Latvija

Eiropas
Savienîbå
Nr. 10 • 2008. gada jülijs

• Latvijas nacionālās pozīcijas

veidošanās un tās
pārstāvēšana ES institūcijās
• Reģionālo pārstāvniecību
īstenotais lobisma darbs
Briselē
• Darba devēju un pilsoniskās
sabiedrības iespējas
iesaistīties ES lēmumu
pieņemšanā
• Interešu aizstāvība Eiropas
Savienībā
• Lobisma tiesiskais regulējums
Eiropas Savienībā un Latvijā
 Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10

Latvija Eiropas
Savien¥bÇ
Nr.10
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10

ÎurnÇls “Latvija Eiropas Savien¥bÇ” iznÇk ãetras reizes gadÇ

Masu sazi¿as l¥dzek∫a reÆistrÇcijas numurs 000703090
ISSN 1691–3663
TirÇÏa – 3000 eksemplÇru
ÎurnÇls netiek izplat¥ts komerciÇlos nolkos

Izdevïjs: Valsts aÆentra “Eiropas Savien¥bas informÇcijas aÆentra”

ReÆ. nr. 90001897078
Adrese: Aspazijas bulvÇris 28, R¥ga, LV-1050
ÎurnÇla redakcija: zurnals@esia.gov.lv

ÎurnÇla redakcijas padome:

AinÇrs Dimants, Biznesa augstskolas “Tur¥ba” KomunikÇcijas zinÇt¿u katedras vad¥tÇjs
Esmeralda Balode-Buraka, Eiropas ties¥bu eksperte
MÇra Dzirniece, Saeimas Eiropas Savien¥bas informÇcijas centra vad¥tÇja
Guna Japi¿a, Årlietu ministrijas ES koordinÇcijas departamenta direktore
Linda JÇkobsone, Eiropas Savien¥bas informÇcijas aÆentras direktore
Edvards Ku‰ners, Latvijas Bankas prezidenta padomnieks, JuridiskÇs pÇrvaldes vad¥tÇja vietnieks
Sanita Pav∫uta-Deslandes, ES lietu eksperte
Janis Vaivads, Latvijas UniversitÇtes Ekonomikas un vad¥bas fakultÇtes docents

PÇrpublicïjot materiÇlus vai tos citïjot, atsauce uz ÏurnÇlu ir obligÇta.

ÎurnÇla raksti neatspogu∫o Eiropas Savien¥bas informÇcijas aÆentras viedokli.
Par faktu materiÇlu savos rakstos atbild autori.

2
 Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10

Saturs
Ilze Garoza. Spït aizstÇvït savas intereses! 4
Redaktora sleja
Valts Kalni¿‰. Lobï‰ana - starp ties¥bÇm un aizdomÇm 5
Teorïtisks ieskats lobisma jautÇjumÇ

Rinalds Rudz¥tis. Lïmumu pie¿em‰ana Eiropas Savien¥bÇ 7

ES lïmumu pie¿em‰anÇ iesaist¥tÇs institcijas un lobiju piek∫uve tÇm

Guna Japi¿a. Latvijas intere‰u pÇrstÇv¥ba Briselï: kÇdai tai jÇbt? 11

Latvijas nacionÇlÇs poz¥cijas veido‰anÇs un tÇs pÇrstÇvï‰ana ES institcijÇs

Egita Aizsilniece. R¥ga nostiprina savas poz¥cijas kÇ Baltijas galvaspilsïta 16

R¥gas pilsïtas un reÆiona pÇrstÇvniec¥bas ES ¥stenotais darbs intere‰u aizstÇv¥bas jomÇ

El¥na Egle. Latvijas darba devïju intere‰u aizstÇv¥ba ES institcijÇs 18

Latvijas Darba devïju konfederÇcija par iespïjÇm aizstÇvït savu biedru intereses

El¥na Egle. LDDK par SIA Laval un Partneri lietu un Latvijas uz¿ïmumu 22
intere‰u aizstÇv¥bu
Latvijas uz¿ïmuma intere‰u aizstÇv¥bas gad¥juma anal¥ze

Îans Marks Simons. Pilso¿u lobï‰ana ES - stÇsts par panÇkumiem 24

NVO izvïrstÇs kampa¿as par ES demokratizÇciju

Rinalds Rudz¥tis. Latvijas NVO iespïjas pÇrstÇvït savas intereses ES mïrogÇ 27

Vïrt¥gi padomi, kÇ Latvijas NVO aizstÇvït savas intereses

Rihards P¥ks. MÇrti¿‰ Zem¥tis. Jaunais lobï‰anas regulïjums 30

Eiropas Savien¥bas iestÇdïs
Eiropas Parlamenta poz¥cija lobisma jautÇjumÇ

Ivars Bu‰manis. Naudas ietekmei uz politiku jÇbt pÇrredzamai 33

Eiropas Komisijas izstrÇdÇtÇ Za∫Ç grÇmata par ES pÇrredzam¥bas iniciat¥vu

DiÇna Kurpniece. Lobisma regulïjums LatvijÇ - risinÇjumi nÇkotnei 36

KNAB skat¥jums uz lobisma regulïjuma nepiecie‰am¥bu LatvijÇ

Pïteris Vi¿˙elis. Lobisms LatvijÇ – m¥ti un realitÇte 38

Intere‰u aizstÇvju darba specifika

3
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
Spït aizstÇvït savas intereses!
Ilze Garoza,
ÏurnÇla “Latvija Eiropas Savien¥bÇ” redaktore
4
Ar Latvijas iestljanos Eiropas Savien¥bÇ (ES) ¥stais darbs
pie nacionÇlo intere‰u aizstÇv¥bas ‰ajÇ organizÇcijÇ ir tikai
sÇcies. Tagad Latvija ir pilnties¥ga ‰¥s organizÇcijas biedre, kas
noz¥mï ne tikai to, ka tai ir saisto‰i visi ES pie¿emtie lïmumi,
bet ar¥ to, ka tai ir visas iespïjas pilnvïrt¥gi piedal¥ties ‰o
lïmumu veido‰anÇ.
·¥ “Latvija Eiropas Savien¥bÇ” numura tïma ir intere‰u
pÇrstÇv¥ba jeb lobisms Eiropas Savien¥bÇ un LatvijÇ. CentrÇlais
jautÇjums - kÇ pïc iespïjas efekt¥vÇk pÇrstÇvït savas intereses
gan nacionÇlÇ l¥men¥ LatvijÇ, gan visÇ EiropÇ. Par lobismu ‰ajÇ
izdevumÇ ir uzskatÇma akt¥va un mïr˙tiec¥ga r¥c¥ba, kuras
uzdevums ir panÇkt savu intere‰u uzklaus¥‰anu un ¿em‰anu
vïrÇ. Ne vienmïr pretrun¥gi vïrtïtais lobisma jïdziens pauÏ
klaji savt¥gas intereses. Savas intereses mïdz bt uz¿ïmïjiem,
kuri cen‰as panÇkt pïc iespïjas labvïl¥gÇku uz¿ïmïjdarb¥bas
vidi, nevalstiskajÇm organizÇcijÇm, kuru mïr˙is ir veicinÇt
demokrÇtiju ES. Savas intereses ir lauksaimniekiem, vides
akt¥vistiem, bïrnu ties¥bu aizstÇvjiem un citiem. Savas intere-
ses ir katram. Ar¥ pa‰vald¥bÇm, kuras cen‰as piesaist¥t finan-
sïjumu un ¥stenot milz¥gus att¥st¥bas projektus. TÇpat ar¥ val-
stij ir savas intereses, kas tiek apkopotas un prezentïtas kÇ
nacionÇlÇ poz¥cija. Tomïr uzklaus¥s un vïrÇ ¿ems tikai to,
kur‰ savas intereses mÇk prezentït un spïj par tÇm iestÇties.
·ajÇ numurÇ autori ieskicï, kÇdas ir ES lïmumu
pie¿em‰anÇ iesaist¥tÇs institcijas, un diskutï par to, kurÇ no
‰iem lïmumu pie¿em‰anas posmiem konkrïtÇs grupas
intere‰u lobï‰ana ir visefekt¥vÇkÇ. TÇpat ‰ajÇ numurÇ
uzzinÇmi vairÇki praktiski intere‰u aizstÇv¥bas gad¥jumi un
izvïrsta diskusija par to, kÇ no‰˙irt tiesisku un ïtisku lobismu
no prettiesiskiem un neïtiskiem centieniem ietekmït lïmumu
pie¿em‰anas procesu. Atsevi‰˙a un ∫oti btiska tïma ir
Latvijas nacionÇlÇs poz¥cijas veido‰anÇs un tÇs pÇrstÇv¥ba
Briselï. Lai ar¥ saska¿Ç ar defin¥ciju nacionÇlÇs poz¥cijas
pÇrstÇv¥ba ES nav klasificïjama kÇ lobisms, tomïr ir btiski
izzinÇt mehÇnismus, kÇ veicinÇt Latvijas nacionÇlo intere‰u
akt¥vu pÇrstÇvï‰anu ES. JÇpiebilst, ka ‰¥ numura uzdevums
nav prec¥zi formulït, kas tie‰i ir lobisms, jo, kÇ liecina autoru
visnota∫ at‰˙ir¥gie viedok∫i, pie vienprÇt¥bas ‰ajÇ jautÇjumÇ
nonÇkt btu neiespïjami. ·¥ numura uzdevums ir veicinÇt
diskusijas par lobismu, kas ∫autu laika gaitÇ nonÇkt pie vieno-
tas izpratnes par to, kas btu saprotams ar ‰o pretrun¥gi vïrtï-
to jïdzienu un kÇ to likum¥gi izmantot daÏÇdu grupu un ar¥
valsts intere‰u aizstÇv¥bas labÇ.
Lai ‰is ÏurnÇla numurs kalpo par izzi¿u avotu, kur, kad un
kÇdÇ veidÇ pÇrstÇvït savas intereses, lai nodro‰inÇtu pïc
iespïjas veiksm¥gÇkus savas intere‰u pÇrstÇvniec¥bas
rezultÇtus, kas nestu labumu ne tikai ‰aurai grupai, bet valstij
kopumÇ!

Lobï‰ana - starp ties¥bÇm un aizdomÇm
Valts Kalni¿‰,
SabiedriskÇs politikas centra PROVIDUS pïtnieks
DaudzÇs msdienu demokrÇtijÇs lobï‰ana ir, iespï-
jams, vispretrun¥gÇkais pilso¿a ties¥bu realizÇcijas
veids. Lobï‰anas bt¥bu visuzskatÇmÇk, kaut gan ne
vienmïr prec¥zi, izsaka ‰¥ vÇrda skaidrojumi vÇrdn¥cÇs.
Saska¿Ç ar Oksfordas ang∫u valodas vÇrdn¥cu “lobït”
noz¥mï mïÆinÇt pÇrliecinÇt politi˙i atbalst¥t vai iebilst
pret izmai¿Çm likumÇ.1 Tomïr ‰Çds ¥ss skaidrojums
atstÇj daudzus neatbildïtus jautÇjumus. Vai lobï‰ana
ietver ar¥ centienus ietekmït nepolitiskas valsts amat-
personas, piemïram, ierïd¿us, kas izstrÇdÇ likumpro-
jekta tekstu? Vai ir principiÇla at‰˙ir¥ba starp lobï‰anu,
ko uz¿ïmuma labÇ veic algots profesionÇlis, un neval-
stiskas organizÇcijas akt¥vistu centieniem pievïrst poli-
ti˙u uzman¥bu kÇdas mazaizsargÇtas sabiedr¥bas grupas
vajadz¥bÇm? Vai par lobï‰anu var saukt vald¥bas darbu
savas valsts intere‰u aizstÇv¥bai iepret¥ citu valstu
vald¥bÇm vai starptautisku organizÇciju ietvaros?
Savulaik pït¥jumÇ par lobï‰anu parlamentÇ formulïju
‰Çdu defin¥ciju: “Lobï‰ana ir privÇtu personu mijiedarb¥ba ar
valsts vai pa‰vald¥bu institcijÇm, lai panÇktu kÇda lïmuma
(ne)pie¿em‰anu vai darb¥bas (ne)veik‰anu ‰o privÇto per-
sonu vai tre‰o personu interesïs.”2 Lai lobï‰anas jïdziena ro-
beÏas pavisam neizplstu, no tÇ gan ir jÇizslïdz personu dar-
b¥bas administrat¥vÇ procesa vai tiesved¥bas ietvaros, kÇ ar¥
aktivitÇtes, kuras norisinÇs vispÇrpieejamÇ publiskÇ telpÇ,
piemïram, m¥ti¿i u.tml.
TÇ kÇ daudzi pït¥juma gaitÇ intervïtie eksperti stÇst¥ja, cik
svar¥gi lobïjot uzrunÇt ne tikai politi˙us, kas pie¿em lïmu-
mus, bet ar¥ citas amatpersonas, kas gatavo projektus un
izvïrtï lïmumu alternat¥vas, defin¥cijÇ iek∫Çvu valsts vai pa‰-
vald¥bu institcijas, neizce∫ot politiskÇs amatpersonas. Kaut
ar¥ lobï‰anu nereti saista ar lobïtÇjiem, kuri savus pakalpoju-
mus piedÇvÇ tirg par naudu, LatvijÇ un citÇs valst¥s, kurÇs ‰¥
profesija nav nostabilizïjusies, ‰Çdu pakalpojumu sniedzïju
izcel‰ana btu mÇksl¥ga. TurklÇt at‰˙ir¥ba starp algotu lobï‰a-
nas pakalpojumu sniedzïju, uz¿ïmuma pastÇv¥gu darbinieku,
kura pienÇkumos ietilpst lobï‰ana, vai nevalstiskas organizÇ-
cijas algotu darbinieku, iespïjams, nemaz nav tik principiÇli
svar¥ga. Defin¥cija aptver tikai lobïtÇjus, kas ir privÇtas per-
sonas, taãu galvenokÇrt tÇdï∫, lai ierobeÏotu pït¥juma tvïru-
mu. Ja vald¥bas pÇrstÇvji mïÆina pÇrliecinÇt citas valsts vai,
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
piemïram, Eiropas Savien¥bas amatpersonu par labu vai ar¥
pret kÇdu lïmumu, nebs nepareizi ar¥ ‰¥s darb¥bas saukt par
lobï‰anu.
Lobï‰anu per se nav pamata uzskat¥t par kaut ko nosodÇ-
mu. Korupcijas novïr‰anas un apkaro‰anas biroja izstrÇdÇtajÇ
koncepcijÇ “Lobï‰anas tiesiskÇs reglamentÇcijas nepiecie‰a-
m¥ba LatvijÇ” ir teikts: “LeÆit¥mas lobï‰anas pamatveidi ir in-
formÇcijas snieg‰ana un ieg‰ana, tÇpïc to sargÇ Satversmes
100. un 104. pants.” Patiesi, btu grti pamatot, kÇpïc ir slik-
ti sazinÇties ar politi˙i un sniegt vi¿am informÇciju, kas attie-
cas uz kÇdu likumprojektÇ skartu jomu, kÇ ar¥ pras¥t no ‰¥s
amatpersonas atbildi par to, kÇ tiks risinÇtas ‰ajÇ jomÇ aktuÇ-
las problïmas. Satversme taãu garantï ikviena ties¥bas uz vÇr-
da br¥v¥bu, kas ietver ties¥bas br¥vi iegt, paturït un izplat¥t in-
formÇciju, paust savus uzskatus (100. pants), kÇ ar¥ ties¥bas li-
kumÇ paredzïtajÇ veidÇ vïrsties valsts un pa‰vald¥bu iestÇdïs
ar iesniegumiem un sa¿emt atbildi pïc bt¥bas (104. pants).
Tomïr teju vai visÇs demokrÇtiskÇs valst¥s lobï‰anu apvij ar¥
aizdomu ïna un kritiski noska¿oti novïrotÇji to mïdz saist¥t ar
korupciju vai vismaz kaut ko neïtisku. Iebildumi pret lobï‰anu
ir nosac¥ti apkopojami divÇs kategorijÇs. PirmÇ kategorija
attiecas uz gad¥jumiem, kad lobïtÇji pÇrkÇpj konkrïtas ties¥bu
un/vai ïtikas normas. ·ajos gad¥jumos var runÇt par nelikum¥gu,
neïtisku vai neleÆit¥mu lobï‰anu. Grt¥bas ir saist¥tas ar to, kÇ
no‰˙irt vienu lobï‰anas veidu no otra. UzskatÇm¥bas labad
nosauk‰u se‰as hipotïtiskas lobï‰anas situÇcijas, kuru ïtiskums,
leÆitimitÇte un likum¥ba at‰˙iras, tomïr viennoz¥m¥gi noteikt
robeÏu starp pie∫aujamo un nepie∫aujamo ir grti.
• Nevalstiskas organizÇcijas pÇrstÇvji regulÇri runÇ ar depu-
tÇtiem, lai panÇktu vi¿u atbalstu stingrÇkiem vides aizsar-
dz¥bas standartiem.
• Uz¿ïmuma vado‰Çs amatpersonas sniedz politi˙iem infor-
mÇciju, lai pÇrliecinÇtu vi¿us par vides aizsardz¥bas notei-
kumu liberalizÇciju jomÇ, kurÇ ‰is uz¿ïmums darbojas;
• Biedru skaita zi¿Ç liela organizÇcija, kas pÇrstÇv konkrïtu
profesiju, cen‰as pÇrliecinÇt kÇdas partijas deputÇtus
palielinÇt valsts atbalstu ‰ai grupai un apmai¿Ç sola pub-
liski atbalst¥t ‰o partiju priek‰vïlï‰anu laikÇ.
• KÇda sektora tirgus l¥deris cen‰as pÇrliecinÇt lïmumu
pie¿ïmïjus par nodevu atlaiÏu piemïro‰anu lielapjoma
tirgus dal¥bniekiem un vienlaikus likuma ietvaros dÇsni
ziedo ‰o lïmumu pie¿ïmïju politiskajÇm partijÇm.
• Uz¿ïmuma algots profesionÇls lobïtÇjs cen‰as pÇrliecinÇt
politi˙i par ‰¥ uz¿ïmuma intere‰u ¿em‰anu vïrÇ
likumprojekta izstrÇdï, un vienlaikus uz¿ïmums apmaksÇ
politi˙a pilngad¥go bïrnu mÇc¥bas, kaut gan nevienÇ br¥d¥
neizdara mÇjienu, ka maksÇ tÇdï∫, lai ietekmïtu politi˙i.
• Uz¿ïmuma ¥pa‰nieks apsola Saeimas deputÇtam apmak-
sÇt ∫oti dÇrgu izklaides ce∫ojumu, ja tas iesniegs konkrïtu
priek‰likumu kÇdam likumprojektam un panÇks tÇ pie-
¿em‰anu.
5
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
Saska¿Ç ar Latvijas likumiem nepÇrprotami prettiesiska
darb¥ba ir tikai pïdïjÇ situÇcijÇ, kas ir kvalificïjama kÇ
kuku∫o‰ana un par ko ir paredzïta kriminÇlatbild¥ba.
Iz‰˙iro‰Ç noz¥me ‰ajÇ gad¥jumÇ ir apstÇklim, ka maksÇjums
veikts valsts amatpersonas labÇ, lai tÇ, izmantojot savu amata
stÇvokli, izdar¥tu darb¥bu maksÇtÇja interesïs. Tomïr ar¥
situÇcija, kur uz¿ïmums apmaksÇ politi˙a bïrnu mÇc¥bas, ir
problemÇtiska, – politi˙is ir nonÇcis intere‰u konflikta
situÇcijÇ un sabiedr¥bai var rasties aizdomas par kuku∫o‰anu.
Iemesls uztraukties par to, ka ar maksljanas pal¥dz¥bu var
panÇkt labvïl¥gu politisku lïmumu, ir ar¥ gad¥jumÇ ar ziedo-
jumu politiskajÇm partijÇm, kaut gan nav pamata nevienu per-
sonu saukt pie juridiskas atbild¥bas.
Gad¥jumos, kur lobï‰ana ietver politisku apmai¿u starp
partiju un vienu profesionÇlu grupu, kÇ ar¥, kur runa ir par
vides aizsardz¥bas standartu liberalizÇciju, var runÇt par to, vai
netiek upurïtas pla‰Çkas sabiedr¥bas intereses. Lai kÇ ar¥
nevïrtïtu konkrïtas situÇcijas, k∫st skaidrs, ka runa nav par
labu lobï‰anu iepret¥ sliktai, bet dr¥zÇk par gradÇciju, kurai
rakstur¥gas daÏÇdas leÆitimitÇtes un ïtiskuma pakÇpes.
Otra iebildumu kategorija pret lobï‰anu ir saist¥ta ar ba-
ÏÇm, ka lobï‰ana, pat nepÇrkÇpjot likumus un pieturoties pie
zinÇmas atklÇt¥bas, dot priek‰roc¥bas tiem, kuriem ir daudz
resursu. Lobï‰ana tehniski sareÏÆ¥tos jautÇjumos prasa zinÇ-
‰anas, kas ir tikai attiec¥gÇs jomas speciÇlistiem. SpeciÇlistu
darbs pÇrsvarÇ maksÇ dÇrgi, un ne visas ieinteresïtÇs puses
vi¿u pakalpojumus var at∫auties. TurklÇt lobï‰ana prasa
daudz laika. PersonÇm, kas lobï‰anas centienu ¥steno‰anai
spïj noalgot tik cilvïkus, cik vien nepiecie‰ams, tik ilgi, cik
nepiecie‰ams, ir priek‰roc¥bas sal¥dzinÇjumÇ ar tiem, kas
nevar. DaudzÇm sabiedr¥bas grupÇm nemaz nav savu
organizÇciju, lai gan demokrÇtijÇ ar¥ tÇm ir ties¥bas sagaid¥t, ka
vi¿u intereses politi˙i pietiekami ¿ems vïrÇ. Pat ievïrojot
politiskÇ procesa atklÇt¥bu un nodro‰inot iesaist¥to politi˙u
1
To try to persuade a politician to support or oppose changes to the law.” // Oxford Advanced Learner’s Dictionary, Oxford University Press,
1995. 690.lpp.
2 Kalni¿‰, V. ParlamentÇrÇ lobï‰ana starp pilso¿a ties¥bÇm un korupciju. SabiedriskÇs politikas centrs Providus”, Latvijas Årpolitikas institts, 2005.
17.lpp. http://www.politika.lv/index.php?id=4377
6
god¥gumu, interesïm, kuru aizstÇv¥bai ir noalgoti spïj¥gi
eksperti un prasm¥gi lobïtÇji, bs ceteris paribus labÇkas
izredzes tapt uzklaus¥tÇm nekÇ tÇdÇm, kuru vïrÇ ¿em‰ana ir
galvenokÇrt atkar¥ga no politi˙u labÇs gribas uz¿emties ples
un pa‰iem noskaidrot, vai iecerïtais lïmums nekaitïs kÇdÇm
ska∫i nepieteiktÇm, bet svar¥gÇm interesïm.
Lobï‰anu demokrÇtiskÇs valst¥s nav nedz iespïjams, nedz
ar¥ to vajag aizliegt, taãu, visticamÇk, nekad nevarïs piln¥gi
atbr¥voties no tÇs divdom¥ga vïrtïjuma sabiedr¥bÇ. Lobï‰anÇ
kompetentajiem, organizïtajiem un bagÇtajiem gandr¥z vien-
mïr bs priek‰roc¥bas sal¥dzinÇjumÇ ar nezino‰ajiem, neorga-
nizïtajiem un trc¥gajiem, kaut gan kÇ demokrÇtiskas valsts
pilso¿i vi¿i ir politiski vienl¥dz¥gi.
“ Lobï‰anu demokrÇtiskÇs valst¥s nav nedz
iespïjams, nedz ar¥ to vajag aizliegt, taãu,
visticamÇk, nekad nevarïs piln¥gi atbr¥voties
no tÇs divdom¥ga vïrtïjuma sabiedr¥bÇ. ”
Uztraucoties par ‰¥m ïnas pusïm, tomïr jÇatceras, cik
svar¥ga jebkurai demokrÇtijai ir pilso¿u iespïja br¥vi paust
savas intereses attiec¥bÇs ar valsts amatpersonÇm. Iespïjams,
demokrÇtijÇ lobï‰anas rezultÇtÇ ne vienmïr uzvar pla‰ÇkÇs
intereses, taãu jÇatceras, ka reÏ¥mos, kur indiv¥du vairumam
pieeja politisko lïmumu pie¿ïmïjiem ir liegta, virsroku
parasti gst vïl ‰aurÇkas grupas. Pla‰ÇkÇs sabiedr¥bas
interesïm b¥stamÇkÇs lobï‰anas formas ir jÇierobeÏo, lobïtÇju
darb¥bas vajadzïtu padar¥t atklÇtÇkas, mudinot vi¿us
reÆistrïties, politi˙iem btu jÇizvirza stingras ïtikas pras¥bas.
TÇdïjÇdi – vienlaikus ar sabiedr¥bas pla‰Çku izgl¥to‰anu –
lobï‰ana jeb intere‰u aizstÇv¥ba atbr¥votos no apriori
negat¥vas reputÇcijas.

Lēmumu pieņemšana Eiropas Savienībā
Rinalds Rudz¥tis,
SociÇlo zinÇt¿u maÆistrs sabiedr¥bas vad¥bÇ,
Eiropas Savien¥bas informÇcijas aÆentras projektu vad¥tÇjs
Lobï‰ana kÇ l¥dzdal¥bas mehÇnisms lïmumu
pie¿em‰anas procesÇ daÏÇdos pÇrvald¥bas l¥me¿os
vienmïr ir bijis aktuÇls jautÇjums. LatvijÇ ‰is process
joprojÇm ir praktiski neregulïts un ar¥ ∫oti nevien-
noz¥m¥gi vïrtïts. SavukÇrt Eiropas Savien¥bas (ES)
l¥men¥ lobï‰ana pïdïjos 20 gadus ir bijis ∫oti izplat¥ts
daÏÇdu intere‰u grupu l¥dzdal¥bas veids ES lïmumu
izstrÇdes procesÇ.
Pirmie intere‰u pÇrstÇvji ES vïsturï radÇs l¥dz ar pirmajÇm
Eiropas Kopienu institcijÇm.1 Kop‰ 1966. gada
Luksemburgas kompromisa, kas ∫Çva katras nacionÇlÇs valsts
vald¥bai ES Padomï uzlikt veto Eiropas Komisijas (turpmÇk –
EK) priek‰likumiem, ∫oti liela da∫a lobïtÇju sÇka izdar¥t spie-
dienu uz savÇm nacionÇlajÇm institcijÇm. Tomïr l¥dz VienotÇ
Eiropas akta (turpmÇk - VEA) pie¿em‰anai 1986. gadÇ
daudzas intere‰u grupas par Eiropas Kopienu politikas pro-
cesiem izrÇd¥ja tikai garÇmejo‰u interesi. Lai ar¥ Eiropas
Kopienu lïmumu pÇrÇkums pÇr nacionÇlo valstu ties¥bu
aktiem tika noteikts jau agrÇk, praktiski to jurisdikcija bija
ierobeÏota, jo tÇ tika attiecinÇta uz nelielu skaitu sfïru. ·¥
iemesla pïc vairums intere‰u grupu vairÇk rpïjas par
nacionÇlÇs likumdo‰anas saturu.2
Pïc VEA pie¿em‰anas 1986. gadÇ lobistu skaits ES
institcijÇs strauji pieauga. VEA paredzïja izmai¿as attiec¥bÇ
uz lïmumu pie¿em‰anas procesu, proti, tika formalizïtas un
spïcinÇtas EK pilnvaras iniciït Kopienas politikas daudzÇs
jomÇs. LielÇkas pilnvaras tika pie‰˙irtas ar¥ Eiropas
Parlamentam (turpmÇk – EP). TÇpat tika nolemts att¥st¥t
ekonomisko un monetÇro savien¥bu un sekmït br¥vÇ tirgus
att¥st¥bu (ãetras br¥v¥bas). Lobistu skaita straujais pieaugums
skaidrojams ar to, ka pïc VEA pie¿em‰anas bija nepiecie‰ams
main¥t daudz direkt¥vu, un main¥jÇs ar¥ institciju ties¥bas un
pienÇkumi. SavukÇrt pïc MÇstrihtas l¥guma pie¿em‰anas
1992. gadÇ lobistu skaits vairs tik strauji nepieauga, jo ar to
tika pastiprinÇts subsidiaritÇtes princips.3
Lobistu darbs ES institcijÇs
L¥dz‰inïjÇ ES lïmumu pie¿em‰anas praksï visvairÇk
lobïtÇ institcija ir EK, tad EP, bet tre‰Ç ir ES Padome.4 Lobistu
sadarb¥bu ar ES institcijÇm var raksturot kÇ savstarpïji
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
izdev¥gu dar¥jumu, kur lobisti darbojas kÇ informÇcijas
piegÇdÇtÇji, savukÇrt ES institcijas dod lobistiem pieeju
amatpersonÇm un iespïju pÇrliecinÇt tÇs par noteiktu lïmumu
lietder¥bu vai kait¥gumu. PrincipÇ ‰Çda sadarb¥ba ir
atbalstÇma, jo lïmumu pie¿em‰anÇ ir jÇiesaista daÏÇdas
sabiedr¥bas grupas.
Eiropas Komisija
EK ir svar¥ga ES institcija, it ¥pa‰i lïmumu sagatavo‰anas
un to realizï‰anas procesÇ. EK ir galvenÇ ES likumprojektu
izstrÇdÇtÇja, galvenais finan‰u administrators un likumdo‰anas
ievie‰anas uzraugs. TÇ kÇ EK nav demokrÇtiski ievïlïta insti-
tcija, bet gan iecelta no dal¥bvalst¥m un pïc tam apstiprinÇta
EP, tai trkst leÆitimitÇtes, ko tÇ cen‰as mazinÇt ar maksimÇlu
sabiedr¥bas iesaisti lïmumu pie¿em‰anas procesÇ.5
FormÇlÇ procedra prasa, lai EK ierosinÇtais likumprojekts
tiktu saska¿ots visos ÆenerÇldirektorÇtos (turpmÇk - ˛D).
Konkrïtajam ˛D sagatavojot ties¥bu akta projektu, sÇkas tÇ
“ce∫o‰ana” pa daÏÇdu ˛D kabinetiem, kuras laikÇ tas tiek
papildinÇts, labots un pÇrstrÇdÇts. Paralïli tam ties¥bu akta pro-
jekts tiek nodots ar¥ Padomei, dal¥bvalstu pastÇv¥gajÇm
pÇrstÇvniec¥bÇm, to izskata ar¥ daÏÇdi konkrïtÇs sfïras eksperti
un ÇrïjÇs darba grupas, kuras tiek pieaicinÇtas no EK puses.
KonkrïtÇs politikas izstrÇdes gaitÇ Komisija var publicït tÇ sauk-
to Za∫o grÇmatu, lai stimulïtu diskusijas par politikas priek‰liku-
miem. Pïc tÇs EK var nÇkt klajÇ ar¥ ar Balto grÇmatu, kas ietver
konkrïtus priek‰likumus ES politikas pasÇkumiem. Kad ‰is
saska¿o‰anas process ir veikts un ties¥bu akta projekts ir
izstrÇdÇts (tas var ilgt pat vairÇkus gadus), tas tiek nodots
balso‰anai. Ja ties¥bu akta projekts tiek apstiprinÇts, tad ar pub-
licï‰anu ES OficiÇlajÇ Vïstnes¥ tas stÇjas spïkÇ. Tomïr ties¥bu akta
ce∫u no iniciat¥vas l¥dz tÇ apstiprinljanai nosaka konkrïtais lïmu-
ma pie¿em‰anas veids, kurÇ ir iesaist¥ta gan Padome, gan EP.
Intere‰u pÇrstÇvjiem vislabÇk ir izveidot ilgtermi¿a
attiec¥bas ar pïc iespïjas augstÇka l¥me¿a EK ierïd¿iem, jo,
izveidojot draudz¥gas attiec¥bas, ir iespïja par jaunajÇm
politikÇm un to iestrÇdïm uzzinÇt, vïl pirms sÇkotnïjais
variants tiek nodots izskat¥‰anai EK iek‰ienï. Laic¥gi
uzzinot par izskatÇmo jautÇjumu, lobijiem ir iespïja
iestrÇdÇt savas intereses daudz veiksm¥gÇk nekÇ pïc tam,
kad politika tiek nodota pla‰Çkai apsprie‰anai un kad
diskusijÇ iesaistÇs citas intere‰u grupas. PiedÇvÇjot EK
ierïd¿iem objekt¥vu (tÇdu, kas atspogu∫o ne tikai kon-
krïtÇs, bet ar¥ citu grupu viedokli) informÇciju par iz-
skatÇmo jautÇjumu, iespïjams iegt ierïd¿u uztic¥bu un tÇ-
dÇ veidÇ rad¥t “atkar¥bu” no lobija piegÇdÇtÇs informÇcijas.
Tomïr jÇakcentï, ka savstarpïjÇ informÇcijas aprite ir
vienl¥dz btiska abÇm pusïm.6
VislielÇkÇ ietekme uz EK ties¥bu aktu projektiem ir Eiropas
l¥me¿a asociÇcijÇm, bet vismazÇkÇ - nacionÇlajÇm asociÇcijÇm
un konsultantiem (Skat¥t tabulu “Lobï‰anas ietekme” 7).
7
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
Tabula “Lobï‰anas ietekme”
EP EK Padome
Eiropas asociÇcijas 38% 43% 11%
NacionÇlÇs asociÇcijas 37% 21% 43%
IndividuÇlie uz¿ïmumi 20% 34% 37%
Konsultanti 5% 3% 9%
Pie¿emot lïmumus, EK konsultïjas ar visÇm ieinteresïtajÇm
grupÇm, un, ja ir jÇizskata kÇds ar ekonomiku saist¥ts jautÇ-
jums, tad l¥dzÇs industriju pÇrstÇvjiem parasti tiek uzaicinÇtas
ar¥ darba devïju organizÇcijas, arodbiedr¥bas un patïrïtÇju
intere‰u aizstÇvju organizÇcijas, lai btu iespïja uzklaus¥t pïc
iespïjas daÏÇdus viedok∫us.
Problïmas lobï‰anas procesÇ intere‰u grupÇm rada tas, ka
ES darba kÇrt¥ba zinÇmÇ mïrÇ ir neprognozïjama, jo to var
main¥t gan pati EK, ierosinot jaunas likumdo‰anas iniciat¥vas,
gan ar¥ prezidïjo‰Ç valsts, kurai ir ties¥bas savas se‰u mïne‰u
ilgÇs prezidentras laikÇ izvirz¥t savus prioritÇros projektus.
Taãu, ja kÇda politika ir nonÇkusi EK darba kÇrt¥bÇ, tad l¥dz
ties¥bu akta sagatavo‰anai paiet apmïram divi gadi, kuru laikÇ
lobïtÇjiem ir visas iespïjas censties to ietekmït.
“ VislielÇkÇ ietekme uz EK ties¥bu aktu
projektiem ir Eiropas l¥me¿a asociÇcijÇm,
bet vismazÇkÇ - nacionÇlajÇm asociÇcijÇm
un konsultantiem.”
Viens no EK vÇjajiem posmiem ir tÇs nespïja piln¥bÇ
garantït, cik lielÇ mïrÇ un kÇ valstis ievie‰ EK pie¿emtos
likumdo‰anas aktus. TÇpïc viena no galvenajÇm lobiju
iespïjÇm ‰ÇdÇ kontekstÇ ir bt par valstu novïrotÇjiem un sig-
nalizït EK, ja kÇda valsts neievie‰ kÇdu no dokumentiem
(taures p‰ana).7 L¥dz ‰im to ∫oti veiksm¥gi ir izmantoju‰as
dabas aizsardz¥bas un sievie‰u ties¥bu aizsardz¥bas
organizÇcijas, zi¿ojot par konkrïtas valsts atkÇp‰anos no
kopïjÇs vieno‰anÇs attiec¥gajÇ jomÇ.
Eiropas Parlaments
EP pÇrstÇv ES dal¥bvalstu pilso¿us, kas reizi piecos gados
ievïl deputÇtus no visÇm ES dal¥bvalst¥m. Att¥stoties un
papla‰inoties ES, ir main¥ju‰Çs ar¥ EP pilnvaras un tÇ noz¥me
lïmumu pie¿em‰anas procesÇ, kas pamazÇm ar¥ ir vairojusi
intere‰u grupu interesi par ‰o institciju.
EP darbs norisinÇs komitejÇs, un katrai no tÇm ir sekreta-
riÇts, kas nodro‰ina komiteju ikdienas darbu, un tÇ darbi-
niekus var izmantot gan kÇ informÇcijas avotus, gan kÇ
informÇcijas nogÇdÇtÇjus.9 ·¥ iemesla dï∫ ar¥ lobïtÇji bieÏi sa-
darbojas ne tikai ar pa‰iem EP deputÇtiem, bet ar¥ ar darbi-
niekiem, kas var pal¥dzït gan nodot, gan iegt informÇciju,
kas nepiecie‰ama sekm¥gai intere‰u pÇrstÇvniec¥bai.
L¥dz¥gi kÇ EK, ar¥ EP dokumentu izstrÇdes gaitÇ notiek in-
tens¥vs lïmumprojekta saska¿o‰anas darbs. ParlamentÇ ik-
8
viens dokuments ir jÇsaska¿o ar visÇm atbild¥gajÇm komitejÇm.
Ties¥bu akta priek‰likumu no EK sa¿em atbild¥gÇ komiteja, no
sava vidus izvïloties zi¿otÇju, kur‰ izpïta EK priek‰likumu un
sagatavo savus labojumus un ieteikumus. ·o zi¿otÇju bieÏi iz-
manto kÇ lobï‰anas objektu, gan piegÇdÇjot vi¿am informÇciju,
gan strÇdÇjot ar to politisko grupu, kurai vi¿‰ pieder. TÇpat ∫oti
bieÏi lobïtÇji cen‰as ietekmït konkrïtÇ deputÇta pal¥gus, kas
vi¿am pal¥dz sagatavot informÇciju par konkrïto tïmu.
Pirms ties¥bu akts tiek nodots balsojumam plenÇrsïdï, tas
tiek izskat¥ts ar¥ citÇs atbild¥gÇs komitejÇs un sa¿em atzinumu
no ïnu zi¿otÇjiem, kas pÇrstÇv citas politiskÇs grupas. Kamïr
priek‰likums atrodas izskat¥‰anÇ daÏÇdÇs komitejÇs, ikviens EP
deputÇts tajÇ var iesniegt savus priek‰likumus, tÇpïc ar¥ ‰ajÇ
br¥d¥ intere‰u pÇrstÇvji var kontaktïties ar EP deputÇtiem. Tam,
kÇ att¥stÇs dokuments EP diskusijÇs, l¥dzi seko kÇ Eiropas
Komisija, tÇ ES Padome, un tÇpïc pïdïjais variants topo‰ajam
ties¥bu aktam, kas tiks nodots balso‰anai EP plenÇrsïdï, top ne
tikai parlamentÇrie‰u diskusiju ce∫Ç, bet ar¥ iesaistoties EK
atbild¥gÇ ˛D pÇrstÇvjiem, Padomes pÇrstÇvjiem un lobïtÇjiem.
Viens no mehÇnismiem, ko var izmantot lobïtÇji ir tas, ka
EP kop‰ 1980. gadiem pastÇv INTERGOUPS jeb neformÇlas
intere‰u grupas, kurÇs darbojas deputÇti ar kop¥gÇm interesïm,
neskatoties uz vi¿u politisko vai valstisko pieder¥bu ·ajÇs
grupÇs apvienojas deputÇti ar at‰˙ir¥gu politisko pÇrliec¥bu un
valstisko pieder¥bu, bet vi¿iem ir l¥dz¥gas intereses. ·¥s grupas
var bt gan atvïrtas, gan slïgtas. AtvïrtajÇs bieÏi kopÇ darbo-
jas deputÇti un intere‰u grupu pÇrstÇvji.10 ·¥s grupas nav
uzskatÇmas par formÇlu EP veidojumu, un tÇm nav formÇlas
ietekmes uz EP darb¥bu. Tomïr tÇs ir sal¥dzino‰i ietekm¥gas un
noz¥m¥gas lïmumu pie¿em‰anas procesÇ. KÇ piemïrus ‰ÇdÇm
neformÇlo intere‰u grupÇm var minït Izraïlas draugus, Eiro –
arÇbu grupu, Tekstila grupu, Beznodok∫u grupu utt.
ParlamentÇrie‰u lobï‰ana parasti izpauÏas kÇ vïstu∫u st¥‰a-
na un aicinljana uz daÏÇdÇm diskusijÇm. LobïtÇji parasti izman-
to iespïju lobït gan EP plenÇrsïÏu laikÇ (StrasbrÇ un Briselï)
un pastÇv¥gÇs komisijÇs, gan komiteju sekretariÇtos un kvestoru
(padomdevïju) kolïÆijÇs, kas pamatÇ ir bÇzïtas Briselï.
EP savÇm lobï‰anas kampa¿Çm ir labi izmantot grupÇm,
kas ir vÇjas nacionÇlÇ l¥men¥ vai kurÇm ir ∫oti maz resursu, lai
piedal¥tos EK konsultï‰anÇ par tehniskÇm lietÇm, jo EP ir kÇ
alternat¥va arïna, kurÇ ir iespïjams ietekmït ES darba kÇrt¥bu
un tÇs veido‰anos. TurklÇt daÏos jautÇjumos EP ir lielÇka
ietekme nekÇ citÇm institcijÇm, piemïram, sociÇlajÇ politikÇ
un vides aizsardz¥bas jomÇ. Lai ar¥ parasti labi organizïtas un
spïc¥gas grupas ietekmï nacionÇlÇs vald¥bas un EK, l¥dz ar
Eiropas Parlamenta lomas nostiprinljanos tÇm nÇkas pievïr-
sties ar¥ ‰ai institcijai. Tomïr EP pamatÇ tiek uzlkots kÇ se-
kundÇra lobï‰anas arïna, kas noteikti main¥sies, ja tiks
apstiprinÇts Lisabonas l¥gums.
Eiropadome un ES Padome
Eiropadome jeb galot¿u tik‰anÇs – visu dal¥bvalstu vad¥tÇ-
ju tik‰anÇs - nosaka ES darba kÇrt¥bu ∫oti vispÇr¥gos virzienos,
tÇpïc lobï‰anas procesÇ tai var pievïrst mazÇk uzman¥bas.

