UDK 371(474.

3) Tu 460

Paldies par vrtgo ieguldjumu darba tapan UNESCO LNK Izgltbas sektora vadtjai Baibai Moikai, IZM Profesionls izgltbas un visprjs izgltbas departamenta direktora vietniecei Initai Juhviai, IZM Politikas koordincijas departamenta direktora vietniekam Dmitrijam Kuam, LM Ministra biroja vadtjai Evijai Klai, LU docentei Ditai Nmantei, Latvijas Pavaldbu savienbas padomniecm Silvijai imfai, Olgai Koknei un Sniedzei Sproei, Baltijas Socilo zintu institta ptniecei Evijai Kavei. Vislielkais paldies SFL iniciatvas Prmaiu iespja skolm komandai un ieviesjiem un visiem Latvijas skolu un pavaldbu cilvkiem, kuri mekljui jaunus ceus radoas un ilgtspjgas Latvijas skolas veidoanai un daljuies sav pieredz un ieteikumos.

Materils sagatavots ar UNESCO LNK atbalstu un apspriests Konsultatvs padomes Izgltba visiem sanksm 2011. gada 12. oktobr.

Publikcija sagatavota ar Sorosa fonda Latvija finansilu atbalstu. Par publikcijas saturu atbild t autori, un tas nevar tikt uzskatts par Sorosa fonda Latvija viedokli.

Aija Tna, teksts, 2011 Sorosa fonds Latvija, 2011 Dizains un druka: Masterprint Korektore: Antra Legzdia
ISBN 978-9934-8119-3-7

Saturs
Ievads .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. 4 Starptautiskais konteksts un kopienu skolu pieejas skaidrojums . . . . . . . . . . . 6 Latvijas konteksts un prmaiu nepiecieamba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9 1. Esos situcijas izpratne k izejas punkts sekmgu intervenu stenoanai . . . . . . 13
1.1. Vietjs sabiedrbas vajadzbu noskaidroana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13 1.2. Partnerbu un sadarbbas tklu veidoana atstumtbas mazinanai . . . . . . . . . . . . . . . . 14

2. Stratijas izstrde prmaiu veikanai .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .16

2.1. Skolas funkciju paplainana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16 2.2. Iniciatvas ietekme uz skolas un pedagoga darba kvalitti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17

3. Iespjamie darbbas virzieni skolas funkciju paplainanai mizgltbas un socils iekauanas sekmanai .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .20
3.1. Atbalsts vispusgai personbas attstbai ikvien vecum . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21 3.2. Atbalsts daudzveidgu prasmju apganai un pielietoanai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22 3.3. Atbalsts iekaujoas, saliedtas, pilsoniski un socili aktvas sabiedrbas spcinanai . . . . . . . 24

4. Ilgtspjgas skolas modelis ilgtspjg kopien . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28

4.1. Skolu k daudzfunkcionlu centru izveides un ilgtspjas nodroinanas faktori/indikatori . . . . . 28 4.2.  Sadarbba vietj un nacionlaj lmen skolas k vitla pavaldbas elementa ilgtspjgas attstbas nodroinan . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 31 4. 3. Jaunais skolas modelis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 33

Secinjumi un rekomendcijas .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .. .35 Noslgums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 37 Izmantot literatra . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 39

Ievads
Ilgtspjgas attstbas pamatideja ietver nepiecieambu nodroint ldzsvaru starp sabiedrbas pareizjo vajadzbu apmierinanu un rpm par nkamajm paaudzm, ievrojot vides prasbas, sekmjot dabas daudzveidbas saglabanos, vairojot socilo solidaritti un nodroinot iespju vienldzbu. Btiski atcerties, ka msdienu pasaul vides, socilie un ekonomiskie jautjumi ir savstarpji ciei saistti, un tie jrisina vienoti, neatrauti cits no cita. K nordts stratij Latvija 2030, ilgtspjbas modea ietvaros vieng iespja veiksmgi atbildt uz globlajiem izaicinjumiem ir veidot tdu attstbas politiku, kur atrasts ldzsvars starp nepiecieambu veicint ekonomisko izaugsmi, uzlabot ikviena sabiedrbas loceka dzves kvalitti, nodroint socilo saliedtbu un drobu, k ar ekoloisko vidi nkamajm paaudzm. Globls attstbas tendenu ietekm apvienojum ar specifiskm norism Latvij (piemram, ekonomisk krze, administratvi teritoril reforma, skolu tkla optimizcija, skolu finansanas modea izmaias, demogrfiskie procesi, strauji pieaugo mobilitte utt.) izgltbas sistma Latvij saskrusies ar skarbiem izaicinjumiem un btiskm prmaim. pai spgs dos apstkos kuvis jautjums par skaitliski nelielo, bet Latvijas sabiedrbai tradicionlo un ts tlkajai attstbai btisko lauku skolu likteni. Ldz ar to sabiedrb nobriedusi nepiecieamba prskatt skolas k tradicionla un btiska izgltbas sistmas elementa lomu un funkcijas msdienu apstkos, emot vr gan izaicinjumus, gan iespjas, ko piedv tehnoloiju attstba, globalizcija, ekoloisk un ilgtspjas principa aktualizans un citi savstarpji saistti faktori. Balstoties uz teortiskm atzim, starptautiskiem piemriem un Latvij konkrtu projektu ievieanas laik iegtu pieredzi, iespjams saskatt, atzt un plak praks iedzvint atziu, ka tiei skola (izgltbas iestde) konkrtas pavaldbas ietvaros sekmgi var kt par resursu un pakalpojumusnieganas vietu un koordinatoru izgltotas, ekonomiski un socili aktvas, iekaujoas sabiedrbas attstbai un atbalstam. K liecina ptjumi un iegt pieredze, mizgltbas princips k atslga indivda vispusgai attstbai, nodarbintbai, atstumtbas mazinanai, pilsoniskajai ldzdalbai visas dzves garum vissekmgk stenojams vietjs sabiedrbas lmen, racionli un holistiski izmantojot esoos fiziskos un intelektulos resursus. Jau 2004. gad sabiedrisks politikas centra Providus veiktaj ptjum par pavaldbas izgltbas politiku tika izteikta atzia, ka lai pamatotu konkrtas

skolas ekonomisko izdevgumu vai neizdevgumu, bez izmaksm, ko parda grmatvedba, ir jveic rpga situcijas, kur atrodas skola, analze, emot vr skolas k kultras centra nozmi (it sevii laukos), darbavietas taj un ar to saistto nodoku ienkanu pavaldbas kas, iedzvotju piesaisti noteiktai apdzvotai vietai ap o skolu un daudziem citiem faktoriem. Tau holistiskas pieejas stenoanai kontekst japlko daudzveidgas izgltoans jomas un formas, t.sk., intereu, neforml, profesionl, pieauguo izgltba utt., un jatrod mehnismi sadrumstalotbas un prklans/neefektvas ldzeku izmantoanas novranai, k ar jveicina starpnozaru pieeja veseluma principa nodroinanai pakalpojumu sniegan un vietjs sabiedrbas attstbas sekman. ds uzdevums nav paveicams vienas nozares ietvaros, tpc iespja piedvt apkopoto informciju un ieteikumus tlkai apsprieanai Konsultatvaj padom Izgltba visiem uzskatma par btisku soli msdiengas, efektvas un ilgtspjgas attstbas politikas izstrdes un ievieanas veicinan, prejot no atseviiem projektiem un iniciatvm uz sistmiskm, valstiski koordintm un lokli iedzvintm prmaim. Ieteikumu sagatavoan izmantota 2009.2011. gad stenoto projektu un paskumu pieredze, kas gta Sorosa fonda Latvija (turpmk SFL) iniciatvas Prmaiu iespja skolm stenoto projektu ietvaros un analizta Baltijas Socilo zintu institta (Baltic Institute of Social Sciences BISS) veiktaj projektu pieredzes un ilgtspjas novrtjuma ptjum, UNESCO LNK inicito 2011. gada diskusiju gait starptautisks nedas Izgltba visiem ietvaros, Latvijas Universittes stenotaj ESF finanstaj projekt Atbalsta programmu izstrde un stenoana socils atstumtbas riskam pakauto jaunieu atbalsta sistmas izveidei, Izgltbas attstbas centra (IAC) stenotaj ES finanstaj starptautiskaj projekt Eiropas iedzvotji kopienu labkljbai u.c. materilos, kas visi uzrda nepiecieambu atrast optimlus modeus skolas k daudzfunkcionlas vietjs sabiedrbas institcijas attstanai un o modeu ievieanai un uzturanai. Aizvadto gadu laik diskusijas par skolas lomas un funkciju prskatanu bijuas aktvas ar citos kontekstos, un tajs pausts atzias iespju robes emtas vr ar aj apkopojum. Materila mris ir, izmantojot Latvij uzkrto pieredzi skolas funkciju paplainan, piedvt tlkai diskusijai un stenoanas mehnismu izstrdei ieteikumus skolu, pai Latvijas lauku reionu skolu prveid un attstan par daudzfunkcionliem vietjs kopienas centriem, kuru darbba ir vrsta uz iedzvotju izgltbas, kultras un socilo vajadzbu apmierinanu, reajot uz situciju valst un globlo tendenu ietekmi.

Starptautiskais konteksts un kopienu skolu pieejas skaidrojums

UNESCO rcbas plns Izgltba visiem uzmanbas centr izvirza izgltbas pieejambu un kvalittes paaugstinanu. Savukrt ANO dekdes Izgltba ilgtspjgai attstbai vzija mudina veidot pasauli, kur ar izgltbas paldzbu ikvienam ir iespja apgt vrtbas, uzvedbu un dzves veidu, kas nepiecieams ilgtspjgai nkotnei un veiksmgm socilajm prmaim. Saska ar daudzveidgiem ptjumiem un UNESCO uzstdjumu izgltba ilgtspjgai attstbai balstta uz starpdisciplinru un holistisku/veseluma pieeju, t uzsver vrtborientciju, nepiecieambu attstt kritisko domanu un problmu risinanas prasmes, izmantot daudzveidgu metodiku, kas em vr daudzveidgas cilvku vajadzbas, taj skait mcans stilus, t sekm ldzdalbu sabiedrbas noriss un lmumu pieeman, k ar alla ir maksimli atbilstoa vietjai situcijai. Kopum UNESCO uzsver, ka izgltba ilgtspjgai attstbai paver iespjas rast inovatvus risinjumus ilgtspjas problmm, k vid, t sabiedrb un ekonomik. aj kontekst organiski iederas kopienas skolas ideja, kas defin kopienas skolu k izgltbas, socil atbalsta un vietjs kultras centru. Kopienas izgltbas un socil atbalsta centra idejas pirmskumus saista ar 19. gadsimta beigm, kad socil reformatore Deina Adamsa ikg atklja centru trcgu imeu un imigrantu izcelsmes sievietm, izveidojot pasaul pirmo daudzfunkcionlo institciju. Ts pamat bija pieeja, ka socils problmas jrisina holistiski, izstrdjot un ievieot risinjumus viss problmas skartajs joms ienkumu nodroinjuma, izgltbas, veselbas un kultras apguves joms. Centrs stenoja vairkas programmas; tur bija vakarskola, literrie un socializans klubi, mkslas izstdes, etniskie klubi, brnudrzs, medpunkts, juridisko konsultciju kabinets utt. praktisk pieredze iedvesmoja pedagogu un filozofu Donu Djiju, kur radja savu konceptu izgltba demokrtijai. 1902. gad vi nca klaj ar aicinjumu veidot skol bztus socilos centrus, attiecinot uz skolm Adamsas aizskto holistisko socilo prmaiu filozofiju un akcentjot, ka ..kopienas uzdevums ir nodroint ikvienam ts loceklim pilnvrtgas attstbas iespjas.

