Dienasgrāmata

Quod sentimus loquamur, quod loquimur sentiamus!

VEcordia
Izvilkums L-KOSIA1

Atvērts: Slēgts: Versija:

2009.06.15 03:49 2009.08.08 16:48 2013.05.29 11:35

ISBN 9984-9395-5-3 Dienasgrāmata «VECORDIA»
© Valdis Egle, 2013

ISBN Z. Kosidowski. «Gdy słońce było bogiem»
© Z. Kosidowski, 1956 Tās grāmatas vāks, no kuras ieskenēts šis teksts

Zenons Kosidovskis

KAD SAULE BIJA DIEVS
I daļa Tulkojis Voldemārs Meļinovskis Mākslinieks Viesturs Grants Ar Valda Egles komentāriem

Impositum
Grīziņkalns 2013
Talis hominis fuit oratio, qualis vita

VEcordia, izvilkums L-KOSIA1

2

Z. Kosidovskis. «Kad saule bija dievs» I

Kad saule bija dievs

Mezopotāmijas tempļos un dārzos
Svētceļnieks no Neapoles 17. gadsimta pirmajos gados Itālijā plašu slavu iemantoja Neapoles tirgonis Pjetro della Valle.2 Tā kā viņš daudz ceļoja pa tālām, svešām zemēm, tautieši viņu iesauca par «Il Pellegrino» – svētceļnieku. Taču Pjetro neceļoja, lai meklētu dārgas garšvielas un zīda audumus, kā to varētu iedomāties. Viņa klejojumu iemesls bija gluţi romantiskas dabas, un proti, jaunībā piedzīvotā vilšanās mīlestībā. Vēlāk šādi ceļojumi viņam iepatikās un, nemitīgi alkdams pēc jauniem iespaidiem, Pjetro devās uz aizvien jaunām un jaunām zemēm, kur reti kāds eiropietis bija spēris savu kāju. Romantiskā tirgoņa piedzīvojumi dīvainas likteņa iegribas pēc kļuvuši nozīmīgi arheoloģijas vēsturē, un tāpēc ir vērts veltīt tiem mazliet uzmanības. Iztēlē pārcelsimies uz Neapoli. Svētā Marčellino baznīcā notiek dievkalpojums, ko pasūtījis Pjetro. Dievnams stāvgrūdām pilns, jo visā pilsētā jau izplatījušās valodas par jaunā Pjetro Pjetro della Valle1 nedienām un viņa nodomiem. Jau divpadsmit gadu viņš bija saderinājies ar kādu daiļu jaunavu no turīgas tirgoņu dzimtas, bet tad kā pērkona spēriens no skaidrām debesīm nāca ziņa: Pjetro iecerēto pēc vecāku gribas izprecina citam.

V.E.: Šajā izdevumā ar oriģinālajiem parakstiem ir ievietotas visas ilustrācijas, kuras bija Kosidovska grāmatas latviešu izdevumā, un arī es «no sevis» pievienoju vēl virkni citu ilustrāciju. Taču ir pārāk sareţģīti (un pārāk mazsvarīgi) norādīt, kuri attēli nāk no grāmatas un kuri no Interneta. 2 V.E.: Pietro della Valle (1586.04.02 – 1652.04.21); dzimis Romā, Romas augstmaņu dzimtas pārstāvis. Ar Neapoli bija saistīts tā, ka Neapoles medicīnas profesors Mario Čipano (Schipano) ieteica viņam doties ceļojumā uz Svēto Zemi tā vietā, lai izdarītu pašnāvību, kā viņš to sākumā gribēja. Ceļojumā devās no Venēcijas 1614.01.08 27 gadu vecumā. Viņu pavadīja 9 cilvēku svīta (vēlāk kļuva mazāka), jo viņš ceļoja, kā pienākas augstmanim. Atgriezās Romā 1626.03.28, un viņu svinīgi sagaidīja pat pāvests Urbans VIII. Viņam tad bija 39 gadi.

1

VEcordia, izvilkums L-KOSIA1

3

Z. Kosidovskis. «Kad saule bija dievs» I

Pazemotais un visdziļākajās jūtās aizskartais jauneklis nolēma meklēt aizmiršanos ceļojumos. Tomēr viņš negribēja no pilsētas aizlavīties klusītiņām. Ar dienvidniekiem raksturīgo tieksmi uz pompozām scēnām Pjetro atvadījās no draugiem un paziņām visai teatrāli. Pēc dievkalpojuma beigām garīdznieks viņam kaklā uzkāra zelta amuletu svētceļnieka ziţļa izskatā. Pilsētas iedzīvotāji pastiepās pirkstgalos, lai neko nepalaistu secen, bet Pjetro deva svinīgu solījumu neatgriezties Neapolē, iekams nebūs apmeklējis pestītāja kapu. Ceļojums uz Jeruzalemi bija viņa raibās un piedzīvojumiem bagātās klaiņotāja dzīves sākums. Pjetro neapmierinājās ar dievam tīkamo ceļojumu uz svētajām vietām, bet apmeklēja Venēciju, Konstantinopoli un Kairu, kā arī pabija tolaik grūti pieejamās Levanta salās, krustām šķērsām izklaiņoja Mezopotāmiju un Sīriju un nokļuva pat līdz Irānai. 17. gadsimtā tāds ceļojums nebija nieka lieta. Mēnešiem ilgi vajadzēja klīst pa stepēm un tuksnešiem, kalniem un slīkšņām, līgojoties uz kamieļa kārnās muguras. Neērtajiem un vētrās nedrošajiem buru kuģīšiem pastāvīgi uzglūnēja jūras laupītāji. Ceļiniekam vajadzēja paciest tveici un salu, badu un slāpes, netīrību, parazītus un daţdaţādas slimības. Uz ceļiem siroja laupītāji, bet muhamedāņi izturējās pret eiropiešiem ar neslēptu naidu. Savu ceļojumu laikā Pjetro della Valle nesarāva saites ar tuviniekiem Neapolē.3 Viņš regulāri sūtīja tiem vēstules, uz kurām nereti bija uzraksts «No manas telts tuksnesī». 4 Tajās negaidot uzdzirkstīja viņa rakstnieka talants. Spoţs stils, izsmalcināts humors, ass vērojums un apraksta krāsainība, bet par visām lietām ar interesantām situācijām un saistošām intrigām pārbagāti piedzīvojumi īsā laikā sagādāja viņam dzimtenē vispārēju atzinību. Kā jau piederas itālietim ar kvēlu temperamentu, Pjetro della Valle ātri atguvās no neveiksmīgās mīlestības. To apliecina frivolie piedzīvojumi, kurus viņš apraksta ar gaumi un humoru. Uzturēdamies
V.E.: Vēstules viņš rakstīja profesoram Čipano, kurš tās publicēja. V.E.: Bet tas nozīmē, ka «tuksnesī» pastāvēja kaut kāds pasts. (Vispār vēstules laikam tika sūtītas pa diplomātiskiem kanāliem).
4 3

VEcordia, izvilkums L-KOSIA1

4

Z. Kosidovskis. «Kad saule bija dievs» I

Hiosas salā, Pjetro metās bezrūpīgo salas iemītnieku uzdzīves virpulī. Augu dienu un nakti nerimās dejas, dziesmas un rotaļīgas līksmes ar vietējām daiļavām, un Pjetro jutās savā elementā. Šķelmīgā lielībā viņš pastāsta, cik maigi viņu apskāvušas un skūpstījušas kādas grieķu pilsētas klostera mūķenes par to, ka Pjetro praties dot pienācīgu pretsparu turku augstmanim, kurš pieprasījis no viņa godinājumus un dāvanas. Konstantinopolē viņš padzirdēja, ka sultānam piederot tajā laikā vienīgais pilns Līvija sacerējumu teksts, kas saņemts mantojumā no Bizantijas imperatora. Pjetro iedegās kvēlē iegūt šo unikumu un piedāvāja par to 6500 mārciņu sterliņu. Turku valdnieks tomēr noraidīja pārdrošā eiropieša priekšlikumu. Tad Pjetro mēģināja uzpirkt sultāna bibliotekāru, apsolīdams viņam 12500 mārciņu sterliņu par manuskripta izzagšanu. Šī intriga tomēr izjuka, jo negodīgais ierēdnis neprata atrast bibliotēkā vērtīgo literatūras pieminekli. Mezopotāmijā Pjetro iemīlējās otro reizi savā mūţā. Viņa iecerētā bija astoņpadsmitgadīga meitene,5 taču bargais liktenis arī šoreiz nesaudzēja Pjetro. Drīz pēc kāzām jaunā sieva sasirga ar noslēpumainu slimību un nomira.6 Izmisumā Pjetro radās makabriska iedoma: mīļotās mirstīgās atliekas viņš lika iebalzamēt un pēc tam četrus gadus zārkā vadāja sev līdzi pa pasauli, līdz tās novietoja ģimenes kapličā Neapolē.7 Pēc tam Pjetro vēlreiz nolēma izmēģināt laimi un apprecējās ar savas sievas draudzeni gruzīnieti, kura nelaiķi bija kopusi slimības laikā.8 Šoreiz laulības bija laimīgas un sieva viņam dzemdēja 14 dēlus.9

Persepoles drupas Pjetro savos ceļojumos nokļuva arī līdz Persijas dienvidiem. 60 kilometru uz dienvidaustrumiem no Širazas viņam pavērās ainava, kura ar savu diţenumu un bargumu saviļņoja ceļinieku līdz sirds dzīlēm. Šeit pacēlās grandiozas drupas, par kurām Pjetro agrāk neko nebija dzirdējis. Klinšainu pauguru ieskautā ieplakā bija redzamas terases, uz kurām veda kāpnes, pussabrukusi kolonāde, saplaisājuši mūri, bet vispirms milzīgi lauvu tēli, kas apsargāja masīvus portālus. Aplūkodams drupas, Pjetro nevarēja atgūties no izbrīnas. Smiltis, ko gadsimtu gaitā šeit bija sanesuši svelmainie tuksneša vēji, šķita kā astoņkāji, kas ar alkatīgiem taustekļiem apvijuši mūrus,

V.E.: Maani Gioerida; viņa bija no nestoriāņu kristiešiem, kas mita (tagadējās) Turcijas dienvidaustrumos, bet augusi bija Bagdādē. 6 V.E.: Viņa bija stāvoklī, saslima ar «drudzi», priekšlaicīgi dzemdēja nedzīvu dēlu un nomira 23 g.v. pēc 5 laulības gadiem. (Pats Pjetro arī izslimoja to pašu infekcijas slimību, taču palika dzīvs). Vispār viņi ceļoja pa rajoniem, kur notika karadarbība. 7 V.E.: Droši vien Romā. 8 V.E.: Mariuccia (Tinatin de Ziba). Viņa bija gruzīnu augstmaņu meita, bet (kara rezultātā) agri kļuvusi bārene, un Valles pirmā sieva bija viņu adoptējusi, kad viņi abi atradās Isfahanā. 9 V.E.: Tā gan ir norādīts visos avotos, kurus es tiku redzējis, taču turpat ir arī norādīts, ka šie dēli «nav izšķirami», jo viņiem nav zināmi vārdi. Domāju, ka tā ir kļūda, un ka bija ne 14 dēli, bet 14 bērni.

5

izvilkums L-KOSIA1 5 Z. ko 6. Viens no Kīra pēctečiem. Kādā no 1621. uzlika arvien lielākus nodokļus un nodevas. bet tos. Varenās. viņš pamanīja.VEcordia.. pēc viņa domām. To redzēdami. gadsimtā pirms m. Pjetro uz ķieģeļiem ievēroja savādas.. tāpēc poļu valodas tradīcijās tāds vārds droši vien apzīmē valdnieku vispār. «Tūkstots un vienas nakts» varoņa laikiem.06.. tuvāk ielūkojies. tūkstoš jātnieku – miesassargu un 10 tūkstoš kājnieku. gadā rakstītajām vēstulēm viņš stāsta. ka ķīļraksts jālasa un jāraksta no kreisās puses uz labo. atstādami uz tiem savu kāju nospiedumus. ka Atēnu dejotāja Taisa dejas laikā starp pils koka kolonnām iemetusi liesmojošu lāpu. taču šis tulkojums ir nepareizs.» utml. latviski ir jāsauc citādi: vienkārši par «valdniekiem» vai par «ķēniņiem» kā Bībelē un kā pasakās. ka pa valgajiem ķieģeļiem lēkājuši putni. gadsimta leģendārā Bagdādes kalifa Haruna-al-Rašida. skulptūrām un vāzēm mirklī uzliesmojusi. Taču drupas acīmredzot bija daudz vecākas. Par ugunsgrēka cēloni izsacītas daţādas versijas. Rosīgu interesi izraisīja arī pašas drupas. tērpies ar zeltu izšūtās purpura drānās. uzvēdīja noslēpumainības un baismu elpu. vairākus simtus metrus garumā izkliestās drupas sirmā senatnē droši vien bijusi grezna pils. kas pletās pāri vientulīgajai posta ainavai. Pils neskartās daļas saglabājās vēl daudzus gadsimtus. Bet savādāk tas ir latviešu valodas tradīcijās. Pils centrālā daļa ar dārgiem audumiem. Kad Pjetro atveda šo zīmju nospiedumus uz Eiropu. kas balstījās uz pakļauto tautu izmantošanu un militārās despotijas pārspēku. ka Pjetro della Valle atklājis sagrauto Persepoli – Persijas impērijas galvaspilsētu. kas ietilpa uzvarētās Persijas sastāvā. 10 . nodibināja Babilonijas iekarotājs Kīrs. uzcēla Persepolē varenu pili. Internetā oriģinālais poļu teksts nevienai no Kosidovska grāmatām pašlaik. (Meļinovska tekstā vispār ir daudzas dīvainas priekš latviešu valod as konstrukcijas: «. «Kad saule bija dievs» I portālus un kolonnas. Pie mums ar vārdu «karalis» apzīmē tikai tos valdniekus. nav atrodams). Grieķu vēsturnieks Diodors apgalvo. Tās pamati. Tieši tālab Maķedonijas Aleksandrs pēc Dārija armijas sagrāves itin viegli pakļāva sev tautas un ciltis. ka šīs zīmes veido līmenisku un statenisku svītriņu virknes. Bet kas gan radījis šīs monumentālās celtnes? Apkārtējie iedzīvotāji zināja vienīgi stāstīt par drupās it kā piemītošiem ļauniem gariem un nespēja ceļiniekam sniegt nekāda izskaidrojuma.. Persijas impērija pastāvēja tikai divi simti gadu. ar kādu izrotātas irāņu celtņu sienas. Droši vien tas ir burtisks tulkojums no Kosidvska lietotā vārda (kaut kāda «kral» vai tamlīdzīgi. Iezemiešu tradīcijas sniedzās tikai līdz 8. Klusums. ka pili pašrocīgi aizdedzinājis Aleksandrs Lielais «brīdī. Ar apbrīnas cienīgu atjautību Pjetro izteica minējumu.). Taču. ka tās uzskatāmas vienīgi par primitīvu ornamentu. iedegās kvēls strīds par to. ka tās esot kādas senas rakstu zīmes. ka esot saskaitījis simt atsevišķu zīmju un. jo līmenisko ķīļu smailes allaţ pavērstas pa labi. Pjetro atbalstīja pirmo tēzi. Viņa rīcībā bija 15 tūkstoš pils kalpotāju. kad dzēruma orģijā zaudējis saprātu». ka tā radusies. 2009. Kalpotājiem tikai ar lielām pūlēm izdevies paglābt daţus celtnes sānspārnus. Svītriņām bija ķīļveida forma. Kosidovskis. Vieni apgalvoja.vairākus simtus metrus garumā. noslēpumainas zīmes. kurā bija simtiem zāļu un istabu. karaļa10 ierēdņi darba tautai. bet karaļa pils nodega.ē. Kādu laiku tur atradās islama kalifu Pils vārti Persepolē miteklis. Šeit viņš uzturējies apţilbinošā greznībā. stāsta. piedzērušies maķedonieši arī satvēruši lāpas un cits pār citu metuši tās. Dārijs.: Visā šajā grāmatā tulkotājs Meļinovskis apzīmē valdniekus ar vārdu «karalis». bija pārāk ļodzīgi. Klitarhs. Poļiem pašiem ir bijuši karaļi. Tika izsacīts trāpīgs minējums. citi turpretim tiepās. katra no tām apzīmējot veselu vārdu. Klaiņodams pa gruvešu kaudzēm. kas dzīvojuši ilgi pirms Kārļa Lielā. kāda tām jēga un nozīme. Lai segtu milzīgos izdevumus galma un armijas uzturēšanai. kas patiešām ir saukušies par karaļiem (no VIII–IX gadsimta franku valdnieka Kārļa Lielā vārda). kam pašnosaukums bijis citāds un jo sevišķi tos. aprakstīdams šīs pašas dzīres. un nevarēja būt nekādu šaubu. Aleksandrs ieņēma Persepoli. Cits vēsturnieks. nezināmajam māksliniekam katras zīmes sākumā spēcīgāk iespieţot irbulīti valgajā mālā. bet vēlāk sākās mongoļu un turku V. kur vien pagadās. jo sevišķi zemniekiem.E. Pirmajā mirklī šķita.

Grotefends diezgan lielīgi paziņoja. 18. gadsimta otrajā pusē uz Persepoli bija devies dāņu zinātnieks Karstens Nībūrs un pārzīmējis daudzas ķīļu zīmes.VEcordia. 12 11 . bet nevis ornaments. Tāpēc nav nekāds brīnums. ka ķīļrakstu izlasīs. ka naktīs neļāva aizmigt. Starp Grotefenda draugiem bija arī dzejnieks Heine. Paziņas un draugi viņam sameklēja vissareţģītākos uzdevumus. babiloniešu. jo skolotāja iemīļota nodarbošanās bija daţāda veida šarādu un rēbusu risināšana. V.: Nu. taču nespēja izlasīt nevienu vārdu.. ka viņš pirmais atveda uz Eiropu ķīļraksta paraugus un. Grotefends vērīgāk ielūkojās vidējās slejas zīmēs. Bija taču zinātnieki. kā to darīt. kur arābi ganīja savas aitas.12 Draugi šo paziņojumu uzņēma ar jautru neticību. asīriešu un citu Tuvo Austrumu tautu civilizāciju. taču Grotefends allaţ prata ar tiem tikt galā. Starp ķīļveida zīmēm divreiz atkārtojās viena un tā pati.E. un no pils pāri palika tikai drupas. kas cieši piesaistīja viņa vērību. ka tai vajadzēja būt centrālajā vietā. Pieņēmis šo apbrīnojami vienkāršo un tajā pašā laikā atjautīgo hipotēzi. kur viņš draugu pulkā pie alus kausa parasti pavadīja vakarus. persiešu karalis Kīrs iekarojis Babilonijas valsti. Saskaņā ar tādu pieņēmumu teksts būtu šāds: Karalis – karaļa vārds – nezināms vārds A – karalis – karaļa vārds – nezināms vārds A – nezināms vārds B. ka šī problēma vispār neesot atrisināma. ar slīpu līniju atdalīta svītriņu grupa jeb kombinācija.11 kas vietējā licejā mācīja grieķu un latīņu valodu. kuru veltīgi bija mēģinājuši atšifrēt daudzi zinātnieki.15). Tā kā uzraksts bija radies Persepolē. jādomā. viņam senpersiešu valsts vēsture nebija sveša. ka ap 540.: Georg Friedrich Grotefend (1775. kuri apgalvoja. kurai tātad vajadzēja apzīmēt kādu vārdu. gadā sareţģīto uzdevumu cienītāja rokās nokļuva kāds no Persepoles tekstiem. Lai arī itāļu ceļotājs nezināja. Mīklainās ķīļveida zīmes skolotāju tā ieinteresēja. Tāpat nebija veicies vācietim Tihsenam un dānim Minteram. Tādēļ viņa vārds uz laiku laikiem saglabājies arheoloģijas vēsturē. apzīmē karaļa titulu. un šajā jomā viņš apliecināja neparastu atjautību un orientācijas ātrumu. tad vienai no trim slejām noteikti vajadzēja būt senpersiešu valodā. un visi zināja. ar ko veltīgi bija nopūlējušies visizcilākie speciālisti. Stājies pie grūtā uzdevuma. Georgs Frīdrihs Grotefends Ķīļraksts tajā laikā bija viena no vismodernākajām zinātnes problēmām. Visi cienīja Grotefenda spējas. ka tās ir senas rakstu zīmes. Taču kurai? Grotefends sprieda šādi: persiešu valodā runāja uzvarētāji. Neticētāju izsmiekls ķērās Grotefendam pie sirds. pretēji daudzu zinātnieku domām. Viņš ierosināja saderēt. Bet malējās? Droši vien tajās bija tulkojums divās izplatītākajās pakļauto tautu valodās. Viņu uzskatīja par savādnieku. ceļš bija tālu. «Kad saule bija dievs» I postošie iebrukumi. ka stateniskajās un līmeniskajās svītriņās ietvertas milzīgas izziņas vērtības par šumeru. Ar viņam piemītošo aso saprātu Grotefends secināja. Gruveši drīz vien pārklājās ar skopu augu segu. lai gan abi bija izsacījuši daudzus pareizus minējumus. taču no vienkārša rēbusa uzminēšanas līdz ķīļraksta atšifrēšanai. ar apbrīnojami asu atjautu uzminēja. kādas nepārvaramas grūtības radušās tā izlasīšanā. ka teksts satur informāciju par kaut kādām dinastiskām izmaiņām persiešu karaļa namā un tātad abas identiskās rakstu kopas. Centrālā vieta noteikti ir vidējā sleja. ka apņemoties izlasīt ķīļrakstu. izvilkums L-KOSIA1 6 Z. tāpēc pats par sevi saprotams. 1802. Drupu izcelsme tika pilnīgi aizmirsta. Ķīļraksts sāk runāt 19. un viņš zināja. taču nenoliedzams viņa nopelns ir tas. gadsimta pirmajos gados vācu universitātes pilsētā Getingenā dzīvoja Georgs Frīdrihs Grotefends. ka Persepoles uzraksts sadalās trijās nepārprotami nošķirtās slejās.09 – 1853.06. savādāk tā nerunātu. gadsimtā Pjetro della Valles atklājums atgādināja Eiropai par Persepoles kādreizējo diţenību. Grotefends ievēroja. gadu pirms m. droši vien jau bija iesācis atšifrēt un bija ideja. ka dzertuvē atskanēja skaļi smiekli un zobgalības. Kādu dienu dzertuvē.12. V. Un tad viņš pamanīja kādu raksturīgu detaļu.E.ē. Un tikai 17. Varbūt tas izdarīts trijās daţādās valodās? Tā kā Grotefends bija lasījis antīkos rakstniekus. un draugi labprāt tam piekrita. Kosidovskis.

Vitasps). vācietis Lesens.03. kā mēs šeit to attēlojam. 1833. Britu imperiālisma uzdevumā viņš kūdīja Āzijas tautas un ciltis pret Krieviju. Tā persiešu augstmanim Histaspam bija dēls Dārijs. Histaspa vārds tur atrodams vairākos variantos (Gošaps. valdīja no 486. ka teksts uzskaitītu kārtējos dinastiskos valdniekus. Lai izdibinātu katras atsevišķas ķīļrakstu zīmes fonētisko skanējumu. kurš mācās par virsnieku. Roulinsons laikam prata labi izdabāt saviem maizestēviem. 1839. Ar ko izskaidrojama Roulinsona veiksme? Šodien jau zināms. gadā angļu valdība viņu ieceļ par savu politisko aģentu Afganistānā. No vienkārša kuģa puikas līdz lielvalsts diplomātiska pārstāvja postenim – tā ir neparasta karjera.05). kurā kādam persietim. Tomēr viss nenorisinājās tik vienkārši. Kistaps. Karaļa titula trūkums teikuma pēdējā daļā (pie nezināmā vārda B) sagādāja daudz raiţu. Grotefends atskārta. kas viņam piedāvāja iestāties kādā no Ostindijas sabiedrības karaspēka vienībām. tad šim cilvēkam jābūt ar tiem radnieciskās attiecībās. ka mēģināja iekarot Grieķiju. Tad neizlasītās ķīļraksta zīmes varētu aizvietot ar attiecīgiem vēsturisko personu vārdiem.i. būdams armijas instruktors. Histaspa mazdēls un Dārija dēls Kserkss.13 Veiklais pusaudzis jo vērīgi ieklausījās. līdz 486. kas kursēja starp Lielbritāniju un Indiju. Gustasps. bet kā kadets – t.ē. Tātad teksts galu galā skanēja šādi: Karalis Kserkss. Ķīļveida svītru grupa A droši vien apzīmēja vārdu «dēls».04. dēls un mazdēls ieguvuši troni. uz klāja saulgozī karsēdamies. kas neapšaubāmi ir kāda persieša vārds. francūzis Birnūfs un anglis Roulinsons atšifrēja pārējo alfabētu. Tagad teksts skanēja jau šādi: Karalis – karaļa vārds – dēls – karalim – karaļa vārds – dēls – persieša vārds. ka viņš bija angļu izlūkdienesta ievērojams aģents. Ja viņam izdotos persiešu karaļu vēsturē atrast tādu dinastisku situāciju. stāstīja cits citam brīnišķīgas lietas par Indostānas zemēm.: Vai nu paša Kosidovska vai tulkotāja kļūda. gadam pirms m. persiešu svēto rakstu grāmatas tekstos. Šādā veidā papildinātais teksts skanēja: Karalis – karaļa vārds – dēls – karalim – karaļa vārds – dēls – nezināms vārds B. nav pievienots karaļa tituls. Atslēgu šim atrisinājumam Grotefends meklēja Avestas. kā cilvēks. Mūţa beigās (1891) viņam piešķīra baroneta titulu.ē. Vēlāk viņš ir konsuls Bagdādē.VEcordia. kas nebija karalis.. dēls karalim Dārijam. «Kad saule bija dievs» I Nezināmā vārda A nozīme likās skaidra. izvilkums L-KOSIA1 7 Z. kad pasaţieri. Roulinsons ar prieku pieņēma šo priekšlikumu un 1826. rīkoja pat sazvērestību pret Persijas valdību.i. nav karalis. vajadzēja zināt karaļa vārdus to autentiskajā senpersiešu izrunā. Tikai trīsdesmit četrus gadus vēlāk. kurp viņi devās kā tirgotāji vai ierēdņi.E. šķita sabrūkam. piemēram. kā tas ir ar diviem iepriekšējiem. pētniekam. 1836. kas guva milzīgu peļņu. izdevās atšifrēt deviņas senpersiešu ķīļraksta zīmes. kas nosaukts šajā vārdā. Darbu uz kuģa viņš pēkšņi izjuta kā derdzīgu nebrīvi un gaidīt gaidīja iespēju to pamest. ka ir uz pareizām pēdām. kur tie bija sniegti grieķiskā izrunā. [kas bija] dēls Histaspam. Uzraksts uz vientuļās klints Uz angļu burinieka. Kādā no kārtējiem braucieniem zēns iepatikās Bombejas gubernatoram. Pētnieks sāka meklēties seno vēsturnieku tekstos un atrada īstās personas. Pieņēmums. tad šim cilvēkam jābūt viņu tēvam un vectēvam.11 – 1895. gadā mēs viņu sastopam jau majora dienesta pakāpē kā persiešu armijas instruktoru. Taču Grotefends neļāva izsist sevi no sliedēm. b) tā kā viņš minēts kopā ar abu karaļu vārdiem. pareizs vārds ir Henry Creswicke Rawlinson (1810. Kosidovskis. seram Dţonam Malkolmam. atradās tās dienestā. par kuģa puiku kalpoja Henrijs Frederiks Roulinsons. gadā. sāka kalpot šajā izdaudzinātajā akciju sabiedrībā. Karaļu vārdus Grotefends aizguva no Herodota. uzdevums būtu atrisināts. t. aplaupot Indiju un apspieţot tās iedzīvotājus. kas no 521. izmantojot neparasti atjautīgus induktīvus slēdzienus. 13 . bija Persijas karalis. Viņa rokās satecēja visi Tuvo un Vidējo Austrumu politisko intrigu pavedieni. jo drīz vien saņēma virsnieka uzšuves. kurš pazīstams ar to. V. lai gan. 16 gadu vecumā. gadam pirms m. Šo nostāstu ietekmē zēns sāka sapņot par tāliem ceļojumiem un dēkām. līdz 465. Lielbritānijas parlamenta loceklis un beidzot sūtnis Persijas šaha galmā Teherānā. kuras valoda ir vistuvākā senpersiešu valodai. tad jāsecina: a) ka cilvēks. Viņš devās uz Indiju ne kā kuģapuika. c) tā ka vārds «dēls» atkārtojas divas reizes. Kaut gan. gadā. lai izrautos plašajā pasaulē. sēja naidu starp persiešiem un afgāņiem. Viņš sprieda tā: ja nezināmajam vārdam B.

Pie klints piestiprinātās plāksnēs iezīmējās ciļņi. Kosidovskis. ka viņš patiesi bija centīgs ķīļraksta pētnieks un šajā jomā guva atzīstamus panākumus. Kad beidzot 1838. Turpretī Behistunas klints uzraksts šajā ziņā bija gluţi nenovērtējama bagātība. «Kad saule bija dievs» I Mums nebūtu nekāda iegansta runāt par Roulinsonu. kur atklāja kaut ko pavisam neparastu. kurus tādā atpalikušā zemē sameklēt bija grūti. «Ja izdotos nokļūt uz tās. Ar tik bagātīgu materiālu varēja pamēģināt izlasīt uzrakstus nezināmajās valodās. Šo ceļojumu laikā viņš pabija arī Behistunā. kas iedvesa cerības. bet arī vēl daţas citas senpersiešu ķīļraksta zīmes. Kādas neizmērojamas vēsturisku faktu bagātības slēpās šajās no līmeniskiem un stateniskiem ķīļiem veidotajās zīmēs! Sleju izvietojums nepārprotami liecināja. Ciļņi atstāja dziļu iespaidu uz Roulinsonu.» viņš nodomāja. gadā Roulinsons iepazinās ar Grotefenda darbu. kā arī Henrijs Kresviks Roulinsons ķīļrakstu slejas.» anglis nodomāja. Apmēram simts metru virs bezdibeņa Roulinsons klintī ieraudzīja slaveno Behistunas uzrakstu. kas senajam skulptoram aizvietojusi sastatnes. Nedēļām ilgi viņš sīki pētīja klintī katru plaisu un apsvēra. ja vien viņam nebūtu ievērojama loma ķīļraksta atšifrēšanā.» Darijs I un sadumpojušies vasaļi) . Neko nezinādams par Grotefenda pētījumiem. bija nepieciešamas garas kāpnes. Kādu dienu divdesmit kilometru no Kermanšahas viņš izbrīnā apstājās pie kraujas. Reiz viņš atklāja kaut ko tādu. Roulinsons ievēroja. izvilkums L-KOSIA1 8 Z. Taču uzdevums nebija tik vienkāršs. «tad Persiešu bareljefs Behistunas klintī (persiešu karalis vairs nebūtu grūti nokopēt visu tekstu. virves un āķi – rīki. Izpildīdams savu saimnieku slepenos uzdevumus. «Tā kā senpersiešu alfabēts jau atšifrēts. Tiesa gan. kas attēloja bārdainus vīrus platkrokainos persiešu tērpos. «Intelligence Service» aģenti savu spiegošanas darbu visai bieţi slēpa zem zinātnisku pētījumu un arheoloģisku meklējumu maskas. Roulinsons bieţi pārcēlās no vienas vietas uz otru. ka paša pētījumu rezultāti bija daudz veiksmīgāki.VEcordia. kas savieno Kermanšahu ar Bagdādi. kā arī vientuļi ceļotāji. kas tūkstoš metru augstumā pacēlās pāri līdzenumam. Klintī iecirstie dīvainie tēli iedvesa māņticīgas bailes ceļavīriem un vietējiem iedzīvotājiem. katra divdesmit metru garumā. taču Roulinsons no citiem atšķīrās ar to. Vispirms vajadzēja uzrāpties pa kraujo klints sienu un. viņš varēja secināt. «varbūt viņam izdosies atklāt arī pārējo divu valodu noslēpumu. ka teksts sastādīts trijās valodās. viņš ar līdzīgas metodes palīdzību izlasīja ne tikai trīs iepriekš minēto persiešu valdnieku vārdus. karājoties virs bezdibeņa.» Līdz tam neviens par to pat sapņot nebija iedrošinājies. ka zem uzraksta visā tā garumā klintī izkalta dzega. Lai to paveiktu. izrobotas klints. Nereti stundām ilgi viņš tos aplūkoja tālskatī. Kopš senseniem laikiem to mēro smagi apkrautas tirgoņu karavānas. bet tagad aizvijās rosīgs tirdzniecības trakts. jo salīdzināmais materiāls bija pārāk niecīgs – vienīgi jau minētās Persepoles uzraksta pārdesmit zīmes. jo – kā Roulinsons ar tālskata palīdzību bija saskaitījis – tajā ietilpa vairāk nekā četri simti ķīļraksta rindu. svītru pēc svītras. Apņēmība piekļūt ciļņiem Roulinsonam kopš šī brīţa nedeva miera. Jau vairāki desmiti paaudţu Tuvo un Vidējo Austrumu iedzīvotāju labi pazina milzīgos ciļņus. precīzi nozīmēt visu rakstu. Gar Behistunas klints piekāji kādreiz veda ceļš uz Babiloniju. kā nokļūt galvu reibinošajā augstumā.

ka no turienes nevarēja saskatīt augšējas rindas. Kosidovskis. Roulinsons un vēl otrs anglis – Noriss – drīzumā atšifrēja attiecīgās slejas divi simti zīmju. pa dzegu virzīdamies.VEcordia. lietojot virves un āķus. Tad viņš ar virvi uzvilka kāpnes augstāk un. tad asīriešu-babiloniešu rakstībā viss izrādījās daudz sareţģītāk. Pēc daţām nedēļām Roulinsonam kā vienīgajam pasaulē piederēja milzīgs ķīļraksta teksts. gadā. Tas bija persiešu teksta tulkojums irāņu tautības elamiešu valodā. pēc vienpadsmit gadu ilga darba. pārvietodams kāpnes no viena ķīļa uz otru un pa tām rāpdamies. Viena no divām pārējām slejām bija uzrakstīta sillabiskaja sistēmā. Roulinsonam neizdevās šo darbu pabeigt. un ar to arī izskaidrojams uzraksts Behistunas klintī. Šoreiz vajadzēja piekļūt agrāk nepieejamai uzraksta daļai. bija tulkojums asīriešu -babiloniešu valodā. Šeit viena un tā pati ķīļu zīme varēja apzīmēt gan balsienu. biezā piezīmju grāmatā sāka pārzīmēt akmenī iecirstos ķīļrakstus. viņš beidzot sasniedza mērķi un. gan arī veselu vārdu. Pateicoties zinātnieku agrākajiem pūliņiem. Elamiešu valsts sen vairs nepastāvēja. Ja senpersiešu rakstībā ķīļu zīmes apzīmēja atsevišķus alfabēta burtus.. Behistunas cilnis un uzraksti Behistunas uzraksts. tā iegūdams zīmju precīzu atveidojumu. kurš. kas šeit apzīmēja veselus balsienus. Pēc priekšniecības rīkojuma viņam nācās savu pasākumu pārtraukt un steigties uz Afganistānu. «Kad saule bija dievs» I Riskēdams ar dzīvību. nokopēja uzraksta apakšējās rindas. nokopēja vēl daţas rindas. saturēja tekstus trijās daţādās valodās. bet elamiešu rakstībā – balsienus.i. viņš atsevišķiem uzraksta fragmentiem piespieda mitru kartonu. izvilkums L-KOSIA1 9 Z. jaunais drosminieks klintī sadzina koka ķīļus. kurš bija atklājis šīs valodas atslēgu. Katru dienu Roulinsons no jauna rāpās klintī un. kā jau minējām. Iesējies no klints virsotnes nolaistā virvē. bet ne atsevišķus alfabēta burtus. gadā Roulinsons atkal atgriezās Behistunā un ķērās pie pārtrauktā darba. Roulinsons pats jau baidījās riskēt un tāpēc nolīga jaunu kurdu puisi. Atlika vēl izlasīt trešo uzrakstu. Taču uzraksta augšējā daļa vēl aizvien palika ārpus redzes lauka. kuram bija nenovērtējama zinātniska nozīme. gluţi bez jebkādas loģiskas konsekvences. viņš savu pētījumu rezultātus iesniedza Āzijas karaliskajai biedrībai Londonā. Izrādījās tomēr. . t. Pēc tam. pie klints izciļņiem piesējies. 1848. Pēc ļoti rūpīgas un komplicētas salīdzinošas analīzes Roulinsons izdarīja dīvainu atklājumu: raksts likās juceklīgs. Darbs ilga vairākus mēnešus. uz tām stāvēdams. Tikai 1847. jo ciļņu augstums bija septiņi metri. ar ķīļu zīmēm. taču tās iedzīvotāju valoda Persijā bija plaši izplatīta. kā vēlāk izrādījās. Vidējā sleja bija rakstīta senpersiešu valodā. Pateicoties dānim Nīlsam Vestergordam. tās izlasīšana nebija sevišķi grūta.

Kā izlūkdienesta aģents pazīdams šifru noslēpumus. Aiz saprotamiem iemesliem mēs šeit nevaram ielaisties sīkumos. Piemēram. viltodams pasta spiedogu. kas raksturo nesavtīgu kalpošanu zinātnei. Roulinsons. Sava darba iespiešanas laikā aplinkus ceļos par tiem uzzinājis. Lieli nopelni asiroloģijas attīstībā bija krievu zinātniekiem. Āzijas karaliskā biedrība Londonā nolēma izdarīt zinātnes vēsturē vēl nepieredzētu eksperimentu. Kad viņam pārmeta plaģiātu. Drīzāk gan to darīt viņu pamudināja tieksme uzstādīt rekordu tādā jomā. . iekams viņš būtu varējis uzzināt par Hinksa atklājumiem. atzīmēsim vēl vienu šīs rakstības īpatnību. zinātnieki pirmajā brīdī nosprieda. Talbots. kādas nācās pārvarēt Roulinsonam. ka spējot atšifrēt pat visgrūtākos ķīļveida uzrakstus. par kuru runāsim nākamajā nodaļā. kā tas arheoloģijas vēsturē nereti gadījies. līdzās sniedzot to nosaukumu babiloniešu valodā un ķīļraksta zīmes to tiešajā fonētiskajā skanējumā. gadsimta pirms m. izmantojot katrs savu īpatnēju metodi.VEcordia. Kosidovskis. piemēram. ri. ra + m. Franču arheologs Bota. Vēl vairāk – kad šiem balsieniem blakus atradās kāds līdzskanis. Patiesi. Balsienos ra. Talbots. un līdz ar to iemantot personīgu slavu. kad bilţu un sillabiskā rakstība tika vienkāršota. Hinkss un Operts». ka Roulinsons nav sagudrojis nekādu mistifikāciju. gadā izdeva pasaulē pirmo asīriešu valodas vārdnīcu. un viņi to uzskatīja par nesavienojamu ar zinātnes cieņu. skaņu r šajā rakstībā izteica ar sešām ķīļu zīmēm atkarībā no tā. kuriem nebija nekā kopīga ar zinātni. Tā. viņš nekautrējās pat piesavināties citu darba augļus. uzdodams Hinksa atklājumus par savējiem. kas tolaik bija izvirzījusies vispārējās uzmanības centrā. Tiesa. jo plāksnītes saturēja virkni enciklopēdisku ziņu. Tagad tās uzskata par senāko enciklopēdiju cilvēces vēsturē. jeb radās jauns balsiens ram. uzaicinot uzrakstu atšifrēt. «Kad saule bija dievs» I Tuvāk iepazīstoties ar šo rakstību. Hinksu. karaļa Nabuhodonosora vārdam pēc tā atsevišķajām fonētiskajām sastāvdaļām vajadzētu skanēt An-pasa-du-sis. kas apzīmēja kādu priekšmetu vai jēdzienu. ar kādu patskani r savienojās. kurš bija veicis daţus ļoti svarīgus atklājumus senpersiešu valodas novadā. taču zinātniekiem tā deva pamatu asīriešu-babiloniešu rakstības divi simti zīmju atšifrēšanai. Daţu gadu laikā. pārejot uz alfabētisko rakstību. Lielu troksni sacēla viņa konflikts ar astrologu H. taču. «Vai maz iespējams. gadā minētie tulkojumi tika publicēti ar nosaukumu «Asīrijas valdnieka Tiglatpalasara uzraksts. vai raksti izlasīti pareizi. pateicoties laimīgai apstākļu sakrišanai. V. lai lasītājs apjaustu gandrīz vai neiedomājamās grūtības. ko pārtulkojuši Roulinsons. Četriem izcilākajiem speciālistiem nosūtīja četras aizzīmogotas aploksnes. kas bija ievēlēta speciāli šim nolūkam. tad šajā kopā burts r tika attēlots atkal citādi. 1857. atklājās kaut kas satraucošs: viena un tā pati zīme varēja attiekties uz vairākiem atšķirīgiem balsieniem un pat vairākiem daţādiem vārdiem. tieši tajā laikā tika izdarīts jauns sensacionāls atklājums. ru. bet to izrunāja Nabukudurriussur. Starp citu. Kad Roulinsons publicēja sava sūrā darba rezultātus. «ka tiktu izdomāta tik nejēdzīgi juceklīga rakstība.» viņi teica. Dzīdamies pēc lauriem. Bet. un tulkojumu aizzīmogotās aploksnēs nosūtīja komisijai. ar. tad visa savienojuma izrunai nebija nekā kopēja ar tā sastāvdaļu skanējumu. Un otrādi – vairākas pilnīgi atšķirīgas zīmes tika lietotas viena un tā paša balsiena vai arī viena un tā paša vārda apzīmēšanai. viņš ķērās pie Behistunas uzrakstu izlasīšanas aiz tādiem motīviem. uzdevums šķita nepaveicams. piemēram. Ja vairākas ķīļveida zīmes sasaistījās atsevišķā grupā. kurai taču vajadzētu kalpot cilvēkiem kā sazināšanās līdzeklim?» Bet. kas saturēja vienu un to pašu nule atrastu asīriešu tekstu. ka vēstuli uz Londonu izsūtījis. Taču vēl arvien pastāvēja šaubas. Tas bija ideāls lingvistisks materiāls. Šī pasaules vissenākā enciklopēdija saglabājusies gan tikai nelielos fragmentos. Goļeņiščevs 1888. Vienlaikus ar Roulinsonu asīriešu rakstību pūlējās atšifrēt vairāki citi zinātnieki. Šīs plāksnītes acīmredzot ir bijušas mācību līdzeklis rakstveţu skolu audzēkņiem tajā laikā. ka anglis tikai pajokojies.ē. Kad Roulinsons publiski sāka diţoties. Kaut gan Roulinsona nopelni ir neapstrīdami. pateicoties daudzu zinātnieku kopējām pūlēm. Roulinsons steidzīgi nosūtīja uz Londonu vēstuli. Visi tulkojumi izrādījās gandrīz identiski. ka tāda veida rakstību nekad neizdošoties atšifrēt. daţi zinātnieki apgalvoja. ir vai ur skaņa r katru reizi tika apzīmēta ar pavisam citu ķīļu zīmi. Hinkss un Operts atšifrēja tekstu. Daţādu priekšmetu attēli tajās izkārtoti slejās. Roulinsons. taču vienādas atbildes neatstāja nekādu šaubu – asīriešu grūtās rakstības atšifrēšanu vajadzēja uzskatīt par neapstrīdamu faktu. kas saturēja tūkstošiem rūpīgi pārzīmētu un komentētu ķīļraksta zīmju. asiroloģijā tika gūti tādi panākumi. daţus zinātniekus aizskāra Karaliskās biedrības izvēlētā metode. Ninīves drupās izraka ap simts ķīļraksta mala plāksnīšu no 7. Tad tracis pamazām pierimās. mēģināja pierādīt. ka varēja jau parādīties pirmās asīriešu valodas gramatikas. tomēr viņš nebija zinātnieks šā vārda cildenajā nozīmē. izvilkums L-KOSIA1 10 Z. pārliecinājušies. bet daţus gadus vēlāk Roulinsona plaģiāts un pasta spiedogā viltojums tika pilnīgi pierādīti.

gadā pirms m. Kosidovskis. Dārijs. Babilonijas un Asīrijas civilizācijām. Persijas karalis. stāv Dārijs. Virvēs virs bezdibeņa iesējušies vergi. Šis apstāklis kļuva par burvja rīkstīti. suzianiešu. ka 529. Neviens neatcerējās.ē. Kaut cik drošākas vēsturiskas ziņas par seno Mezopotāmiju bija tikai kopš m. īsā laikā citu pēc cita pieveicis visus nemierniekus. zemojas deviņi dumpinieki. iebrukumiem un valdnieku maiņām. neviens karš un neviens iebrukums nespēja izdeldēt lekno augsni. ka viņš uzrakstu licis iekalt trijās valodās. gadsimta. stingi izslējies un uz liela loka atbalstījies. kas atrodas starp Eifratu un Tigru. lai uz tās nostiprinātu sastatnes. dienvidos – ar Sauda Arābiju. Uzdodamies par Bardiju. bet nostāsti par Asīrijas un Babilonijas lielajām pilsētām un varenajiem karaļiem vismaz krietni pārspīlēti. Smagās ciļņu plāksnes uzvilka augšā un piestiprināja pie klints sienas. bet austrumos – ar Irānu jeb seno Persiju. kā to apgalvo vecā derība. asīriešu. neraugoties uz nemitīgiem kariem. kur plaukusi tirdzniecība un amatniecība. kuru sauca par Gaumatu. Un. regulējot gadskārtējos palus. kas Tigras un Eifratas ūdeņus novadīja uz tīrumiem. rietumos – ar Sīriju un Transjordāniju. Gudri iekārtotā kanālu sistēma. Persijā valdījis Kambīzs. paplašinot mūsu zināšanas cilvēces vēsturē par vairākiem gadu tūkstošiem. Savu darbu vēsturi Dārijs lika iekalt klintī. kas tik saprātīgi un pārdomāti bija izveidojis šo sistēmu. kā sacīts uzrakstā. Daţādās valsts daļās parādījās viltvārţi. ko mēs jau pazīstam no Persepoles uzraksta. Ninīvē un Babilonijā. Kamēr šajā apvidū kārtībā bija apūdeņošanas kanāli. ēģiptiešu. kas jo plaši pavēra vārtus uz senajām Šumeras. esmu izcīnījis deviņpadsmit kaujas. Nobonīda dēls. Jo teica tā: esmu Nabuhodonosors. Dinastiskās mantinieka tiesības bija vienam no Ahemenīdu sānu līnijas prinčiem – Histaspam. no manis atšķēlās persiešu. viņš nolēma paveikt šķietami neiespējamo. Viņš meloja. partiešu. Vēl atradās arī kāds cits: to sauca par Nidintu. Turklāt paša valdnieka galmā izcēlās dinastiski strīdi un ķildas. neatstājis tiešu troņmantinieku. Kīra dēls. neţēlīgi apspiesto tautu nemieri un politiskās sacelšanās.» Novietodams plāksnes uz Behistunas klints. Bareljefs neskarts saglabājās 2500 gadu. Jo teica: esmu Bardijs. ar valgu kaklā. «Tūkstots un vienas nakts» valstībā Par Mezopotāmiju jeb Divupi. Persijā viņš sakūdīja dumpi. Kraujajā klintī. viņš savāca milzīgu piekritēju pulku. mediešu. kad es sāku savu valdīšanu. Viņš sakūdīja dumpi Babilonijā. kas manāmi vājināja monarha varu un beidzās ar valdnieka brāļa Bardija notiesāšanu uz nāvi. kas pirms nāves soda izpildes it kā esot izbēdzis no cietuma. Pie karaļa kājām. Bija zināms. satagidiešu un skitu zemes. raugi. ka bībele ir tikai leģendu un mītu krājums. savaţoti. Viņš meloja. Taču mums šīs uzvaras šķiet nenozīmīgākas. ko esmu paveicis ar Ahuramazdas ţēlastību. Labo kāju viņš uzlicis uz zeme notriektā Gaumatas. bet tajā pašā laikā lai tas būtu nepieejams un to nevarētu iznīcināt. esot valdījuši neţēlīgi un kareivīgi karaļi. Šis teksts skan: «Kamēr es biju Babilonijā. ka viņa kara veiksmēm ir neizdziestoša vēsturiska nozīme. lai uzrakstu katrs varētu izlasīt. Viņa valsti satricināja pakļauto. gadā pirms m. Es vadīju tās pēc Ahuramazdas gribas un sagūstīju deviņus karaļus. bija Mezopotāmijas galvenais un vienīgais labklājības avots.ē. kas pretendēja uz troni. «Kad saule bija dievs» I No senā Behistunas uzraksta izrietēja. Gadā. gadsimta beigām maz kas bija zināms. māksla un arhitektūra.ē. ka . un tas bija babilonietis. cietajā akmenī izkala jau pieminēto dzegu. Neviens nenoģida. 1. pie kam daţs labs no strādājošiem zaudēja līdzsvaru un ar šausmu kliedzienu nogāzās bezdibenī. Visbīstamākais no tiem bija mags jeb zoroastrisma reliģijas priesteris Gaumata. Valdnieks pēkšņi nomira 521. margiešu. Tas bija nevarīgs un gļēvs cilvēks.. salīdzinot ar to faktu. Šodien senās Asīrijas un Babilonijas vietā atrodas Irāka ar savu galvaspilsētu Bagdādi. Dārijs I izrādījās enerģisks valdnieks un drosmīgs karotājs. Priekšplānā. kuras trijās valodās daudzina diţā Dārija triumfu. kurus Jahve sodījis par elkdievību. kas juceklīgajos laikos uzskatīja par prātīgāku atteikties no troņa sava dēla Dārija labā. atjaunojis valsts vienību un bijis vienīgais likumīgais Kambīza mantinieks. Neskaidras ziņas par šīs zemes vētraino un bagāto pagātni sniedza bībele. izvilkums L-KOSIA1 11 Z.–521. Līdzās un zem šīs grupas redzamas četrpadsmit ķīļraksta slejas. Viņu vidū bija viens. kas pacēlās pie lielās Babilonijas maģistrāles. līdz pat 18. ka. Karaļa aizmugurē stāv divi galma augstmaņi ar bultu makstīm un šķēpiem. kas bija iedrošinājies tīkot pēc valdnieka sceptera. turklāt tādā vietā.VEcordia. Mezopotāmija bijusi bagāta un blīvi apdzīvota zeme. Tomēr daudzi eiropieši uzskatīja. Šeit. viņš vēlējās mūţos saglabāt ziņu par savu triumfu un neļaut pēctečiem aizmirst. ka viņš. kā arī skaitā nedaudzi un turklāt vēl pretrunīgi seno ceļotāju apraksti. «deviņi melu karaļi». Ziemeļos šī valsts robeţo ar Turciju. Dārijs bija pārliecināts. Iztēle par šīm nepazīstamajām civilizācijām aprobeţojās ar «Bābeles torni» vai Semiramīdas gaisa dārziem. svilinošā saules tveicē un vētru brāzmās.

sfinksas. Ap tām plosījās vētras. jau iepriekš bija lemtas neveiksmei. pēc persiešiem – grieķi. pauguru piekājē sanesdamas palsu smilšu kupenas. Dzimis Parīzē. taču nekur nebija manāmas lielāku celtņu paliekas. Mezopotāmijas vēsturi slēpa tuksneša biezā smilšu sega. Taču laiku pa laikam šurp ieradās ceļotāji no Eiropas. ņemot vērā toreizējo zinātnes stāvokli. Bābeles un Ninīves pilsētās. jaunais advokāts apguva Irānas un Irākas valodu noslēpumus. ka viņš nolēma doties ceļojumā uz Bagdādi. Francijā un Šveicē. No viņu sūrajām pūlēm izauga daudzas bagātas pilsētas. ko nozīmē šie savādie kurgāni. Dzīvs palika tikai Nīburs. saules versmē izkalta. un klejojošu cilšu zemi. Augsne. Skolā gājis galvenokārt Itālijā. bet laucinieki turpināja dzīvot paši savu dzīvi. Dānis nespēja izlasīt ne vienu vienīgu zīmi. pabeidzis darbu advokātu kantorī Londonā. piramīdas un klintī iekaltas valdnieku kapenes kā Ēģiptē. Viņš mācījās rīkoties ar sekstantu un kompasu.VEcordia. dievu statujas. kādā dzīvoja karaļi. «Kad saule bija dievs» I kanālu cēlēji dzīvojuši vairākus gadu tūkstošus pirms m. ka ķīļrakstā izšķiramas trīs sistēmas: bilţu jeb piktogrāfiskais raksts. Tolaik tā bija viena no visvairāk lasītajām grāmatām. kad izveidojās Bagdādes varenā impērija. Viņa grāmata «Ceļojums pa Arābiju un kaimiņu zemēm». sastādīt ģeo grāfiskas kartes. gadsimta sākumā Divupe Eiropā kļuva populāra. Neţēlīgi izmantoti un apkauti. 19. Ar arābu pasakām aizrāvās arī jaunais angļu advokāts Ostins Henrijs Leijards. Šeit nepacēlās kolonnas. ar varu sadzīti karapulkos un pazemes raktuvēs. no pilsētas uz pilsētu. šur un tur uz pakalnēm mētājās ķieģeļu drupačas. arhitektūras bagātības un pasakainais skaistums kļuva leģendāri. šajā ziņā maz kas izmainījās. Kalifi par savu galvaspilsētu padarīja Bagdādi.05. Kā pirmais eiropietis ceļojumu pa Mezopotamiju aprakstīja dānis Karstens Nīburs. pēc grieķiem – partieši. trauku lauskas un bazalta plakanciļņu fragmenti. gadā. Beduīnu kamieļu ganiem nebija ne mazākās jausmas. Tikai kārtējie postošie mongoļu sirojumi Hulagu un Tamerlana vadībā pārvērta valsti krāsmatās. 14 . kurā patiesīgi aprakstītas redzētās zemes. Jāšus viņš (albāņu tērpā) ceļo no ciema uz ciemu. zaudēja audzelību un beidzot pārvērtās irdenu. asīriešiem un haldejiem nāca persieši. Dānijas karaļa Frederika V uzdevumā Nīburs organizēja zinātnisku ekspedīciju uz Tuvajiem Austrumiem. kuras krāšņums. Ēģiptes karagājiena laikā Napoleonam tā vienmēr bijusi līdzi. Kosidovskis. sniegt pirmo palīdzību negadījumos. Mezopotāmijā nomainījās valdnieki. kurai pietrūka veldzes. stepju. pateicoties arābu «Tūkstots un vienas nakts» pasakām. radās greznība. Taču viņa pūles. arēnas un amfiteātri kā Grieķijā un Itālijā. un viņš tad arī viens veica visus ekspedīcijas uzdevumus. kas liecinātu par novada bagāto pagātni. Pēc šumeriem. Arī pēc seldţuku turku iebrukuma. pārnakšņodams viesmīlīgo turkmēņu būdiņās vai arābu V. Taču viņš konstatēja – un šis apstāklis zinātniekam dara godu –. kanālu tīkls un upju slūţas saglabājās neskartas. obeliski. nedz arī tempļu drupas. tautas un kultūras. Pēc tam. saplaisāja. noslēpumainu kurgānu. literatūra un zinātne. Viduslaikos Mezopotāmija pieredzēja jauna uzplaukuma periodu.14 Šeherezādas uzburtā pasaule viņu tā apţilbināja un savaldzināja. sēja un ievāca raţu. viņš pamet darbu advokātu Ostins Henrijs Leijards kantorī un kopā ar biedru dodas uz Tuvajiem Austrumiem. Senā Mezopotāmija kopš tā laika tika aizmirsta uz daudziem gadsimtiem. Damasku un Persiju. viņi čaklā darbā radīja valsts bagātības. kā arī no 24 burtiem sastāvošā alfabētiskā rakstība. jo tika izpostīta kanālu sistēma. ar grāmatu kaudzēm apkrāvies. Māte laikam no Spānijas ebrejiem – Anglijas baņķieriem un Dizraeli (premjerministra) draugiem. uzplauka arhitektūra un māksla. Tiesa. cītīgi gatavojās ceļojumam. Viņi pēc tam zināja pastāstīt par tuksnesīgā līdzenumā vietumis izkaisītām noslēpumainām uzkalnēm. kad Leijardam ir 22 gadi.05 – 1894. balsienu.07. bet arī Anglijā. laboja kanālus. Par advokātu bija sava mātesbrāļa Benjamiņa Ostina kantorī. kā arī iepazinās ar tropu slimību apkarošanas paņēmieniem. Nīburs viens no pirmajiem mēģināja atšifrēt ķīļraksta zīmes.E. bībele pieminētajās Ūras. kad valsti bija iekarojuši muhamedāņi. tempļi un pilis. vējā virmojošu putekļu jūrā. no Damaskas uz šejieni pārvietojās islama galvenais centrs. akādiešiem. Leijards ieslēdzās savā istabā un.ē.05). kļūdama par tuksnešu. Taču tā beidzās traģiski. Nepilna gada laikā visi ekspedīcijas dalībnieki gāja bojā aiz spēku izsīkuma vai arī no infekcijas slimībām. 1839. ļaudamas ievākt bagātīgas raţas. aristokrāti un satrapi. izvilkums L-KOSIA1 12 Z. Neraugoties uz juku laikiem. ilgu laiku bija vienīgais zināšanu avots par Tuvajiem Austrumiem.: Austen Henry Layard (1817. tautas un seno civilizāciju pamanītās pēdas. Nešķirdamies no vārdnīcas. Diendienā.

