8. maijs, 2014 www.izglitiba-kultura.lv 8. maijs, 2014 www.izglitiba-kultura.lv 8. maijs, 2014 www.izglitiba-kultura.

lv
5 VIEDOKLIS
Skola, kur ir labi.
Vai protam iedarbint savus un
savu skolnu izpletus?
Specili Izgltbai un Kultrai"
Kas vairs atceras, kur
bija pirmais gudrinieks,
kas izteica domu, ka prts
ir k izpletnis vislabk
tas darbojas tad, kad ir at-
vrts? Trpgi, bet vai labi
zinm un ievrojam
izpleta lietoanas instruk-
ciju? Vai mcm to saviem
brniem un skolniem?
Neirozintnieki apgal-
vo, ka msu smadzenes
vislabk darbojas tad, kad
jtamies drob. Svar-
gi ar tas, lai apkrt btu
rosinoa un stimuljoa
vide, lai darbba btu jg-
pilna, lai veidotos saikne
ar citiem procesa dalb-
niekiem, iespja izvlties,
sniegt un saemt atgrieze-
nisko saikni. Tau bauslis
numur viens ir drobas
izjta. Manuprt, t ietver
ar piederbas izjtu un ap-
krtjo (vecku, skolotju,
kaimiu tantes, autobusa
ofera un visu prjo) tic-
bu ikviena maza cilvcia
un lielka cilvka labajiem
nodomiem un varanai.
Plnojot pavasara
rados darbbas ned-
as radi! 2014 izgltbas
konferenci, k tma un
vadmotvs tika piedvts
uzstdjums Skola, kur
ir labi. Ar mcties. Kds
vartu jautt, kam gan vl,
ja ne mcties, jbt labi
skol, un msu, tpat k
daudzu zintnieku, atbilde
ir: jbt labi tur bt un
tad var augt, pilnveidoties,
spcint sprnus un stipri-
nt saknes visai dzvei.
Izrds, ka bezgala
daudz atkargs no t, ko
skolotjs sagaida no sa-
viem audzkiem. Ne reizi
vien dzirdts: Mums vii
ir tdi, kdi ir, un ar t-
diem jstrd. Intoncij
un dom, ar kdu teikts
is teikums, patiesb ie-
tvertas skolnu nkotnes
izredzes vai vismaz viu
pieredze mcans pro-
ces. is teikums var bt
atbalsta punkts atsprie-
nam, ja skolotjs ir gatavs
meklt ceus, k vislabk
aizvest uz mri no ts vie-
tas, kur katrs skolns o-
brd ir, k to savulaik teica
Srens Kirkegors. Tau is
teikums var bt ar vienal-
dzbas un gaidu trkuma
attaisnojums: sak, ko nu ar
viiem emties, tpat jau
nek dia nebs.
Izrds, ka gan skolna,
gan skolotja attieksmju
un piemumu kopums,
ko angu valod apzm ar
ietilpgo vrdu mindset
un kas biei tiek lietots,
runjot par inovatvu un
sekmgu uzmjdarbbu,
btiski ietekm ar skol
notiekoo un t rezulttus.
K savos ptjumos de-
monstr profesore Kerola
Dveka (Carol Dweck) un
vias koli, varam runt
par fksto un uz izaugsmi
vrsto attieksmju kopumu.
Skolotji, kuriem paiem
piemt fksta attieksme,
parasti veido atmosfru,
kur viss ir skaidrs par
visu ir spriedums, un is
spriedums (varbt pat
vrdos neizteikts) var ar
nozmt, ka vi vai via
nav mana laika un papil-
du pu vrts. Savukrt uz
izaugsmi vrsts attieks-
mes panieki ir prlieci-
nti, ka, pieliekot ples un
darbu un atrodot pareizo
piegjienu skuma pun-
ktu un atbalsta sistmu,
progress ir.
Nu, un ms jau zinm:
k sauc, t atskan. Ar sko-
lniem piemt gan viena,
gan otra veida attieksme
pret dzvi un notiekoo, un
tiei tpc skolotjam pro-
fesionli jspj un cilvcis-
ki jgrib izkustint fkstos,
kuriem grti tikt tlk par
savu es jau to nevaru
tik un t izjtu. Tad, kad
izdodas izkustties, pa-
mazm, pamazm kst
aizvien labk. Ar mc-
ties. Pie viena skolotjam
jnomierina vai jkustina
ar vecki, kuri, biei vien
tikai labu vien gribdami,
drobas pc noliek savu
brnu pie vietas; ka tikai
kds nepadom, ka es le-
pojos. Joprojm tda d-
vaina pieskaa vrdam le-
poties msu sabiedrb: it
k sti nepiekljas to dart
ne par saviem darbiem, ne
brniem, ne skolniem.
Bet vajadztu gan. Par sa-
viem darbiem, brniem,
koliem, skolniem. Tad
bs ar patiess lepnums par
savu skolu un savu valsti.
Interesanti, k ati-
rg attieksme pret izaici-
njumiem ietekm ar m-
cans motivciju. Vien
gadjum galvenais mris
ir saemt normlu (bet
varbt pat labu) vrtjumu
