4

VIEDOKLIS

20. februris, 2014

www.izglitiba-kultura.lv

Skolotjs k profesionlis: no kdiem saskaitmajiem veidojas summa?

IK AiJA TNA
Aktulajs diskusijs par to, kas jzina un jprot un k jdara skolotjam, katrs atceras savus skolas laikus. K ikvienam no mums, ar man skolotji bija dadi, un to nespja apslpt ne politisk iekrta, ne vietjie rkojumi no augas. Viena no manm skolotjm bija (joprojm ir!) Dma, bet ne aun vai neaizsniedzam (jo ar tdas mdz bt dmas), bet magntiski piesaisto ar savu izskatu, darbu, attieksmi. Tas (kop ar druscim mijas zinanu) palicis msos uz mu. Cits skolotjs mocjs pats un mocja ms. Neapaubmi via jomas zinanas bija plaas un dzias. Nelaime t, ka via joma nebija skolni. T nu ms neko un neparko no via zinanm nemm pret, jo bijm aizemti ar cilvcisko attiecbu robeu izzinanu cik tlu varam iet savs pusaudu bezkaunbs. Nieks, ka rezultts atspoguojs msu atzms; skumjk, ka ar laiku apjautm, cik daudz interesanta un noderga pagjis garm. Kaut kas tur nebija krtb, un ne ms vieni bijm pie vainas. Skolotja profesijas standart nodarbintbas apraksts skas di: Darbba saistta ar izgltbas programmu stenoanu atbilstoi valsts izgltbas standartiem vai programmm. Tlk seko virkne citu svargu un nodergu domu, tau iet, ka daudzi (ne pai skolotji, ne prjie) nav tikui tlk par o teikuma dau. Vai btu daudz gribt, lai skolotja profesijas standarta centr (un pirmaj teikum) ir apemans veicint katra skolna izaugsmi un attstbu? Pasaules prakse rda, ka aizvien biek kompetenta skolotja kvalifikciceabiedrus un ejamo taku kur cinis, kur bedre, kuram sasaite vaga vai zbaks ber, kur vj rauj tik stiprs, ka grti kjs noturties. Un k katr gjien ar aj gan sev, gan ceabiedros, gan veicamaj uzdevum var atklties daudz kas neparedzts, un to jspj prvart. Te ar pards lielais un btiskais jautjums: vai primrais uzdevums ir nokt gal trk, augstk, tlk stil (ar tiem, kuri spj, kurus vecki atbalsta utt.) vai nokt gal visiem un visiem pc gjiena bt spcgkiem, gudrkiem un labkiem cilvkiem, ar iemcoties pieskatt blakusgjju un laikus pasniedzot roku. Te ar ir ts krustceles, kurs nereti stv skolotjs, mekldams profesionlo identitti un iekjos un rjos atskaites punktus: ko es k cilvks uzskatu par pareizu un tisku, ko no manis sagaida sabiedrba, pc k vrt manu darbu. Un kda bs rtdienas sabiedrba, kura palaik atrodas skolas solos. Jau kop Pestaloci laikiem attiecb uz pedagoisko procesu un skolotja lomu runts par prta, rokas un sirds kltbtnes nepiecieambu, angu valod tik skaisti izteiktu trs H (head, hand, heart) princip, par ko msdiens aktvi iestjas Eiropas Padomes izgltbas programmas. Patiesb jau tas ir tas pats zinanu, prasmju un attieksmes veidoanas jautjums. Ar zinanm un prasmm viss ir vairk vai mazk skaidrs, bet iziroo lomu nospl jautjums par attieksmi pret ko ir attieksme: savu zintu jomu (mcbu priekmetu, izemamo vielu) vai brnu, skolnu, cilvku, ar kuru pedagogs ir kop. Te sirds princips ir btisks, lai pedagoisk varana sastaptu skolnu tur, kur vi atrodas, un sktu no ts vietas, k savulaik rakstja Srens Kjerkegors. Kamr skolotjs uzskats, ka smagu sirdi jveic izvle starp standartos noteikto mcbu rezulttu sasnieganu un interaktvu, radou mcbu procesu, nekas btiski nemainsies. Tikai tad, kad skolotjs notics (n, izprats), ka caur jgpilnu un interesantu, persongi nozmgu mcans procesu var visdzik un paliekok kaut ko ar iemcties un ka dakrt nav citas iespjas k pakpties soli, divus mies. o rindu var turpint, bet nedrkst sasint. Lai tas notiktu, nepiecieama profesionl un persong drosme, stalta mugura un pilsonisk atbildba, kas atspoguojas ieinterestb un ldzdalb. Ne likt, uzspiest, bet tpc, ka tas sasaucas ar katra paa vrtbm un principiem, to, k skolotjs redz savu darbu. Pirms krietna laika, kd no skolm tiekoties ar skolniem, piedaljos viu vadt aktivitt; t bija sple, kur katrs sama lapiu ar profesijas nosaukumu, un to vajadzja aprakstt t, lai pr-