kuru aprakstījis Ksenofonts un pie kuras bija apmeties «desmit tūkstošu karaspēks». kas slēpa seno cilvēku apmetņu paliekas.» viņš raksta savās piezīmēs. 1849. kur savas teltis bija uzcēluši arābu klejotāji. Kopš šā laika viņš kļuva par šo drupu kaismīgu pētnieku. Savas vienkāršības dēļ Leijards ātri iemanto iezemiešu draudzību un ar lielu interesi vēro viņu ieraţas. Šo labvēlību noteica tas.VEcordia. ka nokalnē atrodami neskaitāmi arheoloģiski dārgumi. izvilkums L-KOSIA1 13 Z. kur cerēja atrast atbalstu pie Lielbritānijas sūtņa sera Stratforda Kaninga. kuru bija dibinājis bībeles Nimrods. Un drupas ir tieši tās pašas. saulei rietot.» 1839. «es nolēmu pie pirmās izdevības sīki izpētīt šos savā ziņā vienreizējos senatnes pieminekļus. Šī ticība dibinājās uz veco derību. tādēļ top sacīts: it kā Nimrods. No šīm piezīmēm vēlāk izauga divsējumu darbs ar nosaukumu «Ninīve un tās paliekas»15. kuras grieķu vadonis pirms divdesmit divi gadsimtiem skatījis pats ar savām acīm. gada aprīlī Leijards nonāca līdz Mosulai Tigras augštecē. Mēs klaiņojām. lai jo vieglāk īstenotu savus imperiālistiskos mērķus. Tāpēc viņš devās uz Konstantinopoli. Ceļotājā mazpamazām nostiprinājās pārliecība. Noasa pēctecis. ka arābu leģendām ir kāds reāls pamats. V. jo no Londonas līdzi paņemtie pieticīgie naudas līdzekļi jau stipri vien bija saplakuši. neraizēdamies par laiku un attālumiem. Un viņa valsts iesākums bija Bābele un Ereka un Akada un Kaline iekš Sinearzemes.: Genesis. viņš Pols Emīls Botta nesvārstīdamies piekrita iestāties «Intelligence Service» dienestā. Eiropas lielvalstis daudzkārt izmantoja zinātniskas ekspedīcijas politiskiem un izlūkošanas mērķiem. rītam ataustot. lai dotos ceļā.: Nineveh and its Remains. apmestos naktsguļai kādu drupu piekājē. savākt ziņas par minerālu atradnēm.» Pārlūkodams uzkalni. Tā kā Leijards bija tipisks avantūrists un piedzīvojumu meklētājs.. «es atceros tās laimīgās dienas.E. . viņš visai labvēlīgi uzklausīja Leijarda lūgumu.» viņš raksta savās piezīmes.» viņš raksta savās piezīmēs. ka tā ir tā pati uzkalne. kurp acis rāda. Lielbritānija ar sava izlūkošanas dienesta aģentu palīdzību vija intrigas un sēja nesaticību starp turienes apspiestajām tautām. Arābi viņu iztēlojās kā milzi un svēti ticēja. No šās zemes Asurs ir izgājis un uztaisījis Ninīvi. «Ar pateicību un sajūsmu. viens varens medinieks tā Kunga priekšā. Kā tādās reizēs parasts. kā arī nodibināt tiešus sakarus ar arābu cilšu dumpīgajiem šeihiem. «Ziņkāres iekvēlināts. ka pat tādā gadījumā.»16 Leijards secināja. Jau toreiz tās bijušas kādas senas pilsētas drupas. ja ar Nimroda vārdu saistītās teiksmas būtu māņticīgas iztēles auglis. mēs brīvi un bezrūpīgi šķīrāmies no nabadzīgajām būdiņām vai teltīm. kad. Viņš nosprieda. Leijards ik uz soļa pamanīja trauku lauskas. ka uzkalne slēpj sevī kādas ļoti senas vēsturiskas apmetnes paliekas.E. lai. «nebija grūti saprast. London: John Murray. Irāka ar savām naftas un citu atradņu bagātībām. No turienes viņš vairākkārt devās tālu apkārtnējā tuksnesī un pirmo reizi ieraudzīja leģendārās uzkalnes. tomēr iespējams.» Taču pagaidām Leijardam vajadzēja ceļojumu pārtraukt. Par ieganstu izmantojot izrakumus Mezopotāmijas pakalnēs. Leijarda vērību vispirms piesaistīja augstiene. un Kanings tūlīt atskārta. ka arī Leijarda nolūkiem atrodams atbilstošs pielietojums. 15 16 V. ka Tuvo Austrumu zemēs tajā laikā brieda svarīgi politiski notikumi. Radīšanas grāmatā taču lasāms: «Šis bija varens medinieks tā Kunga priekšā. kur pēc vietējiem nostāstiem būtu vajadzējis atrasties tās pilsētas drupām. Šī grāmata iemantoja nepieredzētu popularitāti. ka Nimroda kauli atdusas tieši šajos gruvešos. ķieģeļu drumslas un sadrupušu bazalta plakanciļņu fragmentus. varēs labi iepazīties ar apkārtējām zemēm. Kosidovskis. Lai gan arheoloģija sūtni Kaningu ne mazākā mērā neinteresēja. Ar neparastu literāru talantu Leijards katru dienu aprakstīja savus piedzīvojumus. 10:9. kā arī ģeogrāfisko izvietojumu ceļā uz Indiju britu kapitālistu acīs bija visai iekārojams kumoss. tādējādi iegūdams līdzekļus paredzētajiem izrakumu darbiem. «Pēc paugura izvietojuma. «Kad saule bija dievs» I ganu teltīs.. Arābu vidū bija izplatīti nostāsti. ka zemē slēpjoties melnā akmenī izkalti dīvaini tēli.

un sūtījums laimīgi nokļuva Francijā. taču abi nopietni uztraucās par to. Strādnieki atraka kaut kādas izrotātas mūra sienas. portāliem. Tā nosaukums skan: «Ninīves monumenti. Sajūsminātā Francija organizēja ziedojumu vākšanu. un visa nenovērtējamā krava nogrima. ka francūzis Pols Emīls Bota17 bija izdarījis Mezopotāmijā visā pasaulē pazīstamus arheoloģiskus atklājumus. gadā tika atrakts grandiozs pils celtņu komplekss ar pagalmiem. daudz plakanciļņu. viņš veselu gadu rakņājās bez kaut cik uzmanības vērtiem rezultātiem. tā arī Leijards. Meklēdams diţenas statujas. Arheologi vēlāk noskaidroja. bet pats galvenais – milzīgus akmens tēlus ar cilvēku galvām un spārnotu vēršu ķermeņiem. bet izmērījis un uzzīmējis Flandēns. kuriem nereti bija daudz lielāka vērtība. ar daudziem atvariem un krācēm.12. lai tauvā aizvilktu līdz Tigras augštecei. gaiteņiem. izvilkums L-KOSIA1 14 Z. baţījās. itāļu vēsturnieks Karlo Dţuzeppe Botta kļuva Francijas pilsonis 1814. Viņš tās uzkrāva uz plosta. Spārnotais briesmonis no Horsabadas Neveiksmes sarūgtinātais Bota pārcēlās uz Horsabadas nokalni. Botam palīgā ieradās pazīstamais franču zīmētājs Eţēns Napoleons Flandēns. tiecas šīs zemes pievienot Francijai.06 – 1870. kurš uz kartona uzskiceja bojā ejošās senlietas. Turpretī Kanings. Vēsts par jauno atklājumu Parīzē izraisīja īstu sensāciju. lai Bota varētu turpināt meklējumus. un ne jau bez pamata. Tajā pašā vietā Leijards vēlāk atklāja Asīrijas galvaspilsētas Ninīves drupas. ko nosūtīja lejup pa Tigru uz Persijas līci. Kosidovskis. 17 .E. Bota pēc izglītības nebija arheologs un nezināja senatnes pieminekļu konservācijas metodes. un viņš alka francūzim atņemt arheoloģisko atradumu pirmatklājēja godu. par ieganstu izmantodams arheoloģiskos izrakumus. Leijardam tas vienkārši skauda. noslēdzot vienošanos. viņš nepievērsa uzmanību tam.ē.: Paul-Émile Botta (1802. galvaspilsētas Ninīves nomalē. ceremoniju zālēm. Otro transportu.29). Taču Tigra šajā vietā ir strauja un dziļa kalnu upe. gadā. ko šodien arheoloģijā uzskata par klasisku. Plosts apgāzās. gadā Bota uzsāka arheoloģisku izrakumu darbus Kujundţikas pakalnē. Dzimis Turīnā. No zemes izraktās alabastra statujas tuksneša saules svelmainajos staros mirklī sabirza. kurās bija V.03. izdevās iekraut tvaikonī.–1846. Viņu kopējo pūļu rezultātā radās darbs. gadā pirms m. ka šeit bijusi asīriešu valdnieka Sargona vasaras rezidence. vadījās vēl no citiem apsvērumiem. viņa tēvs. 1843. Nolīdzis strādniekus. «Kad saule bija dievs» I Kā Kanings. ko atklājis un aprakstījis Bota. 1842.» Vairākas statujas Bota mēģināja nosūtīt uz Parīzi. Itālijā. harēma telpām un varenas piramīdas paliekas.VEcordia. Jau pēc nedēļas viņam tur uzsmaidīja laime. Statujas. ka algādţu kapļi neglābjami iznīcināja sīkos priekšmetus. Par laimi. Kaut arī aiz daţādiem iemesliem. kas uzcelta 709. kuras varētu imponēt eiropiešiem. kurš. Arheoloģiskos izrakumus viņš izdarīja ar nedzirdēti primitīviem paņēmieniem. ka Bota ir franču izlūkdienesta aģents.

Despota untums. Izmisums un naids izlauzās stihiski: nemiernieki nodedzināja mājas un veselus ciemus. acīmredzami ņirgādamies. Stājies amatā. neredzēti resns. izplatīdami baumas par sava valdnieka nāvi. Ielās drūzmējās cilvēki saukdami: «Lai slavēts allahs. politiski neapzinīgie iezemieši nebija spējīgi organizēti pretoties. Negaidot viņa nodomu īstenošana sadūrās ar nopietnām grūtībām. dziļi apvainojuši viņa cieņu. pašā nobeidzies!» Bet tad pils vārti pēkšņi pavērās un pa tiem. «Kad saule bija dievs» I redzami vīri ar garām bārdām un spārnoti vērši ar cilvēku galvām. zobenus vicinot. bet aiz noslēgtajiem vārtiem atskanēja apraudātāju un einuku gaudas. lai paši savām acīm pārliecinātos par gubernatora nāvi. Kosidovskis. ko viņš salauzis «kremzdams šejienes nolādēto ēdamo». kurš gluţi kā dzīvs šķita ņemts no arābu pasakām. izdrāzās pašā kara algotņu rindas. kas gadījās pa rokai. Gandrīz vai visā Divupē uzbrāzmoja revolūcijas vilnis. pie kam. lai nokļūtu līdz Mosulai. Neilgi pirms Leijarda ierašanās sultāns bija iecēlis jaunu pašā jeb gubernatoru. Līksmi satrauktu cilvēku bari sapulcējās pie pils. kuras sadisms pilnā mērā atbilda viņa izkropļotajai humora izjūtai. Viņš pavēlēja savā pilī inscenēt dziļas sēras. atbaidošs varmāka. novietoja Luvras zālēs. viņš iedzīvotājiem uzlika sevišķu zobu nodokli. Savu rokaspuišu priekšgalā viņš iebruka ciemos. Eiropa pirmo reizi pati ar savām acīm ieraudzīja īpatnējos mākslas darbus. Pašā sāka bez ţēlastības aplaupīt šausmu pārņemtos arābus un turkmēņus. bet ceļus kontrolēja līdz zobiem apbruņoti revolucionāri. Šīs vajāšanas galu galā noveda tautu galīgā izmisumā. ripoja galvas un pa ielām straumēm plūda asinis. tikai ar vienu aci un vienu ausi. kur tās apbrīnoja neskaitāmi parīziešu bari. Ar briesmu nostāstiem iebiedētiem bērniem tāda izskata cilvēks varētu rādīties sapņos: maza auguma. vārdā Keriti-Oglu. lai īstā bufonādes stilā uzsāktu intrigu. Atskanot vaimanām un izbaiļu kliedzieniem. Pašā izmantoja šo gadījumu. apkaudami ne tikai gubernatora kareivjus. Pēc baismīgā slaktiņa pašā ķērās pie vainīgo un nevainīgo cilvēku īpašumu konfiskācijas. Pateicoties Botam. kas drīz vien sekoja. ka vietējie iedzīvotāji.VEcordia. Asīriešu bareljefs . Viņa valdīšanas paņēmieni bija tikpat ērmoti kā paša izskats. Mezopotāmija tolaik atradās turku kundzībā. bet iedzīvotāju mitekļus sev par prieku lika aizdedzināt. Arābu un turkmēņu ciltis ķērās pie ieročiem un uzsāka cīņu pret despotu. aizbildinādamies ar to. Kādu dienu ciemus aplidoja līksma vēsts. paziņoja. Zobu nodoklis bija tikai nieka priekšspēle tam. revolūcija un arheoloģiskie atradumi 1845. Uz jumta plīvoja pusmastā nolaisti karogi. ka allahs cietsirdīgo tirānu sodījis ar nāvi. nikns. izlaupīja visu. bet pat savus ciltsbrāļus un reizēm izdarīdami arī parastus laupīšanas uzbrukumus. melnīgsnējā seja izķēmota ar baku rētām. ka tādā ceļā iegūtie līdzekļi tikšot izlietoti jauna ţokļa iegādei. izvilkums L-KOSIA1 15 Z. Nomāktajās ļauţu masās tas viss izraisīja jaunu dzīves sparu. Taču tumšie. Tas bija tipisks austrumu despots. Pāri līdzenumam pletās liesmojošo ciemu sārtā atblāzma. gada novembrī Leijards mazā laiviņā devās lejup pa Tigru.

Viņš taču tur nebija redzējis nekādus kapus. Pievakarē. Ap plēnošajām oglēm. atvezdams sev līdzi sešus arābus. Pēc tam Leijards noīrēja jājamzirgu un devās ceļā Nimruda paugura virzienā. Uzbrucēji rāpjas augšup. Katrs sīkums šajos attēlos izstrādāts apbrīnojami plastiski un precīzi. lai piekļūtu neredzēto senatnes dārgumu krātuvju noslēpumiem. kādu tur agrāk nebija. izvilkums L-KOSIA1 16 Z. bet arī detaļu reālistiskais apdares veids. viņš nokļuva mazā. nespēdams atrast izeju. Gaidot viņa atgriešanos. ka muhamedāņu iedzīvotāji sašutuši par to. bet aplenktie cietokšņa aizstāvji uz viņu rindām veļ klints bluķus un apber tās ar bultu krusu. Tās bija parādījušās kā uz burvja mājienu. Pārsteigts par vienreizējiem atradumiem. lai personīgi aprunātos ar pašā. viņš palūkojās apkārt. Leijards pastāstīja Avadam par saviem plāniem un lūdza viņa palīdzību. ka uzkalnē tiek apgānīti ticīgo kapi? Leijards apstulba. Tie uzvelk milzīgu loku stiegras un ar bultām trenc panikā bēgošā ienaidnieka kara pūļus. Citā vietā kaujinieki dodas triecienā pret stāvas klints virsotnē uzceltu cietoksni. kuros stāv bārdaini karavīri. Taču jau pēc daţām stundām racēji atsedza varenu mūru fragmentus. Meklējumu viskarstākajā brīdī pēkšņi ieradās turku virsnieks ar nelielu kareivju vienību. nevaldāmā sparā. virs kurām pletās gruzduma dvinga. vai arī izrādīsies veltīgas. noţēlojama izskata arābu ciematiņā. Leijards atzina par labāku neatklāt savus arheoloģiskos plānus. Kosidovskis. Arābs bija Jehešas cilts šeihs Avads Abdallahs. Uz alabastra plāksnēm bija redzamas reljefas ainas. asins paltī vārtīdamies. Sīvās cīņās. neapvaldītais. – Vai tad jūs nezināt. Lūk. bet iedzīvotāji patvērušies tuvējos kalnos. rēc nevaldāmā niknumā. Kaujas ratos joņojoša valdnieka šķēps ķēris varenu lauvu.» viņš raksta savās atmiņās. sēdēja arābu ģimene. Citā plāksnē tēlnieka roka uzbūrusi medību ainu. statujas ar cilvēku attēliem. trim izģindušām sievietēm. ka šeit atradusies kāda valdnieka lieliska rezidence. . Nekavējoties visi devās uz pauguru un sāka rakt. lai nolīgtu strādniekus izrakumu darbiem Nimruda uzkalnē. tā ka tāltālās pagātnes cilvēki un viņu darbi Leijardam pēkšņi šķita kā spodra spoguļa virsmā parādīti. aizauļo kaujas rati. Leijards lūkojās un neticēja savām acīm. izmeta daţas piezīmes par zelta meklējumiem un beidzot pasniedza pašā pavēli. ka pavēli atcelt nevarot. Vietumis redzams. «tagad vai nu piepildīsies. taču ar noţēlu paziņoja. straujais raksturs. Turku gubernators pieņēma viņu valdzinošā laipnībā. viņš skubināja algādţus strādāt čaklāk. Kaujas ratu riteņi un ērzeļu kājas šķaida ievainotos un kritušos karotājus. Pētnieks dega nepacietībā cik vien iespējams ātri atrakt pils sienas. karotāju un mednieku plēsonīgais. Laipni sasveicinājies ar Leijardu. strauju rumaku rauti. kā no zemes klēpja izcelt šos dārgumus. Viņu ciemu nule bija nodedzinājuši pašā algotņi. Tā sastāvēja no garā burnusā un baltā čalmā tērpta vīrieša.» Rītausmā atgriezās Avads. kuri par nelielu atlīdzību bija ar mieru ķerties pie darba. Skaidri saskatāmi apģērbi. «Kad saule bija dievs» I Apsvēris situāciju. Manu acu priekšā iznira brīnišķīgas ainas – pazemes pilis. «Senlolotās cerības. Es plānoju. Viss viņa pasākums šķita sabrūkam. aizrautīgi vajājot bēgošo ienaidnieku. bruņukrekli. drūmi klusējot.VEcordia. Leijards pamanīja dziestoša ugunskura nespodro gaismu. No iedzīvotāju mājokļiem bija palikušas tikai krāsmatas. Bagātīgās alabastra frīzes un apbrīnas cienīgi plakanciļņi neatstāja vietu šaubām: bija skaidrs. Leijards drebēja aiz nepacietības un uztraukuma. Leijardam tas bija briesmīgs trieciens. kas aizliedza turpināt darbus. kaujas rati un grezniem ornamentiem rotāti aizjūgi. un bariņa gandrīz pilnīgi kailu bērnu. Dzīve tur kūsā un mutuļo stihiskā. Leijards dziļā nomāktībā trīs dienas klaiņoja pa uzkalni. dienai jau satumstot. Nekādas izejas neredzēdams. Pie ugunskura sēdēdams. kuru sejas aizsedza melnas čadras. Ievainotais plēsoņa. kas attēloja karagājienus un medības. ka dodoties meţacūku medībās. satrauktais Leijards gandrīz visu nakti neaizvēra ne acu. kauju un medību kņadā izpauţas karaļu. kas bija piespiedušies pie noplukušajiem aitu suņiem. Nekavējoties viņš kāpa zirgam mugurā un devās uz Mosulu. arābs vēl tajā pašā naktī devās uz kaimiņu ciemu. Saņēmis bagātīgas dāvanas. Pētnieks steigšus atgriezās izrakumu vietā un – tavu brīnumu! – uzkalnē vietumis balti vizmoja kapakmeņu plāksnes. kā ievainotie karavīri nogāţas bezdibenī. Palūkojies pa kādas pussabrukušas sienas plaisu. gigantiski nezvēri. Sapnī maldījos pa istabu labirintiem. Pārsteidza ne tikai stila savdabīgums. galma dzīvi un reliģiskas ceremonijas. smailas bruņucepures. neskaitāmi uzraksti. Acu apmānīšanai viņš iegādājās lielkalibra bisi un izplatīja valodas.

– Noķēpāšanās? Kā tas saprotams? Virsnieks pasmīnēja un iekoda lūpa. izgājis no telts. ka tā ir tikai akmens statuja. . Leijards aši aizskrēja pie izraktās bedres. dejoja un klaigāja līdz saullēktam. kas esot pretrunā ar korāna baušļiem.. ātri aplidoja māņticīgos arābus. kur kādreiz pilnā krāšņumā uzplauka varenas tautas civilizācija. lai pats varētu turpināt meklējumus. – Galvoju jums.. Leijards atkal varēja atsākt izrakumus. jautājums atrisinājās pats no sevis. Ir tikai viens dievs! To paziņojuši. kas vēl slēpās zemē un gruvešos. Rezultātus nevajadzēja ilgi gaidīt. bet detaļu veidojums apliecināja senā mākslinieka smalko amata prasmi. Tas bija redzes apmāns. aplaimotie tuksneša dēli dziedāja. skatienu apkārt pametis. ka atrasts Nimrods. Paugurs drīz vien mudţēt mudţēja no šurp sanākušajiem apkārtējo ciematiņu iedzīvotājiem. tirgus laukumā drūzmējās satraukti ļauţu bari. iedams garām spārnotam vērsim. kas šādā situācijā darāms. pasteidzies! Racēji atraduši Nimrodu! Ak allah! Neticami. pētnieks izbrīnā sastinga: vērsis sakustējās un paspēra soli uz priekšu. ka agrāk šeit nekādu kapu nebija.. Kur agrāk pacēlās lepni tempļi un bagātās. Pēc Avada padoma Leijards atradumam par godu sarīkoja svētkus. Turku valdība bija uzzinājusi par provinces despota nekrietnajām izdarībām un iesēdināja viņu cietumā. Bārdainā seja imponēja ar majestātisku. ka tie bijuši lielāki par vissmuidrākajām dateļpalmām. Ar laiku. līdz nomierināsies satrauktie prāti. taču tie allaţ bijuši . kurus Noass – lai miers ir ar viņu! – nolādējis vēl pirms grēku plūdiem. Dzīres ilga cauru nakti. . Leijardam tikai ar lielām pūlēm izdevās pierunāt vienu no šeihiem nokāpt lejā un pārliecināties. No zemes rēgojās milzīga alabastrā veidota galva. Raugi. Bet kādudien. daudz lēnākā tempā. bet tā ir vissvētākā patiesība!.. viņi aizlēkšoja Mosulas virzienā. tuvojās izrakumu vietai. kuras apsargāja šīs statujas. Jaunais gubernators Izmails -pašā ataicināja pie sevis Leijardu un ieteica viņam uz kādu laiku pārtraukt darbus. – Ak. Nevaru apjēgt. kas bija augstāka par vidēja auguma cilvēku. Vietējais kadijs un muftijs steidzās pie turku pašā. – Tas nav cilvēka roku darbs! – šeihs iesaucās.. Bet cik krasi izmainījusies visa apkārtējā ainava! Tur. ko radīja šī piektā kāja. Galva balstījās uz spārnota lauvas ķermeņa. pašā nosprieda jūs no šejienes aizvākt. Leijards nolīga vairāk strādnieku un sāka atrakt uzkalni vairākās vietās. Iekams Leijards paguva izlemt. Ziņa. Vēsts par statuju zibeņātri sasniedza Mosulu.. «Kad saule bija dievs» I Pēc trim dīkā bezdarbībā pavadītām dienām Leijards uzsāka sarunu ar turku virsnieku. To padzirdējis. Par šīm statujām Leijards savā dienasgrāmatā raksta: «25 gadsimtus tie bija slēpti cilvēku acīm. tagad atrodam gruvešus un bezveida smilšu sanesas.. izvilkums L-KOSIA1 17 Z. no kurienes tie radušies. lūk. par kuriem pravietis – lai miers ir ar viņu! – sacījis. Jūs apvaino ticīgo atdusas vietu apgānīšanā. Kosidovskis. tie bikli blenza uz baltajā alabastrā veidoto milzīgo galvu. strādnieki sāka māt viņam ar lāpstām un pilnā rīklē kaut ko kliegt. ja jūs zinātu. Virs plašajām pils zālēm. Eh. lai svinīgi protestētu pret Nimroda atrakšanu. un sākumā Leijards nekādi nevarēja atrast izskaidrojumu šai savādībai. Stabulēm spiedzot un bungām rībot. Uz liesmojošiem sārtiem iesmos cepa gaļas gabalus. trokšņainās pilsētās virmoja dzīve. Viņš lika nokaut vērsi un nolīga klaiņojošus muzikantus. mēs tagad redzam pusbarbarisku cilšu nabadzību un tumsonību. kad pirmais sašutums bija rimies. Gar bedres malām sastājušies. Pilsētā uzkūsāja kaislībās. Pēc tam. Vērši acīmredzot bija sargājuši ieeju pilī un ar šīs atjautīgās izdomas palīdzību izraisījuši apmeklētājos māņticīgas bailes. «varenais mednieks tā kunga priekšā» un Ninīves dibinātājs. vezdami kapakmeņus šurp! – Bet kam vajadzīga visa šī komēdija? – Mosulā klīst valodas.VEcordia. ak bej. kapi. kas šāda veida statujās reti sastopama. nomurkšķēja: – Veselas divas naktis stiepām plāksnes no tuvējo ciematu kapsētām un uzstādījām tās uzkalnā. Statuja bija apbrīnojami labi saglabājusies. Ar tiem mums bija liela noķēpāšanās. tagad klimst arklos iejūgti vērši un šalc druvas. atkal nostājas mūsu priekšā visā savas antīkās diţenības spoţumā. tas ir viens no tiem elku dieviem. Kādu rītu. Mēs redzējām paši savām acīm. koncentrēta miera izteiksmi. – To radījuši neticīgie milţi. Daţām no šīm būtnēm bija piecas kājas. bet tagad. Divi arābi atauļoja jāšus saukdami: – Pasteidzies. ka jums zināmas zelta dārglietu slēptuves un tāpēc jūs šeit esat uzsācis izrakumu darbus. cik daudz muhamedāņu kapu mēs nopostījām. kurš bija atvedis pašā aizliegumu. īsā laikā tika izrakti sešdesmit spārnoti vērši un lauvas ar cilvēku galvām. Arī Ēģipte var lepoties ar tikpat veciem un burvīgiem monumentiem.. Tāpēc anglis paturēja tikai divus algādţus un meklējumus veica slepšus. kad pētnieks.

izdarot šķērsrakumu. Visi iedzīvotāji tikuši nogalināti. No rīta mazā gaismiņā sākās to transportēšana līdz upei. Liesmās apkvēpušas un sīkās lauskās sasistas alabastra plāksnes mētājās pa zemi.VEcordia. tāpēc arheologi tik rūpīgi izsijā smiltis. ko vilka vērši un stūma arābi. Viņu neatturēja tas. skulptūras. Ar virvju un sviru palīdzību milzīgos tēlus uzbīdīja uz platformas. atklājās kādas celtnes vareni mūri. Tāpēc daudzi vērtīgi asīriešu materiālās kultūras liecinieki. bet ķīļrakstiem vispār gandrīz nepievērsa uzmanību. sajaukdams lauskas un ķieģeļu drupačas. ar flautām un bungām saceldami velnišķīgu troksni. Beidzot tomēr viņš pieņēma drosmīgu lēmumu nogādāt tur divus mazāka apmēra spārnotus briesmoņus ar cilvēku sejām. un virs apvāršņa parādījās pilns mēness. Triju bultu caururbta. nule tikai izniruši no aizmirstības tumsas. dzelteni un zili glazētiem podiņiem. Leijards atgriezās Konstantinopolē. tā rēc izmisumā un nevarīgā niknumā. t. kapļu un lāpstu triecienos tika iznīcināti. Šim nolūkam viņš Mosulā lika izgatavot milzīgus ratus ar stipriem riteņiem. Sīka lauska vai kreļļu graudiņš daţkārt var piegādāt vairāk informācijas nekā impozanta statuja. tāpēc ka to stāvoklis un novietojums bieţi sniedz daudz svarīgākas vēsturiskas ziņas nekā pats atradums. Arī šoreiz viņam taisni neticami laimējās. statuetes. viņš atkal parādījās Mosulā. bet pilsēta pēc izlaupīšanas nodedzināta. Pa to laiku bija iestājusies nakts. neveiklais aizjūgs sakustējās un devās upes virzienā. Darbi Nimruda uzkalnē ilga divus gadus. Tikai pēc divi gadi ilga pārtraukuma. bija neparasti rupjas un postošas. ko apsargāja spārnoti nezvēri ar cilvēku galvām. Ratus vilka trīssimt sardzes dzītu arābu. bet priekšmeti. Starp daudzajiem priekšmetiem sevišķu ievērību pelna viens no visizcilākajiem senās tēlniecības šedevriem. frīzes. izvilkums L-KOSIA1 18 Z. vāzes un citi mākslas izstrādājumi. Kosidovskis. Arābiem meţonīgi aurojot un riteņiem čīkstot. Pirmo no atraktajām celtnēm vēlāk identificēja kā asīriešu karaļa Ašurnasirpala II (valdīja no 885. stikla vai bronzas trauki.. Uz plosta uzkrautās statujas laimīgi tika nogādātas Londonā. istabas.–7. Nopakaļus. kā dziļā miegā iztraucēti. bet gan Kalahas pilsētas paliekas. kas viņam atnestu slavu. kā viņš to domāja. tika atgādāti pie uzkalnes.. bet tēli. liecināja par celtnes kādreizējo greznību. Skulptūra apliecina ne tikai labas zināšanas anatomijā un reālistisku pieeju detaļu atveidojumā. un nevarēja vairs būt nekādu šaubu. gadsimtā pirms m. Leijards atklāj pazudušo Ninīvi Nosūtījis uz Londonu Nimruda kalna atradumus. Smagie rati. Liesmas tomēr nebija iznīcinājušas visu.. bruņas un ieroči. gaiteņi un pagalmi. Gājienu vadīja pats Leijards. kur viņu gaidīja jauni izlūkdienesta uzdevumi.ē. 19. nolūkojās uz tiem svešo pasauli. Drupās bija skaidri redzamas ugunsgrēka un vandālisku postījumu pēdas. aulekšoja arābu jātnieki. Toreiz nepazina arheoloģisko izrakumu darbu eksakti zinātniskas metodes. pat ņemot vērā toreizējo zinātnes stāvokli. gadā. Jau pirmajās dienās. no lauskām atkal atdzimst burvīgas vāzes vai statuetes. kas bija apšūtas ar melni. ko bija uzcēluši asīriešu karaļi 9. ka tā ir Asīrijas karaļu pils. Leijards atrada drupās ne mazums mākslas darbu: plakanciļņus. Zem milzīgām smilts un gruvešu kaudzēm pakāpeniski parādījās masīvi portāli. Pateicoties prasmīgai restaurācijai un konservācijai.) pili. plakancilnī veidota ievainota lauvu mātīte. ko varēja panākt tikai iedvesmots mākslinieks. savācot pat gluţi mikroskopiskas paliekas. kā. anglis no piļu sienām noplēsa alabastra plāksnes. bet vispirms sienas. pilnā kaklā brēcot. Mūsdienu arheologi atrastos priekšmetus izmēra un nofotografē pašā izrakšanas vietā. pirms m.i. līdz 859. Tas viss runāja pārliecinošu un visai skaidru valodu: pili kopā ar līdzās esošo pilsētu pēc sīvas kaujas bija ieņēmuši ienaidnieka kara pulki. Šoreiz Leijards sāka izrakumu darbus Kujundţikas uzkalnā. apraka pienācīgi neizpētītus drupu fragmentus. bet vispirms saista ar retu izteiksmes spēku. zīmogus un ķīļraksta plāksnītes. kas bija uzrīkots uz sešsimt ar gaisu piepūstiem ādas maisiem. Alabast ra plāksnes ar plakanciļņiem. Tūlīt aiz viņa dejas solī nāca muzikanti. Pat biezie mūri nebija spējuši pretoties nezināmo postītāju niknumam. Spiedzošās varzas vidū. Šajā laikā Leijards itin bieţi sūtīja uz Londonu sīkākus atradumus. kas šobrīd atrodas mūsu priekšā. vel kot pa zemi paralizētās pakaļkājas. kur jau gaidīja plosts. g. šķēpus vicinādami. Dzīdamies pēc sensacionāliem atradumiem. gadsimta vidū arheoloģija vēl nebija zinātne šī vārda pilnā nozīmē. zāles.ē. «Kad saule bija dievs» I atklāti cilvēku skatieniem un pauduši savas tēvijas varenību un slavu. . ka savā laikā Bota jau bija šeit veicis nesekmīgus meklējumus. Tikai vienā ziņā Leijards piedzīvoja vilšanos: Nimruda uzkalnē bija nevis Ninīves drupas. Mēnesnīcā balti vizmojošie milzīgie spārnotie rēgi. vietumis bija redzamas pārogļojušās koksnes paliekas. tiek pasargāti no tās ar ķīmiskiem līdzekļiem. 1849. piemēram. slāja sievietes un bērni.» Divu gadu laikā Leijards atraka piecas pilis. kas skubināja vilcējus. kuriem draud bojā eja. Leijarda metodes.

kas savas varenības kalngalus sasniedza Ašurbanipala laikā. senais meistars pielietojis skopu. Dzirdama pletņu švīkstoņa. To bija dibinājis Asīrijas visvarenākais valdnieks un viens no sava laika visizglītotākajiem cilvēkiem. bet tagad mētājās pa zemi. radās uz Babilonijas drupām 1250. saimnieciski rēķini un astronomiski pētījumi. jo bagātības nav saskaitāmas un apkārt milzums visdaţādāko mantu. Tie kvēlo ugunsgrēka spoţumā. Leijards māla lauskas ar liekšķeri sabēra kastēs un nosūtīja uz Londonu. rumaku zviedzieni un auļojošo kaujas ratu dārdoņa. Sena hronika Ninīves ieņemšanu apraksta šādi: «Graujošs veseris paceļas pār tevi. Savienībā ar mediešiem viņš guva uzvaru pēcuzvaras par asīriešiem. Briti ieraudzīja bībelē daudzinātās Ninīves bagātības un krāšņumus. pirmatnējas. mīti. un pils sairst gruvešos.VEcordia. «Kad saule bija dievs» I Lai gan zvēra majestātisko galvu jau apvij pirmsnāves gurduma ēnas. Leijards atklāja divas savdabīgas istabas.). Babilonijas un Asīrijas literatūras pieminekļu cienītājs un kolekcionārs. gadā angļu arheologs Londonas Kristāla pilī sarīkoja savu izrakumu izstādi. bet vēlāk Ninīve.ē. kuras galvaspilsēta sākumā bija Ašura. ceremoniju zāles.ē. Nevarēja būt šaubu. kas agrāk bijušas saliktas plauktos. bet vēl aizvien varenos mūrus. Tādā veidā viņš izveidoja bibliotēku. reliģiskas himnas un dzejojumi.ē. gadam pirms m. viņš nodarbināja veselu pārrakstītāju armiju. pirms m. Uzburdams plāksnē šo dramatisko mednieku dzīves epizodi. gadā pirms m. gandrīz vai stilizētu lauvenes zīmējumu. pārgāja ienaidnieka pusē un ar Babilones priesteru un augstmaņu atbalstu pasludināja sevi par karali. izvilkums L-KOSIA1 19 Z. nostāsti. ka izdarījis neparasti svarīgu atklājumu. pirms m. Un tikai 1849. Tūkstošiem māla plāksnīšu. Asīriešu valsts faktiski beidza pastāvēt 605.ē. pateicoties tam. Izrakumi visnotaļ apstiprināja Leijarda sākotnējo pieņēmumu. Smilšu sanesas un savairojušās nezāles apsedza Ninīves pēdējās redzamās pēdas. Kā rādīja vēlākie pētījumi. kur Britu muzeja pagrabos plāksnītes gaidīja zinātnieku.–626. Pa ielām joņo kaujas rati. tos izsūtīdams pa valsti un sarakstes ceļā vadīdams to meklējumus. Akmens klonu tajās sedza pusmetru biezs daţādas formas un krāsas māla lausku slānis. bet pār visām lietām – mūri no ķieģeļiem. ka tajā ietvertas neizsmeļamas zināšanu bagātības par senajām tautām: dinastiskie saraksti un hronikas. Taču Nabopalasars. ar dārdoņu piepildīdami laukumus. Tuvāk papētot. ka viņš atklājis pazudušo un sen meklēto Asīrijas galvaspilsētu Ninīvi. kas pārklāts ar daudzkrāsainu. līdz 612. . Virzoties tālāk Kujundţikas uzkalnes dzīlēs. gadā pirms m. Grābiet zeltu.–727. sadrumstalotas ķīļraksta plāksnītes. gadā pirms m. Varenā Asīrijas galvaspilsēta kopš šā laika uz 25 gadsimtiem pazuda zem biezas zemes kārtas. ripojošo riteņu klaudzoņa. kurš tās atšifrētu.g. un. kurš valdīja no 704. saspringtajos muskuļos pulsē kvēlas. visvecākā bibliotēka cilvēces vēsturē. izputināta un izlaupīta. Leijards mirklī atskārta.) Asīrija kļuva par spēcīgu militāru valsti. skulptūras un plakanciļņus. bija nesamaksājams dārgums. Mēmā apbrīnā viņi aplūkoja rekonstruētās asīriešu karaļu istabas. līdz 681. to vidū arī cilvēces vēsturē vissenākā episkā poēma. kompozīcija ar vienreizējo daiļuma harmoniju izraisa visdziļāko sajūsmu. kas pēc izcelšanās bija haldejietis. Ašurbanipals (668. Asīrijas karalis pret iebrucējiem nosūtīja karaspēku Nabopalasara vadībā.ē. nevienā citā antīkā arhitektūrā nelietotu glazūru.» Pāri dūmos apkvēpušajām un nogalināto pilsētas iedzīvotāju asinīm apšļāktajām krāsmatām pletās nāves klusums. Apvienojušies ar irāņu ciltīm. kur valda krāpšana un slepkavības un nerimstas laupīšanas. jo varbūt tās sevī ietvēra visu Mezopotāmijas vēsturi. Pēc šā valdnieka nāves uz pakļauto tautu neţēlīgu apspiešanu dibinātajā valstī sākās iekšējs sairums. Pats svarīgākais atradums tomēr bija tieši šī bibliotēka. Un laistās kā zibens. g. kas sastāvēja no 30 tūkstoš ķīļraksta plāksnītēm. Ninīve. baismas iedvesošas dzīvības alkas. atrastā pils bija piederējusi karalim Senaheribam. ka šajās istabās atradusies asīriešu karaļu bibliotēka. To izmantoja haldejieši. Lai savā pilī savāktu visus pieejamos Mezopotāmijas dokumentus. Asīrijas valsts. Tiglatpalasara valdīšanas laikā (745. Posts asinīs slīkstošajai pilsētai. ka tās ir ar biezu dubļu un netīrumu kārtu segtas. Atveras slūţas. pēc kaujas Karhemišas pilsētas tuvumā Eifratas krastā. politiski traktāti un diplomātiskā sarakste. 1854. Pēc ķīļraksta atšifrēšanas izrādījās.ē. Šumeras. gadā Leijards atsedza apbirzušos. Ninīve ir nopostīta. viņi ieņēma Babiloni un nodibināja Jaunbabilonijas valsti. kas saglabājusies līdz mūsu dienām un sniegusi mums atslēgu asīriešu-babiloniešu vēstures izpētei. izrādījās. Kosidovskis. ieņēma un nopostīja Ninīvi. grābiet sudrabu.

mums sniedz arī ķīmija. grūti izlasāmu zīmi. kas atradās milzīgi tālu no Saules. Tik atšķirīgu. t. ka. ka šī sareţģītā rakstības sistēma izveidojusies ilgas un lēnas attīstības rezultātā. Tie jau bija . pamatojoties uz daţiem jau atklātiem atoma uzbūves likumiem. ka tās izraisa vēl kāda cita planēta. zinātnieks paredzēja arī citu. Piemēru ģeniālam atklājumam. 1892. Aprēķinot orbītu. pilis un tempļus. Ar laiku rakstveţi centās vienkāršot savu uzdevumu un reducēja zīmējumu līdz daţām visnepieciešamākām kontūrām. balstīdamies uz evolūcijas teorijas atziņām. kurā 63 ķīmiskie elementi bija sakārtoti pēc to atomsvariem. Ticamāka tomēr šķita cita iespēja. Vācu dabas zinātnieks Hekels. tā ka tas pārvērtās par shematisku. Tomēr šoreiz jaunās hipotēzes pārbaude vairs nebija tik vienkārša. Atrasto skeleta fragmentu mērījumi deva neapgāţamu pierādījumu. gadā izdevās to atklāt starp miljoniem zvaigţņu. kādu tiem norādīja matemātiķu aplēsumi. pārsteigtie zinātnieki konstatēja. raksturs. Viņu darbu vainagoja pilnīgs triumfs. Ķīmijas zinātnei tālāk attīstoties un atklājot jaunus elementus. kuras speciālisti lasa bez sevišķām grūtībām. Amerikāņu astronoms Persivals Lovels secināja. pilnīgi neatkarīgi viens no otra ķērās pie sareţģītiem matemātiskiem aplēsumiem un norādīja vietu. bet citas apzīmēja alfabēta skaņas vai arī veselus balsienus. ne arī cilvēka skeleta paliekas. Un. un pēc neatlaidīgiem meklējumiem atrada Neptūnu. un aplēsa tās varbūtējo atrašanās vietu Saules sistēmā. Urāna orbītā vēl aizvien bija vērojamas neizskaidrotas novirzes. izvilkums L-KOSIA1 20 Z. ka daudz senākā un vienlīdz bagātā šumeru kultūra tālu bija apsteigusi šīs tautas. gadsimta sākumā tika konstatēts. bet ķīļraksta plāksnītes šumeru valodā. citu citam svešu elementu līdzās pastāvēšana paskubināja valodniekus izdarīt secinājumu. proti. kaut arī Neptūna pievilkšanas spēks bija ņemts vērā. Tā dibinājās uz to. jaunie matemātiķi – francūzis Leverjē un anglis Adamss. ka valodnieki. veselu vēsturisku laikmetu ritumā pievienotie elementi uzslāņojušies cits citam kā gadu kārtas ozola stumbrā. ka novirzes planētas kustībā liek apšaubīt vispārējo gravitācijas likumu. t. tajā laikā vēl nezināmu elementu eksistenci un iedalīja tabulā tiem atbilstošas vietas. gadsimta vidū. katram piešķirot kārtas numuru.. Pirmajā mirklī likās. ka aušīgā planēta nez kādēļ nevēlas virzīties pa tai paredzēto ceļu. jo runa bija par planētu. kur jāatrodas noslēpumainajam planetāro novirţu vaininiekam. ko astronomija bija pieņēmusi kā neapstrīdamu zinātnisku aksiomu. kaut arī tiem nebija nekādu vēsturisku vai arheoloģisku pierādījumu. Ceturtajā tūkstošgadē pirms m. Atklājumi.VEcordia. Pirms simt gadiem astronomi bija pārliecināti. bet pēc tam vēl divus. lūk.i.ē. Lielais krievu zinātnieks Mendeļejevs 1869. ka pitekantrops patiešām eksistējis. Līdz tam nezināmas tautas pēdas viņi bija atklājuši. Līdzīgu gadījumu sastopam arī antropoloģijā. ka Saules sistēmā ietilpst septiņas planētas.i. Kā viņi izdarīja šo atklājumu? Asīriešu-babiloniešu rakstībā. atklāj mums aizvien jaunus faktus no viņu rosmes pilnās dzīves. kad jau diezgan daudz bija zināms par asīriešiem un babiloniešiem. Jauno planētu nosauca par Plutonu. ka aprēķini tomēr nesakrīt. Kosidovskis. ka vairāk vai mazāk reālistiski uzzīmēja noteiktu priekšmetu. tabulas tukšās vietas pakāpeniski tika aizpildītas. 20. kas iezīmējuši lūzumu zinātnes tālākajā attīstībā. Cilvēka saprāts arī šajā gadījumā guva ievērojamu uzvaru. Koncepcijas ģenialitāte tomēr vispirms slēpās tajā faktā. bilţu. pa kuru Urānam vajadzētu riņķot saskaņā ar vispārējo gravitācijas likumu. gadā Javas salā holandiešu ārsts Dibuā izraka ne īsti pērtiķa. tātad. Pēc savas attīstības tas stāvējis krietni zemāk par cilvēku. zinātniekiem nebija ne mazākās nojausmas. «Kad saule bija dievs» I Šumeri ienāk vēsturē Šumeru vēsturi šodien mēs zinām samērā labi. no kurām Urāns atrodas vistālāk no Saules. gadā publicēja tabulu. Atsevišķi. pētot daţas ķīļraksta īpatnības. Astronomi pavērsa teleskopus virzienā. izteica pieņēmumu. bet gan valodnieki. Taču tas vēl nav viss. tika lietota tā saucamā piktogrāfiskā rakstība. nav nekas ārkārtējs. 1950. Ne vienreiz vien ar tās palīdzību gūti izcili panākumi. ka kaut kur Saules sistēmas nomalē slēpjas kāda vēl neatklāta planēta. pārvērtās fonētiskos simbolos. ar vārdu sakot. Šo faktu gaismā mums vairs neliksies nekas neparasts. Pieņemdami šo tēzi par izejas punktu. Bet vēl 19.. gada atrada simto elementu – centūru. ka dabā kādreiz vajadzējis būt pārejas posmam starp cilvēkveidīgo pērtiķi un cilvēku. kas izraisa novirzes Urāna orbītā. daţām ķīļveida zīmēm ir piktogrāfisks. taču augstāk par cilvēkveidīgo pērtiķi. Par tās pastāvēšanu sirmā Mezopotāmijas senatnē pirmie signalizēja – lai arī tas liekas dīvaini – nevis vēsturnieki vai arheologi. Šo vēl neatklāto dzīvo būtni zinātnieks nosauca par pitekantropu. Ķīļveida rakstā manāmas trīs attīstības pamatfāzes. kas veikti ar dedukcijas metodi. Lai aina būtu pilnīgāka. kā mēs jau zinām. Arheologi Mezopotāmijas dienvidos atrakuši viņu pilsētas. ir vērts pieminēt svarīgākos šādā ceļā izdarītos atklājumus. dedukcijas ceļā guva pareizus secinājumus par šumeru pastāvēšanu. kas veikts ar zinātniskās dedukcijas metodi. loģisku secinājumu ceļā. Tikai 1930.

Tādēļ ar laiku zīmējuma kontūras iztaisnojās un apaļos izliekumus aizstāja leņķi. kas attēloja Lagašas pilsētas karaļpriesteri. kad bija atrastas plāksnītes ar šumeru ķīļraksta fragmentiem. ne ar ko nesajauktas piktogrāfiskās rakstības piemērs. Periodā. lai gan tā bija vissenākā domu saglabāšanas forma. senie kaligrāfi. ka skulptūra radusies ceturtajā vai trešajā tūkstošgadē pirms m. Balstoties uz ķīļraksta analīzes rezultātiem. . pieskaroties valgajam mālam. lai gan nekad agrāk ar arheoloģiju nebija nodarbojies. Pat vispiesardzīgākajiem arheologiem nācās atzīt. Simboli. viņš ķērās pie arheoloģiskiem izrakumiem. Pat pēc tam. Jautājums par šumeru eksistenci palika zinātnisko hipotēţu sfērā līdz pat 1877. ka šāda tauta kādreiz pastāvējusi. kaut kas līdzīgs šifram. atrāvās no sava satura un kļuva vienīgi par fonētiskām zīmēm. kad vajadzēja pierakstīt vārdu «vērsis». kurā semītu karalis Sargons godā sevi par «šumeru un akadiešu karali». Neviens taču apzināti nebūs gribējis to komplicēt un apgrūtināt lasīšanu. taisnās svītras pārstāja savienot citu ar citu. Beidzot. kas jau bija kļuvuši par pagātnes reliktiem. lai gan šo pieņēmumu pagaidām nevarēja apstiprināt nekādi arheoloģisko atradumu fakti. «Kad saule bija dievs» I nosacīti simboli. Pavisam fantastisku teoriju pret šumeru pastāvēšanu izvirzīja franču semitologs Halevi. bet izspieda tās katru atsevišķi. «putns» vai «ūdens» . Zinātnieku aprindās šis atradums izraisīja milzīgu satraukumu. Starp daudzajiem atradumiem bija zaļa diorīta statuja. Mēs jau zinām. bet pašu svītriņu uzvilka vieglāk. ka babilonieši un asīrieši nevarēja būt ķīļraksta radītāji. piemēram. vai nu sava konservatīvisma dēļ. Atbilde uz šo jautājumu bija vienkārša: atsevišķi šīs rakstības elementi nogulsnējušies cits uz cita tieši tāpat. ka nosauca mīklaino tautu attiecīgā vārdā. gadam. zīmes pamazām pieņēma ķīļveida izskatu. kas bija radījusi ķīļveida rakstību. ka Mezopotāmijā rakstīja ar irbulīšiem uz valgām māla plāksnītēm. vienlaikus notika arī daudz svarīgāka iekšēja evolūcija. No tā izriet. Statuja pēc sava stila bija daudz arhaiskāka par visiem līdzšinējiem atradumiem Mezopotāmijā.ē. Viņi aizstāvēja viedokli. Tello apvidū francūzis bija atklājis šumeru pilsētas Lagašas drupas. kurš to nozīmi bija ielāgojis. senāka laika posma. Nevarēja būt nekādu šaubu. Uzvilkt apļa vai viļņveida līnijas uz šādām plāksnītēm bija pagrūti. vajadzēja būt ar lielu un bagātu kultūru. saglabāja tajā daţus tradicionālus agrākās piktogrāfiskās rakstības simbolus.VEcordia. un tas ievērojami pagausināja rakstīšanu. Šā atraduma ierosināts. senais rakstvedis lietoja no vairākām svītriņām sastāvošu simbolu – . statuetes. ar kuru palīdzību sākotnēji attēloja priekšmeta izskatu. Tas ļāva secināt. Viņš apgalvoja. ķīļraksta plāksnītes un māla trauku lauskas ar pavisam oriģināliem ornamentiem. tātad tā ir vecāka par babiloniešu-asīriešu kultūras pirmsākumiem. ka tautai. Tādā veidā radās lineāri hieroglifiskā rakstība. tā ka ikviena zīme tagad veidojās no svītriņu kopas. Veicot pirmos mēģinājumus atšifrēt asīriešu-babiloniešu uzrakstus. kas apzīmēja vai nu veselus balsienus. vai arī atsevišķas alfabēta skaņas. kad franču konsulārais aģents Ernests de Sarzeks kāda liela paugura piekājē Tello apvidū atrada pilnīgi nepazīstamā stilā veidotu statueti. Neloģiskais piktogrāfisko. Abi nosaukumi bija aizgūti no kāda atšifrēta uzraksta. Visus atradumus Sarzeks rūpīgi iesaiņoja kastēs un nosūtīja uz Parīzes Luvru. Rakstīt prasme rodas daudzus gadsimtus ilgā vēsturiskas un kulturālas attīstības rezultātā. bet gan jau samērā attīstītā veidā aizguvuši to no kādas citas tautas. Kā vēlāk izrādījās. daţi asirologi vēl negribēja ticēt šīs tautās eksistencei. varēja izlasīt tikai tas. lai vēl vairāk atvieglotu raksta tehniku. tā apstiprinādams valodnieku tēzi par šumeru pastāvēšanu. Piemēram. vai arī aiz kādiem citiem apsvērumiem. Tā kā. kā šāda veida rakstība vispār varējusi rasties. Pārejot no piktogrāfiskās rakstības uz ķīļu zīmēm. kura Mezopotāmijas vēsturē spēlējusi diezgan izcilu lomu un kādu laiku bijusi pat Šumeras kultūras dzīves centrs. asirologi sastapās ar neskaidrībām. Starp asīriešu-babiloniešu rakstības pieminekļiem nav atrasts neviens tīras. Pakāpeniski no zemes viņš izcēla skulptūras. bet arī izvirzīja intriģējošu jautājumu. citi – par akadiešiem. izvilkums L-KOSIA1 21 Z. kādus. Kosidovskis. ka Sarzeks atklājis Mezopotāmijas pirmkultūras pierādījumus. kā kultūras slāņi arheoloģiskos izrakumos. kā. rakstītājs sākumā iespieda irbulīti dziļāk. bet vēlāk bez jebkādām pēdām pazudusi. Vieni dēvēja šo tautu par šumeriem. ka hipotētiskie šumeru uzraksti neesot nekas cits kā mākslīgi radītas valodas fragmenti. ka atrastas vienkārši Babilonijas kultūras atliekas no līdz šim nepazīta. kuras sākumā šķita neatrisināmas. Viņi bija pat tik pārliecināti par savas hipotēzes patiesīgumu. kad asīriešu-babiloniešu rakstība atradās jau fonētisko zīmju attīstības stadijā.. sillabisko un alfabētisko elementu juceklis ne tikai apgrūtināja raksta lasīšanu. valodnieki izteica pārliecību. ko babiloniešu priesteri izgudrojuši slepenai sarakstei.

kas deva barojošus augļus. kādu sirmā pagātnē pieredzējusi šī nelaimīgā zeme. sudraba un dārgakmeņiem izgatavotus mākslinieciskus izstrādājumus. bet salās sazaļoja dateļu palmas. Zinātniekam bija pat izdevies izlasīt daţas šā raksta zīmes. slavas pilno jaunību. Sarzeks savus izrakumus izdarīja no 1877. Tad par šo rakstību ieinteresējās lielais krievu asirologs Mihails Ņikoļskis. Gadu gadā abas upes izkāpa no krastiem. ka tajās sastopams viens no visvecākajiem ķīļraksta paveidiem – jau pieminētais lineāri hieroglifiskais raksts. tās saulē izţuva. skulptūras. niedolā ligzdas vija putni un savus midzeņus ierīkoja meţacūkas. ierīkot kanālus un novadīt ūdeni vajadzīgās vietās. ka pelniem līdzīgā izkveldētā zeme jau kopš senseniem laikiem ir izslāpis tuksnesis. Pāri bezgalīgajam līdzenumam plešas miegains gurdenums. Augstākās vietas šajā laikā tropiskās saules staros ātri izţuva. bibliotēkas. milzīgus tempļus. Laikā starp 1888. vāzes. Pateicoties šiem atklājumiem. Pirmie ieceļotāji Mezopotāmijas dienvidos ieradās mums nezināmā. apmēram 15 kilometru uz rietumiem no Eifratas tagadējās gultnes. Pirms vairākiem gadu tūkstošiem Mezopotāmijas dienvidu daļu klāja Persijas līča ūdeņi. Pirmajiem atnācējiem šis lekni zaļojošais zemes stūris. kas atrodas septiņus kilometrus no Ūras drupām. Lagaša un Nipura. Pat vairāk – Farā. uzvirpuļo smiltis. Tomēr. Taču nevar būt nekādu šaubu. Vietumis redzamas Irākas fellahu noţēlojamās kleķa būdiņas. skulptūras un no dārgmetāliem izgatavotas greznuma lietas. ķīļrakstu plāksnītes. plaukusi zinātne un māksla. Kur šalca dateļpalmu birzis Pusceļā starp Bagdādi un Persijas līci. Grūti noticēt. tālu pārplūdinādamas apkārtējo līdzenumu. izraisīdamas ilūziju. Cik tālu vien sniedzas skatiens. šķita pati apsolītā zeme. par tās valdnieku bagātību. Ņikoļska atziņas pasaules zinātnieku aprindās savā laikā izraisīja plašu polemiku. Kā liecina izrakumi arābu ciematā El-Obeidā.ē. iepazinušies ar viņiem nosūtītajām fotogrāfijām. pilis. un tikai ieplakās saglabājās nelieli dūksnāji. kur uzdīga dzīvība. ka krievu zinātnieks patiešām ir šumeru senraksta atklājējs. Nāvējošā versmē gaiss ņirb un dzirkstī. svētnīcas. jau neolīta laikmetā šeit strauji uzplaukusi dzīve. izvilkums L-KOSIA1 22 Z. ko Mezopotāmijas dienvidos ilgi pirms šumeru parādīšanās bija nodibinājušas tur ienākušās nepazīstamās tautas. Šodien mēs zinām. Mezopotamijas ciltis nodarbojās ar lopkopību. gadā anglis Vūlijs izdarīja sensacionālus atklājumus senajā bībeles Ūrā – Ābrama pilsētā. kā arī no zelta. īpaši izcilais franču zinātnieks Menāns. dūkstīs un meldru bieţņā izveidodamas auglīgas salas. Tās klēpī arheologi šodien atrod masīvus cietokšņu mūrus. kas vēl vairāk pastiprina nomācošo vientulības sajūtu. gadā Maskavā nonāca daţas kastes ar Mezopotāmijas senlietām. līdz 1881. bet 1922. Pēc rūpīgiem pētījumiem viņš publiski aizstāvēja plāksnīšu autentiskumu un paskaidroja. El-Obeidā un Ūrā tika atraktas neolīta laikmeta apmetnes. augļu un dārzeņu raţas. Nereti iznirst mirāţas. lai staignājs pārvērstos sakņu un augļu dārzos. nosprieda. mūsu zināšanas paplašinājās par veseliem gadu tūkstošiem. iecirzdamās vientulīgam ceļiniekam mutē un degunā. Heinss un Fišers atrada Nipuras pilsētu. Kosidovskis. strauji attīstījusies tirdzniecība un amatniecība. Cilvēkam vajadzēja vienīgi izmantot dabas dāsnās veltes. ka plāksnītes ir viltojums un ka tik savāda rakstība cilvēces vēsturē nekad neesot varējusi pastāvēt. Drīz upēs un kanālos bagātīgi savairojās zivis.VEcordia. it kā ainavu apšalktu dzestras ūdens straumes. kad daţus gadus vēlāk Tello apvidus nokalnē izraka lielāku skaitu plāksnīšu ar tāda paša tipa rakstu. visapkārt palss. Augustā un septembrī tās atkal atgriezās savās gultnēs. nedzīvs tuksnesis un stepes ar trūcīgu augu segu. Tur atrastas no dūņām un niedrēm celto kleķa mājokļu paliekas. par to. kam visapkārt pletās smilšu tuksneši. Taču pieredzējis cilvēks nepaļaujas mānīgajai dabas rotaļai. neviens vairs nevarēja šaubīties. Tad ūdens sāka pamazām kristies un no straumes iznira plaši dumbrāji. Asirologi. «Kad saule bija dievs» I 1880. . aizvēsturiskā laikmetā. kraujie uzkalni ar drupām virsotnēs stāsta par bagāto. Tikai austrumos iezīmējas tumšās palmu aprises. jo visiem zināms. kas liecina par senās Mezopotāmijas iedzīvotāju apdāvinātību. gadam. Tigra un Eifrata no Anatolijas augstienēm sanesa dūņas. šumeru reliģiskā kulta centru. ka kādreiz šeit bijis biezi apdzīvots novads ar daudzām pilsētām. Šo pilsētu drupās atrada lieliskus. zemkopību un pat cēla tādas lielas pilsētas kā Ūra. Tempļu tuvumā atrastie arhīvi ļāva izsekot šumeru vēsturei līdz vissirmākās senatnes tumsai. gadu amerikāņi Pīterss. Laiku pa laikam. To vidū bija ķīļraksta plāksnīšu kolekcija ar dīvainiem zīmējumiem. kas garā joslā stiepjas gar Eifratas krastu. ka varenie. Urukā. ka šī zeme kādreiz nesusi bagātīgas raţas. par viņu augsti attīstīto kultūru un civilizāciju. stūrakmeņus ar ierakstiem. ievāktas bagātīgas graudaugu. un 1890. ka jau pieci tūkstoši gadu pirms m. paceļas nokalne ar grandiozajām Ūras pilsētas drupām.

bet lingvisti konstatēja. kas vēlāk nezināmu iemeslu dēļ pārcēlušās uz Mezopotāmijas ziemeļu apvidiem. Lagaša. izvilkums L-KOSIA1 23 Z.E. No kurienes ieradās šumeri un pie kādas tautību grupas tie pieskaitāmi? Atrasto galvaskausu un kaulu pētījumi noskaidroja. pamazām pārveidojoties šķiru sabiedrībā.18 V. Kā rotas viņi lietojuši no vulkāniskā stikla.. ķīniešu utt. Apmēram no 2500. turklāt rugaines noderējušas par lieliskām aitu ganībām. Kiša un Akada. bet Jafeta – eiropieši. Šumeri nespēja apvienoties monolītā valsts organizācijā. tomēr šumeri sadalījās daudzās pilsētvalstīs. Romiešu rakstnieks Plīnijs apgalvo. apstrādājuši tīrumus un nodarbojušies ar zveju. kuras karalis bija Sargons. Šumeri.VEcordia. Izrakumi liecina. Lielākās no tam bija Nipura. Apvienojis ziemeļu semītu ciltis vienā valstī. Sema pēcteči ir semīti. sprieţot pēc izraktajām statuetēm. Arheoloģiskie atradumi visai pārliecinoši pierāda. gaišie»). Līdz šim laikam nav noskaidrota šo cilvēku izcelsme. utml. turpretī zemnieki un amatnieki arvien vairāk nonāca verdzības stāvoklī. Kaut gan viņus saistīja kopēja kultūra un reliģija. Personīgi es domāju. kapļi. Šumeri bijuši lieliski zemkopji. Taču semītu akadiešus ātri uzsūca pakļautās tautas augstākā kultūra. Tā rezultātā pirmatnējā kopiena pakāpeniski saira. Zinātnieki domā. ka trešajā tūkstošgadē pirms m. Viņu pilsētas bija Opisa. Dienvidmezopotāmija jau bija biezi apdzīvota zeme. Pārpalikumu piesavinājās dzimts vecākie. skaldīti un slīpēti krama cirvji. piemēram. ka tur ievākts divi simti reiţu vairāk graudu. sākotnēji dzīvojuši dzimts kopienas iekārtā. Atsevišķu pilsētu priekšgalā atradās karaļpriesteri. kas nemitīgi karoja savā starpā. kur radījušas pašas savu valsts organizāciju. Uma. saglabājušies dokumenti liecina. pat sauca paši sevi par «melngalvjiem» (kamēr. Kosidovskis. Par to liecina daudzās pilsētas. ka raţas tur ievāktas divi reizes gadā.ē. «Jafetiešu valodas» ir nezinātnisks apzīmējums. Isina. tādu kā tjurku. kas nāk no Bībeles (Nojam bija trīs dēli: Sems.: Šis ir tāds dīvains un visumā pārsteidzīgs Kosidovska apgalvojums. Šumeri neapšaubāmi ļoti atšķīrās no semītiem. ka tas bijis indoeiropiešu atzarojums. akmens paliktņi. un Sargona monarhija drīz vien kļuva par šumeru valsti.. kas atradušās tuvu cita citai. Šurupaka. nekāda šumeru valodas radniecība ar citām valodām joprojām (54 gadus pēc Kosidovska) nav atrasta. laivas un makšķeru āķi.). Akmens vārpstas un metu atsvari liecina. Grieķu vēsturnieks Herodots raksta. ka viņi jau pratuši arī aust. Sipara. taču bija melnmataini. ar jafetiešu valodām saprata aptuveni indoeiropiešu valodas (atstājot vispār bez senčiem veselu lērumu citu valodu. Mezopotāmijas ziemeļrietumu daļā dzīvoja semītu akadiešu ciltis. kamēr indoeiropiešu valodas ir sintētiskās. ka šumeri bija Arābijas pussalas 18 . tāpat kā visas citas tautas. viņš savu karaspēku nosūtīja savukārt uz savstarpēji naidīgām šumeru pilsētvalstīm. nekā tam pašam vajadzēja iztikai. Uruka. Trešajā tūkstošgadē pirms m..ē. Bābele.ē. viņi piederēja eiropoīdajai (Vidusjūras) rasei. Tieši viņi radījuši plašo kanālu tīklu muklāju nosusināšanai un ūdens uzkrāšanai sausuma periodam. grieķi sauca sevi par «helēņiem». uz uguns izdedzināta māla sirpji. ka tie šeit apmetušies mierīgā ceļā un pamazām sajaukušies ar agrākajiem zemes iedzīvotājiem. Apmetnes iedzīvotāji audzējuši mājdzīvniekus. šumeru valoda bija aglutinatīva. Šumeru sieviete šumeru zemnieks sāka raţot vairāk. «Kad saule bija dievs» I bez podnieka ripas veidoti podi. gada pirms m. Jafets un Hams. Šumeri Mezopoatāmijas dienvidos parādījās krietni vēlāk. Kopā ar pārējiem priesteriem un augstmaņiem viņi mājoja lepnās pilīs neredzētā greznībā. Šajā periodā izveidojās varenā Akadas valsts. ka mieţu tīrumi caurmērā devuši sešdesmit sesto graudu. nekā iesēts. uzveica tās un nodibināja Mezopotāmijā pirmo despotisko monarhiju. Hama pēcteči – nēģeri. Attīstoties tehnikai. kam parādīja dievišķu godu. tetovējuši savu ķermeni. kur bija iestiprinātas durvju asis. Ūra un Eridu. Šumeru zemkopja prasmīgās rokas ievērojami paaugstināja zemes auglību. atņemdamas cita citai labākās zemes un tiekdamās sāncenšiem uzspiest savu virskundzību. Akšaka. kas nozīmē «baltie. ka tās ir bijušas semītu akadiešu ciltis. starp šķirām jau bija izveidojusies diezgan dziļa nošķirtība. gliemeţvākiem vai caurspīdīga kvarca izgatavotas krelles un. Kuta.). ka šumer u valoda bijusi radniecīga jafetiešu valodu grupai.