Tlk o ideju ASV skols attstja pedagoijas novators, itu imigrantu pctecis Leonards Kovello, kura izpratn skola bija gan vietjo socilo problmu risinanas ldzeklis, gan vide, kur apgt iemaas, kas nepiecieamas demokrtiskas valsts pilsonim. Kovello bija viens no pirmajiem pedagogiem, kas praks ieviesa skolnu darbbas projektus vietjs vides uzlaboanai, k ar organizja kopgas intereu aizstvbas kampaas. Ttad vsturiski izveidojusies kopienas jeb apkaimes skola izgltbas procesu skata kontekst ar t pilsoniskajiem, socils attstbas un labkljbas faktoriem. Dads izpausms skola k vietjs sabiedrbas centrs pastvjusi un turpina darboties ar dads Eiropas valsts un citviet pasaul. ASV Kopienas skolu koalcija akcent, ka kopienas skola ir partnerba un vieta, kur satiekas pakalpojumi, atbalsts un iespjas, kas kopgi vrstas uz skolnu mcbu rezulttu paaugstinanos, imeu spcinanu un veselgkm kopienm. Ldz ar to kopienas skola ir institcija, kas darbojas skolas k, ir pieejama skolniem, viu veckiem un imenes locekiem un plakai sabiedrbai pirms, pc mcbu procesa (stundm) un t laik septias dienas ned visa gada laik. Kopienas skolas ietvaros notiek pieci galvenie darbbu bloki: (1) kvalitatvs mcbu process, (2) jaunatnes iesaiste, (3) atbalsta sniegana imenm, (4) imeu un plakas sabiedrbas ldzdalba, (5) kopienas attstbas veicinana. Galvens atirbas starp parasto skolu un kopienas skolu ir:  darbs kopga mra sasnieganai;  atirgi finansanas modei;  darbinieku darbbas modeu (darba pienkumu) izmaias;  radoa un cieas pilna sadarbba ar jaunieiem, imenm, citiem kopienas iedzvotjiem, lai veidotu un pilnveidotu jaun veida institciju. Piemri no Austrlijas akcent atziu, ka efektva integrcija ir daudzslaina un daudzdimensionla, tpc ts ievieanai nepiecieama sadarbba vairkos lmeos, t.sk.,  valdbas politikas;  prvaldbas;  vadbas/lderbas; organizcijas kultras un etosa;   profesionu praktiu un komandas darba lmen.

Integrtu pakalpojumu snieganai jnotiek ar mri nodroint vietj sabiedrb noskaidrots persongs, imenes un kopienas vajadzbas, un t var izpausties k (1) vienas pieturas aentra (viss norisins skolas telps), (2) virtuli integrti pakalpojumi (ar vienotu koordincijas centru) un (3) apvienotais modelis, kur dai pakalpojumi atrodas vienuviet, bet ar citiem ir virtulas saiknes. Savukrt Lielbritnijas pieredze, balstoties galvenokrt uz integrtu agrns brnbas (pirmsskolas) pakalpojumu snieganas pieredzi, parda transformjou kopienas attstbas modeli, kur ciei saisttas un cita citu spcina trs darbbas:  vecku iesaistans viu pau brnu mcbu un attstbas proces; vecku iesaistans pieauguo izgltbas paskumos;   vecku iesaistans pakalpojumu veidoan un sniegan citiem veckiem. K raksta M. Vellija, balstoties uz vecku stiprajm pusm, tiek likti pamati kopienas attstbai, virzoties no savu brnu labkas iepazanas uz sevis labku iepazanu un tlk uz mcanos, kas ikvienu iesaista kopienas attstb un pilsonisks ldzdalbas izpausms. Ldzga dinamika tika novrota ar Latvij stenoto prmaiu skolu projektu ietvaros.

Latvijas konteksts un prmaiu nepiecieamba

Gan izgltbas sistmas ietvaros ts tradicionlajs forms, gan plak mizgltbas kontekst Latvijas situcij ir svargi meklt risinjumus, kas nodroina cilvkresursu attstbu, balstoties uz ANO ieteikto ietvaru: vietj kopien un konkrts cilvku vajadzbs balstta attstba, kas tiek stenota caur veseluma pieeju un sekm socilo saskau, iedzvotju ekonomisko aktivitti un nodarbintbu, kultras daudzveidbas k resursa izmantoanu, vides respektanu un ved uz indivdu un kopienu labsajtu un labkljbu. Pilnvrtgai sabiedrbas attstbai, t.i., cilvkkapitla vairoanai un pilnvrtgai un ilgtspjgai kultras, dabas un ekonomisko resursu izmantoanai nepiecieama kvalitatva, visa ma garum pieejama un uz radoumu orientta izgltba. ES jautjums par mizgltbas principa attstbu tika aktualizts 2000. gada 30. oktobr Brisel, parakstot Eiropas Padomes Mizgltbas memorandu, kas iezmja jaunu pieeju izgltbai ma garum. Latvij jautjums par mizgltbu k visaptverou principu valsts lmen tika aktualizts 2006. gad, uzskot darbu pie Pamatnostdu un Programmas izstrdes. 2007. gad tika pieemtas Mizgltbas politikas pamatnostdnes 20072013, savukrt 2008. gad Programma Mizgltbas politikas pamatnostdu 2007.2013. gadam ievieanai 2008.2013. gadam; par to izpildi regulri tiek apkopota un sniegta informcija. Atbilstoi defincijai, mizgltba apvieno formlo, neformlo izgltbu un ikdienjo (neformlo) mcanos, tomr sabiedrb joprojm nav skaidras izpratnes par mizgltbas principa btbu, attiecinot uz to, piemram, izgltbas atsevias sistmas sastvdaas, posmus (pieauguo izgltbu) vai veidus (neformlo izgltbu) utt., nevis visu veidu un lmeu savstarpji saistto un visaptveroo principu. Pdjos gados ekonomisks krzes, valsts administratvi teritorils reformas, skolu tkla optimizcijas un skolu finansanas modea izmaiu rezultt, k ar visprjs sarets demogrfisks situcijas un strauji pieaugos mobilittes d notikuas btiskas prmaias izgltbas sistm visos ts lmeos. Skola cenas saglabt savu lomu k btisks vietjs sabiedrbas dzvotspjas un attstbas elements, tau strauji sarkoa finansjuma apstkos un turpinot

aprobeoties ar tradicionls visprizgltojos dienas skolas funkciju veikanu, nodroint un pierdt mazs skolas pastvanas nepiecieambu kst aizvien grtk. Tiei tpc aktualizjies jautjums paplaint skolas lomu pavaldbas un valsts ilgtspjgas attstbas kontekst, lai virztos uz vismaz divu Latvijas ilgtspjgas attstbas stratij Latvija 2030 nordto jomu attstbu: ieguldjumi cilvkkapitl un paradigmas maia izgltb. K nordts stratij, cilvku skaitam samazinoties un sabiedrbai novecojot, btiski ir nesamazint cilvkkapitla bzes vrtbu un palielint t produktivitti. Td nepiecieamas ilgtermia investcijas cilvkkapitl, lai veicintu visa potencil cilvkresursa, taj skait nabadzbas un socils atstumtbas riskam pakauto iedzvotju grupu ldzdalbu darba tirg, lai uzlabotu veselbas, socils aprpes un socils drobas, k ar mizgltbas sistmu pakalpojumus. Latvij esoie prmaiu skolu piemri demonstr spcgu skolu potencilu kopienas saliedan, stiprinan un attstbas sekman. Savukrt paradigmas maia izgltb nepiecieama, lai vairotu msu rcb esoo cilvkkapitlu un pilnvrtgi izmantotu citus, piemram, kultras, dabas vai ekonomisko kapitlus. Kvalitatva, visa ma garum pieejama izgltba ir 21. gadsimta nepiecieamba, jo ragi strdt var tikai izgltota un jaunradei atvrta sabiedrba. Lai nodrointu kvalitatvu un pieejamu izgltbu ma garum, stratija iesaka akcentt uzmanbu uz diem jautjumiem: izgltbas pieejamba un prmaias izgltbas procesa organizcij;   skola k socil tklojuma centrs;  kontekstula izgltba un skolotja profesijas maia;  e-skola un informcijas tehnoloiju izmantoana;  izgltoans ma garum no pirmsskolas ldz pieauguo tlkizgltbai. Visi ie aspekti iekauti un aprobti esoajos skolu k daudzfunkcionlu centru veidoanas piemros, pardot esoos resursus, k ar nordot uz esoajiem riem likumiskaj ietvar un normatvaj bz. Latvijas situcij papildus argumentiem par integrtas pieejas un holistisku pakalpojumu priekrocbm jem vr ar demogrfiskie un eogrfiskie rdtji. Gan ikvienai imenei un vietjai sabiedrbai, gan valstij kopum ir nozmga ne vien kvalitatvas izgltbas ieguves nodroinana kopum, bet ar o iespju pieejamba maksimli tuvu dzvesvietai, pai attiecb uz pirmsskolas un jaunk skolas vecuma brniem. du izgltbas iespju esamba/pieejamba vai ts trkums var bt iziroais arguments ekonomiski aktvu iedzvotju, pai jauno imeu, dzvesvietas izvlei, ldz ar to ietekmjot Latvijas lauku attstbu vai turpmku depopulciju. Visprizgltojoas skolas ar skaitliski nelielu skolnu

10

skaitu, kuru pastvana vai slgana, saskaojot ar IZM, ir pavaldbas kompetenc, krzes situcij kst par iespju, kas auj atrast jaunus, progresvus risinjumus, kuri iziet rpus izgltbas nozares kompetences, tpc prasa koordintu lmumu pieemanu, ldzeku sadali un izmantoanu, k ar iesaistto cilvku profesionlo pilnveidi un attieksmes maiu. Paplainot skolas, pai nelielas lauku skolas funkciju loku, un piedvjot ts ietvaros iespjas visu vecumu un intereu vietjs kopienas iedzvotjiem, tiek sekmta veseluma pieeja kopienas attstbai, personbas attstba un likti pamati pilsonisks ldzdalbas prasmm un attieksmm. Vienlaikus skola tiek pilnvrtgk izmantota k fizisks un intelektuls resurss, un no pavaldbas nastas un apgrtinjuma t kst par ekonomiski izdevgku un socili nozmgku vienbu, kas ietekm ekonomisks aktivittes, socils saskaas un pilsonisks ldzdalbas attstbu, ldz ar to uzlabo iedzvotju dzves kvalitti. Sprieot pc BISS veikt ptjuma datiem, izgltbas, nodarbintbas un socils politikas specilistu viedoklis par mazo lauku skolu darbbas paplainanu, ldzs formls izgltbas funkcijai uzemoties ar plaku mizgltbas principa sekmanu, socil atbalsta snieganu u.c., kopum ir pozitvs. Ar pedagogi, kas iesaistjuies pieauguo izgltbas un intereu izgltbas paskumos un cits aktivitts, atzst, ka jaun pieredze paldz viiem labk veikt savu tieo darbu, jo uzlabojas kontakts ar skolniem un viu imenm, k ar izpratne par atirgm mcans vajadzbm, tau vienlaikus norda uz nepietiekamu sagatavotbu jauno darbbu veikanai. Esoaj polemik par un pret mazo skolu pastvanu mazo skolu aizstvju skatjum, k apkopojis M. Grvi rakst Maza, maza, bet varena, maz skola ir kopienas centrs, kur norisins visa intelektul dzve, kas vieno un uztur kopienu, kur norisins informcijas aprite, kas ir galvenais darba devjs, u.t.t. Attiecgi mazo skolu nozme nav novrtjama tikai no finansjuma un sekmju perspektvas. da skola drzk ir faktors, kas nosaka, ka kda kopiena pastv un, likvidjot skolu, tiks likvidta ar kopiena. Ldzgas atzias prliecinoi pauda ar Prmaiu skolu iniciatv iesaistto skolu prstvji: Laik, kad samazins skolnu skaits, lauku skolai ir grti izdzvot, tpc ar skolai jmains. Jpiedv aktivittes, kuras aptver plaku cilvku loku un pc satura ir tdas, kuras ir nepiecieamas vietjai sabiedrbai, vietjs kopienas attstbai. Tas nozm, ka skolai jbt par daudzfunkcionlu centru. (Grveru pamatskola)