Kamr skolotjs uzskats, ka smagu sirdi jveic izvle starp standartos noteikto mcbu rezulttu sasnieganu un interaktvu, radou mcbu procesu, nekas btiski nemainsies, uzskata Aija Tna. jas raksturojum pirmaj viet pards pedagoga izpratne par skolnu daudzveidbu, spja veidot daudzveidgu mijdarbbu un atrast visatbilstokos pedagoiskos pamienus mcans vides un atmomo rezulttu ietvar. It k (gandrz) viss tas pats, un tomr citdi. Vai summa mains no saskaitmo krtbas? Viens gan ir skaidrs: pamainot saskaitmos vietm, saskaitt ir vieglk, un varbt tiei tas

FOTO: Andris Brzi

Piencis laiks katram skolotjam apzinti veidot savu persongo mcanas teoriju, kur saskaitmie ir: mani audzki+ es+ viss, ko es zinu+ situcija (konteksts), kur atrodamies.
jie uzmintu. Kad pienca mana krta, es ststju, ka im cilvkam ir tiesbas un pienkums katru dienu pieemt neskaitmus oti svargus lmumus, katru dienu ir iespja tikties ar interesantiem un radoiem cilvkiem, darmais katru dienu ir atirgs, neatemama darba sastvdaa ir neprtrauktas iespjas mcties, tikties ar tuvkiem un tlkiem koliem. im cilvkam ir iespjams redzt sava darba rezulttus, un via darbs ietekm ne vien daudzu cilvku dzves palaik un nkotn, bet ar vis valst. Lielas firmas vadtjs, slavena aktrise, rakstnieks, politiis atbildes bira viena pc otras. Vai js pazstat os saskaitmos? Vai saprotat, par ko es runju?

Jau kop Pestaloci laikiem attiecb uz pedagoisko procesu un skolotja lomu runts par prta, rokas un sirds kltbtnes nepiecieambu.
nepiecieams msu skolotju atbalstam pamaint akcentus. Augstas kvalittes skolotjs ir lmumu, profesionlu lmumu piemjs, kur zina mri, uz kuru ved, bet ar pazst savus

sfras radanai (jo zintne mums aizvien prliecinok saka, ka ar varu nu tiem nekas nesank), tad nk savas zintu jomas przinana, un tas viss iekaujas normatvo dokumentu un sagaid-

vai trs atpaka, lai tiktu uz prieku, uzlabosies ar rezultti. Aizvien prliecinok atskan apgalvojums, ka 21.gadsimt skolotjs aizvien vairk kst procesu veicintjs, ne tik daudz zinanu avots, un daa skolotju vis pasaul par to ir satraukusies, saskatot apdraudjumu savam prestiam. To grti saprast, jo kas gan var bt saretk un vienlaikus aizraujok k bt blakus cilvkam auganas un attstbas gait, spjot paldzt. T ir msdienu skolotja profesionlisma btba. Piencis laiks katram skolotjam apzinti veidot savu persongo mcanas teoriju, kur saskaitmie ir: mani audzki + es + viss, ko es zinu+ situcija (konteksts), kur atroda-

Tapis Latvijas vstur apjomgkais ptjums

Turpinjums no 3. lpp.

Izgltbas un zintnes ministre Ina Druviete uzskata, ka krjums ir liels ieguldjums msu paapzias celan. Viasprt, krjumam jkst par ro-

kasgrmatu visiem, kas Latvijas zintni skata gan nacionl, gan starptautisk dimensij. Visiem, kas plas atspkot aizspriedumus un stereotipus par zintnes nozmi valsts attstb un kas pagaidm

nav pielikui pietiekami daudz pu, lai msu intelektul izaugsme balsttos uz plau pagtnes pieredzes przinanu, lai reli apzintos, kdu ieguldjumu zintnes attstb spj dot katra no-

zare, ieteic ministre un secina, ka krjuma pluss ir t multidisciplinrais raksturs, kas paldz skaidrk apzinties, ko dod humanitrie un socilas ievirzes ptjumi. LU Akadmisks bib-

jums nonks ar 50bibliotks rzems. Pirmos krjuma eksemplrus dvina finansilajiem atbalsttjiem AS Grindeks, SIA Itera

liotkas vadtja Venta Latvija un ts vadtjam Kocere inform, ka kr- Jurim Savickim, Ptera

Avena labdarbas fondam Paaudze, aptieku tkla Saules aptieka vadtjam Guntim Belviam, Atim Sausntim un Ivaram Strautiam.