un labi izskatties apkrt-
jo (vispirms jau skolotja)
acs (un tik oti negribas
dart ko tdu, kur vartu
kdties un zaudt savu
nekdg labinieka repu-
tciju!), bet otr gadjum
galvenais mris ir vlme
iemcties uzzint, izda-
rt, radt kaut ko jaunu vai
citdku un izaicinjumi
un pat kdans nespj
slpt vlmi darboties. Pa-
manjt atirbu? Mca-
ns (un mcana!) eks-
menam vai dzvei.
T mums katram ir sava
izpratne par to, kdai tad
jbt vietai, kur gan skolo-
tji, gan skolni aizvada ga-
ras savas dzves stundas,
skolai. Un, ja nu kdam
joprojm idelas skolas
vziju veido viends ves-
tts ietrpti skolni, kuri,
rocias uz soliem salikui,
spulgm acm stundu pc
stundas klauss skolotj,
tad jsaka, ka jums var
nkties piedzvot vila-
nos, jo t diezin vai notiks.
21. gadsimta brns vlas
ne tikai zint, bet izzint,
ne skatties, bet dart, ne
pieemt k negrozmus
gatavus spriedumus, bet
izprast un, ja nepiecie-
ams, maint notiekoo.
Un, ja jums iet, ka t
nav, tad kaut kas tiek darts
nepareizi no msu, pieau-
guo, puses un jaunais cil-
vks jau tiek sabojts, un,
k par izgltbas sistmas
un odienas realittes at-
tiecbm tlaini teicis kds
gudrinieks, kura vrds o-
brd izkritis no prta, ir
t, it k kareivji tiktu ga-
tavoti ne nkamajam, bet
iepriekjam karam. Starp
citu spulgs acis gan ne-
tiek atceltas; ts joprojm
ir, un tiei ts ms vla-
mies aizvien vairk. Un, jo
vairk jgpilna darm, jo
vairk iespju kaut ko skt
un izdart ldz galam, ldz
rezulttam, jo acis spo-
kas, muguras taisnkas, le-
poties vairs nemaz nav bail
un skol ir labi.
Kaut ar rados darb-
bas nedas izgltbas kon-
ferences nosaukums tomr
bs cits (prk jau mulsi-
noi liks nopietn konfe-
renc par to labo juanos
pirmaj viet), saturs pa-
liks tikpat daudzveidgs
un rosinos par teorijm,
tehnoloijm Eirop un
pau mjs, bet visvairk
jau par cilvkiem, kuri
ikdienas darbos pierda
teorijas un darbina tehno-
loijas cilvcisku mru
vrd. Citu ststu starp
tur bs ar Tirzas pamat-
skolas piecas pasakas par
to, k auns fejas Krze un
Optimizcija galu gal sa-
ma pateicbas vrdus, jo
lika raut maisam galu va
un domt un rkoties ra-
doi, kas izrdjs tik aiz-
raujoi; Brocnu novads
rds, k nekonkurjot,
bet sadarbojoties mazpil-
stas vidusskola kst par
vietjs kopienas atbalsta
centru, mca tautieus
Latvij un pasaul, gst
un dod apkrtjm ma-
zajm skolm, kura katra
atradusi savu stipro pusi;
Kusas pamatskola soli pa
solim veds pa 1. stva
tapanas ceu, kas sim-
boliski apvieno skolu un
kopienu gan pavisam
praktisku, gan personbu
izgltojou un attstou
nodarbju veikanai. Visos
ajos ststos skola ir vie-
ta, kur ir labi satikties,
darboties un mcties, kur
nekad nepietrkst darm
un zinanu, prasmju un
vrtbu izpleti droi un
koi lido aizvien lielkos
augstumos.
21. gadsimta brns vlas
ne tikai zint, bet izzint,
ne skatties, bet dart, ne
pieemt k negrozmus
gatavus spriedumus, bet
izprast un, ja nepiecieams,
maint notiekoo.

Izrds, ka bezgala
daudz atkargs no t, ko
skolotjs sagaida no saviem
audzkiem. Ne reizi vien
dzirdts: Mums vii ir tdi,
kdi ir, un ar tdiem jstrd.

Ar skolniem piemt gan

viena, gan otra veida
attieksme pret dzvi un
notiekoo, un tiei tpc
skolotjam profesionli jspj
un cilvciski jgrib izkustint
fkstos, kuriem grti tikt tlk
par savu es jau to nevaru
tik un t izjtu.

Uz izaugsmi vrsts attieksmes

panieki ir prliecinti, ka,
pieliekot ples un darbu un
atrodot
skuma punktu un atbalsta
sistmu, progress ir.

AIJA TNA IK
Plnotaj rados darbbas nedas izgltbas konfe-
renc pedagogi no Tirzas, Brocnu un Kusas skolas
dalsies pieredzes ststos par skolu, kur ir labi sa-
tikties, darboties un mcties, kur nekad nepietrkst
darm.
F
O
T
O
:
A
n
d
r
i
s
B

r
z
i