You are on page 1of 1

Latvijas tēla graušanā ekonomiskās krīzes apstākļos vaino masu medijus

2009-03-19
Lāsma Grundule
LETA

Latvijas tēla graušanā ārvalstīs ekonomiskās krīzes apstākļos vaina jāuzņemas arī žurnālistiem, kuri pārāk plaši
atspoguļo negatīvās ziņas, bet par maz - pozitīvās, šodien diskusijā "Latvijas tēls: ko sakām, ja nav ko teikt?"
sacīja mūziķis Viesturs Dūle.

Dūle uzskata, ka masu mediji pelna naudu no negatīvas informācijas un pārvarēt ekonomisko krīzi neizdosies, ja
masu mediji to nesapratīs. Izceļot negatīvās ziņas un noklusējot pozitīvās, Latvijā jau iekšēji tiekot radīts negatīvs
tēls, tādēļ arī uz āru sniegt pozitīvu informāciju neesot iespējams.

Arī reklāmas aģentūras "MOOZ!" radošais direktors Ēriks Stendzenieks sacīja, ka "mēs visai pasaulei stāstām un
kliedzam par savām sliktajām pusēm", taču vienlaikus vēlamies, lai ārvalstīs mūs uztver pozitīvi. "Var teikt, ka
reklāma ir manipulācija, bet arī žurnālistika ir manipulācija."

Šādu reakciju diskusijas dalībniekos izraisīja žurnālista Jura Kažas stāstītais par smagajām ekonomiskajām
grūtībām, kurās Latvija nonākusi, un brīdinājumiem, ka Latvijai priekšā stāv zaudēti gadu desmiti un stagnācija,
kamēr pārējā Eiropa un ASV no krīzes spēs atgūties ātrāk.

Atbildot uz kritiku, Kaža aicināja "nesākt kritizēt vēsts pienesējus par sliktu vēsti, jo tā rodas no objektīviem
apstākļiem". Kaža atzina, ka Latvijā arī patlaban ir vērojamas pozitīvas lietas, tomēr tas nemaina kopainu, proti,
maz ko pozitīvu iespējams saskatīt makroekonomiskos procesos un valsts pārvaldībā. "Žurnālista darbs liek
atbildēt par lietām. Žurnālistika, kas konfrontē sabiedrību, tā rada atbildību," skaidroja Kaža.

Savukārt bijusī "Hansabankas" (tagad "Swedbank") vadītāja, tagadējā "Ideju partneru fonda" valdes locekle
Ingrīda Blūma aicināja neatdalīt iekšējo komunikāciju no ārējās, bet noteikt Latvijas nākotnes mērķus un
prioritārās jomas, uz kurām koncentrēt sabiedrisko attiecību stratēģijas. Tāpat Blūma atzina, ka, lai izietu no
krīzes, cilvēkiem ir arī jāapzinās realitāte. Blūma izteica ideju, ka par Latvijas reklāmas saukli varētu virzīt bijušā
finanšu ministra Ata Slaktera (TP) teikto "Bloomberg" televīzijā - "nasing spešal".

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende rosināja
Latvijas valstij meklēt mērķi un stratēģiju. Pēc viņas domām, tieši krīzes situācija esot īstais laiks, lai to darītu.

Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš, atklājot diskusiju, norādīja, ka Latvija patlaban zināmā mērā ir
sasniegusi savu iepriekš izvirzīto mērķi, proti, nonākusi pasaules uzmanības centrā, taču ziņas, kas ārvalstu
medijos parādās par Latviju, ir negatīvas. Tādēļ ir būtiska Latvijas valdības ārējā komunikācija.

Diskusijas dalībnieki vienojās, ka Latvijas jaunajai valdībai, veidojot savu ārējo komunikāciju, būtiski ir
apzināties savu mērķi un vīziju, konstatēt situāciju, kurā valsts atrodas, apzināt soļus, kā sasniegt mērķi, un
vienoties kopīgam darbam.