisk specifikcija. Pielietojot OTSM-TRIZ instrumentus ai tehniskajai specifikcijai, nepiecieams izstrdt papildu dajos risinjumus, kas tiek integrti vien risinjumu sistm apmierino konceptul risinjum. ir daj risinjuma lietoanas priekrocba: atklt iemeslus, kpc dajais risinjums nevar tikt uzskatts par apmierinou risinjumu, auj precizt tehnisks prasbas un labk noteikt aizliegumus, kas jievro izstrdjot apmierinou konceptulo risinjumu. Apmierinos konceptulais risinjums padara iespjamu tehnisk risinjuma izstrdi: skices un aprinus utt. Tehniskais risinjums aus veidot prototipu, kur pc prbaudes veds pie uzlabotas risinjuma versijas. Tdjdi turpinot treo ARIZ dau, jtiecas pc risinjumu sintzes, bet tan pat laik, jveic nepiecieam analze. aj situcij ARIZ var tikt saldzints ar asinsrites sistmu cilvka ermen. Pirm un otr ARIZ daa atbilst artrijm, kas glab informciju par problmu. Tre Algoritma daa ir ldzga kapilru tklam, kur apkopot informcija tiek mainta un pamazm prvrsta risinjum. Dajie risinjumi kop ar kritiskiem komentriem veido ideju plsmu papildinot apmierino risinjuma veidolu. daa ar caurvij secgas ARIZ daas ldzgi k asinis plst vns. Tagad palkosimies, k problmas analze pamazm mains risinjumu sintz ARIZ pielietoanas laik. preja pards vienlaikus vairkos parallos atzaros tres ARIZ daas beigs. Solis 3.1 Ide l gala rezult ta formul ana Soa 3.1 mris ir prformult problmu vlreiz, lai to pamazm sinteztu risinjum. is lmenis ir veltts problmas apraksta noteikanai tlkai pielietoanai un prasbu noteikanai, kas japmierina, risinot problmu. Pc tam tiek pielietots iegtais problmas apraksts, ko ieguvm sol 3.1, problmas modea viet, ko ieguvm sol 1.6, jo otraj ARIZ da tika preciztas detaas vietai un laikam, kad pardjusies problma. Papildus veikts iepriekjs resursu uzskaitjums, kas var tikt izmantots problmas risinanai. Tas veds pie prejas/ transformcijas uz problmas modeli sol 3.1. Ir biei atzmts, ka labi definta problma ir vismaz puse no risinjuma. Tlab idejas precizanas un prasbu noteikana risinjuma izstrdei nepiecieama visas ARIZ metodes pielietoanas laik. IGR-1: X-elements, bez sistmas sareanas un bez jebkda kaitg elementa, samazina nevlamo efektu skao troksni <darbbas laik> t <darbbas zon>. Citiem vrdiem nevlamajam efektam nav jpards vid, kas ietver vibrjos iekrtas (rpus veidnes), kad vibratori darbojas un spcgi iedarbojas uz veidni, lai saprestu betona maisjumu. Taj pa laik vibratoriem jsaglab jauda un amplitda, kas nepiecieamas, lai betons sablvtos vis veidnes apjom. aj problmas precizanas lmen, lastju prtos, iespjams, jau radus daas jaunas idejas, vai, iespjams, atgriezus kdas vecas, sen aizmirstas idejas. Psiholoisk inertuma d, zinmie risinjumi iepriek netika saistti ar analizjamo problmu. K novrots, ARIZ sou izpilde vainagojas ar plnotu problmas iemeslu specifikciju un prasbm nkotnes risinjumam. Taj pa laik pards jaunas risinjumu idejas. Pat ja s idejas iet samr realizjamas un gatavas ievieanai, ieteicams turpint problmas analzi, kamr sasniegta ARIZ ceturt daa. is ir obligts ARIZ pielietoanas nosacjums. Visi ARIZ soi ir sarindoti saska ar sistmu attstbas likumiem. Iegtais risinjums var tikt attstts un 123

uzlabots, veicot secgus Algoritma sous. Visas idejas ieteicams pierakstt, veidojot ideju banku (pau piezmju bloku, kur apvienoti visi dajie risinjumi). eit jpiebilst, ka viens no iespjamiem konceptuliem risinjumiem paredz vibrjos iekrtas ievietoanu betona mas. Tdjdi skau lmenis tiks ievrojami samazints. Tomr pret o ideju iebilst tie, kas strd ar veidni. K jau iepriek skaidrots, lai sniegtu atbalstu problmas risinjuma apraksta izstrd, visi iebildumi un kritisks piezmes, kas rodas sarunu gait, jprvr par prasbu kritrijiem. aj gadjum, ideja ievietot vibrjos iekrtas (vibratorus) betona maisjum iet pievilcga, jo betona masa pati par sevi var pildt skaas izolcijas funkciju un samazint troku lmeni apkrt instalcijai. Tomr rjs prasbas, ko dikt raoanas process, nepieauj vibratoru ievietoanu betona mas. Tdjdi var formult jaunu prasbu risinjumam: nepiecieams nodroint vibrcijas betona masas iekien, bez jebkdu mehnismu iesaistanas, ko nebtu iespjams izemt pc betona sacietanas. K to sasniegt? Tas nebt nav vienkri, tau ar ideja jpiefiks ideju bank, lai cik absurda t ar neistu. Solis 3.1 ir sagatavoans soa 3.2 izpildei, ar prjie ARIZ soi darbojas aj pa manier viena soa izpilde sagatavo msu domas un prtus nkamajos soos paredzto darbbu izpildei. Solis 3.2 IGR formul juma pastiprin ana Sol 3.2 analze lnm tuvojas pirmajiem soiem risinjuma sintz. IGR, kas formults sol 3.1 jaizstj ar vienu no resursiem, kas aprakstti sol 3.2. aj brd iesaists viens no mehnismiem psiholoisk inertuma prvaranai. Lai prvaldtu o mehnismu, nepiecieama pieredze un zinanas par citiem TRIZ instrumentiem. Galven ideja treaj da ir iemeslu izpte, kas kav nonkt pie risinjumiem, kas apmierina prasbas, kas apraksttas sol 3.1., izmantojot vienu no pieejamajiem resursiem. Analzes mehnisms, ko piedv Altullers, stimul zemapzias radoos procesus un vainagojas ar dakrt jocgiem, dakrt it nopietniem risinjumiem, kas ir laba zme. Tas nozm, ka psiholoiskais inertums pamazm pazd un domana kst atvrtka, k saka ameriki rpus kasttes. Tiei psiholoiskais inertums kav iztli un domanu iegt izgltba attstjusi msos profesionlo inerto domanu standarta risinjumu robes. Standarta risinjumi veido profesionlo bagtbu un prasmes jebkur profesij. Profesioniem tie paldz atrisint problmas tri un efektvi, kamr tie sastopas ar nestandarta problmm, kur standarta risinjumi ir bezspcgi. Daudzos gadjumos sistemtiska OTSM-TRIZ instrumentu pielietoana beidzas ar skotnjo problmu, kas itusi nestandarta, tau pc analzes ieguvusi standarta problmas veidolu, ne tikai no OTSM-TRIZ viedoka, bet ar no aura profila specilistu viedoka. Parasti tas notiek ARIZ pirms daas beigs, bet pat dos gadjumos ir lietdergi turpint analzi ldz ARIZ ceturt soa beigm. TRIZ specilistu pieredze apliecina, ka risinjumi, kas iegti pirmaj da, var tikt uzlaboti un tdjdi rodas vesels lrums apmierinou risinjumu, ko var izmantot dadu risinjumu tlkai izstrdei. Idejas, kas apvienotas ideju bank ARIZ izpildes laik vai pielietojot kdu no OTSM-TRIZ instrumentiem, var tikt iedaltas trijs grups. Pirmaj grup ietilpst idejas, kas ir ievieamas tri. Otraj grup atrodamas idejas, kam nepiecieams vairk laika papildu izptei un iekrtu pielgoanai/ iegdei. utt. Treaj grup apkopotas idejas, kas atsttas pielietoanai nkotn, idejas par sistmas attstbas virzieniem, jauniem produktiem, servisiem un tehnoloijm, kas var tikt izstrdtas laika gait. Dieml OTSM-TRIZ biei uzskatts par instrumentu avrijas situciju likvidanai, kad risinjums jatrod un jievie nekavjoties. Parasti zemk lmea vadbas kompetenc ir likvidt avrijas situciju par katru cenu. Viu kompetenc nav ideju banku, ts atrodas augstk lmea vadtju, reizm pat pau uzmumu vadtju kompetenc. Vairums lmea vadtju nezina pat par OTSM-TRIZ eksistenci un iespjm, ko tas var piedvt vadtjiem ikdienas darb. Otr un tre risinjumu grupa ir k apettes izraistji, ko saretaj darb 124

izmantot augtkajiem vadbas lmeiem. OTSM-TRIZ var paldzt ar uzmuma apaknodau vadtjiem, kas iesaistti uzmuma stratijas veidoan un attstb. aj gadjum ARIZ ir iekauts k saretko OTSM instrumentu elements. Konkrtbai un ierobeot apjoma d eit apskatti tikai trs paralli veidi triju resursu izmantoanai: vibrators, veidne un betona masa. TRIZ iescjus parasti mulsina frzes, kas veidotas saska ar TRIZ likumiem. Patiesi no lingvistikas viedoka s frzes ne vienmr ir preczas un pareizas. du fru priekrocba ir OTSM-TRIZ starpdisciplinr valoda, strdjot ar saretm un/vai starpdisciplinrm problmm. valoda ir izveidota darbam ar problmm, kuras parasti izskats saretkas ar to profesionls valodas d (kas var bt par iemeslu ar psiholoiskajam inertumam). Turklt tradicionla valoda ir viegli adaptjama komunikcijai, tomr ne vienmr auj risint problmas. Smalka literr valoda nereti pat trauc problmu risinan. Tan pat laik piemrota figurl valoda ir labs palgs strdjot ar problmu OTSM-TRIZ. OTSM-TRIZ instrumenti rada risinjuma veidola pazmes dajos risinjumus. Figurl valoda auj m atseviajm pazmm sintezties vien veidol. Tlab, piemram, zintniece Tatjana Sidoruka attstjusi pedagoisko tehnoloiju, apmcot brnus atrast metaforas un veidot metaforiskus figurlus apgalvojumus. o metodi pielieto ar reklmas industrij radoiem grafiskajiem tekstiem un videoklipiem. Tiei standarta frzes un ikdienas izteicieni ir visbiekie psiholoisk inertuma nesji. is inertums var kt par neprvaramu rsli problmas risinjuma mekljumos. Tas nozm, ka droi var veidot frzes saska ar OTSM-TRIZ likumiem, pat ja ts ne vienmr ir pievilcgas un tm nepiemt ne piliena literrs vrtbas. Pastiprin tais IGR-1, izmantojot resursu Vibrators Pats vibrators, nesarejot sistmu un neveidojot kaitgos efektus, izsldz nevlamo efektu: spcgu troksni vid ap vibratoriem (rpus veidnes), kad tie darbojas un spcgi iedarbojas uz veidni, lai sablvtu betonu. Tan pa laik vibratori nodroina vibrcijas spku un amplitdu, kas nepiecieami cementa sablvanai vis veidnes tilpn. Pc soa 3.2 formuljuma pierakstanas resursam Vibrators, nepiecieams noteikt tos resursa kontroles parametrus, kas nosaka vrtanas pazmes Skaas lmenis un Betona blvums. aj gadjum abi parametri atkargi no kontroles pazmm: spka, ar kdu vibrators iedarbojas uz betona masu; veidnes vibrciju amplitdu, ko izraisa vibrators; Vai iespjams noteikt, kur no parametriem ietekm abas vrtanas pazmes vienlaikus? Paminiet veikt secgus ARIZ sous ar jsu iedomtiem parametriem. Pastiprin tais IGR -1, izmantojot resursu Betona mais jums Pati betona masa, nesarejot sistmu un neveidojot kaitgos efektus, izsldz nevlamo efektu spcgu troksni vid, kas aptver vibratoru sistmu (rpus veidnes), kad tie darbojas un spcgi iedarbojas uz veidni, lai sablvtu betonu. Tan pat laik betona maisjums nepasarg vibratorus no vibrcijas spka un amplitdas, kas nepiecieama betona masas sablvanai vis veidnes tilpn. Pc soa 3.2 formuljuma pierakstanas resursam Betona maisjums, nepiecieams noteikt tos resursa kontroles parametrus, kas nosaka vrtanas parametrus Skaas lmenis un Betona blvums. Paminiet atrast resursa Betona maisjums parametrus, kas ietekm betona blvumu. Uzskaitiet os parametrus. 125

Nkamais solis ir sagatavot resursa Betona maisjums sarakstu ar parametriem, kas ietekm sistmas vrtanas parametru skaas lmenis. Saldziniet divus sarakstus un izveidojiet atseviu parametru sarakstu, kas ietekm abus vrtanas parametrus vienlaicgi. Sekojoais algoritms var paldzt soa 3.2 stenoan: 1. Aizvietojiet X-Elementu ar [Resursu]. Resursa viet ievietojiet atbilsto resursa nosaukumu. 2. Pastiprint IGR formuljum nosakiet divu vrtanas pazmju vrdus, kuru vrtbas jnodroina noteikt lmen. 3. Izmantojot savas un/vai ekspertu zinanas, nosakiet kontroles pazmju sarakstu pirmajam vrtanas parametram. Mainot kontroles parametru vrtbas var maint vrtanas pazmju vrtbas. 4. Tpat izveidojiet kontroles parametru sarakstu, kas auj jums maint otras vrtanas pazmes vrtbas. 5. Saldziniet abus kontroles parametru sarakstus un nosakiet tos, kuri pieauj abu vrtanas pazmju izmaias. Vlk ts tiks izmantotas ARIZ sou 3.3 un 3.4 veikanai. 6. Kopju elementu trkums sarakstos ir viena no pazmm, ka problmu iespjams atrisint mainot atbilstous parametrus tai vrtanas pazmei, kurai nepiecieami uzlabojumi, lai nodrointu labko iespjamo Galveno raoanas procesu izpildi (Galvenais mris, kura izpildei dot problma tiek risinta). Juzsver, ka Galvenais raoanas process (dots problmas risinjuma maksimlais mris) ir viena no funkcijm virssistm, kas atrodas Sistmas Operator 3 - 4 lmeus virs sistmas lmea, kur tiek risinta problma. Aprakstot konkrtu problmas situciju, un izvloties Izstrdjumu un Instrumentu sol 1.2, nedrkst sajaukt Galveno raoanas procesu un Galveno sistmas funkciju, kas nordta sol 1.1. Ldzgi citm papildu rekomendcijm saistb ar ARIZ sou izpildi, is Algoritms ierosints ptjuma laik par klasisk TRIZ un t instrumentu prveidoanu OTSM un t instrumentos. Ar OTSM izstrdtas ldzgas detaliztas procedras katram ARIZ solim. To skks apraksts sniedzas rpus s grmatas robem. o procedru vadba veido galveno izstrdes procesu ARIZ asimilan. is kopsavilkums ir daa no padziints mcbu sistmas profesionlajos ARIZ knifos, tiei tpat k betona vibrcijas ir daa no liela diametra betona cauruu raoanas procesa, kas tiek izmatotas cauruvadu izbvei. Betona caurvada izlieana ir galvenais raoanas procesa posms, d kura vibratori sablv betonu. Parametru sarakst, ko var izmantot betona blvuma mainanai, var atrast atsevius, kas var palielint betona blvumu, neradot lieku troksni. Tas ved pie labi pazstams idejas par pablvjoa betona izstrdi. Tomr problma rads jau pirms daudziem gadiem, kad da tipa betons vl nebija pieejams. da betona izstrde prasja ptjumus un izstrdes periodu. Problma bija, ka raotn, kur problma rads, nebija ptniecbas un attstbas departamenta. Turklt situcija bija steidzama un risinjums, kas raoanas proces veiktu pavisam niecgas izmaias, bija nepiecieams jo trk, jo labk. ARIZ iepazstina t lietotjus ar visai interesantm idejm. Dakrt daas no idejm var ist nerealizjamas konkrtaj situcij un apstkos. TRIZ un OTSM vstur ir daudz piemru, kad da tipa idejas tikuas noraidtas mirkl, kad ts pardjus, bet vlk ts tikuas ieviestas praks. Jatzm, ka ARIZ pielietoana biei vien beidzas ar lrumu ideju, kuras nepiecieams sagrupt trijs grups. 126

Pirmaj grup ietilpst idejas, kas nekavjoties tiek apstiprintas ievieanai. Otraj grup ietilpst idejas, kurm nepiecieams neliels ptjums vai papildinjumi. Iespjams vienkri nepiecieams pagaidt sto brdi uzmum, piemram, raoanas iekrtu nomaiu vai jaunu formu izstrdi noteiktu priekmetu raoanai. Treo grupu veido idejas, kuru realizanai nepiecieams ievrojams laiks un investcijas. Daas no m idejm var ist fantastiskas vai pat nerelas. Tomr pat das idejas jpievieno citm ideju bank. Pc laika s idejas tiks analiztas, izmantojot klasisks TRIZ un OTSM metodes, kas radtas nerelo ideju prvranai ievieamos risinjumos ar noteiktiem nosacjumiem. Fantastisks un nerels idejas nepiecieams uzglabt un prrunt, kaut vai td, ka ts sagrauj psiholoisko inertumu un paldz radt visvlamk rezultta tlu, kam nepiecieams tuvoties. Ierobeot apjoma d nav iespjams aprakstt, k tas notiek un kdi instrumenti tiek izmantoti tas ir intensvku klasisks TRIZ un OTSM kursu subjekts. Pastiprin tais IGR 1, izmantojot resursu Veidne Veidne pati par sevi, nesarejot sistmu un neveidojot kaitgos efektus, izsldz nevlamo efektu spcgu troksni vid, kas aptver vibratoru sistmu (rpus veidnes), kad tie darbojas un spcgi iedarbojas uz veidni, lai sablvtu betonu. Tan pat laik veidne nepasarg vibratorus no vibrcijas spka un amplitdas, kas nepiecieama betona masas sablvanai vis veidnes tilpn. Pirmaj mirkl iet ds formuljums nevst neko tdu, kas nebtu jau zinms. Tomr tas ir pavirs skatjums, jo ARIZ ir instruments, kas paredzts domanai, nevis domanas aizvietoanai. Soli pa solim apskatsim o oficili formulto informciju. Viena no atzmjamm ARIZ pabm ir tda, ka iespjams veikt visus t sous pat netuvojoties risinjumam. Tomr, pc o sou izpildes, nepiecieams uz tiem palkoties no malas un prdomt, kdi jauni virzieni var tikt pievienoti risinjuma veidolam, kdi jauni secinjumi var tikt izdarti par situciju, sprieot no diagrammas vai formuljuma, kas iegts veicot katru soli. Veiksim o darbu kop: Jautjums, ko problmas risintjs uzdod sev vai ekspertiem: Kdos apstkos veidne nerads troksni? Risintja atbilde sev paam (balstta uz via zinanm vai zinanm, ko vi ieguvis no ekspertiem, kas ar spj atbildt uz o jautjumu): Veidne nerads troksni, ja t nebs pakauta deformcijai un nedarbosies k membrna, kas rada gaisa vibrcijas veidni aptveroaj telp. Jautjums, ko problmas risintjs uzdod sev vai ekspertiem: Kdos apstkos veidne nekavs vibratorus, prnest eneriju, kas nepiecieama betona raoanai pie noteiktas amplitdas un spka, uz betonu? Atbilde: Veidne nekavs enerijas prnesi no vibratoriem uz betonu, ja t bs iztrkstoa enerijas plsm. Apsverot atbildes uz jautjumiem: Konkrtaj sistm veidne veic transmisijas lomu, prnesot eneriju no vibratoriem uz betonu. Tlk t kustas uz prieku un atpaka, pateicoties vibratoru ietekmes darbbai un elastgajam spriegumam, ko rada ietekme. s veidnes radts kustbas (vibrcijas)savukrt rada vibrcijas gan beton veidn, gan gais ap veidni. 127

Nav nepiecieama gaisa vibrcija ap veidni, tomr nepiecieama vibrcija veidn, betona mas. Veidne nevibrs ja vibratori to nekustins. Tomr vibratoriem tas jdara, lai sniegtu eneriju betonam. Secinjums: Ja veidne nav pakauta vibratora kustbm, nav troka, tomr nepiecieams radt enerijas transmisiju cauri veidnei no vibratoriem uz betonu. Citiem vrdiem, enerijai jpriet caur veidni, neradot taj vibrcijas. Btiski atzmt, ka domas prformulana vairkas reizes, izmantojot citus vrdus, ir viens no mehnismiem, k prdomt jau pieejams idejas (modeus) konkrtaj situcij. Tas ir ar mehnisms zemapzias radoo procesu stimulanai ar paa risintja apzias paldzbu. Turklt prfrzana citos vrdos un izdomas vai, piemram, zmjumu izmantoana (vizualizana) konkrts problmas situcijas izpratnei, ir mehnisms psiholoisk inertuma prvaranai un stereotipu lauanai, kas kav problmu atrisinanu. Lai cntos pret psiholoisko inertumu, nepiecieams aizvietot profesionlo terminoloiju ar vienkriem, funkcionliem terminiem. Tas jveic jau uzskot pirmos ARIZ sous un visas analzes laik. Stereotipi uzstj profesionlas terminoloijas lietojumu, tau profesionl terminoloija ir labs instruments strdjot ar standarta profesionlajm problmm. Strdjot ar nestandarta problmm, terminoloija prvras par vienu no spcgkajiem riem risinjuma atraan. Profesionl terminoloija rada miglainus priekstatus, kamr problmas risinanai nepiecieami pielgojami, dinamiski un funkcionli atspoguojami veidoli. aj gadjum, ir lietdergi aizvietot terminu vibrators ar terminu vibrcijas enerijas enerators. Terminu veidne var aizvietot, piemram, ar terminu betona veidotjs. Secinjumi turpinjums (Dajais Risinjums): Tdjdi vibrators un veidne var mainties, lai no vienas puses veiktu visas savas funkcijas, no otras likvidtu negatvo apstku ietekmi, neradot nevlamus efektus. Gan veidnei, gan vibratoram jmains nemainoties t.i. tiem jmains, bet tie nedrkst radt kaitgo ietekmi un tiem joprojm jveic to funkcijas. Veidnes pazmes, kas ietekm gan troksni veidnes apkrtn, gan betona kvalitti: Veidnes fleksibilitte; Uzmba pret mehnisko eneriju; Stingrba, cietba, spja kalpot k troku slptjam; ARIZ soi un likumi efektvi vada msu domanu; tlab, pasniedzot TRIZ,, studentiem tas tiek vienkrots ldz izpratnes veidoanai (spjai izjust, saska ar atseviiem profesioniem), k, kur un kad ARIZ vada zemapzias radoo domanu. T rezultt regulra ARIZ pielietoana attsta parallo domanu pa asm (pazmju apaksistmas) sistmas operator: lmeu hierarhiju sistma (sistmas parametru apaksistmas); dadu lmeu sistmu no laika atkargs pabas laika ass (pazmju apaksistma); Anti-sistmas ass (telpa sistmm, kas izaicina esoo sistmu, kav ts darbbu un stimul ts attstbu). Jatzm, ka sistmas operators ir daudz dzika satura modelis, kas ar virspusgm zinanm pazstams k Deviu ekrnu shma. Saska ar H.S. Altullera koncepciju, ARIZ nav instruments problmu risinanai, bet gan instruments rku radanai, lai izstrdtu domanas sistmu, kas balstta uz klasisks TRIZ sistmas operatora. Attstot sev spju pielietot os domanas instrumentus, attstm ar spju risint saretas problmas. Tas ir pai btiski prvaldot ARIZ, jo ir iespjams zint visus ARIZ likumus un komentrus no galvas, tau nespt to pielietot ARIZ praks. ARIZ-balstta domana vai domana, kas balstta uz klasisk ARIZ sistmas operatora, var tikt attstta, risinot relas problmas, izmantojot ARIZ instrumentus. Tikai izprast ARIZ darbbas loiku, bez prasmes to pielietot, nav pietiekami. ARIZ ir instruments, ko aktiviz pats 128

risintjs, to atbalsta un vada savas zemapzias radoajos procesos. ARIZ ar piedv likumus darbam ar zinanm no dadm nozarm un o zinanu integranai ar izmantoto metodi. Tas paldz saretu problmu risinan specifisk kontekst, tan pat laik balstoties uz visprpieemtm un universlm procedrm. Pieauguie padziintu ARIZ izpratni un asimilciju var sasniegt praktizjoties risinot problmas, kur skolotja lomas izpilde prasa pilotam ldzgas iemaas. Pirmkrt, topoie piloti apgst lidoanas likumus uz trenaieriem un simulatoriem. Tad vii sas lidman un sk darboties ar stajm lidaparta vadbas svirm. Vii vl nelido, bet sajt visas instruktora veikts darbbas ar vadbas sviru starpniecbu. Pc kda laika instruktors auj iescjam vadt lidapartu, tomr joprojm ir gatavs iejaukties vadb, ja nepiecieams. Lidaparta vadanas prasmm veidojoties, instruktora iejaukans lidaparta vadb samazins un jaunais pilots lido arvien patstvgk. Visbeidzot jaunajam pilotam ir auts vadt lidmanu bez instruktora uzraudzbas. Prasmju tlka attstba notiek patstvgi lidojot un praktizjoties. Tiei tpat notiek ar ARIZ. Profesionls TRIZ specilists soli pa solim vada iescju cauri ARIZ. Ldz iescj sk darboties labas ARIZ pielietoanas spjas, iescjs arvien vairk ARIZ sou var veikt patstvgi. ARIZ vadbas process notiek vairkos posmos: iepazans ar ARIZ likumiem un soiem; ARIZ pielietoana treniproblmm un pakpeniska prasmju pilnveidoans veikt sous patstvgi ldz pilngai ARIZ sou apguvei. Otrais posms sastv no diviem apakposmiem: vispirms mceklis/ students sk pielietot ARIZ likumus un sous neapzint lmen. Otrs apaklmenis ir preja uz apzintu ARIZ sou izpildi zemapzias lmen. T rezultt studenti iemcs apzinti pielietot ARIZ domanas stilu profesionlaj darbb un pat privtaj dzv. Ldzgi notiek ar svevalodu apguvi, kad t tiek lietota k otr valoda, atrodoties rpus dzimts valsts. Sol 2.3 atspoguots, k skotnj problma tiek saelta apakproblms. Katra apakproblm atspoguota iespja to risint, izmantojot citu resursu. Var teikt, ka vingrinans ARIZ tiek vienkrota ldz spjai attstt iespju redzt, izprast un pieemt pakpeniskas problmas situcijas prveidojumus tpat k ietami nerelus problmu formuljumus un dajos risinjumus. Dakrt iescjiem ie formuljumi var pat ist mugi, nesasniedzami un neiespjami. Uzkrjot ARIZ un TRIZ pielietoanas pieredzi, iescji sk saprast, ka nestandarta problmas risinana prasa prkpt izpratnes iespjams neiespjams robeas. s jauns problmas un dajie risinjumi jprdom, lai uzveiktu psiholoisko inertumu. Lai tiktu gal ar m jaunajm, ietami neatrisinmajm problmm, un ietami nerelajiem vai nepielietojamajiem risinjumiem, ir lietdergi izmantot OTSM Neiespjambas Aksiomu un atbilstoos instrumentus s teortisks Aksiomas praktiskai pielietoanai. ARIZ instrumenti auj mums neiespjamo prvrst iespjamaj. Detaliztku o instrumentu aprakstu nav iespjams iekaut ierobeot apjoma d, to katram interesentam jmekl paam. pai juzsver fakts, ka nestandarta problma pards tikai td, ka standarta, relie izmintie risinjumi neder specifisks situcijas risinan. Lai atrastu risinjumu, nepiecieams prkpt iespjam neiespjam robeas, kas ms saista. Tlab nedrkst noraidt netradicionlas idejas tikai td, ka ts skotnji iet neiespjamas. Piemram, jau iepriek piemint projekta izpildes laik, katra no uzmuma specilistu tikans reizm ar TRIZ specilistiem iesks un nosldzs vien un taj pa manier. Vispirms TRIZ specilisti 129

prezentja auditorijai problmas situcijas analzes rezulttus un idejas, kas iegtas no s analzes. Un katru reizi pirmie vrdi no uzmuma specilistiem bija, ka idejas nav ne nieka vrtas, ka ts ir nerealizjamas un ka t neviens nerkojas. Katrreiz pc pusstundas analzes, kpc dajais risinjums nevar tikt ieviests, kuva skaidrs, ka aj virzien tomr ir kaut kas darms un risinjums ir ievieams praks. pas aj projekt bija fakts, ka ar laiku uzmuma specilisti uz visiem jautjumiem atbildja gandrz nekavjoties, veica prta eksperimentus un vljs prrunt pavisam dvainus risinjumus. Vii bija strdjui pie problmas vairk k seus gadus un veikui neskaitmus eksperimentus, uzkrjui bagtgu pieredzi par problmas btbu un saisttajm komponentm. Otrs iemesls, kpc is projekts uzskatms par neparastu, ir td, ka specilisti atrada un piema ievieanai jaunu, negaidtu risinjumu. Visvairk laika tika izlietots prliecinot uzmuma vadtjus. Rezultt vadtji nonca pie secinjuma, ka risinjums ir interesants un nodergs, un tas jpatent. Patentanas laik kuva skaidrs, ka tad, kad jautjums par risinjuma pieemanu tika prrunts, ldzgu patentu iesniedzis konkurjos uzmums. is piemrs ilustr btisku secinjumu: veiksmgai inovatvai uzmuma darbbai nepiecieama ar inovatva korporatv kultra. Nav pietiekami, ja ir pieejamas inovatvas problmu risinanas metodes. Izstrdto inovatvo ideju efektva pielietoana prasa noteiktas sistmas izstrdi darbam ar inovciju. Inovcijas aktivitte stipri atiras no uzmuma ikdienas. Manu kolu, TRIZ specilistu pieredze, apliecina, ka joprojm uzmumi odien nav gatavi strdt tirgus dikttos apstkos pie inovcijas pastvga un ilgtermia pielietojuma. Preja no strdanas ar atsevim inovatvm problmm uz sistemtisku du problmu plsmas kontroli var izrdties nozmga uzmuma konkurtspjas priekrocba. ds darbs prasa korporatvo inovcijas kultru, kas attiecgi atiras no mriem, kas atrodas zem esos korporatvs kultras. Uzmumi, kas pirmie atrisins problmu starp esoo kultru un inovcijas kultru, iegs nozmgas priekrocbas pr konkurentiem. Tre projekta patnba bija prrunjot s nejaus sakritbas ar maniem koliem TRIZ specilistiem, atkljs tendence sakritbm pardties vl biek. Ko nebija pamanjis viens no TRIZ specilistiem, pamanja profesionu grupa, no kuras katrs aptuveni 25 gadus bija strdjis ar TRIZ. Rads iespaids, ka uzmumi sk arvien biek izmantot TRIZ elementus sav darb, kas auj tiem atrast efektvkus problmu risinjumus. o uzmumu izstrdtos un patenttos risinjumus kuva arvien grtk apiet un atdarint, pat izmantojot TRIZ instrumentus. T rezultts ir vl kda konkurtspjga priekrocba. Citu starp sistemtiska TRIZ elementu pielietoana ldz ar korporatvo inovcijas kultru aus diem uzmumiem organizt pastvgu produktu un pakalpojumu inovcijas plsmu, gan uzmum, gan uzmuma biznes. Pc modernajiem nosacjumiem par svo konkurenci vis pasaul un straujajm tirgus izmaim, uzmjdarbba nevar bt nejaua. Nejau minjumu kdu metode ir drga gan uzmumiem, gan investoriem. Arvien aktulka kst inovcijas truma un veiksmes problma. Lai ar atkpe var ist nesaistta ar materila tematu su ieskatu ARIZ tomr, k jau iepriek mints, strdana pc ARIZ likumiem, var sniegt daudz spcgu, efektvu un progresvu risinjumu. os risinjumus var iedalt trijs grups: risinjumi, kas jievie odien, rtdien un prskatm nkotn. du produktu attstbu prognoz uzmumiem nkotn. Tomr da situcija izskats odien no uzmuma nodau lmea un vadtju viedoka, kuri, sava ieemam amata spiesti, ir ieinteresti ieviest iegtos risinjumus uzreiz, 130

nedomjot par uzmuma nkotni un t biznesu ilgtermi. Rezultti, kas var bt oti nozmgi stratiskajai plnoanai, tiek vienkri atmesti. Datu apkopoana, iroana un analizana tlkai izmantoanai, kas prasa jaunu korporatvo kultru, aptver visus uzmuma lmeus un ietver visu lmeu darbiniekus. Veiksmgu inovatvu uzmumu nkotnes lderi savu darbu sk jau odien. Vii prdom esoo korporatvo kultru un plno ts pakpenisku, bet efektvu preju korporatvaj inovcijas kultr. ARIZ, klasisk TRIZ un OTSM var dot nozmgu ieguldjumu s vadbas problmas risinan. Augsti inovatvu un efektvu uzmumu izveidoana, kas darbojas ar atbilstou korporatvo kultru, ir nopietns vadbas izaicinjums 21. gadsimt. is ir aizraujos temats, kur ARIZ tipa domana var attstt jaunas idejas un tendences, td atgriezsimies pie ARIZ.

131

132

4 VIELAS- LAUKA ANALZE STANDARTA RISINJUMI


4.1.2 STANDARTA RISINJUMA STRUKTRA 4.2.2 STANDARTS 1-2-2: KAITGS MIJIEDARBAS NOVRANA, MODIFICJOT ESOO VIELU

UN

4.1 VIELAS LAUKA ANALZE UN STADARTA RISINJUMI: PAMATJDZIENI UN NOTEIKUMI

Defin cija Vielas lauka analze ir TRIZ modelanas tehnika, kuras mris ir raksturot Tehnisks Sistmas elementu un mijiedarbbu uzvedbu. Standarta Risinjumi ir priekrakstu sistma Vielas lauka modea sintzei un prveidei, kuras mris ir risinjuma raana tehniskai problmai. Teorija Tehniskas sistmas (TS) funkcija ir ts pastvanas pamatojums; struktras lmen TS veido elementi, o elementu pabas un to savstarpjs attiecbas (skatiet ar EPV modeli). Vielas lauka modelis ir pamiens, k aprakstt tehnisku sistmu raksturojous elementus un mijiedarbbas. Tdjdi Vielas lauka modelis ir veids k analizt tehnisku sistmu un aprakstt problmas trkstou, nepietiekamu vai nevlamu mijiedarbbu un nepilnbu kontekst. Problmu, kas aprakstta ar Vielas lauka modea paldzbu, var risint ar Standarta Risinjumu sistmas paldzbu, kas paredz Vielas lauka modea prveidi t, ka tiek uzlabota tehniskas sistmas darbba un / vai novrstas nevlamas iedarbbas. Modelis

Abstrakcijas lmenis Problmsitucijas Vielas lauka modelis Vielas lauka analze

Standarta risinjumi

Konceptula risinjuma Vielas lauka modelis Risinjuma sintze

Tehniska sistma

TRIZ problmas risinanas procesa kalna modelis

Tehnisks risinjums

Problmas risinanas process


Attls 1.a TRIZ problmas risinanas procesa kalna modelis un Vielas lauka modelanas un Standarta risinjumu loma

133

Metode Uz Standarta risinjumu piemroanas balsttu problmu risinanas procesu veido di soi (Attls 1.a): 1. 2. 3. 4. Visprgi aprakstiet risinmo problmu (tehniskie jdzieni ir spcgi psiholoisk inerces veicintji) identificjiet radmo ideju novrtanas / izvles kritrijus. Izveidojiet problmsitucijas Vielas lauka modeli (abstrakcijas process). Izvlieties problmsitucijai piemrotko Standarta risinjumu pieeju atbilstoi Vielas lauka modea aprakstam (2.2 Standarta risinjumu klasifikcija) Radiet praktisku risinjumu 1.sol apraksttajai problmai, pielietojot 3. sol identificto konceptulo risinjumu atbilstoi attiecgaj situcij pieejamajiem Vielas lauka resursiem.

Piem rs Problmsitucija: Smilain reion juzlabo lauksaimniecbas iespjas. Ar cauruvadu sistmas paldzbu ldz laukiem ir aizvadts un plai pieejams upes dens, tau stdi joprojm aug prk lni. Ko dart? 1.solis: Ms vlamies uzlabot augu augtspju smilain apvid. Augi tiek krtgi laistti, tau to baroana nav pietiekama. 2.solis: Problmsitucijas Vielas lauka modelis tiek veidots atbilstoi nordjumiem sada 1.2 Minimlas tehnisks sismas modelis (Attls 1.b): miskais lauks starp zemi un augiem navnenodroina pietiekamu liedergo mijiedarbbu.

Fch
Baroana

Augs S1

S2 Smilaina augsne

Attls 1.b Problmsitucijas Vielas lauka modelis 3.solis: Lai uzlabotu Vielas lauka mijiedarbbas pozitvo ietekmi, tiek ieteikts emt vr Klasei 1.1 piederoos standarta risinjumus (2.2 Standarta risinjumu klasifikcija). Pirmais aplkojamais standarts ir standarts 1-1-2: mijiedarbbu uzlabana, pievienojot objektam papildelementus (Attls 1.c). 134

F
a)

F
S3

S1

S2

S1

S2

F
b)
S3

S1

S2

S1

S2

Attls 1.c STANDARTS 1-1-2: mijiedarbbu uzlabana, pievienojot objektam papildelementus.

Vielas lauka modei attla 1.c labaj pus apzm 1.sol aprakstts un 2.sol formults problmas konceptulos risinjumus. Ldzg veid, piemrojot citus Standartus, iespjams identifict tlkus konceptulus risinjumus. 4.solis: Lai no konceptula risinjuma modea sinteztu praktisku risinjumu, jem vr konkrt situcija (Attls 1.d). Jatzm, ka t paa standarta risinjuma alternatva interpretcija nordtu uz papildelementu pievienoanu augiem (Attls 1.c zemk). Kdu vielu S3 vartu pievienot smilainajai augsnei, lai uzlabotu ts misko mijiedarbbu ar augiem? Vlamos uzlabojumus vartu nodroint barbas vielas jeb mslojums.