Vēl vairāk – tās neveidoja taisnas līnijas. vairogiem un šķēpiem rokā. . 19 V. ka šādus ratus ieviesuši tikai asīrieši. Tur slēpās Ūras varenās drupas. Šumeri pārstāv izmirušu cilvēces zaru. kuros iejūgti ēzeļi. tagadējā Bahr eina – šumeru teikās Dilmunas sala. kas sastāvētu no taisnstūrainiem cits uz cita sakrautiem sešskaldņiem. Tā ir plāksne. kas liecina. ka šumeru arhitekti bijuši ne tikai lieliski celtnieki. kur augstieņu nebija. atrasts tā saucamais Ūras karogs. uz kuru veda trīs rindas stāvu kāpņu.04. Vislielākais pārsteigums bija attēlā parādītie kaujas rati.VEcordia. «Karoga» apakšējā daļā redzams svinīgs gājiens. rokās tur kausus. Pēdējā pieturvieta pirms ierašanās Divupē viņiem bija. ieradās Priekšāzijā no Ziemeļāfrikas. kuras arheologi sākotnēji nespēja izskaidrot. Katrā šumeru pilsētā atrakts vismaz viens tāds zikurāts. bet gan drusku nošķiebtas. kurām mēs veltīsim atsevišķu nodaļu.gada doja slaidas līnijas. Līdzīgā kārtā arī šumeri savus dievus aizvien novietoja kādā augstienē. tunikām līdzīgos vilnas tērpos.02. «Kad saule bija dievs» I Ir vesela virkne datu. Tieši tādēļ šumeru izcelšanās jautājumu zinātne vēl līdz šīm neuzskata par galīgi atrisinātu. nedzīva bluķa iespaidu. ko no Mezopotāmijas šķir 2500 kilometru. Celtne. ka viņi ieradušies šurp «pāri jūrai». ko apsargā šumeru karavīri ar bruņucepurēm galvā.Čārlzs Leonards Vūlijs 1913. gadā arheoloģiska ekspedīcija angļu zinātnieka Leonarda Vūlija19 vadībā uzsāka sistemātiskus izrakumus uzkalnā. radītu smagnēja. Turpretī fasādes nošķiebtās un iedobtās plaknes vei. Ar mērījumiem celtnes veidojumā tika konstatētas novirzes un nepareizības. nesa upurus dieviem kalnu virsotnēs.: Charles Leonard Woolley (1880.E. Lai neatkāptos no senās tradīcijas.17 – 1960. tā saucamos zikurātus. uz kuras mozaīkas tehnikā attēlots. vedot uz upurvietu ziedojamos dzīvniekus un sasietus gūstekņus. lai apstātos pie tempļa. ka šumeri sākotnēji bijuši kalniešu tauta un droši vien ieradušies no Irānas augstienēm vai Āzijas kalniem. Piramīdu veidoja milzīgs daudzums neapdedzinātu ķieģeļu. tā sauktā zikurāta jeb dieva tempļa pamatus un mūru paliekas.20). jo ne vienreiz vien izrādījies. izvilkums L-KOSIA1 24 Z. Piramīdas rekonstrukcija rasējumā viegli izskaidroja šo intriģējošo novirţu jēgu. Ūras karaļu kapenēs. ko arābi dēvēja par «Darvas pauguru». Arheologi nenoliedz arī šādu iespēju. kurās neatlaidīgi apgalvots. Nošķeltajā virsotnē bija templis. Sirmā pagātnē ciltis. Starp citu. Ar savām lielajām galvām. Novākusi tūkstošiem tonnu smilšu un gruvešu. gadā iecelts bruņinieku kārtā. (Semīti IV gadu tūkstotī pirms m. Beludţistānā un pat Indas ielejā. Kļuva pilnīgi skaidrs. ģērbušies greznos. ekspedīcija atsedza sagrautas piramīdas. bet arī iejūtīgi mākslinieki. Savā laikā tas izraisīja lielu sensāciju. kā šumeri dzīvojuši un ģērbušies trešajā tūkstošgadē pirms m. izspiezdami šumeru radiniekus). Taču šis pieņēmums nesaskan ar pašu šumeru teiksmām. Padebešu templis no zilgmes un zelta 1922. kas bija visas celtnes vainagojums un galvenais akcents. jo pirms «Karoga» atrašanas valdīja uzskats. un uz šo mākslīgo kalnu nošķeltajām virsotnēm iekārtoja saviem dieviem tempļus. 1935. ka daudzās uz pirmā acu uzmetiena neticamās šumeru teiksmās slēpjas kāds graudiņš patiesības. platajām sejām un garajiem deguniem viņi atgādina mūsdienu arābus. bet no ārpuses tā bija apšūta ar ugunī apdedzinātiem ķieģeļiem. līdzīgi viduslaiku cietokšņu mūriem vai eskarpēm.ē. Tā terasveidīgi pacēlās trijos stāvos. babiloniešu un asīriešu augsti godātā mēness dieva Nana galvaspilsēta. kur gandrīz divtūkstoš gadu atradās viņa templis. Augstmaņi. bet ieliecās līmeniskā lokā pret centru. kas labi pirmssemītu iedzīvotāji. Pretēji vēlākiem babiloniešiem un asīriešiem viņi neaudzēja bārdas. augšā sašaurinādamās. viņi Divupē. šumeru kultūras pēdas atrastas Afganistānā. Ūrā bija šumeru. Kosidovskis. katrā pa simt pakāpienu. kurš neizturēja semītu spiedienu un izzuda. jādomā. Atsevišķu stāvu sienas nebija vertikālas. Mēs redzam tur karaļpriesteri dzīrojam ar saviem galminiekiem. no nededzinātiem ķieģeļiem cēla milzīgas piramīdas. Rūpīgi mērījumi ļāva rekonstruēt celtnes izskatu gandrīz vai visās detaļās.ē. kas dzīvoja kalnainos apvidos. kuras ļāva novērotāja skatienam brīvi pavasarī Karkemišas izrakumu laikā slīdēt uz virsotni.

Viņi drūzmējās piramīdas pakājē. ka tie nokrīt uz zemāk stāvošās celtnes jumta. tātad zem pašām terasēm. Cik apburošai gan vajadzēja būt zikurāta majestātiskai celtnei! Padebešos iesniegdamies. kopā veidodamas it kā atsevišķu pilsētas kvartālu. Kosidovskis. Šī svētnīca nebija vispārēja reliģiska kulta vieta. biklā bijībā vērodami reliģiskā rituālā norisi. atbilstoši savai iztēlei radīdamas Vecās derības Jēkaba kāpnes. ka bībeles alegorijai ir kāds sakars ar patiesiem vēsturiskiem notikumiem un ka eņģeļu kāpnēs ietverts senās Šumeras vareno piramīdu noslēpums. sarkanā – zemi. Minēto zaru noslēpums atklājās tikai pēc tam. Tikai pēc ilgstošiem Ūras zikurāta rekonstrukcija pētījumiem un diskusijām arheologi nonāca pie atziņas. smaragda zaļumā – gaisa dārzi. kad tika noteikta svētnīcas atrašanās vieta. pats augstākais – sarkanā.VEcordia. bet gan pats dievs ir visu zemes bagātību īpašnieks. un celtne agrāk vai vēlāk sagrūtu. «Kad saule bija dievs» I pārzinājuši grandiozu celtņu kompozīcijas noslēpumus. Patiesi – vai tad eņģeļu procesija. ka tropiskajā klimatā puķes un kokus vajadzēja jo bieţi un bagātīgi laistīt. Priesteru korim arfu. Ar tām saistītās leģendas un alegorijas pārdzīvojušas šumerus un zikurātus. pacēlās templis. Bet no kurienes uz terasēm varēja rasties ūdens. melnā un koši sarkanā – fasādes terasveidīgās sienas. kā noturēt pazemībā un paklausībā sūri strādājošo tautu. fleitu un bungu pavadībā dziedot svinīgas himnas. Krāsas pildīja ne tikai dekoratīvas funkcijas. . kur vienkāršajiem mirstīgajiem ieeja bija liegta. krāšņums un spoţums droši vien bija viens no paņēmieniem. Krāsojuma paliekas uz ķieģeļiem palīdzēja arhitektiem noskaidrot papildu detaļas: abi zemākie stāvi bijuši melnā krāsā. To greznums. spraugas nevarēja būt logi. ka svinīgajām procesijām vajadzēja dziļi iespiesties seno tautu atmiņā un iztēlē. Skaidrs. Izrādījās. bet augstu padebešos kā pārdabiska parādība. Piramīdas mūros bija šauras spraugas. no kurām nevīţīgi dārznieki nogrieztos zarus droši vien bija vienkārši metuši lejā. izvilkums L-KOSIA1 25 Z. kas atgādināja seno cietokšņu šaujamlūkas. Karaļpriesteris dēvēja sevi par «dieva nomnieku zemes virsū». nelikdamies ne zinis par to. Skaidrs. Tā kā piramīdu veidoja ar ķieģeļiem aizpildīts masīvs. Ja ūdens pārpalikumu nenovadītu uz āru pa sienās ierīkotām spraugām. Sākumā neviens neprata izskaidrot. ka licis attīrīt no zariem un uzpost Gig-par-ku templi. tas ar laiku izskalotu piramīdas pamatus. bet gan dieva privāta rezidence. viņi izpilda svētu un obligātu reliģisku pienākumu. ka nevis viņš. tās tornis saulē vizēja bagātīgā krāsu gammā. Šumeru reliģiskā rituāla galvenā sastāvdaļa bija procesijas. ka. bet zilā – debesis un sauli. Noslēptie dārgumi un krāsmatas Ūras piramīda. nestāvēja vientuļi klajā laukā. kas jau sen pārvērtušies gruvešu kaudzēs. atdodot dieva pārvaldniekam lielāko daļu sava darba augļu. bet tām bija arī zināma simboliska nozīme. kas saistījās ar šumeru priekšstatiem par Visuma uzbūvi. zilgi zeltaini vizmodams. kam vajadzīgas šīs dīvainās atveres. No visām pusēm to ielenca mazāki tempļi. priesteru un augstmaņu procesija. kas kāpj augšup un lejup. bet templis pašā virsotnē laistījies gaišzilā glazūrā un kupola zeltījumā. kā rāda izrakumi. ja Mezopotāmijā lietus tikpat kā nekad nelija? Uz šo jautājumu sniegtā atbilde izrādījās gluţi sensacionāla. virs viņu galvām plandīja tempļa karogi un līgojās dieva Nana emblēmas. Šis templis atradies piramīdas pakājē. ka šumeri uz terasēm bija sanesuši zemi un ierīkojuši tur dārzus. Zemkopjiem un amatniekiem lika ticēt. Šādu ceremoniālu tālu atceru izpausme ir bībeles Jēkaba sapnis. pasvītrodams. nesauc atmiņā šumeru rituālos gājienus pa piramīdās kāpnēm? Ābrama ciltis no paaudzes paaudzē saglabāja šīs ainas vēl kopš Ūras nebrīves laikiem. ka spraugas kalpojušas ūdens novadīšanai no terasēm. Pirms Vūlija arheoloģiskajiem atklājumiem neviens pat iedomāties nevarēja. trešais. saimniecības noliktavas un priesteru dzīvojamās mājas. Ķīļraksta plāksnītes visā pilnībā apstiprināja arheologu pieņēmumus. Melnā krāsa simbolizēja pazemes valstību. Gājiena dalībnieki bija ģērbušies ar zeltu un dārgakmeņiem bagātīgi izrotātās svētku drānās. Ar apbrīnojamu meistarību viņi tajās prata apvienot monumentālu spēku ar vieglumu un valdzinošu harmoniju. pa kāpnēm augšup un lejup virzījās karaļa. Vienā no ierakstiem babiloniešu karalis Nabonīds paziņo.

Šo dārgumu īpašnieks pilsētas aplenkšanas laikā tos acīmredzot bija paslēpis. Taču kāpēc nemiernieki neiznīcināja pieminekļa paliekas un tādā kārtā neizdzēsa pēdējās redzamās nebrīves pēdas? Jādomā. bet pēc tam vai nu gājis bojā. Viņa uzvaru atviegloja iekšējas jukas. Turklāt krāsmatās bija izsvaidītas vāzes un rituālas statuetes. viņš tempļa pagalmā uzcēla pieminekli. Kādā izrakumu slānī atrada milzīga ugunsgrēka pēdas. kurš saistījās ar tempļa attīstības zināmu fāzi. ka Hamurapi kopā ar visu Dienvidmezopotāmiju iekarojis arī Ūras pilsētu. uz to pamatiem uzcēla jaunas. viņš parādījās pie pilsētas vārtiem. kas uzskatāmas par īstiem zeltkaļu mākslas šedevriem: piekariņus. Saliekot lauskas vienkop. Templī atrada ķīļraksta plāksnītes. Persijas karalis Kīrs Lielais sagrāva vareno Jaunbabilonijas valsti un iekaroja visu zemi starp Eifratu un Tigru. Plāksnes ar uzrakstiem viņi noplēsa no pjedestāla un sasita gabalu gabalos. Drīz pēc viņa nāves Mezopotāmija pieredzēja jaunu iebrukumu. kuri šādā vai tādā veidā rūpējušies par tempļa diţenumu.. kas atrastos viņa vadībā.VEcordia. tā kā identiska arheoloģiska slāņa ķieģeļiem bija karaļa Nabuhodonosora zīmogs no 6. Tāpēc arī. citu virs citas izbūvētas grīdas. viegli bija nosacīt ne tikai celtnes atsevišķus uzslāņojumus. pjedestāls kādreiz bijis apšūts ar plāksnēm. . Pateicoties viņu godkārei. Kosidovskis. tāpēc. ka postījumus izdarījis kāds iebrucējs. Celtnes un tempļi tika pārvērsti gruvešos. To nemitīgi uzlaboja. Nana laulātai draudzenei. no ķīļrakstiem zināmiem vēsturiskiem notikumiem. atstādami pieminekli tādā izskatā. roku sprādzes. bet zem katras no tām bija karaļa pamatlicēja vārds. kas izveidojies daudzu gadsimtu gaitā un ar laiku izaudzis līdz visai iespaidīgiem apjomiem. ka tam pietrūka laika. triecienā to ieņēma un atdeva izlaupīšanai saniknotajiem karapūļiem. kas cildināja Babilonijas karaļa un likumdevēja Hamurapi (Radīšanas grāmatā pieminēts kā Ābrama laikabiedrs) uzvaras un iekarojumus (ap 1800. Kad templis bija kļuvis par iebrucēju upuri. izdarīja profilaktiskus remontus un. «Kad saule bija dievs» I Ar sevišķu greznību šo celtņu vidū izcēlās dievietei Ningalai. izrādījās. Tas bija zāļu. iekšējo galeriju.). kuras novājināja Jaunbabilonijas valsti. un kas bija postījumu vaininieks? Atbildi uz šo jautājumu izdevās atrast diezgan dīvainos apstākļos. Mezopotāmijas karaļi par šo templi rūpējās sevišķi gādīgi. Pateicoties šim laimīgajam apstāklim. Iekams šumeri bija paguvuši izbaudīt nule atgūto brīvību. pirms m. Vūlija ekspedīcija atrada vairākas. vai arī nokļuvis gūstā. lai viņu pūles Ningalas mitekļa saglabāšanā netiktu piemirstas. Tempļa pagalmā stāvēja no nededzinātiem ķieģeļiem celts pazems pjedestāls. pagalmu un nocietinājuma mūru sareţģīts komplekss. kā arī uz rituālām bronzas statuetēm vai cieta diorīta ligzdām. Visai svarīgi tiem šķita. veltītais templis. izvilkums L-KOSIA1 26 Z. Zem vienas no tempļa grīdām Vūlijs izdarīja sensacionālu atklājumu. ko nezinā mie vandaļi sasituši.ē. kurās atbalstījās tempļa divviru durvju asis. kurš kādreiz bija plosījies templī. bet arī to rašanās laiku un saistību ar noteiktiem. varam secināt. līdz pusei apbērts ar melna akmens plāksnes Zikurāta drupas Ūrā lauskām. Viņš tur atrada pārsteidzoši skaistas zelta dārglietas. saceļoties pret apspiedējiem. Bet. viņi savu naidu vispirms vērsa pret šo pieminekli. Lai iemūţinātu savas uzvaras. kurš tiem izaicinoši atgādināja sakāves un pazemojumu.ē. kas dziļi aizskāra šumeru vissvētākās reliģiskās jūtas. Hamurapi zibenīgā ātrumā reaģēja uz sacelšanos. Nabuhodonosors bija pēdējais valdnieks. g. kas acīmredzot tīši bija sasistas sīkās drumslās. gadsimta pirms m. Tās pēdējais karalis Nabonīds centās salauzt priesteru varu un radīt kaut ko līdzīgu valsts reliģijai. kādā gandrīz četri tūkstoši gadu vēlāk to atraka arheologa lāpsta. ka tajās iekalts uzraksts. Arheologi tos atraduši iegravētus uz ķieģeļiem un sienu nišās paslēptiem māla konusiem. mums šodien zināmi gandrīz visu to karaļu vārdi. kas pavēstīja. kad vecie mūri laika gaitā sabruka. vēl skaistākas celtnes. ka dārglietas vienā un tajā pašā vietā nogulējušas neiedomājami ilgu laiku – 2500 gadu. Tā dārgumi pazuda bez vēsts. Pieminekļa situācija bija skaidra. nepārprotami apliecinot. kapelu. kakla rotas un sasprauţamās adatas ar meistarīgi izstrādātām sieviešu figūriņām galviņu vietā. kurš rūpējās par Ūras diţenumu un veica tur plašus celtniecības darbus.

lai papildinātu savu izglītību. kuras ļāva konstatēt.03. «Kad saule bija dievs» I Apdraudētie priesteri pieteica viņam nesaudzīgu cīņu. Cik bezgala daudz darba un pūļu gan vajadzēja šim autodidaktam. kā arī ķīļraksta plāksnītes no 5. Kādā citā uzkalnes vietā arheologi atrada persiešu ieceļotāju podnieku krāsnis un mājokļus. ka zem tuksneša sanesām slēpjas varenas metropoles noţēlojamās paliekas. Bet vēlāk gandrīz 25 gadsimtus. Jaunās ticības bargais monoteisms bija nesamierināmā pretmetā Mezopotāmijas vecajam politeismam. lai ar jaunu kanālu sistēmu aizkavētu apkārtējo druvu izţūšanu. viņi nevairījās pat no valsts nodevības. savus sapņus īstenojot. Ūras pilsētas likteni nosacīja divi vēsturiski notikumi. pilsētu sedz aizmirstības migla. Vispirms viņš mācījās svešvalodas un nodevās vēsturisku grāmatu lasīšanai.ē. Britu muzejs gatavoja izdošanai albūmu ar nosaukumu «Rietumāzijas ķīļraksta teksti». Katru brīvu brīdi viņš izmantoja. kad Vūīija ekspedīcija «Darvas kalnā» uzsāka savus pirmos meklējumus. Pamestā pilsēta pakāpeniski sagruva. pārtikdami no ubagu dāvanām. lai apgūtu asiroloģijas noslēpumus. Iedzīvotāji pameta pilsētu un pārcēlās uz citiem novadiem.VEcordia. kas piekopa neskaitāmu dievību kultu. Vēsturē vecākā episkā poēma «Tūkstots un vienas nakts» burvīgo pasaku ietekmē Leijards sapņoja par ceļojumiem Tuvajos Austrumos. likās. Tomēr izcilas spējas un 20 V. kad Kīrs tuvojās Ūrai. Eifrata pamazām izmainīja savu gultni un beidzot atkāpās no pilsētas mūriem gandrīz 15 kilometru uz austrumiem. un Smitam uzticēja klišeju izgatavošanu šim darbam. Tas bija mehānisks graviera kopētāja darbs. Lai gan jau kopš bērnu dienām zēns izrādīja lielu mīlestību pret zināšanām.08. un neviens vairs neatcerējās. nopostīja elku grāvēji. jau iepriekš neveiksmei lemts nodoms. brīnišķīgais ceļš. nosvērtais un čaklais cilvēks sev iztiku nopelnīja. Viens no tiem – persiešu pāriešana zoroastrisma reliģijā. kur vieglāk bija nopelnīt maizes kumosu. strādādams kā gravieris valsts naudas kaltuvē Londonā. bet. ka nespēja dēlam nodrošināt augstāko izglītību. Tas bija pārgalvīgs un. Leijards gan bija aktīvas darbības cilvēks un neatlaidīgs reiz nospraustā mērķa sasniegšanā. Kosidovskis.26 – 1876. ka šis bija pēdējais. bija anglis Dţordţs Smits. un tādā kārtā priesteri saņēma sodu par tēvijas nodevību. kā iestāties darbā kāda gravieru darbnīcā. kādu nostaigājis Leijards. Tuksneša vētras to pārklāja ar biezu smilts kārtu. Cik Dţordţs Smits nakšu gan viņam nācās pavadīt bez miega. viņa vecāki bija tik trūcīgi. skumjais tempļa vēstures posms.19). kur viņš kā māceklis nostrādāja ilgus gadus. Kādreizējie tīrumi. Viena šāda mājokļa pagrīdē bija apslēpts pods ar ķīļraksta plāksnītēm. Pagāja gadi. Ar asiroloģiju jauneklis sadūrās pavisam nejauši. Daudz skaudrāku katastrofu pilsētai sagatavoja pati daba.E. lai gan visapkārt milzīgā pārsvarā bija Zoroastras mācības sekotāji. pēc visa sprieţot. Taču Smits neatsacījās no augstākām tieksmēm. līdz pat 1922.20 Kautrais. Ūras veco templi.: George Smith (1840. taču dīvainās zīmes Smitu ieinteresēja tik lielā mērā. ko tiem pasniedza nedaudzie senās reliģijas piekritēji. gadam. kura pirms gadu tūkstošiem bija izkaldinājusi lielu un bagātu civilizāciju. jaunlaiku arheologa tips. sakņu un augļu dārzi pamazām pārvērtas par stepēm un tuksnešiem. lai to īstenotu. . Tādēļ. negaidīti uzdūrās Mezopotāmijas noslēpumainajām uzkalnēm. izvilkums L-KOSIA1 27 Z. Gruvešu augšējos slāņos atrasti sagrauti mitekļi. slepšus atdarīja pilsētas vārtus un izdeva savu karali ienaidnieka rokās. kas celti no vēlāk izraktiem senajiem šumeru ķieģeļiem. gadsimta vidus pirms m. No romantiskiem sapņiem līdz zinātniskiem atklājumiem – lūk. Gluţi citāds. kuri brīnumainā kārtā vēl bija saglabājušies. Tā izcili spējīgajam jauneklim neatlika nekas cits. Jo šajās būdās mitinājās nabadzībā nokļuvušie dieva Nanas priesteri. taču viņa rīcības galvenais dzinulis bija viņa romantiskā daba. Nabadzībā un postā pagrimušai Ūras pilsētai vairs nebija līdzekļu. Nabonīds nokļuva gūstā un pazuda bez vēsts. ka viņš apņēmās iemācīties tās lasīt.

kas labvēlīgos apstākļos spēj apstarot visu viņa atlikušo mūţu. kuri nosprieda atbrīvot viņus no varmācīgā despota. – tāds bija uzdevums. likdams tiem grūti strādāt. Tā bija milzīga kaudze sīkās lauskās sadrumstalotu māla šķembu. es nolēmu kaut ko darīt vairāku strīdīgu jautājumu atrisinājumā. draudzēdamies ar zvēriem un glābdams tos no mednieku vajāšanām. kurš zinātnieku aprindās tūdaļ viņam radīja lielu popularitāti. Lasīdams par Gilgameša dēkām. taču 1866. ceļot cietokšņa mūrus un tempļus. pasaules senākā epa atklājis Mezopotāmijas Homēru. kurā. kuras iemantojušas tik lielu popularitāti. Milzim vajadzēja doties cīniņā pret Gilgamešu un to nonāvēt. izvilkums L-KOSIA1 28 Z. jo sevišķi par Leijarda un Roulinsona lielajiem darbiem. it kā aušīgais liktenis līdz pat pēdējam brīdim būtu gribējis izjokot šo romantiķi pret paša gribu. cik trūcīgas ir mūsu zināšanas par tiem Āzijas novadiem. tikko 26 gadu vecumā. Mani pašu allaţ saistījušas orientālistikas studijas. Kā dzīvs viņa acu priekšā nostājās pasaulē visvecākā tautas eposa spēcīgais un cildenais varonis Gilgamešs. Taču liktenis lēma citādi. ko nosauca par Enkidu. Vārdu pa vārdam pamazām atburtojot tekstus. Smits šādiem vārdiem raksturo savas dzīves mērķi: «Katram cilvēkam piemīt noteiktas noslieces vai tieksmes. ka viņš Gilgamešs. kurš bija vairākus gadsimtus varonis vecāks par grieķu Homēru. lai netiktu bojāti ķīļveida uzraksti. Gilgamešs sagudroja viltību. Kosidovskis. Starp abiem spēkoņiem notika drausmīga divcīņa. ka Smita dzīve tagad ieies rāmā gultnē zinātniskā darba kabinetā. Smitu pārņēma aizvien lielāks satraukums. Salikt no tām veselas plāksnītes un notīrīt tā. gadā. Patiesībā sākumā nekas sensacionāls nebija paredzams. neviens no viņiem neguva uzvaru. par kādām būtu varējis sapņot tikai nelabojams romantiķis. un ka viņa priekšā ir episkās dzejas pirmparaugs. protams. Šai nolūkā dievi radīja ar pārcilvēcisku spēku apveltītu milzi. lai tā milzi savaldzinātu un atvilinātu uz Uruku. ieinteresēja Smitu. Smits pārliecinājās. Britu muzeja pagrabos glabājās simtiem Asurbanipala bibliotēkas ķīļraksta plāksnīšu. ko turklāt klāja bieza zemes un putekļu kārta. ko pildīt uzņēmās jaunais muzeja asistents. Tāpēc droši vien viņš pats bija pārsteigts. Kautrais zinātnieks vispirms radīja apbrīnu visā pasaulē ar saviem atklājumiem. Iedzīvotāji par savu sūro likteni sūdzējās dieviem. Pirmajos gados es paveicu maz vai gandrīz neko. bet vēlāk devās ceļojumos. Smits publicēja savu pirmo darbu asiroloģijā. Pat viņa nāvi pavadīja neparasti un dramatiski apstākļi. Kastēs sakrautas. ko savā laikā šeit bija atsūtījuši Leijards un Rasams no Kujundţikas pakalnes. ka pieredzējušas septiņus izdevumus. . kas radies cilvēka civilizācijas visagrīnākā rītausmā. Šķita. Nākamajā gadā Smits guva ilgoto gandarījumu par savām pūlēm: viņu iecēla par asistentu Britu muzeja ēģiptoloģijas un asiroloģijas nodaļā. par kuru zinātnei līdz šim nebija ne jausmas. Smits bija tipisks zinātnieks ar vēsu prātu. Savās atmiņās. kur viņš varēja pilnīgi nodoties iemīļotajām studijām. būdams Urukas (bībelē: Ereha) pilsētas valdnieks. Viņš aizsūtīja uz meţu daiļu priesterieni. pārvērzdams jauno autodidaktu amatieri par atzītu autoritāti šajā vēstures nozarē. redzē dams. Smits ķērās pie šīs sareţģītās mīklas atrisināšanas un pēc vairāku mēnešu ilgiem apnicīgiem sagatavošanas darbiem varēja pāriet pie paša galvenā – uzrakstu atšifrēšanas. un viņa dzīves uztveri nekādā ziņā nevarēja saukt par romantisku. «Kad saule bija dievs» I cildena zinātkāre ļāva Smitam pārvarēt visas grūtības. kas ar liekšķeri bija sabērtas kastēs. neţēlīgi apspieda tās iedzīvotājus.VEcordia. Gilgamešs. Enkidu un Gilgamešs. izskatījās visai noţēlojami.» Tajā pašā gadā. un jau kopš pašas jaunības es interesējos par meklējumiem un atklājumiem Austrumos. kad pāri viņam kā no pārpilnības raga nobira daţdaţādi piedzīvojumi un dēkas. kuru fantastiskie mērķi plaši tika izdaudzināti britu bulvāravīţu slejās. kuri saistīti ar bībeles tekstiem. Enkidu dzīvoja dziļā meţa bieţņā. Uzzinājis par Enkidu. pretēji dievu un cilvēku paredzējumiem. Ķīļraksta plāksnītes. Tas.

kādā veidā viņš pats kļuvis nemirstīgs. Gilgamešs rūgti apraudāja drauga zaudējumu un pirmo reizi mūţā nodevās pārdomām par nāves neatminamo mīklu: Sešas dienas un sešas naktis es asaras lēju par viņu. Kad Dţordţs Smits 1872. Kur mieru lai rodu? Kā asaras valdīt? Mīļotais draugs mans pārvērties pīšļos. bet tas šķita gluţi neiespējams. kur pārcēlājs Uršanabi apņēmās viņu pārvest uz otru krastu pie Utnapištima. jo trūka daudz ķīļraksta plāksnīšu. lai no viņa izzinātu mūţīgās dzīvošanas noslēpumu. Tikai sievas ietekmē viņš beidzot Gilgamešam pastāstīja. Kad Utnapištims dzīvojis Šurupakas pilsētā pie Eifratas upes. kopš tā laika nododamies pārdomām par dzīvības un nāves noslēpumu. Vecās derības piekritēji neuzskatīja sevi par uzvarētiem. pārvarēt kārdinājumu uzkavēties brīnumjaukā. kuriem Vecā derība bija neapstrīdams jebkuru cilvēces zināšanu avots. kas dodot mūţīgu dzīvošanu. atbrīvoja dievieti Ištaru no meţa briesmoņa Humbabas ķetnām un nogalināja drausmīgu vērsi. Tas.VEcordia. bet tāpat ar tajā ietverto domu dziļumu. ka Utnapištima stāstījumā par grēku plūdiem ir nopietni robi. Laikam es reiz tāpat atgulšos kapā. kura padotajiem bija dibināts iemesls par viņu ţēloties. ka stāsts par Noasu ir tautas teiksma. Nemiera urdītais Gilgamešs nolēma uzmeklēt savu senci Utnapištimu. ka nevarot būt runa par kaut kādu šīs teiksmas saistījumu ar bībeles stāstu par Noasu. Debesis pēkšņi aizsegusi milzīgā melna tūce. gadā ķērās pie eposa tulkošanas. Viņi apgalvoja. Iekams to guldīja kapā. cik populārs eposa varonis bijis senajā Šumerā. un tie liecina. Gilgameša vētrainās dzīves gaitās atspoguļojas seno cilvēku paaudţu sapņi un centieni. Gilgamešam vajadzēja pieveikt cilvēkveidīgus skorpionus. Poēmu vēlāk savā valodā pārtulkojuši šumeru mantinieki – babilonieši un asīrieši. dzīves pieredzes ietekmē kļūst par cildenu varoni. Tā sabruka viņa cildenie. Angļu preses slejās uzvirda kaislības. Bet jau tas. sirsnīgi atvadījās no mīļotā biedra. vienīgo cilvēku zemes virsū. Diemţēl. Viņš tagad loloja cildenus un augstus mērķus: viņš nebūs tāds patmīlis kā Utnapištims. un pār zemi klājusies necaurredzama tumsa. Starp citu. ja tiktu atrastas iztrūkstošās ķīļraksta plāksnītes. sapnī viņam parādījies dievs Ea un brīdinājis. No iznīcības paglābt viņš nospriedis tikai Utnapištimu un tā dzimtu. pār kuru nāvei nav bijis varas. ko ebreji aizguvuši no šumeriem. dziļi satrauca Viktorijas laikmeta angļu puritāņu dievticīgos liekuļus. to nemiers un tieksme pārvarēt dabas spēkus. un Gilgamešs tukšām rokām atgriezās Urukā. norādot tikai uz atsevišķu detaļu nejaušu sakritību. Nesaudzīgais Urukas valdnieks. izvilkums L-KOSIA1 29 Z. ka viņu spēki vienādi. kas taču esot vissvarīgākais. atvairīt dievietes Siduras vilinājumus. Kādu dienu Enkidu grūti sasirga un. Utnapištims bija pastāstījis Gilgamešam. Palikšu guļam un necelšos kājās. Izrādījās taču. Poēma uzrakstīta babiloniešu valodā. Tagad es bīstos no nāves un tuksnesī bēgu. Gilgamešam peldoties. pēc viņu domām. ka nolēmis cilvēci par tās grēkiem sodīt ar plūdiem. Tautas teiksma radīja apbrīnu ne tikai ar savu dzejisko pievilcību. Strīdu varētu izšķirt vienīgi tad. bet tās šumeriskā cilme bija neapšaubāma. Septītajā dienā šķirsts apstājies Niciras kalna virsotnē. Utnapištims negribēja viņam atklāt nemirstības noslēpumu. ko pret viņiem bija sūtījis dievs Anu. paradīzei līdzīgā zemē. Kosidovskis. ja neesot zināms tās noslēgums. . Gilgamešs metās dzelmē un triumfēdams atgriezās krastā ar brīnišķīgo augu rokās. kļuva par uzticamiem draugiem un turpmāk kopīgi veica daţādus varoņdarbus. Gilgameša vārds taču ne vienu reizi vien sastopams senajos šumeru uzrakstos. ko līdz šim izlasījis Smits. dzīvniekiem un savas dzimtas locekļiem. jūtot nāvi tuvojamies. to nerimtīgā tiekšanās no barbarisma uz civilizāciju. «Saulrieta» kalnos viņš tumsā klaiņoja divpadsmit stundas. viņi cīnījās ar milzīgiem lauvām. ko viņam izdevās no lauskām sastādīt. Sākumā Gilgamešs jutās vīlies. kas skubināja viņu atmest domas par nāvi un ļauties dzīves baudām. Sešas dienas ilgušas lietavas. ka jūras dibenā augot sevišķa zāle. jo nāve esot dabisks un nenovēršams dzīvības atribūts. bet mūţīgās jaunības zāli aiznesīs uz savu dzimto pilsētu un apdāvinās ar to visus iedzīvotājus. prometejiskie nodomi. Kā smaga nasta plecos gulst drauga pēdējie vārdi. «Kad saule bija dievs» I redzēdami. Tāpat atrasti uz cilindrveida spiedogiem izgrebti Gilgameša attēli jau pirms Babilonas perioda. zāli paķēra čūska un aprija. Taču ceļā viņš sadūrās ar visneiedomājamākiem šķēršļiem un burvestības radītiem kavēkļiem. Tādēļ dievs licis Utnapištimam uzbūvēt lielu šķirstu un pārvākties tajā ar visu mantu. kam vispirms rūp savas tautas labklājība un laime. līdz visu pārplūdinājis ūdens. līdz beidzot nonāca pie «Nāves ūdeņiem». kur uz kokiem augļu vietā karājās dārgakmeņi. viņš drīz vien atskārta.

kompilācija. . ar grūtībām un piedzīvojumiem pārbagātos ceļojumos uz Mezopotamiju. gribēdams izraisīt sensāciju un sagādāt sev reklāmu. Atgrieţas šķirstā. Smits savāca vairāk nekā trīs tūkstošus ķīļraksta plāksnīšu. bet to vidū varēja būt arī Utnapištima nostāsta iztrūkstošie fragmenti? Tādā gadījumā pietiktu ar mazdrusciņ laimes. visu. Pēc teksta atšifrēšanas un pārtulkošanas izrādījās. «Kad saule bija dievs» I Laikraksts «Daily Telegraph». nelaiţ vairs tālāk. Nedienā gauţā pat dievs nepazīst dievu. Izzūd tas tālē.. no kurām viņš atlasīja 380 fragmentus ar Utnapištima stāstījuma iztrūkstošajām daļām. uz kura nosēdies šķirsts. lai tās atrastu.. Acs krēslībā drūmā vairs nesaredz brāli. bija pret tām izturējušies visai nevērīgi. kalns. ķērcot un peroties peļķē. Avīzes īpašnieki klusībā laikam cerēja. ka tas skan šādi: Iekrāvu visu mantību savu. noplaka pali. šķirstā tas nenāk. Iznesu kraukli un palaiţu gaisā. Kolīdz gaismiņa svīda. Virsotne satver to. Tas šķita tikpat bezcerīgs pasākums kā adatas meklēšana siena kaudzē. Pievācu radību dzīvo un amatu ļaudis. kuri kopā ilga gandrīz četrus mēnešus. Augšup tie lido pie debesu Anu. zinātnē iemīlējušos darba rūķi pieņemt izaicinājumu un iznest savu labo vārdu sensācijas trokšņainajā tirgū? Grūti taču bija turēt Smitu aizdomās. kad pats Smits piedāvājās uzņemties tālo ceļu. nostāstu un teiksmu krājums. bet pārrodas drīzi. Izrādījās. izvilkums L-KOSIA1 30 Z. Tādēļ jo lielāks bija vispārējais izbrīns. ka viņu būtu iekārdinājusi izsolītā balva vai arī viņā pēkšņi būtu ieskanējusies līdz šim klusējošā piedzīvojumu meklētāja stīga.. Sniedzas līdz mitekļu jumtiem staignāja dūņas. bet drīz vien pārrodas šķirstā. gan arī pati nostāsta morāle: cilvēces sodīšana par tās grēkiem un dievbijīgā Utnapištima – bībeles Noasa izglābšana. Aprima jūra. Gluţi kā pēc burvja mājiena piepildījās tas.VEcordia. cik barbariskā nevīţībā kastēs bija saliekšķerētas ķīļraksta plāksnītes. ka bībele ir tikai aizvēsturisku mītu. ko visi uzskatīja par tukšas iztēles augli. mitekli radis. Sākoties septītai dienai. Smits pats ar savām acīm bija pārliecinājies. Paveros jūrā – klusums visapkārt. Sausumu atradis. Sešas dienas un tikpat daudz nakšu Plosījās vēji un trakoja bangas. Kosidovskis. kur jūra un debess: Divpadsmit mēros no šķirsta nirst sala. Un atkal jauna sensācija. Cilvēki grimuši zampā un dubļos. Kas gan tagad varēja noliegt. grēku plūdu ilgums. Šķietami vieglprātīgā lēmuma pamatā bija pārdomāts speciālista asirologa aprēķins. lai milzīgajās drupu kaudzēs meklētu daţas neizskatīgas māla lauskas. Kas gan paskubināja kautro. Vai tad nebija pieļaujama tāda iespēja. kas dzīvē bij gūts. Tumsa dzēš gaismu. No debesīm tālām peld mākoņu tūces. Iznesu čurksti un palaiţu gaisā. Paveros pamalē tālā. Nasira kalnā apstājas šķirsts. viss izgaist un pazūd. Trijos. ka Utnapištima nostāsts ir bībeles teiksmas avots un pirmatnējais variants? To apliecināja gan līdzīgās detaļas abos tekstos – baloţa un kraukļa palaišana. ka daudz ķīļraksta plāksnīšu viņi vispār nebija pamanījuši un atstājuši tās Kujundţikas nokalnes drupās. Ievedu šķirstā es dzimtu un radniekus savus. Leijards un Rasams. dzīdamies tikai pēc efektīgiem arheoloģiskiem atradumiem. Tīkamāk meklēt tam ēsmu. palaiţu balodi gaisā. Līdzīgi smilkstošam sunim pie palodas glauţas. Pazūd tā acīm. pieklusa negaiss. jo vieta sausa nav rasta. Negaisos zemi ar ūdeni jaucot. ka neviens nebūs ar mieru uz sava rēķina doties tik tālā ceļojumā. kas atradīs trūkstošās plāksnītes. Tikai septītā dienā vētra ar paliem beidz karot.. apsolīja 1000 sterliņu mārciņu lielu balvu tam.

mitējās rakt. Strādnieki ar lāpstām izmeta drupas un atkritumus. kas dziļi iespiedusies sekojošo paaudţu atmiņā visdaţādāko teiksmu un reliģisko līdzību veidā. bet tagad vēlos. lūk. līdz 1929. Aizvie n esmu pūlējies pildīt savu pienākumu. Apmēram divarpus metru dziļumā arābu strādnieki. un pēc tiem karaļi atkal nokāpa no debesīm». tomēr radās jautājums. ka pat šumeriem nebija par to ne jausmas. Daudzas paaudzes saviem mirušajiem šeit bija rakušas kapus un ierīkojušas kapenes. drupām un pelniem. – šeit droši vien atradusies kādreizējā pilsētas mēslaine. uzkalnei vajadzēja būt cilvēku roku veidojumam un savās dzīlēs glabāt kādu noslēpumu. ka grēku plūdu aina šumeru poēmā ir tautas dzejiskās iztēles auglis. Kapi noslāņojās cits virs cita divās. izbrīnā par ieraudzīto. augustā Alepo pilsētā. ka upes gultne atradusies augstāk nekā apkārtējā zemiene. bet no izrakuma tika izmests tikai tas pats upes māls gluţi bez jebkādām cilvēka eksistences paliekām. Mēslaines ar savu arheoloģisko atradumu bagātību aizvien bijušas vērtīgs ziņu avots par seno tautu materiālo kultūru. neraugoties uz samērā dziļo rakumu. Tā kā grūti bija pieņemt. tam it kā runāja pretī dūņu slāņi. kurā vairs nebija nekādu cilvēka darbības pēdu.. Bet arī pati kapsēta bija vairākus gadsimtus veca. bet varbūt tur atradusies kāda apmetne? Atbildi varēja sniegt tikai lāpsta un kaplis. gadam izdarīja izrakumus Ūrā. Dienasgrāmatā. daudz senāka par agrāk atklātajām karaļu kapenēm. Paugura augstums un tāpat lielais skaits daţādu kultūras slāņu. Dinastiskos reģistros uzskaitīdami Mezopotāmijas karaļus. kurš no 1927. kas bija tik sens. liecināja. jo zem kapulauka atradās cita mēslaine ar daţādiem mājsaimniecības atkritumiem. sodrējus. Apritēja stunda pēc stundas. kad Mezopotāmija vēl bija bijusi neapdzīvojams dūksnājs. Kosidovskis. tālab arī Ūras atkritumu paugurs izraisīja lielu interesi. sadrupušus ķieģeļus un milzīgu daudzumu keramikas lausku. . strādnieki paziņoja. zem upes dūņu sanesu biezā slāņa atkal parādījās drupas. iekams tas kļuva par mirušo cilvēku mājokli? Varbūt to apstrādājuši zemkopji... – lūk. Pārliecinājušies par šo faktu. kas sastāvēja no visdaţādākiem gruţiem. Nocietinājumu mūra piekājē atradās prāvs uzkalns. Vūlijs lika izrakt četrpadsmit metru dziļu pārbaudes šahtu. Viņi tūlīt atsauca Vūliju un. secināja. trauku lauskas. Viss norādīja.. ka nav jēgas rakties tālāk. kas bija skaidri saredzami izrakuma sienās. izvilkums L-KOSIA1 31 Z. tātad bija nedzirdēti sena. «Kad saule bija dievs» I Smita vētrainā dzīve beidzās traģiski. Darbā atkal tika laistas lāpstas. taču. Šajā kapsētā tad arī atrada šumeru pilsētvalsts Ūras seno karaļu kapenes ar neaplēšami vērtīgiem zelta un dārgakmeņu izstrādājumiem. Viņš katrā ziņā gribēja izdibināt. Tā laikam bija radusies visagrīnākajā Ūras vēstures periodā.VEcordia. vai. Šāds jautājums jo vairāk vietā šķita tāpēc. manā kolekcija ir bagātīgs materiāls pētījumiem. kuru viņš rakstīja gandrīz līdz pašam pēdējam brīdim. kur iedzīvotāji no mūra augšas izmetuši virtuves atkritumus. gada 19. strādnieki uzdūrās sacietējušai. apgruzdušu koksni. Bija atklāta kāda ļoti sena cilvēku apmetne. trijās un vietumis pat sešās kārtās. ka zem tiem slēpjas viņu senču aizmirstās atdusas vietas. kas ik uz soļa sastopama viņu hronikās. Šahtas dibenā Vūlijs izdarīja visnozīmīgāko arheoloģisko atradumu savā mūţā. Taču pasākums šķita diezgan bezcerīgs. Kāds bijis šī zemes stūrīša liktenis. ka par spīti mērījumiem biezais dūņu slānis tomēr ir agrākais upes dibens no tiem laikiem. gluţi negaidīts pārsteigums. Vūlijs neapmierinājās ar šo atradumu. gruţi un sodrēji. vērīgāk ielūkojies apkārtnē. Sākumā Vūlijs bija tādās pašās domās. atrodas daudz augstāk par apkārtējo līdzenumu. Likās. kad šeit vēl nebija apmeties cilvēks. ka paši šumeri ne mirkli nešaubījās par grēku plūdu vēsturisko realitāti. Angļu arheologs Vūlijs. līdzīgi daudzām citām teiksmām un nostāstiem. viņi tos sadalīja divās skaidri norobeţotās grupās: karaļos pirms un pēc grēku plūdiem. kas tolaik plosījās Tuvajos Austrumos. ka beidzot sasniegts sākotnējās upes deltas dibens no tiem laikiem. lai mani atradumi būtu pieejami visiem pētniekiem.» Pa grēku plūdu pēdām Lai gan jau iepriekš bija pieņemams. kādreiz ūdens sanestai dūņu nogulšņu kārtai. ar šo jautājumu sastapās gluţi nejauši. jo citādi viņi šo vietu nekad nebūtu izmantojuši par mēslu izgāztuvi. ka zem 14 metru biezā atkritumu slāņa slēpās kapulauks. 36 gadu vecumā. ka Ūras iedzīvotāji šo vietu par mēslaini izlietojuši daudzus gadsimtus. Triangulācijas mērījumi to pilnībā apstiprināja. No otras puses. Utnapištima nedienas taču varēja būt kādas tālas stihiskas katastrofas atbalss. kas slēpjas zem kapenēm. Smits nomira 1876. ko neapšaubāmi bija sanesuši upes ūdeņi. «Bet vēlāk uznāca grēku plūdi. Cerēju to apstrādāt pats. nenojauzdamas. bija atzīmēts: «Es strādāju tikai zinātnes labā. pavardu pelnus. Trešās ekspedīcijas laikā viņš kļuva par upuri holeras epidēmijai. formula. Izrādījās. tajā nebija kāds graudiņš vēsturiskas patiesības. Izrakušies cauri samērā biezam atkritumu slānim. Arheologu šeit gaidīja jauns. ka dūņu sanesu slānis.