11

Skola, msuprt, ir gaismai, radoumam un sadarbbai atvrta vide, kur droi var ienkt ikviens mcties, mct un sadarboties gribos cilvks neatkargi no vecuma, tautbas vai mantisk stvoka. odien Latvijas lauku skolai ir jbt tdai, kas ne tikai sniedz zinanas noteiktu vecumu skolniem, bet paldz dzvot, mca sadarboties paaudzm, rosina nebt vienaldzgiem un paldzt cits citam, iedvesmo radt un stenot idejas, sniedz pamudinjumu paattstbai un izaugsmei. (Makanu mkslas skola) Ar skolas k daudzfunkcionla vietjs sabiedrbas centra attstbu saists ar pedagogu darba kvalittes uzlaboans potencils. K liecina intervijas ar prmaiu skolu dalbniekiem, pedagogu iesaistans jauna veida attiecbs ar savu skolnu veckiem un citiem apkrtjs sabiedrbas locekiem (kop mcoties, iepazstinot ar saviem vaaspriekiem, piedaloties kopgos kultras, sporta un pilsonisks ldzdalbas paskumos utt.), sekm attiecbu kvalitti un spcina saikni starp skolu un imeni, k ar paver plakas iespjas skolotja personbas attstbai un nodarbintbai. Vienlaikus skolotja k atvrtas un daudzpusgas personbas iesaistans partnerattiecbs ar skolniem, skolotja interese par msdienu sabiedrb notiekoajiem procesiem, gatavba un prasme uzklaust skolnus, ar viu paldzbu iegt jaunu informciju un prasmes (piemram, informcijas tehnoloijs utt.), rada platformu saziai, uzlabo ts kvalitti, sekm sadarbbu un rezultt pozitvi ietekm skolnu mcbu darba norisi un rezulttus un personbas attstbu kopum. Tau ldztekus sabiedrbas vajadzbm un skolotju gatavbai uzemties jaunu funkciju veikanu ir jautjums par likumisko ietvaru un administratvo sistmu: cik liel mr eso likumdoana un citi normatvie dokumenti, t.sk., skolotja kvalifikcija, darba apraksts, slodzes aprins utt., sekm vai trauc daudzpusgu skolotja darbbu gan skol, gan rpus ts. Samazinoties skolnu skaitam, aizvien aktualizjas jautjums par iespju strdt vairks netlu esos skols, mct vairkus mcbu priekmetus, strdt apvienotajs klass. Atkarb no t, k skolotjs uztver du situciju k iespju paplaint savas darbbas portfolio vai nepatkamu problmu, sarejumu var mainties skolotja attiecbas ar skolniem un ar darba kvalitte kopum.

12

1.  Esos situcijas izpratne k izejas punkts sekmgu intervenu stenoanai

K atkljs intervijs un diskusijs, tikai daas pavaldbas skolu saskatjuas k resursu vietjs kopienas attstbai un k pavaldbas virztjspku. Pc dalbas SFL iniciatv Prmaiu iespja skolm Gulbenes novada domes prieksdtjs Arnis ls secina: Ja skola kst par daudzfunkcionlu centru, t top nepiecieama vietjai sabiedrbai. Turklt palielinoties mazo lauku skolu savstarpjai konkurencei, jebkurai pavaldbai bs jpieem lmums slgt vai saglabt mazu skolu, un pozitvs lmums tiks pieemts tikai tad, ja skola apliecins, ka ir nepiecieama sabiedrbai, apmierinot dadas vietjs kopienas vajadzbas. Jkabpils novada domes prieksdtjs Edvns Meis atzst, ka Dunavas pamatskolas iesaistans SFL iniciatv, bija impulss sabiedrbai atvrties un notict iespjai, ka vietj kopiena var attstties. Ja ar maz skolia tiks slgta k formls izgltbas iestde, sabiedrba zins, ka izgltbas piedvjums nepazuds un attstbas iespjas saglabsies.

1.1. Vietjs sabiedrbas vajadzbu noskaidroana

K jau iepriek nordts, nodergs izejas punkts lmumam par skolas funkciju paplainanu, ldz ar to ts pastvanu vai slganu, ir vietjs kopienas vajadzbu noskaidroana un stenoana. Iegt informcija liecina, ka sabiedrb joprojm domin uzskats par skolu k noslgtu, auri specializtu iestdi, kas saistta tikai ar skolniem un mcanos, ko beidz un dodas dzv, skol labkaj gadjum iegrieoties tikai svtku reizs vai tad, kad uz to jpalai pau brni. Jaunais daudzfunkcionls skolas modelis paredz, ka skola piedv daudzveidgus pakalpojumus, kas vrsti uz visiem vietjs sabiedrbas iedzvotjiem, pie tam nevis sadalot tradicionls mrauditorijs (brni dads vecuma grups, sievietes, jauniei, bezdarbnieki utt.), bet apvienojot cilvkus pc interesm, sagatavotbas lmea, rta nodarbbu apmeklanas laika utt., sekmjot savstarpju neformlu tkloanos, pieredzes apmaiu, paldzbu.

13

Skol pieejamais aktivitu piedvjums vairs nav tikai tas, ko var piedvt skola, bet tas, kas nepiecieams vai interes vietjos cilvkus. is ir btisks pavrsiens uz vajadzbs balsttu darba plnoanu, kas prasa nodroint skolas k fiziska resursa pieejambu rpus tradicionl darba laika un ldzeku piesaisti papildu darbinieku algoanai un saimniecisko izdevumu (elektrba, telpu uzkopana, deurants, koordinators, nodarbbu vadtjs utt.) apmaksai. Lai nodrointu das skolas darbbas, btiska ir pavaldbas loma un ts sadarbba ar visiem vietjiem esoajiem (tradicionlajiem) un potencilajiem (ldz im mazk izmantotajiem) partneriem, t.i., jebkdm vietjs sabiedrbas intereu grupm, visu sektoru/nozaru pakautb esoajm institcijm, biedrbm utt. K izteics Latvijas Pavaldbu savienbas padomniece veselbas un socilos jautjumos Silvija imfa, pavaldbai jbt kopienai ar savu sirdi un kopgu darbbu. Nedrkst aut cilvkiem pankt gar un pierast pie pazemintas dzves kvalittes. Ja tas notiks, bs grti mainties ar tad, kad radsies jaunas darba iespjas. BISS veiktais ptjums, k ar diskusiju grupas ES projektu ietvaros uzrdja abpusju attlintbu starp skolu un citm vietjs sabiedrbas grupm, tai skait uzmjiem un nevalstisko sektoru, kas ar oti biei nesaskata skol partneri pilsonisks sabiedrbas iniciatvu stenoanai. Savukrt skola biei vien iesaistanos vietjs sabiedrbas noriss uztver k papildus pienkumu vai vienreizju paskumu, kas var radt papildus sarejumus, izdevumus vai riskus.

1.2. Partnerbu un sadarbbas tklu veidoana atstumtbas mazinanai

2009.2010. gad Latvij k sistmisks nacionla mroga projekts tika stenota SFL iniciatva Prmaiu iespja skolm, kur piedaljs 53 skolas no 41 Latvijas novada. Iniciatvas ietvaros tika meklti modei, k Latvijas lauku un mazpilstu skolas var paplaint savu darbbu, lai ktu par daudzfunkcionliem centriem, kuru darbba ir vrsta uz iedzvotju izgltbas, kultras un socilo vajadzbu apmierinanu, gan reajot uz krzes situciju valst, gan nodroinot kopienas tlko attstbu. K nozmgs aspekts jakcent tas, ka, mrtiecgi paplainot skolas sadarbbas partneru loku, tai skait veidojot jauna veida attiecbas ar pavaldbm, skolas kst par koordinjoo punktu informcijas aprit, finanu resursu un cilvkresursu darbbas koordinan, pakalpojumu sniegan, saturg brv laika pavadan un pilsonisko aktivitu stenoan.

14

1. shma. Skolas sadarbbas partneri

VeCKi PieAUGUie BeZDARbnieKi UZMJi NVO VieTJs RCbAs GRUPAs

Avots: krjums Skola atver durvis, SFL, 2010

sKOlni PiRMssKOlAs VeCUMA bRni JAUniei ViRs 18 PAVAlDbA

SKOlA

......

Gan Latvij, gan citviet pasaul iegt pieredze liecina, ka, paplainot funkcijas un piedvjumu, skolas var sniegt nozmgu ieguldjumu vietjs sabiedrbas saskaas sekman un iedzvotju atstumtbas mazinan:  ekonomisk atstumtba (piem., uzlabojot izgltbas pieejambu un rezulttus mazaizsargtajm grupm, veicinot prasmes, kas paaugstina nodarbintbas potencilu utt.); atstumtba no socilajiem pakalpojumiem (nodroinot jaunus pakalpojumu veidus vietjs kopienas ietvaros,  t.sk., izgltbas iespjas personbas attstbai, juridisko, socilo, praktisko pakalpojumu pieejamba tuvu dzvesvietai utt.);  atstumtba no ldzdalbas, t.sk., socils un pilsonisks ldzdalbas (iespju radana tikties un sadarboties, iesaistties pam iedzvotju grupm un cilvkiem, kas parasti palikui mal caur izgltbas, kultras u.c. aktivittm; no pasvas uz aktvu ldzdalbu utt.). K atzina reionlo diskusiju dalbnieki un intervtie eksperti, btiski ir raudzties uz skolu un taj notiekoo ne tikai k uz izgltbas jautjumu, bet k uz nozmgu attstbas jautjumu, veidojot saiknes un sinerijas starp dadu nozaru un dadu projektu ietvaros veicamajiem paskumiem.

15

2. Stratijas izstrde prmaiu veikanai

Izmantojot skolu k kopien esoo, bet biei vien sadrumstaloto un izkaisto resursu koncentrcijas un koordincijas vietu, izgltbas iestdei tiek dota jauna dzvba k daudzfunkcionlam kopienas mizgltbas un profesionlas apmcbas, kultras, socil atbalsta centram. Tas ir inovatvs ietami bezcergas skolas saglabanas princips, k ar resursu koncentrcijas princips, prvarot resoru/nozaru norobeoanos vietj mrog. No inovciju klasifikcijas viedoka t ir gan organizatoriska inovcija, jo piedv jaunus risinjumus vai uzlabojumus izgltbas iestdes darba, t.sk., mcbu procesa un cilvkresursu izmantoanas organizan, gan socila/sistmiska inovcija, jo tiek izmantoti jauni risinjumi un btiski uzlabojumi socilaj vid, kur norit izgltbas process plakas sabiedrbas attstbas kontekst. Ldz ar to skolas sekm zinanu sabiedrbas veidoanos, jo to mrauditorija ir ne tikai skolni, bet ar viu vecki un citi vietjs sabiedrbas prstvji. da veida inovatvu prmaiu stenoanai nepiecieama stratiska pieeja, kas iziet rpus tradicionl darba apjoma un formm. K atklja BISS veiktais ptjums, SFL iniciatvas projektu stenotju (skolu un pavaldbu) stratiju pamat ir bijui di aspekti: maksimla skolas esoo resursu, pai cilvkresursu, izmantoana;   vietjs kopienas izgltbas, kultras un socilo vajadzbu izpratne un atbilstoas intervences iniciana;  tklu veidoana starp skolu, veckiem un vietjo kopienu, kur vecki biei vien ir medijs starp skolu un vietjiem iedzvotjiem;  sistmiska un stratiska skatjuma veidoana par skolas lomu vietj kopien, skolas iespjm un potencilu.