Fch
S3
Feed

Augs S1

S2 Smilaina augsne

Attls 1.d Standarta 1-1-2 piemroanas attla 1.b Vielas lauka modelim piemrs: mijiedarbbu iespjams uzlabot, iestrdjot augsn papildvielas (Attls 1.c aug).

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (in Russian). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3.

135

4.1.1 MIJIEDARBBU VEIDI UN TO SIMBOLI

4.1.1.1 LAUKU VEIDI UN AR TIEM SAISTTIE SIMBOLI 4.1.1.2 MIJIEDARBBU VEIDI UN TO SIMBOLI

Defin cija Noteiktu funkciju veikt spjgu minimlu tehnisko sistmu veido trs elementi: divas vielas un lauks. Viela ir sistmas (pamatsastvdaa vai sareta apaksistma) elements, ko var iesaistt funkcionl mijiedarbb ar citm vielm gan k funkciju nesju, gan k paas funkcijas objektu. Lauks ir mijiedarbba, ko raksturo [jebkda veida] enerijas, informcijas vai mehniska spka utt. plsma, ko rada viela, potencili ietekmjot citas vielas. Teorija Funkcionlas mijiedarbbas btiski elementi ir funkcijas nesjs (intruments), funkcijas objekts un lauks. Gan funkcijas nesju, gan objektu sauc par Vielu. TRIZ izpratn Viela var bt jebkura saretbas lmea sistma, no atsevia elementa (piem., adata, bumba, putekveida daia) ldz pat saretai konstrukcijai (piem., lidmana, klpjdators, mkslgais Zemes pavadonis). Lai kda nebtu sistmas saretba, ts mijiedarbba ar citm vielm prasa vismaz Lauka kltbtni, respektvi jebkdu enerijas, informcijas, spka plsmu. Ir vairki Lauka veidi (1.1.1 Mijiedarbbu veidi un ar tiem saisttie simboli), k ar vairki divu vielu mijiedarbbu veidi (1.1.2 Lauku veidi un ar tiem saisttie simboli).

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (in Russian). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3.

136

4.1.1.1 LAUKU VEIDI UN AR TIEM SAISTTIE SIMBOLI


Defin cija Gravitcijas lauks: dabisks divu masvu objektu savstarpjs pievilkans spks, kas ir tiei proporcionls to masai un apgriezti proporcionls starp tiem esoajam attlumam kvadrt. Mehniskais lauks: mijiedarbba, kas attiecas uz vai ko ietekm mehnika, respektivi vielas vai materilas sistmas spki (berze, inerce, elastba, celtspja, peldspja, idrumu spiediens). Akustiskais lauks: mijiedarbba, ko rada vai aktiviz, kas satur, kas rada vai uz ko attiecas skaas vii, taj skait rpus saklausmo frekvenu diapazona. Termiskais lauks: mijiedarbba, kas saistta ar jebkda veida siltuma vadanu (vadana, konvekcija, radicija). miskais lauks: mijiedarbba, kas saistta ar vielas sastvu, struktru, pabm un reakcijm. Elektriskais lauks: fizikla pardba, ko izraisa elektronu un protonu uzvedba, ko izraisa daiu ar pretju ldiu vrtbu savstarpja pievilkans un daiu ar viendu ldiu vrtbu atgrans. Magntiskais lauks: spks, kas pastv starp magntiskajiem poliem un rada magnetizciju. Elektromagntiskais lauks: mijiedarbba, kas saistta ar elektromagntisk starojuma radanu, izplatanu un konstatanu par rentgena stariem garku viu starojuma diapazon, piemram, gaisma un redze. Bioloiskais lauks: mijiedarbbas, kas attiecas uz, kas izraisa, vai kas ietekm dzvus organismus, piemram, fermentcija, novecoana. Kodollauks: mijiedarbbas, kas saisttas ar atoma kodola spkiem, reakcijm un iekjm struktrm, piemram, kodolsintze, kodoldalans, starojums.

Teorija Lauks ir mijiedarbba ko raksturo [jebkda veida] enerijas, informcijas un mehniska spka plsma, ko rada viela, potencili ietekmjot citas vielas. Lauka veidu nosaka divu vielu mijiedarbba. Jatzm, ka lauku veidu defincijas dakrt prkljas: bioloiskais lauks augstk detalizcijas lmen var bt misks; radicijas vadtais siltums var bt termisks un elektromagntisks lauks. Tomr da daudznozmba neietekm modelanas tehnikas efektivitti, ja vis konkrtas tehniskas sistmas analzes laik tiek izmantota viena un t pati defincija.

137

Modelis Lauka veids Field type Gravitcijas Gravitational Mehniskais Mechanical Akustiskais Acoustic Thermal Termlais Chemical miskaisl Elektriskais Electrical Magntiskais Magnetic Electro-Magnetic Elektromagntiskais Bioloiskais Biological Nuclear Kodollauks Symbol Simbols FGr FGr FMec FMec FAc FAc FTh FTh FCh FCh FEl FEl FM FM FEM FEM FB FB FN F
N

Attls 1.1.1.a Lauku veidi un to simboli.

Piem rs Field type Examples Lauka veids Piem ri Gravitational Gravity, between planets Gravitcijas Gravitcija, planattraction tu savstarp j pievilkan s Mechanical Friction, pressure, inertia Mehniskais Berze, spiediens, inerce Acoustic Sound waves, ultra-sounds Akustiskais Skaas vi i, ultraska a Heat by konvekciju, conduction, convecTermiskaisThermal Siltumapmai aexchange ar vadanu, starojumu tion, radiation miskais Chemical Oksidcija, ana, degana, s, sasaist ans Oxidation, solution, sarauan combustion, reducElektriskais Elektrostatika, elektrisk indukcija tion, bonding Electrical Electrostatics, electric induction Magntiskais Magnetostatika, magntisk indukcija Magnetic magnetic induction Elektromagn tiskais Gaisma, Magnetostatics, lzers, mikrovi i, rentgena stari, gamma-stari Electro-Magnetic Light, laser, microwaves, X-rays, Bioloiskais Ferment cija, novecoana gamma-rays Kodollauks Kodolsintze, kodoldalans Biological Fermentation, decay ttls 1.1.1.b Lauku piemri. Nuclear Nuclear fusion, nuclear fission Panov rt jums Vingrinjums 1: Analizjiet mijiedarbbas starp vielm, nosakiet lauku veidus un pieiriet atbilsto simbolu:
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. slota, kas slauka grdu; leduskapis, kas atdzes pudeli ar deni; radio, kas atskao mziku; cepekrsns, kas cep cepeti; krsa, ar ko tiek noklta siena; lpa, kas izgaismo alu; srkocia liesma, kas aizdedzina cigareti; orientcija, kas groza kompasa adatu; murs, kas sit naglu; drzenis, kas sapel; kafijas krz stos cukurs; neitrons, kas tiek pievienots deraa kodolam.

138

Atbilde 1: Mijiedarbba slota, kas slauka grdu leduskapis, kas pudeli ar deni Lauka veids Mehniskais (stumanas spks) Simbols FMec FTh

atvsina Termlais (konvekcija)

radio, kas atskao mziku Akustiskais (skaas vii) FAc Interaction Type of field Symbol cepekrsns, kas cep cepeti Termlais (radicija) vai FTh - FEM a broom sweeping the floor Mechanical force) FMec elektromagn tiskais (pushing (infrasarkanie a fridge cooling a bottle of waterstari) Thermal (convection) FTh kr sa, ar ko tiek nokl ta siena miskais (lipana) F Ch a radio playing music Acoustical (sound waves) FAc l pa, kasroasting izgaismo alu Elektromagn tiskais (gaisma) or ElectroFEM F - F an oven a chicken Thermal (radiation) Th EM srkocia liesma, kas miskais (degana) FCh magnetic (infrared) aizdedzina cigareti a paint coloring a wall Chemical (adhesion) FCh orient cija, kas groza Magn tiskais (Zemes magn tiskais F M a torch lighting a cave Electro-magnetic (light) FEM kompasa adatu lauks) the flame match lighting aMeh cigaChemical (combustion) murs, kas of sit a naglu niskais (trieciena spks) FMec FCh rette d rzenis, kas sapel Biolo iskais (novecoana) the orientation rotating the needle of a Magnetic (Earth's magnetic field) FB FM kafijas krz stos cukurs miskais (ana) FCh compass a hammer kas hitting a nail Mechanical force) neitrons, tiek pievienots Kodollauks (dalan(impact s) FN FMec raa kodolam a de vegetable going mouldy Biological (decay) FB some sugar dissolved into a cup of Chemical (solution) FCh coffee a positron added to a nucleus of hy- Nuclear (fusion) FN drogen Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (in Russian). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3.

139

4.1.1.2 MIJIEDARBBU VEIDI UN TO SIMBOLI


4.1.1.1 LAUKU VEIDI UN AR TIEM SAISTTIE SIMBOLI

Defin cija Pieemsim, ka starp divm Vielm S1 un S2 notiek mijiedarbba, kur S2 noteikt veid iedarbojas uz S1 pazmes vrtbu (vrtanas pazmi jeb VP). Lietderg darbba: Darbba tiek uzskatta par lietdergu, ja iedarbba uz VP ir vlama. Kaitga darbba: Darbba tiek uzskatta par kaitgu, ja iedarbba uz VP nav vlama vai notiek nepareizi. Nepietiekama, nepabeigta darbba: Lietderga darbba tiek uzskatta par nepietekamu vai nepabeigtu, ja iedarbba uz VP ir mazka, nek vlam iedarbbas vrtba. Iztrkstoa darbba: Lietderga darbba tiek uzskatta par iztrkstou, ja gaidt iedarbba uz VP ir potencili iespjama, tau sistm nenotiek. Nekontrolta iedarbba: Lietderga darbba tiek uzskatta par nekontroltu, ja pazmes pieemto vrtbu diapazons ir prk plas. Prmrga iedarbba: Lietderga darbba tiek uzskatta par prmrgu, ja ietekme uz pazmes vrtbu prsniedz vlamo vrtbu. Nevajadzga iedarbba: Lietderga darbba tiek uzskatta par virspusju (nevajadzgu), ja iedarbba uz pazmes vrtbu sistmas darbbai nav nepiecieama, tau tai ar nekait. Teorija Funkciju raksturo funkcijas nesjs (TRIZ izpratn instruments), darbba un izstrdjums, kas saem funkciju. Darbbu var atbilstoi defint, ja to iespjams izteikt ar vienu no etriem darbbas vrdiem (palielint, samazint, maint, stabilizt) un izstrdjuma pazmju vertbm (EPV modelis). Funkcijas ietekmes d izstrdjuma pazmei, piemram, izmram, krsai, elektrovadtspjai vai formai, tiek piesirta noteikta vrtba, piemram, viens metrs, sarkans, pieci smeni metr vai lodveida. Ja ir vlama izstrdjuma pazmes modifikcija, funkcija tiek uzskatta par lietdergu. Ja izstrdjuma pazmes modifikcija nav vlama, funkcija tiek uzskatta par kaitgu. Ja izstrdjuma pazme preczi atbilst vlamajai vrtbai, lietdergu funkciju vid ir pietiekami lietderga funkcija. Savukrt, ja pazmes vrtba ir nepietiekama, funkcija tiek uzskatita par lietdergu, bet nepietiekamu. Modelis Mijiedarbbas veids Simbols

Lietdergs

140

Mijiedarbbas veids

Simbols

Kaitgs

Lietdergs nepietiekams

Iztrkstos

Nekontrolts

Prmrgs

Nevajadzgs

Attls 1.1.2.a Mijiedarbbas veidi un to simboli.

141

Metode Soi, lai klasifictu mijiedarbbu starp divm vielm: 1. Identificjiet vielas, kas mijiedarbojas, atirot Instrumentu un Izstrdjumu. 2. Nosakiet lauka veidu (1.1.1 Lauku veidi un to simboli). 3. Nosakiet izstrdjuma pazmi, uz kuru ar lauka starpniecbu iedarbojas instruments. 4. Analizjiet lauka ietekmi uz izstrdjuma pazmi (VP): 5. ja ietekme uz VP ir vlama, lauks nosaka lietdergu mijiedarbbu; a. ja ietekme uz VP ir vlama, tau nav gaidta, lauks nosaka nepietiekamu lietdergu mijiedarbbu; ja ietekme uz pazmi ir vlama, tau ts vrtbu diapazons ir prk plas, lauks nosaka nekontroltu lietdergu mijiedarbbu; ja ietekme uz pazmi ir vlama, tau ts nav, lauks nosaka lietdergas mijiedarbbas iztrkumu; Ja ietekme uz VP ir vlama, bet lielka nek gaidts, lauks nosaka prlieku lietdergu mijiedarbbu. b. ja ietekme uz VP nav vlama, lauks nosaka kaitgu iedarbbu; c. ja ietekme uz EP nav vlama, bet ar nerada kaitjumu, lauks nosaka lieku mijiedarbbu. Piem rs Piemrs 1: Ir vasara, ir oti karsts un Nina saviem izslpuajiem draugiem vlas piedvt mazliet vsas augu sulas. Dieml ledusskapis ir tuks sula ir diezgan silta. Via ieliek sulu ledusskap, bet t atdziest samr lni pc 15 mintm t joprojm ir silta. Klasificsim mijiedarbbu pdj teikum. Vielas, kas mijiedarbojas, ir ledusskapis un sula, jeb, citiem vrdiem instruments un izstrdjums. Ledusskapis un sula mijiedarbojas termiskaj lauk (siltuma konvekcija ledusskapja iekpus). Sulas (izstrdjuma) pazme, ko ietekm ledusskapis (izstrdjums) termiskaj lauk, ir temperatra (VP): ledusskapis samazina sulas temperatru. Ledusskapja ietekme uz VP ir vlama (ir vlams, lai ledusskapis samazina sulas temperatru), tau mazka, nek gaidts (pc 15 mintm temperatra joprojm ir prk augsta), td lauks nosaka nepietiekamu lietdergu mijiedarbbu (Attls 1.1.2.b).

Sula S1

Vsums (temperatras samazinana)

S2 Ledusskapis

Attls 1.1.2.b Mijedarbba starp ledusskapi un augu sulu ir lietderga, bet nepietiekama, jo atdziana prasa prk daudz laika.

Piemrs 2: Ir ziema un pilst, kur Nina dzvo, temperatra janvr biei ir zemka par 0C un tpc dens densvados dakrt sasalst. T k ledum tilpums ir lielks nek idram denim, tas rada tik spcgu spiedienu uz caurvadu iekjo virsmu, ka cauruvads saplst. 142

Analizsim mijiedarbbu pdj teikum. Vielas, kas mijiedarbojas, ir ledus un cauruvads, jeb instruments un izstrdjums (pievrsiet uzmanbu, ka cauruvads tiek uzskatts par izstrdjumu, jo uz to iedarbojas ledus). Ledus un cauruvads mijiedarbojas mehniskaj lauk (spiediens, kas rodas, palielinoties tilpumam, kad dens maina savu agregtstvokli no idra uz cietu). Cauruvada (izstrdjuma) pazme, ko ietekm dens (instruments) mehniskaj lauk, ir materila spriegums (VP): ledus palielina cauruvada materila spriegumu. Ledus ietekme uz VP ir nevlama (nav vlams, ka ledus palielina cauruvada materila spriegumu), td lauks nosaka kaitgu mijiedarbbu (Attls 1.1.2.c).

Fmec

Cauruvads

S1

Attls 1.1.2.c Mijiedarbba starp ledu un cauruvadu ir kaitga, jo nav vlams palielint cauruvada materila spriegumu.

Spks (palielina spriegumu)

S2 Ledus

Panov rt jums Vingrinjums 1: Nina ir virtuv. Via ievro, ka uz gzes plts ir panna un liesma kars gan pannas pamatni, gan ts rokturi. Miniet modelt divas situcijas. Atbilde 1: Jizveido divi modei: pirmais attiecas uz liesmas funkciju attiecb pret pannas pamatni. Ir divas vielas panna (S1) un liesma (S2), k ar viens lauks, kas ir termiskais lauks. Notieko ietekme ir lietderga un pietiekama (Attls 1.1.2.d).

Fth

pannas pamatne

liesma

Attls 1.1.2.d Liesmas karstas pannas Vielas lauka modelis.

143

Otrs modelis attiecas uz pannas roktura sakaranu. aj gadjum divas iesaistts vielas ir pannas rokturis (S1) un liesma (S2). Lauks joprojm ir termiskais lauks, tau aj gadjum liesmas ietekme uz rokturi ir kaitga, jo sakarsis rokturis var apdedzint Ninas roku (Attls 1.1.2.e).

Fth

rokturis

liesma

Attls 1.1.2.e Liesmas karsta roktura kaitgas iedarbbas Vielas lauka modelis.

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (in Russian). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3.

144

4.1.2 Minimlas tehnisks sistmas modelis

4.1.1.1 LAUKU VEIDI UN AR TIEM SAISTTIE SIMBOLI 4.1.1.2 MIJIEDARBBU VEIDI UN TO SIMBOLI

Teorija Minimlu tehnisko sistmu, kas veic noteiktu funkciju, veido trs elementi divas vielas un lauks. Darbojos sistmas vienkrko modeli veido tride S1, S2, F, kur viela S2 ar lauka F paldzbu ietekm vielu S1 (attls 1.2.a). Lauku klasific atbilstoi kritrijiem, kas definti 1.1.1 Lauku veidi un to simboli. S2 ietekmi uz S1 var klasifict, atbilstoi kritrijiem, kas definti 1.1.2 Mijiedarbbu veidi un to simboli. Vielas lauka modeli grafisk veid attlo ar noteiktiem simboliem un noteikumiem (1.2.1 Vielas lauka modea grafisks attlojums). Modelis

Attls 1.2.a Minimlas tehnisks sistmas modelis.

145

4.1.2.1 VIELAS LAUKA MODEA GRAFISKS ATTLOJUMS

4.1.1.1 LAUKU VEIDI UN AR TIEM SAISTTIE SIMBOLI 4.1.1.2 MIJIEDARBBU VEIDI UN TO SIMBOLI

Modelis

S1

S2

S3

F(veids) Lauks Saites

Attls 1.2.1.a Vielas lauka modea elementi: vielas, lauki, saites.

Metode Funkcionlas mijiedarbbas Vielas lauka modea izveidoanas soi: 1. identificjiet funkciolaj mijiedarbb iesaistts vielas; 2. prbaudiet viena vai vairku lauku esambu starp katru vielu pri; 3. klasificjiet lauku (1.1.1) un mijiedarbbu (1.1.2); 4. pieiriet katram elementam piemrotu simbolu (Attls 1.2.1.a). Piem rs Piem rs 1: Nina gatavo sviestmaizes Grieot maizi sviestmizm piknikam, Nina ar nazi mazliet savainoja pirkstu. Izveidosim situcijas Vielas lauka modeli. 1. aj situcij mums ir trs galvens vielas: S1, maize (grieanas darbbas objekts); S2, Ninas pirksts (savainoanas darbbas objekts); S3, nazis (maizes grieanas un Ninas pirksta ievainoanas darbbas subjekts) attls 1.2.1.b.

S1 maize
2.

S2 pirksts

S3 nazis

Attls 1.2.1.b Vielas, kas mijiedarbojas, kamr Nina gatavo sviestmaizes.

Starp maizi un pirkstu nedarbojas neviens lauks (no apraksta izriet, ka nav btiski attlot, ka Nina tur maizi ar pirkstiem); ir lauks (mijiedarbba) starp maizi un nazi , k ar starp pirkstu un nazi attls 1.2.1.c.

146

S2 pirksts

S3 nazis

S1 maize

Attls 1.2.1.c Lauki, kas darbojas starp identifictajm vielm.

3.

Lauks F1 starp nazi un Ninas pirkstu pilngi noteikti ir mehniskais lauks: nazis rada pirkst brci ar noteikt viet izdartu spiedienu, vai, formuljot formli, palielina bru skaitu uz pirkstiem (no nulles ldz vienai) vai samazina pirksta veselbu. T k naa (instrumenta) ietekme uz izstrdjumu (bru skaits uz pirkstiem vai pirksta veselbu) novrtanas kritriju nav vlama, mijiedarbba starp S3 un S2 ir kaitga. Lauks starp nazi un maizi ar ir mehnisks: nazis grie maizi, vai, formuljot formli, palielina maizes u skaitu. T k naa (instrumenta) ietekme uz izstrdjuma (u skaita) pazmes vrtbu ir vlama un mums nav informcijas par neatbilstou u skaitu, mijiedarbba starp S3 un S1 ir lietderga. Attls 1.2.1.d.

F1

F2

S2 pirksts

savainoana

S3 nazis

grieana

S1 maize

Attls 1.2.1.d Nina gatavo sviestmaizes: Vielas lauka modelis.

Panov rt jums Vingrinjums 1: Ninai jiedod vias draugam Metam kda populra dziesma MP3 formt, kas ir 4,6 megabaitus liela. Metam nav interneta savienojuma td Ninai fails jieraksta datu nesj. Vias USB disks ir salzis, td via nolemj izmantot kompaktdisku. Atverot atvilkni, Nina apjau, ka visus tukos kompaktdiskus via jau ir izlietojusi un viai atlicis viengi DVD. Miniet izveidot faila nodoanas Vielas lauka modeli. Atbilde 1: Pirmaj sol ir jaidentific visas iesaistts vielas: aj gadjum ir dators (S1), DVD (S2) un MP3 dziesma (S3) (Attls 1.2.1.e).

147

dators

DVD

MP3 dziesma

Attls 1.2.1.e Trs darbb iesaistts vielas.

Lai modeli pabeigtu, jidentific ar mijiedarbbas lauki starp vielm (attls 1.2.1.f). Modea pirm daa apraksta faila prnesi no datora uz DVD, jeb rakstanas darbbu, bet otr daa parda, ka fails ir ierakstts DVD.

F1

F2

S1 dators

S2 DVD

S3 MP3 dziesma

Attls 1.2.1.f Pirmais solis, veidojot Vielas lauka modeli.

Tagad jnoskaidro, kda veida lauki ir F1 un F2. Dators failu DVD ieraksta ar lzeru, td F1 var uzskatt par elektromagntisko lauku; DVD satur magntisko ierakstu jeb failu, td F2 var uzskatt par magntisko lauku. Rakstanas darbba, ko dators veic attiecb pret DVD, ir lietderga darbba un ir pietiekama; ar DVD veic lietdergu darbbu, saturot failu, tomr aj gadjum to var uzskatt par prmrgu Nina ir izlietojusi 4,7 gigabaitu DVD, lai prnestu tikai 4,6 megabaitus lielu failu (attls 1.2.1.g).

Fem

Fem

S1 dators

Rakstana (datu apjoma palielinana)

S2 DVD

Saglabana (datu kopuma stabilizana)

S3 MP3 dziesma

Attls 1.2.1.g Galgais Vielas lauka modelis.

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (in Russian). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3.

148

4.2 - STANDARTA RISINJUMI Defin cija Standarta risinjums ir tipisks ar Vielas lauka mijiedarbbm izveidots tipiskas problmas risinjuma modelis. Teorija Standarta risinjumi (dakrt si dvti par standartiem) ir tehnisku sistmu 76 sintzes un prveides modei atbilstoi Tehnisko sistmu attstbas likumiem. Ldz ar ARIZ, Efektu datu bzi un Tehnisko sistmu attstbas likumiem standarta risinjumi veido klasisk TRIZ visattsttko un efektvko instrumentu kopumu, aizstjot Altullera tehnisko pretrunu matricu un Izgudrojumu principus. Standarti tika izveidoti laik no 1975. ldz 1985. gadam ar mri nodroint strukturtu pieeju tehnisku problmu risinanai, sistemtiski ptot indivdu pieredzi un fiziklu, misku, eometrisku efektu datubzes. Skotnji standarti tika uzskaitti k atsevii risinjumu modei, kas numurti to formulanas secb. 1979. gad Altullers prezentja un publicja 28 integrtu un trs galvenajs apaksistms iedaltu standartu sistmu [1]. Turpmkajos gados tika pievienoti vl citi standarti un tika publiskota galg piecu klau struktra (Attls 2) [2].

90 80 70 60 50 40 30 20 10 0

Standarta risinjumu sistma

Standarti

69 Standarta risinjumi 28 50 54 59

76

3 classes

3 classes

3 classes

11

18

75 76 77 78

79 80 81 82 83 84 85

3 classes

3 classes

5 classes

Gads

Attls 2 standarta risinjumu attstbas vsture.

Metode Standarta risinjumus jizmanto, lai atrisintu lielko dau tradicionlu jeb tipisku problmu, ko var aprakstt ar Vielas lauka modeu paldzbu, piemram, situcijs, kad starp divm vai vairk apaksistmm pastv nepietiekama vai nevlama mijiedarbba. Tie auj prvart vai apiet pretrunas bez nepiecieambas identifict un formult pau pretrunu. Standartus ir lietdergi izmantot ar indivda zinanu ptanai sistemtisk proces. Lai pielietotu Standarta risinjumus, nepicieams: izveidot problmas Vielas lauka modeli; izvlties vispiemrotkos Standartus; 149

ievrot izvlto Standartu vadlnijas. Atsauces [1] Altshuller, G.S., Selutskii, A.B.: Wings for Icarus (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1980. [2] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3.

150

4.2.1 - STANDARTA RISINJUMA STRUKTRA Teorija Katrs standarta risinjums ir strukturts k skotnja problemtiska Vielas lauka modea prveide modifict Vielas lauka model, kur apaksistmu mijiedarbbu nevlams pabas pazd (Attls 2.1.a). Modelis

Attls 2.1.a Standarta risinjuma paraugmodelis: Vielas lauka nevlama mijiedarbba (aj gadjum nepietiekama mijiedarbba) pazuda, prveidojot Vielas lauka modeli.

Metode Standarta risijumu veido trs galvenie elementi: A: (Apraksts) tradicionlas problmas situcijas apraksts, kad standarts ir piemrojams. V: (Vadlnijas) vadlnijas modifikciju veikanai sistm, lai atrisintu tradicionlu problmu. M: (Modelis, kad pieejams) ar Vielas - lauka modea paldzbu vizualizts prveidojuma apraksts (Attls 2). Prveidojumu vizuls modelis ne vienmr ir pieejams; preczk sakot, tas netiek izmantots, ja Vielas lauka modea prveide skar vielas vai lauka kvalitatvu modifikciju nevis ievie sistm jaunus / modifictus elementus. P: (Piezmes) dakrt vadlnijas tiek papildintas ar piezmm, kas sniedz tlkus skaidrojumus par vadlniju stenoanu.

Piemrs Standarta 1-1-2 trs elementi ir: A: tradicionlas problmas situcijas apraksts, kad is standarts ir piemrojams: ja Vielas lauka model ir nepiecieams uzlabot mijiedarbbas pozitvo ietekmi un nosacjumi neierobeo papildus elementu pievienoanu vismaz vienai no vielm; V: tradicionlas problmas atrisinanai nepiecieams sistmas modificanas vadlnijas: problmu risina ar preju (pastvgu vai pagaidu) uz saretu Vielas lauka sistmu, esoajm vielm pievienojot papildus elementus. ie papildelementi uzlabo vadmbu vai pieir Vielas lauka sistmai nepiecieams pabas; M: skat. Attlu 2.1.b.

151

Attls 2.1.b Standarta 1-1-2 modelis.

Panov rt jums Vingrinjums 1: Aplkojiet sekojoo Standarta risinjumu un identificjiet to veidojoos elementus. STANDARTS 1-1-4 Ja Vielas lauka sistm nepiecieams uzlabot mijiedarbbas pozitvo ietekmi un nosacjumiem ir ierobeojums ieviest papildus vielas vai papildelementus, problmu var atrisint, izmantojot esoo vidi k vielu esoas mijiedarbbas efektivittes uzlaboanai. L L
Vide

V1

V2

V1

V2

V1

V2 Vide

V1

V2

Attls 2.1.c Standarta 1-1-4 modelis.

Atbilde 1: A: Ja Vielas lauka sistm nepiecieams uzlabot mijiedarbbas pozitvo ietekmi un nosacjumiem ir ierobeojums ieviest papildus vielas vai papildus elementus, V: problmu var atrisint, izmantojot esoo vidi k vielu esoas mijiedarbbas efektivittes uzlaboanai. M: (Attls 2.1.c. trkst attla)

152

Vingrinjums 2: Aplkojiet sekojoo Standarta risinjumu un identificjiet to veidojoos elementus. STANDARTS 2-2-2 Vielas lauka sistmas efektivitti var uzlabot, palielinot t elementa fragmentcijas pakpi, kas mijiedrabb darbojas k instruments. Standarts atspoguo vienu no galvenajm tehnoloiju attrstbas tendencm elementa vai t daas, kas mijiedarbojas ar izstrdjumu (instrumentu), fragmentciju. Process beidzas, kad instrumentu aizstj jauns lauks, kas spj veikt savu funkciju. Tdejdi instrumenta attstba piedzvo das fzes: nefragmentts objekts; fragmentts objekts; pulveris; idrums; gze; jauns lauks.

Atbilde 2: A: Vielas lauka sistmas efektivitti var uzlabot, V: palielinot t elementa fragmentcijas pakpi, kas mijiedrabb darbojas k instruments. P: Standarts atspoguo vienu no galvenajm tehnoloiju attstbas tendencm elementa vai t daas, kas mijiedarbojas ar izstrdjumu (instrumentu), fragmentciju. Process beidzas, kad instrumentu aizstj jauns lauks, kas spj veikt savu funkciju. Tdejdi instrumenta attstba piedzvo das fzes: nefragmentts objekts; fragmentts objekts; pulveris; idrums; gze; jauns lauks.

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3.

153

4.2.1.1 VIELAS LAUKA SISTMAS PRVEIDE Teorija Atbilstoi standarta risinjumu sistmai Vielas lauka sistmai var piemrot sekojou prveidojumu: Jaunas Vielas ievieana - jauns elements (Attls 2.1.1.a-b) - iekjs papildus elements - arjs papildus elements - vid jau pieejams resurss. Jauna Lauka ievieana(Attli 2.1.1.c-d) Vielas prveidoana - Instrumenta prveidoana/modificana (Attls 2.1.1.e) - Priekmeta modificana - Vielas lauka sistmas vielas aptveros vides modificana. Lauka modificana (Attls 2.1.1.f) Fiziklu, misku, eometrisku efektu pielietoana; Jebkuru iepriekjo prveidojumu kombincija. Augstk mints modifikcijas var piemrot visam elementam vai t daai jebkura resursa tdu izmaiu izpratn, k: Telpa: dimensiju skaits, topoloija, forma, izmrs; Laiks: darbbas laiks, darbbas ilgums, darbbas bieums; Pazmju vrtbas: misks vrtbas, fizisks (elektrisks, magntisks, optisks, u.c.) vrtbas; Enerija: enerijas daudzums, enerijas veids (kintisk, termisk, elektrisk, u.c.). Modelis Vielas lauka sistmas prveides modeu piemri:

Attls 2.1.1.a Jaunas vielas ievieana.

Attl 2.1.1.b Jaunas vielas ievieana.

154

Attls 2.1.1.c Jauna lauka ievieana.

Attls 2.1.1.d Jauna lauka ievieana.

Attls 2.1.1.e Instrumenta prveidoana/ modificana.

Attls 2.1.1.f Lauka prveidoana/ modificana.

Metode Standarta risinjuma piemroana nozm izvlt standarta nordjumu ievroanu, lai oriinlo Vielas lauka sistmu, ko raksturo vja efektivitte un/vai nevlami efekti, prveidotu cit Vielas lauka sistm, kur problmas vairk nav. Izvlt standarta ieteikt prveide jveic, emot vr sistm jau pieejamos Vielas lauka resursus un sekundri ar jaunos / modifictos resursus, ko paredzts integrt sistm. Uzdevuma ztenoanu var atvieglot efektu datubzes izmantoana, kas auj papildint individuls un grupas zinanas strdjjot ar iem efektiem.

155

Piem rs Ar imisko reaentu paldzbu nepiecieams patrint prtikas tvertnes sterilizanu. Pc situcijas Vielas lauka modea izveidoanas viens no s problmas risinanai izmantojamajiem standartiem piedv du prveidi (Attls 2.2.2.g).

Lch

Lch
steriliztjs

izncina

izncina

baktrijas

steriliztjs

baktrijas

L2
Attls 2.1.1.g Ieteikt prveide sterilizanas procesa efektivittes uzlabanai.

Pieejamo resursu analze, ieskaitot meklanu efektu datubz, k iespjamo risinjumu procesa efektivittes uzlaboanai iesaka hipertermiju (Attls 2.1.1.h).

Attls 2.1.1.h Hipertermijas k papildus darbbas ievieana baktriju izncinanai.

Panov rt jums Vingrinjums 1: Kad skaa ir atslgta (piemram, sanksmes laik), mobilais tlrunis par ienkou zvanu signaliz ar vibranu, tau, ja tlrunis ir nolikts uz mkstas virsmas (das mapes, laikraksta, utml.), vibrcija nerada nekdu troksni un lietotjs zvanu nepamana. Pc situcijas Vielas lauka modea izveidoanas, viens no s problmas risinanai izmantojamajiem standartiem piedv du prveidi (Figure 2.2.2.i). Izveidojiet risinjumu atbilstoi ieteiktajm nordm.

Attls 2.1.1.i Ieteicam prveide mobil tlrua zvana efektivittes uzlaboanai.

156

Risinjums 1: Lai papildintu sistm jau esoo vibrcijas / akustisko lauku, mobilaj tlrun iespjams ieviest papildus optisko signlu (piemram, mirgojou tlrua ekrnu, attls 2.1.1.j).

Attls 2.1.1.j Optisk signla k papildu sigla ievieana lietotja informanai par ienkou zvanu.

157

4.2.2 STANDARTA RISINJUMU KLASIFIKCIJA Defin cija Klasiskaj TRIZ standarta risinjumi ir iedalti piecs kategorijs: Uzlabo mijiedarbbu un novr kaitgos efektus; Sistmu attstba; Prveide uz makro vai mikro lmeni; Noteikanas un mrjumu problmas; Meta-risinjumi, palgi. Teorija Standarta risinjumi attstti kop 1970-to gadu otrs puses, apkopojot tradicionlus risinjumus tehniskm problmm. Skotnji tie tika vienkri numurti atblstoi to atklanas secbai. 1979.gada mart Altullers izveidoja pirmo Standartu sistmu ar trs kategorijm: 3. Sistmu modificanas standarti; 4. Noteikanas un mranas standarti; 5. Standartu piemroanas standarti. Ldz 1984. gada beigm vairums TRIZ akadmisko skolu bijuaj Padomju Savienb bija piemuas du Standartu sistmu un pielietoja to jebkuras parastas problmas risinanai, kamr ARIZ tika pielietota nestandarta (ar izgudroanu saisttu) problmu analz, k ar turpmku standartu atzanai. Pc Tehnisko sistmu attstbas likumu (TSAL, 1983-1986) noteikanas un apkopoanas, Altullers piedvja jaunu 76 standarta risinjumu klasifikciju piecs kategorijs ar mri tos harmonizt ar TSAL: 3. Uzlabo mijiedarbbas un novr kaitgos efektus; 4. Sistmu attstba; 5. Preja uz makro un mikro lmeni; 6. Noteikanas un mranas problmas; 7. Meta-risinjumi, palgi.

158

Modelis

Attls 2.2.a Standarta risinjumu klasifikcja.

Metode Standarta risinjumu klasifikcija paldz atrast atbilstoko pielietojamo standartu (Attls 2.2.1): ja trkst funkcijas vai juzlabo Tehniskas sistmas divu elementu lietderg mijiedarbba, atbilstoi standarti mekljami Kategorij 1.1; ja probmas iemesls ir Tehniskas sistmas divu elementu kaitga mijiedarbba, atblstoi standarti mekljami Kategorij 1.2; abos gadjumos esoo vielu / resursu modificanu var veikt, pielietojot Kategorijas 2 standartus; nopietnkas problmas prasa Tehnisks sistmas radiklkas izmaias, integrjot ts Virssistmas lmen (Kategorija 3.1) vai prejot uz mazku mijiedarbbas mrogu (Kategorija 3.2); noteikanas un mranas problmas var risint, likvidjot nepiecieambu mrt (Kategorija 4.1), veidojot jaunu mijiedarbbu informcijas nodoanai (Kategorija 4.2), attstot tlk esoos mranas elementus (kategorija 4.3); lai ar kds Standarts tiktu piemrots, var emt vr noteiktus piesardzbas paskumus, lai nepieautu kdas, ievieot jaunu vielu (Kategorija 5.1), lauku (Kategorija 5.2), fzes preju (Kategorija 5.3), fiziklus un miskus efektus (Kategorija 5.4 un 5.5). Skki nordjumi par standartu izvlanos un pielietoanu ir atrodami 3. sada. Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3.

159

KATEGORIJA 1: LIKVIDANA

MIJIEDARBBU

UZLABOANA

UN

KAITGO

EFEKTU

Teorija Izgudrojumu principu pirm kategorija ir veltta Vielas lauka mijiedarbbas sintzei, Vielas lauka mijiedarbbas pozitvas ietekmes uzlabanai, vai Vielas lauka mijiedarbbas negatvas ietekmes likvidanai ar Vielas lauka prveides paldzbu (Sadaa 2.1.1). Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3.

KATEGORIJA 1.1: VIELAS LAUKA SINTZE UN UZLABOANA Defin cija Vielas lauka sintze sastv no pabeigtas trijotnes Viela 1 Lauks Viela 2, kas ir tehniskas sistmas minimlais modelis. Vielas lauka uzlaboana nozm funkcionls mijiedarbbas starp Vielu 2 (Instruments) un Vielu 1 (Izstrdjums) uzlaboanu. Metode Pirmais standarts (1-1-1) ir paredzts jaunas Vielas lauka mijiedarbbas radanai, ievieot sistm trkstoos elementus. Pielietojot citus Kategorijas 1-1 (1-1-2 ldz 1-1-8) standartus, ir jsaglab galvenais lauks starp instrumentu S2 un izstrdjumu S1 un papildus pievienotajm vielm esoo mijiedarbbu ir juzlabo eso lauka ietvaros. Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3.