kas atradās uz augstākām pakalnēm. Kapsētas viszemākajā slānī atklāja sešpadsmit karaļu kapenes. Šie plūdi. Šie atnācēji bija šumeri. . Kā zelta kreļļu graudiņš palīdzēja atklāt karaļa noslēpumu Pirmo meklējumu negaidītie rezultāti norādīja.» Citā nostāstā sacīts. Šahtā vēl atrada prāvāku skaitu filigrāni izstrādātu tualetes piederumu. Staignājiem izţūstot un ūdenim atplūstot Eifratas un Tigras gultnēs. kas bija daudz senākas par pilsētas vienkāršo iedzīvotāju apbedīšanas vietām. Lai nogulsnētos divarpus metru biezs dūņu un duļķu slānis. racēji nonāca līdz jau pieminētajam šumeru kapulaukam. ar skaidri manāmu robeţu nodalīja divas pilnīgi daţādas kultūras. kas jau bija samērā augstu attīstīta un pazina uz podnieka ripas darinātus traukus. ar pūlēm kaut kā izvilkdamas kailo dzīvību. Mirušie visbieţāk noguldīti uz sāniem. Šo atradumu ietekmē Vūlijs nolēma jo sīki izpētīt visu milzīgo mēslaines uzbērumu. Skeleti bija ievīstīti ar garu bronzas adatu saspraustās mašās vai arī apglabāti dēļu. ar ceļgalos viegli saliektām kājām. Virspus dūņu kārtas atradās paliekas no šumeru kultūras. šumeru hronikas zina stāstīt. kā arī rakstības mākslu. ka atraktas neolītiskā laikmeta apmetnes paliekas. apstrādāt metālus. Pārplūdinātas bija visas pilsētas un ciemi. Pakāpeniski tika atrakti 1400 Ūras iedzīvotāju kapi. kas tur tika atrasts. kāpēc pēkšņi izzuduši ar roku veidotie un savdabīgiem rakstiem izrotātie māla trauki. ka šumeri «atnāca no rītiem un apmetās Šinaras (Babilonijas) līdzenumā. bet gan lokāla parādība Eifratas un Tigras baseinā ar 650 reiz 150 km lielu platību. bet zem nogulsnējumu kārtas – citas. plūdos gāja bojā. Starp daudzajiem bronzas ieročiem un darba rīkiem tur atrada senatnes zeltkaļu patiesu šedevru – šodien jau plaši pazīstamo «Ūras dunci». pie dzīvības palikušo cilšu paliekām. Kādreiz tik auglīgā zeme pārvērtās dūkstīs. un tās nekad vairs nespēja pacelties no pagrimuma. Atšķirīgi trauku ornamentācijas motīvi. ko bija sanesušas ūdens straumes. mājdzīvnieki līdz pēdējam iznīcināti. bet nelielās brīnumainā kārtā izglābušās grupiņas pagrima līdz barbarisma līmenim. kas līdzinājās El-Obeidas apmetnē atrastajiem.VEcordia. vītola klūgu pinuma vai neapdedzināta māla šķirstos. Kosidovskis. kas vietumis atradās cits virs cita sešās kārtās. Nākamā pārbaudes šahta ne tikai nepievīla šīs cerības. neapšaubāmi liecināja. bet pat tālu tās pārsniedza. no pulēta akmens izgatavoti darba rīki. kā tas iztēlots šumeru un ebreju teiksmās. «zemes virsū nekas vairs no jauna nav izgudrots.» Šīm abām tautām apvienojoties radās šumeru civilizācija.» leģendā sacīts tālāk. ka daţām pilsētām no plūdiem izdevās paglābties. Šis nepārspējami lieliskais un greznais mākslas darbs sastāvēja no zeltā kalta asmens. Tās dibenā atradās satrusējuši ģindeņi. pašos pamatos grozīja zinātnieku agrākos uzskatus par pasaules senāko civilizāciju. ūdenim šeit ilgāku laiku vajadzējis turēties apmēram astoņu metru augstumā. Taču plūdi. kas pilnīgi atšķīrās no šumeru kultūras un hronoloģiski. bija daudz vecāka un primitīvāka. cilvēku apmetnes ūdens bija aiznesis. kas ļauj gūt priekšstatu ne tikai par šumeru civilizācijas bagātību. šurp ieradās citi ļaudis un drīz vien sajaucās ar vietējām. protams. kas pēc sevis atstājuši tādas pēdas. izvilkums L-KOSIA1 32 Z. «Un kopš šiem laikiem. ka viņi ieradušies no dienvidiem pāri jūrai. Taču turienes iedzīvotājiem šis novads šķita ietveram visu pasauli un paši plūdi likās bargā un taisnīgā dieva sods par cilvēku grēkiem. ar zelta inkrustācijām izrotāta lazurīta roktura un košiem ornamentiem izrakstītas zelta maksts. nevarēja būt parasta dabas parādība. Ciltis. Plūdi izskaidro noslēpumu. Un patiesi. lancetes un šķirstiņus. kā grieznītes. visai teritorijai no Irākas tuksneša līdz Elamas priekškalnei un no Hilas jeb senās Bābeles līdz Persijas līcim vajadzēja kļūt par plūdu upuri. atskaitot vienīgi tos. bet arī par tās augstajiem mākslinieciskajiem sasniegumiem. Piesardzīgi. Kā radies biezais māla slānis. ka Ūras mēslainē slēpjas neaptveramas arheoloģiskas vērtības. Tā neapšaubāmi bijusi nepieredzētu apmēru kataklizma ar traģiskām sekām visai dzīvajai dabai. ka tā piederējusi kādai gluţi savdabīgai kultūrai. Ūdenim sakāpjot līdz šādam līmenim. protams. bet rokās tie turēja pie lūpām pieliktu krūzi. Jo tas. kā to liecina izrakumi. «Kad saule bija dievs» I Arheologa ievingrinātā acs tūdaļ pazina. Divarpus metru biezais dūņu slānis. kuras vispirmām kārtām spēj izskaidrot daudzus pagātnes noslēpumus. Nepazīstamo cilšu civilizācijas attīstība tika brutāli pārrauta. kuras šos traukus izgatavoja. slāni pa slānim atrušinot zemi. bijuši izplatīti visā Mezopotāmijā. kas kādreiz. atnesdami sev līdzi prasmi kopt zemi. Vecā Derība piemin šumeru leģendu. Parasto mirstīgo kapiem bija taisnstūra bedres veids. kurš vienu no otra atdalīja divus atšķirīgus kultūras laikmetus? Atbilde var būt tikai viena: plūdi. kā arī raksturīgi izdobti ķieģeļi. nepazīstamas tautas pirmatnējās kultūras liecinieki. nebija vispārēja katastrofa.

un rakstījis grieķu valodā. kas būtu tieši saistīts ar reliģisku kultu.VEcordia. Lai gan netika atrasts neviens priekšmets. ka tā ir karaļa Sargona meita. kā kapenes kļuva par upuri laupītājiem.ē.ē. ka zemāk esošās karaļu kapenes bija krietni vecākas par tām apbedījuma vietām. bronzas un alabastra traukus. Vēlāk šajā vietā tikusi iekārtota kapsēta. kam piedēvēti vairāku aizmirstu vēsturisku karaļu vei kumi. Kārdinājums bija pārāk liels. taču visvairāk māla. Vēlāk šeit pakalnē no jauna apbedīja mirušos. kura ieņēmusi mēness dievietes priesterienes augsto amatu. ja ņemam vērā vētrainos notikumus. Pēc vairākiem gadsimtiem. ka Sargons ir leģendārs tēls. Divu galminieku kapu atradums ļāva konstatēt. gadsimtā pirms m. bet otrs – rakstvedim un galma ceremonijmeistaram. ko pildīja akmens šķembu sabērums. Atkal apritēja vairāki gadsimti. ka strādnieki. Kosidovskis. kuru ass turpinājumā nav nekādu kapeņu. bet pēc tam pa līmenisku tuneli piekļuva pie karaļa kapa. kas radušās karaļa Sargona laikā. ka šis iekarotājs valdījis no 2360. Patiesībā tas arī nebija nekāds brīnums. kurus šeit nav iespējams izklāstīt. lai neielauztos noslēpumainajās celtnēs un nepavērotu. Tas liecina. taču pats fakts. Secinājumi. no kuriem dārglietas vēl nebūtu izlaupītas. Pašā apakšā bija atradusies visvecākā pilsētas mēslaine. kas bija izmūrēti no akmeņiem vai ķieģeļiem un pārjumti ar kupolveidīgu velvi. Starp citu. ka virs karaļu kapenēm Ūras kapulauka augšējos slāņos apbedīja pilsētas vienkāršos iedzīvotājus. Tajās atrada izbārstītas kakla rotu krelles. Tika atrasta pat plāksne ar viņas attēlu. ka ar kapeņu izlaupīšanu nodarbojušies ne tikai Ēģiptē. ka pretēji agrākajām teorijām Sargons b ijis vēsturiska persona un tātad pieminētie kapi radušies ap 2300. Līdzās iegravētais uzraksts apliecina. Kā redzam. kurš dzīvojis 3. ar zemi pilnīgi aizbērtas bedres dibenā. To pierāda vairāki pusizrakti tuneļi. Vadoties no vairākiem apsvērumiem. Taču par cik gadiem vecākas? Atbildi uz šo jautājumu atrada diezgan sareţģītā aplinkus ceļā. Arheologiem izvirzījās grūta problēma: nosacīt. Senajā kapsētā jau tika celtas dzīvojamās mājas. rokot bedres kapu otrajā slānī. Ir saglabājušās rūpīgi izplānotu postījumu pēdas. Nedrīkst aizmirst. bet viņam aiz muguras stāv plati krokotās drānās tērpta sieviete. Rokot pamatus celtnēm. kādus pieredzējuši kapi savā daudzus gadsimtus ilgajā pastāvēšanas laikā. jo sniedz mums ieskatu arheoloģijas zinātnes darba precīzajās metodēs. Šie kambari atradās dziļas. līdz galu galā šo vietu atvēlēja dzīvojamo māju celšanai. dunčus. ka mirušajam līdzi deva pārtiku un dzērienus. Plakancilnī redzams priesteris. Karaļu kapenes sastāvēja no diviem līdz četriem atsevišķiem kambariem. bet otru atstājis babiloniešu priesteris vēsturnieks Ber oss. Tie abi apkalpojuši karaļa meitu.ē. tualetes piederumus. viņi nepareizi aplēsa meklētās kapenes atrašanās vietu un nesasniedza kāroto mērķi. Dibinoties uz šumeru hronistu ierakstiem. kur mūrētās kapenēs apbedīja karaļnama piederīgos. uz kuriem bija iegravēts to īpašnieka uzvārds un amats. Uz ieeju. kurš uz altāra uzliek upuri. tāpat kā tas atgadījās ar «Ūras dunci». Iespējams. Tāpēc arī nav grūti iedomāties. kuros uzskaitīti šumeru karaļi. naţus. Aptuveni nosacīt šo kapu vecumu palīdzēja sensacionāls atradums: divi cilindriski spiedogi. strādnieki itin viegli varēja atrast kādu priekšmetu. aproces. Viens no spiedogiem piederējis viņas frizierim. šī nelielā zemes platība pastāvīgi tika izmantota. Taču reizēm droši vien iesācējiem šādā «amatā» misējās. Bija pilnīgi skaidrs. Laupītāji vispirms līdz zināmam dziļumam izraka vertikālu šahtu. līdz 2305. . Mēs jau pieminējām Akadas semītu karali Sargonu. Atcerēsimies to slāņu struktūru. veda nolaidens. Arheologi bija ārkārtīgi pārsteigti. kurš iekaroja Šumeras pilsētvalstis un Mezopotāmijā izveidoja despotisku monarhiju. zemē izr akts un ar vītola klūgu pinuma masām izklāts gaitenis. viņi tajās ieraudzīja ţilbinoši greznus zelta izstrādājumus un sāka tos laupīt. liecina. Vienu no šiem sarakstiem sastādījuši šumeru hronisti. Taču tas nemaz nebija tik vienkārši. viņš tika identificēts ar bībeles Nimrodu. kura atrašanās vietu viņi jau iepriekš bija aplēsuši. kādam laikmetam pieder karaļu kapenes. Daudzos gadījumos tas viņiem izdevās ar apbrīnas cienīgu precizitāti. auskarus. ka spiedogi piederējuši diviem Sargona galminiekiem. Diemţēl kapenes bija aplaupītas. tika aprēķināts. Tajās neatrada nevienu senatnes pieminekli un tāpat nekādu pēdu no mirušo atliekām. asirologi ilgāku laiku uzskatīja. nesaudzēdami pat karaļu pīšļus. «Kad saule bija dievs» I Kapenēs tika salikts liels daudzums visdaţādāko ikdienas dzīvē nepieciešamo priekšmetu. ko laupītāji steigā bija pametuši. ko vēlāk atrada tikai Vūlija ekspedīcija. ir ļoti interesanti. šo vietu atkal izmantoja par mēslaini. Ielūkojušies kapenēs. kad atmiņas par kapsētu bija pilnīgi pagaisušas. Līdz mūsu dienām saglabājušies divi dinastiski saraksti. Tas paskubināja meklēt citus kapus. izvilkums L-KOSIA1 33 Z. gadam pirms m. ar lāpstām uzdūrušies zemāk esošo karaļu kapeņu mūriem. kad izrādījās. kas tajās slēpjas. ar kuru palīdzību pētnieki atrisināja šo uzdevumu. gadu pirms m. ka šumeri ticējuši aizkapa dzīvei.

Ūras pilsēta kļuva par hegemonu citām šumeru pilsētvalstīm. Drīz vien kāds jauns atklājums apstiprināja viņa pieņēmumu. uzcēla šo templi dievietei Nin-Harsagai. tātad Mesani-padas valdīšanas laikā. bija par iemeslu tam. ap 2700. viena no vissenākajām Mezopotāmijā. Atrastajos dinastiskos sarakstos šis vārds nav sastopams. Drupu kaudzē atrada skaisti pulētu zelta krelles graudu ar tajā iegravētām ķīļraksta zīmēm. Uzraksts pilnībā skanēja šādi: «A-ani-pada. 21 . Kas gan tādā gadījumā varētu būt bijis A-bar-gi? Tas noskaidrojās tikai pēc ķīļraksta plāksnīšu izlasīšanas. it kā nule no meistara rokām nākusi. El-Obeidas pilsētas drupās Vūlijs atraka dievu mātes Nin-Harsagas templi. sāka apsvērt. Bet sarakstā taču apgalvots. dibinoties uz raksturīgiem keramikas trauku ornamentācijas motīviem. jo neviens tās vairs neatcerējās. Tas bija A-bar-gi. plakanciļņiem un statujām. vismaz diviem vai trim gadsimtiem. Pēc zīmju atšifrēšanas izrādījās. Atbilde bija šāda: A-bar-gi dzīvojis agrāk par Mes-ani-padu. V. un tāpēc viņa vārds arī atrodams minētajos sarakstos. Atrastais uzraksts deva iespēju uzzināt kāda tur apbedītā karaļa vārdu. rotāta ar daudzām vara kolonnām. Un tā mēs esam nonākuši līdz jautājuma serdei. tas nozīmē – apmēram ceturtās un trešās tūkstošgades mijā pirms m. Šādā kārtā zelta krelles grauds palīdzēja atklāt karaļu kapeņu noslēpumu. dzīvojis 969 gadus. Pēc vienas versijas to bijis astoņi. kā arī citas pārdabiskas īpašības. Karalis Mes-anipada taču bija minēts abos sarakstos kā pirmās šumeru karaļu dinastijas dibinātājs pēc grēku plūdiem.. ka ar tām uzrakstīts svētnīcas dibinātāja vārds.. bet pēc tam – kā vēstī teiksma – pasauli piepildījuši Utnapištima pēcnācēji. jo kopumā nodzīvojuši 241˙300 respektīvi 456˙000 gadu. tāpēc arheologi varbūt arī nebūtu tam pievērsuši sevišķu uzmanību. Pirmie karaļi tajos dēvēti par senkaraļiem. kas viņiem piedēvētas šajos sarakstos. Vūlijs nekavējoties apstādināja darbus. vai pirmā dinastija pēc grēku plūdiem. gadu pirms m. Nevarēja taču apgalvot. ka viņš dzīvojis ap 2700. tomēr patiesībā nebūs eksistējusi. lai kapenes pilnīgi aizmirstu? Šķiet. Labās zemes varonis un Ūras mazā princese Kādu dienu strādnieki. Mes-ani-padas dēls. ka A-bar-gi būtu teiksmu tēls. jo tika atrasts viņa kaps ar daudzām zelta dārglietām. pēc otras – desmit. Rodas jautājums: cik ilgam laikam vajadzēja apritēt.. Karaļu mītiskais vecums. atradušies pat vasaļu atkarībā no varenākās Lagašas. Viņa dēls bija Vūlija atklātā tempļa dibinātājs. Zelta krelles grauda atrašana asirologu vidū izraisīja nepieredzētu satraukumu. izvilkums L-KOSIA1 34 Z. kas bija valdījuši pirms viņa. ka asirologi jau no paša sākuma šos nostāstus atmeta kā neticamus un vēsturiskā ziņā gluţi nevērtīgus. Ap 2700. Citi karaļi. mozaīkas greznojumiem. kā izrādījās.» Vēlāk izraka arī svētnīcas dibināšanas plāksni ar šo pašu karaļu vārdiem. to aplūkojot. Mes-ani-pada kļuva par pirmo visas Šumeras valdnieku. kur bija rēgojusies šķēpa smaile. kas neapšaubāmi bija radusies. lai rūpīgi pārlūkotu atraduma vietu. gadu pirms m. Pirmā šumeru karaļu dinastija. Senkaraļu dinastija izbeigusies ar grēku plūdiem. kurš. Līdz šim viņu bija uzskatījuši par mītisku tēlu. Tātad viņš noteikti bija dzīvojis un noteikti bijis Ūras karalis.: Skat. Tā bija grezna celtne. Ūras kapsēta jau bija pārvērsta mēslainē.E. taču. Šumeras pirmā valdnieka Mes-ani-padas laikā. Līdztekus šķēpa Metuzals – bībeles patriarhs. kā tas redzams no ķīļraksta plāksnītēm. 5:25. kas izdarīja izrakumus kapulaukā. Bet tagad atgriezīsimies pie karaļu kapenēm Ūrā. tādēļ viņa vārds kļuvis par ilga mūţa apzīmējumu. Arheologiem bija par ko padomāt. Kad īsti bija valdījis Mes-ani-pada? Noteikt to precīzi neizdevās. gadu pirms m. Kosidovskis. to skaitā arī A-bar-gi. viņš pamanīja zemē iesniedzamies statenisku rievu. gadu pirms m. Šie valdnieki mūţa ilguma ziņā pārspējuši Metuzala21 rekordu. Seno vietējo karaļu kapenes bez liekām ceremonijām tika apbērtas ar visvisādiem gruţiem. Ūras pilsētas karalis. t. ja vien uzmava nemirdzētu tādā zeltainā spoţumā. Līdzīgu atradumu šeit bija bez sava gala. bijuši tikai lokāli Ūras pilsētvalsts valdnieki un. Vūlijs. kuru vecums jau noteikts citādā ceļā un kuri atrasti tajā pašā kultūras slānī.ē. atrada no zemes izslējušos vara šķēpa smaili.ē. bija piekniedēta uzmava kāta piestiprināšanai.i. ka Mesani-pada bijis pirmais šumeru karalis.ē.VEcordia. varēja aptuveni aprēķināt. Vienīgi tīrs zelts varējis tā spītēt laika postošajai iedarbei.ē. Un tieši tur. Genesis. Pie smailes.. kura sākusi valdīt pēc grēku plūdiem. bet tagad tas pēkšņi kļuva par vēsturisku personu. Tātad karaļu kapenes uzceltas trīs simti gadu agrāk par 2700.ē. saskaņā ar minētajiem sarakstiem atradusies pie varas 24˙150 gadu. Ūras mēslainē izdarīto atklājumu ietekmēts. «Kad saule bija dievs» I Pēc šiem sarakstiem šumeru vēsture sākas ar pasaules radīšanu. pēc nostāstiem. Šķēpa novietojums izraisīja daţādas pārdomas. neraugoties uz tai pierakstīto fantastiski ilgo valdīšanas laiku. koka kātam pilnīgi satrūdot.

Lūk. no kādiem viņš dzēris vīnu. ka mirušais nav bijis karalis. Telpas vidū stāvēja satrusējis katafalks. Pēc šumeru paraţas mirušais bija noguldīts uz sāniem. Šis pievārds vai tituls liecina. kas atradās līdzās katafalkam un tātad mirušajam piederējis personīgi. ka kaps brīnumainā kārtā paglābies no aplaupītāju alkatības. vairogiem. bet rokās tas turēja pie mutes pieliktu krūzi. Ķīļraksta plāksnītēs «Labās Zemes Varonis» – Mes-kalam-dugs nekur nav pieminēts. Iztēlē kā dzīvi iznira tēli un ainas. «Kad saule bija dievs» I kāta stāvoklim zinātnieks lika rakt šahtu un sev par lielu izbrīnu uzdūrās tieši ieejai kādās mūrētās kapenēs. Vairs nevarēja būt nekādu šaubu. bet gan izcils karavadonis. Aiz vadoņa kaujas ratiem. Droši vien arī turpmāk mēs par viņu neko vairāk neuzzināsim. ka mirušajam ļoti patikušas skaistas vāzes. kuri steidzīgi attīrīja ieeju no drupām un smiltīm. un tas viss izgatavots no visaugstākās raudzes zelta. karaļa galmā bija baudījis neparastu Šumeru karavīra Meskalamduga zelta bruņucepure cieņu. viņu jūsmīgi sveic pilsētas iedzīvotāji. Aiz tiem velkas . Vūliju sevišķi sajūsmināja zelta parādes bruņucepure ar vaigu aizsegiem. kausi. visai pilsētai dzirdot. uz kura atradās nomelnējuši miroņa pīšļi. slavas spoţumā viņš no karagājiena triumfēdams atgrieţas Ūrā. kā arī zelta riņķī piekarināta lazurīta galoda. kā to liecināja neparasti bagātīgais kapeņu izrotājums. tikai pateicoties tam apstāklim. Mēs uzzinām par viņam parādīto godu Ūrā. kas visnotaļ pārklāti smagiem bareljefiem un kalumiem. Pie platas sudraba jostas bija piestiprināts zelta duncis. daudzkrāsainas kakla rotas. No pasakainām bagātībām. izvilkums L-KOSIA1 35 Z. Zelta izstrādājumos bija iegravēts kapeņu iemītnieka vārds: Mes-kalam-dugs – «Labās Zemes Varonis». Līdzās elkonim un pagalvim bija nolikti kausi. bet starp tiem vienādās atstarpēs izvietotas visdaţādākā lielu ma alabastra un dedzināta māla vāzes. droši vien gribēdams sev atvieglot vēlāku tā izlaupīšanu. Galvgalī zemē bija iedurta rinda šķēpu. Taču jau tas vien. Vūlijs nešaubījās. it kā nule būtu ieliktas kapā. bruņucepure un rotas izskatījās tādas. gūs tam ieskatu tajā izsmalcinātajā krāšņumā. apbrīnojam kausus. Diadēmas. varēja apreibt galva. Gar ielu malām sastājušies. ka to veidojusi prasmīga zeltkaļa roka. gliemeţnīcas formā veidotas eļļas spuldzes. diadēmas un neskaitāms daudzums rotas lietu. Tur viņu laipni apsveic grezna galma ielenktais karaļpriesteris un. ar vārdu sakot. Augstmaņa krūtis klāja simtiem lazurīta un zelta kreļļu graudu. Nepielūdzamais visu iznīcinošais laiks iepretī zeltam izrādījās neticami bezspēcīgs. Vūlijs satraukti vēroja strādniekus. ka slavu viņš iemantojis ar uzvarām šumeru pilsētvalstu savstarpējās cīņās par hegemoniju un tādēļ. Taču krūze nebija izgatavota no māla kā citās kapenēs. viņš ar strauji pukstošu sirdi iegāja tumšajā telpā. kad kaps tika aizbērts. kas šeit bija visapkārt saliktas uz kambara grīdas. Tāpat izbrīnu radīja tas. Ieraudzītā pārsteigts. ka atklājis pirmo šumeru diţmaņa kapu. lingām un stopiem bruņoti karavīri. kura zilgi margojošās sienas un zelta mirdzumā ţilbinošais jumols augstu augstu paceļas zikurāta virsotnē. Diezgan droši var apgalvot. redzam viņa tērpa un apbruņojuma greznību. kaujas ratos lepni izslējies. ka noslēpumainais šķēpa kāts kādreiz noderējis kā ceļrādis uz ieeju kapā. cildina viņa varonību kaujas laukā. Kad darbs beidzot bija paveikts. mums daudz pastāsta par slavenā karotāja dzīvi. ar ceļgalos viegli saliektām kājām. Bet viņš. viņš sastinga uz sliekšņa. ko nebija skārusi laupītāja roka. kādā viņš pavadījis un nobeidzis savu spoţo mūţu. bronzas bruņucepurēm galvā soļo ar šķēpiem. meistarīgi izstrādāti ieroči un dārglietas. Šā neparastā atklājuma ietekmē pat atturīgais arheologs nespēja iegroţot savas fantāzijas rotaļu. Kāds no bēru procesijas dalībniekiem to bija iedūris zemē tajā brīdī. kas saistījās ar karotāju Mes -kalam-dugu. tikai ar to starpību. ka šeit starp šķēpiem klonā bija iedzītas bultas ar krama uzgaļiem. Ziņas par viņu saglabājušās. Skaidri bija redzams. kādā stāvoklī bija atrastās dārglietas.VEcordia. Ar labo roku mirušais bija satvēris varenu divasmeņu cirvi. pārliecināmies. Tāda pati šķēpu rinda atradās arī miruša kājgalī. Taču kapenes bija neskartas. bet gan izkalta no tīra zelta. Kosidovskis. traucas uz templi. Tā atgādināja parūku ar meistarīgi izkaltām matu cirtām.

kas atradās tiem līdzās. No koka rāmja gan nebija saglabājies it nekādu pēdu. Rezonatora malas rotājusi mozaīkas josla ar karneola. saules apmirdzēts. Seklas bedres dibenā viņi ieraudzīja piecus satrusējušus ģindeņus. pēc visa sprieţot. Taču galvenais dekoratīvais motīvs bijis lielisks. ko apsardze paskubina ar pātagu pliukšķieniem un sitieniem. ar ko tās bija greznotas. kurus var izmantot vergu darbiem priesteru un augstmaņu plašajos zemes īpašumos. Raugi. Jo nekad vēl nebija atrakts kopējs kaps. Mūrētajā kapā tika atrastas ar lazurīta krellēm inkrustētas un diţskābarţa lapu veidā darinātiem karuļiem rotātas diadēmas. pie karaļa dzimtas piederīga princese. Uz arfas. it kā viņu uzdevums būtu apsargāt pieeju tai. bet arī sievietes. bļodas. kādas nodevas katram jāpiegādā karalim un priesteriem. liecināja. rokas izpletusi. ja viņa ēdusi un dzērusi no speciāli izgatavotiem. Mirdzošā ietērpa apţilbinātajam pūlim Mes-kalam-dugs droši vien šķita pārdabiska būtne. Rokoties tālāk paralēli mašai. Karaļi nemira vientulībā Rakdamies cauri Ūras mēslaines milzīgajam sabērumam. Tajā bija saglabājušās naglas ar zelta galviņām stīgu nostiepšanai. kas bija rūpīgi noguldīti cits citam blakus. ārpus atrakuma robeţām. strādnieki kādu dienu uzdūrās pārsteidzoši dīvainam atradumam. Turpat apbedīto sieviešu pīšļu tuvumā tika atraktas apbrīnojami skaistas arfas paliekas. Kosidovskis. ka mirušie bijuši vīrieši. izvilkums L-KOSIA1 36 Z. Lai gan arheologi jau bija pieraduši pie sensacionāliem atklājumiem kapulaukā. Pilsētas iedzīvotāji ar apbrīnu nolūkojas savā varonī. kļuva skaidrs.VEcordia. Dunči. droši vien senās Šumeras karotāji. šķērsām pāri visai slīpnei. allaţ noteikti pasacīja. kuru dēļ jāstrādā ar tulznainām delnām. ko dievs Nana atsūtījis uz Ūru. zelta kausi. divās rindās gulēja desmit sieviešu atliekas. Taču tie nebija parasta veida priekšmeti. bet diezgan slīpi nosliecas uz leju. gulēja ar zelta rotām un daudzkrāsainām krellēm greznota sieviete. Ap galvu tām bija ar lazurīta un karneola inkrustācijām rotātas zelta stīpiņas. Tajā bija apbedīta gadus sešus vai septiņus veca meitenīte. jāatdod lielākā daļa no ievāktās raţas. «Kad saule bija dievs» I noţēlojamas kara gūstekņu rindas. kas piekrauti ar visdaţādāko kara laupījumu. Ģindeņi gulēja uz kārklu klūgu mašas. Triumfālo gājienu noslēdz gara pajūgu virtene. un maša aizsniedzas tālāk zemē. kas no zikurāta augstumiem gādā par pilsētas drošību. kas tāpat saglabājies neskarts. kas parasti bija atrodami citos kapos. kurš tik dīvainā kārtā uzvedināja Vūliju uz kapeņu atrašanās vietu. ka tā pa nolaidenu slīpni ved uz kādu nezināmu. Pieci karavīri gulēja slīpnes pašā sākumā. Viņu vidū redzami ne tikai spēcīgi kareivji. bet ar saviem miniatūrajiem izmēriem atgādināja bērnam domāt as rotaļlietiņas. krūzes. viņa vērību piesaistīja jauns atklājums. Tas attēloja vērša galvu ar lazurīta acīm un bārdu. Tuvāk izpētot. lazurīta un baltu gliemeţvāku inkrustācijām. Viņa apbruņojums – zelta duncis pie sudraba jostas. pie mutes pielikto krūzi. . Par Ūras valdošās šķiras bagātību mēs uzzinām vēl no cita kapa. Nelielā atstatumā. ka. jāpacieš bads. no zelta plāksnēm izkalts rotājums. pat neviena trauka ar ēdienu un dzērienu. Jau pats kopējais kaps bija arheoloģiska mīkla. Krūtis viscaur sedz smagas zelta un lazurīta krelles. pagaidām ar zemi pārklātu mērķi. viņas augumam piemērotiem zelta traukiem. vāzes un daudz rotas lietu. mirušajiem nebija dots līdzi itin nekas no mājturības piederumiem. atklājās. Tā droši vien bijusi arfiste. ka bija iespējams tiem pielāgot iztrūkstošās daļas un tādā veidā atjaunot tos iepriekšējā izskatā. Arfas līmeniskais stienis bija apkalts ar zelta plāksnītēm. liecināja. tāpat mirušie nekad nebija apbedīti bez mašas pārklāja vai zārka. pateicoties ķīļraksta burvju zīmēm. taču metāla apkalumi un rotājumi atradās tādā stāvoklī. bērni un pat sirmgalvji. kādā greznībā augusi mazā princese. lai izdabātu dievam. kādā šumeri pirms gadu tūkstošiem instrumentu bija ielikuši kapličā. Taču. atskaitot tradicionālo. kas veidoja it kā kapa grīdu. ka šeit apbedītās sievietes nav bijušas no vienkāršajām tautas aprindām. Pēc zvaigznēm tie paredzēja nākotni un. šeit skatāms viens no tiem izredzētajiem. tomēr šis atradums izraisīja sevišķu interesi. Krasā pretrunā ar visu līdz šim uzzināto par šumeru apbedīšanas ieraţām likās arī tas. Kopš šā mirkļa gandrīz katrs turpmākais kapļa cirtiens nesa jaunu atklājumu. Arī viņām nebija doti līdzi apbedīšanas rituālā parastie sadzīves priekšmeti. ar gravējumiem bagātīgi izrotāts vara vairogs un zeltā kaldināts šķēps – tas pats. Neparasti bagātīgās rotas. bet ap kaklu – meistarīgi darinātas krāsainas krelles. Šo gudrību tautai bija iepotējuši rakstu pratēji priesteri. pirms Vūlijs no šā fakta bija paguvis izdarīt kādus secinājumus. Nav grūti iedomāties. ka grīda nav līmeniska. kas šķita kāda romantiska noslēpuma apdvesta. Svelmīgā saule spoţi atmirdz viņa bruņucepures zeltā.

Visapkārt kaujas ratiem mētājās daţādi priekšmeti un dārgi nieciņi. ģindeņi. Divas sudrabā meistarīgi izkaltas rekonstrukcija lauvu galvas izrādījās viss. kas saglabājies no troņa. instrumentus un zelta tualetes piederumus. Ap viņu galvaskausiem mirdzēja zelta diadēmas ar lazurīta un karneola inkrustācijām. kuros bijuši iejūgti vērši. kas bija izcirsta slīpnes ķieģeļu grīdā. atklājās vēl kāda sīka detaļa: karalis A-bar-gi šeit bija guldīts kopā ar citām personām. Ar muguru atbalstīdamās pret kapeņu ārējo sienu. viņas sēdēja. kādu veidoja melodramatiskās pozās izvietotās sievietes. kurai vajadzēja vest pie karaļa A-bar-gi kapa. Mazliet dziļāk atraka divus pilnīgi izplēnējušus četrriteņu pajūgus. Tātad slīpnei vajadzēja vest līdz kādām citām kapenēm. kā arī daudzkrāsainas krelles. kājas izstiepušas šķērsām pāri rakuma grāvim. kas bija interesanti ar to. droši vien braucēju. Tās pirmās pēdas patiesi tika atklātas divi metrus zemāk par pirmās slīpnes līmeni. jo sevišķi groţi. Kad karaļa A-bar-gi kapenes bija pilnīgi atraktas. zelta. mums acu priekšā skaidri jāpatur slīpnes un kapeņu topogrāfiskais izkārtojums. kā arī zeltā kaldinātiem plakanciļniem. ka pēc sava veidojuma ne ar ko neatšķīrās no vēl šodien Mezopotāmijā lietotajām laivām. ka šeit kādreiz apbedīts karalis vārdā A-bar-gi. kas. jo tā aizvirzījās pāri mauzoleja kupolveidīgajam jumtam. ka tās atradās mazliet augstāk un slīpne taisnā līnijā veda tieši uz turieni. Tomēr. «Kad saule bija dievs» I Kolīdz strādnieki un arheologi paspēja mazliet atgūties no šīs mēmā traģisma apdvestās ainas. kā mēmas un tajā pašā laikā izteiksmīgas liecinieces drausmīgajai traģēdijai. kas atradās dziļāk zemē. pirms ķerties pie jauno kapeņu ieejas attīrīšanas no drupām. bija izlaupītas. Grūti aprakstīt ainavu. izvilkums L-KOSIA1 37 Z. Vūlijs nolēma sameklēt otru slīpni.VEcordia. tikai ar to atšķirību. Sievietēm pie kājām bija izkaisīti mēnessveida zelta auskari. ka vienu no tiem neskartu izdevās izcelt zemes virsū. Turpat blakus arheologi atrada kaujas ratu pēdas ar sliecēm riteņu vietā. viņi slīpnes zemākajā posmā atklāja kaut kādus dzīvnieku kaulus. kā arī diţskābarţu lapu veidā izstrādātiem piekariņiem. Izrādījās. Taču vislielāko interesi izraisīja jau stipri satrunējusi lāde. Visvērtīgākais atradums tomēr bija cilindrveida spiedogs ar uzrakstu. droši vien ar tuvākiem galma ļaudīm. turpat netālu no A-bar-gi kapenēm. kur lāde aizsedza izlauzumu. kas sirmā senatnē šeit bija norisinājusies. Tajās atrada tikai divus sudraba laivu modeļus. Tātad pat karaļa mūra mauzolejs bija kopējs kaps. kas. ka tās ir ēzeļu skeletu daļas. Tām līdzās gulēja divu vīriešu. mirstīgās atliekas. nevarēja novest līdz A-bar-gi kapenēm. to mūra piekājē sēdus stāvoklī atrada deviņu sieviešu atliekas. Dzīvnieku skeleti bija tik labi saglabājušies. saskardamās ar to tajā vietā. Un tad visiem par lielu izbrīnu atklājās jauns noslēpums: lāde aizsedza atveri. kā arī kaujas ratus uz sliecēm. sudraba un alabastra vāzes un krūzes. sarkana un zila akmens mozaīkām. . Lai saprastu arheoloģisko meklējumu turpmāko norisi. protams. Slīpnes sākumā divās rindās gulēja seši kareivji ar šķēpiem rokās un vara bruņucepurēm galvā. Kaujas rati bija bagātīgi rotāti ar balta. kur atrada vīriešu un sieviešu mirstīgās atliekas. arfu un lādi. droši vien braucēju. Ka atvere bijusi izlauzta ar nolūku. liecināja tas apstāklis. Pēc ilga un rūpīga darba atrasto dārgumu saglabāšanai un konservēšanai arheologi ķērās pie lādes izcelšanas. Kapa nišu tuvāk pārlūkojot. kas attēloja lauvas galvas ar lazurīta krēpēm. kura koka daļas bija pilnīgi izplēnējušas. Uz vēršu skeletiem gulēja divu vīriešu. ka ķieģeļu mūris kupolveidā pārsedz kapenes. Tur atrada mozaīkas šaha dēli kādai spēlei. ka vēlāk mēģināts to nomaskēt ar vaļēji sakrautiem ķieģeļiem. Aizjūgs. sukas ar lazurīta un baltu gliemeţvāku rozetēm. uz kuras vēl skaidri bija saredzami no gliemeţnīcām un lazurīta prasmīgi izstrādāti figurāli ornamenti. Izrādījās. kas liecināja. kādreiz bija kalpojušas kā kakla rotas. Atraktā slīpne. bet vissvarīgākais bija īsts arheoloģisks ūnikums – brīnišķīgi vulkāniskā stikla Karalienes Šubadas kapenēs atrastās arfas izstrādājumi. Jo nevarēja būt nekādu šaubu. Kosidovskis. ka šai slīpnei vajadzēja atrasties kaut kur zemes dziļākos slāņos. Tādas patiesi arī tika atrastas. bija bagātīgi izrotāti ar krellēm un sudraba apkalumiem. uz auklām savērtas.

kvarca. nekas nebija saglabājies. kas bija aizbērta ar gruvešiem. Telpa starp sieviešu grupu un pajūgu burtiski bija piepildīta ar citu sieviešu un vīriešu atliekām. Strādnieki attīrīja ieeju no gruvešiem. viņi ielauzušies kapenēs pa izkalto atveri un tās izlaupījuši. Strādnieki. Kreļļu auklu gali izrotāti ar zilganā lazurītā meistarīgi izgrieztiem amuletiem vērša un teļa veidā. Aiz galvaskausa pakauša daļas tika atrasta ar zelta rozetēm greznota suka. Nespēdami pretoties kārdinājumam. Pabeidzis abās slīpnēs atrasto priekšmetu konservāciju. ka tās bija sieviešu atliekas. uz kurām izgravētas humoristiskas ainas no dzīvnieku pasaules. stāvēja kareivji pilnā kaujas bruņojumā. Pie diadēmas bija piestiprināti karulīši zelta lapu un puķu veidā ar balta un zila stikla ziedlapiņām. Kā jau minējām. jau ar pirmo acu uzmetienu ļāva nosacīt.VEcordia. būs ar lāpstām uzdūrušies karaļa A-bar-gi kapeņu jumolam. un ar to tad arī izskaidrojams. taču. Aizvēsturisko kapeņu drūmais noslēpums bija atklāts visā tā dramatiskajā skaudrumā: šumeru karaļiem un karalienēm pēcnāves ceļā līdzi sūtīja veselu galmu. ka abas kapenes ir viena otrai blakus. Pie labā elkoņa atradās trīs zelta adatas ar lazurīta galviņām un četri amuleti zivju un gazeles veidā. instrumentu rezonators bijis izgreznots ar baltu gliemeţvāku plāksnītēm. «Kad saule bija dievs» I Strādnieku lāpstas turpmāk atsedza aizvien vairāk traģēdijas pēdu. zelta krūzes. Vūlijs secināja. Nekādas aizdomas tas neradīja. Pret katafalku atspiedušās. kurp veda augšējā slīpne. Taču vissvarīgākais atradums bija cilindrveida spiedogs ar uzrakstu. No koka daļām. kausiem. knūpus tupēja divas kalpones – viena pie pagalvja. kas pavērās viņu pārsteigtajām acīm. Pirms nāves viņa droši vien izteikusi vēlēšanos tikt apglabātai līdzās vīram. Pašā telpas vidū uz satrunējuša katafalka atradās sievietes pīšļi. līdzās karaļa A-bar-gi mauzolejam atradās citas kapenes. otra – kājgalī. kurās vēl atradās zaļgana kosmētiska ziede. To dekoratīvais motīvs ir sudraba plāksnē izkalta vērša galva ar baltu gliemeţvāku un lazurīta acīm un bārdu. kad aktieri mirdami krīt uz skatuves gleznainās pozās un paliek nekustīgi guļam. izvilkums L-KOSIA1 38 Z. Galvas rotājums sastāvēja no platas zelta lentes. Mazliet tālāk gulēja divas bagātīgi rotātas arfistes. Kosidovskis. Uz grīdas mētājās daţdaţādi priekšmeti un dārglietas: diadēmas. Karalieni Šub-adu pavadīja 25 . bet gan gadu tūkstošu gaitā nomelnējuši ģindeņi. nesaudzēdami pat karaļa pīšļus. un ekspedīcijas dalībnieki ar satraukumā pukstošām sirdīm iegāja drūmajā pazemes telpā. bet slīpnē. Karalis A-bar-gi gulēja kopā ar trim tuviniekiem. Bagātīgās rotas lietas. Galvai abās pusēs kādreiz nokarājušās četrstūrainu graudu krelles. Viņu arfas bija šumeru lietišķās mākslas patiesi šedevri. sudraba. agata un halcedona krellēm. ka tā bijusi karaļa A-bar-gi sieva. kas tos sedza. rokot slīpni. Steigā viņi nebija pamanījuši tikai abus sudraba laivu modeļus. kas veda uz kapenēm. kas līdzīgi vītnei kādreiz bija iekļāvusi groteski milzīga izmēra parūku. Tagad bija izskaidrojams arī uz tās novietotās lādes noslēpums. atgādināja drausmīgas melodrāmas finālu. Mirušajai pie mutes bija smaga zelta krūze. lazurīta. jo visa slīpne saskaņā ar apbedīšanas ceremoniālu bija nokrauta ar daudz un daţādiem citiem priekšmetiem – vāzēm. Aina. sudraba vāzes un eļļas spuldzes. Abpus kapeņu ieejai. kurā lasāms. ka šeit apbedīta karaliene Šub-ada. līdz nolaiţas priekškars. kas tagad bija izkaisītas uz katafalka. pajūgiem un arfām. Vūlijs ķērās pie otro kapeņu atvēršanas. sprieţot pēc atrastajām detaļām. Izlauzto caurumu viņi pēc tam Šumeru karalienes Šubadas zelta diadēma steigšus noseguši ar vaļējiem ķieģeļiem un nomaskējuši ar lādi. Tikai šeit gulēja nevis dzīvi aktieri. kā arī divi sudraba upurgaldi un gliemeţnīcas veidā izstrādātas zelta lādītes. protams. visnotaļ noklāti ar zelta. bija apbedīti 62 cilvēki.

izvilkums L-KOSIA1 39 Z. Paskaidrojumu tulkojums: А – karavīru galvaskausi slīpajā ejā uz kapenēm (kauli nav saglabājušies).VEcordia. 1996. Kosidovskis. Каменный век» (Минск. sēţot pie katafalka pašā kapa nišā. pie kam divām vismīļākajām kalponēm piešķirts gods sargāt viņas mieru. Том 1. . Šubadas kapeņu plāns no manas bibliotēkas grāmatas «Всемирная история в 24 томах. Ne sevišķi saskan ar Kosidovska stāstu. «Kad saule bija dievs» I viņai vistuvāk stāvoši cilvēki. с. Karavīri bija tērpti bruņucepurēs un turēja rokās šķēpus Б – vēršu kauli un ratu paliekas В – sieviešu-muzikanšu galvaskausi.357). kuras sēdējušas gar kapeņu sienām parādes tērpos (kauli nav saglabājušies) Г – ieeja no ķieģeļiem mūrētā valdnieces vai priesterienes kapličā Д – valdnieces vai priesterienes ķermeņa guļvieta Е – blakusesošās piekļautās kapenes Bulta rāda virzienu uz ziemeļiem. «Литература».

kaut vai niecīgā mērā vajadzētu izjukt rotu. Taču vēlāk uz viņu galvaskausiem pamanīja mīklainus purpura krāsas lāsumiņus. bet arheologi. kuras pie mutes turēja visi apbedīšanas rituāla upuri. Bet kāpēc gan diadēma atradās tērpa kabatā un nevis ap galvu? Visi pārējie drūmās apbedīšanas ceremonijas dalībnieki taču ieradās pienācīgi izrotājušies? Šajā sakarā arheologi varēja tikai izsacīt daţādus minējumus. lai noskaidrotu šo jautājumu. Tādā gadījumā. izvilkums L-KOSIA1 40 Z. ka attiecībā pret upuriem nebija pieļauta brutāla varmācība. Šķita visai dīvaini. kas bēru ceremoniālā tiem bijusi paredzēta. ka upuri nekādā veidā nav pretojušies saviem nonāvētajiem. kuram sākotnēji nepiešķīra sevišķu nozīmi. ne ar ko neizjauktais rotas lietu. ka tas ir hlorsudrabs. kuru pīšļi tika atrakti Ūras kapulaukā? Arheologi ilgi lauzīja galvas. Secinājums varēja būt tikai viens: sievietēm galvā bijušas sudraba diadēmas. kā arī arfu stāvoklis. neraugoties uz visrūpīgāko pārbaudi. Vūlijs ievēroja. ka karaļa pavadoņi būtu apbedīti dzīvi. kas atgādināja detektīvu metodes. karavīru apbruņojuma. Dzīvi apraktie. tā kā savīstītā aplocīte veidoja blīvu sudraba masu. Kosidovskis. jo visām citām taču bija galvas rotas. arheologi tam ap vidukli pamanīja plakanu pelēkas masas aploci. kādas valkāja visas pārējās šumeru sievietes. Ķīmiskas analīzes ceļā noskaidroja. apraudātājas un uz bērēm nokavējusies kalpone Kādā nāvē bija miruši drūmā bēru rituāla upuri – karavīri. Šāda veida nāve neizbēgami būtu atstājusi drastiskus pierādījumus. Rezultāts bija gluţi negaidīts: aploce bija gluţi tāda pati sudraba galvas rota. Nāvei nolemtie cilvēki cits pēc cita piegājuši pie katliņa. «Kad saule bija dievs» I Arfiste. «Sievietei ar tādiem auskariem nebūtu bijis diadēmas?» Kaut kas šeit likās neparasti. līdz atjautīgu secinājumu ceļā.VEcordia. Sākumā arheologiem likās. un tur iegrimuši miegā. ka pārējām sievietēm uz galvas nav bijis vispār nekādu rotu. cīnītos par savu dzīvību līdz pēdējam elpas vilcienam un nomirtu. pat ja tie būtu apskurbināti ar narkotisku vielu. Pamatojoties uz nenoliedzamiem pierādījumiem. bet jo sevišķi pie mutes turētās krūzes arī liecināja. kas atstāja iespaidu. To apstiprināja skeletu mierīgās pozas. Pie kādas sievietes skeleta atrada tīra zelta auskarus. ka sieviete to turējusi tērpa kabatā. tikai tā bija savīta ciešā aplī. arfistes. Visticamākais šķita pieņēmums. ka tam varētu būt kāds sakars ar krūzēm. viņi vispirms noskaidroja. Tāpat bija maz ticams. Un jau iepriekš bija galīgi jāatmet trešā varbūtība. ka tas atradās pašā rampas vidū. viņa . Bet. kāds noticis apbedīšanas svinību laikā. Novācot satrunējušo skeletu. varbūt opijs vai hašišs. ieroču vai rituālo trauku izkārtojumam. Aptuveni noskaidrot šo noslēpumu beidzot palīdzēja kāds svarīgs atklājums. Nepagūdama vairs uzposties. nonāca līdz interesantiem slēdzieniem. ka galminieki labprātīgi sekojuši savam pavēlniekam nāvē. jo sudrabs atšķirībā no zelta nespēj pretoties organisko skābju iedarbei. Pēc tam rampas nišā ienākuši kareivji vai priesteri un ar dunča dūrienu sirdī upurus nogalinājuši. Sakarā ar šo ķīmisko parādību arheologi nokļuva uz pēdām nozīmīgam un savdabīgam starpgadījumam. «Kā tad tā?» radās jautājums. No 68 sievietēm 28 ap deniņiem bija rotas zelta stīpiņas veidā. tā atšķirībā no pārējām sudraba diadēmām bija saglabājusies. kas nokavējusies uz apbedīšanas ceremoniju. pirmsnāves konvulsijās izlauzīti. dejotājas un apteksnes. Rotas atrašanās jozmeņa apvidū norādīja. pārnesot nedzīvos Šumeru karalienes Šubadas slieču palankīns ķermeņus. Tas bija vara katliņš. proti. ka jaunā sieviete bijusi kāda no šumeru karaļa galma kalpotājām. ka viņai nebija nekādas galvas rotas – netika atklāti pat sudraba radītie purpura lāsumiņi. kuru atrada galma arfistu grupas tuvumā un kura nozīme sākumā likās neskaidra. ka viņi būtu nogalināti kaut kur citur un kapenēs atgādāti jau miruši. Savādo priekšmetu notīrīja un apskatīja ar lupu. Normālais. Vūlija hipotēze bija šāda: katliņā bijis ieliets kāds apreibinošs dzēriens. ko no organisko skābju postošās iedarbes turklāt aizsargāja tērpa audums. un viņam radās aizdomas. iesmēluši krūzē iemidzinošo dzērienu. neko tādu nevarēja konstatēt. galminieki. vienā elpas vilcienā to izdzēruši un pēc tam atgriezušies tajā vietā. kuras gadu tūkstošu gaitā pilnīgi izgaisušas.

dziedātājas un dejotājas. Dibinoties uz šīm un daudzām citām detaļām. ka sievietes bijušas tērptas koši sarkanās drānās. lai uzliktu to galvā pa ceļam vai arī pašu apbedīšanas svinību laikā. Tādēļ jāpiekrīt hipotēzei. minēt būtu velti. Kad ticība karaļa dievišķīgumam kļuva vājāka. apzinādamies. nav grūti atveidot ceremoniāla gleznaino norisi. 22 . ka ticība karaļa dievišķīgumam Šumerā nav bijusi tik akla un vispārēja. Vūlijs karaļu kapenēs savāca pietiekami daudz faktu. kapenēs tiek savākta mirušā karaļa visa milzīgā mantība. lai pēc nāves turpinātu kalpot savam pavēlniekam. Radās iespaids. Šis sīkais arheoloģiskais atradums tomēr ir ļoti izteiksmīgs un satricinošs. Nāve karaļa kapenēs. lai gan tie dzīvojuši tik tālā vēsturiskā laikmetā un tik atšķirīgos sabiedriskos apstākļos. kurus priesteri neatlaidīgi iepotēja visiem jau kopš bērnu dienām. ka nav nekādas jēgas pretoties vai bēgt. kas nobālējusi. it kā liecinātu par to. Kādā rampas vietā tika atrastas mikroskopiskas auduma daļiņas. Kā norādīja arfas. Vai upurējamie cilvēki nāve gāja labprātīgi – to šodien droši noteikt nav iespējams. ka laupītāji ticējuši karaļa dievišķīgumam un baidījušies no viņa atriebības. ka daudzi upuri nāvē nebūs gājuši brīvprātīgi. galminieki un virsnieki. ar kuru palīdzību valdošā šķira nomāca darba ļaudis. ka arfiste mirstot vēl skandējusi pēdējos akordus. ka upuri bijuši brīvprātīgi. Kosidovskis. izvilkums L-KOSIA1 41 Z. mums līdzīgus cilvēkus. Apstākļi. Mūsu iztēlē skaidri parādās vēl nesen dzīves prieka pārpilnā jaunā sieviete. ka galminieki vēlējās kopā ar viņu doties kapā. kā varētu likties. tāpat kā karaļa dievināšana. galma dāmas un apteksnes. No otras puses. bija viens no tiem paņēmieniem. tāpēc var secināt. – ar vārdu sakot. bet nevis cerēdami aizkapa dzīvē atkal kalpot mirušajam karalim. aizejot aizsaulē. Apkalpotāji ienes traukus un lādes. svinīgā procesijā pa slīpni nokāpj arfistes. Jo tajā mēs kā kristāla virsmā redzam atspoguļojamies šīs drāmas dzīvos personāţus ar visām viņu vājībām un centieniem. un viņiem vajadzēja atrasties māņticīgo aizspriedumu varā. kas. viņiem nebija nekas cits kā varmācīgs nāves sods. Kāpēc viņai neizdevās šo nodomu īstenot. kādā veidā tika aplaupīta karaļa A-bar-gi kapliča. Lūk. lai pamēģinātu rekonstruēt apbedīšanas ceremoniālu. Ja viņi par spīti visām šīm ietekmēm tik ciniski spēja izturēties pret karaļa mirstīgajām atliekām. kurš iemiesoja ziemas sauli. Bet kāpēc tādā gadījumā nav atrastas gluţi nekādas pazīmes. lai necilvēcīgā rituāla laikā cienīgi sastaptos ar molohu. kas neticēja priesteru apgalvojumiem. citas – droši vien dejotājas. Ūras karaļpriesteris tika uzskatīts par dievišķīgu būtni. apteksnes. kas atrasta karaļu kapenēs Ūrā turklāt ievilkdami līķi kādā nostūrī. ieņems tur savam augstajam stāvoklim atbilstošu vietu. Kāda no arfistēm turēja roku uz instrumenta tajā vietā. Auna skulptūra. Vēlāka laika posma karaļu kapenēs arheologi cilvēku upurus vairs nav atraduši. «Kad saule bija dievs» I diadēmu steigā būs ielikusi kabatā. kur atradušās stīgas. tad pilnīgi iespējams. ka šis rituāls izzudis reizē ar Ūras pilsētvalsts pirmo dinastiju. kurus mēs nule pārrunājām. Viņam tika upurēti cilvēki.VEcordia. tomēr daţi fakti rāda. ka arī apbedīšanas rituāla upuru vidū bija tādi. Tālab grūti iedomāties. neţēlīgā ieraţa sastapa aizvien asāku pretestību un diezgan drīz atmira. kareivji un zirgu kopēji. Tādēļ ir iespējams. Mēs jau zinām. ka tie pretojušies? Atbilde ir vienkārša: viņi padevīgi gāja nāvē. ēzeļi un vērši ievelk pajūgus un kaujas ratus. Molohs – kanaāniešu un feniķiešu dievs. Bet kaprači taču bija Ūras iedzīvotāji. ar drebošām rokām sakārto savas garās tunikas krokas. Pārnestā nozīmē – cilvēka upurus prasošs pasākums. Kaprači savu noziegumu izdarīja drīz pēc karaļa nāves. kas liecinātu.22 kuram tiks upurēta viņas jaunā dzīvība. lai mierīgi varētu noņemt tam visas dārglietas. dziedātājas. viena sieviešu grupa bijušas arfistes. Barbariskais apbedīšanas rituāls sakņojās šķiru sabiedrības struktūrā un. ja tie uzdrošinājušies tik neganti apgānīt svētumu. kuras ļāva secināt. tāpat kā notiesātais kāpj uz ešafota. Viņi mira ar nāves baismās sastingušu sirdi. neraugoties uz rituālo spoţumu.

iesmeļ krūzē miega zāles un izdzer tās vienā elpas vilcienā. Burţuāziskā arheoloģija neprata izmantot šos avotus un nodarbojās galvenokārt ar karaļu. dzirkst dārglietu zelts un sudrabs. kuplās drānas. Pateicoties laimīgai nejaušībai. Pa atvērtajiem kapeņu vārtiem pustumsā redzamas karaļa mirstīgās atliekas. Nipurā un Sipurā. karu un iekarojumu vēsturi. un. vajadzēja ievest no citurienes. lai gan visu šo notikumu skaidras atbalsis atrodamas šumeru bibliotēku avotos. Karaļi un priesteri no citām. un veikliem dunča dūrieniem nobeidz cilvēkus un dzīvniekus. tās apmainot pret savas zemes lauksaimniecības produktiem.VEcordia. bet par visām lietām – šeit tik ļoti iecienīto lazurītu. kas sava ceremoniālā tērpa greznumā atdusas uz katafalka. zeltu un sudrabu. Tāpēc izejvielas. šķēpu un dunču spodrinātais varš. Ūras iedzīvotāju nākamās paaudzes neko nezināja par valdniekiem. pateicoties lauksaimniecības tehnikas attīstībai. kas atrastas šumeru karaļpriesteru kapenēs. valdošās šķiras visu šo produkcijas pārpalikumu piesavinājās sev. varu. kā arī asīriešu valdnieka Asurbanipala – kvēlā dokumentu mīļotāja – dibinātā plašā bibliotēka Ninīvē. ādas sandalēm. gaidu pilns klusums. kuros ietverta gandrīz vai visa asīriešu un babiloniešu literatūra. kas sastāvēja no apdedzināta māla «aploksnēs» uzglabātām ķīļraksta plāksnītēm. bagātīgi izrotātiem ieročiem. Pēc nosacītas zīmes karaļa izvadu procesijas locekļi cits pēc cita pienāk pie lielā katla. stāsta mums par toreizējām sabiedriskām attiecībām vairāk nekā daţs labs rakstīts dokuments. līdz mūsu laikiem saglabājušās vairākas tādas bibliotēkas Lagašā. mieţiem. Pagāja tikai trīs gadsimti. verdzības un tāpat šķiru cīņas aizsākumus. gaļu. Spilgtā gaismā šumeru pilsētu šķiru iekārtu mums parāda arī tempļu un piļu drupās atrastās piezīmes un hronikas.. Pēc tam kaprači aizber ieeju un aizpilda ar zemi milzīgo bedri. mirdz bruņucepuru. Kosidovskis. perlamutru. reizē ar to atklājot arī viņu apbedīšanas satricinošo noslēpumu. Priesteri un daţi šumeru valdnieki iekārtoja bibliotēkas un arhīvus. Šīs dārgās preces ieguva. kurš . darba rīkiem. nekā tam bija nepieciešams paša iztikai. no kurām šumeru meistaru veiklās rokas darināja mākslas priekšmetus. Pēkšņi no zikurāta virsotnes atskan fanfaras. Viņa divsējumu darbs par šumeru dzīvi un ieraţām. Pēc tam atgrieţas savās vietās un. priesteru rituālie rečitatīvi un galma apraudātāju vaimanas . Bērinieki pamazām atgrieţas pie sava ikdienas darba. statuetēm un kosmētikas piederumiem. meistarīgi gravētiem spiedogiem. visās varavīksnes krāsas zaigo kakla rotas. puscēlos akmeņus. Tikai piecus tūkstošgadus vēlāk arheologi no aizmirstības tumsas atkal izcēla gaismā karalienes Šub-adas un karaļa A-bar-gi vārdus. lopiem. ko arheologi atrada tik lielā daudzumā. Pasakainās bagātības. Vispirms mēs uzzinām divus pamatfaktus: jau 3000 gadu pirms m. alabastru. piemēram. kurā atrodas slīpne un kupolveida mauzolejs. zemē atgūlušies. gadsimta otrās puses krievu zinātnieks Mihails Ņikoļskis. un pazemes mauzolejā dusošo karaļpāri pilnīgi aizmirsa. Dieva muižu nomnieki Kādreiz tik auglīgā Mezopotāmija vienā ziņā bija nabaga: daba to nav apveltījusi ar izrakteņu iegulām. pret vilnu. «Kad saule bija dievs» I Karavīri pilnā apbruņojumā slēgtā ierindā nostājas savos kapa mūţa sardzes posteņos. Uzbērums auga arvien lielāks. Pēc priestera mājiena lejā nokāpj kareivji. Pavisam citu ievirzi arheoloģijas pētījumiem sniedza ģeniālais 19. Ar veselas armijas pārrakstītāju un aģentu palīdzību viņš savā pilī savācis visus tolaik pieejamos dokumentus. un. diorītu. šajā jomā paveica sensacionālus atklājumus. Atšķirībā no citiem burţuāziskajiem vēsturniekiem viņš vispirms interesējās par plašo tautas masu dzīvi un darbu. sieviešu kora dziedātās dziesmas. dziedātāju balsis izdziest. pamazām ieslīgst miegā. Visā svinību norises laikā dzirdamas arfas klusinātās skaņas. Pēc septiņiem gadsimtiem tur ierīkoja jaunu kapsētu. keramiku. Arfistes arvien vājāk strinkšķina instrumentu stīgas. sabiedrisko atšķirību izveidošanos. Gar sienu izkārtojas arfistes un dziedātājas. To aizbēra ar gruţiem un atkritumiem. vilnas audumiem. un tāpat zināmā mērā arī pret šumeru amatnieku izstrādājumiem. un proti. mājputniem un datelēm. otrkārt. izmantodamas to personiskas labklājības nodrošināšanai. Mezopotāmijas saules ţilbinošos staros kā dzīvā ugunī liesmo sieviešu koši sarkanās. dibinoties uz ķīļraksta plāksnīšu rūpīgu analīzi. kurās bija vairāki desmiti tūkstošu ķīļraksta plāksnīšu. šumeru zemnieks spēja saraţot daudz vairāk pārtikas produktu.ē. ka šajā vietā kādreiz atradusies kapsēta. mēness dievietes priesterienes frizieri un ceremonijmeistaru. daţādiem metāla traukiem. Tās nezināja pat to. eļļu. Tā visai miglaini iztēlojās tādus procesus kā Mezopotāmijas tautu pirmatnējās kopienas sairumu. un visapkārt iestājas dziļš. dārglietām. kas sev līdzi kapā bija paņēmuši tik daudz cilvēku dzīvību un dārglietu. izvilkums L-KOSIA1 42 Z. nereti visai tālām zemēm ieveda ciedru kokus. kuru uzdevums nogalināt izraudzītos upurus. un kapenes jau atradās dziļi zemē. kurā apbedīja karaļa Sargona meitas.