Tomïr to nedr¥kst ignorït vispÇr, jo lobiji arvien vairÇk cen‰as
izmantot Eiropadomi un prezidïjo‰o valsti, lai ietekmïtu ES
darba kÇrt¥bu. Eiropadomï noteiktos ES att¥st¥bas virzienus
ties¥bu aktos un konkrïtÇs politikÇs pÇrvïr‰ EK ierïd¿i.
SavukÇrt ES Padome sanÇk daÏÇdos sastÇvos atkar¥bÇ no
nozares, kuru skar Padomï apsprieÏamais lïmums. TajÇ
satiekas attiec¥gÇs nozares ministri, un tÇs darbu vada
Prezidïjo‰Ç valsts. Padomes darbu nodro‰ina ˛enerÇlsekreta-
riÇts – institcija, kas nodro‰ina Padomes darb¥bas nepÇr-
traukt¥bu, kÇ ar¥ atbild par tehniskÇm lietÇm, kas saist¥tas ar
Padomes darba norisi. Padomes darbu sagatavo PastÇv¥go
pÇrstÇvju komiteja (COREPER I un II), kuru veido dal¥bvalstu
vïstnieki ES un vi¿u vietnieki, un daÏÇdas darba grupas.
COREPER sastÇv no dal¥bvalstu pastÇv¥go pÇrstÇvniec¥bu
ES vad¥tÇjiem (COREPER II) un vi¿u vietniekiem (COREPER
I), un tÇs uzdevums ir sagatavot visas Padomes sanÇksmes un
iesniegt ministriem izskat¥‰anai un lïmumu pie¿em‰anai
ties¥bu aktu projektus. BieÏi vieno‰anÇs par priek‰likumiem
tiek panÇkta COREPER l¥men¥, un tikai neliela jautÇjumu da∫a
tiek atrisinÇta Padomes sanÇksmïs. COREPER priek‰likumu
Padome sa¿em sïdes darba kÇrt¥bÇ vai nu kÇ “A punktu” (par
kuru Padome var pie¿emt lïmumu bez tÇlÇkÇm diskusijÇm),
vai kÇ “B punktu”, kur nepiecie‰ama tÇlÇka apsprie‰ana.
LobïtÇjiem COREPER ir ¥pa‰i svar¥ga institcija tÇ iemesla
dï∫, ka tÇ sagatavo Padomes darba kÇrt¥bu un liela da∫a vieno-
‰anÇs par konkrïtiem jautÇjumiem tiek panÇkta ‰ajÇ l¥men¥.
Sagatavojot valsts poz¥ciju uz COREPER sanÇksmïm, lobïtÇji
var savas intereses paust nacionÇlo valstu pÇrstÇvniec¥bÇm ES
un tÇdïjÇdi iestrÇdÇt savu poz¥ciju topo‰ajos ES dokumentos.
Ja intere‰u grupai izdodas pÇrliecinÇt savu vald¥bu (attiec¥go
ministriju), ka tÇs poz¥cija un piedÇvÇtais r¥c¥bas plÇns ir
pareizais, tad ir garantija, ka ‰¥ poz¥cija tiks aizstÇvïta ar¥
Padomes sanÇksmïs. Kop‰ MÇstrihtas l¥guma, kad ES Padomes
darbÇ tika ieviests kvalificïtais balsojums un dal¥bvalst¥m tika
at¿emtas veto ties¥bas daudzÇs ekonomikas jomÇs, ievïrojami
pieaudzis lobïtÇju skaits ar¥ ‰ajÇ institcijÇ. KÇ visspïc¥gÇkie
lobiji ‰ajÇ l¥men¥ ir jÇmin nacionÇlÇs asociÇcijas un uz¿ïmumi,
jo ES Padome sastÇv no dal¥bvalstu ministriem, un vi¿u poz¥cija
pamatÇ tiek izlemta nacionÇlajÇs vald¥bÇs. Pats efekt¥vÇkais
veids, kÇ nacionÇlÇ l¥me¿a organizÇcijÇm iespaidot kÇdu no
izstrÇdes stadijÇ eso‰iem ES ties¥bu aktiem, ir sadarboties ar
savÇm vald¥bÇm. Izmantojot ‰o mehÇnismu intere‰u pau‰anai,
sava poz¥cija ir akt¥vi jÇaizstÇv un jÇpauÏ br¥d¥, kad valsts sagata-
vo savu nacionÇlo poz¥ciju par konkrïto izskatÇmo jautÇjumu.
LielÇkais ieguvums, izmantojot ‰Çdu stratïÆiju, ir tas, ka
nav nepiecie‰ams vienoties un meklït kompromisus ar citu
valstu lobijiem. Tomïr pastÇv daÏi riski, kas btu jÇ¿em vïrÇ.
PirmkÇrt, ar vispÇrïju kvalificïtÇ vairÇkuma balsojumu,
nevienai dal¥bvalstij nav veto attiec¥bÇ uz noteiktiem
jautÇjumiem. OtrkÇrt, lïmumus Padomï parasti pie¿em
sarunu gaitÇ, kas ilgst l¥dz kompromisa atra‰anai, kÇ rezultÇtÇ
intere‰u grupas poz¥cija var tikt “ziedota” citu intere‰u vÇrdÇ.
StrÇdÇjot ar nacionÇlajÇm vald¥bÇm, lai ietekmïtu lïmumu
pie¿em‰anu sev vïlamajÇ virzienÇ Padomï, svar¥gi ir ar¥ strÇdÇt
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
kopÇ vai iestÇties kÇdÇ Eiropas l¥me¿a apvien¥bÇ, lai paralïli btu
iespïja ietekmït ar¥ EK un tÇs lïmumu pie¿em‰anas procesu.
Citas institcijas
Eiropas Ekonomikas un sociÇlo lietu komiteja
Eiropas Ekonomikas un sociÇlo lietu komiteja (turpmÇk
tekstÇ - EESK) izveidota, lai pÇrstÇvïtu daÏÇdu sociÇlo un
ekonomisko grupu intereses. ·obr¥d komitejÇ darbojas 344 ES
dal¥bvalstu pÇrstÇvji. Tos uz ãetriem gadiem apstiprina Padome.
EESK pÇrstÇvïtas darba devïju, darba ¿ïmïju, patïrïtÇju, lauk-
saimnieku, transporta, mazÇs uz¿ïmïjdarb¥bas u.c. intere‰u gru-
pas. TÇ ir sadal¥ta noda∫Çs, kas regulï daÏÇdas nozares, piemï-
ram, izgl¥t¥bu, uz¿ïmïjdarb¥bu, transportu u.c. EESK veido ar¥
¥pa‰as speciÇlistu apak‰komitejas, lai apspriestu konkrïtas tïmas.
ReÆionu komiteja
ReÆionu Komiteja (turpmÇk - RK) tika izveidota ar MÇs-
trihtas l¥gumu. L¥dz ar ES pïdïjo papla‰inljanos RK pÇrstÇvju
skaits ir palielinÇjies l¥dz 344 reÆionÇlo un vietïjo pa‰vald¥bu
pÇrstÇvjiem. Abu ‰o komiteju viedoklis EP, Padomei un EK ir
jÇuzklausa vairÇkos jautÇjumos. RK ir obligÇti jÇuzklausa jau-
tÇjumos, kas skar vietïjo un reÆionÇlo pÇrvald¥bu, piemïram,
reÆionÇlo politiku, vidi, izgl¥t¥bu un transportu. SavukÇrt EESK
jÇuzklausa jautÇjumos, kas skar lauksaimniec¥bu, personu br¥-
vu pÇrvieto‰anos, uz¿ïmïjdarb¥bas ties¥bas, transportu, naci-
onÇlo likumu harmonizï‰anu, nodarbinÇt¥bas un sociÇlo poli-
tiku, reÆionÇlo att¥st¥bu, Eiropas SociÇlo fondu un profesionÇ-
lo izgl¥t¥bu. Tomïr RK un EESK viedoklis Padomei, EP un EK
nav saisto‰s, tam dr¥zÇk ir konsultïjo‰s raksturs. ·¥ iemesla
pïc var apgalvot, ka ‰¥s institcijas lobïtÇjiem ir mazÇk intere-
santas. JÇuzsver gan, ka ‰¥s institcijas pa‰as ir konkrïtu inte-
re‰u grupu pÇrstÇves un tÇdïjÇdi darbojas kÇ lobiji ES. AbÇs
‰ajÇs komitejÇs Latviju pÇrstÇv septi¿i cilvïki.
Eiropas Kopienu tiesa
Lobisti savÇ darbÇ pievïr‰ uzman¥bu ar¥ Eiropas Kopienu
tiesai, kas atbild¥ga par ES ties¥bu interpretï‰anu un vienÇdu
¥steno‰anu visÇs dal¥bvalst¥s. Devi¿desmito gadu sÇkumÇ
vides aizsardz¥bas un sievie‰u organizÇcijas, norÇdot uz ES
saist¥bu neizpildi, izmantoja tiesu, lai panÇktu, ka ES dal¥bval-
stis ¥stenotu ES lïmumus. ·ÇdÇ veidÇ organizÇcijas ar tiesas
pal¥dz¥bu panÇca savu intere‰u realizÇciju.
Lobistu darbs - ne bez ‰˙ïr‰∫iem
Sadarbojoties ar ES institcijÇm, lobïtÇju darb¥bu
apgrtina daÏÇdas problïmas. InformÇcijas pÇrbl¥vït¥ba, kÇ
rezultÇtÇ ir grti atdal¥t vajadz¥go informÇciju no nevajadz¥gÇs.
ES institciju nepietiekamÇ spïja uzklaus¥t un ¿emt vïrÇ visu
intere‰u grupu viedok∫us. Biznesa intere‰u lobïtÇju izvirz¥‰a-
nÇs priek‰galÇ, jo tiem ir lielÇki resursi, ir tikai daÏas no pro-
blïmÇm, ar ko saskaras ES strÇdÇjo‰ie lobisti. TÇ rezultÇtÇ ES
institcijÇm tiek pÇrmests, ka lïmumu pie¿em‰anas process
nav caursp¥d¥gs. Problïmu paspilgtina ar¥ l¥dz ‰im iztrksto‰ie
lobiju darb¥bas noteikumi.
Reti kur‰ lobijs izmanto tikai vienu kanÇlu, kÇ ietekmït ES
lïmumu pie¿em‰anas un ¥steno‰anas procesu, jo nekad nevar
9
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10

bt dro‰s par to, ka lietas notiks tie‰i tÇ kÇ sÇkumÇ iecerïts.
TÇpïc viens no galvenajiem lobï‰anas pamatprincipiem ir
izmantot vairÇkus pieejas kanÇlus lïmumu pie¿ïmïjiem.
Lïmumu pie¿em‰anas procesÇ ietekm¥gÇkÇs grupas ir tÇs,
kuras aizstÇv sektorÇlÇs intereses, sevi‰˙i biznesa sfïru un
lauksaimniekus. Svar¥gs darba kart¥bas jautÇjums intere‰u or-
ganizÇcijÇm, kas darbojas ES l¥men¥, ir nodro‰inÇt asociÇcijÇm
resursus un rad¥t tÇdu iek‰ïjo struktru, kas tÇm ∫aus veikt
efekt¥vu darbu tÇs biedru labÇ un nodro‰inÇs iespïjas kÇ
l¥dz¥gam ar l¥dz¥gu konkurït ar biznesa sfïras intere‰u pÇr-
stÇvniec¥bas organizÇcijÇm.
GalvenÇs lobistu grupas
ES l¥men¥ var izdal¥t ãetras galvenÇs grupas, kas cen‰as
ietekmït ES lïmumus:
• “Eirogrupas” – tÇdas ir apmïram 550, no kurÇm 50%
pÇrstÇv rpniec¥bu un tirdzniec¥bu, 25% - lauksaimniec¥bu
un pÇrtikas rpniec¥bu, 20% - daÏÇdus pakalpojumus, bet
atliku‰ie pieci procenti ir tirdzniec¥bas apvien¥bas, dabas
aizsardz¥bas u.c. grupas.
• ReÆionu lobiji – pÇrstÇv kÇdas valsts konkrïtÇ reÆiona
intereses.
• PrivÇtie un publiskie uz¿ïmumi – daÏÇdas multinacionÇ-
lÇs kompÇnijas ir vienas no akt¥vÇkajiem lobijiem, un tÇs
parasti darbojas savÇs interesïs neatkar¥gi no to
pÇrstÇvïtÇs valsts.
• NacionÇlÇs intere‰u grupas – iz¿emot lielÇs industriÇlÇs un
lauksaimniec¥bas lobiju grupas, ‰¥s parasti sadarbojas ar
valsts pÇrstÇvniec¥bu vai ar¥ ar “EirogrupÇm”.
L¥dzÇs ‰¥m grupÇm, kas ir klasisks ES intere‰u grupu ieda-
l¥jums, vïl tiek izdal¥tas ‰Çdas grupas, kas atrodamas ar¥
iepriek‰minïtajÇs grupÇs:
• Politiskie lobiji – finan‰u un sociÇlÇs grupas, kas piedalÇs
politiskajos procesos, lai aizstÇvïtu savas intereses. ·¥m
grupÇm ir lieli finan‰u resursi, un tÇs bieÏi vien piedalÇs
politisko partiju finansï‰anÇ.
• SociÇlie lobiji – arodbiedr¥bas u.tml. organizÇcijas, kuras
izmanto savus resursus, lai pÇrstÇvïtu savas intereses, un
bieÏi tie ir ‰o organizÇciju vad¥tÇji.
• Ekonomiskie lobiji – lielie uz¿ïmumi, kuri spïj ietekmït
valsts ekonomiku un izmanto algotu profesionÇ∫u
pal¥dz¥bu savu intere‰u pÇrstÇvï‰anai.
• ReÆionÇlie lobiji – organizÇcijas (gan valsts, gan ne-
valstiskÇs), kas cen‰as pÇrstÇvït sava reÆiona intereses un
tÇdïjÇdi panÇkt atbalstu savam reÆionam.
• Årvalstu lobiji – citu valstu pÇrstÇvji, kas cen‰as ietekmït
politiku savas valsts un uz¿ïmïju interesïs.
Lobï‰ana ES k∫st ar vien globÇlÇka, un tajÇ iesaistÇs ne
tikai ES dal¥bvalstis, to uz¿ïmumi un NVO, bet ar¥ starp-
tautiska mïroga kompÇnijas un organizÇcijas. Piemïram, ASV
uz¿ïmïji ir izveidoju‰i Amerikas Uz¿ïmïju kameras ES Komi-
teju, kas seko l¥dzi ES ikdienas darbam un lobï ‰¥s valsts uz-
¿ïmumu intereses. SavukÇrt viens no galvenajiem lobïtÇjiem,
kas pÇrstÇv JapÇnu ES, ir JapÇnas AutoraÏotÇju asociÇcija.12
Jauns izaicinÇjums gan pa‰ai ES, gan lobïtÇjiem bs
izmai¿as, kas lïmumu pie¿em‰anas procesÇ tiks ieviestas ar
Lisabonas l¥gumu. Lobijiem vajadzïs saprast un spït izmantot
jauno situÇciju savu intere‰u realizÇcijai. Ne‰aubos, ka ‰obr¥d
lielÇkos un mazÇkos lobiju birojos notiek akt¥vas mÇc¥bas un
jaunÇs situÇcijas modelï‰ana, lai spïtu tai labÇk piemïroties
un saprast, kad un ar kuru mehÇnismu labÇk iedarboties uz
lïmumu pie¿em‰anas procesiem ES.

1 Sweet Stone, A. Sandholtz, W.Fligstein N. (eds), “The Institutions of Europe”, 74, Oxford: Oxford University Press, 2001.
2 Mazey, S., Richardsons, J. (eds) “Lobbying in the European Community” ,6, Oxford: Oxford University Press, 1993.
3
Paulet M. “How the European Union works and how to influence its policies”, http://www.apc.org/english/rights/europe/eu/eurolob.html
4 Greenwood J. “Interests Representation in the European Union”, 32, Palgrave Macmillan, 2003.
5
Broscheid A., Coen D. Business Interest Representation and European Commission Fora: A Game Teoretics Investigation, 8, June 2002.
http://www.mpi-fg-koeln.mpg.de/pu/workpap/wp02-7/wp02-7.pdf (apskat¥ts 25.10.2004.).
6 Za∫Ç grÇmata: Komisija publicï atskaites, kas apskata btiskas politikas jomas. Za∫Ç grÇmata atspogu∫o pastÇvo‰o situÇciju un vecina diskusi-
ju pilsoniskajÇ sabiedr¥bÇ par iespïjamÇm izmai¿Çm.
BaltÇ grÇmata: ·ie zi¿ojumi iek∫auj Komisijas juridiskos ieteikumus. Zi¿ojumi ir ¥pa‰i svar¥gi vietïjÇm vald¥bÇm, jo tÇs var iesniegt viedok∫a
dokumentus tie‰i Komisijai bez nacionÇlÇs vald¥bas starpniec¥bas.
7
Bouwen, P. “Cororate Lobbying in the European Union: the logic of access”. Journal of European Public Policy. Nr.3., 2002.
8 Greenwood J. “Interests Representation in the European Union”, 47, Palgrave Macmillan 2003.
9 Mazey, S. Richardsons, J. (eds) “Lobbying in the European Community”, 28, Oxford: Oxford University Press, 1993.
10
Greenwood J. “Interests Representation in the European Union”, 57, Palgrave Macmillan, 2003.
11 Gähring R. “Shaping the New Europe”
12
µelpe I., “Biznesa balss EiropÇ”, KapitÇls”, 2002. gada Nr. 4, 34-35. lpp.

10

Latvijas intere‰u pÇrstÇv¥ba Briselï:
kÇdai tai jÇbt?
Guna Japi¿a,
Årlietu ministrijas ES koordinÇcijas departamenta direktore
Ikviens Eiropas Savien¥bas pie¿emtais lïmums ir
pla‰as diskusijas rezultÇts, kurÇ iesaist¥ta virkne
spïlïtÇju: Eiropas Komisija, kas pÇrstÇv Eiropas
Kopienas intereses, Eiropas Parlaments, kas pÇrstÇv ES
pilso¿us - savus vïlïtÇjus, sociÇlie partneri un daÏÇdas
intere‰u grupas, kÇ ar¥ ES Padome. Tie‰i ES Padome, kas
ir viens no galvenajiem ES likumdevïjiem l¥dzÇs
Parlamentam, ir tas forums, kurÇ savas nacionÇlÇs
intereses pauÏ ES vald¥bu pÇrstÇvji, t.sk. Latvijas ierïd¿i
un ministri. Vald¥bas darb¥bu ES Padomï un centienus
ietekmït ES diskusiju rezultÇtus sev labvïl¥gÇ virzienÇ
nosac¥ti var dïvït par vald¥bas lobiju.
At‰˙ir¥bÇ no citiem lobija veidiem, ko ES iestÇdïs veic,
piemïram, sociÇlie partneri, daÏÇdas intere‰u grupas un
profesionÇli lobisti, vald¥bas lobijs darbojas skaidri zinÇmos,
prec¥zos un caurskatÇmos ietvaros, ko nosaka ES pamatl¥gumi
un nacionÇli noteiktÇ kÇrt¥ba, ¿emot vïrÇ attiec¥go ES
institciju kompetenci un ES lïmumu pie¿em‰anas
procedras. Vienlaikus ir btiski ¿emt vïrÇ ar¥ citus apsvïru-
mus, kas vald¥bas lobiju padara efekt¥vÇku un Latvijas
intere‰u iek∫au‰anu ES lïmumos – sekm¥gÇku.
Lai gan formÇli ES lïmumus apstiprina attiec¥gÇ ES
Ministru padomes formÇcija1, praktiskais lïmumu
sagatavo‰anas darbs noris ekspertu l¥men¥ – apmïram 200
daÏÇdÇs Padomes darba grupÇs, un dal¥bvalstu pastÇv¥go
pÇrstÇvju ES un vi¿u vietnieku l¥men¥ – PastÇv¥go pÇrstÇvju
komitejÇ jeb COREPER, kas sanÇk vidïji ãetras reizes nedï∫Ç.
FaktiskÇ vieno‰anÇs par aptuveni 70 procentiem ES lïmumu
tiek panÇkta jau darba grupu vai COREPER l¥men¥, un ‰ajÇ
gad¥jumÇ Ministru padomes sanÇksme formÇli apstiprina jau
iepriek‰ ekspertu l¥men¥ izspriestu jautÇjumu2. Katras ES
Padomes prezidentras laikÇ notiek apmïram 2300 ekspertu
sanÇksmju, kurÇs piedalÇs Latvijas ierïd¿i, un apmïram 40
nozaru ministru sanÇksmju. VisbieÏÇk izmantotais balso‰anas
veids Padomï ir kvalificïtais balsu vairÇkums.3
Ir ac¥mredzami, ka ‰Çdos apstÇk∫os Padomes viedok∫a –
un bieÏi ar¥ gal¥gÇ ES lïmuma - atbilst¥ba vai neatbilst¥ba
Latvijas interesïm ir tie‰Ç veidÇ atkar¥ga no Latvijas pÇrstÇvju
darba ES Padomï, 27 valst¥m diskutïjot par iespïjamu
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
risinÇjumu konkrïtÇ jautÇjumÇ, no spïjas skaidri un argu-
mentïti paust Latvijas intereses, meklït l¥dz¥gi domÇjo‰os, pie-
dal¥ties aliansïs, bt konstrukt¥viem un profesionÇliem savas
valsts pÇrstÇvjiem dinamiskÇ un, iespïjams, sve‰ÇdÇ vidï.
Neraugoties uz ES lïmumu pie¿em‰anas procesa ‰˙ieta-
mo (bet daÏkÇrt, piln¥gi pamatoto) sareÏÆ¥t¥bu, lai Latvijas
dal¥ba ES dal¥bvalstu diskusijÇs btu sekm¥ga, nepiecie‰ami
tikai divi priek‰noteikumi:
• skaidri formulïtas un argumentïtas Latvijas intereses,
• akt¥va un savlaic¥ga Latvijas pÇrstÇvju dal¥ba ES lïmumu
pie¿em‰anas diskusijÇs ‰o intere‰u pau‰anai, skaidro‰anai
un aizstÇvï‰anai.
ES galot¿u tik‰anÇs Briselï. Tie‰i ES Padome, kas ir viens no galvenajiem
ES likumdevïjiem l¥dzÇs Parlamentam, ir tas forums, kurÇ savas
nacionÇlÇs intereses pauÏ ES vald¥bu pÇrstÇvji, t.sk. Latvijas ierïd¿i un
ministri (Foto: Eiropas Komisija)
Tiesiskais ietvars LatvijÇ – ES lietu
koordinÇcijas sistïma
KÇrt¥bu, kÇdÇ tiek sagatavotas un apstiprinÇtas Latvijas inte-
reses visos ES Padomes lïmumu sagatavo‰anas un pie¿em‰a-
nas l¥me¿os, nosaka Ministru kabineta 16.08.2005. noteikumi
Nr. 596 “Latvijas Republikas nacionÇlo poz¥ciju Eiropas Savien¥-
bas jautÇjumos izstrÇdes, apstiprinljanas un pÇrstÇvï‰anas kÇ-
rt¥ba” un Ministru kabineta 16.08.2005. instrukcija Nr. 6 Latvijas
nacionÇlo poz¥ciju Eiropas Savien¥bas jautÇjumos un ar tÇm
saist¥to instrukciju izstrÇdes un informÇcijas aprites kÇrt¥ba”.
·ie normat¥vi paredz ES jautÇjuma izskat¥‰anas gaitu
LatvijÇ atbilsto‰i tÇ “dz¥ves ciklam” ES Padomï jeb tÇ saukto
ES lietu koordinÇcijas kÇrt¥bu LatvijÇ. øemot vïrÇ, ka ES lïmu-
mi top ilgÇ un sareÏÆ¥tÇ procesÇ, koordinÇcijas kÇrt¥ba
nenosaka un nevar noteikt visas nepiecie‰amÇs un iespïjamÇs
darb¥bas, kas veicamas katrÇ konkrïtÇ situÇcijÇ, piemïram,
atkar¥bÇ no konkrïtÇ gad¥jumÇ piemïrojamÇs Parlamenta
iesaistes procedras. Taãu koordinÇcijas kÇrt¥ba paredz
vispÇrïjus noteikumus, lai Latvijas viedok∫a sagatavo‰ana
btu skaidra un caurskatÇma, kas, savukÇrt, ∫auj nodro‰inÇt
Latvijas viedok∫a savstarpïjo saska¿ot¥bu daÏÇdos diskusiju
posmos un daÏÇdos sektoros.
PastÇv vairÇkiLatvijas viedok∫a sagatavo‰anas strakme¿i.
• Lai formulïtu Latvijas viedokli par ES darba kÇrt¥bas
11
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
jautÇjumu, nepiecie‰ama izsvïrta starpinstitciju diskusija,
kÇ ar¥ diskusija ar sociÇlajiem partneriem un intere‰u
grupÇm. ·¥s diskusijas rezultÇtÇ jÇnoskaidro Latvijai
visizdev¥gÇkais (maksimÇlÇ poz¥cija) un visneizdev¥gÇkais
iespïjamais risinÇjums, kam tÇ varïtu piekrist (minimÇlÇ
poz¥cija) jeb jÇnosprauÏ “sarkanÇs l¥nijas”.
• Poz¥cijas formulï‰anas diskusijai jÇnotiek iespïjami agr¥nÇ
projekta sagatavo‰anas stadijÇ, bet ne vïlÇk kÇ laikÇ, kad
jautÇjums tiek izskat¥ts Padomï ekspertu l¥men¥ vai, daudz
ieteicamÇk, kamïr jautÇjums vïl nav iesniegts Padomei
(skat. ar¥ zemÇk).
• Uz diskusijas rezultÇtÇ tapu‰Ç un atbild¥gÇ nozares minis-
tra vai Ministru kabineta politiski apstiprinÇtÇ viedok∫a jeb
t.s. sÇkotnïjÇs poz¥cijas pamata Latvijas pÇrstÇvim tiek
nodro‰inÇts ikreizïjs mandÇts viedok∫a pau‰anai dal¥bvalstu
sanÇksmïs: a) Padomes darba grupu sanÇksmïm – instruk-
cija, b) Ministru padomes sanÇksmïm – nacionÇlÇ poz¥cija.
• Latvijas viedok∫a sagatavo‰anas, saska¿o‰anas un
apstiprinljanas gaita ir caurskatÇma visos ES lïmuma
pie¿em‰anas posmos, un neskaidrie jautÇjumi tiek
diskutïti starpinstitciju sanÇksmïs l¥dz pat lïmuma
gal¥gai pie¿em‰anai ES.
• Latvijas pÇrstÇvis ES sanÇksmï ir piln¥bÇ atbild¥gs par to,
lai Latvijas viedoklis sanÇksmï tiktu pausts un aizstÇvïts;
• SociÇlo partneru, intere‰u grupu un sabiedr¥bas iesaisti un
informït¥bu par konkrïto jautÇjumu ierobeÏo vien¥gi ES
iestÇÏu noteiktie informÇcijas izplat¥‰anas ierobeÏojumi,
kÇ ar¥ taktiski apsvïrumi attiec¥bÇ uz Latvijas poz¥cijas
detalizïtu publisko‰anu.
Vald¥bas lobijs darb¥bÇ
Minïtais regulïjums nosaka atbild¥gÇs iestÇdes un
attiec¥go amatpersonu r¥c¥bu nacionÇlÇ l¥men¥, procesus
Briselï un StrasbrÇ it kÇ atstÇjot aizkadrÇ. Tomïr instrukcijÇ
vai poz¥cijÇ iek∫auto intere‰u pau‰ana bs sekm¥ga tikai tad,
ja tÇ notiks ne tikai formÇli, burtiski “atska¿ojot” poz¥cijÇ vai
EIROPADOME
MINISTRU PADOME
COREPER II / COREPER I
Antici / Mertens darba grupas
Eiropas
Padomes darba grupas
Parlaments
SÇkotnïjÇs poz¥cijas un
EIROPAS KOMISIJA
darba grupas un komitejas
12
instrukcijÇ rakst¥to, bet ar¥, respektïjot ES lïmumu
pie¿em‰anas nianses, iek‰ïjÇs procedras un lobï‰anas
trad¥cijas. PastÇv vairÇki nerakst¥ti un praksï pÇrbaud¥ti liku-
mi, kas noder¥gi ikvienam, kur‰ vïlas, lai vi¿Ç ieklausÇs.
Galvenais no tiem ir – sadarboties ar vislabvïl¥gÇkajÇm
personÇm, kas ie¿em vispiemïrotÇkos amatus, visatbils-
to‰ÇkajÇs procedrÇs4. Viedokli par diskusiju praksi ES Pa-
domï un Latvijas iespïjÇm tika aicinÇti izteikt LR PastÇv¥gajÇ
pÇrstÇvniec¥bÇ ES strÇdÇjo‰ie Latvijas diplomÇti: Iek‰lietu min-
istrijas nozares padomnieks Kaspars Åboli¿‰, Vesel¥bas mi-
nistrijas ata‰ejs Silvija Ju‰ãenko, Ekonomikas ministrijas no-
zares padomnieks Gints Zadraks, Tre‰Ç sekretÇre (pÇrstÇve
Mertens darba grupÇ) Rita Roz¥te, kÇ ar¥ PÇrstÇvniec¥bas
padomniece un preses sekretÇre Inese Allika.
Sadarb¥ba ar Eiropas Komisiju
Lai gan Komisija ir Kopienas intere‰u aizstÇvis, tÇ ir iein-
teresïta tÇda dokumenta izstrÇdï, kas ir “dz¥votspïj¥gs” un
gs dal¥bvalstu atbalstu. Str¥d¥gÇs situÇcijÇs, kad dal¥bvalstij ir
klaji noraido‰a attieksme pret kÇdu Komisijas ieceri, daudz
efekt¥vÇk ir nevis censties pÇrliecinÇt Komisiju par ‰¥s ieceres
“aplam¥bu”, bet piedÇvÇt savus konkrïtus un argumentïtus
risinÇjumus, kas nav krasÇ pretrunÇ ar konkrïto Komisijas
ieceri. Papildus tam daudzkÇrt iebildumus pret Komisijas
priek‰likumu rada nepietiekama izpratne par tÇ saturu un
deta∫Çm. ·Çdos gad¥jumos konsultÇcijas ar attiec¥gajiem
Komisijas dienestiem ir izplat¥ta un ieteicama prakse, lai
novïrstu vïlÇkus pÇrpratumus.
DarbÇ ar Komisiju vienl¥dz noz¥m¥gi ir gan oficiÇlie
(piemïram, Komisijas politikas dokumenti: Za∫Çs grÇmatas,
komunikÇcijas, kas iez¥mï Komisijas tÇlÇkos darb¥bas
virzienus konkrïtÇ sektorÇ, Komisijas ikgadïjÇ politikas
stratïÆija nÇkamajam gadam, Darba programma nÇkamajam
gadam), gan neoficiÇlie informÇcijas avoti. NeoficiÇlie
informÇcijas avoti (piemïram, citu dal¥bvalstu eksperti,
Komisijas zemÇkÇ l¥me¿a ierïdniec¥ba u. c.) ir ¥pa‰i noder¥gi
Poz¥cijas Saeimas Eiropas Ministru
lietu komisija kabinets
VecÇko amatpersonu sanÇksme
ES jautÇjumos
Årlietu ministrija,
Instrukcijas
PÇrstÇvniec¥ba ES Vïstniec¥bas
ES dal¥bvalst¥s
Nozaru ministrijas, konsultÇcijas ar
instrukcijas sociÇlajiem partneriem