2.1. Skolas funkciju paplainana

Paplainot skolas, pai nelielas lauku skolas funkciju loku un piedvjot ts ietvaros iespjas visu vecumu un intereu vietjs kopienas iedzvotjiem, tiek sekmta veseluma pieeja kopienas attstbai un likti pamati pilsonisks ldzdalbas prasmm un attieksmm. Vienlaikus skola tiek pilnvrtgk izmantota k fizisks un intelektuls resurss, un no pavaldbas nastas t kst par ekonomiski izdevgku un socili nozmgku vienbu tas ietekm ekonomisks aktivittes, socils integrcijas un pilsonisks ldzdalbas attstbu, ldz ar to uzlabo iedzvotju dzves kvalitti.

16

Skolas lomas un funkciju maias proces ir btiski spcint ideju par kopveseluma pieeju, jo daudzveidgas ir ar vietjs sabiedrbas iedzvotju vajadzbas. K liecina SFL iniciatvas laik iegt pieredze, vairum gadjumu skolas steno daudzveidgas darbbas, raugoties gan uz cilvku, gan vietjo sabiedrbu k veselumu, nesadalot resoru atbildbas, budeta rindiu vai demogrfisko rdtju fragmentos. Tomr izkristalizjas galvenie darbbas virzieni, par kuriem detaliztu informciju iespjams iegt iniciatvas pieredzes krjum Skola atver durvis, kas pieejams ar elektroniski (http://parmainuskolas.lv/2011/04/pieejams-parmainu-skolu-pieredzes-krajums/):  atbalsts brniem no dzimanas bra ldz oficilo skolas gaitu skanai, t.sk., atbalsts veckiem, imenm, iedroinjums visiem mcties, attstties un nepazaudt tik nozmgos pirmos brna dzves gadus;  atbalsts vispusgai personbas attstbai, t.sk., intereu izgltba brniem, brv laika nodarbes jaunieiem un pieauguajiem utt. ar kop dadm vecumgrupm; atbalsts (un iedroinjums) socilo tklu veidoanai un pilsonisks ldzdalbas prasmju un attieksmju veidoanai,  t.sk., skola k vieta biedrbu darbbai vai atbalsts dibinanai, iedzvotju forumu organizanai, stratiskai plnoanai, akciju rkoanai utt.; atbalsts nodarbintbas potencila un prasmju pilnveidoanai, t.sk., kursu organizana, uzmjdarbbas  sekmana, konsultcijas utt.;  socil un praktisk atbalsta sniegana ar pau akcentu uz mazaizsargtajm grupm, t.sk., krzes centra izveidoana, veas mazgtavas vai duas ierkoana, labdarbas akciju organizana utt.

2.2. Iniciatvas ietekme uz skolas un pedagoga darba kvalitti

Paturot prt, ka skolas galven funkcija ir kvalitatvas izgltbas nodroinana, svargs novrojums, ka, iesaistoties daudzveidgks noriss un spcinot saknes ar vietjo kopienu, vienlaikus notikusi ar pedagoga darba kvalittes paaugstinans un personbas pilnveidoans. Iesaistoties dadu vietjo noriu plnoanas, organizanas un stenoanas paskumos, strdjot ar daudzveidgm auditorijm (t.sk., pieauguajiem) un paplainot savu piedvjumu klstu rpus mcbu priekmeta (intereu izgltbas pulciu vadana brniem un pieauguajiem, ldzdalba dos paskumos k dalbniekam utt.), pedagogs pilnveido sevi k vispusgu personbu un profesionli, kas, savukrt, pozitvi ietekm via saskarsmi un sadarbbu gan ar skolniem, gan viu veckiem/imenes locekiem, gan plaku sabiedrbu.

17

Dadojot darbbas un ldzdalbas formas, pedagogs attsta ar pozitvu attieksmi pret uzmjdarbbu un uzmjdarbbas prasmes, uzlabo savu nodarbintbas potencilu un iegst papildus iespjas, k uzlabot savu finansilo labkljbu. Pozitvi mains un palielins ar pedagoga saikne ar vietjo sabiedrbu, ldzdalbas prasmes, sadarbba ar paprvaldes lmjvaras un izpildvaras prstvjiem. Kopum emot, skolotja profesionls meistarbas paaugstinana kvalitatvu partnerattiecbu veidoanai ar skolnu, k ar skolas k daudzfunkcionla vietjs kopienas centra izveide sniedz labumu vismaz trs aspektos: izgltbas, t.sk., mizgltbas iespju pieejamba tuvu dzvesvietai;  izgltbas kvalittes pedagoga darba kvalittes un skolnu sasniegumu lmea paaugstinana;   kopienas sajtas spcinana; Latvijas lauku apvidu apdzvotbas un attstbas veicinana. Jauno funkciju ievieana un skolas lomas maia vietj sabiedrb saistta ar btiskm izmaim skolas darbb, sistmas prkrtoanu, jaunu iespju meklanu, darbbas paplainanu un diversificanu. K liecinja SFL iniciatvas dalbnieku vrtjumi, prmaias nenotiek viegli, un grtbm, ar ko skolas saskaras prmaiu proces, ir gan objektvi, gan subjektvi iemesli. Liel mr prmaias saisttas ar ar skolas darbinieku (gan skolotju, gan administrcijas un tehnisk personla) ieradumu maiu. Iniciatvas stenoans gait izkristalizjs, ka sekmgas prmaias saisttas ar zinmiem prieknoteikumiem, t.sk.,  skolas darbinieku mri saskan ar skolas mriem mainties; Msu mris ir veidot skolu k daudzfunkcionlu centru mcbas, paskumi, sacensbas, tikans, diskusijas, forumi, izstdes, lekcijas, nodarbbas, seminri, koncerti, izrdes; vado loma skolai k izgltbas, kultras un sabiedrbas centram, jo kop varam vairk! (Allau pamatskola) Skola mains no mcbu iestdes skolniem uz brv laika pavadanas un intereu izgltbas ieguves vietu visu paaudu iedzvotjiem, protams, saglabjot pamatizgltbas funkcijas. Bez skolas jebkura vieta ar laiku iznkst, zaud jauno paaudzi. Pagasts zaud kultras un izgltbas attstbas iespjas. (Drustu pamatskola)

18

  skolas darbiniekiem ir nodrointas iespjas nezaudt, bet izmantot un paplaint esos profesionls zinanas un prasmes, k ar papildus apgt un likt liet jaunajiem apstkiem piemrotas zinanas un prasmes; Projekta komanda vienbalsgi atzst, ka mcs mcot, ka pai arvien pilnveido savas zinanas, vienlaicgi ts sniedzot savu pulciu dalbniekiem. (Stelpes pamatskola) Mcjmies pieemt otru cilvku tdu, kds vi ir, k personba. (Asares pamatskola) Daudz jmcs bija paiem, lai strdtu ar citdi domjoiem, socili ktrajiem un cilvkiem, kuriem ir attstbas traucjumi. (Allau pamatskola) Iemcjmies strdt komand, ejot uz vienu mri. (Izvaltas pamatskola)  skolas darbinieki ir iesaistti un jtas piedergi skolas jaunajs aktivitts. Uzdrointies mainties, atvrties, auties prmaim, atklt savus talantus, nkt kop un darboties kop t ir msu lab un popularizjam pieredze! (Stelpes pamatskola) Msu atzia tikai darbojoties cilvks dzvo pilnvrtgu dzvi, jtas atzts un vajadzgs. Tikai d projekt var savest kop dadu socilo, intelektulo un kulturlo auu grupas kopgi uzvedumi brniem, skolniem, veckiem, vecveckiem un skolotjiem. (Drustu pamatskola)

19

3.  Iespjamie darbbas virzieni skolas funkciju paplainanai mizgltbas un socils iekauanas sekmanai
Apvienojot iniciatvas Prmaiu iespja skolm pieredzi ar viedokiem, kas tika apkopoti starptautisks nedas Izgltba visiem diskusiju laik un jau piemintajos ES finanstajos projektos socils atstumtbas mazinanai un vietjs sabiedrbas aktivittes sekmanai, izkristalizjuies trs iespjamie darbbas virzieni skolas k formls izgltbas iestdes darbbas paplainan, tai kstot par resursu centru un koordinjoo institciju sav pavaldb esoo resursu mrtiecgai izmantoanai un attstbai: atbalsts vispusgai personbas attstbai ikvien vecum skolas loma mizgltbas principa iedzvinanai  pavaldb vis cilvka ma garum (t.sk., agrns brnbas posm); atbalsts daudzveidgu prasmju apgan un pielietoan, kas nostiprina saiknes starp akadmisko izgltbu  un praksi, vairo nodarbintbas potencilu un veicina zinanu ekonomikas attstbu;  atbalsts iekaujoas, saliedtas, pilsoniski un socili aktvas sabiedrbas spcinanai skola k kopienas tikans un praktisku pakalpojumu saemanas vieta. Piemri apliecina, ka nav strikti noirtas robeas starp nosacti izdaltajiem darbbas virzieniem, jo pai 2. un 3. darbbas jomu; biei vien intereu izgltbas paskumi, kas notiek dro, labvlg gaisotn, kalpo k vislabk motivcijas programma, kas iedroina cilvkus pievrsties savas dzves sakrtoanai, atgriezties darba tirg un ldz ar to celt savu labkljbas lmeni. Intereu izgltbas ietvaros apgts prasmes var bt par pamatu uzmjdarbbas uzskanai vai darba vietas atraanai. Ldzgi elastga ir ar irtne starp 1. un 2. vai ar 3. darbbas jomu, pai attiecb uz imenm ar maziem brniem. Radot iespjas izmantot pirmsskolas izgltbas pakalpojumus (t.sk., ar nepilnas dienas programmas) veckiem, jo pai mmim, paveras iespjas mcties vai ar iesaistties algota darba veikan. K caurviju nosacjumu visu o darbbas virzienu stenoan ptjums, k ar diskusijas uzrdja nepiecieambu veicint sadarbbu un sniegt atbalstu iekaujoas sabiedrbas attstanai pavaldbas ietvaros. Vienlaikus izgltba viss pakps, forms un visa ma garum jskata kompleksi, koordinjot resursus un mazinot nozaru un institucionls barjeras gan IZM ietvaros, gan valst kopum. Tomr turpmks rcbas plna izstrdei lietdergi ir apskatt pieredzi un ieteikumus katr jom atsevii.