160

STANDARTS 1-1-1: VIELAS LAUKA SISTMAS SINTZE Defin cija Vielas lauka sintze sastv no pabeigtas trijotnes Viela 1 Lauks Viela 2, kas ir tehniskas sistmas minimlais modelis. Teorija Ja nepiecieams radt pozitvu efektu uz izstrdjumu (Viela 1), veicot lietdergu darbbu, t.i., modificjot paa objekta pazmi vai pazmes vrtbu, un nav nekdu ierobeojou nosacjumu vielu un/vai lauku ievieanai, problmu atrisina sintezjot pilnu Vielas lauka modeli: izstrdjums tiek pakauts fiziska lauka darbbai, kas rada objekt nepiecieams izmaias. Modelis

Attls 2.2.1.1.1.a STANDARTS 1-1-1: vielas lauka sistmas sintze.

Metode os standartu pielieto, ja pret izstrdjumu (S1) ir jsteno lietderga funkcija, bet trkst objekta sagaidmo modifikciju radt spjgas mijiedarbbas. Ir iespjamas trs dadas situcijas (Attls 2.2.1.1.1.a, pa kreisi): nav neviena cita elementa; ir darbbas elements (S2) bet nav lauka, kas nodrointu mijiedarbbu ar izstrdjumu (S1); Lauks (F) ir, bet nav darbbas elementa. Lai radtu lietdergu funkciju, sistmu jpapildina ar trkstoajiem elementiem (Attls 2.2.1.1.1.a, pa labi), t.i., ievieot sistm vielu un/vai lauku. Lai sistmai pievienojam vielas/lauka meklanu veiktu sistematizti, ieteicams prlkot Vielas/lauka resursu tabulas. Piem rs Lai samazintu siltumapmaiu, saldtavas durvis ir jtur ciei aizvrtas. Vispirms ir jnosaka pankam liederg funkcija: durvju turanu aizvrt stvokl var prformult funkcij turt durvis, t.i., stabilizt to orientciju aizvrt svokl. Ja ir skaidri zinmas kontroljam izstrdjuma pazmes (palielint, samazint, maint stabilizt), nav sareti funkciju noformult pareizi. Skotnjo situciju veido tikai viens priekmets (durvis), jo neviens cits elements nav piemints (Attls 2.2.1.1.1.a, a variants). 161

Atbilstoi Standartam 1-1-1, jievie viela un lauks (Attls 2.2.1.1.1.b).

Attls 2.2.1.1.1.b STANDARTS 1-1-1: Vielas lauka sistmas sintze.

Prlkojot Vielas lauka resursu tabulas vai ar vienkri koncentrjoties uz problmu risinanas pieredzi, iespjams rast vairkus risinjumus: var radt mehnisku lauku ar a (darbbas elementa) paldzbu; ar magnta paldzbu var radt magntisko lauku utt. (Attls 2.2.1.1.1.c).

Attls 2.2.1.1.1.c Standarta 1-1-1 pielietoaans piemrs, lai nodrointu funkciju turt durvis.

Panov rt jums Vingrinjums 1: Nina ir virtuv un kop ar mti gatavo vakarim kku. Vim nepiecieams mazliet putukrjuma, td Ninas mamma sagatavo bodu ar krjumu un putojamo un atstj uz galda. Saprotams, ka krjums saglabjas idrs. Kad ierodas Nina, via veikli izveido Vielas lauka modeli. Ko via dara?

162

Atbilde 1: problma acmredzami ir oti vienkra, tau t tiek atrisinta, izveidojot nepilngu minimodeli (Attls 2.2.1.1.1.d, pa kreisi). Uz galda ir divas vielas: krjums bod un putojamais. Atbilstoi Standartam 1-1-1, skaidri pamanms, ka trkst lauka. Ninai par nelaimi labs risinjums vartu bt mehniskais lauks, td via paem putojamo un puto krjumu (Attls 2.2.1.1.1.d, pa labi).

Attls 2.2.1.1.1.d Standarta 1-1-1 pielietoanas vienkrs piemrs: krjuma putoana.

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3.

163

STANDARTS 1-1-2: MIJIEDARBBU UZLABOANA, PIEVIENOJOT ELEMENTUS PRIEKMETIEM Defin cija Vielas lauka uzlaboana nozm funkcionls mijiedarbbas pozitv efekta uzlaboanu starp Vielu 2 (Instruments) un Vielu 1 (Izstrdjums), nemainot starp vielm pastvoo galveno lauku. Mijiedarbu var uzlabot, ievieot iekju papildinjumu vielai. Teorija Ja nepiecieams uzlabot lietdergas funkcijas pozitvo efektu uz priekmetu un nav nekdu ierobeojou nosacjumu papildinjumu ievieanai esoajs viels, problmu var atrisint, ievieot jaunus papildinjumus esoajs viels, kas Vielas lauka mijiedarbb rada nepiecieams izmaias. Papildinjumu uzdevums ir pastiprint esoo mijiedarbbu starp vielm eso lauka ietvaros vai ar palielint mijiedarbbas vadambas iespjas. Td nav atauta starp divm vielm eso lauka btbas mainana. Modelis

L
a)

L
V3

V1

V2

V1

V2

L
b)
V3

V1

V2

V1

V2

Attls 2.2.1.1.2.a STANDARTS 1-1-2: mijiedarbbu uzlaboana, pievienojot objektiem elementus.

Metode o standartu piemro, ja lietderg funkcija nav pietiekama, t.i., izstrdjum izdarts izmaias nenodroina gaidto efektu un ir atauts ieviest papildvielas instrument (Attls 2.2.1.1.2.a, augstk) vai izstrdjum (Attls 2.2.1.1.2.a, zemk). 1. Jveic di soi: 2. izveidojiet nepietiekamas lietdergas funkcijas Vielas lauka modeli; identificjiet uzlabojams pazmes modifikciju; 3. noskaidrojiet, vai instrument un/vai izstrdjum ir iespjams pievienot papildus elementus; 4. atrodiet vielas, kas vartu uzlabot eso lauka efektivitti; 5. noskaidrojiet, vai konkrts vielas ievieanai tehniskaj sistm ir kdi ierobeojumi. Piezme: treo soli var veikt ar vielas resursu tabulas paldzbu.

164

Piem rs Lai virtuv notrtu gzes plti, izmanto mitru skli ar mri izdint netrumus. Ja sklis satur tikai deni, process ir lns un uz plts paliek taukaini traipi. Atbilstoi Standartam 1-1-2, du nepietiekamu mijiedarbbu var uzlabot, ievieot iekju papldvielu (Attls 2.2.1.1.2.b). T k ir saldzinoi sareti pievienot iekjas papildvielas netrumiem, parasts risinjums ir pievienot denim dintju (V3), lai palielintu t spju dint netrumus.

Attls 2.2.1.1.2.b Standarta 1-1-2 pielietoanas piemrs, lai uzlabotu lietdergu funkciju dint netrumus.

Panov rt jums Vingrinjums 1: Braukt ar auto, kad ceu klj sniegs, var bt bstami, jo cea un riepas saere ir samr slikta (Sadaas 2.2.1.1.3 piemrs). Izveidojiet risinjumu, izmantojot standartu 1-1-2 (un nevis standartu 1-1-3!). Atbilde 1: Nepietiekamas mijiedarbbas starp ceu un riteni modelis ir attlots attl 2.2.1.1.2.c pa kreisi. Pazme, kas tiks izmainta (palielinta) ir berze starp riteni un ceu; lai uzlabotu saeri, var pielietot standarta 1-1-2 nordjumus: instrumentam un/vai izstrdjumam pievieno papildus elementus ar mri uzlabot mijiedarbbas efektivitti (Attls 2.2.1.1.2.c, pa labi).

Attls 2.2.1.1.2.c Standarta 1-1-2 pielietoana, lai uzlabotu lietdergu funkciju stiprint riteni (riepu).

Instead of introducing internal additives into the road, it is more convenient to add a substance S3 to the wheel. T viet, lai pievienotu papildelementus ceam, ir daudz rtk pievienot vielu V3 ritenim (riepai). Labi zinms piemrs ir ziemas riepas ar radzm (Attls 2.2.1.1.2.d).

165

Attls 2.2.1.1.2.d standarta 1-1-2 pielietoanas piemrs ziemas rieps (iekjie papildus elementi = radzes).

Vingrinjums 2: Ikvienam msdiens ir klpjdators. To iespjams prnst no mjm uz darbu vai skolu. Datora prnsanai ms izmantojam auduma somu, kam nokrtot, ir risks datoru sabojt. Tas nozm, ka dakrt auduma soma datoru pasarg nepietiekami. K uzlabot o situciju? Atbilde 2: Skotnj situcij mums ir soma (V1), kas ar mehnisk lauka paldzbu satur un aizsarg otru vielu (klpjdatoru) (skat. Attlu 2.2.1.1.2.e, pa kreisi). Uzlabojam pazme ir somas aizsargspja. Ttad, lai to uzlabotu, atbilstoi Standartam 1-1-2, jpievieno jauna viela V3. Varam izvlties kaut ko ievietot som vai klpjdator: aj gadjum pirm izvle ir nodergka. Pievienojam viela vartu bt putugumija starp auduma krtm (Attls 2.2.1.1.2.e, pa labi).

Attls 2.2.1.1.2.e Klpjdatora somas Vielas lauka modelis.

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3.

166

STANDARTS 1-1-3: MIJIEDARBBU UZLABOANA, PIEVIENOJOT SISTMAI PAPILDUS ELEMENTUS Defin cija Vielas lauka uzlaboana nozm funkcionls mijiedarbbas pozitvo efektu uzlaboanu starp Vielu 2 (Instruments) un Vielu 1 (Izstrdjums), nemainot starp vielm pastvoo galveno lauku. Mijiedarbu iespjams uzlabot, ievieot iekju papildinjumu vielai. Teorija Ja nepiecieams uzlabot lietdergas funkcijas pozitvo efektu uz izstrdjumu un nav nekdu ierobeojou nosacjumu papildinjumu ievieanai esoajs viels, problmu var atrisint, ievieot jaunus papildinjumus esoajs viels, kas Vielas lauka mijiedarbb rada nepiecieams izmaias. Papildinjumu uzdevums ir pastiprint esoo mijiedarbbu starp vielm eso lauka ietvaros vai ar palielint mijiedarbbas vadmbas iespjas. Td starp divm vielm eso lauka btbas mainana nav atauta. Modelis

Attls 2.2.1.1.3.a STANDARTS 1-1-3: mijiedarbbu uzlaboana, pievienojot sistmai papildus elementus.

Metode o standartu piemro, ja lietderga funkcija nav pietiekama, t.i., izstrdjum izdarts izmaias nenodroina gaidto efektu un instrument (Attls 2.2.1.1.3.a, augstk) vai izstrdjum (Attls 2.2.1.1.3.a, zemk) ir atauts ieviest papildus vielas). Jveic di soi: 1. izveidojiet nepietiekamas lietdergas funkcijas Vielas lauka modeli; identificjiet uzlabojams pazmes modifikcijas; 2. noskaidrojiet, vai instrument un/vai izstrdjum ir iespjams pievienot papildus elementus; 3. atrodiet vielas, kas vartu uzlabot eso lauka efektivitti; 4. noskaidrojiet, vai konkrts vielas ievieanai tehniskaj sistm ir kdi ierobeojumi. Piezme: treo soli var veikt ar vielas resursu tabulas paldzbu.

167

Piem rs Braukt ar auto, kad ceu klj sniegs, var bt bstami, jo cea un riepas saere ir samr slikta. Situciju aprakstos vielas lauka modelis ir attlots Attl 2.2.1.1.3.b pa kreisi.

Attls 2.2.1.1.3.b Standarta 1-1-3 pielietoanas piemrs, lai uzlabotu lietdergu funkciju stiprint riteni (riepu).

Lai uzlabotu lietdergo mijiedarbbu starp ceu (ko klj sniegs) un riteni, Standarts 1-1-3 iesaka pievienot rju vielu ceam vai ritenim (Attls 2.2.1.1.3.a). Lai gan lai uzlabotu saeri, teortiski ir iespjams pievienot rju vielu ar ceam, skaidrs, ka ir nesaldzinmi rtk rju papildus elementu pievienot ritenim (Attls 2.2.1.1.3.b, pa labi). Labi zinms risinjums ir sniega des.

Panov rt jums Vingrinjums 1: Jnokrso plastmasas vks, tau tas ir oti gluds un nemaz nav porains, td krsa tam nepielp un nenoklj pietiekami plau plastmasas virsmu. Paminiet atrisint o problmu, lietojot Standartu 1-1-3.

168

Atbilde 1: situcija ir krtjais lietdergas, bet nepietiekamas V2 (ksas) iedarbbas uz V1 (krsojamo detau) piemrs, kas pardts Attl 2.2.1.1.3.c pa kreisi.

Attls 2.2.1.1.3.c Vielas lauka modelis plastmasas vka nokrsoanai.

Pazme, ko nepiecieams uzlabot ir krsas liptspja pie vka. Lai atrisintu o problmu ar Standarta risinjuma 1-1-3 paldzbu, krsai vai plastmasas vkam jpievieno rja viela V3 k pardts Attl 2.2.1.1.3.c pa kreisi. Kda elementa pievienoana krsai nozm rkoanos atbilstoi Standarta 1-1-2 nordm. Tdejdi rjo vielu jnovieto blakus vai pri vkam. Risinjums vartu bt fiksjoas vielas izsmidzinana pr vku pirms t krsoanas (Attls 2.2.1.1.3.c, pa labi). Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3.

169

STANDARTS 1-1-4: MIJIEDARBBU PILNVEIDOANA, IZMANTOJOT VIDI Defincija Vielas Lauka pilnveidoana nozm funkcionlas mijiedarbbas starp Vielu 2 (Instruments) un Vielu 1 (Izstrdjums) pozitvs iedarbbas pilnveidoanu, neizmainot galveno lauku, kas atrodas starp abm vielm. Mijiedarbbu var pilnveidot ar, k treo vielu, izmantojot vidi, kas var paaugstint sistmas efektivitti. Teorija Ja nepiecieams pilnveidot kda izstrdjuma kdas lietdergas funkcijas pozitvo iedarbbu, un ir ierobeojumi nosacjumos par papildus elementu ievieanu dotajs viels, problmu var risint, k treo vielu izmantojot vidi, lai palielintu vadmbu vai sniegtu nepiecieams pabas Vielas Lauka mijiedarbbai. Vides loma ir pastiprint esos starpvielu mijiedarbbas iedarbbu saska ar lauku vai palielint mijiedarbbas kontroles pakpi. Td nav atauts prveidot starp divm vielm eso lauka btbu. Modelis

L
Vide

V1

V2

V1

V2

V1

V2

V1 Vide

V2

Attls 2.2.1.1.4.a STANDARTS 1-1-4: Mijiedarbbu pilnveidoana, izmantojot vidi. Use of the environment to improve interactions.

Metode o standartu pielieto, kad ir nepietiekama lietderg funkcija, proti, izstrdjuma modifikcija neatbilst gaidtajai, un instrumentam nav atauts pievienot rjas vielas. Td gadjum ir jprbauda, vai laukam nepiecieams pabas nevar nodroint vide, kas aptver kdu no mijiedarbbas vielm. Jpielieto sekojoi soi: 1. izveidojiet nepietiekams lietdergs funkcijas Vielas Lauka modeli; identificjiet pazmi, kurai nepiecieama modifikcija; 2. definjiet potencils pazmju vrtibas, kas sptu pilnveidot eso lauka efektivitti; 3. analizjiet pazmes, kas piemt videi ap instrumentu (attls 2.2.1.1.4.a, aug) vai izstrdjumu (attls 2.2.1.1.4.a, apak) un prbaudiet, vai iespjams pielietot kdu no 2. sol defintm pazmju vrtbm; 170

4.

prbaudiet, vai pastv jebkda veida ierobeojumi vides k Vielas Lauka mijiedarbbas tres vielas apganai. Piezme: otrais un treais soi var tikt ieviesti, izmantojot vielas resursu tabulu.

Piemrs Lai uzlabotu gaisa kondicionanas sistmas efektivitti, kas ziemeu pus tika ierkoti ra ventilatori, d veid izmantojot nains vides priekrocbu (attls 2.2.1.1.4.b).

Lth

Lth

Gaisa kond.

gaiss

Gaisa kond. na

gaiss

Attls 2.2.1.1.4.b Gaisa kondicionanas sistmas izvietoana kas nainaj pus.

Panovrtjums Vingrinjums 1: Cik reiu nav gadjies, ka noprkot picas li ldzi emanai trs apkalpoanas stuv, t nav bijusi prk laba, jo ir atdzisusi? Prk biei. K vartu izvairties no prmrgas picas atdzianas saska ar standaru 1-1-4?

171

Atbilde 1: Problma ir oti vienkra un to var paskaidrot, izmantojot minimlu modeli. Ir divas vielas pica un trs apkalpoanas lete. Lauks, kas atrodas starp tm ir termisks; varam aplkot nepietiekamo izolanas darbbu pie apkalpoanas letes (attls 2.2.1.1.4.c, pa kreisi). Acmredzami, nevaram bvt apkalpoanas leti ar siltinto grdu, jo tas izmakstu prk drgi, tpc mums jizmanto kda viela, kas jau ir kltesoa picas un apkalpojoas letes apkrtn; vadoties pc standarta risinjuma ieteikuma, veiksmgs risinjums btu sildlampas uz grdas (attls 2.2.1.1.4.c, pa labi).

Lth

Lth
sildlampa

pica

lete

pica

lete

Attls 2.2.1.1.4.c picas apkalpoanas lete, modelta ar Vielas Lauka modeli.

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3

172

STANDARTS 1-1-5: VIDES MODIFICANA, LAI PILNVEIDOTU MIJIEDARBBAS Defincija Vielas Lauka pilnveidoana nozm funkcionlas mjiedarbbas starp Vielu 2 (Instruments) un Vielu 1 (Izstrdjums) pozitvs iedarbbas pilnveidoanu, neizmainot galveno lauku, kas atrodas starp abm vielm. Mijiedarbbu var pilnveidot ar, prveidojot vidi par treo vielu, td veid paaugstinot sistmas efektivitti. Teorija Ja nepiecieams pilnveidot kdas lietdergas funkcijas pozitvu iedarbbu uz kdu izstrdjumu, un nosacjumi paredz ierobeojumus attiecb pret papildinjumu ievieanu starp dotajm vielm, bet esoaj vid nav vielu ar piemrotm pazmm, problmu var risint, aizvietojot esoo vidi ar citu, vai to sadalot, vai ar ievieot papildinjumus esoaj vid td veid, ka modifict vide var bt k tre viela ar mri paaugstint vadmbu vai sniegt Vielas Lauka mijiedarbbai nepiecieaams pazmju vrtbas. Modiicts Vides loma ir pastiprint esos starpvielu mijiedarbbas iedarbbu saska ar lauku vai palielint mijiedarbbas kontroles pakpi. Td nav atauts prveidot starp divm vielm eso lauka btbu. Modelis

V1

V2

V1

V2 Modificta vide

V1

V2

V1 Modificta vide

V2

Attls 2.2.1.1.5.a STANDARTS 1-1-5: Vides modifikcija, lai pilnveidotu mijiedarbbu.

Metode o standartu pielieto, kad ir nepietiekama lietderg funkcija, proti, objekta modifikcija neatbilst gaidtajai, un instrumentam nav atauts pievienot rjas vielas un esoai videi/ apkrtnei pietrkst piemrotu pazmju vrtbu, lai pilnveidotu mijiedarbbu starp divm vielm. Td gadjum ir jprbauda, vai laukam nepiecieams pazmju vrtbas nevar nodroint vides, kas aptver kdu no mijiedarbbas vielm, modifikcija. Jpiemro sekojoi soi: 1. izveidojiet nepietiekos lietdergs funkcijas Vielas Lauka modeli; identificjiet pazmi, kurai nepiecieama modifikcija; 173

2. 3.

4.

definjiet potencils pazmju vrtbas, kas sptu pilnveidot eso lauka efektivitti; analizjiet pazmes, kas piemt videi ap instrumentu (attls 2.2.1.1.5.a, aug) vai izstrdjumu (attls 2.2.1.1.5.a, apak), un prbaudiet, vai var pielietot kdu no 2.sol defintm vrtbm: ievieot vid treo vielu; introducing a third substance into the environment; sadalot vidi to veidojos viels; aizvietojot vidi; prbaudiet, vai izvltajai vides modifikcijai ir kdi ierobeojumi.

Piezme: otrais un treais soi var tikt ieviesti, izmantojot vielas resursu tabulu. Piemrs Smtju telp pat pc sa laika spra gaiss kst neelpojams pat kaislgam smtjam, jo ap smtju esoais gaiss pietiekami neizkliedjas (attls 2.2.1.15.b, pa kreisi).

Lmec

Lmec

dmi

gaiss

dmi

gaiss Piespiedu gaiss

Attls 2.2.1.1.5.b paraugmodelis Standarta risinjumam 1-1-5.

Aplkojot vidi, varam atrast, piemram, tru gaisu, kas vartu paldzt tri izkliedt dmus. Bet, ja gan gaisa tr, gan piesrot daa ir nekustgas, problmas situcija btiski nemains. Tpc var iztloties tra, piespiedu gaisa ievadanu telp, ar mri s laik piesmto gaisu izvdint - likvidt (attls 2.2.1.1.5.b, pa labi).

Panovrtjums Vingrinjums 1: Nina uzaicinjusi draugus vakaris, lai nobaidtu mjs gatavotu itu picu. Via izlasa kulinrijas grmat recepti un gatavo mklu. Tikko pabeigusi, via atskrst, ka t pietiekami tri neceas, lai pagtu to pagatavot ldz vakarim, jo raudzanas laiks ir samr ilgs. emot vr tikko Standart 1-1-5 apgto, k vartu Ninai paldzt?

174

Atbilde 1: Ninas skotnji satrauco situcija ir atainota attl 2.2.1.1.5.c, pa kreisi, kur V2 ir raudzanas laiks un kas nav pietiekami trs, lai ar misk lauka paldzbu pietiekami un laikus paceltu V1.

Lch

Lch
Silts gaiss

mkla

raugs

mkla

raugs

Attls 2.2.1.1.5.c modelis raudzanas laika uzlaboanai.

Pilnveidojam pazme ir mklas celans laiks, un tas ir atkargs ar no tempreratras. Saska ar Sandartu 1-1-5, mums japlko mklas vide un jcenas to izmaint. Ja mklu aptvers siltks gaiss, t pacelsies trk (attls 2.2.1.1.5.c, pa labi).

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3

175

STANDARTS 1-1-6: KDAS DARBBAS MINIMLS IEDARBBAS NODROINANA Defincija Darbbas minimls iedarbbas nodroinana nepiecieama, kad norisins kda lietderga prmrga darbba, tdjdi ir nepiecieams samazint Instrumenta ietekmi uz Izstrdjumu vai Vielas Lauka mijiedarbbu. Teorija Ja ir kdas vielas vai lauka prpalikums (to apjoms ir liels un ir grti nodroint to kontroltu (vienmrgu, optimlu) apjomu), rekomend noturt prmrgas vielas vai lauka statusu un sekundri likvidt lieko vielu. Vielas prpalikumu likvid ar lauka (attls 2.2.1.1.6.a, aug), bet lauka prpalikumu ar vielas paldzbu (attls 2.2.1.1.6.a, lej). Modelis

V1

V2

V1

V2

V1

V1

V2

Attls 2.2.1.1.6.a STANDARTS 1-1-6: Darbbas minimls iedarbbas nodroinana. Providing the minimum effect of an action.

Metode o standartu pielieto, kad sistm ir kdas vielas prmrgs apjoms vai, kad kda lietderga mijiedarbba ir prmrga (1.1.2 Mijiedarbbu tipi un saisttie simboli). Ja ir prk grti vai pat neiespjami samazint un kontrolt vielas/lauka apjomu, vlams pielietot sekojous sous: 1. izveidojiet prmrgas lietdergs mijiedarbbas Vielas Lauka modeli; 2. identificjiet to pazmi, kuras vrtba ir prmrga; 3. ieviesiet modifikciju, kas sptu likvidt lieko: ja pazmes prmrg vai liek vrtba saistta ar vielu V2 , mekljiet lauka resursus, kurus var piemrot V2, kuri vartu radt V2 pazmes vlamo vrtbu; ja pazmes prmrg vai liek vrtba ir saistts ar lauka L ietekmi uz vielu V1, mekljiet tdus vielas resursus, kurus vartu piemrot V1, un kuri vartu radt vlamo ietekmi uz lauku F. Piezme: treais solis var tikt ieviests, izmantojot vielas - lauka resursu tabulu. Piemrs Nina pludmal sauojas, lai iegtu iedegumu un ktu vl skaistka. Bet k zinms, prmrgi daudz saules ir bstami msu dai, pai bstami ir UV-B stari. T k Nina ir TRIZ studente, ldz ar to nekavjoties apzins, ka, lai atrisintu o problmu, viai jpielieto kds standarta risinjums. Saule ir saule un via nevar ietekmt ts elektomagntisko lauku, pat, ja tas ir prmrgs. Bet via vlas sauoties. Td skotnj situcija ir tda, k atainots attl 2.2.1.1.6.b, pa kreisi.

176

Lem

Lem

da

da

aizargkrms

Attls 2.2.1.1.6.b saules apdeguma problmas risinjums ar Vielas Lauka paldzbu.

Pielietojot Standarta risinjumu 1-1-6, otrai vielai V2 ir jmazina saules radt iedarbba. viela ir saules aizsargkrms, kas mazina saules staru radto ietekmi uz Ninas du (attls 2.2.1.1.6.b, pa labi). Panovtjums Vingrinjums 1: Bils ir darb un viam ir jizstrd ierce, kas aizpildtu ar mazm lodtm visus sedesmit caurumus, kas radil veid izvietoti ap asi rotjo riteveida plakn. Ratiam ir horizontla ass un tas rot oti liel trum. Caurumii paldz lodtes pa vienai nogdt uz citu ierci, kas to izgr r un nogd uz konveijera lentes. Pau rotjos virsmas piepildanas sistmu veido tvertne, kas piepildta ar lodtm; rotjo virsma iet caur o tvertni un lodtes ar gravitcijas un gaisa plsmas paldzbu iekrt caurumios. Tomr noteikt darbbas trum ir augsts kdas procents. K Bils vartu pilnveidot ierci, izmantojot Standartu 1-1-6? Atbilde 1: Prmais solis, kas ved pie risinjuma, ir ieraudzt, ka rats ir piepildts ar lielku daudzumu lodu k nepiecieams. Tdjdi tiek apgta skotnj situcija, atbilstoa Standarta 1-1-6 prasbm: prmrgs lodu daudzums (V2) piepilda rata rjo dau (V1), k tas ir attlots attl 2.2.1.1.6.c.

Lmec

caurumi

lodtes

caurumi

lodtes

Attls 2.2.1.1.6.c Risinjuma shma lodu piepildanas efektvittes pilnveidoanai, izmantojot Standartu 1-1-6.

Lodu skaits ir pazmes liel vrtba, ko nodroina viela, lai nogdtu pie citas vielas. Tlab jatrod lauks, kas garanttu, ka izvltajai pazmei ir pareiz vrtba. Ir liel trum rotjoa virsma: centrbdzes spki vartu bt resurss, kas atbilst standartu modelim.

Vingrinjums 2: Reizm, lai notrtu vannasistabas virsmas no kaakmens vai cita veida traipiem, jizmanto skbe. Bet ts misk iedarbba var izrdties prmrga attiecb pret keramiku, kas var tikt sasta. K js vartu atrisint o situciju saska ar Standartu 1-1-6?

177

Atbilde 2: Skum jmodel pamata situcija: ir tikai lauks (Lch), kas attiecb pret keramiku (V1) veic prmrgu darbbu, k tas atainots attl 2.2.1.1.6.d., pa kreisi. Mums jizvlas pazme ar prmrgu vrtbu, proti, tranas ldzeka pH (skbums). Saska ar Standartu 1-1-6, mums jatrod kda otr viela, t, lai darbba ktu lietderga un pietiekama. otr viela vartu bt sdintjviela, kas absorb ts kodinoo spku un palielina pH lmeni (attls 22.1.1.6.d, pa labi).

Lch

Lch

keramikas trauks

keramikas trauks

ataidtjviela

Attls 2.2.1.1.6.d iespjamais risinjums prmrgi aktvam laukam. a possible solution for an excessive active field.

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 5-75450020-3.

178

STANDARTS 1-1-7: DARBBAS MAKSIMLS IEDARBBAS NODROINANA

4.1.1.2 MIJIEDARBBU VEIDI UN TO SIMBOLI

Defincija Ja nepiecieama kdas darbbas uz kdu vielu (Izstrdjumu) maksimla iedarbba, un t nav atauta, maksimla darbba ir jsaglab, bet jnovirza uz kdu citu vielu, kas pievienota paam objektam. Teorija Kad uz kdu objektu nepiecieams iedarboties ar maksimlu iedarbbu, bet sistmas nosacjumi nosaka kavkus da stipra lauka tieai ietekmei uz pau izstrdjumu (attls 2.2.1.1.7.a, pa kreisi), ir ieteicams to pau lauku vrst uz citu vielu ar mri saglabt ts priekrocbas, neprkpjot kdus sistmas ierobeojumus un/vai nenodarot nekdu kaitjumu (atts 2.2.1.1.7.a, pa labi). Modelis
Lmax Lmax

V1

V1

V2

Atttls 2.2.1.1.7.a STANDARTS 1-1-7: Darbbas maksimlas iedarbbas nodroinana.

Metode o standartu piemro, kad kda lietderga mijiedarbba ir vlama ts maksiml apjom, bet nav veicama vienlaikus (savietojama ar otru) un tdjdi rezultti ir prmrgi (1.1.2 Mijiedarbbu tipi un saisttie simboli). Ja nav plnots samazint un kontrolt lauka apjomu, vlams piemrot sekojous sous: izveidojiet prmrgas lietdergas mijiedarbas Vielas Lauka modeli; identificjiet pazmi, kam piemt liek vrtba; atrodiet vielas, kuras var iekaut taj pa lietdergaj mijiedarbb un var panest maksimlo iedarbbu; identiicjiet iespjamos vielas V1 resursus (pazmes), kurus var sasaistt ar pievienoto vielu V2. Piezme: treo un ceturto soli var ieviest, izmantojot vielas lauka resursu tabulu. Piemrs Lai savilktu skrvi, biei nepiecieams griezjspks. Ja veicot griezienu, tiek pielietots neliels spks, nav iespjamss sasniegt plnoto rezulttu. Ja tiks piemrots prlieku liels spks, var tikt prsniegtas vlams griezjspka iedarbbas uz skrvi robeas, riskjot salauzt skrves galviu. Tulkojot o situciju Vielas - Lauka valod, skrve ir viela V1, uz kuru iedarbojas mehniskais lauks (attls 2.2.1.1.7.b, pa kreisi).

179

Lmec

Lmec

skrve

skrve

atspere

Attls 2.2.1.1.7.b mehnisks problmas modelis, kas atrisints, izmantojot Standartu 1-1-7.

Lai sasniegtu mri, laukam ir jbt t maksimlaj lmen, bet ir neiespjami to piemrot, jo pastv risks prsniegt skrves iestiepuma spriegumu. Td starp Lmec un V1, ir nepiecieama otra viela V2: viela vartu bt atspere, kas griezjspkam auj darboties ldz kdai noteiktai vrtbai, tad t sagrieas t, ka pat, izmantojot maksimlo spku, skrve paliek vesela (attls 2.2.1.1.7.b, pa labi). Panovrtjums Vingrinjums 1: Ninas vectvs ir galdnieks. Vi taisa koka sienas skapi un koka dekoram bezdelgai jsastiprina aste. Lai to paveiktu, viam koks jsit ar muru, jo tam nepiecieams daudz spka, bet murs var koku sadauzt. Vai varat galdniekam paldzt? Atbilde 1: Skuma stucija jmodel ar mura veidotu lauku, ttad mehnisko lauku, kas ar koka bezdelgasti (V1) mijiedarbojas prmrg, kaitg veid (skat. attl 2.2.1.1.7.c, pa kreisi). Saska ar standartu 1-1-7, jatrod otra viela, kas btu pievienota pirmajai, kas saglabtu lauka maksimlo iedarbbu (attls 2.2.1.1.7.c, pa labi). Tas vartu bt koka gabals virs bezdelgastes, kas, izplatot spku uz lielku virsmu, nodotu salaidumam mura sitiena spku, izvairoties no jebkdm kaitgm sitena sekm..

Lmec

Lmec

bezdelgaste

bezdelgaste

koka gabals

Attls 2.2.1.1.7.c galdniecb piemrots standarta risinjums.

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 5-75450020-3.

180

STANDARTS 1-1-8: SELEKTVS IEDARBBAS/EFEKTA NODROINANA Defincija Kdas darbbas selektvs iedarbbas nodroinana nepiecieama, kad kda noteikta lauka iedarbbai uz kdu vielu (izstrdjumu) jpiemt dadm pazmju vrtbm dads paa izstrdjuma das. Teorija Kad kdam noteiktam ojektam tiek piemrots kds lietdergs lauks, bet nav vlams, ka dam laukam btu atirga ietekme uz dadm paa objekta dam, iespjamas divas izvles: piemrot maksimlo lauku, aj gadjum viets, kur nepiecieama minimla iedarbba, tiek ieviesta aizsargviela (skat. 2.2.1.1.8.1); piemrot minimlu lauku, aj gadjum jievie tda jauna viela, kas sptu pastiprint loklo iedarbbu viets, kur nepiecieama maksimla iedarbba (skat. 2.2.1.1.8.2).

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 5-75450020-3.

181

STANDARTS 1-1-8-1: SELEKTVS NODROINANA AR MAKSIMLA AIZSARGVIELAS PALDZBU


4.1.1.2 MIJIEDARBBU VEIDI UN TO SIMBOLI

IEDARBBAS LAUKA UN

Defincija Kdas darbbas selektv iedarbba nepiecieama, kad kda noteikta lauka iedarbbai uz kdu vielu (izstrdjumu) jbt dadm pazmju vrtbm paa izstrdjuma dads das. Teorija Kad kdam noteiktam izstrdjumam tiek piemrots kds lietdergs lauks, bet ir vlams, lai dam laukam paa objekta dads das btu atirga iedarbba, ir iespjams visam objektam piemrot maksimlu lauku un viets, kur nepiecieama minimla iedarbba, tiek ieviesta aizsargviela. Modelis
Lmax Lmax

V1max

V1min

V1max

V1min

V2 - aizsargviela

Attls 2.2.1.1.8.1.a STANDARTS 1-1-8-1: selektvas iedarbbas nodroinana ar maksimla lauka un aizsargviela paldzbu.

Metode is standarts tiek pielietots, kad lietderga mijiedarbba ir vlama kda maksiml apjom, bet to nevar piemrot visam izstrdjumam, tdjdi kd paa izstrdjuma da t ir prmrga vai pat lieka (1.1.2Mijiedarbbu tipi un saisttie simboli). Ja nav vlams samazint vai kontrolt lauka apjomu, piemrojami sekojoi soi: izveidojiet prmrgas lietdergas mijiedarbbas Vielas Lauka modeli; identificjiet mijiedarbbas darbbas lauku un atsiriet ts Vielas V1 daas, kur nepiecieamas ts paas pazmes atirgas vrtbas; mekljiet vielas, kas vartu splt Vielas V1 aizsarglomu, vai vl preczk to dau aizsarglomu, kur nepiecieama minimla iedarbba. identificjiet iespjamos resursus (pazmes, pazmju vrtbas), lai savienotu vielas V1 un V2. Piezme: treo un ceturto soli var ieviest, izmantojot Vielas Lauka resursu tabulu. Piemrs Modernm automanm ir plati logi un vjstikli, lai palielintu rjs vides redzambu. Tomr, pai vasaras laik, kad saule ir ausgtu un ts gaisma ir oti spoa, liels vjstikls ielai prk daudz gaismas uz vadtja un pasaieru sejm. Veidosim situcijas modeli: ir saule, kas ir elektromagntiskais lauks, kur caur vjstiklu ietekm visu salonu (attls 2.2.1.1.8.1.b, pa kreisi).

182

Lem

Lmax

V2 - saulessargi salons salons pasaieru sejas

Attls 2.2.1.1.8.1.b Standarta risinjuma 1-1-8-1 pielietojums, lai atrisintu kdu ikdienas problmu.

T k daai salona gaisma ir prlieku spoa (pai uz vadtja un pasaieru sejm), saska ar Standartu 1-1-8-1, vadot automanu dos apstkos starp lauku un acm ir jpievieno rja aizsargviela, kas absorb prmrgo lauka iedarbbu, kur tas ir apgrtinos. Risinjums var bt saules aizsargjosla vjstikla augda, kas ir caurredzama, bet apstdina prmrgo saulesgaismas spoumu, k tas attlots attl 2.2.1.1.8.1.b pa labi un attl 2.2.1.1.8.1.c pa kreisi.

Attls 2.2.1.1.8.1.c saules aizsargjosla ir redzama aizsargstikla augda; t ir caurredzama, bet saule nav vairs apgrtinoa, jo ir tumka nek caurspdgais aizsargstikla stikls.

Panovrtjums Vingrinjums 1: Esam viesnc. Ninas brlis ir cietis negdjum un viam jveic rentgenogrfiska analze. rstam nepiecieams izmeklt nevis visu via ermeni, bet tikai daas kritisks vietas. K zinms, rentgena stari nav veselgi, tpc Nina ierosina atjautgu risinjumu. Vai jums ir kdas idejas saska ar Standartu 1-1-8-1?

183

Atbilde 1: Skotnj situcija btu jmodel sekojoi: Ninas bra ermeni skar stiprs elektromagntiskais lauks, das viets tas ir lietdergs, cits tas var bt oti bstams. Skatiet attlu 2.2.1.1.8.1.d, pa kreisi.
Lem Lem

aizsargtrps cilvka ermenis ievainots ermea daas vesels ermea daas

Attls 2.2.1.1.8.1.d Standarta 1-1-8-1 pielietojums sanitr vid.

Tas pats lauks daiem laukumiem ir nepiecieams, bet citiem pavisam nav vlams. Tpc, sekojot Standarta 1-8-1-1 ieteikumiem, ir nepiecieama viela, kas, lai ar elekromegntrisk lauka skarta, sniedz aizsardzbu no rentgena stariem viss viets, kur tas vajadzgs (attls 2.2.1.1.8.1.d, pa labi). otr viela vartu bt specils trps, kas veidots no rentgena staru absorbjoa vai atstarojoa materila, ar caurumiem viets, kur nepiecieams veikt izmekljumus.

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 5-75450020-3.