gad¥jumos, kad Komisija nav uzsÇkusi oficiÇlu konsultÇciju
procesu par jauno iniciat¥vu.
Komisijas dienestu sadarb¥ba ar dal¥bvalst¥m lielÇ mïrÇ
atkar¥ga no konkrïtÇ Komisijas dienesta darba prakses.
Piemïram, attiec¥bÇ uz iek‰lietu jautÇjumiem Komisija r¥ko
regulÇras tik‰anÇs ar dal¥bvalst¥m, lai iepaz¥stinÇtu ar
Komisijas plÇnoto iniciat¥vu un dotu iespïju dal¥bvalst¥m
sniegt komentÇrus.
Tomïr jebkurÇ gad¥jumÇ var apgalvot, ka labÇkus
rezultÇtus viennoz¥m¥gi dos pïc iespïjas agr¥nas
konsultÇcijas.5 Pïc tam kad Komisijas priek‰likums ir jau ie-
sniegts Padomï, Komisija uzrauga, lai dal¥bvalstu diskusijÇs
nenotiktu pÇrlieka atkÇp‰anÇs no tÇs sÇkotnïjÇs ieceres.
Komisijas l¥men¥ topo‰o lïmumprojektu var ietekmït
radikÇlÇk nekÇ tÇlÇkajos diskusiju posmos Padomï.
K. Åboli¿‰: Ierasts veids, kÇ noskaidrot Komisijas dienes-
tu ieceres un teko‰Çs aktualitÇtes, ir vienkÇr‰i sarunas ar
kolïÆiem. JÇ¿em vïrÇ, ka cirkulï ar¥ baumas, tÇdï∫ svar¥gÇm
zi¿Çm nepiecie‰ama “dubulta pÇrbaudes kontrole”.
R. Roz¥te: ·Çdas sarunas sevi‰˙i noder¥gas ir ar kolïÆiem,
kuru valstis ir spïc¥gi un daudzskaitl¥gi pÇrstÇvïtas Komisijas
dienestos.
Sadarb¥ba ar ES dal¥bvalst¥m
DiskusijÇ, kurÇ pastÇv vairÇki daÏÇdu intere‰u bloki, katrai
no 27 dal¥bvalst¥m ir sava, bieÏi vien at‰˙ir¥ga, nacionÇlÇ
situÇcija, argumentÇcija un motivÇcija. Lai sasniegtu vïlamo
rezultÇtu, ir svar¥gi veidot alianses ar l¥dz¥gi domÇjo‰ajÇm
valst¥m, neatkar¥gi no to nacionÇlÇs argumentÇcijas vai
motivÇcijas.
Pirmais priek‰noteikums tam, lai Latvijas balss tiktu
sadzirdïta, ir iedibinÇt kontaktus un nodro‰inÇt operat¥vu
informÇcijas apmai¿u ar citÇm dal¥bvalst¥m, Komisijas pÇrstÇv-
jiem un Padomes Juridisko dienestu. InformÇcijas aprite par
jaunajiem priek‰likumiem, iespïjamiem risinÇjumiem un
kompromisa versijÇm noris ∫oti strauji un bieÏi vien – ne-
formÇli. BieÏi vien iz‰˙iro‰s ir ekspertu kontaktu t¥kls, pa kuru
var ne tikai uzzinÇt citu valstu piedÇvÇtos risinÇjumus un
izplat¥t savus, bet ar¥ izprast citu valstu r¥c¥bas mot¥vus, labÇk
apzinÇt “spïles laukumu” un manevrï‰anas iespïjas savu
intere‰u lobï‰anÇ. TÇ iespïjams paredzït dokumenta virz¥bu
un – attiec¥gi – Latvijas pÇrstÇvja nepiecie‰amo r¥c¥bu.
I. Allika: BieÏi vien formÇlajÇs sanÇksmïs - darba grupÇs
prezentïtajam viedoklim pat netiek pievïrsta pienÇc¥ga
uzman¥ba, tÇdï∫ btiskÇk ir runÇt ar Komisiju un atsevi‰˙Çm
dal¥bvalst¥m. JÇkontaktï ar tiem, kas ietekmï lïmumu. πoti
liela noz¥me ir labam, neformÇlam person¥gam kontaktam.
RezultÇts ir daudz veiksm¥gÇks, ja labas attiec¥bas iedibinÇtas
jau iepriek‰, piemïram, kaut vai pÇrsprieÏot ikdieni‰˙us
jautÇjumus.
K. Åboli¿‰: Iepaz¥stoties visu dal¥bvalstu eksperti ir
vienÇdi sve‰i. Noskaidro, kÇdas futbola komandas fans ir tas,
kuru centies pÇrliecinÇt, un velti vi¿am tr¥s mintes vairÇk
laika nekÇ citam!
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
S. Ju‰ãenko: Lielo valstu atbalsts ir nepiecie‰ams. Ja
Komisija Latvijas ierosinÇjumu darba grupÇs ir noraid¥jusi,
bet kÇda no lielajÇm valst¥m to atbalsta, Komisija ir gatava
ierosinÇjumu izskat¥t.
I. Allika: DiemÏïl ar¥ pa‰as jaunÇs dal¥bvalstis pie tÇdas
attieksmes nereti ir vain¥gas. SanÇksmïs redzams, ka bieÏi
vien jaunÇs dal¥bvalstis uzdod “d¥vainus” jautÇjumus un to
piedÇvÇtie ierosinÇjumi ir neskaidri. Lai izvair¥tos no nekon-
strukt¥vas diskusijas, Komisija gluÏi loÆiski cen‰as saglabÇt
savu sÇkotnïjo priek‰likumu. Ar¥ Latvijas spïkos btu veidot
“vïrÇ ¿emamas valsts” tïlu.
R. Roz¥te: Tomïr nevar noliegt, ka daudzÇs Padomes
darba grupÇs Latvijas viedokli ¿em vïrÇ. Tas ir konkrïtÇ
Latvijas pÇrstÇvja nopelns. Vi¿Ç ieklausÇs kÇ kompetentÇ
ekspertÇ un profesionÇl¥, uz kuru neskatÇs tikai kÇ uz “ãetru
balsu ¥pa‰nieku”.
K. Åboli¿‰: JÇizvïrtï ar¥, cik nepiecie‰ams ir bieÏi un
akt¥vi uzstÇties darba grupÇs par visiem jautÇjumiem. Nav
jïgas daudzkÇrt runÇt par nenoz¥m¥gÇm lietÇm. Kad eksperts
paud¥s ko noz¥m¥gu, neviens vi¿Ç vairs neklaus¥sies. Par
tehniskÇm izmai¿Çm labÇk uzreiz ir runÇt ar Komisiju vai
prezidentru.
Person¥giem kontaktiem liela noz¥me ir ar¥ ministru
sanÇksmïs, kas Latvijai ir ¥pa‰i btiski, ¿emot vïrÇ sal¥dzino‰i
bieÏo ministru mai¿u. Ir svar¥gi izprast, ka Ministru padomes
faktiski ir ekspertu sanÇksmju politiskais turpinÇjums. Lai
ekspertu l¥men¥ jau iepriek‰ identificïtÇ, bet nu ministru
l¥men¥ pasniegtÇ Latvijas interese tiktu izprasta un lai ES
iestÇdïm un citÇm dal¥bvalst¥m tiktu doti pareizie signÇli, mi-
nistriem jÇizsakÇs ne tikai politiski, bet ar¥ lakoniski un
prec¥zi. Papildus jÇ¿em vïrÇ, ka vald¥bas locek∫a sac¥tajam
tiek pievïrsta daudz lielÇka vïr¥ba nekÇ citam valsts pÇrstÇvim
Ministru padomï. TÇdï∫ iespïja noz¥mït par Latvijas
delegÇcijas vad¥tÇju citu amatpersonu (attiec¥gÇs ministrijas
parlamentÇro sekretÇru, valsts sekretÇru, PastÇv¥go pÇrstÇvi ES
vai vi¿a vietnieku) btu jÇatstÇj ÇrkÇrtas gad¥jumiem.
S. Ju‰ãenko: Ministru padomes lielÇ mïrÇ uzskatÇmas
par “valsts seju”. Ja plÇnota apa∫Ç galda diskusija, tiek ievïrots
fakts, ja kÇds no ministriem nav izteicies.
OtrkÇrt, valsts dal¥bai diskusijÇs jÇbt proakt¥vai, nÇkot
klajÇ ar saviem risinÇjumiem un pauÏot gatav¥bu uz kompro-
misiem. KvalificïtÇ balsu vairÇkuma apstÇk∫os pret Komisijas
vai kÇdas valsts priek‰likumu paustu kritiku nevar uzskat¥t
par paveiktu darbu, cerot uz tl¥tïju uzklaus¥‰anu. Savu-
kÇrt to jautÇjumu loks, kas Padomï tiek apstiprinÇti vien-
bals¥gi, ir ‰aurs6, bet izredzes, ka ES procesos mazpiere-
dzïjusi dal¥bvalsts izturïs Komisijas un pÇrïjo valstu spie-
dienu, – nelielas.
Augstu tiek vïrtïti dal¥bvalstu iesniegtie konstrukt¥vie
priek‰likumi, kas iespïju robeÏÇs respektï citu spïlïtÇju
intereses. DaÏkÇrt apsverami pat triviÇli risinÇjumi, piemïram,
vÇrda izsv¥tro‰ana no kÇda panta redakcijas atrisinÇtu Latvijas
problïmu un nerad¥tu problïmu citiem spïlïtÇjiem. Taãu ‰im
ierosinÇjumam jÇnÇk no Latvijas pÇrstÇvja, jo nacionÇlo
13
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
intere‰u aizstÇv¥ba ir katras nacionÇlÇs vald¥bas, nevis
Komisijas vai prezidentras uzdevums.
K. Åboli¿‰: Labs piemïrs tam, kÇ, neatlaid¥gi strÇdÇjot,
var panÇkt labu rezultÇtu ar¥ sareÏÆ¥tÇs situÇcijÇs, ir regula
par nepilso¿u ce∫o‰anu7. Latvijas nepilso¿u tiesiskais statuss ir
unikÇls ES, tam l¥dz¥gs, bet ne analogs, ir tikai IgaunijÇ.
Latvija - gan kopÇ ar Igauniju, gan atsevi‰˙i vairÇkkÇrt
skaidroja situÇciju kÇ Komisijai, tÇ dal¥bvalst¥m, kas baÏ¥jÇs,
vai Latvijas piedÇvÇtais nepilso¿u statusu apraksto‰ais for-
mulïjums nebs par pla‰u un neietvers citas personu grupas,
kam bezv¥zu ce∫o‰ana nav nosakÇma. BijÇm jau visiem
“apniku‰i” ar savu problïmu. Ir btiski pÇrliecinÇt lielÇs ES
dal¥bvalstis, tÇdas kÇ VÇcija un Francija, kam sekoja ar¥
citas. Noz¥m¥gs ir prezidentras skat¥jums uz jautÇjumu.
G. Zadraks: Gad¥jumos, kad Latvijai ir intereses pïc
bt¥bas, tÇs vajag atkÇrtoti uzrunÇt pie visÇm iespïjÇm. Ar¥ tad,
ja valsts palikusi viena ar savu poz¥ciju, ar to var pastÇvït l¥dz
pïdïjai iespïjai. Vien¥gais nosac¥jums – iesniegt savus konstruk-
t¥vus un prec¥zus priek‰likumus, nevis tikai “iestÇties pozÇ”.
Årlietu ministrs MÇris Rieksti¿‰ un Ministru prezidents Ivars Godmanis
Eiropas Savien¥bas Padomes sesijÇ Briselï (Foto: LR Årlietu ministrija)
Sadarb¥ba ar Eiropas Parlamentu
·obr¥d aptuveni divas tre‰da∫as ES lïmumu tiek pie¿emti,
Parlamentam un Padomei diskutïjot uz l¥dzties¥giem
pamatiem jeb tÇ sauktÇs koplïmuma procedras ietvaros. Tas
noz¥mï, ka Padomei un Parlamentam jÇpanÇk kompromiss
par Komisijas ierosinÇtu lïmumu maksimÇli trijos las¥jumos.
Saska¿Ç ar Lisabonas l¥gumu koplïmuma procedras izman-
to‰ana tiks ieviesta kÇ standarta likumdo‰anas procedra,
attiecinot to ar¥ uz tieslietu un iek‰lietu jautÇjumiem.8
Parlamenta kopïjÇ viedok∫a sagatavo‰anas darbs, l¥dz¥gi
kÇ Padomï, noris atbild¥gajÇ un l¥dzatbild¥gajÇs komitejÇs.
Praksï dal¥bvalstis intere‰u lobï‰anu uzsÇk, tikl¥dz Parlaments
noz¥mï par projektu atbild¥go “zi¿otÇju” (fr. rapporteur), kur‰
sadarb¥bÇ ar atbild¥gÇs komitejas priek‰sïdïtÇju ir iz‰˙iro‰Ç
amatpersona Parlamenta kopïjÇ viedok∫a sagatavo‰anÇ,
iekams tas tiek gal¥gi apstiprinÇts plenÇrsïdï.
Citi lobï‰anas kanÇli ir, piemïram, tÇ sauktais “ïnu zi-
¿otÇjs”, par projektu atbild¥gÇs komitejas priek‰sïdïtÇja viet-
nieks, komitejas locek∫i, Parlamenta SekretariÇts, kÇ ar¥ no
savas valsts ievïlïtie deputÇti neatkar¥gi no to dal¥bas kÇdÇ no
iesaist¥tajÇm komitejÇm. JÇ¿em vïrÇ, ka Parlaments nav
14
dal¥bvalstu vald¥bu, bet gan ES vïlïtÇju intere‰u pÇrstÇvis.
TÇdï∫ dal¥bvalstu vald¥bas nevar dot saisto‰as instrukcijas no
tÇm ievïlïtajiem deputÇtiem. Taãu ir vispÇrzinÇms un praksï
pierÇd¥jies, ka uzman¥ba jÇpievïr‰ ne tikai iesaist¥to
Parlamenta pÇrstÇvju politiskajai grupai, bet ar¥ tÇs dal¥bvalsts
poz¥cijai, no kuras tie nÇk.
Parlamenta iek‰ïjo diskusiju rezultÇtÇ tapu‰ais viedoklis
parasti satur virkni groz¥jumu Komisijas piedÇvÇtÇjÇ projektÇ –
parasti tie ir vairÇki desmiti groz¥jumu, bet, piemïram, 2006.
gada decembr¥ pie¿emtajÇ REACH regulÇ9 Parlamenta iero-
sinÇto groz¥jumu skaits 1. las¥jumÇ pÇrsniedza 300. TÇdïjÇdi
gal¥gi pie¿emtais ES lïmums bs kompromiss starp Komisiju,
Padomi un Parlamentu, bet Prezidentras vad¥to diskusiju
gaitu Padomï noteikti ietekmïs Parlamenta viedoklis.
Visintens¥vÇkÇ lobï‰ana ParlamentÇ ir veicama, gatavo-
joties Parlamenta 1. las¥jumam. VïlÇk ir apsprieÏami tikai tie
jautÇjumi, par kuriem nav notikusi vieno‰anÇs pïc 1. las¥juma.
G. Zadraks: UzskatÇms piemïrs veiktÇ lobija stiprajÇm
un vÇjajÇm pusïm ir 2006. gadÇ pie¿emtÇ Pakalpojumu
direkt¥va10. Diskusiju gaitÇ situÇcija ar katru nedï∫u k∫uva
Latvijai (un citÇm l¥dz¥gi domÇjo‰Çm valst¥m, kas iestÇjÇs par
Komisijas ierosinÇtÇ izcelsmes valsts principa saglabljanu)
nelabvïl¥gÇka. Komisija bija Latvijas pusï, taãu pret to tika
vïrsts milzu spiediens. Lai gan gal¥gais rezultÇts nav tik
pozit¥vs, kÇ gribïtos, tomïr btiskÇkÇs intereses tomïr izdevÇs
realizït. No Latvijas puses tika izdar¥ts gandr¥z viss iespïja-
mais – viedoklis tika pausts gan Padomes darba grupÇs, gan
ministru sanÇksmïs. Tika strÇdÇts ar Komisiju. Par situÇciju
un Latvijas poz¥ciju tika informïti Latvijas deputÇti Parla-
mentÇ. No ‰odienas viedok∫a raugoties, iespïjams, ka btu
bijis noder¥gi vairÇk strÇdÇt ar citu valstu deputÇtiem. Vien-
laikus ‰is bija viens no retajiem gad¥jumiem, kad ParlamentÇ
notika viedok∫u ‰˙el‰anÇs vienas politiskÇs grupas ietvaros.
R. Roz¥te: Pakalpojumu direkt¥va bija pirmais zinÇmais
gad¥jums, kad Parlamenta deputÇti balsoja, cie‰i pieturoties
pie “nacionÇlo intere‰u principa”.
SecinÇjumi
Latvijai iestÇjoties ES, Latvijas pÇrstÇvjiem ES diskusijÇs
gluÏi dabiski nebija uzkrÇta pienÇc¥ga pieredze, zinljanas un
prasmes, lai lobïtu Latvijas intereses akt¥vi un efekt¥vi. Tolaik
bija btiski apzinÇt un izprast visus diskusiju formÇtus un
lobija instrumentus, kÇ ar¥ izveidot atbilsto‰u nacionÇlo
koordinÇcijas kÇrt¥bu. Pïc ãetru gadu dal¥bas ES situÇcija ir
main¥jusies, un ‰obr¥d liekami citi akcenti.
Saprotams, ka Latvijas kÇ mazas valsts noz¥me kopïjÇ ES
lïmumu pie¿em‰anas ainÇ ir sal¥dzino‰i maznoz¥m¥ga. Pïc Li-
sabonas l¥guma stljanÇs spïkÇ tiks ieviesta jauna dubultÇ vairÇ-
kuma balso‰anas sistïma, kas Latvijai pie‰˙irs proporcionÇli lie-
lÇku ietekmi nekÇ l¥dz‰inïjais kvalificïtais balsojums.11 Vienlai-
kus tiks samazinÇts jautÇjumu loks, uz ko attiecinÇma vien-
bals¥ba, un pla‰Çk tiks izmantota koplïmuma procedra.
·ajÇ nolkÇ neaizvietojama ir savlaic¥ga un akt¥va
nacionÇlÇ diskusija par jaunajÇm Komisijas iniciat¥vÇm, kÇ to
 Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10

pie∫auj un nosaka spïkÇ eso‰Ç koordinÇcijas kÇrt¥ba LatvijÇ,
lai Latvijas intereses tiktu identificïtas un uzrunÇtas iespïjami
agr¥nÇ ES diskusiju stadijÇ. Papildu riski, kas samazina lab-
vïl¥ga rezultÇta sasnieg‰anu, ir pas¥va, neelast¥ga Latvijas
poz¥cija un vÇja, teorïtiska argumentÇcija.
Latvijai, tÇpat kÇ visÇm ES dal¥bvalst¥m, ir visas iespïjas
sekot jaunajÇm Komisijas iniciat¥vÇm, konsultïties ar
sociÇlajiem partneriem, piedal¥ties diskusijÇs ES Padomï,
lobït ParlamentÇ, bt konstrukt¥vam, neatlaid¥gam un
veiksm¥gam sarunu partnerim. Prioritlju izvirz¥‰ana, spïku
mobilizï‰ana, saska¿ota ierïd¿u un politi˙u r¥c¥ba ir labs
pamats sekm¥gam Latvijas vald¥bas lobijam turpmÇk.

1 Padomes formÇcijas nosaka ES Padomes reglaments - Padomes 15.09.2006. lïmums, ar ko pie¿em Padomes reglamentu (2006/683/EK,
Euratom), ES OficiÇlais Vïstnesis L 285/47, 16.10.2006. Reglaments nosaka, ka ES lïmumi tiek apstiprinÇti ‰ÇdÇs Ministru padomes konfigurÇcijÇs:
VispÇrïjÇs lietas un ÇrïjÇs attiec¥bas; Ekonomika un finanses; Tieslietas un iek‰lietas; NodarbinÇt¥ba, sociÇlÇ politika, vesel¥ba un patïrïtÇju
aizsardz¥ba; Konkurïtspïja (iek‰ïjais tirgus, rpniec¥ba un izpïte); Transports, telekomunikÇcijas un enerÆïtika; Lauksaimniec¥ba un zivsaimniec¥ba;
Vide; Izgl¥t¥ba, jaunatne un kultra.
2
TÇ, piemïram, PortugÇles prezidentras (01.07.2007. – 31.12.2007.) laikÇ 331 darba kÇrt¥bas punkts bija iek∫auts Ministru sanÇksmju darba kÇrt¥bas
A da∫Ç (apstiprinljana bez diskusijÇm), bet 240 darba kÇrt¥bas punkti - B da∫Ç (ministru diskusijas par lïmumprojektiem daÏÇdÇs to izskat¥‰anas
stadijÇs).
3
Lïmums tiek uzskat¥ts par pie¿emtu, ja no kopïjÇ balsu skaita (345 bals¥m) par lïmumu nobalsoju‰as 255 balsis jeb 73,9 %. Lïmumu var noblo˙ït
ar t. s. blo˙ïjo‰o mazÇkumu, ja balso “pret” vai atturas dal¥bvalstis, kurÇm kopÇ ir 91 balss. Latvijai ir 4 balsis. – TuvÇk skat. “RokasgrÇmata prak-
tiskam darbam ar ES jautÇjumiem” , http://www.mfa.gov.lv/data/file/rokasgramata/index.php
4
Ang. val. Triple P: to place the friendliest persons in the best positions in the most beneficial procedures. TuvÇk skat. Rinus van Schendelen.
Machiavelli in Brussels. The Art of Lobbying the EU. Amsterdam, 2003. p. 105-109.
5
Influencing EU decisions, National School of Government, Cabinet Office, London, nepublicïts materiÇls.
6 VienprÇt¥bu izmanto, pie¿emot lïmumus par ES budÏetu un nodok∫iem, ES papla‰inljanos, iniciat¥vÇm imigrÇcijas jautÇjumos, bïg∫u politiku, kÇ
ar¥ KopïjÇs ÇrïjÇs un dro‰¥bas politikas jomÇ. Dal¥bvalstu vienprÇt¥ba vajadz¥ga ar¥ tad, ja dal¥bvalstis vïlas veikt izmai¿as Komisijas priek‰likumÇ,
kurÇm nepiekr¥t Komisija - RokasgrÇmata praktiskam darbam ar ES jautÇjumiem, http://www.mfa.gov.lv/data/file/rokasgramata/index.php
7
Padomes 21.12.2006. Regula (EK) Nr. 1932/2006, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to tre‰o valstu sarakstu, kuru pilso¿iem,
‰˙ïrsojot ÇrïjÇs robeÏas, ir jÇbt v¥zÇm, kÇ ar¥ to tre‰o valstu sarakstu, uz kuru pilso¿iem ‰¥ pras¥ba neattiecas.
8 Lisabonas l¥guma ieviestÇs izmai¿as un Latvijas ieguvumi – http://www.mfa.gov.lv/lv/eu/ligums/izmainas/
9
Regula (EK) Nr.1907/2006 ar labojumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 18.12.2006. RegulÇ (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ˙imikÇliju
reÆistrï‰anu, vïtï‰anu, licencï‰anu un ierobeÏo‰anu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas µimikÇliju aÆentru, groza Direkt¥vu 1999/45/EK un atce∫
Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kÇ ar¥ Padomes Direkt¥vu 76/769/EEK un Komisijas Direkt¥vu
91/155/EEK, Direkt¥vu 93/67/EEK, Direkt¥vu 93/105/EK un Direkt¥vu 2000/21/EK; ES OficiÇlais Vïstnesis L 369, 30.12.2006.
10 Eiropas Parlamenta un Padomes 12.12.2006. Direkt¥va 2006/123/EK par pakalpojumiem iek‰ïjÇ tirg, ES OficiÇlais Vïstnesis, L 376, 27.12.2006.
Skat. ar¥ Jauce S. Pakalpojumu tirgus dal¥‰ana Eiropas Savien¥bÇ // Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 2, 2006. gada maijs.
11 Lisabonas l¥guma veiktÇs izmai¿as sal¥dzinÇjumÇ ar eso‰ajiem ES l¥gumiem - http://www.mfa.gov.lv/lv/eu/ligums/izmainas-salidzinajums/

15
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
R¥ga nostiprina savas poz¥cijas kÇ Baltijas
galvaspilsïta
Egita Aizsilniece,
R¥gas pilsïtas un reÆiona pÇrstÇvniec¥bas ES vad¥tÇja
R¥gas pilsïtas un reÆiona pÇrstÇvniec¥ba Briselï
strÇdÇ kop‰ 2004. gada rudens, kad tÇs izveido‰anu
atbalst¥ja R¥gas dome kopÇ ar R¥gas PlÇno‰anas
reÆiona att¥st¥bas padomi. TÇdïjÇdi l¥dzÇs 250 citu
Eiropas reÆionu birojiem Briselï savu darb¥bu varïja
uzsÇkt ar¥ pirmais Latvijas reÆionÇlais lobijs.
Pirmais un galvenais R¥gas pilsïtas un reÆiona
pÇrstÇvniec¥bas uzdevums bija iek∫auties ES lïmumu
pie¿em‰anas un intere‰u pÇrstÇvï‰anas sistïmÇs, apzinÇt
R¥gas reÆiona pilsïtu un pa‰as galvaspilsïtas intereses un
iesaist¥ties ES projektos. ·obr¥d pÇrstÇvniec¥ba jau ãetrus
gadus ir veiksm¥gi darbojusies Briseles vidï. ·ajÇ laika
periodÇ R¥gas domes departamenti un organizÇcijas, kÇ ar¥
R¥gas reÆiona pilsïtas ar biroja starpniec¥bu ir iesaist¥ju‰Çs
vairÇk nekÇ 20 projektu pieteikumos. Ik gadu
norisinÇju‰ies vidïji pieci publiskie tïla veido‰anas
pasÇkumi. Tomïr par visnoz¥m¥gÇko ieguvumu uzskatÇma
R¥gas domes darbinieku iek∫au‰anÇs daÏÇdos sadarb¥bas
t¥klos un l¥dzdal¥ba darba grupÇs un pieredzes viz¥tïs
Briselï. PÇrstÇvniec¥bas izveidoto platformu tÇs darb¥bas
laikÇ ir izmantojusi ne tikai R¥ga, bet ar¥ Ogre, Sigulda,
Tukums, LimbaÏi, Jrmala un citas reÆiona pilsïtas. TajÇ
pa‰Ç laikÇ biroja darbu nodro‰ina tikai viens darbinieks.
Uzdr¥kstï‰anÇs ieguld¥t tïla veido‰anÇ
R¥gas piemïrs ir ¥pa‰s, jo 2004. gadÇ ‰¥ bija liela politi˙u
uzdr¥kstï‰anÇs novirz¥t l¥dzek∫us pilsïtas pÇrstÇvniec¥bas
izveido‰anai ES galvaspilsïtÇ, sekojot citu pilsïtu piemïram
un tÇlredz¥gi paredzot noz¥m¥go ES politikas un finan‰u
instrumentu lomu pilsïtas att¥st¥bÇ.
SavÇ veidÇ ar reÆionÇlÇ biroja atvïr‰anu Briselï R¥ga
nostiprinÇja savas poz¥cijas kÇ Baltijas galvaspilsïta, jo bez
Tallinas pÇrstÇvja Briselï nav pÇrstÇvïta neviena cita Baltijas
valstu pilsïta. ·¥ iemesla dï∫ daÏreiz nÇkas piedal¥ties
pasÇkumos un stÇst¥t gan par R¥gas, gan Baltijas pieredzi, kas
savukÇrt paver iespïju pozicionït R¥gu kÇ labvïl¥gu
sadarb¥bas partneri ES projektos. Kop‰ atklljanas birojs ir
baud¥jis politisko atbalstu, kas ir vitÇli svar¥gs darb¥bas
atz¥‰anai Briseles partneru ac¥s. Kaut ar¥ pilsïtu
16
pÇrstÇvniec¥bÇm nav diplomÇtiskÇ statusa pilnvaru un uzde-
vumu, tomïr no tÇdas metropoles kÇ R¥ga tiek sagaid¥ta kon-
sekventa, profesionÇla un atsauc¥ga r¥c¥ba. Ir vairÇki piemïri
Briselï, kur pilsïtas iek‰ïjo pÇrmai¿u dï∫ biroja darb¥ba tikusi
apturïta, kÇ tas noticis ar KopenhÇgenas biroju. Pïc ‰Çda
pÇrtraukuma atjaunot biroja darb¥bu un slavu jau ir daudz
sareÏÆ¥tÇk un dÇrgÇk.
Lai atbildïtu uz jautÇjumu, kÇpïc ir svar¥gs pilsïtas tïls
Briselï, ir btiski saprast, ka lïmumi par politikas dokumen-
tiem, kÇ ar¥ iesniegtajiem att¥st¥bas projektiem tiek apspriesti
un pie¿emti ‰ajÇ pilsïtÇ, un to veic tÇ dïvïtie eirokrÇti. Brisele
ir vieta, kur birokrÇtiskajos procesos “saraÏo” visvairÇk doku-
mentu pasaulï. Daudz pap¥ru, maz laika, un l¥dz ar to cilvï-
ka faktors ir noteico‰s. ·¥ iemesla dï∫ pilsïtÇm ir noz¥m¥gi vei-
dot savu tïlu Briselï un regulÇri atgÇdinÇt par saviem sas-
niegumiem.
Iespïjas atrast sadarb¥bas partnerus
21. gadsimta atslïgas vÇrds ir t¥klo‰ana (networking).
TÇpat kÇ citÇs jomÇs, ar¥ reÆionu un pilsïtu l¥men¥ biroja, l¥dz
ar to ar¥ pa‰a reÆiona, vïrt¥ba ir atkar¥ga no sabiedroto un
draugu loka. ·¥s formulas uzturï‰anai sanÇk velt¥t pusi sava
darba laika, apmeklïjot sociÇlos un formÇlos sar¥kojumus -
konferences, seminÇrus, t¥klu tik‰anÇs, pie¿em‰anas u.tml.
·Çdos pasÇkumos paveras iespïjas uzzinÇt jaunÇkÇs ES poli-
tikas tendences, nodibinÇt darbam nepiecie‰amos kontaktus
un rast idejas tÇlÇkiem sadarb¥bas projektiem. ·Çda veida
t¥klo‰anu varïtu nosaukt par nerakst¥tu vïrt¥bu – tÇs nesto
labumu ir grti izvïrtït uzreiz, bet ieguvums ir nenovïrtï-
jams. ±pa‰i ‰os kontaktus partneri R¥gÇ novïrtï br¥Ïos, kad
jÇiegst Çtras un prec¥zas atbildes uz jautÇjumiem, kad stei-
dzami jÇpiesaista projektiem partneri un jÇiegst jau
pÇrbaud¥ti un veiksm¥gi kÇdas problïmas risinÇjumi.
R¥gas pilsïta un reÆions ar Briseles biroja starpniec¥bu
piedalÇs konkrïtos sadarb¥bas t¥klos: Lisabonas reÆionu t¥klÇ,
kurÇ sadarbojas 13 ES konkurïtspïj¥gÇkie reÆioni un dalÇs ar
pieredzi ekonomiskÇs izaugsmes nodro‰inljanÇ, un Nefor-
mÇlajÇ Baltijas jras reÆionu t¥klÇ, kura darb¥bas lauks saistÇs
ar reÆiona tïla veido‰anu ES institcijÇs. TÇpat R¥gas pilsïta
un reÆions ir iesaist¥ts Baltijas Metropo∫u t¥klÇ (BaltMet), kur
R¥ga jau tre‰o gadu koordinï sadarb¥bu starp 11 Baltijas
metropolïm konkrïtu projektu ietvaros, un R¥gas birojs
Briselï pal¥dz saska¿ot t¥kla darb¥bu ar ES aktualitÇtïm.
Svar¥gi noteikt prioritÇtes
L¥dz ‰im br¥dim lielÇkais izaicinÇjums R¥gai, tÇpat kÇ citu
reÆionu pilsïtÇm, ir bijis prioritlju noteik‰ana ES politikas
kontekstÇ, lai noteiktu skaidrus uzdevumus Briseles virzienÇ.
Piemïram, Stokholmas reÆiona birojam ar asto¿iem