20

3.1. Atbalsts vispusgai personbas attstbai ikvien vecum

Analizjot SFL iniciatvas Prmaiu iespjas skolm un citu pavaldbs palaik notiekoo procesu ievieanas laik gto pieredzi, iespjams saskatt aspektus, kuri piedv jaunus risinjumus un ir pelnjui pastiprintu uzmanbu. Viena no dm jomm ir skolas potencila izmantoana agrns brnbas un pirmsskolas vecuma brnu attstbai un viu imeu atbalstam (t.sk., vecku izgltoana, mmiu socils atstumtbas riska prevencija utt.). Latvij jau samr plai vrojama skolas un pirmsskolas izgltbas saplana vien administratv iestd, tau joprojm nav skaidri definta viedoka, k o procesu vrtt. Balstoties uz starptautiskiem ptjumiem, o praksi var uzskatt par pozitvu pardbu vispirms jau tpc, ka tdjdi tiek paplainta piekuve pirmsskolas vecuma brnu attstbai un izgltbai un nogludinta preja no pirmsskolas uz skolu (brniem pazstama vide, agrk aizskta attiecbu veidoana ar veckiem, cieka sadarbba starp pirmsskolas un skumskolas pedagogiem utt.), gan ar tpc, ka d veid skolas piesaista un audzina savus nkamos skolnus un pavaldbas nodroina jau esoo resursu (skolu telpu un materili tehnisks bzes) efektvku izmantoanu. Vienlaikus aj jom vl ir ar daudz iespju, kas tika uzsktas iniciatvas projektu ietvaros, piemram, nepilnas dienas grupu izveidoana jaunk vecuma brniem, vecku skolas, pcpusdienas nodarbbas skumskolas vecuma brniem, nodarbbas brniem nedas nogals utt. K atzmjui Malienas pamatskolas pedagogi, skola Latvijas laukos obrd ir viens no nedaudzajiem kultras un sabiedrisks dzves centriem, ar kuru ir saisttas daudzas imenes. Var teikt, ka skolas pastvana nodroina to, lai imenes ar brniem paliktu pavaldbas teritorij un sniegtu savu ieguldjumu ts nkotn. Svargi ir atzt s nepiecieambas radts inovcijas pozitvo lomu un radt apstkus ts nostiprinanai un tlkai izplatanai, t.sk., prskatot jautjumu par kvalifikcijas prasbm nepilnas dienas grupu audzintjm un pedagogu palgiem, iekrtojot pirmsskolas vecuma brniem domts telpas atbilstoi brncentrtas interaktvas pedagoijas principiem, sekmjot sadarbbu ar veckiem, ieliekot pamatus brna veselbas un attstbas nosarganai un maksimli agri identificjot nelabvlgu imenes vidi vai riskus brna attstbai.

21

das iespjas saskatja ar pavaldbu un skolu reionlo diskusiju dalbnieki. K atzina Talsu diskusijas dalbnieki, imene ir jpozicion k novada svargk bagtba, aktualizjot vrtbizgltbas jautjumus imens, skol, sabiedrb, k ar sniedzot imenm daudzveidgu, uz brna attstbu, veselgu dzvesveidu veicinou un harmonisku attstbu virztu paldzbu. Iespjas resursu saglaban un efektv izmantoan vietjs sabiedrbas attstbas veicinanai atrodamas ar tajos gadjumos, kad skola prtraukusi veikt formls izgltbas funkcijas. T no 2009. gada 9. novembra Dagdas novada Brziu pagasta Porejes ciema iedzvotjiem Upmalas pamatskolas viet ir savs Brv laika pavadanas centrs Upmala, kur pagasta brni un jauniei, k ar viu vecki var iesaistties dada veida aktivitts, jo skola vienmr ir bijusi t iestde, kur virmoja dzvba. Projekta ietvaros piedvjums bija plas, un tas balstjs uz vietjo iedzvotju intereu un vajadzbu izpti. Notika intereu izgltbas pulciu nodarbbas brniem un jaunieiem (sports, novadptniecba), darbojs publisk interneta pieejas punkts; visiem pieauguajiem bija iespja apgt tlkizgltbas programmas datoru kursus un angu valodu bez priekzinanm; imenm ar brniem bija pieejamas psihologa un logopda konsultcijas, brnu rotau istaba. Pc projekta beigm pavaldba atradusi veidus, k saglabt vismaz dau darbbu.

3.2. Atbalsts daudzveidgu prasmju apganai un pielietoanai

Pavaldbm, k ar citm vietjs sabiedrbas institcijm ir svargi saskatt un izmantot skolas potencilu daudzveidgai intereu izgltbai un personbas attstbai visos vecumos. aspekta stenoana saistta ar pieauguo izgltbas statusa un nozmes aktualizanu un iekauanu izpratn par izgltbas sistmu Latvij. Koordinjot ldzekus un darbbas, kas vrstas uz mzikas, mkslas, tetra, tautas daiamata, sporta un citu brv laika pavadanas jomu piedvjumu, un apvienojot ts ar skolas ietvaros esoo potencilu, iespjams novrst dublanos un sadrumstalotbu, nevajadzgu konkurenci un prprastu sacensbu. Projektu piemri pardja, ka, piemram, apvienojot pieauguo un skolnu/brnu padarbbas kolektvus (ar mzikas instrumentus, telpas, trpus utt.) kopga paskuma sagatavoanai, iespjams sasniegt daudz kvalitatvku rezulttu un ar piesaistt plaku skattju auditoriju. Cieka sadarbba, t.sk., intelektulo un fizisko resursu kopga izmantoana, vlama ar visprizgltojoo un mzikas un mkslas skolu starp, veidojot, piemram, vienaudu un starppaaudu mcans programmas.

22

Lai stenotu os uzdevumus, diskusij Talsos tika izvirzti vairki btiski principi skolu lomas stiprinanai pavaldbas ilgtspjgas attstbas vajadzbm, tai skait akcentjot, ka novada skolm jsk piedvt daudzveidgas izgltbas programmas un papildus izgltbas iespjas jaunieiem, un  m programmm jnodroina personbas izaugsme;  jpaplaina atbalsts pedagogiem k cilvkresursam, kas nodroina izgltbas kvalitti un var realizt skolu atvrtbu sabiedrbas mizgltbas vajadzbm. K veiksmgu pieredzi darbbas paplainanai var nosaukt izgltbas centra Mza izveidi Jaunann, kas tapa ar mri radt labvlgu vidi pau pagasta, Annas un citu Alksnes novada brnu un jaunieu personbas attstbai, jaunieu un pieauguo tlkizgltbai un konkurtspjas uzlaboanai darba tirg, k ar apvienot pagasta audis kopjm aktivittm. Balstoties uz iedzvotju izteiktajam vlmm, centr tika piedvtas dadas izgltbas programmas, lai apgtu maz uzmuma vadbu, datorzinbas (gan iescjiem, gan dalbniekiem ar priekzinanm), svevalodas angu un vcu valodu, praktisko psiholoiju un gargo veselbu, daidrzniecbu, kulinriju, lietvedbu, izgltotos mkslas studij ar apakprogrammm keramik, mkslas studijs skolniem un pieauguajiem, mazo ru darbnc, darbotos mzikas studij, apgstot akustisks itras, k ar elektrisks itras solo un basa itras, taustiinstrumentu spli, papildintu dziedanas prasmes, izveidotu vokli instrumentlo ansambli ar jaukta vecuma dalbniekiem, darbotos sporta studij. Jprskata ar visprizgltojoas skolas loma nodarbintbas potencila sekman vietj sabiedrb: labk iepazstot vietjos iedzvotjus, viu situciju un vajadzbas, skola var iegt btisku lomu uzmjdarbbas un nodarbintbas potencila sekman, t.sk., veidojot akadmisks izgltbas saikni ar praksi, atbalstot un atzstot profesionls izgltbas un daudzveidgu prasmju apguves iespjas. Projektu ietvaros skolas piedvja apgt, piemram, traktora vadanas, dzvoka remontanas, diena un mbeu gatavoanas, anas un citas prasmes, kas var gan nodert persongaj dzv, gan ar kt par pamatu algota darba ieganai. Seminru un kursu dalbnieki atzina, ka mcbas gan satura, gan formas zi atbilda viu interesm un vajadzbm. Ldz ar to skolu piedvtie kursi var sekmgi konkurt ar Nodarbintbas valsts aentras un komercfirmu piedvtajm programmm, daudzos gadjumos piedvjot kvalitatvku, klienta vajadzbm atbilstoku produktu, kas elastgk rea uz maingo vidi un ir ltks gan klientam, gan pasttjam.

23

Interesants piemrs ir Daugavpils novada Zemgales vidusskolas telpu pielgoana Demenes pagasta iedzvotju sabiedriskajm, kultrizgltbas un socilajm vajadzbm, kuru ietvaros notika ritetraktora vadtju, oferu, sekretru un uvju kursi. K atzina projekta stenotji, problma, kuru gribjm risint, bija izvilkt no purva bezdarbniekus, kuri tur jau bijui jau ilgku laiku, un tas ar samr sekmgi izdevies. Tiesa gan, k uzskata Talsu novada pedagogi un pavaldbas prstvji, jturpina ar izgltbas iestu fizisks vides atjaunoana un pilnveide, k ar skolu un brv laika pavadanas centru sadarbba ar novada iedzvotjiem.

3.3. Atbalsts iekaujoas, saliedtas, pilsoniski un socili aktvas sabiedrbas spcinanai

Socil atbalsta aktualitti iedzvotjiem nosaka pareizj situcija valst kopum, jo pai attlkos krzes skartos novados, kur ldz ar ekonomikas lejupsldi strauji pieaudzis bezdarba lmenis, daudzi iedzvotji zaudjui iztikas ldzekus vai piedzvojui to krasu samazinanos un ldz ar to nonkui grtbs. Ldz ar maznodrointo un trcgo iedzvotju skaita pieaugumu un taj pa laik sarkoo pavaldbu socil budeta apjomu trkst ldzeku, lai radtu jaunus pakalpojumu veidus un paldzbu no pavaldbas saemtu visi, kam t nepiecieama. ajos apstkos nozmga ir esoo resursu racionla izmantoana un iedzvotju savstarpjs paldzbas mobilizana. Piemram, uz Malienas pamatskolas bzes izveidot Malienas brnu un imenes atbalsta centra darbba ir vrsta uz to, lai veicintu iedzvotju pau aktivitti un iniciatvu, savstarpjo atbalstu un paldzbu. Tur iedzvotji var izmantot veas automtu un apmeklt duu. Savukrt brniem seas dienas ned tiek nodrointa iespja nodarboties atptas un aktivitu telp Kabata; darbdiens t strd no pulksten 13.00 ldz 17.00, bet sestdiens no 10.00 ldz 14.00. pai svargi ir tas, ka brni ar sestdiens var darboties kop ar pedagogu, tdjdi dodot iespju veckiem paveikt sadzv nepiecieamos darbus. Savukrt Kazdangas Profesionls vidusskolas ks izveidot Kazdangas daudzfunkcionl izgltbas un socil atbalsta centra mris ir atbalstt iedzvotju izgltbas un socils vajadzbas un aktivizt Kazdangas un apkrtnes iedzvotjus, lai veicintu viu dzves un darba apstku uzlaboanos, k ar visprjs labkljbas celanos. Gada laik dadu paaudu prstvji vairk nek 350 Aizputes novada iedzvotji apguva 16 izgltbas programmas,

24

t.sk., svevalodas, datorzinbas, uzmjdarbbu, vides zinbas, imenes psiholoiju, drzkopbu, kokapstrdi, anu, vingroanu, ovdejas, k ar dziedja, darinja rokdarbus, sportoja. Rezultt aktivizjusies novada sievieu kluba darbba un NVO biedrbas Kodols piedvjums dadm paaudzm. etri iedzvotji uzskui savu uzmjdarbbu. Daudzi projekta dalbnieki atzinui, ka vius iedroinja un motivja tiei projekta nosaukums Nc, mcies, dari, tu to vari. Jaunpiebalgas novada Zosnu pagasta Ptera pamatskol tika izveidots daudzfunkcionls centrs pagasta iedzvotjiem, kura btiska sastvdaa ir socils paaprpes centrs. Projekta ietvaros tika izveidots socilo pakalpojumu bloks: kapela, lietotu mantu apmaias punkts, veas mazgtuve, dua. Interese par piedvtajm iespjm bijusi liela, bet, k uzskata projekta stenotji, vissvargkais aspekts ir tas, ka cilvkiem, kuri daubrd ir nonkui grtbs, ir iespja satikties, kontaktties, parunties, apmainties ar informciju, dalties priekos un bds, neaujot norobeoties no apkrtjs pasaules un ar savm grtbm palikt vienam paam. Jaunpiebalgas novada prieksdtja vietniece atzm, ka projekta Ptera pamatskolas daudzfunkcionl centra izveide stenoana deva iespju pc Ptera pamatskolas reorganizcijas neaizvrt ts durvis pavisam. Projekts paldzjis mums apzint tos materilos un cilvku resursus, kurus iespjams apkopot un izmantot vietjs sabiedrbas vajadzbm. Projekta laik visdadks aktivitts izdevies iesaistt iedzvotjus no skolas vecuma ldz pensijas vecumam. Skolas funkciju paplainanas pieredzes un ilgtspjas iespju apspriean reionlajs diskusijs piedaljs ne tikai pedagogi un skolu administratori, bet ar pavaldbu vadtji, vietjie uzmji un citi sabiedrbas prstvji. To gait skaidri iezmjs skolas potencils un nepiecieamba pilnvrtgk iekauties vietjs sabiedrbas attstb. K atzmja diskusijas dalbnieki Preios, daudzfunkcionlai skolai jbt btiskai un neatemamai sabiedrbas sastvdaai, kas ir: kultrizgltbas un kultrvsturisk mantojuma saglabanas centrs;   socilo pakalpojumu centrs;  mizgltbas, intereu un nodarbintbas centrs;  papildus finansjuma piesaistes institcija;  sakoptas vides paraugs.