184

STANDARTS 1-1-8-2: SELEKTVAS IEDARBBAS NODROINANA AR MINIMLA LAUKA UN AKTVAS VIELAS PALDZBU
4.1.1.2 MIJIEDARBBU VEIDI UN TO SIMBOLI

Defincija Selektva darbbas ietekme ir nepiecieama gadjumos, kad, lai nodrointu kda noteikta lauka ietekmi uz kdu vielu (izstrdjumu), ir nepiecieams, lai dadm izstrdjuma dam piemistu atirgas pazmju vrtbas. Teorija Kad kdam noteiktam izstrdjumam piemrots kds lietdergs lauks, bet nepiecieams, lai uz dadm tda objekta dam btu atirga mint lauka iedarbba, ir iespjams pielietot minimlu lauku un tad ieviest jaunu vielu, kas vartu pastiprint vietja mroga iedarbbu viets, kur nepiecieams maksimls efekts. Modelis
Lmax Lmin

V1min

V1max

V1min

V1max V2 - aktv viela

Attls 2.2.1.1.8.2.a STANDARTS 1-1-8-2: selektvas iedarbbas nodroinana ar minimla lauka un aktvas vielas paldzbu

Metode is standarts tiek piemrots gadjumos, kad ir nepiecieama maksimli lietderga mijiedarbba, bet kdai izstrdjuma daai t kst lieka, jo to nevar piemrot visam izstrdjumam pilnb. (1.1.2. Mijiedarbbu tipi un ar tiem saisttie simboli Ja nav nodoma samazint un kontrolt lauka apjomu, nepiecieams piemrot sekojous sous: 1. izveidojiet Vielas Lauka modeli lietdergs mijiedarbbas liekajai daai; 2. identificjiet mijiedarbbas lauku un noiriet tos vielas V1 apgabalus, kur vajadzgas ts paas pazmes vrtbas; 3. mekljiet vielas, kas var splt aktvu (pastiprinou) lomu attiecb pret vielu V1, un jo pai pret tiem ts apgabaliem, kur ir nepiecieama maksimla iedarbba; 4. identificjiet iespjamos resursus (pazmes, pazmju vrtbas), lai savienotu vielas V1 un V2. Piezme: treais un ceturtais solis var tikt ieviests, izmantojot vielas lauka resursu tabulu. Piemrs Lai ar izklauss dvaini, dam iekrtm, kas rao aukstu gaisu sauktm par tiededzes absorbcijas dzestjiem - ir nepiecieams dens, kas sakarsts virs 100 grdiem pc Celsija. Gaisa kondicionanas sistmas lielkoties tiek izmantotas vasaras laik, kad ir daudz saulainu dienu. Kd lai dens sasildanai nevartu izmantot sauli? K zinms, dens basein nesasniedz vrans temperatru, pat,

185

ja saule virs t atrodas veselu karstas vasaras dienu. Taj pat laik krietni vienkrk ir sasildt nelielu dens daudzumu, piemram, izmantojot sildkatla cauruli, bet saule du rezulttu sasniegt nevar. Tdjdi ir saules elektromagntiskais lauks, kas ir pietiekams, lai nodrointu dzvbu uz zemes, bet nepietiekams, lai uzsildtu deni tvertn ldz 100 grdiem pc Celsija. Tds ir standarta skuma modelis, kas attlots ar pa kreisi attl 2.2.1.1.8.2.b.
Lem Lem

vide

densvads

vide

densvads

paraboliskais koncentrators

Attls 2.2.1.1.8.2.b Standarta 1-1-8-2 piemrs: paraboliskais koncentrators.

T k saules izstaroanas spku paaugstint nevar, jatrod kda viela V2, kas to vartu paveikt (attls 2.2.1.1.8.2, pa labi). Paraboliskais spogulis, kura centr nofokusta caurule, saules enerijas jaudu var pavairot vairkkrt, ldz ar to deni caurul ne tikai strauji uzsildot, bet ar uzkarsjot virs 100 grdiem Celsija. Panovrtjums Vingrinjums 1: Ninas vectvam ir 91 gads, un viam ir dzirdes problmas, ldz ar to via radinieki ir spiesti sarunties ska bals, lai vectvs vius sadzirdtu. Ninai tas nepatk, td via o problmu ir rpgi izstudjusi un atkljusi labu risinjumu saska ar standartu 1-1-8-2. Vai nojauat kds ir is risinjums? Atbilde 1: Pirmais Ninas rcbas solis bija pamata situcijas modelana. Ir lauks, akustiskais lauks, ko cilvki rada, runjot, un tas ir pietiekams, lai ikviens to sadzirdtu (V2), bet nepietiekams, lai to sadzirdtu Ninas vectvs (V1) (skat. attlu 2.2.1.1.8.2.c, pa kreisi). Standarta risinjums 1-1-8-2 nosaka, ka, ir nepiecieams tds lauks, kas noteikts zons ir augsts, bet cits zems, tam jbt zemkaj lmen un rjai vielai, kas mijiedarbojas ar lauku, ir jbt novietotai viet, kur ir nepiecieams maksimls efekts. Pareizais risinjums ir dzirdes aparts, kas tiek ievietots vectva aus un kas pastiprina rjo akustisko lauku, ldz ar to cilvkiem nav jkliedz, lai tos sadzirdtu.
Lac Lem

Ninas radi

vectvs

Ninas radi

vectvs

dzirdes aparts

Attls 2.2.1.1.8.2.c is standarta risinjums vartu tikt izmantots visur, ar attiecb pret vectvu: is ir problmas modelis ar nedzirdgu cilvku.

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 5-75450020-3.

186

KATEGORIJA 1.2: KAITGAS MIJIEDARBBAS NOVRANA Defincija Kaitgas mijiedarbbas novrana sastv no Vielas Lauka sistmas modifikcijas, lai izvairtos no t, ka kds negatvs Instruments nevlami iedarbojas uz mijiedarbbas Izstrdjumu.

Metode Standarti 1-2-11-2-5 dod nordjumus, k novrst vai vismaz mazint kaitgo ietekmi, kas rodas no nevlamas funkcionlas mijiedarbbas starp divm vielm.

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 5-75450020-3.

187

STANDARTS 1-2-1: KAITGAS MIJIEDARBBAS NOVRANA AR RJAS VIELAS PALDZBU

Defin cija
Kaitgas mijiedarbbas novrana sastv no Vielas Lauka sistmas modifikcijas, lai izvairtos no t, ka kds negatvs Instruments nevlami iedarbojas uz mijiedarbbas Izstrdjumu. Teorija Ja starp divm vielm VLM (vielas lauka model) pards gan liederga, gan kaitga ietekme, un starp m vielm nav nepiecieams uzturt saikni, problma tiek risinta, ievieot starp tm treo vielu. Modelis

Attls 2.2.1.2.1.a STANDARTS 1-2-1: Kaitgas mijiedarbbas novrana ar rjas vielas paldzbu.

Metode is standarts tiek piemrots, kad divm vielm piemt gan pozitva, gan negatva mijiedarbba (t.i. norisins gan pozitvas, gan negatvas darbbas), un kad starp iem elementiem ir atauts ieviest papildinjumus (attls 2.2.1.2.1.a). Soi, kas jpiemro: 1. izveidojiet kaitgs darbbas Vielas Lauka modeli; identificjiet to pazmes modifikciju, kas jnovr; 2. prbaudiet, vai ir iespjams ieviest papildvielas starp instrumentu un izstrdjumu, t.i. starp abm vielm nav obligti jsaglab kontakts; 3. mekljiet tdas vielas, kuru ievieana prtrauktu esoo kaitgo mijiedarbbu; 4. prbaudiet, vai ir kdi ierobeojumi tam, lai tehnisk sistm ieviestu specifisku vielu. Piezme: treais solis var tikt ieviests, izmantojot vielas resursu tabulu.

Piemrs Ninas mte reizm izmanto cepekrsni, lai pagatavotu dienu, tomr viai ne prk patk gatavoanas metode, jo trauki, kuros gatavo dienu, kst oti netri, ir grti nomazgt eas atlikumus. Minot modelt o situciju, redzam, ka rezultts vartu bt tds k atainots attl 2.2.1.2.1.b pa kreisi, kur cepamtrauks (V1) ar mehniska lauka paldzbu nodroina lietdergu darbbu, saturot dienu (V2), bet vienlaikus ar padarot netru cepamo trauku. Mums btu jatrod kda rja viela, kas vartu novrst o kaitgo darbbu. Risinjums vartu bt cepamais paprs, kuru pakljot zem diena, panna saglabjas tra (attls 2.2.1.2.1.b, pa labi).

188

Lmec

Lmec

cepamtrauks

vis

cepamtrauks

vis

cepampaprs

Attls 2.2.1.2.1.b paraugs, k lietot Standartu 1-2-1, lai novrstu papildus kaitgo efektu, ko rada V2: starp V1 un V2 tiek ieviesta tre viela

Panovrtjums Vingrinjums 1: Atrodamies automan un r lst lietus. Lai notrtu automanas aizsargstiklu, var izmantot stikla trtju. Tomr berzes spks starp gumiju un stiklu, kas ir lietdergs tranai, ir ar kaitgs, jo stikla trtju slotias nolietojas. Mginiet rast problmas risinjumu, sekojot Standarta risinjumam 1-2-1. Atbilde 1: Pamata situcija vartu bt attlota mini model, kas sastv no pirms vielas V1 jeb stikla logu trtju gumijas slotim, kas ar mehnisk lauka paldzbu tra vielu V2 jeb automanas aizsargstiklu. Tomr papildus lietdergajai tranas funkcijai mums jataino ar kaitg iedarbba - logu trtju gumijas nodilana, ko izraisa tie pai berzes spki, kas darbina tranas funkciju (attls 2.2.1.2.1.c, pa kreisi). Standarta risinjums 1-2-1 iesaka nodroint sistmu ar treo vielu, kas vartu apstdint kaitgo mehnisk lauka ietekmi; skat. attlu 2.2.1.2.1.c, pa labi. Praktiskais risinjums ir noklt gumiju ar grafta prkljumu.

Lmec

Lmec

gumijs logu trtji

vjstikls

gumijas logu trtji

vjstikls

grafta prkljums gumijai

Attls 2.2.1.2.1.c Standarta 1-2-1 pielietoana, lai atrisintu problmu ar logu trtju.

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 5-75450020-3.

of un undesired functional interaction between two substances.

189

STANDARTS 1-2-2: KAITGS MIJIEDARBAS NOVRANA, MODIFICJOT ESOO VIELU Defincija Kaitgas mijiedarbbas novrana sastv no Vielas Lauka sistmas modifikcijas, ar mri izvairties no t, ka kds negatvs Instruments nevlami iedarbojas uz mijiedarbbas Izstrdjumu. Teorija Ja starp divm vielm VLM (Vielas Lauka model) novrojama gan lietderga, gan kaitga iedarbba, un nav nepiecieams starp vielm uzturt tieu kontaktu, problma risinma, ievieot starp abm vielm treo, kas ir abu pirmo modifikcija. Modelis

Attls 2.2.1.2.2.a STANDARTS 1-2-2: Kaitgas mijiedarbbas novrana, ar esos vielas modificanas paldzbu.

Metode is standarts tiek pielietots situcijs, kad starp divm vielm ir gan pozitva, gan negatva mijiedarbba (proti, norisins lietdergas un kaitgas darbbas), un kad starp iem elementiem ir atauts ieviest papildinjumus (attls 2.2.1.2.2.a). Nepiecieams piemrot sekojous sous: 1. izveidojiet kaitgs funkcijas Vielas Lauka modeli, identificjiet to pazmes modifikciju, kas jnovr; 2. prbaudiet, vai starp instrumentu un izstrdjumu var ieviest papildus elementus, proti, uzturt divu vielu savstarpju kontaktu nav obligti; 3. atrodiet mijiedarbojoos vielu V1 and V2 pieaujams modifikcijas, kuras vartu tikt izmantotas k tre viela, kas iestarpinma, lai prtrauktu esoo kaitgo mijiedarbbu; 4. prbaudiet, vai pastv kdi ierobeojumi, lai du specifisku vielu ieviestu konrtaj tehniskaj sistm. Piezme: treais solis var tikt ieviests, izmantojot vielas resursu tabulu. Piemrs Braucot ar motociklu, var sajust truma izraistu gaisa spiedienu. Td reizm ir lietdergi uzmontt nelielu aizsargstiklu, lai gaisu novirztu pri braucja iverei. Tomr da darbba savukrt izraisa traucjou turbulenci. Modeljot situcijas pamata stvokli, ir aizsargstikls (V1), kas ar mehnisk lauka paldzbu aisarg braucja galvu no gaisa spiediena (V2), bet vienlaikus ar rada turbulenci. Saska ar Standartu 1-2-2, lai novrstu aizsargstikla kaitgo 190

darbbu, ir jmodific vai nu V1 vai V2. Viens no iespjamiem problmas risinjumiem ir aizsargstikla lejas da izveidot atvrumu, lai gaiss var novirzties pa aizsargstikla profilu no abm pusm, kas savukrt samazintu virpua veidoanos stikla augj da.

Lmec

Lmec

vjstikls

braucja galva

vjstikls

braucja galva

vjstikls ar atveri
Attls 2.2.1.2.2.b Standarta 1-2-2 piemroana, lai novrstu V1 izraistu sekundru kaitgu efektu.

Panovrtjums Piemrs 1: Vs laik parasti valk jakas vai lietusmteus u.tml. Patiesb cilvka ermenis ir labs siltuma avots un jakas funkcija ir izolt no aukst rj gaisa. Tomr atsevis situcijs, piemram, fiziskas pieples rezultt iekj temperatra paaugstins un tdjdi izraisa svanu. Mitrums saglabjas viets, kur jaka ir tuvk ermenim. Vai ir iespjams atrisint o situciju ar standarta risinjuma 1-2-2 paldzbu?

191

Atbilde 1: aj situcij mums ir jaka, kas pilda divas funkcijas: pirm, lietderg funkcija izolt ermeni no rj gaisa; otr jeb kaitg funkcija novrst mitruma iztvaikoanu. Vielas lauka izpratn o vartu skaidrot k atainots attl 2.2.1.2.2.c, pa kreisi, kur jaka ir V1, kas ar termisk lauka paldzbu gan izol, gan sviedr ermeni. emot vr, ka ir samr sareti izmaint jebkdas ermea pabas, varam strdt viengi pie V1, atrodot t modifikcijas iespju ar mri prtraukt mitruma iztvaikoanas aizkavanos (attls 2.2.1.2.2.c, pa labi). Zinot, ka silts gaiss ceas augup, jakas pleca da specili iestrdta membrna vartu o problmu atrsisint (attls 2.2.1.2.2.d).

Lth

Lth

jaka

ermenis

jaka

ermenis

jaka ar membrnu
Attls 2.2.1.2.2.c Standarta 1-2-2 piemroana, lai novrstu V1 izraistu sekundru kaitgu efektu.

Attls 2.2.1.2.2.d Iepriekj uzdevuma komercilais risinjums .

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3.

192

STANDARTS 1-2-3: LAUKA KAITGS IETEKMES NOVRANA Defincija Kaitg lauka novrana sastv no Vielas Lauka sistmas modificanas, lai novrstu nevlamas ietekmes iedarbbu uz kdu noteiktu vielu. Teorija Ja nepiecieams novrst kda lauka kaitgo ietekmi uz kdu vielu, problma jrisina, ievieot otru vielu, kas patstvgi novr lauka kaitgo iedarbbu. Modelis

Attls 2.2.1.2.3.a STANDARTS 1-2-3: Lauka kaitgs iedarbbas novrana.

Metode Standarts tiek piemrots, kad uz kdu noteiktu izstrdjumu tiek stenota kda kaitga ietekme, un sistm ir atauts ieviest papildus elementus (attls 2.2.1.2.3.a). Piemrojami sekojoi rcbas soi: 1. izveidojiet kaitgs darbbas Vielas Lauka modeli; identificjiet to pazmes modifikciju, kas jnovr; 2. prbaudiet, vai sistm ir iespjams ieviest papildus elementus; 3. mekljiet papildu vielu V2, kas sptu piesaistt esoo kaitgo mijiedarbbu un pasargt sistmu; 4. prbaudiet, vai pastv kdi ierobeojumi das specifiskas vielas ievieanai konrtaj tehniskaj sistm. Piezme: treais solis var tikt ieviests, izmantojot vielas resursu tabulu.

Piemrs Automanas korpuss parasti ir veidots no metla, un to var sast rsa. Ja veido Vielas Lauka modeli, ir miskais lauks (Lch), kas kaitgi iedarbojas uz manas korpusu (V1) (skat. attlu 2.2.1.2.3.b, pa kreisi). is efekts ir jnovr. Saska ar Standarta risinjumu 1-2-3, lai novrstu lauka kaitgo iedarbbu, ir jpievieno cita viela. Acmredzot, vlam viela ir krsa, kas klj automanas korpusu, pasargjot to no mitruma korozijas (attls 2.2.1.2.3.b, pa labi).

193

Lch

Lch

auto virsbve

auto virsbve

krsojums

Attls 2.2.1.2.3.b Standarta 1-2-3 piemroana, lai novrstu lauka misk korozija kaitgo iedarbbu.

Panovrtjums Vingrinjums 1: Saulain dien saules gaisma acm var bt prk spilgta. Miniet modelt o vienkro situciju un atrast risinjumu saska ar Standartu 1-2-3. Atbilde 1: Lai izveidotu Vielas Lauka modeli, s problmas aprakst ir sekojoi elementi: saules gaisma, ko var uzskatt par elektromagntisko lauku; saules gaisma kaitgi iedarbojas uz acm, kas aj gadjum bs viela (V1) (attls 2.2.1.2.3.c, pa keisi). Otras vielas uzdevums ir prtraukt o lauka efektu. Risinjums ir saulesbrilles, kuras auj redzt, bet vienlaikus ar samazina saules gaismas spoumu (attls 2.2.1.2.3., pa labi).

Lem

Lem

acis

acis

saulesbrilles

Attls 2.2.1.2.3.c Standarta 1-2-3 piemroana, lai novrstu elektromagntisk lauka apilbint kaitgo iedarbbu.

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3.

194

STANDARTS 1-2-4: KAITGAS IEDARBBAS NOVRANA AR JAUNA LAUKA PALDZBU Defin cija Kaitg lauka novrana sastv no Vielas Lauka sistmas modifikcijas, lai izvairtos no nevlamas iedarbbas uz kdu noteiktu vielu. Teorija Ja starp divm vielm Vielas Lauka sistm pards lietderga un kaitga iedarbba, un starp vielm ir juztur ties kontakts, problmu var risint, prejot uz divkru Vielas Lauka sistmu, kuras ietvaros esoais lauks nodroina lietdergo iedarbbu, bet jaunais lauks neitraliz kaitgo iedarbbu (vai prveido to lietderg). Modelis

Attls 2.2.1.2.4.a STANDARTS 1-2-4: kaitgas iedarbbas novrana, izmantojot jaunu lauku.

Metode is standarts tiek pielietots, kad kda kaitga iedarbba ietekm kdu noteiktu izstrdjumu, un sistm ir atauts ieviest jaunu lauku (attls 2.2.1.2.4.a). Pielietoanas soi: 1. izveidojiet kaitgs iedarbbas Vielas Lauka modeli; identificjiet to pazmes modifikciju, kas jnovr; 2. prbaudiet, vai ir iespjams sistm ieviest jaunu lauku; 3. mekljiet papildu lauku L2, kas sptu neitralizt esoo kaitgo ietekmi un saglabt sistmu; search for a further field F2, capable of neutralizing the existing harmful effect and to preserve the system; 4. prbaudiet, vai pastv kdi ierobeojumi da specifiska lauka iekauanai tehniskaj sistm. Piezme: treais solis var tikt ieviests, izmantojot vielas resursu tabulu. Piemrs Mets strd galdnieka darbnc. Viam biei jveic taisni griezumi ar svrsta finierzi, td skum vi ar zmuli uzzm taisnu lniju, kas norda griezuma lniju uz ts koka daas, kas jz. Tomr, uzskot zanu, lnija prklajas ar zu skaidm un Mets ir spiests ts nopst. Vai ir iespjams paldzt Dino, pielietojot standartu 1-2-4? Vispirms jizveido Vielas Lauka modelis: no apraksta redzams, ka ir zis (V1), kur ar mehnisk lauka (Lmech) paldzbu veic lietdergu darbbu, sazjot koka gabalu (V2) (skat. attlu 2.2.1.2.4.b, pa kreisi). Zis veic ar kaitgu darbbu, proti, skaidas prklj uz koka novilkto atzmes lniju. Atzmes redzamba ir kaitgs iedarbbas bojt pazme, tdejdi saska ar standartu 1-2-4, jatrod otrs lauks, lai lniju vartu attrt no skaidm vai ar tikt gal 195

ar skaidu esambu. Laba atbilde ir elektromagntiskais lauks; faktiski lzerstars, kas vartu problmu atrisint, projicjot taisnu lniju (attls 2.2.1.2.4.b, pa labi).

Lmec

Lac
koks

zis

koks

zis

Lem
Attls 2.2.1.2.4.b Standarta 1-2-4 piemroana: lai novrstu pirm lauka radto kaitgo ietekmi, tiek izveidots otrs Vielas Lauka modelis.

Panovrtjums Vingrinjums 1: Darbnc atrodas daudz mehnisku instrumentu. Viens no tiem darbojas teicami ar augstiem apgriezieniem mint, bet starp instrumentu un apstrdjamo izstrdjumu radusies berze var izraist prkaranu un sekojoi - iespjamu objekta deformciju, k rezultt veicamais darbs ir nepreczs. Miniet atrisint raduos problmu, izmantojot Standarta risinjumu 1-2-4. Atbilde 1: Vispirms jizveido situcijas pamata modeli. Ir mehniskais instruments (V1), kur ar mehnisk lauka paldzbu apstrd kdu izstrdjumu (V2), tdjdi radot lietdergu un pietiekamu darbbu. Tomr k mints aprakst, berze starp V1 and V2 jeb mint lietderg mehnisk apstrde, izraisa objekta prkaranu, kas acmredzami ir kaitga darbba, jo t deform objektu, tdjdi zaudjot raoanas precizitti (attls 2.2.1.2.4., pa kreisi). Standarts 1-2-4 rosina ieviest jaunu lauku (attls 2.2.1.2.4., pa labi) ar mri neitralizt lauka kaitgo ietekmi, vienlaikus izveidojot lietdergu sistmas funkciju. is, piemram, vartu bt termmiskais lauks, kas iedarbojas vai nu tikai uz izstrdjumu vai ar uz instrumentu un izstrdjumu, lai tos atvsintu un izvairtos no objekta deformcijas un precizittes zaudanas.

Lmec

Lmec
objekts

rks

objekts

rks

Lth
Attls 2.2.1.2.4.c Mehnisk instrumenta sistmas skotnj situcija un situcijas risinjums.

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3. 196

STANDARTS 2-1-1: VIELAS LAUKA DES SISTMAS SINTZE Defincija Vielas Lauka des sistma ir kompleksa sistma, kur vismaz viena viela kaut ko rada un ir pakauta diviem dadiem laukiem. Teorija Vielas Lauka modea efektivitte var tikt paaugstinta, prveidojot vienu no Vielas Lauka mijiedarbbas dam par neatkargi vadmu Vielu Lauku, tdjdi radot Vielas Lauka des sistmu. Modelis

L1

L1 L2

V1

V2

V1 V3 V4

Attls 2.2.2.1.1.a STANDARTS 2-1-1: Vielas Lauka des sistmas sintze.

Metode Standarts tiek piemrots, kad lietderg funkcija ir nepietiekama, i.e. izstrdjuma modifikcija neatbilst gaidtajam rezulttam, un nav atauts sistm ieviest papildus elementus. Piemrojams rcbas soi: 1. izveidojiet nepietiekami lietdergs funkcijas Vielas Lauka modeli; identificjiet to pazmes modifikciju, kas ir juzlabo; 2. prbaudiet, vai ir iespjams aizstt priekmeta instrumentu vai izstrdjumu ar neatkargi vadmu Vielas Lauka apaksistmu; 3. mekljiet resursus, kas var uzlabot eso lauka efektivitti; 4. prbaudiet, vai pastv kdi ierobeojumi, lai tehniskaj sistm ieviestu das specifiskas vielas un lauku. Piezme: treais solis var tikt ieviests, izmantojot vielas resursu tabulu. Piemrs Nina balltei gatavo kaudzi ar sviestmaizm. Grieot maizes li no vesels bagetes, via apjau, ka nazis vartu tikt pilnveidots, jo viai, lai nogrieztu li, prmaius ar roku ir jveic gan horizontlas, gan vertiklas kustbas, un biei griezums izdodas nepreczi. Veidojot Vielas Lauka modeli ai situcijai, ir bagete (V1), nazis (V2), un mijiedarbojoais mehniskais lauks (attls 2.2.2.1.2.b, pa kreisi). Darbbu veic nazis, kas ar mehnisk lauka paldzbu sagrie maizi ls, darbba ir lietderga, bet nepietiekama. Saska ar Standarta risinjumu 2-1-1, lai pilnveidotu skotnjo modeli, instruments jeb aj gadjum nazis mums ir jprveido jaun atsevi Vielas Lauka model. Tdjdi ir jpievieno vl viena viela (V3) un vl viens lauks, kas saistts ar asmeni (attls 2.2.2.1.1.b, pa labi). Iespjams ar pievienot ar motoru (V3), kas maingas kustbas veikanai nodroina asmeni ar mehnisko lauku, atstjot Ninai tikai jaun naa vadbas funkciju (attls, 2.2.2.1.1.c).

197

Lmec

Lmec Lmec

maize

nazis

maize asmenis motors

Attls 2.2.2.1.1.b Problmas Vielas Lauka modelis

Attls 2.2.2.1.1.c elektriskais nazis.

Panovrtjums Vingrinjums 1: Nina atrodas tirdszniecbas centr. Ejot mjup, sk lt. Via no rokassomias izem lietussargu, bet minot to atvrt, via nonk nepatkam situcij, jo ar vienu roku via ir satvrusi iepirkumu somu, bet, izmantojot tikai vienu roku, nebt nav vienkri atvrt lietussargu. Miniet atrisint o lietussarga atvranas problmu saska ar Standartu 2-1-1.

198

Atbilde 1: Lai izprastu problmu, skotnji jizveido Vielas Lauka modelis. Pamata situciju var attlot sekojos mini modelis: lietusargs (V1), un kda roka (V2), kurai ar mehnisk lauka paldzbu ir grtbas atvrt V1. Ldz ar to atvranas funkcija k tda ir vrtga, bet nepietiekama (attls 2.2.2.1.1.d, pa kreisi). Tagad, sekojot Standarta 2.1.1. ieteikumam, viena no vielm ir jprveido jaun, atsevi Vielas Lauka model. Ir grti prveidot roku, vienkrk ir strdt ar lietussargu. Tdejdi, lai pilnveidotu esoo sistmu, ir jpievieno vl viena viela un jauns lauks. Tre viela vartu bt atspere, kas atver lietussargu un tas ir izdarms ar vienu roku; tas ar ir jaunais mehniskais lauks (attls 2.2.2.1.1.d, pa labi

Lmec Lmec
lietussargs roka lietussargs atspere

Lmec

roka

Attls 2.2.2.1.1.d Standarta risinjums 2-1-1, kas piemrots lietussargam.

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3.

199

STANDARTS 2-1-2: DULS VIELAS LAUKA SISTMAS SINTZE Defincija Dul Vielas Lauka sistma ir kompleksa sistma, kur vielas mijiedarbojas caur paralliem laukiem. Teorija Ja ir nepiecieams pilnveidot Vielas Lauka sistmas efektivitti, un nav atauta Vielas Lauka sistmas elementu aizstana, problmu var atrisint ar duls Vielas Lauka sistmas paldzbu, ievieot otru lauku, kas ir viegli kontroljams. Modelis

L1

L1

V1

V2

V1 V2

L2
Attls 2.2.2.1.2.a STANDARTS 2-1-2: Duls Vielas Lauka sistmas sintze.

Metode is standarts tiek pielietots, kad ir nepietiekama lietderg funkcija, proti, izstrdjuma modifikcija neatbilst gaidtajiem rezulttiem, un nav atauts sistm ieviest papildus elementus. Piemrojamie soi: 1. izveidojiet nepietiekami lietdergs funkcijas Vielas Lauka modeli; identificjiet to pazmes modifikciju, kas ir pilnveidojama; 2. prbaudiet vai sistmai ir iespjams pievienot jaunu lauku; 3. mekljiet jaunus laukus, ko vartu ierkot starp skotnjm vielm, un kas var pilnveidot esos mijiedarbbas efektivitti; 4. prbaudiet, vai pastv kdi ierobeojumi da specifiska lauka iekauanai tehniskaj sistm. Piezme: treais solis var tikt ieviests, izmantojot vielas resursu tabulu. Piemrs Nina un vias puisis Mets devs brvdiens. Ierodoties viesnc, vius sagaidja jauka istaba ar vism rtbm, tdm k minibrs, gaisa kondiciontjs, satelttelevzija un biku prese (skat. attl 2.2.2.1.2.c, pa kreisi). Pirms gultieanas Mets vljs izmint biku presi, lai nkamaj dien bikses btu pilng krtb. Nkoaj rt vi izma bikses no preses, tomr, lai ar ts bija gludkas k iepriek, ts nebija tik gludas, k vi bija iedomjies. Tdjdi vi nodomja: Kd lai nepilnveidotu o rto, tomr neapmierinoo sistmu?. Vispirms jveido modelis: aj gadjum ir biku prese (V2), kura ar mehnisk lauka paldzbu izgludina bikses lietderg, tomr nepietieko veid (V1) (skat. attlu 2.2.2.1.2.b, pa kreisi). Standarta risinjums 2-1-2 iesaka skotnj model, paralli jau esoajam, ieviest jaunu lauku, 200

lai nepietiekoo darbbu padartu pietiekou (attls 2.2.2.1.2.b, pa labi). Izvloties no visu iespjamo lauku saraksta, vispiemrotkais pievienoanai iet termiskais lauks. Tdejdi, t viet, lai tikai lietotu spiedienu jeb mehnisko lauku, viesncas biku preses pilnveidoanai paralli vartu ieviest ar termisko lauku (attls 2.2.2.1.2.c, pa labi).

Lmec

Lmec

audums

plate

audums plate

Lth
Attls 2.2.2.1.2.b problmas modelis.

Attls 2.2.2.1.2.c pa kreisi: pirmais biku preses modelis, kas strd ar mehnisko lauku. Pa labi: pilnveidotais risinjums, kuram ir gan mehniskais, gan termiskais lauks.

Panovrtjums Vingrinjums 1: Lai sasildtu istabu, parasti izmanto radiatoru. Tas sasilda istabas gaisu, pateicoties konvekcionlai kustbai: gaiss uzsk kustbu no radiatora virsjs daas, virzoties apkrt pa istabu un vienlaikus atdziestot, un tad atkal no apakas iekst radiatora zon. sistma nodroina istabas sasilanu, bet tas prasa daudz laika. K vartu pilnveidot radiatoru, izmantojot Standarta risinjuma 2-1-2 ieteikumus?

201

Atbilde 1: Vispirms jizveido skotnjs situcijas Vielas lauka modelis. Par pirmo vielu uzskatsim istabu, ko nepiecieams sasildt (V1), par otro radiatoru (V2), kas ir sistmas liedergs darbbas instruments, un vl ir termlais lauks (attls 2.2.2.1.2.d, pa kreisi). is modelis ir jpilnveido, pievienojot jaunu lauku, kas strdtu paralli esoajam laukam (attls 2.2.2.1.2.d, pa labi). Istabas sasilanas laika posmam ir jsamazins: emot vr, ka karsto gaisu prvieto konvekcija, ir jatrod veids, k patrint ts kustbu. Labs risinjums vartu bt ventilatora radts mehniskais lauks (attls 2.2.2.1.2.e).

Lth

Lth

telpas gaiss

radiators

telpas gaiss radiators

Lmec
Attls 2.2.2.1.2.d skotnj situcija un beigu situcija, kas modelta ar Vielas lauka modeli.

Attls 2.2.2.1.2.e pa kreisi: radiators, pa labi, konvektors, kuram iekpus ir radiators un ventilators, lai sasildtais gaiss trk izplattos.

. Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3.

202

STANDARTS 2-2-2: VIELAS KOMPONENTU FRAGMENTNAS PAKPES PAAUGSTINANA Teorija Vielas Lauka sistmas efektivitti var pilnveidot, paaugstinot izstrdjuma, kur Vielas Lauka sistm darbojas k instruments, fragmentanas pakpi un kas s evolcijas rezultt var tikt aizstts ar jaunu lauku, kur var pildt instrumenta funkciju. Modelis

Lem

Lem

vadtjs aizmugur

bremugunis

vadtjs aizmugur

bremugunis

Attls 2.2.2.2.2.a STANDARTS 2-2-2: Vielas komponentu fragmentanas pakpes paaugstinana.

Metode skat. iepriek. Piemrs Kad, vadot automanu, spieam bremu pedli, automanas aizmugur iedegas bremu ugunis, informjot aiz mums braucoo autovadtju, ka ms bremzjam. Parasti bremu ugunis ir divas, pa vienai automanas labaj un kreisaj sn un viena pa vidu. Lai pilnveidotu o sistmu, izmanto Standarta 2-2-2 ieteikumus un veido minimodeli, kas ataino skotnjo situciju. Bremu uguu funkcija ir aizmugur braucoa vadtja informana, ldz ar to vadtjs atainots k izstrdjums vai V1, bet bremu ugunis ir instruments S2, , aj situcij mijiedarbbas lauks ir elektromagntisks (attls 2.2.2.2.2.b, pa kreisi). Standarts 2-2-2 iesaka paaugstint vielas, kas model darbojas k instruments, fragmentanas pakpi, tdejdi ir jfragment bremu ugunis. Tas nozm, ka t viet, lai katr pus btu pa vienai lampai, bremu ugunis var bt veidotas k nelielu lampiu, kas ldzgas diodm, komplekts, aujot bremu ugunm bt atirg form (attls 2.2.2.2.2.b, pa labi).

Lem

Lem

vadtjs aizmugur

bremuguns

vadtjs aizmugur

bremugunis

Attls 2.2.2.2.2.b sistmas modelis un t pilnveide.

Panovrtjums Vingrinjums 1: Ninas tvam patk visu meistarot savm rokm, gar viam ir daudz dadu instrumentu: dadu izmru atslgas, skrvgriei, urbji, muri, skrves, naglas, zi utt. Liela daa no tiem ir pakrta pie sienas, ldz ar to ir viegli izvlties nepiecieamo. Strdjot gar, vai pie ts viam nav nekdu problmu, bet tikldz kaut kas ir labojams mjs, viam ir jnes ldzi visi nepiecieamie instrumenti, vai ar periodiski jiet pc kda instrumenta uz garu. Izmantojot, piemram, skrvgrieus, k pilnveidot o modeli saska ar Standartu 2-2-2? 203

Atbilde 1: Minimodea izveide ir oti vienkra: uzmangk japlko skrvgriei. Tie acmredzot mijiedarbojas ar skrvm, td model pirm viela ir skrves, otr skrvgriezis un mijiedarbbas lauks, kas aj gadjum ir mehnisks (attls 2.2.2.22.c, pa kreisi). Ieteikums liek mums palielint modea instrumenta jeb aj gadjum skrvgriea fragmentanu (attls 2.2.2.2.2.c, pa labi). Ko nozm skrvgriea fragmentanas palielinana? Iespjamais risinjums vartu bt atdalt rokturi no galvias un izgatavot rkus, lai tie btu aizstjami.

Lmec

Lmec

skrve

skrvgriezis

skrve

Skrvgriezis ar mainmiem uzgaiem

Attls 2.2.2.2.2.c Vielas Lauka modelis skrvgriezim.

Attls 2.2.2.2.2.d pa kreisi: skrvgrieu komplekts ar dadm galvim; pa labi: viens skrvgriezis ar aizstjamu galviu komplektu dadam pielietojumam.

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3. windshield lower part so that the air can follow the windshield profile from both its sides and reduces whirls formation at the upper part of the glass.

204

STANDARTS 2-2-3: PREJA UZ KAPILRI PORAINIEM OBJEKTIEM Teorija Vielas Lauka sistmas efektivitti var pilnveidot, aizvietojot veselu Vielas Lauka sistmas izstrdjumu ar kapilri porainu objektu. Modelis

Lmec

Lmec

dens

pudeles augdaa

dens

caurlaidga aizdare

Attls 2.2.2.2.3.a STANDARTS 2-2-3: Preja uz kapilri porainiem objektiem.

Metode skat. iepriek. Piemrs Izbraucot ar velosipdu, Nina alla em ldzi dens pudeli. Lai izvairtos no nopldes, dens pudelei jbt aiztaistai. Bet, kad Nina vlas dzert, viai ir jprtrauc braukana. Ja vlamies pilnveidot dens pudeles sistmu, sekojot Standartam 2-2-3, skotnji jizveido situcijas pamata modelis: instrumenta viela ir pudeles augdaa (V2), izstrdjums ir dens. Mijiedarbbas lauks ir mehniskais lauks (attls 2.2.2.2.3.b, pa kreisi): pudeles augdaa aptur deni un ir mehniska darbba. Standarts 2-2-3 iesaka priet no vesela objekta uz porainu (attls 2.2.2.2.3,b, pa labi). Tas nozm, ka aizdarei jbt porainai, proti, tai jbt veidotai no membrnas, kas aptur dens plsmu, ja spiediens ir zem noteikta lmea, bet auj tam plst, ja spiediens prsniedz noteiktu slieksni. Spiediens vartu tikt palielints, piemram, pudeli saspieot.

Lmec

Lmec

dens

pudeles augdaa

dens

caurlaidga aizdare

Attls 2.2.2.2.3.b sistmas pilnveidoana, paaugstinot ts porainbu.

Panovrtjums Vingrinjums 1: Nina atrodas virtuv, vias mte cep saldtu zivi, bet problmas sagd karst ea. Tikldz zivs tiek uzlikta uz pannas, ea sk sprakt, padarot netru gatavoanas virsmu un riskjot apdedzint Ninu un vias mti. Dros risinjums ir uzlikt pannai vku, bet, ja vks tiek uzlikts, dmi paliek iekpus un pieir zivij sliktu garu. Vai iespjams esoo sistmu pilnveidot ar jaunu, saska ar Standarta risinjumu 2-2-3?