darbiniekiem ir noteiktas ãetras tematiskÇs jomas, kurÇm tiek
pastiprinÇti sekots l¥dzi un kuru ietvaros tiek att¥st¥ti sadar-
b¥bas projekti. Kaut ar¥ ãetras par prioritÇrÇm atz¥tÇs jomas
aptver tikai daÏas no reÆiona kompetencïm, tomïr darbs ir
sistemÇtiskÇks, tiek veidots ekspertu loks un pasÇkumi papil-
dina cits citu. Pretïji tam R¥gas birojs turpina sekot l¥dzi
lielÇkajai da∫ai ES politikas jomu, kas skar pilsïtas un tÇs
att¥st¥bas intereses, cen‰as pal¥dzït daÏÇdiem R¥gas domes
departamentiem sadarb¥bÇ ar Eiropas Komisiju, atbildït uz
neskaidrajiem jautÇjumiem, tajÇ pa‰Ç laikÇ pÇrstÇvot ar¥ citu
lielÇko R¥gas reÆiona pilsïtu intereses un vajadz¥bas.
“ Tikai iesaistoties politikas veido‰anas
sÇkumposmÇ, ir iespïjams nodro‰inÇt, ka
gala produkts bs atbilsto‰s vietïjo
pa‰vald¥bu, universitlju un uz¿ïmïju
vajadz¥bÇm”
Biroja darb¥bu varïtu sadal¥t tr¥s jomÇs: informÇcijas ap-
mai¿a par aktualitÇtïm un konsultÇcijas par ES uzbvi, pieeja-
majiem finan‰u instrumentiem, projektu partner¥bas organizï-
‰ana un politikas novïro‰ana un viedok∫a veido‰ana jeb
lobï‰ana.
Tre‰ajÇ jomÇ pïdïjos gados ir biju‰i vairÇki veiksm¥gi
piemïri, kad R¥ga ir laic¥gi un z¥m¥gi piedal¥jusies ar savu
devumu ES politikas veido‰anÇ un k∫uvusi par paraugu ne
tikai citÇm Latvijas, bet ar¥ Austrumeiropas pilsïtÇm.
Viens no spilgtÇkajiem un veiksm¥gÇkajiem R¥gas pilsïtas
lobï‰anas piemïriem ir R¥gas vad¥bas dal¥ba ES EnerÆïtikas
komisÇra Andra Piebalga mïru vieno‰anÇs iniciat¥vÇ. R¥ga bija
viena no pirmajÇm, kas atbalst¥ja EK centienus iesaist¥t pilsï-
tas kÇ noz¥m¥gus partnerus 2020. gada ilgtspïj¥gÇs enerÆijas
mïr˙u ¥steno‰anÇ. AtgÇdinlju, ka 2007. gada pavasar¥ visas
ES dal¥bvalstis pie¿ïma saisto‰us mïr˙us, kas nosaka skaidrus
uzdevumus: l¥dz 2020. gadam papla‰inÇt atjaunojamo ener-
goresursu patïri¿u un uzlabot energoefektivitÇti. Komisija ‰o-
gad strÇdÇ pie Mïru kovenanta jeb vieno‰anÇs teksta, kas
iesaist¥tu ES pilsïtas ‰o mïr˙u sasnieg‰anÇ un noteiktu nepie-
cie‰amo pilsïtu r¥c¥bu to ¥steno‰anÇ. Kaut ar¥ lïmumi ES vïl
joprojÇm tiek pie¿emti nacionÇlo vald¥bu starpÇ, tie ievïroja-
mi ietekmï pilsïtu pa‰vald¥bu darbu, kas atrodas vistuvÇk
iedz¥votÇjiem un biznesam. R¥ga, piedaloties ‰ajÇ EK iniciat¥vÇ
un pilsïtu vad¥bu l¥men¥ diskutïjot par kopïjiem izaicinÇju-
miem ar Eiropas komisÇriem, ne tikai demonstrï ap¿em‰anos
risinÇt enerÆïtikas jautÇjumu pilsïtÇ, bet ar¥ norÇda uz atbal-
sta nepiecie‰am¥bu no vald¥bas energoefektivitÇtes mïr˙u sa-
snieg‰anÇ. Iniciat¥vas prezentï‰anas pasÇkumÇ Briselï. 2008.
gada janvÇr¥ R¥gas dome vicemïra Almera Ludvika personÇ
bija vien¥gÇ Austrumeiropas pilsïta, kas piedal¥jÇs augsta l¥-
me¿a apa∫Ç galda diskusijÇ kopÇ ar Eiropas z¥m¥gÇkajÇm pil-
sïtÇm un Eiropas Komisiju. R¥gas EnerÆïtikas aÆentra akt¥vi
seko l¥dzi ‰ai iniciat¥vai, lai turpinÇtu iesÇkto lobija darbu
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
saist¥bÇ ar energoefektivitÇtes uzlabo‰anu R¥gÇ. ·Çdos ga-
d¥jumos reÆiona pÇrstÇvju galvenais uzdevums ir uzrunÇt lï-
mumu pie¿ïmïjus, parÇdot reÇlo situÇciju LatvijÇ kÇ piemïru
daudzÇm Austrumeiropas vai Eiropas periferiÇlajÇm pilsïtÇm.
·obr¥d birojs ir akt¥vi iesaist¥ts lobï‰anas kampa¿Ç Briselï
sarunÇs ar ReÆionÇlÇs politikas ÆenerÇldirektorÇtu, kura rokÇs
ir ES stratïÆijas Baltijas jras reÆionam izstrÇde. ·ajÇ kontekstÇ
R¥gas birojs koordinï Baltijas Metropo∫u vienotÇs poz¥cijas
izstrÇdi un virz¥‰anu, lai stratïÆija pietiekami atspogu∫otu lielo
reÆiona pilsïtu izaicinÇjumus, gan att¥stot reÆiona tïlu, gan
cen‰oties nodro‰inÇt ekonomisko integrÇciju. 2008. gada
maijÇ noritïja akt¥vs darbs pie, iespïjams, galvenÇ lobï‰anas
instrumenta – vienotÇs poz¥cijas - izstrÇdes, kas ieguvusi
augstÇkÇ politiskÇ l¥me¿a atbalstu 11 reÆiona pilsïtÇs.
πoti praktiskiem cilvïkiem ‰ie sarunu procesi var reizïm
‰˙ist kÇ “intelektuÇ∫u izklaide”, tomïr iesaist¥‰anÇs politikas
veido‰anÇ ir ES darb¥bas pamatÇ, kam seko finan‰u instru-
mentu izstrÇde un vad¥‰ana, un ko savukÇrt pavada mums
visiem vajadz¥gie att¥st¥bas projekti. Tikai iesaistoties politikas
veido‰anas sÇkumposmÇ, ir iespïjams nodro‰inÇt, ka gala
produkts bs atbilsto‰s vietïjo pa‰vald¥bu, universitlju un
uz¿ïmïju vajadz¥bÇm. TÇpat ‰ÇdÇ veidÇ varam palielinÇt
iespïjas, ka visus dokumentus varïsim aizpild¥t pareizi un
apstiprinÇtos l¥dzek∫us iztïrït atbilsto‰i nospraustajam
mïr˙im.
±stenoti projekti vairo iespïjas
øemot vïrÇ l¥dz‰inïjo pieredzi, jÇsecina, ka reÆionÇlÇs
pÇrstÇvniec¥bas kapacitÇtei un finan‰u apjomam darbam
Briselï ir liela loma. Jauni projekti tikai vairo iespïjas iegt
vïl papildu apstiprinÇtus projektus, un Briseles sistïmu pÇr-
zinljana nodro‰ina ietekmi politikas veido‰anÇ. R¥ga jau pa-
redzïjusi papla‰inÇt savu Briseles biroju par vïl vienu dar-
binieku sÇkot ar 2008. gada rudeni, kas pal¥dzïs darba uzde-
vumu izpildï. SavukÇrt biroja dzi∫Çka iesaist¥‰anÇs R¥gas
domes Çrlietu darbÇ pal¥dzïs sasaist¥t R¥gas domes vajadz¥bas
ar ES iespïjÇm.
“ Ja R¥gas piemïram sekos vïl citas Latvijas
lielÇs pilsïtas vai reÆioni, tad ieguvïji bs
visi tie, kas konkurencï ar pÇrïjo Eiropu
sacen‰as par ES fondiem .”
StratïÆiski domÇjo‰iem r¥dziniekiem jÇbt gan ES
institcijÇs, gan lobï‰anas gaite¿os, lai pÇrstÇvïtu savas
intereses. Un, ja R¥gas piemïram sekos vïl citas Latvijas lielÇs
pilsïtas vai reÆioni, tad ieguvïji bs visi tie, kas konkurencï
ar pÇrïjo Eiropu sacen‰as par ES lielajiem fondiem. Jo ar katru
ieinteresïtu eirokrÇtu R¥gas poz¥cija nostiprinÇs uz ES kartes,
un ar katru kvalitat¥vu R¥gas eksperta prezentÇciju par kÇdu
veiksm¥gu projektu attÇlinÇmies no “jaunÇs, nabadz¥gÇs, tikko
neatkar¥bu ieguvu‰Çs” valsts tïla.
17
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
Latvijas darba devïju intere‰u aizstÇv¥ba
ES institcijÇs
El¥na Egle,
Latvijas Darba devïju konfederÇcijas ÆenerÇldirektore, Pol.sc.
doktorante
L¥dz ar Latvijas pievieno‰anos Eiropas Savien¥bai
ikdieni‰˙s ir k∫uvis jautÇjums par darba devïju intere‰u
pilnvïrt¥gu pau‰anu un ievïro‰anu, pie¿emot attiec¥gus
lïmumus ES l¥men¥. ·Çda nepiecie‰am¥ba vispirms izriet
no ietekmes, kÇdu rada pie¿emtie lïmumi uz darba
devïju aktivitÇtïm ES vienotajÇ un Latvijas tirg. Tomïr
redzam, ka ir vieni, kas apzinÇs savas iespïjas, bet citi
∫aujas citu valstu intere‰u noteiktiem “spïles noteiku-
miem”.
Latvijas Darba devïju konfederÇcija (turpmÇk - LDDK) kÇ
lielÇkÇ uz¿ïmïju organizÇcija LatvijÇ sniedz jebkuram LatvijÇ
eso‰am darba devïjam pietiekamu informÇciju, lai gtu
skaidru priek‰statu par darba devïju organizÇciju iespïjÇm
pÇrstÇvït to biedru (darba devïju) intereses ES lïmumu
pie¿em‰anas procesos, jeb, citiem vÇrdiem, – nodro‰inÇt dar-
ba devïju intere‰u efekt¥vu lobï‰anu ES l¥men¥. LDDK ir pie-
redze gan normat¥vo aktu projektu un politikas plÇno‰anas
dokumentu ierosinljanÇ, gan to saska¿o‰anÇ atbilsto‰i lïmu-
mu pie¿em‰anas kÇrt¥bai ES. LDDK pievïr‰ uzman¥bu lïmu-
mu pie¿em‰anas procesÇ iesaist¥tajiem spïlïtÇjiem, bet savÇ
darb¥bÇ balstÇs uz darba devïju intere‰u pÇrstÇvjiem – darba
devïju organizÇcijÇm. øemot vïrÇ darba devïju organizÇciju
¥pa‰o lomu un atbild¥bu ES r¥c¥bpolitikÇ, noz¥m¥gs instruments
darba devïju intere‰u aizstÇv¥bÇ ir sociÇlais dialogs un
tr¥spusïjÇs konsultÇcijas.
Intere‰u pÇrstÇv¥ba jeb lobï‰ana
Ar lobï‰anu saprotama daÏÇdu valstisku lïmumu, jo ¥pa‰i
likumdo‰anas jomÇ, ietekmï‰ana, ko veic attiec¥go intere‰u
grupu pÇrstÇvji nolkÇ panÇkt savÇm interesïm atbilsto‰u
problïmas risinÇjumu. Lai gan sabiedr¥bÇ nereti sastopams
negat¥vs viedoklis par lobï‰anas procesu, tomïr pietiekami
sakÇrtotÇ tiesiskÇ vidï lobï‰ana ir btisks instruments, lai iein-
teresïto pu‰u viedoklis btu uzklaus¥ts, izvïrtïts un ¿emts
vïrÇ. Lïmumus ES pavisam noteikti pie¿em “pietiekami
sakÇrtotÇ tiesiskÇ vidï”, kÇ rezultÇtÇ attiec¥go intere‰u
lobï‰ana ES ir ‰Ç br¥Ïa lïmumu pie¿em‰anas neat¿emama
sastÇvda∫a. ·Çda situÇcija izveidojusies, ievïrojot gan ES
18
gandr¥z 50 gadu trad¥cijas lïmumu pie¿em‰anÇ, gan daÏÇdo
lobiju btisko ieguld¥jumu ‰o lïmumu pie¿em‰anÇ.
Lobï‰ana var notikt ar daÏÇdu metoÏu jeb taktisko
pa¿ïmienu pal¥dz¥bu. Intere‰u pÇrstÇvji atkar¥bÇ no gad¥juma
izvïlÇs ar¥ attiec¥go taktisko pa¿ïmienu, kÇ ietekmït lïmumu
pie¿em‰anas procesu sava klienta interesïs. VienÇ gad¥jumÇ
efekt¥vÇkais intere‰u pÇrstÇv¥bas pa¿ïmiens bs tie‰a saruna
ar politikas veidotÇju (t.s. tie‰Ç lobï‰ana), ko parasti veiks
intere‰u grupas pÇrstÇvis (lobists), savukÇrt citÇ gad¥jumÇ par
veiksm¥gÇko var izrÇd¥ties “netie‰a” lobï‰ana, proti, situÇcijas,
kad nenotiek tie‰as sarunas ar lïmumu pie¿ïmïjiem, bet vi¿u
viedoklis tiek ietekmïts, piemïram, ar vïstu∫u vai protestu
pal¥dz¥bu.1
Lobiji un darba devïju organizÇcijas
Lobï‰ana ir pietiekami sareÏÆ¥ts un intelektuÇls process,
tÇdï∫ ∫oti liela noz¥me ir tam, kas konkrïti pÇrstÇv kÇdas gru-
pas intereses. Lobï‰anu var ¥stenot ar ¥pa‰u profesionÇlu
lobistu starpniec¥bu, kas gst pe∫¿u ar savu darbu vai ar¥ ar
intere‰u grupu, piemïram, darba devïju organizÇciju starp-
niec¥bu, kuru r¥c¥bas mïr˙is nav pe∫¿a. Ievïrojot to, ka darba
devïju organizÇcijas ir ¥pa‰s darba devïju intere‰u pÇrstÇv¥bas
nodro‰inÇtÇjs, kÇ ar¥ to, ka darba devïju organizÇcijas ir
daudz pieejamÇkas darba devïjam, sal¥dzinot ar
profesionÇliem lobistiem, ES darba devïju organizÇcijas spïlï
¥pa‰i noz¥m¥gu lomu savu biedru – darba devïju intere‰u
aizstÇv¥bÇ ES lïmumu pie¿em‰anas procesÇ. Noz¥m¥gÇkais
darba devïju intere‰u pÇrstÇvis ES l¥men¥ ir Eiropas Biznesa
konfederÇcija (BusinessEurope), kas apvieno 39 darba devïju
federÇcijas no 33 valst¥m, kas pÇrstÇv ap 40 miljonu
uz¿ïmumu intereses.
“ Intere‰u pÇrstÇvji atkar¥bÇ no gad¥juma
izvïlÇs ar¥ attiec¥go taktisko pa¿ïmienu,
kÇ ietekmït lïmumu pie¿em‰anas
procesu sava klienta interesïs.”
Latvijas darba devïju intereses pÇrstÇv daÏÇdas darba
devïju organizÇcijas, kas galvenokÇrt ir veidotas pïc nozaru
principa. ·¥s darba devïju organizÇcijas var pa‰as iesaist¥ties
lobï‰anas procesÇ ES vai ar¥ paust savas intereses, izmantojot
ES l¥me¿a attiec¥gÇs nozares darba devïju organizÇcijas. TÇ,
piemïram, Latvijas bvnieku intereses varïtu tikt pÇrstÇvïtas
vai nu ar Latvijas Bvnieku asociÇcijas starpniec¥bu vai ar¥,
izmantojot Eiropas Bvniec¥bas Industrijas FederÇciju (FIEC),
kas ir noz¥m¥gs spïlïtÇjs ES l¥men¥. L¥dz¥gs mehÇnisms var
darboties ar¥ citÇs nozarïs (autotransports, bankas, trisms,
lauksaimniec¥ba u.c.), kur ar nacionÇlo vai ES l¥me¿a nozaru

organizÇciju pal¥dz¥bu darba devïji var efekt¥vi aizstÇvït savas
intereses.
Taãu par iespïjami efekt¥vÇko intere‰u lobï‰anas veidu
atz¥stama BusinessEurope un Eiropas valsts un pa‰vald¥bu
darba devïju apvien¥ba (CEEP) darb¥ba. ±pa‰i tÇdï∫, ka
BusinessEurope un CEEP ir vispÇratz¥tas darba devïju intere-
ses pÇrstÇvo‰as organizÇcijas, kas uzstÇjas kÇ ES sociÇlÇ dialo-
ga un tr¥spusïjo konsultÇciju subjekti. Lai gan abas minïtÇs
organizÇcijas ir noz¥m¥gi spïlïtÇji ES l¥me¿a politikas
veido‰anas procesÇ, vadoties no Latvijas darba devïju
pÇrstÇvïtajÇm nozarïm un darb¥bas veidiem, pieejamÇka ir
BusinessEurope, kuras biedrs ir ar¥ Latvijas darba devïju
organizÇcija. L¥dz ar to Latvijas darba devïju intere‰u
aizstÇv¥bai pieejami ar¥ BusinessEurope resursi (cilvïkresursi
un finan‰u resursi) un pieredze intere‰u pÇrstÇv¥bÇ ES lïmu-
mu pie¿em‰anas procesÇ.
“ Noz¥m¥gÇkais darba devïju intere‰u
pÇrstÇvis ES l¥men¥ ir BusinessEurope, kas
apvieno 39 darba devïju federÇcijas no 33
valst¥m, kas pÇrstÇv ap 40 miljonu
uz¿ïmumu intereses.”
Papildus jÇatz¥mï, ka LDDK ietekmï ES lïmumu pie¿em-
‰anu un to ¥steno‰anu ar¥ bez BusinessEurope starpniec¥bas.
TÇ kÇ atbilsto‰i 2004. gada 1. oktobra tr¥spusïjai vieno‰anÇs
par sociÇli ekonomisko sadarb¥bu Latvijas Republikas
Ministru kabinets uzsver LDDK kÇ nacionÇlÇ l¥me¿a darba
devïju intere‰u pÇrstÇvja tr¥spusïjÇs sarunÇs starp Ministru
kabinetu, darbinieku arodbiedr¥bÇm un darba devïju
organizÇcijÇm lomu nacionÇlo intere‰u aizstÇv¥bÇ ES, ‰¥
vieno‰anÇs sniedz iespïju LDDK btiski ietekmït ar¥ Ministru
kabineta nostÇjas jeb poz¥cijas kÇdÇ konkrïtÇ jautÇjumÇ.
·¥ duÇlÇ situÇcija padara LDDK par darba devïju intereses
pÇrstÇvo‰o organizÇciju, kuras viedoklis tiek uzklaus¥ts gan
pie¿emot lïmumus par Latvijas valsts nostÇju kÇdÇ konkrïtÇ
ar ES politiku saist¥tÇ jautÇjumÇ, gan ar¥ ES l¥men¥, kur LDDK
intereses pÇrstÇv BusinessEurope. TÇpat ar¥ jÇnorÇda, ka
LDDK viedoklis ir noz¥m¥gs, ne tikai sagatavojot nacionÇlÇs
poz¥cijas par ES politikas jautÇjumiem, bet ar¥ tad, kad
attiec¥gais ES politikas jautÇjums tiek transponïts nacionÇlajÇs
ties¥bÇs. Piemïram, gad¥jumÇ, kad ES ir pie¿emta direkt¥va,
kas dal¥bvalst¥m ir saisto‰a ar sasniedzamo mïr˙i, bet ∫auj val-
stij pa‰ai noteikt tÇ sasnieg‰anas formas un metodes, tÇ LatvijÇ
parasti tiek transponïta ar likumu vai Ministru kabineta
noteikumu starpniec¥bu, kuru saturu var ietekmït LDDK gan
NacionÇlÇs tr¥spusïjÇs sadarb¥bas padomes un tÇs
apak‰padomju sistïmÇ, gan ar¥ tie‰i darbojoties normat¥vo
aktu projektu izstrÇdes darba grupÇs kÇ vald¥bas partneris.
L¥dz¥gi var darboties ar¥ jebkura cita attiec¥gÇs nozares darba
devïju organizÇcija, sniedzot valsts iestÇdïm atbalstu un
informÇciju ties¥bu aktu projektu un politikas dokumentu pro-
jektu izstrÇdï.
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
PareizÇ vietÇ un laikÇ
Lobï‰ana ES l¥men¥ noz¥mï to, ka darba devïju intereses
jÇpauÏ attiec¥gÇ vietÇ un laikÇ, kÇ rezultÇtÇ ∫oti svar¥gi ir
apzinÇt ES lïmumu procesÇ iesaist¥tÇs ES institcijas un
iestÇdes. Atbilsto‰i Eiropas Kopienas dibinljanas l¥guma2
7. pantam. ES ir 5 institcijas: Eiropas Parlaments (EP), ES
Padome, Eiropas Komisija (EK), Eiropas Kopienu Tiesa un
Rev¥zijas PalÇta. Padomei un EK pal¥dz Eiropas Ekonomisko
un SociÇlo lietu komitejÇ (EESK), kÇ ar¥ ReÆionu komiteja,
kuras darbojas kÇ padomdevïjas.
·obr¥d akt¥vÇkais kanÇls darba devïju intere‰u pau‰anai ir
EK, EP un ES Padome, kÇ ar¥ abas komitejas padomdevïjas,
un ar ‰¥m institcijÇm saist¥tie lïmumu pie¿em‰anas posmi.
ES ietvaros ir izveidoti ar¥ daÏÇdi citi formïjumi – Eiropas
CentrÇlÇ Banka, daÏÇdas aÆentras un ar¥ Eiropadome3, u.c.,
tomïr ‰¥s nav ES institcijas klasiskÇ izpratnï un darba devïju
organizÇciju loma tajÇs nav tik efekt¥va. TajÇ pa‰Ç laikÇ nevar
nenovïrtït ar¥ ‰o veidojumu ietekmi uz lïmumu pie¿em‰anu
un risinÇjumu piedÇvljanu, kÇ rezultÇtÇ no darba devïju
intere‰u lobï‰anas viedok∫a ‰¥s institcijas ir svar¥gi apzinÇt
(atbilsto‰i jautÇjuma specifikai).
LDDK organizïtÇ Baltijas jras reÆiona valstu darba devïju organizÇciju
vad¥tÇju tik‰anÇs 2008. gada 12. maijÇ, lai kop¥gÇ sadarb¥bÇ saga-
tavotu reÆiona darba devïju organizÇciju rezolciju Baltijas jras reÆio-
na ekonomiskajai att¥st¥bai (Foto: LDDK)
Atsevi‰˙i minama EESK, kas ir padomdevïja iestÇde
Padomei un EK, kas sastÇv visdaÏÇdÇko sabiedr¥bas sociÇlo
veidojumu pÇrstÇvjiem. EESK galvenÇ lïmïjinstitcija ir piln-
sapulce ar 344 locek∫iem. EESK locek∫us pïc nacionÇlo vald¥-
bu ieteikuma apstiprina Padome uz ãetriem gadiem. Pilnsa-
pulce dalÇs tr¥s lielÇs grupÇs – I. Darba devïju pÇrstÇvji, II.
Darbinieku pÇrstÇvji, III. Citu nozaru pÇrstÇvji. Eiropas Kopie-
nas dibinljanas l¥gumÇ noteiktos gad¥jumos EK un Padomei
ir jÇkonsultïjas ar EESK, bet citos gad¥jumos ir izvïle – kon-
sultïties vai nï. Pïc Amsterdamas l¥guma groz¥jumiem Eiropas
Kopienas dibinljanas l¥gumÇ ar¥ EP var konsultïties ar EESK.
Priek‰likuma sÇkotnïjÇ apsprie‰ana
øemot vïrÇ, ka EK ir likumdo‰anas iniciat¥vas monopols,
faktiski jebkur‰ priek‰likums dal¥bvalst¥m saisto‰a regulïjuma
ievie‰anai tiks sÇkotnïji uzrakst¥ts” EK. Pirms iesniegt
priek‰likumu apsprie‰anai Padomï un EP, EK parasti izstrÇdÇs
t.s. Za∫o grÇmatu4, kurÇ atspogu∫os aktuÇlo problïmu un
19
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
iespïjamos risinÇjumus. Za∫Çs grÇmatas primÇrais mïr˙is
paties¥bÇ ir izrais¥t diskusiju visos iespïjamos l¥me¿os, kur
btu iesaist¥ti visi iespïjamie “spïlïtÇji”, lai EK spïtu izvïrtït,
vai vispÇr attiec¥gÇ iniciat¥va ir nepiecie‰ama, un pozit¥vas
atbildes gad¥jumÇ novïrtït piedÇvÇto risinÇjumu iespïjas tikt
atbalst¥tiem visÇs nÇkamajÇs stadijÇs. Par Za∫o grÇmatu ‰ajÇ
stadijÇ var izteikties ikviena institcija un intere‰u grupa.
EK ietvaros darbojas ap 1000 daÏÇdu ekspertu komisiju,
LDDK Padomes sïde ar Latvijas Ministru prezidentu Ivaru Godmani,
kurÇ tika skat¥ti tautsaimniec¥bai un ekonomikai aktuÇli jautÇjumi
(Foto: LDDK)
kuras izveidoju‰i attiec¥gie EK ÆenerÇldirektorÇti. ·¥m
komisijÇm nav formÇlu ties¥bu ietekmït lïmumu, bet EK
labprÇt izmanto tÇs kÇ “simulÇciju” attiec¥go intere‰u sadurs-
mïm jau nÇkamajos l¥me¿os. ·ajÇs komisijÇs piedalÇs dal¥b-
valstu eksperti, dal¥bvalstu arodbiedr¥bu un darba devïju pÇr-
stÇvji. TÇdïjÇdi jau pa‰Ç procesa sÇkumÇ EK iegst nepie-
cie‰amo informÇciju par iespïjamÇm grt¥bÇm un iesaist¥to
pu‰u interesïm. PastÇv ar¥ komisijas, kurÇs piedalÇs tikai
darba devïju, arodbiedr¥bu un EK pÇrstÇvji. ·ajÇs komisijÇs
EK ar¥ piedÇvÇ izstrÇdÇto Za∫o grÇmatu un aicina izteikt ko-
mentÇrus un iebildumus. L¥dz ar to ir ∫oti btiski darba de-
vïjiem jau ‰ajÇ stadijÇ iegt un izvïrtït nepiecie‰amo infor-
mÇciju, lai btu iespïjams aizstÇvït savas intereses pïc for-
mulas – jo ÇtrÇk, jo labÇk. Tomïr, lai to izdar¥tu, nepiecie‰ama
attiec¥gÇ jautÇjuma laba sagatavo‰ana, jo EK var pie¿emt dar-
ba devïju sniegto informÇciju, ja piedÇvÇtie priek‰likumi ir
konstrukt¥vi un izsvïrti un nenoved strupce∫Ç.
·ajÇs komisijÇs Latvijas darba devïjus pÇrstÇv LDDK, tÇdï∫
ir ∫oti btiski Latvijas darba devïjam informït un apspriest
savas intereses jau laic¥gi. Papildus ‰ajÇs komisijÇs piedalÇs
pÇrstÇvji no BusinessEurope, kas pÇrstÇv ES darba devïju
intereses sarunÇs ar ES institcijÇm visos l¥me¿os. ·ajÇ
organizÇcijÇ ieklausÇs, un ‰im dialogam ir sena vïsture.
Ja kÇds no Za∫Çs grÇmatas priek‰likumiem gs atbalstu,
iespïjams, EK izstrÇdÇs t.s. Balto grÇmatu5, kur jau bs
definïta pavisam konkrïta problïma un izstrÇdÇts detalizïts
problïmas risinÇjums. Ar¥ ‰is dokuments sÇkotnïji parÇd¥sies
ekspertu komisijÇs, kur bs iespïjams paust savu viedokli ar¥
darba devïjiem. Ja BaltÇ grÇmata apmierinÇs Padomi, tad tai
jau var sekot vesela darb¥bas programma ar tÇlejo‰Çm sekÇm
– daÏÇdÇm iniciat¥vÇm un ∫oti konkrïtiem likumdo‰anas
priek‰likumiem.
Papildus iepriek‰ minïtajam ¥pa‰a uzman¥ba btu
pievïr‰ama ar¥ sociÇlajam dialogam un tr¥spusïjÇm
20
konsultÇcijÇm ES l¥men¥, jo ‰ajos procesos darba devïjiem kÇ
vienam no sociÇlajiem partneriem ir iespïjas paust savu
viedokli un aizstÇvït to. GalvenokÇrt ‰o funkciju ES ¥steno
BusinessEurope un CEEP, bet darbinieku intereses pÇrstÇv
Eiropas arodbiedr¥bu konfederÇcija (ETUC).
Eiropas Kopienas dibinljanas l¥guma 138. pantÇ ir no-
teikts EK uzdevums veicinÇt darba devïju un darbinieku aps-
priedes Kopienas l¥men¥, un pienÇkums veikt visus attiec¥gos
pasÇkumus, lai veicinÇtu sociÇlo partneru dialogu, samïr¥gi
atbalstot abas puses. ·Çdas apspriedes starp sociÇlajiem part-
neriem, l¥dz¥gi kÇ tas notiktu nacionÇlÇ l¥men¥, ir br¥vprÇt¥gas,
t.i., sociÇlajiem partneriem nav uzlikts tie‰s pienÇkums pieda-
l¥ties ‰ÇdÇs apspriedïs. ·Çdu br¥vprÇt¥go apsprieÏu, kurÇs so-
ciÇlie partneri diskutï par visdaÏÇdÇkajiem jautÇjumiem, re-
zultÇts var materializïties ar¥ l¥gumisku attiec¥bu (piem., kop-
l¥guma attiec¥bu) nodibinljanÇ. EK uzdevums ir veicinÇt ‰Çdu
sadarb¥bu starp darbiniekiem un darba devïjiem, jo sociÇlÇs
politikas izstrÇde nav iedomÇjama bez sociÇlo partneru iesais-
t¥‰anÇs.
Eiropas Kopienas dibinljanas l¥guma 138. pants attiecas
gan uz sociÇlo dialogu (sadarb¥ba starp darba devïjiem un
darbiniekiem), gan uz tr¥spusïjÇm konsultÇcijÇm ES l¥men¥. ·a-
jÇ kontekstÇ Eiropas Kopienas dibinljanas l¥guma 138. panta
otrajÇ da∫Ç noteikts, ka, pirms EK iesniedz priek‰likumus soci-
ÇlÇs politikas jomÇ, tÇ apsprieÏas ar darba devïjiem un darbi-
niekiem par Kopienas r¥c¥bas iespïjamo virz¥bu. Tomïr ar
‰Çdu apspriedi sociÇlo partneru viedok∫a noskaidro‰ana nebei-
dzas. Atbilsto‰i Eiropas Kopienas dibinljanas l¥guma 138. pan-
ta tre‰ajai da∫ai, ja EK pïc ‰Çdas apspriedes atz¥st Kopienas r¥-
c¥bu par vïlamu, tÇ apsprieÏ ar darba devïjiem un darbi-
niekiem paredzïtÇ priek‰likuma saturu. TÇdïjÇdi sociÇlo part-
neru viedoklis tiek noskaidrots gan par nepiecie‰am¥bu veikt
noteikta veida pasÇkumus, gan ar¥ par ‰o pasÇkumu saturu.
SociÇlie partneri, apsprieÏot EK priek‰likumu, iesniedz EK at-
zinumu vai vajadz¥bas gad¥jumÇ - ieteikumu. Neskatoties uz
to, ka ‰is konsultÇciju process un sarunas starp sociÇlajiem
partneriem ir samïrÇ sareÏÆ¥tas, ‰¥ Eiropas Kopienas dibinlja-
nas l¥gumÇ paredzïtÇ procedra dod darba devïju intereses
pÇrstÇvo‰Çm organizÇcijÇm iespïjas tie‰i iesaist¥ties lïmumu
pie¿em‰anas procesÇ.
EK sadarb¥ba ar darba devïjiem un darbiniekiem, nolkÇ
noskaidrot sociÇlo partneru viedokli par jautÇjumiem, kas
saist¥ti ar sociÇlÇs politikas jomu, var aicinÇt sociÇlos partnerus
pa‰us uz¿emties akt¥vu lomu, lai risinÇtu to intereses skaro‰us
jautÇjumus. Eiropas Kopienas dibinljanas l¥guma 138. panta
ceturtajÇ da∫Ç ir ietverta norma, kas paredz, ka gad¥jumÇ, ja
notiek ‰Çda apspriede, darba devïji un darbinieki var infor-
mït EK par vïlmi sÇkt 139. pantÇ paredzïto procedru, proti,
sociÇlie partneri var uzsÇkt savstarpïjas sarunas jeb dialogu,
kÇ rezultÇtÇ nodibinÇt l¥gumattiec¥bas. Citiem vÇrdiem, darba
devïji un darbinieki var noslïgt Eiropas Savien¥bas l¥me¿a
vieno‰anos (kopl¥gumu), kas var k∫t par Eiropas Savien¥bas
ties¥bu avotu. ·Çdas darba devïju un darbinieku apspriedes,
atbilsto‰i l¥guma 138. panta ceturtajai da∫ai nenotiek ilgÇk par