25

da pieeja btiski paplaina skolas lomu pilsonisks ldzdalbas veicinan, k ar iepriek aprakstto socils atstumtbas risku prevencij un novran. Kuldgas diskusij skola tika izvrtta k attstbas resurss pavaldb, kas ir centrs:  dadiem imeu atbalsta paskumiem;  brvprtgajam darbam;  sadarbbai ar uzmjiem;  intereu izgltbas un grupu iespjm;  formls un neformls izgltbas attstbai. d kontekst ilgtspjgas attstbas risinjumi, k to apkopojui diskusijas dalbnieki Kuldg, iespjami, pirmkrt, uzlabojot izgltbas jomu, piemram, pavaldbai pilnveidojot sadarbbu ar skolm, vairk iesaistot pedagogus plnoan; realizjot pirmsskolas iestds labku IT nodroinjumu; ievieot bezmaksas izgltbu mksl, mzik, sport; paplainot jaunieu intereu centru un nodroinot specilistu piesaisti tam; k ar stenojot profesionls izgltbas programmas atbilstoi darba tirgus pieprasjumam. Otrkrt, uzmanba pievrama paskumiem, kas rosina atgriezties Kuldg ar prakses vietm studentiem Kuldgas uzmumos; jaunieiem interesantu un labi atmakstu darbavietu izveidi; dienesta dzvoku pieiranu jaunajiem specilistiem; k ar jaunm brv laika pavadanas iespjm. Diskusij Gulbenes novad tika analiztas skolas un pavaldbas attiecbas un sadarbbas iespjas atzstot, ka skolas no pavaldbas sagaida skaidri formultu redzjumu par izgltbas politikas stenoanu pavaldb, k ar interesi par skolas attstbu, savukrt sabiedrba no skolas sagaida atvrtbu, lielku atsaucbu sabiedrbas vajadzbm un drosmgus un prdomtus lmumus. Tika minti iespjamie tlks attstbas scenriji: (1) pavaldbas lmen turpint atbalstt un uzturt pustukas izgltbas iestdes vai ar (2) par bzi emot skolu, taj koncentrt izgltbas, mizgltbas, kultras, sporta u.c. jomas, tdjdi konkrtaj pavaldbas administratvaj teritorij maksimli efektvi izmantojot esoos resursus. Tirzas un Druvienas piemri prliecinoi pierda otr varianta priekrocbas. K atzm Rugju novada vidusskolas pedagogi, paplainot savas darbbas lauku, skolai rads iespja publiski pardt savu varanu, apgzt daus ieskstjuus stereotipus, celt prestiu un vairot apkrtjos prliecbu ms esam atvrti dialogam, jaunm idejm un radoai darbbai. Ar pedagogu kolektv projekts bija stimuls darboties inovatvk, atbildgk, tlredzgk.

26

Apsprieot SFL iniciatvas gait iegto pieredzi nacionlaj diskusij Rg un apkopojot btiskks problmas, izaicinjumus un risinjumus, tika minti di ierosinjumi: pavaldbas kapacittes apzinans iedzvotju vajadzbu un vlmju izzinan;   atgriezenisks saiknes nodroinana starp pavaldbu un skolm par iedzvotju vajadzbu apmierinanas iespjm;  skola k resurss informcijas ieganai par iedzvotju problmm un vajadzbm;  skolas padomes lomas paplainana vecku un pavaldbas iesaistei kopgu problmu risinjum, k ar vecku iedroinana runt par savm vajadzbm un interesm kopgu risinjumu mekljumiem. Tpat tika ierosints apzint pavaldbu resursus un tos mrtiecgi izmantot skolas kontekst, piemram, rkojot iedzvotju forumus, iesaistot uzmjus skolas darb u.tml. Tika diskutts ar par formls un neformls izgltbas nozmi kvalitatvas mizgltbas kontekst, noskaidroti potencilie partneri un labs prakses piemri skolas un kopienas attstbas veicinan gan valsts, gan pavaldbu mrog. Neskatoties uz atvrtbu un gatavbu prmaim, skolas tomr norda ar uz skaidru vlmi saglabt savu identitti. Prmaias gribtos saprast k izpratnes un attieksmes kvalitatvu kpumu pret izgltbu kopum, pret imeni kopum, ar pret valsti kopum. Skolu k daudzfunkcionlu centru raksturotu vispirms atvrtba visam jaunajam, saglabjot sts vrtbas tlkaj; pieejamba laika, specilistu, atbalsta zi, bez auri resoriskm robem. Skola k attstbas inkubators. (Turlavas pamatskola)

27

4. Ilgtspjgas skolas modelis ilgtspjg kopien

4.1. Skolu k daudzfunkcionlu centru izveides un ilgtspjas nodroinanas faktori/indikatori
Daudzfunkcionlo centru jeb kopienas skolu ilgtspju raksturo nosacjumu un resursu kopums, kas ir nepiecieams centra darbbas funkciju pastvgam, neprtrauktam un ilgtermia nodroinjumam atbilstoi vietjs kopienas vajadzbm. Pirmaj iniciatvas Prmaiu skolas darbbas etap skolu izstrdtie plni kalpoja k ceu kartes pirmo sou speran, savas vietas kopien apzinan, savu sabiedroto ieraudzan, savu resursu apjauan. Pamatojoties uz iegto pieredzi, turpmkajiem plniem jbt nopietnkiem un profesionlkiem, pirmm krtm plnoan, iesaistot visas ts grupas, kuras jau projekta stenoanas laik ir radjuas piederbas sajtu prmaiu skolai.
2. shma. Prmaiu skolas attstbas plna ietekme uz vietjo, reionlo un valsts lmea attstbas plnoanu

skolas attstbas plns ciema attstbasplns

Novadaattstbasplns Reiona attstbas plns valsts attstbas plns

Avots: krjums Skola atver durvis, SFL, 2010

28

Uzskot skolas prveidi par daudzfunkcionlu vietjs sabiedrbas centru, skolai kop ar pavaldbu vispirms rpgi jizvrt sabiedrb identificts vajadzbas un jnosaka, vai prmaiu skola ir gatava uz tm reat un uzemties atbildbu par konstatts situcijas mrtiecgu uzlaboanu. Jbt ar pietiekami skaidrai apziai, kdu identitti prmaiu skola vlas veidot vietj sabiedrb, piemram, bt mizgltbas centrs, izgltbas un socilo pakalpojumu centrs, imenes atbalsta centrs, vietjo iniciatvu attstbas centrs, vietjs attstbas centrs vai, balstoties uz esoajm vajadzbm un pieejamajiem resursiem, skotnji izvlties kdu no kombincijm, pakpeniski paplainot, nomainot vai dadojot piedvjumu. K atzina SFL iniciatvas eksperti, prmaiu skolas attstbas plns var kt un tam ir jbt par pirmo ieelti vietjs teritorijas vai ciema attstbas pln. Savukrt, ja prmaiu skola izjt atbildbu un ir gatava aptvert visas ciema vai tuvks teritorijas intereses, tad prmaiu skolas plnam jkst par ciema attstbas plnu, kas ir vietjs kopienas vienoans par to, kdu cilvki vlas redzt savu teritoriju tuvk nkotn un kd veid o mri iespjams sasniegt. BISS veiktaj SFL iniciatvas ietekmes un ilgtspjas izvrtjuma ptjum tika izdalti divi ilgtspjas indikatoru lmei: makro lmea un mikro lmea indikatori. Makro lmea indikatori, kas tika apkopoti ptjuma pirmaj posm, pamat saistti ar kopienas socili ekonomisko situciju jeb kontekstu, ko raksturo tdas indikatoru apakgrupas k nodarbintba, demogrfija, uzmjdarbba un infrastruktra. Savukrt otr posma galvenais uzdevums bija iegt informciju par mikro lmea indikatoriem, kas pamat saistti ar paa centra funkciju nodroinjumu jeb nepiecieamajiem finansu, cilvku, institucionlajiem un materili tehniskajiem resursiem. Pc ptnieku rcb esos informcijas, ie mikro lmea indikatori iedalmi etrs grups: socilie indikatori, t.sk., skolas k daudzfunkcionla centra darbbas mra un funkciju atbilstba vietjs  kopienas vajadzbm, jaunu sadarbbas partneru iesaistana centra funkciju nodroinan, centra stenoto funkciju ietekme uz centra klientu socilajm prasmm un socilajiem tkliem;  finanu indikatori, t.sk., skolas/pavaldbas iespjas nodroint funkciju izpildei nepiecieamos materilos un finanu resursus ilgtermia ieguldjumi un maings/krtjs izmaksas, centra darbinieku kompetences nodroint nepiecieamos cilvkresursus ilgtermia ieguldjumi un esoie resursi, centra stenoto funkciju ietekme uz centra klientu nodarbintbu vai nodarbintbas veicinanu, dzves kvalitti; politiskie indikatori, t.sk., skolas prasme un aktivittes centra intereu prstvniecbai pavaldbas lmen,  vietjs pavaldbas politiskais atbalsts, projekta stenotju un pavaldbas prstvju sadarbba centra darbbas nodroinanai; nacionl lmea normatvie akti un likumiskais ietvars skolas funkciju dadoanai;

29

  institucionlie indikatori, t.sk., centra darbbas programma s un vidj termi, centra darbbu un resursus koordinjo funkcija, centra darbinieku, klientu, tai skait pavaldbas, apmierintba ar izvlto institucionlo modeli un atbalsts tam. Btiski ir saprast, kda ir daudzfunkcionl centra vieta un attiecbas ar citiem spltjiem katr no pavaldbm. Viens no SFL iniciatvas ietvaros izveidotajiem modeiem ir Brocnu novad izveidotais sadarbbas tkls, kura galvenais uzdevums ir kopgs darbs, komunikcija un jgpilns jaunapgto zinanu un prasmju pielietojums. Skolas prveid par daudzfunkcionlu vietjs sabiedrbas centru btiska ir tiei pavaldbas nostja. Pavaldbu likums nosaka pavaldbu autonomiju un funkcijas, kas tiek deletas. K intervij atzina Labkljbas ministrijas (LM) prstvji, valsts var noteikt tikai ietvaru, kd rkoties, noteiktas vadlnijas, tomr taj netiek noteikta ne konkrta piemroana, ne ar (un tas ir oti btiski) uzraudzba par stenoanu. Ir jizvairs no striktu rekomendciju doanas, jo tad pavaldba izvlas burtiski sekot nordjumiem, nenodarbojoties ar vietjs sabiedrbas vajadzbu analzi. Idel gadjum pavaldbai vajadztu zint vietjs sabiedrbas vlmes un tad atbilstoi pieejamiem resursiem rkoties. Ldzgu viedokli atkrtoti paudui ar Izgltbas un zintnes ministrijas prstvji, akcentjot skolu saistbu ar pavaldbu lmumiem un ievrojamo brvbu ar mcbu procesa organizciju saisttajos jautjumos.
3. shma. Sabiedrbas atbalsta metodisk centra tkls Izgltbas specilists Projektu specilists Socilais dienests