205

Atbilde 1: Vispirms jkoncentrjas uz pilnveidojamo sistmu: lai izvairtos no karsts eas nokanas rpus pannas, ir pannas vks. Ttad viena viela ir ea (V1), otra vks (V2), ts mijiedarbojas ar mehnisk lauka paldzbu (attls 2.2.2.2.3.c, pa kreisi). Standarts rosina prveidot veselo izstrdjumu par caurdurtu vai pilnb porainu (attls 2.2.2.2.3.c, pa labi). Labs risinjums ai situcijai btu vks, kas izgatavots no oti bieza sieta, kas vartu ne tikai uztvert karsts eas piles, bet ar autu dmiem tikt cauri (attls 2.2.2.2.3.d).

Lmec

Lmec

cepamea

vks

cepamea

biezs sietveida vks

Attls 2.2.2.2.3.c skotnjais un beigu Vielas Lauka modelis pannas vkam.

Attls 2.2.2.2.3.d pirmaj attl klasiskais stikla vks, pa labi no bieza sieta izstrdts vks.

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3.

206

STANDARTA 2-2-4: SISTMAS DINAMIKAS PAKPES PAAUGSTINANA Teorija Vielas Lauka sistmas efektivitti var pilnveidot, paaugstinot Vielas Lauka sistmas dinamikas pakpi (t.i. brvas izmantoanas pakpi), tdejdi prejot uz elastgku, strauji mainoos sistmas struktru. Modelis

Attls 2.2.2.2.4.a STANDARTS 2-2-4: Sistmas dinamikas pakpes palielinana.

Metode Skat. iepriek. Piemrs Nina, izmantodama lietussargu, pastaigjas lietus laik. Staigjot via pta lietussarga struktru. Tam ir gar rokturis, kas savienots ar virkni stingru ribu, kas notur blvi nostieptu densnecaurlaidgu audeklu. Kad lietussargs ir atvrts, ir nepiecieams liels laukums, lai vartu pasargt no lietus, tas ar sagd pietiekous apgrtinjumus, kad tas ir aizvrt veid. Lietussarga funkcija ir pasargt t lietotju no lietus, un modeljot Vielas Lauka modeli, Ninai jizsecina, ka pirm viela ir lietotjs, otr lietussargs, un mijiedarbbas lauks acmredzami ir mehnisks. Izejot no s pozcijas, via vlas pilnveidot izveidoto modeli, izmantojot Standartu 2-2-4: ir juzlabo sistmas rka dinamika. K jau mints, lietussargu veido divas izturgas un nelokmas daas: rokturis un ribas un elastg vienlaikus ar dinamisk daa audekls. Ldz ar to kda vai abas no m dam ir jprveido par dinamiskm. Lai nekustgu ermeni padartu dinamisku, tam ir jdod kda brvas kustbas pakpe, ldz ar to Nina nekustgu ribu viet iztlojs ribas ar vienu vai vairkiem savienojumiem, kas ldz ar to aizemtu ar mazk vietas, kad lietussargs ir aizvrts. Tda pati koncepcija var tikt pielietota attiecb pret rokturi

Attls 2.2.2.2.4.b nelokma lietussarga dinamikas palielinana.

Panovrtjums Vingrinjums 1: Vrojot mju logus, redzam, ka das mjs, lai novrstu saules gaismas iekanu telps, ir izmantotas koka alzijas. Sekojot Standarta 2-2-4 nordm, miniet rast daus risinjumus, lai paaugstintu alziju dinamikas pakpi. 207

Atbilde1: K parasti, vispirms jizveido Vielas - Lauka modelis. Pirm viela ir saules gaisma, otr koka alzijas, kas ar elektromagntisk lauka paldzbu aptur gaismas plsmu (attls 2.2.2.2.4.c, pa kreisi un attls 2.2.2.2.4.d.1). Standarts rosina izveidot elastgku un ldz ar to dinamiskku modeli. Acm redzams, ka nav iespjams prveidot saules gaismu, jo t jau atrodas maksiml savas elastbas pakp, un t ir lauks. Tdejdi jrod risinjums alzijai. T k t ir nekustga koka alzija, pirmkrt, tai btu jdod lielka brvas kustbas pakpe. Tas vartu nozmt, ka t var bt atvrta (attls 2.2.2.2.4.d.2), lai ielaistu nedaudz gaismas. Bet tas nav pietiekami; faktiski ms palielinm dinamikas pakpi tdjdi, ka visas alzijas restes ir nolaiamas (attls 2.2.2.2.4.d.3). Nkamais solis ved ms pie vencieu alzijm, kur visas resttes ir kustinmas un aptumoanas pakpe ir preczka (attls 2.2.2.2.2.d.4). Ja tas nav pietiekami, nkam dinamikas pakpe ir izveidot pilnb elastgas alzijas, k tas ir romieu alzijs, kas atainotas attl 2.2.2.2.4.d.5; savukrt pdjais dinamikas palielinanas procesa solis ir lciens lauk, kas ir uz loga stiklu prnesta aptumoanas iespja, kas ar elektrisk lauka paldzbu rada pa-aptumojou stiklu (attls 2.2.2.2.4.d.6).

Lem

Lem

Lem

saules gaisma

koka sli

saules gaisma

daji atverami sli

saules gaisma

sli ar kustgm restm

Lem

Lem

Lem

saules gaisma

paaptumojos stikls

saules gaisma

rulo alzijas

saules gaisma

Venieu alzijas

Attls 2.2.2.2.4.c dadi veidi k pilnveidot alziju, izmantojot dadus Vielas Lauka modeus.

208

Attls 2.2.2.2.4.d alzijas dinamisks pakpes paaugstinanas process: 1) klasiski koka sli; 2) daji atverami sli; 3) sli ar kustgm resttm; 4) vencieu alzijas; 5) rullo alzijas,6) paaptumojos stikls.

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3.

209

STANDARTS 3-1-1: DIVU ELEMENTU UN DAUDZ-ELEMENTU SISTMU VEIDOANA Teorija Sistmas efektivitte ikvien ts attstbas pakp var tik pilnveidota, kombinjot vienu sistmu ar vl kdu (vai vairkm), lai izveidotu divu elementu vai daudz-elementu sistmu. Metode Lai izveidotu vienkru divu elementu vai daudz-elementu sistmu, ir japvieno divas vai vairkas sastvdaas. Apvienojamie elementi var bt vielas, lauki, vielas lauku pri un veselas Vielas Lauka sistmas. Piemrs Padomjiet par kravas automanm: ts var prvadt oti smagas lietas, bet reizm ts ir tik smagas, ka manas asm var rasties problmas noturt kravu. Saska ar standartu 3-1-1, sistmu var attstt un izvrst par daudz-elementu sistmu, ldz ar to, lai sadaltu smagumu, var radt kravas manu ar vairkm asm un maziem riteiem (attls 2.2.3.1.1.b).

Attls 2.2.3.1.1.b aj attl kravas automana ar asm ir attstta daudz-elementu sistm.

Panovrtjums Vingrinjums 1: Uz Ninas biroja galda ir izvietots viss, kas viai nepiecieams darbam: dators, telefons, fakss, printeris, skeneris u.tml. Bet reizm Ninai nepiecieams, lai uz galda btu vairk brvas vietas, kur darboties ar dokumentiem. K js vartu vii paldzt, izmantojot Standarta 3-1-1 ieteikumus?

210

Atbilde 1: Sistmas efektivittes pilnveidoanai, t japvieno ar vienu vai vairkm citm sistmm, lai izveidotu divu elementu vai daudz-elementu sistmu. T viet, lai uz vias galda izvietotu virkni dadu biroja priekmetu, daus no tiem vartu apvienot atsevi daudz-elementu sistm: piemram, printeris, skeneris un fakss vartu tikt aizstts ar daudzfunkcionlu printeri, kas sptu veikt visas minto individulo instrumentu funkcijas (attls 2.2.3.1.1.c).

Attls 2.2.3.1.1.c daudzfunkcionls printeris: daudz-elementu sistma, ko veido printeris, skeneris un fakss.

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3.

211

STANDARTS 3-1-2: SAVIENOJUMU IZSTRDE DIVU ELEMENTU UN DAUDZELEMENTU SISTMU IETVAROS Teorija Divu elementu un daudz-elementu sistmu efektivitti var pilnveidot, veidojot starp sistmu elementiem savienojumus. Metode Savienojumus starp divu elementu un daudz-elementu sistmm var veidot gan stingrkus, gan elastgkus. Piemrs Automanu pdj paaudz daudzas elektronisks ierces bija izvles ierces. Klasiska divu elementu sistma sastv no manas stereo un Bluetooth savienojuma, kas paredzta mobil tlrua zvaniem, un kas izmanto to pau skaruni, ko brvroku sistmas komplekts. Saska ar standarta 3-1-2 nordjumu, s sistmas attstba jsteno, veidojot savienojumus starp sistmas elementiem. Viena no mijiedarbbm vartu bt mzikas skaas lmea pazeminans brd, kad pienk ienkoais zvans. Panovrtjums Vingrinjums 1: Apskatot motociklu, redzams, ka t atbalsta sistmu veido divas pekas centrl un snu. Tdjdi t ir divu elementu sistma. Miniet o sistmu attstt saska ar Standartu 3-1-2. Atbilde 1: Standarts 3-1-2 rosina veidot savienojumu jeb mijiedarbbu starp divu elementu sistmas dam divm motocikla pekm. Paskaidrojoais risinjums vartu bt ds: kad motocikls balsts uz centrls pekas, blakus peku atvrana novr centrls pekas aizvranos (attls 2.2.3.1.2.b).

Attls 2.2.3.1.2 attl redzamas divas pekas: pirm (centrl peka) balsta motociklu, bet otr novr pirms pekas aizvranos.

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3 212

STANDARTS 3-1-3: SISTMAS SASTVDAU ATRBAS PALIELINANA Teorija Divu elementu un daudz-elementu sistmas var pilnveidot, palielinot atirbu starp sistmas elementiem. Ieteicama sekojoa attstbas krtba: ldzgi elementi; elementi ar neobjektvm pazmm; atirgi elementi elementa + elementa ar pretju darbbu apvienojums. Metode Skat. iepriek. Piemrs Visi zina, kas ir akumulatora ldtjs, piemram, mobil telefona ldtjs. T ldiu var atjaunot ar baterijas ldtju. Ja attstm baterijas ldtju, izmantojot Standartu 3-1-3, jveido divu elementu vai daudz-elementu sistma, kuras sastvdaas btu oti atirgas vai pat ar pretju funkciju. Iztlojieties baterijas ldtju, kam pievienots baterijas izldtjs (attls 2.2.3.1.3.b).

Attls 2.2.3.1.3 sistma, kurai pievienota pretja sistma: baterijas ldtjs/baterijas izldtjs.

Panovrtjums Vingrinjums 1: Kad automanas skotnji tika aprkotas ar radio, tajs tika ierkoti divi priekjie skarui viens labaj pus, otrs kreisaj. Tdejdi sistma tika izveidota k divu elementu sistma. Vlk man ierkoja ar citus skaruus, piemram, aizmugurjos sdekos. Miniet pilnveidot o daudz-elementu sistmu saska ar Standartu 3-1-3. Atbilde 1: Manas audio skaruu attstba bija sekojoa: divi skarui (divu elementu sistma), etri skarui (daudz-elementu sistma), sei skarui utt. Tomr, ja neskaita skaruu skaita atirbas, tie faktiski ir viendi. Standarts 3-1-3 iesaka elementus diferenct, vai, ja tie jau ir atirgi, palielint to atirbas. Tdejdi var stenot skaas sistmu, kur katrs skarunis vai katrs skaruu pris atskao atirgas skaas: piemram, divi skarui augstkm frekvencm, divi zemkm (basu skarui) un divi vidjm frekvencm. Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3. 213

STANDARTS 3-1-4: ATSEVIU ELEMENTU INTEGRANA VIEN VESEL ELEMENT Teorija Divu elementu un daudz-elementu sistmas iespjams pilnveidot ar konvolcijas (atseviu elementu integrana vien vesel element), samazinot palgelementus. Pc konvolcijas divu elementu un daudz-elementu sistmas atkal kst par monosistmm jeb viena elementa sistmm, un attstbu var atkrtot cit sistmas lmen. Metode Skat. iepriek. Piemrs Nina gatavojas doties uz ballti kop ar savu puisi, td via vlas labi izskatties, lai viam patiktu. Via dodas iepirkt o to no kosmtikas: lpu krsu, vaigu srtumu, skropstu tuu, acu kontrzmuli u.tml. Ptot lpu krsas, via pamana lielisku priekmetu, kas ldzins zmulim, kam vien gal ir lpu krsa, otr lpu kontrzmulis (attls 2.2.3.1.b, pa kreisi). Via nolemj to iegdties. Via ir oti apmierinta par savu pirkumu, bet atgrieoties mjs, Ninai rodas ideja o divu elementu sistmu pilnveidot: kd lai to nepaveiktu, emot vr Standarta 3-1-4 ieteikumu? Divu elementu sistmas ietverana ir iespjama, izgatavojot lpu krsu, kur iekauts lpu kontrzmulis (attls 2.2.3.1.4.b, pa labi).

Attls 2.2.3.1.4.b pa kreisi divu elementu sistma lpu krsa un lpu kontrzmulis, pa labi iekaut divu elementu sistma.

Panovrtjums Vingrinjums 1: Pavisam nesen bija pieejami tikai galda datori, un ldzgi k tagad, tos veidoja monitors, korpuss, klaviatra un pele. T k datori ir kuvui nepiecieami un tie jlieto birojos, ir radta divu elementu sistma: proti, rads ideja par prnsjamu datoru. jaun sistma sev apvieno iepriekj sistm atsevii pastvoos elementus. Attstiet o sistmu, izmantojot Standarta 3-1-4 ieteikumu.

214

Atbilde 1: Standarta risinjums 3-1-4 iesaka esos divu elementu vai daudz-elementu sistmas efektivittes pilnveidoanai izmantot ietveranas procesu. Tas nozm, ka jatrod jauna sistma, kam ir visas daudz-elementu sistmas atseviu elementu funkcijas. Tdejdi nepiecieama melna kaste, kas vartu bt monitors, pele, klaviatra un centrl procesora korpuss. Labs risinjums im uzdevumam ir jaunks paaudzes planetdators, kur visas darbbas var veikt uz skrienjtga monitora, kas izvietots kastes augpus, un kas satur visu datora elektroniku (attls 2.2.3.1.4.c).

Attls 2.2.3.1.4.c jaunks paaudzes prnsjamais planetdators: visas ietverts funkcijas tiek veiktas uz skrienjtga monitora virsmas.

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3.

215

STANDARTS 3-1-5: NESADERGU VRTBU SADALANA SISTM UN TS DAS Teorija Divu elementu un daudz-elementu sistmu efektivitte var tikt pilnveidota, sadalot nesadergs vrtbas sistm un ts das. To var sasniegt, izmantojot divu lmeu struktru, kur veselai sistmai ir kda noteikta pazmes vrtba A, bet ts dam (elementiem) ir pazmes vrtba antiA. Metode Skat. iepriek. Piemrs Nina dodas kaut ko iegdties vakarim, pa ceam iegrieoties ar gaas veikal. Via ienk veikal brd, kad miesnieks no liela gaas gabala atdala kaulus. Pki miesnieks zaud kontroli pr nazi un savaino sev roku. Nina viam vaic, k tas nkas, ka vi nelieto aizsargcimdu ar dzelzs iestarpinjumiem. Vi atbild, ka to nedara d cimdu nekustgajm dam, kas vienlaikus bdamas aizsargjoas, ir nertas darbam, jo ierobeo kustbu. Nina skaidro, ka cimds ar dzelzs iestarpinjumiem ir divu elementu sistma un, lai pilnveidotu ts efektivitti starp ts dam ir jveic nesadergu vrtbu sadalana starp sistmas dam: sistmas veselumam ir sava noteikta vrtba, bet atseviu elementu dam t var bt pretja. Tdejdi ir nepiecieams specils cimds, kas, raugoties ar neapbruotu aci, ir elastgs un ar to ir rti strdt, bet mikroskopisk lmen tas ir nekustgs un spj pasargt no savainojumiem (attls 2.2.3.1.5.b, pa kreisi). o risinjumu jau daudzus gadus atpaka bija apguvui viduslaiku karavri, aizvietojot nekustgos bruutrpus, lai pasargtu sevi no zobenu asmens briesmm (attls 2.2.3.1.5, pa labi).

Attls 2.2.3.1.5.c pa kreisi specils cimds, paredzts miesnieka darbam; pa labi bruinieka bruukrekls.

Panovrtjums Vingrinjums 1: Vecaj melnbaltaj televizor augsti ldtu elektronu staru klis, pareizi noregults un fokusts, inducja fosforizjoa prkljuma slni uz ekrna un tas izstaroja gaismu. Tau, acm redzot, is attls bija pelko tou skal, bez krsm. K, saska ar Standartu 3-1-5 btu iespjams atveidot pilnu krsu attlu? 216

Atbilde 1: Lai izmantotu standartu 3-1-5, pirmkrt ir jbt divu elementu vai daudz-elementu sistmai. Ir zinms, ka visas krsas var iegt, dads proporcijs sajaucot trs pamatkrsas sarkanu, zau un zilu. Tdejdi var veidot ekrnu, kas sastv no trs dubljom krtm, kur katra krta rada attlu sav krsu gamm, vai ar kas sastv no vienas krtas ar pai krsotu matricu, kura var tikt inducta no trs atseviu elektronu kiem, katrs no kuriem ir savai krsai. Abos gadjumos, attls ir piln krsu gamm, bet t daas (piksei) ir vienkrsaini (aplkojiet TV attlu no oti tuva attluma un js skaidri redzsiet RGB (sarkanzazil) krsu modea punktus). Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3

217

STANDATS 3-2-1: PREJA UZ MIKRO LMENI Teorija Sistmas efektivitte jebkur ts attstbas stadij var tikt pilnveidota, izmantojot preju no makro lmea uz mikro lmeni: sistma vai ts elementi tiek aizstti ar kdu vielu, kas, mijiedarbojoties ar lauku, spj nodroint nepiecieamo funkciju. Ir vrts atzmt, ka pastv liels vielas mikro lmeu stvoku daudzums (kristla reis, molekulas, joni, sfras, atomi, elementrdaias, lauki utt.). Td, risinot kdu problmu, jem vr dads preju iespjas uz kdu mikro lmeni, k ar dadas preju iespjas no viena mikro lmea uz citu, zemku lmeni. Metode Skat. iepriek. Piemrs Izvloties kdu elektrisku ierci, piemram, kdu elektrokru (ar elektrbu darbinms auto) lai tas vartu darboties, tam nepiecieama enerija, ko piegd elektrisks akumulanas elements (ldtjs). Acmredzami, tas pakpeniski izldjas, un ir juzld. Standarts 3-2-1 iesaka sistmas pilnveidoanai nomaint tikai visus vai tikai vienu sistmas elementu un aizvietot to ar jaunu vielu, kas, mijiedarbojoties ar lauku, sptu o funkciju pildt. aj gadjum, attiecb uz mikro lmeni, ir jatrod kda jauna viela, ko ieviest elektrokr ar mri piegdt motoram nepiecieamo eneriju. Einteins atklja, ka dai materili, kad uz tiem iedarbojas gaismas vii, rao elektroeneriju. Izmantojot o principu, ms varam apgdt ierci ar saules baterijm, lai uzpildtu akumulatoru. Panovrtjums Vingrinjums 1: Nina tra savu istabu, izmantojot vienkru putekscju. Strdjot, via dom, k darbojas is instruments. Rezultt viai rodas doma pilnveidot tranas sistmu, izmantojot Standarta Risinjumu 3-2-1. Vai jums ir kdas idejas? Atbilde 1: Ninas pielietotais standarts iesaka preju no makro uz mikro lmeni, proti, jatrod kda viela, kas sptu paveikt puteku un citu sku un vieglu daiu aizvkanas funkciju, kad t ir pakauta kdam laukam. Dai audumi, piemram, vilna vai sinttika, ja tos saberz, kst elektrostatiski uzldti, un td tiem piemt puteku savkanas funkcija.

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3

218

STANDARTS 5-1-1-1: VIELU IEKAUANA SISTM AR IEROBEOTIEM NOSACJUMIEM Teorija Ja sistm nepiecieams ieviest kdu vielu, bet tas nav atauts, vielas viet var izmantot tukumu jeb neievietot neko. Metode Piezme: tukums parasti ir gzveida viela, k gaiss vai tuka telpa, kas izveidota saliedt objekt. Atsevios gadjumos tukumu var veidot no citm vielm, tdm k idrums (putas). Piemrs Katr mj ir logi. To funkcija ir nodroint telp gaisa cirkulciju, k ar ielaist taj gaismu. Ja temperatra r un iektelps ir atirga, logiem jpilda ar telpas izolanas funkcija. Tomr reizm logu stikls s funkcijas nodroinanai nav piemrots. Viens no iespjamiem problmas risinjuma veidiem ir palielint stikla biezumu, bet tdejdi tas kst smagks un drgks. Cits risinjums ir ieviest termoizoljoa materila slni, piemram, koka slni, bet tad logs vairs nebs caurspdgs. Standarta risinjums 5-1-1-1 iesaka situcijs, kad kda mra sasnieganai nav atauts sistm ieviest jaunu vielu, ieviest tukumu. Msu problmas gadjum btu jievie vl kda viela (stikls vai koks vai kas cits), bet dau negatvu seku d jatrod veids, k risint problmu ar tukuma, gaisa vai tukas telpas paldzbu. Labs risinjums btu, piemram, divas plnas stikla loksnes, starp kurm btu ar gaisu pildta sprauga: gaiss ir labs termoizolators un logs paliek gais un caurspdgs (attls 2.2.5.1.1.b, pa kreisi).

Attls 2.2.5.1.1.b loga rsgriezums ar izoljou stiklu un atstarpi starp tiem.

Panovrtjums Vingrinjums 1: Nina dzer oti karstu kafiju, tik karstu, ka pat krzte ir dedzinoi karsta. Tpc via sk domt, kd veid un vai ir iespjams pilnveidot o sistmu t, lai novrstu lietotja pirkstu apdedzinanu. Vai jums ir kda doma, k atrisint o problmu, lietojot standarta risinjumu 5-1-1-1? 219

Attls 1: Ja dadu iemeslu d nav atauts ieviest kdu citu vielu, is standarts rosina ieviest, piemram, tukumu. Ninas kafijas krze ir oti karsta no rpuses. Visprpieemts uzskats btu, piemram, ieviest jaunu vielu, kas btu vairk izoljoa nek krzes keramika. Bet tas ir krietni drgk un raoanas process ir saretks. Td btu ieteicams sekot standarta risinjumam un mint kaut kd veid ieviest tukumu. Zinms, ka gaiss ir labs termoizolators, td starp iekjo virsmu, kas ir tie saikn ar karsto kafiju un rjo virsmu, kas ir kontakt ar lietotja pirkstiem, jievie gaiss. Vienkrs risinjums btu ldzgs attl 2.2.5.1.1.c redzamajai krzei.

Attls 2.2.5.1.1.c pa kreisi, kafijas krze, kas pasarg pirkstus no apdeganas. Pa labi, ts rsgriezums. a

Atsauce [1] VV.AA.: A thread in the labyrinth (Krievu val.). Petrozavodsk: Karelia, 1988. ISBN 57545-0020-3.

220

Pamieni (resursi, efekti)

pretrunu

atrisinanai

1.3 OTSM-TRIZ Risinjumi

vrdu

krjums:

5.1 Pretrunu defincijas Defincija Pretruna burtisk nozm izsaka N, tomr visprgi t attiecas uz prieklikumu, kas aizstv acmredzami nesavienojamas vai pretjas lietas. Teorija TRIZ var tikt apkopots k rezultts apjomgam empriskam ptjumam un prezentts trijos galvenajos postultos viens no tiem formul pretrunu btiskumu problmu risinanas un izgudrojumu nozar. ie trs postulti ir: Pastv attstbas likumu kopums; Pretrunas koncepcija ir k atslgas barjera, kas ierobeo sistmas attstbu ldz brdim, kad pards izgudrojums; Konkrts situcijas koncepcija nosaka specifiskos apstkus un resursus, kas iespaido tehnisks sistmas attstbu. Visefektvkais radoais problmas risinjums, saska ar TRIZ, ir tas, kur prvar visas pretrunas. Metode Pretruna uzrda, kur viet (TRIZ dvtaj darbbas zon) un kad (TRIZ dvtaj darbbas laik) notiek konflikts jeb pretruna. Pretrunas pards, kad vienas tehnisks sistmas pazmes uzlaboans negatvi ietekm s paas sistmas citu pazmi. Piemri Pretrunu kltbtni iespjams atspoguot dados laukos: Matemtik: plus un mnus, diferencilis un integrlis. Fizik: mehniska darbba un reakcija, pozitvais un negatvais elektriskais ldi. mij: atomu savienojumi un disocicijas. 5.1.1 Pretrunu veidi Defincija Altullers un via laikabiedri izra trs veidu pretrunas: Administratv pretruna kad nepiecieams veikt kaut ko, bet nav zinms, k tas paveicams. Tehnisk pretruna kad uzlabo kdu tehnisks sistmas elementu (vrtanas pazmi) ar zinmu metou paldzbu, bet ie uzlabojumi izraisa cita s sistmas elementa (citas vrtanas pazmes) pasliktinanos. Fizisk pretruna kad izmanto abpusji pretstattas prasbas vienai sistmas kontroles pazmei. Tlkas defincijas iem trim veidiem apskattas tlks nodas. 221

Teorija Saska ar Altulleru, rado vai izgudrojumu situcija parasti sev slpj vairkas pretrunas. d situcij pirmais solis uz risinjumu ir pretrunu, kas kav Visvlamk rezultta sasnieganu, noteikana. (Skatiet ar Piltuves modeli). Parasti veiksmgs fizisks pretrunas formuljums uzrda problmas btbu. Kad pretruna tiek pastiprinta, biei vien problmas situcija kst pavisam vienkra. Metode Skatiet 2. nodau Pamieni Tehnisko Pretrunu atrisinanai un 3. nodau Pamieni Fizisko Pretrunu atrisinanai. Piemri Administratv Pretruna: Nepiecieams noteikt mazo daiu skaitu idrum, kam ir augsta optisk skaidrba. Daias slikti atstaro gaismu, pat ja izmanto lzeru. K rkoties? Tehnisk Pretruna: Ja daias ir pavisam nelielas, idrums paliek optiski skaidrs, BET daias ir neredzamas. VAI ar, ja daias ir oti lielas, ts var noteikt, BET idrums nav optiski skaidrs. Fizisk Pretruna: Daiu izmram jpalielins, lai ts btu atspoguojamas, BET izmram jpalielins vien tiktl, lai btu iespjams saglabt idruma optisko skaidrumu. 5.1.1.1 Administratv Pretruna Defincija Administratv Pretruna izsaka, ka pastv problma ar nezinmu risinjumu. Modelis Lai izvairtos no nevlamas pardbas, ir jveic kaut kas vai jsaem kds rezultts, bet nav zinms, k o rezulttu sasniegt. Piemrs Nepiecieams paaugstint raoanas kvalitti un samazint izejmaterilu izmaksas. da veida problmai nepiecieams rados risinjums. Administratv pretruna pati par sevi ir provizoriska, tai nav heiristiskas vrtbas un t risintju nevada atbildes virzien. Piezme Vairums to, kas TRIZ pielieto praks, pilnb ignor administratvo pretrunu ts taustms nozmes trkuma d. 5.1.1.2 Tehnisk Pretruna Defincija Tehnisk pretruna pards, kad divas dadas vrtanas pazmes atrodas konflikt viena ar otru. Vrtanas pazme attlo vlamo risinjumu nozari. Vrtanas pazmes un to nepiecieams vrtbas nosaka atrisinanas mri. Tas nozm, ka s pazmes apzm to, ko tas cilvks, kur saskries ar o problmu, vlas no risinjuma. T vartu bt uzlabota darbba, paaugstints resursu izmantojums, samazints kaitgo efektu daudzums (Skatiet OTSM Visprjs efektvs domanas teorijas pretrunu modeli) u.c. 222

Teorija Tehnisk pretruna attlo konfliktu starp divm apaksistmm vai starp apaksistmu un rjo vidi. das tehnisks pretrunas pards, ja: lietdergs funkcijas izstrde vai pastiprinana kd no apaksistmm rada jaunu vai pastiprina jau esou kaitgo funkciju cit apaksistm (vai vid); Kaitgs funkcijas ierobeoana vai samazinana kd no apaksistmm pasliktina esoo funkciju kd cit apaksistm; Pastiprinot esoo funkciju vai samazinot kaitgo funkciju kd no apaksistmm, rodas nepieemamas komplikcijas cits apaksistms vai vis sistm kopum. Ar tad, ja vienkri veidojas nepieemams resursu patri. Modelis Tehnisks pretrunas definanai pastv vairki modei: OTSM pretrunas modelis (Visprjs efektvs domanas teorijas modelis, aprakstts secgi noda par Fizisko Pretrunu); Darbba, kas vienlaikus ir noderga un kaitga; Darbba, kas izraisa lietdergu un kaitgu funkciju; Lietdergs darbbas ievieana vai kaitgo efektu atkpans ved pie dau apaksistmu vai visas sistmas pasliktinans. Metode Skatiet 2. nodau Pamieni Tehnisko pretrunu risinanai. Piemrs Jo izturgks kst konteiners, jo tas kst smagks. Nepiecieama augsta izturba un neliels svars. Nepiecieams palielint jonu iespieanos pusvadtj un samazint elektrisko strvu (enerijas avotu), kas nepiecieams jonu ievieanas opercijai. 5.1.1.3 Fizisk Pretruna Defincija Fizisk pretruna nosaka situciju, kur ir vienas kontroles pazmes konfliktjoas vrtbas. Kontroles pazmes iespaido sistmu un tdjdi prstv maingo lielumu iespjamo nozari. Kontroles pazmes un to vrtbas nosaka veidus, k iedarboties uz problmu. Tas nozm, ka s pazmes atspoguo, ko iespjams maint sistmas ietvaros. Teorija das fizisks pretrunas pards, ja: Lietdergs funkcijas pastiprinana apaksistm vienlaikus pastiprina ar jau esoo kaitgo funkciju aj pa apaksistm; Samazinot kaitgo funkciju apaksistm vienlaikus samazins ar lietderg funkcija aj pa apaksistm; Ja t var bt lietderga pret citu lietdergu funkciju vai kaitga pret citu kaitgu funkciju utt. Skatiet ar OTSM pretrunas modeli. Modelis Skatiet OTSM pretrunas modeli, kas secgi aprakstts. Dotajai apaksistmai (elementam) jpiemt pazmes vrtbai A, lai veiktu nepiecieamo 223

funkciju un pazmes vrtbai ne-A vai anti-A, lai apmierintu problmas apstkus. Fizisk pretruna satur nekonsekventas prasbas tehnisks sistmas ts paas apaksistmas (elementa) fiziskai pretrunai. Metode Skatiet 3. nodau Pamieni Fizisks pretrunas atrisinanai. Piemrs Nepiecieams iegt lielu svaru un nelielu svaru. Nepiecieams, lai izolcijai pusvadtj mikroshmm btu zema dielektrisk konstante k, lai samazintu parazitrs kapacittes un nepiecieams, lai izolcija btu ar augstu dielektrisko konstanti k, lai labk uzglabtu informciju. 5.1.1.4 TRIZ, un Tehnisks un Fizisks pretrunas Defincija TRIZ nosaka, ka radoie jeb izgudrojumu risinjumi drzk izsldz pretrunas nek mekl kompromisus, turklt ir noteikts izgudrojumu principu kopums, lai paldztu pretrunas izslgt. Altullers atklja, ka pretrunas ne vien iespjams atrisint, bet ir pavisam ierobeots veidu skaits, k ts atrisint. Tehniskie risinjumi prsvar tiek atrasti mekljot atbildi pc nejaubas principa (izminjumu kdu metode) vai ar balstoties uz persongajm zinanm un analoijm. TRIZ piedv sistemtisku procesu, kas balstts uz noiranas principu, kur problmas risintjs attlo konkrtu problmu visprjos ietvaros, no k rodas visprgs risinjums, kas prasa prveidoanu uz specifisku risinjumu. (Kalna problmu risinanas modelis). Pretrunas noteikana, izpraana un atrisinana sistmas ietvaros, ir iedarbgs veids, k uzlabot sistmu. Veids, k noteikt un atrisint tehnisku un fizisku pretrunu sistmas ietvaros aprakstts tekst nedaudz tlk. Teorija un modelis Kalna modelis skaidri attlo visprgos t pielietoanas sous: Problmas visprgs apraksts; Problmas noirana problmas k tehniskas vai fiziskas pretrunas definana; TRIZ pamienu pielietoana, lai atrisintu (tehniskas vai fiziskas pretrunas) standarta risinjumi; Ideju enerana specifisku risinjumu ieganai specifisku problmu atrisinanai; Pamieni pretrunu atrisinanai

Problmas k tehniskas vai fiziskas pretrunas apraksts

Visprgi risinjumi (Izgudrojumu principi/ Noiranas principi)

Noirana

Ideju enerana

Visprgs problmas apraksts 224

Konkrts risinjums

Metode Skatiet 2. un 3. nodau OTSM (Visprjs efektvs domanas teorijas) pretrunas modelis: pretrunu sistma ir balstta uz fiziskas pretrunas un divu tehnisko pretrunu eksistences. s tehnisks pretrunas attaisno nepiecieambu pc diviem dadiem fizisko pretrunu veidiem. Divas tehnisks pretrunas ir viena otru papildinoas, atbilstoi pirms vrtanas pazmes pieaugumam, kas netiei norda uz otras vrtanas pazmes samazinanos, un otras palielinanos, samazinoties pirmajai. Divas tehnisko pretrunu vrtanas pazmes defintas k tdas, kas piedals mru aprakstan, kamr fizisks pretrunas kontroles pazme ir veids, k likt situcijai mainties. A physical contradiction implies inconsistent requirements to a physical condition of the same subsystem (element) of the technical system.
TEHNISK PRETRUNA 1 lai uzlabotu VRTANAS PAZMI 1 j b t bet t pasliktina VRTANAS PAZMI KONTROLES PAZME lai uzlabotu VRTANAS PAZMI 2 jbt VRTBAI bet t pasliktina VRTANAS PAZMI FIZISK PRETRUNA TEHNISK PRETRUNA 2

OTSM pretrunas modea grafiskais attlojums padara o modeli skaidrku. Nepiecieams noteikt vienu sistmas kontroles pazmi un divas vrtanas pazmes. Grafiskais attls ir vienkrs veids parauga izmantoanai, kur labaj pus pieejamas divas tehnisks pretrunas, bet kreisaj fizisk pretruna.

Modelis: Noteiktai kontroles pazmei jbt vrtbai 1, lai uzlabotu noteiktu vrtanas pazmi 1, bet t pasliktina noteiktu vrtanas pazmi 2. Savukrt kontroles pazmei jbt vrtbai 2, lai uzlabtu vrtanas pazmi 2, bet t pasliktina noteiktu vrtanas pazmi 1. Ir skaidrs, ka V1 un V2 var bt ar pretjas vrtbas k kltesos/ iztrkstos, patiess/nepatiess. 225

Pretrunu piemrs OTSM modelis

TEHNISK PRETRUNA 1 Lai uzlabotu VRTANAS PAZMI 1

Galda izturba
Jbt VRTBAI 1

Augsts
Bet tas pasliktina VRTANAS PAZMI 2 KONTROLES

Galda

Galda svars

Lai uzlabotu VRTANAS PAZMI 2

Galda svars
Jbt VRTBAI 2

Zems
Bet tas pasliktina VRTANAS PAZMI 1

Galda izturba
FIZISK PRETRUNA TEHNISK PRETRUNA 2

Tehnisk pretruna 1: Nepiecieams uzlabot galda izturbu, bet ldz ar to palielins (pasliktins) galda svars. Tehnisk pretruna 2: Ja uzlabo galda svaru (padarm to vieglku) pasliktins izturba. Iespjams defint divas vrtanas pazmes: VP1: galda izturba; VP2: galda svars. Nkamais solis ir meklt kontroles pazmi: galda biezums. Biezuma vrtba var bt liela vai maza. Ja biezums ir liels, izturba ir augsta (laba), bet ar svars ir liels (kas pasliktina situciju). Ja biezums ir neliels, svars ir mazs (labs), bet izturba ar ir maza (kas pasliktina situciju). Ttad nepiecieams risinjums, k iegt lielu UN nelielu biezumu.