devi¿iem mïne‰iem, ja viena pa‰i darba devïju un darbinie-
ki kopÇ ar Komisiju nenolemj pagarinÇt sarunu ilgumu.
Lïmumu pie¿em‰ana
ES l¥men¥ (ES institcijÇs) lïmumi, kas vïlÇk ir saisto‰i ES
dal¥bvalst¥m un to iedz¥votÇjiem, pamatÇ tiek pie¿emti se‰os
veidos: EK pie¿em lïmumu viena pati; Padome un EK pie-
¿em lïmumu (bez konsultÇcijÇm ar EP); lïmumu pie¿em
Padome un EK, konsultïjoties ar EP; Padome, EK un EP pie-
¿em lïmumu, savstarpïji sadarbojoties; Padome, EK un EP
pie¿em lïmumu, savstarpïji vienojoties; Lïmumu var pie-
¿emt, ja to pie¿em Padome pïc EP piekri‰anas. 6
Papildus formÇlam lïmumu pie¿em‰anas procesam iespï-
jams veikt ar¥ mazÇk formÇlas aktivitÇtes, tomïr absoltajÇ
vairÇkumÇ gad¥jumu ‰Çdas aktivitÇtes veiks profesionÇli lobi-
ju biroji, bet tad past¥tÇjam tas bs btisks papildu izdevums.
·Çdi biroji visbieÏÇk ir sabiedrisko attiec¥bu uz¿ïmumi, kas
sÇkumÇ izpïta attiec¥go spïles laukumu un spïlïtÇjus, bet
vïlÇk piedÇvÇ iespïjamo r¥c¥bas stratïÆiju. JÇapzinÇs, ka
Latvijas mïroga darba devïju organizÇcija ne vienmïr varïs
at∫auties ‰Çdus pakalpojumus, tomïr to noteikti varïs at∫auties
tÇda mïroga organizÇcija kÇ BusinessEurope, CEEP vai FIEC 7.
Vienlaikus iespïjamas situÇcijas, kad Latvijas darba devïju
intereses nesakr¥t 1:1 ar “lielo” ES dal¥bvalstu darba devïju
interesïm (piemïram, bvniec¥bas sektorÇ), kÇ rezultÇtÇ cerït
uz BusinessEurope, FIEC vai citu l¥dz¥ga mïroga specializïtu
darba devïju organizÇciju ne vienmïr ir lietder¥gi. ·ÇdÇ
gad¥jumÇ Latvijas darba devïju organizÇcija var aizstÇvït savas
intereses pamatÇ tikai ar vald¥bas starpniec¥bu.
Lai Latvijas darba devïja viedoklis tiktu sadzirdïts ar¥
valstiskÇ l¥men¥, ar LDDK un nozaru asociÇciju starpniec¥bu
svar¥gi paust savu nostÇju nacionÇlajÇ poz¥cijÇ. NacionÇlÇ
l¥men¥ poz¥ciju izstrÇdÇ saska¿Ç ar Ministru kabineta 2005. ga-
da 16. augusta Noteikumiem nr. 596 “Latvijas Republikas naci-
onÇlo poz¥ciju Eiropas Savien¥bas jautÇjumos izstrÇdes, ap-
stiprinljanas un pÇrstÇvï‰anas kÇrt¥ba” (turpmÇk – noteiku-
mi), kuri pïc LDDK uzskatiem btu vïl jÇpilnveido.8
Atbilsto‰i noteikumiem tiek noteikta viena atbild¥gÇ
iestÇde par konkrïtu jautÇjumu un l¥dzatbild¥gÇs iestÇdes,
kuras tad bs tÇs institcijas, kas saska¿os nacionÇlo poz¥ciju
nacionÇlajÇ l¥men¥ un virz¥s to apstiprinljanai MK. Atbild¥gÇ
1 Janda K., Berry J., Goldman J. (1989). The Challenge of Democracy. 309-342.lpp.
2 http://www.ttc.lv/lv/publikacijas/konsolidets.html
3 Eiropadome tika oficiÇli izveidota ar MÇstrihtas l¥guma “groz¥jumiem”. TajÇ piedalÇs ES dal¥bvalstu vad¥tÇji un EK prezidents. TÇs galvenais uzde-
vums ir vienoties par vispÇrïjiem virzieniem, kÇdÇ ES jÇatt¥stÇs. Eiropadome sanÇk vismaz vienu reizi 2 gados (‰obr¥d ~ 4 reizes gadÇ).
4 Ang∫u val. – Green Paper
5
Ang∫u val. – White Paper
6
Craig P., De Burca G. EU Law, Text, Cases and Materials. (2nd edition). Oxford University Press, 1998. 129-138.lpp.
7 Latvijas darba devïju organizÇcijas pagaidÇm nav FIEC biedri.
8
Publicïts: Latvijas Vïstnesis. 19.08.2005
9 Noteikumu 11. punkts
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
iestÇde ar ministra r¥kojumu izveido darba grupu poz¥cijas
saska¿o‰anai, nepiecie‰am¥bas gad¥jumÇ pieaicinot ekspertus,
sociÇlos partnerus un citu institciju pÇrstÇvjus.9 Noteikumu
33. punktÇ noteikts: “Ja saska¿Ç ar normat¥vajiem aktiem
attiec¥gÇs nozares jautÇjumu nepiecie‰ams saska¿ot ar neval-
stiskajÇm organizÇcijÇm vai sociÇlajiem partneriem, to pÇr-
stÇvji tiek iek∫auti ‰o noteikumu 11. punktÇ minïtajÇs starp-
institciju darba grupÇs”. Praksï tas noz¥mï to, ka darba
devïju organizÇciju pÇrstÇvji piedalÇs daudzÇs uz noteikumu
11. punkta pamata izveidotÇs darba grupÇs, kur var paust un
aizstÇvït savu viedokli. Atbild¥gajai institcijai ‰is viedoklis
nav obligÇti jÇ¿em vïrÇ, bet jebkurÇ gad¥jumÇ tas tiek ats-
pogu∫ots un par to uzzina gan Saeimas attiec¥gÇ komisija (kur
poz¥cija tiek saska¿ota), gan MK (kur poz¥cija tiek
apstiprinÇta). VairumÇ gad¥jumu ‰ajÇs darba grupÇs piedalÇs
LDDK pÇrstÇvji.
“ Latvijas uz¿ïmïjiem svar¥gi savlaic¥gi
apzinÇties savas iespïjas ietekmït lïmumu
pie¿em‰anu ES, izmantojot sadarb¥bas
metodes, kas pastÇv jau ‰obr¥d.”
Ikviena lïmuma pamatÇ ES ir intereses. TÇs var bt ES
intereses, daÏÇdu intere‰u grupu vai pat atsevi‰˙u dal¥bvalstu
intereses. Latvijas uz¿ïmïjiem svar¥gi savlaic¥gi apzinÇties
savas iespïjas ietekmït lïmumu pie¿em‰anu ES, izmantojot
sadarb¥bas metodes, kas pastÇv jau ‰obr¥d. Tas noz¥mï, ka
Latvijas darba devïjs var tikt sadzirdïts ar¥ tad, ja tam nav
lieku finan‰u resursu savu intere‰u lobï‰anai, tÇ vietÇ izman-
tojot darba devïju organizÇcijas Latvijas un ES l¥men¥.
Nepiecie‰ams ar¥ valsts institciju atbalsts un pamudinÇjums,
lai darba devïji akt¥vÇk iesaist¥tos lïmumu pie¿em‰anas
procesÇ gan ES, gan nacionÇlajÇ l¥men¥, jo tikai akt¥vas un
stratïÆiskas r¥c¥bas rezultÇtÇ ikvienÇ jomÇ bs iespïjams dar-
boties pïc noteikumiem, kas ir skaidri, saprotami un vïrsti uz
att¥st¥bu. Mums jau ir gan veiksm¥ga, gan ne tik veiksm¥ga
pieredze ar Pakalpojumu direkt¥vu, REACH, gaidÇmas nopiet-
nas diskusijas par sociÇlo un darba politiku, piemïram, Darba
laika direkt¥vu, nodok∫u harmonizÇciju, kÇ ar¥ neskaitÇmas
viedok∫u sadursmes nozaru att¥st¥bai noz¥m¥gos jautÇjumos.
21
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
LDDK par SIA Laval un Partneri lietu un
Latvijas uz¿ïmumu intere‰u aizstÇv¥bu
El¥na Egle,
Latvijas Darba devïju konfederÇcijas ÆenerÇldirektore, Pol.sc.
doktorante
2007. gada 18. decembr¥ Eiropas Kopienu Tiesa
(turpmÇk - EKT) pie¿ïma nolïmumu LatvijÇ pla‰i ap-
spriestajÇ SIA Laval un Partneri lietÇ. EKT atzina, ka
Zviedrijas arodbiedr¥bu r¥c¥ba, blo˙ïjot bvobjektu, ir
pakalpojumu snieg‰anas br¥v¥bas ierobeÏojums, kas iz-
skat¥tajÇ lietÇ nav attaisnojams ar darba ¿ïmïju aiz-
sardz¥bas vispÇrïjo intere‰u mïr˙i. TurklÇt Zviedrijas
arodbiedr¥bu r¥c¥ba ir bijusi prettiesiska un ierobeÏojusi
pakalpojumu snieg‰anas br¥v¥bu Latvijas uz¿ïmumam
Eiropas Savien¥bas (ES) iek‰ïjÇ tirg.
Nolïmums balst¥ts uz samïr¥guma un lietder¥bas princi-
piem, izvïrtïjot, ka dal¥bvalst¥m kompetence sociÇlajÇ jomÇ
jÇsaska¿o ar br¥vas pakalpojumu kust¥bas noteikumiem un ka
kopl¥gumÇ iek∫auto noteikumu uzspie‰ana Çrvalstu pakalpo-
jumu sniedzïjiem nav pie∫aujama, it ¥pa‰i gad¥jumos, kad ‰is
pakalpojumu sniedzïjs jau ir noslïdzis kopl¥gumu citÇ ES
dal¥bvalst¥, kÇ tas ir SIA Laval un Partneri gad¥jumÇ.
SIA Laval un Partneri lietas vïsture
Pirms analizït ‰¥ tiesas sprieduma rezultÇtus, jÇatgÇdina,
ka 2004. gada maijÇ Latvijas sabiedr¥ba SIA Laval un Partneri
nor¥koja Latvijas darba ¿ïmïjus bvdarbu veik‰anai ZviedrijÇ.
Veikt darbus ap¿ïmÇs ‰¥s sabiedr¥bas meitas uz¿ïmums L&P
Baltic Bygg AB. Da∫a no ‰iem darbiem bija skolas ïkas rekon-
strukcija un papla‰inljana Vaksholmas pilsïtÇ.
2004. gada jnijÇ SIA Laval un Partneri un L&P Baltic
Bygg AB no vienas puses un Zviedrijas Bvniec¥bas un pub-
lisko bvdarbu nozares darba ¿ïmïju arodbiedr¥ba Svenska
Byggnadsarbetareforbundet no otras puses, uzsÇka sarunas
par pievieno‰anÇs l¥guma bvniec¥bas kopl¥gumam noslïg‰a-
nu. Tomïr vieno‰anÇs netika panÇkta. 2004. gada 2. novem-
br¥ arodbiedr¥ba uzsÇka kolekt¥vo r¥c¥bu blokÇdes formÇ visos
SIA Laval un Partneri bvobjektos. Zviedrijas Elektri˙u arod-
biedr¥ba solidarizïjoties pievienojÇs ‰ai r¥c¥bai, pÇrtraucot
visus paredzïtos elektrotehniskos darbus Vaksholmas
bvobjektÇ. KÇdu laiku pïc darbu pÇrtrauk‰anas ‰ajÇ bv-
objektÇ pret L&P Baltic Bygg AB tika uzsÇkta kop¥ga
22
likvidÇcijas procedra. SIA Laval un Partneri Zviedrijas Darba
tiesÇ cïla pras¥bu, kur citu pras¥bu starpÇ ldza atz¥t arod-
biedr¥bu kolekt¥vo r¥c¥bu par prettiesisku, savukÇrt Zviedrijas
Darba tiesa vïrsÇs EKT ar jautÇjumu, vai Eiropas Kopienas
ties¥bas pie∫auj ‰Çdu kolekt¥vu r¥c¥bu.
Darba devïju organizÇciju iesaiste
Latvijas uz¿ïmuma konflikts ar arodbiedr¥bÇm apliecina
nepiecie‰am¥bu uz¿ïmïjiem pa‰iem k∫t akt¥vÇkiem savu in-
tere‰u formulï‰anÇ un aizstÇv¥bÇ, izmantojot visus resursus -
gan valstiskos, gan ar¥ akt¥vi l¥dzdarbojoties uz¿ïmïjus pÇr-
stÇvo‰o organizÇciju darbÇ.
Jau 2004. gadÇ nogalï, kad SIA Laval un Partneri lieta
k∫uva par aktuÇlu tïmu ar¥ Latvijas masu medijos, Latvijas
Darba devïju konfederÇcija (turpmÇk – LDDK) akt¥vi sÇka
sekot l¥dzi ‰¥s lietas gaitai. JÇatz¥mï, ka tobr¥d LDDK bija piee-
jama tikai presï publicïtÇ informÇcija. TÇ, protams, nebija
pietiekama, lai kvalitat¥vi izstrÇdÇtu ieteikumus un uzsÇktu
konsultÇcijas ar zviedru nacionÇlo darba devïju organizÇciju.
TurklÇt LDDK, iesaistoties sarunÇs ar Zviedru Darba devïju
konfederÇciju, nevarïja izmantot visas savas iespïjas tÇ
iemesla dï∫, ka SIA Laval un Partneri nebija sniegu‰i ne
Latvijas Bvnieku asociÇcijai (kas ir LDDK biedrs), ne pa‰ai
LDDK pilnu informÇciju par radu‰os situÇciju un tÇs att¥st¥bu,
ko dar¥tu, ja ‰is uz¿ïmums btu LDDK biedrs.
“ Åtru reaÆï‰anu apgrtinÇja pa‰a uz¿ïmuma
pasivitÇte un tas, ka SIA Laval un Partneri
nebija ne LDDK, ne Latvijas Bvnieku
asociÇcijas biedri.”
TÇdï∫ LDDK vïrsÇs pie SIA Laval un Partneri ar aici-
nÇjumu sniegt informÇciju un no savas puses piedÇvÇja
konsultÇcijas, padzi∫inÇtu situÇcijas anal¥zi un konkrïtÇ uz¿ï-
muma intere‰u aizstÇv¥bu. JÇatz¥mï, ka Çtru reaÆï‰anu apgr-
tinÇja pa‰a uz¿ïmuma pasivitÇte un tas, ka SIA Laval un Part-
neri nebija ne LDDK, ne Latvijas Bvnieku asociÇcijas biedri.
Neraugoties uz to, LDDK nolïma kop¥gi ar saviem zviedru
kolïÆiem – Zviedrijas Darba devïju konfederÇciju Svenskt
Näringsliv – iesaist¥ties ‰¥s situÇcijas skaidro‰anÇ, normalizï-
‰anÇ un taisn¥gÇ izskat¥‰anÇ tiesiskÇ ce∫Ç. LDDK un Zviedrijas
Uz¿ïmïju konfederÇcija patstÇv¥gi uzturïja konsultÇcijas un
informÇcijas apmai¿u jau kop‰ 2005. gada, lai konsolidïtu
viedokli konkrïtajÇ jautÇjumÇ.
Iz‰˙iro‰Ç br¥d¥, neilgi pirms EKT ÆenerÇladvokÇta viedok∫a
publicï‰anas par Laval un Partneri lietÇ, LDDK un Zviedrijas
Uz¿ïmïju konfederÇcija 2007. gada jlijÇ vienojÇs par kop¥gu
oficiÇlu nostÇju tiesved¥bas procesa Laval un Parteri lietu.

Abas konfederÇcijas pauda atbalstu darba kopl¥gumu
slïg‰anai, norÇdot, ka tiem ir jÇbt saska¿Ç ar ES ties¥bÇm. Ir
likum¥gi piepras¥t darba kopl¥gumu attiecinljanu uz gan
zviedru, gan Çrvalstu uz¿ïmumiem, kas pastÇv¥gi darbojas
ZviedrijÇ. Cita lieta ir gad¥jums, kad Çrvalstu uz¿ïmums, kÇ
tas bija VaksholmÇ, veic gad¥juma darbus ‰ajÇ valst¥. ·ÇdÇ
situÇcijÇ darba kopl¥gumam saska¿Ç ar abu konfederÇciju
uzskatu ir jÇbt proporcionÇlam, t.i., l¥guma noteikumiem ir
jÇbt piemïrotiem gad¥juma darbu izpildei.
Latvijas valsts loma tiesved¥bÇ
LDDK jau kop‰ 2004. gada uzsÇka ar¥ konsultÇcijas ar LR
Årlietu ministriju, kas diemÏïl finansiÇli nevarïja sniegt atbal-
stu tiesved¥bas procesa nodro‰inljanai. LDDK 2007. gada
jlijÇ LDDK vïrsÇs pie vairÇkÇm atbild¥gajÇm Latvijas valsts
institcijÇm, konkrïti pie LR Çrlietu ministra Arta Pabrika, LR
tieslietu ministra Gaida Bïrzi¿a un LR ekonomikas ministra
Jurija Stroda ar aicinÇjumu ar¥ Latvijas valstij akt¥vi iesaist¥ties
‰¥ jautÇjuma risinljanÇ un spïc¥gÇk aizstÇvït un atbalst¥t
uz¿ïmïjus, kas vïlas izvïrst savu darb¥bu starptautiskÇ l¥men¥
un iek∫auties Eiropas vienotajÇ tirg.
JÇatz¥mï, ka tomïr kopumÇ trka koordinÇcijas un finan-
siÇla atbalsta no valsts puses, kÇ ar¥ informÇcijas un skaidru
mïr˙u uzstÇd¥juma no uz¿ïmumu puses. Tomïr LDDK sa-
biedrisko attiec¥bu ieguld¥jums, zviedru finansiÇlÇ kapacitÇte
un pieredze darba ties¥bÇs, kÇ ar¥ Latvijas politi˙u publiski
paustais politiskais atbalsts pierÇd¥ja, ka pat visbezcer¥gÇkajÇs
situÇcijÇs var gt ilgtermi¿Ç daudziem ES uz¿ïmumiem tik
noz¥m¥gu un labvïl¥gu lïmumu ES iek‰ïjÇ tirgus protekcionis-
ma mazinljanÇ un tÇ potenciÇla izmanto‰anÇ ar god¥gas kon-
kurences veicinljanu un aizspriedumu mazinljanu.
SIA Laval un Partneri gad¥jums skaidri parÇda, ka
uz¿ïmumam, kuru neatbalsta spïc¥ga darba devïju intere‰u
pÇrstÇvo‰a organizÇcija un ar¥ valsts, Eiropas l¥men¥ ir grti
aizstÇvït savu poz¥ciju.
KÇda ir EKT sprieduma ietekme?
LDDK kÇ lielÇkÇ Latvijas darba devïjus pÇrstÇvo‰Ç
organizÇcija ir gandar¥ta par ‰Çdu EKT nolïmumu, kas
pierÇda, ka ES tiek ievïrots pakalpojumu snieg‰anas br¥v¥bas
princips. EKT lïmums Laval un Partneri lietÇ apliecina, ka
vienota, br¥va un god¥ga konkurence Eiropas iek‰ïjÇ tirg ∫auj
izmantot Eiropas potenciÇlu globÇlajÇ tirg. Br¥va un god¥ga
konkurence ir pamatvïrt¥ba un ieguvums gan biznesam, gan
darbiniekiem, gan patïrïtÇjam, un ‰is lïmums ir to nosargÇjis.
·o principu nav iespïjams nodro‰inÇt bez nacionÇlo
kolekt¥vo l¥gumu respektï‰anas.
Spriedums ar¥ liecina, ka Zviedrijas arodbiedr¥bu noslïgto
kopl¥gumu noteikumu uzspie‰ana uz¿ïmumiem no citÇm ES
valst¥m, kas sniedz pakalpojumus ZviedrijÇ, nav pie∫aujama.
·is tiesas nolïmums pierÇda, ka Zviedru arodbiedr¥bu r¥c¥ba
attiec¥bÇ pret Latvijas pakalpojumu sniedzïjiem ir bijusi
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
diskriminïjo‰a un nav attaisnojama. LDDK uzskata, ka ‰is
tiesas nolïmums veicinÇs konkurenci iek‰ïjÇ ES tirg un
stiprinÇs ar¥ kopïjo ES konkurïtspïju pasaules tirg.
Kas tÇlÇk?
LDDK ir gandar¥ta, ka 2007. gads noslïdzÇs ar Latvijas
uz¿ïmïjiem pozit¥vu EKT lïmumu SIA Laval un Partneri
lietÇ. LDDK ir pateic¥ga savam sadarb¥bas partnerim –
Zviedrijas Darba devïju konfederÇcijai Svenskt Näringsliv par
sniegto atbalstu tiesved¥bÇ, finansïjot juridiskos pakalpoju-
mus Latvijas uz¿ïmuma aizstÇv¥bai un apliecinot izpratni par
vienotÇ tirgus ideju un god¥gu konkurenci ES tirg.
Tagad SIA Laval un Partneri lieta ir Zviedrijas darba tiesas
kompetence – tai ir jÇsniedz savs spriedums, vadoties no EKT
nolïmumÇ sniegtÇs interpretÇcijas un noteiktajiem principiem.
Tiesai ar¥ jÇlemj, vai un kÇdÇ apmïrÇ Zviedrijas arodbiedr¥bÇm
btu jÇsedz kompensÇcija par zaudïjumiem, kas radu‰ies SIA
Laval un Partneri savu saist¥bu neizpildes dï∫ pÇrtraucot savu
darb¥bu ZviedrijÇ. KopumÇ SIA Laval un Partneri ir iesniegu‰i
pras¥bu par aptuveni 100 000 latu lielu zaudïjumu
kompensÇciju. Gad¥jumÇ, ja Zviedrijas darba tiesa lems par labu
SIA Laval un Partneri, tad kopÇ ar tiesas uzlikto soda naudu un
citÇm tiesved¥bas izmaksÇm Zviedrijas arodbiedr¥bÇm, iespïjams,
bs jÇrï˙inÇs ar 200 000 latu lielu kompensÇciju izmaksu
Latvijas uz¿ïmumam. KÇ LDDK informïja Zviedrijas darba
devïju konfederÇcija, tad ÇtrÇk par ‰¥ gada rudeni Zviedrijas
Darba tiesas spriedums ‰ajÇ lietÇ gan nav gaidÇms.
“ SIA Laval un Partneri gad¥jums skaidri
parÇda, ka uz¿ïmumam, kuru neatbalsta
spïc¥ga darba devïju intere‰u pÇrstÇvo‰a
organizÇcija un ar¥ valsts, Eiropas l¥men¥ ir
grti aizstÇvït savu poz¥ciju.”
Debates ZviedrijÇ
SIA Laval un Partneri iesniegums Zviedrijas Darba tiesÇ
pret Zviedrijas arodbiedr¥bÇm un par kompensÇciju piedzi¿u
par to rad¥tajiem zaudïjumiem, kÇ ar¥ EKT tiesas pagÇju‰Ç ga-
da nolïmums ir rosinÇjis pla‰as politiska rakstura debates
ZviedrijÇ. GalvenÇs diskusijas ir par Zviedrijas darba ties¥bu
efektivitÇti kopumÇ – vai ir nepiecie‰ams ar likumu noteikt
minimÇlo darba algu, kÇ par ES direkt¥vu par darbinieku pa-
gaidu nost¥‰anu uz citÇm ES dal¥bvalst¥m un ES pakalpoju-
mu direkt¥vu.
LDDK un ar¥ Zviedrijas Darba devïju konfederÇcija
Svenskt Näringsliv sagaida, ka ar¥ Zviedrijas Darba tiesas
spriedums, tÇpat kÇ EKT, spriedums, novïrs¥s l¥dz¥gu gad¥ju-
mu atkÇrto‰anos ES jauno dal¥bvalstu uz¿ïmumu diskrimi-
nÇcijÇ ES iek‰ïjÇ tirg un mazinÇs atsevi‰˙u valstu nacionÇlÇ
protekcionisma tendences EiropÇ.
23
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
Pilso¿u lobï‰ana ES - stÇsts par panÇkumiem
Îans Marks Simons,
Eiropas FederÇlistu apvien¥bas ÆenerÇlsekretÇrs
MsdienÇs vÇrds “lobijs” arvien bieÏÇk parÇdÇs
masu medijos, sarunÇs, konferencïs. Tomïr, lai ar¥
termins ir jauns, varas ietekmï‰anas prakse ir pastÇ-
vïjusi jau kop‰ pa‰as “varas” ra‰anÇs.
LaikÇ, kad lielÇkÇ da∫a tirdzniec¥bas notiek pÇri
robeÏÇm, vides problïmas vïrojamas vispasaules l¥men¥,
globalizÇcija ietekmï msu dz¥vi visÇs jomÇs. Vien¥gÇ lieta,
kas nek∫st starptautiska, ir demokrÇtija. ·ÇdÇ kontekstÇ
Eiropas Savien¥ba ir viens no retajiem un veiksm¥gÇkajiem
starptautiskas demokrÇtijas piemïriem. Likumdo‰anas,
izpildu un tiesu varas sadal¥juma principi Eiropas l¥men¥ ir
saska¿otas, efekt¥vas un kontrolïjamas politikas veido-
‰anas pamatos. Tomïr, uztverot demokrÇtiju kÇ “tautas va-
ru”, to var bt grti ¥stenot praksï, ja vara turpina attÇlinÇ-
ties no pilso¿iem. ·ÇdÇ situÇcijÇ noteico‰u lomu spïlï ne-
valstiskÇs organizÇcijas, kuras pilda tilta funkciju starp po-
litikas veidotÇjiem un sabiedr¥bu.
Lai tiktu uzklaus¥ti, jÇbt organizïtiem
PÇrstÇvju demokrÇtijas pirmsÇkumi meklïjami tajos
laikos, kad pie¿emamo lïmumu daudzums un sareÏÆ¥t¥ba
sÇka pÇrsniegt pilso¿u spïjas. TÇpïc pilso¿i ievïl savus
pÇrstÇvjus, kas aizstÇv vi¿u intereses un pie¿em lïmumus
vi¿u vietÇ. Taãu, jo vairÇk starptautisku organizÇciju tiek
izveidots, jo vairÇk to aug‰galÇ nonÇku‰ie politi˙i attÇlinÇs
no pilso¿iem. LielÇ attÇluma dï∫ Eiropas l¥me¿a politi˙i,
pat gribïdami nav tik spïj¥gi ieklaus¥ties vïlïtÇju vajadz¥-
bÇs, iz¿emot situÇcijas, kad sabiedr¥ba ir labi organizïta.
Briselï savas intereses aizstÇv lielÇkÇs da∫as Eiropas
reÆionu pÇrstÇvji. Savi pÇrstÇvji ir katrai ietekm¥gÇkajai
nozarei un uz¿ïmumam, un tie, kas nevïlas Briselï
uzturïties pastÇv¥gi, var noalgot kÇdu no 15 000 Briseles
lobïtÇju, kas pÇrliecinÇs Eiropas likumdevïjus par vi¿u
“produktu”. ·ajÇ situÇcijÇ tomïr jÇvaicÇ, kas lobï Eiropas
pilso¿u intereses? Kas iestÇjas par vi¿u intere‰u aizstÇv¥bu?
Daudzus jautÇjumus, piemïram, par vidi, cilvïkties¥bÇm,
pretkorupcijas vai demokrÇtijas uzlabojumiem, daÏreiz
virza tikai un vien¥gi nevalstiskÇs organizÇcijas, kas pat
pastÇv¥gi nepietiekama finansïjuma apstÇk∫os un ar
nelieliem cilvïkresursiem cen‰as aizsargÇt intereses, kas
24
ne vienmïr ir ekonomiski izdev¥gas, taãu ir primÇri svar¥-
gas ES pilso¿u labklÇj¥bai.
ES likumdevïjiem parasti ir jÇstrÇdÇ pie vairÇkÇm
lietÇm vienlaikus. Vi¿u laiks ir ierobeÏots, un vi¿iem
parasti pietrkst padzi∫inÇtu zinljanu par visiem proce-
siem, jo ¥pa‰i par to tehnisko pusi. ·ÇdÇ gad¥jumÇ lobïtÇji
var pal¥dzït, sniedzot pierÇd¥jumus par labu vai pret kÇdu
no lïmumiem un procesam, lai likumdevïjs pilso¿u vÇrdÇ
varïtu pie¿emt politisku lïmumu, kas, pïc vi¿a domÇm, ir
pilso¿iem izdev¥gÇks.
DaÏÇdas akcijas JEF nacionÇlo vien¥bu izpild¥jumÇ notiek daÏÇdÇs
Eiropas pilsïtÇs, ar¥ R¥gÇ. Organizatori uzsver: lai Eiropas pilso¿u
kust¥bas btu efekt¥vas, tÇm ir jÇdarbojas gan vietïjÇ, gan Eiropas l¥men¥
(Foto: Klubs "MÇja" / JEF - Latvija)
Piemïrs: elektrostaciju nozares pÇrstÇvji var sniegt
vïrt¥gu informÇciju par nozares pa‰reizïjo darb¥bu un
vajadz¥bÇm attiec¥bÇ uz gaisa piesÇr¿ojuma ierobeÏojuma
kontroli, un to var papildinÇt ar informÇciju, ko apkopo-
ju‰as NVO par ietekmi uz elektrostacijas tuvumÇ dz¥vojo‰o
iedz¥votÇju vesel¥bu. Ja ar lobï‰anu nodarbotos tikai pati
nozare, visticamÇk, likumdo‰anÇ par elektrostacijÇm tiktu
ignorïta ietekme uz vesel¥bu, ko aizstÇv NVO. SavukÇrt, ja
diskusijÇs par konkrïto problïmu btu pÇrstÇvïtas tikai
NVO, likumdo‰ana, visticamÇk, pÇrmïr¥gi iegroÏotu
nozari, ieviestu neizpildÇmus noteikumus vai btiski
apdraudïtu tÇs konkurïtspïju. ·is ir vienkÇr‰ots piemïrs,
jo parasti par katru jautÇjumu tiek izteikti desmitiem vai
pat simtiem viedok∫u. Skaidrs ir viens - jo vairÇk
informÇcijas ir pieejama un jo l¥dzsvarotÇka tÇ ir, jo vieglÇk
ir likumdevïjam pie¿emt “pareizo”1 lïmumu, un, ja darbs
ir izdar¥ts pareizi, jo izdev¥gÇk tas ir pilso¿iem. TÇpïc
jebkurÇ procesÇ ir jÇbt pÇrstÇvïtÇm visÇm ieinteresïtajÇm
pusïm. Problïma ir tÇ, ka uz¿ïmumam vai nozarei parasti
ir finan‰u l¥dzek∫i, lai izvirz¥tu daudzus cilvïkus, kas to
pÇrstÇvïs, bet NVO bieÏi vien pietrkst naudas, lai
pienÇc¥gi veiktu savu darbu. Lai panÇktu, ka likumdevïjs
pie¿emtu “pareizu” un sabalansïtu lïmumu, institcijÇm