pajūgi. kas valdīja tempļu muiţās.m. Atradumi karaļu kapenēs. Turklāt nomas noteikumi sīkzemniekam bija nesalīdzināmi grūtāki nekā galma augstmanim. mēs varam gūt samērā pilnīgu priekšstatu. kas un kādos apstākļos apstrādāja tempļu zemes un kas tajās tika raţots. kuriem par izpalīgiem tāpat strādāja 27 vergi. un karaļpriesteris bija tikai tās lietotājs. «tīrumu nomnieks». 40 vērpējas un audējas. pirmatnējā kopiena Šumerā bija sabrukusi. pateicoties tehnikas progresam. «Kad saule bija dievs» I dibināts uz Lagašā atrasto ķīļraksta plāksnīšu atšifrējumu un komentējumu. viņi mums atsedza spilgtu šumeru sabiedrības ainavu. Strādnieku saraksti piemin 27 aldarus ar 6 tiem palīgā piedotajiem vergiem. dzimtu un vienpatņu lietošanai. jo Lagašā atrasta plaša dievietes Bau svētnīcas grāmatvedība. No šiem avotiem uzzinām. laivas. pirmatnējā kopiena izira. kura pienākums zemi sadalīt atsevišķu ģinšu. Ar dialektisko metodi bruņojušies. Lauksaimniecības inventārs un darba rīki. izmantojot vergu darbu. Zemes lielumlielā daļa jau tolaik piederēja divdesmit tempļiem. 23 V.VEcordia. kā arī citi avoti nepārprotami liecina. Šajās muiţās nodarbinātie amatnieki. Šāds stāvoklis gan vēl tika maskēts ar tradicionālajām pirmatnējās kopienas formām.ē). tad vēl kalējus. kā tad īsteni šī zemes sadalīšana praksē notikusi.5 akriem. kā viņš sevi dēvēja.: Urukas II dinastijas valdnieks (2166 – 2130 p. taču ekonomiski pakļauti. un valdošo šķiru milzīgās bagātības. atskaitot vergus. 21 maiznieku. tā kā viņiem nebija pašiem savu raţošanas līdzekļu. izvilkums L-KOSIA1 43 Z. kuri strādā priesteru un augstmaņu tīrumos. arī šumeri savā laikā dzīvoja pirmatnējās kopienas iekārtā.E. Pārpalikumu karaļpriesteris sadalīja starp galma augstmaņiem un sīkzemniekiem. kā spīļarkli. Pateicoties līdz mūsu dienām nonākušajiem algādţu sarakstiem. Ņikoļskis pirmais patiesīgā gaismā parādīja Šumeras ekonomiskās un sabiedriskās attiecības.ē. galvenokārt ar mieţiem. kā arī pārvaldniekus. tad tie ne sapņot nevarēja par neatkarīgu darbu vai par darba devēja maiņu. Viņa pētījumus turpināja padomju zinātnieki. turpretī augstmanim bija tiesības uz 35. Šo pētījumu dziļu sintēzi sniedza V. par verdzību. Taču arī šī pārpalikuma sadalei bija noteikti šķirisks raksturs.5 akrus zemes. turklāt neţēlīgi tās ekspluatēja.8 līdz 2. ka trīs ceturtdaļas no savām zemes platībām priesteri iznomāja zemnieku ģimenēm. Tāpat kā citas ciltis. taču tās jau sen bija zaudējušas savu agrāko saturu. kas aptver pusi no visām pilsētvalsts apstrādājamām zemēm. Sīkzemnieks saņēma apstrādāšanai tikai 0. Karalis Lugalkisalsi23 Šumeru pilsētā Lagašā atraktās ķīļraksta plāksnītes atklāj. kad vēl nepazina privātīpašumu un ekspluatāciju. Mūsu rīcībā ir diezgan precīzas ziņas par attiecībām. rakstveţus un uzraugus. Šumeru sabiedrībā redzam dziļas sociālās un mantiskās atšķirības. Adijeva lieliskais darbs «Seno Austrumu vēsture». kā arī valdošo slāņu bagātības nemitīgu pieaugumu: no vienas puses. kā arī sabiedrisko un mantisko atšķirību pieaugumam. kas atradušies šai pilsētā. Pārējo zemi tempļi apsaimniekoja paši. Kosidovskis. nomas veidā atņemot 70 līdz 80 procentu no gadskārtējās raţas. ka jau 3000 gadu pirms m. namdarus un citus amatniekus. Visa apstrādāšanai noderīgā zeme oficiāli piederēja dievam. Taču. Strādniekus atalgoja ar noţēlojamām pārtikas devām. bet. no otras puses – zemniekus un amatniekus. . bet par visām lietām jo plaši apgaismo laukkopības tehniku un paņēmienus. karaļa. kas formāli gan ir brīvi. droši vien personīgi bija brīvi ļaudis. bet pats karalis sev paturēja 608 akrus. sākot no pirmatnējās kopienas līdz vergturu valstij. kas pacelts dieva godā. piederēja vienīgi templim. Ieraksti mums vispirms stāsta par priesteru kārtas varenību un bagātību. un beidzot vergu barus. jūga lopi. raţošanas spēku attīstībai. tīkli zivju zvejai u.. tml. sniedz bagātīgas ziņas par amatiem un darba apstākļiem šumeru pilsētvalstīs.

bet Kosidovska grāmatas latviešu izdevumā šis attēls atrodas starp šumeriem veltītajām bildēm. kādā atradās par vergiem pārvērstie kara gūstekņi. Kosidovskis. bija atļauts savus bērnus pārdot vai arī parādu dēļ nodot verdzībā. kurš tikai pirms 5 gadiem atgriezies Polijas Tautas republikā no ASV. patvaļa un neţēlība izraisīja asas šķiru sadursmes jau 2500 gadu pirms m. 24 .06. bet piederēja dievam. V. ka izskaudis visas šīs netaisnības un «sērdieņiem un atraitnēm neviens bagātnieks vairs nedrīkstēja nodarīt pārestību». kāds hronists Karalis Ašurmarsipals25 II sūrojas. apvaldījis bagātnieku patvaļu un realizējis virkni reformu.E. 883–859 B. Ģimenes galvai. Lagašas pilsētas drupās atrasti trīs konusveida akmeņi un akmens plāksne. Sākumā tā nebija atklāta verdzība. Lagašas faktiskā valdnieka. Šo sadursmju atbalsis sastopam daudzos ķīļraksta tekstos. ka parādu jūgā nokļuvušie vai galīgā postā iedzītie šumeru pilsētu iedzīvotāji jo plaši izmantoja šīs tiesības. 2009.C. lai gan paša zemesrūķa ģimene tāpēc cieta trūkumu un iegrima aizvien dziļāk parādos. lai zemnieks savā sirdī būtu apmierināts. Pēc tam Urukagina lepni paziņo. ka zeme ar visiem tās augļiem ir dieva. pierāda. priesteru patvaļa un alkatība. kuros Urukagina vēlākām paaudzēm licis iemūţināt savu reformu vēsturi.ē. rokās. varasvīru nelikumības un varmācības. Valsts iedzīvotāju priekšgalā stājās kāds Urukagina. noveda valsti līdz revolūcijai.: 58-gadīgais Kosidovskis. Urukagina gāzis priesteru varu. viegli saprast tās politiskās jukas. nevis priesteru īpašums un tālab viņu darbs ir reliģiska pienākuma izpilde. izcēlās šumeru Lagašas pilsētvalstī. vai viņi maz to būtu iedrošinājušies. nekā Interneta sarakstos). kur bija emigrācijā 12 gadus. Daudzie bērnu pirkšanas un pārdošanas līgumi. iegrūda darba ļauţu masas parādos un tādā ekonomiskā atkarībā. No paaudzes paaudzē aizvien lielāks skaits kādreiz brīvo cilšu locekļu pārvērtās par vergiem. kad Šumeru iekaroja babilonieši. Tajos aprakstīts pilsētas noţēlojamais stāvoklis. Tās pēdējie karaļi no Urnanše dinastijas pakāpeniski zaudēja pamatu zem kājām. tad reti samaksāja tik daudz. bet pirms tam dzīvoja «burţuāziskajā» Polijā nebūt ne kā marksists. Es domāju. Priesteru. Vienkāršajam šumeram jau no bērnu dienām bija iepotēts uzskats. augstmaņu un valdnieka spaidi. asīrieši un visbeidzot haldeju jaunbabilonieši.gadā mēģina runāt marksistiskā garā. tam vajadzētu būt asīriešu valdniekam. šeit 1956. nedz starp Asīrijas ķēniņiem. kura nomainīja vergturu iekārtu (apmēram sākot ar Romas impērijas sabrukuma laiku). ka latviešu izdevumā (tas vispār ir samērā nevīţīgs) ir kļūda. Visai precīzi darba ļauţu stāvoklis atspoguļots šumeru likumdošanas aktos. Ārkārtīgi augsta nomas maksa un augļošana. Neciešamie politiskie un ekonomiskie spaidi.20: Tāda valdnieka nav nedz starp šumeru. kuram vajadzēja atdot lielumlielo daļu raţas. kas līdzinājās verdzībai. kuras atvieglojušas apspiesto darba ļauţu masu stāvokli. cilvēces vēsturē pirmais revolucionārs un politiskais reformators. ko apstrādāja zemnieks. kādu tie ņēma par rituāliem pakalpojumiem. kuras 2400 gadu pirms m. drošs ir vienīgi tas. ka «augsts priesteris ienāca nabaga cilvēka dārzā un atņēma tam koku». Tīruma sloksnīte. ko nosaka paša dieva griba. kas atrasti šumeru pilsētu drupās.). izvilkums L-KOSIA1 44 Z. un ka šeit redzams Ašurnasirpals II (Ashurnasirpal II. ko piekopa bagātnieki. Bet te runa ir par tipisku vergturu iekārtu. kura pili kā pirmo atraka Leijards un kurš vienreiz pieminēts šajā grāmatā (gan ar mazliet citādiem valdīšanas gadiem. jo sevišķi pēc tam. Strādājošo šķiru paverdzināšanas process padziļinājās ar katru gadsimtu. «Kad saule bija dievs» I Turklāt nav zināms. piemēram.VEcordia.ē. Saskaņā ar marksismu šeit nevar būt ne runas ne par kādu feodālismu. pārmērīga maksa. ka Urukagina nav piederējis pie valdošā slāņa un laikam nācis no vienkāršās tautas. nebija pat viņa īpašums. bet karalis Lagulanda bija tikai nevarīgs rīks galvenā priestera.S.: Sprieţot pēc vārda «Ašur». pie tam ļoti agrīnu. kādus lietoja nekaunīgie priesteri.» Ņemot vērā šos sabiedriskos apstākļus. šķiet. jo feodālisms tajā mācībā ir attīstības stadija. Daudzos gadījumos viņu padzina no savas saimniecības un parādu nolīdzināšanai piespieda strādāt tempļu vai augstmaņu muiţās. kādā viņš to atradis: nodevu ievācēju plēsonība. P. jo šādas saimniecības sistēmas feodālais24 un ekspluatatoriskais raksturs tika aizsegts ar reliģisku aizspriedumu plīvuriem. bet viņam tas lāgā neizdodas. lai gan zemnieks un amatnieks nedzīvoja labāk par vergu. Piemēram. 25 V. Hronikas klusē par viņa izcelšanos. kur kādreizējais formāli brīvais zemnieks ātri vien noslīga tādā stāvoklī.E. Cits teksts vēstī: «Ja klaušu zemnieka saimniecībā piedzima labs ēzelēns un kungs paziņoja: es gribu to nopirkt.

g. taču politiski tās dalījās atsevišķās nelielu vergturu grupu pārvaldītās pilsētvalstu organizācijās. Viņš gan izbeidza šumeru pilsētvalstu patstāvības laikmetu. medicīna. Piemiņas ieraksti akmens plāksnēs un uz cokoliem gadsimtiem ilgi tika iekalti šumeru vai arī paralēli šumeru un babiloniešu valodā. lai gan pašu šumeru jau sen vairs nebija. arhitektūra. savā lokā iekļaujot arī uzvarētājus akadiešus. bet vēlāk uz tās drupām varenu impēriju nodibināja lielais iekarotājs un likumdevējs Hamurapi (ap 1800. Kosidovskis.–2305. babiloniešu. Bet tikai arheoloģiskie izrakumi šumeru pilsētās apliecināja. Vēlāk šumeru apdzīvotās teritorijas rietumu daļā parādījās izcils semītu cilšu vadonis Sargons I (2360. un cildināja Urukaginu kā atbrīvotāju.ē. ka mūsu civilizācijas šūpulis meklējams tālākā cilvēces pagātnē. izvilkums L-KOSIA1 45 Z. tā skaitā. pirms m. dziednieki. liekas. rīkoja kara gājienus pret kaimiņiem. līdzīgi latīņu valodai. pirms m. Tās bija Lagaša. ka mūsu civilizācijas pirmavots slēpjas ne tikai Ēģiptē. Līdz mūsu dienām saglabājusies dziļi izjusta. asīriešu un haldeju. «Kad saule bija dievs» I No ierakstiem redzams. Urukaginas nolūks nebija atcelt verdzību vai izskaust šķiru nevienlīdzību. bet arī Šumerā. bet pēc tam (626. ne tikai kā neiznīka. Ūra. Sargons pasludināja sevi par Šumeru un Akadas karali.ē.: Droši vien Meļinovska neveikls tulkojums: šumeru valoda nav semītu valoda. būs saņēmis gūstā un nogalinājis. 19. Uruka. g. g.VEcordia. Zemes īpašnieki. Tempļos šumeru valoda tika lietota kā sakrāla valoda. . Kopš tā laika. un ar lielu cieņu to mācīja skolās. lietišķā māksla. Beidzot parādās viens no vislielākajiem iekarotājiem cilvēces vēsturē Maķedonijas Aleksandrs un pakļauj sev visus Tuvos Austrumus. 26 V. 550 gadu vēlāk Mezopotāmijā nodibinās jauna asīriešu lielvalsts. taču viņa impērijā šumeru valoda un kultūra ne tikai neiznīka. skolotāji un astronomi. literatūra un astronomija bija sasniegušas apbrīnojami augstu attīstības pakāpi. tieslietas. ka tās stāvoklis zināmā mērā uzlabojies. bet jo sevišķi mākslu mums jāpateicas grieķiem.). Darba tauta juta. Lagašas iekarotājs. Jeremija raudu dziesmai līdzīga ţēlaba.ē. gadsimta sākumā zinātnieki domāja. To sagrāva kalniešu elamitu kareivīgās ciltis. Krētas un Babilonijas kultūru. Taču viņa valdīšana ilga tikai piecus gadus. gluţi kā Palādas Atēna no olimpiskā Zeva galvas. bet zināmā mēra pat persiešu un grieķu valstis bija šumeru kultūras tiešie mantinieki. kā arī padzīto priesteru kūdījumi noveda pie tā. bet Urukaginu (par viņa tālāko likteni mums nav nekas zināms). Vēlāk Mezopotāmiju iekaro persiešu monarhs Kīrs. bet turpināja attīstīties. ka viņš uzcēlis virkni jaunu celtņu un paplašinājis apūdeņošanas kanālu sistēmu. bet paplašināja savas varas robeţas arī uz austrumiem. kurā vaimanāts par pilsētu. nespēdami tos atrast valsts iekšienē.) semītisko haldeju radītā Jaunbabilonijas valsts. kur tika sagatavoti rakstveţi. Oligarhu un priesteru intrigas tomēr atnesa postu viņiem pašiem.–538. ka Umi pilsētvalsts karalis Lagalzagasi pēkšņi uzbruka Lagašai. 26 Gadu gaitā tā tomēr pārvērtās tikai par priesteru un dzejnieku valodu. Viņu intrigas. Privātiem zemes īpašumiem pieaugot kā plašumā. Šumeru loma šajās cita citai sekojošās impērijās dzīvi atgādina romiešu un Romas kultūras nozīmi Eiropas valstu vēsturē. ka par kultūru. bet uzplauka vēl kuplāk. Liberālās reformas pārējo šumeru pilsētu valdnieku vidū izraisīja dziļu nemieru. pakāpeniski pakļāva sev arī pārējās pilsētvalstis un izveidoja vienotu šumeru valsti ar galvaspilsētu Uruku.). pirms m. kad iepazināmies ar Ēģiptes. Tādēļ jau kopš savas vēstures sākotnējā perioda šumeri nemitīgi karoja. palielinājās arī pieprasījums pēc vergiem lauku apstrādei. soģi. Isini un Larsa. no kuras pāri palikušas tikai kūpošas krāsmatas. Urukagina pavēstī.E. Šumeru ciltīm bija gan kopēja valoda un kultūra. Viņš centās tikai novērst brēcošākās netaisnības un apvaldīt valdošo šķiru patvaļu attieksmē pret brīvajiem zemniekiem un amatniekiem. kuras centās pavairot savu bagātību uz citu pilsētu rēķina. Visa šumeru vēsture ir nepārtraukta savstarpēju karu virkne. kur varēja gūt ne tikai svaigas kara gūstekņu rezerves. Akadiešu. mēs uzzinājām. Agada. viegli gūtās uzvaras iedrošināts. Atklājumi Ūrā un citās šumeru pilsētās pašos pamatos izmainīja uzskatus par mūsu kultūras cilmi. bet arī apstrādājamas zemes un veldzes krājumus tīrumu apūdeņošanai. nopostīja to. kurš iekaroja ne tikai visu Šumeru. kur jau 3000 gadu pirms m. ka revolūcijas smaile nav bijusi vērsta pret pilsētvalsts iekārtu. kuros atsevišķas pilsētas laiku pa laikam guva hegemoniju. Sākotnēji šumeru valoda bija visnotaļ izplatīta līdzās citām semītu valodām. Gandrīz trīs tūkstoši gadu ilgā laika posmā šumeru valoda.ē. Šumeru-akadiešu valsts pastāvēja tikai divus gadsimtus. kuru vidū tā esot parādījusies pēkšņi. tālu aiz Persijas līča un tāpat uz rietumiem līdz pat Vidusjūrai. Viņa valdīšanas laikā Lagaša pieredzēja jaunu labklājības un plauksmes periodu.

neraugoties uz to. Daudzās jomās mēs esam šumeru tāli mantinieki.tml. valsts varenība simboliem. ka šumeri bija arī septiņtoņu gammas izgudrotāji. dzegu. gravētāji un ieroču meistari. Ja šumeru māksla varēja sacensties ar citu tautu mākslu. kas personificēja Gudea. 29 V. ūdeni. jau pieminēto plakancilnī attēloto ievainoto lauveni. kausus. tempļiem.VEcordia. jo Mezopotāmijā trūka tēlniecībai piemērotu materiālu: koka. Jāatzīmē. Tātad šumeri radīja vairākas reliģiskas pamatidejas. patiesībā bija tikai seno šumeru likumu tālāks izveidojums. Daţādas tautas attīstījās un izzuda. mēnesi. ka vārds «neskaitāms» Kosidovskim nozīmē apmēram skaitli 250. kuru laikā priesteri. kuras vēlāk aizguva citu tautu reliģijas. Lai gan bargie miesas sodi. bet pavasarī pamodās no miroņiem. Dateļu palmas. pilastru. bruņucepures un vairogus. lielā akmens plāksnē iekalts. vispirmām kārtām par vēsturē pirmo lielo varoņu eposu. raţīgums. ragu. sienu mozaīkas ornamentāciju. kupolu. dievietes Nimas vār ds – «dievmāte».: Lagašas valdnieks (2144 – 2124 p.E. upurēja augus un dzīvniekus. Kosidovskis. kādi šajā kodeksā paredzēti par vissīkākiem pārkāpumiem. Taču vislielāko apbrīnu izraisa šumeru amatnieku izstrādājumi. Visaugstākā dieva Anu vārds burtiski nozīmē «tēvs». neraugoties uz to iespaidīgiem izmēriem.: Šeit manā grāmatas eksemplārā ir daudzus gadus atpakaļ ar zīmuli izdarīts ieraksts.. akmens un metālu. 27 . pilīm un piramīdām. kļuva par tādu abstraktu jēdzienu kā taisnība. kuras viņi. Babilonijas Hamurapi likumu kodekss. Toties šumeru skulptūra nesasniedza sevišķi augstu meistarības pakāpi. Kā zemkopji šumeri droši vien tālu pārspēja ēgiptiešus tīrumu apūdeņošanas prasmē ar irigācijas kanālu palīdzību. piemēram. kas atrasti drupās un karaļu kapenēs.E. zvaigznes. kas atrasts Suzā. atskanot bungu. ar gliemeţnīcu fragmentiem un puscēlajiem dārgakmeņiem inkrustēja arfas un šķirstiņus vai arī uz spiedogiem iegravēja miniatūras mitoloģiskas scēnas. taču ar laiku šie dievi. gan arī citus. podnieki. tādēļ viņu cietokšņiem. krūzes. kad šumeri zaudēja neatkarību un radīta vietā. gaisu u. bet par visām lietām izstrādāja arhitektūra proporcijas un harmonijas principus. flautu. Viņi tāpat atklāja kultūraugu uzllabošanas metodes krustošanas ceļā. Viņi atklāja tādus lietišķās mākslas elementus kā loku. liecina par laikmeta neţēlību. kuri ar nepieredzētu prasmi no zelta un sudraba plāksnēm izkala skulptūras. uzskatīja par svētiem augiem. starp citu. bet kuri tomēr mīlēja savu mākslu un nodevās tai ar nekļūdīgu mākslinieciskās dailes izjūtu. kur šumeri nekad nav dzīvojuši. piemita zināma izteiksmes elegance un vieglums. ar dabas dotu talantu apveltītajiem tautas māksliniekiem.m. gudrība. Taču. kuras sākumus tās pat nenoģida. īpatnēji pārveidodamas un nododamas nākamajām tautām sensenās kultūras un civilizācijas mantojumu. bet dievs Tamuzs – «patiesīgais dēls». tomēr par nenoliedzamu progresu uzskatāms fakts.28 Arhitektūrā un lietišķajā mākslā šumeri izrādījās vienreizēji meistari. Ar neskaitāmu paaudţu27 starpniecību esam no šumeriem aizņēmušies gan mazāk nozīmīgus. kuri cilvēkam bija liels atspaids viņa gaitā no primitīvisma uz civilizāciju. 28 V. cēlsirdība. galvenokārt pateicoties tiem vienkāršajiem. frīzi. Viņa nāve un augšāmcelšanās tika atzīmētas ar svinīgām procesijām un dievkalpojumiem. Cilvēce šumeriem parādā pateicību par bibliotēku. kas bija cilvēcei ka bluķis pie kājām.: Nu. šodien mums nezināmi zeltkaļi.ē). arheologi atraduši izcilus šumeru skulptūras darbus. tad tas notika. «Kad saule bija dievs» I Nepārraujams pavediens cauri gadsimtiem vieno šumerus ar mūsu dienām. radīta vairāk nekā 1500 gadu pēc tam.E. kurus šīs zemes varenie gan bija nobīdījuši uz sabiedrisko kāpņu zemākā spraišļa. dziesmas dziedādami. Viņu reliģija sākotnēji izpaudās dabas spēku dievināšanā. ka kodeksa pamatā bija tīri juridiskās kategorijās ietverta no reliģiskiem V. arhīvu un daiļliteratūras radīšanu. tā lauvene taču ir asīriešu darbs. Šo lietišķās mākslas šedevru radītāji bija neskaitāmi. šumeri mākslīgi apputekšņoja un tādā veidā savos dārzos guva bagātīgas raţas. Tamuzs katru gadu rudenī mira. gan visai svarīgus guvumus: gan tādus. izvilkums L-KOSIA1 46 Z. šumeru valdnieks29 sauli. tauru un arfu skaņām.

Viņi sastādīja precīzu Mēness kalendāru. bet viduslaiku «Raganu veseris» līdz pat 18. bet nevis dievs atmaksā par noziegumiem. Šumeru vidū jo plaši bija izplatīti ticējumi melnajai maģijai. Šumeru medicīna. kurā Mēness apgriešanās ap Zemi tika aplēsta ar precizitāti līdz četrām sekundēm. Šī šumeru. kas tika izdarīti no zikurāta virsotnes. visumā balstījās uz maģiskām izdarībām. kas stājas sakaros ar dēmoniem. kā to rāda drupās atrastās 72 astroloģiskās grāmatas no Sargona I laikiem. gadā pāvests Inokentijs VIII publicēja bullu pret tiem. pesteļiem. taču debess novērojumi. Grieķi. Un tomēr jāatzīmē viņu svarīgākie sasniegumi medicīnā. kas matemātikā izdarīja fundamentālus atklājumus. aprēķinos neizlietojamu». gadsimta sākumā. kuri dzīvojuši pirms 5000 gadiem. gadsimtam bija rokasgrāmata to cilvēku spīdzināšanai. lai gūtu izcilākus panākumus zinātnē. Šumeru priesteri gan nodarbojās galvenokārt ar nākotnes pareģojumiem pēc zvaigţņu konstelācijām. kurus turēja aizdomās par burvestībām. «Kad saule bija dievs» I aizspriedumiem atbrīvota vainas koncepcija. izvilkums L-KOSIA1 47 Z. . kurā valsts. Bet kā gan lai to pārmet cilvēkiem. ja vēl 1481. bet vēlāk babiloniešu likumu racionālistiskā iezīme no jauna izpauţas Justiniāna un Napoleona kodeksos. Tātad tas bija pirmais sekularizētais kodekss. bet kādā no šumeru ķīļraksta plāksnītēm atrasts matemātisks aprēķins. Matemātikā šumeri iemācījās apbrīnojami veikli rīkoties ar daudzzīmīgiem skaitļiem. burvestībām un apvārdošanu. skaitli 10000 uzskatīja par «pārāk lielu. Kosidovskis.VEcordia. kura atrisinājumu izteica skaitlis 195˙955˙200˙000˙000. Astoņās ķīļraksta plāksnītēs saglabājušās sīkas pamācības. lai gan ķirurģijā un dziedniecības augu pielietojumā tā nebija gluţi bez racionāliem pamatiem. Eiropā miljona jēdziens kļuva populārs tikai 19. deva arī praktiski zinātnisku labumu. Šumeri atradās pārāk spēcīgā kabalistiski reliģiskas māņticības ietekmē. kā cīnīties pret raganām. astronomijā un matemātikā. Merkurija orbītu viņi nosacīja pareizāk nekā vēlākie grieķu astronomi Hiparhs un Aleksandrijas Ptolemejs.

kolonnām. nedeva trauksmes signālu. Nelsonam nelaimējās: franču flote nepamanīta šķērsoja Vidusjūru un 2. ģeometrus. Napoleons bija nodomājis ar savu mazo.). kas dārgāks par dimantu 1798. kas no augšas līdz apakšai klāti ar noslēpumainām zīmēm un daļēji apbērti ar vēja dzītajam tuksneša smiltīm. Bez Ēģiptes un Indijas iekarošanas Napoleons sev izvirzīja arī citu. Kaujā pie piramīdām franču ekspedīcijas korpuss sakāva beja karaspēku. tos nodrošinādams ar nepieciešamiem zinātniskiem piederumiem. gadsimta beigās Ēģipte eiropiešiem vēl bija valdzinoša un noslēpumaina zeme. par svētnīcām. Kosidovskis. zīmētājus un pat dzejniekus.VEcordia. pēkšņi parādījās Nelsons. jūlijā Napoleons iegāja Kairā. ka ar saviem līkajiem zobeniem tie gabalu gabalos sakapās franču kājniekus. Pie Abukiras līča. sfinksām un obeliskiem.–1815. neraugoties uz britu parādīšanos. kā arī pēc Renesanses laikmeta rakstnieku juceklīgām ziņām. cilvēces interesēm daudz atbilstošāku uzdevumu nekā viņa militārie plāni. gadā Napoleons. Tāpēc viņš ņēma līdzi prāvu skaitu zinātnieku un mākslinieku: astronomus. Napoleons vēl jaunībā bija jūsmojis par Maķedonijas Aleksandra iekarojumiem. mineralogus. 7. Viņu vidū bija arī poļu arheologs. jo Vidusjūras ūdeņus tajā laikā kontrolēja Lielbritānijas varenā flote. ka pretinieks neiedrošināsies iebraukt līcī. ķīmiķus. t. 18.i. uz drasējošiem arābu zirgiem izskatījās varen braši un kareivīgi.. Mameluki. Taču Itālijas kampaņas veterānu pieredze un disciplīna ņēma virsroku pār ēģiptiešu kavalērijas izveicību. kurā bija noenkurojusies visa franču flote. bija izdevis grāmatu franču valodā ar virsrakstu «Ceļojums pa Turciju un Ēģipti». ko komandēja admirālis Nelsons. Diodora un Plutarha darbiem. augustā. ka divi pēc kārtas notikušie angļu matroţu dumpji pretinieku tik lielā mērā dezorganizējuši. izvilkums L-KOSIA1 48 Z. Bet no Nīlas ielejas atgriezušies ceļinieki stāstīja brīnumus par turienes sensenajām drupām. laime novērsās no Napoleona. Ekspedīcijai uz Ēģipti vajadzēja aizsākt šīs zemes vēstures sistemātisku zinātnisku izpēti. tāpēc sapņoja iet lielā karavadoņa pēdās un nodibināt lielvalsti Austrumos. pakļaut to un tādā veidā izļodzīt britu pasaules impērijas pamatus. gatavodamies Ēģiptes karagājienam. tehniķus. ka franču vieglajiem kuģiem izdosies nepamanītiem izslīdēt cauri ienaidnieka blokādei. kurš 1797. beja miesassargu gvarde. Pie piramīdām notika izšķīrēja kauja ar ēģiptiešiem. «Kad saule bija dievs» I Faraonu Ēģiptē Akmens. Tās vēsturi pazina tikai no seno rakstnieku Herodota. domādams. tātad gadu pirms Napoleona ekspedīcijas. Tas bija ļoti riskants pasākums. despotisku valdnieku. kur bija daudz bīstamu zemūdens klinšu un sēkļu. Tā vien likās. Napoleona armijai pretī stājās Ēģiptes beja Murada 10˙000 jātnieku. piramīdām. Tulonas ostā sapulcēja 128 kuģus un 38 tūkstošus Itālijas kampaņas veterānu. lai kļūtu tajā par feodālu. Bet nepilnas divas nedēļas pēc šīs uzvaras. gadā. orientālistus. Napoleons tomēr cerēja. Tomēr Nelsons ielauzās līcī un ar klāja artilērijas uguni nogremdēja pie krasta sadrūzmējušos franču . Strabona. vēsturnieks un ceļotājs Jans Potockis (1761. 25. Franču admirālis bija atļāvis matroţiem izkāpt krastā un. gleznotājus. Ar šo ekspedīciju saistītie plāni neaprobeţojās tikai ar Ēģiptes iekarošanu. jūlijā piestāja Ēģiptes krastā. taču kaujās rūdīto armiju vēlāk doties uz Indiju.

Denons steidzās uz Parīzi. ko ieguva. Pateicoties ţilbinošai inteliģencei. kurš viņam uzticēja savu modes projektu gravēšanu varā. vēl pieminams. Ludviķis XVI viņu aizsūtīja uz Pēterburgu par franču vēstniecības pirmo sekretāru. Kosidovskis. Taču tas neturpinājās ilgi. kuru Balzaks augstu novērtēja par tālaika Francijas ieraţu reālistisku attēlojumu. tika ieskaitīts Ēģiptes ekspedīcijas zinātnieku komisijā. Saņēmis ziņu par revolūcijas izcelšanos. atradās viens no zinātnieku komisijas locekļiem. pateicoties viņas gādībai. . «Kad saule bija dievs» I kuģus. Labi Denonam klājās arī Napoleona valdīšanas laikā: šoreiz viņš jau bija pratis iemantot diktatora sievas Ţozefīnas labvēlību un. kas tajā laikā satricināja Franciju un Eiropu.VEcordia. kad Denonu pārcēla uz Šveici sūtņa amatā. bet arī paguva tādā mērā savaldzināt Robespjēru. asprātībai un taktam. Tur viņš pieredzēja galīgu postu. jo drīz par Denonu sāka rūpēties lielais gleznotājs Dāvids. Kādu laiku Denons pārtika no līdzekļiem. viņš monarhijas laikā sasniedza visus iespējamos goda amatus un privilēģijas. Ģenerāļa Dezē korpusā. jo revolucionārā valdība konfiscēja viņa īpašumus. ka pēc atgriešanās no Ēģiptes Denons tika iecelts par visu Francijas muzeju ģenerāldirektoru un tajā pašā laikā viņš uzrakstīja romānu. galvaspilsētas ielās pārdodams savus zīmējumus. Uzturēdamies Krievijā. Neveiksme Abukiras līcī nogrieza Napoleonam atceļu uz Franciju un ilgāku laiku lika viņam uzturēties Ēģiptē. Denons ne vien centīgi izpildīja sava aizgādņa uzdevumus. viņš tuvu sadraudzējās ar Voltēru un bija tā mājā pastāvīgs viesis. Aizsteidzoties priekšā notikumiem. Dominiks Vivāns Denons. viņam pavērās visas Eiropas iespaidīgāko namu durvis. Viņš kļuva par Pompodūra kundzes favorītu. Aristokrāts un reizē talantīgs gleznotājs. kurš vajāja sakauto Muradu. izvilkums L-KOSIA1 49 Z. Vēlāk. viņš prata iemantot carienes Katrīnas labvēlību. Kā kaleidoskopā tajā atspoguļojās visi politiskie apvērsumi. Šā zinātnieka dzīve bija ļoti interesanta. Parīzē viņš skaitījās karaļa gemmu kolekcijas glabātāja amatā un bija iecelts arī Francijas akadēmijas locekļa godā. ka tas lika atdot māksliniekam konfiscētos īpašumus.

Reizē ar to daţādo pagānisko kultu priesteri tika izklīdināti un nevarēja turpināt savu reliģisko darbību. izzūdot Rozetas akmens pēdējiem priesteriem. Daţi no viņiem pieņēma kristīgo ticību. Kopš savas ierašanās brīţa Ēģiptē viņš no rokām neizlaida zīmuli un albumu. plakanciļņus un pat sarkofāgus. Izrādījās. kas 196. sarkofāgiem. obeliski. Kvēlā aizrautībā mākslinieks uz papīra fiksēja visu. un proti. Plāksnes nozīme dibinājās uz to. Nīlas un tuksneša ainavas. jo zemes virspusē bija tik daudz senatnes palieku. ka šī plāksne ir «vērtīgāka par visiem faraonu dimantiem». beidzot izgatavoja to modeļus un atlējumus ģipsī un mālā. ko pamanīja ceļā. No Francijas atvestie zinātnieki izdarīja drupu mērījumus. 1799. salīdzinot abu tekstu atsevišķos vārdus un fonētiskās zīmes. bija iespējams atšifrēt hieroglifu noslēpumu. Romas imperators Teodosijs 391. ne arī ilgie un tālie pārgājieni pa irdenajām tuksneša smiltīm nespēja laupīt viņam darba prieku. Zīmēja Denons nemitīgi: gan pārgājienu. gada augustā neliela franču vienība ģenerāļa Bušāra vadībā veica nocietinājumu darbus Rašidas fortā. Kāds no arheologiem pat esot izteicies. viegli izlasīja šo tekstu un pārliecinājās. vecajā. bet trešā sleja bija uzrakstīta grieķu valodā. gada 17. piemiņas plāksnēm. Ēģiptes karagājiena laikā Denonam bija jau pāri 50 gadiem. neraugoties uz Nelsona blokādi. Abās pirmajās slejās bija teksts ēģiptiešu valodā. 1799. augustā Napoleons uz fregates «Muron» slepšus atstāja Ēģipti un laimīgi . taču robustas jautrības. pulēta bazalta plāksni. ka to reģistrācijai vien būtu nepieciešami vairāki gadi. ka uzraksti izdarīti divās valodās. statujām un obeliskiem kļuva vienīgi par mirušām rakstu zīmēm. augu. biedriskuma. dodamies kopā ar ģenerāļa Dezē korpusu gar Nīlu līdz pirmajām krācēm. izvilkums L-KOSIA1 50 Z. drosmes un fiziskas izturības dēļ viņš franču karavīru vidū iemantoja lielu popularitāti. taču angļu flotes bloķētās franču armijas stāvoklis Ēģiptē ar katru dienu kļuva grūtāks. apģērba piederumu. gadā izdeva ediktu. izdevās nosūtīt uz Parīzi. kas atradās daţu kilometru attālumā no arābu ciemata Rozetas Nīlas krastā. vienkāršotajā demotiskajā rakstībā. ieroču un daudzu citu ikdienā lietojamu priekšmetu apveidus. Viņa zīmējumi bija ārkārtīgi precīzi un atgādināja vara grebumus. augļu. kā arī jaunākajā. kad ap viņu svilpoja lodes. tempļi.VEcordia. pat vēl tad. dzīvnieku. Taču tā neveica nekādus izrakumus. Zinātnes pasaule pareizi novērtēja «Rozetas akmeņa» milzīgo nozīmi. ar kuru pavēlēja slēgt visas pagānu svētnīcas. trauku. Tāpat viņi savāca milzīgu ēģiptiešu mākslas paraugu kolekciju: statujas. Kosidovskis. No rīta viņš pirmais bija kājās un vakarā pēdējais likās gulēt. Viens no ģenerāļiem. hieroglifiskajā. aprakstīja senatnes pieminekļus. jo rakstu apveidos viegli bija pazīt cilvēku. Tātad. Mākslinieka albuma lappusēs parādījās aizvien jaunas kolonnas. Jau pirmie pētījumi franču ēģiptologu vidū izraisīja lielu satraukumu. kurvju. sfinksas. aizmirsās arī grūtā hieroglifu lasīšanas māksla. Par tiem zināja tikai to. kuras virsma bija noklāta ar trīs slejās sakārtotiem uzrakstiem. Ne mokošā tveice. ēdienu un sadursmju reizēs. kurus. darba rīku. nosūtīta Ptolemejam V Epifanam sakarā ar viņa kronēšanu. tādēļ tie tika ķertin izķerti kā drošs ziņu avots par Ēģiptes senajām celtnēm. gadā pirms m. Ēģiptē. Uzvarējušās. ka tā ir ēģiptiešu priesteru godinājuma adrese. ka pirmo reizi zinātnieki ieguva ēģiptiešu tekstu kopā ar tā precīzu tulkojumu grieķu valodā. Ēģiptes ekspedīcijas laikā zinātnieku komisija Kairā attīstīja rosīgu pētniecisku darbu. «Kad saule bija dievs» I Ēģiptes drupu noslēpumainais un drūmais valdzinājums dziļi ietekmēja Denonu.ē. Kopš tā laika veselus 1500 gadus neskaitāmie uzraksti uz svētnīcām un kapenēm. helēnists pēc izglītības. ka šo zīmju motīvi ņemt i tieši no dzīves. Kādu dienu viens no kareivjiem atraka milzīgu melna.

Lielais zinātnieks aizrautīgi rūpējās par vietējo skolu attīstību. Kosidovskis. koptu. vai vispār šis uzdevums ir atrisināms. Taču tā nebija: pateicoties savai piesardzībai.VEcordia. ma temātiķi un fiziķi Ţanu Batistu Furjē. ka francūţi uz laiku laikiem zaudējuši sava rūpīgā kolekcionēšanas un pētniecības darba augļus. pateicoties simtiem pētnieku pūlēm. bija lemts noskaidrot lielum lielo daļu ēģiptiešu kultūras noslēpumu. neţēlojot līdzekļus. Izdevums bija bagātīgi ilustrēts ar Denona zīmējumiem. Šajā nolūkā viņš uzrakstīja konkursa darbu. gadam. Zēna neparastā inteliģence atstāja uz zinātnieku tik lielu iespaidu. 1802. Tāpēc pētījumu pirmajā posmā visa zinātnieku uzmanība bija pievērsta «Rozetas akmenim». Galu galā tika izsacītas šaubas. kā arī ģipsī un mālā veidotas senatnes palieku kopijas.. pamatojoties uz zinātnieku komisijas savāktajiem materiāliem. Šai zinātnes nozarei. ko bija savākusi zinātnieku komisija.» Šampolions – hieroglifu atmodinātājs Tajā laikā.12. ka tieši šeit atrodama mīklas atslēga. Brīnumbērna – ģeniālā lingvista slava drīz vien sasniedza Parīzi.. tajā bija ievietoti simtiem grebumu. ka «šī problēma ir pārāk komplicēta un zinātniski neatrisināma. kuru viņam vispirms vajadzēja nolasīt savas dzimtās pilsētas licejā. no kuriem vairums bija ar roku izkrāsoti. kad jaunais kandidāts viņiem iesniedza nopietnu. Lūzuma moments ēģiptoloģijas attīstībā tomēr bija 24 sējumu plaša darba izdošana. bikli ievaicājās: – Vai tos kāds jau izlasījis? – Diemţēl nē. Šampolions visu laiku Jean-François Champollion klusēja. Saskaņā ar Aleksandrijā noslēgto miera līgumu francūţiem vajadzēja nodot angļiem visus Ēģiptes senatnes pieminekļus. haldeju. senķīniešu un sanskrita valodu. – Gan es kādreiz tos izlasīšu. ieskaitot arī «Rozetas akmeni».23 – 1832. Sarunādamies ar zēnu. Likās. kad hieroglifu atšifrēšana izraisīja kvēlus strīdus. ar savu diţenumu un īpatnējo stilu izraisīja vispārēju apbrīnu. 1801. gadā. Profesori gaidīja šādās reizēs parasto skolēna sacerējumu un bija bezgala pārsteigti. Taču pagaidām visas pūles nesa tikai vilšanos. Furjē savu viesi izvadāja pa visām istabām un parādīja bagātīgo senatnes pieminekļu kolekciju. jo. starp citu. vārdā Ţans Fransuā Šampolions. 1801. viņu rokās palika milzīgs ilustratīvs un aprakstu materiāls. viņa uzmanību saistīja vienpadsmit gadu vecs skolēns. gadā franču ekspedīcijas korpuss kapitulēja. patstāvīgu zinātnisku traktātu ar nosaukumu «Ēģipte faraonu . ko viņš bija atvedis no Ēģiptes. Napoleons par Grenobles departamenta prefektu iecēla vienu no Ēģiptes komisijas locekļiem. gadā Vivāns Denons izdeva grāmatu ar nosaukumu «Ceļojums pa Augšas un Lejas Ēģipti».03. – zēns atbildēja. ko sastādīja Fransuā Zomārs. līdz 1813. Turpmāki zinātniski pētījumi nebija domājami bez hieroglifu atšifrēšanas. ka sīkais. kad Furjē ieradās inspekcijas braucienā kādā Grenobles vidusskolā. «Kad saule bija dievs» I nokļuva līdz Francijas krastiem. Trīspadsmitajā mūţa gadā Šampolions bez jau pieminētajām tekoši pārvaldīja vēl arābu. Izcilais franču orientālists de Sasī pat atļāvās izteikties.04) kaudzi. un šie gadi tad arī uzskatāmi par ēģiptoloģijas sākuma laiku. bet. Grāmatas kārtējie sējumi parādījās no 1809. Pēc vidusskolas beigšanas Šampolions bija nodomājis iestāties kādā no Parīzes licejiem. izvilkums L-KOSIA1 51 Z. Furjē sev par lielu izbrīnu atklāja. Tāpēc viņi varēja turpināt tālākas ēģiptoloģijas studijas jau tieši savā zemē. ieraudzījis ar rakstu zīmēm klāto papirusu (1720. Eiropiešu lasītājiem šī grāmata bija sava veida atklāsme. kuru austrumniecisko sejas vaibstu pēc biedri bija iesaukuši par «ēģiptieti». kas agrāk bija pieejamas tikai nedaudziem ceļotājiem. Tā ieguva milzīgu popularitāti un izraisīja plašu interesi visā Eiropā. slimīga izskata puisēns pavisam tekoši runāja latīņu un grieķu valodā un pašreiz bija sācis mācīties senebreju valodu. ka viņš to ielūdza pie sevis mājā. «Ēģiptes apraksts» – tā saucās šis darbs – tika izdots. veltīdams tai daudz laika un enerģijas. vispirms jau «Rozetas akmeņa» nospiedums. sīriešu. tad likās. Ēģiptiešu lieliskās celtnes un statujas. tā kā uzraksts uz tā bija divās valodās. kurš drīz vien nokļuva Britu muzejā.

ka viņi ne vien atzina Šampoliona tiesības iestāties licejā studiju nolūkos. Zagšus viņš aizlavījās tikai līdz bibliotēkām. kuras mirklī izplatījās pilsētas ielās. ka esot atšifrējis visus hieroglifus. bet arī nolēma uzņemt viņu savā vidū kā skolotāju kolēģijas locekli. grieķu un latīņu literatūras tekstiem balstītas drosmīgas atziņas. taču. – Aleksandrs Lenuārs. Šampolions zaudēja samaņu un nespēja pats saviem spēkiem aizkļūt uz mājām. atzinās. Šampolions. atgriezās Francijā un ienāca Grenoblē. Imperators izvērsa drudţainu militāru un politisku darbību. – Kas to paveicis? – viņš ar pūlēm izspieda. gadsimtā. Padomā tikai. Tas bija jaunā zinātnieka sapņu kalngals. bet viņš man neieminējās par to ne pušplēsta vārda. lai tur turpinātu studijas. ka studiju nolūks ir tikai sagatavoties «Rozetas akmens» atšifrēšanai. lai turienes universitātē pārņemtu vēstures katedru. bet devās uz Parīzi. Tad ģenerālis Latūrs uzsāka pilsētas apšaudi ar lielgabaliem. kur augu dienu pavadīja. Neraugoties uz finansiālām grūtībām. tikai ejot pa šo grūto ceļu. taču Napoleona veterānu garnizons Grenoblē negribēja padoties rojālistiem un cīnījās līdz pēdējam vīram. «Kad saule bija dievs» I valdīšanas laikmetā».» Pienāca vētrainās Napoleona «simt dienas». Studēdams Austrumu valodas. viņš tiecās iepazīt austrumtautu psiholoģiju un mentalitāti. Tātad visas cerības sabruka.» Tādēļ arī drīz vien universitātes vadība atņēma viņam zinātnisko stipendiju. Taču viņš neizmantoja šo piedāvājumu. būs iespējams atrast atslēgu viņu rakstības un valodas atšifrēšanai. virtuvē sēţot. – Kāds tur brīnums? Viņš uzskatījis par prātīgāku ciest klusu.. izvilkums L-KOSIA1 52 Z. par ko vēstulē brālim atjautīgi izsakās: «Mana vārdnīca ar katru dienu top biezāka. Sēdēdams diliţansā. tāpēc ka viņam kāds aizsteidzies priekšā. toties es pats kļūstu aizvien plānāks. – Lenuārs? – Šampolions nobrīnījās. 1809. pār grāmatām nolīcis. bieţi cieta badu un nelabprāt gāja laukā. Šampolions ticēja. Profesori bija tik izbrīnījušies. atlicināja laiku. Viņš rakstīja lugas un satīriskas dziesmiņas.VEcordia. Šampolions savam aizgādnim. lai tūlīt saredzētu brošūrā izklāstītās blēņas. Reiz ziemā viņš grūti sasirga un bez apkopšanas gulēja neapkurinātā. . Tajā viņš apgalvo. Kosidovskis. Viņa pietrūkās kājās un ielūkojās īrnieka istabiņā. Viņš jau pietiekami bija iedziļinājies šajā problēmā. Studēdams grāmatas par Ēģipti. bet kā koptu baznīcas rituālā valoda tā saglabājusies līdz mūsu dienām. un tam viņš veltīja visu savu dzīvi un visas pūles. kas ietvēra daudzus nezināmus faktus un uz senebreju. lai tādā kārtā tuvotos seno ēģiptiešu domāšanas veidam. kurš viņam pastāstīja Ijaba vēsti: hieroglifi esot atšifrēti. kāds tas ieguvums zinātnei. aiz durvīm izdzirdēja nevaldāmus smieklus. Šampolions tajā runāja tekoši un. lai apgūtu rakstības iemaņas. deviņpadsmit gadu vecumā. kur viss garnizons tūlīt nostājās viņa pusē. Mitinājās viņš jumta istabiņā Luvras tuvumā. nekā uzvarēt divdesmit četros karos. ko viņam atsūtīja vecākais brālis no saviem nelielajiem ienākumiem. Napoleons aizbēga no Elbas. valstījās pa dīvānu. Pārtika Šampolions no tiem trūcīgajiem līdzekļiem. drēgnā kambarītī. Pēc Napoleona krišanas Šampolions tikpat sīvi cīnījās pret jaunās monarhijas spaidiem. Viņš sacerēja par imperatoru dzēlīgas satīras un atklāti uzstājās pret tā militāristisko politiku. viņš šajā laikā izstrādāja vairāk nekā tūkstoš lappušu franču-koptu valodas vārdnīcai. lai tūlīt to izstudētu. Taču drīz vien jauno zinātnieku visādi sāka vajāt policija. imperators dzīvi interesējās par Šampoliona darbu. Kādu stundu pēc Šampoliona pārnākšanas saimniece. Tikko iznākusi viņa brošūra «Jaunais iztulkojums». To izdzirdējis. Šampolions tik pamatīgi iepazinās ar šo zemi. Nepiegriezdams vērību vēsumam. kas uzskatāma par senēģiptiešu valodas attīstības visvēlāko un pēdējo fāzi. Kādu dienu Šampolions uz ielas sastapa paziņu. histēriski smiedamies. viss darbs bijis veltīgs. Šo valodu ēģiptiešu fellahi lietoja vēl 17. lai personīgi to apmeklētu. Kādā vēstulē brālim Šampolions nocitēja šādas rindas no indiešu svētās grāmatas Zend-Avestas: «Labāk uzart sešus akrus zemes. Galveno vērību viņš piegrieza koptu valodai. – Vēl vakardien es viņu sastapu. jo noskrandušā uzvalkā viņam bija kauns rādīties cilvēkos. Impērija drīz vien atkal krita. gadā. līdz parādīsies brošūra. vecākajam brālim. Šampolions aizsteidzās uz tuvāko grāmatnīcu un nobaţījies nopirka brošūru. Šampolions nobālēja un sagrīļojās kā dzērumā. jo viņš bija kvēls republikānis un neslēpa savu negatīvo attieksmi pret Napoleona despotiju. padzirdējis par jauno zinātnieku. Brošūra bija pilna ar bezjēdzīgām aplamībām. koptu valodā rakstīja savu dienasgrāmatu. ka tajā laikā slavenais Āfrikas apceļotājs Sominī de Manankūrs pēc ilgākas sarunas ar Šampolionu iesaucās: – Bet viņš taču šo zemi pazīst daudz labāk par mani! Šampolions Parīzē dzīvoja lielā trūkumā. Šampolions atgriezās Grenoblē. Napoleons pie zinātnieka ieradās arī vēl nākamajā dienā un apsolīja tam palīdzību koptu valodas vārdnīcas izdošanā. ka.. ar kādu ciemiņš tika uzņemts.

tāpat kā grieķiem. Rojālisti nekad viņam to nepiedeva. kas atgādināja dubultu trejzaru dakšu. Lauzīdams galvu par apļa nozīmi.i. Par hieroglifiem dzīvi interesējās jau senatnes rakstnieki. Pēc kārtas salīdzinādams ēģiptiešu zīmes ar grieķu burtiem. un – vēl ļaunāk – šīs maldīgās metodes viņus reizēm noveda līdz gluţi aplamām. kur bija vieglāk paslēpties. gada jūlijā aizbēga no Grenobles un devās uz Parīzi. taču viņš nespēja no šiem novērojumiem izdarīt praktiskus secinājumus un atrast atslēgu hieroglifu atšifrēšanai. Diodora un Horapollona ietekmes un drosmīgi gāja pats savu ceļu. 4. Šampolions pieņēma. Salīdzinādams atsevišķas ēģiptiešu raksta zīmes ar atbilstošiem grieķu burtiem. ka viņiem pat nenāca prātā to zinātniski pārbaudīt. kuru fonētiskā nozīme bija P. t. kuru lietoja galvenokārt ēģiptiešu priesteri uzrakstiem svētnīcās un kapenēs. Tomēr Šampolions izvirzīja pareizu pieņēmumu. un vēl īpašu zīmi . ka ēģiptiešu valodā saule ir Ra. varēja droši pieņemt. kuru uzskatīja par izcilu autoritāti šajā jomā. ko parasti lieto. Grieķu uzrakstā uz «Rozetas akmens» bija Ptolemeja un Kleopatras vārdi. Rezultātā viņi pūlējās atšifrēt hieroglifus. kas izpaudās trijos atšķirīgos grafiskos tipos. Tā. jo tie abos gadījumos apzīmēja T un E skaņas. uzdevums izrādījās vieglāks. ka diviem citiem hieroglifiem. kur atsevišķi simboli apzīmē veselus vārdus. Zināmas grūtības radīja tas. Vissenākajā savas vēstures posmā ēģiptieši bija lietojuši hieroglifus. tāpēc bez vilcināšanās atrāvās no savām studijām un iestājās pilsētas aizstāvju rindās. 19. apvainodami valsts nodevībā. zīmes. ka viņš atsacījās no Herodota. ka ēģiptiešu rakstība sastāv no fonētiskiem. nezinātniskam atziņām. bija divi burti E un O skaņu apzīmēšanai. «Kad saule bija dievs» I Šampolions gan aizvien Napoleonam bija pārmetis republikānisko ideālu nodevību. t. tādā kārtā pavairodams atšifrēto hieroglifu kopējo skaitu. ka ēģiptiešu rakstība pārdzīvojusi trīs attīstības fāzes.ē.VEcordia. viņš varēja neapšaubāmi konstatēt. gadā. Izmantodams atšifrētās zīmes. Tā kā abi hieroglifi bija apvilkti ar ovālu ietvaru. ka ēģiptiešu uzraksti sastāv ne tikai no piktogrāfiskām. ka hieroglifi esot piktogrāfiska jeb bilţu rakstība. No grieķu rakstnieku vēstījumiem viņš zināja. Strabona. tie nekavējoties atņēma Šampolionam universitātē katedru. Tā kā šāda veida rakstība bija diezgan komplicēta un prasīja ievērojamu zīmētāja talantu. Bet kā bija izrunājama vārda otrā puse jeb jau pieminētās dakšas? Atbildi uz šo jautājumu viņam sniedza koptu . Viņš pieņēma. Herodots. Nav zināms. izvilkums L-KOSIA1 53 Z. Taču tagad. tāpēc viņš 1821. Jau sen bija zināms. atrisinot rēbusus. bija atšķirīgi grafiski apveidi. – Šampolions līdz šim vēl nebija nopietni ķēries pie «Rozetas akmens» atšifrēšanas. Tā izcēlās hierātiskā rakstība. Bet kā lai tos atrod starp simtiem noslēpumainu grafisku zīmju? Par laimi. pārliecināti apgalvoja. vai arī juzdamies vēl nepietiekami sagatavots. reducējot tās līdz visnepieciešamākajām aprisēm.. Kosidovskis. zīmes pēc kāda laika tika vienkāršotas. viņš atburtoja trīs hieroglifus. O un L. bet vēlāk nodeva viņu tiesai. gadsimta pētnieki tik lielā mērā atradās šīs hipotēzes varā. 1822. Šampolionam draudēja giljotīna. bet arī no fonētiskām zīmēm. Daţos gadījumos viņš izmantoja metodes. viņš pa īstam uzsāka šo darbu. ka tie apzīmēja faraona Ramzesa vārdu. ka ēģiptieši daţos gadījumos vienas un tās pašas skaņas apzīmēšanai lietojuši daţādas zīmes. ka tas ir saules simbolisks attēls. lokiem un aplīšiem. tas bija kursīvveida raksts. bet nevis jēdzieniskiem elementiem. Vienīgi jaunais angļu arheologs Tomass Jangs izsacīja pieņēmumu. apli ar punktu vidū. piemēram. no kuriem sastāvēja vārdi «Ptolemejs» un «Kleopatra». ka abos ietvaros. un šajās zīmēs grūti bija pazīt sākotnējos simbolus. ieslēgti valdnieku vārdi. tātad katrs simbols apzīmē noteiktu konkrētu priekšmetu vai abstraktu domu. kuriem abos ēģiptiešu vārdos vajadzēja būt identiskiem. Tātad tiem pašiem vārdiem vajadzēja būt arī abos ēģiptiešu tekstos. Kādas bija tālaika zināšanas par hieroglifiem? Bija jau zināms.. Beidzot pēdējā attīstības posmā parādījās demotiskā jeb tautas rakstība. kas sastāvēja no viegli izzīmējamām svītriņām. kas skaidri izdalījās kopējā hieroglifu mudţeklī. ka ēģiptieši valdnieku vārdus apvelk ar ovālu ietvaru. bet jo sevišķi Horapollons (m. Šampoliona vēsturiskais nopelns ir tas. Ieņēmuši pilsētu. ka viņa tēze par hieroglifu fonētisko struktūru ir pilnīgi pamatota. kādu iemeslu pēc – vai nu neveiksmes bīdamies. Šampolions vēl izlasīja Aleksandra un daţu romiešu imperatoru vārdus citos tekstos. piemēram. Tāpēc Šampolions nešaubījās.). taču visniknāko naidu viņš izjuta pret rojālistiem. Šādas interpretācijas ietekmē visas viņu pūles izrādījās veltīgas. kas reālistiski attēloja dzīvas būtnes un nedzīvus priekšmetus.i. Strabons un Diodors. traktējot tos kā piktogrāfiskās sistēmas patstāvīgus jēdzieniskus elementus. Taču Šampolions ar to neapmierinājās. vienā no ietvariem viņš atrada divas hieroglifiskas zīmes: . nevis balsienus vai burtus. gs. nekā varēja likties pirmajā acu uzmetienā.