Brocnu pavaldba Atbalsta personls Jaunieu centrs Kop Skolas Kultras un izgltbas centrs Avots: krjums Skola atver durvis, SFL, 2010 Sabiedrbas atbalsta metodiskais centrs

Darbs ar veckiem pirmsskola skumskola pamatskola NVO Bibliotkas

30

Otra problma, kas minta daudzs intervijs un atklta ar BISS ptjum, ir t saukt projektu pieeja vai darbbas sadrumstaloana, raugoties uz darbbm atsevia projekta (ttad finansjuma) ietvaros. K atzst LM prstvji, labi aizskto iniciatvu turpinana vispr ir liela problma, t.sk., ES struktrfondu stenoanas problma. Kad beidzas projekts apskst ar aktivittes, jo pavaldbm, valstij nav naudas un nav ar sta plna tlkm darbbm. Ldz ar to pat oti sekmgiem pilotprojektiem nav ilgtspjbas, tie netiek nostiprinti ar normatvs bzes paldzbu. Ar iniciatvm, kas prasa starpsektoru sadarbbu, tiek slikti sadaltas lomas un netiek noteikts galvenais reisors rezultt visi kaut ko dara un atskaits, bet process ir neprraugms. Tiei tpc apsveicama ir iniciatva apspriest skolas k daudzfunkcionla vietjs sabiedrbas centra attstanas mehnismus Konsultatvaj padom, kas var pavrt ceu sakrtotas normatvs bzes izveidoanai integrtai pieejai skolas un kopienas attstbai.

4.2.  Sadarbba vietj un nacionlaj lmen skolas k vitla pavaldbas elementa ilgtspjgas attstbas nodroinan
Skolu nkotnes darbbu vzija gan plaaj diskusiju cikl, gan BISS veiktaj ietekmes izvrtjum tika analizta divos aspektos pirmkrt, kopienas skolas darbbas plns, k turpmk tiks nodrointas ldzinjs projekta aktivittes un/ vai centra funkcijas; otrkrt, skolas stenoto funkciju atbilstba pavaldbas attstbas programmas nostdnm. Visas BISS ptjum iekauts pavaldbas pilnb atbalsta, ka skola ldzs formlajai izgltbai steno skolas k daudzfunkcionla centra (jeb kopienas skolas) funkcijas, kas piedv gan mizgltbas programmas, gan skolnu un pirmsskolas vecuma brnu intereu izgltbu, gan pilda noteiktas socil atbalsta funkcijas. Tau ir btiski, ka neviena no pavaldbm jautjuma kontekst nemin, ka ir par skolas projekta pctecbu un jauna skolas modea ilgtspju spriedusi pavaldbas politikas veidoanas mrog, piemram, identificjot skolas k daudzfunkcionla centra perspektvu novada attstbas kontekst. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir atbildbu noskaidroana un uzemans dadu lmeu un profilu institciju starp, tai skait IZM, citu iesaistto ministriju, pavaldbu lmen.

31

Pavaldbu un skolu viedoklis ir samr vienots par to, kam btu juzemas skolas jauno funkciju (rpus formls izgltbas) koordinjo funkcija. etros no pieciem gadjumiem t ir skola vai skolas NVO; vien gadjum gan skolas, gan pavaldbas prstvji ir atzinui, ka tai ir jbt novada domei vai kdai ts prraudzbas iestdei. is jautjums tika ptts ar ptjuma pirmaj fz. Kopjie rezultti liecina, ka skolas ir gatavas uzemties institucionlo atbildbu, tau saskata vairkus riskus, kas izriet no pavaldbu nereti neinterests attieksmes skolas iniciatvs vai objektviem resursu ierobeojumiem. Izvrtjot lauku reionu socilo un ekonomisko situciju, k ar izgltbas, kultras, nodarbintbas veicinanas un socilo pakalpojumu pieejambu, secinms, ka skolu intervence projektu ietvaros stenots aktivittes kopum ir vrtjama k atbilstoa vietjo iedzvotju vajadzbm. Vienlaikus, stenojot ideju par skolu k daudzfunkcionlu vietjs sabiedrbas centru, ir nepiecieams pilnveidot iedzvotju vajadzbu apzinanas un identificanas instrumentus. Tas autu pc iespjas mazint subjektvisma faktora ietekmes risku, kas bija vrojams gadjumos, kad vietjs kopienas vajadzbas tika noteiktas, balstoties pamat uz skolas pedagogu un vecku viedokiem. T k skolu darbbas un funkciju paplainana paredz citu pavaldbas iestu funkciju daju premanu, btiska loma aj proces btu juzemas pavaldbai k novada administrjoajai institcijai. Nkamais btiskais uzdevums ir sineriju veidoana resursu efektvai izmantoanai. Izvrtjot obrd pieejamos cilvkresursus, materilos un finanu resursus, secinms, ka palaik pavaldbu rcb esoo resursu apmrs un vl jo vairk to tradicionlais sadaljuma modelis ir nepietiekams un neatbilstos, lai garanttu kopienas skolas darbbas ilgtspju. To ietekm gan administratvi teritorils reformas, gan skolu tkla optimizcijas politikas rezultti, gan kopj saret ekonomisk situcija valst, kas savukrt apgrtina ilgtermia plnoanu ne tikai pavaldbu, bet ar atseviu administratvo teritoriju (pagastu) lmen. Vislielks grtbas paplainto funkciju stenoan skolm sagd darbinieku atalgojuma nodroinana, mazk problemtisks ir telpu jautjums, k ar atbilstoas kvalifikcijas darbinieku trkums. Solis uz o problmu risinanu btu izgltbas, kultras, socil, nodarbintbas, veselbas u.c. stratiju un budetu koordinana gan pavaldbas, gan reiona un nacionlaj lmen, k ar cilvkresursu, t.sk., pedagogu kapacittes efektva izmantoana un attstana. Lai veicintu sadarbbu, k ar uzkrts pieredzes izmantoanu, paa uzmanba jpievr plasazias ldzeku, t.sk., socilo tklu izmantoanai labs prakses izplatanai.

32

4. 3. Jaunais skolas modelis

Apskatot iniciatvas Prmaiu iespja skolm ietvaros izveidotos jaunos skolas darbbas modeus, ir svargi saprast, ka iniciatvas mris nebija veidot skolas k jaunas struktrvienbas, tdjdi institucionalizjot os jaunos modeus. Kopienas skolas modelis izriet no skolas paplaintajm funkcijm, kad skola no formls izgltbas iestdes kst par institciju, kas pilda ar neformls izgltbas, mizgltbas un socil atbalsta funkcijas, kas ir saskaotas ar vietjas sabiedrbas vajadzbm. Skolu prstvju izpratn viens no galvenajiem da skolas modea mriem ir kopienas socil spcinana, stiprinot ts loceku socilos tklus un socils paorganizcijas formas, radot jaunu zinanu un prasmju apguves iespjas un tdjdi attstot vietjo cilvkkapitlu. BISS ptjum apzint prakse rda, ka lielkaj da gadjumu uz projekta bzes nav izveidota jauna struktrvienba vai organizcija. Daudzs skols jau obrd pastv t.s. skolu NVO, kas ir dibintas skolas atbalsta mriem. Ldz ar to skolu cilvki neredz nepiecieambu jaunas organizcijas dibinanai, kas ir glui pamatoti. Jaunas struktrvienbas ir dibintas to skolu projektu rezultt, kas ska stenot btiski jaunas funkcijas, piemram, diennakts aprpes centra pakalpojumu sniegan krzes situcij nonkuiem brniem un imenm. Tpc jaun skolas modea daudzfunkcionlais vietjs kopienas centrs vai kopienas skola definjums ir drzk funkcionls, nevis institucionls. Skolas funkciju paplainans notiek ar, skolai premot citu vietjo izgltbas vai kultras iestu funkcijas vai ar veidojot cieu starpinstitucionlu sadarbbu, apvienojot pieejamos finanu un materilos resursus. Vien no gadjumiem projekta stenotji jaunizveidoto skolas modeli dv par sabiedrisko resursu centru, kas tie veid atspoguo kopienas skolas modea ideju par vietu, kur koncentrjuies dadi kvalitatvai un aktvai sabiedrbas dzvei nepiecieamie resursi. BISS ptjum kopum padziinti analiztie gadjumi auj secint, ka das kopienas skolas k resursu centra modelis ir samr izplatts. Paralli dam pozitvajam diskursam pastv ar kritisks skatjums par to, ka d veid apvienojot vietjos resursus un paplainot savas funkcijas skola rada negatvu konkurenci citiem socilo un kultras pakalpojumu sniedzjiem, saaurinot viu darbbas lauku un pakalpojumu samju loku. Vairkos gadjumos projektu ietvaros pieejamais finansjums ir ieguldts skolas materili tehnisks bzes pilnveidoan, ko turpmk izmanto ne tikai skolas tieo funkciju nodroinanas mriem, bet ar, piemram, kultras nama vai bibliotkas rkoto paskumu vajadzbm. Ttad aktivittm, kas ir vrstas ne tikai uz skolas auditoriju, bet ar uz citm vietjs sabiedrbas grupm.

33

Otrs tipisks piemrs ir projektu laik labiekrtoto skolas sporta zu vai sporta inventra pieejamba visiem vietjiem iedzvotjiem. Mazajos pagastos, kuros btiski samazinjies finansjums kultras un izgltbas iestdm, skola obrd ir vieng iestde, kas turpina darboties, tdjdi atbilstoi savm funkcijm un iespjm kstot par pagasta izgltbas, kultras un sporta centru zem viena jumta ir sabiedrisko resursu centrs, bibliotka, kultras iestde, sporta zle un pamatskola. Ar da veida skolas funkciju paplainans iekaujas kopienas skolas model. Kopienas skolas modeli raksturo ar skolas funkciju teritoril un attiecgi ar mra grupu paplainans. K vsta projektu stenotji, vairkos gadjumos skolas organiztajs aktivitts iesaists ne tikai vietj pagasta, bet ar blakus pagastu vai pat kaimiu novadu iedzvotji. Atsevios gadjumos skola obrd cenas piesaistt tdas iedzvotju grupas (piemram, jaunus vrieus), kuras, raugoties no piedvto aktivitu perspektvas, projekta laik netika tiei uzruntas.