btu jÇfinansï tÇ spektra da∫a, kas citÇdi netiktu pÇrstÇvïta.
ES politikas panÇkumu pamatÇ ir ‰Çda l¥dzsvarota intere‰u
pÇrstÇv¥ba.
Pras¥ba demokratizït Eiropas Savien¥bu
Viens no NVO lobiju veidiem ir “pilso¿u NVO” lobiji.
Divi no tiem ir Eiropas FederÇlistu apvien¥ba (UEF) un
Jaunie Eiropas federÇlisti (JEF). Eiropas FederÇlistu
apvien¥ba tika izveidota 1946. gadÇ, uzreiz pïc OtrÇ
pasaules kara, ar mïr˙i izveidot struktru, kas novïrstu
jaunu izn¥cino‰u konfliktu atkÇrto‰anos EiropÇ. ·¥ pilso¿u
apvien¥ba un kampa¿a ir piedz¥vojusi izaugsmi un kop‰
tÇs pirmsÇkumiem ir bijusi viens no Eiropas integrÇcijas
procesu galvenajiem virz¥tÇjiem. TÇs jaunatnes atzars kop‰
1949. gada ir Jaunie Eiropas federÇlisti. FederÇlistu orga-
nizÇcijas ir biju‰as vienas no svar¥gÇkajiem spïlïtÇjiem un
lobiju grupÇm ES pïdïjo 50 gadu laikÇ.
FederÇlisti iestÇjÇs par ES demokratizÇciju vïl pirms ‰¥s
organizÇcijas oficiÇlÇs izveides. Jau pa‰Ç sÇkumÇ bija
skaidrs, ka, kop¥gi izmantojot tÇdus resursus kÇ ogles un
tïraudu (1950. gada Og∫u un tïrauda apvien¥ba) vai izvei-
dojot kopïjo tirgu, nevarïs iztikt bez noteikumiem, un, lai
izveidotu noteikumus Eiropas l¥men¥, bs jÇveido Eiropas
institcijas. Pilso¿i un valstis pie¿emtu ‰Çdas institcijas
tikai tad, ja tÇs btu demokrÇtiskas un darbotos ES
pilso¿u interesïs. ·ÇdÇ kontekstÇ federÇlisti jau sen ir
mïÆinÇju‰i pÇrliecinÇt ‰aubu pilnÇs valstis par
nepiecie‰am¥bu pÇrnest suverenitÇti Eiropas l¥men¥. TajÇ
pa‰Ç laikÇ ir bijis svar¥gi, lai ‰¥s Eiropas institcijas, kas
pÇr¿em suverenitÇti no dal¥bvalst¥m, btu atbild¥gas un
demokrÇtiskas.
“ Ir redzams, kÇ UEF un JEF pïdïjo 50 gadu
laikÇ veiktÇ lobï‰ana ir bijusi noder¥ga ES
pilso¿iem, un savÇ zi¿Ç tÇ ir pal¥dzïjusi
rad¥t pÇrvald¥bas paraugu, ko vïlas
atdarinÇt citÇs vietÇs pasaulï. ”
TÇdïjÇdi, pÇrsteigumu neizraisa fakts, ka UEF bija
pirmÇ organizÇcija, kas septi¿desmitajos gados piepras¥ja
r¥kot Eiropas Parlamenta vïlï‰anas, lai veidotu cie‰Çku
saikni starp pilso¿iem un to pÇrstÇvjiem Eiropas Parla-
mentÇ. Nav grti iedomÇties, cik attur¥gas bija valstis pret
‰Çdu Eiropas Parlamenta izveides ieceri, kas pamazÇm
pÇr¿emtu no dal¥bvalst¥m lem‰anu par tÇm sfïrÇm, kuras
efekt¥vÇk ir regulït Eiropas l¥men¥. Beigu beigÇs Eiropas
Parlamenta izveido‰anas iecere materializïjÇs, lielÇ mïrÇ
pateicoties tÇdu pilso¿u lobiju grupu kÇ UEF iniciat¥vai.
Kampa¿a par Eiropas Parlamenta vïlï‰anÇm bija viens
no lielÇkajiem so∫iem ES demokratizÇcijas virzienÇ. Kad
parlaments tika ievïlïts pirmo reizi, tÇ bija tikai konsul-
tat¥va organizÇcija, bet ‰odien, ja tiks apstiprinÇts Lisabo-
nas l¥gums, Eiropas Parlaments bs gandr¥z tikpat spïc¥gs
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
kÇ Ministru Padome. TÇ bs pati caurskatÇmÇkÇ un atklÇ-
tÇkÇ Eiropas institcija. ·odien tas, iespïjams, izskatÇs Çr-
kÇrt¥gi birokrÇtiski un tehniski, taãu jÇatceras, ka tas sÇkÇs
pïc pilso¿u iniciat¥vas, kas ‰odien k∫uvusi sekm¥ga.
FederÇlisti ir veidoju‰i kampa¿as ar¥ par eiro un
Eiropas Konstitciju. 2002./2003. gada sasaukuma laikÇ
daudzi priek‰likumi par ES demokratizÇciju nÇca no UEF.
Ar¥ JEF bija ∫oti akt¥va ‰ajÇ procesÇ, iestÇjoties par
vienprÇt¥bas principa atcel‰anu un Parlamenta koplïmu-
ma ties¥bu papla‰inljanu.
Kas ir tavs kandidÇts?
·obr¥d UEF lobï‰anas darb¥bas ir saist¥tas ar Lisabonas
l¥guma ievie‰anu un gatavo‰anos 2009. gada jnijÇ
gaidÇmajÇm Eiropas Parlamenta vïlï‰anÇm. UEF, JEF un
vairÇkas citas organizÇcijas ir uzsÇku‰as kampa¿u
www.who-is-your-candidate.eu (“Kas ir tavs kandidÇts?”).
·¥ kampa¿a mudina Eiropas politiskÇs partijas izvirz¥t sa-
vus kandidÇtus Eiropas Komisijas prezidena amatam, kur‰
tiktu ievïlïts Eiropas Parlamenta vïlï‰anÇs. Saska¿Ç ar Li-
sabonas l¥gumu Komisijas prezidentu “pïc Padomes no-
minÇcijas ievïl Parlaments”. Lai uzlabotu ES demokrÇtisko
situÇciju, organizÇcija uzskata, ka ir nepiecie‰ams sasaist¥t
balso‰anu par pÇrstÇvjiem – Eiropas Parlamenta vïlï‰anas,
ar izpildvaras – Eiropas Komisijas – vad¥tÇja izraudz¥‰anu.
Lai kampa¿a “Kas ir tavs kandidÇts?” btu sekm¥ga,
UEF sadarbojas ar daudzÇm citÇm organizÇcijÇm, piemï-
ram, ar “Jauno Eiropu” un “Starptautisko Eiropas kust¥bu”.
TajÇ pa‰Ç laikÇ UEF mobilizï ar¥ savas nacionÇlÇ l¥me¿a
noda∫as, lai caur vietïjÇm politiskÇm partijÇm izdar¥tu spie-
dienu uz Eiropas politiskajÇm partijÇm ar nolku nodro-
‰inÇt EK vad¥tÇja izraudz¥‰anu pïc iespïjas demokrÇtiskÇkÇ
ce∫Ç. ·¥ lobï‰anas akcija ilgs se‰us l¥dz desmit mïne‰us.
TÇs ietvaros notiks konferences, tik‰anÇs ar partiju l¥de-
riem, ministrijÇm Eiropas Parlamenta un nacionÇlo parla-
mentu deputÇtiem, sabiedriski pasÇkumi, pasÇkumi inter-
netÇ, un tajÇ tiks iesaist¥ti daudzi Eiropas pilso¿i, lai sper-
tu nÇkamo soli Eiropas demokratizÇcijas virzienÇ.
JEF un UEF dal¥bnieki ir parasti ES pilso¿i ar ES valstu pilson¥bu, kas
iesaist¥ju‰ies starpvalstu demokrÇtijas veido‰anÇ, lai nostiprinÇtu savas
pilso¿u ties¥bas savÇ valst¥ un ES kopumÇ (Foto: UEF)
25
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
Lai veicinÇtu vïlïtÇju aktivitÇti Eiropas Parlamenta vïlï-
‰anÇs un lai vairotu Eiropas Komisijas prezidenta
leÆitimitÇti, ir nepiecie‰ams mobilizït ES pilso¿us, kuri
iestÇjas par demokrÇtijas nostiprinljanu ES. Ja nebtu
pilso¿u lobï‰anas grupu, ir maz ticams, ka politiskÇs par-
tijas izvirz¥tu kandidÇtus Eiropas l¥men¥, jo to Eiropas
Parlamenta kampa¿as vienmïr ir vïrstas uz vietïjÇ l¥me¿a
varas da∫as noturï‰anu.
“ Lai veicinÇtu vïlïtÇju aktivitÇti Eiropas
Parlamenta vïlï‰anÇs un lai vairotu Eiropas
Komisijas prezidenta leÆitimitÇti, ir
nepiecie‰ams mobilizït ES pilso¿us, kuri
iestÇjas par demokrÇtijas nostiprinljanu ES.”
Ir svar¥gi piebilst, ka UEF dal¥bnieki ir parasti ES pilso¿i
ar ES valstu pilson¥bu, kas iesaist¥ju‰ies starpvalstu de-
mokrÇtijas veido‰anÇ, lai nostiprinÇtu pilso¿u ties¥bas savÇ
valst¥ un ES kopumÇ. TÇ kÇ UEF ir demokrÇtiska orga-
nizÇcija, katru kampa¿u apstiprina ar UEF nacionÇlo no-
1
Ar vÇrdu “pareizs” tiek apz¥mïts tÇds lïmums, kas ir vislabÇkais kompromiss visÇm ieinteresïtajÇm pusïm un ar¥ vislabÇkais pilso¿iem.
26
da∫u piekri‰anu, un tÇs koordinï padome un sekretariÇts,
kas nodro‰ina, ka kampa¿a no vietïjiem un valsts medi-
jiem iziet starptautiskÇ l¥men¥. Lai Eiropas pilso¿u kust¥bas
btu efekt¥vas, tÇm ir jÇdarbojas gan vietïjÇ, gan Eiropas
l¥men¥. TurklÇt, lai gtu panÇkumus, ir nepiecie‰ams pa-
reizs l¥dzsvars starp aug‰upvïrstu un lejupvïrstu pieeju.
Dal¥bniekiem ir jÇjtas pieder¥giem kust¥bai un jÇlemj par
piemïrotÇkajÇm kampa¿Çm visaugstÇkajÇ l¥men¥. ·ÇdÇ zi-
¿Ç UEF un JEF ir atvïrtas jebkuram pilsonim, kur‰ vïlas
pievienoties, lai demokratizïtu Eiropu.
Ir redzams, kÇ UEF un JEF pïdïjo 50 gadu laikÇ veiktÇ
lobï‰ana ir bijusi noder¥ga ES pilso¿iem, un savÇ zi¿Ç tÇ ir
pal¥dzïjusi rad¥t pÇrvald¥bas paraugu, ko vïlas atdarinÇt
citÇs vietÇs pasaulï. ES ne tikai nodro‰ina mieru savÇs
robeÏÇs, bet ar¥ ir viena no visplauksto‰ÇkajÇm, br¥vÇka-
jÇm, videi draudz¥gÇkajÇm un dro‰ÇkajÇm zonÇm pasaulï,
un lielÇ mïrÇ to ir veicinÇjis ES politikas veido‰anas laikÇ
ieturïtais lobï‰anas l¥dzsvars. Lielu ieguld¥jumu pa‰reizïjÇ
situÇcijÇ dod lobï‰anas procesÇ ievïrotÇ atklÇt¥ba un de-
mokrÇtija. Eiropas panÇkumi nÇkotnï ir da∫ïji atkar¥gi no
spïjas ievïrot pareizu l¥dzsvaru intere‰u pÇrstÇv¥bas jomÇ.

Latvijas NVO iespïjas pÇrstÇvït savas
intereses ES mïrogÇ
Rinalds Rudz¥tis,
SociÇlo zinÇt¿u maÆistrs sabiedr¥bas vad¥bÇ,
Eiropas Savien¥bas informÇcijas aÆentras projektu vad¥tÇjs
NevalstiskÇs organizÇcijas (NVO) tiek uzskat¥tas par
grupu, kas tradicionÇli pauÏ at‰˙ir¥gas intereses no
publiskÇs pÇrvaldes un biznesa institcijÇm.
DarbodamÇs kÇ pretspïks biznesa interesïm un atse-
vi‰˙iem vald¥bas lïmumiem, NVO nodro‰ina sociÇlo
l¥dzsvaru kÇ nacionÇlÇ, tÇ pÇrnacionÇlÇ l¥men¥.
NVO parasti tiek definïtas kÇ organizÇcijas, kas ir Çrpus
publiskÇs pÇrvaldes. Lai ar¥ NVO sektoram pieskaitÇmas
ar¥ biznesa organizÇcijas, savÇ rakstÇ pieturï‰os pie Pasau-
les Bankas defin¥cijas, kas nosaka, ka “NVO ir grupas un
institcijas, kurÇm pamatÇ ir humanitÇri un sadarb¥bas, ne-
vis komerciÇli mïr˙i. NVO iek∫auj pilso¿u grupas, kas in-
formï sabiedr¥bu un ietekmï politiku.”1
Process, kÇdÇ Eiropas Komisija (turpmÇk – EK) izvïlas sadar-
b¥bas NVO, ir noteikts dokumentÇ2, ko EK izdeva 2000. ga-
da sÇkumÇ ar nolku nospraust vadl¥nijas lïmumu aps-
prie‰anÇ pieaicinÇmo NVO izraudz¥‰anÇ. ·is fona doku-
ments nosaka tr¥s pakÇpes, pïc kurÇm tiek izvïlïtas
sadarb¥bas organizÇcijas.
• Cik daudz NVO savÇ starpÇ ir apvienoju‰Çs –
priek‰roka ir apvien¥bÇm, kurÇs ietilpst daudzas
organizÇcijas no daudzÇm valst¥m.
• EK atz¥st “pÇrbaudÇmo kritïriju”, tÇdu kÇ organizÇcijas
vad¥ba, finan‰u administrï‰anas caurredzam¥ba u.c.,
noz¥mi organizÇcijas izraudz¥‰anÇ;.
• Bez “pÇrbaudÇmajiem kritïrijiem” ir jÇ¿em vïrÇ ar¥
pragmatisms, kas balstÇs uz ES un organizÇciju
pastÇvo‰ajÇm attiec¥bÇm un zinljanÇm par tÇm.
Pirmais r¥c¥bas solis organizÇcijÇm, kas vïlas sÇkt
lobï‰anas aktivitÇtes, ir rast atbildi uz jautÇjumu – ko tie‰i
vïlaties sasniegt? TÇpïc organizÇcijai ir skaidri jÇnoformulï
savi mïr˙i un uzdevumi, vienlaikus sekojot l¥dzi procesiem,
kas notiek ES institcijÇs, kÇ ar¥ tajÇs izskatÇmajiem
jautÇjumiem. KÇ vïrt¥gs ES politikas plÇno‰anas izzi¿as avots
ir Za∫Ç un BaltÇ grÇmata, kas sniedz pla‰Çku ieskatu konkrïtÇs
EK iniciat¥vÇs.
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
NÇkamais solis btu saprast, kÇ lobït – izstrÇdÇt stratïÆiju:
KO NVO vïlas sasniegt? KAS ir atbild¥gie cilvïki un
institcijas par ‰o jautÇjumu, kurus ir nepiecie‰ams uzrunÇt?
KÅ labÇk paust intere‰u grupas viedokli? KURÅ l¥men¥ lobït
ir visefekt¥vÇk – ES vai vietïjÇ? KAD to vislabÇk dar¥t? Un CIK
tas maksÇs? TÇpïc ir jÇnoskaidro, kas ir citi iesaist¥tie “aktieri”
un kÇdas ir vi¿u intereses, jÇparedz iespïjamÇs sekas.
Intere‰u aizstÇvjiem btiski pÇrzinÇt ar¥ politikas veido‰a-
nÇs posmus: problïmas identificï‰ana, problïmas iek∫au‰ana
politiskajÇ darba kÇrt¥bÇ, lïmuma pie¿em‰ana, lïmuma ¥ste-
no‰ana un tÇ izvïrtï‰ana, kÇ ar¥ uzraudz¥ba.
L¥dzdal¥ba nacionÇlÇs poz¥cijas izstrÇdï
Viens no veidiem, kÇ aizstÇvït savas intereses par
konkrïtÇm ES politikÇm, ir akt¥va l¥dzdal¥ba nacionÇlÇs
poz¥cijas izstrÇdï. ·is ir veids, kÇ var censties panÇkt
rezultÇtu ar mazÇkiem resursiem, kÇ ar¥ nodibinÇt labas
attiec¥bas ar politi˙iem. Izmantojot ‰o mehÇnismu intere‰u
pau‰anai, sava poz¥cija ir akt¥vi jÇpauÏ un jÇaizstÇv br¥d¥,
kad valsts sagatavo nacionÇlo poz¥ciju par konkrïto
jautÇjumu. Ja intere‰u grupai izdodas pÇrliecinÇt vald¥bu
(attiec¥go ministriju), ka tÇs poz¥cija ir pareizÇ, tad pastÇv
iespïja, ka ‰¥ poz¥cija tiks aizstÇvïta ar¥ ES Padomes
sanÇksmïs. Protams, tÇ var tikt ar¥ main¥ta, jo pïc
nacionÇlÇs poz¥cijas izstrÇdes vïl notiek sarunas ES
Padomï. Savas korekcijas var izdar¥t ar¥ EK un EP.
Ir ∫oti svar¥gi, lai Latvijas NVO izprastu to, kÇ tiek vei-
dota Latvijas valsts poz¥cija par daÏÇdiem ES sagatavo‰anÇ
eso‰iem ties¥bu aktiem. ·¥ procesa pÇrzinljana it ¥pa‰i
svar¥ga, jo Latvijas NVO vïl nevar tikt uzskat¥tas par
pietiekami spïc¥gÇm, lai pa‰as ar saviem spïkiem
aizstÇvïtu savas intereses Briselï.
Ieteikumi nacionÇlÇs poz¥cijas lobï‰anai:
• “No˙ert” br¥di, kad tiek uzsÇkts darbs pie dokumentu
izstrÇdes;
• turït gatav¥bÇ un atjaunot pamatinformÇciju par organi-
zÇcijas intere‰u loku;
• piedal¥ties ministriju darba grupÇs;
• iesaist¥ties lïmumu apsprie‰anÇ pïc iespïjas agrÇk –
br¥d¥, kad uzsÇk apspriest plÇnotÇs politikas pamat-
nostÇdnes;
• savus informÇcijas sa¿em‰anas kanÇlus piemïrot tiem
kanÇliem, ko izmanto ministrijas;
• noskaidrot, kas ir tie darbinieki, ar kuriem ir jÇrunÇ;
• veidot ilgsto‰u sadarb¥bu ar ministriju pÇrstÇvjiem (la-
bÇk vairÇkiem), lai, mainoties ministrijas darbiniekiem,
27
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
btu iespïja turpinÇt iesÇktos procesus;
• izpït¥t attiec¥gos ties¥bu aktus, kas attiecas uz nacionÇ-
lÇs poz¥cijas izstrÇdi un NVO l¥dzdal¥bu politiku plÇno-
‰anas procesÇ;
• neapvainoties, ja viedoklis netiek iestrÇdÇts pie¿emtajÇ
politikas dokumentÇ;
• izmantot to, ka da∫a ES ties¥bu aktu ir tÇdi, ko nacionÇlÇ
vald¥bas var izlemt, kÇ tos ieviest nacionÇlajÇ likumdo‰anÇ;
• izmantot pieredzi, kas ir jau citÇm NVO;
• bt gataviem ¥sÇ laikÇ analizït un dot ieteikumus.
Problïmas, kas jÇ¿em vïrÇ,
lobïjot nacionÇlo poz¥ciju:
• BieÏo vald¥bas mai¿u rezultÇtÇ mainÇs ar¥ ministri, kÇ
rezultÇtÇ iepriek‰ïjÇ politika bieÏi netiek turpinÇta vai
mainÇs ministrijas nostÇja;
• ministrijas gaida pa‰iniciat¥vu no NVO puses un spïju
pamatoti argumentït;
• ministriju mÇjas lapÇs ne vienmïr ir iespïjams iegt
visu aktuÇlo informÇciju;
• visÇm ministrijÇm nav izstrÇdÇts kopïjs komunikÇcijas
mehÇnisms, katrai ministrijai var bt savs veids, kÇ
komunicït ar pilsonisko sabiedr¥bu;
• ministrijÇs trkst cilvïkresursu, kÇ ar¥ citu resursu un
tas var kavït procesa veiksm¥gu norisi.
L¥dzdal¥ba ES l¥men¥
Lobï‰anas spïja un iespïjas ir tie‰i atkar¥gas no tÇ, kÇdi
resursi un kÇda informÇcija ir organizÇcijas r¥c¥bÇ. Lai vairotu
savas iespïjas ietekmït lïmumus, nepiecie‰ams regulÇri
izzinÇt ES darba kÇrt¥bu, saprast, ar kurÇm ES institcijÇm
jÇsadarbojas un kÇ jÇstrÇdÇ. Piemïram, EK ir izveidojusi mÇjas
lapu, kurÇ ir izveidota speciÇla sada∫a sadarb¥bai ar pilsonisko
sabiedr¥bu. ·ajÇ mÇjas lapÇ ir iespïja sekot l¥dzi EK darba
kÇrt¥bai un politiku att¥st¥bai, kÇ ar¥ piedal¥ties diskusijÇs.
Interneta vietnï CONECCS (Consultations, the European
Commission and Civil Society) ir iespïjams atrast informÇciju
par NVO, kas jau darbojas ES l¥men¥, par daÏÇdÇm konsul-
tat¥vajÇm padomïm, ko izveidojusi Eiropas Komisija. Turpat
iespïjams iepaz¥ties ar nesen izdoto (27.5.2008.) Eiropas
“pÇrredzam¥bas iniciat¥vu”. Pamats attiec¥bÇm ar intere‰u pÇr-
stÇvjiem (reÆistrs un r¥c¥bas kodekss)”, kura ir jÇ¿em vïrÇ
sÇkot lobï‰anas procesu.
NVO ir vairÇkas iespïjas lobït savas intereses, un viena
no tÇm ir piedÇvÇt EK ierïd¿iem un EP deputÇtiem objekt¥vu
(tÇdu, kas atspogu∫o ne tikai konkrïtÇs, bet ar¥ citu grupu
viedokli) informÇciju par izskatÇmo jautÇjumu.
Pati organizÇcija var sagatavot ties¥bu aktu projektus, raks-
t¥t vïstules atbild¥gajiem ierïd¿iem, organizït daÏÇdas kampa-
¿as, kÇ ar¥ akt¥vi veidot vai iesaist¥ties daÏÇdÇs koal¥cijÇs.
Efekt¥vs veids ir ar¥ savÇs lobï‰anas kampa¿Çs iesaist¥t pla‰u
publiku ar daÏÇdu ielu akciju pal¥dz¥bu un veicinÇt konkrïtÇ
jautÇjuma nonÇk‰anu masu mediju darba kÇrt¥bÇ.
28
Ieteikumi, ko dar¥t organizÇcijai, ja tÇ
vïlas sÇkt lobï‰anu:
• Analizït institciju darba kÇrt¥bu un bt gataviem
jebkurÇ br¥d¥ paust savas intereses.
• Sadarboties ar biznesa pÇrstÇvjiem, lai ietekmïtu lïmu-
mus.
• VeicinÇt savu atpaz¥stam¥bu un uzticam¥bu EK iek‰ienï.
TÇpïc ir vïrts iesaist¥ties Eiropas l¥me¿a apvien¥bÇs,
kuras ir paz¥stamas un spïc¥gas.
• Izmantot to, ka ES institcijas labprÇt sadarbojas ar lo-
bijiem, jo ES darbinieki ir likumu rakst¥tÇji, nevis teh-
niskie eksperti konkrïtajÇ nozarï;
• Direkt¥vas tap‰anas laiks ir apmïram divi gadi, un ‰is ir
lielo iespïju laiks”, jo dokuments ir tikai tap‰anas sta-
dijÇ. JÇ¿em vïrÇ, ka EK uzklaus¥t lobiju, kas ir apkopo-
jis daÏÇdas poz¥cijas, ir vieglÇk nekÇ uzklaus¥t tksto-
‰iem telefonu zvanu par ‰o pa‰u jautÇjumu.
• ZinÇt galvenos politikas sagatavo‰anas un realizï‰anas
veidotÇjus, atcerïties, ka bieÏi vien tie, kas uzsÇk doku-
menta sagatavo‰anu, ir svar¥gÇki par tiem, kas to
paraksta. LobïtÇjiem ir svar¥gi atrast pieejas punktu3 ES
institcijÇm.
• Saprast, kurÇ l¥men¥ organizÇcija plÇno veikt lobï‰anu,
jo ir nepiecie‰ams realizït at‰˙ir¥gas taktikas vietïjÇ un
Eiropas l¥men¥.
• Ja neizdodas iestrÇdÇt priek‰likumus EK sagatavotajÇ
dokumentÇ, nÇkamais solis ir strÇdÇt ar EP.
• DibinÇt person¥gos kontaktus.
• Piedal¥ties preses konferencïs, uzdot jautÇjumus un
tÇdïjÇdi akcentït kÇdu noteiktu, lobistu ¥pa‰i
interesïjo‰u tïmu.4
• Pït¥t citus lobïtÇjus un to, kÇdas stratïÆijas un taktikas
vi¿i izmanto savu intere‰u aizstÇv¥bÇ.
• Pït¥t daÏÇdas lobï‰anas kampa¿as, kur NVO var gt
pieredzi un metodes, kÇ realizït intere‰u aizstÇv¥bas
kampa¿as.
• øemt vïrÇ to, ka pïc ES papla‰inljanÇs (2005. un
2007. gadÇ) lobiju skaits ir ievïrojami palielinÇjies un
turpinÇs palielinÇties. ·¥ iemesla dï∫ svar¥ga ir apvie-
no‰anÇs un alian‰u veido‰ana, ko labprÇt sekmï ar¥
EK. UzsÇkot lobï‰anu, jÇatceras, ka lobïjot nav pastÇ-
v¥gi ienaidnieki vai draugi, bet ir pastÇv¥gas intereses,
ko organizÇcijas cen‰as realizït. Ir nepiecie‰ams veidot
cie‰u sadarb¥bu ar ministriju pÇrstÇvjiem, kuri darbojas
ES institcijÇs, jo vi¿i ir vieni no tiem, kas samïrÇ savla-
ic¥gi var piegÇdÇt informÇciju par aktualitÇtïm konkrï-
tajÇs nozarïs.
• Sekot l¥dzi attiec¥gÇs nozares ÆenerÇldirektorÇta preses
pazi¿ojumiem un komisÇru blogiem, kÇ ar¥ akt¥vi tajos
iesaist¥ties.
• NVO ir jÇmeklï jauni un rado‰i lobï‰anas veidi, jo
spïc¥gÇkie lobïtÇji ES ir korporat¥vie lobiji. Latvijas un
citu jauno dal¥bvalstu NVO tie‰i varïtu dot ‰o jauno un
netradicionÇlo skat¥jumu.
 Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10

Lietas, kas jÇ¿em vïrÇ
• MinistrijÇm LatvijÇ nav vienotas stratïÆijas un prakses
attiec¥bÇ uz komunikÇciju ar nevalstisko sektoru.
• Latvijas NVO nepiecie‰ams daudz vairÇk iesaist¥ties
Eiropas l¥me¿a NVO apvien¥bÇs, lai iegtu partnerus,
kuriem ir ilgsto‰a pieredze intere‰u aizstÇv¥bÇ.
• VietïjÇm NVO nepiecie‰ams veidot sadarb¥bas t¥klus ar¥
Latvijas mïrogÇ un tÇdÇ veidÇ k∫t par noz¥m¥gÇkiem sa-
darb¥bas partneriem Latvijas vald¥bai un izmantot
iespïju sa¿emt finansïjumu no daÏÇdiem ES fondiem,
kas paredzïti NVO att¥st¥bai un sadarb¥bas veicinljanai.
• NVO vairÇk jÇsadarbojas ar Latvijas EP deputÇtiem,
vi¿u pal¥giem un strÇdÇjo‰ajiem citÇs ES institcijÇs, lai
iegtu papildu informÇciju par ES aktualitÇtïm no
pirmavotiem un pÇrrunÇtu Latvijas organizÇciju iespïjas
pÇrstÇvït savas intereses ES institcijÇs.
• NVO ir nepiecie‰ams k∫t profesionÇlÇkÇm, lai akt¥vi
spïtu iesaist¥ties Latvijas nacionÇlÇs poz¥cijas izstrÇdï
savas kompetences ietvaros.
• NVO apkopojot informÇciju iesnieg‰anai nacionÇlajÇs
vai ES institcijÇs, svar¥gi ir ¿emt vïrÇ un pieminït ar¥
organizÇcijas oponentu intereses, lai uzskait¥tu gan
pozit¥vos, gan negat¥vos rezultÇtus iespïjamÇ lïmuma
pie¿em‰anas vai nepie¿em‰anas gad¥jumÇ.
Uzskatu, ka pagaidÇm Latvijas NVO labÇk iesaist¥ties to
politiku lobï‰anÇ, kas jau ir izskat¥‰anas sÇkumstadijÇ un kur,
iesaistoties nacionÇlÇs poz¥cijas veido‰anÇ, ir iespïjams paust
savu viedokli. ·Çds lobï‰anas ce∫‰ prasa mazÇk resursu un
enerÆijas, turklÇt iegstot pieredzi savÇ valst¥, Latvijas NVO
turpmÇk varïs efekt¥vÇk pievïrsties jaunu politiku iniciï‰anai.
Latvijas NVO ir jÇsaprot, ka lïmumu veido‰anas un pie-
¿em‰anas process ES ir at‰˙ir¥gs no tÇ, kÇ lïmumi tiek pie-
¿emti LatvijÇ. ES ir svar¥gi ievïrot savlaic¥gumu at‰˙ir¥bÇ no
Latvijas, kur likumdo‰anas procesÇ var tikt izdar¥tas krasas iz-
mai¿as ar¥ pirms pïdïjÇ las¥juma SaeimÇ. ES efekt¥vÇkÇ lobï-
‰ana ir tajÇ br¥d¥, kad politika ir tikko sagatavo‰anas stadijÇ –
kad pie tÇs izpïtes ir sÇcis strÇdÇt konkrïts ÆenerÇldirektorÇta
ierïdnis. TÇpïc svar¥gi ir saprast ne tikai lobï‰anas bt¥bu, bet
ar¥ izprast ES institcijas un to, kÇ tiek veidoti un pie¿emti
lïmumi ‰ajÇs institcijÇs, jo, tikai saprotot to, kÇ politika tiek
veidota, ir iespïjams sasniegt pozit¥vu lobï‰anas rezultÇtu.

1 Greenwood J. Interests Representation in the European Union. Palgrave Macmillan, 2003. p. 279.
2 Commission Discussion Paper “The Commission and Non-governmental Organisations: Building a Stronger Partnership”, Brussels, 19.01.2000.
3 Pieejas punkts - jebkuru politiskÇs sistïmas elementu, kuram piem¥t tÇs ¥pa‰¥bas, kas to dara spïj¥gu kopÇ ar citiem elementiem vai patstÇv¥gi spïlït
ievïrojamu vai pat iz‰˙iro‰u lomu sagatavojamÇ vai izskatÇmÇ ties¥bu akta likten¥.
4
Dzirniece, M. “LegÇlie lobiji Eiropas Savien¥bÇ”. Biznesa partneri. 2000. gada apr¥lis.