Pirmajā gadījumā līdzās sniedza bezdelīgas attēlu. izņemot ķīniešu valodu. ka tālāk viņi vairs negāja un tāpēc nespēja radīt alfabētu. bet tikai tā skanējuma pirmo līdzskani. Tajā ir vārds meses. Visi tās locekļi bija tērpušies vienādos turbānos. ekspedīcija bija nopietns zinātnisks pasākums. tāpēc rakstītie vārdi sastāvēja tikai no līdzskaņiem. ēģiptieši vārdu beigās lika tā saucamos determinatīvus jeb apzīmētājus.VEcordia. Tagad mēs varam apjaust. apgalvodami. Skaidrs. «Kad saule bija dievs» I valoda. ka šajā milzīgajā laika posmā ēģiptiešu valoda bija pakļauta nemitīgam attīstības procesam un ļoti lielām izmaiņām. Arābijas pussalā un Āfrikas ziemeļaustrumos. sekotāju grupu krustām šķērsām apceļoja Nīlas ieleju un visur tika uzņemts ar sajūsmu kā cilvēks. Tādā kārtā ēģiptieši izstrādāja 24 līdzskaņu zīmes. pirmais no 3000. gada pirms m. Ja mēs. ka ēģiptiešu valoda tika lietota ilgāk nekā citas pasaules valodas. ēģiptiešu valodu bija iespējams salīdzināt ar citām. 1828. «arka». parādījās svētnīca. Pilnīgs miers un noslēpumaina burvība valdīja portikā ar tā gigantiskajām kolonnām. nevaldāma pacilātība!» . Taču tas vēl nav viss – ēģiptieši pat abstraktus jēdzienus izsacīja ar konkrētu priekšmetu palīdzību. kādu no Šampoliona un viņa darba turpinātājiem prasīja hieroglifu atšifrēšana. bet otrajā – papirusa tīstokli. proti. 17. nespeciālistiem. gadsimtam. Pats tās vadītājs un skolotājs diţojās īstā arābu tērpā. Jauni sajūsmas uzplūdi. Tāpat arī hieroglifiskā rakstība pakāpeniski pārveidojās. Ja būtu sastapušies trīs ēģiptieši. Ēģiptieši patskaņus nemaz neapzīmēja. tātad gandrīz piecus tūkstošus gadu. Šeit jāpaskaidro. «rika» u. paskaidrodami to patieso nozīmi ar daţādiem simboliskiem determinatīviem. mēnesnīcas apmirdzēta. lai lasītājs par to pārliecinātos. par kādu īsti priekšmetu šajā gadījumā ir runa. Pateicoties tam. Jāpiebilst. Pietiek minēt vēl daţus raksturīgus sīkumus. kurš «izlasījis seno akmeņu rakstus». Cilvēki tajā runāja vismaz no ceturtā gadu tūkstoša pirms m. Šampolions drīz vien kļuva Francijā par lielāko zinātnisko autoritāti un tāpēc viegli sadabūja līdzekļus ekspedīcijas organizēšanai uz Ēģipti. ar zeltu izšūtos svārkos un dzeltenos ādas zābakos. ekspedīcija ar saviem fantastiskajiem tērpiem varēja radīt vispārēju sensāciju. Nekas viņu nespēja pārsteigt. ka šī valoda piederēja pie lielās semītu-haldeju valodu grupas. ka viņš labi zināja koptu valodas gramatiku un leksiku. Tomēr. ka sākotnēji hieroglifu rakstība tiešām bijusi piktogrāfiska. gada. Taču jau ļoti sirmā senatnē rakstu zīmes ieguva fonētiskas funkcijas. kas jau robeţojās ar ekstāzi! Mūs pārņēma savāda degsme. attēls vairs neapzīmēja visu priekšmetu. kaut kas līdzīgs neprātam. sastaptos ar divu līdzskaņu sakopojumu «rk». līdz m. gadā viņš ar piecpadsmit cilvēku lielu. otrais no 2000. tas vēl nepavisam nenozīmēja. Bez grafiskajām izmaiņām. kam vajadzēja norādīt. piemēram. viņi droši vien cits citu nebūtu sapratuši. kas cilvēces vēsturē iezīmētu lūzumu. Ja bija atšifrēts viens teksts. kamēr ārā viss slīga mēnesnīcas ţilbinošajā gaismā. pateicoties Šampoliona ģeniālajam atklājumam. kurus speciālists nespētu izlasīt un saprast. jau zināmām seno tautu valodām. Tagad viss kļuva skaidrs: ēģiptiešu valodā karaļa vārds skanēja Rameses jeb tulkojumā «saules dēls». cik daudz laika un pūļu Šampolionam vajadzēja veltīt. apburošs kontrasts! No sausiem augiem svētnīcas vidū sakūrām ugunskuru. Dīvains. un tāpat arī fakts. Kosidovskis. Parasti ar pirmo acu uzmetienu viņš noteica. Seno grieķu rakstnieki nemaldījās. nekā varētu likties. Mums. šodien vairs nav tādu uzrakstu. Neraugoties uz šiem teatrālajiem aksesuāriem. Tā. par kurām mēs jau runājām. pie «rk» mēs uzzīmētu roku. savu uzticīgo mācekļu. Lai novērstu šāda veida pārpratumus.ē. Līdzskaņi «vr» apzīmēja vai nu «bezdelīgu» vai arī īpašības vārdu «liels». un 1829. kuras bija izplatītas Rietumāzijā. izvilkums L-KOSIA1 54 Z. ko viņš ieraudzīja. piemēram. Šampolions izraisīja sajūsmu un apbrīnu ar savu milzīgo erudīciju ēģiptoloģijā. grūti novērtēt milzīgo garīgo piepūli.ē. iekams viņam izdevās atklāt šāda papirusa tīstokļa mīklaino nozīmi. kādam vēsturiskam laikmetam pieder atrastās senlietas. tad pirmajā gadījumā tas varēja nozīmēt «roka». Lūk. tml. Ēģiptiešu valodas rekonstrukcijā Šampolionam daudz palīdzēja tas apstāklis. Tiesa. jauns entuziasma vilnis. Bet līdzīgu rēbusu hieroglifiskajos rakstos bija bez sava gala. ka būs iespējams izlasīt arī citu. gada. bet trešais no 1000. apstiprināja ilgu gadu darbā Grenoblē un Parīzē iegūtās teorētiskās zināšanas. vēl norisinājās arī iekšējās attīstības process. kas nozīmē dēlu.. Šampoliona jaunie biedri apbrīnoja Ēģiptes drupu romantisko skaistumu. arku vai riku.ē. Visas šīs komplikācijas ēģiptologiem sagādāja neaprakstāmas grūtības. viss. ko viens no viņiem atzīmēja savā dienasgrāmatā par Denderas templi: «Beidzot. sprieţot pēc nule pārrunātajiem piemēriem. Ēģiptiešu rakstība ir daudz komplicētāka.

bet pilnīgi neiespējami sniegt kā du priekšstatu par visu kopumā. Nojauzdami bagātīgas peļņas iespēju. viņš izraisīja apbrīnu ar saviem varenajiem bicepsiem. un drīz vien viņš iznira Londonā. atsitot statujām galvas un izraujot no sienām veselas plāksnes ar plakanciļņiem vai uzrakstiem. 32 V. izvilkums L-KOSIA1 55 Z. Par pēdējo cirkā nopelnīto naudu Belzoni aizbrauca uz Kairu un nodemonstrēja savu modeli toreizējam Ēģiptes valdniekam Muhamedam Ali. taču mūka lomai viņš absolūti nederēja. lai tas muzejos būtu eksponāti tieši no Nīlas ielejas. bet numura beigās. Tālab divdesmit triju gadu vecumā Belzoni bija spiests bēgt no Padujas. viņu vajadzētu pieskaitīt pie parastajiem dārgumu meklētājiem.: Insults. Kosidovskis. kas bija četras reizes raţīgāks par parastajām smeļamajām vindām. ja vien viņš nebūtu izdarījis vairākus atklājumus. skarabejus un pat veselus sarkofāgus un mūmijas.11. nodarīdami zinātnei milzīgu postu. V. Nāves cēlonis – pilnīgs organisma spēku izsīkums pārmērīga garīga darba rezultātā. kam ar arheoloģiju nebija nekā kopēja: 1778. Klusībā Belzoni tomēr sapņoja izdarīt kādu lielu izgudrojumu. mūzikai spēlējot tušu un sajūsminātam pūlim aplaudējot. tikai paraustīja plecus. kad pie viņa ieradās angļu konsuls un par labu atlīdzību piedāvāja izpildīt zināmu uzdevumu. kurš bija pazīstams ar to. Ēģiptē kopš laika gala pielietotajām apūdeņošanas metodēm. izmantodami savu izdevīgo stāvokli. svētie vērši un sfinksas Denona grāmata un greznais Ţomāra31 albums visā Eiropā izraisīja drudţainu vēlēšanos iegādāties Ēģiptes senlietas.30 Karaļu ieleja.: Edme François Jomard (1777–1862). Belzoni Kairā palika bez vērdiņa kabatā.E. Ali. noskranduša fellaha pavadīti. uzlauţot sarkofāgus. Stingri ņemot. kāds nelabojams ļaunums tolaik tika nodarīts ēģiptoloģijai. kas tolaik baru bariem klaiņoja pa Ēģipti. Taču šeit viņš cieta galīgu neveiksmi. cēla neticamus smagumus. ar kuriem varētu lepoties visizcilākie pasaules muzeji. lai tur sapirktu skulptūras. ko pēc tam pārdeva privātiem kolekcionāriem. 31 30 . un nezinu. «Kad saule bija dievs» I Pats ekspedīcijas vadītājs par šo templi izteicās atturīgāk. drudţainos senlietu meklējumos nesaudzīgi izlaupot kapenes un svētnīcas.: Giovanni Battista Belzoni (1778. kuru nespēja apvaldīt pat visbargākie administratīvie aizliegumi. Atsevišķi celtnes fragmenti raksturojami ar skaitļiem un izmēriem. gadā Padujā dzimušais Dţovanni Batista Belzoni32 – neparasti gleznaina un zināmā mērā avantūristiska personība. ka banketa laikā licis nokaut četrsimt beju. avantūristi paši uz savu roku devās uz Ēģipti. taču bija redzams. Izdzirdējis par primitīvajām. Pateicoties šādai konjunktūrai.15 – 1823. nemaz nedomāja atvieglot apspiestajiem fellahiem viņu darbu un. Grāmatā šis vārds rakstīts divos daţādos veidos. kurš ir pareizs. pārgalvīgs kauslis un piedzīvojumu meklētājs. P. viņš tam labprāt piekrita. Tas bija jauneklis ar cīkstoņa muskuļiem. kas atradās drupu un karaļu kapeņu tuvumā. ka arī viņš nebija spējis pretoties tā valdzinājumam: «Es pat nemēģināšu aprakstīt. apkāries ar vairākiem vīriešiem. Jaunībā Belzoni bija sadomājis iestāties klosterī. Tāpēc. Runa bija par to. Tumšos ieliņu nostūros un tirgos bārdaini arābi nereti piedāvāja pirkšanai ēģiptiešu mākslas darbus. kādu iespaidu uz mums atstāja šī svētnīca. kas viņam atnestu slavu un bagātību.VEcordia.E.: Augstāk bija teikts: Zomāra. Veseli ēģiptiešu fellahu ciemati.12. Nabaga. Svētnīca pilnīgākā veidā apvieno sevī burvību un cildenu diţenumu. Iespīlējies roţainā triko tērpā.» Trīs gadus pēc atgriešanās no Ēģiptes ceļojuma Šampolions Parīzē nomira. viņš konstruēja ratu ūdens sūknēšanai. Kairā jo plaši uzplauka pagrīdes tirdzniecība. Nav iespējams pat nosacīt. mēs klaiņojām pa tās zālēm un mēnesnīcas gaismā mēģinājām izlasīt uz ārējām sienām iegravētos uzrakstus. tirdzniecību ar senatnes pieminekļiem padarīja par galveno ienākumu avotu.S.E. modeļa demonstrācijā nolūkojies. ka no Tēbām vajadzēja aizvest milzīgu Ramzesa II statuju un pa Nīlu nosūtīt uz Aleksandriju. bet tolaik tas draudēja ar visai smagām sekām. it īpaši tās portiks. parādes gājienā maršēja apkārt arēnai. V. Šajā juceklī Ēģiptes patiesā arheoloģija nobrieda visai lēni. Šajā nolūkā izsūtītās ekspedīcijas bieţāk vadījās no modes diktētajiem apsvērumiem nekā no tīri zinātniskiem mērķiem. kur tā tiktu iekrauta kuģī un nogādāta uz Britu muzeju Londonā. Tur viņš sev pelnīja iztiku diezgan oriģinālā veidā: uzstādamies otršķirīgos cirkos kā «pasaules lielākais spēkavīrs». kuriem bija liela nozīme toreiz vēl tikai topošajā ēģiptoloģijā. Katra kaut cik nozīmīga pilsēta uzskatīja par goda lietu. Ekstātiskas noskaņas varā mēs tur uzturējāmies divi stundas. Turklāt viņš bija iejaukts kaut kādās politiskās intrigās.03). Par tās ceļlauzi dīvainā kārtā kļuva cilvēks.

taču Belzoni par attaisnojumu jāsaka. Šajā neapdzīvotajā ieplakā. kuru Belzoni nosūtīja uz Londonu. Tukšas tās veras pasaulē ar vaļējām alu rīklēm. lika izkalt sev kapenes un pasakainu bagātību vidū apbedīt savas mūmijas. iepretī seno Ēģiptes pilsētu Luksoras un Karnakas gigantiskajā m drupām. kraujās klinšu radzes. Šā kapa atklāšana izraisīja vispārēju satraukumu. gadsimtā vainagojās ar faraona Tutanhamona neskartā kapa atrakumu. kurām piemīt nesalīdzināms izteiksmes spēks. paļaudamies drupu valdzinājumam. faraoni kopš 16. bet pār visām lietām dziļais klusums. tad nokļūsim svētnīcu. gadsimta pirms m.. «Kad saule bija dievs» I 1816. kur viņu sagaidīja ar milzīgu entuziasmu. Tās kailās. un kopš šā laika viņš kvēli iemīlēja Ēģiptes senatni. ko no visām pusēm ieslēdz kaļķakmens klinšu vainags. grezni ornamenti. sākot ar sīkajiem skarabejiem un beidzot ar milzīgiem monolītiem obeliskiem. ka visas Karaļu ielejas kapenes ir jau zināmas un izpētītas un tāpēc nebūtu nekādas jēgas tur uzsākt speciālus izrakumu darbus. kura radījusi apbrīnojamās celtnes. Mēs varam tur apbrīnot tempļus. sviras un no palmu šķiedrām savītas virves. Daţus gadus vēlāk Belzoni nomira uz kuģa klāja ceļā uz Timbuktu. Brauciens lejup pa Nīlu ilga piecus mēnešus. obelisku. Vēl lielāku slavu viņš iemantoja pēc tam. kas nosedz sienas un kolonnas. ka viņš uzsāka arheoloģiskus meklējumus Karaļu ielejā. Pilsētas drupas atstāja uz viņu spēcīgu iespaidu. Pat Nīlas rietumu krastā ceļinieks nokļūst brīnumu zemē. atstāja neizdzēšamu iespaidu. pielietodams baļķus. pretēji zinātnieku domām. kuri 20. izvilkums L-KOSIA1 56 Z. Saglabājies bija vienīgi tukšais alabastra sarkofāgs. Kā gan lai šeit nerastos pārdomas par tautu. cildeno monumentalitāti. kas pavērās mūsu skatieniem. Un tikai uz kapeņu velvju sienām saglabājās dīvaini gleznojumi un noslēpumaini hieroglifi. Viņš pats tik dedzīgi piedalījās grūtajā darbā. kas pletās pār tuksnesīgo. kas izskatījās tā. meklēdams jaunus piedzīvojumus un jaunus iespaidus. kur atrada milzīgu daudzumu visdaţādāko dārgumu un ēģiptiešu mākslas darbu. kolonnu. jo tas ļāva secināt. Taču Belzoni šī vispārējā pārliecība nemulsināja. Tajā viss ir apbrīnas vērts: priekštelpa (propileji) ar diviem obeli skiem un kolosālām statujām fasādē.VEcordia. nogādāja statuju uz plosta. portiku un neskaitāmu citu apbrīnojamu senatnes pieminekļu patiesi neaprakstāmā bieţņā. Luksoras templis ceļiniekā rada izbrīnu ar savu lielisko. propileju plakanciļņi. 1820. taču viņa kaps bija pilnīgi izlaupīts. ka viņš šajā ziņā nebija nekāds izņēmums. Patiesību sakot. kurus neviens neprata izlasīt. daţdaţādas zāles un sanktuāriji. kurp viņš bija de vies. Ramzesa priekštecis. par kurām nevienam nekas nebija zināms. sienu gleznojumiem.. savākdams un nosūtīdams uz Londonu visdaţādākos atradumus. kā arī Karaļu ieleju ar daudzām klintī iekaltām kapenēm. milzīgu kolonnu cieši sablīvētās grupas. Man radās iespaids. gada jūnijā Belzoni ieradās Tēbās. mēness virsmai līdzīgo panorāmu. kuras paceļas augstu pāri palmu virsotnēm. Par savu pirmo sastapšanos ar drupām viņš dienasgrāmatā rakstīja šādi: «22. Tāpēc Belzoni nolēma palikt Ēģiptē un pilnīgi nodoties arheoloģiskiem meklējumiem. Nav aprakstāma ainava. Par nenoliedzamu Belzoni nopelnu jāatzīst tas. Pat nopietni arheologi bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem noplicināja Ēģipti. ka pat tās valoda un rakstība kļuvusi par mīklu. Ēģiptologi bija pārliecināti. Nākamos piecus gadus Belzoni pavadīja Ēģiptē. pilsētā. kas atrodas Nīlas rietumu krastā. * . kad Pikadilli «Ēģiptes zālē» bija sarīkojis savu atradumu izstādi. izvezdami arheoloģiskos atradumus uz savām zemēm. Kādreiz starp neskaitāmām bagātībām tajās bija atdusējies faraons Seti I. ka esmu ienācis milţu pilsētā. Ceļā Belzoni sasirga ar nopietnu acu slimību. sfinksu. Tajās mitinājās šakāļi un sikspārņi. ka ieplakā. Jau grieķu un romiešu ceļinieki labprāt apmeklēja šo baismu ieleju. sarkofāgiem un skulptūrām. vēl sagaidāmi necerēti atradumi. it kā būtu nopostīta ilgā karā. Ja mēs. dosimies tālāk uz Tēbu ziemeļu daļu. datumā mēs pirmo reizi ieraudzījām Lielo Tēbu drupas un Luksorā izkāpām malā. Kosidovskis. kuros attēloti kauju skati. milzīgie šķembu un akmeņu nobrukumi. Ar vairāku fellahu palīdzību viņš kādā ieplakas vietā novāca milzīgu gruţu kaudzi un pēkšņi atradās pie ieejas kapenēs. kurā vislielāko sensāciju radīja faraona Seti alabastra sarkofāgs.» Belzoni nolīga vairākus desmitus arābu un. Kapenes jau sirmā senatnē bija izlaupītas. viņa rīcība nebija nekas cits kā visparastākā laupīšana. gigantiskas statujas. gadā Belzoni atgriezās Londonā. bet pēc tam iegrimusi tādā aizmirstības tumsā. taču Ramzesa II statuju viņš laimīgi atveda Aleksandrijā. un viņam visu laiku vajadzēja uzturēties pustumšā kajītē. milzīgu statuju. Lībijas.ē. ka reiz viņam no deguna pat sākušas tecēt asinis. Sīrijas un Hetu ze mes iekarotājs. Kopš tā laika šeit sākās ilgstoši izrakumu darbi.

priesteri. Bubastanā un Beni Hasanā atrasta iebalzamētu kaķu kapsēta. un neviens nezināja. Augstmani un bagātnieku Ti mēs tur aizvien redzam trīs vai četras reizes lielāku par citiem cilvēkiem. Hefrena un Mikerina piramīdas. jo stila ziņā un pēc lieluma tās visas savstarpēji līdzīgas kā dvīņi. Lepni un valdonīgi viņš paceļas tiem pāri. gadā ar uzdevumu iepirkt savam muzejam senos papirusu dokumentus. Marieta zinātnisko nopelnu kontā ierakstāms vēl viens ēģiptoloģijā tikpat svarīgs atklājums. stāvēja simt četrdesmit milzīgas sfinksas. Interesanta detaļa ir tā. Ombosā – krokodilu. Marietu ieinteresēja. Vispārinot var sacīt. ka aleja savienojusi divu s tempļus. Daţos novados šos dzīvniekus uzskatīja par svētām. jo viņš jau zināja. kas tagad vairs bija tikai drupu kaudzes. Mariets uz tās izlasīja: «Apiss. Dzīvnieks visu savu mūţu pavadīja templī vai tuvējās ganībās. kuram par godu cēla tempļus un izdalīja īpašas priesteru kolēģijas. Ar laiku tie pieņēma cilvēka veidu. sprieţot pēc acumēra. ka daţādos novados pielūdza daţādus dzīvniekus. Pirmajā dienā pie viena no šiem tempļiem Mariets atklāja aizbērtu ieeju pazemē. bet citos to nebija nemaz. ka šis kults radies jau tajā laikā. Turpmākie meklējumi rādīja. Kaira ar saviem kupoliem un slaidajiem minaretiem atstāja uz viņu neizdzēšamu iespaidu.: François Auguste Ferdinand Mariette (1821. lai starp vēršiem atrastu dieva pēcnācēju.11–1881.01. Vai patiesi tā būtu aprakta smiltīs šeit. kas bija saistīts ar leģendāro sfinksu aleju. Acīmredzot arī šeit bija rīkojušies laupītāji.» viņš nodomāja. Jau vissenākajos laikos dievi parādījās govs. kad Ēģipte vēl bija sadalīta atsevišķu cilšu valstiņās. kura jau sen bija pazudusi no zemes virsas. viņš ar izbrīnu ievēroja. kur bija apglabātas slavenā vērša Apisa kārtējās inkarnācijas. no tā secināms. čūskas utt. uzturēdamies Sakaras pilsētā. tempļa sūtīti priesteri devās ceļojumā pa visu zemi. ka vērša kults tika piekopts templī. dīvainais fakts. izvilkums L-KOSIA1 57 Z. Ēģiptieši ticēja.02. šakāļa. galīgi pārvērtās par cilvēkiem. to iebalzamēja un apbedīja pazemes katakombās. Statuju izcelšanās noslēpumu viņš atklāja pavisam nejauši. Memfisas svētais vērsis. netālu no Kairas.33 Ēģiptē viņš ieradās 1850. Ar ziediem izgreznotais un krāsainām lentēm rotātais dieva iemiesojums svinīgā procesijā tika nogādāts templī. kur meklējamas tās pēdas. auna. bet Elefantinā – aunu. pastaigādamies pa pilsētas ielām. viņš tuksneša smiltīs pamanīja rēgojamies sfinksas galvu. no kurienes tās cēlušās. kurām ir milzīga zinātniska nozīme tāpēc. Pēc ilgām un svinīgām sēru ceremonijām. «Skulptūras. viņš iegāja nolaidenā gaitenī.19). Pa ceļam ticīgo bari sumināja vērsi ar līksmām dejām un dziesmām. krokodila. ibisa. Aizdedzinājis lāpu. ka ēģiptieši daţus dzīvniekus uzskatīja par dievišķīgām būtnēm un pielūdza tos. piemēram. neaizskaramām būtnēm. runča. līdz beidzot. Sakarā? Zinātnieks nekavējoties nolīga daţus desmitus arābu un sāka atrakt smiltis atrastās statujas tuvumā. turpretī citos bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem nogalināja. Tomēr šeit Mariets atklāja taustāmu pierādījumu šai dīvainajai paraţai – veselu kapsētu. vanaga. Rezultāti izrādījās gluţi sensacionāli. . ka nomirst tikai dzīvnieka ārējais veidols.» Tas viņu neizsakāmi satrauca. bet dvēsele pārvietojas cita vērša ķermenī. Kādreiz. ievērojot izmeklētu reliģisku rituālu. Kapenes bija galīgi izlaupītas. kad beidzās tā bezrūpīgās gaitas. To varēja pazīt tikai pēc viņiem vien zināmām vērša spalvas īpatnībām. taču uz to sienām saglabājušās freskas. tomēr vēl saglabādami dzīvnieka galvu. kas dzīvniekiem tika dotas līdzi nāves ceļā.VEcordia. «Sfinksu alejas» tuvumā viņš atraka kādas ļoti senas diţciltīga zemes īpašnieka Ti kapenes vēl no tiem laikiem. Katrā no šiem sarkofāgiem atradās neskarta un labi saglabājusies vērša mūmija. svēra vismaz septiņdesmit tonnas katrs. domīgi tālumā nolūkodamās. bija nolaupītas. tādā veidā iezīmēdams šķirisku bezdibeni. Gar plata ceļa abām pusēm. jo vairāku sarkofāgu vāki bija novelti sāņus. zinātnieks arheologs. un. francūzis Ogists Mariets. kad tika celtas Heopsa. Kādu dienu. Jau sen bija zināms. ka pie mošejām un ēģiptiešu amatpersonu mājām stāv vienādas sfinksu statujas. kas 33 V. «Kad saule bija dievs» I Pavisam cita tipa pētnieks bija Luvras muzeja glabātājs. Klintī izcirstā milzīgā galerijā rindā stāvēja melna un sarkana pulēta granīta sarkofāgi. Apiss bija dieva Pta kalps. Ašmunenā – ibisu. jo tos šeit iznīcināja. izskatā. ka dzīvniekiem ēģiptiešu reliģijā bija ļoti svarīga loma. Kad statuja bija atrakta. ka daţi Nīlas posmi mudţēt mudţēja no krokodiliem. lai gan vērtslietas. reliģisko ticējumu pēdējā attīstības fāzē. ka tās ļāva mums pirmo reizi iepazīties ar seno ēģiptiešu dzīvi un sabiedrisko iekārtu. kas. Plandīgās liesmas gaismā pētnieks ieraudzīja neaizmirstamu ainu. Kosidovskis. Ar šiem pretišķīgajiem ticējumiem izskaidrojams.E. «droši vien atvestas uz Kairu no vienas un tās pašas vietas.

citā vietā garas. kas nosacīja. kuras arābi dēvēja par «faraonu kalniem». radušās trešās un ceturtās faraonu dinastijas laikā. bet līdzās tiem uzraugi vicina pātagas. kuļ un vētī labību. medībās papirusa niedru audzēs vai arī uz kuģa klāja nolūkojamies airētājos. sedliniekus. Šodien. viņš sekmīgi cīnījās pret senatnes pieminekļu nelikumīgu iztirgošanu. izvilkums L-KOSIA1 58 Z. tātad gandrīz pirms četrarpus tūkstoš gadiem. kurus pelnīti varētu nosaukt par ēģiptoloģijas ceļalauzējiem. kultūras un ieraţu zinātniskiem pētījumiem. pļauj. kuros vērojam cilvēkus viņu ikdienas darbos. Šie gleznojumi informē par sabiedriskajām attiecībām senajā Ēģiptē labāk nekā daţs labs vēlāk atšifrēts uzraksts. Par piramīdām bija zināms tikai tas. veselus 46 gadu s veltīja galvenokārt piramīdu pētīšanai. varam secināt. gadu. pateicoties viņa pūlēm. ēzeļu dzinējus. Tur redzam zemniekus. tikai ārkārtējos gadījumos atļauts izvest atradumus. Tā kā tas viss notiek bagātnieka Ti īpašumos. malkas cirtējus. Gizas piramīdas Piramīdu noslēpumi Pie tiem 19. ka tajās kādreiz apbedītas vareno Ēģiptes valdnieku mūmijas.VEcordia. sākot ar 1880. akmeņkaļus. zeltkaļus. Jau kopš senseniem laikiem tās bija daudzu ceļinieku paaudţu mērķis. «Kad saule bija dievs» I atdala kungu no vergiem. Milzīgās piramīdveidīgās celtnes. kas zinātniekiem sniedz pamatu senās Ēģiptes vēstures. . ar virvēm saistītie zemnieki pasniedz kungam nodevas. arheologiem tie parasti jānodod Ēģiptes muzejam. pazemīgi salīkušu vergu rindas. pieder arī angļu zinātnieks Viljams Metjū Flinderss Petrijs. Lūk. Par tām bija izplatītas visdaţādākās vairāk vai mazāk fantastiskas leģendas un nostāsti. kas. Tikpat pamācoši ir attēli. lai novērstu Ēģiptes senatnes dārgumu izvazāšanu. To veidolā un proporcijās meklēja priesteru astronomisko zināšanu atspulgu un pat mistiskus pareģojumus par cilvēces nākotni. ekonomiski patstāvīgas saimnieciskas vienības. Mēs redzam viņu sarunās ģimenes lokā. gadsimta arheologiem. ne arī rašanās laiku. Būdams šā muzeja direktors. Neviens noteikti nevarēja pasacīt ne piramīdu izmērus. kas apstrādā linus. ka viņš Kairā nodibināja Ēģiptes muzeju. Vairākās freskās redzamas daţādas ekspluatācijas formas. Kosidovskis. kas raţoja gandrīz visu pašu patēriņam nepieciešamo. pateicoties viņam. Ogista Marieta nopelns bija arī tas. ar saviem milzīgajiem izmēriem un tāpat skaudro arhitektūru izraisīdamas gandrīz vai māņticīgas bailes. tika pieņemts likums. un tālab Kairā atrodas vislielākās kolekcijas. kuģu būvētājus. kādā kārtībā izdarāmi izrakumu darbi. gravētājus un tēlniekus. ka toreizējo augstmaņu muiţas bija sevī noslēgtas.

07. viņš izģērbās kails un pa līkloču ejām devās piramīdas kapenēs. līdz pievakares dzestrums atkal ļāva ķerties pie darba. robeţjoslā starp Augšas un Lejas Ēģipti. Līdz šim arheologi saskaitījuši astoņdesmit piramīdas. viņš nespēja pat nolīgt palīgus un uzcelt baraku. gulēja uz cisu maisa.06. ka tā ir augstāka par Sv. pacietīgajam darbam. izvilkums L-KOSIA1 59 Z. Celtnes centrālajā daļā temperatūra bija gluţi tropiska. Apstākļi. lai steigā uzzīmētu eju izkārtojumu un noņemtu kopijas no sienu uzrakstiem. gadā viņš pirmo reizi nostājās pie Gizas piramīdas. Hefrena un Mikerina – piramīdas. Neraugoties uz to. kur varētu apmesties un mierīgi strādāt. Sfinksa . no kurām vairums atrastas jau pilnīgi sagrautā stāvoklī. kad gaiss kļuva mazliet dzestrāks. No šiem gājieniem parasti viņš atgriezās sviedros slapjš izmircis. gatavoja sev ēdienu uz spirta lampiņas un rakstīja piezīmes kvēpošas petrolejas lampas gaismā. ja atcerēsimies. Visslavenākās ir trīs – Heopsa. Ēģiptes vissenākās galvaspilsētas Memfisas tuvumā. Versmīgo dienas vidu viņš nogulēja savā alā.VEcordia. Tā kā viņa rīcībā bija visai niecīgi naudas līdzekļi. kādos zinātniekam bija veicams savs uzdevums. tā ka smacīgajā dvingā trūka elpas. Pētera katedrāli Romā. Kosidovskis. no kuriem katrs vidēji sver 6000 kilogramu. bet tās kvadrātveida pamatnes malas garums – vairāk nekā 230 metru. «Kad saule bija dievs» I Ja mēs šodien tuvāk ko zinām par piramīdām. pētnieks tūlīt sēdās zemē un Petrie (1853.28) papildināja vēl nepabeigtās skices. ar sāpošu galvu un pārpūlē Sir William Matthew Flinders iekaisušām acīm.03–1942. jo gadsimtiem ilgi tās apkārtējiem fellahiem bija noderējušas par neizsmeļamu būvmateriālu avotu. Šo laiku viņš izmantoja. Tāpēc zinātnieks iekārtojās klintī izcirstās tukšās kapenēs. Iestājoties naktij. 1880. Piramīdu veido 2˙300˙000 akmens bluķi. Faraoni cēla tās Nīlas rietumu krastā. Par tās gigantiskajiem izmēriem gūsim labāku priekšstatu. Ilgāk nekā pāris stundas zinātnieks tur nespēja izturēt. Heopsa piramīda sasniedz 146 metru augstumu. prasīja lielu pašaizliedzību. Pati lielākā no tām. tad par to lielā mērā jāpateicas Petrija ilggadīgajam.

kurus sadzina šurp katru gadu uz trim mēnešiem. min Herodots. kas prasīja daudzus cilvēku upurus. vienlaikus vajadzēja paust faraonu dievišķīgumu un saskaņā ar ēģiptiešu ticējumiem kalpot par kāpnēm. uzraugu pātagu skubināti. kad valdījis kāds no Heopsa pēctečiem. lielākoties noplēstas būvmateriālam. ka piramīdas celtniecība ilgusi divdesmit gadu un būvmateriālu transportēšanā vien bijuši nodarbināti 100˙000 zemnieku.» Plašajām. no viengabala klints izkalta sfinksa. Piramīdu celtniecībai taču tika iztērēta Ēģiptes ekonomisko resursu lielākā daļa. lai redzētu. pastāvīgi tur strādājuši ap četri tūkstoši amatnieku – mūrnieki. Ja ņemsim vērā milzīgo spēku piepūli. tā ka slieces viegli slīdēja glumajos dubļos. kas dibinājās tikai uz cilvēka fizisko spēku. bet Diodors apgalvo. Ņemot vērā toreizējās primitīvās darba metodes.tml. Piramīdas priekšā vēl šodien stāv milzīga. kuri kalpoja tikai mirušajam valdniekam. kādas tās izskatījās citādā apkaimē. Šis mistiskais piramīdu uzdevums apliecināts papirusu dokumentos. Lielākos svētkos tās apjoza īsts mastu meţs ar krāsainiem karogiem. Kosidovskis. kamēr Nīla bija pārplūdusi un lauku darbi mitējušies. Viņa brālis Sets bija ļaunuma iemiesojums. pa kurām valdnieki atgriezās debesīs. izvilkums L-KOSIA1 60 Z. bet tad uz sliecēm vilka pa mākslīgi radīto slīpni.VEcordia. viņa statujas priekšā nolikdami traukus ar ēdieniem un dzērieniem. piemēram. kas aptuveni ļauj iztēloties visu celtniecības darbu norisi. Augšas un Lejas Ēģiptes dievišķīgā valdnieka. un tikai vēlāk. ka iedzīvotāji reiz sacēlušies un izmetuši valdnieku mūmijas no piramīdām. un tas vēl vairāk padziļināja tautas postu. Gludās kaļķakmens vai granīta plāksnes. kad visi kādas zemes iedzīvotāji būtu spiesti strādāt tik neproduktīvu. Starp daudzajiem dieviem visaugstāk tika godināti saules dievs Ra un zemes dievs Oziriss. turklāt atsevišķās plāksnes salaiţot tik cieši. apspiestajām tautas masām šīs savā veidojumā bargās un bezdvēselīgās celtnes likās esam kaut kas tām pilnīgi svešs un naidīgs. pētnieki ne mazums lauzījuši galvas. Mūrnieki akmens blokus novietoja citu uz cita. vēstures avotos un hieroglifu uzrakstos saglabājušās daţas ziņas. Līdzās katrai ar greznu sienu apjoztai piramīdai parasti atradās skaists templis ar kolonnām rotātu portālu. kas bija paredzētas karaļu mūmiju uzglabāšanai. nonāksim pie atziņas. kā varam spriest no baraku drupām. pūlējās tuksneša saules svelmē. apjoma un intensitātes ziņā šodien gandrīz vai neaptveramu darbu. Berzes pretestības mazināšanai slīpni apslacīja ar ūdeni. ar kurām visa celtne bijusi apšūta. tēlnieki u. ka viņas piramīdas virsotne bijusi zeltīta. Tā veidota laika posmā. ko maksāja divpadsmit ciemi. ka cilvēces vēsturē laikam nav atrodams līdzīgs fakts. kuros. No uzraksta karalienes Ujebtenas kapa velvē redzams. nenoskaidrotu iemeslu dēļ. ka spraugās starp tām nevarēja iebāzt pat naţa asmeni. Par spaidiem. kādiem tau ta bija pakļauta ceturtās dinastijas valdīšanas laikā. kurš valdījis taisnīgi un turklāt iemācījis cilvēkiem visas mākslas un amatus. Kailā tuksneša līdzenumā stāvošas piramīdas šodien rada ļoti skumju ainavu. Tāpēc arī visvecākās piramīdas bija celtas kāpņu veidā. Taču pamēģināsim ielūkoties šo celtņu jaunības gados. to sienas sāka celt gludas. untumam. Apskauzdams Ozirisa popularitāti tautā. lai viņš (faraons) varētu uzkāpt debesīs. Šīm ērmoti milzīgajām celtnēm. jo tā ir 20 metru augsta un 73 metrus gara. pārmaiņus saules spoţumā vai mēnesnīcas vizmā mirdzošā zeltainā atblāzma varbūt norādījusi ceļu ceļiniekiem gluţi tāpat. kā kuģiem jūrā virzienu iezīmē bākas uguns. Piramīdas ārējās plaknes nereti greznoja plakanciļņi un mozaīkas. lasām šādas rindas: «Mēs ceļam kāpnes. kuru godkāre un egoisms nezināja robeţu. Pat pēc celtniecības darbu pabeigšanas piramīdas kā rijīgs parazīts izsūca zemnieku un amatnieku sviedrus. uz kuras viņi stāvēja augstu virs bezdibeņa. Ja gribam labāk izprast motīvus. Statuja atstāj dziļu iespaidu jau ar saviem izmēriem vien. Bez tam. Tāpēc tās ieskāva plašas kapsētas ar krāšņām kapenēm. kurā priesteri noturēja aizlūgumus par nelaiķa faraona labklājību un rūpējās par tā ikdienas vajadzībām. Faraona galminieki uzskatīja par augstāko pagodinājumu. . «Kad saule bija dievs» I Herodots apgalvo. tās simbolizēja valdniekus. akmeņkaļi. kuru paaugstināja un pagarināja piramīdas celtniecības darbu gaitā. kādā veidā bijis iespējams sakraut milzīgas akmens masas ģeometriski nevainojami pareizas piramīdas veidā. kauču vai īsumā jāatceras daţas raksturīgas iezīmes ēģiptiešu reliģijā. bet palikušās kļuvušas palsas un smilšu vētru triecienos apbruţājušās. Viens no faraoniem šim nolūkam uz mūţīgiem laikiem asignēja nodevas. ja ieguva tiesības uz pēcnāves atdusu piramīdas tuvumā. lai izdabātu viena cilvēka. Par laimi. atstājot šauru platformu. jo saskaņā ar rituālu vajadzēja pie tām uzturēt veselu varzu priesteru. Akmens bluķus no tuvējām akmens lauztuvēm atgādāja šurp pa Nīlu. Gulošajam lauvas ķermenim ar noslēpumaini domīgu cilvēka seju vajadzēja simbolizēt ēģiptiešu valdnieku neierobeţoto varenību. kas pamudināja faraonus būvēt šos kolosus. Tas bija sūrs un grūts darbs. Tūkstošiem un tūkstošiem strādnieku.

kurš faraons tajā apbedīts. Pēc viņu ticējumiem. «Kad saule bija dievs» I Sets viņu nogalinājis. ka viņi izkaluši robu pēdēja akmeņu kārtā. bet ieeju apsargāja drausmīgs briesmonis. turklāt tas bija jāapgādā ar pārtiku un ikdienas dzīvē lietojamiem priekšmetiem. Oziriss kopš tā laika kļuvis par mirušo zemes valdnieku. Petrijs nolēma izcirst slīpu tuneli cauri milzīgajam akmens masīvam līdz pašai kapa velvei. izvilkums L-KOSIA1 61 Z. izsēts grauds nes bagātīgu raţu un dvēsele mīt vienā pārpilnībā». ka saules riets un lēkts nozīmē dieva Ra nāvi un augšāmcelšanos. Ozirisa dēls Hors. 1955. lai gan piramīdās tā parasti ierīkota ziemeļu sienā. tā kā cīņā ar pretinieku viņš zaudējis vienu aci. viņu pamodinājusi jaunai dzīvei. atriebdams tēva nāvi. Augstmaņu piramīdas un kapenes atspoguļo šķiru pretišķības. Ēģiptieši ticēja. lai tās iepītu savu pesteļu valgos. tad vēl arī par pašaizliedzības simbolu. No šiem mītiem viņi smēlušies pārliecību. Veltīgos meklējumos pacietību zaudējis. bija tikpat iedarbīgs kā skaļā balsī nolasītais. kas nosedz velvi. Mirušā ķermeni vajadzēja balzamējot nodrošināt no sairuma un pasargāt no laupītājiem. turpretī vienkāršo ļauţu mirstīgās atliekas no šā likteņa bija pasargātas. Kosidovskis. bet pēc tam jau paši sēdēja saules dieva tronī. Tāpēc faraoni cēla piramīdas ar sareţģītām galerijām. Cilvēka īstenā dvēsele bija ba. Un dīvainā kārtā iznāca tā. pilnīgi sausajās tuksneša smiltīs mumificējušās. kā arī citādu briesmoņu bari uzglūnēja apkārt klīstošajām dvēselēm. ka hieroglifi dzīvo savu patstāvīgu dzīvi. Pirms tā nokļuva lielās laimes novados. No miroņiem piecēlies. neraugoties uz neatlaidīgiem meklējumiem. Ozirisa sieva. to vajadzībām paredzot ienākumus no karaļa muiţām. bet mirstīgās atliekas ielicis šķirstā un iemetis jūrā. Mirušajiem cilvēki varēja palīdzēt ar burvju vārdiem. Viņš bija arī cilvēka pavadonis viņsaulē. Faraoni tomēr labi pazina cilvēku vājības un tāpēc rēķinājās ar iespēju. bet vēlāk pat stūrmaņa pienākumus. Šis darbs bija ļoti grūts un ilgs. Faraoni kā dievišķīgas būtnes arī pēc nāves baudīja tās pašas priekšrocības. Taču. liecina kāds atklājums. jo. viņš nevarēja un nevarēja atrast slepeno ieeju iekštelpās. kur «nav palu. cilvēks sastāv no trim elementiem: no fiziskā ķermeņa. Faraoni neţēloja līdzekļus. daţkārt pat laivas. tādēļ faraona dvēsele sākumā pildīja laivas airētāja. bet piedevām vēl zārkā ielikt «Mirušo grāmatas» tīstokli. ko nejauši izdarīja Petrijs. dēvēts par «ačgārno ģīmi». Visapkārt apsolītajai zemei pletās dziļi ūdeņi. Jo ēģiptieši ticēja rakstītā vārda maģiskajam spēkam un bija pārliecināti. Cik maz faraoni uzticējās priesteriem. Kopš tā laika Horu sāka uzskatīt par dēla mīlestības iemiesojumu un. ka viņus pašus tāpat gaida augšāmcelšanās un laimīgāka dzīve viņsaulē. strupceļiem un slazdiem. kādas tiem bija zemes virsū. palielinājās arī viņu pēcnāves pretenzijas. nogalinājis Setu. pieaugot Ēģiptes valdnieku varai. To iztēlojās kā bārdainu vīru ar kroni galvā. Pēc ierašanās mirušo valstībā ēģiptieša dvēselei nebija viegla dzīve. pēc viņu domām. lai šādu cilvēku palīdzību nodrošinātu sev uz laiku laikiem. Tikai pēc vairākām nedēļām arābu strādnieki paziņoja. līdz ar to apdraudot mirušo valdnieku dvēseļu labklājību. 1889. Daţādu dēmonu un vampīru. Šie priesteri diendienā noturēja komplicētus rituālus dievkalpojumus. kam vajadzēja aizkavēt laupītāju nokļūšanu pie mūmijas un tai līdzi dotajām dārglietām. kādas jau tālā pagātnē bija izveidojušās ēģiptiešu sabiedrībā. ielaizdams vienīgi tos. Saskaņā ar šiem ticējumiem viņi kapā ņēma līdzi airus. apgādāja mirušo ar pārtiku un pavadīja dieva Ra vaiga priekšā. Tāpēc uz kapeņu sienām viņi lika uzrakstīt visas rituālā nosacītās lūgsnas un burvestības formulas. amatnieki un ierēdņi savus mirušos apbedīja tuksneša smiltīs. Taču.VEcordia. tai vajadzēja vēl pārvarēt daudz briesmu. ka saules dievs Ra katru dienu pa debesīm aizbraucot zelta laivā. Ka bija cilvēka dubultnieks un viņa sargeņģelis. lai apmierinātu visas nelaiķa vajadzības viņsaulē. kas bija savākti «Mirušo grāmatā». Līķu balzamēšana un speciālu kapeņu celtniecība bija dārgs pasākums. . ka lepnās kapenes lielākoties kļuva par upuri laupītājiem. Zemnieki. gadā viņš nolēma izpētīt kādu piramīdu. Dvēseles aizkapa dzīves garantija bija atkarīga no diviem pamatnoteikumiem. ko parastie mirstīgie nevarēja sev atļauties. Šķirsts izskalots krastā netālu no Biblas pilsētas. ka priesteri pret saviem pienākumiem var izturēties nolaidīgi. Sākumā viņi bija dieva privātsekretāri. kas mirušajiem bija tikpat nepieciešami kā ūdens un maize dzīvajiem. Kā jau minējām. ko attēloja putna veidā ar cilvēka galvu un tā priekšā degošu eļļas gaismekli. Ēģiptieši domāja. jo nebija zināms. Uz kapa velves sienas uzrakstītais rituālais teksts. tās labi saglabājās. viņi pie savām kapenēm cēla tempļus un algoja priesterus. gadā Heopsa piramīdas pakājē izmūrētā slēptuvē atrada labi saglabājušos laivu ar airiem un ar mašām apklātiem sēdekļiem. kuri zemes virsū bija dzīvojuši taisnīgu dzīvi. no daļas ka un daļas ba. kam tolaik vēl nebija vārda. ko arheologi tagad dēvē par «saules laivām». dieviete Izida.

Faraonu pēcnāves likstas 1881. lai nokļūtu kapu velvē. kas sniedzās līdz pašiem griestiem. lai mani nenoķertu un guvumu neatņemtu. – Aizbraucu uz Kairu. spēra vai zemes gaisā. ka piramīdu sev un savai sievai uzcēlis faraons Amenemhets III. viņi zināja.. nemodinot priesteru un kapeņu apsardzes priekšnieka uzmanību. Lasot viņa sejā atspoguļojās aizvien lielāks izbrīns. Kaktā zinātnieks atrada alabastra vāzi ar uzrakstu. tad vairs nepalika nekādu šaubu. neatstādami nekādu pēdu? Kur slēpjas bezsekmīgi meklētā ieeja? Vai tiešām laupītāji būtu tik labi pārzinājuši celtnes plānojumu. ka nozagts vērtīgs papiruss. ka tālākais ceļš meklējams griestos. izvilkums L-KOSIA1 62 Z. kurā nozieguma īstenie iedvesmotāji bija paši priesteri un kapeņu apsardzes priekšnieks. Taču dīvaini. Beidzot. kura kaps Karaļu ielejā jau kopš neatminamiem laikiem ir tukšs. lai nokļūtu līdz karaļa kapa velvei un aiznestu no turienes dārglietas. viņš nolēma izpētīt visu gaiteņu labirintu. – Es to nedomāju slēpt. ka ar tiem tirgojas kāds nezināms milzīga auguma arābs. kur atradās ar akmens plāksni nomaskēta atvere. lūk. un. ka laupītāji to nav darījuši uz savu roku. slāpstot smacīgajā gaisā. no kura bija redzams. virzoties no kapa velves līdz pazudušajai ieejai. kurš rokas vien berzēja. Petrijs ar liekšķeri to smēla spainī un pasniedza arābiem. kuriem vajadzēja aizkavēt nelūgtiem viesiem nokļūšanu līdz kapa velvei. ko viņš pats būtu darījis līdzīgā situācijā. Šā šķēršļa novākšana prasīja daudz laika un pūļu. sacīja: – Esmu dzirdējis. uzzinājis. Un tagad radās jautājums: no kurienes laupītāji zināja. iedams pretējā virzienā. lai jūs novērtētu šo dokumentu. ka vienkārši atdarījuši ieeju un iegājuši iekšā? Gribēdams atklāt šo noslēpumu. Taču Petriju visvairāk ieinteresēja cits jautājums. gadā kādu dienu pie kāda vācu ēģiptologa ieradās bagāts amerikānis. ka apmulsis un nevarīgs paliktu stāvam. ka ieeja meklējama šeit? Pamazām viņam radās noteiktas aizdomas. ja tās attaisnotos. Jūs taču sapratīsiet. Profesors vērīgi paskatījās uz papirusu un iedziļinājās ēģiptiešu tekstā. līdz papirusu nopirku. Vai tam ir kāda vērtība? Esmu par to samaksājis prāvu summu. bet gan piederējuši pie plašas bandas. Ja viņi tomēr piecus mēnešus netraucēti varēja rīkoties piramīdā. Gaiteņi bija pilni ar gruvešiem un smiltīm. iznākumā būtu sensacionāls atklājums. Zinādams. ja vien nebūtu jau iepazinies ar ceļu. kādā kārtā laupītāji bija iekļuvuši iekšā. ka jūs protot lasīt ēģiptiešu papirusus. caurcaurēm ar dubļiem notriepies un līdz nāvei noguris. kā liecināja atraktie aizbērumi. neapšaubāmi. pieprasīdams diezgan pamatīgu summu. bet gan noslēpta kaut kur citā vietā. lai papildinātu savu kolekciju ar daţām ēģiptiešu senlietām. priecādamies par gaidāmajiem privātdetektīva piedzīvojumiem. no kurienes radies šis papiruss. Gastons Maspero. ka šajā gadījumā tas nebija izdarāms. Ar pūlēm apvaldīdams satraukumu. Pētnieks sastapās ar daţādiem šķēršļiem un lamatām. tāpēc direktors nosprieda ņemt šo lietu savās rokās. Uzdevums atrast milzi ar turbānu galvā tika uzticēts jaunajam asistentam Emilam Brugšam. Tā viņi itin viegli izgāja cauri trim noslēgtām telpām. un proti. viņš ievaicājās: – Kur jūs to nopirkāt? – Kāpēc jūs tā jautājat? Vai tas patiesi būtu tik vērtīgs? – Šis teksts piederējis kādam faraonam. tāpēc varētu secināt. Kādā no gaiteņiem ceļu aizšķērsoja gruveši. kas: līdzīga veida tīstokļus mēdza ielikt faraoniem zārkā. gājuši uz priekšu apbrīnojami pašpārliecināti. Ar lielām pūlēm nosusinājis kapu velvi. viņš ķērās pie tās izpētes. «Kad saule bija dievs» I Petrijs uz vēdera ielīda karaļa kapenēs un tur atrada divus aplaupītus sarkofāgus ar sāņus noveltiem un druskās sasistiem vākiem. kas ūdeni lēja ārā. nezināmu iemeslu pēc sāka ieplūst gruntsūdens. Nepazīstamais atnācējs ērti atsēdās krēslā un. Pretēji paraţai tā atradās piramīdas dienvidu sienā. ka laupītājiem vajadzējis vismaz piecus mēnešus. jo tās iekšienē. Reizēm Petrijam nācās līst uz vēdera. no portfeļa izņēmis papirusa tīstokli.. ko pazemes ūdeņi bija pārvērtuši staignā muklājā. Petrijs aplēsa. ka šā karaļa mūmija nav vis iznīcināta. cik svarīgi zinātnei ir noskaidrot. bet visa līdzšinējā izmeklēšana ļāva noskaidrot vienīgi to.VEcordia. ka tas aizliegts. Vairākkārt viņš bija spiests atzīt. Jo pēdējos gados uz ārzemēm bija izvesti vairāki svarīgi dokumenti un ēģiptiešu mākslas pieminekļi. – amerikānis smaidot atbildēja. Petrijs devās atpakaļ pa to pašu ceļu. vajadzēja iet arī laupītājiem. Policija pagaidām bija izrādījusies pilnīgi nevarīga. Līdz ar to kļuva skaidrs. Tāpēc gribēju lūgt. Vācu ēģiptologs par šo gadījumu aizrakstīja uz Kairu. . Ilgi kaulējos. Ēģiptes muzeja direktors prof. Tomēr viņš nepaguva noskaidrot. Kosidovskis. kādam faraonam piramīda pieder. kas desmitiem gadsimtu ilgi bija saglabājusies sausa. Bet laupītāji. Šis uzdevums bija bezgala grūts un vietumis pat bīstams dzīvībai. pie tam pūlēdamies iejusties viņu stāvoklī un apsvērdams. un tūlīt aizbraucu no Ēģiptes. Milzīga auguma arābs kādu dienu ieaicināja mani bodītes dibenistabā un piedāvāja šo papirusu. Ja kāpnes pēkšņi izbeidzās kādā no visām pusēm noslēgtā telpā. kādu. viņš nokļuva līdz ieejai. es ar arābu tirgoņiem sastapos tikai naktī.