226

5.2. Pamieni tehnisko pretrunu atrisinanai


Defincija Tehnisk pretruna ir konflikta situcija starp sistmas elementiem, kur vienas pazmes uzlaboana nozm citas pazmes pasliktinanos. Altullers noteica 40 principus, kas izmantojami, lai novrstu tehnisks pretrunas.Vi ar izra 39 Tehnisko Sistmu pazmes, t saukts tehnisks pazmes, kas izmantojamas, lai attsttu un apraksttu tehnisko pretrunu. Strukturt problmu k pretrunu ir btisks problmas analzes solis. Tehnisks pretrunas formulana auj labk izprast problmas btbu un trk rast risinjumus. TRIZ nosaka: ja nav (tehnisks) pretrunas, tad risinm problma nav radoa, neatbilst izgudrojumu problmas btbai (Skatiet 2.2.3.1 Problmas apraksts). Modelis Altullera Matricas pielietojums

Problmas apraksts k tehnisk pretruna (39 Tehnisks

Visprgi risinjumi (Izgudrojumu principi)

Noirana

Ideju enerana

Visprgs problmas apraksts

Specifisks risinjums

Piemrs: Palielinot motora jaudu (vlamais efekts), var pieaugt motora svars (negatvs efekts). 5.2.1 40 Izgudrojumu principi Defincija Izgudrojumu principi ir vienkri TRIZ instrumenti ideju meklanai un tehnisko pretrunu risinanai. Izgudrojumu principu pielietoana neprasa paas zinanas un tos var izmantot k profesioni, t ar brni. Altullera Matrica ir izstrdta, lai noformtu un atvieglotu TRIZ instrumenta pielietoanu praks. Ldz ar to Izgudrojumu principu pielietoana savienojum ar Altullera Matricu (pretrunu tabula) prasa zinmas praktiskas iemaas. Teorija Henrihs S. Altullers piedvja pieeju izgudrojumu principu izstrdei 1950-to gadu beigs. Vi izvljs spcgus principus, ar kuriem, analizjot lielu skaitu patentu, saskrs visbiek. Katrs no iem principiem efektvi darbojs vismaz 80 100 izgudrojumos. T rezultt, 40 visbiek izmantotie izgudrojumu principi tika publicti. 227

Modelis 40 izgudrojumu principi: 1. Segmentcija 2. Ekstrakcija (izvilkana) 3. Iekj kvalitte 4. Asimetrija 5. Apvienoana 6. Universlums (visprgums) 7. Ietverana (piemrs: koka lelltes matrjokas, ko ievieto vienu otr) 8. Pretsvars (Anti-svars) 9. Primr neitralizcija (pretdarbba anti-darbba) 10. Primr darbba 11. Iepriekja nodroinans 12. Vienda potencialitte 13. Dart otrdi (pretji) 14. Sfriskums (izliekums) 15. Dinamika 16. Daja vai prmrga darbba 17. Preja jaun dimensij (cita dimensija) 18. Mehnisk vibrcija 19. Periodiska darbba 20. Lietdergas darbbas neprtrauktba 21. Izlaiana (prskriet pri kdam posmam) 22. Kaitjuma prvrana priekrocb 23. Atgriezenisk saite 24. Starpniecba (Starpnieks) 25. Paapkalpoans 26. Kopana 27. Atbrvoans (lti priekmeti ar su dzves ciklu) 28. Mehnisks sistmas aizvietoana 29. Pneimatiskas vai hidrauliskas konstrukcijas 30. Fleksiblas membrnas vai plnas plves 31. Porains materils 32. Krsas mainana 33. Viendabgums 34. Elementu noraidana un prstrde (likvidana un atjaunoana) 35. Pazmju izmaias 36. Fzu preja 37. Termisk izpleans 38. Patrinta oksidcija 39. Inerta vide (inerta atmosfra) 40. Kompoztmaterili Metode Katram no 40 izgudrojumu principiem Altullers un via koli izstrdja detaliztu aprakstu (Skatiet pielikumu). Katra principa model ietilpa: Nosaukums; vadlniju skaits; (iespjams) piemru skaits. 228

Izgudrojumu princips 01 Segmentcija 1. Priekmeta sadalana neatkargs das. 2. Padart priekmetu viegli izjaucamu/ demontjamu. 3. Palielint segmentcijas vai fragmentcijas pakpi. Kop t laika tikui publicti vairki piemru apraksti. Pdjo gadu laik tikui izstrdti ar parauga apraksti par Izgudrojumu Principu pielietoanu visdadkajs nozars (arhitektr, bioloij, mij, bvniecb, uzmjdarbb un finanu vadb u.c.). Piemrs Izgudrojumu princips (IP) 01 Segmentcija Sadalt priekmetu neatkargs das. Aizvietot lieldatoru ar personlajiem datoriem. Aizvietot lielu kravas auto ar auto, kam pievienots treilers. Izmantot darba prrvuma struktru liela projekta izstrd. Padart priekmetu viegli izjaucamu. Moduu mbeles. tri savienojamas caurules, cauruu uzstdan. Palielint segmentcijas vai fragmentcijas pakpi. Aizvietot smagnjas alzijas ar vencieu alzijm. Izmantot folijas viet jaudgu metinmo metlu, lai nostiprintu savienojuma izolciju.

TRIZ piemri Spu krtis : (Teksti un ilustrcijas)

IP 03 Iekj kvalitte Izmaint objekta struktru no vienmrgas uz nevienmrgu, izmaint rjo vidi (vai rjo ietekmi) no vienmrgas uz nevienmrgu. izmantot temperatras, blvuma vai spiediena novirzi konstantu lielumu viet. Likt katram no priekmeta elementiem funkciont apstkos, kas ir vispiemrotkie t darbbai. pusdienu kastte ar paiem nodaljumiem siltiem un vsiem cietajiem prtikas produktiem un idrumiem. Likt katram priekmeta elementam pildt citu lietdergo funkciju. Zmulis ar dzgumiju murs ar naglu vilcju Daudzfunkcionls instruments, kas notra zivju zvas, darbojas k knaibles un izem makerauklu, plakan asmens skrvgriezis, Phillips skrvgriezis, manikra komplekts u.c.

229

IP 07 Ietvert lellte Ietverts lelltes princips ir ievietot lietas vienu otr: Datorvruss Antena Kinder Surprise okoldes ola Teleskops Izbdms caurules Piezme: Saite uz atbilstoiem TRIZ instrumentiem vai standarta risinjumiem (5. nodaa Vielas-lauki un Standarti), piemram: IP 01 un 15 saistti ar atbilstoiem standartiem 2. kategorij; IP 13 saistts ar standartu 3.1.3; IP 10 un IP 13 saistti ar Sistmas Operatoru; 5.2.1.1 Izgudrojumu principu pielietojums Pastv divas metodes 40 izgudrojumu principu pielietoanai problmas risinanas proces: Vienkrk metode ir t.s. principu apgana izminm katru no principiem vai to kombincijas, lai atrisintu tehnisko pretrunu konkrtai problmai. (Piezme: is ir ieteikums, lai iepaztos ar izgudrojumu principiem, jo tas neatbilst galvenajai Altullera idejai izvairties no izminjumu kdu metodes.) Otra iespja ir tehnisks pretrunas formulana un Altullera Matricas izmantoana, lai iegtu ieteicamo principu izlasi konkrts problmas risinanai (Skatiet 2.2). Vl kds ieteikums ir stingrk prskatt Izgudrojumu Principus, kas saistti ar noiranu telp, jo tie palielina skatu uz iespjamajiem izmantojamiem resursiem (vl vairk tie samazina visprguma lmeni no idel risinjuma uz tehnisko risinjumu). 5.2.1.2 Principu iepazana/ prta vtra Metode Vienkrk metode ir t.s. principu iepazana mekljot katra principa vai to kombinciju pielietojumu, redzams, kur tie izmantoti produktos vai procesos. Jo vairk lietotjs iepazst os principus, jo labk spj tos saskatt ikdienas dzv darbb ap sevi un pielietot tos problmu risinan. Otrs solis ir izmantot izgudrojumu principus un/vai to kombincijas k rosinous vrdus veiksmgm prta vtru sesijm. Labs ieteikums iepriekjam solim ir defint t.s. darbbas telpu un darbbas laiku, kas nozm noteikt, kur un tiei kad problma radusies. 5.2.1..3 Tehnisko pretrunu vai Altullera Matrica (Skatiet 2.2 Altullera matrica) Defincija Pretrunu matrica ir viens no pirmajiem Altullera un via kolu darbiem. Altullers nora un klasificja 40 izgudrojumu principus un noteica 39 tehnisks pazmes, kas apraksta visas dads pretrunas, ko bija risinjis. (skatiet 2.2.2 39 Tehnisks pazmes). s tehnisks pazmes tika izteiktas 39x39 matric, kur x-ass ir pazme, kas pasliktina pretrunu, kamr pazme uz y-ass pretrunu uzlabo.

230

Modelis Lietderg pazme/Pazmes vrtba, kas juzlabo/Pazmes, kas juzlabo Kaitg pazme/Nevlamais rezultts/Pazme, kas pasliktins

Fragments no Altullera matricas

Piemrs Altullera matricas pielietojums: skatiet 2.2. Atifrjums: Kaitg pazme Lietderg pazme Vertikli: 1. Kustga priekmeta svars 2. Nekustga priekmeta svars 3. Kustga priekmeta garums 4. Nekustga priekmeta garums 5. Kustga priekmeta apgabals 6. Nekustga priekmeta apgabals 7. Kustga priekmeta apjoms 8. Nekustga priekmeta apjoms 9. trums Horizontli: 1. Kustga priekmeta svars 2. Nekustga priekmeta svars 3. Kustga priekmeta garums 4. Nekustga priekmeta garums 5. Kustga priekmeta apgabals 6. Nekustga priekmeta apgabals 231

7. Kustga priekmeta apjoms 8. Nekustga priekmeta apjoms 9. trums 10. Spks 11. Spiediens 12. Forma 13. Priekmeta stabilitte 14. Izturba 15. Kustga priekmeta izturgums 16. Nekustga priekmeta izturgums 17. Temperatra 18. Spilgtums Izgudrojumu prin- Izgudrojumu prin- Izgudrojumu prin- Izgudrojumu principi cipi cipi cipi PB 1120 PB 2130 PB 3140 PB 110 35 26 14 38 10 03 22 08 01 27 39 05 28 02 15 19 18 32 13 29 34 16 40 24 17 06 04 30 37 36 25 11 31 07 21 23 12 33 09 20

Izvle pc S. Fajera pieejas S. Fayer iesaka etras problmu grupas, kurs izgudrojumu principi var tikt iedalti: 1. grupa: Izmaias viel (kvantitte, Izgudrojumu principi: 1, 2, 3, 4, 7, 14, 17, 30, 31, 40 kvalitte, struktra, forma) efektiem idelam

2. grupa: K rkoties ar Izgudrojumu principi: 9, 10, 11, 12, 13, 19, 21, 23, 24, 26, 33, 39 3. grupa: K palielint efektivitti Izgudrojumu principi: 5, 6, 15, 16, 20, 25, 26, 34 un

kaitgiem risinjumu lauku

tuvint

4. grupa: Zintnisko efektu, specilu vielu un Izgudrojumu principi: 8, 18, 28, 29, 32, 35, 36, 37, 38, 30, 31, 40

izmantoana

232

5.2.2 Altullera matrica/ Pretrunu matrica 5.2.2.1 Altullera matricas struktra Defincija Pretrunu matrica vai Altullera matrica, ko izstrdjis H.S. Altullers, ierosina Izgudrojumu Principu pielietoanu pretrunu risinan, kas rodas cenoties uzlabot jebkura izstrdjuma, procesa vai sistmas pazmes. Pretrunu matrica bija viens no pirmajiem Altullera un via kolu darba augiem. Lai ar tas ir pats veckais TRIZ elements, tas joprojm ir nodergs priekdarbiem problmas risinan. Altullers nora un klasificja izgudrojumu risinjumus (izgudrojumu principus) un izstrdja 39 tehnisks pazmes, kas var tikt apraksttas k dadas pretrunas, kas jatrisina (skatiet 2.2.2 39 Tehnisks pazmes). s tehnisks pazmes izkrtotas 39 x 39 matric, kur x-ass ir pazme, kas pasliktina pretrunu, savukrt pazme, ko apzm y-ass, uzlabo pretrunu. Altullera matrica (tehnisko pretrunu tabula) izveidota, lai atvieglotu TRIZ instrumenta pielietoanu praks. Matrica piedv 39 sistmas pazmes vai tehnisks pazmes, kas raksturo konfliktjoo vrtanas pazmi (OTSM). Pretrungo pazmju pri veido matricu. Pirmais elements pr atrodas kreisaj matricas slej un tiek dvts par lietdergo pazmi (uzlabojoo pazmi). Otrs pra elements atrodas augj matricas josl un tiek dvts par kaitgo pazmi (pasliktinoo pazmi, nevlamo rezulttu). Ne katram pretrungam pazmju prim ir principu kopums, kas ar to saistti. Modelis Lietderg pazme/Pazmes vrtba, kas juzlabo/Pazmes, kas juzlabo Kaitg pazme/Nevlamais rezultts/Pazme, kas pasliktins

Fragments no Altullera matricas

Atifrjums: Kaitg pazme Lietderg pazme 233

Vertikli: 1. Kustga priekmeta svars 2. Nekustga priekmeta svars 3. Kustga priekmeta garums 4. Nekustga priekmeta garums 5. Kustga priekmeta apgabals 6. Nekustga priekmeta apgabals 7. Kustga priekmeta apjoms 8. Nekustga priekmeta apjoms 9. trums Horizontli: 1. Kustga priekmeta svars 2. Nekustga priekmeta svars 3. Kustga priekmeta garums 4. Nekustga priekmeta garums 5. Kustga priekmeta apgabals 6. Nekustga priekmeta apgabals 7. Kustga priekmeta apjoms 8. Nekustga priekmeta apjoms 9. trums 10. Spks 11. Spiediens 12. Forma 13. Priekmeta stabilitte 14. Izturba 15. Kustga priekmeta izturgums 16. Nekustga priekmeta izturgums 17. Temperatra 18. Spilgtums 5.2.2.2 39 Tehnisks pazmes Defincija Lai atrastu aprakstou un skaidri sakrtotu instrumentu izgudrojumu principu pielietoanai, Altulleram bija jdefin un jnoir tehnisko sistmu pazmes. TRIZ s pazmes tiek dvtas par 39 tehniskajm pazmm. Katrai no 39 tehniskajm pazmm Altullers izstrdja ar detaliztku aprakstu (Pielikum). Viens no pamata jautjumiem bija izzint, vai pastv vairki izgudrojumu principi, kas izmantoti biek par citiem specifisku izgudrojumu vai radoo problmu risinan. Metode 39 Tehnisks pazmes 1. Kustga priekmeta svars 2. Nekustga priekmeta svars 3. Kustga priekmeta garums 4. Nekustga priekmeta garums 5. Kustga priekmeta apgabals 6. Nekustga priekmeta apgabals 7. Kustga priekmeta apjoms 234

8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 15. 16. 17. 18. 19. 20. 21. 22. 23. 24. 25. 26. 27. 28. 29. 30. 31. 32. 33. 34. 35. 36. 37. 38. 39. Piemrs

Nekustga priekmeta apjoms trums Spks Spiediens Forma Priekmeta stabilitte Izturba Kustga priekmeta izturgums Nekustga priekmeta izturgums Temperatra Spilgtums Kustga priekmeta patrt enerija Nekustga priekmeta patrt enerija Jauda Enerijas zaudjumi Vielas zaudjumi Informcijas zaudjumi Laika zaudjumi Vielas daudzums Izturba Mrjumu precizitte Izstrdes precizitte Priekmetu ietekmjoie kaitgie faktori Kaitgie blakusefekti Izstrdes iespjamba Lietoanas rtums Salaboanas iespjamba Spja pielgot Iekrtas saretba Iekrtas vadbas saretba Automtikas lmenis Produktivitte

TP 01 Kustga priekmeta svars Gravitcijas radtais mrmais spks, ko kustgs priekmets iedarbina, atrodoties uz kdas virsmas, paglbj to no krianas. Kustgs priekmets maina pozciju pats par sevi vai kda rja spka ietekm. TP 02 Nekustga priekmeta svars Gravitcijas mrmais spks, ko stacionrs priekmets iedarbina uz virsmas, uz kuras tas novietots. Stacionrs priekmets ir tds, kas nevar maint pozciju pats vai ar kda rja spka ietekm. TP 17 Temperatra Siltuma pieaugums vai zaudjums priekmetam, veicot tam paredzts funkcijas, var izraist potencili nevlamas izmaias objekt, sistm vai raoanas proces. TP 18 Spilgtums Gaismas enerijas deva apsildmaj apgabal tiek iedegta ar sistmas starpniecbu vai sistmas ietvaros. Spilgtums ietver gaismas kvalitti, apgaismojuma pakpi un citas gaismas vrtbas. 235

5.2.2.3 Altullera matricas pielietojums Teorija Matricas lietojums prasa piencgu problmas analzi, jo tehniskajai pretrunai (vai pat vairkm) jbt defintai sistmas ietvaros. Galvenie soi Altullera matricas pielietoanai: 1. Problmas apraksts; 2. Tehnisks pretrunas definana; (Problmas modelanas veidi tehnisko pretrunu atraana); 3. Tehnisks pretrunas prveidoana tehniskaj pazm (uzlabojot vai pasliktinot ts vrtbas); 4. Izgudrojumu principu noteikana no Altullera matricas; 5. Ideju enerana kop ar izgudrojumu principiem; Pirmais solis ir apkopot risinmo problmu un ts kontekstu. aj fz ir lietdergi datt problmu un uzdot sev jautjumu kas kav problmas atrisinanu. Tdjdi nonkam vai nu pie ierobeojumiem, kas jnovrt, vai atkljam, ka pastv pretruna, kuru nepiecieams atrisint. Pc tam problmas analzi nepiecieams prveidot atsevios pretrunu apgalvojumos. Vlamais stvoklis nevar tikt sasniegts, jo kds sistmas elements to nepieauj. Citiem vrdiem kad kaut kas kst labks, kaut kas cits pasliktins. Piemram: Frekvenu joslas platums palielins (kas ir labi), tau tas prasa vairk jaudas (kas ir slikti). Serviss ir pielgots katram klientam (kas ir labi), tomr servisa piegdes sistma kst arvien saretka (kas ir slikti). Nkamais solis ir prfrzt apgalvojumu tehniskaj pretrun, saskaojot pazmes ar atbilstoajm tehniskajm pazmm. Piezme: is solis var bt saretks, k skotnji iet; ir btiski iepazties ar pazmm, kas nozm izptt pazmes un pievienot tm savus piemrus. Pc tam uzmekljiet uzlabots pazmes pret pasliktinoajam pazmm Altullera matric. Nosakiet izgudrojumu principu numurus, kas vartu paldzt risint tehnisko pretrunu. Numuri atrodami ns, krustojoties rindim un kolonnm. Samekljiet principus un pielietojiet katru no tiem, lai radtu risinjumu un piefikstu jauns risinjumu idejas. Katra principa apraksts un papildu informcija aus noprast iespjamo risinjumu.

236

Problmas k tehnisks pretrunas apraksts

Altullera matricas pielietojums

Visprgi risinjumi (Izgudrojumu principi/ risinjumi)

Noirana

Ideju enerana

Visprgs problmas apraksts Piemrs Altullera matricas pielietojums: Skatiet 2.2.

Specifisks risinjums

Problmas apraksts Teorija Profesioni problmu risinan apgalvo, ka labi definta problma jau ir puse no atrisinjuma. Nepiecieama laba izpratne par sistmu, kas veidojas ap problmu. Tdjdi dadi aspekti, kas saistti ar problmu, ir sistemtiski jdokument. Detaliztam problmas un problmu aptveros vides aprakstam, TRIZ piedv t dvto Inovcijas situcijas aptauju (ISA) vai inovcijas prbaudes veidlapu. ISA tika izstrdta TRIZ skol Kiiev, Moldov (kuras panieks ir Ideation International Inc.). ISA veikana nav obligta prasba, strdjot ar Altullera Matricu, tomr t paldz izdart secinjumus un defint btiskas pretrunas sistm. Btiska piezme: ARIZ ietver un nosaka darbu soli pa solim, lai izstrdtu tehnisks pretrunas un prtulkotu ts par fiziskm pretrunm. Metode Inovcijas situcijas aptaujas struktra: Informcija par sistmu, kuru nepiecieams uzlabot vai radt ts vidi Sistmas nosaukums (sistmas pazme) Primr lietderg informcija par sistmu Eso vai vlam sistmas struktra Sistmas funkcionana Sistmas vide Pieejamie resursi (Skatiet vielas-lauka resursus) Informcija par problmas situciju Vlamie sistmas uzlabojumi vai trkumi, kurus nepiecieams novrst Mehnisms, kas izraisa trkuma pardanos, ja tas ir skaidri zinms Citas problmas, kas jrisina Sistmas izmainana Sistm pieaujams izmaias Ierobeojumi sistmas izmais 237

Kritriji risinjumu koncepciju izvlei Vlams tehnoloisks pazmes Vlams ekonomisks pazmes Vlamais grafiks/ realizcijas periods Gaidm jauninjuma pakpe ieviestajam risinjumam Citi kritriji Problmai pielietoto risinjumu vsture Iepriekjie minjumi atrisint problmu Cita sistma/-s(s), kur eksist ldzga problma ISA piemri: Systematic Innovation an Introduction to TRIZ. John Terninko, Alla Zusman, Boris Zlotin, (also available on books.google.com). Tehnisks pretrunas definana (Problmas modelanas veidi Tehnisko pretrunu atraana) Pastv vairki veidi un modei, k atklt pretrunas sistm, kas aprakstti TRIZ. Defint kas uzlabojas kas pasliktins; OTSM Visprjs efektvs domanas teorijas pretrunu modelis (Skatiet nodau 1.1.4); ARIZ (skatiet nodau par ARIZ); Teorija & Metode Defint kas uzlabojas kas pasliktins vai ja-tad-bet princips Visvienkrkais veids atrast pretrungs pazmes sistm ir pc problmas formulanas vien teikum atbildt uz sekojoiem jautjumiem: Formult risinmo problmu un ts kontekstu vien teikum

Kas uzlabojas? (kas ir pozitvais aspekts?) is sistmas aspekts uzlabojas

Kas pasliktins? (kas ir negatvais aspekts?) Uz aspekta rina

OTSM Visp r j s efekt v s dom anas teorijas Pretrunu modelis Skatiet nodau 1.1.4. Piemrs 1. Piemrs: Palielint produkta kalpoanas ilgumu Definjot "Kas uzlabojas kas pasliktins" vai "ja-tad-bet" princips Formult risinmo problmu un ts kontekstu vien teikum Vairums dizaina risinjumu, kas risina produkta kalpoanas laika problmu, prspl ar materila veidu vai t daudzumu. Tradicionlkais risinjums termia pagarinanai ir pievienot materilu, lai kdu pazmi padartu spcgku. Kas uzlabojas? (kas ir pozitvais aspekts?) is sistmas aspekts uzlabojas Produkts kst izturgks Kas pasliktins? (kas ir negatvais aspekts?) Uz aspekta rina tau pieaug t svars 238

Rezultts: Ja vlamies produktu padartu izturgku, t svars pasliktins (palielins). ir tehnisk pretruna. Prveidoana tehnisk pazm (Uzlabojos un pasliktinos pazmes) Modelis Nkamais solis ir prtulkot visprgo pretrunas apgalvojumu tehnisk pretrun, izmantojot jau defints 39 tehnisks pazmes. is solis var skotnji ist vienkrs, tau tas ir btisks, lai iepaztu pazmes, kas nozm apgt pazmes un skt apkopot savus piemrus risinjumiem. (Skatiet pielikumu). Metode 39 tehnisko pazmju saraksts (ar skaidrojumiem); Piemrs Piemrs 1: Palielint produkta kalpoanas ilgumu Formult risinmo problmu un ts kontekstu vien teikum Vairums dizaina risinjumu, kas risina kalpoanas laika problmu, prspl ar materila veidu vai t daudzumu. Tradicionlkais risinjums lietoanas termia pagarinanai ir pievienot materilu, lai kdu pazmi padartu spcgku. Kas uzlabojas? (kas ir pozitvais aspekts?) is sistmas aspekts uzlabojas Produkts kst izturgks Tehnisk pazme Pazme, kas uzlabojas Produkts k st iztur g ks Iztur ba/ Stipr ba IP 14 Kas pasliktins? (kas ir negatvais aspekts?) Uz aspekta rina tau pieaug t svars Tehnisk pazme Pazme, kas uzlabojas tau pieaug t svars Nekust ga priekmeta svars IP 02

Altullera matricas Izgudrojumu principu noteikana Uzmekljiet uzlabojos pazmes attiecb pret pasliktinoajm pazmm Altullera matric. Nosakiet numurus Izgudrojumu principu klasifikator, kas vartu paldzint atrisint o tehnisko pretrunu. Numuri nordti n, kur krustojas lnijas un kolonnas. Ja Altullera matric aj krustpunkt atrodams tukums, paminiet pretju pretrunu vai prdefinjiet pazmes. Metode Altullera matrica (pielikum) Piemrs 1. Piemrs: Palielint produkta kalpoanas ilgumu Altullera matricas Izgudrojumu principu noteikana Uzmekljiet uzlabojos pazmes attiecb pret pasliktinoajm pazmm Altullera matric. Nosakiet numurus Izgudrojumu principu klasifikator, kas vartu paldzint atrisint o tehnisko pretrunu. Numuri nordti n, kur krustojas lnijas un kolonnas. 239

Ja Altullera matric aj krustpunkt atrodams tukums, paminiet pretju pretrunu vai prdefinjiet pazmes. Metode Altullera matrica (pielikum) Piemrs 1. Piemrs: Palielint produkta kalpoanas ilgumu If I want to get the product "stronger" the "weight" would get worse. (technical contradiction) Formult risinmo problmu un ts kontekstu vien teikum Vairums dizaina risinjumu, kas risina kalpoanas laika problmu, prspl ar materila veidu vai t daudzumu. Tradicionlkais risinjums lietoanas termia pagarinanai ir pievienot materilu, lai kdu pazmi padartu spcgku. Kas uzlabojas? (kas ir pozitvais aspekts?) is sistmas aspekts uzlabojas Produkts kst izturgks Tehnisk pazme Pazme, kas uzlabojas Produkts k st iztur g ks Iztur ba/ Stipr ba IP 14 Kas pasliktins? (kas ir negatvais aspekts?) Uz aspekta rina tau pieaug t svars Tehnisk pazme Pazme, kas uzlabojas tau pieaug t svars Nekust ga priekmeta svars IP 02

Radoo principu numuri no Altullera matricas: (lnija 14) pret (kolonnu 2 ) Izgudrojumu principi: 40, 26, 27, 1 Atifrjumi: Kaitg pazme Lietderg pazme Vertikli: 1. Kustga priekmeta svars 2. Nekustga priekmeta svars 3. Kustga priekmeta garums 4. Nekustga priekmeta garums 5. Kustga priekmeta apgabals 6. Nekustga priekmeta apgabals 7. Kustga priekmeta apjoms 8. Nekustga priekmeta apjoms 9. trums 10. Spks 11. Spiediens 12. Forma 13. Priekmeta stabilitte 14. Izturba Horizontli: 1. Kustga priekmeta svars 2. Nekustga priekmeta svars 240

Ideju enerana ar Izgudrojumu principu paldzbu Pdj sol ideju enerana tiek veikta, izmantojot noteiktos izgudrojumu principus. Piezmes: Izgudrojumu princips jizmanto k precza norde atbilstos tehnisks pretrunas atrisinanai. Tradicionla kda: iescji biei vien pielieto izgudrojumu principus visai sistmai, nevis konkrtajam elementam, kur radusies tehnisk pretruna. Izgudrojumu principu vadlniju interpretanai jbt pc iespjas preczkai, lai izvairtos no idela apstiprinanas, kas lietotjam jau zinms vai padom. Nordes, ko Altullera matric vien n sniedz dadi principi, var kombint jo dakrt ts nodroina papildu nodergus ierosinjumus. Metode un piemrs 1. Piemrs: "Palielint produkta kalpoanas ilgumu" Formult risinmo problmu un ts kontekstu vien teikum Vairums dizaina risinjumu, kas risina kalpoanas laika problmu, prspl ar materila veidu vai t daudzumu. Tradicionlkais risinjums lietoanas termia pagarinanai ir pievienot materilu, lai kdu pazmi padartu spcgku. Kas uzlabojas? (kas ir pozitvais aspekts?) is sistmas aspekts uzlabojas Produkts kst izturgks Tehnisk pazme Pazme, kas uzlabojas Produkts k st iztur g ks Iztur ba/ Stipr ba IP 14 Kas pasliktins? (kas ir negatvais aspekts?) Uz aspekta rina tau pieaug t svars Tehnisk pazme Pazme, kas uzlabojas tau pieaug t svars Nekust ga priekmeta svars IP 02

Radoo principu numuri no Altullera matricas: (lnija 14) pret (kolonnu 2 ) Izgudrojumu principi: 40, 26, 27, 1 Risinjumu idejas
IP 40 Kompoztmaterili Izmantot vieglus kompoztmaterilus produktiem, kam paredzams ilgs ms, kas auj iegt nelielu svaru vai radt jaunus kompoztmaterilus no atkritumiem. Dematerializt elektronisks vides mehnisks daas, izmantojot atgdinjumus uz ekrna un mazk noru, vai ar izmantot tikai robustus skrienjtgus ekrnus. Novrtt, vai produktiem tiem nepiecieams bt ar ilgu dzves ciklu. Izmantot jau esou loistiku un stimulus, lai paaugstintu produktu atgrieanu, tad izstrdt produktus un komponentus atkrtotai lietoanai, uzlabojot prstrdi. Padart priekmetu daudzdagu, lai to viegli saliktu un izjauktu t dzves beigs. Gandrz visas s dzves cikla stratijas balsts uz vieglu komponentu un materilu atdalanu.

IP 26 Kopana

IP 27 Lti produkti ar su dzves ciklu

IP 1 Segmentcija

241

5.3. Pamieni fizisko pretrunu atrisinanai Defincija Fiziska pretruna ir konflikts starp divm abpusji izsldzom fiziskm prasbm vienai un tai paai sistmas elementa pazmei. Preczk saska ar EPV modeli (skatiet nodau 1c) fiziska pretruna pards, kad dadas vrtbas nepiecieamas vienai kontroles pazmei. Problmu risinanai, pretrunas formuljumam ir formts: Dotajam sistmas elementam jpiemt pazmei A, lai realiztu nepiecieamo funkciju (atrisintu problmu) UN im elementam jpiemt pazmei anti-A, lai apmierintu esoos ierobeojumus un prasbas. Piemrs: Elementam jbt karstam un aukstam Elementam jbt cietam un mkstam Princip, fizisku pretrunu var atrisint vadoties pc trim koncepcijm: Pretrungo prasbu noirana (skatiet etrus noiranas principus); Pretrungo prasbu apmierinana ; Pretrungo prasbu apieana ; Modelis Noirana Apmierinana Apieana

Pretrungs prasbas

Pretrungs prasbas

Pretrungs prasbas

5.3.1 etri noiranas principi Defincija Ja ir darana ar zinmu fizisku pretrunu un principi apmierint vai apiet o pretrunu nedarbojas, iespjams izmantot vienu no etriem noiranas principiem, lai prvartu du veidu pretrunas: 1. Noirana laik; 2. Noirana telp; 3. Noirana pc apstkiem/ saiknm ar citiem elementiem; 4. Noirana sistmas lmeos; Modelis Noirana laik Laiks 1 Laiks 2

Pazme A

Pazme anti A

242

Noirana telp Telpa 1 Telpa 2

Pazme A

Pazme anti A

Noirana pc apstkiem/ saiknm ar citiem elementiem Apstki 1 Apstki 2

Pazme A

Pazme anti A

Noirana sistmas lmeos Sistma Apaksistmas lmenis

Pazme A

Pazme anti A

5.3.1.1 Noirana laik Defincija s koncepcijas mris ir noirt pretjs prasbas laika griezum. Ja sistmai vai procesam japmierina pretrungas prasbas, jveic pretrungas funkcijas vai jstrd pretrungos apstkos, jcenas saplnot sistmas darbbu t, lai prasbas, funkcijas un darbbas, kas sav starp rada konfliktu, notiktu dados laikos. Noiranas laik ideja ir balstta uz darbbas laika defincijas, kas nozm noskaidrot, preczi kur laik pretjm darbbm jnotiek. Laiks 1 Laiks 2

Pazme A

Pazme anti A

243

Juzdod jautjums: Vai pazme A nepiecieama jebkur laik vai t nepiecieama tikai kd noteikt laik? Ja pazme A ne vienmr ir nepiecieama, jcenas to noirt laik. Metode Izgudrojumu principi, kas atbalsta noiranu laik (is saraksts nav pilngi izsmeos) IP 15 Dinamika IP 34 Elementu noraidana un prstrde IP 10 Primr darbba IP 09 Primr pretdarbba IP 11 Iepriekja nodroinans Piemrs Produkts Linelam (mrinstrumentam) jbt garam, lai sptu izmrt ar garus priekmetus un tlas distances, tomr tam jbt ar nelielam, lai to btu rti prnst. Izgudrojumu princips 15 iesaka palielint dinamiku t.i., palielint mrinstrumenta iekjs lietoanas brvbas robeas. Produkts, kur izmantots s princips, ir metra mrs. Piemrs Problmas formuljums: Cas laik lielgabali juzld oti tri. Kad aujampulveris tiek strauji iepildts lielgabala stobr, tas var aizdegties d karstajm daim, kas jau atrodas stobr. Tpc tra lielgabala uzldana no jauna ir oti bstama. Uzdevums ir izstrdt tru un drou lielgabala uzldanas metodi. To iespjams formult fizisk pretrun: Uzldanas laikam jbt oti sam, lai btu iespjams tri atskt auanu UN Uzldanas laikam jbt ilgkam, lai tas btu droi. Funkcijas tra auana darbbas laiks var tikt pilnb noirts no darbbas laika, kad tiek veikta funkcija lielgabala uzldana. eit iespjams izmantot principu Noirana laik, lai iegtu dadas idejas. Viens no ierosintajiem izgudrojumu principiem, kas atbalsta noiranu laik, ir IP 10 primrs darbbas noteikana.
(Photo: R. Adunka)

Princips 10 Primr darbba (Pirm veicam darbba) A. Veikt nepiecieams izmaias priekmetam pilnb vai daji jau iepriek. Novietot priekmetus jau iepriek nepiecieamajs pozcijs, lai tie vartu skt darbbu no izdevgks atraans vietas. Risinjums: Noliktav, kur glabjas aujampulveris un aizdegs, tie atrodas atsevios nodaljumos. di nodaljumi tika ieviesti ar katram papildu vienam lielgabal. Liels skaits o nodaljumu var tikt sagatavoti cai jau iepriek tajos sagatavots aujampulveris jau gatavs lietoanai. Lode 244

stobr tiek ievietota no priekpuses tdjdi ievrojami samazins aizdegans risks, lodi ievietojot no priekpuses, kad pulveris jau atrodas lielgabal.

(Photo R. Adunka)

Piemrs: Adata ar dinamisko aci aur adatas ac ir grti ievietot apjomgku diegu. d situcij iespjams formult fizisko pretrunu: Adatai jbt lielai acij, lai atvieglotu diega ievietoanu un acij jbt mazai, lai atvieglotu anu. Noirot pretrunu laik, problmu var formult di: adatas acij jbt lielai, kad taj tiek ievietots diegs, un tai jbt mazai anas laik: R. Pace no Lielbritnijas ir izstrdjis adatu, kas izveidota no divm smalkm, atspergm stieplm, kas savienotas abos galos. Ts savienotas vien gal, pagrieztas trs ceturtdau apgriezien un tad savienotas otr gal. Rezultt adata izskats glui k tradicionl ujamadata, tomr, kad t ir pagriezta un atvrta, adatas acs kst plaa un taj ir rti ievietot pat apjomgu diegu. Adatu atlaiot, t savrpjas iepriekj form un sakaujas ap diegu. (Avots: Ideju enerana, TRIZ apmcbu materils) 5.3.1.2 Noirana telp Defincija Koncepcijas galvenais mris ir noirt pretrungs prasbas telp. Ja sistmai jveic pretrungas funkcijas vai jdarbojas pretrungos apstkos, ieteicams sadalt sistmu apaksistms. Tad katras pretrungs funkcijas izpilde juztic citai apaksistmai. Noiranas telp koncepcija balstta uz darbbas telpas definciju, kas nozm preczi noteikt, kur viet nepiecieama katras pretrungajs darbbas veikana. Modelis Telpa 1 Telpa 2

Pazme A

Pazme anti A

245

Vai pazme A nepiecieama it visur vai ar t nepiecieama tikai konkrts viets? Ja pazme A nav nepiecieama it visur, to iespjams noirt telp. Metode Izgudrojumu principi, kas atbalsta noiranu laik (is saraksts nav pilngi izsmeos) IP 1 Segmentcija IP 2 Izslgana/ Izvilkana IP 3 Iekj kvalitte IP 7 Ietverana IP 4 Asimetrija IP 17 Preja uz citu dimensiju IP 13 Dart otrdi Piemrs Produkts Kafijas krztei jsaglab kafija silta noteiktu laika periodu, tau krzte nedrkst bt karsta, lai neapdedzintu pirkstus. Izgudrojumu princips 07 iesaka ietveranas principu. o ideju izmanto, piemram, Starbucks kafejncs Lielbritnij: Piemrs Problmas formuljums: Viduslaikos bruinieku turnros brum bija jpasarg bruinieku no ievainojumiem. Lai apmierintu publikas prasbas, brum (bruinieka ietrpam) bija ar jizskats pievilcgi. Ttad uzdevums bija izstrdt atraktvas bruas. To iespjams formult fizisk pretrun: Brum jbt pagatavotm no metla, lai pasargtu bruinieku UN Bruas nedrkstja bt metla, lai izskattos pievilcgi. Funkcijas aizsargt bruinieku darbbas telpa ir skaidri noirama no funkcijas nodroint pievilcgu izskatu darbbas telpas. Iespjams izmantot koncepciju noirt telp, lai iegtu dadas idejas. Viens no ieteicamajiem izgudrojumu principiem, kas atbalsta noiranu telp, ir IP 03 iekj kvalitte.

(Photo R. Adunka)

3. Izgudrojumu princips iekj kvalitte A. Preja no priekmeta vai apkrtjs vides viendabgas struktras uz neviendabgu struktru. B. Dadm priekmeta detam jveic dadas funkcijas. Katra priekmeta detaa jnovieto atbilstoos apstkos, kuri tai ir vislabvlgkie ts svargks funkcijas veikanai.
(Photo R. Adunka)

246

Risinjums: Brigandine bruas bija k 15. gadsimta bruu veste ts sastvja no smalkiem metla riiem, kas pieti iekpus das vai izturga auduma mtelim). Piemrs: Metla izstrdjumu prkljumi Metla virsmas tiek miski prkltas: metla izstrdjums tiek ievietots tvertn, kas pildta ar metla un sls dumu (nieli, kobaltu u.c.). Sekojoas redukcijas rezultt, metls no duma nogulsnjas uz izstrdjuma virsmas. Jo augstka duma temperatra, jo trk process notiek, tomr pie prmrgi augstas temperatras dums var sadalties, un ldz pat 75 % misko vielu var iet zudum, nogulsnjoties uz tvertnes sienm. Stabilizatoru pievienoana nav efektva, un procesa veikana pie zemas temperatras ievrojami samazina rezultta kvalitti. Lai pielietotu principu noiranu telp, piemram, nepiecieams uzdot sev jautjumu: Vai pazme augst un zem temperatra aj situcij nepiecieama it visur vai tikai noteikts viets? Ja temperatrai nav jbt gan augstai, gan zemai it visur, iespjams noirt pretrungs prasbas telp. aj gadjum temperatrai jbt augstai tikai tuvum elementiem nevis it vis tvertn. K to sasniegt? Atbilde ir sekojoa: izstrdjums tiek sakarsts ldz nepiecieamajai augstajai temperatrai tiei pirms iegremdanas dum, bet process notiek pie zemkas temperatras. Tdjdi dums ir karstks tuvum izstrdjumam, bet vsks prj tvertn. (Vl viens veids, k to sasniegt, ir pievadt elektrisko strvu izstrdjumam, kamr tas tiek prklts.)