29
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
Jaunais lobï‰anas regulïjums Eiropas
Savien¥bas iestÇdïs
Rihards P¥ks,
Eiropas Parlamenta deputÇts
MÇrti¿‰ Zem¥tis,
Eiropas Parlamenta deputÇta padomnieks
Pïdïjo desmit gadu laikÇ, papla‰inoties Eiropas Sa-
vien¥bas (ES) kompetencei un att¥stoties kopïjam tir-
gum, daÏÇdu intere‰u pÇrstÇvï‰ana jeb lobï‰ana ES ins-
titcijÇs ir ievïrojami pastiprinÇjusies. Pïc aptuveniem
aprï˙iniem ‰obr¥d Briselï darbojas ap 15000 lobïtÇju
un 2500 lobiju organizÇciju. Eiropas Parlamenta (EP)
reÆistrÇ ‰obr¥d akreditïti vairÇk nekÇ 5000 lobïtÇju.
EP deputÇti ik dienas sa¿em vairÇkus uzaicinÇjumus no
daÏÇdu intere‰u pÇrstÇvjiem apmeklït pasÇkumus,
pie¿em‰anas un konferences. øemot vïrÇ arvien pieaugo‰o
lobïtÇju skaitu un ietekmi, radusies nepiecie‰am¥ba prec¥zÇk
reglamentït Eiropas politi˙u, ierïd¿u un lobïtÇju savstarpïjÇs
attiec¥bas, lai tÇs ar¥ turpmÇk btu balst¥tas uz atklÇt¥bas,
god¥guma un godprÇt¥bas principiem.
EK priek‰sïdïtÇja vietnieka S¥ma Kallasa iniciat¥va rad¥jusi augl¥gu
augsni debatïm un priek‰likumiem, kÇ vienlaikus padar¥t ES iestÇdes
pieejamÇkas Eiropas pilso¿iem un pasargÇt tÇs no korupcijas.
(Foto: Eiropas Komisija)
Jau 2005. gadÇ Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents S¥ms
Kallass nÇca klajÇ ar Eiropas pÇrskatÇm¥bas iniciat¥vu1, kuras
ietvaros tika piedÇvÇti vairÇki risinÇjumi, lai sekmïtu augstu
ïtikas standartu ievïro‰anu Eiropas ierïdniec¥bÇ. Kallasa ini-
30
ciat¥va bija augl¥ga augsne debatïm un priek‰likumiem, kÇ
vienlaikus padar¥t ES iestÇdes pieejamÇkas Eiropas pilso¿iem
un pasargÇt tÇs no korupcijas. Viens no svar¥gÇkajiem Kallasa
priek‰likumiem bija visÇm ES iestÇdïm izveidot kopïju
lobïtÇju reÆistru. ·Çda vienota reÆistra mïr˙is btu uzlabot
Eiropas iestÇÏu un lobïtÇju saskarsmes caurredzam¥bu, kas
∫autu vïlïtÇjiem labÇk izsekot, kÇ tiek pÇrstÇvïtas gan vi¿u,
gan tÇ sauktÇs speciÇlÇs intereses, kuras pÇrstÇv lielie
uz¿ïmumi, multinacionÇlÇs korporÇcijas, daÏÇdas nozares un
nevalstiskÇs organizÇcijas.
EP 2007. gadÇ uz¿ïmÇs sagatavot savu zi¿ojumu par
komisÇra Kallasa priek‰likumu. EP zi¿ojumu, kas Briselï
izrais¥ja milz¥gu masu mediju un sabiedr¥bas uzman¥bu, vei-
doja enerÆiskais somu deputÇts Aleksandrs ·tubs. ·¥ zi¿ojuma
gala variants pïc pla‰Çm debatïm un ar daudziem
groz¥jumiem tika pie¿emts 2008. gada 8. maijÇ. Zi¿ojumÇ
atzin¥gi novïrtïts Komisijas priek‰likums izveidot vienu cen-
tralizïtu vietu, kur var reÆistrïties gan EK, gan EP lobïtÇji, un
uzsvïrts, ka nepiecie‰ams novïrst daÏÇdu reÆistru funkciju
dublï‰anos. Pirms vienota reÆistra izveides EP mudina visas
ES institcijas savstarpïji atz¥st citu institciju reÆistrus un
izveidot saites starp tiem. Vienlaikus Parlaments aicina
Komisiju un Padomi noslïgt starpiestÇÏu nol¥gumu par kopï-
ja obligÇtÇ reÆistra izveidi, kurÇ tiktu iek∫auta piln¥ga
informÇcija par lobïtÇju finansïm, izveidots kopïjs mehÇ-
nisms izslïg‰anai no reÆistra un izstrÇdÇts vispÇrïjs ïtikas
kodekss.
Lobï‰anas defin¥cija un
“pirkstu nospiedumu” princips
Svar¥ga diskusija EP izvïrsÇs par lobï‰anas defin¥ciju un
par to organizÇciju loku, kas uzskatÇmas par lobijiem. Vai
VatikÇns un kato∫u bazn¥ca ir lobiji? Vai juristu un advokÇtu
biroji ir lobiji? Vai daÏÇdu pilsïtu un reÆionu pÇrstÇvniec¥bas
ir uzskatÇmas par lobijiem? Un, ja ir, vai uz visiem ‰iem
daÏÇdajiem veidojumiem jÇattiecina viens un tas pats re-
gulïjums? Eiropas Parlaments pïc garÇm un pla‰Çm debatïm
KonstitucionÇlo lietu komitejÇ, politiskajÇs grupÇs un pub-
liskos seminÇros vienojÇs par pla‰u un ietilp¥gu defin¥ciju,
proti, “lobï‰ana” ir visas “darb¥bas, ko veic ar mïr˙i ietek-
mït ES iestÇÏu politikas formulï‰anas un lïmumu
pie¿em‰anas procesus”. TÇtad visi, uz ko attiecas ‰¥ defin¥cija
un kas ietekmï ES iestÇÏu darbu, ir uzskatÇmi par lobïtÇjiem,
un tiem jÇpak∫aujas vienotajam lobïtÇju regulïjumam. Lobiji
var bt nevalstiskÇs organizÇcijas, pïtniec¥bas iestÇdes,
reÆionu pÇrstÇvniec¥bas, arodbiedr¥bas, advokÇtu biroji un
konsultÇciju firmas.
Vïl viens interesants EP priek‰likums ir iedz¥vinÇt likum-
do‰anas "pirkstu nospiedumu" principu. Gan Parlaments,

sagatavojot savus zi¿ojumus, gan Komisija, veidojot Eiropas
direkt¥vu un regulu projektus, ties¥bu aktu izstrÇdes gaitÇ kon-
sultïjas ar daÏÇdiem ekspertiem, ieinteresïtajÇm sabiedr¥bas
grupÇm un lobïtÇjiem. Parlaments mudina savus referentus
pïc br¥vprÇt¥bas principa pievienot Parlamenta zi¿ojumiem to
intere‰u pÇrstÇvju sarakstu, ar kuriem notiku‰as apsprie‰anÇs
un kuriem ir bijusi btiska noz¥me zi¿ojuma sagatavo‰anas
laikÇ. L¥dz¥gu “pirkstu nospiedumu” principu Parlaments ¥pa‰i
rekomendï ievïrot ar¥ Eiropas Komisijai, kam ir likumdo‰a-
nas iniciat¥vas ties¥bas, jo Eiropas likumu lauvas tiesa tomïr
top Komisijas ierïd¿u kabinetos.
“ Lobï‰ana ir visas darb¥bas, ko veic ar
mïr˙i ietekmït ES iestÇÏu politikas
formulï‰anas un lïmumu pie¿em‰anas
procesus.”
Bez uzman¥bas EP zi¿ojumÇ par lobï‰anas jauno regulï-
jumu ES iestÇdïs nepaliek ar¥ jautÇjums par dÇvanÇm depu-
tÇtiem. Jau ‰obr¥d EP deputÇtiem katru gadu jÇdeklarï naudas
ienÇkumi, kas gti, veicot deputÇta pienÇkumus, papildus pa-
mata atalgojumam. Parlamenta zi¿ojums nosaka, ka EP depu-
tÇtiem turpmÇk bs jÇdeklarï jebkur‰ sa¿emtais atbalsts —
gan finansiÇla un mantiska pal¥dz¥ba, gan daÏÇdi pakalpoju-
mi. ·Çdi EP cen‰as padar¥t caursp¥d¥gÇku un atbild¥gÇku savu
deputÇtu darbu.
Saknes sniedzas AmerikÇ
Lai gan LatvijÇ saist¥bÇ ar lobï‰anu parasti iedomÇjamies
Briseli, tÇs izcelsme tomïr meklïjama AmerikÇ. KÇ vïsta kÇda
leÆenda, ASV 18. prezidents, Pilso¿u kara veterÇns Uliss
GrÇnts esot mïdzis savÇ nodabÇ baud¥t cigÇrus un brendiju
Va‰ingtonas politi˙u un diplomÇtu iecien¥tÇs Vilarda viesn¥cas
uzgaidÇmajÇ telpÇ. ·eit pie prezidenta, izmantojot vi¿a atel-
pas br¥di, aprunÇties esot nÇku‰i daÏÇdu “svara kategoriju”
politi˙i un biznesme¿i. TÇ lobijs no vietas, kur tiek kÇrtotas
lietas, pÇrtapis par darb¥bas vÇrdu “lobït”, kas noz¥mï mïr˙-
tiec¥gÇ veidÇ mïÆinÇt ietekmït vald¥bas locek∫us vai politi˙us,
lai tie pie¿emtu likumus vai lïmumus, kas atbilst lobïtÇja vai
tÇ pÇrstÇvïtÇ klienta interesïm, r¥kojot publiskas akcijas
(piemïram, piketus) vai sazinoties nepastarpinÇti.
LobïtÇjs nereti ir kÇds biju‰ais ierïdnis ar pla‰iem kontak-
tiem. TÇ var bt ar¥ firma, kas specializïjas publiskajÇs ties¥bÇs
vai attiec¥bÇs. LobïtÇji ir savas jomas profesionÇ∫i, kuri ∫oti
labi paz¥st likumdo‰anu, kuru mïÆina ietekmït, zina visas lo-
bïjamajÇ jautÇjumÇ iesaist¥tas puses un ir informïti par indus-
trijas vai nozares specifiku. Lielie korporat¥vie klienti, piemï-
ram, BASF, Coca-Cola vai Societe Generale, parasti izvïlas
ilgtermi¿a sadarb¥bu ar lielÇm publisko attiec¥bu firmÇm, pie-
mïram, Weber Shandwick, Burson-Marsteller vai Hill &
Knowlton. Taãu ar¥ individuÇlie lobïtÇji Briselï var nopeln¥t
gluÏi pieklÇj¥gi, jo likmes par stundu svÇrstÇs no 150 l¥dz 300
eiro atkar¥bÇ no pakalpojuma. LobïtÇju pakalpojumi var
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
ietvert reputÇcijas vad¥bu, attiec¥bu veido‰anu, projektu un
likumdo‰anas priek‰likumu virz¥‰anu. Briseles lobïtÇju tirg
nepastÇv monopols, taãu slavenÇkie spïlïtÇji dominï lielo
klientu apkalpo‰anÇ.
L¥dz ‰im lobï‰ana lielÇkoties tika regulïta ar fiziskas piee-
jas ierobeÏojumiem. Lai iek∫tu ES institciju ïkÇs un piek∫tu
EK ierïd¿iem vai EP deputÇtiem, personÇm jÇreÆistrïjas
lobïtÇju reÆistrÇ un jÇsa¿em atbilsto‰a identifikÇcijas karte
(brnÇ krÇsÇ), kura jÇvalkÇ visa apmeklïjuma laikÇ, un kura
∫auj visiem lobïtÇju nepÇrprotami atpaz¥t. Uz ‰¥s kartes tiek
uzdrukÇts lobïtÇja vÇrds, fotogrÇfija un klienta nosaukums.
Visi akreditïtie lobïtÇji tiek iek∫auti publiski pieejamÇ lobïtÇju
reÆistrÇ. LobïtÇjiem ir saisto‰s r¥c¥bas kodekss, kurÇ noteikts,
ka tiem jÇdarbojas saska¿Ç ar noteiktiem ïtikas standartiem.
No brokastu pÇrslÇm l¥dz “vodkas”
degustÇcijai
DaÏÇdu intere‰u pÇrstÇvji c¥nÇs par deputÇtu laiku un
vietu vi¿u saspringtajÇ darba kÇrt¥bÇ. Pie∫aujamÇs lobï‰anas
formas ir daÏÇdas, un – jo oriÆinÇlÇkas, jo efekt¥vÇkas.
Piemïram, pÇrtikas industrijas pÇrstÇvji mïdz barot deputÇtus
ar saviem produktiem. Kad EP tika izskat¥ta direkt¥va par
“vodkas” defin¥ciju, Polijas degv¥na raÏotÇji r¥koja ‰¥ grÇd¥gÇ
dzïriena degustÇciju un visiem deputÇtiem nost¥ja slaidas
po∫u raÏotÇs “Zubrovkas” pudel¥tes. Piesaistot EP deputÇtu
uzman¥bu, po∫i vïlïjÇs panÇkt, ka par “vodku” EiropÇ dïvï
tikai tÇdu degv¥nu, kas pagatavots no graudiem, kartupe∫iem
vai cukurbietïm.
SavukÇrt pirms EP balsojuma par vesel¥ga uztura regu-
lïjumu ES dal¥bvalst¥s Eiropas brokastu pÇrslu asociÇcija
veselu nedï∫u parlamenta darbiniekus brokast¥s baroja ar
graudu pÇrslÇm un jogurtu. CitÇ gad¥jumÇ moldÇvu v¥ndari,
protestïjot pret Krievijas uzsÇkto Moldovas v¥nu boikotu un
cen‰oties panÇkt ES atbalstu Moldovai, r¥koja ‰ajÇ valst¥ raÏotÇ
v¥na un konjaka degustÇcijas. Tomïr ar visekskluz¥vÇko pie-
¿em‰anu, kurÇ galdi vai lst no ïdienu smaguma un v¥ns tek
kÇ no pÇrpiln¥bas raga, Eiropas ParlamentÇ l¥dz ‰im izcïlusies
Eiropas ïdienu un dzïrienu asociÇcija. AsociÇcija veido ilglai-
c¥gas attiec¥bas ar EP, jo pÇrtikas dro‰¥ba un patïrïtÇju aizsar-
dz¥ba ir EP kompetencï, un likumdevïja lïmumi lielÇ mïrÇ
nosaka industrijas att¥st¥bu.
Latvijas intere‰u pÇrstÇvji
No Latvijas akt¥vÇkie lobïtÇji Briselï ir IT, farmÇcijas un
kokrpniec¥bas industrijas pÇrstÇvji, kÇ ar¥ zivsaimnieki. Latvi-
jas IT industrija nu jau regulÇri r¥ko tik‰anÇs ar Eiropas ierïd-
¿iem, lielajÇm korporÇcijÇm, un darbojas industrijas profesio-
nÇlajÇs "jumta organizÇcijÇs". ±pa‰i akt¥vi Latvijas IT uz¿ïmumi
un asociÇcijas sevi pieteica laikÇ, kad EP atkÇrtoti izskat¥ja
Programmnodro‰inÇjuma patentu direkt¥vu. Latvijas uz¿ïmïji
uzskat¥ja, ka direkt¥va vairÇk aizstÇvïs lielo programmatras
raÏotÇju intereses, un, vienojoties ar l¥dz¥gi domÇjo‰iem citu
valstu pÇrstÇvjiem, pal¥dzïja ‰o direkt¥vu noraid¥t. TÇpat ar¥
Latvijas kokrpniec¥bas organizÇcijas akt¥vi darbojas Eiropas
31
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
l¥me¿a organizÇcijÇs un ir izveidoju‰as notur¥gas attiec¥bas ar
EP deputÇtiem un EK ierïd¿iem. SavukÇrt Latvijas zivsaimnie-
ki gan EK, gan ES Padomï c¥nÇs par sev labvïl¥gu pÇrtikas un
sanitÇro normu ievie‰anu Eiropas likumdo‰anÇ.
“ LobïtÇji ir savas jomas profesionÇ∫i, kuri
∫oti labi paz¥st likumdo‰anu, kuru mïÆina
ietekmït, zina visas lobïjamajÇ jautÇjumÇ
iesaist¥tas puses un ir informïti par indus-
trijas vai nozares specifiku.”
JÇuzsver gan, ka pïc lobïtÇju sniegtÇs informÇcijas uz-
klaus¥‰anas deputÇtiem nav nekÇda pienÇkuma balsot tie‰i tÇ,
kÇ to vïlas lobïtÇji. Tas ir svar¥gs Eiropas lobï‰anas sistïmas
priek‰noteikums – lobïtÇji var sniegt informÇciju, izklÇst¥t fak-
tus un argumentus, kas pal¥dz politi˙iem izdar¥t informïtÇkus
1
http://ec.europa.eu/commission_barroso/kallas/transparency_lv.htm
32
lïmumus, taãu nevar uz politi˙iem izdar¥t spiedienu, jo tie ir
neatkar¥gi gan finansiÇli, gan morÇli. BieÏi gadÇs, ka akt¥vi
tiek lobïtas kÇda jautÇjuma abas puses – par un pret, un
lobïtÇji no daÏÇdÇm nometnïm savÇ starpÇ c¥nÇs par
deputÇtu bals¥m.
Eiropas ParlamentÇ uzskata – jo prec¥zÇk un skaidrÇk
lobï‰ana tiek regulïta, jo mazÇkas ir ∫aunprÇt¥bas iespïjas.
Tomïr lobï‰anu, kas ir demokrÇtijas neat¿emama sastÇvda∫a,
nevar un nevajag jaukt ar korupciju, kas ir demokrÇtijas
lielÇkais ienaidnieks. LobïtÇji pal¥dz politi˙iem un ierïd¿iem
labÇk dar¥t vi¿u darbu, jo pat vislabÇkais speciÇlists msdie-
nÇs nevar zinÇt visu par visu. KÇdas pie¿em‰anas apmeklï-
jums vai pusdieno‰ana kopÇ ar lobïtÇjiem nav uzskatÇmas
par korupciju, ja politi˙is vai ierïdnis neapsola izpild¥t lobï-
tÇju lgumus un pras¥bas, vien uzklaus¥t to argumentus, infor-
mÇciju un datus. Cerams, ka ar laiku ‰Çda eiropiska izpratne
par lobï‰anas bt¥bu un st¥bu iesak¿osies ar¥ LatvijÇ.

Naudas ietekmei uz politiku jÇbt
pÇrredzamai
Ivars Bu‰manis,
Eiropas Komisijas pÇrstÇvniec¥bas LatvijÇ
Preses un informÇcijas noda∫as vad¥tÇjs
Kad virsrakstÇ ievieto vÇrdus "nauda" un "politika",
tad vidusmïra las¥tÇjam rodas v¥zija par korupciju un iz-
‰˙ïrdï‰anu un, ja vïl pievieno vÇrdus "Eiropas Savien¥-
ba", tad reti kur‰ gaida pozit¥vu stÇstu, reiz skumji seci-
nÇja S¥ms Kallass, Eiropas Komisijas priek‰sïdïtÇja viet-
nieks, kur‰ atbild¥gs par administrat¥vajÇm lietÇm, rev¥-
ziju un krÇp‰anas apkaro‰anu Eiropas Savien¥bÇ. ·is
raksts ir tie‰i par to, ko dara Eiropas Komisija, lai pada-
r¥tu pÇrredzamu naudas ietekmi uz politiku.
Caursp¥d¥gums kÇ vadmot¥vs
Gan savas nezinljanas, gan vienaldz¥bas dï∫ ES pilso¿i –
lïmumu sa¿ïmïji – vienmïr Briseli uzskat¥ju‰i par birokrÇtijas
dÏung∫iem. BieÏi vien lielo kompÇniju ietekme uz lïmumu
pie¿em‰anu pÇrïjo intereses atstÇja neievïrotas. TÇdï∫
savstarpïjÇs konkurences dï∫ lobïtÇji sÇka piepras¥t lielÇku
kÇrt¥bu un skaidr¥bu par to, kÇ notiek lïmumu ietekmï‰ana
ES. VeidojÇs lobistu apvien¥bas (piemïram, ALTER-EU
Alliance for Lobbying Transparency and Ethics Regulation),
kas aicinÇja izstrÇdÇt vienotus "spïles noteikumus".
2005. gadÇ politiskais fons k∫uva arvien "radioakt¥vÇks".
Diskusijas aktivizïja industrijas lobistu maldino‰Çs kampa¿as,
kuru spilgtÇkais piemïrs bija Londonas sabiedrisko attiec¥bu
firmas Campbell Gentry izveidotÇ organizÇcija C4C
(Campaign for Creativity), kas akt¥vi l¥dzdarbojÇs program-
matras patentu direkt¥vas izstrÇdï, slïpjot finansïjumu, kas
esot nÇcis no Microsoft un SAP. Togad nevalstiskÇ
organizÇcija Corporate Europe Observatory (CEO) tai pa-
sniedza balvu "Gada sliktÇkais lobists". NÇkamajÇ gadÇ gada
sliktÇkÇ lobista kÇrtÇ nok∫uva ExxonMobil, kas naftas
tirdzniec¥bas interesïs apmaksÇja klimata pÇrmai¿u
skepti˙us. Pïrn CEO ‰Çdu balvu pie‰˙¥ra BMW, Daimler un
Porsche par to finansïto kampa¿u pret Eiropas Komisijas
noteikto CO2 izpldes gÇzu ierobeÏojumu.
PÇrskatÇm¥ba un caursp¥d¥gums ES finan‰u l¥dzek∫u
administrï‰anÇ ir tik btiski tÇpïc, lai sabiedr¥bai ‰¥ sareÏÆ¥tÇ
ES darb¥bas vide k∫tu saprotamÇka un pamatotÇka.
"Sabiedr¥bai ir ties¥bas zinÇt" — ‰Çds bija galvenais vïst¥jums.
2005. gada beigÇs (9. novembr¥) Eiropas Komisija izsludinÇja
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
Eiropas pÇrskatÇm¥bas iniciat¥vu. TÇ iez¥mïja jautÇjumu loku
no piln¥gÇkas informÇcijas snieg‰anas sabiedr¥bai par ES
finan‰u l¥dzek∫u izlietojumu l¥dz efekt¥vÇkÇm konsultÇcijÇm,
no biroja ierïd¿u profesionÇlÇs ïtikas kodeksa l¥dz vienotu
spïles noteikumu izstrÇdei lobijiem. Iniciat¥va pasludinÇja
principus. Pusgadu vïlÇk (2006. gada 3. maijÇ) tika izdota
Za∫Ç grÇmata par Eiropas iniciat¥vu pÇrskatÇm¥bas jomÇ, kas
jau ierosinÇja konkrïtus pasÇkumus administrÇcijas caursp¥-
d¥guma palielinljanai un atklÇja diskusijas par konkrïtiem
priek‰likumiem. Piemïram, Za∫Ç grÇmata pieteica lobiju obli-
gÇtu reÆistrï‰anu.
Eiropas iniciat¥vas pamatÇ tika izvirz¥ti ãetri galvenie uzde-
vumi pÇrskatÇm¥bas jomÇ:
1. palielinÇt pÇrskatÇm¥bu par ES fondu izlietojumu;
2. izstrÇdÇt publisko iestÇÏu ïtikas kodeksu;
3. garantït pieeju ES dokumentiem;
4. palielinÇt intere‰u pÇrstÇvju (lobiju) darb¥bas un
ietekmes caursp¥d¥gumu.
Eiropas Komisijas priek‰sïdïtÇja vietnieks S¥ms Kallass (pa labi) ir uzsÇcis
starpinstitciju dialogu par "kopïjo Eiropas ïtisko telpu", lai izstrÇdÇtu
profesionÇlÇs ïtikas normas, kas btu piemïrojamas Eiropas institcijÇs
(Foto: Eiropas Komisija)
PÇrskatÇm¥ba par ES fondu izlietojumu
Ar Finan‰u regulas pie¿em‰anu Eiropas Komisija ‰ogad ir
nolïmusi panÇkt piln¥gu pÇrskatÇm¥bu attiec¥bÇ uz ES budÏe-
ta l¥dzek∫u sa¿ïmïjiem. No 2008. gada dal¥bvalstu attiec¥gÇs
kompetentÇs iestÇdes publicïs tÇs personas, kas iepriek‰ïjÇ
gadÇ sa¿ïmu‰as naudu no struktrfondiem, un no 2009. gada
– tiks publiskoti to personu vÇrdi, kas iepriek‰ïjÇ gadÇ
sa¿ïmu‰as l¥dzek∫us saska¿Ç ar Kop¥go lauksaimniec¥bas
politiku. ·Çda prakse, kÇ apliecina Latvijas pieredze, pirms
diviem gadiem aktualizïjoties jautÇjumam par ES tie‰o
maksÇjumu sa¿ïmïju publisko‰anu, ∫auj izvair¥ties no neva-
jadz¥gÇm spekulÇcijÇm par to, kas, ko un cik lielÇ apmïrÇ ir
sa¿ïmis. 2006. gada 31. maijÇ publicïtÇ rakstÇ Latvijas Av¥ze
secinÇja: "Lauku atbalsta dienesta internetÇ publiskotÇ
33
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
informÇcija par ES tie‰o maksÇjumu sa¿ïmïjiem daudziem
panikas cïlÇjiem un brïcïjiem par Latvijas un ES naudas
izlaup¥‰anu nes¥s vil‰anos. Starp 80 tksto‰iem sarakstÇ minï-
tajiem ES maksÇjumu sa¿ïmïjiem visai pagrti bs atrast
kÇdu LatvijÇ pla‰i paz¥stamu un skandalozu vÇrdu un uzvÇr-
du." PÇrskats uzrÇd¥ja, ka lielÇkie vienotÇ plat¥bas maksÇjuma
sa¿ïmïji ir lauksaimnieki – lielie lauksaimniec¥bas uz¿ïmu-
mi. Caursp¥d¥gums aizslauc¥ja tenkas. Pie l¥dz¥ga secinÇjuma
∫Çvusi nonÇkt ar¥ ES struktrfondu sa¿ïmïju publisko‰ana.
L¥dz ar to LatvijÇ ES finan‰u l¥dzek∫u sa¿ïmïju publisko-
‰ana tika ieviesta ÇtrÇk, nekÇ to paredzïju‰i jaunpie¿emtie
noteikumi (EK 2008. gada 19. marta regula), kuri dal¥bvalst¥m
pieprasa publiskot zi¿as par visiem ES lauku atbalsta sa¿ïmï-
jiem l¥dz 2009. gada apr¥lim. PagaidÇm EK ir publicïjusi saikni
uz dal¥bvalstu ES naudas sa¿ïmïju reÆistriem, bet vïlÇk
apkopotÇ informÇcija bs atrodama ar¥ EK oficiÇlajÇ portÇlÇ.
Publisko iestÇÏu ïtikas kodekss
ES institcijas uzmana gan ÏurnÇlisti, gan sabiedr¥ba
kopumÇ, tÇpïc kop¥gi ïtiskÇs kultras principi ir jÇizstrÇdÇ
vismaz institciju publiskajÇm personÇm. ·obr¥d ES
institcijÇs darbojas daÏÇdi uzved¥bas kodeksi un finan‰u
intere‰u deklarï‰anas mehÇnismi. Pïdïjais ¥pa‰i stingrs izstrÇ-
dÇts komisÇriem. S¥ms Kallass ‰ajÇ jomÇ ir uzsÇcis starpinstit-
ciju dialogu par "kopïjo Eiropas ïtisko telpu".
Eiropas Komisija strÇdÇ pie profesionÇlÇs ïtikas normÇm,
kas btu piemïrojamas Eiropas institcijÇs. ·ajÇ kontekstÇ EK
uzskata, ka btu jÇvienojas par vienotiem nosac¥jumiem darba
jomÇ pïc darba attiec¥bu izbeig‰anas, par iek‰ïjo darbu sada-
l¥jumu, par amatu savienojam¥bu un par profesionÇlajÇm ak-
tivitÇtïm ar¥ Çrpus darba. IestÇÏu l¥men¥ sÇktas diskusijas, lai
pilnveidotu ES pamatnostÇdnes attiec¥bÇ uz profesionÇlo ïtiku.
Tomïr Eiropas institciju profesionÇlÇ ïtika nevar regulït
piln¥gi visas jomas. Par to liecina ASV neveiksm¥gais mïÆinÇ-
jums regulït pat tÇdas nianses, kÇ, piemïram, to, ka pïc semi-
nÇra, kurÇ piedalÇs kÇds politi˙is, dr¥kst piedÇvÇt tikai bufetes
tipa malt¥ti, nevis vakari¿as, kurÇs visi sïÏ pie galda. IzstrÇdÇ-
jot regulïjumu un uzraudz¥bas kÇrt¥bu attiec¥bÇ uz dÇvanu sa-
¿em‰anu vai intere‰u konflikta novïr‰anu, ir nepiecie‰ams sa-
glabÇt zinÇmu elast¥gumu, nosakot regulïjumu kopïjo princi-
pu ietvaros. TÇpïc ïtikas kodeksu veidotÇji par iedvesmojo‰u
piemïru uzskata daudz vispÇr¥gÇkos LielbritÇnijas "Sabiedris-
kÇs dz¥ves septi¿us pamatprincipus"1.
Piek∫uve ES dokumentiem
Piek∫uve daÏÇdiem ES dokumentiem nav jauns ES pilso¿u
iekarojums – ikvienam kop‰ 2001. gada 3. decembra (pïc
Amsterdamas l¥guma papildinÇtais “L¥guma par Eiropas
Savien¥bu” 255. pants) ir ties¥bas piek∫t Eiropas Parlamenta,
Eiropadomes un Eiropas Komisijas dokumentiem. Taãu ‰¥
gada 30. apr¥l¥ Eiropas Komisija ierosinÇja uzlabot ES iestÇÏu
dokumentu pieejam¥bu sabiedr¥bai, uzsverot akt¥vu
informÇcijas izplat¥‰anu, ietverot ar¥ elektronisko datubÇzu
saturu.
34
Vai piek∫uvei dokumentiem ir kÇds sakars ar lobï‰anu?
Vistie‰Çkais. Nupat Briselï preses konferencï ÏurnÇlisti uzstÇ-
j¥gi vaicÇja: "KÇpïc internetÇ nevar redzït EK priek‰sïdïtÇja
Îozï Manuela Barrozu saraksti, kÇ to varïja vi¿a priek‰gÇjïja
RomÇno Prodi laikÇ? Kas vi¿am raksta vïstules un ko prasa?"
DÏonatans Laitenbergs, Barrozu preses pÇrstÇvis, apliecinÇja,
ka internetÇ ir pieejams priek‰sïdïtÇja vïstu∫u reÆistrs, bet ar
to saturu ÏurnÇlisti var iepaz¥ties, stot piepras¥jumu, tÇpat kÇ
par ikvienu citu ES dokumentu, ko vi¿i vïloties sa¿emt. Ir zi-
nÇms, ka ‰Çdas informÇcijas pieejam¥ba sabiedr¥bai pal¥dz
kliedït aizdomas par kÇdas intere‰u grupas akt¥viem centie-
niem savstarpïjÇs sarakstes veidÇ ietekmït ES amatpersonu
nostÇju konkrïtos jautÇjumos.
Lai iepaz¥tos ar Eiropas Komisijas priek‰sïdïtÇja Îozï Manuïla Barrozu
(attïlÇ) sarakstes saturu, interesentiem jÇsta piepras¥jums tÇpat kÇ par
citiem ES dokumentiem. SavukÇrt priek‰sïdïtÇja vïstu∫u reÆistrs atrodams
internetÇ. (Foto: Eiropas Komisija)
±pa‰a uzman¥ba pievïrsta lobijiem
SÇkot darbu pie Eiropas pÇrredzam¥bas iniciat¥vas, S¥ms
Kallass par vienu no galvenajiem jautÇjumiem tomïr izvirz¥ja
tie‰i jautÇjumu par lobisma regulïjumu. Lobï‰anas prakse ES
liecina, ka tÇ ne vienmïr atbilst intere‰u likum¥gai pÇrstÇ-
vï‰anai un ne visas metodes ir pie¿emas gan no tiesiskÇ, gan
ïtiskÇ aspekta. Runas (kaut tikai runas vien) par nepienÇc¥gu
ietekmi, slepeniem kontaktiem vai intere‰u konfliktiem kavï
iedz¥votÇjus atbalst¥t Eiropas integrÇcijas projektu kopumÇ. ES
“ ES pilso¿iem ir ties¥bas zinÇt, kas ir ‰ie
lobiji, ko vi¿i pÇrstÇv, un kÇdas ir vi¿u
attiec¥bas ar ietekmïjamajÇm institcijÇm.”
pilso¿iem ir ties¥bas zinÇt, kas ir ‰ie lobiji, ko vi¿i pÇrstÇv, un
kÇdas ir vi¿u attiec¥bas ar ietekmïjamajÇm institcijÇm.
Za∫Çs grÇmatas izstrÇdes laikÇ tika uzsÇktas debates (no
2007. gada decembra l¥dz 2008. gada februÇrim) par to, vai
vajag un kÇ regulït lobï‰anu? øemot vïrÇ publisko apsprieÏu
rezultÇtus, EK ‰obr¥d strÇdÇ pie konkrïtiem priek‰likumiem
‰ajÇ jomÇ. Sa¿emtÇs atbildes liecina par pla‰u sabiedr¥bas
atbalstu pli¿iem panÇkt lielÇku pÇrskatÇm¥bu lobï‰anas
jomÇ. EK ‰Ç gada 28. maijÇ pie¿ïma "R¥c¥bas kodeksu
intere‰u pÇrstÇvjiem".