06. Daţas stundas pēc šīs sarunas pie viņa viesnīcā ieradās arābs vārdā Abds al-Rasuls no alGurnahas ciemata un piedāvāja daţādus priekšmetus. arābi sāka viņu cienīt. Direktors Maspero tajā laikā uzturējās Parīzē. ko vispirms interesēja noslēpumainais avots. kurš līdzīgi nenotveramai parādībai aizvien bija pratis izvairīties no izliktajām lamatām. Taču tūdaļ licis sevi izvilkt laukā un pārbīlī sācis vaimanāt: – Afrits! Tur apakšā tup Afrits! «Afrits» arābu valodā nozīmē «ļaunais gars». Gaston Camille Charles Maspero Kaulēdamies viņš it kā nevērīgi grozīja statueti rokās un (1846. Saskaņā ar norunu viņš saņēma piekto daļu no peļņas. No kurienes tad šeit nokļuvusi šī statuete? Šīs intriģējošās mīklas atrisinājums zinātnei būtu ārkārtīgi svarīgs. viņš pieprasījis pusi no visas peļņas kā atlīdzību par to. no kura senlietas nokļuvušas tirgū. kas atradusies turpat līdzās Karaļu ielejai un bijusi no tās atdalīta tikai ar Tēbu pauguru grēdu. Taču Ēģiptes iestāţu uzsāktajai izmeklēšanai gals nebija paredzams. Sākumā arābi mēģināja iemānīt viņam lētus viltojumus. Taču pēc daţām dienām vainīgais ieradās un – ak tavu brīnumu! – atzinās. bet ar lietpratēju. Kādu dienu viņš kopā ar brāli Mahometu un vēl citu paziņu no dzimtā ciemata aizgājuši uz nelielu ieplaku. Asistents nekavējoties lika tirgoni apcietināt un ieslodzīt cietumā. ka viņš ir amerikānis. ka beidzot viņš vaigu vaigā sastapies ar leģendāro tirgoni. Abds al-Rasuls tad izstāstīja gandrīz vai neticamu stāstu par kādu nejauši izdarītu atklājumu. Klints dziļumā . tāpēc izsauca viņa asistentu. kas bijusi stateniski izkalta klintī. ka viņš tūlīt aizsteidzies uz policiju un nodevis sevi tās rokās.VEcordia. laiku pa laikam par lielu naudu nopirkdams kādu priekšmetu. izvilkums L-KOSIA1 63 Z. jau gadiem ilgi bojādams nervus policijai un arheologiem. kad jaunais ārzemnieks pirmajā acu uzmetienā pazina falsifikātus un ar nicināšanu atsvieda tos sāņus.30) pēc tajā iegravētajiem hieroglifiem secināja. kas bija izgatavoti tās pašas dinastijas valdīšanas laikā. Kosidovskis. Kas viņu bija pamudinājis tā rīkoties? Abds al-Rasuls bija bandas loceklis. Izmeklēšana nonāca strupceļā. pie kuras piederēja viņa brāļi un vairāki citi zemnieki. Izcēlies ass strīds un pat kautiņš.06. ievedis dibenkambarītī. ka aizbrauca uz Luksoru un apmetās viesnīcā. asistents gāja garām vienai no neskaitāmajām sīklietu būdām. toties jo vērīgi ar acīm ieurbās atnācējā. Taču. kurš meklē senatnes pieminekļus. Šķietamais amerikānis ar ārēji gluţi vienaldzīgu seju nopirka statueti un lika arābam saprast. jo pārliecinājās. ka Abds al-Rasuls esot cienījams cilvēks un nekad nevarētu sevi aptraipīt ar šāda veida aizliegtu tirdzniecību. lai gan atbilstoši ēģiptiešu policijas toreizējām necilvēcīgajām metodēm kāju pēdas tam šaustīja ar rīkstēm. Nevarēja būt nekādu šaubu. kurus nopratināja ka lieciniekus. lai iebiedētu paziņu un neatklā tu tam atradumu šahtā. izturējies vīrišķīgi un nevienu nav nodevis. Dienām un naktīm viņš klaiņoja pa daţdaţādiem pilsētas nostūriem. un apcietināto gribot negribot vajadzēja atbrīvot. atgriezies no cietuma. Abds al-Rasuls ar virvi nolaidies lejā. Pēc stila viņš tūlīt pazina. izplatīdams baumas. Brugšs tikai ar pūlēm spēja apslēpt savu izbrīnu. ka notikums ar Afritu bijis tikai viltīga izdoma.23 – 1916. Viņa radinieki un citi ciemata iedzīvotāji. ka meklē vēl citus ēģiptiešu mākslas paraugus. To ieraudzījis. Abi brāļi nākamajā dienā atgriezušies ieplakā un nolaidušies šahtā. akmenī izcirstu statueti. Piedāvātai precei jaunais zinātnieks uzmeta tikai paviršu skatienu. zvērēja. tāpēc visi trīs laiduši ļekas vaļā. kas bija milzīga auguma bārdains vīrietis. ka tā atradusies kāda divdesmit pirmās dinastijas faraona kapenēs. lai tikai atriebtos saviem līdzdalībniekiem. allaha vārdu piesaukdami. Karaļu ielejā šīs kapenes jau kopš seni em laikiem stāvēja tukšas. ka. ka izstrādājums ir vismaz trīs tūkstošus gadu vecs. Tas viņu tādā mērā sakaitinājis. «Kad saule bija dievs» I Izmeklēšanu asistents sāka ar to. neraugoties uz spīdzināšanu. Meklēdami gruvešos pārdošanai noderīgas senlietas. bet. Uz tās sliekšņa sēdošais arābs ar garu sirmu bārdu pamāja svešzemniekam ar galvu un. Apsūdzētais visu noliedza. Kādu dienu. ka viņš esot ilgi meklētais tirgonis. piedāvāja viņam mazu. ko deva nelegālā tirdzniecība. Vakarā Abds al Rasuls atzinies brālim. viņi negaidīti uzdūrušies vaļējai šahtai. ka darīšana nav vis ar vientiesīgu tūristu. apstaigādams tirgu.

tur stāvējuši koka zārki. Tā.» viņš raksta savās atmiņās. Lāpas šaudīgajā gaismā viņu acīm atklājies baismīgs skats. Ramzess III – kā to liecina piezīmes – trīs reizes pārvietots no vienām kapenēm citās. gribēdami novērst sajukumu. it kā atvadītos no kāda tuvinieka. rokas uz krūtīm sakrustojis. ko tas saņēmis aziātu iebrukuma laikā. Mernepta taču bija tas pats faraons. Ahmesa sieva Nefertite – pavisam trīsdesmit septiņi zārki ar labi saglabātām karaļu. bet gan miris dabīgā nāvē. Starp zārkiem nekārtībā mētājās liels daudzums daţādu priekšmetu – vāzes. Tas iepriecināja cilvēkus. izvilkums L-KOSIA1 64 Z. ka par atradumu jāpaziņo Senatnes pieminekļu departamentam. kā arī daţus paziņas. kura saglabājusies vēl šodien. trīs faraoni vārdā Tutmess. Palūkojies uz vienu no zārkiem. tad to uzskatīja par bībeles versijas apstiprinājumu. tur – Ahmess. ka zārkos atrodas labi saglabājušās mūmijas. kurās atradās vēl 13 citas faraonu mūmijas. Rindās salikti. tad izredzes to nosargāt bija lielākas nekā Karaļu ielejā ar tās daudzajām kapenēm. Faraona Merneptas mūmiju pazemes galerijā neatrada. Laupītāji nesaudzēja pat karaļu mūmijas. bet sievietes vaimanāja un ţēlabu lēkmēs plēsa sev matus. Kādā veidā mūmijas bija nokļuvušas kopējās katakombās. Sevišķi spēcīgu iespaidu atstāja Ramzess II. Uzraksti rāda. viņš tuvējā ieplakā pavēlēja iekārtot kopējas kapenes un pārvest uz turieni visas savu priekšteču mūmijas. «vai tas bija sapnis vai nomods. karalieņu. ka mirušie atradušies tuvās radniecīgās attiecībās. veidojot apakšzemes galeriju. kuras vēl bija saglabājušās neskartas. Tā kā viņa mūmijas kopējās kapenēs nebija. Faraona Sekenri galvaskausā bija saskatāms milzīgs robs no nāvīga sitiena. Muzeja asistents Emils Brugšs nekavējoties devās uz norādīto ieplaku un nolaidās šahtā. Pēc čūskas zīmes uz pieres pat šie zemnieki sapratuši.VEcordia. Gribēdams darīt galu tālākai kapu apgānīšanai. viņi pārliecinājušies. Abi brāļi labi zinājuši. jo vairāk dārgumu tur saskatīju. piemēram. lai piekļūtu dārglietām un amuletiem. vienkāršā zārkā atdusējās Ramzess II. un esot noslīcis Sarkanajā jūrā. Jo dziļāk es iegāju pazemes galerijā. Nelīdzēja nekādi drošības pasākumi. ka viņu priekšā ir faraonu mirstīgās atliekas. Tika gan vēl izvirzīts pieņēmums. pēc sejas vaibstiem bija manāms. kurš bija miris 90 gadu vecumā. Uz daţiem galvaskausiem vēl bija āda un mati. bet viņu pirmatnējās kapenes Karaļu ielejā stāvēja tukšas? Šo mīklu izskaidroja uzraksti. No daţām mūmijām bija redzams. pārvietojot mirušos valdniekus. Laimīgā kārtā kopējās kapenes tika aizmirstas un par spīti visiem vēstures negaisiem saglabājās līdz mūsu dienām. taču nolēmuši klusēt. tas tūlīt piesaistītu attiecīgo iestāţu uzmanību. Tātad viņš nebija vis noslīcis jūras dzelmē. kā arī izvietojumu kopējās pazemes kapenēs. kurš dzinies pakaļ ebrejiem. ka jūra faraona līķi izskalojusi malā un pēc tam tas ticis . Taču divpadsmit gadu vēlāk nāca jauns liels atklājums. Kosidovskis. «Kad saule bija dievs» I vedis gaitenis. kuriem vajadzēja rūpēties par mirušajiem. jo kapeņu izlaupīšanā bija iejaukti pat apsargi un priesteri. Šeit Amenhoteps I. Tādā veidā viņi visam mūţam nodrošinātu sev regulārus ienākumus un pārtikušu dzīvi. piemēram. ka zādzības Karaļu ielejā bija kļuvušas par īstu sērgu. šķirstiņi un mirušajiem pēcnāves ceļā līdzi dotās dārglietas. citi – atlauzti un aplaupīti. Paceļot to vākus. kāds varēja izcelties. līdz tās atklāja arābs Abds al-Rasuls. To vidū bija arī bībeīes Mernepta. kad viņi bēguši no Ēģiptes. «Es nebiju pārliecināts. vārdu. ka Ramzess II bijis Seti dēls. Tā kā pazemē veda tikai viena ieeja. uz tā vāka izlasīju karaļa Seti I. Tika nolemts mūmijas pārvest uz Ēģiptes muzeju Kairā un novietot atsevišķā zālē (kur tās drīkst apskatīt ar speciālu atļauju). Tādēļ viņi nosprieduši pasākumā iesaistīt pārējos ģimenes locekļus. Daţus soļus tālāk. Tādēļ mūmijas iekrāva barkās un aizveda pa Nīlu uz leju. pārnesa tās uz jauno atdusas vietu. lai par atrastajām dārglietām iegūtu pēc iespējas vairāk peļņas. Karaļu ielejā atklāja Amenhotepa II kapenes. Pūlēdamies noskaidrot šo dīvaino pārvietojumu iemeslus. arheologi mēģināja iztēlē atveidot visus ar tiem saistītos notikumus. ka vairāki faraoni pēc nāves ilgi nav varējuši atrast mieru. Par to vienlaicīgu pārdošanu nevarējis būt ne runas: ja tirgū uzreiz piedāvātu tik daudz senlietu. kas beidzies ar paplašinājumu. Saskaņā ar ēģiptiešu bēru ieraţām vīrieši laiku pa laikam salutēja ar savām bisēm. visi tā iedzīvotāji iznāca pie upes un izturējās tā. prinču un princešu mūmijām. uz zārkiem bija uzrakstījuši viņu vārdus. No daudziem dokumentiem nepārprotami redzams. vietumis pavērtajās mutēs rēgojās labi saglabājušies zobi. Ramzesa II tēva. kuri bībeli uzskatīja par drošu vēsturisko ziņu avotu. bet izmeta tās no zārkiem un pārgrieza tinumus. Kādu nakti slepšus sapulcinātie priesteri pārlika mūmijas jaunos zārkos un baismīgā procesijā. Ēģiptiešu priesteri. iedami pa šauru līkloču kalnu taku. kas bija steigā uzskrāpēti uz zārkiem. Viens no faraoniem beidzot zaudēja pacietību. Vēsts par karaļu bēru procesiju zibens ātrumā izplatījās pa visu Ēģipti. lai kapenes ekspluatētu pakāpeniski.» Daţi zārki bija vēl aizvērti. Kolīdz barkās tuvojās kādam piekrastes ciematam.

kas atrasts papirusos no Ramzesa IX (20. steigā bēgot. uz mūţu aizdarījis tiem mutes.VEcordia. kurām vajadzētu iestāties jūras ūdens iedarbes rezultātā. inspektorus. to atrada 1909. kurš atsacījās no piramīdu celšanas tradīcijām. Komisija paziņoja. taču. Sakarā ar šo sūdzību Hamuasam vajadzēja spert kādus soļus. Arheologi atrada daudzus pierādījumus sistemātiskai kapeņu aplaupīšanai. To darīt viņu nepaskubināja vis vēlēšanās atvieglot savu pavalstnieku likteni vai arī atsacīšanās no «saules dēla» titula. «Kad saule bija dievs» I iebalzamēts. labāk apslēptā vietā. Taču. izvilkums L-KOSIA1 65 Z. No saviem spiegiem viņš uzzināja. ko tas it kā esot . kurā ne tikai apvainoja Povero. Uz kapeņu aplaupīšanas procedūras aizkulišu mehānismu interesantu gaismu met kāds tiesas procesa dokuments.ē. tas nedeva pietiekamu pamatu saukt Povero pie atbildības. komisijas locekļi un varbūt arī pats gubernators nebija ar gluţi tīrām rokām vai arī pašā pēdējā brīdī vainīgie viņus bija piekukuļojuši. kā redzams no izmeklēšanas gaitas. kur kopš tā laika piecsimt gadus lika sevi apbedīt arī viņa pēcteči. neļāva brīvi izklīst. jo. pats nostājies bara priekšgalā. gabalos sadauzītus sarkofāgus. viņi pameta karalienes līķim atgriezto roku. ka Ineni. Abi pārvaldnieki savā starpā naidojās un. Izskrējis uz ielas. dibinādamies uz gluţi smieklīgiem un aplamiem argumentiem. ka karaļu mūmijas vajadzēja glābt. gadā. Tāpat tika atzīts. kurā. un viņš nozīmēja no vairākiem cilvēkiem sastāvošu izmeklēšanas komisiju. jo celtniecības darbos vajadzēja būt nodarbinātiem vismaz simt strādniekiem. bet sniedza arī pilnīgu apgānīto kapeņu sarakstu. kā klintī tiek izcirstas Viņa Karaliskās Augstības kapenes. Tēbu pilsētas rajonu. kur par pārvaldnieku bija kāds Povero. Bet kas tad noticis ar viņiem? Viens no ievērojamākajiem Karaļu ielejas pazinējiem angļu arheologs Hovards Karters par to izsakās šādi: «Ir pietiekami skaidrs. bija Tutmess I (1545. Varam būt pārliecināti. ka Pezera apgalvojums par desmit karaļu un četru priesterieņu kapu aplaupīšanu esot nepamatots. dinastija) valdīšanas laika. Pezera sūdzību noraidīja. pārnesot tās citā. Kosidovskis. ne mirkli nesvārstīdamies. apejot gubernatoru. Tutmess gribēja izvairīties no šāda likteņa un tāpēc atdusai izvēlējās vientuļu un viegli apsargājamu vietu. jo par upuri laupītājiem kritis tikai viens karaļa un divi priesterieņu kapi. Hamuass Pezera izteicienu uzskatīja par nepieļaujamu disciplīnas pārkāpumu. ka aplaupīti desmit karaļu. ka visi šie drošības pasākumi un cilvēku upuri izrādījās veltīgi. un proti.» Mēs jau zinām. ka viņa apgalvojums nav jāsaprot burtiski. vija viens pret otru visādu intrigu tīklus. Slepeno kapeņu būvi Tutmess I uzticēja savam arhitektam Ineni. Linautā ietītu un divām ametista un tirkiza rokas sprādzēm izrotātu. tas acīm redzamais fakts. ka tas klusībā piedaloties laupīšanā. Povero taisni to bija gaidījis. Tādēļ Pezers uzrakstīja sūdzību. kura to atzina par vainīgu viltus liecībā. ka šajos darbos strādāja vergi. kurus pēc tam nogalināja. kas bija ielauzušies faraona Zera sievas kapenēs. sarīkoja pie Pezera mājas trokšņainu demonstrāciju. neviens cits par to nav dzirdējis. Jādomā. Lūk. kas atradās Nīlas austrumu krastā. pārvaldīja ierēdnis vārdā Pezers. ka sistemātiski tiek aplaupīta Karaļu ieleja upes rietumu krastā. Taču kāds tos laikus bija iztraucējis.» Ir skaidrs. Pezers pārskaitās. kuriem bija zināms karaļa vissvarīgākais noslēpums. Sapulcinājis visus sev padotos darbiniekus. sagrieza mūmiju gabalos. kāda izskatās šī prāva. strādniekus un Karaļu ielejas apsargus. Tā bija mums jau pazīstamā Karaļu ieleja. viņš kopā ar tiem pārcēlās pāri upei un.). Laupītāji Karaļu ielejā bija kļuvuši tik pārgalvīgi. bet komisija uzrakstīja garu ziņojumu. Pezers apgalvoja. Mikerina piramīdā sarkofaga vispār nebija.–1515. Pirmais faraons. Heopsa un Hefrena piramīdās atrada tikai tukšus. dzīdamies pēc Tēbu apgabala gubernatora Hamuasa labvēlības. četru priesterieņu un daudzu privātpersonu kapi. kuru nosūtīja uz Nīlas otru krastu. Ko kājas nes viņš aizsteidzās pie sava priekšnieka un atkārtoja tam sava sāncenša vārdus. pēc komisijas domām. No apsūdzības atbrīvotais pārvaldnieks nolēma atzīmēt savu uzvaru pār sāncensi. ka griezīšoties šai lietā tieši pie karaļa. ka šiem simts vai vairāk strādniekiem. bet gan pavisam praktiski apsvērumi. Neviens cits šo kapu nav redzējis. Taču anatomiskie pētījumi neatklāja nekādas trūdēšanas procesa pēdas. ka piramīdas nespēja nevienu mūmiju pasargāt no apgānīšanas. Tādēļ viņš Pezeru nodeva tiesai. Minētais celtnieks par šo notikumu pats uz sava kapa sienas pavēstī šādiem vārdiem: «Vienīgi es uzraudzīju. g. bet uz kapu velves grīdas vāļājās mūmijas un koka zārka atliekas. Zagļi. lai piesavinātos karalienes rotas. administratorus. ka aplaupīts zināms skaits privāto kapeņu. viņš piedraudēja. Lai būtu kā būdams. pirms m.

No aizmūrētās ieejas klints dziļumā veda ļoti stāvs. kurš sākotnēji piederējis viņas dēlam Ehnatonam. bet galvas sedza zelta maskas. Deiviss nokļuva kapa velvē. kas sniedzās gandrīz līdz griestiem. Uzrakstos visas vietas.E. kāda līdz šim ēģiptoloģijā vēl nebija atzīmēta. Tāpēc sev par neizsakāmu pārsteigumu zinātnieks lasīja vēstuli. Kosidovskis. uz kurām bija iegravēta lūgšana saules dievam. Luktura gaismā zaigoja no zelta lapiņām. izvilkums L-KOSIA1 66 Z. atstājot ovālus caurumus. ka mirušais bijis gadu trīsdesmit vecs. Viņa drosmīgās reformas revolucionizēja Ēģiptes sensenās ieraţas un izraisīja nepieredzēta asuma un mēroga konfliktus. tukšs ciedra koka sarkofāgs ar uzrakstu. karaliene Teje.E. Ap kaklu tām bija vairākas auklas ar amuletiem un zelta rotas.VEcordia. un viņa acīm atklājās satraucoša aina. bet nenormāli garā galvaskausa pakauša daļa liecinot.01. amatnieks Iraments.: Sir Grafton Elliot Smith (1871. Astoņus gadus vēlāk viss pēkšņi pavērsās citādi. Amenpnufers. tad kas noticis ar karalienes mūmiju un kāpēc viņas sarkofāgs bija izlikts gaitenī? Un vispār – kas gan īsti slēpjas aiz šīs intriģējošās mūmiju pārvietošanas? Pūlēdamies rast kauču vai daļēju atbildi.15 – 1937. Zeltu. kas karalienei bija dots līdzi. Cienījamās karaļu mūmijas bija visnotaļ noklātas ar zeltu. kura pamatne bija satrunējusi un ielūzusi. kā tas šādās reizēs parasts.01). ka esat atsūtījis mūmiju no karalienes Tejes kapenēm? Jo es izmeklēšanai saņēmu nevis vecas sievietes. kas noticis tālāk ar nelaimīgo pārvaldnieku.08. ar gruvešiem aizbērts gaitenis. uz kuriem vajadzēja rast pārliecinošu atbildi.02. Tātad tomēr atrasta Ehnatona mūmija! Tas bijis viens no visinteresantākajiem un pievilcīgākajiem faraoniem. Mirušā ēģiptieša atliekas sedza plāna zelta sloksne. Pateicoties ķīļrakstā sastādītai diplomātiskai korespondencei.» Tālāk profesors savā vēstulē konstatēja. pārkausējām un kopā ar amuletiem un dārgakmeņiem sadalījām astoņās daļās. bet uz pieres tam mirdzēja karaļa emblēma – zeltā kalta čūska. Tad Deivisam radās vairāki jautājumi. Novācis šos šķēršļus. Bandāţās savīstītā mūmija. Deiviss sliecās uz pieņēmumu. lai to izpētītu profesors Eliots Smiss35. bet gan jauna vīrieša mūmiju. kurš bija mēģinājis cīnīties ar kapeņu postītāju vareno anonīmo bandu. Mēs atradām arī viena karaļa sievu un tai tāpat noplēsām visu. ko atrada viņa rezidences drupās tagadējās El-Amarnas tuvumā. Pārlūkodams uz zārka iegravētos hieroglifu uzrakstus. ka kāds ar neparastu neatlaidību bija centies panākt. no kura bija redzams. Šo dievu mūmijām mēs norāvām zeltu. ka atradis karalienes Tejes atliekas. ko atradām pie šiem diviem dieviem. viens no lielākajiem speciālistiem šajā jomā. Tikai ar palielināmā stikla palīdzību kādā mazāk rūpīgi izskrāpētā vietā izdevās izlasīt faraona Ehnatona vārdu. bija vēl aptīta ar šaurām. kas nezināmu iemeslu dēļ guldītas zārkā. Kapa velves kaktā notumsa stāvēja četras alabastra vāzes ar mirušā iekšām. gadā amerikāņu arheologs Teodors Deiviss34 Karaļu ielejā atklāja aizzīmogotas kapenes. sudraba un bronzas vāzes. Nozagām priekšmetus. kurus atradām kapos. kurā profesors Smiss rakstīja: «Vai jūs esat pārliecināts. plānām zelta lentēm. amuletus un kakla rotas. lai mirušā vārds izzustu no nākamo paaudţu atmiņas. «Kad saule bija dievs» I devis iesniegtajā ziņojumā. Dievu zārkus pēc tam sadedzinājām. Faraons – dumpinieks un priesteri – atriebēji 1907. tāpat arī zārkiem noplēsām zelta plāksnes. zemnieks Amenemhebs. Deiviss nosūtīja mūmiju uz Ēģiptes muzeju Kairā. Bet prāvas dokumentos nav ne pušplēsta vārda par nozieguma galvenajiem iedvesmotājiem: augstmani Hamuasu un pārvaldnieku Povero. kurās vajadzēja būt mirušā vārdam. kāpēc visos uzrakstos mirušā vārds bija izkasīts. Deiviss sadūrās ar mīklainu parādību. – zelta.23). atradās pēc cilvēka auguma veidots zārks. Zārki no ārpuses un iekšpuses bija apsisti ar dārgakmeņiem inkrustētām zelta plāksnēm. tiesneši no viņiem izdabūja šādu protokolā ierakstītu atzīšanos: «Mēs atvērām zārkus un atradām tajos cienījamās karaļu mūmijas. ka tajā kādreiz atdusējusies Amenhotepa III sieva. bija izkasītas ar kādu asu rīku. mēs par viņu zinām vairāk nekā par jebkuru citu faraonu. . Uz katafalka. pusdārgakmeņiem un krāsaina stikla darināta bagātīga inkrustācija. ka tas slimojis ar epilepsiju. Taču arī šeit nebija mirušā vārda – tas bija it kā ar grieznēm izgriezts. kāds jebkad bija sēdējis Ēģiptes valdnieka tronī.: Theodore M. Policija notvēra astoņus kapu aplaupītājus. Davis (1837 – 1915. vai arī faraons Ehnatons? Ja tas bija faraons. Droši vien noticis kāds pārpratums. Izšaustījuši notverto rokas un kāju pēdas ar rīkstēm. V. Pa pusei atvāztais sarkofāgs atsedza satrusušu mūmijas galvaskausu. atradās vaļējs. Tie bija: akmeņkalis Hapi. Tas pilnīgi izskaidrotu. 34 35 V. kuru vārdi mums šodien zināmi. Tiesas dokumentos diemţēl nav atrodamas ziņas par to. pie viņu mūmijām. nūbiešu vergs Ehenefers. lai noskaidrotu neparasto kapeņu noslēpumu. ūdens iznēsātājs Kemvese. Hafirs un Setnahte. Milzīgas drupu kaudzes virsotnē. Kas īsti atradās šajā zārkā – karaliene Teje.» Tiesa apsūdzētajiem piesprieda nāves sodu un reizē ar to pilnīgi reabilitēja Pezeru. kapeņu saimniece. Viss nenoliedzami rādīja.

kuru vecums bija zināms no citiem avotiem. Ar kādām metodēm paveikts šis apbrīnojamais darbs? Lielu palīdzību sniedza pirmām kārtām asīriešu-babiloniešu. «Kad saule bija dievs» I Lielākā daļa faraonu gar vēsturnieku acīm aizslīd līdzīgi palsām ēnām. kad Nīlas pali iestājās reizē ar Saules un Siriusa zvaigznes lēktu. dinastijas valdīšanas laikā ēģiptiešu priesteri sāka ieviest saules kalendāru. g.ē. dodami tiem izpētīšanai vecus papirusa tekstus un kapu uzrakstu kopijas. 2. Šā starojuma intensitāti var mērīt ar Geigera–Millera skaitītāju. 2200. Dibinoties uz šiem tekstiem. Radās problēma. kuras uzkrājušās organisma dzīves laikā. bet tās. spēcīga individualitāte. kuros minēts. izvilkums L-KOSIA1 67 Z. lai arī shematisku Ēģiptes vēstures iedalījumu četros lielos laika posmos. ka faraonu 12. varam šo problēmu izklāstīt šādi.). kuru no šiem trim gadskaitļiem izvēlēties par ēģiptiešu kalendāra rašanās datumu un līdz ar to aptuveni nosacīt faraonu 2. piemēram. Izmantojot šādu pieturas punktu. dinastija. kā arī grieķu dokumenti. dinastija. Pēc četriem gadiem kalendāra gads atpalika no saules gada jau par veselu diennakti.. kuras domām. tad starp saules gadu un kalendāra gadu izveidojās starpība diennakts ceturtdaļas apjomā. jo arheoloģisks atradums ir vecāks. Tāpēc vēsturnieki. kuri pagātnes secīgos notikumus skaitīja no Romas dibināšanas (ab urbe condita). cik ilgi katrs no tiem atradies uz troņa. Aprēķināts.). ka šī metode ļauj datēt atradumus ar šajos gadījumos pieļaujamu kļūdu līdz 200 gadiem. bet gan par to. zinātniekiem izdevās. kalendāra gada sākums atkal sakrita ar saules gada sākumu. 2773. vai Ēģiptes valsts vēsture sākusies 2500 gadu agrāk vai vēlāk. sadūrās ar milzīgām grūtībām.ē. tāpēc strīds iedegās par abiem pirmajiem gadskaitļiem. – 1580.–10. pirms m. Iestājoties organisma nāvei.ē. Vidējā valsts (11. komētu parādīšanos. kad Ēģipti iekarojis Maķedonijas Aleksandrs. apritot 1460 gadiem. persiešu. vēsturnieki aptuveni varēja izsecināt pārējo dinastiju valdīšanas laiku.–17. g.i. Jaunā valsts (18. Ēģiptieši savu vēsturi nesāka ar kādu noteiktu izejas punktu. kā arī atsevišķu faraonu valdīšanas posmi. kas hronoloģijas ziņā visumā izpētīti precīzi..ē. un proti: Senā valsts (1.–2200. Ēģiptieši sastādīja tikai faraonu sarakstus. Arheoloģisko atradumu vecuma un tātad arī to vēstures noteikšanas visjaunākās metodes sniedza kodolfizika. Runa šeit nav vis par kādu sīkumu. Taču visprecīzākās ziņas mums sniedza astronomija. 1317. 1600.. dinastijas līdz laikam.–1600.ē. – par apaļu gadu. Tādēļ. kā to darīja. Tādējādi salīdzinājumu ceļā izdevās noskaidrot daudzus Ēģiptes vēstures datus. – 400. Pašreiz šo problēmu var uzskatīt par atrisinātu. ka šā oglekļa izotopa atomi eksistē apmēram astoņi tūkstoši gadu.VEcordia. .ē. dinastija sākusi valdīt 2000. ka šāda parādība sakritusi ar kalendāra gada sākumu 4339. g. pirms m. gadā pirms m. Kvēlu strīdu objekts bija tā saucamā garā un īsā Ēģiptes hronoloģija. jo viņu rīcībā bija saglabājušies faraonu saraksti ar norādi. turpretī Ehnatons no pagātnes tumsas iznirst kā cilvēks ar miesu un asinīm. kā arī ar viņu dzīvi saistītos notikumus. mēģinot nosacīt Ēģiptes vēstures datus un hronoloģiju.–20.). dinastijas valdīšanas laiku. ar precizitāti līdz trim vai četriem gadiem nosacīt. Izdarot mēģinājumus ar ēģiptiešu mūmijām. atzīmējot viņu valdīšanas laiku (parasti neprecīzi). un 1317. Vēlais laikmets (no 21. Tikai ēģiptiešu valsts ilgās vēstures perspektīvā viņa rīcības politiskie un psiholoģiskie motīvi iegūst īsto jēgu. gadā pirms m. ka zināmi vēstures notikumi bijuši saistīti ar noteiktām debess parādībām. t. Viņa valdīšanas dramatiskais periods tomēr nebūtu gluţi saprotams. kas sabrukdams izstaro elementārdaļiņas. piemēram. bet 18. ja mēs to neapskatītu uz atbilstoša.–1100. pirms m.). Kosidovskis. Tā kā viņi gadu sadalīja 365 pilnās dienās. Astronomi un matemātiķi aplēsa. pakāpeniski sabrūk. Stipri vienkāršojot. dinastija. jūtām un centieniem varam izsekot samērā precīzi. romieši. jo vājāks ir tā starojums. Ēģiptieši bija izstrādājuši ļoti sīku astronomisko kalendāru. miera līgumi. bet. Kosmisko staru iedarbes rezultātā augu un dzīvnieku dzīvajos organismos iekļūst oglekļa radioaktīvais izotops C 14. pēc kura aplēsa gadalaiku maiņas un Nīlas palu iestāšanos. izrādījās. gads jau iepriekš bija atmetams kā pārāk vēls. g. daļiņu pieplūdums izbeidzas. un visi šie fakti saistīti ar attiecīgiem pašu zemes vēstures notikumiem. gadā pirms m.ē. piemēram. Vēsturnieki pieņēmuši ērtu. ebreju. Jauno gadu ēģiptieši sāka tajā brīdī. pirms m. 2900. Šajos dokumentos daudzās vietās pieminēti kari. Tāpēc ēģiptologi griezās pēc palīdzības pie matemātiķiem un astronomiem. 1100. kaut arī tikai vispārējos vilcienos iezīmēta vēsturiska fona. kuri tad arī reprezentē jau minēto «garo un īso Ēģiptes hronoloģiju».

ē. Tas bija Ēģiptes t. ēģiptoloģija pirmās dinastijas valdīšanas sākumu un ēģiptiešu valsts apvienošanos attiecinājusi uz 2900. kā arī celdami jaunus apūdeņošanas kanālus un nodibinādami tirdzniecības sakarus ar Krētu un Peloponēsu. Kosidovskis. bet liesajiem gadiem uzkrāja ūdeni mākslīgi izveidotos ezeros un cisternās. gadu pirms m. gadu. uzlido siseņi. Savā augštecē upe sastāv no diviem nozarojumiem: Baltās Nīlas. gadsimta otrajā pusē. viens no Tēbu valdniekiem atkal apvienoja visu Ēģiptes teritoriju. Atkāpjoties savā gultnē. «Kad saule bija dievs» I Lai gan vēl tagad ir pētnieki. kur palu ūdeņi nesniedzās. gadu. kad māksla un literatūra sasniedza augstāko uzplaukumu. ka tie nespēja pa visiem tīrumiem iznēsāt sējumiem nepieciešamo melnzemi. ko pēc grieķu burta apveidiem sauc par deltu. kaļķakmens klinšu ielenktā ieplakā. Ēģipte kopš seniem laikiem bija neparasti auglīga oāze bezgalīgā tuksneša vidū. taču ekonomiskā ziņā zemnieki bija tik lielā mērā paverdzināti. kuri pastāv uz 4339. kas strādāja piespiedu darbos faraona un aristokrātijas labā. Pateicoties gadskārtējiem Nīlas paliem. kura vara bija mantojama. greznuma priekšmetus un vergus. un Augšas un Lejas Ēģiptes valsts atkal izira sīkās dalienās. Bagātnieku tīrumos vienlaikus parādījās arī īstie vergi. Darba ļaudis ne tikai neko neguva šajos karos. un Zilās Nīlas. Nereti pagadījās arī sausuma gadi. pārvarējusi sešas klinšu barjeras jeb tā saucamās krāces. ka faktiski tie nebija nekas cits kā milzīga vergu masa. Tāpēc ēģiptieši savu zemi nosauca par khemit. Ap 2900. Dzimts kopienas sabrukuma rezultātā ēģiptiešu sabiedrība agri noslāņojās bagāto zemes īpašnieku un nabadzīgo sīkzemnieku vai bezzemnieku šķirā. faraons Meness apvienoja tās vienā lielvalstī un nostājās tās priekšgalā kā suverēns valdnieks ar dievišķības atribūtiem. ka piektajā tūkstošgadē pirms m.s. kuru robeţa atradās pie pirmajām krācēm. Šā perioda beigās sākās liela sociāla revolūcija. Lejpus Kairas tā atkal sadalās divās (senāk septiņās) attekās un izveido auglīgu trijstūri. tā kā vienīgi koordinēta. piramīdu. Bet reizē ar valdošo slāņu bagātības un varenības pieaugumu padziļinājās sabiedrības plašo masu apspiestība un nabadzība. Arheoloģiskie izrakumi liecina. tīrumos savairojas peles. Tagadējās Hartumas tuvumā tās savienojas. Līdzās aristokrātijai tagad parādās bagāta un ietekmīga priesteru kasta. Kādā papirusā lasām: «Pusi raţas iznīcina kaitēkļi. varenu statuju un lielisku tempļu periods. kas liecina. t. Herodots nosaucis Ēģipti par «upes dāvanu». Taču paliene nebija viscaur līdzena. rietumos un dienvidos. «melno zemi». Dabas apstākļu ziņā Ēģipte ir ļoti līdzīga Mezopotāmijai.i. izvilkums L-KOSIA1 68 Z. Nīlas rietumu krastā. kas sākas Abesīnijas kalnos. regulēja pieplūdus ar smeļamo vindu un slūţu palīdzību. Viņi dibinās galvenokārt uz Nīlas krastā izdarītiem arheoloģiskiem izrakumiem. kuras drupas tika atraktas Kairas tuvumā. Ar Menesa uzkāpšanu tronī sākās «Senās valsts» periods. ka jau akmens laikmetā tur atradušās daudzas biezi apdzīvotas zemkopju. zvejnieku. Ģeogrāfiski un politiski zeme sadalījās Augšas un Lejas Ēģiptē. un. kuri aizvien lielākā skaitā nepieciešami karaļa. Lauku ciematos vēl ilgi saglabājās dzimts kopiena. izveidodamas pasaulē pēc lieluma otro upi. viņa palīgiem rokās nūjas. Par savu galvaspilsētu viņš izvēlējās Memfisu. Faraoni radīja lielu pasaules impēriju. Faraoni uzsāk aneksionistiskus karus. kuras galvaspilsēta bija Tēbas. nīlzirgi aprij otru pusi. bet taisni otrādi – tika apkrauti ar vēl smagāku nodevu un klaušu nastu. kas veido lielisku augsni. un ar to sākās «Vidējās valsts» periods. Nīlas izteku atklāja tikai 19. Pateicoties tropiskajām lietus gāzēm Abesīnijas kalnu apvidos.. iekarodami jaunas teritorijas austrumos. mednieku un lopkopju apmetnes. kas izskalota senās Nūbijas granīta pakalnos. Vietumis pacēlās viļņveida paaugstinājumi un pat pauguri. Nīlas ūdeņi atstāj melnās dūņu nogulsnes. Nīla izkāpj no krastiem un laika posmā no augusta līdz oktobrim visu apkaimi pārvērš vienā vienīgā milzu ezerā. pirmsdinastiju periodā ēģiptieši dzīvoja dzimts kopienas iekārtā. Bet. lai iegūtu metālus. kas komplektējās no kara gūstekņiem. bet nēģeriem – . Vadoties no šīs atziņas. lai varētu radīt saules kalendāru. Tālākā vēsturiskās attīstības gaitā daudzās sīkās dalienas apvienojās divās valstīs: Augšas un Lejas Ēģiptē. centralizēta kanalizācijas sistēma varēja nodrošināt iedzīvotājus ar pietiekamu pārtikas daudzumu. kad pali bija tik nenozīmīgi. ēģiptiešu sabiedrības kultūra bijusi vēl pārāk zemā attīstības līmenī. gadu pirms m. tad radās vispirms lielākas teritoriālas kopienas. kas laika gaitā pārvērtās par valstiņām ar dalienas valdnieku priekšgalā. klasiskais laikmets.ē. aristokrātijas un priesteru muiţām un pilīm. gadu kā neapstrīdamu. Ap 2200. kas nemitīgi karoja cita ar citu.VEcordia. kuras garums no iztekas līdz grīvai ir ap 6400 kilometru. Nīla lauţas uz priekšu cauri šaurai aizai. taču vairākums zinātnieku pieņēmuši 2773. kas iztek no Vidusāfrikas ezeriem.ē. Sensenos laikos. Bet tad pie krasta piestāj nodokļu piedzinējs un aplūko lauku. ieplūst plašā. Tāpēc jau kopš vissirmākās senatnes gādīgie ēģiptiešu zemkopji visu palieni pārklāja ar biezu kanālu tīklu.

sievišķīgās lūpas. Nabagie saņēma karali gūstā. kurš jutās svešs galma intrigu un nemitīgo svinību atmosfērā.ē. Ierēdņus nogalināja un tiem atņēma dokumentus. Kurš agrāk nabadzības dēļ gulēja bez sievietes. starp ziediem. kas agrāk nespēja nopirkt sev sandales. Amenhoteps III un viņa sieva Teje intrigu ceļā pūlējās mazināt tā ietekmi. Uzbrucēji parādījās kaujas ratos. Tajā mēs redzam meiteni ar smalkiem sejas vaibstiem. ēģiptiešu kājnieki paniskās bailēs metās bēgt. Viņa trīsdesmit sešus gadus ilgais valdīšanas laiks pieder pie vislaimīgākajiem Ēģiptes vēsturē. Ieraugot auļojošos briesmoņus.. viņa varai bīstams spēks – bagātā aristokrātija un Tēbu priesteru kasta. ka galu galā vairs nebija. ka viņš spētu šo cīņu novest līdz uzvarai.. Šī slavenā galvas statuja tagad atrodas Visbādenes muzejā. Slava par šo bagātību izplatījās visā toreizējā pasaulē. vergus. visi bēg prom no pilsētas . kam apstrādāt zemi. Tomēr kara laupījums bagātu padarīja tikai karali. daţi citāti: «Karaļa galvaspilsētu ieņēma stundas laikā. Kad pasaulē nāca viņa dēls. Tas. Šie paši attēli liecina. «Kad saule bija dievs» I rīkstes. Tas bija vārgs un slimīgs zēns. Tie teic: dod šurp labību.» Tūlīt pēc revolūcijas iestājās visdrūmākais posms Ēģiptes vēsturē. un tam. ko krāsainā kaļķakmenī darinājis tēlnieks Tutmess.VEcordia. Kundzes bērns kļuvis par kalpones bērnu. tagad iedzīvojies gultā. tagad pieder bagātības. atskaitot nemierīgās. kuram nebija laivas. kā arī Ziemeļpalestīnu. ko vēsturnieki sauc par «Jaunās valsts» periodu.. gadu pirms m. Revolūcija bija asiņaina. tagad ir kuģa īpašnieks. viņa rokās faktiski bija vara pār visu Ēģipti. revolucionāro tradīciju garā noskaņotās darba ļauţu masas.. valsts iekšējais stāvoklis bija diezgan sasprindzināts. kuram nebija maizes kumosa. uz ko viņi būtu varējuši balstīties. vēlākais Amenhoteps IV. ka viņa galvaskausa dīvainā forma liecina par noslieci uz epilepsiju. izvilkums L-KOSIA1 69 Z. pāri zemei aizveļas jauns revolucionāro nemieru vilnis. Tel-El-Amarnas drupās izrakts viņas galvas atveidojums. sentimentālās acis un mīkstās. Paverdzinātās tautas masas uz kādu laiku sagrāba valsts pārvaldi savās rokās. iegūdams neskaitāmus laupījumus – lopus. aristokrātiju un priesteru kastu. gadam pirms m. Šīs revolūcijas ainas saglabājušās bagātnieka Ipuvera izklāstījumā. kuros bija iejūgti zirgi. zeltu un sudrabu. kas nepiederēja pie karaliskās dzimtas. Tēbu augstākais priesteris pēc sava amata stāvokļa skaitījās arī karaļa vietnieks. kurš agrāk nezināja. tagad sagrābis klētis . nopostīja tempļus. zemkopi noper . Hetieši.. nebija spēka. Šīs dinastijas faraoni iekaroja arī Nūbiju līdz ceturtajām Nīlas krācēm. kuri neskaitāmos karos pakļāva sev visu Sīriju līdz pat Eifratai. Ja tās nav. kuras kapenēs tika atrasta Ehnatona mūmija. Cilvēku rezervju izsmelšana piespieda Amenhotepu III pāriet uz miermīlīgu politiku.» Citā vietā lasām: «Nabags sagrāba bagātības. taču uzsākt atklātu karu neuzdrošinājās. Lūk. Ar šo brīdi Ēģiptes vēsturē sākas jauns uzplaukuma un varenības posms.ē. Šīs dinastijas faraoni bija lieli karotāji. Attēli freskās mums rāda viņa nesamērīgi lielo galvu. Jukās novājinātajā valstī iebruka semītu cilts hiksi un zibens ātrumā to ieņēma.» Taču visreālistiskāko revolūcijas ainu rāda mums trešais citāts: «Augstmaņu bērnus nosit.. Šoreiz sacēlās ne tikai zemnieku masas. triecot pret mūri.. tagad viegli iegūst diţciltīgu dāmu.i. kur nolikt galvu. sagrābdami turienes bagātīgās zelta atradnes. Simt gadu ēģiptieši atradās iebrucēju pazemojošā jūgā. kā arī vergi lielo zemes īpašnieku muiţās. Viņi nodedzināja pilsētas. Šis faraons apprecēja sievieti. smagos. kuriem bija jāmaksā aizvien lielākas nodevas karaspēka uzturēšanai un jāpiegādā tik daudz kareivju. Pilis un svētnīcas slīga neredzētā greznībā. No profesora Smisa izdarītās medicīniskās izmeklēšanas mums jau zināms. bet pret cilvēkiem izturējās kā pret darba lopiem.. t. Iekarotāji bija rupji barbari un pakļautajā zemē izrīkojās nedzirdēti brutāli. dinastija. kas par savu galvaspilsētu izvēlējās Tēbas un valdīja no 1580. miegainos plakstus. – mums pazīstamo Teji. sasien un iemet kanālā . putniem un tauriņiem. Saskaņā ar faraonu galma tradīcijām viņu agri apprecināja ar princesi Nefertiti. sasien viņa sievu un bērnus.» Ap 1780. Bet nemitīgie kari galīgi izpostīja Ēģiptes zemniekus. līdz 1350. . bet arī amatnieki un kareivji pilsētas. Galminiekus padzina no karaļa namiem. ka viņš labprāt pavada laiku klusajā pils dārzā. jo valstī. Viņu vienīgais dēls Amenhoteps IV nedeva nekādas cerības. Tutmess III rīkoja uz Sīriju septiņpadsmit karagājien us.. un tā uzvarēja. Piemēram. Pie varas nokļūst 18. babilonieši un asīrieši tiem ik gadus bija spiesti maksāt nodevas. ko Ēģiptē neviens nebija redzējis. Līdzās faraonam bija izaudzis cits. taču tad sacēlās un Tēbu valdoņa Jahmosa I vadībā padzina iekarotājus no savas valsts robeţām. Kosidovskis.

kuru faraons nosauca par Atonu jeb «saules disku». Sākotnēji skaidri politiskās ieceres drīz vien guva dziļi reliģiozu jēgu. Tie drīzāk bija bailes iedvesošas. Amenhoteps pakāpeniski pārveidojās par jaunas. lai atgūtu zaudēto ietekmi. kad par galvaspilsētu kļuva Tēbas. izvilkums L-KOSIA1 70 Z. bet gan vienīgais Visuma dievs. jaunajam valdniekam izskaidroja. «Kad saule bija dievs» I gulbja kaklu un mandelveidīgām. augstākas abstrakta dieva koncepcijas priekšā. Nevar būt šaubu. Jau pašos Ēģiptes valsts pirmsākumos faraoni uzskatīja sevi par šā dieva pēctečiem un lepni dēvējās par «Ra dēliem». Tēbu priesteri īstenoja savu nodomu tādā veidā. sasniedzis pilngadību. kad viņam bija 14 gadu. kurš radījis sauli un ir visa zemes virsū dzīvojošā un augošā pirmavots. Turienes priesteri. atriebīgas un kaprīzas būtnes. Tas nebija viegli. un tikai tos viņš iecēla valsts augstākajos amatos. Bet jaunais faraons šajā apstāklī saskatīja izdevīgu gadījumu salauzt Tēbu priesteru un viņu aristokrātisko sabiedroto Saules dieva Amona tempļa drupas varu. kas izbeidzās cilvēka delnu veidā. Tas ir apbrīnojams mākslas darbs. «Jaunās valsts» periodā. bezpersonisks un neredzams spēks. Tā kā līdz pilngadībai faraonam vēl trūka divu gadu. Jaunais Amenhoteps uzkāpa tronī 1375. pamatojoties uz dokumentiem.VEcordia. jo Ra taču tika uzskatīts par faraonu ciltstēvu un kopš senseniem laikiem to godināja visa ēģiptiešu tauta. kuri pret saviem sāncenšiem Tēbās veda slepenu cīņu. Heliopoles priesteri baudīja viņu labvēlību un kļuva par iespaidīgāko priesteru grupu Ēģiptē.. kas droši vien lika viņam manīt savu politisko pārsvaru. viņš pasludināja sevi par vecā saules dieva Ra piekritēju. Kopš šā brīţa jaunā faraona garīgajā attīstībā sākas neparasti interesants posms. reformētas reliģijas pamatlicēju. Taču faraona mācībā Atons nebija viens no daudzajiem dieviem politeistiskajā plejādē. ka tieši šajos divos nepatīkamajos nepatstāvības gados viņš sāka dziļāk interesēties par šādas situācijas cēloņiem. kura pēcteči un pārstāvji zemes virsū bija un ir faraoni. taču apveltīti ar visām cilvēciskajām vājībām. Droši vien atradās arī labvēļi. Tāpēc. Pirmais reliģiskais centrs Ēģiptes vēsturē bija Heliopoles pilsēta. kādā ceļā Tēbu priesteri un to sabiedrotie – lielie zemes īpašnieki – ieguvuši tādu noteikšanu valstī.ē. Galmā pie faraona varēja piekļūt tikai viņa uzticīgākie mācekļi. kas izstaro neizsakāmu dzejisku burvīgumu. ka identificēja Amonu ar Ra un dievu turpmāk sauca par Amonu-Ra. nolēma savu dievu Amonu izvirzīt ēģiptiešu reliģijā pirmajā vietā. cīnīdamies ar sāncenšiem Heliopolē par noteicošo vārdu valstī. Tāpēc Amenhoteps IV nosprieda. Šā dieva simbols bija saules attēls ar stariem. Galu galā pat vecajam dievam Ra vajadzēja piekāpties jaunas. viņa valdīšanas sākumu iezīmēja aristokrātijas un priesteru aizbildniecība. sludinādams to ar patiesu gaišreģa un pravieša kvēli. Kosidovskis. kur tika godināts saules dievs Ra. gadā pirms m. kuras vajadzēja pielabināt ar asiņainiem upuriem. ka Amons-Ra ir uzurpators un par patieso dievu uzskatāms Heliopoles Ra. ka šos vēsturiskos un reliģiskos ciltsrakstus noskaidrot viņam palīdzēja pirmām kārtām Heliopoles priesteri. situācija izmainījās. . sapņainām acīm. Tādā kārtā Amons-Ra sākotnēji bija viens no daudzajiem lokālajiem dieviem un tikai kopš daţiem gadsimtiem ieņēma pirmo vietu ēģiptiešu reliģijā. piedēvēdami tam arī visus senākā Heliopoles dieva atribūtus. Tāpēc nav izslēgts. kuri. Agrāk Ēģiptē dievus iztēlojās cilvēku veidā. kuri gan bija nemirstīgi.

Saistot visus ar laipnības valgiem. Atons kļuva par «mīlestības dievu».: Ahetatona. ka viņš mācījies «Ēģiptes gudrības» Heliopolē. lai apmirdzētu pasauli ar savu mīlestību». bet gan dabas skaistumā. uz kuru varētu balstīties. kaut gan viņam nebija neviena vēsturiska parauga.: Skat. Pār pasaules plašumiem diţs un varens tu zaigo. V. Atona pielūdzēji nedrebēja māņticīgās bailēs viņa vaiga priekšā. bet brīvo laiku pavadīja pilī. nosprauzdams nākamās galvaspilsētas robeţas. griezdamies ar lūgsnām pie austošā vai rietošā Atona. ka starp ebreju reliģiju un Atona kultu pastāv kāda radniecīga saikne. Viņu godināja kā cilvēces mīlošo tēvu. rindas. Tā. kura klātiene meklējama nevis kauju troksnī un asiņainos upuros. lai tas neraudātu. Lūk. Ai dzīvīgo Aton. kas nozīmē «Atona disks». arī pieņemdams vārdu «Ehnatons».E. bībeles psalmā. Tur viņš pilnīgi nodevās savas reliģijas sludināšanai. ka Amenhoteps radīja monoteistisku reliģiju. Tā bija līksmes un dzīves prieka caurstrāvota reliģija.» Reliģiskās ceremonijas tempļos bija vienkāršas un pieticīgas. Staru vainagā ieskāvis paša radīto zemi. Ehnatons personīgi aizbrauca uz turieni zeltītos kaujas ratos. bet arī par visu vēlāko monoteistisku reliģisku sistēmu radītāju priekšteci. Straujos rumakus triekdams. kas «zaigoja līdzīgi saulei.E. Pēc diviem gadiem faraons jau varēja pārcelties uz jauno rezidenci. greznu galvaspilsētu tagadējās ElAmarnas tuvumā un nosauca to par «Saules Horizonta Pilsētu»37. Tajās galvenokārt dziedāja himnas un upurēja ziedus un augļus. izvilkums L-KOSIA1 71 Z. «Kad saule bija dievs» I Amenhotepa IV mācībā jauns un nedzirdēts bija tas. Kosidovskis. ka vairums Atonam par godu sacerēto himnu ir faraona darbs. kurš sievietei dāvā bērnu un mierina mazuli. tāpēc nav izslēgts. Pilsēta tika izplānota ļoti vērienīgi. {L-BIBLE3}. starp citu. kas atrodamas vienā no himnām par godu Atonam un 115. viņš auļos apbrauca apkārt tukšos laukus. ielām un dārziem. ziedos. Jaunā kulta piekritēji parasti sapulcējās rītausmā un mijkrēslī. vai arī izbrauca medībās.36 Amenhoteps noteikti atsacījās no pagātnes. kokos un putnos. bet gan ar pateicību dziedāja: «Visa zeme līksmo un priecājas tevī. «Es piepildu abas Ēģiptes zemes ar savu mīlestību. Vienlaikus. ģimenes un draugu vidū. kad tā paceļas pāri apvārsnim. ar daudzām pilīm. svētnīcām.» sacīts vienā no Atona cildinājuma himnām. 36 37 V. kas tautas ņem savā varā. O Ra. redzama analoģijās. Tāpēc viņš uzskatāms ne tikai par savdabīgu reliģisku domātāju.VEcordia. cenzdamies galīgi atbrīvoties no priesteru ietekmes un padarīt Tēbas par vienkāršu provinces pilsētu. Mozus pavēstī. Tavs košums lejas pār zemju zemēm. kas dzīvību dodi! Debesu velvē tev augšup kāpjot. Ēģiptologi domā. viņš sev uzcēla jaunu. ka Atonam nepiemita šādas zemes būtņu iezīmes. administratīvām celtnēm. ar kurām sākas viens no šādiem iejūsmīgajiem dzejojumiem: Cik diţens tavs uzlēkts apvāršņa malā. Visapbrīnojamākais ir tas. Dibināšanas aktu nākamo paaudţu zināšanai viņš lika iekalt vairākās tuvējās Faraons Ehnatons klintīs. .

līksms. redzam. vēja pūsmā līgodamās. Uz margām salikti spilveni visdaţādākās krāsās. Lidoņi spārnotie paceļas gaisā. Zaļumā spirgtā plaukst koki un zāle. Ceļos atsākas rosme. Gleznojums ir gaišs. ka viņš atļāva attēlot sevi ne tikai kā cilvēku ar miesu un asinīm. krāsaini dzirkstošs. Atkal pasaulei uzsmaida Atona seja. Jo dzīvības devējs pats devies pie miera. Mēs. No jauna atsākas darbi un ikdienas gaitas. Dzīvību gūstot siltumā tavā. citas vēsmas iestrāvoja arī ēģiptiešu mākslā. Nodziest gaisma un zemi klāj tumsa. Pils apkalpotāji rokās tur zilā un koši sarkanā krāsā nokrāsotus strausa spalvu vēdekļus garos kātos. izspīlēto vēderu un rahītiskām kājām. Kuģi pa upi peld augšup un lejup. . Mundrībā ţirgtā draisko auni. tos no visas zemes saaicinādams savā jaunajā galvaspilsētā. ko atstājis tu savā gaitā. Lūgsnā ceļ rokas. Tāpat kā reliģijā. Spārnu vēzieniem sveicinot tevi. Un mirklis jebkurš mūsu mūţā Ir pēda. bet no pils kolonnām. svētsvinīgas. Tikai tam uzlecot. kuru viņš ieceļ augstajā amatā. viņa sievu Nefertiti un meitas. Klintīs izcirstajās kapenēs «Saules Horizonta Pilsētas» tuvumā arheologi atklāja daudzas freskas. Valdnieka iecietība sniedzās tik tālu. kādu viņi to redzēja. bez dievišķīgās majestātes nimba. Ehnatons bija liels mākslas cienītājs un labprāt atbalstīja jaunos māksliniekus. Vienā no freskām attēlota jaunās reliģijas virspriestera Merira svinīgā ievadīšana amatā. viņi nolūkojas pūlī. dievišķīga oreola apmirdzētas būtnes. pieceļas cilvēki. Senākās figurālās ainas gleznās tagad atdzīvojās. izlauzušies no priesteru tradicionālisma vaţām. kuri māksliniekiem atļāva faraonus attēlot tikai kā sastingušas. ka apzagt tos var. Ganīklās dodas ganāmie pulki. Tumsā nodzisis pēdējais gaismas stars. (Piezīme grāmatā). Atkal gaist tumsa. bet arī visā savā kroplībā – ar lielo galvu. kā Ehnatons glāsta un uz lūpām skūpsta savu sievu. kas mums sniedz ieskatu faraona. Tinušies segās. viņa sievas un meitu intīmajā ģimenes dzīvē. bet viņam pie kājām rotaļājas mazas meitenītes. atausīs diena. Ehnatonam šajā ziņā nebija nekādu aizspriedumu. Pret balkona margām atbalstījušies. Jauno strāvojumu pamatā bija opozicionāla attieksme pret Tēbu priesteriem. ietērpjas drānās. Jaunie mākslinieki. Kosidovskis. cildinot tevi. Tēlniecība un glezniecība līdz šim bija pakļauta stingriem reliģiska rituāla priekšstatiem. 38 Runa šeit ir par Augšas un Lejas Ēģipti. un viņa attieksmē pret mākslu jo spilgti izpauţas revolucionāro pārveidojumu dziļums un drosme. atdusas vīri Miegā tik ciešā. tagad savos darbos centās pēc patiesīguma un cildenas vienkāršības.38 Rausušies kājās. «Kad saule bija dievs» I Kauču pats debesīs tālu. kas sapulcējies pils priekšā. Ehnatons atbalstīja šo jauno reālismu mākslā un neaizliedza māksliniekiem attēlot sevi tādu. Mēs redzam tajā karali. mazgājas. Uzpošas. kas ļauj gūt priekšstatu par karaļa ģimenes dzīvi. Tavā spozmē zivis lēkaļā upēs. izstiepis roku. Neviens no iepriekšējiem faraoniem nebūtu atļāvis parādīt sevi kā vienkāršu mirstīgo. kad staro tavs vaigs. Putni izspurdz no ligzdām slīkšņu bieţņās. Bet kolīdz tu izgaisti rieta pusē. izvilkums L-KOSIA1 72 Z. Ehnatons. kad gaismu tu devi. Pār zemi dāsni tavs spoţums izliets. piemēram. Tavi stari visdziļākā jūrā tumsu vērš gaismā. Atkal svin atmodu abas zemes. uzrunā viņa priekšā ceļos nometušos priesteri.VEcordia. Siro plēsīgie lauvas un loţņā čūskas. Vislabākais paraugs ir freskas. nokarājas lotosziedu vijas un raibas lentes.