34

Secinjumi un rekomendcijas
Analizjot iegto pieredzi, izkristalizjuies vairki aspekti, kuriem jpievr paa uzmanba, attstot ideju par skolu k daudzfunkcionlu centru vietjs kopienas/pavaldbas ietvaros, tai skait: Izpratnes veidoana par skolu k vietjs sabiedrbas fizisko un intelektulo resursu;   Iespju radana skolai apsaimniekot ne tikai izgltbas budetu, t.i., prliecinoties, ka paplaintu funkciju deleana notiek vienlaikus ar iespju nodroinanu apsaimniekot daudzveidgu finansjumu;  Cilvkresursu atalgojuma pieirana/nodroinana materili tehnisko ieguldjumu izmantoanai; obrd sastopama situcija, ka labiekrtotie un aprkotie kabineti un centri nedarbojas pilnu dienu, jo nav ldzeku darbinieku algoanai;  Prasbu atviegloana mizgltbas un intereu izgltbas nodarbbu vadtjiem, t.sk., brniem un skolniem; saglabjot rpes par brnu un skolnu drobu un sniegto pakalpojumu kvalitti, jrada iespjas izmantot vecku un citu sabiedrbas loceku potencilu mizgltbas un personbas attstbas iespju paplainanai, izmantojot vietjos resursus un pilsonisks ldzdalbas formas; Funkciju un resursu koordincijas pilnveidoana un dublans novrana pavaldbas/kopienas ietvaros;   Tehnoloiju attstbas un globalizcijas radto iespju izmantoana Latvijas kopienu attstbai; t.sk., piesaistot jauns imenes, kas izmanto attlints nodarbintbas iespjas, popularizjot vietjo kopienu k imenei draudzgu vidi, kur pieejama kvalitatva izgltba un attstba brniem no dzimanas;  Starpnozaru un starpsektoru sazias un sadarbbas uzlaboana, t.sk., pseidosacensbas novrana, akcentjot, ka visi darbojas kopgu mru sasnieganai. Skolai kop ar pavaldbu veicama virkne uzdevumu, kas neietilpst noteiktas nozares ietvaros, bet liel mr nosaka skolas un pavaldbas, dzvotspjas saglabanu un tlku attstbu. Skolai un lmumu piemjiem pavaldbas ietvaros jizprot, ka atbilstoi msdienu uzstdjumiem, personbas attstba un izgltbas iegana skas no dzimanas bra, tpc nepiecieams atrast ikvienu brnu, pai tos, kuri vartu bt pakauti jebkura veida atstumtbai. Pavaldbas un skolas spj ir izprast ikviena kopienas iedzvotja vajadzbas un atbildt uz tm, t.i., atrast cilvku tur, kur vi ir, un piedvt to, kas nepiecieams. aj zi btiski vismaz vietjs sabiedrbas lmen raudzties uz imeni (un kopienu) veselum, nesaskaldot mrauditorijs un neradot vl lielku socilo spriedzi vai pakalpojumu prklanos un neefektvu ldzeku izmantoanu.

35

Pieemot lmumus, uzmanbas centr jbt brna/skolna vajadzbm un interesm, nodroinot tiesbas uz izgltbu un attstbu. aj sakar japzins atirba starp skolas vai pirmsskolas izgltbas slganu un reorganizciju, kas var bt gan pozitvi vrtjams prvaldes un administranas optimizcijas ce, gan apgrtinjums no pakalpojuma samju brnu un imeu puses. Balstoties uz Latvij jau stenotajiem labs prakses piemriem skolu prveidei par daudzfunkcionliem vietjs sabiedrbas centriem, BISS veiktais ptjums, k ar dokumenta sagatavoanai veikt izpte atklj, ka turpmkaj darb uzmanba pievrama diem aspektiem: turpint veidot un nostiprint izpratni par skolas darbbas paplainanas iespjm un ts devumu vietjm  kopienm Latvijas reionos;  attstt cilvkkapitlu un mrtiecgi pilnveidot skolu materili tehnisko bzi, lai ts vartu darboties k daudzfunkcionli vietjo kopienu centri;  pilnveidot un dadot vietjs sabiedrbas grupu un indivdu sadarbbas prasmes un formas uz vietjo kopienu izgltbas, kultras un socilajm interesm un vajadzbm balsttu mru sasnieganai;  izmantot lauku skolu institucionlos un cilvku resursus mizgltbas politikas stenoan reionl lmen;  attstt iesaistto mra grupu spjas saskatt iegto zinanu un prasmju tlko pielietoanu konkrts darbbas joms;  nostiprint un pc iespjas paplaint pirmsskolas un skolas vecuma brnu intereu izgltbas un aprpes pakalpojumu spektru, t mazinot socils atstumtbas risku un radot prieknoteikumus uz zinanm balsttas sabiedrbas veidoanai;  pilnveidot skolas un pavaldbas sadarbbu, pai attiecb uz vietjo pavaldbu (pagastu) attstbas plnoanu un skolas iekauanos plak pavaldbu attstbas koncepcij. ie ieteikumi tika piedvti tlkai apsprieanai Konsultatvs padomes Izgltba visiem ietvaros, kur raisja aktvu diskusiju un atziu, ka nepiecieams atrast specifiskus kavjous faktorus, kuru novranai nepiecieamas izmaias likumdoan un normatvajos aktos. Tiek sagaidts, ka uzkrt pieredze un ar is materils tiks izmatots tlkm diskusijm novados un nacionl mrog, kop sankot valsts institcijm, pavaldbm, skolu vadtjiem un pedagogiem, un citiem partneriem.

36

Noslgums
K savulaik rakstjis socilais teortiis Roberto Angers, sabiedrisko pakalpojumu nodroinanai jbt inovatvai kolektvai darbbai, kas virza tlk pau pakalpojumu kvalitatvu nodroinanu.. Tas var notikt tikai no apakas caur organizciju, kas veic du kolektvu eksperimentlu darbbu. Skolu prveide par daudzfunkcionliem vietjs sabiedrbas centriem, kas notiktu nacionla lmea politikas ietvaros un vienlaicgi atspoguotu katras pavaldbas spju un vlmi elastgi reat uz konkrtas vietas specifiku un vajadzbm, btu kvalitatvi jauns solis, reajot uz pareizjo situciju valst, k ar nozmgs ieguldjums, nodroinot izvirzto mizgltbas principa ievieanas koordincijas uzdevumu. uzdevuma veikanai nepiecieams valstisk lmen radt iespjas problmu risinanai horizontl lmen, prvarot nozaru un sektoru radts barjeras un sadrumstalotbu. Btiski ir nostiprint izgltbas iestu vadtju tiesbas pieemt vietjs sabiedrbas vajadzbm atbilstous lmumus par skolas darbbas veidu dadoanu, finanu piesaisti un izlietoanu, k ar veicint skolas komandas sadarbbu ar pavaldbu un citm vietjs sabiedrbas grupm. K atzmja Latvijas Pavaldbu savienbas speciliste, dos apstkos tiei skolu direktori vartu kt par prmaiu aentiem, kas mekltu un ieviestu konstruktvus ceus uz sabiedrbas vajadzbu apmierinanu vrstai skolas saglabanai un tlkajai attstbai. Konsultatvs padomes Izgltba visiem mris ir veicint ministriju un citu valsts prvaldes iestu, pavaldbu, privt sektora, sabiedrisko un starptautisko organizciju sadarbbu un saskaotu rcbu, lai sekmtu mizgltbas attstbu Latvij un izgltbas pieejambu visiem iedzvotjiem neatkargi no vecuma, dzvesvietas, dzimuma, etnisks piederbas un ienkumu lmea, k ar mazaizsargto un socili atstumto iedzvotju integrciju sabiedrb, piedvjot daudzveidgas mcans iespjas, paplaintu mijiedarbbu starp formlo un neformlo izgltbu, nodroinot iedzvotjiem mizgltbas iespjas, sekmtu viu iekauanos sabiedrb un konkurtspju darba tirg, un iedzvotju pamatprasmju attstbu un spju ts izmantot atbilstoi indivda un sabiedrbas vajadzbm. Tiei td Konsultatvs padomes ieinterestba un atbalsts skolu funkciju prskatanai un sakrtoanai, atbilstoi msdienu prasbm un vajadzbm, sekmjot to sniegumu sabiedrbas ilgtspjgas attstbas veicinan, vie cerbas, ka dads nozares atrads kopgu valodu, un ieguvji bs visi, jo, atbalstot Latvijas mazo skolu saglabanu un attstanu atbilstoi 21. gadsimta prasbm un iespjm, tiks sekmts savlaicgs un praktiski nozmgs ieguldjums katra indivda un valsts attstb.

37

Aizvadtie divi gadi bijis aktvs laiks jaunu risinjumu meklanai un modeu veidoanai, sarunu risinanai un partnerbu attstanai. 2010. gada nogal notikuaj konferenc Skola Latvij. Izaicinjums? Iespja! pirmo reizi plakas sabiedrbas vrtjumam tika nodota Latvijas skols uzkrt pieredze, cerot, ka t tiks pamanta, attstta un likta liet valsts mrog. 2011. gada valdbas deklarcij iekauta apemans izveidot starpnozaru programmu mazo skolu saglabanai, tm kstot par kopienu daudzfunkcionliem centriem. To stenojot, Latvijas lauki var kt par pievilcgu dzves un darbbas vietu ikvienam, ilustrjot gudras, ilgtspjgas un integrjoas izaugsmes piemru vietj un nacionl lmen.

38

Izmantot literatra
Bertram, T., Crabston, A., Formosinho, J., Frangos, C., Gammage, P., Hebenstreit-Muller, S., Krassa, P., Pascal, C., Rabbe-Kleberg, U., Tauler, C., & Whalley, M. International integration project: A cross national study of integrated early childhood education and care centers in five countries. London: British Council and Department for Education and Skills, 2003. Community Schools. Partnerships for Excellence. Coalition for Community Schools. www.communityschools.org Conceptual evolution and policy developments in lifelong learning. Edited by Jin Yang and Ral Valds-Cotera. UNESCO Institute for lifelong learning, 2011. Deklarcija par Valda Dombrovska vadt Ministru kabineta iecerto darbbu. 2011. http://www.mk.gov.lv/lv/mk/ darbibu-reglamentejosie-dokumenti/valdibasdek/ Education for sustainable development. An expert review of processes and learning. UNESCO 2011. http://unesdoc.unesco.org/images/0019/001914/191442e.pdf Grvi, M. Maza, maza, bet raena. Izgltba un Kultra. 2011. gada 28. jlijs. http://www.politika.lv/temas/izglitiba_un_nodarbinatiba/Maza_maza_bet_razena/ Integrated Early Years Provision in Australia. A Research Project for the Professional Support Coordinators Alliance (PSCA). Latvija 2030. Latvijas ilgtspjgas attstbas stratija ldz 2030. gadam. 2010. Mizgltba Latvij. Informatvais ziojums. Mizgltbas politikas pamatnostdu 2007.2013. gadam stenoanas gaita 2009. un 2010. gad. 2011. Mizgltbas politikas pamatnostdnes 20072013. http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Izglitiba/Muzizglitiba/Pamatnostadnes.pdf Ptjums: Sorosa fonda Latvija iniciatvas Prmaiu iespja skolm ietekmes novrtjums. Baltijas Socilo zintu institts, 2010. http://www.sfl.lv/upload_file/2011%20gads/Parmainu_skolas_ietekmes_novertejums.pdf

39

Programma Mizgltbas politikas pamatnostdu 2007. 2013. gadam ievieanai 2008.2013.gadam. http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Izglitiba/Muzizglitiba/ProgrammaLV.pdf Pis, M. Pau valdba. Latvijas pavaldbu pieredze, idejas un nkotnes redzjums. LPS, 2010. Skola atver durvis. Sorosa fonda Latvija iniciatvas Prmaiu iespja skolm projektu pieredzes krjums. SFL, 2010. Upenieks, A., Malzubris, G., Austers, I. Pavaldbu izgltbas politika: atirgi viedoki par vienm un tm pam problmm. Projekta atskaite. Providus, 2004. politika.lv/index.php?f=494 Zirne, S. Kur ta citur es viu palaistu? Izgltba un Kultra. 2011. gada 22. septembris; www.politika.lv Belm Framework for Action, the final document of the Sixth International Conference on Adult Education (CONFINTEA VI), UNESCO 2009. http://www.unesco.org/en/confinteavi/belem-framework-for-action/ Tomorrow Today, published by Tudor Rose on behalf of UNESCO, 2010 Whalley, M. Developing support to parents through early childhood services. Presentation in Eurofound Workshop, Brussels, 2009.

40