5.3.1.3 Noirana pc apstkiem Defincija Pretju prasbu noiranas koncepcija var atrisint pretrunas, kurs ir lietdergi, ka procesi notiek noteiktos apstkos. Apsveriet sistmas vai vides maiu, lai tikai nepiecieamais process notiktu. Piemrs: Strdjot virtuv siets var apturt makaronus no izkrianas tam cauri, tau nevar apturt deni. Modelis Apstki1 Apstki 2

Pazme A

Pazme anti A

247

Jautjums, kas juzdod: Vai iespjams izmaint vai prveidot sistmas, vai to aptveros vides apstkus t, lai abas pazmes: gan A, gan anti A tiktu izpildtas. Metode Izgudrojumu principi, kas atbalsta noiranu pc apstkiem (is saraksts nav pilngi izsmeos) IP 40 Kompoztmaterili IP 31 Poraini materili IP 32 Krsas maia IP 3 Iekj kvalitte IP 19 Periodiska darbba IP 17 Preja cit dimensij Piezme: aj gadjum saikne starp noiranas koncepciju un izgudrojumu principiem nav tik acmredzama. Piemrs: Problmas formuljums: Kokztavas klients vlas iegdties tras zu skaidas. Lai savktu skaidas apgabal apkrt za asmenim, tiek izmantots vakuums. Pa metla cauruli, kur skaidas iesktas, ts tiek nogdtas konteiner. Dieml konteiner nokst ar mazi koka gabalii un konteinera saturs vairs nav izmantojams bez attranas. Iespjams formult pretrunu: Vakuuma spkam jbt pietiekami stipram, lai savktu visas skaidas (ar smalkos koka gabalius), tomr vakuuma spkam jbt drzk vjam, lai nesavktu mazos koka gabalius. Risinjums: Palielinot vakuuma caurules rsgriezuma diametru noteikt garum (izliekum), plsmas apstki var tikt izmaint t, lai lielks daias (mazie koka gabalii) uzkrjas aj izliekum un nenonk tlk savcja caurul un skaidu tvertn. 5.3.1.4 Noirana sistmas lmeos, prejot uz apaksistmu vai virssistmu Defincija Koncepcijas mris ir noirt pretjs prasbas visa priekmeta vai t elementu ietvaros. Ja sistmai jveic pretrungas funkcijas vai ar jdarbojas pretrungos apstkos, ieteicams sistmu sadalt, katru no pretrungajm funkcijm vai apstkiem uzticot apaksistmai (vai vairkm apaksistmm). aujot kopjai sistmai saglabt atlikus funkcijas un apstkus. Modelis Sistma Apaksistmas lmenis

Pazme A

Pazme anti A

Jautjums, kas juzdod: Vai iespjams apmierint pazmi A un pazmi anti A, uzdodot vienu no tm k funkciju visai sistmai, otru kdam ts elementam? 248

Piemrs: Saretas formas priekmetu satverana Lai satvertu priekmetus, kas ir saretas formas, skrvsplm jbt atbilstoas formas. Tomr ir prk drgi izstrdt uniklu instrumentu, katram priekmetam, ko paredzts apstrdt. Turklt skrvsples ar mainmu formu bs viegli pielgot katram priekmetam, tomr ar katru reizi pasliktinsies t atbalsta funkcija, satvriena stiprums. Fizisk pretruna ir sekojoa: skrvspu satvrienam ir jbt stingram, lai noturtu priekmetus precz le, tomr tam jbt mkstam, lai t eometriju vartu pielgot katra priekmeta uzbves patnbm. Atbilde ir sekojoa: Jizmanto skrvsples ar tradicionlm splm, tau jpievieno vairkas cietas apaas detaas apkrt detaai, kuru nepiecieams apstrdt. s cilindrisks formas detaas, novietotas vertikli, preczi pielgosies formm un aptvers priekmetu, aujot to noturt viet (augsta deformcijas spja sistmas lmen, tau zema apaksistmas lmen.) 5.3.2 Efektu apmierinana un apieana (prstrdana) Apmierinana: Ja fizisko pretrunu nav iespjams atrisint ar vienu no noiranas principiem, iespjams izpildt abas prasbas, bet izmantojot jaunu efektu/ risinjumu. Vairum gadjumu t ir radikla prmaia sistmas struktr. TRIZ attstbas likumi auj noteikt virzienu, kur nepiecieams prvart pretrunu ar du paradigmas prbdi: Preja uz virssistmu: iekaujot tendenci mono-bi-poly (viena elementa divu elementu vairku elementu sistma); tendence palielint atirbu starp integrtajm sistmm; Atsauce: Tehnisko sistmu attstbas likumi 6. un 7. Preja uz mikro lmeni vai apaksistmu: t.i. preja uz alternatvu sistmu. Atsauce: Fiziskie, miskie un eometriskie efekti; Izgudrojumu principi, kas atbalsta preju uz apaksistmu vai virssistmu (is saraksts nav pilngi izsmeos) IP 1 Segmentcija IP 5 Apvienoana IP 33 Viendabgums IP 12 Viends potencils Piezme: aj gadjum saikne starp noiranas koncepciju un izgudrojumu principiem nav tik acmredzama. Apieana: Ja fizisko pretrunu nav iespjams atrisint ar vienu no noiranas principiem, iespjams apiet abas prasbas. Jaunais risinjums var padart pretrunu nebtisku. To iespjams paveikt aplkojot dadus ekrnus (plaknes) sistmas operator jeb daudzekrnu shm. Ekrni auj atrast alternatvas, k apiet problmu, saglabjot t paa mra sasnieganu. 249

VIRSSISTMA

PAGTNE Kas jveic <jebkuram virssistmas resursam> lai izvairtos no problmas pardans, lai sasniegtu visvlamko rezulttu? Kas jdara <sistmai> lai izvairtos no problmas pardans un sasniegtu visvlamko rezulttu? Kas <jebkurai no apaksistmm> jdara, lai izvairtos no problmas pardans un sasniegtu visvlamko rezulttu?

TAGADNE Kas jveic <jebkuram virssistmas resursam> lai <sistma> veiktu lietdergo funkciju k nkas bez kaitgo un nevlamo blakusefektiem, un sasniegtu visvlamko rezulttu? Kas jdara <sistmai> lai veiktu lietdergo funkciju k nkas un sasniegtu visvlamko rezulttu bez nevlamiem un kaitgiem blakus efektiem? Kas <jebkurai no apaksistmm> jdara, lai <sistma> veiktu lietdergo funkciju k nkas bez nevlamiem un kaitgiem blakus efektiem un sasniegtu visvlamko rezulttu?

SISTMA

NKOTNE Ja problma atrisinta, jdara <jebkuram virssistmas resursam> <sistma> sasniegtu visvlamko rezulttu? Ja problma atrisinta, jdara <sistmai>, sasniegtu visvlamko rezulttu?

nav kas

lai

nav kas lai

APAKSISTMA

Ja problma nav atrisinta, kas jdara <jebkurai no apaksistmm>, lai <sistma> sasniegtu visvlamko rezulttu?

Atsauce: Sistmas Operators Atsauce: Preja uz virssistmu un mikro lmeni

250

5.4. Efekti Defincija Zintnisko efektu izmantoana paldz izgudrotjiem izstrdt risinjumus augstkaj inovcijas lmen, kop formulta problemtisk pretruna ir atrisinta ts fiziskaj lmen. Lai atrastu piemrotos efektus, Altullers uzska apkopot fizisks pardbas un strukturja ts atkarb no nepiecieam rezultta vai to pazmes. Tdjdi rads paa zinanu datu bze. No iem laika gait izveidojs programmatras instrumenti un tiesaistes pakalpojumi. Tradicionl efektu klasifikcija TRIZ ir iroana pc fiziskajm, miskajm un eometriskajm pabm. Fiziskie efekti: auj prveidot vienu enerijas formu cit. miskie efekti: auj iegt vielas no citm vielm ar enerijas uzskanas vai izpldes starpniecbu. eometriskie efekti: organizt un izplatt enerijas un vielu plsmas, kas jau pieejamas sistm. eometriskie efekti sk darbu, kad fiziskie un miskie efekti darbu beidz. Piezme: TRIZ literatras ietvaros visaptveroko un visatztko ptjumu par eometriskajiem efektiem (GE) publicjis zintnieks Vikentjevs. Modelis Efektu datu bze (s) Problmas k vlams funkcijas (nepiecieamais efekts Fizisk pardba, kas nodroina nepiecieamo efektu

Noirana

Ideju enerana

Visprgs problmas apraksts

Specifisks risinjums

Metode Fizikls pardbas, kas nodroina sekojou nepiecieamo efektu vai pazmju vrtbu apvienoanu: (skatiet pielikumu). 1. Mrt temperatru 2. Samazint temperatru 3. Palielint temperatru 4. Temperatras stabilizana 5. Priekmeta atraans vieta 6. Priekmeta prvietoana 7. idruma vai gzes prvietoana 8. Aerosola vai gaisgas pardbas prvietoana (puteku daias, dmi, dmaka etc.) 9. Mikstru pagatavoana 10. Mikstru noirana 251

11. 12. 13. 14. 15. 16. 17. 18. 19. 20. 21. 22. 23. 24. 25. 26. 27. 28. 29. 30.

Priekmeta pozcijas stabilizana Spka radana un manipulana Berzes maia Priekmetu sagrauana Mehnisks un termisks enerijas uzglabana Enerijas prnese caur mehnisko, termisko, starojuma vai elektrisko deformciju Kustga priekmeta ietekmana Dimensiju noteikana, mrana Dimensiju variana, maia Virsmas pazmju vrtbu un/vai stvoka noteikana Virsmas pazmju vrtbu mainba Apjomu pazmju vrtbu un/vai apstku noteikana Apjomu pazmju vrtbu mainba Noteiktu struktru izstrde, struktru stabilizana Elektrisko un magntisko lauku noteikana Starojuma noteikana Elektromagntisk starojuma radana Elektromagntisko lauku kontrole Gaismas modulciju kontrole misko reakciju iniciana un pastiprinana

aj nozar izstrdtas vairkas programmatras un tiesaistes interneta darba instrumenti: Software Invention Machine Inc. produkts: TechOptimizer/Goldfire Innovator

Funkciju datu bze CREAX : http://fuction.creax.com

252

5.5. Vielas-lauka resursi Defincija Problmu risinan TRIZ iesaka izmantot esos sistmas iekjos, rjos, blakusproduktu un kompleksos vielas-lauka resursus. Ts atbilst idelas sistmas prasbm un ved pie efektviem risinjumiem ar minimlm prmaim k labko rezulttu. Tikldz noteikta tehnisk sistma un definta pretruna, jizvrt, kdi resursi ir pieejami, lai pretrunu prvartu. Lai atrisintu pretrunu, TRIZ iesaka izmantot esos sistmas vielas-lauka resursus. Tas atbilst idelas sistmas prasbm. TRIZ teorij resurss ir jebkas, kas var tikt izmantots problmas risinan un sistmas uzlaboan bez lielm izmaksm. Resursiem jbt viegli sasniedzamiem, bezmaksas vai ltiem. Resursi var bt iekji vai rji sistmai vai virssistmai. Resursi var bt vielas vai lauki. Citi resursi ietver telpu un laiku, vai pat citas tuvu esoas sistmas. o resursu noteikana nodroina daudz iespju risinjumu konceptiem, kas var tikt attstti. Katrs resurss ir potencils risinjums problmai. Jo vairk resursu, kas pieejami lietoanai, jo lielks risinjumu laukums, lai radtu jaunas risinjumu koncepcijas. Esos sistmas un ts elementu resursi ir pamats spcgkajiem un efektvkajiem risinjumiem. o resursu noteikana nodroina daudz iespju risinjumu konceptiem, kas var tikt attstti. Katrs resurss ir potencils risinjums problmai. Jo vairk resursu, kas pieejami lietoanai, jo lielks risinjumu laukums, lai radtu jaunas risinjumu koncepcijas. Izmantojot resursus nav nepiecieams pievienot elementus, kas atrodas rpus sistmas un joprojm sasniegt labus rezulttus. Resursiem ir btiska nozme ar divs cits TRIZ koncepcijs: Sistmas Operatora izmantoana, lai vadtu/ uzlabotu un mekltu resursus Resursu meklana k veids prformult fizisko pretrunu (skatiet ARIZ 3. dau) Modelis Kdi resursu veidi tiek izmantoti problmu risinan? Resursi var tikt iedalti k vielas, enerija, telpa, laiks, funkcijas, informcija un kombintie resursi. Vielas resursi ir visas vielas un vielu pazmju vrtbas (t.i. fzu prejas, Kir punkts temperatra, ko sasniedz viela, kad t zaud savu magntismu, termisk, elektrisk, optisk vadmba u.c.), kas izmatotas analiztaj sistm un rj vid. Enerijas resursi ir visi zinmie enerijas un lauku veidi (elektriskais, elektromagntiskais, termiskais lauks u.c.). ie resursi ir kltesoi uzlabotaj sistm vai rj vid, kur sistma atrodas. Telpas resursi ir neaizemt telpa, kas var tikt izmantota konkrts sistmas mainanai, lai paaugstintu efektivitti un funkcionalitti. Laika resursi ir, pirmkrt, laiks, kas btisks kda raoanas procesa uzskanai, un, otrkrt, tas var bt laiks starp atseviiem raoanas procesa posmiem. Abi ie intervli var tikt izmantoti, lai uzlabotu sistmas pamata darbbu. Informcijas resursi parasti tik izmantoti problmu risinan, kas saisttas ar mrjumiem, noteikanu un noiranu. Tlab informcijas resursi ir dati par vielu, lauku pazmm, pazmju vrtbu maim. Jo vairk atirbu nosaka vienai vielai no otras, jo efektvk iespjams veikt mrjumu vai noteikanu. 253

Funkcionlie resursi ir iespja izmantot objekta zinms funkcijas atirgiem nolkiem, vai jaunas sistmas funkcijas noteikanai. T ir iespja veikt papildu funkcijas pc izmaim tas ir vrtgi resursu izmantoanai, jo dado pazmju vrtbu zinanas un pielietojums ar ts paas vielas jaunm funkcijm var sniegt pat spcgu izgudrojumu. Piezme: Funkcionlo resursu meklana dakrt rada apjukumu, jo parasti tie ir jau uzrdti. Kombintie resursi ir iepriek minto resursu apvienojums. Dakrt sistm nav resursu ar nepiecieamo pazmi, kas vajadzga problmas risinanai. To iespjams viegli labot mainot sistmas esos vielas. Zinms, ka idrums var kt par cietvielu un otrdi, atkarb no temperatras (dens ledus, ledus - dens), metls var kt par magntu un cietvielas var maint izmrus siltuma vai aukstuma ietekm. K pielietot resursus problmu risinan: ss darba apraksts resursu izmantoanai problmu risinan: Formuljiet problmu; Sagatavojiet resursu sarakstu sekojo secb: iekjie, rjie, blakusproduktu un kompleksie resursi; Definjiet resursu veidu, kas nepiecieams problmas risinanai; Novrtjiet katru no esoajiem resursiem un efektu, ko sniedz t izmantoana; Ierosiniet, k izmantot iegto resursu. Metode Skatiet pielikumu Vielas-lauka resursi. Sistmas Operators ir nodergs instruments resursu meklanai, sistemtiski prbaudot sistmu, ts elementus un ts vidi pastvanas period.

254

5.6 Pielikumi
5.6.1 40 Izgudrojumu principi Avots: G. Altshuller Lev Shulyak, Steven Rodman, The Innovation Algorithm, TRIZ, Systematic Innovation and Technical Creativity, Technical Innovation Center, 2000) Princips 01 Segmentcija A. Sadaliet priekmetu neatkargs detas. B. Padariet priekmetu viegli izjaucamu un komplektjamu. C. Palieliniet fragmentcijas un segmentcijas lmeni. Princips 02 Izvilkana (izemana, atjaunoana) A. Izemiet traucjoo elementu vai pazmi no priekmeta. B. Izemiet tikai nepiecieamo elementu vai pazmi no prj priekmeta. Princips 03 Iekj kvalitte A. Preja no priekmeta vai rjs vides (darbbas) viendabgas struktras uz neviendabgu struktru. B. Dadiem priekmeta elementiem jveic dadas funkcijas. C. Katram priekmeta elementam jbt novietotam tdos apstkos, kas t funkcijas veikanai ir vislabvlgkie. Princips 04 Asimetrija A. Aizvietojiet simetrisks formas ar nesimetriskm. B. Ja priekmets jau ir nesimetrisks, palieliniet t asimetrijas lmeni. Princips 05 Apvienoana A. Apvienojiet telp viendabgus priekmetus vai priekmetus, kas paredzti secgu darbbu veikanai. B. Apvienojiet laik viendabgas vai secgas darbbas. Princips 06 Universlums A. Priekmets var veikt vairkas funkcijas; tlab citi elementi var tikt likvidti; Princips 07 Ietverana (spu lellte matrjoka) A. Viens priekmets tiek ievietots otr, pc tam treaj utt. B. Priekmets iziet cauri atverei, lai ievietotos cit priekmet. Princips 08 Pretsvars (anti-svars) A. Kompensjiet priekmeta svaru, to savietojot ar citu priekmetu, kas nodroina pacelanas spku. B. Kompensjiet priekmeta svaru ar aerodinamisko vai hidrodinamisko spku, ko ietekm apkrtj vide. Princips 09 Primr pretdarbba (prioritr anti-darbba) A. Pavrsiet pretdarbbu uz priekmetu, lai kompenstu prmrgo vai nevlamo uzsvaru. Princips 10 Primr darbba A Jau iepriek veiciet priekmetam nepiecieams izmaias pilnb vai daji. B. Novietojiet priekmetus jau iepriek t, lai tie vartu nekavjoties iesaistties darbb no to visrtks atraans vietas. 255

Princips 11 Iepriekja nodroinans A. Kompensjiet relatvi zemo priekmeta uzticambu ar laikus veiktiem mrjumiem. Princips 12 Vienda potencialitte A. Mainiet darba apstkus t, lai tas neprastu priekmeta pacelanu vai pazeminanu. Princips 13 Dart otrdi (pretji) A. T viet, lai problmas diktto darbbu veiktu tiei, veiciet pretju darbbu (atdzesanu sildanas viet). B. Padariet priekmeta kustgo dau stacionru un nekustgo kustgu. C. Apgrieziet priekmetu otrdi. Princips 14 Sfriskums (izliekums) A. Aizvietojiet lineros elementus ar izliektiem, plakanas virsmas ar sfriskm virsmm un kvadrta formas ar ria lnijm. B. Izmantojiet rullus, bumbias, spirles. C. Aizvietojiet lineru kustbu ar rotciju; izmantojiet centrtieces spku. Princips 15 Dinamika A. Priekmeta vai rjs vides pazmm jbt prveidotm, lai nodrointu optimlu darbbu katr darbbas veikanas lmen. B. Ja priekmets nav prvietojams, padariet to prvietojamu. Padariet to savstarpji mainmu. C. Sadaliet objektu elementos, kas spjgi maint to pozciju attiecb viens pret otru. Princips 16 Daja vai prmrga darbba A. Sasniegt 100 % no vlam rezultt ir sareti, sasniedziet pc iespjas vairk no vlam. Princips 17 Preja uz jaunu dimensiju (citu dimensiju) A. Prveidojiet kustbu vai priekmetu izvietojumu vien dimensij uz divm vai trim dimensijm. B. Izmantojiet priekmetu kombinanu vairkos lmeos. C. Paaugstiniet priekmetu vai novietojiet to sav pus/otr pus. D. Izmantojiet dots virsmas pretjo pusi. E. Projektjiet optisks lnijas blakus esoajos apgabalos vai priekmeta pretj pus. Princips 18 Mehnisk vibrcija A. Izmantojiet svrstbas. B. Ja svrstbas pastv, palieliniet to bieumu ldz virsskaas lmenim. C. Izmantojiet rezonanses frekvenci. D. Aizvietojiet mehnisks vibrcijas ar pjezoelektriskajm vibrcijm. E. Izmantojiet virsskaas vibrcijas savienojum ar elektromagntisko lauku. Princips 19 Periodiska darbba A. Aizvietojiet neprtrauktu darbbu ar periodisku darbbu (impulsvu). B. Ja darbba jau ir periodiska, izmainiet ts frekvenci. C. Izmantojiet pauzes starp impulsiem, lai nodrointu papildu darbbu.

256

Princips 20 Neprtraukta lietderga darbba A. Veiciet darbbu bez prtraukumiem. Visiem priekmeta elementiem neprtraukti jdarbojas ar maksimlu atdevi. B. Likvidjiet neizmantots vai vji izmantots darbbas. C. Aizvietojiet kustbu uz prieku un atpaka ar rotjou kustbu. Princips 21 Izlaiana A. Kaitgo un bstamo darbbu patriniet. Princips 22 Prvrtiet kaitjumu vai negatvo efektu priekrocb A. Izmantojiet kaitgos efektus jo pai vidi lai sasniegtu pozitvu efektu. B. Likvidjiet vienu kaitgo efektu, kombinjot to ar citu kaitgo efektu. C. Palieliniet kaitg efekta darbbu ldz tdai pakpei, ka tas prstj kt kaitgs. Princips 23 Atgriezenisk saite A. Ieviesiet atgriezenisko saiti. B. Ja atgriezenisk saite jau pastv, izmainiet to. Princips 24 Starpnieks A. Izmantojiet priekmetu k mediatoru vai starpnieku, lai prnestu vai veiktu darbbu. B. Uz laiku pievienojiet oriinlo priekmetu tam, ko ir viegli noemt. Princips 25 Paapkalpoans A. Priekmetam japkalpo paam sevi un jveic papildu funkcijas un remonta darbbas. B. Pielietojiet raoanas prpalikumus un eneriju, kas aiziet zudum. Princips 26 Kopana A. Vienkrotu un ltu kopiju ieteicams izmantot trausl oriinla viet vai ts iekrtas viet, ar kuru ir nerti strdt. B. Ja tiek izmantota redzama optisk kopija, to ieteicams aizvietot ar infrasarkano vai ultravioleto staru kopiju. C. Aizvietojiet priekmetu (vai priekmetu sistmu) ar to optisko attlu. Tdjdi iespjams samazint un palielint t izmru. Princips 27 Atbrvoties - izmest (lti priekmeti ar su dzves ciklu) A. Drgu priekmetu aizvietojiet ar ltku, piekpjoties attiecb uz citm vrtbm (dzves cikla garums). Princips 28 Mehnisks sistmas aizvietoana A. Mehnisko sistmu aizvietojiet ar optisko, akustisko, termisko vai oas sistmu. B. Mijiedarbbai ar priekmetu izmantojiet elektrisko, magntisko vai elektromagntisko lauku. C. Aizvietojiet laukus: o Stacionros ar prvietojamiem o Fikstos ar laik maingajiem o Nejauos ar strukturtajiem D. Izmantojiet laukus savienojum ar feromagntiskajm daim.

257

Princips 29 Pneimatiskas un hidrauliskas konstrukcijas A. Aizvietojiet priekmeta cietos elementus ar gzi vai idrumu. Tagad ie elementi amortizcijai var izmantot gaisu vai deni, pneimatisko vai hidrostatisko amortizciju. Princips 30 Fleksibls membrnas un plns plves A. Aizvietojiet standarta konstrukcijas ar fleksiblm membrnm vai plnu plvi. B. Izoljiet priekmetu no apkrtjs vides ar fleksiblo membrnu vai plves paldzbu. Princips 31 Porains materils A. Padariet priekmeta struktru porainu vai izmantojiet papildu porainus elementus (ielikti, prklji). B. Ja priekmets jau ir porains, aizpildiet poras jau laikus ar kdu vielu. Princips 32 Krsas maia A. Izmainiet priekmeta vai to aptveros vides krsu. B. Izmainiet priekmeta vai to aptveros vides gaismas caurlaidbu. C. Izmantojiet krsu piedevas, lai novrotu priekmetu vai procesu, ko citdi ir grti novrot. D. Ja das piedevas jau tiek izmantotas, izmantojiet luminiscentus novilkumus. Princips 33 Viendabgums A. Priekmetiem, kas mijiedarbojas ar galveno priekmetu, jbt izgatavotiem no tda paa materila (vai materila ar ldzgm pazmm un vrtbm) k galvenajam priekmetam. Princips 34 Elementu likvidana un prstrde A. Pc tam, kad elements pabeidzis funkciju vai kuvis nelietdergs, priekmeta elements tiek likvidts vai modificts t darbbas proces. B. Priekmeta nolietotie elementi jatjauno t darbbas laik. Princips 35 Elementu pazmju izmaias A. Sistmas fizisk stvoka izmaias. B. Koncentrcijas vai blvuma izmaias. C. Fleksibilittes pakpes izmaias. D. Temperatras vai apjoma izmaias. Princips 36 Fzu preja A. Izmantojot fzu izmaiu priekrocbas (izmaias apjom, siltuma izdalan vai uzkran). Princips 37 Termisk izpleans A. Izmantojiet materila izpleanos vai kontrakcijas, tam mainot temperatru. B. Izmantojiet dadus materilus, kam ir atirgs termisks izpleans koeficients. Princips 38 Patrinta oksidcija (spcgi oksidanti) A. Veidojiet preju no viena oksidcijas lmea uz nkamo: o apkrtnes gaiss ar skbekli bagtints gaiss o ar skbekli bagtints gaiss - skbeklis o skbeklis jonizts skbeklis o jonizts skbeklis ar ozonu bagtints gaiss o ar ozonu bagtints gaiss ozons o ozons molekulrais skbeklis 258

Princips 39 Inerta vide (inerta atmosfra) A. Aizvietojiet tradicionlu vidi ar inertu vidi. B. Ieviesiet priekmet neitrlu vielu vai piedevas. C. Veiciet procesu vakuum. Princips 40 Kompoztmaterili Aizvietojiet viendabgus materilus ar kompoztmateriliem. A. Replace mechanical vibrations with piezo-vibrations. B. Use ultrasonic vibrations in conjunction with electromagnetic field.

259

5.6.2. 39 Tehnisks pazmes 39 Tehnisks pazmes/ pabas Avots: G. Altshuller Lev Shulyak, Steven Rodman, The Innovation Algorithm, TRIZ, Systematic Innovation and Technical Creativity, Technical Innovation Center, 2000) TP 01 Kustga priekmeta svars Mrms spks, kas rodas no gravitcijas, ar ko kustgs priekmets iedarbojas uz virsmu, kas pasarg to no nokrianas. Kustgs priekmets ir viens no tiem, kas maina pozciju pats no sevis vai kda rja spka ietekm. TP 02 Nekustga priekmeta svars Mrms spks, kas rodas no gravitcijas, ar ko nekustgs priekmets iedarbojas uz virsmu, uz kuras tas atrodas. Nekustgs priekmets nevar maint pozciju pats no sevis vai rja spka ietekm. TP 03 Kustga priekmeta garums Priekmeta garuma, platuma vai augstuma linerais mrjums priekmeta novrots kustbas virzien. Kustbas iemesls var bt iekja vai rja spka ietekme. TP 04 Nekustga priekmeta garums Priekmeta garuma, platuma vai augstuma linerais mrjums virzien, kur netiek novrota nekda kustba. TP 05 Kustga priekmeta darbbas apgabals Plaknes vai plaknes daas kvadrta mrvienba priekmetam, kur iekj vai rj spka ietekm maina savu pozciju telp. TP 06 Nekustga priekmeta darbbas apgabals Plaknes vai plaknes daas kvadrta mrvienba priekmetam, kur iekj vai rj spka ietekm nevar maint savu pozciju telp. TP07 Kustg priekmeta apjoms Mrjums kubos priekmetam, kur var maint savu pozciju telp, kad uz to iedarbojas iekjs vai rjs spks. TP08 Nekustg priekmeta apjoms Mrjums kubos priekmetam, kur nevar maint savu pozciju telp, kad uz to iedarbojas iekjs vai rjs spks. TP09 trums Temps, kur darbba vai process ir paveikts noteikt laika period. TP10 Spks Spks, kas rada fiziskas izmaias priekmet vai sistm. Izmaias var bt pilngas vai dajas un pastvgas vai slaicgas. TP11 Spiediens Spka intensitte, kas iedarbojas uz priekmetu vai sistmu, kas tiek mrta k spiediena spks uz vienu apgabala vienbu. 260

TP12 Forma Priekmeta vai sistmas rjais veidols vai kontras. Forma var bt pilnga vai daja un ieviest pilngas vai dajas izmaias pateicoties spkam, kas iedarbojas uz priekmetu vai sistmu. TP13 Priekmeta stabilitte Priekmeta vai sistmas pretestba izmaim, ko rada ar priekmetu vai sistmu saisttie priekmeti un sistmas. TP 14 Izturba Definjamos apstkos un ierobeojumos priekmeta vai sistmas spja absorbt spka, truma un uzsvara ietekmi, saglabjot spju darboties. TP 15 Kustga priekmeta izturgums Laika periods, kur priekmets, kas spj maint pozciju telp, spj pilnvrtgi pildt t funkciju. TP 16 Nekustga priekmeta izturgums Laika periods, kur priekmets, kas nespj maint pozciju telp, spj pilnvrtgi pildt t funkciju. TP 17 Temperatra Siltuma zudumi vai prpalikumi, kas rodas priekmetam vai sistmai pildot nepiecieamo funkciju, kas var radt potencili nevlamas izmaias priekmeta vai sistmas darbb. TP 18 Spilgtums Gaismas enerijas proporcija, kas nepiecieama, lai apsildtu apgabalu, kas tiek apgaismots konkrtaj sistm. Spilgtums ietver gaismas kvalitti, apgaismoanas pakpi un citas gaismas pazmes. TP 19 Kustga priekmeta patrt enerija Priekmetam vai sistmai nepiecieam enerija, lai maintu pozciju telp ar saviem spkiem vai rjo spku ietekm. TP 20 Nekustga priekmeta patrt enerija Priekmetam vai sistmai nepiecieam enerija, kas nemaina pozciju telp ne ar saviem spkiem, ne rjo spku ietekm. TP 21 Jauda Darba apjoms, kas nepiecieams lai paveiktu nepiecieamo darbu noteikt laik. To izmanto, lai mrtu laiku, kas nepiecieams darba veikanai, kad potencili nevlams izmaias jaud ir redzamas dotajos apstkos anti-sistm. TP 22 Enerijas zaudjumi Priekmeta vai sistmas palielinta nespja izrdt spku, pai, kad netiek veikts darbs. TP 23 Vielas zaudjumi Priekmeta vai sistmas materila samazinjums vai likvidana, pai, kad netiek veikts darbs. TP 24 Informcijas zaudjumi Sistmas datu vai ieguldjuma samazinans vai iztrkums. 261

T25 Laika zaudjumi Dots darbbas stenoanai patrt laika pieaugums. TP26 Vielas daudzums Elementu skaits vai elementa daudzums, kas izmantots priekmeta vai sistmas radanai. TP27 Izturba/droums Priekmeta vai sistmas spja adekvti veikt nepiecieamo funkciju noteikt laika period. TP28 Mrjumu precizitte Pakpe, ldz kurai mrjumi ir tuvi patiesajai mrm daudzuma vrtbai. TP29 Izstrdes precizitte Priekmeta vai sistmas elementu atbilstbas pakpe ts izstrdes specifikcijai. TP30 Priekmetu ietekmjoie kaitgie faktori rji radts ietekmes, kas iedarbojas uz priekmetu vai sistmu un mazina efektivitti vai kvalitti. TP31 Kaitgie blakus efekti Iekji radta ietekme, kas iedarbojas uz priekmetu vai sistmu un samazina t kvalitti vai efektivitti. TP32 Izstrdes iespjamba rtums un iespjamba saraot priekmetu vai sistmu. TP33 Lietoanas rtums rtums un iespjamba produktu vai sistmu pielietot. TP34 S A L A B O A N A S IE SP JA M B A rtums un iespjamba pc bojjuma atjaunot produktu vai sistmu darbbas apstkos. TP35 Pielgojamba Spja priekmetu vai sistmu prstrukturt vai maint t formu ar rjo apstku (vides, funkciju u.c.) izmaiu ietekm. TP36 Iekrtas saretba Elementu daudzums un dadba, kas veido priekmetu vai sistmu, ieskaitot saikni starp elementiem. Saretba var ar apzmt priekmeta vai sistmas vadbas saretbu. TP37 Vadbas saretba Elementu daudzums un dadba, kas izmantoti, lai mrtu un novrotu priekmeta vai sistmas vadbu, ka ar pieemamo kdu mrjumu noteikana. TP38 Automtikas lmenis Priekmeta vai sistmas spja veikt dadas darbbas bez cilvka iedarbbas. TP39 Produktivitte Saikne starp veikto darbbu skaitu un laiku, ko tas patr.