Glezna pilna dzīvības. Līdzās kaujas ratiem skrien ar vairogiem. bet arī faraona aizkustinošo pieķeršanos saviem tuviniekiem. Nūbijas nēģeri un garmatainie lībieši. Kolonnu kapiteļus grezno izciļņi. kas attēlo ziedu pušķus un aiz pleznām uzkarinātas nomedītas meţa pīles. Kāds cits augsts galma ierēdnis par sevi saka: . vienai rokās liels ziedu pušķis. Ēģiptiešu mākslā tas bija gluţi kas neparasts. Karaliene Nefertite traucas tūlīt aiz viņa pati savos kaujas ratos. Kapenēs tāpat atrastas vairākas ģimenes cikla gleznas. pavadīdamas dziedājumu uz maziem stīgu instrumentiem. sarkanā krāsā. bet pārējie priesteri pa to laiku aizdedzina smarţīgus kvēpekļus. lai nolūkotos karaļa korteţā. kuras rāda ne tikai pasakaino greznību karaļa namā. kura jumts balstās uz krāsainām. šķēpiem. āvām. ka valdnieku kremt slimība. Viņš izskatās noguris un skumjš – varbūt mākslinieks nojautis. sastājušies vecāki un māsiņas. bet trešā izklaidē viņu ar sarunām. un viņas sejā jaušamas dziļas ciešanas. Ehnatons un Nefertite stāv pie altāra. Mazliet tālāk stāv septiņi ak li muzikanti – veci. izvilkums L-KOSIA1 73 Z. otra pasniedz tēvam šķīvi ar saldumiem. Vidukli viņai tāpat apjoţ koši sarkans apsējs. faraons zeltītos kaujas ratos auļo pa pilsētas ielām. Trīs karaļmeitas sastājušās ap viņa krēslu. Kad nomira viena no viņa meitiņām. Kosidovskis. kas izteiktu karaļa ģimenes sēras un bēdas. Ehnatons to lika apbedīt savās kapenēs un uz sienas uzgleznot ainu. Ap mirušo meitenīti. un lej ugunī kaut kādu šķidrumu. kura gali sniedzas līdz tempļa grīdai. kustības un greznuma. Ehnatona cīņa ar aristokrātiju un priesteru kastu ar laiku vēl vairāk saasinājās. Paviljona vidū stāv pulciņš sieviešu. kas dejas ritmā rībina tamburīnus. rokā turēdams groţus un ar pātagu paskubinādams straujos zirgus.VEcordia. pavadīdami savu dziedājumu uz septiņstīgu arfām. Faraons piebrauc pie tempļa vārtiem. Rieta saules apmirdzēts. kokles un liras. Taču mākslinieciskais apvērsums sevišķi skaidri saredzams kādā citā gleznojumā no šā paša ģimenes cikla. Viņu sagaida ceļos nometušies priesteri un dejojošas meitenes. ka tam cauri jaušams viņas meitenīgais stāvs. visa ģimene sapulcējusies koka paviljonā. Sevišķi dziļu iespaidu atstāj Nefertites tēls: karaliene tur uz rokām mazāko bērnu. drukni vīrieši – un ar dziesmu slavina Atonu. Pārsteidz tas. Viņu brīvo un skaisto tērpu vienkāršība atstāj neparasti tīkamu iespaidu. jo šeit pirmoreiz dievišķīgās faraona ģimenes jūtas izpaustas tik cilvēciski un izteiksmīgi. kas liegās krokās sniedzas no jostas līdz papēţiem. Pilsētas iedzīvotāji steidzas no namiem uz ielām. Karalis ir kails līdz viduklim – viņš uzvilcis tikai smalka auduma tērpu. Lūk. bet tālāk seko vesela kavalkāde ar karaļpāra meitām un galma augstmaņiem. Virspriesteris Merira dziļi noliecies karaļa priekšā. «Kad saule bija dievs» I Citā gleznojumā redzam Ehnatonu apmeklējam saules templi. Faraons nobīdīja sāņus visus senākos diţmaņus un – kā to pavēstī viens no ierakstiem uz kādas amatpersonas kapenēm – izvēlējies sev līdzstrādniekus no brīvo zemnieku vidus. kam galvas izrotātas ar strausa spalvu pušķiem. Karalis ērti nosēdies uz krēsla spilveniem. Šoreiz viņš mūs ievada templī. Trešajā freskā gleznotājs attēlojis notikumu tālāko norisi. ar lotosziedu un vīnogulāju vijām rotātām kolonnām. uz kura kaudzēs sakrauti augļi un ziedi. ka valdnieku pāris nevalkā nekādas rotas lietas. Karaliene ģērbusies baltā tērpā no tik plāna auduma. Viņu vidū redzami bārdaini aziāti no Sīrijas. spēlēdamas arfas. kurā sieva viņam no amforas ielej vīnu. kas viņu pirms laika novedīs kapā. lokiem un milnām bruņoti kareivji. kas guļ uz katafalka. Divas mazas princesītes stāv karaļpārim aiz muguras un dzied himnu saules dievam Atonam. Jaunais monarhs tur rokā kausu. Ap gurniem nokarājas apsējs ugunīgi Karaliene Nefertite spilgtā.

Līdz šim faraons pret priesteriem bija izturējies iecietīgi un ļāvis tiem brīvi piekopt tradicionālo dievu kultu. taču karalis mani nostatīja uz kājām. jaunais faraons savā kvēlajā iztēlē loloja plašus iekarošanas mērķus. Viņi sasniedza pat vistālākos tuksneša nostūrus. lai tur no klintīs iecirstiem uzrakstiem izdeldētu Amona vārdu. vienkāršam zemniekam labi saprotamas īpašības.» Opozicionāli noskaņotie augstmaņi un priesteri rīkoja sazvērestību pret faraona dzīvību. viņiem šķita pavisam svešs. bet ar sevišķu neiecietību vajāja Tēbu Amonu. «Kad saule bija dievs» I Ehnatona statuja Nefertiti «No tēva un mātes puses es biju zemas kārtas cilvēks. Viņa sūtītie aģenti izkašņāja šā dieva vārdu no tempļu un kapeņu ierakstiem.. kas bija cieši saistīti ar zemnieku dzīvi un darbu. bet viņš savā devībā sniedza man ikdienas iztiku. nesaprotams un vienaldzīgs. Mēs jau zinām. viņš sastapās ar tautas masu pasīvu pretestību un neapmierinātību. Tāpēc Ehnatona fanātiskais sektantisms drīz vien radīja nepārejamu bezdibeni starp viņa galmu un plašām ēģiptiešu tautas masām. ka. es biju cilvēks bez īpašuma. Uzrakstā diţvezīrs pateicas Atonam par palīdzību noziedznieku atklāšanā un svētī faraonu Ehnatonu.. Ēģiptē tās tika uzņemtas vienaldzīgi. Nodibinādams Atona kultu. kas saglabājušies policijas priekšnieka kapenēs. no to vidus izvēlēdamies savus tuvākos līdzstrādniekus. kad Ehnatons sāka vajāt vietējos dievus. man. pateicoties viņa priekšteču kara gājieniem. ja tie etimoloģiski bija saistīti ar Amonu. Faraona reformatoriskie pasākumi savā dziļākajā būtībā bija cīņa varas dēļ pret aristokrātiju un priesteriem. Tā kā Ehnatona reformām nebija sabiedrisks raksturs un plašām tautas masām tās nedeva nekādus politiskus un ekonomiskus atvieglojumus. kuram agrāk vajadzēja ubagot maizes kumosu. Ēģiptei bija pakļauta Sīrija. labsirdīgi un izpalīdzīgi dievi. Mums tas zināms no kādas freskas un uzraksta. Kosidovskis. Palestīna un . lai gan tie mājoja draudu un baismu atmosfērā. saules diskā iemiesotais dievs. Tie bija vienkārši. izvilkums L-KOSIA1 74 Z. Ehnatons slēdza tempļus. šis neredzamais. Bet kopš tā brīţa. Taču pēc sazvērestības atklāšanas viņš kļuva par reliģisku fanātiķi un elku kulta apkarotāju. ka viņš diţvezīra priekšā atved trīs notvertos sazvērniekus. Turpretī Atons. taču šiem dievekļiem piemita tīri cilvēcīgas. Aristokrātiem vajadzēja mainīt savus dzimtas uzvārdus. Viņš ļāva man pacelties augšup . pie kurām valdnieks meklēja atbalstu. Lai gan tie reizēm ātri saskaitās un bija atriebīgi. Tur redzam.VEcordia. Patiesībā pat monoteisma ieviešana pauda tikai faraona centienus pēc vienvaldības. lika nopostīt vietējo dievu tēlus.

(Vai varbūt vēl viens Ehnatona dēls. Tas bija traģisks. 39 Ramzess. Tālab varam pieņemt. viņš bija Ehnatona dēls no citas sievas. Megido. Jaunais V. radot saites. Taču Smenharas valdīšanas laiks nebija ilgs. ja tūlīt netiks atsūtīti palīgspēki. Kamēr Ehnatons nodevās ģimenes dzīves priekiem un sacerēja himnas par godu Atonam.ē. un viņš pats laikam gan bijis cilvēces vēsturē pirmais pacifists. Nefertite Ehnaton am bija māsīca: mātes brāļa meita. (Nekas sevišķs priekš Ēģiptes). savukārt. Par Nefertites likteni mums nekas nav zināms. KURA faraona). Vai varbūt Smenharas dēls? Smenhara.: Par Tutanhatonu ir atrasts uzraksts. Ehnatona trešās meitas vīrs. juzdami faraona nespēku. kas paralizēja faraona gribu un droši vien sekmēja viņa pāragro nāvi. viņa valsts pamati sāka ļodzīties. kas ciešākas par ieroču spēku. Faraonam dēla nebija. Kas bija šīs neizprotamās apātijas iemesls? Tā kā šajā jautājumā nav saglabājušies nekādi dokumenti. jo kļuva par viņa līdzvaldnieku vēl Ehnatona dzīves laikā. tāpēc Ēģiptes tronī uzkāpa Smenhara. Sīrijas valdnieki. Stingri pieturēdamies pie sievastēva reformām. Ehnatons aizvien bija sludinājis. tiktu pakļautas Ēģiptei. varam pieņemt.E. Kā mums zināms no El-Amarnā atrastās sarakstes. ka Atons ir miera dievs. Par Ēģiptes valdnieku tagad kļuva Tutanhatons. kurš nosodījis karus. Taču notika gluţi pretējais. no Tutmesa Jaunākā (Dţehutimesa) darbnīcas drupām.g. ēģiptiešu pārvaldnieki un karaspēka pavēlnieki Sīrijā sūtījuši pie faraona ziņnešus ar vēstīm par aizvien jaunām neveiksmēm un brīdinājuši. kurš tādā kārtā kļūtu par kopīgu. ka viņa būs mirusi drīz pēc vīra nāves. Iespējams. Berlīnes muzejs) Ehnatons nomira 1358. būdams trīsdesmit gadu vecs. Sīrija jau bija zaudēta un no jauna Ēģiptei to atkal atguva tikai Seti un Nefertiti (statuja no Ahetatonas.: Tagad datē galvenokārt kā 1334/1336. 39 . un bija precēts ar savu pusmāsu. vai arī bezdarbīgi nolūkoties. ka gāza valdnieku no troņa. Līdz ar to šīs zemes otro reizi. kuri jau tādā mērā bija atguvuši varu. Ehnatona ārējā politika dibinājās uz tēzi. Nefertiti nāvi datē ap 1330. Ehnatons domāja. universālu valsts dievību. pamezdams garnizonus to liktenim. Askalonas un Gezeras pilsētu garnizoni izmisuši sauca pēc palīdzības. neatrisināms konflikts. viņa vecākās meitas vīrs. izvilkums L-KOSIA1 75 Z. viņš sanāca konfliktā ar aristokrātiju un priesteriem. izplatot Atona. ka Ēģipte šo novadu zaudēs. tikai tagad jau mierīgā ceļā. iespējams. tikai apģērbs nav saglabājies.: Jādomā. mīlas un dzīves prieka dieva kultu.E. 40 V. tā kā vēsture par to klusē. mēs varam tikai izsacīt minējumus. cerēja. gadu.. bija Ehnatona brālis. Viņu apbedīja klints kapenēs «Saules Horizonta Pilsētas» tuvumā. stājās slepenos sakaros ar Ēģiptes ienaidniekiem.E. ka sadumpojušās pakļautās zemes zaudētas. ka viņš bijis faraona dēls (bet nav zināms. grūtā ceļa nogurdināti. «Kad saule bija dievs» I Nūbija. ka pakļauto zemju uzticība Ēģiptei jānodrošina tikai ar miermīlīgiem līdzekļiem. ka tās nebūs grūti pievērst Atona kultam. droši vien statuja oriģinālā bija apģērbta. Taču Ehnatons nedeva nekādas atbildes. viņš viegli pakļāvās Ēģiptes faktisko valdnieku gribai. Kad Ehnatons atradās nāves gultā.41 Tā kā jaunajam faraonam bija tikai divpadsmit gadu. 41 V. bet tad cits pēc cita atkrita no tās. saules. Pat vairāk – beidzot viņš vairs nemaz nepieņēma vēstnešus. Tā kā vairums šo iekaroto tautu šādā vai citā veidā pielūdza sauli. līdz pēdējam vīram iznīcinādami ēģiptiešu garnizonus. precēts ar savu pusmāsu?). bet Jeruzalemes komandants rakstīja: «Pasaki karalim bez aplinkiem: visu mana karaļa un pavēlnieka zemi sagaida posts».40 gadā pirms m. Kosidovskis. ka Ijaba vēstis no Sīrijas viņu nostādīja nepatīkamas dilemmas priekšā: vai nu sūtīt palīgspēkus Sīrijā ielenktajiem ēģiptiešu garnizoniem un līdz ar to pārvilkt svītru visai savai ideoloģijai. kas bija veikuši milzīgus attālumus un. ka faraons viņus uzmundrinās un sniegs palīdzību.VEcordia. vai arī bija peredzēts to apģērbt nākotnē.

ka mirušā cilvēka dvēsele. kļuva par vienu no pirmajiem automobilistiem Anglijā. klīst pa krustcelēm. priesteri nokļuva visai kutelīgā situācijā. ar grieznēm izgrieza viņa vārdu. kurš joņoja pa ceļiem ar tiem laikiem neprātīgu ātrumu. deviņpadsmitās faraonu dinastijas dibinātājs. kādu vien varēja iedomāties. Pēc Ehnatona nāves vēl saglabājās daudz viņa reliģijas piekritēju. ka Tēbas atkal atdzīvojas. kur vien bija sastopams Ehnatona vārds. Viņi nelaiķi faraonu nogānīja par «noziedznieku un ķeceri» un lika Ehnatona vārdu izkasīt no visiem uzrakstiem. . ka ticis aizmirsts ķīļraksta plāksnīšu arhīvs ar svarīgu diplomātisku korespondenci. Tutanhamons atdeva priesteriem konfiscētos īpašumus. bet jo sevišķi uz pamestām karaļa kapenēm. Tēbu priesteri pasāka negantu Ehnatona vārda nozākāšanas akciju. kur vairāk nekā pēc 3300 gadiem to atrada arheologs Teodors Deiviss. gadā notika nenovēršamā katastrofa – automobilis apmeta kūleni. atverot kapenes. izdvesdams izmisuma vaimanas un remdinādams izsalkumu ar pretīgiem mēslainē izsviestiem atkritumiem. 1900. Vērīgi pārlūkojuši zārku. jo tā būtu svētuma zaimošana. ka ķecera klātiene apgānī karalienes Tejes mūmiju.» Priesteru kasta bija guvusi pār faraonu pilnīgu uzvaru. kad tika izgudrots automobilis. Tāpēc. viņi uzskatīja. kļūst par bezpajumtes izdzīteni. «Kad saule bija dievs» I valdnieks mainīja savu vārdu. Tādēļ viņi nosprieda karaļa mirstīgās atliekas slepus pārvest uz drošāku vietu. kurā bija dziļi iesakņojusies cieņa pret mirušajiem. atsacījās no sievastēva reliģijas un atgriezās Tēbās. Bet. turienes priesteru paspārnē. ko postīja un apgānīja laupītāji. no otras puses. Par jaunu kapeņu būvi nevarēja būt ne runas. Ar sāpēm viņi nolūkojās «Saules Horizonta Pilsētas» kaunpilnā pagrimumā. Kosidovskis. kurš bija iedrošinājies tiem nepaklausīt. Varu savās rokās sagrāba Tēbu virspriesteris Eje. Tāpēc priesteri nolēma karalieni pārvest uz citām kapenēm. Tēbu priesteriem padomā bija cits mērķis. izskrāpēja to ar asu rīku. bet pats braucējs dabūja smadzeņu satricinājumu un nopietnus miesas bojājumus. bet. Savu laiku viņš pavadīja galvenokārt izpriecās un ceļojumos. Laiku gaitā svētnīcu un piļu drupas aizputināja tuksneša smiltis. biedēdams fermerus un ormaņus. Arheoloģiskie atradumi El-Amarnā skaidri liecina. pēc ēģiptiešu priesteru ticējumiem. viņi bija dziļi pārliecināti. taču viņu drīz vien no troņa gāza Ēģiptes karaspēka virspavēlnieks Horemhebs. Viņa valdīšanas laikā nikni plosījās kontrrevolūcija. bija visbriesmīgākā atriebība. Mirušā vārda iznīcināšana kapenēs. izvilkums L-KOSIA1 76 Z. ka ci edra koka sarkofāgu ir pārāk grūti iznest pa kapeņu šauro gaiteni. kur vien tas bija sastopams. Kādā klints ierakstā viņš lielās: «Es panācu. Saules dieva Atona galvaspilsētas lepnās celtnes tika pamestas un pārvērtās par šakāļu un sikspārņu mājokli.VEcordia. izņēmuši mūmiju. Par jucekli pārvākšanās laikā varbūt vēl skaidrāk liecina tas apstāklis. viņi visur. Tad Ehnatona draugiem ienāca prātā mūmiju novietot viņa mātes. Karnarvons paklausīja tiem un. Pēc tam zārks atkal tika aizvērts un aizzīmogots. Tomēr. tik labi saglabādamas celtņu paliekas. ko nosodītu tauta. nosaukdamies par Tutanhamonu. Horemhebs bija aristokrātijas visreakcionārāko aprindu pārstāvis. Mirušā dubultnieks. ka turienes sausais un svelmīgais gaiss atvieglos viņa slimību. Mūmiju aizvākt un iznīcināt viņi neiedrošinājās. ka šodien arheologi visai precīzi var atveidot dumpīgā faraona mājokļa horizontālo plānu. nolādēts uz mūţiem. Priesteri pat izņēma mūmiju no zārka un. Ticēdami rakstītā vārda maģiskajam spēkam. Pils celtņu drupās atrastas suņu un govju paliekas – šos dzīvniekus pils kalpotāji droši vien bija aizmirsuši un atstājuši bada nāvei. Drīz vien viņš iemantoja plašu slavu kā viens no pārgalvīgākajiem braucējiem. kurai atņemts vārds. kas nezināma un nepazītā klaiņo pa pazemes valstību. valdījis tikai sešus gadus. Uzzinājuši. atkal atvēra viņu tempļus un bagātīgi apgādāja tos ar zelta un sudraba rituāliem traukiem. Taču pēdējā brīdī izrādījās. ka «Saules Horizonta Pilsēta» pamesta lielā steigā. Kopš tā laika viņš saslima ar neārstējamu astmu. karalienes Tejes kapenēs. priesteri atstāja sarkofāgu pusceļā uz gruvešu kaudzes. bet Ehnatonu atstāt turpat. Tādu briesmīgu likteni Tēbu priesteri sagatavoja faraonam. Priesteri to noteikti uzzinātu un neļautu šādu nodomu īstenot. Ārsti slimniekam ieteica doties uz Ēģipti. ka Ehnatona mirstīgās atliekas pārvietotas uz karalienes Tejes kapenēm. Tutanhamons nomira astoņpadsmit gadu vecumā. cerēdami. Sabrūkošie mūri apkaimes zemniekiem kļuva par neizsmeļamu būvmateriālu avotu. atjaunoju labos likumus un nostiprināju taisnīgumu. atstādami tā vietā ovālus caurumus. kas vairākās vietās bija iegravēts ap mūmiju aptītā zelta sloksnē. liekas. Tutanhamona kapeņu atklāšana Lords Karnarvons bija tipisks angļu bagātās aristokrātijas pārstāvis.

būdams pārliecināts. Kur uzsākt meklējumus. kā ķerties pie gigantiskā darba? Par visas ielejas attīrīšanu no gruvešiem nevarēja ne sapņot.04. ka ielejā vajadzētu atrasties vēl līdz šim neuzietam Tutanhamona kapam. viņam bez aplinkiem paziņoja. .09 – 1939. ko bija pametuši faraona līķa balzamētāji. ka visi šie kādreiz Tutanhamonam piederējušie priekšmeti bija atrasti nelielā attālumā cits no cita. bija pārliecināts.03. Mernepti un Ramzesa VI kapenes.02) Teodoram Deivisam. kurš. un tas pamudināja domāt. agrāko Petrija un Deivisa līdzstrādnieku. Tāpēc vajadzēja izvēlēties vienu stingri noteiktu vietu un tajā koncentrēt visas pūles – citas izejas nebija.05. kur Deiviss bija atradis jau minētos kādreiz Tutanhamonam piederējušos priekšmetus. to apliecināja daţādi atradumi. Vispirms tā bija drupās atrastā šā faraona fajansa krūze. 1914.26 – 1923. ka viņam trūkst vajadzīgo zināšanu. Kad Karnarvons un Karters ieradās Karaļu ielejā. Pat Maspero. izcirzdami karaļu kapenes. kas veda tukšajās kapu velvēs. kurus pētnieks bija savācis savos arheoloģiskos meklējumos. Karnarvons rūpējās par koncesiju. «Kad saule bija dievs» I atbraucis Ēģiptē.05) Howard Carter (1874. salauzts koka šķirstiņš ar zelta lapiņām. Pēc viņa domām. galvenokārt paļaudamies uz Hovarda Kartera ieteikumu. tā izskatījās visai nepievilcīga. kurš viņam ieteica jaunu ēģiptologu Hovardu Karteru. Šajā jautājumā Karnarvons griezās pēc padoma pie Ēģiptes muzeja direktora Maspero. ieinteresējās par šīs zemes vēstures pieminekļiem. gadā viņš to nodeva Karnarvonam. kā arī liels māla trauks ar linaudekla bandāţas paliekām. un nosprieda ņemt sev palīgā speciālistu arheologu. izvilkums L-KOSIA1 77 Z. pretēji vispār atzītām domām. ka tepat tuvumā vajadzētu būt arī vēl neatklātajām kapenēm. Lord Carnarvon (1866. Sevišķu uzmanību saistīja tas apstāklis.VEcordia. Viņš nolēma apmesties tur uz pastāvīgu dzīvi un visu savu mantu veltīt arheoloģiskiem meklējumiem. Milzīgās ieplakas klinšainais dibens visnotaļ bija noklāts ar šķembu un gruvešu kaudzēm. Karters izvēlējās to vietu. Tomēr aristokrāts ātri atskārta.06. ka visa ieleja jau pilnīgi izpētīta. jau vairākus gadus bija koncesija izrakumu darbiem Karaļu ielejā. ko tur bija pametuši ēģiptiešu akmeņkaļi. Klinšu nogāzēs rēgojās drūmas ejas. kurās iegravēts faraona vārds. ko ierobeţoja Ramzesa II. Ehnatona mūmijas un daudzu karaļu kapeņu atklājējam. Drīz vien Karnarvons pats uz savu roku uzsāka izrakumus. Tā veidoja trijstūri. ka tālākus meklējumus šajā vietā uzskata ar nelietderīgu naudas un laika izšķiešanu. Kosidovskis. pārrakstīdams koncesiju uz jaunā īpašnieka vārda.

kas bija sabērta. Tā kā vasaras mēnešos šeit valdīja nepanesams karstums. un. ka atrastas karaļa kapenes. Tādā kārtā kaps pazuda zem bieza gruvešu slāņa. un grasījāmies pamest ieleju. Strādnieki. Ramzess VI – 202 gadus pēc Tutanhamona). neatrazdami nenieka. cik ļoti tas nomāc. izkaļot Ramzesa VI kapenes. Drīz vien tas tika pavisam aizmirsts. Tās nebija celtas uz ielejas pamatieţa. bet vēlākos gados virs tā uzceltās Karaļu ieleja (no H. Nākamās dienas agrā rītā Karters pamanīja. kas veidoja to pamatu. nolīguši arābu strādnieku brigādi. Karters nosprieda pagaidām šos mūrus neaiztikt. Tas bija neskarts kapeņu apsardzes spiedogs ar šakāļa un deviņu kara gūstekņu attēliem. novembrī Karters uzsāka pēdējos meklējumus.» 1922. kas mani pārņēma. Karters apskatīja zīmogu uz kapeņu durvīm. atlauztos gruvešus bija metuši lejā un aizbēruši ar tiem ieeju zemāk esošā Tutanhamona kapā. No gruvešu apakšas atklājās pakāpiens pēc pakāpiena. Durvju augšējā daļā Karters izurba mazu caurumu un. pirmā izjūta. parādījās aizzīmogotas un ar pelēku apmetuma kārtu klātas durvis. Karnarvons šajā laikā uzturējās Anglijā. Bijām jau gatavi atzīties. elektrisko lukturīti spīdinādams. Jau pirmajā gadā Karters kādas klints piekājē. kamēr Tutanhamons – XVIII dinastijas. ka esam cietuši neveiksmi. kur kapenes atradās. Tuvāk izpētot. gada 3. bija prieks par to. ka mana ticība ielejai izrādījusies pamatota. Sešas ziemas sezonas bijām tur izdarījuši izrakumu darbus. Kosidovskis. 42 . «Aizzīmogotas durvis!» Karters rakstīja savā dienasgrāmatā. kurās reiz mitinājušies kāda karaļa kapeņu celtniecībā nodarbinātie mūrnieki. (Abi viņi bija XX dinastijas valdnieki. ko apmeklēja daudz tūristu un zinātnieku. Lielo gruvešu kaudţu novākšana ilga sešas ziemas sezonas. jo citādi tiktu aizsprostota pieeja augstāk esošām kapenēm. Bet. Tūlīt viņš aizsteidzās uz turieni un kā sastindzis palika stāvam: zem akmens gruvešiem bija saredzams klinšainajā zemē izcirsts pakāpiens. No šā brīţa visi strādāja ar divkāršu sparu. izrādījās. Kartera grāmatas «Tutanhamons») strādnieku barakas kapu galīgi noslēpa no laupītāju acīm. ar akmeņiem un klints šķembām aizbērts gaitenis. Turklāt pastāvēja dibinātas cerības.: Augstāk runa bija par Ramzesu VI. strādāt bija iespējams tikai ziemā. viņi uzsāka meklējumus. Tā varēja spriest pēc vietas. ka tās bijušas barakas. bet viņa prombūtnē Karters negribēja kapenes atvērt. kuri vēlāk izkaluši Ramzesa IV42 kapenes. mēnesi pēc mēneša bijām bez atpūtas pūlējušies. Ramzess IV mira 191 gadu pēc Tutanhamona. bet gan uz metru biezas gruvešu kārtas. ka tās nebūs aplaupītas.. Rezultāti pārspēja viņa visdrosmīgākās cerības.E. apmēram metru zemāk par Ramzesa II kapu. uzdūrās uz nezināmu mūru paliekām. V.. izvilkums L-KOSIA1 78 Z. Nekavējoties viņš aizsūtīja telegrammu un gandrīz trīs nedēļas gaidīja ierodamies Karnarvonu. palūkojās iekšā. Karters savā dienasgrāmatā par to raksta: «Tai vajadzēja būt mūsu pēdējai ziemai ielejā. ka strādnieki pēkšņi pārtrauc darbu un saspringtā klusumā nolūkojas nule izraktajā bedrē. gadā. Viss neapšaubāmi liecināja. kad jau novāca gruvešus no minētā trijstūra un neatrada tur nekādu kapeņu pēdu. Vienīgi arheologs spēj apjaust. Šķiet. «Kad saule bija dievs» I 1917. pētnieks nolēma nojaukt drupas un pārmeklēt vietu zem klints šķembu slāņa. «Tātad mums bijusi taisnība! Visi šie pacietīgā darba gadi beidzot gandarīti. Pēc sešu gadu ilgiem dārgiem un nogurdinošiem meklējumiem tā bija pēdējā cerība.VEcordia. Strādnieki sāka nojaukt baraku drupas un aizvākt zem tām sabērtos gruţus. Bija saredzams šaurs.» Aiz satraukuma drebēdams. kad beidzot bija sasniegts kāpņu lejas gals.

kas atgādināja nīlzirgus vai krokodilus. lai novāktu gruvešus. viscaur apkaltas ar zelta plāksnēm un izrotātas ar figurāliem ornamentiem.» viņš atceras. Pēc tam viņš iededzināja elektrisko lukturīti un palūkojās iekšā. ko viņi tur ieraudzīja. jo tajā bija iegravēts Tutanhamona vārds. Sākumā Karters neko nevarēja saskatīt. Telpa juceklīgā nekārtībā bija pieblīvēta ar neskaitāmiem neparasti skaistiem priekšmetiem. ko ar tādām pūlēm meklēja sešus gadus! Pēc ieejas atvēršanas veselu dienu vajadzēja strādāt. jo bija apritējuši vairāk nekā trīs tūkstoši gadu. govs vai arī fantastisku būtņu galvām.gada 29. lādes. statujas. Kartera grāmatas visdaţādākiem priekšmetiem piekrauta «Tutanhamons») 43 V. ar kādu nepacietību tika gaidīta viņa atbraukšana. Vienā no sānu sienām Karters pamanīja vēl citu apslēptu ieeju. viņi sāka izšķirt Tutanhamona kapeņu pirmais kambaris (no H. taču pamazām no pustumsas iznira atsevišķu priekšmetu apveidi – dīvainas dzīvnieku figūras. atklājās mazāka. pārsteigumā abiem lika sastingt. kāds būs iznākums. zelts. Viss. riteņi. Tātad atrastas kapenes. acīmredzot Tutanhamona skulpturāli portreti. Kosidovskis. Karters izurba caurumu un pa to iekšup pastiepa aizdedzinātu sveci. kamēr pārējie sasprindzināti gaidīja. viņus pārņēma dziļš saviļņojums. burtiski viss varēja slēpties gaiteņa galā. apbrīnojamas lietas. Uz pierēm tiem mirdzēja karaļa goda simbols: no masīva zelta izkaltas čūskas. metrus desmit no ieejas.novembrī. izvilkums L-KOSIA1 79 Z.: 1922. Karters aiz pārsteiguma nespēja izrunāt ne vārda. Tā dziļumā. kuru rāmjus nezināmais meistars bija izgriezis saplacinātu dzīvnieku veidā ar lauvas. kas aizpildīja šauro un stāvo gaiteni.43 To veidoja plāna. zelta priekšautos un zelta sandalēs.» Beidzot Karnarvons ieradās kopā ar savu meitu un tūlīt noslēpumainā ieeja tika atdarīt a. Tagad bija pienācis izšķirošais brīdis. kas it kā sardzē stāvēja kādas citas aizmūrētas ieejas abās pusēs. zinātnieks tik vien spēja kā izdvest: «Jā gan. neaprakstāmā spoţumā mirdzošs. vai tur nav sakrājušās indīgas gāzes. Tas. kur vien raugās acs. Sienmalēs bija sagāztas kaudzēs četru izjauktu kaujas ratu daļas. lai nesabojātu nevienu no kapenēs esošajām senlietām. tāpat ar Ieeja Tutanhamona kapa kambarī (no H. kad beidzot Karnarvons nepacietīgi pavaicāja. Koka tēli. bet. parādījās vēl vienas durvis. lukturīša gaismā zaigojošs zelts. Pēc vairākus gadus ilgiem neauglīgiem meklējumiem es beidzot atrados varbūt uz kolosāli nozīmīga atklājuma sliekšņa.E.VEcordia. . vāzes. lai pārbaudītu. grāmatas «Tutanhamons») Pie sienas stāvēja trīs zeltītas gultas. neizprotamie un svešādie tēli izraisīja satraukumu un māņticīgu cieņu. Kad to atvēra. Tiklīdz acis abiem bija apradušas ar šo haosu. «Kad saule bija dievs» I Nav grūti iedomāties. bet vispirms zelts. «kas arheologam lika satraukumā drebēt. ievērojot vislielāko piesardzību. lai neuzlauztu ieeju un tūlīt neķertos pie tālākā darba. vai viņš kaut ko redz. kas viņu neizsakāmi iepriecināja. Diţenie. Taču visietekmīgākās bija divas dabīga lieluma statujas. Kartera atsevišķus lielākus priekšmetus. Pat riteņiem un asīm bija zelta apkalums. «Tas bija laiks. kas tāpat bija aizzīmogotas ar Tutanhamona spiedogu. Pirms tās nojaukšanas Karters šķērssienas lejas daļā pamanīja vēl vienu spiedogu. no neaptēstiem akmeņiem rūpīgi salikta un ar apmetuma kārtu pārklāta šķērssiena. turēja rokās garus ziţļus un bija ģērbti linauduma drānās. kopš pēdējo reizi cilvēks šeit bija spēris kāju. un tikai ar vislielākām pūlēm man izdevās apvaldīt savu nepacietību.» Ieeju sāka atbrīvot. Kad Karters un Karnarvons beidzot iegāja kapeņu pirmajā kambarī.

piemēram. fajansu un pusdārgakmeņiem inkrustētais Tutanhamona tronis. zelta sandales. Visa šī aina veidota inkrustācijas tehnikā. izplatīdamas daţādus sensacionālus minējumus un baumas. kapelveida skapīši ar izlietām zelta statuetēm. mirdzošā krāsu gammā. Karters pilnīgi apzinājās. galvas segas – no fajansa siltā tirkīza krāsā. neskaitāms daudzums zelta un fajansa rotas lietu. diadēmas. Atsevišķus priekšmetus vispirms vajadzēja nofotografēt. Tāpēc aprobeţosimies ar vērtīgāko atradumu īsu aprakstu. ziloņkaula. bet paroces izveidotas spārnotas čūskas izskatā. Uz Karaļu ieleju kā siseņu bari plūda tūristi. kas izstrādāti kā patiesi kokgriezēja mākslas darbi. kas laika tecējumā pārklājies ar cildenu. milzīgu daudzumu kastu. pārbaudīt. nodrošinot šo pasakaino vērtību saglabāšanu. ceptas pīles. iesaiņot un nosūtīt uz laboratoriju Kairā. visizcilākais no jebkad atrastajiem ēģiptiešu mākslas pieminekļiem ir troņa atzveltnis. būtu vajadzīga vesela grāmata: pietiek atzīmēt. «Kad saule bija dievs» I telpa. Lai atrastos priekšmetus tikai uzskaitītu vien. ļoti smalkā. Atsevišķi jāpiemin daudzie greznie krēsli un saliekamie ķeblīši. . kurās bija ieliktas pārtikas vielas. Tur atradās vēl melnkoka gultas. lai tos tūlīt pakļautu ķīmiskām konservācijas procedūrām. automašīnu un iesaiņošanas materiālu. Sevišķā krāšņumā visu šo izstrādājumu vidū mirdzēja no augšas līdz apakšai ar zeltu. bultas un bultu makstis. Pa jumola atveri ieplūstošo saules staru gaismā Alabastra vāze Tutanhamons brīvi un nepiespiesti sēţ uz spilveniem izklāta sēdekļa. Pagāja vairāk nekā septiņas nedēļas. Kosidovskis. ieziezdama savu vīru ar smarţīgām eļļām. Valdnieku pāra augumi izgatavoti no tumša oranţsārta stikla. ar vienu delmu atbalstījies uz paroci. sudraba. Bagātīgi rotāti ar inkrustācijām. Nevarēja būt šaubu. kuri tomēr iztraucēti un aizbēguši vai arī notverti nozieguma vietā. stiklu. mākslas vēsturnieku. tāpat arī zelta un bronzas svečturiem. sudrabu un krāsainu stiklu. Milzīga vērtība bija arī alabastra. izrotāti ar zeltu.VEcordia. ēģiptologu. ar vislielāko piesardzību iznest no kapenēm. Pa to laiku ziņa par atradumu zibens ātrumā bija izplatījusies pa visu pasauli. it kā zemestrīces izsvaidīti. reportieri un arheologi. vāzēm. šie šķirsti ir patiesi zeltkaļu un gravētāju mākslas šedevri. Tas balstīts uz lauvas ķetnām līdzīgām kājām. Vispirms liels skaits visdaţādāko šķirstu. sudrabu. šķiet. turpat uz vietas izmērīt. ka šeit kādreiz bija ielauzušies laupītāji. Apţilbinošs. kas attēloja batalistiskas vai medību ainas. izrotāti loki. un Karters savās atskaitēs ar lepnumu atzīmē to kā savu darbinieku un arābu strādnieku izcilu nopelnu. liegu apsūbējumu. lai tur noorganizētu laboratoriju un nolīgtu līdzstrādniekus šī milzu uzdevuma veikšanai. Tāpēc viņš aizslēdza kape nes un aizbrauca uz Kairu. Viņa priekšā stāv karaliene ar gluţi meitenīgu augumu. alabastra. Viņam vajadzēja palīgos lielu skaitu zinātnieku. izvilkums L-KOSIA1 80 Z. Tie vāļājās nekārtībā. Laimīgā kārtā neviens priekšmets necieta nekādus bojājumus. kuras kolonnas izpušķotas ar ziedu vijām. vai no pieskāriena tie nesairs. Avīzes ar kliedzošiem virsrakstiem rakstīja par Tutanhamona kapa atrakšanu. kā arī neskaitāms daudzums citu mantu. kas meistarīgi bija darināti no zelta. sēdekļus pārvelkot ar smalkiem spieduma rakstiem greznotu ādu. kuros vēl bija saglabājušās linu degļu paliekas. kā arī no ciedra un melnkoka. intarsijām un gleznojumiem. ar lazurītu inkrustēts karaļa zizlis no masīva zelta. zelta un bronzas kausiem. kamēr no priekškambara un sāntelpas izvāca atrastos dārgumus. veļa sniega baltumā. zeltīta auduma baldahīni. Uz tā redzama zeltā iegravēta pils zāle. ķīmiķu. ar krāsainu stiklu inkrustēti skarabeji. kļūdami Karteram par īstu mocību. ka to saraksts ietvēra septiņi simti pozīcijas. ziloņkaulu. nokopēt. ķimikāliju. bet drēbes – no sudraba. kāds milzīgs un atbildīgs darbs viņu sagaida. Karaļa rotas mirdz vienā zeltā vai arī vizmo daţādos krāsaina fajansa toņos. Šajos šķirstos bija saliktas ar zeltu rotātas un pērlēm izšūtas karaļa drānas. ar leoparda ādu un zelta un sudraba rozetēm apšūti priesteru tērpi.

kā vien balzamēšanas materiālus. Izrādījās. To skumīgās. 2008. Pēc kāda laika ieeja bija pilnīgi atvērta. Taču tur neatrada neko citu.07. taču pagaidām tās nav atraktas un nav zināms. kas Karteru ļoti iepriecināja.VEcordia. kurš visnotaļ bija pārklāts ar zelta plāksnēm un izrotāts ar svētajām zelta čūskām.martā tika atklāta jauna šahta un 2006. vai tās patiešām ir kapenes.: Apmēram 83 gadus kopš Tutanhamona kapeņu atrašanas «Ķēniņu ielejā» jaunu atklājumu nebija. svečturi.gadā tika ziņots par vēl divu kapeņu (KV64 un KV65) atrašanu. Kosidovskis. alabastra kausi. Iegājis tajā. ka starp to un kambara klints sienu palika vienīgi šaura sprauga. Karters atvēra tās un ielūkojās iekšā. klātesošie izbrīnā sastinga.E. pa kuru viņš tikai ar pūlēm varēja izspraukties – jo vairāk tāpēc. Tā sienā viņš pamanīja neaizmūrētu ieeju blakus telpā.februārī. ka tur bija sakrautas visdaţādākās nelaiķim līdzi dotās mantas: vīna krūzes. 45 44 .gada 16. Šķirsts bija tik liels.gada 8. ka laupītāji faraona sarkofāgam nav piekļuvuši. Karters personīgi ķērās pie aizmūrētās ieejas atvēršanas. Rokas iepletuši. Tātad no divdesmit astoņiem Karaļu ielejā apbedītiem faraoniem vairāk nekā trīsdesmit trīs gadsimtus neskarts bija saglabājies vienīgi Tutanhamona kaps. ka tur atrodas vēl viens līdzīgs šķirsts. kā arī daţādi rituāli trauki. zinātnieks pārliecinājās. it kā sargādami svētumu no nelūgtiem viesiem. V. Karters piesardzīgi iegāja iekšā. Tas bija milzīgs šķirsts. un tūlīt atklājās šīs pasakainās zelta sienas noslēpums. bet 2005. Velves sienas klāja figurāli gleznojumi un hieroglifi. izvilkums L-KOSIA1 Beidzot pienāca brīdis. ap to stāvēja četri dieviešu tēli. Nepilna metra attālumā iezaigojās zeltīta siena. kas atgādināja ar vāku pārsegtu aizslietni un aptvēra mirušā faraona sarkofāgu. Tieši viņam iepretī stāvēja neliels kapelveida skapītis. «Kad saule bija dievs» I Tutanhamona troņa fragments Šķirstam vienā pusē atradās neaizzīmogotas. un uzskata. ar melnkoka aizbīdni noslēgtas divviru durvis. kas līdz Šakālis Anubiss malām piepildīta ar ļoti vērtīgām senlietām. Tutanhamona kapenes ir marķētas kā KV62.: 1923. ka tā ir karaļa dārgumu glabātuve. 2009. Kad šķērssienā parādījās pirmais robs. V. kā arī Ēģiptes valdības pārstāvjus.E. 81 Z. ka tā ir bijusi tikai balzamēšanas telpa. ko klāja ornamentu izciļņi un zilga fajansa rotājumi.februārī tās galā esošais kambaris deklarēts kā kapenes KV63. Piedalīties šajā svinīgajā brīdī Karters bija jelūdzis visas pasaules visizcilākos zinātniekus.45 Karters atkal pievēra durvis un pārlūkoja šauro gaiteni.gada 10. kad varēja atvērt galveno kambari. līdzjūtības pilnās sejas bija dabīgas un gluţi kā dzīvas. Kamēr viņi svinīgā noskaņojumā sēdēja gar priekškambara sienām saliktajos krēslos. jo tas garantēja.44 kas glabāja sevī kapeņu vislielāko noslēpumu.08. Tā durvīm bija uzspiests karaļa spiedogs.

VEcordia, izvilkums L-KOSIA1

82

Z. Kosidovskis. «Kad saule bija dievs» I

Kapelīte, kā Karters vēlāk pārliecinājās, kalpoja balzamēšanas laikā izņemtās nelaiķa sirds, smadzeņu un iekšu uzglabāšanai. Uz apzeltītām slieču nestuvēm gluţi kā miegā iegrimis gulēja linauduma drānās ietērpts dievs – šakālis Anubiss. Sienmalēs stāvēja neskaitāmas ar zelta un zila fajansa inkrustācijām rotātas ziloņkaula, alabastra un koka lādītes. Tajās kopā ar daudziem ikdienas dzīvē lietojamiem priekšmetiem atradās arī vairākas no tīra zelta izgatavotas statuetes, kuras attēloja Tutanhamonu, kā arī apbrīnojami labi saglabājies strausa spalvu vēdeklis. Šeit stāvēja vēl vieni kaujas rati, kā arī vairāki buru laivu modeļi. Atšķirībā no citām kapeņu telpām šeit nemanīja nekādu aplaupīšanas pēdu: priekšmeti atradās tajās pašās vietās, kādās tos bija atstājuši ēģiptiešu priesteri apbedīšanas svinību laikā. Viens no zelta zārkiem (laikam pats ārējais) Tikai pēc ilgiem sagatavošanas darbiem zinātnieki ķērās pie zeltīto šķirstu atvēršanas. Noņēmis karaļa zīmogus, Karters atdarīja pirmās un otrās divviru durvis. Un šeit viņu gaidīja jauns pārsteigums: iekšā atradās vēl divi citi, mazāki, tikpat skaisti šķirsti kā abi iepriekšējie. Tos vienu pēc otra atvēris, līdz dvēseles dziļumiem satraukts un pārsteigts, viņš beidzot ieraudzīja karaļa sarkofāgu. Jo tas patiešām bija akmeņkaļu mākslas šedevrs. No dzeltena kvarcīta izkaltais sarkofāgs balstījās uz masīvas alabastra plāksnes, un to sedza roţaina granīta vāks. Četros stūru izciļņos bija redzamas dievietes izplestām rokām un spārniem, kas it kā sargāja sarkofāgu. Pirms sarkofāga atvēršanas vajadzēja novākt četrus segšķirstus, kas ilga gandrīz trīs mēnešus, jo tie sastāvēja no astoņdesmit smagām un trauslām, ar āķiem un robveida salaidumiem savienotām daļām. Lai tās iznestu no kapenēm, Karteram nācās nojaukt veselu sienu, kas atdalīja galveno kambari no priekškambara. Šeit gadījās sastapties, šķiet, ar cilvēces vēsturē vissenākajiem brāķa raţotājiem. Kaut gan atsevišķās daļas bija skaidri numurētas, ēģiptiešu strādnieki tās bija savienojuši Viena no Tutanhamona sejas nepareizā kārtībā, tā ka daļas Tutanhamona mūmijas rekonstrukcijām pēc galvaskausa pienācīgi nepiegūla cita citai. galva (no H. Kartera grāmatas «Tutanhamons») Turklāt vairākās vietās viņi ar veseri bija iebojājuši zeltījumu un ornamentu, bet pie sarkofāga atstājuši veselu kaudzi skaidu un koka gabalu. Sarkofāga smago plāksni pacēla ar virvju un bloku palīdzību. Šķirstu sedza linauduma līķauts , kas aiz vecuma bija kļuvis rūsgans. Kad to atsedza, klātesošiem pavērās patiesi apţilbinošs skats. Mūmijas izveidiem atbilstošais zārks bija darināts no koka un izrotāts ar zelta lapiņām, bet Tutanhamona galvu un rokas sirmās pagātnes meistars bija izkalis no bieza lokšņu zelta. Cildena miera apdvesta galva, sejā iegulusi neatminama domīguma mīkla, vulkāniska stikla acis, tirkīza krāsas stikla plaksti un uzacis –

VEcordia, izvilkums L-KOSIA1

83

Z. Kosidovskis. «Kad saule bija dievs» I

viss likās dzīvs un līdz dvēseles dzīlēm saviļņojošs. Valdniekam uz pieres krāsainā mozaīkā zaigoja karaļa emblēma – Augšas un Lejas Ēģipti simbolizējošie čūska un grifs. Taču Kartera uzmanību saistīja kāds šķietami nenozīmīgs sīkums. «Tomēr šajā ţilbinošajā bagātībā,» viņš raksta savās atmiņās, «vislielāko, sirdi dziļi satraucošu iespaidu atstāja vienkāršais lauku ziedu vainadziņš, ko uz zārka vāka bija uzlikusi jaunā atraitne. Viss karaliskais spoţums, viss karaliskais diţenums nobālēja salīdzinājumā ar vienkāršo, izkaltušo ziedu saujiņu, kuri vēl bija saglabājuši sava sākotnējā krāsu svaiguma paliekas. Tas mums skaidri atgādināja, ka pat gadu tūkstoši ir tikai īss, ātri gaistošs mirklis.» Kad noņēma vāku, izrādījās, ka zem tā ir vēl otrs zārks, kas attēloja faraonu dieva Ozirisa izskatā. No visām pusēm tas ţilbināja ar zeltījumu, jaspisa, lazurīta un tirkīza stikla rotājumiem. Tas bija brīnišķīgs, neizsakāmas vērtības gravētāju un zeltkaļu mākslas šedevrs. Taču vislielākais atklājums nāca, kad Karters nocēla otro vāku. Zem tā slēpās vēl trešais, tāpat cilvēka auguma līnijās veidotais zārks, kas bija darināts no biezām, tīra zelta plāksnēm un tik smags, ka astoņi strādnieki tikai ar lielām pūlēm varēja to pacelt. Zārka izgatavošanai izlietotā materiāla vērtība vien bija kolosāla. To rotāja pusdārgakmeņi, bet faraona tēlam ap kaklu atradās sarkanu, dzeltenu, zilu un zeltainu kreļļu virtene. Nebija grūti iedomāties, kādiem dārgumiem vajadzēja atrasties citās karaļu kapenēs, ja jaunais un ne sevišķi ievērojamais faraons bija tik bagātīgi apgādāts. Zārkā dusošā mūmija bija pārogļojusies un aplieta ar kaut kādu aromātisku, sveķiem līdzīgu masu. Galvu un plecus tai klāja zelta maska, kas Viena no lādēm attēloja jaunā faraona skumjo un domīgo seju. Tāpat zeltā veidotās rokas bija sakrustotas uz krūtīm. Kad noņēma masku un attina bandāţas, parādījās mūmijas īstā seja. Un tad kļuva skaidrs, ka visām kapenēs atrastajām maskām, skulptūrām un gleznojumiem bija neapšaubāma līdzība ar faraona īsto seju, un tas liecina, cik reālistiski ēģiptiešu mākslinieki bija centušies attēlot savu mirušo valdnieku. Anatoms doktors Derijs nekavējoties izdarīja faraona ķermeņa apskati. Noņemot bandāţas, viņš to krokās atrada simt četrdesmit trīs priekšmetus ar ārkārtīgi lielu māksliniecisku vērtību: diadēmas, dunčus, amuletus, kakla rotas, plecu rotājumus un gredzenus. Roku un kāju pirkstiem bija uzmauktas zelta uzmavas, kurās ar kaltu iezīmēti nagi. Taču vislielāko saviļņojumu izraisīja divi no dzelzs izgatavoti priekšmeti, proti, duncis un pagalvis, jo tie bija vissenākie liecinieki, ka Ēģiptē lietots arī šis metāls. Doktors Derijs konstatēja, ka Tutanhamons miris astoņpadsmit vai deviņpadsmit gadu vecumā, taču nespēja nosacīt priekšlaicīgās nāves cēloni.46 Bulvārpreses slejās izplatījās sensacionālas un nejēdzīgas baumas par šiem atklājumiem; starp citu, laikraksti ziņoja, ka visas personas, kuras šādā vai citādā veidā piedalījušās kapa atvēršanā, ķērusi faraona atriebība. Ar kliedzošiem virsrakstiem «Faraona atriebība» vai «Jauns faraona lāsta upuris» reportieri rakstīja gan par viena, gan otra Kartera līdzstrādnieka nāvi, līdz beidzot sanāca kādi 20 lāsta upuri. Māņticīgās baumas no jauna sāka izplatīties, kad 1923. gadā no moskīta kodiena pēkšņi nomira lords Karnarvons. Nākamo gadu presē parādījās šādas ziņas: 78 gadus vecais lords Vestberijs izdarījis pašnāvību, bet viņa dēls, Kartera bijušais sekretārs, miris no mīklainas slimības. Arčibalds Rīds nobeidzies, ar rentgenu caurskatīdams kādu mūmiju. Tāpat miruši Kartera līdzstrādnieki ēģiptologs Arturs Veigells un A.G. Meiss, pie kam prese noklusēja, ka pēdējais bijis nedziedināmi slims jau tajā
V.E.: XX gadsimta beigās izplatījās versijas, ka Tutanhamons noslepkavots, jo viņam ielauzts galvaskauss un šķemba atrodas iekšienē; vainoja slepkavībā viņa galveno padomnieku Eju (kurš kļuva par faraonu pēc viņa, apprecēdams viņa atraitni Anhesenamonu). Taču 2005.gadā izdarītā ekspertīze secināja, ka galvaskausa bojājums ir radies mumificējot, bet Tutanhamona nāves cēlonis bijusi gangrēna, kura sākās pēc vaļēja kājas lūzuma, gūta, jādomā, medībās krītot no kaujas ratiem.
46

VEcordia, izvilkums L-KOSIA1

84

Z. Kosidovskis. «Kad saule bija dievs» I

laikā, kad strādāja pie Tutanhamona kapa. Baumas pieņēma gluţi histēriskus apmērus, kad Karnarvona pusbrālis izdarīja pašnāvību, bet nelaiķa meita gāja bojā no nezināma insekta dzēliena. Kad beidzot prese paziņoja, ka lāstam par upuri kritis arī Karters, arheologs publiski protestēja un atmaskoja šīs nevalodas kā inteliģentus cilvēkus apkaunojošas nejēdzības, pasvītrodams, ka ēģiptiešu rituālam lāsta jēdziens vispār ir svešs un mirušie vēloties vienīgi, lai par viņiem rūpētos un aizlūgtu par viņu labklājību pazemes valstībā. Faktu, ka vairāki viņa līdzstrādnieki īsā laikā cits pēc cita miruši, Karters izskaidroja ar nejaušu sagadīšanos, pie kam daudzos gadījumos nāves cēlonis bijis vecums vai arī ilgstoša slimība. Savu sarūgtinājuma pilno protestu zinātnieks nobeidza ar šādiem vārdiem: «Morāles jomā cilvēce progresējusi daudz mazāk, nekā mēs to parasti iedomājamies.» Avīţu pīlei pēdējo triecienu deva vācu ēģiptologs profesors Šteihdorfs. 1923. gadā publicētā brošūrā viņš sīki iztirzāja katru atsevišķo nāves gadījumu un pierādīja, ka daudzām presē minētajām personām vispār nav bijis nekādas saskares ar Tutanhamona kapu. Tāpēc zinātnieks secināja, ka visas šīs baumas no pirksta izzīduši uz sensācijām kārie bulvārpreses ţurnālisti.

Tutanhamons un Anhesenamona. Attēls uz lādes vāka (sieva pasniedz vīram ziedus)

VEcordia, izvilkums L-KOSIA1

85

Z. Kosidovskis. «Kad saule bija dievs» I

Tutanhamona kapeņu shēma. 10 – kāpnes; 9 – pirmās aizmūrētās durvis; 8 – gaitenis; 7 – otrās aizmūrētās durvis; 4 – priekškambaris; 6 – trešās aizmūrētās durvis; 5 – papildkambaris; 3 – ceturtās aizmūrētās durvis; 2 – kapliča; 1 – dārgumu glabātuve; A – apmetuma siena; B – kapitāla siena; C – niša.

ka krieviski. burts «R». Vekordijas izvilkums ir fails. tiek izlikts lejuplādēšanai visu Vekordijas izvilkumu jauns pilns arhīvs. Dienasgrāmatas VEcordia oriģinālos un izvilkumu failus Jums ir tiesības kopēt. KV63 – 2005. Izvilkums para sti reproducē kādu Valda Egles vai cita autora grāmatu vai brošūru. bet burts «X» apzīmē faksimilus. ka fails ir sagatave. pamatojoties uz LR un starptautiskajām autortiesībām. kurā viņš ir citējis arī daudzus citu autoru tekstus. Vekordija dibināta 2006. VEcordia ir Valda Egles elektroniska literāra dienasgrāmata. un ir aizliegts šos failus jebkurā veidā modificēt. kura vēl tiks stipri modificēta.ru/. Burts «S» nozīmē. katrs apmēram 250 lappuš u apjomā A4 formātā. burts «E». izdrukāt un nodot citām personām bez maksas informatīvos. Šī sējuma izdošanas brīdī (kurš titullapā apzīmēts ar vārdu «Versija:») Vekordijas galvenā pārstāvniecība Internetā bija vietne http://vekordija. ka angliski. Kosidovskis.narod. Bet. ievietot WWW serveros. un burts «M». Ja attiecībā uz šeit doto tekstu bez Dienasgrāmatas autora tiesībām darbojas vēl citas autortiesības. pārsūtīt pa e-pastu.jūlijā un sākotnēji sastāvēja no lineāri numurētiem sējumiem. kurā atkārtots viena vai vairāku Vekordijas iecirkņu teksts bez lineāras numerācijas un bez iepriekš uzdota apjoma. izvilkums L-KOSIA1 86 Z. . ka jaukts. KV62 ir Tutanhamona kapenes (centrā). ka grāmatas pamatteksts ir dots latviski. kur vismaz 4 reizes gadā. «Kad saule bija dievs» I «Ķēniņu ielejas» shēma. taču vēlāk par galveno izdevuma eksistences formu kļuva «izvilkumi».gada 30. Izvilkuma faila nosaukumā pirmais burts «L» nozīmē. ir aizliegta šī faila jebkura veida komerciāla izmantošana bez Dienasgrāmatas autora rakstiskas atļaujas. katra kvartāla sākumā.gadā atrastais kambaris.VEcordia. estētiskos vai diskusiju nolūkos. Jums jārespektē arī tās.

....20 Kur šalca dateļpalmu birzis ................................................................................32 Labās zemes varonis un Ūras mazā princese .........................2 Mezopotāmijas tempļos un dārzos ..............66 Tutanhamona kapeņu atklāšana ................................................15 Leijards atklāj pazudušo Ninīvi .. apraudātājas un uz bērēm nokavējusies kalpone ....18 Šumeri ienāk vēsturē ................................48 Akmens.......................................58 Faraonu pēcnāves likstas...................................................................................34 Karaļi nemira vientulībā...............................................................................................................................................................................................6 Uzraksts uz vientuļās klints............................................. Kosidovskis..................................................................2 Svētceļnieks no Neapoles.... svētie vērši un sfinksas ....VEcordia......................................................................................................................................................................1 Kad saule bija dievs ...............................................................................................36 Arfiste.............................................................................................................................................................................................................................................................................40 Dieva muiţu nomnieki ................2 Ķīļraksts sāk runāt.......................................................................................................................25 Vēsturē vecākā episkā poēma ...87 ...........................................................1 Izvilkums L-KOSIA1................................................................................................................7 «Tūkstots un vienas nakts» valstībā ..................................................................................................................................................................................................................................................................................................................42 Faraonu Ēģiptē ... kas dārgāks par dimantu .31 Kā zelta kreļļu graudiņš palīdzēja atklāt karaļa noslēpumu ..............................................................48 Šampolions – hieroglifu atmodinātājs..............................1 KAD SAULE BIJA DIEVS ...........................................................................................................1 Zenons Kosidovskis .............................................76 Satura rādītājs........................................................................................................................11 Despota untums................51 Karaļu ieleja............................................ revolūcija un arheoloģiskie atradumi ...................................................................................................................................................................................................24 Noslēptie dārgumi un krāsmatas .................................. «Kad saule bija dievs» I Satura rādītājs VEcordia ...................................................................................22 Padebešu templis no zilgmes un zelta ................................................................................62 Faraons – dumpinieks un priesteri – atriebēji ....................................................................................................................................................................... izvilkums L-KOSIA1 87 Z...............................55 Piramīdu noslēpumi .........27 Pa grēku plūdu pēdām ................................................................................................................................

Sign up to vote on this title
UsefulNot useful