KodeksÇ skaidri noformulïti septi¿i lobistu uzved¥bas
noteikumi:
1) vienmïr nosaukt savu vÇrdu, uzvÇrdu un pÇrstÇvïto
organizÇciju,
2) reÆistrÇcijai sniegt pareizus datus,
3) nosaukt intereses un klientus,
4) sniegt objekt¥vu, piln¥gu, aktualizïtu informÇciju,
5) nemïÆinÇt iegt informÇciju vai panÇkt lïmumu pie¿em-
‰anu negod¥gÇ ce∫Ç,
6) nemudinÇt ES iestÇÏu darbiniekus pÇrkÇpt vi¿iem noteik-
tos uzved¥bas noteikumus,
7) pie¿emot darbÇ biju‰os ES iestÇÏu darbiniekus, ievïrot
vi¿u pienÇkumu r¥koties saska¿Ç ar noteikumiem.
Tikai tos lobistus, kuri bs pievienoju‰ies ‰im kodeksam,
Eiropas Komisija reÆistrïs vienotajÇ intere‰u pÇrstÇv¥bas reÆis-
trÇ. Lobiji, uz kuriem attiektos ‰Çda veida noteikumi, btu gan
sabiedrisko attiec¥bu kompÇnijas, korporat¥vie lobiji, juridis-
kÇs firmas, nevalstiskÇs organizÇcijas un viedok∫u veidotÇji
(think-tanks), gan ar¥ reÆionÇlo intere‰u pÇrstÇvniec¥bas, kuru
darb¥bas mïr˙is ir ietekmït lïmumu pie¿em‰anas procesus
ES. SÇkot ar ‰Ç gada 23. jniju ‰Çdu reÆistrÇciju Eiropas Komi-
sija piedÇvÇ veikt internetÇ (http://www.ec.europa.eu/ trans-
parency/regrin/). Tos, kuri pÇrkÇps kodeksu, no reÆistra izs-
lïgs.
·¥ projekta virz¥tÇjs S¥ms Kallass noraida baÏas, ka ar lobi-
ju reÆistrï‰anu tiks rad¥ts papildu slÇnis starp lïmumu pie¿ï-
mïjiem un pilso¿iem. "NekÇdu konsultï‰anas privilïÆiju! Vie-
na iespïja varïtu bt, ka tikai tie, kas reÆistrïju‰ies, dr¥kstïtu
runÇt vi¿u ieinteresïto pu‰u vÇrdÇ. NereÆistrïto lobiju piene-
sumu uzskat¥sim par individuÇliem viedok∫iem."
1
http://ec.europa.eu/agriculture/funding/index_en.htm
2 «Seven Principles of Public Life ». http://www.public-standards.gov.uk/about_us/the_seven_principles_of_life.aspx
3 http://ec.europa.eu/transparency/docs/323_lv.pdf
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
Likum¥ga lïmumu pie¿em‰anas sastÇvda∫a
Lobï‰ana jeb intere‰u pÇrstÇv¥ba ir demokrÇtiskas lïmumu
pie¿em‰anas sastÇvda∫a. Par lobï‰anu uzskatÇmas visas aktivitÇ-
tes, kuru mïr˙is pÇrstÇvït ¥pa‰as intereses un ietekmït politikas
noteik‰anas un lïmumu pie¿em‰anas procesus ES institcijÇs. Lo-
biji nodro‰ina politikas veidotÇjus un lïmumu pie¿ïmïjus ar
informÇciju no daÏÇdiem skatu punktiem, ar speciÇlistu idejÇm
par konkrïtiem likumprojektiem, tÇdïjÇdi veicinot izsvïrtÇku lï-
mumu pie¿em‰anu Eiropas Savien¥bÇ. ·o iemeslu dï∫ lobï‰ana ir
svar¥ga un ir uzskatÇma par likum¥gu ES lïmumu pie¿em‰anas
procesa sastÇvda∫u. ·obr¥d tiek lïsts, ka ES institcijÇs darbojas ap
15 000 lobistu un ap 2 500 intere‰u grupu. TÇtad uz katriem di-
viem ierïd¿iem pa vienam lobijam! Ekonomisti lï‰, ka lobï‰anas
aktivitÇtes lobijus pÇrstÇvo‰ajÇm organizÇcijÇm katru gadu dod 60
l¥dz 90 miljonu eiro lielus ienÇkumus. Lobï‰ana un konsultÇciju
bizness ir augo‰s un ‰obr¥d vïl nepietiekami regulïts.
“ Lobiji nodro‰ina politikas veidotÇjus un lïmu-
mu pie¿ïmïjus ar informÇciju no daÏÇdiem
skatu punktiem, tÇdïjÇdi veicinot izsvïrtÇku
lïmumu pie¿em‰anu Eiropas Savien¥bÇ.”
ES fondu sa¿ïmïjus atklÇj, lai Eiropas pilso¿iem izskaidrotu,
kÇ vi¿u nodok∫u maksÇtÇju nauda ir izlietota un kÇ iepriek‰ ap-
stiprinÇtÇ politika ¥stenota. SavukÇrt caursp¥d¥gums lobï‰anÇ Eiro-
pas pilso¿iem ieviestu skaidr¥bu par pa‰u lïmumu pie¿em‰anas
procesu Briselï. ES nodok∫u maksÇtÇju naudas plsmai jÇbt cau-
rredzamai un ar¥ naudas ietekmei uz politiku jÇbt pÇrredzamai.
Abi ir nepiecie‰ami ikviena pilso¿a uztic¥bas vairo‰anai pa‰u
finansïtajÇm ES institcijÇm.
35
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
Lobisma regulïjums LatvijÇ - risinÇjumi
nÇkotnei
DiÇna Kurpniece,
KNAB Sabiedrisko attiec¥bu un izgl¥to‰anas
noda∫as vad¥tÇja
Lai izveidotu sistïmu, kurÇ privÇto personu
iesaist¥‰ana valsts un pa‰vald¥bas lïmumu pie¿em‰anas
procesÇ ir balst¥ta uz vienl¥dz¥bas, atklÇtuma un caur-
sp¥d¥guma principiem, Korupcijas novïr‰anas un apka-
ro‰anas valsts programma 2004.- 2008. gadam deva uz-
devumu KNAB un Tieslietu ministrijai izvïrtït tÇda
tiesiskÇ regulïjuma nepiecie‰am¥bu, kas ∫autu sabied-
r¥bai iegt informÇciju par valstisko lïmumu pie¿em‰a-
nu atsevi‰˙o personu vai to grupu interesïs. 2005. gada
28. jnijÇ starpinstitciju darba grupa sÇka savu darbu,
izvïrtïjot starptautisko pieredzi, iepaz¥stoties ar Çrvals-
tu un vietïjo ekspertu viedok∫iem un uzrunÇjot daÏÇdas
lobistu organizÇcijas.
PrivilïÆiju iek∫au‰ana likuma pantos
Likumu un citu normat¥vo aktu satura slïpta ietekmï‰ana
atsevi‰˙u privÇtpersonu interesïs notiek ar¥ msu valst¥. Lai
ar¥ ir aizdomas par ‰Çdiem procesiem, kas, iespïjams, veici-
na, piemïram, vienu komercsabiedr¥bu nonÇk‰anu priviliÆïtÇ
situÇcijÇ sal¥dzinÇjumÇ ar citÇm, tomïr LatvijÇ pastÇvo‰ais nor-
mat¥vais regulïjums neveicina atklÇt¥bu un skaidr¥bu par to,
kas ar ko ir konsultïjies un vai tÇ rezultÇtÇ privÇtpersonas
ieteikumi tiku‰i iek∫auti likumu pantos.
·Ç gada sÇkumÇ starpinstitciju darba grupas izstrÇdÇtÇ
koncepcija “Lobï‰anas tiesiskÇs reglamentÇcijas nepiecie-
‰am¥ba LatvijÇ” tika iesniegta izvïrtï‰anai Ministru kabineta
komitejÇ. Darba grupa, kurÇ piedal¥jÇs Saeimas, Korupcijas
novïr‰anas un apkaro‰anas biroja, Valsts kancelejas, Tieslietu
ministrijas un nevalstisko organizÇciju pÇrstÇvji, izpïtot
lobï‰anas praksi LatvijÇ, nonÇca pie vairÇkiem btiskiem
secinÇjumiem:
• lobï‰anas slïptÇ rakstura un vienotas kÇrt¥bas trkuma
dï∫ privÇtpersonu starpÇ pastÇv nevienl¥dz¥ba informÇcijas
un amatpersonu pieejam¥bÇ;
• ekonomiski ietekm¥gÇkÇs komercsabiedr¥bas spïj
efekt¥vÇk veikt komunikÇciju ar valsts pÇrvaldi un l¥dz ar
to tiek vairÇk uzklaus¥tas;
• sabiedr¥ba nevar gt pÇrskatu par lobïtÇju darb¥bu un
36
ietekmi uz valsts pÇrvaldi, jo ‰Çda informÇcija netiek
apkopota.
• lobïtÇji var izmantot tÇdas komunikÇcijas metodes, kas
veicina amatpersonu objektivitÇtes un neitralitÇtes
mazinljanos, piemïram, ar dÇvanÇm un daÏÇdiem
viesm¥l¥bas piedÇvÇjumiem radot valsts amatpersonÇm
sajtu, ka tÇs ir vi¿u parÇdnieces, vai ar¥ iegstot
prioritÇru piek∫uvi konkrïto amatpersonu pÇrstÇvïto
iestÇÏu sagatavotajai informÇcijai.
Lobï‰anas metodes var bt daudz un daÏÇdas kÇ jebkura
rado‰a komunikÇcija, bet Latvijas zinÇtnieku secinÇjumi ∫auj
uzskat¥t, ka tomïr viens no efekt¥vÇkajiem veidiem, kÇ
pielÇgot valsts pÇrvaldes darb¥bu noteiktu privÇtpersonu
interesïm, ir ziedojumi politiskajÇm partijÇm. R¥gas
Ekonomikas augstskolas docents un BICEPS pïtnieks
Vjaãeslavs Dombrovskis savÇ rakstÇ “B¥stamie sakari”1 rak-
sturo veidus, kÇ uz¿ïmumi var gt labumu no politiskajiem
sakariem:
“Politi˙i izmanto savu amata stÇvokli, lai veidotu monopo-
lus — vi¿i rada ‰˙ïr‰∫us jaunu uz¿ïmumu ienÇk‰anai un
sareÏÆ¥ dz¥vi konkurentiem, vienkÇr‰i dodot priek‰roku fir-
mÇm, kas ar vi¿iem saist¥tas. Ekonomisti ‰o parÇd¥bu nodïvï-
ju‰i par privilïÆiju rad¥‰anu. DiemÏïl piemïri nav tÇlu jÇmek-
lï. Piemïram, nesenie vietïjo pa‰vald¥bu lïmumi, kuri btu
faktiski rad¥ju‰i reÆionÇlos atkritumu savÇk‰anas monopolus.
Monopola stÇvoklis noz¥mï milzu pe∫¿u un augstas cenas.
Vïl vairÇk, ar laiku ‰Çda mijiedarb¥ba starp politi˙iem un biz-
nesu noved¥s pie tÇdas ekonomikas, kurÇ lielÇkÇ da∫a
uz¿ïmumu darbosies stingri definïtu ni‰u robeÏÇs, un tos
sargÇs detalizïti likumi un vi¿u partneru-politi˙u vara.”
“ Lobï‰anas metodes var bt daudz un
daÏÇdas kÇ jebkura rado‰a komunikÇcija”
Cits piemïrs – apstÇk∫os, kad Eiropas Komisija turpina
str¥du ar programmatras gigantu Microsoft par dominïjo‰Ç
stÇvok∫a tirg ∫aunprÇt¥gu izmanto‰anu, Latvijas valst¥ – tie‰i
pretïji – ir izdoti ¥pa‰i Ministru kabineta noteikumi “L¥gums
par Microsoft informÇcijas tehnoloÆiju izmanto‰anu Latvijas
RepublikÇ publiskajÇ sektorÇ”, kam ik gadu valsts budÏetÇ ir
atvïlïti finan‰u l¥dzek∫i. 2008. gadÇ ‰im mïr˙im no valsts
budÏeta tika pie‰˙irti 506 125 latu. TurklÇt ‰¥ kompÇnija vïl
joprojÇm stiprina saites ar valsts amatpersonÇm visd¥vainÇka-
jos veidos, uzaicinot piedal¥ties daÏÇdos it kÇ informat¥vos
(viesm¥l¥bas) pasÇkumos.
Lobï‰anas slïptÇ rakstura un aizdomu par naudas l¥dzda-
l¥bu lïmumu ietekmï‰anas dï∫ sabiedr¥ba lobï‰anu uztver ∫oti
negat¥vi un asociï to ar korupciju. Pat vïl vairÇk – ar¥

Satversmes tiesas priek‰sïdïtÇjs GunÇrs Ktris uzsver: “ja ar
savu atbalstu partijai es panÇku, ka vald¥ba pie¿em, ka var
raÏot ‰protes, kas garÇkas par desmit centimetriem, pïc
bt¥bas tas ir lobisms, bet pïc satura – korupcija.”2 Negat¥vÇ
attieksme apgrtina ar¥ tiesisku lobï‰anu.
Trkst atbilsto‰as normat¥vÇs bÇzes
LatvijÇ lobï‰anas process nav regulïts ar atsevi‰˙u nor-
mat¥vo aktu, kurÇ btu atrunÇta sabiedr¥bas iesaist¥‰anÇs
lïmumu pie¿em‰anas procesÇ. Valsts pÇrvaldes iekÇrtas liku-
ma 48. panta 1. da∫a paredz sabiedr¥bas l¥dzdal¥bas veidus:
iestÇde savÇ darb¥bÇ iesaista sabiedr¥bas pÇrstÇvjus (biedr¥bu
un nodibinÇjumu un citu organizïtu grupu pÇrstÇvjus, atse-
vi‰˙as kompetentas personas), iek∫aujot vi¿us darba grupÇs,
konsultat¥vajÇs padomïs vai ldzot sniegt atzinumus. Tomïr
Valsts pÇrvaldes iekÇrtas likumÇ nav paredzïtas situÇcijas, kad
individuÇli sabiedr¥bas vai privÇtpersonu pÇrstÇvji iesaistÇs
lïmumu pie¿em‰anas procesÇ pïc savas iniciat¥vas.
Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumi Nr. 111
“Ministru kabineta kÇrt¥bas rullis”, kas paredz normat¥vo aktu
un politikas plÇno‰anas dokumentu virz¥bu Ministru kabinetÇ,
nosaka ar¥ kÇrt¥bu, kÇdÇ nevalstiskÇs organizÇcijas, kas ir
viens no lobïtÇju veidiem, var iesniegt politikas dokumenta
projektu, normat¥vÇ akta projektu vai informat¥vo zi¿ojumu
Ministru kabinetÇ (7., 10. punkts).
JÇatz¥mï, ka normat¥vo aktu projektu anotÇcijÇs ir
jÇnorÇda informÇcija par konsultÇcijÇm ar pa‰vald¥bÇm un
nevalstiskajÇm organizÇcijÇm un to izteikto viedokli par
konkrïto projektu saska¿Ç ar Ministru kabineta 2007. gada
18. decembra instrukciju Nr. 20 “Normat¥vÇ akta projekta
anotÇcijas aizpild¥‰anas kÇrt¥ba”. AnotÇcijas vïrtïjamas kÇ no-
z¥m¥gs l¥dzeklis atklÇt¥bas nodro‰inljanai par normat¥vÇ akta
izstrÇdes pamatojumu un gaitu. DiemÏïl vïl arvien nav
nepiecie‰ams norÇd¥t informÇciju par individuÇliem lobïtÇ-
jiem, kas dibina kontaktus ar amatpersonÇm, lai panÇktu savu
pÇrstÇvïto klientu vïlmju realizï‰anu.
Viena no Latvijas ¥patn¥bÇm lobï‰anas regulïjumÇ ir
lobï‰anas un kriminÇltiesiski aizliegtÇs tirgo‰anÇs ar ietekmi
semantiskÇ pÇrklljanÇs, kas nÇkotnï btu jÇno‰˙ir. Te liels
‰˙ïrslis ir vispÇr¥ga lobï‰anas regulïjuma trkums – ja nav
zinÇms, kas ir at∫auts, grti noteikt, kas ¥sti ir aizliegts.
Skaidri noteikumi valsts amatpersonÇm
Mïr˙is, kas LatvijÇ btu jÇpanÇk, ir personu vienl¥dz¥ba
komunikÇcijÇ ar valsts pÇrvaldi un atklÇt¥ba par to, kÇdi pri-
vÇtpersonu priek‰likumi ir pÇrtapu‰i par amatpersonu lïmu-
miem. No trim ‰¥ mïr˙a sasnieg‰anai piedÇvÇtajiem varian-
tiem – atsevi‰˙s likums, groz¥jumi Iesniegumu likumÇ, amat-
personu r¥c¥bas regulïjums iestÇÏu ïtikas kodeksos – vald¥ba
ir pie¿ïmusi lïmumu izvïlïties tie‰i tre‰o variantu. PirmkÇrt,
tÇdï∫, ka ieviest vispÇrïju lobïtÇju reÆistrï‰anos, kÇ to
1 Dombrovskis, V. “B¥stamie sakari”. Sk. 30.05.2008: http://www.politika.lv/index.php?id=15481
2 Intervija ar GunÇru Ktri. Republika.lv. Nr.8 (53), 23.02.-01.03.2007, 15.lpp.
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
paredzïtu likums, btu diezgan sareÏÆ¥ti, jo tÇ ¥steno‰ana
pras¥tu diezgan lielu birokrÇtisku piepli. Eksperti secinÇju‰i,
ka lielu skaidr¥bu procesÇ neviestu ar¥ otrais variants. TÇdï∫
‰obr¥d par piemïrotÇko ir atz¥ts priek‰likums noteikt skaidrus
noteikumus tie‰i valsts amatpersonÇm, kÇda veida
komunikÇcija ar lobïtÇjiem ir uzskatÇma par ïtisku, kad
dÇvanu un viesm¥l¥bas piedÇvÇjumu pie¿em‰ana var rad¥t aiz-
domas par personisko ieinteresït¥bu un kÇdos gad¥jumos
amatpersonu tuvinieku materiÇlÇs un personiskÇs intereses
var rad¥t ‰aubas par intere‰u konfliktu klÇtesam¥bu.
Nepiecie‰am¥ba pïc vienotas izpratnes
Tiesisku lobï‰anu no prettiesiskas var no‰˙irt, vïrtïjot da-
l¥bnieku r¥c¥bu un to, vai procesÇ ir iesaist¥tas naudas mai¿as
attiec¥bas jeb gad¥jumi, kad par kÇda lïmuma pie¿em‰anu vai
nepie¿em‰anu amatpersona sa¿em atl¥dz¥bu.
Ja lobï‰ana ietver skaidro‰anu vai informï‰anu un valsts
amatpersona tikai ar loÆisku argumentu spïku tiek pÇrliecinÇ-
ta, ka veiktie groz¥jumi, piemïram, normat¥vajÇ aktÇ bs ne-
piecie‰ami visai sabiedr¥bai, ka tiek ¿emtas vïrÇ visas ieinte-
resïto pu‰u intereses, un, ja lobïtÇji ir gatavi atklÇt informÇ-
ciju, kas finansï vi¿u aktivitÇtes, tad nevar bt ‰aubu, ka lo-
bï‰ana ir tiesiska.
“ Tiesisku lobï‰anu no prettiesiskas var
no‰˙irt, vïrtïjot dal¥bnieku r¥c¥bu un to,
vai procesÇ ir iesaist¥tas naudas mai¿as
attiec¥bas.”
Turpret¥, ja lïmumu ietekmï nauda, piemïram, tas, vai
valsts amatpersona ir sa¿ïmusi kÇdu vïrt¥gu dÇvanu vai citu
labumu par izpal¥dz¥bu, vai politiskÇs partijas vad¥ba ir devusi
norÇd¥jumus, ka lïmumam jÇatbilst ziedotÇja vïlmïm, ja amat-
personas asistents ir uzpirkts, bet, pa∫aujoties uz vi¿a sniegto
datu patiesumu, lïmuma pie¿ïmïjs, pa‰am nezinot, r¥kojas uz-
pircïja interesïs, tad lobï‰ana pÇrkÇpj tiesiskuma robeÏu.
Lai nodro‰inÇtu informÇcijas pieejam¥bu par notieko‰o
konsultÇciju procesu, ir nepiecie‰ams vismaz institciju mÇjas
lapÇs iek∫aut zi¿as par katru tik‰anos, kas ir notikusi starp
amatpersonÇm un, piemïram, komersantu pÇrstÇvjiem. Insti-
tcijÇs amatpersonÇm vajadzïtu skaidrot, ka nekÇda veida
materiÇla labvïl¥ba no uz¿ïmïjiem nav bez tÇlÇkas vïlmes
nodro‰inÇt ‰¥ uz¿ïmïja priek‰roc¥bas konkurences apstÇk∫os
un izdot priek‰rakstus, kÇda r¥c¥ba ir pie∫aujama kontaktos ar
lobistiem.
Korupcijas novïr‰anas un apkaro‰anas biroja vad¥tÇ darba
grupa ir izstrÇdÇjusi priek‰likumus par partiju finansï‰anu no
valsts budÏeta, kas mazinÇtu partiju atkar¥bu no necaursp¥d¥-
gu resursu donoriem. Ar¥ tas ir viens no elementiem lobï‰a-
nas att¥r¥‰anÇ no prettiesiskas ietekmes.
37
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
Lobisms LatvijÇ – m¥ti un realitÇte
Pïteris Vi¿˙elis,
konsultants
ProfesionÇlu intere‰u pÇrstÇvju (lobistu) LatvijÇ nav
pÇrÇk daudz, un visbieÏÇk vi¿i ‰o darbu dara “amatu
savieno‰anÇs kÇrt¥bÇ” – l¥dzÇs sabiedrisko attiec¥bu, biz-
nesa konsultanta, jurista vai pat fotogrÇfa darbam.
Iemesls tam ir sal¥dzino‰i mazais intere‰u pÇrstÇv-
niec¥bas (lobï‰anas) pakalpojumu piepras¥jums valst¥
un tas, ka izpratne par intere‰u pÇrstÇvniec¥bas darba
noz¥mi sabiedr¥bÇ mainÇs visai lïni.
Jïdziens “lobijs” LatvijÇ, un ne tikai LatvijÇ, bieÏi tiek
lietots negat¥vÇ un kritizïjo‰Ç noz¥mï, tÇpïc man ‰˙iet
korektÇk runÇt par “intere‰u pÇrstÇvniec¥bu”. ·Çds jïdziens ir
krietni labÇks no latvie‰u valodas viedok∫a, un tas prec¥zÇk
atspogu∫o ‰¥ darba bt¥bu – profesionÇli izskaidrot, komu-
nicït, pÇrstÇvït un aizstÇvït klienta (uz¿ïmuma, nozares,
sabiedr¥bas grupas) intereses. “Lobijs” valodnieciski (un vïs-
turiski) saistÇs ar vestibilu, foajï, kulisïm un aizkulisïm, kurÇs
notiek dar¥jumi. “Intereses”, savukÇrt, ir vajadz¥bas, pras¥bas,
labumi, kuras var tikt likum¥gi un ïtiski pÇrstÇvïtas.
JÇsÇk ar KriminÇllikuma izpratni
TÇ kÇ intere‰u pÇrstÇvniec¥ba LatvijÇ nav juridiski regulï-
ta, viena no pirmajÇm lietÇm, kuru ¿em vïrÇ intere‰u
pÇrstÇvji, ir KriminÇllikuma 326.1 pants:
326.1 pants. Tirgo‰anÇs ar ietekmi
(1) Par materiÇlu vïrt¥bu, mantiska vai citÇda rakstura
labumu piedÇvljanu vai nodo‰anu jebkurai personai, lai
tÇ, izmantojot savu dienesta, profesionÇlo vai sociÇlo
stÇvokli, personiski ietekmïtu valsts amatpersonas darb¥bu
vai lïmuma pie¿em‰anu, ja nav ‰Ç likuma 323. pantÇ
(kuku∫do‰ana) paredzïtÇ nozieguma paz¥mju, — soda ar
br¥v¥bas at¿em‰anu uz laiku l¥dz vienam gadam vai ar
arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu l¥dz
piecdesmit minimÇlajÇm mïne‰algÇm.
(2) Par materiÇlu vïrt¥bu, mantiska vai citÇda rakstura labu-
mu, to piedÇvÇjuma pie¿em‰anu, ko izdar¥jusi jebkura
persona, lai tÇ, izmantojot savu dienesta, profesionÇlo vai
sociÇlo stÇvokli, personiski ietekmïtu valsts amatpersonas
darb¥bu vai lïmuma pie¿em‰anu vai pamudinÇtu kÇdu
citu personu ietekmït valsts amatpersonas darb¥bu vai
lïmuma pie¿em‰anu, ja nav ‰Ç likuma 198. pantÇ
38
(neat∫auta labumu pie¿em‰ana) un 320.pantÇ
(kuku∫¿em‰ana) paredzïtÇ nozieguma paz¥mju, — soda
ar br¥v¥bas at¿em‰anu uz laiku l¥dz diviem gadiem vai ar
arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu l¥dz
piecdesmit minimÇlajÇm mïne‰algÇm.
Stingri sekojot ‰¥ likuma panta burtam, daudzus intere‰u
pÇrstÇvjus – vismaz teorïtiski – agri vai vïlu varïtu saukt pie
kriminÇlatbild¥bas. TÇpïc korekts tiesiskais regulïjums, kas
noteiktu pie∫aujamo un nepie∫aujamo intere‰u pÇrstÇvju un
valsts amatpersonu saskarsmi, btu ∫oti noder¥gs. TajÇ btu
jÇnosaka ar¥ intere‰u pÇrstÇvju reÆistrï‰anas un to darb¥bas
caurredzam¥bas principi, skaidri jÇnodala “intere‰u pÇrstÇv-
niec¥ba” no “tirgo‰anÇs ar ietekmi”.
Intere‰u pÇrstÇvis, tie‰Çm, sa¿em atalgojumu par to, ka
cen‰as ietekmït un ietekmï amatpersonu darb¥bu un lïmu-
mus savam klientam labvïl¥gÇ virzienÇ, savÇ darbÇ izmantojot
savu profesionÇlo, sociÇlo un intelektuÇlo “stÇvokli.” Protams,
profesionÇli tas notiek likum¥gÇ, korektÇ un ïtiskÇ veidÇ,
iesaistoties argumentu sacens¥bÇ un izmantojot ikviena pilso-
¿a ties¥bas vïrsties pie amatpersonÇm un likumÇ jau paredzï-
tos intere‰u pÇrstÇvniec¥bas kanÇlus, piemïram, kÇrt¥bu, kÇdÇ
tiek sniegti atzinumi par normat¥vo aktu projektiem.
DaÏi intere‰u pÇrstÇvja darba elementi
Intere‰u pÇrstÇvja darbs notiek pïc shïmas, kurÇ notei-
co‰ie ir ‰Çdi elementi:
Klienta intere‰u un vajadz¥bu noskaidro‰ana, precizï‰a-
na, izpra‰ana, alternat¥vu izvïrtï‰ana.
BieÏi klienta intereses (vai vi¿a izpratne par tÇm) ir visai
izpldu‰as vai vienkÇr‰otas. Intere‰u pÇrstÇvim ir jÇspïj tÇs
izprast, un dialogÇ ar klientu ∫oti skaidri jÇnoformulï, piemïram:
• Ko un, galvenais, kÇpïc mïs gribam panÇkt?
• Vai ir citi ce∫i/veidi, lai sasniegtu vajadz¥go rezultÇtu?
• KÇdas var bt lïmumu “blakusparÇd¥bas” un/vai rad¥sies
ilgtermi¿a ietekme uz klienta darb¥bu?
Lïmumu vides novïrtï‰ana (Power Mapping)
• Kas, kad, kur un kÇ pie¿em lïmumus? (Nav lietder¥gi pie
deputÇtiem vïrsties ar jautÇjumiem, par kuriem, balstoties
uz ierïd¿u sagatavotiem priek‰likumiem, faktiski lïmu-
mus pie¿em vald¥ba.)
• KÇda ir normat¥vajos aktos noteiktÇ lïmumu pie¿em‰anas
kÇrt¥ba un kÇdas ir paraÏas ‰o lïmumu sagatavo‰anÇ?
• KÇdi ir daÏÇdo ieinteresïto pu‰u iespïjamie mot¥vi, argu-
menti, ietekmes kanÇli?
• KÇds ir lïmumu pie¿ïmïja/-u ietekmes loks, referentÇ
grupa, t¥kls?
• KÇdas pozit¥vas/negat¥vas saiknes eksistï starp lïmumu
pie¿ïmïjiem un ieinteresïtajÇm pusïm?

Politikas anal¥ze, argumentu un vïst¥jumu izstrÇdljana
Viena no interesantÇkajÇm intere‰u pÇrstÇvniec¥bas darba
da∫Çm. Intere‰u pÇrstÇvim ir jÇspïj klienta intereses izvïrtït
pla‰Çku sabiedrisko politikas procesu kontekstÇ. KÇda ir
valsts pÇrvaldes stratïÆija tajÇ vai citÇ jautÇjumÇ? KÇdi ir l¥dz
‰im pie¿emtie politikas dokumenti? KÇdi ir galvenie argu-
menti un pie¿ïmumi, uz kuriem balstÇs r¥c¥bpolitika? KÇdas ir
attiec¥gÇs Eiropas Savien¥bas politikas un to att¥st¥ba? KÇdi ir
konkurïjo‰o intere‰u grupu argumenti?
Klienta intereses nepastÇv un nevar tikt pÇrstÇvïtas Çrpus
pla‰Çku sabiedr¥bas grupu interesïm neatkar¥gi no tÇ, vai tÇs
btu patïrïtÇju, raÏotÇju, sievie‰u vai vecÇka gadagÇjuma cil-
vïku intereses. Vienmïr ir svar¥gi apzinÇt pla‰ÇkÇs intereses,
sabiedriskÇ labuma kontekstu, un to, kÇdu ietekmi uz daÏÇ-
dÇm sabiedr¥bas da∫Çm un valsti kopumÇ atstÇs kvalitat¥va vai
nekvalitat¥va lïmuma pie¿em‰ana.
Labiem argumentiem un vïst¥jumiem ir jÇbt kodol¥giem,
pamatotiem ar skait∫iem un papildinÇtiem ar vizuÇlu
informÇciju (piemïram, grafikiem, prezentÇcijÇm, shïmÇm).
To izstrÇdljana, atkar¥bÇ no jautÇjuma sareÏÆ¥t¥bas, var bt
daÏu stundu vai daÏu mïne‰u darbs, kÇ tas notiek situÇcijÇs,
kad ir nepiecie‰ams veikt ¥pa‰us zinÇtniskus pït¥jumus vai
sabiedriskÇs domas aptaujas.
Argumenti un vïst¥jumi komunikÇcijÇ
Lïmumu ietekmï‰ana notiek saska¿Ç ar rp¥gi izstrÇdÇtu
stratïÆiju, kas var ietvert koal¥ciju veido‰anu ar sabiedrota-
jiem, publiskas akcijas, pozit¥vo un negat¥vo “liecinieku”
iesaisti, pÇrdomÇtu laika grafiku katrai r¥c¥bai, nelabvï∫u pret-
argumentu un r¥c¥bu vïro‰anu un Çtro reaÆï‰anu vai
nereaÆï‰anu uz tÇm utt. Ir svar¥gi sasniegt ¥stos lïmumu
pie¿ïmïjus piemïrotÇ laikÇ ar pareizajiem argumentiem caur
augstas ticam¥bas kanÇliem. KomunikÇcijas formas var bt
visdaÏÇdÇkÇs – no vïstulïm, e-vïstulïm un TV siÏetiem l¥dz
kop¥gai kafijas dzer‰anai, brokast¥m, pusdienÇm un sap¿u
tulko‰anai (reiz ir nÇcies uzklaus¥t kÇdas cien¥jamas amatper-
sonas pÇrdomas par redzïtu sapni, kurÇ tÇ mïÆinÇja saskat¥t
risinÇjumu kÇdam sareÏÆ¥tam politiskam jautÇjumam un
piedÇvÇt savu versiju ‰¥s “z¥mes” tulko‰anai). Svar¥gi, protams,
ir ievïrot visus ïtikas principus un neveikt nekÇdas darb¥bas,
kas, kaut attÇlinÇti, varïtu rad¥t iespaidu par “kuku∫o‰anu,
glaimiem, ‰antÇÏu vai vainas sajtas rad¥‰anu”. âetras nosau-
ktÇs amatpersonu ietekmï‰anas metodes ir neprofesionÇlu un
negod¥gu lobistu un likumpÇrkÇpïju darba metodes, kuras
‰˙ietami pal¥dz sasniegt rezultÇtu, bet paties¥bÇ nodara
kaitïjumu gan klientam, gan sabiedr¥bai kopumÇ.
LobïtÇja ikdiena
Minïtie darba elementi ar¥ lielÇ mïrÇ veido intere‰u
pÇrstÇvja darba ikdienu. FilmÇs, protams, lobisti lielÇkoties ir
attïloti pusdienojam dÇrgos restorÇnos, spïlïjot golfu un
scot Martini krlj¿Çs pie¿em‰anÇs. Tomïr skarbÇ dz¥ves
¥sten¥ba, protams, ir prozaiskÇka – dators, datubÇzes, e-vïs-
tules un mobilais tÇlrunis. Un, protams, “t¥klo‰anÇs”. Intere‰u
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
pÇrstÇvim ir nemit¥gi jÇkopj un samïr¥gi jÇpapla‰ina savu lie-
ti‰˙o kontaktu loks, jÇiegulda tajÇ laiks, paciet¥ba un ieciet¥ba.
TajÇ skaitÇ - katru dienu jÇpusdieno citÇ sabiedr¥bÇ un jÇveic
liels informÇcijas aprites darbs. LielÇ mïrÇ intere‰u pÇrstÇvnie-
c¥bas darbs ir l¥dz¥gs diplomÇtiskajam darbam, tikai intere‰u
pÇrstÇvim lielÇkoties jÇpÇrstÇv privÇts, nevis valstisks klients.
Laba intere‰u pÇrstÇvniec¥ba ir komandas darbs. Spïc¥gÇ
intere‰u pÇrstÇvniec¥bas grupÇ daÏÇdiem cilvïkiem ir daÏÇdas
pieredzes, kontaktu loks un talanti. Piemïram, l¥dzÇs cil-
vïkiem, kuri spïj Çtri pÇrstrÇdÇt datorizïtu informÇciju, strÇdÇ
cilvïki, kuri ir izcili komunikatori un interesanti sarunu biedri.
Lai nodro‰inÇtu veiksm¥gu savu klientu intere‰u
pÇrstÇvniec¥bu, nepiecie‰ami ir gan efekt¥vi komunikatori,
gan tehniskÇ darba veicïji.
ProfesionÇlÇ ïtika
Vienota ïtikas kodeksa intere‰u pÇrstÇvjiem LatvijÇ ‰obr¥d
vïl nav. Tomïr katrÇ profesionÇlÇ kompÇnijÇ, katram profesio-
nÇlam indiv¥dam tÇds, protams, ir – rakst¥ts vai nerakst¥ts. Par
svar¥gÇkajiem savÇ praksï esmu izvirz¥jusi ‰Çdus principus:
• nekad nepÇrstÇvït intereses, kuras vïrt¥bu l¥men¥ ir
nepie¿emamas (piemïram, ieroãi, alkohols, azartspïles);
• sazi¿Ç ar amatpersonÇm vienmïr skaidri atklÇt to, kÇdu
klientu intereses lobists pÇrstÇv;
• nekad nesniegt nekÇdas divdom¥gas dÇvanas vai netie‰us
labumus amatpersonÇm;
• sniegt tikai patiesu informÇciju – gan lïmumu
pie¿ïmïjiem, gan klientam;
• nepie∫aut intere‰u konfliktu – nepÇrstÇvït konkurïjo‰as
vai konfliktïjo‰as intereses;
• saglabÇt konfidencialitÇti – l¥dz¥gi kÇ advokÇtiem, intere‰u
pÇrstÇvjiem ir pienÇkums neizpaust vi¿iem uzticïto
informÇciju bez klienta piekri‰anas.
Klienti
Liela da∫a intere‰u pÇrstÇvju klientu ir starptautiskÇs kompÇ-
nijas, kurÇm jau ir labs priek‰stats par to, kas ir intere‰u pÇrstÇv-
niec¥ba. Itin bieÏi, lai ar¥ ne vienmïr, kompÇnijas intere‰u pÇr-
stÇvniec¥bas pakalpojumus sniedz kopÇ ar konsultÇcijÇm kor-
porat¥vÇs sociÇlÇs atbild¥bas un sabiedrisko attiec¥bu jautÇjumos.
Pïdïjos gados arvien vairÇk klientu ir ar¥ Latvijas uz¿ïmumi un
nozaru apvien¥bas – ¥pa‰i tÇs, kas uz savas Çdas ir izjutu‰as
sagatavo‰anas posmÇ nepaman¥tu vai pienÇc¥gi nenovïrtïtu
Eiropas Savien¥bas vai Latvijas iestÇÏu lïmumu sekas.
Darbam nepiecie‰amÇs ¥pa‰¥bas
Labas intere‰u pÇrstÇvniec¥bas komandas apvieno cil-
vïkus ar daÏÇdÇm ¥pa‰¥bÇm, no kurÇm par visnoz¥m¥gÇkajÇm
uzskatÇmas:
• Spïja Çtri iegt un anal¥tiski pÇrstrÇdÇt lielu informÇcijas
apjomu, pÇrzinÇt datubÇzu meklï‰anas iespïjas un bizne-
sa informÇcijas ieg‰anas metodes.
• Valsts pÇrvaldes procedru pÇrzinljana - Satversme, Saei-
mas un MK kÇrt¥bas rullis, RokasgrÇmata praktiskam dar-
39
Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 10
bam ar Eiropas Savien¥bas jautÇjumiem, r¥c¥bpolitiku plÇ-
no‰anas un normat¥vo aktu izstrÇdes vadl¥nijas ir labu
lobistu “svïtie raksti”.
• Spïja Çtri izveidot un att¥st¥t kontaktus ne tikai ar 750 mobilÇ
telefona atmi¿Ç ierakst¥tajiem cilvïkiem, bet ar¥ ar cilvïkiem,
kurus sastopam vai izdzirdam pa tÇlruni pirmo reizi mÏÇ.
• StratïÆiskÇ domljana – spïja saredzït un piedÇvÇt klien-
tam izdar¥t nepiecie‰amÇs izvïles (ar¥ grtÇs un “sÇp¥gÇs”)
40
un spïja saredzït risinÇjumus, kuros visas puses ir iegu-
vïjas (win – win pieeja).
Izcilais latvie‰u medi˙is Pauls Stradi¿‰ reiz medic¥nu
nodïvïja par zinÇtni, mÇkslu un amatu. SavÇ zi¿Ç ‰¥ atzi¿a ir
attiecinÇma ar¥ uz intere‰u pÇrstÇvniec¥bu – tajÇ ir svar¥gas
gan pla‰as zinljanas, gan intu¥cija, gan rp¥gs ikdienas darbs.
Interesants un rado‰s darbs.
Informācija par Eiropas Savienību un Latvijas dalību tajā:
Savien bas likumdošana,
• Eiropas Savienības
• Latvijas un ārvalstu periodiskie izdevumi,
• datu bāzes,
• semināri, lekcijas un diskusijas.

www.esia.gov.lv
esia@esia.gov.lv
Tālr.: 67212611
Aspazijas bulv. 28, 2. stāvs, Rīga, LV-1050
SKYPE: Eiropas Savienibas informacijas agentura