262

5.6..3. Altullera matrica Daa 1/2 Lietderg pazme/Pazmes vrtba, kas juzlabo/Pazmes, kas juzlabo Kaitg pazme/Nevlamais rezultts/Pazme, kas pasliktins
1 weight of mobile object 2 3 length of mobile object 4 length of stationary object 5 area of mobile object 6 area of stationary object 7 volume of mobile object 8 9 10 11 12 13 stability of composition 14 15 durabilty of mobile object 16 durability of stationary object 17 18 19 energy consumption of mobile object 3, 6, 32 32, 2 10, 2, 22, 37 19, 22, 2, 35, 6 18 28, 26, 1, 4 27, 1 1, 13, 24 15, 1, 28, 16 19, 35, 29, 13 27, 2, 29, 28 19, 35, 35, 38 16 2, 32, 13 35, 10, 1 38, 19 1, 24, 6, 27 20 energy consumption of stationary object

tension/ pressure

harmful parameter

volume of stationary object

weight of stationary object

temperature

1 weight of mobile object 2 weight of stationary object 3 length of mobile object 4 length of stationary object 5 area of mobile object 6 area of stationary object 7 volume of mobile object 8 volume of stationary object 9 velocity 10 force 11 tension/ pressure 12 shape 13 stability of composition 14 strength 15 durabilty of mobile object 16 durability of stationary object

+ 8, 15, 29, 34

+ 35, 28, 40, 29

15, 8, 29,34 + 14, 15, 18, 4 1, 7, 4, 35

10, 1, 29,35 + 26, 7, 9, 39 -

29, 17, 38, 34 15, 17, 4 + 1, 7, 4, 17 -

35, 30, 13, 2 17, 7, 10, 40 + -

29, 2, 40, 28 7, 17, 4, 35 7, 14, 17, 4 + -

5, 35, 14, 2 35, 8, 2,14

8, 10, 18, 37 8, 10, 19, 35 17, 10, 13, 4, 8 4 28, 10

2, 8, 15, 38

2, 17, 29, 4 2, 26, 29, 40 2, 28, 13, 38 8, 1, 37, 18 10, 36, 37, 40 8, 10, 29, 40 21, 35, 2, 39 1, 8, 40, 15 19, 5, 34, 31 -

30, 2, 14, 18 -

35, 10, 35, 8, 2, 19, 14 19, 14 14 13, 14, 8 18, 13, 17, 19, 28, 10 1, 28 9, 36 13, 29, 35, 10, 35, 1, 10, 18 36 14, 16 15, 10, 29, 34, 13, 14, 26, 3 5, 4 10, 7 26, 39, 13, 15, 37 1, 40 1, 28 40, 26, 1, 15, 15, 14, 27, 1 8, 35 28, 26 -

17 temperature 18 lumination energy consumption of mobile object energy consumption of 20 stationary object 19 21 power 22 waste of energy 23 waste of substance 24 loss of information 25 waste of time 26 amount of substance 27 reliability 28 accuracy of measurement 29 manufacturing precision 30 harmful factors acting on object harmful side effects of the 31 object

32 manufacturability 33 operation convenience 34 repairability 35 adaptabilty 36 complexity of device 37 complexity of control 38 level of automation 39 productivity

6, 27, 19, 16 36,22, 22, 35, 6, 38 32 19, 1, 2, 35, 32 32 12,18,2 8,31 19, 9, 6, 27 8, 36, 19, 26, 38, 31 17, 27 15, 6, 19, 6, 19, 28 18, 9 35, 6, 35, 6, 23, 40 22, 32 10, 24, 10, 35, 35 5 10, 20, 10, 20, 37, 35 26, 5 35, 6, 27, 26, 18, 31 18, 35 3, 8, 10, 3, 10, 40 8, 28 32, 35, 28, 35, 26, 28 25, 26 28, 32, 28, 35, 13, 18 27, 9 22, 21, 2, 22, 27, 39 13, 24 19, 22, 35, 22, 15, 39 1, 39 28, 29, 1, 27, 15, 16 36, 13 25, 2, 6, 13, 13, 15 1, 25 2, 27 2, 27, 35, 11 35, 11 1, 6, 15, 19, 15, 8 29, 16 26, 30, 2, 26, 34, 36 35, 39 27, 26, 6, 13, 28, 13 28, 1 28, 26, 28, 26, 18, 35 35, 10 35, 26, 28, 27, 24, 37 15, 3

29, 30, 7, 29, 34 34 19, 10, 1, 18, 15, 9, 2, 36, 15 36, 37 12, 37 18, 37 10, 15, 10, 15, 6, 35, 35, 24 36, 28 36, 37 10 5, 34, 14, 4, 7, 2, 35 4, 10 15, 22 2, 11, 28, 10, 34, 28, 39 13 19, 39 35, 40 3, 34, 9, 40, 10, 15, 9, 14, 40, 29 28 14, 7 17, 15 3, 17, 10, 2, 2, 19, 9 19 19, 30 1, 40, 35, 34, 35 38 15, 19, 15, 19, 3, 35, 34, 39, 35, 38 35, 6, 4 9 9 39, 18 40, 18 19, 32, 19, 32, 2, 13, 16 26 10 15, 19, 35, 13, 12, 28 25 18 1, 10, 35, 37 7, 2, 6, 6, 38, 7 13 14, 29, 10, 10, 39 28,24 1, 26 15, 2, 29 29, 14, 35, 18 15, 9, 14, 4 28, 26, 5, 16 10, 28, 29, 37 17, 1, 39, 4 17, 15, 16, 22 1, 29, 13, 17 1, 17, 13, 12 1, 28, 10, 25 35, 1, 29, 2 1, 19, 26, 24 16, 17, 26, 24 14, 13, 17, 28 18, 4, 28, 38 26 30, 24, 14, 5 19, 38 30, 6, 25

29, 30, 19, 30, 4, 34 35, 2 1, 18, 35, 36 29, 4, 15, 35, 38, 34 36, 37 2, 18, 37 13, 28, + 15, 19 13, 28, + 15, 12 6, 35, 36, 35, 36 21 35, 15, 35, 10, 34, 18 37, 40 33, 15, 10, 35, 28, 18 21, 16 8, 13, 10, 18, 26, 14 3, 14 19, 2, 3, 35, 5 16 -

10, 14, 35, 40 13, 10, 29, 14 1, 8, 1, 8, 35 10, 29 1, 14, 13, 14, 15, 7 35 10, 15, 5, 34, 36, 28 29, 4 10, 15, 36, 37 6, 35, 1, 15, 36, 37 29, 4 24, 35 7, 2, 35 6, 18, 38, 40 18, 21, 11 + 34, 15, 10, 14 2, 35, 40 10, 3, 18, 40 19, 3, 27 35, 15, 18, 34 10, 35, 40, 34 35, 4, 15, 10 + 22, 1, 18, 4 10, 30, 35, 40 14, 26, 28, 25

10, 36, 37, 40 13, 29, 10, 18

2, 28, 35, 10, 35, 39, 14, 22, 36, 30 3, 21 19, 2 19, 32 10, 13, 26, 19, 32, 30 19 6 8, 35, 16, 26, 23, 14, 12, 2, 35 21, 2 25 29 36, 37

17, 32, 35, 6, 13, 38 38 15, 26, 17, 7, 7, 18, 17, 30 30, 18 23 35, 2, 10, 18, 1, 29, 10, 31 39, 31 30, 36 30, 26 30, 16 10, 35, 17, 4 2, 18, 40, 4 32, 35, 40, 4 26, 28, 32, 3 2, 29, 18, 36 27, 2, 39, 35 22, 1, 40 16, 40 18, 16, 15, 39 16, 25 15, 16 6, 36 2, 39, 30, 16 2, 5, 34, 10 15, 20, 29 3, 10, 14, 24 32, 13, 6 32, 23, 2 22, 23, 37, 35 17, 2, 40 13, 29, 1, 40 1, 16, 35, 15 25, 2, 35, 11 15, 35, 29 34, 26, 6 29, 1, 4, 16 35, 13, 16 2, 6, 34, 10

15, 35, 26, 2, 22, 10, 29, 14, 2 36, 35 35 2, 40 16, 35, 7 36, 38 38 3, 39, 10, 13, 14, 15, 3, 36, 29, 35, 18, 31 28, 38 18, 40 37, 10 3, 5 2, 22 35, 16, 32, 18 2, 35, 24 26, 32 10, 37, 37, 36,5 36,4 35, 29, 35, 14, 10, 36, 34, 28 3 14, 3 21, 35, 8, 28, 10, 24, 11, 28 10, 3 35, 19 28, 13, 6, 28, 32, 2 32, 24 32 10, 28, 28, 19, 3, 35 32 34, 36 21, 22, 13, 35, 22, 2, 35, 28 39, 18 37 35, 28, 35, 28, 2, 33, 3, 23 1, 40 27, 18 35, 13, 35, 19, 35, 12 8, 1 1, 37 18, 13, 28, 13 2, 32, 34 35 12 1, 11, 34, 9 13 10 35, 10, 15, 17, 35, 16 14 20 34, 10, 19, 1, 26, 16 28 35 3, 4, 30, 28, 35, 36, 16, 35 40, 19 37, 32 28, 10 35, 37, 10, 2 4, 10, 34, 17 35, 14 35, 1, 16, 11 6, 28, 32 32, 30, 40 22, 1, 3, 35 35, 1

6, 29, 19, 1, 35, 12, 4, 38 32 34, 31 28, 19, 19, 32, 18, 19, 32, 22 35 28, 1 10, 15, 8, 35, 32 19 24 1, 10, 3, 35, 3, 25 35 38, 18 2, 15, 15, 32, 19, 32 16 19, 13 2, 10, 35, 39, 2, 38 40 19, 30 38 28, 10, 9, 14, 34, 39, 2, 13, 6, 35, 4 35 1, 39 15, 7 10, 18 10 34, 28, 9, 14, 35, 34, 35, 6, 4 35, 40 17, 15 38 28, 33, 8, 3, 3, 19, 28, 30, 10, 13, 8, 15, 1, 18 26, 14 35, 5 36, 2 19 35, 38 35, 10, 35, 10, 35, 10, 19, 17, 1, 16, 19, 2 21 14, 27 21 10 36, 37 35, 33, 9, 18, 19, 3, 35, 39, 14, 24, 10, 37 2, 40 3, 40 27 19, 2 33, 1, 30, 14, 14, 26, 22, 14, 13, 15, 2, 6, 34, 18, 4 10, 40 9, 25 19, 32 32 14 17, 9, 13, 27, 39, 3, 35, 1, 32, 3, 27, 4, + 13, 19 15 10, 35 35, 23 32 27, 16 29, 18 30, 10, 19, 35, 13, 17, 27, 3, 35, 19 35 + 40 10 35 26 13, 3, 27, 3, 19, 35, 2, 19, 28, 6, + 35 10 39 4, 35 35, 18 39, 3, 19, 18, + 35, 23 36, 40 1, 35, 10, 30, 19, 13, 19, 18, 32, 30, 19, 15, + 32 22, 40 39 36, 40 21, 16 3, 17 32, 3, 32, 35, 32, 1, 32, 35, 35, 19 2, 19, 6 + 27 19 19 1, 15 19, 13, 5, 19, 28, 35, 19, 24, 2, 15, + 17, 24 9, 35 6, 18 3, 14 19 27, 4, 19, 2, 35 + 29, 18 35, 32 35, 32, 26, 10, 19, 35, 2, 14, 16, 6, 16, 6, 16 15, 31 28 10, 38 17, 25 19 19, 37 14, 2, 19, 38, 1, 13, 26 39, 6 7 32, 15 35, 18, 28, 27, 2, 14, 35, 28, 28, 27, 27, 16, 21, 36, 1, 6, 13 24, 5 12, 31 30, 40 31, 40 3, 18 18, 38 39, 31 2, 27, 19, 6 10 35, 3, 29, 3, 20, 10, 22, 5 28, 18 28, 18 15, 2, 14, 35, 3, 35, 17, 40 34, 10 10, 40 2, 35, 11, 28 3, 25 32, 35, 28, 6, 28, 6, 13 32 32 3, 27, 30, 18 3, 27 40 35, 24, 18, 35, 22, 15, 30, 18 37, 1 33, 28 35, 40, 15, 35, 15, 22, 27, 39 22, 2 33, 31 11, 13, 1, 3, 27, 1, 4 1 10, 32 32, 35, 32, 40, 29, 3, 30 3, 28 8, 25 11, 1, 11, 29, 2, 35 2, 9 28, 27 35, 30, 35, 3, 13, 1, 14 32, 6 35 2, 22, 2, 13, 10, 4, 17, 19 28 28, 15 11, 22, 27, 3, 19, 29, 39, 30 15, 28 39, 25 10 19 35, 38, 1 19, 18 34, 29, 3, 35, 16, 18 31 21, 11, 36, 23 27, 19

1, 35, 19, 39 26, 39, 1, 40 1, 8, 15, 34 39, 37, 35 11, 2, 13, 39

28, 27, 5, 34, 18, 40 31, 35 28, 2, 10, 27 8, 35, 19 29, 34 15, 14, 28, 26 3, 15, 6, 3 40, 14

26, 4, 5, 16 15, 14, 29 15, 29, 17, 10, 28, 11 14, 16 32, 28, 26, 28, 3, 16 32, 3 2, 32, 28, 33, 10 29, 32 22, 1, 1, 18 33, 28 17, 2, 18, 39 15, 17, 13, 1, 27 26, 12 1, 17, 13, 16 3, 18, 15, 13, 31 32 1, 35, 35, 30, 16 29, 7 14, 1, 26 13, 16 2, 13, 26 18, 17 17, 14, 23 13 30, 7, 10, 26, 14, 26 34, 31

strength

useful parameter

28, 20, 35, 29, 1, 19, 10, 16 21, 18 26, 17 3, 35, 3, 17, 31 39 34, 27, 3, 35, 11, 32, 6, 40 10 13 10, 26, 6, 19, 6, 1, 24 28, 24 32 19, 26 17, 1, 22, 33, 40, 33 35, 2 21, 39, 22, 35, 16, 22 2, 24 27, 26, 35, 16 18 1, 16, 26, 27, 25 13 3, 32

25, 10, 35 34, 39, 19, 27 30, 18, 35, 4 35 4, 18, 39, 31 1

1, 16 2, 18, 26, 31

10, 35, 17, 7

1, 28, 13, 27 15, 34, 29, 28 1, 13, 2, 4 15, 37, 1, 8 29, 13, 28, 15 27, 13, 1, 39 15, 32, 2, 35 13, 35 1, 13 28, 15, 10, 37, 14, 10, 10, 36 14 34, 40

1, 19, 32, 13 19, 24, 39, 32 28, 24, 27, 1 13, 17, 1, 24 15, 1, 1 4, 10 13 27, 2, 6, 22, 2, 16 3, 35 26, 1 2, 17, 24, 17, 13 13 25, 34, 3, 27, 2, 24, 6, 35 35, 16 26 26, 2, 8, 32, 18, 1 25, 13 6, 9 19 19 35, 3, 29, 28, 35, 10, 20, 10, 35, 21, 26, 17, 22, 39 10, 18 2, 18 16, 38 28, 10 19, 1

263

lumination

velocity

shape

force

Atifrjums: Vertikli: 1. Kustga priekmeta svars 2. Nekustga priekmeta svars 3. Kustga priekmeta garums 4. Nekustga priekmeta garums 5. Kustga priekmeta apgabals 6. Nekustga priekmeta apgabals 7. Kustga priekmeta apjoms 8. Nekustga priekmeta apjoms 9. trums 10. Spks 11. Spiediens 12. Forma 13. Priekmeta stabilitte 14. Izturba 15. Kustga priekmeta izturgums 16. Nekustga priekmeta izturgums 17. Temperatra 18. Spilgtums 19. Kustga priekmeta patrt enerija 20. Nekustga priekmeta patrt enerija 21. Jauda 22. Enerijas zaudjumi 23. Vielas zaudjumi 24. Informcijas zaudjumi 25. Laika zaudjumi 26. Vielas daudzums 27. Izturba 28. Mrjumu precizitte 29. Izstrdes precizitte 30. Priekmetu ietekmjoie kaitgie faktori 31. Kaitgie blakusefekti 32. Izstrdes iespjamba 33. Lietoanas rtums 34. Salaboanas iespjamba 35. Spja pielgot 36. Iekrtas saretba 37. Iekrtas vadbas saretba 38. Automtikas lmenis 39. Produktivitte

Atifrjums: Horizontli: 1. Kustga priekmeta svars 2. Nekustga priekmeta svars 3. Kustga priekmeta garums 4. Nekustga priekmeta garums 5. Kustga priekmeta apgabals 6. Nekustga priekmeta apgabals 7. Kustga priekmeta apjoms 8. Nekustga priekmeta apjoms 9. trums 10. Spks 11. Spiediens 12. Forma 13. Priekmeta stabilitte 14. Izturba 15. Kustga priekmeta izturgums 16. Nekustga priekmeta izturgums 17. Temperatra 18. Spilgtums 19. Kustga priekmeta patrt enerija 20. Nekustga priekmeta patrt enerija

264

Daa 2/2 Altullera matrica Lietderg pazme/Pazmes vrtba, kas juzlabo/Pazmes, kas juzlabo Kaitg pazme/Nevlamais rezultts/Pazme, kas pasliktins
21 22 23 24 25 26 amount of substance 27 28 29 manufacturing precision 30 harmful factors acting on object 31 harmful side effects of the object 32 33 operation convenience 34 35 36 37 complexity of control 38 39 complexity of device

waste of substance

manufacturability

waste of energy

harmful parameter

level of automation

loss of information

accuracy of measurement

waste of time

repairability

1 weight of mobile object 2 weight of stationary object 3 length of mobile object 4 length of stationary object 5 area of mobile object 6 area of stationary object 7 volume of mobile object 8 volume of stationary object 9 velocity 10 force 11 tension/ pressure 12 shape 13 stability of composition 14 strength 15 durabilty of mobile object durability of stationary 16 object 17 temperature 18 lumination 19 20 energy consumption of mobile object energy consumption of stationary object

21 power 22 waste of energy 23 waste of substance 24 loss of information 25 waste of time 26 amount of substance 27 reliability 28 accuracy of measurement 29 manufacturing precision 30 harmful factors acting on object harmful side effects of the 31 object 32 manufacturability 33 operation convenience 34 repairability 35 adaptabilty 36 complexity of device 37 complexity of control 38 level of automation 39 productivity

12, 36, 6, 2, 5, 35, 18, 31 34, 19 3, 31 15, 19, 18, 19, 5, 8, 18, 15 28, 15 13, 30 7, 2, 4, 29, 1, 35 35, 39 23, 10 10, 28, 12, 8 6, 28 24, 35 19, 10, 15, 17, 10, 35, 32, 18 30, 26 2, 39 17, 7, 10, 14, 17, 32 30 18, 39 35, 6, 7, 15, 36, 39, 13, 18 13, 16 34, 10 10, 39, 30, 6 35, 34 19, 35, 14, 20, 10, 13, 38, 2 19, 35 28, 38 19, 35, 8, 35, 14, 15 18, 37 40, 5 10, 35, 2, 36, 10, 36, 14 25 3, 37 35, 29, 4, 6, 2 14 3, 5 32, 35, 14, 2, 2, 14, 27, 31 39, 6 30, 40 10, 26, 35, 28, 35 35, 28 31, 40 19, 10, 28, 27, 35, 38 3, 18 27, 16, 16 18, 38 2, 14, 21, 17, 21, 36, 17, 25 35, 38 29, 31 13, 16, 32 13, 1 1, 6 6, 19, 12, 22, 35, 24, 37, 18 15, 24 18, 5 28, 27, 18, 31 10, 35, 28, 27, + 38 18, 38 35, 27, 3, 38 + 2, 37 28, 27, 35, 27, + 18, 38 2, 31 10, 19 19, 10 35, 18, 10, 39 6, 3, 10, 24 10, 35, 29, 39 10, 16, 31, 28 35, 31, 10, 24 33, 22, 19, 40 10, 1, 34 15, 34, 33 28, 32, 2, 24 2, 35, 34, 27 15, 10, 2, 13 35, 10, 28, 29 1, 18, 10, 24 35, 10, 18, 5 28, 10, 35, 23

35, 20, 10, 5, 10, 6 18, 32 7, 18, 35 25 21, 11, 10, 11, 26, 31 35 26, 32, 3, 6, 32 27 13, 32, 32, 2 2 19, 22, 21, 22, 31, 2 35, 2 2, 35, 21, 35, 18 2, 22 27, 1, 19, 35 12, 24 35, 34, 2, 10 15, 10, 32, 2 19, 1, 29 20, 19, 30, 34 18, 1, 16, 10 28, 2, 27 35, 20, 10 2, 19, 13 15, 1, 32, 19 18, 15, 1 10, 35, 13, 2 35, 3, 15, 19 23, 28 28, 10, 29, 35

10, 35, 3, 26, 20, 28 18, 31 10, 20, 19, 6, 35, 26 18, 26 15, 2, 1, 24 29, 35 29 30, 29, 24, 26, 14 29, 30, 30, 26 26, 4 6, 13 10, 35, 2, 18, 30, 16 4, 18 40, 4 2, 6, 29, 30, 2, 22 34, 10 7 35, 16, 35, 3 32 18 10, 19, 13, 26 29, 38 10, 37, 14, 29, 36 18, 36 37, 36, 10, 14, 4 36 14, 10, 36, 22 34, 17 15, 32, 35, 27 35 29, 3, 29, 10, 28, 10 27 20, 10, 3, 35, 10 28, 18 10, 40 28, 20, 3, 35, 10 10, 16 31 35, 28, 3, 17, 21, 18 30, 39 19, 1, 1, 6 1, 19 26, 17 35, 38, 34, 23, 19, 18 16, 18 3, 35, 31 35, 20, 4, 34, 10, 19 10, 6 19 10, 18, 7, 18, 19, 10 32, 7 25 15, 18, 6, 3, 35, 10 10, 24 24, 26, 24, 28, + 28, 32 35 24, 26, 35, 38, + 28, 32 18, 16 24, 28, 35, 38, + 35 18, 16 10, 30, 21, 28, 10, 28 4 40, 3 24, 34, 2, 6, 32 28, 32 32, 26, 32, 30 28, 18 22, 10, 35, 18, 35, 33, 2 34 29, 31 10, 21, 3, 24, 1, 22 29 39, 1 32, 24, 35, 28, 35, 23, 18, 16 34, 4 1, 24 4, 10, 4, 28, 12, 35 27, 22 10, 34 32, 1, 2, 28, 10, 25 10, 25 3, 35, 35, 28 15 13, 3, 6, 29 27, 10 35, 33, 18, 28, 3, 27, 27, 22 32, 9 29, 18 24, 28, 35, 33 35, 13 35, 30 13, 15, 35, 38 23

10, 24, 35 10, 15, 35

28, 27, 35, 26 18, 26, 28 28, 32, 4 32, 28, 3 26, 28, 29, 9 32, 3 32, 35, 26, 28, 40, 4 32, 3 14, 1, 26, 26, 40, 11 28 2, 35, 16 11, 35, 28, 32, 27, 28 1, 24 3, 35, 35, 10, 13, 21 23, 24 10, 13, 6, 28, 19, 35 25 10, 40, 28, 32, 16 1 13 11, 3 3, 27, 16

1, 3, 11, 27 10, 28, 8, 3 10, 14, 29, 40 15, 29, 28

reliability

useful parameter power

28, 35, 26, 18 10, 1, 35, 17 10, 28, 29, 37 2, 32, 10 2, 32 2, 29, 18, 36 25, 28, 2, 16 35, 10, 25 10, 28, 32, 25 28, 29, 37, 36 3, 35 32, 30, 40 18 3, 27

22, 21, 18, 27 2, 19, 22, 37 1, 15, 17, 24 1, 18

3, 27, 11, 2, 3 16, 40 13 34, 27, 10, 26, 6, 40 24 19, 35, 32, 19, 24 3, 10 24 11, 15, 3, 32 32 19, 21, 3, 1, 32 11, 27 10, 36, 23 19, 24, 32, 15, 32, 2 26, 31 2 11, 10, 32 35 10, 29, 39, 35 10, 28, 23 10, 30, 4 18, 3, 28, 40 + 16, 34, 35, 10, 31, 28 24, 31

24, 34, 28, 32 13, 2, 28 32, 3, 11, 23

24, 26, 28, 18 33, 30 11, 32, 1

5, 11, + 1, 23 11, 32, 1 27, 24, 28, 33, 2, 40 23, 26 24, 2, 3, 33, 40, 39 26 1, 35, 12, 18 17, 27, 25, 13, 8, 40 2, 34 11, 10, 10, 2, 1, 16 13 35, 13, 35, 5, 8, 24 1, 10 13, 35, 2, 26, 1 10, 34 27, 40, 26, 24, 28, 8 32, 28 11, 27, 28, 26, 32 10, 34 1, 35, 1, 10, 10, 38 34, 28

+ 26, 28, 10, 18 4, 17, 34, 26

22, 33, 28, 1 27, 2, 39, 35 22, 21, 27, 35 34, 39, 19, 27 1, 28, 35, 23 1, 35, 40, 18 22, 2, 37 22, 1, 2, 35 35, 24, 30, 18 18, 35, 37, 1 22, 15, 33, 28 17, 1, 22 40, 33 22, 33, 22, 35, 35, 2 2, 24 35, 19, 15, 19 32, 39 1, 35, 2, 35, 6 6, 27 10, 2, 19, 22, 22, 37 18 19, 22, 2, 35, 31, 2 18 21, 22, 21, 35, 35, 2 2, 22 33, 22, 10, 1, 30, 40 34, 29 22, 10, 10, 21, 1 22 35, 18, 35, 22, 34 18, 39 35, 33, 3, 35, 29, 31 40, 39 27, 35, 35, 2, 2, 40 40, 26 28, 24, 3, 33, 22, 26 39, 10 26, 28, 4, 17, 10, 36 34, 26 + + 24, 2

22, 35, 27, 28, 31, 39 1, 36 35, 22, 28, 1, 9 1, 39 1, 29, 17, 15 17 15, 17, 27 17, 2, 13, 1, 18, 39 26, 24 22, 1, 40, 16 40 17, 2, 29, 1, 40, 1 40 30, 18, 35 35, 4 2, 24, 35, 13, 35, 21 8, 1 13, 3, 15, 37, 36, 24 18, 1 2, 33, 1, 35, 27, 18 16 1, 32, 35, 1 17, 28 35, 40, 35, 19 27, 39 15, 35, 11, 3, 22, 2 10, 32 21, 39, 27, 1, 4 16, 22 35, 10 26, 27

35, 3, 2, 27, 29, 5, 2, 24 28, 11 15, 8 6, 13, 2, 27, 19, 15, 1, 32 28, 11 29 15, 29, 1, 28, 14, 15, 35, 4 10 1, 16 2, 25 3 1, 35

26, 30, 36, 34 1, 10, 26, 39 1, 19, 26, 24 1, 26 14, 1, 13 1, 18, 36 26, 1 1, 31

15, 17, 15, 13, 15, 30 13, 16 10, 1 16, 4 15, 13, 30, 12 16 10 1 15, 16 15, 29

32, 28, 34, 2, 15, 10, 10, 28, 13, 12 28, 27 26 4, 34 1, 28, 15, 1, 15, 17, 26, 35, 3, 25 11 18, 20 10, 18 19, 1, 11 2 35 35 1, 15, 16, 29, 32, 15, 2, 13, 1 29 1, 28 26 32, 35, 2, 35, 35, 30, 2, 35, 30 10, 16 34, 2 22, 26 32, 40, 27, 11, 15, 3, 2, 13, 25, 2 3 32 25, 28 29, 10, 1, 35, 10, 4, 12, 27 27 13 29, 15 1 26, 27 1 2

4, 10, 2, 18, 2, 17, 16 27 16 19, 35, 28, 26, 15, 17, 15, 1, 6, 32, 28, 26 19 13, 16 1, 19 13 28, 26, 1, 15, 15, 17, 2, 29, 19, 35 30 17, 28 13, 16 27, 28 1, 4 26, 10, 26, 35, 35, 2, 19, 17, 20, 19, 34 10 10, 34 34 30, 34 35, 32, 2, 19 7, 23 1 15, 34, 32, 28, 2, 35, 15, 10, 35, 10, 28, 24 33 2, 24 34, 27 2 32 27, 22 35, 28 15, 3, 29 13, 35, 8, 24 13, 35, 2 6, 29 3, 13, 27, 10 13, 35, 1 27, 35, 10, 34 26, 2, 18 22, 19, 29, 40 19, 1, 31 27, 26, 1 32, 26, 12, 17 35, 1, 13, 11 15, 29, 37, 28 +

35, 28, 4, 28, 32, 1, 34, 4 10, 34 10 29, 1, 35, 29, 2, 32, 35, 27 25, 10 10, 25 27, 17, 1, 11 40 6, 35, 1, 13, 1, 32, 25, 18 17, 34 13, 11 1, 32, 25, 10 35, 23 24, 35, 2, 25, 35, 10, 2 28, 39 2

35, 11, 22, 31

2, 25, 28, 39 35, 10, 25, 10 2, 16 35, 11, 32, 31 26, 24, 22, 19, 19, 1 32 29, 40 22, 19, 2, 21 29, 28 28, 26, 2, 33 2 18, 23 18, 10, 22, 35, 35, 22, 32, 1 13, 24 18, 39

1, 32, 35, 23

35, 1, 2, 13, 11, 9 15 12, 26, 15, 34, 2, 5, 12 + 1, 32 1, 16 7, 1, 4, 1, 35, 1, 12, + 16 11, 10 26, 15 1, 13, 15, 34, 1, 16, + 31 1, 16 7, 4 27, 26, 27, 9, 29, 15, 1, 13 1, 13 26, 24 28, 37 5, 28, 2, 5 12, 26 1, 15 11, 29 1, 26, 1, 12, 1, 35, 27, 4, 13 34, 3 13 1, 35 35, 28, 1, 28, 1, 32, 1, 35, 2, 24 7, 10 10, 25 28, 37 +

2, 5, 13, 16

26, 35 35, 3, 18, 19 24, 37 2, 26, 1, 28, 35 15, 35 17, 24, 14, 4, 26, 16 28, 29 30, 14, 26 7, 26 2, 36, 14, 30, 10, 26, 26, 18 28, 23 34, 2 2, 35, 10, 15, 23 30, 18 17, 7 29, 26, 35, 34, 10, 6, 4 16, 24 2, 34 2, 17, 35, 37, 26 10, 2 3, 34, 10, 18 27, 16 36, 37, 3, 28, 2, 35 10, 19 35, 37 2, 36, 10, 14, 35, 24 37 35, 37 15, 13, 15, 1, 17, 26, 39 32 34, 10 23, 35, 35, 22, 1, 8, 35 39, 23 40, 3 27, 3, 29, 35, 15 15, 40 10, 14 35, 17, 19, 29, 6, 10 14, 19 39, 35 25, 34, 20, 10, 1 6, 35 16, 38 3, 27, 26, 2, 15, 28, 35, 31 19, 16 35 2, 26, 2, 25, 32, 15 10 16 12, 28, 35, 38 32, 2 35 19, 35, 1, 6 16, 25 19, 35, 28, 2, 28, 35, 16 17 34 28, 10, 35, 3, 2 15, 23 29, 35 35, 18, 35, 10, 28, 35, 10, 13 18 10, 23 13, 23, 35, 33 35 15 18, 28, 24, 28, 32, 10 35, 30 3, 27, 13, 29, 8, 35 29, 18 3, 27 27, 40, 11, 13, 1, 35, 28 27 29, 38 26, 24, 28, 2, 10, 34, 32, 28 10, 34 28, 32 26, 28, 10, 18, 18, 23 32, 39 22, 19, 33, 3, 22, 35, 29, 40 34 13, 24 2, 21, 22, 35, 2 27, 1 18, 39 6, 28, 35, 1, 8, 28, 1 11, 1 10, 28 1, 34, 15, 1, 12, 3 28 34, 35, 1, 32, 7, 13 10 27, 34, 35, 28, 1 35 6, 37 15, 10, 15, 1, 12, 17, 37, 28 24 28 35, 18 5, 12, 35, 26 +

28, 29, 26, 32 25, 28, 17, 15 35, 1, 26, 24

15, 10, + 34, 21 37, 28 15, 24, 34, 27, + 10 25 12, 17, 35, 18, 5, 12, 28, 24 27, 2 35, 26

265

productivity

adaptabilty

5.6.4 Efekti Avots: G. Altshuller Lev Shulyak, Steven Rodman, The Innovation Algorithm, TRIZ, Systematic Innovation and Technical Creativity, Technical Innovation Center, 2000) Nepiecieamais efekts Fizisk pardba, kas nodroina vlamo efektu vai pazmes vai pazmes vrtba vrtbu; Temperatras mrana Termisk izpleans un ts ietekme uz dabiskajm svrstbm vai frekvencm. Termoelektrisks patnbas. Starojuma apjoms. Izmaias optiskajs, elektriskajs un magntiskajs vielu pazmju vrtbs. Preja uz Kir punktu. Hopkinsa, Barkhauzena and Sbeka efekti. Fzu prejas. Daula Tomsona efekts. Klasifikcijas efekts. Magntisko kaloriju efekts. Termoelektrisks patnbas. Elektromagntisk indukcija. Fuko strva. Virsmas efekts. Dielektrisk sildana. Elektronisk sildana. Elektrisk izldans. Radicijas absorbcija ar vielu starpniecbu. Termoelektrisks patnbas. Fzu prejas, ieskaitot preju uz Kir punktu.

Temperatras pazeminana

Temperatras paaugstinana

Temperatras stabilizana Priekmeta atraans Vielu ievieana, kas spj prveidot esoos laukus (k vieta luminoforas) vai radt jaunus laukus (k feromagntiskie materili), td tiem ir viegli noteikt gaismas foto efekta deformcijas atstaroanu un izdalanu. Radioaktvais un rentgenu starojums Luminiscence. Izmaias elektriskaj un magntiskaj lauk. Elektrisk izldans. Doplera efekts. Priekmeta Magntiskais lauks, kas izmantots, lai ietekmtu priekmetu vai prvietoana magntu, kas pievienots priekmetam. Magntiskais lauks, kas izmantots, lai ietekmtu vadtju ar tieo caurplsmu. Elektriskais lauks, kas izmantots, lai ietekmtu elektriski uzldtu priekmetu. Spiediena preja idrum vai gz Mehnisks svrstbas. Centrtieces spks. Termisk izpleans. Gaismas spiediens. 266

idruma vai prvietoana

gzes Kapilrais spks. Osmoze. Tomsa efekts. Vii. Bernulli efekts.

Aerosola jeb gaisgas Elektrizcija. vielas prvietoana Pielietojams elektriskais vai magntiskais lauks. (puteku daias, dmi, Gaismas spiediens. migla utt.) Maisjumu veidoana Ultrasonogrfija. Kavitcija. Difzija. Pielietojams elektriskais lauks. Magntiskais lauks, ko pielieto kop ar magntisku materilu. Elektroforze. Elektrisk un magntisk noirana. Elektrisk un magntisk lauka pielietoana, lai maintu idruma pseido-viskozitti. Centrtieces spks. Sorbcija. Difzija.

Maisjumu noirana

Priekmeta stabilizana

pozcijas Pielietojams elektriskais vai magntiskais lauks. idruma aizturana, to sacietjot ar elektrisk vai magntisk lauka starpniecbu. iroskopa efekts. Reaktvais spks.

Spka radana un/vai Augsta sprieguma radana. manipulana Magntisk lauka pielietoana ar magntiska materila starpniecbu. Fzu preja. Termisk izpleans. Centrtieces spks. Hidrostatisko spku maia, iespaidojot magntisk duma, kas atrodas magntiskaj lauk, elektrovadmbas pseidoviskozitti. Sprgstvielu izmantoana. Elektrohidrauliskais efekts. Optiskais hidraulikas efekts. Berzes maia Donsona Rabeka efekts. Radicijas efekts. Prlieku zemas berzes efekts. No-wear berzes efekts.

267

Priekmetu sadursme

Elektrisk izldans. Elektrohidrauliskais efekts. Rezonanse. Ultrasonogrfija. Kavitcija.

Mehnisks termisks uzkrana

un Elastg deformcija. enerijas iroskops. Fzu prejas.

Enerijas prnese ar mehnisks, termisks, starojuma vai elektrisks deformcijas starpniecbu.

Svrstbas. Aleksandrova efekts. Vii, ieskaitot triecienvius. Radicija. Termisk vadmba. Konvekcija. Gaismas atstaroana. iedru optika. Lzeri. Elektromagntisk indukcija.

Kustga ietekmana

objekta Pielietojams elektriskajam vai magntiskajam laukam, bez fiziska kontakta ietekmes.

Mrjumu dimensijas

Dabisko svrstbu frekvences mrjumi. Magntisko vai elektrisko izgatavotju noteikana.

Maingas dimensijas

Termisk izpleans. Deformcija. Magnetostrikcija Pjezoelektrika.

Virsmas pazmju un/vai Elektrisk izldans. apstku noteikana Gaismas atstaroana. Elektronisk emisija. Muar efekts. Starojums.

268

Maingas pazmes

virsmu Berze. Uzskana. Difzija. Bauingera efekts. Elektrisk izldans. Mehnisks vai akustisks svrstbas.

Apjomu vrtbu un/vai Atzmju ievieana; Vielas, kas spj prveidot esoos laukus (k apstku noteikana luminoforas) vai radt jaunus laukus (k feromagntiskie materili) atkarb no materila pazmju vrtbm. Elektrisks pretestbas maia, kas atkarga no struktras un/vai pazmju vrtbu mainbas. Mijiedarbba ar gaismu. Elektrisk un/vai magntiski optisk pardba. Polarizta gaisma. Radioaktivitte un rentgenstarojums. Elektroniski paramagntisk vai kodolmagntisk rezonanse. Magntiski elastgais efekts. Preja aiz Kir punkta. Hopkinsa and Barkhauzena efekts. Ultrasonogrfija. Mezbauera efekts. Maingas vrtbas apjomu Elektriskais vai magntiskais lauks, kas pielietots lai maintu idrumu pazmju vrtbas (speido-viskozitti, idruma nepastvbu). Iespaidoans no magntisk lauka ar ieviesta magntisk materila starpniecbu. Sildana. Fzu preja. Jonizcija ar elektrisk lauka paldzbu. Ultravioletais, rentgena vai radioaktvais starojums. Deformcija. Difzija. Elektriskais vai magntiskais lauks. Bauingera efekts. Termoelektriskais, termomagntiskais vai magntiski-optiskais efekts. Kavitcija. Fotohromtiskais efekts.

Noteiktu struktru Traucjumi/ iejaukans. izveide un stabilizana Stvoi vii Muar efekts. Magntiskie vii. Fzu prejas. Mehnisks un akustisks svrstbas.

269

Elektrisko magntisko noteikana

un Osmoeze. lauku Elektrizana. Elektrisk izldans. Pjezo- un segneto-elektriskie efekti. Elektreti. Elektronisk emisija. Elektro-optisk pardba. Hopkinsa and Barkhauzena efekti. Holla efekts. Kodolmagntisk rezonanse. Optiskais akustikas efekts. Termisk izpleans. Fotoefekts Luminiscence. Fotoplastiskais efekts. Dozefsona efekts. Starojuma indukcija. Tunea efekts Luminiscence. Hanna efekts. Ekrnu izmantoana. Pazmju vrtbu maia vadmba). Priekmetu formu maia. (piemram, dada elektrisk

Starojuma noteikana

Elektromagntisk starojuma radana

Elektromagntisko lauku kontrole

Gaismas un gaismas Gaismas refrakcija un atstaroana. modulcijas kontrole Elektrisk un magntiski optisk pardba Foto elastgums. Kera un Faradeja efekts Hanna efekts. misko reakciju Ultrasonogrfija. izraisana un Kavitcija. pastiprinana Ultravioletais, rentgena un radioaktvais starojums. Elektrisk izldans. Triecienvii.

270

Vielas-lauka resursi Avots: G. Altshuller Lev Shulyak, Steven Rodman, The Innovation Algorithm, TRIZ, Systematic Innovation and Technical Creativity, Technical Innovation Center, 2000) Vielas resursi Atkritumi Izejvielas un izstrdjumi Sistmas elementi Ltas vielas Vielu plsma Vielu pazmju vrtbas Lauka resursi Enerija sistm Vides enerija Veidoti uz iespjamm enerijas platformm Sistmas atkritumi kst par sistmas eneriju Telpas resursi Tuka telpa Cita dimensija Vertikls izkrtojums Ietverana Laika resursi Priekdarbi Plnoana Parallie darbi Pc-darbi Informcijas resursi Vielas dot informcija Raksturgs pazmes vrtbas Prvietojam informcija Pagaidu informcija Pamata informcijas maia Funkcionlie resursi Primrs funkcijas iekjie resursi Kaitgo efektu izmantoana Sekundri radto funkciju izmantoana 271

5.6.5 Vrdu krjums: Pretrunas/Efekti/Resursi Pretruna Viens no galvenajiem TRIZ postultiem un iziros faktors radoajiem uzdevumiem. Galvenokrt pretjas prasbas vienam priekmetam. Pretrunas tiek iedaltas administratvajs, tehniskajs un fiziskajs pretruns. Administratv pretruna: Administratv pretruna ir nepiecieama, lai paveiktu kdu darbbu, bet nav zinms, k to paveikt. (Pretruna starp vajadzbm un iespjm.) Tehnisk pretruna: Tehnisk pretruna ir, kad nepiecieams uzlabot vienu elementu (vai vienu pazmi) tehniskaj sistm ar zinmu metou paldzbu, bet tas ir saistts ar cita tehnisks sistmas elementa (vai pazmes) dau. Pretruna ir konflikts starp sistmas pazmm: vienas pazmes uzlaboana sistm ved pie citas pazmes pasliktinans. (pretja atkarba starp iekrtas vai tehnoloijas pazmm) Fiziska pretruna: Fiziska pretruna, kad izmanto abpusji pretjas prasbas vienai un tai paai pazmei vienam un tam paam sistmas elementam. (Pretjas/ pretrungas fizisks prasbas vienam priekmetam) 40 izgudrojumu principi: Altullera izstrdti 40 principi, ko izmantot tehnisko pretrunu likvidanai. Noiranas principi: Lai prvartu fizisko pretrunu, pastv etri fiziskie principi fizisko pardbu un efektu datu bze. Altullera pretrunu matrica Izstrdjis G.S.Altullers . Matrica piedv izgudrojumu principus, lai risintu pretrunas, kas rodas uzlabojot kda produkta, procesa vai sistmas pazmi. Tehniskie parametri Altullers ar izstrdjis 39 pazmes vai tehnisks sistmas pabas, kas var paldzt izstrdt un aprakstt tehnisko pretrunu. Ldz ar m pazmm iespjams izmantot Pretrunu matricu.

272

5.6.6 Atsauces - Pretrunas/Efekti/Resursi Altshuller, G.S., Creativity as an exact science (tulkojis Anthony Williams). Savransky, Seymon, Engineering of Creativity, 2000. Terninko, J., Zusman, A., Zlotin, B., Systematic Innovation, an Introduction to TRIZ, 1998. Mann, Darrell, Hands-on Systematic Innovation, 2002. Valery Krasnoslobodtsev, TRIZ Lessons, www.triz.org/index.htm Larry K. Ball, TRIZ Journal 2004/01, Supplement to Breakthrough Thinking with TRIZ, 2nd Edition. Adunka, R., TRIZ Lecture (Prezentciju slaidi), 2008. Tomasi, F., Mann, D. et al., SUPPORT Training Materials, 2005. Dubois, S., Rasovska, I., De Guio, R., Comparison of non solvable problem solving principles issued from CSP and TRIZ in Computer Aided Innovation, 2008. Vikentiev, I. L., Yefremov, V. I., Index of Geometric Effects, first published in the collection Rules of a Game Without Rules, Petrozavodsk, Karelia, 1989, ISBN 5-7545-0108-0 (Krievu val.). Zusman, A., Zlotin, B., TRIZ Tutorial, Homepage Ideation International Inc.

273

274